Digha Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Dīgha Nikāya

Sutta 13

Tevijja Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


 

[1][bs][pts] Evam me sutaɱ:|| ||

ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi yena manasākaṭaɱ nāma kosalānaɱ brāhmaṇagāmo tadavasari.|| ||

Tatra sudaɱ Bhagavā manasākaṭe viharati uttarena manasākaṭassa aciravatiyā nadiyā tīre Ambavane.|| ||

2. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā manasākaṭe paṭivasati.|| ||

Seyyathīdaɱ: caŋkī brāhmaṇo tārukkho brāhmaṇo pokkharasātī brāhmaṇo jānussonī brāhmano todeyyo brāhmaṇo, aññe ca abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā.|| ||

3. Atha kho vāseṭṭha - bhāradvājānaɱ jaŋghāvihāraɱ anucaŋkamantānaɱ anuvicarantānaɱ maggāmagge kathā udapādi.|| ||

Atha kho vāseṭṭho māṇavo evam āha: 'ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāṇiko niyyāti takkarassa bramhasahavyatāya yvāyaɱ akkhāto brāhmaṇena pokkharasātinā'ti.|| ||

4. Bhāradvājo māṇavo evam āha: ayameva ujumaggo [236] ayamañjasāyano niyyāṇiko niyyāni takkarassa brahmasahavyatāya yvāyaɱ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenā'ti.|| ||

N'eva khvāsakkhi vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaɱ māṇavaɱ saññāpetu.|| ||

Na panāsakkhi bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhaɱ māṇavaɱ saññāpetuɱ.|| ||

5. Atha kho vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaɱ māṇavaɱ āmantesi: ayaɱ kho bhāradvāja, Samaṇo Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito manāsākaṭe viharati uttarena manasākaṭassa aciravatiyā nadiyā tīre Ambavane.|| ||

Taɱ kho pana bhavantaɱ Gotamaɱ evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: iti pi so Bhagavā arahaɱ Sammā-sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī satthā deva-manussānaɱ buddho Bhagavā'ti āyāma bho bhāradvāja yena Samaṇo Gotamo ten'upasaŋkamissāma.|| ||

Upasaŋkamitvā etam atthaɱ samaṇaɱ Gotamaɱ pucchissāma.|| ||

Yathā no Samaṇo Gotamo byākarissati tathā naɱ dhāressāmāti.|| ||

'Evambho'ti kho bhāradvājo kho bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhassa māṇavassa paccassosi.|| ||

6. Atha kho vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā yena Bhagavā ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho vāseṭṭho māṇavo Bhagavantaɱ etad avoca: "idha bho Gotama amhākaɱ jaŋghāvihāraɱ anucaŋkamantānaɱ anuvivarantānaɱ maggāmagge kathā udapādi.|| ||

Ahaɱ evaɱ vadāmi: 'ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāṇiko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāya yvāyaɱ akkhāto brāhmaṇena pokkharasātinā'ti.|| ||

Bhāradvājo māṇavo evam āha: 'ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāṇiko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāya yvāyaɱ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenā'ti.|| ||

Ettha bho Gotama attheva viggaho atthi vivādo atthi nānāvādo" ti.|| ||

7. [237] "Iti kira vāseṭṭha tvaɱ evaɱ vadesi: ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāṇiko niyyāni takkarassa brahmasahavyatāya yvāyaɱ akkhāto brāhmaṇena pokkharasātinā'ti.|| ||

Bhāradvājo māṇavo evam āha: ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāṇiko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāya yvāyaɱ akkhāto brāhmaṇena tārukkhenāti.|| ||

Atha kismiɱ pana vo vāseṭṭhā viggaho? Kismiɱ vivādo? Kismiɱ nānāvādo?" ti.|| ||

8. "Maggāmagge bho Gotama.|| ||

Kiñcāpi bho Gotama brāhmaṇā nānāmagge paññāpenti addhariyā brāhmaṇā, tittiriyā brāhmaṇā.|| ||

Chandokā brāhmaṇā, bavahiricā brāhmaṇā, atha kho sabbāni tāni niyyāṇikāni niyyanti takkarassa brahmasahavyatāya.|| ||

seyyathā pi bho Gotama gāmassa vā nigamassa vā avidūre bahūni ce pi nānāmaggāni bhavanti, atha kho sabbāni tāni gāmasamosaraṇāni bhavanti.|| ||

Evam eva kho bho Gotama kiñcāpi brāhmaṇā nānāmagge paññāpenti addhariyā brāhmaṇā, tīttiriyā brāhmaṇā, chandokā brāhmaṇā, bavahiricā brāhmaṇā, atha kho sabbāni tāni niyyāṇikāni niyyanti takkarassa brahmasahavyatāyā" ti.|| ||

9. "Niyyantīti vāseṭṭha vadesi?".|| ||

"Niyyantīti bho Gotama vadāmi".|| ||

"Niyyantīti vāseṭṭha vadesi?".|| ||

"Niyantīti bho Gotama vadāmi."|| ||

"Niyyantīti vāseṭṭha vādesi?".|| ||

"Niyyantīti bho Gotama vadāmi."|| ||

10. [238] "kiɱ pana vāseṭṭha atthi koci tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ ekabrāhmaṇo pi yena Brahmā sakkhi diṭṭho?" ti.|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

"Kiɱ pana vāseṭṭha atthi koci tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ ekācariyo pi yena Brahmā sakkhi diṭṭho?" ti.|| ||

"Noh'idaɱ bho Gotama".|| ||

"Kiɱ pana vāseṭṭha atthi koci tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ yāva sattamā ācariyamahayugā yena Brahmā sakkhi diṭṭho?" ti.|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama".|| ||

"Kiɱ pana vāseṭṭha ye pi tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ pubbakā isayo mantānaɱ kattāro mantānaɱ pavattāro yesamidaɱ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaɱ mantapadaɱ gītaɱ pavuttaɱ samūhitaɱ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathīdaɱ: aṭṭako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aŋgiraso bhāradvājo vāseṭṭho Kassapo bhagu, te'pi evam āhaɱsu: mayame taɱ jānāma mayame taɱ passāma yattha vā Brahmā yena vā Brahmā yahiɱ vā Brahmā'ti?".|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama."|| ||

11. "Iti kira vāseṭṭha n'atthi koci tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ ekabrāhmaṇo pi yena Brahmā sakkhi diṭṭho.|| ||

N'atthi koci tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ ekācariyo pi yena Brahmā sakkhidiṭṭho.|| ||

N'atthi koci tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ ekācariyapācariyo pi yena Brahmā sakkhidiṭṭho.|| ||

N'atthi [239] koci tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ yāva sattamā ācariyamahayugā yena Brahmā sakkhi diṭṭho-.|| ||

Ye pi kira tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ pubbakā isayo mantānaɱ kattāro mantānaɱ pavattāro, yesamidaɱ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaɱ mantapadaɱ gītaɱ pavuttaɱ samūhitaɱ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathīdaɱ: aṭṭako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aŋgiraso bhāradvājo vāseṭṭho Kassapo bhagu, te'pi evam āhaɱsu: mayame taɱ jānāma mayame taɱ passāma yattha vā Brahmā yena vā Brahmā yahiɱ vā Brahmā'ti.|| ||

