Samyutta Nikaya Masthead


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Saɱyutta Nikāya
II. Nidāna Vagga
XII. Nidāna Saɱyutta
VII. Mahā Vagga

Sutta 70

Susīma Suttaɱ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[119]

[1][than][pts][bodh] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane kalandaka nivāpe.|| ||

2. Tena kho pana samayena Bhagavā sakkato hoti garukato mānikato pūjito apacito lābhī civara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaɱ.|| ||

3. Bhikkhusaŋgho pi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaɱ.|| ||

4. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā||
na apacitā na lābhino cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaɱ.|| ||

5. Tena kho pana samayena Susīmo paribbājako Rājagahe paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiɱ.|| ||

[120] 6. Atha kho Susīmassa paribbājakassa parisā Susīmaɱ paribbājakaɱ etad avocuɱ:|| ||

"Ehi tvaɱ āvuso Susīma,||
samaṇe Gotame brahmacariyaɱ cara||
tvaɱ dhammaɱ pariyāpuṇitvā amhe vāceyyāsi||
taɱ mayaɱ dhammaɱ pariyāpuṇitvā gihīnaɱ bhāsissāma.|| ||

Evaɱ mayam pi sakkatā bhavissāma garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānan" ti.|| ||

7. "Evam āvuso" ti kho Susīmo paribbājako sakāya parisāya paṭissutvā yenāyasmā Ānando ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiɱ sammodi.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

8. Eka-m-antaɱ nisinno kho Susīmo paribbājako āyasmantaɱ Ānandaɱ etad avoca:|| ||

"Icchāmahaɱ āvuso Ānanda,||
imasmiɱ dhamma-vinaye brahmacariyaɱ caritun" ti.|| ||

9. Atha kho āyasmā Ānando Susīmaɱ paribbājakaɱ ādāya yena Bhagavā ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

10. Eka-m-antaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Ayaɱ bhante Susīmo paribbājako evam āha:|| ||

'Icchāmahaɱ āvuso Ānanda,||
imasmiɱ dhamma-vinaye brahmacariyaɱ caritun' ti".|| ||

11. "Tena h'Ānanda Susīmaɱ pabbājethā" ti.|| ||

12. Alattha kho Susīmo paribbājako Bhagavato santike pabbajjaɱ alattha upasampadaɱ.|| ||

13. Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhūhi Bhagavato santike aññā vyākatā hoti:|| ||

"Khīṇā jāti||
vusitaɱ brahmacariyaɱ||
kataɱ karaṇīyaɱ||
nāparaɱ itthattāyā" ti pajānāmāti.|| ||

14. Assosi kho āyasmā Susīmo.|| ||

Sambahulehi kira [121] bhikkhūhi Bhagavato santike aññā vyākatā.|| ||

"Khīṇā jāti||
vusitaɱ brahmacariyaɱ||
kataɱ karaṇīyaɱ||
nāparaɱ itthattāyā" ti pajānāmāti.|| ||

15. Atha kho āyasmā Susīmo yena te bhikkhu ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā tehi bhikkhūhi saddhiɱ sammodi.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

16. Eka-m-antaɱ nisinno kho āyasmā Susīmo te bhikkhu etad avoca:|| ||

"Saccaɱ kira āyasmantehi Bhagavato santike aññā vyākatā:|| ||

'Khīṇā jāti||
vusitaɱ brahmacariyaɱ||
kataɱ karaṇīyaɱ||
nāparaɱ itthattāyā' ti pajānāmāti?"|| ||

"Evam āvuso" ti.|| ||

17. "Api pana tumhe āyasmanto||
evaɱ jānantā||
evaɱ passantā||
aneka-vihitaɱ iddhividhaɱ paccanubhotha?|| ||

