Digha Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Dīgha Nikāya

Sutta 2

Sāmaññaphala Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


 

[1][pts][ati] Evaɱ me sutaɱ.||
Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati Jīvakassa komārabhaccassa Ambavane mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ aḍḍhate'asehi bhikkhu-satehi.|| ||

Tena kho pana samayena rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto tadahuposathe paṇṇarase Komudiyā cātumāsiniyā puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā rājāmaccaparivuto uparipāsādavaragato nisinno hoti.|| ||

Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto tadahuposathe udānaɱ udānesi:|| ||

"Ramaṇīyā vata bho dosinā ratti,||
abhirūpā vata bho dosinā ratti,||
dassanīyā vata bho dosinā ratti,||
pāsādikā vata bho dosinā ratti,||
lakkhaññā vata bho dosinā ratti.|| ||

Kannu khvajja samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā payirupāseyyāma yanno payirupāsato cittaɱ pasīdeyyā" ti.|| ||

2. Evaɱ vutte aññataro rājāmacco rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ vedehiputtaɱ etad avoca:||
'Ayaɱ deva pūraṇo Kassapo saŋghī c'eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaɱkaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto.|| ||

Taɱ devo pūraṇaɱ kassapaɱ payirupāsatu.|| ||

Appeva nāma dev'assa pūraṇaɱ kassapaɱ payirupāsato cittaɱ pasīdeyyā' ti.|| ||

Evaɱ vutte rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto tuṇhī ahosi.|| ||

3. Aññataro pi kho rājāmacco rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ vedehiputtaɱ etad avoca:||
'ayaɱ deva [48] makkhalī gosālo saŋghī c'eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaɱkaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto.|| ||

Taɱ devo makkhaliɱ gosālaɱ payirupāsatu.|| ||

Appeva nāma dev'assa makkhaliɱ gosālaɱ payirupāsato cittaɱ pasīdeyyā' ti.|| ||

Evaɱ vutte rājā Māgadho Ajātasattu tuṇhī ahosi.|| ||

4. Aññataro pi kho rājāmacco rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ vedehiputtaɱ etad avoca:||
'ayaɱ deva ajito kesakambalo saŋghī c'eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaɱkaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto.|| ||

Taɱ devo ajitaɱ kesakambalaɱ payirupāsatu.|| ||

Appeva nāma dev'assa ajitaɱ kesakambalaɱ payirupāsato cittaɱ pasīdeyyā' ti.|| ||

Evaɱ vutte rājā Māgadho Ajātasattu tuṇhī ahosi.|| ||

5. Aññataro pi kho rājāmacco rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ vedehiputtaɱ etad avoca:||
'ayaɱ deva pakudho kaccāyano saŋghī c'eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaɱkaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto.|| ||

Taɱ devo pakudhaɱ kaccāyanaɱ payirupāsatu.|| ||

Appeva nāma dev'assa pakudhaɱ kaccāyanaɱ payirupāsato cittaɱ pasīdeyyā' ti.|| ||

Evaɱ vutte rājā Māgadho Ajātasattu tuṇhī ahosi.|| ||

6. Aññataro pi kho rājāmacco rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ vedehiputtaɱ etad avoca:||
'ayaɱ deva sañjayo be'aṭṭhaputto saŋghī c'eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaɱkaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto.|| ||

Taɱ devo sañjayaɱ be'aṭṭhaputtaɱ payirupāsatu.|| ||

Appeva nāma dev'assa sañjayaɱ be'aṭṭhaputtaɱ payirupāsato cittaɱ pasīdeyyā' ti.|| ||

Evaɱ vutte rājā Māgadho Ajātasattu tuṇhī ahosi.|| ||

7. Aññataro pi kho rājāmacco rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ vedehiputtaɱ etad avoca:||
'ayaɱ deva [49] Nigaṇṭho Nātaputto saŋghī c'eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthaɱkaro sādhusammato bahujanassa rattaññū cirapabbajito addhagato vayo anuppatto.|| ||

Taɱ devo Nigaṇṭhaɱ nātaputtaɱ payirupāsatu.|| ||

Appeva nāma dev'assa Nigaṇṭhaɱ nātaputtaɱ payirupāsato cittaɱ pasīdeyyā' ti.|| ||

Evaɱ vutte rājā Māgadho Ajātasattu tuṇhī ahosi.|| ||

8. Tena kho pana samayena jīvako komārabhacco rañño Māgadhassa Ajātasattussa vedehiputtassa avidūre tuṇhībhūto nisinno hoti.|| ||

Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto jīvakaɱ komārabhaccaɱ etad avoca:||
'Tvaɱ pana samma jīvaka kiɱ tuṇhī?' ti.|| ||

"Ayaɱ deva Bhagavā arahaɱ Sammā-sambuddho amhākaɱ Ambavane viharati mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ aḍḍhate'asehi bhikkhu-satehi.|| ||

Taɱ kho pana Bhagavantaɱ Gotamaɱ evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:||
'Iti pi so Bhagavā arahaɱ Sammā-sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī satthā deva-manussānaɱ buddho Bhagavā' ti.|| ||

Taɱ devo Bhagavantaɱ payirupāsatu.|| ||

Appeva nāma dev'assa Bhagavantaɱ payirupāsato cittaɱ pasīdeyyā" ti.|| ||

"Tena hi samma jīvaka hatthiyānāni kappāpehī" ti.|| ||

9. 'Evaɱ devā'ti kho jīvako komārabhacco rañño Māgadhassa Ajātasattussa vedehiputtassa paṭissutvā pañcamattāni hatthinikāsatāni kappāpetvā rañño ca ārohanīyaɱ nāgaɱ,||
rañño Māgadhassa Ajātasattussa vedehiputtassa paṭivedesi:||
'kappitāni kho te deva hatthiyānāni yassa'dāni kālaɱ maññasī' ti.|| ||

Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto pañcasu hatthinikāsatesu paccekā itthiyo āropetvā ārohaṇīyaɱ nāgaɱ abhirūhitvā ukkāsu dhāriyāmānāsu Rājagahamhā niyyāsi mahacca rājānubhāvena.|| ||

Yena Jīvakassa komārabhaccassa ambavanaɱ tena pāyāsi.|| ||

10. Atha kho rañño Māgadhassa Ajātasattussa vedehiputtassa avidūre ambavanassa ahudeva bhayaɱ ahu chambhitattaɱ ahu lomahaɱso.|| ||

Atha kho rājā Māgadho [50] Ajātasattu Vedehi-putto bhīto saɱviggo lomahaṭṭhajāto jīvakaɱ komārabhaccaɱ etad avoca:||
'kacci maɱ samma jīvaka na vañcesi?|| ||

Kacci maɱ samma jīvaka na palambhesi?|| ||

Kacci maɱ samma jīvaka na paccatthikānaɱ desi?|| ||

Kathaɱ hi nāma tāva mahato bhikkhuSaŋghassa aḍḍhate'asānaɱ bhikkhusatānaɱ n'eva khipitasaddo bhavissati na ukkāsitasaddo na nigghoso?' ti.|| ||

"Mā bhāyi mahārāja na taɱ deva vañcemi.|| ||

Na taɱ deva palambhemi.|| ||

Na taɱ deva paccatthikānaɱ demi.|| ||

Abhikkama mahārāja,||
abhikkama mahārāja.|| ||

Ete maṇḍala-mā'e4 dīpā jhāyantī" ti.|| ||

11. Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattiko'va yena maṇḍalamā'assa dvāraɱ ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā jīvakaɱ komārabhaccaɱ etad avoca: kahaɱ pana samma jīvaka Bhagavā?" ti.|| ||

"Eso mahārāja Bhagavā.|| ||

Eso mahārāja Bhagavā majjhimaɱ thambhaɱ nissāya puratthābhimukho nisinno purakkhato bhikkhu-saŋghassā" ti.|| ||

12. Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto yena Bhagavā ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā eka-m-antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

Eka-m-antaɱ dhito kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto tuṇhībhūtaɱ tuṇhībhūtaɱ bhikkhu-saŋghaɱ anuviloketvā rahadamiva vippasannaɱ,||
udānaɱ udānesi:||
'iminā me upasamena udāyibhaddo1 kumāro samannāgato hotu yen'etarahi upasamena bhikkhusaŋgho samannāgato' ti.|| ||

"Āgamā kho tvaɱ mahārāja yathāpemaɱ" ti.|| ||

"Piyo me bhante udāyibhaddo1 kumāro.|| ||

Iminā me bhante upasamena udāyibhaddo1 kumāro samannāgato hotu yen'etarahi upasamena bhikkhusaŋgho samannāgato" ti.|| ||

13. Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto Bhagavantaɱ abhivādetvā bhikkhuSaŋghassa añjalimpaṇāmetvā [51] eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto Bhagavantaɱ etad avoca: "puccheyyāmahaɱ bhante Bhagavantaɱ kiñci'd'eva desaɱ,||
sace me Bhagavā okāsaɱ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā" ti.|| ||

"Puccha mahārāja yadākaŋkhasī" ti.|| ||

14. "Yathā nu kho imāni bhante puthusippāyatanāni seyyathīdaɱ2: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā ā'ārikā kappakā nahāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā na'akārā kumbhakārā gaṇakā muddikā,||
yāni vā panaññāni'pi evaɱ-gahitāni puthusippāyatanāni,||
te diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sippaphalaɱ upajīvanti.|| ||

Te tena attānaɱ sukhenti pīnenti.|| ||

Mātāpitaro sukhenti pīnenti.|| ||

Puttadāraɱ sukhenti pīnenti.|| ||

Mittāmacce sukhenti pīnenti.|| ||

Samaṇesu brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpenti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ.|| ||

Sakkā nu kho bhante evam eva15 diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ paññāpetunti".|| ||

