Digha Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Dīgha Nikāya

Sutta 26

Cakkavatti Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


[58]

[1][ati] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Magadhesu viharati Mātulāyaɱ.|| ||

Tatra kho Bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavo' ti.|| ||

'Bhadante' ti te bhikkhu Bhagavato paccassosuɱ.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

2. Atta-dīpā bhikkhave, viharatha atta-saraṇā anañña-saraṇā,||
Dhamma-dīpā Dhamma-saraṇā anañña-saraṇā.|| ||

Kathañ ca pana bhikkhave, bhikkhu atta-dīpo viharati atta-saraṇo anañña-saraṇo||
Dhamma-dīpo Dhamma-saraṇo anañña-saraṇo?

Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati,||
ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ.|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu vedanā passī viharati,||
ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ.|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu citte cittānupassī, viharati,||
ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ.|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati,||
ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ.|| ||

Evaɱ kho bhikkhave, bhikkhu atta-dipo viharati atta-saraṇo anañña-saraṇo,||
Dhamma-dīpo Dhamma-saraṇo anañña-saraṇo.|| ||

Gocare bhikkhave,||
caratha sake pettike visaye.|| ||

Gocare bhikkhave,||
carataɱ sake pettike visaye na lacchati Māro otāraɱ,||
na lacchati Māro ārammaṇaɱ.|| ||

Kusalānaɱ bhikkhave,||
dhammānaɱ samādāna-hetu evam idaɱ puññaɱ pavaḍḍhati ti.|| ||

[59] 2. Bhūta-pubbaɱ bhikkhave, rājā Daḷhanemi nāma ahosi, cakkavatatī dhammiko dhamma-rājā cātur-anto vijitāvī janapada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass'imāni satta ratanāni ahesuɱ, seyyathīdaɱ:|| ||

Cakka-ratanaɱ hatthi-ratanaɱ assa-ratanaɱ maṇi-ratanaɱ itthi-ratanaɱ gahapati-ratanaɱ parināyaka-ratanam eva sattamaɱ.|| ||

Paro-sahassaɱ kho pan'assa puttā ahesuɱ,||
sūrā vīr'aŋga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaɱ paṭhaviɱ sāgara-pariyantaɱ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasi.|| ||

3. Atha kho bhikkhave, rājā Daḷhanemi bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassa-satānaɱ bahunnaɱ vassa-sahassānaɱ accayena aññataraɱ purisaɱ āmantesi:|| ||

"Yadā tvaɱ amho purisa,||
passeyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkitaɱ,||
ṭhānā cutaɱ,||
atha me āroceyyāsī" ti.|| ||

'Evaɱ devā' ti kho bhikkhave,||
so puriso rañño Daḷhanemissa paccassosi.|| ||

Addasā ko bhikkhave,||
so puriso bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassa-satānaɱ bahunnaɱ vassa-sahassānaɱ accayena dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā cutaɱ.|| ||

Disvāa yeva rājā Daḷhanemi ten'upasaŋkami,||
upasaŋkamitvā rājānaɱ Daḷhanemiɱ etad avoca:|| ||

Yagghe deva, jāneyyāsi dibbaɱ te cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā cutan ti?|| ||

Atha kho bhikkhave, rājā Daḷhanemi jeṭṭha-puttaɱ kumāraɱ āmantāpetvā etad āvoca:|| ||

Dibbaɱ kira me tāta, kumāra cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā cutaɱ.|| ||

Sutaɱ ko pana me'etaɱ||
— 'yassa rañño cakkavattissa dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkati,||
ṭhānā cavati, na dāni tena raññā ciraɱ jīvitabbaɱ hotī' ti.|| ||

Bhuttā kho [60] pana me mānusikā kāmā,||
samayo dibbe kāme pariyesituɱ.|| ||

Ehi tvaɱ tāta, kumāra imaɱ samudda-pariyantaɱ paṭhaviɱ paṭipajja.|| ||

Ahaɱ pana kesa-massuɱ ohāretvā,||
kāsāyāni vatthāni acchādetvā,||
agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāmi" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave, rājā Daḷhanemi jṭṭha-puttaɱ kumāraɱ sādhukaɱ rajje samanusāsitvā.|| ||

Kesa-massuɱ ohāretvā,||
kasāyāni vatthāni acchādetvā,||
agārasmā anagāriyaɱ pabbaji.|| ||

Sattāha-pabbajite kho pana bhikkhave,||
rājisimhi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antaradhāyi.|| ||

4. Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khttiyo muddhāhisitto ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā rājānaɱ khttiyaɱ muddhāvasittaɱ etad avoca:|| ||

Yagegha deva, jāneyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antarahitan ti?|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhāvasitto dibbe cakka-ratane antarahite anattamano ahosi,||
anattamanatañ ca paṭisaŋvedesi.|| ||

So yena ca rājisi ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā rājisiɱ etad avoca:|| ||

Yagegha deva, jāneyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antarahitan ti?|| ||

Evaɱ vutte bhikkhave rājisi rājānaɱ khattiyaɱ muddhāvasittaɱ etad avoca:|| ||

'Mā kho tvaɱ tāta, dibbe cakka-ratane antarahite anattamano ahosi,||
mā ca paṭisaŋvedesī.|| ||

Na hi te tāta, dibbaɱ cakka-ratanaɱ pettikaɱ dāyajjaɱ.|| ||

Iŋgha tvaɱ tāta, ariye cakkavatti-vatte vattāhi.|| ||

Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yan te ariye cakkavatti-vatte vatta-mānassa tadāhu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātu bhavissati sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbākāra-paripūran ti.|| ||

[61] 5. "Katamaɱ pan'etaɱ deva, ariyaɱ cakka-vattivattan ti"?

"Tena hi tvaɱ tāta, dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno.|| ||

Dhammaddhajo dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu anto-janasmiɱ.|| ||

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno.|| ||

Dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu balakāyasmiɱ.|| ||

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno.|| ||

Dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu khatatiyesu anuyuttesu

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno.|| ||

Dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu brāhmaṇa-gahapatikesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno.|| ||

Dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu negama-jānapadesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno.|| ||

Dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu samaṇa-brāhmaṇesu.|| ||

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno.|| ||

Dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu migapakkhīsu.|| ||

Mā ca te tāta, vijite adhamma-kāro pavattittha.|| ||

Ye ca te tāta, vijite adhanā assu, tesañ ca dhanam anuppadeyyāsi.|| ||

Ye ca te tāta, vijite samaṇa-brāhmaṇā mada'ppamādā paṭiviratā khanti-soracce niviṭṭhā ekam attānaɱ damenti, ekam attānaɱ samenti, ekam attānaɱ parinibbāpenti.|| ||

Te kālena kālaɱ upasaŋkamitvā paripuccheyyāsi paripaññheyyāsi:|| ||

Kiɱ bhante, kusalaɱ,||
kiɱ akusalaɱ,||
kiɱ sāvajjaɱ kiɱ anavajjaɱ,||
kiɱ sevitabbaɱ kiɱ na sevitabbaɱ,||
kiɱ me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāya assa,||
kiɱ vā pana me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ hitāya sukhāya assā?" ti.|| ||

Tesaɱ sutvā yaɱ akusalaɱ taɱ abhinivajjeyyāsi,||
yaɱ kusalaɱ taɱ samādāya vatteyyāsi.|| ||

Idaɱ kho tāta, ariyaɱ cakkavatti-vattan" ti.|| ||

"Evaɱ devā" ti kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto rājisissa paṭissutvā ariye cakkavatti-vatte vatti.|| ||

Tassa ariye cakkavatti-vatte vatta-mānassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātu-r-ahosi,||
sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbākāra-paripūraɱ.|| ||

Disvāna rañño khattiyassa muddhāvasittassa etad ahosi:|| ||

Sutaɱ kho pana me taɱ||
— yassa rañño khattiyassa muddhāvasittassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātu bhavati.|| ||

Sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbā- [62] kāra-paripūraɱ,||
so hoti rājā cakkavattī ti.|| ||

Assaɱ nu kho ahaɱ rājā cakka-vatatī ti.|| ||

6. Atha kho bhikkhave, rājā khattiyo muddhāvasitto uṭṭhāy'āsanā,||
ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā||
vāmena hatthena bhiŋkāraɱ gahetvā||
dakkhiṇena hatthena cakka-ratanaɱ abbhukkiri:||
'pavattatu bhavaɱ cakka-ratanaɱ,||
abhivijinātu bhavaɱ cakka-ratanan' ti.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave, cakka-ratanaɱ puratthimaɱ disaɱ pavatti,||
anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya.|| ||

Yasmiɱ kho pana bhikkhave, padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi,||
tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno,||
te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu:|| ||

'Ehi kho mahārāja,||
svāgataɱ mahārāja,||
sakante mahārāja,||
anusāsa mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakkavattī evam āha:|| ||

Pāṇo na hantabbo.|| ||

Adinnaɱ nādātabbaɱ.|| ||

Kāmesu micchā na caritabbā.|| ||

Musā na bhāsitabbā.|| ||

Majjaɱ na pātabbaɱ.|| ||

Yathā-bhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno,||
te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuɱ.|| ||

7. Atha kho taɱ bhikkhave, cakka-ratanaɱ puratthimaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā dakkhiṇaɱ disaɱ pavatti,||
anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya.|| ||

Yasmiɱ kho pana bhikkhave, padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi,||
tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, dakkhiṇāya disāya paṭirājāno,||
te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu:|| ||

Ehi kho mahārāja,||
svāgataɱ te mahārāja,||
sakante mahārāja,||
anusāsa Mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakkavattī evam āha:|| ||

Pāṇo na hantabbo.|| ||

Adinnaɱ nādātabbaɱ.|| ||

Kāmesu micchā na caritabbā.|| ||

Musā na bhāsitabbā.|| ||

Majjaɱ na pātabbaɱ.|| ||

Yathā-bhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, dakkhiṇāya disāya paṭirājāno,||
te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ dakkhiṇaɱ samuddaɱ ajdhogāhitvā paccuttaritvā pacchimaɱ disaɱ pavatti,||
anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya.|| ||

Yasmiɱ kho pana bhikkhave, padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi,||
tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, pacchimāya disāya paṭirājāno,||
te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu:|| ||

Ehi kho mahārāja,||
svāgataɱ te mahārāja,||
sakante mahārāja,||
anusāsa Mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāṇo na hantabbo.|| ||

Adinnaɱ nādātabbaɱ.|| ||

Kāmesu micchā na caritabbā.|| ||

Musā na bhāsitabbā.|| ||

Majjaɱ na pātabbaɱ.|| ||

Yathā-bhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, pacchimāya disāya paṭirājāno,||
te rañño cakkavattissa [63] anuyuttā ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave, cakka-ratanaɱ pacchimaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā uttaraɱ disaɱ pavatti,||
anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya.|| ||

Yasmiɱ kho pana bhikkhave, padese dibbaɱ cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi,||
tattha rājā cakkavattī vāsaɱ upagañchi saddiɱ caturaŋginiyā senāya.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno,||
te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu:|| ||

Ehi kho mahārāja,||
svāgataɱ te mahārāja,||
sakante mahārāja,||
anusāsa Mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakkavattī evam āha:|| ||

