Digha Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Dīgha Nikāya

Volume II

Suttas 14-23

Based on the edition by
T.W. Rhys Davids and J.E. Carpenter,
London: Pali Text Society 1903

This work is © Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015

This work is licensed under a
Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.
For details see Terms of Use.

Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996

 

Namo tassa Bhagavato arahato Sammā-sambuddhassa

 

NOTICE: These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for scholarly purposes only. In principle they represent a digital edition (without revision or correction) of the printed editions of the complete set of Pali canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a process of checking, it should not be assumed that there is no divergence from the printed editions and it is strongly recommended that they are checked against the printed editions before quoting.

ALTERATIONS: Superficial re-formatting of headers, sutta titles, and page numbers adding 'ids,' and tag changes to make the file conform to HTML 5 standards. The lower-case mg [ɱ] has been substituted throughout for the lowercase m-underdot [ṃ]; the lower-case ng [ŋ] has been substituted throughout for the lowercase n-overdot [ṅ]. Content straddling page breaks has been moved to the preceding page. The notice of this change that appeared in the originals has been deleted. Both left- and right-hand-page Running heads have been eliminated as page numbers and internal headings make these redundant. Otherwise the internal text of the suttas remains untouched.

 


[page 001]

XIV. Mahāpadāna-Suttanta

1.1. Evam me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme Kareri-kuṭikāyaɱ. Atha kho sambahulānaɱ bhikkhūnaɱ pacchā-bhattaɱ piṇḍapāta-paṭikkantānaɱ Kareri-maṇḍala-māḷe sannisinnānaɱ sannipatitānaɱ pubbe-nivāsa-paṭisaɱyuttā dhammī kathā udapādi: 'Iti pubbe-nivāso iti {pubbe-}nivāso ti.'

2. Assosi kho Bhagavā dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya tesaɱ bhikkhūnaɱ imaɱ kathāsallāpaɱ. Atha kho Bhagavā uṭṭhāy' āsanā yena Karerimaṇḍala-māḷo ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:

'Kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā kathā vippakatā ti?'

Evaɱ vutte te bhikkhū Bhagavantaɱ etad avocuɱ:

'Idha bhante amhākaɱ pacchā-bhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantānaɱ Kareri-maṇḍala-māḷe sannisinnānaɱ sannipatitānaɱ pubbe-nivāsa-paṭisaɱyuttā dhammī kathā udapādi:

[page 002]

"Iti pubbe-nivāso iti {pubbe-}nivāso ti." Ayaɱ kho no bhante antarā kathā vippakatā atha Bhagavā anuppatto ti.'

3. 'Iccheyyātha no tumhe bhikkhave pubbe-nivāsapaṭisaɱyuttaɱ dhammiɱ kathaɱ sotun ti?'

'Etassa Bhagavā kālo, etasa Sugata kālo, yaɱ bhagavā pubbe-nivāsa-paṭisaɱyuttaɱ dhammiɱ kathaɱ kareyya, Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti.'

'Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti.'

'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:

4. 'Ito so bhikkhave eka-navuto kappo yaɱ Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho loke udapādi. Ito so bhikkhave eka-tiɱso kappo yaɱ Sikhī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho loke udapādi. Tasmiɱ yeva kho bhikkhave eka-tiɱse kappe Vessabhū bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho loke udapādi. Imasmiɱ yeva kho bhikkhave bhadda-kappe Kakusandho bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho loke udapādi. Imasmiɱ yeva kho bhikkhave bhadda-kappe Konāgamano bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho loke udapādi. Imasmiɱ yeva kho bhikkhave bhadda-kappe Kassapo bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho loke udapādi. Imasmiɱ yeva kho bhikkhave bhadda-kappe ahaɱ etarahi arahaɱ sammāsambuddho loke uppanno.

5. 'Vipassī bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho khattiyo jātiyā ahosi, khattiya-kule udapādi.

Sikhī bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho khattiyo jātiyā ahosi,

[page 003]

khattiya-kule udapādi. Vessabhū bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho khattiyo jātiyā ahosi, khattiya-kule udapādi. Kakusandho bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho brāhmaṇo jātiyā ahosi, brāhmaṇa-kule udapādi. Konāgamano bhikkhave bhagavā arahaɱ {sammā-}sambuddho brāhmaṇo jātiyā ahosi, brāhmaṇa-kule udapādi. Kassapo bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho brāhmaṇo jātiyā ahosi, brāhmaṇa-kule udapādi. Ahaɱ bhikkhave etarahi arahaɱ sammā-sambuddho khattiyo jātiyā ahosiɱ, khattiya-kule uppanno.

6. 'Vipassī bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho Koṇḍañño gottena ahosi. Sikhī bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho Koṇḍañño gottena ahosi. Vessabhū bhikkhave bhagavā arahaɱ sammāsambuddho Koṇḍañño gottena ahosi. Kakusandho bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho Kassapo gottena ahosi. Konāgamano bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho Kassapo gottena ahosi. Kassapo bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho Kassapo gottena ahosi. Ahaɱ bhikkhave etarahi arahaɱ sammāsambuddho Gotamo gottena.

7. 'Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa asītiɱ vassa-sahassāni āyuppamāṇaɱ ahosi. Sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa sattati vassa-sahassāni āyuppamāṇaɱ ahosi. Vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa saṭṭhi vassa-sahassāni āyuppamāṇaɱ ahosi.

Kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa cattārīsaɱ vassa-sahassāni āyuppamāṇaɱ ahosi. Konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa tiɱsa vassa-sahassāni āyuppamāṇaɱ ahosi.

[page 004]

Kassapassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa vīsatiɱ vassa-sahassāni āyuppamāṇaɱ ahosi. Mayhaɱ bhikkhave etarahi appakaɱ āyuppamāṇaɱ parittaɱ lahusaɱ, yo ciraɱ jīvati so vassasataɱ appaɱ vā bhiyyo.

8. 'Vipassī bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Sikhī bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho puṇḍarīkassa mūle abhisambuddho. Vessabhū bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho sālassa mūle abhisambuddho. Kakusandho bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho sirīsassa mūle abhisambuddho. Konāgamano bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho udumbarassa mūle abhisambuddho. Kassapo bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho nigrodhassa mūle abhisambuddho Ahaɱ bhikkhave etarahi arahaɱ sammā-sambuddho assatthassa mūle abhisambuddho.

9. 'Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa Khaṇḍa-Tissaɱ nāma sāvaka-yugaɱ ahosi aggaɱ bhadda-yugaɱ. Sakhissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Abhibhū-Sambhavaɱ nāma sāvaka-yugaɱ ahosi aggaɱ bhadda-yugaɱ.

Vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa Soṇ-Uttaraɱ nāma sāvaka-yugaɱ ahosi aggaɱ bhadda-yugaɱ. Kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Vidhūra-Sañjīvaɱ nāma sāvaka-yugaɱ ahosi aggaɱ bhadda-yugaɱ. Konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Bhiyyos-Uttaraɱ nāma sāvaka-yugaɱ ahosi aggaɱ bhadda-yugaɱ.

[page 005]

kassapassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Tissa-Bhāradvājaɱ nāma sāvaka-yugaɱ ahosi aggaɱ bhadda-yugaɱ. Mayhaɱ bhikkhave etarahi Sāriputta-Moggallānaɱ nāma sāvakayugaɱ ahosi aggaɱ bhadda-yugaɱ.

10. 'Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaɱ sannipātā ahesuɱ. Eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi aṭṭha-saṭṭhi-{bhikkhu-sata}sahassaɱ. Eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi {bhikkhu-sata}sahassaɱ. Eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi asīti-bhikkhusahassāni. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ime tayo sāvakānaɱ sannipātā ahesuɱ sabbesaɱ yeva khīṇāsavānaɱ.

'Sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa tayo sāvakānaɱ sannipātā ahesuɱ. Eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi bhikkhu-sata-{sahassaɱ}. Eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi asītiɱ bhikkhu-sahassāni.

Eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi sattati bhikkhusahassāni. Sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaɱ sannipātā ahesuɱ sabbesaɱ yeva khīṇāsavānaɱ.

'Vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa tayo sāvakānaɱ sannipātā ahesuɱ. Eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi asītiɱ bhikkhu-sahassāni.

Eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi {sattati}bhikkhu-sahassāni.

Eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi saṭṭhi bhikkhu-sahassāni.

Vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ime tayo sāvakānaɱ sannipātā ahesuɱ sabbesaɱ yeva khīṇāsavānaɱ.

'Kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi cattārīsaɱ bhikkhu-sahassāni. Kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ayaɱ eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi sabbesaɱ yeva khīṇāsavānaɱ.

'Konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi tiɱsa bhikkhu-sahassāni.

[page 006]

Konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ayaɱ eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi sabbesaɱ yeva khīṇāsavānaɱ.

'Kassapassa bhikkhave Bhagavato arahato sammā-sambuddhassa eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi vīsatiɱ bhikkhu-sahassāni. Kassapassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ayaɱ eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi sabbesaɱ yeva khīṇāsavānaɱ.

'Mayhaɱ bhikkhave etarahi eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi aḍḍha-teḷasāni bhikkhu-satāni. Mayhaɱ bhikkhave ayaɱ eko {sāvakānaɱ} sannipāto ahosi sabbesaɱ yeva {khīṇāsavānaɱ}.

11. 'Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa Asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Khemaɱkaro nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Upasannako nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Buddhijo nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Sotthijo nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Kassapassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Sabbamitto nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Mayhaɱ bhikkhave etarahi Ānando bhikkhu upaṭṭhāko aggupaṭṭhāko.

12. 'Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa Bandhumā nāma rājā pitā ahosi, Bandhumatī nāma devī mātā ahosi janettī.

[page 007]

Bandhumassa rañño Bandhumatī nāma nagaraɱ rāja-dhānī ahosi.

'Sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Aruṇo nāma rājā pitā ahosi, Pabhāvatī nāma devī mātā ahosi janettī. Aruṇāssa rañño Aruṇavatī nāma nagaraɱ rāja-dhānī ahosi.

'Vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Suppatīto nāma rājā pitā ahosi, Yasavatī nāma devī mātā ahosi janettī. Suppatītassa rañño Anopamaɱ nāma nagaraɱ rāja-dhānī ahosi.

'Kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa Aggidatto nāma Brāhmaṇo pitā ahosi, Visākhā nāma Brāhmaṇī mātā ahosi janettī. Tena kho pana bhikkhave samayena Khemo nāma rāja ahosi.

Khemassa rañño Khemavavatī nāma nagaraɱ rājā-dhānī ahosi.

'Konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa Yaññadatto nāma Brāhmaṇo pitā ahosi, Uttarā nāma Brāhmaṇī mātā ahosi janettī. Tena kho pana bhikkhave samayena Sobho nāma rājā ahosi. Sobhassa rañño Sobhavatī nāma nagaraɱ rājā-dhānī ahosi.

'Kassapassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Brahmadatto nāma Brāhmaṇo pitā ahosi, Dhanavatī nāma Brāhmaṇī mātā ahosi janettī. Tena kho pana bhikkhave samayena Kikī nāma rājā ahosi.

Kikissa rañño Bārāṇasī nāma nagaraɱ rājā-dhānī ahosi.

'Mayhaɱ bhikkhave etarahi Suddhodano nāma rājā pitā ahosi, Māyā devī mātā janettī, Kapilavatthu nagaraɱ rāja-dhānī ti.'

Idam avoca Bhagavā. Idaɱ vatvā Sugato uṭṭhāy' āsanā vihāraɱ pāvisi.

[page 008]

13. Atha kho tesaɱ bhikkhūnaɱ acira-pakkantassa Bhagavato ayam antarā kathā udapādi:

'Acchariyaɱ āvuso abbhutaɱ āvuso Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinna-papañce chinna-vaṭume pariyādinna-vaṭṭe sabba-dukkha-vītivatte jātito pi anussarissati, nāmato pi anussarissati, gottato pi anussarissati, āyuppamāṇato pi anussarissati, sāvaka-yugato pi anussarissati, sāvaka-sannipātato pi anussarissati -- "Evaɱjaccā te Bhagavanto ahesuɱ iti pi, evaɱ-nāmā evaɱ-gottā evaɱ-sīlā evaɱ-dhammā evaɱ-pañña evaɱ-vihārī evaɱvimuttā te Bhagavato ahesuɱ iti pīti." Kin nu kho āvuso? Tathāgatass' eva nu kho esā dhamma-dhātu suppaṭividdhā yassā dhamma-dhātuyā suppaṭividdhattā Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinna-papañce chinna-vaṭume pariyādinna-vaṭṭe sabba-dukkha-vītivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāṇato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati "Evaɱjaccā te Bhagavanto ahesuɱ iti pi, evaɱ-nāmā, evaɱgottā, evaɱ-sīlā, evaɱ-dhammā, evaɱ-paññā, evaɱ-vihārī, {evaɱ-vimuttā} te Bhagavanto ahesuɱ iti pīti"? Udāhu devatā Tathāgatassa etam atthaɱ ārocesuɱ yena Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinna-papañce chinna-vaṭume pariyādinna-vaṭṭe sabba-dukkha-vītivatte jātito pi anussarati,

[page 009]

nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāṇato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati: "Evaɱ-jaccā te Bhagavanto ahesuɱ iti pi, evaɱ-nāmā {evaɱ-gottā} evaɱsītā evaɱ-dhammā evaɱ-paññā evaɱ-vihārī evaɱvimuttā te Bhagavanto ahesuɱ iti pīti"?'

Ayañ ca h' idaɱ tesaɱ bhikkhūnaɱ antarā kathā vippakatā hoti.

14. Atha kho Bhagavā sāyaṇhā-samayaɱ {paṭisallānā} vuṭṭhito yena Kareri-maṇḍala-māḷo ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:

'Kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā kathā vippakatā ti?'

Evaɱ vutte te bhikkhū Bhagavantaɱ etad avocuɱ:

'Idha bhante amhākaɱ acira-pakkantassa Bhagavato ayaɱ antarā kathā udapādi: "Acchariyaɱ āvuso abbhutaɱ āvuso Tathāgatassa mahiddhikata mahānubhāvātā, yatra hi nāma Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinna-papañce chinna-vaṭume pariyādinna-vaṭṭe sabbadukkha-vītivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāṇato pi anussarati, sāvakayugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati: 'Evaɱ-jaccā te Bhagavanto ahesuɱ iti pi, evaɱ-nāmā, evaɱ-gottā, evaɱ-sīlā, evaɱ-dhammā, evaɱ-paññā, evaɱvihāri, evaɱ-vimuttā te Bhagavanto ahesuɱ iti pīti." Kin nu kho āvuso? Tathāgatass' eva nu kho esā dhammadhātu suppaṭividdhā yassā dhamma-dhātuyā suppaṭividdhattā Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinnapapañce chinna-vaṭume pariyādinna-vaṭṭe sabba-dukkhavītivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāṇato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati: Evaɱjaccā te Bhagavanto ahesuɱ iti pi,

[page 010]

evaɱ-nāmā, evaɱ{gottā}, evaɱ-sīlā, evaɱ-dhammā, evaɱ-paññā, evaɱvihāri, evaɱ-vimuttā te Bhagavanto ahesuɱ iti pīti"?

Udāhu devatā {Tathāgatassa} etam atthaɱ ārocesuɱ yena Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinna-papañce chinna-vaṭume pariyādinna-vaṭṭe sabba-dukkha-vītivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāṇato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati: Evaɱjaccā te Bhagavanto ahesuɱ iti pi, {evaɱ-nāmā} evaɱ-gottā evaɱ-sīlā evaɱ-dhammā evaɱ-paññā evaɱvihārī evaɱ-vimuttā te Bhagavanto ahesuɱ iti pīti"?'

'Ayaɱ kho no bhante antarā kathā vippakatā atha bhagavā anuppatto ti.'

15. 'Tathāgatass' ev' esā bhikkhave dhamma-dhāti suppaṭividdhā yassā dhamma-dhātuyā suppaṭividdhattā Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinna-papañce chinna-vaṭume pariyādinna-vaṭṭe sabba-dukkha-vītivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāṇato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati: "Evaɱjaccā te Bhagavanto ahesuɱ iti pi, evaɱ-nāmā, evaɱgottā, evaɱ-sīlā, evaɱ-dhammā, evaɱ-paññā, evaɱ-vihārī, evaɱ-vimuttā te Bhagavanto ahesuɱ iti pīti." Devatā pi Tathāgatassa etam atthaɱ ārocesuɱ yena Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinna-papañce chinna-vaṭume pariyādinna-vaṭṭe sabba-dukkha-vītivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāṇato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati: "Evaɱ-jāccā te Bhagavanto ahesuɱ iti pi, evaɱ-nāmā, evaɱ-gottā, evaɱsīlā, evaɱ-dhammā, evaɱ-paññā,evaɱ-vihārī, evaɱvimuttā te Bhagavanto ahesuɱ iti pīti."

'Iccheyyātha no tumhe bhikkhave bhiyyoso mattāya pubbe-nivāsa-paṭisaɱyuttaɱ dhamimiɱ kathaɱ sotun ti?'

[page 011]

'Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo. Yaɱ Bhagavā bhiyyoso mattāya pubbe-nivāsa-paṭisaɱyuttaɱ dhammiɱ kathaɱ kareyya, Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti.'

'Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti.'

'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:

16. 'Ito so bhikkhave eka-navuto kappo yaɱ Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho loke udapādi. Vipassī bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho khattiyo jātiyā ahosi, khattiya-kule udapādi. Vipassī bhikkhave bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho Koṇḍañño gottena ahosi. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa asīti-vassa-sahassāni āyuppamāṇaɱ ahosi. Vipassī bhikkhave bhagavā arahaɱ sammāsambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Khaṇḍa-Tissaɱ nāma sāvaka-yugaɱ ahosi aggaɱ bhadda-yugaɱ. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa tayo sāvakānaɱ sannipātā ahesuɱ.

Eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi aṭṭha-saṭṭhi-bhikkhusata-sahassaɱ. Eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi bhikkhusata-sahassaɱ. Eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi asīti{bhikkhu-sahassāni}. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ime tayo sāvakānaɱ sannipātā {ahesuɱ} sabbesaɱ yeva khīṇāsavānaɱ. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko.

Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-saɱbuddhassa Bandhumā nāma rājā pitā ahosi, Bandhumatī nāma devī mātā ahosi janettī.

[page 012]

Bandhumassa rañño Bandhumatī nāma nagaraɱ rāja-dhānī ahosi.

17. 'Atha kho bhikkhave Vipassī Bodhisatto Tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātu-kucchiɱ okkami.

Ayam ettha dhammatā.

'Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto Tusitā kāyā cavitvā mātu kucchiɱ okkamati atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇa-brāhmaṇiyā pajāya sadeva-manussāya appamāṇo uḷāro obbāso pātubhavati atikkamma devānaɱ devānubhāvaɱ. Yā pi tā lokantarikā aghā asaɱvutā andhakārā andhakāra-timisā, yāttha pi 'me candima-suriyā evaɱ mahiddhikā evaɱ mahānubhāvā ābhāya nānubhonti, tattha pi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkamm' eva devānaɱ devānubhāvaɱ. Ye pi tattha sattā upapannā, te pi ten' obhāsena aññaɱ aññaɱ sañjānanti: "Aññe pi kira bho santi sattā idhūpapannā ti." Ayañ ca dasa-sahassī lokadhātu saɱkampati sampakampati sampavedhati. Appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkamm' eva devānaɱ devānubhāvaɱ. Ayam ettha dhammatā.

17. 'Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto mātu kucchiɱ okkanto hoti, cattāro naɱ deva-puttā catuddisaɱ rakkhāya upagacchanti: "Mātaɱ Bodhisattaɱ vā Bodhisatta-mātaraɱ vā manusso vā amanusso vā koci vā viheṭhesīti." Ayam ettha dhammatā.

18. 'Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto mātu kucchiɱ okkanto hoti, pakatiyā sīlavatī Bodhisatta-mātā hoti, viratā pāṇātipātā, viratā adinnādānā, viratā kāmesu micchācārā,

[page 013]

viratā musā-vādā, viratā surā-meraya-majjapamādaṭṭhānā. Ayam ettha dhammatā.

19. 'Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto mātu kucchiɱ okkanto hoti, na Bodhisatta-mātu purisesu mānasaɱ uppajjati kāma-guṇūpasaɱhitaɱ, anatikkamaniyā ca Bodhisatta-mātā hoti kenaci purisena rattacittena. Ayam ettha dhammatā.

20. 'Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto mātu kucchiɱ okkanto hoti, lābhinī Bodhisatta-mātā hoti pañcannaɱ kāma-guṇānaɱ, sā pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaŋgibhūtā parivāreti. Ayam ettha dhammatā.

21. 'Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto mātu kucchiɱ okkanto hoti, na Bodhisatta-mātu kocid eva ābādho uppajjati, sukhinī Bodhisatta-mātā hoti akilantakāyā, Bodhisattañ ca Bodhisatta-mātā tiro-kucchi-gataɱ passati sabbaŋga-paccaŋgiɱ abhinindriyaɱ.

'Seyyathā pi bhikkhave maṇi {veḷuriyo} subho jātimā aṭṭhaɱso suparikamma-kato accho vippasanno sabbākārasampanno. Tatra 'ssa suttaɱ āvutaɱ nīlaɱ vā pītaɱ vā lohitaɱ vā odātaɱ vā paṇḍu-suttaɱ vā. Tam enaɱ cakkhumā puriso hatthe karitvā {paccavekkheyya}: "Ayaɱ kho maṇi {veḷuriyo} subho jātimā {aṭṭhaɱso} suparikamma-kato accho vippasanno sabbākāra-sampanno Tatr' idaɱ suttaɱ āvutaɱ nīlaɱ vā pītaɱ vā lohitaɱ vā odātaɱ vā paṇḍu-suttaɱ vā ti." Evam eva kho bhikkhave yadā Bodhisatto mātu kucchiɱ okkanto hoti, na Bodhisatta-mātu kocid eva ābādho uppajjati, sukhinī Bodhisatta-mātā hoti akilanta-kāyā, Bodhisattañ ca Bodhisatta-mātā tiro-kucchi-gataɱ passati sabbaŋgapaccaŋgiɱ abhinindriyaɱ.

[page 014]

Ayam ettha dhammatā.

22. 'Dhammatā esā bhikkhave, sattāha-jāte Bodhisatte Bodhisatta-mātā kālaɱ karoti, Tusitaɱ kāyaɱ uppajjati.

Ayam ettha dhammatā.

23. 'Dhammatā esā bhikkhave, yathā aññā itthikā nava vā dasa vā māse gabbhaɱ kucchinā pariharitvā vijāyanti, na h' evaɱ Bodhisattaɱ Bodhisatta-mātā vijāyati, das eva māsāni Bodhisattaɱ Bodhisatta-mātā kucchinā pariharitvā vijāyati. Ayam ettha dhammatā.

24. 'Dhammatā esā bhikkhave, yathā aññā itthikā nisinnā vā nipannā vā vijāyanti, na h' evaɱ Bodhisattaɱ Bodhisatta-mātā vijāyati, ṭhitā va Bodhisattaɱ Bodhisattamātā vijāyati. Ayam ettha dhammatā.

25. 'Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto mātu kucchismā nikkhamati, devā paṭhamaɱ paṭiggaṇhanti, pacchā manussā. Ayam ettha dhammatā.

26. 'Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto mātu kucchismā nikkhamati appatto va Bodhisatto paṭhaviɱ hoti, cattāro naɱ deva-puttā {paṭiggahetvā} mātu purato ṭhapenti: "Attamanā devī hohi, Mahesakkho te putto uppanno ti." Ayam ettha dhammatā.

27. 'Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto mātu kucchismā nikkhamati, visado va nikkhamati, amakkhito uddena amakkhito semhena amakkhito ruhirena amakkhito kenaci asucinā, suddho visado.

'Seyyathā pi bhikkhave maṇi-ratanaɱ Kāsike vatthe nikkhittaɱ, n' eva maṇi-ratanaɱ Kāsikaɱ vatthaɱ makkheti, na pi Kāsikaɱ vatthaɱ maṇi-ratanaɱ makkheti -tam kissa hetu? ubhinnaɱ suddhattā -- evam eva kho bhikkhave yadā Bodhisatto mātu kucchismā nikkhamati, visado va nikkhamati, amakkhito uddena amakkhito semhena amakkhito ruhirena amakkhito kenaci asucinā,

[page 015]

suddho visado. Ayam ettha dhammatā.

28. 'Dhammatā esā bhikkhave. Yadā Bodhisatto mātu kucchismā nikkhamati, dve udakassa dhārā antalikkhā pātubhavanti, ekā sītassa ekā uṇhassa, yena Bodhisattassa udaka-kiccaɱ karonti mātucca. Ayam ettha dhammatā.

29. 'Dhammatā esā bhikkhave. Sampati-jāto Bodhisatto samehi pādehi patiṭṭhahitvā uttarābhimukho satvapada-vītihārena gacchati, setamhi chatte anuhīramāne sabbā ca disā viloketi āsabhiñ ca vācaɱ bhāsati: "Aggo 'ham asmi lokassa, jeṭṭho 'ham asmi lokkassa, seṭṭho 'ham asmi lokassa, ayam anitimā jāti, n' atthi {dāni} punabbhavo ti." Ayam ettha dhammatā.

30. 'Dhammatā esā bhikkhave. Yadā Bodhisatto mātu kucchismā nikkhamati, atha sadevake loke sammārake sabrahmake sassamaṇa-brāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati, atikkamm' eva devānaɱ devānubhāvaɱ. Yā pi tā lokantarikā aghā asaɱvutā andhakārā andhakārā-timisā, yattha pi 'me {candima-suriyā} evaɱ mahiddhikā evaɱ mahānubhāvā ābhāya nānubhonti, tattha pi appamāṇo uḷāro obhāso pātubhavati atikkamm' eva devānaɱ devānubhāvaɱ. Ye pi tattha sattā upapannā, te pi ten' obhāsena aññam aññaɱ sañjānanti: "Aññe pi kira bho santi sattā idhūpapannā ti." Ayañ ca dasa-sahassī lokadhātu saɱkampati sampakampati sampavedhati. Appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkamm, eva devānaɱ devānubhāvaɱ. Ayam ettha dhammatā.

[page 016]

31. 'Jāte kho pana bhikkhave Vipassimhi kumāre, Bandhumato rañño paṭivedesuɱ: "Putto te deva jāto, taɱ devo passatūti." Addasā kho bhikkhave Bandhumā rājā Vipassī-kumāraɱ, disvā nemitte brāhmaṇe āmantāpetvā etad avoca: Passantu bhonto nemittā brāhmaṇā kumāran ti." Addasāsuɱ kho bhikkhave nemittā brāhmaṇā Vipassī-kumāraɱ, disvā Bandhumaɱ rājānaɱ etad avocuɱ: "Attamano deva hohi, {mahesakkho} te deva putto uppanno. Lābhā te Mahārāja, suladdhaɱ te Mahārāja, yassa te kule evarūpo putto uppanno. Ayaɱ hi deva kumāro dvattiɱsa Mahāpurisa-lakkhaṇehi samannāgato, yehi samannāgatassa Mahāpurisassa dve gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraɱ ajjhāvasati, rājā hoti cakka-vatti dhammiko dhamma-rājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto satta-ratana-samannāgato.

Tass' imāni satta ratanāni bhavanti, seyyathīdaɱ cakkaratanaɱ hatthi-ratanaɱ assa-ratanaɱ maṇi-ratanaɱ itthiratanaɱ gahapati-ratanaɱ pariṇāyaka-ratanam eva sattamaɱ. {Paro-}sahassaɱ kho pan' assa puttā bhavanti sūrā vīraŋga-rūpā parasenappamaddanā. So imaɱ paṭhaviɱ sāgara-pariyantaɱ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaɱ pabbajati, arahaɱ hoti {sammā-sambuddho} loke vivattacchaddo.

32. "'Katamehi cāyaɱ deva kumāro dvattiɱsa Mahāpurisa-lakkhaṇehi samannāgato yehi {samannāgatassa} Mahāpurisassa dve gatiyo bhavanti anaññā? Sace agāraɱ ajjhāvasati, rājā hoti cakka-vatti dhammiko dhamma-rājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto satta-ratana-samannāgato. Tass' imāni satta ratanāni bhavanti,

[page 017]

seyyathīdaɱ cakka-ratanaɱ hatthi-ratanaɱ assa-ratanaɱ maṇi-ratanaɱ itthi-ratanaɱ gahapatiratanaɱ pariṇāyaka-ratanam eva sattamaɱ. {Paro-}sahassaɱ kho pan' assa puttā bhavanti sūrā vīraŋga-rūpā parasenappamaddanā. So imaɱ paṭhaviɱ sāgarapariyantaɱ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaɱ pabbajati, arahaɱ hoti {sammā-}sambuddho loke vivattacchaddo.

"'Ayaɱ hi deva kumāro suppatiṭṭhita-pādo. Yam pāyaɱ deva kumāro suppatiṭṭhita-pādo, idam pi 'ssa Mahāpurisassa Mahāpurisa-lakkhaṇaɱ bhavati.

"'Imassa deva kumārassa {heṭṭhā}-pāda-talesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni. Yam pi deva imassa kumārassa {heṭṭhā}-pādatalesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāra-paripūrāni, idam pi 'ssa Mahāpurisassa Mahāpurisa-lakkhaṇaɱ bhavati.

"'Ayaɱ hi deva kumāro āyata-paṇhī ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro dīghaŋgulī ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro mudu-taluṇa-hattha-pādo ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro jāla-hattha-pādo ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro ussaŋkha-pādo ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro eṇi-jaŋgho ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro ṭhitako va anonamanto ubhohi pāṇi-talehi jannukāni parimasati parimajjati ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro kosohita-vatthaguyho ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro suvaṇṇa-vaṇṇo kañcana{sannibha-ttaco} ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro sukhumacchavī sukhumattā chaviyā rajojallaɱ kāye na upalimpati.

[page 018]

. . pe

. . .

"'Ayaɱ hi deva kumāro ekeka-lomo ekekāni lomāni loma-kūpesu jātāni ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro uddhagga-lomo uddhaggāni lomāni jātāni nīlāni añjana-vaṇṇāni kuṇḍala-vattāni dakkhiṇāvattaka-jātāni ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro brahmujju-gatto ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro sattussado ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro sīha-pubbaddhakāyo ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro citantaraɱso ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro nigrodha-parimaṇḍalo, {yāvatakv assa} kāyo tāvatakvassa vyāmo, {yāvatakv assa} vyāmo tāvatakvassa kāyo ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro {samavatta-kkhandho} ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro {rasaggas-aggī} ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro sīha-hanu ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro cattālīsa-danto ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro sama-danto ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro avivara-danto ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro susukka-dāṭho ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro pahūta-jivho ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro Brahmassaro karavīka-bhāṇī ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro abhinīla-netto ... pe ...

"'Ayaɱ hi deva kumāro go-pakhumo ... pe ...

"'Imassa deva kumārassa uṇṇā bhamukantare jātā odātā mudu-tūla-sannibhā. Yam pi deva imassa kumārassa uṇṇā bhamukantare jātā odātā mudu-tūla-sannibhā, idam pi 'ssa Mahāpurisassa Mahāpurisa-lakkhaṇaɱ bhavati.

[page 019]

"'Ayaɱ hi deva kumāro uṇhīsa-sīso. Yam pāyaɱ deva kumāro uṇhīsa-sīso, idam pi 'ssa Mahāpurisassa Mahāpurisa-lakkhaṇaɱ bhavati.

33. "'Imehi kho ayaɱ deva kumāro dvattiɱsa Mahāpurisa-lakkhaṇehi samannāgato, yehi samannāgatassa Mahāpurisassa dve gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraɱ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavatti dhammiko dhamma-rājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto satta-ratanasamannāgato. Tass' imāni satta-ratanāni bhavanti: seyyathīdaɱ cakka-ratanaɱ hatthi-ratanaɱ assa-ratanaɱ maṇi-ratanaɱ itthi-ratanaɱ gahapati-ratanaɱ pariṇāyakaratanam eva sattamaɱ. Paro-sahassaɱ kho pan' assa puttā bhavanti sūrā vīraŋga-rūpā {parasenappamaddanā}.

So imaɱ paṭhaviɱ sāgara-pariyantaɱ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaɱ pabbajati, arahaɱ hoti {sammā-} sambuddho loke vivattacchaddo ti."

'Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā nemitte brāhmaṇe ahatehi vatthehi acchādāpetvā sabba-kāmehi santappesi.

34. 'Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā Vipassissa kumārassa dhātiyo upaṭṭhāpesi. Aññā sudaɱ pāyenti, aññā nahāpenti, aññā dhārenti, aññā aŋkena pariharanti.

Jātassa kho pana bhikkhave Vipassissa kumārassa setacchattaɱ dhārayittha divā c' eva rattiñ ca: "mā naɱ sītaɱ vā uṇhaɱ vā tiṇaɱ vā rajo vā ussāvo vā {bādhā} ti." Jāto kho pana bhikkhave Vipassī kumāro bahuno janassa piyo ahosi manāpo. Seyyathā pi bhikkhave uppalaɱ vā padumaɱ vā puṇḍarīkaɱ vā bahuno janassa piyaɱ manāpaɱ,

[page 020]

evam eva kho bhikkhave Vipassī kumāro bahuno janassa piyo ahosi manāpo. Svāssudaɱ aŋken' eva aŋkaɱ pariharīyati.

35. 'Jāto kho pana bhikkhave Vipassī kumāro mañjussaro ca ahosi vaggu-ssaro ca madhura-ssaro ca pemanīya-ssaro ca. Seyyathā pi bhikkhave Himavante pabbate karavīkā nāma sakuṇa-jāti mañjussarā ca vaggu-{madhura-ssarā} ca pemanīyassarā ca, evam eva kho bhikkhave Vipassī kumāro mañjussaro ca ahosi {vaggu-ssaro} ca madhurassaro ca pemanīyassaro ca.

36. 'Jātassa kho pana bhikkhave Vipassissa kumārassa kamma-vipākajaɱ dibbaɱ cakkhuɱ pātur ahosi, yena sudaɱ samantā yojanaɱ passati divā c' eva rattiñ ca.

37. 'Jāto kho pana bhikkhave Vipassī kumāro animisanto pekkhati, seyyathā pi devā Tāvatiɱsā. "Animisanto kumāro pekkhatīti" kho bhikkhave Vipassissa kumārassa "Vipassī Vipassī" tveva samaññā udapādi. Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā attha-karaṇe nisinno, Vipassi-kumāraɱ aŋke nisīdāpetvā atthe anusāsati.

[page 021]

Tatra sudaɱ bhikkhave Vipassī kumāro pitu aŋke nisinno viceyya viceyya atthe panāyati ñāyena. "Viceyya viceyya kumāro atthe panāyati ñāyenāti" kho bhikkhave Vipassissa kumārassa bhiyyoso mattāya "Vipassī Vipassī" tveva samaññā udapādi.

38. 'Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā Vipassissa kumārassa tayo pāsāde kārāpesi, ekaɱ vassikaɱ ekaɱ hemantikaɱ ekaɱ gimhikaɱ, pañca kāma-guṇāni upaṭṭhāpesi. Tatra sudaɱ bhikkhave Vipassī kumāro vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi turiyehi parivārayamāno na heṭṭhā pāsādaɱ orohati.

11 Jāti-khaṇḍaɱ niṭṭhitaɱ.

2.1. 'Atha kho bhikkhave Vipassī kumāro bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassa-satānaɱ bahunnaɱ vassasahassānaɱ accayena sārathiɱ āmantesi:

"'Yojehi samma sārathi bhaddāni bhaddāni yānāni, uyyāna-bhumiɱ gacchāma {bhūmiɱ} dassanāyāti.

"'Evaɱ devāti" kho bhikkhave sārathi Vipassissa kumārassa paṭissutvā bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā Vipassissa kumārassa paṭivedesi: "Yuttāni kho te deva bhaddāni bhaddāni yānāni, yassa {dāni} kālaɱ maññasīti."

'Atha kho bhikkhave Vipassī kumāro bhaddaɱ yānaɱ abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi uyyānabhumiɱ niyyāsi.

2. 'Addasā kho bhikkhave Vipassī kumāro uyyānabhūmiɱ niyyanto purisaɱ jiṇṇaɱ gopānasi-vaŋkaɱ bhoggaɱ daṇḍa-parāyanaɱ pavedhamānaɱ gacchantaɱ āturaɱ gata-yobbanaɱ.

[page 022]

Disvā sārathiɱ āmantesi:

"'Ayam pana samma sārathi puriso kiɱ kato, kesā pi 'ssa na yathā aññesaɱ, kāyo pi 'ssa na yathā aññesan ti?"

"'Eso kho deva jiṇṇo nāmāti.

"'Kim pan' eso samma sārathi jiṇṇo nāmāti?"

"'Eso kho deva jiṇṇo nāma: Na dāni tena ciraɱ jīvitabbaɱ bhavissatīti."

"'Kim pana samma sārathi aham pi jarā-dhammo jaraɱ anatītā ti.?"

"'Tvañ ca deva mayañ c' amhā sabbe jarā-dhammā jaraɱ anatītā ti."

"'Tena hi samma sārathi alan dān' ajja uyyāna-bhūmiyā, ito va antepuraɱ paccaniyyāhīti."

"'Evaɱ devāti" kho bhikkhave sārāthi Vipassissa kumārassa paṭissutvā tato va antepuraɱ paccaniyyāsi.

Tatra sudaɱ bhikkhave Vipassī kumāro antepura-gato dukkhī dummano pajjhāyati: "{Dhi-r- atthu} kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissatīti."

3. 'Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā sārathiɱ āmantāpetvā etad avoca:

"'Kacci samma sārathi kumāro uyyāna-bhūmiyā abhiramittha, kacci samma sārathi kumāro uyyāna-bhūmiyā attamano ahosīti?"

"'Na kho deva kumāro uyyāna-bhūmiyā abhiramittha, na kho deva kumāro uyyāna-bhūmiyā attamano ahosīti.

"'Kim pana samma sārathi addasa kumāro uyyānabhūmiɱ niyyanto ti?"

[page 023]

"'Addasā kho deva kumāro uyyāna-bhūmiɱ niyyanto purisaɱ jiṇṇaɱ gopānasi-vaɱkaɱ bhoggaɱ daṇḍa-parāyanaɱ pavedhamānaɱ gacchantaɱ āturaɱ-gata-yobbanaɱ.

Disvā maɱ etad avoca: 'Ayam pana samma sārathi puriso kiɱ kato, kesā pi 'ssa na yathā aññesaɱ, kāyo pi 'ssa na yathā aññesan ti?' 'Eso kho deva jiṇṇo nāmāti.' 'Kim pana so samma sārathi jiṇṇo nāmāti?' 'Eso kho deva jiṇṇo nāma: na dāni tena ciraɱ jīvitabbaɱ bhavissatīti.' 'Kim pana samma sārathi aham pi jarā-dhammo jaraɱ anatīto ti?' 'Tvañ ca deva mayañ c' amhā sabbe jarā-dhammā jaraɱ anatītā ti.' 'Tena hi samma sārathi alan dān' ajja uyyāna-bhūmiyā, ito va antepuram paccaniyyāhīti.' 'Evaɱ devāti' kho ahaɱ deva Vipassissa kumārassa paṭissutvā tato va antepuraɱ paccaniyyāsiɱ.

So kho deva kumāro antepura-gato dukkhī dummano pajjhāyati: 'Dhi-r-atthu kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissatīti.' "

4. 'Atha kho bhikkhave Bandhumassa rañño etad ahosi: "Mā h' eva kho Vipassī kumāro na rajjaɱ kāresi, mā h' eva Vipassī kumāro agārasmā anagāriyaɱ pabbaji, mā h' eva nemittānaɱ brāhmaṇānaɱ saccaɱ assa vacanan ti."

'Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā Vipassissa kumārassa bhiyyoso mattāya pañca kāma-guṇāni upaṭṭhāpesi yathā Vipassī kumāro rajjaɱ kāreyya, yathā Vipassī kumāro na agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyya, yathā nemittānaɱ brāhmaṇānaɱ micchā assa vacanaɱ. Tatra sudaɱ bhikkhave Vipassī kumāro pañcahi kāmaguṇehi samappito samaŋgi-bhūto parivāreti.

5. 'Atha kho bhikkhave Vipassī kumāro bahunnaɱ vassānaɱ ... pe (1) . . .

[page 024]

6. 'Addasā kho bhikkhave Vipassī kumāro uyyānabhūmiɱ niyyanto purisaɱ ābādhikaɱ dukkhitaɱ bāḷha-gilānaɱ sake mutta-karīse palipannaɱ semānaɱ aññehi vuṭṭhāpiyamānaɱ aññehi saɱvesiyamānaɱ. Disvā sārathiɱ āmantesi: "Ayam pana samma sārathi puriso kiɱ kato, akkhīni pi 'ssa na yathā aññesaɱ, saro pi 'ssa na yathā aññesan ti?"

"'Eso kho deva vyādhito nāmāti.

"'Kim pana eso samma sārathi vyādhito nāmāti?"

"'Eso kho deva vyādhito nāma: app eva nāma tamhā ābādhā vuṭṭhaheyyāti.

"'Kim pana samma sārathi aham pi vyādhi-dhammo vyādhiɱ anatīto ti?"

"'Tvañ ca deva mayañ c' amhā sabbe vyādhi-dhammā vyādhiɱ anatītā ti.

"'Tena hi samma sārathi alan dān' ajja uyyānaahūmiyā, ito va antepuraɱ paccaniyyāhīti."

"'Evaɱ devāti" kho bhikkhave sārathi Vipassissa kumārassa paṭissutvā tato va antepuraɱ paccaniyyāsi.

Tatra sudaɱ bhikkhave Vipassī kumāro antepura-gato dukkhī dummano pajjhāyati: "Dhi-r-atthu kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissati vyādhi paññāyissatīti."

7. 'Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā sārathiɱ āmantāpetvā etad avoca:

"'Kacci samma sārathi kumāro uyyāna-bhūmiyā abhiramittha, kacci samma sārathi kumāro uyyāna-bhūmiyā attamano ahosīti?"

"'Na kho deva kumāro uyyāna-bhūmiyā abhiramittha, na kho deva kumāro uyyāna-bhūmiyā attamano ahosīti.

"'Kim pana samma sārathi addasa kumāro uyyānabhūmiɱ niyyanto ti?"

"'Addasā kho deva kumāro uyyāna-bhūmiɱ niyyanto purisaɱ ābādhikaɱ dukkhitaɱ bāḷha-gilānaɱ sake muttakarīse palipannaɱ semānaɱ aññehi vuṭṭhāpiyamānaɱ aññehi saɱvesiyamānaɱ.

[page 025]

Disvā maɱ etad avoca: 'Ayam pana samma sārathi puriso kiɱ kato, akkhīni pi 'ssa na yathā aññesaɱ, saro pi 'ssa na yathā aññesan ti?' 'Eso kho deva vyādhito nāmāti.' 'Kim pan' eso samma sārathi vyādhito nāmāti?' 'Eso kho deva vyādhito nāma: app eva nāma tamhā ābādhā vuṭṭhaheyyāti.' 'Kim pana samma sārathi aham pi vyādhi-dhammo vyādhiɱ anatīto ti?' 'Tvañ ca deva mayañ c' amhā sabbe vyādhi-dhammā vyādhiɱ anatītā ti.' 'Tena hi samma sārathi alan dān' ajja uyyāna-bhūmiyā, ito va antepuraɱ paccaniyyāhīti.' 'Evaɱ devāti' kho ahaɱ deva Vipassissa kumārassa paṭissutvā tato va antepuraɱ paccaniyyāsiɱ. So kho deva kumāro antepura-gato dukkhī dummano pajjhāyati: Dhi-r-atthu kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissati vyādhi paññāyissatīti.' "

8. 'Atha kho bhikkhave Bandhumassa rañño etad ahosi: "Mā h' eva kho Vipassī kumāro na rajjaɱ' kāresi, mā h' eva Vipassī kumāro agārasmā anagāriyaɱ pabbaji, mā h' eva nemittānaɱ brāhmaṇānaɱ saccaɱ assa vacanan ti."

'Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā Vipassissa kumārassa bhiyyoso mattāya pañca kāma-guṇāni upaṭṭhāpesi, yathā Vipassī kumāro rajjaɱ kāreyya, yathā Vipassī kumāro na agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyya, yathā nemittānaɱ brāhmaṇānaɱ micchā assa vacanaɱ. Tatra sudaɱ bhikkhave Vipassī kumāro pañcahi kāma-guṇehi samappito samaŋgi-bhūto parivāreti.

9. ... pe [1] ...

10. 'Addasā kho bhikkhave Vipassī kumāro uyyānabhūmiɱ niyyanto mahājana-kāyaɱ sannipatitaɱ nānārattānañ ca dussānaɱ milātaɱ kayiramānaɱ. Disvā sārathiɱ āmantesi:

"'Kin nu kho so samma sārathi mahājana-kāyo sannipatito nānārattānañ ca dussānaɱ milātaɱ kayiratīti?"

[page 026]

"'Eso kho deva kālakato nāmāti.

"'Tena hi samma sārathi yena so kālakato tena rathaɱ pesehīti."

"'Evaɱ devāti" kho bhikkhave sārathi vipassissa kumārassa paṭissutvā yena so kālakato tena rathaɱ pesesi. Addasā kho bhikkhave Vipassī kumāro petaɱ kālakataɱ. Disvā sārathiɱ āmantesi:

"'Kim panāyaɱ samma sārathi kālakato nāmāti?"

"'Eso kho deva kālakato nāma: na dāni taɱ dakkhinti mātā vā pitā vā aññe vā {ñāti}-sālohitā, so pi na dakkhissati mātaraɱ vā pitaraɱ vā aññe vā ñāti-sālohite ti."

"'Kim pana samma sārathi aham pi maraṇa-dhammo maraṇaɱ anatīto ti? Mam pi na dakkhinti devo vā devī vā {aññe} vā ñāti-sālohitā, aham pi na dakkhissāmi devaɱ vā deviɱ vā aññe vā ñāti-sālohite ti?"

"'Tvañ ca deva mayañ c' amhā sabbe maraṇa-dhammā maraṇaɱ anatītā. Tam pi na dakkhinti devo vā devī vā aññe vā ñāti-sālohitā. Tvam pi na dakkhissasi devaɱ vā deviɱ vā aññe vā ñāti-sālohite ti.

"'Tena hi samma sārathi alan dān' ajja uyyānabhūmiyā, ito va antepuraɱ paccaniyyāhīti."

"'Evaɱ devāti kho bhikkhave sārathi Vipassissa kumārassa paṭissutvā tato va antepuraɱ paccaniyyāsi.

Tatra sudaɱ bhikkhave Vipassī kumāro antepura-gato dukkhī dummano pajjhāyati: "Dhi-r-atthu kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissati, vyādhi paññāyissati, maraṇaɱ paññāyissatīti." . 'Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā sārathiɱ āmantāpetvā etad avoca:

"'Kacci samma sārathi kumāro uyyāna-bhūmiyā abhiramittha, kacci samma sārathi kumāro uyyānabhūmiyā attamano ahosīti?"

[page 027]

"'Na kho deva kumāro uyyāna-bhūmiyā abhiramittha, no kho deva kumāro uyyāna-{bhūmiyā} attamano ahosīti."

"'Kim pana samma sārathi addasa kumāro uyyānabhūmiɱ niyyanto ti?"

"'Addasā kho deva kumāro uyyāna-bhūmiɱ niyyanto mahājana-kāyaɱ sannipatitaɱ nānārattānañ ca dussānaɱ milātaɱ kayiramānaɱ. Disvā maɱ etad avoca: 'Kin nu kho so samma sārathi mahājana-kāyo sannipatito nānārattānañ ca dussānaɱ milātaɱ kayiratīti?' 'Eso kho deva kālakato nāmāti.' 'Tena hi samma sārathi yena so kālakato tena rathaɱ pesehīti.' 'Evaɱ devāti' kho ahaɱ deva Vipassissa kumārassa paṭissutvā yena so kālakato tena rathaɱ pesesiɱ. Addasā kho deva kumāro petaɱ kālakataɱ. Disvā maɱ etad avoca: 'Kim panāyaɱ samma sārathi kālakato nāmāti?' 'Eso kho deva kālakato nāma: na dāni taɱ dakkhinti mātā vā pitā vā aññe vā ñāti-sālohitā. So pi na dakkhissati mātaraɱ vā pitaraɱ vā aññe vā ñāti-sālohite ti.' 'Kim pana samma sārathi aham pi maraṇa-dhammo maraṇaɱ anatīto?

Mam pi na dakkhinti devo vā devī vā aññe vā ñati-sālohitā, aham pi na dakkhissāmi devaɱ vā deviɱ vā aññe vā ñāti-sālohite ti?' 'Tvañ ca deva mayañ c' amhā sabbe maraṇa-dhammā maraṇaɱ anatītā. Tam pi na dakkhinti devo vā devī vā aññe vā ñāti-sālohitā. Tvam pi na dakkhissasi devaɱ vā deviɱ vā aññe vā ñāti-sālohite ti.' 'Tena hi samma sārathi alan dān' ajja uyyāna-bhūmiyā, ito va antepuraɱ paccaniyyāhīti.' 'Evaɱ devāti' kho ahaɱ deva Vipassissa kumārassa paṭissutvā tato va antepuraɱ paccaniyyāsiɱ. So kho deva kumāro antepuragato dukkhī dummano pajjhāyati: 'Dhi-r-atthu kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissati, vyādhi paññāyissati, maraṇaɱ paññāyissatīti.'

12 'Atha dho bhikkhave bandhumassa rañño etad ahosi: "Mā h' eva kho Vipassī kumāro na rajjaɱ kāresi, mā h' eva Vipassī kumāro agārasmā anagāriyaɱ pabbaji, mā h' eva nemittānaɱ brāhmaṇānaɱ saccaɱ assa vacanan ti."

[page 028]

'Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā Vipassissa kumārassa bhiyyoso mattāya pañca kāma-guṇāni upaṭṭhāpesi, yathā Vipassī kumāro rajjaɱ kāreyya, yathā Vipassī kumāro na agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyya, yathā nemittānaɱ brāhmaṇānaɱ micchā assa vacanaɱ.

Tatra sudaɱ bhikkhave Vipassī kumāro pañcahi kāmaguṇehi samappito samaŋgi-bhūto parivāreti.

13. 'Atha kho bhikkhave Vipassī kumāro bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassa-satānaɱ bahunnaɱ vassasahassānaɱ accayena sārathiɱ āmantesi:

"'Yojehi samma sārathi bhaddāni bhaddāni yānāni, uyyāna-bhūmiɱ gacchāma bhūmiɱ dassanāyāti."

"'Evaɱ devāti" kho bhikkhave sārathi Vipassissa kumārassa paṭissutvā bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā Vipassissa kumārassa paṭivedesi:

"'Yuttāni kho te deva bhaddāni bhaddāni yānāni, yassa dāni kālaɱ maññasīti." 'Athā kho bhikkhave Vipassī kumāro bhaddaɱ yānaɱ abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi uyyāna-bhūmiɱ niyyāsi.

14. 'Addasā kho bhikkhave Vipassī kumāro uyyānabhūmiɱ niyyanto purisaɱ bhaṇḍuɱ pabbajitaɱ kāsāyavasanaɱ. Disvā sārathiɱ āmantesi:

"'Ayam pana samma sārathi puriso kiɱ kato, sīsam pi 'ssa na yathā aññesaɱ, vatthāni pi 'ssa na yathā aññesan ti?"

"'Eso kho deva pabbajito nāmāti."

"'Kim pan' eso samma sārathi pabbajito nāmāti?"

"'Eso kho deva pabbajito nāma: sādhu dhammacariyā sādhu sama-cariyā sādhu kusala-kiriyā sādhu puñña-kiriyā sādhu avihiɱsā sādhu bhūtānukampā ti."

"'Sādhu kho so samma sārathi pabbajito nāma, sādhu hi samma sārathi dhamma-cariyā sādhu sama-cariyā sādhu kusala-kiriyā sādhu puññā-kiriyā sādhu avihiɱsā sādhu bhūtānukampā.

[page 029]

Tena hi samma sārathi yena so pabbajito tena ratham pesehiti.

'Evaɱ devāti kho bhikkhave sārathi Vipassissa kumārassa paṭissutvā yena so pabbajito tena rathaɱ pesesi. Atha kho bhikkhave Vipassī kumāro taɱ pabbajitaɱ etad avoca:

"'Tvaɱ pana samma kiɱ kato, sīsam pi te na yathā aññesaɱ, vatthāni pi te na yathā aññesan ti?"

"'Ahaɱ kho deva pabbajito nāmāti.

"'Kiɱ pana tvaɱ samma pabbajito nāmāti?"

"'Ahaɱ kho deva pabbajito nāma: sādhu dhammacariyā sādhu sama-cariyā sādhu kusala-kiriyā sādhu puñña-kiriyā sādhu avihiɱsā sādhu bhūtānukampā ti."

"'Sādhu kho tvaɱ samma pabbajito nāma, sādhu hi samma dhamma-cariyā sādhu sama-cariyā sādhu kusalakiriyā sādhu puñña-kiriyā sādhu avihiɱsā sādhu bhūtānukampā ti."

15. 'Atha kho bhikkhave Vipassī kumāro sārathiɱ āmantesi:

"'Tena hi samma sārathi rathaɱ ādāya ito va antepuraɱ paccaniyyāhi. Ahaɱ pana idh' eva kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāmīti."

"'Evam devāti" kho sārathi Vipassissa kumārassa paṭissutvā, rathaɱ ādāya tato va antepuraɱ paccaniyyāsi. Vipassī pana kumāro tatth' eva kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbaji.

16. 'Assosi kho bhikkhave Bandhumatiyā rājadhāniyā mahā-jana-kāyo caturāsīti-pāṇa-sahassāni: "Vipassī kira kumāro kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito ti."

[page 030]

Sutvāna tesaɱ etad ahosi: "Na hi nūna so orako dhammavinayo, na sā orikā pabbajjā, yattha Vipassī kumāro kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito. Vipassī pi nāma kumāro kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajissati, kim aŋga pana na mayan ti?" Atha kho so bhikkhave mahā-janakāyo caturāsīti-pāṇa-sahassāni kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā Vipassiɱ Bodhisattaɱ agārasmā anagāriyaɱ pabbajitaɱ anupabbajiɱsu. Tāya sudaɱ bhikkhave parisāya parivuto Vipassī Bodhisatto gāma-nigama-rājadhānīsu cārikaɱ carati.

17. 'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisatassa rahogatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi:

"'Na kho me taɱ {paṭirūpaɱ} yo 'haɱ ākiṇṇo viharāmi. Yan nūnāhaɱ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassī Bodhisatto aparena samayena eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihāsi. Aññen' eva tāni caturāsīti-{pabbajita}-sahassāni agamaɱsu, aññena Vipassī Bodhisatto.

18. 'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa vāsupagatassa rahogatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi:

"'Kicchaɱ vatāyam loko āpanno, jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca uppajjati ca. Atha ca pan' imassa dukkhassa nissaraṇaɱ nappajānāti jarā-maraṇassa,

[page 031]

kudāssu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaɱ paññāyissati jarāmaraṇassāti?"

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati jarā-maraṇaɱ hoti, kim-paccayā jarā-maraṇan ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Jātiyā kho sati jarā-maraṇaɱ hoti, jātipaccayā jarā-maraṇan ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati jāti hoti, kim-paccayā jātīti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Bhave kho sati jāti hoti bhava-paccayā jātīti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati bhavo hoti, kim-paccayā bhavo ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Upādāne kho sati bhavo hoti, upādāna-paccayā bhavo ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati upādānaɱ {hoti}, kim-paccayā upādānan ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Taṇhāya kho sati upādānaɱ hoti, taṇhā-paccayā upādānan ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati taṇhā hoti, kim-paccayā taṇhā ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Vedanāya kho sati taṇhā hoti, vedanā-paccayā taṇhā ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati vedanā hoti, kim-paccayā vedanā ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

[page 032]

"Phasse kho sati vedanā hoti, phassa-paccayā vedanā ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati phasso hoti, kim-paccatā phasso ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Saḷāyatane kho sati phasso hoti, saḷāyatana-paccayā phasso ti?"

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati saḷāyatanaɱ hoti, kim-paccayā saḷāyatanan ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññaya abhisamayo: "Nāme-rūpe kho sati saḷāyatanaɱ hoti, nāmarūpa paccayā saḷāyatanan ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati nāma-rūpaɱ hoti, kim-paccayā nāma-rūpan ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Viññāṇe kho sati nāma-rūpaɱ hoti, viññāṇapaccayā nāma-rūpan ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati viññāṇaɱ hoti, kim-paccayā viññāṇan ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Nāma-rūpe kho sati viññāṇaɱ hoti, nāmarūpa-paccayā viññāṇan ti."

19. 'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Paccudāvattati kho idaɱ viññāṇaɱ nāmarūpamhā, nāparaɱ gacchati. Ettāvatā jāyetha vā jīyetha vā mīyetha vā cavetha vā uppajjetha vā, yadidaɱ nāmarūpa-paccayā viññāṇaɱ, viññāṇa-paccayā nāmarūpaɱ, nāmarūpa-paccayā saḷāyatanaɱ, saḷāyatana-paccayā phasso, phassa-paccayā vedanā, vedanā-paccayā taṇhā,

[page 033]

taṇhā-paccayā upādānaɱ, upādāna-paccayā bhavo, bhava-paccayā jāti, jāti-paccayā jarā-maraṇaɱ soka-parideva-dukkha-domanass-upāyāsā sambhavanti, evam etassa kevalassa dukkha-kkhandhassa samudayo hoti.

"'Samudayo samudayo" ti kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuɱ udapādi, nāṇaɱ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

20. 'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati jarā-maraṇaɱ na hoti, kissa nirodhā jarā-maraṇa-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Jāriyā kho asati jarā-maraṇaɱ na hoti, jāti-nirodhā jarā-maraṇa-nirodho ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati jāti na hoti, kissa nirodhā jāti-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Bhave kho asati jāti na hoti, bhave-nirodhā jāti-nirodho ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati bhavo na hoti, kissa nirodhā bhava-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Upādāne kho asati bhavo na hoti, upādānanirodhā bhava-nirodho ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati upādānaɱ na hoti, kissa nirodhā upādāna-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Taṇhāya kho asati upādānaɱ na hoti, taṇhānirodhā upādāna-nirodho ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati taṇhā na hoti, kissa nirodhā taṇhā-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

[page 034]

"Vedanāya kho asati taṇhā na hoti, {vedanā-} nirodhā taṇhā-nirodho ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati vedanā na hoti, kissa nirodhā vedanā-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Phasse kho asati vedanā na hoti, phassa-nirodhā vedanā-nirodho ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati phasso na hoti, kissa nirodhā phassa-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Saḷāyatane kho asati phasso na hoti, saḷāyatananirodhā phassa-nirodho ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati saḷāyatanaɱ na hoti, kissa nirodhā saḷāyatana-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Nāma-rūpe kho asati saḷāyatanaɱ na hoti, nāma-rūpa-nirodhā saḷāyatana-nirodho ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati nāma-rūpaɱ na hoti, kissa nirodhā nāma-rūpa-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa {Bodhisattissa} yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Viññāṇe kho asati nāma-rūpaɱ na hoti, viññāṇa-nirodhā nāma-rūpa-nirodho ti."

'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati viññāṇaɱ na hoti, kissa nirodhā viññāṇa-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "Nāmarūpe kho asati viññāṇaɱ na hoti, nāmarūpa-nirodhā viññāṇa-nirodho {ti}"

21. 'Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Adhigato kho myāyaɱ vipassanā-maggo bodhāya,

[page 035]

yadidaɱ nāmarūpa-nirodhā viññāṇa-nirodho, viññāṇa-nirodhā nāmarūpa-nirodho, nāmarūpa-nirodhā saḷāyatana-nirodho, saḷāyatana-nirodhā phassa-nirodho, phassa-nirodhā vedanā-nirodho, vedanā-nirodhā taṇhānirodho, taṇhā-nirodhā upādāna-nirodho, upādāna-nirodhā bhava-nirodho, bhava-nirodhā jāti-nirodho, jāti-nirodhā jarā-maraṇaɱ soka-parideva-dukkha-domanass-upāyāsā nirujjhanti, evam etassa kevalassa dukkha-kkhandhassa nirodho hoti.

"'Nirodho nirodho ti" kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuɱ udapādi, ñāṇaɱ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

22. 'Atha kho bhikkhave Vipassī Bodhisatto aparena samayena pañcas' upādāna-kkhandhesu udaya-vyayānupassī vihāsi: "Iti rūpaɱ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo; Iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo; iti saññā, iti saññāya samudayo iti saññāya atthagamo; iti saɱkhārā, iti saɱkhārānaɱ samudayo, iti saɱkhārānaɱ atthagamo; iti viññāṇaɱ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthagamo ti."

'Tassa pañcas' upādāna-{kkhandhesu} udaya-vyayānupassino viharato na cirass' eva anupādāya āsavehi cittaɱ vimucci.

Dutiyaka-Bhāṇavāraɱ Niṭṭhitaɱ.

3.1. 'Atha kho bhikkhave Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa etad ahosi: "Yannūnāhaɱ dhammaɱ deseyyan ti."

8 "Atha kho bhikkhave Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa etad ahosi:

[page 036]

"Adhigato kho me ayaɱ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍita-vedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaɱ pajā ālaya-ratā ālaya-sammuditā. Ālaya-rāmāya kho pana pajāya ālaya-ratāya ālaya-sammuditāya duddasaɱ idaɱ {ṭhānaɱ} yadidaɱ ida-paccayatā paṭiccasamuppādo. Idam pi kho ṭhānaɱ duddasaɱ, yadidaɱ sabba-saɱkhāra-samatho sabbūpadhi-paṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaɱ. Ahañ c' eva kho pana dhammaɱ deseyyaɱ pare ca me na ājāneyyuɱ, so mam' assa kilamatho, sā mam' assa vihesā ti."

2. 'Api 'ssu bhikkhave Vipassiɱ bhagavantaɱ arahantaɱ sammā-sambuddhaɱ imā anacchariyā gāthā paṭibhaɱsu pubbe assuta-pubbā:

"Kicchena me adhigataɱ halan dāni pakāsituɱ,

Rāga-dosa-paretehi nāyaɱ dhammo susambuddho.

Paṭisota-gāmiɱ nipuṇaɱ gambhīraɱ duddasaɱ aṇuɱ

Rāga-rattā na dakkhinti tamokkhandhena āvaṭā ti."

'Iti ha bhikkhave Vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭisañcikkhato {appossukkatāya} cittaɱ nami no dhamma-desanāya. Atha kho bhikkhave aññatarassa Mahā-brahmuno Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa cetasā ceto-parivitakkam aññāya etad ahosi:

[page 037]

"Nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma Vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaɱ namati, no dhamma-desanāyāti."

3. 'Atha kho so bhikkhave Mahā-brahmā, seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evam eva Brahmaloke antarahito Vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa purato pātur ahosi. Atha kho so bhikkhave Mahā-brahmā ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā dakkhiṇaɱ jānu-maṇḍalaɱ paṭhaviyaɱ nihantvā, yena Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho ten' añjaliɱ paṇāmetvā Vipassiɱ bhagavantaɱ arahantaɱ sammāsambuddhaɱ etad avoca:

"Desetu bhante bhagavā dhammaɱ, desetu sugato dhammaɱ, santi sattā appa-rajakkha-jātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro ti."

4. 'Evaɱ vutte bhikkhave Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho Mahā-brahmānaɱ etad avoca:

"'Mayham pi kho Brahme etad ahosi: 'Yannūnāhaɱ dhammaɱ deseyyan ti.' Tassa mayhaɱ Brahme etad ahosi: 'Adhigato kho me ayaɱ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍita-vedanīyo. Ālaya-rāmā kho panāyaɱ pajā ālayaratā ālaya-sammuditā. Ālaya-rāmāya kho {pana} pajāya ālaya-ratāya {ālaya-}sammuditāya duddasaɱ idaɱ ṭhānaɱ yadidaɱ idappaccayatā {paṭiccasamuppādo}. Idam pi kho ṭhānam duddasaɱ, yadidam sabba-saɱkhārasamatho sabbūpadhi-paṭinissaggo tahakkhayo virāgo nirodho nibbānaɱ. Ahañ c' eva kho pana dhammaɱ deseyyaɱ, pare ca me na ājāneyyuɱ, so mam' assa kilamatho, sā mam' assa vihesā ti.' Api 'ssu maɱ Brahme imā anacchariyā gāthā paṭibhaɱsu pubbe assutapubbā:

[page 038]

'Kicchena me adhigataɱ halan dāni pakāsituɱ

Rāga-dosa-paretehi nāyaɱ dhammo susambuddho.

Paṭisota-gāmiɱ nipuṇaɱ gambhīraɱ duddasaɱ aṇuɱ

Rāga-rattā na dakkhinti {tamokkhandhena} āvaṭā ti.'

"'Iti ha me Brahme paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaɱ nami no dhamma-desanāyāti."

5. 'Dutiyam pi kho bhikkhave so Mahā-brahmā ... pe ...

6. 'Tatiyam pi kho bhikkhave so Mahā-brahmā Vipassiɱ Bhagavantaɱ arahantaɱ sammā-sambuddhaɱ etad avoca:

"'Desetu bhante bhagavā dhammaɱ, desetu sugato dhammaɱ, santi sattā appa-rajakkha-jātikā assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro ti.'

'Atha kho bhikkhave Vipassī bhagavā arahaɱ sammāsambuddho Brahmuno ca ajjhesanaɱ viditvā sattesu ca kāruññatam {paṭicca} buddha-cakkhunā lokaɱ volokesi.

Addasā kho bhikkhave Vipassī bhagavā arahaɱ sammāsambuddho buddha-cakkhunā lokaɱ volokento, satte appa-rajakkhe mahā-rajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye {app ekacce} paraloka-vajja-bhaya-dassāvino viharante. {Seyyatha pi} nāma uppaliniyaɱ vā paduminiyaɱ vā puṇḍarīkiniyaɱ vā {app ekaccāni} uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaḍḍhāni udakānuggatāni anto-nimugga-posīni, {app ekaccāni} uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaḍḍhāni samodakaɱ ṭhitāni, {app ekaccāni} uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake {saɱvaḍḍhāni} udakā accuggamma ṭhanti anupalittāni udakena, --

[page 039]

evam eva kho bhikkhave Vipassī bhagavā arahaɱ sammāsambuddho buddha-cakkhunā lokaɱ volokento addasa satte appa-rajakkhe mahā-rajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye {app ekacce} paraloka-vajja-bhaya-dassāvino viharante.

7. 'Atha kho so bhikkhave Mahā-brahmā Vipassissa bhagavato arahato {sammā}-sambuddhassa cetasā cetoparivitakkam aññāya Vipassiɱ bhagavantaɱ arahantaɱ sammā-sambuddhaɱ gāthāhi ajjhabhāsi:

"'Sele yathā pabbata-muddhaniṭṭhito yathā pi passe janataɱ samantato,

Tathūpamaɱ dhammamayaɱ Sumedha pāsādam āruyha samanta-cakkhu,

Sokāvatiṇṇaɱ janataɱ apeta-soko avekkhassu jātijarābhibhūtaɱ,

Uṭṭhehi vīra vijita-saɱgāma sattha-vāha anaṇa vicara loke.

Desetu bhagavā dhammaɱ, aññātāro bhavissantīti."

'Atha kho bhikkhave Vipassī bhagavā arahaɱ sammāsambuddho taɱ Mahā-brahmānaɱ gāthāya paccabhāsi.

"'Apārutā tesaɱ amatassa dvārā
Ye sotavanto pamuñcantu saddhaɱ
Vihiɱsa-saññī paguṇam n' abhāsiɱ
Dhammaɱ paṇītaɱ manujesu Brahme ti."

'Atha kho so bhikkhave Mahā-brahmā "Katāvakāso kho 'mhi Vipassinā bhagavatā arahatā sammā-sambuddhena dhamma-desanāyāti" Vipassiɱ bhagavantaɱ arahantaɱ sammā-sambuddhaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth' ev' antaradhāyi.

[page 040]

8. 'Atha kho bhikkhave Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa etad ahosi: "Kassa nu kho ahaɱ paṭhamaɱ dhammaɱ deseyyaɱ, ko imaɱ dhammaɱ khippam eva ājānissatīti?"

'Atha kho bhikkhave Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa etad ahosi: "Ayaɱ kho Khaṇḍo ca rāja-putto Tisso ca purohita-putto Bandhumatiyā rāja-dhāniyā paṭivasanti paṇḍitā vyattā medhāvino dīgha-rattaɱ apparajakkha-jātikā. Yannūnāhaɱ Khaṇḍassa ca rāja-puttassa Tissassa ca purohita-puttassa paṭhamaɱ dhammaɱ deseyyaɱ, te imaɱ dhammaɱ khippam eva ajānissantīti."

'Atha kho bhikkhave Vipassī bhagavā arahaɱ sammāsambuddho, seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evam eva kho bodhi-rukkha-mūle antarahito Bandhumatiyā rāja-dhāniyā Kheme miga-dāye {pātur ahosi}.

9. 'Atha kho bhikkhave Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho dāya-pālaɱ āmantesi:

"'Ehi tvaɱ samma dāya-pāla, Bandhumatiɱ rājadhāniɱ pavisitvā Khaṇḍañ ca rāja-puttaɱ Tissaɱ ca purohita-puttaɱ evaɱ vadehi: 'Vipassī bhante bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho Bandhumatiɱ rāja-dhāniɱ anuppatto Kheme miga-dāye viharati. So tumhākaɱ dassana-kāmo ti.' "

"'Evaɱ bhante" ti kho bhikkhave dāya-pālo Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa paṭissutvā Bandhumatiɱ rāja-dhāniɱ pavisitvā Khaṇḍañ ca rājaputtaɱ. Tissañ ca purohita-puttaɱ etad avoca:

"'Vipassī bhante bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho Bandhumatiɱ rāja-dhāniɱ anuppatto Kheme miga-dāye viharati. So tumhākaɱ dassana-kāmo ti."

10. 'Atha kho bhikkhave Khaṇḍo ca rāja-putto Tisso ca purohita-putto bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā bhaddaɱ yānaɱ abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi Bandhumatiyā rāja-dhāniyā nīyiɱsu,

[page 041]

yena Khemo migadāyo tena pāyaɱsu, yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikā va yena Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho ten' upasaɱkamiɱsu.

Upasaɱkamitvā Vipassiɱ bhagavantaɱ arahantaɱ sammā-sambuddhaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu.

11. 'Tesaɱ Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho ānupubbi-kathaɱ kathesi, seyyathīdaɱ dāna-kathaɱ sīla-kathaɱ sagga-kathaɱ kāmānaɱ ādīnavaɱ okāraɱ saɱkilesaɱ nekkhamme ānisaɱsaɱ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kalla-citte mudu-citte vinīvaraṇa-citte udagga-citte pasanna-citte, atha yā Buddhānaɱ {sāmukkaɱsikā} dhamma-desanā tam pakāsesi, dukkhaɱ samudayaɱ nirodhaɱ maggaɱ. Seyyathā pi nāma suddhaɱ vatthaɱ apagata-kāḷakaɱ sammad eva rajanaɱ paṭigaṇheyya, evam eva Khaṇḍassa ca rāja-puttassa Tissassa ca purohitaputtassa tasmiɱ yeva āsane virajaɱ vītamalaɱ dhammacakkhuɱ udapādi: "Yaɱ kiñci samudaya -- dhammaɱ, sabban taɱ nirodha-dhamman ti."

12. 'Te diṭṭha-dhammā patta-dhammā vidita-dhammā pariyogāḷha-dhammā tiṇṇa-vicikicchā vigata-kathaɱkathā vesārajja-ppattā apara-ppaccayā satthu sāsane Vipassiɱ bhagavantaɱ arahantaɱ sammā-sambuddhaɱ etad avocuɱ:

"'Abhikkantaɱ bhante, abhikkantaɱ bhante! Seyyathā pi bhante nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā tela-pajjotaɱ dhāreyya 'cakkhumanto rūpāni dakkhintīti,' evam eva Bhagavatā anekka-pariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaɱ bhante Bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāma,

[page 042]

dhammañ ca. Labheyyāma mayaɱ bhante Bhagavato santike pabbajjaɱ, labheyyāma upasampadan ti."

13. 'Alatthuɱ kho bhikkhave Khaṇḍo ca rāja-putto Tisso ca purohita-putto Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa santike pabbajjaɱ, {alatthuɱ} upasampadaɱ. Te Vipassī bhagavā arahaɱ sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaŋsesi, saɱkhārānaɱ ādīnavaɱ okāraɱ saɱkilesaɱ nibbāne ānisaɱsaɱ pakāsesi.

Tesaɱ Vipassinā bhagavatā arahatā sammā-sambuddhena dhammiyā kathāya sandassiyamānānaɱ samādapiyamānānaɱ samuttejiyamānānaɱ sampahaŋsiyamānānaɱ na cirass' eva anupādāya āsavehi cittāni vimucciɱsu.

14. 'Assosi kho bhikkhave Bandhumatiyā rāja-dhāniyā mahā-jana-kāyo caturāsīti-pāṇa-sahassāni: "Vipassī kira bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho Bandhumatiɱ rājadhāniɱ anuppatto Kheme miga-dāye viharati. Khaṇḍo ca kira rāja-putto Tisso ca purohita-putto Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa santike kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā ti." Sutvāna tesaɱ etad ahosi: "Na hi nūna so orako dhamma-vinayo, na sā orikā pabbajjā, yattha Khaṇḍo ca rāja-putto Tisso ca purohitaputto kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā. Khaṇḍo ca hi nāma rājaputto, Tisso ca purohita-putto Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa santike kesa-massuɱ {ohāretvā} kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajissanti, kim aŋga pana na mayan ti?"

'Atha kho so bhikkhave mahā-jana-kāyo {caturāsīti}pāṇa-sahassāni Bandhumatiyā rāja-dhāniyā nikkhamitvā yena Khemo miga-dāyo yena Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho ten' upakamiɱsu,

[page 043]

upasaɱkamitvā Vipassiɱ bhagavantaɱ arahantaɱ sammā-sambuddhaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu.

15. 'Tesaɱ Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho ānupubbi-kathaɱ kathesi, seyyathīdaɱ dāna-kathaɱ sīlakathaɱ sagga-kathaɱ kāmānaɱ ādīnavaɱ okāraɱ saɱkilesaɱ nekkhamme ānisaŋsaɱ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kalla-citte mudu-citte vinīvaraṇa-citte udagga-citte pasanna-citte, atha yā Buddhānaɱ sāmuk{kaɱsikā} dhamma-desanā taɱ pakāsesi dukkhaɱ samudayaɱ nirodhaɱ maggaɱ. Seyyathā pi nāma suddhaɱ vatthaɱ apagata-kāḷakaɱ sammad eva rajanaɱ paṭigaṇheyya, evam eva tesaɱ caturāsīti-pāṇasahassānaɱ tasmiɱ yeva āsane virajaɱ vītamalaɱ dhamma-cakkhuɱ udapādi: "Yaɱ kiñci samudayadhammaɱ sabban taɱ nirodha-dhamman ti."

16. 'Te diṭṭha-dhammā patta-dhammā vidita-dhammā pariyogāḷha-dhammā tiṇṇa-vicikicchā vigata-kathaɱkathā vesārajja-ppattā apara-ppaccayā satthu sāsane Vipassiɱ bhagavantaɱ arahantaɱ sammā-sambuddhaɱ etad avocuɱ:

"'Abhikkantaɱ bhante, abhikkantaɱ bhante! Seyyathā pi bhante nikkujjitaɱ vā {ukkujjeyya}, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā tela-pajjotaɱ dhāreyya 'cakkhumanto rūpāni dakkhintīti,' evam eva Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaɱ bhante Bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāma dhammañ ca. Labheyyāma mayaɱ bhante Bhagavato santike pabbajjaɱ, labheyyāma upasampadan ti."

17. 'Alatthuɱ kho bhikkhave tāni caturāsīti-pāṇasahassāni Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa santike {pabbajjaɱ}, alatthuɱ upasampadaɱ. Te Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi saɱpahaɱsesi, saɱkhārānaɱ ādīnavaɱ okāraɱ saɱkilesaɱ nibbāne ānisaɱsaɱ pakāsesi.

[page 044]

Tesaɱ Vipassinā bhagavatā arahatā sammā-sambuddhena dhammiyā kathāya sandassiyamānānaɱ samādapiyamānānaɱ samuttejiyamānānaɱ sampahaŋsiyamānānaɱ na cirass' eva anupādāya āsavehi cittāni vimucciɱsu.

18. 'Assosuɱ kho bhikkhave tāni purimāni caturāsītiɱ pabbajita-sahassāni: "Vipassī kira bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho Bandhumatiɱ rāja-dhāniɱ anuppatto Kheme miga-dāye viharati, dhammañ ca kira desetīti." Atha kho bhikkhave tāni caturāsīti pabbajita-sahassāni yena Bandhumati rāja-dhānī yena Khemo miga-dāyo yena Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho ten' upasaɱkamiɱsu, upasaɱkamitvā Vipassiɱ bhagavantaɱ arahantaɱ sammā-sambuddhaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu.

