Dīgha Nikāya
Sutta 34
Dasuttara Suttantaɱ
Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series
[1][rhyt] EVAṂ ME SUTAṂ.||
Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Campāyaɱ viharati Gaggarāya pokkharaṇīyā tīre mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ pañcamattehi bhikkhu-satehi.|| ||
Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:|| ||
'Āvuso bhikkhavo' ti.|| ||
'Āvuso' ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ.|| ||
Āyasmā Sāriputto etad avoca:|| ||
Dasuttaraɱ pavakkhāmi dhammaɱ nibbāna-pattiyā,||
Dukkhass'antakiriyāya sabba-gantha-ppamocanaɱ.|| ||
Eko Dhammo
[2][rhyt] Eko āvuso dhammo bahu-kāro,||
eko dhammo bhāvetabbo,||
eko dhammo pariññeyyo,||
eko dhammo pahātabbo,||
eko dhammo hāna-bhāgiyo,||
eko dhammo visesa-bhāgiyo,||
eko dhammo duppaṭivijjho,||
eko dhammo uppādetabbo,||
eko dhammo abhiññeyyo,||
eko dhammo sacchikātabbo.|| ||
i. Katamo eko dhammo bahu-kāro?|| ||
Appamādo kusalesu dhammesu.|| ||
Ayaɱ eko dhammo bahu-kāro.|| ||
ii. Katamo eko dhammo bhāvetabbo?|| ||
Kāya-gatā sati sāta-sahagatā.|| ||
Ayaɱ eko dhammo bhāvetabbo.|| ||
iii. Katamo eko dhammo pariññeyyo?|| ||
Phasso sāsavo upādāniyo.|| ||
Ayaɱ eko dhammo pariññeyyo.|| ||
[273] iv. Katamo eko dhammo pahātabbo?|| ||
Asmi-māno.|| ||
Ayaɱ eko dhammo pahātabbo.|| ||
v. Katamo eko dhammo hāna-bhāgiyo?|| ||
Ayonisomanasikāro.|| ||
Ayaɱ eko dhammo hāna-bhāgiyo.|| ||
vi. Katamo eko dhammo visesa-bhāgiyo?|| ||
Yonisomanasikāro.|| ||
Ayaɱ eko dhammo visesa-bhāgiyo.|| ||
vii. Katamo eko dhammo duppaṭivijjho?|| ||
Ānantariko ceto-samādhi.|| ||
Ayaɱ eko dhammo duppaṭivijjho.|| ||
viii. Katamo eko dhammo uppādetabbo?|| ||
Akuppaɱ ñāṇaɱ.|| ||
Ayaɱ eko dhammo uppādetabbo.|| ||
ix. Katamo eko dhammo abhiññeyyo?|| ||
Sabbe sattā āhāra-ṭṭhitikā.|| ||
Ayaɱ eko dhammo abhiññeyyo.|| ||
x. Katamo eko dhammo sacchikātabbo?|| ||
Akuppā ceto-vimutti.|| ||
Ayaɱ eko dhammo sacchikātabbo.|| ||
Iti ime dasa dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
Dve Dhammā
[3][rhyt] Dve dhammā bahu-kārā,||
dve dhammā bhāvetabbā,||
Dve dhammā pariññeyyā,||
dve dhammā pahātabbā,||
dve dhammā hāna-bhāgiyā,||
dve dhammā visesa-bhāgiyā,||
Dve dhammā duppaṭivijjhā,||
dve dhammā uppādetabbā,||
dve dhammā abhiññeyyā,||
dve dhammā sacchikātabbā.|| ||
i. Katame dve dhammā bahu-kārā?|| ||
Sati ca sampajaññaɱ ca.|| ||
Ime dve dhammā bahu-kārā.|| ||
ii. Katame dve dhammā bhāvatabbā?|| ||
Samatho ca vipassanā ca.|| ||
Ime dve dhammā bhāvetabbā.|| ||
iii. Katame dve dhammā pariññeyyā?|| ||
Nāmañ ca rūpañ ca.|| ||
Ime dve dhammā pariññeyyā.|| ||
[274] iv. Katame dve dhammā pahātabbā?|| ||
Avijjā ca bhavataṇhā ca.|| ||
Ime dve dhammā pahātabbā.|| ||
v. Katame dve dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Dovacassatā ca,||
pāpa-mittatā ca.|| ||
Ime dve dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
vi. Katame dve dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Sovacassatā ca kalyāṇa-mittatā ca.|| ||
Ime dve dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
vii. Katame dve dhammā duppaṭivijjhā?|| ||
Yo ca hetu yo ca paccayo sattānaɱ saɱkilesāya,||
yo ca hetu yo ca paccayo sattānaɱ visuddhiyā.|| ||
Ime dve dhammā duppaṭivijjhā.|| ||
viii. Katame dve dhammā uppādetabbā?|| ||
Dve ñāṇāni:||
Khaye ñāṇaɱ||
anuppāde ñāṇaɱ.|| ||
Ime dve dhammā uppādetabbā.|| ||
ix. Katame dve dhammā abhiññeyyā?|| ||
Dve dhātuyo:||
saŋkhatā ca dhātu,||
asaŋkhatā ca dhātu.|| ||
Ime dve dhammā abhiññeyyā.|| ||
x. Katame dve dhammā sacchikātabbā?|| ||
Vijjā ca||
vimutti ca.|| ||
Ime dve dhammā sacchikātabbā.|| ||
Iti ime vīsati dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
Tayo Dhammā
[4][rhyt] Tayo dhammā bahu-kārā,||
tayo dhammā bhāvetabbā,||
tayo dhammā bahu-kārā,||
tayo dhammā bhāvetabbā,||
tayo dhammā pariññayyā,||
tayo dhammā pahātabbā,||
tayo dhammā hāna-bhāgiyā,||
tayo dhammā visesa-bhāgiyā,||
tayo dhammā duppaṭivijdhā,||
tayo dhammā uppādetabbā,||
tayo dhammā abhiññeyyā,||
tayo dhammā sacchikātabbā.|| ||
i. Katame tayo dhammā bahu-kārā?|| ||
Sappurisasaɱsevo,||
saddhamma-savanaɱ,||
dhammānudhammappaṭipatti.|| ||
Ime tayo dhammā bahu-kārā.|| ||
ii. Katame tayo dhammā bhāvetabbā?|| ||
Tayo samādhī:||
savitakko savicāro samādhi,||
avitakko vicāramatto samādhi,||
avitakko avicāro samādhi.|| ||
Ime tayo dhammā bhāvetabbā.|| ||
[275] iii. Katame tayo dhammā pariññeyyā?|| ||
Tisso vedanā:||
sukhā vedanā,||
dukkhā vedanā,||
adukkha-m-asukhā vedānā.|| ||
Ime tayo dhammā pariññeyyā.|| ||
iv. Katame tayo dhammā pahātabbā?|| ||
Tisso taṇhā:||
kāma-taṇhā,||
bhava-taṇhā,||
vibhava-taṇhā.|| ||
Ime tayo dhammā pahātabbā.|| ||
v. Katame tayo dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Tīṇi akusala-mūlāni:||
lobho akusala-mūlaɱ,||
doso akusala-mūlaɱ,||
moho akusala-mūlaɱ.|| ||
Ime tayo dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
vi. Katame tayo dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Tīṇi kusala-mūlāni:||
alobho kusala-mūlaɱ,||
adoso kusala-mūlaɱ,||
amoho kusala-mūlaɱ.|| ||
Ime tayo dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
vii. Katame tayo dhammā duppaṭivijjhā?|| ||
Tisso nissaraṇiyā dhātuyo:||
kāmānam etaɱ nissaraṇaɱ yad idaɱ nekkhammaɱ,||
rūpānam etaɱ nissaraṇaɱ yad idaɱ āruppaɱ,||
yaɱ kho pana kiñci bhūtaɱ saŋkhataɱ paṭiccasamuppannaɱ nirodho tassa nissaraṇaɱ.|| ||
Ime tayo dhammā duppaṭivijjhā.|| ||
viii. Katame tayo dhammā uppādetabbā?|| ||
Tīṇi ñāṇāni:||
Atītaɱse ñāṇaɱ,||
anāgataɱse ñāṇaɱ,||
paccuppannaɱse ñāṇaɱ.|| ||
Ime tayo dhammā uppādetabbā.|| ||
ix. Katame tayo dhammā abhiññeyyā?|| ||
Tisso dhātuyo:||
kāma-dhātu,||
rūpa-dhātu,||
arūpa-dhātu.|| ||
Ime tayo dhammā abhiññeyyā.|| ||
x. Katame tayo dhammā sacchikātabbā?|| ||
Tisso vijjā:||
pubbe-nivāsānussati-ñāṇaɱ vijjā,||
sattānaɱ cutūpapāte ñāṇaɱ vijjā,||
āsavānaɱ khaye ñāṇaɱ vijjā.|| ||
Ime tayo dhammā sacchikātabbā.|| ||
[276] Iti ime tiɱsa dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
Cattāro Dhammā
[5][rhyt]Cattāro dhammā bahu-kārā,||
cattāro dhammā bhāvetabbā,||
cattāro dhammā pariññeyyā,||
cattāro dhammā pahātabbā,||
cattāro dhammā hāna-bhāgiyā,||
cattāro dhammā visesa-bhāgiyā,||
cattāro dhammā duppaṭivijjhā,||
cattāro dhammā uppādetabbā,||
cattāro dhammā abhiññeyyā,||
cattāro dhammā sacchikātabbā.|| ||
i. Katame cattāro dhammā bahu-kārā?|| ||
Cattāri cakkāni:||
paṭirūpa-desa-vāso,||
sappurisūpanissayo,||
attasammāpaṇidhi,||
pubbe ca kata-puññatā.|| ||
Ime cattāro dhammā bahu-kārā.|| ||
ii. Katame cattāro dhammā bhāvetabbā?|| ||
Cattāro satipaṭṭhānā:||
Idh'āvuso bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā,||
vineyya loke abhijjhādomanassaɱ,||
Idh'āvuso bhikkhu vedanā vedanāsupassī viharati ātāpī sampajāno satimā,||
vineyya loke abhijjhādomanassaɱ,||
Idh'āvuso bhikkhu citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā,||
vineyya loke abhijjhādomanassaɱ,||
Idh'āvuso bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā,||
vineyya loke abhijjhādomanassaɱ.|| ||
Ime cattāro dhammā bhāvetabbā.|| ||
iii. Katame cattāro dhammā pariññeyyā?|| ||
Cattāro āhārā:||
kabalīkāro āhāro o'āriko vā sukhumo vā,||
phasso dutiyo,||
mano-sañcetanā tatiyā,||
viññāṇaɱ catutthaɱ.|| ||
Ime cattāro dhammā pariññeyyā.|| ||
iv. Katame cattāro dhammā pahātabbā?|| ||
Cattāro oghā:||
kāmogho,||
bhavogho,||
diṭṭhogho,||
avijjogho.|| ||
Ime cattāro dhammā pahātabbā.|| ||
v. Katame cattāro dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Cattāro yogā:||
kāma-yogo,||
bhava-yogo,||
diṭṭhi-yogo,||
avijjā-yogo.|| ||
Ime cattāro dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
vi. Katame cattāro dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Cattāro visaɱyogā:||
kāmayoga-visaɱyogo,||
bhavayoga-visaɱyogo,||
diṭṭhiyoga-visaɱyogo,||
avijjāyoga-visaɱyogo.|| ||
Ime cattāro dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
[277] vii. Katame cattāro dhammā duppaṭivijjhā?|| ||
Cattāro samādhī:||
hāna-bhāgiyo samādhi,||
ṭhiti-bhāgiyo samādhi,||
visesa-bhāgiyo samādhi,||
nibbedha-bhāgiyo samādhi.|| ||
Ime cattaro dhammā duppaṭivijjhā.|| ||
viii. Katame cattāro dhammā uppādetabbā?|| ||
Cattāri ñāṇāni,||
dhamme ñāṇaɱ,||
anavaye ñāṇaɱ,||
paricce ñāṇaɱ,||
sammuti-ñāṇaɱ.|| ||
Ime cattāro dhammā uppādetabbā.|| ||
ix. Katame cattāro dhammā abhiññeyyā?|| ||
Cattāri ariya-saccāni:||
dukkhaɱ ariya-saccaɱ,||
dukkha-samudayaɱ ariya-saccaɱ,||
dukkha-nirodho ariya-saccaɱ,||
dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā ariya-saccaɱ.|| ||
Ime cattāro dhammā abhiññeyyā.|| ||
x. Katame cattāro dhammā sacchikātabbā?|| ||
Cattāri sāmañña-phalāni:||
sotāpatti-phalaɱ,||
sakadāgāmi-phalaɱ,||
anāgāmi-phalaɱ,||
arahatta-phalaɱ.|| ||
Ime cattāro dhammā sacchikātabbā.|| ||
Iti ime cattārīsaɱ dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
Pañca Dhammā
[6][rhyt] Pañca dhammā bahu-kārā,||
pañca dhammā bhāvetabbā,||
pañca dhammā pariññeyyā,||
pañca dhammā pahātabbā,||
pañca dhammā hāna-bhāgiyā,||
pañca dhammā visesa-bhāgiyā,||
Pañca dhammā duppaṭivijjhā,||
pañca dhammā uppādetabbā,||
pañca dhammā abhiññeyyā,||
pañca dhammā sacchikātabbā.|| ||
i. Katame pañca dhammā bahu-kārā?|| ||
Pañca padhāniyaŋgāni:||
idh'āvuso bhikkhu saddho hoti,||
saddahati Tathāgatassa bodhiɱ;||
iti pi so Bhagavā arahaɱ Sammā-sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī satthā deva-manussānaɱ Buddho Bhagavā' ti.|| ||
Appābādho hoti appātaŋko sama-vepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhāna-kkhamāya.|| ||
Asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaɱ attānaɱ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu.|| ||
Āraddha-viriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya,||
kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya thāmavā daḷha-parakkamo anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu.|| ||
Paññavā hoti udayattha-gāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā-dukkha-kkhaya-gāminiyā.|| ||
Ime pañca dhammā bahu-kārā.|| ||
ii. Katame pañca dhammā bhāvetabbā?|| ||
Pañcaŋgiko sammā-samādhi;||
pīti-pharaṇatā,||
sukha-pharaṇatā,||
ceto- [278] pharaṇatā,||
āloka-pharaṇatā,||
paccavekkhaṇa-nimittaɱ.|| ||
Ime pañca dhammā bhāvetabbā.|| ||
iii. Katame pañca dhammā pariññeyyā?|| ||
