Digha Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Dīgha Nikāya

Sutta 27

Aggañña Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


 

[1][edmn][pts] Evaɱ me sutaɱ:

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Pubbārāme Migāramātupāsāde.|| ||

Tena kho pana samayena vāseṭṭhabhāradvājā bhikkhūsu parivasanti1 bhikkhubhāvaɱ ākaŋkhamānā.|| ||

Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito pāsādā orohitvā pāsā pacchāyāyaɱ abbhokāse caŋkamati.|| ||

Addasā kho vāseṭṭho Bhagavantaɱ sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhitaɱ pāsādā orohitvā pāsādapacchāyāyaɱ abbhokāse caŋkamantaɱ.|| ||

Disvāna bhāradvājaɱ āmantesi: "ayaɱ āvuso bhāradvāja, Bhagavā sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito pāsādā orohitvā pāsādapacchāyāyaɱ abbhokāse caŋkamati.|| ||

Āyāmāvuso bhāradvāja,||
yena Bhagavā ten'upasaŋkamissāma.|| ||

Appeva nāma labheyyāma Bhagavato santikā dhammiɱ kathaɱ savaṇāyā" ti.|| ||

'Evamāvuso' ti kho bhāradvājo vāseṭṭhassa paccassosi.|| ||

Atha kho vāseṭṭhabhāradvājā yena Bhagavā ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā Bhagavantaɱ caŋkamantaɱ anucaŋkamiɱsu.

2. Atha kho Bhagavā vāseṭṭhaɱ āmantesi: ' [81] tumhe khvattha Vāseṭṭhā,||
brāhmaṇajaccā brāhmaṇakulīnā brāhmaṇakulā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā.|| ||

Kacci vo Vāseṭṭhā brāhmaṇā na akkosanti na paribhāsantī' ti.

"Taggha no bhante,||
brāhmaṇā akkosanti paribhāsanti attarūpāya paribhāsāya paripuṇṇāya no aparipuṇṇāyā" ti.

"Yathā kathaɱ pana vo Vāseṭṭhā,||
brāhmaṇā akkosanti paribhāsanti attarūpāya paribhāsāya paripuṇṇāya no aparipuṇṇāyā' ti."|| ||

Brāhmaṇā bhante,||
evam āhaɱsu: "brāhmaṇo'va seṭṭho vaṇṇo hīnā aññe vaṇṇā brāhmaṇo'va sukko vaṇṇo,||
kaṇhā aññe vaṇṇā1.|| ||

Brāhmaṇā'va sujjhanti no abrāhmaṇā brāhmaṇā'va brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā.|| ||

Te tumhe seṭṭhaɱ vaṇṇaɱ hitvā hīnamattha vaṇṇaɱ ajjhupagatā,||
yad idaɱ muṇaḍake samaṇake ibbhe kaṇhe bandhupādāpacce.|| ||

Ta-y-idaɱ na sādhu,||
tayidaɱ nappaṭirūpaɱ,||
yaɱ tumhe seṭṭhaɱ vaṇṇaɱ hitvā hīnamattha vaṇṇaɱ ajjhupagatā,||
yad idaɱ muṇḍake samaṇake ibbhe kaṇhe bandhupādāpacce" ti.|| ||

Evaɱ kho no bhante,||
brāhmaṇā akkosanti paribhāsanti attarūpāya paribhāsāya paripuṇṇāya no aparipuṇṇāyā" ti.

"Taggha vo Vāseṭṭhā,||
brāhmaṇā porāṇaɱ asarantā evam āhaɱsu: brāhmano'va seṭṭho vaṇṇo,||
hīnā aññe vaṇṇā,||
brāhmaṇo' sukko vaṇṇo,||
kaṇhā aññe vaṇṇā,||
brāhmaṇā'va sujjhanti no abrāhmaṇā,||
brāhmaṇā'va brahamuno puttā orasā mukhato jātā buhmajā brahmanimmitā buhmadāyādā" ti.|| ||

Dissanti kho pana Vāseṭṭhā,||
brāhmaṇānaɱ brāhmaṇiyo utuniyo pi gabbhiniyo pi [82] vijāyamāna'pi jāyamānā'pi.|| ||

Te ca brāhmaṇā yonijā'va samānā evam āhaɱsu: brāhmaṇo'va seṭṭho vaṇṇo "brāhmaṇo'va seṭṭho vaṇṇo hīnā aññe vaṇṇā brāhmaṇo'va sukko vaṇṇo,||
kaṇhā aññe vaṇṇā.|| ||

Brāhmaṇā'va sujjhanti no abrāhmaṇā brāhmaṇā'va brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā' ti.|| ||

Te ca brāhmaṇañc'eva abbhācikkhanti [C1] musā va bhāsanti bahuñ ca apuññaɱ pasavanti.

Cātuvaṇṇasuddhi

3. Cattāro' me Vāseṭṭhā,||
vaṇṇā,||
khattiyā brāhmaṇā vessā suddā.|| ||

Khattiyo pi kho Vāseṭṭhā,||
idh'ekacco pāṇātipātī hoti adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhi.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
ye'me dhammā akusalā akusalasaŋkhātā sāvajjā sāvajjasaŋkhātā asevitabbā asevitabbasaŋkhātā na alamariyā na alamariyasaŋkhātā,||
kaṇhā kaṇhavipākā viññūgarahitā,||
khattiye'pi te idh'ekacce sandissanti.|| ||

Brāhmaṇo pi kho Vāseṭṭhā,||
idh'ekacco pāṇātipātī hoti adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhi.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
ye'me dhammā akusalā akusalasaŋkhātā sāvajjā sāvajjasaŋkhātā asevitabbā asevitabbasaŋkhātā na alamariyā na alamariyasaŋkhātā,||
kaṇhā kaṇhavipākā viññūgarahitā,||
brāhmaṇo pi te idh'ekacce sandissanti.|| ||

Vesso pi kho Vāseṭṭhā,||
idh'ekacco pāṇātipātī hoti adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhi.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
ye'me dhammā akusalā akusalasaŋkhātā sāvajjā sāvajjasaŋkhātā asevitabbā asevitabbasaŋkhātā na alamariyā na alamariyasaŋkhātā,||
kaṇhā kaṇhavipākā viññūgarahitā,||
vesso pi te idh'ekacce sandissanti.|| ||

Suddo pi kho Vāseṭṭhā,||
idh'ekacco pāṇātipātī hoti adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇāvāco pharusāvāco sampapphalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhi.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
ye'me dhammā akusalā akusalasaŋkhātā sāvajjā sāvajjasaŋkhātā asevitabbā asevitabbasaŋkhātā na alamariyā na alamariyasaŋkhātā,||
kaṇhā kaṇhavipākā viññūgarahitā,||
sudde'pi te idh'ekacce sandissanti.

