Digha Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Dīgha Nikāya

Sutta 18

Janavasabha Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


 

[1][pts] EVAṂ ME SUTAṂ.|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe.|| ||

Tena kho pana samayena Bhagavā parito parito janapadesu parivārake abbhatīte||
Kālakate upapattīsu byākaroti, Kāsi Kosalesu Vajjimallesu Ceti Vaɱsesu Kuru Pañcālesu Maccha Sūrasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti.|| ||

Paropaññāsaɱ nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā.|| ||

Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaɱ saññojanānaɱ parikkhayā rāgadosamohānaɱ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhassantaɱ karissanti.|| ||

Sātirekāni pañca-satāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā, tiṇṇaɱ saññojanānaɱ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā ti.|| ||

[201] 2. Assosuɱ kho nātikiyā paricārakā:|| ||

Bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti, Kāsi Kosalesu Vajjimallesu cetivaɱsesu kurupañcālesu macchasūrasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti.|| ||

Paropaññāsaɱ nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā.|| ||

Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaɱ saññojanānaɱ parikkhayā rāgadosamohānaɱ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhassantaɱ karissanti.|| ||

Sātirekāni pañca-satāni nātikiyā paricārakā abbhatītā tā, tiṇṇaɱ saññojanānaɱ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā" ti.|| ||

Tena ca nātikiyā paricārakā attamanā ahesuɱ pamuditā pītisomanassajātā Bhagavato pañhaveyyākaraṇaɱ4 sutvā.

3. Assosi kho āyasmā Ānando:|| ||

Bhagavā kira Bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti, Kāsi Kosalesu Vajjimallesu cetivaɱsesu kurupañcālesu macchasūrasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti. Paropaññāsaɱ nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaɱ saññojanānaɱ parikkhayā rāgadosamohānaɱ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhassantaɱ karissanti. Sātirekāni pañca-satāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaɱ saññojanānaɱ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā" ti. Tena ca nātikiyā paricārakā

Attamanā ahesuɱ pamuditā pītisomanassajātā Bhagavato pañhaveyyākaraṇaɱ sutvā ti.

Ānanda parikathā

4. Atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi: [202] ime kho panāpi1 ahesuɱ Māgadhakā paricārakā bahū c'eva rattaññū ca abbhatītā kālakatā. Suññā maññe aŋgamagadhā aŋgaMāgadhakehi2 paricārakehi abbhatītehi kālakatehi. Te kho panāpi ahesuɱ Buddhe pasannā dhamme pasannā saŋghe pasannā sīlesu paripūrakārino te abbhatītā kālakatā Bhagavato abyākatā. Tesampassa3 sādhu veyyākaraṇaɱ. Bahujano pasīdeyya tato gaccheyya sugatiɱ. Ayaɱ kho panāpi ahosi rājā Māgadho seniyo bimbisāro dhammiko dhammarājā hito brāhmaṇagahapatikānaɱ negamānañc'eva jānapadānañca. Apissudaɱ manussā kittayamānarūpā viharanti ' evaɱ no so dhammiko dhammarājā sukhāpetvā kālakato, evaɱ mayaɱ tassa dhammikassa dhammarañño vijite phāsu4 viharimhā' ti. So kho panāpi ahosi Buddhe pasanno dhamme pasanno saŋghe pasanno sīlesu paripūrakārī. Apissudaɱ manussā evam āhaɱsu, yāva maraṇakālāpi rājā Māgadho seniyo bimbisāro Bhagavantaɱ kittayamānarūpo kālakato' ti.

-----------

1. Panapi - [PTS]

2. Aŋgamāgadhikehi - syā

3. Tesampissa - machasaɱ

4. Phāsukaɱ - syā

[BJT Page 310]

So abbhatīto kālakato Bhagavatā abyākato. Tassa passa sādhu veyyākaraṇaɱ. Bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiɱ. Bhagavato kho pana sambodhi magadhesu. Yattha kho Bhagavato sambodhi magadhesu kathaɱ tattha Bhagavā Māgadhake paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu na byākareyya? Bhagavā c'eva kho pana Māgadhake paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu na byākareyya dīnamanā tenassu Māgadhakā paricārakā. [203] yena kho panassu dīnamanā Māgadhakā paricārakā kathaɱ te Bhagavā na byākareyyāti.

5. Idamāyasmā Ānando Māgadhake paricārake ārabbha eko raho anuvicintetvā rattiyā paccūsa-samayaɱ paccuṭṭhāya yena Bhagavā ten'upasaŋkami. Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi. Eka-m-antaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantā etad avoca.

