Samyutta Nikaya Masthead


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

N-O-T Y-E-T P-R-O-O-F-R-E-A-D

Saŋyutta Nikāya
I. Sagātha Vagga
3. Kosalasaŋyutta

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


 

Sutta 21

Puggala Suttaɱ

[21.1][pts] Evam me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

2. Atha kho rājā Pasenadī Kosalo yena Bhagavā ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinnaɱ kho rājānaɱ Pasenadī Kosalo Bhagavā etad avoca:|| ||

Cattāro me mahārāja puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ.|| ||

3. Katame cattāro?|| ||

Tamo tamaparāyaṇo||
tamo jotiparāyaṇo||
joti tamaparāyaṇo||
joti jotiparāyaṇoti.|| ||

4. Kathañ ca mahārāja.||
puggalo tamo tamaparāyaṇo hoti?|| ||

Idha mahārāja ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā veṇakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā dalidde app'annapānabhojane kasiravuttike [94] yattha kasirena ghāsacchādo labbhati.|| ||

So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho.|| ||

Kāṇo vā hoti kuṇīvā khañjo vā pakkhahato vā na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa.|| ||

So kāyena duccaritaɱ carati.|| ||

Vācāya duccaritaɱ carati.|| ||

Manasā duccaritaɱ carati.|| ||

So kāyena duccaritaɱ caritvā vācāya duccaritaɱ caritvā manasā duccaritaɱ caritvā kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapajjati.|| ||

Seyyathā pi mahārāja puriso andhakārā vā andhakāraɱ gaccheyya,||
tamā vā tamaɱ gaccheyya,||
lohitamalā vā lohitamalaɱ gaccheyya,||
tathūpamāhaɱ mahārāja imaɱ puggalaɱ vadāmi.|| ||

Evaɱ kho mahārāja puggalo tamo tamaparāyaṇo hoti.|| ||

5. Kathañ ca mahārāja,||
puggalo tamojotiparāyaṇo hoti?|| ||

Idha mahārāja ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā veṇakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā dalidde app'annapānabhojane kasiravuttike yattha kasirena ghāsacchādo labbhati.|| ||

So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho.|| ||

Kāṇo vā hoti kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa.|| ||

So kāyena sucaritaɱ carati.|| ||

Vācāya sucaritaɱ carati.|| ||

Manasā sucaritaɱ carati.|| ||

So kāyena sucaritaɱ caritvā vācāya sucaritaɱ caritvā manasā sucaritaɱ caritvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.|| ||

Seyyathā pi mahārāja puriso||
paṭhaviyā vā pallaŋkaɱ āroheyya pallaŋkā vā||
assapiṭṭhiɱ āroheyya assapiṭṭhiyā vā||
hattikkhandhaɱ āroheyya hatthikkhandhā vā||
pāsādaɱ āroheyya,||
tathūpamāhaɱ mahārāja imaɱ puggalaɱ vadāmi.|| ||

Evaɱ kho mahārāja puggalo tamo jotiparāyaṇo hoti.|| ||

6. Kathañ ca mahārāja,||
puggalo joti tamaparāyaṇo hoti?|| ||

Idha mahārāja ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūta- [95] jātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe.|| ||

So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa.|| ||

So kāyena duccaritaɱ carati.|| ||

Vācāya duccaritaɱ carati.|| ||

Manasā duccaritaɱ carati.|| ||

So kāyena duccaritaɱ caritvā vācāya duccaritaɱ caritvā manasā duccaritaɱ caritvā kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinīpātaɱ Nirayaɱ upapajjati.|| ||

Seyyathā pi mahārāja puriso||
pāsādā vā hatthikkhandhaɱ oroheyya,||
hattikkhandhā vā assapiṭṭhiɱ oroheyya,||
assapiṭṭhiyā vā pallaŋkaɱ oroheyya,||
pallaŋkā vā paṭhaviɱ oroheyya,||
paṭhaviyā vā andhakāraɱ paviseyya,||
tathūpamāhaɱ mahārāja imaɱ puggalaɱ vadāmi.|| ||

