Dīgha Nikāya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Dīgha Nikāya

Sutta 26

Cakka-Vatti Sīhanāda Suttantaṃ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


[58]

[1][pts][than] Evaṃ me sutaṃ:|| ||

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Magadhesu viharati Mātulāyaṃ.|| ||

Tatra kho Bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavo' ti.|| ||

"Bhadante" ti te bhikkhu Bhagavato paccassosuṃ.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

2. Atta-dīpā bhikkhave, viharatha atta-saraṇā anañña-saraṇā,||
Dhamma-dīpā Dhamma-saraṇā anañña-saraṇā.|| ||

Kathañ ca pana bhikkhave, bhikkhu atta-dīpo viharati atta-saraṇo anañña-saraṇo||
Dhamma-dīpo Dhamma-saraṇo anañña-saraṇo?

Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāy'ānupassī viharati,||
ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu vedanā passī viharati,||
ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu citte citt'ānupassī, viharati,||
ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu dhammesu Dhamm'ānupassī viharati,||
ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu atta-dipo viharati atta-saraṇo anañña-saraṇo,||
Dhamma-dīpo Dhamma-saraṇo anañña-saraṇo.|| ||

Gocare bhikkhave,||
caratha sake pettike visaye.|| ||

Gocare bhikkhave,||
carataṃ sake pettike visaye na lacchati Māro otāraṃ,||
na lacchati Māro ārammaṇaṃ.|| ||

Kusalānaṃ bhikkhave,||
dhammānaṃ samādāna-hetu evam idaṃ puññaṃ pavaḍḍhati ti.|| ||

[59] 2. Bhūta-pubbaṃ bhikkhave, rājā Daḷhanemi nāma ahosi, cakkavatatī dhammiko Dhamma-rājā cātur-anto vijitāvī jana-pada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass'imāni satta ratanāni ahesuṃ, seyyath'īdaṃ:|| ||

Cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan'assa puttā ahesuṃ,||
sūrā vīr'aṅga-rūpā parasena-ppamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasi.|| ||

3. Atha kho bhikkhave, rājā Daḷhanemi bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassa-satānaṃ bahunnaṃ vassa-sahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi:|| ||

"Yadā tvaṃ amho purisa,||
passeyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkitaṃ,||
ṭhānā cutaṃ,||
atha me āroceyyāsī" ti.|| ||

'Evaṃ devā' ti kho bhikkhave,||
so puriso rañño Daḷhanemissa paccassosi.|| ||

Addasā ko bhikkhave,||
so puriso bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassa-satānaṃ bahunnaṃ vassa-sahassānaṃ accayena dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ.|| ||

Disvāa yeva rājā Daḷhanemi ten'upasaṅkami,||
upasaṅkamitvā rājānaṃ Daḷhanemiṃ etad avoca:|| ||

Yagghe deva, jāneyyāsi dibbaṃ te cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutan ti?|| ||

Atha kho bhikkhave, rājā Daḷhanemi jeṭṭha-puttaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etad āvoca:|| ||

Dibbaṃ kira me tāta, kumāra cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ.|| ||

Sutaṃ ko pana me'etaṃ||
— 'yassa rañño cakka-vattissa dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkati,||
ṭhānā cavati, na dāni tena raññā ciraṃ jīvitabbaṃ hotī' ti.|| ||

Bhuttā kho [60] pana me mānusikā kāmā,||
samayo dibbe kāme pariyesituṃ.|| ||

Ehi tvaṃ tāta, kumāra imaṃ samudda-pariyantaṃ paṭhaviṃ paṭipajja.|| ||

Ahaṃ pana kesa-massuṃ ohāretvā,||
kāsāyāni vatthāni acchādetvā,||
agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave, rājā Daḷhanemi jṭṭha-puttaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusā-sitvā.|| ||

Kesa-massuṃ ohāretvā,||
kasāyāni vatthāni acchādetvā,||
agārasmā anagāriyaṃ pabbaji.|| ||

Sattāha-pabba-jite kho pana bhikkhave,||
rājisimhi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-dhāyi.|| ||

4. Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khttiyo muddhāhisitto ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā rājānaṃ khttiyaṃ muddhā-vasittaṃ etad avoca:|| ||

Yagegha deva, jāneyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-hitan ti?|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto dibbe cakka-ratane antara-hite anatta-mano ahosi,||
anatta-manatañ ca paṭisaṃvedesi.|| ||

So yena ca rājisi ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā rājisiṃ etad avoca:|| ||

Yagegha deva, jāneyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-hitan ti?|| ||

Evaṃ vutte bhikkhave rājisi rājānaṃ khattiyaṃ muddhā-vasittaṃ etad avoca:|| ||

'Mā kho tvaṃ tāta, dibbe cakka-ratane antara-hite anatta-mano ahosi,||
mā ca paṭisaṃvedesī.|| ||

Na hi te tāta, dibbaṃ cakka-ratanaṃ pettikaṃ dāyajjaṃ.|| ||

Iṅgha tvaṃ tāta, ariye cakka-vatti-vatte vattāhi.|| ||

Ṭhānaṃ kho pan'etaṃ vijjati yan te ariye cakka-vatti-vatte vatta-mānassa tadāhu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃ pātu bhavissati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāra-paripūran ti.|| ||

[61] 5. "Katamaṃ pan'etaṃ deva, ariyaṃ cakka-vattivattan ti"?

"Tena hi tvaṃ tāta, dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno.|| ||

Dhammaddhajo dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu anto-janasmiṃ.|| ||

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno.|| ||

Dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu balakāyasmiṃ.|| ||

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno.|| ||

Dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu khatatiyesu anuyuttesu

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno.|| ||

Dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu brāhmaṇa-gahapatikesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno.|| ||

Dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu negama-jānapadesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno.|| ||

Dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu samaṇa-brāhmaṇesu.|| ||

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno.|| ||

Dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu miga-pakkhīsu.|| ||

Mā ca te tāta, vijite adhamma-kāro pavattittha.|| ||

Ye ca te tāta, vijite adhanā assu, tesañ ca dhanam anuppadeyyāsi.|| ||

Ye ca te tāta, vijite samaṇa-brāhmaṇā mada'ppamādā paṭiviratā khanti-soracce niviṭṭhā ekam attāṇaṃ damenti, ekam attāṇaṃ samenti, ekam attāṇaṃ parinibbāpenti.|| ||

Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi paripaññheyyāsi:|| ||

Kiṃ bhante, kusalaṃ,||
kiṃ akusalaṃ,||
kiṃ sāvajjaṃ kiṃ anavajjaṃ,||
kiṃ sevitabbaṃ kiṃ na sevitabbaṃ,||
kiṃ me karīyamānaṃ dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāya assa,||
kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukhāya assā" ti?|| ||

Tesaṃ sutvā yaṃ akusalaṃ taṃ abhinivajjeyyāsi,||
yaṃ kusalaṃ taṃ samādāya vatteyyāsi.|| ||

Idaṃ kho tāta, ariyaṃ cakka-vatti-vattan" ti.|| ||

"Evaṃ devā" ti kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto rājisissa paṭi-s-sutvā ariye cakka-vatti-vatte vatti.|| ||

Tassa ariye cakka-vatti-vatte vatta-mānassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃ pātu-r-ahosi,||
sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāra-paripūraṃ.|| ||

Disvāna rañño khattiyassa muddhā-vasittassa etad ahosi:|| ||

Sutaṃ kho pana me taṃ||
— yassa rañño khattiyassa muddhā-vasittassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃ pātu bhavati.|| ||

Sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbā- [62] kāra-paripūraṃ,||
so hoti rājā cakka-vattī ti.|| ||

Assaṃ nu kho ahaṃ rājā cakka-vatatī ti.|| ||

6. Atha kho bhikkhave, rājā khattiyo muddhā-vasitto uṭṭhāy'āsanā,||
ekaṃsaṃ uttarā-saṅgaṃ karitvā||
vāmena hatthena bhiṅkāraṃ gahetvā||
dakkhiṇena hatthena cakka-ratanaṃ abbhukkiri:||
'pavattatu bhavaṃ cakka-ratanaṃ,||
abhivijinātu bhavaṃ cakka-ratanan' ti.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave, cakka-ratanaṃ puratthimaṃ disaṃ pavatti,||
anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya.|| ||

Yasmiṃ kho pana bhikkhave, padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi,||
tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno,||
te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu:|| ||

'Ehi kho mahārāja,||
svāgataṃ mahārāja,||
sakante mahārāja,||
anusāsa mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakka-vattī evam āha:|| ||

Pāṇo na hantabbo.|| ||

Adinnaṃ nādātabbaṃ.|| ||

Kāmesu micchā na caritabbā.|| ||

Musā na bhāsitabbā.|| ||

Majjaṃ na pātabbaṃ.|| ||

Yathā-bhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno,||
te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesuṃ.|| ||

7. Atha kho taṃ bhikkhave, cakka-ratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti,||
anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya.|| ||

Yasmiṃ kho pana bhikkhave, padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi,||
tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, dakkhiṇāya disāya paṭirājāno,||
te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu:|| ||

Ehi kho mahārāja,||
svāgataṃ te mahārāja,||
sakante mahārāja,||
anusāsa Mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakka-vattī evam āha:|| ||

Pāṇo na hantabbo.|| ||

Adinnaṃ nādātabbaṃ.|| ||

Kāmesu micchā na caritabbā.|| ||

Musā na bhāsitabbā.|| ||

Majjaṃ na pātabbaṃ.|| ||

Yathā-bhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, dakkhiṇāya disāya paṭirājāno,||
te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajdhogāhitvā pacc'uttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti,||
anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya.|| ||

Yasmiṃ kho pana bhikkhave, padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi,||
tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, pacchi-māya disāya paṭirājāno,||
te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu:|| ||

Ehi kho mahārāja,||
svāgataṃ te mahārāja,||
sakante mahārāja,||
anusāsa Mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāṇo na hantabbo.|| ||

Adinnaṃ nādātabbaṃ.|| ||

Kāmesu micchā na caritabbā.|| ||

Musā na bhāsitabbā.|| ||

Majjaṃ na pātabbaṃ.|| ||

Yathā-bhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, pacchi-māya disāya paṭirājāno,||
te rañño cakka-vattissa [63] anuyuttā ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave, cakka-ratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti,||
anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya.|| ||

Yasmiṃ kho pana bhikkhave, padese dibbaṃ cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi,||
tattha rājā cakka-vattī vāsaṃ upagañchi saddiṃ catur'aṅginiyā senāya.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno,||
te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu:|| ||

Ehi kho mahārāja,||
svāgataṃ te mahārāja,||
sakante mahārāja,||
anusāsa Mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakka-vattī evam āha:|| ||

Pāṇo na hantabbo.|| ||

Adinnaṃ nādātabbaṃ.|| ||

Kāmesu micchā na caritabbā.|| ||

Musā na bhāsitabbā.|| ||

Majjaṃ na pātabbaṃ.|| ||

Yathā-bhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesu.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave, cakka-ratanaṃ samudda-pariyan taṃ paṭhaviṃ ahivijinitvā tam eva rāja-dhāniṃ paccāgantvā rañño cakka-vattissa antepura-dvāre attha-karaṇa-ppamukhe akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi,||
rañño cakka-vattissa antepuraṃ upasobhayamānaṃ.|| ||

