Digha Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Dīgha Nikāya

Sutta 23

Pāyāsi Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


 

[1][pts] EVAṂ ME SUTAṂ.|| ||

Ekaɱ samayaɱ āyasmā kumāraKassapo Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi yena setabyā nāma kosalānaɱ nagaraɱ tadavasari.|| ||

Tatra sudaɱ āyasmā kumāraKassapo setabyāyaɱ viharati uttarena setabyaɱ siɱsapāvane.|| ||

Tena kho pana samayena pāyāsirājañño setabyaɱ ajjhāvasati sattussadaɱ satiṇakaṭṭhodakaɱ sadhaññaɱ rājabhoggaɱ raññā passenadinā kosalena dinnaɱ rājadāyaɱ brahmadeyyaɱ.|| ||

Tena kho pana samayena pāyāsissa rājaññassa evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ hoti "Iti pi n'atthi paro loko, n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ [317] kammānaɱ phalaɱ vipāko" ti.|| ||

2. Assosuɱ kho setabyakā brāhmaṇagahapatikā: "samaṇo khalu bho kumāraKassapo samaṇassa Gotamassa sāvako Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi setabyaɱ anuppatto setabyāyaɱ viharati uttarena setabyaɱ siɱsapāvane.|| ||

Taɱ kho pana bhavantaɱ kumārakassapaɱ evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: paṇḍito vyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho c'eva arahā ca.|| ||

Sādhu kho pana tathārūpānaɱ arahataɱ dassanaɱ hotī" ti.|| ||

3. Atha kho setabyakā brāhmaṇagahapatikā setabyāya nikkhamitvā saŋghasaŋghī gaṇībhūtā uttarena mukhā gacchanti yena siɱsapāvanaɱ.|| ||

Tena kho pana samayena pāyāsi rājañño uparipāsāde divāseyyaɱ upagato hoti.|| ||

Addasā kho pāyāsi rājañño setabyake brāhmaṇagahapatike setabyāya nikkhamitvā saŋghasaŋghī gaṇībhūte uttarena mukhe gacchante yena siɱsapāvanaɱ.|| ||

Disvā khattaɱ āmantesi: kin nu kho bho khatte setabyakā brāhmaṇagahapatikā setabyāya nikkhamitvā saŋghasaŋghī gaṇībhūtā uttarena mukhā gacchanti yena siɱsapāvanantī?

[318] "atthi kho bho samaṇo kumāraKassapo samaṇassa Gotamassa sāvako Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi setabyaɱ anuppatto,||
setabyāyaɱ viharati uttarena setabyaɱ siɱsapāvane.|| ||

Taɱ kho pana bhavantaɱ kumārakassapaɱ evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: paṇḍito vyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho c'eva arahā cāti.|| ||

Tam enaɱ te bhavantaɱ kumārakassapaɱ dassanāya upasaŋkamantī" ti.|| ||

"Tena hi bho khatte yena setabyakā brāhmaṇagahapatikā ten'upasaŋkama.|| ||

Upasaŋkamitvā setabyake brāhmaṇagahapatike evaɱ vadehi: pāyāsi bho rājañño evam āha' āgamentu kira bhavanto,||
pāyāsi pi rājañño samaṇaɱ kumārakassapaɱ dassanāya upasaŋkamissati purā samaṇo kumāraKassapo setabyake brāhmaṇagahapatike bāle abyatte saññāpeti: iti pi atthi paro loko,||
atthi sattā opapātikā,||
atthisukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti.|| ||

N'atthi hi bho khatte paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko" ti.|| ||

'Evaɱ bho' ti kho so khattā pāyāsissa rājaññassa paṭissutvā yena setabyakā brāhmaṇagahapatikā ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā setabyake brāhmaṇagahapatike etad avoca: pāyāsi bho rājañño evam āha: āgamentu kira bhavanto,||
pāyāsi pi rājañño samaṇaɱ kumārakassapaɱ dassanāya upasaŋkamissatī" ti.|| ||

4. Atha kho pāyāsī rājañño setabyakehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto yena siɱsapāvanaɱ yena āyasmā kumāraKassapo ten'upasaŋkami,||
upasaŋkamitvā āyasmatā kumārakassapena saddhiɱ sammodi,||
sammodanīyaɱ [319] kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Setabyakāpi kho brāhmaṇagahapatikā appekacce āyasmantaɱ kumārakassapaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu,||
appekacce āyasmatā kumārakassapena saddhiɱ sammodiɱsu,||
sammodanīyaɱ kathaɱ sārānīyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Appekacce yenāyasmā kumāraKassapo tenañjaliɱ panāmetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Appekacce nāmagottaɱ sāvetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Appekacce tuṇhībhūtā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

5. Eka-m-antaɱ nisinno kho pāyāsi rājañño āyasmantaɱ kumārakassapaɱ etad avoca: "ahaɱ hi bho kassapa evaɱ-vādī evaɱ-diṭṭhiɱ 'Iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko" ti.|| ||

"Nāhaɱ rājañña evaɱ-vādī evaɱ-diṭṭhiɱ addasaɱ vā assosi vā.|| ||

Kathaɱ hi nāma evaɱ vadeyya: 'Iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti.|| ||

Tena hi rājañña taɱ yeva ettha paṭipucchissāmi,||
yathā te khameyya tathā naɱ byākareyyāsi.|| ||

Taɱ kim maññasi rājañña ime candimasuriyā imasmiɱ vā loke parasmiɱ vā,||
devā vā te manussā vā ti?

"Ime bho kassapa candimasuriyā parasmiɱ loke na imasmiɱ,||
devā te na manussā" ti.|| ||

"Iminā pi kho te rājañña pariyāyena evaɱ hotu: iti pi atthi paro loko,||
atthi sattā opapātikā,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti.|| ||

"Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha,||
atha kho evaɱ me ettha hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko" ti.|| ||

6. Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaɱ hoti: 'Iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā [320] n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti?|| ||

"Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: 'Iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti.|| ||

"Yathā kathaɱ viya rājaññā" ti?

"Idha me bho kassapa mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhi.|| ||

Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā.|| ||

Yadāhaɱ jānāmi na dāni me imamhā ābādhā vuṭṭhahi'ssantīti tyāhaɱ upasaŋkamitvā evaɱ vadāmi: santi kho bho eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱvādino evaɱ-diṭṭhino ye te pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu vicchācārī musāvādī pisunavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhi.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjissantī ti.|| ||

Bhavanto kho pana pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhi.|| ||

Sace tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ saccaɱ vacanaɱ,||
bhavanto kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjissanti.|| ||

Sace bho kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ Nirayaɱ upapajjeyyātha,||
yena me āgantvā āroceyyātha: 'Iti pi atthi paro loko,||
atthi sattā opapātikā,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti.|| ||

Bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā yaɱ bhavantehi diṭṭhaɱ,||
yathā sāmaɱ diṭṭhaɱ evam etaɱ bhavissatī' ti.|| ||

Te me sādhū' ti [321] paṭissutvā n'eva āgantvā ārocenti,||
na pana dūtaɱ pahiṇanti.|| ||

Ayam pi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: 'Iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti."|| ||

"Tena hi rājañña taɱ yeva ettha paṭipucchissāmi,||
yathā te khameyya,||
tathā naɱ byākareyyāsi.|| ||

Taɱ kim maññasi rājañña? Idha te purisā coraɱ āgucāriɱ gahetvā dasseyyuɱ 'ayaɱ te bhante coro āgucārī,||
imassa yaɱ icchasi,||
taɱ daṇḍaɱ paṇehī' ti,||
te tvaɱ evaɱ vadeyyāsi 'tena hi bho imaɱ purisaɱ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaɱ gāḷhabandhanaɱ bandhitvā khuramuṇḍaɱ kāretvā1 barassarena paṇavena rathiyāya rathīyaɱ siŋghāṭakena siŋghāṭakaɱ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa āghātane 2 sīsaɱ chindathā' ti.|| ||

Te 'sādhū' ti paṭissutvā taɱ purisaɱ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaɱ gāḷhabandhanaɱ bandhitvā khuramuṇḍaɱ kāretvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaɱ siŋghāṭakena siŋghāṭakaɱ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa āghātane3 nisīdāpeyyuɱ.|| ||

Labheyya nu kho so coro coraghātesu 'āgamentu tāva bhavanto coraghātā amukasmiɱ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā,||
yāvāhaɱ tesaɱ uddassetvā āgacchāmī' ti? [322] udāhu vippalapantass'eva coraghātā sīsaɱ chindeyyunti?"

"Na hi so bho kassapa coro labheyya coraghātesu: āgamentu tāva bhavanto coraghātā amukasmiɱ gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā,||
yāvāhaɱ tesaɱ uddassetvā āgacchāmī' ti.|| ||

Atha kho naɱ vippalapantass'eva coraghātā sīsaɱ chindeyyunti.|| ||

"So hi nāma rājañña coro manusso manussabhūtesu coraghātesu na labhi'ssati: āgamentu tāva bhonto coraghātā amukasmiɱ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā,||
yāvāhaɱ tesaɱ uddesetvā āgacchāmī' ti.|| ||

Kiɱ pana te mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhi,||
te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā labhi'ssanti nirayapālesu: "āgamentu tāva bhavanto nirayapālā yāva mayaɱ pāyāsissa rājaññassa gantvā ārocema iti pi atthi paro loko,||
atthi sattā opapātikā,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko" ti? iminā pi kho te rājañña pariyāyena evaɱ hotu: iti pi atthi paro loko,||
atthi sattā opapātikā,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.|| ||

"Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha,||
atha kho evaɱ me ettha hoti iti pi n'atthi paro loko n'atthi sattā opapātikā n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti".|| ||

7. "Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipākoti?"

"Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipākoti".|| ||

"Yathā kathaɱ viya rājaññā" ti?

"Idha me bho kassapa mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu mcchācārā [323] paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā pisunāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhi.|| ||

Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā yadāhaɱ jānāmi "na1 dāni me imamhā ābādhā vuṭṭhahi'ssantī' ti.|| ||

Tyāhaɱ upasaŋkamitvā evaɱ vadāmi: santi kho bho eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ vādino evaɱ diṭṭhino "ye te pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā pisunāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhi,||
te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjantī" ti.|| ||

Bhavanto kho pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā pisunāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhi.|| ||

Sace tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ saccaɱ vacanaɱ,||
bhavanto kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjeyyātha,||
yena me āgantvā āroceyyātha: 'Iti pi atthi paro loko,||
atthi sattā opapātikā,||
atthi sutaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti.|| ||

Bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā,||
yaɱ bhavantehi diṭṭhaɱ,||
yathā sāmaɱ diṭṭhaɱ evam etaɱ bhavissatī ti.|| ||

Te me 'sādhū' ti paṭissutvā n'eva āgantvā ārocenti na pana dūtaɱ pahīṇanti.|| ||

Ayam pi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: [324] iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti".|| ||

"Tena hi rājañña upamaɱ te karissāmi.|| ||

Upamāyapi idh'ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.|| ||

Seyyathā pi rājañña puriso gūthakūpe sasīsakaɱ nimuggo assa,||
atha tvaɱ purise āṇāpeyyāsi: 'tena hi bho taɱ purisaɱ tamhā gūthakūpā uddharathā' ti te 'sādhū' ti paṭissutvā taɱ purisaɱ tamhā gūthakūpā uddhareyyuɱ,||
te tvaɱ evaɱ vadeyyāsi: 'tena hi bho tassa purisassa kāyā veepesikāhi gūtaɱ sunimmajjitaɱ nimmajjathā" ti.|| ||

te 'sādhū' ti paṭissutvā tassa purisassa kāyā veepesikāhi gūthaɱ sunimmajjitaɱ nimmajjeyyuɱ,||
te tvaɱ evaɱ vadeyyāsi: 'tena hi bho tassa purisassa kāyaɱ paṇḍumattikāya tikkhattuɱ subbaṭṭitaɱ ubbaṭṭethā' ti.|| ||

