Digha Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Dīgha Nikāya

Sutta 19

Mahā Govinda Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


 

[1][pts] EVAṂ ME SUTAṂ.|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. Atha kho pañcasiko gandhabbaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ Gijjhakūṭaɱ pabbataɱ obhāsetvā yena Bhagavā ten'upasaŋkami. Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ aṭṭhāsi. Eka-m-antaɱ ṭhito kho pañcasikho gandhabbaputto Bhagavantaɱ etad avoca: yaɱ kho me bhante devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahitaɱ, āroceme taɱ Bhagavato'ti. 'Ārocehi me tvaɱ pañcasikhā'ti Bhagavā avoca.

Devasabhā

2. "Purimāni bhante divasāni purimatarāni tadahuposathe paṇṇarase pavāraṇāya puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā kevalakappā ca devā Tāvatiɱsā sudhammāyaɱ sabhāyaɱ sannisinnā honti sannipatitā mahatī ca dibbaparisā samantato sannisinnā honti sannipatitā. Cattāro ca Mahārājāno cātuddisā sannisinnā honti. Puratthimāya disāya Dhataraṭṭho Mahārājā pacchābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā dakkhiṇāya disāya Virū'hako Mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Pacchimāya disāya [221] Virūpakkho Mahārājā puratthābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Uttarāya disāya vessavaṇo Mahārājā dakkhiṇābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Yadā bhante kevalakappā ca devā Tāvatiɱsā sudhammāyaɱ sabhāyaɱ sannisinnā honti, sannipatitā mahatī ca dibbaparisā samantato sannisinnā honti sannipatitā cattāro ca Mahārājāno cātuddisā nisinnā honti idaɱ tesaɱ hoti āsanasmiɱ atha pacchā amhākaɱ āsanaɱ hoti. Ye te bhante devā Bhagavati brahmacariyaɱ caritvā adhunūpapannā Tāvatiɱsakāyaɱ, te aññe deve atirocanti vaṇṇena c'eva yasasā ca. Tenasudaɱ bhante devā Tāvatiɱsā attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā 'dibbā vata bho kāyā paripūranti hāyanti asurā kāyā'ti.

[BJT Page 336]

3. Atha kho bhante Sakko devānaɱ indo devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sampasādaɱ viditvā imāhi gāthāhi anumodi:

"Modanti vata bho devā Tāvatiɱsā sahindakā,

Tathāgataɱ namassantā Dhammassa ca sudhammataɱ.

Nace deve ca passantā vaṇṇavante yasassine.

Sugatasmiɱ brahmacariyaɱ caritvāna idhāgate.

Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā,

Sāvakā bhūripaññassa visesūpagatā idha,

Idhaɱ disvāna nandanti tāvatisā sahindakā,

Tathāgataɱ namassantā Dhammassa ca sudhammatanti".

[222] tena sudaɱ bhante devā Tāvatiɱsā bhīyosomattāya attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā 'dibbā vata bho kāyā paripūranti hāyanti asurā kāyā1'ti.

Aṭṭha yathā-bhuccavaṇṇā

4. Atha kho bhante Sakko devānaɱ indo devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sampasādaɱ viditvā deve Tāvatiɱse āmantesi 'iccheyyātha no tumhe mārisā tassa Bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sotunti". 'Icchāma 2 mayaɱ mārisā tassa Bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sotun' ti.

Atha kho bhante Sakko devānaɱ indo devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ Bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi:

Taɱ kimpaññanti bhonto devā Tāvatiɱsā yāvañca 3 so Bhagavā yāvañca 3 so Bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaɱ, evaɱ bahujanahitāya paṭipannaɱ bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaɱ imināpaŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n'eva atītaɱse samanupassāma na panetarahi aññatra tena Bhagavatā.

1. Asurakāyā-machasaɱ. 2. Iccheyyāma - [PTS. 3.] Yāva c'assa - [PTS.]

[BJT Page 338]

2. Svākkhāto kho pana tena Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhi. Evaɱ opanayikassa1 Dhammassa desetāraɱ imināpaŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n'eva atītaɱse samanupassāma na panetarehi aññatra tena Bhagavatā.

3. Idaɱ kusalan ti kho pana tena Bhagavatā suppaññattaɱ. Idaɱ akusalan ti suppaññattaɱ. Idaɱ [223] sāvajjanti suppaññattaɱ. Idaɱ anavajjanti suppaññattaɱ. Idaɱ sevitabbanti suppaññattaɱ. Idaɱ na sevitabbanti suppaññattaɱ. Idaɱ hīnanti suppaññattaɱ. Idaɱ paṇītanti suppaññattaɱ. Idaɱ kaṇhasukkasappaṭibhāganti suppaññattaɱ. Evaɱ kusalākusalasāvajjānavajjasevitabbāsevitabbahīnappaṇitakaṇhasukka sappaṭibhāgānaɱ dhammānaɱ paññāpetāraɱ imināpaŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n'eva atītaɱse samanupassāma na panetarahi aññatra tena Bhagavatā.

4. Suppaññattā kho pana tena Bhagavatā sāvakānaɱ nibbānagāminī paṭipadā. Saɱsandati nibbānañca paṭipadā ca seyyathā pi nāma gaŋgodakaɱ yamunodakena saɱsandati sameti evam eva suppaññttā tena Bhagavatā sāvakānaɱ nibbānagāminīpaṭipadā saɱsandati nibbānañca paṭipadā ca. Evaɱ nibbānagāminiyā paṭipadāya paññāpetāraɱ iminā paŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n'eva atītaɱse samanupassāma na ca panetarahi, aññatra tena Bhagavatā.

5. Abhinipphanno kho pana tassa Bhagavato lābho abhinipphanno sīloko yāva maññe khattiyā sampiyāyamānarūpā viharanti. Vigatamado kho pana so Bhagavā āhāraɱ āhāreti evaɱ vigatamadaɱ āhāraɱ āhārayamāna 2 iminā paŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n'eva atītaɱse samanupassāma na panetarahi aññatra tena Bhagavatā.

6. Laddhasahāyo kho pana so Bhagavā sekhānañc'eva paṭipannānaɱ khīṇāsavānañca vusitavataɱ. Te Bhagavā apanujja ekārāmataɱ anuyuttopi viharati. Evaɱ ekārāmataɱ anuyuttaɱ imināpaŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n'eva [224] atītaɱse samanupassāma na panetarahi aññatra tena Bhagavatā,

1. Opaneyyikassa-machasaɱ. 2. Āhariyamānaɱ-sī. Mu.

[BJT Page 340]

7. Yathāvādī kho pana so Bhagavā tathākārī, yathākārī tathāvādī, iti yathāvādī tathākārī yathākārī tathāvādī. Evaɱ dhammānudhammapaṭipannaɱ imināpaŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n'eva atītaɱse samanupassāma na panetarahi, aññatra tena Bhagavatā.

8. Tiṇṇavicikiccho kho pana so Bhagavā vigatakathaɱkatho pariyositasaɱkappo ajjhāsayaɱ ādi brahmacariyaɱ evaɱ tiṇṇavicikicchaɱ vigatakathaɱkathaɱ pariyositasaɱkappaɱ ajjhāsayaɱ ādibrahmacariyaɱ. Iminā paŋghena samannāgataɱ satthāraɱ n'eva atītaɱse samanupassāma. Na panetarahi, aññatra tena Bhagavatā ti.

5. Ime kho bhante Sakko devānaɱ indo devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ Bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi. Tena sudaɱ bhante devā Tāvatiɱsā bhīyosomattāya attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā Bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sutvā. Tatra bhante ekacce devā evam āhaɱsu:

Aho vata mārisā cattāro Sammā-sambuddhā loke uppajjeyyuɱ dhammañca deseyyuɱ yatharivaBhagavā, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānni.

