Majjhima Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Majjhima Nikāya
I. Mūlapaṇṇāsa
5. Cūḷa Yamaka Vagga

Sutta 49

Brahmā-Nimantaṇika Suttaɱ

Based on the 'Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.'

 


 

[1][chlm][pts][than][upal] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti.|| ||

Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

2. Ekam idāhaɱ bhikkhave samayaɱ Ukkaṭṭhāyaɱ viharāmi Subhagavane sāl-arāja-mūle.|| ||

Tena kho pana bhikkhave samayena Bakassa brahmuno evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ hoti:

'Idaɱ niccaɱ||
idaɱ dhuvaɱ||
idaɱ sassataɱ||
ida kevalaɱ||
idaɱ acavana-dhammaɱ,||
idaɱ hi na jāyati||
na jīyati||
na mīyati||
na cavati||
na upapajjati,||
ito ca pan'aññaɱ uttariɱ nissaraṇaɱ n'atthī' ti.|| ||

3. Atha khvāhaɱ bhikkhave Bakassa brahmuno cetasā ceto-parivitakkam-aññāya||
seyyathā pi nāma balavā puriso||
samiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya||
pasāritaɱ vā bāhaɱ samiñjeyya||
evam-evaɱ Ukkaṭṭhāyaɱ Subhagavane sāl-arāja-mūle antarahito||
tasmiɱ brahmaloke pātu-r-ahosiɱ.|| ||

Addasā kho maɱ bhikkhave Bako Brahmā dūrato va āgacchantaɱ,||
disvāna maɱ etad-avoca:|| ||

'Ehi kho mārisa,||
sāgataɱ mārisa,||
cirassaɱ kho mārisa||
imaɱ pariyāyam-akāsi||
yad idaɱ idh'āgamanāya.|| ||

Idaɱ hi mārisa niccaɱ||
idaɱ dhuvaɱ||
idaɱ sassataɱ||
idaɱ kevalaɱ||
idaɱ acavana-dhammaɱ,||
idaɱ hi na jāyati||
na jīyati||
na mīyati||
na cavati||
na upapajjati,||
ito ca pan'aññaɱ uttariɱ nissaraṇaɱ n'atthī' ti.|| ||

4. Evaɱ vutte aham-bhikkhave Bakaɱ Brahmānaɱ etad-avocaɱ:|| ||

'Avijjāgato vata bho Bako Brahmā,||
avijjāgato vata bho Bako Brahmā,||
yatra hi nāma aniccaɱ||
yeva samānaɱ 'niccan' ti vakkhati,||
addhuvaɱ yeva samānaɱ 'dhuvan' ti vakkhati,||
asassataɱ yeva samānaɱ 'sassatan' ti vakkhati,||
akevalaɱ yeva samānaɱ 'kevalan' ti vakkhati,||
cavana-dhammaɱ yeva samānaɱ 'acavana-dhamm' ti vakkhati,||
yattha ca pana jāyati ca||
jīyati ca||
mīyati ca||
cavati ca||
upapajjati ca||
taɱ tathā vakkhati:||
'iḍaɱ hi na jāyati||
na jīyati||
na mīyati||
na cavati||
na upapajjatī' ti,||
santañ ca pan'aññaɱ uttariɱ nis-saraṇaɱ:||
'n'atth'aññaɱ uttariɱ nis saraṇan' ti vakkhatī" ti.|| ||

5. Atha kho bhikkhave Māro pāpimā aññataraɱ Brahma-pārisajjaɱ anvāvisitvā maɱ etad-avoca:

'Bhikkhu bhikkhu,||
mētam-āsado,||
mētam-āsado,||
eso hi bhikkhu Brahmā Mahā- [327] Brahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sañjitā vasī pitā bhūtabhabyānaɱ.|| ||

Ahesuɱ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇa-brāhmaṇā lokasmiɱ||
paṭhavī-garahakā paṭhavī-jigucchakā,||
āpa-garahakā āpa-jigucchakā,||
teja-garahakā teja-jigucchakā,||
vāya-garahakā vāya-jigucchakā,||
bhūta-garahakā bhūta-jigucchakā,||
deva-garhakā deva-jigucchakā,||
Pajāpati-garahakā Pajāpati-jigucchakā,||
Brahma-garahakā Brahma-jigucchakā,||
te kāyassa bhedā pāṇupacchedā hīne kāye patiṭṭhitā.|| ||