Sutamme taɱ bhante Bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti, kāsiKosalesu Vajjimallesu cetivaɱsesu kurupañcālesu macchasūrasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti. Paropaññāsaɱ nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saññojanānaɱ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaɱ saññojanānaɱ parikkhayā rāgadosamohānaɱ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhassantaɱ karissanti. Sātirekāni pañca-satāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā, tiṇṇaɱ saññojanānaɱ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā" ti. Tena ca nātikiyā paricārakā attamanā ahesuɱ pamuditā pītisomanassajātā Bhagavato pañhaveyyākaraṇaɱ sutvā' ti. Ime kho panāpi bhante ahesuɱ Māgadhakā paricārakā bahū c'eva rattaññū ca abbhatītā kālakatā suññāmaññe aŋgamagadhā aŋgaMāgadhakehi paricārakehi abbhatītehi kālakatehi. Te kho panāpi bhante ahesuɱ Buddhe pasannā dhamme pasannā saŋghe pasannā sīlesu paripūrakārino. Te abbhatītā kālakatā Bhagavatā abyākatā.

[BJT Page 312]

Tesampassa sādhu veyyākaraṇaɱ bahujano pasīdeyya tato gaccheyya sugatiɱ ayaɱ kho panāpi bhante ahosi rājā Māgadho seniyo bimbisāro dhammiko dhammarājā hito buhmaṇagahapatikānaɱ [204] negamānañc'eva jānapadānañca. Apissudaɱ manussā kittayamānarūpā viharanti ' evaɱ no so dhammiko dhammarājā sukhāpetvā kālakato. Evaɱ mayaɱ tassa dhammikassa dhammarañño vijite phāsu viharimhā 'ti. So kho panāpi bhante ahosi Buddhe pasanno dhamme pasanno saŋghe pasanno sīlesu paripūrakārī. Apissudaɱ manussā evam āhaɱsu ' yāva maraṇakālāpi rājā Māgadho seniyo bimbisāro Bhagavantaɱ kittayamānarūpo kālakato 'ti. So abbhatīto kālakato Bhagavatā abyākato, tassa passa sādhu veyyākaraṇaɱ bahujano pasīdeyya tato gaccheyya sugatiɱ, Bhagavato kho pana bhante sambodhi magadhesu. Yattha kho pana bhante Bhagavato sambodhi magadhesu kathaɱ tattha Bhagavā Māgadhake paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu na byākareyya. Bhagavā ce kho pana bhante Māgadhake paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu na byākareyya, dīnamanā1 tenassu Māgadhakā paricārakā. Yena kho panassu bhante dīnamanā Māgadhakā paricārakā, kathaɱ te Bhagavā na byākareyyā 'ti.

Idamāyasmā Ānando Māgadhake paricārake ārabbha Bhagavato sammukhā parikathaɱ katvā uṭṭhāy āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.

6. Atha kho Bhagavā acirapakkante āyasmante ānande pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya nātikaɱ piṇḍāya pāvisi. Nātike piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā giñjakāvasathaɱ pavisitvā Māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhikatvā manasikatvā sabbaɱ cetaso samannāharitvā paññatte āsane nisīdi. " Gatiɱ tesaɱ jānissāmi abhisamparāyaɱ yaɱ gatikā te bhavanto yaɱ abhisamparāyā " ti.Addasā kho Bhagavā Māgadhake paricārake yaɱ gatikā te [205] bhavanto yaɱ abhisamparāyā ti. Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito giñjakāvasathā nikkhamitvā vihārapacchāyāyaɱ paññatte āsane nisīdi.

----------------

1. Ninnamanā syā, dīnamānā [PTS.]

[BJT Page 314]

7. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten'upasaŋkami. Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi. Eka-m-antaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca. " Upasantapadisso1 bhante Bhagavā, bhātiriva Bhagavato mukhavaṇṇo vippasannattā indriyānaɱ. Santena nūnajja bhante Bhagavā vihārena vihāsī " ti. " Yad eva kho me tvaɱ Ānanda Māgadhake paricārake ārabbha sammukhā parikathaɱ katvā uṭṭhāy āsanā pakkanto, tadevāhaɱ nātike piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā giñjakāvasathaɱ pavisitvā Māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhikatvā2 manasi katvā sabbaɱ cetaso samannāharitvā paññatte āsane nisīdiɱ ' gatiɱ tesaɱ jānissāmi abhisamparāyaɱ, yaɱgatikā te bhavanto yaɱ abhisamparāyā" ti. Addasaɱ kho ahaɱ Ānanda Māgadhake paricārake yaɱgatikā te bhavanto yaɱ abhisamparāyā ti.