Te tassa purisassa kāyaɱ paṇḍumattikāya tikkhattuɱ subbaṭṭitaɱ ubbaṭṭeyyuɱ,||
te tvaɱ evaɱ vadeyyāsi: 'tena hi bho taɱ purisaɱ telena abbhañjitvā sukhumena cuṇṇena tikkhattuɱ suppadhotaɱ karothā' ti,||
te taɱ purisaɱ telena abbhañjitvā sukhumena cuṇṇena tikkhattuɱ suppadhotaɱ kareyyuɱ,||
te tvaɱ evaɱ vadeyyāsi: 'tena hi bho tassa purisassa kesamassuɱ kappethā' ti,||
te tassa purisassa kesamassuɱ kappeyyuɱ,||
te tvaɱ evaɱ vadeyyāsi: 'tena hi bho tassa purisassa mahagghañca mālaɱ mahagaghañca vilepanaɱ mahagaghāni ca vatthāni upaharathā' ti,||
te tassa purisassa mahagghañca mālaɱ mahagghañca [325] vilepanaɱ magagghāni ca vatthāni upahareyyuɱ,||
te tvaɱ evaɱ vadeyyāsi: 'tena hi bho taɱ purisaɱ pāsādaɱ āropetvā pañca kāmaguṇāni upaṭṭhapethā' ti,||
te taɱ purisaɱ pāsādaɱ āropetvā pañcakāmaguṇāni upaṭṭhapeyyuɱ,||
taɱ kim maññasi rājañña? Api nu tassa purisassa sunahātassa suvilittassa sukappitakesamassussa āmuttamālābhāraṇassa odātavatthavasanassa uparipāsādavaragatassa pañcahi kāma-guṇehi samappitassa samaŋgībhūtassa paricārayamānassa punadeva tasmiɱ gūthakūpe nimmujjitukamyatā1 assā' ti"?

"No h'idaɱ bho kassapa".|| ||

"Taɱ kissa hetu?"

"Asuci bho kassapa gūthakūpo,||
asuci c'eva asuci saŋkhāto ca duggandho ca duggandhasaŋkhāto ca jeguccho ca jegucchasaŋkhāto ca paṭikkūlo ca paṭikkūlasaŋkhāto cāti.|| ||

"Evam eva kho rājañña manussā devānaɱ asuci c'eva asucisaŋkhātā ca duggandhā ca duggandhasaŋkhātā ca jegucchā ca jegucchasaŋkhātā ca paṭikkūlā ca paṭikūlasaŋkhātā ca.|| ||

Yojanasataɱ kho rājañña manussagandho deve ubbādhati.|| ||

Kim pana te mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhi kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā te āgantvā ārocessanti: iti pi atthi paro loko,||
atthi sattā opapātikā,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ [326] kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti? Iminā pi kho te rājañña pariyāyena evaɱ hotu iti pi atthi paro loko,||
atthi sattā opapātikā,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko" ti.|| ||

Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha,||
atha kho evaɱ me ettha hoti.|| ||

Iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti.|| ||

8. "Atthi pana bho rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipākoti?"

"Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā.|| ||

N'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipākoti".|| ||

"Yathākathaɱ viya rājaññā" ti?

"Idha me bho kassapa mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratā.|| ||

Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā.|| ||

Yadāhaɱ jānāmi na dāni me imamhā ābādhā vuṭṭhahi'ssantiti tyāhaɱ upasaŋkamitvā evaɱvadāmi: santi kho bho eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱvādino evaɱ-diṭṭhino 'ye te pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjanti devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahabyatanti,||
bhavanto kho pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā.|| ||

Sace tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ saccaɱ vacanaɱ,||
bhavanto kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjissanti devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahabyataɱ.|| ||

Sace bho kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjeyyātha devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahabyataɱ,||
yena me āgantvā āroceyyātha iti pi atthi paro loko,||
atthi sattā opapātikā,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti.|| ||

Bhavanto kho pana me sadŋyikā paccayikā,||
yaɱ bhaventehi diṭṭhaɱ,||
yathā [327] sāmaɱ diṭṭhaɱ,||
evam etaɱ bhavissatīti te me 'sādhu' ti.paṭissutvā n'eva āgantvā ārocenti na pana dūtaɱ pahiṇanti.|| ||

Ayam pi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loke n'atthi sattā opapātikā katthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko" ti.|| ||

"Tena hi rājañña taɱ yeva ettha paṭipucchissāmi,||
yathā te khameyya tathā naɱ byākareyyāsi.|| ||

Yaɱ kho pana rājañña mānusakaɱ vassasataɱ,||
devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ eso eko rattindivo.|| ||

Tāya rattiyā tiɱsa rattiyo māso,||
tena māsena dvādasa māsiyo saɱvaccharo,||
tena saɱvaccharena dibbaɱ vassasahassaɱ devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ āyuppamāṇaɱ.|| ||

Ye te mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahabyataɱ,||
sace pana tesaɱ evaɱ bhavissati: 'yāva mayaɱ dve vā tīṇi vā rattindivāni dibbehi pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaŋgibhūtā paricārema,||
atha mayaɱ pāyāsissa rājaññassa gantvā āroceyyāma: iti pi atthi paro loko,||
atthi sattā opapātikā,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti,||
api nu te āgantvā āroceyyuɱ: iti pi atthi paro loko,||
atthi sattā opapātikā,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti"?

"No h'etaɱ bho kassapa,||
api hi mayaɱ bho kassapa ciraɱkālakatā pi bhaveyyāma.|| ||

Ko pan'etaɱ bhoto kassapassa āroceti: atthi devā Tāvatiɱsāti vā,||
evaɱ dīghāyukā devā Tāvatiɱsāti vā.|| ||

Na mayaɱ [328] bhoto kassapassa saddahāma atthi devā Tāvatiɱsā ti vā evaɱ dīghāyuko devā Tāvatiɱsā ti vā" ti.|| ||

"seyyathā pi rājañña jaccandho puriso na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni,||
na passeyya nīlakāni rūpāni,||
na passeyya pītakāni rūpāni,||
na passeyya lohitakāni rūpāni,||
na passeyya mañjeṭṭhikāni rūpāni,||
na passeyya samavisamaɱ na passeyya tārakarūpāni,||
na passeyya candimasuriye,||
so evaɱ vadeyya 'n'atthi kaṇhasukkāni rūpāni,||
n'atthi kaṇhasukkānaɱ rūpānaɱ dassāvī,||
n'atthi nīlakāni rūpāni,||
n'atthi nīlakānaɱ rūpānaɱ dassāvī,||
n'atthi pītakāni rūpāni,||
n'atthi pītakānaɱ rūpānaɱ dassāvī,||
n'atthi lohitakāni rūpāni,||
n'atthi lohitakānaɱ rūpānaɱ dassāvī,||
n'atthi mañjeṭṭhikāni rūpāni,||
n'atthi mañjeṭṭhikānaɱ rūpānaɱ dassāvī,||
n'atthi samavisamaɱ,||
n'atthi samavisamassa dassāvī,||
n'atthi tārakarūpāni,||
n'atthi tārakarūpānaɱ dassāvī,||
n'atthi candimasuriyā,||
n'atthi candima-suriyānaɱ dassāvī,||
ahame taɱ na jānāmi,||
ahame taɱ na passāmi tasmā taɱ n'atthini.|| ||

Sammā nu kho bho rājañña vadamāno vadeyyā" ti?

"No h'etaɱ bho kassapa.|| ||

Atthi kaṇhasukkāni rūpāni,||
atthi kaṇhasukkānaɱ rūpānaɱ dassāvī,||
atthi nīlakāni rūpāni,||
atthi nīlakānaɱ rūpānaɱ dassāvī,||
atthi pītakāni rūpāni,||
atthi pītakānaɱ rūpānaɱ dassāvī,||
atthi lohitakāni rūpāni,||
atthi lohitakānaɱ rūpānaɱ dassāvī,||
atthi mañjeṭṭhikāni rūpāni,||
atthi mañjeṭṭhikānaɱ rūpānaɱ [329] dassāvī,||
atthi samavisamaɱ atthi samavisamassa dasasāvī,||
atthi tārakarūpāni,||
atthi tārakarūpānaɱ dassāvī,||
atthi candimasuriyā,||
atthi candima-suriyānaɱ dassāvī.|| ||

'Ahame taɱ na jānāmi,||
ahame taɱ na passāmi,||
tasmā tā n'atthi' ti na hi so bho kassapa sammā vadamāno vadeyyā" ti.|| ||

"Evam eva kho tvaɱ rājañña jaccandhūpamo maññe paṭibhāsi,||
yaɱ maɱ tvaɱ evaɱ vadesi: ko pan'etaɱ bhoto kassapassa āroceti: atthi devā Tāvatiɱsāti vā,||
evaɱ dīghāyukā devā Tāvatiɱsāti vā.|| ||

Na mayaɱ bhoto kassapassa saddahāma atthi devā Tāvatiɱsāti vā evaɱ dīghāyukā devā Tāvatiɱsāti vā' ti.|| ||

Na kho rājañña evaɱ paro loko daṭṭhabbo.|| ||

Yathā tvaɱ maññasi iminā maɱsacakkhunā.|| ||

Ye kho te rājañña samaṇa-brāhmaṇā araññe vanapatthāni pannāni senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni,||
te tattha appamattā ātāpino pahitattā viharantā dibbaɱ cakkhuɱ visodhenti,||
te dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena imañc'eva lokaɱ passanti parañca,||
satte ca opāpātike.|| ||

Evañ ca kho rājañña paro loko daṭṭhabbo.|| ||

Na tv eva yathā tvaɱ maññasi iminā maɱsacakkhunā.|| ||

Iminā pi kho te rājañña pariyāyena evaɱ hotu: iti pi atthi paro loko.|| ||

Atthi sattā opapātikā.|| ||

Atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti."|| ||

"Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha,||
atha kho [330] evamme ettha hoti: iti pi n'atthi pattā paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti."|| ||

"Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipākoti?"

9. "Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipākoti".|| ||

"Yathā kathaɱ viya rājaññāti"?

