Digha Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Dīgha Nikāya

Sutta 1

Brahmajāla Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 

Namo tassa Bhagavato arahato Sammā-sambuddhassa

 


 

[1][pts][wp][bd] EVAṂ ME SUTAṂ.||
Ekaɱ samayaɱ Bhagavā antarā ca Rājagahaɱ antarā ca Nālandaɱ addhāna-magga-paṭipanno hoti mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi.|| ||

Suppiyo pi kho paribbājako antarā ca Rājagahaɱ antarā ca Nālandaɱ addhāna-magga-paṭipanno hoti saddhiɱ antevāsinā Brahmadattena māṇavena.|| ||

Tatra sudaɱ Suppiyo paribbājako aneka-pariyāyena Buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati,||
Dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati,||
Saŋghassa avaṇṇaɱ bhāsati.|| ||

Suppiyassa pana paribbājakassa antevāsī Brahmadatto māṇavo aneka-pariyāyena Buddhassa vaṇṇaɱ bhāsati,||
Dhammassa vaṇṇaɱ bhāsati,||
Saŋghassa vaṇṇaɱ bhāsati.|| ||

Iti ha te ubho ācariyantevāsī aññamaññassa uju-vipaccanīka-vādā Bhagavantaɱ piṭṭhito piṭṭhito anubaddhā honti bhikkhu-saŋghaɱ ca.|| ||

[2][pts][wp][bd] Atha kho Bhagavā Ambalaṭṭhikāyaɱ Rājāgārake eka-ratti-vāsaɱ upagañchi saddhiɱ bhikkhu-saŋghena.|| ||

Suppiyo pi kho paribbājako Ambalaṭṭhikāyaɱ Rājāgārake eka-ratti-vāsaɱ upagaɱchi saddhiɱ antevāsinā Brahmadattena māṇavena.|| ||

Tatra pi sudaɱ Suppiyo paribbājako aneka-pariyāyena Buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati,||
Dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati,||
Saŋghassa avaṇṇaɱ bhāsati.|| ||

Suppiyassa [2] pana paribbājakassa antevāsī Brahmadatto māṇavo aneka-pariyāyena Buddhassa vaṇṇaɱ bhāsati,||
Dhammassa vaṇṇaɱ bhāsati,||
Saŋghassa vaṇṇaɱ bhāsati.|| ||

Iti ha te ubho ācariyantevāsī aññamaññassa uju-vipaccanīka-vādā Bhagavantaɱ piṭṭhito piṭṭhito anubaddhā honti bhikkhu-saŋghaɱ ca.|| ||

[3][pts][wp][bd] Atha kho sambahulānaɱ bhikkhūnaɱ rattiyā paccūsa-samayaɱ paccuṭṭhitānaɱ maṇḍala-māḷe sannisinnānaɱ sannipatitānaɱ ayaɱ saŋkhiyā-dhammo udapādi:|| ||

'Acchariyaɱ āvuso, abbhutaɱ āvuso,||
yāvañ c'idaɱ tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena sattānaɱ nānādhimuttikatā suppaṭividitā.|| ||

Ayaɱ hi Suppiyo paribbājako aneka-pariyāyena Buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati,||
Dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati,||
Saŋghassa avaṇṇaɱ bhāsati.|| ||

Suppiyassa pana paribbājakassa antevāsī Brahmadatto māṇavo Buddhassa vaṇṇaɱ bhāsati,||
Dhammassa vaṇṇaɱ bhāsati,||
Saŋghassa vaṇṇaɱ bhāsati.|| ||

Iti ha'me ubho ācariyantevāsī aññamaññassa uju-vipaccanīka-vādā Bhagavantaɱ piṭṭhito piṭṭhito anubaddhā honti bhikkhu-saŋghaɱ cāti.'|| ||

[4][pts][wp][bd] Atha kho Bhagavā tesaɱ bhikkhūnaɱ imaɱ saŋkhiyā-dhammaɱ viditvā,||
yena maṇḍala-māḷo ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi.|| ||

Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||

'Kāya nu'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā kathā vippakatā?' ti.|| ||

Evaɱ vutte te bhikkhū Bhagavantaɱ etad avocuɱ:|| ||

'Idha bhante amhākaɱ rattiyā paccūsa-samayaɱ paccuṭṭhitānaɱ maṇḍala-mā'e sannisinnānaɱ sannipatitānaɱ ayaɱ saŋkhiyā-dhammo udapādi||
'Acchariyaɱ āvuso, abbhutaɱ āvuso,||
yāvañ c'idaɱ tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena sattānaɱ nānādhimuttikatā suppaṭividitā.|| ||

Ayaɱ hi Suppiyo paribbājako aneka-pariyāyena Buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati,||
Dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati,||
Saŋghassa avaṇṇaɱ bhāsati.|| ||

Suppiyassa pana paribbājakassa antevāsī Brahmadatto māṇavo Buddhassa vaṇṇaɱ bhāsati,||
Dhammassa vaṇṇaɱ bhāsati,||
Saŋghassa vaṇṇaɱ bhāsati.|| ||

Iti ha'me ubho ācariyantevāsī aññamaññassa uju-vipaccanīka-vādā Bhagavantaɱ piṭṭhito piṭṭhito anubaddhā honti bhikkhu-saŋghañ cā' ti.|| ||

Ayaɱ kho no bhante antarā kathā vippakatā atha Bhagavā anuppatto' ti.|| ||

[5][pts][wp][bd] 'Mamaɱ vā bhikkhave pare avaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
Dhammassa vā avaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
Saŋghassa vā [3] avaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
tatra tumhehi na āghāto na appaccayo na cetaso anabhiraddhi karaṇīyā.|| ||

Mamaɱ vā bhikkhave pare avaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
Dhammassa vā avaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
Saŋghassa vā avaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
tatra ce tumhe assatha kupitā vā anattamanā vā,||
tumhaɱ yev'assa tena antarāyo.|| ||

Mamaɱ vā bhikkhave pare avaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
Dhammassa vā avaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
Saŋghassa vā avaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
tatra tumhe assatha kupitā vā anattamanā vā,||
api nu tumhe paresaɱ subhāsitaɱ dubbhāsitaɱ ājāneyyāthā?' ti.|| ||

'No h'etaɱ bhante.'|| ||

'Mamaɱ vā bhikkhave pare avaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
Dhammassa vā avaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
Saŋghassa vā avaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
tatra tumhehi abhūtaɱ abhūtato nibbeṭhetabbaɱ:|| ||

"Iti p'etaɱ abhūtaɱ.||
Iti p'etaɱ atacchaɱ.||
N'atthi c'etaɱ amhesu.||
Na ca pan'etaɱ amhesu saɱvijjatī"' ti.|| ||

[6][pts][wp][bd] 'Mamaɱ vā bhikkhave pare vaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
Dhammassa vā vaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
Saŋghassa vā vaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
tatra tumhehi na Ānando na somanassaɱ na cetaso ubbilāvitattaɱ karaṇīyaɱ.|| ||

Mamaɱ vā bhikkhave pare vaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
Dhammassa vā vaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
Saŋghassa vā vaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
tatra ce tumhe assatha ānandino sumanā ubbilāvita,||
tumhaɱ yev'assa tena antarāyo.|| ||

Mamaɱ vā bhikkhave pare vaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
Dhammassa vā vaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
Saŋghassa vā vaṇṇaɱ bhāseyyuɱ,||
tatra vā tumhehi bhūtaɱ bhūtato paṭijānitabbaɱ:|| ||

"Iti p'etaɱ bhūtaɱ,||
iti p'etaɱ tacchaɱ.||
Atthi c'etaɱ amhesu.||
Saɱvijjati ca pan'etaɱ amhesū"' ti.|| ||

 

§

 

Sila Vagga

Cullasīlaɱ

[7][pts][wp][bd] 'Appamattakaɱ kho pan'etaɱ bhikkhave oramattakaɱ sīlamattakaɱ,||
yena puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

'Katamañ ca taɱ bhikkhave appamattakaɱ oramattakaɱ sīlamattakaɱ,||
yena puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya?'|| ||

[8][pts][wp][bd] [4]'"Pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato Samaṇo Gotamo nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayāpanno sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampī viharatī" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

'"Adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato Samaṇo Gotamo dinnādāyī dinna-pāṭikaŋkhī athenena suci-bhūtena attanā viharatī" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

'"Abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī Samaṇo Gotamo ārā-cārī virato methunā gāma-dhammā" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

[9][pts][wp][bd] '"Musā-vādaɱ pahāya musā-vādā paṭivirato Samaṇo Gotamo sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaɱvādako lokassā" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

'"Pisuṇa-vācaɱ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Ito sutvā na amutra akkhātā imesam bhedāya?|| ||

Amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsam bhedāya?|| ||

Iti bhinnānaɱ vā sandhātā sahitānaɱ vā anuppadātā?|| ||

Samaggārāmo samagga-rato samagga-nandī samagga-karaṇiɱ vācaɱ bhāsitā" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

'"Pharusā-vācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Yā sā vācā ne'ā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaŋ-gamā porī bahujana-kantā bahujana-manāpā,||
tathā-rūpiɱ vācaɱ bhāsitā" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

'"Samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī,||
nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā kālena [5] sāpadesaɱ pariyantavatiɱ attha-saɱhitan ti".|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

[10][pts][wp][bd] '"Bījagāma-bhūtagāma-samārambhā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Eka-bhattiko Samaṇo Gotamo rattūparato,||
vikāla-bhojanā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Nacca-gīta-vādita-visūka-dassanā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Mālā-gandha-vilepana-dhāraṇa-maṇḍana-vibhūsana-ṭṭhānā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Uccāsayana-mahāsayanā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Jātarūpa-rajata-paṭiggahaṇā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Āmaka-dhañña-paṭiggahaṇā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Āmaka-maɱsa-paṭiggahaṇā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Itthi-kumārika-paṭiggahaṇā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Dāsi-dāsa-paṭiggahaṇā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Aj-e'aka-paṭiggahaṇā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Kukkuṭa-sūkara-paṭiggahaṇā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Hatthi-gavāssa-va'ava-paṭiggahaṇā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Khetta-vatthu-paṭiggahaṇā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Kaya-vikkayā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Tulākūṭa-kaɱsakūṭa-mānakūṭā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Ukkoṭana-vañcana-nikati-sāci-yogā paṭivirato Samaṇo Gotamo?|| ||

Chedana-vadhabandhana-viparāmosa-ālopa-sahasākārā paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'

 

§

 

Majjhimasīlaɱ

[11][pts][wp][bd] "Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ bījagāma-bhūtagāma-samārambhaɱ anuyuttā viharanti seyyathīdaɱ:||
mūla-bījaɱ, khandha-bījaɱ, phalu-bījaɱ, agga-bījaɱ, bīja-bījam, eva pañcamaɱ?|| ||

Iti evarūpā bījagāma-bhūtagāma-samārambhā paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

[6] [12][pts][wp][bd] '"Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ sannidhi-kāra-paribhogaɱ anuyuttā viharanti seyyathīdaɱ:||
anna-sannidhiɱ, pāna-sannidhiɱ, vattha-sannidhiɱ, yāna-sannidhiɱ, sayana-sannidhiɱ, gandha-sannidhiɱ, āmisa-sannidhiɱ?|| ||

Iti vā iti evarūpā sannidhi-kāra-paribhogā paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

[13][pts][wp][bd] "Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ visūka-dassanaɱ anuyuttā viharanti seyyathīdaɱ:||
naccaɱ, gītaɱ, vāditaɱ, pekkhaɱ, akkhānaɱ, pāṇissaraɱ, vetālaɱ, kumbhathūnaɱ, Sobha-nagarakaɱ, caṇḍālaɱ, vaɱsaɱ, dhopanaɱ, hatthi-yuddhaɱ, assa-yuddhaɱ, daṇḍa-yuddhaɱ, muṭṭhi-yuddhaɱ, nibBuddhaɱ, uyyodhikaɱ, balaggaɱ, senā-byuhaɱ, anīka-dassanaɱ?|| ||

Iti vā iti evarūpā visūka-dassanā paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

[14][pts][wp][bd] "Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ jūta-ppamāda-ṭṭhānānuyogaɱ anuyuttā viharanti - seyyathīdaɱ: aṭṭha-padaɱ, dasa-padaɱ, ākāsaɱ, parihāra-pathaɱ, santikaɱ, khalikaɱ, ghaṭikaɱ, salāka-hatthaɱ, akkhaɱ, paŋgacīraɱ, vaŋkakaɱ, mokkhacikaɱ, ciŋgulakaɱ, pattāḷhakaɱ, rathakaɱ, [7] dhanukaɱ, akkharikaɱ, manesikaɱ ,yathā-vajjaɱ?|| ||

Iti vā iti evarūpā jūta-ppamāda-ṭṭhānānuyogā paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

[15][pts][wp][bd] "Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ uccā-sayana-mahāsayanaɱ anuyuttā viharanti||
seyyathīdaɱ:||
āsandiɱ, pallaŋkaɱ gonakaɱ, cittakaɱ, paṭikaɱ, paṭalikaɱ, tulikaɱ, vikatikaɱ, udda-lomiɱ, ekanta-lomiɱ, kaṭṭhi'ssaɱ, koseyyaɱ, kuttakaɱ, hatthattharaɱ, assattharaɱ, rathattharaɱ, ajina-ppaveṇiɱ, kādali-miga-pavara-pacc'attharaṇaɱ, sa-uttara-cchadaɱ, ubhato-lohitakūpadhānaɱ?|| ||