Pāṇo na hantabbo.|| ||

Adinnaɱ nādātabbaɱ.|| ||

Kāmesu micchā na caritabbā.|| ||

Musā na bhāsitabbā.|| ||

Majjaɱ na pātabbaɱ.|| ||

Yathā-bhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesu.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave, cakka-ratanaɱ samudda-pariyan taɱ paṭhaviɱ ahivijinitvā tam eva rājadhāniɱ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepura-dvāre attha-karaṇa-ppamukhe akkhāhataɱ maññe aṭṭhāsi,||
rañño cakkavattissa antepuraɱ upasobhayamānaɱ.|| ||

8.1. Dutiyo pi kho bhikkhave, rājā cakkavattī bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassasatānaɱ bahunnaɱ vassasahassānaɱ accayena aññataraɱ purisaɱ āmantesi:|| ||

"Yadā tvaɱ ambho purisa, passeyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkitaɱ, ṭhānā cutaɱ, atha me āroceyyāsī" ti.|| ||

'Evaɱ devā' ti kho bhikkhave, so puriso rañño cakkavattissa paccassosi.|| ||

Addasā kho bhikkhave, so puriso bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassasatānaɱ bahunnaɱ vassasahassānaɱ accayena dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā vutaɱ.|| ||

Disvāna yena rājā cakkavattī ten'upasaŋkami, upasaŋkamitvā rājānaɱ cakkavattiɱ etad avoca:|| ||

Yagghe deva, jāneyyāsi dibbaɱ te cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā cutanti.|| ||

Atha kho bhikkhave, rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaɱ kumāraɱ āmantetvā etad avoca:|| ||

Dibbaɱ kira me tāta kumāra cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā cutaɱ.|| ||

Sutaɱ kho pana me taɱ 'yassa rañño cakkavattissa dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkati, ṭhānā cavati, na'dāni tena raññā ciraɱ jīvitabbaɱ hotī' ti.|| ||

Bhuttā kho pana me mānusikā kāmā, samayo'dāni me dibbe kāme pariyesituɱ.|| ||

Ehi tvaɱ tāta kumāra imaɱ samuddapariyan taɱ paṭhaviɱ paṭipajja.|| ||

Ahaɱ pana kesamassuɱ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāmi" ti.|| ||

Atha ko bhikkhave rājā cakkavattī jṭṭheputtaɱ kumāraɱ sādukaɱ rajje samanusāsitvā, kesamassuɱ ohāretvā, kasāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaɱ pabbaji.|| ||

Sattāhapabbajite ko pana bhikkhave rājisimhi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antaradhāyi.|| ||

Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khttiyo muddhāhisitto tenusapasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā rājānaɱ khttiyaɱ muddhāhisittaɱ etad avoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antarahitanti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasittodibbe cakka-ratane antarahite anattamano ahosi. Anattamanatañ ca paṭisaŋvedesi.|| ||

So yena rājisi ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā rājisiɱ etad avoca:|| ||

Yagegha deva jāneyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antarahitanti.|| ||

Evaɱ vutte bhikkhave rājisi rājānaɱkhattiyaɱ muddhābhisittaɱ etad avoca:|| ||

'Mā kho tvaɱ tāta dibbe cakka-ratane antarahite anattamano ahosi, mā anattamanatañ ca paṭisaŋvedesī na hi te tāta dibbaɱ cakkarata pettikaɱ dāyajjaɱ, iŋgha tvaɱ tāta ariye cakkavatti-vatte vattāhi.|| ||

Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yatte ariye cakkavatti-vatte vatta-mānassa tadāhu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātu bhavissati sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbakāraparipūran" ti.|| ||

"Katamaɱ pana taɱ deva ariyaɱ cakka-vattivattan ti"?

"Tena hi tvaɱ tāta dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu anto-janasmiɱ.|| ||

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu balakāyasmiɱ.|| ||

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu khatatiyesu anuyuttesu.|| ||

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu brāhmaṇagahapatikesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu negamajānapadesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu samaṇabrāhmaṇesu.|| ||

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu migapakkhīsu.|| ||

Mā ca te tāta vijite adhammakāro pavattittha.|| ||

Ye ca te tāta vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi.|| ||

Ye ca te tāta vijite samaṇabrāhmanā mada'ppamādā paṭiviratā khanti-soracce niviṭṭhā ekam attānaɱ damenti, ekam attānaɱ samenti, ekam attānaɱ parinibbāpenti.|| ||

Te kālena kālaɱ upasaŋkamitvā paripuccheyyāsi paripaññehayyāsi:|| ||

Kiɱ bhante kusalaɱ, kiɱ akusalaɱ, kiɱ sāvajjaɱ kiɱ anavajjaɱ, kiɱ sevitabbaɱ kiɱ na sevitabbaɱ, kiɱ me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāya assa, kiɱ vā pana me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ hitāya sukāya assā?" ti.|| ||

Tesaɱ sutvā yaɱ akusalaɱ taɱ abhinivajjeyyāsi, yaɱ kusalaɱ ta samādāya vatteyyāsi.|| ||

Idaɱ kho tāta ariyaɱ cakkavatti-vattan" ti.|| ||

"Evaɱ devā" ti kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto rājisissa paṭissutvā ariye cakkavatti-vatte vatti.|| ||

Tassa ariye cakkavatti-vatte vatta-mānassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātu-r-ahosi sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbākāra-paripūraɱ.|| ||

Disvāna rañño khattiyassa muddhāvasittassa etad ahosi:|| ||

Sutaɱ ko pana me taɱ yassa rañño khattiyassa muddhāvasittassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa uposathikassa upariɱpāsādavaragatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātu bhavati, sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbākāra-paripūraɱ, so hoti rājā cakkavattī ti.|| ||

Assaɱ nukho ahaɱ rājā cakkavatatī" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto uṭṭhāy āsanā, ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā vāmena bhatthena bhiŋkāraɱ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakka-ratanaɱ abbhukkiri, 'pavattatu bhavaɱ cakka-ratanaɱ, abhivijinātu bhavaɱ cakkaratana'nti.|| ||

Athakho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ puratthimaɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhi caturaŋginiyā senāya.|| ||

Yasmiɱ ko pana bhikkhave padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya.|| ||

Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu:|| ||

Ehi kho mahārāja, svāgataɱ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavattī evam āha:|| ||

Pāno nahantabbo.|| ||

Adinnaɱ nādātabbaɱ kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā.|| ||

Majjaɱ na pātabbaɱ.|| ||

Yathābhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ puratthimaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā dakkhiṇaɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya.|| ||

Yasmiɱ kho pana bhikkhave padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya.|| ||

Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu:|| ||

Ehi kho mahārāja, svāgataɱ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāno na bhantabbo, adintaɱ nādātabbaɱ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjiɱ na pātabbaɱ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave, cakka-ratanaɱ dakkhiṇaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā pacchimaɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya.|| ||

Yasmiɱ kho pana bhikkhave, padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, pacchimāya disāya paṭirājāno, te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu:|| ||

Ehi kho mahārāja, svāgataɱ te mahārāja, sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakkavattī evam āha:|| ||

Pāṇo na hantabbo.|| ||

Adinnaɱ nādātabbaɱ.|| ||

Kāmesu micchā na caritabbā.|| ||

Musā na bhāsitabbā.|| ||

Majjaɱ na pātabbaɱ.|| ||

Yathābhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, dakkhiṇāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā1 ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ pacchimaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā uttaraɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya.|| ||

Yasmiɱ ke bhikkhave padese dibbaɱ cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaɱ upagañchi saddiɱ caturaŋginiyā senāya.|| ||

Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu:|| ||

Ehi ko mahārāja, svāgataɱ te mahārāja, sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavattī evam āha: pāno na hantabbo, adinnaɱ nādātabbaɱ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaɱ napātabbaɱ, yathābhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttāahesu.|| ||

Akho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ samuddapariyan taɱ paṭhaviɱ ahivijinitvā tameva rājadhāniɱ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe4 akkhāhataɱ maññe aṭṭhāsi, rañño cakkavattissa antepuraɱ upasobhayamānaɱ.|| ||

 


 

8.2. Tatiyo pi kho bhikkhave rājā cakkavattī bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassasatānaɱ bahunnaɱ vassasahassānaɱ accayena aññataraɱ purisaɱ āmantesi:|| ||

"Yadā tvaɱ amho purisa passeyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkitaɱ, ṭānā cutaɱ, atha me āroceyyāsī" ti.|| ||

'Evaɱ devā'ti kho bhikkhave so puriso rañño cakkavattissa paccassosi.|| ||

Addasā ko bhikkhave so puriso bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassasatānaɱ bahunnaɱ vassasahassānaɱ accayena dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā vutaɱ.|| ||

Disvāna yena rājā cakkavattī ten'upasaŋkami, upasaŋkamitvā rājānaɱ cakkavattiɱ etad avoca:|| ||

Yagghe deva jāneyyāsi dibbaɱ te cakka-ratanaɱ

Osakkitaɱ ṭhānā cutanti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaɱ kumāraɱ āmantetvā etad avoca:|| ||

Dibbaɱ kira me tāta kumāra cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā cutaɱ.|| ||

Sutaɱ ko pana me taɱ 'yassa rañño cakkavattissa dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkati, ṭhānā cavati, na'dāni tena raññā ciraɱ jīvitabbaɱ hotī' ti.|| ||

Bhuttā kho pana me mānusikā kāmā, samayo'dāni me dibbe kāme pariyesituɱ.|| ||

Ehi tvaɱ tāta kumāra imaɱsamuddapariyan taɱ paṭhaviɱ paṭipajja.|| ||

Ahaɱ pana kesamassuɱ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāmi" ti.|| ||

Atha ko bhikkhave rājā daḷhanemi jṭṭheputtaɱ kumāraɱ sādukaɱ rajjesamanusāsitvā, kesamassuɱ ohāretvā, kasāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaɱ pabbaji.|| ||

Sattāhapabbajite ko pana bhikkhava rājisimhi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antaradhāyi.|| ||

Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khttiyo muddhāhisitto tenusapasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā rājānaɱ khttiyaɱ muddhāhisittaɱ etad avoca:|| ||

Yagegha deva jāneyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antarahitanti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasittodibbe cakka-ratane antarahite anattamano ahosi.|| ||

Anattamanatañ ca paṭisaŋvedesi.|| ||

So yena rājisi ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā rājisiɱ etad avoca:|| ||

Yagegha deva jāneyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antarahitanti.|| ||

Evaɱ vutte bhikkhave rājisi rājānaɱkhattiyaɱ muddhābhisittaɱ etad avoca:|| ||

'Mā ko tvaɱ tāta dibbe cakka-ratane antarahite anattamano ahosi, mā anattamanatañ ca paṭisaŋvedesī na hi te tāta dibbaɱ cakka-ratanaɱ pettikaɱ dāyajjaɱ, iŋgha tvaɱ tāta ariye cakkavatti-vatte vattāhi.|| ||

Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yatte ariye cakkavatti-vatte vatta-mānassa tadāhu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa2 uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱpātu bhavissati sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbakāraparipūra"niti.|| ||

"Katamaɱ pana taɱ deva ariyaɱ cakka-vattivattan ti"?