"Idhāhaɱ bho kassapa passāmi samaṇabrāhmaṇe sīlavante kalyāṇadhamme jīvitukāme amaritukāme sukhakāme dukkhapaṭikkūle.|| ||

Tassa mayhaɱ bho kassapa "evaɱ hoti: sace kho ime bhonto samaṇa-brāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā evaɱ jāneyyuɱ: ito no matānaɱ seyyo bhavissatī' ti idāni me bhonto samaṇa-brāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā vīsaɱ vā khādeyyuɱ,||
satthaɱ vā āhareyyuɱ,||
ubbandhitvā vā kālaɱ kareyyuɱ,||
papāte vā papateyyuɱ.|| ||

Yasmā ca kho ime bhonto samaṇa-brāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā na evaɱ jānanti: ito no matānaɱ seyyo bhavissatī ti,||
tasmā ime bhonto samaṇa-brāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā jīvitukāmā amaritukāmā sukhakāmā dukkhapaṭikūlā.|| ||

Attānaɱ na mārentī' ti.|| ||

Ayam pi bho kassapa pariyoso yena me pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipākoti".|| ||

"Tena hi rājañña upamante karissāmi,||
upamāyapi dhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.|| ||

Bhūtapubbaɱ rājañña aññatarassa brāhmaṇassa dve pajāpatiyo ahesuɱ.|| ||

Ekissā putto ahosi dasavassuddesiko vā dvādasavassuddesiko vā,||
ekā gabbhinī upavijaññā.|| ||

Atha kho so brāhmaṇo kālamakāsi.|| ||

Atha kho so māṇavako mātusapattiɱ etad avoca: 'yam idaɱ hoti dhanaɱ vā dhaññaɱ vā rajataɱ vā jātarūpaɱ vā,||
sabbantaɱ [331] mayhaɱ,||
n'atthi tuyhettha kiñcī,||
pitu me hoti dāyajjaɱ niyyātehī' ti,||
evaɱ vutte sā brāhmaṇī taɱ māṇavakaɱ etad avoca: 'āgamehi tāva tāta yāva vijāyāmi.|| ||

Sace kumārako bhavissati,||
tassapi ekadeso bhavissati,||
sace kumārikā bhavissati sāpi ce opabhoggā bhavissatī ti.|| ||

dutiyam pi kho so māṇavako mātusapattiɱ etad avoca: 'yam idaɱ hoti dhanaɱ vā dhaññaɱ vā rajataɱ vā jātarūpaɱ vā sabbantaɱ mayhaɱ.|| ||

N'atthi tuyhettha kiñci,||
pitu me hoti dāyajjaɱ niyyātehī' ti.|| ||

dutiyam pi kho sā brāhmaṇī taɱ māṇavakaɱ etad avoca: āgamehi tāva tāta yāva vijāyāmi.|| ||

Sace kumārako bhavissati.|| ||

Tassapi ekadeso bhavissati,||
sace kumārikā bhavissati,||
sāpi te opabhoggā bhavissatī' ti.|| ||

Tatiyam pi kho so māṇavako mātusapattiɱ etad avoca: 'yam idaɱ hoti dhanaɱ vā dhaññaɱ vā rajataɱ vā jātarūpaɱ vā sabbantaɱ mayhaɱ.|| ||

N'atthi tuyhettha kiñci,||
pitu me hoti dāyajjaɱ niyyātehī' ti.|| ||

Atha kho sā brāhmaṇī satthaɱ gahetvā ovarakaɱ pavisitvā udaraɱ opāṭesi: yāva jānāmi yadi vā kumārako yadi vā kumārikā' ti.|| ||

Sā attānañc'eva jīvitañ ca gabbhañca sāpateyyañ ca vināsesi.|| ||

Yathā taɱ bālā abyattā anayabyasanaɱ āpannā,||
ayoniso dāyajjaɱ gavesantī evam eva kho tvaɱ rājañña bālo avyatto anayabyasanaɱ āpajjissasi ayoniso paralokaɱ gavesanto,||
[332] seyyathā pi sā brāhmaṇī bālā abyattā anayabyasanaɱ āpannā ayoniso dāyajjaɱ gavesantī.|| ||

Na kho rājañña samaṇa-brāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā apakkaɱ paripācenti,||
api ca paripakkaɱ āgamenti,||
paṇḍitānaɱ attho hi rājañña samaṇa-brāhmaṇānaɱ sīlavantānaɱ kalyāṇadhammānaɱ jīvitena.|| ||

Yathā yathā kho rājañña samaṇabrāmhaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā ciraɱ dīghamaddhāna tiṭṭhanti,||
tathā tathā bahuɱ puññaɱ pasavanti.|| ||

Bahujanahitāya ca paṭipajjanti bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaɱ,||
imināpi kho te rājañña pariyāyena evaɱ hotu "Iti pi atthi paro loko,||
atthi sattā opapātikā,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko" ti.|| ||

"Kiñcapi bhavaɱ Kassapo evam āha,||
atha kho evaɱ me ettha hoti iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipākoti".|| ||

10.|| ||

"Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipākoti?"

"Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipākoti".|| ||

"Yathā kathaɱ viya rājaññā" ti?

"Idha mebho kassapa purisā coraɱ āgucāriɱ gahetvā dassenti: ayaɱ bhante coro āgucārī,||
imassa yaɱ icchasi taɱ daṇḍaɱ paṇehī' ti.|| ||

Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: 'tena hi bho imaɱ purisaɱ jīvantaɱ yeva kumbhiyā pakkhipitvā mukhaɱ pidahitvā allena cammena onandhitvā allāya mattikāya bahalāvalepanaɱ [333] kāretvā uddhanaɱ āropetvā aggiɱ dethā' ti.|| ||

Te me 'sādhu'tī paṭissutvā taɱ purisaɱ jīvantaɱ yeva kumbhiyā pakkhipitvā mukhaɱ pidahitvā allena cammena onandhitvā allaya mattikāya bahalāvalepanaɱ kāretvā.|| ||

Uddhanaɱ āropetvā aggiɱ denti.|| ||

Yadā mayaɱ jānāma 'kālakato so puriso' ti atha naɱ kumbhiɱ oropetvā ubbhinditvā mukhaɱ vivaritvā sanikaɱ nillokema 'appeva nāmassa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmā' ti.|| ||

Nev'assa mayaɱ jīvaɱ nikkhamantaɱ passāma.|| ||

Ayam pi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti."|| ||

"Tena hi rājañña taɱ yeva ettha paṭipucchissāmi.|| ||

Yathā te khameyya tathā naɱ byākareyyāsi.|| ||

Abhijānāsi no tvaɱ rājañña divāseyyaɱ upagato supīnakaɱ passitā ārāmarāmaṇeyyakaɱ vanarāmaṇeyyakaɱ bhūmirāmaṇeyyakaɱ pokkharaṇīrāmaṇeyyakanti?"

"Abhijānāmahaɱ bho kassapa divāseyyaɱ upagato supinakaɱ passitā ārāmarāmaṇeyyakaɱ vanarāmaṇeyyakaɱ bhūmirāmaṇeyyakaɱ pokkharaṇīrāmaṇeyyakanti."|| ||

"Rakkhanti taɱ tamhi samaye khujjā pi vāmanakā pi ke'āsikā pi komārikāpī" ti?|| ||

"Evaɱ bho kassapa rakkhanti maɱ tasmiɱ samaye khujjāpi vāmanakāpi ke'āsikā pi komārikā pī" ti.|| ||

"Api nu tā tuyhaɱ jīvaɱ passanti pavisantaɱ vā nikkhamantaɱ vā" ti?|| ||

[334] "no h'etaɱ bho kassapa"

"Tā hi nāma rājañña tuyhaɱ jīvantassa jīvantiyo jīvaɱ na passissanti pavisantaɱ vā nikkhamantaɱ vā.|| ||

Kim pana tvaɱ kālakatassa jīvaɱ passissasi pavisantaɱ vā nikkhamantaɱ vā?|| ||

Iminā pi kho te rājañña pariyāyena evaɱ hotu; iti pi atthi paro loko,||
atthi sattā opapātikā,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti."|| ||

"Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha,||
atha kho evaɱ me ettha hoti; iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti"

11.|| ||

"Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipākoti?".|| ||

"Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipākoti".|| ||

"Yathā kathaɱ viya rājaññā" ti?|| ||

"Idha me bho kassapa purisā coraɱ āgucāriɱ gahetvā dassenti.|| ||

Ayā te bhante coro āgucārī,||
imassa yaɱ icchasi taɱ daṇḍaɱ paṇehī' ti.|| ||

Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: 'tena hi bho imaɱ purisaɱ jīvantaɱ yeva tulāya tuletvā jiyāya anassāsakaɱ māretvā punadeva tulāya tulethā' ti.|| ||

Te me 'sādhū' ti paṭissutvā taɱ purisaɱ jīvantaɱ yeva tulāya tuletvā jisāya anassāsakaɱ māretvā punadeva tulāya tulenti.|| ||

Yadā so jīvati,||
tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro ca.|| ||

Yadā pana so kālakato hoti,||
tadā garutaro ca hoti patthinnataro ca akammaññataro ca.|| ||

Ayam pi kho bho kassapa pariyāso yena me pariyāyena evaɱ hoti: 'Iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti."|| ||

"Tena hi rājañña upamante karissāmi.|| ||

Upamāyapidh'ekacce [335] viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.|| ||

Seyyathā pi rājañña puriso divasaɱ sannattaɱ ayogu'aɱ ādittaɱ sampajjalitaɱ sajotibhūtaɱ tulāya tuleyya,||
tam enaɱ aparena samayena sītaɱ nibbutaɱ tulāya tuleyya.|| ||

Kadā nu kho so ayogu'o lahutaro vā hoti mudutaro vā kammaññataro vā? Yadā vā āditta sampajjalito sajotibhūto,||
yadā vā sīto nibbuto" ti?|| ||

"Yadā so bho kassapa ayogu'o tejosahagato ca hoti vāyosahagato ca āditto sampajjalito sajotibhūto,||
tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro ca.|| ||

Yadā ca pana so ayogu'o ne ca tejosahagato hoti na vāyosahagato sīto nibbuto,||
tadā garutaro ca hoti patthinnataro ca akammaññataro cā ti."|| ||

"Evam eva kho rājañña yadā'yaɱ kāyo āyusahagato ca hoti usmāsahagato ca viññāṇasahagato ca,||
tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro ca.|| ||

Yadā panāyaɱ kāyo n'eva āyusahagato hoti na usmāsahagato na viññānasahagato,||
tā garutaro ca hoti patthinnataro ca akammaññataro ca.|| ||

Iminā pi kho te rājañña pariyāyena evaɱ hotu: iti pi atthi paro loko,||
atthi sattā opapātikā,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko" ti.|| ||

"Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha,||
atha kho evaɱ me ettha hoti iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko" ti.|| ||

12.|| ||

"Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipākoti?"

"Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipākoti".|| ||

"Yathā kathaɱ viya rājaññā" ti?|| ||

"Idha me bho kassapa purisā coraɱ āgucāriɱ gahetvā dassenti; 'ayante bhante coro āgucārī,||
imassa yaɱ [336] icchasi taɱ daṇḍaɱ paṇehī' ti.|| ||

Tyāhaɱ evaɱ vadāmi; tena hi bho imaɱ purisaɱ anupahacca chaviñca cammañca maɱsañca nahāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca jīvitā voropethā' ti.|| ||

Te me sādhū ti paṭissutvā taɱ purisaɱ anupahacca chaviñca cammañca maɱsañca nahāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca jīvitā voropenti.|| ||

Yadā so āmato hoti,||
tyāhaɱ evaɱ vadāmi: tena hi bho imaɱ purisaɱ uttānaɱ nipātetha,||
appeva nāmassa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmāti.|| ||

Te taɱ purisaɱ uttānaɱ nipātenti.|| ||

Nev'assa mayaɱ jīvaɱ nikkhamantaɱ passāma.|| ||

Tyāhaɱ evaɱ vadāmi; tena hi bho imaɱ purisaɱ avakujjaɱ nipātetha,||
appeva nāmassa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmāti.|| ||

Tena hi bho imaɱ purisaɱ passena nipātetha,||
appeva nāmassa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmāti.|| ||

Tena hi bho imaɱ purisaɱ dutiyena passena nipātetha,||
appeva nāmassa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmāti.|| ||

Tena hi bho imaɱ purisaɱ uddhaɱ ṭhapetha,||
appeva nāmassa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmāti.|| ||

Tena hi bho imaɱ purisaɱ omuddhakaɱ ṭhapetha,||
appeva nāmassa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmāti.|| ||

Tena hi bho imaɱ purisaɱ pāṇinā ākoṭetha,||
appeva nāmassa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmāti.|| ||

Tena hi bho imaɱ purisaɱ leḍḍunā ākoṭetha,||
appeva nāmassa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmāti.|| ||

Tena hi bho imaɱ purisaɱ daṇḍena ākoṭetha,||
appeva nāmassa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmāti.|| ||

Tena hi bho imaɱ purisaɱ satthena ākoṭetha,||
appeva nāmassa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmāti.|| ||

Tena hi bho imaɱ purisaɱ odhunātha,||
appeva nāmassa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmāti.|| ||