Iti vā iti evarūpā uccāsayana-mahāsayanā paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

[16][pts][wp][bd] "Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ maṇḍana-vibhusana-ṭṭhānānuyogaɱ anuyuttā viharanti seyyathīdaɱ:||
ucchādanaɱ, parimaddanaɱ, nahāpanaɱ, sambāhanaɱ, ādāsaɱ, añjanaɱ, mālā-vilepanaɱ, mukkha-cuṇṇakaɱ, mukhalepanaɱ, hattha-bandhaɱ, sikhā-bandhaɱ, daṇḍakaɱ, nāḷikaɱ, khaggaɱ, chattaɱ, citrūpāhanaɱ, uṇhīsaɱ, maṇiɱ, vāla-vījaniɱ, odātāni, vatthāni, dīgha-dasāni?|| ||

Iti vā iti evarūpā maṇḍana-vibhusana-ṭṭhānānuyogā paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

[17][pts][wp][bd] "Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ tiracchāna-kathaɱ anuyuttā viharanti seyyathīdaɱ:||
rāja-kathaɱ, cora-kathaɱ, mahāmatta-kathaɱ, senā-kathaɱ, bhaya-kathaɱ, yuddha-kathaɱ, anna-kathaɱ, pāna-kathaɱ, vattha-kathaɱ, sayana-kathaɱ, mālā-kathaɱ, gandha-kathaɱ, ñāti-kathaɱ, yāna-kathaɱ, gāma-kathaɱ, nigama-kathaɱ, nagara-kathaɱ, janapada-kathaɱ, itthi-kathaɱ, [8] purisa-kathaɱ, sūra-kathaɱ, visikhā-kathaɱ, kumbhaṭṭhāna-kathaɱ, pubba-peta-kathaɱ, nānatta-kathaɱ, lokakkhāyikaɱ, samuddakkhāyikaɱ, itibhavābhava-kathaɱ?|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-kathāya paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

[18][pts][wp][bd] '"Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ viggāhika-kathaɱ anuyuttā viharanti seyyathīdaɱ:||
'Na tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāsi?|| ||

Ahaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāmi?|| ||

Kiɱ tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānissasi?|| ||

Micchā-paṭipanno tvam asi,||
aham asmi sammā-paṭipanno?|| ||

Sahitaɱ me, asahitan te?|| ||

Pure vacanīyaɱ pacchā avaca?|| ||

Pacchā vacanīyaɱ pure avaca?|| ||

Āviciṇṇan te viparāvattaɱ?|| ||

Āropito te vādo?|| ||

Niggahito si?|| ||

Cara vādappamokkhāya?|| ||

Nibbeṭhehi vā sace pahosī' ti?|| ||

Iti vā iti evarūpāya viggāhika-kathāya paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

[19][pts][wp][bd] "Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogaɱ anuyuttā viharanti||
seyyathīdaɱ:||
raññaɱ rāja-mahāmattānaɱ khattiyānaɱ brāhmaṇānaɱ gahapatikānaɱ kumārānaɱ||
'idha gaccha, amutrāgaccha, idaɱ hara, amutra idaɱ āharā' ti?|| ||

Iti vā iti evarūpā dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogā paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

[20][pts][wp][bd] "Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena ca lābhaɱ nijigiɱsitāro?|| ||

Iti vā iti evarūpā kuhanalapanā paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'

 

§

 

Mahāsīlaɱ

[9] [21][pts][wp][bd] '"yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti seyyathīdaɱ:||
aŋgaɱ nimittaɱ uppātaɱ supinaɱ lakkhaṇaɱ mūsikacchinnaɱ aggi-homaɱ dabbi-homaɱ thusa-homaɱ kaṇa-homaɱ taṇḍula-homaɱ sappi-homaɱ tela-homaɱ homaɱ lohita-homaɱ aŋga-vijjā vatthu-vijjā khatta-vijjā siva-vijjā bhūta-vijjā bhuri-vijjā ahi-vijjā visa-vijjā vicchika-vijjā mūsika-vijjā sakuṇa-vijjā vāyasa-vijjā pakkajjhānaɱ1 saraparittāṇaɱ miga-cakkhaɱ?|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.|| ||

[22][pts][wp][bd] '"Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti seyyathīdaɱ:||
maṇi-lakkhaṇaɱ, daṇḍa-lakkhaṇaɱ, vattha-lakkhaṇaɱ, asi-lakkhaṇaɱ, usu-lakkhaṇaɱ, dhanu-lakkhaṇaɱ, āvudha-lakkhaṇaɱ, itthi-lakkhaṇaɱ, purisa-lakkhaṇaɱ, kumāra-lakkhaṇaɱ, kumārī-lakkhaṇaɱ, dāsa-lakkhaṇaɱ, dāsī-lakkhaṇaɱ, hatthi-lakkhaṇaɱ, assa-lakkhaṇaɱ, mahisa-lakkhaṇaɱ, usabha-lakkhaṇaɱ, go-lakkhaṇaɱ, aja-lakkhaṇaɱ, meṇḍa-lakkhaṇaɱ, kukkuṭa-lakkhaṇaɱ, vaṭṭa-lakkhaṇaɱ, godhā-lakkhaṇaɱ, kaṇṇikā-lakkhaṇaɱ, kacchapa-lakkhaṇaɱ, miga-lakkhaṇaɱ?|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

[23][pts][wp][bd] '"Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti seyyathīdaɱ:||
'Raññaɱ niyyānaɱ bhavissati?|| ||

Raññaɱ aniyyānaɱ bhavissati?|| ||

Abbhantarānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati?|| ||

Bāhirānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati?|| ||

Bāhirānaɱ [10] raññaɱ upayānaɱ bhavissati?|| ||

Abbhantarānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati?|| ||

Abbhantarānaɱ raññaɱ jayo bhavissati.||
Bāhirānaɱ raññaɱ parājayo bhavissati?|| ||

Bāhirānaɱ raññaɱ jayo bhavissati?|| ||

Abbhantarānaɱ raññaɱ parājayo bhavissa' ti?|| ||

Iti imassa jayo bhavissati?|| ||

Imassa parājayo bhavissati?|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇaṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

[24][pts][wp][bd] '"Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti seyyathīdaɱ:||
'Canda-ggāho bhavissati,||
suriya-ggāho bhavissati,||
nakkhatta-ggāho bhavissati?|| ||

Candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati,||
candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati,||
nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati,||
nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati?|| ||

Ukkā-pāto bhavissati?|| ||

Disā-ḍāho bhavissati?|| ||

Bhūmi-cālo bhavissati?|| ||

Deva-dundubhi bhavissati?|| ||

candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ saɱkilesaɱ vodānaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko canda-ggāho bhavissati,||
evaɱ-vipāko suriya-ggāho bhavissati,||
evaɱ-vipāko nakkhatta-ggāho bhavissati,||
evaɱ-vipākaɱ candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati,||
evaɱ-vipākaɱ candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati,||
evaɱ vipākaɱ nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati,||
evaɱ-vipākaɱ nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati,||
evaɱ-vipāko ukkā-pāto bhavissati,||
evaɱ-vipāko disā-ḍāho bhavissati,||
evaɱ-vipāko bhūmi-cālo bhavissati?|| ||

Evaɱ-vipāko deva-dundūbhi bhavissati,||
evaɱ-vipākaɱ candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ saŋkilesaɱ vodānaɱ bhavissati.'||
Iti [11] vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

[25][pts][wp][bd] '"Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti seyyathīdaɱ:||
'Subbuṭṭhikā bhavissati,||
dubbuṭṭhikā bhavissati,||
subhikkhaɱ bhavissati,||
dubbhikkhaɱ bhavissati,||
khemaɱ bhavissati,||
bhayaɱ bhavissati,||
rogo bhavissati,||
ārogyaɱ bhavissati.'
Muddā, gaṇanā, saŋkhānaɱ, kāveyyaɱ, lokāyataɱ.
Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

[26][pts][wp][bd] "Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti seyyathīdaɱ:||
āvāhanaɱ, vivāhanaɱ, saɱvadanaɱ, vivadanaɱ, saŋkiraṇaɱ, vikiraṇaɱ, subhaga-karaṇaɱ, dubbhaga-karaṇaɱ, viruddha-gabbha-karaṇaɱ, jivhā-nitthaddanaɱ, hanusaɱhananaɱ, hatthābhijappanaɱ, hanu-jappanaɱ, kaṇṇa-jappanaɱ, ādāsa-pañhaɱ, kumāri-pañhaɱ, deva-pañhaɱ, ādiccupaṭṭhānaɱ, Mahat-upaṭṭhānaɱ, abbhujjalanaɱ, Sir'avhāyanaɱ.
Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'|| ||

[12] [27][pts][wp][bd] '"Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti seyyathīdaɱ:||
santi-kammaɱ paṇidhi-kammaɱ bhūri-kammaɱ vassa-kammaɱ vossa-kammaɱ vatthu-kammaɱ vatthu-pari-kammaɱ vatthu-parikiraṇaɱ ācamanaɱ nahāpanaɱ juhanaɱ vamanaɱ virecanaɱ uddha-virecanaɱ adho-virecanaɱ sīsa-virecanaɱ kaṇṇa-telaɱ netta-tappanaɱ natthu-kammaɱ añjanaɱ paccañjanaɱ sālākiyaɱ sallakattikaɱ dāraka-tikicchā mūla-bhesajjānaɱ anuppadānaɱ osadhīnaɱ paṭimokkho?|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato Samaṇo Gotamo" ti.|| ||

Iti vā hi bhikkhave puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.'S|| ||

Idaɱ kho taɱ bhikkhave appamattakaɱ oramattakaɱ sīlamattakaɱ yena puthujjano Tathāgatassa vaṇṇaɱ vadamāno vadeyya.

 

§

 

Dhamma I

[28][pts][wp][bd] Atthi bhikkhave aɱ yeva dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍita-vedanīyā,||
ye Tathāgato sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti,||
yehi Tathāgatassa yathā-bhuccaɱ vaṇṇaɱ sammā vadamānā vadeyyuɱ.|| ||

Katame ca te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍita-vedanīyā ye Tathāgato sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti,||
yehi Tathāgatassa yathā-bhuccaɱ vaṇṇaɱ sammā vadamānā vadeyyuɱ?|| ||

[29][pts][wp][bd] 'Santi, bhikkhave, eke samaṇa-brāhmaṇā pubbanta-kappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaɱ ārabbha aneka- [13] vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti aṭṭhādasahi vatthūhi.|| ||

Te ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha pubbanta-kappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti aṭṭhādasahi vatthūhi?|| ||

[30][pts][wp][bd] Santi, bhikkhave, eke samaṇa-brāhmaṇā sassata-vādā sassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti catūhi vatthūhi.|| ||

Te ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha sassata-vādā sassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti catūhi vatthūhi?|| ||

[31][pts][wp][bd] 'Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathārūpaɱ ceto-samādhiɱ phusati yathā samāhite citte aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati seyyathīdaɱ:||
ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsatim pi jātiyo tiɱsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi anekāni pi jāti-satāni anekāni pi jāti-sahassāni anekāni pi jāti-sata-sahassāni.||
"Amutrāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedi evam-āyu-pariyanto?|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ?|| ||

Tatrāpāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto?|| ||

So tato cuto idhūpapanno' ti."||
Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbe [14] nivāsaɱ anussarati.|| ||

So evam āha:||
'Sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito.|| ||

Te ca sattā sandhāyanti saɱsaranti cavanti upapajjanti,||
atthi tv eva sassata-samaɱ.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Ahaɱ hi ātappam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathārūpaɱ ceto-samādhiɱ phusāmi yathā samāhite citte aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarāmi||
seyyathīdaɱ:||
"Ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsatim pi jātiyo tiɱsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi anekāni pi jāti-satāni anekāni pi jāti-sahassāni anekāni pi jāti-sata-sahassāni?|| ||

"Amutrāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedi evam-āyu-pariyanto?|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ?|| ||

Tatrāpāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto?|| ||

So tato cuto idhūpapanno" ti?|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarāmi?|| ||

Iminā pa'haɱ etaɱ jānāmi:||
yathā sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito.|| ||

Teva sattā sandhāyanti saɱsaranti cavanti upapajjanti atthi tv eva sassati-saman" ti.|| ||

Idaɱ, bhikkhave, paṭhamaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā sassata-vādā sasataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti.|| ||

[32][pts][wp][bd] Dutiye ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim ārabbha kim āgamma sassata-vādā sassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti?|| ||

Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathā-rupaɱ ceto-samādhiɱ phusati yathā samāhite citte aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati seyyathīdaɱ:||
ekam pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭaɱ dve pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni tīṇi pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni cattāri pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni pañca pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni' dasa pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni||
'Amutrāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto?|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ?|| ||

Tatrāpāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ- [15] sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto?|| ||

So tato cuto idhūpapanno" ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati.|| ||