Te vata tevijjā brāhmaṇā evam āhaɱsu: yaɱ mayaɱ na jānāma yaɱ na passāma, tassa sahavyatāya maggaɱ desema: ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāṇiko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāyā'ti.|| ||

12. Taɱ kim maññasi vāseṭṭha, tanu evaɱ sante tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī?" ti.|| ||

"Addhā kho bho Gotama, evaɱ sante tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti.|| ||

13. Sādhu vāseṭṭha.|| ||

Te vata vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā yaɱ na jānanti yaɱ na passanti tassa sahavyatāya maggaɱ desessanti: 'ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāṇiko niyyāni takkarassa brahmasahavyatāyā'ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

seyyathā pi vāseṭṭha andhaveṇiparamparaɱ saɱsattā purimo pi na passati majjhimo pi na passati pacchimo pi na passati, evam eva kho vāseṭṭha andhaveṇūpamaɱ maññe tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ bhāsitaɱ.|| ||

Purimo pi na [240] passati.|| ||

Majjhimo pi na passati.|| ||

Pacchimo pi na passati.|| ||

Tesamidaɱ tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ bhāsitaɱ bhassakaɱ yeva sampajjati, nāmakaɱ yeva sampajjati.|| ||

Rittakaɱ yeva sampajjati, tucchakaɱ yeva sampajjati.|| ||

14. "Taɱ kim maññasi vāseṭṭha, passanti tevijjā brāhmaṇā candimasuriye aññe cāpi bahū janā, yato ca candimasuriyā uggacchanti, yattha ca ogacchanti, āyācanti, thomayanti, pañjalikā namassamānā anuparivattanti?" ti.|| ||

"Evaɱ bho Gotama.|| ||

Passanti tevijjā brāhmaṇā candimasuriye aññe cāpi bahūjanā, yato ca candimasuriyā uggacchanti yattha ca ogacchanti, āyācanti, thomayanti, pañjalikā namassamānā anuparivattantī" ti.|| ||

15. "Taɱ kim maññasi vāseṭṭha, yaɱ passantī tevijjā brāhmaṇā candimasuriye aññe cāpi bahujanā, yato ca candimasuriyā uggacchanti, yattha ca ogacchanti, āyācanti thomayanti pañjalikā namassamānā anuparivattanti, pahonti tevijjā brāhmaṇā candima-suriyānaɱ sahavyatāya maggaɱ desetuɱ: ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāṇiko niyyāti takkarassa candima-suriyānaɱ sahavyatāyā?" ti.|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama.".|| ||

16. Iti kira vāseṭṭha yaɱ passanti tevijjā brāhmaṇā candimasuriye, aññe cāpi bahū janā, yato ca candimasuriyā uggacchanti, yattha ca ogacchanti, āyācanti thomayanti pañjalikā namassamānā anuparivattanti, te'pi nappahonti candima-suriyānaɱ sahavyatāya maggaɱ desetuɱ: ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāṇiko niyyāni takkarassa candima-suriyānaɱ sahavyatāyāti.|| ||

Kiɱ pana, na kira tevijjehi brāhmaṇehi Brahmā sakkhi diṭṭho.|| ||

Na pi kira tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ ācariyehi Brahmā sakkhidiṭṭho.|| ||

Na pi kira tevijjānaɱ [241] brāhmaṇānaɱ ācariyapācariyehi Brahmā sakkhidiṭṭho.|| ||

Na pi kira tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ yāva sattamā ācariyamahayugehi Brahmā sakkhidiṭṭho.|| ||

"Ye pi kira tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ pubbakā isayo mantānaɱ kattāro mantānaɱ pavattāro, yesamidaɱ etarahi tevijjā brāhmaṇā poraṇaɱ mantapadaɱ gītaɱ pavuttaɱ samūhitaɱ, tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathīdaɱ: aṭṭako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aŋgiraso bhāradvājo māseṭṭho Kassapo bhagu.|| ||

Te pi na evam āhaɱsu: mayame taɱ jānāma, mayame taɱ passāma, yattha vā Brahmā yena vā Brahmā yahiɱ vā Brahmā'ti.|| ||

Te vata tevijjā brahmaṇā evam āhaɱsu: yaɱ na jānāma yaɱ na passāma, tassa sahavyatāya maggaɱ desema: ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāṇiko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāyā" ti.|| ||

"Taɱ kim maññasi vāseṭṭha, nanu evaɱ sante tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī?" ti.|| ||

"Addhā kho bho Gotama evaɱ satte tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ appāṭīhīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti.|| ||

17. "Sādhu vāseṭṭha.|| ||

Te vata vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā yaɱ na jānanti yaɱ na passanti tassa sahavyatāya maggaɱ desessanti: āyameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāṇiko niyyāni takkarassa brahmasabhavyatāyāti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjatī'ti.|| ||

18. seyyathā pi vāseṭṭha puriso evaɱ vadeyya: ahaɱ kho yā imasmiɱ janapade janapadakalyāṇi, taɱ icchāmi taɱ kāmemīti.|| ||

Tam enaɱ evaɱ vadeyyuɱ: ambho purisa, yaɱ tvaɱ janapadakalyāṇiɱ icchasi kāmesi, jānāsi taɱ janapadakalyāṇiɱ khattayī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā?' ti iti puṭṭho 'no'ti vadeyya tam enaɱ evaɱ vadeyyuɱ: "ambho purisa yaɱ tvaɱ janapadakalyāṇiɱ na jānāsi, na passasi, [242] evaɱnāmā vā evaɱgottā vā, dīghā vā rassā vā majjhimā vā kā'ī vā sāmā vā maŋguracchavī vā'ti, amukasmiɱ gāme vā nigame vā nagare vā" ti.|| ||

Iti puṭṭho 'no'ti vadeyya.|| ||

Tam enaɱ evaɱ vadeyyuɱ: "ambho purisa yaɱ tvaɱ na jānāsi, na passasi, taɱ tvaɱ icchasi kāmesī" ti.|| ||

Iti puṭṭho 'āmo'ti vadeyya.|| ||

Taɱ kim maññasi vāseṭṭha nanu evaɱ sante tassa purisassa appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī?" ti.|| ||

"Addhā kho bho Gotama tassa purisassa appāṭībhīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti.|| ||

19. Evam eva kho vāseṭṭha na kira tevijjehi brāhmaṇehi Brahmā sakkhi diṭṭho.|| ||

Napi kira tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ ācariyehi Brahmā sakkhi diṭṭho.|| ||

Napi kira tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ ācariyapācariyehi Brahmā sakkhi diṭṭho.|| ||

Napi kira tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ yāva sattamā ācariyamahayugehi Brahmā sakkhi diṭṭho.|| ||

Ye pi kira tevijjānaɱ brahmaṇānaɱ pubbakā isayo mantānaɱ kattāro mantānaɱ pavattāro yesamidaɱ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaɱ mantapadaɱ gītaɱ pavuttaɱ samūhitaɱ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathīdaɱ aṭṭako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggī aŋgiraso bhāradvājo vāseṭṭho Kassapo bhagu, te'pi na evam āhaɱsu: mayame taɱ jānāma mayame taɱ passāma yattha vā Brahmā yena vā Brahmā yahiɱ vā Brahmā'ti.|| ||