Khattiyo pi kho Vāseṭṭhā,||
idh'ekacco pāṇātipātī paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato,||
kāmesu micchācārā paṭivirato,||
musā-vādā paṭivirato,||
pisuṇāya vācāya paṭivirato,||
pharusāya vācāya paṭivirato,||
samphappalāpā paṭivirato,||
anabhijjhālū abyāpannacitto sammādiṭṭhi.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
ye'me dhammā kusalā kusalasaŋkhātā anavajjā anavajjasaŋkhātā sevitabbā sevitabbasaŋkhātā alamariyā alamariyasaŋkhātā,||
sukkā sukkavipākā viññūppasatthā,||
khattiye'pi te Vāseṭṭhā,||
idh'ekacce sandissanti.

Brāhmaṇo pi kho Vāseṭṭhā,||
idh'ekacco pāṇātipātī paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato,||
kāmesu micchācārā paṭivirato,||
musā-vādā paṭivirato,||
pisuṇāya vācāya paṭivirato,||
pharusāya vācāya paṭivirato,||
samphappalāpā paṭivirato,||
anabhijjhālū abyāpannacitto sammādiṭṭhi.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
ye'me dhammā kusalā kusalasaŋkhātā anavajjā anavajjasaŋkhātā sevitabbā sevitabbasaŋkhātā alamariyā alamariyasaŋkhātā,||
sukkā sukkavipākā viññūppasatthā,||
brāhmaṇo pi te Vāseṭṭhā idh'ekacce sandissanti.|| ||

Vesso pi kho Vāseṭṭhā,||
idh'ekacco pāṇātipātī paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato,||
kāmesu micchācārā paṭivirato,||
musā-vādā paṭivirato,||
pisuṇāya vācāya paṭivirato,||
pharusāya vācāya paṭivirato,||
samphappalāpā paṭivirato,||
anabhijjhālū abyāpannacitto sammādiṭṭhi.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
ye'me dhammā kusalā kusalasaŋkhātā anavajjā anavajjasaŋkhātā sevitabbā sevitabbasaŋkhātā alamariyā alamariyasaŋkhātā,||
sukkā sukkavipākā viññūppasatthā,||
vesso pi te Vāseṭṭhā,||
idh'ekacce sandissanti.|| ||

Suddo pi kho Vāseṭṭhā,||
idh'ekacco pāṇātipātī paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato,||
kāmesu micchācārā paṭivirato,||
musā-vādā paṭivirato,||
pisuṇāya vācāya paṭivirato,||
pharusāya vācāya paṭivirato,||
samphappalāpā paṭivirato,||
[83] anabhijjhālū abyāpannacitto sammādiṭṭhi.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
ye'me dhammā kusalā kusalasaŋkhātā anavajjā anavajjasaŋkhātā sevitabbā sevitabbasaŋkhātā alamariyā alamariyasaŋkhātā,||
sukkā sukkavipākā viññūppasatthā,||
sudde'pi te Vāseṭṭhā,||
idh'ekacce sandissanti

Imesu kho Vāseṭṭhā,||
catusu vaṇṇesu evaɱ ubhayavokiṇṇesu vattamānesu kaṇhasukkesu dhammesu viññūgarahitesu c'eva viññūppasatthesu ca.|| ||

Yadettha brāhmaṇā evam āhaɱsu; brāhmaṇo'va seṭṭho vaṇṇo hīnā aññe vaṇṇā,||
brāhmaṇo'va sukko vaṇṇo kaṇhā aññe vaṇṇā,||
brāhmaṇā'va sujjhanti no abrāhmaṇā,||
brāhmaṇā'va brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyāda" ti.|| ||

taɱ tesaɱ viññū nānujānanti.|| ||

Taɱ kissa hetu? Imesaɱ hi Vāseṭṭhā,||
catunnaɱ vaṇṇānaɱ yo hoti bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppatta-sadattho parikkhīṇabhavasaɱyojano sammadaññāvimutto,||
son'esaɱ aggam akkhāyati.|| ||

Dhammen'eva no adhammena.|| ||

Dhammo hi Vāseṭṭhā,||
seṭṭho janetasmiɱ diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyeca.

4. Tadamināpetaɱ Vāseṭṭhā,||
pariyāyena veditabbaɱ yathā dhammova seṭṭho janetasmiɱ diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāye1ca.|| ||

Jānāti kho pana Vāseṭṭhā,||
rājā pasenadī kosalo "Samaṇo Gotamo anuttaro Sakyakulā pabbajito" ti.|| ||

Sakyā kho pana Vāseṭṭhā,||
rañño pasenadino kosalassa anantarā anuyuttā bhavanti.|| ||

Karonti kho Vāseṭṭhā,||
Sakkā raññe pasenadimhi kosale nipaccakāraɱ abhivādanaɱ paccuṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā,||
yaɱ karonti Sakkā raññe pasenadimhi kosale nipaccakāraɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ,||
[84] karoti taɱ rājā pasenadī kosalo tathāgate nipaccakāraɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ.|| ||

Nanu2 'sujāto Samaṇo Gotamo,||
dujjāto3 ' hamasmi,||
balavā Samaṇo Gotamo dubbalo'hamasmi,||
pāsādiko Samaṇo Gotamo dubbaṇṇo' hamasmi,||
mahesakkho Samaṇo Gotamo,||
appesakkho' hamasmi" ti.|| ||

Atha kho naɱ dhammaɱ yeva sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ mānento dhammaɱ pūjento dhammaɱ apacāyamāno evaɱ rājā pasenadi kosalo tathāgate nipaccakāraɱ karoti abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ.|| ||

Iminā'pi kho etaɱ Vāseṭṭhā,||
pariyāyena veditabbaɱ yathā dhammo'va seṭṭho jane'tasmiɱ diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāye1ca.|| ||

Tumhe khvattha Vāseṭṭhā,||
nānājaccā nānānāmā nānāgottā nānākulā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā.|| ||

'Ke tumhe?' ti puṭṭhā samānā,||
'samaṇā Sakkāputtiyamhā' ti paṭijānātha.|| ||

Yassa kho panassa Vāseṭṭhā,||
tathāgate saddhā niviṭṭhā mūlajātā patiṭṭhitā da'hā asaɱhāriyā4 samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiɱ,||
tass'etaɱ kallaɱ vacanāya: Bhagavato'mhi putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo' ti.|| ||

Taɱ kissa hetu? Tathāgatassa h'etaɱ Vāseṭṭhā,||
adhivacanaɱ dhammakāyo iti pi,||
brahmakāyo iti pi,||
dhammabhuto iti pi,||
brahmabhuto iti pi.