So evam āha:||
'Sassato attā ca loko ca vañjho kuṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito?|| ||

Te ca sattā sandhāyanti saɱsaranti cavanti upapajjanti atthi tv eva sassata-samaɱ.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Ahaɱ hi ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya, appamādam anvāya, sammā-manasi-kāram anvāya, tathā-rupaɱ ceto-samādhiɱ phusāmi yathā samāhite citte aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarāmi seyyathīdaɱ:||
ekam pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭaɱ dve pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni tīṇi pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni cattāri pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni pañca pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni dasa pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni?|| ||

'Amutrāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto?|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ?|| ||

Tatrāpāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto?|| ||

So tato cuto idhūpapanno" ti?|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarāmi.|| ||

Iminā pāhaɱ etaɱ jānāmi||
yathā sassato attā ca loko ca vañjho kuṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito.|| ||

Teva sattā sandhāyanti saɱsaranti cavanti upapajjanti?|| ||

Atthi tv eva sassata-samaɱ" ti.|| ||

'Idaɱ, bhikkhave, dutiyaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā sassata-vādā sassatā attānañ ca lokañ ca paññāpenti.|| ||

[33][pts][wp][bd] Tatiye ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha sassata-vādā sassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti?|| ||

'Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathārūpaɱ ceto-samādhiɱ phusati yathā samāhite citte aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati seyyathīdaɱ:||
dasa pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭaɱ vīsatim pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni tiɱsam pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni cattārīsam pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni?|| ||

"Amutrāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱgotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto?|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ?|| ||

Tatrāpāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto?|| ||

So tato cuto idhūpapanno" ti?|| ||

"Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ pubbenivāsaɱ anussarati.|| ||

So evam āha:||
"Sassato attā ca [16]loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito?|| ||

Te ca sattā sandhāyanti saɱsaranti cavanti upapajjanti atthi tv eva sassata-samaɱ.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Ahaɱ hi ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathārūpaɱ ceto-samādhiɱ phusāmi yathā samāhite citte aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarāmi seyyathīdaɱ:||
dasa pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni vīsatim pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni tiɱsam pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni cattārīsam pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭāni||
"Amutrāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱgotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto?|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ?|| ||

Tatrāpāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto?|| ||

So tato cuto idhūpapanno" ti?|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarāmi.|| ||

Iminā pa'haɱ etaɱ jānāmi?|| ||

Yathā sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito teva sattā sandhāyanti saɱsaranti cavanti upapajjanti atthi tv eva sassata-samaɱ" ti.|| ||

Idaɱ, bhikkhave, tatiyaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā sassata-vādā sassataɱ attānaɱ ca lokaɱ ca paññāpenti.|| ||

[34][pts][wp][bd] 'Catutthe ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha sassata-vādā sassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti?|| ||

'Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā takkī hoti vīmaɱsī.|| ||

So takka-pariyāhataɱ vīmaɱsānucaritaɱ sayam-paṭibhānaɱ evam āha:||
'Sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito?|| ||

Te ca sattā sandhāyanti saɱsaranti cavanti upapajjanti atthi tv eva sassati-samanti.|| ||

Idaɱ, bhikkhave, catutthaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā sassata-vādā sassataɱ attānaɱ ca lokaɱ ca paññāpenti.|| ||

[35][pts][wp][bd] 'Ime kho te, bhikkhave, samaṇa-brāhmaṇā sassata-vādā sassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti catūhi vatthūhi.|| ||

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā sassata-vādā sassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti,||
sabbe te imeh'eva catūhi etesaɱ vā aññatarena n'atthi ito bahiddhā.|| ||

[36][pts][wp][bd] Ta-y-idaɱ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti:||
'Ime kho diṭṭhiṭṭhānā evaɱ-gahitā evaɱ-parāmaṭṭha evaɱ-gatikā bhavissanti evaɱ-abhisamparāyā" ti.|| ||

Tañ ca Tathāgato pajānāti tato ca uttaritaraɱ pajānāti.|| ||

Taɱ ca pajānanaɱ [17] na parāmasati.|| ||

Aparāmasato c'assa paccattaɱ yeva nibbuti viditā?|| ||

Vedanānaɱ samudayañ ca atthagamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaɱ viditvā anupādā vimutto bhikkhave Tathāgato.|| ||

[37][pts][wp][bd] Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍita vedanīyā ye Tathāgato sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti yehi Tathāgatassa yathā-bhuccaɱ vaṇṇaɱ sammā vadamānā vadeyyuɱ.

Dhamma 2

[38][pts][wp][bd] [2.1] Santi, bhikkhave, eke samaṇa-brāhmaṇā ekacca-sassatikā ekacca-asassatikā ekaccaɱ sassataɱ ekaccaɱ asassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti catūhi vatthūhi.|| ||

Te ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha ekacca-sassatikā ekacca-asassatikā ekaccaɱ sassataɱ ekaccaɱ asassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti catūhi vatthūhi.?|| ||

[39][pts][wp][bd] [2.2] 'Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaɱ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaɱ loko saɱvaṭṭati.|| ||

Saɱvaṭṭamāno loko yebhuyyena sattā Ābhassara-saɱvattanikā honti.|| ||

Te tattha honti manomayā pīti-bhakkhā sayam-pabhā antalikkha-cara subhaṭṭhāyino,||
ciraɱ dīgham addhānaɱ tiṭṭhanti.|| ||

[40][pts][wp][bd] [2.3] Hoti kho so, bhikkhave, samayo yaɱ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaɱ loko vivaṭṭati.|| ||

Vivaṭṭamāne loke suññaɱ Brahma-vimānaɱ pātu-bhavati.|| ||

Ath'aññataro satto āyukkhayā vā puññakkhayā vā Ābhassara-kāyā cavitvā suññaɱ Brahma-vimānaɱ upapajjati.|| ||

So tattha hoti manomayo pīti-bhakkho sayam-pabho antalikkha-caro subhaṭṭhāyī ciraɱ dīgham addhānaɱ tiṭṭhati.|| ||

[41][pts][wp][bd] [2.4] Tassa tattha ekakassa dīgha-rattaɱ nibbusitattā anabhirati paritassanā uppajjati:||
'Aho vata aññe pi sattā itthattaɱ āgaccheyyun" ti.|| ||

Atha aññatare pi sattā āyuk- [18] khayā vā puññakkhayā vā Ābhassara-kāyā cavitvā Brahma-vimānaɱ upapajjanti tassa sattassa sahavyataɱ.|| ||

Te pi tattha honti manomayā pīti-bhakkhā sayam-pabhā antalikkha-cara subhaṭṭhāyino ciraɱ dīgham addhānaɱ tiṭṭhanti.|| ||

[42][pts][wp][bd] [2.5] Tatra, bhikkhave, yo so satto paṭhamaɱ upapanno tassa evaɱ hoti:||
'Aham asmi Brahmā Mahā-Brahmā abhibhū anabhibhūto aññad-atthu-daso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sañjitā vasī pitā bhūta-bhavyānaɱ.|| ||

Mayā ime sattā nimmitā.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Mamaɱ hi pubbe etad ahosi:||
'Aho vata aññe pi sattā itthattaɱ āgaccheyyun' ti.|| ||

Iti mamañ ca mano-paṇidhi.|| ||

Ime ca sattā itthattaɱ āgatā' ti.|| ||

Ye pi te sattā pacchā upapannā tesam pi evaɱ hoti:||
"Ayaɱ kho bhavaɱ Brahmā Mahā-Brahmā abhibhū anabhibhūto aññad-atthu-daso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sañjitā vasī pitā bhūta-bhavyānaɱ.|| ||

Iminā mayaɱ bhotā Brahmuṇā nimmitā.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Imaɱ mamaɱ hi addasāma idha paṭhamaɱ upapannaɱ?|| ||

Mayaɱ pan amhā pacchā upapannā" ti.|| ||

[43][pts][wp][bd] [2.6] Tatra, bhikkhave, yo so satto paṭhamaɱ upapanno,||
so dīghāyukataro ca hoti vaṇṇavantataro ca mahesakkhataro ca.|| ||

Ye pana te sattā pacchā upapannā,||
te appāyukatarā ca honti dubbaṇṇatarā ca appesakkhatarā ca.|| ||

Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ, bhikkhave, vijjati yaɱ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaɱ āgacchati.|| ||

Itthattaɱ āgato samāno agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.|| ||

Agārasmā anagāriyaɱ pabbajito samāno ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathārūpaɱ ceto-samādhiɱ phusati yathā samāhite citte taɱ pubbenivāsaɱ anussarati,||
tato paraɱ nānussarati.|| ||

So evam āha:||
"Yo kho so bhavaɱ Brahmā Mahā-Brahmā abhibhu anabhibhūto aññad-atthu-daso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sañjitā vasī pitā bhūta-bhavyānaɱ,||
yena mayaɱ bhotā Brahmuṇā nimmitā,||
so nicco dhuvo sassato avipariṇāma-dhammo sassata-samaɱ tath'eva ṭhassati.|| ||

Ye pana mayaɱ ahumhā tena [19] Brahmuṇā nimmitā,||
te mayaɱ aniccā addhuvā appāyukā cavana-dhammā itthattaɱ āgatā" ti.|| ||

'Idaɱ, bhikkhave, paṭhamaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā ekacca-sassatikā ekacca-asassatikā ekaccaɱ sassataɱ ekaccaɱ asassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti.|| ||

[44][pts][wp][bd] [2.7] Dutiye ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha ekacca-sassatikā ekacca-asassatikā ekaccaɱ sassataɱ ekaccaɱ asassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti?|| ||

Santi, bhikkhave, Khiḍḍā-padosikā nāma devā?|| ||

Te ativelaɱ hassa-khiḍḍā-rati-dhamma-samāpannā viharanti.|| ||

Tesaɱ ativelaɱ hassa-khiḍḍā-rati-dhamma-samāpannānaɱ viharataɱ sati mussati?|| ||

Satiyā sammosā te devā tamhā kāyā cavanti.|| ||

[45][pts][wp][bd] [2.8] Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ bhikkhave vijjati yaɱ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaɱ āgacchati?|| ||

Itthattaɱ āgato samāno agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.|| ||

Agārasmā anagāriyaɱ pabbajito samāno ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathārūpaɱ ceto-samādhiɱ phusati yathā samāhite citte taɱ pubbenivāsaɱ anussarati,||
tato paraɱ nānussarati.|| ||

[46][pts][wp][bd] [2.9] 'So evam āha:||
"Ye kho te bhonto devā na Khiḍḍā-padosikā||
te na ativelaɱ hassa-khiḍḍā-rati-dhamma-samāpannā viharanti.|| ||

Tesaɱ na ativelaɱ hassa-khiḍḍā-rati-dhamma-samāpannānaɱ viharataɱ sati na mussati?|| ||

Satiyā asammosā te devā tamhā kāyā na cavanti,||
niccā dhuvā sassatā avipariṇāma-dhammā sassata-samaɱ tath'eva [20] ṭhassati.|| ||

Ye pana mayaɱ ahumbha Khiḍḍā-padosikā,||
te mayaɱ ativelaɱ hassa-khiḍḍā-rati-dhamma-samāpannā viharimbha.|| ||

Tesaɱ no ativelaɱ hassa-khiḍḍā-rati-dhamma-samāpannānaɱ viharataɱ sati mussati?|| ||

Satiyā sammosā eva mayaɱ tambhā kāyā cutā aniccā addhuvā appāyukā cavana-dhammā itthattaɱ āgatā" ti.|| ||

'Idaɱ, bhikkhave, dutiyaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā ekacca-sassatikā ekacca-asassatikā ekaccaɱ sassataɱ ekaccaɱ asassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti.|| ||

[47][pts][wp][bd] [2.10] 'Tatiye ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha ekacca-sassatikā ekacca-asassatikā ekaccaɱ sassataɱ ekaccaɱ asassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti?|| ||

'Santi, bhikkhave, Mano-padosikā nāma devā?|| ||

Te ativelaɱ aññamaññaɱ upanijjhāyanti?|| ||

Te ativelaɱ aññamaññaɱ upanijjhāyantā aññamaññamhi cittāni padūsenti?|| ||

Te aññamaññamhi paduṭṭha-cittā kilanta-kāyā kilanta-cittā?|| ||

Te devā tamhā kāyā cavanti.|| ||

[48][pts][wp][bd] [2.11] Ṭhānaɱ kho bhikkhave vijjati yaɱ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaɱ āgacchati.|| ||

Itthattaɱ āgato samāno agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.|| ||

Agārasmā anagāriyaɱ pabbajito samāno ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathārūpaɱ ceto-samādhiɱ phusati yathā samāhite citte taɱ pubbenivāsaɱ anussarati tato paraɱ nānussarati.|| ||

[49][pts][wp][bd] [2.12] 'So evam āha:||
"Ye kho te bhonto devā na Mano-padosikā,||
te na ativelaɱ aññamaññaɱ upanijjhāyanti?|| ||

Te na ativelaɱ aññamaññaɱ upanijjhāyantā aññamaññamhi cittāni nappadūsenti.
Te aññamaññamhi appaduṭṭha-cittā akilanta-kāyā akilanta-cittā?|| ||