8.1. Dutiyo pi kho bhikkhave, rājā cakka-vattī bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassa-satānaṃ bahunnaṃ vassa-sahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi:|| ||

"Yadā tvaṃ ambho purisa, passeyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkitaṃ, ṭhānā cutaṃ, atha me āroceyyāsī" ti.|| ||

'Evaṃ devā' ti kho bhikkhave, so puriso rañño cakka-vattissa paccassosi.|| ||

Addasā kho bhikkhave, so puriso bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassa-satānaṃ bahunnaṃ vassa-sahassānaṃ accayena dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā vutaṃ.|| ||

Disvāna yena rājā cakka-vattī ten'upasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ cakka-vattiṃ etad avoca:|| ||

Yagghe deva, jāneyyāsi dibbaṃ te cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutanti.|| ||

Atha kho bhikkhave, rājā cakka-vattī jeṭṭha-puttaṃ kumāraṃ āmantetvā etad avoca:|| ||

Dibbaṃ kira me tāta kumāra cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ.|| ||

Sutaṃ kho pana me taṃ 'yassa rañño cakka-vattissa dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkati, ṭhānā cavati, na'dāni tena raññā ciraṃ jīvitabbaṃ hotī' ti.|| ||

Bhuttā kho pana me mānusikā kāmā, samayo'dāni me dibbe kāme pariyesituṃ.|| ||

Ehi tvaṃ tāta kumāra imaṃ samuddapariyan taṃ paṭhaviṃ paṭipajja.|| ||

Ahaṃ pana kesa-massuṃ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi" ti.|| ||

Atha ko bhikkhave rājā cakka-vattī jṭṭheputtaṃ kumāraṃ sādukaṃ rajje samanusā-sitvā, kesa-massuṃ ohāretvā, kasāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaṃ pabbaji.|| ||

Sattāhapabba-jite ko pana bhikkhave rājisimhi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-dhāyi.|| ||

Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khttiyo muddhāhisitto tenusapasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā rājānaṃ khttiyaṃ muddhāhisittaṃ etad avoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-hitanti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasittodibbe cakka-ratane antara-hite anatta-mano ahosi. Anatta-manatañ ca paṭisaṃvedesi.|| ||

So yena rājisi ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā rājisiṃ etad avoca:|| ||

Yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-hitanti.|| ||

Evaṃ vutte bhikkhave rājisi rājānaṃkhattiyaṃ muddhābhisittaṃ etad avoca:|| ||

'Mā kho tvaṃ tāta dibbe cakka-ratane antara-hite anatta-mano ahosi, mā anatta-manatañ ca paṭisaṃvedesī na hi te tāta dibbaṃ cakkarata pettikaṃ dāyajjaṃ, iṅgha tvaṃ tāta ariye cakka-vatti-vatte vattāhi.|| ||

Ṭhānaṃ kho pan'etaṃ vijjati yatte ariye cakka-vatti-vatte vatta-mānassa tadāhu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃ pātu bhavissati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbakāraparipūran" ti.|| ||

"Katamaṃ pana taṃ deva ariyaṃ cakka-vattivattan ti"?

"Tena hi tvaṃ tāta dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu anto-janasmiṃ.|| ||

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu balakāyasmiṃ.|| ||

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu khatatiyesu anuyuttesu.|| ||

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu brāhmaṇa-gahapatikesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu negama-jāna-padesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu samaṇa-brāhmaṇesu.|| ||

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu miga-pakkhīsu.|| ||

Mā ca te tāta vijite adhammakāro pavattittha.|| ||

Ye ca te tāta vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi.|| ||

Ye ca te tāta vijite samaṇa-brāhmanā mada'ppamādā paṭiviratā khanti-soracce niviṭṭhā ekam attāṇaṃ damenti, ekam attāṇaṃ samenti, ekam attāṇaṃ parinibbāpenti.|| ||

Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi paripaññehayyāsi:|| ||

Kiṃ bhante kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ kiṃ anavajjaṃ, kiṃ sevitabbaṃ kiṃ na sevitabbaṃ, kiṃ me karīyamānaṃ dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāya assa, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukāya assā" ti?|| ||

Tesaṃ sutvā yaṃ akusalaṃ taṃ abhinivajjeyyāsi, yaṃ kusalaṃ ta samādāya vatteyyāsi.|| ||

Idaṃ kho tāta ariyaṃ cakka-vatti-vattan" ti.|| ||

"Evaṃ devā" ti kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto rājisissa paṭi-s-sutvā ariye cakka-vatti-vatte vatti.|| ||

Tassa ariye cakka-vatti-vatte vatta-mānassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃ pātu-r-ahosi sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāra-paripūraṃ.|| ||

Disvāna rañño khattiyassa muddhā-vasittassa etad ahosi:|| ||

Sutaṃ ko pana me taṃ yassa rañño khattiyassa muddhā-vasittassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa upariṃpāsādavaragatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃ pātu bhavati, sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāra-paripūraṃ, so hoti rājā cakka-vattī ti.|| ||

Assaṃ nukho ahaṃ rājā cakkavatatī" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto uṭṭhāy āsanā, ekaṃsaṃ uttarā-saṅgaṃ karitvā vāmena bhatthena bhiṅkāraṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakka-ratanaṃ abbhukkiri, 'pavattatu bhavaṃ cakka-ratanaṃ, abhivijinātu bhavaṃ cakka-ratanan' ti.|| ||

Athakho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ puratthimaṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhi catur'aṅginiyā senāya.|| ||

Yasmiṃ ko pana bhikkhave padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakka-vattī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya.|| ||

Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu:|| ||

Ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakka-vattī evam āha:|| ||

Pāno nahantabbo.|| ||

Adinnaṃ nādātabbaṃ kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā.|| ||

Majjaṃ na pātabbaṃ.|| ||

Yathābhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya.|| ||

Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya.|| ||

Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu:|| ||

Ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāno na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjiṃ na pātabbaṃ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave, cakka-ratanaṃ dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya.|| ||

Yasmiṃ kho pana bhikkhave, padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, pacchi-māya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu:|| ||

Ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja, sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakka-vattī evam āha:|| ||

Pāṇo na hantabbo.|| ||

Adinnaṃ nādātabbaṃ.|| ||

Kāmesu micchā na caritabbā.|| ||

Musā na bhāsitabbā.|| ||

Majjaṃ na pātabbaṃ.|| ||

Yathābhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave, dakkhiṇāya disāya paṭirājāno te rañño cakka-vattissa anuyuttā1 ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya.|| ||

Yasmiṃ ke bhikkhave padese dibbaṃ cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakka-vattī vāsaṃ upagañchi saddiṃ catur'aṅginiyā senāya.|| ||

Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu:|| ||

Ehi ko mahārāja, svāgataṃ te mahārāja, sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakka-vattī evam āha: pāno na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ napātabbaṃ, yathābhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakka-vattissa anuyuttāahesu.|| ||

Akho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ samuddapariyan taṃ paṭhaviṃ ahivijinitvā tam eva rāja-dhāniṃ paccāgantvā rañño cakka-vattissa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe4 akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi, rañño cakka-vattissa antepuraṃ upasobhayamānaṃ.|| ||

 

§

 

8.2. Tatiyo pi kho bhikkhave rājā cakka-vattī bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassa-satānaṃ bahunnaṃ vassa-sahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi:|| ||

"Yadā tvaṃ amho purisa passeyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkitaṃ, ṭānā cutaṃ, atha me āroceyyāsī" ti.|| ||

'Evaṃ devā'ti kho bhikkhave so puriso rañño cakka-vattissa paccassosi.|| ||

Addasā ko bhikkhave so puriso bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassa-satānaṃ bahunnaṃ vassa-sahassānaṃ accayena dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā vutaṃ.|| ||

Disvāna yena rājā cakka-vattī ten'upasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ cakka-vattiṃ etad avoca:|| ||

Yagghe deva jāneyyāsi dibbaṃ te cakka-ratanaṃ

Osakkitaṃ ṭhānā cutanti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā cakka-vattī jeṭṭha-puttaṃ kumāraṃ āmantetvā etad avoca:|| ||

Dibbaṃ kira me tāta kumāra cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ.|| ||

Sutaṃ ko pana me taṃ 'yassa rañño cakka-vattissa dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkati, ṭhānā cavati, na'dāni tena raññā ciraṃ jīvitabbaṃ hotī' ti.|| ||

Bhuttā kho pana me mānusikā kāmā, samayo'dāni me dibbe kāme pariyesituṃ.|| ||

Ehi tvaṃ tāta kumāra imaṃsamuddapariyan taṃ paṭhaviṃ paṭipajja.|| ||

Ahaṃ pana kesa-massuṃ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi" ti.|| ||

Atha ko bhikkhave rājā daḷhanemi jṭṭheputtaṃ kumāraṃ sādukaṃ rajjesamanusā-sitvā, kesa-massuṃ ohāretvā, kasāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaṃ pabbaji.|| ||

Sattāhapabba-jite ko pana bhikkhava rājisimhi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-dhāyi.|| ||

Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khttiyo muddhāhisitto tenusapasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā rājānaṃ khttiyaṃ muddhāhisittaṃ etad avoca:|| ||

Yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-hitanti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasittodibbe cakka-ratane antara-hite anatta-mano ahosi.|| ||

Anatta-manatañ ca paṭisaṃvedesi.|| ||

So yena rājisi ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā rājisiṃ etad avoca:|| ||

Yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-hitanti.|| ||

Evaṃ vutte bhikkhave rājisi rājānaṃkhattiyaṃ muddhābhisittaṃ etad avoca:|| ||

'Mā ko tvaṃ tāta dibbe cakka-ratane antara-hite anatta-mano ahosi, mā anatta-manatañ ca paṭisaṃvedesī na hi te tāta dibbaṃ cakka-ratanaṃ pettikaṃ dāyajjaṃ, iṅgha tvaṃ tāta ariye cakka-vatti-vatte vattāhi.|| ||

Ṭhānaṃ kho pan'etaṃ vijjati yatte ariye cakka-vatti-vatte vatta-mānassa tadāhu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa2 uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃpātu bhavissati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbakāraparipūra"niti.|| ||

"Katamaṃ pana taṃ deva ariyaṃ cakka-vattivattan ti"?

