Digha Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Dīgha Nikāya

Sutta 21

Sakkapañha Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


 

[1][pts][than] EVAṂ ME SUTAṂ.|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā magadhesu viharati,||
pācīnato Rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo,||
tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaɱ.|| ||

Tena kho pana samayena sakkassa devānamindassa ussukkaɱ udapādi Bhagavantaɱ dassanāya.|| ||

Atha kho sakkassa devānamindassa etad ahosi: kahaɱ nu kho Bhagavā etarahi viharati ahaɱ Sammā-sambuddhoti.|| ||

Addasā kho Sakko devānaɱ indo Bhagavantaɱ magadhesu viharantaɱ,||
pācīnato Rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo,||
tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaɱ.|| ||

Disvāna deve Tāvatiɱse āmantesi: ayaɱ mārisā Bhagavā magadhesu viharati pācīnato Rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaɱ.|| ||

Yadi pana mārisā mayaɱ taɱ Bhagavantaɱ dassanāya upasaŋkameyyāma arahantaɱ sammāsamBuddhanti.|| ||

Evaɱ bhaddantavāti kho devā Tāvatiɱsā sakkassa devānamindassa paccassosuɱ.

2. Atha kho Sakko devānaɱ indo pañcasikhaɱ gandhabbadevaputtaɱ1 āmantesi: [264] ayaɱtāna pañcasikha Bhagavā magadhesu viharati,||
pācīnato Rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo,||
tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaɱ.|| ||

Yadi pana tāta pañcasikha mayaɱ taɱ Bhagavantaɱ dassanāya upasaŋkameyyāma arahantaɱ sammāsamBuddhanti".|| ||

"Evaɱ bhaddantavā'ti kho pañcasikho gandhabbadevaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā beluvapaṇḍuɱ vīṇaɱ ādāya sakkassa devānamindassa anucariyaɱ upāgami.|| ||

Atha kho Sakko devānaɱ indo devehi tāvatisehi parivuto pañcasikhena gandhabbadevaputtena purakkhato.|| ||

seyyathā pi nāma balavā puriso samiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ samiñjeyya,||
evam eva devesu Tāvatiɱsesu antarahito magadhesu pācīnato Rājagahassa.|| ||

Ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo,||
tassuttarato vediyake pabbate paccuṭṭhāsi.

3. Tena kho pana samayena vediyako pabbato atiriva obhāsajāto hoti ambasaṇḍā ca brāhmaṇagāmo,||
yathā taɱ devānaɱ devānubhāvena.|| ||

Apissudaɱ parito gāmesu manussā evam āhaɱsu: ādittassu nāmajja vediyako pabbato jhāyatissu1 nāmajja vediyako pabbato,||
jalatissu nāmajja vediyako pabbato,||
kiɱ su nāmajja vediyako pabbato atiriva obhāsajāto ambasaṇḍā ca brāhmaṇagāmo" ti.saɱviggā lomahaṭṭhajātā ahesuɱ.|| ||

Atha kho Sakko devānaɱ indo pañcasikhaɱ gandhabbadevaputtaɱ āmantesi: [265] durupasaŋkamā kho tāta pañcasikha tathāgatā mādisena,||
jhāyi jhānaratā,||
tadantarapaṭisallīnā.|| ||

Yadi pana tvaɱ tāta pañcasikha Bhagavantaɱ paṭhamaɱ pasādeyyāsi,||
tayā tāta paṭhamaɱ pasāditaɱ pacchā mayaɱ taɱ Bhagavantaɱ dassanāya upasaŋkameyyāma arahantaɱ sammāsamBuddhanti." "Evaɱ bhaddantavā" ti.kho pañcasikho gandhabbadevaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā beluvapaṇḍuvīṇaɱ4 ādāya yena indasālaguhā ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā ettāvatā me Bhagavā n'eva atidūre bhavissati na accāsanena saddañca me sossatī'ti eka-m-antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

Eka-m-antaɱ ṭhito kho pañcasikho gandhabbadeva putto beluvapaṇḍuvīṇaɱ assāvesi.|| ||

Imā ca gāthā abhāsi buddhupasaɱhitā dhammupasaɱhitā saŋghupasaɱhitā arahantupasaɱhitā kāmūpasaɱhitā:

4. Vande te pitaraɱ bhadde timbaruɱ suriyavaccase,

Yena jātā'si kalyāṇī Ānandajananī mama.

Vāto'va sedataɱ5 kanto pānīyaɱ'ca pipāsato,

Aŋgīrasī piyāme'si dhammo arahatāmiva.

[266] āturasseva bhesajjaɱ bhojanaɱ'va jighacchato,

Parinibbāpaya maɱ bhadde jalannamīva cārinā.

Sītodakaɱ1 pokkharaṇiɱ yuttaɱ2 kiñjakkhareṇunā,

Nāgo ghammābhitatto'va ogāhe te thanūdaraɱ.

Accaŋkusoca nāgo'va jitamme tuttatomaraɱ,

Kāraṇaɱ nappajānāmi sammatto lakkhaṇūruyā.

Tayi gedhitacitto'smi cittaɱ vipariṇāmitaɱ,

Paṭigantuɱ na Sakkomi vaŋkaghasto'va ambujo.

Vāmuru saja maɱ bhadde saja maɱ mandalocane,

Palissaja maɱ kalyāṇi etamme abhipatthitaɱ.

Appako vata me santo kāmo vellitakesiyā,

Anekabhāvo samapādi arahante'va dakkhiṇā.

Yamme atthi kataɱ puññaɱ arahankesu tādisu,||
tamme sabbaŋgakalyāṇi tayā saddhiɱ vipaccitaɱ.

[267] yamme atthi kataɱ puññaɱ asmiɱ paṭhavimaṇḍale,

Tamme sabbaŋgakalyāṇi tayā saddhiɱ vipaccataɱ.

