Anguttara Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 


 

Aŋguttara-Nikāya of the Sutta-Pitaka
Part V: Dasakanipata, Ekadasakanipata

Based on the edition by E. Hardy,

London: Pali Text Society 1900.

This work is © Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015

This work is licensed under a

Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.

For details see Terms of Use.

Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996

 

NOTICE: These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for scholarly purposes only. In principle they represent a digital edition (without revision or correction) of the printed editions of the complete set of Pali canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a process of checking, it should not be assumed that there is no divergence from the printed editions and it is strongly recommended that they are checked against the printed editions before quoting.

ALTERATIONS: Superficial re-formatting of headers, sutta titles, and page numbers adding 'ids,' and tag changes to make the file conform to HTML 5 standards. The lower-case mg [ɱ] has been substituted throughout for the lowercase m-underdot [ṃ]; the lower-case ng [ŋ] has been substituted throughout for the lowercase n-overdot [ṅ]. Content straddling page breaks has been moved to the preceding page. The notice of this change that appeared in the originals has been deleted. In order to fascilitate word search, all annotations have been remove, and the line breaks of the printed edition have been converted into floating text. Otherwise the internal text of the suttas remains untouched.

 


[page 001]

Aŋguttara-Nikāya

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa

Book V

Dasaka-Nipāta

Ānisaɱsa-Vagga

I

1. Evam me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca 'kimatthiyāni bhante kusalāni sīlāni kimānisaɱsānī' ti? 'Avippaṭisāratthāni kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisārānisaɱsānī' ti. 'Avippaṭisāro pana bhante kimatthiyo kimānisaɱso' ti? 'Avippaṭisāro kho ānanda pāmujjattho pāmujjānisaɱso' ti. 'Pāmujjaɱ pana bhante kimatthiyaɱ kimānisaɱsan' ti? 'Pāmujjaɱ kho ānanda pītatthaɱ pītānisaɱsan' ti. 'Pīti pana bhante kimatthiyā kimānisaɱsā' ti? 'Pīti kho ānanda passaddhatthā passaddhānisaɱsā' ti. 'Passaddhi pana bhante kimatthiyā kimānisaɱsā' ti? 'Passaddhi kho ānanda sukhatthā sukhānisaɱsā' ti. 'Sukhaɱ pana bhante kimatthiyaɱ kimānisaɱsan' ti? 'Sukhaɱ kho ānanda samādhatthaɱ samādhānisaɱsan' ti.

[page 002]

'Samādhi pana bhante kimatthiyo kimānisaɱso' ti? 'Samādhi kho ānanda yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaɱso' ti. 'Yathābhūtañāṇadassanaɱ pana bhante kimatthiyaɱ kimānisaɱsan' ti? 'Yathābhūtañāṇadassanaɱ kho ānanda nibbidāvirāgatthaɱ nibbidāvirāgānisaɱsan' ti. Nibbidāvirāgo pana bhante kimatthiyo kimānisaɱso' ti? 'Nibbidāvirāgo kho ānanda vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaɱso' ti.

2. Iti kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaɱsāni, avippaṭisāro pāmujjattho pāmujjānisaɱso, pāmujjaɱ pītatthaɱ pītānisaɱsaɱ, pīti passaddhatthā passaddhānisaɱsā, passaddhi sukhatthā sukhānisaɱsā, sukhaɱ samādhatthaɱ samādhānisaɱsaɱ, samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaɱso, yathābhūtañāṇadassanaɱ nibbidāvirāgatthaɱ nibbidāvirāgānisaɱsaɱ, nibbidāvirāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaɱso. Iti kho ānanda kusalāni sīlāni anupubbena aggāya parentī ti.

II

1. Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa na cetanāya karaṇīyaɱ 'avippaṭisāro me uppajjatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ sīlavato sīlasampannassa avippaṭisāro uppajjati. Avippaṭisārissa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaɱ 'pāmujjaɱ me uppajjatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ avippaṭisārissa pāmujjaɱ uppajjati.

Pamuditassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaɱ 'pīti me uppajjatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ pamuditassa pīti uppajjati.

[page 003]

Pītimanassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaɱ 'kāyo me passambhatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaɱ 'sukhaɱ vediyāmī' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ passaddhakāyo sukhaɱ vediyati. Sukhino bhikkhave na cetanāya karaṇīyaɱ 'cittaɱ me samādhiyatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ sukhino cittaɱ samādhiyati. Samāhitassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaɱ 'yathābhūtaɱ jānāmi passāmī' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ samāhito yathābhūtaɱ jānāti passati. Yathābhūtaɱ bhikkhave jānato passato na cetanāya karaṇīyaɱ 'nibbindāmi virajjāmī' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ yathābhūtaɱ jānaɱ passaɱ nibbindati virajjati. Nibbindassa bhikkhave virattassa na cetanāya karaṇīyaɱ 'vimuttiñāṇadassanaɱ sacchikaromī' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ nibbindo viratto vimuttiñāṇadassanaɱ sacchikaroti.

2. Iti kho bhikkhave nibbidāvirāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaɱso, yathābhūtañāṇadassanaɱ nibbidāvirāgatthaɱ nibbidāvirāgānisaɱsaɱ, samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaɱso, sukhaɱ samādhatthaɱ samādhānisaɱsaɱ, passaddhi sukhatthā sukhānisaɱsā, pīti passaddhatthā passaddhānisaɱsā, pāmujjaɱ pītatthaɱ pītānisaɱsaɱ, avippaṭisāro pāmujjattho pāmujjānisaɱso, kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaɱsāni. Iti kho bhikkhave dhammā 'va dhamme abhisandenti,

[page 004]

dhammā 'va dhamme paripūrenti apārā pāraɱ gamanāyā ti.

III

1. Dussīlassa bhikkhave sīlavipannassa hatupaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatupanisaɱ hoti pāmujjaɱ, pāmujje asati pāmujjavipannassa hatupanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatupanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatupanisaɱ hoti sukhaɱ, sukhe asati sukhavipannassa hatupaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatupanisaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatupaniso hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatupanisaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā pi na pāripūriɱ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripūriɱ gacchati, evam eva kho bhikkhave dussīlassa sīlavipannassa hatupaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatupanisaɱ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanaɱ.

2. Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaɱ hoti pāmujjaɱ, pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pīti, pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaɱ hoti sukhaɱ, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi,

[page 005]

sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaṭikā pi pāripūriɱ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripūriɱ gacchati, evam eva kho bhikkhave sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaɱ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanan ti.

IV

1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--

Dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatupaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatupanisaɱ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanaɱ. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā pi na pāripūriɱ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripūriɱ gacchati, evam eva kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatupaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatupanisaɱ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanaɱ.

2. Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaɱ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanaɱ.

Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaṭikā pi pāripūriɱ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripūriɱ gacchati, evam eva kho āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaɱ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanan ti.

[page 006]

V

1. Tatra kho āyasmā Ānando bhikkhū āmantesi:--

Dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatupaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatupanisaɱ hoti pāmujjaɱ, pāmujje asati pāmujjavipannassa hatupanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatupanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatupanisaɱ hoti sukhaɱ, sukhe asati sukhavipannassa hatupaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatupanisaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatupaniso hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatupanisaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā pi na pāripūriɱ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripūriɱ gacchati, evam eva kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatupaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatupanisaɱ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanaɱ.

2. Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaɱ hoti pāmujjaɱ, pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pīti, pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaɱ hoti sukhaɱ, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno,

[page 007]

tassa papaṭikā pi pāripūriɱ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripūriɱ gacchati, evam eva kho āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaɱ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanan ti.

VI

1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca 'siyā nu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavisaññī assa, na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa, na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assā' ti? 'Siyā ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavisaññī assa, na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa, na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assā' ti.

2. 'Yathākathaɱ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavisaññī assa, na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa,

[page 008]

na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assā' ti?

'Idh' ānanda bhikkhu evaɱsaññī hoti: etaɱ santaɱ, etaɱ paṇītaɱ, yad idaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan ti.

Evaɱ kho ānanda siyā bhikkhuno yathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavisaññī assa, na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa, na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assā' ti.

VII

1. Atha kho āyasmā Ānando yenāyasmā Sāriputto ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad avoca 'siyā nu kho āvuso Sāriputta bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavisaññī assa, na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa, na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa,

[page 009]

na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assā' ti? 'Siyā āvuso ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavisaññī assa ... pe ... na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assā' ti.

2. 'Yathākathaɱ panāvuso Sāriputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavisaññī assa ... pe ... na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assā' ti? 'Ekam idāhaɱ āvuso ānanda samayaɱ idh' eva Sāvatthiyaɱ viharāmi Andhavanasmiɱ, tatthāhaɱ tathārūpaɱ samādhiɱ samāpajjiɱ, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavisaññī ahosiɱ, na āpasmiɱ āposaññī ahosiɱ, na tejasmiɱ tejosaññī ahosiɱ, na vāyasmiɱ vāyosaññī ahosiɱ, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī ahosiɱ, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī ahosiɱ, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī ahosiɱ, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī ahosiɱ, na idhaloke idhalokasaññī ahosiɱ, na paraloke paralokasaññī ahosiɱ, saññī ca pana ahosin' ti.

3. 'Kiɱsaññī panāyasmā Sāriputto tasmiɱ samaye ahosī' ti? 'Bhavanirodho nibbānaɱ, bhavanirodho nibbānan ti kho me āvuso aññā 'va saññā uppajjati, aññā 'va saññā nirujjhati. Seyyathā pi āvuso sakalikaggissa jhāyamānassa aññā 'va acci uppajjati, aññā 'va acci nirujjhati, evam eva kho me āvuso bhavanirodho nibbānaɱ, bhavanirodho nibbānan ti aññā 'va saññā uppajjati,

[page 010]

aññā 'va saññā nirujjhati, bhavanirodho nibbānaɱ-saññī ca panāhaɱ āvuso tasmiɱ samaye ahosin' ti.

VIII

1. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā.

Evaɱ so ten' aŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ 'kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā cā' ti.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaɱ so ten' aŋgena paripūro hoti.

2. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca no ca bahussuto ... pe ... bahussuto ca no ca dhammakathiko, dhammakathiko ca no ca parisāvacaro, parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaɱ deseti, visārado ca parisāya dhammaɱ deseti no ca vinayadharo, vinayadharo ca no ca āraññako pantasenāsano, āraññako ca pantasenāsano no ca catunnaɱ jhānānaɱ abhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, catunnañ ca jhānānaɱ abhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī no ca āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh' eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Evaɱ so ten' aŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ 'kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseyyaɱ vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano catunnañ ca jhānānaɱ abhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī assaɱ akicchalābhī akasiralābhī āsavānañ ca khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh' eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan' ti.

[page 011]

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano catunnañ ca jhānānaɱ abhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī āsavānañ ca khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh' eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, evaɱ so ten' aŋgena paripūro hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā ti.

IX

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā ... pe ... sīlavā ca no ca bahussuto, bahussuto ca no ca dhammakathiko, dhammakathiko ca no ca parisāvacaro, parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaɱ deseti, visārado ca parisāya dhammaɱ deseti no ca vinayadharo, vinayadharo ca no ca āraññako pantasenāsano, āraññako ca pantasenāsano no ca ye te santā vimokhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati, ye te santā vimokhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā viharati no ca āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh' eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

[page 012]

Evaɱ so ten' aŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ 'kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseyyaɱ vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano ye te santā vimokhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā vihareyyaɱ āsavānañ ca khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh' eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan' ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano ye te santā vimokhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā viharati āsavānañ ca khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh' eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, evaɱ so ten' aŋgena paripūro hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā ti.

X

1. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā.

Evaɱ so ten' aŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ 'kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā cā ti.

[page 013]

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaɱ so ten' aŋgena paripūro hoti.

2. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca no ca bahussuto, bahussuto ca no ca dhammakathiko, dhammakathiko ca no ca parisāvacaro, parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaɱ deseti, visārado ca parisāya dhammaɱ deseti no ca vinayadharo, vinayadharo ca no ca anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati anekavihitañ ca pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, no ca dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti, dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti no ca āsavānaɱ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati. Evaɱ so ten' aŋgena aparipūro hoti. Tena taɱ aŋgaɱ paripūretabbaɱ 'kintāhaɱ saddho ca assaɱ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseyyaɱ vinayadharo ca anekavihitañ ca pubbenivāsaɱ anussareyyaɱ, seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussareyyaɱ, dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena .

[page 014]

... pe ... yathākammūpage satte pajāneyyaɱ āsavānañ ca khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja vihareyyan' ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaɱ deseti vinayadharo ca anekavihitañ ca pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti āsavānañ ca khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh' eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, evaɱ so ten' aŋgena paripūro hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā ti.

Ānisaɱsavaggo paṭhamo.

Tatr'uddānaɱ:

Kimatthiyaɱ cetanā sīlaɱ upanisā ānanda-pañcamaɱ Samādhi Sāriputto ca saddho santena vijjayā ti.

[page 015]

 


 

Nātha-Vagga

XI

1. Pañcaŋgasamannāgato bhikkhave bhikkhu pañcaŋgasamannāgataɱ senāsanaɱ sevamāno bhajamāno na cirass' eva āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh' eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu pañcaŋgasamannāgato hoti?

2. Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti saddahati Tathāgatassa bodhiɱ 'iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaɱ buddho Bhagavā' ti, appābādho hoti appātaŋko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya, asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaɱ attānaɱ āvikattā Satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu, āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu pañcaŋgasamannāgato hoti.

Kathañ ca bhikkhave senāsanaɱ pañcaŋgasamannāgataɱ hoti?

3. Idha bhikkhave senāsanaɱ nātidūraɱ hoti nāccāsannaɱ gamanāgamanasampannaɱ, divā appakiṇṇaɱ rattiɱ appasaddaɱ appanigghosaɱ, appaḍaɱsamakasavātātapasiriɱsapasamphassaɱ, tasmiɱ kho pana senāsane viharantassa appakasiren' eva uppajjanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, tasmiɱ kho pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā,

[page 016]

te kālena kālaɱ upasaŋkamitvā paripucchati paripañhati 'idaɱ bhante kathaɱ, imassa ko attho' ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañ c'eva vivaranti anuttānikatañ ca uttānikaronte anekavihitesu ca kaŋkhāṭṭhāniyesu dhammesu kaŋkhaɱ paṭivinodenti. Evaɱ kho bhikkhave senāsanaɱ pañcaŋgasamannāgataɱ hoti.

Pañcaŋgasamannāgato kho bhikkhave bhikkhu pañcaŋgasamannāgataɱ senāsanaɱ sevamāno bhajamāno na cirass' eva āsavānaɱ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja vihareyyā ti.

XII

1. Pañcaŋgavippahīno bhikkhave bhikkhu pañcaŋgasamannāgato imasmiɱ dhammavinaye 'kevalī vusitavā uttamapuriso' ti vuccati.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu pañcaŋgavippahīno hoti?

2. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, vyāpādo pahīno hoti, thīnamiddhaɱ pahīnaɱ hoti, uddhaccakukkuccaɱ pahīnaɱ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu pañcaŋgavippahīno hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu pañcaŋgasamannāgato hoti?

3. Idha bhikkhave bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu pañcaŋgasamannāgato hoti.

Pañcaŋgavippahīno kho bhikkhave bhikkhu pañcaŋgasamannāgato imasmiɱ dhammavinaye 'kevalī vusitavā uttamapuriso' ti vuccatī ti.

Kāmacchando ca vyāpādo thīnamiddhañ ca bhikkhuno

uddhaccaɱ vicikicchā ca sabbaso 'va na vijjati,

[page 017]

asekhena ca sīlena asekhena samādhinā vimuttiyā ca sampanno ñāṇena ca tathāvidho: sa ve pañcaŋgasampanno pañca aŋge vivajjayaɱ imasmiɱ dhammavinaye kevalī iti vuccatī ti.

XIII

1. Dasa yimāni bhikkhave saɱyojanāni. Katamāni dasa?

2. Pañc' orambhāgiyāni saɱyojanāni pañc' uddhambhāgiyāni saɱyojanāni.

Katamāni pañc' orambhāgiyāni saɱyojanāni?

3. Sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo.

Imāni pañc' orambhāgiyāni saɱyojanāni.

Katamāni pañc' uddhambhāgiyāni saɱyojanāni?

4. Rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaɱ avijjā.

Imāni pañc' uddhambhāgiyāni saɱyojanāni.

Imāni kho bhikkhave dasa saɱyojanānī ti.

XIV

1. Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā pañca cetokhilā appahīnā pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.

Katamassa pañca cetokhilā appahīnā honti?

2. Idha bhikkhave bhikkhu Satthari kaŋkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu Satthari kaŋkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya,

[page 018]

evam assāyaɱ paṭhamo cetokhilo appahīno hoti.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhamme kaŋkhati ... pe ... saŋghe kaŋkhati ... sikkhāya kaŋkhati ... sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaɱ pañcamo cetokhilo appahīno hoti. Imassa pañca cetokhilā appahīnā honti.

Katamassa pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti?

4. Idha bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaɱ paṭhamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu kāye avītarāgo hoti ... pe ... rūpe avītarāgo hoti, yāvadatthaɱ udarāvadehakaɱ bhuñjitvā seyyasukhaɱ passasukhaɱ middhasukhaɱ anuyutto viharati, aññataraɱ devanikāyaɱ paṇidhāya brahmacariyaɱ carati 'imināhaɱ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā' ti. Yo so bhikkhave bhikkhu aññataraɱ devanikāyaɱ paṇidhāya brahmacariyaɱ carati 'imināhaɱ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā' ti, tassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.

[page 019]

Yassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaɱ pañcamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. Imassa pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti.

Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā appahīnā ime pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathā pi bhikkhave kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāyat' eva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena, evam eva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā appahīnā ime pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.

6. Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā pañca cetokhilā pahīnā pañca cetaso vinibandhā samucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni.

Katamassa pañca cetokhilā pahīnā honti?

7. Idha bhikkhave bhikkhu Satthari na kaŋkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu Satthari na kaŋkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaɱ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaɱ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaɱ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti.

8. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhamme na kaŋkhati ... pe ... saŋghe na kaŋkhati ... sikhāya na kaŋkhati .

[page 020]

. . sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano na āhatacitto na khilajāto. Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti ... pe ... evam assāyaɱ pañcamo cetokhilo pahīno hoti. Imassa pañca cetokhilā pahīnā honti.

Katamassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti?

9. Idha bhikkhave bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaɱ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaɱ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaɱ paṭhamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti.

10. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu kāye vītarāgo hoti ... pe ... rūpe vītarāgo hoti, na yāvadatthaɱ udarāvadehakaɱ bhuñjitvā seyyasukhaɱ passasukhaɱ middhasukhaɱ anuyutto viharati, na aññataraɱ devanikāyaɱ paṇidhāya brahmacariyaɱ carati 'imināhaɱ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā' ti. Yo so bhikkhave bhikkhu na aññataraɱ devanikāyaɱ paṇidhāya brahmacariyaɱ carati 'imināhaɱ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā' ti, tassa cittaɱ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaɱ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaɱ pañcamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti. Imassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti.

Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā pahīnā ime pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā,

[page 021]

tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni.

Seyyathā pi bhikkhave juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhat' eva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena, evam eva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā pahīnā ime pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihānī ti.

XV

1. Yāvatā bhikkhave sattā apadā vā dipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, Tathāgato tesaɱ aggam akkhāyati arahaɱ sammāsambuddho: evam eva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaɱ dhammānaɱ aggam akkhāyati.

2. Seyyathā pi bhikkhave yāni kānici jaŋgalānaɱ pāṇānaɱ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaɱ gacchanti, hatthipadaɱ tesaɱ aggam akkhāyati, yad idaɱ mahantattena: evam eva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaɱ dhammānaɱ aggam akkhāyati. Seyyathā pi bhikkhave kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo, sabbā tā kūṭaŋgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭaɱ tāsaɱ aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaɱ dhammānaɱ aggam akkhāyati.

[page 022]

Seyyathā pi bhikkhave ye keci mūlagandhā, kāḷānusāriyaɱ tesaɱ aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ye keci kusalā ... pe ... Seyyathā pi bhikkhave ye keci sāragandhā, lohitacandanaɱ tesaɱ aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ... pe ... Seyyathā pi bhikkhave ye keci pupphagandhā, vassikaɱ tesaɱ aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ... pe ... Seyyathā pi bhikkhave ye keci kuḍḍarājāno, sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti, rājā tesaɱ cakkavatti aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ... pe ... Seyyathā pi bhikkhave yā kāci tārakarūpānaɱ pabhā, sabbā tā candappabhāya kalaɱ nāgghanti soḷasiɱ, candappabhā tāsaɱ aggam akkhāyati: evam eva bhikkhave ... pe ... Seyyathā pi bhikkhave saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaɱ abbhussukkamāno sabbaɱ ākāsagataɱ tamagataɱ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca: evam eva kho bhikkhave ... pe ... Seyyathā pi bhikkhave yā kāci mahānadiyo, seyyathīdaɱ Gaŋgā Yamunā Aciravatī Sarabhū Mahī, sabbā tā samuddaŋgamā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā, mahāsamuddo tāsaɱ aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaɱ dhammānaɱ aggam akkhāyatī ti.

[page 023]

XVI

1. Dasa yime bhikkhave puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katame dasa?

2. Tathāgato arahaɱ sammāsambuddho, paccekasambuddho, ubhatobhāgavimutto. paññāvimutto, kāyasakkhi, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī, gotrabhū.

Ime kho bhikkhave dasa puggalā āhuneyyā ... pe ... anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā ti.

XVII

1. Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaɱ bhikkhave anātho viharati. Dasa yime bhikkhave nāthakaraṇā dhammā. Katame dasa?

2. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yam pi bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti ... pe ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yam pi bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti ... pe ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko.

[page 024]

Yam pi bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniɱ. Yam pi bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniɱ: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu, yāni tāni sabrahmacārīnaɱ uccāvacāni kiɱkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaɱsāya samannāgato alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātum. Yam pi bhikkhave bhikkhu, yāni tāni sabrahmacārīnaɱ ... pe ... alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

7. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo.

Yam pi bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

8. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya, kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yam pi bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

[page 025]

9. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yam pi bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

10. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā. Yam pi bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

11. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Yam pi bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaɱ bhikkhave anātho viharati.

Ime kho bhikkhave dasa nāthakaraṇā dhammā ti.

XVIII

1. Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaɱ bhikkhave anātho viharati. Dasa yime bhikkhave nāthakaraṇā dhammā. Katame dasa?

2. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti ... pe ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 'Sīlavā vatāyaɱ bhikkhu hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesū' ti therā pi naɱ bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti,

[page 026]

majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti.

Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti ... pe ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 'Bahussuto vatāyaɱ bhikkhu sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricita manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā' ti therā pi naɱ bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti, majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko. 'Kalyāṇamitto vatāyaɱ bhikkhu kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko' ti therā pi naɱ bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti, majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniɱ. 'Suvaco vatāyaɱ bhikkhu sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsanin' ti therā pi naɱ bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti,

[page 027]

majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti.

Tassa therānukampitassa ... pe ... ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu, yāni tāni sabrahmacārīnaɱ uccāvacāni kiɱkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaɱsāya samannāgato alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ. 'Yāni tāni sabrahmacārīnaɱ uccāvacāni kiɱkaraṇīyāni, tattha dakkho vatāyaɱ bhikkhu analaso tatrupāyāya vīmaɱsāya samannāgato alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātun' ti therā pi naɱ bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti, majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

7. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo.

'Dhammakāmo vatāyaɱ bhikkhu piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo' ti therā pi naɱ bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti, majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

8. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 'āraddhaviriyo vatāyaɱ bhikkhu viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesū' ti therā pi naɱ bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti,

[page 028]

majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

9. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. 'Santuṭṭho vatāyaɱ bhikkhu itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārenā' ti therā pi naɱ bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti, majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

10. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā. 'Satimā vatāyaɱ bhikkhu paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā' ti therā pi naɱ bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti, majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti.

Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

11. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. 'Paññavā vatāyaɱ bhikkhu udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā' ti therā pi naɱ bhikkhū vattabbaɱ anusāsitabbaɱ maññanti, majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbam anusāsitabbaɱ maññanti.

[page 029]

Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.

Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaɱ bhikkhave anātho viharati.

Ime kho bhikkhave dasa nāthakaraṇā dhammā ti.

XIX

1. Dasa yime bhikkhave ariyavāsā, ye ariyā āvasiɱsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa?

2. Idha bhikkhave bhikkhu pañcaŋgavippahīno hoti, chaḷaŋgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, panuṇṇapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaŋkappo, passaddhakāyasaŋkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.

Ime kho bhikkhave dasa ariyavāsā, ye ariyā āvasiɱsu vā āvasanti vā āvasissanti vā ti.

XX

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kurūsu viharati Kammāsadhammaɱ nāma Kurūnaɱ nigamo.

[page 030]

Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi ... Bhagavā etad avoca:--

2. Dasa yime bhikkhave ariyavāsā, ye ariyā āvasiɱsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa?

3. Idha bhikkhave bhikkhu pañcaŋgavippāhīno hoti, chaḷaŋgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, panuṇṇapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaŋkappo, passaddhakāyasaŋkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu pañcaŋgavippahīno hoti?

4. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, vyāpādo pahīno hoti, thīnamiddhaɱ pahīnaɱ hoti, uddhaccakukkaccaɱ pahīnaɱ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu pañcaŋgavippahīno hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu chaḷaŋgasamannāgato hoti?

5. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā neva sumano hoti na dummano upekhako viharati sato sampajāno, sotena saddaɱ sutvā ... pe ... ghānena gandhaɱ ghāyitvā, jivhāya rasaɱ sāyitvā, kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā, manasā dhammaɱ viññāya neva sumano hoti na dummano upekhako viharati sato sampajāno. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu chaḷaŋgasamannāgato hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu ekārakkho hoti?

6. Idha bhikkhave bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu ekārakkho hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu caturāpasseno hoti?

7. Idha bhikkhave bhikkhu saŋkhāy' ekaɱ paṭisevati, saŋkhāy' ekaɱ adhivāseti, saŋkhāy' ekaɱ parivajjeti, saŋkhāy' ekaɱ vinodeti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu caturāpasseno hoti.

[page 031]

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti?

8. Idha bhikkhave bhikkhuno, yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaɱ puthupaccekasaccāni, seyyathīdaɱ sassato loko ti vā asassato loko ti vā antavā loko ti vā anantavā loko ti vā, taɱ jīvaɱ taɱ sarīran ti vā, aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīran ti vā, hoti Tathāgato parammaraṇā ti vā, na hoti Tathāgato parammaraṇā ti vā, hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā ti vā, neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā ti vā, sabbāni tāni nuṇṇāni honti panuṇṇāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti?

9. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu anāvilasaŋkappo hoti?

10. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmasaŋkappo pahīno hoti, vyāpādasaŋkappo pahīno hoti, vihiɱsāsaŋkappo pahīno hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu anāvilasaŋkappo hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaŋkhāro hoti?

11. Idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb' eva somanassadomanassānaɱ atthaŋgamā adukkhamasukhaɱ upekhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaŋkhāro hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu. suvimuttacitto hoti?

12. Idha bhikkhave bhikkhuno rāgā cittaɱ vimuttaɱ hoti, dosā cittaɱ vimuttaɱ hoti, mohā cittaɱ vimuttaɱ hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu suvimuttacitto hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu suvimuttapañño hoti?

[page 032]

13. Idha bhikkhave bhikkhu 'rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaɱ kato āyatiɱ anuppādadhammo' ti pajānāti, 'doso me pahīno ... pe ... moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaɱ kato āyatiɱ anuppādadhammo' ti pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu suvimuttapañño hoti.

14. Ye hi keci bhikkhave atītam addhānaɱ ariyā ariyavāse āvasiɱsu, sabbe te im' eva dasa ariyavāse āvasiɱsu. Ye hi keci bhikkhave anāgatam addhānaɱ ariyā ariyavāse āvasissanti, sabbe te im' eva dasa ariyavāse āvasissanti. Ye hi keci bhikkhave etarahi ariyā ariyavāse āvasanti, sabbe te im' eva dasa ariyavāse āvasanti.

Ime kho bhikkhave dasa ariyavāsā, ye ariyā āvasiɱsu vā āvasanti vā āvasissanti vā ti.

Nāthavaggo dutiyo

Tatr'uddānaɱ:

Senāsanā ca aŋgāni saɱyojanakhilena ca Appamādo āhuneyyo dve nāthā dve ariyavāsena cā ti.

 


 

Mahā-Vagga

XXI

1. Sīho bhikkhave migarājā sāyaṇhasamayaɱ āsayā nikkhamati, āsayā nikkhamitvā vijambhati, vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuɱ sīhanādaɱ nadati,

[page 033]

tikkhattuɱ sīhanādaɱ naditvā gocarāya pakkamati. Taɱ kissa hetu?

'Māhaɱ khuddake pāṇe visamagate saɱghātaɱ āpādesin' ti. Sīho ti kho bhikkhave Tathāgatass' etaɱ adhivacanaɱ arahato sammāsambuddhassa. Yaɱ kho bhikkhave Tathāgato parisāya dhammaɱ deseti, idam assa hoti sīhanādasmiɱ. Dasa yimāni bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti. Katamāni dasa?

2. Idha bhikkhave Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaɱ pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaɱ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgato atītānāgatapaccuppannānaɱ kammasamādānānaɱ ṭhānaso hetuso vipākaɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato atītānāgatapaccuppannānaɱ kammasamādānānaɱ ṭhānaso hetuso vipākaɱ yathābhūtaɱ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgato sabbatthagāminipaṭipadaɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato sabbatthagāminipaṭipadaɱ yathābhūtaɱ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgato anekadhātunānādhātu-lokaɱ yathābhūtaɱ pajānāti.

[page 034]

Yam pi bhikkhave Tathāgato anekadhātu-nānādhātu-lokaɱ yathābhūtaɱ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgato sattānaɱ nānādhimuttikataɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato sattānaɱ nānādhimuttikataɱ yathābhūtaɱ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

7. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgato parasattānaɱ parapuggalānaɱ indriyaparopariyattaɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato parasattānaɱ parapuggalānaɱ indriyaparopariyattaɱ yathābhūtaɱ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

8. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgato jhānavimokhasamādhisamāpattīnaɱ saɱkilesaɱ vodānaɱ vuṭṭhānaɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato jhānavimokhasamādhisamāpattīnaɱ saɱkilesaɱ vodānaɱ vuṭṭhānaɱ yathābhūtaɱ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

9. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgato anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ 'ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsam pi jātiyo tiɱsam pi jātiyo cattārisam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jātisatam pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi aneke pi saɱvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto,

[page 035]

so tato cuto amutra udapādiɱ, tatrāpāsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idh' upapanno' ti. Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati. Yam pi bhikkhave Tathāgato anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

10. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti 'ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchāditthikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā' ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.

[page 036]

Yam pi bhikkhave Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

11. Puna ca paraɱ bhikkhave Tathāgato āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh' eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Yam pi bhikkhave Tathāgato āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh' eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

Imāni kho bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavattetī ti.

XXII

1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ ānandaɱ Bhagavā etad avoca:--

2. Ye te ānanda dhammā tesaɱ tesaɱ adhimuttipadānaɱ abhiññā sacchikiriyāya saɱvattanti, visārado ahaɱ ānanda tattha paṭijānāmi tesaɱ tesaɱ tathā tathā dhammaɱ desetuɱ, yathā yathā paṭipanno santaɱ vā 'atthī' ti ñassati, asantaɱ vā 'natthī' ti ñassati, hīnaɱ vā 'hīnan' ti ñassati, paṇītaɱ vā 'paṇītan' ti ñassati, sa-uttaraɱ vā 'sa-uttaran' ti ñassati, anuttaraɱ vā 'anuttaran' ti ñassati, yathā yathā vā pana taɱ ñāteyyaɱ vā diṭṭheyyaɱ vā sacchikātayyaɱ vā,

[page 037]

tathā tathā ñassati vā dakkhati vā sacchikarissati vā ti: ṭhānam etaɱ vijjati. Etad ānuttariyaɱ ānanda ñāṇānaɱ, yad idaɱ tattha tattha yathābhūtañāṇaɱ. Etasmā 'vāhaɱ ānanda ñāṇā aññaɱ ñāṇaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā natthī ti vadāmi. Dasa yimāni ānanda Tathāgatassa Tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti. Katamāni dasa?

3. Idh' ānanda Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaɱ pajānāti. Yam p' ānanda Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaɱ pajānāti, idam p' ānanda Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

4. Puna ca paraɱ ānanda Tathāgato atītānāgatapaccuppannānaɱ kammasamādānānaɱ ṭhānaso hetuso vipākam yathābhūtaɱ pajānāti. Yam p' ānanda ... pe ... idam p' ānanda ... pe ...

5. Puna ca paraɱ ānanda Tathāgato sabbatthagāminipaṭipadaɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Yam p' ānanda..

pe ... idam p' ānanda ... pe ...

6. Puna ca paraɱ ānanda Tathāgato anekadhātunānādhātu-lokaɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Yam p' ānanda ... pe ... idam p' ānanda ... pe ...

[page 038]

7. Puna ca paraɱ ānanda Tathāgato sattānaɱ nānādhimuttikataɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Yam p' ānanda ... pe ... idam p' ānanda ... pe ...

8. Puna ca paraɱ ānanda Tathāgato parasattānaɱ parapuggalānaɱ indriyaparopariyattaɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Yam p' ānanda ... pe ... idam p' ānanda ... pe ...

9. Puna ca paraɱ ānanda Tathāgato jhānavimokhasamādhisamāpattīnaɱ saɱkilesaɱ vodānaɱ vuṭṭhānaɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Yam p' ānanda ... pe ... idam p' ānanda ... pe ...

10. Puna ca paraɱ ānanda Tathāgato anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati. Yam p' ānanda ... pe ... idam p' ānanda ... pe ...

11. Puna ca paraɱ ānanda Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti. Yam p' ānanda ... pe idam p' ānanda ... pe ...

12. Puna ca paraɱ ānanda Tathāgato āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh' eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yam p' ānanda Tathāgato āsavānaɱ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati, idam p' ānanda Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavatteti.

Imāni kho ānanda dasa Tathāgatassa Tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇṭhānaɱ paṭijānāti parisāsu sīhanādaɱ nadati brahmacakkaɱ pavattetī ti.

[page 039]

XXIII

1. Atthi bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no vācāya, atthi bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā no kāyena, atthi bhikkhave dhammā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbā.

Katame ca bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no vācāya?

2. Idha bhikkhave bhikkhu akusalaɱ āpanno hoti kañci-d-eva desaɱ kāyena. Tam enaɱ anuvicca viññū sabrahmacārī evam āhaɱsu 'āyasmā kho akusalaɱ āpanno kañci-d-eva desaɱ kāyena, sādhu vatāyasmā kāyaduccaritaɱ pahāya kāyasucaritaɱ bhāvetū' ti. So anuvicca viññūhi sabrahmacārīhi vuccamāno kāyaduccaritaɱ pahāya kāyasucaritaɱ bhāveti.

Ime vuccanti bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no vācāya.

Katame ca bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā no kāyena?

3. Idha bhikkhave bhikkhu akusalaɱ āpanno hoti kañci-d-eva desaɱ vācāya. Tam enaɱ anuvicca viññū sabrahmacārī evam āhaɱsu 'āyasmā kho akusalaɱ āpanno kañci-d-eva desaɱ vācāya, sādhu vatāyasmā vacīduccaritaɱ pahāya vacīsucaritaɱ bhāvetū' ti. So anuvicca viññūhi sabrahmacārīhi vuccamāno vacīduccaritaɱ pahāya vacīsucaritaɱ bhāveti.

Ime vuccanti bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā no kāyena.

Katame ca bhikkhave dhammā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbā?

4. Lobho bhikkhave neva kāyena pahātabbo no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbo. Doso bhikkhave ... pe ... Moho bhikkhave ... Kodho bhikkhave ... Upanāho bhikkhave ... Makkho bhikkhave ... Paḷāso bhikkhave .

[page 040]

. . Macchariyaɱ bhikkhave neva kāyena pahātabbaɱ no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbaɱ.

Pāpikā bhikkhave issā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbā.

Katamā ca bhikkhave pāpikā issā?

5. Idha bhikkhave ijjhati gahapatissa vā gahapatiputtassa vā dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā.

Tatr' aññatarassa dāsassa vā upavāsassa vā evaɱ hoti 'aho vat' imassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā na ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā' ti. Samaṇo vā pana brāhmaṇo vā lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ.

Tatr' aññatarassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā evaɱ hoti 'aho vata ayam āyasmā na lābhī assa cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan' ti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave pāpikā issā.

Pāpikā bhikkhave issā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbā.

6. Pāpikā bhikkhave icchā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbā.

Katamā ca bhikkhave pāpikā icchā?

7. Idha bhikkhave ekacco assaddho samāno 'saddho ti maɱ jāneyyun' ti icchati, dussīlo samāno 'sīlavā ti maɱ jāneyyun' ti icchati, appassuto samāno 'bahussuto ti maɱ jāneyyun' ti icchati, saŋgaṇikārāmo samāno 'pavivitto ti maɱ jāneyyun' ti icchati, kusīto samāno 'āraddhaviriyo ti maɱ jāneyyun' ti icchati, muṭṭhassati samāno 'upaṭṭhitasatī ti maɱ jāneyyun' ti icchati, asamāhito samāno 'samāhito ti maɱ jāneyyun' ti icchati, duppañño samāno 'paññavā ti maɱ jāneyyun' ti icchati, akhīnāsavo samāno 'khīṇāsavo ti maɱ jāneyyun' ti icchati.

[page 041]

Ayaɱ vuccati bhikkhave pāpikā icchā.

Pāpikā bhikkhave icchā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbā.

8. Tañ ce bhikkhave bhikkhuɱ lobho abhibhuyya iriyati, doso ... pe ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā abhibhuyya iriyati, so evam assa veditabbo: Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ lobho abhibhuyya iriyati. Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ pāpikā icchā abhibhuyya iriyati.

9. Tañ ce bhikkhave bhikkhuɱ lobho nābhibhuyya iriyati, doso ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā nābhibhuyya iriyati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ lobho nābhibhuyya iriyati.

Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ pāpikā icchā nābhibhuyya iriyatī ti.

XXIV

1. Ekaɱ samayaɱ āyasmā Mahācundo Cetīsu viharati Sahajātiyaɱ. Tatra kho āyasmā Mahācundo bhikkhū āmantesi:-- āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Mahācundassa paccassosuɱ.

[page 042]

Āyasmā Mahācundo etad avoca:--

2. ñāṇavādaɱ āvuso bhikkhu vadamāno 'jānām' imaɱ dhammaɱ passām' imaɱ dhamman' ti. Tañ ce āvuso bhikkhuɱ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso ... pe ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ lobho abhibhuyya tiṭṭhati. Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati.

3. Bhāvanāvādaɱ āvuso bhikkhu vadamāno 'bhāvitakāyo' mhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño' ti. Tañ ce āvuso bhikkhuɱ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ lobho abhibhuyya tiṭṭhati. Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati.

4. ñāṇavādañ ca āvuso bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañ ca 'jānām' imaɱ dhammaɱ passām' imaɱ dhammaɱ, bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño' ti.

Tañ ce āvuso bhikkhuɱ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati,

[page 043]

so evam assa veditabbo: Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ lobho abhibhuyya tiṭṭhati. Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati.

5. Seyyathā pi āvuso puriso daliddo 'va samāno aḍḍhavādaɱ vadeyya, adhano 'va samāno dhanavādaɱ vadeyya, abhogavā 'va samāno bhogavādaɱ vadeyya; so kismiñcid-eva dhanakaraṇīye samuppanne na sakkuṇeyya upanīhātuɱ dhanaɱ vā dhaññaɱ vā rajataɱ vā jātarūpaɱ vā; tam enaɱ evaɱ jāneyyuɱ 'daliddo 'va ayam āyasmā samāno aḍḍhavādaɱ vadeti, adhano 'va ayam āyasmā samāno dhanavādaɱ vadeti, abhogavā 'va ayam āyasmā samāno bhogavādaɱ vadeti. Taɱ kissa hetu? Tathā hi ayam āyasmā kismiñci-d-eva dhanakaraṇīye samuppanne na sakkoti upanīhātuɱ dhanaɱ vā dhaññaɱ vā rajataɱ vā jātarūpaɱ vā' ti. Evam eva kho āvuso ñāṇavādañ ca bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañ ca 'jānām' imaɱ dhammaɱ passām' imaɱ dhammaɱ, bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño' ti. Tañ ce āvuso bhikkhuɱ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ lobho abhibhuyya tiṭṭhati. Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā .

[page 044]

. . pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati.

6. ñāṇavādaɱ āvuso bhikkhu vadamāno 'jānām' imaɱ dhammaɱ passām' imaɱ dhamman' ti. Tañ ce āvuso bhikkhuɱ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, doso ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati. Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati.

7. Bhāvanāvādaɱ āvuso bhikkhu vadamāno 'bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño' ti. Tañ ce āvuso bhikkhuɱ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, doso ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati. Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati.

8. ñāṇavādañ ca āvuso bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañ ca 'jānām' imaɱ dhammaɱ passām' imaɱ dhammaɱ, bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño' ti.

Tañ ce āvuso bhikkhuɱ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, doso ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati.

[page 045]

Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati.

9. Seyyathā pi āvuso puriso aḍḍho 'va samāno aḍḍhavādaɱ vadeyya, dhanavā 'va samāno dhanavādaɱ vadeyya, bhogavā 'va samāno bhogavādaɱ vadeyya; so kismiñci-d-eva dhanakaraṇīye samuppanne sakkuṇeyya upanīhātuɱ dhanaɱ vā dhaññaɱ vā rajataɱ vā jātarūpaɱ vā; tam enaɱ evaɱ jāneyyuɱ 'aḍḍho 'va ayam āyasmā samāno aḍḍhavādaɱ vadeti, dhanavā 'va ayam āyasmā samāno dhanavādaɱ vadeti, bhogavā 'va ayam āyasmā samāno bhogavādaɱ vadeti. Taɱ kissa hetu?

Tathā hi ayam āyasmā kismiñci-d-eva dhanakaraṇīye samuppanne sakkoti upanīhātuɱ dhanaɱ vā dhaññaɱ vā rajataɱ vā jātarūpaɱ vā' ti. Evam eva kho āvuso ñāṇavādañ ca bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañ ca 'jānām' imaɱ dhammaɱ passām' imaɱ dhammaɱ, bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño' ti. Tañ ce āvuso bhikkhuɱ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, doso ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati. Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaɱ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaɱ āyasmantaɱ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhatī ti.

[page 046]

XXV

1. Dasa yimāni bhikkhave kasiṇāyatanāni. Katamāni dasa?

2. Paṭhavīkasiṇam eko sañjānāti uddhaɱ adho tiriyaɱ advayaɱ appamāṇaɱ, āpokasiṇam eko sañjānāti ... tejokasiṇam eko sañjānāti ... vāyokasiṇam eko sañjānāti ... nīlakasiṇam eko sañjānāti ... pītakasiṇam eko sañjānāti ... lohitakasiṇam eko sañjānāti ... odātakasiṇam eko sañjānāti ... ākāsakasiṇam eko sañjānāti ... viññāṇakasiṇam eko sañjānāti uddhaɱ adho tiriyaɱ advayaɱ appamāṇaɱ.

Imāni kho bhikkhave dasa kasiṇāyatanānī ti.

XXVI

1. Ekaɱ samayaɱ āyasmā Mahākaccāno Avantīsu viharati Kuraraghare pavatte pabbate. Atha kho Kālī upāsikā Kuraragharikā yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Mahākaccānaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnā kho Kālī upāsikā Kuraragharikā āyasmantaɱ Mahākaccānaɱ etad avoca:--

2. Vuttam idaɱ bhante Bhagavatā Kumāripañhesu (Cf. S. I, p. 126):

Atthassa pattiɱ hadayassa santiɱ
jetvāna senaɱ piyasātarūpaɱ
eko 'haɱ jhāyī sukham anubodhiɱ,
tasmā janena na karomi sakkhiɱ
sakkhī na sampajjati kenaci me ti.

[page 047]

Imassa nu kho bhante Bhagavatā saɱkhittena bhāsitassa kathaɱ vitthārena attho daṭṭhabbo ti?

3. Paṭhavīkasiṇasamāpattiparamā kho bhagini eke samaṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuɱ. Yāvatā kho bhagini paṭhavīkasiṇasamāpattiparamatā tad abhiññāsi Bhagavā, tad abhiññāya Bhagavā ādim addasa ādīnavam addasa nissaraṇam addasa maggāmaggañāṇadassanam addasa.

Tassa ādidassanahetu ādīnavadassanahetu nissaraṇadassanahetu maggāmaggañāṇadassanahetu atthassa patti hadayassa santi viditā hoti. āpokasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... tejokasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... vāyokasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... nīlakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... pītakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... lohitakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... odātakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... ākāsakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... viññāṇakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini eke samaṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuɱ. Yāvatā kho bhagini viññāṇakasiṇasamāpattiparamatā tad abhiññāsi Bhagavā, tad abhiññāya Bhagavā ādim addasa ādīnavam addasa nissaraṇam addasa maggāmaggañāṇadassanam addasa. Tassa ādidassanahetu ādīnavadassanahetu nissaraṇadassanahetu maggāmaggañāṇadassanahetu atthassa patti hadayassa santi viditā hoti. Iti kho bhagini yan taɱ vuttaɱ Bhagavatā Kumāripañhesu

Atthassa pattiɱ hadayassa santiɱ
jetvāna senaɱ piyasātarūpaɱ
eko 'haɱ jhāyī sukham anubodhiɱ,

[page 048]

tasmā janena na karomi sakkhiɱ
sakkhī na sampajjati kenaci me ti

imassa kho bhagini Bhagavatā saɱkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena attho daṭṭhabbo ti.

XXVII

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Sāvatthiyaɱ piṇḍāya pāvisiɱsu. Atha kho tesaɱ bhikkhūnaɱ etad ahosi 'atippago kho tāva Sāvatthiyaɱ piṇḍāya carituɱ, yan nūna mayaɱ yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo ten' upasaŋkameyyāmā' ti. Atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiɱ sammodiɱsu, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinne kho te bhikkhū te aññatitthiyā paribbājakā etad avocuɱ:--

2. Samaṇo āvuso Gotamo sāvakānaɱ evaɱ dhammaɱ deseti 'etha tumhe bhikkhave sabbaɱ dhammaɱ abhijānātha, sabbaɱ dhammaɱ abhiññāya abhiññāya viharathā' ti. Mayam pi kho āvuso sāvakānaɱ evaɱ dhammaɱ desema 'etha tumhe āvuso sabbaɱ dhammaɱ abhijānātha, sabbaɱ dhammaɱ abhiññāya abhiññāya viharathā' ti.

Idha no āvuso ko viseso ko adhippāyoso kiɱ nānākaraṇaɱ samaṇassa vā Gotamassa amhākaɱ vā, yad idaɱ dhammadesanāya vā dhammadesanaɱ anusāsaniyā vā anusāsanin ti?

[page 049]

3. Atha kho te bhikkhū tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ bhāsitaɱ neva abhinandiɱsu na ppaṭikkosiɱsu, anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiɱsu 'Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaɱ ājānissāmā' ti. Atha kho te bhikkhū Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaɱ etad avocuɱ:--

4. Idha mayaɱ bhante pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Sāvatthiyaɱ piṇḍāya pāvisimha.

Tesaɱ no bhante amhākaɱ etad ahosi 'atippago kho tāva Sāvatthiyaɱ piṇḍāya carituɱ, yan nūna mayaɱ yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo ten' upasaŋkameyyāmā' ti. Atha kho mayaɱ bhante yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo ten' upasaŋkamimha, upasaŋkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiɱ sammodimha, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdimha. Ekamantaɱ nisinne kho bhante aññatitthiyā paribbājakā amhe etad avocuɱ: Samaṇo āvuso Gotamo sāvakānaɱ evaɱ dhammaɱ deseti 'etha tumhe bhikkhave sabbaɱ dhammaɱ abhijānātha, sabbaɱ dhammaɱ abhiññāya abhiññāya viharathā' ti. Mayam pi kho āvuso sāvakānaɱ evaɱ dhammaɱ desema 'etha tumhe āvuso sabbaɱ dhammaɱ abhijānātha, sabbaɱ dhammaɱ abhiññāya abhiññāya viharathā' ti. Idha no āvuso ko viseso ko adhippāyoso kiɱ nānākaraṇaɱ samaṇassa vā Gotamassa amhākaɱ vā, yad idaɱ dhammadesanāya vā dhammadesanaɱ anusāsaniyā vā anusāsanin ti? Atha kho mayaɱ bhante tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ bhāsitaɱ neva abhinandimha na ppaṭikkosimha,

[page 050]

anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha 'Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaɱ ājānissāmā' ti.

5. Evaɱ vādino bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evam assu vacanīyā: Eko āvuso pañho eko uddeso ekaɱ veyyākaraṇaɱ, dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇāni, tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇāni, cattāro pañhā cattaro uddesā cattari veyyākaraṇāni, pañca pañhā pañc' uddesā pañca veyyākaraṇāni, cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇāni, satta pañhā satt' uddesā satta veyyākaraṇāni, aṭṭha pañhā aṭṭh' uddesā aṭṭha veyyākaraṇāni, nava pañhā nav' uddesā nava veyyākaraṇāni, dasa pañhā das' uddesā dasa veyyākaraṇānī ti? Evaɱ puṭṭhā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā na c'eva sampāyissanti uttariñ ca vighātaɱ āpajjissanti. Taɱ kissa hetu? Yathā taɱ bhikkhave avisayasmiɱ. Nāhan taɱ bhikkhave passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesam pañhānaɱ veyyākaraṇena cittaɱ ārādheyya aññatra Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā.

6. Eko pañho eko uddeso ekaɱ veyyākaraṇan ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Ekadhamme bhikkhave bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamasmiɱ ekadhamme?

Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā.

[page 051]

Imasmiɱ kho bhikkhave ekadhamme bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.

Eko pañho eko uddeso ekaɱ veyyākaraṇan ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

7. Dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Dvīsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu dvīsu?

Nāme ca rūpe ca.

Imesu kho bhikkhave dvīsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.

Dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānī ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

8. Tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Tīsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu tīsu?

Tīsu vedanāsu.

Imesu kho bhikkhave tīsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.

Tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānī ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

9. Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

[page 052]

Catūsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu catūsu?

Catūsu āhāresu.

Imesu kho bhikkhave catūsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī samatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.

Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

10. Pañca pañhā pañc' uddesā pañca veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Pañcasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu pañcasu?

Pañcasu upādānakkhandesu.

Imesu kho bhikkhave pañcasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.

Pañca pañhā pañc' uddesā pañca veyyākaraṇānī ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

11. Cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Chasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu chasu?

Chasu ajjhattikesu āyatanesu.

Imesu kho bhikkhave chasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.

[page 053]

Cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇānī ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

12. Satta pañhā satt' uddesā satta veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Sattasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu sattasu?

Sattasu viññāṇaṭṭhitīsu.

Imesu kho bhikkhave sattasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.

Satta pañhā satt' uddesā satta veyyākaraṇānī ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

13. Aṭṭha pañhā aṭṭh' uddesā aṭṭha veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Aṭṭhasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu aṭṭhasu?

Aṭṭhasu lokadhammesu.

Imesu kho bhikkhave aṭṭhasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.

Aṭṭha pañhā aṭṭh' uddesā aṭṭha veyyākaraṇānī ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

14. Nava pañhā nav' uddesā nava veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Navasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu navasu?

Navasu sattāvāsesu.

[page 054]

Imesu kho bhikkhave navasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.

Nava pañhā nav' uddesā nava veyyākaraṇānī ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

15. Dasa pañhā das' uddesā dasa veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Dasasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu dasasu?

Dasasu akusalesu kammapathesu.

Imesu kho bhikkhave dasasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.

Dasa pañhā das' uddesā dasa veyyākaraṇānī ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttan ti.

XXVIII

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kajaŋgalāyaɱ viharati Veḷuvane. Atha kho sambahulā Kajaŋgalā upāsakā yena Kajaŋgalā bhikkhunī ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā Kajaŋgalaɱ bhikkhuniɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho Kajaŋgalā upāsakā Kajaŋgalaɱ bhikkhuniɱ etad avocuɱ:--

2. Vuttam idaɱ ayye Bhagavatā Mahāpañhesu: eko pañho eko uddeso ekaɱ veyyākaraṇaɱ, dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇāni, tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇāni, cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇāni,

[page 055]

pañca pañhā pañc' uddesā pañca veyyākaraṇāni, cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇāni, satta pañhā satt' uddesā satta veyyākaraṇāni, aṭṭha pañhā aṭṭh' uddesā aṭṭha veyyākaraṇāni, nava pañhā nav' uddesā nava veyyākaraṇāni, dasa pañhā das' uddesā dasa veyyākaraṇānī ti. Imassa nu kho ayye Bhagavatā saɱkhittena bhāsitassa kathaɱ vitthārena attho daṭṭhabbo ti?

3. Na kho pan' etaɱ āvuso Bhagavato sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ, na pi manobhāvanīyānaɱ bhikkhūnaɱ sammukhā sutaɱ samukhā paṭiggahītaɱ; api ca yathā m' ettha khāyati, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaɱ ayye' ti kho Kajaŋgalā upāsakā Kajaŋgalāya bhikkhuniyā paccassosuɱ. Kajaŋgalā bhikkhunī etad avoca:--

4. Eko pañho eko uddeso ekaɱ veyyākaraṇan ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ Bhagavatā, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Ekadhamme āvuso bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamasmiɱ ekadhamme?

Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā.

Imasmiɱ kho āvuso ekadhamme bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca ditth' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.

Eko pañho eko uddeso ekaɱ veyyākaraṇan ti iti yan taɱ vuttaɱ Bhagavatā, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

[page 056]

5. Dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ Bhagavatā, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Dvīsu āvuso dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu dvīsu?

Nāme ca rūpe ca ... pe ...

Katamesu tīsu?

Tīsu vedanāsu.

Imesu kho āvuso tīsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.

Tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānī ti iti yan taɱ vuttaɱ Bhagavatā, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

6. Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ Bhagavatā, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Catūsu āvuso dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca ditth' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu catūsu?

Catūsu satipaṭṭhānesu.

Imesu kho āvuso catūsu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.

Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī ti iti yan taɱ vuttaɱ Bhagavatā, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

7. Pañca pañhā pañc' uddesā pañca veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ Bhagavatā, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Pañcasu āvuso dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu pañcasu?

Pañcasu indriyesu ... pe ...

Katamesu chasu?

[page 057]

Chasu nissaraṇīyāsu dhātūsu ...

Katamesu sattasu?

Sattasu bojjhaŋgesu ...

Katamesu aṭṭhasu?

Ariye aṭṭhaŋgike magge.

Imesu kho āvuso aṭṭhasu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.

Aṭṭha pañhā aṭṭh' uddesā aṭṭha veyyākaraṇāni ti iti yan taɱ vuttaɱ Bhagavatā, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

8. Nava pañhā nav' uddesā nava veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ Bhagavatā, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Navasu āvuso dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu navasu?

Navasu sattāvāsesu.

Imesu kho āvuso navasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.

Nava pañhā nav' uddesā nava veyyākaraṇānī ti iti yan taɱ vuttaɱ Bhagavatā, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

9. Dasa pañhā das' uddesā dasa veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ Bhagavatā, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Dasasu āvuso dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu dasasu?

Dasasu kusalesu kammapathesu.

[page 058]

Imesu kho āvuso dasasu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.