Ahesuɱ pana bhikkhu tayā pubbe samaṇa-brāhmaṇā lokasmiɱ||
paṭhavī-pasaɱsakā paṭhav'ābhinandino,||
āpa-pasaɱsakā āp'ābhinandino,||
teja-pasaɱsakā tej'ābhinandino,||
vāya-pasaɱsakā vāy'ābhinandino,||
bhūta-pasaɱsakā bhūt'ābhinandino,||
deva-pasaɱsakā dev'ābhinandino,||
Pajāpati-pasaɱsakā Pajāpat'ābhinandino,||
Brahma-pasaɱsakā Brahm'ābhinandino,||
te kāyassa bhedā pāṇupacchedā paṇīte kāye patiṭṭhitā' ti.|| ||

Tan-tāhaɱ bhikkhu evaɱ vadāmi:

'Iŋgha tvaɱ mārisa yad-eva te Brahmā āha tad-eva tvaɱ karohi,||
mā tvaɱ Brahmuno vacanaɱ upātivattittho.|| ||

Sace kho tvaɱ bhikkhu Brahmuno vacanaɱ upātivattissasi,||
seyyathā pi nāma puriso siriɱ āgacchantiɱ daṇḍena paṭippaṇāmeyya,||
seyyathā pi vā pana bhikkhu puriso narakappapāte papatanto hatthehi ca pādehi ca paṭhaviɱ virāgeyya,||
evaɱ-sampadam-idaɱ bhikkhu tuyhaɱ bhavissati.|| ||

Iŋgha tvaɱ mārisa yad-eva te Brahmā āha tad-eva tvaɱ karohi,||
mā tvaɱ Brahmuno vacanaɱ upātivattittho.|| ||

Nanu tvaɱ bhikkhu passasi brahmiɱ parisaɱ sannisinnan' ti.|| ||

Iti kho maɱ bhikkhave Māro pāpimā brahmiɱ parisaɱ upanesi.|| ||

Evaɱ vutte ahaɱ bhikkhave Māraɱ pāpimantaɱ etad-avocaɱ:|| ||

'Jānāmi kho tāhaɱ pāpima,||
mā tvaɱ maññittho:||
"na maɱ jānātī" ti.|| ||

Māro tvam-asi pāpima,||
yo c'eva pāpima Brahmā||
yā ca Brahmaparisā||
ye ca Brahmapārisajjā sabbe va tava hatthagatā,||
sabbe va tava vasagatā.|| ||

Tuyhaɱ hi pāpima evaɱ hoti:|| ||

"Eso pi me assa hatthagato,||
eso pi me assa vasagato" ti.|| ||

Ahaɱ kho pana pāpima n'eva tava hatthagato,||
n'eva tava vasagato' ti.|| ||

6. Evaɱ vutte bhikkhave Bako Brahmā maɱ etad-avoca:|| ||

'Ahaɱ hi mārisa||
niccaɱ yeva samānaɱ "niccan" ti vadāmi,||
[328] dhuvaɱ yeva samānaɱ "dhuvan" ti vadāmi,||
sassataɱ yeva samānaɱ "sassatan" ti vadāmi,||
kevalaɱ yeva samānaɱ "kevalan" ti vadāmi,||
acavana-dhammaɱ yeva samānaɱ "acavana-dhamman" ti vadāmi,||
yattha ca pana||
na jāyati||
na jīyati||
na mīyati||
na cavati||
na upapajjati||
tad-evāhaɱ vadāmi:||
"idaɱ hi na jāyati||
na jīyati||
na mīyati||
na cavati||
na upapajjati,"||
asantañ ca pan'aññaɱ uttariɱ nissaraṇaɱ:||
"na-tth'aññaɱ uttariɱ nissaraṇan" ti vadāmi.|| ||

Ahesuɱ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇa-brāhmaṇā lokasmiɱ,||
yāvatakaɱ tuyhaɱ kasiṇaɱ āyu tāvatakaɱ tesaɱ tapokammam-eva ahosi,||
te kho evaɱ jāneyyuɱ:||
santaɱ vā aññaɱ uttariɱ nissaraṇaɱ:||
"atth'aññaɱ uttariɱ nissaraṇan" ti,||
asantaɱ vā aññaɱ uttariɱ nissaraṇaɱ:||
"na-tth'aññaɱ uttariɱ nissaraṇan" ti.|| ||

Tan-tāhaɱ bhikkhu evaɱ vadāmi:|| ||

Na c'ev'aññaɱ uttariɱ nissaraṇaɱ dakkhi'ssasi,||
yāvad-eva ca pana kilamathassa vighātassa bhāgī bhavissasi.|| ||