"Tena hi tvaɱ tāta dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu anto-janasmiɱ.|| ||

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu balakāyasmiɱ.|| ||

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu khatatiyesu anuyuttesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu brāhmaṇagahapatikesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu negamajānapadesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu samaṇabrāhmaṇesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu migapakkhīsu.|| ||

Mā ca te tāta vijite adhammakāro pavattittha.|| ||

Ye ca te tāta vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi1.|| ||

Ye ca te tāta vijite samaṇabrāhmanā mada'ppamādā paṭiviratā khanti-soracce niviṭṭhā ekam attānaɱ damenti, ekam attānaɱ samenti, ekam attānaɱ parinibbāpenti. Te kālena kālaɱ upasaŋkamitvā paripuccheyyāsi paripaññehayyāsi: kiɱ bhante kusalaɱ, kiɱ akusalaɱ, kiɱ sāvajjaɱ kiɱ anavajjaɱ, kiɱ sevitabbaɱ kiɱ na sevitabbaɱ, kiɱ me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāya assa, kiɱ vā pana me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ hitāya sukāya assā?"Ti. Tesaɱ sutvā yaɱ akusalaɱ taɱ abhinivajjeyyāsi, yaɱ kusalaɱ taɱ samādāya vatteyyāsi.|| ||

Idaɱ ko tāta ariyaɱ cakkavatti-vattan" ti.|| ||

"Evaɱ devā" ti.ko bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto rājisissa paṭissutvā ariye cakkavatti-vatte2 vatti. Tassa ariye cakkavatti-vatte vatta-mānassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātu-r-ahosi sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbākāra-paripūraɱ. Disvāna rañño khattiyassa muddhāvasittassa etad ahosi: sutaɱ ko pana me taɱ yassa rañño khattiyassa muddhāvasittassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa uposathikassa upariɱpāsādavaragatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātu bhavati, sahassāraɱ sanemika sanābhikaɱ sabbākāra-paripūraɱ, sohoti rājā cakkavattīti. Assaɱ nukho ahaɱ rājā cakkavatatī" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto uṭṭhāy āsanā, ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā vāmena bhatthena bhiŋkāraɱ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakka-ratanaɱabbhukkiri, 'pavattatu bhavaɱ cakka-ratanaɱ, abhivijinātu bhavaɱ cakkaratana'nti. Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ puratthimaɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ ko pana bhikkhave padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: ehi kho mahārāja, svāgataɱ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavattī evam āha:|| ||

Pāṇo nahantabbo. Adinnaɱ nādātabbaɱ kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaɱ na pātabbaɱ. Yathābhuttañ ca bhuñjathā'ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā1 ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ puratthimaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā dakkhiṇaɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ kho pana bhikkhave padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: ehi kho mahārāja, svāgataɱ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāno na bhantabbo, adintaɱ nādātabbaɱ, kāmesu miccā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjiɱ na pātabbaɱ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā'ti. Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ dakkhiṇaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā pacchimaɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ kho pana bhikkhave padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave pacchimāya disāya paṭirājāno, te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: ehi kho mahārāja, svāgataɱ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāno na bhantabbo, adintaɱ nādātabbaɱ, kāmesu miccā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjiɱ na pātabbaɱ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā'ti. Ye kho pana bhikkhave pacchimāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ pacchimaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā uttaraɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ kho pana bhikkhave padese dibbaɱ cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaɱ upagañchi saddiɱ caturaŋginiyā senāya. Ye ko pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: ehi ko mahārāja, svāgataɱ2 te mahārāja, sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti. Rājā cakkavattī evam āha: pāno na hantabbo, adinnaɱ nādātabbaɱ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaɱ napātabbaɱ, yathābhuttañ ca bhuñjathā'ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesu.|| ||

Akho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ samuddapariyan taɱ paṭhaviɱ ahivijinitvā tameva rājadhāniɱ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe4 akkhāhataɱ maññe aṭṭhāsi, rañño cakkavattissa antepuraɱ upasobhayamānaɱ.|| ||

 


 

8.3. Catuttho pi kho bhikkhave rājā cakkavattī bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassasatānaɱ bahunnaɱ vassasahassānaɱ accayena aññataraɱ purisaɱ āmantesi: "yadā tvaɱ amho purisa passeyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkitaɱ, ṭānā cutaɱ, atha me āroceyyāsī" ti. 'Evaɱ devā'ti kho bhikkhave so puriso rañño cakkavattissa paccassosi. Addasā ko bhikkhave so puriso bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassasatānaɱ bahunnaɱ vassasahassānaɱ accayena dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā vutaɱ. Disvāna yena rājā cakkavattī ten'upasaŋkami, upasaŋkamitvā rājānaɱ cakkavattiɱ etad avoca: yagghe deva jāneyyāsi dibbaɱ te cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhā cutanti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaɱ kumāraɱ āmantetvā etad avoca: dibbaɱ kira me tāta kumāra cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā cutaɱ. Sutaɱ ko pana me taɱ 'yassa rañño cakkavattissa dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkati, ṭhānā cavati, na'dāni tena raññā ciraɱ jīvitabbaɱ hotī'ti. Bhuttā kho pana me mānusikā kāmā, samayo'dāni me dibbe kāme pariyesituɱ. Ehi tvaɱ tāta kumāra imaɱ samuddapariyan taɱ paṭhaviɱ paṭipajja. Ahaɱ pana kesamassuɱ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāmi" ti. Atha kho bhikkhave rājā cakkavattī jṭṭheputtaɱ kumāraɱ sādhukaɱ rajje samanusāsitvā, kesamassuɱ ohāretvā, kasāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaɱ pabbaji.|| ||

Sattāhapabbajite kho pana bhikkhave rājisimhi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antaradhāyi.|| ||

Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khttiyo muddhāhisitto tenusapasaŋkami. Upasaŋkamitvā rājānaɱ khttiyaɱ muddhāhisittaɱ etad avoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antarahitanti. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasittodibbe cakka-ratane antarahite anattamano ahosi. Anattamanatañ ca paṭisaŋvedesi. So yena rājisi ten'upasaŋkami. Upasaŋkamitvā rājisiɱ etad avoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antarahitanti. Evaɱ vutte bhikkhave rājisi rājānaɱ khattiyaɱ muddhābhisittaɱ etad avoca: 'mā ko tvaɱ tāta dibbe cakka-ratane antarahite anattamano ahosi, mā anattamanatañ ca paṭisaŋvedesī na hi te tāta dibbaɱ cakka-ratanaɱ pettikaɱ dāyajjaɱ, iŋgha tvaɱ tāta ariye cakkavatti-vatte vattāhi. Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yatte ariye cakkavatti-vatte vatta-mānassa tadāhu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa2 uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaɱ cakkaratana pātu bhavissati sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbakāraparipūra"niti.|| ||

"Katamaɱ pana taɱ deva ariyaɱ cakka-vattivattan ti"?

"Tena hi tvaɱ tāta dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu anto-janasmiɱ.|| ||

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu balakāyasmiɱ.|| ||

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu khatatiyesu anuyuttesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu brāhmaṇagahapatikesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu negamajānapadesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu samaṇabrāhmaṇesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu migapakkhīsu,

Mā ca te tāta vijite adhammakāro pavattittha.|| ||

Ye ca te tāta vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi1.|| ||

Ye ca te tāta vijite samaṇabrāhmanā mada'ppamādā paṭiviratā khanti-soracce niviṭṭhā ekam attānaɱ damenti, ekam attānaɱ samenti, ekam attānaɱ parinibbāpenti.|| ||

Te kālena kāla upasaŋkamitvā paripuccheyyāsi paripaññehayyāsi:|| ||

Kiɱ bhante kusalaɱ, kiɱ akusalaɱ, kiɱ sāvajjaɱ kiɱ anavajjaɱ, kiɱ sevitabbaɱ kiɱ na sevitabbaɱ, kiɱ me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāya assa, kiɱ vā pana me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ hitāya sukāya assā?" ti.|| ||

Tesaɱ sutvā yaɱ akusalaɱ taɱ abhinivajjeyyāsi, yaɱ kusalaɱ taɱ samādāya vatteyyāsi.|| ||

Idaɱ ko tāta ariyaɱ cakkavatti-vattan" ti.|| ||

"Evaɱ devā" ti ko bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto rājisissa paṭissutvā ariye cakkavatti-vatte2 vatti. Tassa ariye cakkavatti-vatte vatta-mānassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātu-r-ahosi sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbākāra-paripūraɱ. Disvāna rañño khattiyassa muddhāvasittassa etad ahosi: sutaɱ ko pana me taɱ yassa rañño khattiyassa muddhāvasittassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa uposathikassa upariɱpāsādavaragatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātu bhavati. Sahassāraɱ sanemika sanābhikaɱ sabbākāra-paripūraɱ, sohoti rājā cakkavattīti. Assaɱ nukho ahaɱ rājā cakkavatatī" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiye muddhā-vasitto uṭṭhāy āsanā, ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā vāmena bhatthena bhiŋkāraɱ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakka-ratanaɱabbhukkiri, 'pavattatu bhavaɱ cakka-ratanaɱ, abhivijinātu bhavaɱ cakkaratana'nti. Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ puratthimaɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhi caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ ko pana bhikkhave padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: ehi kho mahārāja, svāgataɱ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakkavattī evam āha:|| ||

Pāno nahantabbo. Adinnaɱ nādātabbaɱ kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaɱ na pātabbaɱ. Yathābhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ puratthimaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā dakkhiṇaɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ kho pana bhikkhave padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: ehi kho mahārāja, svāgataɱ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāno na bhantabbo, adintaɱ nādātabbaɱ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjiɱ na pātabbaɱ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā'ti. Ye kho pana bhikkhave pacchimāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ dakkhiṇaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā pacchimaɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ kho pana bhikkhave padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: ehi kho mahārāja, svāgataɱ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāno na bhantabbo, adintaɱ nādātabbaɱ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjiɱ na pātabbaɱ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā'ti. Ye kho pana bhikkhave pacchimāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ pacchimaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā uttaraɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ kho pana bhikkhave padese dibbaɱ cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaɱ upagañchi saddiɱ caturaŋginiyā senāya. Ye ko pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: ehi ko mahārāja, svāgataɱ2 te mahārāja, sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakkavattī evam āha:|| ||

Pāno na hantabbo, adinnaɱ nādātabbaɱ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaɱ napātabbaɱ, yathābhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttāahesu.|| ||

Akho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ samuddapariyan taɱ paṭhaviɱ ahivijinitvā tameva rājadhāniɱ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe4 akkhāhataɱ maññe aṭṭhāsi, rañño cakkavattissa antepuraɱ upasobhayamānaɱ.|| ||

 


 

8.4. Pañcamo pi kho bhikkhave rājā cakkavattī bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassasatānaɱ bahunnaɱ vassasahassānaɱ accayena aññataraɱ purisaɱ āmantesi: "yadā tvaɱ amho purisa passeyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkitaɱ, ṭānā cutaɱ, atha me āroceyyāsī" ti. 'Evaɱ devā'ti kho bhikkhave so puriso rañño daḷhanemissa paccassosi. Addasā ko bhikkhave so puriso bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassasatānaɱ bahunnaɱ vassasahassānaɱ accayena dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā vutaɱ. Disvāna yena rājā daḷhanemi ten'upasaŋkami, upasaŋkamitvā rājānaɱ daḷhanemiɱ etad avoca: yagghe deva jāneyyāsi dibbaɱ te cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhā cutanti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaɱ kumāraɱ āmantetvā etad āvoca: dibbaɱ kira me tāta kumāra cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā cutaɱ. Sutaɱ kho pana me taɱ 'yassa rañño cakkavattissa dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkati, ṭhānā cavati, na'dāni tena raññā ciraɱ jīvitabbaɱ hotī'ti. Bhuttā kho pana me mānusikā kāmā, samayo'dāni me dibbe kāme pariyesituɱ. Ehi tvaɱ tāta kumāra imaɱ samuddapariyan taɱ paṭhaviɱ paṭipajja. Ahaɱ pana kesamassuɱ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāmi" ti. Atha bhikkhave rājā cakkavattī jṭṭheputtaɱ kumāraɱ sādukaɱ rajjesamanusāsitvā, kesamassuɱ ohāretvā, kasāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaɱ pabbaji.|| ||

