Digha Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Dīgha Nikāya

Sutta 8

Sīhanāda Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


[161]

[1][pts] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā ujuññāyaɱ viharati kaṇṇakatthale Migadāye.|| ||

Atha kho acelo Kassapo yena Bhagavā ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ aṭṭhāsi.

2. Eka-m-antaɱ ṭhito kho acelo Kassapo Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Sutamme taɱ bho Gotama, 'Samaṇo Gotamo sabbaɱ tapaɱ garahati.|| ||

Sabbaɱ tapassiɱ lukhājīviɱ ekaɱsena upakkosati upavadatī' ti.|| ||

Ye te bho Gotama evam āhaɱsu 'Samaṇo Gotamo sabbaɱ taɱ garahati,||
sabbaɱ tapassiɱ lukhājīviɱ ekaɱsena upakkosati upavadatī' ti.|| ||

Kacci te bhoto Gotamassa vuttavādino?|| ||

Na ca bhavantaɱ Gotamaɱ abhūtena abbhācikkhanti?|| ||

Dhammassa cānudhammaɱ byākaronti?|| ||

Na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaɱ ṭhānaɱ āgacchati?|| ||

Anabbhakkhātukāmā hi mayaɱ bhavantaɱ Gotaman" ti.

3. Ye te Kassapa evam āhaɱsu: 'Samaṇo Gotamo sabbaɱ tapaɱ garahati.|| ||

Sabbaɱ tapassiɱ lukhājīviɱ ekaɱsena upakkosati upavadatī' ti na me te vuttavādino.|| ||

Abbhācikkhanti ca pana maɱ te asatā abhūtena.

Idāhaɱ Kassapa ekaccaɱ tapassiɱ lukhājīviɱ passāmi dibbena [162] cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannaɱ.|| ||

Idha panāhaɱ Kassapa ekaccaɱ tapassiɱ lukhājīviɱ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannaɱ.

Idāhaɱ Kassapa ekaccaɱ tapassiɱ appadukkhavihāriɱ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannaɱ.

*. Kassapa sīhanāta suttaɱ,||
kesuci.|| ||

Khuddhasīhanādasuttantipi.|| ||

Aṭṭhakathā.|| ||

Mahāsīhanādasuttaɱ,||
machasaɱ.

Idhapanāhaɱ Kassapa ekaccaɱ tapassiɱ appadukkhavihāriɱ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannaɱ.

Yo'haɱ Kassapa imesaɱ tapassīnaɱ evaɱ āgatiñca gatiñca cutiñca upapattiñca yathābhūtaɱ pajānāmi.|| ||

So'haɱ kiɱ sabbaɱ tapaɱ garahissāmi,||
sabbaɱ vā tapassiɱ lukhājīviɱ ekaɱsena upakkosissāmi upavadissāmi?

4. Santi Kassapa eke samaṇa-brāhmaṇā paṇḍitā nipuṇā kata-parappavādā vā'avedhirūpā vobhindantā1 maññe caranti paññā-gatena diṭṭhi-gatāni.|| ||

Tehi'pi me saddhiɱ ekaccesu ṭhānesu sameti ekaccesu ṭhānesu na sameti.|| ||

Yante ekaccaɱ vadenti sādhū' ti,||
mayam pi taɱ ekaccaɱ vadema sādhū' ti.|| ||

Yante ekaccaɱ vadenti na sādhū' ti,||
mayam pi taɱ ekaccaɱ vadema na sādhū' ti.|| ||

Yante ekaccaɱ vadenti sādhū' ti,||
mayaɱ taɱ ekaccaɱ vadema na sādhū' ti.|| ||

Yante ekaccaɱ vadenti na sādhū' ti,||
mayaɱ taɱ ekaccaɱ vadema sādhū' ti.|| ||

Yaɱ mayaɱ ekaccaɱ vadema sādhū' ti,||
pare'pi taɱ ekaccaɱ vadenti na sādhū' ti.|| ||

Yaɱ mayaɱ ekaccaɱ vadema na sādhū' ti,||
pare'pi taɱ ekaccaɱ vadenti na sādhū' ti.|| ||

[163] yaɱ mayaɱ ekaccaɱ vadema na sādhū' ti,||
pare'pi taɱ ekaccaɱ vadenti sādhū' ti.|| ||

Yaɱ mayaɱ ekaccaɱ vadema sādhū' ti.|| ||

Pare'pi taɱ ekaccaɱ vadenti na sādhū' ti.

Tyāhaɱ upasaŋkamitvā evaɱ vadāmi: yesu no āvuso ṭhānesu na sameti,||
tiṭṭhantu tāni ṭhānāni.|| ||

Yesu ṭhānesu sameti,||
tattha viññū samanuyuñjantaɱ samanugāhantaɱ samanubhāsantaɱ satthārā vā satthāraɱ saŋghena vā saŋghaɱ: "ye imesaɱ bhavataɱ dhammā akusalā akusalasaŋkhātā sāvajjā sāvajjasaŋkhātā asevitabbā asevitabbasaŋkhātā na alamariyā na alamariyasaŋkhātā kaṇhā kaṇhasaŋkhātā,||
ko ime dhamme anavasesaɱ pahāya vattati,||
samaṇo vā Gotamo pare vā pana bhonto gaṇācariyā" ti?

Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ Kassapa vijjati yaɱ viññū samanuyuñjantā samanugāhantā samanubhāsantā evaɱ vadeyyuɱ: "ye imesaɱ bhavataɱ dhammā akusalā akusalasaŋkhātā sāvajjā sāvajjasaŋkhātā asevitabbā asevitabbasaŋkhātā na alamariyā na alamariyasaŋkhātā kaṇhā kaṇhasaŋkhātā,||
Samaṇo Gotamo ime dhamme anavasesaɱ pahāya vattati,||
yaɱ vā pana bhonto pare gaṇācariyā" ti.

Iti ha Kassapa viññū samanuyuñjantā samanugāhantā samanubhāsantā amheva tattha yebhuyyena pasaɱseyyuɱ.

5. Aparam pi no Kassapa viññū samanuyuñjantaɱ samanugāhantaɱ samanubhāsantaɱ satthāraɱ saŋghena vā saŋghaɱ: "ye imesaɱ bhavataɱ dhammā kusalā kusalasaŋkhātā anavajjā anavajjasaŋkhātā sevitabbā sevitabbasaŋkhātā alamariyā alamariyasaŋkhātā sukkā sukkasaŋkhātā,||
ko ime dhamme anavasesaɱ samādāya vattati samaṇo vā Gotamo pare vā pana bhonto gaṇācariyā" ti?

Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ Kassapa vijjati yaɱ viññū samanuyuñjantā samanugāhantā samanubhāsantā evaɱ [164] vadeyyuɱ: "ye imesaɱ bhavataɱ dhammā kusalā kusalasaŋkhātā anavajjā anavajjasaŋkhātā sevitabbā sevitabbasaŋkhātā alamariyā alamariyasaŋkhātā sukkā sukkasaŋkhātā,||
Samaṇo Gotamo ime dhamme anavasesaɱ samādāya vattati yaɱ vā pana bhonto pare gaṇācariyā" ti.

Iti ha Kassapa viññū samanuyuñjantā samanugāhantā samanubhāsantā amheva tattha yebhuyyena pasaɱseyyuɱ.

6. Aparam pi no Kassapa viññū samanuyuñjantaɱ samanugāhantaɱ samanubhāsantaɱ satthārā vā satthāraɱ saŋghena vā saŋghaɱ: "ye imesaɱ bhavataɱ dhammā akusalā akusalasaŋkhātā sāvajjā sāvajjasaŋkhātā asevitabbā asevitabbasaŋkhātā na alamariyā na alamariyasaŋkhātā kaṇhā kaṇhasaŋkhātā ko ime dhamme anavasesaɱ pahāya vattati Gotamasāvakasaŋgho vā pare vā pana bhonto gaṇācariyasāvakasaŋghā" ti?

Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ Kassapa vijjati yaɱ viññū samanuyuñjantā samanugāhantā samanubhāsantā evaɱ vadeyyuɱ: "ye imesaɱ bhavataɱ dhammā akusalā akusalasaŋkhātā sāvajjā sāvajjasaŋkhātā asevitabbā asevitabbasaŋkhātā na alamariyā na alamariyasaŋkhātā kaṇhā kaṇhasaŋkhātā,||
Gotamasāvakasaŋgho ime dhamme anavasesaɱ pahāya vattati,||
yaɱ vā pana bhonto pare gaṇācariyasāvakasaŋghā" ti.

Iti ha Kassapa viññū samanuyuñjantā samanugāhantā samanubhāsantā amheva tattha yebhuyyena pasaɱseyyuɱ.