Sace kho tvaɱ bhikkhu paṭhaviɱ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathākāmakaraṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace āpaɱ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathākāmakaraṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace tejaɱ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathākāmakaraṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace vāyaɱ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathākāmakaraṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace bhūte ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathākāmakaraṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace deve ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathākāmakaraṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace Pajāpatiɱ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathākāmakaraṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace Brahmaɱ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathākāmakaraṇīyo||
bāhiteyyo' ti.|| ||

'Aham-pi kho etaɱ Brahme jānāmi:

Sace paṭhaviɱ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathākāmakaraṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace āpaɱ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathākāmakaraṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace tejaɱ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathākāmakaraṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace vāyaɱ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathākāmakaraṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace bhūte ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathākāmakaraṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace deve ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathākāmakaraṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace Pajāpatiɱ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathākāmakaraṇīyo||
bāhiteyyo,|| ||

sace Brahmaɱ ajjhosissasi opasāyiko me bhavissasi||
vatthusāyiko||
yathākāmakaraṇīyo||
bāhiteyyo.|| ||

Api ca te ahaɱ Brahme gatiñ ca pajānāmi jutiñ ca pajānāmi:||
evaɱ mahiddhiko Bako Brahmā,||
evaɱ mahānubhāvo Bako Brahmā,||
evaɱ mahesakkho Bako Brahmā' ti.|| ||

Yathākathaɱ pana me tvaɱ mārisa gatiñ ca pajānāsi jutiñ ca pajānāsi:|| ||

'Evaɱ mahiddhiko Bako Brahmā,||
evaɱ mahānubhāvo Bako Brahmā||
evaɱ mahesakkho Bako Brahmā' ti:

9. Yāvatā candimasuriyā pariharanti disā bhanti virocanā
tāva sahassadhā loko,||
ettha te vattatī vaso.
Paroparañ ca jānāsi atho rāgavirāginaɱ,
itthabhāvaññathābhāvaɱ sattānaɱ āgatiɱ gatin' ti.|| ||

Evaɱ kho te apaɱ Brahme gatiñ ca pajānāmi jutiñ ca pajānāmi:|| ||

'Evaɱ mahiddhiko Bako Brahmā,||
evaɱ mahānubhāvo [329] Bako Brahmā,||
evaɱ mahesakkho Bako Brahmā' ti.|| ||

10. Atthi kho Brahme aññe tayo kāyā,||
tattha tvaɱ na jānāsi na passasi,||
tyāhaɱ jānāmi passāmi.|| ||

Atthi kho Brahme Ābhassarā nāma kāyo yato tvaɱ cuto idhūpapanno,||
tassa te aticiranivāsena sā sati muṭṭhā,||
tena taɱ tvaɱ na jānāsi na passasi,||
tam-ahaɱ jānāmi passāmi.|| ||

Evam-pi kho ahaɱ Brahme n'eva te samasamo abhiññāya,||
kuto nīceyyaɱ,||
atha kho aham-eva tayā bhiyyo.|| ||

Atthi kho Brahme Subhakiṇṇā nāma kāyo yato tvaɱ cuto idhūpapanno,||
tassa te aticiranivāsena sā sati muṭṭhā,||
tena taɱ tvaɱ na jānāsi na passasi,||
tam-ahaɱ jānāmi passāmi.|| ||

Evam-pi kho ahaɱ Brahme n'eva te samasamo abhiññāya,||
kuto nīceyyaɱ,||
atha kho aham-eva tayā bhiyyo.|| ||

Atthi kho Brahme Vehapphalā nāma kāyo yato tvaɱ cuto idhūpapanno,||
tassa te aticiranivāsena sā sati muṭṭhā,||
tena taɱ tvaɱ na jānāsi na passasi,||
tam-ahaɱ jānāmi passāmi.|| ||

Evam-pi kho ahaɱ Brahme n'eva te samasamo abhiññāya,||
kuto nīceyyaɱ,||
atha kho aham-eva tayā bhiyyo.|| ||

11. Paṭhaviɱ kho ahaɱ Brahme paṭhavito||
abhiññāya yāvatā paṭhaviyā paṭhavattena ananubhūtaɱ||
tad abhiññāya||
"paṭhavī nāhosi,||
paṭhaviyā nāhosi,||
paṭhavito nāhosi,||
paṭhavī me" ti nāhosi,||
paṭhaviɱ nābhivadiɱ.|| ||

Evam-pi kho ahaɱ Brahme n'eva te samasamo abhiññāya,||
kuto nīceyyaɱ,||
atha kho aham-eva tayā bhiyyo.|| ||

