Aṅguttara-Nikāya
II. Duka Nipāta
IV. Sama-Cittā Vagga
Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.
Sutta 31
[31.1][pts] [than] [61] "Asappurisabhūmiñ ca vo bhikkhave desissāmi sappurisabhūmiñ ca.|| ||
Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi-karotha bhāsissāmī" ti.|| ||
"Evaṃ bhante" ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ.|| ||
Bhagavā etad avoca:|| ||
"Katamā ca bhikkhave a-sappurisabhūmi?|| ||
Asappuriso bhikkhave akataññū hoti akatavedī.|| ||
Asabbhi h'etaṃ bhikkhave upaññātaṃ yad idaṃ akataññutā akata-veditā.|| ||
Kevalā esā bhikkhave a-sappurisabhūmi yad idaṃ akataññutā akata-veditā.|| ||
Katamā ca bhikkhave sappurisabhūmi?|| ||
Sappuriso ca kho bhikkhave kataññū hoti katavedī.|| ||
Sabbhi h'etaṃ bhikkhave upaññātaṃ yad idaṃ kataññutā kata-veditā.|| ||
Kevalā esā bhikkhave sappurisabhūmi yad idaṃ kataññutā kata-veditā" ti.|| ||
Sutta 32
[32.1][pts][than][olds] "Dvinn-ā-haṃ bhikkhave na suppatikāraṃ vadāmi.|| ||
Katamesaṃ dvinnaṃ?|| ||
Mātucca pitucca.|| ||
Ekena bhikkhave aṃsena mātaraṃ pari- [62] hareyya||
ekena aṃsena pitaraṃ parihareyya vassa-satāyuko vassa-sata-jīvī.|| ||
So ca tesaṃ ucchādana-parimaddana-nahāpana-sambāhanena,||
te pi tatth'eva mutta-karīsaṃ cajeyyuṃ,||
na tv'eva bhikkhave mātā-pitunnaṃ kataṃ vā hoti,||
patikataṃ vā.|| ||
Imissā ca bhikkhave mahā-paṭhaviyā pahūta-satta-ratanāya mātā-pitaro issar-ā-dhipacce rajje patiṭṭhāpeyya,||
na tv'eva bhikkhave mātā-pitunnaṃ kataṃ vā hoti,||
patikataṃ vā.|| ||
Taṃ kissa hetu?|| ||
Bahūkārā bhikkhave mātā-pitaro puttānaṃ āpādakā posakā,||
imassa lokassa dassetāro.|| ||
Yo ca kho bhikkhave mātā-pitaro assaddhe saddhā-sampadāya sam-ā-dapeti niveseti patiṭṭhāpeti||
du-s-sīle sīla-sampadāya sam-ā-dapeti niveseti patiṭṭhāpeti||
maccharī cāga-sampadāya sam-ā-dapeti niveseti patiṭṭhāpeti||
duppaññe paññā-sampadāya sam-ā-dapeti niveseti patiṭṭhāpeti||
ettāvatā kho bhikkhave mātā-pitunnanaṃ katañ ca hoti patikatañ ca atikatañ cā" ti.|| ||
Sutta 33
[33.1][pts] Atha kho aññataro brāhmaṇo yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi.|| ||
Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinno kho so brāhmaṇo Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
"Kiṃvādi bhavaṃ Gotamo kimakkhāyī" ti?|| ||
"Kiriyavādī c'āhaṃ brāhmaṇa akiriyavādī cā" ti.|| ||
"Yathā kathaṃ pana bhavaṃ Gotamo kiriyavādī ca akiriyavādī cā" ti?|| ||
"Akiriyaṃ kho ahaṃ brāhmaṇa vadāmi.|| ||
Kāya-du-c-caritassa||
vacī-du-c-caritassa||
mano-du-c-caritassa||
aneka-vihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ akiriyaṃ vadāmi.|| ||
Kiriyañ ca kho ahaṃ brāhmaṇa vadāmi.|| ||
Kāya-su-caritassa||
vacī-su-caritassa||
mano-su-caritassa,||
aneka-vihitānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ kiriyaṃ vadāmi.|| ||
Evaṃ kho ahaṃ brāhmaṇa kiriyavādī ca akiriyavādī cā" ti.|| ||
"Abhikkantaṃ bho Gotama!|| ||
Abhikkantaṃ bho Gotama!|| ||
