Anguttara Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Aŋguttara-Nikāya
III. Tikanipāta
VII. Mahā Vagga

Sutta 65

Kesamutti (Kesaputtiya) Suttaɱ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series and proofed against, and mostly resolved to the 1979 Pali Text Society Anguttara-Nikaya edited by The Rev. Richard Morris, M.A., LL.D., Second Edition, revised by A.K. Warder, B.A., Ph.D., Lecturer in Sanskrit in the University of Edinburgh

 


 

[1][pts][than][soma][bodh] Evaɱ me sutaɱ.|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhūsaŋghena saddhiɱ yena Kesaputtaɱ nāma Kālāmānaɱ nigamo tad avasari.|| ||

Assosuɱ kho Kesaputtiyā Kālāmā samaṇo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Kesaputtaɱ anuppatto.|| ||

Taɱ kho pana Bhagavantaɱ Gotamaɱ evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:|| ||

Iti pi so Bhagavā arahaɱ Sammā-sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno sugato loka-vidū anuttaro purisadammasārathi satthā deva-manussānaɱ buddho Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sadevakaɱ samārakaɱ sabrahmakaɱ sassamaṇa-brāhmaṇiɱ paja sadeva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti,||
so dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyesānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañ canaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti.|| ||

Sādhu kho pana tathārūpānaɱ arahataɱ dassanaɱ hotī" ti.|| ||

Atha kho Kesaputtiyā Kālāmā yena Bhagavā ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā appekacce Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu,||
appekacce Bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu,||
sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu,||
appekacce yena Bhagavā ten'añjaliɱ paṇāmetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu,||
appekacce nāmagottaɱ sāvetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu,||
appekacce tuṇhībhūtā eka-m-antaɱ nisīdijasu.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinnā kho Kesaputtiyā Kālāmā Bhagavantaɱ etad avocuɱ:|| ||

2. Santi bhante eke samaṇa-brāhmaṇā Kesaputtaɱ āgacchanti.|| ||

Te sakaɱ yeva vādaɱ dīpenti jotentī,||
paravādaɱ pana khuɱsenti vambhenti paribhavanti opapakkhiɱ karonti.|| ||

Apare pi bhante eke samaṇa-brāhmaṇā Kesaputtaɱ [189] āgacchanti.|| ||

Te pi sakaɱ yeva vādaɱ dīpenti jotenti,||
paravādaɱ pana khuɱsenti vambenti paribhavanti,||
opapakkhiɱ karonti.|| ||

Tesaɱ no bhante amhākaɱ hot'eva kaŋkhā,||
hoti vicikicchā — ko si nāma imesaɱ bhavantānaɱ samaṇanaɱ saccaɱ āha ko musā ti?|| ||

3. Alaɱ hi vo Kālāmā kaŋkhituɱ alaɱ vicikicchituɱ.|| ||

Kaŋkhanīye va pana vo ṭhāne vicikicchā uppannā.|| ||

Etha tumhe Kālāmā mā anusasavena,||
mā paramparāya,||
mā itikirāya,||
mā piṭakasampadānena,||
mā takkahetu,||
mā nayahetu,||
mā ākāraparivitakkena,||
mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā,||
mā bhavyarūpatāya,||
mā samaṇo no garū ti||
yadā tumhe Kālāmā attanā va jāneyyātha:||
ime dhammā akusalā,||
ime dhammā sāvajjā,||
ime dhammā viññugarahitā,||
ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saɱvattantī ti — atha tumhe Kālāmā pajaheyyātha.|| ||

4. Taɱ kim maññatha Kālāmā?|| ||

Lobho purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā ti?|| ||

Ahitāya bhante.|| ||

Luddho panāyaɱ Kālāmā purisapuggalo lobhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇam pi hanti,||
adinnam pi ādiyati,||
paradāram pi gacchati,||
musā pi bhaṇati,||
param pi tathattāya samādapeti,||
yaɱ'sa hoti dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāyā ti.|| ||