15. "Abhijānāsi no tvaɱ mahārāja imaɱ pañhaɱ aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā" ti.|| ||

"Abhijānāmahaɱ bhante imaɱ pañhaɱ aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā" ti.|| ||

"Yathākathaɱ pana te mahārāja byākariɱsu,||
sace te agaru bhāsassū" ti.|| ||

"Na kho me bhante garu yatth'assa Bhagavā vā nisinno Bhagavantarūpo vā" ti.|| ||

[52] "tena hi mahārāja bhāsassū" ti.|| ||

16. "Ekamidāhaɱ bhante samayaɱ yena pūraṇo Kassapo ten'upasaŋkamiɱ.|| ||

Upasaŋkamitvā pūraṇena kassapena saddhiɱ sammodiɱ.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱ.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho ahaɱ bhante pūraṇaɱ kassapaɱ etavocaɱ: yathā nu kho imāni bho kassapa puthusippāyatanāni seyyathīdaɱ hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā ā'ārikā kappakā nahāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā na'akārā kumbhakārā gaṇakā muddikā,||
yāni vā panaññāni'pi evaɱ-gahitāni puthusippāyatanāni,||
te diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sippaphalaɱ upajīvanti.|| ||

Te tena attānaɱ sukhenti pīnenti.|| ||

Mātāpitaro sukhenti pīnenti.|| ||

Puttadāraɱ sukhenti pīnenti.|| ||

Mittāmacce sukhenti pīnenti.|| ||

Samaṇesu brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpenti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ.|| ||

Sakkā nu kho kassapa evam eva diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ paññāpetunti".|| ||

17. Evaɱ vutte bhante pūraṇo Kassapo maɱ etad avoca: karoto kho mahārāja kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socayato socāpayato kilamayato kilamāpayato phandayato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaɱ ādiyato sandhiɱ chindato nillopaɱ harato ekāgārikaɱ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraɱ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaɱ.|| ||

Khurapariyantena ce'pi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaɱsakhalaɱ ekamaɱsapuñjaɱ kareyya,||
n'atthi tato nidānaɱ pāpaɱ,||
n'atthipāpassa āgamo.|| ||

Dakkhiṇañce'pi gaŋgāya tīraɱ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento,||
n'atthi tato nidānaɱ pāpaɱ,||
n'atthi pāpassa āgamo.|| ||

Uttarañce'pi gaŋgāya tīraɱ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yajāpento,||
n'atthi tato nidānaɱ puññaɱ,||
n'atthi puññassa āgamo.|| ||

[53] dānena damena saɱyamena saccavajjena n'atthi puññaɱ n'atthi puññassa āgamo' ti.|| ||

Itthaɱ kho me bhante pūraṇo1 Kassapo sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ puṭṭho samāno akiriyaɱ byākāsi.|| ||

seyyathā pi bhante ambaɱ vā puṭṭho labujaɱ byākareyya labujaɱ vā puṭṭho ambaɱ byākareyya,||
evam eva kho me bhante pūraṇo Kassapo sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ puṭṭho samāno akiriyaɱ byākāsi.|| ||

Tassa mayhaɱ etad ahosi:||
'kathaɱ hi nāma mādiso samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā vijite vasantaɱ apasādetabbaɱ maññeyyā' ti.|| ||

So kho ahaɱ bhante pūraṇassa kassapassa bhāsitaɱ n'eva abhinandiɱ nappaṭikkosiɱ.|| ||

Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaɱ anicchāretvā tameva vācaɱ anuggaṇhanto anikujjanto uṭṭhāy āsanā pakkāmiɱ.|| ||

18. Ekamidāhaɱ bhante samayaɱ yena makkhalī gosālo ten'upasaɱkamiɱ.|| ||

Upasaɱkamitvā makkhalinā gosālena saddhiɱ sammodiɱ.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇiyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱ.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho ahaɱ bhante makkhaliɱ gosālaɱ etad avocaɱ:||
'yathā nu kho imāni bho gosāla puthusippāyatanāni seyyathīdaɱ: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā ā'ārikā kappakā nahāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā na'akārā kumbhakārā gaṇakā muddikā,||
yāni vā panaññāni'pi evaɱ-gahitāni puthusippāyatanāni,||
te diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sippaphalaɱ upajīvanti.|| ||

Te tena attānaɱ sukhenti pīnenti.|| ||

Mātāpitaro sukhenti pīnenti.|| ||

Puttadāraɱ sukhenti pīnenti.|| ||

Mittāmacce sukhenti pīnenti.|| ||

Samaṇesu brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpenti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ.|| ||

Sakkā nu kho bhante evam eva diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ paññāpetunti".|| ||

19. Evaɱ vutte bhante makkhali gosālo maɱ etad avoca:||
'n'atthi mahārāja hetu n'atthi paccayo sattānaɱ saɱkilesāya.|| ||

Ahetu appaccayā sattā saɱkilissanti.|| ||

N'atthi hetu n'atthi paccayo sattānaɱ visuddhiyā.|| ||

Ahetu appaccayā sattā visujjhanti.|| ||

N'atthi attakāre n'atthi parakāre n'atthi purisakāre n'atthi balaɱ n'atthi viriyaɱ n'atthi purisathāmo n'atthi purisaparakkamo.|| ||

Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā niyatisaŋgatibhāvapariṇatā chassevābhijātisu sukhadukkhaɱ paṭisaŋvedenti.|| ||

Cuddasa [54] kho panimāni yonippamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni,||
pañca ca kammuno satāni,||
pañca ca kammāni,||
tīṇi ca kammāni,||
kamme ca aḍḍhakamme ca.|| ||

Dvaṭṭhi paṭipadā,||
dvaṭṭhantarakappo,||
chaḷabhijātiyo,||
aṭṭha purisabhūmiyo,||
ekūnapaññāsa ājīvakasate,||
ekūnapaññāsa paribbājakasate,||
ekūnapaññāsa nāgāvāsasate,||
vīse indriyasate,||
tiɱsa nirayasate,||
chattiɱsa rajodhātuyo,||
satta saññīgabbhā,||
satta asaññīgabbhā,||
satta nigaṇṭhigabbhā,||
satta devā,||
satta mānusā,||
satta pesācā,||
satta sarā,||
satta pavuṭā,||
satta pavuṭasatāni,||
satta papātā,||
satta papātasatāni,||
satta supinā,||
satta supinasatāni,||
cū'āsīti mahākappuno satasahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saɱsaritvā dukkhassantaɱ karissanti.|| ||

Tattha n'atthi imināhaɱ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaɱ vā kammaɱ paripācessāmīti paripakkaɱ vā kammaɱ phussa phussa byantī karissāmīti hevaɱ n'atthi.|| ||

Doṇamite sukhadukkhe pariyantakate.|| ||

Saɱsāre n'atthi hāyanavaḍḍhane,||
n'atthi ukkaɱsāvakaɱse.|| ||

seyyathā pi nāma suttagu'e khitte nibbeṭhiyamānameva pa'eti,||
evam eva bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saɱsaritvā dukkhassantaɱ karissantī ti.|| ||

Itthaɱ kho me bhante makkhalī gosālo sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ puṭṭho samāno saɱsārasuddhiɱ byākāsi.|| ||

seyyathā pi bhante ambaɱ vā puṭṭho labujaɱ byākareyya,||
labujaɱ vā puṭṭho ambaɱ byākareyya,||
evam eva kho me bhante makkhalī gosālo sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ puṭṭho samāno saɱsārasuddhiɱ byākāsi.|| ||

Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi: kathaɱ hi nāma mādiso samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā vijite vasantaɱ apasādetabbaɱ maññeyyāti.|| ||

So kho ahaɱ bhante makkhalissa [55] gosālassa bhāsitaɱ n'eva abhinandiɱ nappaṭikkosiɱ.|| ||

Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaɱ anicchāretvā tameva vācaɱ anuggaṇhanto anikujjanto uṭṭhāy āsanā pakkāmiɱ.|| ||

20. Ekamidāhaɱ bhante samayaɱ yena ajito kesakambalo ten'upasaŋkamiɱ.|| ||

Upasaŋkamitvā ajitena kesakambalena saddhiɱ sammodiɱ.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱ.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho ahaɱ bhante ajitaɱ kesakambalaɱ etad avocaɱ:||
'yathā nu kho imāni bho ajita puthusippāyatanāni seyyathīdaɱ hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā ā'ārikā kappakā nahāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā na'akārā kumbhakārā gaṇakā muddikā,||
yāni vā panaññāni'pi evaɱ-gahitāni puthusippāyatanāni,||
te diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sippaphalaɱ upajīvanti.|| ||

Te tena attānaɱ sukhenti pīnenti.|| ||

Mātāpitaro sukhenti pīnenti.|| ||

Puttadāraɱ sukhenti pīnenti.|| ||

Mittāmacce sukhenti pīnenti.|| ||

Samaṇesu brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpenti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ.|| ||

Sakkā nu kho bhante evam eva diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ paññāpetunti?".|| ||

Evaɱ vutte bhante ajito kesakambalo1 maɱ etad avoca: "n'atthi mahārāja dinnaɱ.|| ||

N'atthi yiṭṭhaɱ.|| ||

N'atthi hutaɱ.|| ||

N'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko.|| ||

N'atthi ayaɱ loko.|| ||

N'atthi paro loko.|| ||

N'atthi mātā.|| ||

N'atthi pitā.|| ||

N'atthi sattā opapātikā.|| ||

N'atthi loke samaṇa-brāhmaṇā sammaggatā3 sammāpaṭipannā ye imañ ca lokaɱ parañca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedenti.|| ||

Cātummahābhūtiko ayaɱ puriso yadā kālaɱ karoti,||
paṭhavī paṭhavikāyaɱ anupeti anupagacchati.|| ||

