Vinaya Pitaka


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

To view the Pali diacriticals on this site it will be necessary to download and install the custom MozPali font available from the Files and Downloads Page.

 


 

Vinaya-Piṭaka,
Vol. 2: Cullavaggapāḷi

The Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series Pali text

Public Domain

 

Namo tassa Bhagavato arahato Sammāsambuddhassa

 

NOTICE: These files were reproduced from those originally located on the Journal of Buddhist Ethics website.

ALTERATIONS: Superficial re-formatting of headers, footers and page numbers adding 'ids,' and tag changes to make the file conform to HTML 5 standards. Otherwise the internal text of the files remains untouched.

Page numbers in green refer to the PTS hard copy. They can be found or linked-to by appending '#pg000' (three digits in all cases, i.e. '001') to the end of the url for this file.

 


 

[page 001]

Vinayapiṭake

Cullavaggapāḷi

1.

Kammakkhandhakaɱ

1. Tajjanīyakammaɱ

1. tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane ānāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaɱ vadenti, ''mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaɱ patimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā1 ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaɱ pakkhā bhavissāmā''ti tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saɱvattanti. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: ''kathaɱ hi nāma paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaɱ vakkhanti: 'mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaɱ patimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā vassa bhāyittha. Mayampi tumhākaɱ pakkhā bhavissāmā'ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saɱvattantī''ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

1. Alamatthatarā, katthaci.

[BJT Page 004]

2. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: ''saccaɱ kira bhikkhave paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā [page 002] bhaṇaḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaɱ vadenti: 'mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaɱ patimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaɱ pakkhā bhavissāmā' ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saɱvattantī?''Ti. ''Saccaɱ bhagavā''. Vigarahi buddho bhagavā: 'ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhu bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaɱ vakkhanti: 'mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaɱ patimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaɱ pakkhā bhavissāmā'ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saɱvattanti. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ ca pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti.

3. Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dūbharatāya dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā1 saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya2 supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi: tena hi bhikkhave saṅgho paṇḍukalokahitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyakammaɱ karotu. Evañca pana bhikkhave kātabbaɱ: paṭhamaɱ paṇḍukalohitakā bhikkhū codetabbā. Codetvā sāretabbā. Sāretvā āpatti3 āropetabbā. Āpattiɱ āropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

1. Asantuṭṭhatāya - syā.
2. Suposatāya - machasaɱ.
3. Āpattiɱ - machasaɱ.

[BJT Page 006]

4. ''Suṇātu me bhante saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhu bhaṇḍanakārakā kalahakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaɱ vadenti: mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaɱ patimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaɱ pakkhā bhavissāmāti. Tena anuppannāni ceva bhaṇaḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saɱvattanti. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyakammaɱ kareyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhu attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaɱ vadenti: mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaɱ patimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaɱ pakkhā bhavissāmāti. Tena anuppannāni ceva bhaṇaḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saɱvattanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyakammaɱ karoti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyassa kammassa karaṇaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutimpi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.
Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā
Kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaɱ vadenti: mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaɱ patimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaɱ pakkhā bhavissāmāti. Tena anuppannāni ceva bhaṇaḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saɱvattanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyassa kammassa karaṇaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.
Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā
Kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaɱ vadenti: mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaɱ patimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaɱ pakkhā bhavissāmāti. Tena anuppannāni ceva bhaṇaḍanāni uppajjanti uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saɱvattanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyakammaɱ karoti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyassa kammassa karaṇaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Kataɱ saṅghena paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyakammaɱ. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

[BJT Page 008]

Adhammakammadvādasakaɱ

1. [page 003] tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataɱ hoti, apaṭipucchā kataɱ hoti, apaṭiññāya kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataɱ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, desitāya āpattiyā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantañca: acodetvā kataɱ hoti, asāretvā kataɱ hoti, āpattiɱ anāropetvā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭipucchā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭiññāya kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

[BJT Page 010]

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: adesanāgāminiyā āpattiyā
Kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti. Vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: desitāya āpattiyā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: acodetvā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantañca: asāretvā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvūpasantaɱ ca: āpattiɱ anāropetvā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvūpasantaɱ ca.

Adhammakammadvādasakaɱ niṭṭhitaɱ.

Dhammakammadvādasakaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sammukhā kataɱ hoti, paṭipucchā kataɱ hoti, paṭiññāya kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

[BJT Page 012]

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiyā kataɱ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, adesitāya [page 004] āpattiyā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: codetvā kataɱ hoti, sāretvā kataɱ hoti, āpattiɱ āropetvā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sammukhā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: paṭipucchā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: paṭiññāya kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiyā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

[BJT Page 014]

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: desanāgāminiyā āpattiyā
Kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti. Samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: adesitāya āpattiyā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: codetvā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sāretvā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiɱ āropetvā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

Dhammakammadvādasakaɱ niṭṭhitaɱ.

Ākaṅkhamānachakkaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaɱ kareyya: bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaɱ kareyya.

[BJT Page 016]

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaɱ kareyya:
Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti,
Atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaɱ kareyya.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaɱ kareyya:
Buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaɱ kareyya.

4. Tiṇṇaɱ bhikkhave bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaɱ kareyya: eko bhaṇḍanakārako hoti, kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅgho adhikaraṇakārako eko bālo hoti avyatto āpatti bahulo anapadāno, eko gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi.
Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaɱ kareyya.

5. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaɱ kareyya:
Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaɱ kareyya.

6. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaɱ [page 005] kareyya: eko buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaɱ kareyya.

Ākaṅkhamānachakkaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 018]

Aṭṭhārasavattaɱ

1. Tajjanīyakammakatena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaɱ. Tatrāyaɱ sammāvattanā: na upasampādetabbaɱ. Na nissayo dātabbo. Na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo. Na bhikkhunovādakasammati1 sāditabbā. Sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaɱ kataɱ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā. Kammaɱ na garahitabbaɱ. Kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo. Na pavāraṇā ṭhapetabbā. Na savacanīyaɱ kātabbaɱ. Na anuvādo paṭṭhapetabbo. Na okāso kāretabbo. Na codetabbo. Na sāretabbo. Na bhikkhūhi sampayojetabbanti.

Aṭṭhārasavattaɱ niṭṭhitaɱ.

Napaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaɱ

1. Atha kho saṅgho paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyakammaɱ akāsi. Te saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaɱ pātenti, netthāraɱ vattanti, bhikkhū upasaṅkamitvā evaɱ vadenti: mayaɱ āvuso saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattāma, lomaɱ pātema, netthāraɱ vattāma. Kathannukho amhehi paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. ''Tena hi bhikkhave saṅgho paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyakammaɱ paṭippassambhetu. ''

2. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: upasampādeti, nissayaɱ deti, sāmaṇeraɱ upaṭṭhapeti, bhikkhunovādakasammatiɱ sādiyati, sammato'pi bhikkhuniyo ovadati, imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

3. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: yāya āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaɱ kataɱ hoti taɱ āpattiɱ āpajjati, aññaɱ vā tādisikaɱ, tato vā pāpiṭṭhataraɱ. Kammaɱ garahati. Kammike garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

1. Bhikkhū bhikkhūhi, syā.

[BJT Page 020]

4. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaɱ [page 006] na paṭippassambhetabbaɱ: pakatattassa bhikkhuno uposathaɱ ṭhapeti, pavāraṇaɱ ṭhapeti, savacanīyaɱ karoti, anuvādaɱ paṭṭhapeti, okāsaɱ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

Na paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaɱ niṭṭhitaɱ.

Paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaɱ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na upasampādeti, na nissayaɱ deti, na
Sāmaṇeraɱ upaṭṭhapeti, na bhikkhunovādakasammatiɱ sādiyati,
Sammato'pi bhikkhuniyo na ovadati, imehi kho bhikkhave
Pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: yāya āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaɱ kataɱ hoti taɱ āpattiɱ na āpajjati, aññaɱ vā tādisikaɱ, tato vā pāpiṭṭhataraɱ. Kammaɱ na garahati. Kammike na garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

3. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na pakatattassa bhikkhuno uposathaɱ ṭhapeti, ka pavāraṇaɱ ṭhapeti, na saccanīyaɱ karoti, na anuvādaɱ paṭṭhapeti, na okāsaɱ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaɱ niṭṭhitaɱ.

(Paṭippassambhanaɱ)

1. Evañca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaɱ: tehi bhikkhave paṇḍukalohitakehi bhikkhūhi saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''mayaɱ bhante saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattāma, lomaɱ pātema, netthāraɱ vattāma, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yāvāmā''ti. Dutiyampi yācitabbo, tatiyampi yācitabbo. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

[BJT Page 022]

2. ''Suṇātu me bhante saṅgho, ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaɱ pātenti, netthāraɱ [page 007] vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācanti. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyakammaɱ paṭippassambheyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho, ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaɱ pātenti, netthāraɱ vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.
Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho,
Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā
Sammā vattanti, lomaɱ pātenti, netthāraɱ vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho,
Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā
Sammā vattanti, lomaɱ pātenti, netthāraɱ vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭippassaddhaɱ saṅghena paṇḍukalohitakānaɱ bhikkhūnaɱ tajjanīyakammaɱ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Tajjanīyakammaɱ niṭṭhitaɱ paṭhamaɱ.

[BJT Page 024]

2. Niyassakammaɱ

1. Tena kho pana samayena āyasmā seyyasako bālo hoti, avyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaɱ dentā, mūlāya paṭikassantā, mānattaɱ dentā, abbhentā.
2. Ye te bhikkhū appicchā, santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhamānā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: ''kathaɱ hi nāma āyasmā seyyasako bālo bhavissati abyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaɱsaṭṭho viharissati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaɱ dentā, mūlāya paṭikassantā, mānattaɱ dentā, abbhentā''ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

3. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi:

''Saccaɱ kira bhikkhave seyyasako bhikkhu bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaɱsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaɱ dentā, mūlāya paṭikassantā, mānattaɱ dentā, abbhentā''ti. ''Saccaɱ bhagavā''.

. 14. Vigarahi buddho bhagavā: ''ananucchavikaɱ bhikkhave tassa moghapurisassa ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma so bhikkhave moghapuriso bālo bhavissati abyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaɱsaṭṭho viharissati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaɱ dentā, mūlāya paṭikassantā, mānattaɱ dentā, abbhentā.
[BJT Page 026]

5. ''Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhīyyobhāvāya, athakhvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekakaccānaɱ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā seyyasakaɱ bhikkhuɱ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi: ''tena hi bhikkhave saṅgho seyyasakassa [page 008] bhikkhuno niyassakammaɱ karotu nissāya te vatthabbanti. Evaɱ ca pana bhikkhave kātabbaɱ: paṭhamaɱ seyyasako bhikkhu codetabbo. Codetvā sāretabbo. Sāretvā āpatti āropetabbā. Āpattiɱ āropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

6. Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaɱ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaɱ dentā abbhentā. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaɱ kareyya nissāya te vatthabbanti. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaɱ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaɱ dentā abbhentā. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaɱ karoti nissāya te vatthabbanti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassa kammassa karaṇaɱ nissāya te vatthabbanti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutayampi etamatthaɱ vadāmi.
Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaɱ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaɱ dentā abbhentā. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaɱ karoti nissāya te vatthabbanti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassa kammassa karaṇaɱ nissāya te vatthabbanti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaɱ dentā mūlāya paṭikassantā mānattaɱ dentā abbhentā. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaɱ karoti nissāya te vatthabbanti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassa kammassa karaṇaɱ nissāya te vatthabbanti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Kataɱ saṅghena seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaɱ, nissāya te vatthabbanti. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

[BJT Page 028]

Adhammakammadvādasakaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataɱ hoti, apaṭipucchā kataɱ hoti, apaṭiññāya kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataɱ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, desitāya āpattiyā kataɱ hoti.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantañca: acodetvā kataɱ hoti, asāretvā kataɱ hoti, āpattiɱ anāropetvā kataɱ hoti.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭipucchā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.

6. Aparehi'pi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭiññāya kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: adesanāgāminiyā āpattiyā
Kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti. Vaggena kataɱ hoti.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: desitāya āpattiyā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: acodetvā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantañca: asāretvā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvūpasantaɱ ca: āpattiɱ anāropetvā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvūpasantaɱ ca.

Niyassakamme adhammakamma dvādasakaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 030]

Dhammakammadvādasakaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvūpasantaɱ ca: sammukhā kataɱ hoti, paṭipucchā kataɱ hoti, paṭiññāya kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiyā kataɱ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, adesitāya āpattiyā kataɱ hoti.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: codetvā kataɱ hoti, sāretvā kataɱ hoti, āpattiɱ āropetvā kataɱ hoti.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sammukhā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: paṭipucchā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti
Vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: paṭiññāya kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti
Vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiyā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti
Vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: desanāgāminiyā āpattiyā
Kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti. Samaggena kataɱ hoti.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti
Vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: adesitāya āpattiyā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti
Vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: codetvā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti
Vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sāretvā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti
Vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiɱ āropetvā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ niyassakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

Niyassakamme dhammakammadvādasakaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 032]

Ākaṅkhamānachakkaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaɱ kareyya: bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaɱ kareyya.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaɱ kareyya:
Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti,
Atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaɱ kareyya.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaɱ kareyya:
Buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaɱ kareyya.

4. Tiṇṇaɱ bhikkhave bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaɱ kareyya:
Eko bhaṇḍanakārako hoti, kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako eko bālo hoti avyatto āpatti bahulo anapadāno, eko gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi.
Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhunaɱ ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaɱ kareyya.

5. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaɱ kareyya:
Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaɱ kareyya.

6. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaɱ kareyya:
Eko buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaɱ kareyya.

Niyassakamme ākaṅkhamānachakkaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 034]

Aṭṭhārasavattaɱ

1. Niyassakammakatena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaɱ. Tatrāyaɱ sammāvattanā: na upasampādetabbaɱ. Na nissayo dātabbo. Na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo. Na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā. Sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaɱ kataɱ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā. Kammaɱ na garahitabbaɱ. Kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo. Na pavāraṇā ṭhapetabbā. Na savacanīyaɱ kātabbaɱ. Na anuvādo paṭṭhapetabbo. Na okāso kāretabbo. Na codetabbo. Na sāretabbo. Na bhikkhūhi sampayojetabbanti.

Niyassakamme aṭṭhārasavattaɱ niṭṭhitaɱ.

Na paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaɱ

1. Atha kho saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaɱ akāsi. Niyassāya te vatthabbanti. So saṅghena niyassakammakato kalyāṇamitte sevamāno bhajamāno payirupāsamāno uddisāpento paripucchanto bahussuto hoti āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So sammā vattati,
Lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, bhikkhū
Upasaṅkamitvā evaɱ vadeti: ''ahaɱ āvuso saṅghena niyassakammakato sammā vattāmi, lomaɱ pātemi, netthāraɱ vattāmi. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabba''nti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. ''Tena hi
Bhikkhave saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaɱ paṭippassambhetu. ''

2. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: upasampādeti, nissayaɱ deti, sāmaṇeraɱ upaṭṭhapeti, bhikkhunovādakasammatiɱ sādiyati, sammato'pi bhikkhuniyo ovadati, imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

3. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaɱ kataɱ hoti taɱ āpattiɱ āpajjati, aññaɱ vā tādisikaɱ, tato vā pāpiṭṭhataraɱ. Kammaɱ garahati. Kammike garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

[BJT Page 036]

4. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: pakatattassa bhikkhuno uposathaɱ ṭhapeti, pavāraṇaɱ ṭhapeti, savacanīyaɱ karoti, anuvādaɱ paṭṭhapeti, okāsaɱ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaɱ na [page 009] paṭippassambhetabbaɱ.

Na paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaɱ niṭṭhitaɱ.

Paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaɱ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na upasampādeti, na nissayaɱ deti, na
Sāmaṇeraɱ upaṭṭhapeti, na bhikkhunovādakasammutiɱ sādiyati,
Sammato'pi bhikkhuniyo na ovadati, imehi kho bhikkhave
Pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaɱ kataɱ hoti taɱ āpattiɱ na āpajjati, aññaɱ vā tādisikaɱ, tato vā pāpiṭṭhataraɱ. Kammaɱ na garahati. Kammike na garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno niyassakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

3. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na pakatattassa bhikkhuno uposathaɱ ṭhapeti, na pavāraṇaɱ ṭhapeti, na savacanīyaɱ karoti, na anuvādaɱ paṭṭhapeti, na okāsaɱ kāreti,
Na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi
Sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaɱ niṭṭhitaɱ.

(Paṭippassambhanaɱ)

1. Evañca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaɱ: tena bhikkhave seyyasakena bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante saṅghena niyassakammakato sammā vattāmi, lomaɱ pātemi, netthāraɱ vattāmi,
Niyassakammassa paṭippassaddhiɱ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo, tatiyampi yācitabbo.
[BJT Page 038]

2. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho, ime seyyasako bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaɱ paṭippassambheyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaɱ seyyasako bhikkhu saṅghena siyassakammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho,
Ayaɱ seyyasako bhikkhu saṅghena niyassakammakato
Sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho,
Ayaɱ seyyasako bhikkhū saṅghena niyassakammakato
Sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Paṭippassaddhaɱ saṅghena seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaɱ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Niyassakammaɱ niṭṭhitaɱ dutiyaɱ.

3. Pabbājanīyakammaɱ

(Assajipunabbasukānaɱ anācāraɱ)

1. Tena kho pana samayena assajipunabbasukā nāma kiṭāgirismiɱ āvāsikā honti alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaɱ anācāraɱ ācaranti: mālāvacchaɱ ropentipi ropāpentipi. Siñcantipi, siñcāpentipi. Ocinantipi, ocināpentipi. Ganthentipi, ganthāpentipi. Ekatovaṇṭikamālaɱ karontipi, kārāpentipi. Ubhatovaṇṭikamālaɱ karontipi, kārāpentipi. Mañjarikaɱ karontipi, kārāpentipi. Vidhūtikaɱ karontipi, kārāpentipi. Vaṭaɱsakaɱ karontipi, kārāpentipi. Āveḷaɱ [page 010] karontipi, kārāpentipi. Uracchadaɱ karontipi, kārāpentipi.

[BJT Page 040]

2. Te kulitthīnaɱ kuladhītānaɱ kulakumārīnaɱ kulasuṇhānaɱ kuladāsīnaɱ ekatovaṇṭikamālaɱ harantipi, harāpentipi. Ubhatovaṇṭikamālaɱ harantipi, harāpentipi. Mañjarikaɱ harantipi, harāpentipi. Vidhūtikaɱ harantipi, harāpentipi. Vaṭaɱsakaɱ harantipi, harāpentipi. Āveḷaɱ harantipi, harāpentipi. Uracchadaɱ harantipi, harāpentipi.

3. Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiɱ ekabhājanepi bhuñjanti. Ekathālakepi pivanti. Ekāsanepi nisīdanti. Ekamañcepi tuvaṭṭenti. Ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti. Ekapāpuraṇāpi tuvaṭṭenti. Ekattharaṇa pāpuraṇāpi tuvaṭṭenti. Vikālepi bhuñjanti. Majjampi pivanti. Mālāgandhavilopanampi dhārenti. -

Naccantipi. Gāyantipi. Vādentipi. Lāsentipi. Naccantiyāpi naccanti. Naccantiyāpi gāyanti. Naccantiyāpi vādenti. Naccantiyāpi lāsenti. Gāyantiyāpi naccanti. Gāyantiyāpi gāyanti. Gāyantiyāpi vādenti. Gāyantiyāpi lāsenti. Vādentiyāpi naccanti. Vādentiyāpi gāyanti. Vādentiyāpi vādenti. Vādentiyāpi lāsenti. Lāsentiyāpi naccanti. Lāsentiyāpi gāyanti. Lāsentiyāpi vādenti. Lāsentiyāpi lāsenti. -

Aṭṭhapadepi kīḷanti. Dasapadepi kīḷanti. Ākāsepi kīḷanti. Parihārapathepi kīḷanti. Santikāyapi kīḷanti. Balikāyapi kīḷanti. Ghaṭikāyapi kīḷanti. Salākahatthenapi kīḷanti. Akkhenapi kīḷanti. Paṅgavīrenapi kīḷanti. Vaṅkakenapi kīḷanti. Mokkhacikāyapi kīḷanti. Ciṅgulakenapi kīḷanti. Pattāḷhakenapi kīḷanti. Rathakenapi kīḷanti. Dhanukenapi kīḷanti. Akkharikāyapi kīḷanti. Manesikāyapi kīḷanti. Yathāvajjenapi kīḷanti. Hatthismimpi sikkhanti. Assasmimpi sikkhanti. Rathasmimpi sikkhanti. Dhanusmimpi sikkhanti. Tharusmimpi sikkhanti. Hatthissapi purato dhāvanti, assassapi purato dhāvanti, rathassapi purato dhāvanti. Ādhāvantipi. Usseḷentipi. Apphoṭentipi. Nibbujjhantipi. Muṭṭhihipi yujjhanti. Raṅgamajjhepi saɱghāṭiɱ pattharitvā naccantiɱ evaɱ vadenti: idha bhagini naccassūti. Naḷāṭikampi denti. Vividhampi anācāraɱ ācaranti.

4. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kāsīsu vassaɱ vuttho sāvatthiɱ gacchanto bhagavantaɱ dassanāya yena kīṭāgiri tadavasari. Atha kho so bhikkhu pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya kīṭāgiriɱ piṇḍāya pāvisi, pāsādikena abhikkantena paṭikkattena ālokikena vilokitena sammiñjitena pasāritena okkhittacakkhu iriyāpathasampanno.

[BJT Page 042]

5. Manussā taɱ bhikkhuɱ passitvā evamāhaɱsu: kvāyaɱ [page 011] abalabalo viya, mandamando viya, bhākuṭikabhākuṭiko viya? Ko imassa upagatassa piṇḍakampi dassati? Amhākaɱ pana ayyā assajipunabbasukā saṇhā sakhilā sukhasambhāsā mihitapubbaṅgamā ehisvāgatavādino abbhākuṭikā uttānamukhā pubbabhāsino. Tesaɱ kho nāma piṇḍo dātabbo''ti.

6. Addasā kho aññataro upāsako taɱ bhikkhuɱ kīṭāgirismiɱ piṇḍāya carantaɱ. Disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taɱ bhikkhuɱ abhivādetvā etadavoca: ''api bhante piṇḍo labbhati''ti. ''Na kho āvuso piṇḍo labbhatī''ti. ''Ehi bhante gharaɱ gamissāmā''ti.

7. Atha kho so upāsako taɱ bhikkhuɱ gharaɱ netvā bhojetvā etadavoca: ''kahaɱ bhante ayyo gamissatī?''Ti. ''Sāvatthiɱ kho ahaɱ āvuso gamissāmi bhagavantaɱ dassanāyā''ti. ''Tena hi bhante mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda. Evaɱ ca vadehi: 'duṭṭho bhante kīṭāgirismiɱ āvāso. Assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiɱ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaɱ anācāraɱ ācaranti: . Mālāvacchaɱ ropenti'pi. Ropāpenti'pi. Siñcanti'pi, siñcāpenti'pi. Ocinanti'pi, ocināpenti'pi. Ganthanti'pi, ganthāpenti'pi. Ekato vaṇṭikamālaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Ubhato vaṇṭikamālaɱ kavarānti'pi, kārāpenti'pi. Mañjarikaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Vidhūtikaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Vaṭaɱsakaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Āveḷaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Uracchadaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. -

Te kulitthīnaɱ kuladhītānaɱ kulakumārīnaɱ kulasuṇhānaɱ kuladāsīnaɱ ekato vaṇṭikamālaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Ubhato vaṇṭikamālaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Mañjarikaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Vidhūtikaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Vaṭaɱsakaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Āveḷaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Uradacchaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiɱ ekabhājane'pi bhuñjanti, ekathālake'pi pivanti, ekāsane'pi nisīdanti, ekamañce'pi tuvaṭṭenti, ekattharaṇā'pi tuvaṭṭenti, ekapāpuraṇā'pi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāpuraṇā'pi tuvaṭṭenti, vikāle'pi bhuñjanti, majja'mpi pivanti, mālāgandhavilepanampī dhārenti. -

Naccanti'pi, gāyanti'pi, vādenti'pi, lāsenti'pi. Naccantiyā'pi naccanti. Naccantiyā'pi gāyanti. Naccantiyāpi vādenti, naccantiyā'pi lāsenti. Gāyantiyā'pi naccanti. Gāyantiyā'pi gāyanti. Gāyantiyā'pi vādenti. Gāyantiyā'pi lāsenti. Vādentiyā'pi naccanti. Vādentiyā'pi gāyanti. Vādentiyā'pi vādenti. Vādentiyā'pi lāsenti. Lāsentiyā'pi naccanti. Lāsentiyā'pi gāyanti. Lāsentiyā'pi vādenti. Lāsentiyā'pi lāsenti. -

Aṭṭhapase'pi kīḷanti. Dasapade'pi kīḷanti. Ākāse'pi kīḷanti. Parihārapathe'pi kīḷanti. Santikāya'pi kīḷanti. Khalikāya'pi kīḷanti. Salākahatthena'pi kīḷanti. Akkhena'pi kīḷanti. Paṅgacīrena'pi kīḷanti. Vaṅkakena'pi kīḷanti. -

[BJT Page 044]

Mokkhacikāya'pi kīḷanti, ciṅgulakena'pi kīḷanti, pattāḷhakena'pi kīḷanti, rathakena'pi kīḷanti, dhanukena'pi kīḷanti, akkharikāya'pi kīḷanti, manesikāya'pi kīḷanti, yathāvajjena'pi kīḷanti, hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti, hatthissa'pi purato dhāvanti, assassa'pi purato dhāvanti, rathassa'pi purato dhāvanti, ādhāvanti'pi, usseḷenti'pi, apphoṭenti'pi, nibbujjhanti'pi, muṭṭhihi'pi yujjhanti, raṅgamajjhe'pi saṅghāṭiɱ pattharitvā naccanti. Naccantiɱ evaɱ vadenti: idha bhagini naccassū'ti, naḷāṭikampi denti, vividhampi anācāraɱ ācaranti.
Ye'pi te bhante manussā pubbe saddhā ahesuɱ pasannā te'pi etarahi assaddhā appasannā. Yāni'pi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni, tāni'pi etarahi upacchinnāni. Riñcanti pesalā bhikkhū nivasanti pāpabhikkhū. ''Sādhu bhante bhagavā kīṭāgiriɱ bhikkhū pahineyya, yathāyaɱ kīṭāgirismiɱ āvāso saṇṭhaheyyā''ti.

8. Evamāvuso'ti kho so bhikkhu tassa upāsakassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena sāvatthi tena pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi, yena jetavanaɱ anāthapiṇḍikassa ārāmo, yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

9. Āciṇṇaɱ kho panetaɱ buddhānaɱ bhagavantānaɱ āgantukehi bhikkhūhi saddhiɱ paṭisammodituɱ. Atha kho bhagavā taɱ bhikkhuɱ etadavoca: ''kacci bhikkhu khamanīyaɱ kacci yāpanīyaɱ, kaccisi appakilamathena addhānaɱ āgato. Kuto ca tvaɱ bhikkhu āgacchasī''ti. ''Khamanīyaɱ bhagavā, yāpanīyaɱ bhagavā, appakilamathena cāhaɱ bhante addhānaɱ āgato. ''

10. Idhāhaɱ bhante kāsīsu vassaɱ vuttho sāvatthiɱ āgacchanto bhagavantaɱ dassanāya yena kīṭāgiri tadavasariɱ. Atha khvāhaɱ bhante pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya kīṭāgiriɱ piṇḍāya pāvisiɱ. Addasā kho maɱ bhante aññataro upāsako kīṭāgirismiɱ piṇḍāya [page 012] carantaɱ. Disvāna yenāhaɱ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maɱ abhivādetvā etadavoca: ''api bhante piṇḍo labbhatī''ti. Na kho āvuso piṇḍo labbhatī''ti. ''Ehi bhante gharaɱ gamissāmā''ti. Atha kho bhante so upāsako maɱ gharaɱ netvā bhojetvā etadavoca: ''kahaɱ bhante ayyo gamissatī''ti, ''sāvatthiɱ kho ahaɱ āvuso gamissāmi bhagavantaɱ dassanāyā''ti. ''Tena hi bhante mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda, evañca vadehi: -

[BJT Page 046]

''Duṭṭho bhante kīṭāgirismiɱ āvāso. Assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiɱ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū. Te evarūpaɱ anācāraɱ ācaranti: mālāvacchaɱ ropenti'pi. Ropāpenti'pi. Siñcanti'pi, siñcāpenti'pi. Ocinanti'pi, ocināpenti'pi. Ganthanti'pi, ganthāpenti'pi. Ekato vaṇṭikamālaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Ubhato vaṇṭikamālaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Mañjarikaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Vidhūtikaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Vaṭaɱsakaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Āveḷaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Uracchadaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. -

Te kulitthīnaɱ kuladhītānaɱ kulakumārīnaɱ kulasuṇhānaɱ kuladāsīnaɱ ekato vaṇṭikamālaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Ubhato vaṇṭikamālaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Mañjarikaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Vidhūtikaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Vaṭaɱsakaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Āveḷaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Uradacchaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiɱ ekabhājane'pi bhuñjanti, ekathālake'pi pivanti, ekāsane'pi nisīdanti, ekamañce'pi tuvaṭṭenti, ekattharaṇā'pi tuvaṭṭenti, ekapāpuraṇā'pi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāpuraṇā'pi tuvaṭṭenti, vikāle'pi bhuñjanti, majja'mpi pivanti, mālāgandhavilepanampī dhārenti. -

Naccanti'pi, gāyanti'pi, vādenti'pi, lāsenti'pi. Naccantiyā'pi naccanti. Naccantiyā'pi gāyanti. Naccantiyāpi vādenti, naccantiyā'pi lāsenti. Gāyantiyā'pi naccanti. Gāyantiyā'pi gāyanti. Gāyantiyā'pi vādenti. Gāyantiyā'pi lāsenti. Vādentiyā'pi naccanti. Vādentiyā'pi gāyanti. Vādentiyā'pi vādenti. Vādentiyā'pi lāsenti. Lāsentiyā'pi naccanti. Lāsentiyā'pi gāyanti. Lāsentiyā'pi vādenti. Lāsentiyā'pi lāsenti. -

Aṭṭhapase'pi kīḷanti. Dasapade'pi kīḷanti. Ākāse'pi kīḷanti. Parihārapathe'pi kīḷanti. Santikāya'pi kīḷanti. Khalikāya'pi kīḷanti. Salākahatthena'pi kīḷanti. Akkhena'pi kīḷanti. Paṅgacīrena'pi kīḷanti. Vaṅkakena'pi kīḷanti. -

Mokkhacikāya'pi kīḷanti, ciṅgulakena'pi kīḷanti, pattāḷhakena'pi kīḷanti, rathakena'pi kīḷanti, dhanukena'pi kīḷanti, akkharikāya'pi kīḷanti, manesikāya'pi kīḷanti, yathāvajjena'pi kīḷanti, hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti, hatthissa'pi purato dhāvanti, assassa'pi purato dhāvanti, rathassa'pi purato dhāvanti, ādhāvanti'pi, usseḷenti'pi, apphoṭenti'pi, nibbujjhanti'pi, muṭṭhihi'pi yujjhanti, raṅgamajjhe'pi saṅghāṭiɱ pattharitvā naccanti. Naccantiɱ evaɱ vadenti: idha bhagini naccassū'ti, naḷāṭikampi denti, vividhampi anācāraɱ ācaranti. Yepi te bhante manussā pubbe saddhā ahesuɱ pasannā. Te'pi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni, tānipi etarahi upacchinnāni. Riñcanti pesalā bhikkhū, nivasanti pāpabhikkhū.Sādhu bhante bhagavā kīṭāgiriɱ bhikkhū pahineyya, yathāyaɱ kīṭāgirismiɱ āvāso saṇṭhaheyyāti". Tatohaɱ bhagavā āgacchāmīti.

11. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: ''saccaɱ kira bhikkhave assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiɱ āvāsikā alajjino pāpabhikkhu, te evarūpaɱ anācāraɱ ācaranti:
Mālāvacchaɱ ropenti'pi. Ropāpenti'pi. Siñcanti'pi, siñcāpenti'pi. Ocinanti'pi, ocināpenti'pi. Ganthanti'pi, ganthāpenti'pi. Ekato vaṇṭikamālaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi.Ubhato vaṇṭikamālaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Mañjarikaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Vidhūtikaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Vaṭaɱsakaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Āveḷaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Uracchadaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. -

Te kulitthīnaɱ kuladhītānaɱ kulakumārīnaɱ kulasuṇhānaɱ kuladāsīnaɱ ekato vaṇṭikamālaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Ubhato vaṇṭikamālaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Mañjarikaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Vidhūtikaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Vaṭaɱsakaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Āveḷaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Uradacchaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiɱ ekabhājane'pi bhuñjanti, ekathālake'pi pivanti, ekāsane'pi nisīdanti, ekamañce'pi tuvaṭṭenti, ekattharaṇā'pi tuvaṭṭenti, ekapāpuraṇā'pi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāpuraṇā'pi tuvaṭṭenti, vikāle'pi bhuñjanti, majja'mpi pivanti, mālāgandhavilepanampī dhārenti. -

Naccanti'pi, gāyanti'pi, vādenti'pi, lāsenti'pi. Naccantiyā'pi naccanti. Naccantiyā'pi gāyanti. Naccantiyāpi vādenti, naccantiyā'pi lāsenti. Gāyantiyā'pi naccanti. Gāyantiyā'pi gāyanti. Gāyantiyā'pi vādenti. Gāyantiyā'pi lāsenti. Vādentiyā'pi naccanti. Vādentiyā'pi gāyanti. Vādentiyā'pi vādenti. Vādentiyā'pi lāsenti. Lāsentiyā'pi naccanti. Lāsentiyā'pi gāyanti. Lāsentiyā'pi vādenti. Lāsentiyā'pi lāsenti. -

Aṭṭhapase'pi kīḷanti. Dasapade'pi kīḷanti. Ākāse'pi kīḷanti. Parihārapathe'pi kīḷanti. Santikāya'pi kīḷanti. Khalikāya'pi kīḷanti. Salākahatthena'pi kīḷanti. Akkhena'pi kīḷanti. Paṅgacīrena'pi kīḷanti. Vaṅkakena'pi kīḷanti. -

Mokkhacikāya'pi kīḷanti, ciṅgulakena'pi kīḷanti, pattāḷhakena'pi kīḷanti, rathakena'pi kīḷanti, dhanukena'pi kīḷanti, akkharikāya'pi kīḷanti, manesikāya'pi kīḷanti, yathāvajjena'pi kīḷanti, hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti, hatthissa'pi purato dhāvanti, assassa'pi purato dhāvanti, rathassa'pi purato dhāvanti, ādhāvanti'pi, usseḷenti'pi, apphoṭenti'pi, nibbujjhanti'pi, muṭṭhihi'pi yujjhanti, raṅgamajjhe'pi saṅghāṭiɱ pattharitvā naccanti. Naccantiɱ evaɱ vadenti: idha bhagini naccassū'ti, naḷāṭikampi denti, vividhampi anācāraɱ ācaranti. Yepi te manussā pubbe saddhā ahesuɱ pasannā, tepi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni, tānipi etarahi upacchinnāni: riñcanti pesalā bhikkhu. Nivasanti pāpabhikkhū''ti. Saccaɱ bhagavā.

12. Vigarahi buddho bhagavā: ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assamaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā evarūpaɱ anācāraɱ ācarissanti: mālāvacchaɱ ropessanti'pi. Ropāpenti'pi. Siñcanti'pi, siñcapenti'pi. Ocinanti'pi, ocināpenti'pi. Ganthanti'pi, ganthāpenti'pi. Ekato vaṇṭikamālaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Ubhato vaṇṭikamālaɱ karotti'pi, kārāpenti'pi. Mañjarikaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Vidhūtikaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Vaṭaɱsakaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Āveḷaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. Uracchadaɱ karonti'pi, kārāpenti'pi. -

Te kulitthīnaɱ kuladhītānaɱ kulakumārīnaɱ kulasuṇhānaɱ kuladāsīnaɱ ekato vaṇṭikamālaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Ubhato vaṇṭikamālaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Mañjarikaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Vidhūtikaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Vaṭaɱsakaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Āveḷaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Uradacchaɱ haranti'pi, harāpenti'pi. Kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiɱ ekabhājane'pi bhuñjanti, ekathālake'pi pivanti, ekāsane'pi nisīdanti, ekamañce'pi tuvaṭṭenti, ekattharaṇā'pi tuvaṭṭenti, ekapāpuraṇā'pi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāpuraṇā'pi tuvaṭṭenti, vikāle'pi bhuñjanti, majja'mpi pivanti, mālāgandhavilepanampī dhārenti. -

Naccanti'pi, gāyanti'pi, vādenti'pi, lāsenti'pi. Naccantiyā'pi naccanti. Naccantiyā'pi gāyanti. Naccantiyāpi vādenti, naccantiyā'pi lāsenti. Gāyantiyā'pi naccanti. Gāyantiyā'pi gāyanti. Gāyantiyā'pi vādenti. Gāyantiyā'pi lāsenti. Vādentiyā'pi naccanti. Vādentiyā'pi gāyanti. Vādentiyā'pi vādenti. Vādentiyā'pi lāsenti. Lāsentiyā'pi naccanti. Lāsentiyā'pi gāyanti. Lāsentiyā'pi vādenti. Lāsentiyā'pi lāsenti. -

Aṭṭhapase'pi kīḷanti. Dasapade'pi kīḷanti. Ākāse'pi kīḷanti. Parihārapathe'pi kīḷanti. Sannikāya'pi kīḷanti. Khalikāya'pi kīḷanti. Salākahatthena'pi kīḷanti. Akkhena'pi kīḷanti. Paṅgacīrena'pi kīḷanti. Vaṅkakena'pi kīḷanti. -

Mokkhacikāya'pi kīḷanti, ciṅgulakena'pi kīḷanti, pattāḷhakena'pi kīḷanti, rathakena'pi kīḷanti, dhanukena'pi kīḷanti, akkharikāya'pi kīḷanti, manesikāya'pi kīḷanti, yathāvajjena'pi kīḷanti, hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti, hatthissa'pi purato dhāvanti, assassa'pi purato dhāvanti, rathassa'pi purato dhāvanti, ādhāvanti'pi, usseḷenti'pi, apphoṭenti'pi, nibbujjhanti'pi, muṭṭhihi'pi yujjhanti, raṅgamajjhe'pi saṅghāṭiɱ pattharitvā naccanti. Naccantiɱ evaɱ vadenti: idha bhagini naccassū'ti, naḷāṭikampi denti, vividhampi anācāraɱ ācarissanti.

13. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhīyyobhāvāya, athakhvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā assajipunabbasuke bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā sāriputtamoggallāne āmantesi: gacchatha tumhe sāriputtā kīṭāgiriɱ. Gantvā assajipunabbasukānaɱ bhikkhūnaɱ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaɱ karotha. Tumhākaɱ ete saddhivihārino'ti.

14. ''Kathaɱ mayaɱ bhante assajipunabbasukānaɱ bhikkhūnaɱ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaɱ karoma. Caṇḍā te bhikkhū pharusā''ti. ''Tena hi tumhe sāriputtā bahukehi bhikkhūhi saddhiɱ gacchathā''ti. Evaɱ bhante'ti kho sāriputtamoggallānā bhagavato paccassosuɱ.

[BJT Page 048]

15. ''Evañca pana bhikkhave kātabbā: paṭhamaɱ assajipunabbasukā [page 013] bhikkhu codetabbā. Codetvā sāretabbā. Sāretvā āpatti āropetabbā. Āpattiɱ āropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ime assajipunabbasukā bhikkhu kuladūsakā pāpasamācārā. Imesaɱ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho assajipunabbasukānaɱ bhikkhūnaɱ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaɱ kareyya: na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiɱ vatthabbanti. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ime assajipunabbasukā bhikkhu kuladūsakā pāpasamācārā. Imesaɱ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Saṅgho assajipunabbasukānaɱ bhikkhūnaɱ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaɱ karoti: na assajipunabbasukehi bhikkhuhi kīṭāgirismiɱ vatthabbanti. Yassāyasmato khamati assajipunabbasukānaɱ bhikkhūnaɱ kīṭāgirismā pabbājaniyassa kammassa karaṇaɱ na assajīpunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiɱ vatthabbanti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho:
Ime assajipunabbasukā bhikkhu kuladūsakā pāpasamācārā.
Imesaɱ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Saṅgho assajipunabbasukānaɱ bhikkhūnaɱ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaɱ karoti: na assajipunabbasukehi bhikkhuhi kīṭāgirismiɱ vatthabbanti. Yassāyasmato khamati assajipunabbasukānaɱ bhikkhūnaɱ kīṭāgirismā pabbājaniyassa kammassa karaṇaɱ na assajīpunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiɱ vatthabbanti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ime assajipunabbasukā bhikkhu kuladūsakā pāpasamācārā. Imesaɱ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. Saṅgho assajipunabbasukānaɱ bhikkhūnaɱ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaɱ karoti: na assajipunabbasukehi bhikkhuhi kīṭāgirismiɱ vatthabbanti. Yassāyasmato khamati assajipunabbasukānaɱ bhikkhūnaɱ kīṭāgirismā pabbājaniyassa kammassa karaṇaɱ na assajīpunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiɱ vatthabbanti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Kataɱ saṅghena assajipunabbasukānaɱ bhikkhūnaɱ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaɱ na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiɱ vatthabbanti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

(Pabbājanīyakammakaraṇaɱ niṭṭhitaɱ. )

Pabbājanīyakamme adhammakammadvādasakaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataɱ hoti, apaṭipucchā kataɱ hoti, apaṭiññāya kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantañca.

[BJT Page 050]

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataɱ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, desitāya āpattiyā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantañca: acodetvā kataɱ hoti, asāretvā
Kataɱ hoti, āpattiɱ anāropetvā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammañca hoti
Avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭipucchā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭiññāya kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tajjanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammañca duvupasantañca: adesanāgāminiyā āpattiyā
Kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti. Vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: desitāya āpattiyā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: acodetvā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

[BJT Page 052]

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantañca: asāretvā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantaɱ ca: āpattiɱ anāropetvā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantaɱ ca.

Pabbājanīyakamme adhammakammadvādasakaɱ niṭṭhitaɱ.

Dhammakammadvādasakaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sammukhā kataɱ hoti, paṭipucchā kataɱ hoti, paṭiññāya kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiyā kataɱ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, adesitāya āpattiyā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: codetvā kataɱ hoti, sāretvā
Kataɱ hoti, āpattiɱ āropetvā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sammukhā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: paṭipucchā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: paṭiññāya kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

[BJT Page 054]

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiyā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: desanāgāminiyā āpattiyā
Kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti. Samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: adesitāya āpattiyā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: codetvā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sāretvā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiɱ āropetvā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pabbājanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

Pabbājanīkamme dhammakammadvādasakaɱ niṭṭhitaɱ.

Ākaṅkhamānacuddasakaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho
Pabbājanīyakammaɱ kareyya: bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako
Vivādakārako bhassakārako saṅghe
Adhikaraṇakārako, bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya:
Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti,
Atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya:
Buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya.

0[BJT Page 056]

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya:
Kāyikena davena samannāgato hoti, vācasikena davena samannāgato hoti, kāyikavācasikena davena samannāgato hoti, imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi
Samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya: kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena samannāgato hoti, imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya.

6. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya: kāyikena upaghātikena samannāgato hoti, vācasikena upaghātikena samannāgato hoti, kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti, imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya: kāyikena micchājīvena samannāgato hoti, vācasikena micchājīvena samannāgato hoti, kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti, imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya.
8. Tiṇṇaɱ bhikkhave bhikkhūnaɱ [page 014] ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya: eko bhaṇḍanakārako hoti, kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅgho adhikaraṇakārako eko bālo hoti avyatto āpatti bahulo anapadāno, eko gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi.
Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhunaɱ ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya.

9. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya:
Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya.

10. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya:
Eko buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya:
Eko kāyikena davena samannāgato hoti, eko vācasikena davena samannāgato hoti, eko kāyikavācasikena davena samannāgato hoti, imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya.

12. Aparesampi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya: eko kāyikena anācārena samannāgato hoti, eko vācasikena anācārena samannāgato hoti, eko kāyikavācasikena
Anācārena samannāgato hoti, imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya.

[BJT Page 058]

13. Aparesampi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya:
Eko kāyikena upaghātikena
Samannāgato hoti, eko vācasikena upaghātikena samannāgato hoti, eko kāyikavācasikena upaghātikena samannāgato hoti, imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya.

14. Aparesampi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya:
Eko kāyikena micchājīvena
Samannāgato hoti, eko vācasikena micchājīvena samannāgato hoti, eko kāyikavācasikena micchājīvena samannāgato hoti, imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaɱ kareyya.

Pabbājanīyakamme ākaṅkhamāna cuddasakaɱ niṭṭhitaɱ.

Aṭṭhārasavattaɱ

1-18. Pabbājanīyakammakatena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaɱ.
Tatrāyaɱ sammāvattanā: na
Na upasampādetabbaɱ. Na nissayo dātabbo. Na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo. Na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā. Sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaɱ kataɱ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā. Kammaɱ na garahitabbaɱ. Kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo. Na pavāraṇā ṭhapetabbā. Na savacanīyaɱ kātabbaɱ. Na anuvādo paṭṭhapetabbo. Na okāso kāretabbo. Na codetabbo. Na sāretabbo. Na bhikkhūhi sampayojetabbanti.

Pabbājanīyakamme aṭṭhārasa vattaɱ niṭṭhitaɱ.

Na paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaɱ

1. Atha kho sāriputtamoggallānapamukho bhikkhusaṅgho kīṭāgiriɱ gantvā assajipunabbasukānaɱ bhikkhūnaɱ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaɱ akāsi: 'na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiɱ vatthabba'nti. Te saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattanti, na lomaɱ pātenti, na netthāraɱ vattanti, bhikkhū na khamāpenti, akkosanti, paribhāsanti, chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpentipi, pakkamantipi, vibbhamantipi. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti:

''Kathaɱ hi nāma assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattissanti, na lomaɱ pātessanti, na netthāraɱ vattissanti, bhikkhū na khamāpessanti, akkosissanti, paribhāsissanti, chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpessantipi, pakkamissantipi, vibbhamissantipīti.

[BJT Page 060]

Atha kho bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

2. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi. ''Sacchaɱ kira bhikkhave assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā vattanti, na
Lomaɱ pātenti, na netthāraɱ vattanti, bhikkhū na khamāpenti, akkosanti, paribhāsanti, chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpentipi, pakkamantipi, vibbhamissantī''ti. Saccaɱ bhagavā ti.
Vigarahi buddho bhagavā: ''ananucchavikaɱ bhikkhave tassa moghapurisassa ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma so bhikkhave moghapuriso bālo bhavissati abyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaɱsaṭṭho viharissati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaɱ dentā, mūlāya paṭikassantā, mānattaɱ dentā, abbhentā.
Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhīyyobhāvāya,
Athakhvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekakaccānaɱ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā assajipunabbasukhaɱ bhikkhuɱ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi: tena hi bhikkhave saṅgho pabbājanīyakammaɱ na paṭippassambhetu.

3. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno
Pabbājanīyakammaɱ na
Paṭippassambhetabbaɱ: upasampādeti, nissayaɱ deti, sāmaṇeraɱ upaṭṭhapeti, bhikkhunovādakasammutiɱ sādiyati, sammato'pi bhikkhuniyo ovadati, imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

3. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: yāya āpattiyā saṅghena pabbājanīyakammaɱ kataɱ hoti taɱ āpattiɱ āpajjati, aññaɱ vā tādisikaɱ, tato vā pāpiṭṭhataraɱ. Kammaɱ garahati. Kammike garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno
Pabbājanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

5 Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: pakatattassa bhikkhuno uposathaɱ ṭhapeti, pavāraṇaɱ ṭhapeti, savacanīyaɱ karoti, anuvādaɱ paṭṭhapeti, okāsaɱ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno
Pabbājanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

Pabbājanīyakamme na paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaɱ niṭṭhitaɱ.

Paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaɱ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno [page 015] pabbājanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na upasampādeti, na nissayaɱ deti, na
Sāmaṇeraɱ upaṭṭhapeti, na bhikkhunovādakasammutiɱ sādiyati,
Sammato'pi bhikkhuniyo na ovadati, imehi kho bhikkhave
Pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

[BJT Page 062]

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: yāya āpattiyā saṅghena pabbājanīyakammaɱ kataɱ hoti taɱ āpattiɱ na āpajjati, aññaɱ vā tādisikaɱ, tato vā pāpiṭṭhataraɱ. Kammaɱ na garahati. Kammike na garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno pabbājanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

3. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na pakatattassa bhikkhuno uposathaɱ ṭhapeti, ka pavāraṇaɱ ṭhapeti, na savacanīyaɱ karoti, na anuvādaɱ paṭṭhapeti, na okāsaɱ kāreti,
Na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi
Sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno
Pabbājanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

Pabbājanīyakamme
Paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaɱ niṭṭhitaɱ.

1. Evañca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaɱ: tena bhikkhave pabbājanīyakammakatena bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo:

''Ahaɱ bhante saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattāmi, lomaɱ pātemi, netthāraɱ vattāmi, pabbājanīyassa kammassa paṭippasaddhiɱ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbā, tatiyampi yācitabbā.

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaɱ paṭippassambheyya, esā ñatti.

[BJT Page 064]

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaɱ paṭippassambheyya.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho:
Ayaɱ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā
Vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭippassaddhaɱ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaɱ khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Pabbājanīyakammaɱ niṭṭhitaɱ tatiyaɱ.

4. Paṭisāraṇīyakammaɱ

1. Tena kho pana samayena āyasmā sudhammo macchikāsaṇḍe cittassa gahapatino āvāsiko hoti navakammiko dhuvabhattiko. Yadā citto gahapati saṅghaɱ vā gaṇaɱ vā puggalaɱ vā nimantetukāmo hoti, tadā na āyasmantaɱ sudhammaɱ anapaloketvā saṅghaɱ vā gaṇaɱ vā puggalaɱ vā nimanteti.

2. Tena kho pana samayena sambahulā therā bhikkhū - āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca mahākaccāno āyasmā ca [page 016] mahākoṭṭhito āyasmā ca mahākappino āyasmā ca mahācundo āyasmā ca anuruddho āyasmā ca revato āyasmā ca upāli āyasmā ca ānando āyasmā ca rāhulo kāsīsu cārikaɱ caramānā yena macchikāsaṇḍo tadavasariɱsu.

[BJT Page 066]

3. Assosi kho citto gahapati 'therā kira bhikkhū macchikāsaṇḍaɱ anuppattā'ti. Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho cittaɱ gahapatiɱ āyasmā sāriputto dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaɱsesi. Atha kho citto gahapati āyasmatā sāriputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaɱsito there bhikkhū etadavoca: adhivāsentu me bhante therā svātanāya āgantukabhattanti. Adhivāsesuɱ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena.

4. Atha kho citto gahapati therānaɱ bhikkhūnaɱ adhivāsanaɱ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā yenāyasmā sudhamme tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaɱ sudhammaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho citto gahapati āyasmantaɱ sudhammaɱ etadavoca: adhivāsetu me bhante ayyo sudhammo svātanāya bhattaɱ saddhiɱ therehīti.

5. Atha kho āyasmā sudhammo ''pubbe khvāyaɱ citto gahapati yadā saṅghaɱ vā gaṇaɱ vā puggalaɱ vā nimantetukāmo na maɱ anapaloketvā saṅghaɱ vā gaṇaɱ vā puggalaɱ vā nimanteti. So'dāni maɱ anapaloketvā there bhikkhū nimantesi. Duṭṭho'dānāyaɱ citto gahapati anapekho virattarūpo mayī''ti cittaɱ gahapatiɱ etadavoca: 'alaɱ gahapati, na adhivāsemī'ti. Dutiyampi kho citto gahapati āyasmantaɱ sudhammaɱ etadavoca: adhivāsetu me bhante ayyo sudhammo svātanāya bhattaɱ saddhiɱ therehīti. Tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaɱ sudhammaɱ etadavoca: adhivāsetu me bhante ayyo sudhammo svātanāya bhattaɱ saddhiɱ therehīti. 'Alaɱ gahapati, na adhivāsemī'ti. Atha kho citto gahapati 'kiɱ me karissati ayyo sudhammo adhivāsento vā anadhivāsento vā'ti āyasmantaɱ sudhammaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.

6. Atha kho citto gahapati tassā rattiyā accayena therānaɱ bhikkhūnaɱ paṇitaɱ khādanīyaɱ bhojanīyaɱ paṭiyādāpesi. Atha kho āyasmā sudhammo 'yannūnāhaɱ cittassa gahapatino therānaɱ bhikkhūnaɱ paṭiyattaɱ [page 017] passeyyanti' pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatino nivesanaɱ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññātena āsane nisīdi.