Dasa pañhā das' uddesā dasa veyyākaraṇānī ti iti yan taɱ vuttaɱ Bhagavatā, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

10. Iti kho āvuso yan taɱ vuttaɱ Bhagavatā Mahāpañhesu: Eko pañho eko uddeso ekaɱ veyyākaraṇaɱ ... pe ... dasa veyyākaraṇānī ti imassa kho ahaɱ āvuso Bhagavatā saɱkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena atthaɱ ājānāmi. ākaŋkhamānā ca pana tumhe āvuso Bhagavantaɱ yeva upasaŋkamitvā etam atthaɱ paṭipuccheyyātha. Yathā no Bhagavā vyākaroti, tathā naɱ dhāreyyāthā ti. 'Evaɱ ayye' ti kho Kajaŋgalā upāsakā Kajaŋgalāya bhikkhuniyā bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Kajaŋgalaɱ bhikkhuniɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho Kajaŋgalā upāsakā, yāvatako ahosi Kajaŋgalāya bhikkhuniyā saddhiɱ kathāsallāpo, taɱ sabbaɱ Bhagavato ārocesuɱ.

11. Sādhu sādhu gahapatayo. Paṇḍitā gahapatayo Kajaŋgalā bhikkhunī, mahāpaññā gahapatayo Kajaŋgalā bhikkhunī. Sace pi tumhe gahapatayo maɱ upasaŋkamitvā etam atthaɱ puccheyyātha, aham pi c' etaɱ evam eva vyākareyyaɱ,

[page 059]

yathā taɱ Kajaŋgalāya bhikkhuniyā vyākataɱ.

Eso c'eva tassa attho, evañ ca naɱ dhāreyyāthā ti.

XXIX

1. Yāvatā bhikkhave Kāsi-Kosalā, yāvatā rañño Pasenadissa Kosalassa vijitaɱ, rājā tattha Pasenadi Kosalo aggam akkhāyati. Rañño pi kho bhikkhave Pasenadissa Kosalassa atth' eva aññathattaɱ, atthi vipariṇāmo. Evaɱ passaɱ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiɱ pi nibbindati, tasmiɱ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiɱ.

2. Yāvatā bhikkhave candimasuriyā pariharanti, disā bhanti virocamānā, tāva sahassadhāloko, tasmiɱ sahassadhāloke sahassaɱ candānaɱ, sahassaɱ suriyānaɱ, sahassaɱ Sinerupabbatarājānaɱ, sahassaɱ Jambudīpānaɱ, sahassaɱ Aparagoyānānaɱ, sahassaɱ Uttarakurūnaɱ, sahassaɱ Pubbavidehānaɱ, cattāri mahāsamuddasahassāni, cattāri mahārājasahassāni, sahassaɱ Cātummahārājikanaɱ, sahassaɱ Tāvatiɱsānaɱ, sahassaɱ Yāmānaɱ, sahassaɱ Tusitānaɱ, sahassaɱ Nimmānaratīnaɱ, sahassaɱ Paranimmitavasavattīnaɱ, sahassaɱ Brahmalokānaɱ; yāvatā bhikkhave sahassalokadhātu, Mahābrahmā tattha aggam akkhāyati.

[page 060]

Mahābrahmuno pi kho bhikkhave atth' eva aññathattaɱ, atthi vipariṇāmo. Evaɱ passaɱ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiɱ pi nibbindati, tasmiɱ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiɱ.

3. Hoti so bhikkhave samayo, yaɱ ayaɱ loko saɱvaṭṭati, saɱvaṭṭamāne bhikkhave loke yebhuyyena sattā ābhassaravattanikā bhavanti. Te tattha honti manomayā pītibhakkhā sayampabhā antalikkhe carā subhaṭṭhāyino ciraɱ dīgham addhānaɱ tiṭṭhanti. Saɱvaṭṭamāne bhikkhave loke ābhassarā devā aggam akkhāyanti. ābhassarānaɱ pi kho bhikkhave devānaɱ atth' eva aññathattaɱ, atthi vipariṇāmo. Evaɱ passaɱ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiɱ pi nibbindati, tasmiɱ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiɱ.

4. Dasa yimāni bhikkhave kasiṇāyatanāni. Katamāni dasa?

Paṭhavīkasiṇam eko sañjānāti uddhaɱ adho tiriyaɱ advayaɱ appamāṇaɱ. āpokasiṇam eko sañjānāti ... Tejokasiṇam eko sañjānāti ... Vāyokasiṇam eko sañjānāti ... Nīlakasiṇam eko sañjānāti ... Pītakasiṇam eko sañjānāti ... Lohitakasiṇam eko sañjānāti ... Odātakasiṇam eko sañjānāti ... ākāsakasiṇam eko sañjānāti ... Viññāṇakasiṇam eko sañjānāti uddhaɱ adho tiriyaɱ advayaɱ appamāṇaɱ.

Imāni kho bhikkhave dasa kasiṇāyatanāni.

5. Etad aggaɱ bhikkhave imesaɱ dasannaɱ kasiṇāyatanānaɱ, yad idaɱ viññāṇakasiṇam eko sañjānāti uddhaɱ adho tiriyaɱ advayaɱ appamāṇaɱ. Evaɱsaññino pi kho bhikkhave santi sattā. Evaɱsaññīnaɱ pi kho bhikkhave sattānaɱ atth' eva aññathattaɱ, atthi vipariṇāmo. Evaɱ passaɱ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiɱ pi nibbindati,

[page 061]

tasmiɱ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiɱ.

6. Aṭṭh' imāni bhikkhave abhibhāyatanāni. Katamāni aṭṭha?

Ajjhattaɱ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaɱsaññī hoti. Idaɱ paṭhamaɱ abhibhāyatanaɱ.

Ajjhattaɱ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaɱsaññī hoti. Idaɱ dutiyaɱ abhibhāyatanaɱ.

Ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaɱsaññī hoti. Idaɱ tatiyaɱ abhibhāyatanaɱ.

Ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaɱsaññī hoti. Idaɱ catutthaɱ abhibhāyatanaɱ.

Ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathā pi nāma ummāpupphaɱ nīlaɱ nīlavaṇṇaɱ nīlanidassanaɱ nīlanibhāsaɱ, seyyathā vā pana taɱ vatthaɱ bārāṇaseyyakaɱ ubhatobhāgavimaṭṭhaɱ nīlaɱ nīlavaṇṇaɱ nīlanidassanaɱ nīlanibhāsaɱ: evam evaɱ ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaɱsaññī hoti. Idaɱ pañcamaɱ abhibhāyatanaɱ.

Ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathā pi nāma kaṇṇikārapupphaɱ pītaɱ pītavaṇṇaɱ pītanidassanaɱ pītanibhāsaɱ, seyyathā vā pana taɱ vatthaɱ bārāṇaseyyakaɱ ubhatobhāgavimaṭṭhaɱ pītaɱ pītavaṇṇaɱ pītanidassanaɱ pītanibhāsaɱ:

[page 062]

evam evaɱ ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaɱsaññī hoti. Idaɱ chaṭṭhaɱ abhibhāyatanaɱ.

Ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathā pi nāma bandhujīvakapupphaɱ lohitakaɱ lohitakavaṇṇaɱ lohitakanidassanaɱ lohitakanibhāsaɱ, seyyathā vā pana taɱ vatthaɱ bārāṇaseyyakaɱ ubhatobhāgavimaṭṭhaɱ lohitakaɱ lohitakavaṇṇaɱ lohitakanidassanaɱ lohitakanibhāsaɱ: evam evaɱ ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaɱsaññī hoti. Idaɱ sattamaɱ abhibhāyatanaɱ.

Ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathā pi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taɱ vatthaɱ bārāṇaseyyakaɱ ubhatobhāgavimaṭṭhaɱ odātaɱ odātavaṇṇaɱ odātanidassanaɱ odātanibhāsaɱ: evam evaɱ ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaɱsaññī hoti. Idaɱ aṭṭhamaɱ abhibhāyatanaɱ.

Imāni kho bhikkhave aṭṭha abhibhāyatanāni.

7. Etad aggaɱ bhikkhave imesaɱ aṭṭhannaɱ abhibhāyatanānaɱ, yad idaɱ ajjhattaɱ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaɱsaññī hoti. Evaɱsaññino pi kho bhikkhave santi sattā.

Evaɱsaññīnaɱ pi kho bhikkhave sattānaɱ atth' eva aññathattaɱ,

[page 063]

atthi vipariṇāmo. Evaɱ passaɱ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiɱ pi nibbindati, tasmiɱ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiɱ.

8. Catasso imā bhikkhave paṭipadā. Katamā catasso?

Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā.

Imā kho bhikkhave catasso paṭipadā.

9. Etad aggaɱ bhikkhave imāsaɱ catunnaɱ paṭipadānaɱ, yad idaɱ sukhā paṭipadā khippābhiññā. Evaɱpaṭipannā pi kho bhikkhave santi sattā. Evaɱpaṭipannānaɱ pi kho bhikkhave sattānaɱ atth' eva aññathattaɱ, atthi vipariṇāmo. Evaɱ passaɱ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmim pi nibbindati, tasmiɱ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiɱ.

10. Catasso imā bhikkhave saññā. Katamā catasso?

Parittam eko sañjānāti, mahaggatam eko sañjānāti, appamāṇam eko sañjānāti, 'natthi kiñcī' ti ākiñcaññāyatanam eko sañjānāti.

Imā kho bhikkhave catasso saññā.

11. Etad aggaɱ bhikkhave imāsaɱ catunnaɱ saññānaɱ, yad idaɱ 'natthi kiñcī' ti ākiñcaññāyatanam eko sañjānāti.

Evaɱsaññino pi kho bhikkhave santi sattā. Evaɱsaññīnaɱ pi kho bhikkhave sattānaɱ atth' eva aññathattaɱ, atthi vipariṇāmo. Evaɱ passaɱ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiɱ pi nibbindati, tasmiɱ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiɱ.

12. Etad aggaɱ bhikkhave bāhirakānaɱ diṭṭhigatānaɱ, yad idaɱ 'no c' assaɱ, no ca me siyā, na bhavissāmi, na me bhavissatī' ti. Evaɱdiṭṭhino bhikkhave etaɱ pāṭikaŋkhaɱ: yā cāyaɱ bhave appaṭikulyatā, sā c' assa na bhavissati,

[page 064]

yā cāyaɱ bhavanirodhe pāṭikulyatā, sā c' assa na bhavissatī ti. Evaɱdiṭṭhino pi kho bhikkhave santi sattā. Evaɱdiṭṭhīnaɱ pi kho bhikkhave sattānaɱ atth' eva aññathattaɱ, atthi vipariṇāmo. Evaɱ passaɱ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiɱ pi nibbindati, tasmiɱ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiɱ.

13. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā ... paramatthavisuddhiɱ paññāpenti.

14. Etad aggaɱ bhikkhave paramatthavisuddhiɱ paññāpentānaɱ, yad idaɱ sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Te tad abhiññāya tassa sacchikiriyāya dhammaɱ desenti. Evaɱvādino pi kho bhikkhave santi sattā. Evaɱvadīnaɱ pi kho bhikkhave sattānaɱ atth' eva aññathattaɱ, atthi vipariṇāmo. Evaɱ passaɱ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiɱ pi nibbindati, tasmiɱ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiɱ.

15. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā ... paramadiṭṭhadhammanibbānaɱ paññāpenti.

16. Etad aggaɱ bhikkhave paramadiṭṭhadhammanibbānaɱ paññāpentānaɱ, yad idaɱ channaɱ phassāyatanānaɱ samudayañ ca aṭṭhaŋgamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaɱ viditvā anupādā-vimokho.

Evaɱvādiɱ kho maɱ bhikkhave evamakkhāyiɱ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti 'na samaṇo Gotamo kāmānaɱ pariññaɱ paññāpeti, na rūpānaɱ pariññaɱ paññāpeti, na vedanānaɱ pariññaɱ paññāpetī' ti.

[page 065]

17. Kāmānañ cāhaɱ bhikkhave pariññaɱ paññāpemi, rūpānañ ca pariññaɱ paññāpemi, ve danānañ ca pariññaɱ paññāpemi, diṭṭh' eva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto anupādā-parinibbānaɱ paññāpemī ti.

XXX

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo uyyodhikāya nivatto hoti vijitasaŋgāmo laddhādhippāyo. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yenārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena

gantvā yānā paccorohitvā pattiko 'va ārāmaɱ pāvisi.

2. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caŋkamanti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena te bhikkhū ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā te bhikkhū etad avoca 'kahaɱ nu kho bhante Bhagavā etarahi viharati arahaɱ sammāsambuddho, dassanakāmā hi mayaɱ bhante taɱ Bhagavantaɱ arahantaɱ sammāsambuddhan' ti. 'Eso mahārāja vihāro saɱvutadvāro. Tena appasaddo upasaŋkamitvā ataramāno ālindaɱ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaɱ ākoṭehi. Vivarissati te Bhagavā dvāran' ti.

3. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena so vihāro saɱvutadvāro tena appasaddo upasaŋkamitvā ataramāno ālindaɱ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaɱ ākotesi. Vivari Bhagavā dvāraɱ. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo vihāraɱ pavisitvā Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati pāṇīhi ca parisambāhati nāmañ ca sāveti 'rājāhaɱ bhante Pasenadi Kosalo, rājāhaɱ bhante Pasenadi Kosalo' ti.

[page 066]

'Kam pana tvaɱ mahārāja atthavasaɱ sampassamāno imasmiɱ sarīre evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ karosi, mettupahāraɱ upadaɱsesī' ti?

4. Kataññutaɱ kho ahaɱ bhante kataveditaɱ sampassamāno Bhagavati evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ karomi, mettupahāraɱ upadaɱsemi. Bhagavā hi bhante bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya bahuno janassa ariye ñāye patiṭṭhāpitā, yad idaɱ kalyāṇadhammatāya kusaladhammatāya. Yam pi bhante Bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya bahuno janassa ariye ñāye patiṭṭhāpitā, yad idaɱ kalyāṇadhammatāya kusaladhammatāya: imam pi kho ahaɱ bhante atthavasaɱ sampassamāno Bhagavati evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ karomi, mettupahāraɱ upadaɱsemi.

5. Puna ca paraɱ bhante Bhagavā sīlavā buddhasīlo ariyasīlo kusalasīlo kusalasīlena samannāgato. Yam pi bhante Bhagavā sīlavā buddhasīlo ariyasīlo kusalasīlo kusalasīlena samannāgato: imam pi kho ahaɱ bhante atthavasaɱ sampassamāno Bhagavati evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ karomi, mettupahāraɱ upadaɱsemi.

6. Puna ca paraɱ bhante Bhagavā dīgharattaɱ āraññako araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati.

Yam pi bhante Bhagavā dīgharattaɱ āraññako araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati:

[page 067]

imam pi kho ahaɱ bhante atthavasaɱ sampassamāno Bhagavati evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ karomi, mettupahāraɱ upadaɱsemi.

7. Puna ca paraɱ bhante Bhagavā santuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yam pi bhante Bhagavā santuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena: imam pi kho ahaɱ bhante atthavasaɱ sampassamāno Bhagavati evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ karomi, mettupahāraɱ upadaɱsemi.

8. Puna ca paraɱ bhante Bhagavā āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Yam pi bhante Bhagavā āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa: imam pi kho ahaɱ bhante atthavasaɱ sampassamāno Bhagavati evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ karomi, mettupahāraɱ upadaɱsemi.

9. Puna ca paraɱ bhante Bhagavā, yāyaɱ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathīdaɱ appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaɱsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Yam pi bhante Bhagavā, yāyaɱ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathīdaɱ appicchakathā ... pe ... vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya nikāmalābhī akasiralābhī: imam pi kho ahaɱ bhante atthavasaɱ sampassamāno Bhagavati evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ karomi, mettupahāraɱ upadaɱsemi.

10. Puna ca paraɱ bhante Bhagavā catunnaɱ jhānānaɱ abhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī.

[page 068]

Yam pi bhante Bhagavā catunnaɱ jhānānaɱ abhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī: imam pi kho ahaɱ bhante atthavasaɱ sampassamāno Bhagavati evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ karomi, mettupahāraɱ upadaɱsemi.

11. Puna ca paraɱ bhante Bhagavā anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ 'ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsam pi jātiyo tiɱsam pi jātiyo cattāḷīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jātisatam pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi aneke pi saɱvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiɱ, tatrāpāsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idh' upapanno' ti: iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati. Yam pi bhante Bhagavā anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraɱ sauddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati: imam pi kho ahaɱ bhante atthavasaɱ sampassamāno Bhagavati evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ karomi, mettupahāraɱ upadaɱsemi.

12. Puna ca paraɱ bhante Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe duggate yathākammupage satte pajānāti 'ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā,

[page 069]

te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā' ti: iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti. Yam pi bhante Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... yathākammupage satte pajānāti: imam pi kho ahaɱ bhante atthavasaɱ sampassamāno Bhagavati evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ karomi, mettupahāraɱ upadaɱsemi.

13. Puna ca paraɱ bhante Bhagavā āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh' eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yam pi bhante Bhagavā āsavānaɱ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati: imam pi kho ahaɱ bhante atthavasaɱ sampassamāno Bhagavati evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ karomi, mettupahāraɱ upadaɱsemi.

14. 'Handa dāni mayaɱ bhante gacchāma bahukiccā mayaɱ bahukaraṇīyā' ti. 'Yassa dāni tvaɱ mahārāja kālaɱ maññasī' ti.

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo uṭṭhāyāsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmī ti.

Mahāvaggo tatiyo

Tatr'uddānaɱ:

[page 070]

Sīhādhimuttikāyena Cundena kasiṇena ca Kāli dve mahāpañhā Kosalehi pare duve ti.

 


 

Upāli-Vagga

XXXI

1. Atha kho āyasmā Upāli yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Upāli Bhagavantaɱ etad avoca:--

2. Kati nu kho bhante atthavase paṭicca Tathāgatassa sāvakānaɱ sikkhāpadaɱ paññattaɱ, pātimokkhaɱ uddiṭṭhan ti? Dasa kho Upāli atthavase paṭicca Tathāgatena sāvakānaɱ sikkhāpadaɱ paññattaɱ, pātimokkhaɱ uddiṭṭhaɱ. Katame dasa?

3. Saŋghasuṭṭhutāya saŋghaphāsutāya dummaŋkūnaɱ puggalānaɱ niggahāya pesalānaɱ bhikkhūnaɱ phāsuvihārāya diṭṭhadhammikānaɱ āsavānaɱ saɱvarāya samparāyikānaɱ āsavānaɱ paṭighātāya appasannānaɱ pasādāya pasannānaɱ bhīyobhāvāya saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya.

Ime kho Upāli dasa atthavase paṭicca Tathāgatena sāvakānaɱ sikkhāpadaɱ paññattaɱ pātimokkhaɱ uddiṭṭhan ti.

4. Kati nu kho bhante pātimokkhaṭṭhapanā ti? Dasa kho Upāli pātimokkhaṭṭhapanā. Katame dasa?

5. Pārājiko tassaɱ parisāyaɱ nisinno hoti. Pārājikakathā vippakatā hoti. Anupasampanno tassaɱ parisāyaɱ nisinno hoti.

[page 071]

Anupasampannakathā vippakatā hoti. Sikkhaɱ paccakkhātako tassaɱ parisāyaɱ nisinno hoti.

Sikkhaɱ paccakkhātakathā vippakatā hoti. Paṇḍako tassaɱ parisāyaɱ nisinno hoti. Paṇḍakakathā vippakatā hoti. Bhikkhunīdūsako tassaɱ parisāyaɱ nisinno hoti.

Bhikkhunīdūsakakathā vippakatā hoti.

Ime kho Upāli dasa pātimokkhaṭṭhapanā ti.

XXXII

1. Katīhi nu kho bhante dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo ti? Dasahi kho Upāli dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo.

Katamehi dasahi?

2. Idh' Upāli bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.

Ubhayāni kho pan' assa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anuvyañjanaso. Vinaye kho pana ṭhito hoti asaɱhiro.

Paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike saññāpetuɱ nijjhāpetuɱ pekkhetuɱ pasādetuɱ. Adhikaraṇasamuppādavūpasamakusalo hoti,

[page 072]

adhikaraṇaɱ jānāti, adhikaraṇasamudayaɱ jānāti, adhikaraṇanirodhaɱ jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiɱ paṭipadaɱ jānāti.

Imehi kho Upāli dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo ti.

XXXIII

1. Katīhi nu kho bhante dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabban ti? Dasahi kho Upāli dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaɱ.

Katamehi dasahi?

2. Idh' Upāli bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Pātimokkhaɱ kho pan' assa vitthārena svāgataɱ hoti suvibhattaɱ suppavattaɱ suvinicchitaɱ suttaso anuvyañjanaso. Paṭibalo hoti gilānaɱ upaṭṭhātuɱ vā upaṭṭhāpetuɱ vā. Paṭibalo hoti anabhiratiɱ vūpakāsetuɱ vā vūpakāsāpetuɱ vā. Paṭibalo hoti uppannaɱ kukkuccaɱ dhammato vinodetuɱ. Paṭibalo hoti uppannaɱ diṭṭhigataɱ dhammato vivecetuɱ. Paṭibalo hoti adhisīle samādapetuɱ. Paṭibalo hoti adhicitte samādapetuɱ. Paṭibalo hoti adhipaññāya samādapetuɱ.

Imehi kho Upāli dasahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabban ti.

[page 073]

XXXIV

1. Katīhi nu kho bhante dhammehi samannāgatena bhikkhunā nissayo dātabbo ti? ... pe ... sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo ti? Dasahi kho Upāli dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi dasahi?

2. Idh' Upāli bhikkhu sīlavā hoti ... pe ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti ... pe ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Pātimokkhaɱ kho pan' assa vitthārena svāgataɱ hoti suvibhattaɱ suppavattaɱ suvinicchitaɱ suttaso anuvyañjanaso. Paṭibalo hoti gilānaɱ upaṭṭhātuɱ vā upaṭṭhāpetuɱ vā. Paṭibalo hoti anabhiratiɱ vūpakāsetuɱ vā vūpakāsāpetuɱ vā. Paṭibalo hoti uppannaɱ kukkuccaɱ dhammato vinodetuɱ. Paṭibalo hoti uppannaɱ diṭṭhigataɱ dhammato vivecetuɱ. Paṭibalo hoti adhisīle samādapetuɱ. Paṭibalo hoti adhicitte samādapetuɱ. Paṭibalo hoti adhipaññāya samādapetuɱ.

Imehi kho Upāli dasahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo ti.

XXXV

1. 'Saŋghabhedo saŋghabhedo' ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante saŋgho bhinno hotī ti?

2. Idh' Upāli bhikkhū adhammaɱ dhammo ti dīpenti, dhammaɱ adhammo ti dīpenti, avinayaɱ vinayo ti dīpenti,

[page 074]

vinayaɱ avinayo ti dīpenti, abhāsitaɱ alapitaɱ Tathāgatena bhāsitaɱ lapitaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, bhāsitaɱ lapitaɱ Tathāgatena abhāsitaɱ alapitaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, anāciṇṇaɱ Tathāgatena āciṇṇaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, āciṇṇaɱ Tathāgatena anāciṇṇaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, appaññattaɱ Tathāgatena paññattaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, paññattaɱ Tathāgatena appaññattaɱ Tathāgatenā ti dīpenti.

Te imehi dasahi vatthūhi avakassanti, vavakassanti, āvenikammāni karonti, āvenipātimokkhaɱ uddisanti.

Ettāvatā kho Upāli saŋgho bhinno hotī ti.

XXXVI

1. 'Saŋghasāmaggī saŋghasāmaggī' ti bhante vuccati.

Kittāvatā nu kho bhante saŋgho samaggo hotī ti?

2. Idh' Upāli bhikkhū adhammaɱ adhammo ti dīpenti, dhammaɱ dhammo ti dīpenti, avinayaɱ avinayo ti dīpenti, vinayaɱ vinayo ti dīpenti, abhāsitaɱ alapitaɱ Tathāgatena abhāsitaɱ alapitaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, bhāsitaɱ lapitaɱ Tathāgatena bhāsitaɱ lapitaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, anāciṇṇaɱ Tathāgatena anāciṇṇaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, āciṇṇaɱ Tathāgatena āciṇṇaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, appaññattaɱ Tathāgatena appaññattaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, paññattaɱ Tathāgatena paññattaɱ Tathāgatenā ti dīpenti.

Te imehi dasahi vatthūhi na avakassanti, na vavakassanti, na āvenikammāni karonti, na āvenipātimokkhaɱ uddisanti.

Ettāvatā kho Upāli saŋgho samaggo hotī ti.

[page 075]

XXXVII

1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:--

2. 'Saŋghabhedo saŋghabhedo' ti bhante vuccati.

Kittāvatā nu kho bhante saŋgho bhinno hotī ti?

3. Idh' ānanda bhikkhū adhammaɱ dhammo ti dīpenti, dhammaɱ adhammo ti dīpenti, avinayaɱ vinayo ti dīpenti, vinayaɱ avinayo ti dīpenti, abhāsitaɱ alapitaɱ Tathāgatena bhāsitaɱ lapitaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, bhāsitaɱ lapitaɱ Tathāgatena abhāsitaɱ alapitaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, anāciṇṇaɱ Tathāgatena āciṇṇaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, āciṇṇaɱ Tathāgatena anāciṇṇaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, appaññattaɱ Tathāgatena paññattaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, paññattaɱ Tathāgatena appaññattaɱ Tathāgatenā ti dīpenti.

Te imehi dasahi vatthūhi avakassanti, vavakassanti, āvenikammāni karonti, āvenipātimokkhaɱ uddisanti.

Ettāvatā kho ānanda saŋgho bhinno hotī ti.

XXXVIII

1. Samaggaɱ pana bhante saŋghaɱ bhetvā kiɱ so pasavatī ti?

2. Kappaṭṭhiyaɱ ānanda kibbisaɱ pasavatī ti.

3. Kiɱ pana bhante kappaṭṭhiyaɱ kibbisan ti?

4. Kappaɱ ānanda nirayamhi paccatī ti.

[page 076]

Āpāyiko nerayiko kappaṭṭho saŋghabhedako vaggarato adhammaṭṭho yogakkhemato dhaɱsaṭi saŋghaɱ samaggaɱ bhetvāna kappaɱ nirayamhi paccatīti.

XXXIX

1. 'Saŋghasāmaggī saŋghasāmaggī' ti bhante vuccati.

Kittāvatā nu kho bhante saŋgho samaggo hotī ti?

2. Idh' ānanda bhikkhū adhammaɱ adhammo ti dīpenti, dhammaɱ dhammo ti dīpenti, avinayaɱ avinayo ti dīpenti, vinayaɱ vinayo ti dīpenti, abhāsitaɱ alapitaɱ Tathāgatena abhāsitaɱ alapitaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, bhāsitaɱ lapitaɱ Tathāgatena bhāsitaɱ lapitaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, anāciṇṇaɱ Tathāgatena anāciṇṇaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, āciṇṇaɱ Tathāgatena āciṇṇaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, appaññattaɱ Tathāgatena appaññattaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, paññattaɱ Tathāgatena paññattaɱ Tathāgatenā ti dīpenti.

Te imehi dasahi vatthūhi na avakassanti, na vavakassanti, na āvenikammāni karonti, na āvenipātimokkhaɱ uddisanti. Ettāvatā kho ānanda saŋgho samaggo hotī ti.

XL

1. Bhinnaɱ pana bhante saŋghaɱ samaggaɱ katvā kiɱ so pasavatī ti?

2. Brahmaɱ ānanda puññaɱ pasavatī ti.

3. Kiɱ pana bhante brahmaɱ puññan ti?

4. Kappaɱ ānanda saggamhi modatī ti.

[page 077]

Sukhā saŋghassa sāmaggī samaggānañ ca anuggaho samaggarato dhammaṭṭho yogakkhemā na dhaɱsati saŋghaɱ samaggaɱ katvāna kappaɱ saggamhi modatī ti.

Upālivaggo catuttho

Tatr'uddānaɱ:

Upāli ṭṭhapana ubbāho upasampadanissayena ca Sāmaṇero ca dve bhedā ānandehi apare dve ti.

XLI

 


 

Akkosa-Vagga

1. Atha kho āyasmā Upāli yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Upāli Bhagavantaɱ etad avoca:--

2. Ko nu kho bhante hetu ko paccayo, yena saŋghe bhaṇḍanakalahaviggahavivādā uppajjanti, bhikkhū ca na phāsu viharantī ti?

3. Idh' Upāli bhikkhū adhammaɱ dhammo ti dīpenti, dhammaɱ adhammo ti dīpenti, avinayaɱ vinayo ti dīpenti, vinayaɱ avinayo ti dīpenti, abhāsitaɱ alapitaɱ Tathāgatena bhāsitaɱ lapitaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, bhāsitaɱ lapitaɱ Tathāgatena abhāsitaɱ alapitaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, anāciṇṇaɱ Tathāgatena āciṇṇaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, āciṇṇaɱ Tathāgatena anāciṇṇaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, appaññattaɱ Tathāgatena paññattaɱ Tathāgatenā ti dīpenti,

[page 078]

paññattaɱ Tathāgatena appaññattaɱ Tathāgatenā ti dīpenti.

Ayaɱ kho Upāli hetu ayaɱ paccayo, yena saŋghe bhaṇḍanakalahaviggahavivādā uppajjanti, bhikkhū ca na phāsu viharantī ti.

XLII

1. Kati nu kho bhante vivādamūlānī ti?

2. Dasa kho Upāli vivādamūlāni. Katamāni dasa?

3. Idh' Upāli bhikkhū adhammaɱ dhammo ti dīpenti, dhammaɱ adhammo ti dīpenti, avinayaɱ vinayo ti dīpenti, vinayaɱ avinayo ti dīpenti, abhāsitaɱ alapitaɱ Tathāgatena bhāsitaɱ lapitaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, bhāsitaɱ lapitaɱ Tathāgatena abhāsitaɱ alapitaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, anāciṇṇaɱ Tathāgatena āciṇṇaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, āciṇṇaɱ Tathāgatena anāciṇṇaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, appaññattaɱ Tathāgatena paññattaɱ Tathāgatenā ti dīpenti, paññattaɱ Tathāgatena appaññattaɱ Tathāgatenā ti dīpenti.

Imāni kho Upāli dasa vivādamūlānī ti.

XLIII

1. Kati nu kho bhante vivādamūlānī ti?

2. Dasa kho Upāli vivādamūlāni. Katamāni dasa?

3. Idh' Upāli bhikkhū anāpattiɱ āpattī ti dīpenti, āpattiɱ anāpattī ti dīpenti, lahukaɱ āpattiɱ garukāpattī ti dīpenti, garukaɱ āpattiɱ lahukāpattī ti dīpenti, duṭṭhullaɱ āpattiɱ aduṭṭhullāpattī ti dīpenti, aduṭṭhullaɱ āpattiɱ duṭṭhullāpattī ti dīpenti, sāvasesaɱ āpattiɱ anavasesāpattī ti dīpenti, anavasesaɱ āpattiɱ sāvasesāpattī ti dīpenti,

[page 079]

sappaṭikammaɱ āpattiɱ appaṭikammāpattī ti dīpenti, appaṭikammaɱ āpattiɱ sappaṭikammāpattī ti dīpenti.

Imāni kho Upāli dasa vivādamūlānī ti.

XLIV

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kusinārāyaɱ viharati baliharaṇe vanasaṇḍe. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Codakena bhikkhave bhikkhunā paraɱ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaɱ paccavekkhitvā pañca dhamme ajjhattaɱ upaṭṭhapetvā paro codetabbo. Katame pañca dhammā ajjhattaɱ paccavekkhitabbā?

3. Codakena bhikkhave bhikkhunā paraɱ codetukāmena evaɱ paccavekkhitabbaɱ: parisuddhakāyasamācāro nu kho 'mhi, parisuddhen' amhi kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaɱsena, saɱvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti? No ce bhikkhave bhikkhu parisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhena kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaɱsena, tassa bhavanti vattāro: iŋgha tāva āyasmā kāyikaɱ sikkhassū ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave codakena bhikkhunā paraɱ codetukāmena evaɱ paccavekkhitabbaɱ: parisuddhavacīsamācāro nu kho 'mhi, parisuddhen' amhi vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaɱsena, saɱvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti? No ce bhikkhave bhikkhu parisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhena vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaɱsena, tassa bhavanti vattāro: iŋgha tāva āyasmā vācasikaɱ sikkhassū ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro.

[page 080]

5. Puna ca paraɱ bhikkhave codakena bhikkhunā paraɱ codetukāmena evaɱ paccavekkhitabbaɱ: mettaɱ nu kho me cittaɱ paccupaṭṭhitaɱ sabrahmacārīsu anāghātaɱ, saɱvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti? No ce bhikkhave bhikkhuno mettaɱ cittaɱ paccupaṭṭhitaɱ hoti sabrahmacārīsu anāghātaɱ, tassa bhavanti vattāro: iŋgha tāva āyasmā sabrahmacārīsu mettaɱ cittaɱ upaṭṭhapehī ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave codakena bhikkhunā paraɱ codetukāmena evaɱ paccavekkhitabbaɱ: bahussuto nu kho 'mhi sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpā me dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, saɱvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti? No ce bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, tassa bhavanti vattāro: iŋgha tāva āyasmā āgamaɱ pariyāpuṇassū ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro.

7. Puna ca paraɱ bhikkhave codakena bhikkhunā paraɱ codetukāmena evaɱ paccavekkhitabbaɱ: ubhayāni nu kho me pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anuvyañjanaso, saɱvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti?

No ce bhikkhave bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anuvyañjanaso,

[page 081]

'idam panāyasmā kattha vuttaɱ Bhagavatā' ti iti puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro: iŋgha tāva āyasmā vinayaɱ sikkhassū ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro.

Ime pañca dhammā ajjhattaɱ paccavekkhitabbā.

8. Katame pañca dhammā ajjhattaɱ upaṭṭhāpetabbā?

9. Kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaɱhitena vakkhāmi no anatthasaɱhitena, mettacitto vakkhāmi no dosantaro ti.

Ime pañca dhammā ajjhattaɱ upaṭṭhāpetabbā.

Codakena bhikkhave bhikkhunā paraɱ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaɱ paccavekkhitvā ime pañca dhamme ajjhattaɱ upaṭṭhapetvā paro codetabbo ti.

XLV

1. Dasa yime bhikkhave ādīnavā rājantepurappavesane.

Katame dasa?

2. Idha bhikkhave rājā mahesiyā saddhiɱ nisinno hoti, tatra bhikkhu pavisati, mahesī vā bhikkhuɱ disvā sitaɱ pātukaroti, bhikkhu vā mahesiɱ disvā sitaɱ pātukaroti.

Tattha rañño evaɱ hoti: addhā imesaɱ kataɱ vā karissanti vā ti. Ayaɱ bhikkhave paṭhamo ādīnavo rājantepurappavesane.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave rājā bahukicco bahukaraṇīyo aññataraɱ itthiɱ gantvā na sarati. Sā tena gabbhaɱ gaṇhāti. Tattha rañño evaɱ hoti: na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena,

[page 082]

siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaɱ bhikkhave dutiyo ādīnavo rājantepurappavesane.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave rañño antepure aññataraɱ ratanaɱ nassati. Tattha rañño evaɱ hoti: na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaɱ bhikkhave tatiyo ādīnavo rājantepurappavesane.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave rañño antepure abbhantarā guyhamantā bahiddhā sambhedaɱ gacchanti. Tattha rañño evaɱ hoti: na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaɱ bhikkhave catuttho ādīnavo rājantepurappavesane.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave rañño antepure pitā vā puttaɱ pattheti putto vā pitaraɱ pattheti. Tesaɱ evaɱ hoti: na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaɱ kho bhikkhave pañcamo ādīnavo rājantepurappavesane.

7. Puna ca paraɱ bhikkhave rājā nīcaṭhāniyaɱ ucce ṭhāne ṭhapeti. Yesan taɱ amanāpaɱ, tesaɱ evaɱ hoti: rājā kho pabbajitena saɱsaṭṭho, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaɱ bhikkhave chaṭṭho ādīnavo rājantepurappavesane.

8. Puna ca paraɱ bhikkhave rājā uccaṭhāniyaɱ nīce ṭhāne ṭhapeti. Yesan taɱ amanāpaɱ, tesaɱ evaɱ hoti: rājā kho pabbajitena saɱsaṭṭho, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaɱ kho bhikkhave sattamo ādīnavo rājantepurappavesane.

9. Puna ca paraɱ bhikkhave rājā akāle senaɱ uyyojeti.

Yesan taɱ amanāpaɱ, tesaɱ evaɱ hoti: rājā kho pabbajitena saɱsaṭṭho, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti.

Ayaɱ bhikkhave aṭṭhamo ādīnavo rājantepurappavesane.

10. Puna ca paraɱ bhikkhave rājā kāle senaɱ uyyojetvā antarāmaggato nivattāpeti. Yesan taɱ amanāpaɱ, tesaɱ evaɱ hoti:

[page 083]

rājā kho pabbajitena saɱsaṭṭho, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaɱ bhikkhave navamo ādīnavo rājantepurappavesane.

11. Puna ca paraɱ bhikkhave rañño antepuraɱ hatthisammadaɱ assasammadaɱ rathasammadaɱ, rajanīyāni rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāni, yāni na pabbajitasāruppāni. Ayaɱ bhikkhave dasamo ādīnavo rājantepurappavesane.

Ime kho bhikkhave dasa ādīnavā rājantepurappavesane ti.

XLVI

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiɱ Nigrodhārāme. Atha kho sambahulā Sakkā upāsakā tadah' uposathe yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinne kho Sakke upāsake Bhagavā etad avoca:--

2. Api nu kho tumhe Sakkā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasathā ti? App ekadā mayaɱ bhante aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasāma, app ekadā na upavasāmā ti. Tesaɱ vo Sakkā alābhā tesaɱ dulladdhaɱ, ye tumhe evaɱ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye jīvite app ekadā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasatha, app ekadā na upavasatha. Taɱ kiɱ maññatha Sakkā? Idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaɱ divasaɱ aḍḍhakahāpaṇaɱ nibbiseyya, 'dakkho puriso uṭṭhānasampanno' ti alaɱ vacanāyā ti?

[page 084]

Evaɱ bhante. Taɱ kiɱ maññatha Sakkā? Idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaɱ divasaɱ kahāpaṇaɱ nibbiseyya, 'dakkho puriso uṭṭhānasampanno' ti alaɱ vacanāyā ti? Evaɱ bhante. Taɱ kiɱ maññatha Sakkā?

Idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaɱ divasaɱ dve kahāpaṇe nibbiseyya ... pe ... tayo kahāpaṇe nibbiseyya ... cattāro kahāpaṇe nibbiseyya ... pañca kahāpaṇe nibbiseyya ... cha kahāpaṇe nibbiseyya ... satta kahāpaṇe nibbiseyya ... aṭṭha kahāpaṇe nibbiseyya ... nava kahāpaṇe nibbiseyya ... dasa kahāpaṇe nibbiseyya ... vīsa kahāpaṇe nibbiseyya ... tiɱsa kahāpaṇe nibbiseyya ... cattārisaɱ kahāpaṇe nibbiseyya ... paññāsaɱ kahāpaṇe nibbiseyya, 'dakkho puriso uṭṭhānasampanno' ti alaɱ vacanāyā ti? Evaɱ bhante. Taɱ kiɱ maññatha Sakkā? Api nu so puriso divase divase kahāpaṇasataɱ kahāpaṇasahassaɱ nibbisamāno laddhaɱ laddhaɱ nikkhipanto vassatāyuko vassasatajīvī mahantaɱ bhogakkhandhaɱ adhigaccheyyā ti? Evaɱ bhante. Taɱ kiɱ maññatha Sakkā? Api nu so puriso bhogahetu bhoganidānaɱ bhogādhikaraṇaɱ ekaɱ vā rattiɱ ekaɱ vā divasaɱ upaḍḍhaɱ vā rattiɱ upaḍḍhaɱ vā divasaɱ ekantasukhapaṭisaɱvedī vihareyyā ti? No h' etaɱ bhante.

Taɱ kissa hetu? Kāmā hi bhante aniccā tucchā musā mosadhammā ti.

3. Idha kho pana vo Sakkā mama sāvako dasa vassāni appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaɱ tathā paṭipajjamāno, satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassāni satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaɱvedī vihareyya.

[page 085]

So ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaɱ vā sotāpanno. Tiṭṭhantu Sakkā dasa vassāni. Idha mama sāvako nava vassāni aṭṭha vassāni satta vassāni cha vassāni pañca vassāni cattāri vassāni tīṇi vassāni dve vassāni ekaɱ vassaɱ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaɱ tathā paṭipajjamāno, satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassāni satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaɱvedī vihareyya. So ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaɱ vā sotāpanno. Tiṭṭhatu Sakkā ekaɱ vassaɱ. Idha mama sāvako dasa māse appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaɱ tathā paṭipajjamāno, satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassāni satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaɱvedī vihareyya. So ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaɱ vā sotāpanno. Tiṭṭhantu Sakkā dasa māsā. Idha mama sāvako nava māse aṭṭha māse satta māse cha māse pañca māse cattāro māse tayo māse dve māse ekaɱ māsaɱ aḍḍhamāsaɱ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaɱ tathā paṭipajjamāno, satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassāni satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaɱvedī vihareyya.

So ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaɱ vā sotāpanno. Tiṭṭhatu Sakkā aḍḍhamāso. Idha mama sāvako dasa rattindive appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaɱ tathā paṭipajjamāno satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassānī satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaɱvedī vihareyya. So ca khvassa sakadāhāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaɱ vā sotāpanno. Tiṭṭhantu Sakkā dasa rattindivā. Idha mama sāvako nava rattindive aṭṭha rattindive satta rattindive cha rattindive pañca rattindive cattāro rattindive tayo rattindive dve rattindive ekaɱ rattindivaɱ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaɱ tathā paṭipajjamāno,

[page 086]

satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassāni satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaɱvedī vihareyya. So ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaɱ vā sotāpanno.

Tesaɱ vo Sakkā alābhā tesaɱ dulladdhaɱ, ye tumhe evaɱ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye jīvite app ekadā aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasatha, app ekadā na upavasathā ti

Ete mayaɱ bhante ajja-t-agge aṭṭhaŋgasamannāgataɱ uposathaɱ upavasissāmā ti.

XLVII

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Vesāliyaɱ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaɱ. Atha kho Mahāli Licchavi yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Mahāli Licchavi Bhagavantaɱ etad avoca:--

2. Ko nu kho bhante hetu ko paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā ti?

Lobho kho Mahāli hetu lobho paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, doso kho Mahāli hetu doso paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, moho kho Mahāli hetu moho paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, ayonisomanasikāro kho Mahāli hetu ayonisomanasikāro paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā,

[page 087]

micchāpaṇihitaɱ kho Mahāli cittaɱ hetu micchāpaṇihitaɱ cittaɱ paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. Ayaɱ kho Mahāli hetu ayaɱ paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā ti.

3. Ko pana bhante hetu ko paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā ti?

Alobho kho Mahāli hetu alobho paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā, adoso kho Mahāli hetu adoso paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā, amoho kho Mahāli hetu amoho paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā, yonisomanasikāro kho Mahāli hetu yonisomanasikāro paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā, sammāpaṇihitaɱ kho Mahāli cittaɱ hetu sammāpaṇihitaɱ cittaɱ paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā. Ayaɱ kho Mahāli hetu ayaɱ paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā.

Ime ca Mahāli dasa dhammā loke na saɱvijjeyyuɱ, na yidha paññāyetha: adhammacariyā visamacariyā ti vā dhammacariyā samacariyā ti vā. Yasmā ca kho Mahāli ime dasa dhammā loke saɱvijjanti, tasmā paññāyati adhammacariyā visamacariyā ti vā dhammacariyā samacariyā ti vā ti.

XLVIII

1. Dasa yime bhikkhave dhammā pabbajitena abhiṇhaɱ paccavekkhitabbā. Katame dasa?

2. Vevaṇṇiyamhi ajjhūpagato ti pabbajitena abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ. Parapaṭibaddhā me jīvikā ti pabbajitena abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ.

[page 088]

Añño me ākappo karaṇīyo ti pabbajitena abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ.

Kacci nu kho me attā sīlato na upavadatī ti pabbajitena abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ. Kacci nu kho maɱ anuvicca viññū sabrahmacārī sīlato na upavadantī ti pabbajitena abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ. Sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo ti pabbajitena abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ. Kammassako 'mhi kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo, yaɱ kammaɱ karissāmi kalyāṇaɱ vā pāpakaɱ vā, tassa dāyādo bhavissāmī ti pabbajitena abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ.

Kathambhūtassa me rattindivā vītipatantī ti pabbajitena abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ. Kacci no kho 'haɱ suññāgāre abhiramāmī ti pabbajitena abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ. Atthi nu kho me uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato, so 'haɱ pacchime kāle sabrahmacārīhi puṭṭho na maŋku bhavissāmī ti pabbajitena abhiṇhaɱ paccavekkhitabbaɱ.

Ime kho bhikkhave dasa dhammā pabbajitena abhiṇhaɱ paccavekkhitabbā ti.

XLIX

1. Dasa yime bhikkhave dhammā sarīraṭṭhā. Katame dasa?

2. Sītaɱ uṇhaɱ jighacchā pipāsā uccāro passāvo kāyasaɱvaro. vacīsaɱvaro ājīvasaɱvaro ponobhaviko bhavasaŋkāro.

Ime kho bhikkhave dasa dhammā sarīraṭṭhā ti.

L

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaɱ sannisinnā sannipatitā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaɱ mukhasattīhi vitudantā viharanti.

[page 089]

Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito yen' upaṭṭhānasālā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:--

2. Kāya nu' ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā ti? Idha mayaɱ bhante pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaɱ sannisinnā sannipatitā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaɱ mukhasattīhi vitudantā viharāmā ti. Na kho pan' etaɱ bhikkhave tumhākaɱ patirūpaɱ kulaputtānaɱ saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitānaɱ, yaɱ tumhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaɱ mukhasattīhi vitudantā vihareyyātha. Dasa yime bhikkhave dhammā sārāṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saŋgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattanti. Katame dasa?

3. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yam pi bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti ... pe ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu: ayaɱ pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saŋgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattati.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.

[page 090]

Yam pi bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saŋgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattati.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko. Yam pi bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saŋgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattati.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniɱ. Yam pi bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniɱ: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saŋgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattati.

7. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaɱ uccāvacāni kiɱkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaɱsāya samannāgato alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ. Yam pi bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaɱ uccāvacāni kiɱkaraṇīyāni tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaɱsāya samannāgato alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saŋgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattati.

8. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo.

Yam pi bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saŋgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattati.

9. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānam pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampādāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yam pi bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu:

[page 091]

ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saŋgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattati.

10. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārena. Yam pi bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārena: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saŋgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattati.

11. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anusaritā. Yam pi bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saŋgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattati.

12. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Yam pi bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saŋgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattati.

Ime kho bhikkhave dasa dhammā sārāṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saŋgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saɱvattantī ti.

Akkosavaggo pañcamo.

Tatr'uddānaɱ:

[page 092]

Vivādā dve ca mūlāni Kusinārā pavesane Sakkā Mahāli dhammā ca sarīraṭṭhā ca bhaṇḍanā ti.

Ānisaɱsapaṇṇāsako paṭhamo.

 


 

Sacitta-Vagga

LI

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. No ce bhikkhave bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti, atha 'sacittapariyāyakusalo bhavissāmī' ti. Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti?

3. Seyyathā pi bhikkhave itthi vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiyo ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaɱ vā aŋgaṇaɱ vā, tass' eva rajjassa vā aŋgaṇassa vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati rajaɱ vā aŋgaṇaɱ vā, ten' ev' attamano hoti paripuṇṇasaŋkappo 'lābhā vata me, parisuddhaɱ vata me' ti: evam eva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: abhijjhālu nu kho bahulaɱ viharāmi,

[page 093]

anabhijjhālu nu kho bahulaɱ viharāmi; vyāpannacitto nu kho bahulaɱ viharāmi, avyāpannacitto nu kho bahulaɱ viharāmi; thīnamiddhapariyuṭṭhito nu kho bahulaɱ viharāmi, vigatathīnamiddho nu kho bahulaɱ viharāmi; uddhato nu kho bahulaɱ viharāmi, anuddhato nu kho bahulaɱ viharāmi; vicikiccho nu kho bahulaɱ viharāmi, tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaɱ viharāmi; kodhano nu kho bahulaɱ viharāmi, akkodhano nu kho bahulaɱ viharāmi; saɱkiliṭṭhacitto nu kho bahulaɱ viharāmi, asaɱkiliṭṭhacitto nu kho bahulaɱ viharāmi; sāraddhakāyo nu kho bahulaɱ viharāmi, asāraddhakāyo nu kho bahulaɱ viharāmi; kusīto nu kho bahulaɱ viharāmi, āraddhaviriyo nu kho bahulaɱ viharāmi; asamāhito nu kho bahulaɱ viharāmi, samāhito nu kho bahulaɱ viharāmī ti.

4. Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: abhijjhālu bahulaɱ viharāmi, vyāpannacitto bahulaɱ viharāmi, thīnamiddhapariyuṭṭhito bahulaɱ viharāmi, uddhato bahulaɱ viharāmi, vicikiccho bahulaɱ viharāmi, kodhano bahulaɱ viharāmi, saɱkiliṭṭhacitto bahulaɱ viharāmi, sāraddhakāyo bahulaɱ viharāmi, kusīto bahulaɱ viharāmi, asamāhito bahulaɱ viharāmī ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesaɱ yeva pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaɱ. Seyyathā pi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso vā tass' eva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaɱ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ ca ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca kareyya: evam eva kho bhikkhave tena bhikkhunā tesaɱ yeva pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaɱ.

[page 094]

5. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: anabhijjhālu bahulaɱ viharāmi, avyāpannacitto bahulaɱ viharāmi, vigatathīnamiddho bahulaɱ viharāmi, anuddhato bahulaɱ viharāmi, tiṇṇavicikiccho bahulaɱ viharāmi, akkodhano bahulaɱ viharāmi, asaɱkiliṭṭhacitto bahulaɱ viharāmi, asāraddhakāyo bahulaɱ viharāmi, āraddhaviriyo bahulaɱ viharāmi, samāhito bahulaɱ viharāmī ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesu yeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariɱ āsavānaɱ khayāya yogo karaṇīyo ti.

LII

1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--

Āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ. āyasmā Sāriputto etad avoca:--

2. No ce āvuso bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti, atha 'sacittapariyāyakusalo bhavissāmī' ti. Evaɱ hi vo āvuso sikkhitabbaɱ. Kathañ cāvuso bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti?

3. Seyyathā pi āvuso itthi vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiyo ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaɱ vā aŋgaṇaɱ vā, tass' eva rajassa vā aŋgaṇassa vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati rajaɱ vā aŋgaṇaɱ vā, ten' ev' attamano hoti paripuṇṇasaŋkappo 'lābhā vata me, parisuddhaɱ vata me' ti: evam eva kho āvuso bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: abhijjhālu nu kho bahulaɱ viharāmi,

[page 095]

anabhijjhālu nu kho bahulaɱ viharāmi; vyāpannacitto nu kho bahulaɱ viharāmi, avyāpannacitto nu kho bahulaɱ viharāmi; thīnamiddhapariyuṭṭhito nu kho bahulaɱ viharāmi, vigatathīnamiddho nu kho bahulaɱ viharāmi; uddhato nu kho bahulaɱ viharāmi, anuddhato nu kho bahulaɱ viharāmi; vicikiccho nu kho bahulaɱ viharāmi, tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaɱ viharāmi; kodhano nu kho bahulaɱ viharāmi, akkodhano nu kho bahulaɱ viharāmi; saɱkiliṭṭhacitto nu kho bahulaɱ viharāmi, asaɱkiliṭṭhacitto nu kho bahulaɱ viharāmi; sāraddhakāyo nu kho bahulaɱ viharāmi; asāraddhakāyo nu kho bahulaɱ viharāmi; kusīto nu kho bahulaɱ viharāmi, āraddhaviriyo nu kho bahulaɱ viharāmi; asamāhito nu kho bahulaɱ viharāmi, samāhito nu kho bahulaɱ viharāmī ti.

4. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: abhijjhālu bahulam viharāmi ... pe ... asamāhito bahulaɱ viharāmī ti, tenāvuso bhikkhunā tesaɱ yeva pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaɱ. Seyyathā pi āvuso ādittacelo vā ādittasīso vā tass' eva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaɱ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ ca ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca kareyya: evam eva kho āvuso tena bhikkhunā tesaɱ yeva pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaɱ.

5. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: anabhijjhālu bahulaɱ viharāmi ... pe ... samāhito bahulaɱ viharāmī ti, tenāvuso bhikkhunā tesu yeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariɱ āsavānaɱ khayāya yogo karaṇīyo ti.

[page 096]

LIII

1. ṭhitim p' ahaɱ bhikkhave na vaṇṇayāmi kusalesu dhammesu pageva pārihāniɱ. Vuddhiñ ca kho 'haɱ bhikkhave vaṇṇayāmi kusalesu dhammesu, no ṭhitiɱ no hāniɱ. Kathañ ca bhikkhave hāni hoti kusalesu dhammesu, no ṭhiti no vuddhi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānena. Tassa te dhammā neva tiṭṭhanti no vaḍḍhanti. Hānim etaɱ bhikkhave vadāmi kusalesu dhammesu, no ṭhitiɱ no vuddhiɱ. Evaɱ kho bhikkhave hāni hoti kusalesu dhammesu, no ṭhiti no vuddhi. Kathañ ca bhikkhave ṭhiti hoti kusalesu dhammesu, no hāni no vuddhi?

3. Idha bhikkhave bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānena. Tassa te dhammā neva hāyanti no vaḍḍhanti. ṭhitim etaɱ bhikkhave vadāmi kusalesu dhammesu, no hāniɱ no vuddhiɱ. Evaɱ kho bhikkhave ṭhiti hoti kusalesu dhammesu, no hāni no vuddhi. Kathañ ca bhikkhave vuddhi hoti kusalesu dhammesu, no ṭhiti no hāni?

4. Idha bhikkhave bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānena. Tassa te dhammā neva tiṭṭhanti no hāyanti. Vuddhim etaɱ bhikkhave vadāmi kusalesu dhammesu, no ṭhitiɱ no hāniɱ. Evaɱ kho bhikkhave vuddhi hoti kusalesu dhammesu, no ṭhiti no hāni.

5. No ce bhikkhave bhikkhu paricittapariyāyakusalo hoti, atha 'sacittapariyāyakusalo bhavissāmi' ti. Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti?

[page 097]

6. Seyyathā pi bhikkhave itthi vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiyo ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaɱ vā aŋgaṇaɱ vā, tass' eva rajassa vā aŋgaṇassa vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati rajaɱ vā aŋgaṇaɱ vā, ten' ev' attamano hoti paripuṇṇasaŋkappo 'lābhā vata me, parisuddhaɱ vata me' ti: evam eva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: abhijjhālu nu kho bahulaɱ viharāmi, anabhijjhālu nu kho bahulaɱ viharāmi; vyāpannacitto nu kho bahulaɱ viharāmi, avyāpannacitto nu kho bahulaɱ viharāmi; thīnamiddhapariyuṭṭhito nu kho bahulaɱ viharāmi, vigatathīnamiddho nu kho bahulaɱ viharāmi; uddhato nu kho bahulaɱ viharāmi, anuddhato nu kho bahulaɱ viharāmi; vicikiccho nu kho bahulaɱ viharāmi, tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaɱ viharāmi; kodhano nu kho bahulaɱ viharāmi, akkodhano nu kho bahulaɱ viharāmi; saɱkiliṭṭhacitto nu kho bahulaɱ viharāmi, asaɱkiliṭṭhacitto nu kho bahulaɱ viharāmi; sāraddhakāyo nu kho bahulaɱ viharāmi, asāraddhakāyo nu kho bahulaɱ viharāmi; kusīto nu kho bahulaɱ viharāmi, āraddhaviriyo nu kho bahulaɱ viharāmi; asamāhito nu kho bahulaɱ viharāmi, samāhito nu kho bahulaɱ viharāmī ti.

7. Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: abhijjhālu bahulaɱ viharāmi, vyāpannacitto bahulaɱ viharāmi, thīnamiddhapariyuṭṭhito bahulaɱ viharāmi, uddhato bahulaɱ viharāmi, vicikiccho bahulaɱ viharāmi, kodhano bahulaɱ viharāmi, saɱkiliṭṭhacitto bahulaɱ viharāmi, sāraddhakāyo bahulaɱ viharāmi, kusīto bahulaɱ viharāmi, asamāhito bahulaɱ viharāmī ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesaɱ yeva pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaɱ.

[page 098]

Seyyathā pi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso vā tass' eva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaɱ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ ca ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca kareyya: evam eva kho bhikkhave tena bhikkhunā tesaɱ yeva pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaɱ.

8. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: anabhijjhālu bahulaɱ viharāmi, avyāpannacitto bahulaɱ viharāmi, vigatathīnamiddho bahulaɱ viharāmi, tiṇṇavicikiccho bahulaɱ viharāmi, akkodhano bahulaɱ viharāmi, asaɱkiliṭṭhacitto bahulaɱ viharāmi, asāraddhakāyo bahulaɱ viharāmi, āraddhaviriyo bahulaɱ viharāmi, samāhito bahulaɱ viharāmī ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesu yeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariɱ āsavānaɱ khayāya yogo karaṇīyo ti.

LIV

1. No ce bhikkhave bhikkhu paricittapariyāyakusalo hoti, atha 'sacittapariyāyakusalo bhavissāmī' ti. Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti?

2. Seyyathā pi bhikkhave itthi vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiyo ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaɱ vā aŋgaṇaɱ vā tass' eva rajassa vā aŋgaṇassa vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati rajaɱ vā aŋgaṇaɱ vā, ten' ev' attamano hoti paripuṇṇasaŋkappo 'lābhā vata me,

[page 099]

parisuddhaɱ vata me' ti: evam eva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: lābhī nu kho 'mhi ajjhattaɱ cetosamathassa, nanu kho 'mhi lābhī ajjhattaɱ cetosamathassa, lābhī nu kho 'mhi adhipaññādhammavipassanāya, nanu kho 'mhi lābhī adhipaññādhammavipassanāyā ti.

3. Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: lābhi 'mhi ajjhattaɱ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāyā ti, tena bhikkhave bhikkhunā ajjhattaɱ cetosamathe patiṭṭhāya adhipaññādhammavipassanāya yogo karaṇīyo. So aparena samayena lābhī c'eva hoti ajjhattaɱ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya.

4. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: lābhi 'mhi adhipaññādhammavipassanāya, na lābhī ajjhattaɱ cetosamathassā ti, tena bhikkhave bhikkhunā adhipaññādhammavipassanāya patiṭṭhāya ajjhattaɱ cetosamathe yogo karaṇīyo. So aparena samayena lābhī c'eva hoti adhipaññādhammavipassanāya lābhī ca ajjhattaɱ cetosamathassa.

5. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: na lābhī ajjhattaɱ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāyā ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesaɱ yeva kusalānaɱ dhammānaɱ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaɱ. Seyyathā pi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso vā tass' eva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaɱ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca kareyya: evam eva kho bhikkhave tena bhikkhunā tesaɱ yeva kusalānaɱ dhammānaɱ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaɱ.

[page 100]

So aparena samayena lābhī c'eva hoti ajjhattaɱ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya.

6. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: lābhi 'mhi ajjhattaɱ cetosamathassa, lābhī adhipaññādhammavipassanāyā ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesu yeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariɱ āsavānaɱ khayāya yogo karaṇīyo.

7. Cīvaram p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Piṇḍapātam p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Senāsanam p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Gāmanigamam p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Janapadapadesam p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Puggalam p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi.

8. Cīvaram p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Tattha yaɱ jaññā cīvaraɱ 'idaɱ kho me cīvaraɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī' ti: evarūpaɱ cīvaraɱ na sevitabbaɱ. Tattha yaɱ jaññā cīvaraɱ 'idaɱ kho me cīvaraɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī' ti: evarūpaɱ cīvaraɱ sevitabbaɱ.

Cīvaram p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

9. Piṇḍapātam p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Tattha yaɱ jaññā piṇḍapātaɱ 'imaɱ kho me piṇḍapātaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī' ti:

[page 101]

evarūpo piṇḍapāto na sevitabbo.

Tattha yaɱ jaññā piṇḍapātaɱ 'imaɱ kho me piṇḍapātaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī' ti: evarūpo piṇḍapāto sevitabbo.

Piṇḍapātam p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

10. Senāsanam p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Tattha yaɱ jaññā senāsanaɱ 'idam kho me senāsanaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī' ti: evarūpaɱ senāsanaɱ na sevitabbaɱ. Tattha yaɱ jaññā senāsanaɱ 'idaɱ kho me senāsanaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī' ti: evarūpaɱ senāsanaɱ sevitabbaɱ.

Senāsanam p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

11. Gāmanigamam p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Tattha yaɱ jaññā gāmanigamaɱ 'imaɱ kho me gāmanigamaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī' ti: evarūpo gāmanigamo na sevitabbo.

Tattha yaɱ jaññā gāmanigamaɱ 'imaɱ kho me gāmanigamaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī' ti: evarūpo gāmanigamo sevitabbo.

Gāmanigamam p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

12. Janapadapadesam p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Tattha yaɱ jaññā janapadapadesaɱ 'imaɱ kho me janapadapadesaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī' ti:

[page 102]

evarūpo janapadapadeso na sevitabbo. Tattha yaɱ jaññā janapadapadesaɱ 'imaɱ kho me janapadapadesaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī' ti: evarūpo janapadapadeso sevitabbo.

Janapadapadesam p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

13. Puggalam p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ?

Tattha yaɱ jaññā puggalaɱ 'imaɱ kho me puggalaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī ti: evarūpo puggalo na sevitabbo. Tattha yaɱ jaññā puggalaɱ 'imaɱ kho me puggalaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī' ti: evarūpo puggalo sevitabbo.

Puggalam p' ahaɱ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttan ti.

LV

1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--

Āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ. āyasmā Sāriputto etad avoca:--

2. 'Parihānadhammo puggalo parihānadhammo puggalo' ti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso parihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā, kittāvatā ca pana aparihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā ti? 'Dūrato pi kho mayaɱ āvuso āgaccheyyāma āyasmato Sāriputtassa santikaɱ etassa bhāsitassa attham aññātuɱ, sādhu vatāyasmantaɱ yeva Sāriputtaɱ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho,

[page 103]

Āyasmato Sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantī' ti.

Tena h' āvuso suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaɱ āvuso' ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ. āyasmā Sāriputto etad avoca: Kittāvatā nu kho āvuso parihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā?

3. Idhāvuso bhikkhu assutañ c'eva dhammaɱ na suṇāti, sutā c' assa dhammā sammosaɱ gacchanti, ye c' assa dhammā pubbe cetaso samphuṭṭhapubbā, te ca na samudācaranti, aviññātañ ca na vijānāti. Ettāvatā kho āvuso parihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā. Kittāvatā ca panāvuso aparihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā?

4. Idhāvuso bhikkhu assutañ c'eva dhammaɱ suṇāti, sutā c' assa dhammā na sammosaɱ gacchanti, ye c' assa dhammā pubbe cetaso samphuṭṭhapubbā, te ca samudācaranti, aviññātañ ca vijānāti. Ettāvatā kho āvuso aparihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā.

5. No ce āvuso bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti, atha 'sacittapariyāyakusalo bhavissāmī' ti. Evaɱ hi vo āvuso sikkhitabbaɱ. Kathañ cāvuso bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti?

6. Seyyathā pi āvuso itthi vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiyo ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaɱ vā aŋgaṇaɱ vā, tass' eva rajassa vā aŋgaṇassa vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati rajaɱ vā aŋgaṇaɱ vā, ten' ev' attamano hoti paripuṇṇasaŋkappo 'lābhā vata me,

[page 104]

parisuddhaɱ vata me' ti: evam eva kho āvuso bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: anabhijjhālu nu kho bahulaɱ viharāmi, saɱvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; avyāpannacitto nu kho bahulaɱ viharāmi, saɱvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; vigatathīnamiddho nu kho bahulaɱ viharāmi, saɱvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; anuddhato nu kho bahulaɱ viharāmi, saɱvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaɱ viharāmi, saɱvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; akkodhano nu kho bahulaɱ viharāmi, saɱvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; asaɱkiliṭṭhacitto nu kho bahulaɱ viharāmi, saɱvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; lābhī nu kho 'mhi ajjhattaɱ dhammapāmujjassa, saɱvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; lābhī nu kho 'mhi ajjhattaɱ cetosamathassa, saɱvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; lābhī nu kho 'mhi adhipaññādhammavipassanāya, saɱvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti?

7. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbe pi 'me kusale dhamme attani na samanupassati, tenāvuso bhikkhunā sabbesaɱ yeva imesaɱ kusalānaɱ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaɱ. Seyyathā pi āvuso ādittacelo vā ādittasīso vā tass' eva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaɱ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ ca ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca kareyya: evam eva kho āvuso tena bhikkhunā sabbesaɱ yeva imesaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaɱ.

8. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno ekacce kusale dhamme attani samanupassati, ekacce kusale dhamme attani na samanupassati,

[page 105]

tenāvuso bhikkhunā ye kusale dhamme attani samanupassati, tesu kusalesu dhammesu patiṭṭhāya, ye kusale dhamme attani na samanupassati, tesaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati c asampajaññañ ca karaṇīyaɱ. Seyyathā pi āvuso ādittacelo vā ādittasīso vā tass' eva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaɱ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ ca ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca kareyya: evam eva kho āvuso tena bhikkhunā ye kusale dhamme attani samanupassati, tesu kusalesu dhammesu patiṭṭhāya, ye kusale dhamme attani na samanupassati, tesaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaɱ.

9. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbe pi 'me kusale dhamme attani samanupassati, tenāvuso bhikkhunā sabbesu yeva imesu kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariɱ āsavānaɱ khayāya yogo karaṇīyo ti.

LVI

1. Dasa yimā bhikkhave saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā dasa?

2. Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre patikkulasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā.

Imā kho bhikkhave dasa saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā ti.

[page 106]

LVII

1. Dasa yimā bhikkhave saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā.

Katamā dasa?

2. Aniccasaññā, anattasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikkulasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aṭṭhikasaññā, puḷavakasaññā, vinīlakasaññā, vicchiddakasaññā, uddhumātakasaññā.

Imā kho bhikkhave dasa saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaɱsā amatogadhā amatapariyosānā ti.

LVIII

1. Sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaɱ puccheyyuɱ 'kiɱmūlaka āvuso sabbe dhammā, kiɱsambhavā sabbe dhammā, kiɱsamudayā sabbe dhammā, kiɱsamosaraṇā sabbe dhammā, kiɱpamukhā sabbe dhammā, kiɱādhipateyyā sabbe dhammā, kiɱ-uttarā sabbe dhammā, kiɱsārā sabbe dhammā, kiɱ-ogadhā sabbe dhammā, kiɱpariyosānā sabbe dhammā' ti: evaɱ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ kinti vyākareyyāthā ti? 'Bhagavaɱmūlakā no bhante dhammā Bhagavaɱnettikā Bhagavaɱpaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante Bhagavantaɱ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī' ti. Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaɱ puccheyyuɱ 'kiɱmūlakā āvuso sabbe dhammā, kiɱsambhavā sabbe dhammā, kiɱsamudayā sabbe dhammā, kiɱsamosaraṇā sabbe dhammā,

[page 107]

kiɱpamukhā sabbe dhammā, kiɱ-ādhipateyyā sabbe dhammā, kiɱ-uttarā sabbe dhammā, kiɱsārā sabbe dhammā, kiɱ-ogadhā sabbe dhammā, kiɱpariyosānā sabbe dhammā' ti: evaɱ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ evaɱ vyākareyyātha: 'chandamūlakā āvuso sabbe dhammā, manasikārasambhavā sabbe dhammā, phassasamudayā sabbe dhammā, vedanāsamosaraṇā sabbe dhammā, samādhipamukhā sabbe dhammā, satādhipateyyā sabbe dhammā, paññuttarā sabbe dhammā, vimuttisārā sabbe dhammā, amatogadhā sabbe dhammā, nibbānapariyosānā sabbe dhammā ti.

Evaɱ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ evaɱ vyākareyyāthā ti.

LIX

1. Tasmā ti ha bhikkhave evaɱ sikkhitabbaɱ:--

2. Yathāpabbajjāparicitañ ca no cittaɱ bhavissati, na c' uppannā pāpakā akusalā dhammā cittaɱ pariyādāya ṭhassanti, aniccasaññāparicitañ ca no cittaɱ bhavissati, anattasaññāparicitañ ca no cittaɱ bhavissati, asubhasaññāparicitañ ca no cittaɱ bhavissati, ādīnavasaññāparicitañ ca no cittaɱ bhavissati, lokassa samañ ca visamañ ca ñatvā taɱ saññāparicitañ ca no cittaɱ bhavissati, lokassa sambhavañ ca vibhavañ ca ñatvā taɱ saññāparicitañ ca no cittaɱ bhavissati, lokassa samudayañ ca aṭṭhaŋgamañ ca ñatvā taɱ saññāparicitañ ca no cittaɱ bhavissati, pahānasaññāparicitañ ca no cittaɱ bhavissati, virāgasaññāparicitañ ca no cittaɱ bhavissati, nirodhasaññāparicitañ ca no cittaɱ bhavissatī ti.

[page 108]

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.

3. Yato kho bhikkhave bhikkhuno yathāpabbajjāparicitañ ca cittaɱ hoti, na c' uppannā pāpakā akusalā dhammā cittaɱ pariyādāya tiṭṭhanti, aniccasaññāparicitañ ca cittaɱ hoti, anattasaññāparicitañ ca cittaɱ hoti, asubhasaññāparicitañ ca cittaɱ hoti, ādīnavasaññāparicitañ ca cittaɱ hoti, lokassa samañ ca visamañ ca ñatvā taɱ saññāparicitañ ca cittaɱ hoti, lokassa sambhavañ ca vibhavañ ca natvā taɱ saññāparicitañ ca cittaɱ hoti, lokassa samudayañ ca aṭṭhaŋgamañ ca ñatvā taɱ saññāparicitañ ca cittaɱ hoti, pahānasaññāparicitañ ca cittaɱ hoti, virāgasaññāparicitañ ca cittaɱ hoti, nirodhasaññāparicitañ ca cittaɱ hoti.

Tassa dvinnaɱ phalānaɱ aññataraɱ phalaɱ pāṭikaŋkhaɱ: diṭṭh' eva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā ti.

LX

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā GirimĀnando ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.

Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:--

2. āyasmā bhante GirimĀnando ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno, sādhu bhante Bhagavā yenāyasmā GirimĀnando ten' upasaŋkamatu anukampaɱ upādāyā ti.

Sace kho tvaɱ ānanda Girimānandassa bhikkhuno upasaŋkamitvā dasa saññā bhāseyyāsi, ṭhānaɱ kho pan' etaɱ vijjati, yaɱ Girimānandassa bhikkhuno dasa saññā sutvā so ābādho thānaso paṭipassambheyya. Katamā dasa?

[page 109]

3. Aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, sabbasaŋkhāresu aniccasaññā, ānāpānasati.

Katamā c' ānanda aniccasaññā?

4. Idh' ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati 'rūpaɱ aniccaɱ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saŋkhārā aniccā, viññāṇaɱ aniccan' ti. Iti imesu pañcasu upādānakkhandhesu aniccānupassī viharati. Ayaɱ vuccat' ānanda aniccasaññā.

Katamā c' ānanda anattasaññā?

5. Idh' ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati 'cakkhuɱ anattā, rūpaɱ anattā, sotaɱ anattā, saddā anattā, ghānaɱ anattā, gandhā anattā, jivhā anattā, rasā anattā, kāyo anattā, phoṭṭhabbā anattā, mano anattā, dhammā anattā' ti. Iti imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anattānupassī viharati. Ayaɱ vuccat' ānanda anattasaññā.

Katamā c' ānanda asubhasaññā?

6. Idh' ānanda bhikkhu imam eva kāyaɱ uddhaɱ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaɱ pūraɱ nānappakārassa asucino paccavekkhati 'atthi imasmiɱ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maɱsaɱ nhārū aṭṭhī aṭṭhimiñjaɱ vakkaɱ hadayaɱ yakanaɱ kilomakaɱ pihakaɱ papphāsaɱ antaɱ antaguṇaɱ udariyaɱ karīsaɱ pittaɱ semhaɱ pubbo lohitaɱ sedo medo assu vasā kheḷo siɱghāṇikā lasikā muttan' ti. Iti imasmiɱ kāye asubhānupassī viharati. Ayaɱ vuccat' ānanda asubhasaññā. Katamā c' ānanda ādīnavasaññā?

7. Idh' ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati 'bahudukkho kho ayaɱ kāyo bahu-ādīnavo' ti.

[page 110]

Iti imasmiɱ kāye vividhā ābādhā uppajjanti, seyyathīdaɱ cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaɱ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaɱ madhumeho aɱsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaɱ uṇhaɱ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ti. Iti imasmiɱ kāye ādīnavānupassī viharati.

Ayaɱ vuccat' ānanda ādīnavasaññā. Katamā c' ānanda pahānasaññā?

8. Idh' ānanda bhikkhu uppannaɱ kāmavitakkaɱ nādhivāseti pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaɱ gameti, uppannaɱ vyāpādavitakkaɱ ... upannaɱ vihiɱsāvitakkaɱ ... uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaɱ gameti. Ayaɱ vuccat' ānanda pahānasaññā. Katamā c' ānanda virāgasaññā?

9. Idh' ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati 'etaɱ santaɱ, etaɱ paṇītaɱ, yad idaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbupadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nibbānan' ti. Ayaɱ vuccat' ānanda virāgasaññā. Katamā c' ānanda nirodhasaññā?

10. Idh' ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati 'etaɱ santaɱ, etaɱ paṇītaɱ,

[page 111]

yad idaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbupadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo nirodho nibbānan' ti. Ayaɱ vuccat' ānanda nirodhasaññā. Katamā c' ānanda sabbaloke anabhiratasaññā?

11. Idh' ānanda bhikkhu ye loke upāyupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahanto viramati na upādiyanto. Ayaɱ vuccat' ānanda sabbaloke anabhiratasaññā. Katamā c' ānanda sabbasaŋkhāresu aniccasaññā?

12. Idh' ānanda bhikkhu sabbasaŋkhārehi aṭṭiyati harāyati jigucchati. Ayaɱ vuccat' ānanda sabbasaŋkhāresu aniccasaññā. Katamā c' ānanda ānāpānasati?

13. Idh' ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā. So sato 'va assasati, sato passasati, dīghaɱ vā assasanto 'dīghaɱ assasāmī' ti pajānāti, dīghaɱ vā passasanto 'dīghaɱ passasāmī' ti pajānāti, rassaɱ vā assasanto 'rassaɱ assasāmī' ti pajānāti, rassaɱ vā passasanto 'rassaɱ passasāmī' ti pajānāti, 'sabbakāyapaṭisaɱvedī assasissāmī' ti sikkhati, 'sabbakāyapaṭisaɱvedī passasissāmī' ti sikkhati, 'passambhayaɱ kāyasaŋkhāraɱ assasissāmī' ti sikkhati, 'passambhayaɱ kāyasaŋkhāraɱ passasissāmi' ti sikkhati, 'pītipaṭisaɱvedī assasissāmī' ti sikkhati, 'pītipaṭisaɱvedī passasissāmī' ti sikkhati, 'sukhapaṭisaɱvedī assasissāmī' ti sikkhati, 'sukhapaṭisaɱvedī passasissāmī' ti sikkhati, 'cittasaŋkhārapaṭisaɱvedī assasissāmī' ti sikkhati, 'cittasaŋkhārapaṭisaɱvedī passasissamī' ti sikkhati, 'passambhayaɱ cittasaŋkhāraɱ assasissāmī' ti sikkhati, 'passambhayaɱ cittasaŋkhāraɱ passasissāmī' ti sikkhati, 'cittapaṭisaɱvedī assasissāmī' ti sikkhati, 'cittapaṭisaɱvedī passasissāmī' ti sikkhati,

[page 112]

'abhippamodayaɱ cittaɱ assasissāmī' ti sikkhati 'abhippamodayaɱ cittaɱ passasissāmī' ti sikkhati, 'samādahaɱ cittaɱ ... pe ... vimocayaɱ cittaɱ ... pe ... aniccānupassī ... pe ... virāgānupassī ... pe ... nirodhānupassī ... pe ... paṭinissaggānupassī assasissāmī' ti sikkhati, 'paṭinissaggānupassī passasissāmī' ti sikkhati. Ayaɱ vuccat' ānanda ānāpānasati.

14. Sace kho tvaɱ ānanda Girimānandassa bhikkhuno upasaŋkamitvā imā dasa saññā bhāseyyāsi, ṭhānaɱ kho pan' etaɱ vijjati, yaɱ Girimānandassa bhikkhuno imā dasa saññā sutvā so ābādho thānaso paṭipassambheyyā ti.

15. Atha kho āyasmā Ānando Bhagavato santike imā dasa saññā uggahetvā yenāyasmā GirimĀnando ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmato Girimānandassa imā dasa saññā abhāsi. Atha kho āyasmato Girimānandassa imā dasa saññā sutvā so ābādho thānaso paṭipassambhi, uṭṭhahi cāyasmā GirimĀnando tamhā ābādhā, tathā pahīno ca panāyasmato Girimānandassa so ābādho ahosī ti.

Sacittavaggo chaṭṭho

Tass'uddānaɱ:

Sacitta-Sāriputtā ca ṭhiti ca samathena ca Parihānā ca dve saññā mūlā pabbajitā Girī ti.

[page 113]

 


 

Yamaka-Vagga

LXI

1. Purimā bhikkhave koṭi na paññāyati avijjāya 'ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā sambhavī' ti, evañ c' etaɱ bhikkhave vuccati. Atha ca pana paññāyati 'idappaccayā avijjā' ti. Avijjam p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro avijjāya? Pañca nīvaraṇā ti 'ssa vacanīyaɱ. Pañca p' ahaɱ bhikkhave nīvaraṇe sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro pañcannaɱ nīvaraṇānaɱ? Tīṇi duccaritāni ti 'ssa vacanīyaɱ. Tīṇi p' ahaɱ bhikkhave duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaɱ duccaritānaɱ? Indriyāsaɱvaro ti 'ssa vacanīyaɱ. Indriyāsaɱvaram p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro indriyāsaɱvarassa? Asatāsampajaññan ti 'ssa vacanīyaɱ.

Asatāsampajaññam p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro asatāsampajaññassa? Ayonisomanasikāro ti 'ssa vacanīyaɱ. Ayonisomanasikāram p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro ayonisomanasikārassa? Assaddhiyan ti 'ssa vacanīyaɱ.

Assaddhiyam p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro assaddhiyassa? Asaddhammasavanan ti ' ssa vacanīyaɱ. Asaddhammasavanam p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro asaddhammasavanassa? Asappurisasaɱsevo ti 'ssa vacanīyaɱ.

2. Iti kho bhikkhave asappurisasaɱsevo paripūro asaddhammasavanaɱ paripūreti, asaddhammasavanaɱ paripūraɱ assaddhiyaɱ paripūreti, assaddhiyaɱ paripūraɱ ayonisomanasikāraɱ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaɱ paripūreti, asatāsampajaññaɱ paripūraɱ indriyāsaɱvaraɱ paripūreti,

[page 114]

indriyāsaɱvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaɱ paripūrenti.

Evam etissā avijjāya āhāro hoti, evañ ca pāripūri.

3. Seyyathā pi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taɱ udakaɱ yathāninnaɱ pavattamānaɱ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe paripūrenti, kussubbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaɱ sāgaraɱ paripūrenti; evam etassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evan ca pāripūri: evam eva kho bhikkhave asappurisasaɱsevo paripūro asaddhammasavanaɱ paripūreti, asaddhammasavanaɱ paripūraɱ assaddhiyaɱ paripūreti, assaddhiyaɱ paripūraɱ ayonisomanasikāraɱ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaɱ paripūreti, asatāsampajaññaɱ paripūraɱ indriyāsaɱvaraɱ paripūreti, indriyāsaɱvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaɱ paripūrenti.

Evam etissā avijjāya āhāro hoti, evañ ca pāripūri.

4. Vijjāvimuttim p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? Satta bojjhaŋgā ti 'ssa vacanīyaɱ. Satta p' ahaɱ bhikkhave bojjhaŋge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaɱ bojjhaŋgānaɱ? Cattāro satipaṭṭhānā ti 'ssa vacanīyaɱ. Cattāro p' ahaɱ bhikkhave satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre.

Ko cāhāro catunnaɱ satipaṭṭhānānaɱ? Tīṇi sucaritānī ti 'ssa vacanīyaɱ.

[page 115]

Tīṇi p' ahaɱ bhikkhave sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaɱ sucaritānaɱ? Indriyasaɱvaro ti 'ssa vacanīyaɱ. Indriyasaɱvaram p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ.

Ko cāhāro indriyasaɱvarassa? Satisampajaññan ti 'ssa vacanīyaɱ. Satisampajaññam p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro satisampajaññassa?

Yonisomanasikāro ti 'ssa vacanīyaɱ. Yonisomanasikāram p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro yonisomanasikārassa? Saddhā ti 'ssa vacanīyaɱ.

Saddham p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro saddhāya? Saddhammasavanan ti 'ssa vacanīyaɱ. Saddhammasavanam p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro saddhammasavanassa? Sappurisasaɱsevo ti 'ssa vacanīyaɱ.

5. Iti kho bhikkhave sappurisasaɱsevo paripūro saddhammasavanaɱ paripūreti, saddhammasavanaɱ paripūraɱ saddhaɱ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraɱ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaɱ paripūreti, satisampajaññaɱ paripūraɱ indriyasaɱvaraɱ paripūreti, indriyasaɱvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaŋge paripūrenti, satta bojjhaŋgā paripūrā vijjāvimuttiɱ paripūrenti.

Evam etissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañ ca pāripūri.

6. Seyyathā pi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taɱ udakaɱ yathāninnaɱ pavattamānaɱ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe paripūrenti, kussubbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaɱ sāgaraɱ paripūrenti;

[page 116]

evam etassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañ ca pāripūri: evam eva kho bhikkhave sappurisasaɱsevo paripūro saddhammasavanaɱ paripūreti, saddhammasavanaɱ paripūraɱ saddhaɱ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraɱ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaɱ paripūreti, satisampajaññaɱ paripūraɱ indriyasaɱvaraɱ paripūreti, indriyasaɱvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaŋge paripūrenti, satta bojjhaŋgā paripūrā vijjāvimuttiɱ paripūrenti.

Evam etissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañ ca pāripūrī ti.

LXII

1. Purimā bhikkhave koṭi na paññāyati bhavataṇhāya 'ito pubbe bhavataṇhā nāhosi, atha pacchā sambhavī' ti, evañ c' etaɱ bhikkhave vuccati. Atha ca pana paññāyati 'idappaccayā bhavataṇhā' ti. Bhavataṇham p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro bhavataṇhāya? Avijjā ti 'ssa vacanīyaɱ. Avijjam p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro avijjāya? Pañca nīvaraṇā ti 'ssa vacanīyaɱ. Pañca p' ahaɱ bhikkhave nīvaraṇe sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro pañcannaɱ nīvaraṇānaɱ? Tīṇi duccaritānī ti 'ssa vacanīyaɱ. Tīṇi p' ahaɱ bhikkhave duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaɱ duccaritānaɱ?

Indriyāsaɱvaro ti 'ssa vacanīyaɱ. Indriyāsaɱvaram p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro indriyāsaɱvarassa? Asatāsampajaññan ti 'ssa vacanīyaɱ.

Asatāsampajaññam p' aham bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ.

[page 117]

Ko cāhāro asatāsampajaññassa? Ayonisomanasikāro ti 'ssa vacanīyaɱ. Ayonisomanasikāram p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro ayonisomanasikārassa? Assaddhiyan ti 'ssa vacanīyaɱ.

Assaddhiyam p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro assaddhiyassa? Asaddhammasavanan ti 'ssa vacanīyaɱ. Asaddhammasavanam p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro asaddhammasavanassa? Asappurisasaɱsevo ti 'ssa vacanīyaɱ.

2. Iti kho bhikkhave asappurisasaɱsevo paripūro asaddhammasavanaɱ paripūreti, asaddhammasavanaɱ paripūraɱ assaddhiyaɱ paripūreti, assaddhiyaɱ paripūraɱ ayonisomanasikāraɱ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaɱ paripūreti, asatāsampajaññaɱ paripūraɱ indriyāsaɱvaraɱ paripūreti, indriyāsaɱvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaɱ paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaɱ paripūreti.

Evam etissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañ ca pāripūri.

3. Seyyathā pi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taɱ udakaɱ yathāninnaɱ pavattamānaɱ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe paripūrenti, kussubbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaɱ sāgaraɱ paripūrenti; evam etassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañ ca pāripūri: evam eva kho bhikkhave asappurisasaɱsevo paripūro asaddhammasavanaɱ paripūreti, asaddhammasavanaɱ paripūraɱ assaddhiyaɱ paripūreti,

[page 118]

assaddhiyaɱ paripūraɱ ayonisomanasikāraɱ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaɱ paripūreti, asatāsampajaññaɱ paripūraɱ indriyāsaɱvaraɱ paripūreti, indriyāsaɱvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaɱ paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaɱ paripūreti.

Evam etissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañ ca pāripūri.

4. Vijjāvimuttim p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? Satta bojjhaŋgā ti 'ssa vacanīyaɱ. Satta p' ahaɱ bhikkhave bojjhaŋge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaɱ bojjhaŋgānaɱ? Cattāro satipaṭṭhānā ti 'ssa vacanīyaɱ. Cattāro p' ahaɱ bhikkhave satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre.

Ko cāhāro catunnaɱ satipaṭṭhānānaɱ? Tīṇi sucaritānī ti 'ssa vacanīyaɱ. Tīṇi p' ahaɱ bhikkhave sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaɱ sucaritānaɱ? Indriyasaɱvaro ti 'ssa vacanīyaɱ. Indriyasaɱvaram p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ.

Ko cāhāro indriyasaɱvarassa? Satisampajaññan ti 'ssa vacanīyaɱ. Satisampajaññam p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro satisampajaññassa?

Yonisomanasikāro ti 'ssa vacanīyaɱ. Yonisomanasikāram p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ.

Ko cāhāro yonisomanasikārassa? Saddhā ti 'ssa vacanīyaɱ. Saddham p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro saddhāya? Saddhammasavanan ti 'ssa vacanīyaɱ. Saddhammasavanam p' ahaɱ bhikkhave sāhāraɱ vadāmi, no anāhāraɱ. Ko cāhāro saddhammasavanassa? Sappurisasaɱsevo ti 'ssa vacanīyaɱ.

5. Iti kho bhikkhave sappurisasaɱsevo paripūro saddhammasavanaɱ paripūreti, saddhammasavanaɱ paripūraɱ saddhaɱ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraɱ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaɱ paripūreti, satisampajaññaɱ paripūraɱ indriyasaɱvaraɱ paripūreti, indriyasaɱvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaŋge paripūrenti,

[page 119]

satta bojjhaŋgā paripūrā vijjāvimuttiɱ paripūrenti.

Evam etissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañ ca pāripūri.

6. Seyyathā pi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taɱ udakaɱ yathāninnaɱ pavattamānaɱ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe paripūrenti, kussubbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaɱ sāgaraɱ paripūrenti; evam etassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañ ca pāripūri: evam eva kho bhikkhave sappurisasaɱsevo paripūro saddhammasavanaɱ paripūreti, saddhammasavanaɱ paripūraɱ saddhaɱ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraɱ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaɱ paripūreti, satisampajaññaɱ paripūraɱ indriyasaɱvaraɱ paripūreti, indriyasaɱvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaŋge paripūrenti, satta bojjhaŋgā paripūrā vijjāvimuttiɱ paripūrenti.

Evam etissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañ ca pāripūrī ti.

LXIII

1. Ye keci bhikkhave mayi niṭṭhaŋgatā, sabbe te diṭṭhisampannā. Tesaɱ diṭṭhisampannānaɱ pañcannaɱ idha niṭṭhā, pañcannaɱ idha vihāya niṭṭhā. Katamesaɱ pañcannaɱ idha niṭṭhā?

[page 120]

2. Sattakkhattuparamassa, kolaɱkolassa, ekabījissa, sakadāgāmissa, yo ca diṭṭh' eva dhamme arahā: imesaɱ pañcannaɱ idha niṭṭhā. Katamesaɱ pañcannaɱ idha vihāya niṭṭhā?

3. Antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaŋkhāraparinibbāyissa, sasaŋkhāraparinibbāyissa, uddhaɱsotassa akaniṭṭhagāmino: imesaɱ pañcannaɱ idha vihāya niṭṭhā.

Ye keci bhikkhave mayi niṭṭhaŋgatā, sabbe te diṭṭhisampannā. Tesaɱ diṭṭhisampannānaɱ imesaɱ pañcannaɱ idha niṭṭhā, imesaɱ pañcannaɱ idha vihāya niṭṭhā ti.

LXIV

1. Ye keci bhikkhave mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā. Tesaɱ sotāpannānaɱ pañcannaɱ idha niṭṭhā, pañcannaɱ idha vihāya niṭṭhā. Katamesaɱ pañcannaɱ idha niṭṭhā?

2. Sattakkhattuparamassa, kolaɱkolassa, ekabījissa, sakadāgāmissa, yo ca diṭṭh' eva dhamme arahā: imesaɱ pañcannaɱ idha niṭṭhā. Katamesaɱ pañcannaɱ idha vihāya niṭṭhā?

3. Antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaŋkhāraparinibbāyissa, sasaŋkhāraparinibbāyissa, uddhaɱsotassa akaniṭṭhagāmino: imesaɱ pañcannaɱ idha vihāya niṭṭhā.

Ye keci bhikkhave mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā. Tesaɱ sotāpannānaɱ imesaɱ pañcannaɱ idha niṭṭhā, imesaɱ pañcannaɱ idha vihāya niṭṭhā ti.

LXV

1. Ekaɱ samayaɱ āyasmā Sāriputto Magadhesu viharati Nālakagāmake. Atha kho Sāmaṇḍakāni paribbājako yenāyasmā Sāriputto ten' upasaŋkami,

[page 121]

upasaŋkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Sāmaṇḍakāni paribbājako āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad avoca 'kin nu kho āvuso Sāriputta sukhaɱ kiɱ dukkhan' ti?

2. Abhinibbatti kho āvuso dukkhā, anabhinibbatti sukhā.

Abhinibbattiyā āvuso sati idaɱ dukkhaɱ pāṭikaŋkhaɱ: sītaɱ uṇhaɱ jighacchā pipāsā uccāro passāvo aggisamphasso daṇḍasamphasso satthasamphasso ñātī pi naɱ mittā pi saŋgamma samāgamma rosenti.

Abhinibbattiyā āvuso sati idaɱ dukkhaɱ pāṭikaŋkhaɱ.

3. Anabhinibbattiyā āvuso sati idaɱ sukhaɱ pāṭikaŋkhaɱ: na sītaɱ na unhaɱ na jighacchā na pipāsā na uccāro na passāvo na aggisamphasso na daṇḍasamphasso na satthasamphasso ñātī pi naɱ mittā pi saŋgamma samāgamma na rosenti.

Anabhinibbattiyā āvuso sati idaɱ sukhaɱ pāṭikaŋkhan ti.

LXVI

1. Ekaɱ samayaɱ āyasmā Sāriputto Magadhesu viharati Nālakagāmake. Atha kho Sāmaṇḍakāni paribbājako yenāyasmā Sāriputto ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiɱ sammodi ... pe ... Ekamantaɱ nisinno kho Sāmaṇḍakāni paribbājako āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad avoca 'kin nu kho āvuso Sāriputta imasmiɱ dhammavinaye sukhaɱ kiɱ dukkhan' ti?

[page 122]

2. Anabhirati kho āvuso imasmiɱ dhammavinaye dukkhā, akhirati sukhā.

Anabhiratiyā āvuso sati idaɱ dukkhaɱ pāṭikaŋkhaɱ: gacchanto pi sukhaɱ sātaɱ nādhigacchati, ṭhito pi ... nisinno pi ... sayāno pi ... gāmagato pi ... araññagato pi ... rukkhamūlagato pi ... suññāgāragato pi ... abbhokāsagato pi ... bhikkhumajjhagato pi sukhaɱ sātaɱ nādhigacchati.

Anabhiratiyā āvuso sati idaɱ dukkhaɱ pāṭikaŋkhaɱ.

3. Abhiratiyā āvuso sati idaɱ sukhaɱ pāṭikaŋkhaɱ: gacchanto pi sukhaɱ sātaɱ adhigacchati, ṭhito pi ... nisinno pi ... sayāno pi ... gāmagato pi ... araññagato pi ... rukkhamūlagato pi ... suññāgāragato pi ... abbhokāsagato pi ... bhikkhumajjhagato pi sukhaɱ sātaɱ adhigacchati.

Abhiratiyā āvuso sati idaɱ sukhaɱ pāṭikaŋkhan ti.

LXVII

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhusaŋghena saddhiɱ yena Naḷakapānaɱ nāma Kosalānaɱ nigamo tad avasari. Tatra sudaɱ Bhagavā Naḷakapāne viharati Palāsavane. Tena kho pana samayena Bhagavā tadah' uposathe bhikkhusaŋghaparivuto nisinno hoti. Atha kho Bhagavā bahu-d-eva rattiɱ bhikkhū dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā tuṇhībhūtaɱ tuṇhībhūtaɱ bhikkhusaŋghaɱ anuviloketvā āyasmantaɱ Sāriputtaɱ āmantesi 'vigatathīnamiddho kho Sāriputta bhikkhusaŋgho, patibhātu taɱ Sāriputta bhikkhūnaɱ dhammikathā;

[page 123]

piṭṭhi me āgilāyati, tam ahaɱ āyamissāmī' ti. 'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Sāriputto Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā catuguṇaɱ saɱghāṭiɱ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaɱ kappesi, pāde pādaɱ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaɱ manasikaritvā.

2. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--

Āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ. āyasmā Sāriputto etad avoca:--

3. Yassa kassaci āvuso saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi ... ottappaɱ natthi ... viriyaɱ natthi ... paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathā pi āvuso kālapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyat' eva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena: evam eva kho āvuso yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi ... ottappaɱ natthi ... viriyaɱ natthi ... paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Assaddho purisapuggalo ti āvuso parihānam etaɱ, ahiriko purisapuggalo ti āvuso parihānam etaɱ, anottappī purisapuggalo ti āvuso parihānam etaɱ, kusīto purisapuggalo ti āvuso parihānam etaɱ, duppañño purisapuggalo ti āvuso parihānam etaɱ, kodhano purisapuggalo ti āvuso parihānam etaɱ, upanāhī purisapuggalo ti āvuso parihānam etaɱ, pāpiccho purisapuggalo ti āvuso parihānam etaɱ, pāpamitto purisapuggalo ti āvuso parihānam etaɱ, micchādiṭṭhiko purisapuggalo ti āvuso parihānam etaɱ.

4. Yassa kassaci āvuso saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi ... ottappaɱ atthi ... viriyaɱ atthi ... paññā atthi kusalesu dhammesu,

[page 124]

tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathā pi āvuso jaṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhat' eva vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena: evam eva kho āvuso yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi ... ottappaɱ atthi ... viriyaɱ atthi ... paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Saddho purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaɱ, hirimā purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaɱ, ottappī purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaɱ, āraddhaviriyo purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaɱ, paññavā purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaɱ, akkodhano purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaɱ, anupanāhī purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaɱ, appiccho purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaɱ, kalyāṇamitto purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaɱ, sammādiṭṭhiko purisapuggalo ti āvuso aparihānam etan ti.

5. Atha kho Bhagavā paccuṭṭhāya āyasmantaɱ Sāriputtaɱ āmantesi:--

Sādhu sādhu Sāriputta, yassa kassaci Sāriputta saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi ... ottappaɱ natthi ... viriyaɱ natthi ... paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathā pi Sāriputta kālapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyat' eva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena: evam eva kho Sāriputta yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu ... pe ... paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,

[page 125]

hāni yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Assaddho purisapuggalo ti Sāriputta parihānam etaɱ, ahiriko ... anottappī ... kusīto ... duppañño ... kodhano ... upanāhī ... pāpiccho ... pāpamitto ... micchādiṭṭhiko purisapuggalo ti Sāriputta parihānam etaɱ. Yassa kassaci Sāriputta saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi ... ottappaɱ atthi ... viriyaɱ atthi ... paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathā pi Sāriputta juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhat' eva vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena: evam eva kho Sāriputta yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi ... ottappaɱ atthi ... viriyaɱ atthi ... paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni.

Saddho purisapuggalo ti Sāriputta aparihānam etaɱ, hirimā ... ottappī ... āraddhaviriyo ... paññavā ... akkodhano ... anupanāhī ... appiccho ... kalyāṇamitto ... sammādiṭṭhiko purisapuggalo ti Sāriputta aparihānam etan ti.

LXVIII

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Naḷakapāne viharati Palāsavane. Tena kho pana samayena Bhagavā tadah' uposathe bhikkhusaŋghaparivuto nisinno hoti. Atha kho Bhagavā bahu-d-eva rattiɱ bhikkhū dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā tuṇhībhūtaɱ tuṇhībhūtaɱ bhikkhusaŋghaɱ anuviloketvā āyasmantaɱ Sāriputtaɱ āmantesi 'vigatathīnaniddho kho Sāriputta bhikkhusaŋgho, paṭibhātu taɱ Sāriputta bhikkhūnaɱ dhammikathā;

[page 126]

piṭṭhi me āgilāyati, tam ahaɱ āyamissāmī' ti. 'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Sāriputto Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā catuguṇaɱ saɱghāṭiɱ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaɱ kappesi pāde pādaɱ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaɱ manasikaritvā.

2. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--

Āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ. āyasmā Sāriputto etad avoca:--

3. Yassa kassaci āvuso saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi ... ottappaɱ natthi ... viriyaɱ natthi ... sotāvadhānaɱ natthi ... dhammadhāraṇā natthi ... atthupaparikkhā natthi ... dhammānudhammapaṭipatti natthi ... appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.

Seyyathā pi āvuso kālapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyat' eva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena: evam eva kho āvuso yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi ... ottappaɱ natthi ... viriyaɱ natthi ... paññā natthi ... sotāvadhānaɱ natthi ... dhammadhāraṇā natthi ... atthupaparikkhā natthi ... dhammānudhammapaṭipatti natthi ... appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.

4. Yassa kassaci āvuso saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi ... ottappaɱ atthi ... viriyaɱ atthi ... paññā atthi ... sotāvadhānaɱ atthi ... dhammadhāraṇā atthi ... atthupaparikkhā atthi ... dhammānudhammapaṭipatti atthi ... appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathā pi āvuso juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,

[page 127]

vaḍḍhat' eva vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena: evam eva kho āvuso yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi ... ottappaɱ atthi ... viriyaɱ atthi ... paññā atthi ... sotāvadhānaɱ atthi ... dhammadhāraṇā atthi ... atthupaparikkhā atthi ... dhammānudhammapaṭipatti atthi ... appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihānī ti.

5. Atha kho Bhagavā paccuṭṭhāya āyasmantaɱ Sāriputtaɱ āmantesi:--

Sādhu sādhu Sāriputta, yassa kassaci Sāriputta saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi ... ottappaɱ natthi ... viriyaɱ natthi ... paññā natthi ... sotāvadhānaɱ natthi ... dhammadhāraṇā natthi ... atthupaparikkhā natthi ... dhammānudhammapaṭipatti natthi ... appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathā pi Sāriputta kālapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyat' eva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena: evam eva kho Sāriputta yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu ... pe ... appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.

Yassa kassaci Sāriputta saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi ... ottappaɱ atthi ... viriyaɱ atthi ... sotāvadhānaɱ atthi ... dhammadhāraṇā atthi ... atthupaparikkhā atthi ... dhammānudhammapaṭipatti atthi ... appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathā pi Sāriputta juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhat' eva vaṇṇena,

[page 128]

vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena: evam eva kho Sāriputta yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu ... pe ... appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaŋkhā kusalesu dhammesu no parihānī ti.

LXIX

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaɱ sannisinnā sannipatitā anekavihitaɱ tiracchānakathaɱ anuyuttā viharanti, seyyathīdaɱ rājakathaɱ corakathaɱ mahāmattakathaɱ senākatham bhayakathaɱ yuddhakathaɱ annakathaɱ pānakathaɱ vatthakathaɱ sayanakathaɱ mālākathaɱ gandhakathaɱ ñātikathaɱ yānakathaɱ gāmakathaɱ nigamakathaɱ nagarakathaɱ janapadakathaɱ itthikathaɱ sūrakathaɱ visikhākathaɱ kumbhaṭṭhānakathaɱ pubbapetakathaɱ nānattakathaɱ lokakkhāyikaɱ samuddakkhāyikaɱ iti bhavābhavakathaɱ iti vā ti.

2. Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito yen' upaṭṭhānasālā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi 'kāya nu ' ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā' ti? 'Idha mayaɱ bhante pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaɱ sannisinnā {sannipatitā} anekavihitaɱ tiracchānakathaɱ anuyuttā viharāma, seyyathīdaɱ rājakathaɱ corakathaɱ ... pe ... iti bhavābhavakathaɱ iti vā' ti.

'Na kho pan' etaɱ bhikkhave tumhākaɱ patirūpaɱ kulaputtānaɱ saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitānaɱ,

[page 129]

yaɱ tumhe anekavihitaɱ tiracchānakathaɱ anuyuttā vihareyyātha, seyyathīdaɱ rājakathaɱ corakathaɱ mahāmattakathaɱ senākathaɱ bhayakathaɱ yuddhakathaɱ annakathaɱ pānakathaɱ vatthakathaɱ sayanakathaɱ mālākathaɱ gandhakathaɱ ñātikathaɱ yānakathaɱ gāmakathaɱ nigamakathaɱ nagarakathaɱ janapadakathaɱ itthikathaɱ sūrakathaɱ visikhākathaɱ kumbhaṭṭhānakathaɱ pubbapetakathaɱ nānattakathaɱ lokakkhāyikaɱ samuddakkhāyikaɱ iti bhavābhavakathaɱ iti vā. Dasa yimāni bhikkhave kathāvatthūni. Katamāni dasa?

3. Appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaɱsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā.

Imāni kho bhikkhave dasa kathāvatthūni.

4. Imesaɱ ce tumhe bhikkhave dasannaɱ kathāvatthūnaɱ upādāyupādāya kathaɱ katheyyātha, imesam pi candimasuriyānaɱ evaɱmahiddhikānaɱ evaɱmahānubhāvānaɱ tejasā tejaɱ pariyādiyeyyātha, ko pana vādo aññatitthiyānaɱ paribbājakānan' ti.

LXX

1. Dasa yimāni bhikkhave pāsaɱsāni ṭhānāni. Katamāni dasa?

[page 130]

2. Idha bhikkhave bhikkhu attanā ca appiccho hoti appicchakathañ ca bhikkhūnaɱ kattā hoti. Appiccho bhikkhu appicchakathañ ca bhikkhūnaɱ kattā ti pāsaɱsam etaɱ ṭhānaɱ. Attanā ca santuṭṭho hoti santuṭṭhikathañ ca bhikkhūnaɱ kattā hoti. Santuṭṭho bhikkhu santuṭṭhikathañ ca bhikkhūnaɱ kattā ti pāsaɱsam etaɱ ṭhānaɱ.

Attanā ca pavivitto hoti pavivekakathañ ca bhikkhūnaɱ kattā hoti. Pavivitto bhikkhu pavivekakathañ ca bhikkhūnaɱ kattā ti pāsaɱsam etaɱ ṭhānaɱ. Attanā ca asaɱsaṭṭho hoti asaɱsaggakathañ ca bhikkhūnaɱ kattā hoti. Asaɱsaṭṭho bhikkhu asaɱsaggakathañ ca bhikkhūnaɱ kattā ti pāsaɱsam etaɱ ṭhānaɱ. Attanā ca āraddhaviriyo hoti viriyārambhakathañ ca bhikkhūnaɱ kattā hoti. āraddhaviriyo bhikkhu viriyārambhakathañ ca bhikkhūnaɱ kattā ti pāsaɱsam etaɱ ṭhānaɱ. Attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadākathañ ca bhikkhūnaɱ kattā hoti. Sīlasampanno bhikkhu sīlasampadākathañ ca bhikkhūnaɱ kattā ti pāsaɱsam etaɱ ṭhānaɱ. Attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadākathañ ca bhikkhūnaɱ kattā hoti. Samādhisampanno bhikkhu samādhisampadākathañ ca bhikkhūnaɱ kattā ti pāsaɱsam etaɱ ṭhānaɱ. Attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadākathañ ca bhikkhūnaɱ kattā hoti. Paññāsampanno bhikkhu paññāsampadākathañ ca bhikkhūnaɱ kattā ti pāsaɱsam etaɱ ṭhānaɱ. Attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadākathañ ca bhikkhūnaɱ kattā hoti. Vimuttisampanno bhikkhu vimuttisampadākathañ ca bhikkhūnaɱ kattā ti pāsaɱsam etaɱ ṭhānaɱ. Attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadākathañ ca bhikkhūnaɱ kattā hoti. Vimuttiñāṇadassanasampanno bhikkhu vimuttiñāṇadassanasampadākathañ ca bhikkhūnaɱ kattā ti pāsaɱsam etaɱ ṭhānaɱ.

Imāni kho bhikkhave dasa pāsaɱsāni ṭhānānī ti.

Yamakavaggo sattamo.

Tatr'uddānaɱ:

[page 131]

Avijjā taṇhā niṭṭhā ca avecca dve sukhāni ca
Naḷakapāne dve vuttā kathāvatthu apare dve ti.

 


 

Ākaŋkha-Vagga

LXXI

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Sampannasīlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaɱvarasaɱvutā viharatha ācāragocarasampannā, anumattesu vajjesu bhayadassāvino samādāya sikkhatha sikkhāpadesu. ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'sabrahmacārīnaɱ piyo c' assaɱ manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā' ti, sīlesvev' assa paripūrakārī ajjhattaɱ cetosamatham anuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaɱ. ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'lābhī assaɱ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan' ti, sīlesvev' assa paripūrakārī ajjhattaɱ cetosamatham anuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaɱ. ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'yesāhaɱ paribhuñjāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ, tesaɱ te kārā mahapphalā assu mahānisaɱsā' ti, sīlesvev' assa ... pe ... brūhetā suññāgārānaɱ. ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'ye 'me petā ñātisālohitā kālakatā pasannacittā anussaranti,

[page 132]

tesaɱ taɱ mahapphalaɱ assa mahānisaɱsan' ti, sīlesvev' assa ... pe ... brūhetā suññāgārānaɱ. ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'santuṭṭho assaɱ itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārenā' ti, sīlesvev' assa ... pe ... brūhetā suññāgārānaɱ. ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'khamo assaɱ sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaɱsamakasavātātapasiriɱsapasamphassānaɱ duruttānaɱ durāgatānaɱ vacanapathānaɱ uppannānaɱ sārīrikānaɱ vedanānaɱ dukkhānaɱ tippānaɱ kharānaɱ kaṭukānaɱ asātānaɱ amanāpānaɱ pāṇaharānaɱ adhivāsakajātiko assan' ti, sīlesvev' assa ... pe ... brūhetā suññāgārānaɱ. ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'aratiratisaho assaɱ, na ca maɱ aratirati saheyya, uppannaɱ aratiratiɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan' ti, sīlesvev' assa ... pe ... brūhetā suññāgārānaɱ. ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'bhayabheravasaho assaɱ, na ca maɱ bhayabheravo saheyya, uppannaɱ bhayabheravaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan' ti, sīlesvev' assa ... pe ... brūhetā suññāgārānaɱ. ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'catunnaɱ jhānānaɱ abhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī assaɱ akicchalābhī akasiralābhī' ti, sīlesvev' assa ... pe ... brūhetā suññāgārānaɱ. ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh' eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan' ti,

[page 133]

sīlesvev' assa paripūrakārī ajjhattaɱ cetosamatham anuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaɱ.

Sampannasīlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaɱvarasaɱvutā viharatha ācāragocarasampannā, anumattesu vajjesu bhayadassāvino samādāya sikkhatha sikkhāpadesū ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttan ti.

LXXII

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Vesāliyaɱ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaɱ sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiɱ āyasmatā ca Cālena āyasmatā ca Upacālena āyasmatā ca Kakkaṭena āyasmatā ca Kaḷimbhena āyasmatā ca Nikaṭena āyasmatā ca Kaṭissahena aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiɱ.

2. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā Licchavī bhadrehi bhadrehi yānehi carapurāya uccāsaddā mahāsaddā Mahāvanaɱ ajjhogāhanti Bhagavantaɱ dassanāya. Atha kho tesaɱ āyasmantānaɱ etad ahosi 'ime kho sambahulā abhiññātā abhiññātā Licchavī bhadrehi bhadrehi yānehi carapurāya uccāsaddā mahāsaddā Mahāvanaɱ ajjhogāhanti Bhagavantaɱ dassanāya; saddakaṇṭakā kho pana jhānā vuttā Bhagavatā; yan nūna mayaɱ yena Gosiŋgasālavanadāyo ten' upasaŋkameyyāma,

[page 134]

tattha mayaɱ apasaddā appakiṇṇā phāsu vihareyyāmā' ti.

3. Atha kho te āyasmanto yena Gosiŋgasālavanadāyo ten' upasaŋkamiɱsu. Tattha te āyasmanto appasaddā appakiṇṇā phāsu viharanti. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi 'kahaɱ nu kho bhikkhave Cālo, kahaɱ Upacālo, kahaɱ Kakkaṭo, kahaɱ Kaḷimbho, kahaɱ Nikaṭo, kahaɱ Kaṭissaho, kahaɱ nu kho te bhikkhave therā sāvakā gatā' ti? 'Idha bhante tesaɱ āyasmantānaɱ etad ahosi: ime kho sambahulā abhiññātā abhiññātā Licchavī bhadrehi bhadrehi yānehi carapurāya uccāsaddā mahāsaddā Mahāvanaɱ ajjhogāhanti Bhagavantaɱ dassanāya; saddakaṇṭakā kho pana jhānā vuttā Bhagavatā; yan nūna mayaɱ yena Gosiŋgasālavanadāya ten' upasaŋkameyyāma, tattha mayaɱ appasaddā appakiṇṇā phāsu vihareyyāmā ti. Atha kho te bhante āyasmanto yena Gosiŋgasālavanadāyo ten' upasaŋkamiɱsu. Tattha te āyasmanto appasaddā appakiṇṇā phāsu viharantī' ti.

4. Sādhu sādhu bhikkhave. Yathā te mahāsāvakā sammā vyākaramānā vyākareyyuɱ. Saddakaṇṭakā hi bhikkhave jhānā vuttā mayā. Dasa yime bhikkhave kaṇṭakā. Katame dasa?

5. Pavivekārāmassa saŋgaṇikārāmatā kaṇṭako. Asubhanimittānuyogaɱ anuyuttassa subhanimittānuyogo kaṇṭako. Indriyesu guttadvārassa visūkadassanaɱ kaṇṭako.

Brahmacariyassa mātugāmopavicāro kaṇṭako. Paṭhamassa jhānassa saddo kaṇṭako.

[page 135]

Dutiyassa jhānassa vitakkavicārā kaṇṭako. Tatiyassa jhānassa pīti kaṇṭako.

Catutthassa jhānassa assāsapassāsā kaṇṭako. Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā saññā ca vedanā ca kaṇṭako.