Āpo āpokāyaɱ anupeti anupagacchati.|| ||

Tejo tejokāyaɱ anupeti anupagacchati.|| ||

Vāyo vāyokāyaɱ anupeti anupagacchati,||
ākāsaɱ induyāni saɱkamanti.|| ||

Āsandipañcamā purisā mataɱ ādāya gacchanti.|| ||

Yāva ā'ahanā padāni paññāyanti.|| ||

Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti.|| ||

Bhasmantā āhutiyo.|| ||

Dattupaññattaɱ yad idaɱ dānaɱ.|| ||

Tesaɱ tucchaɱ musā vilāpo ye keci atthikavādaɱ vadanti.|| ||

Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti param maraṇā" ti.|| ||

Itthaɱ kho me bhante ajito kesakambalo sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ puṭṭho samāno ucchedaɱ byākāsi.|| ||

seyyathā pi bhante ambaɱ vā puṭṭho labujaɱ [56] byākareyya,||
labujaɱ vā puṭṭho ambaɱ byākareyya,||
evam eva kho bhante ajito kesakambalo sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ puṭṭho samāno ucchedaɱ byākāsi.|| ||

Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi:||
'kathaɱ hi nāma mādiso samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā vijite vasantaɱ apasādetabbaɱ maññeyyā'ti so kho ahaɱ bhante ajitassa kesakambalassa bhāsitaɱ n'eva abhinandiɱ nappaṭikkosiɱ.|| ||

Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaɱ anicchāretvā tameva vācaɱ anuggaṇhanto anikujjanto uṭṭhāy āsanā pakkāmiɱ.|| ||

21. Ekamidāhaɱ bhante samayaɱ yena pakudho kaccāyano ten'upasaŋkamiɱ.|| ||

Upasaŋkamitvā pakudhena kaccāyanena saddhiɱ sammodiɱ.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱ.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho ahaɱ bhante pakudhaɱ kaccāyanaɱ etad avocaɱ: yathā nu kho imāni bho kaccāyana puthusippāyatanāni,||
seyyathīdaɱ: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā ā'ārikā kappakā nahāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā na'akārā kumbhakārā gaṇakā muddikā,||
yāni vā panaññāni'pi evaɱ-gahitāni puthusippāyatanāni,||
te diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sippaphalaɱ upajīvanti.|| ||

Te tena attānaɱ sukhenti pīnenti.|| ||

Mātāpitaro sukhenti pīnenti.|| ||

Puttadāraɱ sukhenti pīnenti.|| ||

Mittāmacce sukhenti pīnenti.|| ||

Samaṇesu brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpenti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ.|| ||

Sakkā nu kho kaccāyana evam eva diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ paññāpetu?Nti.|| ||

Evaɱ vutte bhante pakudho kaccāyano maɱ etad avoca: "satt'ime mahārāja kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kuṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā.|| ||

Te na iñjanti,||
na vipariṇamanti,||
na aññamaññaɱ vyābādhenti,||
nālaɱ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā.|| ||

Katame satta?|| ||

Paṭhavikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve sattame.|| ||

Ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kuṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā.|| ||

Te na iñjanti,||
na vipariṇamanti,||
na aññamaññaɱ vyābādhenti,||
nālaɱ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā.|| ||

Tattha n'atthi hantā vā ghātetā vā sotā vā sāvetā vā viññātā vā viññāpetā vā.|| ||

Yo pi tiṇhena satthena sīsaɱ chindati,||
na koci kañci jīvitā voropeti.|| ||

Sattannaɱ yeva kāyānamantarena satthaɱ vivaramanupatatī" ti.|| ||

[57] itthaɱ kho me bhante pakudho kaccāyano sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ puṭṭho samāno aññena aññaɱ byākāsi.|| ||

seyyathā pi bhante ambaɱ vā puṭṭho labujaɱ byākareyya,||
labujaɱ vā puṭṭho ambaɱ byākareyya,||
evam eva kho me bhante pakudho kaccāyano sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ puṭṭho samāno aññena aññaɱ byākāsi.|| ||

Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi: kathaɱ hi nāma mādiso samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā vijite vasantaɱ apasādetabbaɱ maññeyyā?" ti.|| ||

So kho ahaɱ bhante pakudhassa kaccāyanassa bhāsitaɱ n'eva abhinandiɱ.|| ||

Nappaṭikkosiɱ.|| ||

Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaɱ anicchāretvā tameva vācaɱ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāy āsanā pakkāmiɱ.|| ||

22. Ekamidāhaɱ bhante samayaɱ yena Nigaṇṭho Nātaputto ten'upasaŋkamiɱ.|| ||

Upasaŋkamitvā nigaṇṭhena nātaputtena saddhiɱ sammodiɱ.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱ.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho ahaɱ bhante Nigaṇṭhaɱ nātaputtaɱ etad avocaɱ:.|| ||

"Yathā nu kho imāni bho aggivessana puthusippāyatanāni,||
seyyathīdaɱ: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā ā'ārikā kappakā nahāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā na'akārā kumbhakārā gaṇakā muddikā,||
yāni vā panaññāni'pi evaɱ-gahitāni puthusippāyatanāni,||
te diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sippaphalaɱ upajīvanti.|| ||

Te tena attānaɱ sukhenti pīnenti.|| ||

Mātāpitaro sukhenti pīnenti.|| ||

Puttadāraɱ sukhenti pīnenti.|| ||

Mittāmacce sukhenti pīnenti.|| ||

Samaṇesu brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpenti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ.|| ||

Sakkā nu kho bho aggivessana evam eva diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ paññāpetu"?Nti.|| ||

Evaɱ vutte bhante Nigaṇṭho Nātaputto maɱ etad avoca: "idha mahārāja Nigaṇṭho cātuyāmasaɱvarasaɱvuto hoti.|| ||

Kathañ ca mahārāja Nigaṇṭho cātuyāmasaɱvarasaɱvuto hoti?|| ||

Idha mahārāja Nigaṇṭho sabbavārivārito ca hoti,||
sabbavāriyuto ca,||
sabbavāridhuto ca,||
sabbavāriphuṭo 1ca.|| ||

Evaɱ kho mahārāja Nigaṇṭho cātuyāmasaɱvarasaɱvuto hoti.|| ||

Yato kho mahārāja Nigaṇṭho evaɱ cātuyāmasaɱvarasaɱvuto hoti,||
ayaɱ vuccati mahārāja Nigaṇṭho gatatto ca yatatto ca ṭhitatto cā" ti.|| ||

[58] itthaɱ kho me bhante Nigaṇṭho Nātaputto sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ puṭṭho samāno cātuyāmasaɱvaraɱ byākāsi.|| ||

seyyathā pi bhante ambaɱ vā puṭṭho labujaɱ byākareyya,||
labujaɱ vā puṭṭho ambaɱ byākareyya,||
evam eva kho bhante Nigaṇṭho Nātaputto sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ puṭṭho samāno cātuyāmasaɱvaraɱ byākāsi.|| ||

Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi: kathaɱ hi nāma mādiso samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā vijite vasantaɱ apasādetabbaɱ maññeyyā?' ti.|| ||

So kho ahaɱ bhante Nigaṇṭhassa nātaputtassa bhāsitaɱ n'eva abhinandiɱ.|| ||

Nappaṭikkosiɱ.|| ||

Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaɱ anicchāretvā tameva vācaɱ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāy āsanā pakkāmiɱ.|| ||

23. Ekamidāhaɱ bhante samayaɱ yena sañjayo belaṭṭhiputto ten'upasaŋkamiɱ.|| ||

Upasaŋkamitvā sañjayena belaṭṭhiputtena saddhiɱ sammodiɱ.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱ.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho ahaɱ bhante sañjayaɱ belaṭṭhiputtaɱ etad avocaɱ: "yathā nu kho imāni bho sañjaya puthusippāyatanāni,||
seyyathīdaɱ hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā ā'ārikā kappakā nahāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā na'akārā kumbhakārā gaṇakā muddikā,||
yāni vā panaññāni'pi evaɱ-gahitāni puthusippāyatanāni,||
te diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sippaphalaɱ upajīvanti.|| ||

Te tena attānaɱ sukhenti pīnenti.|| ||

Mātāpitaro sukhenti pīnenti.|| ||

Puttadāraɱ sukhenti pīnenti.|| ||

Mittāmacce sukhenti pīnenti.|| ||

Samaṇesu brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpenti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ.|| ||

Sakkā nu kho sañjaya evam eva diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ paññāpetu"?Nti.|| ||

Evaɱ vutte bhante sañjayo belaṭṭhiputto maɱ etad avoca:||
'atthi paro loko?'Ti iti ce maɱ pucchasi,||
'atthi paro loko'ti iti ce me assa,||
'atthi paro loko'ti iti te naɱ byākareyyaɱ.|| ||

Evan' ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ' ti pi me no.|| ||

No no ' ti pi me no.|| ||

'N'atthi paro loko?'Ti iti ce maɱ pucchasi,||
'n'atthi paro loko'ti iti ce me assa,||
'n'atthi paro loko'ti iti te naɱ byākareyyaɱ.|| ||

Evan' ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ' ti pi me no.|| ||

No no ' ti pi me no.|| ||

'Atthi ca n'atthi ca paro loko?'Ti iti ce maɱ pucchasi,||
'atthi ca n'atthi ca paro loko'ti iti ce me assa,||
'atthi ca n'atthi ca paro loko'ti iti te naɱ byākareyyaɱ.|| ||

Evan' ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ' ti pi me no.|| ||

No no ' ti pi me no.|| ||

'N'ev'atthi na n'atthi paro loko?'Ti iti ce maɱ pucchasi,||
'n'ev'atthi na n'atthi paro loko'ti iti ce me assa,||
'n'ev'atthi na n'atthi paro loko'ti iti te naɱ byākareyyaɱ.|| ||