"Tena hi tvaṃ tāta dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu anto-janasmiṃ.|| ||

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu balakāyasmiṃ.|| ||

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu khatatiyesu anuyuttesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu brāhmaṇa-gahapatikesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu negama-jāna-padesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu samaṇa-brāhmaṇesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu miga-pakkhīsu.|| ||

Mā ca te tāta vijite adhammakāro pavattittha.|| ||

Ye ca te tāta vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi1.|| ||

Ye ca te tāta vijite samaṇa-brāhmanā mada'ppamādā paṭiviratā khanti-soracce niviṭṭhā ekam attāṇaṃ damenti, ekam attāṇaṃ samenti, ekam attāṇaṃ parinibbāpenti. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi paripaññehayyāsi: kiṃ bhante kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ kiṃ anavajjaṃ, kiṃ sevitabbaṃ kiṃ na sevitabbaṃ, kiṃ me karīyamānaṃ dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāya assa, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukāya assā" ti? Tesaṃ sutvā yaṃ akusalaṃ taṃ abhinivajjeyyāsi, yaṃ kusalaṃ taṃ samādāya vatteyyāsi.|| ||

Idaṃ ko tāta ariyaṃ cakka-vatti-vattan" ti.|| ||

"Evaṃ devā" ti.ko bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto rājisissa paṭi-s-sutvā ariye cakka-vatti-vatte2 vatti. Tassa ariye cakka-vatti-vatte vatta-mānassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃ pātu-r-ahosi sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāra-paripūraṃ. Disvāna rañño khattiyassa muddhā-vasittassa etad ahosi: sutaṃ ko pana me taṃ yassa rañño khattiyassa muddhā-vasittassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa upariṃpāsādavaragatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃ pātu bhavati, sahassāraṃ sanemika sanābhikaṃ sabbākāra-paripūraṃ, sohoti rājā cakka-vattīti. Assaṃ nukho ahaṃ rājā cakkavatatī" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto uṭṭhāy āsanā, ekaṃsaṃ uttarā-saṅgaṃ karitvā vāmena bhatthena bhiṅkāraṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakka-ratanaṃabbhukkiri, 'pavattatu bhavaṃ cakka-ratanaṃ, abhivijinātu bhavaṃ cakka-ratanan' ti. Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ puratthimaṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Yasmiṃ ko pana bhikkhave padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakka-vattī evam āha:|| ||

Pāṇo nahantabbo. Adinnaṃ nādātabbaṃ kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaṃ na pātabbaṃ. Yathābhuttañ ca bhuñjathā'ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakka-vattissa anuyuttā1 ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāno na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, kāmesu miccā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjiṃ na pātabbaṃ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā'ti. Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave pacchi-māya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāno na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, kāmesu miccā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjiṃ na pātabbaṃ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā'ti. Ye kho pana bhikkhave pacchi-māya disāya paṭirājāno, te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese dibbaṃ cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakka-vattī vāsaṃ upagañchi saddiṃ catur'aṅginiyā senāya. Ye ko pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: ehi ko mahārāja, svāgataṃ2 te mahārāja, sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti. Rājā cakka-vattī evam āha: pāno na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ napātabbaṃ, yathābhuttañ ca bhuñjathā'ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesu.|| ||

Akho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ samuddapariyan taṃ paṭhaviṃ ahivijinitvā tam eva rāja-dhāniṃ paccāgantvā rañño cakka-vattissa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe4 akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi, rañño cakka-vattissa antepuraṃ upasobhayamānaṃ.|| ||

 

§

 

8.3. Catuttho pi kho bhikkhave rājā cakka-vattī bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassa-satānaṃ bahunnaṃ vassa-sahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi: "yadā tvaṃ amho purisa passeyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkitaṃ, ṭānā cutaṃ, atha me āroceyyāsī" ti. 'Evaṃ devā'ti kho bhikkhave so puriso rañño cakka-vattissa paccassosi. Addasā ko bhikkhave so puriso bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassa-satānaṃ bahunnaṃ vassa-sahassānaṃ accayena dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā vutaṃ. Disvāna yena rājā cakka-vattī ten'upasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ cakka-vattiṃ etad avoca: yagghe deva jāneyyāsi dibbaṃ te cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhā cutanti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā cakka-vattī jeṭṭha-puttaṃ kumāraṃ āmantetvā etad avoca: dibbaṃ kira me tāta kumāra cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ. Sutaṃ ko pana me taṃ 'yassa rañño cakka-vattissa dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkati, ṭhānā cavati, na'dāni tena raññā ciraṃ jīvitabbaṃ hotī'ti. Bhuttā kho pana me mānusikā kāmā, samayo'dāni me dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ tāta kumāra imaṃ samuddapariyan taṃ paṭhaviṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesa-massuṃ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi" ti. Atha kho bhikkhave rājā cakka-vattī jṭṭheputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusā-sitvā, kesa-massuṃ ohāretvā, kasāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaṃ pabbaji.|| ||

Sattāhapabba-jite kho pana bhikkhave rājisimhi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-dhāyi.|| ||

Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khttiyo muddhāhisitto tenusapasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājānaṃ khttiyaṃ muddhāhisittaṃ etad avoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-hitanti. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasittodibbe cakka-ratane antara-hite anatta-mano ahosi. Anatta-manatañ ca paṭisaṃvedesi. So yena rājisi ten'upasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājisiṃ etad avoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-hitanti. Evaṃ vutte bhikkhave rājisi rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhisittaṃ etad avoca: 'mā ko tvaṃ tāta dibbe cakka-ratane antara-hite anatta-mano ahosi, mā anatta-manatañ ca paṭisaṃvedesī na hi te tāta dibbaṃ cakka-ratanaṃ pettikaṃ dāyajjaṃ, iṅgha tvaṃ tāta ariye cakka-vatti-vatte vattāhi. Ṭhānaṃ kho pan'etaṃ vijjati yatte ariye cakka-vatti-vatte vatta-mānassa tadāhu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa2 uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaṃ cakka-ratana pātu bhavissati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbakāraparipūra"niti.|| ||

"Katamaṃ pana taṃ deva ariyaṃ cakka-vattivattan ti"?

"Tena hi tvaṃ tāta dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu anto-janasmiṃ.|| ||

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu balakāyasmiṃ.|| ||

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu khatatiyesu anuyuttesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu brāhmaṇa-gahapatikesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu negama-jāna-padesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu samaṇa-brāhmaṇesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu miga-pakkhīsu,

Mā ca te tāta vijite adhammakāro pavattittha.|| ||

Ye ca te tāta vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi1.|| ||

Ye ca te tāta vijite samaṇa-brāhmanā mada'ppamādā paṭiviratā khanti-soracce niviṭṭhā ekam attāṇaṃ damenti, ekam attāṇaṃ samenti, ekam attāṇaṃ parinibbāpenti.|| ||

Te kālena kāla upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi paripaññehayyāsi:|| ||

Kiṃ bhante kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ kiṃ anavajjaṃ, kiṃ sevitabbaṃ kiṃ na sevitabbaṃ, kiṃ me karīyamānaṃ dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāya assa, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukāya assā" ti?|| ||

Tesaṃ sutvā yaṃ akusalaṃ taṃ abhinivajjeyyāsi, yaṃ kusalaṃ taṃ samādāya vatteyyāsi.|| ||

Idaṃ ko tāta ariyaṃ cakka-vatti-vattan" ti.|| ||

"Evaṃ devā" ti ko bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto rājisissa paṭi-s-sutvā ariye cakka-vatti-vatte2 vatti. Tassa ariye cakka-vatti-vatte vatta-mānassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃ pātu-r-ahosi sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāra-paripūraṃ. Disvāna rañño khattiyassa muddhā-vasittassa etad ahosi: sutaṃ ko pana me taṃ yassa rañño khattiyassa muddhā-vasittassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa upariṃpāsādavaragatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃ pātu bhavati. Sahassāraṃ sanemika sanābhikaṃ sabbākāra-paripūraṃ, sohoti rājā cakka-vattīti. Assaṃ nukho ahaṃ rājā cakkavatatī" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiye muddhā-vasitto uṭṭhāy āsanā, ekaṃsaṃ uttarā-saṅgaṃ karitvā vāmena bhatthena bhiṅkāraṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakka-ratanaṃabbhukkiri, 'pavattatu bhavaṃ cakka-ratanaṃ, abhivijinātu bhavaṃ cakka-ratanan' ti. Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ puratthimaṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhi catur'aṅginiyā senāya. Yasmiṃ ko pana bhikkhave padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakka-vattī evam āha:|| ||

Pāno nahantabbo. Adinnaṃ nādātabbaṃ kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaṃ na pātabbaṃ. Yathābhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāno na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjiṃ na pātabbaṃ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā'ti. Ye kho pana bhikkhave pacchi-māya disāya paṭirājāno, te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāno na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjiṃ na pātabbaṃ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā'ti. Ye kho pana bhikkhave pacchi-māya disāya paṭirājāno, te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese dibbaṃ cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakka-vattī vāsaṃ upagañchi saddiṃ catur'aṅginiyā senāya. Ye ko pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: ehi ko mahārāja, svāgataṃ2 te mahārāja, sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā' ti.|| ||

Rājā cakka-vattī evam āha:|| ||

Pāno na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ napātabbaṃ, yathābhuttañ ca bhuñjathā' ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakka-vattissa anuyuttāahesu.|| ||

Akho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ samuddapariyan taṃ paṭhaviṃ ahivijinitvā tam eva rāja-dhāniṃ paccāgantvā rañño cakka-vattissa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe4 akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi, rañño cakka-vattissa antepuraṃ upasobhayamānaṃ.|| ||

 

§

 

8.4. Pañcamo pi kho bhikkhave rājā cakka-vattī bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassa-satānaṃ bahunnaṃ vassa-sahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi: "yadā tvaṃ amho purisa passeyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkitaṃ, ṭānā cutaṃ, atha me āroceyyāsī" ti. 'Evaṃ devā'ti kho bhikkhave so puriso rañño daḷhanemissa paccassosi. Addasā ko bhikkhave so puriso bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassa-satānaṃ bahunnaṃ vassa-sahassānaṃ accayena dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā vutaṃ. Disvāna yena rājā daḷhanemi ten'upasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ daḷhanemiṃ etad avoca: yagghe deva jāneyyāsi dibbaṃ te cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhā cutanti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā cakka-vattī jeṭṭha-puttaṃ kumāraṃ āmantetvā etad āvoca: dibbaṃ kira me tāta kumāra cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ. Sutaṃ kho pana me taṃ 'yassa rañño cakka-vattissa dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkati, ṭhānā cavati, na'dāni tena raññā ciraṃ jīvitabbaṃ hotī'ti. Bhuttā kho pana me mānusikā kāmā, samayo'dāni me dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ tāta kumāra imaṃ samuddapariyan taṃ paṭhaviṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesa-massuṃ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi" ti. Atha bhikkhave rājā cakka-vattī jṭṭheputtaṃ kumāraṃ sādukaṃ rajjesamanusā-sitvā, kesa-massuṃ ohāretvā, kasāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaṃ pabbaji.|| ||

Sattāhapabba-jite kho pana bhikkhave rājisimhi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-dhāyi.|| ||

Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khttiyo muddhāhisitto1 tenusapasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājānaṃ khttiyaṃ muddhāhisittaṃ etad avoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-hitanti. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasittodibbe cakka-ratane antara-hite anatta-mano ahosi. Anatta-manatañ ca paṭisaṃvedesi. So yena rājisi ten'upasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājisiṃ etad avoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-hitanti. Evaṃ vutte bhikkhave rājisi rājānaṃkhattiyaṃ muddhābhisittaṃ etad avoca: 'mā ko tvaṃ tāta dibbe cakka-ratane antara-hite anatta-mano ahosi, mā anatta-manatañ ca paṭisaṃvedesī na hi te tāta dibbaṃ cakka-ratanaṃ pettikaṃ dāyajjaṃ, iṅgha tvaṃ tāta ariye cakka-vatti-vatte vattāhi. Ṭhānaṃ kho pan'etaṃ vijjati yatte ariye cakka-vatti-vatte vatta-mānassa tadāhu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa2 uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃ pātu bhavissati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbakāraparipūran ti.|| ||

"Katamaṃ pana taṃ deva ariyaṃ cakka-vattivattan ti"?