Te vata tevijjā brāhmaṇā evam āhaɱsu: yaɱ na jānāma yaɱ na passāma, tassa sahavyatāya maggaɱ desema: ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāṇiko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāyā'ti.|| ||

Taɱ kim maññasi vāseṭṭha, nanu evaɱ sante tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ appāṭihirakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī?" ti.|| ||

"Addhā kho bho Gotama evaɱ sante tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti.|| ||

20. Sādhu vāseṭṭha.|| ||

Te vata vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā yaɱ na jānanti, yaɱ na passanti, tassa sahavyatāya [243] maggaɱ desessanti: ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāṇiko niyyāni takkarassa brahmasahavyatāyā'ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjatī'ti.|| ||

21. seyyathā pi vāseṭṭha puriso cātummahāpathe nisseṇiɱ kareyya pāsādassa ārohaṇāya, tam enaɱ evaɱ vadeyyuɱ: ambho purisa yassa tvaɱ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiɱ karosi, jānāsi taɱ pāsādaɱ puratthimāya vā disāya dakkhiṇāyavā disāya pacchimāya vā disāya uttarāya vā disāya, ucco vā nīco vā majjhimo vā'?Ti iti puṭṭho 'no'ti vadeyya, tam enaɱ evaɱ vadeyyuɱ: ambho purisa yaɱ tvaɱ na jānāsi na passasi tassa tvaɱ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiɱ karosī?Ti.|| ||

Iti puṭṭho 'āmo'ti vadeyya.|| ||

Taɱ kim maññasi vāseṭṭha, tanu evaɱ sante tassa purisassa appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī?" ti.|| ||

"Addhā kho bho Gotama evaɱ sante tassa purisassa appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti.|| ||

22. Evam eva kho vāseṭṭha na kira tevijjahi brāhmaṇehi Brahmā sakkhi diṭṭho napi kira tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ ācariyehi Brahmā sakkhi diṭṭho.|| ||

Napi kira tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ ācariyapācariyehi Brahmā sakkhi diṭṭho.|| ||

Napi kira tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ yāva sattamā ācariyamahayugehi Brahmā sakkhi diṭṭho.|| ||

Ye pi kira tevijjānaɱ brahmaṇānaɱ pubbakā isayo mantānaɱ kattāro mantānaɱ pavattāro yesamidaɱ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaɱ mantapadaɱ gītaɱ pavuttaɱ samūhitaɱ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathīdaɱ: aṭṭako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggī aŋgiraso bhāradvājo vāseṭṭho Kassapo bhagu, te'pi na evam āhaɱsu: mayame taɱ jānāma mayame taɱ passāma yattha vā Brahmā yena vā Brahmā yahiɱ vā Brahmā'ti.|| ||

Te vata tevijjā brāhmaṇā evam āhaɱsu: yaɱ na jānāma yaɱ na passāma, tassa sahavyatāya [244] maggaɱ desema: ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāṇiko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāyā'ti.|| ||

Taɱ kim maññasi vāseṭṭha, nanu evaɱ sante tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ appāṭihirakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī?" ti.|| ||

"Addhā kho bho Gotama evaɱ sante tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti.|| ||

23. Sādhu vāseṭṭha.|| ||

Te vata vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā yaɱ na jānanti, yaɱ na passanti, tassa sahavyatāya maggaɱ desessanti: ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāṇiko niyyāni takkarassa brahmasahavyatāyā'ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjatī'ti.|| ||

24. seyyathā pi vāseṭṭha ayaɱ aciravatī nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā, atha puriso āgaccheyya pāratthiko pāragacesī pāgāmī pāraɱ taritukāmo, so orime tīre ṭhito pārimaɱ tiraɱ avheyya: ehi pārāpāraɱ, ehi pārapāranti, taɱ kim maññasi vāseṭṭha api nu tassa purisassa avhāyanahetu vā āyācanahetu vā patthanāhetu vā abhinandanahetu vā aciravatiyā nadiyā pārimaɱ tīraɱ orimaɱ tīraɱ āgaccheyyā?" ti.|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama".|| ||

25. Evam eva kho vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇa karaṇā te dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā abrāhmaṇakaraṇā te dhamme samādāya vattamānā evam āhaɱsu: indamavhayāma, somamahvayāma, varuṇamavhayāma, īsānamavhayāma, pajāpatimavhayāma, brahamamavhayāma, mahindamavhayāma, yāmamavhayāmā'ti.|| ||

Te vata vāseṭṭha tevijjā [245] brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakāraṇā te dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā abrāhmaṇakaraṇā te dhamme samādāya vattamānā, avhānahetu vā āyācanahetu vā patthanāhetu vāabhinandanahetu vā kāyassa bhedā param maraṇā brahmuṇo sahavyupagā bhavissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

26. seyyathā pi vāseṭṭha ayaɱ aciravatī nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā, atha puriso āgaccheyya pāratthiko pāragacesī pāgāmī pāraɱ taritukāmo, so orime tīre daḷhāya anduyā pacchābāhaɱ gāḷhabandhanaɱ baddho, taɱ kim maññasi vāseṭṭha, api nu so puriso aciravatiyā nadiyā orimā tīrā pārimaɱ tīraɱ gaccheyyā?" ti.|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama".|| ||

27. "Evam eva kho vāseṭṭha pañcime kāmaguṇā ariyassa vinaye andū' ti pi vuccanti bandhanantipi vuccanti.|| ||

Katame pañca? Cakkhuviññeyya rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā.|| ||

Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā.|| ||

Ghāṇaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā.|| ||

Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā.|| ||

Kāyaviññeyya phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā.|| ||

Ime kho vāseṭṭha pañca kāmaguṇā ariyassa vinaye andū' ti pi vuccanti bandhanan' ti pi vuccanti.|| ||

Ime kho vāseṭṭha pañca kāmaguṇe tevijjā brāhmaṇā gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti.|| ||

28. Te vata vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakaraṇā te dhamme pahāya vattamānā, ye [246] dhammā abrāhmaṇakaraṇā te dhamme samādāya vattamānā, pañca kāmaguṇe gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjannā kāmandubandhanabaddhā kāyassa bhedā param maraṇā brahmuno sabhavyupagā bhavissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

29. seyyathā pi vāseṭṭha ayaɱ aciravatī nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā, atha puriso āgaccheyya pāratthiko pāragavesī pāragāmī pāraɱ taritukamo, so orime tīre sasīsaɱ pārupitvā nipajjeyya, taɱ kim maññasi vāseṭṭha, api nu so puriso aciravatiyā nadiyā orimā tīrā pārimaɱ tīraɱ gaccheyyā ti.|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama".|| ||

30. Evam eva kho vāseṭṭha pañcime nīvaraṇā ariyassa vinaye āvaraṇā' ti pi vuccanti, nīvaraṇā' ti pi vuccanti, onāhā' ti pi vuccanti.|| ||

Pariyonāhā' ti pi vuccanti.|| ||

Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaɱ vyāpādanīvaraṇaɱ thinamiddhanīvaraṇaɱ uddhaccakukkuccanīvaraṇaɱ vicikicchānīvaraṇaɱ.|| ||

Ime kho vāseṭṭha pañcanīvaraṇā ariyassa vinaye āvaraṇā' ti pi vuccanti, nīvaraṇā' ti pi vuccanti, onāhā' ti pi vuccanti, pariyonāhā' ti pi vuccanti.|| ||