Sakyaputto'va jhānena ekodi nipako sato,

Amataɱ muni jigiɱsāno tamahaɱ suriyavaccase.

Yathā pi muni nandeyya patvā sambodhimuttamaɱ.

Evaɱ nandeyyaɱ kalyāṇi missībhāvaŋgato tayā.

Sakko ce me varaɱ dajjā Tāvatiɱsānamissaro,||
[a]

Tāhaɱ bhadde vareyyāhe evaɱ kāmo da'ho mama.

Sālaɱ'ca na ciraɱ phullaɱ pitaraɱ te su medhase,

Vandamāno namassā'mi yassāsetādisī pajā ti.

5. Evaɱ vutte Bhagavā pañcasikhaɱ gandhabbadevaputtaɱ etad avoca: 'saɱsandati kho te pañcasikha tantissaro gītassarena gītassaro ca tantissarena.|| ||

Na ca pana te pañcasikha tantissaro gītassaraɱ ativattati.|| ||

Gītassaro ca tantissaraɱ.|| ||

Kadā saɱyū'ha pana te pañcasikha imā gāthā buddhupasaɱhitā dhammupasaɱhitā,||
saŋghupasaɱhitā arahantupasaɱhitā kāmūpapasaɱhitā'ti.

Ekamidāhaɱ bhante samayaɱ Bhagavā uruvelāyaɱ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle [268] paṭhamābhisambuddho.|| ||

Tena kho panāhaɱ bhante samayena bhaddānāma suriyavaccasā timbaruno gandhabbarañño dhītā tambhikaŋkhāmi,||
sā kho pana bhante bhaginī parakāminī hoti.|| ||

Sikhaṇḍī nāma mātalissa saŋgāhakassa putto tamabhikaŋkhati.|| ||

Yato kho ahaɱ bhante taɱ bhaginiɱ nālatthaɱ kenaci parayāyena,||
athāhaɱ beluvapaṇḍuvīṇaɱ ādāya yena timbaruno gandhabbarañño nivesanaɱ ten'upasaŋkamiɱ.|| ||

Upasaŋkamitvā beluvapaṇḍuvīṇaɱ assāvesiɱ,||
imā ca gāthāyo abhāsiɱ buddhupasaɱhitā dhammupasaɱhitā saŋghupasaɱhitā arahantupasaɱhitā kāmūpasaɱhitā.

Vande te pitaraɱ bhadde timbaruɱ suriyavaccase,||
yena jātāsi kalyāṇi Ānanda jananī mama.|| ||

Vāto'va sedataɱ kanto pānīyaɱ'ca pipāsato,

Aŋgīrasī piyāme'si dhammo arahatāmica.

Āturasseva bhesajjaɱ bhojanaɱ'va jighacchato,

Parinibbāpaya maɱ bhadde jalannamīva cārinā.

Sītodakaɱ pokkharaṇiɱ yuttaɱ kiñjakkhareṇunā,

Nāgo ghammābhitatto'va ogāhe te thanūdaraɱ.

Accaŋkusoca nāgo'va jitamme tuttatomaraɱ,

Kāraṇaɱ nappajānāmi sammatto lakkhaṇūruyā.

Tayi gedhitacitto'smi cittaɱ vipariṇāmitaɱ,

Paṭigantuɱ na Sakkomi vaŋkaghasto'va ambujo.

Vāmuru saja maɱ bhadde saja maɱ mandalocane,

Palissaja maɱ kalyāṇi etamme abhipatthitaɱ.

Appako vata me santo kāmo vellitakesiyā,

Anekabhāvo samapādi arahante'va dakkhiṇā.

Yamme atthi kataɱ puññaɱ arahantesu tādisu,||
tamme sabbaŋgakalyāṇī tayā saddhiɱ vipaccataɱ

Yamme atthi kataɱ puññaɱ asmiɱ paṭhavimaṇḍale,

Tamme sabbaŋgakalyāṇi tayā saddhiɱ vipaccataɱ.

Sakyaputto'va jhānena ekodi nipako sato,

Amataɱ muni jigiɱsāno tamahaɱ suriyavaccase.

Yathā pi muni nandeyya patvā sambodhimuttamaɱ.

Evaɱ nandeyyaɱ kalyāṇi missībhāvaŋgato tayā.

Sakko ce me varaɱ dajjā Tāvatiɱsānamissaro,||
[a]

Tāhaɱ bhadde vareyyāhe evaɱ kāmo da'ho mama.

Sālaɱ'ca na ciraɱ phullaɱ pitaraɱ te su medhase,

Vandamāno namassā'mi yassāsetādisī pajā ti.

6. Evaɱ vutte bhante bhaddā suriyavaccasā maɱ etad avoca: na kho me mārisa so Bhagavā sammukhā diṭṭho.|| ||

Api ca suto yeva me so Bhagavā devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sudhammāyaɱ sabhāyaɱ upanaccantiyā,||
yato kho tvaɱ mārisa taɱ Bhagavantaɱ kittesi hotu no ajja samāgamoti.|| ||

[PTS Page 269 '@]sā yeva no bhante tassā bhaginiyā saddhiɱ samāgamo ahosi,||
na ca dāni tato pacchā" ti.

Atha kho sakkassa devānamindassa etad ahosi: paṭisammodati kho pañcasikho gandhabbadevaputto Bhagavatā,||
Bhagavā ca pañcasikhenā" ti.

7. Atha kho Sakko devānaɱ indo pañcasikhaɱ gandhabbadevaputtaɱ āmantesi: abhivādehi metthaɱ tāta pañcasikha Bhagavantaɱ: Sakko bhante devānaɱ indo sāmacco saparijano Bhagavato pāde sirasā vandatī'ti.

'Evaɱ bhaddantavā'ti kho pañcasikho gandhabbadevaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā Bhagavantaɱ abhivādesi: 'Sakko bhante devānaɱ indo sāmacco saparijano Bhagavato pāde sirasā vandatī'ti.