Tena hi bho imaɱ purisaɱ sandhunātha,||
appeva nāmassa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmāti.|| ||

Tena hi bho imaɱ purisaɱ niddhunātha,||
appeva nāmassa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmāti.|| ||

Te taɱ purisaɱ avakujja nipātenti,||
nev'assa mayaɱ jīvaɱ nikkhamantaɱ passāma.|| ||

Tassa tad eva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
tad eva sotaɱ hoti te saddā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sveva kāyo hoti te phoṭṭhabbā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti.|| ||

Te taɱ purisaɱ passena nipātenti,||
nev'assa mayaɱ jīvaɱ nikkhamantaɱ passāma.|| ||

Tassa tad eva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
tad eva sotaɱ hoti te saddā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sāyeva jivhā hoti na rasā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sveva kāyo hoti na phoṭṭhabbā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti.|| ||

Te taɱ purisaɱ dutiyena passena nipātenti,||
nev'assa mayaɱ jīvaɱ nikkhamantaɱ passāma.|| ||

Tassa tad eva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
tad eva sotaɱ hoti te saddā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sveva kāyo hoti te phoṭṭhabbā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti.|| ||

Te taɱ purisaɱ uddhaɱ ṭhapenti,||
nev'assa mayaɱ jīvaɱ nikkhamantaɱ passāma.|| ||

Tassa tad eva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
tad eva sotaɱ hoti te saddā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sāyeva jivhā hoti na rasā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sveva kāyo hoti na phoṭṭhabbā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti.|| ||

Te taɱ purisaɱ omuddhakaɱ ṭhapenti,||
nev'assa mayaɱ jīvaɱ nikkhamantaɱ passāma.|| ||

Tassa tad eva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
tad eva sotaɱ hoti te saddā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sveva kāyo hoti te phoṭṭhabbā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti.|| ||

Te taɱ purisaɱ pāṇinā ākoṭenti,||
nev'assa mayaɱ jīvaɱ nikkhamantaɱ passāma.|| ||

Tassa tad eva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
tad eva sotaɱ hoti te saddā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sāyeva jivhā hoti na rasā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sveva kāyo hoti na phoṭṭhabbā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti.|| ||

Te taɱ purisaɱ leḍdhunā ākoṭenti,||
nev'assa mayaɱ jīvaɱ nikkhamantaɱ passāma.|| ||

Tassa tad eva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
tad eva sotaɱ hoti te saddā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sveva kāyo hoti te phoṭṭhabbā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti.|| ||

Te taɱ purisaɱ daṇḍena ākoṭenti,||
nev'assa mayaɱ jīvaɱ nikkhamantaɱ passāma.|| ||

Tassa tad eva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
tad eva sotaɱ hoti te saddā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sāyeva jivhā hoti na rasā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sveva kāyo hoti na phoṭṭhabbā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti.|| ||

Te taɱ purisaɱ satthena ākoṭenti,||
nev'assa mayaɱ jīvaɱ nikkhamantaɱ passāma.|| ||

Tassa tad eva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
tad eva sotaɱ hoti te saddā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sāyeva jivhā hoti na rasā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sveva kāyo hoti na phoṭṭhabbā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti.|| ||

Te taɱ purisaɱ odhunanti,||
nev'assa mayaɱ jīvaɱ nikkhamantaɱ passāma.|| ||

Tassa tad eva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
tad eva sotaɱ hoti te saddā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sāyeva jivhā hoti na rasā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sveva kāyo hoti na phoṭṭhabbā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti.|| ||

Te taɱ purisaɱ sandhunanti nev'assa mayaɱ jīvaɱ nikkhamantaɱ passāma.|| ||

Tassa tad eva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
tad eva sotaɱ hoti te saddā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sāyeva jivhā hoti na rasā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sveva kāyo hoti na phoṭṭhabbā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti.|| ||

Te taɱ purisaɱ niddhunanti,||
nev'assa mayaɱ jīvaɱ nikkhamantaɱ passāma.|| ||

Tassa tad eva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
tad eva sotaɱ hoti te saddā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
tad eva ghānaɱ hoti te gandhā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
tad eva ghānaɱ hoti te gandhā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
[337] sāyeva jivhā hoti te rasā tatcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
sveva kāyo hoti te phoṭṭhabbā tañcāyatanaɱ nappaṭisaŋvedeti,||
ayam pi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti".|| ||

"Tena hi rājañña upamante karissāmi.|| ||

Upamāyapidh'ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ajānanti.|| ||

Bhūtapubbaɱ rājañña aññataro saŋkhadhammo saŋkhaɱ ādāya paccantimaɱ janapadaɱ agamāsi.|| ||

So yenaññataro gāmo ten'upasaŋkami,||
upasaŋkamitvā majjhe gāmassa ṭhito tikkhattuɱ saŋkhaɱ upalāpetvā saŋkhaɱ bhūmiyaɱ nikkhipitvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Atha kho rājañña tesaɱ paccantajānapadānaɱ manussānaɱ etad ahosi:|| ||

"Ambho kassa nu kho eso saddo evaɱrajanīyo evaɱkamanīyo evaɱmadanīyo evaɱbandhanīyo evaɱmucchanīyo" ti?|| ||

Sannipatitvā taɱ saŋkhadhamaɱ etad avocuɱ:|| ||

"Ambho kassa nu kho eso saddo evaɱ rajanīyo evaɱ kamanīyo evaɱ madanīyo evaɱ khandhanīyo evaɱ mucchanīyo" ti?|| ||

"Eso kho bho saŋkho nāma yasseso saddo evaɱ rajanīyo evaɱ kamanīyo evaɱ madanīyo evaɱ bandhanīyo evaɱ mucchanīyo' ti.|| ||

Te taɱ saŋkhaɱ uttānaɱ nipātesuɱ:|| ||

'Vadehi bho saŋkha,||
vadehi bho saŋkhā' ti.|| ||

N'eva so saŋkho saddamakāsi.|| ||

Te taɱ saŋkhaɱ avakujjaɱ nipātesuɱ:|| ||

'Vadehi bho saŋkha,||
vadehi bho saŋkhā' ti.|| ||

N'eva so saŋkho saddamakāsi.|| ||

Te taɱ saŋkhaɱ passena nipātesuɱ:|| ||

'Vadehi bho saŋkha,||
vadehi bho saŋkhā' ti.|| ||

N'eva so saŋkho saddamakāsi.|| ||

Te taɱ saŋkhaɱ dutiyena passena nipātesuɱ:|| ||

'Vadehi bho saŋkha,||
vadehi bho saŋkhā' ti.|| ||

N'eva so saŋkho saddamakāsi.|| ||

Te taɱ saŋkhaɱ uddhaɱ ṭhapesuɱ: 'vadehi bho saŋkha,||
vadehi bho saŋkhā' ti.|| ||

N'eva so saŋkho saddamakāsi.|| ||

Te taɱ saŋkhaɱ omuddhakaɱ ṭhapesuɱ: 'vadehi bho saŋkha,||
vadehi bho saŋkhā' ti.|| ||

N'eva so saŋkho saddamakāsi.|| ||

Te taɱ saŋkhaɱ [338] pāṇinā ākoṭesuɱ: 'vadehi bho saŋkha,||
vadehi bho saŋkhā' ti.|| ||

N'eva so saŋkho saddamakāsi.|| ||

Te taɱ saŋkhaɱ leḍḍunā ākoṭesuɱ: 'vadehi bho saŋkha,||
vadehi bho saŋkhā' ti.|| ||

N'eva so saŋkho saddamakāsi.|| ||

Te taɱ saŋkhaɱ daṇḍena ākoṭesuɱ: 'vadehi bho saŋkha,||
vadehi bho saŋkhā' ti.|| ||

N'eva so saŋkho saddamakāsi.|| ||

Te taɱ saŋkhaɱ satthena ākoṭesuɱ: 'vadehi bho saŋkha,||
vadehi bho saŋkhā' ti.|| ||

N'eva so saŋkho saddamakāsi.|| ||

Te taɱ saŋkhaɱ odhuniɱsu: 'vadehi bho saŋkha,||
vadehi bho saŋkhā' ti.|| ||

N'eva so saŋkho saddamakāsi.|| ||

Te taɱ saŋkhaɱ sandhuniɱsu: 'vadesahi bho saŋkha,||
vadehi bho saŋkhā' ti.|| ||

N'eva so saŋkho saddamakāsi.|| ||

Te taɱ saŋkhaɱ niddhuniɱsu: 'vadehi bho saŋkha,||
vadehi bho saŋkhā' ti.|| ||

N'eva so saŋkho saddamakāsi.|| ||

Atha kho rājañña tassa saŋkhadhamassa etad ahosi: yāvabālā ime paccantajānapadā manussā.|| ||

Kathaɱ hi nāma ayoniso saŋkhasaddaɱ gavesissantī ti tesaɱ pekkhamānānaɱ saŋkhaɱ gahetvā tikkhattuɱ saŋkhaɱ upalāpetvā saŋkhaɱ ādāya pakkāmi.|| ||

Atha kho rājañña tesaɱ paccantajānapadānaɱ manussānaɱ etad ahosi: yadā kira bho ayaɱ saŋkho nāma purisasahagato ca hoti,||
vāyāmasahagato ca vāyusahagato ca,||
tadāyaɱ saŋkho saddaɱ karoti.|| ||

Yadā panāyaɱ saŋkho n'eva purisasahagato hoti na vāyāmasahagato na vāyusahagato,||
nāyaɱ saŋkho saddaɱ karotī' ti.|| ||

Evam eva kho rājañña yadāyaɱ kāyo āyusahagato ca hoti usmāsahagato ca viññāṇasahagato ca,||
tadā abhikkamatipi paṭikkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti,||
cakkhunāpi rūpaɱ passati,||
sotenapi saddaɱ suṇāti,||
ghānenapi gandhaɱ ghāyati,||
jivhāyapi rasaɱ sāyati,||
kāyenapi phoṭṭhabbaɱ phusati,||
manasāpi dhammaɱ vijānāti.|| ||

Yadā panāyaɱ kāyo n'eva āyusahagato hoti,||
na usmāsahagato ca na viññāṇasahagato ca,||
tadā n'eva abhikkamati na paṭikkamati na tiṭṭhati na nisīdati na seyyaɱ kappeti,||
cakkhunāpi rūpaɱ na passati,||
sotenapi saddaɱ na suṇāti,||
ghānenapi gandhaɱ na ghāyati,||
jivhāyapi rasaɱ na sāyati,||
kāyenapi phoṭṭhabbaɱ na phusati,||
manasāpi dhammaɱ na vijānāti.|| ||

Iminā pi kho te rājañña pariyāyena evaɱ hotu: iti pi atthi paro loko,||
atthi sattā opapātikā,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti".|| ||

"Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha,||
atha kho [339] evamme ettha hoti: iti pi n'atthi paro

Loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti".|| ||

13. "Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipākoti?"

"Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipākoti".|| ||

"Yathā kathaɱ viya rājaññāti?"