Evaɱ kho mahārāja puggalo joti tamaparāyaṇo hoti.|| ||

7. Kathañ ca mahārāja,||
puggalo joti jotiparāyaṇo hoti?|| ||

Idha mahārāja ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe.|| ||

So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa.|| ||

So kāyena sucaritaɱ carati.|| ||

Vācāya sucaritaɱ carati.|| ||

Manasā sucaritaɱ carati.|| ||

So kāyena sucaritaɱ caritvā vācāya sucaritaɱ caritvā manasā sucaritaɱ caritvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.|| ||

Seyyathā pi mahārāja puriso||
pallaŋkā vā pallaŋkaɱ saŋkameyya,||
assapiṭṭhiyā vā assapiṭṭhiɱ saŋkameyya,||
hatthikkhandhā vā hatthikkhandhaɱ saŋkameyya||
pāsādā vā pāsādaɱ saŋkameyya||
tathūpamāhaɱ mahārāja imaɱ puggalaɱ vadāmi.|| ||

Evaɱ kho mahārāja puggalo joti jotiparāyaṇo hoti.|| ||

[96] 8. Ime kho mahārāja cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ.|| ||

Daliddo puriso rāja assaddho hoti maccharī,||
Kadariyo pāpasaŋkappo micchādiṭṭhi anādaro.|| ||

Samaṇe brāhmaṇe vā pi aññe vā pi vaṇibbake,||
Akkosati paribhāsati n'atthiko hoti rosako,||
Dadamānaɱ nivāreti yācamānāna bhojanaɱ.|| ||

Tādiso puriso rāja mīyamāno janādhipa,||
Upeti Nirayaɱ ghoraɱ tamo tamaparāyaṇo.|| ||

Daliddo puriso rāja saddho hoti amaccharī,||
Dadāti seṭṭhasaŋkappo avyaggamanaso naro.|| ||

Samaṇe brāhmaṇe vā pi aññe vā pi vaṇibbake,||
Uṭṭhāya abhivādeti samacariyāya sikkhati,||
Dadamānaɱ na vāreti yācamānāna bhojanaɱ.|| ||

Tādiso puriso rāja mīyamāno janādhipa,||
Upeti tidivaɱ ṭhānaɱ tamo jotiparāyaṇo.|| ||

Aḍḍho ve puriso rāja assaddho hoti macchari,||
Kadariyo pāpasaŋkappo micchādiṭṭhi anādaro.|| ||

Samaṇe brāhmaṇe vā pi aññe vā pi vaṇibbake,||
Akkosati paribhāsati n'atthiko hoti rosako,||
Dadamānaɱ nivāreti yācamānāna bhojanaɱ.|| ||

Tādiso puriso rāja mīyamāno janādhipa,||
Upeti Nirayaɱ ghoraɱ joti tamaparāyaṇo.|| ||

Aḍḍho ve puriso rāja saddho hoti amaccharī,||
Dadāti seṭṭhasaŋkappo abyaggamanaso naro.|| ||

Samaṇe brāhmaṇe vā pi aññe vā pi vaṇibbake,||
Uṭṭhāya abhivādeti samacariyāya sikkhati,||
Dadamānaɱ na vāreti yācamānāna bhojanaɱ.|| ||

Tādiso puriso rāja mīyamāno janādhipa,||
Upeti tidivaɱ ṭhānaɱ joti joti parāyaṇo ti.|| ||

 

§

 

Sutta 22

Ayyakā Suttaɱ

[22.1][pts] Evam me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

2. Atha kho rājā Pasenadī Kosalo divādivassa yena Bhagavā ten'upasaŋkami,||
upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinnaɱ kho rājānaɱ Pasenadiɱ Kosalaɱ [97] Bhagavā etad avāca:|| ||

Handa kuto nu tvaɱ mahārāja,||
āgacchasi divādivassā ti?|| ||

3. Ayyakā me bhante,||
kālakatā jiṇṇā vuḍḍhā mahallika addhagatā vayo anuppattā vīsaɱvassasatikā jātiyā.|| ||

4. Ayyaka kho pana me bhante,||
piyā ahosi manāpā.|| ||

Hatthiratanena ce pahaɱ bhante,||
labheyyaɱ mā me ayyakā kālam akāsī ti,||
hattiratanam pāhaɱ dadeyyaɱ mā me ayyakā kālam akāsī ti.|| ||

Assaratanena ce pahaɱ bhante,||
labheyyaɱ mā me ayyakā kālam akāsī ti,||
assaratanam pāhaɱ dadeyyaɱ mā me ayakyā kālam akāsī ti.|| ||