"Tena hi tvaṃ tāta dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu anto-janasmiṃ.|| ||

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu balakāyasmiṃ.|| ||

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu khatatiyesu anuyuttesu

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu brāhmaṇa-gahapatikesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu negama-jāna-padesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu samaṇa-brāhmaṇesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu miga-pakkhīsu.|| ||

Mā ca te tāta vijite adhammakāro pavattittha.|| ||

Ye ca te tāta vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi1.|| ||

Ye ca te tāta vijite samaṇa-brāhmanā mada'ppamādā paṭiviratā khanti-soracce niviṭṭhā ekam attāṇaṃ damenti, ekam attāṇaṃ samenti, ekam attāṇaṃ parinibbāpenti. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi paripaññehayyāsi: kiṃ bhante kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ kiṃ anavajjaṃ, kiṃ sevitabbaṃ kiṃ na sevitabbaṃ, kiṃ me karīyamānaṃ dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāya assa, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukāya assā" ti? Tesaṃ sutvā yaṃ akusalaṃ taṃ abhinivajjeyyāsi, yaṃ kusalaṃ taṃ samādāya vatteyyāsi.|| ||

Idaṃ kho tāta ariyaṃ cakka-vatti-vattan" ti.|| ||

"Evaṃ devā" ti ko bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto rājisissa paṭi-s-sutvā ariye cakka-vatti-vatte vatti. Tassa ariye cakka-vatti-vatte vatta-mānassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃ pātu-r-ahosi sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāra-paripūraṃ. Disvāna rañño khattiyassa muddhā-vasittassa etad ahosi: sutaṃ ko pana me taṃ yassa rañño khattiyassa muddhā-vasittassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa upariṃpāsādavaragatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃ pātu bhavati. Sahassāraṃ sanemika sanābhikaṃ sabbākāra-paripūraṃ, so hoti rājā cakka-vattīti. Assaṃ nukho ahaṃ rājā cakkavatatī" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto uṭṭhāy āsanā, ekaṃsaṃ uttarā-saṅgaṃ karitvā vāmena bhatthena bhiṅkāraṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakka-ratanaṃabbhukkiri, 'pavattatu bhavaṃ cakka-ratanaṃ, abhivijinātu bhavaṃ cakka-ratanan' ti. Athakho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ puratthimaṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhi catur'aṅginiyā senāya. Yasmiṃ ko pana bhikkhave padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakka-vattī evam āha:|| ||

Pāṇo nahantabbo. Adinnaṃ nādātabbaṃ kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaṃ na pātabbaṃ. Yathābhuttañ ca bhuñjathā'ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakka-vattissa anuyuttā1 ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāṇo na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjiṃ na pātabbaṃ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā'ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesuṃ. Cakka-vattissa anuyuttā ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana bhikkhave padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave pacchi-māya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāṇo na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjiṃ na pātabbaṃ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā'ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave pacchi-māya disāya paṭirājāno, te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Yasmiṃ ko pana bhikkhave padese dibbaṃ cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakka-vattī vāsaṃ upagañchi saddiṃ catur'aṅginiyā senāya. Ye ko pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: ehi ko mahārāja, svāgataṃ te mahārāja, sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti. Rājā cakka-vattī evam āha: pāno na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ napātabbaṃ, yathābhuttañ ca bhuñjathā'ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesu.|| ||

Akho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ samuddapariyan taṃ paṭhaviṃ ahivijinitvā tam eva rāja-dhāniṃ paccāgantvā rañño cakka-vattissa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe4 akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi, rañño cakka-vattissa antepuraṃ upasobhayamānaṃ.|| ||

 

§

 

8.5. Chaṭṭho pi kho bhikkhave rājā cakka-vattī bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassa-satānaṃ bahunnaṃ vassa-sahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi: "yadā tvaṃ amho purisa passeyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkitaṃ, ṭānā cutaṃ, atha me āroceyyāsī" ti. 'Evaṃ devā'ti kho bhikkhave so puriso rañño cakka-vattissa paccassosi. Addasā ko bhikkhave so puriso bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassa-satānaṃ bahunnaṃ vassa-sahassānaṃ accayena dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā vutaṃ. Disvāna yena rājā cakka-vattī ten'upasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ cakka-vattiṃ etad avoca: yagghe deva jāneyyāsi dibbaṃ te cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutanti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā cakka-vattī jeṭṭha-puttaṃ kumāraṃ āmantetvā etad avoca: dibbaṃ kira me tāta kumāra cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ. Sutaṃ ko pana me taṃ 'yasa rañño cakka-vattissa dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkati, ṭhānā cavati, na'dāni tena raññā ciraṃ jīvitabbaṃ hotī'ti. Bhuttā kho pana me mānusikā kāmā, samayo'dāni me dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ tāta kumāra imaṃsamuddapariyan taṃ paṭhaviṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesa-massuṃ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi" ti. Atha ko bhikkhave rājā daḷhanemi jṭṭheputtaṃ kumāraṃ sādukaṃ rajjesamanusā-sitvā, kesa-massuṃ ohāretvā, kasāyāni vatthā acchādetvā, agārasmā anagāriyaṃ pabbaji.|| ||

Sattāhapabba-jite ko pana bikkhave rājisimhi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-dhāyi.|| ||

Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khttiyo muddhāhisitto tenusapasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājānaṃ khttiyaṃ muddhāhisittaṃ etad avoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-hitanti. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasittodibbe cakka-ratane antara-hite anatta-mano ahosi. Anatta-manatañ ca paṭisaṃvedesi. So yena rājisi ten'upasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājisiṃ etad avoca: yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-hitanti. Evaṃ vutte bhikkhave rājisi rājānaṃkhattiyaṃ muddhābhisittaṃ etad avoca: 'mā ko tvaṃ tāta dibbe cakka-ratane antara-hite anatta-mano ahosi, mā anatta-manatañ ca paṭisaṃvedesī na hi te tāta dibbaṃ cakka-ratanaṃ pettikaṃ dāyajjaṃ, iṅgha tvaṃ tāta ariye cakka-vatti-vatte vattāhi. Ṭhānaṃ kho pan'etaṃ vijjati yatte ariye cakka-vatti-vatte vatta-mānassa tadāhu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa2 uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃ pātu bhavissati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbakāraparipūra"niti.|| ||

"Katamaṃ pana taṃ deva ariyaṃ cakka-vattivattan ti"?

"Tena hi tvaṃ tāta dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu anto-janasmiṃ.|| ||

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu balakāyasmiṃ.|| ||

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu khatatiyesu anuyuttesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu brāhmaṇa-gahapatikesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu negama-jāna-padesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu samaṇa-brāhmaṇesu,

Dhammaṃ yeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garu-karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno, dhammaddhajo Dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahassu miga-pakkhīsu.|| ||

Mā ca te tāta vijite adhammakāro pavattittha.|| ||

Ye ca te tāta vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi1.|| ||

Ye ca te tāta vijite samaṇa-brāhmanā mada'ppamādā paṭiviratā khanti-soracce niviṭṭhā ekam attāṇaṃ damenti, ekam attāṇaṃ samenti, ekam attāṇaṃ parinibbāpenti. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi paripaññehayyāsi: kiṃ bhante kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ kiṃ anavajjaṃ, kiṃ sevitabbaṃ kiṃ na sevitabbaṃ, kiṃ me karīyamānaṃ dīgha-rattaṃ ahitāya dukkhāya assa, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgha-rattaṃ hitāya sukāya assā" ti? Tesaṃ sutvā yaṃ akusalaṃ taṃ abhinivajjeyyāsi, yaṃ kusalaṃ taṃ samādāya vatteyyāsi.|| ||

Idaṃ kho tāta ariyaṃ cakka-vatti-vattan" ti.|| ||

"Evaṃ devā" ti.ko bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto rājisissa paṭi-s-sutvā ariye cakka-vatti-vatte2 vatti. Tassa ariye cakka-vatti-vatte vatta-mānassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃ pātu-r-ahosi sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāra-paripūraṃ disvāna rañño khattiyassa muddhā-vasittassa etad ahosi: sutaṃ ko pana me taṃ yassa rañño khattiyassa muddhā-vasittassa tadahu'posathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa upariṃpāsādavaragatassa dibbaṃ cakka-ratanaṃ pātu bhavati.|| ||

Sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāra-paripūraṃ, sohoti rājā cakka-vattīti. Assaṃ nukho ahaṃ rājā cakkavatatī" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiye muddhā-vasitto uṭṭhāy āsanā, ekaṃsaṃ uttarā-saṅgaṃ karitvā vāmena bhatthena bhiṅkāraṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakka-ratanaṃabbhukkiri, 'pavattatu bhavaṃ cakka-ratanaṃ, abhivijinātu bhavaṃ cakka-ratanan' ti. Athakho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ puratthimaṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhi catur'aṅginiyā senāya. Yasmiṃ ko pana bhikkhave padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakka-vattī evam āha:|| ||

Pāno nahantabbo. Adinnaṃ nādātabbaṃ kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaṃ na pātabbaṃ. Yathābhuttañ ca bhuñjathā'ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Yasmiṃ ko pana bhikkhave padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāno na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā'ti. Ye kho pana bhikkhave dakkhiṇāya disāya paṭirājāno, te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Yasmiṃ ko pana bhikkhave padese cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavatatī vāsaṃ upagañchi saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave pacchi-māya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakkavatatī evam āha:|| ||

Pāno na bhantabbo, adintaṃ nādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathā bhuttañ ca bhuñjathā'ti. Ye kho pana bhikkhave pacchi-māya disāya paṭirājāno, te rañño cakka-vattissa anuyuttā ahesuṃ.|| ||

Atha kho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhitvā pacc'uttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti, anva'd'eva rājā cakka-vattī saddhiṃ catur'aṅginiyā senāya. Yasmiṃ ko pana bhikkhave padese dibbaṃ cakka-ratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakka-vattī vāsaṃ upagañchi saddiṃ catur'aṅginiyā senāya. Ye ko pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rājānaṃ cakka-vattiṃ upasaṅkamitvā evam āhaṃsu: ehi ko mahārāja, svāgataṃ2 te mahārāja, sakante mahārāja, anusāsa Mahārājā'ti.|| ||

Rājā cakka-vattī evam āha:|| ||

Pāno na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ napātabbaṃ, yathābhuttañ ca bhuñjathā'ti.|| ||

Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakka-vattissa anuyuttāahesu.|| ||

Akho taṃ bhikkhave cakka-ratanaṃ samuddapariyan taṃ paṭhaviṃ ahivijinitvā tam eva rāja-dhāniṃ paccāgantvā rañño cakka-vattissa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi, rañño cakka-vattissa antepuraṃ upasobhayamānaṃ.|| ||