19. 'Tesaɱ Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho ānupubbi-kathaɱ kathesi, seyyathīdaɱ dānakathaɱ sīla-kathaɱ sagga-kathaɱ kāmānaɱ ādīnavaɱ okāraɱ saɱkilesaɱ nekkhamme ānisaɱsaɱ pakāsesi.

Yadā te bhagavā aññāsi kalla-citte mudu-citte vinīvaraṇacitte udagga-citte pasanna-citte, atha yā Buddhānaɱ sāmukkaɱsikā dhamma-desanā, taɱ pakāsesi dukkhaɱ samudayaɱ nirodhaɱ maggaɱ. Seyyathā pi nāma suddhaɱ vatthaɱ apagata-kāḷakaɱ sammad eva rajanaɱ paṭigaṇheyya, evam eva tesaɱ caturāsītiɱ pabbajitasahassānaɱ tasmiɱ yeva āsane virajaɱ vītamalaɱ dhamma-cakkhuɱ udapādi: "Yaɱ kiñci samudayadhammaɱ sabban taɱ nirodha-dhamman ti."

20. 'Te diṭṭha-dhammā patta-dhammā vidita-dhammā pariyogāḷha-dhammā tiṇṇa-vicikicchā vigata-kathaɱkathā vesārajja-ppattā apara-ppaccayā satthu sāsane Vipassiɱ bhagavantaɱ arahantaɱ sammā-sambuddhaɱ etad avocuɱ:

[page 045]

"'Abhikkantaɱ bhante, abhikkantaɱ bhante! Seyyathā pi bhante nikkujjitaɱ vā {ukkujjeyya}, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā tela-pajjotaɱ dhāreyya "cakkhumanto rūpāni dakkhintīti," evam eva Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaɱ bhante Bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāma dhammañ ca bhikkhu-saɱghañ ca. Labheyyāma mayaɱ bhante Bhagavato santike pabbajjaɱ, labheyyāma upasampadan ti."

21. 'Alatthuɱ kho bhikkhave tāni caturāsītiɱ pabbajita-sahassāni Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa santike pabbajjaɱ, alatthuɱ upasampadaɱ.

Te Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaŋsesi, saɱkhārānaɱ ādīnavaɱ okāraɱ saɱkilesaɱ nibbāne ānisaɱsaɱ pakāsesi. Tesaɱ Vipassinā bhagavatā arahatā sammā-sambuddhena dhammiyā kathāya sandassiyamānānaɱ samādapiyamānānaɱ samuttejiyamānānaɱ sampahaŋsiyamānānaɱ na cirass' eva anupādāya āsavehi cittāni {vimucciɱsu}.

22. 'Tena kho pana bhikkhave samayena Bandhumatiyā rāja-dhāniyā mahā-bhikkhu-saɱgho paṭivasati aṭṭhasaṭṭhiɱ bhikkhu-sata-sahassaɱ. Atha kho bhikkhave Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa {rahogatassa} paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi:

"'Mahā kho etarahi bhikkhu-saɱgho Bandhumatiyā rāja-dhāniyā paṭivasati aṭṭha-saṭṭhiɱ bhikkhu-sata-sahassam. Yannūnāhaɱ bhikkhū anujāneyyaɱ: 'Caratha bhikkhave cārikaɱ bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaɱ. Mā ekena dve agamittha, desetha bhikkhave dhammaɱ ādi-kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sāttham savyañjanaɱ kevala-paripuṇṇaɱ parisuddham brahmacariyaɱ pakāsetha.

[page 046]

Santi sattā appa-rajakkha-jātikā assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro. Api ca channaɱ channaɱ vassānaɱ accayena Bandhumatī rāja-dhānī upasaɱkamitabbā pātimokkhuddesāyāti.' "

23. 'Atha kho bhikkhave aññataro Mahā-brahmā Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa cetasā ceto-parivitakkam aññāya, seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evam eva Brahma-loke antarahito Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa purato pātur ahosi. Atha kho bhikkhave Mahābrahmā ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā yena Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho ten' añjalim paṇāmetvā Vipassiɱ bhagavantaɱ arahantaɱ sammā-sambuddhaɱ etad avoca:

"'Evam etaɱ Bhagavā evam etaɱ Sugata! Mahā kho bhante etarahi bhikkhu-saɱgho Bandhumatiyā rājadhāniyā paṭivasati aṭṭha-saṭṭhiɱ bhikkhu-saka-sahassaɱ, anujānātu bhante Bhagavā bhikkhū: 'Caratha bhikkhave cārikaɱ bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaɱ. Mā ekena dve agamittha, desetha bhikkhave dhammaɱ ādikalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañjanaɱ kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāsetha. Santi sattā appa-rajakkha-jātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa {aññātāro}. Api ca bhante mayaɱ tathā karissāma yathā bhikkhū channaɱ channaɱ vassānaɱ accayena Bandhumatiɱ rāja-dhāniɱ upasaɱkamissanti pātimokkhuddesāyāti."

'Idam avoca bhikkhave so Mahā-brahmā. Idaɱ vatvā Vipassiɱ bhagavantaɱ arahantaɱ sammā-sambuddhaɱ abhivādetvā {padakkhiṇaɱ} katvā tatth' ev' antaradhāyi.

[page 047]

24. 'Atha kho bhikkhave Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho sāyaṇha-samaye {paṭisallānā} vuṭṭhito bhikkhū āmantesi:

"'Idha mayhaɱ bhikkhave {rahogatassa} {paṭisallīnassa} evaɱ cetaso parivitakko udapādi: 'Mahā kho etarahi bhikkhu-saɱgho Bandhumatiyā rāja-dhāniyā paṭivasati aṭṭha-saṭṭhiɱ bhikkhu-sata-sahassaɱ. Yannūnāhaɱ bhikkhu anujāneyyaɱ: "Caratha bhikkhave cārikaɱ bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaɱ. Mā ekena dve agamittha, desetha bhikkhave dhammaɱ ādi-kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañjanaɱ kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāsetha. Santi sattā appa-rajakkha-jātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro.

Api ca channaɱ channaɱ vassānaɱ accayena Bandhumatī rāja-dhānī upasaɱkamitabbā pātimokkhuddesāyāti."'

25. "'Atha kho bhikkhave aññataro Mahā-brahmā mama cetaso ceto-parivitakkam aññāya, seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evam eva Brahma-loke antarahito mama purato pātur ahosi. Atha kho so bhikkhave Mahā-brahmā ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā yenāhaɱ ten' añjalim paṇāmetvā maɱ etad avoca: 'Evam etaɱ Bhagavā, evam etaɱ Sugata! Mahā kho bhante etarahi bhikkhu-saɱgho Bandhumatiyā {rāja}-dhāniyā paṭivasati {aṭṭha-}saṭṭhiɱ bhikkhu-sata-sahassaɱ, anujānātu bhante Bhagavā bhikkhū: "Caratha bhikkhave cārikaɱ bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaɱ. Mā ekena dve agamittha, desetha bhikkhave dhammaɱ ādi-kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañjanaɱ kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāsetha. Santi sattā appa-rajakkha-jātika, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro.

[page 048]

Api ca bhante mayaɱ tathā karissāma, yathā bhikkhū channaɱ channaɱ vassānaɱ accayena Bandhumatiɱ rāja-dhāniɱ upasaɱkamissanti pātimokkhuddesāyāti.' Idam avoca so bhikkhave Mahā-brahmā. Idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā {padakkhiṇaɱ} katvā tatth' ev' antaradhāyi.

26. "'Anujānāmi bhikkhave! Caratha cārikaɱ bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaɱ. Mā ekena dve agamittha, desetha bhikkhave dhammaɱ ādi-kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañjanaɱ kevala-paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāsetha. Santi sattā apparajakkha-jātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro.

Api ca bhikkhave channaɱ channaɱ vassānaɱ accayena Bandhumatī rāja-dhānī upasaɱkamitabbā pātimokkhuddesāyāti."

'Atha kho te bhikkhave bhikkhū yebhuyyena ekāhen' eva janapada-cārikaɱ pakkamiɱsu.

27. 'Tena kho pana bhikkhave samayena Jambudīpe caturāsītiɱ āvāsa-sahassāni honti. Ekamhi vasse nikkhante devatā saddam anussāvesuɱ: "Nikkhantaɱ kho mārisā ekaɱ vassaɱ, pañca dāni vassāni sesāni. Pañcannaɱ vassānaɱ accayena Bandhumatī rāja-dhānī upasaɱkamitabbā pātimokkhuddesāyāti."

Dvīsu vassesu nikkhantesu devatā saddam anussāvesuɱ: "Nikkhantāni kho mārisā dve vassāni, cattāri dāni vassāni sesāni. Catunnaɱ vassānaɱ accayena Bandhumatī rāja-dhānī upasaɱkamitabbā pātimokkhuddesāyāti.

Tīsu vassesu nikkhantesu devatā saddam anussāvesuɱ: "Nikkhantani kho mārisā tīṇi vassāni, tīṇi dāni vassāni sesāni.

[page 049]

Tiṇṇaɱ vassānaɱ accayena Bandhumatī rājadhānī upasaɱkamitabbā pātimokkhuddesāyāti."

'Catusu vassesu nikkhantesu devatā saddam anussāvesuɱ: "Nikkhantāni kho mārisā cattāri vassāni, dve dāni vassāni sesāni. Dvinnaɱ vassānaɱ accayena Bandhumatī rāja-dhānī upasaɱkamitabbā pātimokkhuddesāyāti."

'Pañcasu vassesu nikkhantesu devatā saddam anussāvesuɱ: "Nikkhantāni kho mārisā pañca vassāni, ekaɱ dāni vassaɱ sesaɱ. Ekassa vassassa accayena Bandhumati rāja-dhānī upasaɱkamitabbā pātimokkhuddesāyāti."

'Chasu vassesu nikkhantesu devatā saddam anussāvesuɱ: "Nikkhantāni kho mārisā cha vassāni, samayo dāni Bandhumatiɱ rāja-dhāniɱ {upasaɱkamituɱ} pātimokkhuddesāyāti."

'Atha kho te bhikkhave bhikkhū, app ekacce saken' eva iddhānubhāvena app ekacce devānaɱ iddhānubhāvena, ekāhen' eva Bandhumatiɱ rāja-dhāniɱ upasaɱkamiɱsu pātimokkhuddesāyāti.

28. 'Tatra sudaɱ bhikkhave Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho bhikkhu-saɱghe evaɱ pātimokkhaɱ uddisati:

"'Khantī paramaɱ tapo titikkhā
Nibbānaɱ paramaɱ vadanti Buddhā.
Na hi pabbajito parūpaghāti,
Samaṇo hoti paraɱ viheṭhayanto.

"'Sabba-pāpassa akaraṇaɱ, kusalassa upasampadā,
Sacitta-pariyodapanaɱ, etaɱ Buddhāna sāsanaɱ.

"'Anupavādo anupaghāto pātimokkhe ca saɱvaro,

[page 050]

Mattaññutā ca bhattasmiɱ pantañ ca sayanāsanaɱ,
Adhicitte ca āyogo, etaɱ Buddhāna sāsanan" ti.

29. 'Ekam idāhaɱ bhikkhave samayaɱ Ukkaṭṭhāyaɱ viharāmi Subhaga-vane sāla-rāja-mūle. Tassa mayhaɱ bhikkhave rahogatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: "Na kho so sattāvāso sulabha-rūpo yo mayā anāvuttha-pubbo iminā dīghena addhunā aññatra suddhāvāsehi devehi. Yan nūnāhaɱ yena Suddhāvāsā devā ten' {upasaɱkameyyan} ti."

'Atha kho ahaɱ {bhikkhave} seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evam eva Ukkaṭṭhāyaɱ Subhagavane sāla-rāja-mūle antarahito Avihesu devesu pātur {ahosiɱ}. Tasmiɱ bhikkhave deva-nikāye 'nekāni devatā-sahassāni yenāhaɱ ten' upasaɱkamiɱsu, upasaɱkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho bhikkhave tā devatā maɱ etad avocuɱ:

"'Ito so mārisa eka-navute kappe yaɱ Vipassī bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho loke udapādi. Vipassī mārisa bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho Khattiyo jātiyā ahosi, Khattiya-kule udapādi. Vipassī mārisa bhagavā arahaɱ sammā-{sambuddho} Koṇḍañño gottena ahosi. Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammāsambuddhassa asīti-vassa-sahassāni āyuppamāṇaɱ ahosi.

Vipassī mārisa bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Khaṇḍa-Tissaɱ nāma sāvakayugaɱ ahosi aggaɱ bhadda-yugaɱ. Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa tayo sāvakānaɱ sannipātā ahesuɱ,

[page 051]

eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi aṭṭhasaṭṭhi-bhikkhu-sata-sahassaɱ, eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi bhikkhu-sata-sahassaɱ, eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi asīti-bhikkhu-sata-sahassāni. Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ime tayo sāvakānaɱ sannipātā ahesuɱ sabbesaɱ yeva khīṇāsavānaɱ.

Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Bandhumā nāma rājā pitā ahosi, Bandhumatī nāma devī mātā ahosi janettī, Bandhumassa rañño Bandhumatī nāma rāja-nagaraɱ rājadhānī ahosi.

Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa evaɱ abhinikkhamanaɱ ahosi, evaɱ pabbajjā, evaɱ padhānaɱ, evaɱ abhisambodhi, evaɱ dhammacakka-pavattanaɱ. Te mayaɱ mārisa Vipassimhi bhagavati brahmacariyaɱ caritvā kāmesu kāmacchandaɱ virājetvā idh' uppannā ti."

30. 'Tasmiɱ yeva kho bhikkhave deva-nikāye 'nekāni devatā-sahassāni ... pe ...' nekāni devatā-satāni yenāhaɱ ten' upasaɱkamiɱsu, upasaɱkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho bhikkhave tā devatā maɱ etad avocuɱ:

"'Imasmiɱ yeva kho mārisa bhadda-kappe bhagavā etarahi arahaɱ sammā-sambuddho loke uppanno. Bhagavā mārisa Khattiyo jātiyā Khattiya-kule uppanno.

Bhagavā mārisa Gotamo gottena. Bhagavato mārisa appakaɱ āyuppamāṇaɱ parittaɱ lahusaɱ,

[page 052]

yo ciraɱ jīvati so vassa-sataɱ appaɱ vā bhiyyo. Bhagavā mārisa assatthassa mūle abhisambuddho. Bhagavato mārisa Sāriputta-Moggallānā sāvaka-yugaɱ aggaɱ bhaddayugaɱ. Bhagavato mārisa eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi aḍḍhateḷasāni bhikkhu-satāni. Bhagavato mārisa ayaɱ eko sāvakānaɱ sannipāto ahosi sabbesaɱ yeva khīṇāsavānaɱ. Bhagavato mārisa Ānando bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Bhagavato mārisa Suddhodano rājā pitā, Māyā devī mātā janettī, Kapilavatthu-nagaraɱ rājadhānī. Bhagavato mārisa evaɱ abhinikkhamanaɱ ahosi, evaɱ pabbajjā, evaɱ padhānaɱ, evaɱ abhisambodhi, evaɱ dhammacakka-pavattanaɱ.

Te mayaɱ mārisa Bhagavati brahmacariyaɱ caritvā kāmesu kāmacchandaɱ virājetvā idh' uppannā ti."

31. 'Atha kho 'haɱ bhikkhave Avihehi devehi saddhiɱ yena Atappā devā ten' {upasaɱkamiɱ}. Atha khvāhaɱ bhikkhave Avihehi ca devehi Atappehi ca devehi saddhiɱ yena Sudassā devā ten' upasaɱkamiɱ. Atha khvāhaɱ bhikkhave Avihehi ca devehi Atappehi ca devehi Sudassehi ca devehi saddhiɱ yena Sudassī devā ten'{upasaɱkamiɱ.} Atha khvāhaɱ bhikkhave Avihehi ca devehi Atappehi ca devehi Sudassehi ca devehi Sudassīhi ca devehi saddhiɱ yena Akaniṭṭhā devā ten' upasaɱkamiɱ.

Tasmiɱ bhikkhave deva-nikāye nekāni devatāsahassāni yenāhaɱ ten' upasaɱkamiɱsu, upasaɱkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu.

[page 053]

Ekamantaɱ ṭhitā kho bhikkhave tā devatā maɱ etad avocuɱ:

"'Ito so mārisa eka-navute kappe yaɱ Vipassī bhagavā arahaɱ {sammā-}sambuddho loke udapādi ... pe

32. 'Tasmiɱ yeva kho bhikkhave deva-nikāye nekāni devatā-sahassāni ... pe ... nekāni devatā satāni yenāhaɱ ten' upasaɱkamiɱsu, upasaɱkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho bhikkhave tā devatā maɱ etad {avocuɱ}:

"'Imasmiɱ yeva kho mārisa bhadda-kappe bhagavā etarahi arahaɱ sammā-sambuddho loke uppanno.

pe.

33. 'Iti kho bhikkhave Tathāgatass' ev' esā dhammadhātu suppaṭividdhā yassā dhamma-{dhātuyā} suppaṭividdhattā Tathāgato atīte Buddhe parinibbute chinna-papañce chinna-vaṭume {pariyādinna}-vaṭṭe sabba-dukkha-vītivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati,

[page 054]

āyuppamāṇato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati: "{Evaɱjaccā} te Bhagavanto ahesuɱ iti pi, evaɱ-nāmā evaɱgottā evaɱ-sīlā evaɱ-dhammā evaɱ-paññā evaɱ-vihārī evaɱ-vimuttā te Bhagavanto ahesuɱ iti pīti."'

Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun ti.

MAHĀPADĀNA-SUTTANTAṂ SAMATTAṂ.

[page 055]

 


 

XV. Mahā-Nidāna Suttanta

1. Evam me sutaɱ.

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kurūsu viharati, Kammāssadhammaɱ nāma Kurūnaɱ nigamo. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:

'Acchariyaɱ bhante abbhutaɱ bhante yāva gambhīro cāyaɱ bhante paṭicca-samuppādo gambhīrāvabhāso ca.

Atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyatīti.'

'Mā h' evaɱ Ānanda avaca, mā h' evaɱ Ānanda avaca.

Gambhīro cāyaɱ Ānanda paṭicca-samuppādo gambhīrāvabhāso ca. Etassa Ānanda dhammassa ananubodhā appaṭivedhā evam ayaɱ pajā tantākulaka-jātā gulāguṇṭhika-jātā muñja-babbaja-bhūtā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ saɱsāraɱ nātivattati.

2. "'Atthi idappaccayā jarā-maraṇan ti?" iti puṭṭhena satā Ānanda, "Atthīti"' ssa vacanīyaɱ. "Kim paccayā jarā-maraṇan ti"? iti ce vadeyya, "Jāti-paccayā jarāmaraṇan ti" icc assa vacanīyaɱ.

"'Atthi idappaccayā jātīti?" iti puṭṭhena satā Ānanda, "Atthīti"' ssa vacanīyaɱ.

[page 056]

"Kim paccayā jātīti?" iti ce vadeyya, "Bhava-ppaccayā jātīti" icc assa vacanīyaɱ.

"'Atthi {idappaccayā} bhavo ti?" iti puṭṭhena satā Ānanda, "Atthīti"' ssa vacanīyaɱ. "Kim paccayā bhavo ti?" iti ce vadeyya, "Upādāna-paccayā bhavo ti" icc assa vacanīyaɱ.

"'Atthi idappaccayā upādānan ti?" iti puṭṭhena satā Ānanda, "Atthīti"' ssa vacanīyaɱ. "Kim paccayā upādānan ti?" iti ce vadeyya, "Taṇhā-paccayā upādānan ti" icc assa vacanīyaɱ.

"'Atthi idappaccayā upādānan ti?" iti puṭṭhena satā Ānanda, "Atthīti"' ssa vacanīyaɱ. "Kim paccayā taṇhā ti?" iti ce vadeyya, "Vedanā-paccayā taṇhā ti" icc assa vacanīyaɱ.

"'Atthi idappaccayā vedanā ti?" iti puṭṭhena satā Ānanda, "Atthīti"' ssa vacanīyaɱ. "Kim paccayā vedanā ti?" iti ce vadeyya, "Phassa-paccayā vedanā ti" icc assa vacanīyaɱ.

"'Atthi idappaccayā phasso ti?" iti puṭṭhena satā Ānanda Atthīti"' ssa vacanīyaɱ. Kim paccayā phasso ti?" iti ce vadeyya, Nāmarūpa-paccayā phasso ti" icc assa vacanīyaɱ.

"'Atthi idappaccayā nāma-rūpan ti?" iti puṭṭhena satā Ānanda "Atthīti"' ssa vacanīyaɱ. "Kim paccayā nāma-rūpan ti?" iti ce vadeyya, "Viññāṇa-paccayā nāmarūpan ti" icc assa vacanīyaɱ.

"'Atthi idappaccayā viññāṇan ti?" iti puṭṭhena satā Ānanda "Atthīti"' ssa vacanīyaɱ. "Kim paccayā viññāṇan ti?" iti ce vadeyya, "Nāmarūpa-paccayā viññāṇan ti" icc assa vacanīyaɱ.

3. 'Iti kho Ānanda nāmarūpa-paccayā viññāṇaɱ, viññāṇa-paccayā nāmarūpaɱ, nāmarūpa-paccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanā-paccayā taṇhā, taṇhā-paccayā upādānaɱ, upādāna-paccayā bhavo, bhava-paccayā jāti, jāti-paccayā jarā-maraṇaɱ, jarā-maraṇa-paccayā sokaparideva-dukkha-domanassupāyāsā sambhavanti.

[page 057]

Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

4. "'Jāti-paccayā jarā-maraṇan ti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ yathā jāti-paccayā jarā-maraṇaɱ. Jāti va hi Ānanda nābhavissa sabbena sabbaɱ sabbathā sabbaɱ kassaci kimhici, seyyathīdaɱ devānaɱ vā devattāya, gandhabbānaɱ vā gandhabbattāya, yakkhānaɱ vā yakkhattāya, bhūtānaɱ vā bhūtattāya, manussānaɱ vā manussattāya, catuppadānam vā catuppadattāya, pakkhīnaɱ vā pakkhattāya, siriɱsapānaɱ vā siriɱsapattāya, tesaɱ tesaɱ va hi Ānanda sattānaɱ tathattāya jāti nābhavissa, sabbaso jātiyā asati jāti-nirodhā api nu kho jarā-maraṇaɱ paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo jarā-maraṇassa, yadidaɱ jāti.

5. "'Bhava-paccayā {jātīti}" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ yathā bhava-paccayā jāti. Bhavo va hi Ānanda nābhavissa sabbena sabbaɱ sabbathā sabbaɱ kassaci kimhici, seyyathīdaɱ kāma-bhavo rūpa-bhavo arūpa-bhavo vā, sabbasso bhave asati bhava-nirodhā api nu kho jāti paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo jātiyā, yadidaɱ bhavo.

6. "'Upādāna-paccayā bhavo ti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ yathā upādāna-paccayā bhavo. Upādānaɱ va hi Ānanda nābhavissa sabbena sabbaɱ sabbathā sabbaɱ kassaci kimhici,

[page 058]

seyyathīdaɱ kāmūpādanaɱ vā diṭṭhūpādānaɱ vā sīlabbatūpādānaɱ vā attavādūpādānaɱ vā, sabbaso upādāne asati upādāna-nirodhā api nu kho bhavo paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo bhavassa, yadidaɱ upādānaɱ.

7. "'Taṇhā-paccayā upādānan ti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ yathā taṇhā-paccayā upādānaɱ. Taṇhā va hi Ānanda nābhavissa sabbena sabbaɱ sabbathā sabbaɱ kassaci kimhici, seyyathīdaɱ rūpa-taṇhā sadda-taṇhā gandhataṇhā rasa-taṇhā phoṭṭhabba-taṇhā dhamma-taṇhā, sabbaso taṇhāya asati taṇhā-nirodhā api nu kho upādānaɱ paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo upādānassa, yadidaɱ taṇhā.

8. "'Vedanā-paccayā taṇhā ti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ yathā vedanā-paccayā taṇhā. Vedanā va hi Ānanda nābhavissa sabbena sabbaɱ {sabbathā} sabbaɱ kassaci kimhici, seyyathīdaɱ cakkhu-samphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā ghāna-samphassajā vedanā jivhāsamphassajā vedanā kāya-samphassajā vedanā manosamphassajā vedanā, sabbaso vedanāya asati vedanānirodhā api nu kho taṇhā paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo taṇhāya, yadidaɱ vedanā.

9. 'Iti kho Ānanda vedanaɱ paṭicca taṇhā, taṇhaɱ paṭicca pariyesanā, pariyesanaɱ paṭicca lābho, lābhaɱ paṭicca vinicchayo, vinicchayaɱ paṭicca chanda-rāgo, chanda-rāgaɱ paṭicca ajjhosānaɱ, ajjhosānaɱ paṭicca pariggaho, pariggahaɱ paṭicca macchariyaɱ, macchariyaɱ paṭicca ārakkho,

[page 059]

ārakkhādhikaraṇaɱ daṇḍādāna-satthādāna-kalaha-viggaha-vivāda-tuvaɱtuva-pesuñña-musāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti.

10. "'{Ārakkhādhikaraṇaɱ} daṇḍādāna-satthādāna-kalaha-viggaha-vivāda-tuvaɱtuva-pesuñña-musā-vādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavantīti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ, yathā ārakkhādhikaraṇaɱ daṇḍādāna-satthādānakalaha-viggaha-vivāda-tuvaɱtuva-pesuñña-musā-vādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Ārakkho va hi Ānanda nābhavissa sabbena sabbaɱ sabbathā sabbaɱ kassaci kimhici, sabbaso ārakkhe asati ārakkha-nirodhā api nu kho daṇḍādāna-satthādāna-kalaha-viggaha-vivādatuvaɱtuva-pesuñña-musāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhaveyyun ti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo daṇḍādāna-satthādāna-kalahaviggaha-vivāda-tuvaɱtuva-pesuñña-musāvādānaɱ anekesaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ sambhavāya, yadidaɱ ārakkho.

11. "'Macchariyaɱ paṭicca ārakkho ti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ, yathā macchariyaɱ paṭicca ārakkho. Macchariyaɱ va hi Ānanda nābhavissa sabbena sabbaɱ sabbathā sabbaɱ kassaci kimhici, sabbaso macchariye asati macchariya-nirodhā api nu kho ārakkho paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo ārakkhassa, yadidaɱ macchariyaɱ.

12. "'Pariggahaɱ paṭicca macchariyan ti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ, yathā pariggahaɱ paṭicca macchariyaɱ.

[page 060]

Pariggaho va hi Ānanda nābhavissa sabbena sabbaɱ sabbathā sabbaɱ kassaci kimhici, sabbaso pariggahe asati pariggaha-nirodhā api nu kho macchariyaɱ paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo macchariyassa, yadidaɱ pariggaho.

13. "'Ajjhosānaɱ paṭicca pariggaho ti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ, yathā ajjhosānaɱ paṭicca pariggaho. Ajjhosānaɱ va hi Ānanda nābhavissa sabbena sabbaɱ sabbathā sabbaɱ kassaci kimhici, sabbaso ajjhosāne asati ajjhosāna-nirodhā api nu kho pariggaho paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo pariggahassa, yadidaɱ ajjhosānaɱ.

14. "'Chanda-rāgaɱ paṭicca ajjhosānan ti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ, yathā chanda-rāgaɱ paṭicca ajjhosānaɱ.

Chanda-rāgo va hi Ānanda nābhavissa sabbena sabbaɱ sabbathā sabbaɱ kassaci kimhici, sabbaso chanda-rāge asati chanda-rāga-nirodhā api nu kho ajjhosānaɱ paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo ajjhosānassa, yadidaɱ chandarāgo.

15. "'Vinicchayaɱ paṭicca chanda-rāgo ti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ, yathā vinicchayaɱ paṭicca chanda-rāgo.

Vinicchayo va hi Ānanda nābhavissa sabbena sabbaɱ sabbathā sabbaɱ kassaci kimhici, sabbaso vinicchaye asati vinicchaya-nirodhā api nu kho chanda-rāgo paññāyethāti?'

[page 061]

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo chanda-rāgassa, yadidaɱ vinicchayo.

16. "'Lābhaɱ paṭicca vinicchayo ti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ, yathā lābhaɱ paṭicca vinicchayo. Lābho va hi Ānanda nābhavissa sabbena sabbaɱ sabbathā sabbaɱ kassaci kimhici, sabbaso lābhe asati lābha-nirodhā api nu kho vinicchayo paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo vinicchayassa, yadidaɱ lābho.

17. "'Pariyesanaɱ paṭicca lābho ti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ, yathā pariyesanaɱ paṭicca lābho. Pariyesanā va hi Ānanda nābhavissa sabbena sabbaɱ sabbathā sabbaɱ kassaci kimhici, sabbaso pariyesanāya asati pariyesanānirodhā api nu kho lābho paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo lābhassa, yadidaɱ pariyesanā.

18. "'Taṇhaɱ paṭicca pariyesanā ti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ, yathā taṇhaɱ paṭicca pariyesanā. Taṇhā va hi Ānanda nābhavissa sabbena sabbaɱ sabbathā sabbaɱ kassaci kimhici, seyyathīdaɱ kāma-taṇhā bhava-taṇhā vibhava-taṇhā, sabbaso taṇhāya asati taṇhā-nirodhā api nu kho pariyesanā paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu esaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo pariyesanāya, yadidaɱ taṇhā.

'Iti kho Ānanda ime dve dhammā dvayena vedanāya eka-samosaraṇā bhavanti.

[page 062]

19. "'Phassa-paccayā vedanā ti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ, yathā phassa-paccayā vedanā. Phasso va hi Ānanda nābhavissa sabbena sabbaɱ sabbathā sabbaɱ kassaci kimhici, seyyathīdaɱ cakkhu-samphasso sota-samphasso ghāna-samphasso jivhā-samphasso kāya-samphasso manosamphasso, sabbaso phasse asati phassa-nirodhā api nu kho vedanā paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo vedanāya yadidaɱ phasso.

20. "'Nāmarūpa-paccayā phasso ti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ, yathā nāmarūpa-paccayā phasso. Yehi Ānanda ākārehi yehi liŋgehi yehi nimittehi yehi uddesehi nāma-kāyassa paññatti hoti, tesu ākāresu tesu liŋgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati, api nu kho rūpa-kāye adhivacanasamphasso paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Yehi Ānanda ākārehi yehi liŋgehi yehi nimittehi yehi uddesehi rūpa-kāyassa paññatti hoti, {tesu} ākāresu tesu liŋgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati, api nu kho nāma-kāye paṭigha-samphasso paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Yehi Ānanda ākārehi yehi liŋgehi yehi nimittehi yehi uddesehi nāma-kāyassa ca rūpa-kāyassa ca paññatti hoti, tesu ākāresu tesu liŋgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati, api nu kho adhivacana-samphasso vā paṭighasamphasso vā paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Yehi Ānandā ākārehi yehi liŋgehi yehi nimittehi yehi uddesehi nāma-rūpassa paññatti hoti, tesu ākāresu tesu liŋgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati, api nu kho phasso paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo phassassa, yadidaɱ nāma-rūpaɱ.

21. "'Viññāṇa-paccayā nāma-rūpan ti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ,

[page 063]

tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ yathā viññāṇa-paccayā nāma-rūpaɱ. Viññāṇaɱ va hi Ānanda mātu kucchiɱ na okkamissatha, api nu kho nāma-rūpaɱ mātu kucchismiɱ samucchissathāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Viññāṇaɱ va hi Ānanda mātu kucchiɱ okkamitvā vokkamissatha, api nu kho nāma-rūpaɱ itthattāya abhinibbattissathāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Viññāṇaɱ va hi Ānanda daharass' eva sato vocchijjissatha kumārassa vā kumārikāya vā, api nu kho nāma-rūpam vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissathāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo nāma-rūpassa, yadidaɱ viññāṇaɱ.

22. "'Nāmarūpa-paccayā viññāṇan ti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, tad Ānanda iminā p' etaɱ pariyāyena veditabbaɱ, yathā nāmarūpa-paccayā viññāṇaɱ. Viññāṇaɱ va hi Ānanda nāma-rūpe patiṭṭhaɱ nālabhissatha, api nu kho āyati jāti-jarā-maraṇa-dukkha-samudayasambhavo paññāyethāti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda es' eva hetu etaɱ nidānaɱ esa samudayo esa paccayo viññāṇassa, yadidaɱ nāmarūpaɱ.

'Ettāvatā kho Ānanda jāyetha vā jīyetha vā mīyetha vā cavetha vā uppajjetha vā, ettāvatā adhivacana-patho, ettāvatā nirutti-patho, ettāvatā paññattipatho, ettāvatā paññāvacaraɱ, ettāvatā vaṭṭaɱ vaṭṭati itthattaɱ paññāpanāya,

[page 064]

yadidaɱ nāma-rūpaɱ saha viññāṇena.

23. 'Kittāvatā ca Ānanda attānaɱ paññāpento paññāpeti? {Rūpiɱ} vā hi Ānanda parittaɱ attānaɱ paññāpento, paññāpeti "Rūpī me paritto attā ti." Rūpiɱ vā hi Ānanda anantaɱ attānaɱ paññāpento, paññāpeti "Rūpī me ananto attā ti." Arūpiɱ vā hi Ānanda parittaɱ attānaɱ paññāpento, paññāpeti "Arūpī me paritto attā ti"; arūpiɱ vā hi Ānanda anantaɱ attānaɱ paññāpento, paññāpeti "Arūpī me ananto attā ti."

24. 'Tatr' Ānanda yo so rūpiɱ parittaɱ attānaɱ paññāpento paññāpeti, etarahi vā so rūpiɱ parittaɱ attānaɱ paññāpento paññāpeti, tattha-bhāviɱ vā so rūpiɱ parittaɱ attānaɱ paññāpento paññāpeti, "Atathaɱ va pana santaɱ tathattāya upakappessāmīti iti vā pan' assa hoti. Evaɱ santaɱ kho Ānanda rūpiɱ parittattānudiṭṭhi anusetīti icc alaɱ vacanāya.

'Tatr' Ānanda yo so rūpiɱ anantaɱ attānaɱ paññāpento paññāpeti, etarahi vā so rūpiɱ anantaɱ attānaɱ paññāpento {paññāpeti}, tattha-bhāviɱ vā so rūpiɱ anantaɱ attānaɱ paññāpento paññāpeti, "Atathaɱ vā pana santaɱ tathattāya upakappessāmīti" iti vā pan' assa hoti.

Evaɱ santaɱ kho Ānanda rūpiɱ anantattānudiṭṭhi anusetīti icc alaɱ vacanāya.

'Tatr' Ānanda yo so arūpiɱ parittaɱ attānaɱ paññāpento paññāpeti, etarahi vā so arūpim parittaɱ attānaɱ paññāpento paññāpeti, tattha-bhāviɱ vā so arūpiɱ parittaɱ attānaɱ paññāpento paññāpeti ... pe ... tattha-bhāviɱ vā so arūpiɱ anantaɱ attānaɱ paññāpento paññāpeti, "Atathaɱ vā pana santaɱ tathattāya upakappessāmīti" iti vā pan' assa hoti.

[page 065]

Evaɱ santaɱ kho Ānanda arūpiɱ anantattānudiṭṭhi anusetīti icc alaɱ vacanāya.

'Ettāvatā kho Ānanda attānaɱ paññāpento paññāpeti.

25. 'Kittāvatā ca Ānanda attānaɱ na paññāpento na paññāpeti? Rūpiɱ vā hi Ānanda parittaɱ attānaɱ na paññāpento na paññāpeti "Rūpī me paritto attā ti"; rūpiɱ vā hi Ānanda anantaɱ attānaɱ na paññāpento na paññāpeti "Rūpī me ananto attā ti"; arūpiɱ vā hi Ānanda parittaɱ attānaɱ na paññāpento na paññāpeti "Arūpī me paritto attā ti"; arūpiɱ vā hi Ānanda anantaɱ attānaɱ na paññāpento na paññāpeti "Arūpī me ananto attā ti."

26. 'Tatr' Ānanda yo so rūpiɱ parittaɱ attānaɱ na paññāpento na paññāpeti, etarahi vā so rūpiɱ parittaɱ attānaɱ na paññāpento na paññāpeti, tattha-bhāviɱ vā so rūpiɱ parittaɱ attānaɱ na paññāpento na paññāpeti, "Atathaɱ vā pana santaɱ tathattāya upakappessāmīti" iti vā pan' assa na hoti. Evaɱ santaɱ kho Ānanda rūpiɱ parittattānudiṭṭhi nānusetīti icc alaɱ vacanāya.

'Tatr' Ānanda yo so rūpiɱ anantaɱ attānaɱ na paññāpento na paññāpeti, etarahi vā so rūpiɱ anantaɱ attānaɱ na paññāpento na paññāpeti, tattha-bhāviɱ vā so rūpiɱ anantaɱ attānaɱ na paññāpento na paññāpeti, "Atathaɱ vā pana santaɱ tathattāya upakappessāmīti" iti vā pan' assa na hoti. Evaɱ santaɱ kho Ānanda rūpiɱ anantattānudiṭṭhi nānusetīti icc alaɱ vacanāya.

'Tatr' Ānanda yo so arūpiɱ anantaɱ attanaɱ na paññāpento na paññāpeti, etarahi vā so arūpiɱ parittaɱ attānaɱ na paññāpento na paññāpeti, tattha-bhāviɱ vā so arūpiɱ anantaɱ attānaɱ na paññāpento na paññāpeti, "Atathaɱ vā pana santaɱ tathattāya upakappessāmīti" iti vā pan' assa na hoti.

[page 066]

Evaɱ santaɱ kho Ānanda arūpiɱ anantattānudiṭṭhi nānusetīti icc alaɱ vacanāya.

'Ettāvatā kho Ānanda attānaɱ na paññāpento na paññāpeti.

27. 'Kittāvatā ca Ānanda attānaɱ samanupassamāno samanupassati? Vedanaɱ vā hi Ānanda attānaɱ samanupassamāno samanupassati. "Vedanā me attā" ti. "Na h' eva kho me vedanā attā, appaṭisaɱvedano me attā" ti, iti vā hi Ānanda attānaɱ samanupassamāno samanupassati. "Na h' eva kho me vedanā attā, no pi appaṭisaɱvedano me attā, attā me vediyati vedanā-dhammo hi me attā" ti iti vā hi Ānanda attānaɱ samanupassamāno samanupassati.

28. 'Tatr' Ānanda yo so evam āha "Vedanā me attā" ti, so evam assa vacanīyo "Tisso kho imā āvuso vedanā, sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhā-m-asukhā vedanā.

Imāsaɱ tvaɱ tissannaɱ vedanānaɱ katamaɱ attano samanupassasīti?"

'Yasmiɱ Ānanda samaye sukhaɱ vedanaɱ vedeti, n' eva tasmiɱ samaye dukkhaɱ vedanaɱ vedeti, na adukkha-m-asukhaɱ vedanaɱ vedeti, sukhaɱ yeva tasmiɱ samaye vedanaɱ vedeti, n' eva tasmiɱ samaye dukkhaɱ vedanaɱ vedeti, n' eva tasmiɱ samaye sukhaɱ vedanaɱ vedeti, na adukkha-m-asukhaɱ vedanaɱ vedeti, dukkhaɱ yeva tasmiɱ samaye vedanaɱ vedeti. Yasmiɱ Ānanda samaye adukkha-m-asukhaɱ vedanaɱ vedeti, n' eva tasmiɱ samaye sukhaɱ vedanaɱ vedeti, na dukkhaɱ vedanaɱ vedeti, adukkha-m-asukhaɱ yeva tasmiɱ samaye vedanaɱ vedeti.

29. 'Sukhā pi kho Ānanda vedanā aniccā saɱkhatā {paṭiccasamuppannā} khāya-dhammā vaya-dhammā virāgadhammā nirodha-dhammā. Dukkhā pi kho Ānanda vedanā aniccā saɱkhatā {paṭiccasamuppannā} khayadhammā vaya-dhammā virāga-dhammā nirodha-dhammā.

[page 067]

Adukkha-m-asukhā pi kho Ānanda vedanā aniccā saɱkhatā {paṭiccasamupannā} khaya-dhammā vaya-dhammā virāga-dhammā nirodha-dhammā. Tassa sukhaɱ vedanaɱ vediyamānassa "Eso me attā" ti hoti, tassā yeva sukhāya vedanāya nirodhā "Vyāgā me attā" ti hoti.

Dukkhaɱ vedanaɱ vediyamānassa "Eso me attā ti" hoti, tassā yeva dukkhāya vedanāya nirodhā "Vyāgā me attā" ti hoti. Adukkha-m-asukhaɱ vedanaɱ vediyamānassa "Eso me attā" ti hoti, tassā yeva adukkha-masukhāya vedanāya nirodhā "Vyāgā me attā" ti hoti.

'Iti so diṭṭhe va dhamme aniccaɱ sukha-dukkhavokiṇṇaɱ uppāda-vaya-dhammaɱ attānaɱ samanupassamāno samanupassati yo so evam āha "Vedanā me attā" ti. Tasmāt ih' Ānanda etena p' etaɱ nakkhamati "Vedanā me attā" ti samanupassituɱ.

30. 'Tatr' Ānanda yo so evam āha "Na h' eva kho me vedanā attā, appaṭisaɱvedano me attā" ti, so evam assa vacanīyo "Yattha pan' āvuso sabbaso vedayitaɱ n' atthi, api nu kho tattha 'Asmīti' siyāti?"

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda etena p' etaɱ nakkhamati "Na h' eva kho me vedanā attā, appaṭisaɱvedano me attā" ti samanupassituɱ.

31. 'Tatr' Ānanda yo so evam āha "Na h' eva kho me vedanā attā, no pi appaṭisaɱvedano me attā, attā me vediyati, vedanā-dhammo hi me attā" ti, so evam assa vacanīyo "Vedanā va hi āvuso sabbena sabbaɱ sabbathā sabbaɱ aparisesā nirujjheyyuɱ, sabbaso vedanāya asati vedanā-nirodhā, api nu kho tattha 'Ayam aham asmīti' siyāti?"

'No h' etaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda etena p' etaɱ nakkhamati "Na h' eva kho me vedanā attā,

[page 068]

no pi appaṭisaɱvedano attā, attā me vediyati, vedanā-dhammo hi me attā" ti samanupassituɱ.

32. 'Yato kho Ānanda bhikkhu n' eva vedanaɱ attānaɱ samanupassati, no pi appaṭisaɱvedanaɱ attānaɱ samanupassati, no pi "Attā me vediyati, vedanā-dhammo hi me attā" ti samanupassati, so evaɱ asamanupassanto na kiñci loke upādiyati, anupādiyaɱ na paritassati, aparitassaɱ paccattaɱ yeva parinibbāyati, "Khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyāti" pajānāti. Evaɱ-vimutta-cittaɱ kho Ānanda bhikkhuɱ yo evaɱ vadeyya "Hoti Tathāgato param maraṇā" ti, iti 'ssa diṭṭhīti tad akallaɱ. "Na hoti Tathāgato param maraṇā ti iti 'ssa diṭṭhīti tad akallaɱ. "Hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraṇā" ti, iti 'ssa diṭṭhīti tad akallaɱ. "N' eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā" ti, iti 'ssa {diṭṭhīti} tad akalaɱ.

11 Taɱ kissa hetu? Yāvat' Ānanda adhivacanaɱ yāvatā adhivacana-patho,yāvatā nirutti yāvatā nirutti-patho, yāvatā paññatti yāvatā paññatti-patho, yāvatā paññā yāvatā paññāvacaraɱ, yāvatā vaṭṭaɱ yāvatā vaṭṭaɱ vaṭṭati, tad abhiññā vimutto bhikkhu, tad abhiññā vimutto bhikkhu na jānāti na passati iti 'ssa diṭṭhīti tad akallaɱ.

33. 'Satta kho imā Ānanda viññāṇaṭṭhitiyo, dve ca āyatanāni. Katamā satta? Sant' Ānanda sattā nānattakāyā nānatta-saññino,

[page 069]

seyyathā pi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaɱ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti.

'Sant' Ānanda sattā nānatta-kāyā ekatta-saññino, seyyathā pi devā Brahma-kāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaɱ dutiyā viññāṇaṭṭhiti.

'Sant' Ānanda sattā ekatta-kāyā nānatta-saññino, seyyathā pi devā Ābhassarā. Ayaɱ tatiyā viññāṇaṭṭhiti.

'Sant' Ānanda sattā ekatta-kāyā nānatta-saññino, seyyathā pi devā Subhakiṇṇā. Ayaɱ catutthā viññāṇaṭṭhiti.

'Sant' Ānanda {sattā} sabbaso {rūpa-saññānaɱ} samatikkamā paṭigha-saññānaɱ atthagamā nānatta-saññānaɱ amanasikārā "Ananto ākāso" ti ākāsānañcāyatanūpagā.

Ayaɱ pañcamī viññāṇaṭṭhiti.

'Sant' Ānanda sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma "Anantaɱ viññāṇan" ti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaɱ chaṭṭhā viññāṇaṭṭhiti.

'Sant' Ānanda sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkhamma "N' atthi kiñcīti" ākiñcaññāyatanūpagā.

Ayaɱ sattamī viññāṇaṭṭhiti.

'Asaññasattāyatanaɱ {n'eva-saññā}-nāsaññāyatanam eva dutiyaɱ.

34. 'Tatr' Ānanda yāyaɱ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti nānatta-kāyā nānatta-saññino, seyyathā pi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā, yo nu kho Ānanda tañ ca pajānāti, tassā ca samudayaɱ pajānāti, tassā ca atthagamaɱ pajānāti, tassā ca assādaɱ pajānāti, tassā ca ādīnavaɱ pajānāti, tassā ca nissaraṇaɱ pajānāti, kallaɱ nu kho tena tad abhinanditun ti?'

[page 070]

'No h' etaɱ bhante.' ... pe ...

'Tatr' Ānanda yāyaɱ sattamī viññāṇaṭṭhiti sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma "N' atthi kiñcīti" ākiñcaññāyatanūpagā, yo nu kho Ānanda tañ ca pajānāti, tassā ca samudayaɱ pajānāti, tassā ca atthagamaɱ pajānāti, tassā ca assādaɱ pajānāti, tassā ca ādīnavaɱ pajānāti, tassā ca nissaraṇaɱ pajānāti, kallaɱ nu kho tena tad abhinanditun ti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tatr' Ānanda yam idaɱ asaññasattāyatanaɱ, yo nu kho Ānanda tañ ca pajānāti, tassa ca samudayaɱ pajānāti, tassa ca atthagamaɱ pajānāti, tassa ca assādaɱ pajānāti, tassa ca ādīnavaɱ pajānāti, tassa ca nissaraṇaɱ pajānāti, kallaɱ nu kho tena tad abhinanditun ti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Tatr' Ānanda yam idaɱ {n'eva-saññā}-nāsaññāyatanaɱ, yo nu kho Ānanda tañ ca pajānāti, tassa ca samudayaɱ pajānāti, tassa ca atthagamaɱ pajānāti, tassa ca assādaɱ pajānāti, tassa ca ādīnavaɱ pajānāti, tassa ca nissaraṇaɱ pajānāti, kallaɱ nu kho tena tad abhinanditun ti?'

'No h' etaɱ bhante.'

'Yato kho Ānanda bhikkhu imāsañ ca sattannaɱ viññāṇaṭṭhitīnaɱ imesañ ca dvinnaɱ āyatanānaɱ samudayañ ca atthagamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaɱ viditvā anupādā vimutto hoti, ayaɱ vuccati Ānanda bhikkhu paññā-vimutto.

35. 'Aṭṭha kho ime Ānanda, vimokhā. Katame aṭṭha?

Rūpī rūpāni passati. Ayaɱ paṭhamo vimokho.

'Ajjhattaɱ arūpa-saññī bahiddhā rūpāni passati. Ayaɱ dutiyo vimokho.

[page 071]

'Subhan' t' eva adhimutto hoti. Ayaɱ tatiyo vimokho.

'Sabbaso rūpa-saññānaɱ samatikkamā paṭigha-saññānaɱ atthagamā nānatta-saññānaɱ amanasikārā "Ananto ākāso" ti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati.

Ayaɱ catuttho vimokho.

'Sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma "Anantaɱ viññāṇan" ti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ pañcamo vimokho.

'Sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma "N' atthi kiñcīti" ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ chaṭṭho vimokho.

'Sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma {n'eva-saññā}nāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ sattamo vimokho.

'Sabbaso {n'eva-saññā}-nāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññā-vedayita-nirodhaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ aṭṭhamo vimokho. Ime kho Ānanda aṭṭha vimokhā.

36. 'Yato kho Ānanda bhikkhu ime aṭṭha vimokhe anulomam pi samāpajjati, paṭilomam pi samāpajjati, anuloma-paṭilomam pi samāpajjati, yatth' icchakaɱ yad icchakaɱ yāvad icchakaɱ samāpajjati pi vuṭṭhāti pi, āsavānañ ca khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññā-vimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, ayaɱ vuccati Ānanda bhikkhu ubhatobhāga-vimutto, imāya ca Ānanda ubhato-bhāga-vimuttiyā aññā ubhato-bhāga-vimutti uttaritarā vā paṇītatarā vā n' atthīti.'

Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsitaɱ abhinandīti.

MAHA-NIDĀNA-SUTTANTAṂ.

[page 072]

 


 

XV. Mahā-Parinibbāna Suttanta

1.1. Evam me sutaɱ.

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena rājā Māgadho Ajātasattu Vedehiputto Vajjī abhiyātu-kāmo hoti. So evam āha: 'Āhañhi' me Vajjī evaɱ-mahiddhike evaɱ-mahānubhāve, ucchejjāmi Vajjī vināsessāmi Vajjī anayavyasanaɱ āpādessāmi Vajjī ti.'

2. Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehiputto Vassakāraɱ brāhmaṇaɱ Magadha-mahāmattaɱ āmantesi:

'Ehi tvaɱ brāhmaṇa yena Bhagavā ten' upasaɱkama, upasaɱkamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādham appātaŋkaɱ {lahu-ṭṭhānaɱ} balaɱ phāsu-vihāraɱ puccha: "Rājā bhante Māgadho Ajātasattu Vedehiputto Bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaɱ appātaŋkaɱ {lahu-ṭṭhānaɱ} balaɱ phāsu-vihāraɱ pucchatīti," evañ ca vadehi: "Rājā bhante Māgadho Ajātasattu Vedehiputto Vajjī abhiyātu-kāmo. So evam āha: 'Āhañhi 'me Vajjī evaɱ-mahiddhike evaɱ-mahānubhāve, ucchejjāmi Vajjī vināsessāmi Vajjī anayavyasanaɱ āpādessāmi Vajjī ti' ";

[page 073]

yathā ca te Bhagavā vyākaroti taɱ sādhukaɱ uggahetvā mamaɱ āroceyyāsi, na hi Tathāgatā vitathaɱ bhaṇantīti.

3. 'Evaɱ bho ti' kho Vassakāro brāhmaṇo Magadhamahāmatto rañño Māgadhassa Ajātasattussa Vedehiputtassa paṭissutvā, bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā, bhaddaɱ yānaɱ abhirūhitvā, bhaddehi bhaddehi yānehi Rājagahamhā niyyāsi, yena Gijjhakūṭo pabbato tena pāyāsi, yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko va yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi.

Ekamantaɱ nisinno kho Vassakāro brāhmaṇo Magadhamahāmatto Bhagavantaɱ etad avoca:

'Rājā bho Gotama Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto bhoto Gotamassa pāde sirasā vandati, appābādham appātaŋkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsu-vihāraɱ pucchati. Rājā bho Gotama Māgadho Ajātasattu Vedehiputto Vajjī abhiyātu-kāmo. So evam āha: "Āhañhi 'me Vajjī evaɱ-mahiddhike evaɱ-mahānubhāve, ucchejjāmi Vajjī vināsessāmi Vajjī anaya-vyasanaɱ āpādessāmi Vajjī ti."

4. Tena kho pana samayena āyasmā Ānando Bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti Bhagavantaɱ vījamāno. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:

'Kin ti te Ānanda sutaɱ, Vajjī {abhiṇhaɱ-} sannipātā sannipāta-bahulā ti?'

'Sutaɱ me taɱ bhante Vajjī {abhiṇhaɱ-} sannipātā sannipāta-bahulā ti.'

'Yāvakīvañ ca Ānanda Vajjī {abhiṇhaɱ-} sannipātā sannipāta-bahulā bhavissanti, vuddhi yeva Ānanda Vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Kin ti te Ānanda sutaɱ,

[page 074]

Vajjī samaggā sannipatanti samaggā vuṭṭhahanti samaggā Vajjī-karaṇīyāni karontīti?'

'Sutaɱ me taɱ bhante Vajjī samaggā sannipatanti samaggā vuṭṭhahanti samaggā Vajjī-karaṇīyāni karontīti.

'Yāvakīvañ ca Ānanda Vajjī samaggā sannipatissanti samaggā vuṭṭhahissanti samaggā Vajji-karaṇīyāni karissanti, vuddhi yeva Ānanda Vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Kin ti te Ānanda sutaɱ Vajjī appaññattam na paññāpenti, paññattaɱ na samucchindanti, {yathā-}paññatte porāṇe Vajji-dhamme samādāya vattantīti?'

'Sutaɱ me taɱ bhante Vajjī appaññattaɱ na paññāpenti, paññattaɱ na samucchindanti, {yathā-}paññatte porāṇe Vajji-dhamme samādāya vattantīti.'

'Yāvakīvañ ca Ānanda Vajjī appaññattaɱ na paññāpessanti, paññattaɱ na samucchindissanti, {yathā-} paññatte porāṇe Vajji-dhamme samādāya vattissanti, vuddhi yeva Ānanda Vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

Kin ti te Ānanda sutaɱ Vajjī ye te Vajjīnaɱ Vajjimahallakā te sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti tesañ ca sotabbaɱ maññantīti?'

'Sutaɱ me taɱ bhante Vajjī ye te Vajjīnaɱ Vajjimahallakā te sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti tesañ ca sotabbaɱ maññantīti.'

'Yāvakīvañ ca Ānanda Vajjī ye te Vajjīnaɱ Vajjīmahallakā te sakkarissanti garukarissanti mānessanti pūjessanti tesañ ca sotabbaɱ maññissanti, vuddhi yeva Ānanda Vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Kin ti te Ānanda sutaɱ Vajjī yā tā kulitthiyo kula-kumāriyo tā na okkassa pasayha vāsentīti?'

'Sutaɱ me taɱ bhante Vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okkassa pasayha vāsentīti.'

'Yāvakīvañ ca Ānanda Vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okkassa pasayha vāsessanti, vuddhi yeva Ānanda Vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Kin ti te Ānanda sutaɱ Vajjī yāni tāni Vajjīnaɱ Vajji-cetiyāni abbhantarāni c' eva bāhirāni ca tāni sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti tesañ ca dinna-pubbaɱ katapubbaɱ dhammikaɱ baliɱ no parihāpentīti?'

[page 075]

'Sutaɱ me taɱ bhante Vajjī yāni tāni Vajjīnaɱ Vajjicetiyāni, abbhantarāni c' eva bāhirāni ca, tāni sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, tesañ ca dinna-pubbaɱ kata-pubbaɱ dhammikaɱ baliɱ no parihāpentīti.'

'Yāvakīvañ ca Ānanda Vajjī yāni tāni Vajjīnaɱ Vajjicetiyāni, abbhantarāni c' eva bāhirāni ca, tāni sakkarissanti garukarissanti mānessanti pūjessanti, tesañ ca dinna-pubbaɱ kata-pubbaɱ dhammikaɱ baliɱ no parihāpessanti, vuddhi yeva Ānanda Vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni. Kin ti te Ānanda sutaɱ Vajjīnaɱ arahantesu dhammikārakkhāvaraṇa-gutti susaɱvihitā, kin ti anāgatā ca arahanto vijitaɱ āgaccheyyuɱ āgatā ca arahanto vijite phāsuɱ vihareyyun ti?'

'Sutaɱ me taɱ bhante Vajjīnaɱ arahantesu dhammikārakkhāvaraṇa-gutti susaɱvihitā, kin ti anāgatā ca arahanto vijitaɱ āgaccheyyuɱ āgatā ca arahanto vijite phāsuɱ vihareyyun ti.'

'Yāvakīvañ ca Ānanda Vajjīnaɱ arahantesu dhammikārakkhāvaraṇa-gutti susaɱvihitā bhavissati, kin ti anāgatā ca arahanto vijitaɱ āgaccheyyuɱ āgatā ca arahanto vijite phāsuɱ vihareyyun ti, vuddhi yeva Ānanda Vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihānīti.'

5. Atha kho Bhagavā Vassakāraɱ brāhmaṇaɱ Magadha-mahāmattaɱ āmantesi:

'Ekam idāhaɱ brāhmaṇa samayaɱ Vesāliyaɱ viharāmi Sārandade cetiye, tatrāhaɱ Vajjīnaɱ ime satta aparihāniye dhamme desesiɱ, yāvakīvañ ca brāhmaṇa ime satta aparihāniyā dhammā Vajjīsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu Vajjī sandissanti, vuddhi yeva brāhmaṇa Vajjīnaɱ pāṭikaŋkhā no parihānīti.'

Evaɱ vutte Vassakāro Brāhmaṇo Magadha-mahāmatto Bhagavantaɱ etad avoca:

'Ekamekena pi bho Gotama aparihāniyena dhammena samannāgatānaɱ Vajjīnaɱ vuddhi yeva pāṭikaŋkhā no parihāni,

[page 076]

ko pana vādo sattahi aparihāniyehi dhammehi?

Akaraṇīyā va bho Gotama Vajjī raññā Māgadhena Ajātasattunā Vedehiputtena yadidaɱ yuddhassa aññatra upalāpanāya aññatra mithu-bhedā. Handa ca dāni mayaɱ bho Gotama gacchāma, bahukiccā mayaɱ bahukaraṇīyā ti.'

'Yassa dāni tvaɱ brāhmaṇa kālaɱ maññasīti.'

Atha kho Vassakāro brāhmaṇo Magadha-mahāmatto Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy' āsanā pakkāmi.

6. Atha kho Bhagavā acira-pakkante Vassakāre brāhmaṇe Magadha-mahāmatte āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'Gaccha tvaɱ Ānanda yāvatikā bhikkhū Rājagahaɱ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaɱ sannipātehīti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū Rājagahaɱ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhāna-sālāyaɱ sannipātetvā yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi, ekamantaɱ ṭhito kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca: 'Sannipatito bhante bhikkhu-saɱgho, yassa dāni bhante Bhagavā kālaɱ maññasīti.'

Atha kho Bhagavā uṭṭhāy' āsanā yena upaṭṭhāna-sālā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:

3 'Satta vo bhikkhave aparihāniye dhamme desessāmi, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasi-karotha bhāsissāmīti.'

'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū {abhiṇhaɱ-} sannipātā sannipāta-bahulā bhavissanti, vuddhi yeva bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū samaggā sannipatissanti samaggā vuṭṭhahissanti samaggā saŋgha-karaṇīyāni karissanti,

[page 077]

vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū appaññattaɱ na paññāpessanti, paññattaɱ na samucchindissanti, yathāpaññattesu sikkhā-padesu samādāya vattissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū ye te bhikkhū therā {rattaññū} cira-pabbajitā saŋgha-pitaro saŋgha-{pariṇāyakā} te sakkarissanti garukarissanti mānessanti pūjessanti tesañ ca sotabbaɱ maññissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū uppannāya taṇhāya ponobhavikāya na vasaɱ gacchanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū āraññakesu senāsanesu sāpekhā bhavissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū paccattaɱ yeva satiɱ upaṭṭhāpessanti, kin ti anāgatā ca pesalā sabrahmacārī āgaccheyyuɱ āgatā ca pesalā sabrahmacārī phāsuɱ vihareyyun ti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

7. 'Apare pi kho bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi, taɱ suṇātha, sādhukaɱ manasi-karotha, bhāsissāmīti.'

'Evaɱ bhante' {ti} kho te bhikkhu Bhagavato paccassosuɱ, Bhagavā etad avoca:

10 'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū na kammārāmā bhavissanti na kamma-ratā na kammārāmataɱ anuyuttā,

[page 078]

vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū na bhassārāmā bhavissanti na bhassa-ratā na bhassārāmataɱ anuyuttā, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū na niddārāmā bhavissanti na niddā-ratā na niddārāmataɱ anuyuttā, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhu na saŋgaṇikārāmā bhavissanti na saŋgaṇikā-ratā na saŋgaṇikārāmataɱ anuyuttā, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū na pāpicchā bhavissanti na pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱ gatā, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū na pāpa-mittā bhavissanti na pāpa-sahāyā na pāpa-sampavaŋkā, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū na oramattakena visesādhigamena antarā vosānaɱ āpajjissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakivañ ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

8. 'Apare pi kho bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti.'

'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ, Bhagavā etad avoca:

2 'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū saddhā bhavissanti, hirimanā bhavissanti, ottāpī bhavissanti, bahussutā bhavissanti,

[page 079]

āraddha-viriyā bhavissanti, upaṭṭhita-satī bhavissanti, paññāvanto bhavissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

9 'Apare pi kho bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi, taɱ suṇātha, {sādhukaɱ} manasikarotha, bhāsissāmīti.'

'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ, Bhagavā etad avoca:

3 'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū sati-sambojjhaŋgaɱ bhāvessanti, dhammavicaya-sambojjhaŋgaɱ bhāvessanti, viriya-sambojjhaŋgaɱ bhāvessanti, pīti-sambojjhaŋgaɱ bhāvessanti, passaddhi-sambojjhaŋgaɱ bhāvessanti, samādhi-sambojjhaŋgaɱ bhāvessanti, upekhā-sambojjhaŋgaɱ bhāvessanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

10. 'Apare pi kho bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti.'

'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ, Bhagavā etad avoca:

6 'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū anicca-saññaɱ bhāvessanti, anatta-saññaɱ bhāvessanti, asubha-saññaɱ bhāvessanti, ādīnava-saññaɱ bhāvessanti, pahāna-saññaɱ bhāvessanti, virāga-saññaɱ bhāvessanti, nirodha-saññaɱ bhāvessanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

[page 080]

Yāvakīvañ ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

11. 'Cha bhikkhave aparihāniye dhamme desessāmi, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti,'

'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ, Bhagavā etad avoca:

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū mettaɱ kāyakammaɱ paccupaṭṭhāpessanti sabrahmacārīsu āvī c' eva raho ca, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū mettaɱ vacī-kammaɱ paccupaṭṭhāpessanti sabrahmacārīsu ... pe ... mettaɱ mano-kammaɱ paccupaṭṭhāpessanti sabrahmacārīsu āvī c' eva raho ca, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū ye te lābhā dhammikā dhamma-laddhā antamaso patta-pariyāpanna-mattam pi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhatta-bhogī bhavissanti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇa-bhogī, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññūpasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhi-saɱvattanikāni tathārūpesu sīlesu sīla-sāmañña-gatā viharissanti sabrahmacārīhi āvī c' eva raho ca, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

'Yāvakīvañ ca bhikkhave bhikkhū yā 'yaɱ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā-dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhi-sāmañña-gatā viharissanti sabrahmacārīhi āvī c' eva raho ca, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihāni.

[page 081]

'Yāvakīvañ ca bhikkhave ime cha aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti imesu ca chasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhūnaɱ pāṭikaŋkhā no parihānīti.'

12. Tatra sudaɱ Bhagavā Rājagahe viharanto Gijjhakūṭe pabbate etad eva bahulaɱ bhikkhūnaɱ dhammiɱ kathaɱ karoti: Iti sīlaɱ iti samādhi iti paññā, sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaɱso, samādhi-paribhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaɱsā, paññā-paribhāvitaɱ cittaɱ sammad eva āsavehi vimuccati, seyyathīdaɱ kāmāsavā bhavāsavā diṭṭhāsavā avijjāsavā ti.

13. Atha kho Bhagavā Rājagahe yathābhirantaɱ viharitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'Āyām' Ānanda yena Ambalaṭṭhikā ten' upasaɱkamissāmāti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ yena Ambalaṭṭhikā tad avasari.

14. Tatra sudaɱ Bhagavā Ambalaṭṭhikāyaɱ viharati Rājāgārake. Tatra pi sudaɱ Bhagavā Ambalaṭṭhikāyaɱ viharanto Rājāgārake etad eva bahulaɱ bhikkhūnaɱ dhammiɱ kathaɱ karoti: Iti sīlaɱ iti samādhi iti paññā, sīla-paribhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaɱso, samādhi-paribhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaɱsā, paññā-paribhāvitaɱ cittaɱ sammad eva āsavehi vimuccati seyyathīdaɱ kāmāsavā bhavāsavā diṭṭhāsavā avijjāsavā ti.

15. Atha kho Bhagavā Ambalaṭṭhikāyaɱ yathābhirantaɱ viharitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'Āyām' Ānanda yena Nāḷandā ten' upasaɱkamissāmāti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ yena Nāḷandā tad avasari. Tatra sudaɱ Bhagavā Nāḷandāyaɱ viharati Pāvārikambavane.

16. Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

[page 082]

Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavantaɱ etad avoca:

'Evaɱ-pasanno ahaɱ bhante Bhagavati na cāhu na ca bhavissati na c' etarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā Bhagavatā bhiyyo 'bhiññataro yadidaɱ sambodhiyan' ti.

'Uḷārā kho te ayaɱ Sāriputta āsabhī vācā bhāsitā, ekaɱso gahito sīha-nādo nadito: "Evaɱ-pasanno ahaɱ bhante Bhagavati na cāhu na ca bhavissati na c' etarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā Bhagavatā bhiyyo 'bhiññataro yadidaɱ sambodhiyan" ti. Kin nu Sāriputta ye te ahesuɱ atītam addhānaɱ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te Bhagavanto cetasā ceto paricca viditā Evaɱ-sīlā te Bhagavanto ahesuɱ iti pi, evaɱdhammā evaɱ-paññā evaɱ-vihārī evaɱ-vimuttā te Bhagavanto ahesuɱ iti pīti?"'

'No h' etaɱ bhante.'

Kiɱ pana Sāriputta ye te bhavissanti anāgatam addhānaɱ arahanto sammā-sambuddhā, sabbe te Bhagavanto cetasā ceto paricca viditā "Evaɱ-sīlā te Bhagavanto bhavissanti iti pi, evaɱ-dhammā evaɱ-paññā evaɱ-vihārī evaɱ-vimuttā te Bhagavanto bhavissanti iti pīti?"'

'No h' etaɱ bhante.'

'Kiɱ pana Sāriputta ahaɱ te etarahi arahaɱ sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito "Evaɱ-sīlo Bhagavā iti pi, evaɱ-dhammo evaɱ-pañño evaɱ-vihārī evaɱvimutto Bhagavā iti pīti?"'

'No h' etaɱ bhante.'

'Etth' eva hi te Sāriputta atītānāgata-paccuppannesu arahantesu sammā-sambuddhesu ceto-pariya-ñāṇaɱ n' atthi. Atha kiñ carahi te ayaɱ Sāriputta uḷārā āsabhī vācā bhāsitā ekaɱso gahito sīha-nādo nadito,

[page 083]

"Evaɱ-pasanno ahaɱ bhante Bhagavati na cāhu na ca bhavissati na c' etarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā Bhagavatā bhiyyo 'bhiññataro yadidaɱ sambodhiyan" ti?'

17. 'Na kho me bhante atītānāgata-paccuppannesu arahantesu sammā-sambuddhesu ceto-pariya-ñāṇaɱ atthi.

Api ca dhammanvayo vidito. Seyyathā pi bhante rañño paccantimaɱ nagaraɱ daḷhuddāpaɱ {daḷha}-pākāratoraṇaɱ eka-dvāraɱ, tatr' assa dovāriko paṇḍito viyatto medhāvī aññātānaɱ nivāretā ñātānaɱ pavesetā. So tassa nagarassa samantā anupariyāya pathaɱ anukkamamāno na passeyya pākāra-sandhiɱ vā pākāra-vivaraɱ vā antamaso biḷāra-nissakkana-mattam pi. Tassa evam assa, ye kho keci oḷārikā pāṇā imaɱ nagaraɱ pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te iminā va dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā ti. Evam eva kho me bhante dhammanvayo vidito. Ye te bhante ahesuɱ atītam addhānaɱ arahanto sammā-sambuddhā, sabbe te Bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catusu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhita-cittā satta bojjhaŋge yathābhūtaɱ bhāvetvā anuttaraɱ sammā-sambodhiɱ abhisambujjhiɱsu. Ye pi te bhante bhavissanti anāgataɱ addhānaɱ arahanto sammā-sambuddhā, sabbe te Bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catusu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhita-cittā satta bojjhaŋge yathābhūtaɱ bhāvetvā anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambujjhissanti. Bhagavā pi bhante etarahi arahaɱ sammā-sambuddho pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catusu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhita-citto satta bojjhaŋge yathābhūtaɱ bhāvetvā anuttaraɱ sammā-sambodhiɱ abhisambuddho' ti.

18. Tatra pi sudaɱ Bhagavā Nāḷandāyaɱ viharanto Pāvārikambavane etad eva bahulaɱ bhikkhūnaɱ dhammiɱ kathaɱ karoti:

[page 084]

Iti sīlaɱ iti samādhi iti paññā, sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaɱso, samādhi-paribhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaɱsā, paññā-paribhāvitaɱ cittaɱ sammad eva āsavehi vimuccati seyyathīdaɱ kāmāsavā bhavāsavā diṭṭhāsavā avijjāsavā ti.

19. Atha kho Bhagavā Nāḷandāyaɱ yathābhirantaɱ viharitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'Āyām' Ānanda yena Pāṭaligāmo ten' upasaɱkamissāmāti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ yena Pāṭaligāmo tad avasari.

20. Assosuɱ kho {Pāṭaligāmiyā} upāsakā 'Bhagavā kira Pāṭaligāmaɱ anuppatto' ti. Atha kho Pāṭaligāmiyā upāsakā yena Bhagavā ten' upasaɱkamiɱsu, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu.

Ekamantaɱ nisinnā kho Pāṭaligāmiyā upāsakā Bhagavantaɱ etad avocuɱ: 'Adhivāsetu no bhante Bhagavā āvasathāgāran' ti. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhī-bhāvena.

21. Atha kho Pāṭaligāmiyā upāsakā Bhagavato adhivāsanaɱ viditvā, uṭṭhāy' āsanā, Bhagavantaɱ abhivādetvā, {padakkhiṇaɱ} katvā, yena āvasathāgāraɱ ten' upasaɱkamiɱsu, upasaɱkamitvā sabba-santhariɱ āvasathāgāraɱ santharitvā āsanāni paññāpetvā udaka-maṇiɱ patiṭṭhāpetvā telappadīpaɱ āropetvā yena Bhagavā ten' upasaɱkamiɱsu, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantam aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho Pāṭaligāmiyā upāsakā Bhagavantaɱ etad avocuɱ:

'Sabba-santhariɱ santhataɱ bhante āvasathāgāraɱ, āsanāni paññattāni, udaka-maṇiko patiṭṭhāpito, telappadīpo āropito, yassa dāni bhante Bhagavā kālaɱ maññatīti.'

[page 085]

22. Atha kho Bhagavā nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya saddhiɱ bhikkhu-saɱghena yena āvasathāgāraɱ ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraɱ pavisitvā majjhimaɱ thambhaɱ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhu-saɱgho pi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraɱ pavisitvā pacchimaɱ bhittiɱ nissāya puratthābhimukho nisīdi Bhagavantaɱ yeva purakkhatvā. Pāṭaligāmiyā pi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraɱ pavisitvā puratthimaɱ bhittiɱ nissāya pacchābhimukhā nisīdiɱsu Bhagavantaɱ yeva purakkhatvā.

23. Atha kho Bhagavā Pāṭaligāmiye upāsake āmantesi: 'Pañc' ime gahapatayo ādīnavā dussīlassa sīla-vipattiyā.

Katame pañca?

'Idha gahapatayo dussīlo sīla-vipanno pamādādhikaraṇaɱ mahatiɱ bhoga-jāniɱ nigacchati. Ayaɱ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīla-vipattiyā.

'Puna ca paraɱ gahapatayo dussīlassa sīla-vipannassa pāpako kitti-saddo abbhuggacchati. Ayaɱ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīla-vipattiyā.

'Puna ca paraɱ gahapatayo dussīlo sīla-vipanno yaɱ yad eva parisaɱ upasaɱkamati, yadi khattiya-parisaɱ yadi brāhmaṇa-parisaɱ yadi gahapati-parisaɱ yadi samaṇa-{parisaɱ}, avisārado upasaɱkamati maŋku-bhūto.

Ayaɱ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīla-vipattiyā.

'Puna ca paraɱ gahapatayo dussīlo sīla-vipanno sammūḷho kālaɱ karoti. Ayaɱ catuttho ādīnavo dussīlassa sūla-vipattiyā.

'Puna ca paraɱ gahapatayo dussīlo sīla-vipanno kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ uppajjati. Ayaɱ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Ime kho gahapatayo pañca ādīnavā dussīlassa sīla-vipattiyā.

[page 086]

24. 'Pañc' ime gahapatayo ānisaɱsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca?

'Idha gahapatayo sīlavā sīla-sampanno appamādādhikaraṇaɱ mahantaɱ bhogakkhandhaɱ adhigacchati.

Ayaɱ paṭhamo ānisaɱso sīlavato sīla-sampadāya.

'Puna ca paraɱ gahapatayo sīlavato sīla-sampannassa kalyāṇo kitti-saddo abbhuggacchati. Ayaɱ {dutiyo} ānisaɱso sīlavato sīla-sampadāya.

'Puna ca paraɱ gahapatayo sīlavā sīla-sampanno yaɱ yad eva parisaɱ upasaɱkamati, yadi khattiya-parisaɱ yadi brāhmaṇa-parisaɱ yadi gahapati-parisaɱ yadi samaṇa-parisaɱ, visārado upasaɱkamati amaŋku-bhūto.

Ayaɱ tatiyo ānisaɱso sīlavato sīla-sampadāya.

'Puna ca paraɱ gahapatayo sīlavā sīla-sampanno asammūḷho kālaɱ karoti. Ayaɱ catuttho ānisaɱso sīlavato sīla-sampadāya.

'Puna ca paraɱ gahapatayo sīlavā sīla-sampanno kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjati. Ayaɱ pañcamo ānisaɱso sīlavato sīla-sampadāya. Ime kho gahapatayo pañca ānisaɱsā sīlavato sīlasampadāyāti.'

Atha kho Bhagavā Pāṭaligāmiye upāsake bahud eva rattiɱ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā uyyojesi, 'Abhikkantā kho gahapatayo ratti, yassa dāni kālaɱ maññathāti.' 'Evam bhante' ti kho Pāṭaligāmiyā upāsakā Bhagavato paṭissutvā uṭṭhāy' āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkamiɱsu. Atha kho Bhagavā acirapakkantesu Pāṭaligāmiyesu upāsakesu suññāgāraɱ pāvisi.

26. Tena kho pana samayena Sunīdha-Vassakārā Magadha-mahāmattā Pāṭaligāme nagaraɱ māpenti Vajjīnaɱ paṭibāhāya. Tena kho pana samayena sambahulā devatāyo sahassass' eva Pāṭaligāme vatthūni parigaṇhanti.

[page 087]

Yasmiɱ padese mahesakkhā devatā vatthūni parigaṇhanti, mahesakkhānaɱ tattha raññaɱ rāja-mahāmattānaɱ cittāni namanti nivesanāni māpetuɱ. Yasmiɱ padese majjhimā devatā vatthūni parigaṇhanti, majjhimānaɱ tattha raññaɱ rāja-mahāmattānaɱ cittāni namanti nivesanāni māpetuɱ. Yasmiɱ padese nīcā devatā vatthūni parigaṇhanti, nīcānaɱ tattha raññaɱ rāja-mahāmattānaɱ cittāni namanti nivesanāni māpetuɱ.

27. Addasā kho Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena tā devatāyo sahassass' eva Pāṭaligāme vatthūni parigaṇhantiyo. Atha kho Bhagavā rattiyā {paccūsa-}samayaɱ paccuṭṭhāya āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:

'Ko nu kho Ānanda Pāṭaligāme nagaraɱ māpetīti?'

'Sunīdha-Vassakārā bhante Magadha-mahāmattā Pāṭaligāme nagaraɱ māpenti Vajjīnaɱ paṭibāhāyāti.'

28. 'Seyyathā pi Ānanda devehi Tāvatiɱsehi saddhiɱ mantetvā, evam eva kho Ānanda Sunīdha-Vassakārā Magadha-mahāmattā Pāṭaligāme nagaraɱ māpenti Vajjīnaɱ paṭibāhāya. Idhāhaɱ Ānanda addasaɱ dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena sambahulā devatāyo sahassass' eva Pāṭaligāme vatthūni parigaṇhantiyo. Yasmiɱ padese mahesakkhā devatā vatthūni parigaṇhanti, mahesakkhānaɱ tattha raññaɱ rāja-mahāmattānaɱ cittāni namanti nivesanāni māpetuɱ. Yasmiɱ padese majjhimā devatā vatthūni parigaṇhanti, majjhimānaɱ tattha raññaɱ rāja-mahāmattānaɱ cittāni namanti nivesanāni māpetuɱ. Yasmiɱ padese nīcā devatā vatthūni parigaṇhanti, nīcānaɱ tattha raññaɱ rājamahāmattānaɱ cittāni namanti nivesanāni māpetuɱ.