Eko pi hutvā bahudhā hotha||
bahudhā pi hutvā eko hotha;||
āvībhāvaɱ tirobhāvaɱ tirokuḍḍaɱ tiropākāraɱ tiropabbataɱ asajjamānā gacchatha seyyathā pi ākāse;||
paṭhaviyā pi ummujja nimujjaɱ karotha seyyathā pi udake;||
udake pi abhejjamāne gacchatha seyyathā pi paṭhaviyaɱ;||
ākāse pi pallaŋkena kamatha seyyathā pi pakkhi sakuṇo;||
ime pi candimasuriye evam mahiddhike evam mahānubhāve pāṇinā parāmasatha parimajjatha;||
yāva brahmalokā pi kāyena vasaɱ vattethā" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso."|| ||

18. "Api pana tumhe āyasmanto||
evaɱ jānantā||
evaɱ passantā||
dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusakāya ubho sadde suṇātha dibbe ca mānuse ca,||
ye dūre santike cāti?"|| ||

"No h'etaɱ āvuso."|| ||

19. "Api pana tumhe āyasmanto||
evaɱ jānantā||
evaɱ passantā||
parasattānaɱ parapuggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānātha?|| ||

Sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittanti pajānātha,||
vītarāgaɱ vā cittaɱ vītarāgaɱ cittanti pajānātha,||
sadosaɱ vā cittaɱ sadosaɱ cittanti pajānātha,||
vītadosaɱ vā cittaɱ vītadosaɱ cittanti pajānātha,||
samohaɱ vā cittaɱ [122] samohaɱ cittanti pajānātha,||
vītamohaɱ vā cittaɱ vītamohaɱ cittanti pajānātha,||
saŋkhittaɱ vā cittaɱ saŋkhittaɱ cittanti pajānātha,||
vikkhittaɱ vā cittaɱ vikkhittaɱ cittanti pajānātha,||
mahaggataɱ vā cittaɱ mahaggataɱ cittanti pajānātha,||
amahaggataɱ vā cittaɱ amahaggataɱ cittanti pajānātha,||
sauttaraɱ vā cittaɱ sauttaraɱ cittanti pajānātha,||
anuttaraɱ vā cittaɱ anuttaraɱ cittanti pajānātha,||
samāhitaɱ vā cittaɱ samāhitaɱ cittanti pajānātha,||
asamāhitaɱ vā cittaɱ asamāhitaɱ cittanti pajānātha,||
vimuttaɱ vā cittaɱ vimuttaɱ cittanti pajānātha,||
avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittanti pajānāthā" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso."|| ||

20. "Api pana tumhe āyasmanto||
evaɱ jānantā||
evaɱ passantā||
aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussaratha?|| ||

Seyyathīdaɱ:|| ||

Ekam pi jātiɱ||
dve pi jātiyo||
tisso pi jātiyo||
catasso pi jātiyo||
pañca pi jātiyo||
dasa pi jātiyo||
vīsam pi jātiyo||
tīsam pi jātiyo||
cattārisam pi jātiyo||
paññāsam pi jātiyo||
jāti-satam pi||
jāti-sahassam pi||
jāti-sata-sahassam pi,||
aneke pi saɱvaṭṭakappe||
aneke pi vivaṭṭakappe||
aneke pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭakappe:|| ||

'Amutrāsiɱ evaɱ-nāmo||
evaɱ-gotto||
evaɱ-vaṇṇo||
evam-āhāro||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato vuto amutra udapādiɱ.|| ||

Tatrāpāsiɱ||
evaɱ-nāmo||
evaɱ-gotto||
evaɱ-vaṇṇo||
evam-āhāro||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī||
evam-āyu-pariyanto,||
so tato vuto idhūpapanno' ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarathā" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso."|| ||

21. "Api pana tumhe āyasmanto||
evaɱ jānantā||
evaɱ passantā||
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha||
cavamāne uppajjamāne||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe||
sugate duggate yathākammūpage satte pajānātha:|| ||