Sattāhapabbajite kho pana bhikkhave rājisimhi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antaradhāyi.|| ||

Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khttiyo muddhāhisitto1 tenusapasaŋkami. Upasaŋkamitvā rājānaɱ khttiyaɱ muddhāhisittaɱ etad avoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antarahitanti. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasittodibbe cakka-ratane antarahite anattamano ahosi. Anattamanatañ ca paṭisaŋvedesi. So yena rājisi ten'upasaŋkami. Upasaŋkamitvā rājisiɱ etad avoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antarahitanti. Evaɱ vutte bhikkhave rājisi rājānaɱkhattiyaɱ muddhābhisittaɱ etad avoca: 'mā ko tvaɱ tāta dibbe cakka-ratane antarahite anattamano ahosi, mā anattamanatañ ca paṭisaŋvedesī na hi te tāta dibbaɱ cakka-ratanaɱ pettikaɱ dāyajjaɱ, iŋgha tvaɱ tāta ariye cakkavatti-vatte vattāhi. Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yatte ariye cakkavatti-vatte vatta-mānassa tadāhu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa2 uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātu bhavissati sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbakāraparipūran ti.|| ||

"Katamaɱ pana taɱ deva ariyaɱ cakka-vattivattan ti"?

"Tena hi tvaɱ tāta dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu anto-janasmiɱ.|| ||

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu balakāyasmiɱ.|| ||

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu khatatiyesu anuyuttesu

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu brāhmaṇagahapatikesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu negamajānapadesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu samaṇabrāhmaṇesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu migapakkhīsu.|| ||

Mā ca te tāta vijite adhammakāro pavattittha.|| ||

Ye ca te tāta vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi1.|| ||

Ye ca te tāta vijite samaṇabrāhmanā mada'ppamādā paṭiviratā khanti-soracce niviṭṭhā ekam attānaɱ damenti, ekam attānaɱ samenti, ekam attānaɱ parinibbāpenti. Te kālena kālaɱ upasaŋkamitvā paripuccheyyāsi paripaññehayyāsi: kiɱ bhante kusalaɱ, kiɱ akusalaɱ, kiɱ sāvajjaɱ kiɱ anavajjaɱ, kiɱ sevitabbaɱ kiɱ na sevitabbaɱ, kiɱ me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāya assa, kiɱ vā pana me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ hitāya sukāya assā?"Ti. Tesaɱ sutvā yaɱ akusalaɱ taɱ abhinivajjeyyāsi, yaɱ kusalaɱ taɱ samādāya vatteyyāsi.|| ||

Idaɱ kho tāta ariyaɱ cakkavatti-vattan" ti.|| ||

"Evaɱ devā" ti ko bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto rājisissa paṭissutvā ariye cakkavatti-vatte vatti. Tassa ariye cakkavatti-vatte vatta-mānassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātu-r-ahosi sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbākāra-paripūraɱ. Disvāna rañño khattiyassa muddhāvasittassa etad ahosi: sutaɱ ko pana me taɱ yassa rañño khattiyassa muddhāvasittassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa uposathikassa upariɱpāsādavaragatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātu bhavati. Sahassāraɱ sanemika sanābhikaɱ sabbākāra-paripūraɱ, so hoti rājā cakkavattīti. Assaɱ nukho ahaɱ rājā cakkavatatī" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto uṭṭhāy āsanā, ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā vāmena bhatthena bhiŋkāraɱ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakka-ratanaɱabbhukkiri, 'pavattatu bhavaɱ cakka-ratanaɱ, abhivijinātu bhavaɱ cakkaratana'nti. Athakho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ puratthimaɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhi caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ ko pana bhikkhave padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: ehi kho mahārāja, svāgataɱ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavattī evam āha:|| ||

Pāṇo nahantabbo. Adinnaɱ nādātabbaɱ kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaɱ na pātabbaɱ. Yathābhuttañ ca bhuñjathā'ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā1 ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ puratthimaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā dakkhiṇaɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ kho pana bhikkhave padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: ehi kho mahārāja, svāgataɱ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāṇo na bhantabbo, adintaɱ nādātabbaɱ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjiɱ na pātabbaɱ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā'ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuɱ. Cakkavattissa anuyuttā ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ dakkhiṇaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā pacchimaɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ kho pana bhikkhave padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave pacchimāya disāya paṭirājāno, te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: ehi kho mahārāja, svāgataɱ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāṇo na bhantabbo, adintaɱ nādātabbaɱ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjiɱ na pātabbaɱ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā'ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave pacchimāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ pacchimaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā uttaraɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ ko pana bhikkhave padese dibbaɱ cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaɱ upagañchi saddiɱ caturaŋginiyā senāya. Ye ko pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: ehi ko mahārāja, svāgataɱ te mahārāja, sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti. Rājā cakkavattī evam āha: pāno na hantabbo, adinnaɱ nādātabbaɱ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaɱ napātabbaɱ, yathābhuttañ ca bhuñjathā'ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesu.|| ||

Akho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ samuddapariyan taɱ paṭhaviɱ ahivijinitvā tameva rājadhāniɱ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe4 akkhāhataɱ maññe aṭṭhāsi, rañño cakkavattissa antepuraɱ upasobhayamānaɱ.|| ||

 


 

8.5. Chaṭṭho pi kho bhikkhave rājā cakkavattī bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassasatānaɱ bahunnaɱ vassasahassānaɱ accayena aññataraɱ purisaɱ āmantesi: "yadā tvaɱ amho purisa passeyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkitaɱ, ṭānā cutaɱ, atha me āroceyyāsī" ti. 'Evaɱ devā'ti kho bhikkhave so puriso rañño cakkavattissa paccassosi. Addasā ko bhikkhave so puriso bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassasatānaɱ bahunnaɱ vassasahassānaɱ accayena dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā vutaɱ. Disvāna yena rājā cakkavattī ten'upasaŋkami, upasaŋkamitvā rājānaɱ cakkavattiɱ etad avoca: yagghe deva jāneyyāsi dibbaɱ te cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā cutanti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaɱ kumāraɱ āmantetvā etad avoca: dibbaɱ kira me tāta kumāra cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā cutaɱ. Sutaɱ ko pana me taɱ 'yasa rañño cakkavattissa dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkati, ṭhānā cavati, na'dāni tena raññā ciraɱ jīvitabbaɱ hotī'ti. Bhuttā kho pana me mānusikā kāmā, samayo'dāni me dibbe kāme pariyesituɱ. Ehi tvaɱ tāta kumāra imaɱsamuddapariyan taɱ paṭhaviɱ paṭipajja. Ahaɱ pana kesamassuɱ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāmi" ti. Atha ko bhikkhave rājā daḷhanemi jṭṭheputtaɱ kumāraɱ sādukaɱ rajjesamanusāsitvā, kesamassuɱ ohāretvā, kasāyāni vatthā acchādetvā, agārasmā anagāriyaɱ pabbaji.|| ||

Sattāhapabbajite ko pana bikkhave rājisimhi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antaradhāyi.|| ||

Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khttiyo muddhāhisitto tenusapasaŋkami. Upasaŋkamitvā rājānaɱ khttiyaɱ muddhāhisittaɱ etad avoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antarahitanti. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasittodibbe cakka-ratane antarahite anattamano ahosi. Anattamanatañ ca paṭisaŋvedesi. So yena rājisi ten'upasaŋkami. Upasaŋkamitvā rājisiɱ etad avoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antarahitanti. Evaɱ vutte bhikkhave rājisi rājānaɱkhattiyaɱ muddhābhisittaɱ etad avoca: 'mā ko tvaɱ tāta dibbe cakka-ratane antarahite anattamano ahosi, mā anattamanatañ ca paṭisaŋvedesī na hi te tāta dibbaɱ cakka-ratanaɱ pettikaɱ dāyajjaɱ, iŋgha tvaɱ tāta ariye cakkavatti-vatte vattāhi. Ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yatte ariye cakkavatti-vatte vatta-mānassa tadāhu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa2 uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātu bhavissati sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbakāraparipūra"niti.|| ||

"Katamaɱ pana taɱ deva ariyaɱ cakka-vattivattan ti"?

"Tena hi tvaɱ tāta dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu anto-janasmiɱ.|| ||

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu balakāyasmiɱ.|| ||

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu khatatiyesu anuyuttesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu brāhmaṇagahapatikesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu negamajānapadesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu samaṇabrāhmaṇesu,

Dhammaɱ yeva nissāya dhammaɱ sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno, dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaɱ rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahassu migapakkhīsu.|| ||

Mā ca te tāta vijite adhammakāro pavattittha.|| ||

Ye ca te tāta vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi1.|| ||

Ye ca te tāta vijite samaṇabrāhmanā mada'ppamādā paṭiviratā khanti-soracce niviṭṭhā ekam attānaɱ damenti, ekam attānaɱ samenti, ekam attānaɱ parinibbāpenti. Te kālena kālaɱ upasaŋkamitvā paripuccheyyāsi paripaññehayyāsi: kiɱ bhante kusalaɱ, kiɱ akusalaɱ, kiɱ sāvajjaɱ kiɱ anavajjaɱ, kiɱ sevitabbaɱ kiɱ na sevitabbaɱ, kiɱ me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāya assa, kiɱ vā pana me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ hitāya sukāya assā?"Ti. Tesaɱ sutvā yaɱ akusalaɱ taɱ abhinivajjeyyāsi, yaɱ kusalaɱ taɱ samādāya vatteyyāsi.|| ||

Idaɱ kho tāta ariyaɱ cakkavatti-vattan" ti.|| ||

"Evaɱ devā" ti.ko bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto rājisissa paṭissutvā ariye cakkavatti-vatte2 vatti. Tassa ariye cakkavatti-vatte vatta-mānassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātu-r-ahosi sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbākāra-paripūraɱ disvāna rañño khattiyassa muddhāvasittassa etad ahosi: sutaɱ ko pana me taɱ yassa rañño khattiyassa muddhāvasittassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa uposathikassa upariɱpāsādavaragatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātu bhavati.|| ||

Sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbākāra-paripūraɱ, sohoti rājā cakkavattīti. Assaɱ nukho ahaɱ rājā cakkavatatī" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiye muddhā-vasitto uṭṭhāy āsanā, ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā vāmena bhatthena bhiŋkāraɱ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakka-ratanaɱabbhukkiri, 'pavattatu bhavaɱ cakka-ratanaɱ, abhivijinātu bhavaɱ cakkaratana'nti. Athakho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ puratthimaɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhi caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ ko pana bhikkhave padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: ehi kho mahārāja, svāgataɱ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavattī evam āha:|| ||