[BJT Page 068]

7. Atha kho citto pahapati yenāyasmā sudhammo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaɱ sudhammaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho cittaɱ gahapatiɱ āyasmā sudhammo etadavoca: pahūtaɱ kho te idaɱ gahapati khādanīyaɱ bhojanīyaɱ paṭiyattaɱ. Ekā'va kho idha natthi yadidaɱ tilasaṅguḷikā'ti. ''Bahumhi vata me bhante ratane buddhavacane vijjamāne ayyena sudhammena yadeva kiñci bhāsitaɱ yadidaɱ tilasaṅguḷikāti''.

8. Bhūtapubbaɱ bhante dakkhiṇāpathakā vāṇijā puratthimaɱ janapadaɱ agamaɱsu vaṇijjāya. Te tato kukkuṭiɱ ānesuɱ. Atha kho sā bhante kukkuṭī kākena saddhiɱ saɱvāsaɱ kappesi. Sā potakaɱ janesi. Yadā kho so bhante kukkuṭapotako kākavassaɱ vassitukāmo hoti, 'kākakukkuṭā'ti vassati. Yadā kukkuṭavassaɱ vassitukāmo hoti, 'kukkuṭakākā'ti vassati. Evameva kho bhante bahumhi ratane buddhavacane vijjamāne ayyena sudhammena yadeva kiñci bhāsitaɱ yadidaɱ 'tilasaṅguḷikā'ti.

9. ''Akkosasi maɱ tvaɱ gahapati. Paribhāsasi maɱ tvaɱ gahapati. Eso te gahapati āvāso, pakkamissāmī''ti. ''Nāhaɱ bhante ayyaɱ sudhammaɱ akkosāmi. Na paribhāsāmi. Vasatu bhante ayyo sudhammo macchikāsaṇḍe. Ramaṇīyaɱ ambāṭakavanaɱ. Ahaɱ ayyassa sudhammassa ussukkaɱ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānanti. '' Dutiyampi kho āyasmā sudhammo cittaɱ gahapatiɱ etadavoca: akkosasi maɱ tvaɱ gahapati. Paribhāsasi maɱ tvaɱ gahapati. Eso te gahapati āvāso, pakkamissāmī"ti. Tatiyampi kho āyasmā sudhammo cittaɱ gahapatiɱ etadavoca: ''akkosasi maɱ tvaɱ gahapati. Paribhāsasi maɱ
Tvaɱ gahapati. Eso te gahapati āvāso. Pakkāmissāmī''ti. ''Kahaɱ bhante ayyo sudhammo gamissatī''ti. ''Sāvatthiɱ kho ahaɱ gahapati gamissāmi bhagavantaɱ dassanāyā''ti. ''Tena hi bhante yañca attanā bhaṇitaɱ, yaɱ ca mayā bhaṇitaɱ, taɱ sabbaɱ bhagavato ārocehi. Anacchariyaɱ kho panetaɱ bhante yaɱ ayyo sudhammo punadeva macchikāsaṇḍaɱ paccāgaccheyyā''ti.

10. Atha kho āyasmā sudhammo senāsanaɱ saɱsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi, jetavanaɱ anāthapiṇḍikassa ārāmo, yena bhagavā, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā sudhammo yañca attanā [page 018] bhaṇitaɱ, yañca cittena gahapatinā bhaṇitaɱ, taɱ sabbaɱ bhagavato ārocesi.

[BJT Page 070]

11. Vigarahi buddho bhagavā: ananucchavikaɱ moghapurisa ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma tvaɱ moghapurisa cittaɱ gahapatiɱ saddhaɱ pasannaɱ dāyakaɱ kārakaɱ saṅghupaṭṭhākaɱ hīnena khuɱsessasi, hīnena vambhessesi. Netaɱ moghapurisa appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhīyyobhāvāya, athakhvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā sudhammaɱ bhikkhuɱ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

12. Tena hi bhikkhave saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇiyakammaɱ karotu 'citto te gahapati khamāpetabbo'ti. Evañca pana bhikkhave kātabbaɱ:

Paṭhamaɱ sudhammo bhikkhu codetabbo. Codetvā sāretabbo. Sāretvā āpatti āropetabbā. Āpattiɱ āropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ sudhammo bhikkhu cittaɱ gahapatiɱ saddhaɱ pasannaɱ dāyakaɱ kārakaɱ saṅghupaṭṭhākaɱ hīnena khuɱsesi, hīnena vambhesi. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ kareyya 'citto te gahapati khamāpetabbā'ti. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ sudhammo bhikkhu cittaɱ gahapatiɱ saddhaɱ pasannaɱ dāyakaɱ kārakaɱ saṅghupaṭṭhākaɱ hīnena khuɱsesi, hīnena vambhesi. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ karoti 'citto te gahapati khamāpetabbo'ti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa karaṇaɱ 'citto te gahapati khamāpetabbo'ti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

[BJT Page 072]

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho:
Ayaɱ sudhammo bhikkhu cittaɱ gahapatiɱ saddhaɱ pasannaɱ dāyakaɱ
Kārakaɱ saṅghupaṭṭhākaɱ hīnena khuɱsesi, hīnena vambhesi. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ karoti 'citto te gahapati khamāpetabbo'ti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa karaṇaɱ 'citto te gahapati khamāpetabbo'ti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ sudhammo bhikkhu cittaɱ gahapatiɱ saddhaɱ pasannaɱ dāyakaɱ kārakaɱ saṅghupaṭṭhākaɱ hīnena khuɱsesi, hīnena vambhesi. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ karoti 'citto te gahapati khamāpetabbo'ti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa karaṇaɱ 'citto te gahapati khamāpetabbo'ti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Kataɱ saṅghena sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ 'citto te gahapati khamāpetabbo'ti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhīta evametaɱ dhārayāmī''ti.

Adhammakammadvādasakaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ
Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataɱ hoti, apaṭipucchā kataɱ hoti, apaṭiññāya kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataɱ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, desitāya āpattiyā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantañca: acodetvā kataɱ hoti, asāretvā
Kataɱ hoti, āpattiɱ anāropetvā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭipucchā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti. Imehi kho
Bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭiññāya kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti. Imehi kho
Bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

[BJT Page 074]

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti. Imehi
Kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: adesanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti. Vaggena kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: desitāya āpattiyā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: acodetvā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantañca: asāretvā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvūpasantaɱ ca: āpattiɱ anāropetvā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvūpasantaɱ ca.

Paṭisāraṇīyakamme adhammakammadvādasakaɱ niṭṭhitaɱ.

Dhammakammadvādasakaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ
Dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sammukhā kataɱ hoti, paṭipucchā kataɱ hoti, paṭiññāya kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiyā kataɱ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, adesitāya āpattiyā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: codetvā kataɱ hoti, sāretvā kataɱ hoti, āpattiɱ āropetvā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

[BJT Page 076]

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sammukhā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: paṭipucchā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: paṭiññāya kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiyā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti. Imehi
Kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: desanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti. Samaggena kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: adesitāya āpattiyā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: codetvā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sāretvā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiɱ āropetvā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ paṭisāraṇīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

Paṭisāraṇīyakamme dhammakammadvādasakaɱ niṭṭhitaɱ.

Ākaṅkhamānacatukkaɱ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno
Ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaɱ kareyya: gihīnaɱ alābhāya parisakkati, gihīnaɱ anatthāya parisakkati, gihīnaɱ avāsāya parisakkati, gihīnaɱ akkosati paribhāsati, gihī [page 019] gihīhi bhedeti.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaɱ kareyya.

[BJT Page 078]

2. Aparehipi bhikkhave pañcaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaɱ kareyya:
Gihīnaɱ buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, gihīnaɱ dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, gihīnaɱ saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati, gihī hīnena khuɱseti, gihī hīnena vambheti, gihīnaɱ dhammikaɱ paṭissavaɱ na saccāpeti. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaɱ kareyya.

3. Pañcannaɱ bhikkhave bhikkhūnaɱ ākaṅkamānaɱ saṅgho paṭisāraṇīyakammaɱ kareyya: eko gihīnaɱ alābhāya parisakkati, eko gihīnaɱ anatthāya parisakkati, eko gihīnaɱ avāsāya parisakkati, eko gihīnaɱ akkosati paribhāsati, eko gihī gihīhi bhedeti. Imesaɱ kho bhikkhave pañcannaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaɱ kareyya.

4. Aparesampi bhikkhave pañcannaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaɱ kareyya: eko gihīnaɱ buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, eko gihīnaɱ dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati,
Eko gihīnaɱ saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati. Eko gihī hīnena khuɱseti, gihī hīnena vambheti, eko gihīnaɱ dhammikaɱ paṭissavaɱ na saccāpeti.
Imesaɱ kho bhikkhave pañcannaɱ
Bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaɱ kareyya.

Ākaṅkhamāna catukkaɱ niṭṭhitaɱ.

Paṭisāraṇīyakamme aṭṭhārasavattaɱ

1. Paṭisāraṇīyakammakatena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaɱ. Tatrāyaɱ sammāvattanā: na upasampādetabbaɱ. Na nissayo dātabbo. Na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo. Na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā. Sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaɱ kataɱ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā. Kammaɱ na garahitabbaɱ. Kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo. Na pavāraṇā ṭhapetabbā. Na savacanīyaɱ kātabbaɱ. Na anuvādo paṭṭhapetabbo. Na okāso kāretabbo. Na codetabbo. Na sāretabbo. Na bhikkhūhi sampayojetabbanti.

Paṭisāraṇīyakamme aṭṭhārasavattaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 080]

Napaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaɱ

1. Atha kho saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ akāsi, ''citto te gahapati khamāpetabbo''ti. So saṅghena paṭisāraṇīyakammakato macchikāsaṇḍaɱ gantvā maṅkubhūto nāsakkhi cittaɱ gahapatiɱ khamāpetuɱ. So punadeva sāvatthiɱ paccāgañji. Bhikkhū evamāhaɱsu. ''Khamāpito tayā āvuso sudhamma citto gahapatī''ti. Idāhaɱ āvuso macchikāsaṇḍaɱ gantvā maṅkubhuto nāsakkhiɱ cittaɱ gahapatiɱ khamāpetunti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho sudhammassa bhikkhūno anudūnaɱ detu cittaɱ gahapatiɱ khamāpetuɱ. Evaɱ ca pana bhikkhave dātabbo: paṭhamaɱ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho itthannāmaɱ bhikkhuɱ sudhammassa bhikkhuno anudūtaɱ dadeyya cittaɱ gahapatiɱ khamāpetuɱ. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaɱ bhikkhuɱ sudhammassa [page 020] bhikkhuno anudūtaɱ deti cittaɱ gahapatiɱ khamāpetuɱ. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sudhammassa bhikkhuno anudūtassa dānaɱ cittaɱ gahapatiɱ khamāpetuɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinno saṅghena itthannāmo bhikkhu sudhammassa bhikkhuno anudūto cittaɱ gahapatiɱ khamāpetuɱ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

3. Tena bhikkhave sudhammena bhikkhunā anudūtena bhikkhunā saddhiɱ macchikāsaṇḍaɱ gantvā citto gahapati khamāpetabbo. ''Khama gahapati, pasādemi taɱ''ti. Evaɱ ce vuccamāno khamati, iccetaɱ kusalaɱ. No ce khamati, anudūtena bhikkhunā vattabbo: ''khama gahapati imassa bhikkhuno, pasādeti tanti'' evaɱ ce vuccamāno khamati, iccetaɱ kusalaɱ no ce khamati anudūtena bhikkhunā vattabbo: ''khama gahapati imassa bhikkhuno. Ahaɱ taɱ pasādemī''ti. Evaɱ ce vuccamāno khamati iccetaɱ kusalaɱ. No ce khamati anudūtena bhikkhunā vattabbo: ''khama gahapati imassa bhikkhuno saṅghassa vacanenā''ti. Evaɱ ce vuccamāno khamati iccetaɱ kusalaɱ.

[BJT Page 082]

No ce khamati, anudūtena bhikkhunā sudhammaɱ bhikkhuɱ cittassa gahapatino dassanūpacāraɱ avijahāpetvā savaṇūpacāraɱ avijahāpetvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ kārāpetvā ukkuṭikaɱ nisīdāpetvā añjaliɱ paggaṇhāpetvā sā āpatti desāpetabbā'ti.

4. Atha kho āyasmā sudhammo anudūtena bhikkhūnā saddhiɱ macchikāsaṇḍaɱ gantvā cittaɱ gahapatiɱ khamāpesi.
So sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, bhikkhū
Upasaṅkamitvā evaɱ vadeti: 'ahaɱ āvuso saṅghena paṭisāraṇīyakammakatā sammā vattāmi, lomaɱ pātemi, netthāraɱ vattāmi. Kathannukho mayā paṭipajjitabba'nti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Tena bhikkhave saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ paṭippassambhetu.

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: upasampādeti, nissayaɱ deti, sāmaṇeraɱ upaṭṭhapeti, bhikkhunovādakasammutiɱ sādiyati, sammato'pi bhikkhuniyo ovadati, imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaɱ kataɱ hoti taɱ āpattiɱ āpajjati, aññaɱ vā tādisikaɱ, tato vā pāpiṭṭhataraɱ. Kammaɱ garahati. Kammike garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno
Paṭisāraṇīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

3. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: pakatattassa bhikkhuno uposathaɱ ṭhapeti, pavāraṇaɱ ṭhapeti, savacanīyaɱ karoti, anuvādaɱ paṭṭhapeti, okāsaɱ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

Paṭisāraṇīyakamme na paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 084]

Paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaɱ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na upasampādeti, na nissayaɱ deti, na sāmaṇeraɱ upaṭṭhapeti, na bhikkhunovādakasammutiɱ sādiyati,
Sammato'pi bhikkhuniyo na ovadati, imehi kho bhikkhave
Pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaɱ kataɱ hoti taɱ āpattiɱ na āpajjati, aññaɱ vā tādisikaɱ, tato vā pāpiṭṭhataraɱ. Kammaɱ na garahati. Kammike na garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

3. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na pakatattassa bhikkhuno uposathaɱ ṭhapeti, ka pavāraṇaɱ ṭhapeti, na savacanīyaɱ karoti, na anuvādaɱ paṭṭhapeti, na okāsaɱ karoti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

Paṭisāraṇīyakamme
Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaɱ niṭṭhitaɱ.

(Paṭippassambhanaɱ)

1. [page 021] evañca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaɱ: tena1 bhikkhave sudhammena bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattāmi, lomaɱ pātemi, netthāraɱ vattāmi, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo, tatiyampi yācitabbo.
Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ paṭippassambheyya. Esā ñatti.

1. Tenahi - sīmu.

[BJT Page 086]

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.
Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.
Paṭippassaddhaɱ saṅghena sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaɱ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Paṭisāraṇīyakammaɱ catutthaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 086]

5. Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ

1. Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaɱ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā chanto āpattiɱ āpajjitvā na icchati āpattiɱ passituɱ. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaɱ hi nāma āyasmā channo āpattiɱ āpajjitvā na icchissati āpattiɱ passitunti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

2. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi ''saccaɱ kira bhikkhave channo bhikkhu āpattiɱ āpajjitvā na icchati āpattiɱ passitu''nti. Saccaɱ bhagavā.

3. Vigarahi buddho bhagavā: ''kathaɱ hi nāma so bhikkhave moghapuriso āpattiɱ āpajjitvā na icchissati āpattiɱ passituɱ,
Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya, athakhvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā sundarīnandaɱ bhikkhuniɱ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

[BJT Page 088]

4. Tena hi bhikkhave saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ karotu asambhogaɱ saṅghena. Evañca pana bhikkhave kātabbaɱ: paṭhamaɱ channo bhikkhu codetabbo. Codetvā sāretabbo. Sāretvā āpatti āropetabbā. Āpattiɱ āropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

5. ''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ channo bhikkhu āpattiɱ āpajjitvā na icchati āpattiɱ passituɱ. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ kareyya asambhogaɱ saṅghena. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ channo bhikkhu āpattiɱ āpajjitvā na icchati āpattiɱ passituɱ. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ karoti asambhogaɱ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno ukkhepanīyassa kammassa karaṇaɱ asambhogaɱ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.
Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ channo bhikkhu āpattiɱ āpajjitvā na icchati āpattiɱ passituɱ. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ karoti asambhogaɱ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno ukkhepanīyassa kammassa karaṇaɱ asambhogaɱ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati [page 022] so bhāseyya.
Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ channo bhikkhu āpattiɱ āpajjitvā na icchati āpattiɱ passituɱ. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ karoti asambhogaɱ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno ukkhepanīyassa kammassa karaṇaɱ asambhogaɱ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.
Kataɱ saṅghena channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ asambhogaɱ saṅghena. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

6. Āvāsaparamparañca bhikkhave saɱsatha 'channo bhikkhu āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato asambhogaɱ saṅghenā'ti.

[BJT Page 090]

Adhammakammadvādasakaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca
Duvupasantañca: asammukhā kataɱ hoti, apaṭipucchā kataɱ hoti, apaṭiññāya kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataɱ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, desitāya āpattiyā kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantañca: acodetvā kataɱ hoti, asāretvā kataɱ hoti, āpattiɱ anāropetvā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭipucchā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

6. Aparehi pi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭiññāya kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: adesanāgāminiyā āpattiyā
Kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti. Vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

[BJT Page 092]

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: desitāya āpattiyā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: acodetvā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantañca: asāretvā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantaɱ ca: āpattiɱ anāropetvā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantaɱ ca.

Adhammakammadvādasakaɱ niṭṭhitaɱ.

Dhammakammadvādasakaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sammukhā kataɱ hoti, paṭipucchā kataɱ hoti, paṭiññāya kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiyā kataɱ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, adesitāya āpattiyā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: codetvā kataɱ hoti, sāretvā kataɱ hoti, āpattiɱ āropetvā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

[BJT Page 094]

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sammukhā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: paṭipucchā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti
Vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

6. Aparehi pi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti
Vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: paṭiññāya kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiyā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: desanāgāminiyā āpattiyā
Kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti. Samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: adesitāya āpattiyā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti
Vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: codetvā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sāretvā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiɱ āropetvā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā adassane
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

Dhammakammadvādasakaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 096]

Ākaṅkhamānachakkaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ kareyya: bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ kareyya.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ kareyya: adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ kareyya.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ kareyya: buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ kareyya.

4. Tiṇṇaɱ bhikkhave bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ kareyya: eko bhaṇḍanakārako hoti, kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako eko bālo hoti avyatto āpatti bahulo anapadāno, eko gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi.
Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhunaɱ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ kareyya.

5. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ kareyya: eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ kareyya.

[BJT Page 098]

6. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ kareyya: eko buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ kareyya.

Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme
Ākaṅkhamānachakkaɱ niṭṭhitaɱ.

Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme
Tecattārīsavattaɱ

1. Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakatena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaɱ. Tatrāyaɱ sammāvattanā: na upasampādetabbaɱ. Na nissayo dātabbo. Na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na bhikkhunovādakasammati sāditabbā. Sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ kataɱ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā. Kammaɱ na garahitabbaɱ. Kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalīkammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ - pādakaṭhalikā pattacīvarapaṭiggahanaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ sāditabbaɱ. Na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaɱsetabbo. Na ācāravipattiyā anuddhaɱsetabbo. Na diṭṭhivipattiyā anuddhaɱsetabbo. Na ājīvavipattiyā anuddhaɱsetabbo. Na bhikkhu bhikkhūhi bhedetabbo. Na gihīdhajo dhārebbo. Na titthiyadhajo dhāretabbo. Na titthiyā sevitabbā. Bhikkhū sevitabbā. Bhikkhusikkhāya sikkhitabbaɱ. Na pakatattena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Pakatattaɱ bhikkhuɱ disvā āsanā vuṭṭhātabbaɱ. Na pakatatto bhikkhu āsādetabbo anto vā bahi vā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo. Na pavāraṇā ṭhapetabbā. Na savacanīyaɱ kātabbaɱ. Na [page 023] anuvādo paṭṭhapetabbo. Na okāso kāretabbo. Na codetabbo. Na sāretabbo. Na bhikkhūhi sampayojetabbanti.

Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme
Tecattārīsavattaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 100]

(Channassa bhikkhuno sammāvattanaɱ)

1. Atha kho saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ akāsi asambhogaɱ saṅghena. So saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato tamhā āvāsā aññaɱ āvāsaɱ agamāsi. Tattha bhikkhū neva abhivādesuɱ. Na paccuṭṭhesuɱ. Na añjalīkammaɱ na sāmīcikammaɱ akaɱsu. Na sakkariɱsu. Na garukariɱsu. Na mānesuɱ. Na pūjesuɱ.

So bhikkhūhi asakkarīyamāno agarukarīyamāno amānīyamāno apūjīyamāno asakkārapakato tamhāpi āvāsā aññaɱ āvāsaɱ agamāsi.

Tatthapi bhikkhū neva abhivādesuɱ. Na paccuṭṭhesuɱ. Na añjalīkammaɱ na sāmīcikammaɱ akaɱsu. Na sakkariɱsu. Na garukariɱsu. Na mānesuɱ. Na pūjesuɱ.

So bhikkhūhi asakkarīyamāno agarukarīyamāno, amānīyamāno apūjiyamāno asakkārapakato tamhāpi āvāsā aññaɱ āvāsaɱ agamāsi.

Tatthapi bhikkhū neva abhivādesuɱ. Na paccuṭṭhesuɱ. Na añjalīkammaɱ na sāmīcikammaɱ akaɱsu. Na sakkariɱsu. Na garukariɱsu. Na mānesuɱ na pūjesuɱ.

So bhikkhūhi asakkarīyamāno agarukarīyamāno amānīyamāno apūjīyamāno asakkārapakato punadeva kosambiɱ paccāgañchi.

2. So sammā vattati. Lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati. Bhikkhū upasaṅkamitvā evaɱ vadeti: ''ahaɱ āvuso saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattāmi. Lomaɱ pātemi. Netthāraɱ vattāmi. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabba?''Nti.

Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. ''Tena hi bhikkhave saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaɱ paṭippassambhetu''.

Na paṭippassambhetabba tecattārīsakaɱ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: upasampādeti, nissayaɱ deti, sāmaṇeraɱ upaṭṭhapeti, bhikkhunovādakasammatiɱ sādiyati, sammato'pi bhikkhuniyo ovadati, imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ:
Yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ kataɱ hoti taɱ āpattiɱ āpajjati, aññaɱ vā tādisikaɱ, tato vā pāpiṭṭhataraɱ. Kammaɱ garahati. Kammike garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

[BJT Page 102]

3. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: pakatattassa bhikkhuno abhivādanaɱ, paccuṭṭhānaɱ, añjalīkammaɱ, sāmīcikammaɱ, āsanābhihāraɱ sādiyati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

4. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: pakatattassa [page 024] bhikkhuno seyyābhihāraɱ, pādodakaɱ, pādapīṭhaɱ - pādakaṭhalikaɱ, pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ, nahāne piṭṭhiparikammaɱ sādiyati.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

5. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: pakatattaɱ bhikkhuɱ sīlavipattiyā anuddhaɱseti, ācāravipattiyā anuddhaɱseti, diṭṭhivipattiyā anuddhaɱseti, ājīvavipattiyā anuddhaɱseti, bhikkhuɱ bhikkhūhi bhedeti.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

6. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: gihīdhajaɱ dhāreti, titthiyadhajaɱ dhāreti, titthiye sevati, bhikkhū na sevati, bhikkhusikkhāya na sikkhati.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

7. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: pakatattena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vasati, ekacchanne anāvāse vasati, ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vasati, pakatattaɱ bhikkhuɱ disvā āsanā na vuṭṭhāti, pakatattaɱ bhikkhuɱ āsādeti anto vā bahi vā.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

8. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: pakatattassa bhikkhuno uposathaɱ ṭhapeti, pavāraṇaɱ ṭhapeti, savacanīyaɱ karoti, anuvādaɱ paṭṭhapeti, okāsaɱ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme
Na paṭippassambhetabba tecattārīsakaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 104]
Paṭippassambhetabba tecattārīsakaɱ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na upasampādeti, na nissayaɱ deti, na
Sāmaṇeraɱ upaṭṭhapeti, na bhikkhunovādakasammatiɱ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati,
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ:
Yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ kataɱ hoti taɱ āpattiɱ na āpajjati, aññaɱ vā tādisikaɱ, tato vā pāpiṭṭhataraɱ. Kammaɱ na garahati. Kammike na garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

3. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: pakatattassa bhikkhuno abhivādanaɱ, paccuṭṭhānaɱ, añjalīkammaɱ, sāmīcikammaɱ, āsanābhihāraɱ sādiyati.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

4. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: pakatattassa bhikkhuno seyyābhihāraɱ, pādodakaɱ, pādapīṭhaɱ - pādakaṭhalikaɱ, pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ, nahāne piṭṭhiparikammaɱ sādiyati.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

5. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na pakatattaɱ bhikkhuɱ sīlavipattiyā anuddhaɱseti, na ācāravipattiyā anuddhaɱseti, na diṭṭhivipattiyā anuddhaɱseti, na ājīvavipattiyā anuddhaɱseti, na bhikkhuɱ bhikkhūhi bhedeti. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

6. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na gihīdhajaɱ dhāreti, na titthiyadhajaɱ dhāreti, na titthiye sevati, bhikkhū sevati, bhikkhusikkhāya sikkhati.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

[BJT Page 106]

7. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na pakatattena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vasati, na ekacchanne anāvāse vasati, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vasati, pakatattaɱ bhikkhuɱ disvā āsanā na vuṭṭhāti, na pakatattaɱ bhikkhuɱ āsādeti anto vā bahi vā.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

8. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na pakatattassa bhikkhuno uposathaɱ ṭhapeti, na pavāraṇaɱ ṭhapeti, na savacanīyaɱ karoti, na anuvādaɱ paṭṭhapeti,
Na okāsaɱ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi
Sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme
Paṭippassambhetabba tecattārīsakaɱ niṭṭhitaɱ.

(Paṭippassambhanaɱ)

1. Evañca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaɱ: tena bhikkhave channena bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo:

''Ahaɱ bhante saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakatā
Sammā vattāmi. Lomaɱ pātemi. Netthāraɱ vattāmi.
Āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo, tatiyampi yācitabbo. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

2. ''Suṇātu me bhante saṅgho, ayaɱ channo bhikkhū saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakatā sammā vattati. Lomaɱ pāteti. Netthāraɱ vattati. Āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa
Paṭippassaddhiɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambheyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaɱ channo bhikkhū saṅghena
Āpattiyā adassane ukkhepanīkammakatā sammā vattati. Lomaɱ pāteti. Netthāraɱ vattati.
Āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

[BJT Page 108]

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho, ayaɱ channo bhikkhū saṅghena
Āpattiyā adassane ukkhepanīkammakatā sammā vattati. Lomaɱ pāteti. Netthāraɱ vattati. Āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho, ayaɱ channo bhikkhū saṅghena
Āpattiyā adassane ukkhepanīkammakatā sammā vattati. Lomaɱ pāteti. Netthāraɱ vattati.
Āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācanti. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyassa
Kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭippassaddhaɱ saṅghena channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaɱ niṭṭhitaɱ pañcamaɱ.

6. Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ

1. [page 025] tena samayena buddho bhagavā kosambiyaɱ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā channo āpattiɱ āpajjitvā na icchati āpattiɱ paṭikātuɱ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: ''kathaɱ hi nāma āyasmā channo āpattiɱ āpajjitvā na icchissati āpattiɱ paṭikātu''nti.

2. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi. ''Saccaɱ kira bhikkhave channo bhikkhu āpattiɱ āpajjitvā na icchati āpattiɱ paṭikātu''nti. ''Saccaɱ bhagavā''.

3. Vigarahi buddho bhagavā: kathaɱ hi nāma so bhikkhave moghapuriso āpattiɱ āpajjitvā na icchissati āpattiɱ pāṭikātuɱ.
Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhīyyobhāvāya,
Athakhvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekakaccānaɱ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā channaɱ bhikkhuɱ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi.

4. ''Tena hi bhikkhave saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ karotu asambhogaɱ saṅghena. Evañca pana bhikkhave kātabbaɱ: paṭhamaɱ channo bhikkhū codetabbā. Codetvā sāretabbo. Sāretvā āpatti āropetabbā. Āpattiɱ āropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

[BJT Page 110]

''Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ channo bhikkhu āpattiɱ āpajjitvā na icchati āpattiɱ paṭikātuɱ. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho channassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ kareyya asambhogaɱ saṅghena. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ channo bhikkhu āpattiɱ āpajjitvā na icchati āpattiɱ paṭikātuɱ. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ karoti asambhogaɱ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa karaṇaɱ asambhogaɱ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyammapi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ channo bhikkhu āpattiɱ āpajjitvā na icchati āpattiɱ paṭikātuɱ. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ karoti asambhogaɱ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa karaṇaɱ asambhogaɱ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ channo bhikkhu āpattiɱ āpajjitvā na icchati āpattiɱ paṭikātuɱ. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ karoti asambhogaɱ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa karaṇaɱ asambhogaɱ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Kathaɱ saṅghena channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ asambhogaɱ saṅghena. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī'ti.

Āvāsaparamparañca bhikkhave saɱsatha: ''channo bhikkhu āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato asambhogaɱ saṅghenā''ti.

[BJT Page 110]

Adhammakammadvādasakaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme
Ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataɱ hoti, apaṭipucchā kataɱ hoti, apaṭiññāya kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataɱ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, desitāya āpattiyā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

[BJT Page 112]

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā
Appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti
Avinayakammaɱ ca duvupasantañca: acodetvā kataɱ hoti, asāretvā kataɱ hoti, āpattiɱ anāropetvā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭipucchā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭiññāya kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: adesanāgāminiyā āpattiyā
Kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti. Vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: desitāya āpattiyā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: acodetvā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantañca: asāretvā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvūpasantaɱ ca: āpattiɱ anāropetvā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantaɱ ca.

Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme
Adhammakammadvādasakaɱ niṭṭhitaɱ.

Dhammakammadvādasakaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme
Ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sammukhā kataɱ hoti, paṭipucchā kataɱ hoti, paṭiññāya kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiyā kataɱ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, adesitāya āpattiyā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

[BJT Page 114]

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: codetvā kataɱ hoti, sāretvā kataɱ hoti, āpattiɱ āropetvā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sammukhā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: paṭipucchā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: paṭiññāya kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiyā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: desanāgāminiyā āpattiyā
Kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti. Samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: adesitāya āpattiyā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: codetvā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sāretvā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiɱ āropetvā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme
Dhammakammadvādasakaɱ niṭṭhitaɱ.

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ kareyya: bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ kareyya.
[BJT Page 116]

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ kareyya: adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ kareyya.
3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ kareyya: buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ kareyya.
4. Tiṇṇaɱ bhikkhave bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ kareyya: eko bhaṇḍanakārako hoti, kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅgho adhikaraṇakārako eko bālo hoti avyatto āpatti bahulo anapadāno, eko gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi.
Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ kareyya.

5. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ kareyya: eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ kareyya.

6. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ kareyya: eko buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ kareyya.

Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme
Ākaṅkhamānachakkaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 118]

Tecattārīsavattaɱ

1. Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakatena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaɱ. Tatrāyaɱ sammāvattanā: na upasampādetabbaɱ. Na nissayo dātabbo. Na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo. Na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā. Sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ kataɱ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā
Tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā. Kammaɱ na garahitabbaɱ. Kammikā na garahitabbā. Na. Pakatattassa bhikkhuno abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ sāditabbaɱ. Na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaɱsetabbo, na ācāravipattiyā anuddhaɱsetabbo.Na diṭṭhivipattiyā anuddhaɱsetabbo, na ājīvavipattiyā anuddhaɱsetabbo. Na bhikkhu bhikkhūhi bhedetabbo. Na gihīdhajo dhāretabbo, na titthiyadhajo dhāretabbo, na titthiyā sevitabbā, bhikkhū sevitabbā, bhikkhusikkhāya sikkhitabbaɱ, na pakatattena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Pakatattaɱ bhikkhuɱ disvā āsanā vuṭṭhātabbaɱ, na pakatatto bhikkhu āsādetabbo anto vā bahi vā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo. Na pavāraṇā ṭhapetabbā. Na savacanīyaɱ kātabbaɱ. Anuvādo paṭṭhapetabbo. Na okāso kāretabbo. Na codetabbo. Na sāretabbo. Na bhikkhūhi sampayojetabbanti.

Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme
Tecattārīsavattaɱ niṭṭhitaɱ.

( Paṭippassambhanaɱ )

1. Atha kho saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ akāsi asambhogaɱ saṅghena. So saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato tamhā āvāsā aññaɱ āvāsaɱ agamāsi.

[BJT Page 120]

2. Tattha bhikkhū neva abhivādesuɱ, na paccuṭṭhesuɱ, na añjalikammaɱ na sāmīcikammaɱ akaɱsu, na sakkariɱsu, na garukariɱsu, na mānesuɱ, na pūjesuɱ. So bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato tamhāpi āvāsā aññaɱ āvāsaɱ agamāsi.

3. Tatthapi bhikkhū neva abhivādesuɱ, na paccuṭṭhesuɱ, na añjalikammaɱ na sāmīcikammaɱ akaɱsu, na sakkariɱsu, na garukariɱsu, na mānesuɱ, na pūjesuɱ. So bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato tamhāpi āvāsā aññaɱ āvāsaɱ agamāsi. Tatthapi bhikkhū neva abhivādesuɱ, na paccuṭṭhesuɱ, na añjalikammaɱ na sāmīcikammaɱ akaɱsu, na sakkariɱsu, na garukariɱsu, na mānesuɱ, na pūjesuɱ. So bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato punadeva kosambiɱ paccāgañchi.

4. So sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati. Bhikkhū upasaṅkamitvā evaɱ vadeti: ahaɱ āvuso saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattāmi, lomaɱ pātemi, netthāraɱ vattāmi, kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. ''Tena hi bhikkhave saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetu. ''

Na paṭippassambhetabba tecattārīsakaɱ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: upasampādeti, nissayaɱ deti, sāmaṇeraɱ upaṭṭhapeti, bhikkhunovādakasammutiɱ sādiyati, sammato'pi bhikkhuniyo ovadati, imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme
Ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

[BJT Page 122]

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ:
Yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ kataɱ hoti taɱ āpattiɱ āpajjati, aññaɱ vā tādisikaɱ, tato vā pāpiṭṭhataraɱ. Kammaɱ garahati. Kammike garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

3. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: pakatattassa bhikkhuno abhivādanaɱ, paccuṭṭhānaɱ, añjalīkammaɱ, sāmīcikammaɱ, āsanābhihāraɱ sādiyati.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

4. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: pakatattassa bhikkhuno seyyābhihāraɱ, pādodakaɱ, pādapīṭhaɱ - pādakaṭhalikaɱ, pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ, nahāne piṭṭhiparikammaɱ sādiyati.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

5. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: pakatattaɱ bhikkhuɱ sīlavipattiyā anuddhaɱseti, ācāravipattiyā anuddhaɱseti, diṭṭhivipattiyā anuddhaɱseti, ājīvavipattiyā anuddhaɱseti, bhikkhuɱ bhikkhūhi bhedeti.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

6. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: gihīdhajaɱ dhāreti, titthiyadhajaɱ dhāreti, titthiye sevati, bhikkhū na sevati, bhikkhusikkhāya na sikkhati.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

7. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: pakatattena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vasati, ekacchanne anāvāse vasati, ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vasati, pakatattaɱ bhikkhuɱ disvā āsanā na uṭṭhāti, pakatattaɱ bhikkhuɱ āsādeti anto vā bahi vā.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

[BJT Page 124]

8. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: pakatattassa bhikkhuno uposathaɱ ṭhapeti, pavāraṇaɱ ṭhapeti, savacanīyaɱ karoti, anuvādaɱ paṭṭhapeti, okāsaɱ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme
Na paṭippassambhetabba tecattārīsakaɱ niṭṭhitaɱ.

Paṭippassambhetabba tecattārīsakaɱ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na upasampādeti, na nissayaɱ deti, na
Sāmaṇeraɱ upaṭṭhapeti, na bhikkhunovādakasammutiɱ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo na ovadati,
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ:
Yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ kataɱ hoti taɱ āpattiɱ na āpajjati,
Aññaɱ vā tādisikaɱ, tato vā pāpiṭṭhataraɱ. Kammaɱ na garahati. Kammike na garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

3. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: pakatattassa bhikkhuno abhivādanaɱ, paccuṭṭhānaɱ, añjalīkammaɱ, sāmīcikammaɱ, āsanābhihāraɱ sādiyati.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

4. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: pakatattassa bhikkhuno seyyābhihāraɱ, pādodakaɱ, pādapīṭhaɱ - pādakaṭhalikaɱ, pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ, nahāne piṭṭhiparikammaɱ sādiyati.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

5. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na pakatattaɱ bhikkhuɱ sīlavipattiyā anuddhaɱseti, na ācāravipattiyā anuddhaɱseti, na diṭṭhivipattiyā anuddhaɱseti, na ājīvavipattiyā anuddhaɱseti, na bhikkhuɱ bhikkhūhi bhedeti. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

[BJT Page 126]

6. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na gihīdhajaɱ dhāreti, na titthiyadhajaɱ dhāreti, na titthiye sevati, bhikkhū sevati, bhikkhusikkhāya sikkhati.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

7. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na pakatattena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vasati, na ekacchanne anāvāse vasati, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vasati, pakatattaɱ bhikkhuɱ disvā āsanā na vuṭṭhāti, na pakatattaɱ bhikkhuɱ āsādeti anto vā bahi vā.
Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

8. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na pakatattassa bhikkhuno uposathaɱ ṭhapeti, na pavāraṇaɱ ṭhapeti, na savacanīyaɱ karoti, na anuvādaɱ paṭṭhapeti,
Na okāsaɱ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi
Sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme
Paṭippassambhetabba tecattārīsakaɱ niṭṭhitaɱ.

(Paṭippassambhanaɱ)

1. Evañca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaɱ: tena bhikkhave channena bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo:
Ahaɱ bhante saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato
Sammā vattāmi. Lomaɱ pātemi. Netthāraɱ vattāmi. Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācāmāti. Dutiyampi yācitabbo, tatiyampi yācitabbo.
Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaɱ channo bhikkhū saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakatā sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa
Paṭippassaddhiɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippambheyya. Esā ñatti.

[BJT Page 128]

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaɱ channo bhikkhū saṅghena
Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīkammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho, ayaɱ channo bhikkhū saṅghena
Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīkammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho, ayaɱ channo bhikkhū saṅghena
Āpattiyā adassane ukkhepanīkammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati, āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭippassaddhaɱ saṅghena channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaɱ niṭṭhitaɱ chaṭṭhaɱ.

7. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissaggena ukkhepanīyakammaɱ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaɱ viharati, jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena pana samayena ariṭṭhassa nāma bhikkhuno gaddhābādhipubbassa evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ hoti: 'tathāhaɱ bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi yathā ye'me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaɱ antarāyāyā'ti.
2. Assosuɱ kho sambahulā bhikkhū ariṭṭhassa nāma kira bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ: 'tathāhaɱ bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi yathā ye'me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaɱ antarāyāyā'ti.

[BJT Page 130]

3. Atha kho te bhikkhū yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo, tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā ariṭṭhaɱ bhikkhuɱ gaddhabādhipubbaɱ etadavocuɱ:

''Saccaɱ kira te āvuso ariṭṭha evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ: 'tathāhaɱ bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi: yathā ye me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevanā nālaɱ antarāyāyā''ti.

''Evaɱ byā kho ahaɱ āvuso bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi: yathā ye me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaɱ antarāyāyā''ti.

4. ''Mā āvuso ariṭṭha evaɱ avaca. Mā bhagavantaɱ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaɱ. Na hi bhagavā evaɱ vadeyya. Anekapariyāyena āvuso antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya.

''Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Maɱsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Supiṇakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
[BJT Page 132]

Rukkhaphalūpamā kāmā [page 026] vuttā bhagavatā bahudukkhā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo''ti.

5. Evampi kho ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tehi bhikkhūhi vuccamāno tatheva taɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: ''evaɱ byā kho ahaɱ āvuso bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi: yathā ye me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevanā nālaɱ antarāyāyā''ti.

Yato ca kho te bhikkhū nāsakkhiɱsu ariṭṭhaɱ bhikkhuɱ gaddhabādhipubbaɱ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuɱ, atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

6. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ sannipātāpetvā ariṭṭhaɱ bhikkhuɱ gaddhabādhipubbaɱ paṭipucchi: saccaɱ kira te ariṭṭha evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ 'tathāhaɱ bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi: yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaɱ antarāyāyā'ti.

''Evaɱ byā kho ahaɱ bhante bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi: yathā ye me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaɱ antarāyāyā''ti.

Kassa nu kho nāma tvaɱ moghapurisa mayā evaɱ dhammaɱ desitaɱ ājānāsi? Nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya.

7. Appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
[BJT Page 134]

Aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Maɱsapesūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Tiṇukkupamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Sūpiṇakūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Yācitakūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Asisūnūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Sattisūlūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.
Sappasirūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

8. Atha ca pana tvaɱ moghapurisa attanā duggahitena amhe ca abbhācikkhasi, attānañca khaṇasi, bahuñca apuññaɱ pāsavasi. Taɱ hi te moghapurisa bhavissati dīgharattaɱ ahitāya dukkhāya. Netaɱ moghapurisa appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya, athakhvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekakaccānaɱ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā ariṭṭhaɱ bhikkhuɱ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

Tena hi bhikkhave saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ karotu asambhogaɱ saṅghena.

Evañca pana bhikkhave kātabbaɱ: paṭhamaɱ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo codetabbo. Codetvā sāretabbo. Sāretvā āpatti āropetabbā. Āpattiɱ āropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

[BJT Page 136]

9. ''Suṇātu me bhante saṅgho: ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ [page 027] uppannaɱ, ''tathāhaɱ bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi: yathā ye' me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaɱ antarāyāyā''ti. So taɱ diṭṭhaɱ nappaṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ kareyya, asambhogaɱ saṅghena. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ, ''tathāhaɱ bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi: yathā ye' me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaɱ antarāyāyā''ti. So taɱ diṭṭhaɱ nappaṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ karoti asambhogaɱ saṅghena. Yassāyasmato khamati ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa karaṇaɱ asambhogaɱ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho:
Ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ, ''tathāhaɱ bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi: yathā ye' me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaɱ antarāyāyā''ti. So taɱ diṭṭhaɱ nappaṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ karoti asambhogaɱ saṅghena. Yassāyasmato khamati ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa karaṇaɱ asambhogaɱ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho:
Ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ, ''tathāhaɱ bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi: yathā ye' me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaɱ antarāyāyā''ti. So taɱ diṭṭhaɱ nappaṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ karoti asambhogaɱ saṅghena. Yassāyasmato khamati ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa karaṇaɱ asambhogaɱ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Kataɱ saṅghena ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ asambhogaɱ saṅghena. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

10. Āvāsaparañca bhikkhave saɱsatha, ''ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato asambhogaɱ saṅghenā''ti.

[BJT Page 138]

Adhammakammadvādasakaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca
Duvupasantañca: asammukhā kataɱ hoti, apaṭipucchā kataɱ hoti, apaṭiññāya kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataɱ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, desitāya āpattiyā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinisagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantañca: acodetvā kataɱ hoti, asāretvā kataɱ hoti, āpattiɱ anāropetvā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti
Avinayakammañca duvupasantañca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭipucchā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭiññāya kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: adesanāgāminiyā āpattiyā
Kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti. Vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: desitāya āpattiyā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: acodetvā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

[BJT Page 140]

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantañca: asāretvā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantaɱ ca: āpattiɱ anāropetvā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantaɱ ca.

Adhammakammadvādasakaɱ niṭṭhitaɱ.

Dhammakammadvādasakaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅghehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sammukhā kataɱ hoti, paṭipucchā kataɱ hoti, paṭiññāya kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiyā kataɱ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, adesitāya āpattiyā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: codetvā kataɱ hoti, sāretvā kataɱ hoti, āpattiɱ āropetvā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sammukhā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: paṭipucchā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ adhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: paṭiññāya kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge tajjanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiyā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

[BJT Page 142]

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: desanāgāminiyā āpattiyā
Kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti. Samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: adesitāya āpattiyā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: codetvā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: sāretvā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca: āpattiɱ āropetvā kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantaɱ ca.

Dhammakammadvādasakaɱ niṭṭhitaɱ.

Ākaṅkhamānachakkaɱ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ
Kareyya: bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ kareyya.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ kareyya:
Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ kareyya.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ kareyya:
Buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ kareyya.

[BJT Page 144]

4. Tiṇṇaɱ bhikkhave bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ kareyya:
Eko bhaṇḍanakārako hoti, kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅgho adhikaraṇakārako eko bālo hoti avyatto āpatti bahulo anapadāno, eko gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi.
Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhunaɱ ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ kareyya.

5. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ kareyya:
Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ kareyya.

6. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaɱ bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ kareyya:
Eko buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ kareyya.

Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme
Ākaṅkhamānachakkaɱ niṭṭhitaɱ.

Tecattāḷīsavattaɱ

1. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakatena
Bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaɱ. Tatrāyaɱ sammāvattanā: na
Upasampādetabbaɱ. Na nissayo dātabbo. Na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā. Sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinismagge ukkhepanīyakammaɱ kataɱ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā. Kammaɱ na garahitabbaɱ. Kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ sāditabbaɱ. Na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaɱsetabbo, na ācāravipattiyā anuddhaɱsetabbo. Na bhikkhu bhikkhūhi bhedetabbo. Na gihīdhajo dhāretabbo, na titthiyadhajo dhāretabbo, na titthiyā sevitabbā, bhikkhū sevitabbā, bhikkhusikkhāya sikkhitabbaɱ, na pakatattena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Pakatattaɱ bhikkhuɱ disvā āsanā vuṭṭhātabbaɱ, na pakatatto bhikkhu āsādetabbo anto vā bahi vā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo. Na pavāraṇā ṭhapetabbā. Na savacanīyaɱ kātabbaɱ. Na anuvādo paṭṭhapetabbo. Na okāso kāretabbo. Na codetabbo. Na sāretabbo. Na bhikkhūhi sampayojetabbanti.

Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme
Tecattāḷīsavattaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 146]

1. Atha kho saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ akāsi asambhogaɱ saṅghena. So saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato vibbhami.

2. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: ''kathaɱ hi nāma ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato vibbhamissatī''ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

3. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: ''saccaɱ kira bhikkhave ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato vibbhamī''ti. [028] saccaɱ bhagavā''.

4. Vigarahi buddho bhagavā: anucchavikaɱ moghapurisa ananulomikaɱ appatirūpaɱ assamaṇaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma so bhikkhave moghapuriso saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato vibbhamissati.
Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhīyyobhāvāya, athakhvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekakaccānaɱ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā ariṭṭhaɱ bhikkhuɱ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi: ''tena hi bhikkhave saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetu''.

5. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: upasampādeti, nissayaɱ deti, sāmaṇeraɱ upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiɱ sādiyati, sammato'pi bhikkhuniyo ovadati, imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

[BJT Page 148]

6. Aparehi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: yāya āpattiyā saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ kataɱ hoti taɱ āpattiɱ āpajjati, aññaɱ vā tādisikaɱ, tato vā pāpiṭṭhataraɱ, kammaɱ garahati, kammike garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

7. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ: pakatattassa bhikkhuno uposathaɱ ṭhapeti, pavāraṇaɱ ṭhapeti, savacanīyaɱ karoti, anuvādaɱ paṭṭhapeti, okāsaɱ karoti, codeti, sāreti, bhikkhūhi sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ na paṭippassambhetabbaɱ.

Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme
Na paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaɱ niṭṭhitaɱ.

Paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaɱ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na upasampādeti, na nissayaɱ deti, na sāmaṇeraɱ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiɱ sādiyati, sammato'pi bhikkhuniyo na ovadati, imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

2. Aparehi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: yāya āpattiyā saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ kataɱ hoti taɱ āpattiɱ na
Āpajjati, aññaɱ vā tādisikaɱ, tato vā pāpiṭṭhataraɱ, kammaɱ na garahati, kammike na garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

3. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ: na pakatattassa bhikkhuno uposathaɱ ṭhapeti, na pavāraṇaɱ ṭhapeti, na savacanīyaɱ karoti,
Na anuvādaɱ paṭṭhapeti, na okāsaɱ karoti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambhetabbaɱ.

Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 150]

Paṭippassambhanaɱ

1. Evañca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaɱ: tena bhikkhave pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakatena bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo:

''Ahaɱ bhante saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattāmi, lomaɱ pātemi, netthāraɱ vattāmi. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā.

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ itthannāmo bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambheyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ itthannāmo bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ itthannāmo bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ itthannāmo bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaɱ pāteti, netthāraɱ vattati. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭippassaddhaɱ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaɱ niṭṭhitaɱ sattamaɱ.
Kammakkhandhako niṭṭhito paṭhamo.

[BJT Page 152]

Imamhi khandhake vatthu satta.

Tassuddānaɱ:

1. Paṇḍulohitakā bhikkhū sayaɱ bhaṇḍanakārakā
Tādise upasaṅkamma ussahiɱsu ca bhaṇḍane.

2. Anuppannāni jāyanti uppannāni ca vaḍḍhare
Appicchā pesalā bhikkhū ujjhāyanti parisato1.

3. Saddhammaṭṭhitiko buddho sayambhu aggapuggalo
Āṇāpesi tajjanīyakammaɱ sāvatthiyaɱ jino.

4. Asammukhā paṭipucchā paṭiññāya kataɱ ca yaɱ
Anāpatti adesane desitāya kataɱ ca yaɱ.

5. Acodetvā asāretvā nāropetvā ca yaɱ kataɱ
Asammukhā adhammena vaggena cāpi yaɱ kataɱ.

6. Appaṭipucchā'dhammena puna vaggena yaɱ kataɱ
Appaṭiññāyādhammena vaggena cāpi yaɱ kataɱ.

7. Anāpatti adhammena vaggena cāpi yaɱ kataɱ
Adesanāgāminiyā adhammavaggameva ca.

8. Desitāya adhammena vaggenāpi tatheva ca
[page 029] acodetvā adhammena vaggenāpi tatheva ca.

9. Asāretvā adhammena vaggenāpi tatheva ca
Āropetvā adhammena vaggenāpi tatheva ca.

10. Kaṇhavāranayeneva sukkavāraɱ vijāniyā2
Saṅgho ākaṅkhamāno ca tassa tajjanīyaɱ kare.

11. Bhaṇḍanaɱ bālo saɱsaṭṭho adhisīle ajjhācāre
Atidiṭṭhivipanno'ssa saṅgho tajjanīyaɱ kare.

1. Padassato. Machasaɱ parassato. Sīmu. Padassako. [PTS.]
2. Sukkavārampi jāniyaɱ. [PTS.]

[BJT Page 154]

12. Buddhadhammassa saṅghassa avaṇṇaɱ yo ca bhāsati
Tiṇṇannampi ca bhikkhūnaɱ saṅgho tajjanīyaɱ kare.

13. Bhaṇḍanakārako eko bālo saɱsagganissito
Adhisīle ajjhācāre tatheva atidiṭṭhiyā.

14. Buddhadhammassa saṅghassa avaṇṇaɱ yo ca bhāsati
Tajjanīyakammakatassevaɱ sammānuvattanā.

15. Upasampadānissayā sāmaṇeraupaṭṭhanā
Ovādaɱ sammatocāpi na kare tajjanīkato.

16. Nāpajje taɱ ca āpattiɱ tādisaɱ ca tato paraɱ
Kammaɱ ca kammike cāpi garahe na tathāvidho.

17. Uposathaɱ pavāraṇaɱ pakatattassa naṭṭhape
Savacaniɱ anuvādo okāso codanena ca.

18. Sāraṇaɱ sampayogañca na kareyya tathāvidho
Upasampadānissayaɱ sāmaṇeraupaṭṭhanaɱ.

19. Ovādasammatenāpi paɱcaṅgehi na sammati
Taɱ cāpajjati āpattiɱ tādisiɱ ca tato paraɱ.

20. Kammaɱ ca kammike cāpi garahanto na sammati.
Uposathaɱ pavāraṇaɱ savacanīyaɱ anuvādo.

21. Okāso codanā ceva sāraṇā sampayojanā.
Imehaṭṭhahaṅgehi yo yutto tajjanā nūpasammati.

22. Kaṇhavāranayeneva sukkavāraɱ vijāniyā.
Bālo āpattibahulo saɱsaṭṭho'pi ca seyyaso.

[BJT Page 156]

23. Niyassakammaɱ sambuddho āṇāpesi mahāmuni.
Kīṭāgirismiɱ dve bhikkhū assaji ca punabbasu.

24. Anācāraɱ ca vividhaɱ ācariɱsu asaññatā
Pabbājanīyaɱ sambuddho kammaɱ sāvatthiyaɱ jino
Macchikāsaṇḍe sudhammo cittassāvāsiko ahu.