Ekacce devā evam āhaɱsu: tiṭṭhantu mārisā cattāro Sammā-sambuddhā, aho vata mārisā tayo Sammā-sambuddhā loke uppajjeyyuɱ dhammañca deseyyuɱ yathariva Bhagavā, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānanti.

Ekacce devā evam āhaɱsu: tiṭṭhantu mārisā tayo Sammā-sambuddhā, aho vata mārisā dve Sammā-sambuddhā loke uppajjeyyuɱ dhammañca deseyyuɱ yathariva Bhagavā. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānanti.

[BJT Page 342]

6. [225] evaɱ vutte bhante Sakko devānaɱ indo deve Tāvatiɱse etad avoca: aṭṭhānaɱ kho etaɱ mārisā anavakāso yaɱ ekissā loka-dhātuyā dve arahanto Sammā-sambuddhā apubbaɱ acarimaɱ uppajjeyyuɱ. Netaɱ ṭhānaɱ vijjati. Aho vata mārisā so Bhagavā appābādho appātaŋko ciraɱ dīgham addhānaɱ tiṭṭheyya. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānanti.

Atha kho bhante yenatthena devā Tāvatiɱsā sudhammāyaɱ sabhāyaɱ sannisinnā honti sannipatitā, taɱ atthaɱ cintayitvā taɱ atthaɱ mantayitvā vuttavacanā nāmidaɱ Cattāro Mahārājāno tasmiɱ atthe honti. Paccānusiṭṭhavacanā nāmidaɱ Cattāro Mahārājāno tasmiɱ atthe honti. Sakesu sakesu āsanesu ṭhitā avipakkantā.

"Te vuttavākyā rājāno paṭiggayhānusāsaniɱ

Vippasannamanā santā aṭṭhaɱsu sambhi āsane" ti.

7. Atha kho bhante uttarāya disāya u'āro āloko sañjāyi obhāso pātu-r-ahosi atikkammeva devānaɱ devānubhāvaɱ atha kho bhante Sakko devānaɱ indo deve Tāvatiɱse āmantesi:

Yathā kho mārisā nimittāni dissanti u'āro āloko sañjāyati obhāso pātu-bhavati Brahmā pātubhavissati brahmuno h'etaɱ pubbanimittaɱ pātubhāvāya yad idaɱ āloko sañjāyati obhāso pātubhavatī ti.

"Yathā nimittā dissanti Brahmā pātubhavissati,

Brahmuno h'etaɱ nimittaɱ obhāso vipulo mahā" ti.

Sanaŋkumārakathā

8. [226] atha kho bhante devā Tāvatiɱsā yathāsakesu āsanesu nisīdiɱsu "obhāsame taɱ ñassāma, yaɱvipāko bhavissati sacchi katvā'va naɱ gamissāmā" ti. Cattāro pi Mahārājāno yathāsakesu āsanesu nisīdiɱsu, "obhāsame taɱ ñassāma, yaɱvipāko bhavissati sacchi katvā'va naɱ gamissāmā" ti. Idaɱ sutvā devā Tāvatiɱsā ekaggā samāpajjiɱsu obhāsame taɱ ñassāma, yaɱvipāko bhavissati sacchikatvā'va naɱ gamissāmāti.

[BJT Page 344]

Yadā bhante Brahmā sanaɱkumāro devānaɱ tāvatisānaɱ pātu bhavati oḷārikaɱ attabhāvaɱ abhinimminitvā pātu-bhavati. Yo kho pana bhante brahmuno pakativaṇṇo anabhisambhavanīyo so devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ cakkhupathasmiɱ. Yadā bhante Brahmā sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu-bhavati so aññe deve atirocati vaṇṇena c'eva yasasā ca. seyyathā pi bhante sovaṇṇo viggaho mānusaɱ viggahaɱ atirocati, evam eva kho bhante yadā Brahmā sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu-bhavati, so aññe deve atirocati vaṇṇena c'eva yasasā ca. Yadā bhante Brahmā sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu-bhavati na tassaɱ parisāyaɱ koci devo abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. Sabbe va tuṇhībhūtā pañjalikā pallaŋkena nisīdanti 'yassa'dāni dev'assa pallaŋkaɱ icchi'ssati Brahmā sanaɱkumāro tassa dev'assa pallaŋke nisīdassatī'ti.Yassa kho pana bhante dev'assa Brahmā sanaɱkumāro pallaŋke nisīdati u'āraɱ so labhati devo vedapaṭilābhaɱ. U'āraɱ so labhati devo somanassapaṭilābhaɱ. [227] seyyathā pi bhante rājā khattiyo muddhāvasitto adhunābhisitto rajjena, u'āraɱ so labhati vedapaṭilābhaɱ u'āraɱ so labhati somanassapaṭilābhaɱ, evam eva kho bhante yassa dev'assa Brahmā sanaɱkumāro pallaŋke nisīdati u'āraɱ so labhati devo vedapaṭilābhaɱ. U'āraɱ so labhati devo somanassa paṭilābhaɱ.

9. Atha bhante Brahmā sanaɱkumāro devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sampasādaɱ viditvā antarahito imāhi gāthāhi anumodi:

"Modanti vata bho devā Tāvatiɱsā sahindakā,

Tathāgataɱ namassantā Dhammassa ca sudhammataɱ.

Nave deve ca passantā vaṇṇavante yasassine,

Sugatasmiɱ brahmacariyaɱ caritvāna idhāgate.

Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā,

Sāvakā bhūripaññassa visesūpagatā idha.

Idaɱ disvāna nandanti Tāvatiɱsā sahindakā,

Tathāgataɱ namassantā Dhammassa ca sudhammatanti.

[BJT Page 346]

10. Imamatthaɱ bhante Brahmā sanaɱkumāro abhāsittha. Imamatthaɱ bhante brahmuno sanaɱkumārassa bhāsato aṭṭhaŋgasamannāgato saro hoti vissaṭṭho ca viññoyyo ca mañju ca savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca. Yathāparisaɱ kho pana bhante Brahmā sanaɱkumāro sarena viññāpeti, na c'assa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Yassa kho pana bhante evaɱ aṭṭhaŋgasamannāgato saro hoti so vuccati brahmassaroti.

11. Atha kho bhante devā Tāvatiɱsā Brahmānaɱ sanaɱkuMāraɱ etad avocuɱ: "sādhu mahābrahme etad eva mayaɱ saŋkhāya modāma. [228] atthi ca Sakkena devānam indena tassa Bhagavato aṭṭha yathābhuccā vaṇṇā bhāsitā, te ca mayaɱ saŋkhāya modāmā" ti. Atha kho bhante Brahmā sanaɱkumāro sakkaɱ devānamindaɱ etad avoca: "sādhu devānaminda mayam pi tassa Bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇesuṇeyyāmā" ti.

'Evaɱ mahābrahme'ti kho bhante Sakko devānaɱ indo brahmuno sanaɱkumārassa Bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi.

Taɱ kimmaññati bhavaɱ Mahā-Brahmā yāvañca so Bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaɱ, evaɱ bahujanahitāya paṭipannaɱ bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaɱ, imināpaŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n'eva atītaɱse samanupassāma, na panetarahi aññatra tena Bhagavatā.

Svakkhāto kho pana tena Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhi evaɱ opanayikassa Dhammassa desetāraɱ iminā paŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n'eva atītaɱse samanupassāma na panetarahi aññatra tena Bhagavatā.