12-23. Āpaɱ kho ahaɱ Brahme ...||
tejaɱ kho ahaɱ Brahme ...||
vāyaɱ kho ahaɱ Brahme . . .||
bhūte kho ahaɱ Brahme ...||
deve kho ahaɱ Brahme ...||
Pajāpatiɱ kho ahaɱ Brahme ...||
Brahmaɱ kho ahaɱ Brahme ...||
Ābhassare kho ahaɱ Brahme ...||
Subhakiṇṇe kho ahaɱ Brahme ...||
Vehapphale kho ahaɱ Brahme ...||
Abhibhuɱ kho ahaɱ Brahme ...||
sabbaɱ kho ahaɱ Brahme sabbato||
abhiññāya yāvatā sabbassa sabbattena ananubhūtaɱ||
tad ... abhiññāya||
"sabbaɱ nāhosi,||
sabbasmiɱ nāhosi,||
sabbato nāhosi,||
sabbam-me" ti nāhosi,||
sabbaɱ nābhivadiɱ.|| ||

Evam-pi kho ahaɱ Brahme n'eva te samasamo abhiññāya,||
kuto nīceyyaɱ,||
atha kho aham-eva tayā bhiyyo" ti.|| ||

24. "Sace kho te mārisa sabbassa sabbattena ananubhūtaɱ,||
mā h'eva te rittakam-eva ahosi tucchakam-eva ahosi.|| ||

25. Viññāṇaɱ anidassanaɱ anantaɱ sabbatopabhaɱ,||
taɱ paṭhaviyā paṭhavattena ananubhūtaɱ,||
āpassa āpattena ananubhūtaɱ,||
tejassa tejattena ananubhūtaɱ,||
vāyassa vāyattena ananubhūtaɱ,||
bhūtānaɱ bhūtattena ananubhūtaɱ,||
devānaɱ devattena ananubhūtaɱ,||
Pajāpatissa Pajāpatattena ananubhūtaɱ,||
Brahmānaɱ brahmattena ananubhūtaɱ,||
Ābhassarānaɱ Ābhassarattena ananubhūtaɱ,||
Subhakiṇṇānaɱ Subhakiṇṇattena ananubhūtaɱ,||
Vehapphalānaɱ Vehapphalat- [330] tena ananubhūtaɱ,||
Abhibhussa Abhibhat tena ananubhūtaɱ,[1]||
sabbassa sabbattena ananubhūtaɱ.|| ||

Handa ca hi te mārisa antara-dhāyāmi' ti.|| ||

'Handa ca hi me tvaɱ Brahme antaradhāyassu sace visahasī' ti.|| ||

Atha kho bhikkhave Bako Brahmā:|| ||

'Antaradhāyissāmi samaṇassa Gotamassa.|| ||

Antaradhāyissāmi samaṇassa Gotamassā' ti.|| ||

n'eva-ssu me Sakkoti antaradhāyituɱ.|| ||

Evaɱ vutte ahaɱ bhikkhave Bakaɱ Brahmānaɱ etad-avocaɱ:|| ||

'Handa ca hi te Brahme antaradhāyāmī' ti.|| ||

'Handa ca hi me tvaɱ mārisa antaradhāyassu sace visahasī' ti.|| ||

Atha khvāhaɱ bhikkhave tathā- rūpaɱ iddhābhisankhāraɱ abhisaŋkhāsiɱ:|| ||

'Ettāvatā Brahmā ca||
Brahmaparisā ca||
Brahmapārisajjā ca||
saddañ ca me sossanti||
na ca maɱ dakkhintī' ti|| ||

antarahito imaɱ gāthaɱ abhāsiɱ:

'Bhave vāhaɱ bhayaɱ disvā bhavañ-ca vibhavesinaɱ
bhavaɱ nābhivadiɱ kañci nandiñ ca na upādiyin' ti|| ||

28. Atha kho bhikkhave Brahmā ca||
Brahmaparisā ca||
Brahma-pārisajjā ca||
acchariyabbhuta-citta-jātā ahesuɱ:|| ||

'Acchariyaɱ vata bho,||
abbhutaɱ vata bho||
samaṇassa Gotamassa mahiddhikatā mahānubhāvatā,||
na vata no ito pubbe diṭṭho vā suto vā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā evaɱ mahiddhiko evaɱ mahānubhāvo yathā'yaɱ Samaṇo Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito.|| ||

Bhavarāmāya vata bho pajāya bhava-ratāya bhava-sammuditāya samūlaɱ bhavaɱ udabbahī' ti.|| ||