7. Aparam pi no Kassapa viññū samanuyuñjantaɱ samanugāhantaɱ samanubhāsantaɱ satthārā vā satthāraɱ saŋghena vā saŋghaɱ: "ye imesaɱ bhavataɱ dhammā kusalā kusalasaŋkhātā anavajjā anavajjasaŋkhātā sevitabbā sevitabbasaŋkhātā alamariyā alamariyasaŋkhātā sukkā sukkasaŋkhātā,||
ko ime dhamme anavasesaɱ samādāya vattati?|| ||

Gotamasāvakasaŋgho vā,||
pare vā pana bhonto gaṇācariyasāvakasaŋghā" ti?

Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ Kassapa vijjati yaɱ viññū samanuyuñjantā [165] samanugāhantā samanubhāsantā evaɱ vadeyyuɱ "ye imesaɱ bhavataɱ dhammā kusalā kusalasaŋkhātā anavajjā anavajjasaŋkhātā sevitabbā sevitabbasaŋkhātā alamariyā alamariyasaŋkhātā sukkā sukkasaŋkhātā,||
Gotamasāvakasaŋgho ime dhamme anavasesaɱ samādāya vattati,||
yaɱ vā pana bhonto pare gaṇācariyasāvakasaŋgho" ti.

Iti ha Kassapa viññū samanuyuñjantā samanugāhantā samanubhāsantā amheva tattha yebhuyyena pasaɱseyyuɱ.

8. Atthi Kassapa maggo atthi paṭipadā yathā paṭipanno sāmaɱ yeva ñassati sāmaɱ dakkhiti "samaṇo'va Gotamo kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī" ti.

Katamo ca Kassapa maggo katamā paṭipadā yathā paṭipanno sāmaɱ yeva ñassati sāmaɱ dakkhiti "samaṇo'va Gotamo kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī" ti?

Ayameva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo.|| ||

Seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi sammāsaŋkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

Ayaɱ kho Kassapa maggo ayaɱ paṭipadā,||
yathā paṭipanno sāmaɱ yeva ñassati sāmaɱ dakkhiti 'samaṇo'va Gotamo kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī' ti.

9. Evaɱ vutte acelo Kassapo Bhagavantaɱ etad avoca:

"Ime'pi kho āvuso Gotama tapopakkamā ekesaɱ [166] samaṇa-brāhmaṇānaɱ sāmaññasaŋkhātā ca brahmaññasaŋkhātā ca: acelako hoti muttācāro,||
hatthāpalekhano,||
na ehibhadantiko,||
na tiṭṭhabhadantiko,||
nābhihaṭaɱ,||
na uddissakaṭaɱ,||
na nimantanaɱ sādiyati.|| ||

So na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti,||
na ka'opimukhā paṭiggaṇhāti,||
na e'akamantaraɱ.|| ||

Na daṇḍamantaraɱ,||
na musalamantaraɱ,||
na dvinnaɱ bhuñjamānānaɱ,||
na gabbhiniyā,||
na pāyamānāya,||
na purisantaragatāya,||
na saɱkittīsu,||
na yattha sā upaṭṭhito hoti,||
na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī,||
na macchaɱ na maɱsaɱ na suraɱ na merayaɱ na thusodakaɱ pivati.|| ||

So ekāgāriko vā hoti ekālopiko,||
dvāgāriko vā hoti dvālopiko,||
sattāgāriko vā hoti sattālopiko,||
ekissāpi dattiyā yāpeti,||
dvīhipi dattīpi yāpeti,||
sattahipi dattīhi yāpeti,||
ekāhikampi āhāraɱ āhāreti,||
dvāhikampi āhāraɱ āhāreti,||
sattāhikampi āhāraɱ āhāreti.|| ||

Iti evarūpaɱ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati.

10. Ime'pi kho āvuso Gotama tapopakkamā ekesaɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ sāmaññasaŋkhātā ca brahmaññasaŋkhātā ca: sākabhakkho vā hoti,||
sāmākabhakkho vā hoti,||
nīvārabhakkho vā hoti,||
daddulabhakkho vā hoti,||
haṭabhakkho vā hoti,||
kaṇabhakkho vā hoti,||
ācāmabhakkho vā hoti,||
piññākabhakkho vā hoti,||
tiṇabhakkho vā hoti,||
gomayabhakkho vā hoti,||
vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī.

11. Ime'pi kho āvuso Gotama tapopakkamā ekesaɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ sāmaññasaŋkhātā ca brahmaññasaŋkhātā ca: sāṇāni pi dhāreti,||
masāṇāni pi dhāreti,||
chavadussāni pi dhāreti,||
paɱsukūlāni pi dhāreti,||
tirīṭāni pi dhāreti,||
[167] ajinampi dhāreti,||
ajinakkhipampi dhāreti,||
kusacīrampi dhāreti,||
vākacīrampi dhāreti,||
elakacīrampi dhāreti,||
kesakambalampi dhāreti,||
vālakambalampi dhāreti,||
ulūkapakkhikampi dhāreti,||
kesamassulocako pi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto,||
ubbhaṭṭhako pi hoti āsanapaṭikkhitto,||
ukkuṭiko pi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto,||
kaṇṭakāpassayiko pi hoti,||
kaṇṭakāpassaye seyyaɱ kappeti,||
phalakaseyyampi kappeti,||
thaṇḍilaseyyampi kappeti,||
ekapassasayiko pi hoti,||
rajojalladharo abbhokāsiko pi hoti yathāsanthatiko,||
vekaṭiko pi hoti vikaṭabhojanānuyogamanuyutto,||
apānako pi hoti apānakattamanuyutto,||
sāyatatiyakampi1 udakorohaṇānuyogamanuyutto viharatī" ti.

12. "Acelako ce'pi Kassapa hoti muttacāro hatthāpalekhano,||
na ehibhadantiko,||
na tiṭṭhabhadantiko,||
nābhihaṭaɱ,||
na uddissakaṭaɱ,||
na nimittanaɱ sādiyati.|| ||

So na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti,||
na ka'opimukhā paṭiggaṇhāti,||
na e'akamantaraɱ.|| ||

Na daṇḍamantaraɱ,||
na musalamantaraɱ,||
na dvinnaɱ bhuñjamānānaɱ,||
na gabbhiniyā,||
na pāyamānāya,||
na purisantaragatāya,||
na saɱkittīsu,||
na yattha sā upaṭṭhito hoti,||
na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī,||
na macchaɱ na maɱsaɱ.|| ||

Na suraɱ na merayaɱ na thusodakaɱ pivati.|| ||

So ekāgāriko vā hoti ekālopiko,||
dvāgāriko vā hoti dvālopiko,||
sattāgāriko vā hoti sattālopiko,||
ekissāpi dattiyā yāpeti,||
dvīhipi dattīpi yāpeti,||
sattahipi dattīhi yāpeti,||
ekāhikampi āhāraɱ āhāreti,||
dvāhikampi āhāraɱ āhāreti,||
sattāhikampi āhāraɱ āhāreti.|| ||

Iti evarūpaɱ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati.|| ||

Tassa cāyaɱ sīlasampadā cittasampadā paññāsampadā abhāvitā hoti asacchikatā.|| ||

Atha kho so ārakā'va sāmaññā,||
ārakā'va brahmaññā.

Yato kho Kassapa bhikkhu averaɱ abyāpajjaɱ mettacittaɱ bhāveti,||
āsavānañca khayā anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ diṭṭh'eva [168] dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.|| ||

Ayaɱ vuccati Kassapa bhikkhu samaṇo i' ti pi brāhmaṇo i' ti.i.

13. Sākabhakkho ce'pi Kassapa hoti sāmākabhakkho ce'pi Kassapa hoti nīvārabhakkho ce'pi Kassapa hoti daddulabhakkho ce'pi Kassapa hoti haṭabhakkho ce'pi Kassapa hoti kaṇabhakkho ce'pi Kassapa hoti ācāmabhakkho ce'pi Kassapa hoti piññākabhakkho ce'pi Kassapa hoti tiṇabhakkho ce'pi Kassapa hoti gomayabhakkho ce'pi Kassapa hoti vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī.|| ||

Tassa cāyaɱ sīlasampadā cittasampadā paññāsampadā abhāvitā hoti asacchikatā.|| ||

Atha kho so ārakā'va sāmaññā ārakā'va brahmaññā.

Yato kho Kassapa bhikkhu averaɱ abyāpajjaɱ mettacittaɱ bhāveti,||
āsavānañca khayā anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.|| ||

Ayaɱ vuccati Kassapa bhikkhu samaṇo i' ti pi brāhmaṇo itī'pi.