25. Jātivādena khuɱseti sudhammo cittupāsakaɱ
Paṭisāraṇiyaɱ kammaɱ āṇāpesi tathāgato.

26. Kosambīyaɱ channaɱ bhikkhuɱ nicchannāpattiɱ passituɱ
[page 030] adassane ukkhipituɱ āṇāpesi chinuttamo.

27. Channo taɱ yeva āpattiɱ paṭikātuɱ na icchati
Ukkhepanāppaṭikamme āṇāpesi vināyako.

28. Pāpadiṭṭhi ariṭṭhassa āsī aññāṇanissitā
Diṭṭhiyāppaṭinissagge ukkhepaɱ jinabhāsitaɱ.

29. Niyassakammaɱ pabbājaɱ tatheva paṭisāraṇi
Adassanāppaṭikamme anissagge ca diṭṭhiyā.

30. Davānācārūpaghātamicchāājīvameva ca
Pabbājanīyakammamhi atirekapadā ime.

31. Alābhāvaṇṇā dve paɱca dve paɱcakāti nāmakā
Paṭisāraṇīyakammamhi atirekapadā ime.

32. Tajjanīyaɱ niyassaɱ ca duve kammāpi sādisā
Pabbājaɱ paṭisārīnaɱ atthi padātirittatā.

33. Tayo ukkhepanā kammā sādisā te vibhattito
Tajjanīyanayenāpi sesaɱ kammaɱ vijāniyā'ti.

Kammakkhandhako niṭṭhito.

[BJT Page 158]

Pārivāsikakkhandhako

1. Pārivāsikavattaɱ

1. [page 031] tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena pārivāsikā bhikkhū sādiyanti pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāraɱ seyyābhihāraɱ pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti ''kathaɱ hi nāma pārivāsikā bhikkhū sādiyissanti pakatattanānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikamma''nti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

2. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ pannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: ''saccaɱ kira bhikkhave pārivāsikā bhikkhū sādiyanti pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikamma''nti. 'Sacacaɱ bhagavā'.

3. Vigarahi buddho bhagavā: ananucchavikaɱ moghapurisa ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇiyaɱ. Kathaɱ hi nāma bhikkhave pārivāsikā bhikkhū sādiyissati pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāraɱ seyyābhihāraɱ pādodakaɱ pāpapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ.
Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhīyyobhāvāya,
Athakhvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekakaccānaɱ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā parivāsikānaɱ bhikkhūnaɱ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

4. ''Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhūnā sādiyitabbaɱ pakattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassa.

5. Anājānāmi bhikkhave pārivāsikānaɱ bhikkhūnaɱ mithu yathābuḍḍhaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ. ''

[BJT Page 160]

6. Anujānāmi bhikkhave pārivāsikānaɱ bhikkhūnaɱ pañca yathābuḍḍhaɱ: uposathaɱ, pavāraṇaɱ, vassikasāṭikaɱ, onojanaɱ, bhattaɱ.

7. Tena hi bhikkhave pārivāsikānaɱ bhikkhūnaɱ vattaɱ paññāpessāmi yathā. Pārivāsikehi bhikkhūhi [page 032] vattitabbaɱ. Pārivāsikena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaɱ. Tatrāyaɱ sammā vattanā:

8. Na upasampādetabbaɱ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo, na bhikkhunovādakasammati sāditabbā, sammatenāpi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya āpattiyā saṅghena parivāso dinno hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaɱ na garihitabbaɱ, kammikā na garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaɱ kātabbaɱ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabbaɱ.

9. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaɱ, na purato nisīditabbaɱ, yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto so tassa padātabbo, tena ca so sāditabbo.

10. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni. Na āraññikaṅgaɱ samāditabbaɱ, na piṇḍapātikaṅgaɱ samāditabbaɱ, na ca tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo 'mā maɱ janiɱsū'ti.

11. Pārivāsikena bhikkhave bhikkhunā āgantukena ārocetabbaɱ, āgantukassa ārocetabbaɱ, uposathe ārocetabbaɱ, pavāraṇāya ārocetabbaɱ, sace gilāno hoti dūtenapi ārocetabbaɱ.

12. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

[BJT Page 162]

13. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

14. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

15. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

16. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā
Sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā, na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena, [page 033] aññatra antarāyā.

[BJT Page 164]

17. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

18. Gantabbo bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā
Sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū
Samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānāsaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gattunti.

19. Gantabbo bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū
Samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

20. Gantabbo bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

[BJT Page 166]

21. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Pakatattaɱ bhikkhuɱ disvā āsanā vuṭṭhātabbaɱ. Pakatatto bhikkhu āsanena nimantetabbo. Na pakatattena bhikkhunā saddhiɱ ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā pārivāsikena buḍḍhatarena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā mānattārahena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā mānattacārikena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā abbhānārahena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

22. Pārivāsikacatuttho ce bhikkhave parivāsaɱ dadeyya: mūlāya paṭikasseyya, mānattaɱ dadeyya, tabbīso abbheyya, akammaɱ. Na ca karaṇīyanti.

Catunavuti pārivāsikavattaɱ niṭṭhitaɱ.

23. Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaɱ etadavoca: ''kati nu kho bhante pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedā?''Ti. ''Tayo kho upāli pārivāsikassa bhikkhuno [page 034] ratticchedā: sahavāso, vippavāso, anārocanā. Ime kho upāli tayo pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedā''ti.

24. Tena kho pana samayena sāvatthiyā mahābhikkhusaṅgho sannipatito hoti. Na sakkonti pāravāsikā bhikkhū parivāsaɱ sodhetuɱ. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.
[BJT Page 168]

25. ''Anujānāmi bhikkhave parivāsaɱ nikkhipituɱ. Evañca pana bhikkhave nikkhipitabbo: tena pārivāsikena bhikkhunā ekaɱ bhikkhuɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''parivāsaɱ nikkhipāmīti'' nikkhitto hoti parivāso. ''Vattaɱ nikkhipāmīti'' nikkhitto hoti parivāso''ti.

26. Tena kho pana samayena sāvatthiyā bhikkhū tahaɱ tahaɱ pakkamiɱsu. Na sakkonti pārivāsikā bhikkhū parivāsaɱ sodhetuɱ. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

27. ''Anujānāmi bhikkhave parivāsaɱ samādiyituɱ. Evañca pana bhikkhave samāditabbo: tena pārivāsikena bhikkhunā ekaɱ bhikkhuɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjalimpaggahetvā evamassa vacanīyo: 'parivāsaɱ samādiyāmī'ti. Samādinno hoti parivāso 'vattaɱ samādiyāmī'ti. Samādinno hoti parivāso'ti.

Pārivāsikavattaɱ niṭṭhitaɱ.

2. Mūlāya paṭikassanārahavattaɱ

1. Tena kho pana samayena mūlāya paṭikassanārahā bhikkhū sādiyanti: pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāraɱ seyyābhihāraɱ pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti ''kathaɱ hi nāma mūlāya paṭikassanārahā bhikkhū sādiyissanti pakatattanānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikamma''nti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

2. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: ''saccaɱ kira bhikkhave mūlāya paṭikassanārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikamma''nti. 'Sacacaɱ bhagavā'.

3. Vigarahi buddho bhagavā: ananucchavikaɱ moghapurisa ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇiyaɱ. Kathaɱ hi nāma bhikkhave mūlāya paṭikassanārahā bhikkhū sādiyissati pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāraɱ seyyābhihāraɱ pādodakaɱ pāpapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ.
Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhīyyobhāvāya,
Athakhvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

[BJT Page 170]

4. ''Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhūnā sāditabbaɱ
Pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāraɱ seyyābhihāraɱ pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassa.

5. Anājānāmi bhikkhave mūlāya paṭikassanārahānaɱ bhikkhūnaɱ
Mithu yathābuḍḍhaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāraɱ seyyābhihāraɱ pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ.

6. Anujānāmi bhikkhave mūlāya paṭikassanārahānaɱ bhikkhūnaɱ
Pañca yathābuḍḍhaɱ: uposathaɱ, pavāraṇaɱ, vassikasāṭikaɱ, onojanaɱ, bhattaɱ.

7. Tena hi bhikkhave mūlāya paṭikassanārahānaɱ bhikkhūnaɱ vattaɱ paññāpessāmi yathā mūlāya paṭikassanārahehi bhikkhūhi vattitabbaɱ. Mūlāya paṭikassanārahena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaɱ. Tatrāyaɱ sammā vattanā:

8. Na upasampādetabbaɱ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenāpi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya āpattiyā mūlāya paṭikassanāraho kato hoti saṅghena, sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaɱ na garahitabbaɱ, kammikā na garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaɱ kātabbaɱ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabbaɱ.

9. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā pakatattassa
Bhikkhuno purato gantabbaɱ, na purato nisīditabbaɱ, yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto so tassa padātabbo, tena ca so sāditabbo.

10. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni. Na āraññikaṅgaɱ samādiyitabbaɱ, na piṇḍapāpikaṅgaɱ samādiyitabbaɱ, na ca tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo 'mā maɱ jāniɱsū'ti.

[BJT Page 172]

11. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo. Aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

12. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā
Sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.
Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

13. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā
Āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave
Mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

14. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā
Āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā
Sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā
Āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

15. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā
Sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena, aññatra
Antarāyā. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā
Anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

16. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā
Sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

17. Gantabbo bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā
Sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū
Samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānāsaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

18. Gantabbo bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā
Sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū
Samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

[BJT Page 174]

19. Gantabbo bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā
Sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā,

Yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mūlāyapaṭikasasnārahena bhikkhunā sabhikkhukā
Āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

20. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā pakatattena
Bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Pakatattaɱ bhikkhuɱ disvā āsanā vuṭṭhātabbaɱ. Pakatatto bhikkhu āsanena nimantetabbo. Na pakatattena bhikkhunā saddhiɱ ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante [page 035] caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā pārivāsikena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse
Vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā mūlāya paṭikassanārahena buḍḍhatarena
Bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave mūlāyapaṭikassārahena bhikkhunā mānattārahena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā mānattacārikena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā abbhānārahena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

21. Mūlāya paṭikassanārahacatuttho ce bhikkhave parivāsaɱ dadeyya: mūlāya paṭikasseyya, mānattaɱ dadeyya, tabbīso abbheyya,
Akammaɱ. Na ca karaṇīyanti.

Mūlāya paṭikassanārahavattaɱ niṭṭhitaɱ.
[BJT Page 176]

2. Mānattārahavattaɱ

1. Tena kho pana samayena mānattārahā bhikkhū sādiyanti: pakattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāraɱ seyyābhihāraɱ pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti ''kathaɱ hi nāma mānattārahā bhikkhū sādiyissanti pakattanānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāraɱ seyyābhihāraɱ pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikamma''nti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

2. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ pannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: ''saccaɱ kira bhikkhave mānattārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikamma''nti. 'Sacacaɱ bhagavā'.

3. Vigarahi buddho bhagavā: ananucchavikaɱ moghapurisa ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇiyaɱ. Kathaɱ hi nāma bhikkhave mānattārahā bhikkhū sādiyissati pakattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāraɱ seyyābhihāraɱ pādodakaɱ pāpapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ.
Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya,
Athakhvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

4. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhūnā sādiyitabbaɱ pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave mānattarahānaɱ bhikkhūnaɱ mithu yathābuḍḍhaɱ abhivādanaɱ, paccuṭṭhānaɱ, añjalikammaɱ, sāmīcikammaɱ, āsanābhihāraɱ, seyyābhihāraɱ, pādodakaɱ, pādapīṭhaɱ, pādakaṭhalikaɱ, pattacīvara paṭiggahaṇaɱ, nahāne piṭṭhiparikammaɱ.
5. Anujānāmi bhikkhave mānattārahānaɱ bhikkhūnaɱ
Pañca yathābuḍḍhaɱ uposathaɱ, pavāraṇaɱ, vassikasāṭikaɱ, onojanaɱ, bhattaɱ.

6. Tena hi bhikkhave mānattārahānaɱ bhikkhūnaɱ vattaɱ paññāpessāmi, yathā mānattārahehi bhikkhūhi vattitabbaɱ mānattārahena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaɱ, tatrāyaɱ sammā vattanā:

7. Na upasampādetabbaɱ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo, na bhikkhunovādakasammati sāditabbā, sammatenāpi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya āpattiyā mānattāraho kato hoti saṅghena, sā āpatti na
Āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaɱ na garahitabbaɱ, kammikā na garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaɱ kātabbaɱ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabbaɱ. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaɱ, na purato nisīditabbaɱ, yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto, so tassa padātabbo, tena ca so sāditabbo.

8. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno1 puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni. Na āraññikaṅgaɱ samādiyitabbaɱ, na piṇḍapātikaṅgaɱ samādiyitabbaɱ, na tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo 'mā maɱ jāniɱsū'ti.

1. Pakatattena bhikkhunā. Katthaci.

[BJT Page 178]

9. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā
Abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo. Aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

10. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

11. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahehana bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

12. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

13. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

14. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā
Anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

15. Gantabbo bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū
Samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

16. Gantabbo bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū
Samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

17. Gantabbo bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mānattārahena bhikkhunā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

[BJT Page 180]

18. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Pakatattaɱ bhikkhuɱ disvā āsanā vuṭṭhātabbaɱ. Pakatatto bhikkhu āsanena nimantetabbo. Na pakatattena bhikkhunā saddhiɱ ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

19. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā pārivāsikena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā mānattārahena buḍḍhatarena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā mānattacārikena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā abbhānārahena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

20. Mānattārahacatuttho ce bhikkhave parivāsaɱ dadeyya:
Mūlāya paṭikasseyya, mānattaɱ dadeyya, tabbīso abbheyya,
Akammaɱ. Na ca karaṇīyanti.

Mānattārahavattaɱ niṭṭhitaɱ.

4. Mānattacārikavattaɱ

1. Tena kho pana samayena mānattacārikā bhikkhū sādiyanti
Pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāraɱ seyyābhihāraɱ pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti ''kathaɱ hi nāma mānattacārikā bhikkhū sādiyissanti pakattanānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikamma''nti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

[BJT Page 182]

2. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: ''saccaɱ kira bhikkhave mānattacārikā bhikkhū sādiyanti pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikamma''nti. ''Sacacaɱ bhagavā''. Vigarahi buddho bhagavā: kathaɱ hi nāma bhikkhave mānattacārikā bhikkhū sādiyissati pakattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāraɱ seyyābhihāraɱ pādodakaɱ pāpapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ?
Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya, athakhvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā mānatthacārike bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

3. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhūnā sādiyitabbaɱ pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassa.

4. Anujānāmi bhikkhave mānattacārikānaɱ bhikkhūnaɱ mithu yathābuḍḍhaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ.

5. Anujānāmi bhikkhave mānattacārinaɱ bhikkhūnaɱ pañca yathābuḍḍhaɱ: uposathaɱ, pavāraṇaɱ, vassikasāṭikaɱ, onojanaɱ, bhattaɱ.

6. Tena hi bhikkhave mānattacārikānaɱ bhikkhūnaɱ vattaɱ paññāpessāmi yathā mānattacārikehi bhikkhūhi vattitabbaɱ.

7. Mānattacārikena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaɱ. Tatrāyaɱ sammā vattanā: na upasampādetabbaɱ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo, na bhikkhunovādakasammati sāditabbā, sammatenāpi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya āpattiyā saṅghena mānattaɱ dinnaɱ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaɱ na garahitabbaɱ, kammikā na garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaɱ kātabbaɱ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabbaɱ.

8. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaɱ, na purato nisīditabbaɱ, yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto so tassa padātabbo, tena ca so sāditabbo.

9. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni. Na āraññikaṅgaɱ samādātabbaɱ, na piṇḍapāpikaṅgaɱ samādātabbaɱ, na ca tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo 'mā maɱ jāniɱsū'ti.

[BJT Page 184]

10. Mānattacārikena bhikkhave bhikkhunā āgantukena ārocetabbaɱ. Āgantukassa ārocetabbaɱ, uposathe ārocetabbaɱ, pavāraṇāya ārocetabbaɱ. Devasikaɱ ārocetabbaɱ. Sace gilāno hoti dūtenapi ārocebbaɱ.

11. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā.
Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

12. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā.
Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra saṅaghena aññatra antarāyā.

13. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra saṅghena
Aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā.
Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

14. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā.
Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

15. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā.
Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

16. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā [page 036] sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

[BJT Page 186]

17. Gantabbo bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānāsaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

18. Gantabbo bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

19. Gantabbo bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānāsaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

20. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā pakatattena
Bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Pakatattaɱ bhikkhuɱ disvā āsanā vuṭṭhātabbaɱ. Pakatatto bhikkhu āsanena nimantetabbo. Na pakatattena bhikkhunā saddhiɱ ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

21. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā pārivāsikena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave mānattācārikena bhikkhunā mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā mānattārahena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā mānattacārikena buḍḍhatarena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave mānattācārikena bhikkhunā abbhānārahena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

22. Mānattacārikacatuttho ce bhikkhave parivāsaɱ dadeyya:
Mūlāya paṭikasseyya, mānattaɱ dadeyya, tabbīso abbheyya, akammaɱ. Na ca karaṇīyanti.
[BJT Page 188]

23. Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaɱ etadavoca: ''kati nu kho bhante mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā?''Ti. ''Cattāro kho upāli mānattacārikassa
Bhikkhuno ratticchedā: sahavāso, vippavāso, anārocanā ūne gaṇe caraṇanti. Ime kho upāli mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā''ti.

24. Tena kho pana samayena sāvatthiyaɱ mahā bhikkhusaṅgho sannipatito hoti. Na sakkonti mānattacārikā bhikkhū mānattaɱ sodhetuɱ. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

25. ''Anujānāmi bhikkhave mānattaɱ nikkhipituɱ. Evañca pana bhikkhave nikkhipitabbaɱ: tena mānattacārikena bhikkhunā ekaɱ bhikkhuɱ
Upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'mānattaɱ nikkhipāmī'ti. Nikkhittaɱ hoti mānattaɱ. 'Vattaɱ nikkhipāmī'ti. Nikkhittaɱ hoti mānattaɱ''ti.

26. Tena kho pana samayena sāvatthiyā bhikkhū tahaɱ tahaɱ pakkamiɱsu. Na sakkonti mānattacārikā bhikkhū mānattaɱ sodhetuɱ. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.
''Anujānāmi bhikkhave mānattaɱ samādiyituɱ. Evañca pana bhikkhave samādātabbaɱ: tena mānattacārikena bhikkhunā ekaɱ bhikkhuɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjalimpaggahetvā evamassa vacanīyo: 'mānattaɱ samādiyāmī'ti. Samādinnaɱ hoti mānattaɱ. 'Vattaɱ samadiyāmī'ti. Samādinnaɱ hoti mānatta'nti.

Mānattacārikavattaɱ niṭṭhitaɱ.

5. Abbhānārahavattaɱ

1. Tena kho pana samayena abbhānārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāraɱ seyyābhihāraɱ pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaɱ hi nāma abbhānārahā bhikkhū sādiyissanti pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammanti.

[BJT Page 190]

2. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: ''saccaɱ kira bhikkhave abbhānārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikamma''nti? ''Saccaɱ bhagavā''. Vigarahi buddho bhagavā: ''kathaɱ hi nāma bhikkhave abbhānārahā bhikkhū sādiyissanti pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaɱ pādapīṭhaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ.
Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhīyyobhāvāya, athakhvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā abbhānārahānaɱ bhikkhūnaɱ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

3. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sāditabbaɱ pakatattānaɱ bhikkhūnaɱ abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyabhihāro padodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassa.

4. Anujānāmi bhikkhave abbhānārahānaɱ bhikkhūnaɱ mithu yathābuḍḍhaɱ
Abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjalikammaɱ sāmīcikammaɱ āsanābhihāro seyyabhihāro padodakaɱ pādapīṭhaɱ pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggahaṇaɱ nahāne piṭṭhiparikammaɱ.

5. Anujānāmi bhikkhave abbhānārahānaɱ bhikkhūnaɱ pañca yathābuḍḍhaɱ: uposathaɱ pavāraṇaɱ vassikasāṭikaɱ onojanaɱ bhattaɱ.

6. Tena hi bhikkhave abbhānārahānaɱ bhikkhūnaɱ vattaɱ paññāpessāmi yathā abbhānārahehi bhikkhūhi vattitabbaɱ.

7. Abbhānārahena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaɱ. Tatrāyaɱ sammāvattanā: na upasampādetabbaɱ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo, na bhikkhunovādakasammati sāditabbā, sammatenāpi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya āpattiyā abbhānāraho kato hoti saṅghena, sā āpatti na
Āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaɱ na garahitabbaɱ, kammikā na garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaɱ kātabbaɱ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabbaɱ.

8. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaɱ, na purato nisīditabbaɱ, yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto so tassa padātabbo, tena ca so sāditabbo.

9. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni. Na āraññikaṅgaɱ samāditabbaɱ, na piṇḍapāpikaṅgaɱ samāditabbaɱ, na ca tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo 'mā maɱ jāniɱsū'ti.

[BJT Page 192]

10. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā [page 037] sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo. Aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.
Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave ababhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā
Anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū
Nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena aññatra pakatattena, aññatra
Antarāyā. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaɱvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

11. Gantabbo bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū
Samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānāsaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

Gantabbo bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānāsaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

Gantabbo bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaɱvāsakā, yaɱ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

12. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Pakatattaɱ bhikkhuɱ disvā āsanā vuṭṭhātabbaɱ. Pakatatto bhikkhu āsanena nimantetabbo. Na pakatattena bhikkhunā saddhiɱ ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

13. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā pārivāsikena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā mānattārahena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā mānattacārikena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ. Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā abbhānārahena buḍḍhatarena bhikkhunā saddhiɱ ekacchanne āvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaɱ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaɱ.Na ekāsane nisīditabbaɱ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaɱ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaɱ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaɱ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaɱ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaɱ.

14. Abbhānārahacatuttho ce bhikkhave parivāsaɱ dadeyya:
Mūlāya paṭikasseyya, mānattaɱ dadeyya, tabbīso abbheyya,
Akammaɱ. Na ca karaṇīyanti.

Abbhānārahavattaɱ niṭṭhitaɱ.

Pārivāsikakkhandhako niṭṭhito dutiyo.

[BJT Page 194]

Imasmiɱ khandhake vatthu pañca.

Tassuddānaɱ:

1. Pārivāsikā sādiyanti pakatattāna bhikkhunaɱ,
Abhivādanaɱ paccuṭṭhānaɱ añjaliñca sāmīciyaɱ.

2. Āsanaɱ seyyābhihāraɱ pādodakaɱ pādapīṭhaɱ,
Pādakaṭhalikaɱ pattacīvarapaṭiggāhaṇaɱ,
Nahāne piṭṭhiparikammaɱ ujjhāyanti ca pesalā.

3. Dukkaṭaɱ sādiyantassa mithu pañca yathābuḍḍhaɱ,
Uposathaɱ pavāraṇaɱ vassikonojabhojanaɱ.

4. Sammā ca vattanā tattha pakatattena gacchare,
Yo ca hoti pariyanto na pure pacchā samaṇena.

5. Araññaɱ piṇḍanīhāro āgantuke uposathe,
Pavāraṇā ca dūtena gantabbo ca sabhikkhuko.

6. Ekacchanne na vatthabbaɱ na chamāyaɱ nisajjite,
Āsane nīce caṅkame chamāyaɱ caṅkamena ca.

7. Buḍḍhatarena akammaɱ ratticchedā ca sodhanā,
Nikkhipanaɱ samādānaɱ ñātabbaɱ pārivāsikaɱ.

8. Mūlāyamānattārahaɱ tathā mānattacārikaɱ,
Abbhānārahakaɱ cāpi sambhedanayato puna.

9. Pārivāsikesu tayo catumānattacārike,
Na samenti ratticchedesu mānattesu ca devasi,
Dve kammā sādisā sesā tayo kammā samā'samāti.

[BJT Page 196]

Samuccayakkhandhakaɱ

1. [page 038] tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaɱ āpattiɱ āpanno hoti sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ1 apaṭicchannaɱ. So bhikkhūnaɱ ārocesi: ''ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. '' Bhagavato2 etamatthaɱ ārocesuɱ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ detu. Evañca pana bhikkhave dātabbaɱ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo:
''Ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ so' haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācāmi. Ahaɱ bhante3 ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. Dutiyampi bhante3 saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācāmi. Ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. Tatiyampi bhante3 saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācāmī''ti.
3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā [page 039] apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ dadeyya, esā ñatti.
''Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

1. Sukkavissaṭṭhiɱ, machasaɱ.
2. Te bhikkhū bhagavato, syā.
3. Sohaɱ bhante, syā. [PTS]

[BJT Page 198]

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
''Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
''Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinnaɱ saṅghena udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Apaṭicchannamānattaɱ niṭṭhitaɱ.

Apaṭicchannaabbhānaɱ

1. So ciṇṇamānatto bhikkhūnaɱ ārocesi: ''ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkivisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So' haɱ ciṇṇamānatto. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti?''. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

''Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbhetu. Evañca pana bhikkhave abbhetabbo: tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo:

Ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ bhante ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācāmi. ''

[BJT Page 200]

Ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ bhante ciṇṇamānatto dutiyampi bhante saṅghaɱ abbhānaɱ yācāmi.

Ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ bhante ciṇṇamānatto tatiyampi bhante saṅghaɱ abbhānaɱ yācāmīti.

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena [page 040] saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbheyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

[BJT Page 202]

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Abbhito saṅghena udāyī bhikkhu. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Apaṭicchannaabbhānaɱ niṭṭhitaɱ.

Ekāhapaṭicchannaparivāso

1. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaɱ āpattiɱ āpanno hoti sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ. So bhikkhūnaɱ ārocesi: ''ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ, kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

2. ''Tena hi bhikkhave saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ detu. Evañca pana bhikkhave dātabbo:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yācāmīti. '' Dutiyampi yācitabbo
''Ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yācāmīti. '' Tatiyampi yācitabbo
''Ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yācāmīti. ''

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Ekāhapaṭicchannāya erakāhaparivāsaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ dadeyya, esā ñatti.

[BJT Page 204]

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno [page 041] ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhaparivāso. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmīti.

Ekāhapaṭicchannaparivāso niṭṭhito.

Ekāhapaṭipacchannamānattaɱ

1. So parivutthaparivāso bhikkhūnaɱ ārocesi: ''ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ. So' haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivutthaparivāso. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. '' Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ detu. Evañca pana bhikkhave dātabbaɱ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.
[BJT Page 206]

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ [page 042] ekāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ dadeyya, esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinnaɱ saṅghena udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Ekāhapaṭicchannamānattaɱ niṭṭhitaɱ.

Ekāhapaṭicchannaabbhānaɱ

1. So ciṇṇamānatto bhikkhūnaɱ ārocesi: ''ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivutthaparivāso saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ ciṇṇamānatto. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabibanti'' bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ:

[BJT Page 208]

2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbhetu. Evaɱ ca pana bhikkhave abbhetabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ so'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ
Parivutthaparivāso saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ bhante ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa [page 043] bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbheyya esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbheti. Yassāyasmato khamati, udāyissa bhikkhuno abbhānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbheti. Yassāyasmato khamati, udāyissa bhikkhuno abbhānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamattaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ ekāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbheti. Yassāyasmato khamati, udāyissa bhikkhuno abbhānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Abbhito saṅghena udāyī bhikkhu. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī evametaɱ dhārayāmī''ti.

Ekāhapaṭicchannaabbhānaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 210]

Pañcāhapaṭicchannaparivāso

1. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaɱ āpattiɱ āpanno hoti sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ dvīhapaṭicchannaɱ. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaɱ āpattiɱ āpanno hoti sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ tīhapaṭicchannaɱ. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaɱ āpattiɱ āpanno hoti sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ catūhapaṭicchannaɱ. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaɱ āpattiɱ āpanno hoti sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So bhikkhūnaɱ ārocesi: ''ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabba''nti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ detu. Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yācāmī ti. Dutiyampi yācitabbo tatiyampi yācitabbo.

Ti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

3. ''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ dadeyya, esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāso. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Pañcāhapaṭicchannaparivāso niṭṭhito.

[BJT Page 212]

Pārivāsikamūlāya paṭikassanā

1. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So bhikkhūnaɱ ārocesi. Ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassatu. Evaɱ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭiccannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya [page 044] mūlāya paṭikassanaɱ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭiccanāya mūlāya paṭikassatu. Evaɱ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicachannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmī''ti. Tatiyampi yācitabbo. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassatu. Evaɱ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmī''ti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

3. ''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. Esā ñatti.

[BJT Page 214]

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati.
Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati.
Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati.
Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭikassito saṅghena udāyī bhikkhu antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Pārivāsikamūlāya paṭikassanā niṭṭhitā.

Mānattārahamūlāya paṭikassanā

1. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So bhikkhūnaɱ ārocesi: ''ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabba''nti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.
2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassatu.

1. Mūlāya, syā.

[BJT Page 216]

Evaɱ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭiccannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ [page 045] āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

3. ''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. Esā ñatti.
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

[BJT Page 218]

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭikassito saṅghena udāyī bhikkhu antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Mānattārahamūlāya paṭikassanā niṭṭhitā.

Tikāpattimānattaɱ

1. So parivutthaparivāso bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcahapaṭicchannaɱ so'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.
2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ detu. Evaɱ ca pana bhikkhave dātabbaɱ:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannaya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā apattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo:

Ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannaya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.
So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācāmīti. Tatiyampi yācitabbo:
Bhikkhave
Ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannaya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.
So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācāmīti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:
3. ''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa bhikkhuno nissannaɱ āpattīnaɱ [page 046] chārattaɱ mānattaɱ dedeyya. Esā ñatti.

[BJT Page 220]

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinnaɱ saṅghena udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Tikāpattimānattaɱ niṭṭhitaɱ.

Mānattacārikamūlāyapaṭikassanā
1. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ so'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya paṭikassitvā chārattaɱ mānattaɱ detu.
Evaɱ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.

[BJT Page 222]

Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So' haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmī''ti. ?????????????????? Dutiyampi yācitabbo:
Ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.

Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So' haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmī''ti. Tatiyampi yācitabbo:
Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:
Ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.

Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So' haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmī''ti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo.
3. ''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ so saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ
Bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. Esā ñatti.
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattā mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā raekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāyapaṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya, esā ñatti.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Tassa saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ so saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāyapaṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ so saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāyapaṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭikassito saṅghena udāyi bhikkhu antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā mūlāya paṭikassanā. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī, evametaɱ dhārayāmī''ti.

4. Evaɱ ca pana bhikkhave chārattaɱ mānattaɱ dātabbaɱ:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.
Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācāmīta.

[BJT Page 224]

??????????????? Dutiyampi yācitabbo: evaɱ ca pana bhikkhave chārattaɱ mānattaɱ dātabbaɱ:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācāmīti.

Tatiyampi yācitabbo: evaɱ ca pana bhikkhave chārattaɱ mānattaɱ dātabbaɱ:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācāmīti.[Xxxxxxxxxxxxxxxxx]
Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa
Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā chārattaɱ mānattaɱ deti yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattassa dānaɱ. So tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāyapaṭikassi. So parivutthaparivāso saṅaghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattassa dānaɱ so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa
Bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ dānaɱ. So tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya.

[Yyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyyvvv]suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno nissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa
Bhikkhuno nissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ dedeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno nissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.[Xxxxxxxxxxxxx]

Dinnaɱ saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ. Khamati saṅghassa. Tasmātuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī'ti.

Mānattacārikamūlāyapaṭikassanā niṭṭhitā.

Abbhānārahamūlāyapaṭikassanā
1. So ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcevatanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ.
So bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ
Āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ so'haɱ saṅghaɱ ekissā
Āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ ciṇṇamānatto abbhānāraho
Antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ.
Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.
2. ''Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā chārattaɱ mānattaɱ detu. Evaɱ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.

Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So' haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo:
Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya paṭikassitvā chārattaɱ mānattaɱ detu. Evaɱ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.

Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So' haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmī''ti. Tatiyampi yācitabbo:
Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya paṭikassitvā chārattaɱ mānattaɱ detu. Evaɱ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.

Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So' haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmī''ti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci saṅgho udāyissa bhikkhuno nissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ so saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ
Bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati
Udāyissa bhikkhuno tissannaɱ
Āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ so saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ
Bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati
Udāyissa bhikkhuno tissannaɱ
Āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ so saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ
Bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati
Udāyissa bhikkhuno tissannaɱ
Āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ so saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ
Bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭikassito saṅghena udāyissa bhikkhu antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī, evametaɱ dhārayāmī''ti.

Evaɱ ca pana bhikkhave chārattaɱ mānattaɱ dātabbaɱ:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācāmīti.

Dutiyampi yācitabbo: evaɱ ca pana bhikkhave chārattaɱ mānattaɱ dātabbaɱ:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācāmīti.

Tatiyampi yācitabbo: evaɱ ca pana bhikkhave chārattaɱ mānattaɱ dātabbaɱ:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅghaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācāmīti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa
Bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa
Bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassayasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ dānaɱ. So tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa
Bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ dānaɱ. So tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya.

[Yyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyvvv]- suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno nissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa
Bhikkhuno nissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ dedeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno nissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.[Xxxxxxxxxxxxxxxxxx]

Dinnaɱ saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ. Khamati saṅghassa. Tasmātuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī'ti.

Abbhānārahamūlāyapaṭikassanā niṭṭhitā.

Mūlāyapaṭikassitassa abbhānaɱ

1. So ciṇṇamānatto bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ so'haɱ saṅghaɱ ekissā
Āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ [page 047] ciṇṇamānatto.
Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

[BJT Page 226]

Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbhetu. Evaɱ ca pana bhikkhave abbhetabbo. Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo:

''Ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saɱgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭaṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ bhante ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

[BJT Page 228]

2. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu [page 048] me bhante saṅgho. Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajjī sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhīɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanno antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannanaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbheyya. Esā ñatti.

[BJT Page 230]

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajjī sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhīɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanno antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannanaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho.
Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajjī sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhīɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanno antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannanaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajjī sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhīɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanno antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannanaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Abbhito saṅghena udāyī bhikkhu. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Mūlāyapaṭikassita abbhānaɱ.

Pakkhapaṭicchannaparivāso

1. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaɱ āpattiɱ āpanno hoti sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So bhikkhūnaɱ ārocesi: ''ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. Kathannukho mayā paṭipajjitabbanti. '' Bhagavato etamatthaɱ ārocesu: tena hi bhikkhave saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ detu. Evaɱ ca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yācāmī'' ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

2. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yācati. Saṅgho
Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsassa dānaɱ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

[BJT Page 232]

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yācati. Saṅgho
Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsassa dānaɱ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yācati. Saṅgho
Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsassa dānaɱ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāso. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmīti.

Pakkhapaṭicchannaparivāso.

Pakkhapārivāsikamūlāyapaṭikassanaɱ
1. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti?.

2. Bhagavato etamatthaɱ ārocasuɱ. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ detu. Evañca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo: tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

[BJT Page 234]

3. ''Suṇātu me bhante saṅgho:
Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho
Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya [page 049] pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho
Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati.
Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho
Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati.
Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho
Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati.
Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭikassito saṅghena udayī bhikkhū antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhi. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Pakkhapārivāsikamūlāyapaṭikassanā niṭṭhitā.

Samodhānaparivāso

1. Evaɱ ca pana bhikkhave purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo: tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. -

[BJT Page 236]

Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

2. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ dadeyya. Esā ñatti.

3. Suṇātu me bhante saṅgho.
Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.
Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.
Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.
Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.
Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.
[BJT Page 238]

Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭiccannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāso. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.
Samodhānaparivāso niṭṭhito.

Mānattārahamūlāyapaṭikassanādi
1. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivutthaparivāso antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti? Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā
Ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ detu. Evañca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo: tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭiccannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

3. ''Suṇātu me bhante saṅgho:
Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho
Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho
Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati.
Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho
Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati.
Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho
Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati.
Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭikassito saṅghena udayī bhikkhū antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhi. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

[Yyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyvvv]evaɱ ca pana bhikkhave purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo: tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. -
Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho.
Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho.
Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ
Bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ deti.
Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.
Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.
Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ
Bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikkassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ deti.
Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.
Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.
Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ
Bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ deti.
Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.[Xxxxxxxxxx]

Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭiccannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāso. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Mānattārahamūlāyapaṭikassanādi niṭṭhito.

[BJT Page 240]

Tikāpattimānattaɱ

1. So parivutthaparivāso bhikkhūnaɱ ārocesi:
Ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ
Āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ so'haɱ saṅghaɱ ekissā
Āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ.
Tassa me saṅgho, ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhahaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhanaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivutthaparivāso.
Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

Tena [page 050] hi bhikkhave saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ detu. Evaɱ ca pana bhikkhave dātabbaɱ.
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo:
Ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antārā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ parivutthaparivāso
Abbhānāraho antarā ekaɱ
Āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā apattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ bhante
Parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācāmīti.
Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

2. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajjī sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhīɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanno antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So parivutthaparivāso
Abbhānāraho antarā ekaɱ āpattiɱ
Āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajjī sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhīɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanno antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So parivutthaparivāso
Abbhānāraho antarā ekaɱ āpattiɱ
Āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ
Yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajjī sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhīɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanno antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So parivutthaparivāso
Abbhānāraho antarā ekaɱ āpattiɱ
Āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ
Yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajjī sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhīɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanno antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So parivutthaparivāso
Abbhānāraho antarā ekaɱ āpattiɱ
Āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ
Yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinnaɱ saṅghena udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Tikāpattimānattaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 242]

Mānattacārikamūlāyapaṭikassanādi
1. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ so'haɱ saṅghaɱ ekissā
Āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti? Bhagavato
Etamatthaɱ ārocesuɱ.
Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā sammodhānaparivāsaɱ datvā chārattaɱ mānattaɱ detu.

2. Evaɱ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.

Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So' haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo:
Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya paṭikassitvā chārattaɱ mānattaɱ detu. Evaɱ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.

Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So' haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmī''ti. Tatiyampi yācitabbo:
Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya paṭikassitvā chārattaɱ mānattaɱ detu. Evaɱ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.

Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So' haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmī''ti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo.

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ so saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ
Bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati
Udāyissa bhikkhuno tissannaɱ
Āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ so saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ
Bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati
Udāyissa bhikkhuno tissannaɱ
Āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ so saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ
Bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati
Udāyissa bhikkhuno tissannaɱ
Āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ so saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ
Bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭikassito saṅghena udāyi bhikkhu antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā mūlāya paṭikassanā. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī, evametaɱ dhārayāmī''ti.

Evaɱ ca pana bhikkhave purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo: tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. -

Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

2. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho.
Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.
Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.
Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.
Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.
Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.
Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭiccannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāso. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Evaɱ ca pana bhikkhave chārattaɱ mānattaɱ dātabbaɱ:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ apaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkamisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācāmīti.

Dutiyampi yācitabbo: evaɱ ca pana bhikkhave chārattaɱ mānattaɱ dātabbaɱ:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācāmīti.

Tatiyampi yācitabbo: evaɱ ca pana bhikkhave chārattaɱ mānattaɱ dātabbaɱ:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā
Ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācāmīti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa
Bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa
Bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa
Bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa
Bhikkhuno nissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci.
Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinnaɱ saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ. Khamati saṅghassa. Tasmātuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī'ti.
Mānattacārikamūlāyapaṭikassanādayo niṭṭhitā.

Abbhānārahamūlāya paṭikassanādi

1. So ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ
Āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ so'haɱ saṅghaɱ ekissā
Āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ ciṇṇamānatto abbhānāraho
Antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ datvā chārattaɱ mānattaɱ detu.
Evaɱ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.

Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So' haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo:
Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya paṭikassitvā chārattaɱ mānattaɱ detu. Evaɱ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ.
Tassa me saṅgho antarā ekissā
Āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ
Bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.

Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So' haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ
Āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmī''ti. Tatiyampi yācitabbo:
Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya paṭikassitvā chārattaɱ mānattaɱ detu.
Evaɱ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassi. So'haɱ
Bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.

Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So' haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācāmī''ti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo.

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ nissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci saṅgho udāyissa bhikkhuno nissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ so saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ
Bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya
Paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. Yassāyasmato khamati
Udāyissa bhikkhuno tissannaɱ
Āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcevatanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ so saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ
Bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya
Paṭikassanaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati
Udāyissa bhikkhuno tissannaɱ
Āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ so saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ
Bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya
Paṭikassanaɱ yācati. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati
Udāyissa bhikkhuno tissannaɱ
Āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ so saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyiɱ
Bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
Paṭikassito saṅghena udāyi bhikkhu antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā mūlāya paṭikassanā. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī, evametaɱ dhārayāmī''ti.

Evaɱ ca pana bhikkhave purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo: tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. -

Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.
Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.
Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.
Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.
Ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.
Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭiccannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāso. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Evaɱ ca pana bhikkhave chārattaɱ mānattaɱ dātabbaɱ:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācāmīti.

Dutiyampi yācitabbo: evaɱ ca pana bhikkhave chārattaɱ mānattaɱ dātabbaɱ:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ antarā
Ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācāmīti.

Tatiyampi yācitabbo: evaɱ ca pana bhikkhave chārattaɱ mānattaɱ dātabbaɱ:
Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ
Ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ.
Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ bhante parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya
Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yācāmīti.
Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa
Bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa
Bhikkhuno nissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno nissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ
Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa
Bhikkhuno nissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno nissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho udāyissa
Bhikkhuno nissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ dedeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ udāyī bhikkhu ekaɱ
Āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā
Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji
Sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ.
So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā
Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya
Mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Taɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yācati. Saṅgho udāyissa
Bhikkhuno nissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinnaɱ saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ. Khamati saṅghassa. Tasmātuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī'ti.

Abbhānārahamūlāya paṭikassanādayo niṭṭhitā.

[BJT Page 244]

Pakkhapaṭicchannaabbhānaɱ

1. [page 051] so ciṇṇamānatto bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ so'haɱ saṅghaɱ ekissā
Āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ ciṇṇamānatto
Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti? Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbhetu.

2. Evaɱ ca pana bhikkhave abbhetabbo: tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto antarā ekaɱ āpattiyaɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi so'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkhavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhaṭicchannaɱ so'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

[BJT Page 246]

''So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ saṅghaɱ1 antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ2 ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajjiɱ sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haɱ saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ3 saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So'haɱ bhante ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācāmī''ti.

Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ udāyī bhikkhū ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. -

1. Sohaɱ parivutthaparivāso - machasaɱ.
2. Sohaɱ bhante - machasaɱ.
3. Sohaɱ parivutthaparivāso - machasaɱ.

[BJT Page 248]

Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ anatarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi.

So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi so ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi so saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. -

[BJT Page 250]

Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ abbheyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ udāyī bhikkhū ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchanna. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. -

Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ anatarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi.

So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi so ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi so saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. -

Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācati. Saṅgho
Udāyiɱ bhikkhuɱ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.
Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho.
Ayaɱ udāyī bhikkhū ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchanna. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. -

Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi.

So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi so ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi so saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. -

Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācati. Saṅgho
Udāyiɱ bhikkhuɱ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho.
Ayaɱ udāyī bhikkhū ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ
Sukkavisaṭṭhiɱ pakkhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaɱ adāsi. So parivasanto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchanna. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. -

Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaɱ āpattīnaɱ chārattaɱ mānattaɱ adāsi.

So mānattaɱ caranto antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi so ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaɱ āpattiɱ āpajji sañcetanikaɱ sukkavisaṭṭhiɱ pañcāhapaṭicchannaɱ. So saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaɱ yāci. Saṅgho udāyiɱ bhikkhuɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi so saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ yāci. -

Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaɱ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaɱ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaɱ mānattaɱ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaɱ abbhānaɱ yācati. Saṅgho
Udāyiɱ bhikkhuɱ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Abbhito saṅghena udāyī bhikkhu. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmīti.
Pakkhapaṭicchannaabbhānaɱ niṭṭhitaɱ.

Sukkavisaṭṭhi samattā.

2. Parivāso

Agghasamodhānaparivāso

1. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpanno hoti. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā.

[BJT Page 252]

2. So bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso sambahulāsaṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā
Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbhanti? Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ: tena hi bhikkhave saṅgho tassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaɱ detu. Evaɱ ca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā
Ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā
Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. So'haɱ bhante saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo:
So bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso sambahulāsaṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā
Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbhanti? Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ: tena hi bhikkhave saṅgho tassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaɱ detu. Evaɱ ca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā
Ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā
Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. So'haɱ bhante saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaɱ yācāmīti. Tatiyampi yācitabbo:
So bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso sambahulāsaṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā
Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbhanti? Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ: tena hi bhikkhave saṅgho tassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaɱ detu. Evaɱ ca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā
Ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā
Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. So'haɱ bhante saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaɱ yācāmīti.

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā [page 052] āpattiyo āpajji.
Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā
Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji.
Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā
Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno
Tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji.
Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā
Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno
Tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji.
Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā
Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno
Tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpatti dāsahapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāso. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Agaghasamodhānaparivāso niṭṭhito.

[BJT Page 254]

Cirapaṭicchannaagghasamodhānaparivāso

1. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpanno hoti. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso āpattiyo tīhapaṭicchannāyo,
Catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo pañcāhapaṭicchannāyo, cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo dasāhapaṭicchannāyo.

2. So bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso sambahulāsaṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo pañcāhapaṭicchannāyo,
Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo dasāhapaṭicchannāyo.
Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbhanti? Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ: tena hi bhikkhave saṅgho tassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo tāsaɱ agghena samodhānaparivāsaɱ detu.
Evaɱ ca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā
Saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā
Dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso
Āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo pañcāhapaṭicchannāyo,
Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo dasāhapaṭicchannāyo.
So'haɱ bhante saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaɱ agghena samodhānaparivāsaɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo:
So bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso sambahulāsaṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo pañcāhapaṭicchannāyo,
Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo dasāhapaṭicchannāyo.
Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbhanti? Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ: tena hi bhikkhave saṅgho tassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo tāsaɱ agghena samodhānaparivāsaɱ detu.
Evaɱ ca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā
Saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā
Dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso
Āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo pañcāhapaṭicchannāyo,
Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo dasāhapaṭicchannāyo.
So'haɱ bhante saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaɱ agghena samodhānaparivāsaɱ yācāmīti. Tatiyampi yācitabbo:
So bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso sambahulāsaṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo pañcāhapaṭicchannāyo,
Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo dasāhapaṭicchannāyo.
Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbhanti? Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ: tena hi bhikkhave saṅgho tassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo tāsaɱ agghena samodhānaparivāsaɱ detu.
Evaɱ ca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā
Saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā
Dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso
Āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo pañcāhapaṭicchannāyo,
Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo dasāhapaṭicchannāyo.
So'haɱ bhante saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaɱ agghena samodhānaparivāsaɱ yācāmīti.

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji.
Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso
Āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo pañcāhapaṭicchannāyo,
Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo dasāhapaṭicchannāyo.
So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaɱ agghena samodhānaparivāsaɱ yācati.
Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno
Tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo,
Tassā agghena samodhānaparivāsaɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji.
Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso
Āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo pañcāhapaṭicchannāyo,
Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo dasāhapaṭicchannāyo. 1
So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaɱ agghena samodhānaparivāsaɱ yācati. -

1. Paṭicchannā - sīmu

[BJT Page 256]

Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno
Tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo,
Tāsaɱ agghena samodhānaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaɱ agghena samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa yassa nakkhamati, so bhāseyya.
Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji.
Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso
Āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo pañcāhapaṭicchannāyo,
Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo dasāhapaṭicchannāyo.
So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaɱ agghena samodhānaparivāsaɱ yācati.
Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno
Tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo,
Tāsaɱ agghena samodhānaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaɱ agghena samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa yassa nakkhamati, so bhāseyya.
Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji.
Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso
Āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo pañcāhapaṭicchannāyo,
Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo dasāhapaṭicchannāyo.
So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaɱ agghena samodhānaparivāsaɱ yācati.
Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno
Tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo,
Tāsaɱ agghena samodhānaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaɱ agghena samodhānaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaɱ agghena samodhānaparivāso, khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Emametaɱ dhārayāmī''ti.

Agghasamodhānaɱ niṭṭhitaɱ.

Dvemāsaparivāso

1. [page 053] tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpanno hoti dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yananūnāhaɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi: ''ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yananūnāhaɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: yannūnāhaɱ saṅghaɱ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti.

2. So bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo tassa me etadahosi: ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti so'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo tassa me etadahosi: ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti.

[BJT Page 258]

So'haɱ saɱghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: yannūnāhaɱ saṅghaɱ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti'. Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti?''

3. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. ''Tena hi bhikkhave saɱgho tassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ detu. Evaɱ ca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante dve saɱghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi: 'ahaɱ kho dve saɱghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo yannūnāhaɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti. ' So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsa paṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: '' 'ahaɱ kho dve saɱghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo' tassa me etadahosi: 'ahaɱ kho dve saɱghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti. ' So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: yannūnāhaɱ saṅghaɱ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So'haɱ bhante saṅghaɱ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yācāmī''ti. [page 054] dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

4. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: ''ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti. ' So saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo' 'tassa me etadahosi: ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāciɱ -

[BJT Page 260]

Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaɱ saṅghaɱ itarissāpī āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So saṅghaɱ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yācati yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ dadeyya esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: ''ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti. ' So saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo' 'tassa me etadahosi: ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi.
Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaɱ saṅghaɱ itarissāpī āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So saṅghaɱ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yācati yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsassa dānaɱ. So tuṇhassa yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: ''ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti. ' So saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo' 'tassa me etadahosi: ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi.
Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaɱ saṅghaɱ itarissāpī āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So saṅghaɱ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yācati yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsassa dānaɱ. So tuṇhassa yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: ''ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti. ' So saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo' 'tassa me etadahosi: ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti. So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi.
Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaɱ saṅghaɱ itarissāpī āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So saṅghaɱ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yācati yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsassa dānaɱ. So tuṇhassa yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāso. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Tena bhikkhave bhikkhunā tadupādāya dvemāsā parivasitabbā.

[BJT Page 262]

Dvemāsaparivasitabbavidhi

1. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa evaɱ hoti: ''ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti''. So saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ deti. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkamati: 1 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi: ''ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti. '' So'haɱ saṅghaɱ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: yannūnāhaɱ saṅghaɱ itirissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya yāceyyanti''. So saṅghaɱ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ deti. Tena bhikkhave bhikkhunā tadupādāya dvemāsā parivasitabbā.

2. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo. Ekaɱ āpattiɱ jānāti. Ekaɱ āpattiɱ na jānāti. So saṅghaɱ yaɱ āpattiɱ jānāti tassā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tassā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ deti. So parivasanto itarampi āpattiɱ jānāti. Tassa evaɱ hoti: ''ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Ekaɱ āpattiɱ jāniɱ, ekaɱ āpattiɱ na jāniɱ. So'haɱ saṅghaɱ yaɱ āpattiɱ jāniɱ, tassā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tassā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto itarampi āpattiɱ jānāmi - yannūnāhaɱ saṅghaɱ itarissāpi āpattiyā dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti''. So saṅghaɱ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho [page 055] itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ deti. Tena bhikkhave bhikkhunā tadupādāya dvemāsā parivasitabbā.
3. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo. Ekaɱ āpattiɱ sarati. Ekaɱ āpattiɱ nassarati. So saṅghaɱ yaɱ āpattiɱ sarati tassā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tassā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ deti.
1. Okkami, machasaɱ

[BJT Page 264]

So parivasanto itarampi āpattiɱ sarati. Tassa evaɱ hoti: ''ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Ekaɱ āpattiɱ sariɱ, ekaɱ āpattiɱ nassariɱ. So'haɱ saṅghaɱ yaɱ āpattiɱ sariɱ, tassā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tassā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto itarampi āpattiɱ sarāmi. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ itarissāpi āpattiyā
Dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti''.
So saṅghaɱ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ deti. Tena bhikkhave bhikkhunā tadupādāya dve māsā parivasitabbā.

4. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo. Ekāya āpattiyā nibbematiko.
Ekāya āpattiyā vematiko. So
Saṅghaɱ yāya āpattiyā nibbematiko tassā āpattiyā
Dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ
Yācati. Tassa saṅgho tassā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ deti. So parivasanto itarissāpi āpattiyā nibbematiko hoti.
Tassa evaɱ hoti: ''ahaɱ kho dve
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo.
Ekāya āpattiyā vematiko ekāya āpattiyā nibbematiko.
So'haɱ saṅghaɱ yāya āpattiyā nibbematiko tassā āpattiyā
Dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tassā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto itarissāpi āpattiyā nibbematiko. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ itarissāpi āpattiyā
Dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yāceyyanti''.
So saṅghaɱ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaɱ deti. Tena bhikkhave bhikkhunā tadupādāya dvemāsā parivasitabbā.

5. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo. Ekā āpatti jānaɱ paṭicchannā. Ekā āpatti ajānaɱ paṭicchannā. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ deti. -

[BJT Page 266]

Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajji kukkuccako sikkhākāmo. So evaɱ vadeti: kiɱ ayaɱ āvuso bhikkhu āpanno? Kissāyaɱ bhikkhu parivasatī?Ti.
Te evaɱ vadenti: ayaɱ āvuso bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsapaṭicchannāyo. Ekā āpatti jānaɱpaṭicchannā, ekā āpatti ajānaɱpaṭicchannā. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ dvemāsa paṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tāyo ayaɱ āvuso bhikkhu āpannā. Tāsānaɱ bhikkhu parivasatīti.

So evaɱ vadeti: ''yāyaɱ āvuso āpatti jānaɱpaṭicchannā, dhammikaɱ tassā āpattiyā parivāsadānaɱ. Dhammattā rūhati. Yā ca khvāyaɱ āvuso āpatti ajānaɱpaṭicchannā adhammikaɱ tassā āpattiyā parivāsadānaɱ. Adhammattā narūhati. Ekissā āvuso āpattiyā bhikkhu mānattāraho''ti.

6. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo. Ekā āpatti saramānapaṭicchannā ekā āpatti asaramānapaṭicchannā. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ deti.

Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So evaɱ vadeti: kiɱ ayaɱ āvuso bhikkhu āpanno? Kissāyaɱ bhikkhu parivasatī?Ti.
Te evaɱ vadenti: ayaɱ āvuso bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsapaṭicchannāyo. Ekā āpatti saramānapaṭicchannā. Ekā āpatti asaramānapaṭicchannā. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tāyo ayaɱ āvuso bhikkhu āpanno. Tāsāyaɱ bhikkhu parivasatīti.

So evaɱ vadeti: ''yāyaɱ āvuso āpatti saramānapaṭicchannā dhammikaɱ tassā āpattiyā parivāsadānaɱ. Dhammattā rūhati. Yā ca khvāyaɱ āvuso āpatti assaramānapaṭicchannā adhammikaɱ tassā āpattiyā parivāsadānaɱ. Adhammattā na rūhati. Ekissā āvuso āpattiyā bhikkhu mānattāraho''ti.

[BJT Page 268]

7. Idha pana bhikkhave bhikkhū dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo. Ekā āpatti nibbematikapaṭicchannā ekā āpatti vematikapaṭicchannā. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ deti.

Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So evaɱ vadeti: kiɱ ayaɱ āvuso bhikkhu āpanno? Kissāyaɱ bhikkhu parivasatī?Ti.
Te evaɱ vadenti: ayaɱ āvuso bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsapaṭicchannāyo. Ekā āpatti nibbematikapaṭicchannā. Ekā āpatti vemati vematikapaṭicchannā. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsa parivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tāyo ayaɱ āvuso bhikkhu āpanno. Tāsāyaɱ bhikkhu parivasatīti.

So evaɱ vadeti: yāyaɱ āvuso āpatti nibbematikapaṭicchannā, dhammikaɱ tassā āpattiyā parivāsadānaɱ. Dhammattā rūhati. Yā ca khvāyaɱ āvuso āpatti vematikapaṭicchannā, adhammikaɱ tassā āpattiyā parivāsadānaɱ. Adhammattā na rūhati. Ekissā āvuso āpattiyā bhikkhu mānattāraho'ti.

8. [page 056] tena kho samayena aññataro bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpanno hoti dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: ''ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. ''Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāceyyanti. ''

So saṅghaɱ divinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho dvinnaɱ ''āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa parivasantassa lajjīdhammo okkami: ''ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi: ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāceyyanti. So'haɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho divinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāparivāsaɱ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yāceyyanti''. So bhikkhūnaɱ ārocesi:

[BJT Page 270]

''Ahaɱ kho āvuso dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi: ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāceyyanti. So'haɱ saṅghaɱ divinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyoti. Tassa me etadahosi: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāceyyanti. ' So'haɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yāceyyanti. '' Kathaɱ nu kho mayā paṭipajjitabbanti.

9. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Tena hi bhikkhave saṅgho tassa bhikkhuno dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ detu. Evaɱ ca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāceyyanti. ' So'haɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo'ti. Tassa me etadahosi: ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāceyyanti. ' So'haɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yāceyyanti. So'haɱ bhante saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yācāmī''ti. Dutiyampi [page 057] yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

[BJT Page 272]

10. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāpasapaṭicchannāyo'ti. Tassa me etadahosi: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So'haɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho itthannāmassa bhikkhuno dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ dadeyya. Esā ñatti.
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So'haɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yācati.

[BJT Page 274]

Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno
Dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So'haɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno
Dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi: 'ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So'haɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno
Dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāso. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Tena bhikkhave bhikkhunā purimaɱ upādāya dve māsā parivasitabbā.

11. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa evaɱ hoti: ''ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāceyya'nti.
So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ
Dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yācati.
Tassa saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ
Dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ deti. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkamati: ''ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi: ''ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ
Ekamāsaparivāsaɱ yāceyyanti. '' So'haɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho dvinnaɱ
Āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ ekamāsaparivāsaɱ adāsi.
Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: yannūnāhaɱ saṅghaɱ
Dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi
Māsaparivāsaɱ yāceyyanti''. So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ
Dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yācati. Tassa
Saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ deti. Tena bhikkhave bhikkhunā purimaɱ upādāya dve māsā parivasitabbā.

12. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo. Ekaɱ māsaɱ jānāti. Ekaɱ māsaɱ na jānāti. So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ yaɱ māsaɱ jānāti taɱ māsaɱ parivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ
Dvemāsapaṭicchannānaɱ yaɱ māsaɱ jānāti taɱ māsaɱ parivāsaɱ deti.
So parivasanto itarampi māsaɱ jānāti. Tassa evaɱ hoti: ''ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Ekaɱ māsaɱ jāniɱ, ekaɱ māsaɱ na jāniɱ. So'haɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ yaɱ māsaɱ jāniɱ, taɱ māsaɱ parivāsaɱ yāciɱ. -

[BJT Page 276]

Tassa me saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ yaɱ māsaɱ jāniɱ, taɱ māsaɱ parivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto itarampi māsaɱ
Jānāmi. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ
Dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho dvinnaɱ
Āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ deti. Tena
Bhikkhave bhikkhunā purimaɱ upādāya dve māsā parivasitabbā.
13. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo. Ekaɱ māsaɱ sarati. Ekaɱ māsaɱ nassarati. So
Saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ yaɱ māsaɱ sarati taɱ māsaɱ parivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ
Dvemāsapaṭicchannānaɱ yaɱ māsaɱ sarati taɱ māsaɱ parivāsaɱ deti.
So parivasanto itarampi māsaɱ sarati. Tassa evaɱ hoti: 'ahaɱ kho dve
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ dvemāsapaṭicchannāyo. Ekaɱ māsaɱ sariɱ, ekaɱ māsaɱ nassariɱ. So'haɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ yaɱ māsaɱ sariɱ, taɱ māsaɱ parivāsaɱ yāciɱ.
Tassa me saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ yaɱ māsaɱ sariɱ, taɱ māsaɱ parivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto itarampi māsaɱ
Sarāmi. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi
Māsaparivāsaɱ yāceyyanti'. So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ
Dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho dvinnaɱ
Āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ deti. Tena
Bhikkhave bhikkhunā purimaɱ upādāya dve māsā parivasitabbā.

14. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo. Ekaɱ māsaɱ nibbematiko. Ekaɱ māsaɱ vematiko. So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ yaɱ māsaɱ nibbematiko taɱ māsaɱ parivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ
Dvemāsapaṭicchannānaɱ yaɱ māsaɱ nibbematiko taɱ māsaɱ parivāsaɱ deti.
So parivasanto itarampi māsaɱ nibbematiko hoti. Tassa evaɱ hoti:
''Ahaɱ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ
Dvemāsapaṭicchannāyo. Ekaɱ māsaɱ nibbematiko,
Ekaɱ māsaɱ vematiko. [page 058] so'haɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ yaɱ māsaɱ nibbematiko, taɱ māsaɱ parivāsaɱ yāciɱ.
Tassa me saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ yaɱ māsaɱ nibbematiko taɱ māsaɱ parivāsaɱ adāsi. So'haɱ parivasanto itarampi māsaɱ nibbematiko. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yāceyyanti. ''-

[BJT Page 278]

So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ
Dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho dvinnaɱ
Āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ itarampi māsaparivāsaɱ deti. Tena
Bhikkhave bhikkhunā purimaɱ upādāya dve māsā parivasitabbā.

15. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo. Eko māso jānapaṭicchanno, eko māso ajānapaṭicchanno. So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ deti. Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So evaɱ vadeti:

''Kiɱ ayaɱ āvuso bhikkhu āpanno? Kissāyaɱ bhikkhu parivasatī''?Ti. Te evaɱ vadenti: 'ayaɱ āvuso bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjī dvemāsapaṭicchannāyo. Eko māso jānapaṭicchanno, eko māso ajānapaṭicchanno. So saṅghaɱ dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tāyo ayaɱ āvuso bhikkhu āpanno tāsāyaɱ bhikkhu parivasatī'ti. So evaɱ vadeti: ''yvāyaɱ āvuso māso jānapaṭicchanno, dhammikaɱ tassa māsassa parivāsadānaɱ. Dhammattā rūhati. Yo ca khvāyaɱ āvuso māso ajānapaṭicchanno, adhammikaɱ tassa māsassa parivāsadānaɱ. Adhammattā na rūhati. Ekassa āvuso māsassa bhikkhu mānattāraho''ti.

16. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo. Eko māso saramānapaṭicchanno,
Eko māso assaramāna1 paṭicchanno. So saṅghaɱ dvinnaɱ
Āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ
Dvemāsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ deti. Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So evaɱ vadeti:

1. Asaramāno, sīmu. 1.

[BJT Page 280]

''Kiɱ ayaɱ āvuso bhikkhu āpanno? Kissāyaɱ bhikkhu parivasatī''?Ti te evaɱ vadenti: 'ayaɱ āvuso bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjī dvemāsapaṭicchannāyo. Eko māso saramānapaṭicchanno,
Eko māso asaramānapaṭicchanno. So saṅghaɱ dvinnaɱ
Āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ
Dvemāsaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tāyo ayaɱ āvuso bhikkhu āpanno. Tāsāyaɱ bhikkhu parivasatī'ti. So evaɱ vadeti: ''yvāyaɱ āvuso māso saramānapaṭicchanno dhammikaɱ tassa māsassa parivāsadānaɱ. Dhammattā rūhati.
Yo ca khvāyaɱ āvuso māso asaramānapaṭicchanno,
Adhammikaɱ tassa māsassa parivāsadānaɱ. Adhammattā na rūhati. Ekassa
Āvuso māsassa bhikkhu mānattāraho''ti.

17. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo. Eko māso nibbematikapaṭicchanno,
Eko māso vematikapaṭicchanno. So saṅghaɱ dvinnaɱ
Āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ
Dvemāsaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ deti. Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So evaɱ vadeti:

''Kiɱ ayaɱ āvuso bhikkhu āpanno? Kissāyaɱ bhikkhu parivasatī''?Ti. Te evaɱ vadenti: 'ayaɱ āvuso bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjī dvemāsapaṭicchannāyo. Eko māso nibbematikapaṭicchanno,
Eko māso vematikapaṭicchanno. So saṅghaɱ
Dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ
Dvemāsaparivāsaɱ yāci. Tassa saṅgho dvinnaɱ āpattīnaɱ dvemāsapaṭicchannānaɱ dvemāsaparivāsaɱ adāsi. Tāyo ayaɱ āvuso bhikkhu āpanno. Tāsāyaɱ bhikkhu parivasatī'ti. So evaɱ vadeti: ''yvāyaɱ āvuso māso nibbematikapaṭicchanno, dhammikaɱ tassa māsassa parivāsadānaɱ. Dhammattā rūhati.
Yo ca khvāyaɱ āvuso māso vematikapaṭicchanno,
Adhammikaɱ tassa māsassa parivāsadānaɱ. Adhammattā na rūhati. Ekassa
Āvuso māsassa bhikkhu mānattāraho''ti.

(Dvemāsaparivasatabbavidhi niṭṭhitā. )

[BJT Page 282]

Suddhantaparivāso

1. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpanno hoti. So āpattipariyantaɱ na jānāti. Ratti pariyantaɱ na jānāti. Āpattipariyantaɱ nassarati. Rattipariyantaɱ nassarati. Āpattipariyante vematiko. Rattipariyante vematiko. So bhikkhūnaɱ ārocesi: ahaɱ āvuso sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ. Āpattipariyantaɱ [page 059] na jānāmi. Rattipariyantaɱ na jānāmi. Āpattipariyantaɱ nassarāmi. Rattipariyantaɱ nassarāmi. Āpattipariyante vematiko. Rattipariyante vematiko. Kathannu kho mayā paṭipajjitabbanti? Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ suddhantaparivāsaɱ detu. Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ. Āpattipariyantaɱ na jānāmi. Rattipariyantaɱ na jānāmi. Āpattipariyante vematiko. Rattipariyante vematiko. So'haɱ bhante saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ suddhantaparivāsaɱ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho, ayaɱ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji. Āpattipariyantaɱ na jānāti. Rattipariyantaɱ na jānāti. Āpattipariyantaɱ nassarati. Rattipariyantaɱ nassarati. Āpattipariyante vematiko. Rattipariyante vematiko. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ suddhantaparivāsaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ suddhantaparivāsaɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaɱ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji. Āpattipariyantaɱ na jānāti. Rattipariyantaɱ na jānāti. Āpattipariyantaɱ nassarati. Rattipariyantaɱ nassarati. Āpattipariyante vematiko. Rattipariyante vematiko. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ suddhantaparivāsaɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ suddhantaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ suddhantaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi.
Suṇātu me bhante saṅgho, ayaɱ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji. Āpattipariyantaɱ na jānāti. Rattipariyantaɱ na jānāti. Āpattipariyantaɱ nassarati. Rattipariyantaɱ nassarati. Āpattipariyante vematiko. Rattipariyante vematiko. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ suddhantaparivāsaɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ suddhantaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ suddhantaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi.
Suṇātu me bhante saṅgho, ayaɱ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji. Āpattipariyantaɱ na jānāti. Rattipariyantaɱ na jānāti. Āpattipariyantaɱ nassarati. Rattipariyantaɱ nassarati. Āpattipariyante vematiko. Rattipariyante vematiko. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ suddhantaparivāsaɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ suddhantaparivāsaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ suddhantaparivāsassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dinno saɱghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaɱ āpattīnaɱ suddhantaparivāso. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

[BJT Page 284]

4. Evaɱ ca kho bhikkhave suddhantaparivāso dātabbo. Evaɱ parivāso dātabbo.
5. Kathañca bhikkhave suddhantaparivāso dātabbo?

''Āpattipariyantaɱ na jānāti, rattipariyantaɱ na jānāti. Āpattipariyantaɱ nassarati, rattipariyantaɱ nassarati. Āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko suddhantaparivāso dātabbo.

''Āpattipariyantaɱ jānāti, rattipariyantaɱ na jānāti. Āpattipariyantaɱ sarati, rattipariyantaɱ nassarati. Āpattipariyante nibbematiko, rattipariyante vematiko suddhantaparivāso dātabbo.

''Āpattipariyantaɱ ekaccaɱ jānāti, ekaccaɱ na jānāti, rattipariyantaɱ na
Jānāti. Āpattipariyantaɱ ekaccaɱ sarati, ekaccaɱ nassarati,
Rattipariyantaɱ nassarati. Āpattipariyante ekacce vematiko, ekacce
Nibbematiko, rattipariyante vematiko suddhantaparivāso dātabbo.

''Āpattipariyantaɱ na jānāti, rattipariyantaɱ ekaccaɱ jānāti ekaccaɱ na jānāti. Āpattipariyantaɱ nassarati, rattipariyantaɱ ekaccaɱ sarati,
Ekaccaɱ nassarati. Āpattipariyante vematiko,
Rattipariyante ekacce vematiko, ekacce nibbematiko. Suddhantaparivāso dātabbo.

''Āpattipariyantaɱ jānāti, rattipariyantaɱ ekaccaɱ jānāti ekaccaɱ na
Jānāti. Āpattipariyantaɱ sarati, rattipariyantaɱ ekaccaɱ sarati,
Ekaccaɱ nassarati. Āpattipariyante nibbematiko,
Rattipariyante ekacce vematiko, ekacce nibbematiko. Suddhantaparivāso dātabbo.

''Āpattipariyantaɱ ekaccaɱ jānāti, ekaccaɱ na jānāti, rattipariyantaɱ ekaccaɱ jānāti. Ekaccaɱ na jānāti. Āpattipariyantaɱ ekaccaɱ sarati, ekaccaɱ nassarati,
Rattipariyantaɱ ekaccaɱ sarati, ekaccaɱ nassarati. Āpattipariyante ekacce
Vematiko, ekacce nibbematiko, rattipariyante ekacce vematiko, ekacce nibbematiko. Suddhantaparivāso dātabbo. '' Evaɱ kho bhikkhave [page 060] suddhantaparivāso dātabbo.

6. Kathañca bhikkhave parivāso dātabbo?

''Āpattipariyantaɱ jānāti, rattipariyantaɱ jānāti. Āpattipariyantaɱ sarati, rattipariyantaɱ sarati. Āpattipariyante nibbematiko, rattipariyante
Nibbematiko. Parivāso dātabbo.

''Āpattipariyantaɱ na jānāti, rattipariyantaɱ jānāti. Āpattipariyantaɱ nassarati, rattipariyantaɱ sarati. Āpattipariyante vematiko, rattipariyante
Nibbematiko. Parivāso dātabbo.

''Āpattipariyantaɱ ekaccaɱ jānāti, ekaccaɱ na jānāti, rattipariyantaɱ
Jānāti. Āpattipariyantaɱ ekaccaɱ sarati, ekaccaɱ nassarati,
Rattipariyantaɱ sarati. Āpattipariyante ekacce vematiko, ekacce
Nibbematiko, rattipariyante nibbematiko. '' Parivāso dātabbo. Evaɱ kho bhikkhave parivāso dātabbo'ti. *

Parivāso niṭṭhito.

*. Machasaɱ. Syā. [PTS.] Potthakesu, na dissati.

[BJT Page 286]

Pārivāsikacattāḷīsakaɱ

1. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu parivasanto vibbhami. So puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaɱ yāci. Bhagavato1 etamatthaɱ ārocesuɱ.

2. (1) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto vibbhamati. Vibbhantassa bhikkhave parivāso na rūhati. So ce puna upasampajjati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Avaseso parivasitabbo.

(2) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto sāmaṇero hoti. Sāmaṇerassa bhikkhave parivāso na rūhati. So ce puna upasampajjati,
Tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Avaseso parivasitabbo.

3. (3) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto ummattako hoti. Ummattakassa bhikkhave parivāso na rūhati. So ce puna anummattako hoti, tassa
Tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Avaseso parivasitabbo.

(4) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto khittacitto hoti. Khittacittassa bhikkhave [page 061] parivāso na rūhati. So ce puna akkhittacitto hoti,
Tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Avaseso parivasitabbo.

(5) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto vedanaṭṭo2 hoti. Vedanaṭṭassa bhikkhave parivāso na rūhati. So ce puna avedanaṭṭo hoti,
Tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Avaseso parivasitabbo.

4. (6) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto āpattiyā adassane ukkhipīyati. 3
Ukkhittakassa bhikkhave parivāso na rūhati. So ce puna
Osārīyati, tassa4 tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Avaseso parivasitabbo.

(7) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto āpattiyā appaṭikamme ukkhipīyati.
Ukkhittakassa bhikkhave parivāso na rūhati. So ce puna
Osārīyati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Avaseso parivasitabbo.

(8) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipīyati. Ukkhittakassa bhikkhave parivāso na rūhati. So ce puna
Osārīyati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Avaseso parivasitabbo.

1. Te bhikkhu bhagavato, syā.
2. Vedanāṭṭo, machasaɱ.
3. Ukkhipiyayati, machasaɱ. Ukkhipiyati, syā. [PTS]
4. Osāriyayati, machasaɱ.

[BJT Page 288]

5. (9) Idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho vibbhamati.
Vibbhantakassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. So ce puna
Upasampajjati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. So
Bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

(10) Idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho sāmaṇerā hoti.
Sāmaṇerassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. So ce puna
Upasampajjati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. So
Bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

(11) Idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho ummattako hoti.
Ummattakassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. So ce puna
Anummattako hoti, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. So
Bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

(12) Idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho khittacitto hoti.
Khittacittakassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. So ce puna
Akkhittacitto hoti, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. So
Bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

(13) Idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho vedanaṭṭo hoti.
Vedanaṭṭassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. So ce puna
Avedanaṭṭo hoti, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. So
Bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

(14) Idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho āpattiyā adassane ukkhipīyati. Ukkhittakassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. So ce puna
Osārīyati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. So
Bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

(15) Idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho āpattiyā appaṭikamme ukkhipīyati. Ukkhittakassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. So ce puna
Osārīyati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. So
Bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

(16) Idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho pāpikāya diṭṭhiyā
Appaṭinissagge ukkhipīyati. Ukkhittakassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. So ce puna osārīyati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. So
Bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

6. (17) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho vibbhamati.
Vibbhantakassa bhikkhave mānattadānaɱ na rūhati. So ce puna
Upasampajjati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho.
Tassa bhikkhuno mānattaɱ dātabbaɱ.

(18) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho sāmaṇero hoti.
Sāmaṇerassa bhikkhave mānattadānaɱ na rūhati. So ce puna
Upasampajjati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho.
Tassa bhikkhuno mānattaɱ dātabbaɱ.

(19) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho ummattako hoti.
Ummattakassa bhikkhave mānattadānaɱ na rūhati. So ce puna
Anummattako hoti, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho.
Tassa bhikkhuno mānattaɱ dātabbaɱ.

(20) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho khittacitto hoti.
Khittacittakassa bhikkhave mānattadānaɱ na rūhati. So ce puna
Akkhittacitto hoti, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho.
Tassa bhikkhuno mānattaɱ dātabbaɱ.

(21) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho vedanaṭṭo hoti.
Vedanaṭṭassa bhikkhave mānattadānaɱ na rūhati. So ce puna
Avedanaṭṭo hoti, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho.
Tassa bhikkhuno mānattaɱ dātabbaɱ.

(22) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho āpattiyā adassane ukkhipīyati.
Ukkhittakassa bhikkhave mānattadānaɱ na rūhati. So ce puna
Osārīyati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho.
Tassa bhikkhuno mānattaɱ dātabbaɱ.

(23) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho āpattiyā appaṭikamme ukkhipīyati.
Ukkhittakassa bhikkhave mānattadānaɱ na rūhati. So ce puna
Osārīyati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho.
Tassa bhikkhuno mānattaɱ dātabbaɱ.

(24) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho pāpikāya diṭṭhiyā
Appaṭinissagge ukkhipīyati. Ukkhittakassa bhikkhave mānattadānaɱ na rūhati. So ce puna osārīyati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho.
Tassa bhikkhuno mānattaɱ dātabbaɱ.

7. (25) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto vibbhamati.
Vibbhantakassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. So ce puna
Upasampajjati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaɱ mānattaɱ dinnaɱ. Sudinnaɱ. Yaɱ mānattaɱ ciṇṇaɱ, suciṇṇaɱ, avasesaɱ caritabbaɱ.

[BJT Page 290]

8. (26) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto sāmaṇero hoti.
Sāmaṇerassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. So ce puna
Upasampajjati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaɱ mānattaɱ dinnaɱ. Sudinnaɱ. Yaɱ mānattaɱ ciṇṇaɱ, suciṇṇaɱ, avasesaɱ caritabbaɱ.

(27) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto ummattako hoti.
Ummattakassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. So ce puna
Anummattako hoti, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaɱ mānattaɱ dinnaɱ. Sudinnaɱ. Yaɱ mānattaɱ ciṇṇaɱ, suciṇṇaɱ, avasesaɱ caritabbaɱ.

(28) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto khittacitto hoti.
Khittacittakassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. So ce puna
Akkhittacitto hoti, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaɱ mānattaɱ dinnaɱ. Sudinnaɱ. Yaɱ mānattaɱ ciṇṇaɱ, suciṇṇaɱ, avasesaɱ caritabbaɱ.

(29) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto vedanaṭṭo hoti.
Vedanaṭṭassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. So ce puna
Avedanaṭṭo hoti, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaɱ mānattaɱ dinnaɱ. Sudinnaɱ. Yaɱ mānattaɱ ciṇṇaɱ, suciṇṇaɱ, avasesaɱ caritabbaɱ.

(30) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto āpattiyā adassane ukkhipīyati.
Ukkhittakassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. So ce puna
Osārīyati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaɱ mānattaɱ dinnaɱ. Sudinnaɱ. Yaɱ mānattaɱ ciṇṇaɱ, suciṇṇaɱ, avasesaɱ caritabbaɱ.

(31) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto āpattiyā appaṭikamme ukkhipīyati. Ukkhittakassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. So ce puna
Osārīyati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaɱ mānattaɱ dinnaɱ. Sudinnaɱ. Yaɱ mānattaɱ ciṇṇaɱ, suciṇṇaɱ, avasesaɱ caritabbaɱ.

(32) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipīyati. Ukkhittakassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. So ce puna
Osārīyati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaɱ mānattaɱ dinnaɱ. Sudinnaɱ. Yaɱ mānattaɱ ciṇṇaɱ, suciṇṇaɱ, avasesaɱ caritabbaɱ.

9. (33) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho vibbhamati.
Vibbhantakassa bhikkhave abbhānaɱ na rūhati. So ce puna
Upasampajjati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaɱ mānattaɱ dinnaɱ. Sudinnaɱ. Yaɱ mānattaɱ ciṇṇaɱ, suciṇṇaɱ, so bhikkhu abbhetabbo.

10. (34) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho sāmaṇero hoti.
Sāmaṇerassa bhikkhave abbhānaɱ na rūhati. So ce puna
Upasampajjati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaɱ mānattaɱ dinnaɱ. Sudinnaɱ. Yaɱ mānattaɱ ciṇṇaɱ, suciṇṇaɱ. So bhikkhu abbhetabbo.

(35) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho ummattako hoti.
Ummattakassa bhikkhave abbhānaɱ na rūhati. So ce puna
Anummattako hoti, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaɱ mānattaɱ dinnaɱ. Sudinnaɱ. Yaɱ mānattaɱ ciṇṇaɱ, suciṇṇaɱ. So bhikkhu abbhetabbo.

(36) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho khittacitto hoti.
Khittacittakassa bhikkhave abbhānaɱ na rūhati. So ce puna
Akkhittacitto hoti, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaɱ mānattaɱ dinnaɱ. Sudinnaɱ. Yaɱ mānattaɱ ciṇṇaɱ, suciṇṇaɱ. So bhikkhu abbhetabbo.

(37) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho vedanaṭṭo hoti.
Vedanaṭṭassa bhikkhave abbhānaɱ na rūhati. So ce puna
Avedanaṭṭo hoti, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaɱ mānattaɱ dinnaɱ. Sudinnaɱ. Yaɱ mānattaɱ ciṇṇaɱ, suciṇṇaɱ. So bhikkhu abbhetabbo.

(38) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho āpattiyā adassane ukkhipīyati.
Ukkhittakassa bhikkhave abbhānaɱ na rūhati. So ce puna
Osārīyati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaɱ mānattaɱ dinnaɱ. Sudinnaɱ. Yaɱ mānattaɱ ciṇṇaɱ, suciṇṇaɱ. So bhikkhu abbhetabbo.

(39) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho āpattiyā appaṭikamme ukkhipīyati.
Ukkhittakassa bhikkhave abbhānaɱ na rūhati. So ce puna
Osārīyati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaɱ mānattaɱ dinnaɱ. Sudinnaɱ. Yaɱ mānattaɱ ciṇṇaɱ, suciṇṇaɱ. So bhikkhu abbhetabbo.

(40) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipīyati. Ukkhittakassa bhikkhave abbhānaɱ na [page 062] rūhati. So ce puna
Osārīyati, tassa tadeva purimaɱ parivāsadānaɱ. Yo parivāso
Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaɱ mānattaɱ dinnaɱ. Sudinnaɱ. Yaɱ mānattaɱ ciṇṇaɱ, suciṇṇaɱ. So bhikkhu abbhetabboti.

Pārivāsika cattāḷīsakaɱ samattaɱ.

4. Parivāsa chattiɱsakaɱ

1. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo apaṭicchannāyo1, so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

2. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo, so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

1. Parimāṇā appaṭicchannāyo - machasaɱ.

[BJT Page 292]

3. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
4. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Aparimāṇāyo apaṭicchannāyo1 so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
5. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
6. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
7. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi apaṭicchannāyo
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
8. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi paṭicchannāyo'
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
9. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
10. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo
Apaṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
11. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
12. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo'pi
Apaṭicchannāyo'pi so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
13. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati.
Aparimāṇāyo apaṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
14. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati
Aparimāṇāyo paṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
15. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati
Aparimāṇāyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
16. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā saṅghādisesā
Āpattiyo āpajjati parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi apaṭicchannāyo
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
17. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati
Parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi paṭicchannāyo'
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
18. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati
Parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
19. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo
Apaṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
20. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
21. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo'pi
Apaṭicchannāyo'pi so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
22. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati.
Aparimāṇāyo apaṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
23. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati
Aparimāṇāyo paṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
24. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati
Aparimāṇāyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
25. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi apaṭicchannāyo
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
26. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati
Parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi paṭicchannāyo'
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
27. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati
Parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
28. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo
Apaṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
29. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
30. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo'pi
Apaṭicchannāyo'pi so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
31. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati.
Aparimāṇāyo apaṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
32. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati
Aparimāṇāyo paṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
33. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati
Aparimāṇāyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
34. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā saṅghādisesā
Āpattiyo āpajjati parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi apaṭicchannāyo
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
35. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati
Parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi paṭicchannāyo'
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
36. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā
Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati
Parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi
So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.
Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
Chattiɱsakaɱ samattaɱ.

5. Mānattasatakaɱ

1. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati. So ce puna upasampanno tā āpattiyo nacchādeti, tassa bhikkhave bhikkhuno mānattaɱ dātabbaɱ.

2. Idha pana bhikkhave bhikkhu [page 063] sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo chādeti, tassa bhikkhave bhikkhuno pacchimasmiɱ āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ dātabbaɱ.

3. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā paṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo nacchādeti, tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiɱ āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā
Mānattaɱ dātabbaɱ.

1. Aparimāṇā appaṭicchannāyo - machasaɱ.

[BJT Page 294]

4. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā paṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo chādeti, tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ dātabbaɱ.

5. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi.
So vibbhamitvā puna upasampanno, yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiɱ
Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ dātabbaɱ.

6. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi.
So vibbhamitvā puna upasampanno, yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca
Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ dātabbaɱ.

7. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi.
So vibbhamitvā puna upasampanno, yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchamasmiñca
Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ dātabbaɱ.

8. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi.
So vibbhamitvā puna upasampanno, yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca
Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ dātabbaɱ.

9. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti, tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo na [page 064] jānāti, tā āpattiyo nacchādeti, so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti.
Yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiɱ
Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ dātabbaɱ.

[BJT Page 296]

10. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti, tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo na jānāti, tā āpattiyo nacchādeti, so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti.
Yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca
Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ dātabbaɱ.

11. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti, tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo na jānāti, tā āpattiyo nacchādeti, so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti.
Yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca
Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ dātabbaɱ.

12. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti, tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo na jānāti, tā āpattiyo nacchādeti, so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā chādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti.
Yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca
Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ dātabbaɱ.

13. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo
Sarati, tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo nassarati, tā āpattiyo nacchādeti, so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe saritvā chādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti.
Yā āpattiyo pubbe asaritvā1 nacchādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca
Āpattikkhandhe2 yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ dātabbaɱ.

1. Assaritvā - machasaɱ.
2. Purimasmiɱ āpattikkhandhe - machasaɱ.

[BJT Page 298]

14. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo
Sarati, tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo nassarati, tā āpattiyo nacchādeti, so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe saritvā chādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti.
Yā āpattiyo pubbe asaritvā nacchādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca
Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ dātabbaɱ.

15. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo
Sarati, tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo nassarati, tā āpattiyo nacchādeti, so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe saritvā chādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti.
Yā āpattiyo pubbe asaritvā nacchādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca
Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ dātabbaɱ.

16. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo
Sarati, tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo nassarati, tā āpattiyo nacchādeti, so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe saritvā chādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti.
Yā āpattiyo pubbe asaritvā nacchādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca
Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ dātabbaɱ.

17. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattīyo chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiɱ āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ dātabbaɱ.

18. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ
Dātabbaɱ.

[BJT Page 300]

19. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ
Dātabbaɱ.

20. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ
Dātabbaɱ.

21 - 40. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā sāmaṇero hoti. (Yathāpubbe tathā vitthāretabbaɱ) -pe-. (41 -60) Ummattako hoti -pe- (61 - 80) khittacitto hoti -pe- (81 - 100) vedanaṭṭo hoti. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi -pe- ekaccā āpattiyo jānāti. Ekaccā āpattiyo na jānāti. -Peekaccā āpattiyo sarati. [page 065] ekaccā āpattiyo nassarati -peekaccāsu āpattīsu nibbematiko ekaccāsu āpattisu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti. Yāsu āpattisu vematiko. Tā āpattiyo nacchādeti. So vedanaṭṭo hoti. So puna avedanaṭṭo hutvā yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti -peā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchā desi, tā āpattiyo pacchānibbematiko chādeti -pe- yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti -peyā āpattiyo pubbe nibbematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Tassa bhikkhave: bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaɱ datvā mānattaɱ dātabbaɱ.

Mānattasatakaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 302]

6. Mūlāyapaṭikassanacatussatakaɱ

1. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo nacchādeti. So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

2. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathā paṭicchannānaɱ cassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

3. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā paṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Paṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

4. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā paṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

5. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

6. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti [page 066] āpattiyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

7. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

[BJT Page 304]

8. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti.
So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
9. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti. Ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti, tā āpattiyo chādeti. Yā āpattiyo na jānāti, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo
Pubbe jānitvā chādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā
Nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi,
Tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti.
So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

10. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti. Ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti, tā āpattiyo chādeti. Yā āpattiyo na jānāti, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo
Pubbe jānitvā chādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā
Nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi,
Tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti.
So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

11. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti. Ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti, tā āpattiyo chādeti. Yā āpattiyo na jānāti, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo
Pubbe jānitvā chādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā
Chādeti. Yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi,
Tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti.
So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

12. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti. Ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti, tā āpattiyo chādeti. Yā āpattiyo na jānāti, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo
Pubbe jānitvā chādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā
Chādeti. Yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi,
Tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti.
So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

[BJT Page 306]

13. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati. Ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo sarati, tā āpattiyo chādeti. Yā āpattiyo nassarati, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo
Pubbe saritvā chādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā
Nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe asaritvā nacchādesi,
Tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti.
So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

14. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati. Ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo sarati, tā āpattiyo chādeti. Yā āpattiyo nassarati, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo
Pubbe saritvā chādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā
Nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe assaritvā nacchādesi,
Tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti.
So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

15. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati. Ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo sarati, tā āpattiyo chādeti. Yā āpattiyo nassarati, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo
Pubbe saritvā chādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā
Chādeti. Yā āpattiyo pubbe asaritvā nacchādesi,
Tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti.
So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

16. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati. Ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo sarati, tā āpattiyo chādeti. Yā āpattiyo nassarati, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo
Pubbe saritvā chādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā
Chādeti. Yā āpattiyo pubbe asaritvā nacchādesi,
Tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti.
So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

[BJT Page 308]

17. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko. Ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko, tā āpattiyo chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko
Nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi,
Tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti.
So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
18. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko. Ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko, tā āpattiyo chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko
Nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi,
Tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti.
So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

19. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko. Ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko, tā āpattiyo chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko
Chādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi,
Tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti.
So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

20. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko. Ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko, tā āpattiyo chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko
Chādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi,
Tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti.
So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

[BJT Page 310]

(21-40) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā1 sāmaṇerā hoti. -Pe-. (Yathā heṭṭhā tathā vitthāretabbaɱ. ) (41-60) Ummattako hoti. -Pe- (yathā heṭṭhā tathā vitthāretabbaɱ. ) (61-80) Khittacitto hoti. -Pe-. (Yathā heṭṭhā tathā vitthāretabbaɱ. ) (81-100) Vedanaṭṭo hoti. -Pe-. (Yathā heṭṭhā tathā vitthāretabbaɱ. ) Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi -pe-. (Yathā heṭṭhā tathā vitthāretabbaɱ. ) Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccaɱ āpattiyo na jānāti -pe-. Ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. -Peekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko, tā āpattiyo nacchādeti. So vedanaṭṭo hoti. So puna avedanaṭṭo hutvā yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacichādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. -Peyā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti -pe- yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti -peyā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. So bhikkhu mūlāyapapaṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.
(101-200) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho -pe(antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati. ) -Pe-

(201-300. ) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaɱ caranto -pe(antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati. ) -Pe-

(301-400. ) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati -pe- (mānattāraho ca mānattacārī ca abbhānāraho ca yathā parivāsiko tathā vitthāretabbā. ) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā sāmaṇero hoti -pe-. Ummattako hoti -pe-. Khittacitto hoti -pe-. Vedanaṭṭo hoti. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi -peekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti -pe-. Ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. -Pe- ekaccāsu āpattīsu nibbenamatiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti. -

1. Appaṭicchādetvā - machasaɱ, syā.

[BJT Page 312]

Yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vedanaṭṭo hoti. So puna avedanaṭṭo hutvā yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti -pe-. Yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbamatiko chādeti -pe- yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti -pe- yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti, yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti, so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa [page 067] āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabboti.

Mūlāyapaṭikassanacatussatakaɱ niṭṭhitaɱ.

Parimāṇādi vāraṭṭhakaɱ

1. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā parimāṇā1 apaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

2. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā aparimāṇā2 apaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathā paṭicchannānaɱ cassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

3. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā ekanāmā apaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Paṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

4. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā nānānāmā apaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

5. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo
Āpajjitvā sabhāgā apaṭicchādetvā vibbhamati
Puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā
Nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

6. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo
Āpajjitvā visabhāgā apaṭicchādetvā vibbhamati
Puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā
Nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

7. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo
Āpajjitvā vavatthitā apaṭicchādetvā vibbhamati
Puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā
Chādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

8. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo
Āpajjitvā sambhinnā apaṭicchādetvā vibbhamati
Puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā
Chādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti.
So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaɱ
Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

Parimāṇādi vāraṭṭhakaɱ niṭṭhitaɱ.

1. Parimāṇāyo - syā.
2. Aparimāṇāyo - syā.

[BJT Page 314]

Dve bhikkhuvāra ekādasakaɱ

1. Dve bhikkhū saṅghādisesaɱ āpannā honti. Te saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhino honti. Eko chādeti, eko nacchādeti, yo chādeti, so dukkaṭaɱ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa1 parivāsaɱ datvā ubhinnampi mānattaɱ dātabbaɱ.

2. Dve bhikkhū saṅghādisesaɱ āpannā honti. Te saṅghādisese vematikā honti. Eko chādeti, eko nacchādeti, yo chādeti, so
Dukkaṭaɱ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa parivāsaɱ datvā ubhinnampi mānattaɱ dātabbaɱ.

3. Dve bhikkhū saṅghādisesaɱ āpannā honti. Te saṅghādisese missakadiṭṭhino honti. Eko chādeti, eko nacchādeti, yo chādeti, so dukkaṭaɱ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa parivāsaɱ datvā ubhinnampi mānattaɱ dātabbaɱ.

4. Dve bhikkhū missakaɱ āpannā honti. Te missake saṅghādisesadiṭṭhino honti. Eko chādeti, eko nacchādeti, yo chādeti, so dukkaṭaɱ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa parivāsaɱ datvā ubhinnampi mānattaɱ dātabbaɱ.

5. Dve bhikkhū saṅghādisesaɱ āpannā honti. Te missake missakadiṭṭhino honti. Eko chādeti, eko nacchādeti, yo chādeti, so dukkaṭaɱ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa parivāsaɱ datvā ubhinnampi mānattaɱ dātabbaɱ.

6. Dve bhikkhū suddhakaɱ āpannā honti. Te suddhake saṅghādisesadiṭṭhino honti. Eko chādeti, eko nacchādeti, yo chādeti, so dukkaṭaɱ desāpetabbo. Ubhopi yathādhammaɱ kārāpetabbā.

7. Dve bhikkhū suddhakaɱ āpannā honti. Te suddhake suddhakadiṭṭhino honti. Eko chādeti, eko nacchādeti, yo chādeti, so dukkaṭaɱ desāpetabbo. Ubhopi yathādhammaɱ kārāpetababā.

8. Dve bhikkhū saṅghādisesaɱ āpannā honti. Te saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhino honti. Ekassa hoti ārocessāmīti, ekassa hoti na ārocessāmīti. So paṭhamampi [page 068] yāmaɱ chādeti, dutiyampi yāmaɱ chādeti, tatiyampiyāmaɱ chādeti, uddhaste2 aruṇe channā hoti āpatti. Yo chādeti, so dukkaṭaɱ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa parivāsaɱ datvā ubhinnampi mānattaɱ dātabbaɱ.

1. Yathāpaṭicchannānañcassa - sīmu 1, 2. Yathāpaṭicchannecassa machasaɱ.
2. Uṭṭhite - machasaɱ uddhate [PTS]

[BJT Page 316]

9. Dve bhikkhū saṅghādisesaɱ āpannā honti. Te saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhino honti. Te gacchanti ārocessāmāti. Ekassa antarāmagge makkhadhammo uppajjati na
Ārocessāmīti. So paṭhamampi yāmaɱ chādeti, dutiyampi yāmaɱ chādeti, tatiyampi yāmaɱ chādeti, uddhaste aruṇe channā hoti āpatti. Yo chādeti, so dukkaṭaɱ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa parivāsaɱ datvā ubhinnampi mānattaɱ dātabbaɱ.

10. Dve bhikkhū saṅghādisesaɱ āpannā honti. Te saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhino honti. Te ummattakā honti. Te pacchā anummattakā hutvā eko chādeti, eko nacchādeti. Yo chādeti, so
Dukkaṭaɱ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa parivāsaɱ datvā ubhinnampi mānattaɱ dātabbaɱ.

11. Dve bhikkhū saṅghādisesaɱ āpannā honti. Te pātimokkhe uddissamāne evaɱ vadenti: ''idāneva kho mayaɱ jānāma: ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaɱ uddesaɱ āgacchatī''ti. Te saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhino honti.
Eko chādeti, eko nacchādeti, yo chādeti, so
Dukkaṭaɱ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa parivāsaɱ datvā ubhinnampi mānattaɱ dātabbanti.

Dvebhikkhuvāra ekādasakaɱ niṭṭhitaɱ.

Mūlāyapaṭikassana avisuddhinavakaɱ

1. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo apaṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, adhammena mānattaɱ deti, adhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.
[BJT Page 318]

2. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi [page 069] vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, adhammena mānattaɱ deti, adhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

3. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyopi
Apaṭicchannāyopi. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ
Mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, adhammena mānattaɱ deti, adhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

4. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo apaṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, adhammena mānattaɱ deti, adhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

5. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, adhammena mānattaɱ deti, adhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

6. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyopi
Apaṭicchannāyopi. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ
Mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, adhammena mānattaɱ deti, adhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

7. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇayopi
Apaṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ
Mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, adhammena mānattaɱ deti, adhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

8. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. -

[BJT Page 320]

So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā
Āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi
Paṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ
Mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, [page 070] adhammena mānattaɱ deti, adhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

9. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi
Paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ
Mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, adhammena mānattaɱ deti, adhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.
Mūlāyapaṭikassana avisuddhinavakaɱ niṭṭhitaɱ.

Mūlāyapaṭikassana visuddhinavakaɱ

1. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo apaṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, dhammena mānattaɱ deti, dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

2. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo apaṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, dhammena mānattaɱ deti, dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

3. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo apaṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, dhammena mānattaɱ deti, dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

4. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo apaṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, dhammena mānattaɱ deti, dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

5. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, dhammena mānattaɱ deti, dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

6. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyopi
Apaṭicchannāyopi. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ
Mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, dhammena mānattaɱ deti, dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

[BJT Page 322]

7. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi
Apaṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ
Mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, dhammena mānattaɱ deti, dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

8. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi
Paṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ
Mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, dhammena mānattaɱ deti, dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

9. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi
Paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ
Mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti, dhammena mānattaɱ deti, dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

Mūlāyapaṭikassanavisuddhinavakaɱ niṭṭhitaɱ.

Dutiyamūlāyapaṭikassanavisuddhinavakaɱ

1. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo apaṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ deti, so parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo apaṭicchannāyo. 1

So tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā2 āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Tassa evaɱ hoti: ''ahaɱ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. Sohaɱ saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇāyo apaṭicchannāyo. Sohaɱ saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassi adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇāyo apaṭicchannāyo. Sohaɱ tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattinañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaɱ yāceyyaɱ dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ''ti. -

1. Parimāṇāpaṭicchannāyo - [PTS.]
2. Purimānaɱ - [PTS.]

[BJT Page 324]

So saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaɱ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ. Taɱ saṅgho purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti. Dhammena mānattaɱ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi āpattīhi.

2. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ deti, so parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyopi.

So tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Tassa evaɱ hoti: ''ahaɱ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. Sohaɱ saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yāci. Tassa me saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇāyo1 paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi. Sohaɱ saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassi adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇāyo paṭicchannāyo. Sohaɱ tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ purimā2 āpattīnaɱ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaɱ yāceyyaɱ dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ''ti.

So saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaɱ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ. Taɱ saṅgho purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti. Dhammena mānattaɱ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi āpattīhi.
3. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyopi
Apaṭicchannāyopi. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ
Mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ deti, so parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi.

So tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Tassa evaɱ hoti: ''ahaɱ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. Sohaɱ saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇāyo paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi.
Sohaɱ saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ
Yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassi adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇāyo
Paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi.
Sohaɱ tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattinañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaɱ yāceyyaɱ dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ''ti.

So saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaɱ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ. Taɱ saṅgho purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti. Dhammena mānattaɱ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi āpattīhi.

1. Parimāṇā - machasaɱ.
2. Pūrimānaɱ - machasaɱ.

[BJT Page 326]

4. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo apaṭicchannāyo.
So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ
Mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati1 adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ deti, so parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo apaṭicchannāyo.

So tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Tassa evaɱ hoti: ''ahaɱ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. Sohaɱ saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ aparimāṇāyo apaṭicchannāyo. Sohaɱ saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassi adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ aparimāṇāyo apaṭicchannāyo. Sohaɱ tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattinañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaɱ yāceyyaɱ dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ''ti.

So saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaɱ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ. Taɱ saṅgho purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti. Dhammena mānattaɱ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi āpattīhi.

5. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ deti, so parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyo.

So tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Tassa evaɱ hoti: ''ahaɱ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. Sohaɱ saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ aparimāṇāyo paṭicchannāyo. Sohaɱ saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassi adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ aparimāṇāyo paṭicchannāyo. Sohaɱ tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattinañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaɱ yāceyyaɱ dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ''ti.

So saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaɱ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ. Taɱ saṅgho purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti. Dhammena mānattaɱ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi āpattīhi.

6. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyopi
Apaṭicchannāyopi*. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ
Mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ deti, so parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi.

So tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Tassa evaɱ hoti: ''ahaɱ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. Sohaɱ saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ aparimāṇāyo paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi.
Sohaɱ saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ
Yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassi adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ
Aparimāṇāyo paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi.
Sohaɱ tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattinañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaɱ yāceyyaɱ dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ''ti.

So saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaɱ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ. Taɱ saṅgho purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti. Dhammena mānattaɱ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi āpattīhi.

7. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi
Apaṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ
Mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ deti, so parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi apaṭicchannāyo.

So tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Tassa evaɱ hoti: ''ahaɱ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. Sohaɱ saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇāyopi aparimāṇāyopi apaṭicchannāyo.
Sohaɱ saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ
Yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassi adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ
Parimāṇāyopi aparimāṇāyopi apaṭicchannāyo.
Sohaɱ tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattinañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaɱ yāceyyaɱ dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ''ti.

So saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaɱ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ. Taɱ saṅgho purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti. Dhammena mānattaɱ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi āpattīhi.
8. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi
Paṭicchannāyo. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ
Mūlāya paṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassati adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ deti, so parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyo.

So tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Tassa evaɱ hoti: ''ahaɱ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. Sohaɱ saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyo.
Sohaɱ saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassanaɱ yāciɱ. -
---------------------------------
* ''Parimāṇāyopi aparimāṇāyopi -peappaṭicchannāyo''-
Itipi dissati - machasaɱ.
1. Paṭikassi - machasaɱ.

[BJT Page 328]

Taɱ maɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāya paṭikassi adhammikena kammena kuppena
Aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ
Parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyo.
Sohaɱ tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaɱ yāceyyaɱ dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ''ti.

So saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaɱ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ. Taɱ saṅgho purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāyapaṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti. Dhammena mānattaɱ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi āpattīhi.

9. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yācati. Tassa saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ deti. So parivasanto antarā sambahulā saɱghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyopi
Apaṭicchannāyopi. So saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ
Mūlāyapaṭikassanaɱ yācati. Taɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāyapaṭikassati adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaɱ deti, so parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi.

So tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarati. Tassa evaɱ hoti: ''ahaɱ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi sambhinnampi. Sohaɱ saṅghaɱ tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ yāciɱ. Tassa me saṅgho tāsaɱ āpattīnaɱ samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi.
Sohaɱ saṅghaɱ antarā āpattīnaɱ mūlāyapaṭikassanaɱ
Yāciɱ. Taɱ maɱ saṅgho antarā āpattīnaɱ mūlāyapaṭikassi adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena: -

[BJT Page 330]

Adhammena samodhānaparivāsaɱ adāsi. Sohaɱ parivasāmīti maññamāno
Antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiɱ
Parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi.
Sohaɱ tasmiɱ bhūmiyaɱ ṭhito purimā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaɱ antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaɱ saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattinañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāyapaṭikassanaɱ yāceyyaɱ dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ''ti.

So saṅghaɱ purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāyapaṭikassanaɱ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaɱ, dhammena mānattaɱ, dhammena abbhānaɱ. Taɱ saṅgho purimā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaɱ antarā āpattīnañca mūlāyapaṭikassati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaɱ deti. Dhammena mānattaɱ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi āpattīhī'ti.

Dutiyamūlāyapaṭikassanavisuddhinavakaɱ niṭṭhitaɱ.
Samuccayakkhandhakaɱ tatiyaɱ.

Tassuddānaɱ:

Apaṭicchannā ekāha dvīha tīha catūha ca,
Pañcāha pakkhadasānaɱ āpatyāha suddhanto muni.

Vibbhanto parimāṇāsu dve bhikkhu tattha saññino,
Dve vematikā missakadiṭṭhino missake garukadiṭṭhino.

Missake missakadiṭṭhino suddhake garukadiṭṭhino,
Suddhidiṭṭhi ca chādeti atha pakkamitena ca.

Ummattakadesanañca mūlāyapaṭivisuddhako,
Ācariyānaɱ vibhajjavādīnaɱ tambapaṇṇidīpappasādakānaɱ, mahāvihāravāsīnaɱ vācanā saddhammaṭṭhitiyāti. *

Samuccayakkhandhakaɱ niṭṭhitaɱ.

*Uddānagāthānaɱ syāmamarammapotthakesu bahuso visadisatā dissate.

[BJT Page 332]

[page 073]

4.

Samathakkhandhakaɱ

1. Sammukhāvinayo

Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaɱ bhikkhūnaɱ kammāni karonti: tajjanīyampi niyassampi pabbājanīyampi paṭisāraṇīyampi ukkhepanīyampi. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: ''kathaɱ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaɱ bhikkhūnaɱ kammāni karissanti tajjinīyampi niyassampi pabbājanīyampi paṭisāraṇīyampi ukkhepanīyampī''ti.

Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi*:

Saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaɱ bhikkhūnaɱ kammāni karonti: tajjanīyampi niyassampi pabbājanīyampi paṭisāraṇīyampi ukkhepanīyampīti. 'Saccaɱ bhagavā1'. Vigarahi buddho bhagavā: ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇiyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā asammukhībhūtānaɱ bhikkhūnaɱ kammāni karissanti: tajjanīyampi niyassampi pabbājanīyampi paṭisāraṇīyampi ukkhepanīyampi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhūtassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

''Na bhikkhave asammukhībhūtānaɱ bhikkhūnaɱ kammaɱ kātabbaɱ tajjanīyaɱ vā niyassaɱ vā pabbājanīyaɱ vā paṭisāraṇīyaɱ vā ukkhepanīyaɱ vā, yo kareyya āpatti dukkaṭassā''ti.

