Aṅguttara Nikāya
Sattaka Nipāta
Avyākata Vagga
Sutta 58
Pacalāyana Suttaṁ
Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.
[1][pts][than][olds] Evaṁ me sutaṁ:|| ||
Ekam samayaṁ Bhagavā Bhaggesu viharati Suṁsumāragire Bhesakaḷāvane Migadāye.|| ||
Tena kho pana samayen'āyasmā MahāMoggallāno Magadhesu Kallavālamuttagāme pacalāyamāno nisinno hoti.|| ||
Addasā kho Bhagavā dibbena cakkhunā||
visuddhena atikkanta-mānusakena||
āyasmantaṁ MahāMoggallānaṁ Magadhesu Kallavālamuttagāme pacalāya-mānaṁ nisinnaṁ.|| ||
Disvā seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya,||
pasāritam vā bāhaṁ sammiñjeyya,||
evam eva Bhaggesu Suṁsumāragire Bhesakaḷāvane Migadāye||
antara-hito Magadhesu Kallavālamuttagāme||
āyasmato MahāMoggallānassa pamukhe pātu-r-ahosi.|| ||
Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.|| ||
Nisajja kho Bhagavā āyasmantaṁ MahāMoggallānaṁ etad avoca.|| ||
'Pacalāyasi no tvaṁ Moggallāna?||
Pacalāyasi no tvaṁ Moggallānā?' ti.|| ||
"Evaṁ bhante" ti.|| ||
[2][pts][than][olds] Tasmātiha tvāṁ Moggallāna,||
yathā saññissa te vivarato taṁ middhaṁ okkamati,||
taṁ saññaṁ mā manas'ākāsi.|| ||
[86] Taṁ saññaṁ mā bahulam akāsi:||
Ṭhānaṁ kho pan'etaṁ vijjati,||
yaṁ te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha.|| ||
[3][pts][than][olds] No ce te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha,||
tato tvaṁ Moggallāna||
yathā-sutaṁ yathā-pariyattaṁ dhammaṁ cetasā anuvitakkeyyāsi,||
anūvicāreyyāsi,||
manas-ā-nupekkheyyāsi.|| ||
Ṭhānaṁ kho pan'etaṁ vijjati,||
yaṁ te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha.|| ||
[4][pts][than][olds] No ce te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha,||
tato tvaṁ Moggallāna,||
yathā-sutaṁ yathā-pariyattaṁ dhammaṁ vitthārena sajjhāyaṁ kareyyāsi:||
Ṭhānaṁ kho pan'etaṁ vijjati,||
yan te evaṁ viharato taṁ middaṁ pahīyetha.|| ||
[5][pts][than][olds] No ce te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha,||
tato tvaṁ Moggallāna,||
ubho kaṇṇasotāni āvijeyyāsi pāṇinā gattāni anumajjeyyāsi.|| ||
Ṭhānaṁ kho pan'etaṁ vijjati||
yaṁ te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha.|| ||
[6][pts][than][olds] No ce te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha,||
tato tvaṁ Moggallāna,||
uṭṭhāy āsanā udakena akkhīni anumajjitvā disā anuvilokeyyāsi.|| ||
Nakkhattāni tāraka-rūpāni ullokeyyāsi.|| ||
Ṭhānaṁ kho pan'etaṁ vijjati||
yaṁ te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha.|| ||
[7][pts][than][olds] No ce te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha,||
tato tvaṁ Moggallāna,||
āloka-saññaṁ mana-sikareyyāsi,||
divā saññaṁ adhiṭṭheyyāsi.|| ||
Yathā divā tathā rattiṁ||
yathā rattiṁ tathā divā.|| ||
Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sa-p-pabhāsaṁ cittaṁ bhāveyyāsi.|| ||
Ṭhānaṁ kho pan'etaṁ vijjati||
yaṁ te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha.|| ||