Imehi kho vāseṭṭha pañcahi nīvaraṇehi tevijjā brāhmaṇā āvuṭā nivuṭā ovuṭā pariyonaddhā.|| ||

Te vata vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā ye dhammā brāhmaṇakaraṇā te dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā abrāhmaṇakaraṇā te dhamme samādāya vattamānā, pañca nīvaraṇehi āvuṭā nivuṭā ovuṭā pariyonaddhā kāyassa bhedā param maraṇā brahmuṇo [247] sahavyupagā bhavissan' ti pi n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

31. Taɱ kim maññasi vāseṭṭha, kinti te sutaɱ brāhmaṇānaɱ vuḍḍhānaɱ mahallakānaɱ ācariyapācariyānaɱ bhāsamānānaɱ:.|| ||

"Sapariggaho vā Brahmā apariggaho vā" ti.|| ||

"Apariggaho bho Gotama.".|| ||

"Saveracitto vā averacitto vā?" ti.|| ||

"Averacitto bho Gotama.".|| ||

"Savyāpajjhacitto vā avyapajjhacitto vā?" ti.|| ||

"Avyāpajjhacitto bho Gotama.".|| ||

"Saŋkiliṭṭhacitto vā asaŋkiliṭṭha-citto vā?" ti.|| ||

"Asaŋkiliṭṭha-citto bho Gotama.".|| ||

"Vasavatti vā avasavattī vā?" ti.|| ||

"Vasavatti bho Gotama.".|| ||

32. Taɱ kim maññasi vāseṭṭha, sapariggahā vā tevijjā brāhmaṇā apariggahā vā?" ti.|| ||

"Sapariggahā bho Gotama.".|| ||

"Saveracittā vā averacittā vā?" ti.|| ||

"Saveracittā bho Gotama.".|| ||

"Savyāpajjhacittā vā avyāpajjhacittā vā?" ti.|| ||

"Savyāpajjhacittā bho Gotama.".|| ||

"Saŋkiliṭṭhacittā vā asaŋkiliṭṭhacittā vā?" ti.|| ||

"Saŋkiliṭṭhacittā bho Gotama.".|| ||

"Vasavattī vā avasavattī vā?" ti.|| ||

"Avasavattī bho Gotama.".|| ||

33. Iti kira vāseṭṭha sapariggahā tevijjā brāhmaṇā.|| ||

Apariggaho Brahmā.|| ||

Api nu kho sapariggahānaɱ tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ apariggahena brahmunā saddhiɱ saɱsandati sametī?" ti.|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama.".|| ||

Sādhu vāseṭṭha.|| ||

Te vata vāseṭṭha sapariggahā tevijjā brāhmaṇā kāyassabhedā param maraṇā apariggahassa [248] brahmuno sahavyupagā bhavissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

34. Iti kira vāseṭṭha saveracittā tevijjā brāhmaṇā.|| ||

Averacitto Brahmā.|| ||

Api nukho averacittānaɱ tevijjāɱ brāhmaṇānaɱ averacittena brahmunā saddhiɱ saɱsandati sametī?" ti.|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama.".|| ||

Sādhu vāseṭṭha.|| ||

Te vata vāseṭṭha saceracittā tevijjā brāhmaṇā kāyassabhedā param maraṇā avera cittassa brahmuno sahavyupagā bhavissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

35. Iti kira vāseṭṭha savyāpajjhacittā tevijjā brāhmaṇā.|| ||

Avyāpajjhacitto Brahmā.|| ||

Api nukho savyāpajjhacittānaɱ tevijjānaɱ brahmaṇānaɱ avyāpajjhacittena brahmunā saddhiɱ saɱsandati sametī?" ti.|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama.".|| ||

Sādhu vāseṭṭha.|| ||

Te vata vāseṭṭha savyāpajjhacittā tevijjā brāhmaṇā kāyassa bhedāparam maraṇā avyāpajjhacittassa brahmuno sahavyupagā bhavissantiti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

36. Iti kira vāseṭṭha saɱkiliṭṭhacittā tevijjā brāhmaṇā.|| ||

Asaɱkiliṭṭhacitto Brahmā.|| ||

Api nu kho saɱkiliṭṭhacittānaɱ tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ asaɱkiliṭṭhacittena brahmunā saddhiɱ saɱsandati sametī?" ti.|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama.".|| ||

Sādhu vāseṭṭha.|| ||

Te vata vāseṭṭha saɱkiliṭṭhacittā tevijjā brāhmaṇā kāyassa bhedā param maraṇā asaɱkiliṭṭhacittassa buhmuno sahavyupagā bhavissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

37. Iti kira vāseṭṭha avasavattī tevijjā brāhmaṇā.|| ||

Vasavattī Brahmā.|| ||

Api nu kho avasavattīnaɱ tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ vasavattinā brahmuno saddhiɱ saɱsandati sametī?'Ti.|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama".|| ||

Sādhu vāseṭṭha.|| ||

Te vata vāseṭṭha avasavatti tevijjā brāhmaṇā kāyassa bhedā param maraṇā vasavattissa brahmuno sahavyupagā bhavissantīti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||

Idha kho pana te vāseṭṭha tevijjā brāhmaṇā āsīditvā saɱsīdanti, saɱsīditvā visādaɱ vā pāpuṇanti.|| ||

Sukkhataraṇaɱ maññe pataranti.|| ||

Tasmā idaɱ tevijjānaɱ brāhmaṇānaɱ tevijjaɱ iraṇan' ti vuccati.|| ||

Tevijjaɱ vipinan' ti pi vuccati.|| ||

Tevijjaɱ vyasanan' ti pi vuccatī" ti.|| ||

38. Evaɱ vutte vāseṭṭho māṇavo Bhagavantaɱ etad avoca: "sutaɱ me taɱ bho Gotama, Samaṇo Gotamo brahmuno sahavyatāya maggaɱ jānātī" ti.|| ||

Tiɱ kim maññasi vāseṭṭha āsanena ito manasākaṭaɱ, nayito dūre manasākaṭanti?".|| ||

"Evaɱ bho Gotama.|| ||

Āsanena ito manasākaṭaɱ.|| ||

Nayito dūre manasākaṭanti.".|| ||

39. Taɱ kim maññasi vāseṭṭha, idhassa puriso manasākaṭe jātavaddho, tam enaɱ manasākaṭato tāvadeva [249] avasaṭaɱ manasākaṭassa maggaɱ puccheyyuɱ, siyā nu kho vāseṭṭha tassa purisassa manasākaṭe jātavaddhassa manasākaṭassa maggaɱ puṭṭhassa dandhāyitattaɱ vā vitthāyitattaɱ vā?" ti.|| ||

"No h'idaɱ bho Gotama.|| ||

Taɱ kissa hetu? Asu hi bho Gotama puriso manasākaṭe jātavaddho.|| ||

Tassa sabbān'eva manasākaṭassa maggāni suviditānī" ti.|| ||

40. "Siyā kho vāseṭṭha tassa purisassa manasākaṭe jatavaddhassa manasākaṭassa maggaɱ puṭṭhassa dandhāyitattaɱ vā vitthāyitattaɱ vā, nattheva Tathāgatassa brahmaloke vā brahmalokagāminiyā vā paṭipadāya puṭṭhassa dandhāyitattaɱ vā vitthāyitattaɱ vā.|| ||