Pāno nahantabbo. Adinnaɱ nādātabbaɱ kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaɱ na pātabbaɱ. Yathābhuttañ ca bhuñjathā'ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ puratthimaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā dakkhiṇaɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ ko pana bhikkhave padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: ehi kho mahārāja, svāgataɱ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāno na bhantabbo, adintaɱ nādātabbaɱ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaɱ na pātabbaɱ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā'ti. Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ dakkhiṇaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā pacchimaɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ ko pana bhikkhave padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaɱ upagañchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave pacchimāya disāya paṭirājāno, te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: ehi kho mahārāja, svāgataɱ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāno na bhantabbo, adintaɱ nādātabbaɱ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaɱ na pātabbaɱ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā'ti. Ye kho pana bhikkhave pacchimāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyuttā ahesuɱ.|| ||

Atha kho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ pacchimaɱ samuddaɱ ajjhogāhitvā paccuttaritvā uttaraɱ disaɱ pavatti, anva'd'eva rājā cakkavattī saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ ko pana bhikkhave padese dibbaɱ cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaɱ upagañchi saddiɱ caturaŋginiyā senāya. Ye ko pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rājānaɱ cakkavattiɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: ehi ko mahārāja, svāgataɱ2 te mahārāja, sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavattī evam āha:|| ||

Pāno na hantabbo, adinnaɱ nādātabbaɱ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaɱ napātabbaɱ, yathābhuttañ ca bhuñjathā'ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttāahesu.|| ||

Akho taɱ bhikkhave cakka-ratanaɱ samuddapariyan taɱ paṭhaviɱ ahivijinitvā tameva rājadhāniɱ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe akkhāhataɱ maññe aṭṭhāsi, rañño cakkavattissa antepuraɱ upasobhayamānaɱ.|| ||

 


 

8.6. Sattamo pi ko bhikkhave rājā cakkavattī bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassasatānaɱ bahunnaɱ vassasahassānaɱ accayena aññataraɱ purisaɱ āmantesi:|| ||

Yadā kho tvaɱ ambho purisa passeyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā cutaɱ,||
atha me āroceyyāsī ti.|| ||

'Evaɱ devā' ti ko bhikkhave so puriso rañño cakkavatnissa paccassosi.|| ||

Addasā kho bhikkhave so puriso bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassa-satānaɱ bahunnaɱ vassa-sahassānaɱ accayena dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā cutaɱ.|| ||

Disvā na yena rājā cakkavattī ten'upasaŋkami, upasaŋkamitvā rājānaɱ cakkavattiɱ etad avoca:|| ||

[64] Yagghe deva jāneyyāsi dibban te cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā cutan ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā cakkavattī jeṭṭha-puttaɱ kumāraɱ āmantetvā etad avoca:|| ||

"Dibbaɱ kira me tāta kumāra cakka-ratanaɱ osakkitaɱ ṭhānā cutaɱ.|| ||

Sutaɱ kho pana me taɱ — yassa rañño cakkavattissa dibbaɱ cakka-ratanaɱ osakkati ṭhānā cavati,||
na'dāni tena raññā ciraɱ jīvitabbaɱ hotī' ti.|| ||

Bhuttā ko pana me mānusikā kāmā,||
samayo'dāni me dibbe kāme pariyesituɱ.|| ||

Ehi tvaɱ tāta kumāra,||
imaɱ samudda-pariyan taɱ paṭhaviɱ paṭipajja.|| ||

Ahaɱ pana kesa-massuɱ ohāretvā,||
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāmī" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā cakkavattī jeṭṭha-puttaɱ kumāraɱ sādhukaɱ rajje samanusāsitvā,||
kesa-massuɱ ohāretvā,||
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbaji.|| ||

Sattāha-pabbajite kho pana bhikkhave rājisimhi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antaradhāyi.|| ||

9. Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khattiyo muddhāhisitto ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā rājānaɱ khattiyaɱ muddhāhisittaɱ etad avoca:|| ||

Yagegha deva jāneyyāsi dibbaɱ cakka-ratanaɱ antarahitan ti?|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto dibbe cakka-ratane antarahite anattamano ahosi,||
anattamanatañ ca paṭisaŋvedesi.|| ||

No ca kho rājisiɱ upasaŋkamitvāariyaɱ cakkavatti-vattaɱ pucchi.|| ||

So samaten'eva sudaɱ janapadaɱ pasāsati.|| ||

Tassa samatena janapadaɱ pasāsato pubbenāparaɱ janapada na pabbanti yathā taɱ pubbakānaɱ rājūnaɱ ariye cakkavatti-vatte vattamānānaɱ.|| ||

Atha kho bhikkhave amaccā pārisajjā gaṇakā mahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā mantass'ājivino sannipatitvā rājānaɱ khattiyaɱ muddhābhasittaɱ upasaŋkamitvā etad avocuɱ:"|| ||

[65] Na kho te deva samatena janapadaɱ pāsāsato pubbe nāparaɱ janapadā pabbanti yathā taɱ pubbakānaɱ rājūnaɱ ariye cakkavatti-vatte vattamānānaɱ.|| ||

Saɱvijjanti kho te deva vijite amaccā pārisajjā gaṇakā-mahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā mantass'ājivino,||
mayañ c'eva aññe ca,||
ye mayaɱ ariyaɱ cakkavatti-vattaɱ dhārema.|| ||

Iŋgha tvaɱ deva amhe ariyaɱ cakkavatti-vattaɱ puccha,||
tassa te mayaɱ ariyaɱ cakkavatti-vattaɱ puṭṭhā vyākarissāmā" ti.|| ||

Āyuvaṇṇādiparihāṇikathā

10. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto amacce pārisajje gaṇake-mahāmatte anīkaṭṭhe dovārike mantass'ājivino sannipātāpetvā ariyaɱ cakkavatti-vattaɱ pucchi.|| ||

Tassa te ariyaɱ cakkavatti-vattaɱ puṭṭhā vyākariɱsu.|| ||

Tesaɱ sutvā dhammikaɱ hi kho rakkhā-varaṇa-guttiɱ saɱvidahi.|| ||

No ca kho adhanānaɱ dhanam anuppādāsi,||
adhanānaɱ dhane ananuppadīyamāne dāḷiddiyaɱ vepullam agamāsi.|| ||

Dāḷiddiye vepullaɱ-gate aññataro puriso paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyi.|| ||

Tam enaɱ aggahesuɱ,||
gahetvā rañño khattiyassa muddhāvasittassa dassesuɱ —||
ayaɱ deva puriso paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyī' ti.|| ||

Evaɱ vutte bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto taɱ purisaɱ etad avoca:|| ||

"Saccaɱ kira tvaɱ amho purisa paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyī?" ti.|| ||

"Saccaɱ devā" ti.|| ||

"Kiɱ kāranā?" ti.|| ||

"Na hi deva jīvāmī" ti.|| ||

[66] Aatha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhābhisatto tassa purisassa dhanam anuppādāsi —||
"iminā tvaɱ ambho purisa dhanena attanā ca jīvāhi,||
mātā-pitaro ca posehi,||
putta-dārañ ca posehi,||
kammante ca payojehi,||
samaṇaesu brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhapehi sovaggikaɱ sukha-vipākaɱ sagga-saɱvattanikan ti.|| ||

"Evaɱ devā" ti kho bhikkhave so puriso rañño khattiyassa muddhāvasittassa paccassosi.|| ||

11. Aññataro pi kho bhikkhave puriso paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyi.|| ||

Tam enaɱ aggahesuɱ gahetvā rañño khattiyassa muddhāvasittassa dassesuɱ —||
"ayaɱ deva puriso paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyī" ti.|| ||

Evaɱ vutte bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasittotaɱ purisaɱ etad avoca:|| ||

"Saccaɱ kira tvaɱ ambho purisa paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyī" ti?|| ||

"Saccaɱ devā" ti.|| ||

"Kiɱ kāraṇā?" ti.|| ||

"Nahi deva jīvāmī" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto tassa purisassa dhanam anuppādāsi —||
"Iminā tvaɱ ambho purisa dhanena attanā ca jīvāhi,||
mātā-pitaro ca posehi,||
putta-dārañ ca posehi,||
kammante ca payojehi,||
samaṇaesu brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhapehi,||
sovagagikaɱ sukha-vipākaɱ sagga-saɱvattanikan ti.'|| ||

"Evaɱ devā" ti kho bhikkhave puriso rañño khattiyassa muddhāvasittassa paccassosi.|| ||

12. Assosuɱ ko bhikkhave manussā:||
ye kira bho paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyanti,||
tesaɱ rājā dhanam anuppadetī ti.|| ||

Sutvāna tesaɱ etad ahosi||
"Yan nūna mayam pi paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyeyyāmā" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave aññataro puriso paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyi.|| ||

Tan enaɱ aggahesuɱ,||
gahetvā rañño khattiyassa muddhāvasittassa dassesuɱ —||
"Ayaɱ deva puriso paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyī ti.|| ||

[67] Evaɱ vutte bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto taɱ purisaɱ etad avoca:|| ||

"Saccaɱ kira tvaɱ ambho purisa paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyī" ti?|| ||

"Saccaɱ devā" ti.|| ||

"Kiɱkāraṇā?" ti.|| ||

"Na hi deva jivāmī" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rañño khattiyassa muddhāvasittassa etad ahosi:|| ||

"Sace kho ahaɱ yo yo pi paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyissati,||
tassa tassa dhanam anuppadassāmi,||
evam idaɱ adinnādānaɱ pavaḍḍhi'ssati.|| ||

Yan nūnāhaɱ imaɱ purisaɱ sunisedhaɱ nisedheyyaɱ,||
mūla-chessaɱ kareyyaɱ,||
sīsam assa chindeyyan" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto purise āṇāpesi:|| ||

"Tena hi bhaṇe imaɱ purisaɱ daḷhāya rajjuyā pacchā-bāhaɱ gāḷha-bandhanaɱ bandhitvā,||
khuramuṇḍaɱ karitvā,||
kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaɱ siŋghāṭakena siŋghāṭakaɱ parinetvā,||
dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā,||
dakkhiṇato nagarassa sunisedhaɱ nisedhetha,||
mūla-ghaccaɱ karotha,||
sīsam assa chindathā" ti.|| ||

'Evaɱ devā' ti kho bhikkhave te purisā rañño khattiyassa muddhāvasittassa paṭissutvā taɱ purisaɱ daḷhāya rajjuyā pacchā-bāhaɱ gāḷhabandhanaɱ bandhitvā,||
khura-muṇḍaɱ karitvā,||
kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaɱ siŋghāṭakena siŋghāṭakaɱ parinetvā,||
dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā,||
dakkhiṇato nagarassa sunisedhaɱ nisedhesuɱ mūla-ghaccaɱ akaɱsu,||
sīsam assa chindiɱsu.|| ||

13. Assosuɱ kho bhikkhave manussā,||
"Ye kira bho paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyanti,||
te rājā sunisedhaɱ nisedheti,||
mūla-ghaccaɱ karoti,||
sīsāni tesaɱ chindatī" ti.|| ||

Sutvāna tesaɱ etad ahosi:||
yan nūna mayam pi tiṇhāni satthāni kārāpeyyāma tiṇhāni satthāni kārāpetvā yesaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyissāma,||
te [68] sunisedhaɱ nisedhessāma, mūla-ghaccaɱ karissāma,||
sīsāni tesaɱ chindissāmā" ti.|| ||

Te tiṇhāni satthāni kārāpesuɱ,||
tiṇhāni satthāni kārāpetvā gāma-ghātam pi upakkamiɱsu kātuɱ,||
nigama-ghātam pi upakkamiɱsu kātuɱ,||
nagara-ghātam pi upakkamiɱsu kātuɱ,||
pattha-dūhanam pi upakkamiɱsu kātuɱ.|| ||