Yāvatā Ānanda ariyaɱ āyatanaɱ yāvatā vaṇippatho idaɱ agga-nagaraɱ bhavissati Pāṭaliputtaɱ puṭa-bhedanaɱ.

[page 088]

Pāṭaliputtassa kho Ānanda tayo antarāyā bhavissanti, aggito vā udakato vā mithubhedā vā' ti.

29. Atha kho Sunīdha-Vassakārā Magadha-mahāmattā yena Bhagavā ten' upasaɱkamiɱsu, upasaɱkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho Sunīdha-Vassakārā Magadha-mahāmattā Bhagavantaɱ etad avocuɱ: 'Adhivāsetu no bhavaɱ Gotamo ajjatanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhu-saɱghenāti.' Adhivāsesi Bhagavā tuṇhī-bhāvena.

30. Atha kho Sunīdha-Vassakārā Magadha-mahāmattā Bhagavato adhivāsanaɱ viditvā yena sako āvasatho ten' upasaɱkamiɱsu, upasaɱkamitvā sake āvasathe paṇītaɱ khādaniyaɱ bhojaniyaɱ {paṭiyādāpetvā} Bhagavato kālaɱ ārocāpesuɱ 'Kālo bho Gotama niṭṭhitaɱ bhattan ti.'

27. Atha kho Bhagavā pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaram ādāya saddhiɱ bhikkhu-saɱghena yena Sunīdha-Vassakārānaɱ Magadha-mahāmattānaɱ āvasatho ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho Sunīdha-Vassakārā Magadha-mahāmattā Buddha-pamukhaɱ bhikkhu-saɱghaɱ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappesuɱ sampavāresuɱ. Atha kho Sunīdha-Vassakārā Magadhamahāmattā Bhagavantaɱ bhuttāviɱ oṇīta-patta-pāṇiɱ aññataraɱ nīcaɱ āsanaɱ gahetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu.

31. Ekamantaɱ nisinne kho Sunīdha-Vassakāre Magadha-mahāmatte Bhagavā imāhi gāthāhi anumodi:

Yasmiɱ padese kappeti vāsaɱ paṇḍita-jātiko
Sīlavant' ettha bhojetvā saññate brahmacārayo,

Yā tattha devatā assu tāsaɱ dakkhiṇam ādise,
Tā pūjitā pūjayanti mānitā mānayanti naɱ.

[page 089]

Tato naɱ anukampanti mātā puttaɱ va orasaɱ
Devatānukampito poso sadā bhadrāni passatīti.'|| ||

Atha kho Bhagavā Sunīdha-Vassakāre Magadha-mahāmatte imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāy' āsanā pakkāmi.

32. Tena kho pana samayena Sunīdha-Vassakārā Magadha-mahāmattā Bhagavantaɱ piṭṭhito piṭṭhito anubaddhā honti, 'Yen' ajja samaṇo Gotamo dvārena nikkhamissati taɱ Gotama-dvāraɱ nāma bhavissati, yena titthena Gaŋgaɱ nadiɱ tarissati taɱ Gotamatitthaɱ bhavissatīti.' Atha kho Bhagavā yena dvārena nikkhami taɱ Gotama-dvāraɱ nāma ahosi.

33. Atha kho Bhagavā yena Gaŋgā nadī ten' {upasaɱkami}. Tena kho pana samayena Gaŋgā nadī pūrā hoti samatittikā kākapeyyā. App ekacce manussā nāvaɱ pariyesanti app ekacce uḷumpaɱ pariyesanti app ekacce kullaɱ bandhanti aparāparaɱ gantu-kāmā. Atha kho Bhagavā seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evam evaɱ Gaŋgāya nadiyā orima-tīre antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi saddhiɱ {bhikkhu-saɱghena}.

34. Addasā kho Bhagavā te manusse app ekacce nāvaɱ pariyesante app ekacce uḷumpaɱ pariyesante app ekacce kullaɱ bandhante aparāparaɱ gantu-kāme. Atha kho Bhagavā etam atthaɱ viditvā, tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi: 'Ye taranti aṇṇavaɱ saraɱ setuɱ katvāna visajja pallalāni, Kullaɱ hi jano pabandhati, tiṇṇā medhāvino janā' ti.

PAṬHAMAKA-BHĀṆAVĀRAṂ.

[page 090]

2.1. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'Āyām' Ānanda yena Koṭigāmo ten' upasaɱkamissāmāti.' 'Evaɱ bhante ti' kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ yena Koṭigāmo tad avasari. Tatra sudaɱ Bhagavā {Koṭigāme} viharati.

2. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:

'Catunnaɱ bhikkhave ariya-saccānaɱ ananubodhā appaṭivedhā evam idaɱ dīgham addhānaɱ sandhāvitaɱ saɱsaritaɱ mamañ c' eva tumhākañ ca. Katamesaɱ catunnaɱ? Dukkhassa bhikkhave ariya-saccassa ananubodhā appaṭivedhā evam idaɱ dīgham addhānaɱ sandhāvitaɱ saɱsaritaɱ mamañ c' eva tumhākañ ca.

'Dukkha-samudayassa bhikkhave ariya-saccassa ananubodhā appaṭivedhā evam idaɱ dīgham addhānaɱ sandhāvitaɱ saɱsaritaɱ mamañ c' eva tumhākañ ca.

'Dukkha-nirodhassa bhikkhave ariya-saccassa ... pe ... Dukkha-nirodha-gāminiyā paṭipadāya bhikkhave ariya-saccassa ananubodhā appaṭivedhā evam idaɱ dīgham addhānaɱ sandhāvitaɱ saɱsaritaɱ mamañ c' eva tumhākañ ca. Tayidaɱ bhikkhave dukkhaɱ ariya-saccaɱ anubuddhaɱ paṭividdhaɱ, dukkha-samudayaɱ ariyasaccaɱ anubuddhaɱ paṭividdhaɱ, dukkha-nirodhaɱ ariya-saccaɱ anubuddhaɱ paṭividdhaɱ, dukkha-nirodhagāminī paṭipadā ariya-saccaɱ anubuddhaɱ paṭividdhaɱ, ucchinnā bhava-taṇhā, khīṇā bhava-netti, n' atthi dāni punabbhavo' ti.

3. {Idam avoca} Bhagavā, idaɱ vatvā Sugato athāparaɱ etad avoca Satthā: 'Catunnaɱ ariya-saccānaɱ yathābhūtaɱ adassanā Saɱsitaɱ dīgham addhānaɱ tāsu tās' eva jātisu.

[page 091]

Tāni etāni diṭṭhāni bhava-netti samūhatā Ucchinnaɱ mūlaɱ dukkhassa n' atthi dāni punabbhavo' ti.

4. Tatra pi sudaɱ Bhagavā Koṭigāme viharanto etad eva bahulaɱ bhikkhūnaɱ dhammiɱ kathaɱ karoti: Iti sīlaɱ iti samādhi iti paññā, sīla-paribhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaɱso, samādhi-paribhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaɱsā, paññā-paribhāvitaɱ cittaɱ sammad eva āsavehi vimuccati seyyathīdaɱ kāmāsavā bhavāsavā diṭṭhāsavā avijjāsavā ti.

5. Atha kho Bhagavā Koṭigāme yathābhirantaɱ viharitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:

'Āyām' Ānanda yena Nādikā ten' upasaɱkamissāmāti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi.

Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ yena Nādikā tad avasari. Tatra sudaɱ Bhagavā Nādike viharati Giñjakāvasathe.

6. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:

'Sāḷho nāma bhante bhikkhu Nādike kālakato, tassa kā gati ko abhisamparāyo? Nandā nāma bhante bhikkhunī Nādike kālakatā, tassā kā gati ko abhisamparāyo?

[page 092]

Sudatto nāma bhante upāsako Nādike kālakato, tassa kā gati ko abhisamparāyo? Sujātā nāma bhante upāsikā Nādike kālakatā, tassā kā gati ko abhisamparāyo? Kakudho nāma bhante upāsako Nādike kālakato, tassa kā gati ko abhisamparāyo? {Kāliŋgo} nāma bhante upāsako ... pe ... Nikaṭo nāma bhante upāsako ... Kaṭissabho nāma bhante upāsako ... Tuṭṭho nāma bhante upāsako ... Santuṭṭho nāma bhante upāsako

. . . Bhaddo nāma bhante upāsako ... Subhaddo nāma bhante upāsako Nādike kālakato, tassa kā gati ko abhisamparāyo' ti?

7. 'Sāḷho Ānanda bhikkhu āsavānaɱ khayā anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ diṭṭhe 'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Nandā Ānanda bhikkhunī pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātikā tattha-parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā. Sudatto {Ānanda} upāsako tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā rāga-dosa-mohānaɱ tanuttā sakadāgāmī sakid eva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhass' antaɱ karissati. Sujātā Ānanda upāsikā tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā sotāpannā avinipāta-dhannā niyatā sambodhi-parāyanā. Kakudho Ānanda upāsako pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātiko tattha-parinibbāyī anāvatti-dhammo tasmā lokā.

Kāliŋgo Ānanda upāsako ... pe ... Nikaṭo Ānanda upāsako ... Kaṭissabho Ānanda upāsako ... Tuṭṭho Ānanda upāsako ... Santuṭṭho Ānanda upāsako ... Bhaddo Ānanda upāsako ... Subhaddo Ānanda upāsako pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātiko tattha-parinibbāyī anāvatti-dhammo tasmā lokā.

[page 093]

Paro-paññāsa Ānanda Nādike upāsakā kālakatā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātikā tattha-parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti Ānanda Nādike upāsakā kālakatā tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā rāga-dosa-mohānaɱ tanuttā sakadāgāmino sakid eva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhass' antaɱ karissanti. Sātirekāni Ānanda pañcasatāni Nādike upāsakā kālakatā tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā sotāpannā avinipātā-dhammā niyatā sambodhiparāyanā.

8. 'Anacchariyaɱ kho pan' etaɱ Ānanda yaɱ manussabhūto kālaɱ kareyya, tasmiɱ tasmiɱ ce kālakate Tathāgatam upasaɱkamitvā etam atthaɱ pucchissatha, vihesā v' esā Ānanda Tathāgatassa. Tasmāt ih' Ānanda Dhammādāsaɱ nāma dhamma-pariyāyaɱ desessāmi yena samannāgato ariya-sāvako ākaŋkhamāno attanā va attānaɱ vyākareyya: "Khīṇa-nirayo 'mhi khīṇatiracchāna-yoniyo khīṇa-petti-visayo khīṇāpāya-duggativinipāto, sotāpanno 'ham asmi avinipāta-dhammo niyato sambodhi-parāyano" ti.

9. 'Katamo ca so Ānando Dhammādāso dhammapariyāyo yena samannāgato ariya-sāvako ākaŋkhamāno attanā va attānaɱ vyākareyya "Khīṇa-mirayo 'mhi khīṇatiracchāna-yoniyo khīṇa-petti-visayo khīṇāpāya-duggativinipāto, sotāpanno 'ham asmi avinipāta-dhammo niyato sambodhi-parāyano" ti? Idh' Ānanda ariya-sāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "Iti pi so Bhagavā arahaɱ sammā-sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathi satthā deva-manussānaɱ Buddho Bhagavā" ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: "Svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehi-passiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhīti." Saɱghe aveccappasādena samannāgato hoti: "Supaṭipanno Bhagavato sāvakasaɱgho, uju-paṭipanno Bhagavato sāvaka-saɱgho, ñāyapaṭipanno Bhagavato sāvaka-saɱgho,

[page 094]

{sāmīci}-paṭipanno Bhagavato sāvaka-saɱgho, yadidaɱ cattāri purisa-yugāni aṭṭha purisa-puggalā, esa Bhagavato sāvaka-saɱgho āhuneyyo pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyo añjali-karaṇīyo anuttaraɱ {puñña-kkhettaɱ} lokassāti." Ariya-kantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhi-saɱvattanikehi.

'Ayaɱ kho so Ānanda dhammādāso dhamma-pariyāyo yena samannāgato ariya-sāvako ākaŋkhamāno attanā va attānaɱ vyākareyya "Khīṇa-nirayo 'mhi, khīṇa-tiracchānayoniyo, khīṇa-petti-visayo, khīṇāpāya-duggati-vinipāto, sotāpanno 'haɱ asmi avinipāta-dhammo niyato sambodhiparāyano"' ti.

10. Tatra sudaɱ Bhagavā Nādike viharanto Giñjakāvasathe etad eva bahulaɱ bhikkhūnaɱ dhammiɱ kathaɱ karoti: Iti sīlaɱ iti samādhi iti paññā ... pe ... seyyathīdaɱ kāmāsavā bhavāsavā diṭṭhāsavā avijjāsavā ti.

11. Atha kho Bhagavā Nādike yathābhirantaɱ viharitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'Āyām' Ānanda yena Vesāli ten' upasaɱkamissāmāti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi.

Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ yena Vesāli tad avasari. Tatra sudaɱ Bhagavā Vesāliyaɱ viharati Ambapāli-vane.

12. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:

'Sato bhikkhave bhikkhu vihareyya sampajāno, ayaɱ vo amhākaɱ anusāsanī.

'Kathañ ca bhikkhave bhikkhu sato hoti? Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ vedanāsu

[page 095]

... pe ... citte ... pe ... dhammesu dhammānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaɱ, evaɱ kho bhikkhave bhikkhu sato hoti.

13. 'Kathañ ca bhikkhave bhikkhu sampajāno hoti?

Idha bhikkhave bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajāna-kārī hoti, sammiñjite pasārite sampajāna-kārī hoti, saɱghāṭi-patta-cīvaradhāraṇe sampajāna-kārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajāna-kārī hoti, uccāra-passāva-kamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajāna-kārī hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu sampajāno hoti. Sato bhikkhave bhikkhu vihareyya sampajāno, ayaɱ vo amhākaɱ anusāsanī' ti.

14. Assosi kho Ambapālī gaṇikā 'Bhagavā kira Vesāliyaɱ anuppatto Vesāliyaɱ viharati mayhaɱ {ambavane}' ti. Atha kho Ambapālī gaṇikā bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā, bhaddaɱ yānaɱ abhirūhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi Vesāliyā niyyāsi, yena sako ārāmo tena pāyāsi.

Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikā va yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Ambapāliɱ gaṇikaɱ Bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaɱsesi.

Atha kho {Ambabāli}-gaṇikā Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaɱsitā Bhagavantaɱ etad avoca:

'Adhivāsetu me bhante Bhagavā svātanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhu-saɱghenāti.'

Adhivāsesi Bhagavā tuṇhī-bhāvena. Atha kho Amba{pāligaṇikā} Bhagavato adhivāsanaɱ viditvā {uṭṭhāy'} āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.

15. Assosuɱ kho Vesālikā Licchavī 'Bhagavā kira Vesāliɱ anuppatto Vesāliyaɱ viharati Ambapāli-vane' ti.

[page 096]

Atha kho te Licchavī bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā bhaddaɱ yānaɱ abhirūhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi Vesāliyā niyyiɱsu. Tatr' ekacce Licchavī nīlā honti nīla-vaṇṇā nīla-vatthā nīlālaŋkārā, ekacce Licchavī pītā honti pīta-vaṇṇā pīta-vatthā pītālaŋkārā, ekacce Licchavī lohitakā honti lohita-vaṇṇā lohita-vatthā lohitālaŋkārā, ekacce Licchavī odātā honti odāta-vaṇṇā odātavatthā odātālaŋkārā.

16. Atha kho {Ambapāli}gaṇikā daharānaɱ daharānaɱ Licchavīnaɱ akkhena akkhaɱ cakkena cakkaɱ yugena yugaɱ paṭivaṭṭesi. Atha kho Licchavī Ambapāliɱ gaṇikaɱ etad avocuɱ:

'Kiñ je Ambapāli daharānaɱ daharānaɱ Licchavīnaɱ akkhena akkhaɱ cakkena cakkaɱ yugena yugaɱ paṭivaṭṭesīti?'

'Tathā hi pana me ayyaputtā Bhagavā nimantito svātanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhu-saɱghenāti.'

'Dehi je Ambapāli etaɱ bhattaɱ sata-sahassenāti.'

'Sace pi me ayyaputta Vesāliɱ sāhāraɱ dassatha evaɱmahantaɱ bhattaɱ na dassāmīti.'

Atha kho te Licchavī aŋgulī poṭhesuɱ, 'Jit' amhā vata bho ambakāya, vañcit' amhā vata bho ambakāyāti.'

Atha kho te Licchavī yena Ambapāli-vanaɱ tena pāyiɱsu.

17. Addasā kho Bhagavā te Licchavī dūrato va āgacchante, disvā bhikkhū āmantesi:

'Yesaɱ bhikkhave bhikkhūnaɱ devā Tāvatiɱsā adiṭṭhā, oloketha bhikkhave Licchavi-parisaɱ, avaloketha bhikkhave Licchavi-parisaɱ,

[page 097]

upasaɱharatha bhikkhave Licchavi-parisaɱ Tāvatiɱsa-parisan' ti.

18. Atha kho te Licchavī yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā, pattikā va yena Bhagavā ten' upasaɱkamiɱsu, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinne kho te Licchavī Bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaɱsesi.

Atha kho te Licchavī Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaɱsitā Bhagavantaɱ etad avocuɱ:

'Adhivāsetu no bhante Bhagavā svātanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhu-saɱghenāti.'

1 'Adhivutthaɱ kho me Licchavī svātanāya Ambapāligaṇikāya bhattan' ti.

Atha kho te Licchavī aŋgulī poṭhesuɱ: 'Jit' amhā vata bho ambakāya, vañcit' amhā vata bho ambakāyāti.'

Atha kho te Licchavī Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy' āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkamiɱsu.

19. Atha kho {Ambapāli}gaṇikā tassā rattiyā accayena sake ārāme {paṇītaɱ} khādaniyaɱ bhojaniyaɱ paṭiyādāpetvā Bhagavato kālaɱ ārocāpesi: 'Kālo bhante niṭṭhitaɱ bhattan' ti. Atha kho Bhagavā pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-{cīvaraɱ} ādāya saddhiɱ bhikkhu-saɱghena yena Ambapāli-gaṇikāya parivesanā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho {Ambapāli} gaṇikā Buddha-pamukhaɱ bhikkhu-saɱghaɱ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappesi sampavāresi.

Atha kho {Ambapāli}gaṇikā Bhagavantaɱ bhuttāviɱ oṇīta-patta-pāṇiɱ aññataraɱ nīcaɱ āsanaɱ gahetvā ekamantaɱ nisīdi.

[page 098]

Ekamantaɱ nisinnā kho Ambapāligaṇikā Bhagavantaɱ etad avoca:

'Imāhaɱ bhante ārāmaɱ Buddha-pamukhassa bhikkhu-saɱghassa dammīti.'

Paṭiggahesi Bhagavā ārāmaɱ. Atha kho Bhagavā Ambapāli-gaṇikaɱ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā uṭṭhāy' āsanā pakkāmi.

20. Tatra pi sudaɱ Bhagavā Vesāliyaɱ viharanto Ambapāli-vane etad eva bahulaɱ bhikkhūnaɱ dhammiɱ kathaɱ karoti: Iti sīlaɱ iti samādhi iti paññā, sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaɱso, samādhi-paribhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaɱsā, paññā-paribhāvitaɱ cittaɱ sammad eva āsavehi vimuccati seyyathīdaɱ kāmāsavā bhavāsavā diṭṭhāsavā avijjāsavā ti.

21. Atha kho Bhagavā Ambapāli-vane yathābhirantaɱ viharitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:

'Āyām' Ānanda yena Beluva-gāmako ten' upasaɱkamissāmāti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ yena Beluva-gāmako tad avasari. Tatra sudaɱ Bhagavā Beluva-gāmake viharati.

22. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:

'Etha tumhe bhikkhave, samantā Vesāliɱ yathāmittaɱ yathā-sandiṭṭhaɱ yathā-sambhattaɱ vassaɱ upetha, ahaɱ pana idh' eva Beluva-gāmake vassaɱ upagacchāmīti.'

'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū {Bhagavato} paṭissutvā samantā Vesāliɱ yathā-mittaɱ yathā-sandiṭṭhaɱ yathāsambhattaɱ vassaɱ

[page 099]

{upagañchuɱ,} Bhagavā pana tatth' eva Beluva-gāmake vassaɱ upagañchi.

23. Atha kho Bhagavato vassūpagatassa kharo ābādho uppajji, bāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Tā sudaɱ Bhagavā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno.

Atha kho Bhagavato etad ahosi: 'Na kho me taɱ {paṭirūpaɱ} yo 'haɱ anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhu-saɱghaɱ parinibbāyeyyaɱ. Yan {nūnāhaɱ} imaɱ ābādhaɱ viriyena paṭippaṇāmetvā jīvita-saɱkhāraɱ adhiṭṭhāya vihareyyan' ti.

Atha kho Bhagavā taɱ ābādhaɱ viriyena paṭippaṇāmetvā jīvita-saɱkhāraɱ adhiṭṭhāya vihāsi. Atha kho Bhagavato so ābādho paṭippassambhi.

24. Atha kho Bhagavā gilānā vuṭṭhito acira-vuṭṭhito gelaññā vihārā nikkhamma vihāra-pacchāyāyaɱ paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:

'Diṭṭhā me bhante Bhagavato phāsu, diṭṭhaɱ me bhante Bhagavato khamanīyaɱ. Api hi me bhante madhuraka-jāto viya kāyo, disā pi me na pakkhāyanti, dhammā pi maɱ na paṭibhanti Bhagavato gelaññena, api ca me bhante ahosi kācid eva assāsamattā, "na tāva Bhagavā parinibbāyissati na yāva Bhagavā bhikkhusaɱghaɱ ārabbha kiñcid eva udāharatīti."'

[page 100]

25. 'Kim pan' Ānanda bhikkhu-saɱgho mayi paccāsiɱsati? Desito Ānanda mayā dhammo anantaraɱ abāhiram karitvā, na tatth' Ānanda Tathāgatassa dhammesu ācariya-muṭṭhi. Yassa nūna Ānanda evam assa "Ahaɱ bhikkhu-saɱghaɱ pariharissāmīti" vā "Mam' uddesiko bhikkhu-saɱgho" ti vā, so nūna Ānanda bhikkhu-saɱghaɱ ārabbha kiñcid eva udāhareyya.

Tathāgatassa kho Ānanda na evaɱ hoti "Ahaɱ bhikkhusaɱghaɱ pariharissāmīti" vā "Mam' uddesiko bhikkhusaɱgho" ti vā. Kiɱ Ānanda Tathāgato bhikkhusaɱghaɱ ārabbha kiñcid eva udāharissati? Ahaɱ kho pan' Ānanda etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addha-gato vayo anuppatto, asītiko me vayo vattati. Seyyathā pi Ānanda jara-sakaṭaɱ vegha-missakena yāpeti, evam eva kho Ānanda vegha-missakena maññe Tathāgatassa kāyo yāpeti. Yasmiɱ Ānanda samaye Tathāgato sabbanimittānaɱ {amanasikārā} ekaccānaɱ vedanānaɱ nirodhā animittaɱ ceto-samādhiɱ upasampajja viharati, phāsukato Ānanda tasmiɱ samaye Tathāgatassa kāyo hoti.

26. 'Tasmāt ih' Ānanda atta-dīpā viharatha atta-saraṇā anañña-saraṇā, dhamma-dīpā dhamma-saraṇā anaññasaraṇā. Kathañ c' Ānanda bhikkhu atta-dīpo viharati atta-saraṇo anañña-saraṇo, dhamma-dīpo dhamma-saraṇo anañña-saraṇo?

'Idh' Ānanda bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ, vedanāsu ... pe ... citte ... pe ..., dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ, evaɱ kho Ānanda bhikkhu atta-dīpo viharati atta-saraṇo anañña-saraṇo, dhammadīpo dhamma-saraṇo anañña-saraṇo.

[page 101]

'Ye hi keci Ānanda etarahi vā mamaɱ vā accayena atta-dīpā viharissanti atta-saraṇā anañña-saraṇā, dhammadīpā dhamma-saraṇā anañña-saraṇā, tamatagge me te Ānanda bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhā-kāmā' ti.

Dutiyaka-Bhāṇavāraɱ niṭṭhitaɱ.

[page 102]

3.1. Atha kho Bhagavā pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaram ādāya Vesāliɱ piṇḍāya pāvisi, Vesāliyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ {piṇḍapāta}-paṭikkanto āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:

'Gaṇhāhi Ānanda nisīdanaɱ. Yena Cāpālaɱ cetiyaɱ ten' upasaɱkamissāmi divā-vihārāyāti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā nisīdanaɱ ādāya Bhagavantaɱ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.

2. Atha kho Bhagavā yena Cāpālaɱ cetiyaɱ ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā paññatte āsane nisīdi. Āyasmā pi kho Ānando Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ Ānandaɱ Bhagavā etad avoca:

'Ramaṇīyā Ānanda Vesālī, ramaṇīyaɱ Udenaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ Gotamakaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ Sattambakaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ Bahuputtaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ Sārandadaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ Cāpālaɱ cetiyaɱ.

[page 103]

3. 'Yassa kassaci Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulī-katā yāni-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so {ākaŋkhamāno} kappaɱ vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā. Tathāgatassa kho Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulī-katā yāni-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaŋkhamāno Ānanda Tathāgato kappaɱ vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā' ti.

4. Evam pi kho āyasmā Ānando Bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituɱ, na Bhagavantaɱ yāci: 'Tiṭṭhatu bhante Bhagavā kappaɱ, tiṭṭhatu Sugato kappaɱ bahujanahitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan' ti, yathā taɱ Mārena pariyuṭṭhita-citto.

5. Dutiyam pi kho Bhagavā ... pe ... Tatiyam pi kho Bhagavā āyasmantam Ānandaɱ āmantesi:

'Ramaṇīyā Ānanda Vesālī, ramaṇīyaɱ Udenaɱ cetiyaɱ ramaṇīyaɱ Gotamakaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ Sattambakaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ Bahuputtaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ Sārandadaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ Cāpālaɱ cetiyaɱ.

'Yassa kassaci Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulī-katā yāni-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so {ākaŋkhamāno} kappaɱ vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā. Tathāgatassa kho Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulī-katā yāni-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā {susamāraddhā,} so {ākaŋkhamāno} Ānanda Tathāgato kappaɱ vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā' ti.

Evam pi kho āyasmā Ānando Bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituɱ,

[page 104]

na Bhagavantaɱ yāci: 'Tiṭṭhatu bhante Bhagavā kappaɱ, tiṭṭhatu Sugato kappaɱ bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan' ti, yathā taɱ Mārena pariyuṭṭhitacitto.

6. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:

'Gaccha tvaɱ Ānanda, yassa dāni kālaɱ maññasīti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā uṭṭhāy' āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā avidūre aññatarasmiɱ rukkha-mūle nisīdi.

7. Atha kho Māro pāpimā acira-pakkante āyasmante Ānande yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho Māro pāpimā Bhagavantaɱ etad avoca:

'Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato. {Bhāsitā} kho pan' esā bhante Bhagavatā vācā: "Na tāvāhaɱ pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anudhamma-cārino, sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhissanti desessan{ti} paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaɱ parappavādaɱ saha dhammena suniggahītaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desessantīti."

8. 'Etarahi kho pana bhante bhikkhū Bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anudhammacārino sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhanti desenti paññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttāni-karonti,

[page 105]

uppannaɱ parappavādaɱ saha dhammena suniggahītaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desenti. Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato.

'Bhāsitā kho pan' esā bhante Bhagavatā vācā: "Na tāvāhaɱ pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā ... pe ... yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anudhamma-cārino, sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaɱ parappavādaɱ saha dhammena niggahītaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desessantīti." Etarahi kho pana bhante upāsakā Bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīci-paṭipannā anudhamma-cārino sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhanti desenti paññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttāni-karonti, uppannaɱ parappavādaɱ saha dhammena suniggahītaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desenti. Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato.

'Bhāsitā kho pan' esā bhante Bhagavatā vācā: "Na tāvāhaɱ pāpima parinibbāyissāmi yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anudhamma-cāriniyo, sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā {ācikkhissanti} desessanti paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaɱ parappavādaɱ saha dhammena suniggahītaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desessantīti." Etarahi kho pana bhante upāsikā Bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhammapaṭipannā {sāmīci}-paṭipannā anudhamma-cāriniyo, sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhanti desenti paññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttāni-karonti,

[page 106]

uppannaɱ parappavādaɱ saha dhammena suniggahītaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desenti. Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato.

'Bhāsitā kho pan' esā bhante Bhagavatā vācā: "Na tāvāhaɱ pāpima parinibbāyissāmi yāva me idaɱ brahmacariyaɱ na iddhañ c' eva bhavissati phītañ ca vitthārikaɱ bāhu-jaññaɱ puthu-bhūtaɱ, yāvad eva manussehi suppakāsitan" ti. Etarahi kho pana bhante Bhagavato brahmacariyaɱ iddhañ c' eva phītañ ca vitthārikaɱ bāhujaññaɱ puthu-bhūtaɱ yāvad eva manussehi suppakāsitaɱ.

Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato' ti.

9. Evaɱ vutte Bhagavā Māraɱ pāpimantaɱ etad avoca:

'Appossukko tvaɱ pāpima hohi, na ciraɱ Tathāgatassa parinibbānaɱ bhavissati, ito tiṇṇaɱ māsānaɱ accayena Tathāgato parinibbāyissatīti.'

10. Atha kho Bhagavā Cāpāle cetiye sato sampajāno āyu-saɱkhāraɱ ossaji, ossaṭṭhe ca Bhagavato āyusaɱkhāre mahā-{bhūmi-cālo} ahosi bhiɱsanako lomahaɱsano, deva-dundubhiyo ca phaliɱsu. Atha kho Bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imam udānaɱ udānesi:

[page 107]

'Tulam atulañ ca sambhavaɱ bhava-saɱkhāram avassajī munī,
Ajjhattarato samāhito abhida kavacam iv' atta-sambhavan' ti.

11. Atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi: 'Acchariyaɱ vata bho abbhutaɱ vata bho mahā vatāyaɱ bhūmicālo sumahā vatāyaɱ bhūmi-cālo bhiɱsanako salomahaɱso, deva-dundubhiyo ca phaliɱsu. Ko nu kho hetu ko paccayo mahato bhūmi-cālassa pātubhāvāyāti?'

12. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:

'Acchariyaɱ bhante abbhutaɱ bhante mahā vatāyaɱ bhante bhūmi-cālo sumahā vatāyaɱ bhante bhūmi-cālo bhiɱsanako saloma-haɱso, deva-dundubhiyo ca phaliɱsu. Ko nu kho bhante hetu ko paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāyāti?'

13. 'Aṭṭha kho ime Ānanda hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmi-cālassa pātubhāvāya. Katame aṭṭha? Ayaɱ Ānanda mahā-paṭhavī udake patiṭṭhitā, udakaɱ vāte patiṭṭhitaɱ, vāto ākāsaṭṭho hoti. So kho {Ānanda} samayo yaɱ mahā-vātā vāyanti, mahā-vātā vāyantā udakaɱ kampenti, udakaɱ kampitaɱ paṭhaviɱ kampeti. Ayaɱ paṭhamo hetu paṭhamo paccayo mahato bhūmi-cālassa pātubhāvāya.

[page 108]

14. 'Puna ca paraɱ Ānanda samaṇo vā hoti brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto, devatā vā mahiddhikā mahānubhāvā, yassa parittā paṭhavi-saññā bhāvitā hoti appamāṇā āpo-saññā, so imaɱ paṭhaviɱ kampeti saɱkampeti sampakampeti sampavedheti. Ayaɱ dutiyo hetu dutiyo paccayo mahato bhūmi-cālassa pātubhāvāya.

15. 'Puna ca paraɱ Ānanda yadā Bodhisatto Tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātu-kucchiɱ okkamati, tadā 'yaɱ paṭhavī kampati saɱkampati sampavedhati.

Ayaɱ tatiyo hetu tatiyo paccayo mahato bhūmi-cālassa pātubhāvāya.

16. 'Puna ca paraɱ Ānanda yadā Bodhisatto sato sampajāno mātu-kucchismā nikkhamati, tadā 'yaɱ paṭhavī kampati saɱkampati sampakampati sampavedhati. Ayaɱ catuttho hetu catuttho paccayo mahato bhūmi-cālassa pātubhāvāya.

17. 'Puna ca paraɱ Ānanda yadā Tathāgato anuttaraɱ sammā-sambodhiɱ abhisambujjhati, tadā 'yaɱ paṭhavī kampati saɱkampati sampakampati sampavedhati. Ayaɱ pañcamo hetu pañcamo paccayo mahato bhūmi-cālassa pātubhāvāya.

18. 'Puna ca paraɱ Ānanda yadā Tathāgato anuttaraɱ dhamma-cakkaɱ pavatteti, tadā 'yaɱ paṭhavī kampati saɱkampati sampakampati sampavedhati. Ayaɱ chaṭṭho hetu chaṭṭho paccayo mahato bhūmi-cālassa pātubhāvāya.

19. 'Puna ca paraɱ Ānanda yadā Tathāgato sato sampajāno āyu-saŋkhāraɱ ossajjati, tadā 'yaɱ paṭhavī kampati saɱkampati sampakampati sampavedhati. Ayaɱ sattamo hetu sattamo paccayo mahato bhūmi-cālassa pātubhāvāya.

20. 'Puna ca paraɱ Ānanda yadā Tathāgato anupādisesāya nibbāna-dhātuyā parinibbāyati,

[page 109]

tadā 'yaɱ paṭhavī kampati saɱkampati sampakampati sampavedhati. Ayaɱ aṭṭhamo hetu aṭṭhamo paccayo mahato bhūmi-cālassa pātubhāvāya. Ime kho Ānanda aṭṭha hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmi-cālassa pātubhāvāyāti.

21. 'Aṭṭha kho imā Ānanda parisā. Katamā aṭṭha?

Khattiya-parisā brāhmaṇa-parisā gahapati-parisā samaṇaparisā Cātummahārājika-parisā Tāvatiɱsa-parisā Māraparisā Brahma-parisā.

22. 'Abhijānāmi kho panāhaɱ Ānanda aneka-sataɱ khattiya-parisaɱ upasaɱkamitvā, tatra pi mayā sannisinna-pubbañ c' eva sallapita-pubbañ ca sākacchā ca samāpajjita-pubbā. Tattha yādisako tesaɱ vaṇṇo hoti tādisako mayhaɱ vaṇṇo hoti, yādisako tesaɱ saro hoti tādisako mayhaɱ saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaɱsemi. Bhāsamānañ ca maɱ na jānanti "Ko nu kho ayaɱ bhāsati devo vā manusso vā" ti? Dhammiyā ca kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā antaradhāyāmi, antarahitañ ca maɱ na jānanti "Ko nu kho ayaɱ antarahito devo vā manusso vā" ti?

23. 'Abhijānāmi kho panāhaɱ Ānanda aneka-sataɱ brāhmaṇa-parisaɱ ... pe ... gahapati-parisaɱ samaṇaparisaɱ ... Cātummahārājika-parisaɱ ... Tāvatiɱsaparisaɱ ... Māra-parisaɱ ... Brahma-parisaɱ upasaɱkamitvā, tatra pi mayā sannisinna-pubbañ c' eva sallapita-pubbañ ca sākacchā ca samāpajjita-pubbā, tattha yādisako tesaɱ vaṇṇo hoti tādisako mayhaɱ vaṇṇo hoti, yādisako tesaɱ saro hoti tādisako mayhaɱ saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaɱsemi. Bhāsamānañ ca maɱ na jānanti "Ko nu kho ayaɱ bhāsati devo vā manusso vā" ti?

[page 110]

Dhammiyā ca kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā antaradhāyāmi, antarahitañ ca maɱ na jānanti "Ko nu kho ayaɱ antarahito devo vā manusso vā" ti? Imā kho Ānanda aṭṭha parisā.

24. 'Aṭṭha kho imāni Ānanda abhibhāyatanāni.

Katamāni aṭṭha?

25. 'Ajjhattaɱ rūpa-saññī eko bahiddhā-{rūpāni} passati parittāni suvaṇṇa-dubbaṇṇāni, "Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti" evaɱ-saññī hoti, idaɱ paṭhamaɱ abhibhāyatanaɱ.

26. 'Ajjhattaɱ rūpa-saññī eko {bahiddhā-rūpāni} passati appamāṇāni suvaṇṇa-dubbaṇṇāni, "Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti" evaɱ-saññī hoti, idaɱ dutiyaɱ abhibhāyatanaɱ.

27. 'Ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā-rūpāni passati parittāni suvaṇṇa-dubbaṇṇāni, "Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti" evaɱ-saññī hoti, idaɱ tatiyaɱ abhibhāyatanaɱ.

28. 'Ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā-rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇa-dubbaṇṇāni, "Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti" evaɱ-saññī hoti, idaɱ catutthaɱ abhibhāyatanaɱ.

29. 'Ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā-rūpāni passati nīlāni nīla-vaṇṇāni nīla-nidassanāni nīla-nibhāsāni -seyyathā pi nāma ummā-pupphaɱ nīlaɱ nīla-vaṇṇaɱ nīla-nidassanaɱ nīla-nibhāsaɱ -- seyyathā vā pana taɱ vatthaɱ Bārāṇaseyyakaɱ ubhato-bhāga-vimaṭṭhaɱ nīlaɱ nīla-vaṇṇaɱ nīla-nidassanaɱ nīla-nibhāsaɱ -- evam eva ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā-rūpāni passati nīlāni nīla-vaṇṇāni nīla-nidassanāni nīla-nibhāsāni, "Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti" evaɱ-saññī hoti, idaɱ pañcamaɱ abhibhāyatanaɱ.

[page 111]

30. 'Ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā-rūpāni passati pītāni pīta-vaṇṇāni pīta-nidassanāni pīta-nibhāsāni -seyyathā pi nāma kaṇikāra-pupphaɱ pītaɱ pīta-vaṇṇaɱ pīta-nidassanaɱ pīta-nibhāsaɱ -- seyyathā vā pana taɱ vatthaɱ Bārāṇaseyyakaɱ ubhato-bhāga-vimaṭṭhaɱ pītaɱ pīta-vaṇṇaɱ pīta-nidassanaɱ pīta-nibhāsaɱ -- evam eva ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā-rūpāni passati pītāni pīta-vaṇṇāni pīta-nidassanāni pīta-nibhāsāni, "Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti" evaɱ-saññī hoti, idaɱ chaṭṭhaɱ abhibhāyatanaɱ.

31. 'Ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā-rūpāni passati lohitakāni lohitaka-vaṇṇāni lohitaka-nidassanāni lohitakanibhāsāni -- seyyathā pi nāma {bandhu-jīvaka}-pupphaɱ lohitakaɱ lohitaka-vaṇṇaɱ lohitaka-nidassanaɱ lohitaka-nibhāsaɱ -- seyyathā vā pana taɱ vatthaɱ Bārāṇaseyyakaɱ ubhato-bhāga-vimaṭṭhaɱ lohitakaɱ lohitaka-vaṇṇaɱ lohitaka-nidassanaɱ lohitaka-nibhāsaɱ -- evam eva ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā-rūpāni passati lohitakāni lohitaka-vaṇṇāni lohitaka-nidassanāni lohitaka-nibhāsāni, "Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti" evaɱ-saññī hoti, idaɱ sattamaɱ abhibhāyatanaɱ.

32. 'Ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā-rūpāni passati odātāni odāta-vaṇṇāni odāta-nidassanāni odāta-nibhāsāni -- seyyathā pi nāma osadhi-tārakā odātā odāta-vaṇṇā odāta-nidassanā odāta-nibhāsā -- seyyathā vā pana taɱ vatthaɱ Bārāṇaseyyakaɱ ubhato-bhāga-vimaṭṭhaɱ odātaɱ odāta-vaṇṇaɱ odāta-nidassanaɱ odāta-nibhāsaɱ -evam eva ajjhattaɱ arūpa-saññī eko bahiddhā-rūpāni passati odātāni odāta-vaṇṇāni odāta-nidassanāni odātanibhāsāni, "Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti" evaɱsaññī hoti, idaɱ aṭṭhamaɱ abhibhāyatanaɱ. Imāni kho Ānanda aṭṭha abhibhāyatanāni.

33. 'Aṭṭha kho ime Ānanda vimokhā. Katame aṭṭha?

'Rūpī {rūpāni} passati, ayaɱ paṭhamo vimokho.

[page 112]

'Ajjhattaɱ arūpa-saññī bahiddhā-rūpāni passati, ayaɱ dutiyo vimokho.

"'Subhan" t' eva adhimutto hoti, ayaɱ tatiyo vimokho.

'Sabbaso rūpa-saññānaɱ samatikkamā paṭigha-saññānaɱ atthagamā, nānatta-saññānaɱ amanasikārā, "Ananto ākāso" ti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati, ayaɱ catuttho vimokho.

'Sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma "Anantaɱ viññānan" ti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati, ayaɱ pañcamo vimokho.

'Sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma "N' atthi kiñcīti" ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati, ayaɱ chaṭṭho vimokho.

'Sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma {n'eva-saññā}{nāsaññāyatanaɱ} upasampajja viharati, ayaɱ sattamo vimokho.

'Sabbaso {n'eva-saññā}-nāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññā-vedayita-nirodhaɱ upasampajja viharati, ayaɱ aṭṭhamo vimokho.

'Ime kho Ānanda aṭṭha vimokhā.

34. 'Ekaɱ idāhaɱ Ānanda samayaɱ Uruvelāyaɱ viharāmi najjā Nerañjarāya tīre Ajapāla-nigrodhe paṭhamābhisambuddho. Atha kho Ānanda Māro pāpimā yenāhaɱ ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho Ānanda Māro pāpimā maɱ etad avoca: "Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato" ti.

35. 'Evaɱ vutte ahaɱ Ānanda Māraɱ pāpimaɱ etad avocaɱ:

"'Na tāvāhaɱ pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anudhamma-cārino, sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhissanti desessantī paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti,

[page 113]

uppannaɱ parappavādaɱ saha dhammena suniggahītaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desessanti.

"'Na tāvāhaɱ pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anudhamma-cāriniyo, sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaɱ parappavādaɱ saha dhammena suniggahītaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desessanti.

"'Na tāvāhaɱ pāpima parinibbāyissāmi yāva me upāsakā na {sāvakā} bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhamma-cārino, sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaɱ parappavādaɱ saha dhammena suniggahītaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desessanti.

"'Na tāvāhaɱ pāpima parinibbāyissāmi yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anudhamma-cāriniyo, sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaɱ parappavādaɱ saha dhammena suniggahītaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desessanti.

"'Na tāvāhaɱ pāpima parinibbāyissāmi yāva me idaɱ brahmacariyaɱ na iddhañ c' eva bhavissati phītañ ca vitthārikaɱ bāhujaññaɱ puthu-bhūtaɱ, yāvad eva manussehi suppakāsitan" ti.

36. 'Idāni c' eva kho Ānanda ajja Cāpāle cetiye Māro pāpimā yenāhaɱ ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho Ānanda Māro pāpimā maɱ etad avoca:

"'Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato. Bhāsitā kho pan' esā bhante Bhagavatā vācā: 'Na tāvāhaɱ pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anudhamma-cārino,

[page 114]

sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaɱ parappavādaɱ saha dhammena suniggahītaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desessantīti.' Etarahi kho pana bhante bhikkhū Bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīci-paṭipannā anudhamma-cārino, sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhanti desenti paññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttāni-karonti, uppannaɱ parappavādaɱ saha dhammena suniggahītaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desenti. Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato. Bhāsitā kho pan' esā bhante Bhagavatā vācā: 'Na tāvāhaɱ pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo ... pe ... yāva me upāsakā

. . . yāva me upāsikā ... yāva me idaɱ brahmacariyaɱ na iddhañ c' eva bhavissati phītañ ca vitthārikaɱ bāhujaññaɱ puthu-bhūtaɱ, yāvad eva manussehi suppakāsitan' ti. Etarahi kho pana bhante Bhagavato brahmacariyaɱ iddhañ c' eva phītañ ca vitthārikaɱ bāhujaññaɱ puthu-bhūtaɱ, yāvad eva manussehi suppakāsitaɱ.

Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato" ti.

37. 'Evaɱ vutte ahaɱ Ānanda Māraɱ pāpimantaɱ etad avocaɱ: "Appossukko tvaɱ pāpima hohi, na ciraɱ Tathāgatassa parinibbānaɱ bhavissati, ito tiṇṇaɱ māsānaɱ accayena Tathāgato parinibbāyissatīti."

'Idān' eva kho Ānanda ajja Cāpāle cetiye Tathāgatena satena sampajānena āyu-saŋkhāro ossaṭṭho' ti.

[page 115]

38. Evaɱ vutte āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca: 'Tiṭṭhatu bhante Bhagavā kappaɱ, tiṭṭhatu Sugato kappaɱ, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan' ti.

'Alaɱ dāni Ānanda, mā Tathāgataɱ yāci, akālo dāni Ānanda Tathāgataɱ yācanāyāti.'

39. Dutiyam pi kho āyasmā Ānando ... pe ...

Tatiyam pi kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:

'Tiṭṭhatu bhante Bhagavā kappaɱ, tiṭṭhatu Sugato kappaɱ, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan' ti.

'Saddahasi tvaɱ Ānanda Tathāgatassa bodhin' ti?

'Evam bhante.'

'Atha kiñ carahi tvaɱ Ānanda Tathāgataɱ yāva-{tati}yakaɱ abhinippīḷesīti' ?

40. 'Sammukhā me taɱ bhante Bhagavato sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ: "Yassa kassaci Ānanda cattāro {iddhipādā} bhāvitā bahulī-katā yāni-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaŋkhamāno kappaɱ vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā. Tathāgatassa kho Ānanda cattāro iddhipādā ... pe ... kappāvasesaɱ vā ti."'

'Saddahasi tvaɱ Ānandāti?'

'Evaɱ bhante.'

'Tasmāt ih' Ānanda tuyh' ev' etaɱ dukkataɱ, tuyh' ev' etaɱ aparaddhaɱ, yaɱ tvaɱ Tathāgatena evaɱ oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituɱ, na Tathāgataɱ yāci: "Tiṭṭhatu Bhagavākappaɱ, tiṭṭhatu Sugato {kappaɱ}, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti. {Sace} tvaɱ Ānanda Tathāgataɱ yāceyyāsi, dve va te vācā Tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaɱ adhivāseyya. Tasmāt ih' Ānanda tuyh' ev' etaɱ dukkataɱ, tuyh' ev' etaɱ aparaddhaɱ.

41. 'Ekam idāhaɱ Ānanda samayaɱ Rājagahe viharāmi Gijjha-kūṭe pabbate. Tatrāpi kho tāhaɱ Ānanda āmantesiɱ:

[page 116]

"Ramaṇīyaɱ Ānanda Rājagahaɱ, ramaṇīyo Gijjha-kūṭo pabbato. Yassa kassaci Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulī-katā yāni-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaŋkhamāno kappaɱ vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā. Tathāgatassa kho Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulī-katā yāni-katā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaŋkhamāno Ānanda Tathāgato kappaɱ vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā" ti. Evam pi kho tvaɱ Ānanda Tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituɱ, na Tathāgataɱ yāci: "Tiṭṭhatu Bhagavā kappaɱ, tiṭṭhatu Sugato kappaɱ, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti. Sace tvaɱ Ānanda Tathāgataɱ yāceyyāsi, dve va te vācā Tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaɱ adhivāseyya. Tasmāt ih' Ānanda tuyh' ev' etaɱ dukkataɱ, tuyh' ev' etaɱ aparaddhaɱ.

42. 'Ekam idāhaɱ Ānanda {samayaɱ tatth'} eva Rājagahe viharāmi Nigrodhārāme ... pe ... tatth' eva Rājagahe viharāmi Cora-papāte ... tatth' eva Rājagahe viharāmi Vebhāra-passe Sattapaṇṇiguhāyaɱ ... . tatth' eva Rājagahe viharāmi Isigilipasse Kāḷa-silāyaɱ ... . tatth' eva Rajagahe viharāmi Sīta-vane Sappasoṇḍika-pabbhāre ... . tatth' eva Rājagahe viharāmi Tapodārāme ... . tatth' eva Rājagahe viharāmi Veḷuvane Kalandaka-nivāpe ... . tatth' eva Rājagahe viharāmi Jīvakambavane ... . tatth' eva Rājagahe viharāmi Maddakucchismiɱ migadāye.

43. 'Tatrāpi kho tāhaɱ Ānanda āmantesiɱ: "Ramaṇīyaɱ Ānanda Rājagahaɱ, ramaṇīyo Gijjha-kūṭo pabbato, ramaṇīyo Gotama-nigrodho, ramaṇīyo Cora-papāto, ramaṇīyā Vebhāra-passe Sattapaṇṇi-guhā, ramaṇīyā Isigili-passe Kāḷa-silā, ramaṇīyo Sīta-vane Sappasoṇḍikapabbhāro,

[page 117]

ramaṇīyo Tapodārāmo, ramaṇīyo {Veḷuvane} Kalandaka-nivāpo, ramaṇīyo Jīvakambavanaɱ, ramaṇīyo Maddakucchismiɱ migadāyo.

44. "'Yassa kassaci Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulī-katā yāni-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaŋkhamāno kappaɱ vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā. Tathāgatassa kho Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulī-katā yāni-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaŋkhamāno Ānanda Tathāgato kappaɱ vā {tiṭṭheyya} kappāvasesaɱ vā" ti.

Evam pi kho tvaɱ Ānanda Tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituɱ, na Tathāgataɱ yāci: "Tiṭṭhatu Bhagavā kappaɱ, tiṭṭhatu Sugato kappaɱ, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti. Sace tvaɱ Ānanda Tathāgataɱ yāceyyāsi, dve va te vācā Tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaɱ adhivāseyya. Tasmāt ih' Ānanda tuyh' ev' etaɱ dukkataɱ, tuyh' ev' etaɱ aparaddhaɱ.

45. 'Ekam idāhaɱ Ānanda samayaɱ idh' eva Vesāliyaɱ viharāmi Udene cetiye. Tatrāpi kho tāhaɱ Ānanda āmantesiɱ: "Ramaṇīyā Ānanda Vesālī, ramaṇīyaɱ Udenaɱ cetiyaɱ. Yassa kassaci Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulī-katā yāni-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaŋkhamāno kappaɱ vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā. Tathāgatassa kho Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulī-katā yāni-katā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaŋkhamāno Ānanda Tathāgato kappaɱ vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā" ti. Evam pi kho tvaɱ Ānanda Tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituɱ, na Tathāgataɱ yāci: "Tiṭṭhatu Bhagavā kappaɱ, tiṭṭhatu Sugato kappaɱ, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti. Sace tvaɱ Ānanda Tathāgataɱ {yāceyyāsi}, dve va te vācā Tathāgato {paṭikkhippeyya}, atha tatiyakaɱ adhivāseyya. Tasmāt ih' Ānanda tuyh' ev' etaɱ dukkataɱ, tuyh' ev' etaɱ aparaddhaɱ.

[page 118]

46. 'Ekam idāhaɱ Ānanda samayaɱ idh' eva Vesāliyaɱ viharāmi Gotamake cetiye ... . pe ... . idh' eva Vesāliyaɱ viharāmi Sattamba-cetiye ... . idh' eva Vesāliyaɱ viharāmi Bahuputte cetiye ... . idh' eva Vesāliyaɱ viharāmi Sārandade cetiye. . . .

47. 'Idān' eva kho tāhaɱ Ānanda ajja Cāpāle cetiye āmantesiɱ: "Ramaṇīyā Ānanda Vesālī, ramaṇīyaɱ Udenaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ Gotamakaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ Sattambaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ Bahuputtaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ Sārandadaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ Cāpālaɱ cetiyaɱ. Yassa kassaci Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulī-katā yāni-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaŋkhamāno kappam. vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā. Tathāgatassa kho Ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulī-katā yāni-katā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaŋkhamāno Ānanda Tathāgato kappaɱ vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā" ti. Evam pi kho tvaɱ Ānanda Tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituɱ, na Tathāgataɱ yāci: "Tiṭṭhatu Bhagavā kappaɱ, tiṭṭhatu Sugato kappaɱ, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti. Sace tvaɱ Ānanda Tathāgataɱ yāceyyāsi, dve va te vācā Tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaɱ adhivāseyya. Tasmāt ih' Ānanda tuyh' ev' etaɱ dukkataɱ, tuyh' ev' etaɱ aparaddhaɱ.

48. 'Na nu evaɱ Ānanda mayā paṭigacc' eva akkhātaɱ, sabbeh' eva piyehi manāpehi nānā-bhāvo vinā-bhāvo aññathā-bhāvo? Taɱ kut' ettha Ānanda labbhā? Yaɱ taɱ jātaɱ bhūtaɱ saŋkhataɱ paloka-dhammaɱ taɱ vata mā palujjīti n' etaɱ ṭhānam vijjati. Yaɱ kho pan' etaɱ Ānanda Tathāgatena cattaɱ vantaɱ muttaɱ pahīnaɱ paṭinissaṭṭhaɱ, ossaṭṭho āyu-saŋkhāro. Ekaɱsena vācā Tathāgatena bhāsitā: "Na ciraɱ Tathāgatassa parinibbānaɱ bhavissati,

[page 119]

ito tiṇṇaɱ māsānaɱ accayena Tathāgato parinibbāyissatīti." Taɱ vacanaɱ Tathāgato jīvita-hetu puna paccāvamissatīti, n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati.

'Āyām' Ānanda yena Mahā-vanaɱ {Kūṭāgāra-sālā} ten' upasaɱkamissāmāti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi.

49. Atha kho Bhagavā āyasmatā Ānandena saddhiɱ yena Mahā-vanaɱ Kūṭāgāra-sālā ten' upasaɱkami.

Upasaɱkamitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:

'Gaccha tvaɱ Ānanda, yāvatikā bhikkhū Vesāliɱ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhāna-sālāyaɱ sannipātehīti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā, yāvatikā bhikkhū Vesāliɱ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhāna-sālāyaɱ sannipātetvā, yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:

'Sannipatito bhante bhikkhu-saɱgho. Yassa dāni bhante Bhagavā kālaɱ maññatīti.'

50. Atha kho Bhagavā yena upaṭṭhāna-sālā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā paññatte āsane nisīdi.

Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:

'Tasmāt iha bhikkhave ye vo mayā dhammā abhiññāya desitā, te vo sādhukaɱ uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulī-kātabbā, yathayidaɱ brahmacariyaɱ addhaniyaɱ assa ciraṭṭhitikaɱ, tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaɱ. Katame ca te bhikkhave dhammā mayā abhiññāya desitā, ye vo sādhukaɱ uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulī-kātabbā yathayidaɱ brahmacariyaɱ addhaniyaɱ assa ciraṭṭhitikaɱ,

[page 120]

tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaɱ? Seyyathīdaɱ cattāro satipaṭṭhānā, cattāro {samma-ppadhāna}, cattāro iddhipādā, pañc' indriyāni, pañca balāni, satta bojjhaŋgā, ariyo aṭṭhaŋgiko maggo. Ime kho bhikkhave dhammā mayā abhiññāya desitā,te vo sādhukaɱ uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulī-kātabbā yathayidaɱ brahmacariyaɱ addhaniyaɱ assa ciraṭṭhitikaɱ, tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan' ti.

51. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:

'Handa dāni bhikkhave āmantayāmi vo, vaya-dhammā saŋkhārā, appamādena sampādetha, na ciraɱ Tathāgatassa parinibbānaɱ bhavissati, ito tiṇṇaɱ māsānaɱ accayena Tathāgato parinibbāyissatīti.'

Idam avoca Bhagavā, idaɱ vatvā Sugato athāparaɱ etad avoca Satthā:

'Paripakko vayo mayhaɱ, parittaɱ mama jīvitaɱ,
Pahāya vo gamissāmi, katam me saraṇam attano,
Appamattā satīmanto susīlā hotha bhikkhavo
Susamāhita-saɱkappā sacittam anurakkhatha.

[page 121]

Yo imasmiɱ dhamma-vinaye appamatto vihessati
Pahāya jāti-saɱsāraɱ dukkhass' antaɱ karissatīti.'

Tatiyaka-Bhāṇavāraɱ Niṭṭhitaɱ.

[page 122]

4.1. Atha kho Bhagavā pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaram ādāya Vesāliɱ piṇḍāya pāvisi, Vesāliyaɱ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍapāta-paṭikkanto nāgāpalokitaɱ Vesālim apaloketvā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:

'Idaɱ pacchimakaɱ Ānanda Tathāgatassa Vesālidassanaɱ bhavissati, āyām' Ānanda yena Bhaṇḍagāmo ten' upasaɱkamissāmāti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ yena Bhaṇḍagāmo tad avasari. Tatra sudaɱ Bhagavā Bhaṇḍagāme viharati.

2. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:

'Catunnaɱ bhikkhave dhammānaɱ ananubodhā appaṭivedhā evam idaɱ dīgham addhānaɱ sandhāvitaɱ saɱsaritaɱ mamañ c' eva tumhākañ ca: katamesaɱ catunnaɱ?

Ariyassa bhikkhave sīlassa ananubodhā appaṭivedhā evam idaɱ dīgham addhānaɱ sandhāvitaɱ saɱsaritaɱ mamañ c' eva tumhākañ ca. Ariyassa bhikkhave samādhissa ananubodhā appaṭivedhā evam idaɱ dīgham addhānaɱ sandhāvitaɱ saɱsaritaɱ mamañ c' eva tumhākañ ca.

Ariyāya bhikkhave paññāya ananubodhā appaṭivedhā evam idaɱ dīgham addhānaɱ sandhāvitaɱ saɱsaritaɱ mamañ c' eva tumhākañ ca. Ariyāya bhikkhave vimuttiyā ananubodhā appaṭivedhā evam idaɱ dīgham addhānaɱ sandhāvitaɱ saɱsaritaɱ mamañ c' eva tumhākañ ca. Tayidaɱ bhikkhave ariyaɱ sīlam anubuddhaɱ paṭividdhaɱ,

[page 123]

ariyo samādhi anubuddho paṭividdho, ariyā paññā anubuddhā paṭividdhā, ariyā vimutti anubuddhā paṭividdhā, ucchinnā bhava-taṇhā khīṇā bhava-netti, n' atthi dāni punabbhavo' ti.

3. Idam avoca Bhagavā, idaɱ vatvā Sugato athāparaɱ etad avoca Satthā:

'Sīlaɱ samādhi paññā ca vimutti ca anuttarā,
Anubuddhā ime dhammā Gotamena yasassinā.
Iti Buddho abhiññāya dhammam akkhāsi bhikkhunaɱ,
Dukkhass' anta-karo Satthā cakkhumā parinibbuto' ti.

4. Tatrāpi sudaɱ Bhagavā Bhaṇḍagāme viharanto etad eva bahulaɱ bhikkhūnaɱ dhammiɱ kathaɱ karoti: Iti sīlaɱ iti samādhi iti paññā, sīla-paribhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaɱso, samādhi-paribhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaɱsā, paññā-paribhāvitaɱ cittaɱ sammad eva āsavehi vimuccati, seyyathīdaɱ kāmāsavā bhavāsavā diṭṭhāsavā avijjāsavā ti.

5. Atha kho Bhagavā Bhaṇḍagāme yathābhirantaɱ viharitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:

'Āyām' Ānanda yena {Hatthi-gāmo} ... pe ... Ambagāmo ... Jambugāmo ... yena Bhoganagaraɱ ten' upasaɱkamissāmāti.'

6. 'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ yena Bhoganagaraɱ tad avasari.

7. Tatra sudaɱ Bhagavā Bhoganagare viharati Ānande cetiye. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:

4 'Cattāro 'me bhikkhave mahā-padese desessāmi, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasi-karotha bhāsissāmīti.'

[page 124]

'Evaɱ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:

8. 'Idha bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya: "Sammukhā me taɱ āvuso Bhagavato sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ, ayaɱ Dhammo ayaɱ Vinayo idaɱ Satthu sāsanan" ti, tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaɱ n' eva abhinanditabbaɱ na paṭikkositabbaɱ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni pada-vyañjanāni sādhukaɱ uggahetvā Sutte otāretabbāni Vinaye sandassetabbāni. Tāni ce Sutte otāriyamānāni Vinaye sandassiyamānāni na c' eva Sutte otaranti na Vinaye sandissanti, niṭṭham ettha gantabbaɱ: "Addhā idaɱ na c' eva tassa Bhagavato vacanaɱ, imassa ca bhikkhuno duggahītan" ti, iti h' etaɱ bhikkhave chaḍḍeyyātha. Tāni ce Sutte otāriyamānāni Vinaye sandassiyamānāni Sutte c' eva otaranti Vinaye ca sandissanti, niṭṭham ettha gantabbaɱ: "Addhā idaɱ tassa Bhagavato vacanaɱ imassa ca bhikkhuno suggahītan" ti. Idaɱ bhikkhave paṭhamaɱ mahā-padesaɱ dhāreyyātha.

9. 'Idha pana bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya: "Amukasmiɱ nāma āvāse saɱgho viharati satthero sapāmokkho. Tassa me saɱghassa sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ, ayaɱ Dhammo ayaɱ Vinayo idaɱ Satthu sāsanan" ti, tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaɱ n' eva abhinanditabbaɱ na paṭikkositabbaɱ.

Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni pada-vyañjanāni sādhukaɱ uggahetvā Sutte otāretabbāni Vinaye sandassetabbāni. Tāni ce Sutte otāriyamānāni Vinaye sandassiyamānāni {na} c' eva Sutte otaranti na Vinaye sandissanti, niṭṭham ettha gantabbaɱ: "Addhā idaɱ na c' eva tassa Bhagavato vacanaɱ, tassa ca saɱghassa duggahītan" ti, iti h' etaɱ bhikkhave chaḍḍeyyātha. Tāni ce Sutte otāriyamānāni Vinaye sandissayamānāni Sutte c' eva otaranti Vinaye ca sandissanti, niṭṭham ettha gantabbaɱ:

[page 125]

"Addhā idaɱ tassa Bhagavato vacanaɱ, tassa ca saɱghassa suggahītan" ti. Idaɱ bhikkhave dutiyaɱ mahā-padesaɱ dhāreyyātha.

10. 'Idha pana bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya: "Amukasmiɱ nāma āvāse sambahulā therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhamma-dharā vinayadharā mātikā-dharā. Tesaɱ me therānaɱ sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ, ayaɱ Dhammo ayaɱ Vinayo ayaɱ Satthu sāsanan" ti, tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaɱ n' eva abhinanditabbaɱ na paṭikkositabbaɱ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padavyañjanāni sādhukaɱ uggahetvā Sutte otāretabbāni Vinaye sandassetabbāni. Tāni ce Sutte otāriyamānāni Vinaye sandassiyamānāni na c' eva Sutte otaranti na Vinaye sandissanti, niṭṭham ettha gantabbaɱ: "Addhā idaɱ na c' eva tassa Bhagavato vacanaɱ, tesañ ca therānaɱ duggahītan" ti, iti h' etaɱ bhikkhave chaḍ{ḍeyyātha}. Tāni ce Sutte otāriyamānāni Vinaye sandassiyamānāni Sutte c' eva otaranti Vinaye ca sandissanti, niṭṭham ettha gantabbaɱ: "Addhā idaɱ tassa Bhagavato vacanaɱ, tesañ ca therānaɱ suggahītan" ti.

Idaɱ bhikkhave tatiyaɱ mahā-padesaɱ dhāreyyātha.

11. Idha pana bhikkhave bhikkhu evaɱ vadeyya: "Amukasmiɱ nāma āvāse eko thero bhikkhu viharati bahussuto āgatāgamo dhamma-dharo vinaya-dharo mātikā-dharo. Tassa me therassa sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ, ayaɱ Dhammo ayaɱ Vinayo idaɱ Satthu sāsanan" ti, tassa bhikkhave {bhikkhuno} bhāsitaɱ n' eva abhinanditabbaɱ na paṭikkositabbaɱ.

Anabhinanditvā appaṭikositvā tāni pada-vyañjanāni sādhukaɱ uggahetvā Sutte otāretabbāni Vinaye sandassetabbāni. Tāni ce Sutte otāriyamānāni Vinaye sandassiyamānāni na c' eva Sutte otaranti na Vinaye sandissanti, niṭṭham ettha gantabbaɱ: "Addhā idaɱ na c' eva tassa Bhagavato vacanaɱ, tassa ca therassa duggahītan" ti, iti h' etaɱ bhikkhave chaḍḍeyyātha. Tāni ce Sutte otāriyamānāni Vinaye sandassiyamānāni Sutte c' eva otaranti Vinaye ca sandissanti, niṭṭham ettha gantabbaɱ:

[page 126]

"Addhā idaɱ tassa Bhagavato vacanaɱ, tassa ca therassa suggahītan" ti. Idaɱ bhikkhave {catutthaɱ} mahāpadesaɱ dhāreyyāthāti.

'Ime kho bhikkhave cattāro mahā-padese dhāreyyāthāti.'

12. Tatra pi sudaɱ Bhagavā Bhoganagare viharanto Ānande cetiye etad eva bahulaɱ bhikkhūnaɱ dhammiɱ kathaɱ karoti: Iti sīlaɱ iti samādhi iti paññā, sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaɱso, samādhi-paribhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaɱsā, paññā-paribhāvitaɱ cittaɱ sammad eva āsavehi vimuccati, seyyathīdaɱ kāmāsavā bhavāsavā diṭṭhāsavā avijjāsavā ti.

13. Atha kho Bhagavā Bhoganagare yathābhirantaɱ viharitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:

'{Āyām'} Ānanda yena Pāvā ten' upasaɱkamissāmāti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi.

Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ yena Pāvā tad avasari. Tatra sudaɱ Bhagavā Pāvāyaɱ viharati Cundassa kammāra-puttassa ambavane.

14. Assosi kho Cundo kammāra-putto: 'Bhagavā kira Pāvaɱ anuppatto Pāvāyaɱ viharati mayhaɱ ambavane' ti. Atha kho Cundo kammāra-putto yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi, ekamantaɱ nisinnaɱ kho Cundaɱ kammāra-puttaɱ Bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaɱsesi.

15. Atha kho Cundo kammāra-putto Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaɱsito Bhagavantaɱ etad avoca: 'Adhivāsetu me bhante Bhagavā svātanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhusaɱghenāti.' Adhivāsesi Bhagavā tuṇhī-bhāvena.

16. Atha kho Cundo kammāra-putto Bhagavato adhivāsanaɱ viditvā,

[page 127]

uṭṭhāy' āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.

17. Atha kho Cundo kammāra-putto tassā rattiyā accayena sake nivesane {paṇītaɱ} khādaniyaɱ bhojaniyaɱ paṭiyādāpetvā pahūtañ ca sūkara-maddavaɱ Bhagavato kālaɱ ārocāpesi: 'Kālo bhante niṭṭhitaɱ bhattan' ti.

18. Atha kho Bhagavā pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaram ādāya saddhiɱ bhikkhu-saɱghena yena Cundassa kammāra-puttassa nivesanaɱ ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho Bhagavā Cundaɱ kammāra-puttaɱ āmantesi: 'Yan te Cunda sūkara-maddavaɱ paṭiyattaɱ, tena maɱ parivisa, yaɱ pan' aññaɱ khādaniyaɱ bhojaniyaɱ {paṭiyattaɱ}, tena bhikkhu-saɱghaɱ parivisāti.'

'Evaɱ bhante' ti kho Cundo kammāra-putto Bhagavato paṭissutvā, yaɱ ahosi sūkara-maddavaɱ {paṭiyattaɱ}, tena Bhagavantaɱ parivisi, yaɱ pan' aññaɱ khādaniyaɱ bhojaniyaɱ paṭiyattaɱ tena bhikkhu-saɱghaɱ parivisi.

19. Atha kho Bhagavā Cundaɱ kammāra-puttaɱ āmantesi:

'Yan te Cunda sūkara-maddavaɱ avasiṭṭhaɱ, taɱ sobbhe nikhaṇāhi, nāhan taɱ Cunda passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇa-brāhmaṇiyā pajāya sadeva-manussāya yassa taɱ paribhuttaɱ sammāpariṇāmaɱ gaccheyya aññatra Tathāgatassāti.'

'Evaɱ bhante' ti kho Cundo kammāra-putto Bhagavato paṭissutvā, yaɱ ahosi sūkara-maddavaɱ avasiṭṭhaɱ taɱ sobbhe nikhaṇitvā, yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi, ekamantaɱ nisinnaɱ kho Cundaɱ kammāraputtaɱ Bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā uṭṭhāy' āsanā pakkāmi.

20. Atha kho Bhagavato Cundassa kammāra-puttassa bhattaɱ bhuttāvissa kharo ābādho uppajji lohita-pakkhandikā pabāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Tā sudaɱ Bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno.

[page 128]

Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'Āyām' Ānanda yena Kusinārā ten' upasaɱkamissāmāti.'

'Evam bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi.

Cundassa bhattaɱ bhuñjitvā kammārassāti me sutaɱ
Ābādhaɱ samphusī dhīro pabāḷhaɱ māraṇantikaɱ.

Bhuttassa ca sūkara-maddavena
{Vyādhi ppabāḷhā} udapādi Satthuno.
Viriccamāno Bhagavā avoca
Gacchām' ahaɱ Kusināraɱ nagaran ti.

21. Atha kho {Bhagavā} maggā okkamma yen' aññataraɱ rukkha-mūlaɱ ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'Iŋgha me tvaɱ Ānanda catugguṇaɱ saɱghāṭiɱ paññāpehi, kilanto 'smi Ānanda, nisīdissāmīti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā catugguṇaɱ saɱghāṭiɱ paññāpesi.

22. Nisīdi Bhagavā paññatte āsane, nisajja kho Bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi, 'Iŋgha me tvaɱ Ānanda pānīyaɱ āhara, pipāsito 'smi, Ānanda, pivissāmīti.'

Evaɱ vutte āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:

'Idāni bhante pañcamattāni sakaṭa-satāni atikkantāni, {taɱ} {cakka-cchinnaɱ} udakaɱ parittaɱ luḷitaɱ āvilaɱ sandati. Ayaɱ bhante Kakutthā nadī avidūre acchodikā sātodikā sītodikā setakā supatitthā ramaṇīyā.

[page 129]

Ettha Bhagavā pānīyañ ca pivissati, gattāni ca sītaɱ karissatīti.'

23. Dutiyam pi kho Bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'Iŋgha me tvaɱ Ānanda pānīyaɱ āhara, pipāsito 'smi Ānanda, pivissāmīti.'

Dutiyam pi kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:

'Idāni bhante pañcamattāni sakaṭa-satāni atikkantāni.

Taɱ {cakka-cchinnaɱ} udakaɱ parittaɱ luḷitaɱ āvilaɱ sandati. Ayaɱ bhante Kakutthā nadī avidūre acchodikā sātodikā sītodikā setakā supatitthā ramaṇīyā. Ettha Bhagavā pānīyañ ca pivissati, gattāni ca sītaɱ karissatīti.'

24. Tatiyam pi kho Bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'Iŋgha me tvaɱ Ānanda pānīyaɱ āhara, pipāsito 'smi Ānanda, pivissāmīti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā pattaɱ gahetvā yena sā nadikā ten' upasaɱkami. Atha kho sā nadikā {cakka-cchinnā} parittā luḷitā āvilā sandamānā āyasmante Ānande upasaɱkamante acchā vippasannā anāvilā sandittha.

25. {Atha} kho āyasmato Ānandassa etad ahosi: "Acchariyaɱ vata bho, abbhutaɱ vata bho, Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā! Ayaɱ hi sā nadikā cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā, mayi upasaɱkamante acchā vippasannā anāvilā sandatīti!' Pattena pānīyaɱ ādāya yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ etad avoca:

'Acchariyaɱ bhante abbhutaɱ bhante Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā! Idāni sā bhante nadikā cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā, mayi upasaɱkamante acchā vippasannā anāvilā sandittha! Pivatu Bhagavā pānīyaɱ, pivatu Sugato pānīyan' ti.

Atha kho Bhagavā pānīyaɱ apāyi.

[page 130]

26. Tena kho pana samayena Pukkuso Malla-putto Āḷārassa Kālāmassa sāvako Kusinārāya Pāvaɱ addhānamagga-paṭipanno hoti.

Addasā kho Pukkuso Malla-putto Bhagavantaɱ aññatarasmiɱ rukkha-mūle nisinnaɱ, disvā yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Pukkuso Malla-putto Bhagavantaɱ etad avoca:

'Acchariyaɱ bhante, {abbhutaɱ} bhante, santena vata bhante pabbajitā vihārena viharanti!

27. 'Bhūta-pubbaɱ bhante Āḷāro Kālāmo addhānamagga-paṭipanno maggā okkamma avidūre aññatarasmiɱ rukkha-mūle divā-vihāre nisīdi. Atha kho bhante pañcamattāni sakaṭa-satāni Āḷāraɱ Kālāmaɱ nissāya nissāya atikkamiɱsu. Atha kho bhante aññataro puriso tassa sakaṭa-satthassa piṭṭhito āgacchanto yena Āḷāro Kālāmo ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Āḷāraɱ Kālāmaɱ etad avoca:

"'Api bhante pañcamattāni sakaṭa-satāni atikkamantāni addasāti?"

"'Na kho ahaɱ āvuso addasan" ti.

"'Kim pana bhante saddaɱ assosīti?"

"'Na kho ahaɱ āvuso saddaɱ assosin" ti.

"'Kim pana bhante sutto ahosīti?"

"'Na kho ahaɱ āvuso sutto ahosin" ti.

"'Kim pana bhante saññī ahosīti?"

"'Evam āvuso" ti.

'So tvaɱ bhante saññī samāno jāgaro pañcamattāni {sakaṭa}-satāni nissāya nissāya atikkamantāni n' eva addasa na pana saddaɱ assosi, api hi te bhante saɱghāṭi rajena okiṇṇā' ti.

'Evam āvuso' ti.

'Atha kho bhante tassa purisassa etad ahosi: "Acchariyaɱ vata bho, abbhutaɱ vata bho! Santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti yatra hi nāma saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭa-satāni nissāya nissāya atikkamantāni n' eva dakkhiti na pana saddaɱ sossatīti."

[page 131]

Āḷāre Kālāme uḷāraɱ pasādaɱ pavedetvā pakkāmīti.'

28. 'Taɱ kiɱ maññasi Pukkusa? Kataman nu kho dukkarataraɱ vā durabhisambhavataraɱ vā. yo saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭa-satāni nissāya nissāya atikkamantāni n' eva passeyya na pana saddaɱ suṇeyya, yo vā saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjutāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā n' eva passeyya na pana saddaɱ suṇeyyāti?'

29. 'Kiɱ hi bhante tāni karissanti pañca vā sakaṭasatāni cha vā sakaṭa-satāni satta vā sakaṭa-satāni aṭṭha vā sakaṭa-satāni nava vā sakaṭa-satāni dasa vā sakaṭasatāni sakaṭa-sataɱ vā sakaṭa-sahassaɱ vā? Atha kho etad eva dukkarataraɱ c' eva durabhisambhavatarañ ca yo saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjutāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā n' eva passeyya na saddaɱ suṇeyyāti.'

30. 'Ekaɱ idāhaɱ Pukkusa samayaɱ Ātumāyaɱ viharāmi Bhusāgāre. Tena kho pana samayena deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjutāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā Bhusāgārassa dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balivaddā. Atha kho Pukkusa Ātumāya mahā-jana-kāyo nikkhamitvā yena te dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balivaddā ten' upasaɱkami.

31. Tena kho panāhaɱ Pukkusa samayena Bhusāgārā nikkhamitvā Bhusāgāra-dvāre abbhokāse caɱkamāmi.

Atha kho Pukkusa aññataro puriso tamhā mahā-janakāyā yenāhaɱ ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi, ekamantaɱ ṭhitaɱ kho ahaɱ Pukkusa taɱ purisaɱ etad avocaɱ:

32. "'Kin nu kho so āvuso mahā-jana-kāyo sannipatito"? ti.

[page 132]

"'Idāni bhante deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjutāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balivaddā. Etth' eso mahā-jana-kāyo sannipatito, tvaɱ pana bhante kva ahosīti?"

"'Idh' eva kho ahaɱ āvuso ahosin" ti.

"'Kim pana bhante addasāti?"

"'Na kho āvuso addasan" ti.

"'Kim pana bhante saddaɱ assosīti?"

"'Na kho ahaɱ āvuso saddaɱ assosin" ti.

"'Kim pana bhante sutto ahosīti?"

"'Na kho ahaɱ āvuso sutto ahosin" ti.

"'Kim pana bhante saññī ahosīti"?

"'Evam āvuso" ti.

"'So tvaɱ bhante saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjutāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā n' eva addasa na pana saddaɱ assosīti."

"'Evam āvuso" ti.

33. 'Atha kho Pukkusa tassa purisassa etad ahosi: "Acchariyaɱ vata bho, abbhutaɱ vata bho! Santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti yatra hi nāma saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjutāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā n' eva dakkhiti na pana saddaɱ sossatīti." Mayi uḷāraɱ pasādaɱ pavedetvā maɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmīti.'

