Majjhima Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Majjhima Nikāya
III. Upari Paṇṇāsa
4. Vibhaŋga Vagga

Sutta 135

Cūḷa Kamma-Vibhaŋga Suttaɱ

Based on the 'Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.'

 


[202]

[1][chlm][pts][than][nymo][ntbb][olds][upal] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthīyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

2. Atha kho subho māṇavo todeyyaputto yena Bhagavā ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi,||
sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdi eka-m-antaɱ nisinno kho subho māṇavo todeyyaputto Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

3. Ko nu kho bho Gotama,||
hetu ko paccayo,||
yena manussānaɱ yeva sataɱ manussabhūtānaɱ dissanti hīnappaṇītatā.|| ||

Dissanti hi bho Gotama,||
manussā appāyukā,||
dissanti dīghāyukā.|| ||

Dissanti bavhābādhā,||
dissanti appābādhā.|| ||

Dissanti dubbaṇṇā,||
dissanti vaṇṇavanto.|| ||

Dissanti appesakkhā,||
dissanti mahesakkhā.|| ||

Dissanti appabhogā,||
dissanti mahābhogā,||
dissanti nīcakulīnā,||
dissanti uccākulinā.|| ||

Dissanti duppaññā,||
dissanti [203] paññavanto.|| ||

Ko nu kho Gotama hetu ko paccayo,||
yena manussānaɱ yeva sataɱ manussabhūtānaɱ dissanti hinappaṇītatāni.|| ||

4. Kammasakkā māṇava,||
sattā kammadāyādā kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇā.|| ||

Kammaɱ satte vibhajati yad idaɱ hīnappaṇītatāyāti.||
Na kho ahaɱ imassa bhoto Gotamassa saŋkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ ājānāmi,||
sādhu me bhavaɱ Gotamo tathā dhammaɱ desetu,||
yathā'haɱ imassa bhoto Gotamassa saŋkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ ājāneyyanti.||
Tena hi māṇava,||
suṇāhi sādhukaɱ manasikarohi,||
bhāsissāmīti.||
Evaɱ hoti kho subho māṇavo todeyyaputto Bhagavato paccassosi Bhagavā etad avoca:|| ||

5. Idha māṇava,||
ekacco itthi vā puriso vā pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhutesu.|| ||

So tena kammena evaɱ samantena evaɱ samādinnena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati.|| ||

No ce kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati,||
sace manussattaɱ āgacchati,||
yattha yattha paccājāyati,||
appāyuko hoti.|| ||

Appāyukasaɱvattanikā esā mānava paṭipadā,||
yad idaɱ pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhutesu.|| ||

6. Idha pana māṇava,||
ekacco itthi vā puriso vā pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti,||
nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayāpanno sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampī viharati.|| ||

So tena kammena evaɱ samattena evaɱ samādinnena kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.|| ||

No ce kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati,||
sace manussattaɱ āgacchati,||
yattha paccājāyati,||
dīghāyuko hoti.|| ||

Dīghāyukasaɱvattanikā esā māṇava paṭipadā yad idaɱ pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato [204] hoti nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayāpanno sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampī viharati.|| ||

7. Idha māṇava,||
ekacco itthī vā puriso vā sattānaɱ viheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.|| ||

So tena kammena evaɱ samattena evaɱ samādinnena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati.|| ||

No ce kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati,||
sace manussattaɱ āgacchati,||
yattha yattha paccājāyati,||
bavhābādho hoti.|| ||

Bavhābādhasaɱvattanikā esā māṇava,||
paṭipadā yad idaɱ sattānaɱ viheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.|| ||

8. Idha pana māṇava,||
ekacco itthī vā puriso vā sattānaɱ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.|| ||

So tena kammena evaɱ samattena evaɱ samādinnena kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.|| ||

No ce kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati,||
sace manussattaɱ āgacchati,||
yattha yattha paccājāyati,||
appābādho hoti.|| ||

Appābādhasaɱvattanikā esā māṇava,||
paṭipadā yad idaɱ sattānaɱ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.|| ||

9. Idha pana māṇava,||
ekacco itthi vā puriso vā kodhano hoti upāyāsabahulo,||
appam pi vutto samāno abhisajjati kuppati vyāpajjati patitthīyati kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti.|| ||

So tena kammena evaɱ samattena evaɱ samādinnena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati.|| ||

No ce kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati,||
sace manussattaɱ āgacchati,||
yattha yattha paccājāyati dubbaṇṇo hoti.|| ||

Dubbaṇṇasaɱvattanikā esā māṇava,||
paṭipadā yad idaɱ kodhano hoti upāyāsabahulo,||
appam pi vutto samāno abhisajjati kuppati vyāpajjati patitthīyati kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukareti.|| ||