Gāmavarena ce pāhaɱ bhante,||
labheyyaɱ mā me ayyakā kālam akāsī ti,||
gāmavaram pāhaɱ dadeyyaɱ mā me ayyakā kālam akāsī ti.|| ||

Janapadena ce pāhaɱ bhante,||
labheyyaɱ mā me ayyakā kālam akāsī ti,||
janapadam pāhaɱ dadeyyaɱ mā me ayyakā kālam akāsī ti.|| ||

5. Sabbe sattā mahārāja,||
maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaɱ anatītā ti.|| ||

6. Acchariyaɱ bhante abbhūtaɱ bhante,||
yāva subhāsitam idaɱ bhante, Bhagavatā:|| ||

Sabbe sattā maraṇadhammā||
maraṇapariyosānā||
maraṇaɱ anatītā ti.|| ||

7. Evam etaɱ mahārāja.|| ||

Evam etaɱ mahārāja.|| ||

Sabbe sattā maraṇadhammā||
maraṇapariyosānā||
maraṇaɱ anatītā ti.|| ||

Seyyathā pi mahārāja,||
yāni kāni ci kumbhakārabhājanāni āmakāni c'eva pakkāni ca,||
sabbāni tāni bhedanadhammāni bhedanapariyosānāni bhedanaɱ anatītāni.|| ||

Evam eva kho mahārāja sabbe sattā maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaɱ anatītā ti.

Sabbe sattā marissanti maraṇantaɱ hi jīvitaɱ,||
Yathākammaɱ gamissanti puññapāpaphalūpagā,||
Nirayaɱ pāpakammantā puññakammā ca suggatiɱ.||
Tasmā kareyya kalyāṇaɱ nicayaɱ samparāyikaɱ,||
Puññāni paralokasmiɱ patiṭṭhā honti pāṇinan ti.|| ||

[98]

§

 

Sutta 23

Loka Suttaɱ

[23.1][pts][ati] Evam me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

2. Eka-m-antaɱ nisinno kho rājā pasenadi kosalo Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

Kati nu kho bhante lokassa dhammā uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyā ti?|| ||

3. Tayo kho mahārāja lokassa dhammā uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya.|| ||

4. Katame tayo?|| ||

Lobho kho mahārāja lokassa dhammo uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya.|| ||

Doso kho mahārāja lokassa dhammo uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya.|| ||

Moho kho mahārāja lokassa dhammo uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya.|| ||

5. Ime kho mahārāja tayo lokassa dhammā uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyā ti.|| ||

Lobho doso ca moho ca purisaɱ pāpacetasa,||
Hiɱsanti attasambhūtā tacasāraɱ va samphalan ti.|| ||

 

§

 

Sutta 24

Issattha Suttaɱ

[24.1][pts][ati] Evam me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho rājā Pasenadī Kosalo Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

Kattha nu kho bhante dānaɱ dātabbanti?|| ||

3. Yattha kho mahārāja,||
cittaɱ pasīdatī ti.|| ||

4. Kattha pana bhante dinnaɱ mahapphalan ti?|| ||

5. Aññaɱ kho etaɱ mahārāja kattha dānaɱ dātabbaɱ.|| ||

Aññaɱ pan'etaɱ kattha dinnaɱ mahapphalan ti.|| ||

Sīlavato kho mahārāja dinnaɱ mahapphalaɱ no tathā dussīle.|| ||

Tena hi mahārāja taɱ ñev'ettha paṭipucchissāmi.|| ||

Yathā te khameyya tathā naɱ vyākareyyāsi.|| ||

6. Taɱ kim maññasi mahārāja?|| ||

Idha ty āssa yuddhaɱ paccupaṭṭhitaɱ saŋgāmo samūpabbuḷho.|| ||

Atha āgaccheyya khattiyakumāro asikkhito akatahattho akatayoggo akat- [99] upāsano bhīru chambhī utrāsī palāyī||
Bhareyyāsi taɱ purisaɱ?|| ||

Attho ca te tādisena purisenā ti?|| ||

7. Nāhaɱ bhante bhareyyaɱ taɱ purisaɱ.||
Na ca me attho tādisena purisenā ti.|| ||

8a. Atha āgaccheyya brāhmaṇakumāro asikkhito atha katahattho akatayoggo akatupāsano bhīrucchambhī utrāsī palāyī||
Bhareyyāsi taɱ purisaɱ?||
Attho ca te tādisena purisenā ti.|| ||