Brahmānañcāhaɱ vāseṭṭha pajānāmi brahmalokañ ca brahmalokagāminiñca paṭipadaɱ.|| ||

Yathāpaṭipanno brahmalokaɱ upapanno, tañ capajānāmī" ti.|| ||

41. Evaɱ vutte vāseṭṭho māṇavo Bhagavantaɱ etad avoca: "sutaɱ me taɱ bho Gotama 'Samaṇo Gotamo brahmuno sahavyatāya maggaɱ desetī'ti.|| ||

Sādhu no bhavaɱ Gotamo brahmuno sahavyatāya maggaɱ desetu.|| ||

Ullumpatu bhavaɱ Gotamo brāhmaṇiɱ pajan" ti.|| ||

"Tena hi vāseṭṭha suṇāhi.|| ||

Sādhukaɱ manasikarohi.|| ||

Bhāsissāmī" ti.|| ||

"Tena hi vāseṭṭha suṇāhi.|| ||

Sādhukaɱ manasikarohi.|| ||

Bhāsissāmī" ti.|| ||

'Evaɱ bho'ti kho vāseṭṭho māṇavo Bhagavato paccassosi.|| ||

Bhagavā etad avoca:.|| ||

42. Idha vāseṭṭha Tathāgato loko uppajjati arahaɱ Sammā-sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno sugato loka-vidū [250] anuttaro purisa-damma-sārathī satthā deva-manussānaɱ buddho Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sadevakaɱ samārakaɱ sabrahmakaɱ sassamaṇa-brāhmaṇiɱ pajaɱ sadeva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti.|| ||

So dhammaɱ deseti ādi kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ.|| ||

Brahmacariyaɱ pakāseti.|| ||

43(29). Taɱ dhammaɱ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiɱ vā kule paccājāto.|| ||

So taɱ dhammaɱ sutvā tathāgate saddhaɱ paṭilabhati.|| ||

So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisaɱcikkhati: 'sambādho gharāvaso rajāpatho.|| ||

Abbhokāso pabbajjā.|| ||

Nayidaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaɱ ekantaparisuddhaɱ saɱkhalikhitaɱ brahmacariyaɱ carituɱ.|| ||

Yannūnāhaɱ kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyya'nti.|| ||

44. So aparena samayena appaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya appaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya mahantaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.|| ||

So evaɱ pabbajito samāno pātimokkha-saɱvara-saɱvuto viharati ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī.|| ||

Samādāya sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena.|| ||

Parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū satisampajaññesu samannāgato santuṭṭho.|| ||

45(29). Kathañ ca vāseṭṭha bhikkhu sīlasampanno hoti? Idha vāseṭṭha bhikkhu pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayāpanno.|| ||

Sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinna-pāṭikaŋkhī.|| ||

Athenena suci-bhūtena attanā viharati.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī hoti ārā-cārī virato methunā gāma-dhammā.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Musā-vādaɱ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaɱvādako lokassa.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Pisuṇaɱ vācaɱ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Ito sutvā na amutra akkhātā imesaɱ bhedāya.|| ||

Amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya.|| ||

Iti bhinnānaɱ vā sandhātā, sahitānaɱ vā anuppadātā samaggārāmo samagga-rato samagganandiɱ samagga-karaṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Vācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||

Yā sā vācā ne'ā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaŋ-gamā porī bahujana-kantā bahujana-manāpā, tathārūpaɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī.|| ||

Nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti kālena sāpadesaɱ pariyantavatiɱ atthasañhitaɱ.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

46(30). Bījagāma-bhūtagāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||

Eka-bhattiko hoti rattūparato paṭivirato vikāla-bhojanā.|| ||

Nacca-gīta-vādita-visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhusanaṭṭhānā paṭivirato hoti.|| ||

Uccāsayana-mahāsayanā paṭivirato hoti.|| ||

Jātarūpa-rajata-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmaka-dhañña-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Āmakamaɱsapaṭigggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Itthi-kumārika-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dāsi-dāsa-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Aj-e'aka-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Kukkuṭa-sūkara-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Hatthigavassava'avā paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Khetta-vatthu-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.|| ||

Dūteyyapaheṇa gamanānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.|| ||

Tulākūṭa-kaɱsakūṭa-mānakūṭā9 paṭivirato hoti.|| ||

Ukkoṭanavañ cananikatisāci yogā paṭivirato hoti.|| ||

Chedana-vadhabandhana-viparāmosa-ālopa-sahasākārā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Cullasīlaɱ niṭṭhitaɱ.|| ||

47(31). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ bījagāma-bhūtagāma-samārambhaɱ anuyuttā viharanti, seyyathīdaɱ: mūla-bījaɱ khandha-bījaɱ phalu-bījaɱ agga-bījaɱ bijabījameva pañcamaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpā bījagāma-bhūtagāma-samārambhā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

32. 48(32) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ sannidhi-kāra-paribhogaɱ anuyuttā viharanti, seyyathīdaɱ: anna-sannidhiɱ pāna-sannidhiɱ vattha-sannidhiɱ yāna-sannidhiɱ sayana-sannidhiɱ gandha-sannidhiɱ āmisa-sannidhiɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpā sannidhi-kāra-paribhogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

49(33). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ visūkadassanaɱ anuyuttā viharanti, seyyathīdaɱ: naccaɱ gītaɱ vāditaɱ pekkhaɱ akkhātaɱ pāṇissaraɱ vetālaɱ kumbhathūnaɱ Sobha-nagarakaɱ caṇḍālaɱ vaɱsaɱ dhopanakaɱ hatthi-yuddhaɱ assa-yuddhaɱ mahisayuddhaɱ usabhayuddhaɱ ajayuddhaɱ meṇḍayuddhaɱ kukkuṭayuddhaɱ vaṭṭakayuddhaɱ daṇḍa-yuddhaɱ muṭṭhi-yuddhaɱ nibBuddhaɱ uyyodhikaɱ balaggaɱ senābyūhaɱ aṇīkadassanaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpā visūka-dassanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

50(34). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ jūta-ppamāda-ṭṭhānānuyogaɱ anuyuttā viharanti, seyyathīdaɱ: aṭṭha-padaɱ dasa-padaɱ ākāsaɱ parihāra-pathaɱ santikaɱ khalikaɱ ghaṭikaɱ salāka-hatthaɱ akkhaɱ paŋgacīraɱ vaŋkakaɱ mokkhacikaɱ ciŋgulakaɱ pattāḷhakaɱ rathakaɱ dhanukaɱ akkharikaɱ manesikaɱ yathā-vajjaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpā jūta-ppamāda-ṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

51(35). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ uccā-sayana-mahāsayanaɱ anuyuttā viharanti, seyyathīdaɱ: āsandiɱ pallaŋkaɱ gonakaɱ cittakaɱ paṭikaɱ paṭalikaɱ tūlikaɱ vikatikaɱ udda-lomiɱ ekanta-lomiɱ kaṭṭhi'ssaɱ koseyyaɱ kuttakaɱ hatthattharaɱ assattharaɱ rathattharaɱ ajina-ppaveṇiɱ kādali-miga-pavara-pacc'attharaṇaɱ sa-uttara-cchadaɱ ubhato-lohitakūpadhānaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpā uccāsayana-mahāsayanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

