Majjhima Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Majjhima Nikāya
II. Majjhima-Paṇṇāsa
3. Paribbājaka Vagga

Sutta 76

Sandaka Suttaɱ

Based on the 'Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.'

 


[513]

[1][chlm][pts][upal] Evaɱ me sutaɱ|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosambiyaɱ viharati Ghositārāme.|| ||

2. Tena kho pana samayena Sandako paribbājako pilakkha guhāyaɱ paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiɱ pañca-mattehi paribbājakasatehi.|| ||

3. Atha kho āyasmā Ānando sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi 'āyāmāvuso yena devakaṭasobbho ten'upasaŋkamissāma guhādassanāyā' ti.|| ||

Evam āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Ānandassa paccassosuɱ.|| ||

Atha kho āyasmā Ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiɱ yena devakaṭasobbho ten'upasaŋkami.|| ||

4. Tena kho pana samayena Sandako paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiɱ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya aneka-vihitaɱ tiracchāna-kathaɱ kathentiyā.|| ||

Seyyathīdaɱ: rāja-kathaɱ cora-kathaɱ mahāmattakataɱ senā-kathaɱ bhaya-kathaɱ yuddha-kathaɱ anna-kathaɱ pāna-kathaɱ vattha-kathaɱ yāna-kathaɱ sayana-kathaɱ mālā-kathaɱ gandha-kathaɱ ñāti-kathaɱ gāma-kathaɱ nigama-kathaɱ nagara-kathaɱ janapada-kathaɱ itthi-kathaɱ purisakathaɱ sūra-kathaɱ visikhā-kathaɱ kumbhaṭṭhāna-kathaɱ pubba-peta-kathaɱ nānatta-kathaɱ lokakkhāyikaɱ samuddak- [514] khāyikaɱ itibhavābhava-kathaɱ iti vā.|| ||

Addasā kho Sandako paribbājako āyasmantaɱ Ānandaɱ dūrato va āgacchantaɱ.|| ||

Disvāna sakaɱ parisaɱ saṇṭhapesi appasaddā bhonto hontu,||
mā bhonto saddamakattha,||
ayaɱ samaṇassa Gotamassa sāvako āgacchati samaṇo Ānando.|| ||

Yāvatā kho pana samaṇassa Gotamassa sāvakā Kosambiyaɱ paṭivasanti ayaɱ tesaɱ aññataro samaṇo Ānando.|| ||

Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino,||
app'eva nāma appasaddaɱ parisaɱ viditvā upasaŋkamitabbaɱ maññeyyā' ti.|| ||

Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuɱ.|| ||

5. Atha kho āyasmā Ānando yena Sandako paribbājako ten'upasaŋkami.|| ||

Atha kho Sandako paribbājako āyasmantaɱ Ānandaɱ etad avoca: etu kho bhavaɱ Ānando,||
svāgataɱ bhoto Ānandassa cirassaɱ kho bhavaɱ Ānando imaɱ pariyāyamakāsi yad idaɱ idhāgamanāya,||
nisīdatu bhavaɱ Ānando,||
idamāsanaɱ paññattanti.|| ||

Nisīdi kho āyasmā Ānando paññatte āsane.|| ||

Sandako pi kho paribbājako aññataraɱ nīcaɱ āsanaɱ gahetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinnaɱ kho Sandakaɱ paribbājakaɱ āyasmā Ānando etad avoca:|| ||

"Kāyanuttha Sandaka etarahi kathāya sannisinnā,||
kā ca pana vo antarā kathā vippakatā" ti.|| ||

"Tiṭṭhat'esā bho Ānanda kathā,||
yāya mayaɱ etarahi kathāya sannisinnā.|| ||

N'esā bhoto Ānandassa kathā dullabhā bhavissati pacchāpi savaṇāya.|| ||

Sādhu vata bhavantaɱyeva Ānandaɱ paṭibhātu sake ācariyake dhammī kathā" ti.|| ||

"Tena hi Sandaka suṇāhi,||
sādhukaɱ manasi karohi,||
bhāsissāmī" ti.|| ||

"Evaɱ bho" ti kho Sandako paribbājako āyasmato Ānandassa paccassosi.|| ||

Āyasmā Ānando etad avoca:|| ||

6. "Cattāro'me Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena abrahmacariyavāsā akkhātā,||
cattāri ca anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni,||
yattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ na vaseyya vasanto vā na ārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalan"ti.|| ||

Katame pana te bho Ānanda tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā akkhātā,||
yattha [515] viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ na vaseyya vasanto vā na ārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalan" ti?|| ||

7. "Idha Sandaka ekacco satthā evaɱ-vādī hoti evaɱdiṭṭhī: 'n'atthi dinnaɱ n'atthi yiṭṭhaɱ n'atthi hutaɱ n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko n'atthi ayaɱ loko n'atthi paro loko n'atthi mātā n'atthi pitā n'atthi sattā opapātikā n'atthi loke samaṇa-brāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañ ca lokaɱ parañca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedenti,||
cātum-mahā-bhūtiko ayaɱ puriso yadā kālaɱ karoti paṭhavī paṭhavīkāyaɱ anupeti anupagacchati.|| ||