Evan' ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ' ti pi me no.|| ||

No no ' ti pi me no.|| ||

'Atthi sattā opapātikā?|| ||.|| ||

'Ti iti ce maɱ pucchasi,||
'atthi sattā opapātikā'ti iti ce me assa,||
'atthi sattā opapātikā'ti iti te naɱ byākareyyaɱ.|| ||

Evan' ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ' ti pi me no.|| ||

No no ' ti pi me no.|| ||

'Atthi ca n'atthi ca sattā opapātikā?'Ti iti ce maɱ pucchasi,||
'atthi ca n'atthi ca sattā opapātikā'ti iti ce me assa,||
'atthi ca n'atthi ca sattā opapātikā'ti iti te naɱ byākareyyaɱ.|| ||

Evan' ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ' ti pi me no.|| ||

No no ' ti pi me no.|| ||

'N'ev'atthi na n'atthi sattā opapātikā?'Ti iti ce maɱ pucchasi,||
'n'ev'atthi na n'atthi sattā opapātikā'ti iti ce me assa,||
'n'ev'atthi na n'atthi sattā opapātikā'ti iti te naɱ byākareyyaɱ.|| ||

Evan' ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ' ti pi me no.|| ||

No no ' ti pi me no.|| ||

'Atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko?'Ti iti ce maɱ pucchasi,||
'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko'ti iti ce me assa,||
'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko'ti iti te naɱ byākareyyaɱ.|| ||

Evan' ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ' ti pi me no.|| ||

No no ' ti pi me no.|| ||

'N'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko?'Ti iti ce maɱ pucchasi,||
'n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko'ti iti ce me assa,||
'n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko'ti iti te naɱ byākareyyaɱ.|| ||

Evan' ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ' ti pi me no.|| ||

No no ' ti pi me no.|| ||

'Atthi ca n'atthi ca sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko?'Ti iti ce maɱ pucchasi,||
'atthi ca n'atthi ca sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko'ti iti ce me assa,||
'atthi ca n'atthi ca sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko'ti iti te naɱ byākareyyaɱ.|| ||

Evan' ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ' ti pi me no.|| ||

No no ' ti pi me no.|| ||

'N'ev'atthi na n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko?'|| ||.|| ||

Ti iti ce maɱ pucchasi,||
'n'ev'atthi na n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko'ti iti ce me assa,||
'n'ev'atthi na n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko'ti iti te naɱ byākareyyaɱ.|| ||

Evan' ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ' ti pi me no.|| ||

No no ' ti pi me no.|| ||

'Hoti Tathāgato [59] param maraṇā?'Ti iti ce maɱ pucchasi,||
'hoti Tathāgato param maraṇā'ti iti ce me assa,||
'hoti Tathāgato param maraṇā'ti iti te naɱ byākareyyaɱ.|| ||

Evan' ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ' ti pi me no.|| ||

No no ' ti pi me no.|| ||

' Na hoti Tathāgato param maraṇā?'Ti iti ce maɱ pucchasi,||
'na hoti Tathāgato param maraṇā'ti iti ce me assa,||
'na hoti Tathāgato paramaraṇā'ti iti te naɱ byākareyyaɱ.|| ||

Evan' ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ' ti pi me no.|| ||

No no ' ti pi me no.|| ||

'Hoti ca na hoti ca Tathāgato param maraṇā?'Ti iti ce maɱ pucchasi,||
'hoti ca na hoti ca Tathāgato param maraṇā'ti iti ce me assa,||
'hoti ca na hoti ca Tathāgato param maraṇā'ti iti te naɱ byākareyyaɱ.|| ||

Evan' ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ' ti pi me no.|| ||

No no ' ti pi me no.|| ||

'N'eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā?'Ti iti ce maɱ pucchasi,||
'n'eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā'ti iti ce me assa,||
'n'eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā'ti iti te naɱ byākareyyaɱ.|| ||

Evan' ti pi me no.|| ||

Tathā ti pi me no.|| ||

Aññathā ti pi me no.|| ||

No ' ti pi me no.|| ||

No no ' ti pi me no' ti.|| ||

Itthaɱ kho me bhante sañjayo belaṭṭhiputto sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ puṭṭho samāno vikkhepaɱ byākāsi.|| ||

seyyathā pi bhante ambaɱ vā puṭṭho labujaɱ byākareyya,||
labujaɱ vā puṭṭho ambaɱ byākareyya,||
evam eva kho bhante sañjayo belaṭṭhiputto sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ puṭṭho samāno vikkhepaɱ byākāsi.|| ||

Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi: ayañ ca imesaɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ sabbabālo sabbamū'ho.|| ||

Kathaɱ hi nāma sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ puṭṭho samāno vikkhepaɱ byākarissati?" ti.|| ||

Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi: kathaɱ hi nāma mādiso samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā vijite vasantaɱ apasādetabbaɱ maññeyyā?" ti.|| ||

So kho ahaɱ bhante sañjayassa belaṭṭhiputtassa bhāsitaɱ n'eva abhinandiɱ.|| ||

Nappaṭikkosiɱ.|| ||

Anabhinanditvā appaṭikkositvā anattamano anattamanavācaɱ anicchāretvā tameva vācaɱ anuggaṇhanto anikkujjanto uṭṭhāy āsanā pakkāmiɱ.|| ||

24.|| ||

So 'haɱ bhante Bhagavantampi pucchāmi: yathā nu kho imāni bhante puthusippāyatanāni,||
seyyathīdaɱ: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā ā'ārikā kappakā nahāpakā sūdā mālākārā rajakā pesakārā na'akārā kumbhakārā gaṇakā muddikā,||
yāni vā panaññāni'pi evaɱ-gahitāni puthusippāyatanāni,||
te diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sippaphalaɱ upajīvanti.|| ||

Te tena attānaɱ sukhenti pīnenti.|| ||

Mātāpitaro sukhenti pīnenti.|| ||

Puttadāraɱ sukhenti pīnenti.|| ||

Mittāmacce sukhenti pīnenti.|| ||

Samaṇesu brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpenti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ.|| ||

Sakkā nu [60] kho me bhante evam eva diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ paññāpetu"?Nti.|| ||

"Sakkā mahārāja ".|| ||

Tena hi mahārāja taɱ yeva ettha paṭipucchissāmi.|| ||

Yathā te khameyya,||
tathā naɱ byākareyyāsi".|| ||

25. "Taɱ kim maññasi,||
mahārāja,||
idha te assa puriso dāso kammakaro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiŋkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako.|| ||

Tassa evam assa:||
'acchariyaɱ vata bho,||
abbhutaɱ vata bho,||
puññānaɱ gati puññānaɱ vipāko.|| ||

Ayaɱ hi rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto manusso.|| ||

Ahampi manusso.|| ||

Ayaɱ hi rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto pañcahi kāma-guṇehi samappito samaŋgībhūto parivāreti devo maññe.|| ||

Ahampanambhi'ssa dāso kammakaro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiŋkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako.|| ||

So vatassāhaɱ puññāni kareyyaɱ.|| ||

Yannūnāhaɱ kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyya'nti.|| ||

So aparena samayena kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyya.|| ||

So evaɱ pabbajito samāno kāyena saɱvuto vihareyya,||
vācāya saɱvuto vihareyya,||
manasā saɱvuto vihareyya,||
ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho abhirato paviveke.|| ||

Tañce te purisā evamāroceyyuɱ:||
'yagghe deva jāneyyāsi,||
yo te puriso dāso kammakaro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiŋkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako,||
so deva kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito.|| ||

So evaɱ pabbajito samāno kāyena saɱvuto viharati,||
vācāya saɱvuto viharati,||
manasā saɱvuto viharati,||
ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho abhirato paviveke' ti.|| ||

Api nu tvaɱ evaɱ vadeyyāsi: etu me bho so puriso.|| ||

Punadeva hotu dāso kammakaro pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiŋkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī mukhullokako" ti.|| ||

"No h'etaɱ bhante.|| ||

Atha kho naɱ mayameva [61] abhivādeyyāmapi,||
paccuṭṭheyyāmapi,||
āsanenapi nimanteyyāma.|| ||

Abhinimanteyyāmapi naɱ cīvara-piṇḍapāta-senāsanagilāna-paccayabhesajja-parikkhārehi.|| ||

Dhammikampi'ssa rakkhāvaraṇaguttiɱ saɱvidaheyyāmā" ti.|| ||

"Taɱ kim maññasi mahārāja,||
yadi evaɱ sante hoti vā sandiṭṭhikaɱ sāmaññphalaɱ no vā?" ti.|| ||

"Addhā kho bhante evaɱ sante hoti sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ" ti.|| ||

"Idaɱ kho te mahārāja mayā paṭhamaɱ diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ paññattan" ti.|| ||

26. "Sakkā pana bhante aññampi evam eva diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ paññapetu?"Nti.|| ||

"Sakkā mahārāja.|| ||

Tena hi mahārāja,||
taɱ yeva ettha paṭipucchissāmi.|| ||

Yathā te khameyya tathā naɱ byākareyyāsi.|| ||

Taɱ kim maññasi mahārāja idha te assa puriso kassako gahapatiko kārakārako rāsivaḍḍhako,||
tassa evam assa: "acchariyaɱ vata bho abbhutaɱ vata bho puññānaɱ gati puññānaɱ vipāko.|| ||

Ayaɱ hi rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto manusso.|| ||

Ahampi manusso.|| ||

Ayaɱ hi rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto pañcahi kāma-guṇehi samappito samaŋgībhūto parivāreti devo maññe.|| ||