'Evaɱ sukhī hotu pañcasikha Sakko devānaɱ indo sāmacco saparijano,||
sukhakāmā hi devā manussā asurā nāgā Gandhabbā,||
ye caññe santi puthukāyā'ti.

Evañ ca pana tathāgatā evarūpe mahesakkhe yakkhe abhivadanti.

8. Abhivadito Sakko devānaɱ indo Bhagavatā indasālaguhaɱ pavisitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

Devā pi Tāvatiɱsā indasālaguhaɱ pavisitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ aṭṭhaɱsu.|| ||

Pañcasikhopi gandhabbadevaputto indasālaguhaɱ pavisitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ aṭṭhāsi.

Tena kho pana samayena indasālaguhā visamā santī samā samapādi,||
sambādhā santī urundāsamapādī.|| ||

Andhakāro guhāyaɱ antaradhāyī,||
āloko udapādi yathā taɱ [270] devānaɱ devānubhāvena.

Atha kho Bhagavā sakkaɱ devānamindaɱ etad avoca: 'acchariyam idaɱ āyasmato kosiyassa abbhutamidaɱ āyasmato [C1] kosiyassa tāva bahukiccassa bahukaraṇīyassa yad idaɱ idhāɱ gamananti.'

Cirappatikāhaɱ bhante Bhagavantaɱ dassanāya upasaŋkamitukāmo.|| ||

Api ca devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ kehici kehici kiccakaraṇīyehi byāvaṭo evāhaɱ nāsakkhiɱ Bhagavantaɱ dassanāya upasaŋkamituɱ.|| ||

Ekam idaɱ bhante samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati sa'alāgārake.|| ||

Atha khvāhaɱ bhante Sāvatthiɱ agamāsiɱ Bhagavantaɱ dassanāya.|| ||

Tena kho pana bhante samayena Bhagavā aññatarena samādhinā nisinno hoti.

Bhuñjatī nāma vessavaṇassa mahārājassa paricārikā Bhagavantaɱ paccupaṭṭhitā hoti pañjalikā namassamānā athakhvāhaɱ bhante bhuñjatiɱ etad avocaɱ: "abhivādehi me tvaɱ bhagini Bhagavantaɱ,||
Sakko bhante devānaɱ indo sāmacco saparijano Bhagavato pāde sirasā vandatī" ti.|| ||

Evaɱ vutte bhante sā bhuñjatī maɱ etad avoca: 'akālo kho mārisa Bhagavantaɱ dassanāya,||
paṭisallīno Bhagavā'ti.|| ||

[271] "tena hi bhagini yadā Bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhito hoti atha mama vacanena Bhagavantaɱ abhivādehi.|| ||

Sakko bhante devānaɱ indo sāmacco saparijano Bhagavato pāde sirasā vandatī" ti.

"Kaccī me sā bhante bhaganī Bhagavantaɱ abhivādesi,||
sarati Bhagavā tassā bhaginiyā vacananti?" "Abhivādesi maɱ sā devānaminda bhaginī,||
sarāmahaɱ tassā bhaginiyā vacanaɱ.|| ||

Api cāhaɱ āyasmato ca nemisaddena tamhā samādhimhā vuṭṭhito" ti.

"Ye te bhante devā amhehi paṭhamataraɱ Tāvatiɱsakāyaɱ upapannā,||
tesaɱ me sammukhā sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ: "yadā tathāgatā loke uppajjanti arahanto Sammā-sambuddhā,||
dibbā kāyā paripūranti hāyanti asurakāyā'ti.|| ||

Taɱ me idaɱ bhante sakkhidiṭṭhaɱ yato Tathāgato loke uppanno arahaɱ sammā sambuddho,||
dibbā kāyā paripūranti,||
hāyanti asurakāyā ti.|| ||

Idh'eva bhante Kapilavatthusmiɱ gopikā nāma Sakyadhitā ahosi Buddhe pasannā dhamme pasannā saŋghe pasannā sīlesu paripūrakārīni.|| ||

Yā itthittaɱ virājetvā purisattaɱ bhāvetvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahabyataɱ amhākaɱ puttattaɱ ajjhupagatā.|| ||

Tatrapi naɱ evaɱ jānantī 'gopako devaputto gopako devaputto'ti.

9. Aññe pi bhante tayo bhikkhu Bhagavati brahmacariyaɱ caritvā hīnaɱ gandhabbakāyaɱ upapannā.|| ||

Te pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaŋgibhūtā paricārayamānā amhākaɱ upaṭṭhānamāgacchanti amhākaɱ pāricariyaɱ.|| ||

Te amhākaɱ upaṭṭhānamāgate amhākaɱ pāricāriyaɱ gopako nāma devaputto [272] paṭicodesi: "kutomukhā nāma tumhe mārisā tassa Bhagavato dhammaɱ assutthā ahaɱ hi nāma itthikā samāna Buddhe pasannā dhamme pasananā saŋghe pasannā sīlesu paripūrakārinī itthittaɱ virājetvā purisattaɱ bhāvetvā kāyassa bhedā param maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahabyatā.|| ||

Sakkassa devānamindassa puttattaɱ ajjhupagatā.

Idhāpi maɱ evaɱ jānanti gopako devaputto gopako devaputtoti.|| ||

Tumhe pana mārisā Bhagavatī brahmacariyaɱ caritvā hīnaɱ gandhabbakāyaɱ upapannā duddiṭṭharūpaɱ vata bho addasāma ye mayaɱ addasāma sahadhammike hīnaɱ gandhabbakāyaɱ upapanne'ti".|| ||

Tesaɱ bhante gopakena devaputtena paṭicoditānaɱ dve devā diṭṭhe va dhamme satiɱ paṭilabhiɱsu kāyaɱ brahmapurohitaɱ,||
eko pana devo kāme ajjhāvasi.