'Ime vata honto sattā kāyaduccaritena saman- [123] nāgatā||
vacīduccaritena samannāgatā||
manoduccaritena samannāgatā||
ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā||
micchādiṭṭhi-kamma-samādānā||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vāta bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā||
vacīsucaritena samannāgatā||
manosucaritena samannāgatā||
ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā||
sammādiṭṭhi-kamma-samādānā||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā' ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passatha||
cavamāne uppajjamāne||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe||
sugate duggate yathākammūpage satte pajānāthā" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso."|| ||

22. "Api pana tumhe āyasmanto||
evaɱ jānantā||
evaɱ passantā||
ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā,||
te kāyena phusitvā viharathā" ti?|| ||

"No h'etaɱ āvuso."|| ||

At this point the PTS Pali has the following which, in a footnote is said to appear only in the SI.3 manuscript:

24. "Ettha dāni āyasmanto,||
idañ ca veyyākaraṇaɱ imesañ ca dhammānaɱ asamāpatti;||
[idan te āvuso api pana tumhe āyasmanto evaɱ jānantā evam passantā ye te santā vimokhā atikamma rūpe arūppā te kāyena passitvā viharathāti.
|| ||

No h'etaɱ āavuso'|| ||

Ettha dāni āyasmanto idañ ca veyyākaraṇam imesañ ca dhammānaɱ asamāpatti]|| ||

Idaɱ no āvuso.|| ||

25. Kathan" ti?|| ||

Translated by Mrs. Rhys Davids with the incomprehensible:

"Now here, venerable ones,
is both your replying
and your non-attainment of these things?"

"There is none, friend."

"How is that?"

 


 

Where the BJT and CSCD have:

"Ettha dāni āyasmanto,||
idañ ca veyyākaraṇaɱ imesañ ca dhammānaɱ asamāpatti.
|| ||

Idaɱ no āvuso kathan" ti?|| ||

Translated by Bhk. Thanissaro as:

"So just now, friends, didn't you make that declaration without having attained any of these Dhammas?"

And translated by Bhk. Bodhi as:

"Here now, venerable ones: this answer and the nonattainment of those states, how could this be, friends?"

 


 

I suggest that what is the case here is that the fragment present in the SI.3 manuscript represents what was an abridgment where Susīmaā is to repeat the entire series of questions and answers: When asked X you responded Y. Then to be followed with: How is this to be understood, that you claim that you have attained añña but you deny you have attained these things? This would follow the practice found in many other cases in the suttas. This form needs to be followed also in the conclusion made by Gotama below.

 

"Paññā-vimuttā kho mayaɱ āvuso Susīmā" ti.|| ||

26. "Na khvāhaɱ imassa āyasmantānaɱ saŋkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ ājānāmi,||
sādhu me āyasmanto tathā bhāsantu,||
yathā'haɱ imassa āyasmantānaɱ saŋkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ ājāneyyan" ti.|| ||

[124] "Ājāneyyāsi vā tvaɱ āvuso Susīma,||
na vā tvaɱ ājāneyyāsi||
atha kho paññā-vimuttā mayan" ti.|| ||

 


 

28. Atha kho āyasmā Susīmo uṭṭhāy āsanā yena Bhagavā ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

29. Eka-m-antaɱ nisinno kho āyasmā Susīmo yāvatako tehi bhikkhūhi saddhiɱ ahosi kathāsallāpo,||
taɱ sabbaɱ Bhagavato ārocesi.|| ||

I believe the whole of the dialog above should be repeated here.