Yesaɱ te adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyanti,||
te sunisedhaɱ nisedhenti,||
mūla-ghaccaɱ karonti,||
sīsāni tesaɱ chandanti.|| ||

14. Iti kho bhikkhave adhanānaɱ dhane ananuppadīyamāne dāḷiddiyaɱ vepullam agamāsi.|| ||

Dāḷiddiye vepulla-gate adinnādānaɱ vepullam agamāsi,||
adinnādāne vepulla-gate satthaɱ vepullam agamāsi.|| ||

Satthaɱ vepulla-gate pāṇātipāto vepullam agamāsi.|| ||

Pāṇātipāte vepulla-gate musā-vādo vepullam agamāsi, musā-vāde vepulla-gate tesaɱ sattānaɱ āyu pi parihāyi,||
vaṇṇo pi parihāyi,||
tesaɱ āyunā pi parihāyamānānaɱ vaṇṇena pi parihāyamānānaɱ asīti-vassa-sahassāyukānaɱ manussāɱ cattārīsaɱ vassa-sahassāyukā puttā ahesuɱ.|| ||

Cattārīsaɱ vassa-sahassāyukesu bhikkhave,||
manussesu aññataro puriso paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyi.|| ||

Tam enaɱ aggahesuɱ,||
gahetvā rañño khattiyassa muddhāvasittassa dassesuɱ.|| ||

"Ayaɱ deva, puriso paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyī" ti.|| ||

Evaɱ vutte bhikkhave, rājā khattiyo muddhā-vasitto taɱ purisaɱ etad avoca:|| ||

"Saccaɱ kira tvaɱ ambho purisa,||
paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyi?" ti.|| ||

"Na hi devā" ti,||
sampajāna-musā'bhāsi.|| ||

15. Iti kho bhikkhave, adhanānaɱ dhane ananuppadiyamāne dāḷiddiyaɱ vepullam agamāsi.|| ||

Dāḷiddiye vepulla-gate adinnādānaɱ vepullam agamāsi.|| ||

Adinnādāne vepulla-gate satthaɱ vepullam agamāsi.|| ||

Satthe vepulla-gate pāṇātipāto vepullam agamāsi.|| ||

Pāṇātipate vepulla-gate musāvādo vepullam [69] agamāsi.|| ||

Musāvāde vepulla-gate tesaɱ sattānaɱ āyu pi parihāyi,||
vaṇṇo pi parihāyi,||
āyunā pi parihāyamānānaɱ vaṇṇena pi parihāyamānānaɱ cattārīsaɱ vassa-sahassāyukānaɱ manussānaɱ vīsati-vassa-sahassāyukā puttā ahesuɱ.|| ||

Vīsati-vassa-sahassāyukesu bhikkhave,||
manussesu aññataro puriso paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyi.|| ||

Tam enaɱ aññataro puriso rañño khattiyassa muddhāvasittassa ārocesi:|| ||

"Itthannāmo deva, puriso paresaɱ adinnaɱ theyya-saŋkhātaɱ ādiyī" ti pesuññam akāsi.|| ||

16. Iti kho bhikkhave, adhanānaɱ dhane ananuppadīya māne dāḷiddiyaɱ vepullam agamāsi.|| ||

Dāḷiddiye vepulla-gate adinnādānaɱ vepullam agamāsi.|| ||

Adinnādāne vepulla-gate satthaɱ vepullam agamāsi.|| ||

Satthe vepulla-gate pāṇātipāto vepullam agamāsi.|| ||

Pāṇātipāte vepulla-gate musāvādo vepullam agamāsi.|| ||

Musāvāde vepulla-gate pisuṇā vācā vepullam agamāsi.|| ||

Pisuṇāya vācāya vepulla-gatāya tesaɱ sattānaɱ āyu pi parihāyi vaṇṇo pi parihāyi.|| ||

Tesaɱ āyunā pi parihāyamānānaɱ vaṇṇena pi parihāyamānānaɱ vīsati-vassa-sahassāyukānaɱ manussānaɱ dasa-vassa-sahassāyukā puttā ahesuɱ.|| ||

Dasa-vassa-sahassāyukesu bhikkhave manussesu ek'idaɱ sattā vaṇṇavanto honti,||
ekidaɱ sattā dubbaṇṇā.

Tattha ye te sattā dubbaṇṇā te vaṇṇavante satte abhijadhāyantā paresaɱ dāresu cārittaɱ āpajjiɱsu.|| ||

17. Iti kho bhikkhave adhanānaɱ dhane ananuppadīya-māne dāḷiddiyaɱ vepullam agamāsi,||
dāḷiddiye vepulla-gate adinnādānaɱ vepullam agamāsi.|| ||

Adinnādāne vepulla-gate satthaɱ vepullam agamāsi.

Satthe vepulla-gate pāṇātipāto vepullam agamāsi.|| ||

Pāṇātipāte vepulla-gate musāvādo vepullam agamāsi.|| ||

Musāvāde vepulla-gate pisuṇā vācā vepullam agamāsi.|| ||

Satthe vepulla-gate kāmesu micchācāro vepullam agamāsi.|| ||

Kāmesu micchācāre vepulla-gate tesaɱ sattānaɱ āyu pi parihāyi vaṇṇo pi parihāyi.|| ||

Tesaɱ āyunā pi parihāyamānānaɱ vaṇṇena pi parihāyamānānaɱ dasa-vassa-sahassāyukānaɱ manussānaɱ pañcavassasahassāyukā puttā ahesuɱ.|| ||

Pañca-vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu dve dhammā vepullam agamaɱsu,||
pharusā vācā samphappalāpo ca.|| ||

Dvīsu dhammesu vepulla-gatesu tesaɱ sattānaɱ āyu pi parihāyi,||
vaṇṇo pi parihāyi.|| ||

Tesaɱ āyunā pi parihāyamānānaɱ vaṇṇena pi parihāyamānānaɱ pañca- [70] vassa-sahassāyukānaɱ manussānaɱ app'ekacce aḍḍhateyya-vassa-sahassāyukā app'ekacce dve vassa-sahassāyukā puttā ahesuɱ.|| ||

Aḍḍhateyya-vassa-sahassāyukesu bhikkhave,||
manussesu abhijjhā-vyāpādo vepullam agamāsi.|| ||

Abhijjhā-vyāpāde vepulla-gate tesaɱ sattānaɱ āyu pi parihāyi,||
vaṇṇo pi parihāyi.|| ||

Tesaɱ āyunā pi parihāyamānānaɱ vaṇṇena pi parihāyamānānaɱ aḍḍhateyya-vassa-sahassāyukānaɱ manussānaɱ vassa-sahassāyukā puttā ahesuɱ.|| ||

Vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu micchā-diṭṭhi vepullam agamāsi.|| ||

Micchā-diṭṭhiyā vepulla-gatāya tesaɱ sattānaɱ āyu pi parihāyi,||
vaṇṇo pi parihāyi.|| ||

Tesaɱ āyunā pi parihāyamānānaɱ vanṇena pi parihāyamānānaɱ vassa-sahassāyukānaɱ manussānaɱ pañca-vassa-satāyukā puttā ahesuɱ.|| ||

Pañca-vassa-satāyukesu bhikkhave,||
manussesu tayo dhammā vepullam agamaɱsu,||
adhamma-rāgo visama-lobho micchā-dhammo.|| ||

Tīsu dhammesu vepulla-gatesu tesaɱ sattānaɱ āyu pi parihāyi,||
vaṇṇo pi parihāyi.|| ||

Tesaɱ āyunā pi parihāyamānānaɱ vaṇṇena pi parihāyamānānaɱ pañca-vassa-satāyukānaɱ manussānaɱ app'ekacce aḍḍhateyya-vassa-satāyukā app'ekacce dve-vassa-satāyukā puttā ahesuɱ.|| ||

Aḍḍhateyya-vassa-satāyukesu bhikkhave,||
manussesu ime dhammā vepullam agamaɱsu,||
amatteyyatā apetteyyatā asāmaññatā abrahmaññatā na kule-jeṭṭhāpacāyitā.|| ||

18. Iti kho bhikkhave, adhanānaɱ dhane ananuppadīyamāne dāḷiddiyaɱ vepullam agamāsi,||
dāḷiddiye vepulla-gate adinnādānaɱ vepullam agamāsi.|| ||

Adinnādāne vepulla-gate satthaɱ vepullam agamāsi.|| ||

Satthe vepulla-gate pāṇātipāto vepullam agamāsi.|| ||

Pāṇātipāte vepulla-gate musāvādo vepullam agamāsi.|| ||

Musāvāde vepulla-gate pusuṇā vācā vepullam agamāsi.|| ||

Pisuṇā vācā vepulla-gatā kāmesu micchācāro vepullam agamāsi.|| ||

Kāmesu micchācāre [71] vepulla-gate dve dhammā vepullam agamaɱsu pharusā vācā samphappalāpo ca.|| ||

Dvīsu dhammesu vepulla-gatesu abhijjhā-vyāpādo vepullam agamaɱsu,||
abhijjhā-vyāpādesu vepulla-gate micchā-diṭṭhi vepullam agamāsi.|| ||

Micchā-diṭṭhiyā vepulla-gatāya tayo dhammā vepullam agamaɱsu.|| ||

Adhamma-rāgo visama-lobho micchā-dhammo tīsu dhammesu vepulla-gatesu ime dhammā vepullam agamaɱsu.

Amatteyyatā apetteyyatā asāmaññatā abrahmaññatā na kule-jeṭṭhāpacāyitā.|| ||

Imesu dhammesu vepulla-gatesu tesaɱ sattānaɱ āyu pi parihāyi,||
vaṇṇo pi parihāyi.|| ||

Tesaɱ āyunā pi parihāyamānānaɱ vañṇena pi parihāyamānānaɱ aḍḍhateyya-vassa-satāyukānaɱ manussānaɱ vassa-satāyukā puttā ahesuɱ.|| ||

Dasavassāyukasamayo

19. Bhavissati bhikkhave, so samayo,||
yaɱ imesaɱ manūssānaɱ dasa-vassāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu pañca-vassikā kumārikā alam-pateyyā bhavissanti.|| ||

Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu imāni rasāni antaradhāyissanti,||
seyyathīdaɱ sappi navanītaɱ telaɱ madhupphānitaɱ loṇaɱ.|| ||

Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu kudrūsako aggaɱ bhojanānaɱ, bhavissati.|| ||

seyyathā pi, bhikkhave, etarahi sāli-maɱsodano aggaɱ bhojanānaɱ, evam eva kho, bhikkhave, dasa-vassāyukesu manussesu kudrūsako aggaɱ bhojanānaɱ bhavissati.|| ||

Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu dasa kusala-kamma-pathā sabbena antaradhāyissanti,||
dasa akusala-kamma-pathā ativiyā dippissanti.|| ||

Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu kusalan ti pi na bhavissati.|| ||

Kuto pana kusalassa kārako?|| ||

Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu ye te bhavissantī ametteyyā [72] apetteyyā asāmaññā abrahmaññā na-kule-jeṭṭhāpacāyino,||
te pujjā ca bhavissanti pāsaɱsā ca.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave, etarahi Metteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule-jeṭṭhā pacāyino pujjā ca pāsaɱsā ca,||
evam eva kho, bhikkhave, dasa-vassāyukesu manussesu ye te bhavissanti ametteyyā apetteyyā asāmaññā abrahmaññā na-kule-jeṭṭhāpacāyino,||
te pujjā ca bhavissanti pāsaɱsā ca.|| ||

20. Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu na bhavissati mātā ti vā mātucchā ti vā mātulānī ti vā ācariyabhariyā ti vā garūnaɱ dārā ti vā sambhedaɱ loko gamissati yathā ajeḷakā kukkuṭa-sūkarā soṇa-sigālā.|| ||

Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu tesaɱ sattānaɱ añña-m-aññamhi tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati,||
tibbo vyāpādo,||
tibbo manopadoso,||
tibbaɱ vadhaka-cittaɱ||
mātu pi puttamhi,||
puttassa pi mātari,||
pitu pi puttamhi||
puttassa pi pitari,||
bhātu pi bhātari||
bhātu pi bhaginiyā,||
bhaginiyā pi bhātari,||
tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati||
tibbo vyāpādo tibbo manopadoso tibbaɱ vadhakacittaɱ.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave, māgavikassa mīgaɱ disvā tibbo āghāto paccupaṭṭhito hoti||
tibbo vyāpādo||
tibbo manopadoso||
tibbaɱ vadhaka-cittaɱ||
evam eva kho, bhikkhave, dasa-vassāyukesu manussesu tesaɱ sattānaɱ añña-m-aññamhi tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati||
tibbo vyāpādo||
tibbo manopadoso||
tibbaɱ vadhaka-cittaɱ mātu pi puttamhi,||
puttassa pi mātari,||
pitu pi puttamhi,||
puttassa pi pitari,||
bhātu pi bhātari,||
bhātu pi bhaginiyā,||
bhaginiyā pi bhātari,||
tibbo [73] āghāto paccupaṭṭhito bhavissati,||
tibbo vyāpādo,||
tibbo manopadoso,||
tibbaɱ vadhaka-cittaɱ.|| ||

21. Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu sattāhaɱ satthantarakappo bhavissati.|| ||

Te añña-m-aññam miga-saññaɱ paṭilabhi'ssanti tesaɱ tiṇhāni satthāni hatthesu pātubhavissanti.|| ||

Te tiṇhena satthena||
'esa migo esa migo' ti||
añña-m-aññaɱ jīvitā voropessanti.|| ||

Āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathā

Atha kho tesaɱ bhikkhave, sattānaɱ ekaccānaɱ evaɱ bhavissati,||
'Mā ca mayaɱ kañci.||
Mā ca amhe kocī,||
yan nūna mayaɱ tiṇagahaṇaɱ vā||
vanagahaṇaɱ vā||
rukkhagahaṇaɱ vā||
nadīviduggaɱ vā||
pabbatavisamaɱ vā||
pavisitvā vana-mūla-phalāhārā yāpeyyāmā' ti.|| ||

Te tiṇagahaṇaɱ vā||
vanagahaṇaɱ vā||
rukkhagahaṇaɱ vā||
nadīviduggaɱ vā||
pabbatavisamaɱ vā||
pavisitvā sattāhaɱ vana-mūla-phalāhārā yāpessanti.|| ||

Te tassa sattāhassa accayena tiṇa-gahaṇā vana-gahaṇā rukkha-gahaṇā nadī-viduggā pabbata-visamā nikkhamitvā añña-m-aññaɱ āliŋgitvā sabhā gāyissanti samassāsissanti||
'diṭṭhā bho satta jīvasi,||
diṭṭhā bho satta jīvasī' ti.|| ||

Atha kho tesaɱ bhikkhave, sattānaɱ evaɱ bhavissati||
'mayaɱ ko akusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu evarūpaɱ āyataɱ ñātikkhayaɱ pattā yan nūna mayaɱ kusalaɱ kareyyāma.|| ||

Kiɱ kusalaɱ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaɱ pāṇātipātā virameyyāma,||
idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vatteyyāmā" ti.|| ||

Te pāṇātipātā viramissanti.|| ||

Idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vattissanti.|| ||

Te kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi [74] vaḍḍhissanti.|| ||

Tesaɱ āyunā pi vaḍḍhamānānaɱ vaṇṇena pi vaḍḍhamānānaɱ dasa-vassāyukānaɱ manussānaɱ vīsativassāyukā puttā bhavissanti.|| ||

22. Atha kho tesaɱ bhikkhave, sattānaɱ evaɱ bhavissati,||
"mayaɱ kho kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma,||
vaṇṇena pi paḍḍhāma.|| ||

Yan nūna mayaɱ bhīyyoso-mattāya kusalaɱ kareyyāma.|| ||

Kiɱ kusalaɱ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaɱ adinnādānā virameyyāma,||
idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vatteyyāmā' ti.|| ||

Te pāṇātipātā viramissanti adinnādānā viramissanti.|| ||

Idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vattissanti.|| ||

Te kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti.|| ||

Tesaɱ āyunā pi vaḍḍhamānānaɱ vaṇṇena pi vaḍḍhamānānaɱ vīsati-vassāyukānaɱ manussānaɱ cattālīsati-vassāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaɱ bhikkhave, sattānaɱ evaɱ bhavissati||
'mayaɱ kho kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma,||
vaṇṇena pi paḍḍhāma.|| ||

Yan nūna mayaɱ bhīyyoso-mattāya kusalaɱ kareyyama.|| ||

Kiɱ kusalaɱ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaɱ kāmesu micchācārā virameyyāma,||
idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vatteyyāmā' ti.|| ||

Te pāṇātipātā viramissanti,||
adinnādānā viramissanti,||
kāmesu micchacārā viramissanti.|| ||

Idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vattissanti.|| ||

Te kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti.

Tesaɱ āyunā pi vaḍḍhamānānaɱ vaṇṇena pi vaḍḍhamānānaɱ cattālīsa-vassāyukānaɱ manussānaɱ asīti-vassāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaɱ bhikkhave, sattānaɱ evaɱ bhavissati||
'mayaɱ kho kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma,||
Vaṇṇena pi paḍḍhāma.|| ||

Yan nūna mayaɱ bhīyyosomattāya kusalaɱ kareyyāma.|| ||

Kiɱ kusalaɱ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaɱ musā-vādā virameyyāma, idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vatteyyāmā'tī.|| ||

Te pāṇātipātā viramissanti, adinnādānā viramissanti, kāmesu micchācārā viramissanti, musā-vādā viramissanti.|| ||

Idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vattissanti.|| ||

Te kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti.|| ||

Tesaɱ āyunā pi vaḍḍhamānānaɱ vaṇṇena pi vaḍḍhamānānaɱ asītivassāyukānaɱ manussānaɱ saṭṭhivassasatāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaɱ bhikkave, sattānaɱ evaɱ bhavissati 'mayaɱ kho kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma, vaṇṇena pi paḍḍhāma.|| ||

Yan nūna mayaɱ bhīyyosomattāya kusalaɱ kareyyāma.|| ||

Kiɱ kusalaɱ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaɱ pisuṇāya vācāya virameyyāma idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vatteyyāmā' ti.|| ||

Te pāṇātipātā viramissanti, adinnādānā viramissanti, kāmesu micchācārā viramissanti,||
musāvādā viramissanti.|| ||

Pisuṇāya vācāya viramissanti.|| ||

Idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vattissanti.|| ||

Te kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti.|| ||

Tesaɱ āyunā pi vaḍḍhamānānaɱ vaṇṇena pi vaḍḍhamānānaɱ saṭṭhivassasatāyukānaɱ manussānaɱ vīsaɱ tivassasatāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaɱ bhikkhave, sattānaɱ evaɱ bhavissati||
'mayaɱ kho kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma vaṇṇena pi paḍḍhāma.|| ||

Yan nūnaɱ mayaɱ bhīyyosomattāya kusalaɱ kareyyāma.|| ||

Kiɱ kusalaɱ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaɱ pharusāya vācāya virameyyāma.|| ||

Idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vatteyyāmā' ti.|| ||

Te pāṇātipātā viramissanti,||
adinnādānā viramissanti,||
kāmesu micchācārā viramissanti,||
musā-vādā viramissanti,||
pisuṇāya vācāya viramissanti,||
pharusāya vācāya viramissanti.|| ||

Ida kusalaɱ dhammaɱ samādāya vattissanti.|| ||

Te kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti.|| ||

Tesaɱ āyunā pi vaḍḍhamānānaɱ vaṇṇena pi vaḍḍhamānānaɱ vīsaɱtivassasatāyukānaɱ manussānaɱ cattārīsaɱjabbassasatāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaɱ bhikkhave, sattānaɱ evaɱ bhavissati||
'mayaɱ kho kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma vaṇṇena pi paḍḍhāma.|| ||

Yan nūnaɱ mayaɱ bhīyyosomattāya kusalaɱ kareyyāma. Kiɱ kusalaɱ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaɱ sampapphalāpā virameyyāma.|| ||

Idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vatteyyāmā' ti.|| ||

Te pāṇātipātā viramissanti,||
adinnādānā viramissanti,||
kāmesu micchācārā viramissanti,||
musā-vādā viramissanti,||
pisuṇāya vācāya viramissanti,||
sampapphalāpā viramissanti.|| ||

Ida kusalaɱ dhammaɱ samādāya vattissatti.|| ||

Te kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti.|| ||

Tesaɱ āyunā pi vaḍḍhamānānaɱ vaṇṇena pi vaḍḍhamānānaɱ cattārīsaɱchabbassasatāyukānaɱ manussānaɱ dvesahassayukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaɱ bhikkhave, sattānaɱ evaɱ bhavissati||
'mayaɱ kho kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma, vaṇṇena pi paḍḍhāma, yan nūna mayaɱ bhīyyosomattāya kusalaɱ kareyyāma.|| ||

Kiɱ kusalaɱ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaɱ abhijjhaɱ pajaheyyāma.|| ||

Idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vatteyyāmā' ti.|| ||

Te pāṇātipātā viramissanti,||
adinnādānā viramissanti,||
kāmesu micchācārā viramissanti,||
musā-vādā viramissanti,||
pisuṇāya vācāya viramissanti,||
pharusāya vācāya viramissanti,||
sampapphalāpā viramissanti,||
abhijjhaɱ pajahi'ssanti,||
idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vattissanti.|| ||

Te kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti.|| ||

Tesaɱ āyunā pi vaḍḍhamānānaɱ vaṇṇena pi vaḍḍhamānānaɱ dvev'assasahassāyukānaɱ manussānaɱ cattārivassasahassāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaɱ bhikkhave, sattānaɱ evaɱ bhavissati||
'mayaɱ kho kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma, vaṇṇena pi paḍḍhāma, yan nūna mayaɱ bhīyyosomattāya kusalaɱ kareyyāma.|| ||

Kiɱ kusalaɱ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaɱ vyāpādaɱ pajaheyyāma, idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vatteyyāmā' ti. Te pāṇātipātā viramissanti, adinnādānā viramissanti, kāmesu micchācārā viramissanti, musā-vādā viramissanti, pisuṇāya vācāya viramissanti, pharusāya vācāya viramissanti, sampapphalāpā viramissanti, abhijjhaɱ pajahi'ssanti, vyāpādaɱ pajahi'ssanti. Idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vattissanti. Te kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti. Tesaɱ āyunā pi vaḍḍhamānānaɱ vaṇṇena pi vaḍḍhamānānaɱ cattārivassasahassāyukānaɱ1 manussānaɱ aṭṭhavassasahassāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaɱ bhikkhave, sattānaɱ evaɱ bhavissa' ti.ayaɱ kho kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma, vaṇṇena pi paḍḍhāma, yan nūna mayaɱ bhīyyosomattāya kusalaɱ kareyyāma.|| ||