Pañc'upādāna-kkhandhā:||
seyyathīdaɱ rūpūpādāna-kkhadho,||
vedanūpādana-kkhadho,||
saññūpādāna-kkhadho,||
sankhārūpādāna-kkhadho,||
viññāṇūpādāna-kkhadho.|| ||
Ime pañca dhammā pariññeyyā.|| ||
iv. Katame pañca dhammā pahātabbā?|| ||
Pañca nīvaraṇāni:||
kāmacchanda-nīvaraṇaɱ,||
vyāpāda-nīvaraṇaɱ,||
thīna-middha-nīvaraṇaɱ,||
uddhacca-kukkucca-nīvaraṇaɱ,||
vicikicchā-nīvaraṇaɱ.|| ||
Ime pañca dhammā pahātabbā.|| ||
v. Katame pañca dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Pañca ceto-khīlā:||
(1) Idh'āvuso bhikkhu satthari kaŋkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.|| ||
Yo so āvuso bhikkhu satthari kaŋkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.|| ||
Tassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccayā padhānāya.|| ||
Yassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.|| ||
Ayaɱ paṭhamo cetokhīlo.|| ||
(2) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu dhamme kaŋkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.|| ||
Yo so āvuso bhikkhu dhamme kaŋkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.|| ||
Tassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.|| ||
Yassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.|| ||
Ayaɱ dutiyo cetokhīlo.|| ||
(3) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu saŋghe kaŋkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.|| ||
Yo so āvuso bhikkhu satthari kaŋkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.|| ||
Tassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.|| ||
Yassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.|| ||
Ayaɱ tatiyo cetokhīlo.|| ||
(4) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sikkhāya kaŋkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.|| ||
Tassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.|| ||
Yassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.|| ||
Ayaɱ catuttho cetokhīlo.|| ||
(5) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sabuhmacārīsu kupito hoti anattamano āhata-citto khīla-jāto.|| ||
Yo so āvuso bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhata-citto khīlajāto|| ||
Tassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.|| ||
Yassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.|| ||
Ayaɱ pañcamo cetokhīlo.|| ||
Ime pañca dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
vi. Katame pañca dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Pañc'indriyāni:||
saddhindriyaɱ,||
viriyindriyaɱ,||
satindriyaɱ,||
samādhindriyaɱ,||
paññindriyaɱ.|| ||
Ime pañca dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
vii. Katame pañca dhammā duppaṭivijjhā?|| ||
Pañca nissāraṇīyā dhātuyo:||
(1) Idh'āvuso, bhikkhuno kāme manasikaroto kāmesu cittaɱ na pakkhandati na ppasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.|| ||
Nekkhammaɱ kho pan'assa manasikaroto nekkhamme cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati|| ||
Tassa taɱ cittaɱ sugataɱ subhāvitaɱ suvuṭṭhitaɱ suvimuttaɱ visaɱyuttaɱ kāmehi.|| ||
Ye ca kāma-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pari'āhā,||
mutto so tehi,||
na so taɱ vedanaɱ vedeti.|| ||
Idam akkhātaɱ kāmānaɱ nissaraṇaɱ.|| ||
(2) Puna ca paraɱ āvuso,||
bhikkhuno vyāpādaɱ manasikaroto vyāpāde cittaɱ na pakkhandati,||
na ppasīdati na sanniṭṭhati na vimuccati.|| ||
Avyāpādaɱ kho pan'assa manasikāroto avyāpāde cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.|| ||
Tassa taɱ cittaɱ sugataɱ subhāvitaɱ suvuṭṭhitaɱ suvimuttaɱ visaɱyuttaɱ vyāpādena.|| ||
Ye ca vyāpāda-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pari'āhā,||
mutto so tehi,||
na so taɱ vedanaɱ vedeti.|| ||
Idam akkhātaɱ vyāpādassa nissaraṇaɱ.|| ||
(3) Puna ca paraɱ āvuso,||
bhikkhuno vihesaɱ manasikaroto vihesāya cittaɱ na pakkhandati na ppasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.|| ||
Avihesaɱ kho panassa manasikaroto avihesāya cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.|| ||
Tassa taɱ cittaɱ sugataɱ subhāvitaɱ suvuṭṭhitaɱ suvimuttaɱ visaɱyuttaɱ vihesāya.|| ||
Ye ca vihesa-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pari'āhā,||
mutto so tehi,||
na so taɱ vedanaɱ vedeti.|| ||
Idam akkhātaɱ vihesāya nissaraṇaɱ.|| ||
(4) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhuno rūpaɱ manasikāroto rūpesu cittaɱ na pakkhandati na ppasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.|| ||
Arūpaɱ kho pan'assa manasikaroto arūpesu cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.|| ||
Tassa taɱ cittaɱ sugataɱ subhāvitaɱ suvuṭṭhitaɱ suvimuttaɱ visaɱyuttaɱ rūpehi.|| ||
Ye ca rūpa-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pari'āhā,||
mutto so tehi,||
na so taɱ vedanaɱ vedeti.|| ||
Idam akkhātaɱ rūpānaɱ nissaraṇaɱ.|| ||
(5) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhuno sakkāyaɱ manasikaroto sakkāye cittaɱ na pakkhandati na ppasīdati na santiṭṭhati na vimuccati.|| ||
Sakkāya-nirodhaɱ kho pan'assa manasikaroto sakkāya-nirodhe cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati.|| ||
Tassa taɱ cittaɱ sugataɱ subhāvitaɱ suvuṭṭhitaɱ suvimuttaɱ visaɱyuttaɱ sakkāyena.|| ||
Ye ca sakkāya-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pari'āhā,||
mutto so tehi,||
na so taɱ vedanaɱ vedeti.|| ||
Idamakkhātaɱ sakkāyassa nissaraṇaɱ.|| ||
Ime pañca dhammā duppaṭivijjhā.|| ||
viii. Katame pañca dhammā uppādetabbā?|| ||
Pañca ñāṇiko sammā-samādhi.|| ||
'Ayaɱ samādhi paccuppannasuko c'eva āyatiñ ca sukha-vipāko' ti||
paccattaɱ yeva ñāṇaɱ uppajjati.|| ||
'Ayaɱ samādhi ariyo nirāmiso' ti||
[279] paccattaɱ yeva ñāṇaɱ uppajjati.|| ||
'Ayaɱ samādhi akāpurisasevito' ti||
paccattaɱ yeva ñāṇaɱ uppajjati.|| ||
'Ayaɱ samādhi santo paṇīto paṭippassaddha-laddho ekodibhāvādhigato na ca sasankhāra-niggayha-vāritāvato' ti||
paccattaɱ yeva ñāṇaɱ uppajjati.|| ||
'So kho panāhaɱ imaɱ samādhiɱ sato va samāpajjāmi,||
sato vuṭṭhahāmī' ti||
paccattaɱ yeva ñāṇaɱ uppajjati.|| ||
Ime pañca dhammā uppādetabbā.|| ||
ix. Katame pañca dhammā abhiññeyyā?|| ||
Pañca vimuttāyatanāni:||
(1) Idh'āvuso bhikkhuno satthā dhammaɱ deseti aññataro vā garuṭṭhāniko sabrahmacārī.|| ||
Yathā yathā āvuso bhikkhano satthā dhammaɱ deseti aññataro vā garuṭṭhāniko sabrahmacārī,||
tathā tathā so tasmiɱ dhamme attha-paṭisaŋvedī ca hoti dhamma-paṭisaŋvedī ca.|| ||
Tassa attha-paṭisaŋvedino dhamma-paṭisaŋvedino pāmujjaɱ jāyati,||
pamuditassa pīti jāyati,||
pīti-manassa kāyo passambhati,||
passaddha-kāyo sukhaɱ vedeti,||
sukhino cittaɱ samādhiyati.|| ||
Idaɱ paṭhamaɱ vimuttāyatanaɱ.|| ||
(2) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhuno na h'eva kho satthā dhammaɱ deseti,||
aññataro vā garuṭṭhāniko sabrahmacārī,||
api ca kho yathā-sutaɱ yathā-pariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ deseti.|| ||
Yathā yathā āvuso bhikkhu yathā-sutaɱ yathā-pariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ deseti,||
tathā tathā so tasmiɱ dhamme atthappaṭisaŋvedī ca hoti dhamma-paṭisaŋvedī ca.|| ||
Tassa attha-paṭisaŋvedino dhamma-paṭisaŋvedino pāmujjaɱ jāyati,||
pamuditassa pīti jāyati,||
pīti-manassa kāyo passambhati,||
passaddhakāyo sukhaɱ vedeti,||
sukhino cittaɱ samādhiyati.|| ||
Idaɱ dutiyaɱ vimuttāyatanaɱ.|| ||
(3) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhuno na h'eva kho satthā dhammaɱ deseti aññataro vā garuṭṭhāniko sabrahmacārī,||
nā pi yathā-sutaɱ yathā-pariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ deseti,||
api ca kho yathā-sutaɱ yathā-pariyattaɱ dhammaɱ vitthārena sajjhāyaɱ karoti.|| ||
Yathā yathā'vuso bhikkhu yathā-sutaɱ yathā-pariyattaɱ dhammaɱ vitthārena sajjhāyaɱ karoti,||
tathā tathā so tasmiɱ dhamme attha-paṭisaŋvedi ca hoti dhamma-paṭisaŋvedī ca.|| ||
Tassa attha-paṭisaŋvedino dhamma-paṭisaŋvedino pāmujjaɱ jāyati,||
pamuditassa pīti jāyati,||
pīti-manassa kāyo passambhati,||
passaddhakāyo sukhaɱ vedeti,||
sukhino cittaɱ samādhiyati.|| ||
Idaɱ tatiyaɱ vimuttāyatanaɱ.|| ||
(4) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhuno na h'eva kho satthā dhammaɱ deseti aññataro vā garuṭṭhāniko sabrahmacārī,||
nā pi yathā-sutaɱ yathā-pariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ deseti,||
nā pi yathā-sutaɱ yathā-pariyattaɱ dhammaɱ vitthārena sajjhāyaɱ karoti,||
api ca kho yathā-sutaɱ yathā-pariyattaɱ dhammaɱ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasā'nupekkhati.|| ||
Yathā yathā āvuso bhikkhu yathā-sutaɱ yathā-pariyattaɱ dhammaɱ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasā'nupekkhati,||
tathā tathā so tasmiɱ dhamme attha-paṭisaŋvedī ca hoti dhamma-paṭisaŋvedī ca.|| ||
Tassa attha-paṭisaŋvedino dhamma-paṭisaŋvedino pāmujjaɱ jāyati,||
pamuditassa pīti jāyati,||
pīti-manassa kāyo passambhati,||
passaddhakāyo sukhaɱ vedeti,||
sukhino cittaɱ samādhiyati.|| ||
Idaɱ catutthaɱ vimuttāyatanaɱ.|| ||
(5) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhuno na h'eva kho satthā dhammaɱ desetī,||
aññataro vā garuṭṭhāniko sabrahmacārī,||
nā pi yathā-sutaɱ yathā-pariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ deseti||
nā pi yathā-sutaɱ yathā-pariyattaɱ dhammaɱ vitthārena sajjhāyaɱ karotī,||
nā pi yathā-sutaɱ yathā-pariyattaɱ dhammaɱ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasā'nupekkhati||
api ca kho assa aññataraɱ samādhi-nimittaɱ suggahitaɱ hoti sumanasikataɱ sūpadhāritaɱ suppaṭividdhaɱ paññāya.|| ||
Yathā yathā āvuso bhikkhuno aññataraɱ samādhi-nimittaɱ suggahitaɱ hoti sumanasikataɱ sūpadhāritaɱ suppaṭividdhaɱ paññāya,||
tathā tathā so tasmiɱ dhamme attha-paṭisaŋvedī ca hoti dhamma-paṭisaŋvedī ca.|| ||
Tassa attha-paṭisaŋvedino dhamma-paṭisaŋvedino pāmujjaɱ jāyati,||
pamuditassa pīti jāyati,||
pīti-manassa kāyo passambhati,||
passaddhakāyo sukhaɱ vedeti,||
sukhino cittaɱ samādhiyati.|| ||
Idaɱ pañcamaɱ vimuttāyatanaɱ.|| ||
Ime pañca dhammā abhiññeyyā.|| ||
x. Katame pañca dhammā sacchikātabbā?|| ||
Pañca dhamma-kkhandhā:||
sīla-kkhandho,||
samādhi-kkhadho,||
paññā-kkhadho,||
vimutti-kkhadho,||
vimutti-ñāṇa-dassana-kkhandho.|| ||
Ime pañca dhammā sacchikātabbā.|| ||
Iti ime paññāsa dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
Cha dhammā
[7][rhyt] Cha dhammā bahu-kārā,||
cha dhammā bhāvetabbā,||
cha dhammā pariññeyyā,||
cha dhammā pahātabbā,||