Rāgo kaṇṭako. Doso kaṇṭako. Moho kaṇṭako.

Akaṇṭakā bhikkhave viharatha, nikkaṇṭakā bhikkhave viharatha, akaṇṭakanikkaṇṭakā bhikkhave viharatha. Akaṇṭakā bhikkhave arahanto, nikkaṇṭakā bhikkhave arahanto, akaṇṭakanikkaṇṭakā bhikkhave arahanto ti.

LXXIII

1. Dasa yime bhikkhave dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiɱ. Katame dasa?

2. Bhogā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiɱ. Vaṇṇo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiɱ. ārogyaɱ iṭṭhaɱ kantaɱ manāpaɱ dullabhaɱ lokasmiɱ. Sīlāni iṭṭhāni kantāni manāpāni dullabhāni lokasmiɱ. Brahmacariyaɱ iṭṭhaɱ kantaɱ manāpaɱ dullabhaɱ lokasmiɱ. Mittā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiɱ. Bāhusaccaɱ iṭṭhaɱ kantaɱ manāpaɱ dullabhaɱ lokasmiɱ. Paññā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiɱ. Dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiɱ. Saggā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiɱ.

[page 136]

Ime kho bhikkhave dasa dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiɱ.

3. Imesaɱ kho bhikkhave dasannaɱ dhammānaɱ iṭṭhānaɱ kantānaɱ manāpānaɱ dullabhānaɱ lokasmiɱ dasa dhammā paripanthā:--

4. ālassaɱ anuṭṭhānaɱ bhogānaɱ paripantho. Amaṇḍanā avibhūsanā vaṇṇassa paripantho. Asappāyakiriyā ārogyassa paripantho. Pāpamittatā sīlānaɱ paripantho.

Indriyāsaɱvaro brahmacariyassa paripantho. Visaɱvādanā mittānaɱ paripantho. Asajjhāyakiriyā bāhusaccassa paripantho. Asussusā aparipucchā paññāya paripantho.

Ananuyogo apaccavekkhaṇā dhammānaɱ paripantho.

Micchāpaṭipatti saggānaɱ paripantho.

Imesaɱ kho bhikkhave dasannaɱ dhammānaɱ iṭṭhānaɱ kantānaɱ manāpānaɱ dullabhānaɱ lokasmiɱ imā dasa dhammā paripanthā.

5. Imesaɱ kho bhikkhave dasannaɱ dhammānaɱ iṭṭhānaɱ kantānaɱ manāpānaɱ dullabhānaɱ lokasmiɱ dasa dhammā āhārā:--

6. Anālassaɱ uṭṭhānaɱ bhogānaɱ āhāro. Maṇḍanā vibhūsanā vaṇṇassa āhāro. Sappāyakiriyā ārogyassa āhāro.

Kalyāṇamittatā sīlānaɱ āhāro. Indriyasaɱvaro brahmacariyassa āhāro. Avisaɱvādanā mittānaɱ āhāro. Sajjhāyakiriyā bāhusaccassa āhāro. Sussusā paripucchā paññāya āhāro. Anuyogo paccavekkhaṇā dhammānaɱ āhāro.

Sammāpaṭipatti saggānaɱ āhāro.

Imesaɱ kho bhikkhave dasannaɱ dhammānaɱ iṭṭhānaɱ kantānaɱ manāpānaɱ dullabhānaɱ lokasmiɱ ime dasa dhammā āhārā ti.

[page 137]

LXXIV

1. Dasahi bhikkhave vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī kāyassa. Katamehi dasahi?

2. Khettavatthūhi vaḍḍhati, dhanadhaññena vaḍḍhati, puttadārehi vaḍḍhati, dāsakammakaraporisehi vaḍḍhati, catuppadehi vaḍḍhati, saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati.

Imehi kho bhikkhave dasahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī kāyassā ti.

Dhanena dhaññena ca yo 'dha vaḍḍhati
puttehi dārehi ca catuppadehi ca,
sabhogavā hoti yasassi pūjito
ñātīhi mittehi atho pi rājubhi.
Saddhāya sīlena ca yo 'dha vaḍḍhati
paññāya cāgena sutena cūbhayaɱ,
so tādiso sappuriso vicakkhaṇo
diṭṭh' eva dhamme ubhayena vaḍḍhatī ti.

LXXV

1. Ekam samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Ānando pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya yena Migasālāya upāsikāya nivesanaɱ ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho Migasālā upāsikā yenāyasmā Ānando ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ ānandaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

Ekamantaɱ nisinnā kho Migasālā upāsikā āyasmantaɱ ānandaɱ etad avoca:--

2. Kathaɱkathā nāmāyaɱ bhante ānanda Bhagavatā dhammo desito aññeyyo,

[page 138]

yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaɱ? Pitā me bhante Purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā. So kālakato Bhagavatā vyākato 'sakadāgāmī satto Tusitaɱ kāyaɱ upapanno' ti. Pettā piyo me bhante Isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho, so pi kālakato Bhagavatā vyākato 'sakadāgāmī satto Tusitaɱ kāyaɱ upapanno' ti.

Kathaɱkathā nāmāyaɱ bhante ānanda Bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan ti? 'Evaɱ kho pan' etaɱ bhagini Bhagavatā vyākatan 'ti.

3. Atha kho āyasmā Ānando Migasālāya upāsikāya nivesane piṇḍapātaɱ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā Ānando pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca: Idhāhaɱ bhante pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram ādāya yena Migasālāya upāsikāya nivesanaɱ ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdiɱ. Atha kho bhante Migasālā upāsikā yenāhaɱ ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnā kho bhante Migasālā upāsikā maɱ etad avoca 'kathaɱkathā nāmāyaɱ bhante ānanda Bhagavatā dhammo desito aññeyyo,

[page 139]

yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaɱ?

Pitā me bhante Purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā, so kālakato Bhagavatā vyākato "sakadāgāmī satto Tusitaɱ kāyaɱ upapanno" ti. Pettā piyo me bhante Isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho, so pi kālakato Bhagavatā vyākato "sakadāgāmī satto Tusitaɱ kāyaɱ upapanno" ti. Kathaɱkathā nāmāyaɱ bhante ānanda Bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan' ti? Evaɱ vutte ahaɱ bhante Migasālaɱ upāsikaɱ etad avocaɱ 'evaɱ kho pan' etaɱ bhagini Bhagavatā vyākatan' ti.

Kā c' ānanda Migasālā upāsikā bālā avyattā ambhakā ambhakapaññā ke ca purisapuggalaparopariye ñāṇe!

Dasa yime ānanda puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame dasa?

4. Idh' ānanda ekacco puggalo dussīlo hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, yatth' assa taɱ dussīlyaɱ aparisesaɱ nirujjhati. Tassa savanena pi akataɱ hoti, bāhusaccena pi akataɱ hoti, diṭṭhiyā pi appaṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmī yeva hoti no visesagāmī.

5. Idha pan' ānanda ekacco puggalo dussīlo hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ pajānāti, yatth' assa taɱ dussīlyaɱ aparisesaɱ nirujjhati.

[page 140]

Tassa savanena pi kataɱ hoti, bāhusaccena pi kataɱ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ labhati.

So kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya, visesagāmī yeva hoti no hānagāmī.

Tatr' ānanda pamāṇikā paminanti: 'imassāpi te 'va dhammā aparassāpi te 'va dhammā, kasmā nesaɱ eko hīno eko paṇīto' ti? Taɱ hi tesaɱ ānanda hoti dīgharattaɱ ahitāya dukkhāya. Tatr' ānanda yvāyaɱ puggalo dussīlo hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ pajānāti, yatth' assa taɱ dussīlyaɱ aparisesaɱ nirujjhati. Tassa savanena pi kataɱ hoti, bāhusaccena pi kataɱ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ labhati. Ayaɱ ānanda puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taɱ kissa hetu? Imaɱ hi ānanda puggalaɱ dhammasoto nibbahati. Tad anantaraɱ ko jāneyya aññatra Tathāgatena? Tasmā ti h' ānanda mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha, mā puggalesu pamāṇaɱ gaṇhittha. Khaññati h' ānanda puggalo puggalesu pamāṇaɱ gaṇhanto, ahañ c' ānanda puggalesu pamāṇaɱ gaṇheyyaɱ, yo vā pan' assa mādiso.

[page 141]

6. Idha pan' ānanda ekacco puggalo sīlavā hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, yatth' assa taɱ sīlaɱ aparisesaɱ nirujjhati. Tassa savanena pi akataɱ hoti, bāhusaccena pi akataɱ hoti, diṭṭhiyā pi appaṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmī yeva hoti no visesagāmī.

7. Idha pan' ānanda ekacco puggalo sīlavā hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ pajānāti, yatth' assa taɱ sīlaɱ aparisesaɱ nirujjhati. Tassa savanena pi kataɱ hoti, bāhusaccena pi kataɱ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya, visesagāmī yeva hoti no hānagāmī. Tatr' ānanda ... pe ... ahañ c' ānanda puggalesu pamāṇaɱ gaṇheyyaɱ, yo vā pan' assa mādiso.

8. Idha pan' ānanda ekacco puggalo tibbarāgo hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, yatth' assa so rāgo apariseso nirujjhati. Tassa savanena pi akataɱ hoti, bāhusaccena pi akataɱ hoti, diṭṭhiyā pi appaṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmī yeva hoti no visesagāmī.

9. Idha pan' ānanda ekacco puggalo tibbarāgo hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ pajānāti, yatth' assa so rāgo apariseso nirujjhati. Tassa savanena pi kataɱ hoti, bāhusaccena pi kataɱ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya,

[page 142]

visesagāmī yeva hoti no hānagāmī.

Tatr' ānanda ... pe ... ahañ c' ānanda puggalesu pamāṇaɱ gaṇheyyaɱ, yo vā pan' assa mādiso.

10. Idha pan' ānanda ekacco puggalo kodhano hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, yatth' assa so kodho apariseso nirujjhati. Tassa savanena pi akataɱ hoti, bāhusaccena pi akataɱ hoti, diṭṭhiyā pi appaṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmī yeva hoti no visesagāmī.

11. Idha pan' ānanda ekacco puggalo kodhano hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ pajānāti, yatth' assa so kodho apariseso nirujjhati. Tassa savanena pi kataɱ hoti, bāhusaccena pi kataɱ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya, visesagāmī yeva hoti no hānagāmī.

Tatr' ānanda ... pe ... ahañ c' ānanda puggalesu pamāṇaɱ gaṇheyyaɱ, yo vā pan' assa mādiso.

12. Idha pan' ānanda ekacco puggalo uddhato hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti, yatth' assa uddhaccaɱ aparisesaɱ nirujjhati. Tassa savanena pi akataɱ hoti, bāhusaccena pi akataɱ hoti, diṭṭhiyā pi appaṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmī yeva hoti no visesagāmī.

13. Idha pan' ānanda ekacco puggalo uddhato hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ pajānāti, yatth' assa taɱ uddhaccaɱ aparisesaɱ nirujjhati. Tassa savanena pi kataɱ hoti, bāhusaccena pi kataɱ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭividdhaɱ hoti,

[page 143]

sāmāyikam pi vimuttiɱ labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya, visesagāmī yeva hoti no hānagāmī.

Tatr' ānanda pamāṇikā paminanti: 'imassāpi te 'va dhammā aparassāpi te 'va dhammā, kasmā nesaɱ eko hīno eko paṇīto' ti? Taɱ hi tesaɱ ānanda hoti dīgharattaɱ ahitāya dukkhāya. Tatr' ānanda yvāyaɱ puggalo uddhato hoti, tañ ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ pajānāti, yatth' assa taɱ uddhaccaɱ aparisesaɱ nirujjhati. Tassa savanena pi kataɱ hoti, bāhusaccena pi kataɱ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭividdhaɱ hoti, sāmāyikam pi vimuttiɱ labhati. Ayaɱ ānanda puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taɱ kissa hetu? Imaɱ hi ānanda puggalaɱ dhammasoto nibbahati. Tadanantaraɱ ko jāneyya aññatra Tathāgatena? Tasmā ti h' ānanda mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha, mā puggalesu pamāṇaɱ gaṇhittha. Khaññati h' ānanda puggalo puggalesu pamāṇaɱ gaṇhanto, ahañ c' ānanda puggalesu pamāṇaɱ gaṇheyyaɱ, yo vā pan' assa mādiso.

Kā c' ānanda Migasālā upāsikā bālā avyattā ambakā ambakapaññā ke ca purisapuggalaparopariye ñāṇe!

Ime kho ānanda dasa puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ.

Yathārūpena ānanda sīlena Purāṇo samannāgato ahosi, tathārūpena sīlena Isidatto samannāgato abhavissa. Na yidha Purāṇo Isidattassa gatim pi aññassa. Yathārūpāya c' ānanda paññāya Isidatto samannāgato ahosi,

[page 144]

tathārūpāya paññāya Purāṇo samannāgato abhavissa.

Na yidha Isidatto Purāṇassa gatim pi aññassa. Iti kho ānanda ime puggalā ubhato ekaŋgahīnā ti.

LXXVI

1. Tayo bhikkhave dhammā loke na saɱvijjeyyuɱ, na Tathāgato loke uppajjeyya arahaɱ sammāsambuddho, na Tathāgatappavedito dhammavinayo loke dippeyya. Katame tayo?

2. Jāti ca jarā ca maraṇañ ca. Ime kho bhikkhave tayo dhammā loke na saɱvijjeyyuɱ, na Tathāgato loke uppajjeyya arahaɱ sammāsambuddho, na Tathāgatappavedito dhammavinayo loke dippeyya. Yasmā ca kho bhikkhave ime tayo dhammā loke saɱvijjanti, tasmā Tathāgato loke uppajjati arahaɱ sammāsambuddho, tasmā Tathāgatappavedito dhammavinayo loke dippati.

3. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo jātiɱ pahātuɱ jaraɱ pahātuɱ maraṇaɱ pahātuɱ. Katame tayo?

4. Rāgaɱ appahāya dosaɱ appahāya mohaɱ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo jātiɱ pahātuɱ jaraɱ pahātuɱ maraṇaɱ pahātuɱ.

5. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo rāgaɱ pahātuɱ dosaɱ pahātuɱ mohaɱ pahātuɱ. Katame tayo?

6. Sakkāyadiṭṭhiɱ appahāya vicikicchaɱ appahāya sīlabbataparāmāsaɱ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo rāgaɱ pahātuɱ dosaɱ pahātuɱ mohaɱ pahātuɱ.

[page 145]

7. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo sakkāyadiṭṭhiɱ pahātuɱ vicikicchaɱ pahātuɱ sīlabbataparāmāsaɱ pahātuɱ. Katame tayo?

8. Ayonisomanasikāraɱ appahāya kummaggasevanaɱ appahāya cetaso līnattaɱ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo sakkāyadiṭṭhiɱ pahātuɱ vicikicchaɱ pahātuɱ sīlabbataparāmāsaɱ pahātuɱ.

9. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo ayonisomanasikāraɱ pahātuɱ kummaggasevanaɱ pahātuɱ cetaso līnattaɱ pahātuɱ. Katame tayo?

10. Muṭṭhasaccaɱ appahāya asampajaññaɱ appahāya cetaso vikkhepaɱ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo ayonisomanasikāraɱ pahātuɱ kummaggasevanaɱ pahātuɱ cetaso līnattaɱ pahātuɱ.

11. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo muṭṭhasaccaɱ pahātuɱ asampajaññaɱ pahātuɱ cetaso vikkhepaɱ pahātuɱ. Katame tayo?

12. Ariyānaɱ adassanakamyataɱ appahāya ariyadhammaɱ asotukamyataɱ appahāya upārambhacittataɱ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo muṭṭhasaccaɱ pahātuɱ asampajaññaɱ pahātuɱ cetaso vikkhepaɱ pahātuɱ.

13. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo ariyānaɱ adassanakamyataɱ pahātuɱ ariyadhammaɱ asotukamyataɱ pahātuɱ upārambhacittataɱ pahātuɱ. Katame tayo?

14. Uddhaccaɱ appahāya asaɱvaraɱ appahāya dussīlyaɱ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo ariyānaɱ addassanakamyataɱ pahātuɱ ariyadhammaɱ asotukamyataɱ pahātuɱ upārambhacittataɱ pahātuɱ.

[page 146]

15. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo uddhaccaɱ pahātuɱ asaɱvaraɱ pahātuɱ dussīlyaɱ pahātuɱ.

Katame tayo?

16. Assaddhiyaɱ appahāya avadaññutaɱ appahāya kosajjaɱ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo uddhaccaɱ pahātuɱ asaɱvaraɱ pahātuɱ dussīlyaɱ pahātuɱ.

17. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo assaddhiyaɱ pahātuɱ avadaññutaɱ pahātuɱ kosajjaɱ pahātuɱ. Katame tayo?

18. Anādariyaɱ appahāya dovacassataɱ appahāya pāpamittataɱ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo assaddhiyaɱ pahātuɱ avadaññutaɱ pahātuɱ kosajjaɱ pahātuɱ.

19. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo anādariyaɱ pahātuɱ dovacassataɱ pahātuɱ pāpamittataɱ pahātuɱ. Katame tayo?

20. Ahirikaɱ appahāya anottappaɱ appahāya pamādaɱ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo anādariyaɱ pahātuɱ dovacassataɱ pahātuɱ pāpamittataɱ pahātuɱ.

21. Ahiriko 'yaɱ bhikkhave anottappī pamatto hoti.

So pamatto samāno abhabbo anādariyaɱ pahātuɱ dovacassataɱ pahātuɱ pāpamittataɱ pahātuɱ. So pāpamitto samāno abhabbo assaddhiyaɱ pahātuɱ avadaññutaɱ pahātuɱ kosajjaɱ pahātuɱ. So kusīto samāno abhabbo uddhaccaɱ pahātuɱ asaɱvaraɱ pahātuɱ dussīlyaɱ pahātuɱ. So dussīlo samāno abhabbo ariyānaɱ adassanakamyataɱ pahātuɱ ariyadhammaɱ asotukamyataɱ pahātuɱ upārambhacittataɱ pahātuɱ. So upārambhacitto samāno abhabbo muṭṭhasaccaɱ pahātuɱ asampajaññaɱ pahātuɱ cetaso vikkhepaɱ pahātuɱ. So vikkhittacitto samāno abhabbo ayonisomanasikāraɱ pahātuɱ kummaggasevanaɱ pahātuɱ cetaso līnattaɱ pahātuɱ.

[page 147]

So līnacitto samāno abhabbo sakkāyadiṭṭhiɱ pahātuɱ vicikicchaɱ pahātuɱ sīlabbataparāmāsaɱ pahātuɱ. So vicikiccho samāno abhabbo rāgaɱ pahātuɱ dosaɱ pahātuɱ mohaɱ pahātuɱ. Rāgaɱ appahāya dosaɱ appahāya mohaɱ appahāya abhabbo jātiɱ pahātuɱ jaraɱ pahātuɱ maraṇaɱ pahātuɱ.

22. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo jātiɱ pahātuɱ jaraɱ pahātuɱ maraṇaɱ pahātuɱ. Katame tayo?

23. Rāgaɱ pahāya dosaɱ pahāya mohaɱ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo jātiɱ pahātuɱ jaraɱ pahātuɱ maraṇaɱ pahātuɱ.

24. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo rāgaɱ pahātuɱ dosaɱ pahātuɱ mohaɱ pahātuɱ. Katame tayo?

25. Sakkāyadiṭṭhiɱ pahāya vicikicchaɱ pahāya sīlabbataparāmāsaɱ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo rāgaɱ pahātuɱ dosaɱ pahātuɱ mohaɱ pahātuɱ.

26. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo sakkāyadiṭṭhiɱ pahātuɱ vicikicchaɱ pahātuɱ sīlabbataparāmāsaɱ pahātuɱ. Katame tayo?

27. Ayonisomanasikāraɱ pahāya kummaggasevanaɱ pahāya cetaso līnattaɱ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo sakkāyadiṭṭhiɱ pahātuɱ vicikicchaɱ pahātuɱ sīlabbataparāmāsaɱ pahātuɱ.

28. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo ayonisomanasikāraɱ pahātuɱ kummaggasevanaɱ pahātuɱ cetaso līnattaɱ pahātuɱ. Katame tayo?

29. Muṭṭhasaccaɱ pahāya asampajaññaɱ pahāya cetaso vikkhepaɱ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo ayonisomanasikāraɱ pahātuɱ kummaggasevanaɱ pahātuɱ cetaso līnattaɱ pahātuɱ.

[page 148]

30. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo muṭṭhasaccaɱ pahātuɱ asampajaññaɱ pahātuɱ cetaso vikkhepaɱ pahātuɱ. Katame tayo?

31. Ariyānaɱ adassanakamyataɱ pahāya ariyadhammaɱ asotukamyataɱ pahāya upārambhacittataɱ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo muṭṭhasaccaɱ pahātuɱ asampajaññaɱ pahātuɱ cetaso vikkhepaɱ pahātuɱ.

32. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo ariyānaɱ adassanakamyataɱ pahātuɱ ariyadhammaɱ asotukamyataɱ pahātuɱ upārambhacittataɱ pahātuɱ. Katame tayo?

33. Uddhaccaɱ pahāya asaɱvaraɱ pahāya dussīlyaɱ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo ariyānaɱ adassanakamyataɱ pahātuɱ ariyadhammaɱ asotukamyataɱ pahātuɱ upārambhacittataɱ pahātuɱ.

34. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo uddhaccaɱ pahātuɱ asaɱvaraɱ pahātuɱ dussīlyaɱ pahātuɱ. Katame tayo?

35. Assaddhiyaɱ pahāya avadaññutaɱ pahāya kosajjaɱ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo uddhaccaɱ pahātuɱ asaɱvaraɱ pahātuɱ dussīlyaɱ pahātuɱ.

36. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo assaddhiyaɱ pahātuɱ avadaññutaɱ pahātuɱ kosajjaɱ pahātuɱ.

Katame tayo?

37. Anādariyaɱ pahāya dovacassataɱ pahāya pāpamittataɱ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo assaddhiyaɱ pahātuɱ avadaññutaɱ pahātuɱ kosajjaɱ pahātuɱ.

38. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo anādariyaɱ pahātuɱ dovacassataɱ pahātuɱ pāpamittataɱ. Katame tayo?

39. Ahirikaɱ pahāya anottappaɱ pahāya pamādaɱ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo anādariyaɱ pahātuɱ dovacassataɱ pahātuɱ pāpamittataɱ pahātuɱ.

40. Hirimā 'yaɱ bhikkhave ottappī appamatto hoti. So appamatto samāno bhabbo anādariyaɱ pahātuɱ dovacassataɱ pahātuɱ pāpamittataɱ pahātuɱ. So kalyāṇamitto samāno bhabbo assaddhiyaɱ pahātuɱ avadaññutaɱ pahātuɱ kosajjaɱ pahātuɱ.

[page 149]

So āraddhaviriyo samāno bhabbo uddhaccaɱ pahātuɱ asaɱvaraɱ pahātuɱ dussīlyaɱ pahātuɱ. So sīlavā samāno bhabbo ariyānaɱ adassanakamyataɱ pahātuɱ ariyadhammaɱ asotukamyataɱ pahātuɱ upārambhacittataɱ pahātuɱ. So anupārambhacitto samāno bhabbo muṭṭhasaccaɱ pahātuɱ asampajaññaɱ pahātuɱ cetaso vikkhepaɱ pahātuɱ. So avikkhittacitto samāno bhabbo ayonisomanasikāraɱ pahātuɱ kummaggasevanaɱ pahātuɱ cetaso līnattaɱ pahātuɱ. So alīnacitto samāno bhabbo sakkāyadiṭṭhiɱ pahātuɱ vicikicchaɱ pahātuɱ sīlabbataparāmāsaɱ pahātuɱ. So avicikiccho samāno bhabbo rāgaɱ pahātuɱ dosaɱ pahātuɱ mohaɱ pahātuɱ.

So rāgaɱ pahāya dosaɱ pahāya mohaɱ pahāya bhabbo jātiɱ pahātuɱ jaraɱ pahātuɱ maraṇaɱ pahātun ti.

LXXVII

1. Dasahi bhikkhave asaddhammehi samannāgato kāko Katamehi dasahi?

2. Dhaɱsī ca pagabbho ca tintiṇo ca mahagghaso ca luddo ca akāruṇiko ca dubbalo ca oravitā ca muṭṭhassati ca necayiko ca.

Imehi kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgato kāko.

3. Evam eva kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgato pāpabhikkhu. Katamehi dasahi?

4. Dhaɱsī ca pagabbho ca tintiṇo ca mahagghaso ca luddo ca akāruṇiko ca dubbalo ca oravitā ca muṭṭhassati ca necayiko ca.

Imehi kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgato pāpabhikkhū ti.

[page 150]

LXXVIII

1. Dasahi bhikkhave asaddhammehi samannāgatā Nigaṇṭhā. Katamehi dasahi?

2. Assaddhā bhikkhave Nigaṇṭhā, dussīlā bhikkhave Nigaṇṭhā, ahirikā bhikkhave Nigaṇṭhā, anottappino bhikkhave Nigaṇṭhā, asappurisasambhattino bhikkhave Nigaṇṭhā, attukkaɱsakaparavambhakā bhikkhave Nigaṇṭhā, sandiṭṭhiparāmāsā ādhānagāhiduppaṭinissaggino bhikkhave Nigaṇṭhā, kuhakā bhikkhave Nigaṇṭhā, pāpicchā bhikkhave Nigaṇṭhā, micchādiṭṭhikā bhikkhave Nigaṇṭhā.

Imehi kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgatā Nigaṇṭhā ti.

LXXIX

1. Dasa yimāni bhikkhave āghātavatthūni. Katamāni dasa?

2. 'Anatthaɱ me acarī' ti āghātaɱ bandhati, 'anatthaɱ me caratī' ti āghātaɱ bandhati, 'anatthaɱ me carissatī' ti āghātaɱ bandhati, 'piyassa me manāpassa anatthaɱ acari ... anatthaɱ carati ... anatthaɱ carissatī' ti āghātaɱ bandhati, 'appiyassa me amanāpassa atthaɱ acari ... atthaɱ carati ... atthaɱ carissatī' ti āghātaɱ bandhati, aṭṭhāne ca kuppati.

Imāni kho bhikkhave dasa āghātavatthūnī ti.

LXXX

1. Dasa yime bhikkhave āghātapaṭivinayā. Katame dasa?

2. 'Anatthaɱ me acari, taɱ kut 'ettha labbhā' ti āghātaɱ paṭivineti,

[page 151]

'anatthaɱ me carati, taɱ kut' ettha labbhā' ti āghātaɱ paṭivineti, 'anatthaɱ me carissati, taɱ kut' ettha labbhā' ti āghātaɱ paṭivineti, 'piyassa me manāpassa anatthaɱ acari ... anatthaɱ carati ... anatthaɱ carissati, taɱ kut' ettha labbhā' ti āghātaɱ paṭivineti, 'appiyassa me amanāpassa atthaɱ acari ... atthaɱ carati ... atthaɱ carissati, taɱ kut' ettha labbhā' ti āghātaɱ paṭivineti, aṭṭhāne ca na kuppati.

Ime kho bhikkhave dasa āghātapaṭivinayā ti.

Ākaŋkhavaggo aṭṭhamo.

Tatr'uddānaɱ:

Ākaŋkho kaṇṭako iṭṭhā vaḍḍhī ca Migasālaya Abhabbo c'eva kāko ca Nigaṇṭhā dve ca vatthunī ti.

 


 

Thera-Vagga

LXXXI

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Campāyaɱ viharati Gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Atha kho āyasmā Bāhuno yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Bāhuno Bhagavantaɱ etad avoca 'katīhi nu kho bhante dhammehi Tathāgato nissaṭo visaɱyutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharatī' ti?

[page 152]

2. Dasahi kho Bāhuna dhammehi Tathāgato nissaṭo visaɱyutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharati.

Katamehi dasahi?

3. Rūpena kho Bāhuna Tathāgato nissaṭo visaɱyutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharati. Vedanāya kho Bāhuna ... Saññāya kho Bāhuna ... Saŋkhārehi kho Bāhuna ... Viññāṇena kho Bāhuna ... Jātiyā kho Bāhuna ... Jarāya kho Bāhuna ... Maraṇena kho Bāhuna ... Dukkhehi kho Bāhuna ... Kilesehi kho Bāhuna Tathāgato nissaṭo visaɱyutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharati.

4. Seyyathā pi Bāhuna uppalaɱ vā padumaɱ vā puṇḍarīkaɱ vā udake jātaɱ udake saɱvaḍḍhaɱ udakā accuggamma tiṭṭhati anupalittaɱ udakena, evam eva kho Bāhuna imehi dasahi dhammehi Tathāgato nissaṭo visaɱyutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharatī ti.

LXXXII

1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmantaɱ ānandaɱ Bhagavā etad avoca:--

2. So vat' ānanda bhikkhu assaddho samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu dussīlo samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu appassuto samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu dubbacco samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati.

[page 153]

So vat' ānanda bhikkhu pāpamitto samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu kusīto samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu muṭṭhassati samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu asantuṭṭho samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu pāpiccho samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu micchādiṭṭhiko samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati.

So vat' ānanda bhikkhu imehi dasahi dhammehi samannāgato imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati.

3. So vat' ānanda bhikkhu saddho samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu sīlavā samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu bahussuto sutadharo samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu suvaco samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu kalyāṇamitto samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu āraddhaviriyo samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu upaṭṭhitasati samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati.

[page 154]

So vat' ānanda bhikkhu santuṭṭho samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu appiccho samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu sammādiṭṭhiko samāno imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti ṭhānam etaɱ vijjati.

So vat' ānanda bhikkhu imehi dasahi dhammehi samannāgato imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti ṭhānam etaɱ vijjatī ti.

LXXXIII

1. Atha kho āyasmā Puṇṇiyo yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Puṇṇiyo Bhagavantaɱ etad avoca 'ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena app ekadā Tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti, app ekadā na paṭibhātī' ti?

2. Saddho ca Puṇṇiya bhikkhu hoti, no ca upasaŋkamitā, neva tāva Tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti.

Yato ca kho Puṇṇiya bhikkhu saddho ca hoti upasaŋkamitā ca, evaɱ Tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti.

Saddho ca Puṇṇiya bhikkhu hoti upasaŋkamitā ca, no ca payirupāsitā ... pe ... payirupāsitā ca, no ca paripucchitā ... paripucchitā ca, no ca ohitasoto dhammaɱ suṇāti ... ahitasoto ca dhammaɱ suṇāti, no ca sutvā dhammaɱ dhāreti ... sutvā ca dhammaɱ dhāreti, no ca dhatānaɱ dhammānaɱ atthaɱ upaparikkhati ... dhatānañ ca dhammānaɱ atthaɱ upaparikkhati, no ca attham aññāya dhammam aññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti

[page 155]

... attham aññāya dhammam aññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, no ca kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā, kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ, neva tāva Tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti.

3. Yato ca kho Puṇṇiya bhikkhu saddho ca hoti upasaŋkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca dhammaɱ suṇāti sutvā ca dhammaɱ dhāreti dhatānañ ca dhammānaɱ atthaɱ upaparikkhati attham aññāya dhammam aññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnaɱ, evaɱ Tathāgataɱ dhammadesanā paṭibhāti.

Imehi kho Puṇṇiya dasahi dhammehi samannāgatā ekantaɱ paṭibhānaɱ Tathāgataɱ dhammadesanā hotī ti.

LXXXIV

1. Tatra kho āyasmā Mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi:-- āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Mahāmoggallānassa paccassosuɱ. āyasmā Mahāmoggallāno etad avoca:--

2. Idh' āvuso bhikkhu aññaɱ vyākaroti 'khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyā ti pajānāmī' ti. Tam enaɱ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati.

[page 156]

So Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno iriṇaɱ āpajjati, vijinaɱ āpajjati, anayaɱ āpajjati, vyasanaɱ āpajjati, anayavyasanaɱ āpajjati. Tam enaɱ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaɱ cetasā ceto paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā aññaɱ vyākaroti 'khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyā ti pajānāmī' ti? Tam enaɱ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaɱ cetasā ceto paricca pajānāti: Kodhano kho panāyam āyasmā kodhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaɱ viharati, kodhapariyuṭṭhānaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Upanāhī kho panāyam āyasmā upanāhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaɱ viharati, upanāhapariyuṭṭhānaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Makkhī kho panāyam āyasmā makkhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaɱ viharati, makkhapariyuṭṭhānaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Paḷāsī kho panāyam āyasmā paḷāsapariyuṭṭhitena cetasā bahulaɱ viharati, paḷāsapariyuṭṭhānaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Issukī kho panāyam āyasmā issāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaɱ viharati, issāpariyuṭṭhānaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Maccharī kho panāyam āyasmā maccherapariyuṭṭhitena cetasā bahulaɱ viharati, maccherapariyuṭṭhānaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ.

[page 157]

Saṭho kho panāyam āyasmā sāṭheyyapariyuṭṭhitena cetasā bahulaɱ viharati, sāṭheyyapariyuṭṭhānaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Māyāvī kho panāyam āyasmā māyāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaɱ viharati, māyāpariyuṭṭhānaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Pāpiccho kho panāyam āyasmā icchāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaɱ viharati, icchāpariyuṭṭhānaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Muṭṭhassati kho panāyam āyasmā uttarikaraṇīye oramattakena visesādhigamena antarāvosānaɱ āpanno, antarāvosānagamanaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ.

3. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme appahāya imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme pahāya imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti ṭhānam etaɱ vijjatī ti.

LXXXV

1. Ekaɱ samayaɱ āyasmā Mahācundo Cetīsu viharati Sahajātiyaɱ. Tatra kho āyasmā Mahācundo bhikkhū āmantesi:-- āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Mahācundassa paccassosuɱ. āyasmā Mahācundo etad avoca:--

2. Idhāvuso bhikkhu katthī hoti vikatthī adhigamesu 'ahaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaɱ dutiyaɱ jhānaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaɱ tatiyaɱ jhānaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaɱ catutthaɱ jhānaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaɱ ākāsānañcāyatanaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi,

[page 158]

ahaɱ viññāṇañcāyatanaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaɱ ākiñcaññāyatanaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaɱ nevasaññānāsaññāyatanaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaɱ saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pī' ti. Tam enaɱ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati. So Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno iriṇaɱ āpajjati, vijinaɱ āpajjati, anayaɱ āpajjati, vyasanaɱ āpajjati, anayavyasanaɱ āpajjati. Tam enaɱ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaɱ cetasā ceto paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā katthī hoti vikatthī adhigamesu 'ahaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi ... pe ... ahaɱ saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pī' ti? Tam enaɱ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaɱ cetasā ceto paricca pajānāti: Dīgharattaɱ kho ayam āyasmā khaṇḍakārī chiddakārī sabalakārī kammāsakārī na santatakārī na santatavuttī sīlesu. Dussīlo ayam āyasmā, dussīlyaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ.

Assaddho kho panāyam āyasmā, assaddhiyaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Appassuto kho pana ayam āyasmā anācāro, appasaccaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ.

[page 159]

Dubbaco kho panāyam āyasmā, dovacassatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ.

Pāpamitto kho panāyam āyasmā, pāpamittatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Kusīto kho panāyam āyasmā, kosajjaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Muṭṭhassati kho panāyam āyasmā, muṭṭhasaccaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Kuhako kho panāyam āyasmā, kuhanā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Dubbharo kho panāyam āyasmā, dubbharatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Duppañño kho panāyam āyasmā, duppaññatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ.

3. Seyyathā pi āvuso sahāyako sahāyakaɱ evaɱ vadeyya 'yadā te samma dhanena dhanakaraṇīyaɱ assa, yācissasi maɱ dhanaɱ, dassāmi te dhanan' ti. So kismiñci-d-eva dhanakaraṇīye samuppanne sahāyako sahāyakaɱ evaɱ vadeyya 'attho me samma dhanena, dehi me dhanan' ti. So evaɱ vadeyya 'tena hi samma idha khaṇāhī' ti. So tatra khaṇanto nādhigaccheyya. So evaɱ vadeyya 'alikaɱ maɱ samma avaca, tucchakaɱ maɱ samma avaca: idha khaṇāhī' ti. So evaɱ vadeyya 'nāhan taɱ samma alikaɱ avacaɱ, tucchakaɱ avacaɱ, tena hi samma idha khaṇāhī' ti. So tatra pi khaṇanto nādhigaccheyya. So evaɱ vadeyya 'alikaɱ maɱ samma avaca, tucchakaɱ maɱ samma avaca: idha khaṇāhī' ti. So evaɱ vadeyya 'nāhan taɱ samma alikaɱ avacaɱ, tucchakaɱ avacaɱ,

[page 160]

tena hi samma idha khaṇāhī' ti. So tatra pi khaṇanto nādhigaccheyya. So evaɱ vadeyya 'alikaɱ maɱ samma avaca, tucchakaɱ maɱ samma avaca: idha khaṇāhī' ti. So evaɱ vadeyya 'nāhan taɱ samma alikaɱ avacaɱ, tucchakaɱ avacaɱ, api ca aham eva ummādaɱ pāpuṇiɱ cetaso vipariyāyan' ti. Evam eva kho āvuso bhikkhu katthī hoti vikatthī adhigamesu 'ahaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaɱ dutiyaɱ jhānaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaɱ tatiyaɱ jhānaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaɱ catutthaɱ jhānaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaɱ ākāsānañcāyatanaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaɱ viññāṇañcāyatanaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaɱ ākiñcaññāyatanaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaɱ nevasaññānāsaññāyatanaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaɱ saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pī' ti. Tam enaɱ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati. So Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno iriṇaɱ āpajjati, vijinaɱ āpajjati, anayaɱ āpajjati, vyasanaɱ āpajjati, anayavyasanaɱ āpajjati. Tam enaɱ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaɱ cetasā ceto paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā katthī hoti vikatthī adhigamesu 'ahaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi ... pe ... ahaɱ saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pī' ti? Tam enaɱ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaɱ cetasā ceto paricca pajānāti: Dīgharattaɱ kho ayam āyasmā khaṇḍakārī chiddakārī sabalakārī sammāsakārī na santatakārī na santatavuttī sīlesu.

[page 161]

Dussīlo ayam āyasmā, dussīlyaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Assaddho kho panāyam āyasmā, assaddhiyaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Appassuto kho panāyam āyasmā anācāro, appasaccaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Dubbaco kho panāyam āyasmā, dovacassatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Pāpamitto kho panāyam āyasmā, pāpamittatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Kusīto kho panāyam āyasmā, kosajjaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Muṭṭhassati kho panāyam āyasmā, muṭṭhasaccaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Kuhako kho panāyam āyasmā, kuhanā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Dubbharo kho pana ayam āyasmā, dubbharatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Duppañño kho pana ayam āyasmā, duppaññatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ.

4. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme appahāya imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme pahāya imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti ṭhānam etaɱ vijjatī ti.

LXXXVI

1. Ekaɱ samayaɱ āyasmā Mahākassapo Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tatra kho āyasmā Mahākassapo bhikkhū āmantesi:--

[page 162]

Āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Mahākassapassa paccassosuɱ. āyasmā Mahākassapo etad avoca:--

2. Idhāvuso bhikkhu aññaɱ vyākaroti 'khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyā ti pajānāmī' ti. Tam enaɱ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati. So Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno iriṇaɱ āpajjati, vijinaɱ āpajjati, anayaɱ āpajjati, vyasanaɱ āpajjati, anayavyasanaɱ āpajjati. Tam enaɱ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaɱ cetasā ceto paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā aññaɱ vyākaroti 'khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyā ti pajānāmī' ti? Tam enaɱ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaɱ cetasā ceto paricca pajānāti: Adhimāniko kho ayam āyasmā adhimānasacco appatte pattasaññī akate katasaññī anadhigate adhigatasaññī adhimānena aññaɱ vyākaroti 'khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyā ti pajānāmī' ti. Tam enaɱ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaɱ cetasā ceto paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā nissāya adhimāniko adhimānasacco appatte pattasaññī akate katasaññī anadhigate adhigatasaññī adhimānena aññaɱ vyākaroti 'khīṇā jāti,

[page 163]

vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyā ti pajānāmī' ti? Tam enaɱ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaɱ cetasā ceto paricca pajānāti: 'Bahussuto kho panāyam āyasmā sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, tasmā ayam āyasmā adhimāniko adhimānasacco appatte pattasaññī akate katasaññī anadhigate adhigatasaññī adhimānena aññaɱ vyākaroti 'khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyā ti pajānāmī' ti. Tam enaɱ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaɱ cetasā ceto paricca pajānāti: Abhijjhālu kho panāyam āyasmā abhijjhāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaɱ viharati, abhijjhāpariyuṭṭhānaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Vyāpādo kho panāyam āyasmā vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā bahulaɱ viharati, vyāpādapariyuṭṭhānaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Thīnamiddho kho panāyam āyasmā thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaɱ viharati, thīnamiddhapariyuṭṭhānaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Uddhato kho panāyam āyasmā uddhaccapariyuṭṭhitena cetasā bahulaɱ viharati, uddhaccapariyuṭṭhānaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Vicikiccho kho panāyam āyasmā vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaɱ viharati, vicikicchāpariyuṭṭhānaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Kammārāmo kho panāyam āyasmā kammarato kammārāmataɱ anuyutto, kammārāmatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ.

[page 164]

Bhassārāmo kho panāyam āyasmā bhassarato bhassārāmataɱ anuyutto, bhassārāmatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ.

Niddārāmo kho panāyam āyasmā niddārato niddārāmataɱ anuyutto, niddārāmatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Saŋgaṇikārāmo kho panāyam āyasmā saŋgaṇikārato saŋgaṇikārāmataɱ anuyutto, saŋgaṇikārāmatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ. Muṭṭhassati kho panāyam āyasmā uttarikaraṇīye oramattakena visesādhigamena antarāvosānaɱ āpanno, antarāvosānagamanaɱ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaɱ.

3. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme appahāya imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme pahāya imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatī ti ṭhānam etaɱ vijjatī ti.

LXXXVII

1. Tatra kho Bhagavā Kālakaɱ bhikkhuɱ ārabbha bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Idha bhikkhave bhikkhu adhikaraṇiko hoti adhikaraṇasamathassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu adhikaraṇiko hoti adhikaraṇasamathassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saɱvattati.

[page 165]

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu na sikkhākāmo hoti sikkhāsamādānassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu na sikkhākāmo hoti sikkhāsamādānassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saɱvattati.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu pāpiccho hoti icchāvinayassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu pāpiccho hoti icchāvinayassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya ... pe ... na ekībhāvāya saɱvattati.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu kodhano hoti kodhavinayassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu kodhano hoti kodhavinayassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya ... pe ... na ekībhāvāya saɱvattati.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu makkhī hoti makkhavinayassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu makkhī hoti makkhavinayassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya ... pe ... na ekībhāvāya saɱvattati.

7. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu saṭho hoti sāṭheyyavinayassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu saṭho hoti sāṭheyyavinayassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya ... pe ... na ekībhāvāya saɱvattati.

8. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu māyāvī hoti māyāvinayassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu māyāvī hoti māyāvinayassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya ... pe ... na ekībhāvāya saɱvattati.

[page 166]

9. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhammānaɱ na nisāmakajātiyo hoti dhammanisantiyā na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu dhammānaɱ na nisāmakajātiyo hoti dhammanisantiyā na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya ... pe ... na ekībhāvāya saɱvattati.

10. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu na paṭisallāno hoti paṭisallānassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu na paṭisallāno hoti paṭisallānassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya ... pe ... ekībhāvāya saɱvattati.

11. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaɱ na paṭisanthārako hoti paṭisanthārakassa na vaṇṇavādī.

Yam pi bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaɱ na paṭisanthārako hoti paṭisanthārakassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saɱvattati.

12. Evarūpassa bhikkhave bhikkhuno kiñcāpi evaɱ icchā uppajjeyya 'aho vata maɱ sabrahmacārī sakkareyyuɱ garukareyyuɱ māneyyuɱ pūjeyyun' ti. Atha kho naɱ sabrahmacārī na c'eva sakkaronti na garukaronti na mānenti na pūjenti. Taɱ kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave viññū sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme appahīne samanupassanti.

13. Seyyathā pi bhikkhave assakhaluŋkassa kiñcāpi evaɱ icchā uppajjeyya 'aho vata maɱ manussā ājānīyaṭṭhāne ṭhapeyyuɱ ājānīyabhojanañ ca bhojeyyuɱ ājānīyaparimajjanañ ca parimajjeyyun' ti. Atha kho naɱ manussā na c'eva ājānīyaṭṭhāne ṭhapenti na ca ājānīyabhojanaɱ bhojenti na ca ājānīyaparimajjanaɱ parimajjanti.

[page 167]

Taɱ kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave viññū manussā tāni sāṭheyyāni kūṭeyyāni jimheyyāni vaŋkeyyāni appahīnāni samanupassanti. Evam eva kho bhikkhave evarūpassa bhikkhuno kiñcāpi evaɱ icchā uppajjeyya 'aho vata maɱ sabrahmacārī sakkareyyuɱ garukareyyuɱ māneyyuɱ pūjeyyun' ti. Atha kho naɱ sabrahmacārī na c'eva sakkaronti na garukaronti na mānenti na pūjenti. Taɱ kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave viññū sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme appahīne samanupassanti.

14. Idha pana bhikkhave bhikkhu na adhikaraṇiko hoti adhikaraṇasamathassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu na adhikaraṇiko hoti adhikaraṇasamathassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saɱvattati.

15. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sikkhākāmo hoti sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu sikkhākāmo hoti sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo piyattāya ... ekībhāvāya saɱvattati.

16. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu appiccho hoti icchāvinayassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu appiccho hoti icchāvinayassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo ... ekībhāvāya saɱvattati.

17. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu akkodhano hoti kodhavinayassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu akkodhano hoti kodhavinayassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo ... pe ... ekībhāvāya saɱvattati.

18. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu amakkhī hoti makkhavinayassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu amakkhī hoti makkhavinayassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo ... ekībhāvāya saɱvattati.

[page 168]

19. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu asaṭho hoti sāṭheyyavinayassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu asaṭho hoti sāṭheyyavinayassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo ... ekībhāvāya saɱvattati.

20. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu amāyāvī hoti māyāvinayassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu amāyāvī hoti māyāvinayassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo ... ekībhāvāya saɱvattati.

21. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhammānam nisāmakajātiyo hoti dhammanisantiyā vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu dhammānaɱ nisāmakajātiyo hoti dhammanisantiyā vaṇṇavādī, ayam pi dhammo ... ekībhāvāya saɱvattati.

22. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu paṭisallāno hoti paṭisallānassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu paṭisallāno hoti paṭisallānassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo ... ekībhāvāya saɱvattati.

23. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaɱ paṭisanthārako hoti paṭisanthārakassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaɱ paṭisanthārako hoti paṭisanthārakassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saɱvattati.

24. Evarūpassa bhikkhave bhikkhuno kiñcāpi na evaɱ icchā uppajjeyya 'aho vata maɱ sabrahmacārī sakkareyyuɱ garukareyyuɱ māneyyum pūjeyyun' ti. Atha kho naɱ sabrahmacārī sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti.

Taɱ kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave viññū sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme pahīne samanupassanti.

25. Seyyathā pi bhikkhave bhaddassa assājānīyassa kiñcāpi na evaɱ icchā uppajjeyya 'aho vata naɱ manussā ājānīyaṭṭhāne ṭhapeyyuɱ ājānīyabhojanañ ca bhojjeyyuɱ ājānīyaparimajjanañ ca parimajjeyyun' ti. Atha kho naɱ manussā ājānīyaṭṭhāne ṭhapenti ājānīyabhojanañ ca bhojenti ājānīyaparimajjanañ ca parimajjanti.

[page 169]

Taɱ kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave viññū manussā tāni sāṭheyyāni kūṭeyyāni jimheyyāni vaŋkeyyāni pahīnāni samanupassanti. Evam eva kho bhikkhave evarūpassa bhikkhuno kiñcāpi na evaɱ icchā uppajjeyya 'aho vata maɱ sabrahmacārī sakkareyyuɱ garukareyyuɱ māneyyuɱ pūjeyyun' ti. Atha kho naɱ sabrahmacārī sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti. Taɱ kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave viññū sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme pahīne samanupassantī ti.

LXXXVIII

1. Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyupavādī sabrahmacārīnaɱ, aṭṭhānam etaɱ anavakāso, yaɱ so dasannaɱ vyasanānaɱ aññataraɱ vyasanaɱ na nigaccheyya. Katamesaɱ dasannaɱ?

2. Anadhigataɱ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, saddhammassa na vodāyati, saddhammesu vā adhimāniko hoti, anabhirato vā brahmacariyaɱ carati, aññataraɱ vā saɱkiliṭṭhaɱ āpattiɱ āpajjati, gāḷhaɱ vā rogātaŋkaɱ phusati, ummādaɱ vā pāpuṇāti cittakkhepaɱ, sammūḷho kālaɱ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyupavādī sabrahmacārīnaɱ, aṭṭhānam etaɱ anavakāso, yaɱ so imesaɱ dasannaɱ vyasanānaɱ aññataraɱ vyasanaɱ na nigaccheyyā ti.

[page 170]

LXXXIX

1. Atha kho Kokāliko bhikkhu yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Kokāliko bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca 'pāpicchā bhante Sāriputta-Moggallānā pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱ gatā' ti.

'Mā h' evaɱ Kokālika, mā h' evaɱ Kokālika, pasādehi Kokālika Sāriputta-Moggallānesu cittaɱ, pesalā SāriputtaMoggallānā' ti. Dutiyam pi kho Kokāliko bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca 'kiñcāpi me bhante Bhagavā saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchā' va Sāriputta-Moggallānā pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱ gatā' ti. 'Mā h' evaɱ Kokālika, mā h' evaɱ Kokālika, pasādehi Kokālika Sāriputta-Moggallānesu cittaɱ, pesalā Sāriputta-Moggallānā' ti. Tatiyam pi kho Kokāliko bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca ' ... pe ... pesalā Sāriputta-Moggallānā' ti.

2. Atha kho Kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca Kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi piḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi. Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuɱ, muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo ahesuɱ. Kalāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuɱ. Kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuɱ. Kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuɱ. āmalakamattiyo hutvā beluvasalāṭukamattiyo ahesuɱ. Beluvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuɱ. Billamattiyo hutvā pabhijjiɱsu.

[page 171]

Pubbañ ca lohitañ ca pagghariɱsu. Svāssudaɱ kadalipattesu seti maccho va visagilito.

3. Atha kho Tuduppaccekabrahmā yena Kokāliko bhikkhu ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā vehāse ṭhatvā Kokālikaɱ bhikkhuɱ etad avoca 'pasādehi Kokālika Sāriputta-Moggallānesu cittaɱ, pesalā Sāriputta-Moggallānā' ti. 'Ko 'si tvaɱ āvuso' ti? 'Ahaɱ Tuduppaccekabrahmā' ti. 'Nanu tvaɱ āvuso Bhagavatā anāgāmī vyākato, atha kiñcarahi idhāgato, passa yāva te idaɱ aparaddhan' ti. Atha kho Tuduppaccekabrahmā Kokālikaɱ bhikkhuɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Purisassa hi jātassa kuthāri jāyate mukhe
yāya chindati attānaɱ bālo dubbhāsitaɱ bhaṇaɱ.
Yo nindiyaɱ pasaɱsati
taɱ vā nindati yo pasaɱsiyo
vicināti mukhena so kaliɱ
kalinā tena sukhaɱ na vindati.
Appamatto ayaɱ kali
yo akkhesu dhanaparājayo
sabbassāpi sahāpi attanā
ayam eva mahattaro kali
yo sugatesu manaɱ padosaye.
Sataɱ sahassānaɱ nirabbudānaɱ
chattiɱsati pañca ca abbudāni
yam ariyagarahī nirayaɱ upeti
vācaɱ manañ ca paṇidhāya pāpakan ti.

[page 172]

4. Atha kho Kokāliko bhikkhu ten' evābādhena kālam akāsi. Kālakato ca Kokāliko bhikkhu padumanirayaɱ upapajjati Sāriputta-Moggallānesu cittaɱ āghātetvā.

Atha kho Brahmā Sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ Jetavanaɱ obhāsetvā yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho Brahmā Sahampati Bhagavantaɱ etad avoca 'Kokāliko bhante bhikkhu kālakato, kālakato ca bhante Kokāliko bhikkhu padumanirayaɱ upapanno Sāriputta-Moggallānesu cittaɱ āghātetvā' ti. Idam avoca Brahmā Sahampati, idaɱ vatvā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth' ev' antaradhāyi.

5. Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: Imaɱ bhikkhave rattiɱ Brahmā Sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ Jetavanaɱ obhāsetvā yenāhaɱ ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho bhikkhave Brahmā Sahampati maɱ etad avoca 'Kokāliko bhante bhikkhu kālakato, kālakato ca bhante Kokāliko bhikkhu padumanirayaɱ upapanno SāriputtaMoggallānesu cittaɱ āghātetvā' ti. Idam avoca bhikkhave Brahmā Sahampati, idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth' ev' antaradhāyī ti.

6. Evam vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca 'kīva dīghaɱ nu kho bhante padumaniraye āyuppamāṇan' ti? 'Dīghaɱ kho bhikkhu padumaniraye āyuppamāṇaɱ, taɱ na sukaraɱ saɱkhātuɱ "ettakāni vassānī" ti iti vā "ettakāni vassasatānī" ti iti vā "ettakāni vassasahassānī" ti iti vā "ettakāni vassasatasahassānī" ti iti vā' ti.

[page 173]

'Sakkā pana bhante upamā kātun' ti?

'Sakkā bhikkhū' ti. Bhagavā avoca:--

Seyyathā pi bhikkhu vīsatikhāriko Kosalako tilavāho, tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekam ekaɱ tilaɱ uddhareyya. Khippataraɱ kho so bhikkhu vīsatikhāriko Kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaɱ pariyādānaɱ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati abbudā nirayā, evam eko nirabbudo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati nirabbudā nirayā, evam eko ababo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati ababā nirayā, evam eko ahaho nirayo.

Seyyathā pi bhikkhu vīsati ahahā nirayā, evam eko aṭaṭo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati aṭaṭā nirayā, evam eko kumudo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati kumudā nirayā, evam eko sogandhiko nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati sogandhikā nirayā, evam eko uppalako nirayo.

Seyyathā pi bhikkhu uppalakā nirayā, evam eko puṇḍarīko nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati puṇḍarīkā nirayā, evam eko padumo nirayo. Padumaɱ kho pana bhikkhu nirayaɱ Kokāliko bhikkhu upapanno Sāriputta-Moggallānesu cittaɱ āghātetvā ti.

Idam avoca Bhagavā, idaɱ vatvāna Sugato athāparaɱ etad avoca Satthā:

[page 174]

Purisassa hi jātassa kuthāri jāyate mukhe
yāya chindati attānaɱ bālo dubbhāsitaɱ bhaṇaɱ.
Yo nindiyaɱ pasaɱsati
taɱ vā nindati yo pasaɱsiyo
vicināti mukhena so kaliɱ
kalinā tena sukhaɱ na vindati.
Appamatto ayaɱ kali
yo akkhesu dhanaparājayo
sabbassāpi sahāpi attanā
ayam eva mahattaro kali
yo sugatesu manaɱ padosaye.
Sataɱ sahassānaɱ nirabbudānaɱ
chattiɱsati pañca ca abbudāni
yam ariyagarahī nirayaɱ upeti
vācaɱ manañ ca paṇidhāya pāpakan ti.

XC

1. Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ Sāriputtaɱ Bhagavā etad avoca: Kati nu kho Sāriputta khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā' ti? Dasa bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā' ti. Katamāni dasa?

2. Idha bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saŋkhārā yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhā honti.

[page 175]

Yam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saŋkhārā yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā' ti.

3. Puna ca paraɱ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aŋgārakāsupamā kāmā yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Yam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aŋgārakāsupamā kāmā yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā' ti.