Āpo āpokāyaɱ anupeti anupagacchati,||
tejo tejokāyaɱ anupeti anupagacchati,||
vāyo vāyokāyaɱ anupeti anupagacchati,||
ākāsaɱ indriyāni saŋkamanti,||
āsandipañcamā purisā mataɱ ādāya gacchanti,||
yāva ā'āhanā padāni paññāyanti,||
kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti,||
bhassantāhutiyo dattupaññattaɱ yad idaɱ dānaɱ tesaɱ tucchaɱ musā vilāpo ye keci atthikavādaɱ vadanti,||
bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti param maraṇā' ti.|| ||

8. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: 'ayaɱ kho bhavaɱ satthā evaɱ-vādī evaɱdiṭṭhī.|| ||

'N'atthi dinnaɱ n'atthi yiṭṭhaɱ n'atthi hutaɱ n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko n'atthi ayaɱ loko n'atthi paro loko n'atthi mātā n'atthi pitā n'atthi sattā opapātikā n'atthi loke samaṇa-brāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā,||
ye imañ ca lokaɱ parañca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedenti,||
cātum-mahā-bhūtiko ayaɱ puriso,||
yadā kālaɱ karoti paṭhavī paṭhavīkāyaɱ anupeti anupagacchati,||
āpo āpokāyaɱ anupeti anupagacchati,||
tejo tejokāyaɱ anupeti anupagacchati.|| ||

Vāyo vāyokāyaɱ anupeti anupagacchati,||
ākāsaɱ indriyāni saŋkamanti,||
āsandi pañcamā purisā mataɱ ādāya gacchanti,||
yāva ā'āhanā padāni paññāyanti,||
kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti,||
bhassantāhutiyo,||
dattupaññattaɱ yad idaɱ dānaɱ,||
tesaɱ tucchaɱ musā vilāpo ye keci atthikavādaɱ vadanti,||
bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti,||
vinassanti,||
na honti param maraṇāti.||
Sace imassa bhoto satthuno saccaɱ vacanaɱ,||
akatena me ettha kataɱ,||
abbusitena me ettha vusitaɱ,||
ubhopi mayaɱ ettha samasamā sāmaññaɱ pattā,||
yo cāhaɱ na vadāmi: 'ubho kāyassa bhedā ucchijjissāma vinassissāma,||
na bhavissāma param maraṇā' ti.|| ||

Atirekaɱ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaɱ muṇḍiyaɱ ukkuṭikappadhānaɱ kesamassulocanaɱ,||
yohaɱ puttasambādhasayanaɱ ajjhāvasanto kāsikacandanaɱ paccanubhonto mālāgandhavilepanaɱ dhārento jātarūparajataɱ sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaɱ,||
sohaɱ kiɱjānanto kiɱpassanto imasmiɱ satthari brahmacariyaɱ carissāmi,||
so abrahmacariyaɱ vāso aya'nti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.|| ||

9. Ayaɱ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena paṭhamo abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakkaɱ brahma- [516] cariyaɱ na vaseyya,||
vasanto vā nārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalaɱ.|| ||

10. Puna ca paraɱ Sandaka idh'ekacco satthā evaɱ-vādī hoti evaɱdiṭṭhī: 'karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socayato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaɱ ādiyato sandhiɱ chindato nillopaɱ harato ekāgārikaɱ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraɱ gacchato musābhaṇato,||
karato na karīyati pāpaɱ.|| ||

Khurapariyantena ce pi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaɱsakhalaɱ ekamaɱsapuñjaɱ kareyya,||
n'atthi tato nidānaɱ pāpaɱ,||
n'atthi pāpassa āgamo.|| ||

Dakkhiṇañ ce pi Gaŋgāya tīraɱ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento n'atthi tato nidānaɱ pāpaɱ,||
n'atthi pāpassa āgamo.|| ||

Uttarañ ce pi Gaŋgāya tīraɱ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento n'atthi tato nidānaɱ puññaɱ,||
n'atthi puññassa āgamo.|| ||

Dānena damena saɱyamena saccavajjena n'atthi puññaɱ,||
n'atthi puññassa āgamo' ti.|| ||

11. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ayaɱ kho bhavaɱ satthā evaɱ-vādī evaɱdiṭṭhī: 'karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socayato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaɱ ādiyato sandhiɱ chindato nillopaɱ harato ekāgārikaɱ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraɱ gacchato musābhaṇato karato na karīyati pāpaɱ.|| ||

Khurapariyantena ce pi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaɱsakhalaɱ ekamaɱsapuñjaɱ kareyya,||
n'atthi tato nidānaɱ pāpaɱ,||
n'atthi pāpassa āgamo.|| ||

Dakkhiṇañ ce pi Gaŋgāya tīraɱ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento n'atthi tato nidānaɱ pāpaɱ,||
n'atthi pāpassa āgamo.|| ||