30. "Pubabe kho Susīma, dhammaṭṭhitiñāṇaɱ,||
pacchā nibbāṇe ñāṇan" ti.|| ||

31. "Na khvāhaɱ bhante, imassa Bhagavatā saŋkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ ājānāmi;||
sādhu me bhante, Bhagavā tathā bhāsatu,||
yathā'haɱ imassa Bhagavato saŋkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ ājāneyyan" ti.|| ||

32. "Ājāneyyāsi vā tvaɱ Susīma,||
na vā tvaɱ ājāneyyāsi,||
atha kho dhammaṭṭhitiñāṇaɱ pubbe,||
pacchā nibbāṇe ñāṇaɱ.|| ||

Taɱ kiɱ maññasi Susīma?|| ||

Rūpaɱ niccaɱ vā aniccaɱ cā" ti?|| ||

"Aniccaɱ bhante".|| ||

33. "Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ vā taɱ sukhaɱ vā" ti?|| ||

"Dukkhaɱ bhante."|| ||

"Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ viparināmadhammaɱ kallaɱ nu taɱ samanupassituɱ:|| ||

"Etaɱ mama,||
eso'ham'asmi,||
eso me attā" ti?|| ||

"No h'etaɱ bhante."|| ||

34. "Vedanā niccā vā aniccā vā" ti?|| ||

"Aniccā bhante."|| ||

"Yaɱ panāniccā dukkhā vā taɱ sukhā vāti?|| ||

"Dukkhā bhante."|| ||

"Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ viparināmadhammaɱ kallaɱ nu taɱ samanupassituɱ:|| ||

"Etaɱ mama,||
eso'ham'asmi,||
eso me attā" ti?|| ||

"No h'etaɱ bhante."|| ||

35. "Saññā niccā vā aniccā vā" ti?|| ||

"Aniccā bhante."|| ||

"Yaɱ panāniccā dukkhā vā taɱ sukhā vāti?|| ||

"Dukkhā bhante."|| ||

"Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ viparināmadhammaɱ kallaɱ nu taɱ samanupassituɱ:|| ||

"Etaɱ mama,||
eso'ham'asmi,||
eso me attā" ti?|| ||

"No h'etaɱ bhante."|| ||

36. "Sankhārā niccā vā aniccā vā ti?|| ||

"Aniccā bhante."|| ||

"Yaɱ panāniccā dukkhā vā taɱ sukhā vāti?|| ||

"Dukkhā bhante."|| ||

"Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ viparināmadhammaɱ kallaɱ nu taɱ samanupassituɱ:|| ||

"Etaɱ mama,||
eso'ham'asmi,||
eso me attā" ti?|| ||

"No h'etaɱ bhante."|| ||

37. "Viññāṇaɱ niccaɱ vā aniccaɱ vāti?|| ||

[125] "Aniccā bhante."|| ||

"Yaɱ panāniccā dukkhā vā taɱ sukhā vāti?|| ||

"Dukkhā bhante."|| ||

"Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ viparināmadhammaɱ kallaɱ nu taɱ samanupassituɱ:|| ||

"Etaɱ mama,||
eso'ham'asmi,||
eso me attā" ti?|| ||

"No h'etaɱ bhante."|| ||

38. "Tasmāt iha Susīma,||
yaɱ kiñci rūpaɱ atītānāgatapaccuppannaɱ||
ajjhattaɱ vā||
bahiddhā vā||
oḷārikaɱ vā||
sukhumaɱ vā||
hīnaɱ vā||
paṇītaɱ vā||
yaɱ dūre santike vā,||
sabbaɱ rūpaɱ:|| ||

'N'etaɱ mama,||
neso'ham'asmi,||
na me so attā' ti.|| ||

Evam etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya daṭṭhabbaɱ.|| ||

39. Yaɱ kiñci vedanā atītānāgatapaccuppannaɱ||
ajjhattaɱ vā||
bahiddhā vā||
oḷārikaɱ vā||
sukhumaɱ vā||
hīnaɱ vā||
paṇītaɱ vā||
yaɱ dūre santike vā,||
sabbaɱ vedanā:|| ||