4. Puna ca paraɱ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaɱ cittaɱ hoti vivekapoṇaɱ vivekapabbhāraɱ vivekaṭṭhaɱ nekkhammābhirataɱ vyantibhūtaɱ sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi. Yam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaɱ cittaɱ hoti vivekapoṇaɱ vivekapabbhāraɱ vivekaṭṭhaɱ nekkhammābhirataɱ vyantibhūtaɱ sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi, idam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā' ti.

5. Puna ca paraɱ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā. Yam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā, idam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā' ti.

6. Puna ca paraɱ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro sammappadhānā bhāvitā honti subhāvitā ... pe ... cattāro iddhippādā bhāvitā honti subhāvitā ... pañc' indriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni ... pañca balāni bhāvitāni honti subhāvitāni

[page 176]

... satta bojjhaŋgā bhāvitā honti subhāvitā ... ariyo aṭṭhaŋgiko maggo bhāvito hoti subhāvito. Yam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaŋgiko maggo bhāvito hoti subhāvito, idam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaɱ hoti, yaɱ balaɱ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā' ti.

Imāni kho bhante dasa khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu āsavānaɱ khayaɱ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā' ti.

Theravaggo navamo

Tatr'uddānaɱ:

Bāhuno c' Ānando ca Puṇṇiyo ca vyākaraṇaɱ
Katthī aññādhikaraṇaɱ Kokāliko ca balāni cā ti.

 


 

Upāsaka-Vagga

XCI

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ Bhagavā etad avoca:--

[page 177]

2. Dasa yime gahapati kāmabhogī santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame dasa?

3. Idha gahapati ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaɱ sukheti pīneti, na saɱvibhajati na puññāni karoti.

4. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaɱ sukheti pīneti, na saɱvibhajati na puññāni karoti.

5. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaɱ sukheti pīneti, saɱvibhajati puññāni karoti.

6. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi na attānaɱ sukheti pīneti, na saɱvibhajati na puññāni karoti.

7. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi attānaɱ sukheti pīneti, na saɱvibhajati na puññāni karoti.

8. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi attānaɱ sukheti pīneti, saɱvibhajati puññāni karoti.

9. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena na attānaɱ sukheti pīneti, na saɱvibhajati na puññāni karoti.

10. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaɱ sukheti pīneti,

[page 178]

na saɱvibhajati na puññāni karoti.

11. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaɱ sukheti pīneti, saɱvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge gadhito mucchito ajjhāpanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati.

12. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaɱ sukheti pīneti, saɱvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati.

13. Tatra gahapati yvāyaɱ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaɱ sukheti pīneti. na saɱvibhajati na puññāni karoti: ayaɱ gahapati kāmabhogī tīhi ṭhānehi gārayho. Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho, na attānam sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena gārayho, na saɱvibhajati na puññāni karotī ti iminā tatiyena ṭhānena gārayho.

Ayaɱ gahapati kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi gārayho.

14. Tatra gahapati yvāyaɱ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaɱ sukheti pīneti, na saɱvibhajati na puññāni karoti: ayaɱ gahapati kāmabhogī dvīhi ṭhānehi gārayho, ekena ṭhānena pāsaɱso. Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho, attānaɱ sukheti pīnetī ti iminā ekena ṭhānena pāsaɱso, na saɱvibhajati na puññāni karotī ti iminā dutiyena ṭhānena gārayho.

Ayaɱ gahapati kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi gārayho, iminā ekena ṭhānena pāsaɱso.

[page 179]

15. Tatra gahapati yvāyaɱ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaɱ sukheti pīneti, saɱvibhajati puññāni karoti: ayaɱ gahapati kāmabhogī ekena ṭhānena gārayho, dvīhi ṭhānehi pāsaɱso. Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā ekena ṭhānena gārayho, attānaɱ sukheti pīnetī ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaɱso, saɱvibhajati puññāni karotī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaɱso.

Ayaɱ gahapati kāmabhogī iminā ekena ṭhānena gārayho, imehi dvīhi ṭhānehi pāsaɱso.

16. Tatra gahapati yvāyaɱ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi na attānaɱ sukheti pīneti, na saɱvibhajati na puññāni karoti: ayaɱ gahapati kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaɱso, tīhi ṭhānehi gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā ekena ṭhānena pāsaɱso, adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho, na attānaɱ sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena gārayho, na saɱvibhajati na puññāni karotī ti iminā tatiyena ṭhānena gārayho.

Ayaɱ gahapati kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaɱso, imehi tīhi ṭhānehi gārayho.

17. Tatra gahapati yvāyaɱ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi attānaɱ sukheti pīneti, na saɱvibhajati na puññāni karoti: ayaɱ gahapati kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaɱso, dvīhi ṭhānehi gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaɱso, adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho, attānaɱ sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaɱso, na saɱvibhajati na puññāni karotī ti iminā dutiyena ṭhānena gārayho.

[page 180]

Ayaɱ gahapati kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaɱso, imehi dvīhi ṭhānehi gārayho.

18. Tatra gahapati yvāyaɱ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi attānaɱ sukheti pīneti, saɱvibhajati puññāni karoti: ayaɱ gahapati kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaɱso, ekena ṭhānena gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaɱso, adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā ekena ṭhānena gārayho, attānaɱ sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaɱso, saɱvibhajati puññāni karotī ti iminā tatiyena ṭhānena pāsaɱso.

Ayaɱ gahapati kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaɱso, iminā ekena ṭhānena gārayho.

19. Tatra gahapati yvāyaɱ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena na attānaɱ sukheti pīneti, na saɱvibhajati na puññāni karoti: ayaɱ gahapati kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaɱso, dvīhi ṭhānehi gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā ekena ṭhānena pāsaɱso, na attānaɱ sukheti pīnetī ti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho, na saɱvibhajati na puññāni karotī ti iminā dutiyena thānena gārayho

Ayaɱ gahapati kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaɱso, imehi dvīhi ṭhānehi gārayho.

20. Tatra gahapati yvāyaɱ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaɱ sukheti pīneti, na saɱvibhajati na puññāni karoti: ayaɱ gahapati kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaɱso, ekena ṭhānena gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaɱso, attānaɱ sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaɱso, na saɱvibhajati na puññāni karotī ti iminā ekena ṭhānena gārayho.

[page 181]

Ayaɱ gahapati kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaɱso, iminā ekena ṭhānena gārayho.

21. Tatra gahapati yvāyaɱ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaɱ sukheti pīneti, saɱvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge gadhito mucchito ajjhāpanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati: ayaɱ gahapati kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaɱso, ekena ṭhānena gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaɱso, attānaɱ sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaɱso, saɱvibhajati puññāni karotī ti iminā tatiyena ṭhānena pāsaɱso, te ca bhoge gadhito mucchito ajjhāpanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjatī ti iminā ekena ṭhānena gārayho.

Ayaɱ gahapati kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaɱso, iminā ekena ṭhānena gārayho.

22. Tatra gahapati yvāyaɱ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaɱ sukheti pīneti, saɱvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge agadhito amucchito ajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati: ayaɱ gahapati kāmabhogī catūhi ṭhānehi pāsaɱso. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaɱso, attānaɱ sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaɱso, saɱvibhajati puññāni karotī ti iminā tatiyena ṭhānena pāsaɱso, te ca bhoge agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjatī ti iminā catutthena ṭhānena pāsaɱso.

Ayaɱ gahapati kāmabhogī imehi catūhi ṭhānehi pāsaɱso.

Ime kho gahapati dasa kāmabhogī santo saɱvijjamānā lokasmiɱ.

23. Imesaɱ kho gahapati dasannaɱ kāmabhogīnaɱ yvāyaɱ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaɱ sukheti pīneti,

[page 182]

saɱvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati: ayaɱ imesaɱ dasannaɱ kāmabhogīnaɱ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca.

Seyyathā pi gahapati gavā khīraɱ khīramhā dadhi dadhimhā navanītaɱ navanītamhā sappi sappimhā sappimaṇḍo tattha aggam akkhāyati, evam eva kho gahapati imesaɱ dasannaɱ kāmabhogīnaɱ yvāyaɱ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaɱ sukheti pīneti, saɱvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati: ayaɱ imesaɱ dasannaɱ kāmabhogīnaɱ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro cā ti.

XCII

1. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena Bhagavā ... pe ... Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ Bhagavā etad avoca:--

2. Yato kho gahapati ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, catūhi sotāpattiyaŋgehi samannāgato hoti, ariyo c' assa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaŋkhamāno attanā 'va attānaɱ vyākareyya 'khīṇanirayo 'mhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpanno 'ham asmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano' ti. Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti?

[page 183]

3. Yaɱ gahapati pāṇātipātī pāṇātipātapaccayā diṭṭhadhammikam pi bhayaɱ veraɱ pasavati, samparāyikam pi bhayaɱ veraɱ pasavati, cetasikam pi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti; pāṇātipātā paṭivirato neva diṭṭhadhammikaɱ bhayaɱ veraɱ pasavati, na samparāyikaɱ bhayaɱ veraɱ pasavati, na cetasikaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Pāṇātipātā paṭiviratassa evan taɱ bhayaɱ veraɱ vūpasantaɱ hoti.

4. Yaɱ gahapati adinnādāyī ... pe ... kāmesu micchācārī ... musāvādī ... surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī surāmerayamajjapamādaṭṭhānapaccayā diṭṭhadhammikam pi bhayaɱ veraɱ pasavati, samparāyikam pi bhayaɱ veraɱ pasavati, cetasikam pi dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti; surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato neva diṭṭhadhammikaɱ bhayaɱ veraɱ pasavati, na samparāyikaɱ bhayaɱ veraɱ pasavati, na cetasikaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratassa evan taɱ bhayaɱ veraɱ vūpasantaɱ hoti.

Imāni pañca bhayāni verāni vūpasantani honti. Katamehi catūhi sotāpattiyaŋgehi samannāgato hoti?

5. Idha gahapati ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti 'iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaɱ buddho Bhagavā' ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti 'svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhī' ti. Saŋghe aveccappasādena samannāgato hoti 'supaṭipanno Bhagavato sāvakasaŋgho, ujupaṭipanno Bhagavato sāvakasaŋgho, ñāyapaṭipanno Bhagavato sāvakasaŋgho, sāmīcipaṭipanno Bhagavato sāvakasaŋgho, yad idaɱ cattāri purisayugāni, aṭṭha purisapuggalā, esa Bhagavato sāvakasaŋgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā' ti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaɱvattanikehi.

[page 184]

Imehi catūhi sotāpattiyaŋgehi samannāgato hoti. Katamo c' assa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti supaṭividdho?

6. Idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: Iti imasmiɱ sati idaɱ hoti, imass' uppādā idaɱ uppajjati, imasmiɱ asati idaɱ na hoti, imassa nirodhā idaɱ nirujjhati. Yad idaɱ avijjāpaccayā saŋkhārā, saŋkhārapaccayā viññāṇaɱ, viññāṇapaccayā nāmarūpaɱ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaɱ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaɱ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaɱ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saŋkhāranirodho, saŋkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaɱ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti, ayañ c' assa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho.

Yato kho gahapati ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi sotāpattiyaŋgehi samannāgato hoti, ayañ c' assa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaŋkhamāno attanā 'va attānaɱ vyākareyya 'khīṇanirayo 'mhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpanno 'ham asmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano' ti.

[page 185]

XCIII

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati divādivassa Sāvatthiyā nikkhami Bhagavantaɱ dassanāya. Atha kho Anāthapiṇḍikassa gahapatissa etad ahosi 'akālo kho tāva Bhagavantaɱ dassanāya, paṭisallīno Bhagavā, manobhāvanīyānam pi bhikkhūnaɱ akālo dassanāya, paṭisallīnā manobhāvanīyā bhikkhū, yan nūnāhaɱ yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo ten' upasaŋkameyyan' ti. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo ten' upasaŋkami.

2. Tena kho pana samayena aññatitthiyā paribbājakā saŋgamma samāgamma unnādino uccāsaddā mahāsaddā anekavihitaɱ tiracchānakathaɱ kathentā nisinnā honti.

Addasaɱsu kho te aññatitthiyā paribbājakā Anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ dūrato 'va āgacchantaɱ, disvāna aññamaññaɱ saṇṭhāpesuɱ: 'Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha. Ayaɱ Anāthapiṇḍiko gahapati āgacchati samaṇassa Gotamassa sāvako. Yāvatā kho pana samaṇassa Gotamassa sāvakā gihī odātavasanā Sāvatthiyaɱ paṭivasanti, ayaɱ tesaɱ aññataro Anāthapiṇḍiko gahapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino, app eva nāma appasaddaɱ parisaɱ viditvā upasaŋkamitabbaɱ maññeyyā' ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuɱ.

3. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena te paribbājakā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi.

[page 186]

Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ te paribbājakā etad avocuɱ 'vadehi gahapati kiɱdiṭṭhiko samaṇo Gotamo' ti. 'Na kho ahaɱ bhante Bhagavato sabbaɱ diṭṭhiɱ jānāmī' ti. 'Iti kira tvaɱ gahapati na samaṇassa Gotamassa sabbaɱ diṭṭhiɱ jānāsi, vadehi gahapati kiɱdiṭṭhikā bhikkhū' ti. 'Bhikkhūnaɱ pi kho ahaɱ bhante na sabbaɱ diṭṭhiɱ jānāmī' ti. 'Iti kira tvaɱ gahapati na samaṇassa Gotamassa sabbaɱ diṭṭhiɱ jānāsi, na pi bhikkhūnaɱ sabbaɱ diṭṭhiɱ jānāsi, vadehi gahapati kiɱdiṭṭhiko 'si tuvan' ti. 'Etaɱ kho bhante amhehi na dukkaraɱ vyākātuɱ yaɱdiṭṭhikā mayan ti, iŋgha tāva āyasmanto yathā sakāni diṭṭhigatāni vyākarontu, pacchā p' etaɱ amhehi no dukkaraɱ bhavissati vyākātuɱ yaɱdiṭṭhikā mayan' ti.

4. Evaɱ vutte aññataro paribbājako Anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ etad avoca 'sassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan ti evaɱdiṭṭiko ahaɱ gahapatī' ti. Aññataro pi kho paribbājako Anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ etad avoca 'asassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan ti evaɱdiṭṭhiko ahaɱ gahapatī' ti. Aññataro pi kho paribbājako Anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ etad avoca 'antavā loko ... anantavā loko ... taɱ jīvaɱ taɱ sarīraɱ ... aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīraɱ ... hoti Tathāgato parammaraṇā ... na hoti Tathāgato parammaraṇā ... hoti cana ca hoti Tathāgato parammaraṇā ... neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaɱ, mogham aññan ti evaɱdiṭṭhiko ahaɱ gahapatī' ti.

5. Evaɱ vutte Anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake etad avoca:--

Yvāyaɱ bhante āyasmā evam āha 'sassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan ti evaɱdiṭṭhiko ahaɱ gahapatī' ti,

[page 187]

imassa ayam āyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paraghosapaccayā vā.

Sā kho pan' esā diṭṭhi bhūtā saɱkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā; yaɱ kho pana kiñci bhūtaɱ saɱkhatam cetayitaɱ paṭiccasamuppannaɱ, tad aniccaɱ, yad aniccaɱ, taɱ dukkhaɱ, yaɱ dukkhaɱ, tad eva so āyasmā allīno, tad eva so āyasmā ajjhūpagato. Yo p' āyaɱ bhante āyasmā evam āha 'asassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan ti evaɱdiṭṭhiko ahaɱ gahapatī' ti, imassa pi ayam āyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paraghosapaccayā vā. Sā kho pan' esā diṭṭhi bhūtā saɱkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā; yaɱ kho pana kiñci bhūtaɱ saɱkhataɱ cetayitaɱ paṭiccasamuppannaɱ, tad aniccaɱ, yad aniccaɱ, taɱ dukkhaɱ, yaɱ dukkhaɱ, tad eva so āyasmā allīno, tad eva so āyasmā ajjhūpagato. Yo p' āyaɱ bhante āyasmā evam āha 'antavā loko ... anantavā loko ... taɱ jīvaɱ taɱ sarīraɱ ... aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīraɱ ... hoti Tathāgato parammaraṇā ... na hoti Tathāgato parammaraṇā ... hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā ... neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaɱ, mogham aññan ti evaɱdiṭṭhiko ahaɱ gahapatī' ti imassa pi ayam āyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paraghosapaccayā vā. Sā kho pan' esā diṭṭhi bhūtā saɱkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā; yaɱ kho pana kiñci bhūtaɱ saɱkhataɱ cetayitaɱ paṭiccasamuppannaɱ, tad aniccaɱ, yad aniccaɱ, taɱ dukkhaɱ, yaɱ dukkhaɱ, tad eva so āyasmā allīno, tad eva so āyasmā ajjhūpagato ti.

[page 188]

6. Evaɱ vutte te paribbājakā Anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ etad avocuɱ 'vyākatāni kho gahapati amhehi sabbeh' eva yathā sakāni diṭṭhigatāni, vadehi gahapati kiɱdiṭṭhiko 'si tuvan' ti. 'Yaɱ kho bhante kiñci bhūtaɱ saɱkhataɱ cetayitaɱ paṭiccasamuppannaɱ, tad aniccaɱ, yad aniccaɱ, taɱ dukkhaɱ, yaɱ dukkhaɱ, taɱ "n' etaɱ mama n' eso 'ham asmi na me so attā" ti evaɱdiṭṭhiko kho ahaɱ bhante' ti. 'Yaɱ kho gahapati kiñci bhūtaɱ saɱkhataɱ cetayitaɱ paṭiccasamuppannaɱ, tad aniccaɱ, yad aniccaɱ, taɱ dukkhaɱ, yaɱ dukkhaɱ, tad eva tvaɱ gahapati allīno, tad eva tvaɱ gahapati ajjhūpagato' ti. 'Yaɱ kho pana bhante kiñci bhūtaɱ saɱkhataɱ cetayitaɱ paṭiccasamuppannaɱ, tad aniccaɱ, yad aniccaɱ, taɱ dukkhaɱ, yaɱ dukkhaɱ, taɱ "n' etaɱ mama n' eso 'ham asmi na m' eso attā" ti: evam etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhaɱ, tassa ca uttariɱ nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ pajānāmī' ti. Evaɱ vutte te paribbājakā tuṇhībhūtā maŋkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā nisīdiɱsu.

7. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake tuṇhībhūte maŋkubhūte pattakkhandhe adhomukhe pajjhāyante appaṭibhāne viditvā uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Anāthapiṇḍiko gahapati yāvatako ahosi tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiɱ kathāsallāpo, taɱ sabbaɱ Bhagavato ārocesi.

'Sādhu sādhu gahapati, evaɱ kho te gahapati moghapurisā kālena kālaɱ saha dhammena suniggahītaɱ niggahetabbā' ti.

Atha kho Bhagavā Anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaɱsesi.

Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaɱsito uṭṭhāyāsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.

[page 189]

8. Atha kho Bhagavā acirapakkante Anāthapiṇḍike gahapatimhi bhikkhū āmantesi:--

Yo pi so bhikkhave bhikkhu vassasatupasampanno imasmiɱ dhammavinaye, so pi evam evaɱ aññatitthiye paribbājake saha dhammena suniggahītaɱ niggaṇheyya, yathā taɱ Anāthapiṇḍikena gahapatinā niggahītā ti.

XCIV

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Campāyaɱ viharati Gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Atha kho Vajjiyamāhito gahapati divādivassa Campāya nikkhami Bhagavantaɱ dassanāya.

Atha kho Vajjiyamāhitassa gahapatissa etad ahosi 'akālo kho tāva Bhagavantaɱ dassanāya, paṭisallīno Bhagavā, manobhāvanīyānaɱ pi bhikkhūnaɱ akālo dassanāya, paṭisallīnā manobhāvanīyā bhikkhū, yan nūnāhaɱ yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo ten' upasaŋkameyyan' ti. Atha kho Vajjiyamāhito gahapati yena aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo ten' upasaŋkami.

2. Tena kho pana samayena aññatitthiyā paribbājakā saŋgamma samāgamma unnādino uccāsaddā mahāsaddā anekavihitaɱ tiracchānakathaɱ kathentā nisinnā honti.

Addasaɱsu kho te aññatitthiyā paribbājakā Vajjiyamāhitaɱ gahapatiɱ dūrato 'va āgacchantaɱ, disvāna aññamaññaɱ saṇṭhāpesuɱ: 'Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha. Ayaɱ Vajjiyamāhito gahapati āgacchati samaṇassa Gotamassa sāvako. Yāvatā kho pana samaṇassa Gotamassa sāvakā gihī odātavasanā Campāyaɱ paṭivasanti,

[page 190]

ayaɱ tesaɱ aññataro Vajjiyamāhito gahapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino. App eva nāma appasaddaɱ parisaɱ viditvā upasaŋkamitabbaɱ maññeyyā' ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuɱ.

3. Atha kho Vajjiyamāhito gahapati yena paribbājakā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Vajjiyamāhitaɱ gahapatiɱ te paribbājakā etad avocuɱ 'saccaɱ kira gahapati, samaṇo Gotamo sabbaɱ tapaɱ garahati, sabbaɱ tapassiɱ lūkhājīviɱ ekaɱsena upakkosati upavadatī' ti? 'Na kho bhante Bhagavā sabbaɱ tapaɱ garahati, na pi sabbaɱ tapassiɱ lūkhājīviɱ ekaɱsena upakkosati upavadati. Gārayhaɱ kho bhante Bhagavā garahati, pasaɱsiyaɱ pasaɱsati, gārayhaɱ kho pana bhante Bhagavā garahanto pasaɱsiyaɱ pasaɱsanto vibhajjavādo Bhagavā, na so Bhagavā ettha ekaɱsavādo' ti.

4. Evaɱ vutte aññataro paribbājako Vajjiyamāhitaɱ gahapatiɱ etad avoca 'āgamehi tvaɱ gahapati, yassa tvaɱ samaṇassa Gotamassa vaṇṇaɱ bhāsasi, so samaṇo Gotamo venayiko appaññattiko' ti? 'Ettha p' āhaɱ bhante āyasmante vakkhāmi saha dhammena: idaɱ kusalan ti bhante Bhagavatā paññattaɱ, idaɱ akusalan ti bhante Bhagavatā paññattaɱ. Iti kusalākusalaɱ Bhagavā paññāpayamāno sappaññattiko Bhagavā, na so Bhagavā venayiko appaññattiko' ti. Evaɱ vutte te paribbājakā tuṇhībhūtā maŋkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā nisīdiɱsu.

[page 191]

5. Atha kho Vajjiyamāhito gahapati te paribbājake tuṇhībhūte maŋkubhūte pattakkhandhe adhomukhe pajjhāyante appaṭibhāne viditvā uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Vajjiyamāhito gahapati yāvatako ahosi tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiɱ kathāsallāpo, taɱ sabbaɱ Bhagavato ārocesi.

6. Sādhu sādhu gahapati, evaɱ kho te gahapati moghapurisā kālena kālaɱ saha dhammena suniggahītaɱ niggahetabbā. Nāhaɱ gahapati sabbaɱ tapaɱ tapitabban ti vadāmi. Na panāhaɱ gahapati sabbaɱ tapaɱ na tapitabban ti vadāmi. Nāhaɱ gahapati sabbaɱ samādānaɱ samāditabban ti vadāmi. Na panāhaɱ gahapati sabbaɱ samādānaɱ na samāditabban ti vadāmi. Nāhaɱ gahapati sabbaɱ padhānaɱ padahitabban ti vadāmi. Na panāhaɱ gahapati sabbaɱ padhānaɱ na padahitabban ti vadāmi.

Nāhaɱ gahapati sabbo paṭinissaggo paṭinissajjitabbo ti vadāmi. Na panāhaɱ gahapati sabbo paṭinissaggo na paṭinissajjitabbo ti vadāmi. Nāhaɱ gahapati sabbā vimutti vimuccitabbā ti vadāmi. Na panāhaɱ gahapati sabbā vimutti na vimuccitabbā ti vadāmi.

7. Yaɱ hi gahapati tapaɱ tapato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaɱ tapaɱ na tapitabban ti vadāmi. Yañ ca khvāssa gahapati tapaɱ tapato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti,

[page 192]

evarūpaɱ tapaɱ tapitabban ti vadāmi. Yaɱ hi gahapati samādānaɱ samādiyato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaɱ samādānaɱ na samāditabban ti vadāmi. Yañ ca khvāssa gahapati samādānaɱ samādiyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaɱ samādānaɱ samāditabban ti vadāmi. Yaɱ hi gahapati padhānaɱ padahato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaɱ padhānaɱ na padahitabban ti vadāmi. Yañ ca khvāssa gahapati padhānaɱ padahato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaɱ padhānaɱ padahitabban ti vadāmi. Yaɱ hi gahapati paṭinissaggaɱ paṭinissajjato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo paṭinissaggo na paṭinissajjitabbo ti vadāmi.

Yañ ca khvāssa gahapati paṭinissaggaɱ paṭinissajjato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo paṭinissaggo paṭinissajjitabbo ti vadāmi. Yaɱ hi gahapati vimuttiɱ vimuccato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpā vimutti na vimuccitabbā ti vadāmi. Yañ ca khvāssa gahapati vimuttiɱ vimuccato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpā vimutti vimuccitabbā ti vadāmī ti. Atha kho Vajjiyamāhito gahapati Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaɱsito uṭṭhāyāsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.

8. Atha kho Bhagavā acirapakkante Vajjiyamāhite gahapatimhi bhikkhū āmantesi:--

Yo pi so bhikkhu dīgharattaɱ apparajakkho imasmiɱ dhammavinaye, so pi evam evaɱ aññatitthiye paribbājake saha dhammena suniggahītaɱ niggaṇheyya, yathā taɱ Vajjiyamāhitena gahapatinā niggahītā ti.

[page 193]

XCV

1. Atha kho Uttiyo paribbājako yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Uttiyo paribbājako Bhagavantaɱ etad avoca 'kin nu kho bho Gotama sassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti? 'Avyākataɱ kho etaɱ Uttiya mayā: sassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti. 'Kiɱ pana bho Gotama asassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti? 'Etam pi kho Uttiya avyākataɱ mayā: asassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti. 'Kin nu kho bho Gotama antavā loko ... anantavā loko ... taɱ jīvaɱ taɱ sarīraɱ ... aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīraɱ ... hoti Tathāgato parammaraṇā ... na hoti Tathāgato parammaraṇā ... hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā ... neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti? 'Etam pi kho Uttiya avyākataɱ mayā: neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti.

2. 'Kin nu kho bho Gotama sassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti iti puṭṭho samāno 'avyākataɱ kho etaɱ Uttiya mayā: sassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti vadesi. 'Kiɱ pana bho Gotama asassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti iti puṭṭho samāno 'etam pi kho Uttiya avyākataɱ mayā: asassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti vadesi.

'Kin nu kho bho Gotama antavā loko ... anantavā loko ... taɱ jīvaɱ taɱ sarīraɱ ... aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīraɱ . . ?oti Tathāgato parammaraṇā ... na hoti Tathāgato parammaraṇā ... hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā ... neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti iti puṭṭho samāno 'etam pi kho Uttiya avyākataɱ mayā:

[page 194]

neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti vadesi. 'Atha kiñcarahi bhotā Gotamena vyākatan' ti? 'Abhiññāya kho ahaɱ Uttiya sāvakānaɱ dhammaɱ desemi sattānaɱ visuddhiyā sokaparidevānaɱ samatikkamāya dukkhadomanassānaɱ atthaŋgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā' ti. 'Yaɱ pan' etaɱ bhavaɱ Gotamo abhiññāya sāvakānaɱ dhammaɱ desesi sattānaɱ visuddhiyā sokaparidevānaɱ samatikkamāya dukkhadomanassānaɱ atthaŋgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, sabbo ca tena loko niyyissati upaḍḍho vā tibhāgo vā' ti? Evaɱ vutte Bhagavā tuṇhī ahosi.

3. Atha kho āyasmato ānandassa etad ahosi 'mā h' evaɱ kho Uttiyo paribbājako pāpakaɱ diṭṭhigataɱ paṭilabhati: sabbasāmukkaɱsikaɱ vata me samaṇo Gotamo pañhaɱ puṭṭho saɱsādeti no vissajjeti na nūna visahatī ti, tad assa Uttiyassa paribbājakassa dīgharattaɱ ahitāya dukkhāyā' ti. Atha kho āyasmā Ānando Uttiyaɱ paribbājakaɱ etad avoca:--

4. 'Tena h' āvuso Uttiya upaman te karissāmi, upamāyam idh' ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.

Seyyathā pi āvuso Uttiya rañño paccantimaɱ nagaraɱ daḷhuddāpaɱ daḷhapākāratoraṇaɱ ekadvāraɱ. Tatr' assa dovāriko paṇḍito vyatto medhāvī aññātānaɱ nivāretā ñātānaɱ pavesetā,

[page 195]

so tassa nagarassa samantā anupariyāyapathaɱ anukkamamāno na passeyya pākārasandhiɱ vā pākāravivaraɱ vā antamaso biḷāranissakkanamattaɱ pi, no ca khvāssa evaɱ ñāṇaɱ hoti 'ettakā pāṇā imaɱ nagaraɱ pavisanti vā nikkhamanti vā' ti. Atha khvāssa evam ettha hoti 'ye kho keci oḷārikā pāṇā imaɱ nagaraɱ pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te iminā dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā' ti. Evam eva kho āvuso Uttiya na Tathāgatassa evaɱ ussukkataɱ hoti 'sabbo ca tena loko niyyissati upaḍḍho vā tibhāgo vā' ti.

Atha kho evam ettha Tathāgatassa hoti 'ye kho keci lokamhā niyyiɱsu vā niyyanti vā niyyissanti vā, sabbe te pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhitacittā satta bojjhaŋge yathābhūtaɱ bhāvetvā evam ete lokamhā niyyiɱsu vā niyyanti vā niyyissanti vā' ti. Yad eva kho tvaɱ āvuso Uttiya Bhagavantaɱ pañhaɱ apucchi, tad eva taɱ pañhaɱ Bhagavantaɱ aññena pariyāyena apucchi. Tasmā te taɱ Bhagavā na vyākāsī ti.

[page 196]

XCVI

1. Ekaɱ samayaɱ āyasmā Ānando Rājagahe viharati Tapodārāme. Atha kho āyasmā Ānando rattiyā paccūsasamayaɱ paccuṭṭhāya yena Tapodā ten' upasaŋkami gattāni parisiñcituɱ. Tapodāya gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno.

Kokanudo pi kho paribbājako rattiyā paccūsasamayaɱ paccuṭṭhāya yena Tapodā ten' upasaŋkami gattāni parisiñcituɱ. Addasā kho Kokanudo paribbājako āyasmantaɱ ānandaɱ dūrato 'va āgacchantaɱ, disvāna āyasmantaɱ ānandaɱ etad avoca 'kvattha āvuso' ti? 'Amhāvuso bhikkhū' ti. 'Katamesaɱ āvuso bhikkhūnan' ti? 'Samaṇānaɱ āvuso Sakyaputtiyānan' ti. 'Puccheyyāma mayaɱ āyasmantaɱ kiñci-d-eva desaɱ, sace āyasmā okāsaɱ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā' ti. 'Pucchāvuso, sutvā vedissāmā' ti.

2. 'Kin nu kho bho: sassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan ti evaɱdiṭṭhi bhavan' ti? 'Na kho ahaɱ āvuso evaɱdiṭṭhi: sassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti. 'Kiɱ pana bho: asassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan ti evaɱ diṭṭhi bhavan' ti? 'Na kho ahaɱ āvuso evaɱdiṭṭhi: asassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti. 'Kin nu kho bho: antavā loko ... anantavā loko ... taɱ jīvaɱ taɱ sarīraɱ ... aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīraɱ ... hoti Tathāgato parammaraṇā ... na hoti Tathāgato parammaraṇā ... hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā

[page 197]

... neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaɱ, mogham aññan ti evaɱdiṭṭhi bhavan' ti? 'Na kho ahaɱ āvuso evaɱdiṭṭhi: neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti. 'Tena hi bhavaɱ na jānāti na passatī' ti? 'Na kho ahaɱ āvuso na jānāmi na passāmi, jānām' ahaɱ āvuso passāmī' ti.

3. 'Kin nu kho bho: sassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan ti evaɱdiṭṭhi bhavan' ti iti puṭṭho samāno 'na kho ahaɱ āvuso evaɱdiṭṭhi: sassato loko, idam eva saccaɱ, moghaɱ aññan' ti vadesi. 'Kiɱ pana bho: asassato loko, idaɱ eva saccaɱ, mogham aññan' ti evaɱdiṭṭhi bhavan' ti iti puṭṭho samāno 'na kho ahaɱ āvuso evaɱdiṭṭhi: asassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti vadesi. 'Kin nu kho bho: antavā loko ... anantavā loko ... taɱ jīvaɱ taɱ sarīraɱ ... aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīraɱ ... hoti Tathāgato parammaraṇā ... na hoti Tathāgato parammaraṇā ... hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā ... neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaɱ, mogham aññan ti evaɱdiṭṭhi bhavan' ti iti puṭṭho samāno 'na kho ahaɱ āvuso evaɱdiṭṭhi: neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti vadesi.

'Tena hi bhavaɱ na jānāti na passatī' ti iti puṭṭho samāno 'na kho ahaɱ āvuso na jānāmi na passāmi, jānām' ahaɱ āvuso passāmī' ti vadesi. 'Yathākathaɱ panāvuso imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo' ti?

4. 'Sassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti kho āvuso diṭṭhigatam etaɱ, 'asassato loko, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti kho āvuso diṭṭhigatam etaɱ, 'antavā loko ... anantavā loko ... taɱ jīvaɱ taɱ sarīraɱ ... aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīraɱ ... hoti Tathāgato parammaraṇā ... na hoti Tathāgato parammaraṇā ... hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā ... neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaɱ, mogham aññan' ti kho āvuso diṭṭhigatam etaɱ.

[page 198]

Yāvatā āvuso diṭṭhigatā, yāvatā diṭṭhiṭṭhāna-adhiṭṭhāna-pariyuṭṭhāna-samuṭṭhāna-samugghāto, tam ahaɱ jānāmi tam ahaɱ passāmi, tam ahaɱ jānanto tam ahaɱ passanto kyāhaɱ vakkhāmi 'na jānāmi na passāmī' ti? Jānām' ahaɱ āvuso passāmī ti. 'Ko nāmo āyasmā, kathañ ca panāyasmantaɱ sabrahmacārī jānantī' ti? Ānando ti kho me āvuso nāmaɱ, Ānando ti ca pana maɱ sabrahmacārī jānantī ti. 'Mahācariyena vata kira bhotā saddhiɱ mantayamānā na jānimha: āyasmā Ānando ti. Sace hi mayaɱ sañjāneyyāma: āyasmā Ānando ti, ettakam pi no na ppaṭibhāseyya, khamatu ca me āyasmā Ānando' ti.

XCVII

1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassa. Katamehi dasahi?

2. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

3. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalapuripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti,

[page 199]

tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.

4. Kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko.

5. Sammādiṭṭhiko hoti sammādassanena samannāgato.

6. Anekavihitaɱ iddhividdhaɱ paccanubhoti: eko pi hutvā bahudhā hoti, bahudhā pi hutvā eko hoti, āvibhāvaɱ tirobhāvaɱ tirokuḍḍaɱ tiropākāraɱ tiropabbataɱ asajjamāno gacchati, seyyathā pi ākāse, paṭhaviyā pi ummujjanimmujjaɱ karoti, seyyathā pi udake, udake pi abhijjamāne gacchati, seyyathā pi paṭhaviyaɱ, ākāse pi pallaŋkena kamati, seyyathā pi pakkhī sakuṇo, ime pi candimasuriye evaɱmahiddhike evaɱmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati, yāva Brahmalokā pi kāyena 'va saɱvatteti.

7. Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.

8. Parasattānaɱ parapuggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaɱ vā cittaɱ 'sarāgaɱ cittan' ti pajānāti, vītarāgaɱ vā cittaɱ 'vītarāgaɱ cittan' ti pajānāti, sadosaɱ vā cittaɱ ... pe ... vītadosaɱ vā cittaɱ ... samohaɱ vā cittaɱ ... vītamohaɱ vā cittaɱ ... saɱkhittaɱ vā cittaɱ ... vikkhittaɱ vā cittaɱ ... amahaggataɱ vā cittaɱ ... mahaggataɱ vā cittaɱ ... sa-uttaraɱ vā cittaɱ ... anuttaraɱ vā cittaɱ ... asamāhitaɱ vā cittaɱ ... samāhitaɱ vā cittaɱ ... avimuttaɱ vā cittaɱ ... vimuttaɱ vā cittaɱ 'vimuttaɱ cittan' ti pajānāti.

9. Anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ 'ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsam pi jātiyo tiɱsam pi jātiyo cattālīsam pi jātiyo paṇṇāsam pi jātiyo jātisatam pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi aneke pi saɱvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto,

[page 200]

so tato cuto amutra udapādiɱ, tatra p' āsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idh' upapanno' ti: iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati.

10. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti 'ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā' ti: iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.

11. āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh' eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

[page 201]

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā ti.

XCVIII

1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu yassaɱ yassaɱ disāyaɱ viharati phāsu yeva viharati. Katamehi dasahi?

2. Thero hoti rattaññū cirapabbajito, sīlavā hoti ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā, ubhayāni kho pan' assa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anuvyañjanaso, adhikaraṇasamuppādavūpasamakusalo hoti, dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo, santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagīlānapaccayabhesajjaparikkhārena, pāsādiko hoti abhikkantapaṭikkante susaɱvuto antaraghare pi nisajjāya, catunnaɱ jhānānaɱ abhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañ ca khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh' eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu yassaɱ yassaɱ disāyaɱ viharati phāsu yeva viharatī ti.

XCIX

1. Atha kho āyasmā Upāli yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

[page 202]

Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Upāli Bhagavantaɱ etad avoca 'icchām' ahaɱ bhante araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevitun' ti.

2. Durabhisambhavāni kho Upāli araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraɱ pavivekaɱ durabhiramaɱ ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhiɱ alabhamānassa bhikkhuno. Yo kho Upāli evaɱ vadeyya 'ahaɱ samādhiɱ alabhamāno araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevissāmī' ti, tass' etaɱ pāṭikaŋkhaɱ: saɱsīdissati vā uppilavissati vā.

3. Seyyathā pi Upāli mahā-udakarahado. Atha āgaccheyya hatthināgo sattaratano vā aṭṭharatano vā. Tassa evam assa 'yan nūnāhaɱ imaɱ udakarahadaɱ ogāhetvā kaṇṇasandhovikaɱ pi khiḍḍaɱ kiḷeyyaɱ, piṭṭhisandhovikaɱ pi khiḍḍaɱ kiḷeyyaɱ, kaṇṇasandhovikaɱ pi khiḍḍaɱ kiḷitvā piṭṭhisandhovikaɱ pi khiḍḍaɱ kiḷitvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaɱ pakkameyyan' ti. So taɱ udakarahadaɱ ogāhetvā kaṇṇasandhovikaɱ pi khiḍḍaɱ kiḷeyya, piṭṭhisandhovikaɱ pi khiḍḍaɱ kiḷeyya, kaṇṇasandhovikaɱ pi khiḍḍaɱ kiḷitvā piṭṭhisandhovikaɱ pi khiḍḍaɱ kiḷitvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaɱ pakkameyya. Taɱ kissa hetu? Mahā h' Upāli attabhāvo gambhīre gādhaɱ vindati. Atha āgaccheyya saso vā biḷāro vā. Tassa evam assa 'ko cāhaɱ ko ca hatthināgo?

Yan nūnāhaɱ imaɱ udakarahadaɱ ogāhetvā kaṇṇasandhovikaɱ pi khiḍḍaɱ kiḷeyyaɱ, piṭṭhisandhovikaɱ pi khiḍḍaɱ kiḷeyyaɱ,

[page 203]

kaṇṇasandhovikaɱ pi khiḍḍaɱ kiḷitvā piṭṭhisandhovikaɱ khiḍḍaɱ kiḷitvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaɱ pakkameyyan' ti. So taɱ udakarahadaɱ sahasā appaṭisaɱkhāya pakkhandeyya. Tass' etaɱ pāṭikaŋkhaɱ: saɱsīdissati vā uppilavissati vā. Taɱ kissa hetu? Paritto h' Upāli attabhāvo gambhīre gādhaɱ na vindati. Evam eva kho Upāli yo evaɱ vadeyya 'ahaɱ samādhiɱ alabhamāno araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevissāmī' ti, tass' etaɱ pāṭikaŋkhaɱ: saɱsīdissati vā uppilavissati vā.

4. Seyyathā pi Upāli daharo kumāro mando uttānaseyyako sakena muttakarīsena kiḷati. Taɱ kiɱ maññasi Upāli 'nanvāyaɱ kevalā paripūrā bālakhiḍḍā' ti? Evaɱ bhante. Sa kho so Upāli kumāro aparena samayena vuddhim anvāya indriyānaɱ paripākam anvāya, yāni tāni kumārakānaɱ kiḷāpanakāni bhavanti, seyyathīdaɱ vaŋkaɱ ghaṭikaɱ mokkhacikaɱ ciŋgulakaɱ pattāḷhakaɱ rathakaɱ dhanukaɱ, tehi kiḷati. Taɱ kiɱ maññasi Upāli 'nanvāyaɱ khiḍḍā purimāya khiḍḍāya abhikkantatarā ca paṇītatarā cā' ti? Evaɱ bhante. Sa kho so Upāli kumāro aparena samayena vuddhim anvāya indriyānaɱ paripākam anvāya pañcahi kāmaguṇehi samappito samaŋgībhūto paricāreti: cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaɱhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi ... ghānaviññeyyehi gandhehi ... jivhāviññeyyehi rasehi ... kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaɱhitehi rajanīyehi.

[page 204]

Taɱ kiɱ maññasi Upāli 'nanvāyaɱ khiḍḍā purimāhi khiḍḍāhi abhikkantatarā ca paṇītatarā cā' ti? Evaɱ bhante.

5. Idha kho pana vo Upāli Tathāgato loke uppajjati arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaɱ buddho Bhagavā. So imaɱ lokaɱ sadevakaɱ samārakaɱ sabrahmakaɱ {sassamaṇabrāhmaṇiɱ} pajaɱ sadevamanussaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti.

So dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti. Taɱ dhammaɱ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiɱ vā kule paccājāto. So taɱ dhammaɱ sutvā Tathāgate saddhaɱ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati 'sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā; na yidaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaɱ ekantaparisuddhaɱ saŋkhalikhitaɱ brahmacariyaɱ carituɱ; yan nūnāhaɱ kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyan' ti. So aparena samayena appaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya appaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya mahantaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati. So evaɱ pabbajito samāno bhikkhūnaɱ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaŋkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā.

[page 205]

Musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaɱvādako lokassa, pisunaɱ vācaɱ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti; na ito sutvā amutra akkhātā imesaɱ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya; iti bhinnānaɱ vā sandhātā sahitānaɱ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Pharusaɱ vācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaniyā hadayaŋgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.

Samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti kālena sāpadesaɱ pariyantavatiɱ atthasaɱhitaɱ. So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattuparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. āmakamaɱsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Hatthigavassavaḷavāpaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaɱsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti.

[page 206]

Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti.

Chedanavadhabandhanaviparāmosa-ālopasahasākārā paṭivirato hoti. So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena yena yen' eva pakkamati samādāy' eva pakkamati. Seyyathā pi nāma pakkhī sakuṇo yena yen' eva ḍeti sapattabhāro 'va ḍeti, evam eva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena yena yen' eva pakkamati samādāy' eva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaɱ anavajjasukhaɱ paṭisaɱvedeti.

6. So cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaɱ, cakkhundriye saɱvaraɱ āpajjati.

Sotena saddaɱ sutvā ... ghānena gandhaɱ ghāyitvā ... jivhāya rasaɱ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā ... manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaɱ, manindriye saɱvaraɱ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaɱvarena samannāgato ajjhattaɱ avyāsekasukhaɱ paṭisaɱvedeti.

7. So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saŋghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaɱvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaɱ senāsanaɱ bhajati araññaɱ rukkhamūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giriguhaɱ susānaɱ vanapatthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ.

[page 207]

So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā. so abhijjhaɱ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaɱ parisodheti, vyāpādapadosaɱ pahāya avyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, vyāpādapadosā cittaɱ parisodheti, thīnamiddhaɱ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā cittaɱ parisodheti, uddhaccakukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati ajjhattaɱ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaɱ parisodheti, vicikicchaɱ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaɱkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaɱ parisodheti.

8. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Taɱ kiɱ maññasi Upāli 'nanvāyaɱ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā' ti? Evaɱ bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaɱ sampassamānā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

9. Puna ca paraɱ Upāli bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ... dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Taɱ kiɱ maññasi Upāli 'nanvāyaɱ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā' ti? Evaɱ bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaɱ sampassamānā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti,

[page 208]

no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

10. Puna ca paraɱ Upāli bhikkhu pītiyā ca virāgā ... tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Taɱ kiɱ maññasi Upāli 'nanvāyaɱ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā' ti? Evaɱ bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaɱ sampassamānā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

11. Puna ca paraɱ Upāli bhikkhu sukhassa ca pahānā ... catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Taɱ kiɱ maññasi Upāli 'nanvāyaɱ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā' ti? Evaɱ bhante. Imam pi kho mama sāvakā attani dhammaɱ sampassamānā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

12. Puna ca paraɱ Upāli bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā 'ananto ākāso' ti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Taɱ kiɱ maññasi Upāli 'nanvāyaɱ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā' ti? Evaɱ bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaɱ sampassamānā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

13. Puna ca paraɱ Upāli bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma 'anantaɱ viññāṇan' ti viññāṇañcāyatanaɱ upasamapajja viharati ... pe ... sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma 'natthi kiñcī' ti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati ... sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma 'santam etaɱ paṇītam etan' ti nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati.

[page 209]

Taɱ kiɱ maññasi Upāli 'nanvāyaɱ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā' ti? Evaɱ bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaɱ sampassamānā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

14. Puna ca paraɱ Upāli bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati, paññāya c' assa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Taɱ kiɱ maññasi Upāli 'nanvāyaɱ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā' ti? Evaɱ bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaɱ sampassamānā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

Iŋgha tvaɱ Upāli saŋghe viharāhi, saŋghe te viharato phāsu bhavissatī ti.

C

1. Dasa yime bhikkhave dhamme appahāya abhabbo arahattaɱ sacchikātuɱ. Katame dasa?

2. Rāgaɱ dosaɱ mohaɱ kodhaɱ upanāhaɱ makkhaɱ paḷāsaɱ issaɱ macchariyaɱ mānaɱ.

Ime kho bhikkhave dasa dhamme appahāya abhabbo arahattaɱ sacchikātuɱ.

3. Dasa yime bhikkhave dhamme pahāya bhabbo arahattaɱ sacchikātuɱ. Katame dasa?

4. Rāgaɱ dosaɱ mohaɱ kodhaɱ upanāhaɱ makkhaɱ paḷāsaɱ issaɱ macchariyaɱ mānaɱ.

Ime kho bhikkhave dasa dhamme pahāya bhabbo arahattaɱ sacchikātun ti.

[page 210]

Upāsakavaggo dasamo

Tatr'uddānaɱ:

Kāmabhogī veraɱ diṭṭhi Vajjiya-Uttiyā ubho
Kokanudo āhuniyo thero Upāli abhabbo ti.

Dutiyapaṇṇāsako niṭṭhito.

 


 

Samaṇasaññā-Vagga

CI

1. Tisso bhikkhave samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti. Katamā tisso?

2. Vevaṇṇiyamhi ajjhūpagato, parapaṭibaddhā me jīvikā, añño me ākappo karaṇīyo ti.

Imā kho bhikkhave tisso samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti. Katame satta?

3. Niccaɱ satatakārī hoti satatavuttī sīlesu, anabhijjhālu hoti, avyāpajjho hoti, anatimānī hoti, sikkhākāmo hoti,

[page 211]

idam atthan ti 'ssa hoti jīvitaparikkhāresu, āraddhaviriyo ca viharati.

Imā kho bhikkhave tisso samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā ime satta dhamme paripūrentī ti.

CII

1. Satt' ime bhikkhave bojjhaŋgā bhāvitā bahulīkatā tisso vijjā paripūrenti. Katame satta?

2. Satisambojjhaŋgo, dhammavicayasambojjhaŋgo, viriyasambojjhaŋgo, pītisambojjhaŋgo, passaddhisambojjhaŋgo, samādhisambojjhaŋgo, upekhāsambojjhaŋgo.

Ime kho bhikkhave satta bojjhaŋgā bhāvitā bahulīkatā tisso vijjā paripūrenti. Katamā tisso?

3. Idha bhikkhave bhikkhu anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti. āsavānaɱ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati.

Ime kho bhikkhave satta bojjhaŋgā bhāvitā bahulīkatā imā tisso vijjā paripūrentī ti.

CIII

1. Micchattaɱ bhikkhave āgamma virādhanā hoti, no ārādhanā. Kathañ ca bhikkhave micchattaɱ āgamma virādhanā hoti, no ārādhanā?

2. Micchādiṭṭhikassa bhikkhave micchāsaŋkappo pahoti.

Micchāsaŋkappassa micchāvācā pahoti. Micchāvācassa micchākammanto pahoti.

[page 212]

Micchākammantassa micchā-ājīvo pahoti. Micchā-ājīvassa micchāvāyāmo pahoti. Micchāvāyāmassa micchāsati pahoti. Micchāsatissa micchāsamādhi pahoti. Micchāsamādhissa micchāñāṇaɱ pahoti. Micchāñāṇassa micchāvimutti pahoti.

Evaɱ kho bhikkhave micchattaɱ āgamma virādhanā hoti, no ārādhanā.

3. Sammattaɱ bhikkhave āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā. Kathañ ca bhikkhave sammattaɱ āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā?

4. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave sammāsaŋkappo pahoti.

Sammāsaŋkappassa sammāvācā pahoti. Sammāvācassa sammākammanto pahoti. Sammākammantassa sammā-ājīvo pahoti. Sammā-ājīvassa sammāvāyāmo pahoti. Sammāvāyāmassa sammāsati pahoti. Sammāsatissa sammāsamādhi pahoti. Sammāsamādhissa sammāñāṇaɱ pahoti. Sammāñāṇassa sammāvimutti pahoti.

Evaɱ kho bhikkhave sammattaɱ āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā ti.

CIV

1. Micchādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa micchāsaŋkappassa micchāvācassa micchākammantassa micchāājīvassa micchāvāyāmassa micchāsatissa micchāsamādhissa micchāñāṇassa micchāvimuttissa yañ c'eva kāyakammaɱ yathādiṭṭhisamattaɱ samādiṇṇaɱ yañ ca vacīkammaɱ ... yañ ca manokammaɱ yathādiṭṭhisamattaɱ samādiṇṇaɱ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saŋkhārā, sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saɱvattanti. Taɱ kissa hetu? Diṭṭhi hi bhikkhave pāpikā.

2. Seyyathā pi bhikkhave nimbabījaɱ vā kosātakībījaɱ vā tittakalābubījaɱ vā allāya paṭhaviyā nikkhittaɱ, yañ c'eva paṭhavirasaɱ upādiyati yañ ca āporasaɱ upādiyati,

[page 213]

sabban taɱ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saɱvattati.

Taɱ kissa hetu? Bījaɱ hi bhikkhave pāpakaɱ. Evam eva kho bhikkhave micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa micchāsaŋkappassa micchāvācassa micchākammantassa micchā-ājīvassa micchāvāyāmassa micchāsatissa micchāsamādhissa micchāñāṇassa micchāvimuttissa yañ c'eva kāyakammaɱ yathādiṭṭhisamattaɱ samādiṇṇaɱ yañ ca vacīkammaɱ ... yañ ca manokammaɱ yathādiṭṭhisamattaɱ samādiṇṇaɱ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saŋkhārā, sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saɱvattanti. Taɱ kissa hetu? Diṭṭhi hi bhikkhave pāpikā.

3. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa sammāsaŋkappassa sammāvācassa sammākammantassa sammāājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatissa sammāsamādhissa sammāñāṇassa sammāvimuttissa yañ c'eva kāyakammaɱ yathādiṭṭhisamattaɱ samādiṇṇaɱ, yañ ca vacīkammaɱ yathādiṭṭhisamattaɱ samādiṇṇaɱ yañ ca manokammaɱ yathādiṭṭhisamattaɱ samādiṇṇaɱ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saŋkhārā, sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattanti.

Taɱ kissa hetu? Diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikā.

4. Seyyathā pi bhikkhave ucchubījaɱ vā sālibījaɱ vā muddikabījaɱ vā allāya paṭhaviyā nikkhittaɱ, yañ c'eva paṭhavirasaɱ upādiyati yañ ca āporasaɱ upādiyati, sabban taɱ sātattāya madhurattāya asecanakattāya saɱvattati.

Taɱ kissa hetu? Bījaɱ hi bhikkhave bhaddakaɱ. Evam eva kho bhikkhave sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa sammāsaŋkappassa. sammāvācassa sammākammantassa sammā-ājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatissa sammāsamādhissa sammāñāṇassa sammāvimuttissa yañ c'eva kāyakammaɱ yathādiṭṭhisamattaɱ samādiṇṇaɱ yañ ca vacīkammaɱ

[page 214]

... yañ ca manokammaɱ yathādiṭṭhisamattaɱ samādiṇṇaɱ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saŋkhārā, sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saɱvattanti. Taɱ kissa hetu? Diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikā ti.

CV

1. Avijjā bhikkhave pubbaŋgamā akusalānaɱ dhammānaɱ samāpattiyā anvad eva ahirikaɱ anottappaɱ. Avijjāgatassa bhikkhave aviddasuno micchādiṭṭhi pahoti.

Micchādiṭṭhikassa micchāsaŋkappo pahoti. Micchāsaŋkappassa micchāvācā pahoti. Micchāvācassa micchākammanto pahoti. Micchākammantassa micchā-ājīvo pahoti. Micchāājīvassa micchāvāyāmo pahoti. Micchāvāyāmassa micchāsati pahoti. Micchāsatissa micchāsamādhi pahoti. Micchāsamādhissa micchāñāṇaɱ pahoti. Micchāñāṇassa micchāvimutti pahoti.

2. Vijjā bhikkhave pubbaŋgamā kusalānaɱ dhammānaɱ samāpattiyā anvad eva hirottappaɱ. Vijjāgatassa bhikkhave viddasuno sammādiṭṭhi pahoti. Sammādiṭṭhikassa sammāsaŋkappo pahoti. Sammāsaŋkappassa sammāvācā pahoti.

Sammāvācassa sammākammanto pahoti. Sammākammantassa sammā-ājīvo pahoti. Sammā-ājīvassa sammāvāyāmo pahoti. Sammāvāyāmassa sammāsati pahoti. Sammāsatissa sammāsamādhi pahoti. Sammāsamādhissa sammāñāṇaɱ pahoti. Sammāñāṇassa sammāvimutti pahoti.

[page 215]

CVI

1. Dasa yimāni bhikkhave nijjaravatthūni. Katamāni dasa?

2. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hoti, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti. Sammāsaŋkappassa bhikkhave micchāsaŋkappo nijjiṇṇo hoti, ye ca micchāsaŋkappapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammāsaŋkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti. Sammāvācassa bhikkhave micchāvācā nijjiṇṇā hoti, ye ca micchāvācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammāvācāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti. Sammākammantassa bhikkhave micchākammanto nijjiṇṇo hoti, ye ca micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammākammantapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti. Sammā-ājīvassa bhikkhave micchā-ājīvo nijjiṇṇo hoti, ye ca micchā-ājīva paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammā-ājīvapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti. Sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo nijjiṇṇo hoti, ye ca micchāvāyāmapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammāvāyāmapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti. Sammāsatissa bhikkhave micchāsati nijjiṇṇā hoti, ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammāsatipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti. Sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi nijjiṇṇo hoti, ye ca micchāsamādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammāsamādhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti.