Evaɱ bhante.|| ||

5. Taɱ kim maññatha Kālāmā?|| ||

Doso purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā ti?|| ||

Ahitāya bhante.|| ||

Duṭṭho panāyaɱ Kālāmā purisapuggalo dosena abhibūto pariyādinnacitto pāṇam pi hanti,||
adinnam pi ādiyati,||
paradāram pi gacchati,||
musā pi bhaṇati,||
param pi tathattāya samādapeti,||
yaɱ'sa hoti dūgha-rattaɱ ahitāya dukkhāyā ti.|| ||

Evaɱ bhante.|| ||

6. Taɱ kim maññatha Kālāmā?|| ||

Moho purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā ti?|| ||

Ahitāya bhante.|| ||

[190] Muḷho panāyaɱ Kālāmā purisapuggalo mohena abhibūto pariyādinnacitto pāṇam pi hanti,||
adinnam pi ādiyati,||
paradāram pi gacchati,||
musā pi bhaṇati,||
param pi tathattāya samādapeti,||
yaɱ'sa hoti dūgha-rattaɱ ahitāya dukkhāyā ti.|| ||

Evaɱ bhante.|| ||

7. Taɱ kim maññatha Kālāmā?|| ||

Ime dhammā kusalā vā akusalā vā ti?|| ||

Akusalā bhante.|| ||

Sāvajjā vā anavajjā vā ti?|| ||

Sāvajjā bhante.|| ||

Viñgarahitā vā viñppasatthā vā ti?|| ||

Viññugarahitā bhante.|| ||

Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saɱvattanti,||
no vākathaɱ vā ettha hotī ti?|| ||

Samattā bhante samādinnā ahitāya dukkhāya saɱvattanti,||
evam no ettha hotī ti.|| ||

8. Iti kho Kālāmā yaɱ tam avocum:|| ||

Etha tumhe Kālāmā mā anussavena,||
mā paramparāya,||
mā paramparāya,||
mā itikirāya,||
mā piṭakasampadānena,||
mā takkahetu,||
mā nayahetu,||
mā ākāraparivitakkena,||
mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā,||
mā bhavyarūpatāya,||
mā samaṇo no garū ti||
yadā tumhe Kālāmā attanā va jāneyyātha:||
ime dhammā akusalā,||
ime dhammā sāvajjā,||
ime dhammā viññugarahitā,||
ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saɱvattantī ti —||
atha tumhe Kālāmā pajaheyyātha ti —||
iti yan taɱ vuttaɱ idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.|| ||

Etha tumhe Kālāmā mā anussavena,||
mā paramparāya,||
mā paramparāya,||
mā itikirāya,||
mā piṭakasampadānena,||
mā takkahetu,||
mā nayahetu,||
mā ākāraparivitakkena,||
mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā,||
mā bhavyarūpatāya,||
mā samaṇo no garū ti,||
yadā tumehe Kālāmā attanā va jāneyyātha:||
ime dhammā kusalā,||
ime dhammā anavajjā,||
ime dhamamā viññuppasatthā,||
ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saɱvattantī ti —||
atha tumhe Kālāmā upasampajja vihaheyyātha.|| ||

10. Taɱ kim maññatha Kālāmā?|| ||

Alobho purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā ti?|| ||

Hitāya bhante,|| ||

Aluddho panāyaɱ Kālāmā purisapuggalo lobhena anabhibhūto apariyādinnacitto n'eva pāṇaɱ hanti,||
na adinnaɱ ādiyati,||
na paradāraɱ gacchati,||
na musā bhaṇati,||
param pi tathattāya [191] samādapeti,||
yaɱ sa hoti dīgha-rattaɱ hitāya sukhāyā ti?|| ||

Evaɱ bhante.|| ||

11. Taɱ kim maññatha Kālāmā?|| ||

Adoso purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā ti?|| ||

Hitāya bhante.|| ||

Aduṭṭho panāyaɱ Kālāmā purisapuggalo dosena anabhibhūto apariyādinnacitto n'eva pāṇaɱ hanti,||
na adinnaɱ ādiyati,||
na paradāraɱ gacchati,||
na musā bhaṇati,||
param pi tathattāya samādapeti,||
yaɱ sa hoti dīgha-rattaɱ hitāya sukhāyā ti?|| ||