8a2. Nāhaɱ bhante bhareyyaɱ taɱ purisaɱ.||
Na ca me attho tādisena purisenāti.|| ||

8b. Atha āgaccheyya vessakumāro asikkhito akatahattho akatayoggo akatupāsano bhīrucchambhī utrāsī palāyī.||
Bhareyyāsi taɱ purisaɱ?||
Attho ca te tādisena purisenā ti.|| ||

8b2. Nāhaɱ bhante bhareyyaɱ taɱ purisaɱ.||
Na ca me attho tādisena purisenāti.|| ||

8c. Atha āgaccheyya suddakumāro asikkhito akatahattho akatayoggo akatupāsano bhīrucchambhī utrāsī palāyī.||
Bhareyyāsi taɱ purisaɱ?||
Attho ca te tādisena purisenā ti?|| ||

8c2. Nāhaɱ bhante bhareyyaɱ taɱ purisaɱ.||
Na ca me attho tādisena purisenā ti.|| ||

9. Taɱ kim maññasi mahārāja?|| ||

Idha tyāssa yuddhaɱ paccupaṭṭhitaɱ saŋgāmo samūpabbuḷho.|| ||

Atha āgacchayya khattiyakumāro susikkhito.|| ||

Katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anusitrāsī apalāyī.|| ||

Bhareyyāsi taɱ purisaɱ attho ca te tādisena purisenāti?|| ||

Bhareyyāhaɱ bhante taɱ purisaɱ attho ca me tādisena purisenāti.|| ||

Atha āgacchayya brāhmaṇakumāro susikkhito katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī.|| ||

Bhareyyāsi taɱ purisaɱ?|| ||

Attho ca te tādisena purisenāti?|| ||

Bhareyyāhaɱ bhante taɱ purisaɱ attho ca me tādisena purisenāti.|| ||

Atha āgacchayya vessakumāro susikkhito2 katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī.|| ||

Bhareyyāsi taɱ purisaɱ?|| ||

Attho ca te tādisena purisenāti?|| ||

Bhareyyāhaɱ bhante taɱ purisaɱ attho ca me tādisena purisenāti.|| ||

Atha āgacchayya suddakumāro susikkhito2 katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anusitrāsī apalāyī.|| ||

Bhareyyāsi taɱ purisaɱ?|| ||

Attho ca te tādisena purisenāti?|| ||

Bhareyyāhaɱ bhante taɱ purisaɱ attho ca me tādisena purisenāti.|| ||

Evam eva kho mahārāja,||
yasmā kasmā ce pi kulā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti:|| ||

So ca hoti pañcaŋgavippahīno pañcaŋgasamannāgato,||
tasmiɱ dinne mahapphalaɱ hoti.|| ||

Katamāni pañca aŋgāni pahīnāni honti?|| ||

Kāmacchando pahīno hoti,||
vyāpādo pahīno hoti,||
thīnamiddhaɱ pahīnaɱ hoti,||
uddhaccakukkuccaɱ pahīnaɱ hoti,||
vicikicchā pahīnā hoti.|| ||

Imāni pañca aŋgāni pahīnāni honti.|| ||

Katamehi pañcahaŋgehi samannāgato hoti?|| ||

Asekhena silakkhandhena samannāgato hoti,||
asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti,||
asekhena paññākkhandhena [100] samannāgato hoti,||
asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti,||
asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti.|| ||