Adhammavādīnavakaɱ: 2

Adhammavādī puggalo, adhammavādī sambahulā, 3 adhammavādī saṅgho, dhammavādī puggalo, dhammavādī sambahulā, dhammavādī saṅgho.

1. Adhammavādī puggalo dhammavādiɱ puggalaɱ4 saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ, imaɱ gaṇhāhi, [page 074] imaɱ rocehī''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.

2. Adhammavādī puggalo dhammavādī sambahule saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ, imaɱ gaṇhatha, imaɱ rocethā''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.

1. Bhagavāti - machasaɱ, syā.
2. Kaṇhapakkhanavakanti potthakesu dissate.
3. Adhammavādisambahulā - sī 1, 2.
4. Dhammavādipuggalaɱ - sīmu, sī 1, 2.
* Pāṭhoyaɱ sīhalamudditapotthake na dissati.
Peyyālehi saṅkhittaṭṭhānāni kammakkhandhake āgatanayena veditabbāni.

[BJT Page 334]

3. Adhammavādī puggalo dhammavādiɱ saṅghaɱ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ, imaɱ gaṇhāhi, imaɱ rocehī''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.

4. Adhammavādī sambahulā dhammavādiɱ puggalaɱ
Saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti
Dassenti anudassenti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ,
Imaɱ gaṇhāhi, imaɱ rocehī''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.

5. Adhammavādī sambahulā dhammavādī sambahule
Saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti
Dassenti anudassenti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ,
Imaɱ gaṇhatha, imaɱ rocethā''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.

6. Adhammavādī sambahulā dhammavādiɱ saṅghaɱ2
Saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti
Dassenti anudassenti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ,
Imaɱ gaṇhāhi, imaɱ rocehī''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.

7. Adhammavādī saṅgho dhammavādiɱ puggalaɱ
Saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti
Dasseti anudasseti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ,
Imaɱ gaṇhāhi, imaɱ rocehī''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.

8. Adhammavādī saṅgho dhammavādī sambahule
Saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti
Dasseti anudasseti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ,
Imaɱ gaṇhatha, imaɱ rocethā''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.

9. Adhammavādī saṅgho dhammavādiɱ saṅghaɱ
Saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti
Dasseti anudasseti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ,
Imaɱ gaṇhāhi, imaɱ rocehī''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakenāti.

Adhammavādinavakaɱ niṭṭhitaɱ.

Dhammavādīnavakaɱ:

1. Dhammavādī puggalo adhammavādiɱ puggalaɱ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ, imaɱ gaṇhāhi, imaɱ rocehī''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.

1. Dhammavādipuggalaɱ - sī 1, 2. Sīmu.
2. Dhammavādisaṅghaɱ - sī. 1. 2 Sīmu.

[BJT Page 336]

2. Dhammavādī puggalo adhammavādī sambahule saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ, imaɱ gaṇhatha, imaɱ rocethā''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.

3. Dhammavādī puggalo adhammavādiɱ saṅghaɱ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti dasseti anudasseti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ, imaɱ gaṇhāhi, imaɱ rocehī''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.

4. Dhammavādī sambahulā adhammavādiɱ puggalaɱ
Saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti
Dassenti anudassenti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ,
Imaɱ gaṇhāhi, imaɱ rocehī''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.

5. Dhammavādī sambahulā adhammavādī sambahule
Saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti
Dassenti anudassenti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ,
Imaɱ gaṇhatha, imaɱ rocethā''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.

6. Dhammavādī sambahulā adhammavādiɱ saṅghaɱ saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti
Dassenti anudassenti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ,
Imaɱ gaṇhāhi, imaɱ rocehī''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.

7. Dhammavādī saṅgho adhammavādiɱ puggalaɱ
Saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti
Dasseti anudasseti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ,
Imaɱ gaṇhāhi, imaɱ rocehī''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.

8. Dhammavādī saṅgho adhammavādī sambahule
Saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti
Dasseti anudasseti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ,
Imaɱ gaṇhatha, imaɱ rocethā''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.

9. Dhammavādī saṅgho adhammavādiɱ saṅghaɱ
Saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti
Dasseti anudasseti: ''ayaɱ dhammo, ayaɱ vinayo, idaɱ satthusāsanaɱ,
Imaɱ gaṇhāhi, imaɱ rocehī''ti. Evañce taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, dhammena vūpasammati sammukhāvinayena.

Dhammavādinavakaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 338]

2. Sativinayo

1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmatā dabbamallaputtena jātiyā sattavassena arahattā sacchikataɱ hoti. Yaɱ kiñci sāvakena pattabbaɱ, sabbaɱ tena anuppattaɱ hoti. Tatthi cassa kiñci uttariɱ karaṇīyaɱ1, katassa vā paticayo. Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa rahogatassa patisallīnassa2 evaɱ cetaso parivitakko udapādi: mayā kho jātiyā sattavassena arahattaɱ sacchikataɱ. Yaɱ kiñci sāvakena pattabbaɱ, sabbaɱ mayā anuppattaɱ. Natthi ca me kiñci uttariɱ karaṇīyaɱ, katassa vā paticayo. Kinnu kho ahaɱ saṅghassa ceyyāvaccaɱ kareyya''nti. Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa etadahosi: ''yannūnāhaɱ3 saṅghassa senāsanañca [page 075] paññāpeyyaɱ4, bhattāni ca uddiseyya''nti.

2. Atha kho āyasmā dabbo mallaputto sāyanhasamayaɱ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavantaɱ etadavoca: ''idha mayhaɱ bhante rahogatassa patisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: 'mayā kho jātiyā sattavassena arahattaɱ sacchikataɱ. Yaɱ kiñci sāvakena pattabbaɱ sabbaɱ mayā anuppattaɱ. Natthi me kiñci uttariɱ karaṇīyaɱ, katassa vā paticayo. Kinnu kho ahaɱ saṅghassa veyyāvaccaɱ kareyya''nti. Tassa mayhaɱ bhante etadahosi: ''yannūnāhaɱ saṅghassa senāsanañca paññāpeyya, bhattāni ca uddiseyya''nti. Icchāmahaɱ bhante saṅghassa senāsanañca paññāpetuɱ, bhantāni ca uddisitunti. ''Sādhu sādhu dabba, tena hi tvaɱ dabba, saṅghassa senāsanañca paññāpehi, bhattāni ca uddisāhī''ti. Evaɱ bhanteti kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavato paccassosi.

3. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi: tena hi bhikkhave saṅgho dabbaɱ mallaputtaɱ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammannatu. Evañca pana bhikkhave sammannitabbo: paṭhamaɱ dabbo yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammanneyya. Esā ñatti.

1. Uttarikaraṇiyaɱ - machasaɱ, syā.
2. Paṭisallīnassa, machasaɱ.
3. Yaɱnūnāhaɱ, machasaɱ.
4. Paññapeyyaɱ, machasaɱ.

[BJT Page 340]

Suṇātu me bhante saṅgho: saṅgho āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammannati. Yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa senāsanapaññāpakassa ca bhattuddesakassa ca sammuti1. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Sammato saṅghena āyasmā dabbo mallaputto senāsanapaññāpako ca bhattuddesako ca. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

4. Sammatoca panāyasmā dabbo mallaputto sabhāgānaɱ sabhāgānaɱ bhikkhūnaɱ2 ekajjhaɱ senāsanaɱ paññāpeti: ye te bhikkhū suttantikā tesaɱ ekajjhaɱ senāsanaɱ paññāpeti ''te aññamaññaɱ suttantaɱ saṅgāyissantī''ti. Ye te bhikkhū vinayadharā tesaɱ ekajjhaɱ senāsanaɱ paññāpeti ''te aññamaññaɱ vinayaɱ vinicchinissantī''3ti. Ye te bhikkhū dhammakathikā tesaɱ ekajjhaɱ senāsanaɱ paññāpeti ''te aññamaññaɱ dhammaɱ sākacchissantī''ti. Ye te bhikkhū jhāyino tesaɱ ekajjhaɱ senāsanaɱ paññāpeti ''te aññamaññaɱ na vyābādhissantī''ti. [page 076] ye te bhikkhū tiracchānakathikā kāyadaḍḍhibahulā4 viharanti, tesampi ekajjhaɱ senāsanaɱ paññāpeti ''imāyapime5 āyasmanto6 ratiyā acchissantī''ti. Yepi te7 bhikkhū vikāle āgacchanti, tesampi tejodhātuɱ samāpajjitvā teneva ālokena senāsanaɱ paññāpeti.

5. Apissu bhikkhū sañcicca vikāle āgacchanti ''mayaɱ āyasmato dabbassa mallaputtassa iddhipāṭihāriyaɱ passissāmā''ti. Te āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ upasaṅkamitvā evaɱ vadenti: ''amhākaɱ āvuso dabba senāsanaɱ paññāpehī''ti. Te āyasmā dabbo mallaputto evaɱ vadeti: kattha āyasmantā icchanti? Kattha paññāpemīti? Te sañcicca dūre apadisanti: ''amhākaɱ āvuso dabba gijjhakūṭe pabbate senāsanaɱ paññāpehi. Amhākaɱ āvuso corapapāte senāsanaɱ paññāpehi. Amhākaɱ āvuso isigilipasse kāḷasilāyaɱ senāsanaɱ paññāpehi. Amhākaɱ āvuso vebhārapasse sattapaṇṇiguhāyaɱ senāsanaɱ paññāpehi.
Amhākaɱ āvuso sītavane sappasoṇḍikapabbhāre senāsanaɱ paññāpehi.
Amhākaɱ āvuso gotamakandarāyaɱ8 senāsanaɱ paññāpehi.
Amhākaɱ āvuso tindukakandarāyaɱ9 senāsanaɱ paññāpehi.
Amhākaɱ āvuso tapodakandarāyaɱ10 senāsanaɱ paññāpehi.
Amhākaɱ āvuso tapodārāme senāsanaɱ paññāpehi.
Amhākaɱ āvuso jīvakambavane senāsanaɱ paññāpehi.
Amhākaɱ āvuso maddakucchismiɱ11 migadāye senāsanaɱ paññāpehī''ti.

1. Sammati - syā.
2. Sabhāgānaɱ bhikkhūnaɱ - machasaɱ.
3. Vinicchissanti - [PTS.]
4. Kāyadaḷahibahulā - machasaɱ. Syā sīmu.
5. Imāyapi ime - [PTS]
6. Āyasmantā - sī 1. 2 Sīmu. Syā.
7. Ye te - sī 1, 2.
8. Gotamakakandarāyaɱ - machasaɱ.
9. Tiṇḍukakandarāyaɱ - machasaɱ. Syā.
10. Kapotakandarāyaɱ - sīmu machasaɱ.
11. Maddakucchimbhi - machasaɱ. Syā.

[BJT Page 342]

6. Tesaɱ āyasmā dabbo mallaputto tejodhātuɱ samāpajjitvā aṅguliyā jalamānāya purato purato gacchati. Tepi teneva ālokena āyasmato dabbassa mallaputtassa piṭṭhito piṭṭhito gacchanti. Tesaɱ āyasmā dabbo mallaputto evaɱ senāsanaɱ paññāpeti: ayaɱ mañco, idaɱ piṭhaɱ, ayaɱ bhisi, idaɱ bimbohanaɱ1, idaɱ vaccaṭṭhānaɱ, idaɱ passāvaṭṭhānaɱ, idaɱ pānīyaɱ, idaɱ paribhojanīyaɱ, ayaɱ kattaradaṇḍo, idaɱ saṅghassa katikasaṇṭhānaɱ2, imaɱ kālaɱ pavisitabbaɱ, imaɱ kālaɱ nikkhamitabbanti. Tesaɱ āyasmā dabbo mallaputto evaɱ senāsanaɱ paññāpetvā punadeva veḷuvanaɱ paccāgacchati.

7. Tena kho pana samayena mettiyabhummajakā3 bhikkhū navakā ceva honti appapuññā ca. Yāni saṅghassa lāmakāni senāsanāni tāni tesaɱ pāpuṇanti lāmakāni ca bhattāni. Tena kho pana samayena rājagahe manussā [page 077] icchanti therānaɱ bhikkhūnaɱ abhisaṅkhārikaɱ dātuɱ - sappīmpi telampi uttaribhaṅgampi. Mettiyabhummajakānaɱ pana bhikkhūnaɱ pākatīkaɱ denti - yathāraddhaɱ4 kaṇājakaɱ5 bilaṅgadutiyā. Te pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā there bhikkhū pucchanti: 'tumhākaɱ āvuso bhattagge kiɱ ahosi, tumhākaɱ kiɱ ahosī'ti. Ekacce therā evaɱ vadenti: 'amhākaɱ āvuso sappi ahosi. Telaɱ ahosi uttaribhaṅgaɱ ahosī'ti. Mettiyabhummajakā3 pana bhikkhū evaɱ vadenti: amhākaɱ āvuso na kiñci ahosi - pākatikaɱ yathāraddhaɱ4 kaṇājakaɱ - bilaṅgadutiyanti.

8. Tena kho pana samayena kalyāṇabhattiko gahapati saṅghassa catukkabhattaɱ deti niccabhattaɱ. So bhattagge saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisati - aññe odanena pucchanti, aññe sūpena pucchanti, aññe telena pucchanti, aññe uttaribhaṅgena pucchanti. Tena kho pana samayena kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaɱ svātanāya mettiyabhummajakānaɱ bhikkhūnaɱ uddiṭṭhaɱ hoti. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati ārāmaɱ agamāsi kenacideva karaṇīyena. So yenāyasmā dabbo mallaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho kalyaṇabhattikaɱ gahapatiɱ āyasmā dabbo mallaputto dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaɱsesi.

9. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati āyasmatā dabbena mallaputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaɱsito āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ etadavoca: kassa bhante amhākaɱ ghare svātanāya bhattaɱ uddiṭṭhanti? Mettiyabhummajakānaɱ kho gahapati bhikkhūnaɱ tumhākaɱ ghare svātanāya bhattaɱ uddiṭṭhanti. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati anattamano ahosi: kathaɱ hi nāma pāpibhikkhu amhākaɱ ghare bhuñjissantīti. Gharaɱ gantvā dāsiɱ āṇāpesi: ''ye je sve bhattikā āgacchanti, te koṭṭhake āsanaɱ paññāpetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā''ti. Evaɱ ayyāti kho sā dāsī kalyāṇabhattikassa gahapatino paccassosi.

1. Bibbohanaɱ - machasaɱ.
2. Katikasanthānaɱ, sīmu.
3. Mettiyabhumajakā - machasaɱ.
4. Yathārandhaɱ, machasaɱ.
5. Kāṇājakaɱ - syā.

[BJT Page 344]

10. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhū ''giyyo kho āvuso amhākaɱ kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaɱ uddiṭṭhaɱ. Sve amhe kalyāṇabhattiko gahapati saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisissati: aññe odanena pucchissanti. Aññe sūpena pucchissanti. [page 078] aññe telena pucchissanti. Aññe uttarabhaṅgena pucchissantī''ti. Te teneva somanassena na cittarūpaɱ rattiyā supiɱsu.

11. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhū pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kalyāṇabhattikassa gahapatino nivesanaɱ tenupasaṅkamiɱsu. Addasā kho sā dāsī mettiyabhummajake bhikkhū dūratova āgacchante. Disvāna koṭṭhake āsanaɱ paññāpetvā mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca: nisīdatha bhanteti. Atha kho mettiyabhummajakānaɱ bhikkhūnaɱ etadahosi: nissaɱsayaɱ kho na tāva bhattaɱ siddhaɱ bhavissati yathā mayaɱ koṭṭhake nisīdāpīyāmāti1 atha kho sā dāsī kaṇājakena2 bilaṅgadutiyena upagañji bhuñjatha bhanteti. 'Mayaɱ kho bhagini niccabhattikā'ti. ''Jānāmi ayyā niccabhattikāti. Api cāhaɱ bhiyyova gahapatinā āṇattā: 'ye je sve bhattikā āgacchanti, te koṭṭhake āsanaɱ paññāpetvā kaṇājakena bilaṅkadutiyena parivisā'ti. Bhuñjatha bhante''ti.

12. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhū ''bhiyyo kho āvuso, kalyāṇabhattiko gahapati ārāmaɱ agamāsi dabbassa mallaputtassa santike. Nissaɱsayaɱ kho mayaɱ dabbena mallaputtena gahapatino antare3 paribhinnā''ti. Te teneva domanassena na cittarūpaɱ bhuñjiɱsu. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhū pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā ārāmaɱ gantvā pattacīvaraɱ paṭisāmetvā bahārāmakoṭṭhake saṅghāṭipallatthikāya nisīdiɱsu - tuṇhībhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā.

13. Atha kho mettiyā bhikkhunī yena mettiyabhummajakā bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca: 'vandāmi ayyā'ti. Evaɱ vutte mettiyabhummajakā bhikkhū nālapiɱsu.
Dutiyampi kho mettiyā bhikkhunī yena mettiyabhummajakā bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca: 'vandāmi ayyā'ti. Evaɱ vutte mettiyabhummajakā bhikkhū nālapiɱsu.
Tatiyampi kho mettiyā bhikkhunī yena mettiyabhummajakā bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca: 'vandāmi ayyā'ti. Evaɱ vutte mettiyabhummajakā bhikkhū nālapiɱsu. 'Kyāhaɱ ayyānaɱ aparajjhāmi, kissa maɱ ayyā nālapantī'tī? ''Tathā hi pana tvaɱ bhagini, amhe dabbena mallaputtena viheṭhiyamāne ajjhupekkhasī''ti. 'Kyāhaɱ ayyā karomī'ti. ''Sace kho tvaɱ bhagini, iccheyyāsi, ajje va bhagavā āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ nāsāpeyyā''ti. 'Kyāhaɱ ayyā karomi, kiɱ mayā sakkā kātunti?'

1. Nisīdāpeyyāmāti - sī 1, 2.
2. Kāṇājakena - syā.
3. Santike - syā.

[BJT Page 346]

14. ''Ehi tvaɱ bhagini, yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ evaɱ vadehi: [page 079] idaɱ bhante, nacchannaɱ nappatirūpaɱ. Yāyaɱ bhante disā abhayā anītikā anupaddavā, sāyaɱ disā sabhayā saītikā saupaddavā. Yato nivātaɱ tato pavātaɱ1. Udakaɱ maññe ādittaɱ. Ayyenamhi dabbena mallaputtena dūsitā''ti. Evaɱ ayyāti kho mettiyā bhikkhunī mettiyabhummajakānaɱ bhikkhūnaɱ paṭissutvā2 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho sā mettiyā bhikkhunī bhagavantaɱ etadavoca: ''idaɱ bhante, nacchannaɱ nappatirūpaɱ. Yāyaɱ bhante disā abhayā anītikā anupaddavā, sāyaɱ disā sabhayā saītikā saupaddavā. Yato nivātaɱ tato pavātaɱ. Udakaɱ maññe ādittaɱ. Ayyenamhi dabbena mallaputtena dūsitā''ti.

15. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ sannipātāpetvā āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ paṭipucchi: ''sarasi tvaɱ dabba, evarūpaɱ kattā yathāyaɱ bhikkhunī āhā''ti. ''Yathā maɱ bhante bhagavā jānātī''ti.
Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaɱ dabbaɱ
Mallaputtaɱ etadavoca: ''sarasi tvaɱ dabba, evarūpaɱ kattā yathāyaɱ
Bhikkhunī āhā''ti. ''Yathā maɱ bhante bhagavā jānātī''ti.
Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ
Etadavoca: ''sarasi tvaɱ dabba, evarūpaɱ kattā yathāyaɱ
Bhikkhunī āhā''ti. ''Yathā maɱ bhante bhagavā jānātī''ti. Na kho dabba, dabbā evaɱ nibbeṭhenti. Sace tayā kataɱ, katanti vadehi, sace akataɱ, akatanti vadehīti. ''Yatohaɱ bhante, jāto nābhijānāmi supinantenapi3 methunaɱ dhammaɱ patisevitā, pageva jāgaro''ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: tena hi bhikkhave, mettiyā bhikkhuniɱ nāsetha. Ime ca bhikkhū anuyuñjathāti. Idaɱ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraɱ pāvisi.

16. Atha kho te bhikkhu mettiyaɱ bhikkhuniɱ nāsesuɱ. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhū te bhikkhū etadavocuɱ: ''mā āvuso, mettiyaɱ bhikkhuniɱ nāsetha. Na sā kiñci aparajjhati. Amhehi sā ussāhitā kupitehi anattamanehi cāvanādhippāyehī''ti. ''Kiɱ pana tumhe āvuso, āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsethā''ti. 'Evamāvuso'ti. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: ''kathaɱ hi nāma mettiyabhummajakā bhikkhū āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsessantī''ti.

1. Svātaɱ - machasaɱ.
2. Paṭissuṇitvā - syā.
3. Supinantenāpi - sī2

[BJT Page 348]

17. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: ''saccaɱ kira bhikkhave, mettiyabhummajakā bhikkhū dabbaɱ mallaputtaɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsentīti?. 'Saccaɱ bhagavā', vigarahi buddho bhagavā
'Ananucchivikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ
Assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇiyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhu bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaɱ vakkhanti: 'mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaɱ patimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattarā ca bahussuttarā ca alamattarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumbhākaɱ pakkhā bhavissāmā'ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saɱvattanti. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ ca pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti.

Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dūbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

18. Tena hi bhikkhave, saṅgho dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaɱ detu. Evañca [page 080] pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave dabbena mallaputtena saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ime maɱ bhante, mettiyabhummajakā bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsenti. Sohaɱ bhante sativepullappatto saṅghaɱ sativinayaɱ yācāmī''ti.
Dutiyampi yācitabbo: ''ime maɱ bhante,
Mettiyabhummajakā bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsenti. Sohaɱ bhante sativepullappatto saṅghaɱ sativinayaɱ yācāmī''ti.
Tatiyampi yācitabbo: ''ime maɱ bhante,
Mettiyabhummajakā bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsenti. Sohaɱ bhante sativepullappatto saṅghaɱ sativinayaɱ yācāmī''ti.

19. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ime mettiyabhummajakā bhikkhū āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsenti. Āyasmā dabbo mallaputto sativepullappatto saṅghaɱ sativinayaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaɱ dadeyya. Esā ñatti.
Suṇātu me bhante saṅgho: ime mettiyabhummajakā bhikkhū āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsenti. Āyasmā dabbo mallaputto sativepullappatto saṅghaɱ sativinayaɱ yācati. Saṅgho
Āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaɱ deti. Yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi.
Suṇātu me bhante saṅgho: ime mettiyabhummajakā bhikkhū āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsenti. Āyasmā dabbo mallaputto sativepullappatto saṅghaɱ sativinayaɱ yācati. Saṅgho
Āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaɱ deti. Yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi.
Suṇātu me bhante saṅgho: ime mettiyabhummajakā bhikkhū āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsenti. Āyasmā dabbo mallaputto sativepullappatto saṅghaɱ sativinayaɱ yācati. Saṅgho
Āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaɱ deti. Yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinno saṅghena āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayo. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

[BJT Page 350]

Pañcimāni bhikkhave dhammikāni sativinayassa dānāni: suddho hoti bhikkhu anāpattiko, anuvadanti ca naɱ, yācati ca, tassa saṅgho sativinayaɱ deti, dhammena samaggena1 imāni kho bhikkhave, pañca dhammikāni sativinayassa dānānīti. *

Sativinayo niṭṭhito.

Amūḷhavinayo

1. Tena kho pana samayena gaggo bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇaɱ ajjhāciṇṇaɱ hoti bhāsitaparikantaɱ. 2 Bhikkhu gaggaɱ bhikkhuɱ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: ''saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitā''ti. So evaɱ vadeti: ''ahaɱ kho [page 081] āvuso, ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ kata''nti. Evampi naɱ vuccamānā codenteva: ''saratāyasmā evarūpaɱ āpattiɱ āpajjitā''ti.

2. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: ''kathaɱ hi nāma bhikkhū gaggaɱ bhikkhuɱ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codessanti: 'saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitā'3ti. So evaɱ vadeti: 'ahaɱ kho āvuso, ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ kata'nti. Evampi taɱ vuccamānā codentava: ''saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitā''ti. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.
Saccaɱ kira
Bhikkhave, mettiyabhummajakā bhikkhū dabbaɱ mallaputtaɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsentīti?. 'Saccaɱ bhagavā', vigarahi buddho bhagavā
'Ananucchivikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ
Assāmiṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇiyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhu bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaɱ vakkhanti: 'mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaɱ patimattetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattarā ca bahussuttarā ca alamattarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumbhākaɱ pakkhā bhavissāmā'ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saɱvattanti. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ ca pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti.

Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dūbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

3. Tena hi bhikkhave, saṅgho gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaɱ detu. Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave, gaggena bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā buḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante, ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Maɱ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: ''saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitā''ti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: -

1. Samaggo - [PTS.]
* ''Ettha suddhassa anāpattikassa dānaɱ ekaɱ, anuvaditassa ekaɱ, yācitassa ekaɱ, saṅghena dānaɱ ekaɱ, dhammena samaggadānaɱ ekanti evaɱ pañca. Etāni pana ekena aṅgavasena na labhanti. Tasmā desanāmattamevetaɱ'' - samannapāsādikā
2. Bhāsitaparikkantaɱ - machasaɱ, syā.
3. 'Āpajjitvā' tipi pāṭho, - aṭṭhakathā

[BJT Page 352]

''Ahaɱ kho āvuso, ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: 'saratāyasmā evarūpiɱ āpatti āpajjitā'ti. Sohaɱ bhante amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācāmī''ti.

Dutiyampi yācitabbo: ''ahaɱ bhante, ummattako ahosiɱ
Cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Maɱ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: ''saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitā''ti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi:
''Ahaɱ kho āvuso, ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: 'saratāyasmā evarūpiɱ āpatti āpajjitā'ti. Sohaɱ bhante amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācāmī''ti.
Tatiyampi yācitabbo: ''ahaɱ bhante, ummattako ahosiɱ
Cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Maɱ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: ''saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitā''ti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi:
''Ahaɱ kho āvuso, ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: 'saratāyasmā evarūpiɱ āpatti āpajjitā'ti. Sohaɱ bhante amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācāmī''ti.

4. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ gaggo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Bhikkhū gaggaɱ bhikkhuɱ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: 'saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitā'ti. So evaɱ vadeti: 'ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Nāhaɱ taɱ sarāmi. [page 082] mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi naɱ vuccamānā codenteva. 'Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitā'ti. So amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaɱ dadeyya esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ gaggo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Bhikkhū gaggaɱ bhikkhuɱ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenteva 'saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitā'ti. So evaɱ vadeti:

[BJT Page 354]

'Ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ
Assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Nāhaɱ taɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi naɱ vuccamānā codenteva. 'Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitā'ti. So amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācati. Saṅgho gaggassa
Bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaɱ deti. Yassāyasmato khamati gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ gaggo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Bhikkhū gaggaɱ bhikkhuɱ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenteva 'saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitā'ti. So evaɱ vadeti: 'ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Nāhaɱ taɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi naɱ vuccamānā codenteva. 'Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitā'ti. So amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācati. Saṅgho gaggassa
Bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaɱ deti. Yassāyasmato khamati gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ gaggo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Bhikkhū gaggaɱ bhikkhuɱ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenteva 'saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitā'ti. So evaɱ vadeti: 'ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Nāhaɱ taɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi naɱ vuccamānā codenteva. 'Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitā'ti. So amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācati. Saṅgho gaggassa
Bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaɱ deti. Yassāyasmato khamati gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dinno saṅghena gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayo. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmīti.

5. Tīṇimāni bhikkhave adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni. Tīṇi dhammikāni.

Katamāni tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni? Idha pana bhikkhave bhikkhu āpattiɱ āpanno hoti tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. So saramāno va evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso sarāmi evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaɱ deti. Adhammikaɱ amūḷhavinayassa dānaɱ.

Idha pana bhikkhave bhikkhū āpattiɱ āpanno hoti tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. So saramāno va evaɱ vadeti: sarāmi kho ahaɱ āvuso yathā supinantenāti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaɱ deti. Adhammikaɱ amūḷhavinayassa dānaɱ.

Idha pana bhikkhave bhikkhū āpattiɱ āpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. So anummattako ummattakālayaɱ karoti: ahampi kho evaɱ karomi, tumhepi evaɱ karotha, mayhampi etaɱ kappati, tumhākampetaɱ kappatīti. Tassa
Saṅgho amūḷhavinayaɱ deti. Adhammikaɱ amūḷhavinayassa dānaɱ. Imāni tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni.

[BJT Page 356]

6. Katamāni tīṇi dhammikāni amūḷhavinayassa dānāni? Idha pana bhikkhave bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ hoti bhāsitaparikantaɱ. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. So asaramāno va evaɱ vadeti. Na kho ahaɱ āvuso sarāmi evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaɱ deti. Dhammikaɱ amūḷhavinayassa dānaɱ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu ummattako
Hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ hoti bhāsitaparikantaɱ. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ [page 083] āpajjitāti. So asaramāno va evaɱ vadeti. Sarāmi kho ahaɱ āvuso yathāsupinantenāti. Tassa
Saṅgho amūḷhavinayaɱ deti. Dhammikaɱ amūḷhavinayassa dānaɱ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu ummattako
Hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ hoti bhāsitaparikantaɱ. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. So ummattako ummattakālayaɱ karoti: ahampi evaɱ karomi, tumhepi evaɱ karotha. Mayhampi etaɱ kappati, tumhākampetaɱ kappatīti. Tassa
Saṅgho amūḷhavinayaɱ deti. Dhammikaɱ amūḷhavinayassa dānaɱ.

Imāni tīṇi dhammikāni amūḷhavinayassa dānānīti.

Paṭiññātakaraṇaɱ

7. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū apaṭiññāya bhikkhūnaɱ kammāni karonti tajjanīyampi niyassampi pabbājanīyampi paṭisāraṇīyampi ukkhepanīyampi. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaɱ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū apaṭiññāya bhikkhūnaɱ kammāni karissanti tajjinīyampi pabbājanīyampi niyassampi paṭisāraṇīyampi ukkhepanīyampīti. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhusaṅghaɱ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: saccaɱ kira
Bhikkhave, mettiyabhummajakā bhikkhū dabbaɱ mallaputtaɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsentīti?.

[BJT Page 358]

'Saccaɱ bhagavā', vigarahi buddho bhagavā
'Ananucchivikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ
Assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇiyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhu bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaɱ vakkhanti: 'mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaɱ patimattetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattarā ca bahussuttarā ca alamattarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumbhākaɱ pakkhā bhavissāmā'ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saɱvattanti. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti.

Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dūbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave apaṭiññāya bhikkhūnaɱ kammaɱ kātabbaɱ tajjanīyaɱ vā niyassaɱ vā pabbājanīyaɱ vā paṭisāraṇīyaɱ vā ukkhepanīyaɱ vā. Yo kareyya1 āpatti dukkaṭassa.

8. Evaɱ kho bhikkhave adhammikaɱ hoti paṭiññātakaraṇaɱ: evaɱ dhammikaɱ. Kathañca bhikkhave adhammikaɱ hoti paṭiññātakaraṇaɱ? Bhikkhu pārājikaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: pārājikaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso pārājikaɱ ajjhāpanno saṅghādisesaɱ ajjhāpannoti taɱ saṅgho saṅghādisesena kāreti adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.

Bhikkhu pārājikaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā pārājikaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso pārājikaɱ ajjhāpanno'ti. Taɱ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.
Bhikkhu thullaccayaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā thullavaccayaɱ āyasmā [page 084] ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso thullavaccayaɱ ajjhāpanno'ti. Taɱ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.
Bhikkhu pācittiyaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā pācittiyaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso pācittiyaɱ ajjhāpanno'ti. Taɱ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.
Bhikkhu pāṭidesanīyaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā pāṭidesanīyaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso pāṭidesanīyaɱ ajjhāpanno'ti. Taɱ saṅgho
Pārājikena kāreti adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.
Bhikkhu dukkaṭaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā dukkaṭaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso dukkaṭaɱ ajjhāpanno'ti. Taɱ saṅgho pārājikena kāreti
Adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.
Bhikkhu dubbhāsitaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā dubbhāsitaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso dubbhāsitaɱ ajjhāpanno'ti. Taɱ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.
Bhikkhu saṅghādisesaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā saṅghādisesaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso saṅghādisesaɱ ajjhāpannoti taɱ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.
Bhikkhu thullavaccayaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā thullavaccayaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso thullavaccayaɱ ajjhāpannoti taɱ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.
Bhikkhu pācittiyaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā pācittiyaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso pācittiyaɱ ajjhāpannoti taɱ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.
Bhikkhu pāṭidesanīyaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā pāṭidesanīyaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso pāṭidesanīyaɱ ajjhāpannoti taɱ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.
Bhikkhu dukkaṭaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā dukkaṭaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso dukkaṭaɱ ajjhāpannoti taɱ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.
Bhikkhu dubbhāsitaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā dubbhāsitaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso dubbhāsitaɱ ajjhāpannoti taɱ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.

Bhikkhu dubbhāsitaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā dubbhāsitaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso dubbhāsitaɱ ajjhāpannoti
Saṅghādisesaɱ ajjhāpannoti. Taɱ saṅgho dukkaṭena kāreti, adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ. Evaɱ kho bhikkhave adhammikaɱ hoti paṭiññātakaraṇaɱ.
Thullavaccayaɱ ajjhāpannoti. Taɱ saṅgho dukkaṭena kāreti, adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ. Evaɱ kho bhikkhave adhammikaɱ hoti paṭiññātakaraṇaɱ.
Pācittiyaɱ ajjhāpannoti. Taɱ saṅgho dukkaṭena kāreti, adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ. Evaɱ kho bhikkhave adhammikaɱ hoti paṭiññātakaraṇaɱ.
Pāṭidesanīyaɱ ajjhāpannoti. Taɱ saṅgho dukkaṭena kāreti, adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ. Evaɱ kho bhikkhave adhammikaɱ hoti paṭiññātakaraṇaɱ.
Dukkaṭaɱ ajjhāpannoti. Taɱ saṅgho dukkaṭena kāreti, adhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ. Evaɱ kho bhikkhave adhammikaɱ hoti paṭiññātakaraṇaɱ.

9. Kathañca bhikkhave dhammikaɱ hoti paṭiññātakaraṇaɱ: bhikkhu pārājikaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: pārājikaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: āmāvuso pārājikaɱ ajjhāpannoti. Taɱ saṅgho pārājikena kāreti dhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.

1. Kāreyya - machasaɱ,

[BJT Page 360]

Bhikkhu saṅghādisesaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: saṅghādisesaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: āmāvuso saṅghādisesaɱ ajjhāpannoti. Taɱ saṅgho saṅghādisesena kāreti. Dhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.
Bhikkhu thullaccayaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: thullaccayaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: āmāvuso thullaccayaɱ ajjhāpannoti. Taɱ saṅgho thullaccayena kāreti. Dhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.
Bhikkhu pācittiyaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: pācittiyaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: āmāvuso pācittiyaɱ ajjhāpannoti. Taɱ saṅgho pācittiyena kāreti. Dhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.
Bhikkhu pāṭidesanīyaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: pāṭidesanīyaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: āmāvuso pāṭidesanīyaɱ ajjhāpannoti. Taɱ saṅgho pāṭidesanīyena kāreti. Dhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.
Bhikkhu dukkaṭaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: dukkaṭaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: āmāvuso dukkaṭaɱ ajjhāpannoti. Taɱ saṅgho dukkaṭena kāreti. Dhammikaɱ
Paṭiññātakaraṇaɱ.
Bhikkhu dubbhāsitaɱ ajjhāpanno hoti. Tamenaɱ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: dubbhāsitaɱ āyasmā ajjhāpannoti. So evaɱ vadeti: āmāvuso dubbhāsitaɱ ajjhāpannoti. Taɱ saṅgho dubbhāsitena kāreti. Dhammikaɱ paṭiññātakaraṇaɱ.

Evaɱ kho bhikkhave dhammikaɱ hoti paṭiññātakaraṇanti.

Yebhuyyasikā

10. Tena kho pana samayena bhikkhu saṅghamajjhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaɱ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Na sakkonti taɱ adhikaraṇaɱ vūpasametuɱ. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Anujānāmi bhikkhave evarūpaɱ adhikaraṇaɱ yebhuyyasikāya vūpasametuɱ.

11. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato bhikkhu salākagāhāpako sammannitabbo: yo na chandāgatiɱ gaccheyya, na dosāgatiɱ gaccheyya, na mohāgatiɱ gaccheyya, na bhayāgatiɱ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyya: evañca pana bhikkhave sammannitabbo: paṭhamaɱ bhikkhu yācitabbo: yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho itthannāmaɱ bhikkhuɱ salākagāhāpakaɱ sammanneyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: saṅgho itthannāmaɱ bhikkhuɱ salākagāhāpakaɱ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno salākagāhāpakassa sammuti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu salākagāhāpako. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇahī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

[BJT Page 362]

12. [page 085] dasa ime bhikkhave adhammikā salākagāhā, dasa dhammikā.

Katame dasa adhammikā salākagāhā: oramattakañca adhikaraṇaɱ hoti. Na ca gatigataɱ hoti. Na ca saritasāritaɱ hoti. Jānāti 'adhammavādī bahutarā'ti. Appeva nāma adhammavādī bahutarā assūti. Jānāti saṅgho bhijjissatīti appeva nāma saṅgho bhijjeyyāti. Adhammena gaṇhanti. Vaggā gaṇhanti, na ca yathādiṭṭhiyā gaṇhanti, ime dasa adhammikā salākagāhā.

Katame dasa dhammikā salākagāhā: na ca oramattakaɱ adhikaraṇaɱ hoti, gatigatañca hoti, saritasāritañca hoti, jānāti dhammavādī bahutarāti. Appeva nāma dhammavādī bahutarā assūti. Jānāti saṅgho na bhijjissatīti appeva nāma saṅgho na bhijjeyyāti. Dhammena gaṇhantī, samaggā gaṇhantī, yathādiṭṭhiyā ca gaṇhanti, ime dasa dhammikā salākagāhāti.

Tassapāpiyyasikā

13. Tena kho pana samayena uvāḷo1 bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññena aññaɱ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaɱ hi nāma uvāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānissati, paṭijānitvā avajānisasti, aññena aññaɱ paṭicarissati, sampajānamusā bhāsissatīti.

1. Upacāḷo - machasaɱ

[BJT Page 364]

14. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Saccaɱ kira
Bhikkhave, mettiyabhummajakā bhikkhū dabbaɱ mallaputtaɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsentīti?. 'Saccaɱ bhagavā', vigarahi buddho bhagavā
'Ananucchivikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ
Assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇiyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhu bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaɱ vakkhanti: 'mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaɱ patimattetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattarā ca bahussuttarā ca alamattarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumbhākaɱ pakkhā bhavissāmā'ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saɱvattanti. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti.

Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dūbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi: tena hi bhikkhave saṅgho uvāḷassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammaɱ karotu. Evañca pana bhikkhave kātabbaɱ: paṭhamaɱ uvāḷe bhikkhū codetabbo: codetvā sāretabbo: sāretvā āpattiɱ āropetabbo: āpattiɱ āropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ uvāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti. Paṭijānitvā avajānāti. Aññena aññaɱ paṭicarati. Sampajānamusā bhāsati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ. Saṅgho uvāḷassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammaɱ kareyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ uvāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti. Paṭijānitvā avajānāti. Aññena aññaɱ paṭicarati. Sampajānamusā bhāsati. Saṅgho uvāḷassa bhikkhuno
Tassapāpiyyasikākammaɱ karaṇaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ uvāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti. Paṭijānitvā avajānāti. Aññena aññaɱ paṭicarati. Sampajānamusā bhāsati. Saṅgho uvāḷassa bhikkhuno
Tassapāpiyyasikākammaɱ karaṇaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ uvāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti. Paṭijānitvā avajānāti. Aññena aññaɱ paṭicarati. Sampajānamusā bhāsati. Saṅgho uvāḷassa bhikkhuno
Tassapāpiyyasikākammaɱ karaṇaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Kataɱ saṅghena uvāḷassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammaɱ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

[page 086] pañcamāni bhikkhave dhammikāni tassapāpiyyasikākammassa karaṇāni: asūcī ca hoti alajji ca sānuvādo ca, tassa saṅgho tassapāpiyyasikā kammaɱ karoti dhammena samaggo. Imāni kho bhikkhave pañca dhammikāni tassapāpiyyasikākammassa karaṇāni.

Samaggena - machasaɱ

[BJT Page 366]

Adhammakammadvādasakaɱ

15. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Adhammakammañca hoti avinayakammañca
Duvupasantañca: asammukhā kataɱ hoti, apaṭipucchā kataɱ hoti, apaṭiññāya kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataɱ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, desitāya āpattiyā kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantañca: acodetvā kataɱ hoti, asāretvā kataɱ hoti, āpattiɱ anāropetvā kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassa pāpiyyasikākammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭipucchā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭiññāya kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: adesanāgāminiyā āpattiyā
Kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti. Vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: desitāya āpattiyā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: acodetvā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ adhammakammañca hoti avinayakammaɱ ca duvupasantañca: asāretvā kataɱ hoti, adhammena
Kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ adhammakammaɱ ca hoti avinayakammaɱ ca duvūpasantaɱ ca: āpattiɱ anāropetvā kataɱ hoti, adhammena kataɱ hoti, vaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Dhammakammadvādasakaɱ

16. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca: sammukhā kataɱ hoti,
Paṭipucchā kataɱ hoti, paṭiññāya kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Dhammakammaɱ ca hoti vinayakammaɱ ca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasannañca: āpattiyā kataɱ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataɱ hoti, adesitāya āpattiyā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasannañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca: codetvā kataɱ hoti, sāretvā
Kataɱ hoti, āpattiɱ āropetvā kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca: sammukhā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca: paṭipucchā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Adhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca: paṭiññāya kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca: āpattiyā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca: desanāgāminiyā āpattiyā
Kataɱ hoti, dhammena kataɱ hoti. Samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca: adesitāya āpattiyā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca: codetvā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca: sāretvā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ
Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyyasikākammaɱ dhammakammaɱ ca hoti vinayakammañca suvupasantañca: āpattiɱ āropetvā kataɱ hoti, dhammena
Kataɱ hoti, samaggena kataɱ hoti.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataɱ tassapāpiyasikākammaɱ
Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Ākaṅkhamāna chakkaɱ

17. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikakammaɱ kareyya: bhaṇḍanakārako hoti
Kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe
Adhikaraṇakārako, bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaɱ kareyya.

[BJT Page 368]

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaɱ kareyya:
Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti,
Atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaɱ kareyya.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaɱ kareyya:
Buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati.
Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa
Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaɱ kareyya.

4. Tiṇṇaɱ bhikkhave bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaɱ kareyya: eko bhaṇḍanakārako hoti, kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅgho adhikaraṇakārako eko bālo hoti avyatto āpatti bahulo anapadāno, eko gihīsaɱsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaɱsaggehi.
Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaɱ kareyya.

5. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaɱ kareyya:
Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaɱ kareyya.

6. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaɱ kareyya:
Eko buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati. Imesaɱ kho bhikkhave tiṇṇaɱ
Bhikkhūnaɱ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaɱ kareyya.

Ākaṅkhamānachakkaɱ niṭṭhitaɱ.

[BJT Page 370]

Aṭṭhārasa vattaɱ

18. Tassapāpiyyasikākammakatena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaɱ.
Tatrāyaɱ sammāvattanā: na
Upasampādetabbaɱ. Na nissayo dātabbo. Na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā. Sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaɱ kataɱ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā. Kammaɱ na garahitabbaɱ. Kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo. Na pavāraṇā ṭhapetabbā. Na savacanīyaɱ kātabbaɱ. Na anuvādo paṭṭhapetabbo. Na okāso kāretabbo. Na codetabbo. Na sāretabbo. Na bhikkhunī sampayojetabbanti.

Atha kho saṅgho uvāḷassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammaɱ akāsi.

Tiṇavatthārakaɱ

19. Tena kho pana samayena bhikkhūnaɱ bhaṇaḍanajātānaɱ kalahajātānaɱ vivādāpannānaɱ viharataɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ hoti bhāsitaparikantaɱ. Atha kho tesaɱ bhikkhūnaɱ etadahosi: amhākaɱ kho bhaṇḍanajātānaɱ kalahajātānaɱ vivādāpannānaɱ viharataɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññamaññaɱ kāressāma siyā pi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyya: kathannū [page 087] kho amhehi paṭipajjitabbanti.

20. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Idha pana bhikkhave bhikkhūnaɱ bhaṇḍanajātānaɱ kalahajātānaɱ vivādāpannānaɱ viharataɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ hoti bhāsitaparikantaɱ, tatra ce bhikkhūnaɱ evaɱ hoti amhākaɱ kho bhaṇḍanajātānaɱ kalahajātānaɱ, vivādāpannānaɱ viharataɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññamaññaɱ kāressāma siyā pi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyyāti anujānāmi bhikkhave evarūpaɱ adhikaraṇaɱ tiṇavatthārakena vūpasametuɱ.

[BJT Page 372]

Evañca pana bhikkhave vūpasametabbaɱ: sabbeheva ekajjhaɱ sannipatitabbaɱ: sannipatitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. Amhākaɱ bhaṇḍanajātānaɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññamaññaɱ kāressāma, siyā pi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyya yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho imaɱ adhikaraṇaɱ tiṇavatthārakena vūpasameyya ṭhapetvā thullavajjaɱ ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttanti.

21. Ekato pakkhikānaɱ bhikkhūnaɱ vyattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo: suṇantu me āyasmantā.
Amhākaɱ bhaṇḍanajātānaɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ
Ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Sace mayaɱ imāhi āpattīti aññamaññaɱ kāressāma siyā pi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyya. Yadāyasmantānaɱ pattakallaɱ ahaɱ yā veva āyasmantānaɱ āpatti, yā ca attano āpatti, āyasmantānañceva atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaɱ ṭhapetvā thullavajjaɱ ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttanti.
Athāparesaɱ ekato pakkhikānaɱ bhikkhūnaɱ vyattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo:

Suṇantu me āyasmantā. Amhākaɱ bhaṇḍanajātānaɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ
Ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññamaññaɱ kāressāma siyā pi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyya. Yadāyasmantānaɱ pattakallaɱ ahaɱ yā ceva āyasmantānaɱ āpatti, yā ca attano āpatti, āyasmantānañceva atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaɱ ṭhapetvā thullavajjaɱ ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttanti.

22. Ekato pakkhikānaɱ bhikkhūnaɱ vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante amhākaɱ bhaṇḍanajātānaɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ
Ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññamaññaɱ kāressāma siyā pi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaɱ ahaɱ yā ceva imesaɱ āyasmantānaɱ āpattiyā
Ca attano āpatti imesaɱ ceva
Āyasmantānaɱ atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaɱ ṭhapetvā thullavajjaɱ, ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ: esā ñatti.
[BJT Page 374]

Suṇātu me bhante amhākaɱ bhaṇḍanajātānaɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ
Ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññamaññaɱ kāressāma siyā pi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyya.
Ahaɱ yā ceva imesaɱ āyasmantānaɱ āpatti yā
Ca attano āpatti imesañceva
Āyasmantānaɱ atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desemi
Ṭhapetvā thullavajjaɱ, ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ. Yassāyasmato khamati amhākaɱ imāsaɱ āpattīnaɱ saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desanā ṭhapetvā thullavajjaɱ ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya.

Desitā amhākaɱ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena ṭhapetvā thullavajjaɱ ṭhapetvā [page 088] gihīpaṭisaɱyuttaɱ khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmīti.

23. Athāparesaɱ ekato pakkhikānaɱ bhikkhūnaɱ vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante amhākaɱ bhaṇḍanajātānaɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ
Ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññamaññaɱ kāressāma siyā pi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaɱ ahaɱ yā ceva imesaɱ āyasmantānaɱ āpattiyā
Ca attano āpatti imesaɱ ceva
Āyasmantānaɱ atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyya ṭhapetvā thullavajjaɱ ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante amhākaɱ bhaṇḍanajātānaɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ
Ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññamaññaɱ kāressāma siyā pi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyya.
Ahaɱ yā ceva imesaɱ āyasmantānaɱ āpattiyā
Ca attano āpatti imesaɱ ceva
Āyasmantānaɱ atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desemi
Ṭhapetvā thullavajjaɱ ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ. Yassāyasmato khamati amhākaɱ imāsaɱ āpattīnaɱ saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desanā ṭhapetvā thullavajjaɱ ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Desitā amhākaɱ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena ṭhapetvā thullavajjaɱ ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī'ti.

Evañca pana bhikkhave te bhikkhu tāhi āpattīhi vuṭṭhitā honti ṭhapetvā thullavajjaɱ ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ ṭhapetvā diṭṭhāvikammaɱ ṭhapetvā ye na tattha hontīti.

[BJT Page 376]

Cattāri adhikaraṇāni

24. Tena kho pana samayena bhikkhu'pi bhikkhunīhi vivadanti, bhikkhuniyo pi bhikkhūhi vivadanti. Channo pi bhikkhu bhikkhunīnaɱ anupakhajja bhikkhūhi saddhiɱ vivadati, bhikkhunīnaɱ pakkhaɱ gāheti, ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaɱ hi nāma channo bhikkhu bhikkhunīnaɱ anupakhajja bhikkhūhi saddhiɱ vivadissati, bhikkhunīnaɱ pakkhaɱ gāhessatīti. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Saccaɱ kira
Bhikkhave, mettiyabhummajakā bhikkhū dabbaɱ mallaputtaɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsentīti?. 'Saccaɱ bhagavā', vigarahi buddho bhagavā
'Ananucchivikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ
Assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā attanā bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhu bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaɱ vakkhanti: 'mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaɱ patimattetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumbhākaɱ pakkhā bhavissāmā'ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saɱvattanti. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ ca pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti.

Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dūbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaɱ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaɱ bhāsitvā bhikkhūnaɱ tadanucchavikaɱ tadanulomikaɱ dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

25. Cattārimāni bhikkhave adhikaraṇāni vivādādhikaraṇaɱ anuvādādhikaraṇaɱ āpattādhikaṇaɱ kiccādhikaraṇaɱ.

Tattha katamaɱ vivādādhikaraṇaɱ? Idha pana bhikkhave bhikkhu vīvadanti dhammoti vā adhammoti vā vinayoti vā avinayoti vā bhāsitaɱ lapitaɱ tathāgatenāti vā abhāsitaɱ alapitaɱ tathāgatenāti vā āciṇṇaɱ kathāgatenāti vā, anāciṇṇaɱ tathāgatenāti vā. Paññattaɱ tathāgatenāti vā apaññattaɱ tathāgatenāti vā āpattīti vā anāpattīti vā lahukā āpattīti vā garukā āpattīti vā sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā, yaɱ tattha bhaṇaḍanaɱ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhakaɱ1 idaɱ vuccati vivādādhikaraṇaɱ.

Tattha katamaɱ anuvādādhikaraṇaɱ? Idha pana bhikkhave bhikkhū bhikkhuɱ anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā, yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaɱ, idaɱ vuccati anuvādādhikaraṇaɱ.

1. Medhagaɱ (machasaɱ)

[BJT Page 378]

Tattha katamaɱ āpattādhikaraṇaɱ? Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaɱ, sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaɱ: idaɱ vuccati [page 089] āpattādhikaraṇaɱ.

Tattha katamaɱ kiccādhikaraṇaɱ? Yā saṅghassa kiccayatā karaṇīyatā apalokanakammaɱ ñattikammaɱ ñattidutiyakammaɱ ñatticatutthakammaɱ idaɱ vuccati kiccādhikaraṇaɱ.

25. Vivādādhikaraṇassa kiɱ mūlaɱ? Cha vivādamūlāni vivādidhikaraṇassa mūlaɱ, tīṇipi akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaɱ tīṇīpi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaɱ.

Katamāni cha vivādamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaɱ? Idha bhikkhave bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so bhikkhave bhikkhu kodhano hoti upanāhī. So satthari pi agāravo viharati appatisso,
Dhamme pi agāravo viharati appatisso, saṅghe pi
Agāravo viharati appatisso, sikkhāya pi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhave bhikkhu satthari pi agāravo viharati appatisso,
Dhamme pi agāravo viharati appatisso, saṅghe pi
Agāravo viharati appatisso, sikkhāya pi na paripūrakārī so saṅghe vivādaɱ janeti. So hoti vivādo bahujana ahitāya bahujana asukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaɱ. Evarūpañce tumhe bhikkhave vivādamūlaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe bhikkhave vivādamūlaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiɱ anavassavāya paṭipajjeyyātha, evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaɱ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiɱ anavassavo hoti.