Ahampanambhi'ssa kassako gahapatiko kārakārako rāsivaḍḍhako.|| ||

So vatassāhaɱ puññāni kareyyaɱ.|| ||

Yannūnāhaɱ kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyya'nti.|| ||

So aparena samayena appaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya appaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya mahantaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyya.|| ||

So evaɱ pabbajito samāno kāyena saɱvuto vihareyya,||
vācāya saɱvuto vihareyya,||
manasā saɱvuto vihareyya,||
ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho abhirato paviveke.|| ||

Taɱ ce te purisā evamāroceyyuɱ:||
'yagghe deva jāneyyāsi.|| ||

Yo te puriso kassako gahapatiko kārakārako rāsivaḍḍhako,||
so deva kesamassuɱ ogāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito.|| ||

So evaɱ pabbajito samāno kāyena saɱvuto viharati vācāya saɱvuto viharati,||
manasā saɱvuto viharati,||
[62] ghāsacchādanaparamatāya santuṭṭho abhirato paviveke' ti.|| ||

Api nu tvaɱ evaɱ vadeyyāsi:||
'etu me bho so puriso.|| ||

Punadeva hotu kassako gahapatiko kārakārako rāsivaḍḍhako'ti?.|| ||

"No hotaɱ bhante.|| ||

Atha kho naɱ mayameva abhivādeyyāmapi paccuṭṭheyyāmapi,||
āsanenapi nimanteyyāma,||
abhinimanteyyāmapi naɱ cīvara-piṇḍapāta-senāsanagilāna-paccayabhesajja-parikkhārehi.|| ||

Dhammikampi'ssa rakkhāvaraṇaguttiɱ saɱvidaheyyāmā" ti.|| ||

"Taɱ kimmaññesi mahārāja,||
yadi evaɱ sante hoti vā sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ no vā?" ti.|| ||

"Addhā kho bhante evaɱ sante hoti sandiṭṭhikaɱ samāññaphalan" ti.|| ||

"Idaɱ kho te mahārāja mayā dutiyaɱ diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ paññattanti".|| ||

27. "Sakkā pana bhante aññampi diṭṭhe va dhamme sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ paññāpetuɱ imehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇitatarañcā?" ti.|| ||

"Sakkā mahārāja.|| ||

Tena hi mahārāja suṇohi sādhukaɱ manasi karohi bhāsissāmī" ti.|| ||

"Evaɱ bhante" ti.kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto Bhagavato paccassosi.|| ||

28. Bhagavā etad avoca: "idha mahārāja Tathāgato loke uppajjati arahaɱ Sammā-sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī satthā deva-manussānaɱ buddho Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sadevakaɱ samārakaɱ sabrahmakaɱ sassamaṇa-brāhmaṇiɱ pajaɱ sadeva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti.|| ||

So dhammaɱ deseti ādi kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ.|| ||

Brahmacariyaɱ pakāseti.|| ||

29. Taɱ dhammaɱ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiɱ vā kule paccājāto.|| ||

So taɱ dhammaɱ [63] sutvā tathāgate saddhaɱ paṭilabhati.|| ||

So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisaɱcikkhati:||
'sambādho gharāvaso rajāpatho.|| ||

Abbhokāso pabbajjā.|| ||

Nayidaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaɱ ekantaparisuddhaɱ saɱkhalikhitaɱ brahmacariyaɱ carituɱ.|| ||

Yannūnāhaɱ kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyya'nti.|| ||

So aparena samayena appaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya appaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya mahantaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.|| ||

So evaɱ pabbajito samāno pātimokkha-saɱvara-saɱvuto viharati ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī.|| ||

Samādāya sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena.|| ||

Parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū satisampajaññesu samannāgato sattuṭṭho.|| ||

29. Kathañ ca mahārāja bhikkhu sīlasampanno hoti?|| ||

Idha mahārāja bhikkhu pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayāpanno.

Sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinna-pāṭikaŋkhī.

Athenena suci-bhūtena attanā viharati.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī hoti ārā-cārī virato methunā gāma-dhammā.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Musā-vādaɱ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaɱvādako lokassa.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Pisuṇaɱ vācaɱ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Ito sutvā na amutra akkhātā imesaɱ bhedāya.|| ||

[64] amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya.|| ||

Iti bhinnānaɱ vā sandhātā,||
sahitānaɱ vā anuppadātā samaggārāmo samagga-rato samagganandiɱ samagga-karaṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Pharusaɱ vācaɱ6 pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Yā sā vācā ne'ā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaŋ-gamā porī bahujana-kantā bahujana-manāpā,||
tathārūpaɱ8 vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī.|| ||

Nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti kālena sāpadesaɱ pariyantavatiɱ atthasañhitaɱ.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

30. Bījagāma-bhūtagāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||

Eka-bhattiko hoti rattūparato paṭivirato vikāla-bhojanā.|| ||

Nacca-gīta-vādita-visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhusanaṭṭhānā paṭivirato hoti.|| ||

Uccāsayana-mahāsayanā paṭivirato hoti.|| ||

Jātarūpa-rajata-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmaka-dhañña-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmakamaɱsapaṭigggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Itthi-kumārika-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dāsi-dāsa-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Aj-e'aka-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Kukkuṭa-sūkara-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Hatthigavassava'avā paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Khetta-vatthu-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dūteyyapaheṇa gamanānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.|| ||

Tulākūṭa-kaɱsakūṭa-mānakūṭā paṭivirato hoti.|| ||

Ukkoṭanavañ cananikatisāci yogā paṭivirato hoti.|| ||

Chedana-vadhabandhana-viparāmosa-ālopa-sahasākārā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Cullasīlaɱ niṭṭhitaɱ

31. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ bījagāma-bhūtagāma-samārambhaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: mūla-bījaɱ khandha-bījaɱ phalu-bījaɱ agga-bījaɱ bijabījameva pañcamaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpā bījagāma-bhūtagāma-samārambhā [65] paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

32. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ sannidhi-kāra-paribhogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: anna-sannidhiɱ pāna-sannidhiɱ vattha-sannidhiɱ yāna-sannidhiɱ sayana-sannidhiɱ gandha-sannidhiɱ āmisa-sannidhiɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpā sannidhi-kāra-paribhogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

33. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ visūkadassanaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: naccaɱ gītaɱ vāditaɱ pekkhaɱ akkhātaɱ pāṇissaraɱ vetālaɱ kumbhathūnaɱ Sobha-nagarakaɱ caṇḍālaɱ vaɱsaɱ dhopanakaɱ hatthi-yuddhaɱ assa-yuddhaɱ mahisayuddhaɱ usabhayuddhaɱ ajayuddhaɱ meṇḍayuddhaɱ kukkuṭayuddhaɱ vaṭṭakayuddhaɱ daṇḍa-yuddhaɱ muṭṭhi-yuddhaɱ nibBuddhaɱ uyyodhikaɱ balaggaɱ senābyūhaɱ aṇīkadassanaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpā visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

34. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ jūta-ppamāda-ṭṭhānānuyogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: aṭṭha-padaɱ dasa-padaɱ ākāsaɱ parihāra-pathaɱ santikaɱ khalikaɱ ghaṭikaɱ salāka-hatthaɱ akkhaɱ paŋgacīraɱ vaŋkakaɱ mokkhacikaɱ ciŋgulakaɱ pattāḷhakaɱ rathakaɱ dhanukaɱ akkharikaɱ manesikaɱ yathā-vajjaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpā jūta-ppamāda-ṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

35. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ uccā-sayana-mahāsayanaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: āsandiɱ pallaŋkaɱ gonakaɱ cittakaɱ paṭikaɱ paṭalikaɱ tūlikaɱ vikatikaɱ udda-lomiɱ ekanta-lomiɱ kaṭṭhi'ssaɱ koseyyaɱ kuttakaɱ hatthattharaɱ assattharaɱ rathattharaɱ ajina-ppaveṇiɱ kādali-miga-pavara-pacc'attharaṇaɱ sa-uttara-cchadaɱ ubhato-lohitakūpadhānaɱ.|| ||

Iti vā iti [66] evarūpā uccāsayana-mahāsayanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

36. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ maṇḍana-vibhusana-ṭṭhānānuyogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: ucchādanaɱ parimaddanaɱ nahāpanaɱ sambāhanaɱ ādāsaɱ añjanaɱ mālā-vilepanaɱ mukkha-cuṇṇakaɱ1 mukhalepanaɱ hattha-bandhaɱ sikhā-bandhaɱ daṇḍakaɱ nāḷikaɱ khaggaɱ chattaɱ citrūpāhanaɱ uṇhīsaɱ maṇiɱ vāla-vījaniɱ odātāni vatthāni dīgha-dasāni.|| ||

Iti vā iti evarūpā maṇḍana-vibhusana-ṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

37. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ tiracchāna-kathaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: rāja-kathaɱ cora-kathaɱ mahāmatta-kathaɱ senā-kathaɱ bhaya-kathaɱ yuddha-kathaɱ anna-kathaɱ pāna-kathaɱ vattha-kathaɱ sayana-kathaɱ mālā-kathaɱ gandha-kathaɱ ñāti-kathaɱ yāna-kathaɱ gāma-kathaɱ nigama-kathaɱ nagara-kathaɱ janapada-kathaɱ itthi-kathaɱ purisakathaɱ (kumārakathaɱ kumārikathaɱ) sūra-kathaɱ visikhā-kathaɱ kumbhaṭṭhāna-kathaɱ pubba-peta-kathaɱ nānatta-kathaɱ lokakkhāyikaɱ samuddakkhāyikaɱ itibhavābhava-kathaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

38. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpā viggāhika-kathaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: "na tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāsi.|| ||

Ahaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāmi.|| ||

Kiɱ tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānissasi?|| ||

Micchā-paṭipanno tmasi.|| ||

Ahamasmi sammāpaṭipanno.|| ||

Sahitaɱ me,||
asahitaɱ te.|| ||

Pure vacanīyaɱ pacchā avaca.|| ||

Pacchā vacanīyaɱ pure avaca.|| ||

Āviciṇṇan4 te viparāvattaɱ.|| ||

Āropito te vādo.|| ||

Niggahīto tvam asi.|| ||

Cara vādappamokkhāya.|| ||

Nibbeṭhehi vā sace pahosī" ti.|| ||

Iti vā iti evarūpāya viggāhika-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

39. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogamanuyruttā [67] viharanti,||
seyyathīdaɱ: raññaɱ rāja-mahāmattānaɱ khattiyānaɱ brāhmaṇānaɱ gahapatikānaɱ kumārānaɱ "idha gaccha.|| ||

Amutrāgaccha.|| ||

Idaɱ hara.|| ||

Amutra idaɱ āharā" ti.|| ||

Iti vā iti evarūpā dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

40. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena ca lābhaɱ nijigiɱsitāro.|| ||

Iti vā iti evarūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Majjhimasīlaɱ niṭṭhitaɱ.

41. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti,||
seyyathīdaɱ: aŋgaɱ nimittaɱ uppātaɱ supiṇaɱ lakkhaṇaɱ mūsikacchinnaɱ aggi-homaɱ dabbi-homaɱ thusa-homaɱ taṇḍula-homaɱ sappi-homaɱ tela-homaɱ mukhahomaɱ lohita-homaɱ aŋga-vijjā vatthu-vijjā khatta-vijjā siva-vijjā bhūta-vijjā bhuri-vijjā ahi-vijjā visa-vijjā vicchika-vijjā mūsika-vijjā sakuṇa-vijjā vāyasa-vijjā pakkajjhānaɱ saraparittānaɱ migacakkaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

42. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti,||
seyyathīdaɱ: maṇi-lakkhaṇaɱ vattha-lakkhaṇaɱ daṇḍa-lakkhaṇaɱ asi-lakkhaṇaɱ usu-lakkhaṇaɱ dhanu-lakkhaṇaɱ āvudha-lakkhaṇaɱ itthi-lakkhaṇaɱ purisa-lakkhaṇaɱ kumāra-lakkhaṇaɱ kumārilakkhaṇaɱ dāsa-lakkhaṇaɱ dāsilakkhaṇaɱ hatthi-lakkhaṇaɱ assa-lakkhaṇaɱ mahisa-lakkhaṇaɱ usabha-lakkhaṇaɱ go-lakkhaṇaɱ aja-lakkhaṇaɱ meṇḍa-lakkhaṇaɱ kukkuṭa-lakkhaṇaɱ vaṭṭakalakkhaṇaɱ godhā-lakkhaṇaɱ kaṇṇikā-lakkhaṇaɱ kacchapa-lakkhaṇaɱ miga-lakkhaṇaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

43. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya [68] micchājīvena jīvikaɱ kappenti seyyathīdaɱ: raññaɱ niyyānaɱ bhavissati,||
raññaɱ aniyyānaɱ bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati,||
bāhirānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati,||
bāhirānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ jayo bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ parājayo bhavissati.|| ||

Iti imassa jayo bhavissati.|| ||

Imassa parājayo bhavissati.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

44. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyathīdaɱ: canda-ggāho bhavissati.|| ||

Suriyaggāho bhavissati.|| ||

Nakkhattagāho bhavissati.|| ||

Candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Ukkāpāto bhavissati.|| ||

Dīsāḍāho bhavissati.|| ||

Bhūmi-cālo bhavissati.|| ||

Devadundūbhi bhavissati.|| ||

Candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ saɱkilesaɱ vodānaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko canda-ggāho bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko suriya-ggāho bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko nakkhatta-ggāho bhavissati.|| ||

Evaɱvipākaɱ candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱvipākaɱ candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱvipākaɱ nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱvipākaɱ nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko ukkā-pāto bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko disā-ḍāho bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko bhumivālo bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko deva-dundūbhi bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ saŋkilesaɱ vodānaɱ bhavissati.|| ||

Iti vā evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

45. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya [69] micchājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyathīdaɱ: subbuṭṭhikā bhavissati.|| ||

Dubbuṭṭhikā bhavissati.|| ||

Subhikkhaɱ bhavissati.|| ||

Dubbhikkhaɱ bhavissati.|| ||

Khemaɱ bhavissati.|| ||

Bhayaɱ bhavissati.|| ||

Rogo bhavissati.|| ||

Ārogyaɱ bhavissati.|| ||

Muddā gaṇanā saɱkhānaɱ kāveyyaɱ lokāyataɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

46. Yathā pana pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyathīdaɱ: āvāhanaɱ vivāhanaɱ saɱvadanaɱ vivadanaɱ saɱkiraṇaɱ vikiraṇaɱ subhaga-karaṇaɱ dubbhaga-karaṇaɱ viruddha-gabbha-karaṇaɱ jivhā-nitthaddanaɱ hanusaɱhananaɱ hatthābhijappanaɱ hanujappanaɱ kaṇṇa-jappanaɱ ādāsa-pañhaɱ kumāripañhaɱ deva-pañhaɱ ādiccupaṭṭhānaɱ Mahat-upaṭṭhānaɱ abbhujjalanaɱ sirivhāyanaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

47. Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyathīdaɱ: santi-kammaɱ paṇidhi-kammaɱ bhūtakammaɱ bhurikammaɱ vassa-kammaɱ vossa-kammaɱ vatthu-kammaɱ vatthu-parikiraṇaɱ ācamanaɱ nahāpanaɱ juhanaɱ vamanaɱ virecanaɱ uddha-virecanaɱ adho-virecanaɱ sīsa-virecanaɱ kaṇṇa-telaɱ netta-tappanaɱ natthu-kammaɱ añjanaɱ paccañjanaɱ sālākiyaɱ sallakattiyaɱ dāraka-tikicchā mūla-bhesajjānaɱ anuppadānaɱ osadhīnaɱ paṭimokkho.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

48. Sa kho so mahārāja bhikkhu evaɱ sīlasampanno na kutoci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ sīlasaɱvarato.|| ||

seyyathā pi mahārāja khattiyo muddhāvasitto nihatapaccāmitto na [70] kutoci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ paccatthikato,||
evam eva kho mahārāja bhikkhu evaɱ sīlasampanno na kutoci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ sīlasaɱvarato.|| ||

So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaɱ anavajjasukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

Evaɱ kho mahārāja bhikkhu sīlasampanno hoti.

49. Kathañ ca mahārāja bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti?|| ||

Idha mahārāja bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ3 tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati cakkhundriyaɱ cakkhundriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Sotena saddaɱ sutvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ sotindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati sotindriyaɱ sotindriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Ghāṇena gandhaɱ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ ghāṇindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati ghāṇindriyaɱ ghāṇindriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Jivhāya rasaɱ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ jivhindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ3 tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati jivhindriyaɱ jivhindriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ kāyindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ3 tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati kāyindriyaɱ kāyindriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ3 tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati manindriyaɱ.|| ||

Manindriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

So iminā ariyena indriyasaɱvarena samannāgato ajjhattaɱ abyāsekasukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

Evaɱ kho mahārāja bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

50. Kathañ ca mahārāja bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti?|| ||

Idha mahārāja bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti.|| ||

Ālokite vilokite sampajānakārī hoti.|| ||

Samiñjite1 pasārite sampajānakārī hoti.|| ||

Saŋghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti.|| ||

Asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti.|| ||

Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti.|| ||

Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.|| ||

Evaɱ kho [71] mahārāja bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti.

51. Kathañ ca mahārāja bhikkhu santuṭṭho hoti?|| ||

Idha mahārāja bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihāriyena cīvarena kucchiparihāriyena piṇḍapātena.|| ||

So yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

seyyathā pi mahārāja pakkhi sakuṇo yena yen'eva ḍeti sapattabhāro'va ḍeti,||
evam eva kho mahārāja bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihāriyena cīvarena kucchiparihāriyena piṇḍapātena.|| ||

So yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

Evaɱ kho mahārāja bhikkhu santuṭṭho hoti.

52. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaɱvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato vivittaɱ senāsanaɱ bhajati araññaɱ rukkhamūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giriguhaɱ susānaɱ vanapatthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ.|| ||

So pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇīdhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā.

53. So abhijjhaɱ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati.|| ||

Abhijjhāya cittaɱ parisodheti.|| ||

vyāpādapadosaɱ pahāya abyāpannacitto viharati sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampī.|| ||

vyāpādapadosā cittaɱ parisodheti.|| ||

Thīnamiddhaɱ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno.|| ||

Thīnamiddhā cittaɱ parisodheti.|| ||

Uddhaccakukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati ajjhattaɱ vūpasannacitto.|| ||

Uddhaccakukkuccā cittaɱ parisodheti.|| ||

Vicikicchaɱ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaɱkathī kusalesu dhammesu.|| ||

Vicikicchāya cittaɱ parisodheti.