Te devā tamhā kāyā na cavanti niccā dhuvā sassatā avipariṇāma-dhammā sassata-samaɱ [21] tath'eva ṭhassanti?|| ||

Ye pana mayaɱ ahumha Mano-padosikā,||
te mayaɱ ativelaɱ aññamaññaɱ upanijjhāyimha?|| ||

Te mayaɱ ativelaɱ aññamaññaɱ upanijjhāyantā aññamaññamhi cittāni padūsimha?|| ||

Te mayaɱ aññamaññamhi paduṭṭha-cittā kilanta-kāyā kilanta-cittā eva?|| ||

Mayaɱ tamhā kāyā cutā aniccā addhuvā appāyukā cavana-dhammā itthattaɱ āgatā' ti.|| ||

Idaɱ, bhikkhave, tatiyaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā ekacca-sassatikā ekacca-asassatikā ekaccaɱ sassataɱ ekaccaɱ asassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti.|| ||

[50][pts][wp][bd] [2.13] 'Catutthe ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha ekacca-sassatikā ekacca asassatikā ekaccaɱ sassataɱ ekaccaɱ asassataɱ attatāṇañ ca lokañ ca paññāpenti?|| ||

'Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā takkī hoti vīmaɱsī.|| ||

So takka-pariyāhataɱ vimaɱsānucaritaɱ sayam-paṭibhānaɱ evam āhaɱ:||
"Yaɱ kho idaɱ vuccati cakkhun ti pi sotan ti pi ghāṇaɱ ti pi kāyo ti pi,||
ayaɱ attā anicco addhuvo asassato vipariṇāma-dhammo.|| ||

Yaɱ ca kho idaɱ vuccati cittan ti vā mano ti vā viññāṇan ti vā ayaɱ attā nicco dhuvo sassato avipariṇāma-dhammo sassata-samaɱ tath'eva ṭhassatī ti.|| ||

'Idaɱ, bhikkhave, catutthaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā ekacca-sassatikā ekacca-asassatikā ekaccaɱ sassataɱ ekaccaɱ asassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti.|| ||

[51][pts][wp][bd] [2.14] 'Ime kho te, bhikkhave, samaṇa-brāhmaṇā ekacca-sassatikā ekacca-asassatikā ekaccaɱ sassataɱ ekaccaɱ asassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti catūhi vatthūhi.|| ||

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ekacca-sassatikā ekacca-asassatikā ekaccaɱ sassataɱ ekaccaɱ asassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti,||
sabbe te imeh'eva catūhi vatthūhi,||
etesaɱ vā aññatarena?|| ||

N'atthi ito bahiddhā.|| ||

[52][pts][wp][bd] [2.15] 'Ta-y-idaɱ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti:||
"Ime [22] diṭṭhiṭṭhānā evaɱ-gahitā evaɱ-parāmaṭṭhā evaɱ-gahitā bhavissanti evaɱ-abhisamparāyā" ti?|| ||

Taɱ ca Tathāgato pajānāti?|| ||

Tato ca uttaritaraɱ pajānāti?|| ||

Taɱ ca pajānanaɱ na parāmasati?|| ||

Aparāmasato c'assa paccattaɱ yeva nibbuti viditā?|| ||

Vedanānaɱ samudayañ ca atthagamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaɱ viditvā anupādā vimutto, bhikkhave, Tathāgato.|| ||

'Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍita-vedanīyā,||
ye Tathāgato sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti,||
yehi Tathāgatassa yathā-bhuccaɱ vaṇṇaɱ sammā vadamānā vadeyyuɱ.|| ||

 

§

 

[53][pts][wp][bd] [2.16] Santi, bhikkhave, eke samaṇa-brāhmaṇā antānantikā antānantaɱ lokassa paññāpenti catūhi vatthūhi.|| ||

Te ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha antānantikā antānantaɱ lokaɱ paññāpenti catūhi vatthūhi?|| ||

[54][pts][wp][bd] [2.17] 'Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathārūpaɱ ceto-samādhiɱ phusati yathā samāhite citte anta-saññī lokasmiɱ viharati.|| ||

So evam āha:||
"Antavā ayaɱ loko parivaṭumo.|| ||

Tiɱ kissa hetu?|| ||

Ahaɱ hi ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathārūpaɱ ceto-samādhiɱ phusāmi yathā samāhite citte anta-saññī lokasmiɱ viharāmi.|| ||

Iminā pa'haɱ etaɱ jānāmi:||
yathā antavā ayaɱ loko parivaṭumo" ti.|| ||

'Idaɱ, bhikkhave, paṭhamaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā antānantikā antānantaɱ lokassa paññāpenti.|| ||

[55][pts][wp][bd] [2.18] 'Dutiye ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha antānantikā antānantaɱ lokassa paññāpnti?|| ||

'Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathārūpaɱ [23] ceto-samādhiɱ phusati,||
yathā samāhite citte ananta-saññī lokasmiɱ viharati.|| ||

So evam āha:||
"Ananto ayaɱ loko apariyanto.|| ||

Ye te samaṇa-brāhmaṇā evam āhaɱsu:||
'Antavā ayaɱ loko parivaṭumo' ti tesaɱ musā.|| ||

Ananto ayaɱ loko apariyanto.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Ahaɱ hi ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathārūpaɱ ceto-samādhiɱ phusāmi yathā samāhite citte anta-saññī lokasmiɱ viharāmi.|| ||

Iminā pa'haɱ etaɱ jānāmi yathā ananto ayaɱ loko apariyanto" ti.|| ||

'Idaɱ, bhikkhave, dutiyaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā antānantikā antānantaɱ lokassa paññāpenti.|| ||

[56][pts][wp][bd] [2.19] 'Tatiye ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha antānantikā antānantaɱ lokassa paññāpenti?|| ||

'Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathārūpaɱ ceto-samādhiɱ phusati,||
yathā samāhite citte uddham-adho anta-saññī lokasmiɱ viharati tiriyaɱ anattasaññī.|| ||

So evam āha:||
"Antavā ca ayaɱ loko ananto ca.|| ||

Ye te samaṇa-brāhmaṇā evam āhaɱsu:||
'Antavā ayaɱ loko parivaṭumo' ti tesaɱ musā.|| ||

Ye pi te samaṇa-brāhmaṇā evam āhaɱsu:||
'Ananto ayaɱ loko apariyanto' ti tesam pi musā.|| ||

Antavā ca ayaɱ loko ananto ca.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Ahaɱ hi ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathārūpaɱ ceto-samādhiɱ phusāmi yathā samāhite citte uddham-adho anta-saññī lokasmiɱ viharāmi tiriyaɱ ananta-saññī.|| ||

Iminā pa'haɱ etaɱ jānāmi:||
yathā antavā ca ayaɱ loko ananto cāti."|| ||

Idaɱ, bhikkhave, tatiyaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā antānantikā antānantaɱ lokassa paññāpenti.|| ||

[57][pts][wp][bd] [2.20] Catutthe ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha antānantikā antānantaɱ lokassa paññāpenti?|| ||

Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā takkī hoti vīmaɱsī.|| ||

So takka-pariyāhataɱ vīmaɱsānucaritaɱ sayam-paṭibhānaɱ evam āha: "N'evāyaɱ loko antavā na panānanto?|| ||

Ye te samaṇa-brāhmaṇā evam āhaɱsu:||
'Antavā ayaɱ loko parivaṭumo' ti tesaɱ musā.|| ||

Ye pi te samaṇa- [24] brāhmaṇā evam āhaɱsu:||
'Ananto ayaɱ loko apariyanto' ti tesam pi musā.|| ||

Ye pi te samaṇa-brāhmaṇā evam āhaɱsu:||
'Antavā ca ayaɱ loko ananto cāti' tesam pi musā.|| ||

N'evāyaɱ loko antavā na panānanto" ti.|| ||

'Idaɱ, bhikkhave, catutthaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā antānantikā antānantaɱ lokassa paññāpenti.|| ||

[58][pts][wp][bd] [2.21] 'Ime kho te, bhikkhave, samaṇa-brāhmaṇā antānantikā antānantaɱ lokassa paññāpenti catūhi vatthūhi.|| ||

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā antānantikā antānantaɱ lokassa paññāpenti,||
sabbe te imeh'eva catūhi vatthūhi,||
etesaɱ vā aññatarena?|| ||

N'atthi ito bahiddhā.|| ||

[59][pts][wp][bd] [2.22] Ta-y-idaɱ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti:||
"Ime diṭṭhiṭṭhānā evaɱ-gahitā evaɱ-parāmaṭṭhā evaɱ-gahitā bhavissanti evaɱ-abhisamparāyā" ti.|| ||

Tañ ca Tathāgato pajānāti,||
tato ca uttaritaraɱ pajānāti?|| ||

Tañ ca pajānanaɱ na parāmasati?|| ||

Aparāmasato c'assa paccattaɱ yeva nibbuti viditā?|| ||

Vedanānaɱ samudayañ ca atthagamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaɱ viditvā anupādā vimutto bhikkhave Tathāgato.|| ||

Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍita-vedanīyā ye Tathāgato sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti,||
ye hi Tathāgatassa yathā-bhuccaɱ vaṇṇaɱ sammā vadamānā vadeyyuɱ.|| ||

 

§

 

[60][pts][wp][bd] [2.23] Santi, bhikkhave, eke samaṇa-brāhmaṇā amarā-vikkhepikā,||
tattha tattha pañhaɱ puṭṭha samānā vācā-vikkhepaɱ āpajjanti amarā-vikkhepaɱ catūhi vatthūhi.|| ||

Te ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha amarā-vikkhepikā tattha tattha pañhaɱ puṭṭhā samānā vācā-vikkhepaɱ āpajjanti amarā-vikkhepaɱ catūhi vatthūhi?|| ||

[61][pts][wp][bd] [2.24] 'Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā idaɱ kusalan ti yathābhūtaɱ nappajānāti?|| ||

Idaɱ akusalan ti yathābhūtaɱ nappajānāti.|| ||

Tassa evaɱ hoti:||
"Ahaɱ kho idaɱ kusalan ti yathābhūtaɱ nappajānāmi?|| ||

Idaɱ [25] akusalan ti yathābhūtaɱ nappajānāmi.|| ||

Ahañ c'eva kho pana idaɱ kusalan ti yathābhūtaɱ appajānanto,||
idaɱ akusalan ti yathābhūtaɱ appajānanto,||
idaɱ kusalan ti vā vyākareyyaɱ,||
idaɱ akusalan ti vā vyākareyyaɱ,||
tattha me assa chando vā rāgo vā doso vā paṭigho vā.|| ||

Yattha me assa chando vā rāgo vā doso vā paṭigho vā?|| ||

Taɱ mam'assa musā?|| ||

Yaɱ mam'assa musā,||
so mam'assa vighāto.|| ||

Yo mam'assa vighāto,||
so mam'assa antarāyo" ti.|| ||

Iti so musā-vāda-bhayā musā-vāda-parijegucchā n'ev'idaɱ kusalan ti vyākaroti?|| ||

Na pana idaɱ akusalan ti vyākaroti?|| ||

Tattha tattha pañhaɱ puṭṭho samāno vācā-vikkhepaɱ āpajjati amarā-vikkhepaɱ:||
"Evam pi me no?|| ||

Tathā ti pi me no?|| ||

Aññathā ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No no ti pi me no" ti.|| ||

Idaɱ, bhikkhave, paṭhamaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā amarā-vikkhepikā tattha tattha pañhaɱ puṭṭhā samānā vācā-vikkhepaɱ āpajjanti amarā-vikkhepaɱ.|| ||

[62][pts][wp][bd] [2.25] 'Dutiye ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha amarā-vikkhepikā tattha tattha pañhaɱ puṭṭhā samānā vācā-vikkhepaɱ āpajjanti amarā-vikkhepaɱ?|| ||

'Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā idaɱ kusalan ti yathābhūtaɱ nappajānāti?|| ||

Idaɱ akusalan ti yathābhūtaɱ nappajānāti.|| ||

Tassa evaɱ hoti:||
"Ahaɱ kho idaɱ kusalan ti yathābhūtaɱ nappajānāmi?|| ||

Idaɱ akusalan ti yathābhūtaɱ nappajānāmi.|| ||

Ahañ c'eva kho pana idaɱ kusalan ti yathābhūtaɱ appajānanto,||
idaɱ akusalan ti yathābhūtaɱ appajānanto,||
idaɱ kusalan ti vā vyākareyyaɱ,||
idaɱ akusalan ti vā vyākareyyaɱ,||
tattha me assa chando vā rāgo vā doso vā paṭigho vā.|| ||

Yattha me assa chando vā rāgo vā doso vā paṭigho vā?|| ||

Taɱ mam'assa upādānaɱ?|| ||

Yaɱ mam'assa upādānaɱ,||
so mam'assa vighāto?|| ||

Yo mam'assa vighāto,||
so mam'assa antarāyo" ti.|| ||

[26] Iti so upādāna-bhayā upādāna-parijegucchā n'ev'idaɱ kusalan ti vyākaroti?|| ||

Na pana idaɱ akusalan ti vyākaroti?|| ||

Tattha tattha pañhaɱ puṭṭho samāno vācā-vikkhepaɱ āpajjati amarā-vikkhepaɱ:||
"Evam pi me no?|| ||