'N'etaɱ mama,||
neso'ham'asmi,||
na me so attā' ti.|| ||

Evam etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya daṭṭhabbaɱ.|| ||

40. Yaɱ kiñci saññā atītānāgatapaccuppannaɱ||
ajjhattaɱ vā||
bahiddhā vā||
oḷārikaɱ vā||
sukhumaɱ vā||
hīnaɱ vā||
paṇītaɱ vā||
yaɱ dūre santike vā,||
sabbaɱ saññā:|| ||

'N'etaɱ mama,||
neso'ham'asmi,||
na me so attā' ti.|| ||

Evam etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya daṭṭhabbaɱ.|| ||

41. Yaɱ kiñci sankhārā atītānāgatapaccuppannaɱ||
ajjhattaɱ vā||
bahiddhā vā||
oḷārikaɱ vā||
sukhumaɱ vā||
hīnaɱ vā||
paṇītaɱ vā||
yaɱ dūre santike vā,||
sabbaɱ sankhārā:|| ||

'N'etaɱ mama,||
neso'ham'asmi,||
na me so attā' ti.|| ||

Evam etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya daṭṭhabbaɱ.|| ||

42. Yaɱ kiñci viññāṇaɱ atītānāgatapaccuppannaɱ||
ajjhattaɱ vā||
bahiddhā vā||
oḷārikaɱ vā||
sukhumaɱ vā||
hīnaɱ vā||
paṇītaɱ vā||
yaɱ dūre santike vā,||
sabbaɱ viññāṇaɱ:|| ||

'N'etaɱ mama,||
neso'ham'asmi,||
na me so attā' ti.|| ||

Evam etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya daṭṭhabbaɱ.|| ||

43. Evaɱ passaɱ Susīma sutavā ariyasāvako||
rūpasmim pi nibbindati,||
vedanāya pi nibbindati,||
saññāya pi nibbindati,||
sankhāresu pi nibbindati,||
viññāṇasmim pi nibbindati.|| ||

Nibbindaɱ virajjati,||
virāgā vimuccati;||
vimuttasmiɱ vimuttamiti ñāṇaɱ hoti:|| ||

'Khīṇā jāti,||
vusitaɱ brahmacariyaɱ,||
kataɱ karaṇīyaɱ,||
nāparaɱ itthattāyā' ti pajānāti.|| ||

44. 'Jāti-paccayā jarāmaraṇan' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

45. "'Bhava-paccayā jātī' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

46. "'Upādāna-paccayā bhavo' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

[126] 47. "'Taṇhā-paccayā upādānan' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

48. "'Vedanā-paccavā taṇhā' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

49. "'Phassa-paccayā vedanā' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

50. "'Saḷāyatana-paccayā phasso' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

51. "'Nāmarūpa-paccayā saḷāyatanan' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

52. "'Viññāṇa-paccayā nāmarūpan' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

53. "'Sankhāra-paccayā viññāṇan' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

54. "'Avijjā-paccayā sankhārā' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

55. "'Jāti-nirodhā jarāmaraṇa-nirodho' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

56. "'Bhava-nirodhā jāti-nirodho' ti Susīma,||
passasī' ti?|| ||

'Evaɱ bhante.'|| ||

57. "'Upādāna-nirodhā bhava-nirodho' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

58. "'Taṇhā-nirodhā upādāna-nirodho' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

59. "'Vedanā-nirodhā taṇhā-nirodho' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

60. "'Phassa-nirodhā vedanā-nirodho' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

61. "'Saḷāyata-nanirodhā phassa-nirodho' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

62. "'Nāmarūpa-nirodhā saḷāyata-nanirodho' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

63. "'Viññāṇa-nirodhā nāmarūpa-nirodho' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

64. "'Sankhāra-nirodhā viññāṇa-nirodho' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

65. "'Avijjā-nirodhā sankhāra-nirodho' ti Susīma,||
passasī" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

66. "Api nu tvaɱ Susīma,||
evaɱ jānanto||
evaɱ passanto||
aneka-vihitaɱ iddhividhaɱ paccanubhotha?|| ||