34. Evaɱ vutte Pukkuso Malla-putto Bhagavantaɱ etad avoca:

'Esāhaɱ bhante yo me Āḷāre Kāḷāme pasādo taɱ mahā-vāte vā opunāmi sīgha-sotāya vā nadiyā pavāhemi.

Abhikkantaɱ bhante abhikkantaɱ bhante! Seyyathā pi bhante nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā tela-pajjotam dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evam eva Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito! Esāhaɱ bhante Bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāmi Dhammañ ca Bhikkhu-Saɱghañ ca.

[page 133]

Upāsakaɱ maɱ Bhagavā dhāretu ajjat' agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatan' ti.

35. Atha kho Pukkuso Malla-putto aññataraɱ purisaɱ āmantesi: 'Iŋgha me tvaɱ bhaṇe siŋgi-vaṇṇaɱ yugaɱ maṭṭaɱ dhāraṇīyaɱ āharāti.'

'Evaɱ bhante' ti kho so puriso Pukkusassa Malla-puttassa paṭissutvā taɱ siŋgi-vaṇṇaɱ yugaɱ maṭṭaɱ dhāraṇīyaɱ āhari.

Atha kho Pukkuso Malla-putto taɱ siŋgi-vaṇṇaɱ yugaɱ maṭṭaɱ dhāraṇīyaɱ Bhagavato upanāmesi: 'Idaɱ bhante siŋgi-vaṇṇaɱ yugaɱ maṭṭaɱ dhāraṇīyaɱ, tam me bhante Bhagavā paṭigaṇhātu anukampaɱ upādāyāti.'

'Tena hi Pukkusa ekena maɱ acchādehi ekena Ānandan' ti.

'Evaɱ bhante' ti kho Pukkuso Malla-putto Bhagavato paṭissutvā ekena Bhagavantaɱ acchādesi, ekena āyasmantaɱ Ānandaɱ.

36. Atha kho Bhagavā Pukkusaɱ Malla-puttaɱ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaɱsesi. Atha kho Pukkuso Malla-putto Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaɱsito uṭṭhāy' āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.

37. Atha kho āyasmā Ānando acira-pakkante Pukkuse Malla-putte taɱ siŋgi-vaṇṇaɱ yugaɱ maṭṭaɱ dhāraṇīyaɱ Bhagavato kāyaɱ upanāmesi, taɱ Bhagavato kāyaɱ upanāmitaɱ vītaccikaɱ viya khāyati.

Atha kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:

'Acchariyaɱ bhante, abbhutaɱ bhante, yāva parisuddho bhante Tathāgatassa chavi-vaṇṇo pariyodāto! Idaɱ bhante siŋgi-vaṇṇaɱ yugaɱ maṭṭaɱ dhāraṇīyaɱ Bhagavato kāyaɱ upanāmesiɱ,

[page 134]

taɱ Bhagavato kāyaɱ upanāmitaɱ vītaccikaɱ viya khāyatīti' !

'Evam etaɱ Ānanda. Dvīsu kho Ānanda kālesu ativiya Tathāgatassa parisuddho hoti chavi-vaṇṇo pariyodāto.

Katamesu dvīsu? Yañ ca Ānanda rattiɱ Tathāgato anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambujjhati, yañ ca rattiɱ anupādisesāya nibbāna-dhātuyā parinibbāyati, imesu kho {Ānanda} dvīsu kālesu ativiya Tathāgatassa parisuddho hoti chavi-vaṇṇo pariyodāto.

38. 'Ajja kho pan' Ānanda rattiyā pacchima-yāme Kusinārāyaɱ Upavattane Mallānaɱ sāla-vane antarena yamaka-sālānaɱ Tathāgatassa parinibbānaɱ bhavissati.

Āyām' Ānanda yena Kakutthā nadī ten' upasaɱkamissāmāti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi.

Siŋgi-vaṇṇa-yugaɱ maṭṭam Pukkuso abhihārayi.
Tena acchādito Satthā hema-vaṇṇo asobhathāti.

39. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ yena Kakutthā nadī ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Kakutthaɱ nadiɱ {ajjhogāhetvā} {nahatvā} ca pivitvā ca paccuttaritvā yena Ambavanaɱ ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā āyasmantaɱ Cundakaɱ āmantesi:

'Iŋgha me tvaɱ Cundaka catugguṇaɱ {saɱghāṭiɱ} paññāpehi, kilanto 'smi Cundaka, nipajjissāmīti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā {Cundako} Bhagavato paṭissutvā catugguṇaɱ saɱghāṭiɱ paññāpesi.

40. Atha kho Bhagavā dakkhiṇena passena sīha-seyyaɱ kappesi, pāde pādaɱ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaɱ manasikaritvā.

[page 135]

Āyasmā pana Cundako tatth' eva Bhagavato purato nisīdi.

41. Gantvāna Buddho nadiyaɱ Kakutthaɱ
Acchodi-sātodika-vippasannaɱ,
Ogāhi Satthā sukilanta-rūpo
Tathāgato appaṭimo va loke.
Nahatvā pitvā c' udatāri Satthā
Purakkhato bhikkhu-gaṇassa majjhe.
Satthā pavattā Bhagavā 'dha dhamme
Upāgami {Ambavanaɱ} mahesi.
Āmantayi Cundakaɱ nāma bhikkhuɱ,
'Catugguṇaɱ patthara me nipajjaɱ.'
So modito bhāvitattena Cundo
Catugguṇaɱ patthari khippam eva.
{Nipajji} Satthā sukilanta-rūpo
Cundo pi tattha pamukhe nisīdīti.

42. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:

'Siyā kho pan' Ānanda Cundassa kammāra-puttassa koci vippaṭisāraɱ upadaheyya: "Tassa te āvuso Cunda alābhā, tassa te dulladdhaɱ, yassa te Tathāgato pacchimaɱ piṇḍapātaɱ bhuñjitvā parinibbuto" ti. Cundassa Ānanda kammāra-puttassa evaɱ vippaṭisāro paṭivinetabbo:

"'Tassa te āvuso lābhā, tassa te suladdhaɱ, yassa te Tathāgato pacchimaɱ piṇḍapātaɱ bhuñjitvā parinibbuto.

Sammukhā me taɱ āvuso Cunda Bhagavato sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ, dve 'me piṇḍapātā samasamaphalā samasama-vipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaɱsatarā ca.

[page 136]

Katame dve? Yañ ca piṇḍapātaɱ bhuñjitvā Tathāgato anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambujjhati, yañ ca piṇḍapātaɱ bhuñjitvā Tathāgato anupādisesāya nibbāna-dhātuyā parinibbāyati.

Ime dve piṇḍapātā samasama-phalā samasama-vipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaɱsatarā ca. Āyu-saɱvattanikaɱ āyasmatā Cundena kammāra-puttena kammaɱ upacitaɱ, vaṇṇa-saɱvattanikaɱ āyasmatā Cundena kammāra-puttena kammaɱ upacitaɱ, sukha-saɱvattanikaɱ āyasmatā Cundena kammāra-puttena kammaɱ upacitaɱ, yasa-saɱvattanikaɱ āyasmatā Cundena kammāra-puttena kammaɱ upacitaɱ, sagga-saɱvattanikaɱ āyasmatā Cundena kammāraputtena kammaɱ upacitaɱ, ādhipateyya-saɱvattanikaɱ āyasmatā Cundena kammāra-puttena kammaɱ upacitan" ti.

'Cundassa Ānanda kammāra-puttassa evaɱ vippāṭisāro paṭivinetabbo' ti.

43. Atha kho Bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imam udānaɱ udānesi:

Dadato puññaɱ pavaḍḍhati, saɱyamato veraɱ na cīyati,
Kusalo ca jahāti pāpakaɱ, {rāga-dosa-moha-kkhayā} sa nibbuto ti.

Āḷāra-vedalla-Bhāṇavāraɱ Niṭṭhitaɱ Catutthaɱ.

[page 137]

CHAPTER V.

5.1. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'Āyām' Ānanda yena Hiraññavatiyā nadiyā pārimatīraɱ yena {Kusinārā} Upavattanaɱ Mallānaɱ sāla-vanaɱ ten' upasaɱkamissāmāti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi.

Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ yena Hiraññavatiyā nadiyā pārima-tīraɱ yena {Kusinārā} Upavattanaɱ Mallānaɱ sāla-vanaɱ ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:

'Iŋgha me tvaɱ Ānanda antarena yamaka-{sālānaɱ} uttara-sīsakaɱ mañcakaɱ paññāpehi, kilanto 'smi Ānanda, nipajjissāmīti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā antarena yamaka-sālānaɱ uttara-sīsakaɱ mañcakaɱ paññāpesi. Atha kho Bhagavā dakkhiṇena passena sīha-seyyaɱ kappesi pāde pādaɱ accādhāya sato sampajāno.

2. Tena kho pana samayena yamaka-sālā sabba-phāliphullā honti akāla-pupphehi. Te Tathāgatassa sarīraɱ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti Tathāgatassa pūjāya.

Dibbāni pi mandārava-pupphāni antalikkhā papatanti, tāni Tathāgatassa sarīraɱ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti Tathāgatassa pūjāya. Dibbāni pi candana-cuṇṇāni antalikkhā papatanti, tāni Tathāgatassa sarīraɱ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti Tathāgatassa pūjāya.

[page 138]

Dibbāni pi turiyāni antalikkhe vajjenti Tathāgatassa pūjāya. Dibbāni pi saŋgītāni antalikkhe vattanti Tathāgatassa pūjāya.

3. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:

'Sabba-phāliphullā kho Ānanda yamaka-sālā akālapupphehi Tathāgatassa sarīraɱ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti Tathāgatassa pūjāya. Dibbāni pi mandārava-pupphāni antalikkhā papatanti, tāni Tathāgatassa sarīraɱ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti Tathāgatassa pūjāya, dibbāni pi candana-cuṇṇāni antalikkhā papatanti, tāni Tathāgatassa sarīraɱ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti Tathāgatassa pūjāya. Dibbāni pi turiyāni antalikkhe vajjenti Tathāgatassa pūjāya. Dibbāni pi saŋgītāni antalikkhe vattanti Tathāgatassa pūjāya.

'Na kho Ānanda ettāvatā Tathāgato sakkato vā hoti garukato vā mānito vā pūjito vā apacito vā. Yo kho Ānanda bhikkhu vā bhikkhunī vā upāsako vā upāsikā vā dhammānudhamma-paṭipanno viharati {sāmīci}-paṭipanno anudhamma-cārī, so Tathāgataɱ sakkaroti garukaroti māneti pūjeti paramāya pūjāya. Tasmāt ih' Ānanda "dhammānudhamma-paṭipannā viharissāma {sāmīci}-paṭipannā anudhamma-cārino" ti, evaɱ hi vo Ānanda sikkhitabban' ti.

4. Tena kho pana samayena āyasmā Upavāṇo Bhagavato purato ṭhito hoti Bhagavantaɱ vījamāno. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Upavāṇaɱ apasādesi: 'Apehi bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsīti.'

Atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi: 'Ayaɱ kho āyasmā Upavāṇo dīgha-rattaɱ Bhagavato upaṭṭhāko santikāvacaro samīpa-cārī.

[page 139]

Atha ca pana Bhagavā pacchime kāle āyasmantaɱ Upavāṇaɱ apasādesi: "Apehi bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsīti." Ko nu kho hetu ko paccayo yaɱ Bhagavā āyasmantaɱ Upavāṇaɱ apasādesi: "Apehi bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsīti?"'

5. Atha kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:

'Ayaɱ bhante āyasmā Upavāṇo dīgha-rattaɱ Bhagavato upaṭṭhāko santikāvacaro samīpa-cārī, atha ca pana Bhagavā pacchime kāle āyasmantaɱ Upavāṇaɱ apasādeti: "Apehi bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsīti." Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yaɱ Bhagavā āyasmantaɱ Upavāṇaɱ apasādesi: "Apehi bhikkhu mā me purato {aṭṭhāsīti}"?'

'Yebhuyyena Ānanda dasasu loka-dhātusu devatā sannipatitā Tathāgataɱ dassanāya. Yāvatā Ānanda {Kusinārā} Upavattanaɱ Mallānaɱ sāla-vanaɱ {samantato} dvādasa yojanāni n' atthi so padeso vālagga-koṭi-nittud{anamatto} pi mahesakkhāhi devatāhi apphuṭo. Devatā Ānanda ujjhāyanti: "Dūrā vat' amhā āgatā Tathāgataɱ dassanāya. Kadāci karahaci Tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammā-sambuddhā, ajja ca rattiyā pacchima-yāme Tathāgatassa parinibbānaɱ bhavissati, ayañ ca mahesakkho bhikkhu Bhavagato purato ṭhito ovārento, na mayaɱ labhāma pacchime kāle Tathāgataɱ dassanāyāti" devatā Ānanda ujjhāyantīti.'

6. 'Kathaɱ-bhūtā pana bhante Bhagavā devatā manasikarotīti' ?

'Sant' Ānanda devatā ākāse paṭhavi-saññiniyo, kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinna-papātaɱ papatanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti:

[page 140]

"Atikhippaɱ Bhagavā parinibbāyissati, atikhippaɱ Sugato parinibbāyissati, atikhippaɱ cakkhuɱ loke antaradhāyissatīti!"

'Sant' Ānanda devatā paṭhaviyā paṭhavi-saññiniyo, kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinna-papā{taɱ} papatanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti: "Atikhippaɱ Bhagavā parinibbāyissati, atikhippaɱ Sugato parinibbāyissati, atikhippaɱ cakkhuɱ loke antaradhāyissatīti!" Yā pana tā devatā vīta-rāgā, tā satā sampajānā adhivāsenti: "Aniccā saɱkhārā, taɱ kut' ettha labbā?" ti.'

7. 'Pubbe bhante disāsu vassaɱ vutthā bhikkhū āgacchanti Tathāgataɱ dassanāya, te mayaɱ labhāma manobhāvanīye bhikkhū dassanāya labhāma payirupāsanāya.

Bhagavato pana mayaɱ bhante accayena na labhissāma manobhāvanīye bhikkhū dassanāya na labhissāma payirupāsanāyāti.'

8. 'Cattār' imāni Ānanda saddhassa kula-puttassa dassanīyāni saɱvejanīyāni ṭhānāni. Katamāni cattāri?

"'Idha Tathāgato jāto" ti Ānanda saddhassa kulaputtassa dassanīyaɱ saɱvejanīyaɱ ṭhānaɱ.

"'Idha Tathāgato anuttaraɱ sammā-sambodhiɱ abhisambuddho" ti Ānanda saddhassa kula-puttassa dassanīyaɱ saɱvejanīyaɱ ṭhānaɱ.

"'Idha Tathāgatena anuttaraɱ dhamma-cakkaɱ pavattitan" ti Ānanda saddhassa kula-puttassa dassanīyaɱ saɱvejanīyaɱ ṭhānaɱ.

"'Idha Tathāgato anupādisesāya nibbāna-dhātuyā parinibbuto" ti Ānanda saddhassa kula-puttassa dassanīyaɱ saɱvejanīyaɱ ṭhānaɱ.

[page 141]

'Imāni kho Ānanda cattāri saddhassa kula-puttassa dassanīyāni saɱvejanīyāni ṭhānāni. Āgamissanti kho Ānanda saddhā bhikkhu-bhikkhuniyo upāsaka-upāsikāyo "Idha Tathāgato jāto" ti pi, "'Idha Tathāgato anuttaraɱ sammā-sambodhiɱ abhisambuddho" ti pi, "Idha Tathāgatena anuttaraɱ dhamma-cakkaɱ pavattitan" ti pi, "Idha Tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto" ti pi.

'Ye hi keci Ānanda cetiya-cārikaɱ āhiṇḍantā pasannacittā kālaɱ karissanti, sabbe te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjissantīti.'

9. 'Kathaɱ mayaɱ bhante mātugāme paṭipajjāmāti?'

'Adassanaɱ Ānandāti.'

'Dassane Bhagavā sati kathaɱ paṭipajjitabban?' ti.

'Anālāpo Ānandāti.'

'Ālapantena pana bhante kathaɱ paṭipajjitabban?' ti.

'Sati Ānanda upaṭṭhāpetabbā' ti.

10. 'Kathaɱ mayaɱ bhante Tathāgatassa sarīre {paṭipajjāmāti}?'

'Avyāvaṭā tumhe Ānanda hotha Tathāgatassa sarīra{pūjāya}, iŋgha tumhe Ānanda sadatthe ghaṭatha, sadattham anuyuñjatha, sadatthe appamattā ātāpino pahitattā viharatha. Sant' Ānanda khattiya-paṇḍitā pi brāhmaṇapaṇḍitā pi gahapati-paṇḍitā pi Tathāgate abhippasannā, te Tathāgatassa sarīra-pūjaɱ karissantīti.'

11. 'Kathaɱ pana bhante Tathāgatassa sarīre {paṭipajjitabban}?' ti.

'Yathā kho Ānanda rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti, evaɱ Tathāgatassa sarīre paṭipajjitabban' ti.

'Kathaɱ pana bhante rañño cakkavattissa sarīre {paṭipajjantīti}' ?

'Rañño Ānanda cakkavattissa sarīraɱ ahatena vatthena veṭhenti. Ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhenti, vihatena kappāsena veṭhetvā ahatena vatthena veṭhenti.

[page 142]

Etena upāyena pañcahi yuga-satehi rañño cakkavattissa sarīraɱ veṭhetvā ayasāya tela-doṇiyā pakkhipitvā aññissā ayasāya doṇiyā paṭikujjetvā sabbagandhānaɱ citakaɱ karitvā rañño cakkavattissa sarīraɱ jhāpenti, cātummahāpathe rañño cakkavattissa thūpaɱ karonti. Evaɱ kho Ānanda rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti.

'Yathā kho Ānanda rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti evaɱ Tathāgatassa sarīre paṭipajjitabbaɱ. Cātummahāpathe Tathāgatassa thūpo kātabbo. Tattha ye mālaɱ vā gandhaɱ vā vaṇṇakaɱ vā āropessanti abhivādessanti vā, cittaɱ vā pasādessanti, tesaɱ taɱ bhavissati dīgharattaɱ hitāya sukhāya.

12. 'Cattāro 'me Ānanda thūpārahā. Katame cattāro?

6 'Tathāgato Arahaɱ Sammā-Sambuddho thūpāraho, Pacceka-Buddho thūpāraho, Tathāgata-sāvako thūpāraho, rājā cakkavattī thūpāraho.

'Katamañ c' Ānanda attha-vasaɱ paṭicca Tathāgato Arahaɱ Sammā-Sambuddho thūpāraho? "Ayaɱ tassa Bhagavato arahato Sammā-Sambuddhassa thūpo" ti Ānanda bahujano cittaɱ pasādeti, te tattha cittaɱ pasādetvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjanti. Idaɱ kho Ānanda attha-vasaɱ paṭicca Tathāgato Arahaɱ Sammā-Sambuddho thūpāraho.

' Katamañ c' Ānanda attha-vasaɱ paṭicca PaccekaSambuddho thūpāraho? "Ayaɱ tassa Bhagavato Pacceka-Sambuddhassa thūpo" ti Ānanda bahu-jano cittaɱ pasādeti,

[page 143]

te tattha cittaɱ pasādetvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjanti. Idaɱ kho Ānanda attha-vasaɱ paṭicca Pacceka-Sambuddho thūpāraho.

'Katamañ c' Ānanda attha-vasaɱ paṭicca Tathāgatasāvako thūpāraho? "Ayaɱ tassa Bhagavato Arahato Sammā-Sambuddhassa sāvaka-thūpo" ti Ānanda bahujano cittaɱ pasādeti, te tattha cittaɱ pasādetvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjanti.

Idaɱ kho Ānanda attha-vasaɱ paṭicca Tathāgata-sāvako thūpāraho.

' Katamañ c' Ānanda attha-vasaɱ paṭicca rājā cakkavattī thūpāraho? "Ayaɱ tassa dhammikassa dhammarañño thūpo" ti Ānanda bahu-jano cittaɱ pasādeti, te tattha cittaɱ pasādetvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjanti. Idaɱ kho Ānanda attha-vasaɱ paṭicca rājā cakkavattī thūpāraho.

'Ime kho Ānanda cattāro thūpārahā' ti.

13. Atha kho āyasmā Ānando vihāraɱ pavisitvā kapisīsaɱ ālambitvā rodamāno aṭṭhāsi: "{Ahañ} ca vat' amhi sekho sakaraṇīyo, Satthu ca me parinibbānaɱ bhavissati yo mamaɱ anukampako' ti.

Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: 'Kahan nu kho bhikkhave Ānando'? ti.

'Eso bhante āyasmā Ānando vihāraɱ pavisitvā kapisīsaɱ ālambitvā rodamāno ṭhito: "Ahañ ca vat' amhi sekho sakaraṇīyo, Satthu ca me parinibbānaɱ bhavissati yo mamaɱ anukampako" ti.'

Atha kho Bhagavā aññataraɱ bhikkhuɱ āmantesi: 'Ehi tvaɱ bhikkhu, mama vacanena Ānandam āmantehi: "Satthā taɱ āvuso Ānanda āmantetīti."'

[page 144]

'Evaɱ bhante' ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā yen' āyasmā Ānando ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ etad avoca: 'Satthā taɱ āvuso Ānanda āmantetīti.'

'Evaɱ āvuso' ti kho āyasmā Ānando tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

14. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ Ānandaɱ Bhagavā etad avoca:

'Alaɱ Ānanda mā soci mā paridevi. Na nu etaɱ Ānanda mayā {paṭigacc' eva} akkhātaɱ, sabbeh' eva piyehi manāpehi nānā-bhāvo vinā-bhāvo aññathā-bhāvo?

Taɱ kut' ettha Ānanda labbhā? yan taɱ jātaɱ bhūtaɱ saŋkhataɱ paloka-dhammaɱ, taɱ vata mā palujjīti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Dīgha-rattaɱ kho te Ānanda Tathāgato paccupaṭṭhito mettena kāya-kammena hitena sukhena advayena appamāṇena, mettena vacī-kammena ... pe ... mettena mano-kammena hitena sukhena advayena appamāṇena. Katapuñño 'si tvaɱ Ānanda.

Padhānaɱ anuyuñja khippaɱ hohisi anāsavo' ti.

15. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:

'Ye pi te bhikkhave ahesuɱ atītam addhānaɱ arahanto sammā-sambuddhā, tesam pi Bhagavantānaɱ eta-paramā yeva upaṭṭhākā ahesuɱ seyyathā pi mayhaɱ Ānando Ye pi te bhikkhave bhavissanti anāgatam addhānaɱ arahanto sammā-sambuddhā, tesam pi Bhagavantānaɱ eta-paramā yeva upaṭṭhākā bhavissanti seyyathā pi mayhaɱ Ānando.

'Paṇḍito kho bhikkhave Ānando, jānāti: "Ayaɱ kālo Tathāgataɱ dassanāya upasaɱkamituɱ bhikkhūnaɱ, ayaɱ kālo bhikkhunīnaɱ, ayaɱ kālo upāsakānaɱ, ayaɱ kālo upāsikānaɱ,

[page 145]

ayaɱ kālo rañño rāja-mahāmattānaɱ titthiyānaɱ titthiya-sāvakānan" ti.

16. 'Cattāro 'me bhikkhave acchariyā abbhutā dhammā Ānande. Katame cattāro?

'Sace bhikkhave bhikkhu-parisā Ānandaɱ dassanāya upasaɱkamati, dassanena sā attamanā hoti, tatra ce Ānando dhammaɱ bhāsati bhāsitena pi sā attamanā hoti, atittā 'va bhikkhave bhikkhu-parisā hoti atha Ānando tuṇhī hoti.

'Sace bhikkhave bhikkhunī-parisā ... upāsaka-parisā ... upāsikā-parisā Ānandaɱ dassanāya upasaɱkamati, dassanena sā attamanā hoti, tatra ce Ānando dhammaɱ bhāsati bhāsitena pi sā attamanā hoti, atittā 'va bhikkhave {upāsikā}-parisā hoti atha Ānando tuṇhī hoti.

'Cattāro 'me bhikkhave acchariyā abbhutā dhammā raññe cakkavattimhi.

'Sace bhikkhave khattiya-parisā ... brāhmaṇa-parisā ... gahapati-parisā ... samaṇa-parisā rājānaɱ cakkavattiɱ dassanāya upasaɱkamati, dassanena sā attamanā hoti, tatra ce rājā cakkavattī bhāsati bhāsitena pi sā attamanā hoti, atittā 'va bhikkhave samaṇa-parisā hoti atha rājā cakkavattī tuṇhī hoti.

[page 146]

'Evam eva kho bhikkhave cattāro acchariyā abbhutā dhammā Ānande. Sace bhikkhave bhikkhu-parisā bhikkhunī-parisā ... upāsaka-parisā ... upāsikā-parisā Ānandaɱ dassanāya upasaɱkamati, dassanena pi sā attamanā hoti, tatra ce Ānando dhammaɱ bhāsati bhāsitena pi sā attamanā hoti, atittā 'va bhikkhave upāsikāparisā hoti atha Ānando tuṇhī hoti.

'Ime kho bhikkhave cattāro acchariyā abbhutā dhammā Ānande' ti.

17. Evaɱ vutte āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:

'Mā bhante Bhagavā imasmiɱ kuḍḍa-nagarake ujjaŋgala-nagarake sākha-nagarake parinibbāyatu. Santi hi bhante aññāni mahā-nagarāni seyyathīdaɱ Campā Rājagahaɱ Sāvatthi Sāketaɱ Kosambi Bārāṇasi. Ettha Bhagavā parinibbāyatu, ettha bahū khattiya-mahāsālā brāhmaṇa-{mahāsālā} gahapati-mahāsālā Tathāgate abhippasannā, te Tathāgatassa sarīra-pūjaɱ karissantīti.'

'Mā h' evaɱ Ānanda avaca, mā h' evaɱ Ānanda avaca kuḍḍa-nagarakaɱ ujjaŋgala-nagarakaɱ sākha-nagarakan ti.

18. 'Bhūta-pubbaɱ Ānanda Rājā Mahā-Sudassano nāma ahosi cakkavattī dhammiko dhamma-rājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto satta-ratana-samannāgato. Rañño Ānanda Mahā-Sudassanassa ayaɱ Kusinārā Kusāvātī nāma rājadhānī ahosi, puratthimena ca pacchimena ca dvādasa yojanāni āyāmena uttarena ca dakkhiṇena ca satta yojanāni vitthārena.

'Kusāvatī Ānanda rājadhānī iddhā c' eva ahosi phītā ca bahu-janā ca ākiṇṇa-manussā ca subhikkhā ca.

[page 147]

Seyyathā pi Ānanda devānaɱ Āḷakamandā nāma rājadhānī iddhā c' eva phītā ca bahu-janā ca ākiṇṇa-yakkhā ca subhikkhā ca, evam eva kho Ānanda Kusāvatī rājadhānī iddhā c' eva ahosi phītā ca bahu-janā ca ākiṇṇa-manussā ca subhikkhā ca.

'Kusāvatī Ānanda rājadhānī dasahi saddehi avivittā ahosi divā c' eva rattī ca, seyyathīdaɱ hatthi-saddena assa-saddena ratha-saddena bheri-saddena mutiŋga-saddena vīṇā-saddena gīta-saddena samma-saddena tālasaddena asnātha-pivatha-khādathāti dasamena saddena.

19. 'Gaccha tvaɱ Ānanda, Kusinārāyaɱ pavisitvā Kosinārakānaɱ Mallānaɱ ārocehi: "Ajja kho Vāseṭṭhā rattiyā pacchime yāme Tathāgatassa parinibbānaɱ bhavissati. Abhikkhamatha Vāseṭṭhā! {abhikkamatha} Vāseṭṭhā! mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha: Amhākañ ca no gāmakkhette Tathāgatassa parinibbānaɱ ahosi, na mayaɱ labhimhā pacchime kāle Tathāgataɱ dassanāyāti."'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paṭissutvā nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya atta-dutiyo Kusinārāyaɱ pāvisi.

20. Tena kho pana samayena Kosinārakā Mallā santhāgāre sannipatitā honti kenacid eva karaṇīyena. Atha kho āyasmā Ānando yena Kosinārakānaɱ Mallānaɱ santhāgāraɱ ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Kosinārakānaɱ Mallānaɱ ārocesi:

'Ajja kho Vāseṭṭhā rattiyā pacchime yāme Tathāgatassa parinibbānaɱ bhavissati. {Abhikkamatha} Vāseṭṭhā! {abhikkamatha} Vāseṭṭhā! mā pacchā {vippaṭisārino} ahuvattha: 'Amhākañ ca no gāmakkhette Tathāgatassa parinibbānaɱ ahosi,

[page 148]

na mayaɱ labhimhā pacchime kāle Tathāgataɱ dassanāyāti.'

21. Idam āyasmato Ānandassa sutvā Mallā ca Mallaputtā ca Malla-suṇisā ca Malla-pajāpatiyo ca aghāvino dummanā ceto-dukkha-samappitā app ekacce kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinna-papātaɱ papatanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti: 'Atikhippam Bhagavā parinibbāyissati, atikhippaɱ Sugato parinibbāyissati, atikhippaɱ cakkhuɱ loke antaradhāyissatīti.'

Atha kho Mallā Malla-puttā ca Malla-suṇisā ca Mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā ceto-dukkha-samappitā yena Upavattanaɱ Mallānaɱ sāla-vanaɱ yen' āyasmā Ānando ten' upasaɱkamiɱsu.

22. Atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi:

'Sace kho ahaɱ Kosinārake Malle ekam-ekaɱ Bhagavantaɱ vandāpessāmi, avandito Bhagavā Kosinārakehi Mallehi bhavissati athāyaɱ ratti vibhāyissati. Yan nūnāhaɱ Kosinārake Malle kula-parivattaso kula-parivattaso ṭhapetvā Bhagavantaɱ vandāpeyyaɱ: "Itthannāmo bhante Mallo saputto sabhariyo sapariso sāmacco Bhagavato pāde sirasā vandatīti."'

Atha kho āyasmā Ānando Kosinārake Malle kula-parivattaso kula-parivattaso ṭhapetvā Bhagavantaɱ vandāpesi: 'Itthannāmo bhante Mallo saputto sabhariyo sapariso sāmacco Bhagavato pāde sirasā vandatīti.'

Atha kho āyasmā Ānando etena upāyena paṭhamen' eva yāmena Kosinārake Malle Bhagavantaɱ vandāpesi.

23. Tena kho pana samayena Subhaddo nāma paribbājako Kusinārāyaɱ paṭivasati. Assosi kho Subhaddo paribbājako: 'Ajj' eva kira rattiyā pacchime yāme samaṇassa Gotamassa parinibbānaɱ bhavissatīti.'

[page 149]

Atha kho Subhaddassa paribbājakassa etad ahosi:

'Sutaɱ kho pana me taɱ paribbājakānaɱ vuddhānaɱ mahallakānaɱ ācariya-pācariyānaɱ bhāsamānānaɱ: "Kadāci karahaci Tathāgatā loke uppajjanti Arahanto Sammā-Sambuddhā" ti. Ajja ca rattiyā pacchime yāme samaṇassa Gotamassa parinibbānaɱ bhavissati. Atthi ca me ayaɱ kaŋkhā-dhammo uppanno, evaɱ pasanno ahaɱ samaṇe Gotame, pahoti me samaṇo Gotamo tathā dhammaɱ desetuɱ yathā ahaɱ imaɱ kaŋkhā-dhammaɱ pajaheyyan' ti.

24. Atha kho Subhaddo paribbājako yena Upavattanaɱ Mallānaɱ sālavanaɱ yen' āyasmā Ānando ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ etad avoca:

'Sutaɱ me taɱ bho Ānanda paribbājakānaɱ vuddhānaɱ mahallakānaɱ ācariya-pācariyānaɱ bhāsamānānaɱ: "Kadāci karahaci Tathāgatā loke uppajjanti Arahanto Sammā-Sambuddhā" ti. Ajja ca rattiyā pacchime yāme samaṇassa Gotamassa parinibbānaɱ bhavissati. Atthi ca me ayaɱ kaŋkhā-dhammo uppanno, evaɱ pasanno ahaɱ samaṇe Gotame, pahoti me samaṇo Gotamo tathā dhammaɱ desetuɱ yathā ahaɱ imaɱ kaŋkhā-dhammaɱ pajaheyyaɱ. Svāhaɱ bho Ānanda labheyyaɱ samaṇaɱ Gotamaɱ dassanāyāti.'

Evaɱ vutte āyasmā Ānando Subhaddaɱ paribbājakaɱ etad avoca: 'Alaɱ āvuso Subhadda, mā Tathāgataɱ viheṭhesi. Kilanto Bhagavā' ti.

Dutiyam pi kho Subhaddo paribbājako ... pe ... Tatiyam pi kho Subhaddo paribbājako āyasmantaɱ Ānandaɱ etad avoca:

'Sutaɱ me taɱ bho Ānanda paribbājakānaɱ vuddhānaɱ mahallakānaɱ ācariya-pācariyānaɱ bhāsamānānaɱ: "Kadāci karahaci Tathāgatā loke uppajjanti Arahanto Sammā-Sambuddhā" ti. Ajja ca rattiyā pacchime yāme samaṇassa Gotamassa parinibbānaɱ bhavissati.

[page 150]

Atthi ca me ayaɱ kaŋkhā-{dhammo} uppanno, evaɱ pasanno ahaɱ samaṇe Gotame, pahoti me samaṇo Gotamo tathā dhammaɱ desetuɱ yathā ahaɱ imaɱ kaŋkhādhammaɱ pajaheyyaɱ. Svāhaɱ bho Ānanda labheyyaɱ samaṇaɱ Gotamaɱ dassanāyāti.'

Tatiyam pi kho āyasmā Ānando Subhaddaɱ paribbājakaɱ etad avoca: 'Alaɱ āvuso Subhadda, mā Tathāgataɱ viheṭhesi. Kilanto Bhagavā' ti.

25. Assosi kho Bhagavā āyasmato Ānandassa Subhaddena paribbājakena saddhiɱ imaɱ kathā-sallāpaɱ. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:

'Alaɱ Ānanda, mā Subhaddaɱ vāresi, labhataɱ Ānanda Subhaddo Tathāgataɱ dassanāya. Yaɱ kiñci maɱ Subhaddo pucchissati, sabban taɱ aññā-pekho 'va pucchissati no vihesā-pekho, yañ c' assāhaɱ puṭṭho vyākarissāmi taɱ khippam eva ājānissatīti.'

Atha kho āyasmā Ānando Subhaddaɱ paribbājakaɱ etad avoca: 'Gacch' āvuso Subhadda, karoti te Bhagavā okāsan' ti.

26. Atha kho Subhaddo paribbājako yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Subhaddo paribbājako Bhagavantaɱ etad avoca:

3 'Ye ' me bho Gotama samaṇa-brāhmaṇā saɱghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhu-sammatā ca bahu-janassa, seyyathīdaɱ Pūraṇo Kassapo, Makkhali Gosālo, Ajita-Kesakambalī, Pakudho Kaccāyano, Sañjayo Belaṭṭhi-putto, Nigaṇṭho Nātha-putto, sabbe te sakāya paṭiññāya abbhaññaɱsu, sabbe 'va na abbhaññaɱsu,

[page 151]

ekacce abbhaññaɱsu ekacce na abbhaññaɱsūti' ?

1 'Alaɱ Subhadda! Tiṭṭhat' etaɱ "Sabbe te sakāya paṭiññāya abbhaññaɱsu, sabbe va na abbhaññaɱsu, udāhu ekacce abbhaññaɱsu ekacce na abbhaññaɱsūti?" Dhammaɱ te Subhadda desessāmi, taɱ suṇāhi, sādhukaɱ manasi-karohi, bhāsissāmīti.'

'Evaɱ bhante' ti kho Subhaddo paribbājako Bhagavato paccassosi, Bhagavā etad avoca:

27. 'Yasmiɱ kho Subhadda dhamma-vinaye Ariyo Aṭṭhaŋgiko Maggo na upalabbhati, samaṇo pi tattha na upalabbhati, dutiyo pi tattha samaṇo na upalabbhati, tatiyo pi tattha samaṇo na upalabbhati, catuttho pi tattha samaṇo na upalabbhati. Yasmiñ ca kho Subhadda dhamma-vinaye Ariyo Aṭṭhaŋgiko Maggo upalabbhati, samaṇo pi tattha upalabbhati, dutiyo pi tattha samaṇo upalabbhati, tatiyo pi tattha samaṇo upalabbhati, catuttho pi tattha samaṇo upalabbhati. Imasmiɱ kho Subhadda dhamma-vinaye Ariyo Aṭṭhaŋgiko Maggo upalabbhati, idh' eva Subhadda samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo.

Suññā parappavādā samaṇehi aññe, ime ca Subhadda bhikkhū sammā vihareyyuɱ, asuñño loko arahantehi assa.

Ekūnatiɱso vayasā Subhadda
Yaɱ pabbajiɱ kiɱ-kusalānuesī.
Vassāni {paññāsa samādhikāni}
Yato ahaɱ pabbajito Subhadda,
Ñāyassa dhammassa padesa-vattī.
Ito bahiddhā samaṇo pi n' atthi,

[page 152]

dutiyo pi samaṇo n' atthi, tatiyo pi samaṇo n' atthi, catuttho pi samaṇo n' atthi. Suññā parappavādā samaṇehi aññe, ime ca Subhadda bhikkhū sammā vihareyyuɱ, asuñño loko arahantehi assāti.'

28. Evaɱ vutte Subhaddo paribbājako Bhagavantaɱ etad avoca: 'Abhikkantaɱ bhante, abhikkantaɱ bhante! Seyyathā pi bhante nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telappajotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evam eva Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhante Bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañ ca bhikkhu-saɱghañ ca.

Labheyyāhaɱ Bhagavato santike pabbajjaɱ, labheyyaɱ upasampadan' ti.

3 'Yo kho Subhadda añña-titthiya-pubbo imasmiɱ dhamma-vinaye ākaŋkhati pabbajjaɱ, ākaŋkhati upasampadaɱ, so cattāro māse parivasati. Catunnaɱ māsānaɱ accayena āraddha-cittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhu-bhāvāya. Api ca m' ettha puggala-vemattatā viditā' ti.

29. 'Sace bhante añña-titthiya-pubbā {imasmiɱ} dhamma-vinaye ākaŋkhantā pabbajjaɱ, ākaŋkhantā upasampadaɱ, cattāro māse parivasanti, catunnaɱ māsānaɱ accayena āraddha-cittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhu-bhāvāya, ahaɱ cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaɱ vassānaɱ accayena āraddha-cittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhu-bhāvāyāti.'

Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'Tena h' Ānanda Subhaddaɱ pabbājethāti.'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi.

30. Atha kho Subhaddo paribbājako āyasmantaɱ Ānandaɱ etad avoca:

'Lābhā vo āvuso Ānanda, suladdhaɱ vo āvuso Ānanda, ye ettha Satthārā sammukhā antevāsābhisekena abhisittā' ti.

[page 153]

Alattha kho Subhaddo paribbājako Bhagavato santike pabbajjaɱ, alattha upasampadaɱ. Acirūpasampanno kho pan' āyasmā Subhaddo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto {viharanto Na} cirass' eva yass' atthāya kulaputtā sammad eva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tad anuttaraɱ brahmacariya-pariyosānaɱ diṭṭhe 'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi: 'Khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyāti' abbhaññāsi.

Aññataro kho pan' āyasmā Subhaddo arahataɱ ahosi.

So Bhagavato pacchimo sakkhi-sāvako ahosīti.

Hiraññavatiya-Bhāṇavāraɱ Niṭṭhitaɱ Pañcamaɱ.

[page 154]

6.1. Atha kho Bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:

'Siyā kho pan' Ānanda tumhākam evam assa: "Atītasatthukaɱ pāvacanaɱ, n' atthi no Satthā" ti. Na kho pan' etaɱ Ānanda evaɱ daṭṭhabbaɱ. Yo vo Ānanda mayā Dhammo ca Vinayo ca desito paññatto, so vo mam' accayena Satthā.

2. 'Yathā kho pan' Ānanda etarahi bhikkhū aññamaññaɱ āvuso-vādena samudācaranti, na vo mam' accayena evaɱ samudācaritabbaɱ. Theratarena Ānanda bhikkhunā navakataro bhikkhu nāmena vā gottena vā āvuso-vādena vā samudācaritabbo, navakatarena bhikkhunā therataro bhikkhu "bhante" ti vā "āyasmā" ti vā samudācaritabbo.

3. 'Ākaŋkhamāno Ānanda saɱgho mam' accayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhantu.

4. 'Channassa Ānanda bhikkhuno mam' accayena brahma-daṇḍo kātabbo' ti.

'Katamo pana bhante brahma-daṇḍo' ti?

'Channo Ānanda bhikkhu yaɱ iccheyya taɱ vadeyya, so bhikkhūhi n' eva vattabbo na ovaditabbo na anusāsitabbo' ti.

5. Atha Bhagavā bhikkhū āmantesi:

'Siyā kho pana bhikkhave eka-bhikkhussa pi kaŋkhā vā vimati vā Buddhe vā dhamme vā saɱghe vā magge vā paṭipadāya vā. Pucchatha bhikkhave. Mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha:

[page 155]

"Sammukhī-bhūto no Satthā ahosi, na mayaɱ sakkhimha Bhagavantaɱ sammukhā paṭipucchitun"' ti.

Evaɱ vutte te bhikkhū tuṇhī ahesuɱ.

Dutiyam pi kho Bhagavā. . . .

Tatiyam pi kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:

'Siyā kho pana bhikkhave eka-bhikkhussa pi kaŋkhā vā vimati vā Buddhe vā dhamme vā saɱghe vā magge vā paṭipadāya vā. Pucchatha bhikkhave. Mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha: "Sammukhī-bhūto no Satthā ahosi, na mayaɱ sakkhimha Bhagavantaɱ sammukhā paṭipucchitun"' ti.

Tatiyam pi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuɱ.

Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:

'Siyā kho pana bhikkhave Satthu-gāravena pi na puccheyyātha. Sahāyako pi bhikkhave sahāyakassa ārocetūti.'

Evaɱ vutte te bhikkhū tuṇhī ahesuɱ.

6. Atha kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:

'Acchariyaɱ bhante abbhutaɱ bhante! Evaɱ pasanno ahaɱ bhante imasmiɱ bhikkhu-saɱghe, n' atthi eka-bhikkhussa pi kaŋkhā vā vimati vā Buddhe vā dhamme vā saɱghe vā magge vā paṭipadāya vā' ti.

'Pasādā kho tvaɱ Ānanda vadesi. {Ñāṇam} eva h' ettha Ānanda Tathāgatassa: "N' atthi imasmiɱ bhikkhusaɱghe, n' atthi eka-bhikkhussa pi kaŋkhā vā vimati vā Buddhe vā dhamme vā saɱghe vā magge vā paṭipadāya vā. Imesaɱ hi Ānanda pañcannaɱ bhikkhu-satānaɱ yo pacchimako bhikkhu so sotāpanno avinipāta-dhammo niyato sambodhi-parāyano' ti.

7. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:

[page 156]

'Handa dāni bhikkhave āmantayāmi vo: "Vayadhammā saɱkhārā, appamādena sampādethāti."

Ayaɱ Tathāgatassa pacchimā vācā.

8. Atha kho Bhagavā paṭhamajjhānaɱ samāpajji. Paṭhamajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyajjhānaɱ samāpajji.

Dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyajjhānaɱ samāpajji.

Tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthajjhānaɱ samāpajji.

Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaɱ samāpajji. {Ākāsānañcāyatana}-samāpattiyā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaɱ samāpajji. Viññāṇañcāyatana-samāpattiyā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaɱ samāpajji. Ākiñcaññāyatana-samāpattiyā vuṭṭhahitvā {n'eva-saññā}-nāsaññāyatanaɱ samāpajji. {N'eva-saññā}-nāsaññāyatana-samāpattiyā vuṭṭhahitvā saññā-vedayita-nirodhaɱ samāpajji.

Atha kho āyasmā Ānando {āyasmantaɱ} Anuruddhaɱ etad avoca:

'Parinibbuto bhante Anuruddha Bhagavā' ti.

'Na āvuso Ānanda Bhagavā parinibbuto, saññā-vedayita-nirodhaɱ samāpanno' ti.

9. Atha kho Bhagavā saññā-vedayita-nirodha-sampattiyā vuṭṭhahitvā {n'eva-saññā}-nāsaññāyatanaɱ samāpajji.

{N'eva-saññā}-nāsaññāyatana-samāpattiyā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaɱ samāpajji. Ākiñcaññāyatana-samāpattiyā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaɱ samāpajji. Viññāṇañcāyatana-samāpattiyā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaɱ samāpajji. Ākāsānañcāyatana-samāpattiyā vuṭṭhahitvā catutthajjhānaɱ samāpajji. Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyajjhānaɱ samāpajji. Tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyajjhānaɱ samāpajji. Dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā paṭhamajjhānaɱ samāpajji. Paṭhamajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyajjhānaɱ samāpajji. Dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyajjhānaɱ samāpajji. Tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthajjhānaɱ samāpajji. Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā Bhagavā parinibbāyi.

10. Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā mahā{bhūmi-cālo} ahosi bhiɱsanako lomahaɱso deva-dundubhiyo ca phaliɱsu.

[page 157]

Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā Brahmā Sahampati imaɱ gāthaɱ abhāsi:

'Sabbe 'va nikkhipissanti bhūtā loke samussayaɱ,
Yathā etādiso Satthā loke appaṭipuggalo
Tathāgato balappatto sambuddho parinibbuto' ti.

Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā Sakko devānam indo imaɱ gāthaɱ abhāsi:

'Aniccā vata saɱkhārā uppāda-vaya-dhammino,
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaɱ vupasamo sukho' ti.

Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā āyasmā Anuruddho imā gāthāyo abhāsi:

'Nāhu assāsa-passāso ṭhita-cittassa tādino.
Anejo santim ārabbha yaɱ kālam akarī munī
Asallīnena cittena vedanaɱ ajjhavāsayi:
Pajjotass' eva nibbānaɱ vimokho cetaso ahūti.'

Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā āyasmā Ānando imaɱ gāthaɱ abhāsi:

'Tadā 'si yaɱ bhiɱsanakaɱ tadā 'si loma-haɱsanaɱ
{Sabbākāra}-varūpete Sambuddhe parinibbute' ti.

Parinibbute Bhagavati tattha ye te bhikkhū avīta-rāgā {app ekacce} bāhā paggayha kandanti, chinna-papātaɱ papatanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti: 'Atikhippaɱ Bhagavā parinibbuto,

[page 158]

atikhippaɱ Sugato parinibbuto, atikhippaɱ cakkhuɱ loke antarahitan' ti.

Ye pana te bhikkhū vīta-rāgā te satā sampajānā adhivāsenti, 'Aniccā saɱkhārā, taɱ kut' ettha labbhā' ti.

11. Atha kho āyasmā Anuruddho bhikkhū āmantesi:

'Alaɱ āvuso mā socittha mā paridevittha. Na nu etaɱ āvuso Bhagavatā paṭigacc' eva akkhātaɱ, sabbeh' eva piyehi manāpehi nānā-bhāvo vinā-bhāvo aññathābhāvo? Taɱ kut' ettha āvuso labbhā? Yan taɱ jātaɱ bhūtaɱ saɱkhataɱ paloka-dhammaɱ {taɱ} vata mā palujjīti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Devatā āvuso ujjhāyantīti.'

2 'Kathaɱ-bhūtā pana bhante āyasmā Anuruddho devatā manasikarotīti?'

'Sant' āvuso Ānanda devatā ākāse paṭhavi-saññiniyo kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapapātaɱ papatanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti: "Atikhippaɱ Bhagavā parinibbuto, atikhippaɱ Sugato parinibbuto, atikhippaɱ cakkhuɱ loke antarahitan" ti.

'Sant' āvuso {Ānando} devatā paṭhaviyā paṭhavi-saññiniyo kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinna-papātaɱ papatanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti: "Atikhippaɱ Bhagavā parinibbuto, atikhippaɱ Sugato parinibbuto, atikhippaɱ cakkhuɱ loke antarahitan" ti.

'Yā pana devatā vīta-rāgā tā satā sampajānā adhivā senti, "Aniccā saɱkhārā, taɱ kut' ettha labbhā"' ti.

12. Atha kho āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Ānando taɱ rattāvasesaɱ dhammiyā kathāya vītināmesuɱ. Atha kho āyasmā Anuruddho āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:

'Gacch' āvuso Ānanda, Kusināraɱ pavisitvā Kosinārakānaɱ Mallānaɱ ārocehi: "Parinibbuto Vāseṭṭhā Bhagavā, yassa dāni kālaɱ maññathāti."'

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānanda āyasmato Anuruddhassa paṭissutvā pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya atta-dutiyo Kusināraɱ pāvisi.

[page 159]

Tena kho pana samayena Kosinārakā Mallā santhāgāre sannipatitā honti ten' eva karaṇīyena. Atha kho āyasmā Ānando yena Kosinārakānaɱ Mallānaɱ santhāgāraɱ ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Kosinārakānaɱ Mallānaɱ ārocesi: 'Parinibbuto Vāseṭṭhā Bhagavā, yassa dāni kālaɱ maññathāti.'

Idam āyasmato Ānandassa sutvā Mallā ca Malla-puttā ca Malla-suṇisā ca Malla-pajāpatiyo ca aghāvino dummanā ceto-dukkha-samappitā app ekacce kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinna-papātam papatanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti: 'Atikhippaɱ Bhagavā parinibbuto, atikhippaɱ Sugato parinibbuto, atikhippaɱ cakkhuɱ loke antarahitan' ti.

13. Atha kho Kosinārakā Mallā purise āṇāpesuɱ: 'Tena hi bhaṇe Kusinārāyaɱ gandha-mālañ ca sabbañ ca tāḷāvacaraɱ sannipātethāti.'

Atha kho Kosinārakā Mallā gandha-mālañ ca sabbañ ca tāḷāvacaraɱ pañca ca dussa-yuga-satāni ādāya yena Upavattanaɱ Mallānaɱ sāla-vanaɱ yena Bhagavato sarīraɱ ten'{upasaɱkamiɱsu}, upasaɱkamitvā Bhagavato sarīraɱ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā pūjentā cela-vitānāni karontā maṇḍala-mālāni paṭiyādentā evaɱ taɱ divasaɱ vītināmesuɱ.

Atha kho Kosinārakānaɱ Mallānaɱ etad ahosi: "Ativikālo kho ajja Bhagavato sarīraɱ jhāpetuɱ. Sve dāni mayaɱ Bhagavato sarīraɱ jhāpessāmāti.' Atha kho Kosinārakā Mallā Bhagavato sarīraɱ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā pūjentā cela-vitānāni karontā maṇḍala-mālāni paṭiyādentā dutiyam pi divasaɱ vītināmesuɱ, tatiyam pi divasaɱ vītināmesuɱ, catuttham pi divasaɱ vītināmesuɱ, pañcamam pi divasaɱ vītināmesuɱ, chaṭṭham pi divasaɱ vītināmesuɱ.

14. Atha kho sattamaɱ divasaɱ Kosinārakānaɱ Mallānaɱ etad ahosi:

[page 160]

'Mayaɱ Bhagavato sarīraɱ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā {mānentā} pūjentā, dakkhiṇena dakkhiṇaɱ nagarassa haritvā bāhirena bāhiraɱ dakkhiṇato nagarassa Bhagavato sarīraɱ jhāpessāmāti.'

Tena kho pana samayena aṭṭha Malla-pāmokkhā sīsaɱ nahātā ahatāni vatthāni nivatthā: 'Mayaɱ Bhagavato sarīraɱ uccāressāmāti,' na sakkonti uccāretuɱ.

Atha kho Kosinārakā Mallā āyasmantaɱ Anuruddhaɱ etad avocum: 'Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena 'me aṭṭha Malla-pāmokkhā sīsaɱ nahātā ahatāni vatthāni nivatthā, "Mayaɱ Bhagavato sarīraɱ uccāressāmāti," na sakkonti uccāretun'? ti.

'Aññathā kho Vāseṭṭhā tumhākaɱ adhippāyo, aññathā devatānaɱ adhippāyo' ti.

15. 'Kathaɱ pana bhante devatānaɱ adhippāyo'? ti.

'Tumhākaɱ kho Vāseṭṭhā adhippāyo: "Mayaɱ Bhagavato sarīraɱ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā pūjentā, dakkhiṇena dakkhiṇaɱ nagarassa haritvā, bāhirena bāhiraɱ dakkhiṇato nagarassa Bhagavato sarīraɱ jhāpessāmāti." Devatānaɱ kho Vāseṭṭhā adhippāyo: "Mayaɱ Bhagavato sarīraɱ dibbehi naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā pūjentā, uttarena uttaraɱ nagarassa haritvā, uttarena dvārena nagaraɱ pavesetvā, majjhena majjhaɱ nagarassa haritvā, puratthimena dvārena nikkhamitvā puratthimato nagarassa Makuṭa-bandhanaɱ nāma Mallānaɱ cetiyaɱ, ettha Bhagavato sarīraɱ jhāpessāmāti."'

'Yathā bhante devatānaɱ adhippāyo, tathā hotūti.'

16. Tena kho pana samayena Kusinārā yāva sandhisamala-saŋkaṭīrā jannu-mattena odhinā mandāravapupphehi santhatā hoti. Atha kho devatā ca Kosinārakā ca Mallā Bhagavato sarīraɱ dibbehi ca mānusakehi ca naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā pūjentā,

[page 161]

uttarena uttaraɱ nagarassa haritvā, uttarena dvārena nagaraɱ pavesetvā, majjhena majjhaɱ nagarassa haritvā, puratthimena dvārena nikkhamitvā -- puratthimato nagarassa Makuṭa-bandhanaɱ nāma Mallānaɱ cetiyaɱ -- ettha Bhagavato sarīraɱ nikkhipiɱsu.

17. Atha kho Kosinārakā Mallā āyasmantaɱ Ānandaɱ etad avocum: 'Kathaɱ mayaɱ bhante Ānanda Tathāgatassa sarīre paṭipajjāmāti?'

'Yathā kho Vāseṭṭhā rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti, evaɱ Tathāgatassa sarīre paṭipajjitabban' ti.

'Kathaɱ pana bhante Ānanda rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjantīti?'

'Rañño Vāseṭṭhā cakkavattissa sarīraɱ ahatena vatthena veṭhenti, ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhenti, vihatena kappāsena veṭhetvā ahatena vatthena veṭhenti, etena upāyena pañcahi yuga-satehi rañño cakkavattissa sarīraɱ veṭhetvā ayasāya tela-doṇiyā pakkhipitvā, aññissā ayasāya doṇiyā paṭikujjitvā, sabbagandhānaɱ citakaɱ karitvā rañño cakkavattissa sarīraɱ jhāpenti, cātummahāpathe rañño cakkavattissa thūpaɱ karonti. Evaɱ kho Vāseṭṭhā rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti.

'Yathā kho Vāseṭṭhā rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti, evaɱ Tathāgatassa sarīre paṭipajjitabbaɱ.

Cātummahāpathe Tathāgatassa thūpo kātabbo. Tattha ye mālaɱ vā gandhaɱ vā vaṇṇakaɱ vā āropessanti, abhivādessanti vā, cittaɱ vā pasādessanti, tesaɱ taɱ bhavissati dīgharattaɱ hitāya sukhāyāti.'

18. Atha kho Kosinārakā Mallā purise āṇāpesuɱ, 'Tena hi bhaṇe Mallānaɱ vihataɱ kappāsaɱ sannipātethāti.'

Atha kho Kosinārakā Mallā Bhagavato sarīraɱ ahatena vatthena veṭhesuɱ, ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhesuɱ, vihatena kappāsena veṭhetvā ahatena vatthena veṭhesuɱ,

[page 162]

etena upāyena pañcahi yuga-satehi Bhagavato sarīraɱ veṭhetvā ayasāya tela-doṇiyā pakkhipitvā aññissā ayasāya doṇiyā paṭikujjitvā sabba-gandhānaɱ citakaɱ karitvā Bhagavato sarīraɱ citakaɱ āropesuɱ.

19. Tena kho pana samayena āyasmā Mahā-Kassapo Pāvāya Kusināraɱ addhāna-magga-paṭipanno hoti mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ pañcamattehi bhikkhu-satehi.

Atha kho āyasmā Mahā-Kassapo maggā okkamma aññatarasmiɱ rukkhamūle nisīdi.

Tena kho pana {samayena} aññataro ājīvako Kusinārāya mandārava-pupphaɱ gahetvā Pāvaɱ addhāna-maggapaṭipanno hoti.

Addasā kho āyasmā Mahā-Kassapo ājīvakaɱ dūrato 'va āgacchantaɱ. Disvā tam ājīvakaɱ etad avoca: 'Ap' āvuso amhākaɱ Satthāraɱ jānāsīti.'

'Āma āvuso jānāmi. Ajja sattāha-parinibbuto samaṇo Gotamo. Tato me idaɱ mandārava-pupphaɱ gahitan' ti.

Tattha ye te bhikkhū avīta-rāgā app ekacce bāhā paggayha kandanti, chinna-papātaɱ papatanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti: 'Atikhippaɱ Bhagavā parinibbuto, atikhippaɱ Sugato parinibbuto, atikhippam cakkhuɱ loke antarahitan' ti.

Ye pana te bhikkhū vīta-rāgā, te satā sampajānā adhivāsenti: 'Aniccā saɱkhārā, taɱ kut' ettha labbhā?' ti.

20. Tena kho pana samayena Subhaddo nāma buḍḍhapabbajito tassaɱ parisāyaɱ nisinno hoti. Atha kho Subhaddo buḍḍha-pabbajito te bhikkhū etad avoca:

'Alaɱ āvuso mā socittha mā paridevittha. Sumuttā mayaɱ tena mahā-samaṇena. {Upaddutā} ca homa "Idaɱ vo kappati, idaɱ vo na kappatīti," idāni pana mayaɱ yaɱ icchissāma taɱ karissāma, yaɱ na icchissāma taɱ na karissāmāti.'

Atha kho āyasmā Mahā-Kassapo bhikkhū āmantesi:

'Alaɱ āvuso mā socittha mā paridevittha. Nanu etaɱ āvuso Bhagavatā paṭigacc' eva akkhātaɱ:

[page 163]

"Sabbeh' eva piyehi manāpehi nānā-bhāvo vinā-bhāvo {aññathā}bhāvo, taɱ kut' ettha āvuso labbhā? yan taɱ jātaɱ bhūtaɱ saɱkhataɱ paloka-dhammaɱ, taɱ vata mā palujjīti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjatīti."'

21. Tena kho pana samayena cattāro Malla-pāmokkhā sīsaɱ nahātā ahatāni vatthāni nivatthā: 'Mayaɱ Bhagavato citakaɱ ālimpessāmāti' na sakkonti ālimpetuɱ.

Atha kho Kosinārakā Mallā āyasmantaɱ Anuruddhaɱ etad avocuɱ:

'Ko nu kho bhante Anuruddha hetu ko paccayo yena 'me cattāro Malla-pāmokkhā sīsaɱ nahātā ahatāni {vatthāni} nivatthā 'Mayaɱ Bhagavato citakaɱ ālimpessāmāti' na sakkonti ālimpetun?' ti.

'Aññathā kho Vāseṭṭhā devatānaɱ adhippāyo' ti.

'Kathaɱ pana bhante devatānaɱ adhippāyo'? ti.

'Devatānaɱ kho Vāseṭṭhā adhippāyo: "Ayaɱ āyasmā Mahā-Kassapo Pāvāya Kusināraɱ addhāna-magga-paṭipanno mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ pañcamattehi bhikkhu-satehi, na tāva Bhagavato citako pajjalissati yāv' āyasmā Mahā-Kassapo Bhagavato pāde sirasā na vandissatīti."'

'Yathā bhante devatānaɱ adhippāyo tathā hotūti.'

22. Atha kho āyasmā Mahā-Kassapo yena {Kusinārā} Makuṭa-bandhanaɱ Mallānaɱ cetiyaɱ yena Bhagavato citako ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā ekaɱsaɱ cīvaraɱ katvā {añjaliɱ} paṇāmetvā tikkhattuɱ citakaɱ padakkhiṇaɱ katvā, pādato vivaritvā Bhagavato pāde sirasā vandi.

Tāni pi kho pañca bhikkhu-satāni ekaɱsaɱ cīvaraɱ katvā añjalim paṇāmetvā tikkhattuɱ citakaɱ padakkhiṇaɱ katvā Bhagavato pāde sirasā vandiɱsu.

[page 164]

Vandite ca pan' āyasmatā Mahā-Kassapena tehi ca pañcahi bhikkhu-satehi, sayam eva Bhagavato citako pajjali.

23. Jhāyamānassa pana Bhagavato sarīrassa, yaɱ ahosi chavīti vā camman ti vā maɱsan ti vā nahārūti vā lasikā ti vā tassa n' eva chārikā paññāyittha na masi, sarīrān' eva avasissiɱsu.

Seyyathā pi nāma sappissa vā telassa vā jhāyamānassa n' eva chārikā paññāyati na masi, evam eva Bhagavato sarīrassa jhāyamānassa yaɱ ahosi chavīti vā camman ti vā maɱsan ti vā nahārūti vā lasikā ti vā tassa n' eva chārikā paññāyittha na masi, sarīrān' eva avasissiɱsu.

Tesañ ca pañcannaɱ dussa-yuga-satānaɱ dve va dussāni ḍayhiɱsu yañ ca sabba-abbhantarimaɱ yañ ca bāhiraɱ.

Daḍḍhe kho pana Bhagavato sarīre antalikkhā udakadhārā pātu bhavitvā Bhagavato citakaɱ nibbāpesi,udakasālato pi abbhunnamitvā Bhagavato citakaɱ nibbāpesi.

Kosinārakā pi Mallā sabba-gandhodakena Bhagavato citakaɱ nibbāpesuɱ.

Atha kho Kosinārakā Mallā Bhagavato sarīrāni sattāhaɱ santhāgāre satti-pañjaraɱ karitvā dhanu-pākāraɱ parikkhipitvā naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkariɱsu parikariɱsu mānesuɱ pūjesuɱ.

24. Assosi kho Rājā Māgadho Ajāta-sattu Vedehi-putto: 'Bhagavā kira Kusinārāyaɱ parinibbuto' ti.

Atha kho Rājā Māgadho Ajāta-sattu Vedehi-putto Kosinārakānaɱ Mallānaɱ dūtaɱ pāhesi: 'Bhagavā pi khattiyo {aham} pi khattiyo. Aham pi arahāmi Bhagavato sarīrānaɱ bhāgaɱ, aham pi Bhagavato sarīrānaɱ thūpañ ca mahañ ca karissāmīti.'

Assosuɱ kho Vesālikā Licchavī: 'Bhagavā kira Kusinārāyaɱ parinibbuto' ti. Atha kho Vesālikā Licchavī Kosinārakānaɱ Mallānaɱ dūtaɱ pāhesuɱ: 'Bhagavā pi khattiyo mayam pi khattiyā. Mayam pi arahāma Bhagavato sarīrānaɱ bhāgaɱ,

[page 165]

mayam pi Bhagavato sarīrānaɱ thūpañ ca mahañ ca karissāmāti.'

Assosuɱ kho Kāpilavatthavā Sakyā: 'Bhagavā kira Kusinārāyaɱ {parinibbuto}' ti. Atha kho Kāpilavatthavā Sakyā Kosinārakānaɱ Mallānaɱ dūtaɱ pāhesuɱ: 'Bhagavā amhākaɱ ñāti-seṭṭho. Mayam pi arahāma Bhagavato sarīrānaɱ bhāgaɱ, mayam pi Bhagavato sarīrānaɱ thūpañ ca mahañ ca karissāmāti.'

Assosuɱ kho Allakappakā Bulayo: 'Bhagavā {kira} Kusinārāyaɱ parinibbuto' ti. Atha kho Allakappakā Bulayo Kosinārakānaɱ Mallānaɱ dūtaɱ pahesuɱ: 'Bhagavā pi khattiyo mayam pi khattiyā. Mayam pi arahāma Bhagavato sarīrānaɱ bhāgaɱ, mayam pi Bhagavato sarīrānaɱ thūpañ ca mahañ ca karissāmāti.'

Assosuɱ kho Rāmagāmakā Koliyā: 'Bhagavā kira Kusinārāyaɱ parinibbuto' ti. Atha kho Rāmagāmakā Koliyā Kosinārakānaɱ Mallānaɱ dūtaɱ pāhesuɱ: 'Bhagavā pi khāttiyo mayam pi khattiyā. Mayam pi arahāma Bhagavato sarīrānaɱ bhāgaɱ, mayam pi Bhagavato sarīrānaɱ thūpañ ca mahañ ca karissāmāti.'

Assosi kho Veṭhadīpako brāhmaṇo: 'Bhagavā kira Kusinārāyaɱ parinibbuto' ti. Atha kho Veṭhadīpako brāhmaṇo Kosinārakānaɱ Mallānaɱ dūtaɱ pāhesi: 'Bhagavā pi khattiyo, aham asmi brāhmaṇo. Aham pi arahāmi Bhagavato sarīrānaɱ bhāgaɱ, aham pi Bhagavato sarīrānaɱ thūpañ ca mahañ ca karissāmīti.'

Assosuɱ kho Pāveyyakā Mallā: 'Bhagavā kira Kusinā{rāyaɱ} parinibbuto' ti. Atha kho Pāveyyakā Mallā Kosinārakānaɱ Mallānaɱ dūtam pahesuɱ: 'Bhagavā pi khattiyo mayam pi khattiyā. Mayam pi arahāma Bhagavato sarīrānaɱ bhāgaɱ, mayam pi Bhagavato sarīrānaɱ thūpañ ca mahañ ca karissāmāti.'

25. Evaɱ vutte Kosinārakā Mallā te saɱghe gaṇe etad avocuɱ:

[page 166]

'Bhagavā amhākaɱ gāma-kkhette parinibbuto. Na mayaɱ dassāma Bhagavato sarīrānaɱ bhāgan' ti.

Evaɱ vutte Doṇo brāhmaṇo te saɱghe gaṇe etad avoca:

Suṇantu bhonto mama eka-vākyaɱ.
Amhākaɱ Buddho ahu khanti-vādo.
Na hi sādhu yaɱ uttama-puggalassa
Sarīra-bhaŋge siya sampahāro.
Sabbe {va} bhonto sahitā samaggā
Sammodamānā karom' aṭṭha bhāge,
Vitthārikā hontu disāsu thūpā
Bahujjano cakkhumato pasanno' ti.

'Tena hi brāhmaṇa tvaɱ yeva Bhagavato sarīrāni aṭṭhadhā samaɱ suvibhattaɱ vibhajāhīti.'

'Evaɱ bho' ti kho Doṇo brāhmaṇo tesaɱ saɱghānaɱ gaṇānaɱ paṭissutvā Bhagavato sarīrāni aṭṭhadhā samaɱ suvibhattaɱ vibhajitvā te saɱghe gaṇe etad avoca:

'Imaɱ me bhonto kumbhaɱ dadantu, aham pi kumbhassa thūpañ ca mahañ ca karissāmīti.'

Adaɱsu kho te Doṇassa brāhmaṇassa kumbhaɱ.

26. Assosuɱ kho Pipphalivaniyā Moriyā: 'Bhagavā kira Kusinārāyaɱ parinibbuto' ti. Atha kho Pipphalivaniyā Moriyā Kosinārakānaɱ Mallānaɱ dūtaɱ pāhesuɱ: 'Bhagavā pi khattiyo mayam pi khattiyā. Mayam pi arahāma Bhagavato sarīrānaɱ {bhāgaɱ}, mayam pi Bhagavato sarīrānaɱ thūpañ ca mahañ ca karissāmāti.'

'N' atthi Bhagavato {sarīrānaɱ} bhāgo, vibhattāni Bhagavato sarīrāni, ito aŋgāraɱ harathāti.' Te tato {aŋgāraɱ} hariɱsu.

27. Atha kho Rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto Rājagahe Bhagavato sarīrānaɱ thūpañ ca {mahañ} ca akāsi.

[page 167]

Vesālikā pi Licchavī Vesāliyaɱ Bhagavato sarīrānaɱ thūpañ ca mahañ ca akaɱsu.

Kāpilavatthavā pi Sakyā kapila-vatthusmiɱ Bhagavato sarīrānaɱ thūpañ ca mahañ ca akaɱsu.

Allakappakā pi Bulayo {Allakappe} Bhagavato sarīrānaɱ thūpañ ca mahañ ca akaɱsu.

Rāmagāmakā pi Koliyā Rāmagāme Bhagavato sarīrānaɱ thūpañ ca mahañ ca akaɱsu.

Veṭhadīpako pi brāhmaṇo Veṭhadīpe Bhagavato sarīrānaɱ thūpañ ca mahañ ca akāsi.

Pāveyyakā pi Mallā Pāvāyaɱ Bhagavato sarīrānaɱ thūpañ ca mahañ ca akaɱsu.

Kosinārakā pi Mallā Kusinārāyaɱ Bhagavato sarīrānaɱ thūpañ ca mahañ ca akaɱsu.

Doṇo pi brāhmaṇo kumbhassa thūpañ ca mahañ ca akāsi.

Pipphalivaniyā pi Moriyā Pipphalivane aŋgārānaɱ thūpañ ca mahañ ca akaɱsu.

Iti aṭṭh' assa sarīra-thūpā navamo kumbha-thūpo dasamo aŋgāra-thūpo.

Evam etaɱ bhūta-pubban ti.

28. Aṭṭha-doṇaɱ cakkhumato sarīraɱ, satta-doṇaɱ {Jambudīpe} mahenti, Ekañ ca doṇaɱ purisa-varuttamassa Rāmagāme nāgarājā mahenti.

Ekā pi dāṭhā Tidivehi pūjitā, ekā pana Gandhāra-pure mahīyati,

Kāliŋga-rañño vijite pun' ekaɱ, ekaɱ puna nāga-rājā mahenti.

Tass' eva tejena ayaɱ vasundharā āyāga-seṭṭhehi mahī alaɱkatā.

Evam imaɱ cakkhumato sarīraɱ susakkataɱ sakkatasakkatehi.

[page 168]

Devinda-nāginda-narinda-pūjito manussa-seṭṭhehi tath'

eva pūjito Taɱ vandatha pañjalikā bhavitvā, Buddho have kappasatehi dullabho ti.]

Mahā-Parinibbāna-Suttantaɱ Niṭṭhitaɱ.

[page 169]

 


 

XVII. Mahā-Sudassana Suttanta

1.1. Evam me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kusinārāyaɱ viharati Upavattane Mallānaɱ sāla-vane antarena yamaka-sālānaɱ parinibbāna-samaye.

2. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando {Bhagavantaɱ} etad avoca:

'Mā bhante Bhagavā imasmiɱ kuḍḍa-nagarake ujjaŋgala-nagarake sākha-nagarake parinibbāyi. Santi bhante aññāni mahā-nagarāni seyyathīdaɱ Campā Rājagahaɱ Sāvatthi Sāketaɱ Kosambi Bārāṇasi, ettha Bhagavā parinibbāyatu. Ettha bahū khattiyamahāsālā brāhmaṇa-mahāsālā, gahapati-mahāsālā Tathāgate abhippasannā, te Tathāgatassa {sarīra}-pūjaɱ karis{santīti.}

3. 'Mā h' evaɱ Ānanda avaca "kuḍḍa-nagarakaɱ ujjaŋgala-nagarakaɱ sākha-nagarakan ti." Bhūta-pubbaɱ Ānanda rājā Mahā-sudassano nāma ahosi khattiyo muddhāvasitto cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto.

[page 170]

Rañño Ānanda Mahā-sudassanassa ayaɱ Kusinārā Kusāvatī nāma rājadhāni ahosi. Sā kho Ānanda Kusāvatī pacchimena ca puratthimena ca dvādasayojanāni ahosi āyāmena, uttarena ca dakkhiṇena ca satta-yojanāni vitthārena. Kusāvatī Ānanda rājadhāni iddhā c' eva ahosi phītā ca bahu-janā ca ākiṇṇa-manussā ca subhikkhā ca. Seyyathā pi Ānanda devānaɱ Āḷakamandā nāma rājadhāni iddhā c' eva phītā ca bahu-janā ca ākiṇṇa-yakkhā ca subhikkhā ca, evam eva kho Ānanda Kusāvatī rājadhāni iddhā c' eva ahosi phītā ca bahu-janā ca ākiṇṇa-manussā ca subhikkhā ca. Kusāvatī Ānanda rājadhāni dasahi saddehi avivittā ahosi divā c' eva rattī ca, seyyathīdaɱ hatthi-saddena assa-saddena rathasaddena bheri-saddena mutiŋga-saddena vīṇā-saddena gīta-saddena samma-saddena tāḷa-saddena "asnātha pivatha khādathāti" dasamena saddena.

4. 'Kusāvatī Ānanda rājadhāni sattahi pākārehi parikkhittā ahosi. Tattha eko pākāro sovaṇṇamayo, eko rūpimayo, eko veḷuriyamayo, eko phalikamayo, eko lohitaŋkamayo, eko masāragallamayo, eko sabbaratanamayo.

5. 'Kusāvatiyā Ānanda rājadhāniyā catunnaɱ vaṇṇānaɱ dvārāni ahesuɱ. Ekaɱ dvāraɱ sovaṇṇamayaɱ, ekaɱ rūpimayaɱ, ekaɱ veḷuriya-mayam, ekaɱ phalikamayaɱ.

[page 171]

Ekam-ekasmiɱ dvāre satta esikā nikhātā ahesuɱ ti-porisaŋgā catu-porisā ubbedhena. Ekā esikā sovaṇṇamayā, ekā rūpimayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaŋkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratana mayā.

6. 'Kusāvatī Ānanda rājadhāni sattahi tāla-pantīhi parikkhittā ahosi. Ekā tāla-panti sovaṇṇamayā ekā rūpimayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaŋkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā.

Sovaṇṇamayassa tālassa sovaṇṇamayo khandho ahosi, {rūpimayāni} pattāni ca phalāni ca. Rūpimayassa tālassa rūpimayo khandho ahosi sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca. Veḷuriyamayassa tālassa veḷuriyamayo khandho ahosi phalikamayāni pattāni ca phalāni ca.

Phalikamayassa tālassa phalikamayo khandho ahosi veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Lohitaŋkamayassa tālassa lohitaŋkamayo khandho ahosi masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca. Masāragallamayassa tālassa masāragallamayo khandho ahosi lohitaŋkamayāni pattāni ca phalāni ca. Sabbaratanamayassa tālassa sabbaratanamayo khandho ahosi sabbaratana-mayāni pattāni ca phalāni ca.

Tāsaɱ kho pan' Ānanda tāla-pantīnaɱ vāteritānaɱ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca. Seyyathā pi Ānanda pañcaŋgikassa turiyassa suvinītassa suppaṭipatālitassa kusalehi samannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca,

[page 172]

evam eva kho Ānanda tāsaɱ tāla-pantīnaɱ vāteritānaɱ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho pan' Ānanda tena samayena Kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuɱ {soṇḍā} pipāsā, te tāsaɱ tāla-pantīnaɱ vāteritānaɱ saddena paricāresuɱ.

7. 'Rājā Ānanda Mahā-sudassano sattahi ratanehi samannāgato ahosi catūhi ca iddhīhi. Katamehi sattahi?

Idh' Ānanda rañño Mahā-sudassanassa tadahu 'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa uposathikassa upari-pāsādavara-gatassa dibbaɱ cakka-ratanaɱ pātur ahosi sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbākāra-paripūraɱ.

Disvā {rañño} Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Sutaɱ kho pana m' etaɱ: 'Yassa rañño khattiyassa muddhāvasittassa tadahu 'posathe paṇṇarase sīsaɱ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaɱ {cakka-ratanaɱ} pātu bhavati sahassāraɱ sanemikaɱ sanābhikaɱ sabbākāra-paripūraɱ, so hoti rājā cakkavattīti.

Assaɱ nu kho ahaɱ rājā cakkavattīti."

8. 'Atha kho Ānanda rājā Mahā-sudassano uṭṭhāy' āsanā, ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā, vāmena hatthena bhiŋkāraɱ gahetvā, dakkhiṇena hatthena cakkaratanaɱ abbhukkiri: "Pavattatu bhavaɱ cakkaratanaɱ, abhivijinātu bhavaɱ cakka-ratanan ti." Atha kho taɱ Ānanda cakka-ratanaɱ puratthimaɱ disaɱ pavatti, anvad eva rājā Mahā-sudassano saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ kho pan' Ānanda padese cakka-ratanaɱ patiṭṭhāsi,

[page 173]

tattha rājā Mahā-sudassano vāsaɱ upagacchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya.

9. 'Ye kho pan' Ānanda puratthimāya disāya paṭirājāno te rājānaɱ Mahā-sudassanaɱ upasaɱkamitvā evam āhaɱsu:

"'Ehi kho Mahārāja, sāgataɱ Mahārāja, sakan te Mahārāja, anusāsa Mahārājāti."

'Rājā Mahā-sudassano evam āha: "Pāṇo na hantabbo.

Adinnaɱ n' ādātabbaɱ. Kāmesu micchā na caritabbā.

Musā na bhāsitabbā. Majjaɱ na pātabbaɱ. Yathabhuttañ ca bhuñjathāti."

'Ye kho pan' Ānanda puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño Mahā-sudassanassa anuyuttā ahesuɱ.

