Aṅguttara Nikāya
VIII. Aṭṭhaka Nipāta
III: Gahapati-Vagga
Sutta 30
Anuruddha Suttaṁ
Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.
[1][pts][than][bodh][olds] Evaṁ me sutaṁ:|| ||
Ekaṁ samayaṁ Bhagavā bhaggesu viharati Suṁsumāragire Bhesakalāvane Migadāye.|| ||
Tena kho pana samayen'āyasmā Anuruddho Cetīsu viharati Pācīnavaṁsadāye.|| ||
Atha kho āyasmato Anuruddhassa raho-gatassa patisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi:|| ||
'App'icchassāyaṁ dhammo,||
nāyaṁ dhammo mah'icchassa.|| ||
Santuṭṭhassāyaṁ [229] dhammo,
nāyaṁ dhammo a-santuṭṭhassa.|| ||
Pavivittassāyaṁ dhammo,
nāyaṁ dhammo saṅgaṇ'ik-ā-rāmassa.|| ||
Āraddha viriyassāyaṁ dhammo,
nāyaṁ dhammo kusītassa.|| ||
Upatthika-satissāyaṁ dhammo,||
nāyaṁ dhammo muṭṭhas-satissa.|| ||
Samāhitassāyaṁ dhammo,||
nāyaṁ dhammo asamāhitassa.|| ||
Paññā'vato ayaṁ dhammo,||
nāyaṁ dhammo duppaññassā' ti.|| ||
§
2. Atha kho Bhagavā āyasmato Anuruddhassa cetasā ceto parivitakkam aññāya||
seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya,||
pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya,||
evam eva Bhaggesu Suṁsumāragire Bhesakalāvane Migadāye antara-hito Cetīsu Pācīnavaṁsadāye āyasmato Anuruddhassa sammukhe pātu-r-ahosi.|| ||
Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.|| ||
Āyasmā pi kho Anuruddho Bhagavantaṁ abhivādetvā eka-m-antaṁ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Anuruddhaṁ Bhagavā etad avoca:|| ||
3. "Sādhu sādhu Anuruddha,||
sādhu kho tvaṁ Anuruddha,||
satta mahā-purisa-vitakkaṁ vitakkesi:|| ||
App'icchassāyaṁ dhammo,||
nāyaṁ dhammo mah'icchassa.|| ||
Santuṭṭhassāyaṁ dhammo,
nāyaṁ dhammo a-santuṭṭhassa.|| ||
Pavivittassāyaṁ dhammo,
nāyaṁ dhammo saṅgaṇ'ik-ā-rāmassa.|| ||
Āraddha viriyassāyaṁ dhammo,
nāyaṁ dhammo kusītassa.|| ||
Upatthikasatissāyaṁ dhammo,||
nāyaṁ dhammo muṭṭha-s-satissa.|| ||
Samāhitassāyaṁ dhammo,||
nāyaṁ dhammo asamāhitassa.|| ||
Paññā'vato ayaṁ dhammo,||
nāyaṁ dhammo duppaññassā ti.|| ||
Tena hi tvaṁ Anuruddha,||
imam pi aṭṭhamaṁ mahā-purisa-vitakkaṁ vitakkehi:|| ||
Nippapañc'ārāmassāyaṁ dhammo ni-p-papañca-ratino,||
nāyaṁ dhammo papañc'ārāmassa papañca-ratino ti.|| ||
4. Yato kho tvaṁ Anuruddha,||
ime aṭṭha mahā-purisa-vitakke vitakkessasi,||
tato tvaṁ Anuruddha,||
yāva-d-eva ākaṅkhissasi —||
vivicc'eva kāmehi||
vivicca akusalehi dham- [230] mehi||
sa-vitakkaṁ sa-vicāraṁ viveka-jaṁ pīti-sukhaṁ||
paṭhamaṁ-jhānaṁ upasampajja viharissasi.|| ||
■
5. Yato kho tvaṁ Anuruddha,||
ime aṭṭha mahā-purisa vitakke vitakkessasi||
tato tvaṁ Anuruddha,||
yāva-d-eva ākaṅkhissasi —||
vitakka-vicārānaṁ vūpasamā||
ajjhattaṁ sampasādanaṁ||
cetaso ekodi-bhāvaṁ||
avitakkaṁ avicāraṁ||
samādhi-jaṁ pīti-sukhaṁ||