Janavasabhāgamanaɱ

8. Atha kho Ānanda antarahito yakkho saddamanussāvesi: " janavasabho ahaɱ Bhagavā, janavasabho ahaɱ sugatā " ti. " Abhijānāsi no tvaɱ Ānanda ito pubbe evarūpaɱ nāmadheyyaɱ sutaɱ yad idaɱ janavasabho " ti. " Na kho ahaɱ bhante abhijānāmi ito pubbe evarūpaɱ nāmadheyyaɱ sutaɱ yad idaɱ janavasabho " ti. Api ca me bhante lomāni haṭṭhāni janavasabho ti nāmadheyyaɱ sutvā. Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi: nahi [206] nūna so orako yakkho bhavissati yassidaɱ3 evarūpaɱ nāmadheyyaɱ supaññattaɱ yad idaɱ janavasabho' ti. " Anantarā kho Ānanda saddā pātubhāvā u'āravaṇṇo me yakkho sammukhe pātu-r-ahosi. dutiyam pi saddamanussāvesi: bimbisāro ahaɱ Bhagavā bimbisāro ahaɱ sugatā 'ti. Idaɱ sattamaɱ kho ahaɱ bhante vessavaṇassa mahārājassa sahabyataɱ upapajjāmi. So tato cuto manussarājā bhavituɱ pahomi.4

Ito satta tato satta saɱsārāni catuddasa

Nivāsamabhijānāmi yattha me vusitaɱ pure.

Dīgharattaɱ kho ahaɱ bhante avinipāto avinipātaɱ sañjānāmi. Āsā ca pana me santiṭṭhti sakadāgāmitāyā ti.

-----------------

1. Upasantapatiso - kaɱ

2. Aṭṭhiɱkatvā - machasaɱ

3. Yad idaɱ - machasaɱ

4. Manussarājā pi homi - [PTS]

[BJT Page 316]

9. " Acchariyam idaɱ āyasmato janavasabhassa yakkhassa, abbhutamidaɱ āyasmato janavasabhassa yakkhassa, 'dīgha-rattaɱ kho ahaɱ bhante avinipāto avinipātaɱ sañjānāmīti ca vadesi, āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāyāti ca vadesi. Kuto nidānaɱ panāyasmā janavasabho yakkho evarūpaɱ u'āraɱ visesādhigamaɱ sañjānātī ?" Ti.

" Na aññattha Bhagavā tava sāsanā, na aññattha sugata tava sāsanā. Yadagge ahaɱ bhante Bhagavati ekantikato1 abhippasanno, tadagge ahaɱ bhante [207] dīgha-rattaɱ avinipāto avinipātaɱ sañjānāmi. Āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāya. Idhāhaɱ bhante vessavaṇena mahārājena pesito Virū'hakassa mahārājassa santike kenacidevakaraṇīyena. Addasaɱ Bhagavantaɱ antarāmagge giñjakāvasathaɱ pavisitvā Māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhikatvā manasi katvā sabbaɱ cetaso samannāharitvā nisinnaɱ ' gatiɱ tesaɱ jānissāmi abhisamparāyaɱ yaɱgatikā te bhavanto yaɱabhisamparāyā ti. Anacchariyaɱ kho pan'etaɱ bhante yaɱ vessavaṇassa mahārājassa tassaɱ parisāyaɱ bhāsato sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahitaɱ yaɱgatikā te bhavanto yaɱabhisamparāyā ti. Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi: Bhagavantañ ca dakkhāmi. Idañca Bhagavato ārocessāmī ti. Ime kho me bhante dve paccayā Bhagavantaɱ dassanāya upasaŋkamituɱ.

Devasabhā

10. Purimāni bhante divasāni purimatarāni tadahuposathe paṇṇarase vassupanāyikāya puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā kevalakappā ca devā Tāvatiɱsā sudhammāyaɱ sabhāyaɱ sannisinnā honti sannipatitā, mahatī ca dibbaparisā2 samantato sannisinnā honti3 sannipatitā. Cattāro ca Mahārājāno cātuddisā nisinnā honti. Puratthimāya disāya Dhataraṭṭho Mahārājā pacchimābhimukho4 nisinno hoti deve purakkhatvā. Dakkhiṇāya disāya Virū'hako Mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Pacchimāya disāya Virūpakkho Mahārājā puratthābhimukho5 nisinno hoti deve purakkhatvā. Uttarāya disāya vessavaṇo Mahārājā dakkhiṇābhimukho nisinno hoti deve [208] purakkhatvā. Yadā bhante kevalakappā ca devā Tāvatiɱsā sudhammāyaɱ sabhāyaɱ sannisinnā honti sannipatitā,mahatī ca dibbaparisā samantato sannisinnā honti sannipatitā, cattāro ca Mahārājāno catuddisā nisinnā honti idaɱ tesaɱ hoti āsanasmiɱ.