10. "Upāsikā cakkhumato ahosiɱ nāmampi mayhaɱ ahu gopikā ti,

Buddhe ca dhamme abhippasannā saŋghañcupaṭṭhāsiɱ pasannacittā.

Tass'eva Buddhassa sudhammatāya sakkassa puttomhi mahānubhāvo,

Mahājutīko tidivūpapanto jānanti maɱ idhāpi gopako ti.

Athaddasaɱ bhikkhavo diṭṭhapubbe gandhabbakāyūpagate' vahīne.|| ||

Imehi te Gotamasāvakā se ye ca mayaɱ pubbe manussabhūtā.

Annena pānena upaṭṭhahimhā pādūpasaɱgayha sake nivesane,

[273] kutomukhā nāma ime bhavanto Buddhassa dhammāni paṭiggahesuɱ.

Paccattaɱ veditabbo hi dhammo sudesito cakkhumatānubuddho,

Ahaɱ hi tumheva upāsamāno sutvā ariyānaɱ subhāsitāni.

Sakkassa putto'mhi mahānubhāvo mahājutīko tidivūpapanno,

Tumhe pana seṭṭhamupāsamānā anuttaraɱ brahmacariyaɱ caritvā.

Hīnaɱ kāyaɱ upapannā bhavanto anānulomā bhavatopapatti,

Duddiṭṭharūpaɱ vata addasāma sahadhammike hīnakāyūpapanne.

Gandhabbakāyupagatā bhavanto devānamāgacchatha pāricariyaɱ,

Agāre vasako mayhaɱ imaɱ passa visesataɱ.

Iti hutvā svajja pūmā'mhi devo dibbehi kāmehi samaŋgi-bhūto,

Te coditā Gotamasāvakena saɱvegamāpāduɱ samecca gopakaɱ,

"Handa byāyamāma viyāyamāma mā no mayaɱ parapessā ahumha,||
"

[274] tesaɱ duve viriyaɱ ārabhiɱsu anussaraɱ Gotamasāsanāni,

Idhe va cittāni virājayitvā kāmesu ādīnavamaddasaɱsu,

Te kāmasaɱyojanabandhanāni pāpimayogāni duraccayāni

Nāgoca sandānaguṇāni chetvā deve Tāvatiɱse atikkamiɱsu,||
saindā devā sapajāpatikā sabbe sudhammāya sabhāyupaviṭṭhā-

Te saɱnisinnānaɱ atikkamiɱsu vīrā virāgā virajaɱ karontā,

Te disvā saɱvegamakāsi vāsavo devābhibhū devagaṇassa majjhe.

Ime hi te hīnakāyūpapannā deveTāvatiɱse atikkamanti,

Saɱvegajātassa vaco nisamma so gopako vāsavamajjhabhāsi.

"Buddho janindatthi manussaloke kāmābhibhū Sakyamunīti ñāyati,

Tassete puttā satiyā vihīnā coditā mayā te satimajjhalatthuɱ.

[275] tiṇṇaɱ tesaɱ vasīnettha eko gandhabbakāyūpagato 'vahīno

Dve c'eva sambodhipathānusārino devepi hī'enti samāhitattā.

Etādisī dhammappakāsanettha na tathe kiɱ kaŋkhati koci sāvako,

Nitthiṇṇaoghaɱ vicikicchājinnaɱ Buddhaɱ namassāma jinaɱ janindaɱ.

Yante dhammaɱ idhaññāya visesaɱ ajjhagaɱsu te,

Kāyaɱ brahmapurohitaɱ duve tesaɱ visesagū.

Tassa Dhammassa pattiyā āgatamhāsi mārisa,

Katāvakāsā Bhagavatā pañhaɱ pucchemu mārisāti.

11. Atha kho Bhagavato etad ahosi: dīgha-rattaɱ visuddho kho ayaɱ Sakko yaɱ kiñci maɱ pañhaɱ pucchi'ssati.|| ||

Sabbaɱ taɱ atthasaɱhitaɱ yeva pucchi'ssati,||
no anatthasaɱhitaɱ.|| ||

Yaɱ cassāhaɱ puṭṭho byākarissāmi.|| ||

Taɱ khippameva ājānissatī" ti.|| ||

Atha kho Bhagavā sakkaɱ devānamindaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

"Puccha vāsava maɱ pañhaɱ yaɱ kiñci manasicchasi,

Tassa tass'eva pañhassa ahaɱ antaɱ karomi te" ti.

Paṭhamabhāṇavāraɱ niṭṭhitaɱ

12. [276] katāvakāso Sakko devānaɱ indo Bhagavatā imaɱ Bhagavantaɱ paṭhamaɱ pañhaɱ apucchi: kiɱsaññojanā nu kho mārisa devā manussā asurā nāgā Gandhabbā ye caññe santi puthukāyā te 'averā adaṇḍā asapattā abyāpajjā1 viharemu averino'ti iti ce n'esaɱ hoti.|| ||

Atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā sabyāpajjā viharanti saverino" ti.itthaɱ Sakko devānaɱ indo Bhagavantaɱ pañhaɱ apucchi.

Tassa Bhagavā pañhaɱ puṭṭho byākāsi:

"Issāmacchariyasaññojanā kho devānaminda devā manussā asurā nāgā Gandhabbā,||
ye caññe santi puthukāyā,||
te 'averā adaṇḍā asapattā abyāpajjā viharemu averino'ti iti ce n'esaɱ hoti.|| ||

Atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā sabyapajjā viharanti saverino ti.|| ||

Itthaɱ Bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaɱ puṭṭho byākāsi.|| ||

Attamano Sakko devānaɱ indo Bhagavato bhāsitaɱ abhinandi anumodi: evam etaɱ Bhagavā,||
evam etaɱ sugata,||
tiṇṇā me'ttha kaŋkhā vigatā kathaɱkathā Bhagavato pañhassa veyyākaraṇaɱ sutvā" ti.