Uttarañ ce pi Gaŋgāya tīraɱ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento n'atthi tato nidānaɱ puññaɱ,||
n'atthi puññassa āgamo,||
dānena damena saɱyamena saccavajjena n'atthi puññaɱ,||
n'atthi puññassa āgamoti.|| ||

Sace imassa bhoto satthuno saccaɱ vacanaɱ,||
akatena me ettha kataɱ,||
abbusitena me ettha vusitaɱ.|| ||

Ubhopi mayaɱ ettha samasamā sāmaññaɱ pattā yo cāhaɱ na vadāmi,||
'ubhinnaɱ kurutaɱ na karīyati pāpan' ti.|| ||

Atirekaɱ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaɱ muṇḍiyaɱ ukkuṭikappadhānaɱ kesamassulocanaɱ,||
yohaɱ puttasambādhasayanaɱ ajjhāvasanto kāsikacandanaɱ paccanubhonto mālāgandhavilepanaɱ dhārento jātarūparajataɱ sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaɱ.|| ||

Sohaɱ kiɱjānanto kiɱpassanto imasmiɱ satthari brahmacariyaɱ carissāmi,||
so 'abrahmacariyavāso ayan' ti.iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.|| ||

12. Ayaɱ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena dutiyo abrahmacariyavāso akkhāto,||
yattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ na vaseyya,||
vasanto vā na ārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalaɱ.|| ||

13. Puna ca paraɱ Sandaka idh'ekacco satthā evaɱ-vādī hoti evaɱdiṭṭhī:|| ||

N'atthi hetu n'atthi paccayo sattānaɱ saŋkilesāya,||
ahetu appaccayā sattā saŋkilissanti.|| ||

N'atthi hetu n'atthi paccayo sattānaɱ visuddhiyā,||
ahetu appaccayā sattā visujjhanti.|| ||

N'atthi balaɱ n'atthi viriyaɱ n'atthi purisat- [517] thāmo n'atthi purisaparakkamo,||
sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā niyatisaŋgatibhāvapariṇatā chassevābhijātisu sukhadukkhaɱ paṭisaŋvedentī' ti.|| ||

14. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: 'ayaɱ kho bhavaɱ satthā evaɱ-vādī evaɱdiṭṭhī: n'atthi hetu n'atthi paccayo sattānaɱ saŋkilesāya.|| ||

Ahetu appaccayā sattā saŋkilissanti.|| ||

N'atthi hetu n'atthi paccayo sattānaɱ visuddhiyā.|| ||

Ahetu appaccayā sattā visujjhanti.|| ||

N'atthi balaɱ n'atthi viriyaɱ n'atthi purisatthāmo n'atthi purisaparakkamo,||
sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā niyatisaŋgatibhāvapariṇatā chassevābhijātisu sukhadukkhaɱ paṭisaŋvedentī' ti.|| ||

Sace imassa bhoto satthuno saccaɱ vacanaɱ,||
akatena me ettha kataɱ,||
abbusitena me ettha vusitaɱ.|| ||

Ubhopi mayaɱ ettha samasamā sāmaññaɱ pattā,||
yocāhaɱ na vadāmi,||
ubho ahetu appaccayā visujjhissāmā' ti.|| ||

Atirekaɱ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaɱ muṇḍiyaɱ ukkuṭikappadhānaɱ kesamassu locanaɱ.|| ||

Yohaɱ puttasambādhasayanaɱ ajjhāvasanto kāsikacandanaɱ paccanubhonto mālāgandhavilepanaɱ dhārento jātarūparajataɱ sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaɱ.|| ||

Sohaɱ kiɱjānanto kiɱpassanto imasmiɱ satthari brahmacariyaɱ carissāmi.|| ||

So abrahmacariyavāso aya'nti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.|| ||

15. Ayaɱ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena tatiyo abrahmacariyavāso akakhāto,||
yattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ na vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalaɱ.|| ||

16. Puna ca paraɱ Sandaka idh'ekacco satthā evaɱ-vādī hoti evaɱdiṭṭhī: satt'ime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā.|| ||

Te na iñjanti na viparinamanti.|| ||

Nāññamaññaɱ vyābādhenti.|| ||

Nālaɱ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā.|| ||

Katame satta?|| ||

Paṭhavīkāyo āpokāyo tejokāyo vāyo kāyo sukhe dukkhe jīve satt'ime.|| ||

Ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā.|| ||

Te na iñjanti,||
na viparinamanti,||
nāññamaññaɱ vyābādenti,||
nālaɱ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā.|| ||

Tattha n'atthi hantā vā ghātetā vā sotā vā sāvetā vā viññātā vā viññāpetā vā yepi tiṇhena satthena sīsaɱ chindati.|| ||

Na koci kañci jīvitā voropeti.|| ||

Sattannaɱ tv'eva kāyānamantarena satthaɱ vivaramanupatati.|| ||

Cuddasa kho panimāni yonipamukhasatasahassāni saṭṭhiñca satāni cha ca satāni.|| ||

Pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca,||
dvaṭṭhi paṭipadā,||
dvaṭṭh'antarakappā,||
chaḷābhijātiyo,||
aṭṭha purisabhūmiyo,||
ekūnapaññāsa ājīvasate,||
ekūnapaññāsa paribbājakasate,||
ekūna- [518] paññāsa nāgāvāsasate,||
vīse indriyasate,||
tiɱse nirayasate,||
chattiɱsa rajodhātuyo,||
satta saññīgabbhā,||
satta asaññīgabbhā,||
satta nigaṇṭhīgabbhā,||
satta devā,||
satta mānusā,||
satta pesācā,||
satta sarā,||
satta pavuṭā,||
satta papātā,||
satta papātasatāni,||
sattasupinā,||
sattasupinasatāni,||
cullāsītimahākappuno satasahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saɱsaritvā dukkhassantaɱ karissanti.|| ||

Tattha n'atthi imināhaɱ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaɱ vā kammaɱ paripācessāmi,||
paripakkaɱ vā kammaɱ phussa phussa byantīkarissāmīti.|| ||

Hevaɱ n'atthi doṇamite sukhadukkhe,||
pariyantakaṭe saɱsāre,||
n'atthi hāyanavaḍḍhane,||
n'atthi ukkaɱsāvakaɱse.|| ||

Seyyathā pi nāma suttagu'e khitte nibbeṭhiyamānameva paleti,||
evam evaɱ bāle vā paṇḍite vā sandhāvitvā saɱsaritvā dukkhassantaɱ karissantī ti.|| ||

17. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ayaɱ kho bhavaɱ satthā evaɱ-vādī evandiṭṭhī: satt'ime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā.|| ||

Te na iñjanti,||
na viparinamanti,||
nāññamaññaɱ vyābādhenti,||
nālaɱ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā.|| ||

Katame satta?|| ||

paṭhavīkāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve satt'ime.|| ||

Ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā.|| ||

Te na iñjanti,||
na viparinamanti,||
nāññamaññaɱ vyābādhenti.|| ||

Nālaɱ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā.|| ||

Tattha n'atthi hantā vā ghātetā vā sotā vā sāvetā vā viññātā vā viññāpetā vā yopi tiṇhena satthena sīsaɱ chindati,||
na koci kañci jīvitā voropeti,||
sattannaɱ yeva kāyānamantarena satthaɱ vivaramanupatati.Cuddasa kho panimāni yoni pamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā chaḷābhijātiyo aṭṭha purisabhūmiyo ekūnapaññāsa ājīvasate1 ekūnapaññāsa paribbājakasate ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indirayasate tiɱse nirayasate chattiɱsa rajodhātuyo satta saññīgabbhā satta asaññīgabbhā satta nigaṇṭhīgabbhā sattadevā sattamānusā sattapesācā satta sarā satta pavuṭā satta papātā satta papātasatāni satta supinā supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni.|| ||

Yāni bāle capaṇḍite ca sandhāvitvā saɱsaritvā dukkhassantaɱ karissanti.|| ||

Tattha n'atthi imināhaɱ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaɱ vā kammaɱ paripācessāmi,||
paripakkaɱ vā phussa phussa vyantīkarissāmīti.|| ||

Hevaɱ n'atthi doṇamite sukhadukkhe,||
pariyantakaṭe saɱsāre,||
n'atthi hāyanavaḍḍhane n'atthi ukkaɱsāvakaɱse.|| ||

Seyyathā pi nāma suttagu'e khitte nibbeṭhiyamānameva paleti.|| ||

Evam evaɱ bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saɱsaritvā dukkhassannaɱ karissantī' ti.||
Sace imassa bhoto satthuno sacchaɱ vacanaɱ,||
akatena me ettha kataɱ abbusitena me ettha vusitaɱ.|| ||

Ubhopi mayaɱ ettha samasamā sāmaññaɱ pattā,||
yo cāhaɱ na vadāmi: ubho sandhāvitvā saɱsaritvā dukkhassantaɱ karissāmā' ti.|| ||

Atirekaɱ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaɱ muṇḍiyaɱ ukkuṭikappadhānaɱ kesamassulocanaɱ,||
yohaɱ puttasambādhasayanaɱ ajjhāvasanto kāsikacandanaɱ paccanubhonto mālāgandhavilepanaɱ dhārento jātarūparajataɱ sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaɱ.|| ||

Sohaɱ kiɱjānanto kiɱpassanto imasmiɱ satthari brahmacariyaɱ carissāmi.|| ||

18. So abrahmacariyavāso ayanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati ayaɱ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena catuttho abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ na vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalaɱ.|| ||

19. Ime kho te Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā akkhātā [519] yattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ na vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalan ti.|| ||

