Anguttara Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Aŋguttara-Nikāya
III. Tikanipāta
VI. Brāhmaṇa Vagga

Sutta 59

Jāṇussoṇi Suttaɱ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series and proofed against, and mostly resolved to the 1979 Pali Text Society Anguttara-Nikaya edited by The Rev. Richard Morris, M.A., LL.D., Second Edition, revised by A.K. Warder, B.A., Ph.D., Lecturer in Sanskrit in the University of Edinburgh

 


 

[1][pts][bodh] Evaɱ me sutaɱ.|| ||

Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati.|| ||

Atha kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo yena Bhagavā ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvāda Bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ekamannaɱ nisinnO kho Jāṇussoṇī brāhmano Bhagavateɱ etad avoca:|| ||

Yass'assu bho Gotama yañño vā saddhaɱ vā thālipāko vā deyyadhammaɱ vā tevijjesu brāhmaṇesu dānaɱ dadeyyā ti?|| ||

Yathākathaɱ pana brāhmaṇa buhmaṇā brāhmaṇaɱ tevijjaɱ paññāpentī ti?|| ||

Idha pana bho Gotama brāhmano ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca,||
saɱsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahāyugā,||
akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena,||
ajjhāyako mantadharo tiṇṇaɱ vedānaɱ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaɱ sākkharappabhedānaɱ itihāsapañcamānaɱ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo ti.|| ||

Evaɱ kho bho Gotama brāhmaṇā brāhmaṇaɱ tevijjaɱ paññāpentī ti.|| ||

Aññathā kho brāhmaṇa buhmaṇā buhmaṇaɱ tevijjaɱ paññāpenti,||
aññathā ca pana ariyassa vinaye tevijje hotī ti.|| ||

Yathākathaɱ pana bho Gotama ariyassa vinaye tevijjo hoti?|| ||

Sādhu me bhavaɱ Gotamo tathā dhammaɱ desetu yathā ariyassa vinaye tevijjo hotī ti.|| ||

Tena hi brāhmaṇa suṇāhi.|| ||

Sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmī ti.|| ||

Evaɱbho ti kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo Bhagavato paccassosi.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

2. Idha brāhmaṇa bhikkhu vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pīti-sukhaɱ paṭhamajjhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pīti-sukhaɱ dutiyajjhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaɱ ca kāyena paṭisaŋvedeti,||
yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti||
'Upekkhako satimā sukhavihāri' ti tatiyajjhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubb'eva somanassa-domanassānaɱ atthaŋgamā adukka-m-asukhaɱ upekkhā-sati-pārisuddhiɱ catutthajjhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe [167] vigatūpakkilese mudubhūte kammanīye ṭhite ānejjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati —||
Seyyath'idaɱ:||
ekam pi jātiɱ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsati pi jātiyo,||
tiɱsam pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi aneke pi saɱvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭakappe —||
Amutrāsiɱ evaɱ-nāmo,||
evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭsaɱvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ,||
tatrāpāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedi evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idhūpapanno ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati.|| ||

Ayam assa paṭhamā vijjā adhigatā hoti,||
avijjā vihatā,||
vijjā uppannā,||
tamo vihato,||
āloko uppanno,||
yathā taɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.|| ||

3. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammanīye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne.|| ||

Hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.|| ||

Ime va pana bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā,||
vacīduccaritena samannāgatā,||
manoduccaritena samannāgatā,||
ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ viṭpātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāyasucāritena samannāgatā,||
vacīducciritena samannāgatā,||
manosucaritena samannāgatā,||
ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā ti.|| ||

So iti dibbena cakkunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne.|| ||

Hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.|| ||

Ayam assa dutuyā vijjā adhigatā hoti,||
avijā vihatā,||
vijjā uppannā,||
tamo vihato,||
āloko uppanno,||
yathā taɱ appamattassa ātāpinopahītattassa viharato.|| ||

4. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pahiyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammanīye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khayañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So idaɱ dukkhan ti yathābhūtaɱ pajānāti,||
ayaɱ dukkhasamudayo ti yathābhūtaɱ pajānāti,||
ayaɱ dukkhanirodho ti yathābhūtaɱ pajānāti,||
ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭpadāti yathābhūtaɱ pajāniti.|| ||

Ime āsavā ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsavasamudayo ti yathābhūtaɱ pajāniti,||
ayaɱ āsavanirodho ti yathābhūtaɱ pajānāti||
ayaɱ āsavanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā pi cittaɱ vimuccati,||
bhavāsavā pi cittaɱ vimuccati,||
avijjāsavā pi cittaɱ vimuccati,||
vumuttasmiɱ vumuttam iti ñāṇaɱ hoti.|| ||

Khīṇā jāti,||
vusitaɱ brahmacariyaɱ,||
kataɱ karaṇīyaɱ,||
nāparaɱ itthattāyā ti pajānāti.|| ||

Ayam assa tatiyā vijjā adhigatā hoti,||
avijjā vihatā,||
vijjā uppannā,||
tamo vihato,||
āloko uppanno.|| ||

Yathā taɱ appamattassa ātāpino pahītattassa viharato ti.|| ||

Yo sīlabbatasampanno pahītatto samāhito,||
Cittaɱ yassa vasībhūtaɱ ekaggaɱ susamāhitaɱ,||
Pubbenivāsaɱ yo vedī saggāpāyañ ca passati,||
Atho jātikkhayaɱ patto abhiññā vosito muni.||
[168] Etāhi tīhi vijjāhi tevijjo hoti brāhmaṇo,||
Tam ahaɱ vadāmi tevijjaɱ nāññaɱ lapitalāpanan ti.|| ||

Evaɱ eva kho brāhmaṇa ariyassa vinaye tevijjo hotī ti.|| ||

Aññāthā bho Gotama brāhmaṇānaɱ tevijjo.|| ||

Aññathā ca pana ariyassa vinaye tevijjo hoti.|| ||

Imassa ca bho Gotama ariyassa vinaye tevijjassa brāhmaṇānaɱ tevijjo kalaɱ nāgghati so'asiɱ.|| ||

Abhikkantaɱ bho Gotama,||
seyyathā pi bho Gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjiteɱ vā ukkujjeyya,||
paṭicchannaɱ vā vivareyya,||
mūḷhassavā maggaɱ ācikkheyya,||
andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya,||
cakkhumanto rūpāni dakkhintī ti.|| ||

Evavevaɱ bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Ete mayaɱbhante bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāma,||
dhammañca bhikkhu-saŋghañ ca.|| ||

Upāsakaɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatan ti.|| ||

 


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page