13. Iti ha Sakko devānaɱ indo Bhagavato bhāsitaɱ [277] abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaɱ uttariɱ pañhamapucchi:

"Issāmacchariyaɱ pana mārisa kiɱnidānaɱ kiɱsamudayaɱ kiɱjātikaɱ kiɱpabhavaɱ,||
kismiɱ sati issāmacchariyaɱ hoti,||
kismiɱ asati issāmacchariyaɱ na hotī?"Ti.

Issāmacchariyaɱ kho devānaminda piyāppiyasidānaɱ piyāppiyasamudayaɱ piyāppiyajātikaɱ piyāppiyapabhayaɱ,||
piyāppiye sati issāmacchariyaɱ hoti.|| ||

Piyāppiye asati issāmacchariyaɱ na hotī" ti.

14. "Piyāppiyaɱ kho pana mārisa kiɱnidānaɱ kiɱsamudayaɱ kiɱjātikaɱ kiɱpabhavaɱ.|| ||

Kismiɱ sati piyāppiyaɱ hoti,||
kismī asati piyāppiyaɱ na hotī" ti.

"Piyāppiyaɱ kho devānaminda chandanidānaɱ chandasamudayaɱ chandajātikaɱ chandappabhavaɱ chande sati piyāppiyaɱ hoti,||
chande' asati piyāppiyaɱ na hotī" ti.

15. "Chando kho pana mārisa kiɱnidāno kiɱsamudayo kiɱjātiko kiɱpabhavo,||
kismiɱ sati chando hoti kismiɱ asati chando na hotī'ti.

Chando kho devānaminda vitakkanidāno vitakkasamudayo vitakkajātiko vitakkapabhavo.|| ||

Vitakke sati chande hoti,||
vitakke asati chando na hotī" ti.

16. Vitakko kho pana mārisa kiɱnidāno kiɱsamudayo kiɱjātiko kiɱpabhavo kismiɱ sati vitakko hoti,||
kismiɱ asati vitakko na hotī'ti.

Vitakko kho devānaminda papañcasaññāsaŋkhānidāno papañcasaññāsaŋkhāsamudayo papañcasaññāsaŋkhājātiko papañcasaññāsaŋkhāpabhavo,||
papañcasaññāsaŋkhāya sati vitakko hoti,||
papañcasaññāsaŋkhāya asati vitakko na hotī" ti.

17. Kathaɱ paṭipanno pana mārisa bhikkhu papañcasaññāsaŋkhānirodhasāruppagāminīpaṭipadaɱ paṭipanno hotī'ti.

[278] somanassampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi.|| ||

Domanassampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi.|| ||

Sevitabbampi asevitabbampi,||
upekkhampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi.

Somanassampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi.|| ||

Sevitabbampi asevitabbampi iti kho pan'etaɱ vuttaɱ kiñc'etaɱ paṭicca vuttaɱ.|| ||

Tattha yaɱ jaññā somanassaɱ 'imaɱ kho me somanassaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī'ti.|| ||

Evarūpaɱ somanassaɱ na sevitabbaɱ.|| ||

Tattha yaɱ jaññā somanassaɱ 'imaɱ kho me somanassaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti evarūpaɱ somanassaɱ sevitabbaɱ.|| ||

Tattha yañce savitakkaɱ savicāraɱ yañce avitakkaɱ avicāraɱ ye avitakkaavicāre te paṇītatare.|| ||

Somanassampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampīti.|| ||

Iti yan taɱ vuttaɱ idame taɱ paṭicca vuttaɱ.|| ||

Domanassampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī ti iti kho pan'etaɱ vutkaɱ kiñc'etaɱ paṭiccavuttaɱ.|| ||

Tattha yaɱ jaññā domanassaɱ 'imaɱ kho me domanassaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī'ti,||
evarūpaɱ domanassaɱ na sevitabbaɱ.|| ||

Tattha yaɱ jaññā domanasasaɱ 'imaɱ kho me domanassaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanni kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti,||
evarūpaɱ domanassaɱ sevitabbaɱ.|| ||

Tattha yañce savitakkaɱ savicāraɱ yañce avitakkaɱ avicāraɱ ye avitakkaavicāre te paṇītatare.|| ||

Domanassampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi [279] sevitabbampi asevitabbampī ti.|| ||

Iti yan taɱ vuttaɱ idame taɱ paṭiccavuttaɱ.

Upekkhampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī ti iti kho pan'etaɱ vuttaɱ.|| ||

Tiñc'etaɱ paṭicca vuttaɱ tattha yaɱ jaññāupekkhaɱ imaɱ kho me upekkhaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti.|| ||

Kusalā dhammā parihāyanti ti evarūpā upekkhā na sevitabbā.|| ||

Tattha yaɱ jaññā upekkhā imaɱ kho me upekkhaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpā upekkhā sevitabbā.|| ||

Tattha yañce savitakkaɱ savicāraɱ yañce avitakkaɱ avicāraɱ ye avitakkaavicāre te paṇītatare.|| ||

Upekkhampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi.|| ||

Sevitabbampi asevitabbampī ti.|| ||

Iti yntaɱ vuttaɱ idame taɱ paṭicca vuttaɱ.

Evaɱ paṭipanno kho devānaminda bhikkhu papañcasaññāsaŋkhānirodhasāruppagāminīpaṭipadaɱ paṭipanno hotī ti.|| ||

Itthaɱ Bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaɱ puṭṭho byākāsi.|| ||

Attamano Sakko devānaɱ indo Bhagavato bhāsitaɱ abhinandi anumodi.|| ||

evam etaɱ"Bhagavā evam etaɱ sugata tiṇṇā me'ttha kaŋkhā vigatā kathaɱkathā Bhagavato pañhaveyyākaraṇaɱ sutvā" ti.