Eko pi hutvā bahudhā hotha||
bahudhā pi hutvā eko hotha;||
āvībhāvaɱ tirobhāvaɱ tirokuḍḍaɱ tiropākāraɱ tiropabbataɱ asajjamānā gacchatha seyyathā pi ākāse;||
paṭhaviyā pi ummujja nimujjaɱ karotha seyyathā pi udake;||
udake pi abhejjamāne gacchatha seyyathā pi paṭhaviyaɱ;||
ākāse pi pallaŋkena kamatha seyyathā pi pakkhi sakuṇo;||
ime pi candimasuriye evam mahiddhike evam mahānubhāve pāṇinā parāmasatha parimajjatha;||
yāva brahmalokā pi kāyena vasaɱ vattethā" ti?|| ||

"No h'etaɱ bhante.|| ||

67. Api nu tvaɱ Susīma,||
evaɱ jānantā||
evaɱ passantā||
dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusakāya ubho sadde suṇātha dibbe ca mānuse ca,||
ye dūre santike cāti?"|| ||

"No h'etaɱ bhante.|| ||

[127] 68. Api nu tvaɱ Susīma,||
evaɱ jānantā||
evaɱ passantā||
parasattānaɱ parapuggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānātha?|| ||

Sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittanti pajānātha,||
vītarāgaɱ vā cittaɱ vītarāgaɱ cittanti pajānātha,||
sadosaɱ vā cittaɱ sadosaɱ cittanti pajānātha,||
vītadosaɱ vā cittaɱ vītadosaɱ cittanti pajānātha,||
samohaɱ vā cittaɱ samohaɱ cittanti pajānātha,||
vītamohaɱ vā cittaɱ vītamohaɱ cittanti pajānātha,||
saŋkhittaɱ vā cittaɱ saŋkhittaɱ cittanti pajānātha,||
vikkhittaɱ vā cittaɱ vikkhittaɱ cittanti pajānātha,||
mahaggataɱ vā cittaɱ mahaggataɱ cittanti pajānātha,||
amahaggataɱ vā cittaɱ amahaggataɱ cittanti pajānātha,||
sauttaraɱ vā cittaɱ sauttaraɱ cittanti pajānātha,||
anuttaraɱ vā cittaɱ anuttaraɱ cittanti pajānātha,||
samāhitaɱ vā cittaɱ samāhitaɱ cittanti pajānātha,||
asamāhitaɱ vā cittaɱ asamāhitaɱ cittanti pajānātha,||
vimuttaɱ vā cittaɱ vimuttaɱ cittanti pajānātha,||
avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittanti pajānāthā" ti?|| ||

"No h'etaɱ bhante.|| ||

69. Api nu tvaɱ Susīma,||
evaɱ jānantā||
evaɱ passantā||
aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussaratha?|| ||

Seyyathīdaɱ:|| ||

Ekam pi jātiɱ||
dve pi jātiyo||
tisso pi jātiyo||
catasso pi jātiyo||
pañca pi jātiyo||
dasa pi jātiyo||
vīsam pi jātiyo||
tīsam pi jātiyo||
cattārisam pi jātiyo||
paññāsam pi jātiyo||
jāti-satam pi||
jāti-sahassam pi||
jāti-sata-sahassam pi,||
aneke pi saɱvaṭṭakappe||
aneke pi vivaṭṭakappe||
aneke pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭakappe:|| ||

'Amutrāsiɱ evaɱ-nāmo||
evaɱ-gotto||
evaɱ-vaṇṇo||
evam-āhāro||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato vuto amutra udapādiɱ.|| ||

Tatrāpāsiɱ||
evaɱ-nāmo||
evaɱ-gotto||
evaɱ-vaṇṇo||
evam-āhāro||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī||
evam-āyu-pariyanto,||
so tato vuto idhūpapanno' ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarathā" ti?|| ||