[page 216]

Sammāñāṇassa bhikkhave micchāñāṇaɱ nijjiṇṇaɱ hoti, ye ca micchāñāṇapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammāñāṇapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti. Sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti nijjiṇṇā hoti, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti. Sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti.

Imāni kho bhikkhave dasa nijjaravatthūnī ti.

CVII

1. Atthi bhikkhave dakkhiṇesu janapadesu dhovanaɱ nāma. Tattha hoti annam pi pānam pi khajjam pi bhojjam pi leyyam pi peyyam pi naccam pi gītam pi vāditam pi. Atth' etaɱ bhikkhave dhovanaɱ, n' etaɱ natthī ti vadāmi. Tañ ca kho etaɱ bhikkhave dhovanaɱ hīnaɱ gammaɱ pothujjanikaɱ anariyaɱ anatthasaɱhitaɱ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saɱvattati.

Ahañ ca kho bhikkhave ariyaɱ dhovanaɱ desissāmi, yaɱ dhovanaɱ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattati; yaɱ dhovanaɱ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Katamañ ca taɱ bhikkhave ariyaɱ dhovanaɱ, yaɱ dhovanaɱ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattati;

[page 217]

yaɱ dhovanaɱ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti?

3. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi niddhotā hoti, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa niddhotā honti, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti. Sammāsaŋkappassa bhikkhave micchāsaŋkappo niddhoto hoti ... pe ... sammāvācassa bhikkhave micchāvācā niddhotā hoti ... sammākammantassa bhikkhave micchākammanto niddhoto hoti ... sammā-ājīvassa bhikkhave micchā-ājīvo niddhoto hoti ... sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo niddhoto hoti ... sammāsatissa bhikkhave micchāsati niddhotā hoti ... sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi niddhoto hoti ... sammāñāṇassa bhikkhave micchāñāṇaɱ niddhotaɱ hoti ... sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti niddhotā hoti, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa niddhotā hoti, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti.

4. Idaɱ kho taɱ bhikkhave ariyaɱ dhovanaɱ, yaɱ dhovanaɱ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattati; yaɱ dhovanaɱ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantī ti.

[page 218]

CVIII

1. Tikicchakā bhikkhave virecanaɱ denti pittasamuṭṭhānānaɱ pi ābādhānaɱ paṭighātāya semhasamuṭṭhānānam pi ābādhānaɱ paṭighātāya vātasamuṭṭhānānam pi ābādhānaɱ paṭighātāya. Atth' etaɱ bhikkhave virecanaɱ, n' etaɱ natthī ti vadāmi. Tañ ca kho etaɱ bhikkhave virecanaɱ sampajjati pi vipajjati pi. Ahañ ca kho bhikkhave ariyaɱ virecanaɱ desissāmi, yaɱ virecanaɱ sampajjati yeva no vipajjati; yaɱ virecanaɱ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Katamañ ca taɱ bhikkhave ariyaɱ virecanaɱ, yaɱ virecanaɱ sampajjati yeva no vipajjati; yaɱ virecanaɱ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti?

3. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi virittā hoti, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa virittā honti, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti.

Sammāsaŋkappassa bhikkhave micchāsaŋkappo viritto hoti ... sammāvācassa bhikkhave micchāvācā virittā hoti ... sammākammantassa bhikkhave micchākammanto viritto hoti ... sammā-ājīvassa bhikkhave micchā-ājīvo viritto hoti ... sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo viritto hoti ... sammāsatissa bhikkhave micchāsati virittā hoti ... sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi viritto hoti

[page 219]

... sammāñāṇassa bhikkhave micchāñāṇaɱ virittaɱ hoti ... sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti virittā hoti, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa virittā honti, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti.

4. Idaɱ kho taɱ bhikkhave ariyaɱ virecanaɱ, yaɱ virecanaɱ sampajjati yeva no vipajjati; yaɱ virecanaɱ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantī ti.

CIX

1. Tikicchakā bhikkhave vamanaɱ denti pittasamuṭṭhānānam pi ābādhānaɱ paṭighātāya semhasamuṭṭhānānam pi ābādhānaɱ paṭighātāya vātasamuṭṭhānānam pi ābādhānaɱ paṭighātāya. Atth' etaɱ bhikkhave vamanaɱ, n' etaɱ natthī ti vadāmi. Tañ ca kho etaɱ bhikkhave vamanaɱ sampajjati pi vipajjati pi. Ahañ ca kho bhikkhave ariyaɱ vamanaɱ desissāmi, yaɱ vamanaɱ sampajjati yeva no vipajjati; yaɱ vamanaɱ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamañ ca taɱ bhikkhave ariyaɱ vamanaɱ, yaɱ vamanaɱ sampajjati yeva no vipajjati; yaɱ vamanaɱ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti ... pe ... sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti?

[page 220]

3. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi vantā hoti, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa vantā honti, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti.

Sammāsaŋkappassa bhikkhave micchāsaŋkappo vanto hoti ... sammāvācassa bhikkhave micchāvācā vantā hoti ... sammākammantassa bhikkhave micchākammanto vanto hoti ... sammā-ājīvassa bhikkhave micchā-ājīvo vanto hoti ... sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo vanto hoti ... sammāsatissa bhikkhave micchāsati vantā hoti ... sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi vanto hoti ... sammāñāṇassa bhikkhave micchāñāṇaɱ vantaɱ hoti ... sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti vantā hoti, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa vantā honti, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti.

4. Idaɱ kho taɱ bhikkhave ariyaɱ vamanaɱ, yaɱ vamanaɱ sampajjati yeva no vipajjati; yaɱ vamanaɱ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā ... pe ... sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantī ti.

CX

1. Dasa yime bhikkhave niddhamaniyā dhammā. Katame dasa?

2. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi niddhantā hoti, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa niddhantā honti, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti.

[page 221]

Sammāsaŋkappassa bhikkhave micchāsaŋkappo niddhanto hoti ... sammāvācassa bhikkhave micchāvācā niddhantā hoti ... sammākammantassa bhikkhave micchākammanto niddhanto hoti ... sammā-ājīvassa bhikkhave micchā-ājīvo niddhanto hoti . . ?ammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo niddhanto hoti ... sammāsatissa bhikkhave micchāsati niddhantā hoti ... sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi niddhanto hoti ... sammāñāṇassa bhikkhave micchāñāṇaɱ niddhantaɱ hoti ... sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti niddhantā hoti, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa niddhantā honti, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti.

Ime kho bhikkhave dasa niddhamaniyā dhammā ti.

CXI

1. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaɱ etad avoca 'asekho asekho ti bhante vuccati.

Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu asekho hotī' ti?

2. Idha bhikkhu bhikkhu asekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaŋkappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammāājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti.

Evaɱ kho bhikkhu bhikkhu asekho hotī ti.

[page 222]

CXII

1. Dasa yime bhikkhave asekhiyā dhammā. Katame dasa?

2. Asekhā sammādiṭṭhi, asekho sammāsaŋkappo, asekhā sammāvācā, asekho sammākammanto, asekho sammā-ājīvo, asekho sammāvāyāmo, asekhā sammāsati, asekho sammāsamādhi, asekhaɱ sammāñāṇaɱ, asekhā sammāvimutti.

Ime kho bhikkhave dasa asekhiyā dhammā ti.

Samaṇasaññāvaggo paṭhamo.

Tass'uddānaɱ:

Saññā bojjhaŋgā micchattaɱ bījaɱ vijjāya nijjarā
Dhovanañ ca tikicchā ca niddhamanaɱ dve asekhā ti.

 


 

Paccorohaṇi-Vagga

CXIII

1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā anatthañ ca, dhammañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabbaɱ. Katamo ca bhikkhave adhammo ca anattho ca?

2. Micchādiṭṭhi micchāsaŋkappo micchāvācā micchākammanto micchā-ājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaɱ micchāvimutti.

[page 223]

Ayaɱ vuccati bhikkhave adhammo ca anattho ca. Katamo ca bhikkhave dhammo ca attho ca?

3. Sammādiṭṭhi sammāsaŋkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaɱ sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave dhammo ca attho ca.

4. Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā anatthañ ca, dhammañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttan ti.

CXIV

1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabbaɱ. Katamo ca bhikkhave adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho?

2. Micchādiṭṭhi bhikkhave adhammo, sammādiṭṭhi dhammo, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Micchāsaŋkappo bhikkhave adhammo, sammāsaŋkappo dhammo, ye ca micchāsaŋkappapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, sammāsaŋkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Micchāvācā bhikkhave adhammo, sammāvācā dhammo, ye ca micchāvācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, sammāvācāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Micchākammanto bhikkhave adhammo, sammākammanto dhammo, ye ca micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho,

[page 224]

sammākammantapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Micchāājīvo bhikkhave adhammo, sammā-ājīvo dhammo, ye ca micchā-ājīvapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, sammā-ājīvapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho.

Micchāvāyāmo bhikkhave adhammo, sammāvāyāmo dhammo, ye ca micchāvāyāmapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, sammāvāyāmapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Micchāsati bhikkhave adhammo, sammāsati dhammo, ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, sammāsatipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho.

Micchāsamādhi bhikkhave adhammo, sammāsamādhi dhammo, ye ca micchāsamādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, sammāsamādhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Micchāñāṇaɱ bhikkhave adhammo, sammāñāṇaɱ dhammo, ye ca micchāñāṇapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, sammāñāṇapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Micchāvimutti bhikkhave adhammo, sammāvimutti dhammo, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho.

3. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti iti yan taɱ vuttaɱ, idaɱ etaɱ paṭicca vuttan ti.

CXV

1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti.

[page 225]

Idam avoca Bhagavā, idaɱ vatvā Sugato uṭṭhāyāsanā vihāraɱ pāvisi.

2. Atha kho tesaɱ bhikkhūnaɱ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaɱ kho no āvuso Bhagavā saɱkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraɱ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saɱkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajeyyā ti? Atha kho tesaɱ bhikkhūnaɱ etad ahosi: Ayaɱ kho āyasmā Ānando Satthu c'eva saɱvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaɱ sabrahmacārīnaɱ, pahoti cāyasmā Ānando imassa Bhagavatā saɱkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajituɱ. Yan nūna mayaɱ yenāyasmā Ānando ten' upasaŋkameyyāma, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ ānandaɱ etam atthaɱ puccheyyāma. Yathā no āyasmā Ānando vyākarissati, tathā naɱ dhāressāmā ti.

3. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā Ānando ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā āyasmatā ānandena saddhiɱ sammodiɱsu; sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaɱ ānandaɱ etad avocuɱ: Idaɱ kho no āvuso ānanda Bhagavā saɱkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraɱ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Tesaɱ no āvuso amhākaɱ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaɱ kho no āvuso Bhagavā saɱkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraɱ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca,

[page 226]

anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saɱkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajeyyā ti? Tesaɱ no āvuso amhākaɱ etad ahosi: Ayaɱ kho āyasmā Ānando Satthu c'eva saɱvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaɱ sabrahmacārīnaɱ, pahoti cāyasmā Ānando imassa Bhagavatā saɱkhittena uddesassa {uddiṭṭhassa} vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajituɱ. Yan nūna mayaɱ yenāyasmā Ānando ten' upasaŋkameyyāma, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ ānandaɱ etam atthaɱ puccheyyāma. Yathā no āyasmā Ānando vyākarissati, tathā naɱ dhāressāmā ti. Vibhajat' āyasmā Ānando ti.

4. Seyyathā pi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva mūlaɱ atikkamma khandhaɱ sākhāpalāse sāraɱ pariyesitabbaɱ maññeyya, evaɱ sampadam idaɱ. āyasmantānaɱ Satthari sammukhībhūte taɱ Bhagavantaɱ atisitvā amhe etam atthaɱ paṭipucchitabbaɱ maññetha. So h' āvuso Bhagavā jānaɱ jānāti passaɱ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī Tathāgato. So c'eva pan' etassa kālo ahosi, yaɱ tumhe Bhagavantaɱ yeva upasaŋkamitvā etam atthaɱ puccheyyātha.

[page 227]

Yathā vo Bhagavā vyākareyya, tathā naɱ dhāreyyāthā ti.

5. Addhāvuso ānanda Bhagavā jānaɱ jānāti passaɱ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī Tathāgato. So c'eva pan' etassa kālo ahosi, yaɱ mayaɱ Bhagavantaɱ yeva upasaŋkamitvā etam atthaɱ puccheyyāma. Yathā no Bhagavā vyākareyya, tathā naɱ dhāreyyāma. Api cāyasmā Ānando Satthu c'eva saɱvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaɱ sabrahmacārīnaɱ, pahoti cāyasmā Ānando imassa Bhagavatā saɱkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajituɱ. Vibhajat' āyasmā Ānando agarukaritvā ti.

6. Tena h' āvuso suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evam āvuso' ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuɱ. āyasmā Ānando etad avoca: Yaɱ kho no āvuso Bhagavā saɱkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraɱ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Katamo cāvuso adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho?

7. Micchādiṭṭhi āvuso adhammo, sammādiṭṭhi dhammo, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho.

Micchāsaŋkappo āvuso adhammo, sammāsaŋkappo dhammo ... pe ... micchāvācā āvuso adhammo, sammāvācā dhammo

[page 228]

... micchākammanto āvuso adhammo, sammākammanto dhammo ... micchā-ājīvo āvuso adhammo, sammā-ājīvo dhammo ... micchāvāyāmo āvuso adhammo, sammāvāyāmo dhammo ... micchāsamādhi āvuso adhammo, sammāsamādhi dhammo ... micchāñāṇaɱ āvuso adhammo, sammāñāṇaɱ dhammo ... micchāvimutti āvuso adhammo, sammāvimutti dhammo, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Yaɱ kho no āvuso Bhagavā saɱkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraɱ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban' ti, imassa kho ahaɱ āvuso Bhagavatā saɱkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa evaɱ vitthārena atthaɱ ājānāmi. ākaŋkhamānā ca pana tumhe āvuso Bhagavantaɱ yeva upasaŋkamitvā etam atthaɱ puccheyyātha. Yathā vo Bhagavā vyākaroti, tathā naɱ dhāreyyāthā ti. 'Evam āvuso' ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaɱ etad avocuɱ:--

8. Yaɱ kho no bhante Bhagavā saɱkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraɱ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhamañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Tesaɱ no bhante amhākaɱ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaɱ kho no āvuso Bhagavā saɱkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraɱ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca,

[page 229]

anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saɱkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajeyyā ti? Tesaɱ no bhante amhākaɱ etad ahosi: Ayaɱ kho āyasmā Ānando Satthu c'eva saɱvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaɱ sabrahmacārīnaɱ, pahoti cāyasmā Ānando imassa Bhagavatā saɱkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajituɱ. Yan nūna mayaɱ yenāyasmā Ānando ten' upasaŋkameyyāma, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ ānandaɱ etam atthaɱ puccheyyāma. Yathā no āyasmā Ānando vyākarissati, tathā naɱ dhāressāmā ti. Atha kho mayaɱ bhante yenāyasmā Ānando ten' upasaŋkamimhā, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ ānandaɱ etam atthaɱ apucchimhā. Tesaɱ no bhante āyasmatā ānandena imehi ākārehi imehi padehi imehi vyañjanehi attho suvibhatto ti.

9. Sādhu sādhu bhikkhave, paṇḍito bhikkhave Ānando, mahāpañño bhikkhave Ānando, maɱ ce pi tumhe bhikkhave upasaŋkamitvā etam atthaɱ puccheyyātha, aham pi c' etaɱ evam eva vyākareyyaɱ. Yathā taɱ ānandena vyākataɱ, eso c'eva tassa attho, evañ ca naɱ dhāreyyāthā ti.

CXVI

1. Atha kho Ajito paribbājako yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi; sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi.

[page 230]

Ekamantaɱ nisinno kho Ajito paribbājako Bhagavantaɱ etad avoca 'amhākaɱ bho Gotama paṇḍito nāma sabrahmacārī, tena pañcamattāni cittaṭṭhānasatāni cintitāni, yehi aññatitthiyā upāraddhā 'va jānanti upāraddh' amhā' ti. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi 'dhāretha no tumhe bhikkhave paṇḍitavatthūnī' ti. 'Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo, yaɱ Bhagavā bhāseyya, Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī' ti. 'Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī' ti.

'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ.

Bhagavā etad avoca:--

2. Idha bhikkhave ekacco adhammikena vādena adhammikaɱ vādaɱ abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti. Tena ca adhammikaɱ parisaɱ rañjeti, tena sā adhammikā parisā uccāsaddā mahāsaddā hoti 'paṇḍito vata bho paṇḍito vata bho' ti.

3. Idha pana bhikkhave ekacco adhammikena vādena dhammikaɱ vādaɱ abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti, tena ca adhammikaɱ parisaɱ rañjeti, tena sā adhammikā parisā uccāsaddā mahāsaddā hoti 'paṇḍito vata bho paṇḍito vata bho' ti.

4. Idha pana bhikkhave ekacco adhammikena vādena dhammikañ ca vādaɱ adhammikañ ca vādaɱ abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti, tena ca adhammikaɱ parisaɱ rañjeti, tena sā adhammikā parisā uccāsaddā mahāsaddā hoti 'paṇḍito vata bho paṇḍito vata bho' ti.

5. Idha pana bhikkhave ekacco dhammikena vādena adhammikaɱ vādaɱ abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti, tena ca dhammikaɱ parisaɱ rañjeti,

[page 231]

tena sā dhammikā parisā uccāsaddā mahāsaddā hoti 'paṇḍito vata bho paṇḍito vata bho' ti.

6. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabbaɱ. Katamo ca bhikkhave adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho?

7. Micchādiṭṭhi bhikkhave adhammo, sammādiṭṭhi dhammo, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Micchāsaŋkappo bhikkhave adhammo, sammāsaŋkappo dhammo ... micchāvācā bhikkhave adhammo, sammāvācā dhammo ... micchākammanto bhikkhave adhammo, sammākammanto dhammo ... micchā-ājīvo bhikkhave adhammo, sammā-ājīvo dhammo ... micchāvāyāmo bhikkhave adhammo, sammāvāyāmo dhammo ... micchāsati bhikkhave adhammo ... sammāsati dhammo, micchāsamādhi bhikkhave adhammo, sammāsamādhi dhammo ... micchāñāṇaɱ bhikkhave adhammo, sammāñāṇaɱ dhammo ... micchāvimutti bhikkhave adhammo, sammāvimutti dhammo, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho.

Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca,

[page 232]

anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttan ti.

CXVII

1. Atha kho Saŋgāravo brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi; sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Saŋgāravo brāhmaṇo Bhagavantaɱ etad avoca 'kin nu kho bho Gotama orimaɱ tīraɱ, kiɱ pārimaɱ tīran' ti?

2. Micchādiṭṭhi kho brāhmaṇa orimaɱ tīraɱ, sammādiṭṭhi pārimaɱ tīraɱ. Micchāsaŋkappo orimaɱ tīraɱ, sammāsaŋkappo pārimaɱ tīraɱ. Micchāvācā orimaɱ tīraɱ, sammāvācā pārimaɱ tīraɱ. Micchākammanto orimaɱ tīraɱ, sammākammanto pārimaɱ tīraɱ. Micchā-ājīvo orimaɱ tīraɱ, sammā-ājīvo pārimaɱ tīraɱ. Micchāvāyāmo orimaɱ tīraɱ, sammāvāyāmo pārimaɱ tīraɱ, micchāsati orimaɱ tīraɱ, sammāsati pārimaɱ tīraɱ. Micchāsamādhi orimaɱ tīraɱ, sammāsamādhi pārimaɱ tīraɱ. Micchāñāṇaɱ orimaɱ tīraɱ, sammāñāṇaɱ pārimaɱ tīraɱ.

Micchāvimutti orimaɱ tīraɱ, sammāvimutti pārimaɱ tīraɱ.

Idaɱ kho brāhmaṇa orimaɱ tīraɱ, idaɱ pārimaɱ tīran ti.

Appakā te manussesu ye janā pāragāmino
athāyaɱ itarā pajā tīram evānudhāvati.
Ye ca kho samma-d-akkhāte dhamme dhammānuvattino
te janā pāram essanti maccudheyyaɱ suduttaraɱ.
Kaṇhaɱ dhammaɱ vippahāya sukkaɱ bhāvetha paṇḍito
okā anokam āgamma viveke yattha dūramaɱ.
Tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme akiñcano
pariyodapeyya attānaɱ cittaklesehi paṇḍito.

[page 233]

Yesaɱ sambodhiyaŋgesu sammācittaɱ subhāvitaɱ
ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā
khīṇāsavā jutimanto te loke parinibbutā ti.

CXVIII

1. Orimañ ca vo bhikkhave tīraɱ desissāmi pārimañ ca tīraɱ. Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Katamañ ca bhikkhave orimaɱ tīraɱ, katamañ ca pārimaɱ tīraɱ?

Micchādiṭṭhi bhikkhave orimaɱ tīraɱ, sammādiṭṭhi pārimaɱ tīraɱ ... pe ... micchāvimutti orimaɱ tīraɱ, sammāvimutti pārimaɱ tīraɱ. Idaɱ kho bhikkhave orimaɱ tīraɱ, idaɱ pārimaɱ tīran ti.

Appakā te manussesu ye janā pāragāmino
athāyaɱ itarā pajā tīram evānudhāvati.
Ye ca kho samma-d-akkhāte dhamme dhammānuvattino
te janā pāram essanti maccudheyyaɱ suduttaraɱ.
Kaṇhaɱ dhammaɱ vippahāya sukkaɱ bhāvatha paṇḍito
okā anokam āgamma viveke yattha dūramaɱ.
Tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme akiñcano
pariyodapeyya attānaɱ cittaklesehi paṇḍito.
Yesaɱ sambodhiyaŋgesu sammācittaɱ subhāvitaɱ
ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā
khīṇāsavā jutimanto te loke parinibbutā ti.

CXIX

1. Tena kho pana samayena Jāṇussoṇi brāhmaṇo tadah' uposathe sīsaɱ nahāto navaɱ khomayugaɱ nivattho allaɱ kusamuṭṭhiɱ ādāya Bhagavato avidūre ekamantaɱ ṭhito hoti.

[page 234]

Addasā kho Bhagavā Jāṇussoṇiɱ brāhmaṇaɱ tadah' uposathe sīsaɱ nahātaɱ navaɱ khomayugaɱ nivatthaɱ allaɱ kusamuṭṭhiɱ ādāya avidūre ekamantaɱ ṭhitaɱ, disvā Jāṇussoṇiɱ brāhmaṇaɱ etad avoca 'kin nu kho tvaɱ brāhmaṇa tadah' uposathe sīsaɱ nahāto navaɱ khomayugaɱ nivattho allaɱ kusamuṭṭhiɱ ādāya ekamantaɱ ṭhito, kin nu kho ajja brāhmaṇakulassā' ti?

'Paccorohaṇī bho Gotama ajja brāhmaṇakulassā' ti.

Yathākathaɱ pana brāhmaṇa brāhmaṇānaɱ paccorohaṇī hotī' ti? 'Idha bho Gotama brāhmaṇā tadah' uposathe sīsaɱ nahātā navaɱ khomayugaɱ nivatthā allena gomayena paṭhaviɱ opuñjitvā haritehi kusehi pattharitvā antarā ca velaɱ antarā ca agyāgāraɱ seyyaɱ kappenti. Te taɱ rattiɱ tikkhattuɱ paccuṭṭhāya pañjalikā aggiɱ namassanti "paccorohāma bhavantaɱ, paccorohāma bhavantan" ti, pahutena ca sappitelena navanītena aggiɱ santappenti, tassā ca rattiyā accayena paṇītena khādaniyena bhojaniyena brāhmaṇe santappenti. Evaɱ bho Gotama brāhmaṇānaɱ paccorohaṇī hoti' ti. 'Aññathā kho brāhmaṇa brāhmaṇānaɱ paccorohaṇī, aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī' ti. 'Yathākathaɱ pana bho Gotama ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti? Sādhu me bhavaɱ Gotama tathā dhammaɱ desetu, yathā ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī' ti. 'Tena hi brāhmaṇa suṇāhi sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmī' ti. 'Evaɱ bho' ti kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:--

[page 235]

2. Idha brāhmaṇa ariyasāvako iti paṭisañcikkhati 'micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya micchādiṭṭhiɱ pajahati, micchādiṭṭhiyā paccorohati ... 'Micchāsaŋkappassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya micchāsaŋkappaɱ pajahati, micchāsaŋkappā paccorohati ... 'Micchāvācāya kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti.

So iti paṭisaɱkhāya micchāvācaɱ pajahati, micchāvācāya paccorohati ... 'Micchākammantassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya micchākammantaɱ pajahati, micchākammantā paccorohati ... 'Micchā-ājīvassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya micchā-ājīvaɱ pajahati, micchā-ājīvā paccorohati ... 'Micchāvāyāmassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya micchāvāyāmaɱ pajahati, micchāvāyāmā paccorohati ... 'Micchāsatiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya micchāsatiɱ pajahati, micchāsatiyā paccorohati ... 'Micchāsamādhissa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti.

So iti paṭisaɱkhāya micchāsamādhiɱ pajahati, micchāsamādhimhā paccorohati ... 'Micchāñāṇassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya micchāñāṇaɱ pajahati, micchāñāṇā paccorohati ... 'Micchāvimuttiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya micchāvimuttiɱ pajahati, micchāvimuttiyā paccorohati.

Evaɱ kho brāhmaṇa ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī ti.

3. Aññathā bho Gotama brāhmaṇānaɱ paccorohaṇī, aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti, imissā ca bho Gotama ariyassa vinaye paccorohaṇiyā brāhmaṇānaɱ paccorohaṇī kalaɱ nāgghati soḷasiɱ.

[page 236]

Abhikkantaɱ bho Gotama ... pe ... upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotama dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇagatan ti.

CXX

1. Ariyaɱ vo bhikkhave paccorohaṇiɱ desissāmi. Taɱ suṇātha ... pe ... Katamā ca bhikkhave ariyā paccorohaṇī?

2. Idha bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati 'micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya micchādiṭṭhiɱ pajahati, micchādiṭṭhiyā paccorohati ... 'Micchāsaŋkappassa kho pāpako vipāko ... pe ... micchāvācāya kho ... micchākammantassa kho ... micchā-ājīvassa kho ... micchāvāyāmassa kho ... micchāsatiyā kho ... micchāsamādhissa kho ... micchāñāṇassa kho ... micchāvimuttiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya micchāvimuttiɱ pajahati, micchāvimuttiyā paccorohati.

Ayaɱ vuccati bhikkhave ariyā paccorohaṇī ti.

CXXI

1. Suriyassa bhikkhave udayato etaɱ pubbaŋgamaɱ, etaɱ pubbanimittaɱ, yad idaɱ aruṇaggaɱ. Evam eva kho bhikkhave kusalānaɱ dhammānaɱ etaɱ pubbaŋgamaɱ, etaɱ pubbanimittaɱ, yad idaɱ sammādiṭṭhi.

2. Sammādiṭṭhissa bhikkhave sammāsaŋkappo pahoti.

Sammāsaŋkappassa sammāvācā pahoti. Sammāvācassa sammākammanto pahoti. Sammākammantassa sammā-ājīvo pahoti. Sammā-ājīvassa sammāvāyāmo pahoti. Sammāvāyāmassa sammāsati pahoti. Sammāsatissa sammāsamādhi pahoti.

[page 237]

Sammāsamādhissa sammāñāṇaɱ pahoti. Sammāñāṇassa sammāvimutti pahotī ti.

CXXII

1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaɱ khayāya {saɱvattanti}. Katame dasa?

2. Sammādiṭṭhi sammāsaŋkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaɱ sammāvimutti.

Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaɱ khayāya saɱvattantī ti.

Paccorohaṇivaggo dutiyo.

Tass'uddānaɱ:

Tayo adhammā Ajito Sagāravo ca orimaɱ
Dve c'eva paccorohaṇi pubbaŋgamaɱ āsavo cā ti.]

 


 

Parisuddha-Vagga

CXXIII

1. Dasa yime bhikkhave dhammā parisuddhā pariyodātā na aññatra sugatavinayā. Katame dasa?

2. Sammādiṭṭhi sammāsaŋkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaɱ sammāvimutti.

Ime kho bhikkhave dasa dhammā parisuddhā pariyodātā na aññatra sugatavinayā ti.

CXXIV

1. Dasa yime bhikkhave dhammā anuppannā uppajjanti na aññatra sugatavinayā. Katame dasa?

[page 238]

2. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ime kho bhikkhave dasa dhammā anuppannā uppajjanti na aññatra sugatavinayā ti.

CXXV

1. Dasa yime bhikkhave dhammā mahapphalā mahānisaɱsā na aññatra sugatavinayā. Katame dasa?

2. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ime kho bhikkhave dasa dhammā mahapphalā mahānisaɱsā na aññatra sugatavinayā ti.

CXXVI

1. Dasa yime bhikkhave dhammā rāgavinayapariyosānā honti, dosavinayapariyosānā honti, mohavinayapariyosānā honti na aññatra sugatavinayā. Katame dasa?

2. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ime kho bhikkhave dasa dhammā rāgavinayapariyosānā honti, dosavinayapariyosānā honti, mohavinayapariyosānā honti na aññatra sugatavinayā ti.

CXXVII

1. Dasa yime bhikkhave dhammā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattanti na aññatra sugatavinayā ti. Katame dasa?

2. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ime kho bhikkhave dasa dhammā ekantanibbidāya virāgāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattanti na aññatra sugatavinayā ti.

CXXVIII

1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti na aññatra sugatavinayā. Katame dasa?

[page 239]

2. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti na aññatra sugatavinayā ti.

CXXIX

1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaɱsā na aññatra sugatavinayā ti. Katame dasa?

2. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaɱsā na aññatra sugatavinayā ti.

CXXX

1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā honti, dosavinayapariyosānā honti, mohavinayapariyosānā honti na aññatra sugatavinayā.

Katame dasa?

2. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā honti, dosavinayapariyosānā honti, mohavinayapariyosānā honti na aññatra sugatavinayā ti.

CXXXI

1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattanti na aññatra sugatavinayā ti. Katame dasa?

2. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattanti na aññatra sugatavinayā ti.

[page 240]

CXXXII

1. Dasa yime bhikkhave micchattā. Katame dasa?

2. Micchādiṭṭhi micchāsaŋkappo micchāvācā micchākammanto micchā-ājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaɱ micchāvimutti.

Ime kho bhikkhave dasa micchattā ti.

CXXXIII

1. Dasa yime bhikkhave sammattā. Katame dasa?

2. Sammādiṭṭhi sammāsaŋkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaɱ sammāvimutti.

Ime kho bhikkhave dasa sammattā ti.

Parisuddhavaggo tatiyo.

 


 

Sādhu-Vagga

CXXXIV

1. Sādhuñ ca vo bhikkhave desissāmi asādhuñ ca, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Katamañ ca bhikkhave asādhuɱ?

Micchādiṭṭhi micchāsaŋkappo micchāvācā micchākammanto micchā-ājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaɱ micchāvimutti.

Idaɱ vuccati bhikkhave asādhuɱ.

3. Katamañ ca bhikkhave sādhuɱ?

[page 241]

Sammādiṭṭhi sammāsaŋkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaɱ sammāvimutti.

Idaɱ vuccati bhikkhave sādhun ti.

CXXXV

1. Ariyadhammañ ca vo bhikkhave desissāmi anariyadhammañ ca, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave anariyo dhammo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave anariyo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave ariyo dhammo?

4. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave ariyo dhammo ti.

CXXXVI

1. Kusalañ ca vo bhikkhave desissāmi akusalañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamañ ca bhikkhave akusalaɱ?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Idaɱ vuccati bhikkhave akusalaɱ.

3. Katamañ ca bhikkhave kusalaɱ?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Idaɱ vuccati bhikkhave kusalaɱ.

CXXXVII

1. Atthañ ca vo bhikkhave desissāmi anatthañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave anattho?

[page 242]

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave anattho.

3. Katamo ca bhikkhave attho?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave attho ti.

CXXXVIII

1. Dhammañ ca vo bhikkhave desissāmi adhammañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave adhammo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave adhammo.

3. Katamo ca bhikkhave dhammo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave dhammo ti.

CXXXIX

1. Sāsavañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi anāsavañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave sāsavo dhammo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sāsavo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave anāsavo dhammo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave anāsavo dhammo ti.

CXL

1. Sāvajjañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi anavajjañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave sāvajjo dhammo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sāvajjo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave anavajjo dhammo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave anavajjo dhammo ti.

[page 243]

CXLI

1. Tapanīyañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi atapanīyañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave tapanīyo dhammo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave tapanīyo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave atapanīyo dhammo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave atapanīyo dhammo ti.

CXLII

1. ācayagāmiñ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi apacayagāmiñ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave ācayagāmī dhammo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave ācayagāmī dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave apacayagāmī dhammo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave apacayagāmī dhammo ti.

CXLIII

1. Dukkhudrayañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi sukhudrayañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave dukkhudrayo dhammo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave dukkhudrayo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave sukhudrayo dhammo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sukhudrayo dhammo ti.

[page 244]

CXLIV

1. Dukkhavipākañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi sukhavipākañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave dukkhavipāko dhammo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave dukkhavipāko dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave sukhavipāko dhammo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sukhavipāko dhammo ti.

Sādhuvaggo catuttho.

 


 

Ariyamagga-Vagga

CXLV

1. Ariyamaggañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi anariyamaggañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave anariyo maggo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave anariyo maggo.

3. Katamo ca bhikkhave ariyo maggo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave ariyo maggo ti.

CXLVI

1. Sukkamaggañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi kaṇhamaggañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

[page 245]

2. Katamo ca bhikkhave kaṇhamaggo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave kaṇhamaggo?

3. Katamo ca bhikkhave sukkamaggo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sukkamaggo ti.

CXLVII

1. Saddhammañ ca vo bhikkhave desissāmi asaddhammañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave asaddhammo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave asaddhammo.

3. Katamo ca bhikkhave saddhammo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave saddhammo ti.

CXLVIII

1. Sappurisadhammañ ca vo bhikkhave desissāmi asappurisadhammañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave asappurisadhammo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave asappurisadhammo.

3. Katamo ca bhikkhave sappurisadhammo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sappurisadhammo ti.

CXLIX

1. Uppādetabbañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi na uppādetabbañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave na uppādetabbo dhammo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave na uppādetabbo dhammo.

[page 246]

3. Katamo ca bhikkhave uppādetabbo dhammo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave uppādetabbo dhammo ti.

CL

1. āsevitabbañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi na āsevitabbañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave na āsevitabbo dhammo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave na āsevitabbo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave āsevitabbo dhammo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave āsevitabbo dhammo ti.

CLI

1. Bhāvetabbañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi na bhāvetabbañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave na bhāvetabbo dhammo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave na bhāvetabbo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave bhāvetabbo dhammo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave bhāvetabbo dhammo ti.

CLII

1. Bahulīkātabbañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi na bahulīkātabbañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave na bahulīkātabbo dhammo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave na bahulīkātabbo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave bahulīkātabbo dhammo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave bahulīkātabbo dhammo ti.

[page 247]

CLIII

1. Anussaritabbañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi na anussaritabbañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave na anussaritabbo dhammo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave na anussaritabbo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave anussaritabbo dhammo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave anussaritabbo dhammo ti.

CLIV

1. Sacchikātabbañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi na sacchikātabbañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave na sacchikātabbo dhammo?

Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave na sacchikātabbo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave sacchikātabbo dhammo?

Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sacchikātabbo dhammo ti.

Ariyamaggavaggo pañcamo.

Paṇṇāsako tatiyo

 


 

Puggala-Vagga

CLV

1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. Katamehi dasahi?

[page 248]

2. Micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaŋkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti, micchā-ājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti, micchāñāṇī hoti, micchāvimutti hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo.

3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo. Katamehi dasahi?

4. Sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaŋkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammā-ājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī hoti, sammāvimutti hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo ti.

CLVI-CLXVI

1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na bhajitabbo ... pe ... bhajitabbo ... pe ... na payirupāsitabbo ... payirupāsitabbo ... pe ... na pujjo hoti ... pe ... pujjo hoti ... na pāsaɱso hoti ... pe ... pāsaɱso hoti ... agāravo hoti ... sagāravo hoti ... pe ... appatikkho hoti ... pe ... sappatikkho hoti ... na ārādhako hoti ... pe ... ārādhako hoti ... na visujjhati ... pe ... visujjhati ... mānaɱ nādhibhoti ... pe ... mānaɱ adhibhoti

[page 249]

... paññāya na vaḍḍhati ... pe ... paññāya vaḍḍhati

... bahuɱ apuññaɱ pasavati ... bahuɱ puññaɱ pasavati. Katamehi dasahi?

2. Sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaŋkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammā-ājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī hoti, sammāvimutti hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo bahuɱ puññaɱ pasavatī ti.

Puggalavaggo chaṭṭho.

 


 

Jāṇussoṇi-Vagga

CLXVII

1. Tena kho pana samayena Jāṇussoṇi brāhmaṇo tadah' uposathe sīsaɱ nahāto navaɱ khomayugaɱ nivattho allaɱ kusamuṭṭhiɱ ādāya Bhagavato avidūre ekamantaɱ ṭhito hoti. Addasā kho Bhagavā Jāṇussoṇiɱ brāhmaṇaɱ tadah' uposathe sīsaɱ nahātaɱ navaɱ khomayugaɱ nivatthaɱ allaɱ kusamuṭṭhiɱ ādāya ekamantaɱ ṭhitaɱ, disvā Jāṇussoṇiɱ brāhmaṇaɱ etad avoca 'kin nu kho tvaɱ brāhmaṇa tadah' uposathe sīsaɱ nahāto navaɱ khomayugaɱ nivattho allaɱ kusamuṭṭhiɱ ādāya ekamantaɱ ṭhito, kiɱ nu khv ajja brāhmaṇa brāhmaṇakulassā' ti? 'Paccorohaṇī bho Gotama ajja brāhmaṇakulassā' ti.

[page 250]

'Yathākathaɱ pana brāhmaṇa brāhmaṇānaɱ paccorohaṇī hotī' ti? 'Idha bho Gotama brāhmaṇā tadah' uposathe sīsaɱ nahātā navaɱ khomayugaɱ nivatthā allena gomayena paṭhaviɱ opuñjitvā haritehi kusehi pattharitvā antarā ca velaɱ antarā ca agyāgāraɱ seyyaɱ kappenti.

Te taɱ rattiɱ tikkhattuɱ paccuṭṭhāya pañjalikā aggiɱ namassanti "paccorohāma bhavantaɱ paccorohāma bhavantan" ti, pahutena ca sappitelena navanītena aggiɱ santappenti. Tassā ca rattiyā accayena paṇītena khādaniyena bhojaniyena brāhmaṇe santappenti. Evaɱ kho bho Gotama brāhmaṇānaɱ paccorohaṇī hotī' ti. 'Aññathā kho brāhmaṇānaɱ paccorohaṇī, aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī' ti. 'Yathākathaɱ pana bho Gotama ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti? Sādhu me bhavaɱ Gotamo tathā dhammaɱ desetu, yathā ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī' ti. 'Tena hi brāhmaṇa suṇāhi sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmī' ti. 'Evaɱ bho' ti kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:--

2. Idha brāhmaṇa ariyasāvako iti paṭisañcikkhati 'pāṇātipātassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā ti. So iti paṭisaɱkhāya pāṇātipātaɱ pajahati, pāṇātipātā paccorohati ... 'Adinnādānassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya adinnādānaɱ pajahati, adinnādānā paccorohati ... 'Kāmesu micchācārassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya kāmesu micchācāraɱ pajahati, kāmesu micchācārā paccorohati ... 'Musāvādassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya musāvādaɱ pajahati,

[page 251]

musāvādā paccorohati ... 'Pisunāya vācāya kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya pisunavācaɱ pajahati, pisunāya vācāya paccorohati ... 'Pharusāya vācāya kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya pharusavācaɱ pajahati, pharusāya vācāya paccorohati ... 'Samphappalāpassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya samphappalāpaɱ pajahati, samphappalāpā paccorohati ... 'Abhijjhāya kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya abhijjhaɱ pajahati, abhijjhāya paccorohati ... 'Vyāpādassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya vyāpādaɱ pajahati, vyāpādā paccorohati ... 'Micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya micchādiṭṭhiɱ pajahati, micchādiṭṭhiyā paccorohati. Evaɱ kho brāhmaṇa ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī ti.

3. Aññathā bho Gotama brāhmaṇānaɱ paccorohaṇī aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti, imissā ca bho Gotama ariyassa vinaye paccorohaṇiyā brāhmaṇānaɱ paccorohaṇī kalaɱ nāgghati soḷasiɱ. Abhikkantaɱ bho Gotama ... pe ... upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatan ti.

CLXVIII

1. Ariyaɱ vo bhikkhave paccorohaṇiɱ desissāmi, taɱ suṇātha ... pe ... Bhagavā etad avoca: Katamā ca bhikkhave ariyā paccorohaṇī?

[page 252]

2. Idha bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati 'pāṇātipātassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya pāṇātipātaɱ pajahati, pāṇātipātā paccorohati ... pe ... 'Micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaɱkhāya micchādiṭṭhiɱ pajahati, micchādiṭṭhiyā paccorohati.

Ayaɱ vuccati bhikkhave ariyā paccorohaṇī ti.

CLXIX

1. Atha kho Saŋgāravo brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavatā saddiɱ sammodi ... pe ... Ekamantaɱ nisinno kho Saŋgāravo brāhmaṇo Bhagavantaɱ etad avoca 'kin nu kho bho Gotama orimaɱ tīraɱ, kiɱ pārimaɱ tīran' ti?

2. Pāṇātipāto kho brāhmaṇa orimaɱ tīraɱ, pāṇātipātā veramaṇī pārimaɱ tīraɱ. Adinnādānaɱ kho brāhmaṇā orimaɱ tīraɱ, adinnādānā veramaṇī pārimaɱ tīraɱ. Kāmesu micchācāro orimaɱ tīraɱ, kāmesu micchācārā veramaṇī pārimaɱ tīraɱ. Musāvādo orimaɱ tīraɱ, musāvādā veramaṇī pārimaɱ tīraɱ. Pisunā vācā orimaɱ tīraɱ, pisunāya vācāya veramaṇī pārimaɱ tīraɱ. Pharusā vācā orimaɱ tīraɱ, pharusāya vācāya veramaṇī pārimaɱ tīraɱ.

Samphappalāpo orimaɱ tīraɱ, samphappalāpā veramaṇī pārimaɱ tīraɱ. Abhijjhā orimaɱ tīraɱ, anabhijjhāya pārimaɱ tīraɱ. Vyāpādo orimaɱ tīraɱ, avyāpādo pārimaɱ tīraɱ. Micchādiṭṭhi orimaɱ tīraɱ, sammādiṭṭhi pārimaɱ tīraɱ.

Idaɱ kho brāhmaṇa orimaɱ tīraɱ, idaɱ pārimaɱ tīran ti.

[page 253]

Appakā te manussesu ye janā pāragāmino
athāyaɱ itarā pajā tīram evānudhāvati.
Ye ca kho samma-d-akkhāte dhamme dhammānuvattino
te janā pāram essanti maccudheyyaɱ suduttaraɱ.
Kaṇhaɱ dhammaɱ vippahāya sukkaɱ bhāvetha paṇḍito
okā anokam āgamma viveke yattha dūramaɱ.
Tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme akiñcano
pariyodapeyya attānaɱ cittaklesehi paṇḍito.
Yesaɱ sambodhiyaŋgesu sammācittaɱ subhāvitaɱ
ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā
khīṇāsavā jutimanto te loke parinibbutā ti.

CLXX

1. Orimañ ca vo bhikkhave tīraɱ desissāmi pārimañ ca tīraɱ, taɱ suṇātha ... pe ... Katamañ ca bhikkhave orimaɱ tīraɱ, katamañ ca pārimaɱ tīraɱ?

2. Pāṇātipāto kho bhikkhave orimaɱ tīraɱ, pāṇātipātā veramaṇī pārimaɱ tīraɱ. Adinnādānaɱ orimaɱ tīraɱ, adinnādānā veramaṇī pārimaɱ tīraɱ. Kāmesu micchācāro orimaɱ tīraɱ, kāmesu micchācārā veramaṇī pārimaɱ tīraɱ. Musāvādo orimaɱ tīraɱ, musāvādā veramaṇī pārimaɱ tīraɱ. Pisunā vācā orimaɱ tīraɱ, pisunāya vācāya veramaṇī pārimaɱ tīraɱ. Pharusā vācā orimaɱ tīraɱ, pharusāya vācāya veramaṇī pārimaɱ tīraɱ. Samphappalāpo orimaɱ tīraɱ, samphappalāpā veramaṇī pārimaɱ tīraɱ. Abhijjhā orimaɱ tīraɱ, anabhijjhā pārimaɱ tīraɱ.

Vyāpādo orimaɱ tīraɱ, avyāpādo pārimaɱ tīraɱ. Micchādiṭṭhi orimaɱ tīraɱ, sammādiṭṭhi pārimaɱ tīraɱ.

Idaɱ kho bhikkhave orimaɱ tīraɱ, idaɱ pārimaɱ tīran ti.

[page 254]

Appakā te manussesu ye janā pāragāmino athāyaɱ itarā pajā tīram evānudhāvati.

Ye ca kho samma-d-akkhāte dhamme dhammānuvattino te janā pāram essanti maccudheyyaɱ suduttaraɱ.

Kaṇhaɱ dhammaɱ vippahāya sukkaɱ bhāvetha paṇḍito okā anokam āgamma viveke yattha dūramaɱ.

Tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme akiñcano pariyodapeyya attānaɱ cittaklesehi paṇḍito.

Yesaɱ sambodhiyaŋgesu sammācittaɱ subhāvitaɱ anādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā khīṇāsavā jutimanto te loke parinibbutā ti.

CLXXI

1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā anatthañ ca, dhammañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabbaɱ. Katamo ca bhikkhave adhammo ca anattho ca?

2. Pāṇātipāto adinnādānaɱ kāmesu micchācāro musāvādo pisunā vācā pharusā vācā samphappalāpo abhijjhā vyāpādo micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave adhammo ca anattho ca. Katamo ca bhikkhave dhammo ca attho ca?

3. Pāṇātipātā veramaṇī adinnādānā veramaṇī kāmesu micchācārā veramaṇī musāvādā veramaṇī pisunāya vācāya veramaṇī pharusāya vācāya veramaṇī samphappalāpā veramaṇī anabhijjhā avyāpādo sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave dhammo ca attho ca.

Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā anatthañ ca, dhammañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti iti yan taɱ vuttaɱ, idaɱ etaɱ paṭicca vuttan ti.

[page 255]

CLXXII

1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti. Idam avoca Bhagavā, idaɱ vatvā Sugato uṭṭhāyāsanā vihāram pāvisi.

2. Atha kho tesaɱ bhikkhūnaɱ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaɱ kho no āvuso Bhagavā saɱkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraɱ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabho dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saɱkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajeyyā ti? Atha kho tesaɱ bhikkhūnaɱ etad ahosi: Ayaɱ kho āyasmā Mahākaccāno Satthu c'eva saɱvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaɱ sabrahmacārīnaɱ, pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saɱkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajituɱ. Yan nūna mayaɱ yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaŋkameyyāma, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Mahākaccānaɱ etam atthaɱ puccheyyāma.

Yathā no āyasmā Mahākaccāno vyākarissati, tathā naɱ dhāressāmā ti.

3. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā āyasmatā Mahākaccānena saddhiɱ sammodiɱsu; sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaɱ Mahākaccānaɱ etad avocuɱ: Idaɱ kho no āvuso Kaccāna Bhagavā saɱkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraɱ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca,

[page 256]

anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Tesaɱ no āvuso amhākaɱ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaɱ kho no āvuso Bhagavā saɱkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraɱ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saɱkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajeyyā ti?

Tesaɱ no āvuso amhākaɱ etad ahosi: Ayaɱ kho āyasmā Mahākaccāno Satthu c'eva saɱvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaɱ sabrahmacārīnaɱ, pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saɱkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajituɱ. Yan nūna mayaɱ yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaŋkameyyāma, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Mahākaccānaɱ etam atthaɱ puccheyyāma. Yathā no āyasmā Mahākaccāno vyākarissati, tathā naɱ dhāressāmā ti.

Vibhajat' āyasmā Mahākaccāno ti.

4. Seyyathā pi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva mūlaɱ atikkamma khandhaɱ sākhāpalāse sāraɱ pariyesitabbaɱ maññeyya, evaɱ sampadam idaɱ.

Āyasmantānaɱ Satthari sammukhībhūte taɱ Bhagavantaɱ atisitvā amhe etam atthaɱ paṭipucchitabbaɱ maññetha.

So h' āvuso Bhagavā jānaɱ jānāti passaɱ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī9

Tathāgato. So c'eva pan' etassa kālo ahosi, yaɱ tumhe Bhagayantaɱ yeva upasaŋkamitvā etam atthaɱ puccheyyātha.

[page 257]

Yathā vo Bhagavā vyākareyya, tathā naɱ dhāreyyāthā ti.

5. Addhāvuso Kaccāna Bhagavā jānaɱ jānāti passaɱ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī Tathāgato. So c'eva pan' etassa kālo ahosi, yaɱ mayaɱ Bhagavantaɱ yeva upasaŋkamitvā etam atthaɱ puccheyyāma. Yathā no Bhagavā vyākareyya, tathā naɱ dhāreyyāma. Api cāyasmā Mahākaccāno Satthu c'eva saɱvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaɱ sabrahmacārīnaɱ, pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saɱkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajituɱ. Vibhajat' āyasmā Mahākaccāno agarukaritvā ti.

6. Tena h' āvuso suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evam āvuso' ti kho te bhikkhū āyasmato Mahākaccānassa paccassosuɱ. āyasmā Mahākaccāno etad avoca: Yaɱ kho no āvuso Bhagavā saɱkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraɱ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Katamo cāvuso adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho?

7. Pāṇātipāto āvuso adhammo, pāṇātipātā veramaṇī dhammo, ye ca pāṇātipātapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Adinnādānaɱ āvuso adhammo, adinnādānā veramaṇī dhammo, ye ca adinnādānapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,

[page 258]

ayaɱ anattho, adinnādānā veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Kāmesu micchācāro āvuso adhammo, kāmesu micchācārā veramaṇī dhammo, ye ca kāmesu micchācārapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, kāmesu micchācārā veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Musāvādo āvuso adhammo, musāvādā veramaṇī dhammo, ye ca musāvādapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, musāvādā veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Pisunā vācā āvuso adhammo, pisunāya vācāya veramaṇī dhammo, ye ca pisunavācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, pisunāya vācāya veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho.

Pharusā vācā āvuso adhammo, pharusāya vācāya veramaṇī dhammo, ye ca pharusavācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Samphappalāpo āvuso adhammo, samphappalāpā veramaṇī dhammo, ye ca samphappalāpapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, samphappalāpā veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Abhijjhā āvuso adhammo, anabhijjhā dhammo, ye ca abhijjhāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, anabhijjhāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho.

Vyāpādo āvuso adhammo, avyāpādo dhammo, ye ca vyāpādapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, avyāpādapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Micchādiṭṭhi āvuso adhammo, sammādiṭṭhi dhammo, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Yaɱ kho no āvuso Bhagavā saɱkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraɱ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca,

[page 259]

anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti, imassa kho ahaɱ āvuso Bhagavatā saɱkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhajitvā evaɱ vitthārena atthaɱ ājānāmi, ākaŋkhamānā ca pana tumhe āvuso Bhagavantaɱ yeva upasaŋkamitvā etam atthaɱ puccheyyātha. Yathā vo Bhagavā vyākaroti, tathā naɱ dhāreyyāthā ti. 'Evam āvuso' ti kho te bhikkhū āyasmato Mahākaccānassa bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaɱ etad avocuɱ:--

8. Yaɱ kho no bhante Bhagavā saɱkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā utthāyāsanā vihāraɱ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Tesaɱ no bhante amhākaɱ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaɱ kho no āvuso Bhagavā saɱkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraɱ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saɱkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ vibhajeyyā ti? Tesaɱ no bhante amhākaɱ etad ahosi: Ayaɱ kho āyasmā Mahākaccāno Satthu c'eva saɱvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaɱ sabrahmacārīnaɱ, pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saɱkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajituɱ.

[page 260]

Yan nūna mayaɱ yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaŋkameyyāma, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Mahākaccānaɱ etam atthaɱ puccheyyāma. Yathā no āyasmā Mahākaccāno vyākarissati, tathā naɱ dhāressāmā ti. Atha kho mayaɱ bhante yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaŋkamimhā, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Mahākaccānaɱ etam atthaɱ pucchimhā. Tesaɱ no bhante āyasmatā Mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi vyañjanehi attho suvibhatto ti.

9. Sādhu sādhu bhikkhave, paṇḍito bhikkhave Mahākaccāno, mahāpañño bhikkhave Mahākaccāno, maɱ ce pi tumhe bhikkhave upasaŋkamitvā etam atthaɱ puccheyyātha, aham pi c' etaɱ evam eva vyākareyyaɱ. Yathā taɱ Mahākaccānena vyākataɱ, eso c'eva tassa attho, evañ ca naɱ dhāreyyāthā ti.

CLXXIII

1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti. Katamo ca bhikkhave adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho?

2. Pāṇātipāto bhikkhave adhammo, pāṇātipātā veramaṇī dhammo, ye ca pāṇātipātapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho. Adinnādānaɱ bhikkhave adhammo, adinnādānā veramaṇī dhammo ... kāmesu micchācāro bhikkhave adhammo,

[page 261]

kāmesu micchācārā veramaṇī dhammo ... musāvādo bhikkhave adhammo, musāvādā veramaṇī dhammo ... pisunā vācā bhikkhave adhammo, pisunāya vācāya veramaṇī dhammo ... pharusā vācā bhikkhave adhammo, pharusāya vācāya veramaṇī dhammo ... samphappalāpo bhikkhave adhammo, samphappalāpā veramaṇī dhammo ... abhijjhā bhikkhave adhammo, anabhijjhā dhammo ... vyāpādo bhikkhave adhammo, avyāpādo dhammo ... micchādiṭṭhi bhikkhave adhammo, sammādiṭṭhi dhammo, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaɱ anattho, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriɱ gacchanti, ayaɱ attho.

3. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttan ti.

CLXXIV

1. Pāṇātipātaɱ p' ahaɱ bhikkhave tividhaɱ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Adinnādānaɱ p' ahaɱ bhikkhave tividhaɱ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Kāmesu micchācāraɱ p' ahaɱ bhikkhave tividhaɱ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Musāvādaɱ p' ahaɱ bhikkhave tividhaɱ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Pisunavācaɱ p' ahaɱ bhikkhave tividhaɱ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Pharusavācaɱ p' ahaɱ bhikkhave tividhaɱ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Samphappalāpaɱ p' ahaɱ bhikkhave tividhaɱ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Abhijjhaɱ p' ahaɱ bhikkhave tividhaɱ vadāmi:

[page 262]

lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Vyāpādaɱ p' ahaɱ bhikkhave tividhaɱ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Micchādiṭṭhiɱ p' ahaɱ bhikkhave tividhaɱ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi.

2. Iti kho bhikkhave lobho kammanidānasambhavo doso kammanidānasambhavo moho kammanidānasambhavo, lobhakkhayā kammanidānasaɱkhayo dosakkhayā kammanidānasaɱkhayo mohakkhayā kammanidānasaɱkhayo ti.