[BJT Page 348]

Idaɱ kusalan ti kho pana tena Bhagavatā suppaññattaɱ. Idaɱ akusalan ti suppaññattaɱ. Idaɱ sāvajjaɱ idaɱ anavajjaɱ idaɱ sevitabbaɱ idaɱ na sevitabbaɱ idaɱ hīnaɱ idaɱ paṇītaɱ idaɱ kaṇhasukkasappaṭibhāganti suppaññattaɱ. Evaɱ kusalākusalasāvajjānavajjasevitabbāsevitabbahīnappaṇītakaṇhasukkasappaṭi- bhāgānaɱ dhammānaɱ paññāpetāraɱ imināpaŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n'eva [229] atītaɱse samanupassāma na panetarahi aññatra tena Bhagavatā.

Suppaññattā kho pana tena Bhagavatā sāvakānaɱ nibbānagāminī paṭipadā. Saɱsandati nibbānañca paṭipadā ca seyyathā pi nāma gaŋgodakaɱ yamunodakena saɱsandati sameti evam eva suppaññttā tena Bhagavatā sāvakānaɱ nibbānagāminīpaṭipadā saɱsandati nibbānañca paṭipadā ca. Evaɱ nibbānagāminiyā paṭipadāya paññāpetāraɱ iminā paŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n'eva atītaɱse samanupassāma na panetarahi, aññatra tena Bhagavatā.

Abhinipphanno kho pana tassa Bhagavato lābho abhinipphanno sīloko yāva khattiyā sampiyāyamānarūpā viharanti. Vigatamado kho pana maññe so Bhagavā āhāraɱ āhāreti evaɱ vigatamadaɱ āhāraɱ āhārayamānaɱ iminā paŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n'eva atītaɱse samanupassāma na panetarahi aññatra tena Bhagavatā.

Laddhasahāyo kho pana so Bhagavā sekhānañc'eva paṭipannānaɱ khīṇāsavānañca vusitavataɱ. So Bhagavā apanujja ekārāmataɱ anuyuttopi viharati. Evaɱ ekārāmataɱ anuyuttaɱ imināpaŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n'eva atītaɱse samanupassāma na panetarahi aññatra tena Bhagavatā,

Yathāvādī kho pana so Bhagavā tathākārī, yathākārī tathāvādī, iti yathāvādī tathākārī yathākārī tathāvādī. Evaɱ dhammānudhammapaṭipannaɱ imināpaŋgena samannāgataɱ satthāraɱ n'eva atītaɱse samanupassāma na panetarahi, aññatra tena Bhagavatā.

Tiṇṇavicikiccho kho pana so Bhagavā vigatakathaɱkatho pariyositasaɱkappo ajjhāsayaɱ ādi brahmacariyaɱ [230] evaɱ tiṇṇavicikicchaɱ vigatakathaɱkathaɱ pariyositasaɱkappaɱ ajjhāsayaɱ ādibrahmacariyaɱ iminā paŋghena samannāgataɱ satthāraɱ n'eva atītaɱse samanupassāma na panetarahi, aññatra tena Bhagavatā ti.

[BJT Page 350]

10. Ime kho bhante Sakko devānaɱ indo brahmuno sanaɱkumārassa Bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi. Tena sudaɱ bhante Brahmā sanaɱkumāro attamano hoti pamudito pītisomanassajāto Bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sutvā. Atha bhante Brahmā sanaɱkumāro oḷārikaɱ attabhāvaɱ abhinimminitvā kumāravaṇṇī hutvā pañcasikho devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ pātu-r-ahosi. So vehāsaɱ abbhuggantvā ākāse anta'ikkhe pallaŋkena nisīdi. seyyathā pi bhante balavā puriso supacc'atthate vā pallaŋke same vā bhūmibhāge pallaŋkena nisīdeyya, evam eva kho bhante Brahmā sanaɱkumāro vehāsaɱ abbhuggantvā ākāse anta'ikkhe pallaŋkena nisīditvā deve Tāvatiɱse āmantesi:

Govindabrāhmaṇavatthu

11. Taɱ kimmaññanti bhonto devā Tāvatiɱsā. Yāva dīgha-rattaɱ mahāpañño'va so Bhagavā ahosi. Bhūtapubbaɱ bho rājā disampati nāma ahosi, disampatissa rañño govindo nāma brāhmaṇo purohito ahosi. Disampatissa rañño reṇu nāma kumāro putto ahosi. Govindassa brāhmaṇassa jotipālo nāma māṇavo putto ahosi. Iti reṇu ca rājaputto jotipālo ca māṇavo aññe ca chakhattiyā iccete aṭṭha sahāyā ahesuɱ.

[231] atha kho bho ahorattānaɱ accayena govindo brāhmaṇo kālamakāsi. Govinde buhmaṇe kālakate rājā disampati paridevesī "yasmiɱ vata bho mayaɱ samaye govinde brāhmaṇe sabbakiccāni sammā vossajjitvā pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaŋgībhūtā parivārema tasmiɱ no samaye govindo brāhmaṇo kālakato" ti. Evaɱ vutte bho reṇu rājaputto rājānaɱ disampatiɱ etad avoca: "mā kho tvaɱ deva govinde brāhmaṇe kālakate atibā'haɱ paridevesi. Atthi deva govindassa brāhmaṇassa jotipālo nāma māṇavo putto paṇḍitataro c'eva pitarā alamatthadasataro c'eva pitarā. Ye pi'ssa pitā atthe anusāsi. Te pi jotipālasseva māṇavassa anusāsaniyā" ti. 'Evaɱ kumārā'ti. 'Evaɱ devā'ti.

[BJT Page 352]

12. Atha kho bho rājā disampati aññataraɱ purisaɱ āmantesi, 'ehi tvaɱ ambho purisa, yena jotipālo nāma māṇavo ten'upasaŋkami. Upasaŋkamitvā jotipālaɱ māṇavaɱ evaɱ vadehi: bhavamatthu bhavantaɱ jotipālaɱ māṇavaɱ, rājā disampati bhavantaɱ jotipālaɱ māṇavaɱ āmantayati, rājā disampati bhoto jotipālassa māṇavassa dassanakāmo'ti. 'Evaɱ devā'ti kho bho so puriso disampatissa rañño paṭissutvā yena jotipālo māṇavo ten'upasaŋkami. Upasaŋkamitvā jotipālaɱ māṇavaɱ etad avoca: "bhavamatthu bhavantaɱ jotipālaɱ māṇavaɱ, rājā disampati bhavantaɱ jotipālaɱ māṇavaɱ āmantayati, [232] rājā disampati bhoto jotipālassa māṇavassa dassanakāmo" ti. 'Evaɱ bho'ti kho so jotipālo māṇavo tassa purisassa paṭissutvā yena rājā disampati ten'upasaŋkami, upasaŋkamitvā disampatinā raññā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārānīyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdi. Eka-m-antaɱ nisinnaɱ kho bho jotipālaɱ mānavaɱ rājā disampati etad avoca: "anusāsatu no bhavaɱ jotipālo, mā no bhavaɱ jotipālo anusāsaniyā paccabyāhāsi, pettike taɱ ṭhāne ṭhapessāmi, govindiye abhisiñcissāmī" ti. 'Evaɱ bho'ti kho so jotipālo māṇavo disampatissa rañño paccassosi.