5. Hoti kho so Vāseṭṭhā,||
samayo yaɱ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaɱ loko saɱvaṭṭati.|| ||

Saɱvaṭṭamāne loke yebhuyyena sattā Ābhassara-saɱvattanikā honti.|| ||

Te tattha honti manomayā pīti-bhakkhā sayampabhā attalikkhavarā subhaṭṭhāyino ciraɱ dīgham addhānaɱ tiṭṭhanti.|| ||

Hoti kho so Vāseṭṭhā,||
samayo yaɱ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaɱ loko vivaṭṭati.|| ||

Vivaṭṭamāne loke yebhuyyena sattā Ābhassara-kāyā [85] cavitvā itthattaɱ āgacchanti.|| ||

Te'dha honti manomayā pīti-bhakkhā sayampabhā antalikkhavarā subhaṭṭhāyino.|| ||

Ciraɱ dīgham addhānaɱ tiṭṭhanti.

Rasapaṭhavipātubhāvo.

6. Ekodakībhūtaɱ kho pana Vāseṭṭhā,||
tena samayena hoti andhakāro andhakāratimisā.|| ||

Na candimasuriyā paññāyanti,||
na nakkhattāni tārakarūpāni paññāyanti,||
na rattindivā paññāyanti,||
na māsaddhamāsā1 paññāyanti,||
na utusaɱvaccharā paññāyanti,||
na itthipumā2 paññāyanti.|| ||

Sattā sattātv eva saŋkhaɱ gacchanti.|| ||

Atha kho tesaɱ Vāseṭṭhā,||
sattānaɱ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena rasā paṭhavī udakasmiɱ samatāni3 seyyathā pi nāma payaso3 tattassa5 nibbāyamānassa upari santānakaɱ hoti,||
eva meva kho sā pātu-r-ahosi.|| ||

Sā ahosi vaṇṇasampannā gandhasampannā rasasampannā.|| ||

Seyyathā pi nāma sampnnaɱ vā sappi sampannaɱ vā navanītaɱ,||
evaɱ vaṇṇā ahosi,||
seyyathā pi nāma khuddamadhu6 ane'akaɱ7 evamassādā ahosi.

Atha kho Vāseṭṭhā,||
aññataro satto lolajātiko,||
'Ambho kimevidaɱ bhavissatī' ti rasaɱ paṭhaviɱ aŋguliyā sāyi.|| ||

Tassa rasaɱ paṭhaviɱ aŋguliyā sāyato acchādesi,||
taṇhā cassa8 okkami.|| ||

Aññe'pi kho Vāseṭṭhā,||
sattā tassa sattassa diṭṭhānugatiɱ āpajjamānā rasaɱ paṭhaviɱ aŋguliyā sāyiɱsu.|| ||

Nesaɱ rasaɱ paṭhaviɱ aŋguliyā sāyataɱ acchādesi,||
taṇhā ca tesaɱ okkami.

Candimasuriyādipātubhāvo

Atha kho te Vāseṭṭhā,||
sattā rasaɱ paṭhaviɱ hatthehi āluppakārakaɱ upakkamiɱsu paribuñjituɱ.|| ||

Yatho [86] kho te1 Vāseṭṭhā,||
sattā rasaɱ paṭhaviɱ hatthehi āluppakārakaɱ upakkamiɱsu paribhuñjituɱ.|| ||

Atha kho tesaɱ Vāseṭṭhā,||
sattānaɱ sayampabhā antaradhāyi.|| ||

Sayampabhāya antarahitāya candimasuriyā pātu-r-ahesuɱ.|| ||

Candimasuriyesu pātubhutesu,||
nakkhattāni tārakārūpāni pātu-r-ahesuɱ,||
rattindivā paññāyiɱsu.|| ||

Rattindivesu paññāyamānesu,||
māsaddhamāsā paññāyiɱsu.|| ||

Māsaddhamāsesu paññāyamānesu utusaɱvaccharā paññāyiɱsu.|| ||

Ettāvatā kho Vāseṭṭhā,||
ayaɱ loko puna vivaṭṭo hoti.

7. Atha kho te Vāseṭṭhā,||
sattā rasaɱ paṭhaviɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhaɱsu.|| ||

Yathā yathā kho te Vāseṭṭhā,||
sattā rasaɱ paṭhaviɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhaɱsu,||
tathā tathā tesaɱ Vāseṭṭhā,||
sattānaɱ rasaɱ paṭhaviɱ paribhuñjantānaɱ kharattañc'eva kāyasmiɱ okkami,||
vaṇṇacevaṇṇatā3 ca paññāyittha.|| ||

Ekidaɱ sattā vaṇṇavanto honti.|| ||

Ekidaɱ sattā dubbaṇṇā.|| ||

Tattha ye te sattā vaṇṇavanto,||
te dubbaṇṇe satte atimaññanti.|| ||

'Mayametehi vaṇṇavantatarā,||
amhehete dubbaṇṇatarā' ti.|| ||

Tesaɱ vaṇṇatimānappaccayā mānātimānajātikānaɱ rasā paṭhavī antaradhāyi.|| ||

Rasāya paṭhaviyā antarahitāya sannipatiɱsu,||
santipatitvā anutthuniɱsu ahorasaɱ ahorasanti.|| ||

Tadetarahi pi manussā kiñci'd'eva surasaɱ labhitvā evam āhaɱsurra; ahorasaɱ ahorasanti.|| ||

Tad eva porāṇaɱ aggaññaɱ akkharaɱ anusaranti natvev'assa atthaɱ ājānanti.