Evaɱ bhante.|| ||

12. Ta kim maññatha Kālāmā?|| ||

Amoho purisassa ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā ti?|| ||

Hitāya bhante.|| ||

Amūḷho panāyaɱ Kālāmā purisapuggalo mohena anabhibhūto apariyādinnacitto n'eva pāṇaɱ hanti,||
na adinnaɱ ādiyati,||
na paradāraɱ gacchati,||
na musā bhaṇati,||
param pi tathattāya samādapeti,||
yaɱ sa hoti dīgha-rattaɱ hitāya sukhāyā ti?|| ||

Evaɱ bhante.|| ||

13. Taɱ kim maññatha Kālāmā?|| ||

Ime dhammā kusalā vā akusalā vā ti?|| ||

Kusalā bhante.|| ||

Sāvajjā vā anavajjā vā tī?|| ||

Anavajjā bhante.|| ||

Viññugarahitā vā vuññuppasatthā vāti?|| ||

Viññūppasatthā bhante.|| ||

Samattā samādinnā sukhāya saɱvattanti,||
no vā kathaɱ vā ettha hotī ti?|| ||

Samattā bhante samādinnā hitāya sukhāya saɱvattanti,||
evaɱ no ettha hotī ti.|| ||

Iti kho Kālāmā yan taɱ āvocumha:|| ||

Etha tumha Kālāmā mā anussavena,||
mā paramparāya,||
mā itikirāya,||
mā pimakasampadānena,||
mā takkahetu,||
mā nayahetu,||
mā ākāraparivitakkena,||
mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā,||
mā bhabbarūpatāya,||
mā samaṇo no garū ti,||
yadā tumhe Kālāmā attanā va jāneyyātha:||
ime dhammā kusalā,||
ime dhammā anavaccā,||
ime dhammā viññūppasatthā,||
ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saɱvattantī ti —||
atha tumhe Kālāmā upasam- [192] pajja vihareyyāthā ti —||
iti yan taɱ vuttaɱ idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.|| ||

15. Sa kho so Kālāmā ariyasāvako evaɱ vigatābhijjho vigatavyāpādo asammūḷho sampajāno patissato||
mettā-sahagatena cetasā||
ekaɱ dija eritvā viharati,||
tathā dutiyaja -||
tathā tatiyaɱ -||
tathā catutthiɱ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ mettā-sahagatena cetasā vupilena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena eritvā viharati.|| ||

Karāṇā-sahagatena cetasā ekaɱ dija eritvā viharati,||
tathā dutiyaja -||
tathā tatiyaɱ -||
tathā catutthiɱ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ karāṇā-sahagatena cetasā vupilena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena eritvā viharati.|| ||

Muditā-sahagatena cetasā ekaɱ dija eritvā viharati,||
tathā dutiyaja -||
tathā tatiyaɱ -||
tathā catutthiɱ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ muditā-sahagatena cetasā vupilena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena eritvā viharati.|| ||

Upekkhā-sahagatena cetasā ekaɱ dija eritvā viharati,||
tathā dutiyaja -||
tathā tatiyaɱ -||
tathā catutthiɱ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ upekkhā-sahagatena cetasā vupilena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena eritvā viharati.|| ||

Sa kho so Kālāmā ariyasāvako evaɱ averacitto||
evaɱ avyāpajjhacitto||
evaɱ asaŋkiliṭṭha-citto||
evaɱ visuddhacitto,||
tassa diṭṭhe va dhamme cattāro assāsā adhigatā honti.|| ||

16. Sace kho pana atthi paroloko,||
atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko,||
ṭhānam ahaɱ kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjissāmī ti.|| ||

