Majjhima Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Majjhima Nikāya
III. Upari Paṇṇāsa
4. Vibhaŋga Vagga

Sutta 141

Sacca-Vibhaŋga Suttaɱ

Based on the 'Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.'

 


 

[1][chlm][pts][than][piya][ntbb][upal] Evaɱ me sutaɱ:

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Bārāṇasiyaɱ viharati Isipatane Migadāye. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:|| ||

2. Tathāgatena bhikkhave, arahatā sammā-sambuddhena Bārāṇasiyaɱ Isipatane Migadāye anuttaraɱ dhammacakkaɱ pavattitaɱ appavattiyaɱ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiɱ, yad idaɱ catunnaɱ ariyasaccānaɱ ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaɱ. Katamesaɱ catunnaɱ:|| ||

3. Dukkhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaɱ, dukkhasamudayassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaɱ. Dukkhanirodhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaɱ. Dukkhanirodhagāmiyā paṭipadāya ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaɱ.|| ||

4. Tathāgatena bhikkhave, arahatā sammā-sambuddhena Bārāṇasiyaɱ Isipatane Migadāye anuttaraɱ dhammacakkaɱ pavattitaɱ appavattiyaɱ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiɱ, yad idaɱ imesaɱ catunnaɱ ariyasaccānaɱ ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaɱ.|| ||

5. Sevetha bhikkhave, Sāriputta-Moggallāne. Bhajatha bhikkhave, Sāriputta-Moggallāne. Paṇḍitā bhikkhū anuggāhakā sabrahmacārīnaɱ. Seyyathāpī bhikkhave, janetti evaɱ Sāriputto. Seyyathā pi jātassa āpādetā evaɱ kho Moggallāno. Sāriputto bhikkhave, sotāpattiphale vineti. Moggallāno uttamatthe. Sāriputto bhikkhave, pahoti cattāri ariyasaccāni vitthārena ācikkhituɱ desetuɱ paññāpetuɱ paṭṭhapetuɱ vivarituɱ vibhajituɱ uttānīkātunti.|| ||

6. Idam avoca Bhagavā, idaɱ vatvā sugato uṭṭhāy āsanā vihāraɱ pāvisi.|| ||

7. Tatra kho āyasmā Sāriputto acirapakkantassa Bhagavato bhikkhū āmantesi: āvuso Bhikkhavo ti. Āvusoti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ. Āyasmā Sāriputto etad avoca:|| ||

8. Tathāgatena āvuso, arahatā sammā-sambuddhena Bārāṇasiyaɱ Isipatane Migadāye anuttaraɱ dhammacakkaɱ pavattitaɱ appavattiyaɱ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiɱ, yad idaɱ catunnaɱ ariyasaccānaɱ ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaɱ. Katamesaɱ catunnaɱ:|| ||

9. Dukkhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaɱ. Dukkhasamudayassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaɱ. Dukkhanirodhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaɱ. Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaɱ.|| ||

10. Katamañcāvuso dukkhaɱ ariyasaccaɱ: jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraṇampi dukkhaɱ, [soka parideva dukkha domanassupāyāsāpi] dukkhā, yamp'icchaɱ na labhati tampi dukkhaɱ, saŋkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā.|| ||

11. Katamācāvuso jāti: yā tesaɱ tesaɱ sattānaɱ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandhānaɱ pātubhāvo āyatanānaɱ paṭilābho, ayaɱ vuccatāvuso jāti.|| ||

12. Katamācāvuso jarā: yā tesaɱ tesaɱ sattānaɱ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaɱ pāliccaɱ valittacatā āyuno saɱhāni indriyānaɱ paripāko, ayaɱ vuccatāvuso jarā.|| ||

13. Katamañcāvuso maraṇaɱ: yaɱ tesaɱ tesaɱ3 sattānaɱ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaɱ maccu maraṇaɱ kālakiriyā khandhānaɱ bhedo kalebarassa nikkhepo, jīvitindriyassa upacchedo idaɱ vuccatāvuso maraṇaɱ.|| ||

14. Katamo cāvuso soko: yo kho āvuso aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socittaɱ anto soko anto parisoko, ayaɱ vuttāvuso soko.|| ||

15. Katamo cāvuso paridevo: yo kho āvuso aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaɱ paridevitattaɱ, ayaɱ vuccatāvuso paridevo.|| ||

16. Katamaɱ cāvuso dukkhaɱ: yaɱ kho āvuso kāyikaɱ dukkhaɱ kāyikaɱ asātaɱ kāyasamphassajaɱ dukkhaɱ asātaɱ vedayitaɱ, idaɱ vuccatāvuso dukkhaɱ.|| ||

17. Katamaɱ cāvuso domanassaɱ: yaɱ kho āvuso cetasikaɱ dukkhaɱ cetasikaɱ asātaɱ vedayitaɱ manosamphassajaɱ dukkhaɱ asātaɱ vedayitaɱ, idaɱ vuccatāvuso domanassaɱ.|| ||

18. Katamo cāvuso upāyāso: yo kho āvuso aññataraññatarena byasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitattaɱ upāyāsitattaɱ, ayaɱ vuccatāvuso upāyāso.|| ||

19. Katamaɱ cāvuso yamp'icchaɱ na labhati tampi dukkhaɱ:
jātidhammānaɱ āvuso, sattānaɱ evaɱ icchā uppajjati: aho vata mayaɱ na jātidhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyāti.|| ||

Na kho pan'etaɱ icchāya pattabbaɱ idampi yamp'icchaɱ na labhati tampi dukkhaɱ.|| ||