52(36). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ maṇḍana-vibhusana-ṭṭhānānuyogaɱ anuyuttā viharanti, seyyathīdaɱ: ucchādanaɱ parimaddanaɱ nahāpanaɱ sambāhanaɱ ādāsaɱ añjanaɱ mālā-vilepanaɱ mukkha-cuṇṇakaɱ mukhalepanaɱ hattha-bandhaɱ sikhā-bandhaɱ daṇḍakaɱ nāḷikaɱ khaggaɱ chattaɱ citrūpāhanaɱ uṇhīsaɱ maṇiɱ vāla-vījaniɱ odātāni vatthāni dīgha-dasāni.|| ||

Iti vā iti evarūpā maṇḍana-vibhusana-ṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

53(37). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ tiracchāna-kathaɱ anuyuttā viharanti, seyyathīdaɱ: rāja-kathaɱ cora-kathaɱ mahāmatta-kathaɱ senā-kathaɱ bhaya-kathaɱ yuddha-kathaɱ anna-kathaɱ pāna-kathaɱ vattha-kathaɱ sayana-kathaɱ mālā-kathaɱ gandha-kathaɱ ñāti-kathaɱ yāna-kathaɱ gāma-kathaɱ nigama-kathaɱ nagara-kathaɱ janapada-kathaɱ itthi-kathaɱ purisakathaɱ (kumārakathaɱ kumārikathaɱ) sūra-kathaɱ visikhā-kathaɱ kumbhaṭṭhāna-kathaɱ pubba-peta-kathaɱ nānatta-kathaɱ lokakkhāyikaɱ samuddakkhāyikaɱ itibhavābhava-kathaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

54(38). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpā viggāhika-kathaɱ anuyuttā viharanti, seyyathīdaɱ: "na tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāsi.|| ||

Ahaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāmi.|| ||

Kiɱ tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānissasi? Micchā-paṭipanno tvam asi.|| ||

Ahamasmi sammāpaṭipanno.|| ||

Sahitaɱ me, asahitaɱ te.|| ||

Pure vacanīyaɱ pacchā avaca.|| ||

Pacchā vacanīyaɱ pure avaca.|| ||

Āviciṇṇan4 te viparāvattaɱ.|| ||

Āropito te vādo.|| ||

Niggahīto tvam asi.|| ||

Cara vādappamokkhāya.|| ||

Nibbeṭhehi vā sace pahosī" ti.|| ||

Iti vā iti evarūpāya viggāhika-kathāya paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

55(39). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogamanuyruttā viharanti, seyyathīdaɱ: raññaɱ rāja-mahāmattānaɱ khattiyānaɱ brāhmaṇānaɱ gahapatikānaɱ kumārānaɱ "idha gaccha.|| ||

Amutrāgaccha.|| ||

Idaɱ hara.|| ||

Amutra idaɱ āharā" ti.|| ||

Iti vā iti evarūpā dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

56(40). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena ca lābhaɱ nijigiɱsitāro.|| ||

Iti vā iti evarūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

Majjhimasīlaɱ niṭṭhitaɱ.|| ||

57(41). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti, seyyathīdaɱ: aŋgaɱ nimittaɱ uppātaɱ supiṇaɱ lakkhaṇaɱ mūsikacchinnaɱ aggi-homaɱ dabbi-homaɱ thusa-homaɱ taṇḍula-homaɱ sappi-homaɱ tela-homaɱ mukhahomaɱ lohita-homaɱ aŋga-vijjā vatthu-vijjā khatta-vijjā siva-vijjā bhūta-vijjā bhuri-vijjā ahi-vijjā visa-vijjā vicchika-vijjā mūsika-vijjā sakuṇa-vijjā vāyasa-vijjā pakkajjhānaɱ saraparittānaɱ migacakkaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

58(42). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti, seyyathīdaɱ: maṇi-lakkhaṇaɱ vattha-lakkhaṇaɱ daṇḍa-lakkhaṇaɱ asi-lakkhaṇaɱ usu-lakkhaṇaɱ dhanu-lakkhaṇaɱ āvudha-lakkhaṇaɱ itthi-lakkhaṇaɱ purisa-lakkhaṇaɱ kumāra-lakkhaṇaɱ kumārilakkhaṇaɱ dāsa-lakkhaṇaɱ dāsilakkhaṇaɱ hatthi-lakkhaṇaɱ assa-lakkhaṇaɱ mahisa-lakkhaṇaɱ usabha-lakkhaṇaɱ go-lakkhaṇaɱ9 aja-lakkhaṇaɱ meṇḍa-lakkhaṇaɱ kukkuṭa-lakkhaṇaɱ vaṭṭakalakkhaṇaɱ godhā-lakkhaṇaɱ kaṇṇikā-lakkhaṇaɱ kacchapa-lakkhaṇaɱ miga-lakkhaṇaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

59(43). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti seyyathīdaɱ: raññaɱ niyyānaɱ bhavissati, raññaɱ aniyyānaɱ bhavissati, abbhantarānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati, bāhirānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati, bāhirānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati, abbhantarānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati, abbhantarānaɱ raññaɱ jayo bhavissati, abbhantarānaɱ raññaɱ parājayo bhavissati.|| ||

Iti imassa jayo bhavissati.|| ||

Imassa parājayo bhavissati.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

60(44). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyathīdaɱ: canda-ggāho bhavissati.|| ||

Suriyaggāho bhavissati.|| ||

Nakkhattagāho bhavissati.|| ||

Candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Ukkāpāto bhavissati.|| ||

Dīsāḍāho bhavissati.|| ||

Bhūmi-cālo bhavissati.|| ||

Deva-dundubhi bhavissati.|| ||

Candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ saɱkilesaɱ vodānaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko canda-ggāho bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko suriya-ggāho bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko nakkhatta-ggāho bhavissati.|| ||

Evaɱvipākaɱ candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱvipākaɱ candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱvipākaɱ nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱvipākaɱ nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko ukkā-pāto bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko disā-ḍāho bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko bhūmi-cālo bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko deva-dundūbhi bhavissati.|| ||

Evaɱ-vipāko candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ saŋkilesaɱ vodānaɱ bhavissati.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

61(45). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyathīdaɱ: subbuṭṭhikā bhavissati.|| ||

Dubbuṭṭhikā bhavissati.|| ||

Subhikkhaɱ bhavissati.|| ||

Dubbhikkhaɱ bhavissati.|| ||

Khemaɱ bhavissati.|| ||

Bhayaɱ bhavissati.|| ||

Rogo bhavissati.|| ||

Ārogyaɱ bhavissati.|| ||

Muddā gaṇanā saɱkhānaɱ kāveyyaɱ lokāyataɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

62(46).|| ||

Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyathīdaɱ: āvāhanaɱ vivāhanaɱ saɱvadanaɱ vivadanaɱ saɱkiraṇaɱ vikiraṇaɱ subhaga-karaṇaɱ dubbhaga-karaṇaɱ viruddha-gabbha-karaṇaɱ jivhā-nitthaddanaɱ hanusaɱhananaɱ hatthābhijappanaɱ hanujappanaɱ kaṇṇa-jappanaɱ ādāsa-pañhaɱ kumāripañhaɱ deva-pañhaɱ ādiccupaṭṭhānaɱ Mahat-upaṭṭhānaɱ abbhujjalanaɱ sirivhāyanaɱ.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