20. Acchariyaɱ bho Ānanda,||
abbhutaɱ bho Ānanda,||
yāvañ c'idaɱ tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā vasamānā abrahmacariyavāsāti akkhātā yattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ na vaseyya,||
vasanto vā nārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalan ti.|| ||

Katamāni pana tāni bho Ānanda tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena cattāri anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni yattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ na vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalan ti:|| ||

21. Idha Sandaka ekacco satthā sabbaññū sabbadassāvī aparisesaɱ ñāṇa-dassanaɱ paṭijānāti: carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataɱ samitaɱ ñāṇa-dassanaɱ paccupaṭṭhitanti.|| ||

So suññampi agāraɱ pavisati,||
piṇḍampi na labhati,||
kukkuropi ḍasati,||
caṇḍenapi hatthinā samāgacchati,||
caṇḍenapi assena samāgacchati,||
caṇḍenapi goṇena samāgacchati,||
itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchati,||
gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchati,||
so kimidanti puṭṭho samāno suññaɱ me agāraɱ pavisitabbaɱ ahosi,||
tena pāvisiɱ.|| ||

Piṇḍaɱ me aladdhabbaɱ ahosi,||
tena nālatthaɱ.|| ||

Kukkurena ḍasitabbaɱ ahosi,||
tenamhi daṭṭho.|| ||

Caṇḍena hatthinā samāgantabbaɱ ahosi,||
tena samāgamaɱ.|| ||

Caṇḍena assena samāgantabbaɱ ahosi,||
tena samāgamaɱ.|| ||

Caṇḍena goṇena samāgantabbaɱ ahosi,||
tena samāgamaɱ.|| ||

Itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchitabbaɱ ahosi,||
tena pucchiɱ.|| ||

Gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchitabbaɱ ahosi,||
tenāpucchinti.|| ||

22. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: 'ayaɱ kho bhavaɱ satthā sabbaññū sabbadassāvī aparisesaɱ ñāṇa-dassanaɱ paṭijānāti: carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataɱ samitaɱ ñāṇa-dassanaɱ paccupaṭṭhitanti.|| ||

So suññampi agāraɱ pavisati,||
piṇḍampi na labhati,||
kukkuropi ḍasati,||
caṇḍenapi hatthinā samāgacchati,||
caṇḍenapi assena samāgacchati,||
caṇḍenapi goṇena samāgacchati,||
itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchati,||
gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchati,||
so kimidanti puṭṭho samāno suññaɱ me agāraɱ pavisitabbaɱ ahosi,||
tena pāvisiɱ.|| ||

Piṇḍaɱ me aladdhabbaɱ ahosi,||
tena nālatthaɱ.|| ||

Kukkurena ḍasitabbaɱ ahosi,||
tenamhi daṭṭho.|| ||

Caṇḍena hatthinā samāgantabbaɱ ahosi,||
tena samāgamaɱ.|| ||

Caṇḍena assena samāgantabbaɱ ahosi,||
tena samāgamaɱ.|| ||

Caṇḍena goṇena samāgantabbaɱ ahosi,||
tena samāgamaɱ.|| ||

Itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchitabbaɱ ahosi,||
tena pucchiɱ.|| ||

Gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchitabbaɱ ahosi,||
tenāpucchinti.|| ||

So anassāsikaɱ idaɱ brahmacariyanti,||
iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.|| ||

23. Idaɱ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena paṭhamaɱ anassāsikaɱ brahmacariyaɱ akkhā [520] taɱ,||
yattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ na vaseyya,||
vasanto vā nārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalaɱ.|| ||

24. Puna ca paraɱ Sandaka idh'ekacco satthā anussaviko hoti anussavasacco.|| ||

So anussavena itihitiha paramparāya piṭakasampadāya dhammaɱ deseti.|| ||

Anussavikassa kho pana Sandaka satthuno anussavasaccassa sussutampi hoti,||
dussutampi hoti.|| ||

Tathāpi hoti.|| ||

Aññathāpi hoti.|| ||

25. Yatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: 'ayaɱ kho bhavaɱ satthā anussaviko anussavasacco.|| ||

So anussavena itihitiha paramparāya piṭakasampadāya dhammaɱ deseti.|| ||

Anussavikassa kho pana satthuno anussavasaccassa sussutampi hoti,||
dussutampi hoti,||
tathāpi hoti,||
aññathāpi hoti.|| ||

So anassāsikaɱ idaɱ brahmacariyanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.|| ||

26. Idaɱ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena dutiyaɱ anassāsikaɱ brahmacariyaɱ akkhātaɱ,||
yattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ na vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalaɱ.|| ||

27. Puna ca paraɱ Sandaka idh'ekacco satthā takkī hoti vīmaɱsī.|| ||

So takka-pariyāhataɱ vīmaɱsānucaritaɱ sayam-paṭibhānaɱ dhammaɱ deseti.|| ||

Takkissa kho pana Sandaka satthuno vīmaɱsissa sutakkitampi hoti,||
duttakkitampi hoti,||
tathāpi hoti,||
aññathāpi hoti.|| ||

28. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ayaɱ kho bhavaɱ satthā takkī vīmaɱsī.|| ||

So takka-pariyāhataɱ vīmaɱsānucaritaɱ sayam-paṭibhānaɱ dhammaɱ deseti.|| ||

Takkissa kho pana satthuno vīmaɱsissa sutakkitampi hoti,||
duttakkitampi hoti,||
tathāpi hoti,||
aññathāpi hoti.|| ||

So anassāsikaɱ idaɱ brahmacariyanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.|| ||

29. Idaɱ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena tatiyaɱ anassāsikaɱ brahmacariyaɱ akkhātaɱ yattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ na vaseyya.|| ||

Vasanto vā nārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalaɱ.|| ||

30. Puna ca paraɱ Sandaka idh'ekacco satthā mando hoti momūho.|| ||

So mandattā momūhattā tathā tathā pañhaɱ [521] puṭṭho samāno vācā vikkhepaɱ āpajjati amarā-vikkhepaɱ,||
evam pi me no,||
tathāpi me no,||
aññathāpi me no,||
notipi me no,||
no notipi me noti.|| ||

31. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati.|| ||

Ayaɱ kho bhavaɱ satthā mando momūho,||
so mandattā momūhattā tathā tathā pañhaɱ puṭṭho samāno vācā-vikkhepaɱ āpajjati amarā-vikkhepaɱ.|| ||

Evam pi me no,||
tathāpi me no,||
aññathāpi me no,||
notipi me no,||
no no tipi me noti.|| ||

So anassāsikaɱ idaɱ brahmacariyanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.|| ||

32. Idaɱ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena catutthaɱ anassāsikaɱ brahmacariyaɱ akkhātaɱ,||
yattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ na vaseyya,||
vasanto vā nārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalaɱ.|| ||

33. Imāni kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā sambuddhena cattāri anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni,||
yattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ na vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalan ti.|| ||

34. Acchariyaɱ bho Ānanda abbhutaɱ bho Ānanda,||
yāvañ c'idaɱ tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena cattāri anassāsikān'eva brahmacariyāni anassāsikāni brahmacariyānīti akkhātāni.|| ||

Yattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ na vaseyya,||
vasanto vā nārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalaɱ.|| ||

Yo pana so bho Ānanda satthā kiɱvādī kimakkhāyī yattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ vaseyya,||
vasanto vā ārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalan ti.|| ||

35. Idha Sandaka Tathāgato loke uppajjati arahaɱ Sammā-sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī satthā deva-manussānaɱ buddho Bhagavā.|| ||

So imaɱ lokaɱ sadevakaɱ samārakaɱ sabrahmakaɱ sassamaṇa-brāhmaṇiɱ pajaɱ sadeva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti,||
so dhammaɱ deseti: ādi kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti.|| ||

36. Taɱ dhammaɱ suṇāti Gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiɱ vā kule paccājāto.|| ||

So taɱ dhammaɱ sutvā Tathāgate saddhaɱ paṭilabhati.|| ||

So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato itipaṭisañcikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho,||
abbhokāso pabbajjā,||
na-y-idaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaɱ ekanta-parisuddhaɱ saŋkhalikhitaɱ brahmacariyaɱ carituɱ,||
yan nūnāhaɱ kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyanti.|| ||

So aparena samayena appaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya appaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya mahantaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.|| ||

37. So evaɱ pabbajito samāno bhikkhūnaɱ [sikkhāsājīva samāpanno] pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti,||
nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayāpanno [sabba pāṇabhūtahitānukampī] viharati.|| ||

Adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti,||
dinnādāyī dinna-pāṭikaŋkhī athenena suci-bhūtena attanā viharati.|| ||

Abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī hoti,||
ārā-cārī virato methunā gāma-dhammā.|| ||

Musā-vādaɱ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti,||
sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaɱvādako lokassa.|| ||

pisuṇaɱ vācaɱ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti,||
ito sutvā na amutra akkhātā imesaɱ bhedāya,||
amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya,||
iti bhinnānaɱ vā sandhātā sahitānaɱ vā anuppadātā,||
samaggārāmo samagga-rato samagga-nandī samagga-karaṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Pharusaɱ vācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti,||
yā sā vācā ne'ā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaŋ-gamā porī bahujana-kantā bahujana-manāpā,||
tathārūpaɱ vācaɱ bhāsitā hoti.|| ||

Samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti,||
kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā kālena sāpadesaɱ pariyantavatiɱ atthasaɱhitaɱ.|| ||

So [bījagāma bhūtagāma samārambhā] paṭivirato hoti.|| ||

Eka-bhattiko hoti rattūparato virato vikāla-bhojanā.|| ||

[Naccagītavādi tavisūka-dassanā] paṭivirato hoti.|| ||

[Mālāgandha vilepana dhāraṇa maṇḍana vibhūsanaṭṭhānā] paṭivirato hoti.|| ||

Uccāsayana-mahāsayanā paṭivirato hoti.|| ||

Jātarūparajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Āmakamaɱsapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