Bhūmipappaṭakapātubhāvo

8. Atha kho tesaɱ Vāseṭṭhā,||
sattānaɱ rasāya paṭhaviyā [87] antarahitāya bhūmipappaṭako1 pātu-r-ahosi.|| ||

Seyyathā pi nāma ahicchattako evam eva pātu-r-ahosi.|| ||

So ahosi vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno.|| ||

Seyyathā pi nāma sampannaɱ vā sappī sampannaɱ vā navanītaɱ evaɱ-vaṇṇo ahosi.|| ||

Seyyathā pi nāma khuddamadhu ane'akaɱ evamassādo ahosi.

Atha kho te Vāseṭṭhā,||
sattā bhūmipappaṭakaɱ upakkamiɱsu paribhuñjituɱ.|| ||

Te taɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhaɱsu.|| ||

Yathā yathā kho te Vāseṭṭhā,||
sattā bhūmipappaṭakaɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhaɱsu,||
tathā tathā tesaɱ Vāseṭṭhā,||
sattānaɱ bhīyyo somattāya kharattañce'va kāyasmiɱ okkami,||
vaṇṇavevaṇṇatāca paññāyittha.|| ||

Ekidaɱ sattā vaṇṇavanto honti,||
ekidaɱ sattā dubbaṇṇā.|| ||

Tattha ye te sattā vaṇṇavanto,||
te dubbaṇṇe satte atimaññanti mayametehi vaṇṇavantatarā,||
amhehete dubbaṇṇatarā' ti,||
tesaɱ vaṇṇātimānappaccayā mānātimānajātikānaɱ bhūmipappaṭako antaradhāyi.

Badālatāpātubhāvo.

9. Bhūmipappaṭake antarahite badālatā2 pātu-r-ahosi.|| ||

Seyyathā pi nāma kalambukā,||
3 evam eva pātu-r-ahosi.|| ||

Sā ahosi vaṇṇasampannā gandhasampannā rasasampannā.|| ||

Seyyathā pi nāma sampannaɱ vā sappi sampannaɱ vā navanītaɱ,||
evaɱvaṇṇā ahosi.|| ||

Seyyathā pi nāma khuddamadhu ane'akaɱ,||
evamassādā ahosi.|| ||

Atha kho te Vāseṭṭhā,||
sattā badālataɱ upakkamiɱsu paribhuñjituɱ.|| ||

Te taɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhaɱsu.|| ||

Yathā yathā kho te Vāseṭṭhā,||
sattā badālataɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhaɱsu,||
tathā tathā tesaɱ Vāseṭṭhā,||
sattānaɱ bhīyyo somattāya kharattañc'eva kāyasmiɱ okkami,||
vaṇṇavevaṇṇatā ca4 paññāyittha.|| ||

[88] ekidaɱ sattā vaṇṇavanto honti,||
ekidaɱ sattā dubbaṇṇā.|| ||

Tattha ye te sattā vaṇṇavanto,||
te dubbaṇṇe satte atimaññanti 'mayametehi vaṇṇavantatarā,||
ambhehete dubbaṇṇatarā' ti.|| ||

Tesaɱ vaṇṇātimānappaccayā mānātimānajātikānaɱ badālatā antaradhāyi.|| ||

Badālatāya antarahitāya sannipatiɱsu,||
sannipatitvā anutthuniɱsu 'ahu vata no,||
ahāyi vata no badālatā' ti.|| ||

Tadetarahipi manussā kenacideva dukkhadhammena phuṭṭhā evam āhaɱsu: 'ahu vata no,||
ahāyi vata no' ti.|| ||

Tad eva porāṇaɱ aggaññaɱ akkharaɱ anusaranti5,||
natvev'assa atthaɱ ājānanti.

Akaṭṭhapākasālipātubhāvo

8. Atha kho tesaɱ Vāseṭṭhā,||
sattānaɱ badālatāya antarahitāya akaṭṭhapāko sāli pātu-r-ahosi akaṇo athuso suddho sugandho taṇḍulaphalo.1 Yaɱ taɱ sāyaɱ sāyamāsāya āharanti.|| ||

Pāto taɱ hoti pakkaɱ paṭiviru'haɱ,||
yaɱ taɱ pāto pātarāsāya āharanti.|| ||

Sāyaɱ taɱ hoti pakkaɱ paṭiviru'haɱ,||
nāpadānaɱ paññāyati.|| ||

Atha kho te Vāseṭṭhā,||
sattā akaṭṭhapākaɱ sāliɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhaɱsu.

Liŋgapātubhāvo.

9. Yathā yathā kho te Vāseṭṭhā,||
sattā akaṭṭhapākaɱ sāliɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhaɱsu,||
tathā tathā tesaɱ Vāseṭṭhā,||
sattānaɱ bhīyyo somattāya kharattañc'eva kāyasmiɱ okkami,||
vaṇṇavevaṇṇatā ca paññāyittha.|| ||

Itthiyā ca itthiliŋgaɱ pātu-r-ahosi,||
purisassa ca purisaliŋgaɱ.|| ||

Itthi ca sudaɱ 'purisaɱ ativelaɱ upanijjhāyati,||
puriso ca itthiɱ.|| ||

Tesaɱ ativelaɱ aññamaññaɱ upanijjhāyataɱ sārāgo udapādi,||
pariḷāho kāyasmiɱ okkami.|| ||

Te parilāhapaccayā methunaɱ dhammaɱ paṭiseviɱsu.|| ||

Ye kho pana te Vāseṭṭhā,||
tena samayena sattā passanti methunaɱ dhammaɱ paṭisevante,||
aññe paɱsuɱ khipanti,||
aññe seṭṭhiɱ [89] khipanti,||
aññe gomayaɱ khipanti.|| ||

'Nassa vasalī nassa vasalī2,||
kathaɱ hi nāma satto sattassa evarūpaɱ karissatī' ti.|| ||

Tadetarahi'pi manussā ekaccesu janapadesu vadhuyā3 nibbuyahamānāya4 aññe paɱsuɱ khipanti,||
aññe seṭṭhiɱ khipanti,||
aññe gomayaɱ khipanti.|| ||

Tad eva porāṇaɱ aggaññaɱ akkharaɱ anusaranti,||
natvessa atthaɱ ājānanti.