14. Sāṇāni ce'pi Kassapa dhāreti,||
masāṇāni 'pi Kassapa dhāreti,||
chavadussāni 'pi Kassapa dhāreti,||
paɱsukūlāni 'pi Kassapa dhāreti,||
tirīṭāni 'pi Kassapa dhāreti,||
ajinampi Kassapa dhāreti,||
ajinakkhipampi Kassapa dhāreti,||
kusacīram pi Kassapa dhāreti,||
vākacīram pi Kassapa dhāreti,||
elakacīram pi Kassapa dhāreti,||
kesakambalam pi Kassapa dhāreti,||
vālakambalam pi Kassapa dhāreti,||
ulūkapakkhikam pi Kassapa dhāreti,||
kesamassulocako pi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto,||
ubbhaṭṭhako pi hoti āsanapaṭikkhitto,||
ukkuṭiko pi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto,||
kaṇṭakāpassayiko pi hoti,||
kaṇṭakāpassaye seyyaɱ kappeti,||
phalakaseyyam pi kappeti,||
thaṇḍilaseyyam pi kappeti,||
ekapassasayiko pi hoti,||
rajojalladharo abbhokāsiko pi hoti yathāsanthatiko,||
vekaṭiko pi hoti vikaṭabhojanānuyogamanuyutto,||
apānako pi hoti apānakattamanuyutto,||
sāyatatiyakam pi udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati,||
tassa cāyaɱ sīlasampadā cittasampadā paññāsampadā abhāvitā hoti asacchikatā,||
atha kho so ārakā'va sāmaññā ārakā'va brahmaññā.

Yato kho Kassapa bhikkhu averaɱ abyāpajjaɱ mettacittaɱ bhāveti,||
āsavānañca khayā anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.|| ||

Ayaɱ vuccati Kassapa bhikkhu samaṇo i' ti pi brāhmaṇo i' ti.i.

15. Evaɱ vutte acelo Kassapo Bhagavantaɱ etad avoca: dukkaraɱ bho Gotama sāmaññaɱ dukkaraɱ brahmaññanti.

"Pakati kho esā Kassapa lokasmiɱ dukkaraɱ sāmaññaɱ dukkaraɱ brahmaññanti."|| ||

"Acelako ce'pi Kassapa hoti muttācāro hatthāpalekhano,||
na ehibhadantiko,||
na tiṭṭhabhadantiko,||
nābhihaṭaɱ,||
na uddissakaṭaɱ,||
na nimantanaɱ sādiyati.|| ||

So na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti,||
na ka'opimukhā paṭiggaṇhāti,||
na e'akamantaraɱ.|| ||

Na daṇḍamantaraɱ,||
na musalamantaraɱ,||
na dvinnaɱ bhuñjamānānaɱ,||
na gabbhiniyā,||
na pāyamānāya,||
na purisantaragatāya,||
na saɱkittīsu,||
na yattha sā upaṭṭhito hoti,||
na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī,||
na macchaɱ na maɱsaɱ na suraɱ na merayaɱ na thusodakaɱ pivati.|| ||

So ekāgāriko vā hoti ekālopiko,||
dvāgāriko vā hoti dvālopiko,||
sattāgāriko vā hoti sattālopiko,||
ekissāpi dattiyā yāpeti,||
dvīhipi dattīpi yāpeti,||
sattahipi dattīhi yāpeti,||
ekāhikampi āhāraɱ āhāreti,||
dvāhikampi āhāraɱ āhāreti,||
sattāhikampi āhāraɱ āhāreti.|| ||

Iti evarūpaɱ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati,||
imāya ca Kassapa mattāya iminā ca tapopakkamena sāmaññaɱ vā abhavissa brahmaññaɱ dukkaraɱ sudukkaraɱ,||
n'etaɱ abhavissa kallaɱ vacanāya dukkaraɱ sāmaññaɱ dukkaraɱ brahmaññan" ti.

16. Sakkā ca pan'etaɱ abhavissa ñātuɱ gahapatinā vā gahapatiputtena vā antamaso kumbhadāsiyā'pi: "handāhaɱ acelako homi muttācāro hatthāpalekhano,||
na ehibhadantiko,||
na tiṭṭhabhadantiko,||
nābhihaṭaɱ,||
na uddissakaṭaɱ,||
na nimantanaɱ sādiyati.|| ||

So na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti,||
na ka'opimukhā paṭiggaṇhāti,||
na e'akamantaraɱ.|| ||

Na daṇḍamantaraɱ,||
na musalamantaraɱ,||
na dvinnaɱ bhuñjamānānaɱ,||
na gabbhiniyā,||
na pāyamānāya,||
na purisantaragatāya,||
na saɱkittīsu,||
na yattha sā upaṭṭhito hoti,||
na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī,||
na macchaɱ na maɱsaɱ na suraɱ na merayaɱ na thusodakaɱ pivati.|| ||

So ekāgāriko vā hoti ekālopiko,||
dvāgāriko vā hoti dvālopiko,||
sattāgāriko vā hoti sattālopiko,||
ekissāpi dattiyā yāpeti,||
dvīhipi dattīpi yāpeti,||
sattahipi dattīhi yāpeti,||
ekāhikampi āhāraɱ āhāreti,||
dvāhikampi āhāraɱ āhāreti,||
sattāhikampi āhāraɱ āhāreti.|| ||

Iti evarūpaɱ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharāmī" ti.|| ||

Yasmā ca kho Kassapa aññatreva imāya mattāya aññatra iminā tapopakkamena sāmaññaɱ vā hoti.|| ||

Brahmaññaɱ vā dukkaraɱ sudukkaraɱ,||
tasmā etaɱ kallaɱ vacanāya dukkaraɱ sāmaññaɱ dukkaraɱ brahmaññanti.

Yato kho Kassapa bhikkhu averaɱ abyāpajjaɱ mettacittaɱ bhāveti,||
āsavānañca khayā anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.|| ||

Ayaɱ vuccati Kassapa bhikkhu samaṇo i' ti pi brāhmaṇo [169] i' ti.i.

17. Sākabhakkho ce'pi Kassapa hoti sāmākabhakkho ce'pi Kassapa hoti nīvārabhakkho ce'pi Kassapa hoti daddulabhakkho ce'pi Kassapa hoti haṭabhakkho ce'pi Kassapa hoti kaṇabhakkho ce'pi Kassapa hoti ācāmabhakkho ce'pi Kassapa hoti piññākabhakkho ce'pi Kassapa hoti tiṇabhakkho ce'pi Kassapa hoti gomayabhakkho ce'pi Kassapa hoti vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī.|| ||

Imāya ca Kassapa mattāya iminā tapopakkamena sāmaññaɱ vā abhavissa brahmaññaɱ vā dukkaraɱ sudukkaraɱ,||
n'etaɱ abhavissa kallaɱ vacanāya 'dukkaraɱ sāmaññaɱ dukkaraɱ brahmaññan' ti.

Sakkā ca pan'etaɱ abhavissa ñātuɱ gahapatinā vā gahapatiputtena vā antamaso kumbhadāsiyāpi: 'handāhaɱ sākabhakkho vā homi,||
sāmākabhakkho vā homi,||
nīvārabhakkho vā homi,||
daddulabhakkho vā homi,||
haṭabhakkho vā homi,||
kaṇabhakkho vā homi,||
ācāmabhakkho vā homi,||
piññākabhakkho vā homi,||
tiṇabhakkho vā homi,||
gomayabhakkho vā homi,||
vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī' ti.|| ||

Yasmā ca kho Kassapa aññatreva imāya mattāya aññatra iminā tapopakkamena sāmaññaɱ vā hoti brahmaññaɱ vā dukkaraɱ sudukkaraɱ,||
tasmā etaɱ kallaɱ vacanāya 'dukkaraɱ sāmaññaɱ dukkaraɱ brahmaññan' ti.

Yato kho Kassapa bhikkhu averaɱ abyāpajjaɱ mettacittaɱ bhāveti,||
āsavānañca khayā anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.|| ||

Ayaɱ vuccati Kassapa bhikkhu samaṇo i' ti pi brāhmaṇo i' ti.i.

18. Sāṇāni ce'pi Kassapa dhāreti,||
masāṇāni 'pi Kassapa dhāreti,||
chavadussāni 'pi Kassapa dhāreti,||
paɱsukūlāni 'pi Kassapa dhāreti,||
tirīṭāni ce'pi Kassapa dhāreti,||
ajinampi Kassapa dhāreti,||
ajinakkhipampi Kassapa dhāreti,||
kusacīrampi Kassapa dhāreti,||
vākacīrampi Kassapa dhāreti,||
elakacīrampi ce'pi Kassapa dhāreti,||
kesakambalampi Kassapa dhāreti,||
vālakambalampi Kassapa dhāreti,||
ulūkapakkhikampi Kassapa dhāreti,||
kesamassulocako 'pi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto,||
ubbhaṭṭhako pi hoti āsanapaṭikkhitto,||
ukkuṭiko pi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto,||
kaṇṭakāpassayiko pi hoti,||
kaṇṭakāpassaye seyyaɱ kappeti,||
phalakaseyyampi kappeti,||
thaṇḍilaseyyampi kappeti,||
ekapassasayiko pi hoti,||
rajojalladharo abbhokāsiko pi hoti yathāsanthatiko,||
vekaṭiko pi hoti vikaṭabhojanānuyogamanuyutto,||
apānako pi hoti apānakattamanuyutto,||
sāyatatiyakampi udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati.|| ||

Imāya ca Kassapa mattāya iminā tapopakkamena sāmaññaɱ vā abhavissa brahmaññaɱ vā dukkaraɱ sudukkaraɱ,||
n'etaɱ abhavissa kallaɱ vacanāya 'dukkaraɱ sāmaññaɱ dukkaraɱ brahmaññan' ti.