----------------

1. Ekanatato - syā,

2. Dibbā parisā - [PTS,]

3. Hoti - [PTS,]

4. Pacchābhimukho - machasaɱ,

5. Puratthābhimukho - machasaɱ,

[BJT Page 318]

Atha pacchā amhākaɱ āsanaɱ hoti. Ye te bhante devā Bhagavati brahmacariyaɱ caritvā adhunūpapannā Tāvatiɱsakāyaɱ, te aññe deve atirocanti vaṇṇena c'eva yasasā ca. Tenassudaɱ bhante devā Tāvatiɱsā attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā. " Dibbā vata bho kāyā paripūranti hāyanti asurā kāyā " ti. Atha kho bhante Sakko devānaɱ indo devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sampasādaɱ viditvā imāhi gāthāhi anumodi:

Modanti vata bho devā Tāvatiɱsā sahindakā1

Tathāgataɱ namassantā Dhammassa ca sudhammataɱ. [A]

Nave deve ca passantā vaṇṇavante yasassine2

Sugatasmiɱ brahmacariyaɱ caritvāna idhāgate.

Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā

Sāvakā bhūripaññassa visesūpagatā idha.

Idaɱ disvāna nandanti Tāvatiɱsā sahindakā

Tathāgataɱ namassantā Dhammassa ca sudhammatanti.

[209]

11. Tena sudaɱ bhante devā Tāvatiɱsā bhīyosomattāya attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā. ' Dibbā vata bho kāyā paripūranti

Hāyanti asurā kāyā ' ti.

12.Atha kho bhante yenatthena devā Tāvatiɱsā sudhammāyaɱ sabhāyaɱ sannisinnā honti sannipatitā, taɱ atthaɱ cintayitvā taɱ atthaɱ mantayitvā vuttavacanāpi taɱ3 Cattāro Mahārājāno tasmiɱ atthe honti, paccanusiṭṭhavacanāpi4 taɱ Cattāro Mahārājāno tasmiɱ atthe honti, sakesu āsanesu ṭhitā avipakkantā5.

" Te vuttavākyā rājāno paṭiggayhānusāsaniɱ

Vippasannamanā santā aṭṭhaɱsu samhi āsane" ti.

-------------------------

1. Saindakā - sīmu.

2. Yasassino - syā

3. Vuttavacanānāmidaɱ - kaɱ

4. Paccanusiṭṭhavacanā pi taɱ - machasaɱ

5. Ayipakkantā - kaɱ modanti bho punardevā: trayasatriɱ?a sa?atrakāɱ

Tathāgataɱ namasyantā dharmasya sukhadharmatām - mahāvastu

[BJT Page 320]

13. Atha kho bhante uttarāya disāya u'āro āloko sañjāyi, obhāso pātu-r-ahosi, atikkammeva devānaɱ devānubhāvaɱ. Atha kho bhante Sakko devānaɱ indo deve Tāvatiɱse āmantesi. Yathā kho mārisā nimitattāni dissanti u'āro āloko sañjāyati. Obhaso pātu-bhavati, Brahmā pātubhavissati, brahmuno h'etaɱ pubbanimittaɱ pātubhāvāya yad idaɱ āloko sañjāyati obhāso pātubhavatī ti.

" Yathā nimittā dissanti Brahmā pātubhavissati,

Brahmuno h'etaɱ nimittaɱ obhāso vipulo mahā ti.

Sanaŋkumārakathā

14. Atha kho bhante devā Tāvatiɱsā yathāsakesu āsanesu nisīdiɱsu. ' Obhāsame taɱ ñassāma yaɱ vipāko bhavissati sacchikatvā 'va naɱ gamissāmā ti. Cattaro pi Mahārājāno yathāsakesu āsananesu nisīdiɱsu " obhāsame taɱ ñassāma yaɱ vipāko bhavissati, [210] sacchikatvā va naɱ gamissāmā ti. Idaɱ sutvā devā Tāvatiɱsā ekaggatā samāpajjiɱsu "obhāsame taɱ ñassāma, yaɱ vipāko bhavissati, sacchikatvā va naɱ gamissāmā''ti.