Jarādhammānaɱ āvuso sattānaɱ evaɱ icchā uppajjati: aho vata mayaɱ na jarādhammā assāma, na ca vata no jarā āgaccheyyāti.|| ||

Na kho pan'etaɱ icchāya pattabbaɱ idampi yamp'icchaɱ na labhati tampi dukkhaɱ.|| ||

Byādhidhammānaɱ āvuso, sattānaɱ evaɱ icchā uppajjati: aho vata mayaɱ na byādhidhammā assāma, na ca vata no byādhi āgaccheyyāti.|| ||

Na kho pan'etaɱ icchāya pattabbaɱ idampi yamp'icchaɱ na labhati tampi dukkhaɱ.|| ||

Maraṇadhammānaɱ āvuso, sattānaɱ evaɱ icchā uppajjati: aho vata mayaɱ na maraṇadhammā assāma, na ca vata no maraṇaɱ āgaccheyyāti.|| ||

Na kho pan'etaɱ icchāya pattabbaɱ idampi yamp'icchaɱ na labhati tampi dukkhaɱ.|| ||

Soka parideva dukkha domanassupāyāsa dhammānaɱ] āvuso, sattānaɱ evaɱ icchā uppajjati: aho vata mayaɱ na [soka parideva dukkha domanassupāyāsa dhammā] assāma, na ca vata no soka parideva dukkha domanassupāyāsā āgaccheyyunti.|| ||

Na kho pan'etaɱ icchāya pattabbaɱ, idampi yamp'icchaɱ na labhati tampi dukkhaɱ.|| ||

20. Katame cāvuso saŋkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā: seyyathīdaɱ: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho sankhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime vuccantāvuso saŋkhittena pañcūpādānakkhandhā dukkhā.|| ||

Idaɱ vuccatāvuso dukkhaɱ ariyasaccaɱ.|| ||

21. Katamañcāvuso, dukkhasamudayo ariyasaccaɱ: yā'yaɱ taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatra tatrābhinandinī, seyyathīdaɱ: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā.|| ||

Idaɱ vuccatāvuso dukkhasamudayo ariyasaccaɱ.|| ||

22. Katamañcāvuso dukkhanirodho ariyasaccaɱ: yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. Idaɱ vuccatāvuso dukkhanirodho ariyasaccaɱ.|| ||

23. Katamañcāvuso dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaɱ: ayameva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo, seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi sammāsaŋkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.|| ||

24. Katamā cāvuso sammādiṭṭhi: yaɱ kho āvuso dukkhe ñāṇaɱ dukkhasamudaye ñāṇaɱ dukkhanirodhe ñāṇaɱ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaɱ. Ayaɱ vuccatāvuso sammādiṭṭhi.|| ||

25. Katamo cāvuso sammāsaŋkappo: nekkhammasaŋkappo avyāpādasaŋkappo avihiɱsāsaŋkappo. Ayaɱ vuccatāvuso sammāsaŋkappo.|| ||

26. Katamā cāvuso sammāvācā: musā-vādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī.|| ||

Ayaɱ vuccatāvuso sammāvācā.|| ||

27. Katamo cāvuso sammākammanto: pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī kāmesu micchācārā veramaṇī.|| ||

Ayaɱ vuttāvuso sammākammanto.|| ||

28. Katamo cāvuso sammāājīvo: idh'āvuso ariyasāvako micchāājīvaɱ pahāya sammā ājīvena jīvikaɱ kappeti.|| ||

Ayaɱ vuccatāvuso sammāājīvo.|| ||

29. Katamo cāvuso sammāvāyāmo:||
idh'āvuso, bhikkhu anuppannānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ anuppādāya chandaɱ janeti vāyāmati viriyaɱ arabhati cittaɱ paggaṇhāti padahati.|| ||

Uppannānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya chandaɱ janeti vāyamati viriyaɱ ārabhati cittaɱ paggaṇhāti padahati.|| ||

Anuppannānaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ uppādāya chandaɱ janeti vāyamati viriyaɱ ārabhati cittaɱ paggaṇhāti padahati.|| ||

Uppannānaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ ṭhitiyā asammosāya bhiyyo bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaɱ janeti vāyamati viriyaɱ ārabhati cittaɱ paggaṇhāti padahati.|| ||

Ayaɱ vuccatāvuso sammāvāyāmo.|| ||

30. Katamā cāvuso sammāsati:||
idh'āvuso bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaɱ.||
Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaɱ.||
Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaɱ.||
Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaɱ.||
Ayaɱ vuccatāvuso sammāsati.|| ||

31. Katamo cāvuso, sammāsamādhi:||
idh'āvuso, bhikkhu vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pitisukhaɱ paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.||
Vitakkavicāranaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pitisukhaɱ dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.||
Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhaɱ ca kāyena paṭisaɱvesedeti. Yantaɱ ariyā ācikkhanti 'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti tatiyaɱ dhānaɱ upasampajja viharati.||
Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassa domanassānaɱ atthaɱgamā adukkhaɱ-asukhaɱ upekkhā sati pārisuddhiɱ catutthaɱ dhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

Ayaɱ vuccatāvuso sammāsamādhi.|| ||

Idaɱ vuccatāvuso dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaɱ.|| ||

32. Tathāgatenāvuso, arahatā sammā-sambuddhena Bārāṇasiyaɱ Isipatane Migadāye anuttaraɱ dhammacakkaɱ pavattitaɱ appavattiyaɱ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiɱ, yad idaɱ imesaɱ catunnaɱ ariyasaccānaɱ ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammanti.|| ||

Idamavoc'āyasmā Sāriputto, attamanā te bhikkhu āyasmato Sāriputtassa bhāsitaɱ abhinandunti.


 

Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page