Tathā ti pi me no?|| ||

Aññathā ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No no ti pi me no" ti.|| ||

Idaɱ, bhikkhave, dutiyaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā amarā-vikkhepikā tattha tattha pañhaɱ puṭṭhā samānā vācā-vikkhepaɱ āpajjanti amarā-vikkhepaɱ.|| ||

[63][pts][wp][bd] [2.26] 'Tatiye ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha amarā-vikkhepikā tattha tattha pañhaɱ puṭṭhā samānā vācā-vikkhepaɱ āpajjanti amarā-vikkhepaɱ?|| ||

'Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā idaɱ kusalan ti yathābhūtaɱ nappajānāti?|| ||

Idaɱ akusalan ti yathābhūtaɱ nappajānāti?|| ||

Tassa evaɱ hoti:||
"Ahaɱ kho idaɱ kusalan ti yathābhūtaɱ nappajānāmi?|| ||

Idaɱ akusalan ti yathābhūtaɱ nappajānāmi.|| ||

Ahañ c'eva kho pana idaɱ kusalan ti yathābhūtaɱ appajānanto,||
idaɱ akusalan ti yathābhūtaɱ appajānanto,||
idaɱ kusalan ti vā vyākareyyaɱ,||
idaɱ akusalan ti vā vyākareyyaɱ,||
santi hi kho pana samaṇa-brāhmaṇā paṇḍitā nipuṇā kata-parappavādā vāla-vedhi-rūpā vobhindantā maññe caranti paññā-gatena diṭṭhi-gatāni,||
te maɱ tattha samanuyuñjeyyuɱ samanugāheyyuɱ samanubhāseyyuɱ.|| ||

Ye mam tattha samanuyuñjeyyuɱ samanugāheyyuɱ samanubhāseyyuɱ.|| ||

Yesāhaɱ na sampāyeyyaɱ,||
so mam'assa vighāto.|| ||

Yo mam'assa vighāto,||
so mam'assa antarāyo" ti.|| ||

Iti so anuyogabhayā anuyogaparijegucchā n'ev'idaɱ kusalan ti vyākaroti?|| ||

Na pana idaɱ akusalan ti vyākaroti?|| ||

Tattha tattha pañhaɱ puṭṭho samāno vācā-vikkhepaɱ āpajjati amarā-vikkhepaɱ:||
"Evam pi me no?|| ||

Tathā ti pi me no?|| ||

Aññathā ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No no ti pi me no" ti.|| ||

Idaɱ, bhikkhave, tatiyaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ [27] ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā amarā-vikkhepikā tattha tattha pañhaɱ puṭṭhā samānā vācā-vikkhepaɱ āpajjanti amarā-vikkhepaɱ.|| ||

[64][pts][wp][bd] [2.27] Catutthe ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha amarā-vikkhepikā tattha tattha pañhaɱ puṭṭhā samānā vācā-vikkhepaɱ āpajjanti amarā-vikkhepaɱ?|| ||

'Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā mando hoti momūho.|| ||

So mandattā momūhattā tattha tattha pañhaɱ puṭṭho samāno vācā-vikkhepaɱ āpajjati amarā-vikkhepaɱ:||
"'Atthi paro loko?' ti iti ce maɱ pucchasi,||
'Atthi paro loko' ti iti ce me assa,||
'atthi paro loko' ti iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evam pi me no?|| ||

Tathā ti pi me no?|| ||

Aññathā ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No no ti pi me no.|| ||

'N'atthi paro loko?' ti iti ce maɱ pucchasi,||
'N'atthi paro loko' ti iti ce me assa,||
'n'atthi paro loko' ti iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evam pi me no?|| ||

Tathā ti pi me no?|| ||

Aññathā ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No no ti pi me no.|| ||

'Atthi ca n'atthi ca paro loko?' ti iti ce maɱ pucchasi,||
'Atthi ca n'atthi ca paro loko' ti iti ce me assa,||
'atthi ca n'atthi ca paro loko' ti iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evam pi me no?|| ||

Tathā ti pi me no?|| ||

Aññathā ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No no ti pi me no.|| ||

'Atthi sattā opapātikā?' ti iti ce maɱ pucachasi,||
'Atthi sattā opapātikā' ti iti ce maɱ assa,||
'atthi sattā opapātikā' ti iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evam pi me no?|| ||

Tathā ti pi me no?|| ||

Aññathā ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No no ti pi me no.|| ||

'N'atthi sattā opapātikā' ti iti ce maɱ pucchasi,||
'N'atthi sattā opapātikā' ti iti ce me assa,||
'n'atthi satthā opapātikā' ti iti te naɱ vyākareyya.|| ||

Evam pi me no?|| ||

Tathā ti pi me no?|| ||

Aññathā ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No no ti pi me no.|| ||

'Atthi ca n'atthi ca sattā opapātikā' ti iti ce maɱ pucchasi,||
'Atthi ca n'atthi ca sattā opapātikā' ti iti ce me assa,||
'atthi ca n'atthi ca sattā opapātikā' ti iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evam pi me no?|| ||

Tathā ti pi me no?|| ||

Aññathā ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No no ti pi me no.|| ||

'N'ev'atthi na n'atthi sattā opapātikā? iti ce maɱ pucchasi,||
'N'ev'atthi na n'atthi sattā opapātikā' ti iti ce me assa,||
'n'ev'atthi na n'atthi sattā opapātikā' ti iti ce naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evam pi me no?|| ||

Tathā ti pi me no?|| ||

Aññathā ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No no ti pi me no.|| ||

'N'ev'atthi na n'atthi sattā opapātikā' ti iti ce maɱ pucchasi,||
'N'ev'atthi na n'atthi sattā opapātikā' ti iti ce me assa,||
'n'ev'atthi na n'atthi sattā opapātikā' ti iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evam pi me no?|| ||

Tathā ti pi me no?|| ||

Aññathā ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No no ti pi me no.|| ||

'Atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko?' ti iti ce maɱ pucchasi,||
'Atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti iti ce me assa,||
'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evam pi me no?|| ||

Tathā ti pi me no?|| ||

Aññathā ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No no ti pi me no.|| ||

'N'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko?' ti iti ce maɱ pucchasi,||
'N'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti iti ce me assa,||
'n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evam pi me no?|| ||

Tathā ti pi me no?|| ||

Aññathā ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No no ti pi me no.|| ||

'Atthi ca n'atthi ca sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko?' ti iti ce maɱ pucchasi,||
'Atthi ca n'atthi ca sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti iti ce me assa,||
'atthi ca n'atthi ca sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evam pi me no?|| ||

Tathā ti pi me no?|| ||

Aññathā ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No no ti pi me no.|| ||

'N'ev'atthi na n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko?' ti iti ce maɱ pucchasi,||
'N'ev'atthi na n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti iti ce me assa,||
'n'ev'atthi na n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evam pi me no?|| ||

Tathā ti pi me no?|| ||

Aññathā ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No no ti pi me no.|| ||

'Hoti Tathāgato param maraṇā?||
Na hoti Tathāgato param maraṇā?||
Hoti ca na hoti ca Tathāgato param maraṇā?||
N'eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā? iti ce maɱ pucchasi,||
'N'eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā' ti iti ce me assa,||
'n'eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā' ti iti te naɱ vyākareyyaɱ.|| ||

Evam pi me no?|| ||

Tathā ti pi me no?|| ||

Aññathā ti pi me no?|| ||

No ti pi me no?|| ||

No no ti pi me no" ti.|| ||

Idaɱ, bhikkhave, catutthaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā amarā-vikkhepikā tattha tattha puṭṭhā samānā vācā-vikkhepaɱ āpajjanti amarā-vikkhepaɱ.|| ||

[65][pts][wp][bd] [2.28] 'Ime kho te, bhikkhave, samaṇa-brāhmaṇā amarā- [28] vikkhepikā tattha tattha pañhaɱ puṭṭhā samānā vācā-vikkhepaɱ āpajjanti amarā-vikkhepaɱ catūhi vatthūhi.|| ||

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā amarā-vikkhepikā tattha tattha pañhaɱ puṭṭhā samānā vācā-vikkhepaɱ āpajjanti,||
amarā-vikkhepaɱ,||
sabbe te imeh'eva catūhi vatthūhi,||
etesaɱ vā aññatarena?|| ||

N'atthi ito bahiddhā.|| ||

[66][pts][wp][bd] [2.29] 'Ta-y-idaɱ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti:||
"Ime diṭṭhiṭṭhānā evaɱ-gahitā evaɱ-parāmaṭṭhā evaɱ-gahitā bhavissanti evaɱ-abhisamparāyā" ti.|| ||

Tañ ca Tathāgato pajānāti?|| ||

Tato ca uttaritaraɱ pajānāti?|| ||

Tañ ca pajānanaɱ na parāmasati?|| ||

Aparāmasato c'assa paccattaɱ yeva nibbuti viditā?|| ||

Vedanānaɱ samudayañ ca atthagamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaɱ viditvā anupādā vimutto bhikkhave, Tathāgato.|| ||

'Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍita-vedanīyā ye Tathāgato sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti,||
yehi Tathāgatassa yathā-bhuccaɱ vaṇṇaɱ sammā vadamānā vadeyyuɱ.|| ||

 

§

 

[67][pts][wp][bd] [2.30] 'Santi, bhikkhave, eke samaṇa-brāhmaṇā adhicca-samuppannikā adhicca-samuppannaɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti dvīhi vatthūhi.|| ||

Te ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha adhicca-samuppannikā adhicca-samuppannaɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti?|| ||

[68][pts][wp][bd] [2.31] Santi, bhikkhave, Asañña-sattā nāma devā?|| ||

Saññuppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavanti.|| ||

Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ bhikkhave vijjati yaɱ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaɱ āgacchati?|| ||

Itthattaɱ āgato samāno agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.|| ||

Agārasmā anagāriyaɱ pabbajito samāno ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasi-kāram anvāya tathārūpaɱ ceto-samādhiɱ phusati,||
yathā samāhite citte saññuppādaɱ anussarati tato [29] paraɱ nānussarati.|| ||

So evam āha:||
"Adhicca-samuppanno attā ca loko ca?|| ||

Taɱ kissa hetu?||
Ahaɱ hi pubbe nāhosiɱ?|| ||

So'mhi etarahi ahutvā santattāya pariṇato" ti.|| ||

'Idaɱ, bhikkhave, paṭhamaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā adhicca-samuppannikā adhicca-samuppannaɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti.|| ||

[69][pts][wp][bd] [2.32] Dutiye ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha adhicca-samuppannikā adhicca-samuppannaɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti?|| ||

'Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā takkī hoti vīmaɱsī.|| ||

So takka-pariyāhataɱ vīmaɱsānucaritaɱ sayam-paṭibhānaɱ evam āha:||
"Adhicca-samuppanno attā ca loko cā" ti.|| ||

'Idaɱ, bhikkhave, dutiyaɱ ṭhānaɱ yaɱ āgamma yaɱ ārabbha eke samaṇa-brāhmaṇā adhicca-samuppannikā adhicca-samuppannaɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti.|| ||

[70][pts][wp][bd] [2.33] 'Ime kho te, bhikkhave, samaṇa-brāhmaṇā adhicca-samuppannikā adhicca-samuppannaɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti dvīhi vatthūhi.|| ||

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā adhicca-samuppannikā adhicca-samuppannaɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti,||
sabbe te imeh'eva dvīhi vatthūhi,||
etesaɱ vā aññatarena?|| ||

N'atthi ito bahiddhā.|| ||

[71][pts][wp][bd] [2.34] Ta-y-idaɱ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti:||
"Ime diṭṭhiṭṭhānā evaɱ-gahitā evaɱ-parāmaṭṭhā evaɱ-gahitā bhavissanti evaɱ-abhisamparāyā" ti.|| ||

Tañ ca Tathāgato pajānāti?|| ||

Tato ca uttaritaraɱ pajānāti?|| ||

Tañ ca pajānanaɱ na parāmasati?|| ||

Aparāmasato c'assa paccattaɱ yeva nibbuti viditā?|| ||

Vedanānaɱ samudayañ ca atthagamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaɱ viditvā anupādā vimutto bhikkhave Tathāgato.|| ||

'Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍita-vedanīyā ye Tathāgato sayaɱ abhiññā sacchikatvā [30] pavedeti,||
yehi Tathāgatassa yathā-bhuccaɱ vaṇṇaɱ sammā vadamānā vadeyyuɱ.|| ||

 

§

 

[72][pts][wp][bd] [2.35] 'Ime kho te, bhikkhave, samaṇa-brāhmaṇā pubbanta-kappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti aṭṭhādasahi vatthūhi.|| ||

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā pubbanta-kappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti,||
sabbe te imeh'eva aṭṭhādasahi vatthūhi,||
etesaɱ vā aññatarena?|| ||

N'atthi ito bahiddhā.|| ||

[73][pts][wp][bd] [2.36] Ta-y-idaɱ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti:||
"Ime diṭṭhiṭṭhānā evaɱ-gahitā evaɱ-parāmaṭṭhā evaɱ-gahitā bhavissanti evaɱ-abhisamparāyā" ti.|| ||