[87] [8][pts][than][olds] No ce te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha,||
tato tvaṁ Moggallāna,||
pacchāpuresaññi caṅkamaṁ adhiṭṭheyyāsi||
antogatehi indriyehi,||
abahigatena mānasena.|| ||
Ṭhānaṁ kho panataṁ vijjati||
yaṁ te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha.|| ||
[9][pts][than][olds] No ce te evaṁ viharato taṁ middhaṁ pahīyetha,||
tato tvaṁ Moggallāna||
dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeyyāsi pādena pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhāna-saññaṁ mana-sikaritvā.|| ||
PaṭiBuddhena ca te Moggallāna,||
khippaṁ yeva paccuṭṭhātabbaṁ:||
'Na seyya-sukhaṁ na phassukhaṁ na middha-sukhaṁ anuyutto viharissāmī' ti.|| ||
Evaṁ hi te Moggallāna, sikkhitabbaṁ.|| ||
[10][pts][than][olds] Tasmātiha Moggallāna evaṁ sikkhitabbaṁ:||
'Na uccāsoṇḍaṁ paggahetvā kulāni upasaṅkamissāmī' ti.|| ||
Evaṁ hi te Moggallāna,||
sikkhitabbaṁ.|| ||
Sace Moggallāna,||
bhikkhū uccāsoṇḍaṁ paggahetvā kulāni upasaṅkamati,||
santi hi Moggallāna,||
kulesu kicca-karaṇīyānī yena manussā āgataṁ bhikkhūṁ na manasi karontī ti.|| ||
Tatra bhikkhussa evaṁ hoti:||
'Ko su nāma dāni maṁ imasmiṁ kule paribhindi,||
virattarūpā'dān'īme mayi manussā?' ti.|| ||
Iti sa alābhena maṅkubhāvo.|| ||
Mankubhutassa uddhaccaṁ.|| ||
Uddhatassa asaṁvaro.|| ||
Asaṁvutassa ārā cittaṁ samādhimhā.|| ||
Tasmātiha Moggallāna,||
evaṁ sikkhitabbaṁ:||
'Na viggāhikakathaṁ kathessāmī' ti.|| ||
Evaṁ hi te Moggallāna, sikkhitabbaṁ.|| ||
Viggāhikāya Moggallāna kathāya sati katābāhullaṁ pāṭikaṅkhaṁ.|| ||
Kathābāhulle sati uddhaccaṁ.|| ||
Uddhatassa asaṁvaro.|| ||
Asaṁvutassa ārā cittaṁ samādhimhā.|| ||
Nāhaṁ Moggallāna, sabbe h'eva saṁsaggaṁ vaññayāmi, na [88] panāhaṁ Moggallāna sabbe h'eva saṁsaggaṁ na vaññayāmi.|| ||
Sagahaṭṭhapabba-jitehi kho ahaṁ Moggallāna saṁsaggaṁ na vaṇṇayāmi.|| ||
Yāni ca kho tāni sen'āsanāni appa-saddāni appa-nigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni, tathā-rūpehi sen'āsanehi saṁsaggaṁ vaṇṇayāmī' ti.|| ||
[11][pts][than][olds] Evaṁ vutte āyasmā MahāMoggallāno Bhagavantaṁ etad avoca:||
'Kittāvatā nu kho bhante,||
bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accanta-yoga-k-khemī accanta-brahma-cārī accantapariyosāno seṭṭho deva-manussānan' ti?|| ||
'Idha Moggallāna, bhikkhuno sutaṁ hoti||
sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā ti.|| ||
Evaṁ c'etaṁ Moggallāna, bhikkhuno sutaṁ hoti||
sabbe dhammā nālaṁ abhinivesāyā ti.|| ||
So sabbaṁ dhammaṁ abhijānāti,
so sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya||
sabbaṁ dhammaṁ parijānāti,
sabbaṁ dhammaṁ pariññāya yaṁ kiñci vedanaṁ vediyati sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkha-m-asukhaṁ vā.|| ||
So tāsu vedanāsu anicc'ānupassī viharati,||
virāg-ā-nupassī viharati,||
nirodh-ā-nupassī viharati,||
paṭinissagg-ā-nupassī viharati.|| ||
So tāsu vedanāsu anicc'ānupassī viharanto,||