10. Idha pana māṇava,||
ekacco itthī vā puriso vā akkodhano hoti anupāyāsabahulo,||
bahumpi vutto samāno nābhisajjati,||
na kuppati na vyāpajjati na patitthīyati na kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti.|| ||

So tena kammena evaɱ samattena evaɱ samādinnena kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.|| ||

No ce kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati,||
sace manussattaɱ āgacchati,||
yattha yattha paccājāyati pāsādiko hoti.|| ||

Pāsādikasaɱvattanikā esā māṇava,||
paṭipadā yad idaɱ akkodhano hoti anupāyāsabahulo,||
bahumpi vutto samāno nābhisajjati na vyāpajjati na patitthīyati na kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātukareti.|| ||

11. Idha pana māṇava,||
ekacco itthī vā puriso vā issāmanako hoti,||
para-lābha-sakkāra-garukāra-mānana-vandana-pūjanāsu issati,||
upadussati issaɱ bandhati.|| ||

So tena kammena evaɱ samattena evaɱ samādinnena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati.|| ||

No ce kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati,||
sace manussattaɱ āgacchati,||
yattha yattha paccājāyati appesakkho hoti.|| ||

Appesakkhasaɱvattanikā esā māṇava,||
paṭipadā yad idaɱ issāmanako hoti,||
para-lābha-sakkāra-garukāra-mānana-vandana-pūjanāsu issati upadussati issaɱ bandhati.|| ||

12. Idha pana māṇava,||
ekacco itthī vā puriso vā anissāmanako hoti,||
para-lābha-sakkāra-garukāra-mānana-vandana-pūjanāsu na issati,||
na upadussati issaɱ bandhati.|| ||

So tena kammena evaɱ samattena evaɱ samādinnena kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ lokaɱ upapajjati.|| ||

No ce kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati,||
sace manussattaɱ āgacchati,||
yattha yattha paccājāyati mahesakkho hoti.|| ||

Mahesakkhasaɱvattanikā esā māṇava,||
paṭipadā yad idaɱ anissāmanako hoti,||
para-lābha-sakkāra-garukāra-mānana-vandana-pūjanāsu na issati na upadussati na issaɱ bandhati.|| ||

13. Idha pana māṇava,||
ekacco itthī vā puriso vā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ.|| ||

So tena kammena evaɱ samattena evaɱ samādinnena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati.|| ||

No ce kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati,||
sace manussataɱ āgacchati,||
yattha yattha paccājāyati appabhogo hoti.|| ||

Appabhogasaɱvattanikā esā māṇava,||
paṭipadā yad idaɱ na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ.|| ||

14. Idha pana māṇava,||
ekacco itthī vā puriso vā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ.|| ||

So tena kammena evaɱ samattena evaɱ samādinnena kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.|| ||

No ce kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati,||
sace manussattaɱ āgacchati,||
yattha yattha paccājāyati,||
mahābhogo hoti.|| ||

Mahābhogasaɱvattanikā esā māṇava,||
paṭipadā yad idaɱ dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ.|| ||

15. Idha pana māṇava,||
ekacco itthī vā puriso vā thaddho hoti atimānī.|| ||

Abhivādetabbaɱ na abhivādeti.|| ||

Paccuṭṭhātabbaɱ na paccuṭṭheti,||
āsanārahassa āsanaɱ na deti,||
maggārahassa maggaɱ na deti,||
sakkātabbaɱ na sakkaroti,||
garukātabbaɱ na garukaroti.|| ||

Mānetabbaɱ na māneti,||
pūjetabbaɱ na pūjeti.|| ||

So tena kammena evaɱ samattena evaɱ samādinnena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati.|| ||

No ce kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati,||
sace manussattaɱ āgacchati,||
yattha yattha paccājāyati,||
nīcakulīno hoti.|| ||

Nīcakulīnasaɱvattanikā esā māṇava,||
paṭipadā yad idaɱ thaddho hoti atimānī,||
abhivādetabbaɱ na abhivādeti,||
paccuṭṭhātabbaɱ na paccuṭṭheti,||
āsanārahassa na āsanaɱ deti,||
maggārahassa na maggaɱ deti,||
sakkātabbaɱ na sakkaroti,||
garukātabbaɱ na garukaroti,||
mānetabbaɱ na māneti,||
pūjetabbaɱ na pūjeti.|| ||