Sakkā ca pan'etaɱ abhavissa ñātuɱ gahapatinā vā gahapatiputtena vā antamaso kumbhadāsiyāpi: 'handāhaɱ sāṇānipi dhāremi,||
māsāṇānipi Kassapa dhāremi,||
chavadussāni 'pi Kassapa dhāremi,||
paɱsukūlāni 'pi Kassapa dhāremi,||
tirīṭāni 'pi Kassapa dhāremi,||
ajinampi Kassapa dhāremi,||
ajinakkhipampi Kassapa dhāremi,||
kusacīrampi Kassapa dhāremi,||
vākacīrampi Kassapa dhāremi,||
elakacīrampi Kassapa dhāremi,||
kesakambalampi Kassapa dhāremi,||
vālakambalampi Kassapa dhāremi,||
ulūkapakkhikampi Kassapa dhāremi,||
kesamassulocako 'pi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto,||
ubbhaṭṭhako pi hoti āsanapaṭikkhitto,||
ukkuṭiko pi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto,||
kaṇṭakāpassayiko pi hoti,||
kaṇṭakāpassaye seyyaɱ kappeti,||
phalakaseyyampi kappeti,||
thaṇḍilaseyyampi kappeti,||
ekapassasayiko pi hoti,||
rajojalladharo abbhokāsiko pi hoti yathāsanthatiko,||
vekaṭiko pi hoti vikaṭabhojanānuyogamanuyutto,||
apānako pi hoti apānakattamanuyutto,||
sāyatatiyakampi udakorohaṇānuyogamanuyutto viharāmī' ti.|| ||

Yasmā ca kho Kassapa aññatreva imāya mattāya aññatra iminā tapopakkamena sāmaññaɱ vā hoti brahmaññaɱ vā dukkaraɱ sudukkaraɱ,||
tasmā etaɱ kallaɱ vacanāya 'dukkaraɱ sāmaññaɱ dukkaraɱ brahmaññan' ti.

Yato kho Kassapa bhikkhu averaɱ abyāpajjaɱ mettacittaɱ bhāveti,||
āsavānañca khayā anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.|| ||

Ayaɱ vuccati Kassapa bhikkhu samaṇo i' ti pi brāhmaṇo i' ti.īti.

19. [170] evaɱ vutte acelo Kassapo Bhagavantaɱ etad avoca: "dujjāno bho Gotama samaṇo dujjāno brāhmaṇo" ti.

"Pakati kho esā Kassapa lokasmiɱ 'dujjāno samaṇo dujjāno brāhmaṇo" ti.

20. "Acelako ce'pi Kassapa hoti muttācāro hatthāpalekhano,||
na ehibhadantiko,||
na tiṭṭhabhadantiko,||
nābhihaṭaɱ,||
na uddissakaṭaɱ,||
na nimantanaɱ sādiyati.|| ||

So na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti,||
na ka'opimukhā paṭiggaṇhāti,||
na e'akamantaraɱ,||
na daṇḍamantaraɱ,||
na musalamantaraɱ,||
na dvinnaɱ bhuñjamānānaɱ,||
na gabbhiniyā,||
na pāyamānāya,||
na purisantaragatāya,||
na saɱkittīsu,||
na yattha sā upaṭṭhito hoti,||
na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī,||
na macchaɱ na maɱsaɱ na suraɱ na merayaɱ na thusodakaɱ pivati.|| ||

So ekāgāriko vā hoti ekālopiko,||
dvāgāriko vā hoti dvālopiko,||
sattāgāriko vā hoti sattālopiko,||
ekissāpi dattiyā yāpeti,||
dvīhipi dattīpi yāpeti,||
sattahipi dattīhi yāpeti,||
ekāhikampi āhāraɱ āhāreti,||
dvāhikampi āhāraɱ āhāreti,||
sattāhikampi āhāraɱ āhāreti.|| ||

Iti evarūpaɱ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati,||
imāya Kassapa mattāya iminā tapopakkamena samaṇo vā abhavissa brāhmaṇo vā dujjāno sudujjāno,||
n'etaɱ abhavissa kallaɱ vacanāya dujjāno samaṇo dujjāno brāhmaṇo' ti.

Sakkā ca paneso abhavissa ñātuɱ gahapatinā vā gahapatiputtena vā antamaso kumbha dāsiyā'pi: ayaɱ acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano,||
na ehibhadantiko,||
na tiṭṭhabhadantiko,||
nābhihaṭaɱ,||
na uddissakaṭaɱ,||
na nimantanaɱ sādiyati.|| ||

So na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti,||
na ka'opimukhā paṭiggaṇhāti,||
na e'akamantaraɱ.|| ||

Na daṇḍamantaraɱ,||
na musalamantaraɱ,||
na dvinnaɱ bhuñjamānānaɱ,||
na gabbhiniyā,||
na pāyamānāya,||
na purisantaragatāya,||
na saɱkittīsu,||
na yattha sā upaṭṭhito hoti,||
na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī,||
na macchaɱ na maɱsaɱ na suraɱ na merayaɱ na thusodakaɱ pivati.|| ||

So ekāgāriko vā hoti ekālopiko,||
dvāgāriko vā hoti dvālopiko,||
sattāgāriko vā hoti sattālopiko,||
ekissāpi dattiyā yāpeti,||
dvīhipi dattīpi yāpeti,||
sattahipi dattīhi yāpeti,||
ekāhikampi āhāraɱ āhāreti,||
dvāhikampi āhāraɱ āhāreti,||
sattāhikampi āhāraɱ āhāreti.|| ||

Iti evarūpaɱ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharatī ti.|| ||

Yasmā ca kho Kassapa aññatreva imāya mattāya aññatra iminā tapopakkamena samaṇo vā hoti.|| ||

Brāhmaṇo vā dujjāno sudujjāno,||
tasmā etaɱ kallaɱ vacanāya dujjāno samaṇo dujjāno brāhmaṇo' ti.

Yato kho Kassapa bhikkhu averaɱ abyāpajjaɱ mettacittaɱ [171] bhāveti,||
āsavānañca khayā anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.|| ||

Ayaɱ vuccati Kassapa bhikkhu samaṇo i' ti pi brāhmaṇo i' ti.īti.

21. Sākabhakkho ce'pi Kassapa hoti sāmākabhakkho ce'pi Kassapa hoti nīvārabhakkho ce'pi Kassapa hoti daddulabhakkho ce'pi Kassapa hoti haṭabhakkho ce'pi Kassapa hoti kaṇabhakkho ce'pi Kassapa hoti ācāmabhakkho ce'pi Kassapa hoti piññākabhakkho ce'pi Kassapa hoti tiṇabhakkho ce'pi Kassapa hoti gomayabhakkho ce'pi Kassapa hoti vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī.|| ||

Imāya ca Kassapa

Mattāya iminā tapopakkamena sāmaññaɱ vā abhavissa brāhmaṇo vā dujjāno sudujjāno,||
n'etaɱ abhavissa kallaɱ vacanāya 'dujjāno samaṇo dujjāno brāhmaṇo' ti.

Sakkā ca pan'etaɱ abhavissa ñātuɱ gahapatinā vā gahapatiputtena vā antamaso kumbhadāsiyāpi: 'ayaɱ sākabhakkho vā hoti,||
sāmākabhakkho vā hoti,||
nīvārabhakkho vā hoti,||
daddulabhakkho vā hoti,||
haṭabhakkho vā hoti,||
kaṇabhakkho vā hoti,||
ācāmabhakkho vā hoti,||
piññākabhakkho vā hoti,||
tiṇabhakkho vā hoti,||
gomayabhakkho vā hoti,||
vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī' ti.|| ||

Yasmā ca kho Kassapa aññatreva imāya mattāya aññatra iminā tapopakkamena samaṇo vā hoti brāhmaṇo vā dujjāno sudujjāno,||
tasmā etaɱ kallaɱ vacanāya 'dujjāno samaṇo dujjāno brāhmaṇo' ti.

Yato kho Kassapa bhikkhu averaɱ abyāpajjaɱ mettacittaɱ bhāveti,||
āsavānañca khayā anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.|| ||

Ayaɱ vuccati Kassapa bhikkhu samaṇo i' ti pi brāhmaṇo i' ti.i.