13. Atha kho bho rājā disampati jotipālaɱ māṇavaɱ govindiye abhisiñci. Pettike ṭhāne ṭhapesi. Abhisitto jotipālo māṇavo govindiye, pettike ṭhāne ṭhapito, ye' pi'ssa pitā atthe anusāsi te pi atthe anusāsati, ye pi'ssa pitā atthe nānusāsi te'pi atthe anusāsati, ye pi'ssa pitā kammante abhisambhosi, te'pi kammante abhisambhoti, ye pi'ssa pitā kammante nābhisambhosi te'pi kammante abhisambhoti. Tam enaɱ manussā evam āhaɱhu: "govindo vata bho brāhmaṇo, mahāgovindo vata bho buhmaṇo" ti. Iminā kho evaɱ bho pariyāyena jotipālassa māṇavassa govindo mahāgovindo'tv eva samaññā udapādi.

[BJT Page 354]

Rājasaɱvibhāgo

14. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā ten'upasaŋkami. Upasaŋkamitvā te cha khattiye etad avoca: disampati kho bho rājā jiṇṇo vuddho mahallako addhagato [233] vayo anuppatto. Ko nu kho pana bho jānāti jīvitaɱ, ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ disampatimhi rañño kālakate rājakattāro reṇuɱ rājaputtaɱ rajje abhisiñceyyuɱ, āyantu bhonto yena reṇu rājaputto ten'upasaŋkamatha. Upasaŋkamitvā reṇuɱ rājaputtaɱ evaɱ vadetha: "mayaɱ kho bhoto reṇussa sahāyā piyā manāpā appaṭikkūlā, yaɱsukho bhavaɱ taɱsukhā mayaɱ. Yaɱdukkho bhavaɱ taɱdukkhā mayaɱ. Disampati kho bho rājā jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. Ko nu kho pana bho jānāti jīvitaɱ, ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ disampatimhi rañño kālakate rāja kattāro bhavantaɱ reṇuɱ rajje abhisiñceyyuɱ. Sace bhavaɱ reṇu rajjaɱ labhetha, saɱvibhajetha no rajjenā" ti. 'Evaɱ bho'ti kho bho te cha khattiyā mahāgovindassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena reṇu rājaputto ten'upasaŋkamiɱsu. Upasaŋkamitvā reṇuɱ rājaputtaɱ etad avocuɱ: "mayaɱ kho bhoto reṇussa sahāyā piyā manāpā appaṭikkūlā. Yaɱsukho bhavaɱ taɱsukhā mayaɱ, yaɱdukkho bhavaɱ taɱdukkhā mayaɱ. Disampati kho bho rājā jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. Ko nu kho pana bho jānāti jīvitaɱ, ṭhānaɱ kho pan'etaɱ vijjati yaɱ disampatimhi rañño kālakate rājakattāro bhavantaɱ reṇuɱ rajje abhisiñceyyuɱ. Sace bhavaɱ reṇu rajjaɱ labhetha, saɱvibhajetha no rajjenā" ti."ko nu kho bho aññe mama vijite sukhamedhetha1 aññatra bhavantehi. Sacāhaɱ bho rajjaɱ labhissāmi saɱvibhajissāmi vo rajjenā" ti.

15. [234] atha kho bho ahorattānaɱ accayena rājā disampati kālamakāsi. Disampatimhi rañño kālakate rājakattāro reṇuɱ rājaputtaɱ rajje abhisiñciɱsu. Abhisitto reṇu rajjena pañcahi kāma-guṇehi samappito samaŋgi-bhūto paricāreti. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā ten'upasaŋkami, upasaŋkamitvā te cha khattiye etad avoca: disampati kho bho rājā kālakato abhisitto reṇu rajjena, pañcahi kāma-guṇehi samappito samaŋgi-bhūto paricāreti. Ko nu kho pana bho jānāti. Madanīyā kāmā. Āyantu bhonto yena reṇu rājā ten'upasaŋkamatha, upasaŋkamitvā reṇuɱ rājānaɱ evaɱ vadetha: disampati kho bho rājā kālakato. Abhisitto bhavaɱ reṇu rajjena. Sarati bhavaɱ taɱ vacananti.

1. Sukho bhavetha- machasaɱ

Sukhaɱ bhaveyyātha - syā

Sukhamedheyyātha - [PTS]

Sukhā bhaveyyātha - kaɱ.

[BJT Page 356]

'Evaɱ bho'ti kho bho te cha khattiyā mahāgovindassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena reṇu rājā ten'upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā reṇuɱ rājānaɱ etad avocuɱ: disampati kho bho rājā kālakato, abhisitto bhavaɱ reṇu rajjena. Sarati bhavaɱ taɱ vacananti. ' 'Sarāmahaɱ bho taɱ vacanaɱ ko nu kho bho pahoti imaɱ mahāpathaviɱ uttarena āyātaɱ dakkhiṇena sakaṭamukhaɱ sattadhā samaɱ suvibhattaɱ vibhajitunti. " 'Ko nu kho bho añño pahoti aññatra mahāgovindena brāhmaṇenā'ti.

16. Atha kho bho reṇu rājā aññataraɱ purisaɱ āmantesi: ehi tvaɱ ambho purisa, yena mahāgovindo brāhmaṇo ten'upasaŋkama, upasaŋkamitvā mahāgovindaɱ brāhmaṇaɱ evaɱ vadehi: 'rājā taɱ bhante reṇu āmantetī'ti. [PTS Page 235 ']evaɱ devā'ti kho bho so puriso reṇussa rañño paṭissutvā yena mahāgovindo brāhmaṇo ten'upasaŋkami. Upasaŋkamitvā mahāgovindaɱ brāhmaṇaɱ etad avoca: 'rājā taɱ bhante reṇu āmante' ti.i. 'Evaɱ bhoti kho so mahāgovindo brāhmaṇo tassa purisassa paṭissutvā yena reṇu rājā ten'upasaŋkami, upasaŋkamitvā reṇunā raññā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathā sārānīyaɱ vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdi, eka-m-antaɱ nisinnaɱ kho bho mahāgovindaɱ brāhmaṇaɱ reṇu rājā etad avoca: etu bhavaɱ govindo, imaɱ mahāpathaviɱ uttarena āyataɱ dakkhiṇena sakaṭamukhaɱ sattadhā samaɱ suvibhattaɱ vibhajatū'ti. 'Evaɱ bho'ti kho so mahāgovindo brāhmaṇo reṇussa rañño paṭissutvā imaɱ mahāpathaviɱ uttarena āyataɱ dakkhiṇena sakaṭamukhaɱ sattadhā samaɱ suvibhattaɱ vibhaji. Sabbāni sakaṭamukhāni paṭṭhapesi tatra sudaɱ majjhe reṇussa rañño janapado hoti.

"Dantapuraɱ kaliŋgānaɱ1 assakānañca potanaɱ

Māhi'ssatī avantīnaɱ sovīrānañca rorukaɱ

Mīthilā ca videhānaɱ campā aŋgesu māpitā,

Bārāṇasī ca kāsīnaɱ ete govindamāpitā" ti.

17. [236] atha kho bho te cha khattiyā yathāsakena lābhena attamanā ahesuɱ paripuṇṇasaŋkappā "yaɱ vata no ahosi icchitaɱ yaɱ ākaŋkhitaɱ yaɱ adhippetaɱ yaɱ adhipatthitaɱ. Taɱ no laddhanti."|| ||

"Sattabhū Brahmadatto ca vessabhū bharato sahā

Reṇu dve ca dhataraṭṭhā2 tadāsuɱ sattabhāratā" ti.

Paṭhamabhāṇavāraɱ niṭṭhitaɱ.