Seyyathā pi bho Gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya,||
paṭi-c-channaṃ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā Maggaṃ ācikkheyya,||
andha-kāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya,||
'cakkhu-manto rūpāni dakkhinti' ti,||
evam'eva kho bhotā Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||
Es'āhaṃ Bhagavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi||
Dhammañ ca||
Bhikkhu-Saṅghañ ca.|| ||
Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan" ti.|| ||
Sutta 34
[34.1][pts] Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena Bhagavā ten' [63] upasaṅkami||
upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinno kho Anāthapiṇḍiko gahapati Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
"Kati nu kho bhante loke dakkhiṇeyyā?|| ||
Kattha ca dānaṃ dātabban" ti?|| ||
"Dve kho gahapati loke dakkhiṇeyyā||
sekho ca||
asekho ca.|| ||
Ime kho gahapati dve loke dakkhiṇeyyā||
ettha ca dānaṃ dātabban" ti.|| ||
Idam avoca Bhagavā.|| ||
Idaṃ vatvā Sugato athāparaṃ etad avoca Satthā:|| ||
Sekho asekho ca imasmiṃ loke
Āhuṇeyyā yajamānānaṃ honti,
Te ujjubhūtā kāyena vācāya uda cetasā
Khettaṃ taṃ yajamānānaṃ ettha dinnaṃ maha-p-phalan ti.|| ||
Sutta 35
[35.1][pts][than] Evaṃ me sutaṃ:|| ||
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati||
Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||
Tena kho pana samayen'āyasmā Sāriputto Sāvatthiyaṃ viharati Pubb-ā-rāme Migāra-mātu pāsāde.|| ||
Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:|| ||
"Āvuso bhikakhavo" ti.|| ||
"Āvuso" ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṃ.|| ||
Āyasmā Sāriputto etad avoca:|| ||
"Ajjhatta saṃyojanañ ca āvuso puggalaṃ desissāmi bahiddhā saṃyojanañ ca||
taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi-karotha bhāsissāmī" ti.|| ||
"Evam āvuso" ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṃ.|| ||
Āyasmā Sāriputto etad avoca:|| ||
"Katamo c'āvuso ajjhatta-saṃyojano puggalo?|| ||
Idh'āvuso Bhikkhu sīlavā hoti Pātimokkha-saṃvara-saṃvuto viharati ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī samādāya sikkhati sikkhā-padesu.|| ||
So kāyassa bhedā param maraṇā aññataraṃ deva-nikāyaṃ uppajjati.|| ||
So tato cuto āgāmī hoti āgantā itthattaṃ.|| ||
Ayaṃ vuccati āvuso ajjhatta-saṃyojano puggalo āgāmī āgantā itthattaṃ.|| ||
[64] Katamo cāvuso bahiddhā-saṃyojano puggalo?|| ||
Idh'āvuso Bhikkhu sīlavā hoti||
Pātimokkha-saṃvara-saṃvuto viharati ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī samādāya sikkhati sikkhā-padesu.|| ||
So aññataraṃ santaṃ ceto-vimuttiṃ upasampajja viharati.|| ||
So kāyassa bhedā param maraṇā aññataraṃ deva-nikāyaṃ uppajjati.|| ||
So tato cuto Anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ.|| ||
Ayaṃ vuccati āvuso bahiddhā-saṃyojano puggalo Anāgāmī anāgantā itthattaṃ.|| ||