10. 'Atha kho taɱ Ānanda cakka-ratanaɱ puratthimaɱ samuddaɱ ajjhogahetvā paccuttaritvā dakkhiṇaɱ disaɱ pavatti ... pe ... dakkhiṇaɱ samuddaɱ ajjhogahetvā paccuttaritvā pacchimaɱ disaɱ pavatti ... pe ... pacchimaɱ samuddaɱ ajjhogahetvā paccuttaritvā uttaraɱ disaɱ pavatti, anvad eva rājā Mahā-sudassano saddhiɱ caturaŋginiyā senāya. Yasmiɱ kho pan' Ānanda padese cakka-ratanaɱ paṭiṭṭhāsi, tattha rājā Mahāsudassano vāsaɱ upagacchi saddhiɱ caturaŋginiyā senāya.

'Ye kho pan' Ānanda uttarāya disāya paṭirājāno, te rājānaɱ Mahā-sudassanaɱ upasaɱkamitvā evam āhaɱsu:

"'Ehi kho Mahārāja, sāgataɱ Mahārāja, sakan te Mahārāja, anusāsa Mahārājāti."

'Rājā Mahā-sudassano eva āha: "Pāṇo na hantabbo.

Adinnaɱ n' ādātabbaɱ. Kāmesu micchā na caritabbā.

[page 174]

Musā na bhāsitabbā. Majjaɱ na pātabbaɱ. Yathābhuttañ ca {bhuñjathāti}."

'Ye kho pan' Ānanda uttarāya disāya paṭirājāno, te rañño Mahā-sudassanassa anuyuttā ahesuɱ.

11. 'Atha kho taɱ Ānanda cakka-ratanaɱ samuddapariyantaɱ paṭhaviɱ abhivijinitvā Kusāvatiɱ {rājadhāniɱ} paccāgantvā rañño Mahā-sudassanassa antepura-dvāre attha-karaṇa-pamukhe akkhāhataɱ maññe aṭṭhāsi rañño Mahā-sudassanassa ante-puraɱ upasobhayamānaɱ.

{Rañño} Ānanda Mahā-sudassanassa evarūpaɱ cakkaratanaɱ pātur ahosi.

12. 'Puna ca paraɱ Ānanda rañño Mahā-sudassanassa hatthi-ratanaɱ pātur ahosi, sabba-seto sattappatiṭṭho iddhimā vehāsaɱ-gamo Uposatho nāma nāga-rājā. Disvā rañño Mahā-sudassanassa cittaɱ pasīdi: "Bhaddakaɱ vata bho hatthi-yānaɱ sace damathaɱ upeyyāti." Atha kho tam Ānanda hatthi-ratanaɱ seyyathā pi nāma bhaddo hatthājānīyo dīgha-rattaɱ suparidanto evam evaɱ damathaɱ upagacchi. Bhūta-pubbaɱ Ānanda rājā Mahā-sudassano tam eva hatthi-ratanaɱ {vīmaɱsamāno} pubbaṇha-samayaɱ abhirūhitvā samudda-pariyantaɱ paṭhaviɱ anusaɱsāyitvā Kusāvatiɱ rājadhāniɱ paccāgantvā pātarāsaɱ akāsi. Rañño Ānanda Mahā-sudassanassa evarūpaɱ hatthi-ratanaɱ pātur ahosi.

13. 'Puna ca paraɱ Ānanda rañño Mahā-sudassanassa assa-ratanaɱ pātur ahosi, sabba-seto kāka-sīso muñjakeso iddhimā vehāsaɱ-gamo Valāhako nāma assa-rājā. Disvā rañño Mahā-sudassanassa cittaɱ pasīdi: "Bhaddakaɱ vata bho assa-yānaɱ sace damathaɱ upeyyāti." Atha kho taɱ Ānanda assa-ratanaɱ seyyathā pi nāma bhaddo assājānīyo dīgha-rattaɱ suparidanto evam evaɱ damathaɱ upagacchi.

[page 175]

Bhūta-pubbaɱ Ānanda rājā Mahāsudassano tam eva assa-ratanaɱ {vīmaɱsamāno} pubbaṇhasamayaɱ abhirūhitvā samudda-pariyantaɱ paṭhaviɱ anusāyitvā Kusāvatiɱ rājadhāniɱ paccāgantvā pātarāsam akāsi. Rañño Ānanda Mahā-sudassanassa evarūpaɱ assa-ratanaɱ pātur ahosi.

14. 'Puna ca paraɱ Ānanda rañño Mahā-sudassanassa maṇi-ratanaɱ pātur ahosi. So ahosi maṇi-veḷuriyo subho jātimā {aṭṭhaɱso} suparikamma-kato accho vippasanno sabbākāra-sampanno. Tassa kho pan' Ānanda maṇi-ratanassa ābhā samantā yojanaɱ phuṭā ahosi.

Bhūta-pubbaɱ Ānanda rājā Mahā-sudassano tam eva maṇi-ratanaɱ {vīmaɱsamāno} caturaŋgini-senaɱ sannayhitvā maṇi-dhajaggaɱ āropetvā rattandhakāratimisāyaɱ pāyāti. Ye kho pan' Ānanda samantā gāmā ahesuɱ, te ten' obhāsena kammante payojesuɱ "Divā te" maññamānā. Rañño Ānanda Mahā-sudassanassa {evarūpaɱ} maṇi-ratanaɱ pātur ahosi.

15. 'Puna ca paraɱ Ānanda rañño Mahā-Sudassanassa itthi-ratanaɱ pātur ahosi, abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇa-pokkharatāya samannāgatā, {nātidīghā} nātirassā nātikisā {nātithūlā} nātikāḷī nāccodātā, atikkantā mānusaɱ vaṇṇaɱ appattā dibbaɱ vaṇṇaɱ.

Tassa kho pan' Ānanda itthi-ratanassa evarūpo kāyasamphasso hoti, seyyathā pi nāma tūla-picuno vā kappāsapicuno vā. Tassa kho pan' Ānanda itthi-ratanassa sīte uṇhāni gattāni honti, uṇhe sītāni. Tassa kho pan' Ānanda itthi-ratanassa kāyato candana-gandho vāyati, mukhato uppala-gandho. Taɱ kho pan' Ānanda itthiratanaɱ rañño Mahā-Sudassanassa pubbuṭṭhāyinī ahosi pacchā-nipātinī kiɱkāra-paṭissāvinī manāpa-cārinī piyavādinī.

[page 176]

Taɱ kho pan' Ānanda itthi-ratanaɱ rājānaɱ Mahā-sudassanaɱ manasā pi no {aticāri}, kuto pana kāyena. Rañño Ānanda Mahā-sudassanassa evarūpaɱ itthi-ratanaɱ pātur ahosi.

16. 'Puna ca paraɱ Ānanda rañño Mahā-sudassanassa gahapati-ratanaɱ pātur ahosi. Tassa kamma-vipākajaɱ dibba-cakkhuɱ pātur ahosi yena nidhiɱ passati sassāmikam pi assāmikam pi. So rājānaɱ Mahā-sudassanaɱ upasaɱkamitvā evam āha: "Appossukko tvaɱ deva hohi, ahaɱ te dhanena dhana-karaṇīyaɱ karissāmīti."

'Bhūta-pubbaɱ Ānanda rājā Mahā-sudassano tam eva gahapati-ratanaɱ {vīmaɱsamāno} nāvaɱ abhirūhitvā majjhe Gaŋgāya nadiyā sotaɱ ogāhetvā gahapatiratanaɱ etad avoca:

"'Attho me gahapati hirañña-suvaṇṇenāti."

"'Tena hi mahā-rāja ekaɱ va tīraɱ nāvā upetūti."

"'Idh' eva me gahapati attho hirañña-suvaṇṇenāti."

'Atha kho taɱ Ānanda gahapati-ratanaɱ ubhohi hatthehi udakaɱ omasitvā pūraɱ hirañña-suvaṇṇassa kumbhiɱ uddharitvā rājānaɱ Mahā-sudassanaɱ etad avoca: "Alam ettāvatā mahā-rāja, katam ettāvatā mahā-rājāti?"

'Rājā Mahā-sudassano evam āha: "Alam ettāvatā gahapati, katam ettāvatā gahapati, pūjitam ettāvatā gahapatīti."

[page 177]

'Rañño Ānanda Mahā-sudassanassa evarūpaɱ gahapatiratanaɱ pātur ahosi.

17. 'Puna ca paraɱ Ānanda rañño Mahā-sudassanassa pariṇāyaka-ratanaɱ pātur ahosi, paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo rājānaɱ Mahā-sudassanaɱ upayāpetabbaɱ upayāpetuɱ apayāpetabbaɱ apayāpetuɱ ṭhapetabbaɱ ṭhapetuɱ.

So rājānaɱ Mahā-sudassanaɱ upasaɱkamitvā evam āha: "Appossukko tvaɱ deva hohi, aham anusāsissāmīti."

'Rañño Ānanda Mahā-sudassanassa evarūpaɱ pariṇāyaka-ratanaɱ pātur ahosi.

'Rājā Ānanda Mahā-sudassano imehi sattahi ratanehi samannāgato ahosi.

18. 'Puna ca paraɱ Ānanda rājā Mahā-sudassano catūhi iddhīhi samannāgato ahosi. Katamāhi catūhi iddhīhi? Idh' Ānanda rājā Mahā-sudassano abhirūpo ahosi dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇa-pokkharatāya samannāgato ativiya aññehi manussehi. Rājā Ānanda Mahā-sudassano imāya paṭhamāya iddhiyā samannāgato ahosi.

19. 'Puna ca paraɱ Ānanda rājā Mahā-sudassano dīghāyuko ahosi ciraṭṭhitiko ativiya aññehi manussehi.

Rājā Ānanda Mahā-sudassano imāya dutiyāya iddhiyā samannāgato ahosi.

20. 'Puna ca paraɱ Ānanda rājā Mahā-{sudassano} appābādho ahosi appātaŋko sama-vepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya ativiya aññehi manussehi. Rājā Ānanda Mahā-sudassano imāya tatiyāya iddhiyā samannāgato ahosi.

[page 178]

21. 'Puna ca paraɱ Ānanda rājā Mahā-sudassano brāhmaṇa-gahapatikānaɱ piyo ahosi manāpo. Seyyathā pi Ānanda pitā puttānaɱ piyo hoti manāpo, evam eva kho Ānanda rājā Mahā-sudassano brāhmaṇa-gahapatikānaɱ piyo ahosi manāpo. Rañño pi Ānanda Mahā-sudassanassa brāhmaṇa-gahapatikā piyā ahesuɱ manāpā. Seyyathā pi Ānanda pitu puttā piyā honti manāpā, evam eva kho Ānanda rañño Mahā-sudassanassa brāhmaṇa-gahapatikā piyā ahesuɱ manāpā. Bhūta-pubbaɱ Ānanda rājā Mahā-sudassano caturaŋginiyā senāya uyyāna-bhūmiɱ niyyāsi. Atha kho Ānanda brāhmaṇa-gahapatikā rājānaɱ Mahā-sudassanaɱ upasaɱkamitvā evam āhaɱsu: "Ataramāno deva yāhi yathā taɱ mayaɱ cirataraɱ passeyyāmāti." Rājā pi Ānanda Mahā-sudassano sārathiɱ āmantesi: "Ataramāno sārathi rathaɱ pesehi yathā ahaɱ brāhmaṇa-gahapatike cirataraɱ passeyyan ti." Rājā Ānanda Mahā-sudassano imāya catutthāya iddhiyā samannāgato ahosi.

'Rājā Ānanda Mahā-sudassano imāhi catūhi iddhīhi samannāgato ahosi.

22. 'Atha kho Ānanda rañño Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Yan nūnāhaɱ imāsu tālantarikāsu dhanu-sate dhanu-sate pokkharaṇīyo māpeyyan ti."

'Māpesi kho Ānanda rājā Mahā-sudassano tāsu tālantarikāsu dhanu-sate dhanu-sate pokkharaṇīyo. Tā kho pan' Ānanda pokkharaṇīyo catunnaɱ vaṇṇānaɱ {iṭṭhakāhi} citā ahesuɱ, ekā {iṭṭhakā} sovaṇṇamayā, ekā rūpi mayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā. Tāsu kho pan' Ānanda pokkharaṇīsu cattāri cattāri sopānāni ahesuɱ catunnaɱ vaṇṇānaɱ, ekaɱ sopānaɱ sovaṇṇamayaɱ, ekaɱ rūpimayaɱ, ekaɱ veḷuriyamayaɱ, ekaɱ phalikamayaɱ Sovaṇṇamayassa sopānassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuɱ,

[page 179]

rūpimayā sūciyo ca uṇhīsañ ca; rūpimayassa sopānassa rūpimayā thambhā ahesuɱ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañ ca; veḷuriyamayassa sopānassa veḷuriyamayā thambhā ahesuɱ, phalikamayā sūciyo ca uṇhīsañ ca; phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuɱ, veḷuriyamayā sūciyo ca {uṇhīsañ} ca. Tā kho pan' Ānanda pokkharaṇīyo dvīhi vedikāhi parikkhittā ahesuɱ, ekā vedikā sovaṇṇamayā ekā rūpimayā; sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuɱ rūpimayā sūciyo ca uṇhīsañ ca; rūpimayāya vedikāya rūpimayā thambhā ahesuɱ sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañ ca.

23. 'Atha kho Ānanda rañño Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Yan nūnāhaɱ imāsu pokkharaṇīsu {evarūpaɱ} mālaɱ ropāpeyyaɱ uppalaɱ padumaɱ kumudaɱ puṇḍarīkaɱ sabbotukaɱ sabba-janassa anācāran ti." Ropāpesi kho Ānanda rājā Mahā-sudassano tāsu pokkharaṇīsu evarūpaɱ mālaɱ uppalaɱ padumaɱ kumudaɱ puṇḍarīkaɱ sabbotukaɱ {sabba-janassa} anācāraɱ.

'Atha kho Ānanda rañño Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Yan nūnāhaɱ imāsaɱ pokkharaṇīnaɱ tīre nahāpake purise ṭhapeyyaɱ ye āgatāgataɱ janaɱ nahāpessantīti." Ṭhapesi kho Ānanda rājā Mahā-sudassano tāsaɱ pokkharaṇīnaɱ tīre nahāpake purise ye āgatāgataɱ janaɱ nahāpeyyuɱ.

'Atha kho Ānanda rañño Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Yan nūnāhaɱ imāsaɱ pokkharaṇīnaɱ tīre evarūpaɱ dānaɱ paṭṭhapeyyaɱ, annaɱ annatthikassa pānaɱ pānatthikassa vatthaɱ vatthatthikassa {yānaɱ} yānatthikassa sayanaɱ sayanatthikassa itthiɱ itthatthikassa hiraññaɱ hiraññatthikassa suvaṇṇaɱ suvaṇṇatthikassāti."

[page 180]

Paṭṭhapesi kho Ānanda rājā Mahā-sudassano tāsaɱ pokkharaṇīnaɱ tīre evarūpaɱ dānaɱ, annaɱ annatthikassa pānaɱ pānatthikassa vatthaɱ vatthatthikassa yānaɱ yānatthikassa sayanaɱ sayanatthikassa itthiɱ itthatthikassa hiraññaɱ hiraññatthikassa suvaṇṇaɱ suvaṇṇatthikassa.

24. 'Atha kho Ānanda brāhmaṇa-gahapatikā pahūtaɱ sāpateyyaɱ ādāya rājānaɱ Mahā-sudassanaɱ upasaɱkamitvā evam {āhaɱsu}: "Idaɱ deva pahūtaɱ sāpateyyaɱ devaɱ yeva uddissa āhataɱ, taɱ devo {paṭigaṇhatūti}."

"'Alaɱ bho, mama pi pahūtaɱ sāpateyyaɱ dhammikena balinā abhisaɱkhataɱ. Taɱ vo hotu, ito ca bhīyo harathāti."

"Te raññā paṭikkhittā ekamantaɱ apakkamma evaɱ samacintesuɱ: "Na kho etaɱ amhākaɱ paṭirūpaɱ yaɱ mayaɱ imāni sāpateyyāni punad eva sakāni gharāni paṭihārāma. Yan nūna mayaɱ rañño Mahā-sudassanassa nivesanaɱ māpeyyāmāti."

'Te rājānaɱ Mahā-sudassanaɱ upasaɱkamitvā evaɱ āhaɱsu: "Nivesanaɱ te deva māpessāmāti."

"'Adhivāsesi kho Ānanda rājā Mahā-sudassano tuṇhībhāvena."

25. 'Atha kho Ānanda Sakko devānaɱ indo rañño Mahā-sudassanassa cetasā ceto-parivitakkam aññāya Vissakammaɱ deva-puttaɱ āmantesi: "Ehi tvaɱ samma Vissakamma rañño Mahā-sudassanassa nivesanaɱ māpehi Dhammaɱ nāma pāsādan ti."

"'Evaɱ bhaddan tavāti" kho Ānanda Vissakammo deva-putto Sakkassa devānam indassa paṭissutvā,

[page 181]

seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evam eva devesu Tāvatiɱsesu antarahito rañño Mahā-sudassanassa purato pātur ahosi. Atha kho Ānanda Vissakammo deva-putto rājānaɱ Mahā-sudassanaɱ etad avoca: "Nivesanan te deva māpessāmi Dhammaɱ nāma pāsādan ti."

'Adhivāsesi kho Ānanda rājā Mahā-sudassano tuṇhībhāvena. Māpesi kho Ānanda Vissakammo deva-putto rañño Mahā-sudassanassa nivesanaɱ Dhammaɱ nāma pāsādaɱ.

26. 'Dhammo Ānanda pāsādo puratthimena ca pacchimena ca yojanaɱ āyāmena ahosi, uttarena ca dakkhiṇena ca addha-yojanaɱ vitthārena.

'Dhammassa Ānanda pāsādassa ti-porisaɱ uccattanena vatthuɱ citaɱ ahosi catunnaɱ vaṇṇānaɱ iṭṭhakāhi, ekā iṭṭhakā {sovaṇṇamayā}, ekā rūpimayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā.

'Dhammassa Ānanda pāsādassa caturāsīti-thambhasahassāni ahesuɱ catunnaɱ vaṇṇānaɱ, eko thambho sovaṇṇamayo, eko rūpimayo, eko veḷuriyamayo, eko phalikamayo.

'Dhammo Ānanda pāsādo catunnaɱ vaṇṇānaɱ phalakehi santhato ahosi, ekaɱ phalakaɱ sovaṇṇamayaɱ, ekaɱ rūpimayaɱ, ekaɱ veḷuriyamayaɱ, ekaɱ phalikamayaɱ.

'Dhammassa Ānanda pāsādassa catu-vīsati sopānāni ahesuɱ catunnaɱ vaṇṇānaɱ, ekaɱ sopānaɱ sovaṇṇamayaɱ, ekaɱ rūpimayaɱ, ekaɱ veḷuriyamayaɱ, ekaɱ phalikamayaɱ. Sovaṇṇamayassa sopānassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuɱ, rūpimayā sūciyo ca uṇhīsañ ca; rūpimayassa sopānassa rūpimayā thambhā ahesuɱ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañ ca; veḷuriyamayassa sopānassa veḷuriyamayā thambhā ahesuɱ,

[page 182]

phalikamayā sūciyo ca uṇhīsañ ca; phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuɱ, veḷuriyamayā sūciyo ca unhīsañ ca.

'Dhamme Ānanda pāsāde caturāsīti-kūṭāgāra-sahassāni ahesuɱ catunnaɱ vaṇṇānaɱ; ekaɱ kūṭāgāraɱ sovaṇṇamayaɱ, ekaɱ rūpimayaɱ, ekaɱ veḷuriyamayaɱ, ekaɱ phalikamayaɱ. Sovaṇṇamaye kūṭāgāre rūpimayo pallaɱko paññatto ahosi; rūpimaye kūṭāgāre sovaṇṇamayo pallaɱko paññatto ahosi; veḷuriyamaye kūṭāgāre dantamayo pallaɱko paññatto ahosi; phalikamaye kūṭāgāre sāramayo pallaɱko paññatto ahosi. Sovaṇṇamayassa kūṭāgārassa dvāre rūpimayo tālo ṭhito ahosi; tassa rūpimayo khandho sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca.

Rūpimayassa kūṭāgārassa dvāre sovaṇṇamayo tālo ṭhito ahosi; tassa sovaṇṇamayo khandho rūpimayāni pattāni ca phalāni ca. Veḷuriyamayassa kūṭāgārassa dvāre phalikamayo tālo ṭhito ahosi; tassa phalikamayo khandho veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Phalikamayassa kūṭāgārassa dvāre veḷuriyamayo tālo ṭhito ahosi;

tassa veḷuriyamayo khandho phalikamayāni pattāni ca phalāni ca.

27. 'Atha kho Ānanda rañño Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Yan nūnāhaɱ Mahā-vyūhassa kūṭāgārassa dvāre sabba-sovaṇṇamayaɱ tāla-vanaɱ māpeyyaɱ yattha divā vihāraɱ nisīdissāmīti."

'Māpesi kho Ānanda rājā Mahā-sudassano mahā-vyūhassa {kūṭāgārassa} dvāre sabba-sovaṇṇamayaɱ tāla-vanaɱ, yattha divā vihāraɱ nisīdi.

28. 'Dhammo Ānanda pāsādo dvīhi vedikāhi parikkhitto ahosi,

[page 183]

ekā vedikā sovaṇṇamayā ekā rūpimayā; sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuɱ, rūpimayā sūciyo ca uṇhīsañ ca; rūpimayāya vedikāya rūpimayā thambhā ahesuɱ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañ ca.

29. 'Dhammo Ānanda pāsādo dvīhi kiŋkiṇika-jālāhi parikkhitto ahosi, ekaɱ jālaɱ sovaṇṇamayaɱ ekaɱ jālaɱ rūpimayaɱ; sovaṇṇamayassa jālassa rūpimayā kiŋkiṇiyo ahesuɱ, rūpimayassa jālassa sovaṇṇamayā kiŋkiṇiyo ahesuɱ. Tesaɱ kho pan' Ānanda kiŋkiṇika-jālānaɱ vāteritānaɱ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca. Seyyathā pi Ānanda pañcaŋgikassa turiyassa suvinītassa suppaṭipatālitassa kusalehi samannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca, evam eva kho Ānanda tesaɱ kiŋkiṇikajālānaɱ vāteritānaɱ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho pan' Ānanda tena samayena Kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuɱ soṇḍā pipāsā, te tesaɱ kiŋkiṇika-jālānaɱ vāteritānaɱ saddena paricāresuɱ.

30. 'Niṭṭhito kho pan' Ānanda Dhammo pāsādo dudikkho ahosi musati cakkhūni. Seyyathā pi Ānanda vassānaɱ pacchime māse sarada-samaye viddhe vigata-valāhake deve ādicco nabhaɱ abbhussukkamāno dudikkho hoti musati cakkhūni,

[page 184]

evam eva kho Ānanda Dhammo pāsādo dudikkho ahosi musati cakkhūni.

31. 'Atha kho Ānanda rañño Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Yan {nūnāhaɱ} Dhammassa pāsādassa purato Dhammaɱ nāma pokkharaṇiɱ māpeyyan ti."

'Māpesi kho Ānanda rājā Mahā-sudassano Dhammassa pāsādassa purato Dhammaɱ nāma pokkharaṇiɱ.

'Dhammo Ānanda pokkharaṇī puratthimena ca pacchimena ca yojanaɱ āyāmena ca ahosi, uttarena ca dakkhiṇena ca addha-yojanaɱ vitthārena.

'Dhammo Ānanda pokkharaṇī catunnaɱ vaṇṇānaɱ iṭṭhakāhi citā ahosi, ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā, ekā rūpimayā, ekā {veḷuriyamayā}, ekā phalikamayā.

'Dhammāya ca Ānanda pokkharaṇiyā catu-vīsatisopānāni ahesuɱ catunnaɱ vaṇṇānaɱ, ekaɱ sopānaɱ sovaṇṇamayaɱ, ekaɱ rūpimayaɱ, ekaɱ veḷuriyamayaɱ, ekaɱ phalikamayaɱ. Sovaṇṇamayassa sopānassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuɱ rūpimayā sūciyo ca uṇhīsañ ca; rūpimayassa sopānassa rūpimayā thambhā ahesuɱ sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañ ca; {veḷuriyamayassa} sopānassa {veḷuriyamayā} thambhā ahesuɱ phalikamayā sūciyo ca uṇhīsañ ca; phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuɱ veḷuriyamayā sūciyo ca uṇhīsañ ca.

'Dhammo Ānanda pokkharaṇī dvīhi vedikāhi parikkhittā ahosi, ekā vedikā sovaṇṇamayā ekā rūpimayā; sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuɱ rūpimayā sūciyo ca uṇhīsañ ca; rūpimayāya vedikāya rūpimayā thambhā ahesuɱ sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañ ca.

32. 'Dhammo Ānanda pokkharaṇī sattahi tāla-pantīhi parikkhittā ahosi, ekā tāla-panti sovaṇṇamayā, ekā rūpimayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaŋkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā.

Sovaṇṇamayassa tālassa sovaṇṇamayo khandho ahosi rūpimayāni pattāni ca phalāni ca.

[page 185]

Rūpimayassa tālassa rūpimayo khandho ahosi sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca. Veḷuriyamayassa tālassa veḷuriyamayo khandho ahosi phalikamayāni pattāni ca phalāni ca. Phalikamayassa tālassa phalikamayo khandho ahosi veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Lohitaŋkamayassa tālassa lohitaŋkamayo khandho ahosi masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca. Masāragallamayassa tālassa masāragallamayo khandho ahosi lohitaŋkamayāni pattāni ca phalāni ca. Sabbaratanamayassa tālassa sabbaratanamayo khandho ahosi sabbaratanamayāni pattāni ca phalāni ca. Tāsaɱ kho pan' Ānanda tāla-pantīnaɱ vāteritānaɱ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca. Seyyathā pi Ānanda pañcaŋgikassa turiyassa suvinītassa suppaṭipatālitassa kusalehi samannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca, evam eva kho Ānanda tāsaɱ tāla-pantīnaɱ vāteritānaɱ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho pan' Ānanda tena samayena Kusāvatiyā rajadhāniyā dhuttā ahesuɱ soṇḍā pipāsā, te tāsaɱ tāla-pantīnaɱ vāteritānaɱ saddena paricāresuɱ.

33. 'Niṭṭhite kho pan' Ānanda Dhamme ca pāsāde Dhammāya ca pokkharaṇiyā, rājā Mahā-sudassano ye tena samayena samaṇesu vā samaṇa-sammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇa-sammatā te sabba-kāmehi santappetvā Dhammaɱ pāsādaɱ abhirūhi.

Paṭhamaka-Bhāṇavāraɱ.

2.1. 'Atha kho Ānanda rañño Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Kissa nu kho me idaɱ kammassa phalaɱ, kissa kammassa vipāko, yenāhaɱ etarahi evaɱ mahiddhiko evaɱ mahānubhāvo ti?"

[page 186]

'Atha kho Ānanda rañño Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Tiṇṇaɱ kho me idaɱ kammānaɱ phalaɱ, tiṇṇaɱ kammānaɱ vipāko, yenāhaɱ etarahi evaɱ mahiddhiko evaɱ mahānubhāvo, seyyathīdaɱ dānassa damassa saɱyamassāti."

2. 'Atha kho Ānanda rājā Mahā-sudassano yena Mahāvyūhaɱ kūṭāgāraɱ ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Mahā-vyūhassa kūṭāgārassa dvāre ṭhito udānaɱ udānesi: "Tiṭṭha kāma-vitakka! Tiṭṭha vyāpāda-vitakka! Tiṭṭha vihiɱsā-vitakka! Ettāvatā kāma-vitakka! Ettāvatā vyāpāda-vitakka! Ettāvatā vihiɱsā-vitakkāti!"

3. 'Atha kho Ānanda rājā Mahā-sudassano Mahāvyūhaɱ {kūṭāgāraɱ} pavisitvā sovaṇṇamaye pallaŋke nisinno, vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pīti-sukhaɱ paṭhamajjhānaɱ upasampajja vihāsi. {Vitakka}-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ {pīti}-sukhaɱ dutiyajjhānaɱ upasampajja vihāsi. Pītiyā ca virāgā upekhako ca vihāsi sato sampajāno sukhañ ca kāyena paṭisaɱvedeti yan taɱ ariyā ācikkhanti "upekhako satimā sukha-vihārī" ti tatiyajjhānaɱ upasampajja vihāsi. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb' eva somanassa-domanassānaɱ atthagamā {adukkha-ɱ-asukhaɱ} upekhā-sati-pārisuddhiɱ catutthajjhānaɱ upasampajja vihāsi.

4. 'Atha kho Ānanda rājā Mahā-sudassano Mahāvyūhā kūṭāgārā nikkhamitvā sovaṇṇamayaɱ kūṭāgāraɱ pavisitvā rūpimaye pallaŋke nisinno mettā-sahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthaɱ. Iti uddham adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ mettā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi ... karuṇā-sahagatena cetasā ... muditā-sahagatena cetasā ... upekhāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā vihāsi,

[page 187]

tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ, tathā catutthaɱ. Iti uddham adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ upekhā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi.

5. 'Rañño Ānanda Mahā-sudassanassa caturāsītinagara-sahassāni ahesuɱ Kusāvatī-rājadhāni-pamukhāni;

'Caturāsīti-pāsāda-sahassāni ahesuɱ Dhamma-pāsādapamukhāni;

'Caturāsīti-{kūṭāgāra}-sahassāni ahesuɱ Mahā-vyūha{kūṭāgāra}-pamukhāni;

'Caturāsīti-pallaŋka-sahassāni ahesuɱ sovaṇṇamayāni rūpimayāni dantamayāni sāramayāni {goṇakatthatāni} paṭalikatthatāni kadali-miga-paccattharaṇāni sa-uttaracchadanāni ubhato lohitakūpadhānāni;

'{Caturāsīti}-nāga-sahassāni ahesuɱ sovaṇṇālaŋkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Uposathanāgarāja-pamukhāni;

'Caturāsīti-assa-sahassāni ahesuɱ sovaṇṇālaŋkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Valāhakaassarāja-pamukhāni;

'Caturāsīti-ratha-sahassāni ahesuɱ sīha-camma-parivārāni vyaggha-camma-parivārāni dīpi-camma-parivārāni paṇḍu-kambala-parivārāni sovaṇṇālaŋkārāni sovaṇṇadhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Vejayanta-ratha-pamukhāni;

'Caturāsīti-maṇi-sahassāni ahesuɱ maṇi-ratana-pamukhāni;

'Caturāsīti-itthi-sahassāni ahesuɱ Subhadda-devīpamukhāni;

[page 188]

'Caturāsīti-gahapati-sahassāni ahesuɱ gahapati-ratanapamukhāni;

'Caturāsīti-khattiya-sahassāni ahesuɱ anuyuttāni pariṇāyaka-ratana-pamukhāni;

'Caturāsīti-dhenu-sahassāni ahesuɱ dukūla-sandanāni {kaɱsūpadhāraṇāni};

'Caturāsīti-vattha-koṭi-sahassāni ahesuɱ khomasukhumānaɱ kappāsika-sukhumānaɱ koseyya-sukhumānaɱ kambala-sukhumānaɱ;

'Caturāsīti-thālipāka-sahassāni ahesuɱ sāyapātaɱ bhattābhihāro abhihariyittha.

6. 'Tena kho pan' Ānanda samayena rañño Mahāsudassanassa caturāsīti-nāga-sahassāni sāyapātaɱ upaṭṭhānaɱ āgacchanti. Atha kho Ānanda rañño Mahāsudassanassa etad ahosi: "Imāni kho me caturāsītināga-sahassāni sāyapātaɱ upaṭṭhānaɱ āgacchanti. Yan nūna vassa-satassa vassa-satassa accayena dve cattārīsaɱ nāga-sahassāni dve cattārīsaɱ nāga-sahassāni sakiɱ sakiɱ upaṭṭhānaɱ āgaccheyyun ti."

'Atha kho Ānanda rājā Mahā-sudassano pariṇāyakaratanaɱ āmantesi: "Imāni kho me samma pariṇāyakaratana caturāsīti-nāga-sahassāni sāyapātaɱ upaṭṭhānaɱ āgacchanti, tena hi samma pariṇāyaka-ratana vassa-satassa vassa-satassa accayena dve cattārīsaɱ nāga-sahassāni dve cattārīsaɱ nāga-sahassāni sakiɱ sakiɱ upaṭṭhānaɱ āgacchantūti."

[page 189]

"'Evaɱ devāti" kho Ānanda pariṇāyaka-ratanaɱ rañño Mahā-sudassanassa paccassosi. Atha kho Ānanda rañño Mahā-sudassanassa aparena samayena vassa-satassa vassa-satassa accayena dve cattārīsaɱ nāga-sahassāni dve cattārīsaɱ nāga-sahassāni sakiɱ sakiɱ upaṭṭhānaɱ āgamaɱsu.

7. 'Atha kho Ānanda Subhaddāya deviyā bahunnaɱ vassānaɱ bahunnaɱ vassa-satānaɱ bahunnuɱ vasa-satasahassānaɱ accayena etad ahosi: "Cira-diṭṭho kho me rājā Mahā-sudassano, yan nūnāhaɱ rājānaɱ Mahāsudassanaɱ dassanāya upasaɱkameyyan ti."

'Atha kho Ānanda Subhaddā devī itthāgāraɱ āmantesi: "Etha tumhe sīsāni nahāyatha pītāni vatthāni pārūpatha, cira-diṭṭho no rājā Mahā-sudassano, rājānaɱ Mahā-sudassanaɱ dassanāya upasaɱkamissāmāti."

"'Evaɱ ayye ti" kho Ānanda itthāgāraɱ Subhaddāya deviyā paṭissutvā sīsaɱ nahāyitvā pītāni vatthāni pārūpitvā yena subhaddā devī ten' upasaɱkami.

'Atha kho Ānanda Subhaddā devī pariṇāyaka-ratanaɱ āmantesi: "Kappehi samma pariṇāyaka-ratana caturaŋginiɱ senaɱ. Cira-diṭṭho no rājā Mahā-sudassano, rājānaɱ Mahā-sudassanaɱ dassanāya upasaɱkamissāmāti."

"'Evaɱ devī" ti kho Ānanda pariṇāyaka-ratanaɱ Subhaddāya deviyā paṭissutvā caturaŋginiɱ senaɱ kappāpetvā Subhaddāya deviyā paṭivedesi: "Kappitā kho te devi caturaŋgini-senā, yassa dāni kālaɱ maññasīti."

[page 190]

8. 'Atha kho Ānanda Subhaddā devī caturaŋginiyā senāya saddhiɱ itthāgārena yena Dhammo pāsādo ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Dhammaɱ pāsādaɱ abhirūhitvā yena Mahā-vyūhaɱ kūṭāgāraɱ ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Mahā-vyūhassa kūtāgārassa dvāra-bāhaɱ ālambitvā aṭṭhāsi.

'Atha kho Ānanda rājā Mahā-sudassano: "Kin nu kho mahato viya jana-kāyassa saddo?" ti Mahāvyūhā kūṭāgārā nikkhamanto addasa Subhaddaɱ deviɱ dvāra-bāhaɱ ālambitvā ṭhitaɱ. Disvā Subhaddaɱ deviɱ etad avoca: "Etth' eva devi tiṭṭha, mā pāvisīti."

9. 'Atha kho Ānanda rājā Mahā-sudassano aññataraɱ purisaɱ āmantesi: "Ehi tvaɱ ambho purisa Mahā-vyūhā kūṭāgārā sovaṇṇamayaɱ pallaŋkaɱ nīharitvā sabbasovaṇṇamaye tāla-vane paññāpehīti."

"'Evaɱ devāti" kho Ānanda so puriso rañño Mahāsudassanassa paṭissutvā Mahā-vyūhā kūṭāgārā sovaṇṇamayaɱ pallaŋkaɱ nīharitvā sabba-sovaṇṇamaye tāla-vane paññāpesi.

'Atha kho Ānanda rājā Mahā-sudassano dakkhiṇena passena sīha-seyyaɱ kappesi pāde pādaɱ accādhāya sato sampajāno.

10. 'Atha kho Ānanda Subhaddāya deviyā etad ahosi: "Vippasannāni kho rañño Mahā-sudassanassa indriyāni, parisuddho chavi-vaṇṇo pariyodāto, mā h' eva kho rājā Mahā-sudassano kālam akāsīti."

'Rājānaɱ Mahā-sudassanaɱ etad avoca: "Imāni kho te deva caturāsīti-nagara-sahassāni Kusāvatī-rājadhānipamukhāni, ettha deva chandaɱ janehi, jīvite apekhaɱ karohi.

[page 191]

"'Imāni te deva caturāsīti-pāsāda-sahassāni Dhammapāsāda-pamukhāni, ettha deva chandaɱ janehi, jīvite apekhaɱ karohi.

"'Imāni te deva caturāsīti-kūṭāgāra-sahassāni Mahāvyūha-kūṭāgāra-pamukhāni, ettha deva chandaɱ janehi, jīvite apekhaɱ karohi.

"'Imāni te deva caturāsīti-pallaŋka-sahassāni sovaṇṇamayāni rūpimayāni dantamayāni sāramayāni goṇakatthatāni paṭalikatthatāni kadali-miga-paccattharaṇāni sauttaracchadanāni ubhato lohitakūpadhānāni, ettha deva chandaɱ janehi, jīvite apekhaɱ karohi.

"'Imāni te deva caturāsīti-nāga-sahassāni sovaṇṇālaŋkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Uposathanāgarāja-pamukhāni, ettha deva chandaɱ janehi jīvite apekhaɱ karohi.

"'Imāni te deva caturāsīti-assa-sahassāni {sovaṇṇālaŋ}kārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Valāhakaassarāja-pamukhāni, ettha deva chandaɱ janehi, jīvite apekhaɱ karohi.

"'Imāni te deva caturāsīti-ratha-sahassāni sīha-cammaparivārāni vyaggha-camma-parivārāni dīpi-cammaparivārāni paṇḍu-kambala-parivārāni sovaṇṇālaŋkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Vejayanta-rathapamukhāni, ettha deva chandaɱ janehi, jīvite apekhaɱ karohi.

"'Imāni te deva caturāsīti-maṇi-sahassāni Maṇi-ratanapamukhāni, ettha deva chandaɱ janehi, jīvite apekhaɱ karohi.

"'Imāni te deva caturāsīti-itthi-sahassāni Itthi-ratanapamukhāni, ettha deva chandaɱ janehi, jīvite apekhaɱ karohi.

"'Imāni te deva caturāsīti-gahapati-sahassāni Gahapatiratana-pamukhāni, ettha deva chandaɱ janehi, jīvite apekhaɱ karohi.

"'Imāni te deva caturāsīti-khattiya-sahassāni anuyuttāni pariṇāyaka-ratana-pamukhāni, ettha deva chandaɱ janehi, jīvite apekhaɱ karohi.

"'Imāni te deva caturāsīti-dhenu-sahassāni dukūlasandanāni {kaɱsūpadhārāni},

[page 192]

ettha deva chandaɱ janehi, jīvite apekhaɱ karohi.

"'Imāni te deva caturāsīti-vattha-koṭi-sahassāni khomasukhumānaɱ kappāsika-sukhumānaɱ koseyya-sukhumānaɱ kambala-sukhumānaɱ, ettha deva chandaɱ janehi, jīvite apekhaɱ karohi.

"'Imāni te deva thālipāka-sahassāni sāyapātaɱ bhattābhihāro abhihariyittha, ettha deva chandaɱ janehi, jīvite apekhaɱ kārohīti."

11. 'Evaɱ vutte Ānanda rājā Mahā-sudassano Subhaddaɱ deviɱ etad avoca: "Dīgha-rattaɱ kho maɱ tvaɱ devi iṭṭhehi kantehi manāpehi samudācaritvā, atha ca pana maɱ tvaɱ pacchime kāle aniṭṭhehi akantehi amanāpehi samudācarasīti."

"'Kathañ carahi taɱ deva samudācarāmīti?"

"'Evaɱ kho maɱ tvaɱ devi samudācara: Sabbeh' eva deva piyehi manāpehi nānā-bhāvo vinā-bhāvo aññathā-bhāvo. Mā kho tvaɱ deva sāpekho kālam akāsi. Dukkhā sāpekhassa kāla-kiriyā, garahitā ca sāpekhassa kāla-kiriyā.

"'Imāni te deva caturāsīti-nagara-sahassāni Kusāvatīrājadhāni-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva caturāsīti-pāsāda-sahassāni Dhammapāsāda-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

[page 193]

"'Imāni te deva caturāsīti-kūṭāgāra-sahassāni Mahāvyūha-kūṭāgāra-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva caturāsīti-pallaŋka-sahassāni sovaṇṇamayāni rūpimayāni dantamayāni sāramayāni goṇakatthatāni paṭalikatthatāni kadali-miga-paccattharaṇāni sauttaracchadanāni ubhato lohitakūpadhānāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva {caturāsīti-}nāga-sahassāni, sovaṇṇālaŋkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Uposatha-nāgarāja-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva {caturāsīti-}assa-sahassāni sovaṇṇālaŋkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Valāhaka-assarāja-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva {caturāsīti-}ratha-sahassāni sīha-cammaparivārāni vyaggha-camma-parivārāni paṇḍu-kambalaparivārāni sovaṇṇālaŋkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jālapaṭicchannāni Vejayanta-ratha-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva {caturāsīti-}maṇi-sahassāni Maṇiratana-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva {caturāsīti-}itthi-sahassāni Subhaddādevi-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva caturāsīti-gahapati-sahassāni Gahapati-{ratana-}pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva caturāsīti-khattiya-sahassāni anuyuttāni Pariṇāyaka-ratana-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva caturāsīti-dhenu-sahassāni dukūlasandanāni {kaɱsūpadhāraṇāni}, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

[page 194]

"'Imāni te deva caturāsīti-vattha-koṭi-sahassāni khomasukhumānaɱ kappāsika-sukhumānaɱ koseyya-sukhumānaɱ kambala-sukhumānaɱ, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva caturāsīti-thālipāka-sahassāni sāyapātaɱ bhattābhihāro abhihariyittha, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsīti."

12. 'Evaɱ vutte Ānanda Subhaddā devī parodi assūni pavattesi. Atha kho Ānanda Subhaddā devī assūni pamajjitvā {rājānaɱ} Mahā-{sudassanaɱ} etad avoca: "Sabbeh' eva deva piyehi manāpehi nānā-bhāvo vinābhāvo aññathā-bhāvo. Mā kho tvaɱ deva sāpekho kālam akāsi. Dukkhā sāpekhassa kāla-kiriyā, garahitā ca sāpekhassa kāla-kiriyā.

"'Imāni te deva caturāsīti-nagara-sahassāni Kusāvatīrājadhāni-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva caturāsīti-pāsāda-sahassāni Dhammapāsāda-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā {akāsi}.

"'Imāni te deva caturāsīti-kūṭāgāra-sahassāni {Mahā-} vyūha-kūṭāgāra-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva caturāsīti-pallaŋka-sahassāni sovaṇṇamayāni rūpimayāni dantamayāni sāramayāni goṇakatthatāni paṭalikatthatāni kadali-miga-paccattharaṇāni sauttaracchadanāni ubhato lohitakūpadhānāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva {caturāsīti-}nāga-sahassāni, sovaṇṇālaŋkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Uposatha-nāgarāja-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva {caturāsīti-}assa-sahassāni sovaṇṇālaŋkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Valāhaka-assarāja-pamukhāni,

[page 195]

ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva {caturāsīti-}ratha-sahassāni sīhacamma-parivārāni vyaggha-camma-parivārāni paṇḍukambala-parivārāni sovaṇṇālaŋkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Vejayanta-ratha-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva {caturāsīti-}maṇi-sahassāni Maṇiratana-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva {caturāsīti-}itthi-sahassāni Subhaddādevi-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva caturāsīti{-gahapati-}sahassāni Gahapati{ratana-}pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva caturāsīti-khattiya-sahassāni anuyuttāni Pariṇāyaka-ratana-pamukhāni, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva caturāsīti-dhenu-sahassāni dukūlasandanāni {kaɱsūpadhāraṇāni}, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva caturāsīti-vattha-koṭi-sahassāni khomasukhumānaɱ kappāsika-sukhumānaɱ koseyya-sukhumānaɱ kambala-sukhumānaɱ, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsi.

"'Imāni te deva caturāsīti-thālipāka-sahassāni sāyapātaɱ bhattābhihāro abhihariyittha, ettha deva chandaɱ pajaha, jīvite apekhaɱ mā akāsīti."

13. 'Atha kho Ānanda rājā Mahā-sudassano na cirass' eva kālam akāsi. Seyyathā pi Ānanda gahapatissa vā gahapati-puttassa vā manuññaɱ {bhojanaɱ} bhuttāvissa bhatta-sammado hoti, evam eva kho rañño Mahāsudassanassa māraṇantikā vedanā ahosi.

[page 196]

Kāla-kato Ānanda rājā Mahā-sudassano sugatiɱ brahma-lokaɱ uppajji. Rājā Ānanda Mahā-sudassano caturāsīti-vassasahassāni kumāra-kīḷikaɱ kīḷi, caturāsīti-vassa-sahassāni oparajjaɱ kāresi, caturāsīti-vassa-sahassāni rajjaɱ kāresi caturāsīti-vassa-sahassāni gihī-bhūto Dhamme pāsāde brahmacariyaɱ cari. So cattāro brahma-vihāre bhāvetvā kāyassa bhedā param maraṇā Brahmalokūpago ahosi.

14. 'Siyā kho pana te Ānanda evam assa: "Añño nūna tena samayena rājā Mahā-sudassano ahosīti." Na kho pana taɱ Ānanda evaɱ daṭṭhabbaɱ. Ahaɱ tena samayena rājā Mahā-sudassano ahosiɱ.

'Mama tāni caturāsīti-nagara-sahassāni Kusāvatīrājadhāni-pamukhāni;

'Mama tāni caturāsīti-pāsāda-sahassāni Dhammapāsāda-pamukhāni;

'Mama tāni caturāsīti-{kūṭāgāra}-sahassāni Mahāvyūha{kūṭāgāra}-pamukhāni;

'Mama tāni caturāsīti-pallaŋka-sahassāni sovaṇṇamayāni {rūpimayāni} dantamayāni sāramayāni {goṇakatthatāni} paṭalikatthatāni kadali-miga-paccattharaṇāni sa-uttaracchadanāni ubhato lohitakūpadhānāni;

'Mama tāni caturāsīti-nāga-sahassāni sovaṇṇālaŋkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Uposatha-nāgarāja-pamukhāni;

'Mama tāni caturāsīti-assa-sahassāni sovaṇṇālaŋkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Valāhaka-assarāja-pamukhāni;

'Mama tāni caturāsīti-ratha-sahassāni sīha-cammaparivārāni vyaggha-camma-parivārāni dīpi-cammaparivārāni paṇḍu-kambala-parivārāni sovaṇṇālaŋkārāni sovaṇṇa-dhajāni hema-jāla-paṭicchannāni Vejayanta-rathapamukhāni;

[page 197]

'Mama tāni caturāsīti-maṇi-sahassāni maṇi-ratanapamukhāni;

'Mama tāni caturāsīti-itthi-sahassāni Subhadda-devīpamukhāni;

'Mama tāni caturāsīti-gahapati-sahassāni gahapatiratana-pamukhāni;

'Mama tāni caturāsīti-khattiya-sahassāni anuyuttāni pariṇāyaka-ratana-pamukhāni;

'Mama tāni caturāsīti-dhenu-sahassāni dukūla-sandanāni {kaɱsūpadhāraṇāni};

'Mama tāni caturāsīti-vattha-koṭi-sahassāni khomasukhumānaɱ kappāsika-sukhumānaɱ koseyya-sukhumānam kambala-sukhumānaɱ;

'Mama tāni caturāsīti-thālipāka-sahassāni sāyapātaɱ bhattābhihāro abhihariyittha.

15. 'Tesaɱ kho pan' Ānanda caturāsīti-nagara-sahas{sānaɱ} ekaɱ yeva taɱ nagaraɱ hoti yan tena samayena ajjhāvasāmi, yadidaɱ Kusāvatī rāja-dhānī.

'Tesaɱ kho pan' Ānanda caturāsīti-pāsāda-sahassānaɱ eko yeva so pāsādo hoti yan tena samayena ajjhāvasāmi yadidaɱ Dhammo pāsādo.

'Tesaɱ kho pan' Ānanda caturāsīti-{kūṭāgāra}-sahassānaɱ ekaɱ yeva taɱ {kūṭāgāraɱ} hoti, yan tena samayena ajjhāvasāmi, yadidaɱ Mahā-vyūhaɱ {kūṭāgāraɱ}.

'Tesaɱ kho pan' Ānanda caturāsīti-pallaŋka-sahassānaɱ, eko yeva so pallaŋko hoti yan tena samayena paribhuñjāmi yadidaɱ sovaṇṇamayo vā rūpimayo vā dantamayo vā sāramayo vā.

'Tesaɱ kho pan' Ānanda caturāsīti-nāga-sahassānaɱ eko yeva so nāgo hoti yan tena samayena abhirūhāmi yadidaɱ Uposatho nāga-rājā.

[page 198]

'Tesaɱ kho pan' Ānanda caturāsīti-assa-{sahassānaɱ}, eko yeva asso hoti yan tena samayena abhirūhāmi, yadidaɱ Valāhako assa-rājā.

'Tesaɱ kho pan' Ānanda caturāsīti-ratha-sahassānaɱ eko yeva so ratho hoti yan tena samayena abhirūhāmi, yadidaɱ {Vejayanta-}ratho.

'Tesaɱ kho pan' Ānanda caturāsīti-itthi-sahassānaɱ ekā yeva sā itthi hoti yā maɱ tena samayena paccupaṭṭhāti {khattiyānī} vā {velāmikānī} vā.

'Tesaɱ kho pan' Ānanda caturāsīti-vattha-koṭi-sahassānaɱ ekaɱ yeva taɱ dussa-yugaɱ hoti yan tena samayena paridahāmi khoma-sukhumaɱ vā kappāsikasukhumaɱ vā koseyya-sukhumaɱ vā kambala-sukhumaɱ vā.

'Tesaɱ kho pan' Ānanda {caturāsīti-}thālipāka-sahassānaɱ eko yeva so thālipāko hoti yato nāḷikodanaparamaɱ bhuñjāmi tadūpiyañ ca sūpeyyaɱ.

16. 'Pass' Ānanda sabbe te saɱkhārā atītā niruddhā vipariṇatā. Evaɱ aniccā kho Ānanda saɱkhārā, evaɱ addhuvā kho Ānanda saɱkhārā, evaɱ anassāsikā kho Ānanda saɱkhārā, yāvañ c' idaɱ Ānanda alam eva sabbasaɱkhāresu nibbindituɱ, alaɱ virajjituɱ alaɱ vimuccituɱ.

17. 'Chakkhattuɱ kho panāhaɱ Ānanda abhijānāmi imasmiɱ padese sarīraɱ nikkhipitaɱ, tañ ca kho rājā vasamāno cakkavattī dhammiko dhamma-rājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto satta-ratana-samannāgato, ayaɱ sattamo sarīra-nikkhepo. Na kho panāhaɱ Ānanda taɱ padesaɱ samanupassāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇa-brāhmaṇiyā pajāya sadeva-manussāya yattha Tathāgato aṭṭhamaɱ sarīraɱ nikkhipeyyāti.'

[page 199]

Idam avoca Bhagavā. Idaɱ vatvā Sugato athāparaɱ etad avoca Satthā:

'Aniccā vata saɱkhārā uppādavaya-dhammino,

Uppajjitvā nirujjhanti, tesaɱ vūpasamo sukho ti.'

Mahā-Sudassana-Suttantaɱ Niṭṭhitaɱ.

[page 200]

 


 

XVIII. Janavasabha Suttanta

Evam me sutaɱ.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Nādike viharati Giñjakāvasathe. Tena kho pana samayena Bhagavā parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālakate uppattīsu vyākaroti Kāsi-Kosalesu Vajji-Mallesu Ceti-{Vaɱsesu} Kuru-Pañcālesu Maccha-Sūrasenesu: 'Asu amutra uppanno,asu amutra uppanno. Paro-paññāsa Nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātikā, tattha parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā.

Sādhikā navuti Nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā rāga-dosa-mohānaɱ tanuttā sakadāgāmino, sakid eva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhass' antaɱ karissanti. Sātirekāni pañca-satāni Nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā sotāpannā avinipāta-dhammā niyatā sambodhi-parāyanā' ti.

[page 201]

2. Assosuɱ kho Nādikiyā paricārakā: 'Bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kāla-kate uppattīsu vyākaroti Kāsi-Kosalesu Vajji-Mallesu {Ceti-vaɱsesu} Kuru-Pañcālesu Maccha-Sūrasenesu: 'Asu amutra uppanno, asu amutra uppanno. Paro-paññāsa Nādikiyā paricārakā abbhatītā kāla-katā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātikā, tattha parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti Nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā rāga-dosa-mohānaɱ tanuttā sakadāgāmino, sakid eva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhass' antaɱ karissanti. Sātirekāni pañca-satāni Nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā sotāpannā, avinipāta-dhammā niyatā sambodhi-parāyanā"' ti. Tena ca Nādikiyā paricārakā attamanā ahesuɱ pamuditā {pīti-somanassa}-jātā Bhagavato {pañha-}veyyākaraṇaɱ sutvā.

3. Assosi kho āyasmā Ānando: 'Bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālakate uppattīsu vyākaroti Kāsi-Kosalesu Vajji-Mallesu {Ceti-vaɱsesu} KuruPañcālesu Maccha-Sūrasenesu: 'Asu amutra uppanno asu amutra uppanno. Paro-paññāsa Nādikiyā paricārakā abbhatītā kāla-katā {pañcannaɱ} orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātikā, tattha parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti Nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā rāga-dosa-mohānaɱ tanuttā sakadāgāmino, sakid eva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhass' antaɱ karissanti. Sātirekāni pañca satāni Nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā sotāpannā avinipāta-dhammā niyatā sambodhi-parāyanā" ti. Tena ca Nādikiyā paricārakā attamanā ahesuɱ pamuditā pītisomanassa-jātā Bhagavato pañha-veyyākaraṇaɱ sutvā' ti.

4. Atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi: 'Ime kho pana pi ahesuɱ Māgadhakā paricārakā bahū {c' eva} rattaññū ca abbhatītā kālakatā,

[page 202]

suññā maññe AŋgaMagadhā Māgadhakehi paricārakehi abbhatītehi kālakatehi. Te kho pana pi ahesuɱ Buddhe pasannā Dhamme pasannā Saɱghe pasannā, sīlesu paripūrakārino. Te abbhatītā kālakatā Bhagavatā avyākatā, tesam p' assa sādhu veyyākaraṇaɱ, bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya {sugatiɱ}. Ayaɱ kho pana pi ahosi rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro dhammiko dhamma-rājā hito brāhmaṇa-gahapatikānaɱ negamānañ c' eva jānapadānañ ca. Api ssudaɱ manussā kittayamāna-rūpā viharanti: "Evaɱ no so dhammiko dhamma-rājā sukhāpetvā kālakato, evaɱ mayaɱ tassa dhammikassa dhamma-rañño vijite phāsu viharimhāti." So kho pana pi ahosi Buddhe pasanno Dhamme pasanno Saɱghe pasanno sīlesu paripūrakārī. Api ssudaɱ manussā evam āhaɱsu: "Yāva maraṇa-kālā pi rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro Bhagavantaɱ kittayamāna-rūpo kālakato" ti. So abbhatīto kālakato Bhagavatā avyākato, tassa p' assa sādhu veyyākaraṇaɱ, bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiɱ.

Bhagavato kho pana sambodhi Magadhesu. Yattha kho pana Bhagavato sambodhi Magadhesu, kathaɱ tattha Bhagavā Māgadhake paricārake abbhatīte kālakate uppattīsu na vyākareyya? Bhagavā ce kho pana Māgadhake paricārake abbhatīte kālakate uppattīsu na vyākareyya dīnamānā tena 'ssu Māgadhakā paricārakā.

[page 203]

Yena kho pana 'ssu dīnamānā Māgadhakā paricārakā, kathaɱ taɱ Bhagavā na vyākareyyāti?'

5. Idam āyasmā Ānando Māgadhake paricārake ārabbha eko raho anuvicintetvā, rattiyā paccūsa-samayaɱ paccuṭṭhāya, yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca:

'Sutaɱ me taɱ bhante: Bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālakate uppattīsu vyākaroti Kāsi-Kosalesu Vajji-Mallesu Ceti-Vaɱsesu KuruPañcālesu Maccha-Sūrasenesu: "Asu amutra uppanno, asu amutra uppanno. Paro-paññāsa Nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātikā, tattha parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti Nādikiyā paricārakā abbhatītā {kālakatā} tiṇṇaɱ, saɱyojanānaɱ parikkhayā rāga-dosa-mohānaɱ tanuttā sakadāgāmino sakid eva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhass' antaɱ karissanti. Sātirekāni pañca satāni Nādikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā sotāpannā, avinipāta-dhammā niyatā sambodhi-parāyanā" ti.

Tena ca Nādikiyā paricārakā attamanā pamuditā pītisomanassa-jātā Bhagavato pañha-veyyākaraṇaɱ sutvā.

6. 'Ime kho pana pi bhante ahesuɱ Māgadhakā paricārakā bahū c' eva rattaññū ca abbhatītā {kālakatā}.

Suññā maññe Aŋga-Magadhā Māgadhakehi paricārakehi abbhatītehi kālakatehi. Te kho pana pi bhante ahesuɱ Buddhe pasannā Dhamme pasannā Saɱghe pasannā, sīlesu paripūrakārino. Te abbhatītā kālakatā Bhagavatā avyākatā. Tesaɱ p' assa sādhu veyyākaraṇaɱ, bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiɱ. Ayaɱ kho pana pi bhante ahosi rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro dhammiko dhamma-rājā hito brāhmaṇa-gahapatikānaɱ negamānañ c' eva {janapadānañ} ca.

[page 204]

Api ssudaɱ manussā kittayamāna-rūpā viharanti: "Evaɱ no so dhammiko dhammarājā sukhāpetvā kālakato, evaɱ mayaɱ tassa dhammikassa dhamma-rañño vijite phāsu viharimhāti." So kho pana pi bhante ahosi Buddhe pasanno Dhamme pasanno Saɱghe pasanno, sīlesu paripūrakārī. Api ssudaɱ manussā evam āhaɱsu: "Yāva maraṇa-kālā pi rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro Bhagavantaɱ kittayamānarūpo kālakato" ti. So abbhatīto kālakato Bhagavatā avyākato, tassa p' assa sādhu veyyākaraṇaɱ, bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiɱ. Bhagavato kho pana bhante sambodhi Magadhesu. Yattha kho pana bhante Bhagavato sambodhi Magadhesu, kathaɱ tattha Bhagavā Māgadhake paricārake abbhatīte kālakate uppattīsu na vyākareyya? Bhagavā ce kho pana bhante Māgadhake paricārake abbhatīte kālakate uppattīsu na vyākareyya, dīnamānā tena 'ssu Māgadhakā paricārakā. Yena kho pana 'ssu bhante dīnamānā Māgadhakā paricārakā, kathaɱ taɱ Bhagavā na vyākareyyāti?'

Idam āyasmā Ānando Māgadhake paricārake ārabbha Bhagavato sammukhā parikathaɱ katvā uṭṭhāy' āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.

7. Atha kho Bhagavā acira-pakkante {āyasmato} Ānande pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Nādikaɱ piṇḍāya pāvisi. Nādike piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapāta-paṭikkanto pāde pakkhāletvā Giñjakāvasathaɱ pavisitvā Māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhikatvā manasikatvā sabba-cetaso samannāharitvā paññatte āsane nisīdi: 'Gatiɱ tesaɱ jānissāmi abhisamparāyaɱ, yaɱ-gatikā te bhavanto yam-abhisamparāyā' ti. Addasā kho Bhagavā Māgadhake paricārake yaɱ-gatikā te bhavanto yam-abhisamparāyā.

[page 205]

Atha kho Bhagavā sāyaṇha-samayaɱ patisallānā vuṭṭhito Giñjakāvasathā nikkhamitvā vihāra-pacchāyāyaɱ paññatte āsane nisīdi.

8. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad avoca: 'Upasantappadisso bhante Bhagavā, bhāti-r-iva Bhagavato mukha-vaṇṇo pasannattā indriyānaɱ. Santena nūn' ajja bhante Bhagavā vihārena vihāsīti.'

9. 'Yad eva kho me tvaɱ Ānanda Māgadhake paricārake ārabbha sammukhā parikathaɱ katvā, uṭṭhāy' āsanā pakkanto, tad evāhaɱ Nādike piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ {piṇḍapāto} paṭikkanto pāde pakkhāletvā Giñjakāvasathaɱ pavisitvā Māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhikatvā manasikatvā sabba-cetaso samannāharitvā paññatte āsane nisīdiɱ: "Gatiɱ tesaɱ jānissāmi abhisamparāyaɱ, yaɱ-gatikā te bhavanto yam-abhisamparāyā ti." Addasaɱ kho ahaɱ Ānanda Māgadhake paricārake yaɱ-gatikā te bhavanto yam-abhisamparāyā. Atha kho Ānanda antarahito yakkho saddam anussāvesi: "Janavasabho ahaɱ Bhagavā, Janavasabho ahaɱ Sugatāti." Abhijānāsi no tvaɱ Ānanda ito pubbe evarūpam nāmadheyyaɱ sutvā yadidaɱ Janavasabho ti?'

'Na kho ahaɱ bhante abhijānāmi ito pubbe evarūpaɱ nāma-dheyyaɱ sutvā yadidaɱ Janavasabho ti. Api hi me bhante lomāni naṭṭhāni "Janavasabho" ti nāmadheyyaɱ sutvā. Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi: "Na ha nūna so orako yakkho bhavissati {yass' idaɱ} evarūpaɱ nāma-dheyyaɱ yadidaɱ Janavasabho ti."'

[page 206]

10. 'Anantarā kho Ānanda sadda-pātubhāvā uḷāravaṇṇo so me yakkho sammukhe pātur ahosi. Dutiyakam pi saddam anussāvesi: "Bimbisāro ahaɱ Bhagavā, Bimbisāro ahaɱ Sugata. Idaɱ sattamaɱ kho ahaɱ bhante Vessavaṇassa mahārājassa sahavyataɱ uppajjāmi.

So tato cuto manussa-rājā, amanussa-rājā divi homi.

Ito satta tato satta saɱsārāni catuddasa
Nivāsam abhijānāmi yattha me vusitaɱ pure.

"'Dīgha-rattaɱ kho ahaɱ bhante avinipāto avinipātaɱ sañjānāmi, āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāyāti."

'Acchariyam idaɱ āyasmato Janavasabhassa yakkhassa, abbhutam idaɱ āyasmato Janavasabhassa yakkhassa: 'Dīgha-rattaɱ kho ahaɱ bhante avinipāto avinipātaɱ sañjānāmīti' ca vadesi, 'Āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāyāti' ca vadesi. Kuto nidānaɱ pan' āyasmā Janavasabho yakkho evarūpaɱ uḷāraɱ visesādhigamaɱ sañjānātīti?'

11. "'Na aññattha Bhagavā tava sāsanā, na aññattha Sugata tava sāsanā. Yad-agge ahaɱ bhante Bhagavati ekantagato abhipasanno, tad-agge ahaɱ bhante dīgharattaɱ avinipāto avinipātaɱ sañjānāmi,

[page 207]

āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāya. Idhāhaɱ bhante Vessavaṇena mahārājena pesito Virūḷhakassa mahārājassa santike kenacid eva karaṇīyena addasaɱ Bhagavantaɱ antarā magge Giñjakāvasathaɱ pavisitvā Māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhikatvā manasikatvā sabba-cetaso samannāharitvā nisinnaɱ: 'Gatiɱ tesaɱ jānissāmi abhisamparāyaɱ, yaɱ-gatikā te bhavanto yam-abhisamparāyāti.' Anacchariyaɱ kho pan' etaɱ bhante yaɱ Vessavaṇassa mahārājassa yaɱ parisāyaɱ bhāsato sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahitaɱ '{yaɱ-gatikā} te bhavanto yam-abhisaɱparāyā {ti}.' Tassa mayhaɱ bhante etad ahosi: 'Bhagavantañ ca dakkhāmi idañ ca Bhagavato āroceyyāmīti.' Ime kho bhante dve paccayā Bhagavantaɱ dassanāya pakkamituɱ.

12. Purimāni bhante divasāni purimatarāni tadahu 'posathe paṇṇarase vassūpanāyikāya puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā kavalakappā ca deva Tāvatiɱsā Sudhammāyaɱ sabhāyaɱ sannisinnā honti sannipatitā, mahatī ca dibbā parisā samantato nisinnā honti, cattāro ca mahārājā catuddisā nisinnā honti. Puratthimāya disāya Dhataraṭṭho mahārājā pacchāmukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Dakkhiṇāya disāya Virūḷhako mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Pacchimāya disāya Virūpakkho mahārājā puratthimābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Uttarāya disāya Vessavaṇo mahārājā dakkhiṇābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā.

[page 208]

Yadā bhante kevalakappā ca devā Tāvatiɱsā {Sudhammāyaɱ} sabhāyaɱ sannisinnā honti sannipatitā, mahatī ca dibbā parisā samantato nisinnā honti cattāro ca mahārājā catuddisā nisinnā honti, idaɱ tesaɱ hoti āsanasmiɱ. Atha pacchā amhākaɱ āsanaɱ hoti. Ye te bhante devā Bhagavati brahmacariyaɱ caritvā adhunuppannā Tāvatiɱsakāyaɱ, te aññe deve atirocanti vaṇṇena c' eva yasasā ca. Tena sudaɱ bhante devā Tāvatiɱsā attamanā honti pamuditā pītisomanassa-jātā: "Dibbā vata bho kāyā paripūrenti hāyanti {asura-kāyāti}'.

13. Atha kho bhante Sakko devānam Indo devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sampasādaɱ viditvā imāhi gāthāhi anumodi:

'Modanti vata bho devā Tāvatiɱsā sahindakā,
Tathāgataɱ namassantā Dhammassa ca sudhammataɱ.
Nave va deve passantā vaṇṇavante yasassino
Sugatasmiɱ brahmacaryaɱ caritvāna idhāgate,
Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā
Sāvakā Bhūri-paññassa visesūpagatā idha.
Idaɱ disvāna nandanti Tāvatiɱsā sahindakā
Tathāgataɱ namassantā Dhammassa ca sudhammatan'

ti.

[page 209]

Tena sudaɱ bhante devā Tāvatiɱsā bhīyoso mattāya attamanā honti pamuditā pīti-somanassa-jātā: 'Dibbā vata bho kāyā paripūrenti, hāyanti asura-kāyā' ti.

14. Atha bhante yen' atthena devā Tāvatiɱsā Sudhammāyaɱ sabhāyaɱ sannisinnā honti sannipatitā, taɱ atthaɱ cintayitvā taɱ atthaɱ mantayitvā, vutta-vacanā pi taɱ cattāro mahārājā tasmiɱ atthe honti, paccanusiṭṭha-vacanā pi taɱ cattāro mahārājā tasmiɱ atthe honti sakesu āsanesu ṭhitā avipakkantā.

Te vutta-vākyā rājāno paṭigayhānusāsaniɱ
Vippasanna-manā santā aṭṭhaɱsu samhi āsane ti.

15. Atha kho bhante uttarāya disāya uḷāro āloko sañjāyi, obhāso pātur ahosi, atikkamm' eva devānam devānubhāvaɱ. Atha bhante Sakko devānam indo deve Tāvatiɱse āmantesi: 'Yathā kho mārisā nimittā dissanti āloko sañjāyati obhāso pātu bhavati Brahmā pātu bhavissati, Brahmuno etaɱ pubba-nimittaɱ pātubhāvāya yadidaɱ āloko sañjāyati obhāso pātu bhavatīti.'

Yathā nimittā dissanti Brahmā pātu bhavissati,
Brahmuno h' etaɱ nimittaɱ obhāso vipulo mahā ti.

16. Atha kho bhante devā Tāvatiɱsā sakesu āsanesu nisīdiɱsu: 'Obhāsam etaɱ ñassāma {yaɱ-vipāko} bhavissati, sacchikatvā va naɱ gamissāmāti.'

Cattāro pi mahārājā yathā sakesu āsanesu nisīdiɱsu:

'Obhāsam etaɱ ñassāma {yaɱ-vipāko} bhavissati, sacchikatvā va naɱ gamissāmāti.'

[page 210]

Idaɱ sutvā devā Tāvatiɱsā ekaggā samāpajjiɱsu: 'Obhāsam etaɱ ñassāma {yaɱ-vipāko} bhavissati, sacchikatvā va naɱ gamissāmāti.'

17. Yadā bhante Brahmā Sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu bhavati, oḷārikaɱ attabhāvaɱ abhinimminitvā pātu bhavati. Yo kho pana bhante Brahmuno pakati-vaṇṇo anabhisambhavanīyo so devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ cakkhu-pathasmiɱ. Yadā bhante Brahmā Sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu bhavati, so aññe deve atīrocati vaṇṇena c' eva yasasā ca. Seyyathā pi bhante sovaṇṇa-viggaho manussa-viggahaɱ atirocati, evam eva kho bhante yadā Brahmā Sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu bhavati, so aññe deve atirocati vaṇṇena c' eva yasasā ca. Yadā bhante Brahmā Sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu bhavati, na tassa parisāyaɱ koci devo abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. Sabbe va tuṇhī-bhūtā pañjalikā pallaŋke na nisīdanti 'Yassa dāni devassa icchissati Brahmā Sanaɱkumāro, tassa devassa pallaŋke nisīdissatīti.' Yassa kho pana bhante devassa Brahmā Sanaɱkumāro pallaŋke nisīdati, uḷāraɱ so labhati devo veda-paṭilābhaɱ, uḷāraɱ so labhati devo somanassapaṭilābhaɱ. Seyyathā pi bhante rājā khattiyo muddhāvasitto adhunābhisitto rajjena, uḷāraɱ so labhati vedapaṭilābhaɱ, uḷāraɱ so labhati somanassa-paṭilābhaɱ, evam eva kho bhante yassa devassa Brahmā Sanaɱkumāro pallaŋke nisīdati, uḷāraɱ so labhati devo vedapaṭilābhaɱ, uḷāraɱ so labhati devo somanassa-paṭilābham.

[page 211]

18. Atha bhante Brahmā Sanaɱkumāro oḷārikaɱ attabhāvaɱ abhinimminitvā kumāra-vaṇṇī hutvā Pañcasikho devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātur ahosi. So vehāsaɱ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaŋkena nisīdi. Seyyathā pi bhante balavā puriso supaccatthate vā pallaŋke same vā bhūmi-bhāge pallaŋkena nisīdeyya, evam eva kho bhante Brahmā Sanaɱkumāro vehāsaɱ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaŋkena nisīditvā devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sampasādaɱ viditvā imāhi gāthāhi anumodi:

'Modanti vata bho devā Tāvatiɱsā sahindakā,
Tathāgataɱ namassantā Dhammassa ca sudhammataɱ,
Nave va deve passantā vaṇṇavante yasassino,
Sugatasmiɱ brahmacariyaɱ caritvāna idhāgate.
Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā
Sāvakā Bhūri-paññassa visesūpagatā idha.
Idaɱ disvāna nandanti Tāvatiɱsā sahindakā,
Tathāgataɱ namassantā Dhammassa ca sudhammatan' ti.

19. Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro abhāsittha. Idam atthaɱ bhante Brahmuno Sanaɱkumārassa bhāsato aṭṭhaŋga-samannāgato saro hoti vissaṭṭho ca viññeyyo ca mañjū ca savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca. Yathā parisaɱ kho pana bhante Brahmā Sanaɱkumāro sarena viññāpeti, na c' assa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Yassa kho pana bhante evaɱ aṭṭhaŋga-samannāgato saro hoti, so vuccati Brahmassaro ti.

20. Atha kho bhante Brahmā Sanaɱkumāro tettiɱse attabhāve abhinimminitvā devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pacceka-pallaŋkesu pallaŋkena nisīditvā deve Tāvatiɱse āmantesi:

[page 212]

'Taɱ kiɱ maññanti bhonto devā Tāvatiɱsā? Yāva ca so Bhagavā bahujana-hitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaɱ. Ye hi keci bho Buddhaɱ saraṇaɱ gatā dhammaɱ saraṇaɱ gatā saɱghaɱ saraṇaɱ gatā sīlesu paripūrakārino, te kāyassa bhedā param maraṇā app ekacce Parinimmita-Vasavattīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ uppajjanti, app ekacce {Nimmānaratīnaɱ} devānaɱ sahavyataɱ uppajjanti, app ekacce Tusitānaɱ devānaɱ ... Yāmānaɱ devānaɱ ... Tāvatiɱsānaɱ devānaɱ ... {Cātummahārājikānaɱ} devānaɱ sahavyataɱ uppajjanti. Ye sabbanihīnaɱ kāyaɱ paripūrenti, te gandhabbakāyaɱ paripūrentīti.'

21. Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro abhāsittha. Idam atthaɱ bhante Brahmuno Sanaɱkumārassa bhāsato ghoso yeva devo maññati 'Yo 'yaɱ mama pallaŋke, {so 'yaɱ} eko va bhāsatīti.'

Ekasmiɱ bhāsamānasmiɱ sabbe bhāsanti nimmitā,
Ekasmiɱ tuṇhīm āsīne sabbe tuṇhī bhavanti te.
Tadā su devā maññanti Tāvatiɱsā sahindakā,
Yo ayaɱ mama pallaŋke so 'yaɱ eko va bhāsatīti.

22. Atha kho bhante Brahmā Sanaɱkumāro ekante attānaɱ upasaɱhāsi, ekante attānaɱ upasaɱharitvā Sakkassa devānam indassa pallaŋkena nisīditvā deve Tāvatiɱse āmantesi:

[page 213]

'Taɱ kiɱ maññanti bhonto devā Tāvatiɱsā? Yāva suppaññattā v' ime tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro iddhipādā iddhipahutāya iddhi-visavitāya iddhi-vikubbanatāya. Katame cattāro? Idha bho bhikkhu chanda-samādhi-padhānasaɱkhāra-samannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti, viriyasamādhi ... citta-samādhi ... vīmaɱsā-samādhipadhāna-saɱkhāra-samannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti.

Ime kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro iddhipādā paññattā iddhipahutāya iddhi-visavitāya iddhi-vikubbanatāya. Ye hi keci bho atītam addhānam samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaɱ iddhi-vidhaɱ paccanubhosuɱ, sabbe te imesaɱ yeva catunnaɱ iddhipādānaɱ bhāvitattā bahulī-katattā.

Ye hi pi keci bho anāgatam addhānaɱ {samaṇā} vā brāhmaṇā aneka-vihitaɱ iddhi-vidhaɱ paccanubhossanti, sabbe te imesaɱ yeva catunnaɱ iddhipādānaɱ bhāvitattā.

bahulī-katattā. Ye hi pi keci bho etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā aneka-vihitaɱ iddhi-vidhaɱ paccanubhonti, sabbe te imesaɱ yeva catunnaɱ iddhipādānaɱ bhāvitattā bahulī-katattā. Passanti no bhonto devā Tāvatiɱsā mama pi naɱ evarūpaɱ iddhānubhāvan' ti?

'Evaɱ Brahme' ti.

'Aham pi kho bho imesaɱ yeva catunnaɱ iddhipādānaɱ bhāvitattā bahulī-katattā evam mahiddhiko evam mahānubhāvo' ti.

[page 214]

23. Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro abhāsittha. Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro bhāsitvā deve Tāvatiɱse āmantesi:

'Taɱ {kiɱ} maññanti bhonto devā Tāvatiɱsā? Yāvañ c' idaɱ tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā sambuddhena tayo okāsādhigamā anubuddhā sukhassādhigamāya. Katame tayo?

'Idha bho ekacco saɱsaṭṭho viharati kāmehi, saɱsaṭṭho akusalehi dhammehi. so aparena samayena ariyaɱ dhammaɱ suṇāti, yoniso manasikaroti, dhammānudhammaɱ paṭipajjati. So ariya-dhamma-savanaɱ āgamma yoniso manasikāraɱ dhammānudhammapaṭipattiɱ {asaɱsaṭṭho} viharati kāmehi, asaɱsaṭṭho akusalehi dhammehi. Tassa asaɱsaṭṭhassa kāmehi asaɱsaṭṭhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaɱ, sukhā bhīyo somanassaɱ. Seyyathā pi bho mudā pāmujjaɱ jāyetha, evam eva kho bho asaɱsaṭṭhassa kāmehi asaɱsaṭṭhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaɱ, sukhā bhīyo somanassaɱ. Ayaɱ kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena paṭhamo okāsādhigamo anubuddho sukhassādhigamāya.