[BJT Page 380]

126. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu makkhī hoti paḷāsī duppaṭinissaggi. Issukī hoti maccharī duppaṭinissaggi. Saṭho hoti māyāvī duppaṭinissaggi. Pāpiccho hoti micchādiṭṭhi duppaṭinissaggi. Sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggi. Yo so bhikkhave bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti adhānagāhī duppaṭinissaggi. So satthari pi agāravo viharati appattisso. Dhamme pi agāravo viharati appatisso. Saṅghe pi agāravo viharati appatisso. Sikkhāya pi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhave bhikkhū satthari pi agāravo viharati appatisso.
Dhamme pi agāravo viharati appatisso, saṅghe pi
Agāravo viharati appatisso, sikkhāya pi na paripūrakārī hoti. So saṅghe vivādaɱ janeti. So hoti vivādo bahujana ahitāya bahujana asukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaɱ. Evarūpañce tumhe bhikkhave vivādamūlaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe bhikkhave vivādamūlaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiɱ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaɱ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiɱ anavassavo hoti. Imāni cha vivādamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaɱ.
27. Katamāni tīṇi akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaɱ?
Idha bhikkhave bhikkhu luddhacittā
Vivadanti, duṭṭhacittā vivadanti, mūḷhacittā vivadanti, dhammoti vā adhammoti vā vinayoti vā avinayoti vā bhāsitaɱ lapitaɱ tathāgatenāti vā abhāsitaɱ alapitaɱ tathāgatenāti vā, āciṇṇaɱ tathāgatenāti vā anāciṇṇaɱ tathāgatenāti vā paññattaɱ tathāgatenāti vā apaññattaɱ tathāgatenāti vā āpattīti vā anāpattīti vā lahukāpattīti vā garukāpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā, imāni tīṇi akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaɱ.
[BJT Page 382]

Katamāni tīṇi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaɱ? Idha bhikkhave bhikkhu aluddhacittā
Vivadanti, aduṭṭhacittā vivadanti, amūḷhacittā vivadanti:[page 090] dhammoti vā adhammoti vā vinayoti vā avinayoti vā bhāsitaɱ lapitaɱ tathāgatenāti vā abhāsitaɱ alapitaɱ tathāgatenāti vā, āciṇṇaɱ tathāgatenāti vā anāciṇṇaɱ tathāgatenāti vā paññattaɱ tathāgatenāti vā apaññattaɱ tathāgatenāti vā āpattīti vā anāpattīti vā lahukāpattīti vā garukāpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā, imāni tīṇi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaɱ.

28. Anuvādādhikaraṇassa kiɱ mūlaɱ? Cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaɱ. Tīṇi pi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaɱ. Tīṇi pi kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaɱ. Kāyo pi anuvādādhikaraṇassa mūlaɱ vācāpi anuvādādhikaraṇassa mūlaɱ.

Katamāni cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaɱ? Idha bhikkhave bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so bhikkhu kodhano hoti upanāhī so satthari pi agāravo viharati appatisso, dhamme pi agāravo viharati appatisso, saṅghe pi agāravo viharati appatisso, sikkhāya pi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhave bhikkhu satthari pi agāravo viharati appatisso, dhamme pi agāravo viharati appatisso, saṅghe pi agāravo viharati appatisso, sikkhāya pi na paripūrakārī. So saṅghe anuvādaɱ janeti. So hoti anuvādo bahujana ahitāya bahujana asukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaɱ. Evarūpañce tumhe bhikkhave anuvādamūlaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa anuvādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe bhikkhave anuvādamūlā ajjhattaɱ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa anuvādamūlassa āyatiɱ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa pahānaɱ hoti. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa āyatiɱ anavassavo hoti.

1. Yo hoti - na. Ma

[BJT Page 384]

29. Punacaparaɱ bhikkhave bhikkhu makkhī hoti paḷāsī duppaṭinissaggī. Issukī hoti maccharī duppaṭinissaggī. Saṭho hoti māyāvī duppaṭinissaggī. Pāpiccho hoti vicchādiṭṭhi duppaṭinissaggī. Sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī. Yo so bhikkhave bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti adhānagāhī duppaṭinissaggī. So satthari pi agāravo viharati appatisso. Dhamme pi agāravo viharati appatisso. Saṅghe pi agāravo viharati appatisso. Sikkhāya pi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhave bhikkhū satthari pi agāravo viharati appatisso.
Dhamme pi agāravo viharati appatisso, saṅghe pi
Agāravo viharati appatisso, sikkhāya pi na paripūrakārī, so saṅghe anuvādaɱ janeti. So hoti1 anuvādo bahujana ahitāya bahujana asukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaɱ. Evarūpañce tumhe bhikkhave anuvādamūlaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa anuvādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe bhikkhave anuvādamūlaɱ ajjhattaɱ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa anuvādamūlassa āyatiɱ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa pahānaɱ hoti. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa āyatiɱ anavassavo hoti. Imāni cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaɱ.

30. Katamāni tīṇi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaɱ? Idha bhikkhave bhikkhū bhikkhuɱ luddhacittā anuvadanti, duṭṭhacittā anuvadanti, mūḷhacittā anuvadanti, sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā, imāni tīṇi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaɱ.

Katamāni tīṇi kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaɱ? Idha bhikkhave bhikkhū bhikkhuɱ aluddhacittā anuvadanti, aduṭṭhacittā anuvadanti, amūḷhacittā anuvadanti, sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā imāni tīṇi kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaɱ.

1. Yo hoti - na. Ma.
2. Dudadasasiko - na. Ma

[BJT Page 386]

31. Katamo kāyo anuvādādhikaraṇassa mūlaɱ? Idhekacco dubbaṇṇo hoti duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā yena naɱ anuvadanti. Ayaɱ kāyo anuvādādhikaraṇassa mūlaɱ.

Katamā vācā anuvādādhikaraṇassa mūlaɱ? Idhekacco dubbaco hoti mammano eḷagalavāco yāyaɱ naɱ anuvadanti, ayaɱ vācā anuvādādhikaraṇassa mūlaɱ.

32. Āpattādhikaraṇassa kiɱ mūlaɱ? Cha āpattisamuṭṭhānā āpattādhikaraṇassa mūlaɱ. Atthāpatti kāyato samuṭṭhāti na vācāto na cittato. Atthāpatti vācāto samuṭṭhāti na kāyato na cittato. Atthāpatti kāyato ca vācāto ca samuṭṭhāti na cittato. Atthāpatti kāyato ca cittato ca samuṭṭhāti na vācāto. Atthāpatti vācāto ca cittato ca samuṭṭhāti na kāyato. Atthāpatti kāyato ca vācāto ca cittato ca samuṭṭhāti. Ime cha āpattisamuṭṭhānā āpattādhikaraṇassa mūlaɱ.

33. Kiccādhikaraṇassa kiɱ mūlaɱ? Kiccādhikaraṇassa ekaɱ mūlaɱ: saṅgho.

34. [page 091] vivādādhikaraṇaɱ kusalaɱ akusalaɱ avyākataɱ. Vivādādhikaraṇaɱ siyā kusalaɱ siyā akusalaɱ siyā avyākataɱ. Tattha katamaɱ vivādādhikaraṇaɱ kusalaɱ? Idha bhikkhave bhikkhu kusalacittā vivadanti, dhammoti vā adhammoti vā
Vinayenāti vā avinayoti vā bhāsitaɱ lapitaɱ tathāgatenāti vā abhāsitaɱ alapitaɱ tathāgatenāti vā, āciṇṇaɱ tathāgatenāti vā anāciṇṇaɱ tathāgatenāti vā paññattaɱ tathāgatenāti vā apaññattaɱ tathāgatenāti vā āpattīti vā anāpattīti vā lahukāpattīti vā garukāpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaɱ tattha bhaṇḍanaɱ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaɱ idaɱ vuccati vivādādhikaraṇaɱ kusalaɱ.

Tattha katamaɱ vivādādhikaraṇaɱ akusalaɱ? Idha bhikkhave bhikkhu akusalacittā
Vivadanti, dhammoti vā adhammoti vā
Vinayenāti vā avinayoti vā bhāsitaɱ lapitaɱ tathāgatenāti vā abhāsitaɱ alapitaɱ tathāgatenāti vā, āciṇṇaɱ tathāgatenāti vā anāciṇṇaɱ tathāgatenāti vā paññattaɱ tathāgatenāti vā apaññattaɱ tathāgatenāti vā āpattīti vā anāpattīti vā lahukāpattīti vā garukāpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaɱ tattha bhaṇaḍanaɱ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaɱ idaɱ vuccati vivādādhikaraṇaɱ akusalaɱ.

[BJT Page 388]

Tattha katamaɱ vivādādhikaraṇaɱ avyākataɱ? Idha bhikkhave bhikkhu avyākatacittā
Vivadanti dhammoti vā adhammoti vā
Vinayenāti vā avinayenāti vā bhāsitaɱ lapitaɱ tathāgatenāti vā abhāsitaɱ alapitaɱ tathāgatenāti vā, āciṇṇaɱ tathāgatenāti vā anāciṇṇaɱ tathāgatenāti vā paññattaɱ tathāgatenāti vā apaññattaɱ tathāgatenāti vā āpattīti vā anāpattīti vā lahukāpattīti vā garukāpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaɱ tattha bhaṇaḍanaɱ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhagaɱ idaɱ vuccati vivādādhikaraṇaɱ. Avyākataɱ.

Anuvādādhikaraṇaɱ kusalaɱ, akusalaɱ, avyākataɱ. Anāvādādhikaraṇaɱ siyā kusalaɱ siyā akusalaɱ siyā avyākataɱ.

Tattha katamaɱ anuvādādhikaraṇaɱ kusalaɱ? Idha bhikkhave bhikkhu bhikkhuɱ kusalacittā anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadatā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaɱ idaɱ vuccati anuvādādhikaraṇaɱ kusalaɱ.

Tattha katamaɱ anuvādādhikaraṇaɱ akusalaɱ? Idha bhikkhave bhikkhu bhikkhuɱ akusalacittā anuvadanti sīlavipattiyā idaɱ vuccati anuvādādhikaraṇaɱ akusalaɱ.
Ājīvavipattiyā vā, yo tattha anuvādo idaɱ vuccati
Anuvādādhikaraṇaɱ akusalaɱ. Abbhussahanatā anubalappadānaɱ idaɱ vuccati anuvādādhikaraṇaɱ akusalaɱ. Tattha katamaɱ anuvādādhikaraṇaɱ avyākataɱ?
Idha bhikkhave bhikkhu bhikkhuɱ avyākatacittā anuvadanti
Sīlavipattiyā idaɱ vuccati anuvādādhikaraṇaɱ avyākataɱ.
Ājīvavipattiyā vā, yo tattha anuvādo idaɱ vuccati
Anuvādādhikaraṇaɱ akusalaɱ. Abbhussahanatā anubalappadānaɱ idaɱ vuccati anuvādādhikaraṇaɱ avyākataɱ.

36. Āpattādhikaraṇaɱ akusalaɱ avyākataɱ? Āpattādhikaraṇaɱ siyā akusalaɱ siyā avyākataɱ. Natthi āpattādhikaraṇaɱ kusalaɱ.

Tattha katamaɱ āpattādhikaraṇaɱ akusalaɱ? Yaɱ jānanto sañjānanto vecca abhivitaritvā vītikkamo, idaɱ vuccati āpattādhikaraṇaɱ akusalaɱ.

[BJT Page 390]

Tattha katamaɱ āpattādhikaraṇaɱ avyākataɱ? Yaɱ ajānanto asañjānanto acecca anabhivitaritvā vītikkamo, idaɱ vuccati āpattādhikaraṇaɱ avyākataɱ.

37. Kiccādhikaraṇaɱ kusalaɱ akusalaɱ avyākataɱ? Kiccādhikaraṇaɱ siyā kusalaɱ, siyā akusalaɱ, siyā avyākataɱ.

Tattha katamaɱ kiccādhikaraṇaɱ kusalaɱ? Yaɱ saṅgho kusalacitto kammaɱ karoti apalokanakammaɱ ñattikammaɱ ñattidutiyakammaɱ ñatticatutthakammaɱ, idaɱ vuccati kiccādhikaraṇaɱ kusalaɱ.

Tattha katamaɱ kiccādhikaraṇaɱ [page 092] akusalaɱ? Yaɱ saṅgho akusalacitto kammaɱ karoti apalokanakammaɱ ñattikammaɱ ñattidutiyakammaɱ ñatticatutthakammaɱ, idaɱ vuccati kiccādhikaraṇaɱ akusalaɱ.

Tattha katamaɱ kiccādhikaraṇaɱ avyākataɱ? Yaɱ saṅgho avyākatacitto kammaɱ karoti apalokanakammaɱ ñattikammaɱ ñattidutiyakammaɱ ñatticatutthakammaɱ, idaɱ vuccati kiccādhikaraṇaɱ avyākataɱ.

38. Vivādo vivādādhikaraṇaɱ, vivādo no adhikaraṇaɱ, adhikaraṇaɱ no vivādo, adhikaraṇañceva vivādo ca. Siyā vivādo vivādhikaraṇaɱ, siyā vivādo no adhikaraṇaɱ, siyā adhikaraṇaɱ no vivādo, siyā adhikaraṇañceva vivādo ca.

Tattha katamo vivādo vivādādhikaraṇaɱ? Idha bhikkhave bhikkhu
Vivadanti dhammoti vā adhammoti vā
Vinayenāti vā avinayoti vā bhāsitaɱ lapitaɱ tathāgatenāti vā abhāsitaɱ alapitaɱ tathāgatenāti vā, āciṇṇaɱ tathāgatenāti vā anāciṇṇaɱ tathāgatenāti vā paññattaɱ tathāgatenāti vā apaññattaɱ tathāgatenāti vā āpattīti vā anāpattīti vā lahukāpattīti vā garukāpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaɱ tattha bhaṇḍanaɱ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhakaɱ ayaɱ vivādo vivādādhikaraṇaɱ.

[BJT Page 392]

Tattha katamo vivādo no adhikaraṇaɱ? Mātā pi puttena vivadati, putto pi mātarā vivadati, pitā pi puttena vivadati, putto pitarā vivadati, bhātā pi bhātarā vivadati, bhātā pi bhaginiyā vivadati, bhaginī pi bhātarā vivadati, sahāyo pi sahāyena vivadati. Ayaɱ vivādo no adhikaraṇaɱ.

Tattha katamaɱ adhikaraṇaɱ no vivādo? Anuvādādhikaraṇaɱ āpattādhikaraṇaɱ kiccādhikaraṇaɱ, idaɱ adhikaraṇaɱ no vivādo.

Tattha katamaɱ adhikaraṇañceva vivādo ca? Vivādādhikaraṇaɱ adhikaraṇañceva vivādo ca.
39. Anuvādo anāvādādhikaraṇaɱ, anuvādo no adhikaraṇaɱ, adhikaraṇaɱ no anuvādo, adhikaraṇañceva anuvādo ca, siyā anuvādo anuvādādhīkaraṇaɱ, siyā anuvādo no adhikaraṇaɱ, siyā adhikaraṇaɱ no anuvādo, siyā adhikaraṇañceva anuvādo ca.

Tattha katamo anuvādo anuvādādhikaraṇaɱ? Idha bhikkhave bhikkhū bhikkhuɱ anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaɱ, ayaɱ anuvādo anuvādādhikaraṇaɱ.

Tattha katamo anuvādo no adhikaraṇaɱ? Mātā pi puttaɱ anuvadati, putto pi mātaraɱ anuvadatī, pitā pi puttaɱ anuvadati, putto pi pitaraɱ anuvadati, bhātā pi bhātaraɱ anuvadati. Bhātā pi bhaginiɱ anuvadati, bhaginī pi bhātaraɱ anuvadati, sahāyo pi sahāyaɱ anuvadati, ayaɱ anuvādo no adhikaraṇaɱ.

Tattha katamaɱ adhikaraṇaɱ no anuvādo? Āpattādhikaraṇaɱ kiccādhikaraṇaɱ vivādādhikaraṇaɱ, idaɱ adhikaraṇaɱ no anuvādo.

Tattha katamo adhikaraṇañceva anuvādo ca? Anuvādādhikaraṇaɱ adhikaraṇañceva anuvādo ca.

[BJT Page 394]

40. Āpatti āpattādhikaraṇaɱ, āpatti no adhikaraṇaɱ, adhikaraṇaɱ no āpatti, adhikaraṇañce va āpatti ca, siyā āpatti āpattādhikaraṇaɱ, siyā āpatti no adhikaraṇaɱ, siyā adhikaraṇaɱ no āpatti, siyā adhikaraṇañceva āpatti ca.

Tattha [page 093] katamaɱ āpatti āpattādhikaraṇaɱ? Pañca pi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaɱ, sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaɱ, ayaɱ āpatti āpattādhikaraṇaɱ.

Tattha katamaɱ āpatti no adhikaraṇaɱ? Sotāpatti samāpatti, ayaɱ āpatti no adhikaraṇaɱ.

Tattha katamaɱ adhikaraṇaɱ no āpatti? Kiccādhikaraṇaɱ vivādādhikaraṇaɱ anuvādādhikaraṇaɱ idaɱ adhikaraṇaɱ no āpatti.

Tattha katamaɱ adhikaraṇañceva āpatti ca? Āpattādhikaraṇaɱ adhikaraṇañceva āpatti ca.

41. Kiccaɱ kiccādhikaraṇaɱ, kiccaɱ no adhikaraṇaɱ, adhikaraṇaɱ no kiccaɱ, adhikaraṇañceva kiccañca siyā kiccaɱ kiccādhikaraṇaɱ, siyā kiccaɱ no adhikaraṇaɱ, siyā adhikaraṇaɱ no kiccaɱ, siyā adhikaraṇañceva kiccañca.

Tattha katamaɱ kiccaɱ kiccādhikaraṇaɱ? Yā saṅghassa kiccayatā karaṇīyatā apalokanakammaɱ ñattikammaɱ ñattidutiyakammaɱ ñatticatutthakammaɱ, idaɱ kiccaɱ kiccādhikaraṇaɱ.

Tattha katamaɱ kiccaɱ no adhikaraṇaɱ? Ācariyakiccaɱ upajjhāyakiccaɱ samānupajjhāyakiccaɱ samānācarīyakiccaɱ idaɱ kiccaɱ no adhikaraṇaɱ.

Tattha katamaɱ adhikaraṇaɱ no kiccaɱ? Vivādādhikaraṇaɱ anuvādādhikaraṇaɱ āpattādhikaraṇaɱ, idaɱ adhikaraṇaɱ no kiccaɱ.

Tattha katamaɱ adhikaraṇañceva kiccañca? Kiccādhikaraṇaɱ adhikaraṇañceva kiccañca.

[BJT Page 396]

Adhikaraṇa vūpasamanaɱ

42. Vivādādhikaraṇaɱ katīhi samathehi sammati? Vivādādhikaraṇaɱ dvīhi samathehi sammati sammukhā vinayena ca yebhuyyasikāya ca.

Siyā vivādādhikaraṇaɱ ekaɱ samathaɱ anāgamma yebhuyyasikaɱ ekena samathena sammeyya sammukhāvinayenā?Ti. Siyāti'ssavacanīyaɱ. Yathākathaɱ viya? Idha bhikkhu vivadanti dhammo ti vā adhammo ti vā. Vinayo ti vā avinayo ti vā, bhāsitaɱ lapitaɱ tathāgatenāti vā, abhāsitaɱ alapitaɱ tathāgatenāti vā, āciṇṇaɱ tathāgatenāti vā, anāciṇṇaɱ tathāgatenāti vā, paññattaɱ tathāgatenāti vā, apaññattaɱ tathāgatenāti vā, āpattīti vā, anāpattīti vā, lahukāpattīti vā, garukāpattīti vā, sāvasesāpattīti vā, anavasesāpattīti vā, duṭṭhullāpattīti vā, aduṭṭhullāpattīti vā, te ce bhikkhave bhikkhu sakkonti taɱ adhikaraṇaɱ vūpasametuɱ, idaɱ vuccati bhikkhave adhikaraṇaɱ vūpasantaɱ. Kena vūpasantaɱ? Sammukhāvinayena.

43. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiɱ? Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā.

Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti chandārahānaɱ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, ayaɱ tattha saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā? [page 094] yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati ayaɱ tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti, ayaɱ tattha puggalasammukhatā.

[BJT Page 398]

Evaɱ vūpasantañce bhikkhave adhikaraṇaɱ kārako ukkoṭeti ukkoṭanakaɱ pācittiyaɱ. Chandadāyako khīyati khīyanakaɱ pācittiyaɱ.

Te ce bhikkhave bhikkhū na sakkonti taɱ adhikaraṇaɱ tasmiɱ āvāse vūpasametuɱ, tehi bhikkhave bhikkhūhi yasmiɱ āvāse bahutarā1 bhikkhū so āvāso gantabbo. Te ce bhikkhave bhikkhū taɱ āvāsaɱ gacchantā antarāmagge sakkonti taɱ adhikaraṇaɱ vūpasametuɱ idaɱ vuccati bhikkhave adhikaraṇaɱ vūpasantaɱ.
Kena vūpasantaɱ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha
Sammukhāvinayasmiɱ? Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā.

44. Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaɱ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, ayaɱ tattha saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taɱ adhikaraṇaɱ. Vūpasammati, ayaɱ tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, uho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti, ayaɱ tattha puggalasammukhatā. Evaɱ vūpasantaɱ ce bhikkhave adhikaraṇaɱ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaɱ pācittiyaɱ, chandadāyako khīyati, khīyanakaɱ pācittiyaɱ.
Te ce bhikkhave bhikkhū taɱ āvāsaɱ gacchantā2 antarāmagge na sakkonti taɱ adhikaraṇaɱ vūpasametuɱ, tehi bhikkhave bhikkhūhi taɱ āvāsaɱ gantvā āvāsikā bhikkhū evamassu vacanīyā: idaɱ kho āvuso adhikaraṇaɱ evaɱ jātaɱ evaɱ samuppannaɱ, sādhāyasmanto idaɱ3 adhikaraṇaɱ vūpasamentu dhammena vinayena satthusāsanena, yathayidaɱ adhikaraṇaɱ suvūpasantaɱ assāti.

1. Samabahulā - machasaɱ.
2. Āgacchanatā - machasaɱ.
3. Imaɱ - machasaɱ.

[BJT Page 400]

Sace bhikkhave āvāsikā bhikkhū vuḍḍhatarā honti, āgantukā bhikkhū navakatarā, tehi bhikkhave āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhū evamassu vacanīyā: iṅgha tumhe āyasmanto muhuttaɱ ekamantaɱ hotha yāva mayaɱ mantemāti. Sace pana bhikkhave āvāsikā bhikkhū navakatarā honti āgantukā bhikkhū vuḍḍhatarā tehi bhikkhave āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhū evamassu vacanīyā: tena hi tumhe āyasmanto muhuttaɱ idheva tāva hotha yāva mayaɱ mantemāti.

45. Sace pana bhikkhave āvāsikānaɱ bhikkhūnaɱ mantayamānānaɱ evaɱ hoti: na mayaɱ sakkoma imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasametuɱ dhammena vinayena satthusāsanenāti, na taɱ adhikaraṇaɱ āvāsikehi bhikkhūhi sampaṭicchitabbaɱ.

Sace pana bhikkhave āvāsikānaɱ bhikkhūnaɱ mantayamānānaɱ evaɱ hoti: sakkoma mayaɱ imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasametuɱ dhammena vinayena satthusāsanenāti, tehi bhikkhave āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhu evamassu vacanīyā ''sace tumhe āyasmanto [page 095] amhākaɱ idaɱ adhikaraṇaɱ yathājātaɱ yathāsamuppannaɱ ārocessatha, yathā ca mayaɱ imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasamessāma dhammena vinayena satthusāsanena tathā suvūpasantaɱ bhavissati, evaɱ mayaɱ imaɱ adhikaraṇaɱ sampaṭicchissāma. No ce tumhe āyasmanto amhākaɱ imaɱ adhikaraṇaɱ yathājātaɱ yathāsamuppannaɱ ārocessatha, yathā ca mayaɱ imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasamessāma dhammena vinayena satthusāsanena - tathā na suvūpasantaɱ bhavissati, na mayaɱ imaɱ adhikaraṇaɱ sampaṭicchissāmāti. Evaɱ supariggahitaɱ kho bhikkhave katvā āvāsikehi bhikkhūhi taɱ adhikaraṇaɱ sampaṭicchitabbaɱ.

46. Tehi bhikkhave āgantukehi bhikkhūhi āvāsikā bhikkhū evamassu vacanīyā: ''yathājātaɱ yathā samuppannañca mayaɱ imaɱ adhikaraṇaɱ āyasmantānaɱ ārocessāma. Sace āyasmantā sakkonti ettakena vā ettakena vā antarena imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasametuɱ dhammena vinayena satthusāsanena tathā suvūpasantaɱ bhavissati. Evaɱ mayaɱ imaɱ adhikaraṇaɱ āyasmantānaɱ niyyādessāma. No ce āyasmantā sakkonti ettakena vā ettakenavā antarena imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasametuɱ dhammena vinayena satthusāsanena. Tathā na suvūpasantaɱ bhavissati, na mayaɱ imaɱ adhikaraṇaɱ āyasmantānaɱ niyyādessāma. Mayameva imassa adhikaraṇassa sāmino bhavissāmāti.

[BJT Page 402]

Evaɱ supariggahitaɱ kho bhikkhave katvā āgantukehi bhikkhūhi taɱ adhikaraṇaɱ āvāsikānaɱ bhikkhūnaɱ niyyādetabbaɱ. Te ce bhikkhave bhikkhū sakkonti taɱ adhikaraṇaɱ vūpasametuɱ, idaɱ vuccati bhikkhave adhikaraṇaɱ suvūpasantaɱ'.

Kena vūpasantaɱ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiɱ?
Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā.

Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti,
Chandārahānaɱ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, ayaɱ tattha saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taɱ adhikaraṇaɱ. Vūpasammati, ayaɱ tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, uho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti, ayaɱ tattha puggalasammukhatā. Evaɱ vūpasantaɱ ce bhikkhave adhikaraṇaɱ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaɱ pācittiyaɱ, chandadāyako khīyati, khīyanakaɱ pācittiyaɱ.

Ubbāhikāya vūpasamanaɱ

47. Tehi ce bhikkhave tasmiɱ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni1 ceva bhassāni jāyanti na cetassa2 bhāsitassa attho viññāyati. Anujānāmi bhikkhave evarūpaɱ adhikaraṇaɱ ubbāhikāya vūpasametuɱ.

Dasahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo: sīlavā hoti pātimokkhasaɱvarasaɱvuto viharati ācāragocara sampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkha padesu. Bahussuto hoti sutadharo sutasanticayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti. Tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā3 vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāti honti sucibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anuvyañjanaso. [page 096] vinaye kho pana ṭhito4 hoti asaɱhīro paṭibalo hoti ubho attapaccatthike aññāpetuɱ nijjhāpetuɱ pekkhetuɱ pasīdituɱ5 pasādetuɱ adhikaraṇa samuppāda vūpasamakusalo hoti adhikaraṇaɱ jānāti. Adhikaraṇasamudayaɱ jānāti. Adhikaraṇanirodhaɱ jānāti. Adhikaraṇanirodhagāminīpaṭipadaɱ jānāti. Anujānāmi bhikkhave imehi dasahaṅgehi samannāgataɱ bhikkhuɱ ubbāhikāya sammannituɱ.

1. Anattāni - machasaɱ.
2. Nacekassa - machasaɱ.
3. Dhātā - machasaɱ.
4. Cheko - machasaɱ.
5. Passītuɱ - ci - machasaɱ.

[BJT Page 404]

Evañca pana bhikkhave sammannitabbo: paṭhamaɱ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho. Amhākaɱ imasmiɱ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva bhassāni jāyanti na cetassa bhāsitassa attho viññāyati. Yadi saṅghassa jattakallaɱ saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhuɱ sammanneyya ubbāhikāya imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasametuɱ esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho amhākaɱ imasmiɱ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva bhassāni jāyanti na cetassa bhāsitassa attho viññāyati. Saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhuɱ sammannati ubbāhikāya imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasametuɱ. Yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhuno sammuti ubbāhikāya imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasametuɱ so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhu ubbāhikāya imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasametuɱ. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmiti.

Te ce bhikkhave bhikkhu sakkonti taɱ adhikaraṇaɱ ubbāhikāya vūpasametuɱ. Idaɱ vuccati bhikkhave adhikaraṇaɱ vūpasantaɱ. Kena vūpasantaɱ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhā vinayasmiɱ? Saṅghasammukhatā1 dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā.

Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti,
Chandārahānaɱ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, ayaɱ tattha saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taɱ adhikaraṇaɱ. Vūpasammati, ayaɱ tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, uho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti, ayaɱ tattha puggalasammukhatā. Evaɱ vūpasantaɱ ce bhikkhave adhikaraṇaɱ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaɱ pācittiyaɱ, chandadāyako khīyati, khīyanakaɱ pācittiyaɱ.

Tehi ce bhikkhave bhikkhuhi tasmiɱ adhikaraṇe vinicchiyamāne tatrāssa bhikkhu dhammakathiko, tassa neva suttaɱ āgataɱ hoti no suttavibhaṅgo. So atthaɱ asallakkhento vyañjanacchāyāya atthaɱ paṭibāhati. Vyattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhu ñāpetabbā:
1. Saṅghasammukhatā - ūna. Ma. Naɱ.

[BJT Page 406]

Suṇantu me āyasmantā. Ayaɱ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko. Imassa neva suttaɱ āgataɱ hoti. No suttavibhaṅgo. So atthaɱ asallakkhento vyañjanacchāyāya atthaɱ paṭibāhati. Yadāyasmantānaɱ pattakallaɱ itthannāmaɱ [page 097] bhikkhuɱ vuṭṭhāpetvā avasesā imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasameyyāmāti.
Te ce bhikkhave bhikkhu taɱ bhikkhuɱ vuṭṭhāpetvā sakkonti taɱ adhikaraṇaɱ vūpasametuɱ - idaɱ vuccati bhikkhave adhikaraṇaɱ vūpasantaɱ kena vūpasantaɱ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiɱ? Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā.

Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti,
Chandārahānaɱ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, ayaɱ tattha saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taɱ adhikaraṇaɱ. Vūpasammati, ayaɱ tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, uho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti, ayaɱ tattha puggalasammukhatā. Evaɱ vūpasantaɱ ce bhikkhave adhikaraṇaɱ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaɱ pācittiyaɱ, chandadāyako khīyati, khīyanakaɱ pācittiyaɱ.

Tehi ce bhikkhave tasmiɱ adhikaraṇe vinicchiyamāne tatrāssa bhikkhu dhammakathiko. Tassa suttaɱ hi kho āgataɱ hoti no suttavibhaṅgo. So atthaɱ asallakkhento vyañjanacchāyāya atthaɱ paṭibāhati. Vyattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhu ñāpetabbā: 1
Suṇantu me āyasmantā. Ayaɱ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko. Imassa suttaɱ hi kho āgataɱ hoti. No suttavibhaṅgo.
So atthaɱ asallakkhento vyañjanacchāyāya
Atthaɱ paṭibāhati. Yadāyasmantānaɱ pattakallaɱ itthannāmaɱ bhikkhuɱ vuṭṭhāpetvā avasesā imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasameyyāmāti.

Te ce bhikkhave bhikkhu taɱ bhikkhuɱ vuṭṭhāpetvā sakkonti taɱ adhikaraṇaɱ vūpasametuɱ idaɱ vuccati bhikkhave adhikaraṇaɱ vūpasantaɱ. Kena vūpasantaɱ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiɱ? Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā.

Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaɱ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, ayaɱ tattha saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taɱ adhikaraṇaɱ. Vūpasammati, ayaɱ tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, uho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti, ayaɱ tattha puggalasammukhatā. Evaɱ vūpasantaɱ ce bhikkhave adhikaraṇaɱ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaɱ pācittiyaɱ, chandadāyako khīyati, khīyanakaɱ pācittiyaɱ.

1. Ñāpetabbo - vi.

[BJT Page 408]

Yebhuyyasikā vinayaɱ

48. Te ce bhikkhave bhikkhu na sakkonti taɱ adhikaraṇaɱ ubbāhikāya vūpasametuɱ, tehi bhikkhave bhikkhūhi taɱ adhikaraṇaɱ saṅghassa niyyādetabbaɱ: na mayaɱ bhante imaɱ adhikaraṇaɱ ubbāhikāya vūpasametuɱ. Saṅgho imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasametūti anujānāmi bhikkhave evarūpaɱ adhikaraṇaɱ yebhuyyasikāya vūpasametuɱ.

Pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu salākagāhāpako1 sammannitabbo. Yo na chandāgatiɱ gaccheyya, na dosāgatiɱ gaccheyya, na mohāgatiɱ gaccheyya, na bhayā gatiɱ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyya anujānāmi bhikkhave imehi pañcahaṅgehi samannāgataɱ bhikkhuɱ salākagāhāpakaɱ sammannituɱ.
Evaɱ ca pana bhikkhave sammannitabbo - paṭhamaɱ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saɱgho. Yadi saṅghassa pattakallaɱ, saɱgho itthannāmaɱ bhikkhuɱ salākaggāhāpakaɱ sammanneyya. Esā ñatti.

Suṇātu me saɱgho. Saɱgho itthannāmaɱ bhikkhuɱ salākagāhāpakaɱ sammanti. Yassā yasmato khamati itthannāmassa khamati itthannāmassa bhikkhuno salākagāhāpakaɱ sammati. So tuṇhassa yassa nakkhamati. So bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu salākagāhāpako. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Tena salākagāhāpakena bhikkhunā salākā gāhetabbā. Yathā bahutarā bhikkhu dhammavādino vadenti tathā taɱ adhikaraṇaɱ vūpasametabbaɱ. Idaɱ vuccati bhikkhave adhikaraṇaɱ vūpasannaɱ. Kena vūpasannaɱ? Sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. Kiñca tattha sammukhā vinayasmiɱ? Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā. Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhu kammappattā te āgatā honti. Chandārahānaɱ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti. Ayaɱ tattha saṅghasammukhatā.

1. Salākagagāhāpako - na. Ma.

[BJT Page 410]

Kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, ayaɱ tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati yena ca vivadati ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti, ayaɱ tattha puggalasammukhatā.

Kā ca tattha yebhuyyasikā? Yā yebhuyyasikā kammassa kiriyā karaṇaɱ upagamanaɱ ajjhupagamanaɱ adhivāsanā appaṭikkosanā - ayaɱ tattha yebhuyyasikā.

Evaɱ vūpasantañce bhikkhave adhikaraṇaɱ kārako ukkoṭeti ukkoṭanakaɱ pācittiyaɱ. Chandadāyako khīyati, khiyanakaɱ pācittiyanti.

Tividha salākagāho

49. [page 098] tena kho pana samayena sāvatthiyā evaɱ jātaɱ evaɱ samuppannaɱ adhikaraṇaɱ hoti. Atha kho te bhikkhu asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa adhikaraṇa vūpasamanena. Assosuɱ kho amukasmiɱ kira āvāse sambahulā therā viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā paṇḍitā vyattā medhāvino lajjino kukkuccakā sikkhākāmā. Te ce therā imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasameyyuɱ dhammena vinayena satthusāsanena, evamidaɱ adhikaraṇaɱ suvūpasantaɱ assāti. Atha kho te bhikkhu taɱ āvāsaɱ gantvā te there etadavocuɱ: idaɱ bhante adhikaraṇaɱ evaɱ jātaɱ evaɱ samuppannaɱ: sādhu bhante therā imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasamentu dhammena vinayena satthusāsanena yathayidaɱ adhikaraṇaɱ suvūpasantaɱ assāti.

50. Atha kho te therā yathā sāvatthiyā saṅghena adhikaraṇaɱ vūpasamitaɱ, yathā suvūpasantaɱ, tathā taɱ adhikaraṇaɱ vūpasamesuɱ.

[BJT Page 412]

Atha kho te bhikkhu asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa adhikaraṇa vūpasamanena, asantuṭṭhā sambahulānaɱ therānaɱ adhikaraṇavūpasamanena. Assosuɱ kho asukasmiɱ kira āvāse tayo therā viharanti bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo.
Dve therā viharanti bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo.
Eko thero viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So ce thero imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasameyya dhammena vinayena satthusāsanena, evamidaɱ adhikaraṇaɱ suvūpasantaɱ assāti.

51. Atha kho te bhikkhu taɱ āvāsaɱ gantvā taɱ therā etadavocuɱ: idaɱ bhante adhikaraṇaɱ evaɱ jātaɱ evaɱ samuppannaɱ, sādhu bhante thero imaɱ adhikaraṇaɱ vūpasametuɱ dhammena vinayena satthusāsanena, yathayidaɱ adhikaraṇaɱ suvūpasantaɱ assāti.

Atha kho so thero yathā sāvatthiyā saṅghena adhikaraṇaɱ vūpasamitaɱ, yathā sambahulehi therehi adhikaraṇaɱ vūpasamitaɱ, yathā tīhi therehi adhikaraṇaɱ vūpasamitaɱ, yathā dvīhi therehi adhikaraṇaɱ vūpasamitaɱ, yathā suvūpasantaɱ, tathā taɱ adhikaraṇaɱ vūpasamesi.

52. Atha kho te bhikkhu asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa adhikaraṇavūpasamanena asantuṭṭhā sambahulānaɱ therānaɱ adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā tiṇṇaɱ therānaɱ adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhādvinnaɱ therānaɱ adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā ekassa therassa adhikaraṇavūpasamanena, yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Bhagavā etadavoca:

Nihatametaɱ bhikkhave adhikaraṇaɱ santaɱ vūpasantaɱ suvūpasantaɱ. Anujānāmi bhikkhave tesaɱ bhikkhūnaɱ saññattiyā tayo salākagāhe guḷhakaɱ sakaṇṇajappakaɱ vivaṭakanti.

[BJT Page 414]

Kathañca bhikkhave gūḷhako salākagāho hoti? Tena salākagāhāpakena [page 099] bhikkhunā salākāyo vaṇṇāvaṇṇāyo katvā ekameko bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo: ayaɱ evaɱvādissa salākā, ayaɱ evaɱvādissa salākā, yaɱ icchasi taɱ gaṇhāhīti. Gahite vattabbo: mā ca kassaci dassehīti. Sace jānāti adhammavādī bahutarāti, duggahoti paccukkaḍḍhitabbaɱ. Sace jānāti dhammāvādī bahutarāti suggahoti sāvetabbaɱ evaɱ kho bhikkhave gūḷhako salākagāho hoti.

Kathañca bhikkhave sakaṇṇajappako salākagāho hoti? Tena salākagāhapakena bhikkhunā ekamekassa bhikkhuno upakaṇṇake ārocetabbaɱ. Ayaɱ evaɱvādissa salākā, yaɱ icchasi taɱ gaṇhāhīti. Gahite vattabbo: mā ca kassaci ārocehīti. Sace jānāti adhammavādī bahutarāti duggahoti paccukkaḍḍhitabbaɱ sace jānāti dhammavādī bahutarā'ti suggahoti sāvetabbaɱ. Evaɱ kho bhikkhave sakaṇṇajappako salākagāho hoti.

Kathañca bhikkhave vivaṭako sagākagāho hoti? Sace jānāti dhammavādī bahutarāti vissaṭṭhe neva vivaṭena gāhetabbo. Evaɱ kho bhikkhave vivaṭako salākagāho hoti.

Ime kho bhikkhave tayo salākagāhāti.

Sativinayo

53. Anuvādādhikaraṇaɱ katīhi samathehi sammati? Anuvādādhikaraṇaɱ catūhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyyasikāya ca.

Siyā anuvādādhikaraṇaɱ dve samathe anāgamma amūḷhavinayañca tassapāpiyyasikañca dvīhi samathehi sammeyya sammukhāvinayena ca sativinayena cāti? Siyātissa vacanīyaɱ. Yathā kathaɱ viya? Idha bhikkhu bhikkhuɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsenti, tassa kho taɱ bhikkhave bhikkhuno sativepullappattassa sativinayo dātabbo.

[BJT Page 416]

Evaɱ ca pana bhikkhave dātababbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: maɱ bhante bhikkhu amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsenti. Sohaɱ bhante sativepullappatto saṅghaɱ sativinayaɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo, tatiyampi yācitabbo.

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. Bhikkhu itthannāmaɱ bhikkhuɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsenti. So sativepullappatto saṅghaɱ sativinayaɱ yācati. [page 100] yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayaɱ dadeyya esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Bhikkhu
Itthannāmaɱ bhikkhuɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsenti. So sativepullappatto saṅghaɱ sativinayaɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno
Sativepullappattassa sativinayaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayassa dānaɱ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho. Bhikkhu
Itthannāmaɱ bhikkhuɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsenti. So sativepullappatto saṅghaɱ sativinayaɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno
Sativepullappattassa sativinayaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayassa dānaɱ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho. Bhikkhu
Itthannāmaɱ bhikkhuɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsenti. So sativepullappatto saṅghaɱ sativinayaɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno
Sativepullappattassa sativinayaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayassa dānaɱ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya. Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayo. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī, evametaɱ dhārayāmīti.

Idaɱ vuccati bhikkhave adhikaraṇaɱ vūpasantaɱ. Kena vūpasantaɱ? Sammukhāvinayena ca sativinayena ca. Kiñcaka tattha sammukhāvinayasmiɱ? Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā.
Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha saṅghasammukhatā.
Kā ca tattha dhammasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha dhammasammukhatā.
Kā ca tattha vinayasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha vinayasammukhatā.
Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha puggalasammukhatā. Kiñca tattha sativinayasmiɱ? Yā sativinayassa kammassa kiriyā karaṇaɱ upagamanaɱ ajjhupagamanaɱ adhivāsanā apaṭikkosanā idaɱ tattha sativinayasmiɱ. Evaɱ vūpasantañce bhikkhave adhikaraṇaɱ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaɱ pācittiyaɱ. Chandadāyako khīyati, khīyanakaɱ pācittiyaɱ.

[BJT Page 418]

Amūḷhavinayo

54. Siyā anuvādādhikaraṇaɱ dve samathe anāgamma sativinayañca tassapāpiyyasikañca, dvīhi samathehi sammeyya sammukhāvinayena ca amūḷhavinayenacāti? Siyātissa vacanīyaɱ. Yathā kathaɱ viya? Idha bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ hoti bhāsitaparikkantaɱ. Taɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. So evaɱ vadeti: ''ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ citta vipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. '' Evampinaɱ vuccamānā codenteva 'saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti' tassa kho bhikkhave bhikkhuno amūḷhahassa amūḷhavinayo dātabbo.

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaɱ bhante ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Maɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti. Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Sohaɱ bhante amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo:
Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaɱ bhante ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Maɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti. Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Sohaɱ bhante amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācāmīti. Tatiyampi yācitabbo:
Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaɱ bhante ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Maɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti. Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Sohaɱ bhante amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācāmīti.

[BJT Page 420]

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ itthannāmo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena
Cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ hoti bhāsitaparikkantaɱ. Taɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. So evaɱ vadeti: ''ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ citta vipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. '' Evampinaɱ vuccamānā codenteva 'saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti' tassa kho bhikkhave bhikkhuno amūḷhahassa amūḷhavinayo dātabbo.

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaɱ bhante ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Maɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti. Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Sohaɱ bhante amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo:
Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaɱ bhante ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Maɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti. Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Sohaɱ bhante amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācāmīti. Tatiyampi yācitabbo:
Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaɱ bhante ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Maɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti. Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. So amūḷho saṅghaɱ
Amūḷhavinayaɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ
Itthannāmo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena
Cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ hoti bhāsitaparikkantaɱ. Taɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. So evaɱ vadeti: ''ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ citta vipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. '' Evampinaɱ vuccamānā codenteva 'saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti' tassa kho bhikkhave bhikkhuno amūḷhahassa amūḷhavinayo dātabbo.

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaɱ bhante ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Maɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti. Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Sohaɱ bhante amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo:
Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaɱ bhante ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Maɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti. Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Sohaɱ bhante amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācāmīti. Tatiyampi yācitabbo:
Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaɱ bhante ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Maɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti. Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. So amūḷho saṅghaɱ
Amūḷhavinayaɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaɱ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ
Itthannāmo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena
Cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ hoti bhāsitaparikkantaɱ. Taɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. So evaɱ vadeti: ''ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ citta vipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. '' Evampinaɱ vuccamānā codenteva 'saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti' tassa kho bhikkhave bhikkhuno amūḷhahassa amūḷhavinayo dātabbo.

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaɱ bhante ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Maɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti. Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Sohaɱ bhante amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo:
Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaɱ bhante ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Maɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti. Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Sohaɱ bhante amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācāmīti. Tatiyampi yācitabbo:
Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaɱ bhante ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Maɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti. Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. So amūḷho saṅghaɱ
Amūḷhavinayaɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaɱ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ
Itthannāmo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena
Cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ hoti bhāsitaparikkantaɱ. Taɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. So evaɱ vadeti: ''ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ citta vipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. '' Evampinaɱ vuccamānā codenteva 'saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti' tassa kho bhikkhave bhikkhuno amūḷhahassa amūḷhavinayo dātabbo.

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaɱ bhante ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Maɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti. Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Sohaɱ bhante amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo:
Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaɱ bhante ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Maɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti. Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhantaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Sohaɱ bhante amūḷho saṅghaɱ amūḷhavinayaɱ yācāmīti. Tatiyampi yācitabbo:
Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaɱ bhante ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Maɱ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti. Saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: ahaɱ kho āvuso ummattako ahosiɱ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikkantaɱ. Nāhattaɱ sarāmi. Mūḷhena me etaɱ katanti. Evampi maɱ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiɱ āpattiɱ āpajjitāti. So amūḷho saṅghaɱ
Amūḷhavinayaɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaɱ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayo. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī evametaɱ dhārayāmīti.

Idaɱ vuccati bhikkhave adhikaraṇaɱ vūpasantaɱ. Kena vūpasantaɱ? Sammukhāvinayena ca amūḷhavinayena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiɱ? Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā viniyasammukhatā puggalasammukhatā. Kiñca tattha amūḷhavinayasmiɱ? [page 101] yā amūḷhavinayassa kammassa kiriyā karaṇaɱ upagamanaɱ ajjhupagamanaɱ adhivāsanā apaṭikkosanā, idaɱ tattha amūḷhavinayasmiɱ, evaɱ vūpasantañce bhikkhave adhikaraṇaɱ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaɱ pācittiyaɱ chandadāyako khīyati, khīyanakaɱ pācittiyaɱ.

[BJT Page 422]

Tassapāpiyyasikā

55. Siyā anuvādādhikaraṇaɱ dve samathe anāgamma sativinayañca amūḷhavinayañca dvīhi samathehi sammeyya sammukhāvinayena ca tassa pāpiyyasikāya cāti? Siyātissa vacanīyaɱ.

Yathā kathaɱ viya? Idha bhikkhu bhikkhuɱ saṅghamajjhe garukāya āpattiyā codeti, saratāyasmā evarūpiɱ garukaɱ āpattiɱ āpajjitā pārājikaɱ vā pārājikasāmantaɱ vā'ti.

So evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso sarāmi evarūpiɱ garukaɱ āpattiɱ āpajjitā pārājikaɱ vā pārājikasāmantaɱ vāti.

Tamenaɱ so nibbaṭhentaɱ ativeṭheti. 'Iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi, yadi sarasi evarūpiɱ garukaɱ āpattiɱ āpajjitā pārājikaɱ vā pārājikasāmantaɱ vāti.

So evaɱ vadeti: na kho ahaɱ āvuso sarāmi evarūpiɱ garukaɱ āpattiɱ āpajjitā pārājikaɱ vā pārājikasāmantaɱ vā. Sarāmi ca kho ahaɱ āvuso evarūpiɱ appamattikaɱ āpattiɱ āpajjitāti.

Tamenaɱ so nibbeṭhentaɱ ativeṭheti: 'iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi: yadi sarasi evarūpiɱ garukaɱ āpattiɱ āpajjitā pārājikaɱ vā pārājikasāmantaɱ vā'ti.

So evaɱ vadeti: 'imaɱ hi nāmāhaɱ āvuso appamattikaɱ āpattiɱ āpajjitvā apuṭṭho paṭijānissāmi. Kimpanāhaɱ evarūpiɱ garukaɱ āpattiɱ āpajjitvā pārājikaɱ vā pārājikasāmantaɱ vā puṭṭho na paṭijānissāmī'ti.

So evaɱ vadeti: imaɱ hi nāma tvaɱ āvuso appamattikaɱ āpattiɱ āpajjitvā apuṭṭho paṭijānissasī. Kimpana tvaɱ evarūpiɱ garukaɱ āpattiɱ āpajjitvā pārājikaɱ vā pārājikasāmantaɱ vā puṭṭho na paṭijānissasi? Iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi. Yadi sarasi evarūpiɱ garukaɱ āpattiɱ āpajjitā pārājikaɱ vā pārājikasāmantaɱ vāti.
[BJT Page 424]

So evaɱ vadeti sarāmi kho ahaɱ āvuso evarūpiɱ garukaɱ āpattiɱ āpajjitā pārājikaɱ vā pārājikasāmantaɱ vā davā me etaɱ vuttaɱ, ravā me etaɱ vuttaɱ. Nāhantaɱ sarāmi evarūpiɱ garukaɱ āpattiɱ āpajjitā pārājikaɱ vā pārājikasāmantaɱ vāti.

56. Tassa kho taɱ bhikkhave bhikkhuno tassapāpiyyasikā kammaɱ kātabbaɱ. Evañca pana bhikkhave kātabbaɱ. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ itthannāmo bhikkhu saṅghamajjhe garukāya āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaɱ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati, yadi saṅghassa pattakallaɱ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyyasikā kammaɱ kareyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ itthannāmo bhikkhu saṅghamajjhe garukāya āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaɱ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati, saṅgho itthannāmassa
Bhikkhuno tassapāpiyyasikā kammaɱ karoti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammassa karaṇaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya. Dutiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ itthannāmo bhikkhu saṅghamajjhe garukāya āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaɱ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati, saṅgho itthannāmassa
Bhikkhuno tassapāpiyyasikā kammaɱ karoti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammassa karaṇaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaɱ vadāmi:
Suṇātu me bhante saṅgho ayaɱ itthannāmo bhikkhu saṅghamajjhe garukāya āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaɱ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati, saṅgho itthannāmassa
Bhikkhuno tassapāpiyyasikā kammaɱ karoti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammassa karaṇaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya. Kataɱ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammaɱ. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī''ti.

Idaɱ vuccati bhikkhave adhikaraṇaɱ [page 102] vūpasantaɱ. Kena vūpasantaɱ? Sammukhāvinayena ca tassapāpiyyasikāya ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiɱ? Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā.
Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha saṅghasammukhatā.
Kā ca tattha dhammasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha dhammasammukhatā.
Kā ca tattha vinayasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha vinayasammukhatā.
Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha puggalasammukhatā.
Kāca tattha tassapāpiyyasikāya? Yā tassapāpiyyasikāya kammassa
Kiriyā karaṇaɱ upagamanaɱ ajjhupagamanaɱ adhivāsanā apaṭikkosanā, ayaɱ tattha tassapāpiyyasikāya, evaɱ vūpasantañce bhikkhave adhikaraṇaɱ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaɱ pācittiyaɱ chandadāyako khīyati, khīyanakaɱ pācittiyaɱ.

[BJT Page 426]

Paṭiññātakaraṇaɱ

57. Āpattādhikaraṇaɱ katīhi samathehi sammati? Āpattādhikaraṇaɱ tīhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca.

Siyā āpattādhikāraṇaɱ ekaɱ samathaɱ anāgamma tiṇavatthārakaɱ dvīhi samathehi sammeyya sammukhā vinayena ca paṭiññātakaraṇena cāti? Siyā'tissa vacanīyaɱ. Yathākathaɱ viya? Idha bhikkhu lahukaɱ āpattiɱ āpanno hoti. Tena bhikkhave bhikkhunā ekaɱ bhikkhuɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjalimpaggahetvā evamassa vacanīyo: ahaɱ āvuso itthannāmaɱ āpattiɱ āpanno. Taɱ paṭidesemī'ti. Tena vattabbo: 'passasī?Ti. 'Āma passāmī'ti. 'Āyatiɱ saɱvareyyāsī'ti.

Idaɱ vuccati bhikkhave adhikaraṇaɱ vūpasantaɱ. Kena vūpasantaɱ? Sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiɱ? Dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha dhammasammukhatā.
Kā ca tattha vinayasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha vinayasammukhatā.
Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha puggalasammukhatā.
Kiñca tattha paṭiññātakaraṇasmiɱ? Yā paṭiññātakaraṇassa kammassa
Kiriyā karaṇaɱ upagamanaɱ ajjhupagamanaɱ adhivāsanā apaṭikkosanā, idaɱ tattha paṭiññātakaraṇasmiɱ, evaɱ vūpasannaɱ ce bhikkhave adhikaraṇaɱ paṭiggāhako
Ukkoṭeti ukkoṭanakaɱ pācittiyaɱ.