22. Sāṇāni ce'pi Kassapa dhāreti,||
masāṇāni ce'pi Kassapa dhāreti,||
chavadussāni ce'pi Kassapa dhāreti,||
paɱsukūlāni ce'pi Kassapa dhāreti,||
tirīṭāni ce'pi Kassapa dhāreti,||
ajinampi Kassapa dhāreti,||
ajinakkhipampi Kassapa dhāreti,||
kusacīrampi Kassapa dhāreti,||
vākacīrampi Kassapa dhāreti,||
elakacīrampi ce'pi Kassapa dhāreti,||
kesakambalampi ce'pi Kassapa dhāreti,||
vālakambalampi ce'pi Kassapa dhāreti,||
ulūkapakkhikampi Kassapa dhāreti,||
kesamassulocako 'pi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto,||
ubbhaṭṭhako pi hoti āsanapaṭikkhitto,||
ukkuṭiko pi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto,||
kaṇṭakāpassayiko pi hoti,||
kaṇṭakāpassaye seyyaɱ kappeti,||
phalakaseyyampi kappeti,||
thaṇḍilaseyyampi kappeti,||
ekapassasayiko pi hoti,||
rajojalladharo abbhokāsiko pi hoti yathāsanthatiko,||
vekaṭiko pi hoti vikaṭabhojanānuyogamanuyutto,||
apānako pi hoti apānakattamanuyutto,||
sāyatatiyakampi udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati.|| ||

Imāya ca Kassapa mattāya iminā tapopakkamena samaṇo vā abhavissa brāhmaṇo vā dujjāno sudujjāno,||
n'etaɱ abhavissa kallaɱ vacanāya 'dujjāno samaṇo dujjāno brāhmaṇo' ti.

Yato kho Kassapa bhikkhu averaɱ abyāpajjaɱ mettacittaɱ bhāveti,||
āsavānañca khayā anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.|| ||

Ayaɱ vuccati Kassapa bhikkhu samaṇo i' ti pi brāhmaṇo i' ti.i.

23. Evaɱ vutte acelo Kassapo Bhagavantaɱ etad avoca: "katamā pana sā bho Gotama sīlasampadā,||
katamā cittasampadā,||
katamā paññāsampadā" ti?

"Idha Kassapa Tathāgato loke uppajjati arahaɱ sammā sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī satthā deva-manussānaɱ buddho Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sadevakaɱ samārakaɱ sabrahmakaɱ sassamaṇa-brāhmaṇiɱ pajaɱ sadeva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti.|| ||

So dhammaɱ deseti ādi kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti.

23.(29) Taɱ dhammaɱ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiɱ vā kule paccājāto.|| ||

So taɱ dhammaɱ sutvā tathāgate saddhaɱ paṭilabhati.|| ||

So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisaɱcikkhati: 'sambādho gharāvaso rajāpatho1.|| ||

Abbhokāso pabbajjā.|| ||

Nayidaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaɱ ekantaparisuddhaɱ saɱkhalikhitaɱ brahmacariyaɱ carituɱ.|| ||

Yannūnāhaɱ kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyya'nti.

So aparena samayena appaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya appaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya mahantaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.|| ||

So evaɱ pabbajito samāno pātimokkha-saɱvara-saɱvuto viharati ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī.|| ||

Samādāya sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena.|| ||

Parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū satisampajaññesu samannāgato santuṭṭho.

24.(29) Kathañ ca Kassapa bhikkhu sīlasampanno hoti?|| ||

Idha Kassapa bhikkhu pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayāpanno.|| ||

Sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinna-pāṭikaŋkhī.|| ||

Athenena suci-bhūtena attanā viharati.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī hoti ārā-cārī1 virato methunā gāma-dhammā.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Musā-vādaɱ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaɱvādako lokassa.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Pisuṇaɱ vācaɱ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Ito sutvā na amutra akkhātā imesaɱ bhedāya.|| ||

Amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya.|| ||

Iti bhinnānaɱ vā sandhātā,||
sahitānaɱ vā anuppadātā samaggārāmo samagga-rato samagganandiɱ samagga-karaṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Pharusaɱ vācaɱ6 pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Yā sā vācā ne'ā kaṇṇa-sukhā pemanīyā7 hadayaŋ-gamā porī bahujana-kantā bahujana-manāpā,||
tathārūpaɱ8 vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī.|| ||

Nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti kālena sāpadesaɱ pariyantavatiɱ atthasañhitaɱ.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(30) Bījagāma-bhūtagāma-samārambhā1 paṭivirato hoti.|| ||

Eka-bhattiko hoti rattūparato paṭivirato vikāla-bhojanā.|| ||

Nacca-gīta-vādita-visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhusanaṭṭhānā paṭivirato hoti.|| ||

Uccāsayana-mahāsayanā paṭivirato hoti.|| ||

Jātarūpa-rajata-paṭiggahaṇā6 paṭivirato hoti.|| ||

Āmaka-dhañña-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmakamaɱsapaṭigggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Itthi-kumārika-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dāsi-dāsa-paṭiggahaṇā6 paṭivirato hoti.|| ||

Aj-e'aka-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Kukkuṭa-sūkara-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Hatthigavassava'avā paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Khetta-vatthu-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dūteyyapaheṇa gamanānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.|| ||

Tulākūṭa-kaɱsakūṭa-mānakūṭā paṭivirato hoti.|| ||

Ukkoṭanavañ cananikatisāci yogā paṭivirato hoti.|| ||

Chedana-vadhabandhana-viparāmosa-ālopa-sahasākārā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Cullasīlaɱ niṭṭhitaɱ

24.(31) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ bījagāma-bhūtagāma-samārambhaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: mūla-bījaɱ khandha-bījaɱ phalu-bījaɱ agga-bījaɱ bijabījameva pañcamaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpā bījagāma-bhūtagāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(32) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ sannidhi-kāra-paribhogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: anna-sannidhiɱ pāna-sannidhiɱ vattha-sannidhiɱ yāna-sannidhiɱ sayana-sannidhiɱ gandha-sannidhiɱ āmisa-sannidhiɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpā sannidhi-kāra-paribhogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(33) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ visūkadassanaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: naccaɱ gītaɱ vāditaɱ pekkhaɱ akkhātaɱ pāṇissaraɱ vetālaɱ kumbhathūnaɱ Sobha-nagarakaɱ caṇḍālaɱ vaɱsaɱ dhopanakaɱ hatthi-yuddhaɱ assa-yuddhaɱ mahisayuddhaɱ usabhayuddhaɱ ajayuddhaɱ meṇḍayuddhaɱ kukkuṭayuddhaɱ vaṭṭakayuddhaɱ daṇḍa-yuddhaɱ muṭṭhi-yuddhaɱ5 nibBuddhaɱ uyyodhikaɱ balaggaɱ senābyūhaɱ aṇīkadassanaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpā visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(34) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ jūta-ppamāda-ṭṭhānānuyogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: aṭṭha-padaɱ dasa-padaɱ ākāsaɱ parihāra-pathaɱ santikaɱ khalikaɱ ghaṭikaɱ salāka-hatthaɱ akkhaɱ paŋgacīraɱ vaŋkakaɱ mokkhacikaɱ ciŋgulakaɱ pattāḷhakaɱ rathakaɱ dhanukaɱ akkharikaɱ manesikaɱ yathā-vajjaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpā jūta-ppamāda-ṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(35) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ uccā-sayana-mahāsayanaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: āsandiɱ pallaŋkaɱ gonakaɱ cittakaɱ paṭikaɱ paṭalikaɱ tūlikaɱ vikatikaɱ udda-lomiɱ ekanta-lomiɱ kaṭṭhi'ssaɱ koseyyaɱ kuttakaɱ hatthattharaɱ assattharaɱ rathattharaɱ ajina-ppaveṇiɱ kādali-miga-pavara-pacc'attharaṇaɱ sa-uttara-cchadaɱ ubhato-lohitakūpadhānaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpā uccāsayana-mahāsayanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(36) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ maṇḍana-vibhusana-ṭṭhānānuyogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: ucchādanaɱ parimaddanaɱ nahāpanaɱ sambāhanaɱ ādāsaɱ añjanaɱ mālā-vilepanaɱ mukkha-cuṇṇakaɱ1 mukhalepanaɱ2 hattha-bandhaɱ sikhā-bandhaɱ daṇḍakaɱ nāḷikaɱ khaggaɱ chattaɱ citrūpāhanaɱ uṇhīsaɱ maṇiɱ vāla-vījaniɱ odātāni vatthāni dīgha-dasāni.|| ||

Iti vā iti evarūpā maṇḍana-vibhusana-ṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(37) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ tiracchāna-kathaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: rāja-kathaɱ cora-kathaɱ mahāmatta-kathaɱ senā-kathaɱ bhaya-kathaɱ yuddha-kathaɱ anna-kathaɱ pāna-kathaɱ vattha-kathaɱ sayana-kathaɱ mālā-kathaɱ gandha-kathaɱ ñāti-kathaɱ yāna-kathaɱ gāma-kathaɱ nigama-kathaɱ nagara-kathaɱ janapada-kathaɱ itthi-kathaɱ purisakathaɱ (kumārakathaɱ kumārikathaɱ)3 sūra-kathaɱ visikhā-kathaɱ kumbhaṭṭhāna-kathaɱ pubba-peta-kathaɱ nānatta-kathaɱ lokakkhāyikaɱ samuddakkhāyikaɱ itibhavābhava-kathaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(38) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpā viggāhika-kathaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: "na tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāsi.|| ||

Ahaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāmi.|| ||

Kiɱ tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānissasi?|| ||

Micchā-paṭipanno tvam asi.|| ||

Ahamasmi sammāpaṭipanno.|| ||

Sahitaɱ me,||
asahitaɱ te.|| ||

Pure vacanīyaɱ pacchā avaca.|| ||

Pacchā vacanīyaɱ pure avaca.|| ||

Āviciṇṇan4 te viparāvattaɱ.|| ||

Āropito te vādo.|| ||

Niggahīto tvam asi.|| ||

Cara vādappamokkhāya.|| ||

Nibbeṭhehi vā sace pahosī" ti.|| ||

Iti vā iti evarūpāya viggāhika-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(39) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogamanuyruttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: raññaɱ rāja-mahāmattānaɱ khattiyānaɱ brāhmaṇānaɱ gahapatikānaɱ kumārānaɱ "idha gaccha.|| ||

Amutrāgaccha.|| ||

Idaɱ hara.|| ||

Amutra idaɱ āharā" ti.|| ||

Iti vā iti evarūpā dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(40) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena ca lābhaɱ nijigiɱsitāro.|| ||

Iti vā iti evarūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Majjhimasīlaɱ niṭṭhitaɱ.

24.(41) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti,||
seyyathīdaɱ: aŋgaɱ nimittaɱ uppātaɱ supiṇaɱ lakkhaṇaɱ mūsikacchinnaɱ aggi-homaɱ dabbi-homaɱ thusa-homaɱ taṇḍula-homaɱ sappi-homaɱ tela-homaɱ mukhahomaɱ lohita-homaɱ aŋga-vijjā vatthu-vijjā khatta-vijjā siva-vijjā bhūta-vijjā bhuri-vijjā ahi-vijjā visa-vijjā vicchika-vijjā mūsika-vijjā sakuṇa-vijjā vāyasa-vijjā pakkajjhānaɱ saraparittānaɱ migacakkaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(42) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti,||
seyyathīdaɱ: maṇi-lakkhaṇaɱ vattha-lakkhaṇaɱ daṇḍa-lakkhaṇaɱ asi-lakkhaṇaɱ usu-lakkhaṇaɱ dhanu-lakkhaṇaɱ āvudha-lakkhaṇaɱ itthi-lakkhaṇaɱ purisa-lakkhaṇaɱ kumāra-lakkhaṇaɱ kumārilakkhaṇaɱ dāsa-lakkhaṇaɱ dāsilakkhaṇaɱ hatthi-lakkhaṇaɱ assa-lakkhaṇaɱ mahisa-lakkhaṇaɱ8 usabha-lakkhaṇaɱ go-lakkhaṇaɱ aja-lakkhaṇaɱ meṇḍa-lakkhaṇaɱ10 kukkuṭa-lakkhaṇaɱ vaṭṭakalakkhaṇaɱ godhā-lakkhaṇaɱ kaṇṇikā-lakkhaṇaɱ kacchapa-lakkhaṇaɱ miga-lakkhaṇaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(43) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti seyyathīdaɱ: raññaɱ niyyānaɱ bhavissati,||
raññaɱ aniyyānaɱ bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati,||
bāhirānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati,||
bāhirānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ jayo bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ parājayo bhavissati.|| ||

Iti imassa jayo bhavissati.|| ||

Imassa parājayo bhavissati.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(44) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyathīdaɱ: canda-ggāho bhavissati.|| ||

Suriyaggāho bhavissati.|| ||

Nakkhattagāho bhavissati.|| ||

Candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Ukkāpāto bhavissati.|| ||

Dīsāḍāho bhavissati.|| ||

Bhūmi-cālo bhavissati.|| ||

Deva-dundubhi bhavissati.|| ||

Candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ1 saɱkilesaɱ vodānaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko canda-ggāho bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko suriya-ggāho bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko nakkhatta-ggāho bhavissati.|| ||

Evaɱvipākaɱ candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱvipākaɱ candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱvipākaɱ nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱvipākaɱ nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko ukkā-pāto bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko disā-ḍāho bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko bhūmi-cālo bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko deva-dundūbhi bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ saŋkilesaɱ vodānaɱ bhavissati.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(45) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyathīdaɱ: subbuṭṭhikā bhavissati.|| ||

Dubbuṭṭhikā bhavissati.|| ||

Subhikkhaɱ bhavissati.|| ||

Dubbhikkhaɱ bhavissati.|| ||

Khemaɱ bhavissati.|| ||

Bhayaɱ bhavissati.|| ||

Rogo bhavissati.|| ||

Ārogyaɱ bhavissati.|| ||

Muddā gaṇanā saɱkhānaɱ kāveyyaɱ lokāyataɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(46) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyathīdaɱ: āvāhanaɱ vivāhanaɱ saɱvadanaɱ vivadanaɱ saɱkiraṇaɱ vikiraṇaɱ subhaga-karaṇaɱ dubbhaga-karaṇaɱ viruddha-gabbha-karaṇaɱ jivhā-nitthaddanaɱ2 hanusaɱhananaɱ hatthābhijappanaɱ hanujappanaɱ kaṇṇa-jappanaɱ ādāsa-pañhaɱ kumāripañhaɱ deva-pañhaɱ ādiccupaṭṭhānaɱ Mahat-upaṭṭhānaɱ abbhujjalanaɱ sirivhāyanaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(47) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyathīdaɱ: santi-kammaɱ paṇidhi-kammaɱ bhūtakammaɱ bhurikammaɱ vassa-kammaɱ vossa-kammaɱ vatthu-kammaɱ vatthu-parikiraṇaɱ ācamanaɱ nahāpanaɱ juhanaɱ vamanaɱ virecanaɱ uddha-virecanaɱ adho-virecanaɱ sīsa-virecanaɱ kaṇṇa-telaɱ netta-tappanaɱ natthu-kammaɱ añjanaɱ paccañjanaɱ sālākiyaɱ sallakattiyaɱ dāraka-tikicchā mūla-bhesajjānaɱ anuppadānaɱ osadhīnaɱ paṭimokkho.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idamassa hoti sīlasampadāya.

24.(48) Sa kho1 so Kassapa bhikkhu evaɱ sīlasampanno na kutoci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ sīlasaɱvarato.|| ||

Seyyathā pi Kassapa rājā khattiyo muddhāvasitto2 nihatapaccāmitto na kutoci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ paccatthikato,||
evam eva kho Kassapa bhikkhu evaɱ sīlasampanno na kutoci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ sīlasaɱvarato.|| ||

So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaɱ anavajjasukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

Evaɱ kho Kassapa bhikkhu sīlasampanno hoti.

25.(49) Kathañ ca Kassapa bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti?|| ||

Idha Kassapa bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ3 tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati cakkhundriyaɱ.|| ||

Cakkhundriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Sotena saddaɱ sutvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ sotindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati sotindriyaɱ.|| ||

Sotindriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Ghāṇena gandhaɱ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ ghāṇindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati ghāṇindriyaɱ.|| ||

Ghāṇindriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Jivhāya rasaɱ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ jivhindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ3 tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati jivhindriyaɱ.|| ||

Jivhindriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ kāyindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ3 tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati kāyindriyaɱ.|| ||

Kāyindriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ3 tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati manindriyaɱ.|| ||

Manindriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

So iminā ariyena indriyasaɱvarena samannāgato ajjhattaɱ abyāsekasukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

Evaɱ kho Kassapa bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

26.(50) Kathañ ca Kassapa bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti?|| ||

Idh'āvuso bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti.|| ||

Ālokite vilokite sampajānakārī hoti.|| ||

Samiñjite1 pasārite sampajānakārī hoti.|| ||

Saŋghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti.|| ||

Asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti.|| ||

Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti.|| ||

Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.|| ||

Evaɱ kho Kassapa bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti.

27.(51) Kathañ ca āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti?|| ||

Idh'āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihāriyena cīvarena kucchiparihāriyena piṇḍapātena.|| ||

So yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

Seyyathā pi Kassapa pakkhi sakuṇo yena yen'eva ḍeti sapattabhāro'va ḍeti,||
evam eva kho āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihāriyena cīvarena kucchiparihāriyena piṇḍapātena.|| ||

So yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

Evaɱ kho āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti.

28.(52) So iminā ca ariyena sīlakkhandhena3 samannāgato iminā ca ariyena indriyasaɱvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato vivittaɱ senāsanaɱ bhajati araññaɱ rukkhamūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giriguhaɱ susānaɱ vanapatthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ.|| ||

So pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā.