 

§

 

8.6. Sattamo pi ko bhikkhave rājā cakka-vattī bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassa-satānaṃ bahunnaṃ vassa-sahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi:|| ||

Yadā kho tvaṃ ambho purisa passeyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ,||
atha me āroceyyāsī ti.|| ||

'Evaṃ devā' ti ko bhikkhave so puriso rañño cakkavatnissa paccassosi.|| ||

Addasā kho bhikkhave so puriso bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassa-satānaṃ bahunnaṃ vassa-sahassānaṃ accayena dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ.|| ||

Disvā na yena rājā cakka-vattī ten'upasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ cakka-vattiṃ etad avoca:|| ||

[64] Yagghe deva jāneyyāsi dibban te cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutan ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā cakka-vattī jeṭṭha-puttaṃ kumāraṃ āmantetvā etad avoca:|| ||

"Dibbaṃ kira me tāta kumāra cakka-ratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ.|| ||

Sutaṃ kho pana me taṃ — yassa rañño cakka-vattissa dibbaṃ cakka-ratanaṃ osakkati ṭhānā cavati,||
na'dāni tena raññā ciraṃ jīvitabbaṃ hotī' ti.|| ||

Bhuttā ko pana me mānusikā kāmā,||
samayo'dāni me dibbe kāme pariyesituṃ.|| ||

Ehi tvaṃ tāta kumāra,||
imaṃ samudda-pariyan taṃ paṭhaviṃ paṭipajja.|| ||

Ahaṃ pana kesa-massuṃ ohāretvā,||
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmī" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā cakka-vattī jeṭṭha-puttaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusā-sitvā,||
kesa-massuṃ ohāretvā,||
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji.|| ||

Sattāha-pabba-jite kho pana bhikkhave rājisimhi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-dhāyi.|| ||

9. Atha kho bhikkhave aññataro puriso yena rājā khattiyo muddhāhisitto ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhāhisittaṃ etad avoca:|| ||

Yagegha deva jāneyyāsi dibbaṃ cakka-ratanaṃ antara-hitan ti?|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto dibbe cakka-ratane antara-hite anatta-mano ahosi,||
anatta-manatañ ca paṭisaṃvedesi.|| ||

No ca kho rājisiṃ upasaṅkamitvāariyaṃ cakka-vatti-vattaṃ pucchi.|| ||

So samaten'eva sudaṃ jana-padaṃ pasāsati.|| ||

Tassa samatena jana-padaṃ pasāsato pubbenāparaṃ jana-pada na pabbanti yathā taṃ pubba-kānaṃ rājūnaṃ ariye cakka-vatti-vatte vattamānānaṃ.|| ||

Atha kho bhikkhave amaccā pārisajjā gaṇakā mahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā mantass'ājivino sanni-patitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhasittaṃ upasaṅkamitvā etad avocuṃ:"|| ||

[65] Na kho te deva samatena jana-padaṃ pāsāsato pubbe nāparaṃ janapadā pabbanti yathā taṃ pubba-kānaṃ rājūnaṃ ariye cakka-vatti-vatte vattamānānaṃ.|| ||

Saṅvijjanti kho te deva vijite amaccā pārisajjā gaṇakā-mahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā mantass'ājivino,||
mayañ c'eva aññe ca,||
ye mayaṃ ariyaṃ cakka-vatti-vattaṃ dhārema.|| ||

Iṅgha tvaṃ deva amhe ariyaṃ cakka-vatti-vattaṃ puccha,||
tassa te mayaṃ ariyaṃ cakka-vatti-vattaṃ puṭṭhā vyākarissāmā" ti.|| ||

Āyuvaṇṇādiparihāṇikathā

10. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto amacce pārisajje gaṇake-mahāmatte anīkaṭṭhe dovārike mantass'ājivino sannipātāpetvā ariyaṃ cakka-vatti-vattaṃ pucchi.|| ||

Tassa te ariyaṃ cakka-vatti-vattaṃ puṭṭhā vyākariṃsu.|| ||

Tesaṃ sutvā dhammikaṃ hi kho rakkhā-varaṇa-guttiṃ saṃvidahi.|| ||

No ca kho adhanānaṃ dhanam anuppādāsi,||
adhanānaṃ dhane ananuppadīyamāne dāḷiddiyaṃ vepullam agamāsi.|| ||

Dāḷiddiye vepullaṃ-gate aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyi.|| ||

Tam enaṃ aggahesuṃ,||
gahetvā rañño khattiyassa muddhā-vasittassa dassesuṃ —||
ayaṃ deva puriso paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyī' ti.|| ||

Evaṃ vutte bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto taṃ purisaṃ etad avoca:|| ||

"Saccaṃ kira tvaṃ amho purisa paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyī" ti?|| ||

"Saccaṃ devā" ti.|| ||

"Kiṃ kāranā" ti?|| ||

"Na hi deva jīvāmī" ti.|| ||

[66] Aatha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhābhisatto tassa purisassa dhanam anuppādāsi —||
"iminā tvaṃ ambho purisa dhanena attanā ca jīvāhi,||
mātā-pitaro ca posehi,||
putta-dārañ ca posehi,||
kammante ca payojehi,||
samaṇaesu brāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhapehi sovaggikaṃ sukha-vipākaṃ sagga-saṃvaṭṭa-nikan ti.|| ||

"Evaṃ devā" ti kho bhikkhave so puriso rañño khattiyassa muddhā-vasittassa paccassosi.|| ||

11. Aññataro pi kho bhikkhave puriso paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyi.|| ||

Tam enaṃ aggahesuṃ gahetvā rañño khattiyassa muddhā-vasittassa dassesuṃ —||
"ayaṃ deva puriso paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyī" ti.|| ||

Evaṃ vutte bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasittotaṃ purisaṃ etad avoca:|| ||

"Saccaṃ kira tvaṃ ambho purisa paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyī" ti?|| ||

"Saccaṃ devā" ti.|| ||

"Kiṃ kāraṇā" ti?|| ||

"Nahi deva jīvāmī" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto tassa purisassa dhanam anuppādāsi —||
"Iminā tvaṃ ambho purisa dhanena attanā ca jīvāhi,||
mātā-pitaro ca posehi,||
putta-dārañ ca posehi,||
kammante ca payojehi,||
samaṇaesu brāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhapehi,||
sovagagikaṃ sukha-vipākaṃ sagga-saṃvaṭṭa-nikan ti.'|| ||

"Evaṃ devā" ti kho bhikkhave puriso rañño khattiyassa muddhā-vasittassa paccassosi.|| ||

12. Assosuṃ ko bhikkhave manussā:||
ye kira bho paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyanti,||
tesaṃ rājā dhanam anuppadetī ti.|| ||

Sutvāna tesaṃ etad ahosi||
"Yan nūna mayam pi paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyeyyāmā" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyi.|| ||

Tan enaṃ aggahesuṃ,||
gahetvā rañño khattiyassa muddhā-vasittassa dassesuṃ —||
"Ayaṃ deva puriso paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyī ti.|| ||

[67] Evaṃ vutte bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto taṃ purisaṃ etad avoca:|| ||

"Saccaṃ kira tvaṃ ambho purisa paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyī" ti?|| ||

"Saccaṃ devā" ti.|| ||

"Kiṃkāraṇā" ti?|| ||

"Na hi deva jivāmī" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rañño khattiyassa muddhā-vasittassa etad ahosi:|| ||

"Sace kho ahaṃ yo yo pi paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyissati,||
tassa tassa dhanam anuppadassāmi,||
evam idaṃ adinn'ādānaṃ pavaḍḍhi'ssati.|| ||

Yan nūn-ā-haṃ imaṃ purisaṃ sunisedhaṃ nisedheyyaṃ,||
mūla-chessaṃ kareyyaṃ,||
sīsam assa chindeyyan" ti.|| ||

Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhā-vasitto purise āṇāpesi:|| ||

"Tena hi bhaṇe imaṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchā-bāhaṃ gāḷha-bandhanaṃ bandhitvā,||
khura-muṇḍaṃ karitvā,||
kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā,||
dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā,||
dakkhiṇato nagarassa sunisedhaṃ nisedhetha,||
mūla-ghaccaṃ karotha,||
sīsam assa chindathā" ti.|| ||

'Evaṃ devā' ti kho bhikkhave te purisā rañño khattiyassa muddhā-vasittassa paṭi-s-sutvā taṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchā-bāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā,||
khura-muṇḍaṃ karitvā,||
kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā,||
dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā,||
dakkhiṇato nagarassa sunisedhaṃ nisedhesuṃ mūla-ghaccaṃ akaṃsu,||
sīsam assa chindiṃsu.|| ||

13. Assosuṃ kho bhikkhave manussā,||
"Ye kira bho paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyanti,||
te rājā sunisedhaṃ nisedheti,||
mūla-ghaccaṃ karoti,||
sīsāni tesaṃ chindatī" ti.|| ||

Sutvāna tesaṃ etad ahosi:||
yan nūna mayam pi tiṇhāni Satthāni kārāpeyyāma tiṇhāni Satthāni kārāpetvā yesaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyissāma,||
te [68] sunisedhaṃ nisedhessāma, mūla-ghaccaṃ karissāma,||
sīsāni tesaṃ chindissāmā" ti.|| ||

Te tiṇhāni Satthāni kārāpesuṃ,||
tiṇhāni Satthāni kārāpetvā gāma-ghātam pi upakkamiṃsu kātuṃ,||
nigama-ghātam pi upakkamiṃsu kātuṃ,||
nagara-ghātam pi upakkamiṃsu kātuṃ,||
pattha-dūhanam pi upakkamiṃsu kātuṃ.|| ||

Yesaṃ te adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyanti,||
te sunisedhaṃ nisedhenti,||
mūla-ghaccaṃ karonti,||
sīsāni tesaṃ chandanti.|| ||

14. Iti kho bhikkhave adhanānaṃ dhane ananuppadīyamāne dāḷiddiyaṃ vepullam agamāsi.|| ||

Dāḷiddiye vepulla-gate adinn'ādānaṃ vepullam agamāsi,||
adinn'ādāne vepulla-gate satthaṃ vepullam agamāsi.|| ||

Satthaṃ vepulla-gate pāṇ-ā-tipāto vepullam agamāsi.|| ||

Pāṇ-ā-tipāte vepulla-gate musā-vādo vepullam agamāsi, musā-vāde vepulla-gate tesaṃ sattāṇaṃ āyu pi parihāyi,||
vaṇṇo pi parihāyi,||
tesaṃ āyunā pi parihāyamānānaṃ vaṇṇena pi parihāyamānānaṃ asīti-vassa-sahassāyukānaṃ manussāṃ cattārīsaṃ vassa-sahassāyukā puttā ahesuṃ.|| ||

Cattārīsaṃ vassa-sahassāyukesu bhikkhave,||
manussesu aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyi.|| ||

Tam enaṃ aggahesuṃ,||
gahetvā rañño khattiyassa muddhā-vasittassa dassesuṃ.|| ||

"Ayaṃ deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyī" ti.|| ||

Evaṃ vutte bhikkhave, rājā khattiyo muddhā-vasitto taṃ purisaṃ etad avoca:|| ||

"Saccaṃ kira tvaṃ ambho purisa,||
paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyi" ti?|| ||