virāg-ā-nupassī viharanto,||
nirodh-ā-nupassī viharanto,||
paṭinissāggānupassī viharanto na ca kiñci loke upādiyati.|| ||
An-upādiyaṁ na paritassati.|| ||
Aparitassaṁ paccattaṁ yeva parinibkhāyati.|| ||
Khīṇā jāti||
vusitaṁ Brahma-cariyaṁ||
kataṁ karaṇīyaṁ||
nāparaṁ itthattāyā' ti pajānāti.|| ||
Ettāvatā kho Moggallāna, bhikkhū saṅkhittena taṇhāsaṅkhayāvimutto hoti accantaniṭṭho accantayoga-k-khemi accanta-brahma-cārī accantapariyosāṇo. Seṭṭho deva-manussānan' ti.|| ||
§
Sutta 59a
Māpuññabhāyi Suttaṁ[1]
Mā bhikkhave, puññānaṁ bhayittha.|| ||
Sukhass'etaṁ [89] bhikkhave,||
adhivacanaṁ yad idaṁ puññanti.|| ||
1. Abhijānāmi kho panāhaṁ bhikkhave, dīgha-rattaṁ katānaṁ puññānaṁ dīgha-rattaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ manāpaṁ vipākaṁ paccanubhūtaṁ.|| ||
Sattavassāni mettaṁ cittaṁ bhāvesiṁ.|| ||
Sattavassāni mettaṁ cittaṁ bhāvetvā sattasaṁvaṭṭhavivaṭṭa-kappe nayimaṁ lokaṁ punarāgamāsiṁ. Saṇvaṭṭamānassudāhaṁ bhikkhave,||
loke Ābhassarūpago homi.|| ||
Vivaṭṭamāne loke suññaṁ Brahma-vimānaṁ upapajjāmi.|| ||
Tatra sudaṁ bhikkhave,||
(sattakkhattuṁ) Brahmā homi Mahā-Brahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso vasavattī.|| ||
Chattiṁ-sakkhattuṁ kho panāhaṁ bhikkhave Sakko ahosiṁ devānam Indo.|| ||
Anekasatakkhattuṁ rājā ahosiṁ cakka-vatti dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvi jana-padatthāvariya-p-patto satta-ratana-samannāgato.|| ||
Tassa mayhaṁ bhikkhave,||
imāni sattaratanānī ahesuṁ.|| ||
Seyyath'īdaṁ:||
cakka-ratanaṁ hatthi-ratanaṁ assa-ratanaṁ maṇi-ratanaṁ itthi-ratanaṁ gahapati-ratanaṁ parināyaka-ratanam'eva sattamaṁ.|| ||
Parosahassaṁ kho pana me bhikkhave,||
puttā ahesuṁ sūrā vīraṅgarūpā parasena-p-pamaddanā.|| ||
So'haṁ imaṁ paṭhaviṁ sāgarapariyan taṁ adaṇḍena asatthena dhammena ahivijiya ajjhāvasinti.|| ||
Passa puññānaṁ vipākaṁ kusalānaṁ sukhesino||
Mettaṁ cittaṁ vībhāvetvā satta-vassāni bhikkhave,||
[90] Satta saṁvaṭṭa- vivaṭṭa-kappe nayimaṁ lokaṁ punāgamaṁ.|| ||
Saṇvaṭṭamāne lokambhi homi Ābhassarūpago,||
Vivaṭṭamāne lokambhi suññaṁ brahmūpago ahuṁ.|| ||
Sattakkhattuṁ Mahā-Brahmā vasavatti tadā ahuṁ.||
Chattiṁ-sakkhattuṁ devindo devarajjamakārayiṁ|| ||
Cakka-vatti ahuṁ rājā Jambudīpassa issaro||
Muddhāvasitto khattiyo manussādhipatī ahuṁ.|| ||
Adaṇḍena asatthena vijeyya paṭhaviṁ imaṁ||
Asāhasena dhammena samena anusāsiyaṁ.|| ||
Dhammena rajjaṁ kāretvā asmiṁ paṭhavimaṇḍale||
Mahaddhane mahā-bhoge aḍḍhe ajāyisaṁ kule|| ||
Sabbakāmehi sampanno ratanehi ca sattahi,||
Buddhā saṅgāhakā loke tehi etaṁ sudesitaṁ.|| ||
Esa hetumahantassa pathavyo yena vuccati.||
Pahūtavittūpakaraṇo rājā homi patāpavā|| ||
Iddhimā yasavā homi Jambusaṇḍassa issaro.||
Ko sutvā nappasīdeyya api kaṇh'ābhijātiyo.|| ||
[91] Tasmā hi attha-kāmena mahattam abhikaṅkhatā||
Sad'Dhammo garukātabbo saraṁ Buddhāna sāsanaṁ.|| ||
[1] From here to the end as a separate sutta in BJT.