Anguttara Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Aŋguttara Nikāya
Dasaka-Nipāta
XXI: Karajakāya-Vagga

Sutta 205

Saɱsappaniyapariyāya Suttaɱ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the
Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series
and proofed against, and mostly resolved to
the Pali Text Society Aŋguttara-Nikāya
edited by Prof. E. Hardy, PhD., D.D.

 


[288]

[1][pts][bodh] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati||
Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||

'Bhikkhavo' ti.|| ||

'Bhadante' ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

2. Saɱsappaniyapariyāyaɱ vo bhikkhave dhammapariyāyaɱ desissāmi.|| ||

Taɱ suṇātha,||
sādhukaɱ manasikarotha,||
bhāsissāmīti.|| ||

'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

2. Katamo ca so bhikkhave saɱsappaniyapariyāyo dhammapariyāyo?|| ||

Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇā,||
yaɱ kammaɱ karonti kalyāṇaɱ vā pāpakaɱ vā tassa dāyadā bhavanti.|| ||

[289] 3. Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātī hoti||
luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu.|| ||

So saɱsappati kāyena,||
saɱsappati vācāya,||
saɱsappati manasā.|| ||

Tassa jimhaɱ kāyakammaɱ hoti,||
jimhaɱ vacīkammaɱ,||
jimhaɱ manokammaɱ,||
jimhā gati,||
jimh'upapatti.|| ||

Jimhagatikassa kho panāhaɱ bhikkhave jimhupapattikassa dvinnaɱ gatīnaɱ aññataraɱ gatiɱ vadāmi:||
ye vā ekanta dukkhā nirayā,||
yā vā saɱsappajātikā tiracchānayoni.|| ||

Katamā ca sā bhikkhave saɱsappajātikā tiracchānayoni?|| ||

Ahi vicchikā,||
satapadī,||
nakulā,||
biḷārā,||
mūsikā,||
ulūkā,||
ye vā pan'aññe pi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saɱsappanti.|| ||

Iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti.|| ||

Yaɱ karoti tena upapajjati,||
upapannam enaɱ phassā phusanti.|| ||

Evaɱ ahaɱ bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi.|| ||

4. Idha pana bhikkhave ekacco adinnādāyī hoti yaɱ taɱ parassa paracittūpakaraṇaɱ gāmagataɱ vā araññagataɱ va,||
taɱ adinnaɱ theyyasaŋkhātaɱ ādātā hoti,|| ||

Kāmesu micchācārī hoti,||
yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhagiṇirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāgulaparikkhittā pi,||
tathārūpāsu cārittaɱ āpajjitā hoti.|| ||

Musāvādī hoti,||
sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho|| ||

"Eh'ambho purisa yaɱ jānāsi,||
taɱ vadehī" ti.|| ||

So ajānaɱ vā "āhaɱ jānāmī" ti,||
jānaɱ vā āha "na jānāmī" ti,||
apassaɱ vā āha "passāmī" ti,||
passaɱ vā āha "na passāmī" ti.|| ||

Iti attahetu vā parahetu vā āmisa-kiñcikkha-hetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti.|| ||

Pisunāvāco hoti,||
ito sutvā amutra akkhātā imesaɱ bhedāya,||
amutra vā sutvā imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya.|| ||

Iti samaggānaɱ vā bhettā bhinnānaɱ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Pharusavāco hoti,||
yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaɱvattanikā,||
tathā-rūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Samphappalāpī hoti,||
akāla-vādī abhūta-vādī anattha-vādī adhamma-vādī avinaya-vādī anidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti||
akālena anapadesaɱ aparayantavatiɱ anatthasaɱhitaɱ.|| ||

[284]Abhijjhālū hoti,||
yaɱ taɱ parassa paracittūpakaraṇa taɱ abhijjhitā hoti|| ||

"Aho vata yaɱ parassa,||
taɱ mama assā" ti.|| ||

Vyāpannacitto hoti,||
paduṭṭhamanasaŋkappo|| ||

"Ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuɱ iti vā" ti.|| ||

Micchādiṭṭhiko hoti,||
viparītadassano:|| ||

"N'atthi dinnaɱ,||
n'atthi yiṭṭhaɱ,||
n'atthi hutaɱ,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko,||
n'atthi ayaɱ loko,||
n'atthi paroloko,||
n'atthi mātā,||
n'atthi pitā,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi loke samaṇa-brāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā,||
ye imañ ca lokaɱ parañ ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.|| ||

So saɱsappati kāyena,||
saɱsappati vācāya,||
saɱsappati manasā.|| ||

Tassa jimhaɱ kāyakammaɱ hoti,||
jimhaɱ vacīkammaɱ,||
jimhaɱ manokammaɱ,||
jimhā gati,||
[290] jimh'upapatti.|| ||

Jimhagatikassa kho panāhaɱ bhikkhave jimhupapattikassa dvinnaɱ gatīnaɱ aññataraɱ gatiɱ vadāmi:||
ye vā ekanta dukkhā nirayā,||
yā vā saɱsappajātikā tiracchānayoni.|| ||

Katamā ca sā bhikkhave saɱsappajātikā tiracchānayoni?|| ||

Ahi vicchikā,||
satapadī,||
nakulā,||
biḷārā,||
mūsikā,||
ulūkā,||
ye vā pan'aññe pi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saɱsappanti.|| ||

Iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti.|| ||

Yaɱ karoti tena upapajjati,||
upapannam enaɱ phassā phusanti.|| ||

Evaɱ ahaɱ bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi.|| ||

 


 

Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇā,||
yaɱ kammaɱ karonti kalyāṇaɱ vā pāpakaɱ vā tassa dāyadā bhavanti.|| ||

5. Idha, bhikkhave, ekacco pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūta hitānukampī viharati.|| ||

So na saɱsappati kāyena,||
na saɱsappati vācāya||
na saɱsappati manasā.|| ||

Tassa ujuɱ kāya kammaɱ hoti,||
ujuɱ vacīkammaɱ,||
ujuɱ manokammaɱ,||
uju gati,||
uj'ūpapatti.|| ||

Ujugatikassa kho panāhaɱ bhikkhave ujūpapattikassa dvinnaɱ gatīnaɱ aññataraɱ gatiɱ vadāmi:||
ye vā ekantasukhā saggā,||
yāni vā pana tāni uccakulāni khattiya mahāsāḷakulāni vā||
brāhmaṇa mahāsāḷakulāni vā||
gahapati mahāsāḷakulāni vā||
aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūta vittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni.|| ||

Iti kho bhikkhave bhūtā bhutassa upapatti hoti.|| ||

Yaɱ karoti,||
tena upapajjati,||
upapannam enaɱ phassā phussanti.|| ||

Evaɱ ahaɱ bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi.|| ||

Idha pana bhikkhave ekacco adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti,||
yaɱ taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ gāmagataɱ vā araññagataɱ vā,||
na taɱ adinnaɱ theyyasaŋkhātaɱ ādātā hoti.|| ||

Kāmesu micchācāraɱ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti.|| ||

Yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāgulaparikkhittā pi,||
tathārūpāsu na cārittaɱ āpajjitā hoti.|| ||

Musā-vādaɱ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti,||
sabhāgato vā||
parisagato vā||
ñātimajjhagato vā||
pūgamajjhagato vā||
rājakulamajjhagato vā||
abhinīto sakkhipuṭṭho:|| ||

"Ehambho purisa yaɱ jānāsi,||
taɱ vadehī" ti.|| ||

So ajānaɱ vā "āhaɱ na jānāmī" ti,||
jānaɱ vā "āhaɱ jānāmī" ti,||
apassaɱ vā "āhaɱ na passāmī" ti,||
passaɱ vā "āhaɱ passāmī" ti.|| ||

Iti attahetu vā parahetu vā āmisa-kiñcikkha-hetu vā na sampa- [285] jānamusā bhāsitā hoti.|| ||

Pisunā vācaɱ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Na ito sutvā amutra akkhātā imesaɱ bhedāya.|| ||

Amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya.|| ||

Iti bhinnānaɱ vā sandhātā sahitānaɱ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇaɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Pharusaɱ vācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti,||
yā sā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaŋgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā,||
tathā-rūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti,||
kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti kālena sāpadesaɱ pariyantavatiɱ atthasaɱhitaɱ.|| ||

Anabhijjhālū hoti,||
yaɱ taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ,||
taɱ anābhijjhitā hoti:|| ||

"Aho vata yaɱ parassa taɱ mama assā" ti.|| ||

Avyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaɱkappo:|| ||

"Ime sattā averā avyāpajjā anīghā sukhī attānaɱ pariharantu" ti.|| ||

Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano:|| ||

"Atthi dinnaɱ,||
atthi yiṭṭhaɱ,||
atthi hutaɱ,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko,||
atthi ayaɱ lokā atthi paro loko,||
atthi mātā,||
atthi pitā,||
atthi satto opapātikā,||
atthi loke samaṇa-brāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā,||
ye imaɱ ca lokaɱ parañ ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedentī" ti.|| ||

So na saɱsappati kāyena,||
na saɱsappati vācāya||
na saɱsappati manasā.|| ||

Tassa ujuɱ kāya kammaɱ hoti,||
ujuɱ vacīkammaɱ,||
ujuɱ manokammaɱ,||
uju gati,||
uj'ūpapatti.|| ||

Ujugatikassa kho panāhaɱ bhikkhave ujūpapattikassa dvinnaɱ gatīnaɱ aññataraɱ gatiɱ vadāmi:||
ye vā ekantasukhā saggā,||
yāni vā pana tāni uccakulāni khattiya mahāsāḷakulāni vā||
brāhmaṇa mahāsāḷakulāni vā||
gahapati mahāsāḷakulāni vā||
aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūta vittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni.|| ||

Iti kho bhikkhave bhūtā bhutassa upapatti hoti.|| ||

Yaɱ karoti,||
tena upapajjati,||
upapannam enaɱ phassā phussanti.|| ||

Evaɱ ahaɱ bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi.|| ||

Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇā yaɱ kammaɱ karonti kalyāṇaɱ vā||
pāpakaɱ vā||
tassa dāyādā bhavanti.|| ||

Ayaɱ kho so bhikkhave saɱsappaniyapariyāyo dhamma pariyāyoti.|| ||

 


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page