1. Kā'iŋgānaɱ syā kaɱ - [PTS. 2.] Reṇudve dhataraṭṭhā ca machasaɱ.

[BJT Page 358]

Kittisaddabbhuggamanaɱ

18. Atha kho bho te cha khattiyā yena mahāgovindo brāhmaṇo ten'upasaŋkamiɱsu upasaŋkamitvā mahāgovindaɱ brāmhaṇaɱ etad avocuɱ: "yathā kho bhavaɱ govindo reṇussa rañño sahāyo piyo manāpo appaṭikkūlo, evam eva kho bhavaɱ govindo amhākampi sahāyo piyo manāpo appaṭikkūlo. Anusāsatu no bhavaɱ govindo, mā no bhavaɱ govindo anusāsaniyā paccabyākāsī'ti. "Evaɱ bho" ti.kho so mahāgovindo brāhmaṇo tesaɱ channaɱ khattiyānaɱ paccassosi. Atha kho bho mahāgovindo brahmaṇo satta ca rājāno khattiye muddhāvasatte rajje anusāsi, satta ca brāhmaṇamahāsāle, satta ca nhātakasatāni mante vācesi.

19. [237] atha kho bho mahā govindassa brāhmaṇassa aparena samayena evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggañchi" sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo Brahmānaɱ passati, sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo brāhmunā sākaccheti sallapati mantetī'ti. Atha kho bho mahāgovindassa brāhmaṇassa etad ahosi: mayhaɱ kho evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato. 1 Sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo Brahmānaɱ passati sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetī'ti. Na kho panāhaɱ Brahmānaɱ passāmi na brahmunā sākacchemi, na brahmunā sallapāmi na brahmunā mantemi, sutaɱ kho pana me taɱ brāhmaṇānaɱ vuḍḍhānaɱ mahallakānaɱ ācariyapācariyānaɱ bhāsamānānaɱ: "yo vassike cattāro māse paṭisallīyati karuṇaɱ jhānaɱ jhāyati, so Brahmānaɱ passati brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetī" ti.yannūnāhaɱ vassike cattāro māse paṭisallīyeyyaɱ karuṇaɱ jhānaɱ jhāpeyyanti."|| ||

29. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena reṇu rājā ten'upasaŋkami, upasaŋkamitvā reṇuɱ rājānaɱ etad avoca mayhaɱ kho bho evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato, sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo Brahmānaɱ passati, sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetīti. Na kho panāhaɱ bho brāhmanaɱ passāmi, na brahmunā sākacchemi na brahmunā sallapāmi na brahmunā mantemi,

1. Abbhuggacchi-machasaɱ.

[BJT Page 360]

Sutaɱ kho pana me taɱ brāhmaṇānaɱ vuḍḍhānaɱ mahallakānaɱ ācariyapācariyānaɱ bhāsamānānaɱ: yo vassike cattāro māse paṭisallīyati karuṇaɱ jhānaɱ jhāyati, so Brahmānaɱ passati buhmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetīti. Icchāmahaɱ bho vassike cattāro māse paṭisallīyituɱ, karuṇaɱ jhānaɱ jhāyituɱ, nāmbhi kenaci upasaŋkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenā" ti. "Yassa'dāni bhavaɱ govindo kālaɱ maññatī" ti.

21. [238] atha kho so mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā ten'upasaŋkami. Upasaŋkamitvā te cha khattiye etad avoca: mayhaɱ kho bho evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo Brahmānaɱ passati sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetī ti, na kho panāhaɱ bho Brahmānaɱ passāmi na brahmunā sākacchemi na brahmunā sallapāmi na brahmunā mantemi. Sutaɱ kho pana me taɱ brāhmaṇānaɱ vuḍḍhānaɱ mahallakānaɱ ācariyapācariyānaɱ bhāsamānānaɱ: yo vassike cattāro māse paṭisallīyati karuṇaɱ jhānaɱ jhāyati, so Brahmānaɱ passati brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetī'ti. Icchāmahaɱ bho vassike cattāro māse paṭisallīyituɱ, karuṇaɱ jhānaɱ jhāyituɱ nāmhi kenaci upasaŋkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenā" ti. 'Yassa'dāni bhavaɱ govindo kālaɱ maññatī'ti.

22. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena satta ca brāhmaṇamahā sālā sattaca nhātakasatāni ten'upasaŋkami. Upasaŋkamitvā satta ca brāhmaṇamahāsāle satta ca nhātakasatāni etad avoca: 'mayhaɱ kho bho evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato. Sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo Brahmānaɱ passati sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetī ti. Na kho panāhaɱ bho Brahmānaɱ passāmi na brahmunā sākacchemi na brahmunā sallapāmi na brahmunā mantemi. Sutaɱ kho pana me taɱ brāhmaṇānaɱ vuḍḍhānaɱ mahallakānaɱ ācariyapācariyānaɱ bhāsamānānaɱ: yo vassike cattāro māse paṭisallīyati, karuṇaɱ jhānaɱ jhāyati so Brahmānaɱ passati brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetīti. Tenahi 'bho yathā sute yathāpariyatte mante vitthārena sajjhāyaɱ karotha, aññamaññaɱ ca mante vācetha, icchāmahaɱ bho vassike cattāro māse paṭisallīyituɱ, karuṇaɱ jhānaɱ jhāyituɱ, nāmhi kenaci upasaŋkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenā" ti. "Yassa'dāni bhavaɱ govindo kālaɱ maññatī" ti.

[BJT Page 362]

23. [239] atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena cattārisā bhariyā sādisiyo ten'upasaŋkami, upasaŋkamitvā cattārisā bhariyā sādisiyo etad avoca: "mayhaɱ kho hoti evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato; sakkhi mahā govindo brāhmaṇo Brahmānaɱ passati, sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetī ti. Na kho panāhaɱ bhotī Brahmānaɱ passāmi na brahmunā sākacchemi na brahmunā sallapāmi na brahmunā mantemi. Sutaɱ kho pana me taɱ brāhmaṇānaɱ vuḍḍhānaɱ mahallakānaɱ ācariyapācariyānaɱ bhāsamānānaɱ: yo vassike cattāro māse paṭisallīyati, karuṇaɱ jhānaɱ jhāyatī, so Brahmānaɱ passati brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetī ti. Icchāmahaɱ bhoti vassike cattāro māse paṭisallīyituɱ, karuṇaɱ jhānaɱ jhāyituɱ. Nāmhi kenaci upasaŋkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenā" ti. "Yassa'dāni bhavaɱ govindo kālaɱ maññatī" ti.

24. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo puratthimena nagarassa navaɱ santhāgāraɱ kārāpetvā vassike cattāro māse paṭisallīyi, karuṇaɱ jhānaɱ jhāyi. Nāssu'dha koci upasaŋkamati1 aññatra ekena bhattābhihārena. Atha kho bho mahāgovindasasa brāhmaṇassa catunnaɱ māsānaɱ accayena ahu deva ukkaṇṭhanā ahu paritassanā sutaɱ kho pana me taɱ brāhmaṇānaɱ vuḍḍhānaɱ mahallakānaɱ ācariyapācariyānaɱ bhāsamānānaɱ: yo vassike cattāro māse paṭisallīyati karuṇaɱ jhānaɱ jhāyati, so Brahmānaɱ passati brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetīti. Na kho panāhaɱ Brahmānaɱ passāmi, na brahmunā sākacchemi, na brahmunā sallapāmi, na brahmunā mantemī ti.