29. Atha kho bhikkhave Māro pāpimā aññataraɱ Brahma-pārisajjaɱ anvāvisitvā maɱ etad-avoca:|| ||

'Sace kho tvaɱ mārisa evaɱ jānāsi,||
sace tvaɱ evam-anubuddho,||
mā sāvake upanesi||
mā pabbajite,||
mā sāvakānaɱ dhammaɱ desesi||
mā pabbajitānaɱ,||
mā sāvakesu gedhim-akāsi||
mā pabbajitesu.|| ||

Ahesuɱ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇa-brāhmaṇā lokasmiɱ arahanto Sammā-sambuddhā paṭijānamānā,||
te sāvake upanesuɱ||
pabbajite,||
sāvakānaɱ dhammaɱ desesuɱ||
pabbajitānaɱ,||
sāvakesu gedhim-akaɱsu||
pabbajitesu.|| ||

Te sāvake upanetvā||
pabbajite,||
sāvakānaɱ dhammaɱ desetvā||
pabbajitānaɱ,||
sāvakesu gedhikata-cittā||
pabbajitesu,||
kāyassa bhedā pāṇupacchedā hīne kāye patiṭṭhitā.|| ||

Ahesuɱ pana bhikkhu tayā pubbe samaṇa-brāhmaṇā lokasmiɱ arahanto Sammā-sambuddhā [331] paṭijānamānā,||
te na sāvake upanesuɱ
na pabbajite,||
na sāvakānaɱ dhammaɱ desesuɱ||
na pabbajitānaɱ,||
na sāvakesu gedhim-akaɱsu||
na pabbajitesu.|| ||

Te na sāvake upanetvā||
na pabbajite,||
na sāvakānaɱ dhammaɱ desetvā||
na pabbajitānaɱ,||
na sāvakesu gedhi-kata-cittā||
na pabbajitesu,||
kāyassa bhedā pāṇupacchedā paṇīte kāye patiṭṭhitā.|| ||

30. Tan-tāhaɱ bhikkhu evaɱ vadāmi:|| ||

Iŋgha tvaɱ mārisa appossukko diṭṭha-dhamma-sukha-vihāraɱ anuyutto viharassu,||
anakkhātaɱ kusalaɱ hi mārisa,||
mā paraɱ ovadāhī' ti.|| ||

Evaɱ vutte ahaɱ bhikkhave Māraɱ pāpimantaɱ etad-avocaɱ:|| ||

'"Jānāmi kho tāhaɱ pāpima,||
mā tvaɱ maññittho:||
na maɱ jānātī" ti.|| ||

Māro tvam-asi pāpima,||
na maɱ tvaɱ pāpima hitānukampī evaɱ vadesi,||
ahitānukampī maɱ tvaɱ pāpima evaɱ vadesi,||
tuyhaɱ hi pāpima evaɱ hoti:|| ||

'Yesaɱ Samaṇo Gotamo dhammaɱ desissati||
te me visayaɱ upātivattissantī' ti.|| ||

Asammāsambuddhā ca pana te pāpima samaṇa-brāhmaṇā samānā:|| ||

'Sammāsambuddh'amhā' ti paṭijāniɱsu.|| ||

Ahaɱ kho pana pāpima Sammāsambuddho va samāno:||
'Sammā-sambuddho'mhī' ti paṭijānāmi.|| ||

Desento pi hi pāpima Tathāgato sāvakānaɱ dhammaɱ tādiso va,||
adesento pi hi pāpima Tathāgato sāvakānaɱ dhammaɱ tādiso va; upanento pi hi pāpima Tathāgato sāvake tādiso va,||
anupanento pi hi pāpima Tathāgato sāvake tādiso va.|| ||

Taɱ kissa hetu?|| ||

Tathāgatassa pāpima ye āsavā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiɱ jāti-jarā-maraṇiyā te pahīnā ucchinna-mūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā.|| ||

Seyyathā pi pāpima tālo matthakācchinno abhabbo puna virūḷhiyā,||
evam-eva kho pāpima Tathāgatassa ye āsavā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiɱ jāti-jarā-maraṇiyā te pahīnā ucchinna-mūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā' ti.|| ||

31. Itih'idaɱ Mārassa ca anālapanatāya Brahmuno ca abhinimantanatāya tasmā imassa veyyākaraṇassa Brahma-nimantaṇikan-t'eva adhivacanan" ti.|| ||

BRAHMANIMANTAṆIKA SUTTA

 


[1]Why is this not the full list as found in the Mulapariyaya?


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page