18. Iti ha Sakko devānaɱ indo Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaɱ uttariɱ pañhaɱ apucchi: "kathaɱ paṭipanno pana mārisa bhikkhu pātimokkhasaɱvarāya paṭipanno hotī" ti?

Kāyasamācārampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampīti.|| ||

Vacīsamācārampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampīti.|| ||

Pariyesanampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī ti.|| ||

[280] kāyasamācārampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi.|| ||

Sevitabbampi asevitabbampī ti.|| ||

Iti kho pan'etaɱ vuttaɱ kiñc'etaɱ paṭicca vuttaɱ.|| ||

Tattha yaɱ jaññā kāyasamācāraɱ imaɱ kho me kāyasamācāraɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī ti,||
evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo.|| ||

Tattha yaɱ jaññā kāyasamācāraɱ imaɱ kho me kāyasamācāraɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti,||
evarūpo kāyasamācāro sevitabbo.|| ||

Kāyasamācārampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi.|| ||

Sevitabbampi asevitabbampī ti.|| ||

Iti yan taɱ vuttaɱ,||
idame taɱ paṭicca vuttaɱ,

Vacīsamācārampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampīti.|| ||

Iti kho pan'etaɱ vuttaɱ.|| ||

Kiñc'etaɱ paṭicca vuttaɱ.|| ||

Tattha yaɱ jaññā vacīsamācāraɱ imaɱ kho me vacīsamācāraɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī ti,||
evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo.|| ||

Tattha yaɱ jaññā vacīsamācāraɱ imaɱ kho me vacīsamācāraɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti,||
evarūpo vacīsamācāro sevitabbo.|| ||

Vacīsamācārampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi.|| ||

Sevitabbampi asevitabbampīti iti yan taɱ vuttaɱ idame taɱ paṭicca vuttaɱ.

Pariyesanampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī ti.|| ||

Iti kho pan'etaɱ vuttaɱ.|| ||

Kiñc'etaɱ paṭicca vuttaɱ.|| ||

Tattha yaɱ jaññā pariyesanaɱ imaɱ kho me pariyesanaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī ti,||
evarūpā pariyesanā na sevitabbā.|| ||

Tattha yaɱ jaññā pariyesanaɱ imaɱ kho me pariyesanaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti,||
evarūpā pariyesanā sevitabbā.|| ||

Pariyesanampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī ti iti yan taɱ vuttaɱ idame taɱ paṭicca vuttaɱ.|| ||

[281] evaɱ paṭipanno kho devānaminda bhikkhu pātimokkhasaɱvarāya paṭipanno hotī ti.

Itthaɱ Bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaɱ puṭṭho byākāsi attamano Sakko devānaɱ indo Bhagavato bhāsitaɱ abhinandi anumodi: "evam etaɱ Bhagavā evam etaɱ sugata.|| ||

Tiṇṇā me'ttha kaŋkhā vigatā kathaɱkathā Bhagavato pañhaveyyākaraṇaɱ sutvā" ti.

19. Iti ha Sakko devānaɱ indo Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaɱ uttariɱ pañhaɱ apucchi: "kathaɱ paṭipanno pana mārisa bhikkhu indriyasaɱvarāya paṭipanno hotī?"Ti.

"Cakkhuviññeyyaɱ rūpampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampīti.|| ||

Sotaviññeyyaɱ saddampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampīti.|| ||

Ghānaviññeyyaɱ gandhampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampī asevitabbampī ti.|| ||

Jivhāviññeyyaɱ rasampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī ti.|| ||

Kāyaviññeyyaɱ phoṭṭhabbampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi ti.|| ||

Manoviññeyyaɱ dhammampāhaɱ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī'ti.

Evaɱ vutte Sakko devānaɱ indo Bhagavantaɱ etad avoca: imassa kho ahaɱ bhante Bhagavatā saŋkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena atthaɱ ājānāmi.|| ||

Yathārūpaɱ bhante catkhuviññeyyaɱ rūpaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī ti,||
evarūpaɱ cakkhuviññeyyaɱ rūpaɱ na sevitabbaɱ,||
yathārūpañca kho bhante cakkhuviññeyyaɱ rūpaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti,||
evarūpaɱ cakkhuviññeyyaɱ rūpaɱ [282] sevitabbaɱ.|| ||

Yathārūpañca kho bhante sotaviññeyyaɱ saddaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī ti,||
evarūpaɱ sotaviññeyyaɱ saddaɱ na sevitabbaɱ,||
yathārūpañca kho bhante sotaviññeyyaɱ saddaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti,||
evarūpaɱ sotaviññeyyaɱ saddaɱ sevitabbaɱ.|| ||

Yathārūpañca kho bhante ghānaviññeyyaɱ gandhaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī ti,||
evarūpaɱ ghānaviññeyyaɱ gandhaɱ na sevitabbaɱ,||
yathārūpañca kho bhante ghānaviññeyyaɱ gandhaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti,||
evarūpaɱ ghānaviññeyyaɱ gandhaɱ sevitabbaɱ.|| ||

Yathārūpañca kho bhante jivhāviññeyyaɱ rasaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti ti,||
evarūpaɱ jivhāviññeyyaɱ rasaɱ na sevitabbaɱ,||
yathārūpañca kho bhante jivhāviññeyyaɱ rasaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti evarūpaɱ jivhāviññeyyaɱ rasaɱ sevitabbaɱ.|| ||

Yathārūpañca kho bhante kāyaviññeyyaɱ phoṭṭhabbaɱ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti ti,||
evarūpaɱ kāyaviññeyyaɱ phoṭṭhabbaɱ na sevitabbaɱ,||
yathārūpañca kho bhante kāyaviññeyyaɱ phoṭṭhabbaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti evarūpaɱ kāyaviññeyyaɱ phoṭṭhabbaɱ sevitabbaɱ.|| ||

Yathārūpañca kho bhante manoviññeyyaɱ dhammā sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti ti evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabbo.|| ||

Yathārūpañca kho bhante manoviññeyyaɱ dhammaɱ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo.|| ||

Imassa kho me bhante Bhagavatā saŋkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena atthaɱ ājānato tiṇṇaɱ me'ttha kaŋkhā vigatā kathaɱkathā Bhagavato pañhaveyyākaraṇaɱ sutvā" ti.