54. seyyathā pi mahārāja puriso iṇaɱ ādāya kammante payojeyya,||
tassa te kammantā samijjheyyuɱ,||
so yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantīkareyya,||
siyā c'assa uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārabharaṇāya,||
tassa evam assa:||
"ahaɱ kho pubbe iṇaɱ ādāya kammante payojesiɱ.|| ||

[72] Tassa me te kammantā samijjhiɱsu.|| ||

So'haɱ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantī akāsiɱ.|| ||

Atthi ca me uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārabharaṇāyā" ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ-

55. seyyathā pi mahārāja puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno,||
bhattaɱ c'assa nacchādeyya,||
na c'assa kāye balamattā,||
so aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya,||
bhattañc'assa chādeyya,||
siyā c'assa kāye balamattā,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe ābādhiko ahosiɱ dukkhito bāḷhagilāno.|| ||

Bhattaɱ ca me nacchādesi.|| ||

Nacassa me āsi kāye balamattā.|| ||

So'mhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañ ca me chādeti.|| ||

Atthi ca me kāye balamattā" ti.|| ||

So tato nidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ-

56. seyyathā pi mahārāja puriso bandhanāgāre baddho assa,||
so aparena samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbayena,||
na c'assa kiñci bhogānaɱ vayo,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosi.|| ||

So'mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbayena.|| ||

N'atthi ca me kiñci bhogānaɱ vayo" ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ-

57. seyyathā pi mahārāja puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakāmaŋgamo,||
so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaŋgamo,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe dāso ahosiɱ anattādhīno parādhīno na yenakāmaŋgamo,||
so'mhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaŋgamo" ti.|| ||

So [73] tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ-

59. seyyathā pi mahārāja puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaɱ paṭipajjeyya dubbhikkhaɱ sappaṭibhayaɱ.|| ||

So aparena samayena taɱ kantāraɱ nitthareyya,||
sotthinā gāmantaɱ anupāpuṇeyya khemaɱ appaṭibhayaɱ,||
tassa evam assa:||
"ahaɱ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaɱ paṭipajjiɱ dubbhikkhaɱ sappaṭibhayaɱ.|| ||

So'mhi etarahi taɱ kantāraɱ tiṇṇo sotthinā gāmantaɱ anuppatto khemaɱ appaṭibhayan" ti.|| ||

So tato nidānaɱ labhetha pāmojjaɱ adhigaccheyya somanassaɱ-

60. Evam eva kho mahārāja bhikkhu yathā guṇaɱ yathā rogaɱ yathā bandhanāgāraɱ yathā dāsabyaɱ yathā kantāraddhānamaggaɱ evaɱ ime pañca nīvaraṇe appahīṇe attani samanupassati.|| ||

seyyathā pi mahārāja ānaṇyaɱ yathā ārogyaɱ yathā bandhanā mokkhaɱ yathā bhujissaɱ yathā khemantabhūmiɱ evam eva kho mahārāja bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassati.

61. Tassime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassato pāmojjaɱ jāyati.|| ||

Pamuditassa pīti jāyati.|| ||

Pītimanassa kāyo passambhati.|| ||

Passaddhakāyo sukhaɱ vedeti.|| ||

Sukhino cittaɱ samādhiyati.

62. So vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pīti-sukhaɱ paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ vivekajena pītisukhena abhisanteti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaɱ hoti.

63. [74] seyyathā pi mahārāja dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsī vā kaɱsathāle nahānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaɱ paripphosakaɱ sanneyya3 sāyaɱ nahānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā snehena na ca paggharaṇī-

Evam eva kho mahārāja bhikkhu imameva kāyaɱ vivekajena pītisukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Idam pi kho mahārāja sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

64. Puna ca paraɱ mahārāja bhikkhu vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pīti-sukhaɱ dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaɱ hoti.

65. seyyathā pi mahārāja udakarahado ubbhidodako,||
tassa nev'assa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaɱ,||
na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaɱ,||
na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaɱ,||
na uttarāya disāya udakassa āyamukhaɱ,||
devo ca na kālena kālaɱ sammā dhāraɱ anupaveccheyya,||
atha kho tamhā ca udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaɱ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya,||
nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa vārinā sītena apphuṭaɱ assa-

Evam eva kho mahārāja bhikkhu imameva kāyaɱ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti [75] paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaɱ hoti.

Idam pi kho mahārāja sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

66. Puna ca paraɱ mahārāja bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato sampajāno sukhañca kāyena paṭisaŋvedeti.|| ||

Yantaɱ ariyā ācikkhanti:||
'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti tatiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.

So imameva kāyaɱ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti,||
parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaɱ hoti.

67. seyyathā pi mahārāja uppaliniyaɱ vā paduminiyaɱ vā puṇḍarīkiniyaɱ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni,||
paripphuṭāni nāssā kiñci sabbāvataɱ uppalānaɱ vā padumānaɱ vā puṇḍarīkānaɱ vā sītena vārinā apphuṭaɱ assa.

Evam eva kho mahārāja bhikkhu imameva kāyaɱ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaɱ hoti.

Idam pi kho mahārāja sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

68. Puna ca paraɱ mahārāja bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb'eva somanassa-domanassānaɱ atthaŋgamā adukkha-m-asukhaɱ upekkhā-sati-pārisuddhiɱ catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena [76] pharitvā nisinno hoti.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaɱ hoti.

seyyathā pi mahārāja puriso odātena vatthena sasīsaɱ pārupitvā nisinno assa,||
nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaɱ assa,||
evam eva kho mahārāja bhikkhu imameva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaɱ hoti.

Idam pi kho mahārāja sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

69. Puna ca paraɱ mahārāja so bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ñāṇadassanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So evaɱ pajānāti: "ayaɱ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātā-pettika-sambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedaviddhaɱsanadhammo.|| ||

Idaɱ ca pana me viññāṇaɱ ettha sitaɱ ettha paṭibaddha'nti.

70. seyyathā pi mahārāja maṇi veeriyo subho jātimā aṭṭhaɱso suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno,||
tatra'ssa suttaɱ āvutaɱ nīlaɱ vā pītaɱ vā lohitaɱ vā odātaɱ vā paṇḍusuttaɱ vā.|| ||

Tam enaɱ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya "ayaɱ kho maṇi veeriyo subho jātimā aṭṭhaɱso suparikammakato,||
accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno.|| ||

Tatiradaɱ suttaɱ āvutaɱ nīlaɱ vā pītaɱ vā lohitaɱ vā odātaɱ vā paṇḍusuttaɱ vā" ti.

Evam eva kho mahārāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte ñāṇadassanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So evaɱ pajānāti ayaɱ kho me kāyo rūpī cātum-mahā-bhūtiko mātā-pettika-sambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaɱsanadhammo.|| ||

[77] idaɱ ca pana me viññāṇaɱ ettha sitaɱ ettha paṭibaddhanti.

Idam pi kho mahārāja sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

71. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte manomayaɱ kāyaɱ abhinimminanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So imamhā kāyā aññaɱ kāyaɱ abhinimmināti rūpiɱ manomayaɱ sabbaŋgapaccaŋgiɱ ahīnindriyaɱ,

seyyathā pi mahārāja puriso muñjamhā isikaɱ pavāheyya.|| ||

Tassa evam assa: ayaɱ muñjo ayaɱ isikā añño muñjo aññā isikā muñjamhātv eva isikā pavā'hāti.

seyyathā pi vā pana mahārāja puriso asiɱ kosiyā pavāheyya.|| ||

Tassa evam assa: "ayaɱ asi ayaɱ kosi,||
añño asi aññā kosi,||
kosiyātv eva asi pavā'ho" ti.

seyyathā pi vā pana mahārāja puriso ahaɱ karaṇḍā uddhareyya.|| ||

Tassa evam assa: "ayaɱ ahi ayaɱ karaṇḍo,||
añño ahi añño karaṇḍo,||
karaṇḍātv eva ahi ubbhato" ti..

Evam eva kho mahārāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudrabhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte manomayaɱ kāyaɱ abhinimminanāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So imamhā kāyā aññaɱ kāyaɱ abhinimmināti rūpiɱ manomayaɱ sabbaŋgapaccaŋgiɱ ahīnindriyaɱ.|| ||

Idam pi kho mahārāja sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

72. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatupakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhividhāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

[78] so aneka-vihitaɱ iddhividhaɱ paccanubhoti: eko pi hutvā bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti,||
āvībhāvaɱ tirobhāvaɱ tirokuḍḍaɱ tiropākāraɱ tiropabbataɱ asajjamāno gacchati seyyathā pi ākāse,||
paṭhaviyā'pi ummujjanimujjaɱ karoti seyyathā pi udake,||
udake'pi abhijjamāne gacchati seyyathā pi paṭhaviyaɱ,||
ākāse'pi pallaŋkena kamati seyyathā'pi pakkhi sakuṇo.|| ||

Ime'pi candimasuriye evaɱmahiddhike evaɱmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati.|| ||

Yāva brahmalokāpi kāyena vasaɱ vatteti.

73. seyyathā pi mahārāja dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā suparikammakatāya mattikāya yaɱ yadeva bhājanavikatiɱ ākaŋkheyya taɱ tad eva kareyya abhinipphādeyya-

seyyathā pi vā pana mahārāja dakkho dantakāro vā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiɱ dantasmiɱ yaɱ yadeva dantavikatiɱ ākaŋkheyya taɱ tad eva kareyya abhinipphādeyya-

seyyathā pi vā pana mahārāja dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā suparikammakatasmiɱ suvaṇṇasmiɱ yaɱ yadeva suvaṇṇavikatiɱ ākaŋkheyya taɱ tad eva kareyya abhinipphādeyya-

Evam eva kho mahārāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhividhāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ iddhividhaɱ paccanuhoti: eko pi hutvā bahudhā hoti.|| ||

Bahudhā'pi hutvā eko hoti.|| ||

Āvībhāvaɱ tirobhāvaɱ tirokuḍḍaɱ tiropākāraɱ tiropabbataɱ asajjamāno gacchati seyyathā pi ākāse.|| ||

Paṭhaviyā'pi ummujjanimujjaɱ karoti seyyathā pi udake.|| ||

Udake'pi abhijjamāne gacchati seyyathā pi paṭhaviyaɱ.|| ||

Ākāse'pi pallaŋkena kamati seyyathā pi pakkhi sakuṇo.|| ||

Ime'pi candimasuriye evaɱmahiddhike evaɱmahānubhāve [79] pāṇinā parāmasati parimajjati.|| ||

Yāva brahmalokā'pi kāyena vasaɱ vatteti.