[Hatthi gavāssava'avā paṭiggahanā] paṭivirato hoti.|| ||

Khettavatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

[Dūteyya pahīnagamanānuyogā] paṭivirato hoti.|| ||

Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.|| ||

[Tulākūṭa kaɱsakuṭa mānakūṭā] paṭivirato hoti.|| ||

[Ukkoṭa navañ ca nanikatisāciyogā] paṭivirato hoti.|| ||

[Chedana vadha bandhana viparāmosaālopa sahasākārā] paṭivirato hoti.|| ||

38. So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena,||
kucchiparihārikena piṇḍapātena,||
so yena yen'eva pakkamati,||
samādāyeva pakkamati.|| ||

Seyyathā pi nāma pakkhīsakuṇo yena yen'eva ḍeti,||
sapattabhārova ḍeti.|| ||

Evam evaɱ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena,||
kucchiparihārikena piṇḍapātena.|| ||

Yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaɱ anavajjasukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

39. So cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhikaraṇamenaɱ cakkhu'ndriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalādhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati cakkhu'ndriyaɱ,||
cakkhu'ndriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Sotena saddaɱ sutvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhikaraṇamenaɱ sot'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalādhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati sot'indriyaɱ,||
sot'indriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Ghānena gandhaɱ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhikaraṇamenaɱ ghān'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalādhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati ghān'indriyaɱ,||
ghān'indriye saɱvaraɱ āpajjati.Jivhāya rasaɱ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhikaraṇamenaɱ jivh'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalādhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati jivh'indriyaɱ,||
jivh'indriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaɱ phūsitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhikaraṇamenaɱ kāy'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalādhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjati,||
rakkhati kāy'indriyaɱ,||
kāy'indriye saɱvaraɱ āpajjati.Manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhikaraṇamenaɱ man'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalādhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvaraɱ paṭipajjati,||
rakkhati man'indriyaɱ,||
man'indriye saɱvaraɱ āpajjati.|| ||

So iminā ariyena indriyasaɱvarena samannāgato ajjhattaɱ abyāsekasukhaɱ paṭisaŋvedeti.|| ||

40. So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti,||
ālokite vilokite sampajānakārī hoti,||
sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti,||
sanghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti,||
asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti,||
uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti,||
gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.|| ||

41. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaɱvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaɱ senāsanaɱ bhajati.|| ||

Araññaɱ rukkhamūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giriguhaɱ susānaɱ vanapatthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ.|| ||

42. So pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya,||
parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā.|| ||

So abhijjhaɱ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati,||
abhijjhāya cittaɱ parisodheti.|| ||

vyāpādapadosaɱ pahāya abyāpannacitto viharati sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampī.|| ||

vyāpādapadosā cittaɱ parisodeti,||
thīnamiddhaɱ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno.|| ||

Thīnamiddhā cittaɱ parisodheti,||
uddhaccakukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati ajjhattaɱ vūpasantacitto.|| ||

Uddhaccakukkuccā cittaɱ parisodheti.|| ||

Vicikicchaɱ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaŋkathī kusalesu dhammesu.|| ||

Vicikicchāya cittaɱ parisodheti.|| ||

43. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe,||
vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītikhaɱ paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Yasmiɱ kho Sandaka satthari sāvako evarūpaɱ uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati.|| ||

[522] Tattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ vaseyya,||
vasanto vā ārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalaɱ.|| ||

44. Puna ca paraɱ Sandaka bhikkhu vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pīti-sukhaɱ dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Yasmiɱ kho Sandaka satthari sāvako evarūpaɱ uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati.|| ||

Tattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ vaseyya,||
vasanto vā ārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalaɱ.|| ||

45. Puna ca paraɱ Sandaka bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaŋvedeti.|| ||

Yantaɱ ariyā ācikkhanti: 'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti taɱ tatiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Yasmiɱ kho Sandaka satthari sāvako evarūpaɱ uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati.|| ||

Tattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ vaseyya,||
vasanto vā ārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalaɱ.|| ||

46. Puna ca paraɱ Sandaka bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā,||
pubbe va somanassa-domanassānaɱ atthaŋgamā adukkhaɱ-asukhaɱ upekkhā-sati-pārisuddhiɱ catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Yasmiɱ kho Sandaka satthari sāvako evarūpaɱ uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati.|| ||

Tattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ vaseyya,||
vasanto vā ārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalaɱ.|| ||

47. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati,||
seyyathīdaɱ: ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo,||
Tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsatim pi jātiyo tiɱsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi anekepi saɱvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saɱvaṭṭa-vivaṭṭakappe amutrāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra udapādiɱ tatrāpāsiɱ evaɱ-nāmo evaɱ-gotto evaɱ-vaṇṇo evam-āhāro evaɱ-sukha-dukkha-paṭisaŋvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idhūpapanno' ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati.|| ||