cha dhammā hāna-bhāgiyā,||
cha dhammā visesa-bhāgiyā,||
cha dhammā duppaṭivijjhā,||
cha dhammā uppādetabbā,||
cha dhammā abhiññeyyā,||
cha dhammā sacchikātabbā.|| ||
i. Katame cha dhammā bahu-kārā?|| ||
Cha sārānīyā dhammā:||
(1) Idh'āvuso bhikkhuno mettaɱ kāya-kammaɱ [280] paccupaṭṭhitaɱ hoti sabrahmacārīsu āvi c'eva raho ca.|| ||
Ayam pi dhammo sārānīyo piyakaraṇo garu-karaṇo saŋgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saɱvattati.|| ||
(2) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhuno mettaɱ vacī-kammaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti sabrahmacārīsu āvi c'eva raho ca.|| ||
Ayam pi dhammo sārānīyo piyakaraṇo garu-karaṇo saŋgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saɱvattati.|| ||
(3) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhuno mettaɱ mano-kammaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti sabrahmacārīsu āvi c'eva raho ca.|| ||
Ayam pi dhammo sārānīyo piyakaraṇo garu-karaṇo saŋgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saɱvattati.|| ||
(4) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhamma-laddhā antamaso patta-pariyāpanna-mattam pi,||
tathā-rūpehi lābhehi appaṭivibhatta-bhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇa-bhogī.|| ||
Ayam pi dhammo sārāniyo piyakaraṇo garu-karaṇo saŋgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saɱvattati.|| ||
(5) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññūppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhi-saɱvattanikāni,||
tathā-rūpesu sīlesu sīla-sāmañña-gato viharati sabrahmacārīhi āvi c'eva raho ca.|| ||
Ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garu-karaṇo saŋgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saɱvattati.|| ||
(6) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu yā'yaɱ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā-dukkhakkhayāya,||
tathā-rūpāya diṭṭhiyā diṭṭhi-sāmañña-gato viharati sabrahmacārīhi āvi c'eva raho ca.|| ||
Ayam pi dhammo sārānīyo piyakaraṇo garu-karano saŋgahāya avivādāya avihesāya sāmaggiyā ekī-bhāvāya saɱvattati.|| ||
Ime cha dhammā bahu-kārā,
ii. Katame cha dhammā bhāvetabbā?|| ||
Cha anussati-ṭṭhānini:||
buddhānussati,||
dhammānussati,||
saŋghānussati,||
sīlānussati,||
cāgānussati,||
devatānussati.|| ||
Ime cha dhammā bhāvetabbā.|| ||
iii. Katame cha dhammā pariññeyyā?|| ||
Cha ajjhattikāni āyatanāni:||
cakkhāyatanaɱ,||
sotāyatanaɱ,||
ghānāyatanaɱ,||
jivhāyatanaɱ,||
kāyāyatanaɱ,||
manāyatanaɱ.|| ||
Ime cha dhammā pariññeyyā.|| ||
iv. Katame cha dhammā pahātabbā?|| ||
Cha taṇhā-kāyā,||
rūpa-taṇhā,||
sadda-taṇhā,||
gandha-taṇhā,||
rasa-taṇhā,||
phoṭṭhabba-taṇhā,||
dhamma-taṇhā.|| ||
Ima cha dhammā pahātabbā.|| ||
v. Katame cha dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Cha agāravā:||
idh'āvuso bhikkhu satthari agāravo viharati appatissavo,||
dhamme agāravo viharati appatissavo,||
saŋghe agāravo viharati appatissavo,||
sikkhāya agāravo viharati appatissavo,||
appamāde agāravo viharati appatissavo,||
paṭisanthāre agāravo viharati appatisso.|| ||
Ime cha dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
vi. Katame cha dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Cha gāravā:||
idh'āvuso bhikkhu satthari sagāravo viharati sappatissavo,||
dhamme sagāravo viharati sappatissavo,||
saŋghe sagāravo viharati sappatissavo,||
sikkhāya sagāravo viharati sappatissavo,||
appamāde sagāravo viharati sappatissavo,||
paṭisanthāre sagāravo viharati sappatissavo.|| ||
Ime cha dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
vii. Katame cha dhammā duppaṭivijjhā?|| ||
Cha nissaraṇiyā dhātuyo:||
(1) Idh'āvuso, bhikkhu evaɱ vadeyya:||
'Mettā hi kho me āvuso,||
ceto-vimutti bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||
Atha ca pana me vyāpādo cittaɱ pariyādāya tiṭṭhatī' ti.|| ||
So 'mā h'evan' ti 'ssa vacanīyo,||
mā 'yasmā evaɱ avaca,||
mā Bhagavantaɱ abbhācikkhi,||
na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaɱ,||
na hi Bhagavā evaɱ vadeyya.|| ||
Aṭṭhānam etaɱ āvuso anavakāso.|| ||
Yaɱ mettāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulī-katāya yānī-katāya vatthu-katāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya.|| ||
Atha ca pan'assa vyāpādo cittaɱ pariyādāya ṭhassatī' ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||
Nissaraṇaɱ h'etaɱ āvuso,||
vyāpādassa yad idaɱ mettā ceto-vimutti.|| ||
(2) Idha pan'āvuso, bhikkhu evaɱ vadeyya:||
'Karuṇā hi kho me āvuso,||
ceto-vimutti bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||
Atha ca pana me vihesā cittaɱ pariyādāya tiṭṭhatī' ti.|| ||
So 'mā h'evan' ti 'ssa vacanīyo,||
mā 'yasmā evaɱ avaca,||
mā Bhagavantaɱ abbhācikkhi,||
na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaɱ,||
na hi Bhagavā evaɱ vadeyya.|| ||
Aṭṭhāname taɱ āvuso anavakāso.|| ||
Yaɱ karuṇāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulī-katāya yānī-katāya vatthu-katāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya.|| ||
Atha ca pan'assa vihesā cittaɱ pariyādāya ṭhassatī' ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||
Nissaraṇaɱ h'etaɱ āvuso,||
vihesāya yad idaɱ karuṇā ceto-vimutti.|| ||
(3) Idh'āvuso, bhikkhu evaɱ vadeyya:||
'Muditā hi kho me āvuso,||
ceto-vimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||
Atha ca pana me arati cittaɱ pariyādāya tiṭṭhatī' ti.|| ||
So 'mā h'evan' ti 'ssa vacanīyo,||
mā 'yasmā evaɱ avaca,||
mā Bhagavantaɱ abbhācikkhi,||
na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaɱ,||
na hi Bhagavā evaɱ vadeyya.|| ||
Aṭṭhāname taɱ āvuso anavakāso.|| ||
Yaɱ muditāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulī-katāya yānī-katāya vatthu-katāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya,||
atha ca pan'assa arati cittaɱ pariyādāya ṭhassatī' ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||
Nissaraṇaɱ h'etaɱ āvuso,||
aratiyā yad idaɱ muditā ceto-vimutti.|| ||
(4) Idha pana āvuso, bhikkhu evaɱ vadeyya:||
upekkhā hi kho me āvuso ceto-vimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||
Atha ca pana me rāgo cittaɱ pariyādāya tiṭṭhatī' ti|| ||
So 'mā h'evan' ti 'ssa vacanīyo,||
mā 'yasmā evaɱ avaca,||
mā Bhagavantaɱ abbhācikkhi,||
na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaɱ,||
na hi Bhagavā evaɱ vadeyya.|| ||
Aṭṭhāname taɱ āvuso anavakāso.|| ||
Yaɱ upekhāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya,||
atha ca pan'assa rāgo cittaɱ pariyādāya.|| ||
ṭhassatī'ti n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||
Nissaraṇaɱ h'etaɱ āvuso rāgassa yad idaɱ upekkhā ceto-vimutti.|| ||
(5) Idha pan'āvuso, bhikkhu evaɱ vadeyya:||
animittā hi kho me āvuso ceto-vimutti bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||
Atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaɱ hotī' ti|| ||
So 'mā h'evan' ti 'ssa vacanīyo,||
mā 'yasmā evaɱ avaca,||
mā Bhagavantaɱ abbhācikkhi,||
na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaɱ,||
na hi Bhagavā evaɱ vadeyya.|| ||
Aṭṭhānam etaɱ āvuso anavakāso,||
yaɱ animmitāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulī-katāya yānī-katāya vatthu-katāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya|| ||
Atha ca pan'assa nimittānusāri viññāṇaɱ bhavissatī ti, n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||
Nissaraṇaɱ h'etaɱ āvuso sabba-nimittānaɱ,||
yad idaɱ animittā ceto-vimutti.|| ||
(6) Idha pan'aāvuso bhikkhu evaɱ vadeyya:||
'asmī ti kho me vigataɱ,||
ayam aham asmī ti na samanupassāmi.|| ||
Atha ca pana me vicikicchā-kathaɱkathā-sallaɱ cittaɱ pariyādāya tiṭṭhatī' ti.|| ||
So 'mā h'evan' ti 'ssa vacanīyo,||
mā 'yasmā evaɱ avaca,||
mā Bhagavantaɱ abbhācikkhi,||
na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaɱ,||
na hi Bhagavā evaɱ vadeyya.|| ||
Aṭṭhānam etaɱ āvuso anavakāso,||
yaɱ asmī ti vigate ayam aham asmī ti asamanupassato,||
atha ca pan'assa vicikicchā-kathaɱkathā-sallaɱ cittaɱ pariyādāya ṭhassatī' ti,||
n'etaɱ ṭhānaɱ vijjati.|| ||
Nissaraṇaɱ h'etaɱ āvuso vicikicchā-kathaɱkathā-sallassa,||
yad idaɱ asmī' ti māna-samugghāto.|| ||
Ime cha dhammā duppaṭivijjhā.|| ||
[281] viii. Katame cha dhammā uppādetabbā?|| ||
Cha satata-vihārā:||
idh'āvuso bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā n'eva sumano hoti na dummano.|| ||
Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||
Sotena saddaɱ sutvā n'eva sumano hoti na dummano.|| ||
Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||
Ghānena gadhaɱ ghāyitvā n'eva sumano hoti na dummano.|| ||
Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||
Jivhāya rasaɱ sāyitvā n'eva sumano hoti na dummano.|| ||
Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||
Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā n'eva sumano hoti na dummano.|| ||
Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||
Manasā dhammaɱ viññāya n'eva sumano hoti na dummano.|| ||
Upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||
Ime cha dhammā uppādetabbā.|| ||
ix. Katame cha dhammā abhiññeyyā?|| ||
Ca anuttariyāni:||
dassānānuttariyaɱ,||
savaṇānuttariyaɱ,||
lābhānuttariyaɱ,||
sikkhānuttariyaɱ,||
pāricariyānuttariyaɱ,||
anussatānuttariyaɱ.|| ||
Ime dhammā abhiññeyyā.|| ||
x. Katame cha dhammā sacchikātabbā?|| ||
Cha abhiññā:||
idh'āvuso, bhikkhu aneka-vihitaɱ iddhi-vidhaɱ paccanuhoti ||
eko pi hutvā bahudhā hoti,||
bahudhā pi hutvā eko hoti,||
āvī-bhāvaɱ tiro-bhāvaɱ tiro-kuḍḍhaɱ tiro-pākāraɱ tiro-pabbataɱ asajjamāno gacchati,||
seyyathā pi ākāse.|| ||
Paṭhaviyā pi ummujja-nimujjaɱ karoti,||
seyyathā pi udake.|| ||
Udake pi abhijjamāne gacchati seyyathā pi paṭhaviyaɱ,||
ākāse pi pallaŋkena khamati seyyathā pi pakkhī sakuṇo.|| ||
Ime pi candima-suriye evaɱ mahiddhike evaɱ mahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati.|| ||
Yāva Brahmalokā pi kāyena va saɱvatteti.|| ||
So dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya ubho sadde suṇāti||
dibbe ca mānuse ca,||
ye dūre santike ca.|| ||
So para-sattānaɱ para-puggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānāti.|| ||
Sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittanti pajānāti,||
vītarāgaɱ vā cittaɱ vītarāgaɱ cittanti pajānāti,||
sadosaɱ vā cittaɱ sadosaɱ cittanti pajānāti,||