"Na hi devā" ti,||
sampajāna-musā'bhāsi.|| ||

15. Iti kho bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāḷiddiyaṃ vepullam agamāsi.|| ||

Dāḷiddiye vepulla-gate adinn'ādānaṃ vepullam agamāsi.|| ||

Adinn'ādāne vepulla-gate satthaṃ vepullam agamāsi.|| ||

Satthe vepulla-gate pāṇ-ā-tipāto vepullam agamāsi.|| ||

Pāṇātipate vepulla-gate musā-vādo vepullam [69] agamāsi.|| ||

Musā-vāde vepulla-gate tesaṃ sattāṇaṃ āyu pi parihāyi,||
vaṇṇo pi parihāyi,||
āyunā pi parihāyamānānaṃ vaṇṇena pi parihāyamānānaṃ cattārīsaṃ vassa-sahassāyukānaṃ manussānaṃ vīsati-vassa-sahassāyukā puttā ahesuṃ.|| ||

Vīsati-vassa-sahassāyukesu bhikkhave,||
manussesu aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyi.|| ||

Tam enaṃ aññataro puriso rañño khattiyassa muddhā-vasittassa ārocesi:|| ||

"Itthannāmo deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyya-saṅkhātaṃ ādiyī" ti pesuññam akāsi.|| ||

16. Iti kho bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadīya māne dāḷiddiyaṃ vepullam agamāsi.|| ||

Dāḷiddiye vepulla-gate adinn'ādānaṃ vepullam agamāsi.|| ||

Adinn'ādāne vepulla-gate satthaṃ vepullam agamāsi.|| ||

Satthe vepulla-gate pāṇ-ā-tipāto vepullam agamāsi.|| ||

Pāṇ-ā-tipāte vepulla-gate musā-vādo vepullam agamāsi.|| ||

Musā-vāde vepulla-gate pisuṇā vācā vepullam agamāsi.|| ||

Pisuṇāya vācāya vepulla-gatāya tesaṃ sattāṇaṃ āyu pi parihāyi vaṇṇo pi parihāyi.|| ||

Tesaṃ āyunā pi parihāyamānānaṃ vaṇṇena pi parihāyamānānaṃ vīsati-vassa-sahassāyukānaṃ manussānaṃ dasa-vassa-sahassāyukā puttā ahesuṃ.|| ||

Dasa-vassa-sahassāyukesu bhikkhave manussesu ek'idaṃ sattā vaṇṇa-vanto honti,||
ekidaṃ sattā dubbaṇṇā.

Tattha ye te sattā dubbaṇṇā te vaṇṇa-vante satte abhijadhāyantā paresaṃ dāresu cārittaṃ āpajjiṃsu.|| ||

17. Iti kho bhikkhave adhanānaṃ dhane ananuppadīya-māne dāḷiddiyaṃ vepullam agamāsi,||
dāḷiddiye vepulla-gate adinn'ādānaṃ vepullam agamāsi.|| ||

Adinn'ādāne vepulla-gate satthaṃ vepullam agamāsi.

Satthe vepulla-gate pāṇ-ā-tipāto vepullam agamāsi.|| ||

Pāṇ-ā-tipāte vepulla-gate musā-vādo vepullam agamāsi.|| ||

Musā-vāde vepulla-gate pisuṇā vācā vepullam agamāsi.|| ||

Satthe vepulla-gate kāmesu micchā-cāro vepullam agamāsi.|| ||

Kāmesu micchā-cāre vepulla-gate tesaṃ sattāṇaṃ āyu pi parihāyi vaṇṇo pi parihāyi.|| ||

Tesaṃ āyunā pi parihāyamānānaṃ vaṇṇena pi parihāyamānānaṃ dasa-vassa-sahassāyukānaṃ manussānaṃ pañcavassa-sahassāyukā puttā ahesuṃ.|| ||

Pañca-vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu dve dhammā vepullam agamaṃsu,||
pharusā vācā sampha-p-palāpo ca.|| ||

Dvīsu dhammesu vepulla-gatesu tesaṃ sattāṇaṃ āyu pi parihāyi,||
vaṇṇo pi parihāyi.|| ||

Tesaṃ āyunā pi parihāyamānānaṃ vaṇṇena pi parihāyamānānaṃ pañca- [70] vassa-sahassāyukānaṃ manussānaṃ app'ekacce aḍḍhateyya-vassa-sahassāyukā app'ekacce dve vassa-sahassāyukā puttā ahesuṃ.|| ||

Aḍḍhateyya-vassa-sahassāyukesu bhikkhave,||
manussesu abhijjhā-vyāpādo vepullam agamāsi.|| ||

Abhijjhā-vyāpāde vepulla-gate tesaṃ sattāṇaṃ āyu pi parihāyi,||
vaṇṇo pi parihāyi.|| ||

Tesaṃ āyunā pi parihāyamānānaṃ vaṇṇena pi parihāyamānānaṃ aḍḍhateyya-vassa-sahassāyukānaṃ manussānaṃ vassa-sahassāyukā puttā ahesuṃ.|| ||

Vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu micchā-diṭṭhi vepullam agamāsi.|| ||

Micchā-diṭṭhiyā vepulla-gatāya tesaṃ sattāṇaṃ āyu pi parihāyi,||
vaṇṇo pi parihāyi.|| ||

Tesaṃ āyunā pi parihāyamānānaṃ vanṇena pi parihāyamānānaṃ vassa-sahassāyukānaṃ manussānaṃ pañca-vassa-satāyukā puttā ahesuṃ.|| ||

Pañca-vassa-satāyukesu bhikkhave,||
manussesu tayo dhammā vepullam agamaṃsu,||
adhamma-rāgo visama-lobho micchā-dhammo.|| ||

Tīsu dhammesu vepulla-gatesu tesaṃ sattāṇaṃ āyu pi parihāyi,||
vaṇṇo pi parihāyi.|| ||

Tesaṃ āyunā pi parihāyamānānaṃ vaṇṇena pi parihāyamānānaṃ pañca-vassa-satāyukānaṃ manussānaṃ app'ekacce aḍḍhateyya-vassa-satāyukā app'ekacce dve-vassa-satāyukā puttā ahesuṃ.|| ||

Aḍḍhateyya-vassa-satāyukesu bhikkhave,||
manussesu ime dhammā vepullam agamaṃsu,||
amatteyyatā apetteyyatā asāmaññatā abrahmaññatā na kule-jeṭṭhāpacāyitā.|| ||

18. Iti kho bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadīyamāne dāḷiddiyaṃ vepullam agamāsi,||
dāḷiddiye vepulla-gate adinn'ādānaṃ vepullam agamāsi.|| ||

Adinn'ādāne vepulla-gate satthaṃ vepullam agamāsi.|| ||

Satthe vepulla-gate pāṇ-ā-tipāto vepullam agamāsi.|| ||

Pāṇ-ā-tipāte vepulla-gate musā-vādo vepullam agamāsi.|| ||

Musā-vāde vepulla-gate pusuṇā vācā vepullam agamāsi.|| ||

Pisuṇā vācā vepulla-gatā kāmesu micchā-cāro vepullam agamāsi.|| ||

Kāmesu micchā-cāre [71] vepulla-gate dve dhammā vepullam agamaṃsu pharusā vācā sampha-p-palāpo ca.|| ||

Dvīsu dhammesu vepulla-gatesu abhijjhā-vyāpādo vepullam agamaṃsu,||
abhijjhā-vyāpādesu vepulla-gate micchā-diṭṭhi vepullam agamāsi.|| ||

Micchā-diṭṭhiyā vepulla-gatāya tayo dhammā vepullam agamaṃsu.|| ||

Adhamma-rāgo visama-lobho micchā-dhammo tīsu dhammesu vepulla-gatesu ime dhammā vepullam agamaṃsu.

Amatteyyatā apetteyyatā asāmaññatā abrahmaññatā na kule-jeṭṭhāpacāyitā.|| ||

Imesu dhammesu vepulla-gatesu tesaṃ sattāṇaṃ āyu pi parihāyi,||
vaṇṇo pi parihāyi.|| ||

Tesaṃ āyunā pi parihāyamānānaṃ vañṇena pi parihāyamānānaṃ aḍḍhateyya-vassa-satāyukānaṃ manussānaṃ vassa-satāyukā puttā ahesuṃ.|| ||

Dāsavassāyukasamayo

19. Bhavissati bhikkhave, so samayo,||
yaṃ imesaṃ manūssānaṃ dasa-vassāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu pañca-vassikā kumārikā alam-pateyyā bhavissanti.|| ||

Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu imāni rasāni antara-dhāyissanti,||
seyyath'īdaṃ sappi navanītaṃ telaṃ madhupphānitaṃ loṇaṃ.|| ||

Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu kudrūsako aggaṃ bhojanānaṃ, bhavissati.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave, etarahi sāli-maṃsodano aggaṃ bhojanānaṃ, evam eva kho, bhikkhave, dasa-vassāyukesu manussesu kudrūsako aggaṃ bhojanānaṃ bhavissati.|| ||

Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu dasa kusala-kamma-pathā sabbena antara-dhāyissanti,||
dasa akusala-kamma-pathā ativiyā dippissanti.|| ||

Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu kusalan ti pi na bhavissati.|| ||

Kuto pana kusalassa kārako?|| ||

Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu ye te bhavissantī ametteyyā [72] apetteyyā asāmaññā abrahmaññā na-kule-jeṭṭhāpacāyino,||
te pujjā ca bhavissanti pāsaṃsā ca.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave, etarahi Metteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule-jeṭṭhā pacāyino pujjā ca pāsaṃsā ca,||
evam eva kho, bhikkhave, dasa-vassāyukesu manussesu ye te bhavissanti ametteyyā apetteyyā asāmaññā abrahmaññā na-kule-jeṭṭhāpacāyino,||
te pujjā ca bhavissanti pāsaṃsā ca.|| ||

20. Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu na bhavissati mātā ti vā mātucchā ti vā mātulānī ti vā ācariyabhariyā ti vā garūnaṃ dārā ti vā sambhedaṃ loko gamissati yathā ajeḷakā kukkuṭa-sūkarā soṇa-sigālā.|| ||

Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu tesaṃ sattāṇaṃ añña-m-aññamhi tibbo āghāto pacc'upaṭṭhito bhavissati,||
tibbo vyāpādo,||
tibbo manopadoso,||
tibbaṃ vadhaka-cittaṃ||
mātu pi puttamhi,||
puttassa pi mātari,||
pitu pi puttamhi||
puttassa pi pitari,||
bhātu pi bhātari||
bhātu pi bhaginiyā,||
bhaginiyā pi bhātari,||
tibbo āghāto pacc'upaṭṭhito bhavissati||
tibbo vyāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave, māgavikassa mīgaṃ disvā tibbo āghāto pacc'upaṭṭhito hoti||
tibbo vyāpādo||
tibbo manopadoso||
tibbaṃ vadhaka-cittaṃ||
evam eva kho, bhikkhave, dasa-vassāyukesu manussesu tesaṃ sattāṇaṃ añña-m-aññamhi tibbo āghāto pacc'upaṭṭhito bhavissati||
tibbo vyāpādo||
tibbo manopadoso||
tibbaṃ vadhaka-cittaṃ mātu pi puttamhi,||
puttassa pi mātari,||
pitu pi puttamhi,||
puttassa pi pitari,||
bhātu pi bhātari,||
bhātu pi bhaginiyā,||
bhaginiyā pi bhātari,||
tibbo [73] āghāto pacc'upaṭṭhito bhavissati,||
tibbo vyāpādo,||
tibbo manopadoso,||
tibbaṃ vadhaka-cittaṃ.|| ||