"Idha me bho kassapa purisā coraɱ āgucāriɱ gahetvā dassenti: ayaɱ te bhante coro āgucārī,||
imassa yaɱ icchasi taɱ daṇḍaɱ paṇehī' ti.|| ||

Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: tena hi bho imassa purisassa chaviɱ chindatha,||
appeva nāmassa jīvaɱ passeyyāmā' ti.|| ||

Te tassa purisassa chaviɱ chindanti nev'assa mayaɱ jīvaɱ passāma.|| ||

Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: tena hi bho imassa purisassa cammaɱ chindatha,||
appeva nāmassa jīvaɱ passeyyāmā' ti.|| ||

Tena hi bho imassa purisassa maɱsaɱ chindatha,||
appeva nāmassa jīvaɱ passeyyāmā' ti.|| ||

Tena hi bho imassa purisassa nahāruɱ chindatha,||
appeva nāmassa jīvaɱ passeyyāmā' ti.|| ||

Tena hi bho imassa purisassa aṭṭhiɱ chindatha,||
appeva nāmassa jīvaɱ passeyyāmā' ti.|| ||

Tena hi bho imassa purisassa aṭṭhimiñjaɱ chindatha,||
appeva nāmassa jīvaɱ passeyyāmā' ti.|| ||

Te tassa purisassa cammaɱ chindanti nev'assa mayaɱ jīvaɱ passāma.|| ||

Te tassa purisassa maɱsaɱ chindanti nev'assa mayaɱ jīvaɱ passāma.|| ||

Te tassa purisassa nahāruɱ chindanti nev'assa mayaɱ jīvaɱ passāma.|| ||

Te tassa purisassa aṭṭhiɱ chindanti nev'assa mayaɱ jīvaɱ passāma.|| ||

Te tassa purisassa aṭṭhimiñjaɱ chindanti nev'assa mayaɱ jīvaɱ passāma.|| ||

Ayam pi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti."|| ||

"Tena hi rājañña upamante karissāmi.|| ||

Upamāyapi idh'ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.|| ||

Bhūtapubbaɱ rājañña aññataro aggiko jaṭilo araññāyatane paṇṇakuṭiyā vasati.|| ||

Atha kho rājañña aññataro janapade sattho vuṭṭhāsi.|| ||

Atha kho so sattho tassa aggikassa jaṭilassa assamassa sāmantā ekarattiɱ vasitvā pakkāmi.|| ||

Atha kho rājañña tassa aggikassa jaṭilassa [340] etad ahosi: yannūnāhaɱ yena so satthavāho ten'upasaŋkameyyaɱ,||
appevanāmettha kiñci upakaraṇaɱ adhigaccheyyanti.|| ||

Atha kho so aggiko jaṭilo kālasseva vuṭṭhāya yena so satthavāho ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā addasa tasmiɱ satthavāhe daharaɱ kuMāraɱ mandaɱ uttānaseyyakaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Disvānassa etad ahosi: na kho me taɱ paṭirūpaɱ,||
yamme pekkhamānassa manussabhūto kālaɱkareyya.|| ||

Yannūnāhaɱ imaɱ dārakaɱ assamaɱ netvā āpādeyyaɱ poseyyaɱ vaḍḍheyyanti.|| ||

Atha kho so aggiko jaṭilo taɱ dārakaɱ assamaɱ netvā āpādesi posesi vaḍḍhesi.|| ||

Yadā so dārako dasavassuddesiko vā hoti dvādasavassuddesiko vā,||
atha kho tassa aggikassa jaṭilassa janapade kiñci'd'eva karaṇīyaɱ uppajji.|| ||

Atha kho so aggiko jaṭilo taɱ dārakaɱ etad avoca: 'icchāmahaɱ tāta janapadaɱ gantuɱ,||
aggiɱ tāta paricareyyāsi.|| ||

Mā ca te aggi nibbāyi.|| ||

Sace ca te aggi nibbāyeyya,||
ayaɱ vāsi,||
imāni kaṭṭhāni,||
idaɱ araṇīsahitaɱ.|| ||

Aggiɱ nibbattetvā aggiɱ paricareyyāsī' ti.|| ||

Atha kho so aggiko jaṭilo taɱ dārakaɱ evaɱ anusāsitvā janapasaɱ agamāsi.|| ||

Tassa khiḍḍāpasutassa aggi nibbāyi.|| ||

Atha kho tassa dārakassa etad ahosi: pitā kho maɱ evaɱ avaca: 'aggiɱ tāta paricareyyāsi,||
mā ca te aggi nibbāyi.|| ||

Sace ca te aggi nibbāyeyya ayaɱ vāsi imāni kaṭṭhāni.|| ||

Idaɱ araṇīsahitaɱ,||
aggiɱ nibbattetvā aggiɱ paricareyyāsī' ti.|| ||

Yannūnāhaɱ aggiɱ nibbattetvā aggiɱ paricareyyanti.|| ||

[341] atha kho so dārako araṇīsahitaɱ vāsiyā tacchi: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

N'eva so aggiɱ adhigacchi.|| ||

Araṇīsahitaɱ dvidhā phālesi: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

N'eva so aggiɱ adhigacchi.|| ||

Araṇisahitaɱ tidhā phālesi: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

N'eva so aggiɱ adhigacchi.|| ||

Araṇīsahitaɱ catudhā phālesi: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

N'eva so aggiɱ adhigacchi.|| ||

Araṇīsahitaɱ pañcadhā phālesi: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

N'eva so aggiɱ adhigacchi.|| ||

Araṇīsahitaɱ dasadhā phālesi: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

N'eva so aggiɱ adhigacchi.|| ||

Araṇīsahitaɱ satadhā phālesi: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

N'eva so aggiɱ adhigacchi.|| ||

Araṇīsahitaɱ sakalikaɱ sakalikaɱ akāsi: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

N'eva so aggiɱ adhigacchi.|| ||

Araṇīsahitaɱ sakalikaɱ sakalikaɱ karitvā udukkhale koṭṭesi: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

N'eva so aggiɱ adhigacchi.|| ||

Araṇīsahitaɱ udukkhale koṭṭetvā mahāvāte opuṇi: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

N'eva so aggiɱ adhigacchi.|| ||

Atha kho so aggiko jaṭilo janapade taɱ karaṇīyaɱ tīretvā,||
yena sako assamo ten'upasaŋkami,||
upasaŋkamitvā taɱ dārakaɱ etad avoca: 'kacci te tāta aggi na nibbuto' ti.|| ||

Idha me tāta khiḍḍāpasutassa aggi nibbāyi.|| ||

Tassa me etad ahosi: pitā kho maɱ evaɱ acca: aggiɱ tāta paricareyyāsi,||
mā ca te aggi nibbāyi.|| ||

Sace ca te aggi nibbāyeyya ayaɱ vāsi imāni kaṭṭhāni idaɱ araṇīsahitaɱ,||
aggiɱ nibbattetvā aggiɱ paricareyyāsī ti.|| ||

Yannūnāhaɱ aggiɱ nibbattetvā aggiɱ paricareyyanti.|| ||

Atha khvāhaɱ tāta araṇīsahitaɱ vāsiyā tacchiɱ: appeva nāma aggi adhigaccheyyanti.|| ||

Nevāhaɱ aggiɱ adhigacchiɱ.|| ||

Araṇīsahataɱ dvidhā phālesiɱ: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

Nevāhaɱ aggiɱ adhigacchiɱ.|| ||

Araṇīsahitaɱ tidhā phālesiɱ: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

Nevāhaɱ aggiɱ adhigacchiɱ.|| ||

Araṇīsahitaɱ catudhā phālesiɱ: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

Nevāhaɱ aggiɱ adhigacchiɱ.|| ||

Araṇīsahitaɱ pañcadhā phālesiɱ: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

Nevāhaɱ aggiɱ adhigacchiɱ.|| ||

Araṇīsahitaɱ dasadhā phālesiɱ: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

Nevāhaɱ aggiɱ adhigacchiɱ.|| ||

Araṇīsahitaɱ satadhā phālesiɱ: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

Nevāhaɱ aggiɱ adhigacchiɱ.|| ||

Araṇīsahitaɱ sakalikaɱ sakalikaɱ akāsiɱ: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

Nevāhaɱ aggiɱ adhigacchiɱ.|| ||

Araṇīsahitaɱ sakalikaɱ sakalikaɱ karitvā udukkhale koṭṭesiɱ: appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

Nevāhaɱ aggiɱ adhigacchiɱ.|| ||

Araṇīsahitaɱ udukkhakale koṭṭetvā mahāvāte ophuṇiɱ appeva nāma aggiɱ adhigaccheyyanti.|| ||

Nevāhaɱ aggiɱ adhigacchinti.|| ||

Atha kho tassa aggikassa jaṭilassa etad ahosi: yāvabālo ayaɱ dārako avyatto.|| ||

Kathaɱ hi nāma ayoniso aggiɱ gavesissatī ti tassa pekkhamānassa araṇīsahitaɱ gahetvā aggiɱ nibbattetvā taɱ dārakaɱ etad avoca: evaɱ kho tāta [342] aggi nibbattetabbo,||
natv eva yathā tvaɱ bālo avyatto ayoniso aggiɱ gavesissatī ti,

Evam eva kho tvaɱ rājañña bālo avyatto ayoniso paralokaɱ gavesissasi.|| ||

Paṭinissajjetaɱ rājañña pāpakaɱ diṭṭhigataɱ.|| ||

Paṭinissajjetaɱ rājañña pāpakaɱ diṭṭhigataɱ.|| ||

Mā te ahosi dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāyā" ti.|| ||

"Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha,||
atha kho nevāhaɱ Sakkomi1 idaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ paṭinissajjituɱ.|| ||

Rājā pi maɱ pasenadi kosalo jānāti tirorājānopi: 'pāyāsirājañño evaɱ-vādī evaɱ-diṭṭhi: iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.|| ||

Sacāhaɱ bho kassapa idaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ paṭinissajjissāmi,||
bhavissanti me cattāro; yāvabālo pāyāsirājañño yāvaavyatto duggahitaggāhīti.|| ||

Kopenapi naɱ harissāmi,||
makkhenapi naɱ harissāmi,||
pa'āsenapi naɱ harissāmī ti."|| ||

14. "Tena hi rājañña upamante karissāmi.|| ||

Upamāyapidh'ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.|| ||

Bhūtapubbaɱ rājañña mahāsakaṭasattho sakaṭasahassaɱ puratthimā janapadā pacchimaɱ janapadaɱ agamāsi.|| ||

So yena yena gacchati khippameva pariyādiyati tiṇakaṭṭhodakaɱ haritakapaṇṇaɱ.|| ||

Tasmiɱ kho pana satthe dve satthavāhā ahesuɱ,||
eko [343] pañcannaɱ sakaṭasatānaɱ eko pañcannaɱ sakaṭasatānaɱ.|| ||

Atha kho tesaɱ satthavāhānaɱ etad ahosi.|| ||

Ayaɱ kho pana mahāsakaṭasattho sakaṭasahassaɱ.|| ||

Te mayā yena yena gacchāma khippameva pariyādiyati tiṇakaṭṭhodakaɱ haritakapaṇṇaɱ.|| ||

Yannūna mayaɱ imaɱ satthaɱ dvidhā vibhajeyyāma ekato pañca sakaṭasatāni,||
ekato pañca sakaṭasatānīti.|| ||

Te taɱ satthaɱ dvīdhā vibhajiɱsu ekato pañca sakaṭasatāni ekato pañca sakaṭasatāni.|| ||

Eko tāva satthavāho bahuɱ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca āropetvā satthaɱ payāpesi.|| ||

Dvīhatīhaɱ payāto kho pana so sattho addasa purisaɱ kā'aɱ lohitakkhaɱ sannaddhakalāpaɱ kumudamāliɱ allavatthaɱ allakesaɱ kaddamamakkhītehi cakkehi bhaddena rathena paṭipathaɱ āgacchantaɱ.|| ||

Disvā etad avoca: 'kuto bho āgacchasī' ti 'amukamhā janapadā' ti.|| ||

'Kuhiɱ gamissasī' ti 'amukaɱ nāma janapadanti.|| ||

' 'Kacci bho purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho' ti?|| ||

Evaɱ kho bho purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho.|| ||

Āsittodakāni vaṭumāni bahuɱ tiṇañca [344] kaṭṭhañca udakañca,||
chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni,||
lahubhārehi sakaṭehi sighasīghaɱ gacchatha.|| ||