Ayam assa paṭhamo assāso adhigato hoti.|| ||

Idāhaɱ diṭṭhe va dhamme averaɱ avyāpajjhaɱ anīghaɱ sukhaɱ attānaɱ pariharāmīti,||
ayam assa dutiyo assāso adhigato hoti.|| ||

Sace kho pana n'atthi paraloko n'atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko idhāhaɱ diṭṭhe va dhamme averaɱ avyāpajjhaɱ anīghaɱ sukhiɱ attānaɱ pariharāmī ti.|| ||

Ayam assa dutiyo assāso adhigato hoti.|| ||

Sace kho pana karoto karīyati pāpaɱ,||
na kho panāhaɱ kassaci pāpaɱ cetemi,||
akarontaɱ kho pana maɱ pāpaɱ kammaɱ kuto dukkhaɱ phūsissatī ti.|| ||

Ayam assa tatiyo asasāso adhigato hoti.|| ||

Sace kho pana karoto na karīyati pāpaɱ,||
idāhaɱ ubhayen'eva visuddhaɱ attānaɱ samanupassāmī ti.|| ||

Ayam assa catuttho assāso adhigato hoti.|| ||

Sa kho so Kālāmā evaɱ averacitto||
evaɱ avyāpajjhacitto||
evaɱ asaŋkiliṭṭha-citto,||
evaɱ vusuddhacitto||
tassa diṭṭhe va dhamme ime cattāro assāsā dhigatā hontī ti.|| ||

17. Evam etaɱ Bhagavā,||
evam etaɱ Sugata.|| ||

Sa kho so bhante ariyasāvako evaɱ averacitto||
evaɱ avyāpajjhacitto||
evaɱ asaŋkiliṭṭha-citto,||
evaɱ vusuddhacitto||
tassa diṭṭh'eva [193] dhamme ime cattāro assāsā dhigatā hontī.|| ||

Sace kho pana atthi paroloko,||
atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko,||
ṭhānam ahaɱ kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjissāmī ti.|| ||

Ayam assa paṭhamo assāso adhigato hoti.|| ||

Idāhaɱ diṭṭhe va dhamme averaɱ avyāpajjhaɱ anīghaɱ sukhaɱ attānaɱ pariharāmīti,||
ayam assa dutiyo assāso adhigato hoti.|| ||

Sace kho pana n'atthi paraloko n'atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko idhāhaɱ diṭṭhe va dhamme averaɱ avyāpajjhaɱ anīghaɱ sukhiɱ attānaɱ pariharāmī ti.|| ||

Ayam assa dutiyo assāso adhigato hoti.|| ||

Sace kho pana karoto karīyati pāpaɱ,||
na kho panāhaɱ kassaci pāpaɱ cetemi,||
akarontaɱ kho pana maɱ pāpaɱ kammaɱ kuto dukkhaɱ phūsissatī ti.|| ||

Ayam assa tatiyo asasāso adhigato hoti.|| ||

Sace kho pana karoto na karīyati pāpaɱ,||
idāhaɱ ubhayen'eva visuddhaɱ attānaɱ samanupassāmī ti.|| ||

Ayam assa catuttho assāso adhigato hoti.|| ||

Sa kho so bhante ariyasāvako evaɱ averacitto||
evaɱ avyāpajjhacitto||
evaɱ asaŋkiliṭṭha-citto||
evaɱ visuddhacitto||
tassa diṭṭhe va dhamme ime cattāro assāsā adhigatā hontī ti.|| ||

Abhikkantaɱ bhante abhikkantaɱ bho Gotama,||
seyyathā pi bho Gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjiteɱ vā ukkujjeyya,||
paṭicchannaɱ vā vivareyya,||
mūḷhassavā maggaɱ ācikkheyya,||
andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya,||
cakkhumanto rūpāni dakkhintī ti.|| ||

Evavevaɱ bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Ete mayaɱbhante bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāma, dhammañca bhikkhu-saŋghañ ca.|| ||

Upāsake no bhavaɱ Gotamo dharetu ajjatagge pāṇupete saraṇaɱgatan ti.|| ||

 


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page