vītadosaɱ vā cittaɱ vītadosaɱ cittanti pajānāti,||
samohaɱ vā cittaɱ samohaɱ vā cittanti pajānāti,||
vītamohaɱ vā cittaɱ vītamohaɱ cittanti pajānāti,||
saŋkhittaɱ vā cittaɱ saŋkhittaɱ cittanti pajānāti,||
vikkhittaɱ vā cittaɱ vikkhittaɱ vā cittanti pajānāti,||
amahaggataɱ vā cittaɱ amahaggataɱ vā cittanti pajānāti,||
mahaggataɱ vā cittaɱ mahaggataɱ cittanti pajānāti,||
savuttaraɱ vā cittaɱ savuttaraɱ cittanti pajānāti,||
anuttaraɱ vā cittaɱ anuttaraɱ cittanti pajānāti,||
asamāhitaɱ vā cittaɱ asamāhitaɱ cittanti pajānāti,||
samāhitaɱ vā cittaɱ samāhitaɱ cittanti pajānāti,||
avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittanti pajānāti,||
vimuttaɱ vā cittaɱ vimuttaɱ cittanti pajānāti.|| ||
So aneka-vihitaɱ pubbe-nivāsaɱ anussarati,||
seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi pi jātiyo,||
dasa pi pi jātiyo,||
vīsatim pi jātiyo,||
tiɱsam pi jātiyo,||
cattā'īsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi,||
jāti-sahassam pi,||
jāti-sata-sahassam pi,||
aneke pi saɱvaṭṭa-kappe,||
aneke pi vivaṭṭa-kappe,||
aneke pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe:||
amutrāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ gotto evaɱ vaṇṇo evam-āhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto amutra udapādiɱ.|| ||
Tatrāpāsiɱ evaɱ nāmo evaɱ gotto evaɱ vaṇṇo evam-āhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||
So tato cuto idhūpapanno" ti.|| ||
Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati.|| ||
So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti:||
'ime vata bhonto sattā kāya-duccaritena samannāgatā,||
vacī-duccaritena samannāgatā,||
mano-duccaritena samannāgatā,||
ariyānaɱ upavādakā,||
micchā-diṭṭhikā,||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||
Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinīpātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||
Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā,||
vacī-sucaritena samannāgatā,||
mano-sucaritena samannāgatā,||
ariyānaɱ anupavādakā,||
sammā-diṭṭhikā,||
sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā|| ||
Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā ti.|| ||
Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,||
hīne paṇīte suvanṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammūpage satte pajānāti.|| ||
Āsavānaɱ khayā anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.|| ||
Ime cha dhammā sacchikātabbā.|| ||
Iti ime saṭṭhi dhammā bhūtā tacchā tathā avitatā anaññathā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
Satta Dhammā
[8][rhyt] Satta dhammā bahu-kārā,||
satta dhammā bhāvetabbā,||
satta dhammā pariññeyyā,||
satta dhammā pahātabbā,||
satta dhammā hāna-bhāgiyā,||
satta dhammā visesa-bhāgiyā,||
satta dhammā duppaṭivijjhā,||
satta dhammā uppādetabbā,||
satta dhammā abhiññeyyā,||
satta dhammā sacchikātabbā.|| ||
i. Katame satta dhammā bahu-kārā?|| ||
Satta ariya-dhanāni:||
saddhā-dhanaɱ,||
sīla-dhanaɱ,||
hiri-dhanaɱ,||
ottappa-dhanaɱ,||
suta-dhanaɱ,||
cāga-dhanaɱ,||
paññā-dhanaɱ.|| ||
Ime satta dhammā bahu-kārā.|| ||
ii. Katame satta dhammā bhāvetabbā?|| ||
Satta sambojjhaŋgā:||
sati-sambojjhaŋgo,||
dhamma-vicaya-sambojjhaŋgo,||
viriya-sambojjhaŋgo,||
pīti-sambojjhaŋgo,||
passaddhi-sambojjhaŋgo,||
samādhi-sambojjhaŋgo,||
upekkhā-sambojjhaŋgo.|| ||
Ime satta dhammā bhāvetabbā.|| ||
iii. Katame satta dhammā pariññeyyā?|| ||
Satta viññāṇa-ṭṭhitiyo:||
(1) sant'āvuso sattā nānatta-kāyā nānātta-saññino,||
seyyathā pi manussā ekacco ca devā ekacco ca vinipātikā.|| ||
Ayaɱ paṭhamā viññāṇa-ṭṭhiti.|| ||
(2) Sant'āvuso sattā nānatta-kāyā ekatta-saññino,||
seyyathā pi devā Brahma-kāyikā paṭhamābhinibbattā.|| ||
Ayaɱ dutiyā viññāṇaṭṭhiti.|| ||
(3) Sant'āvuso sattā ekatta-kāyā nānatta-saññino,||
seyyathā pi devā Ābhassarā.|| ||
Ayaɱ tatiyā viññāṇaṭṭhiti.|| ||
(4) Sant'āvuso sattā ekatta-kāyā ekatta-saññino,||
seyyathā pi devā Subhakiṇṇā.|| ||
Ayaɱ catutthā viññāṇaṭṭhiti.|| ||
(5) Sant'āvuso sattā sabbaso rūpa-saññānaɱ samatikkamma,||
paṭigha-saññānaɱ attha-gamā,||
nānatta-saññānaɱ amanasikārā,||
'Ananto ākāso' ti||
ākāsānañcāyatanūpagā.|| ||
Ayaɱ pañcamī viññāṇaṭṭhiti.|| ||
(6) Sant'āvuso sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma||
'Anantaɱ viññāṇan' ti||
viññāṇañcāyatanūpagā.|| ||
Ayaɱ chaṭṭhā viññāṇaṭṭhiti.|| ||
(7) Sant'āvuso sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma||
'N'atthi kiñcī' ti||
ākiñcaññāyatanūpagā.|| ||
Ayaɱ sattamī viññāṇaṭṭhiti.|| ||
Ime satta dhammā pariññeyyā.|| ||
iv. Katame satta dhammā pahātabbā?|| ||
Sattānusayā:||
kāmarāgānusayo,||
paṭighānusayo,||
diṭṭhānusayo,||
vicikicchānusayo,||
mānānusayo,||
bhavarāgānusayo,||
avijjānusayo.|| ||
Ime satta dhammā pahātabbā.|| ||
v. Katame satta dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Satta asaddhammā:||
idh'āvuso bhikkhu assaddho hoti,||
ahiriko hoti,||
anottappī hoti,||
appa-ssuto hoti,||
kusīto hoti,||
muṭṭha-ssati hoti,||
duppañño hoti.|| ||
Ime satta dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
vi. Katame satta dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Satta saddhammā:||
idh'āvuso bhikkhu saddho hoti,||
hirimā hoti,||
ottappī hoti,||
bahu-ssuto hoti,||
āraddha-viriyo hoti,||
upaṭṭhitasati hoti,||
paññavā hoti.|| ||
Ime satta dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
[283] vii. Katame satta dhammā duppaṭivijjhā?|| ||
Satta sappurisa-dhammā:||
idh'āvuso bhikkhu dhammaññū ca hoti,||
atthaññū ca,||
attaññū ca,||
mattaññū ca,||
kālaññū ca,||
parisaññū ca,||
puggalaññū ca.|| ||
Ime satta dhammā duppaṭivijjhā.|| ||
viii. Katame satta dhammā uppādetabbā?|| ||
Satta saññā:||
anicca-saññā,||
anatta-saññā,||
asubha-saññā,||
ādīnava-saññā,||
pahāṇa-saññā,||
virāga-saññā,||
nirodha-saññā.|| ||
Ime satta dhammā uppādetabbā.
ix. Katame satta dhammā abhiññeyayā?|| ||
Satta niddasa-vatthūni:||
idh'āvuso bhikkhu sikkhā-samādāne tibbachando hoti āyatiñ ca sikkhā-samādāne avigata-pemo.|| ||
Dhamma-nisantiyā tibbachando hoti āyatiñ ca dhamma-nisantiyā avigata-pemo|| ||
Icchāvinaye tibbachando hoti āyatiñ ca icchā-vinaye avigata-pemo|| ||
Paṭisallāne tibbachando hoti āyatiñ ca paṭisallāne avigata-pemo.|| ||
Viriyārambhe tibbachando hoti āyatiñ ca viriyārambhe avigata-pemo.|| ||
Sati-nepakke tibbachando hoti āyatiñ ca sati-nepakke avigata-pemo|| ||
Diṭṭhi-paṭivedhe tibbachando hoti āyatiñ ca diṭṭhi-paṭivedhe avigata-pemo.|| ||
Ime satta dhammā abhiññeyyā.|| ||
x. Katame satta dhammā sacchikātabbā?|| ||
Satta khīṇāsava-balāni:||
(1) idh'āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe sankhārā yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhā honti.|| ||
Yam p'āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe sankhārā yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhā honti,||
idam pi khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti,||
yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti,||
'khīṇā me āsavā' ti.|| ||
(2) Puna ca paraɱ āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno aŋgārakāsūpamā kāmā yathā-bhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhā honti.|| ||
Yam p'āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe sankhārā yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhā honti,||
idam pi khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti,||
yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti,||
'khīṇā me āsavā' ti.|| ||
(3) Puna ca paraɱ āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno viveka-nintaɱ cittaɱ hoti vivekapoṇaɱ viveka-pabbhāraɱ vivekaṭṭhaɱ nekkhammābhirataɱ vyanti-bhūtaɱ sabbaso āsava-ṭṭhāniyehi dhammehi.|| ||
Yam p'āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe sankhārā yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhā honti,||
idam pi khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti,||
yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti,||
'khīṇā me āsavā' ti.|| ||
(4) Puna ca paraɱ āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti [284] subhāvitā.|| ||
Yam p'āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe sankhārā yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhā honti,||
idam pi khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti,||
yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti,||
'khīṇā me āsavā' ti.|| ||
(5) Puna ca paraɱ āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno pañc'indriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni.|| ||
Yam p'āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe sankhārā yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhā honti,||
idam pi khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti,||
yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti,||
'khīṇā me āsavā' ti.|| ||
(6) Puna ca paraɱ āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno satta bojjhaŋgā bhāvitā honti subhāvitā.|| ||
Yam p'āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe sankhārā yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhā honti,||
idam pi khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti,||
yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti,||
'khīṇā me āsavā' ti.|| ||
(7) Puna ca paraɱ āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaŋgiko maggo bhāvito hoti subhāvito.|| ||
Yam p'āvuso khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaŋgiko maggo bhāvito hoti subhāvito.|| ||
Idam pi khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti,||
yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti,||
'khīṇā me āsavā' ti.|| ||
Ime satta dhammā sacchikātabbā.|| ||
Iti me sattati dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
Aṭṭha dhammā
[9][rhyt] Aṭṭha dhammā bahu-kārā,||
aṭṭha dhammā bhāvetabbā,||
aṭṭha dhammā pariññeyyā,||
aṭṭha dhammā pahātabbā,||
aṭṭha dhammā hāna-bhāgiyā,||
aṭṭha dhammā visesa-bhāgiyā,||
aṭṭha dhammā duppaṭivijjhā,||
aṭṭha dhammā uppādetabbā,||
aṭṭha dhammā abhiññeyyā,||
aṭṭha dhammā sacchikātabbā.|| ||
i. Katame aṭṭha dhammā bahu-kārā?|| ||
Aṭṭha hetu aṭṭha paccayā ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyo-bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattanti.|| ||
Katame aṭṭha?