20. Iti ha sakkā devānaɱ indo Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaɱ uttariɱ pañhaɱ apucchi: "sabbe va nu kho mārisa samaṇa-brāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekantaajjhosānā" ti.

"Na kho devānaminda sabbe samaṇa-brāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekantaajjhosānā" ti.

"Kasmā pana mārisa na sabbe samaṇa-brāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekantaajjhosānā?"Ti.

"Anekadhātunānādhātu kho devānaminda loko.|| ||

Tasmiɱ anekadhātunānādhātusmiɱ loke yaɱ yadeva sattā dhātuɱ abhinivisanti taɱ tad eva thāmasā parāmassa abhinivissa voharanti 'idam eva saccaɱ mogham aññan ti.|| ||

' Tasmā na sabbe samaṇa-brāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekantaajjhosānā" ti.

"Sabbe va nu kho mārisa samaṇa-brāhmaṇā [283] accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā?"Ti.

"Na kho devānaminda sabbe samaṇa-brāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā" ti.

"Kasmā pana mārisa na sabbe samaṇa-brāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā" ti.

"Ye kho devānaminda bhikkhu taṇhāsaŋkhayavimuttā te accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā.|| ||

Tasmā na sabbe samaṇa-brāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā" ti.

Itthaɱ Bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaɱ puṭṭho byākāsi.|| ||

Attamano Sakko devānaɱ indo Bhagavato bhāsitaɱ abhinandi anumodi.|| ||

Eva me taɱ Bhagavā evam etaɱ sugata tiṇṇā me'ttha kaŋkhā vigatā kathaɱ kathā Bhagavato pañhaveyyākaraṇaɱ sutvā" ti.

21. Iti ha Sakko devānaɱ indo Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaɱ etad avoca: ejā bhante rogo ejā gaṇḍo ejā sallaɱ ejā imaɱ purisaɱ parikaḍḍhati tassa tass'eva bhavassa abhinibbattiyā.|| ||

Tasmā ayaɱ puriso uccāvacamāpajjati.|| ||

Yesvāhaɱ bhante pañhānaɱ ito bahiddhā aññesu samaṇabrāhmaṇesu okāsakammampi nālatthaɱ.|| ||

Te me Bhagavatā byākatā dīgharattānusayitañ ca pana me vicikicchā-kathaɱkathāsallaɱ,||
tañ ca Bhagavatā abbū'hanti.

22. [284] abhijānāsi.|| ||

No tvaɱ devānaminda ime pañhe aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā" ti.

"Abhijānāmahaɱ bhante ime pañhe aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā" ti.

"Yathākathaɱ pana te devānaminda byākaɱsu,||
sace te agaru bhāsassū" ti.

"Na kho me bhante garu yatth'assa Bhagavā nisinno Bhagavantarūpo vā" ti.

"Tena hi devānaminda bhāsassū" ti.

"Ye svāhaɱ bhante maññāmi samaṇa-brāhmaṇā āraññakā panta senāsanā'ti.|| ||

Tyāhaɱ upasaŋkamitvā.|| ||

Ime pañhe pucchāmi.|| ||

Te mayā puṭṭhā na sampāyanti,||
asampāyantā mamaɱ yeva paṭipucchan' ti.ko nāmo āyasmā?'Ti.|| ||

Tesāhaɱ puṭṭho byākaromi: "ahaɱ kho mārisa,||
Sakko devānaɱ indo'ti.|| ||

Te mamaɱ yeva uttariɱ paṭipucchanti 'kiɱ panāyasmā devānaminda kammaɱ katvā imaɱ ṭhānaɱ patto'ti.|| ||

Tesāhaɱ yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ desemi.|| ||

Te tāvataken'eva attamanā honti 'Sakko ca no devānaɱ indo diṭṭho yañ ca no apucchimha tañ ca no byākāsī'ti.|| ||

Te aññadatthu mama yeva sāvakā sampajjanti,||
na cāhaɱ tesaɱ.|| ||

Ahaɱ kho pana bhante Bhagavato sāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo" ti.

23. "Abhijānāsi no tvaja devānaminda ito pubbe evarūpaɱ veda paṭilābhaɱ somanassapaṭilābhanti?"

[285] "abhijānāmahaɱ bhante ito pubbe evarūpaɱ vedapaṭilābhaɱ somanassapaṭilābhanti."|| ||

"Yathākathaɱ pana tvaɱ devānaminda abhijānāsi ito pubbe evarūpaɱ vedapaṭilābhaɱ somanassapaṭilābhanti?"

"Bhūtapubbaɱ bhante devāsurasaŋgāmo samupabyu'ho ahosi,||
tasmiɱ kho pana bhante saŋgāme devā jiniɱsu,||
asurā parājiyiɱsu.|| ||

Tassa mayhaɱ bhante taɱ saŋgāmaɱ abhivijinitvā vijitasaŋgāmassa etad ahosi: 'yā c'eva dāni dibbā ojā yā ca asurā ojā ubhayamettha devā paribhuñjissantantī ti.|| ||

So kho me bhante vedapaṭilābho somanassapaṭilābho sadaṇḍāvacaro sasatthāvacaro na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saɱvattati.|| ||

Yo kho pana me ayaɱ bhante Bhagavato dhammaɱ sutvā vedapaṭilābho somanassapaṭilābho,||
so adaṇḍāvacaro asatthāvacaro ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattatī" ti.