Imehi pañcahaŋgehi samannāgato hoti.|| ||

Iti pañcaŋgavippahine pañcaŋgasamannāgate dinnaɱ mahapphalanti.|| ||

Idam avoca Bhagavā.|| ||

Idaɱ vatvā sugato athāparaɱ etad avoca satthā:|| ||

Issatthaɱ balaviriyañ ca yasmiɱ vijjetha māṇave,||
Taɱ yuddhattho bhare rājā nāsūraɱ jāti-paccayā.||
Tatheva khanti soraccaɱ dhammā yasmiɱ patiṭṭhitā,||
Tamariyavuttiɱ medhāviɱ hīnajaccampi pūjaye.||
Kāraye assame ramme vāsayettha bahussute,||
Papañ ca vivane kayirā dugge saŋkamanāni ca.||
Annaɱ pānaɱ khādanīyaɱ vatthasenāsanāni ca,||
Dadeyya ujubhūtesu vippasannena cetasā.||
Yathā hi megho thanayaɱ vijjumālī satakkaku,||
Thalaɱ ninnañca pūreti abhivassaɱ vasundharaɱ.||
Tatheva saddho Sutavā abhisaŋkhacca bhojanaɱ,||
Vaṇibbake tappayati annapānena paṇḍito,||
Āmodamāno pakireti detha dethāti bhāsati.||
Taɱ hi'ssa gajjitaɱ hoti devasseva pavassato,||
Sā puññadhārā vipulā dātāraɱ abhivassatī ti.|| ||

 

§

 

Sutta 25

Pabbatūpama Suttaɱ

[25.1][pts][ati][ati-olen] Evam me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinnaɱ kho rājānaɱ Pasenadiɱ Kosalaɱ Bhagavā etad avoca:|| ||

handa kuto nu tvaɱ mahārāja āgacchasi divādivassāti?|| ||

Yāni tāni bhante raññaɱ khattiyānaɱ muddhāvasittānaɱ issariyamadamattānaɱ kāmagedhapariyuṭṭhitānaɱ janapadatthācariyappattānaɱ mahantaɱ paṭhavimaṇḍalaɱ abhivijiya ajjhāvasantānaɱ rājakaraṇīyāni santi4,||
tesvāhaɱ5 etarahi ussukkaɱ āpannoti.|| ||

Taɱ kim maññasi mahārāja,||
idha te puriso [101] āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko.|| ||

So taɱ upasaŋkamitvā evaɱ vadeyya:|| ||

yagghe mahārāja jāneyyāsi:|| ||

ahaɱ āgacchāmi puratthimāya disāya.|| ||

Tatthaddasaɱ mahantaɱ pabbataɱ abbhasamaɱ.|| ||

Sabbe pāṇe nippoṭhento6 āgacchati.|| ||

Yaɱ te mahārāja karaṇīyaɱ taɱ karohīti.|| ||

Atha dutiyo puriso āgaccheyya dakkhiṇāya disāya saddhāyiko paccayiko.|| ||

So taɱ upasaŋkamitvā evaɱ vadeyya:|| ||

yagghe mahārāja jāneyyāsi:|| ||

ahaɱ āgacchāmi dakkhiṇāya disāya.|| ||

Tatthaddasaɱ mahantaɱ pabbataɱ abbhasamaɱ.|| ||

Sabbe pāṇe nippoṭhento6 āgacchati.|| ||

Yaɱ te mahārāja karaṇīyaɱ taɱ karohīti.|| ||

Atha tatiyo puriso āgaccheyya pacchimāya disāya saddhāyiko paccayiko.|| ||

So taɱ upasaŋkamitvā evaɱ vadeyya:|| ||

yagghe mahārāja jāneyyāsi:|| ||

ahaɱ āgacchāmi pacchimāya disāya.|| ||

Tatthaddasaɱ mahantaɱ pabbataɱ abbhasamaɱ.|| ||

Sabbe pāṇe nippoṭhento6 āgacchati.|| ||

Yaɱ te mahārāja karaṇīyaɱ taɱ karohīti.|| ||

Atha catuttho puriso āgaccheyya uttarāya disāya saddhāyiko paccayiko.|| ||

So taɱ upasaŋkamitvā evaɱ vadeyya:|| ||

yagghe mahārāja jāneyyāsi:|| ||

ahaɱ āgacchāmi uttarāya disāya.|| ||

Tatthaddasaɱ mahantaɱ pabbataɱ abbhasamaɱ.|| ||

Sabbe pāṇe nippoṭhento6 āgacchati.|| ||

Yaɱ te mahārāja karaṇīyaɱ taɱ karohīti.|| ||

Evarūpe te mahārāja mahati mahabbhaye samuppanne dāruṇe manussakkhaye dullabhe manussatte kimassa karaṇiyanti?|| ||

Evarūpe me bhante mahati mahabbhaye samuppanne dāruṇe manussakkhaye dullabhe manussatte kimassa karaṇīyaɱ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāyāti.|| ||