24. 'Puna ca paraɱ bho idh' ekaccassa oḷārikā kāyasaɱkhārā appaṭippassaddhā honti, oḷārikā vacī-saɱkhārā ... pe ... citta-saɱkhārā {appaṭippassaddhā} honti. So aparena samayena ariya-dhammaɱ suṇāti, yoniso manasikaroti, dhammānudhammaɱ paṭipajjati. Tassa ariya-dhamma-savanaɱ āgamma yoniso-manasikāraɱ dhammānudhamma-paṭipattiɱ oḷārikā kāya-saɱkhārā paṭippassambhanti, oḷārikā vacī-saɱkhārā ... pe ... citta-saɱkhārā paṭippassambhanti.

[page 215]

Tassa oḷārikānaɱ kāya-saɱkhārānaɱ paṭippassaddhiyā, oḷārikānaɱ vacīsaɱkhārānaɱ ... citta-saɱkhārānaɱ paṭippassaddhiyā uppajjati sukhaɱ, sukhā bhīyo somanassaɱ. Seyyathā pi bho mudā pāmujjam jāyetha, evam eva kho bho oḷārikānaɱ kāya-saɱkhārānaɱ paṭippassaddhiyā oḷārikānaɱ vacī-saɱkhārānaɱ ... citta-saɱkhārānaɱ paṭippassaddhiyā uppajjati sukhaɱ, sukhā bhīyo somanassaɱ.

Ayaɱ kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena dutiyo okāsādhigamo anubuddho sukhassādhigamāya.

25. 'Puna ca paraɱ bho idh' ekacco 'idaɱ kusalan' ti yathābhūtaɱ {na ppajānāti}, 'idaɱ akusalan' ti yathābhūtaɱ nappajānāti, 'idaɱ sāvajjaɱ idaɱ anavajjaɱ, idaɱ sevitabbaɱ idaɱ na sevitabbaɱ, idaɱ hīnaɱ idaɱ paṇītaɱ, idaɱ kaṇha-sukka-sappaṭibhāgan' ti yathābhūtaɱ nappajānāti. So aparena samayena ariyaɱ dhammam suṇāti, {yoniso} manasikaroti, {dhammānudhammaɱ} paṭipajjati. So ariya-dhamma-savanaɱ āgamma yoniso-manasikāraɱ dhammānudhamma-paṭipattiɱ, 'idaɱ kusalan' ti yathābhūtaɱ pajānāti, 'idaɱ akusalan' ti yathābhūtaɱ pajānāti, 'idaɱ sāvajjaɱ idaɱ anavajjaɱ, idaɱ sevitabbaɱ idaɱ na sevitabbaɱ, idaɱ {hīnaɱ} idaɱ paṇītaɱ, idaɱ kaṇha-sukka-sappaṭibhāgan' ti {yathābhūtaɱ} pajānāti. Tassa evaɱ jānato evaɱ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Tass' avijjāvirāgā vijjuppādā uppajjati sukhaɱ, sukhā bhīyo somanassaɱ. Seyyathā pi bho mudā pāmujjaɱ jāyetha, evam eva kho bho avijjā-virāgā vijjuppādā uppajjati sukhaɱ, sukhā bhīyo somanassaɱ. Ayaɱ kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena tatiyo okāsādhigamo anubuddho sukhassādhigamāya.

[page 216]

'Ime kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena tayo okāsādhigamā anubuddhā sukhassādhigamāyāti.'

26. Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro abhāsittha. Idam atthaɱ bhante Brahmā sanaɱkumāro bhāsitvā deve Tāvatiɱse āmantesi:

'Taɱ {kiɱ} maññanti bhonto devā Tāvatiɱsā? Yāva suppaññattā v' ime tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro satipaṭṭhānā kusalassādhigamāya. Katame cattāro? Idha bho bhikkhu ajjhattaɱ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaɱ. Ajjhattaɱ kāye kāyānupassī viharanto tattha sammā samādhiyati sammā vippasīdati. So tattha sammā samāhito sammā vippasanno bahiddhā para-kāye ñāṇa-dassanaɱ abhinibbatteti. Ajjhattaɱ vedanāsu ... pe ... citte ... pe ... dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaɱ.

Ajjhattaɱ dhammesu dhammānupassī viharanto tattha sammā samādhiyatī sammā vippasīdati. So tattha sammā {samāhito} sammā vippasanno bahiddhā paradhammesu ñāṇadassanaɱ abhinibbatteti.

'Ime kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena cattāro satipaṭṭhānā paññattā kusalassādhigamāyāti.'

27. Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro abhāsittha. Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro bhāsitvā deve Tāvatiɱse āmantesi:

'Taɱ {kiɱ} maññanti bhonto devā Tāvatiɱsā? Yāva suppaññattā v' ime tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena satta samādhi-parikkhārā sammā-samādhissa bhāvanāya samādhissa pāripūriyā.

Katame satta? Seyyathīdaɱ sammā-diṭṭhi, sammāsaɱkappo, sammā-vācā, sammā-kammanto, sammāājīvo,

[page 217]

sammā-vāyāmo, sammā-sati. Yā kho bho imehi satta aŋgehi cittass' ekaggatā parikkhatā, ayaɱ vuccati bho ariyo sammā-samādhi sa-upaniso iti pi saparikkhāro iti pi. Sammā-diṭṭhissa bho sammā-saɱkappo pahoti, sammā-saɱkappassa sammā-vācā pahoti, sammā-vācassa sammā-kammanto pahoti, sammā-kammantassa sammā-ājīvo pahoti, sammā-ājīvassa sammāvāyāmo pahoti, sammā-vāyāmassa sammā-sati pahoti, sammā-satissa sammā-samādhi pahoti, sammā-samādhissa sammā-ñāṇaɱ pahoti, sammā-ñāṇassa sammāvimutti pahoti.

'Yaɱ hi taɱ bho {sammā} vadamāno vadeyya: "Svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhīti, Apārūtā amatassa dvārā ti" idam eva taɱ {sammā} vadamāno vadeyya. Svākkhāto hi bho Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhi, apārūtā amatassa dvārā.

'Ye hi keci bho Buddhe aveccappasādena samannāgatā, Dhamme aveccappasādena samannāgatā, Saɱghe aveccappasādena samannāgatā, ariya-kantehi sīlehi samannāgatā,

[page 218]

ye hi kec' ime opapātikā dhamma-vinītā sātirekāni catu-vīsati-sata-sahassāni Māgadhakā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā sotāpannā avinipāta-dhammā niyatā sambodhiparāyanā, atthi c' ev' ettha sakadāgāmino,

Athāyaɱ itarā pajā
Puññābhāgā ti me mano
Saŋkhātuɱ no pi sakkomi
Musā-vādassa ottappan ti.'

28. Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro abhāsittha. Idam atthaɱ bhante Brahmuno Sanaɱkumārassa bhāsato {Vessavaṇassa} Mahārājassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: 'Acchariyaɱ vata bho, abbhutaɱ vata bho, evarūpo pi {nāma} uḷāro satthā bhavissati, evarūpaɱ uḷāraɱ dhammakkhānaɱ, evarūpā uḷārā visesādhigamā paññāyissantīti.'

Atha bhante Brahmā Sanaɱkumāro {Vessavaṇassa} Mahārājassa cetasā ceto-parivitakkam aññāya {Vessavaṇaɱ} Mahārājaɱ etad avoca:

'Taɱ {kiɱ} maññati bhavaɱ {Vessavaṇo} Mahārājā? Atītam pi addhānaɱ evarūpo uḷāro satthā ahosi, evarūpaɱ uḷāraɱ dhammakkhānaɱ, evarūpā uḷārā visesādhigamā paññāyiɱsu. Anāgatam pi addhānaɱ evarūpo uḷāro satthā bhavissati, evarūpaɱ uḷāraɱ dhammakkhānaɱ, evarūpā uḷārā visesādhigamā paññāyissantīti.'

29. Idam atthaɱ Brahmā Sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ abhāsi. Idam atthaɱ {Vessavaṇo} Mahārājā Brahmuno Sanaɱkumārassa devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ bhāsato sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā saparisāyaɱ ārocesi.

[page 219]

Idam atthaɱ Janavasabho yakkho {Vessavaṇassa} Mahārājassa parisāyaɱ bhāsato sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā Bhagavato ārocesi.

Idam atthaɱ Bhagavā Janavasabhassa yakkhassa sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā sāmañ ca abhiññāya āyasmato Ānandassa ārocesi. Idam atthaɱ āyasmā Ānando Bhagavato sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā ārocesi bhikkhūnaɱ {bhikkhunīnaɱ} upāsakānaɱ {upāsikānaɱ}. Tayidaɱ brahmacariyaɱ iddhañ c' eva phītañ ca vitthāritaɱ bāhujaññaɱ puthubhūtaɱ yāvad eva manussehi suppakāsitan ti.

Janavasabha-Suttantaɱ Niṭṭhitaɱ.

[page 220]

 


 

XIX. Mahā-Govinda Suttanta

Evam me sutaɱ.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. Atha kho Pañcasikho Gandhabba-putto abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaṇṇo {kevalakappaɱ} Gijjhakūṭaɱ obhāsetvā yena Bhagavā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho Pañcasikho Gandhabbaputto Bhagavantaɱ etad avoca:

'Yam me bhante devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sammukhā sutaɱ sammukhā {paṭiggahītaɱ}, ārocem' etaɱ bhante Bhagavato ti.'

'Ārocehi me tvaɱ Pañcasikhāti,' Bhagavā avoca.

2. Purimāni bhante divasāni purimatarāni, tadahu 'posathe paṇṇarase pavāraṇāya puṇṇamāya rattiyā kevalakappā ca devā Tāvatiɱsā Sudhammāyaɱ sabhāyaɱ sannisinnā honti sannipatitā, mahatī ca dibbā parisā samantato nisinnā hoti, cattāro ca {Mahārājā} cātuddisā nisinnā honti. Puratthimāya disāya Dhataraṭṭho Mahārājā pacchābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Dakkhiṇāya disāya Virūḷhako Mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Pacchimāya disāya Virūpakkho Mahārājā puratthābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā.

[page 221]

Uttarāya disāya Vessavaṇo Mahārājā dakkhiṇābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Yadā bhante kevalakappā ca devā Tāvatiɱsā Sudhammāyaɱ sabhāyaɱ sannisinnā honti sannipatitā, mahatī ca dibbā parisā samantato nisinnā honti, cattāro ca mahārājā catuddisā nisinnā honti, idaɱ tesaɱ hoti āsanasmiɱ, atha pacchā amhākaɱ āsanaɱ hoti. Ye te bhante devā Bhagavati brahmacariyaɱ caritvā adhun-uppannā Tāvatiɱsa-kāyā, te aññe deve atirocanti vaṇṇena c' eva yasasā ca. Tena sudaɱ bhante devā Tāvatiɱsā attamanā honti pamuditā pīti-somanassa-jātā: "Dibbā vata bho kāyā paripūrenti, hāyanti asura-kāyā ti."

3. Atha bhante Sakko devānam Indo devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pāsādaɱ viditvā imāhi gāthāhi anumodi:

'Modanti vata bho devā Tāvatiɱsā sahindakā,
Tathāgataɱ namassantā dhammassa ca sudhammataɱ,
Nave va deve passantā vaṇṇavante yasassino,
Sugatasmiɱ brahmacariyaɱ caritvāna idhāgate.
Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā,
Sāvakā Bhūri-paññassa visesūpagatā idha.
Idaɱ disvāna nandanti Tāvatiɱsā sahindakā,
Tathāgataɱ namassantā dhammassa ca sudhammatan ti.'

[page 222]

Tena sudaɱ bhante devā Tāvatiɱsā bhīyoso mattāya attamanā honti pamuditā pīti-somanassa-jātā: "Dibbā vata bho kāyā paripūrenti, hāyanti asura-kāyā ti."

4. Atha bhante Sakko devānam indo devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sampasādaɱ viditvā deve Tāvatiɱse āmantesi:

"Iccheyyātha no tumhe mārisā tassa Bhagavato aṭṭha yathā-bhucce vaṇṇe sotun ti?"

"Iccheyyāma mayaɱ mārisa tassa Bhagavato aṭṭha yathā-bhucce vaṇṇe sotun ti."

Atha bhante Sakko devānam indo devānaɱ Tāvaṭiɱsānaɱ Bhagavato aṭṭha yathā-bhucce vaṇṇe payirudāhāsi.

5. "Taɱ {kiɱ} maññanti bhonto devā Tāvatiɱsā? Yāva c' assa so Bhagavā bahujana-hitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaɱ, evaɱ bahujana-hitāya paṭipannaɱ bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaɱ, iminā p' aŋgena samannāgataɱ satthāraɱ, n' eva atītaɱse samanupassāma, na pan' etarahi aññatra tena Bhagavatā.

6. "Svākkhāto kho pana tassa Bhagavato dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhi. Evam opanayikassa dhammassa desetāraɱ, iminā p' aŋgena samannāgataɱ satthāraɱ, n' eva atītaɱse samanupassāma, na pan' etarahi aññatra tena Bhagavatā.

7. "Idaɱ kusalan ti kho pana tena Bhagavatā suppaññattaɱ, idam akusalan ti suppaññattaɱ, idaɱ sāvajjaɱ idam anavajjaɱ,

[page 223]

idaɱ sevitabbaɱ idaɱ na sevitabbaɱ, idaɱ hīnaɱ idaɱ paṇītaɱ, idaɱ kaṇhasukka-sappaṭibhāgan ti suppaññattaɱ. Evaɱ kusalākusala-sāvajjānavajja-sevitabbāsevitabba-hīnappaṇītakaṇhasukka-sappaṭibhāgānaɱ dhammānaɱ paññāpetāraɱ, iminā p' aŋgena samannāgataɱ satthāraɱ, n' eva atītaɱse samanupassāma, na pan' etarahi aññatra tena Bhagavatā.

8. "Suppaññattā kho pana tena Bhagavatā sāvakānaɱ nibbāna-gāminī paṭipadā, saɱsandati nibbānañ ca paṭipadā ca. Seyyathā pi nāma Gaŋgodakaɱ Yamunodakena saɱsandati sameti, evam eva suppaññattā tena Bhagavatā sāvakānam nibbāna-gāminī paṭipadā, saɱsandati nibbānañ ca paṭipadā ca.{Evaɱ} nibbānagāmini-paṭipadāya paññāpetāraɱ iminā p' aŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n' eva atītaɱse samanupassāma, na pan' etarahi aññatra tena Bhagavatā.

9. "Laddha-sahāyo kho pana so Bhagavā sekhānañ c' eva paṭipadānaɱ khīṇāsavānañ ca vusitavataɱ, te Bhagavā apanujja ekārāmataɱ anuyutto viharati. Evaɱ ekārāmataɱ anuyuttaɱ iminā p' aŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n' eva atītaɱse samanupassāma, na pan' etarahi aññatra tena Bhagavatā.

10. "Abhinippanno kho pana tassa Bhagavato lābho, abhinippanno siloko, yāva maññe khattiyā sampiyāyamāna-rūpā viharanti, vigata-mado kho pana so Bhagavā āhāraɱ āhāreti. Evaɱ vigata-madaɱ āhāraɱ āhariyamānaɱ iminā p' aŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n' eva atītaɱse samanupassāma,

[page 224]

na pan' etarahi aññatra tena Bhagavatā.

11. "Yathā-vādī kho pana so Bhagavā tathā-kārī, yathā-kārī tathā-vādī. Iti yathā-vādī tathā-kārī {yathā}kārī tathā-vādī evaɱ dhammānudhamma-paṭipannaɱ iminā p' aŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n' eva atītaɱse samanupassāma, na pan' etarahi aññatra tena Bhagavatā.

12. "Tiṇṇa-vicikiccho kho pana so Bhagavā vigatakathaɱkatho pariyosita-saɱkappo ajjhāsayaɱ ādi-brahmacariyaɱ. Evaɱ tiṇṇa-vicikicchaɱ vigata-kathaŋkathaɱ pariyosita-saɱkappaɱ ajjhāsayaɱ ādi-brahmacariyaɱ iminā p' aŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n' eva atītaɱse samanupassāma, na pan' etarahi {aññatra} tena Bhagavatā" ti.

Ime kho bhante Sakko devānam indo devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ Bhagavato aṭṭha yathā-bhucce vaṇṇe payirudāhāsi. Tena sudaɱ bhante devā Tāvatiɱsā bhīyoso mattāya attamanā honti, pamuditā pīti-somanassa-jātā Bhagavato aṭṭha yathā-bhucce vaṇṇe sutvā.

13. Tatra kho bhante ekacce devā evam āhaɱsu:--

"Aho vata mārisā cattāro Sammā-sambuddhā loke uppajjeyyuɱ, dhammañ ca deseyyuɱ, yathariva Bhagavā.

Tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti.

Ekacce devā evam āhaɱsu:--

"Tiṭṭhantu mārisā cattāro sammā-sambuddhā. Aho vata mārisā tayo sammā-sambuddhā loke uppajjeyyuɱ dhammañ ca deseyyuɱ, yathariva Bhagavā. Tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti.

Ekacce devā evam āhaɱsu:--

"Tiṭṭhantu mārisā tayo sammā-sambuddhā. Aho vata mārisā dve sammā-sambuddhā loke uppajjeyyuɱ, dhammañ ca deseyyuɱ, yathariva Bhagavā. Tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti.

[page 225]

14. Evaɱ vutte bhante Sakko devānam indo deve Tāvatiɱse etad avoca:--

"Aṭṭhānaɱ kho etaɱ mārisā anavakāso yaɱ ekissā loka-dhātuyā dve arahanto sammā-sambuddhā apubbaɱ acarimaɱ uppajjeyyuɱ. N' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Aho vata mārisā so Bhagavā appābādho appātaŋko ciraɱ dīgham addhānaɱ tiṭṭheyya. Tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti.

Atha bhante yen' atthena devā Tāvatiɱsā Sudhammāya sabhāyaɱ sannisinnā honti sannipatitā, taɱ atthaɱ cintayitvā taɱ atthaɱ mantayitvā vutta-vacanā pi taɱ cattāro Mahārājā {tasmiɱ} atthe honti, paccanusiṭṭha-vacanā pi taɱ cattāro Mahārājā tasmiɱ atthe honti sakesu āsanesu ṭhitā avippakantā.

Te vutta-vākyā rājāno {paṭiggayhānusāsaniɱ}
Vippasanna-manā santā aṭṭhaɱsu samhi āsane ti.

15. Atha bhante uttarāya disāya uḷāro āloko sañjāyi obhāso pātur ahosi atikamm' eva devānaɱ devānubhāvaɱ. Atha bhante Sakko devānam indo deve Tāvatiɱse āmantesi:

14 "Yathā kho mārisā nimittā dissanti āloko sañjāyati obhāso pātu bhavati Brahmā pātu bhavissati. Brahmuno etaɱ pubba-nimittaɱ pātubhāvāya yadidaɱ āloko sañjāyati obhāso pātu bhavatīti.

Yathā nimittā dissanti, Brahmā pātu bhavissati,
Brahmuno h' etaɱ nimittaɱ obhāso vipulo mahā ti.

[page 226]

Atha bhante devā Tāvatiɱsā yathā sakesu āsanesu nisīdiɱsu: "Obhāsam etaɱ ñassāma, {yaɱ-vipāko} bhavissati, sacchikatvā va naɱ gamissāmāti." Cattāro ca Mahārājā yathā sakesu āsanesu nisīdiɱsu: "Obhāsam etaɱ ñassāma, yaɱ vipāko bhavissati, sacchikatvā va naɱ gamissāmāti." Idaɱ sutvā devā Tāvatiɱsā ekaggatā {samāpajjiɱsu:} "Obhāsam etaɱ ñassāma, {yaɱ-vipāko} bhavissati, sacchikatvā va naɱ gamissāmāti."

16. Yadā bhante Brahmā Sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu bhavati, {oḷārikaɱ} attabhāvaɱ abhinimminitvā pātu bhavati. Yo kho pana bhante Brahmuno pakati-vaṇṇo anabhisambhavanīyo, so devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ cakkhu-pathasmiɱ. Yadā bhante Brahmā Sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu bhavati, so aññe deve atirocati vaṇṇena c' eva yasasā ca.

Seyyathā pi bhante sovaṇṇo viggaho mānusaɱ viggahaɱ atirocati, evam eva kho bhante yadā Brahmā Sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu bhavati, so aññe deve atirocativaṇṇena c' eva yasasā ca. Yadā bhante Brahmā Sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu bhavati, na tassa parisāyaɱ koci devo abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena nimanteti vā. Sabbe tuṇhī-bhūtā pañjalikā pallaŋkena nisīdanti: "Yassa dāni devassa icchissati Brahmā Sanaɱkumāro, tassa devassa pallaŋke nisīdissatīti." Yassa kho pana bhante devassa Brahmā Sanaɱkumāro pallaŋke nisīdati, uḷāraɱ so labhati devo vedapaṭilābhaɱ, uḷāraɱ so labhati devo somanassa-paṭilābhaɱ.

[page 227]

Seyyathā pi bhante rājā khattiyo muddhāvasitto adhunābhisitto rajjena, uḷāraɱ so labhati veda-paṭilābhaɱ, uḷāraɱ so labhati somanassa-paṭilābhaɱ, evam eva kho bhante yassa devassa Brahmā Sanaɱkumāro pallaŋke nisīdati, uḷāraɱ so labhati devo veda-paṭilābhaɱ, uḷāraɱ so labhati devo somanassa-paṭilābhaɱ.

17. Atha bhante Brahmā Sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sampasādaɱ viditvā antarahito imāhi gāthāhi anumodi:

Modanti vata bho devā Tāvatiɱsā sahindakā,
Tathāgatam namassantā dhammassa ca sudhammataɱ,
Nave va deve passantā vaṇṇavante yasassino,
Sugatasmiɱ brahmacariyaɱ caritvāna idhāgate.
Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā
Sāvakā Bhūri-paññassa visesūpagatā idha.
Idaɱ disvāna nandanti Tāvatiɱsā sahindakā,
Tathāgataɱ namassantā dhammassa ca sudhammatan ti.

18. Idam atthaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro abhāsittha, idam atthaɱ bhante Brahmuno Sanaɱkumārassa bhāsato aṭṭhaŋga-samannāgato saro hoti vissaṭṭho ca viññeyyo ca mañju ca savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca. Yathā-parisaɱ kho pana bhante Brahmā Sanaɱkumāro sarena viññāpeti, na c' assa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Yassa kho pana bhante evaɱ aṭṭhaŋga-samannāgato saro hoti, so vuccati Brahmassaro ti.

19. Atha bhante devā Tāvatiɱsā Brahmā-Sanaɱkumāraɱ etad avocuɱ:

"Sādhu Brahme, etad eva mayaɱ saŋkhāya modāma, atthi ca Sakkena devānam indena tassa Bhagavato aṭṭha yathābhuccā vaṇṇā bhāsitā,

[page 228]

te ca mayaɱ saŋkhāya modāmāti."

Atha kho bhante Brahmā Sanaɱkumāro Sakkaɱ devānam indaɱ etad avoca:--

"Sādhu {devānam} inda, mayam pi tassa Bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe suṇeyyāmāti."

"Evaɱ Mahā-Brahme" ti kho bhante Sakko devānam indo Brahmuno Sanaɱkumārassa Bhagavato aṭṭha yathābhucce {vaṇṇe} payirudāhāsi.

20. "Taɱ {kiɱ} maññati bhavaɱ Mahā-Brahmā? Yāva ca so Bhagavā bahujana-hitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaɱ, evaɱ bahujana-hitāya paṭipannaɱ bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaɱ iminā p' aŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n' eva atītaɱse samanupassāma, na pan' etarahi aññatra tena Bhagavatā.

21. "Svākkhāto kho pana tassa Bhagavato dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhi. Evaɱ opanayikassa dhammassa desetāraɱ iminā p' aŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n' eva atītaɱse samanupassāma na pan' etarahi aññatra tena Bhagavatā.

22. "Idaɱ kusalan ti kho pana tena Bhagavatā suppaññattaɱ, idaɱ akusalan ti suppaññattaɱ, idaɱ sāvajjaɱ idaɱ anavajjaɱ, idaɱ sevitabbaɱ idaɱ na sevitabbaɱ, idaɱ hīnaɱ idaɱ paṇītaɱ, idaɱ kaṇhasukka-sappaṭibhāgan ti suppaññattaɱ. Evaɱ kusalākusala-sāvajjānavajja-sevitabbāsevitabba-hīnappaṇītakaṇhasukka-sappaṭibhāgānaɱ dhammānaɱ paññāpetāraɱ, iminā p' aŋgena samannāgataɱ satthāraɱ, n' eva atītaɱse samanupassāma na pan' etarahi aññatra tena Bhagavatā.

[page 229]

23. "Suppaññattā kho pana tena Bhagavatā sāvakānaɱ nibbāna-{gāminī} paṭipadā, saɱsandati nibbānañ ca paṭipadā ca. Seyyathā pi nāma Gaŋgodakaɱ Yamunodakena saɱsandati sameti, evam eva suppaññattā tena Bhagavatā sāvakānaɱ nibbāna-gāminī paṭipadā, saɱsandati nibbānañ ca paṭipadā ca. Evaɱ nibbāna-gāminipaṭipadāya paññāpetāraɱ iminā p' aŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n' eva atītaɱse samanupassāma, na pan' etarahi aññatra tena Bhagavatā.

24. "Laddha-sahāyo kho pana so Bhagavā sekhānañ c' eva {paṭipadānaɱ} khīṇāsavānañ ca vusitavataɱ, te Bhagavā apanujja ekārāmataɱ anuyutto viharati. Evaɱ ekārāmataɱ anuyuttaɱ iminā p' aŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n' eva atītaɱse samanupassāma, na pan' etarahi {aññatra} tena Bhagavatā.

25. "Abhinippanno kho pana tassa Bhagavato lābho, abhinippanno siloko, yāva maññe khattiyā sampiyāyamāna-rūpā viharanti, vigata-mado kho pana so Bhagavā āhāraɱ āhāreti. Evaɱ vigata-madaɱ āhāraɱ āhariyamānaɱ iminā p' aŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n' eva atītaɱse samanupassāma, na pan' etarahi aññatra tena Bhagavatā.

26. "Yathā-vādī kho pana so Bhagavā tathā-kārī, yathā-kārī tathā-vādī. Iti yathā-vādī tathā-kārī, yathākārī tathā-vādī evaɱ dhammānudhamma-paṭipannaɱ iminā p' aŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n' eva atītaɱse samanupassāma, na pan' etarahi aññatra tena Bhagavatā.

27. "Tiṇṇa-vicikiccho kho pana so Bhagavā vigatakathaŋkatho pariyosita-saɱkappo ajjhāsayaɱ ādi-brahmacariyaɱ.

[page 230]

Evaɱ tiṇṇa-vicikicchaɱ vigata-kathaŋkathaɱ pariyosita-saɱkappaɱ ajjhāsayaɱ ādi-brahmacariyaɱ iminā p' aŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n' eva atītaɱse samanupassāma, na pan' etarahi aññatra tena Bhagavatā" ti.

Ime kho bhante Sakko devānam indo Brahmuno Sanaɱkumārassa Bhagavato aṭṭha yathā-bhucce vaṇṇe payirudāhāsi. Tena sudaɱ bhante Brahmā Sanaɱkumāro attamano hoti pamudito pīti-somanassa-jāto Bhagavato aṭṭha yathā-bhucce vaṇṇe sutvā.

28. Atha bhante Brahmā Sanaɱkumāro {oḷārikaɱ} attabhāvaɱ abhinimminitvā kumāra-vaṇṇī hutvā Pañcasikho devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātur ahosi vehāsaɱ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaŋkena nisīditvā. Seyyathā pi bhante balavā puriso supaccatthate vā pallaŋke same vā bhūmi-bhāge pallaŋkena nisīdeyya, evam eva kho bhante Brahmā Sanaɱkumāro vehāsaɱ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaŋkena nisīditvā deve Tāvatiɱse āmantesi:--

29. Taɱ {kiɱ} maññanti bhonto devā Tāvatiɱsā? Yāva dīgha-rattaɱ mahā-pañño ca so Bhagavā ahosi.

Bhūta-pubbaɱ bho rājā Disampatī nāma ahosi.

Disampatissa rañño Govindo nāma brāhmaṇo purohito ahosi. Disampatissa rañño Reṇu nāma kumāro putto ahosi. Govindassa brāhmaṇassa Jotipālo nāma māṇavo putto ahosi. Iti Reṇu ca rājaputto Jotipālo ca māṇavo aññe ca chakkhattiyā icc ete aṭṭha sahāyā ahesuɱ.

[page 231]

Attha kho ahorattānaɱ accayena Govindo brāhmaṇo kālam akāsi. Govinde brāhmaṇe kālakate rājā Disampatī paridevesi:--

'Yasmiɱ vata bho mayaɱ samaye Govinde brāhmaṇe sabba-kiccāni {sammavossajjitvā} pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaŋgi-bhūtā paricārema, tasmiɱ samaye Govindo brāhmaṇo kālakato' ti.

Evaɱ vutte bho Reṇu rājaputto rājānaɱ Disampatiɱ etad avoca:--

'Mā kho tvaɱ deva Govinde brāhmaṇe kālakate atibāḷhaɱ paridevesi. Atthi deva Govindassa brāhmaṇassa Jotipālo nāma māṇavo putto paṇḍitataro c' eva pitarā alamatthadasataro {c' eva} pitarā. Ye pi 'ssa pitā atthe anusāsi, te pi Jotipālass' eva māṇavassa anusāsaniyā' ti.

'Evaɱ kumārāti' ?

'Evaɱ devāti.'

30. Atha kho bho rājā Disampati aññataraɱ purisaɱ āmantesi:--

'Ehi tvaɱ ambho purisa, yena Jotipālo māṇavo ten' upasaɱkama, upasaɱkamitvā Jotipālaɱ māṇavaɱ evaɱ vadehi: Bhavam atthu bhavantaɱ Jotipālaɱ māṇavaɱ, rājā Disampati bhavantaɱ Jotipālaɱ māṇavaɱ āmantayati. Rājā Disampati bhoto Jotipālassa māṇavassa dassana-kāmo' ti.

'Evaɱ devāti' bho so puriso Disampatissa rañño paṭissutvā yena Jotipālo māṇavo ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Jotipāla-māṇavaɱ etad avoca:--

'Bhavam atthu bhavantaɱ Jotipālaɱ māṇavaɱ.

Rājā Disampati bhavantaɱ Jotipālaɱ māṇavaɱ āmantayati.

[page 232]

Rājā Disampati bhoto Jotipālassa māṇavassa dassana-kāmo' ti.

'Evaɱ bho' ti kho bho Jotipālo māṇavo tassa purisassa paṭissutvā yena rājā Disampati ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Disampatinā raññā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho bho Jotipālaɱ māṇavaɱ rājā Disampati etad avoca:--

'Anusāsatu no bhavaɱ Jotipālo māṇavo, mā bhavaɱ Jotipālo anusāsaniyā paccavyāhāsi. Pettike taɱ ṭhāne ṭhapayissāmi, Govindiye abhisiñcissāmīti.'

'Evaɱ bho' ti kho bho Jotipālo māṇavo Disampatissa rañño paccassosi.

31. Atha kho bho rājā Disampati Jotipālaɱ māṇavaɱ Govindiye abhisiñci, pettike ṭhāne ṭhapesi. Abhisitto Jotipālo māṇavo Govindiye pettike ṭhāne ṭhapito ye pi 'ssa pitā atthe anusāsi, te atthe anusāsati; ye pi 'ssa pitā atthe nānusāsi, te pi atthe nānusāsati. Ye pi 'ssa pitā kammante abhisambhosi, te pi kammante abhisambhoti; ye pi 'ssa pitā kammante nābhisambhosi te pi kammante nābhisambhoti. Tam enaɱ manussā evam āhaɱsu: 'Govindo vata bho brāhmaṇo, mahā Govindo vata bho brāhmaṇo' ti. Iminā kho etaɱ bho pariyāyena Jotipālassa māṇavassa Mahā-Govindo Mahā-Govindo tv eva samaññā udapādi.

32. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena te chakkhattiyā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā te chakkhattiye etad avocā:-'Disampati bho rājā jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo-anuppatto.

[page 233]

Ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaɱ? Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ vijjati yaɱ Disampatimhi raññe kālakate, rāja-kattāro Reṇuɱ rāja-puttaɱ rajje abhisiñceyyuɱ. Āyantu bho bhonto, yena Reṇu rāja-putto ten' upasaɱkamatha, upasaɱkamitvā Reṇuɱ rāja-puttaɱ evaɱ vadetha: "Mayaɱ bhoto Reṇussa sahāyā piyā manāpā appaṭikkūlā, {yaɱ-sukho} bhavaɱ {taɱ-sukhā} mayaɱ, {yaɱ-dukkho} bhavaɱ, {taɱ-dukkhā} mayaɱ. Disampati bho rājā jiṇṇo vuddho mahallako addha-gato vayo-anuppatto. Ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaɱ? Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ vijjati yaɱ Disampatimhi raññe kālakate rāja-kattāro bhavantaɱ Reṇuɱ rajje abhisiñceyyuɱ. Sace bhavaɱ Reṇu rajjaɱ labhetha, saɱvibhajetha no rajjenāti."'

33. 'Evaɱ bho' ti kho bho te {chakkhattiyā} MahāGovindassa Brāhmaṇassa paṭissutvā yena Reṇu rāja-putto ten' {upasaɱkamiɱsu}, upasaɱkamitvā Reṇuɱ rāja-puttaɱ etad avocuɱ:--

'Mayaɱ bhoto Reṇussa sahāyā piyā manāpā appaṭikkūlā, {yaɱ-sukho} bhavaɱ {taɱ-sukhā} mayaɱ, {yaɱ-dukkho} bhavaɱ {taɱ-dukkhā} mayaɱ. Disampati kho bho rājā jiṇṇo vuddho mahallako addha-gato vayo-anuppatto. Ko nu kho bho pana jānāti jīvitānaɱ? Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ vijjati yaɱ Disampatimhi {raññe} kālakate rājakattāro bhavantaɱ Reṇuɱ rajje abhisiñceyyuɱ. Sace bhavaɱ {Reṇu} rajjaɱ labhetha, saɱvibhajetha no rajjenāti.'

'Ko no kho bho añño mama vijite sukham edheyyātha aññatra bhavantehi? Sacāhaɱ bho rajjaɱ labhissāmi, saɱvibhajissāmi vo rajjenāti.'

[page 234]

34. Atha kho bho ahorattānaɱ accayena rājā Disampati kālam akāsi. Disampatimhi raññe kālakate rājakattāro Reṇuɱ rāja-puttaɱ rajje abhisiñciɱsu. Abhisitto Reṇu rajjena pañcahi kāma-guṇehi samappito samaŋgibhūto paricāreti. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena te chakkhattiyā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā te chakkhattiye etad avoca:--

'Disampati kho bho rājā kālakato, abhisitto bhavaɱ Reṇu rajjena pañcahi kāma-guṇehi samappito samaŋgibhūto paricāreti. Ko nu kho pana bho jānāti? Madanīyā kāmā. Āyantu bhonto, yena Reṇu rājā ten' upasaɱkamatha, upasaɱkamitvā Reṇuɱ rājānaɱ evaɱ vadetha:

"Disampati kho bho rājā kālakato, abhisitto bhavaɱ Reṇu rajjena, sarati bhavan tam vacanan" ti?'

'Evaɱ bho' ti kho bho te chakkhattiyā MahāGovindasa Brāhmaṇassa paṭissutvā yena Reṇu rājā ten' upasaɱkamiɱsu, upasaɱkamitvā Reṇuɱ rājānaɱ etad avocuɱ:--

'Disampati kho bho rājā kālakato, abhisitto bhavaɱ Reṇu rajjena, sarati bhavan taɱ vacanan' ti?

'{Sarām'} ahaɱ bho taɱ vacanaɱ. Ko nu kho bho pahoti imaɱ mahā-paṭhaviɱ uttarena āyataɱ dakkhiṇena sakaṭamukhaɱ sattadhā samaɱ suvibhattaɱ vibhajitun' ti?

'Ko nu kho bho añño pahoti aññatra Mahā-Govindena brāhmaṇenāti?'

35. Atha kho bho Reṇu rājā aññataraɱ purisaɱ āmantesi:--

'Ehi tvaɱ ambho purisa yena Mahā-Govindo brāhmaṇo ten' {upasaɱkama}, upasaɱkamitvā Mahā-Govindaɱ brāhmaṇaɱ evaɱ vadehi: "Rājā taɱ bhante Reṇu āmantetīti."'

[page 235]

'Evaɱ devo' ti kho bho so puriso Reṇussa rañño paṭissutvā yena Mahā-Govindo brāhmaṇo ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Mahā-Govindaɱ brāhmaṇaɱ etad avoca:

'Rājā taɱ bhante Reṇu āmantetīti.'

'Evaɱ bho' ti kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo tassa purisassa paṭissutvā yena Reṇu rājā ten' upasaɱkami, {upasaɱkamitvā} Reṇunā raññā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Mahā-Govindaɱ brāhmaṇaɱ Reṇu rājā etad avoca:

'Etu bhavaɱ Govindo imaɱ mahā-paṭhaviɱ uttarena āyataɱ dakkhiṇena sakaṭamukhaɱ sattadhā samaɱ suvibhattaɱ vibhajatūti.

'Evaɱ bho' ti kho Mahā-Govindo brāhmaṇo Reṇussa rañño paṭissutvā, imaɱ mahā-paṭhaviɱ uttarena āyataɱ dakkhiṇena sakaṭamukhaɱ sattadhā samaɱ suvibhattaɱ vibhaji, sabbāni sakaṭamukhāni aṭṭhapesi.

36. Tatra sudaɱ majjhe Reṇussa rañño janapado hoti.

Dantapuraɱ Kāliŋgānaɱ Assakānañ ca {Potanaɱ}

Māhissatī Avantīnaɱ Sovīrānañ ca Rorukaɱ

Mithilā ca Videhānaɱ Campā Aŋgesu māpitā,

Bārāṇasī ca Kāsīnaɱ, ete Govinda-māpitā ti.

[page 236]

Atha kho bho te chakkhattiyā yathā sakena lābhena attamanā ahesuɱ paripuṇṇa-saɱkappā: 'Yaɱ vata no ahosi icchitaɱ yaɱ ākaŋkhitaɱ yaɱ adhippetaɱ yaɱ adhipatthitaɱ, taɱ no laddhan ti.

Sattabhū Brahmadātto ca Vessabhū Bharato saha,
Reṇu dve ca Dhataraṭṭhā tadāsuɱ satta Bhāratā ti.|| ||

Paṭhama-bhāṇavāraɱ niṭṭhitaɱ.

37. Atha kho bho te chakkhattiyā yena Mahā-Govindo Brāhmaṇo ten' upasaɱkamiɱsu, upasaɱkamitvā MahāGovindaɱ Brāhmaṇaɱ etad avocuɱ: 'Yathā bhavaɱ Govindo Reṇussa rañño sahāyo piyo manāpo appaṭikkūlo, evam eva bhavam Govindo amhākaɱ pi sahāyo piyo manāpo appaṭikkūlo. Anusāsatu no bhavaɱ Govindo, mā no bhavaɱ Govindo anusāsaniyā paccavyāhāsīti.

'Evaɱ bho' ti kho bho Mahā-Govindo Brāhmaṇo tesaɱ channaɱ khattiyānaɱ paccassosi. Atha kho bho MahāGovindo Brāhmaṇo satta ca rājāno khattiye muddhāvasitte rajje anusāsi, satta ca brāhmaṇa-{mahāsāle} satta ca nahātaka-satāni mante vācesi.

[page 237]

38. Atha kho bho Mahā-Govindassa Brāhmaṇassa aparena samayena evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggañchi: 'Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaɱ passati, sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti.' Atha kho bho MahāGovindassa brāhmaṇassa etad ahosi: 'Mayhaɱ kho evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaɱ passati, sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti.

Na kho panāhaɱ Brahmānaɱ passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brahmūnā sallapāmi, na Brahmunā mantemi. Sutaɱ kho pana m' etaɱ brāhmaṇānaɱ vuddhānaɱ mahallakānaɱ ācariya-pācariyānaɱ bhāsamānānam: Yo vassike cattāro māse patisallīyati, karuṇaɱ jhānaɱ jhāyati, so Brahmānaɱ passati Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti. {Yannūnāhaɱ} vassike cattāro māse patisallīyeyyaɱ karuṇaɱ jhānaɱ jhāyeyyan' ti.

39. Atha kho bho Mahā-Govindo Brāhmaṇo yena Reṇu rājā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Reṇuɱ rājānaɱ etad avoca: 'Mayhaɱ kho bho evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaɱ passati, sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti. Na kho panāhaɱ bho Brahmānaɱ passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brahmunā sallapāmi, na Brahmunā mantemi. Sutaɱ kho pana m' etaɱ brāhmaṇānaɱ vuddhānaɱ mahallakānaɱ ācariya-pācariyānaɱ bhāsamānānaɱ: Yo vassike cattāro māse patisallīyati karuṇaɱ jhānaɱ jhāyati, so Brahmānaɱ passati, Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti. Icchām' ahaɱ bho vassike cattāro māse patisallīyituɱ, karuṇaɱ jhānaɱ jhāyituɱ. N' amhi kenaci upasaɱkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenāti.'

'Yassa dāni bhavaɱ Govindo kālaɱ maññatīti.'

[page 238]

40. Atha kho Mahā-Govindo Brāhmaṇo yena te chakkhattiyā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā te chakkhattiye etad avoca: 'Mayhaɱ kho evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaɱ passati, {sakkhī} Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti. Na kho panāhaɱ Brahmānaɱ passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brahmunā sallapāmi, na Brahmunā mantemi. Sutaɱ kho pana m' etaɱ Brāhmaṇānaɱ vuddhānaɱ mahallakānaɱ ācariya-pācariyānaɱ bhāsamānānaɱ: Yo vassike cattāro māse patisallīyati, karuṇaɱ jhānaɱ jhāyati, so Brahmānaɱ passati Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti. Icchām' ahaɱ bho vassike cattāro māse patisallīyituɱ, karuṇaɱ jhāyaɱ jhāyituɱ. {N' amhi} kenaci upasaɱkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenāti.

'Yassa dāni bhavaɱ Govindo kālaɱ maññatīti.'

41. Atha kho bho Mahā-Govindo Brāhmaṇo yena satta ca Brāhmaṇa-mahā-sālā satta ca nahātaka-satāni ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā satta ca Brāhmaṇa-mahāsāle satta ca nahātaka-satāni etad avoca:--

'Mayhaɱ kho bho evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:

Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaɱ passati, sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti. Na kho panāhaɱ kho Brahmānaɱ passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brahmunā sallapāmi, na Brahmunā mantemi. Sutaɱ kho pana m' etaɱ brāhmaṇānaɱ vuddhānaɱ mahallakānaɱ ācariya-pācariyānaɱ bhāsamānānaɱ: Yo vassike cattāro māse patisallīyati, karuṇaɱ jhānaɱ jhāyati, so Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti. Tena hi bho yathā sute yathā pariyatte mante vitthārena sajjhāyaɱ karotha, aññam aññañ ca mante vācetha. Icchām' ahaɱ bho vassike cattāro māse patisallīyituɱ karuṇaɱ jhānaɱ jhāyituɱ.

{N' amhi} kenaci upasaɱkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenāti.'

'Yassa dāni bhavaɱ Govindo kālaɱ maññatīti.'

[page 239]

42. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena cattārīsā bhariyā sādisiyo ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā {cattārīsā} bhariyā sādisiyo etad avoca: 'Mayhaɱ kho {bhoti} evaɱ kalyāṇo kittisaddo {abbhuggato}: Sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaɱ passati, sakkhī Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti. Na kho panāhaɱ bhoti Brahmānaɱ passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brāhmunā sallapāmi, na Brahmunā mantemi. Sutaɱ kho pana m' etaɱ brāhmaṇānaɱ vuddhānaɱ mahallakānaɱ ācariya-pācariyānaɱ bhāsamānānaɱ: Yo vassike cattāro māse {paṭisallīyati} karuṇaɱ jhānaɱ jhāyati, so Brahmānaɱ passati, Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti. Icchām' ahaɱ bhoti vassike cattāro māse {patisallīyituɱ} karuṇaɱ jhānaɱ jhāyituɱ. {N' amhi} kenaci upasaɱkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenāti.'

'Yassa dāni bhavaɱ Govindo kālaɱ maññatīti.'

43. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo puratthimena nagarassa navaɱ santhāgāraɱ kārāpetvā vassike cattāro māse {patisallīyi}, karuṇaɱ jhānaɱ jhāyi, nāssuda koci upasaɱkami aññatra ekena bhattābhihārena. Atha kho bho Mahā-Govindassa brāhmaṇassa catunnaɱ māsānaɱ accayena ahud eva ukkaṇṭhanā ahu paritassanā:

Sutaɱ kho pana m' etaɱ Brāhmaṇānaɱ vuddhānaɱ mahallakānaɱ ācariya-pācariyānaɱ {bhāsamānānaɱ}: Yo vassike cattāro māse patisallīyati karuṇaɱ jhāyaɱ jhāyati, so Brahmānaɱ passati, Brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti. Na kho panāhaɱ Brahmānaɱ passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brahmunā sallapāmi, na Brahmunā mantemīti.

44. Atha kho bho Brahmā Sanaɱkumāro MahāGovindassa Brāhmaṇassa cetasā {ceto-}parivitakkam aññāya,

[page 240]

seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evam eva Brahma-loke antarahito Mahā-Govindassa brāhmaṇassa pamukhe pātur ahosi. Atha kho bho MahāGovindassa brāhmaṇassa ahud eva bhayaɱ ahu chambhitattaɱ ahu lomahaɱso yathā taɱ adiṭṭha-pubbaɱ rūpaɱ disvā. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo bhīto saɱviggo loma-haṭṭha-jāto Brahmānaɱ Sanaɱkumāraɱ gāthāya ajjhabhāsi:--

'Vaṇṇavā yasavā sirimā, ko nu tvam asi mārisa?
Ajānantā tam pucchāma kathaɱ jānemu taɱ mayaɱ?'
'Maɱ ve kumāraɱ jānanti Brahma-loke sanantanaɱ,
Sabbe jānanti maɱ devā, evaɱ Govinda jānahi.'
'Āsanaɱ udakaɱ pajjaɱ madhu-pākañ ca brahmuno,
Agghe Bhavantaɱ pucchāma. Agghaɱ kurutu no Bhavaɱ.'
'{Paṭigaṇhāma} te agghaɱ yaɱ tvaɱ Govinda bhāsasi.
Diṭṭha-dhamma-hitatthāya samparāya-sukhāya ca,
Katāvakāso puccha ssu yaɱ kiñci abhipatthitan' ti.

45. Atha kho bho Mahā-Govindassa brāhmaṇassa etad ahosi: 'Katāvakāso kho 'mhi Brahmunā Sanaɱkumārena. Kin nu kho ahaɱ Brahmānaɱ Sanaɱkumāraɱ puccheyyaɱ diṭṭha-dhammikaɱ vā atthaɱ samparāyikaɱ vā ti?'

[page 241]

Atha kho bho Mahā-Govindassa brāhmaṇassa etad ahosi: 'Kusalo kho ahaɱ diṭṭha-dhammikānaɱ atthānaɱ. Aññe pi maɱ diṭṭha-dhammikaɱ atthaɱ pucchanti.

Yannūnāhaɱ Brahmānaɱ Sanaɱkumāraɱ samparāyikaɱ yeva atthaɱ puccheyyan' ti.

Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo Brahmānaɱ Sanaɱkumāraɱ gāthāya ajjhabhāsi:

'Pucchāmi Brahmānaɱ Sanaɱkumāraɱ
Kaŋkhī akaŋkhiɱ paravediyesu
Katthaṭṭhito kimhi ca sikkhamāno
Pappoti macco amataɱ Brahma-lokan ti?'

'Hitvā mamattaɱ manujesu brahme
Ekodibhūto karuṇādhimutto
Nirāmagandho virato methunasmā
Etthaṭṭhito ettha ca sikkhamāno
Pappoti macco amataɱ Brahma-lokan ti.'

46. 'Hitvā mamattaɱ tāhaɱ bhoto ājānāmi. Idh' ekacco appaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya appaɱ vā ñāti-parivaṭṭaɱ pahāya mahantaɱ vā ñati-parivaṭṭaɱ pahāya kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati. Iti hitvā mamattaɱ tāhaɱ bhoto ājānāmi.

[page 242]

'Ekodibhūto ti cāhaɱ bhoto ājānāmi. Idh' ekacco vivittaɱ senāsanaɱ bhajati araññaɱ rukkha-mūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giri-guhaɱ susānaɱ vana-patthaɱ abbhokāsaɱ palāla-puñjaɱ. Iti ekodibhūto ti p' ahaɱ bhoto ājānāmi.

'Karuṇādhimutto ti p' ahaɱ bhoto ājānāmi. Idh' ekacco karuṇā-sahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthaɱ.

Iti uddham adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ karuṇā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. Iti karuṇādhimutto ti p' ahaɱ bhoto ājānāmi.

'Āmagandhe va kho ahaɱ bhoto bhāsamānassa na ājānāmi.

'Ke āmagandhā manujesu Brahme?
Ete avidvā idha brūhi dhīra.
Ken' āvaṭā vāti pajā kuruṭṭharū
Āpāyikā nīvuta-brahmalokā ti.'

[page 243]

'Kodho mosa-vajjaɱ nikatī ca dobho
Kadariyatā atimāno usuyyā
Icchā vicikicchā para-heṭhanā ca
Lobho ca doso ca mado ca moho
Etesu yuttā anirāmagandhā
Āpāyikā nīvuta-brahmalokā ti.'

'Yathā kho ahaɱ bhoto āmagandhe bhāsamānassa ājānāmi, te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaɱ bho agārasmā anagāriyan' ti.

'Yassa dāni bhavaɱ Govindo kālaɱ maññatīti.'

47. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena Reṇu rājā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Reṇu-{rājānaɱ} etad avoca: 'Aññaɱ dāni bhavaɱ purohitaɱ pariyesatu, yo bhoto rajjaɱ anusāsissati. Icchām' ahaɱ bho agārasmā anagāriyaɱ pabbajituɱ. Yathā kho pana me sutaɱ Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaɱ bho agārasmā anagāriyan' ti.

'Āmantayāmi rājānaɱ Reṇuɱ bhūmi-patiɱ ahaɱ,
Tvaɱ pajānassu rajjena, nāhaɱ porohacce rame.'
'Sace te ūnaɱ kāmehi ahaɱ paripūrayāmi te,
Yo taɱ hiɱsati vāremi bhūmi-senāpatī ahaɱ,
Tvaɱ pitā 'si ahaɱ putto mā no Govinda pājahi.'
'Na m' atthi ūnaɱ kāmehi hiɱsitā me na vijjati
Amanussa-vaco sutvā tasmā 'haɱ na gahe rame.'

[page 244]

'Amanusso kathaɱ-vaṇṇo, kan te atthaɱ abhāsatha,
Yaɱ sutvā pajāhāsi no gehe amhe ca kevale.'

'Upavutthassa me pubbe yatthu-kāmassa me sato
Aggi pajjalito āsi kusapatta-paritthato.
Tato me Brahmā pātur ahu Brahma-lokā Sanantano,
So me pañhaɱ viyākāsi taɱ sutvā na gahe rame.'

'Saddahāmi ahaɱ bhoto yaɱ tvaɱ Govinda bhāsasi,
Amanussa-vaco sutvā kathaɱ vattetha aññathā,
Te taɱ anuvattissāma satthā Govinda no bhava.
Maṇi yathā veḷuriyo akāco vimalo subho,
Evaɱ suddhā carissāma Govindassānusāsane ti.'

'Sace bhavaɱ Govindo agārasmā anagāriyaɱ pabbajissati, aham pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāmi. Atha yā te gati sā no gati bhavissatīti.'

48. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena te chakkhattiyā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā chakkhattiye etad avoca: 'Aññaɱ dāni bhavanto purohitaɱ pariyesantu, yo bhavantānaɱ rajje anusāsissati. Icchām' ahaɱ bho agārasmā anagāriyaɱ pabbajituɱ. Yathā kho pana me sutaɱ Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaɱ bho agārasmā anagāriyan' ti.

Atha kho bho chakkhattiyā ekamantaɱ apakkamma evaɱ samacintesuɱ:

[page 245]

'Ime kho brāhmaṇā nāma dhanaluddhā, yan nūna mayaɱ Mahā-Govindaɱ brāhmaṇaɱ dhanena sikkheyyāmāti.'

Te Mahā-Govindaɱ brāhmaṇaɱ upasaɱkamitvā evam āhaɱsu: 'Saɱvijjati kho bho imesu sattasu rajjesu pahūtaɱ sāpateyyaɱ. Tato bhoto yāvatakena attho tāvatakaɱ āhareyyatan ti.

'Alaɱ bho! Mama p' idaɱ pahūtaɱ sāpateyyaɱ bhavantānaɱ yeva vāhasā, tam ahaɱ yasaɱ pahāya agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaɱ Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaɱ bho agārasmā anagāriyan' ti.

49. Atha kho bho te chakkhattiyā ekamantaɱ apakkamma evaɱ samacintesuɱ: 'Ime kho brāhmaṇā nāma itthi-luddhā. Yan nūna mayaɱ Mahā-Govindaɱ brāhmaṇaɱ itthīhi sikkheyyāmāti?'

Te Mahā-Govindaɱ brāhmaṇaɱ upasaɱkamitvā evam āhaɱsu: '{Saɱvijjante}' kho bho imesu sattasu rajjesu pahūtā itthiyo. Tato bhoto yāvatikāhi attho, tāvatikā āniyyatan' ti.

'Alaɱ bho! mama p' imā {cattārīsā} bhariyā sādisiyo.

Tā p' ahaɱ sabbā pahāya agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaɱ Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaɱ bho agārasmā anagāriyan' ti.

[page 246]

50. 'Sace bhavaɱ Govindo agārasmā anagāriyaɱ pabbajissati, mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati bhavissatīti.'

'Sace jahātha kāmāni yattha satto puthujjano
Ārabhavho daḷhā hotha khanti-bala-samāhitā.
Esa maggo uju maggo esa maggo anuttaro
Saddhammo sabbhi rakkhito Brahmalokūpapattiyā ti.'

51. 'Tena hi bhavaɱ Govindo satta vassāni āgametu, sattannaɱ vassānaɱ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati bhavissatīti.'

'Aticiraɱ kho bho satta vassāni. Nāhaɱ sakkomi bhavante satta vassāni āgametuɱ. Ko kho pana bho jānāti jīvitānaɱ. Gamanīyo samparāyo, mantāya {bodhabbaɱ}, kattabbaɱ kusalaɱ, caritabbaɱ brahmacariyaɱ, n' atthi jātassa amaraṇaɱ. Yathā kho pana me sutaɱ Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaɱ bho agārasmā anagāriyan' ti.

52. 'Tena hi bhavaɱ Govindo cha vassāni āgametu ... pe ... pañca vassāni āgametu ... [pe] ... cattāri vassāni āgametu ... [pe] ... tīṇi vassāni āgametu ... [pe] ... dve vassāni āgametu ... [pe] ... ekaɱ vassaɱ āgametu. Eka-vassassa accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati bhavissatīti?

53. 'Aticiraɱ kho bho ekaɱ vassaɱ. Nāhaɱ sakkomi bhavante ekaɱ vassaɱ āgametuɱ.

[page 247]

Ko kho pana bho jānāti jīvitānaɱ. Gamanīyo samparāyo, mantāya bodhabbaɱ, kattabbaɱ kusalaɱ, caritabbaɱ brahmacariyaɱ, n' atthi jātassa amaraṇaɱ. Yathā kho pana me sutaɱ Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā {agāraɱ} ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaɱ bho agārasmā anagāriyan' ti.

'Tena hi bhavaɱ Govindo satta māsāni āgametu.

Sattannaɱ māsānaɱ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati bhavissatīti.'

54. 'Aticiraɱ kho bho satta māsāni. Nāhaɱ sakkomi bhavante satta māsāni āgametuɱ. Ko kho pana bho jānāti jīvitānaɱ? Gamanīyo samparāyo, mantāya bodhabbaɱ, kattabbaɱ kusalaɱ, caritabbaɱ brahmacariyaɱ, n' atthi jātassa amaraṇaɱ. Yathā kho pana me sutaɱ Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaɱ bho agārasmā anagāriyan' ti.

'Tena hi bhavaɱ Govindo cha māsāni āgametu ... pe ... pañca māsāni āgametu ... [pe] ... cattāri māsāni āgametu ... [pe] ... tīṇi māsāni āgametu ... [pe] ... dve māsāni āgametu ... [pe] ... māsaɱ āgametu ... [pe] ... addha-māsaɱ āgametu. Addha-māsassa accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati {bhavissatīti.}

55. 'Aticiraɱ kho bho addhamāso. Nāhaɱ sakkomi bhavante addhamāsam āgametuɱ. Ko kho pana bho jānāti jīvitānaɱ? Gamanīyo samparāyo, mantāya {bodhabbaɱ}, kattabbaɱ kusalaɱ, caritabbaɱ brahmacariyaɱ, n' atthi jātassa amaraṇaɱ. Yathā kho pana me sutaɱ Brahmuno āmagandhe {bhāsamānassa} te na sunimmadayā agārasmā ajjhāvasatā, pabbajissām' aham bho agārasmā anagāriyan' ti.

[page 248]

'Tena hi bhavaɱ Govindo sattāhaɱ āgametu yāva mayaɱ sake putta- bhātaro rajje anusāsāma. Sattāhassa accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati bhavissatīti.'

'Na ciraɱ kho bho sattāhaɱ, āgamissām' ahaɱ bhavante sattāhan' ti.

56. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena te satta brāhmaṇā mahā-sālā satta ca nahātaka-satāni ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā satta brāhmaṇa-mahāsāle satta ca nahātaka-satāni etad avoca:

'Aññaɱ dāni bhavanto ācariyaɱ pariyesantu, yo bhavantānaɱ mante vācessati. Icchām' ahaɱ bho agārasmā anagāriyaɱ pabbajituɱ. Yathā kho pana me sutaɱ Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaɱ bho agārasmā anagāriyan' ti.

'Mā bhavaɱ Govindo agārasmā anagāriyaɱ pabbaji, pabbajjā bho appesakkhā ca appalābhā ca, brahmaññaɱ mahesakkhañ ca mahālābhañ cāti.'

'Mā bhavanto evaɱ avacuttha: "Pabbajjā appesakkhā ca appalābhā ca, brahmaññaɱ mahesakkhañ ca mahālābhañ cāti." Ko nu kho bho añño mayā mahesakkhataro vā mahālābhataro vā. Ahaɱ hi bho etarahi rājā ca raññaɱ Brahmā ca brāhmaṇānaɱ devatā ca gahapatikānaɱ, taɱ p' ahaɱ sabbaɱ pahāya agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaɱ Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā,

[page 249]

pabbajissām' ahaɱ bho agārasmā anagāriyan' ti.

'Sace bhavaɱ Govindo agārasmā anagāriyaɱ pabbajissati, mayam pi agārasmā anagariyaɱ pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati bhavissatīti.'

57. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaṇo yena cattārīsā bhariyā sādisiyo ten' {upasaɱkami}, upasaɱkamitvā cattārīsā bhariyā sādisiyo etad avoca: 'Yā bhoti naɱ icchati sakāni va ñāti-kulāni gacchatu, aññaɱ bhattāraɱ pariyesatu. Icchām' ahaɱ bhoti agārasmā anagāriyaɱ pabbajituɱ. Yathā kho pana me sutaɱ Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaɱ bhoti agārasmā anagāriyan' ti.

'Tvaɱ yeva no ñāti ñāti-kāmānaɱ. Tvaɱ pana bhattā bhattu-kāmānaɱ. Sace bhavaɱ Govindo agārasmā anagāriyaɱ pabbajissati, mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati bhavissatīti.'

58. Atha kho bho Mahā Govindo brāhmaṇo tassa sattāhassa accayena kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyam pabbaji. Pabbajitañ ca pana Mahā-Govindaɱ brāhmaṇaɱ satta ca rājāno khattiyā muddhāvasittā satta ca brāhmaṇa-mahāsālā satta ca nahātaka-satāni cattārīsā ca bhariyā sādisiyo anekāni ca khattiya-sahassāni anekāni ca brāhmaṇa-sahassāni anekāni ca gahapati-sahassāni anekā ca itthāgārehi itthikāyo kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā Mahā-Govindaɱ brāhmaṇaɱ agārasmā anagāriyaɱ pabbajitaɱ anupabbajiɱsu. Tāya sudaɱ bho parisāya parivuto Mahā-Govindo brāhmaṇo gāma-nigama-rājadhānīsu cārikaɱ carati.

[page 250]

Yaɱ kho pana bho tena samayena Mahā-Govindo brāhmaṇo gāmaɱ vā nigamaɱ vā upasaɱkamati, tattha rājā va hoti raññaɱ Brahmā va brāhmaṇānaɱ devatā va gahapatikānaɱ. Ye ca kho pana bho tena samayena manussā khipanti vā upakkhalanti vā, te evam {āhaɱsu}: 'Nam' atthu MahāGovindassa {brāhmaṇassa}, nam' atthu satta-purohitassāti.'

59. Mahā-Govindo bho brāhmaṇo mettā-sahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthaɱ. Iti uddham adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi. Karuṇā-sahagatena cetasā ... muditā-sahagatena cetasā ... upekhā-sahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā vihāsi tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthaɱ. Iti udham adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ upekhā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi, sāvakānañ ca Brahmaloka-sahavyatāya maggaɱ desesi.

60. Ye kho pana bho tena samayena Mahā-Govindassa brāhmaṇassa sāvakā sabbena sabbaɱ sāsanaɱ ājāniɱsu, te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ Brahma-lokaɱ upapajjiɱsu. Ye na sabbena sabbaɱ sāsanaɱ ājāniɱsu, te kāyassa bhedā param maraṇā app ekacce Paranimmita-Vasavattīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ uppajjiɱsu, app ekacce Nimmāna-ratīnaɱ devānaɱ sahavyataɱ uppajjiɱsu, app ekacce Tusitānaɱ devānaɱ sahavyataɱ {uppajjiɱsu}, app ekacce Yāmānaɱ devānaɱ sahavyataɱ uppajjiɱsu,

[page 251]

app ekacce Tāvatiɱsānaɱ devānaɱ sahavyataɱ uppajjiɱsu, app ekacce Cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ uppajjiɱsu. Ye sabbe sabba-nihīna-kāyaɱ paripūresuɱ te gandhabba-kāyaɱ paripūresuɱ.

Iti kho bho sabbesaɱ yeva tesaɱ kula-puttānaɱ amoghā pabbajjā ahosi avañjhā saphalā sa-uddisā ti.

61. 'Sarati taɱ Bhagavā ti?'

'Sarām' ahaɱ Pañcasikha. Ahaɱ tena samayena Mahā-Govindo brāhmaṇo ahosiɱ. Ahaɱ tesaɱ sāvakānaɱ Brahmaloka-sahavyatāya maggaɱ desesiɱ. Taɱ kho pana Pañcasikha brahmacariyaɱ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na {nibbānāya} saɱvattati, yāvad eva Brahmalokūpapattiyā. Idaɱ kho pana me Pañcasikha brahmacariyaɱ ekanta-nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattati, ayaɱ eva ariyo aṭṭhaŋgiko Maggo, seyyathīdaɱ sammādiṭṭhi sammā-saɱkappo sammā-vācā sammā-kammanto sammā-ājīvo sammā-vāyāmo sammā-sati sammā-samādhi.

Idaɱ kho taɱ Pañcasikha brahmacariyaɱ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattati.

62. 'Ye kho pana me Pañcasikha sāvakā sabbena sabbaɱ sāsanaɱ ājānanti, te {āsavānaɱ} khayā anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

[page 252]

Ye na sabbena sabbaɱ sāsanaɱ ājānanti {app ekacce} pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātikā honti, tattha parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā.

Ye na sabbena sabbaɱ sāsanaɱ ājānanti app ekacce tiṇṇam saɱyojanānaɱ parikkhayā rāga-dosa-mohānaɱ tanuttā sakadāgāmino honti sakid eva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhass' antaɱ karonti. Ye na sabbena sabbaɱ sāsanaɱ ājānanti app ekacce tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā sotāpannā honti avinipāta-dhammā niyatā sambodhi-parāyanā. Iti kho Pañcasikha sabbesaɱ yeva imesaɱ kula-puttānaɱ amoghā pabbajjā avañjhā saphalā sa-uddisā' ti.

Idam avoca Bhagavā. Attamano Pañcasikho Gandhabbaputto Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth' ev' antaradhāyīti.

MAHĀ-GOVINDA-SUTTANTAṂ NIṬṬHITṂ.

[page 253]

 


 

XX. Mahā-Samaya Suttanta

1. Evam me sutaɱ.

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiɱ Mahāvane mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi sabbeh' eva arahantehi, dasahi ca loka-dhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti Bhagavantaɱ dassanāya bhikkhu-saɱghañ ca.

2. Atha kho catunnaɱ Suddhāvāsakāyikānaɱ devānaɱ etad ahosi:

'Ayaɱ kho Bhagavā Sakkesu viharati Kapila-vatthusmiɱ Mahāvane mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi sabbeh' eva arahantehi, dasahi ca loka-dhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti Bhagavantaɱ dassanāya bhikkhu-saɱghañ ca.

Yan nūna mayam pi yena Bhagavā ten' upasaɱkameyyāma, upasaɱkamitvā Bhagavato santike pacceka-gāthaɱ bhāseyyāmāti.'

3. Atha kho tā devatā seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya,

[page 254]

evam evaɱ Suddhāvāsesu devesu antarahitā Bhagavato purato pātur ahaɱsu. Atha kho tā devatā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ {aṭṭhaɱsu}, ekamantaɱ ṭhitā kho ekā devatā Bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:--

'Mahā-samayo pavanasmiɱ, deva-kāyā samāgatā,
Āgat' amha imaɱ dhamma-samayaɱ dakkhitāye aparājita-saɱghan ti.'

Atha kho aparā devatā Bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:--

'Tatra bhikkhavo samādahaɱsu cittaɱ attano ujukam akaɱsu,
Sārathi va nettāni gahetvā indriyāni rakkhanti paṇḍitā ti.'

Atha kho aparā devatā Bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:--

'Chetvā khilaɱ chetvā palighaɱ inda-khīlaɱ ūhacca-m-anejā,
Te caranti suddhā vimalā cakkhumatā sudantā susunāgā ti.'

[page 255]

Atha kho aparā devatā Bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:--

'Ye keci Buddhaɱ saraṇaɱ gatāse na te gamissanti {apāyaɱ},
Pahāya mānusaɱ dehaɱ deva-kāyaɱ paripūressantīti.'

4. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:--

'Yebhuyyena bhikkhave dasasu loka-dhātusu devatā sannipatitā Tathāgatam dassanāya bhikkhu-saɱghañ ca.

Ye pi te bhikkhave ahesuɱ atītam addhānaɱ arahanto sammā-sambuddhā, tesam pi Bhagavantānaɱ eta-paramā yeva devatā sannipatitā ahesuɱ seyyathā pi mayhaɱ etarahi. Ye pi te bhikkhave bhavissanti anāgatam addhānaɱ arahanto sammāsambuddhā, tesam pi Bhagavantānaɱ eta-paramā yeva devatā sannipatitā bhavissanti seyyathā pi mayhaɱ etarahi. Ācikkhissāmi bhikkhave devakāyānaɱ nāmāni, kittayissāmi bhikkhave devakāyānaɱ nāmāni, desissāmi bhikkhave devakāyānaɱ nāmāni. Taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti.'

'Evaɱ bhante ti' kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ.

Bhagavā etad avoca:--

5. 'Silokam anukassāmi; yattha bhummā tad assitā,
Ye sitā giri-gabbharaɱ pahitattā samāhitā
Puthū sīhā va sallīnā lomahaɱsābhisambhuno
Odāta-manasā suddhā vippasannā-m-anāvilā

[page 256]

Bhīyyo pañca-sate ñatvā vane Kāpilavatthave.'
Tato āmantayi Satthā sāvake sāsane rate:
'Deva-kāyā abhikkantā te vijānātha bhikkhavo.'
Te ca ātappam akaruɱ sutvā Buddhassa sāsanaɱ.

6. Tesaɱ pātur ahū ñāṇaɱ amanussāna dassanaɱ
App eke satam addakkhuɱ sahassaɱ atha sattatiɱ
Sataɱ eke sahassānaɱ amanussānam addasuɱ
App eke 'nantam addakkhuɱ, disā sabbā phuṭā ahū.
Tañ ca sabbaɱ abhiññāya vavakkhitvāna cakkhumā
Tato āmantayi Satthā sāvake sāsane rate:
'Deva-kāyā abhikkantā te vijānātha bhikkhavo,
Ye vo 'haɱ kittayissāmi girāhi anupubbaso.

7. Satta sahassā va yakkhā bhummā Kāpilavatthavā
Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino
Modamānā abhikkāmuɱ bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.

Cha-sahassā Hemavatā yakkhā nānatta-vaṇṇino,
Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino,
Modamānā abhikkāmuɱ bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.

Sātāgirā ti-sahassā yakkhā nānatta-vaṇṇino,
Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino,
Modamānā abhikkāmuɱ bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.

Icc ete soḷasa-sahassā yakkhā nānatta-vaṇṇino,
Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino
Modamānā abhikkāmuɱ bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.

[page 257]

8. Vessāmittā pañca-satā yakkhā nānatta-vaṇṇino,
Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino,
Modamānā abhikkāmuɱ bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.

Kumbhīro Rājagahiko Vepullassa nivesanaɱ,
Bhiyyo naɱ sata-sahassaɱ yakkhānaɱ payirupāsati,
Kumbhīro Rājagahiko so p' āga samitiɱ vanaɱ.

9. Purimañ ca disaɱ rājā Dhataraṭṭho pasāsati,
Gandhabbānaɱ ādhipati Mahārājā yasassi so.
Puttā pi tassa bahavo Inda-nāmā mahabbalā,
Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino,
Modamānā abhikkāmuɱ bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.

Dakkhiṇañ ca disaɱ rājā Virūḷho taɱ pasāsati,
Kumbhaṇḍānaɱ ādhipati Mahārājā yasassi so.
Puttā pi tassa bahavo Inda-nāmā mahabbalā,
Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino,
Modamānā abhikkāmuɱ bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.

Pacchimañ ca disaɱ rājā Virūpakkho pasāsati,
Nāgānaɱ va ādhipati Mahārājā yasassi so.
Puttā pi tassa bahavo Inda-nāmā mahabbalā,
Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino,
Modamānā abhikkāmuɱ bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.

Uttarañ ca disaɱ rājā Kuvero taɱ pasāsati
Yakkhānaɱ va ādhipati Mahārājā yasassi so.

[page 258]

Puttā pi tassa bahavo Inda-nāmā mahabbalā,
Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino,
Modamānā abhikkāmuɱ bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.

Purimaɱ disaɱ Dhataraṭṭho dakkhiṇena Virūḷhako
Pacchimena Virūpakkho Kuvero uttaraɱ disaɱ.
Cattāro te Mahārājā samantā caturo disā,
Daddallamānā aṭṭhaɱsu vane Kāpilavatthave.

10. Tesaɱ māyāvino dāsā āgu vañcanikā saṭhā
Māyā Kuṭeṇḍu Veṭeṇḍu Viṭuc ca Viṭucco saha
Candano Kāmaseṭṭho ca Kinnughaṇḍu Nighaṇḍu ca
Panādo Opamañño ca devasūto ca Mātali.
Cittaseno ca gandhabbo Nalo rājā Janesabho
Āgu Pañcasikho c' eva Timbarū Suriyavaccasā.
Ete c' aññe ca rājāno gandhabbā saha rājubhi
Modamānā abhikkāmuɱ bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.

11. Ath' āgu Nābhasā nāgā Vesālā saha Tacchakā,
Kambalassatarā āgu Pāyāgā saha ñātibhi.
Yāmunā Dhataraṭṭhā ca āgu nāgā yasassino,
{Erāvaṇo} mahā-nāgo so p' āga samitiɱ vanaɱ.
Ye nāga-rāje sahasā haranti
Dibbā dijā pakkhi visuddha-cakkhū

[page 259]

Vehāsayā te vana-majjha-pattā
Citrā Supaṇṇā iti tesaɱ nāmaɱ.
Abhayan tadā nāga-rājānam āsi,
Supaṇṇato khemam akāsi Buddho.
Saṇhāhi vācāhi upavhayantā
Nāgā Supaṇṇā saraṇaɱ agaɱsu Buddhaɱ.

12. Jitā Vajira-hatthena samuddaɱ Asurā sitā
Bhātaro Vāsavass' ete iddhimanto yasassino
Kālakañjā mahābhiɱsā asurā Dānaveghasā
Vepacitti Sucitti ca Pahārādo Namucī saha
Satañ ca Bali-puttānaɱ sabbe Veroca-nāmakā
Sannayhitvā baliɱ senaɱ Rāhubhaddam upāgamuɱ:
'Samayo dāni bhaddan te bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.'

13. Āpo ca devā Paṭhavī Tejo Vāyo tad āgamuɱ,
Varuṇā Vāruṇā devā Somo ca Yasasā saha,
Mettā-karuṇā-kāyikā āgu devā yasassino.
Das' ete dasadhā kāyā sabbe nānatta-vaṇṇino
Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino
Modamānā abhikkāmuɱ bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.

14. Veṇhū ca devā Sahaḷī ca Asamā ca duve Yamā,
Candassūpanisā devā Candam āgu purakkhatvā,
Suriyassūpanisā devā Suriyam āgu purakkhatvā,
Nakkhattāni purakkhatvā āgu Manda-valāhakā,

[page 260]

Vasūnaɱ Vāsavo seṭṭho Sakko p' āga purindado.
Das' ete dasadhā kāyā sabbe nānatta-vaṇṇino
Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino
Modamānā abhikkāmuɱ bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.

15. Ath' āgu Sahabhū devā jalam aggi-sikhā-r-iva,
Ariṭṭhakā ca Rojā ca ummā-puppha-nibhāsino,
Varuṇā Saha-dhammā ca Accutā ca Anejakā,
Sūleyya-rucirā āgu,āgu Vāsavanesino.
Das' ete dasadhā kāyā sabbe nānatta-vaṇṇino
Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino
Modamānā abhikkāmuɱ bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.

16. Samānā Mahā-samānā Mānusā Mānusuttamā
Khiḍḍā-padūsikā āgu, āgu Mano-padūsikā,
Ath' āgu Harayo devā ye ca Lohita-vāsino
Pāragā Mahā-pāragā āgu devā yasassino.
Das' ete dasadhā kāyā sabbe nānatta-vaṇṇino
Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino
Modamānā abhikkāmuɱ bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.

17. Sukkā Karumhā Aruṇā āgu Veghanasā saha,
Odāta-gayhā pāmokkhā āgu devā Vicakkhaṇā,
Sadāmattā Hāragajā Missakā ca yasassino,
Thanayaɱ āga Pajjunno yo disā abhivassati.
Das' ete dasadhā kāyā sabbe nānatta-vaṇṇino
Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino
Modamānā abhikkāmuɱ bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.

[page 261]

18. Khemiyā Tusitā Yāmā Kaṭṭhakā ca yasassino,
Lambītakā Lāma-seṭṭhā Joti-nāmā ca Āsavā,
Nimmāna-ratino āgu, ath' āgu Paranimmitā.
Das' ete dasadhā kāyā sabbe nānatta-vaṇṇino
Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino
Modamānā abhikkāmuɱ bhikkhūnaɱ samitiɱ vanaɱ.

19. Saṭṭh' ete deva-nikāyā sabbe nānatta-vaṇṇino,
Nāmanvayena āgañchuɱ ye c' aññe sadisā saha.
'Pavuttha-jātiɱ akhilaɱ ogha-tiṇṇaɱ anāsavaɱ
Dakkhem' ogha-taraɱ nāgaɱ candaɱ va asitātigaɱ.'

20. Subrahmā Paramatto ca puttā iddhimato saha
Sanaɱ-kumāro Tisso ca so p' āga samitiɱ vanaɱ.
Sahassa-Brahmalokānaɱ Mahā-Brahmā 'bhitiṭṭhati,
Upapanno jutīmanto bhismā-kāyo yasassi so.
Das' ettha issarā āgu pacceka-vasavattino,
Tesañ ca majjhato āga Hārito parivārito.

21. Te ca sabbe abhikkante sa-Inda-deve sa-Brahmake,
Māra-senā abhikkāmi, passa Kaṇhassa mandiyaɱ.

[page 262]

'Etha gaṇhatha bandhatha rāgena baddham atthu ve
Samantā parivāretha mā vo muñcittha koci naɱ.'
Iti tattha Mahā-seno Kaṇha-senaɱ apesayi,
Pāṇinā talam āhacca saraɱ katvāna bheravaɱ.
Yathā pāvussako megho thanayanto savijjuko,
Tadā so paccudāvatti saɱkuddho asayaɱvasī.

22. Tañ ca sabbaɱ abhiññāya vavakkhitvāna cakkhumā
Tato āmantayi Satthā sāvake sāsane rate:
'Māra-senā abhikkantā, te vijānātha bhikkhavo.'
Te ca ātappam akaruɱ sutvā Buddhassa sāsanaɱ.
Vīta-rāgehi pakkāmuɱ na saɱ lomaɱ pi iñjayuɱ.
Sabbe vijita-saɱgāmā bhayātītā yasassino
Modanti saha bhūtehi sāvakā te jane sutā ti.