Mā yoggāni kilamethāti.|| ||

Atha kho so satthavāho satthike āmantesi: ayaɱ bho puriso evam āha: purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho1,||
āsittodakāni vaṭumāni,||
bahuɱ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca,||
chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni,||
lahubhārehi sakaṭehi sīghasīghaɱ gacchatha,||
mā yoggāni kilamethāti,||
chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni,||
lahubhārehi sakaṭehi satthaɱ payāpethā' ti.|| ||

'Evaɱ bho' ti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā,||
chaḍḍetvā purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni lahubhārehi sakaṭehi satthaɱ payāpesuɱ.|| ||

Te paṭhamehi satthavāse na addasaɱsu tiṇaɱ vā kaṭṭhaɱ vā udakaɱ vā,||
dutiyepi satthavāse na addasaɱsu tiṇaɱ vā kaṭṭhaɱ vā udakaɱ vā,||
tatiyepi satthavāse na addasaɱsu tiṇaɱ vā kaṭṭhaɱ vā udakaɱ vā,||
catutthepi satthavāse na addasaɱsu tiṇaɱ vā kaṭṭhaɱ vā udakaɱ vā,||
pañcamepi satthavāse na addasaɱsu tiṇaɱ vā kaṭṭhaɱ vā udakaɱ vā,||
chaṭṭhepi satthavāse na addasaɱsu tiṇaɱ vā kaṭṭhaɱ vā udakaɱ vā,||
sattamepi satthavāse na addasaɱsu tiṇaɱ vā kaṭṭhaɱ vā udakaɱ vā.|| ||

Sabbe va anayabyasanaɱ āpajjiɱsu.|| ||

Ye ca tasmiɱ satthe ahesuɱ manussā vā pasū vā sabbe so yakkho amanusso bhakkhesi,||
aṭṭhikān'eva sesesi.|| ||

Yadā aññāsi dutiyo satthavāho bahunikkhanto kho bho dāni so sattho' ti,||
bahuɱ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca āropetvā satthaɱ payāpesi.|| ||

Dvihatīhaɱ payāto kho paneso sattho addasa purisaɱ kā'aɱ lohitakkhaɱ [345] sannaddhakalāpaɱ kumudamāliɱ allavatthaɱ allakesaɱ kaddamamakkhitehi cakkehi bhaddena rathena paṭipathaɱ āgacchantaɱ.|| ||

Disvā etad avoca: kuto bho āgacchasī' ti?|| ||

'Amukamhā janapadā' ti.|| ||

'Kuhiɱ gamissasī' ti?|| ||

'Amukaɱ nāma janapadan' ti.|| ||

'Kacci bho purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho,||
āsittodakāni vaṭumāni,||
bahuɱ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca,||
chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni,||
lahubhārehi sakaṭehi sighaɱsighaɱ gacchatha,||
mā yoggāni kilamethāti.|| ||

Atha kho so satthavāho satthike āmantesi: ayaɱ bho puriso evam āha'purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho,||
āsittodakāni vaṭumāni,||
bahuɱ tiṇañ ca kaṭṭhañ ca udakañ ca,||
chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni,||
lahubhārehi sakaṭehi sīghasīghaɱ gacchatha,||
mā yoggāni kilamethā' ti.|| ||

Ayaɱ kho bho puriso n'eva amhākaɱ mitto na ñātisālohito.|| ||

Kathaɱ mayaɱ imassa saddhāya gamissāma? Na kho chaḍḍhetabbāni purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni yathābhatena bhaṇḍena satthaɱ payāpetha.|| ||

Na no purāṇaɱ chaḍḍessāmā' ti.|| ||

'Evaɱ bho' ti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā yathābhatena bhaṇḍena satthaɱ payāpetha.|| ||

Na no purāṇaɱ chaḍḍessāmā' ti.|| ||

'Evaɱ bho' ti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā yathābhatena bhaṇḍena satthaɱ payāpesuɱ.|| ||

Te paṭhame pi satthavāse na addasaɱsu tiṇaɱ vā [346] kaṭṭhaɱ vā udakaɱ vā,||
dutiye pi satthavāse tatiye pi satthavāse catutthepi satthavāse pañcame pi satthavāse chaṭṭhe pi satthavāse sattame pi satthavāse na addasaɱsu tiṇaɱ vā kaṭṭhaɱ vā udakaɱ vā tañ ca satthaɱ addasaɱsu anayabyasanaɱ āpannaɱ.|| ||

Ye ca tasmiɱ satthe pi ahesuɱ manussā vā pasū vā,||
tesañca aṭṭhikān'eva addasaɱsu tena yakkhena amanussena bhakkhitānaɱ.|| ||

Atha kho so satthavāho satthike āmantesi: ayaɱ kho bho sattho anayabyasanaɱ āpanno yathā taɱ tena bālena satthavāhena pariṇāyakena.|| ||

Tenahi bho yānamhākaɱ satthe appasārāni paṇīyāni,||
tāni chaḍḍetvā,||
yāni imasmiɱ satthe mahāsārāni paṇiyāni tāni ādiyathā' ti.|| ||

'Evaɱ bho' ti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā yāni sakasmiɱ satthe appasārāni paṇiyāni tāni chaḍḍetvā yāni tasmiɱ satthe mahāsārāni paṇiyāni tāni ādiyitvā,||
sotthinā taɱ kantāraɱ nitthariɱsu yathā taɱ paṇḍitena satthavāhena pariṇāyakena.|| ||

Evam eva kho tvaɱ rājañña bālo avyatto anayabyasanaɱ āpajjissasi ayoniso paralokaɱ gavesanto,||
seyyathā pi so purimo satthavāho.|| ||

Ye pi tava sotabbaɱ saddahātabbaɱ maññisanti,||
te pi anayabyasanaɱ āpajjissanti,||
seyyathā pi te satthikā.|| ||

Parinissajjetaɱ rājañña pāpakaɱ diṭṭhigataɱ,||
paṭinissajjetaɱ rājañña pāpakaɱ diṭṭhigataɱ.|| ||

Mā te ahosi dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāyā" ti.|| ||

"Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha,||
atha kho nevāhaɱ Sakkomi idaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ paṭinissajjituɱ.|| ||

Rājāpi maɱ passenadikosalo jānāti tirorājāno pi.|| ||

Pāyāsirājañño evaɱ-vādī evaɱ-diṭṭhi: 'Iti pi [347] n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti.|| ||

Svāhaɱ bho kassapa idaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ paṭinissajjissāmi,||
bhavissanti me cattāro: yāva bālo pāyāsirājañño yāva avyatto yāva duggahitaggāhīti,||
kopenapi naɱ harissāmi makkhenapi naɱ harissāmi,||
pa'āsenapi naɱ harissāmī' ti.|| ||

15. "Tena hi rājañña upamante karissāmi.|| ||

Upamāyapidh'ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.|| ||

Bhūtapubbaɱ rājañña aññataro sūkaraposako puriso sakamhā gāmā aññaɱ gāmaɱ agamāsi.|| ||

Tattha addasa pahūtaɱ sukkhaɱ gūthaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Disvānassa etad ahosi: ayaɱ kho bahuko sukkagūtho chaḍḍito,||
mamaɱ ca sūkarabhattā.|| ||

Yannūnāhaɱ ito sukkhagūthaɱ hareyyanti,||
so uttarāsaŋgaɱ pattharitvā pahūtaɱ sukkhagūthaɱ ākiritvā bhaṇḍikaɱ bandhitvā sīse ubbāhetvā agamāsi.|| ||

Tassa antarāmagge mahāakālamegho pāvassi.|| ||

So uggharantaɱ paggharantaɱ yāva agganakhā gūthena makkhito gūthabhāraɱ ādāya agamāsi.|| ||

Tam enaɱ manussā disvā evam āhaɱsu: kacci no tvaɱ bhaṇe ummatto,||
kacci viceto? Kathaɱhi nāma uggharantaɱ paggharantaɱ yāva agganakhā gūthena makkhito gūthabhāraɱ harissasī' ti?|| ||

'Tumhe khvettha bhaṇe ummattā tumhe vicetā.|| ||

[348] tathā hi pana me sūkarabhattan' ti.evam eva kho tvaɱ rājañña gūthahārikūpamo maññe paṭibhāsi.|| ||

Paṭinissajjetaɱ rājañña pāpakaɱ diṭṭhigataɱ.|| ||

Paṭinissajjetaɱ rājañña pāpakaɱ diṭṭhigataɱ.|| ||

Mā te ahosi dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāyā" ti.|| ||

"Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha,||
atha kho nevāhaɱ Sakkomi idaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ paṭinissajjituɱ.|| ||

Rājāpi maɱ passenadikosalo jānāti tirorājānopi: pāyāsi rājañño evaɱ-vādī evaɱ-diṭṭhi: 'Iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti.|| ||

Sacāhaɱ bho kassapa idaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ paṭinissajjissāmi,||
bhavissanti me cattāro: yāva bālo pāyāsirājañño avyatto duggahitaggāhīti kopenapi naɱ harissāmi,||
makkhenapi naɱ harissāmi,||
pa'āsenapi naɱ harissāmī ti."|| ||

16. "Tena hi rājañña upamante karissāmi.|| ||

Upamāyapi idh'ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.|| ||

Bhūtapubbaɱ rājañña dve akkhadhuttā akkhehi dibbiɱsu.|| ||

Eko akkhadhutto āgatāgataɱ kaliɱ gilati.|| ||

Addasā kho dutiyo akkhadhutto taɱ akkhadhuttaɱ āgatāgataɱ kaliɱ gilantaɱ.|| ||

Disvā taɱ akkhadhuttaɱ etad avoca: tvaɱ kho samma ekantikena jināsi dehi me samma akkhe,||
pajjohissāmī' ti.|| ||

'Evaɱ sammā' ti kho so akkhadhutto tassa akkhadhuttassa akkhe pādāsi.|| ||

Atha kho so akkhadhutto akkhe visena paribhāvetvā taɱ akkhadhuttaɱ etad avoca: ehi kho samma akkhehi dibbissāmāti.|| ||

Evaɱ sammā' ti kho so akkhadhutto tassa akkhadhuttassa paccassosi.|| ||

dutiyam pi kho te akkhadhuttā akkhehi dibbiɱsu,||
dutiyam pi kho so akkhadhutto [349] āgatāgataɱ kaliɱ gilati.|| ||

Addasā kho dutiyo akkhadhutto taɱ akkhadhuttaɱ dutiyam pi āgatāgataɱ kaliɱ gilantaɱ.|| ||

Disvā taɱ akkhadhuttaɱ etad avoca:-

"Littaɱ paramena tejasā gilamakkhaɱ puriso na bujjhati,

Gila re gila pāpadhuttaka pacchā te kaṭukaɱ bhavissatī" ti.|| ||

Evam eva kho tvaɱ rājañña akkhadhuttopamo maññe paṭibhāsi.|| ||

Paṭinissajjetaɱ rājañña pāpakaɱ diṭṭhigataɱ,||
paṭinissajjetaɱ rājañña pāpakaɱ diṭṭhigataɱ.|| ||

Mā te ahosi dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāyā' ti.|| ||

Tiñ cāpi bhavaɱ Kassapo evam āha,||
atha kho nevāhaɱ Sakkomi idaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ paṭinissajjituɱ,||
rājā pi maɱ passenadīkosalo jānāti,||
tirorājāno pi: pāyāsirājañño evaɱ-vādī evaɱ-diṭṭhi 'Iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti.|| ||

Sacāhaɱ bho kassapa idaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ paṭinissajjissāmi,||
bhavissanti mevattāro: 'yāva pālo pāyāsirājañño avyatto duggahitaggāhī' ti.|| ||

Kopena pi naɱ harissāmi,||
makkhenapi naɱ harissāmi,||
pa'āsenapi naɱ harissāmīti".|| ||