Puna ca paraṃ āvuso Bhikkhu sīlavā hoti Pātimokkha-saṃvara-saṃvuto viharati ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī samādāya sikkhati sikkhā-padesu.|| ||
So kāmānaṃ yeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.|| ||
So bhavānaṃ yeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.|| ||
So taṇha-k-khayāya paṭipanno hoti.|| ||
So lobha-k-khayāya paṭipanno hoti.|| ||
So kāyassa bhedā param maraṇā aññataraṃ deva-nikāyaṃ uppajjati.|| ||
So tato cuto Anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ.|| ||
Ayaṃ vuccati āvuso bahiddhā-saṃyojano puggalo Anāgāmī anāgantā itthattaṃ" ti.|| ||
Sutta 35a
[35a.1] [pts] Atha kho sambahulā Samacittā Devatā yena Bhagavā ten'upasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ aṭṭhaṃsu.|| ||
Eka-m-antaṃ ṭhitā kho tā devatā Bhagavantaṃ etad avocuṃ:|| ||
"Eso bhante āyasmā Sāriputto Pubbārāme Migāra-mātu pāsāde||
bhikkhūnaṃ ajjhatta-saṃyojanañ ca puggalaṃ deseti,||
bahiddhā-saṃyojanañ ca.|| ||
Haṭṭhā bhante parisā.|| ||
Sādhu bhante Bhagavā yen'āyasmā Sāriputto ten'upasaṅkamatu,||
anukampaṃ upādāyā" ti.|| ||
Adhivāsesi Bhagavā tuṇhī-bhāvena.|| ||
Atha kho Bhagavā seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evam eva Jetavane antara-hito Pubbārāme Migāra-mātu pāsāde||
āyasmato Sāriputtassa pamukhe pāturabhosi.|| ||
Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.|| ||
Āyasmā pi kho Sāriputto Bha- [65] gavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ Sāriputtaṃ Bhagavā etad avoca:|| ||
"Idha Sāriputta sambahulā Samacittā Devatā yenāhaṃ ten'upasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ aṭṭhaṃsu.|| ||
Eka-m-antaṃ ṭhitā kho Sāriputta tā devatā maṃ etad avocuṃ:|| ||
'Eso bhante āyasmā Sāriputto Pubbārāme Migāra-mātu pāsāde||
bhikkhūnaṃ ajjhatta saṃyojanañ ca puggalaṃ deseti,||
bahiddhā-saṃyojanañ ca.|| ||
Haṭṭhā bhante parisā.|| ||
Sādhu bhante Bhagavā yen'āyasmā Sāriputto ten'upasaṅkamatu,||
anukampaṃ upādāyā' ti.|| ||
Tā kho pana Sāriputta devatā dasa pi hutvā||
vīsamtiṃ pi hutvā||
tiṃsatim pi hutvā||
cattārīsam pi hutvā||
paññāsam pi hutvā||
saṭṭhim pi hutvā||
āraggakoṭi-nittuddanamatte pi tiṭṭhanti,||
na ca añña-maññaṃ vyābādhentī.|| ||
Siyā kho pana te Sāriputta evam assa.|| ||
Tattha nūna tāsaṃ devatānaṃ tathā cittaṃ bhāvitaṃ yena tā devatā dasa pi hutvā||
vīsatiṃ pi hutvā||
tiṃsatim pi hutvā||
cattārīsam pi hutvā||
paññāsam pi hutvā||
saṭṭhim pi hutvā||
āraggakoṭi-nittuddanamatte pi tiṭṭhantī||
na ca añña-maññaṃ vyābādhentī.|| ||
Na kho pan'etaṃ Sāriputta evaṃ daṭṭhabbaṃ:|| ||
Idh'eva Sāriputta tāsaṃ devatānaṃ tathā cittaṃ bhāvitaṃ yena tā devatā dasa pi hutvā vīsatiṃ pi hutvā tiṃsatimpi hutvā cattārīsam pi hutvā paññāsam pi hutvā saṭṭhim pi hutvā āraggakoṭi-nittuddanamatte pi tiṭṭhantī||
na ca añña-maññaṃ vyābādhentī ti.|| ||
Tasmātiha Sāriputta evaṃ sikkhitabbaṃ:||
santindriyā bhavissāma santamānasā ti.|| ||
Evaṃ hi vo Sāriputta sikkhitabbaṃ.|| ||