24.|| ||

"Kiɱ pana tvaɱ devānaminda atthavasaɱ sampassamāno evarūpaɱ vedapaṭilābhaɱ somanassa paṭilābhaɱ pavedesī?" Ti.

"Cha kho ahaɱ bhante atthavase sampassamāno evarūpaɱ vedapaṭilābhaɱ somanassapaṭilābhaɱ pavedemī" ti.

"Idh'eva tiṭṭhamānassa devabhūtassa me sato,

Punarāyu ca me laddho evaɱ jānāhi mārisā" ti.

Imaɱ kho ahaɱ bhante paṭhamaɱ atthavasaɱ [286] sampassamāno evarūpaɱ vedapaṭilābhaɱ somanassapaṭilābhaɱ pavedemi.

Cuto'haɱ diviyā kāyā āyuɱ hitvā amānusaɱ,

Amū'ho gabbhamessāmi yattha me ramatī mano.

Imaɱ kho ahaɱ bhante dutiyaɱ atthavasaɱ sampassamāno evarūpaɱ vedapaṭilābhaɱ somanassapaṭilābhaɱ pavedemi.

Svāhaɱ amūḷhapaññassa viharaɱ sāsane rato,

ñāyena viharissāmi sampajāno patissato.

Imaɱ kho ahaɱ bhanne tatiyaɱ atthavasaɱ sampassamāno evarūpaɱ vedapaṭilābhaɱ somanassapaṭilābhaɱ pavedemi.

ñāyena me carato ca sambodhi ce bhavissati,

Aññātā viharissāmi sveva manto bhavissati.

Imaɱ kho ahaɱ bhante catutthaɱ atthavasaɱ sampassamāno eva rūpaɱ vedapaṭilābhaɱ somanassapaṭilābhaɱ pavedemi.

Cuto'haɱ mānusā kāyā āyuɱ hitvāna mānusaɱ,

Puna deva bhavissāmi devalokamhi uttamo.

Imaɱ kho ahaɱ bhante pañcamaɱ atthavasaɱ sampassamāno evarūpaɱ vedapaṭilābhaɱ somanassapaṭilābhaɱ pavedemi.

Te paṇītatarā devā akaniṭṭhā yasassino,

Antime vattamānamhi so nivāso bhavissati.

[287] imaɱ kho ahaɱ bhante chaṭṭhaɱ atthavasaɱ sampassamāno evarūpaɱ vedapaṭilābhaɱ somanassapaṭilābhaɱ pavedemi.

Ime kho ahaɱ bhante cha atthavase sampassamāno evarūpaɱ vedapaṭilābhaɱ somanassapaṭilābhaɱ pavedemi.

25. "Apariyositasaŋkappo vicikicchi kathaɱkathi,

Vicariɱ1 dīgham addhānaɱ anvesanto Tathāgataɱ.

Yyāssu maññāmi samaṇe pavivittavihārino,

Samabuddhā iti maññāno gacchāmi te upāsituɱ.

Kathaɱ ārādhanā hoti kathaɱ hoti virādhanā,

Iti puṭṭhā na sambhonti 3 magge paṭipadāsu ca.

Tyāssu yadā maɱ jānanti Sakko devānamāgato.

Tyāssu mameva pucchanti kiɱ katvā pāpuṇī idaɱ.

Tesaɱ yathā sutaɱ dhammaɱ desayāmi janesuta,

Tena attamanā honti1 diṭṭho no vāsavo'ti ca.

Yadā ca Buddhamaddakkhiɱ vicikicchāvitāraṇaɱ,

So'mbhi vītabhayo ajja samBuddhaɱ payirupāsiya.|| ||

2

Taṇhāsallassa hantāraɱ Buddhamappaṭipuggalaɱ,||
ahaɱ vande mahāvīraɱ Buddhamādiccabandhunaɱ3

[288] yaɱ karomasi brahmuno samaɱ devehi mārisa,

Tadajja tuyhaɱ kassāma handa sāmaɱ karoma te.

Tvameva asi sambuddho tuvaɱ satthā anuttaro,

Sadevakasmiɱ lokasmiɱ n'atthi te paṭipuggalo" ti.

26. Atha kho Sakko devānaɱ indo pañcasikhaɱ gandhabbaputtaɱ āmantesi.|| ||

Bahūpakāro kho me'si tvaɱ tāta pañcasikhaɱ yaɱ tvaɱ Bhagavantaɱ paṭhamaɱ pasādesi tayā tāta paṭhamaɱ pasāditaɱ pacchā mayaɱ taɱ Bhagavantaɱ dassanāya upasaŋkamimha arahantaɱ sammāsamBuddhaɱ.|| ||

Pettike ca ṭhāne ṭhapayissāmi,||
gandhabbarājā bhavissasi,||
bhaddañca te suriyavaccasaɱ dammi,||
sā hi te abhipatthitā" ti.|| ||

Atha kho Sakko devānaɱ indo pāṇinā paṭhaviɱ parāmasitvā tikkhattuɱ udānaɱ udānesi: "namo tassa Bhagavato arahato Sammā-sambuddhassa,||
namo tassa Bhagavato arahato Sammā-sambuddhassa,||
namo tassa Bhagavato arahato Sammā-sambuddhassā" ti.

Imasmiñ ca pana veyyākara-ṇasmiɱ bhaññamāne sakkassa devānamindassa virajaɱ vītamalaɱ dhammacakkhuɱ udapādi "yaɱ kiñci samudayadhammaɱ sabbantaɱ nirodhadhammanti,||
" aññesañca asītiyā [289] devatāsahassānaɱ.|| ||

Iti ye Sakkena devānam indena ajjhiṭṭhapañhā puṭṭhā,||
te Bhagavatā byākatā.|| ||

Tasmā imassa veyyākaraṇassa sakkapañho'tv eva adhivacananti.

Sakkapañhasuttaɱ niṭṭhitaɱ aṭṭhamaɱ.


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page