Idam pi kho mahārāja sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

74. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.

75. seyyathā pi mahārāja puriso addhānamaggapaṭipanno so suṇeyya bherisaddampi mudiŋgasaddampi saŋkhapaṇavadeṇḍimasaddampi,||
tassa evam assa: bherisaddo i' ti pi mudiŋgasaddo i' ti pi saŋkhapaṇavadeṇḍimasaddo i' ti.i.|| ||

Evam eva kho mahārāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.

Idam pi kho mahārāja sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

76. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte cetopariyañāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So parasattānaɱ parapuggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānāti: "sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Vītarāgaɱ vā cittaɱ vītarāgaɱ cittanti pajānāti.|| ||

[80] sadosaɱ vā cittaɱ sadosaɱ cittatanti pajānāti.|| ||

Vītadosaɱ vā cittaɱ vītadosaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Samohaɱ vā cittaɱ samohaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Vītamohaɱ vā cittaɱ vītamohaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Saŋkhittaɱ vā cittaɱ saŋkhittaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Vikkhittaɱ vā cittaɱ vikkhittaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Mahaggataɱ vā cittaɱ mahaggataɱ cittanti pajānāti.|| ||

Amahaggataɱ vā cittaɱ amahaggataɱ cittanti pajānāti.|| ||

Sauttaraɱ vā cittaɱ sauttaraɱ cittanti pajānāti.|| ||

Anuttaraɱ vā cittaɱ anuttaraɱ cittanti pajānāti.|| ||

Samāhitaɱ vā cittaɱ samāhitaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Asamāhitaɱ vā cittaɱ asamāhitaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Vimuttaɱ vā cittaɱ vimuttaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittanti pajānāti.

77. seyyathā pi mahārāja itthi vā puriso vā daharo vā yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno sakaṇikaɱ vā sakaṇikanti jāneyya,||
akaṇikaɱ vā akaṇikanti jāneyya-

Evam eva kho mahārāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte cetopariyañāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.

So parasattānaɱ parapuggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittanti pajānāti vītarāgaɱ vā cittaɱ vītarāgaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Sadosaɱ vā cittaɱ sadosaɱ cittanti pajānāti vītadosaɱ vā cittaɱ vītadosaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Samohaɱ vā cittaɱ samohaɱ cittanti pajānāti vītamohaɱ vā cittaɱ vītamohaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Saŋkhittaɱ vā cittaɱ saŋkhittaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Vikkhittaɱ vā cittaɱ vikkhittaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Mahaggataɱ vā cittaɱ mahaggataɱ cittanti pajānāti amahaggataɱ vā cittaɱ amahaggataɱ cittanti pajānāti.|| ||

Sauttaraɱ vā cittaɱ sauttaraɱ cittanti pajānāti*.|| ||

[81] anuttaraɱ vā cittaɱ anuttaraɱ cittanti pajānāti.|| ||

Samāhitaɱ vā cittaɱ samāhitaɱ cittanti pajānāti asamāhitaɱ vā cittaɱ asamāhitaɱ cittanti pajānāti.|| ||

Vimuttaɱ vā cittaɱ vimuttaɱ cittanti pajānāti avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittanti pajānāti.

Idam pi kho mahārāja sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

78. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati seyyathīdaɱ: ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsampi jātiyo tīsaɱmpi jātiyo cattārīsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi aneke'pi saɱvaṭṭakappe aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭakappe amutrāsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ tatrāpāsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idhūpapanno' ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati.

79. seyyathā pi mahārāja puriso sakamhā gāmā aññaɱ gāmaɱ gaccheyya tamhā'pi gāmā aññaɱ gāmaɱ gaccheyya.|| ||

So tamhā gāmā sakaɱ yeva gāmaɱ paccāgaccheyya.|| ||

Tassa evam assa:||
'ahaɱ kho sakamhā gāmā amuɱ gāmaɱ agacchiɱ tatra evaɱ aṭṭhāsiɱ evaɱ nisīdiɱ evaɱ abhāsiɱ evaɱ tuṇhī ahosi.|| ||

Tamhāpi gāmā agacchiɱ tatrāpi evaɱ aṭṭhāsiɱ evaɱ nisīdiɱ evaɱ abhāsiɱ evaɱ tuṇhī ahosi.|| ||

So'mpi tamhā [82] gāmā sakaɱ yeva gāmaɱ paccāgato'ti.

Evam eva kho mahārāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati seyyathīdaɱ: ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsampi jātiyo tiɱsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi aneke'pi saɱvaṭṭakappe aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭakappe amutrāsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ tatrāpāsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedi evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idhūpapanno'ti iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati.

Idam pi kho mahārāja sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

80. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti:||
'ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā' ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena [83] satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.

81. seyyathā pi mahārāja majjhe siɱghāṭake pāsādo.|| ||

Tattha cakkhumā puriso ṭhito passeyya manusse gehaɱ pavisante'pi rathiyā vītisañcarante'pi majjhe siɱghāṭake nisinne'pi,||
tassa evam assa: ete manussā gehaɱ pavisanti.|| ||

Ete nikkhamanti.|| ||

Ete rathiyā vītisañcaranti.|| ||

Ete majjhe siɱghāṭake nisinnā'ti.

Evam eva kho mahārāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti:||
'ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā' ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.

Idam pi kho mahārāja sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.

82. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khayañāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti so idaɱ dukkhan ti yathābhūtaɱ [84] pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ime āsavā'ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsavasamudayo'ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsavanirodho'ti yathābhūtaɱ

Pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā pi cittaɱ vimuccati bhavāsavā pi cittaɱ vimuccati avijjāsavā pi cittaɱ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiɱ vimuttamiti ñāṇaɱ hoti.|| ||

Khīṇā jāti vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇiyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāti.

83. seyyathā pi mahārāja pabbatasaŋkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo.|| ||

Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambūkampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi.|| ||

Tassa evam assa: ayaɱ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo.|| ||

Tatrime sippisambūkā'pi sakkharakaṭhalā'pi macchagumbā'pi carantipi tiṭṭhantipīti.

Evam eva kho mahārāja bhikkhu evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khayañāṇāya cittaɱ abhinīharati abhininnāmeti.|| ||

So idaɱ dukkhan ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkhasamudayo'ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkhanirodho'ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ime āsavā'ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsavanirodho'ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsavanirodhagāminīpaṭipadā'ti yathābhūtaɱ pajānāti.

Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā'pi cittaɱ vimuccati,||
bhavāsavā'pī cittaɱ vimuccati,||
avijjāsavā'pi cittaɱ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiɱ vimuttamiti ñāṇaɱ hoti.|| ||

Khīṇā jāti,||
vusitaɱ brahmacariyaɱ,||
kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāti.

[85] idaɱ kho mahārāja sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ purimehi sandiṭṭhikehi sāmaññaphalehi abhikkantatarañca paṇītatarañca.|| ||

Imasmā ca pana mahārāja sandiṭṭhikā sāmaññaphalā aññaɱ sandiṭṭhikaɱ sāmaññaphalaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā n'atthīti.

84. Evaɱ vutte rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto Bhagavantaɱ etad avoca:||
'abhikkantaɱ bhante,||
abhikkantaɱ bhante.|| ||

seyyathā pi bhante nikujjitaɱ vā ukkujjeyya,||
paṭicchannaɱ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya,||
andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti,||
evam eva bhante Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Esāhaɱ bhante Bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāmi,||
dhammañca bhikkhu-saŋghañ ca.|| ||

Upāsakaɱ maɱ Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gataɱ.|| ||

Accayo maɱ bhante accagamā yathābālaɱ yathāmūḷhaɱ yathāakusalaɱ yo'haɱ pītaraɱ dhammikaɱ dhammarājānaɱ issariyassa kāraṇā jīvitā voropesiɱ.|| ||

Tassa me bhante Bhagavā accayaɱ accayato paṭiggaṇhātu āyatiɱ saɱvarāyā'ti.

85. Taggha tvaɱ mahārāja accayo accagamā yathābālaɱ yathāmūḷhaɱ yathāakusalaɱ yo tvaɱ pitaraɱ dhammikaɱ dhammarājānaɱ jīvitā coropesi.|| ||

Yato ca kho tvaɱ mahārāja accayaɱ accayato disvā yathādhammaɱ paṭikarosi.|| ||

Tante mayaɱ paṭigaṇhāma.|| ||

Vuddhi hesā mahārāja ariyassa vinaye yo accayaɱ accayato disvā yathādhammaɱ paṭikaroti āyatiɱ saɱvaraɱ āpajjatīti.

86. Evaɱ vutte rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto Bhagavantaɱ etad avoca: handa ca dāni mayaɱ bhante gacchāmi bahukiccā mayaɱ bahukaraṇīyā'ti.

"Yassa 'dāni tvaɱ mahārāja kālaɱ maññasī" ti.

Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.

87. Atha kho Bhagavā acirapakkantassa rañño Māgadhassa [86] Ajātasattussa vedehiputtassa bhikkhū āmantesi: khatāyaɱ bhikkhave rājā,||
upahatāyaɱ bhikkhave rājā.|| ||

Sacāyaɱ bhikkhave rājā pitaraɱ dhammikaɱ dhammarājānaɱ jīvitā na voropessatha imasmiɱ yeva āsane virajaɱ vītamalaɱ dhammacakkhuɱ uppajjissathāti.

Idam avoca Bhagavā.|| ||

Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandunti.


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page