21. Dasa-vassāyukesu bhikkhave, manussesu sattāhaṃ satthantarakappo bhavissati.|| ||

Te añña-m-aññam miga-saññaṃ paṭilabhi'ssanti tesaṃ tiṇhāni Satthāni hatthesu pātu-bhavissanti.|| ||

Te tiṇhena satthena||
'esa migo esa migo' ti||
añña-m-aññaṃ jīvitā voropessanti.|| ||

Āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathā

Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattāṇaṃ eka-c-cānaṃ evaṃ bhavissati,||
'Mā ca mayaṃ kañci.||
Mā ca amhe kocī,||
yan nūna mayaṃ tiṇagahaṇaṃ vā||
vanagahaṇaṃ vā||
rukkhagahaṇaṃ vā||
nadī-viduggaṃ vā||
pabbata-visamaṃ vā||
pavisitvā vana-mūla-phalāhārā yāpeyyāmā' ti.|| ||

Te tiṇagahaṇaṃ vā||
vanagahaṇaṃ vā||
rukkhagahaṇaṃ vā||
nadī-viduggaṃ vā||
pabbata-visamaṃ vā||
pavisitvā sattāhaṃ vana-mūla-phalāhārā yāpessanti.|| ||

Te tassa sattāhassa accayena tiṇa-gahaṇā vana-gahaṇā rukkha-gahaṇā nadī-viduggā pabbata-visamā ni-k-khamitvā añña-m-aññaṃ āliṅ-gitvā sabhā gāyissanti samassāsissanti||
'diṭṭhā bho satta jīvasi,||
diṭṭhā bho satta jīvasī' ti.|| ||

Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattāṇaṃ evaṃ bhavissati||
'mayaṃ ko akusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu eva-rūpaṃ āyataṃ ñātikkhayaṃ pattā yan nūna mayaṃ kusalaṃ kareyyāma.|| ||

Kiṃ kusalaṃ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaṃ pāṇ-ā-tipātā virameyyāma,||
idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā" ti.|| ||

Te pāṇ-ā-tipātā viramissanti.|| ||

Idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti.|| ||

Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi [74] vaḍḍhissanti.|| ||

Tesaṃ āyunā pi vaḍḍha-mānānaṃ vaṇṇena pi vaḍḍha-mānānaṃ dasa-vassāyukānaṃ manussānaṃ vīsati-vassāyukā puttā bhavissanti.|| ||

22. Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattāṇaṃ evaṃ bhavissati,||
"mayaṃ kho kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma,||
vaṇṇena pi paḍḍhāma.|| ||

Yan nūna mayaṃ bhīyyoso-mattāya kusalaṃ kareyyāma.|| ||

Kiṃ kusalaṃ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaṃ adinn'ādānā virameyyāma,||
idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā' ti.|| ||

Te pāṇ-ā-tipātā viramissanti adinn'ādānā viramissanti.|| ||

Idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti.|| ||

Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti.|| ||

Tesaṃ āyunā pi vaḍḍha-mānānaṃ vaṇṇena pi vaḍḍha-mānānaṃ vīsati-vassāyukānaṃ manussānaṃ cattāḷīsati-vassāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattāṇaṃ evaṃ bhavissati||
'mayaṃ kho kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma,||
vaṇṇena pi paḍḍhāma.|| ||

Yan nūna mayaṃ bhīyyoso-mattāya kusalaṃ kareyyama.|| ||

Kiṃ kusalaṃ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaṃ kāmesu micchā-cārā virameyyāma,||
idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā' ti.|| ||

Te pāṇ-ā-tipātā viramissanti,||
adinn'ādānā viramissanti,||
kāmesu micchacārā viramissanti.|| ||

Idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti.|| ||

Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti.

Tesaṃ āyunā pi vaḍḍha-mānānaṃ vaṇṇena pi vaḍḍha-mānānaṃ cattāḷīsa-vassāyukānaṃ manussānaṃ asīti-vassāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattāṇaṃ evaṃ bhavissati||
'mayaṃ kho kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma,||
Vaṇṇena pi paḍḍhāma.|| ||

Yan nūna mayaṃ bhīyyosomattāya kusalaṃ kareyyāma.|| ||

Kiṃ kusalaṃ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaṃ musā-vādā virameyyāma, idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā'tī.|| ||

Te pāṇ-ā-tipātā viramissanti, adinn'ādānā viramissanti, kāmesu micchā-cārā viramissanti, musā-vādā viramissanti.|| ||

Idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti.|| ||

Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti.|| ||

Tesaṃ āyunā pi vaḍḍha-mānānaṃ vaṇṇena pi vaḍḍha-mānānaṃ asītivassāyukānaṃ manussānaṃ saṭṭhivassa-satāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaṃ bhikkave, sattāṇaṃ evaṃ bhavissati 'mayaṃ kho kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma, vaṇṇena pi paḍḍhāma.|| ||

Yan nūna mayaṃ bhīyyosomattāya kusalaṃ kareyyāma.|| ||

Kiṃ kusalaṃ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaṃ pisuṇāya vācāya virameyyāma idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā' ti.|| ||

Te pāṇ-ā-tipātā viramissanti, adinn'ādānā viramissanti, kāmesu micchā-cārā viramissanti,||
musā-vādā viramissanti.|| ||

Pisuṇāya vācāya viramissanti.|| ||

Idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti.|| ||

Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti.|| ||

Tesaṃ āyunā pi vaḍḍha-mānānaṃ vaṇṇena pi vaḍḍha-mānānaṃ saṭṭhivassa-satāyukānaṃ manussānaṃ vīsaṃ tivassa-satāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattāṇaṃ evaṃ bhavissati||
'mayaṃ kho kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma vaṇṇena pi paḍḍhāma.|| ||

Yan nūnaṃ mayaṃ bhīyyosomattāya kusalaṃ kareyyāma.|| ||

Kiṃ kusalaṃ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaṃ pharusāya vācāya virameyyāma.|| ||

Idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā' ti.|| ||

Te pāṇ-ā-tipātā viramissanti,||
adinn'ādānā viramissanti,||
kāmesu micchā-cārā viramissanti,||
musā-vādā viramissanti,||
pisuṇāya vācāya viramissanti,||
pharusāya vācāya viramissanti.|| ||

Ida kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti.|| ||

Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti.|| ||

Tesaṃ āyunā pi vaḍḍha-mānānaṃ vaṇṇena pi vaḍḍha-mānānaṃ vīsaṃtivassa-satāyukānaṃ manussānaṃ cattārīsaṃjabbassasatāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattāṇaṃ evaṃ bhavissati||
'mayaṃ kho kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma vaṇṇena pi paḍḍhāma.|| ||

Yan nūnaṃ mayaṃ bhīyyosomattāya kusalaṃ kareyyāma. Kiṃ kusalaṃ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaṃ sampapphalāpā virameyyāma.|| ||

Idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā' ti.|| ||

Te pāṇ-ā-tipātā viramissanti,||
adinn'ādānā viramissanti,||
kāmesu micchā-cārā viramissanti,||
musā-vādā viramissanti,||
pisuṇāya vācāya viramissanti,||
sampapphalāpā viramissanti.|| ||

Ida kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissatti.|| ||

Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti.|| ||

Tesaṃ āyunā pi vaḍḍha-mānānaṃ vaṇṇena pi vaḍḍha-mānānaṃ cattārīsaṃchabbassasatāyukānaṃ manussānaṃ dvesahassayukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattāṇaṃ evaṃ bhavissati||
'mayaṃ kho kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma, vaṇṇena pi paḍḍhāma, yan nūna mayaṃ bhīyyosomattāya kusalaṃ kareyyāma.|| ||

Kiṃ kusalaṃ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaṃ abhijjhaṃ pajaheyyāma.|| ||

Idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā' ti.|| ||

Te pāṇ-ā-tipātā viramissanti,||
adinn'ādānā viramissanti,||
kāmesu micchā-cārā viramissanti,||
musā-vādā viramissanti,||
pisuṇāya vācāya viramissanti,||
pharusāya vācāya viramissanti,||
sampapphalāpā viramissanti,||
abhijjhaṃ pajahi'ssanti,||
idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti.|| ||

Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti.|| ||

Tesaṃ āyunā pi vaḍḍha-mānānaṃ vaṇṇena pi vaḍḍha-mānānaṃ dvev'assa-sahassāyukānaṃ manussānaṃ cattārivassa-sahassāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattāṇaṃ evaṃ bhavissati||
'mayaṃ kho kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma, vaṇṇena pi paḍḍhāma, yan nūna mayaṃ bhīyyosomattāya kusalaṃ kareyyāma.|| ||

Kiṃ kusalaṃ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaṃ vyāpādaṃ pajaheyyāma, idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā' ti. Te pāṇ-ā-tipātā viramissanti, adinn'ādānā viramissanti, kāmesu micchā-cārā viramissanti, musā-vādā viramissanti, pisuṇāya vācāya viramissanti, pharusāya vācāya viramissanti, sampapphalāpā viramissanti, abhijjhaṃ pajahi'ssanti, vyāpādaṃ pajahi'ssanti. Idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti. Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti. Tesaṃ āyunā pi vaḍḍha-mānānaṃ vaṇṇena pi vaḍḍha-mānānaṃ cattārivassa-sahassāyukānaṃ1 manussānaṃ aṭṭhavassa-sahassāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattāṇaṃ evaṃ bhavissa' ti.ayaṃ kho kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma, vaṇṇena pi paḍḍhāma, yan nūna mayaṃ bhīyyosomattāya kusalaṃ kareyyāma.|| ||

Kiṃ kusalaṃ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaṃ micchā-diṭṭhiṃ pajaheyyāma. Idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā'ti. Te pāṇ-ā-tipātā viramissanti, adinn'ādānā viramissanti, kāmesu vicchācārā viramissanti, musā-vādā viramissanti, pisuṇāya vācāya viramissanti, pharusāya vācāya viramissanti, sampapphalāpā viramissanti, abhijjhaṃ pajahi'ssanti, vyāpādaṃ pajahi'ssanti, micchā-diṭṭhiṃ pajahi'ssanti. Idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti. Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti. Tesaṃ āyunā pi vaḍḍha-mānānaṃ vaṇṇena pi vaḍḍha-mānānaṃ aṭṭhavassa-sahassāyukānaṃ manussānaṃ vīsati-vassa-sahassāyukā puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattāṇaṃ evaṃ bhavissa' ti.ayaṃ kho kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma, vaṇṇena pi paḍḍhāma, yan nūna mayaṃ bhīyyosomattāya kusalaṃ kareyyāma.|| ||