Kiɱ kusalaɱ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaɱ micchādiṭṭhiɱ pajaheyyāma. Idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vatteyyāmā'ti. Te pāṇātipātā viramissanti, adinnādānā viramissanti, kāmesu vicchācārā viramissanti, musā-vādā viramissanti, pisuṇāya vācāya viramissanti, pharusāya vācāya viramissanti, sampapphalāpā viramissanti, abhijjhaɱ pajahi'ssanti, vyāpādaɱ pajahi'ssanti, micchādiṭṭhiɱ pajahi'ssanti. Idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vattissanti. Te kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti. Tesaɱ āyunā pi vaḍḍhamānānaɱ vaṇṇena pi vaḍḍhamānānaɱ aṭṭhavassasahassāyukānaɱ manussānaɱ vīsati-vassa-sahassāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaɱ bhikkhave, sattānaɱ evaɱ bhavissa' ti.ayaɱ kho kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma, vaṇṇena pi paḍḍhāma, yan nūna mayaɱ bhīyyosomattāya kusalaɱ kareyyāma.|| ||

Kiɱ kusalaɱ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaɱ tayo dhamme pajaheyyāma. Adhammarāgaɱ visamalobhaɱ micchādhammaɱ, idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vatteyyāmā'ti. Te pāṇātipātā viramissanti, adinnādānā viramissanti, kāmesu micchācārā viramissanti, musā-vādā viramissanti, pisuṇāya vācāya viramissanti, pharusāya vācāya viramissanti, sampapphalāpā viramissanti, abhijjhaɱ pajahi'ssanti, vyāpādaɱ pajahi'ssanti, micchādiṭṭhiɱ pajahi'ssanti, tayo dhamme pajahi'ssanti: adhammarāgaɱ visamalobhaɱ micchādhammaɱ. Idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vattissanti. Te kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti. Tesaɱ āyunā pi vaḍḍhamānānaɱ vaṇṇena pi vaḍḍhamānānaɱ vīsati-vassa-sahassāyukānaɱ manussānaɱ cattārivassasahassāyukā [75] puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaɱ bhikkhave, sattānaɱ evaɱ bhavissa' ti.ayaɱ kho kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma, vaṇṇena pi paḍḍhāma. Yan nūna mayaɱ bhīyyosomattāya kusalaɱ kareyyāma.|| ||

Kiɱ kusalaɱ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaɱ metteyyā assāma petteyyā assāma sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino, idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vatteyyāmā'ti. Te pāṇātipātā viramissanti, adinnādānā viramissanti, kāmesu micchācārā viramissanti, musā-vādā viramissanti, pisuṇāya vācāya viramissanti, pharusāya vācāya viramissanti, sampapphalāpā viramissanti, abhijjhaɱ pajahi'ssanti, vyāpādaɱ pajahi'ssanti, micchādiṭṭhiɱ pajahi'ssanti, tayo dhamme pajahi'ssanti: adhammarāgaɱ visamalobhaɱ micchādhammaɱ. Matteyyā bhavissanti petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino. Idaɱ kusalaɱ dhammaɱ samādāya vattissanti. Te kusalānaɱ dhammānaɱ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti. Tesaɱ āyunā pi vaḍḍhamānānaɱ vaṇṇena pi vaḍḍhamānānaɱ cattārīsaɱvassasahassāyukānaɱ manussānaɱ asītivassasahassāyukā puttā bhavissanti.|| ||

23. Asīti-vassa sahassāyukesu bhikkhave, manussesu pañca-vassa-satika kumārikā alampateyyā bhavissanti.|| ||

Asīti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu tayo ābādhā bhavissanti icchā anasanaɱ jarā.|| ||

Saŋkharājuppatti

Asīti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu ayaɱ Jambudīpo iddho c'eva bhavissati phīto ca, kukkuṭa-sampātikā gāma-nigama-rājadhāniyo.|| ||

Asīti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu ayaɱ Jambudīpo avīci maññe phuṭo bhavissati manussehi, seyyathā pi na'avanaɱ saravanaɱ vā.|| ||

Asīti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu ayaɱ bārāṇasī ketumatī nāma rāja-dhāni bhavissati iddhā c'eva phītā ca bahujanā ca ākiṇṇa-manussā ca subhikkhā ca.|| ||

Asīti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu imasmiɱ Jambudīpe caturāsīti-nagara-sahassāni bhavissanti ketumatī-rājadhāni-pamukhāni.|| ||

24. Asīti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu ketumatiyā rājadhāniyā Saɱkho nāma rājā uppajjissati cakkavattī dhammiko dhamma-rājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass'imāni satta ratanāni bhavissanti, seyyathīdaɱ, cakka-ratanaɱ hatthi-ratanaɱ assa-ratanaɱ maṇi-ratanaɱ itthi-ratanaɱ gahapati-ratanaɱ parināyaka-ratanam eva sattamaɱ.|| ||

Paro-sahassaɱ kho pan'assa puttā bhavissanti sūrā vīr'aŋga-rūpā parasenappamaddanā.|| ||

So imaɱ pathaviɱ sāgara-pariyan taɱ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasissati.|| ||

Metteyyabuddhuppādo

25. Asīti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu [76] Metteyyo nāma Bhagavā loke uppajjissati arahaɱ Sammā-sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno sugato loka-vidu anuttaro purisa-damma-sārathi satthā deva-manussānaɱ Buddho Bhagavā.|| ||

Seyyathā pi ahaɱ etarahi loke uppanno arahaɱ Sammā-sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī satthā deva-manussānaɱ Buddho Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sadevakaɱ samārakaɱ sabrahmakaɱ sassamaṇa-brāhmaṇiɱ pajaɱ sadeva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedessati, seyyathā pi'ham etarahi imaɱ lokaɱ sadevakaɱ samārakaɱ sabrahmakaɱ sasamaṇa-brāhmaṇiɱ pajam sadeva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedemi.|| ||

So dhammaɱ desessati ādi-kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañjanaɱ kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāsessati.|| ||

Seyyathā p'ahaɱ etarahi dhammaɱ desemi ādi-kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañjanaɱ kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāsemi.|| ||

So aneka-sahassaɱ bhikkhu-saŋghaɱ pariharissati seyyathā p'ahaɱ etarahi anekasataɱ bhikkhu-saŋghaɱ pariharāmi.|| ||

26. Atha kho bhikkhave, Saŋkho nāma rājā yen'assa yūpo raññā Mahā-Panādena karāpito, taɱ yūpaɱ ussāpetvā ajjhāvasitvā vissajjetvā samaṇa-brāhmaṇa-kapaṇaddhika-vaṇibbaka-yācakānaɱ dānaɱ datvā Metteyyassa Bhagavato arahato Sammā-sambuddhassa santike kesa-massūɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajissati.|| ||

So evaɱ pabbajito samāno eko vūpakaṭṭhe appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirass'eva yass'atthāya kula-puttā samma-d'eva [77] agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tad anuttaraɱ brahmacariyaɱ pariyosānaɱ diṭṭha va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati.|| ||

27. Atta-dīpā bhikkhave, viharatha atta-saraṇā anañña-saraṇā.|| ||

Dhamma-dīpā dhamma-saraṇā anañña-saraṇā.|| ||

Kathañ ca bhikkhave, bhikkhu atta-dīpo viharati atta-saraṇo anañña-saraṇo, Dhamma-dīpo Dhamma-saraṇo anañña-saraṇo?.|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ.|| ||

Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ.|| ||

Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ.|| ||

Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ.|| ||

Evaɱ kho bhikkhave, bhikkhu atta-dipo viharati atta-saraṇo anañña-saraṇo, Dhamma-dīpo Dhamma-saraṇo anañña-saraṇo.|| ||

Bhikkhuno āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathā

28. Gocare bhikkhave, caratha sake pettike visaye.|| ||

Gocare bhikkhave, carantā sake pettike visaye āyunā pi vaḍḍhi'ssatha, vaṇṇena pi vaḍḍhisassatha, sukhena pi vaḍḍhi'ssatha, bhogana pi vaḍḍhi'ssatha, balena pi vaḍḍhi'ssatha.|| ||

Kiñ ca bhikkhave, bhikkhuno āyusmiɱ?|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu chanda-samādhi-padhāna-sankhāra-samannāgataɱ - iddhipādaɱ bhāveti, viriya-samādhi-padhāna-sankhāra-samannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti, citta-samādhi-padhāna-sankhāra-samannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti, vīmaɱsā-samādhi-padhāna-sankhāra-samannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti.|| ||

So imesaɱ catunnaɱ iddhipādānaɱ bhāvitattā bahulīkatattā ākaŋkhamāno kappaɱ vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā.|| ||

Idaɱ kho bhikkhave, bhikkhuno āyusmiɱ.|| ||

Kiñ ca bhikkhave, bhikkhuno vaṇṇasmiɱ?|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti pātimokkha-saɱvara- [78] saɱvuto viharati ācāra-gocara-sampanno anumattesu vajjesu bhaya-dassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu.|| ||

Idaɱ kho bhikkhave, bhikkhuno vaṇṇasmiɱ.|| ||

Kiñ ca bhikkhave, bhikkhuno sukhasmiɱ?|| ||

Idha bhikkhu vivicc'eva kāmehi vivicca akusala-dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pīti-sukhaɱ paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pīti-sukhaɱ dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaɱ ca kāyena paṭisaŋvedeti, yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti||
'upekkhako satimā sukhavihārī' ti||
taɱ tatiyaɱ-jhānaɱ1 upasampajja viharati.|| ||

Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubb'eva somanassa-domanassānaɱ atthaŋgamā adukkhaɱ-asukhaɱ upekkhā-sati-pārisuddhiɱ catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Idaɱ kho pana bhikkhave, bhikkhuno sukhasmiɱ.|| ||

Kiñca bhikkhave, bhikkhuno bhegasmiɱ?|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu mettā-sahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthaɱ, iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ mettā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu karuṇā-sahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthaɱ, iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ karuṇā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu muditā-sahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthaɱ, iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ muditā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu upekkhā-sahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthaɱ, iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ upekkhā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Idaɱ kho bhikkhave, bhikkhuno bhogasmiɱ.|| ||

Kiñ ca bhikkhave, bhikkhuno balasmiɱ?|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaɱ khayā anāsavaɱ ceto-vimutti paññā-vimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.|| ||

Idaɱ kho bhikkhave, bhikkhuno balasmiɱ.|| ||

Nāhaɱ bhikkhave, aññaɱ eka-balam pi samanupassāmi yaɱ evaɱ duppasahaɱ yathayidaɱ bhikkhave, Māra-balaɱ.|| ||

[79] Kusalānaɱ bhikkhave, dhammānaɱ samādāna-hetu evam-idaɱ puññaɱ pavaḍḍhatī ti.|| ||

Idam avoca Bhagavā, attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandunti.|| ||

Cakkavatatisīhanādasuttaɱ niṭṭhitaɱ tatiyaɱ.|| ||


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page