Ārocemi kho te mahārāja,||
pativedayāmi8 kho te mahārāja,||
adhivattati kho taɱ mahārāja jarā-maraṇaɱ.|| ||

Adhivattamāne ca te mahārāja,||
jarāmaraṇe kimassa karaṇīyanti?|| ||

Adhivattamāne ca me bhante jarāmaraṇe kimassa karaṇīyaɱ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāya.|| ||

Yāni tāni bhante raññaɱ khattiyānaɱ muddhāvasittānaɱ issariyamadamattānaɱ kāmagedhapariyuṭṭhitānaɱ janapadatthācariyappattānaɱ mahantaɱ paṭhavimaṇḍalaɱ abhivijiya ajjhāvasantānaɱ hatthiyuddhāni bhavanti.|| ||

Tesampi bhante hatthiyuddhānaɱ n'atthi gati n'atthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.|| ||

Yānipi tāni bhante raññaɱ khattiyānaɱ muddhāvasittānaɱ issariya madamattānaɱ kāmagedhapariyuṭṭhitānaɱ janapadatthācariyappattānaɱ mahantaɱ paṭhavimaṇḍalaɱ abhivijiya ajjhāvasantānaɱ assayuddhāni bhavanti.|| ||

Tesampi bhante assayuddhānaɱ n'atthi gati n'atthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.|| ||

Yānipi tāni bhante raññaɱ khattiyānaɱ muddhāvasittānaɱ issariya madamattānaɱ kāmagedhapariyuṭṭhitānaɱ janapadatthācariyappattānaɱ mahantaɱ paṭhavimaṇḍalaɱ abhivijiya ajjhāvasantānaɱ rathayuddhāni bhavanti.|| ||

Tesampi bhante rathayuddhānaɱ n'atthi gati n'atthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.|| ||

Yānipi tāni bhante raññaɱ khattiyānaɱ muddhāvasittānaɱ issariya madamattānaɱ kāmagedhapariyuṭṭhitānaɱ janapadatthācariyappattānaɱ mahantaɱ paṭhavimaṇḍalaɱ abhivijiya ajjhāvasantānaɱ pattiyuddhāni bhavanti.|| ||

Tesampi [102] bhante pattiyuddhānaɱ n'atthi gati n'atthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.|| ||

Santi kho pana bhante imasmiɱ rājakule mantino mahāmattā ye pahonti āgate paccatthike mantehi bhedayituɱ.|| ||

Tesampi bhante mantayuddhānaɱ n'atthi gati n'atthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.|| ||

Saɱvijjati kho pana bhante imasmiɱ rājakule pahūtaɱ hiraññasuvaṇṇaɱ bhūmigatañc'eva vehāsaṭṭhañca.|| ||

Yena mayaɱ pahoma āgate paccatthike dhanena upalāpetuɱ.|| ||

Tesampi bhante dhanayuddhānaɱ n'atthi gati n'atthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.|| ||

Adhivattamāne ca me bhante jarāmaraṇe kimassa karaṇīyaɱ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāyāti.|| ||

Evam etaɱ maharāja,||
evam etaɱ mahārāja,||
adhivattamāne ca te jarāmaraṇe kimassa karaṇīyaɱ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāyāti.|| ||

Idam avoca Bhagavā.|| ||

Idaɱ vatvā sugato athāparaɱ etad avoca satthā:|| ||

Yathā pi selā vipulā nabhaɱ āhacca pabbatā,||
Samantā anupariyeyyuɱ nippoṭhentā catuddisā.||
Evaɱ jarā ca maccu ca adhivattanti pāṇino,||
Khattiye brāhmaṇe vesse sudde caṇḍālapukkuse,||
Na kiñci parivajjeti sabbamevābhimaddati.||
Na tattha hatthinaɱ bhūmi na rathānaɱ na pattiyā,||
Na cāpi mantayuddhena sakkā jetuɱ dhanena vā.||
Tasmā hi paṇḍito poso sampassaɱ atthamattano,||
Buddhe dhamme ca saŋghe ca dhīro saddhaɱ nivesaye.||
Yo dhammacārī kāyena vācāya uda cetasā,||
Idh'eva naɱ pasaɱsanti pecca sagge pamodatī ti.|| ||

Kosalavaggo tatiyo

 


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page