Tañ ca Tathāgato pajānāti?|| ||

Tato ca uttaritaraɱ pajānāti?|| ||

Tañ ca pajānanaɱ na parāmasati?|| ||

Aparāmasato c'assa paccattaɱ yeva nibbuti viditā?|| ||

Vedanānaɱ samudayañ ca atthagamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaɱ viditvā anupādā vimutto bhikkhave Tathāgato.|| ||

'Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍita-vedanīyā ye Tathāgato sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti,||
yehi Tathāgatassa yathā-bhuccaɱ vaṇṇaɱ sammā vadamānā vadeyyuɱ.|| ||

 

§

 

[74][pts][wp][bd] [2.37] Santi, bhikkhave, eke samaṇa-brāhmaṇā aparanta-kappikā aparantānudiṭṭhino aparantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti catu-cattārīsāya vatthūhi.|| ||

Te ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha aparanta-kappikā aparantānudiṭṭhino aparantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti catu-cattārīsāya vatthūhi?|| ||

[75][pts][wp][bd] [2.38] 'Santi, bhikkhave, eke samaṇa-brāhmaṇā uddham- [31] āghātanikā saññi-vādā uddham āghātanā saññiɱ attānaɱ paññāpenti so'asahi vatthūhi.|| ||

Te ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha uddham-āghātanika saññi-vādā uddham āghātanā saññiɱ attānaɱ paññāpenti so'asahi vatthūhi?|| ||

'"Rūpī attā hoti arogo param maraṇā saññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Arūpī attā hoti arogo param maraṇā saññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo param maraṇā saññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"N'eva rūpī na rūpī attā hoti arogo param maraṇā saññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Antavā attā hoti arogo param maraṇā saññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Anantavā attā hoti arogo param maraṇā saññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Antavā ca anantavā ca attā hoti arogo param maraṇā saññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"N'ev'antavā ca nānantavā ca attā hoti arogo param maraṇā saññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Ekatta-saññī attā hoti arogo param maraṇā saññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Nānanta-saññī attā hoti arogo param maraṇā saññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Parittasaññī attā hoti arogo param maraṇā saññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Appamāṇasaññī attā hoti arogo param maraṇā saññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Ekanta-sukhī attā hoti arogo param maraṇā saññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Ekanta-dukkhī attā hoti arogo param maraṇā saññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Sukha-dukkhī attā hoti arogo param maraṇā saññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Adukkha-m-asukhī attā hoti arogo param maraṇā saññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

[76][pts][wp][bd] [2.39] 'Ime kho te, bhikkhave, samaṇa-brāhmaṇā uddham-āghātanikā saññi-vādā uddham āghātanā saññiɱ attānaɱ paññāpenti so'asahi vatthūhi.|| ||

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā uddham-āghātanikā saññi-vādā uddham āghātanā saññiɱ attānaɱ paññāpenti,||
sabbe te imeh'eva so'asahi vatthūhi,||
etesaɱ vā aññatarena?|| ||

N'atthi ito bahiddhā.|| ||

[77][pts][wp][bd] [2.40] Ta-y-idaɱ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti:||
"Ime diṭṭhiṭṭhānā evaɱ-gahitā evaɱ-parāmaṭṭhā evaɱ-gahitā bhavissanti evaɱ-abhisamparāyā" ti.|| ||

Tañ ca Tathāgato pajānāti tato ca uttaritaraɱ pajānāti.|| ||

Tañ ca pajānanaɱ na parāmasati?|| ||

Aparāmasato c'assa paccattaɱ yeva nibbuti viditā?|| ||

Vedanānaɱ samudayañ ca atthagamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaɱ viditvā anupādā vimutto bhikkhave Tathāgato.|| ||

Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍita-vedanīyā,||
ye Tathāgato sayaɱ abhiññā sacchikatvā [32] pavedeti,||
yehi Tathāgatassa yathā-bhuccaɱ vaṇṇaɱ sammā vadamānā vadeyyuɱ.|| ||

 

§

 

Dhamma 3

[78][pts][wp][bd] [3.1] Santi, bhikkhave, eke samaṇa-brāhmaṇā uddham-āghātanikā asaññi-vādā uddham āghātanā asaññiɱ attānaɱ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi.|| ||

Te ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha uddham-āghātanikā asaññi-vādā uddham āghātanā asaññiɱ attānaɱ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi?|| ||

[79][pts][wp][bd] [3.2] '"Rūpī attā hoti arogo param maraṇā asaññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Arūpī attā hoti arogo param maraṇā asaññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo param maraṇā asaññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"N'eva rūpi nārūpī attā hoti arogo param maraṇā asaññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Antavā attā hoti arogo param maraṇā asaññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Anantavā attā hoti arogo param maraṇā asaññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Antavā ca anantavā ca attā hoti arogo param maraṇā asaññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"N'ev'antavā nānantavā attā hoti arogo param maraṇā asaññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

[80][pts][wp][bd] [3.3] 'Ime kho te, bhikkhave, samaṇa-brāhmaṇā uddham-āghātanikā asaññi-vādā uddham āghātanā asaññiɱ attānaɱ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi.|| ||

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā uddham-āghātanikā asaññi-vādā uddham āghātanā asaññiɱ attānaɱ paññāpenti,||
sabbe te imeh'eva aṭṭhahi vatthūhi,||
etesaɱ vā aññatarena?|| ||

N'atthi ito bahiddhā.|| ||

[81][pts][wp][bd] [3.4] Ta-y-idaɱ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti:||
"Ime diṭṭhiṭṭhānā evaɱ-gahitā evaɱ-parāmaṭṭhā evaɱ-gahitā bhavissanti evaɱ-abhisamparāyā" ti.|| ||

Tañ ca Tathāgato pajānāti?|| ||

Tato ca uttaritaraɱ pajānāti?|| ||

Tañ ca pajānanaɱ na parāmasati?|| ||

Aparāmasato c'assa paccattaɱ yeva nibbuti viditā?|| ||

Vedanānaɱ samudayañ ca atthagamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaɱ viditvā anupādā vimutto bhikkhave Tathāgato.|| ||

Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍita-vedanīyā ye Tathāgato sayaɱ abhiññā sacchikatvā [33] pavedeti,||
yehi Tathāgatassa yathā-bhuccaɱ vaṇṇaɱ sammā vadamānā vadeyyuɱ.|| ||

 

§

 

[82][pts][wp][bd] [3.5] Santi, bhikkhave, eke samaṇa-brāhmaṇā uddham-āghātanikā n'eva-saññī-nāsaññi-vādā uddham āghātanā n'eva saññīɱ nāsaññiɱ attānaɱ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi.|| ||

Te ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha uddham-āghātanikā n'eva-saññī-nāsaññi-vādā uddham āghātanā n'eva saññīɱ nāsaññiɱ attānaɱ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi?|| ||

[83][pts][wp][bd] [3.6] '"Rūpi attā hoti arogo param maraṇā n'evasaññī nāsaññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Arūpī attā hoti arogo param maraṇā n'evasaññī nāsaññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Rūpī ca arūpī ca attā hoti arogo param maraṇā n'evasaññī nāsaññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"N'evarūpī nārūpī attā hoti arogo param maraṇā n'evasaññī nāsaññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Antavā attā hoti arogo param maraṇā n'evasaññī nāsaññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Anantavā attā hoti arogo param maraṇā n'evasaññī nāsaññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

"Antavā ca anantavā ca attā hoti arogo param maraṇā n'evasaññī nāsaññī" ti naɱ paññāpenti.|| ||

'N'ev'antavā nānantavā attā hoti arogo param maraṇā n'evasaññī nāsaññī" ti.naɱ paññāpenti.|| ||

[84][pts][wp][bd] [3.7] 'Ime kho te, bhikkhave, samaṇa-brāhmaṇā uddham-āghātanikā n'eva-saññī-nāsaññi-vādā uddham āghātanā n'eva saññīɱ nāsaññiɱ attānaɱ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi.|| ||

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā uddham-āghātanikā n'eva-saññī-nāsaññi-vādā uddham āghātanā n'eva saññīɱ nāsaññiɱ attānaɱ paññāpenti,||
sabbe te imeh'eva aṭṭhahi vatthūhi,||
etesaɱ vā aññatarena?|| ||

N'atthi ito bahiddhā.|| ||

[85][pts][wp][bd] [3.8] Ta-y-idaɱ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti:||
"Ime diṭṭhiṭṭhānā evaɱ-gahitā evaɱ-parāmaṭṭhā evaɱ-gahitā bhavissanti evaɱ-abhisamparāyā" ti.|| ||

Tañ ca Tathāgato pajānāti?|| ||

Tato ca uttaritaraɱ pajānāti?|| ||

Tañ ca pajānanaɱ na parāmasati?|| ||

Vedanānaɱ samudayañ ca atthagamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaɱ viditvā anupādā vimutto bhikkhave Tathāgato.|| ||

Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍita-vedanīyā ye Tathāgato sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti,||
yehi Tathāgatassa yathā-bhuccaɱ vaṇṇaɱ sammā vadamānā vadeyyuɱ.|| ||

 

§

 

[34] [86][pts][wp][bd] [3.9] Santi bhikkhave eke samaṇa-brāhmaṇā uccheda-vādā sattassa ucchedaɱ vināsaɱ vibhavaɱ paññāpenti sattahi vatthūhi.|| ||

Te ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha uccheda-vādā sattassa ucchedaɱ vināsaɱ vibhavaɱ paññāpenti sattahi vatthūhi?|| ||

[87][pts][wp][bd] [3.10] 'Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaɱ-vādī hoti evaɱ-diṭṭhi:||
'Yato kho bho ayaɱ attā rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātā-pettika-sambhavo kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā?|| ||

Ettāvatā kho bho ayaɱ attā sammā samucchinno hotī" ti.|| ||

Itth'eke sato sattassa ucchedaɱ vināsaɱ vibhavaɱ paññāpenti.|| ||

[88][pts][wp][bd] [3.11] 'Tam añño evam āha:||
"Atthi kho bho eso attā yaɱ tvaɱ vadesi.|| ||

N'eso n'atthīti vadāmi.|| ||

No ca kho bho ayaɱ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti.|| ||

Atthi kho bho añño attā dibbo rūpī kāmāvacaro kabaliŋkārāhāra-bhakkho.|| ||

Taɱ tvaɱ na jānāsi na passasi.|| ||

Taɱ ahaɱ jānāmi passāmi.|| ||

So kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā?|| ||

Ettāvatā kho bho ayaɱ attā sammā samucchinno hotī" ti.|| ||

Itth'eke sato sattassa ucchedaɱ vināsaɱ vibhavaɱ paññāpenti.|| ||

[89][pts][wp][bd] [3.12] Tam añño evam āha:||
"Atthi kho bho eso attā yaɱ tvaɱ vadesi.|| ||

N'eso n'atthīti vadāmi.|| ||

No ca kho bho ayaɱ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti.|| ||

Atthi kho bho añño attā dibbo rūpī manomayo sabbaŋga-paccaŋgī ahīnindriyo.|| ||

Taɱ tvaɱ na jānāsi na passasi.|| ||

Taɱ ahaɱ jānāmi passāmi.|| ||

So kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā?|| ||

Ettāvatā kho bho ayaɱ attā sammā samucchinno hotī" ti.|| ||

Itth'eke sato sattassa ucchedaɱ vināsaɱ vibhavaɱ paññāpenti.|| ||

[90][pts][wp][bd] [3.13] 'Tam añño evam āha:||
"Atthi kho bho eso attā yaɱ tvaɱ vadesi.|| ||

N'eso n'atthiti vadāmi.|| ||

No ca kho bho ayaɱ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti.|| ||

Atthi kho bho añño attā sabbaso rūpa-saññānaɱ samatikkamā paṭigha-saññānaɱ attha-gamā nānātta-saññānaɱ amanasi-kārā 'Ananto ākāso' ti ākāsānañcāyatanūpago.|| ||

Taɱ tvaɱ na [35] jānāsi na passasi.|| ||

Taɱ ahaɱ jānāmi passāmi.|| ||

So kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā?|| ||

Ettāvatā kho ayaɱ attā sammā samucchinno hotī" ti.|| ||

Itth'eke sato sattassa ucchedaɱ vināsaɱ vibhavaɱ paññāpenti.|| ||

[91][pts][wp][bd] [3.14] Tam añño evam āha:||
"Atthi kho bho eso attā yaɱ tvaɱ vadesi.|| ||

N'eso n'atthīti vadāmi.|| ||

No ca kho bho ayaɱ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti.|| ||

Atthi kho bho añño attā sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma 'Anantaɱ viññāṇan' ti viññaṇañcāyatanūpago.|| ||

Taɱ tvaɱ na jānāsi na passasi.|| ||

Taɱ ahaɱ jānāmi passāmi.|| ||

So kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā?|| ||

Ettāvatā kho bho ayaɱ attā sammā samucchinno hotī" ti.|| ||

Itth'eke sato sattassa ucchedaɱ vināsaɱ vibhavaɱ paññāpenti.|| ||

[92][pts][wp][bd] [3.15] Tam añño evam āha:||
"Atthi kho bho eso attā yaɱ tvaɱ vadesi.|| ||