Yadā bhante Brahmā sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu-bhavati oḷārikaɱ attabhāvaɱ abhinimminitvā pātu-bhavati. Yo kho pana bhante brahmuno pakativaṇṇo, anabhisambhavanīyo so devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ cakkhupathasmiɱ. Yadā bhante Brahmā sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu-bhavati so aññe deve atirocati vaṇṇena c'eva yasasā ca. seyyathā pi bhante sovaṇṇo viggaho mānusaɱ viggahaɱ atirocati, evam eva kho bhante yadā Brahmā sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu-bhavati, so aññe deve atirocati vaṇṇena c'eva yasasā ca. Yadā bhante Brahmā sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu-bhavati, na tassaɱ parisāyaɱ koci devo abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. Sabbe va tuṇhībhūtā pañjalikā pallaŋkena nisīdanti ' yassadā'ni dev'assa icchi'ssati Brahmā sanaɱkumāro tassa dev'assa pallaŋkena nisīdissatī' ti. Yassa kho pana bhante dev'assa Brahmā sanaɱkumāro pallaŋkena nisīdati, u'āraɱ so labhati devo vedapaṭilābhaɱ, u'āraɱ so labhati devo somanassapaṭilābhaɱ, seyyathā pi bhante rājā khattiyo muddhāvasitto adhunābhisitto rajjena, u'āraɱ so labhati vedapaṭilābhaɱ, u'āraɱ so labhati somanassapaṭilābhaɱ, evam eva kho bhante yassa dev'assa Brahmā sanaɱkumāro pallaŋke nisīdati u'āraɱ so labhati devo vedapaṭilābhaɱ, u'āraɱ so labhati devo somanassapaṭilābhaɱ.

[BJT Page 322]

[211]

15. Atha bhante Brahmā sanaɱkumāro oḷārikaɱ attabhāvaɱ abhinimminitvā kumāravaṇṇī hutvā pañcasikho devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu-r-ahosi. So vehāsaɱ abbhuggantvā ākāse anta'ikkhe pallaŋkena nisīdi. seyyathā pi bhante balavā puriso supacc'atthate vā pallaŋke same vā bhūmibhāge pallaŋkena nisīdeyya, evam eva kho bhante Brahmā sanaɱkumāro vehāsaɱ abbhuggantvā ākāse anta'ikkhe pallaŋkena nisīditvā devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sampasādaɱ viditvā imāhi gāthāhi anumodi:

" Modanti vata bho devā Tāvatiɱsā sahindakā

Tathāgataɱ namassantā Dhammassa ca sudhammataɱ.

Nave deve ca passantā vaṇṇavante yasassine

Sugatasmiɱ buhmacariyaɱ caritvāna idhāgate.

Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā

Sāvakā bhūripaññassa visesūpagatā idha.

Idaɱ disvāna nandanti Tāvatiɱsā sahindakā

Tathāgataɱ namassantā Dhammassa ca sudhammatanti.

16. Idamatthaɱ bhante Brahmā sanaɱkumāro bhāsittha. Idamatthaɱ bhante brahmuno

Sanaɱkumārassa bhāsato aṭṭhaŋgasamannāgato saro hoti: vissaṭṭho ca viññeyyo ca mañju ca savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca. Yathāparisaɱ kho pana bhante Brahmā sanaɱkumāro sarena viññāpeti. Na c'assa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Yassa kho pana bhante evaɱ aṭṭhaŋgasamannāgato saro hoti, so vuccati ' brahmasaro'ti. Atha kho bhante Brahmā sanaɱkumāro tettiɱsa attabhāve abhinimminitvā devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ [212] paccekapallaŋkesu paccekapallaŋkena nisīditvā deve Tāvatiɱse āmantesi: " taɱ kimmaññanti bhonto devā Tāvatiɱsā. Yāvañca so Bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukmpāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaɱ. Ye hi keci bho Buddhaɱ saraṇaɱ gatā dhammaɱ saraṇaɱ gatā saŋghaɱ saraṇa gatā sīlesu paripūrakārino, te kāyassa bhedā param maraṇā appekacce paranimmitavasavattīnaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjanti. Appekacce nimmānaratīnaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjanti, appekacce tusitānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjanti, appekacce yāmānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjanti, appekacce Tāvatiɱsānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjanti, appekacce cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjanti. Ye sabbanihīnaɱ kāyaɱ paripūrenti te gandhabbakāyaɱ paripūrentī ti.

[BJT Page 324]

Idamatthaɱ bhante Brahmā sanaɱkumāro bhāsittha. Idamatthaɱ bhante brahmuno sanaɱkumārassa bhāsato ghoso yeva. Devā maññanti yvāyaɱ mama pallaŋke, svāyaɱ eko'va bhāsatī ti.