Methunadhammasamācāro.

10. Adhammasammataɱ kho5 pana Vāseṭṭhā,||
yaɱ tena samayena hoti,||
tadetarahi dhammasammataɱ.|| ||

Ye kho pana Vāseṭṭhā,||
tena samayena sattā methunaɱ dhammaɱ paṭisevanti,||
temāsampi dvemāsampi na labhanti gāmaɱ vā nigamaɱ vā pavisituɱ.|| ||

Yato kho pana te Vāseṭṭhā,||
sattā tasmiɱ samaye asaddhamme ativelaɱ pātabyataɱ āpajjiɱsu,||
atha kho agārāni upakkamiɱsu kātuɱ,||
tass'eva asaddhammassa paṭicchādanatthaɱ.

Atha kho Vāseṭṭhā,||
aññatarassa sattassa alasajātikassa etad ahosi: "ambho kimevāhaɱ vihaññāmi sāliɱ āharanto sāyaɱ sāyamāsāya pāto pātarāsāya? Yannūnāhaɱ sāliɱ āhareyyaɱ sakideva1 sāyapātarāsāyā" ti.|| ||

Atha kho so Vāseṭṭhā,||
satto sāliɱ āhāsi sakideva sāyapātarāsāya.|| ||

Atha kho Vāseṭṭhā,||
aññataro satto yena so satto ten'upasaŋkami,||
upasaŋkamitvā taɱ sattaɱ etad avoca: "ehi bho satta sālāhāraɱ gamissāmā" ti.|| ||

"Alaɱ bho satta,||
āhaṭo2 me sāli sakideva sāyapātarāsāya" ti.|| ||

Atha kho so Vāseṭṭhā,||
satto tassa sattassa diṭṭhānugatiɱ āpajjamāno sāliɱ āhāsi sakideva dvīhāya,||
'evam pi kira bho sādhū" ti.|| ||

Atha kho Vāseṭṭhā,||
aññataro satto yena so satto ten'upasaŋkami,||
upasaŋkamitvā [90] taɱ sattaɱ etad avoca: "ehi bho sālāhāraɱ gamissāyā" ti.|| ||

"Alaɱ bho satta āhaṭo me sāli sakideva davīhāyā" ti.|| ||

Atha kho so Vāseṭṭhā,||
satto tassa sattassa diṭṭhānugatiɱ āpajjamāno sāliɱ āhāsi sakideva catuhāya,||
'evampī kira bho sādhū' ti.|| ||

Atha kho Vāseṭṭhā,||
aññataro satto yena so satto ten'upasaŋkami,||
upasaŋkamitvā taɱ sattaɱ etad avoca: "ehi bho sālāhāraɱ gamissāyā" ti.|| ||

"Alaɱ bho satta āhaṭo me sāli sakideva catuhāyā" ti.|| ||

Atha kho so Vāseṭṭhā,||
satto tassa sattassa diṭṭhānugatiɱ āpajjamāno sāliɱ āhāsi sakideva aṭṭhāhāya,||
'evam pi kira bho sādhū' ti.|| ||

Yatho kho te Vāseṭṭhā,||
sattā sannidhikārakaɱ sāliɱ upakkamiɱsu paribhuñjituɱ,||
atha kaṇo pi taṇḍulaɱ pariyonaddhi,||
thuso pi taṇḍulaɱ pariyonaddhi,||
lūnampi nappaṭiviru'haɱ apadānaɱ paññāyittha,||
saṇḍasaṇḍā sālayo3 aṭṭhaɱsu.

Sālivibhāgo

Atha kho te Vāseṭṭhā,||
sattā sannipatiɱsu,||
sannipatitvā anutthuniɱsu,||
'pāpakā vata bho dhammā sattesu pātubhūtā,||
mayaɱ hi pubbe manomayā ahumha,||
pīti-bhakkhā sayampabhā antalikkhavarā subhaṭṭhāyino ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhamha4.|| ||

Tesaɱ no amhākaɱ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena rasā paṭhavī udakasmiɱ samatānī.|| ||

Sā ahosi vaṇṇasampannā gandhasampannā rasasampannā.|| ||

Te mayaɱ rasaɱ paṭhaviɱ hatthehi āluppakārakaɱ upakkamimha paribhuñjituɱ,||
tesaɱ no rasapaṭhaviɱ hatthehi āluppakārakaɱ upakkamataɱ paribhuñjituɱ sayampabhā antaradhāyi.

Tāya antarahitāya candimasuriyā1 pātu-r-ahesuɱ.|| ||

Candimasuriyesu pātubhutesu nakkhattāni [91] tārakarūpāni pātu-r-ahesuɱ,||
nakkhattesu tārakarūpesu pātubhutesu rattindivā paññāyiɱsu.|| ||

Rattindivesu paññāyamānesu māsaddhamāsā paññāyiɱsu,||
māsaddhamāsesu paññāyamānesu utusaɱvaccharā paññāyiɱsu.|| ||

Te mayaɱ rasaɱ paṭhaviɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhamha.|| ||

Tesaɱ no pāpakānaɱ yeva akusalānaɱ dhammānaɱ pātubhāvā rasā paṭhavī antaradhāyi.|| ||

Rasāya paṭhaviyā antarahitāya bhūmipappaṭako pātu-r-ahosi.|| ||

So ahosi vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno,||
te mayaɱ bhūmipappaṭakaɱ upakkamimha paribhuñjituɱ.|| ||

Te mayaɱ taɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhamha.|| ||

Tesaɱ no pāpakānaɱ yeva akusalānaɱ dhammānaɱ pātubhāvā bhūmipappaṭako antaradhāyi.|| ||

Bhūmipappaṭake antarahite badālatā pātu-r-ahosi.|| ||

Sā ahosi vaṇṇasampannā gandhasampannā rasasampannā.|| ||

Te mayaɱ badālataɱ upakkamimha paribhuñjituɱ.|| ||

Te mayaɱ taɱ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhamha.|| ||

Tesaɱ no pāpakānaɱ yeva akusalānaɱ dhammānaɱ pātubhāvā badālatā antaradhāyi.|| ||

Badālatāya antarahitāya akaṭṭhapāko sāli pātu-r-ahosi,||
akaṇo athuso suddho sugandho taṇḍulaphalo.|| ||