58. Evaɱ ce taɱ labhetha iccetaɱ kusalaɱ. No ce labhetha tena bhikkhave bhikkhunā sambahule bhikkhu upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarā saṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassu vacanīyā: 'ahaɱ bhante itthannāmaɱ āpattiɱ āpanno, taɱ paṭidesemī'ti. Vyattena bhikkhunā [page 103] paṭibalena te bhikkhu ñāpetabbā: 'suṇantu me āyasmantā. Ayaɱ itthannāmo bhikkhu āpattiɱ sarati. Vivarati. Uttānīkaroti deseti. Yadāyasmantānaɱ pattakallaɱ ahaɱ itthannāmassa bhikkhuno āpattiɱ patigaṇheyyanti. ''

[BJT Page 428]

Tena vattabbo 'passasī?'Ti. 'Āma passāmī'ti. 'Āyatiɱ saɱvareyyāsī'ti.

Idaɱ vuccati bhikkhave adhikaraṇaɱ vūpasantaɱ. Kena vūpasantaɱ? Sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiɱ? Dhammasammukhatā viniyasammukhatā puggalasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha dhammasammukhatā.
Kā ca tattha vinayasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha vinayasammukhatā.
Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha puggalasammukhatā.
Kiñca tattha paṭiññātakaraṇasmiɱ? Yā paṭiññātakaraṇassa kammassa
Kiriyā karaṇaɱ upagamanaɱ ajjhupagamanaɱ adhivāsanā apaṭikkosanā, idaɱ tattha paṭiññātakaraṇasmiɱ, evaɱ vūpasantañce bhikkhave adhikaraṇaɱ paṭiggāhako ukkoṭeti, ukkoṭanakaɱ pācittiyaɱ.

59. Evañce taɱ labhetha iccetaɱ kusalaɱ no ce labhetha, tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaɱ bhante itthannāmaɱ āpattiɱ āpanno, taɱ paṭidesemī''ti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo ''suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ itthannāmo bhikkhu āpattiɱ sarati vivarati uttānī karoti deseti. Yadi saṅghassa pattakallaɱ ahaɱ itthannāmassa bhikkhuno āpattiɱ patigaṇheyyanti. Tena vattabbo 'passasī?'Ti. 'Āma passāmī'ti. 'Āyatiɱ saɱvareyyāsī'ti.

Idaɱ vuccati bhikkhave adhikaraṇaɱ vūpasantaɱ. Kena vūpasantaɱ? Sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiɱ? Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā viniyasammukhatā puggalasammukhatā.
Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha saṅghasammukhatā.
Kā ca tattha dhammasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha dhammasammukhatā.
Kā ca tattha vinayasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha vinayasammukhatā.
Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā sammukhībhūtā honti. Ayaɱ tattha puggalasammukhatā.
Kiñca tattha paṭiññātakaraṇasmiɱ? Yā paṭiññātakaraṇassa kammassa
Kiriyā karaṇaɱ upagamanaɱ ajjhupagamanaɱ adhivāsanā apaṭikkosanā, idaɱ tattha paṭiññātakaraṇasmiɱ, evaɱ vūpasantañca bhikkhave adhikaraṇaɱ paṭiggāhako
Ukkoṭeti, ukkoṭanakaɱ pācittiyaɱ. Chandadāyako khīyati, khīyanakaɱ pācittiyaɱ.

[BJT Page 430]

Tiṇavatthārakaɱ

60. Siyā āpattādhikaraṇaɱ ekaɱ samathaɱ anāgamma paṭiññātakaraṇaɱ dvīhi samathehi sammeyya sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena cāti? Sikātissa vacanīyaɱ. Yathākathaɱ viya? Idha bhikkhūnaɱ bhaṇḍanajātānaɱ kalahajātānaɱ vivādāpannānaɱ viharataɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ hoti bhāsitaparikkantaɱ. Tatra ce bhikkhūnaɱ evaɱ hoti 'amhākaɱ kho bhaṇḍanajātānaɱ kalahajātānaɱ vivādāpannānaɱ viharataɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññamaññaɱ kāressāma, siyāpi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyyā'ti. Anujānāmi bhikkhave evarūpaɱ adhikaraṇaɱ tiṇavatthārakena vūpasametuɱ.

Evañca pana bhikkhave vūpasametabbaɱ: sabbeheva ekajjhaɱ sannipatitabbaɱ. Sannipatitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: ''suṇātu me bhante saṅgho. Amhākaɱ bhaṇḍanajātānaɱ kalahajātānaɱ vivādāpannānaɱ viharataɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññāmaññaɱ kāressāma. Siyāpi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaɱ. Saṅgho imaɱ adhikaraṇaɱ tiṇavatthārakena vūpasameyya ṭhapetvā thullavajjaɱ, ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttanti.

Ekato pakkhikānaɱ bhikkhūnaɱ vyattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo: ''suṇantu me āyasmantā
Amhākaɱ bhaṇḍanajātānaɱ kalahajātānaɱ vivādāpannānaɱ viharataɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññamaññaɱ kāressāma. Siyāpi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyya. Yadā yasmantānaɱ pattakallaɱ ahaɱ yā ceva āyasmantānaɱ āpatti, yā ca attano āpatti āyasmantānañceva atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaɱ ṭhapetvā thullavajjaɱ, ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttanti.

Athāparesaɱ ekato
Pakkhikānaɱ bhikkhūnaɱ vyattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo:
''Suṇantu me bhante saṅgho amhākaɱ bhaṇḍanajātānaɱ kalahajātānaɱ vivādāpannānaɱ viharataɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññamaññaɱ kāressāma. Siyāpi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaɱ ahaɱ yā ceva imesaɱ āyasmantānaɱ āpatti, yā ca attano āpatti imesañceva āyasmantānaɱ atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaɱ ṭhapetvā thullavajjaɱ, ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ''ti.

1. Athāparesaɱ - vi - na. Machasaɱ. Adhikaɱ

[BJT Page 432]

Ekato pakkhikānaɱ bhikkhūnaɱ vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho
Amhākaɱ bhaṇḍanajātānaɱ kalahajātānaɱ vivādāpannānaɱ viharataɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññamaññaɱ kāressāma. Siyāpi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaɱ ahaɱ yā ceva āyasmantānaɱ āpatti, yā ca attano āpatti imesañceva āyasmantānaɱ atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaɱ ṭhapetvā thullavajjaɱ, ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho
Amhākaɱ bhaṇḍanajātānaɱ kalahajātānaɱ vivādāpannānaɱ viharataɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññamaññaɱ kāressāma. Siyāpi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaɱ ahaɱ yā ceva āyasmantānaɱ āpatti, yā ca attano āpatti imesañceva āyasmantānaɱ atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desemi ṭhapetvā thullavajjaɱ, ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ. Yassāyasmato khamati amhākaɱ imāsaɱ āpattīnaɱ saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desanā ṭhapetvā thullavajjaɱ, ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ, so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya.

Desitā amhākaɱ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena ṭhapetvā thullavajjaɱ, ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evemetaɱ dhārayāmīti.

Athāparesaɱ ekato pakkhikānaɱ bhikkhūnaɱ vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho
Amhākaɱ bhaṇḍanajātānaɱ kalahajātānaɱ vivādāpannānaɱ viharataɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññamaññaɱ kāressāma. Siyāpi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaɱ ahaɱ yā ceva āyasmantānaɱ āpatti, yā ca attano āpatti imesañceva āyasmantānaɱ atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaɱ ṭhapetvā thullavajjaɱ, ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ. Esā ñatti.

[BJT Page 434]

Suṇātu me bhante saṅgho
Amhākaɱ bhaṇḍanajātānaɱ kalahajātānaɱ vivādāpannānaɱ viharataɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññamaññaɱ kāressāma. Siyāpi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaɱ ahaɱ yā ceva āyasmantānaɱ āpatti, yā ca attano āpatti imesañceva āyasmantānaɱ atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaɱ ṭhapetvā thullavajjaɱ, ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho
Amhākaɱ bhaṇḍanajātānaɱ kalahajātānaɱ vivādāpannānaɱ viharataɱ bahuɱ assāmaṇakaɱ ajjhāciṇṇaɱ bhāsitaparikantaɱ. Sace mayaɱ imāhi āpattīhi aññamaññaɱ kāressāma. Siyāpi taɱ adhikaraṇaɱ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saɱvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaɱ ahaɱ yā ceva āyasmantānaɱ āpatti, yā ca attano āpatti imesañceva āyasmantānaɱ atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaɱ ṭhapetvā thullavajjaɱ, ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ. Yassāyasmato khamati so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya.
Desitā amhākaɱ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena ṭhapetvā thullavajjaɱ, ṭhapetvā gihīpaṭisaɱyuttaɱ. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evemetaɱ dhārayāmīti.

61. Idaɱ vuccati bhikkhave adhikaraṇaɱ vūpasantaɱ. Kena vūpasantaɱ? Sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiɱ?

Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā. Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhukammappattā te āgatā honti chandārahānaɱ chando āhaṭo hoti. Sammukhībhūtā na paṭikkosanti. Ayaɱ tattha saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taɱ adhikaraṇaɱ vūpasammati, ayaɱ tattha dhammasammukhatā [page 104] vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca deseti, yassa ca deseti, ubho sammukhībhūtā honti, ayaɱ tattha puggalasammukhatā.

Kiñca tattha tiṇavatthārakasmiɱ? Yā tiṇavatthārakassa kammassa kiriyā karaṇaɱ upagamanaɱ ajjhupagamanaɱ adhivāsanaɱ apaṭikkosanaɱ idaɱ tattha tiṇavatthārakasmiɱ.

Evaɱ vūpasantaɱ ca bhikkhave adhikaraṇaɱ paṭiggāhako ukkoṭeti ukkoṭanakaɱ pācittiyaɱ. Chandadāyako khīyati, khīyanakaɱ pācittiyaɱ.

Kiccādhikaraṇaɱ katīhi samathehi sammati? Kiccādhikaraṇaɱ ekena samathena sammati sammukhāvinayenāti.

Samathakkhandhako niṭṭhito catuttho.

[BJT Vol V-4-2] [\z Vin /] [\w IVb /]
[BJT Page 002]
[PTS Vol V - 2] [\z Vin /] [\f II /]
Vinayapiṭake
Cūllavaggapāḷi
(Dutiyo bhāgo)

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa.

5
Khuddakavatthukkhandhako

Khuddakavatthūni.

1. [page 105] tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsentī ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti, kathaɱ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsessanti, ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi, seyyathāpi mallamuṭṭhikā gāmapoddavāti?1 Assosuɱ kho bhikkhū tesaɱ manussānaɱ ujjhāyantānaɱ khīyantānaɱ vipācentānaɱ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhūsaṅghaɱ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: saccaɱ kira bhikkhave jabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpiti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahi buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

" Na bhikkhave nahāyamānena bhikkhūnā rukkhe kāyo ugghaɱsetabbo. Yo ugghaɱseyya āpatti dukkaṭassāti."

1. Gāmupaddavā gāmapodadavā ti pi pāṭhā dissanti.

[BJT Page 004]
2. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā thamhe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'kathaɱ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā nahāyamānā thamhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi, seyyathāpi mallamuṭṭhikā gāmapoddavā'ti. Assosuɱ kho bhikkhū tesaɱ manussānaɱ ujjhāyantānaɱ khīyantānaɱ vipācentānaɱ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. 'Saccaɱ kira bhikkhave jabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā thambhe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpiti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahi buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā thambhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave nahāyamānena bhikkhunā thamhe kāyougghaɱsetabbo. Yo ugghaɱseyya āpatti dukkaṭassā"ti.

3. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā kuḍḍe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipāventi: kathaɱ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā nahāyamānā kuḍḍhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimapi, seyyathāpi mallamuṭṭhikā gāmapoddavāti assosuɱ kho bhikkhū tesaɱ manussānaɱ ujjhāyantānaɱ khīyantā naɱ vipāventānaɱ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. 'Saccaɱ kira bhikkhave jabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā kuḍḍe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpiti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahi buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā kuḍḍe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmanetasi:

"Na bhikkhave nahāyamānena kuḍḍe kāyo ugghaɱsetabbo. Yo ugghaɱseyya āpatti dukkaṭassāti.

4. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū aṭṭhāne. Nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaɱ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā nahāyamānā aṭṭhāne kāyaɱ ugaghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. [page 106] assosuɱ kho bhikkhū tesaɱ manussānaɱ ujjhāyantānaɱ khīyantānaɱ vipācentānaɱ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. 'Saccaɱ kira bhikkhave jabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā aṭṭhāne kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpiti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahi buddho bhagavā, "ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā aṭṭhāne kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

" Na bhikkhave aṭṭhāne nahāyitabbaɱ. Yo nahāyeyya āpatti dukkaṭassā"ti.
1. Aḍḍhāne- na. Ma (sabbattha)

[BJT Page 006]
5. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū gandhabbahatthakena nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Assosuɱ kho bhikkhū tesaɱ manussānaɱ ujjhāyantānaɱ khiyantānaɱ vipācentānaɱ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā gandhabbahatthakena kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā gandhabbahatthakena kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:
" Na bhikkhave gandhabbahatthakena nahāyitabbaɱ. Yo nahāyeyya āpatti dukkaṭassāti."
6. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū kuruvindakasuttiyā nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Assosuɱ kho bhikkhū tesaɱ manussānaɱ ujjhāyantānaɱ khiyantānaɱ vipācentānaɱ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā kuruvindakasuttiyā kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā kuruvindakasuttiyā kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave kuruvindakasuttiyā nahāyitabbaɱ yo nahāyeyya āpatti dukkaṭassāti."
7. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū viggayha parikammaɱ kārāpenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Assosuɱ kho bhikkhū tesaɱ manussānaɱ ujjhāyantānaɱ khiyantānaɱ vipācentānaɱ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā viggayhaparikammaɱ kārāpenti kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā viggayha parikammaɱ kārāpenti kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave viggayha parikammaɱ kārāpetabbaɱ. Yo kārāpeyya āpatti dukkaṭassāti."

8. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū mallakena nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Assosuɱ kho bhikkhū tesaɱ manussānaɱ ujjhāyantānaɱ khiyantānaɱ vipācentānaɱ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā mallakena kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā mallakena kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave mallakena nahāyitabbaɱ. Yo nahāyeyya āpatati dukkaṭassāti."

9. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kacchurogābādho hoti. Na tassa vinā mallakena phāsu hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave gilānassa akatamallakaɱ"ti.

10. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu jarādubbalo nahāyamāno na sakkoti attano kāyaɱ ugghaɱsetuɱ. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave ukkāsikaɱ"ti.

11. Tena kho pana samayena bhikkhū piṭṭhiparikammaɱ kātuɱ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave puthupāṇikaɱ'ti.

[BJT Page 008. ]

12. -19 Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū vallikaɱ, dhārenti. -Pe-pāmaṅgaɱ dhārenti, -pe- kaṇṭhasuttaɱ dhārenti -pe- kaṭisuttakaɱ dhārenti, -peovaṭṭaṭikaɱ dhārenti, -pekeyūraɱ1 dhārenti, -pe- hatthābharaṇaɱ dhārenti, -pe-aṅgulimuddikaɱ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti " seyyathāpi gihī kāmabhogino"ti. Assosuɱ kho bhikkhū tesaɱ manussānaɱ ujjhāyantānaɱ khiyantānaɱ vipācenatānaɱ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ " saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū vallikaɱ dhārenti. Pāmaṅgaɱ dhārenti-pe- kaṇṭhasuttakaɱ dhārenti-pe-kaṭisuttakaɱ dhārenti. Ovaṭṭīkaɱ dhārenti-pe-keyūraɱ dhārenti-pe- hatthābharaṇaɱ dhārenti-peaṅgulimuddikaɱ dhārentī"ti. 'Sacca bhagavā'. -Pevigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:
"Na bhikkhave vallikā dhāretabbā, na pāmaṅgo dhāretabbo, na kaṇṭhasuttakaɱ dhāretabbaɱ na kaṭisuttakaɱ dhāretabbaɱ. Na ovaṭṭikaɱ dhāretabbaɱ. Na keyūraɱ dhāretabbaɱ na hatthābharaṇaɱ dhāretabbaɱ. Na aṅgulimuddikā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassāti."

[Yyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyyvvv20.] Tena kho pana samayena [page 107] chabbaggiyā bhikkhū dīghe kese dhārenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti 'seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ[xxxxxxxxxxxxxxxxx]

20. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū dīghe kese dhārenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Assosuɱ kho bhikkhū tesaɱ manussānaɱ ujjhāyantānaɱ khiyantānaɱ vipācentānaɱ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave dīghā kesā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave dumāsikaɱ vā duvaṅgulakaɱ vā"ti.

21-25. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kocchena kese osaṇhenti. -Pephaṇakena kese osaṇhenti. -Pehatthaphaṇakena kese osaṇhenti. - Pesitthatelakena kese osaṇhenti. -Peudakatelakena kese osaṇhenti manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti "seyyathāpi gī kāmabhogino"ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. -Pe-

"Na bhikkhave kocchena kesā osaṇhetabbā. Na phaṇakena kesā osaṇhetabbā. Na hatthaphaṇakena kesā osaṇhetabbā. Na sitthatelakena kesā osaṇhetabbā. Na udakatelakena kesā osaṇhetabbā. Yo osaṇheyya āpatti dukkaṭassāti."

1. Kāyūraɱ-machasaɱ.

[BJT Page 010]

26. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū ādāse'pi udakapatte'pi mukhanimittaɱ olokenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave ādāse vā udakapatte vā mukhanimittaɱ oloketabbaɱ. Yo olokeyya āpatti dukkaṭassāti.

27. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mukhe vaṇo hoti. So bhikkhū pucchi 'kīdiso me āvuso vaṇo'ti. Bhikkhū evamāhaɱsu 'īdiso te āvuso vaṇo'ti. So na saddahati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave ābādhappaccayā ādāse vā udakapatte vā mukhanimittaɱ oloketunti."

28. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mukhaɱ ālimpanti, mukhaɱ ummaddenti, mukhaɱ cuṇṇenti, manosilikāya mukhaɱ lañchenti, aṅgarāgaɱ karonti, mukharāgaɱ karonti, aṅgarāgamukharāgaɱ karonti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti. 'Seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:
. 1
"Na bhikkhave mukhaɱ ālimpitabbaɱ, na mukhaɱ ummadditabbaɱ, na mukhaɱ cuṇṇetabbaɱ, na manosilikāya mukhaɱ lañchetabbaɱ, na aṅgarāgo kātabbo, na mukharāgo kātabbo, na aṅgarāga mukharāgo kātabbo. Yo kareyya āpatti dukkaṭassā"ti.

29. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhūno cakkhurogābādho hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave ābādhappaccayā mukhaɱ ālimpitunti."

30. Tena kho pana samayena rājagahe giraggasamajjo hoti. Chabbaggiyā bhikkhū giraggasamajjaɱ dassanāya agamaɱsu. Manussā ujjhāyanti, khīyanti vipācenti " kathaɱ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā naccampi gītampi vāditampi [page 108] dassanāya gacchissanti 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave naccaɱ vā gītaɱ vā vāditaɱ vā dassanāya gantabbaɱ. Yo gaccheyya āpatti dukkaṭassā"ti.

[BJT Page 012. ]
31. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū āyatakena gītassarena dhammaɱ gāyanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti 'yatheva mayaɱ gāyāma evamevime samaṇā sakyaputtiyā āyatakena gītassarena dhammaɱ gāyantī'ti. Assosuɱ kho bhikkhū tesaɱ manussānaɱ ujjhāyantānaɱ khīyantānaɱ vipācentānaɱ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhā kāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaɱ hī nāma chabbaggiyā bhikkhū āyatakena gītassarena dhammaɱ gāyissantī'ti. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Saccaɱ kiri bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī
Buddho bhagavā, "ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

"Pañcime bhikkhave ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaɱ gāyantassa: attā pi1 tasmiɱ sare sārajjati, pare pi tasmiɱ sare sārajjanti, gahapatikā pi ujjhāyanti, sarakattimpi nikāmayamānassa samādhissa bhaṅgo hoti. Pacchimā janatā diṭṭhānugatiɱ āpajjati. Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaɱ gāyantassa. Na bhikkhave āyatakena gītassarena dhammo gāyitabbo. Yo gāyeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū sarabhaññe kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. " Anujānāmi bhikkhave sarabhaññanti."

32. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bāhiralomiɱ uṇṇiɱ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyanti vipācenti 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱsaccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

" Na bhikkhave bāhiralomi uṇṇī dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassā"ti.
33. Tena kho pana samayena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa ārāme ambā phalino honti. Raññā māgadhena seniyena bimbisārena anuññātaɱ hoti 'yathāsukhaɱ ayyā ambaɱ paribhuñjantu'ti. Chabbaggiyā bhikkhū taruṇañceva ambaɱ pātāpetvā paribhuñchiɱsu. Rañño ca [page 109] māgadhassa seniyassa bimbisārassa ambena attho hoti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro manusse āṇāpesi 'gacchatha bhaṇe ārāmaɱ, gantvā ambaɱ āharathā'ti. 'Evaɱ devā'ti kho te manussā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissutvā ārāmaɱ gantvā ārāmapāle etadavocuɱ 'devassa bhaṇe ambena attho ambaɱ dethā'ti. 'Natthayyā ambaɱ. Taruṇaɱ yeva ambaɱ pātāpetvā bhikkhū paribhuñjiɱsū'ti.

1. Attānāpi-machasaɱ.

[BJT Page 014]
Atha kho te manussā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etamatthaɱ ārocesuɱ. 'Suparibhuttaɱ bhaṇe ayyehi ambaɱ. Api ca bhagavatā mattā vaṇṇitā'ti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti 'kathaɱ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaɱ jānitvā rañño ambaɱ paribhuñjissanti'ti. Assosuɱ kho bhikkhu tesaɱ manussānaɱ ujjhāyantānaɱ khīyantānaɱ vipācentānaɱ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

" Na bhikkhave ambaɱ paribhuñjitabbaɱ. Yo paribhuñjeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

34. Tena kho pana sasamayena aññatarassa pūgassa saṅghabhattaɱ hoti. Sūpe ambapesikāyo pakkhittā honti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭigaṇhanti.

'Paṭigaṇhātha bhikkhave paribhuñjatha. Anujānāmi bhikkhave ambapesikanti."

Tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa saṅghabhattaɱ hoti. Te na pariyāpuṇiɱsu ambapesikaɱ kātuɱ. Bhattagge sakaleheva ambehi caranti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭigaṇhanti.

" Paṭigaṇhātha bhikkhave paribhuñjatha. Anujānāmi bhikkhave pañcahi samaṇakappehi phalaɱ paribhuñjituɱ, aggiparicitaɱ, satthaparicitaɱ, nakhaparicitaɱ, abījaɱ, nibbaṭṭabījaññeva pañcamaɱ. Anujānāmi bhikkhave imehi pañcahi samaṇakappehi phalaɱ paribhuñjitunti."

35. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhū ahinā daṭṭho kālakato1 hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Naha nūna so bhikkhave bhikkhū imāni cattāri abhirājakulāni mettena cittena eri. Sace hi so bhikkhave bhikkhū imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya, na hi so bhikkhave bhikkhū ahinā daṭṭho kālaɱ kareyya. Katamāni cattāri ahirājakulāni: virūpakkhaɱ ahirājakulaɱ, erāpathaɱ ahirājakulaɱ chabyāputtaɱ ahirājakulaɱ, kaṇhāgotamakaɱ [page 110] ahirājakulaɱ, naha2 nūna so bhikkhave bhikkhū imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena pharī: sace hi so bhikkhave bhikkhū imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya, na hi so bhikkhave bhikkhū ahinā daṭṭho kālaɱ kareyya. Anujānāmi bhikkhave imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena pharituɱ, attaguttiyā attarakkhāya attaparittaɱ kātuɱ. Evañca pana bhikkhave kātabbaɱ:

1. Kālaɱkato-machasaɱ 2. Nahi nūna-machasaɱ.

[BJT Page 016]

"Virūpakkhehi me mettaɱ mettaɱ erāpathehi me
Chabyāputtehi me mettaɱ mettaɱ kaṇhāgotamakehi ca

Apādakehi me mettaɱ mettaɱ dipādakehi me
Catuppadehi me mettaɱ mettaɱ bahuppadehi me

Mā maɱ apādako hiɱsi mā maɱ hiɱsi dipādako
Mā maɱ catuppado hiɱsi mā maɱ hiɱsi bahuppado

Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā ca kevalā sabbe bhadrāni passantu mā kañci pāpamāgamā

Appamāṇo buddho
Appamāṇo dhammo appamāṇo saṅgho

Pamāṇavantāni siriɱsapāni1
Ahi vicchikā satapadī uṇṇānābhi
Sarabū mūsikā katā me rakkhā
Katā me parittā paṭikkamantu bhūtāni

So'haɱ namo bhagavato
Namo sattannaɱ sammāsambuddhānanti."

36. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaɱ chindi. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. " Aññamhi so bhikkhave moghapuriso chettabbamhi aññaɱ chindi.

Na bhikkhave attano aṅgajātaɱ chettabbaɱ. Yo chindeyya āpatti thullaccayassāti."
1. Sarisapāni-machasaɱ.

[BJT Page 018]

37. Tena kho pana samayena rājagahakassa seṭṭhissa mahagghassa candanasārassa candanagaṇṭhi uppannā hoti. Atha kho rājagahakassa seṭṭhissa etadahosi: 'yannūnāhaɱ imāya candanagaṇṭhiyā pattaɱ likhāpeyyaɱ, lekhañca me paribhogaɱ bhavissati, pattaɱ ca dānaɱ dassāmī'ti. Atha kho rājagahako seṭṭhi tāya candanagaṇṭhiyā pattaɱ likhāpetvā sikkāya vāhitvā veḷagge ālaggetvā veḷuparamparāya bandhitvā evamāha: ' yo samaṇo vā brāhmaṇo vā arahā ceva iddhimā ca dinnaɱ yeva pattaɱ oharatu'ti.

Atha kho [page 111] pūraṇo kassapo yena rājagahako seṭṭhi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājagahakaɱ seṭṭhiɱ etadavoca: 'ahaɱ hi gahapati, arahā ceva iddhimā ca dehi me pattanti' 'sace bhante, āyasmā arahā ceva iddhimā ca dinnaɱ yeva pattaɱ oharatu'ti.

Atha kho makkhaligosālo ajito kesakambalo pakudho kaccāyano sañjayo bellaṭṭhiputto nigaṇṭho nātaputto yena rājagahako seṭṭhi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājagahakaɱ seṭṭhiɱ etadavoca: 'ahaɱ hi gahapati arahā ceva iddhimā ca, dehi me pattanti. ' 'Sace bhante, āyasmā arahā ceva iddhimā ca dinnaɱ yeva pattaɱ, oharatu'ti.

Tena kho pana samayena āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca piṇḍolabhāradvājo pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaɱ piṇḍāya pavisiɱsu. Atha kho āyasmā piṇḍolabhāradvājo āyasmantaɱ mahāmoggallānaɱ etadavoca, 'āyasmā kho mahāmoggallāno arahā ceva iddhimā ca gacchāvuso moggallāna, etaɱ pattaɱ ohara, tuyheso pattoti. 'Āyasmāpi kho piṇḍolabhāradvājo arahā ceva iddhimā ca. Gacchāvuso bhāradvāja, etaɱ pattaɱ ohara. Tuyheso patto'ti. Atha kho āyasmā piṇḍolabhāradvājo vehāsaɱ abbhuggantvā taɱ pattaɱ gahetvā tikkhattuɱ rājagahaɱ anupariyāyi.

[BJT Page 020]

Tena kho pana samayena rājagahako seṭṭhi saputtadāro sake nivesane ṭhito hoti pañjaliko namassamāno. 'Idheva bhante ayyo bhāradvājo amhākaɱ nivesane patiṭṭhātu'ti. Atha kho āyasmā piṇḍolabhāradvājo rājagahakassa seṭṭhissa nivesane patiṭṭhāsi. Atha kho rājagahako seṭṭhi āyasmato piṇḍolabhāradvājassa hatthato pattaɱ gahetvā mahagghassa khādanīyassa pūretvā āyasmato piṇḍolabhāradvājassa pādāsi. Atha kho āyasmā piṇḍolabhāradvājo taɱ pattaɱ gahetvā ārāmaɱ agamāsi. Assosuɱ kho manussā 'ayyena kira piṇḍolabhāradvājena rājagahakassa seṭṭhissa patto ohārito'ti. Te ca manussā uccāsaddā mahāsaddā āyasmantaɱ piṇḍolabhāradvājaɱ piṭṭhito anubandhiɱsu. Assosi kho bhagavā uccāsaddaɱ mahāsaddaɱ. Sutvāna āyasmantaɱ ānandaɱ āmantesi: kinnu kho so ānanda, uccāsaddo mahāsaddo'ti.

'Āyasmatā bhante, piṇḍolabhāradvājena rājagahakassa seṭṭhissa patto ohārito. Assosuɱ kho bhante, manussā ayyena kira piṇḍolabhāradvājena rājagahakassa seṭṭhissa patto ohāritoti. Te ca bhante manussā uccāsaddā mahāsaddā āyasmantaɱ piṇḍolabhāradvājaɱ piṭṭhito piṭṭhito anubaddhā, so eso bhante, bhagavā, uccāsaddo mahāsaddo'ti.

Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhu saṅghaɱ sannipātetvā āyasmantaɱ [page 112] piṇḍolabhāradvājaɱ paṭipucchi 'saccaɱ kira tayā bhāradvāja, rājagahakassa seṭṭhissa patto ohārito'ti.
'Saccaɱ bhagavā. '

Vigarahī buddho bhagavā, 'ananucchavikaɱ bhāradvāja ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma tvaɱ bhāradvāja, chavassa dārupattassa kāraṇā gihīnaɱ uttarīmanussadhammaɱ iddhipāṭihāriyaɱ dassessasi. Seyyathāpi bhāradvāja, mātugāmo chavassa māsakarūpassa kāraṇā kopīnaɱ dasseti, evameva kho tayā bhāradvāja, chavassa dārupattassa kāraṇā gihīnaɱ uttarīmanussadhammaɱ iddhipāṭihāriyaɱ dassitaɱ. Netaɱ bhāradvāja, appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhāradvāja, appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānaɱ ca ekaccānaɱ aññathattāyā'ti.

[BJT Page 022]
Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

" Na bhikkhave, gihīnaɱ uttarimanussadhammaɱ iddhipāṭihāriyaɱ dassetabbaɱ. Yo dasseyya āpatti dukkaṭassa. Bhindathetaɱ bhikkhave, dārupattaɱ. Sakalikaɱ sakalikaɱ katvā bhikkhūnaɱ añjanūpapiɱsanaɱ detha. Na ca bhikkhave dārupatto dhāretabbo yo dhāreyya āpatti dukkaṭassā"ti.

38. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace patte dhārenti sovaṇṇamayaɱ rūpiyamayaɱ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti, 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave, sovaṇṇamayo patto dhāretabbo, na rūpiyamayo patto dhāretabbo, na veḷuriyamayo patto dhāretabbo, na phalikamayo patto dhāretabbo, na kaɱsamayo patto dhāretabbo, na kācamayo patto dhāretabbo, na tipumayo patto dhāretabbo, na sīsamayo patto dhāretabbo, na tambalohamayo patto dhāretabbo, yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave dve patte ayopattaɱ, mattikāpattaɱ"ti.

39. Tena kho pana samayena pattamūlaɱ ghaɱsīyati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.
'Anujānāmi bhikkhave, pattamaṇḍalanti. '.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacāni pattamaṇḍalāni dhārenti sovaṇṇamayaɱ rūpiyamayaɱ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhāgino'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave, uccāvacāni pattamaṇḍalāni dhāretabbāni. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave, dve pattamaṇḍalāni tipumayaɱ sīsamayaɱ"ti.

Bahalāni maṇḍalāni nācchupīyanti. Bhagavato etamatthaɱ ārovesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave, likhītu"nti

Valī [page 113] honti bhagavato etamatthaɱ ārovesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave, makaradantakaɱ chinditu"nti.

[BJT Page 024]
40. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū citrāni pattamaṇḍalāni dhārenti rūpakākiṇṇāni bhittikammakatāni. Tāni rathikāyapi dassentā āhiṇḍanti. Manussā ujjhāyanti kīyanti vipācenti, 'seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱse nti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave, citrāni pattamaṇḍalāni dhāretabbāni rūpakākiṇṇāni bhittikammakatāni. Yo dhāreyya āpatati dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave, pakatimaṇḍala'nti.

41. Tena kho pana samayena bhikkhū saudakaɱ pattaɱ paṭisāmenti. Patto dussati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

" Na bhikkhave, sodako patto paṭisāmetabbo. Yo paṭisāmeyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave, otāpetvā pattaɱ paṭisāmetu"nti.

42. Tena kho pana samayena bhikkhū sodakaɱ pattaɱ otāpenti, patto duggandho hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

" Na bhikkhave, sodako patto otāpetabbo. Yo otāpeyya āpatati dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave, vodakaɱ katvā otāpetvā pattaɱ paṭisāmetu"nti,

43. Tena kho pana samayena bhikkhū uṇhe pattaɱ nidahanti pattassa vaṇṇo dussati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

" Na bhikkhave, uṇhe patto nidahitabbo. Yo nidaheyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave, muhuttaɱ uṇhe otāpetvā pattaɱ paṭisāmetu"nti.

44. Tena kho pana samayena sambahulā pattā ajjhokāse anādhārā nikkhittā honti. Vātamaṇḍalikāya āvaṭṭitvā pattā bhijjiɱsu. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

" Anujānāmi bhikkhave, pattādhāraka"nti.

45. Tena kho pana samayena bhikkhu mīḍhante pattaɱ nikkhipanti. Paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

" Na bhikkhave, mīḍhante patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

[BJT Page 026]

46. Tena kho pana samayena bhikkhu parihaṇḍante pattaɱ nikkhipanti. Paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave, paribhaṇḍante patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

47. Tena kho pana samayena bhikkhū chamāya pattaɱ nikkujjanti. Oṭṭho ghaɱsīyati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave, tiṇasanthāraka"nti.

Tiṇasanthārako upacikāhi khajjati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ
"Anujānāmi bhikkhave, coḷaka"nti.
Coḷakaɱ upacikāhi khajjati. [page 114] bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave, pattamālakanti. " Pattamālakā paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave, pattakaṇḍolika"nti.

Pattakaṇḍolikāya patto ghaɱsīyati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave, pattatthavika"nti.

Aɱsabandhako na hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ

"Anujānāmi bhikkhave, aɱsabandhakaɱ bandhanasuttaka"nti.

48. Tena kho pana samayena bhikkhū bhittikhīlepi nāgadantakepi pattaɱ lagganti. Paripatitvā patto hijjati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave, patto laggetabbo. Yo laggeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

[BJT Page 028]

49. Tena kho pana samayena bhikkhū mañce pattaɱ nikkhipanti. Satisammosā nisīdantā ottharitvā pattaɱ hindanti, bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.
"Na bhikkhave, mañce patetā nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya āpatti dukkaṭassā"ti.
50. Tena kho pana samayena bhikkhū pīṭhe pattaɱ nikkhipanti. Satisammosā nisīdannā ottharitvā pattaɱ bhindanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.
" Na bhikkhave, pīṭhe patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya āpatti dukkaṭassā"ti.
51. Tena kho pana samayena bhikkhu aṅke pattaɱ nikkhipanti. Satisammosā vuṭṭhahanti. Paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave, aṅke patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya āpatti dukkaṭassā"ti.
52. Tena kho pana samayena bhikkhū chatte pattaɱ nikkhipanti. Vātamaṇḍalikāya chattaɱ ukkhipīyati. Paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhava, chatte patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya āpatti dukkaṭassā"ti.
53. Tena kho pana samayena bhikkhū pattahatthā kavāṭaɱ paṇāmenti. Kavāṭo āvaṭṭhitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave, pattahatthena kavāṭo paṇāmetabbo. Yo paṇāmeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

54. Tena kho pana samayena bhikkhu tumbakaṭāhe piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khīyantī vipācenti 'seyyathāpi tittiyā'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave, tumbakaṭāhe piṇḍāya caritabbaɱ, yo careyya āpatti dukkaṭassā"ti.
[BJT Page 030]
55. Tena kho pana samayena bhikkhu [page 115] ghaṭikaṭāhe piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi titthiyā'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave, ghaṭīkaṭāhe piṇḍāya caritabbaɱ. Yo careyya āpatti dukkaṭassā"ti.

56. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhū sabbapaɱsukuliko hoti. So chavasīsassa pattaɱ dhāreti, aññatarā itthi passitvā bhītā vissaramakāsi 'abbhuɱ me, pisāco vatāyanti'. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti, 'kathaɱ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā chavasīsassa pattaɱ dhāressanti, seyyathāpi pisācillikā'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave, chavasīsassa patto dhāretabbo. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Na ca bhikkhave, sabbapaɱsukulikena bhavitabbaɱ. Yo bhaveyya āpatti dukkaṭassā"ti.

57. Tena kho pana samayena bhikkhū calakānipi aṭṭhikānipi ucciṭṭhodakampi pattena nīharanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti 'yasmiɱ yevime samaṇā sakyaputtiyā bhuñjanti sova nesaɱ paṭiggahoti ' bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave, calakāni vā aṭṭhikāni vā ucciṭṭhodakaɱ vā pattena nīharitabbaɱ. Yo nīhareyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave, paṭiggaha"nti.

58. Tena kho pana samayena bhikkhū hatthena vipāṭetvā cīvaraɱ sibbenti. Cīvaraɱ vilomaɱ hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave, satthakaɱ namataka"nti.

59. Tena kho pana samayena saṅghassa daṇḍasatthakaɱ uppannaɱ hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave, daṇḍasatthaka"nti.

[BJT Page 032]

60. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace satthakadaṇḍe dhārenti sovaṇṇamayaɱ rūpiyamayaɱ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. Saccaɱ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaɱ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaɱ bhikkhave tesaɱ moghapurisānaɱ ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ. Kathaɱ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaɱ ugghaɱsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaɱ bhikkhave appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave uccāvacā satthakadaṇḍā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave aṭṭhimayaɱ dantamayaɱ vīsāṇamayaɱ naḷamayaɱ veḷumayaɱ kaṭṭhamayaɱ jatumayaɱ phalamayaɱ lohamayaɱ saṅkhanābhimayanti.

61. Tena kho pana samayena bhikkhū kukkuṭapattena pī veḷupesikāya pi cīvaraɱ sibbenti cīvaraɱ dussibbitaɱ hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

" Anujānāmi bhikkhave sūcika"nti.

Sūciyo kaṇṇakitāyo honti.

"Anujānāmi [page 116] bhikkhave sūcināḷika"nti

Sūcināḷikāyapi kaṇṇakitāyo honti.

"Anujānāmi bhikkhave kiṇṇena pūretu"nti.

Kiṇṇepi kaṇṇakitāyo honti.

"Anujānāmi bhikkhave sattuyā pūretu"nti.

Sattuyāpi kaṇṇakitāyo honti.

" Anujānāmi bhikkhave saritaka"nti.

Saritakenapi kaṇṇakitāyo honti.

"Anujānāmi bhikkhave madhusitthakena sāretu"nti.

Sāritakaɱ paribhijjati.

"Anujānāmi bhikkhave sāritasipāṭika"nti.

62. Tena kho pana samayena bhikkhū tattha tattha khīlaɱ nikhanitvā sambandhitvā cīvaraɱ sibbanti. Cīvaraɱ vikaṇṇaɱ hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ

" Anujānāmi bhikkhave kaṭhinaɱ, kaṭhinarajjuɱ. Tattha tattha obandhitvā cīvaraɱ sibbetunti, "

[BJT Page 034]
Visame kaṭhinaɱ pattharanti. Kaṭhinaɱ paribhijjati.

" Na bhikkhave visame kaṭhinaɱ pattharitabbaɱ. Yo patthareyya āpatti dukkaṭassā"ti.
Chamāya kaṭhinaɱ pattharanti. Kaṭhinaɱ paɱsukitaɱ hoti.

"Anujānāmi bhikkhave tiṇasanthārakanti"

Kaṭhinassa anto jīrati.

"Anujānāmi bhikkhave anuvātaɱ paribhaṇḍaɱ āropetunti".

Kaṭhinaɱ nappahoti.

" Anujānāmi bhikkhave daṇḍakaṭhinaɱ vidalakaɱ salākaɱ vinandhanarajjuɱ vinandhanasuttakaɱ vinandhitvā cīvaraɱ sibbetunti."

Suttantarikāyo visamā honti.

"Anujānāmi bhikkhave kalimbakanti"

Suttā vaṅkā honti.

"Anujānāmi bhikkhave moghasuttakanti."

63. Tena kho pana samayena bhikkhū adhotehi pādehi kaṭhinaɱ akkamanti. Kaṭhinaɱ dussati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave adhotehi pādehī kaṭhinaɱ akkamitabbaɱ. Yo akkameyya āpatti dukkaṭassāti".

64. Tena kho pana samayena bhikkhū allehi pādehi kaṭhinaɱ akkamanti. Kaṭhinaɱ dussati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave allehi pādehi kaṭhinaɱ akkamitabbaɱ. Yo akkameyya āpatti dukkaṭassā"ti.

65. Tena kho pana samayena bhikkhū saupāhanā kaṭhinaɱ akkamanti. Kaṭhinaɱ dussati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave saupāhanena kaṭhinaɱ akkamitabbaɱ. Yo akkameyya āpatti dukkaṭassā"ti.
[BJT Page 036]

66. Tena kho pana samayena bhikkhu cīvaraɱ sibbentā aṅguliyā paṭigaṇhanti, aṅguliyo dukkhā honti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave paṭiggahanti"

67. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace paṭiggahodhārenti sovaṇṇamayaɱ rūpīmayaɱ. Manussā [page 117] ujjhāyanti khīyanti vipācenti. 'Seyyathāpi gihi kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave uccāvacā paṭiggahā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukakaṭassa. Anujānāmi bhikkhave aṭṭhimayaɱ dantamayaɱ visāṇamayaɱ naḷamayaɱ veḷumayaɱ kaṭṭhamayaɱ jatumayaɱ phalamayaɱ lohamayaɱ saṅkhanābhimayanti."

68. Tena kho pana samayena sūciyopi sattakāpi paṭiggahāpi nassanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ

"Anujānāmi bhikkhave āvesanavitthakanti."

Āvesanavitthake samākulā honti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.
"Anujānāmi bhikkhave paṭiggahanti".

Aɱsabaddhako na hoti

"Anujānāmi bhikkhave aɱsabaddhakaɱ bandhanasuttakanti"

69. Tena kho pana samayena bhikkhu abbhokāse cīvaraɱ sibbantā sītenapi uṇhenapi kilamanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave kaṭhinasālaɱ kaṭhinamaṇḍapanti".

Kaṭhinasālā nīcavatthukā hoti. Udakena ottharīyati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.
"Anujānāmi bhikkhave uccavatthukaɱ kātunti".

Cayo paripatati.

"Anujānāmi bhikkhave cinituɱ tayo caye iṭṭhakācayaɱ silācayaɱ dārucayanti".

Ārohantā vihaññanti.

"Anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe iṭṭhakāsopāṇaɱ silāsopāṇaɱ dārusopāṇanti."

Ārohantā paripatanti.

"Anujānāmi bhikkhave ālambanabāhanti."

[BJT Page 038]

Kaṭhinasālāya tiṇacuṇṇaɱ paripatati. "Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā ullittāvalittaɱ kātuɱ setavaṇṇaɱ kāḷavaṇṇaɱ gerukaparikammaɱ mālākammaɱ latākammaɱ makaradantakaɱ pañcapaṭikaɱ cīvaravaɱsaɱ cīvararajjunti".

70. Tena kho pana samayena bhikkhu cīvaraɱ sibbetvā tattheva kaṭhinaɱ ujjhitvā pakkamanti. Undurehipi upacīkāhi pi khajjati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesu1. " Anujānāmi bhikkhave kaṭhinaɱ saṅgharitunti".

Kaṭhinaɱ paribhijjati. "Anujānāmi bhikkhave goghaɱsikāya kaṭhinaɱ saṅgharitunti"

Kaṭhinaɱ viniveṭhiyati. "Anujānāmi bhikkhave bandhanarajjunti".

71. Tena kho pana samayena bhikkhū kuḍḍhepi thamhe pi kaṭhinaɱ ussāpetvā pakkamanti. Paripatitvā kaṭhinaɱ bhijjati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave bhittikhīle vā nāgadante vā laggetunti".

72. Atha kho bhagavā rājagahe yathāhirantaɱ viharitvā yena vesāli tena cārikaɱ pakkāmi. Tena kho pana samayena [page 118] bhikkhū sūcikampi satthakampi bhesajjampi pattena ādāya gacchanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave bhesajjatthavikanti"

Aɱsabaddhako na hoti.

"Anujānāmi bhikkhave aɱsabaddhakaɱ bandhanasuttakanti"

73. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upāhanāyo kāyabandhanena bandhitvā gāmaɱ piṇḍāya pāvisi. Aññataro upāsako taɱ bhikkhuɱ abhivādento upāhanāyo sīsena ghaṭṭesi. So bhikkhū maṅku ahosi. Atha kho so bhikkhū ārāmaɱ gantvā bhikkhūnaɱ etamatthaɱ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave upāhanatthavikanti."

Aɱsabaddhako na hoti. "Anujānāmi bhikkhave aɱsabaddhakaɱ bandhanasuttakanti".

74. Tena kho pana samayena antarāmagge udakaɱ akappiyaɱ hoti. Parissāvanaɱ na hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. "Anujānāmi bhikkhave parissāvananti".

Coḷakaɱ nappahoti.

"Anujānāmi bhikkhave kaṭacchuparissāvananti". Coḷakaɱ nappahoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. "Anujānāmi bhikkhave dhammakarakanti."

[BJT Page 040]
75. Tena kho pana samayena dve bhikkhū kosalesu janapadesu addhānamaggapaṭipannā honti. Eko bhikkhu anācāraɱ ācarati. Dutiyo bhikkhu taɱ bhikkhuɱ etadavoca, 'mā āvuso evarūpaɱ akāsi. Netaɱ kappatī'ti. So tasmiɱ upanaddhi1. Atha kho so bhikkhū pipāsāya pīḷito upanaddhaɱ bhikkhuɱ etadavoca 'dehī me āvuso parissāvanaɱ pānīyaɱ pivissāmī'ti upanaddho bhikkhu na adāsi. So bhikkhu pipāsāya pīḷito kālamakāsi. Atha kho so bhikkhu ārāmaɱ gantvā bhikkhūnaɱ etamatthaɱ ārocesi. " Kimpana tvaɱ āvuso parissāvanaɱ yāciyamāno na adāsī"ti. 'Evamāvuso'ti. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti, 'kathaɱ hī nāma bhikkhū parissāvanaɱ yāciyamāno na dassatī'ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhu saṅghaɱ sannipātāpetvā taɱ bhikkhuɱ paṭipucchi 'saccaɱ kira tvaɱ bhikkhu parissāvanaɱ yāciyamāno na adāsī'ti. 'Saccaɱ bhagavā'. Vigarahi buddho bhagavā, 'ananucchavikaɱ moghapurisa ananulomikaɱ appatirūpaɱ assāmaṇakaɱ akappiyaɱ akaraṇīyaɱ, kathaɱ hī nāma tvaɱ moghapurisa, parissāvanaɱ yāciyamāno na dassasi? Netaɱ [page 119] moghapurisa appasannānaɱ vā pasādāya pasannānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ moghapurisa appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyā'ti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi. " Na bhikkhave addhānamaggapaṭipannena bhikkhunā parissāvanaɱ yāciyamānena na dātabbaɱ yo na dadeyya āpatti dukkaṭassa, na ca bhikkhave aparissāvanakena addhānamaggo paṭipajjitabbo. Yo paṭipajjeyya āpatti dukkaṭassa. Sace na hoti parissāvanaɱ vā dhammakarako vā saṅghāṭikaṇṇo pi adhiṭṭhātabbo iminā parissāvetvā pivissāmī"ti.

76. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaɱ caramāno yena vesāli tadavasari. Tatra sudaɱ bhagavā vesāliyaɱ viharati mahāvane kuṭāgārasālāyaɱ. Tena kho pana samayena bhikkhū navakammaɱ karonti. Parissāvanaɱ na sammati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.
1. Upanandhi-sīmu.

[BJT Page 042. ]
"Anujānāmi bhikkhave daṇḍaparissāvananti". Daṇḍaparissāvanaɱ na sammati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. " Anujānāmi bhikkhave ottharakanti".

77. Tena kho pana samayena bhikkhū makasehi ubbāḷahā honti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. " Anujānāmi bhikkhave makasakuṭikanti".

78. Tena kho pana samayena vesāliyaɱ paṇitānaɱ bhattānaɱ bhattapaṭipāṭi adhiṭṭhitā hoti. Bhikkhū paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā abhisannakāyā honti bahvābādhā. Atha kho jīvako komārabhacco vesāliɱ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Addasā kho jīvako komārabhacco bhikkhū abhisannakāye bahvābādhe. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaɱ etadavoca: etarahi bhante bhikkhū abhisannakāyā bahvābādhā. Sādhu bhante bhagavā bhikkhūnaɱ caṅkamañca jantāgharañca anujānātu evaɱ bhikkhū appābādhā bhavissantīti.

Atha kho bhagavā jīvakaɱ komārabhaccaɱ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaɱsesi. Atha kho jīvako komārabhacco bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaɱsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.

Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi: " anujānāmi bhikkhave vaṅkamañca jantāgharañcāti.

Tena kho pana samayena bhikkhū [page 120] visame caṅkame caṅkamanti. Pādā dukkhā honti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. "Anujānāmi bhikkhave samaɱ kātunti. " Caṅkamo nīcavatthuko hoti. Udakena ottharīyati. "Anujānāmi bhikkhave uccavattukaɱ kātunti. " Cayo paripatati, " anujānāmi bhikkhave cinituɱ taye caye: iṭṭhakācayaɱ silācayaɱ dārucayanti."

[BJT Page 044]
Ārohantā vihaññanti. " Anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe iṭṭhakāsopāṇaɱ silāsopāṇaɱ dārusopāṇanti."

Ārohantā paripatanti. Anujānāmi bhikkhave ālambanabāhanti.

79. Tena kho samayena bhikkhū caṅkame caṅkamantā paripatanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. " Anujānāmi bhikkhave caṅkamaṇavedikanti."

80. Tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse caṅkamantā sītenapi uṇhenapi kilamanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. " Anujānāmi bhikkhave caṅkamaṇasālā"ti.
Caṅkamaṇasālāyaɱ1 tiṇacuṇṇaɱ paripatati. " Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā2 ullittāvalittaɱ kātuɱ: setavaṇṇaɱ kāḷavaṇṇaɱ gerukaparikammaɱ mālākammaɱ latākammaɱ makaradantakaɱ pañcapaṭikaɱ cīvaravaɱsaɱ cīvararajjunti."

81. Jantāgharaɱ nīcavattukaɱ hoti. Udakena ottharīyati. "Anujānāmi bhikkhave uccavattukaɱ kātunti. " Cayo paripatati. " Anujānāmi bhikkhave cinituɱ tayo caye: iṭṭhakācayaɱ silācayaɱ dārucayanti."

Ārohantā vihaññanti. " Anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe iṭṭhakāsopāṇaɱ silāsopāṇaɱ dārusopāṇanti".

Ārohantā paripatanti. " Anujānāmi bhikkhave ālambanabāhanti."

Jantāgharassa kavāṭaɱ na hoti. "Anujānāmi bhikkhave kavāṭaɱ piṭṭhasaṅghāṭaɱ udukkhalikaɱ uttarapāsakaɱ aggalavaṭṭikaɱ kapisīsakaɱ sūcikaɱ ghaṭikaɱ tālacchiddaɱ āviñjanacchiddaɱ āviñjanarajajunti"

1. Caṅkamaṇasālāya-sīmu, 2. Ogumphetvā-machasaɱ.

[BJT Page 046]
82. Jantāgharassa kuḍḍapādo jīrati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. "Anujānāmi bhikkhave maṇḍalikaɱ kātunti."

Jantāgharassa dhūmanettaɱ na hoti. "Anujānāmi bhikkhave dhūmanettanti."

83. Tena kho pana samayena bhikkhu buddake jantāghare majjhe aggiṭṭhānaɱ karonti. Upacāro na hoti. " Anujānāmi bhikkhave khuddake jantāghare ekamantaɱ aggiṭṭhānaɱ kātuɱ, mahallake majjhe"ti.
Jantāghare aggi mukhaɱ ḍahati. "Anujānāmi bhikkhave mukhamattikanti."

Hatthe1 mattikaɱ tementi. "Anujānāmi bhikkhave mattikā doṇikanti."