Yasmiɱ kho Sandaka satthari sāvako evarūpaɱ uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati.|| ||

Tattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ vaseyya,||
vasanto vā ārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalaɱ.|| ||

48. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,||
hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.|| ||

Yasmiɱ kho Sandaka satthari sāvako evarūpaɱ uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati.|| ||

Tattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ vaseyya,||
vasanto vā ārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalaɱ.|| ||

49. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khayañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So idaɱ dukkhan ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkhasamudayo ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkhanirodho ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ime āsavāti yathābhūtaɱ pajānāti ayaɱ āsavasamudayoti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsavanirodhoti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Ayaɱ āsavanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

50. Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā pi cittaɱ vimuccati.|| ||

Bhavāsavāpi cittaɱ vimuccati.|| ||

Avijjāsavāpi cittaɱ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiɱ vimuttamiti ñāṇaɱ hoti.|| ||

Khīṇā jāti,||
vusitaɱ brahmacariyaɱ,||
kataɱ karaṇīyaɱ,||
nāparaɱ itthattāyāti pajānāti.|| ||

Yasmiɱ kho Sandaka satthari sāvako evarūpaɱ uḷāraɱ visesaɱ adhigacchati.|| ||

Tattha viññū puriso sasakkaɱ brahmacariyaɱ vaseyya,||
vasanto vā ārādheyya ñāyaɱ dhammaɱ kusalan ti.|| ||

51. Yo pana so bho Ānanda bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppatta-sadattho parikkhīṇa-bhavasaɱyojano samma-d-aññā vimutto.|| ||

Paribhuñ [523] jeyya so kāmeti.|| ||

Yo so Sandaka bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppatta-sadattho parikkhīṇa-bhavasaɱyojano samma-d-aññā vimutto.|| ||

Abhabbo so pañcaṭhānāni ajjhācarituɱ: abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaɱ jīvitā voropetuɱ,||
abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaɱ theyyasaŋkhātaɱ ādātuɱ,||
abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaɱ dhammaɱ patisevetuɱ,||
abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituɱ,||
abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaɱ kāme paribhuñjituɱ seyyathā pi pubbe agāriyabhūto.|| ||

Yo so Sandaka bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppatta-sadattho parikkhīṇa-bhavasaɱyojano samma-d-aññā vimutto.|| ||

Abhabbo so imāni pañcaṭhānāni ajjhācaritun' ti.|| ||

52. Yo pana so bho Ānanda bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppatta-sadattho parikkhīṇa-bhavasaɱyojano samma-d-aññā vimutto.|| ||

Tassa carato c'eva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataɱ samitaɱ ñāṇa-dassanaɱ paccupaṭṭhitaɱ: 'khīṇā me āsavā' ti.||
Tena hi Sandaka upamante karissāmi,||
upamāyapidh'ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.|| ||

Seyyathā pi Sandaka purisassa hatthapādā chinnā,||
tassa carato c'eva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataɱ samitaɱ chinnā va hatthapādā.|| ||

Api ca kho pana taɱ paccavekkhamāno jānāti: chinnā me hatthapādāti.|| ||

Evam eva kho Sandaka yo so bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppatta-sadattho [parikkhīṇa bhavasaɱyojano] samma-d-aññā vimutto.|| ||

Tassa carato c'eva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataɱ samitaɱ khīṇāva āsavā.|| ||

Api ca kho naɱ paccavekkhamāno jānāti: khīṇā me āsavāti.|| ||

53. Kīva bahukā pana bho Ānanda imasmiɱ dhamma-vinaye niyyātāroti.|| ||

Na kho Sandaka ekaɱ yeva sataɱ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni.|| ||

Atha kho hiyyova ye imasmiɱ dhamma-vinaye niyyātāro' ti.|| ||

Acchariyaɱ bho Ānanda,||
abbhutaɱ bho Ānanda,||
na ca nāma sadhammokkaɱsanā bhavissati na paradhammāvasādanā āyatane ca dhammadesanā.|| ||

Tāva [524] bahukā ca niyyātāro paññāyissanti.|| ||

Ime panā'jīvakā puttamatāya puttā.|| ||

Attānañc'eva ukkaɱsenti,||
pare ca vambhenti.|| ||

Tayo c'eva niyyātāro paññāpenti.|| ||

Seyyathīdaɱ: 'Nandaɱ vacchaɱ,||
kisaɱ saŋkiccaɱ,||
makkhaligosālan" ti.|| ||

54. Atha kho Sandako paribbājako sakaɱ parisaɱ āmantesi: 'carantu bhonto samaṇe gotame brahmacariyavāso,||
nadāni sukaraɱ amhehi lābha-sakkāra-siloke pariccajitun' ti.|| ||

Itih'idaɱ Sandako paribbājako sakaɱ parisaɱ uyyojesi Bhagavati brahmacariyeti.|| ||

Sandakasuttaɱ chaṭṭhaɱ


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page