Yaɱ taɱ sāyaɱ sāyamāsāya āharāma,||
pāto taɱ hoti pakkaɱ paṭiviru'haɱ.|| ||

Yaɱ taɱ pāto pātarāsāya ahārāma,||
sāyan taɱ hoti pakkaɱ paṭiviru'haɱ.|| ||

Nāpadānaɱ paññāyittha.|| ||

Te mayaɱ akaṭṭhapākaɱ sā'iɱ paribhuñjantā tambhakkhā tādāhārā ciraɱ dīgham addhānaɱ aṭṭhamha.|| ||

Tesaɱ no pāpakānañc'eva akusalānaɱ dhammānaɱ pātubhāvā kaṇo pi taṇḍulaɱ pariyonaddhi,||
thuso pi taṇḍulaɱ pariyonaddhi,||
lūnampi nappaṭiviru'haɱ,||
apadānaɱ paññāyittha,||
saṇḍasaṇḍā [92] sālayo ṭhitā.|| ||

Yannūna mayaɱ sāliɱ vibhajeyyāma,||
mariyādaɱ ṭhapeyyāmā' ti.|| ||

Atha kho te Vāseṭṭhā,||
sattā sāliɱ vibhajiɱsu,||
mariyādaɱ ṭhapesuɱ.

11. Atha kho Vāseṭṭhā,||
aññataro satto lolajātiko sakaɱ bhāgaɱ parirakkhanto aññataraɱ bhāgaɱ adinnaɱ ādiyitvā paribhuñji.|| ||

Tam enaɱ aggahesuɱ,||
gahetvā etad avocuɱ: 'pāpakaɱ vata bho satta karosi,||
yatra hi nāma sakaɱ bhāgaɱ parirakkhanto aññataraɱ bhāgaɱ adinnaɱ ādiyitvā paribhuñjissasi2.|| ||

Māssu bho satta punapi evarūpamakāsī' ti.

'Evaɱ bho' ti kho Vāseṭṭhā,||
so satto tesaɱ sattānaɱ paccasesāsi.|| ||

dutiyam pi kho Vāseṭṭhā so satto sakaɱ bhāgaɱ parirakkhanto aññataraɱ bhāgaɱ adinnaɱ ādiyitvā paribhuñji.|| ||

Tam enaɱ aggahesuɱ,||
gahetvā etad avocuɱ: 'pāpakaɱ vata bho satta karosi,||
yatra hi nāma sakaɱ bhāgaɱ parirakkhanto aññataraɱ bhāgaɱ adinnaɱ ādiyitvā paribhuñjissasi.|| ||

Māssu bho satta punapi evarūpamakāsī' ti.|| ||

Tatiyam pi kho vaseṭṭhā settā sakaɱ bhāgaɱ parirakkhanto aññataraɱ bhāgaɱ adinnaɱ ādiyitvā paribhuñji.|| ||

Tam enaɱ aggahesuɱ,||
gahetvā etad avocuɱ: 'pāpakaɱ vata bho satta karosi,||
yatra hi nāma sakaɱ bhāgaɱ parirakkhanto aññataraɱ bhāgaɱ adinnaɱ ādiyitvā paribhuñjissasi.|| ||

Māssū bho satta punapi evarūpamakāsī' ti.|| ||

Aññe pāṇinā pahariɱsu,||
aññe leḍḍunā1 pahariɱsu,||
aññe daṇḍena pahariɱsu.|| ||

Tadagge kho pana Vāseṭṭhā adinnādānaɱ paññāyati,||
garahā paññāyati,||
musāvādo paññāyati,||
daṇḍādānaɱ paññāyati.

Mahāsammatarājā.

12. Atha kho te Vāseṭṭhā sattā sannipatiɱsu,||
sannipatitvā anutthuniɱsu "pāpakā vata bho dhammā sattesu pātubhūtā,||
yatra hi nāma adinnādānaɱ paññāyissati,||
garahā paññāyissati,||
musāvādo paññāyissati,||
daṇḍādānaɱ paññāyissati.|| ||

Yannūna mayaɱ ekaɱ sattaɱ sammanneyyāma,||
yo2 no sammā khīyitabbaɱ khīyeyya,||
sammā gaharitabbaɱ garaheyya,||
sammā pabbājetabbaɱ pabbājeyya.|| ||

Mayaɱ panassa sālīnaɱ bhāgaɱ anuppadassāmā" ti.|| ||

[93] Atha kho te Vāseṭṭhā sattā yo n'esaɱ satto abhirūpataro ca dassaniyataro ca pāsādikataro ca mahesakkhataro ca,||
taɱ sattaɱ upasaŋkamitvā etad avocuɱ: ehi bho3 satta,||
sammā khīyitabbā khīyaɱ,||
sammā garahitabbaɱ garahaɱ,||
sammā pabbājetabbaɱ pabbājehi.|| ||

Mayaɱ pana te sālīnaɱ bhāgaɱ anuppadassāmā" ti.|| ||

'Evaɱ bho' ti kho Vāseṭṭhā so satto tesaɱ sattānaɱ paṭissunitvā,||
sammā khīyitabbaɱ khīyi,||
sammā gaharitabbaɱ garahi,||
sammā pabbājetabbaɱ pabbājesi.|| ||

Te panassa sālīnaɱ bhāgaɱ anuppadaɱsu.|| ||

Mahājanasammato' ti kho Vāseṭṭhā 'mahāsammato mahāsammato' tv eva paṭhamaɱ akkharaɱ upanibbattaɱ.

Khettānaɱ adhipa' ti.ti kho Vāseṭṭhā 'khattiyo khattiyo'tv eva dutiyaɱ akkharaɱ upanibbattaɱ.|| ||

Dhammena pare1 rañjatīti kho Vāseṭṭhā 'rājā rājā' tv eva tatiyaɱ akkharaɱ upanibbattaɱ.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā evametassa khattiyamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharane abhinibbatti ahosi.|| ||

Te saɱ yeva sattānaɱ anaññesaɱ,||
sadisānaɱ yeva no dasadisānaɱ,||
dhammen'eva no adhammena.|| ||

Dhammo hi Vāseṭṭhā seṭṭho jane'tasmiɱ diṭṭheceva dhamme abhisamparāyeca.