N'eso n'atthīti vadāmi.|| ||

No ca kho bho ayaɱ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti.|| ||

Atthi kho bho aññā attā sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma 'N'atthi kiñcī' ti ākiñcaññāyatanūpago.|| ||

Taɱ tvaɱ na jānāsi na passasi.|| ||

Taɱ ahaɱ jānāmi passāmi.|| ||

So kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā?|| ||

Ettāvatā kho bho ayaɱ attā sammā samucchinno hotī" ti.|| ||

Itth'eke sato sattassa ucchedaɱ vināsaɱ viditvā paññāpenti.|| ||

[93][pts][wp][bd] [3.16] Tam añño evam āha:||
"Atthi kho bho eso attā yaɱ tvaɱ vadesi.|| ||

N'eso n'atthīti vadāmi.|| ||

No ca kho bho ayaɱ attā ettāvatā sammā samucchinno hoti.|| ||

Atthi kho bho añño attā sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma 'Santaɱ etaɱ paṇītaɱ etan' ti n'eva-saññā-nāsaññāyatanūpago.|| ||

Taɱ tvaɱ na jānāsi na passasi.|| ||

Taɱ ahaɱ jānāmi passāmi.|| ||

So kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassatī na hoti param maraṇā?|| ||

Ettāvatā kho bho ayaɱ attā sammā samucchinno hotī' ti.|| ||

Itth'eke sato sattassa ucchedaɱ vināsaɱ vibhavaɱ paññāpenti.|| ||

[94][pts][wp][bd] [3.17] 'Ime kho te, bhikkhave, samaṇa-brāhmaṇā uccheda-vādā sato sattassa ucchedaɱ vināsaɱ vibhavaɱ paññāpenti sattahi vatthūhi.|| ||

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā [36] brāhmaṇā vā uccheda-vādā sato sattassa ucchedaɱ vināsaɱ vibhavaɱ paññāpenti,||
sabbe te imeh'eva sattahi vatthūhi,||
etesaɱ vā aññatarena?|| ||

N'atthi ito bahiddhā.|| ||

[95][pts][wp][bd] [3.18] Ta-y-idaɱ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti:||
"Ime diṭṭhiṭṭhānā evaɱ-gahitā evaɱ-parāmaṭṭhā evaɱ-gahitā bhavissanti evaɱ-abhisamparāyā" ti.|| ||

Tañ ca Tathāgato pajānāti?|| ||

Tato ca uttaritaraɱ pajānāti?|| ||

Tañ ca pajānanaɱ na parāmasati?|| ||

Aparāmasato c'assa paccattaɱ yeva nibbuti viditā?|| ||

Vedanānaɱ samudayañ ca atthagamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaɱ viditvā anupādā vimutto bhikkhave Tathāgato.|| ||

Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍita-vedanīyā ye Tathāgato sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti,||
yehi Tathāgatassa yathā-bhuccaɱ vaṇṇaɱ sammā vadamānā vadeyyuɱ.|| ||

 

§

 

[96][pts][wp][bd] [3.19] 'Santi, bhikkhave, eke samaṇa-brāhmaṇā diṭṭha-dhamma-nibbāna-vādā sato sattassa parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ paññāpenti pañcahi vatthūhi.|| ||

Te ca bhonto samaṇa-brāhmaṇā kim āgamma kim ārabbha diṭṭha-dhamma-nibbāna-vādā sato sattassa parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ paññāpenti pañcahi vatthūhi?|| ||

[97][pts][wp][bd] [3.20] 'Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā evaɱ-vādī hoti evaɱ-diṭṭhī:||
"Yato kho bho ayaɱ attā pañcahi kāma-guṇehi samappito samaŋgi-bhūto paricāreti,||
ettāvatā kho bho ayaɱ attā parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ patto hotī" ti.|| ||

Itth'eke sato sattassa parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ paññāpenti.|| ||

[98][pts][wp][bd] [3.21] 'Tam añño evam āha:||
"Atthi kho bho eso attā yaɱ tvaɱ vadesi.|| ||

N'eso n'atthīti vadāmi.|| ||

No ca kho bho ayaɱ attā ettāvatā parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ patto hoti.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Kāmā hi bho aniccā dukkhā vipariṇāma-dhammā tesaɱ vipariṇām-aññathā-bhāvā uppajjanti soka-parideva-dukkha-domanass'-upāyāsā yato [37] kho bho ayaɱ attā vivicc'eva kāmehi vivicca akusala-dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pīti-sukhaɱ paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati?|| ||

Ettāvatā kho bho ayaɱ attā parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ patto hotī" ti.|| ||

Itth'eke sato sattassa parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ paññāpenti.|| ||

[99][pts][wp][bd] [3.22] 'Tam añño evam āha:||
'Atthi kho bho eso attā yaɱ tvaɱ vadesi.|| ||

N'eso n'atthiti vadāmi.|| ||

No ca kho bho ayaɱ attā ettāvatā parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ patto hoti.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Yad eva tattha vitakkitaɱ vicāritaɱ etena etaɱ oḷārikaɱ akkhāyati.|| ||

Yato kho bho ayaɱ attā vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodī-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pīti-sukhaɱ dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati?|| ||

Ettāvatā kho bho ayaɱ attā parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ patto hotī" ti.|| ||

Itth'eke sato sattassa parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ paññāpenti.|| ||

[100][pts][wp][bd] [3.23] Tam añño evam āha:||
"Atthi kho bho eso atatā yaɱ tvaɱ vadesi.|| ||

N'eso n'atthiti vadāmi.|| ||

No ca kho bho ayaɱ attā ettāvatā parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ patto hoti.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Yad eva tattha pīti-gataɱ cetaso ubbillāvitattaɱ etena etaɱ oḷārikaɱ akkhāyati.|| ||

Yato kho bho ayaɱ attā pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaɱ ca kāyena paṭisaŋvedeti,||
yan taɱ ariyā ācikkhanti 'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti tatiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati?|| ||

Ettāvatā kho bho ayaɱ attā parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ patto hotī" ti.|| ||

Itth'eke sato sattassa parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ paññāpenti.|| ||

[101][pts][wp][bd] [3.24] Tam añño evam āha:||
"Atthi kho bho eso atatā yaɱ tvaɱ vadesi.|| ||

N'eso n'atthiti vadāmi.|| ||

No ca kho bho ayaɱ attā ettāvatā parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ patto hoti.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Yad eva tattha sukham iti cetaso ābhogo etena etaɱ oḷārikaɱ akkhāyati.|| ||

Yato kho bho ayaɱ attā sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb'eva somanassa-domanassānaɱ attha-gamā adukkha-m- [38]asukhaɱ upekkhā-sati-pārisuddhiɱ catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati,||
ettāvatā kho bho ayaɱ attā parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ patto hotī' ti.|| ||

Itth'eke sato sattassa parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ paññāpenti.|| ||

[102][pts][wp][bd] [3.25] 'Ime kho te, bhikkhave, samaṇa-brāhmaṇā diṭṭha-dhamma-nibbāna-vādā sato sattassa parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ paññāpenti pañcahi vatthūhi.|| ||

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā diṭṭha-dhamma-nibbāna-vādā sato sattassa parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ paññāpenti,||
sabbe te imeh'eva pañcahi vatthūhi,||
etesaɱ vā aññatarena?|| ||

N'atthi ito bahiddhā.|| ||

[103][pts][wp][bd] [3.26] Ta-y-idaɱ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti:||
"Ime diṭṭhiṭṭhānā evaɱ-gahitā evaɱ-parāmaṭṭhā evaɱ-gahitā bhavissanti evaɱ-abhisamparāyā" ti.|| ||

Tañ ca Tathāgato pajānāti?|| ||

Tato ca uttaritaraɱ pajānāti?|| ||

Tañ ca pajānanaɱ na parāmasati?|| ||

Aparāmasato c'assa paccattaɱ yeva nibbuti viditā?|| ||

Vedanānaɱ samudayañ ca atthagamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaɱ viditvā anupādā vimutto bhikkhave Tathāgato.|| ||

Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍita-vedanīyā ye Tathāgato sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti,||
yehi Tathāgatassa yathā-bhuccaɱ vaṇṇaɱ sammā vadamānā vadeyyuɱ.|| ||

 

§

 

[104][pts][wp][bd] [3.27] 'Ime kho te, bhikkhave, samaṇa-brāhmaṇā aparanta-kappikā aparantānudiṭṭhino aparantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti catu-cattārīsāya vatthūhi.|| ||

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā aparanta-kappikā aparantānudiṭṭhino aparantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti,||
sabbe te imeh'eva catu-cattārīsāya vatthūhi,||
etesaɱ vā aññatarena?|| ||

N'atthi ito bahiddhā.|| ||

[105][pts][wp][bd] [3.28] Ta-y-idaɱ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti:||
"Ime diṭṭhiṭṭhānā evaɱ-gahitā evaɱ-parāmaṭṭhā evaɱ-gahitā bhavissanti evaɱ-abhisamparāyā" ti.|| ||

Tañ ca Tathāgato pajānāti?|| ||

Tato ca uttaritaraɱ pajānāti?|| ||

Tañ ca pajānanaɱ [39] na parāmasati?|| ||

Aparāmasato c'assa paccattaɱ yeva nibbuti viditā?|| ||

Vedanānaɱ samudayañ ca atthagamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaɱ viditvā anupādā vimutto bhikkhave Tathāgato.|| ||

Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇītā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍita-vedanīyā ye Tathāgato sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti,||
yehi Tathāgatassa yathā-bhuccaɱ vaṇṇaɱ sammā vadamānā vadeyyuɱ.|| ||

 

§

 

[106][pts][wp][bd] [3.29] 'Ime kho te, bhikkhave, samaṇa-brāhmaṇā pubbanta-kappikā ca aparanta-kappikā ca pubbantāparanta-kappikā ca pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti dvā-saṭṭhiyā vatthūhi.|| ||

Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā pubbanta-kappikā ca aparanta-kappikā ca pubbantāparanta-kappikā ca pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti,||
sabbe te imeh'eva dvā-saṭṭhiyā vatthūhi,||
etesaɱ vā aññatarena?|| ||

N'atthi ito bahiddhā.|| ||

[107][pts][wp][bd] [3.30] Ta-y-idaɱ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti:||
"Ime diṭṭhiṭṭhānā evaɱ āgatā evaɱ-parāmaṭṭhā evaɱ-gahitā bhavissanti evaɱ-abhisamparāy" ti.|| ||

Tañ ca Tathāgato pajānāti,||
tato ca uttaritaraɱ pajānāti.|| ||

Tañ ca pajānanaɱ na parāmasati.|| ||

Aparāmasato c'assa paccattaɱ yeva nibbuti viditā.|| ||

Vedanānaɱ samudayañ ca atthagamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaɱ viditvā anupādā vimutto bhikkhave Tathāgato.|| ||

[108][wp] [3.31] Ime kho te, bhikkhave, dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā paṇīnā atakkāvacarā nipuṇā paṇḍita-vedanīyā,||
ye Tathāgato sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti,||
yehi Tathāgatassa yathā-bhuccaɱ vaṇṇaɱ sammā vadamānā vadeyyuɱ.|| ||

 

§

 

[109][pts][wp] [3.32][1] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā sassata-vādā sassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti catūhi [40] vatthūhi,||
tad api tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ ajānataɱ apassataɱ vedayitaɱ,||
taṇhā-gatānaɱ paritasita-vipphanditam eva.|| ||

[110][wp] [3.33] 'Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā ekacca-sassatikā ekacca-asassatikā ekaccaɱ sassataɱ ekaccaɱ asassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti catūhi vatthūhi,||
tad api tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ ajānataɱ apassataɱ vedayitaɱ,||
taṇhā-gatānaɱ paritasita-vipphanditam eva.|| ||

[111][wp] [3.34] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā antānantikā antānantaɱ lokassa paññāpenti catūhi vatthūhi,||
tad api tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ ajānataɱ apassataɱ vedayitaɱ,||
taṇhā-gatānaɱ paritasita-vipphanditam eva.|| ||

[112][wp] [3.35] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā amarā-vikkhepikā tattha tattha pañhaɱ puṭṭhā samānā vācā-vikkhepaɱ āpajjanti amarā-vikkhepaɱ catūhi vatthūhi,||
tad api tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ ajānataɱ apassataɱ vedayitaɱ,||
taṇhā-gatānaɱ paritasita-vipphanditam eva.|| ||

[113][wp] [3.36] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā adhicca-samuppannikā adhicca-samuppannaɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti dvīhi vatthūhi,||
tad api tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ ajānataɱ apassataɱ vedayitaɱ,||
taṇhā-gatānaɱ parisitavipphanditameva.|| ||

[114][wp] [3.37] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā pubbanta-kappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti aṭṭhādasahi vatthūhi,||
tad api tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ ajānataɱ apassataɱ vedayitaɱ,||
taṇhā-gatānaɱ paritasita-vipphanditam eva.|| ||

[115][wp] [3.38] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā uddham-āghātanikā saññi-vādā uddham āghātanā saññiɱ attānaɱ paññāpenti so'asahi vatthūhi,||
tad api tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ ajānataɱ apassataɱ vedayitaɱ,||
taṇhā-gatānaɱ paritasita-vipphanditam eva.|| ||