MAHĀ-SAMAYA-{SUTTANTAṂ} NIṬṬHITṂ.

[page 263]

 


 

XXI. Sakka-Pañha Suttanta

1.1. Evam me sutaɱ.

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Magadhesu viharati, pācīnato Rājagahassa Ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tass' uttarato Vediyake pabbate Indasāla-guhāyaɱ. Tena kho pana samayena Sakkassa devānam indassa ussukkam udapādi Bhagavantaɱ dassanāya.

Atha kho Sakkassa devānam indassa etad ahosi:

'Kahan nu kho Bhagavā etarahi viharati arahaɱ sammāsambuddho ti?' Addasā kho Sakko devānam indo Bhagavantaɱ Magadhesu viharantaɱ, pācīnato Rājagahassa Ambasaṇḍā nāma brāhmaṇa-gāmo, tass' uttarato Vediyake pabbate Indasāla-guhāyaɱ. Disvā deve Tāvatiɱse āmantesi:

'Ayaɱ mārisā Bhagavā Magadhesu viharati, pācīnato Rājagahassa Ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tass' uttarato Vediyake pabbate Indasāla-guhāyaɱ. Yadi pana mārisā mayan taɱ Bhagavantaɱ dassanāya upasaɱkameyyāma arahantaɱ sammā-sambuddhan ti.'

'Evaɱ bhaddan tavāti' kho devā Tāvatiɱsā Sakkassa devānam indassa paccassosuɱ.

2. Atha kho Sakko devānam indo {Pañcasikhaɱ} Gandhabba-puttaɱ āmantesi:

[page 264]

'Ayaɱ tāta Pañcasikha Bhagavā Magadhesu viharati, pācīnato Rājagahassa Ambasaṇḍā nāma brāhmaṇa-gāmo, tass' uttarato Vediyake pabbate Indasāla-guhāyaɱ. Yadi pana tāta Pañcasikha mayan taɱ Bhagavantaɱ dassanāya upasaɱkameyyāma arahantaɱ sammā-sambuddhan ti.'

'Evaɱ bhaddan tavāti' kho Pañcasikho Gandhabbaputto Sakkassa devānam indassa paṭissutvā beluva-paṇḍu{vīṇaɱ} ādāya Sakkassa devānam indassa anucariyaɱ upāgami.

Atha kho Sakko devānam indo devehi Tāvatiɱsehi parivuto Pañcasikhena Gandhabba-puttena purakkhato, seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evam evaɱ devesu Tāvatiɱsesu antarahito Magadhesu, pācīnato Rājagahassa Ambasaṇḍā nāma brāhmaṇa-gāmo, tass' uttarato Vediyake pabbate paccuṭṭhāsi.

3. Tena kho pana samayena Vediyako pabbato atiriva obhāsa-jāto hoti, Ambasaṇḍā ca brāhmaṇa-gāmo, yathā taɱ devānaɱ devānubhāvena. Api 'ssudaɱ parito gāmesu manussā evam āhaɱsu:

'Āditt' assu {nām'} ajja Vediyako pabbato, pajjhāyit' assu nām' ajja Vediyako pabbato, jalit' assu nām' ajja Vediyako pabbato. Kiɱ su nām' ajja Vediyako pabbato atiriva obhāsa-jāto, Ambasaṇḍā ca brāhmaṇa-gāmo' ti saɱviggā lomahaṭṭha-jātā ahesuɱ.

4. Atha kho Sakko devānam indo Pañcasikhaɱ Gandhabba-puttaɱ āmantesi:

[page 265]

'Durupasaɱkamā kho tāta Pañcasikha Tathāgatā mādisena, jhāyī jhāna-ratā tadanantaraɱ patisallīnā. Yadi pana tāta Pañcasikha Bhagavantaɱ {paṭhamaɱ} pasādeyyāsi, tayā tāta paṭhamaɱ pasāditaɱ pacchā mayaɱ taɱ Bhagavantaɱ dassanāya upasaɱkameyyāma arahantaɱ sammā-sambuddhan ti.'

'Evaɱ bhaddan tavāti' kho Pañcasikho Gandhabbaputto Sakkassa devānam indassa paṭissutvā beluva-paṇḍu-vīṇaɱ ādāya yena Indasāla-guhā ten' upasaɱkami. Upasaɱkamitvā: 'Ettāvatā me Bhagavā n' eva atidūre bhavissati na accāsanne, saddañ ca kho sossatīti' ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho Pañcasikho Gandhabbaputto beluva-paṇḍu-vīṇaɱ assāvesi imā ca gāthā abhāsi Buddhūpasaɱhitā dhammūpasaɱhitā arahantūpasaɱhitā kāmūpasaɱhitā:

5. 'Vande te pitaraɱ bhadde Timbaruɱ Suriya-vaccase,
Yena jātā 'si kalyāṇi ānanda-jananī mama.
Vāto va sedakaɱ kanto pānīyaɱ va pipāsino
Aŋgīrasī piyā me 'si dhammo arahatām iva,

[page 266]

Āturass' eva bhesajjaɱ, bhojanaɱ va jighacchato,
Parinibbāpaya bhadde jalantam iva varinā.
Sītodakiɱ pokkharaṇiɱ yuttaɱ kiñjakkha-reṇunā
Nāgo ghammābhitatto va ogahe te thanūdaraɱ.
Accaŋkuso va nāgo ca jitaɱ me tutta-tomaraɱ,
Kāraṇaɱ nappajānāmi sammatto lakkhaṇūrasā.
Tayi gathita-citto 'smi cittaɱ vipariṇāmitaɱ,
Paṭigantuɱ na sakkomi vaŋka-ghasto va ambujo.
Vāmurū saja maɱ bhadde saja maɱ {manda-locane},
Palissaja maɱ kalyāṇi etam me abhipatthitaɱ.
Appako vata me santo kāmo vellita-kesiyā
Aneka-bhāgo sampādi ārahante va dakkhiṇā.
Yam me atthi kataɱ puññaɱ arahantesu tādisu,
Tam me sabbaŋga-kalyāṇi tayā saddhiɱ vipaccataɱ.

[page 267]

Yam me atthi kataɱ puññaɱ asmiɱ puthuvimaṇḍale,
Tam me sabbaŋga-kalyāṇi tayā saddhiɱ vipaccataɱ.
Sakya-putto va jhānena ekodi nipako sato
Amataɱ muni jigiɱsāno tam ahaɱ Suriyavaccase.
Yathā pi muni nandeyya patvā sambodhim uttamaɱ,
Evaɱ nandeyya kalyāṇi missī-bhavaɱ gato tayā.
Sakko ca me varaɱ dajjā Tāvatiɱsānam issaro,
Tāhaɱ bhadde vareyyāhe evaɱ kāmo daḷho mama.
Sālaɱ va na ciraɱ phullaɱ pitaraɱ te sumedhase
Vandamāno namassāmi yassa s' etādisī pajā ti.'

6. Evaɱ vutte Bhagavā Pañcasikhaɱ Gandhabbaputtaɱ etad avoca:

'Saɱsandati kho pana te Pañcasikha tantissaro gītassarena gītassaro ca tantissarena, na ca pana te Pañcasikha tantissaro ativaṇṇati gītassaraɱ, gītassaro vā tantissaraɱ. Kadā saɱyūḷhā pana te Pañcasikha imā gāthā Buddhūpasaɱhitā dhammūpasaɱhitā arahantūpasaɱhitā kāmūpasaɱhitā ti?'

'Ekam ida bhante samayaɱ Bhagavā Uruvelāyaɱ viharati najjā Nerañjarāya tīre Ajapāla-nigrodha-mūle paṭhamābhisambuddho.

[page 268]

Tena kho panāhaɱ bhante samayena, Bhaddā nāma Suriya-vaccasā Timbaruno Gandhabba-rañño dhītā, tam abhikaɱkhāmi. Sā kho pana bhante bhaginī {para-kāminī} hoti, Sikhaddhi nāma Mātalissa saŋgāhakassa putto, tam abhikaɱkhati. Yato kho ahaɱ bhante taɱ bhaginiɱ nālatthaɱ kenaci pariyāyena, athāhaɱ beluva-paṇḍu-vīṇaɱ ādāya yena Timbaruno Gandhabba-rañño nivesanaɱ ten' upasaɱkamiɱ, upasaɱkamitvā beluva-paṇḍu-vīṇaɱ assāvesiɱ, imā ca gāthā abhāsiɱ Buddhūpasaɱhitā dhammūpasaɱhitā arahantūpasaɱhitā kāmūpasaɱhitā:--

7. 'Vande te pitaraɱ bhadde Timbaruɱ Suriyavaccase
Yena jātā {'si} {kalyāṇi} ānanda-jananī mama.
... pe ...
Sālaɱ va na ciraɱ phullaɱ pitaraɱ te sumedhase
Vandamāno namassāmi yassa s' etādisī pajā ti.'

'Evaɱ vutte bhante Bhaddā Suriya-vaccasā maɱ etad avoca:

"'Na kho me mārisa so Bhagavā sammukhā diṭṭho, api ca suto yeva me so Bhagavā devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ Sudhammāyaɱ sabhāyaɱ upanaccantiyā. Yato kho tvaɱ mārisa taɱ Bhagavantaɱ kittesi, hotu no ajja samāgamo ti."

[page 269]

'So yeva no bhante tassā bhaginiyā saddhiɱ samāgamo ahosi, na ca dāni, tato pacchā ti.'

8. Atha kho Sakkassa devānam indassa etad ahosi:

'Paṭisammodati kho Pañcasikho Gandhabba-putto Bhagavatā, Bhagavā ca Pañcasikhenāti.'

Atha kho Sakko devānam indo Pañcasikhaɱ Gandhabba-puttaɱ āmantesi:

'Abhivādehi me tvaɱ tāta Pañcasikha Bhagavantaɱ:

Sakko bhante devānam indo sāmacco saparijano Bhagavato pāde sirasā vandatīti.

'Evaɱ bhaddan tavāti' kho Pañcasikho Gandhabbaputto Sakkassa devānam indassa paṭissutvā Bhagavantaɱ abhivādesi:

'Sakko bhante devānam Indo sāmacco saparijano Bhagavato pāde sirasā vandatīti.'

'Sukhī hotu Pañcasikha Sakko devānam indo sāmacco saparijano, sukha-kāmā hi deva manussā Asurā Nāgā Gandhabbā ye c' aññe santi puthu-kāyā ti.'

Evañ ca pana Tathāgatā evarūpe mahesakkhe abhivadanti. Abhivādito Sakko devānam indo Bhagavato Indasāla-guhaɱ pavisitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi, devā pi Tāvatiɱsā Indasālaguhaɱ pavisitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu, Pañcasikho pi Gandhabba-putto Indasālaguhaɱ pavisitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi.

9. Tena kho pana samayena Indasāla-guhā visamā {santī} samā sampādi, sambādhā {santī} urundā sampādi, andha-kāra-guhāyaɱ āloko udapādi, yathā taɱ devānaɱ devānubhāvena.

[page 270]

Atha kho Bhagavā Sakkaɱ devānaɱ indaɱ etad avoca:

'Acchariyam idaɱ āyasmato Kosiyassa, abbhutam idaɱ āyasmato Kosiyassa, tāva {bahu-kiccassa} {bahu-karaṇīyassa}, yad idaɱ idhāgamanan ti?'

'Cira-paṭikāhaɱ bhante Bhagavantaɱ dassanāya upasaɱkamitu-kāmo, api ca devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ kehici kehici kicca-karaṇīyehi vyāvaṭo evāhaɱ nāsakkhiɱ Bhagavantaɱ dassanāya upasaɱkamituɱ. Ekam ida bhante samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Salaḷāgārake. Atha kho 'ham bhante Sāvatthiyaɱ agamāsiɱ Bhagavantaɱ dassanāya.

10. 'Tena kho pana bhante samayena Bhagavā aññatareṇa samādhinā nisinno hoti, {Bhuñjatī} ca nāma Vessavaṇassa paricārikā Bhagavantaɱ paccupaṭṭhitā hoti pañjalikā namassamānā. Atha kho 'haɱ bhante Bhuñjatiɱ etad avocaɱ:

"Abhivādehi tvaɱ me bhagini Bhagavantaɱ: Sakko bhante devānam indo sāmacco saparijano Bhagavato pāde sirasā vandatīti."

'Evaɱ vutte Bhuñjatī maɱ etad avoca: "Akālo kho mārisa Bhagavantaɱ dassanāya, patisallīno Bhagavā ti."

[page 271]

"'Tena hi bhagini yadā Bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhito hoti, atha mama vacanena Bhagavantaɱ abhivādehi: Sakko bhante devānam indo sāmacco saparijano Bhagavato pāde sirasā vandatīti." Kacci me sā bhante bhaginī Bhagavantaɱ abhivādesi, sarati Bhagavā tassā bhaginiyā vacanan ti?'

'Abhivādesi maɱ sā devānam inda bhaginī. Sarām' ahaɱ tassā bhaginiyā vacanaɱ. Api cāhaɱ āyasmato ca nemi-saddena tamhā samādhimhā vuṭṭhito ti.'

11. 'Ye te bhante devā amhehi paṭhamataram Tāvatiɱsa-kāyaɱ uppannā, tesam me sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ: "Yadā Tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammā-sambuddhā, dibbā kāyā paripūrenti, hāyanti asura-kāyā ti." Tam me idaɱ bhante sakkhi-diṭṭhaɱ yato Tathāgato loke uppanno arahaɱ sammā-sambuddho, dibbā kāyā paripūrenti hāyanti asurakāyā ti. Idh' eva bhante Kapilavatthusmiɱ Gopikā nāma Sakya-dhītā ahosi Buddhe pasannā dhamme pasannā saɱghe pasannā sīlesu paripūrakārinī. Sā itthicittaɱ virājetvā purisa-cittaɱ bhāvetvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppannā devānaɱ Tāvatiɱsānam sahavyataɱ, amhākaɱ puttattaɱ ajjhūpagatā. Tatra pi naɱ evaɱ jānanti: Gopako deva-putto Gopako deva-putto ti. Aññe pi bhante tayo bhikkhū Bhagavati brahmacariyaɱ caritvā hīnaɱ Gandhabbakāyaɱ uppannā. Te pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaŋgi-bhūtā paricārayamānā amhākaɱ upaṭṭhānaɱ āgacchanti amhākaɱ pāricariyaɱ. Te amhākaɱ upaṭṭhānaɱ āgate amhākaɱ pāricariyaɱ Gopako deva-putto paṭicodesi:

[page 272]

"Kuto-mukhā nāma tumhe mārisā tassa Bhagavato dhammaɱ assutvā? Ahaɱ hi itthikā samānā Buddhe pasannā dhamme pasannā saɱghe pasannā sīlesu paripūrakārinī itthi-cittaɱ virājetvā purisacittaɱ bhāvetvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppannā, devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahavyataɱ Sakkassa devānam Indassa puttattaɱ ajjhūpagatā.

Idha pi maɱ evaɱ jānanti: Gopako deva-putto Gopako deva-putto ti. Tumhe pana mārisā Bhagavati brahmacariyaɱ caritvā hīnaɱ Gandhabba-kāyaɱ uppannā. Duddiṭṭha-rūpaɱ vata addasāma, ye mayaɱ addasāma sahadhammike hīnaɱ Gandhabba-kāyaɱ uppanne ti." Tesaɱ bhante Gopakena deva-puttena paṭicoditānaɱ dve devā diṭṭhe va dhamme satiɱ paṭilabhiɱsu kāyaɱ Brahmapurohitaɱ. Eko pana devo te va kāme ajjhāvasi.'

12. 'Upāsikā cakkhumato ahosiɱ nāmam pi mayhaɱ ahu Gopikā ti,
Buddhe ca dhamme ca abhippasannā saɱghañ c' upaṭṭhāsiɱ pasanna-cittā.
Tass' eva Buddhassa sudhammatāya Sakkassa putto 'mhi mahānubhāvo Mahā-jutiko Tidivūpapanno, jānanti pi maɱ idha Gopako ti.
Ath' addasaɱ bhikkhavo diṭṭha-pubbe Gandhabba-kāyūpagate vasīne,
Ime hi te Gotama-sāvakāse ye ca mayaɱ pubbe manussa-bhūtā
Annena pānena upaṭṭhahimhā pādūpasaɱgayha sake nivesane.

[page 273]

Kuto-mukhā nāma ime bhavanto Buddhassa dhammaɱ na paṭiggahesuɱ.
Paccattaɱ veditabbo hi dhammo sudesito cakkhumatānubuddho.
Aham pi tumhe ca upāsamānā sutvāna ariyāna subhāsitāni,
Sakkassa putto 'mhi mahānubhāvo mahājutiko Tidivūpapanno.
Tumhe pana seṭṭham upāsamānā anuttare brahmacariyaɱ caritvā,
Hīna-kāyaɱ upapannā bhavanto anānulomā bhavatūpapatti.
Duddiṭṭharūpaɱ vata addasāma sadhammike hīna-kāyūpapanne,
Gandhabba-kāyūpagatā bhavanto devānam āgacchatha pāricariyaɱ.
Agāre vasato mayhaɱ idaɱ passa visesataɱ,
Itthi hutvā svajja pumo 'mhi devo dibbehi kāmehi samaŋgibhūto.'

Te coditā Gotama-sāvakena saɱvegam āpādu samecca Gopakaɱ:
'Handa vitāyāma viyāyamāma mā no mayaɱ parapessā ahumha.'

[page 274]

Tesaɱ duve vīriyam ārabhiɱsu, anussarā Gotamasāsanāni
Idh' eva cittāni virājayitvā kāmesu ādīnavam addasiɱsu.
Te kāma-saɱyojana-bandhanāni pāpima-yogāni duraccayāni
Nāgo va sandāna-guṇāni bhetvā deve Tāvatiɱse atikkamiɱsu.
Sa-Inda-devā sa-Pajāpatīkā sabbe Sudhammāya sabhāy' uviṭṭhā.
Te sannisinnānam atikkamiɱsu vīrā virāgā virajaɱ karontā.

Te disvā saɱvegam akāsi Vāsavo devābhibhū devagaṇassa majjhe:
'Ime hi te hīna-kāyūpapannā deve Tāvatiɱse atikkamanti.'
Saɱvega-jātassa vaco nisamma so Gopako Vāsavaɱ ajjhabhāsi:
'Buddho pan' Ind' atthi manussa-loke kāmābhibhū Sakyamunīti ñāyati,
Tass' ete puttā satiyā vihīnā cūtā mayā te sati paccalatthuɱ.

[page 275]

Tiṇṇaɱ tesaɱ avasīn' ettha eko Gandhabba-kāyūpagato vasīno
Dve c' eva sambodhi-pathānusārino deve pi hīḷenti samāhitattā.
Etādisī dhamma-pakāsan' ettha na tattha kiɱ kaɱkhati koci sāvako.
Nittiṇṇa-oghaɱ vicikiccha-chinnaɱ Buddhaɱ namassāma jinaɱ janindaɱ,
Yan te dhammaɱ idh' aññāya visesaɱ ajjhagaɱsu te
Kāyaɱ brahma-purohitaɱ duve tesaɱ visesagū.
Tassa dhammassa pattiyā āgat' amhāse mārisa,
Katokāsā Bhagavatā pañhaɱ pucchemu mārisāti.'

13. Atha kho Bhagavato etad ahosi: 'Dīgha-rattaɱ visuddho kho ayaɱ Sakko. Yaɱ kiñci maɱ pañhaɱ pucchissati sabbaɱ taɱ attha-saɱhitaɱ yeva pucchissati no anattha-saɱhitaɱ, yam assāhaɱ puṭṭho vyākarissāmi taɱ khippam eva ājānissatīti.'

Atha kho Bhagavā Sakkaɱ devānam indaɱ gāthāya ajjhabhāsi:-

'Puccha Vāsava maɱ pañhaɱ yaɱ kiñci manas' icchasi,
Tassa tass' eva pañhassa ahaɱ antaɱ karomi te ti.'

PAṬHAMAKA-BHĀṆAVĀRṂ.

[page 276]

CHAPTER II.

2.1. Katāvakāso Sakko devānam indo Bhagavantaɱ imaɱ paṭhamaɱ pañhaɱ pucchi:

'Kiɱ-saɱyojanā nu kho mārisa devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye c' aññe santi puthukāyā, te: averā adaṇḍā asapattā avyāpajjhā viharemu averino ti iti ce nesaɱ hoti atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā savyāpajjhā viharanti verino ti?'

Itthaɱ Sakko devānam indo Bhagavantaɱ imaɱ paṭhamaɱ pañhaɱ apucchi. Tassa Bhagavā pañhaɱ puṭṭho vyākāsi:

'Issā-macchariya-saɱyojanā kho devānam inda devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye c' aññe santi puthukāyā te averā adaṇḍā asapattā avyāpajjhā viharemu averino ti iti ce nesaɱ hoti atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā savyāpajjhā viharanti verino ti.'

Itthaɱ Bhagavā Sakkassa devānam indassa pañhaɱ puṭṭho vyākāsi. Attamano Sakko devānam indo Bhagavato bhāsitaɱ abhinandi anumodi: 'Evam etaɱ Bhagavā evam etaɱ Sugata, tiṇṇā m' ettha kaɱkhā vigatā kathaɱkathā Bhagavato pañha-veyyākaraṇaɱ sutvā ti.'

2. Iti ha Sakko devānaɱ indo Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaɱ uttariɱ pañhaɱ apucchi:

[page 277]

'Issā-macchariyaɱ pana mārisa kiɱ-nidānaɱ kiɱsamudayaɱ kiɱ-jātikaɱ kiɱ-pabhavaɱ, kismiɱ sati issā-macchariyaɱ hoti, kismiɱ asati issā-macchariyaɱ na hotīti?'

'Issā-macchariyaɱ kho devānam inda piyāppiya-nidānaɱ piyāppiya-samudayaɱ piyāppiya-jātikaɱ piyāppiyapabhavaɱ, piyāppiye hi sati issā-macchariyaɱ hoti, piyāppiye asati issā-macchariyaɱ na hotīti.'

'Piyāppiyaɱ pana mārisa kiɱ-nidānaɱ kiɱ-samudayaɱ kiɱ-jātikaɱ kiɱ-pabhavaɱ, kismiɱ sati piyāppiyaɱ hoti, kismiɱ asati piyāppiyaɱ na hotīti.'

'Piyāppiyaɱ kho devānam inda chanda-nidānaɱ chanda-samudayaɱ chanda-jātikaɱ chanda-ppabhavaɱ, chande sati piyāppiyaɱ hoti chande asati piyāppiyaɱ na hotīti.'

'Chando pana mārisa kiɱ-nidāno kiɱ-samudayo kiɱjātiko kiɱ-pabhavo, kismiɱ sati chando hoti, kismiɱ asati chando na hotīti?'

'Chando kho devānam inda vitakka-nidāno vitakkasamudayo vitakka-jātiko vitakka-pabhavo, vitakke sati chando hoti, vitakke asati chando na hotīti.'

'Vitakko pana mārisa kiɱ-nidāno kiɱ-samudayo kiɱ-jātiko kiɱ-pabhavo, kismiɱ sati vitakko hoti, kismiɱ asati vitakko na hotīti?'

'Vitakko kho devānam inda papañca-saññā-saŋkhānidāno papañca-saññā-saŋkhā-samudayo papañca-saññāsaŋkhā-jātiko papañca-saññā-saŋkhā-pabhavo, papañcasaññā-saŋkhāya sati vitakko hoti, papañca-saññā-saŋkhāya asati vitakko na hotīti.'

3. 'Kathaɱ-paṭipanno pana mārisa bhikkhu papañcasaññā-saŋkhā-nirodha-sāruppa-gāmini-paṭipadaɱ paṭipanno hotīti?'

[page 278]

'Somanassaɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbaɱ pi asevitabbam pi. Domanassaɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi. Upekhaɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi.

"Somanassaɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pīti," iti kho pan' etaɱ {vuttaɱ}.

Kiñ c' etaɱ {paṭicca} vuttaɱ? Tattha yaɱ jaññā somanassaɱ: Imaɱ kho me somanassaɱ sevato akusalā dhammā abhivāḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti, evarūpam somanassaɱ na sevitabbam. Tattha yaɱ jaññā somanassaɱ: Imaɱ kho me somanassaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti, evarūpaɱ somanassaɱ sevitabbaɱ.

Tattha yañ ce savitakkaɱ savicāraɱ, yañ ce avitakkaɱ avicāraɱ, ye avitakke avicāre se paṇītatare.

"Somanassaɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti yan taɱ vuttaɱ idam etaɱ {paṭicca} vuttaɱ.

"Domanassaɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti," iti kho pan' etaɱ vuttaɱ. Kiñ c' etaɱ {paṭicca} vuttaɱ? Tattha yaɱ jaññā domanassaɱ: Imaɱ kho me domanassaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti, evarūpaɱ domanassaɱ na sevitabbaɱ.

Tattha yaɱ jaññā domanassaɱ: Imaɱ kho me domanassaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti, evarūpaɱ domanassaɱ sevitabbaɱ. Tattha yañ ce savitakkaɱ savicāraɱ, yañ ce avitakkaɱ avicāraɱ, ye avitakke avicāre se paṇītatare.

"Domanassaɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti"

[page 279]

iti yan taɱ vuttaɱ idam etaɱ {paṭicca} vuttaɱ.

"Upekhaɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ? Tattha yaɱ jaññā upekhaɱ: Imaɱ kho me upekhaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti, evarūpā upekhā na sevitabbā. Tattha yaɱ jaññā upekhaɱ: Imaɱ kho me upekhaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti, evarūpā upekhā sevitabbā. Tattha yañ ce savitakkaɱ savicāraɱ, yañ ce avitakkaɱ avicāraɱ, ye avitakke avicāre se paṇītatare.

"Upekhaɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti yan taɱ vuttaɱ idaɱ etaɱ paṭicca vuttaɱ.

"Evaɱ paṭipanno kho devānam inda bhikkhu papañcasaññā-saŋkhā-nirodha-sāruppa-gāmini-paṭipadaɱ paṭipanno hotīti."

Itthaɱ Bhagavā Sakkassa devānam indassa pañhaɱ puṭṭho vyākāsi. Attamano Sakko devānam Indo Bhagavato bhāsitaɱ abhinandi anumodi: 'Evam etaɱ Bhagavā evam etaɱ Sugata, tiṇṇā m' ettha kaŋkhā vigatā kathaŋkathā Bhagavato pañha-veyyākaraṇaɱ sutvā ti.'

4. Iti ha Sakko devānam indo Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaɱ uttariɱ pañhaɱ apucchi:

'Kathaɱ-paṭipanno pana mārisa bhikkhu pātimokkhasaɱvarāya paṭipanno hotīti?'

'Kāya-{samācāraɱ} p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi. Vacī-samācāraɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi. Pariyesanaɱ p' ahaɱ devānaɱ inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi.

[page 280]

"Kāya-samācāraɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pīti," iti kho pan' etaɱ vuttaɱ. Kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ? Tattha yaɱ jaññā kāya-samācāraɱ: Imaɱ kho me kāya-samācāraɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantīti, evarūpo kāya-samācāro na sevitabbo.

Tattha yaɱ jaññā kāya-samācāraɱ: Imaɱ kho me kāya-samācāraɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti, evarūpo kāya-samācāro sevitabbo.

"Kāya-samācāraɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vādāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti yan taɱ vuttaɱ idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

"Vacī-{samācāraɱ} p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pīti," iti kho pan' etaɱ vuttaɱ. Kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ? Tattha yaɱ jaññā vacī-samācāraɱ: Imaɱ kho me vacī-samācāraɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantīti, evarūpo vacī-samācāro na sevitabbo.

Tattha yaɱ jaññā vacī-samācāraɱ: Imaɱ kho me vacī-samācāraɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā {abhivaḍḍhantīti}, evarūpo vacī-samācāro sevitabbo.

"Vacī-samācāraɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti yan taɱ vuttaɱ idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

"Pariyesanaɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti kho pan' etaɱ vuttaɱ.

Kiñ c' etaɱ paṭicca vuttaɱ? Tattha yaɱ jaññā pariyesanaɱ: Imaɱ kho me pariyesanaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti, evarūpā pariyesanā na sevitabbā. Tattha yaɱ jaññā pariyesanaɱ: Imaɱ kho me pariyesanaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti, evarūpā pariyesanā sevitabbā.

"Pariyesanaɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pīti" iti yan taɱ vuttaɱ idam etaɱ paṭicca vuttaɱ.

[page 281]

"Evaɱ paṭipanno kho devānam inda bhikkhu pātimokkha-saɱvarāya paṭipanno hotīti.'

Itthaɱ Bhagavā Sakkassa devānam Indassa pañhaɱ puṭṭho vyākāsi. Attamano Sakko devānam Indo Bhagavato bhāsitaɱ abhinandi anumodi: 'Evam etaɱ Bhagavā, evam etaɱ Sugata, tiṇṇā m' ettha kaŋkhā vigatā kathaŋkathā Bhagavato pañha-veyyākaraṇaɱ sutvā ti.'

5. Iti ha Sakko devānam indo Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaɱ uttariɱ pañhaɱ apucchi:

'Kathaɱ-paṭipanno pana mārisa bhikkhu indriya{saɱvarāya} paṭipanno hotīti?'

'Cakkhu-viññeyyaɱ rūpaɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi. Sotaviññeyyaɱ saddaɱ p' ahaɱ devānam inda ... pe ... Ghāna-viññeyyaɱ gandhaɱ p' ahaɱ devānam inda ... pe ... Jivhā-viññeyyaɱ rasaɱ p' ahaɱ devānam inda ... pe ... Kāya-viññeyyaɱ phoṭṭhabbaɱ p' ahaɱ devānam inda ... pe ... Mano-viññeyyaɱ dhammaɱ p' ahaɱ devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pīti.'

Evaɱ vutte Sakko devānam indo Bhagavantaɱ etad avoca:

'Imassa kho ahaɱ bhante Bhagavatā saɱkhittena bhāsitassa evaɱ {vitthārena} atthaɱ ājānāmi. Yathārūpaɱ bhante cakkhu-viññeyyaɱ rūpaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaɱ cakkhu-viññeyyaɱ rūpaɱ na sevitabbaɱ;

yathārūpañ ca kho bhante cakkhu-viññeyyaɱ rūpaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaɱ cakkhu-{viññeyyaɱ} rūpaɱ

[page]

sevitabbaɱ. Yathārūpaɱ ca kho bhante sota-viññeyyaɱ saddaɱ sevato ... pe ... ghāna-viññeyyaɱ gandhaɱ sevato ... pe ... jivhā-viññeyyaɱ rasaɱ sevato ... pe ... kāya-viññeyyaɱ phoṭṭhabbaɱ sevato ... pe ... mano-viññeyyaɱ dhammaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo mano-viññeyyo dhammo na sevitabbo. Yathārūpañ ca kho bhante mano-viññeyyaɱ dhammaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo mano-viññeyyo dhammo sevitabbo -Imassa kho me bhante Bhagavatā saɱkhittena bhāsitassa evaɱ {vitthārena} atthaɱ ājānato tiṇṇā m' ettha kaŋkhā vigatā kathaŋkathā Bhagavato pañha-veyyākaraṇaɱ sutvā ti.'

6. Iti ha Sakko devānam indo Bhagavato {bhāsitaɱ} abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaɱ uttariɱ pañhaɱ apucchi:

'Sabbe va nu kho mārisa samaṇa-brāhmaṇā ekantavādā ekanta-sīlā ekanta-chandā ekanta-ajjhosānā ti?'

'Na kho devānam inda sabbe samaṇa-brāhmaṇā ekantavādā ekanta-sīlā ekanta-chandā ekanta-ajjhosānā ti.'

'Kasmā pana mārisa na sabbe samaṇa-brāhmaṇā ekanta-vādā ekanta-sīlā ekanta-chandā ekanta-ajjhosānā ti?'

'Aneka-dhātu nānā-dhātu kho devānam inda loko.

Tasmiɱ {aneka-dhātu}-{nānā-dhātusmiɱ} loke yaɱ yad eva sattā dhātuɱ abhinivisanti taɱ tad eva thāmasā parāmassa abhinivissa voharanti: "Idam eva saccaɱ mogham aññan ti." Tasmā na sabbe samaṇa-brāhmaṇā ekanta-vādā ekanta-sīlā ekanta-chandā ekanta-ajjhosānā ti.'

'Sabbe va nu kho mārisa samaṇa-brāhmaṇā accantaniṭṭhā accanta-yogakkhemī accanta-brahmacārī accantapariyosānā ti?'

[page 283]

'Na kho devānam inda samaṇa-brāhmaṇā accantaniṭṭhā accanta-yogakkhemī accanta-brahmacārī accantapariyosānā ti.'

'Kasmā pana mārisa na sabbe samaṇa-brāhmaṇā accanta-niṭṭhā accanta-yogakkhemī accanta-brahmacārī accanta-pariyosānā ti?'

'Ye kho te devānam inda samaṇa-brāhmaṇā taṇhāsaŋkhaya-vimuttā, te accanta-niṭṭhā accanta-yogakkhemī accanta-brahmacārī accanta-pariyosānā. Tasmā na sabbe samaṇa-brāhmaṇā accanta-niṭṭhā accanta-yogakkhemī accanta-brahmacārī accanta-pariyosānā ti.'

Itthaɱ Bhagavā Sakkassa devānam indassa pañhaɱ puṭṭho vyākāsi. Attamano Sakko devānam Indo Bhagavato bhāsitaɱ abhinandi anumodi: 'Evam etaɱ Bhagavā, evam etaɱ Sugata, tiṇṇā m' ettha kaŋkhā, vigatā kathaŋkathā, Bhagavato pañha-veyyākaraṇaɱ sutvā ti.'

7. Iti ha Sakko devānam indo Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaɱ etad avoca:

'Ejā bhante rogo ejā gaṇḍo ejā sallaɱ ejā imaɱ purisaɱ parikaḍḍhati tassa tass' eva bhavassa abhinipphattiyā, tasmā ayaɱ puriso uccāvacam āpajjati. Yesāhaɱ bhante pañhānaɱ ito bahiddhā aññesu samaṇa-brāhmaṇesu okāsakammam pi nālatthaɱ, te me Bhagavatā vyākatā dīgharattānusayino, yañ ca pana me vicikicchā-kathaŋkathāsallaɱ tañ ca Bhagavatā abbūḷhan ti.'

[page 284]

'Abhijānāsi no tvaɱ devānam inda ime pañhe aññe samaṇa-brāhmaṇe pucchittho ti?'

"Abhijānām' ahaɱ bhante ime pañhe aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā ti.'

'Yathā-kathaɱ pana te devānam inda vyākaɱsu, sace te agaru, bhāsassūti.'

'Na kho me bhante garu yatth' assa Bhagavā nisinno Bhagavanta-rūpā vā ti.'

'Tena hi devānam inda bhāsassūti.'

'Ye sāhaɱ bhante maññāmi samaṇa-brāhmaṇe: "āraññakā panta-senāsanā" ti tyāhaɱ upasaɱkamitvā ime pañhe pucchāmi. Te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaɱ yeva paṭipucchanti: "Ko nāmo āyasmā ti?" Tesāhaɱ puṭṭho vyākaromi: "Ahaɱ kho mārisa Sakko devānam indo ti." Te mamaɱ yeva uttariɱ paṭipucchanti: "Kim pan' āyasmā devānam indo kammaɱ katvā imaɱ ṭhānaɱ patto ti?" Tesāhaɱ yathā-sutaɱ yathā-pāriyattaɱ dhammaɱ desemi.

Te tāvaken' eva attamanā honti: "Sakko ca no devānam indo diṭṭho, yañ ca no apucchimhā tañ ca no vyākāsīti." Te aññadatthu mamaɱ yeva sāvakā sampajjanti, na cāhaɱ tesaɱ, ahaɱ kho pana bhante Bhagavato sāvako, sotāpanno avinipāta-dhammo niyato sambodhi-parāyano ti.'

'Abhijānāsi no tvaɱ devānam inda ito pubbe evarūpaɱ veda-paṭilābhaɱ somanassa-paṭilābhan ti?'

[page 285]

'Abhijānām' ahaɱ bhante ito pubbe evarūpaɱ vedapaṭilābhaɱ somanassa-paṭilābhan ti.'

'Yathā-kathaɱ pana tvaɱ devānam inda abhijānāsi ito pubbe evarūpaɱ veda-paṭilābhaɱ somanassa-paṭilābhan ti?'

'Bhūtapubbaɱ bhante devāsura-saɱgāmo {samupabbūḷho} ahosi. Tasmiɱ kho pana bhante saɱgāme devā jiniɱsu, asurā parājiɱsu. Tassa mayhaɱ bhante taɱ saɱgāmaɱ abhivijinitvā vijita-saɱgāmassa etad ahosi: "Yā c' eva dāni dibbā ojā, yā va asura-ojā, ubhayam etaɱ devā paribhuñjissantīti." Yo kho pana me bhante veda-paṭilābho somanassa-paṭilābho sadaṇḍāvacaro sasatthāvacaro na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saɱvattati. Yo kho pana me ayaɱ bhante Bhagavato dhammaɱ sutvā veda-paṭilābho somanassa-paṭilābho, so adaṇḍāvacaro asatthāvacaro ekanta-nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya {saɱvattatīti}.'

8. 'Kim pana tvaɱ devānam inda atthavasaɱ sampassamāno evarūpaɱ veda-paṭilābhaɱ somanassa-paṭilābhaɱ pavedesīti?'

'Cha kho ahaɱ bhante atthavase sampassamāno evarūpaɱ veda-paṭilābhaɱ somanassa-paṭilābhaɱ pavedemi.

'Idh' eva tiṭṭhamānassa deva-bhūtassa me sato
Punar āyu ca me laddho evaɱ jānāhi mārisāti.

'Imaɱ kho ahaɱ bhante paṭhamaɱ atthavasaɱ sampassamāno evarūpaɱ veda-paṭilābhaɱ somanassapaṭilābhaɱ pavedemi.

[page 286]

'Cutāhaɱ diviyā kāyā āyuɱ hitvā amanusaɱ,
Amūḷho gabbham issāmi yattha me ramatī mano ti.

'Imaɱ kho ahaɱ bhante dutiyaɱ atthavasaɱ sampassamāno evarūpaɱ veda-paṭilābhaɱ somanassa-paṭilābhaɱ pavedemi.

'So 'haɱ amūḷha-pañh' assu viharaɱ sāsane rato,
Ñāyena viharissāmi sampajāno paṭissato ti.

'Imaɱ kho ahaɱ bhante tatiyaɱ atthavasaɱ saɱpassamāno evarūpaɱ veda-paṭilābhaɱ somanassa-paṭilābhaɱ pavedemi.

'Ñāyena ca me carato sambodhi ce bhavissati,
Aññātā viharissāmi sveva anto bhavissatīti.

'Imaɱ kho ahaɱ bhante catutthaɱ atthavasaɱ sampassamāno evarūpaɱ veda-paṭilābhaɱ somanassa-paṭilābhaɱ pavedemi.

'Cutāhaɱ mānusā kāyā āyuɱ hitvāna mānusaɱ,
Puna devo bhavissāmi deva-lokasmiɱ uttamo ti.

'Imaɱ kho ahaɱ bhante pañcamaɱ atthavasaɱ sampassamāno evarūpaɱ veda-paṭilābhaɱ somanassa-paṭilābhaɱ pavedemi.

'Te paṇītatarā devā Akaniṭṭhā yasassino,
Antime vattamānamhi so nivāso bhavissatīti.

[page 287]

'Imaɱ kho ahaɱ bhante chaṭṭhaɱ atthavasaɱ sampassamāno evarūpaɱ veda-paṭilābhaɱ somanassa-paṭilābhaɱ pavedemi.

'Ime kho ahaɱ bhante cha atthavase sampassamāno evarūpaɱ veda-paṭilābhaɱ somanassa-paṭilābhaɱ pavedemi.

9. 'Apariyosita-saɱkappo vicikicchī kathaɱkathī,
Vicarī dīgham addhānaɱ anvesanto Tathāgataɱ.
Y' assu maññāmi samaṇe pavivitta-vihārino
Sambuddho iti maññāno gacchāmi te upāsituɱ.
Kathaɱ ārādhanā hoti kathaɱ hoti virādhanā,
Iti puṭṭhā na sambhonti magge paṭipadāsu ca.
Tyāssu yadā maɱ jānanti Sakko devānam āgato,
Tyāssu mam eva pucchanti kiɱ katvā pāpuṇī idaɱ.
Tesaɱ yathā sutaɱ dhammaɱ desayāmi jane sutaɱ,
Ten' ass' attamanā honti {diṭṭho} no Vāsavo ti ca.
Yadā ca Buddhaɱ addakkhiɱ vicikicchā-vitā-
raṇaɱ,
So 'mhi vītabhayo ajja sambuddhaɱ {payirupāsiya}.
Taṇhā-sallassa hantāraɱ Buddhaɱ appaṭipuggalaɱ,
Ahaɱ vande mahāvīraɱ {vandām'}20 ādicca-bandhunaɱ.

[page 288]

Yaɱ karomase {Brahmuno} samaɱ devehi mārisa
Tad ajja tuyhaɱ kassāma handa sāmaɱ karoma te.
Tuvam ev' asi sambuddho tuvaɱ satthā anuttaro,
Sadevakasmiɱ lokasmiɱ n' atthi te paṭipuggalo ti.'

10. Atha kho Sakko devānam indo Pañcasikhaɱ gandhabba-puttaɱ āmantesi:

'Bahūpakāro kho me 'si tvaɱ, tāta Pañcasikha, yaɱ tvaɱ Bhagavantaɱ paṭhamaɱ pasādesi. Tayā tāta paṭhamaɱ pasāditaɱ pacchā mayaɱ Bhagavantaɱ dassanāya upasaɱkamimha arahantaɱ sammā-sambuddhaɱ. Pettike ṭhāne ṭhapayissāmi, Gandhabba-rājā bhavissasi, Bhaddañ ca te Suriya-vaccasaɱ dammi, sā hi te abhipatthitā ti.'

Atha kho Sakko devānam indo pāṇinā paṭhaviɱ parāmasitvā tikkhattuɱ udānaɱ udānesi:

'Namo tassa Bhagavato arahato sammā-sambuddhassa!
Namo tassa Bhagavato arahato sammā-sambuddhassa!
Namo tassa Bhagavato arahato sammā-sambuddhassāti!'

Imasmiñ ca pana veyyākaraṇasmiɱ bhaññamāne Sakkassa devānam indassa virajaɱ vītamalaɱ dhammacakkhuɱ udapādi: 'Yaɱ kiñci samudaya-dhammaɱ sabban taɱ nirodha-dhamman' ti, aññesañ ca asītiyā devatā-sahassānaɱ.

[page 289]

Iti ha Sakkena devānam indena ajjhittā pañhā puṭṭhā, te Bhagavatā vyākatā. Tasmā imassa veyyākaraṇassa Sakka-pañho t' eva adhivacanan ti.

SAKKA-PAÑHA-SUTTANTAṂ NIṬṬHITṂ.

[page 290]

 


 

XXII. Mahā-Satipaṭṭhāna Suttanta

Evam me sutaɱ.

1. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kurūsu viharati. Kammāssadhammaɱ nāma Kurūnaɱ nigamo. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi 'Bhikkhavo' ti. 'Bhadante' ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad avoca:

Ekāyano ayaɱ bhikkhave maggo sattānaɱ visuddhiyā soka-pariddavānaɱ samatikkamāya dukkha-domanassānaɱ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaɱ cattāro satipaṭṭhānā.

Katame cattāro? Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ -- vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ -- citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ -- dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ.

[page 291]

2. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati?

Idha bhikkhave bhikkhu arañña-gato vā rukkha-mūlagato vā suññāgāra-gato vā nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā.

So sato va assasati, sato passasati. Dīghaɱ vā assasanto 'Dīghaɱ assasāmīti' pajānāti, {dīghaɱ} vā passasanto 'Dīghaɱ passasāmīti' pajānāti. Rassaɱ vā assasanto 'Rassaɱ assasāmīti' pajānāti, rassaɱ vā passasanto 'Rassaɱ passasāmīti' pajānāti. 'Sabba-kāya-paṭisaɱvedi assasissāmīti' sikkhati 'Sabba-kāya-paṭisaɱvedī passasissāmīti' sikkhati. 'Passambhayaɱ kāya-saɱkhāraɱ assasissāmīti' sikkhati, 'passambhayaɱ kāya-saɱkhāraɱ passasissāmīti' sikkhati.

Seyyathā pi bhikkhave dakkho bhamakāro vā bhamakārantevāsī vā dīghaɱ vā añchanto 'Dīghaɱ añchāmīti' pajānāti, rassaɱ vā añchanto 'Rassaɱ {añchāmīti}' pajānāti, evam eva kho bhikkhave bhikkhu dīghaɱ vā assasanto 'Dīghaɱ assasāmīti' pajānāti, dīghaɱ vā passasanto 'Dīghaɱ passasāmīti' pajānāti, rassaɱ vā assasanto 'Rassaɱ assasāmīti' pajānāti, rassaɱ vā passasanto 'Rassaɱ passasāmīti' pajānāti. 'Sabbakāya-paṭisaɱvedī {assasissāmīti}' sikkhati, 'sabbakāyapaṭisaɱvedī passasissāmīti' sikkati. 'Passambhayaɱ kāya-saɱkhāraɱ assasissāmīti' sikkati, 'passambhayaɱ kāya-saɱkhāraɱ passasissāmīti' sikkhati.

[page 292]

'Iti ajjhattaɱ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, vaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati. 'Atthi kāyo' ti vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad eva ñāṇa-mattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati.

Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

3. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu gacchanto vā 'Gacchāmīti' pajānāti, ṭhito vā 'Ṭhito 'mhīti' pajānāti, nisinno vā 'Nisinno 'mhīti' pajānāti, sayāno vā 'Sayāno 'mhīti' pajānāti. Yathā yathā vā pan' assa kāyo paṇihito hoti, tathā tathā naɱ pajānāti.

Iti ajjhattaɱ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye {kāyānupassī} viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, vaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati. 'Atthi kāyo' ti vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad eva ñāṇa-mattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

4. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajāna-kārī hoti. Ālokite vilokite sampajāna-kārī hoti. Sammiñjite pasārite sampajāna-kārī hoti.

Saŋghāṭi-patta-cīvara-dhāraṇe sampajāna-kārī hoti. Asite pīte khāyite sāyite sampajāna-kārī hoti. Uccāra-passāvakamme sampajāna-kārī hoti. Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhī-bhāve sampajāna-kārī hoti.

[page 293]

Iti ajjhattaɱ vā kāye kāyānupassī viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, vaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, samudaya-vaya-{dhammānupassī} vā kāyasmiɱ viharati. 'Atthi kāyo' ti vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad eva ñāṇa-mattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

5. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu imam eva kāyaɱ uddhaɱ pādatalā adho kesa-matthakā taca-pariyantaɱ pūraɱ nānappakārassa asucino paccavekkhati: 'Atthi imasmiɱ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maɱsaɱ nahārū aṭṭhī aṭṭhi-miñjā vakkaɱ hadayaɱ yakanaɱ kilomakaɱ pihakaɱ papphāsaɱ antaɱ anta-guṇaɱ udariyaɱ karīsaɱ pittaɱ semhaɱ pubbo lohitaɱ sedo medo assu vasā kheḷo siŋghāṇikā lasikā muttan ti.'

Seyyathā pi bhikkhave ubhato-mukhā mutoli pūrā nānā-vihitassa dhaññassa, seyyathīdaɱ sālīnaɱ vīhīnaɱ muggānaɱ māsānaɱ tilānaɱ taṇḍulānaɱ, tam enaɱ cakkhumā puriso muñcitvā paccavekkheyya: 'Ime sālī, ime vīhī, ime muggā, ime māsā, ime tilā, ime taṇḍulā ti' -- evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam eva kāyaɱ uddhaɱ pādatalā adho kesa-matthakā taca-pariyantaɱ pūraɱ nānappakārassa asucino paccavekkhati: 'Atthi imasmiɱ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maɱsaɱ nahārū aṭṭhī aṭṭhi-miñjā vakkaɱ hadayaɱ yakanaɱ kilomakaɱ pihakaɱ papphāsaɱ antaɱ anta-guṇaɱ udariyaɱ karīsaɱ pittaɱ semhaɱ pubbo lohitaɱ sedo medo assu vasā kheḷo siŋghāṇikā lasikā muttan ti.'

[page 294]

Iti ajjhattaɱ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, vaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati. 'Atthi {kāyo} ti' vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad eva ñāṇa-mattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

6. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu imam eva kāyaɱ yathā-ṭhitaɱ yathā-paṇihitaɱ dhātuso paccavekkhati:

'Atthi imasmiɱ kāye paṭhavī-dhātu āpo-dhātu tejo-dhātu vāyo-dhātūti.'

Seyyathāpi bhikkhave dakkho {goghātako} vā goghātakantevāsī vā gāviɱ vadhitvā cātummahāpathe bilaso paṭivibhajitvā nisinno assa, evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam eva kāyaɱ yathā-{ṭhitaɱ} yathā-paṇihitaɱ dhātuso paccavekkhati: 'Atthi imasmiɱ kāye paṭhavī-dhātu āpodhātu tejo-dhātu vāyo-dhātūti.'

Iti ajjhattaɱ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, vaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati,

[page 295]

samudaya-vaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati. 'Atthi kāyo ti' vā pan' assa sati paccuṭṭhitā hoti yāvad eva ñāṇa-mattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

7. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu seyyathā pi passeyya sarīraɱ sīvathikāya chaḍḍitaɱ ekāhamataɱ vā dvīhamataɱ vā tīhamataɱ vā uddhumātakaɱ vinīlakaɱ vipubbaka-jātaɱ, so imam eva kāyaɱ upasaɱharati:

'Ayam pi kho kāyo evaɱ-dhammo evaɱ-bhāvī etaɱ anatīto ti.'

Iti ajjhattaɱ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, vaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati. 'Atthi kāyo ti' vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad eva ñāṇa-mattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

8. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu seyyathā pi passeyya sarīraɱ sīvathikāya {chaḍḍitaɱ} kākehi vā khajjamānaɱ kulalehi vā khajjamānaɱ gijjhehi vā khajjamānaɱ supāṇehi vā khajjamānaɱ sigālehi vā khajjamānaɱ vividhehi vā pāṇaka-jātehi khajjamānaɱ, so imam eva kāyaɱ upasaɱharati: 'Ayam pi kho kāyo evaɱdhammo evaɱ-bhāvī etaɱ anatīto ti.'

[page 296]

Iti ajjhattaɱ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, vaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati. 'Atthi kāyo ti' vā pan' assa {sati paccupaṭṭhitā} hoti yāvad eva ñāṇa-mattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

9. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu seyyathā pi passeyya sarīraɱ sīvathikāya chaḍḍitaɱ aṭṭhi-saŋkhalikaɱ sa-maɱsa-lohitaɱ nahāru-{sambandhaɱ}, ... pe

... aṭṭhi-saŋkhalikaɱ nimmaɱsaɱ lohitamakkhitaɱ nahāru-sambandhaɱ, ... pe ... aṭṭhi-saŋkhalikaɱ apagata-maɱsa-lohitaɱ nahāru-sambandhaɱ ... pe ...

{aṭṭhikāni} apagata-sambandhāni disā-vidisāsu vikkhittāni aññena hatthaṭṭhikaɱ aññena pādaṭṭhikaɱ aññena jaŋghaṭṭhikaɱ aññena ūraṭṭhikaɱ aññena kaṭaṭṭhikaɱ aññena piṭṭhi-kaṇṭakaɱ aññena sīsa-kaṭāhaɱ,

[page 297]

so imam eva kāyaɱ upasaɱharati: 'Ayam pi kho kāyo evaɱdhammo evaɱ-bhāvī etaɱ anatīto ti.'

Iti ajjhattaɱ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, vaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī kāyasmiɱ viharati.

'Atthi kāyo' ti' vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad eva ñāṇa-mattāya patissati-{mattāya}. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

10. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu seyyathā pi passeyya sarīraɱ {sīvathikāya} chaḍḍitaɱ aṭṭhikāni setāni saŋkha-vaṇṇūpanibhāni, ... pe ... aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni, ... pe ... aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇaka-jātāni, so imam eva kāyaɱ upasaɱharati:

'Ayam pi kho kāyo evaɱ-dhammo evaɱ-bhāvī etaɱ anatīto ti.'

Iti ajjhattaɱ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati.

[page 298]

Samudaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, vaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati. 'Atthi kāyo ti' vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad eva ñāṇa-mattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādayati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

11. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati?

Idha bhikkhave bhikkhu sukhaɱ vedanaɱ vediyamāno 'Sukhaɱ vedanaɱ vediyāmīti' pajānāti, dukkhaɱ vedanaɱ vediyamāno 'Dukkhaɱ vedanaɱ vediyāmīti' pajānāti. {Adukkha-m-asukhaɱ} vedanaɱ vediyamāno '{Adukkha-m-asukhaɱ} vedanaɱ vediyāmīti' pajānāti. Sāmisaɱ vā sukhaɱ vedanaɱ vediyamāno 'Sāmisaɱ sukhaɱ vedanaɱ vediyāmīti' pajānāti.

Nirāmisaɱ vā sukhaɱ vedanaɱ vediyamāno 'Nirāmisaɱ sukhaɱ vedanaɱ vediyāmīti' pajānāti. Sāmisaɱ vā dukkhaɱ vedanaɱ vediyamāno 'Sāmisaɱ dukkhaɱ vedanaɱ vediyānīti' pajānāti. Nirāmisaɱ vā dukkhaɱ vedanaɱ vediyamāno 'Nirāmisaɱ dukkhaɱ vedanaɱ vediyāmīti' pajānāti. Sāmisaɱ vā {adukkha-m-asukhaɱ} vedanaɱ vediyamāno 'Sāmisaɱ {adukkha-m-asukhaɱ vedanaɱ vediyāmīti' pajānāti. Nirāmisaɱ vā {adukkha-m-asukhaɱ} vedanaɱ vediyamāno 'Nirāmisaɱ {adukkha-m-asukhaɱ} vedanaɱ vediyāmīti' pajānāti.

Iti ajjhattaɱ vā vedanāsu vedanānupassī viharati, bahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati. Samudaya-dhammānupassī vā vedanāsu viharati, vayadhammānupassī vā vedanāsu viharati,

[page 299]

samudaya-vayadhammānupassī vā vedanāsu viharati. 'Atthi vedanā ti' vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad eva ñaṇamattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati.

12. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu citte cittānupassī viharati? Idha bhikkhave bhikkhu

sarāgaɱ vā cittaɱ 'sarāgaɱ cittan ti' pajānāti,

vītarāgaɱ vā cittaɱ 'vītarāgaɱ cittan ti' pajānāti,

sadosaɱ vā cittaɱ 'sadosaɱ cittan ti' pajānāti,

vītadosaɱ vā cittaɱ 'vītadosaɱ cittan ti' pajānāti,

samohaɱ vā cittaɱ 'samohaɱ cittan ti' pajānāti,

vītamohaɱ vā cittaɱ 'vītamohaɱ cittan ti' pajānāti,

saɱkhittaɱ vā cittaɱ 'saɱkhittaɱ cittan ti' pajānāti,

vikkhittaɱ vā cittaɱ 'vikkhittaɱ cittan ti' pajānāti,

mahaggataɱ vā cittaɱ 'mahaggataɱ cittan ti' pajānāti,

amahaggataɱ vā cittaɱ 'amahaggataɱ cittan ti' pajānāti,

sa-uttaraɱ vā cittaɱ 'sa-uttaraɱ cittan ti' pajānāti,

anuttaraɱ vā cittaɱ 'anuttaraɱ cittan ti' pajānāti,

samāhitaɱ vā cittaɱ 'samāhitaɱ cittan ti' pajānāti,

asamāhitaɱ vā cittaɱ 'asamāhitaɱ cittan ti' pajānāti,

vimuttaɱ vā cittaɱ 'vimuttaɱ cittan ti' pajānāti,

avimuttaɱ vā cittaɱ 'avimuttaɱ cittan ti' pajānāti.

Iti ajjhattaɱ vā citte cittānupassī viharati, bahiddhā vā citte cittānupassī viharati, ajjhatta-bahiddhā vā citte cittānupassī viharati. Samudaya-dhammānupassī vā cittasmiɱ viharati, vaya-dhammānupassī vā cittasmiɱ viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī vā cittasmiɱ viharati. 'Atthi cittan ti' vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad eva ñāṇa-mattāya patissati-mattāya.

[page 300]

Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu citte cittānupassī viharati.

13. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati?

Idha bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu?

Idha bhikkhave bhikkhu santaɱ vā ajjhattaɱ kāmacchandaɱ 'Atthi me ajjhattaɱ kāmacchando ti' pajānāti, asantaɱ vā ajjhattaɱ kāmacchandaɱ 'N' atthi me ajjhattaɱ kāmacchando ti' pajānāti. Yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaɱ hoti tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnassa kāmacchandassa āyatiɱ anuppādo hoti tañ ca pajānāti.

Santaɱ vā ajjhattaɱ vyāpādaɱ 'Atthi me ajjhattaɱ vyāpādo ti' pajānāti, asantaɱ vā ajjhattaɱ vyāpādaɱ 'N' atthi me ajjhattaɱ vyāpādo ti' pajānāti. Yathā ca anuppannassa vyāpādassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa vyāpādassa pahānaɱ hoti tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnassa vyāpādassa āyatiɱ anuppādo hoti tañ ca pajānāti.

Santaɱ vā ajjhattaɱ thīna-middhaɱ 'Atthi me ajjhattaɱ thīna-middhan ti' pajānāti, asantaɱ vā ajjhattaɱ thīna-middham 'N' atthi me ajjhattaɱ thīnamiddhan ti' pajānāti. Yathā ca anuppannassa thīnamiddhassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa thīna-middhassa pahānaɱ hoti tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnassa thīna-middhassa āyatiɱ anuppādo hoti tañ ca pajānāti.

Santaɱ vā ajjhattaɱ uddhacca-kukkuccaɱ 'Atthi me ajjhattaɱ uddhacca-kukkuccan ti' pajānāti,

[page 301]

asantaɱ vā ajjhattaɱ uddhacca-kukkuccaɱ 'N' atthi me ajjhattaɱ uddhacca-kukkuccan ti' pajānāti. Yathā ca anuppannassa uddhacca-kukkuccassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa uddhacca-kukkucassa pahānaɱ hoti tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnassa uddhacca-kukkuccassa āyatiɱ anuppādo hoti tañ ca pajānāti.

Santaɱ vā ajjhattaɱ vicikiccahaɱ 'Atthi me ajjhattaɱ vicikicchā ti' pajānāti, asantaɱ vā ajjhattaɱ vicikicchaɱ 'N' atthi me ajjhattaɱ vicikicchā ti' pajānāti.

Yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaɱ hoti tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiɱ anuppādo hoti tañ ca pajānāti.

Iti ajjhattaɱ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati, vaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati. 'Atthi dhammā ti' vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad eva ñāṇamattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu.

14. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcas' upādānakkhandhesu.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcas' upādānakkhandhesu?

Idha bhikkhave bhikkhu 'Iti rūpaɱ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo -- iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo -- iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthagamo -- iti saɱkhārā, iti {saɱkhārānaɱ} samudayo,

[page 302]

iti {saɱkhārānaɱ} atthagamo -iti viññāṇaɱ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthagamo ti,' Iti ajjhattaɱ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhatta-bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati, vaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati. 'Atthi dhammā ti' vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad eva ñāṇa-mattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcas' upādānakkhandhesu.

15. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattika-bāhiresu āyatanesu.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattika-bāhiresu āyatanesu?

Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuñ ca pajānāti, rūpe ca pajānāti, yañ ca tad ubhayaɱ paṭicca uppajjati saɱyojanaɱ tañ ca pajānāti, yathā ca anuppannassa saɱyojanassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa saɱyojanassa pahānaɱ hoti tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnassa saɱyojanassa āyatiɱ anuppādo hoti tañ ca pajānāti ... sotañ ca pajānāti, sadde ca pajānāti ... pe ... ghānañ ca pajānāti, gandhe ca pajānāti ... pe ... jivhañ ca pajānāti, rase ca pajānāti ... pe ... kāyañ ca pajānāti, phoṭṭhabbe ca pajānāti ... pe ... manañ ca pajānāti, dhamme ca pajānāti, yañ ca tad ubhayaɱ {paṭicca} uppajjati saɱyojanaɱ tañ ca pajānāti,

[page 303]

yathā ca anuppannassa saɱyojanassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa saɱyojanassa pahānaɱ hoti tañ ca pajānāti, yathā ca pahīnassa saɱyojanassa āyatim anuppādo hoti tañ ca pajānāti.

Iti ajjhattaɱ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati, vaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati. 'Atthi dhammā ti' vā pan' assa sati {paccupaṭṭhitā} hoti yāvad eva ñāṇamattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati ajjhattika-bāhiresu āyatanesu.

16. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaŋgesu.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaŋgesu?

Idha bhikkhave bhikkhu santaɱ vā ajjhattaɱ satisambojjhaŋgaɱ 'Atthi me ajjhattaɱ sati-sambojjhaŋgo {ti} pajānāti. Asantaɱ vā ajjhattaɱ sati-sambojjhaŋgaɱ 'N' atthi me ajjhattaɱ sati-sambojjhaŋgo ti' pajānāti.

Yathā ca anuppannassa sati-sambojjhaŋgassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa sati-sambojjhaŋgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañ ca pajānāti.

... santaɱ vā ajjhattaɱ dhamma-vicaya-sambojjhaŋgaɱ ... pe ...

... santaɱ vā ajjhattaɱ viriya-sambojjhaŋgaɱ ... pe ...

... santaɱ vā ajjhattaɱ pīti-sambojjhaŋgaɱ ... pe ...

[page 304]

... santaɱ vā ajjhattaɱ passaddhi-sambojjhaŋgaɱ ... pe ...

. . . santaɱ vā ajjhattaɱ samādhi-sambojjhaŋgaɱ ... pe ...

. . . santaɱ vā ajjhattaɱ upekhā-sambojjhaŋgaɱ 'Atthi me ajjhattaɱ upekhā-sambojjhaŋgo ti' pajānāti.

Asantaɱ vā ajjhattaɱ upekhā-sambojjhaŋgaɱ 'N' atthi me ajjhattaɱ upekhā-sambojjhaŋgo ti' pajānāti. Yathā ca anuppannassa upekhā-sambojjhaŋgassa uppādo hoti tañ ca pajānāti, yathā ca uppannassa upekhā-sambojjhaŋgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañ ca pajānāti.

Iti ajjhattaɱ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati, vaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati, samudaya-vaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati. 'Atthi dhammā ti' vā pan' assa sati {paccuppaṭṭhitā} hoti yāvad eva ñāṇamattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu sambojjhaŋgesu.

17. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catusu ariya-saccesu.

Kathañ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catusu ariya-saccesu?

Idha bhikkhave bhikkhu 'Idaɱ dukkhan ti' yathābhūtaɱ pajānāti, 'Ayaɱ dukkha-samudayo ti' yathābhūtaɱ pajānāti, 'Ayaɱ dukkha-nirodho ti' yathābhūtaɱ pajānāti, 'Ayaɱ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā ti' yathābhūtaɱ pajānāti.

[page 305]

18. Katamañ ca bhikkhave dukkhaɱ ariya-saccaɱ?

Jāti pi dukkhā, jarā pi dukkhā [vyādhi pi dukkhā], maraṇam pi dukkhaɱ, soka-parideva-dukkha-domanassupāyāsā pi dukkhā, yam p' icchaɱ na labhati tam pi dukkhaɱ, saɱkhittena {pañcupādāna-kkhandhā} dukkhā.

Katamā ca bhikkhave jāti? Yā tesaɱ tesaɱ sattānaɱ tamhi tamhi satta-nikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti khandānaɱ pātu-bhāvo āyatanānaɱ paṭilābho, ayaɱ vuccati bhikkhave jāti.

Katamā ca bhikkhave jarā? Yā tesaɱ tesaɱ {sattānaɱ} tamhi tamhi satta-nikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaɱ pāliccaɱ valittacatā āyuno saɱhāni indriyānaɱ paripāko, ayaɱ vuccati bhikkhave jarā.

Katamañ ca bhikkhave maraṇaɱ? Yam tesaɱ tesaɱ sattānaɱ tamhā tamhā satta-nikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaɱ maccu maraṇaɱ kāla-kiriyā khandhānaɱ bhedo kaḷebarassa nikkhepo, idaɱ vuccati bhikkhave maraṇaɱ.

Katamo ca bhikkhave soko? Yo kho bhikkhave aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkha-dhammena phuṭṭhassa soko socanā socitattaɱ anto-soko anto-parisoko,

[page 306]

ayaɱ vuccati bhikkhave soko.

Katamo ca bhikkhave paridevo? Yo kho bhikkhave aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkha-dhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaɱ paridevitattaɱ, ayaɱ vuccati bhikkhave paridevo.

Katamañ ca bhikkhave dukkhaɱ? Yaɱ kho bhikkhave kāyikaɱ dukkhaɱ kāyikaɱ asātaɱ kāya-samphassajaɱ dukkhaɱ asātaɱ vedayitaɱ, idaɱ vuccati bhikkhave dukkhaɱ.

Katamañ ca bhikkhave domanassaɱ? Yaɱ kho bhikkhave cetasikaɱ dukkhaɱ cetasikaɱ asātaɱ manosamphassajaɱ dukkhaɱ asātaɱ vedayitaɱ, idaɱ vuccati bhikkhave domanassaɱ.

Katamo ca bhikkhave upāyāso? Yo kho bhikkhave aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa aññataraññatarena dukkha-dhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitattaɱ upāyāsitattaɱ, ayaɱ vuccati bhikkhave upāyāso.

[page 307]

Katamañ ca bhikkhave yam p' icchaɱ na labhati tam pi dukkhaɱ? Jāti-dhammānaɱ bhikkhave sattānaɱ evaɱ icchā uppajjati: 'Aho vata mayaɱ na jāti-dhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyāti.' Na kho pan' etaɱ icchāya pattabbaɱ. Idam pi yam p' icchaɱ na labhati tam pi dukkhaɱ. Jarā-dhammānaɱ bhikkhave sattānaɱ ... pe ... vyādhi-dhammānaɱ bhikkhave sattānaɱ ... pe ... maraṇa-dhammānaɱ bhikkhave sattānaɱ ... pe ... soka-parideva-dukkha-domanassupāyāsa-dhammānaɱ bhikkhave sattānaɱ evaɱ icchā uppajjati: 'Aho vata mayaɱ na soka-parideva-dukkhadomanassa-upāyāsa-dhammā assāma, na ca vata no soka-parideva-dukkha-domanassa-upāyāsā āgaccheyyun ti.' Na kho pan' etaɱ icchāya pattabbaɱ. Idam pi yam p' icchaɱ na labhati tam pi dukkhaɱ.

Katame ca bhikkhave saɱkhittena {pañcupādāna-kkhandhā} dukkhā? Seyyathīdaɱ {rūpūpādāna-kkhandho} {vedanūpādāna-kkhandho} {saññūpādāna-kkhandho} {saɱkhārūpādāna-kkhandho} {viññāṇūpādānakkhandho}, ime vuccanti bhikkhave saɱkhittena {pañcupādāna-kkhandhā} dukkhā. Idaɱ vuccati bhikkhave dukkhaɱ ariya-saccaɱ.

[page 308]

19. Katamañ ca bhikkhave dukkha-samudayaɱ ariya-saccaɱ?

Yāyaɱ taṇhā ponobhavikā nandi-rāga-sahagatā tatra tatrābhinandinī, seyyathīdaɱ kāma-taṇhā bhava-taṇhā vibhava-taṇhā.

Sā kho pan' esā bhikkhave taṇhā kattha uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisati? Yaɱ loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Kiñci loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ? Cakkhuɱ loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotaɱ loke ... pe ... Ghānaɱ loke ... pe ... Jivhā loke ... pe ... Kāyo loke ... pe ... Mano loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Rūpā loke ... pe ... Saddā loke ... pe ... Gandhā loke ... pe ... Rasā loke ... pe ... Phoṭṭhabbā loke ... pe ... Dhammā loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Cakkhu-viññāṇaɱ loke ... pe ... Sota-viññāṇaɱ loke

. . . pe ... Ghāna-viññāṇaɱ loke ... pe ... Jivhā-viññāṇaɱ loke ... pe ... Kāya-viññāṇaɱ loke ... pe

. . . Mano-viññāṇaɱ loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Cakkhu-samphasso loke ... pe ... Sota-samphasso loke ... pe ... Ghāna-samphasso loke ... pe ...

[page 309]

Jivhā-samphasso loke ... pe ... Kāya-samphasso loke ... pe ... Mano-samphasso loke piya-rūpaɱ sātarūpaɱ, etth' esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Cakkhu-samphassajā vedanā loke ... pe ... Sotasamphassajā vedanā loke ... pe ... Ghāna-samphassajā vedanā loke ... pe ... Jivhā-samphassajā vedanā loke ... pe ... Kāya-samphassajā vedanā loke ... pe ... Mano-samphassajā vedanā loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Rūpa-saññā loke, ... pe ... Sadda-saññā loke ... pe ... Gandha-saññā loke, ... pe ... Rasa-saññā loke ... pe ... Phoṭṭhabba-saññā loke ... pe ... Dhamma-saññā loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Rūpa-sañcetanā loke ... pe ... Sadda-sañcetanā loke ... pe ... Gandha-sañcetanā loke ... pe ... Rasa-sañcetanā loke ... pe ... Phoṭṭhabba-sañcetanā loke ... pe ... Dhamma-sañcetanā loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Rūpa-taṇhā loke ... pe ... Sadda-taṇhā loke ... pe ... Gandha-taṇhā loke ... pe ... Rasa-taṇhā loke ... pe ... Phoṭṭhabba-taṇhā loke ... pe ... Dhamma-taṇhā loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Rūpa-vitakko loke ... pe ... Sadda-vitakko loke ... pe ... Gandha-vitakko loke ... pe ... Rasa-vitakko loke ... pe ... Phoṭṭhabba-vitakko loke ... pe ... Dhamma-vitakko loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Rūpa-vicāro loke ... pe ... Sadda-vitakko loke ... pe ... Gandha-vicāro loke ... pe ... Rasa-vicāro loke ... pe ... Phoṭṭhabba-vicāro loke ... pe ... Dhamma-vicāro loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā uppajjamānā uppajjati,

[page 310]

ettha nivisamānā nivisati.

Idaɱ vuccati bhikkhave dukkha-samudayaɱ ariyasaccaɱ.

20. Katamañ ca bhikkhave dukkha-nirodhaɱ ariyasaccaɱ?

Yo tassā yeva taṇhāya asesa-virāga-nirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo.

Sā kho pan' esā bhikkhave taṇhā kattha pahīyamānā pahīyati, kattha nirujjhamānā nirujjhati? Yaɱ loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Kiñci loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ? Cakkhuɱ loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Sotaɱ loke ... pe ... Ghānaɱ loke ... pe ... Jivhā loke ... pe ... Kāyo loke ... pe ... Mano loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Rūpā loke ... pe ... Saddā loke ... pe ... Gandhā loke ... pe ... Rasā loke ... pe ... Phoṭṭhabbā loke ... pe ... Dhammā loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Cakkhu-viññāṇaɱ loke ... pe ... Sota-viññāṇaɱ loke ... pe ... Ghāna-viññāṇaɱ loke ... pe ... Jivhā-viññāṇaɱ loke ... pe ... Kāya-viññāṇaɱ loke ... pe ... Mano-viññāṇaɱ loke piya-rūpaɱ sātarūpaɱ, etth' esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Cakkhu-samphasso loke ... pe ...Mano-samphasso loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ,

[page 311]

etth' esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Cakkhu-samphassajā vedanā loke ... pe ... Manosamphassajā vedanā loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Rūpa-saññā loke ... pe ... Dhamma-saññā loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Rūpa-sañcetanā loke ... pe ... Dhamma-sañcetanā loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Rūpa-taṇhā loke ... pe ... Dhamma-taṇhā loke ... piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Rūpa-vitakko loke ... pe ... Sadda-vitakko loke ... pe ... Gandha-vitakko loke ... pe ... Rasa-vitakko loke ... pe ... Phoṭṭhabba-vitakko loke ... pe ... Dhamma-vitakko loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Rūpa-vicāro loke ... pe ... Sadda-vicāro loke ... pe ... Gandha-vicāro loke ... pe ... Rasa-vicāro loke ... pe ... Phoṭṭhabba-vicāro loke ... pe ... Dhamma-vicāro loke piya-rūpaɱ sāta-rūpaɱ, etth' esā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Idaɱ vuccati bhikkhave dukkha-nirodhaɱ ariya-saccaɱ.

21. Katamañ ca bhikkhave dukkha-nirodha-gāminīpaṭipadā ariya-saccaɱ?

Ayam eva Ariyo {Aṭṭhaŋgiko} Maggo, seyyathīdaɱ sammā-diṭṭhi sammā-saɱkappo sammā-vācā sammākammanto sammā-ājīvo sammā-vāyāmo sammā-sati sammā-samādhi.

4 'Katamā ca bhikkhave sammā-diṭṭhi?

[page 312]

Yaɱ kho bhikkhave dukkhe ñāṇaɱ dukkha-samudaye ñāṇaɱ dukkha-nirodhe ñāṇaɱ dukkha-nirodha-gāminiyā paṭipadāya ñāṇaɱ, ayaɱ vuccati bhikkhave sammā-diṭṭhi.

Katamo ca bhikkhave sammā-saɱkappo?

Nekkhamma-saɱkappo avyāpāda-saɱkappo avihiɱsāsaɱkappo, ayaɱ vuccati bhikkhave sammā-saɱkappo.

Katamā ca bhikkhave sammā-vācā?

Musā-vādā veramaṇī, pisuṇāya vecāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, ayaɱ vuccati bhikkhave sammā-vācā.

Katamo ca bhikkhave sammā-kammanto?

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā verammaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, ayaɱ vuccati bhikkhave sammākammanto.

Katamo ca bhikkhave sammā-ājīvo?

Idha bhikkhave ariya-sāvako micchā-ājīvaɱ pahāya sammā-ājīvena jīvikaɱ kappeti, ayaɱ vuccati bhikkhave sammā-ājīvo.

Katamo ca bhikkhave sammā-vāyāmo?

Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ anuppādāya chandaɱ janeti vāyamati, viriyaɱ ārabhati, cittaɱ paggaṇhāti padahati. Uppannānaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya chandaɱ janeti vāyamati, viriyaɱ ārabhati, cittaɱ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ uppādāya chandaɱ janeti vāyamati, viriyaɱ ārabhati, cittaɱ paggaṇhāti padahati. Uppannānaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaɱ janeti vāyamati,

[page 313]

viriyaɱ ārabhati, cittaɱ paggaṇhāti padahati.

Ayaɱ vuccati bhikkhave sammā-vāyāmo.

Katamā ca bhikkhave sammā-sati?

Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ, vedanāsu ... pe ... citte ... pe ... dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaɱ. Ayaɱ vuccati bhikkhave sammā-sati.

Katamo ca bhikkhave sammā-samādhi?

Idha bhikkhave bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pīti-sukhaɱ paṭhamajjhānaɱ upasampajja viharati. Vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pīti-sukhaɱ dutiyajjhānaɱ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekhako viharati sato ca sampajāno, sukhañ ca kāyena {paṭisaɱvedeti} yan taɱ ariyā ācikkhanti:

'upekhako satimā sukha-vihārī ti' {tatiyajjhānaɱ} upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb' eva somanassa-domanassānaɱ atthagamā {adukkha-m-asukhaɱ} upekhā-sati-pārisuddhiɱ catutthajjhānaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave sammā-samādhi.

Idaɱ vuccati bhikkhave dukkha-nirodha-gāminīpaṭipadā ariya-saccaɱ.

Iti ajjhattaɱ vā dhammesu dhammānupassī viharati,

[page 314]

bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudaya-dhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudaya-vayadhammānupassī vā dhammesu viharati. "Atthi dhammā ti" vā pan' assa sati {paccuppaṭṭhitā} hoti yāvad eva ñāṇamattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catusu ariyasaccesu.

22. Yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaɱ bhāveyya satta-vassāni, tassa dvinnaɱ phalānaɱ aññataraɱ phalaɱ pāṭikaŋkhaɱ, diṭṭhe va dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhantu bhikkhave sattavassāni, yo hi koci bhikkhave ime {cattāro satipaṭṭhāne} evaɱ bhāveyya cha vassāni ... pe ... pañcavassāni ... cattāri vassāni ... tīṇi vassāni ... dve vassāni ... ekaɱ vassaɱ, tassa dvinnaɱ phalānaɱ aññataraɱ phalaɱ pāṭikaŋkhaɱ, diṭṭhe va dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhatu bhikkhave ekaɱ vassaɱ, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaɱ bhāveyya satta-māsāni, tassa dvinnaɱ phalānaɱ aññataraɱ phalaɱ {pāṭikaŋkhaɱ} diṭṭhe {va dhamme} aññā sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhantu bhikkhave sattamāsāni, yo hi koci bhikkhu ime cattāro satipaṭṭhāne evaɱ bhāveyya cha-māsāni ... pe ... pañca-māsāni ... cattāri māsāni ... tīṇi māsāni ... dve māsāni . . .