Santindriyānaṃ hi vo Sāriputta santamānasānaṃ santaṃ yeva kāya-kammaṃ bhavissati santaṃ vacī-kammaṃ santaṃ mano-kammaṃ santaṃ yeva upahāraṃ upaharissāma sabrahma-cārīsū ti.|| ||
Evaṃ hi vo Sāriputta sikkhitabbaṃ.|| ||
Anassuṃ kho Sāriputta añña-titthiyā paribbājakā ye imaṃ dhamma-pariyāyaṃ na assosun" ti.|| ||
Sutta 36
[36.1][pts][than] Evaṃ me sutaṃ:|| ||
Ekaṃ samayaṃ āyasmā Mahā Kaccāno Varaṇāyaṃ viharati Kaddamadahatīre.|| ||
[66] Atha kho Ārāmadaṇḍo brāhmaṇo yen'āyasmā Mahā Kaccyāno ten'upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā āyasmatā Mahā Kaccānena saddhiṃ sammodi,||
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinno kho Ārāmadaṇḍo brāhmaṇo āyasmantaṃ Mahā Kaccānaṃ etad avoca:|| ||
"Ko nu kho bho Kaccāna,||
hetu ko paccayo yena khattiyā pi khattiyehi vivadanti,||
brāhmaṇā pi brāhmaṇehi vivadanti,||
gahapatikā pi gahapatikehi vivadantī" ti?|| ||
"Kāmarāga-vinivesa-vinibandha-paligedha-pariyuṭṭhānajjhosāna-hetu kho brāhmaṇa,||
khattiyā pi khattiyehi vivadanti,||
brāhmaṇā pi brāhmaṇehi vivadanti,||
gahapatikā pi gahapatikehi vivadantī" ti.|| ||
"Ko pana bho Kaccāna,||
hetu||
ko paccayo||
yena samaṇā pi samaṇehi vivadantī" ti?|| ||
"Diṭṭhi-rāga-vinivesa-vinibandha-paligedha-pariyuṭṭhāna-j-jhosāna-hetu kho brāhmaṇa,||
samaṇā pi samaṇehi vivadantī" ti.|| ||
"Atthi pana bho Kaccāna,||
koci lokasmiṃ yo imaṃ c'eva kāma-rāga-vinivesa-vinibandha-paligedha-puriyuṭṭāna-j-jhosānaṃ samatikkanto.|| ||
Idañ ca diṭṭhi-rāga-vinivesa-vinibandha-paligedha-pariyuṭṭhāna-j-jhosānaṃ samatikkanto" ti?|| ||
Atthi brāhmaṇa lokasmiṃ yo imañ c'eva kāma-rāga-vinivesa-vinibandha-paligedha-pariyuṭṭhāna-j-jhosānaṃ samatikkanto idañ ca diṭṭhirāga-vinivesa-vinibandha-paligedha-pariyuṭṭhāna-j-jhosānaṃ samatikkanto" ti.|| ||
"Ko pana so bho Kaccāna lokasmiṃ yo imaṃñ c'eva kāma-rāga-vinivesa-vinibandha-paligedha-pariyuṭṭhānajjhosānaṃ samatikkanto,||
idañ ca diṭṭhirāga-vinivesa-vinibandha-paligedha-pariyuṭṭhānajjhosānaṃ samatikkanto" ti?|| ||
"Atthi brāhmaṇa puratthimesu jana-padesu Sāvatthi nāma nagaraṃ.|| ||
Tattha so Bhagavā etarahi viharati arahaṃ Sammā Sambuddho.|| ||
So hi brāhmaṇa Bhagavā imañ ca kāma-rāga-vinivesa-vinibandha-paligedha-pariyuṭṭhānajjhosānaṃ [67] samatikkanto,||
idañ ca diṭṭhirāga-vinivesa-vinibandha-paligedha-pariyuṭṭhānajjhosānaṃ samatikkanto" ti.|| ||
Evaṃ vutte Ārāmadaṇḍo brāhmaṇo uṭṭhāy āsanā ekaṃsaṃ uttarā-saṅgaṃ karitvā dakkhiṇaṃ-jāṇu-maṇḍalaṃ puthuviyaṃ nihantvā yena Bhagavā ten'añjaliṃ paṇāmetvā ti-k-khattuṃ udānaṃ udānesu:|| ||
"Namo tassa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa!|| ||
Namo tassa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa!|| ||
Namo tassa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa!|| ||
Yo hi so Bhagavā imañ c'eva kāma-rāga-vinivesa-vinibandha-paligedha-pariyuṭṭhānajjhosānaṃ samatikkanto,||