Brahmunā sākacchā

25. Atha kho bho brahmunā sanaɱkumāro mahāgovindassa brāhmaṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya, [240] seyyathā pi nāma balavā puriso samiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ samiñjeyya. Evam eva brahmaloke antarahito mahāgovindassa brāhmaṇassa sammukhe pātu-r-ahosi. Atha kho bho mahāgovindassa brāhmaṇassa ahudeva bhayaɱ, ahu chambhitattaɱ, ahu lomahaɱso, yathā taɱ adiṭṭhapubbaɱ rūpaɱ disvā. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo bhīto saɱviggo lomahaṭṭhajāto Brahmānaɱ sanaɱkuMāraɱ gāthāya ajjhabhāsi:

1. Upasaŋkami-[PTS.]

[BJT Page 364]

"Vaṇṇavā yasavā sirimā ko nu tvam asi mārisa,

Ajānantā taɱ pucchāma kathaɱ jānemu taɱ mayanti."|| ||

"Maɱ ve kuMāraɱ jānanti brahmaloke sanantanaɱ

Sabbe jānanti maɱ devā evaɱ govinda jānahī."|| ||

"Āsanaɱ udakaɱ pajjaɱ madhupākañca1 brahmuno,

Agghe bhavantaɱ pucchāma agghaɱ kurutu no bhavaɱ"[a]

"Paṭiggaṇhāma te agghaɱ yaɱ tvaɱ govinda bhāsasi,

Diṭṭhadhammahitatthāya samparāya sukhāya ca.

Katāvakāso pucchassu yaɱ kiñcimbhipatthitanti."|| ||

26. Atha kho bho mahāgovindassa brāhmaṇassa etad ahosi: "katāvakāso kho'mhi brahmunā sanaŋkumārena. Kin nu kho ahaɱ Brahmānaɱ sanaŋkuMāraɱ puccheyya, diṭaṭhadhammikaɱ vā atthaɱ samparāyikaɱ vā" ti. [241] atha kho bho mahāgovindassa brāhmaṇassa etad ahosi: "kusalo kho ahaɱ diṭṭhadhammikānaɱ atthānaɱ, aññe pi maɱ diṭṭhadhammikaɱ atthaɱ pucchanti, yannūnāhaɱ Brahmānaɱ sanaŋkuMāraɱ samparāyikaɱ yeva atthaɱ puccheyyanti. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo Brahmānaɱ sanaŋkuMāraɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Pucchāmi Brahmānaɱ sanaŋkuMāraɱ

Kaŋkhī akaŋkhiɱ paravediyesu,

Katthaṭṭhito kimhi ca sikkhamāno

Pappoti macco amataɱ brahmalokanti. [C]

Hitvā mamattaɱ manujesu brahme

Ekodibhūto karuṇādhimutto, 2

Nirāmagandho virato methunasmā

Ettha ṭhito ettha ca sikkhamāno

Pappoti macco amataɱ brahmalokanti. "[D]

1. Madhupākañca-machasaɱ. 2. Karuṇedhimutto-machasaɱ.

[A.] Āsanamudakaɱ pādyāɱ madhukalpaɱ ca pāyasam pratigahṇehi brahma agramabhiharā mite āsanamudakā pādyāɱ madhukalpaɱ ca pāyagham pratigahṇami hovinda agramabhiharāhi m-mehāvastu udakaɱ paṭigaṇhātu no bhavaɱ agghaɱ bhavantaɱ pucchāmi agasaɱ kurutu no bhavaɱ-jātaka 509 dā?ṭe dharme hitārthaɱ vā samparāyasukhāya vā katāvakā ?o pāccheyaɱ yaɱ me manasi prārthitam(mahāvastu)

[C.] Pacchāmi brāhmaṇaɱ sanatkuMāraɱ kāɱka?ī akāɱka?ī paricāriye?u kathaɱkaro kintikaro kimācaraɱ prāpnoti manujo mataɱ brahmalokam-mahāvastu

[D.] Hitvā mamatvaɱ manuje?u brahme ekotibhūto karuṇo vicikta: nirāmagandho virato methunāto prāpnoti manujo mataɱ brahmalokam(mahāvastu)

[BJT Page 366]

27. 'Hitvā mamattat' ti.ahaɱ bhoto ājānāmi, idh'ekacco appaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya appaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya mahantaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati. Iti hitvā mamattaɱ nāhaɱ bhoto ājānāmi. [PTS Page 242 ']ekodibhūto'ti ahaɱ bhoto ājānāmi. Idhekacco vivittaɱ senāsanaɱ bhajati araññaɱ rukkhamūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giriguhaɱ susānaɱ vanapatthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ. Iti 'ekodibhūto'ti ahaɱ bhoto ajānāmi. 'Karuṇādhimutto'ti ahaɱ bhoto ājānāmi. Idhekacco karuṇā-sahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ, tathā tathiyaɱ, tathā catutthaɱ, iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ karuṇā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Iti karuṇādhimuttoti. Ahaɱ bhoto ājānāmi. Āmagandhe ca kho ahaɱ bhoto bhāsamānassa na ajānāmi.

"Ke āmagandhā manujesu brahme

Ete avidvā idha brūhi dhīra,

Kenāvutā vāti pajā Kurūrā1

Apāyikā nivutabrahmalokā" ti. [E]

[243] kodho mosavajjaɱ nikati ca dobbho2

Kadariyatā atimāno usuyyā,

Icchā vivicchā paraheṭhanā ca

Lobho ca doso ca mado ca moho.

Etesu yuttā anirāmagandhā

Apāyikā nivutabrahmalokāti. [F]

28. 'Yathā kho ahaɱ bhoto āmagandhe bhāsamānassa ājānāmi te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaɱ bho agārasmā anagāriyanti. ' 'Yassa'dāni bhavaɱ govindo kālaɱ maññatī'ti.

1. Kurūtu-machasaɱ, Kurūru-syā kururaṭṭharu-[PTS. 2.] Dubbho-machasaɱ, dobbho-[PTS.]

3. Kaneta-machasaɱ. [E.] Ke āmagandhā manujesu brahma etaɱ na vinda tad vīra brahi yenāvatā vārivahā kukulā apāyikā nirvatā brahmalokam-mahāvastu.

[F.] Krodho ma?avāda kathaɱkathā va. . . . . Atimāno. . . . . Ir?yā hiɱsā paravādaro?aṇa. . . Mahāvastu.

[BJT Page 368]

Reṇurājā mantanā

Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena reṇu rājā ten'upasaŋkami. Upasaŋkamitvā reṇuɱ rājānaɱ etad avoca: aññaɱ'dāni bhavaɱ purohitaɱ pariyesatu yo bhoto rajjaɱ anusāsissati. Icchāmahaɱ bho agārasmā anagāriyaɱ pabbajituɱ yathā kho pana me sutaɱ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaɱ bho agārasmā anagāriyanti."|| ||

"Āmantayāmi rājānaɱ reṇuɱ bhūmipatiɱ ahaɱ,

Tvaɱ pajānassu rajjena nāhaɱ porohicce rame"[g]

"Sace te ūnaɱ kāmehi ahaɱ paripūrayāmi te,

Yo taɱ hiɱsati vāremi bhūmi senāpati ahaɱ."|| ||

Tuvaɱ pitā ahaɱ putto mā no govinda pājahi"[h]

"Na matthi ūnaɱ kāmehi bhiɱsitā me na vijjati.

Amanussavaco sutvā tasmā'haɱ na gahe rame,

[244] amanusso kathaɱvaṇṇo kaɱ te atthaɱ abhāsatha. [J]

Yaɱ ca sutvā jahāsi no gehe amhe ca kevale"[j]

"Upavutthassa me pubbe yaṭṭhukāmassa me ghato.

Aggi pajjalito āsi kusapattaparitthato[k]

Tato me Brahmā pātur ahu Brahmālokā sanantano.

So me pañhaɱ viyākāsi taɱ sutvā na gahe rame"[l]

"Saddahāmi ahaɱ bhoto yaɱ tvaɱ govinda bhāsasi.