17. Tena hi rājañña upamante karissāmi.|| ||

Upamāya pi idh'ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.|| ||

Bhūtapubbaɱ rājañña aññataro janapado vuṭṭhāsi.|| ||

Atha kho sahāyako sahāyakaɱ āmantesi: 'āyāma samma,||
yena so janapado ten'upasaŋkamissāma,||
appevanāmettha kiñci dhanaɱ adhigaccheyyāmā' ti.|| ||

'Evaɱ sammā' ti kho sahāyako sahāyakassa paccassosi.|| ||

Te yena so janapado yenaññataraɱ gāmapatthaɱ ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

[350] tattha addasaɱsu pahūtaɱ sāṇaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesi: 'idaɱ kho samma pahūtaɱ sāṇaɱ chaḍḍitaɱ' tena hi samma tvañca sāṇabhāraɱ bandha,||
ahañca sāṇabhāraɱ bandhissāmi.|| ||

Ubho sāṇabhāraɱ ādāya gamissāmā' ti.|| ||

'Evaɱ sammā' ti kho sahāyako sahāyakassa paṭissutvā sāṇabhāraɱ bandhitvā te ubho pi sāṇabhāraɱ ādāya yenaññataraɱ gāmapatthaɱ ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Tattha addasaɱsu pahūtaɱ sāṇasuttaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesi: yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇaɱ idaɱ pahūtaɱ sāṇasuttaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Tena hi samma tvañca sāṇabhāraɱ chaḍḍehi,||
ahañca sāṇabhāraɱ chaḍḍessāmi,||
ubho sāṇasuttabhāraɱ ādāya gamissāmā' ti.|| ||

'Ayaɱ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca,||
alaɱ me,||
tvaɱ pajānāhī' ti.|| ||

Atha kho so sahāyako sāṇabhāraɱ chaḍḍetvā sāṇasuttabhāraɱ ādiyi.|| ||

Te yenaññataraɱ gāmapatthaɱ ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Tattha addasaɱsu pahūtā sāṇiyo chaḍḍitā.|| ||

Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇaɱ vā sāṇasuttaɱ vā,||
imā pahūtā sāṇiyo chaḍḍitā.|| ||

Tena hi sammatvañca sāṇabhāraɱ chaḍḍehi,||
ahañca sāṇasuttabhāraɱ chaḍḍessāmi,||
ubho sāṇabhāraɱ ādāya gamissāmā' ti.|| ||

'Ayaɱ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca,||
alaɱ me tvaɱ pajānāhī' ti.|| ||

Atha kho so sahāyako sāṇasuttabhāraɱ chaḍḍetvā sāṇabhāraɱ ādiyi.|| ||

[351] te yenaññataraɱ gāmapatthaɱ ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Tattha addasaɱsu pahūtaɱ khomaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇasuttaɱ vā sāṇaɱ vā,||
imā pahūtaɱ khomaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Tena hi samma tvañca sāṇabhāraɱ chaḍḍehi,||
ahañca sāṇasuttabhāraɱ chaḍḍessāmi,||
ubho khomabhāraɱ ādāya gamissāmā' ti.|| ||

'Ayaɱ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca,||
alaɱ me tvaɱ pajānāhī' ti.|| ||

Atha kho so sahāyako sāṇasuttabhāraɱ chaḍḍetvā khomabhāraɱ ādiyi.|| ||

Te yenaññataraɱ gāmapatthaɱ ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Tattha addasaɱsu pahūtaɱ khomasuttaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇiyo vā khomaɱ vā,||
imā pahūtā khomasuttaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Tena hi samma tvañca sāṇabhāraɱ chaḍḍehi,||
ahañca khomabhāraɱ chaḍḍessāmi,||
ubho khomasuttabhāraɱ ādāya gamissāmā' ti.|| ||

Ayaɱ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca,||
alaɱ me tvaɱ pajānāhī' ti.|| ||

Atha kho so sahāyako khomabhāraɱ chaḍḍetvā khomasuttabhāraɱ ādisi.|| ||

Te yenaññataraɱ gāmapatthaɱ ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Tattha addasaɱsu pahūtaɱ khomadussaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma khomaɱ vā khomasuttaɱ vā,||
imā pahūtā khomadussaɱ chaḍḍitā.|| ||

Tena hi samma tvañca sāṇabhāraɱ chaḍḍehi,||
ahañca khomasuttabhāraɱ chaḍḍessāmi,||
ubho khomadussabhāraɱ ādāya gamissāmā' ti.|| ||

'Ayaɱ kho samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca,||
alaɱ me tvaɱ pajānāhī' ti.|| ||

Atha kho so sahāyako khomasuttabhāraɱ chaḍḍetvā khomadussabhāraɱ ādiyi.|| ||

Te yenaññataraɱ gāmapatthaɱ ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Tattha addasaɱsu pahūtaɱ kappāsaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma khomasuttaɱ vā khomadussaɱ vā,||
imā pahūtā kappāsaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Tena hi samma tvañca sāṇabhāraɱ chaḍḍehi,||
ahañca khomadussabhāraɱ chaḍḍessāmi,||
ubho kappāsabhāraɱ ādāya gamissāmā' ti.|| ||

'Ayaɱ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca,||
alaɱ me tvaɱ pajānāhī' ti.|| ||

Atha kho so sahāyako khomadussabhāraɱ chaḍḍetvā kappāsabhāraɱ ādiyi.|| ||

Te yenaññataraɱ gāmapatthaɱ ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Tattha addasaɱsu pahūtaɱ kappāsikasuttaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma khomadussaɱ vā kappāsaɱ vā,||
imā pahūtā kappāsikasuttaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Tena hi samma tvañca sāṇabhāraɱ chaḍḍehi,||
ahañca kappāsabhāraɱ chaḍḍessāmi,||
ubho kappāsikasuttabhāraɱ ādāya gamissāmā' ti.|| ||

'Ayaɱ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca,||
alaɱ me tvaɱ pajānāhī' ti.|| ||

Atha kho so sahāyako kappāsabhāraɱ chaḍḍetvā kappāsikasuttabhāraɱ ādiyi.|| ||

Te yenaññataraɱ gāmapatthaɱ ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Tattha addasaɱsu pahūtaɱ kappāsikadussaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma kappāsaɱ vā kappāsikasuttaɱ vā,||
imā pahūtā kappāsikadussaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Tena hi samma tvañca sāṇabhāraɱ chaḍḍehi,||
ahañca kappāsikasuttabhāraɱ chaḍḍessāmi,||
ubho kappāsikadussabhāraɱ ādāya gamissāmā' ti.|| ||

'Ayaɱ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca,||
alaɱ me tvaɱ pajānāhī' ti.|| ||

Atha kho so sahāyako kappāsikasuttabhāraɱ chaḍḍetvā kappāsikadussabhāraɱ ādiyi.|| ||

Te yenaññataraɱ gāmapatthaɱ ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Tattha addasaɱsu pahūtaɱ ayaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmentesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma kappāsikasuttaɱ vā kappāsikadussaɱ vā,||
imā pahutaɱ ayaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Tena hi samma tvañca sāṇabhāraɱ chaḍḍehi,||
ahañca kappāsikadussabhāraɱ chaḍḍessami.|| ||

Ubho ayaɱbhāraɱ ādāya gamissāmā' ti.|| ||

'Ayaɱ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca,||
alaɱ me tvaɱ pajānāhī' ti.|| ||

Atha kho so sahāyako kappāsikadussabhāraɱ chaḍḍetvā ayaɱbhāraɱ ādiyi.|| ||

Te yenaññataraɱ gāmapatthaɱ ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Tattha addasaɱsu pahūtaɱ lohaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma kappāsikadussaɱ vā ayaɱ vā,||
imā pahūtaɱ lohaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Tena hi samma tvañca sāṇabhāraɱ chaḍḍehi,||
ahañca ayaɱbhāraɱ chaḍḍessāmi,||
ubho lohabhāraɱ ādāya gamissāmā' ti.|| ||

'Ayaɱ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca,||
alaɱ me tvaɱ pajānāhī' ti.|| ||

Atha khoso sahāyako ayaɱbhāraɱ chaḍḍetvā lohaɱbhāraɱ ādiyi.|| ||

Te yenaññataraɱ gāmapatthaɱ ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Tattha addasaɱsu pahūtaɱ tipuɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Disvā sahāyako sahayakaɱ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma ayaɱ vā lohaɱ vā,||
imā pahūtaɱ tipuɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Tena hi samma tvañca sāṇabhāraɱ chaḍḍehi,||
ahañca lohabhāraɱ chaḍḍessāmi,||
ubho tipuɱbhāraɱ ādāya gamissāmā' ti.|| ||

'Ayaɱ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca,||
alaɱ me tvaɱ pajānāhī' ti.|| ||

Atha kho so sahāyako lohaɱbhāraɱ chaḍḍetvā tipuɱbhāraɱ ādiyi.|| ||

Te yenaññataraɱ gāmapatthaɱ ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Tattha addasaɱsu pahūtaɱ sīsaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma lohaɱ vā tipuɱ vā,||
imā pahūtā sīsaɱ chaḍḍitā.|| ||

Tena hi samma tvañca sāṇabhāraɱ chaḍḍehi.|| ||

Ahañ ca tipuɱ chaḍḍessāmi,||
ubho sīsaɱbhāraɱ ādāya gamissāmā' ti.|| ||

'Ayaɱ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca,||
alaɱ me tvaɱ pajānāhī' ti.|| ||

Atha kho so sahāyako tipuɱbhāraɱ chaḍḍetvā sīsaɱbhāraɱ ādiyi.|| ||

Te yenaññataraɱ gāmapatthaɱ ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Tattha addasaɱsu pahūtaɱ sajjhuɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma tipuɱ vā sīsaɱ vā,||
imaɱ pahūtaɱ sajjhuɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Tena hi samma tvañca sāṇabhāraɱ chaḍḍehi,||
ahañca sīsaɱbhāraɱ chaḍḍessāmi,||
ubho sajjhuɱbhāraɱ ādāya gamissāmā' ti.|| ||

'Ayaɱ kho me samma sāṇabharo dūrāhato ca susannaddho ca.|| ||

Alaɱ me tvaɱ pajānāhi' ti.|| ||

Atha kho so sahāyako sīsaɱbhāraɱ chaḍḍetvā sajjhuɱbhāraɱ ādiyi.|| ||

Te yenaññataraɱ gāmapatthaɱ ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Tattha addasaɱsu pahūtaɱ suvaṇṇaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇaɱ vā sāṇasuttaɱ vā sāṇiyo vā khomaɱ vā khomasuttaɱ vā khomadussaɱ vā kappāsaɱ vā kappāsikasuttaɱ vā kappāsikadussaɱ vā ayaɱ vā lohaɱ vā tipuɱ vā sīsaɱ vā sajjhuɱ vā,||
idaɱ pahūtaɱ suvaṇṇaɱ chaḍḍitaɱ.|| ||

Tena hi samma tvañca sāṇabhāraɱ chaḍḍehi,||
ahañca sajjhubhāraɱ chaḍḍessāmi,||
ubho suvaṇṇabhāraɱ ādāya gamissāmā' ti.|| ||

'Ayaɱ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca alaɱ me,||
tvaɱ pajānāhī' ti.|| ||

Atha kho so sahāyako sajjhubhāraɱ chaḍḍetvā suvaṇṇabhāraɱ ādiyi.|| ||

Te yena sako gāmo ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Tattha yo so sahāyako sāṇabhāraɱ ādāya agamāsi.|| ||

Tassa n'eva mātā-pitaro abhinandiɱsu,||
na puttadārā abhinandiɱsu,||
na mittāmaccā abhinandiɱsu,||
na ca tato nidānaɱ sukhaɱ [352] somanassaɱ adhigacchi.|| ||