63(47). Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti.|| ||

Seyyathīdaɱ: santi-kammaɱ paṇidhi-kammaɱ bhūtakammaɱ bhurikammaɱ vassa-kammaɱ vossa-kammaɱ vatthu-kammaɱ vatthu-parikiraṇaɱ ācamanaɱ nahāpanaɱ juhanaɱ vamanaɱ virecanaɱ uddha-virecanaɱ adho-virecanaɱ sīsa-virecanaɱ kaṇṇa-telaɱ netta-tappanaɱ natthu-kammaɱ añjanaɱ paccañjanaɱ sālākiyaɱ sallakattiyaɱ dāraka-tikicchā mūla-bhesajjānaɱ anuppadānaɱ osadhīnaɱ paṭimokkho.|| ||

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.|| ||

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.|| ||

64(48). Sa kho so vāseṭṭha bhikkhu evaɱ sīlasampanno na kutoci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ sīlasaɱvarato.|| ||

seyyathā pi vāseṭṭha khattiyo muddhāvasitto nihatapaccāmitto na kutoci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ paccatthikato, evam eva kho vāseṭṭha bhikkhu evaɱ sīlasampanno na kutoci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ sīlasaɱvarato.|| ||

So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaɱ anavajjasukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

Evaɱ kho vāseṭṭha bhikkhu sīlasampanno hoti.|| ||

65(49). Kathañ ca vāseṭṭha bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha vāseṭṭha bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati cakkhundriyaɱ.|| ||

Cakkhundriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Sotena saddaɱ sutvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ sotindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati sotindriyaɱ.|| ||

Sotindriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Ghāṇena gandhaɱ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ ghāṇindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati ghāṇindriyaɱ.|| ||

Ghāṇindriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Jivhāya rasaɱ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ jivhindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati jivhindriyaɱ.|| ||

Jivhindriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ kāyindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati kāyindriyaɱ.|| ||

Kāyindriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.|| ||

Yatvādhikaraṇamenaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.|| ||

Rakkhati manindriyaɱ.|| ||

Manindriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

So iminā ariyena indriyasaɱvarena samannāgato ajjhattaɱ abyāsekasukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

Evaɱ kho vāseṭḍha bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.|| ||

50. Kathañ ca vāseṭṭha bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti? Idha vāseṭṭha bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti.|| ||

Ālokite vilokite sampajānakārī hoti.|| ||

Samiñjite pasārite sampajānakārī hoti.|| ||

Saŋghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti.|| ||

Asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti.|| ||

Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti.|| ||

Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.|| ||

Evaɱ kho vāseṭṭha bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti.|| ||

67(51). Kathañ ca vāseṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti? Idha vāseṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihāriyena cīvarena kucchiparihāriyena piṇḍapātena.|| ||

So yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

seyyathā pi vāseṭṭha pakkhi sakuṇo yena yen'eva ḍeti sapattabhāro'va ḍeti, evam eva kho vāseṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihāriyena cīvarena kucchiparihāriyena piṇḍapātena.|| ||

So yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

Evaɱ kho vāseṭṭha bhikkhu santuṭṭho hoti.|| ||

68(52). So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaɱvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato vivittaɱ senāsanaɱ bhajati araññaɱ rukkhamūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giriguhaɱ susānaɱ vanapatthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ.|| ||

So pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā.|| ||

69(53). So abhijjhaɱ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati.|| ||

Abhijjhāya cittaɱ parisodheti.|| ||

vyāpādapadosaɱ pahāya abyāpannacitto viharati sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampī.|| ||

vyāpādapadosā cittaɱ parisodheti.|| ||

Thīnamiddhaɱ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno.|| ||

Thīnamiddhā cittaɱ parisodheti.|| ||

Uddhaccakukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati ajjhattaɱ vūpasantacitto.|| ||

Uddhaccakukkuccā cittaɱ parisodheti.|| ||

Vicikicchaɱ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaɱkathī kusalesu dhammesu.|| ||

Vicikicchāya cittaɱ parisodheti.|| ||

54. seyyathā pi vāseṭṭha puriso iṇaɱ ādāya kammante payojeyya, tassa te kammantā samijjheyyuɱ, so yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantīkareyya, siyā c'assa uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārabharaṇāya, tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe iṇaɱ ādāya kammante payojesiɱ.|| ||

Tassa me te kammantā samijjhiɱsu.|| ||

So'haɱ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantī akāsiɱ.|| ||

Atthi ca me uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārabharaṇāyā" ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ, adhigaccheyya somanassaɱ-|| ||

71(55). seyyathā pi vāseṭṭha puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno, bhattaɱ c'assa nacchādeyya, na c'assa kāye balamattā, so aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya, bhattañc'assa chādeyya, siyā c'assa kāye balamattā, tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe ābādhiko ahosiɱ dukkhito bāḷhagilāno.|| ||

Bhattaɱ ca me nacchādesi.|| ||

Nacassa me āsi kāye balamattā.|| ||

So'mhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañ ca me chādeti.|| ||

Atthi ca me kāye balamattā" ti.|| ||

So tato nidānaɱ labhetha pāmojjaɱ, adhigaccheyya somanassaɱ-|| ||

72(56). seyyathā pi vāseṭṭha puriso bandhanāgāre baddho assa, so aparena samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbayena, na c'assa kiñci bhogānaɱ vayo, tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosi.|| ||

So'mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbayena.|| ||

N'atthi ca me kiñci bhogānaɱ vayo" ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ, adhigaccheyya somanassaɱ-|| ||

73(57). seyyathā pi vāseṭṭha puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakāmaŋgamo, so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaŋgamo, tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe dāso ahosiɱ anattādhīno parādhīno na yenakāmaŋgamo, so'mhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaŋgamo" ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ, adhigaccheyya somanassaɱ-|| ||

74(59). seyyathā pi vāseṭṭha puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaɱ paṭipajjeyya dubbhikkhaɱ sappaṭibhayaɱ.|| ||

So aparena samayena taɱ kantāraɱ nitthareyya, sotthinā gāmantaɱ anupāpuṇeyya khemaɱ appaṭibhayaɱ, tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaɱ paṭipajjiɱ dubbhikkhaɱ sappaṭibhayaɱ.|| ||

So'mhi etarahi taɱ kantāraɱ tiṇṇo sotthinā gāmantaɱ anuppatto khemaɱ appaṭibhayan" ti.|| ||

So tato nidānaɱ labhetha pāmojjaɱ adhigaccheyya somanassaɱ-|| ||

75(60). Evam eva kho vāseṭṭha bhikkhu yathā iṇaɱ yathā rogaɱ yathā bandhanāgāraɱ yathā dāsabyaɱ yathā kantāraddhānamaggaɱ evaɱ ime pañca nīvaraṇe appahīṇe attani samanupassati.|| ||

seyyathā pi vāseṭṭha ānaṇyaɱ yathā ārogyaɱ yathā bandhanā mokkhaɱ yathā bhujissaɱ yathā khemantabhūmiɱ evam eva kho vāseṭṭha bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassati.|| ||