29.(53) So loke abhijjhaɱ pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati.|| ||

Abhijjhāya cittaɱ parisodheti.|| ||

vyāpādapadosaɱ pahāya abyāpannacitto viharati sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampī.|| ||

vyāpādapadosā cittaɱ parisodheti.|| ||

Thīnamiddhaɱ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno.|| ||

Thīnamiddhā cittaɱ parisodheti.|| ||

Uddhaccakukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati ajjhattaɱ vūpasantacitto.|| ||

Uddhaccakukkuccā cittaɱ parisodheti.|| ||

Vicikicchaɱ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaɱkathī kusalesu dhammesu.|| ||

Vicikicchāya cittaɱ parisodheti.

29.(54) seyyathā pi āvuso puriso iṇaɱ ādāya kammante payojeyya,||
tassa te kammantā samijjheyyuɱ,||
so yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantīkareyya,||
siyā c'assa uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārabharaṇāya,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe iṇaɱ ādāya kammante payojesiɱ.|| ||

Tassa me te kammantā samijjhiɱsu.|| ||

So'haɱ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantī akāsiɱ.|| ||

Atthi ca me uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārabharaṇāyā" ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ-

29.(55) seyyathā pi āvuso puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno,||
bhattaɱ c'assa nacchādeyya,||
na c'assa kāye balamattā,||
so aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya,||
bhattañc'assa chādeyya,||
siyā c'assa kāye balamattā,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe ābādhiko ahosiɱ dukkhito bāḷhagilāno.|| ||

Bhattaɱ ca me nacchādesi.|| ||

Nacassa me āsi kāye balamattā.|| ||

So'mhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañ ca me chādeti.|| ||

Atthi ca me kāye balamattā" ti.|| ||

So tato nidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ-

29.(56) seyyathā pi āvuso puriso bandhanāgāre baddho assa,||
so aparena samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbayena1,||
na c'assa kiñci bhogānaɱ vayo,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiɱ.|| ||

So'mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbayena.|| ||

N'atthi ca me kiñci bhogānaɱ vayo" ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ-

29.(57) seyyathā pi āvuso puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakāmaŋgamo,||
so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaŋgamo,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe dāso ahosiɱ anattādhīno parādhīno na yenakāmaŋgamo,||
so'mhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaŋgamo" ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ-

29.(59) seyyathā pi āvuso puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaɱ paṭipajjeyya dubbhikkhaɱ sappaṭibhayaɱ.|| ||

So aparena samayena taɱ kantāraɱ nitthareyya,||
sotthinā gāmantaɱ anupāpuṇeyya khemaɱ appaṭibhayaɱ,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaɱ paṭipajjiɱ dubbhikkhaɱ sappaṭibhayaɱ.|| ||

So'mhi etarahi taɱ kantāraɱ tiṇṇo sotthinā gāmantaɱ anuppatto khemaɱ appaṭibhayan" ti.|| ||

So tato nidānaɱ labhetha pāmojjaɱ adhigaccheyya somanassaɱ-

29.(60) Evam eva kho āvuso bhikkhu yathā iṇaɱ yathā rogaɱ yathā bandhanāgāraɱ yathā dāsabyaɱ yathā kantāraddhānamaggaɱ evaɱ ime pañca nīvaraṇe appahīṇe attani samanupassati.|| ||

Seyyathā pi āvuso ānaṇyaɱ yathā ārogyaɱ yathā bandhanā mokkhaɱ yathā bhujissaɱ yathā khemantabhūmiɱ evam eva kho āvuso bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassati.

30(61) Tassime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassato pāmojjaɱ jāyati.|| ||

Pamuditassa pīti jāyati.|| ||

Pītimanassa kāyo passambhati.|| ||

Passaddhakāyo sukhaɱ vedeti.|| ||

Sukhino cittaɱ samādhiyati.

So vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi [173] savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pīti-sukhaɱ paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ vivekajena pītisukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaɱ hoti.

Seyyathā pi āvuso dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsī vā kaɱsathāle nahānīyavuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaɱ paripphosakaɱ sanneyya3 sāyaɱ nahānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā snehena na ca paggharaṇi-

Evam eva kho āvuso bhikkhu imameva kāyaɱ vivekajena pītisukhena abhisanneti parisenneti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaɱ hoti.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pīti-sukhaɱ dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imameva kāyaɱ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaɱ hoti.

Seyyathā pi āvuso udakarabhado ubbhidodako,||
tassa nev'assa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaɱ,||
na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaɱ,||
na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaɱ,||
na uttarāya disāya udakassa āyamukhaɱ,||
devo ca na kālena kālaɱ sammā dhāraɱ anupaveccheyya,||
atha kho tamhā ca udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaɱ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya,||
nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa vārinā sītena apphuṭaɱ assa-

Evam eva kho āvuso bhikkhu imameva kāyaɱ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaɱ hoti.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato sampajāno sukhañca kāyena paṭisaŋvedeti.|| ||

Yantaɱ ariyā ācikkhanti: 'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti tatiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.

So imameva kāyaɱ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti,||
parippharati nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaɱ hoti.

Seyyathā pi āvuso uppaliniyaɱ vā paduminiyaɱ vā puṇḍarīkiniyaɱ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni,||
paripphuṭāni nāssā kiñci sabbāvataɱ uppalānaɱ vā padumānaɱ vā puṇḍarīkānaɱ vā sītena vārinā apphuṭaɱ assa.

Evam eva kho āvuso bhikkhu imameva kāyaɱ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaɱ hoti.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb'eva somanassa-domanassānaɱ atthaŋgamā adukkha-m-asukhaɱ upekkhā-sati-pārisuddhiɱ catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Idam pi'ssa hoti cittasampadāya.|| ||

Ayaɱ kho sā Kassapa cittasampadā.

31. So evaɱ samāhite citte -pe-

32. [174] imāya ca Kassapa sīlasampadāya imāya ca cittasampadāya imāya ca paññāsampadāya aññā sīlasampadā cittasampadā paññāsampadā uttarītarā vā paṇītatarā vā n'atthi.

33. Santi Kassapa eke samaṇa-brāhmaṇā sīlavādā.|| ||

Te aneka-pariyāyena sīlassa vaṇṇaɱ bhāsanti.|| ||

Yāvatā Kassapa ariyaɱ paramaɱ sīlaɱ,||
nāhaɱ tattha attano samasamaɱ samanupassāmi.|| ||

Kuto bhiyyo?|| ||

Atha kho ahameva tattha bhiyyo yad idaɱ adhisīlaɱ.

34. Santi Kassapa eke samaṇa-brāhmaṇā tapojigucchāvādā.|| ||

Te aneka-pariyāyena tapojigucchāya vaṇṇaɱ bhāsanti.|| ||

Yāvatā Kassapa ariyā paramā tapojigucchā,||
nāhaɱ tattha attano samasamaɱ samanupassāmi.|| ||

Kuto bhiyyo?|| ||

Atha kho ahameva tattha bhiyyo yad idaɱ adhijegucchaɱ.

35. Santi Kassapa eke samaṇa-brāhmaṇā paññāvādā.|| ||

Te aneka-pariyāyena paññāya vaṇaṇaɱ bhāsanti.|| ||

Yāvatā Kassapa ariyā paramā paññā,||
nāhaɱ tattha attano samasamaɱ samanupassāmi.|| ||

Kuto bhiyyo?|| ||

Atha kho ahameva tattha bhiyyo yad idaɱ adhipaññā.

36. Santi Kassapa eke samaṇa-brāhmaṇā vimuttivādā.|| ||

Te aneka-pariyāyena vimuttiyā vaṇaṇaɱ bhāsanti.|| ||

Yāvatā Kassapa ariyā paramā vimutti,||
nāhaɱ tattha attano samasamaɱ samanupassāmi.|| ||

Kuto bhiyyo?|| ||

Atha kho ahameva tattha bhiyyo yad idaɱ adhimutti.

37. [175] ṭhānaɱ kho pan'etaɱ Kassapa vijjati yaɱ aññatitthiyā paribbājakā evaɱ vadeyyuɱ: "sīhanādaɱ kho Samaṇo Gotamo nadati.|| ||

Tañ ca kho suññāgāre nadati no parisāsū" ti.|| ||

Te 'mā hevan' ti.su vacanīyā.|| ||

"Sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati,||
parisāsu ca nadatī' ti.|| ||

Evamassu Kassapa vacanīyā.

38. Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ Kassapa vijjati yaɱ aññatitthiyā paribbājakā evaɱ vadeyyuɱ: "sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati,||
parisāsu ca nadati.|| ||

No ca kho visārado nadatī" ti.|| ||

Te 'mā hevan' ti.su vacanīyā.|| ||

"Sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati,||
parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadatī" ti.|| ||

Evamassu Kassapa vacanīyā.

39. Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ Kassapa vijjati yaɱ aññatitthiyā paribbājakā evaɱ vadeyyuɱ: "sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati,||
parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
no ca kho naɱ pañhaɱ pucchantī" ti.|| ||

Te 'mā hevan' ti.su vacanīyā "sīhanādaɱ ca Samaṇo Gotamo nadati.|| ||

Parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhañca naɱ pucchantī" ti.|| ||

Evamassu Kassapa vacanīyā.

40. Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ Kassapa vijjati yaɱ aññatitthiyā paribbājakā evaɱ vadeyyuɱ: "sīhanādaɱ ca Samaṇo Gotamo nadati,||
parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhaɱ ca naɱ pucchanti,||
no ca kho n'esaɱ pañhaɱ puṭṭho byākarotī" ti.|| ||

Te 'mā hevan' ti.su vacanīyā.|| ||

"Sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati,||
parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhaɱ ca naɱ pucchanti.|| ||

Pañhañca n'esaɱ puṭṭho byākarotī" ti.|| ||

Evamassu Kassapa vacanīyā.

41. Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ Kassapa vijjati yaɱ aññatitthiyā paribbājakā evaɱ vadeyyuɱ: "sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati,||
parisāsu ca nadati.|| ||

Visārado ca nadati,||
pañhaɱ ca naɱ pucchanti,||
no ca kho pañhañca n'esaɱ puṭṭho byākaroti,||
no ca kho pañhassa veyyākaraṇena cittaɱ ārādhetī" ti.|| ||

Te 'mā hevan' ti.su vacanīyā "sīhanādaɱ ca Samaṇo Gotamo nadati,||
parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhaɱ ca naɱ pucchanti,||
no ca kho n'esaɱ pañhassa ca veyyākaraṇena cittaɱ ārādhetī" ti.evamassu Kassapa vacanīyā.

42. Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ Kassapa vijjati yaɱ aññatitthiyā paribbājakā evaɱ vadeyyuɱ: "sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati.|| ||

Parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhassa ca veyyākaraṇena cittaɱ ārādheti,||
no ca kho sotabbaɱ maññantī" ti.|| ||

Te 'mā hevan' ti.su vacanīyā: "sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati,||
parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhassa ca veyyākaraṇena cittaɱ ārādheti.|| ||

Sotabbañc'assa maññantī" ti.|| ||

Evamassu Kassapa vacanīyā.

43. Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ aññatitthiyā paribbājakā evaɱ vadeyyuɱ: "sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati.|| ||

Parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhassa ca veyyākaraṇena cittaɱ ārādheti,||
no ca kho sotabbaɱ maññantī" ti.|| ||

Te 'mā hevan' ti.su vacanīyā: "sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati,||
parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhassa ca veyyākaraṇena cittaɱ ārādheti.|| ||

Sotabbañc'assa maññanti.|| ||

No ca kho sutvā c'assa pasīdanatī" ti.|| ||

Te 'mā hevan' ti.su vacanīyā: "sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati,||
parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhassa ca veyyākaraṇena cittaɱ ārādheti.|| ||

Sotabbañc'assa maññanti.|| ||

Sutvā c'assa pasīdantī" ti.|| ||

Evamassu Kassapa vacanīyā.

44. Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ Kassapa vijjati yaɱ aññatitthiyā paribbājakā evaɱ vadeyyuɱ: "sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati.|| ||

Parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhassa ca veyyākaraṇena cittaɱ ārādheti,||
no ca kho sotabbaɱ maññantī" ti.|| ||

Te 'mā hevan' ti.su vacanīyā: "sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati,||
parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhassa ca veyyākaraṇena cittaɱ ārādheti.|| ||

Sutvā c'assa pasīdanti,||
no ca kho pasannā pasannākāraɱ karontī" ti.|| ||

Te mā' hevan' ti.su vacanīyā.|| ||

"Sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati.|| ||

Parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhassa ca veyyākaraṇena cittaɱ ārādheti,||
no ca kho sotabbaɱ maññantī" ti.|| ||

Te 'mā hevan' ti.su vacanīyā: "sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati,||
parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhassa ca veyyākaraṇena cittaɱ ārādheti.|| ||

Sutvā c'assa pasīdati,||
pasannā ca pasannākāraɱ karontī" ti.evamassu Kassapa vacanīyā.

45. Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ Kassapa vijjati yaɱ aññatitthiyā paribbājakā evaɱ vadeyyuɱ: "sīhanādaɱ ca Samaṇo Gotamo nadati.|| ||

Parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhassa ca veyyākaraṇena cittaɱ ārādheti,||
no ca kho sotabbaɱ maññantī" ti.|| ||

Te 'mā hevan' ti.su vacanīyā: "sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati,||
parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhassa ca veyyākaraṇena cittaɱ ārādheti.|| ||

Pasannā ca pasannākāraɱ karoti.|| ||

No ca kho tathattāya paṭipajjantī" ti.|| ||

Te 'mā hevanti"ssu vacanīyā "sīhanādaɱ ca Samaṇo Gotamo nadati.|| ||

Parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhassa ca veyyākaraṇena cittaɱ ārādheti,||
no ca kho sotabbaɱ maññantī" ti.|| ||

Te 'mā hevan' ti.su vacanīyā: "sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati,||
parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhassa ca veyyākaraṇena cittaɱ ārādheti.|| ||

Pasannā ca pasannākāraɱ karonti.|| ||

Tathattāya ca paṭipajjantī" ti.evamassu Kassapa vacanīyā.

46. Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ Kassapa vijjati yaɱ aññatitthiyā paribbājakā evaɱ vadeyyuɱ: "sīhanādaɱ ca Samaṇo Gotamo nadati.|| ||

Parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhassa ca veyyākaraṇena cittaɱ ārādheti,||
sotabbaɱ ca maññanti,||
tathattāya ca paṭipajjanti,||
no ca kho paṭipannā ārādhentī" ti.|| ||

Te 'mā hevan' ti.su vacanīyā.|| ||

"Sīhanādañca Samaṇo Gotamo nadati.|| ||

Parisāsu ca nadati,||
visārado ca nadati,||
pañhañca taɱ pucchanti,||
pañhañca n'esaɱ puṭṭho byākaroti,||
pañhassa ca veyyākaraṇena cittaɱ ārādheti,||
sotabbañc'assa maññanti,||
sutvā c'assa pasīdanti,||
pasannā ca pasannākāraɱ karonti,||
tathattāya ca paṭipajjanti paṭipannā ca ārādhentī" ti.|| ||

Evamassu Kassapa vacanīyā.

47. Ekamidāhaɱ Kassapa samayaɱ Rājagahe viharāmi Gijjhakūṭe pabbate.|| ||

Tatra maɱ aññataro tapabrahmacārī [176] nigrodho nāma adhijegucche pañhaɱ pucchi.|| ||

Tassāhaɱ adhijegucche pañhaɱ puṭṭho byākāsiɱ.|| ||

Byākato ca pana me attamano ahosi. Paraɱ viya mattāyāti.

48. "Ko hi bhante Bhagavato dhammaɱ sutvā na attamano assa paraɱ viya mattāya?|| ||

Bhante Bhagavato dhammaɱ sutvā attamano paraɱ viya mattāya,||
abhikkantaɱ bhante,||
abhikkantaɱ bhante.|| ||

Seyyathā pi bhante nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya,||
paṭicchannaɱ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya,||
andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti,||
evam eva Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Esāhaɱ bhante Bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhu-saŋghañ ca.|| ||

Labheyyāhaɱ bhante Bhagavato santike pabbajjaɱ,||
labheyyaɱ upasampadanti".

49. "Yo kho Kassapa aññatitthiyapubbo imasmiɱ dhamma-vinaye ākaŋkhati pabbajjaɱ,||
ākaŋkhati upasampadaɱ,||
so cattāro māse parivasati.|| ||

Catunnaɱ māsānaɱ accayena āraddhacittā bhikkhū taɱ pabbājenti,||
upasampādenti bhikkhubhāvāya.|| ||

Api ca mettha puggalavemattatā viditā" ti.

50. "Sace bhante aññatitthiyapubbā imasmiɱ dhamma-vinaye ākaŋkhantā pabbajjaɱ ākaŋkhantā upasampadaɱ cattāro māse parivasanti,||
catunnaɱ māsānaɱ accayena āraddhacittā bhikkhū taɱ pabbājenti,||
upasampādenti bhikkhubhāvāya.|| ||

Ahaɱ cattāri vassāni parivasissāmi.|| ||

Catunnaɱ vassānaɱ accayena āraddhacittā bhikkhū maɱ pabbājentu,||
upasampādentu bhikkhubhāvāyā' ti.

51. Alattha kho acelo Kassapo Bhagavato santike pabbajjaɱ [177] alatthupasampadaɱ.|| ||

Acirūpasampanno kho panāyasmā Kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto,||
na cirass'eva yassatthāya kulaputtā samma-d-eva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti,||
tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.|| ||

"Khīṇā jāti.|| ||

Vusitaɱ brahmacariyaɱ.|| ||

Kataɱ karaṇīyaɱ.|| ||

Nāparaɱ itthattāyā" ti.abbhaññāsi.

Aññataro ca kho panāyasmā Kassapo arahataɱ ahosīti.

Sīhanādasuttaɱ niṭṭhitaɱ aṭṭhamaɱ.


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page