" Ekasmiɱ bhāsamānasmiɱ sabbe bhāsanti nimmitā [a]

Ekasmiɱ tuṇhimāsīne sabbe tuṇhī bhavanti te.

Tadā su devā maññanti Tāvatiɱsā sahindakā

Yvāyaɱ mama pallaŋkasmiɱ svāyaɱ eko'va bhāsatī" ti.

17. Atha kho bhante Brahmā sanaɱkumāro ekattena attānaɱ upasaɱhāsi. Ekattena attānaɱ upasaŋharitvā [213] sakkassa devānamindassa pallaŋke pallaŋkena nisīditvā deve Tāvatiɱse āmantesi:

Iddhipāda bhāvanā

18. Taɱ kimmaññanti bhonto devā Tāvatiɱsā yāvasupaññattā cime tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena cattāro iddhipādā paññattā iddhipahutāya iddhivisavitāya iddhivikubbanatāya. Katame cattāro? Idha bho bhikkhu chanda-samādhi-padhāna-sankhāra-samannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti, viriya-samādhi-padhāna-sankhāra-samannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti, citta-samādhi-padhāna-sankhāra-samannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti, vīmaɱsā-samādhi-padhāna-sankhāra-samannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti. Ime kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena cattāro iddhipādā paññattā iddhipahutāya iddhivisavitāya iddhivikubbanatāya. Ye hi keci bho atītam addhānaɱ samaṇā vā brāhmaṇā vā aneka-vihitaɱ iddhividhaɱ paccanubhosuɱ, sabbe te imesaɱ yeva catunnaɱ iddhipādānaɱ bhāvitattā bahulīkatattā, ye pi hi keci bho anāgatam addhānaɱ samaṇā vā brāhmaṇā vā aneka-vihitaɱ iddhividhaɱ paccanubhossanti, sabbe te imesaɱ yeva catunnaɱ iddhipādānaɱ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye pi hi keci bho etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā aneka-vihitaɱ iddhividhaɱ paccanubhonti, sabbe te imesaɱ yeva catunnaɱ iddhipādānaɱ bhāvitattā bahulīkatattā. Passanti no bhonto devā Tāvatiɱsā mama pi maɱ evarūpaɱ iddhānubhāvanati.

--------------------

[A.] Ekasya bhā?amānasya sarve bhā?anti nirmitā:

Ekasya tu?aṇīmbhūtasya sarve tu?ṇīm bhavanti te. ( Divyāvadāna)

[BJT Page 326]

Evaɱ mahābrahme ' ti.

' Ahampi kho bho imesaɱ yeva catunnaɱ [214] iddhipādānaɱ bhāvitattā bahulīkatattā evaɱ mahiddhiko evaɱ mahānubhāvo' ti.

Idamatthaɱ bhante Brahmā sanaɱkumāro bhāsittha. Idamatthaɱ bhante Brahmā sanaɱkumāro bhāsitvā deve Tāvatiɱse āmantesi.

Okāsādhigamā

19. Taɱ kimmaññanti bhonto devā Tāvatiɱsā yāvañ c'idaɱ tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena tayo okāsādhigamā anubuddhā sukhassa adhigamāya. Katame tayo? Idha bho ekacco saɱsaṭṭho viharati kāmehi, saɱsaṭṭho akusalehi dhammehi. So aparena samayena ariyadhammaɱ suṇāti, yoniso manasikaroti, dhammānudhammaɱ paṭipajjati, so ariyadhammasavanaɱ āgamma yoniso manasikāraɱ dhammānudhammapaṭipattiɱ asaɱsaṭṭho viharati kāmehi, asaɱsaṭṭho akusalehi dhammehi. Tassa asaɱsaṭṭhassa kāmehi asaɱsaṭṭhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaɱ. Sukhā bhiyyo somanassaɱ, seyyathā pi bho mudā pāmojjaɱ jāyetha, evam eva kho bho asaɱsaṭṭhassa kāmehi assaṭṭhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaɱ, sukhā bhiyyo somanassaɱ. Ayaɱ kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena padhamo okāsādhigamo anubuddho sukhassa adhigamāya.