Amanussavaco sutvā kathaɱ vattetha aññathā[m]

Te taɱ anuvattissāma satthā govinda no bhavaɱ.

Maṇi yathā veeriyo akāco vimalo subho,

Evaɱ suddhā carissāma govindasasānusāsane" ti.

[G.] Āmantremi mahārāja reṇu bhūmipate tava pravrajāmi prajahitvā rājyaɱ paurohityaɱ ca me-mahāvastu.

[H.] Sa vedasti ūnaɱ kāmehi vayaɱ te pūrayāma taɱ ko vā bhavantaɱ heṭheti. . . . . . Bhavān pitā vayaɱ putro mā govinda pravrajāhi-mahāvastu.

[I.] Na asati ūnaɱ kāmehi heṭhayitā na vidyati amanu?yavacanaɱ grutvā. . . . -Mahāvastu.

[J.] Amanu?yo kathaɱvarṇo kiɱ vā arthamabhā?ata yasya vācaɱ ?rutvā jahāsi asmākaɱ gahaɱ ca kevalam-mahāvastu.

[K.] Sarvato ya ya?ṭukāmasya upavustatya me sata:agni prajavālito āsi ku?cīraparicchado mahāvastu.

[L.] Tane hammī prādurabhud brahma loke sanātano yasyāhaɱ vacanaɱ ?rutvā jahāmi yu?amākaɱ gahaɱ ca kevalam-mahāvastu.

[M.] êradaddhāma vayaɱ bhavato yathā govindo bhā?ati amanu?yavacanaɱ ?rātvā kathaɱ vartema anyathā mahāvastu.

[BJT Page 370]

"Sace bhavaɱ govindo agārasmā anagāriyaɱ pabbajissati, mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti.

Chakkhattiyāmantanā 28. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā ten'upasaŋkami, upasaŋkamitvā te cha khattiye etad avoca: "aññaɱ' dāni bhavanto purohitaɱ pariyesantu, yo bhavantānaɱ rajje anusāsissati. Icchāmahaɱ bho agārasmā anagāriyaɱ pabbajituɱ yathā kho pana me sutaɱ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaɱ bho agārasmā anagāriyanti. " Atha kho bho te cha khattiyā eka-m-antaɱ apakkamma [245] evaɱ samacintesuɱ. "Ime kho brāhmaṇā nāma dhanaluddhā, yan nūna mayaɱ mahāgovindaɱ brāhmaṇaɱ dhanena sikkheyyāmā" ti. Te mahāgovindaɱ brāhmaṇaɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu, "saɱvijjati kho bho imesu sattasu rajjesu pahutaɱ sāpateyyaɱ, tato bhoto yāvatakena attho tāvatakaɱ āharīyatanti."|| ||

"Alaɱ bho mamapidaɱ pahūtaɱ sāpateyyaɱ bhavantānaɱ yeva vābhasā tamahaɱ sabbaɱ pahāya agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaɱ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaɱ bho agārasmā anagāriyanti.

Atha kho bho te cha khattiyā eka-m-antaɱ apakkamma evaɱ samacintesuɱ: ime kho brāhmaṇā nāma itthiluddhā. Yannūna mayaɱ mahāgovindaɱ brāhmaṇaɱ itthihi sikkheyyāmā ti. Te mahāgovindaɱ brāhmaṇaɱ upasaŋkamitvā evam āhaɱsu: saɱvijjanti kho bho imesu sattasu rajjesu pahutā itthiyo. Tato bhoto yāvatikāhi attho, tāvatikā ānīyyantanti.

"Alaɱ bho, mamapi tā cattārisā bhariyā tādisiyo tā'pāhaɱ sabbā pahāya agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaɱ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaɱ bho agārasmā anagāriyanti."|| ||

[BJT Page 372]

29. [246] sace bhavaɱ govindo agārasmā anagāriyaɱ pabbajissati, mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatīti.

"Sace jahatha kāmāni yattha satto puthujjano,

Ārabhavho da'hā bhotha khantībalasamāhitā

Esa maggo uju maggo esa maggo anuttaro,

Saddhammo sabbhī rakkhito brahmalokūpapattiyā" ti.

30. "Tena hi bhavaɱ govindo satta vassāni āgametu, sattannaɱ vassānaɱ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti.

"Aticiraɱ kho bho satta vassāni. Nāhaɱ Sakkomi bhavante sattavassāni āgametuɱ ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaɱ gamanīyo samparāyo mantāyaɱ boddhabbaɱ, kattabbaɱ kusalaɱ caritabbaɱ brahmacariyaɱ, n'atthi jātassa amaraṇaɱ. Yathā kho pana me sutaɱ brahmuno āmagandho bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaɱ bho agārasmā anagāriyanti. " "Tena hi bhavaɱ govindo chabbassāni āgametu, chabbassannaɱ vassānaɱ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti. Tena hi bhavaɱ govindo pañca vassāni āgametu, pañcannaɱ vassānaɱ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti. Tena hi bhavaɱ govindo cattāri vassāni āgametu, catunnaɱ vassānaɱ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti. Tena hi bhavaɱ govindo tīṇi vassāni āgametu, tiṇṇaɱ vassānaɱ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti. Tena hi bhavaɱ govindo dve vassāni āgametu, dvinanaɱ vassānaɱ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti. Tena hi bhavaɱ govindo ekaɱ vassaɱ āgametu. Ekassa vassassa accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti.

"Aticiraɱ kho bho ekaɱ vassaɱ, nāhaɱ Sakkomi [247] bhavante ekaɱ vassaɱ āgametuɱ. Ko nu kho pana bho jānāti jīvitānāɱ gamanīyo samparāyo mantāyaɱ boddhabbaɱ. Katabbaɱ kusalaɱ, caritabbaɱ brahmacariyaɱ, n'atthi jātassa amaraṇaɱ. Yathā kho pana me sutaɱ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaɱ bho agārasmā anagāriyanti.

"Tena hi bhavaɱ govindho satta māsāni āgametu. Sattannaɱ mānāsaɱ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti.

[N.] Savejjahatha kāmāni yatra rakatā: pathagjanā: sastaɱ bhaved daḍhībhavatha ka?anatībala samāhitā mahāvastu. [O.] E?a mārgo brahmapūre e?a mārga: sanātana: saddharmavīyibhirābyato brahmalokoppatataye mahāvastu.

[BJT Page 374]

"Aticiraɱ kho bho satta māsāni. Nāhaɱ Sakkomi bhavante satta māsāni āgametuɱ. Ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaɱ? Gamanīyo samparāyo, mantāya boddhabbaɱ kattabbaɱ kusalaɱ caritabbaɱ buhmacariyaɱ n'atthi jātassa amaraṇaɱ. Yathā kho pana me sutaɱ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā pabbajissāmahaɱ bho agārasmā anagāriyanti."|| ||

"Tena hi bhavaɱ govindo cha māsāni āgametu. Cha māsānaɱ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti. "Tena hi bhavaɱ govindo pañca māsāni āgametu. Pañcannaɱ māsānaɱ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti. "Tena hi bhavaɱ govindo cattāri māsāni āgametu. Catunnaɱ māsānaɱ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti. "Tena hi bhavaɱ govindo dve māsāni āgametu. Dvinnaɱ māsānaɱ accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti. "Tena hi bhavaɱ govindo ekaɱ māsaɱ āgametu. Ekamāsassa accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti. "Tena hi bhavaɱ govindo addhamāsaɱ āgametu. Addhamāsassa accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti.