CLXXV

1. Saparikkamano ayaɱ bhikkhave dhammo nāyaɱ dhammo aparikkamano. Kathañ ca bhikkhave saparikkamano ayaɱ dhammo nāyaɱ dhammo aparikkamano?

2. Pāṇātipātissa bhikkhave pāṇātipātā veramaṇī parikkamanaɱ hoti, adinnādāyissa bhikkhave adinnādānā veramaṇī parikkamanaɱ hoti, kāmesu micchācārassa bhikkhave kāmesu micchācārā veramaṇī parikkamanaɱ hoti, musāvādassa bhikkhave musāvādā veramaṇī parikkamanaɱ hoti, pisunāvācassa bhikkhave pisunāya vācāya veramaṇī parikkamanaɱ hoti, pharusāvācassa bhikkhave pharusāya vācāya veramaṇī parikkamanaɱ hoti, samphappalāpassa bhikkhave samphappalāpā veramaṇī parikkamanaɱ hoti, abhijjālussa bhikkhave anabhijjhā parikkamanaɱ hoti, vyāpādassa bhikkhave avyāpādo parikkamanaɱ hoti, micchādiṭṭhikassa bhikkhave sammādiṭṭhi parikkamanaɱ hoti.

Evaɱ kho bhikkhave parikkamanaɱ hoti.

Evaɱ kho bhikkhave saparikkamano ayaɱ dhammo nāyaɱ dhammo aparikkamano ti.

[page 263]

CLXXVI

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Pāvāyaɱ viharati Cundassa kammāraputtassa ambavane. Atha kho Cundo kammāraputto yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Cundaɱ kammāraputtaɱ Bhagavā etad avoca 'kassa no tvaɱ Cunda soceyyāni rocesī' ti? 'Brāhmaṇā bhante pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññāpenti, tesāhaɱ soceyyāni rocemī' ti. 'Yathākathaɱ pana Cunda brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññāpentī' ti? 'Idha bhante brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā, te sāvakaɱ evaɱ samādapenti 'ehi tvaɱ ambho purisa kālass' eva vuṭṭhahanto 'va sayanamhā paṭhaviɱ āmaseyyāsi; no ce paṭhaviɱ āmaseyyāsi, allāni gomayāni āmaseyyāsi; no ce allāni gomayāni āmaseyyāsi, haritāni tiṇāni āmaseyyāsi; no ce haritāni tiṇāni āmaseyyāsi, aggiɱ paricareyyāsi; no ce aggiɱ paricareyyāsi, pañjaliko ādiccaɱ namasseyyāsi, no ce pañjaliko ādiccaɱ namasseyyāsi, sāyatatiyakaɱ udakaɱ oroheyyāsī' ti. 'Evaɱ kho bhante brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññāpenti, tesāhaɱ soceyyāni rocemī' ti. 'Aññathā kho Cunda brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññāpenti, aññathā ca pana ariyassa vinaye soceyyaɱ hotī' ti.

[page 264]

'Yathākathaɱ pana bhante ariyassa vinaye soceyyaɱ hoti? Sādhu me bhante Bhagavā tathā dhammaɱ desetu, yathā ariyassa vinaye soceyyaɱ hotī' ti. 'Tena hi Cunda suṇāhi sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmī' ti. 'Evaɱ bhante' ti kho Cundo kammāraputto Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:--

2. Tividhaɱ kho Cunda kāyena asoceyyaɱ hoti, catubbidhaɱ vācāya asoceyyaɱ hoti, tividhaɱ manasā asoceyyaɱ hoti. Kathañ ca Cunda tividhaɱ kāyena asoceyyaɱ hoti?

3. Idha Cunda ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu. Adinnādāyī hoti, yan taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ gāmagataɱ vā araññagataɱ vā, taɱ adinnaɱ theyyasaɱkhātaɱ ādātā hoti. Kāmesu micchācārī hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhittā pi, tathārūpāsu cārittaɱ āpajjitā hoti.

Evaɱ kho Cunda tividhaɱ kāyena asoceyyaɱ hoti.

Kathañ ca Cunda catubbidhaɱ vācāya asoceyyaɱ hoti?

4. Idha Cunda ekacco musāvādī hoti, sabhāgato vā parisagato vā {ñātimajjhagato} vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'eh' ambho purisa, yaɱ jānāsi, taɱ vadehī' ti so ajānaɱ vā 'ahaɱ jānāmī' ti jānaɱ vā 'ahaɱ na jānāmī' ti apassaɱ vā 'ahaɱ passāmī' ti passaɱ vā 'ahaɱ na passāmī' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti.

[page 265]

Pisunāvāco hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaɱ bhedāya amutra vā sutvā imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya iti samaggānaɱ vā bhettā bhinnānaɱ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Pharusāvāco hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaɱvattanikā, tathārūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Samphappalāpī hoti, akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī anidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti akālena anapadesaɱ apariyantavatiɱ anatthasaɱhitaɱ.

Evaɱ kho Cunda catubbidhaɱ vācāya asoceyyaɱ hoti.

Kathañ ca Cunda tividhaɱ manasā asoceyyaɱ hoti?

5. Idha Cunda ekacco abhijjhālu hoti, yan taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ, taɱ abhijjhitā hoti 'aho vata yaɱ parassa, taɱ mama assā' ti. Vyāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaŋkappo 'ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuɱ iti vā' ti. Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano 'natthi dinnaɱ natthi yiṭṭhaɱ natthi hutaɱ, natthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko, natthi ayaɱ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaɱ parañ ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.

Evaɱ kho Cunda tividhaɱ manasā asoceyyaɱ hoti.

[page 266]

6. Ime kho Cunda dasa akusalakammapathā. Imehi kho Cunda dasahi akusalehi kammapathehi samannāgato kālass' eva vuṭṭhahanto 'va sayanamhā paṭhaviɱ ce pi āmasati, asuci yeva hoti. No ce pi paṭhaviɱ āmasati, asuci yeva hoti. Allāni ce pi gomayāni āmasati, asuci yeva hoti.

No ce pi allāni gomayāni āmasati, asuci yeva hoti. Haritāni ce pi tiṇāni āmasati, asuci yeva hoti. No ce pi haritāni tiṇāni āmasati, asuci yeva hoti. Aggiɱ ce pi paricarati, asuci yeva hoti. No ce pi aggiɱ paricarati, asuci yeva hoti. Pañjaliko ce pi ādiccaɱ namassati, asuci yeva hoti. No ce pi pañjaliko ādiccaɱ namassati, asuci yeva hoti. Sāyatatiyakaɱ ce pi udakaɱ orohati, asuci yeva hoti. No ce pi sāyatatiyakaɱ udakaɱ orohati, asuci yeva hoti. Taɱ kissa hetu? Ime Cunda dasa akusalakammapathā asuci yeva honti asucikaraṇā ca. Imesaɱ pana Cunda dasannaɱ akusalānaɱ kammapathānaɱ sammannāgamanahetu nirayo paññāyati tiracchānayoni paññāyati pettivisayo paññāyati yā vā pan' aññā pi kāci duggatiyo.

7. Tividhaɱ kho Cunda kāyena soceyyaɱ hoti, catubbidhaɱ vācāya soceyyaɱ hoti, tividhaɱ manasā soceyyaɱ hoti. Kathañ ca Cunda tividhaɱ kāyena soceyyaɱ hoti?

8. Idha Cunda ekacco pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānupampī viharati. Adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yan taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ gāmagataɱ vā araññagataɱ vā, na taɱ adinnaɱ theyyasaɱkhātaɱ ādātā hoti. Kāmesu micchācāraɱ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhittā pi,

[page 267]

tathārūpāsu na cārittaɱ āpajjitā hoti.

Evaɱ kho Cunda tividhaɱ kāyena soceyyaɱ hoti.

Kathañ ca Cunda catubbidhaɱ vācāya soceyyaɱ hoti?

9. Idha Cunda ekacco musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'eh' ambho purisa yaɱ jānāsi, taɱ vadehī' ti so ajānaɱ vā 'ahaɱ na jānāmī' ti jānaɱ vā 'ahaɱ jānāmī' ti apassaɱ vā 'ahaɱ na passāmī' ti passaɱ vā 'ahaɱ passāmī' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunavācaɱ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, na ito sutvā amutra akkhātā imesaɱ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya, iti bhinnānaɱ vā sandhātā sahitānaɱ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Pharusavācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaniyā hadayaŋgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti kālena sāpadesaɱ pariyantavatiɱ atthasaɱhitaɱ.

Evaɱ kho Cunda catubbidhaɱ vācāya soceyyaɱ hoti.

Kathañ ca Cunda tividhaɱ manasā soceyyaɱ hoti?

10. Idha Cunda ekacco anabhijjhālu hoti, yan taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ, taɱ anabhijjhitā hoti 'aho vata yaɱ parassa, taɱ mama assā' ti. Avyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaŋkappo 'ime sattā averā avyāpajjhā anīghā sukhī attānaɱ pariharantū' ti. Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano 'atthi dinnaɱ atthi yiṭṭhaɱ atthi hutaɱ,

[page 268]

atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko, atthi ayaɱ loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaɱ parañ ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.

Evaɱ kho Cunda tividhaɱ manasā soceyyaɱ hoti.

11. Ime kho Cunda dasa kusalakammapathā. Imehi kho Cunda dasahi kusalehi dhammapathehi samannāgato kālass' eva vuṭṭhahanto 'va sayanamhā paṭhaviɱ ce pi āmasati, suci yeva hoti. No ce pi paṭhaviɱ āmasati, suci yeva hoti. Allāni ce pi gomayāni āmasati, suci yeva hoti.

No ce pi allāni gomayāni āmasati, suci yeva hoti. Haritāni ce pi tiṇāni āmasati, suci yeva hoti. No ce pi haritāni tiṇāni āmasati, suci yeva hoti. Aggiɱ ce pi paricarati, suci yeva hoti. No ce pi aggiɱ paricarati, suci yeva hoti. Pañjaliko ce pi ādiccaɱ namassati, suci yeva hoti.

No ce pi pañjaliko ādiccaɱ namassati, suci yeva hoti.

Sāyatatiyakaɱ ce pi udakaɱ orohati, suci yeva hoti. No ce pi sāyatatiyakaɱ udakaɱ orohati, suci yeva hoti. Taɱ kissa hetu? Ime Cunda dasa kusalakammapathā suci yeva honti sucikaraṇā ca. Imesañ ca pana Cunda dasannaɱ kusalānaɱ kammapathānaɱ samannāgamahetu devā paññāyanti manussā paññāyanti yā vā pan' aññā pi kāci sugatiyo ti.

12. Evaɱ vutte Cundo kammāraputto Bhagavantaɱ etad avoca 'abhikkantaɱ bhante ... pe ... upāsakaɱ maɱ bhante Bhagavā dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatan' ti.

[page 269]

CLXXVII

1. Atha kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi; sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo Bhagavantaɱ etad avoca 'mayam assu bho Gotama brāhmaṇā nāma dānāni dema, saddhāni karoma: idaɱ dānaɱ petānaɱ ñātisālohitānaɱ upakappatu, idaɱ dānaɱ petā ñātisālohitā paribhuñjantū' ti. 'Kacci taɱ bho Gotama dānaɱ petānaɱ ñātisālohitānaɱ upakappati, kacci te petā ñātisālohitā taɱ dānaɱ pāribhuñjantī' ti? 'ṭhāne kho brāhmaṇa upakappati no aṭṭhāne' ti. 'Katamañ ca pana bho Gotama ṭhānaɱ, katamaɱ aṭṭhānan' ti?

2. Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā nirayaɱ upapajjati. Yo nerayikānaɱ sattānaɱ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati.

Idaɱ pi kho brāhmaṇa aṭṭhānaɱ, yattha ṭhitassa taɱ dānaɱ na upakappati.

3. Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti ... pe ... micchādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniɱ upapajjati. Yo tiracchānayonikānaɱ sattānaɱ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idam pi kho brāhmaṇa aṭṭhānaɱ, yattha ṭhitassa taɱ dānaɱ na upakappati.

4. Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti,

[page 270]

pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā manussānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Yo manussānaɱ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idam pi kho brāhmaṇa aṭṭhānaɱ, yattha ṭhitassa taɱ dānaɱ na upakappati.

5. Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Yo devānaɱ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati.

Idam pi kho brāhmaṇa aṭṭhānaɱ, yattha ṭhitassa taɱ dānaɱ na upakappati.

6. Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti ... pe ... micchādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā pettivisayaɱ upapajjati. Yo pettivisayikānaɱ sattānaɱ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati, yaɱ vā pan' assa ito anuppavecchanti mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idaɱ kho brāhmaṇa ṭhānaɱ, yattha ṭhitassa taɱ dānaɱ upakappatī ti.

7. 'Sace pana bho Gotama so peto ñātisālohito taɱ ṭhānaɱ anupapanno hoti, ko taɱ dānaɱ paribhuñjatī' ti? 'Aññe pi 'ssa brāhmaṇa petā ñātisālohitā taɱ ṭhānaɱ upapannā honti, te taɱ dānaɱ paribhuñjantī' ti. 'Sace pana bho Gotama so c'eva peto ñātisālohito taɱ ṭhānaɱ anupapanno hoti, aññe pi 'ssa petā ñātisālohitā taɱ ṭhānaɱ anupapannā honti, ko taɱ dānaɱ paribhuñjatī' ti?

'Aṭṭhānaɱ kho etaɱ brāhmaṇa anavakāso, yan taɱ ṭhānaɱ vivittaɱ assa iminā dīghena addhunā, yad idaɱ petehi ñātisālohitehi.

[page 271]

Api ca brāhmaṇa dāyako pi anipphalo' ti. 'Aṭṭhāne pi bhavaɱ Gotamo parikappaɱ vadatī' ti? 'Aṭṭhāne pi kho ahaɱ brāhmaṇa parikappaɱ vadāmi. Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti. So dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ. So kāyassa bhedā parammaraṇā hatthīnaɱ sahavyataɱ upapajjati. So tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaɱkārassa. Yaɱ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālu vyāpannacitto micchādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā parammaraṇā hatthīnaɱ sahavyataɱ upapajjati. Yañ ca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ, tena so tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaɱkārassa.

Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti. So dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ. So kāyassa bhedā parammaraṇā assānaɱ sahavyataɱ upapajjati ... pe ... gunnaɱ sahavyataɱ upapajjati ... kukkurānaɱ sahavyataɱ upapajjati. So tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaɱkārassa. Yaɱ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālu vyāpannacitto micchādiṭṭhiko,

[page 272]

tena so kāyassa bhedā parammaraṇā kukkurānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Yañ ca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ, tena so tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaɱkārassa. Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti. So dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ. So kāyassa bhedā parammaraṇā manussānaɱ sahavyataɱ upapajjati. So tattha lābhī hoti mānusakānaɱ pañcannaɱ kāmaguṇānaɱ. Yaɱ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu avyāpannacitto sammādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā parammaraṇā manussānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Yañ ca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ, tena so tattha lābhī hoti mānusakānaɱ pañcannaɱ kāmaguṇānaɱ. Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhiko hoti. So dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ. So kāyassa bhedā parammaraṇā devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. So tattha lābhī hoti dibbānaɱ pañcannaɱ kāmaguṇānaɱ.

[page 273]

Yaɱ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā parammaraṇā devānaɱ sahavyataɱ upapajjati. Yañ ca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaɱ pānaɱ vatthaɱ yānaɱ mālāgandhavilepanaɱ seyyāvasathapadīpeyyaɱ, tena so tattha lābhī hoti dibbānaɱ pañcannaɱ kāmaguṇānaɱ.

Api ca brāhmaṇa dāyako pi anipphalo' ti.

8. 'Acchariyaɱ bho Gotama, abbhutaɱ bho Gotama, yāvañ c' idaɱ bho Gotama alam eva dānāni dātuɱ, alaɱ saddhāni kātuɱ, yatra hi nāma dāyako pi anipphalo' ti.

'Evam etaɱ brāhmaṇa, dāyako pi hi brāhmaṇa anipphalo' ti. 'Abhikkantaɱ bho Gotama ... pe ... upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatan' ti.

Jāṇussoṇivaggo sattamo.

 


 

Sādhu-Vagga

CLXXVIII

1. Sādhuñ ca vo bhikkhave desissāmi asādhuñ ca, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ.

[page 274]

Bhagavā etad avoca:--

2. Katamañ ca bhikkhave asādhuɱ?

Pāṇātipāto adinnādānaɱ kāmesu micchācāro musāvādo pisunā vācā pharusā vācā samphappalāpo abhijjhā vyāpādo micchādiṭṭhi.

Idaɱ vuccati bhikkhave asādhuɱ.

3. Katamañ ca bhikkhave sādhuɱ?

Pāṇātipātā veramaṇī adinnādānā veramaṇī kāmesu micchācārā veramaṇī musāvādā veramaṇī pisuṇāya vācāya veramaṇī pharusāya vācāya veramaṇī samphappalāpā veramaṇī anabhijjhā avyāpādo sammādiṭṭhi.

Idaɱ vuccati bhikkhave sādhun ti.

CLXXIX

1. Ariyadhammañ ca vo bhikkhave desissāmi anariyadhammañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave anariyo dhammo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave anariyo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave ariyo dhammo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave ariyo dhammo ti.

CLXXX

1. Kusalañ ca vo bhikkhave desissāmi akusalañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamañ ca bhikkhave akusalaɱ?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Idaɱ vuccati bhikkhave akusalaɱ.

[page 275]

3. Katamañ ca bhikkhave kusalaɱ?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Idaɱ vuccati bhikkhave kusalan ti.

CLXXXI

1. Atthañ ca vo bhikkhave desissāmi anatthañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave anattho?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave anattho.

3. Katamo ca bhikkhave attho?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave attho ti.

CLXXXII

1. Dhammañ ca vo bhikkhave desissāmi adhammañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave adhammo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave adhammo.

3. Katamo ca bhikkhave dhammo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave dhammo ti.

CXXXIII

1. Sāsavañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi anāsavañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave sāsavo dhammo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sāsavo dhammo.

[page 276]

3. Katamo ca bhikkhave anāsavo dhammo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave anāsavo dhammo ti.

CLXXXIV

1. Sāvajjañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi anavajjañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave sāvajjo dhammo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sāvajjo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave anavajjo dhammo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave anavajjo dhammo ti.

CLXXXV

1. Tapanīyañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi atapanīyañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave tapanīyo dhammo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave tapanīyo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave atapanīyo dhammo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave atapanīyo dhammo ti.

CLXXXVI

1. ācayapagāmiñ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi apacayagāmiñ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave ācayagāmī dhammo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave ācayagāmī dhammo.

[page 277]

3. Katamo ca bhikkhave apacayagāmī dhammo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave apacayagāmī dhammo ti.

CLXXXVII

1. Dukkhudrayañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi sukhudrayañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave dukkhudrayo dhammo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave dukkhudrayo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave sukhudrayo dhammo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sukhudrayo dhammo ti.

CLXXXVIII

1. Dukkhavipākañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi sukhavipākañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave dukkhavipāko dhammo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave dukkhavipāko dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave sukhavipāko dhammo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sukhavipāko dhammo ti.

Sādhuvaggo aṭṭhamo

[page 278]

 


 

Ariyamagga-Vagga

CLXXXIX

1. Ariyamaggañ ca vo bhikkhave desissāmi anariyamaggañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave anariyo maggo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave anariyo maggo.

3. Katamo ca bhikkhave ariyo maggo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave ariyo maggo ti.

CXC

1. Kaṇhamaggañ ca vo bhikkhave desissāmi sukkamaggañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave kaṇho maggo?

Pāṇātipāto:. pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave kaṇho maggo.

3. Katamo ca bhikkhave sukko maggo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sukko maggo ti.

CXCI

1. Saddhammañ ca vo bhikkhave desissāmi asaddhammañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave asaddhammo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave asaddhammo.

3. Katamo ca bhikkhave saddhammo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave saddhammo ti.

[page 279]

CXCII

1. Sappurisadhammañ ca vo bhikkhave desissāmi asappurisadhammañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave asappurisadhammo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave asappurisadhammo.

3. Katamo ca bhikkhave sappurisadhammo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sappurisadhammo ti.

CXCIII

1. Uppādetabbañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi na uppādetabbañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave na uppādetabbo dhammo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave na uppādetabbo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave uppādetabbo dhammo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave uppādetabbo dhammo ti.

CXCIV

1. āsevitabbañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi na āsevitabbañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave na āsevitabbo dhammo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave āsevitabbo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave āsevitabbo dhammo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave āsevitabbo dhammo ti.

[page 280]

CXCV

1. Bāvetabbañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi na bhāvetabbañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave na bhāvetabbo dhammo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave na bhāvetabbo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave bhāvetabbo dhammo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave bhāvetabbo dhammo ti.

CXCVI

1. Bahulīkātabbañ ca vo bhikkhave dhammañ ca desissāmi na bahulīkātabbañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave na bahulīkātabbo dhammo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave na bahulīkātabbo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave bahulīkātabbo dhammo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave bahulīkātabbo dhammo ti.

CXCVII

1. Anussaritabbañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi na anussaritabbañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave na anussaritabbo dhammo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave na anussaritabbo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave anussaritabbo dhammo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave anussaritabbo dhammo ti.

[page 281]

CXCVIII

1. Sacchikātabbañ ca vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi na sacchikātabbañ ca, taɱ suṇātha ... pe ...

2. Katamo ca bhikkhave na sacchikātabbo dhammo?

Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave na sacchikātabbo dhammo.

3. Katamo ca bhikkhave sacchikātabbo dhammo?

Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sacchikātabbo dhammo ti.

Ariyamaggavaggo navamo.

 


 

Puggala-Vagga

CXCIX

1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. Katamehi dasahi?

2. Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo.

3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo. Katamehi dasahi?

4. Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti,

[page 282]

samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo.

5. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na bhajitabbo ... pe ... bhajitabbo ... pe ... na payirupāsitabbo ... pe ... payirupāsitabbo ... na pujjo hoti ... pujjo hoti ... pe ... na pāsaɱso hoti ... pāsaɱso hoti ... agāravo hoti ... pe ... sagāravo hoti ... appatikkho hoti ... pe ... sappatikkho hoti ... na ārādhako hoti ... ārādhako hoti ... na visujjhati ... pe ... visujjhati ... mānaɱ nādhibhoti ... pe ... mānaɱ adhibhoti ... paññāya na vaḍḍhati ... pe ... paññāya vaḍḍhati ... bahuɱ apuññaɱ pasavati ... pe ... bahuɱ puññaɱ pasavati. Katamehi dasahi?

6. Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo bahuɱ puññaɱ pasavatī ti.

Puggalavaggo dasamo.

Paṇṇāsako catuttho.

[page 283]

 


 

Karajakāya-Vagga

CC

1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi dasahi?

2. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu.

Adinnādāyī hoti, yan taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ gāmagataɱ vā araññagataɱ vā, taɱ adinnaɱ theyyasaɱkhātaɱ ādātā hoti. Kāmesu micchācārī hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhittā pi, tathārūpāsu cārittaɱ āpajjitā hoti. Musāvādī hoti sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'eh' ambho purisa, yaɱ jānāsi, taɱ vadehī' ti, so ajānaɱ vā 'ahaɱ jānāmī' ti jānaɱ vā 'ahaɱ na jānāmī' ti apassaɱ vā 'ahaɱ passāmī' ti passaɱ vā 'ahaɱ na passāmī' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti.

Pisunāvāco hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaɱ bhedāya amutra vā sutvā imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya, iti samaggānaɱ vā bhettā bhinnānaɱ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Pharusāvāco hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaɱvattanikā, tam tathārūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī anidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti akālena anapadesaɱ apariyantavatiɱ anatthasaɱhitaɱ.

[page 284]

Abhijjhālu hoti, yan taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ, taɱ abhijjhitā hoti 'aho vata yaɱ parassa, taɱ mama assā' ti. Vyāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaŋkappo 'ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuɱ iti vā' ti. Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano 'natthi dinnaɱ natthi yiṭṭhaɱ natthi hutaɱ, natthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko, natthi ayaɱ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaɱ parañ ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi dasahi?

4. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yan taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ gāmagataɱ vā araññagataɱ vā, na taɱ adinnaɱ theyyasaɱkhātaɱ ādātā hoti. Kāmesu micchācāraɱ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhittā pi, tathārūpāsu na cārittaɱ āpajjitā hoti. Musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhāgato parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'eh' ambho purisa, yaɱ jānāsi, taɱ vadehī' ti so ajānaɱ vā 'ahaɱ na jānāmī' ti jānaɱ vā 'ahaɱ jānāmī' ti apassaɱ vā 'ahaɱ na passāmī' ti passaɱ vā 'ahaɱ passāmī' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.

[page 285]

Pisunavācaɱ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, na ito sutvā amutra akkhātā imesaɱ bhedāya amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya, iti bhinnānaɱ vā sandhātā sahitānaɱ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Pharusavācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaniyā hadayaŋgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti, kālena sāpadesaɱ pariyantavatiɱ atthasaɱhitaɱ.

Anabhijjhālu hoti, yan taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ, taɱ anabhijjhitā hoti 'aho vata yaɱ parassa, taɱ mama assā' ti. Avyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaŋkappo 'ime sattā averā avyāpajjhā anīghā sukhī attānaɱ pariharantū' ti. Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano 'atthi dinnaɱ atthi yiṭṭhaɱ atthi hutaɱ, atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko, atthi ayaɱ loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaɱ parañ ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

CCI

1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi dasahi?

2. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu.

Adinnādāyī hoti ... pe ... kāmesu micchācārī hoti ... musāvādī hoti ... pisunāvāco hoti ... pharusāvāco hoti

[page 286]

... samphappalāpī hoti ... abhijjhālu hoti ... vyāpannacitto hoti ... micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano 'natthi dinnaɱ natthi yiṭṭhaɱ natthi hutaɱ, natthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko, natthi ayaɱ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaɱ parañ ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi dasahi?

4. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti ... pe ... kāmesu micchācāraɱ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti ... musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato hoti ... pe ... pharusavācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti ... samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti ... anabhijjhālu hoti ... avyāpannacitto hoti ... sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano 'atthi dinnaɱ atthi yiṭṭhiɱ atthi hutaɱ, atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko, atthi ayaɱ loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaɱ parañ ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

CCII

1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi dasahi?

[page 287]

2. Pāṇātipātī hoti ... adinnādāyī hoti ... kāmesu micchācārī hoti ... musāvādī hoti ... pisunāvāco hoti ... pharusāvāco hoti ... samphappalāpī hoti ... abhijjhālu hoti ... vyāpannacitto hoti ... micchādiṭṭhiko hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi dasahi?

4. Pāṇātipātā paṭivirato hoti ... adinnādānā paṭivirato hoti ... kāmesu micchācārā paṭivirato hoti ... musāvādā paṭivirato hoti ... pisunāya vācāya paṭivirato hoti ... pharusāya vācāya paṭivirato hoti ... samphappalāpā paṭivirato hoti ... anabhijjhālu hoti ... avyāpannacitto hoti ... sammādiṭṭhiko hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

CCIII

1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataɱ nikkhittā evaɱ niraye. Katamehi dasahi?

2. Pāṇātipātinī hoti ... pe ... micchādiṭṭhikā hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataɱ nikkhittā evaɱ niraye.

3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataɱ nikkhittā evaɱ sagge. Katamehi dasahi?

4. Pāṇātipātā paṭiviratā hoti ... pe ... sammādiṭṭhikā hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataɱ nikkhittā evaɱ sagge ti.

[page 288]

CCIV

1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā avisāradā agāraɱ ajjhāvasati. Katamehi dasahi?

2. Pāṇātipātinī hoti ... adinnādāyinī hoti ... kāmesu micchācārinī hoti ... musāvādinī hoti ... pisunāvācā hoti ... pharusāvācā hoti ... samphappalāpinī hoti ... abhijjhālunī hoti ... vyāpannacittā hoti ... micchādiṭṭhikā hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā avisāradā agāraɱ ajjhāvasati.

3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā visāradā agāraɱ ajjhāvasati. Katamehi dasahi?

4. Pāṇātipātā paṭiviratā hoti ... adinnādānā paṭiviratā hoti ... kāmesu micchācārā paṭiviratā hoti ... musāvādā paṭiviratā hoti ... pisunāya vācāya paṭiviratā hoti ... pharusāya vācāya paṭiviratā hoti ... samphappalāpā paṭiviratā hoti ... anabhijjhālunī hoti ... avyāpannacittā hoti ... sammādiṭṭhikā hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā visāradā agāraɱ ajjhāvasatī ti.

CCV

1. Saɱsappaniyapariyāyaɱ vo bhikkhave dhammapariyāyaɱ desissāmi, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Katamo ca so bhikkhave saɱsappaniyapariyāyo dhammapariyāyo?

Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaɱ kammaɱ karonti kalyāṇaɱ vā pāpakaɱ vā, tassa dāyādā bhavanti.

[page 289]

3. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu.

So saɱsappati kāyena, saɱsappati vācāya, saɱsappati manasā. Tassa jimhaɱ kāyakammaɱ hoti, jimhaɱ vacīkammaɱ, jimhaɱ manokammaɱ, jimhā gati, jimh' upapatti.

Jimhagatikassa kho panāhaɱ bhikkhave jimhupapattikassa dvinnaɱ gatīnaɱ aññataraɱ gatiɱ vadāmi: ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saɱsappajātikā tiracchānayoni.

Katamā ca sā bhikkhave saɱsappajātikā tiracchānayoni?

Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā ye vā pan' aññe pi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saɱsappanti. Iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaɱ karoti tena upapajjati, upapannam enaɱ phassā phusanti, evam ahaɱ bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi.

4. Idha pana bhikkhave ekacco adinnādāyī hoti ... pe ... kāmesu micchācārī hoti ... musāvādī hoti ... pisunāvāco hoti ... pharusāvāco hoti ... samphappalāpī hoti ... abhijjhālu hoti ... vyāpannacitto hoti ... micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano 'natthi dinnaɱ natthi yiṭṭhaɱ natthi hutaɱ, natthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko, natthi ayaɱ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaɱ parañ ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti. So saɱsappati kāyena, saɱsappati vācāya, saɱsappati manasā. Tassa jimhaɱ kāyakammaɱ hoti, jimhaɱ vacīkammaɱ, jimhaɱ manokammaɱ, jimhā gati, jimh' upapatti.

[page 290]

Jimhagatikassa kho panāhaɱ bhikkhave jimhupapattikassa dvinnaɱ gatīnaɱ aññataraɱ gatiɱ vadāmi: ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saɱsappajātikā tiracchānayoni. Katamā ca sā bhikkhave saɱsappajātikā tiracchānayoni? Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā ye vā pan' aññe pi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saɱsappanti. Iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaɱ karoti, tena upapajjati, upapannam enaɱ phassā phusanti, evam ahaɱ bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi.

Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaɱ kammaɱ karonti kalyāṇaɱ vā pāpakaɱ vā, tassa dāyādā bhavanti.

5. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. So na saɱsappati kāyena, na saɱsappati vācāya, na saɱsappati manasā.

Tassa ujuɱ kāyakammaɱ hoti, ujuɱ vacīkammaɱ, ujuɱ manokammaɱ, uju gati, uj' upapatti. Ujugatikassa kho panāhaɱ bhikkhave ujupapattikassa dvinnaɱ gatīnaɱ aññataraɱ gatiɱ vadāmi: ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni. Iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaɱ karoti, tena upapajjati, upapannam enaɱ phassā phusanti, evam ahaɱ bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi.

6. Idha pana bhikkhave ekacco adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti ... pe ... kāmesu micchācāraɱ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti ... musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato hoti

[page 291]

... pisunavācaɱ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti ... pharusavācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti ... samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti ... anabhijjhālu hoti ... avyāpannacitto hoti ... sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano 'atthi dinnaɱ atthi yiṭṭhaɱ atthi hutaɱ, atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko, atthi ayaɱ loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaɱ parañ ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.

So na saɱsappati kāyena, na saɱsappati vācāya, na saɱsappati manasā. Tassa ujuɱ kāyakammaɱ hoti, ujuɱ vacīkammaɱ, ujuɱ manokammaɱ, uju gati, uj' upapatti.

Ujugatikassa kho panāhaɱ bhikkhave ujupapattikassa dvinnaɱ gatīnaɱ aññataraɱ gatiɱ vadāmi: ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahītadhanadhaññāni. Iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaɱ karoti, tena upapajjati, upapannam enaɱ phassā phusanti, evam ahaɱ bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi.

Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaɱ kammaɱ karonti kalyāṇaɱ vā pāpakaɱ vā, tassa dāyādā bhavanti. Ayaɱ kho so bhikkhave saɱsappaniyapariyāyo dhammapariyāyo ti.

[page 292]

CCVI

1. Nāhaɱ bhikkhave sañcetanikānaɱ kammānaɱ katānaɱ upacitānaɱ appaṭisaɱviditvā vyantibhāvaɱ vadāmi, tañ ca kho diṭṭh' eva dhamme upapajjaɱ vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaɱ bhikkhave sañcetanikānaɱ kammānaɱ katānaɱ upacitānaɱ appaṭisaɱviditvā dukkhass' antakiriyaɱ vadāmi. Tatra bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti, catubbidhā vacīkammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti, tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Kathañ ca bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti?

2. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇābhūtesu.

Adinnādāyī hoti, yan taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ gāmagataɱ vā araññagataɱ vā, taɱ adinnaɱ theyyasaɱkhātaɱ ādātā hoti. Kāmesu micchācārī hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhittā pi, tathārūpāsu cārittaɱ āpajjitā hoti.

Evaɱ kho bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.

Kathañ ca bhikkhave catubbidhā vacīkammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti?

[page 293]

... Idha bhikkhave ekacco musāvādī hoti sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'eh' ambho purisa, yaɱ jānāsi, taɱ vadehī' ti so ajānaɱ vā 'ahaɱ jānāmī' ti jānaɱ vā 'ahaɱ na jānāmī' ti apassaɱ vā 'ahaɱ passāmī' ti passaɱ vā 'ahaɱ na passāmī' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunāvāco hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaɱ bhedāya, amutra vā sutvā imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya, iti samaggānaɱ vā bhettā bhinnānaɱ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Pharusāvāco hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaɱvattanikā, tathārūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti akālena anapadesaɱ apariyantavatiɱ anatthasaɱhitaɱ.

Evaɱ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Kathañ ca bhikkhave tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti?

4. Idha bhikkhave ekacco abhijjhālu hoti, yan taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ, taɱ abhijjhitā hoti, 'aho vata yaɱ parassa, taɱ mama assā' ti. Vyāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaŋkappo 'ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuɱ iti vā' ti. Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano 'natthi dinnaɱ natthi yiṭṭhaɱ natthi hutaɱ, natthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko, natthi ayaɱ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā,

[page 294]

ye imañ ca lokaɱ parañ ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.

Evaɱ kho bhikkhave tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.

5. Tividhakāyakammantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇa apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti, catubbidhavacīkammantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti, tividhamanokammantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti.

6. Seyyathā pi bhikkhave apaṇṇako maṇi uddhaɱ khitto yena yen' eva patiṭṭhāti, suppatiṭṭhitaɱ yeva patiṭṭhāti, evam eva kho bhikkhave tividhakāyakammantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti, catubbidhavacīkammantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti, tividhamanokammantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti.

7. Nāhaɱ bhikkhave sañcetanikānaɱ kammānaɱ katānaɱ upacitānaɱ appaṭisaɱviditvā vyantibhāvaɱ vadāmi, tañ ca kho diṭṭh' eva dhamme upapajjaɱ vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaɱ bhikkhave sañcetanikānaɱ kammānaɱ katānaɱ upacitānaɱ appaṭisaɱviditvā dukkhass' antakiriyaɱ vadāmi. Tatra bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti, catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti, tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.

[page 295]

Kathañ ca bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti?

8. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yan taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ gāmagataɱ vā araññagataɱ vā, na taɱ adinnaɱ theyyasaɱkhātaɱ ādātā hoti. Kāmesu micchācāraɱ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhittā pi, tathārūpāsu na cārittaɱ āpajjitā hoti.

Evaɱ kho bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. Kathañ ca bhikkhave catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti?

9. Idha bhikkhave ekacco musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'eh' ambho purisa, yaɱ jānāsi, taɱ vadehī' ti so ajānaɱ vā 'ahaɱ na jānāmī' ti jānaɱ vā 'ahaɱ jānāmī' ti apassaɱ vā 'ahaɱ na passāmī' ti passaɱ vā 'ahaɱ passāmī' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunavācaɱ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, na ito sutvā amutra akkhātā imesaɱ bhedāya amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya, iti bhinnānaɱ vā sandhātā sahitānaɱ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.

[page 296]

Pharusavācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaniyā hadayaŋgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti kālena sāpadesaɱ pariyantavatiɱ atthasaɱhitaɱ.

Evaɱ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. Kathañ ca bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti?

10. Idha bhikkhave ekacco anabhijjhālu hoti, yan taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ, taɱ anabhijjhitā hoti 'aho vata yaɱ parassa, taɱ mama assā' ti. Avyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaŋkappo 'ime sattā averā avyāpajjhā anīghā sukhī attānaɱ pariharantū' ti. Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano 'atthi dinnaɱ atthi yiṭṭhaɱ ... pe ... ye imañ ca lokaɱ parañ ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti. Evaɱ kho bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.

11. Tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjanti, catubbidhavacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjanti, tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjanti.

12. Seyyathā pi bhikkhave apaṇṇako maṇi uddhaɱ khitto yena yen' eva patiṭṭhāti suppatiṭṭhitaɱ yeva patiṭṭhāti, evam eva kho bhikkhave tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjanti,

[page 297]

catubbidhavacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjanti, tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjanti.

13. Nāhaɱ bhikkhave sañcetanikānaɱ kammānaɱ katānaɱ upacitānaɱ appaṭisaɱviditvā vyantibhāvaɱ vadāmi, tañ ca kho diṭṭh' eva dhamme upapajjaɱ vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaɱ bhikkhave sañcetanikānaɱ kammānaɱ katānaɱ upacitānaɱ appaṭisaɱviditvā dukkhass' antakiriyaɱ vadāmī ti.

CCVII

1. Nāhaɱ bhikkhave sañcetanikānaɱ kammānaɱ katānaɱ upacitānaɱ appaṭisaɱviditvā vyantibhāvaɱ vadāmi, tañ ca kho diṭṭh' eva dhamme upapajjaɱ vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaɱ bhikkhave sañcetanikānaɱ kammānaɱ katānaɱ upacitanaɱ appaṭisaɱviditvā dukkhass' antakiriyaɱ vadāmi. Tatra bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti, catubbidhā vacīkammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti, tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Kathañ ca bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? ... pe ...

Evaɱ kho bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.

Kathañ ca bhikkhave catubbidhā vacīkammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? ... pe ...

[page 298]

Evaɱ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Kathañ ca bhikkhave tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? ... pe ...

Evaɱ kho bhikkhave tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.

2. Tividhakāyakammantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti, catubbidhavacīkammanta- ... pe ... tividhamanokammantasan dosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti.

3. Nāhaɱ bhikkhave sañcetanikānaɱ kammānaɱ katānaɱ upacitānaɱ appaṭisaɱviditvā vyantibhāvaɱ vadāmi, tañ ca kho diṭṭh' eva dhamme upapajjaɱ vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaɱ bhikkhave sañcetanikānaɱ kammānaɱ katānaɱ upacitānaɱ appaṭisaɱviditvā dukkhass' antakiriyaɱ vadāmi. Tatra bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti, catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti, tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.

Kathañ ca bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? ... pe ...

Evaɱ kho bhikkhave tividhaɱ kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. Kathañ ca bhikkhave catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? ... pe ...

Evaɱ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammantasampatti hoti.

[page 299]

Kathañ ca bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? ... pe ...

Evaɱ kho bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.

4. Tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjanti, catubbidhavacīkammanta- ... pe ... tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjanti ... pe ...

CCVIII

1. Nāhaɱ bhikkhave sañcetanikānaɱ kammānaɱ katānaɱ upacitānaɱ appaṭisaɱviditvā vyantibhāvaɱ vadāmi, tañ ca kho diṭṭh' eva dhamme upapajjaɱ vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaɱ bhikkhave sañcetanikānaɱ kammānaɱ katānaɱ upacitānaɱ appaṭisaɱviditvā dukkhass' antakiriyaɱ vaḍāmi. Sa kho so bhikkhave ariyasāvako evaɱ vigatābhijjho vigatavyāpādo asammūḷho sampajāno patissato mettāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthaɱ.

Iti uddhaɱ adho tiriyaɱ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaɱ lokaɱ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.

So evaɱ pajānāti 'pubbe kho me idaɱ cittaɱ parittaɱ ahosi abhāvitaɱ, etarahi pana me idaɱ cittaɱ appamāṇaɱ subhāvitaɱ, yaɱ kho pana kiñci pamāṇakataɱ kammaɱ, na taɱ tatrāvasissati, na taɱ tatrāvatiṭṭhatī' ti.

[page 300]

Taɱ kiɱ maññatha bhikkhave 'dahara-t-agge ce so ayaɱ kumāro mettācetovimuttiɱ bhāveyya, api nu kho pāpakammaɱ kareyyā' ti? No h' etaɱ bhante. 'Akarontaɱ kho pana pāpakammaɱ api nu kho dukkhaɱ phuseyyā' ti? No h' etaɱ bhante, akarontaɱ hi bhante pāpakammaɱ kuto dukkhaɱ phusissatī ti?

2. Bhāvetabbā kho panāyaɱ bhikkhave mettācetovimutti itthiyā vā purisena vā. Itthiyā vā bhikkhave purisassa vā nāyaɱ kāyo ādāya gamanīyo, cittantaro ayaɱ bhikkhave macco. So evaɱ pajānāti: Yaɱ kho me idha kiñci pubbe iminā karajakāyena pāpakammaɱ kataɱ, sabban taɱ idha vedanīyam, na taɱ anugaɱ bhavissatī ti. Evaɱ bhāvitā kho bhikkhave mettācetovimutti anāgāmitāya saɱvattati, idha paññ' assa bhikkhuno uttariɱ vimuttiɱ appaṭivijjhato ti.

3. Karuṇāsahagatena cetasā ... muditāsahagatena cetasā ... upekhāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthaɱ.

Iti uddham adho tiriyaɱ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaɱ lokaɱ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.

So evaɱ pajānāti 'pubbe kho me idaɱ cittaɱ parittaɱ ahosi abhāvitaɱ, etarahi pana me idaɱ cittaɱ appamāṇaɱ subhāvitaɱ, yaɱ kho pana kiñci pamāṇakataɱ kammaɱ,

[page 301]

na taɱ tatrāvasissati, na taɱ tatrāvatiṭṭhati.

Taɱ kiɱ maññatha bhikkhave 'dahara-t-agge ce so ayaɱ kumāro upekhācetovimuttiɱ bhāveyya, api nu kho pāpakammaɱ kareyyā' ti? No h' etaɱ bhante. 'Akarontaɱ kho pana pāpakammaɱ api nu kho dukkhaɱ phuseyyā' ti? No h' etaɱ bhante, akarontaɱ hi bhante pāpakammaɱ kuto dukkhaɱ phusissatī ti?

4. Bhāvetabbā kho panāyaɱ bhikkhave upekhācetovimutti itthiyā vā purisena vā. Itthiyā vā bhikkhave purisassa vā nāyaɱ kāyo ādāya gamanīyo, cittantaro ayaɱ bhikkhave macco. So evaɱ pajānāti: Yaɱ kho me idha kiñci pubbe iminā karajakāyena pāpakammaɱ kataɱ, sabban taɱ idha vedanīyaɱ, na taɱ anugaɱ bhavissatī ti. Evaɱ bhāvitā kho bhikkhave upekhācetovimutti anāgāmitāya saɱvattati, idha paññ' assa bhikkhuno uttariɱ vimuttiɱ appaṭivijjhato ti.

CCIX

1. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so brāhmaṇo Bhagavantaɱ etad avoca 'ko nu kho bho Gotama hetu ko paccayo, yena-m-idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjantī' ti?

'Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho brāhmaṇa evam idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjantī' ti. 'Ko pana bho Gotama hetu ko paccayo, yena-m-idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjantī' ti?

[page 302]

'Dhammacariyāsamacariyāhetu kho brāhmaṇa evam idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjantī' ti. 'Na kho ahaɱ imassa bhoto Gotamassa saɱkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ ājānāmi, sādhu me bhavaɱ Gotamo tathā dhammaɱ desetu, yathāhaɱ imassa bhoto Gotamassa saɱkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ ājāneyyan' ti. 'Tena hi brāhmaṇa suṇāhi sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmī' ti.

'Evaɱ bho' ti kho so brāhmaṇo Bhagavato paccassosi.

Bhagavā etad avoca:--

2. Tividhā kho brāhmaṇa kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti, catubbidhā vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti, tividhā manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti. Kathañ ca brāhmaṇa tividhā kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti? ... pe ...

Evaɱ kho brāhmaṇa tividhā kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti. Kathañ ca brāhmaṇa catubbidhā vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti? ... pe ...

Evaɱ kho brāhmaṇa catubbidhā vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti. Kathañ ca brāhmaṇa tividhā manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti? ... pe ...

Evaɱ kho brāhmaṇa tividhā manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti.

Evaɱ adhammacariyāvisamacariyāhetu kho brāhmaṇa evam idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti.

3. Tividhā kho brāhmaṇa kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti, catubbidhā vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti, tividhā manasā dhammacariyāsamacariyā hoti. Kathañ ca brāhmaṇa tividhā kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti? ... pe ...

[page 303]

Evaɱ kho brāhmaṇa tividhā kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti. Kathañ ca brāhmaṇa catubbidhā vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti? ... pe ...

Evaɱ kho brāhmaṇa catubbidhā vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti. Kathañ ca brāhmaṇa tividhā manasā dhammacariyāsamacariyā hoti? ... pe ...

Evaɱ kho brāhmaṇa tividhā manasā dhammacariyāsamacariyā hoti.

Evaɱ dhammacariyāsamacariyāhetu kho brāhmaṇa evam idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjantī ti.

Abhikkantaɱ bho Gotama ... pe ... upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatan ti.

Karajakāyavaggo paṭhamo.

 


 

[No Title]

CCX

1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi dasahi?

2. Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācarī hoti, musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

[page 304]

3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi dasahi?

4. Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti.

Imehi kho bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

CCXI

1. Vīsatiyā bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi vīsatiyā?

2. Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañ ca pāṇātipāte samādapeti; attanā ca adinnādāyī hoti, parañ ca adinnādāne samādapeti; attanā ca kāmesu micchācārī hoti, parañ ca kāmesu micchācāre samādapeti; attanā ca musāvādī hoti, parañ ca musāvāde samādapeti; attanā ca pisunāvāco hoti, parañ ca pisunāya vācāya samādapeti; attanā ca pharusāvāco hoti, parañ ca pharusāya vācāya samādapeti; attanā ca samphappalāpī hoti, parañ ca samphappalāpe samādapeti; attanā ca abhijjhālu hoti, parañ ca abhijjhāya samādapeti; attanā ca vyāpannacitto hoti, parañ ca vyāpāde samādapeti; attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañ ca micchādiṭṭhiyā samādapeti.

Imehi kho bhikkhave vīsatiyā dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

3. Vīsatiyā bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi vīsatiyā?

4. Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañ ca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañ ca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, parañ ca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañ ca musāvādā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca pisunāya vācāya paṭivirato hoti, parañ ca pisunāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti,

[page 305]

parañ ca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti; attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañ ca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca anabhijjhālu hoti, parañ ca anabhijjhāya samādapeti; attanā ca avyāpannacitto hoti, parañ ca avyāpāde samādapeti; attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañ ca sammādiṭṭhiyā samādapeti.

Imehi kho bhikkhave vīsatiyā dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

CCXII

1. Tiɱsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi tiɱsāya?

2. Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañ ca pāṇātipāte samādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti; attanā ca adinnādāyī hoti, parañ ca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti; attanā ca kāmesu micchācārī hoti, parañ ca kāmesu micchācāre samādapeti, kāmesu micchācāre ca samanuñño hoti; attanā ca musāvādī hoti, parañ ca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño hoti; attanā ca pisunāvāco hoti, parañ ca pisunāya vācāya samādapeti, pisunāya ca vācāya samanuñño hoti; attanā ca pharusāvāco hoti, parañ ca pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya ca vācāya samanuñño hoti; attanā ca samphappalāpī hoti, parañ ca samphappalāpe samādapeti, samphappalāpe ca samanuñño hoti; attanā ca abhijjhālu hoti, parañ ca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño hoti; attanā ca vyāpannacitto hoti, parañ ca vyāpāde samādapeti, vyāpāde ca samanuñño hoti; attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañ ca micchādiṭṭhiyā samādapeti, micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave tiɱsāya dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

3. Tiɱsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi tiɱsāya?

[page 306]

4. Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañ ca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañ ca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, parañ ca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañ ca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca pisunāya vācāya paṭivirato hoti, parañ ca pisunāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pisunāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañ ca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañ ca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca anabhijjhālu hoti, parañ ca anabhijjhāya samādapeti, anabhijjhāya ca samanuñño hoti; attanā ca avyāpannacitto hoti, parañ ca avyāpāde samādapeti, avyāpāde ca samanuñño hoti; attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañ ca sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti.

Imehi kho bhikkhave tiɱsāya dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

CCXIII

1. Cattārīsāya bhikkhave {dhammehi} samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Katamehi cattārīsāya?

2. Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañ ca pāṇātipāte samādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti, pāṇātipātassa ca vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca adinnādāyī hoti, parañ ca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti, adinnādānassa ca vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca kāmesu micchācārī hoti, parañ ca kāmesu micchācāre samādapeti, kāmesu micchācāre ca samanuñño hoti,

[page 307]

kāmesu micchācārassa ca vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca musāvādī hoti, parañ ca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño hoti, musāvādassa ca vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca pisunāvāco hoti, parañ ca pisunāya vācāya samādapeti, pisunāya ca vācāya samanuñño hoti, pisunāya ca vācāya vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca pharusāvāco hoti, parañ ca pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya ca vācāya samanuñño hoti, pharusāya ca vācāya vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca samphappalāpī hoti, parañ ca samphappalāpe samādapeti; samphappalāpe ca samanuñño hoti, samphappalāpassa ca vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca abhijjhālu hoti, parañ ca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño hoti, abhijjhāya ca vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca vyāpannacitto hoti, parañ ca vyāpāde samādapeti, vyāpāde ca samanuñño hoti, vyāpādassa ca vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañ ca micchādiṭṭhiyā samādapeti, micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti, micchādiṭṭhiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave cattāḷīsāya dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

3. Cattārīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge. Katamehi cattārīsāya?

4. Attanā ca pāṇātipātā veramaṇiyā paṭivirato hoti, parañ ca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañ ca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, adinnādānā veramaṇiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, parañ ca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañ ca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, musāvādā veramaṇiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca pisunāya vācāya paṭivirato hoti,

[page 308]

parañ ca pisunāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pisunāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pisunāya vācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañ ca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañ ca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, samphappalāpā veramaṇiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca anabhijjhālu hoti, parañ ca anabhijjhāya samādapeti, anabhijjhāya ca samanuñño hoti, anabhijjhāya ca vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca avyāpannacitto hoti parañ ca avyāpāde samādapeti, avyāpāde ca samanuñño hoti, avyāpādassa ca vaṇṇaɱ bhāsati; attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañ ca sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti, sammādiṭṭhiyā ca vaṇṇaɱ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave cattārīsāya dhammehi samannāgato yathābhataɱ nikkhitto evaɱ sagge ti.

CCXIV

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati ... akhataɱ anupahataɱ attānaɱ pariharati ... vīsatiyā bhikkhave ... tiɱsāya bhikkhave ... cattārīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato khataɱ upahataɱ attānaɱ pariharati ... akhataɱ anupahataɱ attānam pariharati.

CCXV

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato idh' ekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati

[page 309]

... pe ... idh' ekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati ... vīsatiyā bhikkhave ... pe ... tiɱsāya bhikkhave ... pe ... cattārīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato idh' ekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati ... idh' ekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati ... pe ...

CCXVI

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo ... pe ... paṇḍito veditabbo ... pe ... vīsatiyā bhikkhave ... pe ... tiɱsāya bhikkhave ... pe ... cattārīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo ... paṇḍito veditabbo ...

Imehi kho bhikkhave cattārīsāya dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo ... pe ...

CCXVII

1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya dasa dhammā bhāvetabbā. Katame dasa?

2. Asubhasaññā maraṇasaññā āhāre paṭikkūlasaññā sabbaloke anabhiratasaññā aniccasaññā anicce dukkhasaññā dukkhe anattasaññā pahānasaññā virāgasaññā nirodhasaññā.

Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbā.

[page 310]

3. Rāgassa bhikkhave abhiññāya dasa dhammā bhāvetabbā. Katame dasa?

4. Aniccasaññā anattasaññā āhāre paṭikkūlasaññā sabbaloke anabhiratasaññā aṭṭhikasaññā puḷuvakasaññā vinīlakasaññā vipubbakasaññā vicchiddakasaññā uddhūmātakasaññā.

Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbā ti.

CCXVIII

1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya dasa dhammā bhāvetabbā. Katame dasa?

2. Sammādiṭṭhi sammāsaŋkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaɱ sammāvimutti.

Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbā ti.

CCXIX

1. Rāgassa bhikkhave pariññāya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya upasamāya cāgāya paṭinissaggāya ime dasa dhammā bhāvetabbā ...

2. Dosassa mohassa kodhassa upanāhassa makkhassa palāsassa issāya macchariyassa māyāya sātheyyassa thambhassa sārambhassa mānassa atimānassa madassa pamādassa pariññāya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya upasamāya cāgāya paṭinissaggāya ime dasa dhammā bhāvetabbā ti.

Dasakanipāto niṭṭhito

[page 311]

 


 

Ekādasaka-Nipāta

Nissaya-Vagga

I

1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca 'kim-atthiyāni bhante kusalāni sīlāni kim-ānisaɱsānī' ti? 'Avippaṭisāratthāni kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisārānisaɱsāni' . 'Avippaṭisāro pana bhante kim-atthiyo kim-ānisaɱso' ti? 'Avippaṭisāro kho ānanda pāmujjattho pāmujjānisaɱso' . 'Pāmujjaɱ pana bhante kim-atthiyaɱ kim-ānisaɱsan' ti? 'Pāmujjaɱ kho ānanda pītatthaɱ pītānisaɱsaɱ' . 'Pīti pana bhante kimatthiyā kim-ānisaɱsā' ti? 'Pīti kho ānanda passaddhatthā passaddhānisaɱsā' . 'Passaddhi pana bhante kim-atthiyā kim-ānisaɱsā' ti? 'Passaddhi kho ānanda sukhatthā sukhānisaɱsā' . 'Sukhaɱ pana bhante kim-atthiyaɱ kimānisaɱsan' ti? 'Sukhaɱ kho ānanda samādhatthaɱ samādhānisaɱsaɱ' . 'Samādhi pana bhante kim-atthiyo kim-ānisaɱso' ti? 'Samādhi kho ānanda yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaɱso' . 'Yathābhūtañāṇadassanaɱ pana bhante kim-atthiyaɱ kim-ānisaɱsan' ti? 'Yathābhūtañāṇadassanaɱ kho ānanda nibbidatthaɱ nibbidānisaɱsaɱ' . 'Nibbidā pana bhante kim-atthiyā kim-ānisaɱsā' ti? 'Nibbidā kho ānanda virāgatthā virāgānisaɱsā'.