idañ ca diṭṭhirāga-vinivesa-vinibandha-paligedha-pariyuṭṭhānajjhosānaṃ samatikkanto" ti.|| ||
"Abhikkantaṃ bho Kaccāna!||
Abhikkantaṃ bho Kaccāna.|| ||
Seyyathā pi bho Kaccāna nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya,||
paṭi-c-channaṃ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā Maggaṃ ācikkheyya,||
andha-kāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya 'cakkhu-manto rūpāni dakkhintī' ti.|| ||
Evam'evaṃ bhotā Kaccānena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||
Es'āhaṃ bho Kaccāna taṃ Bhagavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi Dhammañ ca Bhikkhu-Saṅghañ ca.|| ||
Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ Kaccāno dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan" ti.|| ||
Sutta 37
[37.1][pts][than] Ekaṃ samayaṃ āyasmā Mahā Kaccāno Madhurāyaṃ viharati Gundāvane.|| ||
Atha kho Kaṇḍarāyaṇo brāhmaṇo yen'āyasmā Mahā Kaccāno ten'upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā āyasmatā Mahā Kaccānena saddhiṃ sammodi,||
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vīti-sāretvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinno kho Kaṇḍarāyaṇo brāhmaṇo āyasmantaṃ Mahā Kaccānaṃ etad avoca:|| ||
"Sutaṃ me taṃ bho Kaccāna,||
'Na samaṇo Kaccāno brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayo-anuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī' ti.|| ||
Yadidaṃ bho Kaccāna, tath'eva,||
'Na hi bhavaṃ Kaccāno brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate vayo-anuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī' ti tayidaṃ bho Kaccāna na sampannam evā" ti.|| ||
"Atthi brāhmaṇa,||
tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā [68] Sammā-SamBuddhena vuddha-bhūmi ca akkhātā,||
dahara-bhūmi ca.|| ||
Vuddho ce pi brāhmaṇa hoti āsītiko vā nāvutiko vā vassasatiko vā jātiyā,||
so ca kāme paribhuñjati,||
kāmamajjhevasati,||
kāma-pariḷāhena pariḍayhati,||
kāma-vitakkehi khajjati,||
kāma-pariyesanāya ussukko atha kho so bālo thero tv'eva saṅkhaṃ gacchati.|| ||
Daharo ce pi brāhmaṇa,||
hoti yuvā susukālakeso bhaddena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā so ca na kāme paribhuñjati,||
na kāmamajjhe vasati,||
na kāma-pariḷāhena pariḍayhati,||
na kāma-vitakkehi khajjati,||
na kāma-pariyesanāya ussukko atha kho so paṇḍito thero tv'eva saṅkhaṃ gacchatī" ti.|| ||
Evaṃ vutte Kaṇḍarāyaṇo brāhmaṇo uṭṭhāy āsanā ekaṃsaṃ uttarā-saṅgaṃ karitvā daharānaṃ sudaṃ bhikkhūnaṃ pāde sirasā vandati:|| ||
"Vuḍḍhā bhavanto vuddhabhūmiyaṃ ṭhitā,||
daharā mayaṃ daharabhūmiyaṃ ṭhitā" ti.|| ||
"Abhikkantaṃ bho Kaccāna!||
Abhikkantaṃ bho Kaccāna!||
seyyathā pi bho Kaccāna nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya,||
paṭi-c-channaṃ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā Maggaṃ ācikkheyya,||
andha-kāre vā tela-pajjotaṃ dhāreyya cakkhu-manto rūpāni dakkhintī" ti.|| ||
Evam'evaṃ bhotā Kaccānena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.|| ||