Kiṃ kusalaṃ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaṃ tayo dhamme pajaheyyāma. Adhamma-rāgaṃ visamalobhaṃ micchā-dhammaṃ, idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā'ti. Te pāṇ-ā-tipātā viramissanti, adinn'ādānā viramissanti, kāmesu micchā-cārā viramissanti, musā-vādā viramissanti, pisuṇāya vācāya viramissanti, pharusāya vācāya viramissanti, sampapphalāpā viramissanti, abhijjhaṃ pajahi'ssanti, vyāpādaṃ pajahi'ssanti, micchā-diṭṭhiṃ pajahi'ssanti, tayo dhamme pajahi'ssanti: adhamma-rāgaṃ visamalobhaṃ micchā-dhammaṃ. Idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti. Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti. Tesaṃ āyunā pi vaḍḍha-mānānaṃ vaṇṇena pi vaḍḍha-mānānaṃ vīsati-vassa-sahassāyukānaṃ manussānaṃ cattārivassa-sahassāyukā [75] puttā bhavissanti.|| ||

Atha kho tesaṃ bhikkhave, sattāṇaṃ evaṃ bhavissa' ti.ayaṃ kho kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi paḍḍhāma, vaṇṇena pi paḍḍhāma. Yan nūna mayaṃ bhīyyosomattāya kusalaṃ kareyyāma.|| ||

Kiṃ kusalaṃ kareyyāma?|| ||

Yan nūna mayaṃ metteyyā assāma petteyyā assāma sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino, idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā'ti. Te pāṇ-ā-tipātā viramissanti, adinn'ādānā viramissanti, kāmesu micchā-cārā viramissanti, musā-vādā viramissanti, pisuṇāya vācāya viramissanti, pharusāya vācāya viramissanti, sampapphalāpā viramissanti, abhijjhaṃ pajahi'ssanti, vyāpādaṃ pajahi'ssanti, micchā-diṭṭhiṃ pajahi'ssanti, tayo dhamme pajahi'ssanti: adhamma-rāgaṃ visamalobhaṃ micchā-dhammaṃ. Matteyyā bhavissanti petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino. Idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti. Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādāna-hetu āyunā pi vaḍḍhi'ssanti vaṇṇena pi vaḍḍhi'ssanti. Tesaṃ āyunā pi vaḍḍha-mānānaṃ vaṇṇena pi vaḍḍha-mānānaṃ cattārīsaṃvassa-sahassāyukānaṃ manussānaṃ asītivassa-sahassāyukā puttā bhavissanti.|| ||

23. Asīti-vassa sahassāyukesu bhikkhave, manussesu pañca-vassasatika kumārikā alampateyyā bhavissanti.|| ||

Asīti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu tayo ābādhā bhavissanti icchā anasanaṃ jarā.|| ||

Saṅkharājuppatti

Asīti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu ayaṃ Jambudīpo iddho c'eva bhavissati phīto ca, kukkuṭa-sampātikā gāma-nigama-rāja-dhāniyo.|| ||

Asīti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu ayaṃ Jambudīpo avīci maññe phuṭo bhavissati manussehi, seyyathā pi na'avanaṃ saravanaṃ vā.|| ||

Asīti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu ayaṃ Bārāṇasī ketumatī nāma rāja-dhāni bhavissati iddhā c'eva phītā ca bahu-janā ca ākiṇṇa-manussā ca subhikkhā ca.|| ||

Asīti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu imasmiṃ Jambudīpe catur-ā-sīti-nagara-sahassāni bhavissanti ketumatī-rāja-dhāni-pamukhāni.|| ||

24. Asīti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu ketumatiyā rāja-dhāniyā Saṃkho nāma rājā uppajjissati cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-padatthāvariya-p-patto satta-ratana-samannāgato.|| ||

Tass'imāni satta ratanāni bhavissanti, seyyath'īdaṃ, cakka-ratanaṃ hatthi-ratanaṃ assa-ratanaṃ maṇi-ratanaṃ itthi-ratanaṃ gahapati-ratanaṃ parināyaka-ratanam eva sattamaṃ.|| ||

Paro-sahassaṃ kho pan'assa puttā bhavissanti sūrā vīr'aṅga-rūpā parasena-p-pamaddanā.|| ||

So imaṃ paṭhaviṃ sāgara-pariyan taṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasissati.|| ||

Metteyyabuddhuppādo

25. Asīti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave, manussesu [76] Metteyyo nāma Bhagavā loke uppajjissati arahaṃ Sammā Sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidu anuttaro purisa-damma-sārathi Satthā deva-manussānaṃ Buddho Bhagavā.|| ||

Seyyathā pi ahaṃ etarahi loke uppanno arahaṃ Sammā Sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaṃ Buddho Bhagavā.|| ||

So imaṃ lokaṃ sa-devakaṃ sa-Mārakaṃ sa-brahmakaṃ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiṃ pajaṃ sa-deva-manussaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedessati, seyyathā pi'ham etarahi imaṃ lokaṃ sa-devakaṃ sa-Mārakaṃ sa-brahmakaṃ sasamaṇa-brāhmaṇiṃ pajam sa-deva-manussaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedemi.|| ||

So dhammaṃ desessati ādi-kalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pariyosāna-kalyāṇaṃ sātthaṃ savyañ janaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ pakāsessati.|| ||

Seyyathā p'ahaṃ etarahi Dhammaṃ desemi ādi-kalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pariyosāna-kalyāṇaṃ sātthaṃ savyañ janaṃ kevala-paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ Brahma-cariyaṃ pakāsemi.|| ||

So aneka-sahassaṃ bhikkhu-saṅghaṃ pariharissati seyyathā p'ahaṃ etarahi aneka-sataṃ bhikkhu-saṅghaṃ pariharāmi.|| ||

26. Atha kho bhikkhave, Saṅkho nāma rājā yen'assa yūpo raññā Mahā-Panādena karāpito, taṃ yūpaṃ ussāpetvā ajjhāvasitvā vissajchetvā samaṇa-brāhmaṇa-kapaṇaddhika-vaṇibbaka-yā cakānaṃ dānaṃ datvā Metteyyassa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa santike kesa-massūṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati.|| ||

So evaṃ pabba-jito samāno eko vūpakaṭṭhe appamatto ātāpī pahit'atto viharanto na cirass'eva yass'atthāya kula-puttā samma-d'eva [77] agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tad anuttaraṃ Brahma-cariyaṃ pariyosānaṃ diṭṭha va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharissati.|| ||

27. Atta-dīpā bhikkhave, viharatha atta-saraṇā anañña-saraṇā.|| ||

Dhamma-dīpā dhamma-saraṇā anañña-saraṇā.|| ||

Kathañ ca bhikkhave, bhikkhu atta-dīpo viharati atta-saraṇo anañña-saraṇo, Dhamma-dīpo Dhamma-saraṇo anañña-saraṇo?.|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāy'ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.|| ||

Vedanāsu vedan'ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.|| ||

Citte citt'ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.|| ||

Dhammesu Dhamm'ānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaṃ.|| ||

Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu atta-dipo viharati atta-saraṇo anañña-saraṇo, Dhamma-dīpo Dhamma-saraṇo anañña-saraṇo.|| ||

Bhikkhuno āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathā

28. Gocare bhikkhave, caratha sake pettike visaye.|| ||

Gocare bhikkhave, carantā sake pettike visaye āyunā pi vaḍḍhi'ssatha, vaṇṇena pi vaḍḍhisassatha, sukhena pi vaḍḍhi'ssatha, bhogana pi vaḍḍhi'ssatha, balena pi vaḍḍhi'ssatha.|| ||

Kiñ ca bhikkhave, bhikkhuno āyusmiṃ?|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu chanda-samādhi-padhāna-saṅkhāra-samannāgataṃ - iddhi-pādaṃ bhāveti, viriya-samādhi-padhāna-saṅkhāra-samannāgataṃ iddhi-pādaṃ bhāveti, citta-samādhi-padhāna-saṅkhāra-samannāgataṃ iddhi-pādaṃ bhāveti, vīmaṃsā-samādhi-padhāna-saṅkhāra-samannāgataṃ iddhi-pādaṃ bhāveti.|| ||

So imesaṃ catunnaṃ iddhi-pādānaṃ bhāvitattā bahulī-katattā ākaṅkha-māno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā.|| ||

Idaṃ kho bhikkhave, bhikkhuno āyusmiṃ.|| ||

Kiñ ca bhikkhave, bhikkhuno vaṇṇasmiṃ?|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti Pātimokkha-saṃvara- [78] saṃvuto viharati ācāra-gocara-sampanno anumattesu vajjesu bhaya-dassāvī, samādāya sikkhati sikkhā-padesu.|| ||

Idaṃ kho bhikkhave, bhikkhuno vaṇṇasmiṃ.|| ||

Kiñ ca bhikkhave, bhikkhuno sukhasmiṃ?|| ||

Idha bhikkhu vivicc'eva kāmehi vivicca akusala-dhammehi sa-vitakkaṃ sa-vicāraṃ viveka-jaṃ pīti-sukhaṃ paṭhamaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Vitakka-vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodi-bhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhi-jaṃ pīti-sukhaṃ dutiyaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti||
'upekkhako satimā sukha-vihārī' ti||
taṃ tatiyaṃ-jhānaṃ1 upasampajja viharati.|| ||

Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubb'eva somanassa-domanassānaṃ atthaṅ-gamā adukkha-ṃ-asukhaṃ upekkhā-sati-pārisuddhiṃ catutthaṃ-jhānaṃ upasampajja viharati.|| ||

Idaṃ kho pana bhikkhave, bhikkhuno sukhasmiṃ.|| ||

Kiñ ca bhikkhave, bhikkhuno bhegasmiṃ?|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu mettā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ, iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ mettā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu karuṇā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ, iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ karuṇā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu muditā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ, iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ muditā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu upekkhā-saha-gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ, iti uddham-adho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbā-vantaṃ lokaṃ upekkhā-saha-gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjena pharitvā viharati.|| ||

Idaṃ kho bhikkhave, bhikkhuno bhogasmiṃ.|| ||

Kiñ ca bhikkhave, bhikkhuno balasmiṃ?|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto-vimutti paññā-vimuttiṃ diṭṭhe'va dhamme sayaṃ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharati.|| ||

Idaṃ kho bhikkhave, bhikkhuno balasmiṃ.|| ||

Nāhaṃ bhikkhave, aññaṃ eka-balam pi samanupassāmi yaṃ evaṃ duppasahaṃ yatha-yidaṃ bhikkhave, Māra-balaṃ.|| ||

[79] Kusalānaṃ bhikkhave, dhammānaṃ samādāna-hetu evam-idaṃ puññaṃ pavaḍḍhatī ti.|| ||

Idam avoca Bhagavā, atta-manā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.|| ||

Cakka-Vatati Sīhanāda Suttaṃ


Contact:
E-mail
Copyright Statement