76(61). Tassime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassato pāmojjaɱ jāyati.|| ||

Pamuditassa pīti jāyati.|| ||

Pītimanassa kāyo passambhati.|| ||

Passaddhakāyo sukhaɱ vedeti.|| ||

Sukhino cittaɱ samādhiyati.|| ||

77. So mettā-sahagatena cetasā ekaɱ disaɱ eritvā [251] viharati tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthiɱ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ mettā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.|| ||

seyyathā pi vāseṭṭha balavā saŋkhadhamo appakasiren'eva cātuddisaɱ sarena viññāpeyya, evam eva kho vāseṭṭha evaɱ bhāvitāya mettāya ceto-vimuttiyā yaɱ pamāṇakataɱ kammaɱ na taɱ tatrāvasissati, na taɱ tatrāvatiṭṭhati.|| ||

Ayam pi kho vāseṭṭha brahmuno sahavyatāya maggo.|| ||

78. Puna ca paraɱ vāseṭṭha bhikkhu karuṇā-sahagatena cetasā ekaɱ disaɱ eritvā viharati tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthiɱ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ karuṇā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.|| ||

seyyathā pi vāseṭṭha saŋkhadhamo appakasiren'eva cātuddisaɱ sarena viññāpeyya, evam eva kho vāseṭṭha evaɱ bhāvitāya mettāya ceto-vimuttiyā yaɱ pamāṇakataɱ kammaɱ na taɱ tatrāvasissati, na taɱ tatrāvatiṭṭhati.|| ||

Ayam pi kho vāseṭṭha brahmuno sahavyatāya maggo.|| ||

79. Puna ca paraɱ vāseṭṭha bhikkhu muditā-sahagatena cetasā ekaɱ disaɱ eritvā viharati tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthiɱ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ muditā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.|| ||

seyyathā pi vāseṭṭha balavā saŋkhadhamo appakasiren'eva cātuddisaɱ sarena viññāpeyya, evam eva kho vāseṭṭha evaɱ bhāvitāya mettāya ceto-vimuttiyā yaɱ pamāṇakataɱ kammaɱ na taɱ tatrāvasissati, na taɱ tatrāvatiṭṭhati.|| ||

Ayam pi kho vāseṭṭha brahmuno sahavyatāya maggo.|| ||

80. Puna ca paraɱ vāseṭṭha bhikkhu upekkhā-sahagatena cetasā ekaɱ disaɱ eritvā viharati tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthiɱ.|| ||

Iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ upekkhā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.|| ||

seyyathā pi vāseṭṭha balavā saŋkhadhamo appakasiren'eva cātuddisaɱ sarena viññāpeyya, evam eva kho vāseṭṭha evaɱ bhāvitāya mettāya ceto-vimuttiyā yaɱ pamāṇakataɱ kammaɱ na taɱ tatrāvasissati, na taɱ tatrāvatiṭṭhati.|| ||

Ayam pi kho vāseṭṭha brahmuno sahavyatāya maggo.|| ||

81. Taɱ kiɱ maññasi vāseṭṭha? Evaɱ vihārī bhikkhu sapariggaho vā apariggaho vā?" ti.|| ||

"Apariggaho bho Gotama."|| ||

"Saveracitto vā averacitto vā?" ti.|| ||

"Averacitto bho Gotama."|| ||

"Savyāpajjha citto vā avyāpajjhacitto vā?" ti.|| ||

"Abyāpajjha citto bho Gotama"|| ||

"Saɱkiliṭṭhacitto vā asaɱkiliṭṭhacitto vā?" ti.|| ||

"Asaɱkiliṭṭhacitto bho Gotama."|| ||

"Vasavatti vā avasavattī vā?" ti.|| ||

"Vasavatti bho Gotama."|| ||

82. [252] iti kira vāseṭṭha apariggaho bhikkhu.|| ||

Apariggaho Brahmā.|| ||

Api nu kho apariggahassa bhikkhuno apariggahena brahmunā saddhiɱ saɱsandati sametī?" ti.|| ||

"Evaɱ bho Gotama."|| ||

"Sādhu vāseṭṭha.|| ||

So vata vāseṭṭha apariggabho bhikkhu kāyassa bhedā param maraṇā apariggahassa brahmuno sahavyupago bhavissatīti ṭhāname taɱ vijjati."|| ||

83. Iti kira vāseṭṭha averacitto bhikkhu.|| ||

Averacitto Brahmā.|| ||

Api nu kho averacittassa bhikkhuno averacittena brahmunā saddhiɱ saɱsandati sametī?" ti.|| ||

"Evaɱ bho Gotama."|| ||

"Sādhu vāseṭṭha.|| ||

So vata vāseṭṭha averacitto bhikkhu kāyassa bhedā param maraṇā averacitgassa brahmuno sahavyupago bhavissatīti ṭhāname taɱ vijjati."|| ||

84. Iti kira vāseṭṭha avyāpajjhacitto bhikkhu.|| ||

Abyāpajjhacitto Brahmā.|| ||

Api nu kho avyāpajjhacittassa bhikkhuno avyāpajjhacittena brahmunā saddhiɱ saɱsandati sametī?" ti.|| ||

"Evaɱ bho Gotama"|| ||

"Sādhu vāseṭṭha.|| ||

So vata vāseṭṭha avyāpajjhacitto bhikkhu kāyassa bhedā param maraṇā avyāpajjhacitgassa brahmuno sahavyupago bhavissatīti ṭhāname taɱ vijjati."|| ||

85. Iti kira vāseṭṭha asaɱkiliṭṭhacitto bhikkhu.|| ||

Asaɱkiliṭṭhacitto Brahmā.|| ||

Api nu kho asaɱkiliṭṭhacittassa bhikkhuno asaɱkiliṭṭhacittena brahmunā saddhiɱ saɱsandati sametī?" ti.|| ||

"Evaɱ bho Gotama"|| ||

"Sādhu vāseṭṭha.|| ||

So vata vāseṭṭha asaɱkiliṭṭhacitto bhikkhu kāyassa bhedā param maraṇā asaɱkiliṭṭhacitgassa brahmuno sahavyupago bhavissatīti ṭhāname taɱ vijjati."|| ||

86. Iti kira vāseṭṭha vasattī bhikkhu.|| ||

Vasavattī Brahmā.|| ||

Api nu kho vasavattissa bhikkhuno vasavattinā brahmunā saddhiɱ saɱsandati sametī?" ti.|| ||

"Evaɱ bho Gotama"|| ||

"Sādhu vāseṭṭha.|| ||

So vata vāseṭṭha vasavattī bhikkhu kāyassa bhedā param maraṇā vasavattissa brahmuno sahavyupago bhavissatīti ṭhāname taɱ vijjati."|| ||

87. Evaɱ vutte vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā Bhagavantaɱ etad avocuɱ: "abhikkantaɱ bho Gotama abhikkantaɱ bho Gotama.|| ||

seyyathā pi bho Gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telappajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evam eva bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakisito.|| ||

Ete mayaɱ Bhagavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāma dhammañca bhikkhu-saŋghañ ca.|| ||

Upāsake ne bhavaɱ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaɱgate" ti.|| ||

Tevijjasuttaɱ niṭṭhitaɱ terasamaɱ.


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page