"No h'etaɱ bhante.|| ||

70. Api nu tvaɱ Susīma,||
evaɱ jānantā||
evaɱ passantā||
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha||
cavamāne uppajjamāne||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe||
sugate duggate yathākammūpage satte pajānātha:|| ||

'Ime vata honto sattā kāyaduccaritena samannāgatā||
vacīduccaritena samannāgatā||
manoduccaritena samannāgatā||
ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā||
micchādiṭṭhi-kamma-samādānā||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vāta bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā||
vacīsucaritena samannāgatā||
manosucaritena samannāgatā||
ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā||
sammādiṭṭhi-kamma-samādānā||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā' ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passatha||
cavamāne uppajjamāne||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe||
sugate duggate yathākammūpage satte pajānāthā" ti?|| ||

"No h'etaɱ bhante.|| ||

71. Api nu tvaɱ Susīma,||
evaɱ jānantā||
evaɱ passantā||
ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā,||
te kāyena phusitvā viharathā" ti?|| ||

"No h'etaɱ bhante.|| ||

72. "Ettha dāni Susīma, idañ ca veyyākaraṇaɱ imesañ ca dhammānaɱ asamāpatti;||
idaɱ no Susīma, katan" ti?|| ||

73. Atha kho āyasmā Susīmo Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Accayo maɱ bhante, accagamā yathā bālaɱ yathā mūḷhaɱ yathā akusalaɱ.|| ||

Svāhaɱ evaɱ svākkhāte dhamma-vinaye dhammatthena ko pabbajito.|| ||

Tassa me bhante, Bhagavā accayaɱ accayato patigaṇhātu āyatiɱ saɱvarāyā" ti.|| ||

74. "Taggaɱ tvaɱ Susīma, accayo accagamā yathā bālaɱ yathā mūḷhaɱ yathā akusalaɱ,||
yo tvaɱ evaɱ svākkhāte dhamma-vinaye dhammatthena ko pabbajito.|| ||

[128] 75. Seyyathā pi Susīma, coraɱ āgucāriɱ gahetvā rañño dasseyyuɱ||
ayaɱ te deva coro āgucārī||
imassa yaɱ icchasi taɱ daṇḍaɱ paṇehīti.|| ||

Tam enaɱ rājā evaɱ vadeyya:|| ||

'Gacchatha bho imaɱ purisaɱ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaɱ gāḷhabandhanaɱ bandhitvā khuramuṇḍakaɱ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaɱ siŋghāṭakena siŋghāṭakaɱ pariṇetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaɱ chindathā' ti.|| ||

Tam enaɱ rañño purisā daḷhāya rajjuyā pacchābāhaɱ gāḷhabandhanaɱ bandhitvā khuramuṇḍakaɱ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaɱ siŋghāṭakena siŋghāṭakaɱ pariṇetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaɱ chindeyyuɱ.|| ||

76. Taɱ kiɱ maññasi Susīma?|| ||

Api nu so puriso tato nidānaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaŋvedayethā" ti?|| ||

"Evaɱ bhante."|| ||

77. "Yaɱ kho so Susīma, puriso tato nidānaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaŋvedayetha,||
[vā na vā paṭisaɱvediyetha] yā ca evaɱ svākkhāte dhamma-vinaye dhammatthenakassa pabbajjā,||
ayaɱ tato dukkhavipākatarā ca kaṭukavipākatarā ca||
api ca vinipātāya saɱvattati.|| ||

78. Yato ca kho tvaɱ Susīma,||
accayaɱ accayato disvā yathādhammaɱ paṭikarosi,||
taɱ te mayaɱ paṭigaṇhāma.|| ||

Vuddhi hesā Susīma,||
ariyassa vinaye yo accayaɱ accayato disvā yathādhammaɱ paṭikaroti,||
āyatiñ ca saɱvaraɱ āpajjatī" ti.|| ||

Mahāvaggo sattamo


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page