[41] [116][wp] [3.39] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā uddham-āghātanikā asaññi-vādā uddham āghātanā asaññiɱ attānaɱ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi,||
tad api tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ ajānataɱ apassataɱ vedayitaɱ,||
taṇhā-gatānaɱ paritasita-vipphanditam eva.|| ||

[117][wp] [3.40] 'Tatra bhikkhave ye te samaṇa-brāhmaṇā uddham-āghātanikā n'eva-saññi-nāsaññi-vādā uddham āghātanā n'eva saññiɱ nāsaññiɱ attānaɱ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi,||
tad api tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ ajānataɱ apassataɱ vedayitaɱ,||
taṇhā-gatānaɱ paritasita-vipphanditam eva.|| ||

[118][wp] [3.41] 'Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā uccheda-vādā sato sattassa ucchedaɱ vināsaɱ vibhavaɱ paññāpenti sattahi vatthūhi,||
tad api tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ ajānataɱ apassataɱ vedayitaɱ,||
taṇhā-gatānaɱ paritasita-vipphanditam eva.|| ||

[119][wp] [3.42] 'Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā diṭṭha-dhamma-nibbāna-vādā sato sattassa parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ paññāpenti pañcahi vatthūhi,||
tad api tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ ajānataɱ apassataɱ vedayitaɱ,||
taṇhā-gatānaɱ paritasita-vipphanditam eva.|| ||

[120][wp] [3.43] 'Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā aparanta-kappikā aparantānudiṭṭhino aparantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti catu-cattārīsāya vatthūhi,||
tad api tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ ajānataɱ apassataɱ vedayitaɱ,||
taṇhā-gatānaɱ paritasita-vipphanditam eva.|| ||

[121][wp] [3.44] 'Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā pubbanta-kappikā ca aparanta-kappikā ca pubbantāparanta-kappikā ca pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti dvā-saṭṭhiyā vatthūhi,||
tad api tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ ajānataɱ apassataɱ vedayitaɱ,||
taṇhā-gatānaɱ paritasita-vipphanditam eva.|| ||

 

§

 

[122][pts][wp] [3.45] 'Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā sassata- [42] vādā sassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti catūhi vatthūhi,||
tad api phassa-paccayā.|| ||

[123][wp] [3.46] 'Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā ekacca-sassatikā ekacca-asassatikā ekaccaɱ sassataɱ ekaccaɱ asassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti catūhi vatthūhi,||
tad api phassa-paccayā.|| ||

[124][wp] [3.47] 'Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā antānantikā antānantaɱ lokassa paññāpenti catūhi vatthūhi,||
tad api phassa-paccayā.|| ||

[125][wp] [3.48] 'Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā amarā-vikkhepikā tattha tattha pañhaɱ puṭṭhā samānā vācā-vikkhepaɱ āpajjanti amarā-vikkhepaɱ catūhi vatthuhi,||
tad api phassa-paccayā.|| ||

[126][wp] [3.49] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā adhicca-samuppannikā adhicca-samuppannaɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti dvīhi vatthūhi,||
tad api phassa-paccayā.|| ||

[127][wp] [3.50] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā pubbanta-kappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti aṭṭhādasahi vatthūhi,||
tad api phassa-paccayā.|| ||

[128][wp] [3.51] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā uddham-āghātanikā saññi-vādā uddham āghātanā saññiɱ attānaɱ paññāpenti so'asahi vatthūhi,||
tad api phassa-paccayā.|| ||

[129][wp] [3.52] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā uddham-āghātanikā asaññi-vādā uddham āghātanā asaññiɱ attānaɱ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi,||
tad api phassa-paccayā.|| ||

[130][wp] [3.53] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā uddham-āghātanikā n'eva-saññi-nāsaññi-vādā uddham āghātanā n'eva saññiɱ nāsaññiɱ attānaɱ paññāpeti aṭṭhahi vatthūhi,||
tad api phassa-paccayā.|| ||

[131][wp] [3.54] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā uccheda-vādā sato sattassa ucchedaɱ vināsaɱ vibhavaɱ paññāpenti sattahi vatthūhi,||
tad api phassa-paccayā.|| ||

[132][wp] [3.55] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā parama-diṭṭha-dhamma-nibbāna-vādā sato sattassa parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ paññāpenti pañcahi vatthūhi,||
tad api phassa-paccayā.|| ||

[133][wp] [3.56] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā aparanta- [43] kappikā aparantānudiṭṭhino aparantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti catu-cattārīsāya vatthūhi,||
tad api phassa-paccayā.|| ||

[134][wp] [3.57] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā pubbanta-kappikā ca aparanta-kappikā ca pubbantāparanta-kappikā ca pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti dvā-saṭṭhiyā vatthūhi,||
tad api phassa-paccayā.|| ||

 

§

 

[135][pts][wp] [3.58] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā sassata-vādā sassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti catūhi vatthūhi,||
te vata aññatra phassā paṭisaŋvedissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

[136][wp] [3.59] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā ekacca-sassatikā ekacca-asassatikā ekaccaɱ sassataɱ ekaccaɱ asassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti catūhi vatthūhi,||
te vata aññatra phassā paṭisaŋvedissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

[137][wp] [3.60] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā antānantikā antānantaɱ lokassa paññāpenti catūhi vatthūhi,||
te vata aññatra phassā paṭisaŋvedissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

[138][wp] [3.61] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā amarā-vikkhepikā tattha tattha pañhaɱ puṭṭhā samānā vācā-vikkhepaɱ āpajjanti amarā-vikkhepaɱ catūhi vatthūhi,||
te vata aññatra phassā paṭisaŋvedissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

[139][wp] [3.62] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā adhicca-samuppannikā adhicca-samuppannaɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti dvīhi vatthūhi,||
te vata aññatra phassā paṭisaŋvedissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

[140][wp] [3.63] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā pubbanta-kappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti aṭṭhādasahi vatthūhi,||
te vata aññatra phassā paṭisaŋvedissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

[141][wp] [3.64] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā uddham- [44] āghātanikā saññi-vādā uddham āghātanā saññiɱ attānaɱ paññāpenti so'asahi vatthūhi,||
te vata aññatra phassā paṭisaŋvedissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

[142][wp] [3.65] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā uddham-āghātanikā asaññi-vādā uddham āghātanā asaññiɱ attānaɱ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi,||
te vata aññatra phassā paṭisaŋvedissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

[143][wp] [3.66] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā uddham-āghātanikā n'eva-saññī-nāsaññi-vādā uddham āghātanā n'eva saññiɱ nāsaññiɱ attānaɱ paññāpenti aṭṭhahi vatthūhi,||
te vata aññatra phassā paṭisaŋvedissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

[144][wp] [3.67] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā uccheda-vādā sato sattassa ucchedaɱ vināsaɱ vibhavaɱ paññāpenti sattahi vatthūhi,||
te vata aññatra phassā paṭisaŋvedissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

[145][wp][bd] [3.68] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā parama-diṭṭha-dhamma-nibbāna-vādā sato sattassa parama-diṭṭha-dhamma-nibbānaɱ paññāpenti pañcahi vatthūhi,||
te vata aññatra phassā paṭisaŋvedissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

[146][wp][bd] [3.69] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā aparanta-kappikā aparantānudiṭṭhino aparantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti catu-cattārīsāya vatthūhi,||
te vata aññatra phassā paṭisaŋvedissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

[147][wp][bd] [3.70] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā pubbanta-kappikā ca aparanta-kappikā ca pubbantāparanta-kappikā ca pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti dvā-saṭṭhiyā vatthūhi,||
te vata aññatra phassā paṭisaŋvedissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

 

§

 

[148][pts][wp][bd] [3.71] Tatra, bhikkhave, ye te samaṇa-brāhmaṇā sassata-vādā sassataɱ attānañ ca lokañ ca paññāpenti catuhi vatthūhi,||
ye pi te samaṇa-brāhmaṇā ekacca-sassatikā ekacca-asassatikā,||
ye pi te samaṇa-brāhmaṇā antānantikā,||
ye pi te samaṇa-brāhmaṇā amarā-vikkhepikā,||
ye pi te [45] samaṇa-brāhmaṇā adhicca-samuppannikā,||
ye pi te samaṇa-brāhmaṇā uddham-āghātanikā saññi-vādā,||
ye pi te samaṇa-brāhmaṇā uddham-āghātanikā asaññi-vādā,||
ye pi te samaṇa-brāhmaṇā uddham-āghātanikā n'eva-saññī-nāsaññi-vādā,||
ye pi te samaṇa-brāhmaṇā uccheda-vādā,||
ye pi te samaṇa-brāhmaṇā diṭṭha-dhamma-nibbāna-vādā,||
ye pi te samaṇa-brāhmaṇā pubbanta-kappikā,||
ye pi te samaṇa-brāhmaṇā aparanta-kappikā,||
ye pi te samaṇa-brāhmaṇā pubbanta-kappikā ca aparanta-kappikā ca pubbantāparanta-kappikā ca,||
pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti dvā-saṭṭhiyā vatthūhi,||
sabbe te chahi phassāyatanehi phussa phussa paṭisaŋvedenti?|| ||

Tesaɱ vedanāpaccayā taṇhā,||
taṇhāpaccayā upādānaɱ,||
upādāna-paccayā bhavo,||
bhava-paccayā jāti,||
jāti-paccayā jarā-maraṇaɱ soka-parideva-dukkha-domanass'-upāyāsā sambhavanti.|| ||

Yato kho bhikkhave bhikkhu channaɱ phassāyatanānaɱ samudayaɱ ca atthagamaɱ ca assādaɱ ca ādīnavaɱ ca nissaraṇaɱ ca yathābhūtaɱ pajānāti,||
ayaɱ imehi sabbeh'eva uttaritaraɱ pajānāti.|| ||

[149][pts][wp][bd] [3.72] 'Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā pubbanta-kappikā vā aparanta-kappikā vā pubbantāparanta-kappikā vā pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti,||
sabbe te imeh'eva dvā-saṭṭhiyā vatthūhi anto-jālī-katā ettha sitā va ummujjamānā ummujjanti?|| ||

Ettha pariyāpannā anto-jālī-katā'va ummujjamānā ummujjanti.|| ||

'Seyyathā pi, bhikkhave, dakkho kevaṭṭo vā kevaṭṭantevāsī vā sukhumacchikena jālena parittaɱ udakadahaɱ otthareyya,||
tassa evam assa:||
"Ye kho keci imasmiɱ udaka-dahe o'ārikā pāṇā,||
sabbe te anto-jālī-katā ettha sitā va ummujjamānā ummujjanti?|| ||

Ettha pariyāpannā [46] anto-jālī-katā va ummujjamānā ummujjantī" ti||
evam eva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā pubbanta-kappikā vā aparanta-kappikā vā pubbantāparanta-kappikā vā pubbantāparantānudiṭṭhino pubbantāparantaɱ ārabbha aneka-vihitāni adhivutti-padāni abhivadanti,||
sabbe te imeh'eva dvā-saṭṭhiyā vatthūhi anto-jālī-katā ettha sitā va ummujjamānā ummujjanti.|| ||

[150][pts][wp][bd] [3.73] 'Ucchinna-bhava-nettiko bhikkhave Tathāgatassa kāyo tiṭṭhati.|| ||

Yāv'assa kāyo ṭhassati,||
tāva naɱ dakkhinti deva-manussā.|| ||

Kāyassa bhedā uddhaɱ jīvita-pariyādānā na dakkhinti deva-manussā.|| ||

'Seyyathā pi, bhikkhave, amba-piṇḍiyā vaṇṭacchinnāya yāni kānici ambāni vaṇṭūpaṭibaddhāni,||
sabbāni tāni tad anvayāni bhavanti,||
evam eva kho, bhikkhave, ucchinna-bhava-nettiko Tathāgatassa kāyo tiṭṭhati.|| ||

Yāv'assa kāyo ṭhassati,||
tāva naɱ dakkhinti deva-manussā.|| ||

Kāyassa bhedā uddhaɱ jīvita-pariyādānā na dakkhinti deva-manussā' ti.|| ||

[151][pts][wp][bd] [3.74] Evaɱ vutte āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

'Acchariyaɱ bhante,||
abbhutaɱ bhante.|| ||

Ko nāmo ayaɱ bhante, dhamma-pariyāyo?' ti.|| ||

'Tasmāt iha tvaɱ Ānanda imaɱ dhamma-pariyāyaɱ attha-jālan' ti pi naɱ dhārehi.|| ||

'Dhamma-jālan' ti pi naɱ dhārehi.|| ||

'Brahma-jālan' ti pi naɱ dhārehi.|| ||

'Diṭṭhi-jālan' ti pi naɱ dhārehi.|| ||

'Anuttaro saŋgāma-vijayo' ti pi naɱ dhārehī' ti.|| ||

Idam avoca Bhagavā.|| ||

Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandunti.|| ||

Imasmiɱ ca pana veyyākara-ṇasmiɱ bhaññamāne dasasahassī loka-dhātu akampitthāti.|| ||

 

Brahma-jāla-suttaɱ

 


[1] Text misnumbers, skips #31.


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page