(1) Idh'āvuso bhikkhu satthāraɱ vā upanissāya viharati aññataraɱ vā garuṭṭhāniyaɱ sabrahmacāraɱ,||
yatth'assa tibbaɱ hirottappaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti,||
pemañ ca gāravo ca.|| ||
Ayaɱ paṭhamo hetu,||
paṭhamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya [285] paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyo bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattati.|| ||
(2) Taɱ kho pana satthāraɱ upanissāya viharati aññataraɱ vā garuṭṭhāniyaɱ sabrahmacāriɱ yatth'assa tibbaɱ hirottappaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti pemaɱ ca gāravo ca,||
te kālena kālaɱ upasaŋkamitvā paripucchati paripañhati,||
idaɱ bhante kathaɱ?|| ||
Imassa ko attho' ti?|| ||
Tassa te āyasmanto avivaṭaɱ c'eva vivaranti,||
anuttāni-katañ ca uttānī-karonti,||
aneka-vihitesu ca kaŋkha-ṭṭhānīyesu dhammesu kaŋkhaɱ paṭivinodenti.|| ||
Ayaɱ dutiyo hetu dutiyo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyo bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattati.|| ||
(3) Taɱ kho pana dhammaɱ sutvā dvayena vūpakāsena sampādeti,||
kāya-vūpakāsena ca citta-vūpakāsena ca.|| ||
Ayaɱ tatiyo hetu tatiyo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyo bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattati.|| ||
(4) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sīlavā hoti,||
pātimokkha-saɱvara-saɱvuto viharati ācāra-gocara-sampanno,||
anumattesu vajjesu bhaya-dassāvī,||
samādāya sikkhati sikkhāpadesu.|| ||
Ayaɱ catuttho hetu catuttho paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyo bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattati.|| ||
(5) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu bahu-ssuto hoti suta-dharo sutas-ananicayo.|| ||
Ye te dhammā ādi-kalyāṇā majjhe-kalyāṇā pariyosāna-kalyāṇā sātthā savyañjanā kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyā abhivadanti,||
tathārūpāssa dhammā bahu-ssutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.|| ||
Ayaɱ pañcamo hetu pañcamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyo bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattati.|| ||
(6) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu āraddha-viriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahāṇāya,||
kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya,||
thāmava daḷhaparakkamo anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu.|| ||
Ayaɱ [286] chaṭṭho hetu chaṭṭho paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyo bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattati.|| ||
(7) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu satimā hoti paramena sati-nepakkena samannāgato cira-katam pi cira-bhāsitam pi saritā anussaritā.|| ||
Ayaɱ sattamo hetu sattamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyo bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattati.|| ||
(8) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu pañcasu upādāna-kkhadhesu udayabbayānupassī virahati || ||
'Iti rūpaɱ,||
iti rūpassa samudayo,||
iti rūpassa atthaɱgamo.|| ||
Iti vedanā,||
iti vedanāya samudayo,||
iti vedanāya atthaɱgamo.|| ||
Iti saññā,||
iti saññāya samudayo,||
iti saññāya atthaɱgamo.|| ||
Iti sankhārā,||
iti sankhārānaɱ samudayo,||
iti sankhārānaɱ atthaɱgamo.|| ||
Iti viññāṇaɱ,||
iti viññāṇassa samudayo,||
iti viññāṇassa atthaɱgamo' ti.|| ||
Ayaɱ aṭṭhamo hetu aṭṭhamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyo bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saɱvattati.|| ||
Ime aṭṭha dhammā bahūkārā.|| ||
ii. Katame aṭṭha dhammā bhāvetabbā?|| ||
Ariyo aṭṭhaŋgiko maggo|| ||
Seyyathīdaɱ:||
sammā-diṭṭhi,||
sammā-saɱkappo,||
sammā-vācā,||
sammā-kammanto,||
sammā-ājīvo,||
sammā-vāyāmo,||
sammā-sati,||
sammā-samādhi.|| ||
Ime aṭṭhadhammā bhāvetabbā.|| ||
iii. Katame aṭṭha dhammā pariññeyyā?|| ||
Aṭṭha lokadhammā:||
lābho ca,||
alābho ca,||
ayaso ca,||
yaso ca,||
nindā ca,||
pasaɱsā ca,||
sukhaɱ ca,||
dukkhaɱ ca.|| ||
Ime aṭṭha dhammā pariññeyyā.|| ||
iv. Katame aṭṭha dhammā pahātabbā?|| ||
Aṭṭha mic- [287] chattā:||
micchā-diṭṭhi,||
micchā-saɱkappo,||
micchā-vācā,||
micchā-kammanto,||
micchā-ājīvo,||
micchā-vāyāmo,||
micchā-sati,||
micchā-samādhi.|| ||
Ime aṭṭha dhammā pabātabbā.|| ||
v. Katame aṭṭha dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Aṭṭha kusīta-vatthūni:||
(1) Idh'āvuso bhikkhunā kammaɱ kātabbaɱ hoti.|| ||
Tassa evaɱ hoti:||
'Kammaɱ kho me kātabbaɱ bhavissati,||
kammaɱ kho pana me karontassa kāyo kilamissati,||
hadāhaɱ nipajjāmī' ti.|| ||
So nipajjati,||
na viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāya.|| ||
Idaɱ paṭhamaɱ kusītavatthu.|| ||
(2) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhunā kammaɱ kataɱ hoti.|| ||
Tassa evaɱ hoti:||
'Ahaɱ kho kammaɱ akāsiɱ,||
kammaɱ kho pana me karontassa kāyo kilanto,||
handāhaɱ nipajjāmī' ti.|| ||
So nipajjati,||
na viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāya.|| ||
Idaɱ dutiyaɱ kusītavatthu.|| ||
(3) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhunā maggo gantabbo hoti.|| ||
Tassa evaɱ hoti:||
'Maggo kho me gantabbo bhavissati,||
maggaɱ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati,||
handāhaɱ nipajjāmī' ti.|| ||
So nipajjati,||
na viriyaɱ ārabhati,||
appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāya.|| ||
Idaɱ tatiyaɱ kusītavatthu.|| ||
(4) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhunā maggo gato hoti.|| ||
Tassa evaɱ hoti:||
'Ahaɱ kho maggaɱ agamāsiɱ,||
maggaɱ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto,||
handāhaɱ nipajjāmī' ti.|| ||
So nipajjati,||
na viriyaɱ ārabhati,||
appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāya.|| ||
Idaɱ catutthaɱ kusītavatthu.|| ||
(5) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaɱ pāripūriɱ.|| ||
Tassa evaɱ hoti:||
'Ahaɱ kho gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya caranto nālatthaɱ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaɱ pāripūriɱ,||
tassa me kāyo kilanto akammañño,||
handāhaɱ nipajjāmī' ti.|| ||
So nipajjati,||
na viriyaɱ ārabhati,||
appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāya.|| ||
Idaɱ pañcamaɱ kusītavatthu.|| ||
(6) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaɱ pāripūriɱ.|| ||
Tassa evaɱ hoti:||
'Ahaɱ kho gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya caranto alatthaɱ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaɱ pāripūriɱ,||
tassa me kāyo garuko akammañño māsācitaɱ maññe,||
handāhaɱ nipajjāmī' ti.|| ||
So nipajjati,||
na viriyaɱ ārabhati,||
appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāya.|| ||
Idaɱ chaṭṭhaɱ kusītavatthu.|| ||
(7) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho.|| ||
Tassa evaɱ hoti:||
'Uppanno kho me ayaɱ appamattako ābādho,||
atthi kappo nipajjituɱ,||
hadāhaɱ nipajjāmī' ti.|| ||
So nipajjati,||
na viriyaɱ āhabhati,||
appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāya.|| ||
Idaɱ sattamaɱ kusītavatthu.|| ||
(8) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti,||
acira-vuṭṭhito gelaññā.|| ||
Tassa evaɱ hoti:||
'Ahaɱ kho gilānā vuṭṭhito,||
acira-vuṭṭhito gelaññā,||
tassa me kāyo dubbalo akammañño,||
handāhaɱ nipajjāmī' ti.|| ||
So nipajjati,||
na viriyaɱ ārabhati,||
appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāya.|| ||
Idaɱ aṭṭhamaɱ kusītavatthu.|| ||
Ime aṭṭha dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
vi. Katame aṭṭha dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Aṭṭha ārambha-vatthūni:||
(1) Idh'āvuso bhikkhunā kammaɱ kātabbaɱ hoti.|| ||
Tassa evaɱ hoti:||
'Kammaɱ kho me kātabbaɱ bhavissati,||
kammaɱ kho pana me karontena na sukaraɱ Buddhānaɱ sāsanaɱ manasikātuɱ,||
handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi,||
appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāyā' ti.|| ||
So viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāya.|| ||
Idaɱ paṭhamaɱ ārambhavatthu.|| ||
(2) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhunā kammaɱ kataɱ hoti.|| ||
Tassa evaɱ hoti:||
'Ahaɱ kho kammaɱ ākāsiɱ,||
kammaɱ kho panāhaɱ karonto nāsakkhiɱ Buddhānaɱ sāsanaɱ manasikātuɱ,||
handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi,||
appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāyā' ti.|| ||
So viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāya.|| ||
Idaɱ dutiyaɱ ārambhavatthu.|| ||
(3) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhunā maggo gantabbo hoti.|| ||
Tassa evaɱ hoti:||
'Maggo kho me gantabbo bhavissati,||
maggaɱ kho pana me gacchantena na sukaraɱ Buddhānaɱ sāsanaɱ manasikātuɱ,||
handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi,||
appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāyā' ti.|| ||
So viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāya.|| ||
Idaɱ tatiyaɱ ārambhavatthu.|| ||
(4) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhunā maggo gato hoti.|| ||
Tassa evaɱ hoti:||
'Ahaɱ kho maggaɱ agamāsiɱ,||
maggaɱ kho panāhaɱ gacchanto nāsakkhiɱ Buddhānaɱ sāsanaɱ manasikātuɱ,||
handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi,||
appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāyā' ti.|| ||
So viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāya.|| ||
Idaɱ catutthaɱ ārambhavatthu.|| ||
(5) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaɱ pāripūriɱ.|| ||
Tassa evaɱ hoti:||
'Ahaɱ kho gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya caranto nālatthaɱ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaɱ pāripūriɱ,||
tassa me kāyo lahuko kammañño||
handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi,||
appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāyā' ti.|| ||
So viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāya.|| ||
Idaɱ pañcamaɱ ārambhavatthu.|| ||
(6) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaɱ pāripūriɱ.|| ||
Tassa evaɱ hoti:||
'Ahaɱ kho gāmaɱ vā nigamaɱ vā piṇḍāya caranto alatthaɱ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaɱ pāripūriɱ,||
tassa me kāyo balavā kammañño,||
handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi,||
appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāyā' ti.|| ||
So viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāya.|| ||
Idaɱ chaṭṭhaɱ ārambhavatthu.|| ||
(7) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho.|| ||
Tassa evaɱ hoti:||
'Uppanno kho me ayaɱ appamattako ābādho,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati||
yaɱ me ābādho pavaḍḍheyya,||
handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi,||
appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāyā' ti.|| ||
So viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāya.|| ||
Idaɱ sattamaɱ ārambhavatthu.|| ||
(8) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti acira-vuṭṭhito gelaññā.|| ||
Tassa evaɱ hoti:||
'Ahaɱ kho gilānā vuṭṭhito acira-vuṭṭhito gelaññā,||
ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati,||
yaɱ me ābādho paccudāvatteyya,||
handāhaɱ viriyaɱ ārabhāmi,||
appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāyā' ti.|| ||
So viriyaɱ ārabhati appattassa pattiyā,||
anadhigatassa adhigamāya,||
asacchikatassa sacchikiriyāya.|| ||
Idaɱ aṭṭhamaɱ ārambhavatthu.|| ||
Ime aṭṭha dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
vii. Katame aṭṭha dhammā duppaṭivijjhā?|| ||
Aṭṭh'akkhaṇā asamayā brahmacariya-vāsāya.|| ||
(1) Idh'āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaɱ Sammā-sambuddho,||
dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāniko sabbodha-gāmī sugata-ppavedito.|| ||
Ayañ ca puggalo Nirayaɱ upapanno hoti.|| ||
Ayaɱ paṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariya-vāsāya.|| ||
(2) Puna ca paraɱ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaɱ Sammā-sambuddho,||
dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāniko sambodha-gāmī sugata-ppavedito,||
ayañ ca puggalo tiracchānayoniɱ upapanno hoti.|| ||
Ayaɱ dutiyo akkhaṇo asamayo brahmacariya-vāsāya.|| ||
(3) Puna ca paraɱ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaɱ Sammā-sambuddho,||
dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāniko sambodha-gāmī sugata-ppavedito,||
ayañ ca puggalo petti-visayaɱ upapanno hoti.|| ||
Ayaɱ tatiyo akkhaṇo asamayo brahmacariya-vāsāya.|| ||
(4) Puna ca paraɱ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaɱ Sammā-sambuddho,||
dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāniko sambodha-gāmī sugata-ppavedito,||
ayañ ca puggalo dīghāyukaɱ deva-nikāyaɱ upapanno hoti.|| ||
Ayaɱ catuttho akkhaṇo asamayo brahmacariya-vāsāya.|| ||
(5) Puna ca paraɱ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaɱ Sammā-sambuddho,||
dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāniko sambodha-gāmī sugata-ppavedito,||
ayañ ca puggalo paccantimesu janapadesu paccājāto hoti.|| ||
Milakkhesu aviññātāresu yattha n'atthi gati bhikkhūnaɱ bhikkhunīnaɱ upāsakānaɱ upāsikānaɱ.|| ||
Ayaɱ pañcamo akkhaṇo asamayo brahmacariya-vāsāya.|| ||
(6) Puna ca paraɱ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaɱ Sammā-sambuddho,||
dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāniko sambodha-gāmī sugata-ppavedito,||
ayañ ca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti,||
so ca hoti micchā-diṭṭhiko viparīta-dassano||
'n'atthi dinnaɱ,||
n'atthi yiṭṭhaɱ,||
n'atthi hutaɱ,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko,||
n'atthi ayaɱ loko,||
n'atthi paro loko,||
n'atthi mātā,||
n'atthi pitā,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi loke samaṇa-brāhmaṇā sammaggatā sammā-paṭipannā ye imañ ca lokaɱ parañ ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.|| ||
Ayaɱ chaṭṭho akkhaṇo asamayo brahmacariya-vāsāya.|| ||
(7) Puna ca paraɱ āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaɱ Sammā-sambuddho,||
dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāniko sambodha-gāmī sugata-ppavedito,||
ayañ ca puggalo majjhimesu janapadadesu paccājāto hoti,||
so ca hoti duppañño ja'o e'amūgo na paṭibalo subhāsita-dubbhāsitānaɱ attham aññātuɱ.|| ||
Ayaɱ sattamo akkhaṇo asamayo brahmacariya-vāsāya.|| ||
(8) Puna ca paraɱ āvuso
Tathāgato ca loke anuppanno hoti arahaɱ Sammā-sambuddho,||
dhammo ca na desīyati opasamiko parinibbāniko sambodha-gāmī sugata-ppavedito,||
ayañ ca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti,||
so ca hoti paññāvā aja'o ane'amūgo paṭibalo subhāsita-dubbhāsitānaɱ attham aññātuɱ.|| ||
Ayaɱ aṭṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariya-vāsāya.|| ||
Ime aṭṭha dhammā duppaṭivijjhā.|| ||
viii. Katame aṭṭha dhammā uppādetabbā?|| ||
Aṭṭha-mahā-purisa-vitakkā:|| ||
Appicchassa āyaɱ dhammo,||
nāyaɱ dhammo mahicchassa.|| ||
Santuṭṭhassa āyaɱ dhammo,||
nāyaɱ dhammo asantuṭṭhassa.|| ||
Pavivittassa āyaɱ dhammo,||
nāyaɱ dhammo saŋgaṇikārāmassa.|| ||
Āraddhaviriyassa āyaɱ dhammo,||
nāyaɱ dhammo kusitassa.|| ||
Upaṭṭhitasatissa āyaɱ dhammo,||
nāyaɱ dhammo muṭṭhassatissa.|| ||
Samāhitassa āyaɱ dhammo,||
nāyaɱ dhammo asamāhitassa.|| ||
Paññavato ayaɱ dhammo,||
nāyaɱ dhammo duppaññassa.|| ||
Nippapañcassa āyaɱ dhammo,||
nāyaɱ dhammo papañcārāmassa,||
nippapañcaratino ayaɱ dhammo,||
nāyaɱ dhammo papañcaratino'ti.|| ||
Ime aṭṭha dhammā uppādetabbā.|| ||
ix. Katame aṭṭha dhammā abhiññeyyā?|| ||
Aṭṭha abhibhāyatanāni:||
(1) Ajjhattaɱ rūpa-saññi eko bahiddhā rupāni passati parittāni suvaṇṇa-dubbaṇṇāni,||
tāni abhibhuyya jānāmi passāmī' ti evaɱ-saññi hoti.|| ||
Idaɱ paṭhamaɱ abhibhāyatanaɱ.|| ||
(2) Ajjhattaɱ rupa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇa-dubbaṇṇāni,||
tāni abhibhuyya jānāmi passāmī'ti evaɱ saññī hoti.|| ||
Idaɱ dutiyaɱ abhibhāyatanaɱ.|| ||
(3) Ajjhattaɱ arupa-saññī eko bahiddhā rupāni passati parittāni suvaṇṇa-dubbaṇṇāni,||
tāni abhibhuyya jānāmi passāmī'ti evaɱ saññī hoti.|| ||
Idaɱ tatiyaɱ abhibhāyatanaɱ.|| ||
(4) Ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇa-dubbaṇṇāni,||
tāni abhibhuyya jānāmi passāmī'ti evaɱ saññī hoti.|| ||
Idaɱ catutthaɱ abhibhāyatanaɱ.|| ||
(5) Ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nila-vaṇṇāni nīla-nidassanāni nīla-nibhāsāni,||
seyyathā pi nāma ummā-pupphaɱ nīlaɱ nīla-vaṇṇaɱ nila-nidassanaɱ nīla-nibhāsaɱ,||
seyyathā vā pana taɱ vatthaɱ Bārāṇaseyyakaɱ ubhato bhāga-vimaṭṭhaɱ nīlaɱ nīla-vaṇṇaɱ nīla-nidassanaɱ nīla-nibhāsaɱ,||
evam evaɱ ajjhattaɱ arūpa-saññi eko bahiddhā rūpāni passati||
nīlāni nīla-vaṇṇāni nīla-nidassanāni nīla-nibhāsāni,||
tāni abhibhuyya jānāmi passāmī' ti evaɱ saññī hoti.|| ||
Idaɱ pañcamaɱ abhibhāyatanaɱ.|| ||
(6) Ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni.|| ||
Seyyathā pi nāma kaṇikārapupphaɱ pītaɱ pīta-vaṇṇaɱ pīta-nidassanaɱ pīta-nibhāsaɱ,||
seyyathā vā pana taɱ vatthaɱ Bārāṇaseyyakaɱ ubhato bhāga-vimaṭṭhaɱ pītaɱ pīta-vaṇṇaɱ pīta-nidassanaɱ pīta-nibhāsaɱ,||
evam evaɱ ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahddhā rūpāni passati||
pītāni pīta-vaṇṇāni pīta-nidassanānā pīta-nibhāsāni,||
tāni abhibhuyya jānāmi passāmī'ti evaɱ-saññi hoti.|| ||
Idaɱ chaṭṭhaɱ abhibhāyatanaɱ.|| ||
(7) Ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati lohita-kāni lohita-kavaṇṇāni lohita-kanidassanāni lohita-kanibhāsāni,||
seyyathā pi nāma badhujīvakapupphaɱ lohitakaɱ lohitaka-vaṇṇaɱ lohita-kanidassanaɱ lohati-kanibhāsaɱ seyyathā vā pana taɱ vatthaɱ Bārāṇaseyyakaɱ ubhato bhāga-vimaṭṭhaɱ lohitakaɱ lohitaka-vaṇṇaɱ lohitaka-nidassanaɱ lohitaka-nibhāsaɱ,||
evam evaɱ ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohita-kavaṇṇāni lohita-kanidassanāni lohita-kanibhāsāni,||
tāni abhibhuyya jānāmi passāmī' ti evaɱ saññī hoti.|| ||
Idaɱ sattamaɱ abhibhāyatanaɱ.|| ||
(8) Ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odāta-vaṇṇāni odāta-nidassanāni odāta-nibhāsāni.|| ||
Seyyathā pi nāma osadhītārakā odātā odāta-vaṇṇā odāta-nidassanā odāta-nibhāsā,||
seyyathā vā pana taɱ vatthaɱ Bārāṇaseyyakaɱ ubhato bhāga-vimaṭṭhaɱ odātaɱ odāta-vaṇṇaɱ odāta-nidassanaɱ odāta-nibhāsaɱ,||
evam evaɱ ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati||
odātāni odāta-vaṇṇāni odāta-nidassanāni odāta-nibhāsāni,||
tāni abhibhuyya jānāmi passāmī'ti evaɱ saññī hoti.|| ||
Idaɱ aṭṭhamaɱ abhibhāyatanaɱ.|| ||
Ime aṭṭha dhammā abhiññeyyā.|| ||
[288] x. Katame aṭṭha dhammā sacchikātabbā?|| ||
Aṭṭha vimokkhā:||
(1) Rūpī rūpāni passati.|| ||
Ayaɱ paṭhamo vimokkho.|| ||
(2) Ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā rūpāni passati.|| ||
Ayaɱ dutiyo vimokkho.|| ||
(3) Subhan t'eva adimutto hoti.|| ||
Ayaɱ tatiyo vimokkho.|| ||
(4) Sabbaso rūpa-sañññānaɱ samatikkamā,||
paṭigha-saññānaɱ attha-gamā,||
nānatta-saññānaɱ amanasi-kārā||
'Ananto ākāso' ti||
ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati.|| ||
Ayaɱ catuttho vimokkho.|| ||
(5) Sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma||
'Anantaɱ viññāṇan' ti||
viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati.|| ||
Ayaɱ pañcamo vimokkho.|| ||
(6) Sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma||
'N'atthi kiñcī' ti||
ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati.|| ||
Ayaɱ chaṭṭho vimokkho.|| ||
(7) Sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma||
n'eva-saññā-nāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati.|| ||
Ayaɱ sattamo vimokkho.|| ||
(8) Sabbaso n'eva-saññā-nāsaññāyatanaɱ samatikkamma||
saññā-vedayita-nirodhaɱ upasampajja viharati.|| ||
Ayaɱ aṭṭhamo vimokkho.|| ||
Ime aṭṭha dhammā sacchikātabbā.|| ||
Iti ime asīti dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
Nava dhammā
[10][rhyt] Nava dhammā bahu-kārā,||
nava dhammā bhāvetabbā,||
nava dhammā pariññeyyā,||
nava dhammā pahātabbā,||
nava dhammā hāna-bhāgiyā,||
nava dhammā visesa-bhāgiyā,||
nava dhammā duppaṭivijjhā,||
nava dhammā uppādetabbā,||
nava dhammā abhiññeyyā,||
nava dhammā sacchikātabbā.|| ||
i. Katame nava dhammā bahu-kārā?|| ||
Nava yoniso-manasi-kāra-mūlakā dhammā:|| ||
Yoniso manasikaroto pāmojjaɱ jāyati,||
pamuditassa pīti jāyati,||
pīti-manassa kāyo passambhati,||
passaddha-kāyo sukhaɱ vedeti,||
sukhino cittaɱ samādhiyati,||
samāhite citte yathā-bhūtaɱ jānāti,||
yathā-bhūtaɱ jānaɱ passaɱ nibbindati,||
nibbindaɱ virajjati,||
virāgā vimuccati.|| ||
Ime nava dhammā bahu-kārā.|| ||
ii. Katame nava dhammā bhāvetabbā?|| ||
Nava pārisuddhi-padhāniyaŋgāni.|| ||