Brāhmaṇamaṇḍalaɱ

13. Atha kho tesaɱ Vāseṭṭhā sattānaɱ yeva ekaccānaɱ etad ahosi: pāpakā vata bho dhammā sattesu pātubhūtā,||
yatra hi nāma adinnādānaɱ paññāyissati,||
garahā paññāyissati,||
musāvādo paññāyissati,||
daṇḍādānaɱ paññāyissati,||
pabbājanaɱ paññāyissati.|| ||

Yannūna mayaɱ pāpake akusale dhamme vāheyyāmā" ti.|| ||

Te pāpake akusale dhamme [94] bāhesuɱ3.|| ||

Pāpake akusale dhamme bāhentī' ti kho Vāseṭṭhā 'brāhmaṇā brāhmaṇā'tv eva paṭhamaɱ akkharaɱ upanibbattaɱ.|| ||

Te araññāyatane paṇṇakuṭiyo karitvā paṇṇakuṭīsu jhāyanti,||
vitaŋgārā vītadhūmā pannamūsalā sāyaɱ sāyamāsāya pāto pātarāsāya gāmanigamarājadhāniyo osaranti ghāsamesānā4 te ghāsaɱ paṭilabhitvā punadve araññāyatane paṇṇakuṭīsu jhāyanti.|| ||

Tam enaɱ manussā disvā evam āhaɱsu: 'ime kho bho sattā araññāyatane paṇṇakuṭiyo karitvā paṇṇakuṭīsu jhāyanti,||
vītaŋgārā vitadhūmā pannamūsalā sāyaɱ sāyamāsāya pāto pātarāsāya gāmanigamarājadhāniyo osaranti ghāsamesānaɱ.|| ||

Te ghāsaɱ paṭilabhitvā punadeva araññāyatane paṇṇakuṭīsu jhāyanti jhāyantī' ti kho pana Vāseṭṭhā 'jhāyakā jhāyakā'tv eva dutiyaɱ akkharaɱ upanibbattaɱ.|| ||

Tesaɱ yeva kho Vāseṭṭhā sattānaɱ ekacce sattā araññāyatane paṇṇakuṭīsu taɱ jhānaɱ anabhisambhuṇamānā gāmasāmantaɱ nigamasāmantaɱ osaritvā ganthe karontā acchanti.|| ||

Tam enaɱ manussā disvā evam āhaɱsu: ime kho bho sattā araññāyatane paṇṇakuṭīsu taɱ jhānaɱ anabhisamabhuṇamānā gāmasāmantaɱ nigamasāmantaɱ osaritvā ganthe karontā acchanti! Na'dāni me jhāyanti,||
na'dāni me jhāyantī ti kho Vāseṭṭhā 'ajjhāyakā ajjhāyakā' tv eva tatiyaɱ akkharaɱ upanibbattaɱ.

Hīnasammataɱ kho pana Vāseṭṭhā yaɱ tena samayena hoti,||
tadetarahi seṭṭhasammataɱ.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā evametassa brāhmaṇamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi.|| ||

Tesaɱ yeva [95] sattānaɱ anaññesaɱ,||
sadisānaɱ yeva no asadisānaɱ,||
dhammen'eva no adhammena.|| ||

Dhammo hi Vāseṭṭhā seṭṭho jane'tasmiɱ diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyeca.

Vessamaṇḍalaɱ.

14. Tesaɱ yeva kho Vāseṭṭhā sattānaɱ ekacce sattā methunaɱ dhammaɱ samādāya vissutaɱ kammante1 payojesuɱ.|| ||

Methunaɱ dhammaɱ samādāya visuɱ kammante payojentī' ti kho Vāseṭṭhā vessā vessātv eva akkharaɱ upanibbattaɱ.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā evametassa vessamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi,||
tesaɱ yeva sattānaɱ anaññesaɱ sadisānaɱ yeva no asadisānaɱ dhammen'eva no adhammena.|| ||

Dhammo hi Vāseṭṭhā seṭṭho jane'tasmiɱ diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyeca.

Suddamaṇḍalaɱ

15.|| ||

Tesaɱ yeva kho Vāseṭṭhā sattānaɱ ye te sattā avasesā te eddācārā khuddācārā ahesuɱ eddācārā khuddācārā ti kho Vāseṭṭhā suddā suddātv eva akkharaɱ upanibbattaɱ.|| ||

Iti kho Vāseṭṭhā evametassa suddamaṇḍalassa porāṇena aggaññena akkharena abhinibbatti ahosi.|| ||

Tesaɱ yeva sattānaɱ anaññesaɱ,||
sadisānaɱ yeva no asadisānaɱ,||
dhammen'eva no adhammena.|| ||

Dhammo hi Vāseṭṭhā seṭṭho jane'tasmiɱ diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyeca.

16. Ahu kho so Vāseṭṭhā samayo yaɱ khattiyo pi sakaɱ dhammaɱ garahamāno agārasmā anagāriyaɱ pabbajati,||
'samaṇo bhavissāmī' ti.|| ||

Brāhmaṇo pi kho Vāseṭṭhā sakaɱ dhammaɱ garahamāno agārasmā anagāriyaɱ pabbajati 'samaṇo bhavissāmī' ti,||
vessopi kho Vāseṭṭhā sakaɱ dhammaɱ garahamāno [96] agārasmā anagāriyaɱ pabbajati,||
'samaṇo bhavissāmī' ti.|| ||

Suddo pi kho Vāseṭṭhā sakaɱ dhammaɱ garahamāno agārasmā anagāriyaɱ pabbajati 'samaṇo bhavissāmī' ti.|| ||

Imehi kho Vāseṭṭhā catūhi maṇḍalehi samaṇamaṇḍalassa abhinibbatti ahosi.|| ||

Tesaɱ yeva sattānaɱ anaññesaɱ,||
sadisānaɱ yeva no asadisānaɱ,||
dhammen'eva no adhammena.|| ||

Dhammo hi Vāseṭṭhā seṭṭho jane'tasmiɱ diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyeca.