[page 315]

ekaɱ māsaɱ ... aḍḍha-māsaɱ, tassa dvinnaɱ phalānaɱ aññataraɱ phalaɱ pāṭikaŋkhaɱ, diṭṭhe va dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhatu bhikkhave aḍḍha-māso, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaɱ bhāveyya sattāhaɱ, tassa dvinnaɱ phalānaɱ aññataraɱ phalaɱ pāṭikaŋkhaɱ, diṭṭhe va dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā. 'Ekāyano ayaɱ bhikkhave maggo sattānaɱ visuddhiyā sokaparidavānaɱ samatikkamāya dukkha-domanassānaɱ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yad idaɱ cattāro satipaṭṭhānā ti' iti yan taɱ vuttaɱ, idam etaɱ paṭicca vuttan ti.

Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun ti.

MAHĀ-SATIPAṬṬHĀNA-SUTTANTAṂ NIṬṬHITṂ.

[page 316]

 


 

XXIII. Pāyāsi Suttanta

Evam me sutaɱ.

1. Ekaɱ samayaɱ {āyasmā} Kumāra-kassapo Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi yena Setavyā nāma Kosalānaɱ nagaraɱ tad avasari. Tatra sudaɱ āyasmā Kumāra-kassapo Setavyāyaɱ viharati uttarena Setavyā Siɱsapā-vane. Tena kho pana samayena Pāyāsi rājañño Setavyaɱ ajjhāvasati sattussadaɱ satiṇakaṭṭhodakaɱ sadhaññaɱ rāja-bhoggaɱ raññā Pasenadi-Kosalena dinnaɱ rāja-dāyaɱ brahma-deyyaɱ.

2. Tena kho pana samayena Pāyāsi-rājaññassa evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ uppannaɱ hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukatadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.

[page 317]

Assosuɱ kho Setavyakā brāhmaṇa-gahapatikā: 'Samaṇo khalu bho Kumāra-kassapo samaṇassa Gotamassa Sāvako Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhu-satehi Setavyaɱ anuppatto Setavyāyaɱ viharati uttarena Setavyā Siɱsapā-vane.

Taɱ kho pana bhavantaɱ Kumāra-kassapaɱ evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: "Paṇḍito vyatto medhāvībahussuto citta-kathī kalyāṇa-paṭibhāno vuḍḍho c' eva arahā ca. Sādhu kho pana tathārūpānaɱ arahataɱ {dassanaɱ} hotīti."' Atha kho Setavyakā {brāhmaṇa}-gahapatikā Setavyāya nikkhamitvā saɱghā saɱghī gaṇībhūtā uttarena-mukhā gacchanti yena Siɱsapā-vanaɱ ten' upasaɱkamanti.

3. Tena kho pana samayena Pāyāsi rājañño uparipāsāde divā-seyyaɱ upagato hoti. Addasā kho Pāyāsi rājañño Setavyake brāhmaṇa-gahapatike Setavyāya nikkhamitvā {saɱghā} saɱghī gaṇī-bhūte uttarena-mukhe gacchante yena Siɱsapā-vanaɱ ten' upasaɱkamante. Disvā khattaɱ āmantesi:

'Kin nu kho bho khatte Setavyakā brāhmaṇa-gahapatikā Setavyāya nikkhamitvā saɱghā saɱghī gaṇī-bhūtā uttarena-mukhā gacchanti yena Siɱsapā-vanan ti' ?

[page 318]

'Atthi kho bho samaṇo Kumāra-kassapo samaṇassa Gotamassa sāvako Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhu-saɱghena saddhiɱ pañca-mattehi bhikkhusatehi Setavyaɱ anuppatto Setavyāyaɱ viharati uttarena Setavyā Siɱsapā-vane. Taɱ kho pana bhavantaɱ Kumāra-kassapaɱ evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato:

"Paṇḍito vyatto medhāvī bahussuto citta-kathī kalyāṇapaṭibhāno vuḍḍho c' eva arahā cāti." Tam enaɱ bhavantaɱ Kumāra-kassapaɱ dassanāya upasaɱkamantīti.'

'Tena hi bho khatte yena Setavyakā brāhmaṇa-gahapatikā ten' upasaɱkama, upasaɱkamitvā Setavyake brāhmaṇa-gahapatike evaɱ vadehi: "Pāyāsi bho rājañño evam āha: Āgamentu kira bhavanto, Pāyāsi rājañño samaṇaɱ Kumāra-kassapaɱ dassanāya upasaɱkamissatīti." Purā samaṇo Kumāra-kassapo Setavyake brāhmaṇagahapatike bāle avyatte saññāpeti: "Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti." N' atthi hi bho khatte paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

'Evaɱ bho ti' kho so khattā Pāyāsissa rājaññassa paṭissutvā yena Setavyakā brāhmaṇa-gahapatikā ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā Setavyake brāhmaṇa-gahapatike etad avoca: 'Pāyāsi bho rājāñño evam āha:

"Āgamentu kira bhavanto, Pāyāsi rājañño samaṇaɱ Kumāra-kassapaɱ dassanāya upasaɱkamissatīti."'

4. Atha kho Pāyāsi rājañño Setavyakehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto yena Siɱsapā-vanaɱ yen' āyasmā Kumāra-kassapo ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā āyasmatā Kumāra-kassapena saddhiɱ sammodi sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi.

[page 319]

Setavyakā pi kho brāhmaṇa-gahapatikā {app ekacce} āyasmantaɱ Kumāra-kassapaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu, {app ekacce} āyasmatā Kumāra-kassapena saddhiɱ sammodiɱsu, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdiɱsu, {app ekacce} yen' āyasmā Kumāra-kassapo ten' añjalim paṇāmetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu, {app ekacce} nāma-gottaɱ sāvetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu, {app ekacce} tuṇhī-bhūtā ekamantaɱ nisīdiɱsu.

5. Ekamantaɱ nisinno kho Pāyāsi rājañño āyasmantaɱ Kumāra-kassapam etad avoca:

'Ahaɱ hi bho Kassapa evaɱ-vādī evaɱ-diṭṭhī: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

'Nāhaɱ Rājañña evaɱ-vādiɱ evaɱ-diṭṭhiɱ addasaɱ vā assosiɱ vā. Kathaɱ hi nāma evaɱ vadeyya:

Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ {vipāko} ti. Tena hi Rājañña taɱ yev' ettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naɱ vyākareyyāsi. Taɱ kiɱ maññasi rājañña, ime candima-suriyā imasmiɱ loke parasmiɱ vā, devā te manussā vā ti?'

'Ime bho Kassapa candima-suriyā parasmiɱ loke na imasmiɱ, devā te na manussā ti.'

'Iminā kho te Rājañña pariyāyena evaɱ hotu: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

6. 'Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha, atha kho evaɱ me ettha hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukatā-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

'Atthi pana Rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaɱ hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti?'

[page 320]

'Atthi bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

'Yathā kathaɱ viya Rājaññāti?'

'Idha me bho Kassapa mittāmaccā ñāti-sālohitā pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musā-vādī pisuṇāvācā pharusā-vācā samphappalāpī abhijjhālū vyāpannacittā micchā-diṭṭhī. Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷha-gilānā. Yadā 'haɱ jānāmi: "Na dān' ime imamhā ābādhā vuṭṭhahissantīti" tyāhaɱ upasaɱkamitvā evaɱ {vadāmi}: "Santi kho bho eke samaṇabrāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:-- Ye te pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musā-vādī pisuṇā-vācā pharusā-vācā samphappalāpī {abhijjālu} vyāpanna-cittā micchā-diṭṭhī, te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ uppajjantīti. Bhavanto kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu {micchācārī} musā-vādī pisuṇā-vācā pharusā-vācā samphappalāpī {abhijjālu} vyāpanna-cittā micchā-diṭṭhī. Sace tesam bhavataɱ samaṇabrāhmaṇānaɱ saccaɱ vacanaɱ, bhavanto kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ uppajjissanti. Sace bho kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ uppajjeyyātha, yena me āgantvā āroceyyātha: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti. Bhavanto kho pana me saddāyikā paccayikā, yaɱ bhavantehi diṭṭhaɱ yathā sāmaɱ diṭṭhaɱ, evam etaɱ bhavissatīti." Te me "Sādhūti paṭissutvā n' eva āgantvā ārocenti,

[page 321]

na pana dūtaɱ pahiṇanti. Ayam pi kho bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

7. 'Tena hi Rājañña taɱ yev' ettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naɱ vyākareyyāsi. Taɱ kiɱ maññasi Rājañña? Idha te purisā coraɱ āgu-cāriɱ gahetvā dasseyyuɱ: "Ayan te bhante coro āgu-cārī, imassa yaɱ icchasi taɱ daṇḍaɱ paṇehīti." Te tvaɱ evaɱ vadeyyāsi: "Tena hi bho imaɱ purisaɱ daḷhāya rajjuyā pacchā-bāhaɱ gāḷha-bandhanaɱ bandhitvā, khuramuṇḍaɱ karitvā, kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaɱ siŋghāṭakena siŋghāṭakaɱ parinetvā, dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā, dakkhiṇato nagarassa āghātane sīsaɱ chindathāti." Te "{Sādhūti}" paṭisuṇitvā, taɱ purisaɱ daḷhāya rajjuyā pacchā-bāhaɱ gāḷhabandhanaɱ bandhitvā, khura-{muṇḍaɱ} karitvā, kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaɱ {siŋghāṭakena} siŋghātakaɱ parinetvā, dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā, dakkhiṇato nagarassa āghātane nisīdāpeyyuɱ. Labheyya nu kho so coro cora-ghātesu: "Āgamentu tāva bhavanto cora-ghātā, amukasmiɱ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñāti-sālohitā, yāvāhaɱ tesaɱ uddassetvā āgacchāmīti?"

[page 322]

Udāhu vippalapantass' eva cora-ghātā sīsaɱ chindeyyun ti?'

'Na hi so bho Kassapa coro labheyya cora-ghātesu:

"Āgamentu tāva bhavanto cora-ghātā, amukasmiɱ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñāti-sālohitā, yāvāhaɱ tesaɱ uddassetvā āgacchāmīti." Atha kho naɱ {vippalapantass'} eva cora-ghātā sīsaɱ chindeyyun ti.'

'So hi nāma Rājañña coro manusso manussa-bhūtesu cora-ghātesu na labhissati: "Āgamentu tāva bhavanto cora-ghātā, amukasmiɱ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñāti-sālohitā, yāvāhaɱ tesaɱ uddassetvā āgacchāmīti." Kiɱ pana te mittāmaccā ñāti-sālohitā pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musā-vādī {pisuṇā}-vācā pharusā-vācā samphappalāpī abhijjhālū vyāpanna-cittā micchā-diṭṭhī kāyassa bhedā param maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ uppannā labhissanti nirayapālesu: "Āgamentu tāva bhavanto niraya-pālā yāva mayaɱ Pāyāsissa {Rājaññassa} gantvā ārocema: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti"? Iminā pi kho te Rājañña pariyāyena evaɱ hotu: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

8. 'Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha, atha kho evam me ettha hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

'Atthi pana Rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaɱ hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti?'

'Atthi bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

'Yathā kathaɱ viya Rājaññāti?'

'Idha me bho Kassapa mittāmaccā ñāti-sālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā {pisuṇāya}

[page 323]

vācāyā paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū avyāpanna-cittā sammā-diṭṭhī. Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷha-gilānā.

Yadāhaɱ jānāmi: "Na dān' ime imamhā ābādhā vuṭṭhahissantīti," tyāhaɱ upasaɱkamitvā evaɱ vadāmi: "Santi kho bho eke samaṇa-brāhmaṇā {evaɱ-}vādino {evaɱ-}diṭṭhino -- Ye te pāṇātipātā paṭivirātā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū avyāpanna-cittā sammā-diṭṭhī, te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjantīti. Bhavanto kho pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū avyāpanna-cittā sammā-diṭṭhī. Sace tesam bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ saccaɱ vacanaɱ, bhavanto kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjissanti. Sace bho kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjeyyātha, yena me āgantvā āroceyyātha: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti. Bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā, yaɱ bhavantehi {diṭṭhaɱ}, yathā sāmaɱ diṭṭhaɱ, evam etaɱ bhavissatīti." Te me "{Sādhūti}" paṭisuṇitvā n' eva āgantvā ārocenti na pana dūtaɱ pahiṇanti. Ayam pi kho bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti:

[page 324]

Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

9. 'Tena hi Rājañña upaman te karissāmi. Upamāya pi idh' ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti. Seyyathā pi Rājañña puriso gūtha-kūpe sasīsako nimuggo assa. Atha tvaɱ purise āṇāpeyyāsi: "Tena hi bho taɱ purisaɱ tamhā gūtha-kūpā uddharathāti." Te "Sādhūti" paṭissuṇitvā taɱ purisaɱ tamhā gūtha-kūpā uddhareyyuɱ.

Te tvaɱ evaɱ vadeyyāsi: "Tena hi bho tassa purisassa kāyā {veḷu}-pesikāhi gūthaɱ sunimmajjitaɱ nimmajjathāti." Te "Sādhūti" paṭissuṇitvā tassa purisassa kāyā {veḷu}-pesikāhi gūthaɱ sunimmajjitaɱ nimmajjeyyuɱ. Te tvaɱ evaɱ vadeyyāsi: "Tena hi bho tassa purisassa kāyaɱ paṇḍumattikāya tikkhattuɱ subbaṭṭitaɱ ubbaṭṭethāti." Te tassa purisassa kāyaɱ paṇḍumattikāya tikkhattuɱ subbaṭṭitaɱ ubbaṭṭeyyuɱ. Te tvaɱ evaɱ vadeyyāsi: "Tena hi bho taɱ purisaɱ telena abbhañjitvā sukhumena cuṇṇena tikkhattuɱ suppadhotaɱ karothāti." Te taɱ purisaɱ telena abbhañjitvā sukhumena cuṇṇena tikkhattuɱ suppadhotaɱ kareyyuɱ.

Te tvaɱ evaɱ vadeyyāsi: "Tena hi bho tassa purisassa kesa-massuɱ kappethāti." Te tassa purisassa kesamassuɱ kappeyyuɱ. Te tvaɱ evaɱ vadeyyāsi: "Tena hi bho tassa purisassa mahagghañ ca mālaɱ mahagghañ ca vilepanaɱ mahagghāni ca vatthāni upaharathāti." Te tassa purisassa mahagghañ ca mālaɱ mahagghañ ca vilepanaɱ mahagghāni ca vatthāni upahareyyuɱ.

[page 325]

Te tvaɱ evaɱ vadeyyāsi: "Tena hi bho taɱ purisaɱ pāsādaɱ āropetvā, pañca kāma-guṇāni upaṭṭhapethāti." Te taɱ purisaɱ pāsādaɱ āropetvā pañca kāma-guṇāni upaṭṭhapeyyuɱ. Taɱ {kiɱ} maññasi Rājañña? Api nu tassa purisassa sunahātassa suvilittassa kappita-kesamassussa āmutta-mālābharaṇassa odāta-vattha-vasanassa upari-pāsāda-vara-gatassa pañcahi kāmaguṇehi samappitassa samaŋgibhūtassa paricāriyamānassa punad eva tasmiɱ gūtha-kūpe nimmujjitukāmatā assāti?'

'No h' idaɱ bho Kassapa.'

'Taɱ kissa hetu?'

'Asuci bho Kassapa gūtha-kūpo, asuci c' eva asucisaɱkhāto ca duggandho ca duggandha-saɱkhāto ca jeguccho ca jeguccha-saɱkhāto ca paṭikkūlo ca paṭikkūlasaɱkhāto cāti.'

'Evam eva kho Rājañña manussā devānam asucī c' eva asuci-saɱkhātā ca duggandhā ca duggandha-saɱkhātā ca jegucchā ca jeguccha-saɱkhātā ca paṭikkūlā ca paṭikkūlasaɱkhātā ca. Yojana-sataɱ kho Rājañña manussa-{gandho} deve ubbāhati. Kim pana te mittāmaccā ñāti-sālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū avyāpanna-cittā sammā-diṭṭhī kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppannā āgantvā ārocessanti: "Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti?"

[page 326]

Iminā pi kho te Rājañña pariyāyena evaɱ hotu: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

10. 'Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha, atha kho evam me ettha hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

'Atthi pana Rājañña pariyāyo ... pe [322] . . .'

'Atthi bho Kassapa pariyāyo ... pe ...'

'Yathā kathaɱ viya Rājaññāti?'

'Idha me bho Kassapa mittāmaccā ñāti-sālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā surā-meraya-majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷha-gilānā. Yadāhaɱ jānāmi: "Na idān' ime imamhā ābādhā vuṭṭhahissantīti," tyāhaɱ upasaɱkamitvā evaɱ vadāmi: "Santi kho bho eke samaṇa-brāhmaṇā {evaɱ-}vādino {evaɱ-}{diṭṭhino} -- Ye te pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā surā-merayamajja-pamādaṭṭhānā paṭiviratā, te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjanti devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahavyatan ti. Bhavanto kho pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā surā-meraya-majjapamādaṭṭhānā pativiratā. Sace tesaɱ bhavataɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ saccaɱ vacanaɱ, bhavanto kāyassa bhedā param maraṇā sugatim saggaɱ lokaɱ uppajjissanti devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahavyataɱ.

Sace bho kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjeyyātha devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahavyataɱ, yena me āgantvā āroceyyātha -- Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti. Bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā, yaɱ bhavantehi diṭṭhaɱ, yathā sāmaɱ diṭṭhaɱ,

[page 327]

evam etaɱ bhavissatīti." Te me "Sādhūti" paṭisuṇitvā n' eva āgantvā ārocenti na pana dūtaɱ pahiṇanti. Ayam pi kho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: Iti pi n' atthi paraloko n' atthi sattā opapātikā n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

11. 'Tena hi Rājañña taɱ yev' ettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naɱ vyākareyyāsi. Yaɱ kho Rājañña mānusakaɱ vassa-sataɱ, devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiɱsa rattiyo māso, tena māsena dvādasa-māsiyo saɱvaccharo, tena saɱvaccharena dibbaɱ vassa-sahassaɱ devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ āyuppamāṇaɱ. Ye te mittāmaccā ñāti-sālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā {kāmesu} micchācārā paṭiviratā musā-vādā paṭiviratā surā-merayamajja-pamādaṭṭhānā paṭiviratā, te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppannā devānam Tāvatiɱsānaɱ sahavyataɱ. Sace pana tesaɱ evaɱ bhavissati:

"Yāva mayaɱ dve vā tīṇi vā rattindivāni dibbehi pañcakāma-guṇehi samappitā samaŋgibhūtā paricārema, atha mayaɱ Pāyāsissa Rājaññassa gantvā ārocessāma: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti," api nu te āgantvā āroceyyuɱ: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti?'

'No h' idaɱ bho Kassapa. Api hi mayaɱ bho Kassapa ciram kālakatā pi bhaveyyāma. Ko pan' etaɱ bhoto Kassapassa āroceti: "Atthi devā Tāvatiɱsā" ti vā, "Evaɱ dīghāyukā devā Tāvatiɱsā" ti vā. Na mayaɱ bhoto Kassapassa saddahāma "Atthi devā Tāvatiɱsā" ti vā "Evaɱ {dīghāyukā} devā Tāvatiɱsā" ti vā.

[page 328]

'Seyyathā pi Rājañña jaccandho puriso yo na passeyya kaṇha-sukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpānī, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhikāni rūpāni, na passeyya samavisamaɱ, na passeyya tāraka-{rūpāni} na passeyya candima-suriye. So evaɱ vadeyya: "N' atthi kaṇhasukkāni rūpāni, n' atthi kaṇha-sukkānaɱ rūpānaɱ dassāvī, n' atthi nīlakāni rūpāni, n' atthi nīlakānaɱ rūpānaɱ dassāvī, n' atthi pītakāni rūpāni, n' atthi pītakānaɱ rūpānaɱ dassāvī, n' atthi lohitakāni rūpāni, n' atthi lohitakānaɱ rūpānaɱ dassāvī, n' atthi mañjiṭṭhikāni rūpāni, n' atthi mañjiṭṭhikānaɱ rūpānaɱ dassāvī, n' atthi sama-visamaɱ, n' atthi sama-visamassa dassāvī, n' atthi tāraka-{rūpāni}, n' atthi tāraka-rūpānaɱ dassāvī, n' atthi candima-suriyā, n' atthi candima-suriyānaɱ {dassāvī}. Aham etaɱ na jānāmi, aham etaɱ na passāmi, tasmā taɱ n' atthīti." Sammā nu kho so Rājañña vadamāno vadeyyāti?'

'No h' idaɱ bho Kassapa. Atthi kaṇha-sukkāni rūpāni, atthi kaṇha-sukkānaɱ rūpānaɱ dassāvī, atthi nīlakāni rūpāni, atthi nīlakānaɱ rūpānaɱ dassāvī, atthi {pītakāni} rūpāni, atthi pītakānaɱ rūpānaɱ dassāvī, atthi lohitakāni rūpāni, atthi lohitakānaɱ rūpānaɱ dassāvī, atthi mañjiṭṭhakāni rūpāni, atthi {mañjiṭṭhakānaɱ} rūpānaɱ dassāvī,

[page 329]

atthi sama-visamaɱ, atthi sama-visamassa dassāvī, atthi tāraka-{rūpāni}, atthi tāraka-rūpānaɱ dassāvī, atthi candima-suriyā, atthi candima-suriyānaɱ dassāvī. "Aham etaɱ na jānāmi, aham etaɱ na passāmi, tasmā taɱ n' atthīti," na hi so bho Kassapa sammā vadamāno vadeyyāti.'

'Evam eva kho tvaɱ Rājañña jaccandhūpamo maññe paṭibhāsi, yaɱ maɱ tvaɱ evaɱ vadesi: "Ko pan' etaɱ bhoto Kassapassa āroceti: 'Atthi devā Tāvatiɱsā' ti vā, 'Evaɱ dīghāyukā devā Tāvatiɱsā' ti vā. Na mayaɱ bhoto Kassapassa saddahāma: 'Atthi devā Tāvatiɱsā' ti vā 'Evaɱ dīghāyukā devā Tāvatiɱsā' ti vā."

'Na kho Rājañña evaɱ paraloko daṭṭhabbo yathā tvaɱ maññasi iminā maɱsa-{cakkhunā}. Ye kho te Rājañña samaṇa-brāhmaṇā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti appa-saddāni appa-nigghosāni, te tattha appamattā ātāpino pahitattā viharantā dibbaɱ cakkhuɱ visodhenti, te dibbena cakkhunā visuddhena atikkamanta-mānusakena imam eva lokaɱ passanti param eva, satte ca opapātike. Evaɱ kho Rājañña para-loko daṭṭhabbo,na tveva yathā tvaɱ maññasi iminā maɱsa-cakkhunā. Iminā pi kho te Rājañña pariyāyena evaɱ hotu: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

12. 'Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha, atha kho evam me ettha hoti:

[page 330]

Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

'Atthi pana Rājañña pariyāyo ... pe [322] . . .?

'Atthi bho Kassapa pariyāyo ... pe ...

'Yathā kathaɱ viya Rājaññāti?'

'Idhāhaɱ bho Kassapa passāmi samaṇa-brāhmaṇe sīlavante kalyāṇa-dhamme jīvitu-kāme amaritu-kāme sukha-kāme dukkha-paṭikkūle. Tassa mayhaɱ bho Kassapa evaɱ hoti: Sace kho ime bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇa-dhammā evaɱ jāneyyum:

"Ito no matānaɱ seyyo bhavissatīti," idān' ime bhonto samaṇa-brāhmaṇā sīlavanto kalyāṇa-dhammā visaɱ vā khādeyyuɱ, satthaɱ vā āhareyyuɱ, ubbandhitvā vā kālaɱ kareyyuɱ, papāte vā papateyyuɱ. Yasmā ca kho ime bhonto samaṇa-brāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā na evaɱ jānanti: "Ito no matānaɱ seyyo bhavissatīti," tasmā ime bhonto samaṇa-brāhmaṇā sīlavanto kalyāṇa-dhammā jīvitu-kāmā amaritu-kāmā sukha-kāmā dukkha-paṭikkūlā. Ayam pi bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

13. 'Tena hi Rājañña upaman te karissāmi. Upamāya idh' ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.

Bhūtapubbaɱ Rājañña aññatarassa brāhmaṇassa dve pajāpatiyo ahesuɱ. Ekissā putto ahosi dasavassuddesiko vā dvādasavassuddesiko vā, ekā gabbhinī upavijaññā, atha kho so brāhmaṇo kālam akāsi. Atha kho so māṇavako mātu-sapattiɱ etad avoca: "Yam idaɱ bhoti dhanaɱ vā dhaññaɱ vā rajataɱ vā jātarūpaɱ vā sabban taɱ mayhaɱ.

[page 331]

N' atthi tumh' ettha kiñci, pitu me bhoti dāyajjaɱ {niyyātehīti}." Evaɱ vutte sā brāhmaṇī taɱ māṇavakaɱ etad avoca: "{Āgamehi} tāva tāta yāva vijāyāmi. Sace kumārako bhavissati, tassa pi eka-deso bhavissati; sace kumārikā bhavissati, sā pi te opabhoggā bhavissatīti."

'Dutiyam pi kho māṇavako mātu-sapattiɱ etad avoca:

"Yam idaɱ bhoti dhanaɱ vā dhaññaɱ vā rajataɱ vā jātarūpam vā sabban taɱ mayhaɱ. N' atthi tumh' ettha kiñci, pitu me bhoti dāyajjaɱ {niyyātehīti}." Dutiyam pi kho sā brāhmaṇī taɱ māṇavakaɱ etad avoca: "Āgamehi tāva tāta yāva vijāyāmi. Sace kumārako bhavissati tassa pi eka-deso bhavissati; sace kumārikā bhavissati, sā pi te opabhoggā bhavissatīti."

'Tatiyam pi kho so māṇavako mātu-sapattiɱ etad avoca: "Yam idaɱ hoti dhanaɱ vā dhaññaɱ vā rajataɱ vā jātarūpaɱ vā sabban taɱ mayhaɱ. N' atthi tumh' ettha kiñci, pitu me bhoti dāyajjaɱ {niyyātehīti}." Atha kho sā brāhmaṇī satthaɱ gahetvā ovarakaɱ pavisitvā udaraɱ opādesi: "Yāva jānāmi yadi vā kumārako yadi vā kumārikā ti." Sā attānañ c' eva jīvitaɱ gabbhaɱ sāpateyyañ ca [vināsesi] {yathā} taɱ bālā avyattā anaya-vyasanaɱ āpannā, ayoniso dāyajjaɱ gavesantī. Evam eva kho tvaɱ Rājañña bālo avyatto anaya-vyasanaɱ āpajjissasi ayoniso paralokaɱ gavesanto,

[page 332]

seyyathā pi sā brāhmaṇī bālā avyattā anayavyasanaɱ āpannā ayoniso dāyajjaɱ gavesantī. Na kho Rājañña samaṇa-brāhmaṇā sīlavanto kalyāṇa-dhammā apakkaɱ paripācenti, api ca paripākaɱ āgamenti paṇḍitā. Attho hi Rājañña samaṇa-brāhmaṇānaɱ sīlavantānaɱ kalyāṇa-dhammānaɱ jīvitena. Yathā yathā kho Rājañña samaṇa-brāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā ciraɱ dīgham addhānaɱ tiṭṭhanti, tathā tathā bahuɱ puññaɱ pasavanti, bahujana-hitāya ca paṭipajjanti bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaɱ. Iminā pi kho te Rājañña pariyāyena evaɱ hotu: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

14. 'Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha, atha kho evam me ettha hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

'Atthi pana Rājañña pariyāyo ... pe [322] . . .?

'Atthi bho Kassapa pariyāyo ... pe ...

'Kathaɱ viya Rājaññāti?'

'Idha me bho Kassapa purisā coraɱ āgu-cāriɱ gahetvā dassenti: "Ayaɱ te bhante coro āgu cārī, imassa yaɱ icchasi taɱ daṇḍaɱ paṇehīti." Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: "Tena hi bho imaɱ purisaɱ jīvantaɱ yeva kumbhiyā pakkhipitvā mukhaɱ pidahitvā allena cammena onandhitvā allāya mattikāya bahalāvalepanaɱ karitvā uddhanaɱ āropetvā aggiɱ dethāti."

[page 333]

Te me "{sādhūti}" paṭisuṇitvā taɱ purisaɱ jīvantaɱ yeva kumbhiyā pakkhipitvā mukhaɱ pidahitvā allena cammena onandhitvā allāya mattikāya bahalāvalepanaɱ karitvā uddhanaɱ āropetvā aggiɱ denti. Yadā mayaɱ jānāma:

"Kālakato so puriso ti," atha naɱ kumbhiɱ oropetvā ubbhinditvā mukhaɱ vivaritvā saṇikaɱ nillokema:

"App eva nām' assa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmāti." N' ev' assa mayaɱ jīvaɱ nikkhamantaɱ passāma. Ayam pi kho bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātika, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

15. 'Tena hi Rājañña taɱ yev' ettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naɱ vyākareyyāsi. Abhijānāsi no tvaɱ Rājañña divā-seyyaɱ upagato supinakaɱ passitvā ārāma-rāmaṇeyyakaɱ vana-rāmaṇeyyakaɱ bhūmirāmaṇeyyakaɱ pokkharaṇī-rāmaṇeyyakan ti?'

'Abhijānām' ahaɱ bho Kassapa divā-seyyaɱ upagato supinakaɱ passitvā ārāma-rāmaṇeyyakaɱ vana-rāmaṇeyyakan ti.'

'Rakkhanti taɱ tamhi samaye khujjā pi vāmanikā pi velāmikā pi komārikā pīti?'

'Evam pi bho Kassapa rakkhanti maɱ tamhi samaye khujjā pi vāmanikā pi velāmikā pi komārikā pīti.'

'Api nu tā tumhaɱ jīvaɱ passanti pavisantaɱ vā nikkhamantaɱ vā ti?'

[page 334]

'No h' idaɱ bho Kassapa.'

'Tā hi nāma Rājañña tumhaɱ jīvantassa jīvantiyo jīvaɱ na passissanti pavisantaɱ vā nikkhamantaɱ vā.

Kim pana tvaɱ kālakatassa jīvam passissanti pavisantaɱ vā nikkhamantaɱ vā? Iminā pi kho te Rājañña pariyāyena evaɱ hotu: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

16. 'Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha, atha kho evam me ettha hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānam kammānaɱ phalaɱ vipāko ti?'

'Atthi pana Rājañña pariyāyo ... pe [322] . . .?

'Atthi bho Kassapa pariyāyo ... pe ...

'Yathā kathaɱ viya Rājaññāti?'

'Idha me bho Kassapa purisā coraɱ āgu-cāriɱ gahetvā dassenti: "Ayan te bhante coro āgū-cārī, imassa yaɱ icchasi taɱ daṇḍaɱ paṇehīti." Tyāhaɱ evaɱ vadāmi:

"Tena hi bho imaɱ purisaɱ jīvantaɱ yeva tulāya tuletvā jiyāya anassāsakaɱ māretvā punad eva tulāya tulethāti." Te me "Sādhūti" paṭisuṇitvā purisaɱ jīvantaɱ yeva tulāya tuletvā jiyāya anassāsakaɱ māretvā punad eva tulāya tulenti. Yadā so jīvati, tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro ca. Yadā pana so kālakato hoti, tadā garutaro ca hoti patthīnataro ca akammaññataro ca. Ayam pi kho bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti."

17. 'Tena hi Rājañña upaman te karissāmi. Upamāya pi idh' ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.

[page 335]

Seyyathā pi Rājañña puriso divasa-santattaɱ ayo-guḷaɱ ādittaɱ sampajjalitaɱ {sajoti-bhūtaɱ} tulāya toleyya, tam enaɱ aparena samayena sītaɱ nibbutaɱ tulāya toleyya.

Kadā nu kho so ayo-guḷo lahutaro vā hoti mudutaro vā kammaññataro vā? Yadā vā āditto sampajjalito sajotibhūto, yadā vā sīto nibbuto ti?'

'Yadā so bho Kassapa ayo-guḷo tejo-sahagato ca hoti vāyo-sahagato āditto sampajjalito sajoti-bhūto, tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro ca. Yadā pana so ayo-guḷo n' eva tejo-sahagato hoti na vāyosahagato sīto nibbuto, tadā garutaro ca hoti patthīnataro ca akammaññataro cāti.'

'Evam eva kho Rājañña yadā 'yaɱ kāyo āyusahagato ca hoti usmā-sahagato ca viññāṇa-sahagato ca, tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro ca. Yadā panāyaɱ kāyo n' eva āyu-sahagato ca hoti na usmāsahagato na viññāṇa-sahagato, tadā garutaro ca hoti patthīnataro ca akammaññataro ca. Iminā pi kho te Rājañña pariyāyena evaɱ hoti: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

18. 'Kiñcāpi bhavaɱ Kassapa evam āha, atha kho evaɱ me ettha hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

'Atthi pana Rājañña pariyāyo ... pe [322] . . .?'

'Atthi bho Kassapa pariyāyo ... pe ...'

'Yathā kathaɱ viya Rājaññāti?'

'Idha me bho Kassapa purisā coraɱ āgu-cāriɱ gahetvā dassenti: "Ayan te bhante coro āgu-cārī, imassa yaɱ icchasi taɱ daṇḍaɱ paṇehīti."

[page 336]

Tyāhaɱ evaɱ vadāmi:

"Tena hi bho imaɱ purisaɱ anupahacca chaviñ ca cammañ ca maɱsañ ca nahāruñ ca aṭṭhiñ ca aṭṭhimiñjañ ca jīvitā voropethāti." Te me "Sādhūti" paṭisuṇitvā taɱ purisaɱ anupahacca chaviñ ca cammañ ca maɱsañ ca nahāruñ ca aṭṭhiñ ca aṭṭhimiñjañ ca jīvitā voropenti. Yadā so addhamato hoti, tyāhaɱ evaɱ vadāmi: "Tena hi bho imaɱ purisaɱ uttānaɱ nipātetha, app eva nām' assa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmāti." Te taɱ purisaɱ uttānaɱ nipātenti, n' eva assa mayaɱ jīvaɱ nikkhamantam passāma. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: "Tena hi bho imaɱ purisaɱ avakujjaɱ nipātetha ... pe ... passena nipātetha ... dutiyena passena nipātetha ... uddhaɱ ṭhapetha ... omuddhakaɱ ṭhapetha ... pāṇinā ākoṭetha ... leḍḍunā ākoṭetha ... daṇḍena ākoṭetha

. . . satthena ākoṭetha ... {odhunātha} ... sandhunātha

. . . niddhunātha, app eva nām' assa jīvaɱ nikkhamantaɱ passeyyāmāti." Te taɱ purisaɱ odhunanti sandhunanti niddhunanti, n' eva assa mayaɱ {jīvaɱ} nikkhamantaɱ passāma. Tassa ca tad eva cakkhuɱ hoti te rūpā tañ c' āyatanaɱ nappaṭisaɱvedeti, tad eva sotaɱ hoti te saddā tañ c' āyatanaɱ nappaṭisaɱvedeti, tad eva ghānaɱ hoti te gandhā tañ c' āyatanaɱ nappaṭisaɱvedeti,

[page 337]

sā yeva jivhā hoti te rasā tañ c' āyatanaɱ nappaṭisaɱvedeti, so yeva kāyo hoti te phoṭṭhabbā tañ c' āyatanaɱ nappaṭisaɱvedeti. Ayam pi kho bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti."

19. 'Tena hi Rājañña upaman te karissāmi. Upamāya p' idh' ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.

Bhūtapubbaɱ Rājañña aññataro saŋkha-dhamo saŋkhaɱ ādāya paccantimaɱ janapadaɱ agamāsi. So yen' aññataro gāmo ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā majjhe gāmassa ṭhito tikkhattuɱ saŋkhaɱ upaḷāsitvā saŋkhaɱ bhūmiyaɱ nikkhipitvā ekamantaɱ nisīdi.

Atha kho Rājañña tesaɱ paccantajānaɱ manussānaɱ etad ahosi: "Kissa nu kho eso saddo evaɱ rajanīyo evaɱ kamanīyo evaɱ madanīyo evaɱ bandhanīyo evaɱ mucchanīyo ti?" Sannipatitvā taɱ saŋkha-{dhammaɱ} etad avocuɱ: "Ambho kissa nu kho eso saddo evaɱ rajanīyo evaɱ kamanīyo evaɱ madanīyo evaɱ bandhanīyo evaɱ mucchanīyo ti?" "Eso kho bho saŋkho nāma yass' eso saddo evaɱ rajanīyo evaɱ kamanīyo evaɱ madanīyo evaɱ bandhanīyo evaɱ mucchanīyo ti." Te taɱ saŋkhaɱ-uttānaɱ nipātesuɱ: "Vadehi bho saŋkha, vadehi bho saŋkhāti." N' eva so saŋkho saddam akāsi. Te taɱ saŋkhaɱ avakujjaɱ nipātesuɱ

. . . passena nipātesuɱ ... dutiyena passena nipātesuɱ

. . . uddhaɱ ṭhapesuɱ ... omuddhakaɱ {ṭhapesum} . . .

[page 338]

pāṇinā ākoṭesuɱ ... leḍḍunā {ākotesum} ... daṇḍena ākoṭesuɱ ... satthena ākoṭesuɱ ... odhuniɱsu ... sandhuniɱsu ... niddhuniɱsu: "Vadehi bho saŋkha, vadehi bho saŋkhāti." N' eva so saŋkho saddam akāsi.

Atha kho Rājañña tassa saŋkha-dhamassa etad ahosi:

"Yāva bālā ime paccantajā manussā! Kathaɱ hi nāma ayoniso saŋkha-saddaɱ gavesissantīti!" Tesaɱ pekkhamānānaɱ saŋkhaɱ gahetvā tikkhattuɱ saŋkhaɱ upaḷāsitvā saŋkhaɱ ādāya pakkāmi. Atha kho Rājañña tesaɱ paccantajānaɱ manussānaɱ etad ahosi:

"Yadā kira bho ayaɱ saŋkho nāma purisa-sahagato ca hoti vāyāma-sahagato ca vāyo-sahagato ca, tadāyaɱ saŋkho saddaɱ karoti. Yadā panāyaɱ saŋkho n' eva purisa-sahagato hoti na vāyāma-sahagato na vāyosahagato, nāyaɱ saŋkho saddaɱ karotīti." Evam eva kho Rājañña yadāyaɱ kāyo āyu-sahagato ca hoti usmāsahagato ca viññāṇa-sahagato ca, tadā abhikkamati pi paṭikkamati pi tiṭṭhati pi nisīdati pi seyyam pi kappeti, cakkhunā pi rūpaɱ passati, sotena pi saddaɱ suṇāti, ghānena pi gandhaɱ ghāyati, jivhāya pi rasaɱ sāyati, kāyena pi {phoṭṭhabbaɱ} phusati, manasā pi dhammaɱ vijānāti. Yadā panāyaɱ kāyo n' eva āyu-sahagato ca hoti, na usmā-sahagato ca, na viññāṇa-sahagato, tadā n' eva abhikkamati na paṭikkamati na tiṭṭhati na nisīdati na seyyaɱ kappeti, cakkhunā pi rūpaɱ na passati, sotena pi saddaɱ na suṇāti, ghānena pi gandhaɱ na ghāyati, {jivhāya} pi rasaɱ na sāyati, kāyena pi phoṭṭhabbaɱ na phusati, manasā pi dhammaɱ na vijānāti. Iminā pi kho te Rājañña pariyāyena evaɱ hotu: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

20. 'Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha, atha kho evam me ettha hoti:

[page 339]

Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

'Atthi pana Rājañña pariyāyo ... pe [322] . . .?'

'Atthi bho Kassapa pariyāyo ... pe ...'

'Yathā kathaɱ viya Rājaññāti?'

'Idha me bho Kassapa purisā coraɱ āgu-cāriɱ gahetvā dassenti: "Ayaɱ te bhante coro āgu-cārī, imassa yaɱ icchasi taɱ daṇḍaɱ paṇehīti." Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: 'Tena hi bho imassa purisassa chaviɱ chindatha, app eva nām' assa jīvaɱ passeyyāmāti." Te tassa purisassa chaviɱ chindanti, n' ev' assa mayaɱ jīvaɱ passāma. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: "Tena hi bho imassa purisassa cammaɱ chindatha ... maɱsaɱ chindatha ... nahāruɱ chindatha ... aṭṭhiɱ chindatha ... aṭṭhi-miñjaɱ chindatha, app eva nām' assa jīvaɱ passeyyāmāti." Te tassa purisassa aṭṭhi-miñjaɱ chindanti, n' ev' assa mayaɱ jīvaɱ passāma. Ayam pi kho bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaɱ hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.'

21. 'Tena hi Rājañña upaman te karissāmi. Upamāya pi idh' ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.

Bhūtapubbaɱ Rājañña aggiko jaṭilo araññāyatane paṇṇa-kuṭiyā vasati. Atha kho Rājañña aññataro janapada-padeso vuṭṭhāsi. Atha kho so sattho tassa aggikassa jaṭilassa assamassa sāmantā eka-rattiɱ vasitvā pakkāmi. Atha kho Rājañña tassa aggikassa jaṭilassa etad ahosi:

[page 340]

"Yan nūnāhaɱ yena so sattha-vāso ten' upasaɱkameyyaɱ, app eva nām' ettha kiñci upakaraṇaɱ adhigaccheyyan ti." Atha kho so aggiko jaṭilo kālass' eva vuṭṭhāya yena so sattha-vāso ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā addasa tasmiɱ satthavāse daharaɱ kumāraɱ mandaɱ uttāna-seyyakaɱ chaḍḍitaɱ. Disvān' assa etad ahosi: "Na kho me taɱ paṭirūpaɱ yam me pekkhamānassa manussa-bhūto kālaɱ kareyya. Yan nūnāhaɱ imaɱ dārakaɱ assamaɱ netvā āpādeyyaɱ poseyyaɱ vaḍḍheyyan ti." Atha kho so aggiko jaṭilo taɱ dārakaɱ assamaɱ ānetvā āpādesi posesi vaḍḍhesi.

Yadā so dārako dasavassuddesiko vā hoti dvādasavassuddesiko vā, ath' assa aggikassa jaṭilassa janapade kiñcid eva karaṇīyaɱ uppajji. Atha kho so aggiko jaṭilo taɱ dārakaɱ etad avoca: "Icchām' ahaɱ tāta janapadaɱ gantuɱ, aggiɱ paricareyyāsi, mā ca te aggi nibbāyi. Sace va te aggi nibbāyeyya, ayaɱ vāsī, imāni kaṭṭhāni, idaɱ araṇi-sahitaɱ, aggiɱ nibbattetvā aggiɱ paricareyyāsīti." Atha kho so aggiko {jaṭilo} taɱ dārakaɱ evam anusāsitvā janapadaɱ agamāsi. Tassa khiḍḍā-pasutassa aggi nibbāyi. Atha kho tassa dārakassa etad ahosi: "Pitā kho maɱ evaɱ avaca: 'Aggiɱ tāta paricareyyāsi, mā ca te aggi nibbāyi. Sace va te aggi nibbāyeyya ayaɱ vāsī imāni kaṭṭhāni idaɱ araṇisahitaɱ, aggiɱ nibbattetvā aggiɱ paricareyyāsīti.' Yan nūnāhaɱ aggiɱ nibbattetvā aggiɱ paricareyyan ti."

[page 341]

Atha kho so dārako araṇi-sahitaɱ vāsiyā tacchi: "App eva nāma aggiɱ adhigaccheyyan ti." N' eva so aggiɱ adhigacchi. Araṇi-sahitaɱ dvidhā phālesi, tidhā phālesi, catudhā phālesi, pañcadhā phālesi, dasadhā phālesi, satadhā phālesi, sakalikaɱ sakalikaɱ akāsi, sakalikaɱ sakalikaɱ karitvā udukkhale koṭṭhesi, udukkhale koṭṭhetvā mahā-vāte opuni: "App eva nāma aggiɱ adhigaccheyyan ti." N' eva so aggiɱ adhigacchi.

Atha kho so aggiko jaṭilo janapade taɱ karaṇīyaɱ tīretvā, yena sako assamo ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā taɱ dārakaɱ etad avoca: "Kacci te tāta aggi nibbuto ti?" "Idha me tāta khiḍḍā-pasutassa aggi nibbāyi. Tassa me etad ahosi: Pitā kho maɱ evaɱ avaca: 'Aggiɱ tāta paricareyyāsi, mā ca te aggi nibbāyi. Sace va te aggi nibbāyeyya ayaɱ vāsī imāni kaṭṭhāni idaɱ araṇi-sahitaɱ, aggiɱ nibbattetvā aggiɱ paricareyyāsīti.' Yan nūnāhaɱ aggiɱ nibbattetvā aggiɱ paricareyyan ti. Atha kho ahaɱ tāta araṇi-sahitaɱ vāsiyā tacchiɱ: 'App eva nāma aggiɱ adhigaccheyyan ti.' N' evāhaɱ aggiɱ adhigacchiɱ.

Araṇi-sahitaɱ dvidhā phālesiɱ, tidhā phālesiɱ, catudhā phālesiɱ, pañcadhā phālesiɱ, dasadhā phālesiɱ, satadhā phālesim, sakalikaɱ sakalikaɱ akāsiɱ, sakalikaɱ sakalikaɱ karitvā udukkhale koṭṭhesiɱ, udukkhale koṭṭhetvā mahā-vāte opuniɱ: 'App eva nāma aggiɱ adhigaccheyyan ti.' N' evāhaɱ aggiɱ adhigacchin ti." Atha kho tassa aggikassa jaṭilassa etad ahosi: "Yāva bālo ayaɱ dārako avyatto. Kathaɱ hi nāma ayoniso aggiɱ gavesissatīti?" Tassa pekkhamānassa araṇi-sahitaɱ gahetvā aggiɱ nibbattetvā taɱ dārakaɱ etad avoca: "Evaɱ kho tāta aggi nibbattetabbo,

[page 342]

na tv eva yathā tvaɱ bālo avyatto ayoniso aggiɱ gavesissasīti." Evam eva kho tvaɱ Rājañña bālo avyatto ayoniso paralokaɱ gavesasi. Paṭinissajj' etaɱ Rājañña pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ.

Paṭinissajj' etaɱ Rājañña pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ. Mā te ahosi dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāyāti.'

22. 'Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha, atha kho n' evāhaɱ sayhāmi idaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ paṭinissajjituɱ. Rājā pi maɱ Pasenadi-kosalo jānāti tiro-rājāno pi: "Pāyāsi rājañño evaɱ-vādī evaɱ-diṭṭhī: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti." 'Sacāhaɱ bho Kassapa imaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ {paṭinissajjissāɱi}, bhavissanti me vattāro: "Yāva bālo Pāyāsi rājañño avyatto duggahīta-gāhī ti." Kopena pi naɱ harissāmi, makkhena pi naɱ harissāmi, paḷāsena pi naɱ harissāmīti.'

23. 'Tena hi Rājañña upaman te karissāmi. Upamāya p' idh' ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.

Bhūtapubbaɱ Rājañña mahā sakaṭa-sattho sakaṭasahassaɱ puratthimā janapadā pacchimaɱ janapadaɱ agamāsi. So yena yena gacchati khippam eva pariyādiyati tiṇa-kaṭṭhodakaɱ haritaka-vaṇṇam. Tasmiɱ kho pana satthe dve satthavāhā ahesuɱ, eko pañcannaɱ sakaṭa-satānaɱ eko pañcannaɱ sakaṭasatānaɱ.

[page 343]

Atha kho tesaɱ satthavāhānaɱ etad ahosi:

"'Ayaɱ kho pana mahā sakaṭa-sattho sakaṭa-sahassaɱ.

Te mayaɱ yena yena gacchāma khippam eva pariyādiyati tiṇa-kaṭṭhodakaɱ haritaka-vaṇṇaɱ. Yan nūna mayaɱ imaɱ satthaɱ dvidhā vibhajeyyāma ekato pañca {sakaṭa}-satāni."

'Te taɱ satthaɱ dvidhā vibhajiɱsu ekato pañca sakaṭa-satāni ekato pañca {sakaṭa-}satāni. Eko tāva satthavāho bahuɱ tiṇañ ca kaṭṭhañ ca udakañ ca āropetvā satthaɱ pāyāpesi. Dvīha-tīha-pāyāto kho pana so sattho addasa purisaɱ kāḷaɱ lohitakkhiɱ apanaddha-kalāpaɱ kumuda-māliɱ alla-vatthaɱ allakesaɱ kaddama-makkhitehi cakkehi gadrabha-rathena paṭipathaɱ āgacchantaɱ. Disvā etad avoca: "Kuto bho āgacchasīti?"

"'Amukamhā janapadā ti."

"'Kuhiɱ gamissasīti?"

"'Amukaɱ nāma janapadan ti."

"'Kacci bho purato kantāre mahā-megho abhippavaṭṭo ti?"

"'Evaɱ kho bho purato kantāre mahā-megho abhippavaṭṭo, āsittodakāni vaṭumāni, bahuɱ tiṇañ ca kaṭṭhañ ca udakañ ca,

[page 344]

chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahu-bhārehi sakaṭehi sīghaɱ sīghaɱ gacchatha, mā yoggāni kilamethāti."

'Atha kho so satthavāho satthike āmantesi: "Ayaɱ bho puriso evam āha: Purato kantāre mahā-megho {abhippavaṭṭo}, āsittodakāni vaṭumāni, bahuɱ tiṇañ ca kaṭṭhañ ca udakañ ca, chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahu-bhārehi sakaṭehi sīghaɱ sīghaɱ gacchatha, mā yoggāni kilamethāti -- chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahu-bhārehi sakaṭehi satthaɱ pāyāpethāti."

"Evam bho ti" kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā, chaḍḍetvā purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni lahu-bhārehi sakaṭehi satthaɱ pāyāpesuɱ. Te paṭhame pi sattha-vāse na addasaɱsu tiṇaɱ vā kaṭṭhaɱ vā udakaɱ vā, dutiye pi sattha-vāse ... tatiye pi satthavāse ... catutthe pi sattha-vāse ... pañcame pi sattha-vāse ... chaṭṭhe pi sattha-vāse ... sattame pi sattha-vāse na addasaɱsu tiṇaɱ vā kaṭṭhaɱ vā udakaɱ vā, sabbe va anaya-vyasanaɱ āpajjiɱsu. Ye ca tasmiɱ satthe ahesuɱ manussā vā pasū vā sabbe so yakkho amanusso bhakkhesi, aṭṭhikān' eva sesesi.

'Yadā aññāsi dutiyo satthavāho: "Bahu-nikkhanto kho dāni so sattho ti," bahuɱ tiṇañ ca kaṭṭhañ ca udakañ ca āropetvā satthaɱ pāyāpesi. Dvīha-tīha-pāyāto kho pan' eso sattho addasa purisaɱ kāḷaɱ lohitakkhiɱ apanaddha-kalāpaɱ kumuda-māliɱ alla-vatthaɱ allakesaɱ kaddama-makkhitehi cakkehi gadrabha-rathena paṭipathaɱ āgacchantaɱ.

[page 345]

Disvā etad avoca: "Kuto bho āgacchasīti?"

"'Amukamhā janapadā ti."

"'Kuhiɱ gamissasīti?"

"'Amukaɱ nāma janapadan ti."

"'Kacci bho purato kantāre mahā-megho abhippavaṭṭo ti?"

"'Evaɱ bho purato kantāre mahā-megho abhippavaṭṭo, āsittodakāni vaṭumāni, bahuɱ tiṇañ ca kaṭṭhañ ca udakañ ca, chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahu-bhārehi sakaṭehi sīghaɱ sīghaɱ gacchatha, mā yoggāni kilamethāti."

'Atha kho so satthavāho satthike āmantesi: "Ayaɱ bho puriso evam āha -- Purato kantāre mahā-megho abhippavaṭṭo, āsittodakāni vaṭumāni bahuɱ tiṇañ ca kaṭṭhañ ca udakañ ca, chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahu-bhārehi sakaṭehi sīgham sīghaɱ gacchatha, mā yoggāni kilamethāti. Ayaɱ kho bho puriso n' ev' amhākaɱ mitto na pi ñāti-sālohito, kathaɱ mayaɱ imassa saddhāya gamissāma? Na kho chaḍḍetabbāni purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, yathā-katena bhaṇḍena satthaɱ pāyāpetha, na vo purāṇaɱ chaḍḍessāmāti."

"'Evaɱ bho" ti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā yathā-katena bhaṇḍena satthaɱ pāyāpesuɱ.

Te paṭhame pi sattha-vāse na addasaɱsu tiṇaɱ vā kaṭṭhaɱ vā udakaɱ vā,

[page 346]

dutiye pi satthavāse ... tatiye pi satthavāse ... catutthe pi satthavāse ... pañcame pi satthavāse ... chaṭṭhe pi satthavāse ... sattame pi satthavāse na addasaɱsu tiṇaɱ vā kaṭṭhaɱ vā udakaɱ vā, tañ ca satthaɱ addasaɱsu anaya-vyasanaɱ āpannaɱ.

Ye va tasmiɱ satthe ahesuɱ manussā vā pasū vā, tesañ ca aṭṭhikān' eva addasaɱsu tena yakkhena amanussena bhakkhitānaɱ.

'Atha kho so satthavāho satthike āmantesi: "Ayaɱ kho bho so sattho anaya-vyasanaɱ āpanno yathā tam tena bālena satthavāhena pariṇāyakena. Tena hi bho yān' asmākaɱ satthe appa-sārāni paṇiyāni, tāni chaḍḍetvā, yāni imasmiɱ satthe mahā-sārāni paṇiyāni tāni ādiyathāti." "Evaɱ bho ti" kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā yāni sakasmiɱ satthe appa-sārāni paṇiyāni tāni chaḍḍetvā, yāni tasmiɱ satthe mahā-sārāni paṇiyāni tāni ādiyitvā, sotthinā taɱ kantāraɱ nitthariɱsu yathā taɱ paṇḍitena satthavāhena pariṇāyakena.

Evam eva kho tvaɱ Rājañña bālo avyatto anayavyasanaɱ āpajjissasi ayoniso paralokaɱ gavesanto, seyyathā pi so puriso satthavāho. Ye pi tava sotabbaɱ saddahātabbaɱ maññissanti, te pi anaya-vyasanaɱ āpajjissanti, seyyathā pi te satthikā. Paṭinissajj' etaɱ Rājañña pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ. Paṭinissajj' etaɱ Rājañña pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ. Mā te ahosi dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāyāti.'

24. 'Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha, atha kho n' evāhaɱ sayhāmi idaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ paṭinissajjituɱ. Rājā pi maɱ Pasenadi-kosalo jānātīti tirorājāno pi: "Pāyāsi Rājañño evaɱ-vādī evaɱ-diṭṭhī: Iti pi n' atthi paraloko,

[page 347]

n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti." Sacāhaɱ bho Kassapa idaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ paṭinissajjissāmi, bhavissanti me vattāro: "Yāva bālo Pāyāsi Rājañño avyatto duggahīta-gāhī ti," kopena pi naɱ harissāmi, makkhena pi naɱ harissāmi, paḷāsena pi naɱ harissāmīti.'

25. 'Tena hi Rājañña upaman te karissāmi. Upamāya p' idh' ekacce viññū bhāsitassa atthaɱ ājānanti. Bhūtapubbaɱ Rājañña aññataro sūkara-posako puriso sakamhā gāmā aññaɱ gāmaɱ agamāsi. Tatth' addasa pahūtaɱ sukkha-gūthaɱ chaḍḍitaɱ. Disvān' assa etad ahosi:

"Ayaɱ me bahuko sukkha-gūtho chaḍḍito mamañ ca sūkara-bhattaɱ. Yan nūnāhaɱ ito sukkha-gūthaɱ hareyyan ti." So uttarā-saŋgaɱ pattharitvā pahūtaɱ sukkha-gūthaɱ āharitvā bhaṇḍikaɱ bandhitvā sīse ubbāhetvā agamāsi. Tassa antarāmagge mahā akālamegho pāvassi. So uggharantaɱ paggharantaɱ yāva agga-nakhā gūthena makkhito gūtha-bhāraɱ ādāya agamāsi. Tam enaɱ manussā disvā evam āhaɱsu:

"Kacci no tvaɱ bhaṇe ummatto, kacci veceto? kathaɱ hi nāma uggharantaɱ paggharantaɱ yāva agganakhā gūthena makkhito gūtha-bhāraɱ harissasīti?" "Tumhe khvattha bhaṇe ummattā tumhe vecetā tathā hi pana me sūkara-bhattan ti."

[page 348]

Evam eva kho tvaɱ Rājañña gūtha-hārikūpamo maññe paṭibhāsi.

Paṭinissajj' etaɱ {Rājañña} pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ. Paṭinissajj' etaɱ Rājañña pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ. Mā te ahosi dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāyāti.'

26. 'Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha, atha kho n' evāhaɱ sayhāmi idaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ paṭinissajjituɱ.

Rājā pi maɱ Pasenadi-kosalo jānātīti tiro-rājano pi:

'Payāsi Rājañño evaɱ-vādī {evaɱ}-diṭṭhī: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti. Sacāhaɱ bho Kassapa idaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ patinissajjissāmi, bhavissanti me vattāro: "Yāva bālo Pāyāsi Rājañño avyatto duggahīta-gāhī ti." Kopena pi naɱ harissāmi, makkhena pi naɱ harissāmi, paḷāsena pi naɱ harissāmīti.'

27. 'Tena hi Rājañña upaman te karissāmi. Upamāya p' idh' ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.

Bhūtapubbaɱ Rājañña dve akkhadhuttā akkhehi dibbiɱsu.

Eko akkhadhutto āgatāgataɱ kaliɱ gilati. Addasā kho dutiyo akkhadhutto taɱ akkhadhuttaɱ āgatāgataɱ kaliɱ gilantaɱ. Disvā akkhadhuttaɱ etad avoca: "Tvaɱ kho samma ekantikena jināsi, dehi samma akkhe, pajohissāmīti." "Evaɱ sammāti" kho so akkhadhutto tassa akkhadhuttassa akkhe pādāsi. Atha kho so akkhadhutto akkhe visena paribhāvetvā taɱ akkhadhuttaɱ etad avoca: "Ehi kho samma akkhehi dibbissāmāti." "Evaɱ sammāti" kho so akkhadhutto tassa akkhadhuttassa paccassosi. Dutiyaɱ pi kho te akkhadhuttā akkhehi dibbiɱsu, dutiyam pi kho so akkhadhutto āgatāgataɱ kaliɱ gilati.

[page 349]

Addasā kho dutiyo akkhadhutto taɱ akkhadhuttaɱ dutiyam pi āgatāgataɱ kaliɱ gilantaɱ.

Disvā taɱ akkhadhuttaɱ etad avoca:--

"Littaɱ paramena tejasā
gilam akkhaɱ puriso na bujjhati
gila re gila pāpa-dhuttaka
pacchā te kaṭukaɱ bhavissatī" ti.

'Evam eva kho tvaɱ Rājañña akkhadhuttūpamo maññe paṭibhāsi. Paṭinissajj' etaɱ Rājañña pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ, paṭinissajj' etaɱ Rājañña pāpakaɱ diṭṭhigataɱ. Mā te ahosi dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāyāti.'

28. 'Kiñcāpi bhavaɱ Kassapo evam āha, atha kho n' evāhaɱ sayhāmi idaɱ pāpakaɱ {diṭṭhi}-gataɱ paṭinissajjituɱ. Rājā pi maɱ Pasenadi-kosalo jānāti, tiro-rājāno pi: 'Pāyāsi Rājañño evaɱ-vādī evaɱ-diṭṭhī:

Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti.

Sacāhaɱ bho Kassapa idaɱ pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ paṭinissajjissāmi, bhavissanti me vattāro: "Yāva bālo Pāyāsi Rājañño avyatto duggahīta-gāhī ti." Kopena pi naɱ harissāmi, makkhena pi naɱ harissāmi, paḷāsena pi naɱ harissāmīti.'

29. 'Tena hi Rājañña, upaman te karissāmi. Upamāya pi idh' ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.

Bhūtapubbaɱ Rājañña aññataro janapado vuṭṭhāsi. Atha kho sahāyako sahāyakaɱ āmantesi: "Āyāma samma, yena so janapado ten' upasaɱkamissāma, app eva nām' ettha kiñci dhanaɱ adhigaccheyyāmāti." "Evaɱ sammāti" kho sahāyako sahāyakassa paccassosi. Te yena so janapado yen' aññataraɱ gāma-paddhanaɱ ten' upasaɱkamiɱsu.

[page 350]

Tatth' addasaɱsu pahūtaɱ sāṇaɱ chaḍḍitaɱ. Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesi:

"Idaɱ kho samma pahūtaɱ sāṇaɱ chaḍḍitaɱ, tena hi samma tvañ ca sāṇa-bhāraɱ bandha, ahañ ca sāṇabhāraɱ bandhissāmi, ubho sāṇa-bhāraɱ ādāya gamissāmāti." "Evaɱ sammāti" kho sahāyako sahāyakassa paṭissutvā sāṇa-bhāraɱ bandhi.

'Te ubho sāṇa-bhāraɱ ādāya yen' aññataraɱ gāmapaddhanaɱ ten' upasaɱkamiɱsu. Tatth' addasaɱsu pahūtaɱ sāṇa-suttaɱ chaḍḍitaɱ. Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesī: "Yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇaɱ idaɱ pahūtaɱ sāṇa-suttaɱ chaḍḍitaɱ. Tena hi samma tvañ ca sāṇa-bhāraɱ chaḍḍehi, ahañ ca sāṇabhāraɱ chaḍḍessāmi, ubho sāṇa-sutta-bhāraɱ ādāya gamissāmāti." "Ayaɱ kho me samma sāṇa-bhāro durābhato ca susannaddho ca, alam me, tvaɱ pajānāhīti." Atha kho so sahāyako sāṇa-bhāraɱ chaḍḍetvā sāṇa-suttabhāraɱ ādiyi.

'Te yen' aññataraɱ gāma-paddhanaɱ ten' upasaɱkamiɱsu. Tatth' addasaɱsu pahūtā sāṇiyo chaḍḍitā.

Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesi: "Yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇaɱ vā sāṇa-suttaɱ vā, imā pahūtā sāṇiyo chaḍḍitā. Tena hi samma tvañ ca sāṇa-bhāraɱ chaḍḍehi, ahañ ca sāṇa-sutta-bhāraɱ chaḍḍessāmi, ubho sāṇi-bhāraɱ ādāya gamissāmāti." "Ayaɱ kho me samma sāṇa-bhāro durābhato ca susannaddho ca, alam me, tvaɱ pajānāhīti." Atha kho so sahāyako sāṇa-suttabhāraɱ chaḍḍetvā sāṇi-bhāraɱ ādiyi.

[page 351]

Te yen' aññataraɱ gāma-paddhanaɱ ten' upakamiɱsu.

Tatth' addasaɱsu pahūtaɱ khomaɱ chaḍḍitaɱ. Disvā

. . . pahūtaɱ khoma-suttaɱ chaḍḍitaɱ. Disvā ... pahūtaɱ khoma-dussaɱ chaḍḍitaɱ. Disvā ... pahūtaɱ kappāsaɱ chaḍḍitaɱ. Disvā ... pahūtaɱ kappāsika-suttaɱ chaḍḍitam. Disvā ... pahūtaɱ kappāsika-dussaɱ chaḍḍitaɱ. Disvā ... pahūtaɱ ayaɱ chaḍḍitaɱ. Disvā ... pahūtaɱ lohaɱ chaḍḍitaɱ.

Disvā ... pahūtaɱ tipuɱ chaḍḍitaɱ. Disvā ... pahūtaɱ sīsaɱ chaḍḍitaɱ. Disvā ... pahūtaɱ sajjhuɱ chaḍḍitaɱ. Disvā ... pahūtaɱ suvaṇṇaɱ chaḍḍitaɱ. Disvā sahāyako sahāyakaɱ āmantesi;

"Yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇaɱ vā sāṇasuttaɱ vā sāṇiyo vā khomaɱ vā khoma-suttaɱ vā khoma-dussaɱ vā kappāsaɱ vā kappāsika-suttaɱ vā kappāsika-dussaɱ vā ayaɱ vā lohaɱ vā tipuɱ vā sīsaɱ vā sajjhuɱ vā, idaɱ pahūtaɱ suvaṇṇaɱ chaḍḍitaɱ.

Tena hi samma tvañ ca sāṇa-bhāraɱ chaḍḍehi, ahañ ca sajjhu-bhāraɱ chaḍḍessāmi, ubho suvaṇṇa-bhāraɱ ādāya gamissāmāti." "Ayaɱ kho me samma sāṇa-bhāro durābhato ca susannaddho ca, alaɱ me, tvaɱ pajānāhīti." Atha kho sahāyako sajjhu-bhāraɱ chaḍḍetvā suvaṇṇabhāraɱ ādiyi.

'Te yena sako gāmo ten' upasaɱkamiɱsu. Tattha yo so sahāyako sāṇa-bharaɱ ādāya agamāsi, tassa n' eva mātā-pitaro abhinandiɱsu, na putta-dārā abhinandiɱsu, na mittāmaccā abhinandiɱsu, na ca tato-nidānaɱ sukhaɱ somanassaɱ adhigacchi.

[page 352]

Yo pana so sahāyako suvaṇṇabhāraɱ ādāya agamāsi, tassa mātā-pitaro abhinandiɱsu, putta-dārā pi {abhinandiɱsu}, [mittāmaccā pi abhinandiɱsu], tato-nidānañ ca sukhaɱ somanassaɱ adhigacchati.

'Evam eva kho tvaɱ Rājañña {sāṇa-bhārakūpamo} maññe paṭibhāsi. Paṭinissajj' etaɱ Rājañña pāpakaɱ diṭṭhigataɱ, paṭinissajj' etaɱ Rājañña pāpakaɱ diṭṭhi-gataɱ.

Mā te ahosi dīgha-rattaɱ ahitāya dukkhāyāti.'

30. 'Purimen' evāhaɱ opammena bhoto Kassapassa attamano abhiraddho, api cāhaɱ imāni vicitrāni pañhapaṭibhānāni sotu-kāmo, evāhaɱ bhavantaɱ Kassapaɱ paccanīkātabbaɱ amaññissaɱ. Abhikkantaɱ bho Kassapa, abhikkantaɱ bho Kassapa! Seyyathā pi bho Kassapa nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā tela-pajjotaɱ dhāreyya: "cakkhumanto rūpāni dakkhintīti" -- evam eva bhotā Kassapena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bho Kassapa taɱ bhagavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañ ca bhikkhu-saɱghañ ca. Upāsakam maɱ bhavaɱ Kassapo dhāretu, ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gataɱ.

Icchāmi cāhaɱ bho Kassapa mahā-yaññaɱ yajitum.

Anusāsatu maɱ bhavaɱ Kassapo yaɱ mamaɱ assa dīgha-rattaɱ hitāya sukhāyāti.'

31. 'Yathārūpe kho Rājañña yaññe gāvo vā haññanti, ajeḷakā vā haññanti, kukkuṭa-sūkarā vā haññanti, vividhā vā pāṇā saɱghātaɱ āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti micchā-diṭṭhī micchā-saɱkappā micchā-vācā micchā-kammantā micchā-ājīvā micchā-vāyāmā micchā-satī micchāsamādhī,

[page 353]

evarūpo kho Rājañña yañño nāma na mahapphalo hoti na mahānisaɱso na mahā-jutiko na mahāvipphāro. Seyyathā pi Rājañña kassako bīja-{naŋgalaɱ} ādāya vanaɱ paviseyya. So tattha dukkhatte dubbhūme avihata-khānuke bījāni patiṭṭhāpeyya khaṇḍāni pūtīni {vātātapa-hatāni} asāradāni asukha-sayitāni, devo ca na kālena kālaɱ sammā-dhāraɱ anuppaveccheyya. Api nu tāni bījāni vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjeyyuɱ, kassako vā vipula-phalaɱ adhigaccheyyāti?'

'No h' idaɱ bho Kassapa.'

'Evam eva kho Rājañña yathārūpe yaññe gāvo vā haññanti ajeḷakā vā haññanti kukkuṭa-sūkarā vā haññanti vividhā vā pāṇā saɱghātaɱ āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti micchā-diṭṭhī micchā-saɱkappā micchā-vācā micchākammantā micchā-ājīvā micchā-vāyāmā micchā-satī micchā-samādhī, evarūpo kho Rājañña yañño na mahapphalo hoti na mahānisaɱso na mahā-jutiko na mahā-vipphāro.

Yathārūpe ca kho Rājañña yaññe n' eva gāvo haññanti na ajeḷakā haññanti na kukkuṭa-sūkarā haññanti na vividhā pāṇā saɱghātam āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti sammā-diṭṭhī sammā-saɱkappā sammā-vācā sammā-kammantā sammā-ājīvā sammā-vāyāmā sammā-satī sammāsamādhī, evarūpo kho Rājañña yañño mahapphalo hoti mahānisaɱso mahā-jutiko mahā-vipphāro. Seyyathā pi Rājañña kassako bīja-naŋgalaɱ ādāya vanaɱ paviseyya.

So tattha sukhatte subhūme suvihata-khānuke bījāni patiṭṭhāpeyya akkhaṇḍāni apūtīni avātātapa-hatāni sāradāni sukha-sayitāni,

[page 354]

devo ca kālena kālaɱ sammādhāraɱ anuppaveccheyya. Api nu tāni bījāni vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjeyyuɱ, kassako vā vipulaphalaɱ adhigaccheyyāti?

'Evaɱ bho Kassapa.'

'Evam eva kho Rājañña yathārūpe yaññe n' eva gāvo haññanti na ajeḷakā haññanti na kukkuṭa-sūkarā haññanti na vividhā pāṇā saɱghātaɱ āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti sammā-diṭṭhī sammā-{saɱkappā} sammā-vācā sammā-kammantā sammā-ājīvā sammā-vāyāmā sammāsatī sammā-samādhī, evarūpo kho Rājañña yañño mahapphalo hoti mahānisaɱso mahā-jutiko mahā-vipphāro ti.'

32. Atha kho Pāyāsi rājañño dānaɱ paṭṭhapesi samaṇabrāhmaṇa-kapaṇiddhika-vaṇibbaka-yācakānaɱ. Tasmiɱ kho pana dāne evarūpaɱ bhojanaɱ diyyati kaṇājakaɱ bilaŋga-dutiyaɱ therakāni ca vatthāni guḷa-vālakāni. Tasmiɱ kho pana dāne Uttaro nāma māṇavo vyāvaṭo ahosi. So dānaɱ datvā evam anuddisati: 'Iminā dānena Pāyāsi-rājaññam eva imasmiɱ loke samāgañchiɱ mā parasmin ti.' Assosi kho Pāyāsi rājañño:

[page 355]

'Uttaro kira māṇavo dānaɱ datvā evam anuddisati:

Iminā dānena Pāyāsi-Rājaññam eva imasmiɱ loke samāgañchiɱ mā parasmin ti.' Atha kho Pāyāsi-rājañño Uttaraɱ māṇavaɱ āmantāpetvā etad avoca: 'Saccaɱ kira tvaɱ tāta Uttara dānaɱ datvā evam anuddisasi:

Iminā dānena Pāyāsi-rājaññaɱ eva imasmiɱ loke samāgañchiɱ mā parasmin ti' ?'

'Evaɱ bho ti.'

'Kissa pana tvaɱ tāta Uttara dānaɱ datvā evam anuddisasi -- "Iminā dānena Pāyāsi-{rājaññam} eva imasmiɱ loke samāgañchiɱ mā parasmin ti"? Na nu mayaɱ tāta Uttara puññatthikā dānass' eva phalaɱ pāṭikaŋkhino ti?'

'Bhoto kho pana dāne evarūpaɱ bhojanaɱ diyyati:

{kaṇājakaɱ} bilaŋga-dutiyaɱ yam bhavaɱ pādā pi na iccheyya chupituɱ, kuto bhuñjituɱ; therakāni ca vatthāni guḷa-vālakāni yāni bhavaɱ pādā pi na iccheyya samphusituɱ, kuto paridahituɱ. Bhavaɱ kho pan' asmākaɱ piyo manāpo, kathaɱ mayaɱ piyaɱ manāpaɱ amanāpena saɱyojemāti?'

'Tena hi tvaɱ tāta Uttara yādisāhaɱ bhojanaɱ bhuñjāmi tādisaɱ bhojanaɱ paṭṭhapehi, yādisāni cāhaɱ vatthāni paridahāmi tādisāni ca vatthāni paṭṭhapehīti.'

'Evaɱ bho ti' kho Uttaro māṇavo Pāyāsi-rājaññassa paṭissutvā yādisaɱ bhojanaɱ Pāyāsi-rājañño bhuñjati tādisaɱ bhojanaɱ paṭṭhapesi, yādisāni ca vatthāni Pāyāsi rājañño paridahati tādisāni ca vatthāni paṭṭhapesi.

[page 356]

Atha kho Pāyāsi rājañño asakkaccaɱ dānaɱ datvā asahatthā dānaɱ datvā acittikataɱ dānaɱ datvā apaviddhaɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā param maraṇā Cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ uppajji suññaɱ Serīsakaɱ vimānaɱ. Yo pana tassa dāne vyāvaṭo ahosi Uttaro nāma māṇavo so sakkaccaɱ dānaɱ datvā sahatthā dānaɱ datvā citti-katvā dānaɱ datvā anapaviddhaɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajji devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahavyataɱ.

33. Tena kho pana samayena āyasmā Gavampati abhikkhaṇaɱ suññaɱ Serīsakaɱ vimānaɱ divā-vihāraɱ gacchati. Atha kho Pāyāsi-devaputto yen' {āyasmā} Gavampati ten' upasaɱkami, upasaɱkamitvā āyasmantaɱ Gavampatiɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitaɱ kho Pāyāsi-devaputtaɱ āyasmā Gavampati etad avoca: 'Ko 'si tvaɱ āvuso ti?'

'Ahaɱ bhante Pāyāsi-rājañño ti.'

'Na nu tvaɱ āvuso evaɱ-diṭṭhiko ahosi -- Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭa-dukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti?'

'Svāhaɱ bhante evaɱ-diṭṭhiko ahosiɱ: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko ti. Api cāhaɱ ayyena Kumāra-kassapena etasmā pāpakā diṭṭhi-gatā vivecito ti.'

[page 357]

'Yo pana te āvuso dāne vyāvaṭo ahosi Uttaro nāma māṇavo, so kuhiɱ uppanno ti?'

'Yo me bhante dāne vyāvaṭo ahosi Uttaro nāma māṇavo, so sakkaccaɱ dānaɱ datvā sahatthā dānaɱ datvā citti-kataɱ dānaɱ datvā anapaviddhaɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppanno devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahavyataɱ.

Ahaɱ pana asakkaccaɱ dānaɱ datvā asahatthā dānaɱ datvā acittikataɱ dānaɱ datvā apaviddhaɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā param maraṇā Cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ uppanno suññaɱ Serīsakaɱ vimānaɱ. Tena hi bhante Gavampati manussa-lokaɱ gantvā evam ārocehi: "Sakkaccaɱ dānaɱ detha, sahatthā dānaɱ detha, citti-kataɱ dānaɱ detha, anapaviddhaɱ dānaɱ detha. Pāyāsi rājañño asakkaccaɱ dānaɱ datvā asahatthā dānaɱ datvā {acittikataɱ} dānaɱ datvā apaviddhaɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā param maraṇā Cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ uppanno suññaɱ Serīsakaɱ vimānaɱ. Yo pana tassa dāne vyāvaṭo ahosi Uttaro nāma māṇavo, so sakkaccaɱ dānaɱ datvā sahatthā dānaɱ datvā citti-kataɱ dānaɱ datvā anapaviddhaɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppanno Devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahavyatan ti."'

34. Atha kho āyasmā Gavampati manussa-lokaɱ {āgantvā} evam ārocesi: 'Sakkaccaɱ dānaɱ detha, sahatthā dānaɱ detha, citti-kataɱ dānaɱ detha, anapaviddhaɱ dānaɱ detha. Pāyāsi rājañño asakkaccaɱ dānaɱ datvā asahatthā dānaɱ datvā acitti-dānaɱ datvā apaviddhaɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā param maraṇā Cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahavyataɱ uppanno suññaɱ Serīsakaɱ vimānaɱ. Yo pana tassa dāne vyāvaṭo ahosi, Uttaro nāma māṇavo, so sakkaccaɱ dānaɱ datvā sahatthā dānaɱ datvā citti-kataɱ dānaɱ datvā anapaviddhaɱ dānaɱ datvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatim saggaɱ lokaɱ uppanno devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahavyatan ti.'

[page 358]

PĀYĀSI-SUTTANTAṂ NIṬṬHITṂ.

MAHĀ-VAGGO.

Apadānaɱ Nidānañ ca Nibbānañ ca Sudassanaɱ
Janavasabha-Govindaɱ Samayaɱ Sakkam eva ca
Satipaṭṭhāna-Pāyāsi Mahāvaggassa saŋgaho.


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page