[page 312]

'Virāgo pana bhante kim-atthiyo kim-ānisaɱso' ti? 'Virāgo kho ānanda vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaɱso' ti.

2. Iti kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaɱsāni, avippaṭisāro pāmujjattho pāmujjānisaɱso, pāmujjaɱ pītatthaɱ pīṭānisaɱsaɱ, pīti passaddhatthā passaddhānisaɱsā, passaddhi sukhatthā sukhānisaɱsā, sukhaɱ samādatthaɱ samādhānisaɱsaɱ, samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaɱso, yathābhūtañāṇadassanaɱ nibbidatthaɱ nibbidānisaɱsam.

nibbidā virāgatthā virāgānisaɱsā, virāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaɱso. Iti kho ānanda kusalāni sīlāni anupubbena aggāya parentī ti.

II

1. Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa na cetanāya karaṇīyaɱ 'avippaṭisāro me uppajjatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ sīlavato sīlasampannassa avippatisāro uppajjati. Avippaṭisarissa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaɱ 'pāmujjaɱ me uppajjatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ avippaṭisārissa pāmujjaɱ uppajjati. Pamuditassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaɱ 'pīti me uppajjatū' ti.

Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ pamuditassa pīti uppajjati.

Pītimanassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaɱ 'kāyo me passambhatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaɱ 'sukhaɱ vediyāmī' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ passaddhakāyo sukhaɱ vediyati. Sukhino bhikkhave na cetanāya karaṇīyaɱ 'cittaɱ me samādhiyatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ sukhino cittaɱ samādhiyati. Samāhitassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaɱ 'yathābhūtaɱ pajānāmi passāmī' ti. Dhammatā esā bhikkhave,

[page 313]

yaɱ samāhito yathābhūtaɱ pajānāti passati. Yathābhūtaɱ bhikkhave jānato passato na cetanāya karaṇīyaɱ 'nibbindāmī' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ yathābhūtaɱ jānaɱ passaɱ nibbindati. Nibbindassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaɱ 'virajjāmī' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ nibbindo virajjati. Virattassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaɱ 'vimuttiñāṇadassanaɱ sacchikaromī' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaɱ viratto vimuttiñāṇadassanaɱ sacchikaroti.

2. Iti kho bhikkhave virāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaɱso, nibbidā virāgatthā virāgānisaɱsā, yathābhūtañāṇadassanaɱ nibbidatthaɱ nibbidānisaɱsaɱ, samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaɱso, sukhaɱ samādhatthaɱ samādhānisaɱsaɱ, passaddhi sukhatthā sukhānisaɱsā, pīti passaddhatthā passaddhānisaɱsā, pāmujjaɱ pītatthaɱ pītānisaɱsaɱ, avippaṭisāro pāmujjattho pāmujjānisaɱso, kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaɱsāni. Iti kho bhikkhave dhammā ca dhamme abhisandenti dhammā ca dhamme paripūrenti apārā pāraŋgamanāyā ti.

III

1. Dussīlassa bhikkhave sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaɱ hoti pāmujjaɱ, pāmujje asati pāmujjavipannassa hatūpanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaɱ hoti sukhaɱ,

[page 314]

sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā, nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo, virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

2. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā pi na pāripūriɱ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripūriɱ gacchati, evam eva kho bhikkhave dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaɱ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanaɱ.

3. Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaɱ hoti pāmujjaɱ, pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pīti, pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaɱ hoti sukhaɱ, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā, nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

4. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaṭikā pi pāripūriɱ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripūriɱ gacchati, evam eva kho bhikkhave sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaɱ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanan ti.

[page 315]

IV

1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--

Āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ. āyasmā Sāriputto etad avoca:--

2. Dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaɱ hoti pāmujjaɱ, pāmujje asati pāmujjavipannassa hatūpanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaɱ hoti sukhaɱ, sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā, nibbidāya asati nibbidāvipanassa hatūpaniso hoti virāgo, virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

3. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā pi na pāripūriɱ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripūriɱ gacchati, evam eva kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaɱ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanaɱ.

4. Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaɱ hoti pāmujjaɱ, pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampanno hoti pīti, pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaɱ hoti sukhaɱ, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā, nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo,

[page 316]

virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

5. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaṭikā pi pāripūriɱ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripūriɱ gacchati, evam eva kho āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaɱ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanan ti.

V

1. Tatra kho āyasmā Ānando bhikkhū āmantesi ... pe ...

2. Dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaɱ hoti pāmujjaɱ, pāmujje asati pāmujjavipannassa hatūpanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaɱ hoti sukhaɱ, sukhe asati sukhavipannassa asati hatūpaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā, nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo, virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

3. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā pi na pāripūriɱ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripūriɱ gacchati, evam eva kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaɱ hoti

... pe ... vimuttiñāṇadassanaɱ.

4. Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaɱ hoti pāmujjaɱ, pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pīti,

[page 317]

pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaɱ hoti sukhaɱ, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaɱ hoti yathābhūtañāṇadassanaɱ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā, nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaɱ hoti vimuttiñāṇadassanaɱ.

5. Seyyathā pi rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaṭikā pi pāripūriɱ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripūriɱ gacchati, evam eva kho āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaɱ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanan ti.

VI

1. Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaɱ, aṭṭhānam etaɱ anavakāso, yaɱ so ekādasannaɱ vyasanānaɱ aññataraɱ vyasanaɱ na nigaccheyya. Katamesaɱ ekādasannaɱ?

2. Anadhigataɱ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, saddhammassa na vodāyati, saddhammesu vā adhimāniko hoti, anabhirato vā brahmacariyaɱ carati, aññataraɱ vā saɱkiliṭṭhaɱ āpattiɱ āpajjati,

[page 318]

sikkhaɱ vā paccakkhāya hīnāyāvattati, gāḷhaɱ vā rogātaŋkaɱ phusati, ummādaɱ vā pāpuṇāti cittakkhepaɱ, sammūḷho kālaɱ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaɱ, aṭṭhānam etaɱ anavakāso, yaɱ so imesaɱ ekādasannaɱ vyasanānaɱ aññataraɱ vyasanaɱ na nigaccheyyā ti.

VII

1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca 'siyā nu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa, na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?

2. Siyā ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa, na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāñañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa,

[page 319]

yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti.

3. 'Yathākathaɱ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa, na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānasaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?

4. Idh' ānanda bhikkhu evaɱsaññī hoti 'etaɱ santaɱ, etaɱ paṇītaɱ, yad idaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaɱ kho ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa, na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā ti.

VIII

1. Atha kho āyasmā Ānando Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā yenāyasmā Sāriputto ten' upasaŋkami,

[page 320]

upasaŋkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiɱ sammodi; sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad avoca 'siyā nu kho āvuso Sāriputta bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?

2. Siyā āvuso ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā ti.

3. 'Yathākathaɱ panāvuso Sāriputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhāvīsaññī assa ... pe ... yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?

4. Idhāvuso ānanda bhikkhu evaɱsaññī hoti 'etaɱ santaɱ, etaɱ paṇītaɱ, yad idaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaɱ kho āvuso ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā ti.

5. Acchariyaɱ āvuso, abbhutaɱ āvuso, yatra hi nāma Satthu ca sāvakassa ca atthena atthaɱ vyañjanena vyañjanaɱ saɱsandissati samessati na viggahissati, yad idaɱ aggapadasmiɱ. Idānāhaɱ āvuso Bhagavantaɱ upasaŋkamitvā etam atthaɱ apucchiɱ.

[page 321]

Bhagavā pi me etehi padehi etehi vyañjanehi etam atthaɱ vyākāsi, seyyathā pi āyasmā Sāriputto. Acchariyaɱ āvuso, abbhutaɱ āvuso, yatra hi nāma Satthu ca sāvakassa ca atthena atthaɱ vyañjanena vyañjanaɱ saɱsandissati samessati na viggahissati, yad idaɱ aggapadasmin ti.

IX

1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca 'siyā nu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā na cakkhuɱ manasikareyya, na rūpaɱ manasikareyya, na sotaɱ manasikareyya, na saddaɱ manasikareyya, na ghānaɱ manasikareyya, na gandhaɱ manasikareyya, na jivhaɱ manasikareyya, na rasaɱ manasikareyya, na kāyaɱ manasikareyya, na phoṭṭhabbaɱ manasikareyya, na paṭhaviɱ manasikareyya, na āpaɱ manasikareyya, na tejaɱ manasikareyya, na vāyaɱ manasikareyya, na ākāsānañcāyatanaɱ manasikareyya, na viññāṇañcāyatanaɱ manasikareyya, na ākiñcaññāyatanaɱ manasikareyya, na nevasaññānāsaññāyatanaɱ manasikareyya, na idhalokaɱ manasikareyya, na paralokaɱ manasikareyya, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tam pi na manasikareyya, manasi ca pana kareyyā' ti?

2. Siyā ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā na cakkhuɱ manasikareyya, na rūpaɱ manasikareyya, na sotaɱ manasikareyya, na saddaɱ manasikareyya, na ghānaɱ manasikareyya, na gandhaɱ manasikareyya, na jivhaɱ manasikareyya, na rasaɱ manasikareyya, na kāyaɱ manasikareyya, na phoṭṭhabbaɱ manasikareyya, na paṭhaviɱ manasikareyya, na āpaɱ manasikareyya, na tejaɱ manasikareyya,

[page 322]

na vāyaɱ manasikareyya, na ākāsānañcāyatanaɱ manasikareyya, na viññāṇañcāyatanaɱ manasikareyya, na ākiñcaññāyatanaɱ manasikareyya, na nevasaññānāsaññāyatanaɱ manasikareyya, na idhalokaɱ manasikareyya, na paralokaɱ manasikareyya, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tam pi na manasikareyya, manasi ca pana kareyyā ti.

3. 'Yathākathaɱ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā na cakkhuɱ manasikareyya, na rūpaɱ manasikareyya ... pe ... yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tam pi na manasikareyya, manasi ca pana kareyyā' ti?

4. Idh' ānanda bhikkhu evaɱ manasikaroti 'etaɱ santaɱ, etaɱ paṇītaɱ, yad idaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaɱ kho ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā na cakkhuɱ manasikareyya, na rūpaɱ manasikareyya, na sotaɱ manasikareyya, na saddaɱ manasikareyya, na ghānaɱ manasikareyya, na gandhaɱ manasikareyya, na jivhaɱ manasikareyya, na rasaɱ manasikareyya, na kāyaɱ manasikareyya, na phoṭṭhabbaɱ manasikareyya, na paṭhaviɱ manasikareyya, na āpaɱ manasikareyya, na tejaɱ manasikareyya, na vāyaɱ manasikareyya, na ākāsānañcāyatanaɱ manasikareyya, na viññāṇañcāyatanaɱ manasikareyya, na ākiñcaññāyatanaɱ manasikareyya, na idhalokaɱ manasikareyya, na paralokaɱ manasikareyya, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tam pi na manasikareyya, manasi ca pana kareyyā ti.

X

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā ñātike viharati Giñjakāvasathe.

[page 323]

Atha kho āyasmā Sandho yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ Sandhaɱ Bhagavā etad avoca:--

2. ājānīyajjhāyitaɱ kho Sandha jhāyatha, mā khaḷuŋkajjhāyitaɱ. Kathañ ca Sandha khaḷuŋkajjhāyitaɱ hoti?

3. Assakhaḷuŋko hi Sandha doṇiyā baddho 'yavasaɱ yavasan' ti jhāyati. Taɱ kissa hetu? Na hi Sandha assakaḷuŋkassa doṇiyā baddhassa evaɱ hoti 'kin nu kho maɱ ajja assadammasārathi kāraṇaɱ kāressati, kim assāhaɱ paṭikaromī' ti? So doṇiyā baddho 'yavasaɱ yavasan' ti jhāyati. Evam eva kho Sandha idh' ekacco purisakhaḷuŋko araññagato pi rukkhamūlagato pi suññāgāragato pi kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti. So kāmarāgaɱ yeva antaraɱ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati.

Vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti. So vicikicchaɱ yeva antaraɱ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati.

[page 324]

So paṭhavim pi nissāya jhāyati, āpam pi nissāya jhāyati, tejam pi nissāya jhāyati, vāyam pi nissāya jhāyati, ākāsānañcāyatanam pi nissāya jhāyati, viññāṇañcāyatanam pi nissāya jhāyati, ākiñcaññāyatanam pi nissāya jhāyati, nevasaññānāsaññāyatanam pi nissāya jhāyati, idhalokam pi nissāya jhāyati, paralokam pi nissāya jhāyati, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tam pi nissāya jhāyati. Evaɱ kho Sandha purisakhaḷuŋkajjhāyitaɱ hoti.

Kathañ ca Sandha ājānīyajjhāyitaɱ hoti?

4. Bhadro hi Sandha assājānīyo doṇiyā baddho na 'yavasaɱ yavasan' ti jhāyati. Taɱ kissa hetu? Bhadrassa hi Sandha assājānīyassa doṇiyā baddhassa evaɱ hoti 'kin nu kho maɱ ajja assadammasārathi kāraṇaɱ kāressati, kim assāhaɱ paṭikaromī' ti? So doṇiyā baddho na 'yavasaɱ yavasan' ti jhāyati. Bhadro hi Sandha assājānīyo yathā iṇaɱ yathā baddhaɱ yathā jāniɱ yathā kaliɱ evaɱ patodassa ajjhoharaṇaɱ samanupassati. Evam eva kho Sandha bhadro purisājānīyo araññagato pi rukkhamūlagato pi suññāgāragato pi na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Na vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... na thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaɱ yathābhūtaɱ pajānāti.

So neva paṭhaviɱ nissāya jhāyati, na āpaɱ nissāya jhāyati, na tejaɱ nissāya jhāyati, na vāyaɱ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaɱ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaɱ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaɱ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaɱ nissāya jhāyati, na idhalokaɱ nissāya jhāyati,

[page 325]

na paralokaɱ nissāya jhāyati, yaɱ p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tam pi nissāya na jhāyati, jhāyati ca pana. Evaɱ jhāyiñ ca pana Sandha bhadraɱ purisājānīyaɱ sa-indā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakā 'va namassanti:

Namo te purisājañña namo te purisuttama
yassa tenābhijānāma yam pi nissāya jhāyasī ti.

5. Evaɱ vutte āyasmā Sandho Bhagavantaɱ etad avoca 'kathaɱ jhāyī pana bhante bhadro purisājānīyo jhāyati?

So neva paṭhaviɱ nissāya jhāyati, na āpaɱ nissāya jhāyati, na vāyaɱ nissāya jhāyati,na ākāsānañcāyatanaɱ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaɱ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaɱ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaɱ nissāya jhāyati, na idhalokaɱ nissāya jhāyati, na paralokaɱ nissāya jhāyati, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tam pi nissāya na jhāyati, jhāyati ca pana.

Kathaɱ jhāyiñ ca pana bhante bhadraɱ purisājānīyaɱ sa-indā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakā 'va namassanti:

Namo te purisājañña namo te purisuttama
yassa tenābhijānāma yam pi nissāya jhāyasī' ti?

6. Idha Sandha bhadrassa purisājānīyassa paṭhaviyā paṭhavīsaññā vibhūtā hoti, āpasmiɱ āposaññā vibhūtā hoti, tejasmiɱ tejosaññā vibhūtā hoti, vāyasmiɱ vāyosaññā vibhūtā hoti, ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññā vibhūtā hoti, viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññā vibhūtā hoti,

[page 326]

Ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññā vibūtā hoti, nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññā vibhūtā hoti, idhaloke idhalokasaññā vibhūtā hoti, paraloke paralokasaññā vibhūtā hoti, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi saññā vibhūtā hoti. Evaɱ jhāyī kho Sandha bhadro purisājānīyo neva paṭhaviɱ nissāya jhāyati, na āpaɱ nissāya jhāyati, na tejaɱ nissāya jhāyati, na vāyaɱ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaɱ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaɱ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaɱ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaɱ nissāya jhāyati, na idhalokaɱ nissāya jhāyati, na paralokaɱ nissāya jhāyati, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tam pi nissāya na jhāyati, jhāyati ca pana. Evaɱ jhāyiñ ca pana Sandha bhadraɱ purisājānīyaɱ sa-indā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakā 'va namassanti:

Namo te purisājañña namo te purisuttama
yassa tenābhijānāma yam pi nissāya jhāyasī ti.

XI

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati Moranivāpe Paribbājakārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaɱ. Katamehi tīhi?

3. Asekhena sīlakkhandhena asekhena samādhikkhandhena asekhena paññākkhandhena

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaɱ.

[page 327]

4. Aparehi pi bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaɱ.

Katamehi tīhi?

5. Iddhipāṭihāriyena ādesanāpāṭihāriyena anusāsanipāṭihāriyena.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaɱ.

6. Aparehi pi bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaɱ.

Katamehi tīhi?

7. Sammādiṭṭhiyā sammāñāṇena sammāvimuttiyā.

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaɱ.

8. Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaɱ. Katamehi dvīhi?

9. Vijjāya caraṇena.

Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaɱ.

10. Brahmunā p' esā bhikkhave Sanaɱkumārena gāthā bhāsitā:

Khattiyo seṭṭho jane tasmiɱ ye gottapaṭisārino

vijjācaraṇasampanno so seṭṭho devamānuse ti.

Sā kho pan' esā bhikkhave Brahmunā Sanaɱkumārena gāthā sugītā no duggītā subhāsitā no dubbhāsitā atthasaɱhitā no anatthasaɱhitā anumatā mayā,

[page 328]

ahaɱ pi bhikkhave evaɱ vadāmi:

Khattiyo seṭṭho jane tasmiɱ ye gottapaṭisārino
vijjācaraṇasampanno so seṭṭho devamānuse ti.

Nissayavaggo paṭhamo.

Tatr'uddānaɱ:

Kim-atthiyā cetanā tayo upanisā vyasanena ca
Saññāmanasikārā sekho Moranivāpanena cā ti.

 


 

Anussati-Vagga

XII

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiɱ Nigrodhārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Bhagavato cīvarakammaɱ karonti 'niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaɱ pakkamissatī' ti. Assosi kho Mahānāmo Sakko: sambahulā kira bhikkhū Bhagavato cīvarakammaɱ karonti 'niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaɱ pakkamissatī' ti. Atha kho Mahānāmo Sakko yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Mahānāmo Sakko Bhagavantaɱ etad avoca:-- Sutaɱ me taɱ bhante: sambahulā kira bhikkhū Bhagavato cīvarakammaɱ karonti 'niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaɱ pakkamissatī' ti. Tesaɱ no bhante nānāvihārehi viharataɱ ken' assa vihārena vihātabban ti?

[page 329]

2. Sādhu sādhu Mahānāma, etaɱ kho Mahānāma tumhākaɱ patirūpaɱ kulaputtānaɱ, yaɱ tumhe Tathāgataɱ upasaŋkamitvā puccheyyātha 'tesaɱ no bhante nānāvihārehi viharataɱ ken' assa vihārena vihātabban' ti.

Saddho kho Mahānāma ārādhako hoti no asaddho, āraddhaviriyo ārādhako hoti no kusīto, upaṭṭhitasati ārādhako hoti no muṭṭhassati, samāhito ārādhako hoti no asamāhito, paññavā ārādhako hoti no duppañño.

Imesu kho tvaɱ Mahānāma pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cha dhamme uttariɱ bhāveyyāsi.

3. Idha tvaɱ Mahānāma Tathāgataɱ anussareyyāsi 'iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaɱ buddho Bhagavā' ti. Yasmiɱ Mahānāma samaye ariyasāvako Tathāgataɱ anussarati, nev' assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev' assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti Tathāgataɱ ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vediyati, sukhino cittaɱ samādhiyati. Ayaɱ vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno buddhānussatiɱ bhāveti.

4. Puna ca paraɱ tvaɱ Mahānāma dhammaɱ anussareyyāsi 'svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhī' ti. Yasmiɱ Mahānāma samaye ariyasāvako dhammaɱ anussarati, nev' assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti,

[page 330]

na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev' assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti dhammaɱ ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vediyati, sukhino cittaɱ samādhiyati. Ayaɱ vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno dhammānussatiɱ bhāveti.

5. Puna ca paraɱ tvaɱ Mahānāma saŋghaɱ anussareyyāsi 'supaṭipanno Bhagavato sāvakasaŋgho, ujupaṭipanno Bhagavato sāvakasaŋgho, ñāyapaṭipanno Bhagavato sāvakasaŋgho, sāmīcipaṭipanno Bhagavato sāvakasaŋgho, yad idaɱ cattāri purisayugāni, aṭṭha purisapuggalā, esā Bhagavato sāvakasaŋgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā' ti. Yasmiɱ Mahānāma samaye ariyasāvako saŋghaɱ anussarati, nev' assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev' assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti saŋghaɱ ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vediyati, sukhino cittaɱ samādhiyati. Ayaɱ vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno saŋghānussatiɱ bhāveti.

6. Puna ca paraɱ tvaɱ Mahānāma attano sīlāni anussareyyāsi 'akkhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññūpasaṭṭhāni aparāmaṭṭhāni samādhisaɱvattanikānī' ti. Yasmiɱ Mahānāma samaye ariyasāvako sīlaɱ anussarati, nev' assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti,

[page 331]

ujugatam ev' assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti sīlaɱ ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vediyati, sukhino cittaɱ samādhiyati. Ayaɱ vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno sīlānussatiɱ bhāveti.

7. Puna ca paraɱ tvaɱ Mahānāma attano cāgaɱ anussareyyāsi 'lābhā vata me suladdhaɱ vata me, yo 'haɱ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaɱvibhāgarato' ti. Yasmiɱ Mahānāma samaye ariyasāvako cāgaɱ anussarati, nev' assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev' assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti cāgaɱ ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vediyati, sukhino cittaɱ samādhiyati. Ayaɱ vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno cāgānussatiɱ bhāveti.

8. Puna ca paraɱ tvaɱ Mahānāma devatā anussareyyāsi 'santi devā Cātummahārājikā, santi devā Tāvatiɱsā, santi devā Yāmā, santi devā Tusitā, santi devā Nimmānaratino, santi devā Paranimmitavasavattino, santi devā Brahmakāyikā, santi devā Tatuttari; yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā,

[page 332]

mayham pi tathārūpā saddhā saɱvijjati; yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpaɱ sīlaɱ saɱvijjati; yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpaɱ sutaɱ saɱvijjati; yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpo cāgo saɱvijjati; yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpā paññā saɱvijjatī' ti.

Yasmiɱ Mahānāma samaye ariyasāvako attano ca tāsañ ca devatānaɱ saddhañ ca sīlañ ca sutañ ca cāgañ ca paññañ ca anussarati, nev' assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev' assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti devatā ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaɱ vediyati, sukhino cittaɱ samādhiyati. Ayaɱ vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno devatānussatiɱ bhāvetī ti.

XIII

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiɱ Nigrodhārāme. Tena kho pana samayena Mahānāmo Sakko gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā.

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Bhagavato cīvarakammaɱ karonti 'niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaɱ pakkamissatī' ti ... pe ... Atha kho Mahānāmo Sakko yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

[page 333]

Ekamantaɱ nisinno kho Mahānāmo Sakko Bhagavantaɱ etad avoca:-- Sutaɱ me taɱ bhante: sambahulā kira bhikkhū Bhagavato cīvarakammaɱ karonti 'niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaɱ pakkamissatī' ti. Tesaɱ no bhante nānāvihārehi viharataɱ ken' assa vihārena vihātabban' ti?

2. Sādhu sādhu Mahānāma, etaɱ kho Mahānāma tumhākaɱ patirūpaɱ kulaputtānaɱ, yaɱ tumhe Tathāgataɱ upasaŋkamitvā puccheyyātha 'tesaɱ no bhante nānāvihārehi viharataɱ ken' assa vihārena vihātabban' ti. Saddho kho Mahānāma ārādhako hoti no asaddho, āraddhaviriyo ārādhako hoti no kusīto, upaṭṭhitasati ārādhako hoti no muṭṭhassati, samāhito ārādhako hoti no asamāhito, paññavā ārādhako hoti no duppañño.

Imesu kho tvaɱ Mahānāma pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cha dhamme uttariɱ bhāveyyāsi.

3. Idha tvaɱ Mahānāma Tathāgataɱ anussareyyāsi 'iti pi so Bhagavā ... pe ... Satthā devamanussānaɱ buddho Bhagavā' ti. Yasmiɱ Mahānāma samaye ariyasāvako Tathāgataɱ anussarati, nev' assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev' assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti Tathāgataɱ ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vediyati, sukhino cittaɱ samādhiyati. Imaɱ kho tvaɱ Mahānāma buddhānussatiɱ gacchanto pi bhāveyyāsi, ṭhito pi bhāveyyāsi, nisinno pi bhāveyyāsi, sayāno pi bhāveyyāsi, kammantaɱ adhiṭṭhahanto pi bhāveyyāsi, puttasambādhasayanaɱ ajjhāvasanto pi bhāveyyāsi.

[page 334]

4. Puna ca paraɱ tvaɱ Mahānāma dhammaɱ anussareyyāsi ... pe ... saŋghaɱ anussareyyāsi ... pe ... attano sīlāni anussareyyāsi ... pe ... attano cāgaɱ anussareyyāsi ... pe ... devatā anussareyyāsi 'santi devā Cātummahārājikā ... santi devā Tatuttari; yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpā saddhā saɱvijjati; yathārūpena sīlena ... sutena ... cāgena ... paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpā paññā saɱvijjatī' ti. Yasmiɱ Mahānāma samaye ariyasāvako attano ca tāsañ ca devatānaɱ saddhañ ca sīlañ ca sutañ ca cāgañ ca paññañ ca anussarati, nev' assa tasmiɱ samaye rāgapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na dosapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, na mohapariyuṭṭhitaɱ cittaɱ hoti, ujugatam ev' assa tasmiɱ samaye cittaɱ hoti devatā ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vediyati, sukhino cittaɱ samādhiyati. Imaɱ kho tvaɱ Mahānāma devatānussatiɱ gacchanto pi bhāveyyāsi, ṭhito pi bhāveyyāsi, nisinno pi bhāveyyāsi, sayāno pi bhāveyyāsi, kammantaɱ adhiṭṭhahanto pi bhāveyyāsi, puttasambādhasayanaɱ ajjhāvasanto pi bhāveyyāsī ti.

XIV

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiɱ Nigrodhārāme. Tena kho pana samayena Bhagavā Sāvatthiyaɱ vassāvāsaɱ upagantukāmo hoti.

Assosi kho Nandiyo Sakko 'Bhagavā kira Sāvatthiyaɱ vassāvāsaɱ upagantukāmo' ti. Atha kho Nandiyassa Sakkassa etad ahosi 'yan nūnāhaɱ pi Sāvatthiyaɱ vassāvāsaɱ upagaccheyyaɱ,

[page 335]

tattha kammantañ c'eva adiṭṭhahissāmi Bhagavantañ ca lacchāmi kālena kālaɱ dassanāyā' ti. Atha kho Bhagavā Sāvatthiyaɱ vassāvāsaɱ upagañchi, Nandiyo pi kho Sakko Sāvatthiyaɱ vassāvāsaɱ upagañchi, tattha kammantañ c'eva adhiṭṭhāsi Bhagavantañ ca labhi kālena kālaɱ dassanāya.

2. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Bhagavato cīvarakammaɱ karonti 'niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaɱ pakkamissatī' ti. Assosi kho Nandiyo Sakko: sambahulā kira bhikkhū Bhagavato cīvarakammaɱ karonti 'niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaɱ pakkamissatī' ti. Atha kho Nandiyo Sakko yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Nandiyo Sakko Bhagavantaɱ etad avoca:-- Sutaɱ me taɱ bhante: sambahulā kira bhikkhū Bhagavato cīvarakammaɱ karonti 'niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaɱ pakkamissatī' ti. Tesaɱ no bhante nānāvihārehi viharitaɱ ken' assa vihārena vihātabban ti?

3. Sādhu sādhu Nandiya, etaɱ kho Nandiya tumhākaɱ patirūpaɱ kulapattānaɱ, yaɱ tumhe Tathāgataɱ upasaŋkamitvā puccheyyātha 'tesaɱ no bhante nānāvihārehi viharitaɱ ken' assa vihārena vihātabban' ti. Saddho kho Nandiya ārādhako hoti no asaddho, sīlavā ārādhako hoti no dussīlo, āraddhaviriyo ārādhako hoti no kusīto, upaṭṭhitasati ārādhako hoti no muṭṭhassati, samāhito ārādhako hoti no asamāhito, paññavā ārādhako hoti no duppañño.

Imesu kho te Nandiya chasu dhammesu patiṭṭhāya pañcasu dhammesu ajjhattaɱ sati upaṭṭhapetabbā.

4. Idha tvaɱ Nandiya Tathāgataɱ anussareyyāsi 'iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaɱ buddho Bhagavā' ti.

[page 336]

Iti kho te Nandiya Tathāgataɱ ārabbha ajjhattaɱ sati upaṭṭhapetabbā.

5. Puna ca paraɱ tvaɱ Nandiya dhammaɱ anussareyyāsi 'svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhī' ti. Iti kho te Nandiya dhammaɱ ārabbha ajjhattaɱ sati upaṭṭhapetabbā.

6. Puna ca paraɱ Nandiya kalyāṇamitte anussareyyāsi 'lābhā vata me suladdhaɱ vata me, yassa me kalyāṇamittā anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā' ti. Iti kho te Nandiya kalyāṇamitte ārabbha ajjhattaɱ sati upaṭṭhapetabbā.

7. Puna ca paraɱ tvaɱ Nandiya attano cāgaɱ anussareyyāsi 'lābhā vata me suladdhaɱ vata me, yo ' haɱ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaɱvibhāgarato' ti. Iti kho te Nandiya cāgaɱ ārabbha ajjhattaɱ sati upaṭṭhapetabbā.

8. Puna ca paraɱ tvaɱ Nandiya devatā anussareyyāsi 'yā tā devatā atikkamm' eva kabaḷīkārabhakkhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ aññataraɱ manomayaɱ kāyaɱ upapannā, tā karaṇīyaɱ attano na samanupassanti katassa vā paticayaɱ; seyyathā pi Nandiya bhikkhu asamayavimutto karaṇīyaɱ attano na samanupassati katassa vā paticayaɱ, evam eva kho Nandiya yā tā devatā atikkamm' eva kabaḷīkārabhakkhānaɱ devānaɱ sahavyataɱ aññataraɱ manomayaɱ kāyaɱ upapannā, tā karaṇīyaɱ attano na samanupassanti katassa vā paticayan' ti.

[page 337]

Iti kho te Nandiya devatā ārabbha ajjhattaɱ sati upaṭṭhapetabbā.

Imehi kho Nandiya ekādasahi dhammehi samannāgato ariyasāvako pajahat' eva pāpake akusale dhamme na upādiyati. Seyyathā pi Nandiya kumbho nikkujjo 'va tam eva udakaɱ no vantaɱ paccāvamati, seyyathā pi vā pana Nandiya sukkhe tiṇadāye aggi mutto ḍahaɱ yeva gacchati, no daḍḍhaɱ paccudāvattati, evam eva kho Nandiya imehi ekādasahi dhammehi samannāgato ariyasāvako pajahat' eva pāpake akusale dhamme na upādiyatī ti.

XV

1. Atha kho āyasmā Subhūti saddhena bhikkhunā saddhiɱ yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ Subhūtiɱ Bhagavā etad avoca 'ko nāmāyaɱ Subhūti bhikkhū' ti? 'Saddho nāmāyaɱ bhante bhikkhu saddhassa upāsakassa putto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito' ti. 'Kacci panāyaɱ Subhūti saddho bhikkhu saddhassa upāsakassa putto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito sandissati saddhāpadānesū' ti. 'Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo, yaɱ Bhagavā saddhassa saddhāpadānāni bhāseyya; idānāhaɱ jānissāmi: yadi vā ayaɱ bhikkhu sandissati saddhāpadānesu yadi vā no' ti. 'Tena hi Subhūti suṇāhi sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmī' ti. 'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Subhūti Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:--

[page 338]

2. Idha Subhūti bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yam pi Subhūti bhikkhu sīlavā hoti ... pe ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaɱ hoti.

3. Puna ca paraɱ Subhūti bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yam pi Subhūti bhikkhu bahussuto hoti ... pe ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaɱ hoti.

4. Puna ca paraɱ Subhūti bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko. Yam pi Subhūti bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko: idam pi Saddhassa saddhāpadānaɱ hoti.

5. Puna ca paraɱ Subhūti bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniɱ. Yam pi Subhūti bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniɱ: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaɱ hoti.

6. Puna ca paraɱ Subhūti bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaɱ uccāvacānaɱ kiɱkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrūpāyāya vīmaɱsāya samannāgato alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ. Yam pi Subhūti bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaɱ ... pe ... alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaɱ hoti.

[page 339]

7. Puna ca paraɱ Subhūti bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo.

Yam pi Subhūti bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaɱ hoti.

8. Puna ca paraɱ Subhūti bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yam pi Subhūti bhikkhu āraddhaviriyo viharati ... pe ... kusalesu dhammesu: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaɱ hoti.

9. Puna ca paraɱ Subhūti bhikkhu catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Yam pi Subhūti bhikkhu catunnaɱ jhānānaɱ abhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaɱ hoti.

10. Puna ca paraɱ Subhūti bhikkhu anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ 'ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsam pi jātiyo tiɱsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jātisatam pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi aneke pi saɱvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiɱ, tatrāpāsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱsukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhupapanno' ti iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati. Yam pi Subhūti bhikkhu anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati,

[page 340]

seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaɱ hoti.

11. Puna ca paraɱ Subhūti bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti 'ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā' ti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Yam pi Subhūti bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaɱ hoti.

12. Puna ca paraɱ Subhūti bhikkhu āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭh' eva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yam pi Subhūti bhikkhu āsavānaɱ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaɱ hotī ti.

13. Evaɱ vutte āyasmā Subhūti Bhagavantaɱ etad avoca:-- 'Yan' imāni bhante Bhagavatā saddhassa saddhāpadānāni bhāsitāni, saɱvijjanti tāni imassa bhikkhuno, ayañ ca bhikkhu etesu sandissati. Ayaɱ bhante bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

[page 341]

Ayaɱ bhante bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti, tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.

Ayaɱ bhante bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko. Ayaɱ bhante bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniɱ. Ayaɱ bhante bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaɱ uccāvacāni kiɱkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaɱsāya samannāgato alaɱ kātuɱ alaɱ saɱvidhātuɱ. Ayaɱ bhante bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo. Ayaɱ bhante bhikkhu āraddhaviriyo viharati thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Ayaɱ bhante bhikkhu catunnaɱ jhānānaɱ abhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Ayaɱ bhante bhikkhu anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ ekam pi jātiɱ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati. Ayaɱ bhante bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti. Ayaɱ bhante bhikkhu āsavānaɱ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati. Yān' imāni bhante Bhagavatā saddhassa saddhāpadānāni bhāsitāni, saɱvijjanti tāni imassa bhikkhuno, ayañ ca bhikkhu etesu sandissatī' ti.

14. Sādhu sādhu Subhūti, tena hi tvaɱ Subhūti iminā saddhena bhikkhunā saddhiɱ vihareyyāsi, yadā ca tvaɱ Subhūti ākaŋkheyyāsi Tathāgataɱ dassanāya iminā ca saddhena bhikkhunā saddhiɱ upasaŋkameyyāsi Tathāgataɱ dassanāyā ti.

[page 342]

XVI

1. Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaɱsā pāṭikaŋkhā. Katame ekādasa?

2. Sukhaɱ supati, sukhaɱ paṭibujjhati, na pāpakaɱ supinaɱ passati, manussānaɱ piyo hoti, amanussānaɱ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaɱ vā satthaɱ vā kamati, tuvaṭaɱ cittaɱ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasīdati, asammūḷho kālaɱ karoti, uttariɱ appaṭivijjhanto brahmalokūpago hoti.

Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime ekādasānisaɱsā pāṭikaŋkhā ti.

XVII

1. Ekaɱ samayaɱ āyasmā Ānando Vesāliyaɱ viharati Beluvagāmake. Tena kho pana samayena Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro Pāṭaliputtaɱ anuppatto hoti kenaci-deva karaṇīyena. Atha kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro yena Kukkuṭārāmo yena aññataro bhikkhu ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā taɱ bhikkhuɱ etad avoca 'kahaɱ nu kho bhante āyasmā Ānando etarahi viharati, dassanakāmā hi mayaɱ bhante āyasmantaɱ ānandan' ti? 'Eso gahapati āyasmā Ānando Vesāliyaɱ viharati Beluvagāmake' ti.

2. Atha kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro Pāṭaliputte taɱ karaṇīyaɱ tīretvā yena Vesālibeluvagāmako yenāyasmā Ānando ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ ānandaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro āyasmantaɱ ānandaɱ etad avoca 'atthi nu kho bhante ānanda tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto,

[page 343]

yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaɱ vā cittaɱ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattaɱ vā anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇātī' ti? 'Atthi gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaɱ vā cittaɱ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattaɱ vā anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇātī' ti. 'Katamo ca pana bhante ānanda tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaɱ vā cittaɱ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattaɱ vā anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇātī' ti?

3. Idha gahapati bhikkhu vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati 'idaɱ pi kho paṭhamaɱ jhānaɱ abhisaɱkhataɱ abhisañcetayitaɱ, yaɱ kho pana kiñci abhisaɱkhataɱ abhisañcetayitaɱ, tad aniccaɱ nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti; no ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti, ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayaɱ pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaɱ vā cittaɱ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattaɱ vā anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇāti.

[page 344]

4. Puna ca paraɱ gahapati bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ ... pe ... tatiyaɱ jhānaɱ ... catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati 'idam pi kho catutthaɱ jhānaɱ abhisaɱkhataɱ abhisañcetayitaɱ, yaɱ kho pana kiñci abhisaɱkhataɱ abhisañcetayitaɱ, tad aniccaɱ nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti; no ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti, ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-dakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaɱ vā cittaɱ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattaɱ vā anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇāti.

5. Puna ca paraɱ gahapati bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthaɱ. Iti uddham adho tiriyaɱ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaɱ lokaɱ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati 'ayam pi kho mettācetovimutti abhisaɱkhatā abhisañcetayitā, yaɱ kho pana kiñci abhisaɱkhataɱ abhisañcetayitaɱ, tad aniccaɱ nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti; no ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti, ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammad-akkhāto,

[page 345]

yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaɱ vā cittaɱ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattaɱ vā anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇāti.

6. Puna ca paraɱ gahapati bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā ... pe ... muditāsahagatena cetasā ... upekhāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthaɱ. Iti uddham adho tiriyaɱ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaɱ lokaɱ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati 'ayam pi kho upekhācetovimutti abhisaɱkhatā abhisañcetayitā, yaɱ kho pana kiñci abhisaɱkhataɱ abhisañcetayitaɱ, tad aniccaɱ nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti; no ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti, ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaɱ vā cittaɱ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattaɱ vā anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇāti.

7. Puna ca paraɱ gahapati bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthaŋgamā nānattasaññānaɱ amanasikārā 'ananto ākāso' ti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati 'ayam pi kho ākāsānañcāyatanasamāpatti abhisaɱkhatā abhisañcetayitā, yaɱ kho pana kiñci abhisaɱkhataɱ abhisañcetayitaɱ tad aniccaɱ nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti; no ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti,

[page 346]

ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaɱ vā cittaɱ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattaɱ vā anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇāti.

8. Puna ca paraɱ gahapati bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma 'anantaɱ viññāṇan' ti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati ... sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma 'natthi kiñcī' ti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati 'ayam pi kho ākiñcaññāyatanasamāpatti abhisaɱkhatā abhisañcetayitā, yaɱ kho pana kiñci abhisaɱkhataɱ abhisañcetayitaɱ, tad aniccaɱ nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti; no ce āsavānaɱ khayaɱ pāpuṇāti, ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaɱ vā cittaɱ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaɱ gacchanti ananuppattaɱ vā anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇātī ti.

9. Evaɱ vutte Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro āyasmantam ānandaɱ etad avoca:--

Seyyathā pi bhante ānanda puriso ekaɱ nidhimukhaɱ gavesanto saki-d-eva ekādasa nidhimukhāni adhigaccheyya, evam eva kho ahaɱ bhante ekaɱ amatadvāraɱ gavesanto saki-d-eva ekādasannaɱ amatadvārānaɱ alatthaɱ sevanāya. Seyyathā pi bhante purisassa agāraɱ ekādasadvāraɱ so tasmiɱ agāre āditte ekamekena dvārena sakkuṇeyya attānaɱ sotthiɱ kātuɱ,

[page 347]

evam eva kho ahaɱ bhante imesaɱ ekādasannaɱ amatadvārānaɱ ekamekena amatadvārena sakkuṇissāmi attānaɱ sotthiɱ kātuɱ. Ime hi nāma bhante aññatitthiyā ācariyassa ācariyadhanaɱ pariyesissanti, kiɱ panāhaɱ āyasmato ānandassa pūjaɱ na karissāmī ti?

10. Atha kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro Vesālikañ ca Pāṭaliputtakañ ca bhikkhusaŋghaɱ sannipātāpetvā paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappesi sampavāresi ekamekañ ca bhikkhuɱ paccekadussayugena acchādesi āyasmantañ ca ānandaɱ ticīvarena āyasmato ca ānandassa pañcasataɱ vihāraɱ kārāpesī ti.

XVIII

1. Ekādasahi bhikkhave aŋgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaɱ pariharituɱ phātikātuɱ. Katamehi ekādasahi?

2. Idha bhikkhave gopālako na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaɱ sāṭetā hoti, na vaṇaɱ paṭicchādetā hoti, na dhūmaɱ kattā hoti, na titthaɱ jānāti, na pītaɱ jānāti, na vīthiɱ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti.

Imehi kho bhikkhave ekādasahi aŋgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaɱ pariharituɱ phātikātuɱ.

3. Evam eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjituɱ. Katamehi ekādasahi?

[page 348]

4. Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaɱ sāṭetā hoti, na vaṇaɱ paṭicchādetā hoti, na dhūmaɱ kattā hoti, na titthaɱ jānāti, na pītaɱ jānāti, na vīthiɱ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī hoti, ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saŋghapitaro saŋghaparināyakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti?

5. Idha bhikkhave bhikkhu yaɱ kiñci rūpaɱ 'cattāri ca mahābhūtāni catunnañ ca mahābhūtānaɱ upādāya rūpan' ti yathābhūtaɱ na ppajānāti.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti?

6. Idha bhikkhave bhikkhu 'kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito' ti yathābhūtaɱ na ppajānāti.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaɱ sāṭetā hoti?

7. Idha bhikkhave bhikkhu uppannaɱ kāmavitakkaɱ adhivāseti na ppajahati na vinodeti na vyantīkaroti na anabhāvaɱ gameti, uppannaɱ vyāpādavitakkaɱ ... uppannaɱ vihiɱsāvitakkaɱ ... uppannuppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti na ppajahati na vinodeti na vyantīkaroti na anabhāvaɱ gameti.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaɱ sāṭetā hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na vaṇaɱ paṭicchādetā hoti?

8. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā nimittaggāhī hoti anuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya na ppaṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaɱ, cakkhundriye na saɱvaraɱ āpajjati, sotena saddaɱ sutvā ... ghānena gandhaɱ ghāyitvā

[page 349]

... jivhāya rasaɱ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā ... manasā dhammaɱ viññāya nimittaggāhī hoti anuvyañjanaggāhī yatvādhikaraṇam enaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya na ppaṭipajjati, na rakkhati manindriyaɱ, manindriye na saɱvaraɱ āpajjati.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na vaṇaɱ paṭicchādetā hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na dhūmaɱ kattā hoti?

9. Idha bhikkhave bhikkhu na yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ desetā hoti.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na dhūmaɱ kattā hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na titthaɱ jānāti?

10. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaɱ upasaŋkamitvā na paripucchati na paripañhati 'idaɱ bhante kathaɱ, imassa ko attho' ti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañ c'eva na vivaranti, anuttānīkatañ ca na uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaŋkhāṭhāniyesu dhammesu kaŋkhaɱ na ppaṭivinodenti.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na titthaɱ jānāti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na pītaɱ jānāti?

11. Idha bhikkhave bhikkhu Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaɱ, na labhati dhammavedaɱ, na labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na pītaɱ jānāti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na vīthiɱ jānāti?

12. Idha bhikkhave bhikkhu ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ maggaɱ yathābhūtaɱ na ppajānāti.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiɱ jānāti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti?

[page 350]

13. Idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaɱ na ppajānāti.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti?

14. Idha bhikkhave bhikkhu saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuɱ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, tatra bhikkhu mattaɱ na jānāti paṭiggahaṇāya.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saŋghapitaro saŋghaparināyakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti?

15. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saŋghapitaro saŋghaparināyakā, tesu na mettaɱ kāyakammaɱ paccupaṭṭhāpeti āvī c'eva raho ca, na mettaɱ vacīkammaɱ ... na mettaɱ manokammaɱ paccupaṭṭhāpeti āvī c'eva raho ca.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saŋghapitaro saŋghaparināyakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti.

Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjituɱ.

16. Ekādasahi bhikkhave aŋgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaɱ pariharituɱ phātikātuɱ. Katamehi ekādasahi?

17. Idha bhikkhave gopālako rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaɱ sāṭetā hoti, vaṇaɱ paṭicchādetā hoti, dhūmaɱ kattā hoti, titthaɱ jānāti, pītaɱ jānāti, vīthiɱ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā, te atīrekapūjāya pūjetā hoti.

Imehi kho bhikkhave ekādasahi aŋgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaɱ pariharituɱ phātikātuɱ.

18. Evam eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiɱ dhammavinaye vuḍḍhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjituɱ. Katamehi ekādasahi?

[page 351]

19. Idha bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaɱ sāṭetā hoti, vaṇaɱ paṭicchādetā hoti, dhūmaɱ kattā hoti, titthaɱ jānāti, pītaɱ jānāti, vīthiɱ jānāti, gocarakusalo hoti, {sāvasesadohī} hoti, ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saŋghapitaro saŋghaparināyakā, te atirekapūjāya pūjetā hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti?

20. Idha bhikkhave bhikkhu yaɱ kiñci rūpaɱ 'cattāri ca mahābhūtāni catunnañ ca mahābhūtānaɱ upādāya rūpan' ti yathābhūtaɱ pajānāti.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti?

21. Idha bhikkhave bhikkhu 'kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito' ti yathābhūtaɱ pajānāti.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu āsāṭikaɱ sāṭetā hoti?

22. Idha bhikkhave bhikkhu uppannaɱ kāmavitakkaɱ nādhivāseti pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaɱ gameti, uppannaɱ vyāpādavitakkaɱ ... uppannaɱ vihiɱsāvitakkaɱ ... uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaɱ gameti.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu āsāṭikaɱ sāṭetā hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu vaṇaɱ paṭicchādetā hoti?

23. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇaɱ enaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaɱ, cakkhundriye saɱvaraɱ āpajjati, sotena saddaɱ sutvā ... ghānena gandhaɱ ghāyitvā ... jivhāya rasaɱ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā ... manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī yatvādhikaraṇam enaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati,

[page 352]

rakkhati manindriyaɱ, manindriye saɱvaraɱ āpajjati.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu vaṇaɱ paṭicchādetā hoti.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu dhūmaɱ kattā hoti?

24. Idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ desitā hoti.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu dhūmaɱ kattā hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu titthaɱ jānāti?

25. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaɱ upasaŋkamitvā paripucchati 'idaɱ bhante kathaɱ, imassa ko attho' ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañ c'eva vivaranti, anuttānīkatañ ca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaŋkhāṭhāniyesu dhammesu kaŋkhaɱ paṭivinodenti.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu titthaɱ jānāti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu pītaɱ jānāti.

26. Idha bhikkhave bhikkhu Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu pītaɱ jānāti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu vīthiɱ jānāti?

27. Idha bhikkhave bhikkhu ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ maggaɱ yathābhūtaɱ pajānāti.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu vīthiɱ pajānāti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti?

28. Idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaɱ pajānāti.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī hoti?

29. Idha bhikkhave bhikkhu saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuɱ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, tatra bhikkhu mattaɱ jānāti paṭiggahaṇāya.

[page 353]

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu sāvessadohī hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saŋghapitaro saŋghaparināyakā, te atirekapūjāya pūjetā hoti?

30. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saŋghapitaro saŋghaparināyakā, tesu mettaɱ kāyakammaɱ paccupaṭṭhāpeti āvī c'eva raho ca, mettaɱ vacīkammaɱ ... mettaɱ manokammaɱ paccupaṭṭhāpeti āvī c'eva raho ca.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saŋghapitaro saŋghaparināyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti.

Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjitun ti.

XIX

1. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaɱ etad avocuɱ 'siyā nu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa, na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti? 'Siyā bhikkhave bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa ... pe

[page 354]

... yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti. 'Yathākathaɱ pana bhante siyā bhikkhuno yathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?

2. Idha bhikkhave bhikkhu evaɱsaññī hoti 'etaɱ santaɱ, etaɱ paṇītaɱ, yad idaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaɱ kho bhikkhave siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa, na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcayatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā ti.

XX

1. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca 'siyā nu kho bhikkhave bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa,

[page 355]

na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa, na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti? 'Bhagavaɱmūlakā no bhante dhammā bhagavaɱnettikā bhagavaɱpaṭisaraṇā, sādhu vata bhante Bhagavantaɱ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī' ti. 'Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmī' ti. 'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:--

2. Siyā bhikkhave bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā ti.

'Yathākathaɱ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?

3. Idha bhikkhave bhikkhu evaɱsaññī hoti 'etaɱ santaɱ, etaɱ paṇītaɱ, yad idaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaɱ kho bhikkhave siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa, na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcayatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa,

[page 356]

na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanāsaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā ti.

XXI

1. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā Sāriputto ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiɱ sammodiɱsu; sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad avocuɱ 'siyā nu kho āvuso Sāriputta bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa, na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti? 'Siyā āvuso bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti. 'Yathākathaɱ panāvuso Sāriputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?

[page 357]

2. Idha āvuso bhikkhu evaɱsaññī hoti 'etaɱ santaɱ, etaɱ paṇītaɱ, yad idaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaɱ kho āvuso siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa, na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā ti.

XXII

1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi 'siyā nu kho āvuso bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa, na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?

'Dūrato pi kho mayaɱ āvuso āgaccheyyāma āyasmato Sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthaɱ aññātuɱ, sādhu vatāyasmantaɱ yeva Sāriputtaɱ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, āyasmato Sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantī' ti. 'Tena h' āvuso suṇātha sādhukaɱ manasikarotha,

[page 358]

bhāsissāmī' ti. 'Evam āvuso' ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ. āyasmā Sāriputto etad avoca:--

2. 'Siyā āvuso bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti.

'Yathākathaɱ panāvuso Sāriputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?

3. Idha āvuso bhikkhu evaɱsaññī hoti 'etaɱ santaɱ, etaɱ paṇītaɱ, yad idaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evam pi kho āvuso siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaɱ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiɱ āposaññī assa, na tejasmiɱ tejosaññī assa, na vāyasmiɱ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā ti.

Anussativaggo dutiyo

Tatr'uddānaɱ:

Dve Mahānāma Nandiyena Subhūtinā ca mettā
Dasamo c'eva gopālo cattāro ca samādhino ti.

[page 359]

 


 

[No Title]

1. Ekādasahi bhikkhave aŋgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaɱ pariharituɱ phātikātuɱ. Katamehi ekādasahi?

2. Idha bhikkhave gopālako na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaɱ sāṭetā hoti, na vaṇaɱ paṭicchādetā hoti, na dhūmaɱ kattā hoti, na titthaɱ jānāti, na pītaɱ jānāti, na vīthiɱ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti.

Imehi kho bhikkhave ekādasahi aŋgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaɱ pariharituɱ phātikātuɱ.

3. Evam eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo cakkhusmiɱ aniccānupassī viharituɱ ... pe ... abhabbo cakkhusmiɱ dukkhānupassī viharituɱ ... abhabbo cakkhusmiɱ anattānupassī viharituɱ ... abhabbo cakkhusmiɱ khayānupassī viharitum ... abhabbo cakkhusmiɱ vayānupassī viharituɱ ... abhabbo cakkhusmiɱ virāgānupassī viharituɱ ... abhabbo cakkhusmiɱ nirodhānupassī viharituɱ ... abhabbo cakkhusmiɱ paṭinissaggānupassī viharituɱ ... sotasmiɱ ... ghānasmiɱ ... jivhāya ... kāyasmiɱ ... manasmiɱ ... rūpesu ... saddesu ... gandhesu ... rasesu ... phoṭṭhabbesu ... dhammesu ... cakkhuviññāṇe ... sotaviññāṇe ... ghānaviññāṇe ... jivhāviññāṇe ... kāyaviññāṇe ... manoviññāṇe ... cakkhusamphasse ... sotasamphasse ... ghānasamphasse ... jivhāsamphasse ... kāyasamphasse ... manosamphasse ... cakkhusamphassajāya vedanāya ... sotasamphassajāya vedanāya ... ghānasamphassajāya vedanāya ... jivhāsamphassajāya vedanāya ... kāyasamphassajāya vedanāya ... manosamphassajāya vedanāya ... rūpasaññāya ... saddasaññāya ... gandhasaññāya ... rasasaññāya ... phoṭṭhabbasaññāya

[page 360]

... dhammasaññāya ... rūpasañcetanāya ... saddasañcetanāya ... gandhasañcetanāya ... rasasañcetanāya ... phoṭṭhabbasañcetanāya ... dhammasañcetanāya ... rūpataṇhāya ... saddataṇhāya ... gandhataṇhāya ... rasataṇhāya ... phoṭṭhabbataṇhāya ... dhammataṇhāya ... rūpavitakke ... saddavitakke ... gandhavitakke ... rasavitakke ... phoṭṭhabbavitakke ... dhammavitakke ... rūpavicāre ... saddavicāre ... gandhavicāre ... rasavicāre ... phoṭṭhabbavicāre ... dhammavicāre aniccānupassī viharituɱ ... dukkhānupassī viharituɱ ... anattānupassī viharituɱ ... khayānupassī viharituɱ ... vayānupassī viharituɱ ... virāgānupassī viharituɱ ... nirodhānupassī viharituɱ ... paṭinissaggānupassī viharitun ti.

4. Ekādasahi bhikkhave aŋgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaɱ pariharituɱ phātikātuɱ. Katamehi ekādasahi?

5. Idha bhikkhave gopālako rūpaññū hoti ... pe ...

6. Evam eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo cakkhusmiɱ aniccānupassī viharituɱ ... pe ... paṭinissaggānupassī viharitun ti.

1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya ekādasa dhammā bhāvetabbā. Katame ekādasa?

2. Paṭhamaɱ jhānaɱ dutiyaɱ jhānaɱ tatiyaɱ jhānaɱ catutthaɱ jhānaɱ mettācetovimutti karuṇācetovimutti muditācetovimutti upekhācetovimutti ākāsānañcāyatanaɱ viññāṇañcāyatanaɱ akiñcaññāyatanaɱ.

Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime ekādasa dhammā bhāvetabbā ti.

1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya ... ime ekādasa dhammā bhāvetabbā ti.

[page 361]

2. Dosassa ... mohassa ... kodhassa ... upanāhassa ... makkhassa ... palāsassa ... issāya ... macchariyassa ... māyāya ... sāṭheyyassa ... thambhassa ... sārambhassa ... mānassa ... atimānassa ... madassa ... pamādassa abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya ... ime ekādasa dhammā bhāvetabbā ti.

Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun ti.

Navasuttasahassāni bhiyyo pañcasatāni ca
sattapaññāsasuttantā Aŋguttarasamāyutā ti

Ekādasakanipāto niṭṭhito.


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page