Puna ca paraɱ bho idh'ekaccassa oḷārikā kāyasankhārā appaṭippassaddhā honti. Oḷārikā vacīsankhārā appaṭippassaddhā honti, oḷārikā cittasankhārā appaṭippassaddhā honti, so aparena samayena ariyadhammaɱ suṇāti yoniso manasikaroti dhammānudhammaɱ paṭipajjati. Tassa ariyadhammasavanaɱ āgamma yoniso manasikāraɱ dhammānudhammapaṭipattiɱ, oḷārikā kāyasankhārā paṭippasasambhanti, oḷārikā vacīsankhārā paṭippassambhanti, [215] oḷārikā cittasankhārā paṭippassambhanti. Tassa oḷārikānaɱ kāyasankhārānaɱ paṭippassaddhiyā oḷārikānaɱ vacīsankhārānaɱ paṭippassaddhiyā oḷārikānaɱ cittasankhārānaɱ paṭippassaddhiyā uppajjati sukhaɱ. Sukhā bhiyyo somanassaɱ. seyyathā pi bho mudā pāmojjaɱ jāyetha. Evam eva kho oḷārikānaɱ kāyasankhārānaɱ paṭippassaddhiyā oḷārikānaɱ vacīsankhārānaɱ paṭippassaddhiyā oḷārikānaɱ cittasankhārānaɱ paṭippassaddhiyā uppajjati sukhaɱ. Sukhā bhiyyo somanassaɱ. Ayaɱ kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena dutiyo okāsādhigamo anubuddho sukhassa adhigamāya.

[BJT Page 328]

Puna ca paraɱ bho idh'ekacco idaɱ kusalan ti yathābhūtaɱ nappajānāti. Idaɱ akusalan ti yathābhūtaɱ nappajānāti, idaɱ sāvajjaɱ idaɱ anavajjaɱ idaɱ sevitabbaɱ idaɱ na sevitabbaɱ idaɱ hīnaɱ idaɱ paṇītaɱ idaɱ kaṇhasukkasappaṭibhāganti yathābhūtaɱ nappajānāti. So aparena samayena ariyadhammaɱ suṇāti yoniso manasikaroti dhammānudhammaɱ paṭipajjati. So ariyadhammasavanaɱ āgamma yonisomanasikāraɱ dhammānudhammappaṭipattiɱ idaɱ kusalan ti yathābhūtaɱ pajānāti, idaɱ akusalan ti ythābhūtaɱ pajānāti, idaɱ sāvajjaɱ idaɱ anavajjaɱ idaɱ sevitabbaɱ idaɱ na sevitabbaɱ idaɱ hīnaɱ idaɱ paṇītaɱ idaɱ kaṇhasukkasappaṭibhāganti yathābhūtaɱ pajānāti. Tassa evaɱ jānato evaɱ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Tassa avijjāvirāgā vijjuppādā uppajjati sukhaɱ, sukhā bhiyyo somanassaɱ. seyyathā pi bho mudā pāmojjaɱ1 jāyetha, evam eva kho bho avijjāvirāgā vijjuppādā uppajjati sukhaɱ. Sukhā bhiyyo somanassaɱ. Ayaɱ kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena tatiyo okāsādhigamo anubuddho sukhassa adhigamāya.

[216]

Ime kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena tayo okāsādhigamā anubuddhā sukhassa adhigamāyāti. Idamatthaɱ bhante Brahmā sanaɱkumāro bhāsittha. Idamatthaɱ bhante buhmā sanaɱkumāro bhāsitvā deve Tāvatiɱse āmantesi:

Satipaṭṭhānā

20. Taɱ kimmaññanti bhonto devā Tāvatiɱsā yāva supaññattāvime tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena. Cattāro satipaṭṭhānā kusalassādhigamāya. Katame cattāro? Idha bho bhikkhu ajdhattaɱ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijdhādomanassaɱ. Ajdhattaɱ kāye kāyānupassī viharanto tattha sammāsamādhiyati sammā vippasīdati. So tattha sammā samāhito sammāvippasanno bahiddhā parakāye ñāṇadassanaɱ abhinibbatteti.

Ajdhattaɱ vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijdhādomanassaɱ. Ajdhattaɱ vedanāsu vedanānupassī viharantotattha sammāsamādhiyati sammā vippasīdati. So tattha sammā samāhito

Sammāvippasanno bahiddhā paravedanāsu ñāṇadassanaɱ abhinibbatteti.

Ajdhattaɱ citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijdhādomanassaɱ. Ajdhattaɱ citte cittānupassī viharanto tattha sammāsamādhiyati sammā vippasīdati. So tattha sammā samāhito sammāvippasanno bahiddhā paracitte ñāṇadassanaɱ abhinibbatteti.

-----------

1. Pāmujjaɱ - kaɱ

[BJT Page 330]

Ajdhattaɱ dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijdhādomanassaɱ. Ajdhattaɱ dhammesu dhammānupassī viharanto tattha sammāsamādhiyati sammā vippasīdati. So tattha sammā samāhito sammāvippasanno bahiddhā paradhammesu ñāṇadassanaɱ abhinibbatteti. Ime kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena cattāro satipaṭṭhānā paññattā kusalassa adhigamāyāti.