Mattikā duggandhā hoti. "Anujānāmi bhikkhave vāsetunti."

Jantāghare aggi kāyaɱ ḍahati. "Anujānāmi bhikkhave udakaɱ atiharitunti. " Pātiyāpi pattenapi udakaɱ atiharanti. "Anujānāmi bhikkhave udakādhānaɱ udakasarāvakanti."

84. Jantāgharaɱ tiṇacchadanaɱ sādeti2. "Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā3 ullittāvalittaɱ kātunti."

Jantāgharaɱ cikkhallaɱ hoti. "Anujānāmi bhikkhave santharituɱ tayo santhare4: iṭṭhakāsantharaɱ silāsantharaɱ dārusantharanti. " Cikkhallaññeva hoti. " Anujānāmi bhikkhave dhovitunti."

Udakaɱ santiṭṭhati, " anujānāmi bhikkhave udakaniddhamananti."

Tena kho pana samayena bhikkhū jantāghare [page 121] chamāya nisīdanti. Gattāni kaṇḍuvanti. "Anujānāmi bhikkhave jantāgharapīṭhanti."

1. Hatthena- sīmu, 2. Tiṇacchadanaɱ na sedeti-[pts 3.] Ogumphetvā-machasaɱ 4. Santhāre-machasaɱ.

[BJT Page 048]
85. Tena kho pana samayena jantāgharaɱ aparikkhittaɱ hoti. " Anujānāmi bhikkhave parikkhipituɱ, tayo pākāre iṭṭhakāpākāraɱ silāpākāraɱ dārupākāranti."

Koṭṭhako na hoti. " Anujānāmi bhikkhave koṭṭhakanti."

Koṭṭhako nīcavatthuko hoti, udakena ottharīyati. " Anujānāmi bhikkhave uccavatthukaɱ kātunti."

Cayo paripatati "anujānāmi bhikkhave cinituɱ tayo caye iṭṭhakācayaɱ silācayaɱ dārucayanti."

Ārohantā vihaññanti. "Anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe iṭṭhakāsopāṇaɱ silāsopāṇaɱ dārusopāṇanti."

Ārohantā paripatanti. "Anujānāmi bhikkhave ālambanabāhanti."

Koṭṭhakassa kavāṭaɱ na hoti. "Anujānāmi bhikkhave kavāṭaɱ piṭṭhasaṅghāṭaɱ udukkhalikaɱ uttarapāsakaɱ aggalavaṭṭikaɱ kapisīsakaɱ sūcikaɱ ghaṭikaɱ tācchiddaɱ āviñjanacchiddaɱ āviñjanarajjunti."

Koṭṭhake tiṇacuṇṇaɱ paripatati. "Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā ullittāvalittaɱ kātuɱ setavaṇṇaɱ kāḷavaṇṇaɱ gerukaparikammaɱ mālākammaɱ latākammaɱ makaradantakaɱ pañcapaṭikanti.

Pariveṇaɱ cikkhallaɱ hoti. "Anujānāmi bhikkhave marumbaɱ upakiritunti."

Na pariyāpuṇanti. "Anujānāmi bhikkhave padarasilaɱ nikkhipitunti. " Udakaɱ santiṭṭhati. "Anujānāmi bhikkhave udakaniddhamananti."

[BJT Page 050]

86. Tena kho pana samayena bhikkhū naggā naggaɱ abhivādenti. Naggā naggaɱ abhivādāpenti. Naggā naggassa parikammaɱ karonti. Naggā naggassa parikammaɱ kārāpenti1. Naggā naggassa denti. Naggā paṭigaṇhanti2. Naggā khādanti. Naggā bhuñjanti. Naggā sāyanti. Naggā pivanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. " Na bhikkhave naggena naggo abhivādetabbo. Yo abhivādeyya āpatti dukkaṭassa, na naggena naggo abhivādāpetabbo. Yo abhivādāpeyya āpatti dukkaṭassa, na naggena abhivādetabbaɱ yo abhivādeyya āpatti dukkaṭassa, na naggena abhivādāpetabbaɱ yo abhivādāpeyya āpatti dukkaṭassa, na naggena naggassa parikammaɱ kātabbaɱ yo kareyya āpatti dukkaṭassa, na naggena naggassa parikammaɱ kārāpetabbaɱ yo kārāpeyya āpatti dukkaṭassa. Na naggena naggassa dātabbaɱ yo dadeyya āpatti dukkaṭassa. Na naggena paṭiggahetabbaɱ yo paṭiggaheyya āpatti dukkaṭassa, na naggena khāditabbaɱ yo khādiyeyya āpatti dukkaṭassa, na naggena bhūñjitabbaɱ yo bhuñjeyya āpatti dukkaṭassa, na naggena sāyitabbaɱ yo sāyeyya āpatti dukkaṭassa, na naggena pātabbaɱ yo piveyya āpatti dukkaṭassāti.

87. Tena kho pana samayena bhikkhū jantāghare chamāya cīvaraɱ nikkhipatti. Cīvaraɱ paɱsukitaɱ hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ, " anujānāmi bhikkhave jantāghare cīvaravaɱsaɱ cīvararajjunti."

Deve vassente cīvaraɱ ovassati. "Anujānāmi [page 122] bhikkhave jantāgharasālanti"

Jantāgharasālā nīcavatthukā hoti. Udakena ottharīyati. "Anujānāmi bhikkhave uccavatthukaɱ kātunti."

Cayo paripatati. Anujānāmi bhikkhave cinituɱ tayo caye iṭṭhakācayaɱ sīlācayaɱ
Dārucayanti. Ārohantā vihaññanti anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe iṭṭhasopāṇaɱ silāsopāṇaɱ dārusopāṇanti" ārohantā paripatanti" anujānāmi bhikkhave ālambana bāhanti."
Jantāgharasālāya tiṇacuṇṇaɱ paripatati. " Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā ullittāvalittaɱ kātuɱ setavaṇṇaɱ kālavaṇṇaɱ gerukaparikammaɱ mālākammaɱ latākammaɱ makaradantakaɱ pañcapaṭikaɱ anujānāmi bhikkhave tiṇacuṇṇaɱ gerukaparikammaɱ mālākammaɱ latākammaɱ dārucayanti. "Ārohantā paripatanti " anujānāmi bhikkhave tayo gerukaparikammaɱ mālākammaɱ latākammaɱ makaradantakaɱ pañcapaṭikaɱ ārohantā paripatanti anujānāmi bhikkhave cīvaravaɱsaɱ cīvararajjunti."

Tena kho pana samayena bhikkhū naggā jantāgharepi udakepi parikammaɱ kātuɱ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. "Anujānāmi bhikkhave tisso paṭicchādiyo jantāgharapaṭicchādiɱ udakapaṭicchādiɱ vatthapaṭicchādinti."

1. Kārenti-sīmu 2. Paṭiggaṇhanti-sīmu.

[BJT Page 052]
88. Tena kho pana samayena jantāghare udakaɱ na hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. " Anujānāmi bhikkhave udapānanti."

Udapānassa kulaɱ lujjati. "Anujānāmi bhikkhave cinituɱ tayo caye: iṭṭhakācayaɱ silācayaɱ dārucayanti."

Udapāno nīcavatthuko hoti. Udakena ottharīyati. " Anujānāmi bhikkhave uccavatthukaɱ kātunti."

Cayo paripatati""anujānāmi bhikkhave cinituɱtayo caye: iṭṭhakācayaɱ silācayaɱ dārucayanti. "Ārohantā vihaññanti "anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe iṭṭhakāsopāṇaɱ silāsopāṇaɱ dārusopāṇanti" ārohantā paripatanti. "Anujānāmi bhikkhave āmbanabāhanti, "

89. Tena kho pana samayena bhikkhū valliyāpi kāyabandhanenapi udakaɱ vāhenti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ "anujānāmi bhikkhave udakavāhanarajjunti."

Hatthā dukkhā honti. "Anujānāmi bhikkhave tulaɱ karakaṭakaɱ cakkavaṭṭakanti."

Bhājanā bahū bhijjanti. "Anujānāmi bhikkhave tayo vārake lohavārakaɱ dāruvārakaɱ cammakhaṇaḍanti."

90. Tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse udakaɱ vāhanto sītenapi uṇhenapi kilamanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. "Anujānāmi bhikkhave udapānasālanti."

Udapānasālāya tiṇacuṇṇaɱ paripatati. " Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā ullittāvalittaɱ kātuɱ setavaṇṇaɱ kāḷavaṇṇaɱ gerukaparikammaɱ mālākammaɱ latākammaɱ makaradantakaɱ pañcapaṭikaɱ cīvaravaɱsaɱ cīvararajjunti."

Udapāno apāruto hoti. Tiṇacuṇṇehipi paɱsukehipi okiriyati. "Anujānāmi bhikkhave apidhānanti."

Udakabhājanaɱ na saɱvijjati. "Anujānāmi bhikkhave udakadoṇiɱ udakakaṭāhanti."

[BJT Page 054. ]
91. Tena kho pana samayena bhikkhū ārāme tahaɱ tahaɱ nahāyanti. Ārāmo vikkhallo hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. "Anujānāmi bhikkhave candanikanti."

Candanikā apārutā1 hoti. Bhikkhū hirīyanti nahāyituɱ. " Anujānāmi bhikkhave parikkhituɱ tayo pākāre iṭṭhakāpākāraɱ sīlāpākāraɱ dārupākāranti."

Candanikā cikkhallā hoti. "Anujānāmi bhikkhave sattharituɱ tayo santhare2 iṭṭhakāsantharaɱ silāsantharaɱ dārusantharanti."

Udakaɱ santiṭṭhati. "Anujānāmi bhikkhave udakaniddhamananti, "

92. Tena kho pana samayena bhikkhūnaɱ gattāni sītikāni honti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. "Anujānāmi bhikkhave udakapuñjacolakena pi paccuddharitunti."

Tena kho pana [page 123] samayena aññataro upāsako saṅghassa atthāya pokkharaṇiɱ kāretukāmo hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. " Anujānāmi bhikkhave pokkharaṇinti."

Pokkharaṇiyā kulaɱ lujjati. "Anujānāmi bhikkhave cinituɱ tayo caye iṭṭhakācayaɱ silācayaɱ dārucayanti."

Ārohantā vihaññanti. "Anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe iṭṭhakāsopāṇaɱ silāsopāṇaɱ dārusopāṇanti."

Ārohantā paripatanti. "Anujānāmi bhikkhave ālambanabāhanti."

Pokkharaṇiyā udakaɱ purāṇaɱ hoti. "Anujānāmi bhikkhave udakamātikaɱ udakaniddhamananti."

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhū saṅghassa atthāya nīllekhaɱ jantāgharaɱ kātukāmo hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. "Anujānāmi bhikkhave nillekhaɱ jantāgharanti."

1. Pākaṭā-sīmu. 2. Santhāre-sīmu.

[BJT Page 056]

93. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū cātumāsaɱ nisīdanena vippavasanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ " na bhikkhave cātumāsaɱ nisīdanena vippavasitabbaɱ. Yo vippavaseyya āpatti dukkaṭassā"ti.

94. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pupphābhikiṇṇesu sayanesu sayanti manussā vihāracārikaɱ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. "Na bhikkhave pupphābhikiṇṇesu sayanesu sayitabbaɱ. Yo sayeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena manussā gandhampi mālampi ādāya ārāmaɱ āgacchanti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭigaṇhanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ " anujānāmi bhikkhave gandhaɱ gahetvā kavāṭe pañcaṅgulikaɱ dātuɱ, pupphaɱ gahetvā vihāre ekamantaɱ nikkhipitunti."

95. Tena kho pana samayena saṅghassa namatakaɱ uppannaɱ hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. "Anujānāmi bhikkhave namatakanti."

Atha kho bhikkhūnaɱ etadahosi: 'namatakaɱ adhiṭṭhātabbaɱ nu kho udāhu vikappetabbanti. ' " Na bhikkhave namatakaɱ adhiṭṭhātabbaɱ, na vikappetabbanti."

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū āsittakūpadhāne bhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. " Na bhikkhave āsittakūpadhāne bhuñjitabbaɱ. Yo bhuñjeyya āpatti [page 124] dukkaṭassā"ti.

96. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. So bhuñjamāno na sakkoti hatthena pattaɱ sandhāretuɱ. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ "anujānāmi bhikkhave maḷorikanti."

[BJT Page 058]
97 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ekabhājane pi bhuñjanti. Ekathālake pi pivanti. Ekamañce pi tuvaṭṭenti. Ekattharaṇā1 pi tuvaṭṭenti. Ekapāpuraṇā2 pi tuvaṭṭenti. Ekattharaṇā pāpuraṇā pi tuvaṭṭenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ, "na bhikkhave ekabhājane bhuñjitabbaɱ. Na ekathālake pātabbaɱ. Na ekamañce tuvaṭṭitabbaɱ. Na ekattharaṇe tuvaṭṭitabbaɱ ekapāpuraṇepi tuvaṭṭitabbaɱ. Na ekattharaṇapāpuraṇepi tuvaṭṭitabbaɱ. Yo tuvaṭṭeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

98. Tena kho pana samayena vaḍḍho licchavi mettiyabhummajakānaɱ bhikkhūnaɱ sahāyo hoti. Atha kho vaḍḍho licchavi yena mettiyabhummajakā bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca: 'vandāmi ayyā'ti. Evaɱ vutte mettiyabhummajakā bhikkhu nālapiɱsu. Dutiyampi kho vaḍḍho licchavi mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca. 'Vandāmi ayyā'ti. Dutiyampi kho mettiyabhūmmajakā bhikkhū nālapiɱsu. Tatiyampi kho vaḍḍho licchavi mettiyabhummajake bhikkhu etadavoca: 'vandāmi ayyā'ti. Tatiyampi kho mettiyabhummajakā bhikkhū nālapiɱsu. "Kyāhaɱ ayyānaɱ aparajjhāmi? Kissa maɱ ayyā nālapantī"ti "tathā hi pana tvaɱ āvuso vaḍḍha amhe dabbena mallaputtena viheṭhiyamāne ajjhapekkhasī?Ti"

'Kyāhaɱ ayyā karomī?Ti.

'Sace kho tvaɱ āvuso vaḍḍha iccheyyāsi, ajjeva bhagavā āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ nāsāpeyyā'ti.

'Kyāhaɱ ayyā karomi? Kiɱ mayā sakkā kātunti'

'Ehi tvaɱ āvuso vaḍḍha, yena bhagavā tenupasakaṅkama, upasaṅkamitvā bhagavantaɱ evaɱ vadehi: " idaɱ bhante tacchantaɱ nappatirūpaɱ yāyaɱ bhante disā abhayā anītikā anupaddavā, sāyaɱ disā sabhayā saītikā saupaddavā. Yato nivātaɱ, tato pavātaɱ udakaɱ maññe ādittaɱ. Ayyena me dabbena mallaputtena pajāpatī dusitā"ti.

1. Ekattharaṇe-machasaɱ 2. Ekapāpuraṇe-machasaɱ.

[BJT Page 060]

'Evaɱ ayyā'ti kho vaḍḍho licchavi mettiyabhūmmajakānaɱ bhikkhūnaɱ paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho vaḍḍho [page 125] licchavi bhagavantaɱ etadavoca: " idaɱ bhante nacchantaɱ nappatirūpaɱ, yāyaɱ bhante disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaɱ disā sabhayā saītikā saupaddavā, yato nivātaɱ tato pavātaɱ udakaɱ maññe ādittaɱ. Ayyena me dabbena mallaputtena pajāpati dūsitā"ti.

Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhu saṅghaɱ sannipātāpetvā āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ paṭipucchi: " sarasi tvaɱ dabba evarūpaɱ kattā yathāyaɱ vaḍḍho āhā?"Ti.

"Yathā maɱ bhante bhagavā jānāti"ti.

Dutiyampi kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe bhikkhū saṅghaɱ sannipātāpetvā āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ paṭipucchi: " sarasi tvaɱ dabba evarūpaɱ kattā yathāyaɱ vaḍḍho āhā?"Ti. Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ etadavoca: "sarasi tvaɱ dabba evarūpaɱ kattā yathāyaɱ vaḍḍho āhā"ti.

Yathā maɱ bhante bhagavā jānātī"ti.

" Na kho dabba dabbā evaɱ nibbeṭhenti. Sace tayā kataɱ katanti vadehi. Sace akataɱ akatanti vadehī"ti.

"Yatohaɱ bhante jāto, nābhijānāmi supinantena'pi methunaɱ dhammaɱ paṭisevitā, pageva jāgaro"ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: " tena hi bhikkhave saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaɱ nikkujjatu asaɱbhogaɱ saṅghena karotu. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa upāsakassa patto nikkujjitabbo: bhikkhūnaɱ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaɱ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaɱ āvāsāya parisakkati.
Bhikkhū akkosati parihāsati. Bhikkhū bhikkhūhi bhedeti. Buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati. Dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati. Saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati. Anujānāmi bhikkhave imehī aṭṭhahaṅgehī samannāgatassa upāsakassa pattaɱ nikkujjituɱ.

[BJT Page 062]
Evañca pana bhikkhave nikkujjitabbo: vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:
"Suṇātu me bhante saṅgho: vaḍḍho licchavi āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱseti. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaɱ nikkujjeyya asambhogaɱ saṅghena kareyya". Esā ñatti.

"Suṇātu me bhante saṅgho: vaḍḍho licchavi āyasmantaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱseti. Saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaɱ nikkujjati. Asambhogaɱ saṅghena karoti. Yassāyasmato khamati vaḍḍhassa licchavissa pattassa nikkujjanā asambhogaɱ saṅghena karaṇaɱ, so tuṇhassa, yassa nakkhamati so bhāseyya. Nikkujjito saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto asambhogo saṅghena, khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī"ti.

99. Atha kho āyasmā ānando pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena vaḍḍhassa licchavissa nivesanaɱ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā vaḍḍhaɱ licchaviɱ etadavoca: " saṅghena te āvuso vaḍḍha patto nikkujjito. Asambhogo'si saṅghenā"ti. [page 126] atha kho vaḍḍho licchavi " saṅghena kira me patto nikkujjito asambhogo'mhi kira saṅghenā"ti tattheva mucchito papati. Atha kho ḍaḍḍhassa licchavissa mittāmaccā ñātisālohitā vaḍḍhaɱ licchaviɱ etadavocuɱ: "alaɱ āvuso vaḍḍha, mā soci, mā paridevi, mayaɱ bhagavantaɱ pasādessāma bhikkhūsaṅghañcā"ti.

Atha kho vaḍḍho licchavi saputtadāro samittāmacco sañātisālohito allavattho allakeso yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaɱ etadavoca: " accayo maɱ bhante accagamā yathābālaɱ yathāmūḷhaɱ yathā akusalaɱ, yohaɱ ayyaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsesiɱ. Tassa me bhante bhagavā accayaɱ accayato paṭigaṇhātu āyatiɱ saɱvarāyā"ti.

[BJT Page 064]
"Taggha tvaɱ āvuso vaḍḍha accayo accagamā yathābālaɱ yathāmūḷhaɱ yathāakusalaɱ yaɱ tvaɱ dabbaɱ mallaputtaɱ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaɱsesi. Yato ca kho tvaɱ āvuso vaḍḍha accayaɱ accayato disvā yathādhammaɱ paṭikarosi, taɱ te mayaɱ paṭigaṇhāma. Vuddhi hesā āvuso vaḍḍha ariyassa vinaye yo accayaɱ accayato disvā yathādhammaɱ paṭikaroti āyatiɱ saɱvaraɱ āpajjatī"ti.

Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi: tena hi bhikkhave saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaɱ ukkujjatu sambhogaɱ saṅghena karotu. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa upāsakassa patto ukkujjitabbo: na bhikkhūnaɱ alābhāya parisakkati. Na bhikkhūnaɱ anatthāya parisakkati. Na bhikkhūnaɱ āvāsāya parisakkati. Na bhikkhū akkosati na parihāsati, na bhikkhū bhikkhūhi bhedeti. Na buddhassa avaṇṇaɱ bhāsati. Na dhammassa avaṇṇaɱ bhāsati, na saṅghassa avaṇṇaɱ bhāsati. Anujānāmi bhikkhave imehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgatassa upāsakassa pattaɱ ukkujjituɱ.

Evañca pana bhikkhave ukkajjitabbo. Tena bhikkhave vaḍḍhena licchivinā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjalimpaggahetvā evamassa vacanīyo: saṅghena me bhante patto nikkujjito asambhogo'mhi saṅghena, so'haɱ bhante sammā vattāmi lomaɱ pātemi. Nenthāraɱ vattāmi. Saṅghaɱ pattukkujjanaɱ yācāmīti dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Vyattena bhikkhunā paṭibalena [page 127] saṅgho ñāpetabbo:
Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto nikkujjito asambhogo saṅghena. So sammā vattati. Lomaɱ pāteti. Netthāraɱ vattati. Saṅghaɱ pattukkujjanaɱ yācati. Yadi saṅghassa pannakallaɱ saṅgho vaḍḍhassa liccavissa pattaɱ ukkujjeyya sambhogaɱ saṅghena kareyya. Esā ñatti.

[BJT Page 066]
Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto nikkujjito asambhogo saṅghena. So sammā vattati. Lomaɱ pāteti. Netthāraɱ vattati. Saṅghaɱ pattukkujjanaɱ yācati. Saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaɱ ukkujjeyya sambhogaɱ saṅghena karoti. Yassāyasmato khamati vaḍḍhassa licchavissa pattassa ukkujjanaɱ, sambhogaɱ saṅghena karaṇaɱ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Ukkujjito saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto sambhogo saṅghena. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī"ti.

Dutiya bhāṇavāraɱ.

[BJT Page 068]

Tatiya bhāṇavāraɱ

100. Atha kho bhagavā vesāliyaɱ yathābhirantaɱ viharitvā yena bhaggā tena cārikaɱ pakkāmi. Anupabbena cārikaɱ caramāno yena bhaggā tadavasari. Tatra sudaɱ bhagavā bhaggesu viharati suɱsumāragire bhesakalāvane migadāye.

Tena kho pana samayena bodhissa rājakumārassa kokanado nāma pāsādo acirakārito hoti anajjhāvuttho samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena.

Atha kho bodhirājakumāro sañjikāputtaɱ māṇavaɱ āmantesi: ehi tvaɱ samma sañjikāputta, yena bhagavā tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda, appābādhaɱ appātaṅkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsuvihāraɱ puccha 'bodhi bhante rājakumāro bhagavato pāde sirasā vandati appābādhaɱ appātaṅkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsuvihāraɱ pucchatī'ti. Evañca vadehi: 'adhivāsetu kira bhante bhagavā bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhusaṅghenā'ti.

'Evaɱ bho'ti kho sañjikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho sañjikāputto māṇavo bhagavantaɱ etadavoca: bodhi kho rājakumāro bhoto gotamassa pāde sirasā vandati. Appābādhaɱ appātaṅkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsuvihāraɱ pucchati. Evañca vadeti 'adhivāsetu kira bhante bhagavā bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhusaṅghenā'ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho sañjikāputto māṇavo bhagavato adhivāsanaɱ viditvā uṭṭhāyāsanā yena bodhirājakumāro tenupasaṅkami. [page 128] upasaṅkamitvā bodhi rājakumāraɱ etadavoca: " avocumha kho mayaɱ bhoto vacanena taɱ bhagavantaɱ gotamaɱ 'bodhi kho rājakumāro bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaɱ appātaṅkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsuvihāraɱ pucchati. Evañca vadeti: adhivāsetu kira bhante bhagavā bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhusaṅghenā'ti. Adhivutthañca pana samaṇena gotamenā"ti.

[BJT Page 070]
101. Atha kho bodhirājakumāro tassā rattiyā accayena paṇītaɱ khādanīyaɱ bhojanīyaɱ paṭiyādāpetvā kokanadañca pāsādaɱ odātehi dussehi sattharāpetvā yāva pacchimā sopāṇakalebarā sañjikāputtaɱ māṇavaɱ āmantesi: ehi tvaɱ samma sañjikāputta, yena bhagavā tenupasaṅkama, upaṅkamitvā bhagavato kālaɱ ārocehi kālo bhante niṭṭhitaɱ bhattanti' ' evambho'ti kho sañjikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamatvā bhagavato kālaɱ ārocesi 'kālo bho gotama niṭṭhitaɱ bhattanti. '.

Atha kho bhagavā pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena bodhissa rājakumārassa nivesanaɱ tenupasaṅkami saddhiɱ bhikkhusaṅghena. Tena kho pana samayena bodhirājakumāro bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti bhagavantaɱ āgamayamāno. Addasā kho bodhirājakumāro bhagavantaɱ dūratova āgacchantaɱ. Disvāna tato paccuggantvā bhagavantaɱ abhivādetvā purakkhatvā yena kokanado pāsādo tenupasaṅkami.

Atha kho bhagavā pacchimaɱ sopāṇakalebaraɱ nissāya aṭṭhāsi. Atha kho bodhirājakumāro bhagavantaɱ etadavoca: 'akkamatu bhante bhagavā dussāni, akkamatu sugato dussāni, yaɱ mama assa dīgharattaɱ hitāya sukhāyā'ti evaɱ vutte bhagavā tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bodhirājakumāro bhagavantaɱ etadavoca: 'akkamatu bhante bhagavā dussāni, akkamatu sugato dussāni, yaɱ mama assa dīgharattaɱ hitāya sukhāyā'ti. Tatiyampi kho bodhirājakumāro bhagavantaɱ etadavoca: 'akkamatu bhante bhagavā dussāni, akkamatu sugato dussāni, yaɱ mama assa dīgharattaɱ hitāya sukhāyā'ti. Atha kho bhagavā āyasmantaɱ ānandaɱ apalokesi. Atha kho āyasmā ānando bodhiɱ rājakumāraɱ etadavoca: 'saɱharatu rājakumāra dussāni, na bhagavā celapattikaɱ1 akkamissati. Pacchimaɱ janataɱ tathāgato anukampatī'ti.

Atha kho bodhirājakumāro dussāni saɱharāpetvā upari kokanade pāsāde āsanaɱ paññāpesi. Atha kho bhagavā kokanadaɱ pāsādaɱ abhirūhitvā paññatte āsane nisīdi saddhiɱ bhikkhusaṅghena. Atha kho bodhirājakumāro buddhapamukhaɱ bhikkhusaṅghaɱ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaɱ bhuttāviɱ onītapattapāṇiɱ ekamantaɱ nisīdi.

1. Celapaṭṭikaɱ-machasaɱ.

[BJT Page 072]
Ekamantaɱ nisinnaɱ kho bodhiɱ rājakumāraɱ bhagavā dhammiyā kathāya [page 129] sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhu āmantesi " na bhikkhave celapattikā akkamitabbā. Yo akkameyya āpatti dukkaṭassā"ti.

102. Tena kho pana samayena aññatarā itthi apagatagabbhā bhikkhu nimantetvā dussaɱ paññapetvā etadavoca " akkamatha bhante dussanti". Bhikkhū kukkuccāyantā na akkamanti.
"Akkamatha bhante dussaɱ maṅgalatthāyā"ti. Bhikkhu kukkuccāyantā na akkamiɱsu.

Atha kho sā itthi ujjhāyati khīyati vipāceti: "kathaɱ hī nāma ayyā maṅgalatthāya yāciyamānā celapattikaɱ nākkamissanti"ti. Assosuɱ kho bhikkhū tassā itthiyā ujjhāyantiyā khiyantiyā vipācentiyā. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi " na bhikkhave celapattikā akkamitabbā. Yo akkameyya āpatti dukkaṭassā"ti. "Gihī bhikkhave maṅgalikā. Anujānāmi bhikkhave gihīnaɱ maṅgalatthāya yāciyamānena celapattikaɱ akkamitunti."

Tena kho pana samayena bhikkhū dhotapādakaɱ akkamituɱ kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhu āmantesi " na bhikkhave celapattikā akkamitabbā. Yo akkameyya āpatti dukkaṭassā"ti. "Anujānāmi bhikkhave dhotapādakaɱ akkamitunti"

103. Atha kho bhagavā bhaggesu yathābhirantaɱ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaɱ pakkāmi. Anupubbena cārikaɱ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho visākhā migāramātā ghaṭakañca katakañca sammajjaniñca ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnā kho visākhā migāramātā bhagavantaɱ etadavoca: " paṭigaṇhātu me bhante bhavo ghaṭakañca katakañca sammajjaniñca yaɱ mama assa dīgharattaɱ hitāya sukhāyā"ti. Paṭiggahesi bhagavā ghaṭakañca sammajjaniñca. Na bhagavā katakaɱ paṭiggahesi.

[BJT Page 74]
Atha kho bhagavā visākhaɱ migāramātaraɱ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaɱsesi. Atha kho visākhā migāramātā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaɱsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhīṇaɱ katvā pakkāmi. Atha [page 130] kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave ghaṭakañca sammajjaniñca. Na bhikkhave katakaɱ paribhuñjitabbaɱ. Yo paribhuñjeyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave tisso pādaghaɱsaniyo sakkharaɱ kaṭhalaɱ samuddaeṇekanti."

104. Atha kho visākhā migāramātā vidhūpanañca tālavaṇṭañca ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādatvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnā kho visākhā migāramātā bhagavantaɱ etadavoca: "paṭigaṇhātu me bhante bhagavā vidhūpanañca tālavaṇṭañca yaɱ mama assa dīgharattaɱ hitāya sukhāyā"ti.

Paṭiggahesi bhagavā vidhūpanañca tālavaṇṭañca. Atha kho bhagavā visākhaɱ migāramātaraɱ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaɱsesi. Atha kho visākhā migāramātā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaɱsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi: " anujānāmi bhikkhave vidhupanañca tālavaṇṭañcā"ti.

105. Tena kho pana samayena saṅghassa makasavījanī uppannā hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. "Anujānāmi bhikkhave makasavījaninti".

Camarivijanī1 uppannā hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. "Na bhikkhave camarivījanī dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave tisso vījaniyo: vākamayaɱ usīramayaɱ morapiñjamayanti.

1. Cāmarikhijanī-machasaɱ.

[BJT Page 076]
106. Tena kho pana samayena saṅghassa chattaɱ uppannaɱ hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. "Anujānāmi bhikkhave chattanti, "

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū chattapaggahitā āhiṇḍanti. Tena kho pana samayena aññataro upāsako sambahulehi ājivakasāvakehi saddhiɱ uyyānaɱ agamāsi. Addasaɱsu1 kho te ājivakasāvakā chabbaggiye bhikkhu dūratova chattapaggahite āgacchante. Disvāna taɱ upāsakaɱ etadavocuɱ: "ete kho ayya, tumhākaɱ bhadantā chattapaggahitā āgacchanti seyyathāpi gaṇakamahāmattā"ti.
"Nāyyā ete bhikkhū paribbājakā"ti.
" Bhikkhū na bhikkhū"ti abbhutaɱ akaɱsu. Atha kho so upāsako upagate sañjānitvā ujjhāyati khīyati vipāceti "kathaɱ hi nāma bhadantā [page 131] chattapaggahitā āhiṇḍissanti"ti.

Assosuɱ kho bhikkhu tassa upāsakassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. " Saccaɱ kira bhikkhave upāsaka chabbaggiyā bhikkhu chattapaggahitā āhīṇḍanti. Saccaɱ bhagavā

Vigarahī buddho bhagavā. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi: " na bhikkhave chattaɱ dhāretabbaɱ. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassā"ti.

197. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, tassa vinā chattena na phāsu hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. " Anujānāmi bhikkhave gilānassa chattanti. 2"

Tena kho pana samayena bhikkhu 'gilānasseva bhagavatā chattaɱ anuññātaɱ no agilānassā'ti ārāme ārāmūpacāre chattaɱ dhāretuɱ kukkuvacāyanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesu. "Anujānāmi bhikkhave agilānenapi ārāme ārāmūpacāre chattaɱ dhāretunti."

1. Addasāsuɱ-machasaɱ 2. Chattaɱ dhāretunti-machasaɱ.

[BJT Page 078]
108. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sikkāya pattaɱ uḍḍhetvā1 daṇḍe ālaggitvā vikāle aññatarena gāmadvārena atikkamati. Manussā "esayyā2 coro gacchati. Asi'ssa vijjotalatī"ti anupatitvā gahetvā sañjānitvā muñciɱsu. Atha kho so bhikkhu ārāmaɱ gantvā bhikkhūnaɱ etamatthaɱ ārocesi.

"Kiɱ pana tvaɱ āvuso daṇḍasikkaɱ dhāresī"ti.

"Evamāvuso"ti.

Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaɱ hi nāma bhikkhū daṇḍasikkaɱ dhāressatī"ti.

Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ
"Saccaɱ kira tvaɱ bhikkhu daṇḍasikkaɱ dhāresī'ti"

"Saccaɱ bhagavā

Vigarahī buddho bhagavā. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi: " na bhikkhave daṇḍasikkā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassā"ti.

109. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Na sakkoti vinā daṇḍena3 āhiṇaḍituɱ. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. " Anujānāmi bhikkhave gilānassa bhikkhuno daṇḍasammatiɱ4 dātuɱ. Evañca pana bhikkhave dātabbā: tena gilānena bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo:

"Ahaɱ bhante gilāno na sakkomi vinā daṇḍena āhiṇḍituɱ so'haɱ bhante saṅghaɱ daṇḍasammatiɱ yācāmī"ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Vyattena bhikkhunā paṭibalena [page 132] saṅgho ñāpetabbo.

1. Uṭṭitvā-machasaɱ, [pts] uḍḍitvā-syā 2. Esayyo-sīmu. 3. Daṇḍakena-sīmu. 4. Daṇḍasammutiɱ-machasaɱ.

[BJT Page 080]
"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ itthannāmo bhikkhu gilāno, na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituɱ. So saṅghaɱ daṇḍasammatiɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammatiɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituɱ. So saṅghaɱ daṇḍasammatiɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammatiɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammatiyā dānaɱ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammati, khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī"ti.

110. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Na sakkoti vinā sikkāya pattaɱ pariharituɱ. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave gilānassa bhikkhuno sikkāsammatiɱ dātuɱ. Evañca pana bhikkhave dātabbā: tena gilānena bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjaliɱ paggahetvā evamassa vacanīyo " ahaɱ bhante gilāno na sakkomi vinā sikkāya pattaɱ pariharituɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ sikkāsammatiɱ yācāmī"ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatayampi yācitabbā. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo."

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ itthannāmo bhikkhū gilāno na sakkoti vinā sikkāya pattaɱ pariharituɱ. So saṅghaɱ sikkāsammatiɱ yācati. Yadi saṅghassa pannakallaɱ saṅgho itthannāmassa bhikkhūno sikkāsammatiɱ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti vinā sikkāya pattaɱ pariharituɱ. So saṅghaɱ sikkāsammatiɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sikkāsammatiɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sikkāsammatiyā dānaɱ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno sikkāsammati. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī"ti.

[BJT Page 082]

111: Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituɱ. Na sakkoti vinā sikkāya pattaɱ pariharituɱ. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave gilānassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammatiɱ dātuɱ. Evañca pana bhikkhave dātabbā: tena gilānena bhikkhunā saṅghaɱ upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā vuḍḍhānaɱ bhikkhūnaɱ pāde vanditvā ukkuṭikaɱ nisīditvā añjalimpaggahetvā. Evamassa vacanīyo: " ahaɱ bhante gilāno, na sakkomi vinā daṇḍena āhiṇḍituɱ, na sakkomi vinā sikkāya pattaɱ pariharituɱ. So'haɱ bhante saṅghaɱ daṇḍasikkāsammatiɱ yācāmī"ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaɱ itthannāmo bhikkhu gilāno. Na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituɱ. Na sakkoti vinā sikkāya pattaɱ pariharituɱ. So saṅghaɱ daṇḍasikkāsammatiɱ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaɱ saṅgho itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammatiɱ dadeyya" esā ñatti.

"Suṇātu me bhante saṅgho: ayaɱ itthannāmo bhikkhu gilāno. Na sakkoti vinā daṇḍena āhiṇḍituɱ, na sakkoti vinā sikkāya pattaɱ pariharituɱ. So saṅghaɱ daṇḍasikkāsammatiɱ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasikkāmmatiɱ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammatiyā dānaɱ. So tuṇha'ssa. Yassa nakkhamati so bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammati. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaɱ dhārayāmī"ti.

112. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhū romanthako1 hoti2 so romanthitvā romanthitvā3 ajjhoharati. Bhikkhū ujjhāyanti khīyanti vipācenti: " vikāle'yaɱ bhikkhū bhojanaɱ bhuñjatī"ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocasuɱ.

"Eso bhikkhave bhikkhū aciraɱ goyoniyā cuto. Anujānāmi bhikkhave romanthakassa romanthanaɱ. Na ca bhikkhave bahi mukhavāraɱ nīharitvā ajjhoharitabbaɱ. Yo ajjhāhareyya yathā dhammo kāretabbo"ti.

1. Romaṭṭhako- machasaɱ, syā 2. Ahosi-syā 3. Romaṭṭhitvā-machasaɱ, syā.
[BJT Page 084]

113. Tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa saṅghabhattaɱ hoti. Bhattagge bahū sitthāni vippakirīyiɱsu1. Manussā ujjhāyanti khiyanti vipācentī: " kathaɱ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā odane dīyamāne na sakkaccaɱ paṭiggahessanti. Ekamekaɱ sitthaɱ kammasatena niṭṭhāyatī"ti. Assosuɱ kho [page 133] bhikkhu tesaɱ manussānaɱ ujjhāyantānaɱ khīyantānaɱ vipācentānaɱ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. " Anujānāmi bhikkhave yaɱ dīyamānaɱ patati taɱ sāmaɱ gahetvā paribhuñjituɱ. Pariccattaɱ taɱ bhikkhave dāyakehī"ti.

114. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhū dīghehi nakhehi piṇḍāya carati. Aññatarā itthi passitvā taɱ bhikkhuɱ etadavoca: " ehī bhante methunaɱ dhammaɱ paṭisevā"ti.

"Alaɱ bhagini, netaɱ kappatī"ti.

"Sace kho tvaɱ bhante na paṭisevissasi, idānāhaɱ attano nakhehi gattāni vilikhitvā kuppaɱ karissāmi 'ayaɱ maɱ bhikkhu vippakarotī'ti.

"Pajānāsi tvaɱ bhaginī"ti.

Atha kho sā itti attano nakhehi gattāni vilikhitvā kuppaɱ akāsi: "ayaɱ maɱ bhikkhu vippakarotī"ti.

Manussā upadhāvitvā taɱ bhikkhuɱ aggahesuɱ. Addasāsuɱ kho te manussā tassā itthiyā nakhesu chavimpi lohītampi. Disvāna 'imissāyeva ittiyā idaɱ kammaɱ, akārako bhikkhū'ti taɱ bhikkhuɱ muñciɱsu.

Atha kho so bhikkhu ārāmaɱ gantvā bhikkhūnaɱ etamatthaɱ ārocesi.

"Kiɱ pana tvaɱ āvuso dīghe nakhe dhāresī"ti.
"Evamāvuso"ti.

Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: " kathaɱ hi nāma bhikkhū dīghe nakhe dhāressantī" ti.

Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ. " Na bhikkhave dīghā nakhā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassā"ti.

1. Parikiriɱsu-syā, pakiriyiɱsu-[pts.]

[BJT Page 086]
115. Tena kho pana samayena bhikkhū nakhenapi nakhaɱ chindanti, mukhenapi nakhaɱ chindanti kuḍḍepi nakhaɱ ghaɱsanti. Aṅguliyo dukkhā honti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.
"Anujānāmi bhikkhave nakhacchedananti".

Salohitakaɱ nakhaɱ chindanti. Aṅguliyo dukkhā honti.

"Anujānāmi bhikkhave maɱsappamāṇena nakhaɱ chinditunti."

116. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū vīsatimaṭṭaɱ kārāpenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

" Na bhikkhave vīsatimaṭṭaɱ kārāpetabbaɱ. Yo kārāpeyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave malamattaɱ apakaḍḍhitunti".

117. Tena kho pana samayena bhikkhūnaɱ kesā dīghā honti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Ussahanti pana bhikkhave bhikkhū aññamaññaɱ kese oropetunti?"

"Ussahanti bhagavā"ti.

[page 134] atha kho bhagavā etasmiɱ nidāne etasmiɱ pakaraṇe dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhu āmantesi: " anujānāmi bhikkhave khuraɱ khurasilaɱ khurasipāṭikaɱ namatakaɱ sabbaɱ khurabhaṇḍanti."

118. Tena kho pana samayena chabbagagiyā bhikkhū massuɱ kappāpenti, massuɱ vaḍḍhāpenti, golomikaɱ kārāpenti. Caturassakaɱ kārāpenti, parimukhaɱ kārāpenti, aḍḍhurakaɱ kārāpenti, dāṭhikaɱ ṭhapenti, sambādhe lomaɱ saɱharāpenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave massu kappāpetabbaɱ, na massu vaḍḍhāpetabbaɱ, na golomikaɱ kārāpetabbaɱ, na caturassakaɱ kārāpetabbaɱ, na parimukhaɱ kārāpetabbaɱ, na aḍḍhurakaɱ kārāpetabbaɱ, na dāṭhikā ṭhapetabbā na sambādhe lomaɱ saɱharāpetabbaɱ. Yo saɱharāpeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

[BJT Page 088]

119. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno sambādhe vaṇo hoti. Bhesajjaɱ na santiṭṭhati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

Anujānāmi bhikkhave ābādhappaccayā sambādhe lomaɱ saɱ harāpetunti, "

120. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu kattarikāya kese chedāpenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: " seyyathāpi gihī kāmabhogino"ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave kattarikāya kesā chedāpetabbā. Yo chedāpeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

121. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno sise vaṇo hoti. Na sakkāti khurena kese oropetuɱ. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave ābādhappaccayā kattarikāya kese chedāpetunti."

122. Tena kho pana samayena bhikkhū dīghāni nāsikālomāni dhārenti, manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi pisācillikā'ti, bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave dīghaɱ nāsikālomaɱ dhāretabbaɱ, yo dhāreyya āpatti dukkaṭassā"ti.
123. Tena kho pana samayena bhikkhū sakkharikāyapi madhusitthakenapi nāsikālomaɱ gāhāpenti. Nāsikā dukkhā honti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave saṇḍāsanti."

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū palitaɱ gāhāpenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "seyyathāpi gihī kāmabhogino"ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave palitaɱ gāhāpetabbaɱ. Yo gāhāpeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

[BJT Page 090]

124. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kaṇṇaguthakehi kaṇṇā thakītā [page 135] honti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave kaṇṇamalaharaṇinti."

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā kaṇṇamalaharaṇīyo dhārenti sovaṇṇamayaɱ rūpiyamayaɱ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhoginā'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave uccāvacā kaṇṇamalaharaṇiyo dhāretabbā. Yo dhāryeya āpattī dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave aṭṭhimayaɱ dantamayaɱ vīsāṇamayaɱ naḷamayaɱ veḷumayaɱ kaṭṭhamayaɱ jatumayaɱ phalamayaɱ lohamayaɱ saṅkhanābhimayanti."

125. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bahuɱ lohabhaṇḍa - kaɱsabhaṇḍa-santicayaɱ karonti. Manussā vihāracārikaɱ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: " kathaɱ hī nāma samaṇā sakyaputtiyā bahuɱ lohabhaṇḍa-kaɱsabhaṇḍa-sannicayaɱ karissanti seyyathāpi kaɱsapattharikā"ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

Na bhikkhave lohabhaṇḍa-kaɱsabhaṇḍa-sannicayo kātabbo. Yo kareyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū añjanimpi añjanisalākampi kaṇṇamalaharaṇimpi bandhanamattampi kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave añjaniɱ añjanisalākaɱ kaṇṇamalaharaṇiɱ bandhanamattanti."

126. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghāṭipallatthikāya nisīdanti. Saṅghāṭiyā pattā lujjanti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave saṅghāṭipallatthikāya nisīditabbaɱ. Yo nisīdeyya āpatti dukkaṭassā"ti.
Tena kho pana samane aññataro bhikkhu gilāno hoti. Tassa vinā āyogā1 na phāsu hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave āyoganti."

1. Āyogena-machasaɱ.

[BJT Page 092. ]

Atha kho bhikkhūnaɱ etadahosi: 'kathannu kho āyogo cetabbo'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave tantakaɱ vemakaɱ vaṭṭaɱ1 salākaɱ sabbaɱ tantabhaṇḍakanti, "

127. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhū akāyabandhano gāmaɱ piṇḍāya pāvisi. Tassa rathikāya antaravāsako hassittha2. Manussā ukkuṭṭhiɱ akaɱsu. So bhikkhū maṅku [page 136] ahosi. Atha kho so bhikkhu ārāmaɱ gantvā bhikkhūnaɱ etamatthaɱ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave akāyabandhanena gāmo pavisitabbo. Yo paviseyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave kāyabandhananti."

128. Tena ko pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacāni kāyabandhanāni dhārenti: kalābukaɱ deḍḍuhakaɱ murajaɱ maddavīṇaɱ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: " seyyathāpi gihī kāmabhogino"ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave uccāvacāni kāyabandhanāni dhāretabbāni: kalābukaɱ deḍḍuhakaɱ murajaɱ maddavīṇaɱ. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave dve kāyabandhanāni paṭṭikaɱ sūkarantakanti.

Kāyabandhanassa dasā jiranti. "Anujānāmi bhikkhave murajaɱ maddaviṇanti."

Kāyabandhanassa anto jirati. "Anujānāmi bhikkhave sohakaɱ guṇakanti."

Kāyabandhanassa pavananto jirati. "Anujānāmi bhikkhave vīṭhanti."

1. Vedhaɱ, vaṭṭaɱ, 2. Pabhassittha-machasaɱ.

[BJT Page 094]
129. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace vīṭhe dhārenti sovaṇṇamayaɱ rūpiyamayaɱ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave uccāvacā vīṭhā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave aṭṭhimayaɱ dantamayaɱ vīsāṇamayaɱ naḷamayaɱ veḷumayaɱ kaṭṭhamayaɱ chatumayaɱ phalamayaɱ lohamayaɱ saṅkhanābhimayaɱ suttamayanti."

130. Tena kho pana samayena āyasmā ānando lahukā saṅghāṭiyo pārupitvā gāmaɱ piṇḍāya pāvisi, vātamaṇḍalikāya saṅghāṭiyo ukkhipiyiɱsu1. Atha kho āyasmā ānando ārāmaɱ gantvā bhikkhūnaɱ etamatthaɱ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ

"Anujānāmi bhikkave gaṇṭhikaɱ pāsakanti."

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā gaṇṭhikāyo dhārenti sovaṇṇamayaɱ rūpiyamayaɱ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave uccāvacā gaṇṭhikā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave, aṭṭhimayaɱ dantamayaɱ vīsāṇamayaɱ naḷamayaɱ veḷumayaɱ kaṭṭhamayaɱ jatumayaɱ phalamayaɱ lohamayaɱ saṅkhanābhimayaɱ suttamayanti."

131. Tena kho pana samayena bhikkhū gaṇṭhikampi pāsakampi cīvare appenti. Cīvaraɱ jirati. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānami bhikkhave gaṇṭhikāphalakaɱ pāsakaphalakanti."

[page 137] gaṇṭhikāphalakampi pāsakaphalakampi ante appenti. Koṇo vivarīyati. Bhagavato etamattaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave gaṇṭhikāphalakaɱ ante appetuɱ pāsakaphalakaɱ sattaṅgulaɱ vā aṭṭhaṅgulaɱ vā ogāhetvā appetunti".

1. Ukkhipiɱsu-sīmu.

[BJT Page 096. ]
132. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gihīnivatthaɱ nivāsenti: hatthisoṇḍikaɱ macchāvāḷakaɱ catukaṇṇakaɱ tālavaṇṭakaɱ satavallikaɱ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.
"Na bhikkhave gihīnivatthaɱ nivāsetabbaɱ: hatthisoṇḍikaɱ macchavāḷakaɱ catukaṇṇakaɱ tālavaṇṭakaɱ satavallikaɱ. Yo nivāseyya āpatti dukkaṭassā"ti.

133. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu saɱvelliyaɱ nivāsenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi rañño muṇḍavaṭṭi'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave, saɱvelliyaɱ nivāsetabbaɱ. Yo nivāseyya āpatti dukkaṭassā"ti.
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gihīpārutaɱ pārupanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave gihīpārutaɱ pārupitabbaɱ. Yo pārupeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

134. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ubhato kājaɱ haranti. Manussā ujjhāyanti khiyanti vipācenti: 'seyyathāpi rañño muṇḍavaṭṭī'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave ubhato kājaɱ haritabbaɱ. Yo hareyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave ekato kājaɱ antarākājaɱ sīsabhāraɱ khandhabhāraɱ olambakanti".

[BJT Page 098. ]

135. Tena kho pana samayena bhikkhū dantakaṭṭhaɱ na khādanti. Mukhaɱ duggandhaɱ hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Pañcime bhikkhave, ādinavā dantakaṭṭhassa akhādane: acakkhussaɱ, mukhaɱ duggandhaɱ hoti, rasaharaṇiyo na visujjhanti, pittaɱ semhaɱ bhattaɱ pariyonandhati, bhattamassa nacchādeti. Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane.

Pañcime bhikkhave ānisaɱsā dantakaṭṭhassa khādane: cakkhussaɱ, mukhaɱ na duggandhaɱ hoti, rasaharaṇīyo visujjhanti, pittaɱ semhaɱ bhattaɱ na pariyonandhati, bhattamassa [page 138] chādeti. Ime kho bhikkhave pañca ānisaɱsā dantakaṭṭhassa khādane. Anujānāmi bhikkhave dantakaṭṭhanti".

136. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dīghāni dantakaṭṭhāni khādanti. Teheva sāmaṇere ākoṭenti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ

" Na bhikkhave, dīghaɱ dantakaṭṭhaɱ khāditabbaɱ. Yo khādeyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave aṭṭhaṅgulaparamaɱ dantakaṭṭhaɱ, na ca tena sāmaṇero ākoṭetabbo. Yo ākoṭeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

137. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno atimaṭāhakaɱ dantakaṭṭhaɱ khādantassa kaṇṭhe vilaggaɱ hoti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave atimaṭāhakaɱ dantakaṭṭhaɱ khāditabbaɱ. Yo khādeyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave caturaṅgūlapacchimaɱ dantakaṭṭhanti."

138. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dāyaɱ ālimpenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi davaḍāhakā'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave dāyo ālimpetabbo. Yo ālimpeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena vihārā tiṇagahaṇā honti. Davaḍāhe ḍayhamāne vihārā ḍayhanti. Bhikkhū kukkuccāyanti paṭaggiɱ dātuɱ parittaɱ kātuɱ. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave davaḍāhe ḍayhamāne paṭaggiɱ dātuɱ parittaɱ kātunti."

[BJT Page 100]
139. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rukkhaɱ abhiruhanti. Rukkhā rukkhaɱ saṅkamanti. Manussā ujjhāyanti khiyanti vipācenti: 'seyyathāpi makkaṭā'ti. Bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Na bhikkhave rukkho abhiruhitabbo. Yo abhiruheyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kosalesu janapadesu sāvatthiɱ gacchantassa antarāmagge hatthi pariyuṭṭhāsi. Atha kho so bhikkhū rukkhamūlaɱ upadhāvitvā kukkuccāyanto rukkhaɱ na abhiruhi. So hatthi aññena maggena agamāsi. Atha kho so bhikkhu sāvatthiɱ gantvā bhikkhūnaɱ etamatthaɱ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

"Anujānāmi bhikkhave sati karaṇiye porisaɱ rukkhaɱ ahiruhituɱ āpadāsu yāvadatthanti".
140. [page 139] tena kho pana samayena yameḷutekulā nāma bhikkhū dve bhātikā honti brāhmaṇajātikā kalyāṇavācākalyāṇavākkaraṇā. Te yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etadavocuɱ: " etarahi bhante bhikkhū nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā. Te sakāya niruttiyā buddhavacanaɱ dūsenti. Handa mayaɱ bhante buddhavacanaɱ chandaso āropemā"ti. Vigarahi buddho bhagavā. " Kathaɱ hi nāma tumhe moghapurisā evaɱ vakkhatha 'handa mayaɱ bhante buddhavacanaɱ chandaso āropemā'ti. Netaɱ moghapurisā appasannānaɱ vā pasādāya pasantānaɱ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaɱ bhikkhave appasannānaɱ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaɱ aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiɱ kathaɱ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave buddhavacanaɱ chandaso āropetabbaɱ. Yo āropeyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave sakāya niruttiyā buddhavacanaɱ pariyāpuṇitunti."

141. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu lokāyataɱ pariyāpuṇanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Assosuɱ kho bhikkhū tesaɱ manussānaɱ ujjhāyantānaɱ khīyantānaɱ vipācentānaɱ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaɱ ārocesuɱ.

[BJT Page 102]

"Api nu kho bhikkhave lokāyat