Aticiraɱ kho bho so addhamāso. Nāhaɱ Sakkomi bhavante addhamāsaɱ āgametuɱ ko nu kho pana bho jānāti jīvitānaɱ. Gamanīyo samparāyo, mantāya boddhabbaɱ kattabbaɱ kusalaɱ caritabbaɱ brahmacariyaɱ n'atthi jātassa amaraṇaɱ. Yathā kho pana me sutaɱ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaɱ bho agārasmā anagāriyanti."|| ||

[248] tena hi bhavaɱ govindo sattāhaɱ āgametu, yāva mayaɱ sake puttabhātaro rajjena1 anusāsissāma. Sattāhassa accayena mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti.

"Na ciraɱ kho bho sattāhaɱ, āgamessāmahaɱ bhavante sattāhanti"

Brāhmaṇamahāsālādīnaɱ āmantanā

30. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena te satta ca brāhmaṇamahāsālā satta ca nahātakasatāni ten'upasaŋkami. Upasaŋkamitvā satta ca brāhmaṇamahāsāle satta ca nahātakasatāni etad avoca: aññaɱ'dāni bhavanto ācariyaɱ pariyesantu yo bhavantānaɱ mante vācessati. Icchāmahaɱ bho agārasmā anagāriyaɱ pabbajituɱ yathā kho pana me sutaɱ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaɱ bho agārasmā anagāriyanti."|| ||

1. Rajje (syā)

[BJT Page 376]

"Mā bhavaɱ govindo agārasmā anagāriyaɱ pabbaji. Pabbajjā bho appesakkhā ca appalābhā ca brahmaññaɱ mahesakkhañca mahālābhañcāti. "Mā bhavanto evaɱ avavuttha "pabbajjā appesakkhā ca appalābhā ca, brahmaññaɱ mahesakkhañca mahālābhañcā" ti. Ko nu kho bho aññatra mayā mahesakkhataro vā mahālābhataro vā? Ahaɱ hi bho etarahi rājā'va raññaɱ, Brahmā'va Brahmānaɱ, devātā'va gahapatikānaɱ. Taɱ ahaɱ sabbaɱ pahāya agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaɱ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā [249] agāraɱ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaɱ bho agārasmā anagāriyanti. "Sace bhavaɱ govindo agārasmā anagāriyaɱ pabbajissati, mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti.

Bhariyānaɱ āmantanā

31. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena cattārisā ca bhariyā sādisiyo ten'upasaŋkami. Upasaŋkamitvā cattārisā bhariyā sādisiyo etad avoca: yā bhotīnaɱ icchati sakāni vā ñātikulāni gacchatu, aññaɱ vā bhattāraɱ pariyesatu. Icchāmahaɱ bhoti agārasmā anagāriyaɱ pabbajituɱ. Yathā kho pana me sutaɱ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraɱ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaɱ bhotī agārasmā anagāriyanti."|| ||

"Tvaɱ yeva no ñāti ñātikāmānaɱ, tvaɱ pana bhattā bhattukākāmānaɱ. Sace bhavaɱ govindo agārasmā anagāriyaɱ pabbajissati, mayam pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī" ti.

Mahāgovindapabbajjā

32. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo tassa sattāhassa accayena kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbaji. Pabbajitaɱ pana mahāgovindaɱ brāhmaṇaɱ satta ca rājāno khattiyā muddhāvasittā, satta ca brāhmaṇamahāsālā satta ca nahātakasatāni, cattārisā ca bhariyā sādisiyo, anekāni ca khattiyasahassāni, anekāni ca brāhmaṇasahassāni, anekāni ca gahapatisahassāni, anekehi ca itthāgārehi itthikāyo kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā mahāgovindaɱ brāhmaṇaɱ agārasmā anagāriyaɱ pabbajitaɱ anupabbajiɱsu. Tāya sudaɱ bho parisāya parivuto mahāgovindo brāhmaṇo gāmanīgamarājadhānīsu [250] cārikaɱ carati. Yaɱ kho pana bho tena samayena mahāgovindo brāhmaṇo gāmaɱ vā nigamaɱ vā upasaŋkamati tattha rājā'va hoti raññaɱ, Brahmā'va brāhmaṇānaɱ, devatā'va gahapatikānaɱ.

[BJT Page 378]

Tena kho pana samayena manussā khipanti vā upakkhalanti vā, te evam āhaɱsu: 'namatthu mahāgovindassa brāhmaṇassa, namatthu sattapurohitassā'ti.

33. Mahāgovindo bho brāhmaṇo mettā-sahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthaɱ. Iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ mettā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthaɱ, iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ muditā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi. Upekkhāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthaɱ, iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ upekkhā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi. Sāvakānañca brahmalokasahabyatāya maggaɱ desesi.

34. Ye kho pana bho tena samayena mahāgovindassa brāhmaṇassa sāvakā sabbena sabbaɱ sāsanaɱ ājāniɱsu, te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ brahmalokaɱ upapajjiɱsu. Ye na sabbena sabbaɱ sāsanaɱ ājāniɱsu, te kāyassa bhedā param maraṇā appekacce paranimmitavasavattīnaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjiɱsu, appekacce nimmāṇaratīnaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjiɱsu. Appekacce tusitānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjiɱsu. Appekacce yāmānaɱ devānaɱ [251] sahabyataɱ upapajjiɱsu, appekacce Tāvatiɱsānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjiɱsu, appekacce cātummahārājikānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjiɱsu. Ye sabbanihīnaɱ kāyaɱ paripūresuɱ te gandhabbakāyaɱ paripūresuɱ.

Iti kho pana sabbesaɱ yeva tesaɱ kulaputtānaɱ amoghā pabbajjā ahosi avañjhā saphalā saudrayā" ti.

35. "Sarati taɱ Bhagavā" ti.

[BJT Page 380]

"Sarāmahaɱ pañcasikha, ahaɱ tena samayena mahāgovindo brāhmaṇo ahosiɱ ahaɱ tesaɱ sāvakānaɱ brahmalokasahabyatāya maggaɱ desesiɱ. Taɱ kho pana me pañcasikha, brahmacariyaɱ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saɱvattati, yāvad eva brahma lokupapattiyā.

Idaɱ kho pana me pañcasikha, brahmacariyaɱ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattati, ti katamañca taɱ pañcasikha, brahmacariyaɱ ekanta nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo, seyyathīdaɱ? Sammādiṭṭhi sammā saŋkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Idaɱ kho taɱ pañcasikha, brahmacariyaɱ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattati.

36. Ye kho pana me pañcasikha sāvakā sabbena sabbaɱ sāsanaɱ ājānanti, te āsavānaɱ khayā anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ [252] abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti ye na sabbena sabbaɱ sāsanaɱ ājānanti, te pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱññojanānaɱ parikkhayā opapātikā honti, tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Ye na sabbena sabbaɱ sāsanaɱ ājānanti, appekacce tiṇṇaɱ saññojanānaɱ parikkhayā tanuttā sakadāgāmino honti, sakideva imaɱ lokaɱ rāgadosamohānaɱ āgantvā dukkhantassaɱ karissanti. Ye na sabbena sabbaɱ sāsanaɱ ājānanti appekacce tiṇṇaɱ saññojanānaɱ parikkhayā sotāpannā honti avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. Iti kho pañcasikha, sabbesaɱ yeva imesaɱ kulaputtānaɱ amoghā pabbajjā avañjhā saphalā saudrayā" ti.

Idamavo ca Bhagavā, attamano pañcasikho gandhabbaputto Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyī ti.

Mahāgovindasuttaɱ chaṭṭhaɱ.


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page