Sīla-visuddhi pārisuddhi-padhāniyaŋgaɱ,||
citta-visuddhi pārisuddhi-padhāniyaŋgaɱ,||
diṭṭhi-visuddhi pārisuddhi-padhāniyaŋgaɱ,||
kaŋkhā-vitaraṇa-visuddhi pārisuddhi-padhāniyaŋgaɱ,||
maggāmagga-ñāṇa-dassana-visuddhi pārisuddhi-padhāniyaŋgaɱ,||
paṭipadā-ñāṇa-dassana-visuddhi pārisuddhi-padāniyaŋgaɱ,||
ñāṇa-dassana-visuddhi pārisuddhi-padhāniyaŋgaɱ,||
paññā-visuddhi pārisuddhi-padāniyaŋgaɱ,||
vimutti-visuddhi pārisuddhi-padhāniyaŋgaɱ.|| ||
Ime nava dhammā bhāvetabbā.|| ||
iii. Katame nava dhammā pariññeyyā?|| ||
Nava sattāvāsā:|| ||
(1) Sant'āvuso sattā nānatta-kāyā nānatta-saññino,||
seyyathā pi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātā.|| ||
Ayaɱ paṭhamo sattāvāso.|| ||
(2) Sant'āvuso sattā nānatta-kāyā ekatta-saññino,||
seyyathā pi devā Brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā.|| ||
Ayaɱ dutiyo sattāvāso.|| ||
(3) Sant'āvuso sattā ekatta-kāyā nānatta-saññino,||
seyyathā pi devā Ābhassarā.|| ||
Ayaɱ tatiyo sattāvāso.|| ||
(4) Sant'āvuso sattā ekatta-kāyā ekatta-saññino,||
seyyathā pi devā Subha-kiṇṇā.|| ||
Ayaɱ catuttho sattāvāso.|| ||
(5) Sant'āvuso sattā asaññino appaṭisaŋvedino,||
seyyathā pi devā Asañña-sattā.|| ||
Ayaɱ pañcamo sattāvāso.|| ||
(6) Sant'āvuso sattā sabbaso rūpa-saññānaɱ samatikkamā,||
paṭigha-saññānaɱ atthāgamā,||
nānatta-saññānaɱ amanasikārā,||
'ananto ākāso' ti||
akāsānañcāyatanūpagā.|| ||
Ayaɱ chaṭṭho sattāvāso.|| ||
(7) Sant'āvuso sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma||
'Anantaɱ viññāṇan' ti||
viññāṇañcāyatanūpagā.|| ||
Ayaɱ sattamo sattāvāso.|| ||
(8) Sant'āvuso sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma||
'N'atthi kiñcī' ti ākiñcaññāyatanūpagā.|| ||
Ayaɱ aṭṭhamo sattāvāso.|| ||
(9) Sant'āvuso sattā sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma||
n'eva-saññā-nāsaññāyatanūpagā.|| ||
Ayaɱ navamo sattāvāso.|| ||
Ime nava dhammā pariññeyyā.|| ||
iv. Katame nava dhammā pahātabbā?|| ||
Nava taṇhā- [289] mūlakā dhammā:||
taṇhaɱ paṭicca pariyesanā,||
pariyesanaɱ paṭicca lābho,||
lābhaɱ paṭicca vinicchayo,||
vinicchayaɱ paṭicca chanda-rāgo,||
chanda-rāgaɱ paṭicca ajjhosānaɱ,||
ajjhosānaɱ paṭicca pariggaho,||
pariggahaɱ paṭicca macchariyaɱ,||
macchariyaɱ paṭicca ārakkho,||
ārakkhādhikaraṇaɱ paṭicca daṇḍādāna-satthādāna-kalaha-viggaha-vivāda-tuvaɱtuvaɱ-pesuñña-musāvādā,||
aneke pāpakā akusalā dhammā saɱvattanti.|| ||
Ime nava dhammā pahātabbā.|| ||
v. Katame nava dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Nava āghātavatthūni:||
'Anatthaɱ me acarī' ti āghātaɱ bandhati,||
'Anatthaɱ me caratī' ti āghātaɱ bandhati,||
'Anatthaɱ me carissatī' ti āghātaɱ bandhati,||
'Piyassa me manāpassa anatthaɱ acarī' ti āghātaɱ bandhati,||
'Piyassa me manāpassa anatthaɱ caratī' ti āghātaɱ bandhati,||
'Piyassa me manāpassa anatthaɱ carissatī' ti āghātaɱ bandhatī,||
'Appiyassa me amanāpassa atthaɱ acarī' ti āghātaɱ bandhati,||
'Appiyassa me amanāpassa atthaɱ caratī' ti āghātaɱ bandhati,||
'Appiyassa me amanāpassa atthaɱ carissatī'ti āghātaɱ khandhati.|| ||
Ime nava dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
vi. Katame nava dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Nava āghāta-paṭivinayā.|| ||
(1) 'Anatthaɱ me acarī,||
taɱ kutettha labbhā' ti,||
āghātaɱ paṭivineti,||
(2) 'Anatthaɱ me caratī,||
taɱ kutettha labbhā' ti,||
āghātaɱ paṭivineti,||
(3) 'Anatthaɱ me carissatī,||
taɱ kutettha labbhā' ti,||
āghātaɱ paṭivineti,||
(4) 'Piyssa me manāpassa anatthaɱ acarī,||
taɱ tutettha labbhā' ti,||
āghātaɱ paṭivineti,||
(5) 'Piyassa me manāpassa anatthaɱ caratī,||
taɱ tutettha labbhā' ti,||
āghātaɱ paṭivineti,||
(6) 'Piyassa me manāpassa anatthaɱ carissatī,||
taɱ kutettha labbhā' ti,||
āghātaɱ paṭivineti,||
(7) 'appiyassa me amanāpassa atthaɱ acarī,||
taɱ kutettha labbhā' ti,||
āghātaɱ paṭivineti,||
(8) 'Appiyassa me amanāpassa atthaɱ caratī,||
taɱ kutettha labbhā' ti,||
āghātaɱ paṭivineti,||
(9) 'Appiyassa me amanāpassa atthaɱ carassatī,||
taɱ kutettha labbhā' ti,||
āghātaɱ paṭivineti.|| ||
Ime nava dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
vii. Katame nava dhammā duppaṭivijjhā?|| ||
Nava nānāttā:||
dhātu-nānattaɱ paṭicca uppajjati phassa-nānattaɱ,||
phassa-nānattaɱ paṭicca uppajjati vedanā-nānattaɱ,||
vedanā-nānattaɱ paṭicca uppajjati saññā-nānattaɱ,||
saññā-nānattaɱ paṭicca uppajjati saŋkappa-nānattaɱ,||
saŋkappa-nānattaɱ paṭicca uppajjati chanda-nānattaɱ,||
chanda-nānattaɱ paṭicca uppajjati pari'āha-nānattaɱ,||
paṭi'āha-nānattaɱ paṭicca uppajjati pariyesanā-nānattaɱ,||
pariyesanā-nānattaɱ paṭicca uppajjati lābha-nānattaɱ,||
lābha-nānattaɱ paṭicca uppajjati maññanā-nānattaɱ.|| ||
Ime nava dhammā duppaṭivijjhā.|| ||
viii. Katame nava dhammā uppādetabbā?|| ||
Nava saññā:||
asubha-saññā,||
maraṇa-saññā,||
āhāre paṭikkūla-saññā,||
sabbaloke anabhirati-saññā,||
anicca-saññā,||
anacce dukkha-saññā,||
[290] dukkhe anatta-saññā,||
pahāṇa-saññā,||
virāga-saññā.|| ||
Ime nava dhammā uppādetabbā.|| ||
ix. Katame nava dhammā abhiññeyyā?|| ||
Nava anupubbavihārā:||
(1) Idh'āvuso bhikkhu vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pīti-sukhaɱ||
paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||
(2) Vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pīti-sukhaɱ||
dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||
(3) Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaɱ ca kāyane paṭisaŋvedeti.|| ||
Yaɱ taɱ ariyā ācikkhanti||
'upekkhako satimā sukhavihārī'ti||
taɱ||
tatiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||
(4) Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubb'eva somanassa-domanassānaɱ atthaŋgamā adukkhaɱ-asukhaɱ upekkhā-sati-pārisuddhiɱ||
catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||
(5) Sabbāso rūpa-saññānaɱ samatikkamā paṭigha-saññānaɱ attha-gamā nānattasaññānaɱ amanasi-kārā||
'Aananto Ākāso' ti||
ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati.|| ||
(6) Sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma||
'Anantaɱ viññāṇan' ti||
viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati.|| ||
(7) Sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma||
'N'atthi kiñcī' ti||
ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati,|| ||
(8) Sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma||
n'eva-saññā-nāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati|| ||
(9) Sabbaso n'eva-saññā-nāsaññāyatanaɱ samatikkamma||
saññā-vedayita-nirodhaɱ upasampajja viharati.|| ||
Ime nava dhammā abhiññeyyā.|| ||
x. Katame nava dhammā sacchikātabbā?|| ||
Nava anupubba-nirodhā:||
paṭhamaɱ-jhānaɱ samāpannassa kāma-saññā niruddhā hoti,||
dutiyaɱ-jhānaɱ samāpannassa vitakka-vicārā niruddhā honti,||
tatiyaɱ-jhānaɱ samāpannassa pīti niruddhā hoti,||
catutthaɱ-jhānaɱ samāpannassa assāsa-passāsā niruddhā honti,||
ākāsānañcāyatanaɱ samāpannassa rūpa-saññā niruddhā hoti,||
viññāṇañcāyatanaɱ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti,||
ākiñcaññāyatanaɱ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti,||
n'eva-saññā-nāsaññāyatanaɱ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti,||
saññāvedayitanirodhaɱ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti.|| ||
Ime nava dhammā sacchikātabbā.|| ||
Iti ime navutī dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||
Dasa dhammā
[11][rhyt] Dasa dhammā bahu-kārā,||
Dasa dhammā bhāvetabbā,||
dasa dhammā pariññeyyā,||
dasa dhammā pabhātabbā,||
Dasa dhammā hāna-bhāgiyā,||
Dasa dhammā visesa-bhāgiyā,||
Dasa dhammā duppaṭivijjhā,||
Dasa dhammā uppādetabbā,||
Dasa dhammā abhiññeyyā,||
Dasa dhammā sacchikātabbā.|| ||
i. Katame dasa dhammā bahu-kārā?|| ||
Dasa nātha-karaṇā dhammā:||
(1) Idh'āvuso bhikkhu sīlavā hoti pātimokkha-saɱvara-saɱvuto viharati,||
ācāra-gocara-sappanno anumattesu vajjesu bhaya-dassāvī,||
samādāya sikkhati sikkhāpadesu.|| ||
Yaɱ p'āvuso bhikkhu sīlavā hoti,||
pātimokkha-saɱvara-saɱvuto viharati ācāra-gocara-sampanno anumattesu vajjesu bhaya-dassāvī,||
samādāya sikkhati sikkhāpadesu.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(2) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu bahussuto hoti suta-dharo suta-sannicayo.|| ||
Ye te dhammā ādikalyāṇā,||
majjhe-kalyāṇā,||
pariyosāna-kalyāṇā||
sātthāɱ savyañjanā kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti,||
tathā-rūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.|| ||
Yam p'āvuso bhikkhu bahussuto hoti suta-dharo suta-sannivayo.|| ||
Ye te dhammā ādikalyāṇā,||
majjhe-kalyāṇā,||
pariyosāna-kalyāṇā||
sātthāɱ savyañjanā kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti,||
tathā-rūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(3) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu kalyāṇa-mitto hoti kalyāṇa-sahāyo kalyāṇa-sampavaŋko.|| ||
Yam p'āvuso bhikkhu kalyāṇa-mitto hoti kalyāṇa-sahāyo kalyāṇa-sampavaŋko.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(4) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu subbaco hoti sovacassa-karaṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇa-ggāhī anusāsaniɱ.|| ||
Yam p'āvuso bhikkhu subbaco hoti sovacassa-karaṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇa-ggāhī anusāsaniɱ.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(5) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaɱ uccāvacāni kiɱkaraṇīyāni,||
tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaɱsāya samannāgato,||
alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ.|| ||
Yam p'āvuso bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaɱ uccāvacāni kiɱkaraṇīyāni,||
tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaɱsāya samannāgato,||
alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(6) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu dhammakāmo hoti piya-samudāhāro,||
abhidhamme abhivinaye u'āra-pāmojjo.|| ||
Yam p'āvuso bhikkhu dhammakāmo hoti piya-samudāhāro,||
abhidhamme abhivinaye u'āra-pāmojjo.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(7) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi-cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-ppaccaya-bhesajja-parikkārehi.|| ||