Duccaritādikathā

Khattiyo pi kho Vāseṭṭhā kāyena duccaritaɱ caritvā,||
vācāya duccaritaɱ caritvā,||
manasā duccaritaɱ caritvā,||
micchādiṭṭhiko,||
micchādiṭṭhikammasamādāno micchādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati.|| ||

Brāhmaṇo pi kho Vāseṭṭhā kāyena duccaritaɱ caritvā,||
vācāya duccaritaɱ caritvā,||
manasā duccaritaɱ caritvā,||
micchādiṭṭhiko,||
micchādiṭṭhikammasamādāno micchādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati.|| ||

Vesso pi kho Vāseṭṭhā kāyena duccaritaɱ caritvā,||
vācāya duccaritaɱ caritvā,||
manasā duccaritaɱ caritvā,||
micchādiṭṭhiko,||
micchādiṭṭhikammasamādāno micchādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati.|| ||

Suddo pi kho Vāseṭṭhā kāyena duccaritaɱ caritvā,||
vācāya duccaritaɱ caritvā,||
manasā duccaritaɱ caritvā,||
micchādiṭṭhiko,||
micchādiṭṭhikammasamādāno micchādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati.|| ||

Samaṇo pi kho Vāseṭṭhā kāyena duccaritaɱ caritvā,||
vācāya duccaritaɱ caritvā,||
manasā duccaritaɱ caritvā,||
micchādiṭṭhiko,||
micchādiṭṭhikammasamādāno micchādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati.

Khatitiyopi kho Vāseṭṭhā kāyena sucaritaɱ caritvā,||
vācāya sucaritaɱ caritvā,||
manasā sucaritaɱ caritvā,||
sammādiṭṭhiko sammādiṭṭhikammasamādāno sammādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.|| ||

Brāhmaṇo kho Vāseṭṭhā kāyena sucaritaɱ caritvā,||
vācāya sucaritaɱ caritvā,||
manasā sucaritaɱ caritvā,||
sammādiṭṭhiko sammādiṭṭhikammasamādāno sammādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.|| ||

Vesso kho Vāseṭṭhā kāyena sucaritaɱ caritvā,||
vācāya sucaritaɱ caritvā,||
manasā sucaritaɱ caritvā,||
sammādiṭṭhiko sammādiṭṭhikammasamādāno sammādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.|| ||

Suddo kho Vāseṭṭhā kāyena sucaritaɱ caritvā,||
vācāya sucaritaɱ caritvā,||
manasā sucaritaɱ caritvā,||
sammādiṭṭhiko sammādiṭṭhikammasamādāno sammādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.|| ||

Samaṇo kho Vāseṭṭhā kāyena sucaritaɱ caritvā,||
vācāya sucaritaɱ caritvā,||
manasā sucaritaɱ caritvā,||
sammādiṭṭhiko sammādiṭṭhikammasamādāno sammādiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.

Khattiyo pi kho Vāseṭṭhā kāyena dvayakārī,||
vācāya dvayakārī,||
manasā dvayakārī,||
vimissadiṭṭhiko vimissadiṭṭhikammasamādāno vimissadiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sukhadukkhapaṭisaŋvedī1 hoti.|| ||

Brāhmaṇo pi kho [97] Vāseṭṭhā kāyena dvayakārī,||
vācāya dvayakārī,||
manasā dvayakārī,||
vimissadiṭṭhiko vimissadiṭṭhikammasamādāno vimissadiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sukhadukkhapaṭisaŋvedī hoti.|| ||

Vesso pi kho Vāseṭṭhā kāyena dvayakārī,||
vācāya dvayakārī,||
manasā dvayakārī,||
vimissadiṭṭhiko vimissadiṭṭhikammasamādāno vimissadiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sukhadukkhapaṭisaŋvedī1 hoti.|| ||

Suddo pi kho Vāseṭṭhā kāyena dvayakārī,||
vācāya dvayakārī,||
manasā dvayakārī,||
vimissadiṭṭhiko vimissadiṭṭhikammasamādāno vimissadiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sukhadukkhapaṭisaŋvedī1 hoti.|| ||

Samaṇo pi kho Vāseṭṭhā kāyena dvayakārī,||
vācāya dvayakārī,||
manasā dvayakārī,||
vimissadiṭṭhiko vimissadiṭṭhikammasamādāno vimissadiṭṭhikammasamādānahetu kāyassa bhedā param maraṇā sukhadukkhapaṭisaŋvedī1 hoti.

Bodhipakkhiyabhāvanā

16.|| ||

Khattiyo pi kho Vāseṭṭhā kāyena saɱvuto,||
vācāya saɱvuto,||
manasā saɱvuto,||
sattannaɱ bodhipakkhiyānaɱ dhammānaɱ bhāvanamanvāya,||
diṭṭhe va dhamme parinibbāti2.

Brāhmaṇo pi kho Vāseṭṭhā,||
vesso pi kho Vāseṭṭhā,||
suddopi kho Vāseṭṭhā,||
samaṇo pi kho Vāseṭṭhā kāyena saɱvuto,||
vācāya saɱvuto,||
manasā saɱvuto,||
sattannaɱ bodhipakkhiyānaɱ dhammānaɱ bhāvanamanvāya diṭṭhe va dhamme parinibbāti.|| ||

Imesaɱ hi Vāseṭṭhā catunnaɱ vaṇṇānaɱ yo hoti bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppatta-sadattho parikkhīṇabhavasaɱ yojano sammadaññāvimutto,||
so n'esaɱ aggam akkhāyati.|| ||

Dhammen'eva no adhammena,||
dhammohi Vāseṭṭhā seṭṭho jane' tasmiɱ diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyeca.|| ||

Brahmunā pi Vāseṭṭhā sanaŋkumārena gāthā bhāsitā:

17. "Khattiyo seṭṭho jane'tasmiɱ ye gottapaṭisārino,||
1

Vijjācaraṇasampaṇṇo so seṭṭho devamānuse" ti.

Sā kho pan'esā Vāseṭṭhā gāthā brāhmunā sanaŋkumārena sugītā no duggītā,||
subhāsitā no dubbhāsitā,||
atthasaɱhitā no anatthasaɱhitā,||
anumatā mayā,||
aham pi Vāseṭṭhā evaɱ vadāmi:

[98] "khattiyo seṭṭho jane'tasmiɱ ye gottapaṭisārino,

Vijjācaraṇasampaṇṇo so seṭṭho devamānuse" ti.

Idam avoca Bhagavā.|| ||

Attamanā vāseṭṭhabhāradvājā Bhagavato bhāsitaɱ abhinandunti.

Aggaññasuttaɱ niṭṭhitaɱ catutthaɱ.


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page