Es'āhaṃ bho Kaccāna taṃ Bhagavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi Dhammañ ca Bhikkhu-Saṅghañ ca.|| ||
Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ Kaccāno dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan" ti.|| ||
Sutta 38
[38.1][pts] "Yasmiṃ bhikkhave samaye corā balavanto honti,||
rājāno tasmiṃ samaye dubbalā honti.|| ||
Tasmiṃ bhikkhave samaye rañño na phāsu hoti atiyātuṃ vā nīyātuṃ vā paccantime vā jana-pade anusaññātuṃ.|| ||
Brāhmaṇa-gahapatikānam pi tasmiṃ samaye na phāsu hoti atiyātuṃ vā nīyātuṃ vā bāhirāni vā kammantāni paṭivekkhituṃ.|| ||
Evam eva kho bhikkhave yasmiṃ samaye pāpabhikkhū balavanto honti,||
pesalā bhikkhū tasmiṃ samaye dubbalā honti.|| ||
Tasmiṃ bhikkhave samaye pesalā bhikkhū tuṇhī-bhūtā tuṇhī-bhūtā va Saṅgha-majjhe saṃkasāyantī paccantime vā jana-pade bhajanti.|| ||
Ta-y-idaṃ, bhikkhave, hoti bahu-jan'āhitāya bahu-janā-sukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya deva-manussānaṃ.|| ||
[69] Yasmiṃ bhikkhave samaye rājāno balavanto honti,||
corā tasmiṃ samaye dubbalā honti.|| ||
Tasmiṃ bhikkhave samaye rañño phāsu hoti atiyātuṃ vā nīyyātuṃ vā paccantime vā jana-pade anusaññātuṃ.|| ||
Brāhmaṇa-gahapatikānam pi tasmiṃ samaye phāsu hoti atiyātuṃ vā nīyyātuṃ vā bāhirāni vā kammantāni paṭivekkhituṃ.|| ||
Evam eva kho bhikkhave yasmiṃ samaye pesalā bhikkhū balavanto honti,||
tasmiṃ samaye pāpabhikkhū dubbalā honti.|| ||
Tasmiṃ bhikkhave samaye pāpabhikkhū tuṇhī-bhūtā tuṇhī-bhūtā va Saṅgha-majjhe saṃkasāyanti,||
yena vā pana tena papatanti.|| ||
Ta-y-idaṃ, bhikkhave, hoti bahu-jana-hitāya bahu-jana-sukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti.|| ||
Sutta 39
[39.1][pts] "Dvinn-ā-haṃ bhikkhave micchā-paṭipattiṃ na vaṇṇemi,||
gihi'ssa vā pabba-jitassa vā.|| ||
Gihī vā bhikkhave pabba-jito vā micchā-paṭipanno micchā-paṭipattādhikaraṇa-hetu nārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.|| ||
Dvinn-ā-haṃ bhikkhave sammā-paṭipattiṃ vaṇṇemi,||
gihi'ssa vā pabba-jitassa vā.|| ||
Gihī vā bhikkhave pabba-jito vā sammā-paṭipanno sammā-paṭipattādhiraṇa-hetu ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalan" ti.|| ||
Sutta 40
[40.1][pts][olds] Ye te bhikkhave bhikkhū duggahitehi suttantehi vyañjana-paṭirūpakehi atthañ ca Dhammañ ca paṭibāhanti,||
te bhikkhave bhikkhū bahu-jan'āhitāya paṭipannā bahu-janā-sukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya deva-manussānaṃ.|| ||
Bahuñ ca te bhikkhave bhikkhū apuññaṃ pasavanti te c'imaṃ Sad'Dhammaṃ antaradhāpenti.|| ||
Ye te bhikkhave bhikkhū suggahitehi suttantehi vyañjanapaṭirūpakehi atthañ ca Dhammañ ca anulomenti,||
te bhikkhave bhikkhū bahu-jana-hitāya paṭipannā bahu-jana-sukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaṃ.|| ||
Bahuñ ca te bhikkhave bhikkhū puññaṃ pasavanti c'imaṃ Sad'Dhammaṃ ṭhapentī" ti.|| ||
Sama-Citta-Vagga Catuttha