Yam p'āvuso bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi-cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārehi.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(8) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu āraddha-viriyo viharati,||
akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya,||
kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya,||
thāmavā daḷha-parakkamo,||
anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu.|| ||
Yam p'āvuso bhikkhu āraddhaviriyo virahati,||
akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya,||
kusalānaɱ dhammānaɱ upasampādaya,||
thāmavā daḷha-parakkamo,||
anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(9) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu satimā hoti paramena sati-nepakkena samannāgato cira-katam pi cira-bhāsitam pi sarītā anussaritā.|| ||
Yam p'āvuso bhikkhu satimā hoti paramena sati-nepakkena samannāgato cira-katam pi cira-bhāsitam pi sarītā anussaritā.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
(10) Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu paññavā hoti udayattha-gāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhaya-gāminiyā.|| ||
Yam p'āvuso bhikkhu paññavā hoti udayattha-gāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhaya-gāminiyā.|| ||
Ayam pi dhammo nātha-karaṇo.|| ||
Ime dasa dhammā bahu-kārā.|| ||
ii. Katame dasa dhammā bhāvetabbā?|| ||
Dasa kasiṇāyatanāni:||
paṭhavī-kasiṇam eko sañjānāti uddhaɱ adho tirayaɱ advayaɱ appamāṇaɱ.|| ||
Āpo-kasiṇameko sañjānāti uddhaɱ adho tiriyaɱ advayaɱ appamāṇaɱ.|| ||
Tejo-kasiṇameko sañjānāti uddhaɱ adho tiriyaɱ advayaɱ appamāṇaɱ.|| ||
Vāyo-kasiṇameko sañjānāti uddhaɱ adho tiriyaɱ advayaɱ appamāṇaɱ.|| ||
Nīla-kasiṇameko sañjānāti uddhaɱ adho tiriyaɱ advayaɱ appamāṇaɱ.|| ||
Pīta-kasiṇameko sañjānāti uddhaɱ adho tiriyaɱ advayaɱ appamāṇaɱ.|| ||
Lohita-kasiṇameko sañjanāti uddhaɱ adho tiriyaɱ advayaɱ appamāṇaɱ.|| ||
Odāta-kasiṇameko sañjānāti uddhaɱ adho tiriyaɱ advayaɱ appamāṇaɱ.|| ||
Ākāsa-kasiṇameko sañjānāti uddhaɱ adho tiriyaɱ advayaɱ appamāṇaɱ.|| ||
Viññāṇa-kasiṇameko sañjānāti uddhaɱ adho tiriyaɱ advayaɱ appamāṇaɱ.|| ||
Ime dasa dhammā bhāvetabbā.|| ||
iii. Katame dasa dhammā pariññeyyā?|| ||
Das'āyatanāni:||
cakkhāyatanaɱ,||
rūpāyatanaɱ,||
sotāyatanaɱ,||
saddāyatanaɱ,||
ghānāyatanaɱ,||
gadhāyatanaɱ,||
jivhāyatanaɱ,||
rasāyatanaɱ,||
kāyāyatanaɱ,||
phoṭṭhabbāyatanaɱ.|| ||
Ime dasa dhammā pariññeyyā.|| ||
iv. Katame dasa dhammā pahātabbā?|| ||
Dasa micchattā:||
micchā-diṭṭhi,||
micchā-saŋkappo,||
micchā-vācā,||
micchā-kammanto,||
micchā-ājīvo,||
micchā-vāyāmo,||
micchā-sati,||
micchā-samādhi,||
micchā-ñāṇaɱ,||
micchā-vimutti.|| ||
Ime dasa dhammā pahātabbā.|| ||
v. Katame dasa dhammā hāna-bhāgiyā?|| ||
Dasa akusala-kammapathā:||
pāṇātipāto,||
adinnādānaɱ,||
kāmesu micchācāro,||
musā-vādo,||
pisuṇā vācā,||
pharusā vācā,||
samphappalāpo,||
abhijjhā,||
vyāpādo,||
micchā-diṭṭhi.|| ||
Ime dasa dhammā hāna-bhāgiyā.|| ||
[291] vi. Katame dasa dhammā visesa-bhāgiyā?|| ||
Dasa kusala-kammapathā:||
pāṇātipātā veramaṇī,||
adinnādānā veramaṇī,||
kāmesu micchācārā veramaṇī,||
musā-vādā veramaṇī,||
pisuṇāya vācāya veramaṇī,||
pharusāya vācāya veramaṇī,||
samaphappalāpā veramaṇī,||
anabhijjdhā,||
avyāpādo,||
sammā-diṭṭhi.|| ||
Ime dasa dhammā visesa-bhāgiyā.|| ||
vii. Katame dasa dammā duppaṭivijjhā?|| ||
Dasa ariyavāsā:||
(1) Idh'āvuso bhikkhu pañcaŋga-vippahīno hoti||
(2) chaḷaŋga-samannāgato||
(3) ekārakkho||
(4) caturāpasseno||
(5) panunna-pacceka-sacco||
(6) samavaya-saṭṭhesano||
(7) anāvila-saŋkappo||
(8) passaddha-kāya-sankhāro||
(9) suvimutta-citto||
(10) suvimutta-pañño.|| ||
(1) Kathañ ca āvuso bhikkhu pañcaŋga-vippahīno hoti?|| ||
Idh'āvuso bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti,||
vyāpādo pahīno hoti,||
thīna-middhaɱ pahīnaɱ hoti,||
uddhacca-kukkuccaɱ pahīnaɱ hoti,||
vicikicchā pahīnā hoti.|| ||
Evaɱ kho āvuso bhikkhu pañcaŋga-vippahīno hoti.|| ||
(2) Kathañ ca āvuso bhikkhu chaḷaŋga-samannāgato hoti?|| ||
Idh'āvuso bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā n'eva sumano hoti na dummano,||
upekkhako ca viharati sato sampajāno,||
sotena saddaɱ sutvā n'eva sumano hoti na dummano,||
upekkhako ca viharati sato sampajāno,||
ghānena gadhaɱ ghāyitvā n'eva sumano hoti na dummano,||
upekkhako ca viharati sato sampajāno,||
kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā n'eva sumano hoti na dummano,||
upekkhako ca viharati sato sampajāno,||
manasā dhammaɱ viññāya n'eva sumano hoti na dummano,||
upekkhako ca viharati sato sampajāno.|| ||
Evaɱ kho āvuso bhikkhu chaḷaŋga-samannāgato hoti.|| ||
(3) Kathañ ca āvuso bhikkhu ekārakkho hoti?|| ||
Idh'āvuso bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti.|| ||
Evaɱ kho āvuso bhikkhu ekārakkho hoti.|| ||
(4) Kathañ ca āvuso bhikkhu catu-rāpasseno hoti?|| ||
Idh'āvuso bhikkhu saŋkhāy'ekaɱ paṭisevati,||
saŋkhāy'ekaɱ adhivāseti,||
saŋkhāy'ekaɱ parivajjeti,||
saŋkhāy'ekaɱ vinodeti.|| ||
Evaɱ kho āvuso bhikkhu caturāpasseno hoti.|| ||
(5) Kathañ ca āvuso bhikkhu panunna-pacceka-sacco hoti?|| ||
Idh'āvuso bhikkhuno yāni hi puthu-samaṇa-brāhmaṇānaɱ puthu-ppacceka-saccāni sabbāni'ssa tāni nunnāni honti panunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni.|| ||
Evaɱ kho āvuso bikkhu panunnapaccekasacco hoti.|| ||
(6) Katañ ca āvuso bhikkhu samavaya-saṭṭhesano hoti?|| ||
Idh'āvuso bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti,||
bhavesanā pahīnā hoti,||
brahmacariyesanā paṭippassaddhā hoti.|| ||
Evaɱ kho āvuso bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.|| ||
(7) Kathañ c'āvuso bhikkhu anāvilasaŋkappo hoti?|| ||
Idh'āvuso bhikkhuno kāma-saŋkappo pahīno hoti,||
vyāpāda-saŋkappo pahīno hoti,||
vihiɱsā-saŋkappo pahīno hoti.|| ||
Evaɱ kho āvuso bhikkhu anāvilasaŋkappo hoti.|| ||
(8) Kathañ c'āvuso bhikkhu passaddha-kāya-sankhāro hoti?|| ||
Idh'āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb'eva somanassa-domanassānaɱ attha-gamā adukkha-m-asukhaɱ upekkhā-sati-pārisuddhiɱ catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||
Evaɱ kho āvuso bhikkhu passaddhakāyasankhāro hoti.|| ||
(9) Kathañ c'āvuso bhikkhu suvimutta-citto hoti?|| ||
Idh'āvuso bhikkhuno rāgā cittaɱ vimuttaɱ hoti, dosā cittaɱ vimuttaɱ hoti,||
mohā cittaɱ vimuttaɱ hoti.|| ||
Evaɱ kho āvuso bhikkhu suvimuttacitto hoti.|| ||
(10) Kathañ c'āvuso bhikkhu suvimutta-pañño hoti?|| ||
Idh'āvuso bhikkhu 'Rāgo me pahīno ucchinna-mūlo tālā-vatthukato anabhāvaɱ gato āyatiɱ anuppāda-dhammo' ti pajānāti,||
'Doso me pahīno ucchinna-mūlo tālā-vatthukato anabhāvaɱ gato āyatiɱ anuppāda-dhammo' ti pajānāti,||
'Moho me pahīno ucchinna-mūlo tālā-vatthukato anabhāvaɱ gato āyatiɱ anuppādadhammo' ti pajānāti.|| ||
Evaɱ kho āvuso bhikkhu suvimuttappañño hoti.|| ||
Ime dasa dhammā duppaṭivijjhā.|| ||
viii. Katame dasa dhammā uppādetabbā?|| ||
Dasa saññā:||
asubha-saññā,||
maraṇa-saññā,||
āhāre paṭikkūla-saññā,||
sabbaloke anabhirata-saññā,||
anicca-saññā,||
anicce dukkha-saññā,||
dukkhe anatta-saññā,||
pahāna-saññā,||
virāga-saññā,||
nirodha-saññā.|| ||
Ime dasa dhammā uppādetabbā.|| ||
ix. Katame dasa dhammā abhiññeyyā?|| ||
(1) Dasa nijjara-vatthūni:||
sammā-diṭṭhissa micchā-diṭṭhi nijjiṇṇā hoti,||
ye ca micchādiṭṭhi-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,||
te c'assa nijjiṇṇā honti||
sammādiṭṭhi-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.|| ||
(2) Sammā-saŋkappassa micchā-saŋkappo nijjiṇṇo hoti,||
ye ca micchāsaŋkappa-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,||
te c'assa nijjiṇṇā honti,||
sammāsaŋka-paccayā ca aneka kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.|| ||
(3) Sammā-vāc'assa micchā-vācā nijjiṇṇā hoti,||
ye ca micchāvāca-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,||
te c'assa nijjiṇṇā honti,||
sammāvāca-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.|| ||
(4) Sammā-kammantassa micchā-kammanto nijjiṇṇo hoti,||
ye ca micchākammanta-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,||
te c'assa nijjiṇṇā honti,||
sammākammanta-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.|| ||
(5) Sammā-ājīvassa micchā-ājīvo nijjiṇṇo hoti,||
ye ca micchāājīva-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,||
te c'assa nijjiṇṇā honti,||
sammāājīva-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.|| ||
(6) Sammā-vāyāmassa micchā-vāyāmo nijjiṇṇo hoti,||
ye ca micchāvāyāma-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,||
te c'assa nijjiṇṇā honti,||
sammā vāyāma-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.|| ||
(7) Sammā-satissa micchā-sati nijjiṇṇā hoti,||
ye ca micchāsati-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,||
te c'assa nijjiṇṇā honti,||
sammāsati-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.|| ||
(8) Sammā-samādhissa micchā-samādhi nijjiṇṇo hoti,||
ye ca micchāsamādhi-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,||
te c'assa nijjiṇṇā honti,||
sammāsamādhi-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.|| ||
(9) Sammā-ñāṇassa micchā-ñāṇaɱ nijjiṇṇaɱ hoti,||
ye ca micchāñāṇa-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,||
te c'assa nijjiṇṇā honti,||
sammāñāṇa-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.|| ||
(10) Sammā-vimuttissa micchā-vimutti nijjiṇṇā hoti,||
ye ca micchāvimutti-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,||
te c'assa nijjiṇṇā honti,||
sammāvimutti-paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripūriɱ gacchanti.|| ||
Ime dasa dhammā abhiññeyyā,
[292] x. Katame dasa dhammā sacchikātabbā?|| ||
Dasa asekkhā dhammā:||
asekkhā sammā-diṭṭhi,||
asekkho sammā-saŋkappo,||
asekkhā sammā-vācā,||
asekkho sammā-kammanto,||
asekkho sammā-ājīvo,||
asekkho sammā-vāyāmo,||
asekkhā sammā-sati,||
asekkho sammā-samādhi,||
asekkhaɱ sammā-ñāṇaɱ,||
asekkhā sammā-vimutti.|| ||
Ime dasa dhammā sacchikātabbā.|| ||
Iti ime sata dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā Tathāgatena abhisambuddhā'ti.|| ||
Idam avocā yasmā Sāriputto.|| ||
Attamanā te bhikkhu āyasmato Sāriputtassa bhāsitaɱ abhinandunti.|| ||
DASUTTARASUTTAṂ NIṬṬHITAṂ EKĀDASAMAṂ|| ||