Yo pana so sahāyako suvaṇṇabhāraɱ ādāya agamāsi,||
tassa mātā-pitaro pi abhinandiɱsu,||
puttadārā pi abhinandiɱsu,||
mittāmaccā pi abhinandiɱsu,||
tato nidānañca sukhaɱ somanassaɱ adhigacchi.|| ||

Evam eva kho tvaɱ rājañña sāṇahārikūpamo maññe paṭibhāsi.|| ||

Paṭinissajjetaɱ rājañña pāpakaɱ diṭṭhigataɱ,||
paṭinissajjetaɱ rājañña pāpakaɱ diṭṭhigataɱ.|| ||

Mā te ahosi dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāyā" ti.|| ||

18. "Purimenevāhaɱ opammena bhoto kassapassa attamano abhiraddho.|| ||

Apicāhaɱ imāni vicitrāni pañhapaṭibhānāni sotukāmo evāhaɱ bhavantaɱ kassapaɱ paccanikaɱ kātabbaɱ amaññissaɱ.|| ||

Abhikkantaɱ bho kassapa,||
abhikkantaɱ bho kassapa! seyyathā pi bho kassapa nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya,||
paṭicchannaɱ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya,||
andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya: cakkhumanto rūpāni dakkhintī ti.|| ||

Evam eva bhotā kassapena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||

Esāhaɱ bho kassapa taɱ Bhagavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhu-saŋghañ ca,||
upāsakaɱ mā bhavaɱ Kassapo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gataɱ.|| ||

Icchāmi cāhaɱ bho kassapa mahāyaññaɱ yajituɱ.|| ||

Anusāsatu maɱ bhavaɱ Kassapo yaɱ mam'assa dīgha-rattaɱ hitāya sukhāyā" ti.|| ||

"Yathārūpe kho rājañña yaññe gāvo vā haññanti,||
ajeḷakā vā haññanti,||
kukkuṭasūkarā vā haññanti,||
vividhā vā pāṇā saɱghātaɱ āpajjanti,||
paṭiggāhakā ca honti [353] micchādiṭṭhi micchāsaɱkappā micchāvācā micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā micchāsati micchāsamādhi,||
evarūpo kho rājañña yaññe na mahapphalo hoti na mahānisaɱso na mahājutiko na mahāvipphāro.|| ||

Seyyathā pi rājañña kassako bījanaŋgalamādāya vanaɱ paviseyya.|| ||

So tattha dukkhette dubbhūme avihatakhāṇukaṇṭake bījāni patiṭṭhāpeyya khaṇḍāni pūtīni vātātapahatāni asārādāni asukhasayitāni,||
dovo ca na kālena kālaɱ sammā dhāraɱ anuppaveccheyya.|| ||

Api nu tāni bījāni vuḍḍhiɱ verū'hiɱ vepullaɱ āpajjeyya? Kassako vā vipulaɱ vā phalaɱ adhigaccheyyā" ti?

"Noh'idaɱ bho kassapa."|| ||

"Evam eva kho rājañña yathārūpe yaññe gāvo vā haññanti ajeḷakā vā haññanti kukkuṭasūkarā vā haññanti vividhā vā pāṇā saŋghātaɱ āpajjanti.|| ||

Paṭiggāhakā ca honti.|| ||

Micchādiṭṭhi micchāsaɱkappā micchāvācā miccākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā,||
micchāsati,||
micchāsamādhi.|| ||

Evarūpo kho rājañña yañño na mahapphalo hoti na mahānisaɱso na mahājutiko na mahāvipphāro.|| ||

Yathārūpe ca kho rājañña yaññe n'eva gāvo haññanti na ajeḷakā haññanti na kukkuṭasūkarā haññanti na vividhā vā pāṇā saŋghātaɱ āpajjanti,||
paṭiggāhakā ca honti sammā diṭṭhi sammāsaɱkappā sammāvācā sammākammantā sammāājīvā sammāvāyāmā sammāsati sammāsamādhi,||
evarūpo kho rājañña yañño mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāro.|| ||

Seyyathā pi rājañña kassako bījanaŋgalaɱ ādāya vanaɱ paviseyya,||
so tattha sukhette subhūme suvihatakhāṇukaṇṭake bījāni [354] patiṭṭhāpeyya akhaṇḍāni apūtīni āvātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni,||
devo ca kālena kālaɱ sammā dhāraɱ anuppaveccheyya,||
api nu tāni bījāni vuḍḍhiɱ verū'hiɱ vepullaɱ āpajjeyyuɱ,||
kassako vā vipulaɱ phalaɱ adhigaccheyyāti?'.|| ||

"Evaɱ bho kassapa."|| ||

"Evam eva kho rājañña yathārūpe yaññe n'eva gāvo haññanti na ajeḷakā haññanti na kukkuṭasūkarā haññanti na vividhā vā pāṇā saŋghātaɱ āpajjanti,||
paṭiggāhakā ca honti sammādiṭṭhi sammāsaŋkappā sammāvācā sammākammantā sammāājīvā sammāvāyāmā sammāsati sammāsamādhi,||
evarūpo kho rājañña yañño mahapphalo hoti mahānisaɱso mahājutiko mahāvipphāro" ti.|| ||

19. Atha kho pāyāsi rājaññe dānaɱ paṭṭhapesi samaṇabrāhmaṇakapaṇadŋkavaṇibbakayācakānaɱ.|| ||

Tasmiɱ kho pana dāne evarūpaɱ bhojanaɱ diyyati kaṇājakaɱ bi'aŋgadutiyaɱ,||
dhorakāni ca1 vatthāni gu'agā'akāni.|| ||

Tasmiɱ kho pana dāne uttaro nāma māṇavo byāvaṭo ahosi.|| ||

So dānaɱ datvā evam anuddisati 'imināhaɱ dānena pāyāsiɱ rājaññameva imasmiɱ loke samāgañjiɱ mā parasminti.|| ||

'Assosi kho pāyāsī rājañño [355] ']uttaro kira māṇavo dānaɱ datvā evamanuddisati 'imināhaɱ dānena pāyāsiɱ rājaññameva imasmiɱ loke samāgañjiɱ mā parasmin' ti.atha kho pāyāsi rājañño uttaraɱ māṇavaɱ āmantāpetvā etad avoca; saccaɱ kira tvaɱ tāta uttara dānaɱ datvā evamanuddisasi.|| ||

'Imināhaɱ dānena pāyāsiɱ rājaññameva imasmiɱ loke samāgañchiɱ mā parasmin' ti.|| ||

'Evaɱ bho' ti.|| ||

"Kissa pana bho tvaɱ tāta uttara dānaɱ datvā evamanuddisasi.|| ||

'Imināhaɱ dānena pāyāsiɱ rājaññameva imasmiɱ loke samāgañchiɱ mā parasminti nanu mayaɱ tāta uttara puññatthikā dānasseva phalaɱ pāṭikaŋkhino" ti?

"Bhoto kho pana dāne evarūpaɱ bhojanaɱ diyyati kaṇājakaɱ bilaŋgadutiyaɱ.|| ||

Bhavaɱ pādāpi na iccheyya phusituɱ,||
kuto bhuñjituɱ.|| ||

Dhorakāni ca vatthāni gu'agā'akāni yāni bhavaɱ pādāpi na iccheyya phusituɱ,||
kuto paridahituɱ.|| ||

Bhavaɱ kho pan amhākaɱ piyo manāpo.|| ||

Kathaɱ mayaɱ manāpaɱ amanāpena saɱyojemā" ti?|| ||

"Tena hi tvaɱ tāta uttara yādisāhaɱ bhojanaɱ bhuñjāmi tādisaɱ bhojanaɱ paṭṭhapehi,||
yādisāni cāhaɱ vatthāni paridahāmi tādisāni ca vatthāni paṭṭhapehī" ti.|| ||

"Evaɱ bho" ti.kho uttaro māṇavo pāyāsirājaññassa paṭissutvā yādisaɱ bhojanaɱ pāyāsi rājañño bhuñjati tādisaɱ bhojanaɱ paṭṭhapesi,||
yādisāni ca vatthāni pāyāsi rājañño paridahati tādisāni ca vatthāni paṭṭhapesi.|| ||

[356] Atha kho pāyāsī rājañño asakkaccaɱ dānaɱ datvā asahatthā dānaɱ datvā acitatīkataɱ dānaɱ datvā apaviddhaɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā param maraṇā cātumahārājikānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajji suññaɱ serissakaɱ vimānaɱ.|| ||

Yo pana tassa dāne byāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo,||
so sakkaccaɱ dānaɱ datvā sahatthā dānaɱ datvā cittīkataɱ dānaɱ datvā anapaviddhaɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajji devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahabyataɱ.|| ||

Tena kho pana samayena āyasmā gavampati abhikkhaṇaɱ suññaɱ serissakaɱ vimānaɱ divāvihāraɱ gacchati.|| ||

Atha kho pāyāsī devaputto yenāyasmā gavampati ten'upasaŋkami,||
upasaŋkamitvā āyasmantaɱ gavampatiɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

Eka-m-antaɱ ṭhikaɱ kho pāyāsiɱ devaputtaɱ āyasmā gavampati etad avoca; 'ko'si tvaɱ āvuso' ti?|| ||

'Ahaɱ bhante pāyāsi rājañño' ti.|| ||

"Nanu tvaɱ āvuso evaɱ-diṭṭhiko ahosi.|| ||

'Iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko' ti ?"|| ||

"Svāhaɱ bhante evaɱ diṭṭhiko ahosi; 'Iti pi n'atthi paro loko,||
n'atthi sattā opapātikā n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.|| ||

Api cāhaɱ [357] ayyena kumārakassapena etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecito" ti.|| ||

"Yo pana te āvuso dāne byāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo,||
so kuhiɱ upapanno' ti?|| ||

"Yo me bhante dāne byāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo,||
so sakkaccaɱ dānaɱ datvā sahatthā dānaɱ datvā vittīkataɱ dānaɱ datvā anapaviddhaɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapanno devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahabyataɱ.|| ||

Ahaɱ pana bhante asakkaccaɱ dānaɱ datvā asahatthā dānaɱ datvā acittīkataɱ dānaɱ datvā apaviddhaɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā param maraṇā cātumahārājikānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapanno suññaɱ serissakaɱ vimānaɱ.|| ||

Tena hi bhante gavampati manussalokaɱ gantvā evamārocehi: sakkaccaɱ dānaɱ detha,||
sahatthā dānaɱ detha,||
cittīkataɱ dānaɱ detha,||
anapaviddhaɱ dānaɱ detha,||
pāyāsi rājañño asakkaccaɱ dānaɱ datvā

Asahatthā dānaɱ datvā acittīkataɱ dānaɱ datvā apaviddhaɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā param maraṇā cātumhārājikānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapanno suññaɱ serissakaɱ vimānaɱ.|| ||

Yo pana tassa dāne byāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo,||
so sakkaccaɱ dānaɱ datvā sahatthā dānaɱ datvā cittīkataɱ dānaɱ datvā anapaviddhaɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapanno devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahabyatanti."|| ||

Atha kho āyasmā gavampati manussalokaɱ āgantvā evamārocesi: "sakkaccaɱ dānaɱ detha,||
sahatthā dānaɱ detha,||
cittikataɱ dānaɱ detha,||
anapaviddhaɱ dānaɱ detha.|| ||

Pāyāsi rājañño asakkaccaɱ dānaɱ datvā asahatthā dānaɱ datvā acittīkataɱ dānaɱ datvā apaviddhaɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā param maraṇā cātumahārājikānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapanno suññaɱ serissakaɱ vimānaɱ.|| ||

Yo pana tassa dāne byāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo,||
so sakkaccaɱ dānaɱ datvā sahatthā dānaɱ datvā cittikataɱ dānaɱ datvā anapaviddhaɱ [358] dānaɱ datvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapanno devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahabyatanti."|| ||


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page