17. Idha pana māṇava,||
ekacco itthī vā puriso vā samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā upasaŋkamitvā na paripucchitā hoti: kiɱ bhante kusalaɱ,||
kiɱ akusalaɱ,||
kiɱ sāvajjaɱ,||
kiɱ anavajjaɱ,||
kiɱ sevitabbaɱ,||
kiɱ na sevitabbaɱ,||
kiɱ me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāya hoti,||
kiɱ vā pana me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ hitāya sukhāya hotī ti.|| ||

So tena kammena evaɱ samattena evaɱ samādinnena kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ Nirayaɱ upapajjati.|| ||

No ce kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ Nirayaɱ upapajjati,||
sace manussattaɱ āgacchati,||
yattha yattha paccājāyati,||
duppañño hoti.|| ||

Duppaññasaɱvattanikā esā māṇava,||
paṭipadā yad idaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā upasaŋkamitvā na paripucchitā hoti: kiɱ bhante,||
kusalaɱ,||
kiɱ akusalaɱ,||
kiɱ sāvajjaɱ,||
kiɱ anavajjaɱ,||
kiɱ sevitabbaɱ,||
kiɱ na sevitabbaɱ,||
kiɱ me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāya hoti,||
kiɱ vā pana me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ hitāya sukhāya hotī ti.|| ||

18. Idha pana māṇava,||
ekacco itthī vā puriso vā samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā upasaŋkamitvā paripucchitā hoti: kiɱ bhante,||
kusalaɱ kiɱ akusalaɱ kiɱ sāvajjaɱ kiɱ anavajjaɱ,||
kiɱ sevitabbaɱ kiɱ na sevitabbaɱ kiɱ me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāya hoti,||
kiɱ vā pana me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ hitāya sukhāya hotī ti.|| ||

So tena kammena evaɱ samattena evaɱ samādinnena kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.|| ||

No ce kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati,||
sace manussattaɱ āgacchati,||
yattha yattha paccājāyati,||
mahāpañño hoti.|| ||

Mahāpaññasaɱvattanikā esā māṇava,||
paṭipadā yad idaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā upasaŋkamitvā paripucchitā hoti: kiɱ bhante kusalaɱ,||
kiɱ akusalaɱ,||
kiɱ sāvajjaɱ,||
kiɱ anavajjaɱ,||
kiɱ sevitabbaɱ,||
kiɱ na sevitabbaɱ,||
kiɱ me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāya hoti,||
kiɱ vā pana me karīyamānaɱ dīgha-rattaɱ hitāya sukhāya hotī ti.|| ||

19. Iti kho māṇava,||
appāyukasaɱvattanikā paṭipadā appāyukattaɱ upaneti.|| ||

Dīghāyukasaɱvattanikā paṭipadā dīghāyukattaɱ upaneti.|| ||

Bavhābādhasaɱvattanikā paṭipadā bavhābādhattaɱ upaneti.|| ||

Appābādhasaɱvattanikā paṭipadā appābādhattaɱ upaneti.|| ||

Dubbaṇṇasaɱvattanikā paṭipadā dubbaṇṇattaɱ upaneti.|| ||

Pāsādikasaɱvattanikā paṭipadā pāsādikattaɱ upaneti.|| ||

Appesakkhasaɱvattanikā paṭipadā appesakkhattaɱ upaneti.|| ||

Mahesakkhasaɱvattanikā paṭipadā mahesakkhattaɱ upaneti.|| ||

Appabhogasaɱvattanikā paṭipadā appabhogattaɱ upaneti.|| ||

Mahābhogasaɱvattanikā paṭipadā mahābhogattaɱ upaneti.|| ||

Nīcakulīnasaɱvattanikā paṭipadā nīcakulīnattaɱ upaneti.|| ||

Uccākulīnasaɱvattanikā paṭipadā uccākulīnattaɱ upaneti.|| ||

Duppaññasaɱvattanikā paṭipadā duppaññattaɱ upaneti.|| ||

Mahāpaññasaɱvattanikā paṭipadā mahāpaññattaɱ upaneti.|| ||

20. Kammassakā māṇava,||
sattā kammadāyādā kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇā,||
kammaɱ satte vibhajati yad idaɱ hinappaṇītatāyāti.|| ||

21. Evaɱ vutte subho māṇavo todeyyaputto Bhagavantaɱ etad avoca.|| ||

Abhikkantaɱ bho Gotama,||
abhikkantaɱ bho Gotama,||
seyyathā pi bho Gotama,||
nikkujjiɱ vā ukkujjeyya,||
paṭicchannaɱ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya,||
andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintī ti.|| ||

Evam evaɱ bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito esāhaɱ bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhu-saŋghañ ca.|| ||

Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.|| ||

Cūḷakammavibhaŋgasuttaɱ pañcamaɱ


 

Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page