Idamatthaɱ bhante Brahmā sankumāro bhāsittha. Idamatthaɱ bhante Brahmā sanaɱkumāro bhāsitvā deve Tāvatiɱse āmantesi.

Samādhiparikkhārā

21. Taɱ kimmaññanti bhonto devā Tāvatiɱsā yāvasupaññattāvime tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena satta sammāsamādhiparikkhārā sammāsamādhi'ssa bhāvanāya sammāsamādhi'ssa pāripūriyā. Katame satta? Sammādiṭṭhi sammāsaɱkappo sammāvācā sammākammanto [217] sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati.

Yā kho bho imehi sattahi aŋgehi cittassa ekaggatā parikkhatā, ayaɱ vuccati bho ariyo sammāsamādhi saupaniso iti pi saparikkhāro iti pi. Sammādiṭṭhi'ssa bho sammāsaŋkppo pahoti, sammāsaŋkappassa sammāvācā pahoti, sammāvāc'assa sammākammanto pahoti, sammākammantassa sammāājīvo pahoti, sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti, sammāvāyāmassa sammāsati pahoti, sammāsatissa sammāsamādhi pahoti, sammāsamādhi'ssa sammāñāṇaɱ pahoti, sammāñāṇassa sammāvimutti pahoti. Yaɱ hi taɱ bho sammā vadamāno vadeyya, svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko1 paccattaɱ veditabbo viññūhī. Apārutā amatassa dvārāti,idame taɱ sammā vadamāno vadeyya svākkhāto hi bho Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhi. Apārutā amatassa dvārāti.

-----------------

1. Opaneyyako - machasaɱ,

[BJT Page 332]

Ye hi keci bho Buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena samannāgatā saŋghe aveccappasādena samannāgatā, ariyakantehi sīlehi samnnāgatā. Ye cime opapātikā dhammavinītā sātirekāni catuvisatisatasahassāni Māgadhakā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaɱ saññojanānaɱ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. Atthi cevettha sakadāgāmino.

Atthāyaɱ1 itarā pajā puññabhāgāti me mano,

Saŋkhātuɱ no pi Sakkomi musāvādassa ottapanti. 2

22. Idamatthaɱ bhante Brahmā sanaɱkumāro bhāsittha. Idamatthaɱ bhante brahmuno sanaɱkumārassa bhāsato vessavaṇassa mahārājassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi. 'Acchariyaɱ vata bho. Abbhutaɱ vata bho, evarūpopi nāma u'āro satthā bhavissati, evarūpaɱ u'āraɱ dhammakkhānaɱ, evarūpā u'ārā visesādhigamā paññāyissantī'ti. Atha bhanne Brahmā sanaɱkumāro vessavaṇassa mahārājassa cetasā ceto paritavitakkamaññāya vessavaṇaɱ mahārājānaɱ etad avoca: "taɱ kimmaññati bhavaɱ vessavaṇo Mahārājā. Atītampi addhānaɱ evarūpo u'āro satthā ahosi, evarūpaɱ u'āraɱ dhammakkhānaɱ, evarūpā u'ārā visesādhigamā paññāyiɱsu. Anāgatampi addhānaɱ evarūpo u'āro satthā bhavissati. Evarūpaɱ u'āraɱ dhammakkhānaɱ, evarūpā u'ārā visesādhigamā paññāyissantī" ti.

23. Idamatthaɱ bhante Brahmā sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ abhāsi. Idamatthaɱ vessavaṇo Mahārājā brahmuno sanaɱkumārassa devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ bhāsato sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahitaɱ sayaɱ parisāyaɱ ārocesi. Idamatthaɱ janavasabho yakkho vessavaṇassa mahārājassa sayaɱ parisāyaɱ bhāsato sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahitaɱ Bhagavato ārocesi. Idamatthaɱ Bhagavā janavasabhassa yakkhassa sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā sāmañca abhiññāya āyasmato Ānandassa ārocesi. Idamatthaɱ āyasmā Ānando Bhagavato sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā ārocesi bhikkhūnaɱ bhikkhunīnaɱ upāsakānaɱ upāsikānaɱ 'tayidaɱ brahmacariyaɱ iddhañc'eva phītañ ca vitthāritaɱ bāhujaññaɱ puthubhūtaɱ yāva deva-manussehi suppakāsitanti.

Janavasabhasuttaɱ pañcamaɱ.


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page