dutiyaṁ-jhānaṁ upasampajja viharissasi.|| ||
■
6. Yato kho tvaṁ Anuruddha,||
ime aṭṭha mahā-purisa vitakke vitakkessasi||
tato tvaṁ Anuruddha,||
yāva-d-eva ākaṅkhissasi —||
pītiyā ca virāgā||
upekkhako ca viharissasi||
sato ca sampajāno||
sukhañ ca kāyena paṭisaṁvedissasi,||
yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti:||
'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti||
tatiyaṁ-jhānaṁ upasampajja viharissasi.|| ||
■
7. Yato kho tvaṁ Anuruddha,||
ime aṭṭha mahā-purisa vitakke vitakkessasi,||
tato tvaṁ Anuruddha,||
yāva-d-eva ākaṅkhissasi —||
sukhassa ca pahānā||
dukkhassa ca pahānā||
pubb'eva somanassa-domanassānaṁ atthaṅgamā||
adukkha-m-asukhaṁ||
upekkhā-sati-pārisuddhiṁ||
catutthaṁ-jhānaṁ upasampajja viharissasi.|| ||
■
8. Yato kho tvaṁ Anuruddha,||
ime ca aṭṭha mahā-purisa vitakke vitakkessasi,||
imesañ ca catunnaṁ jhānānaṁ ābhiceta-sikānaṁ||
diṭṭha-dhamma-sukha-vihārānaṁ||
nikāma-lābhī bhavissasi,||
akiccha-lābhī,||
akasira-lābhī,||
tato tuyhaṁ Anuruddha,||
seyyathā pi nāma gahapatissa vā gahapati-puttassa vā nānārattāṇaṁ dussānaṁ dussakaraṇḍako pūro,||
evam eva te paṁsukulaṁ cīvarānaṁ khāyissati,||
santuṭṭhassa viharato,||
ratiyā,||
aparitassāya,||
phāsu-vihārāya,||
okkamanāya Nibbānassa.|| ||
■
[231] 9. Yato kho tvaṁ Anuruddha,||
ime ca aṭṭha mahā-purisa vitakke vitakkessasi,||
imesañ ca catunnaṁ jhānānaṁ ābhiceta-sikānaṁ diṭṭha-dhamma-sukha-vihārānaṁ||
nikāma-lābhī bhavissasi,||
akiccha-lābhī||
akasira-lābhī,||
tato tuyhaṁ Anuruddha,||
seyyathā pi nāma gahapatissa vā gahapati-puttassa vā||
sālīnaṁ odano vicita-kāḷako||
aneka-sūpo aneka-vyañjano,||
evam eva te piṇḍiyālopabhojanānaṁ khāyissati,||
santuṭṭhassa viharato||
ratiyā,||
aparitassāya,||
phāsu-vihārāya||
okkamanāya Nibbānassa.|| ||
■
10. Yato kho tvaṁ Anuruddha,||
ime ca aṭṭha mahā-purisa vitakke vitakkessasi,||
imesañ ca catunnaṁ jhānānaṁ ābhiceta-sikānaṁ diṭṭha-dhamma-sukha-vihārānaṁ||
nikāma-lābhī bhavissasi,||
akiccha-lābhī||
akasira-lābhī,||
tato tuyhaṁ Anuruddha,||
seyyathā pi nāma gahapatissa vā gahapati-puttassa vā||
kuṭāgāraṁ ullit-ā-valittaṁ nivātaṁ phussi-taggaḷaṁ pihita-vāta-pānaṁ,||
evam eva te rukkha-mūlasen'āsanānaṁ khāyissati||
santuṭṭhassa viharato||
ratiyā,||
aparitassāya,||
phāsu-vihārāya||
okkamanāya Nibbānassa.|| ||
■
11. Yato kho tvaṁ Anuruddha,||
ime ca aṭṭha mahā-purisa vitakke vitakkessasi,||
imesañ ca catunnaṁ jhānānaṁ ābhiceta-sikānaṁ diṭṭha-dhamma-sukha-vihārānaṁ||
nikāma-lābhī bhavissasi,||
akiccha-lābhī||
akasira-lābhī,||
tato tuyhaṁ Anuruddha,||
seyyathā pi nāma gahapatissa vā gahapati-puttassa vā||
pallaṅko goṇa-katthato paṭikatthato paṭalika-t-thato kādalimiga-pavara-pacc'attharaṇo sa-uttaracchado ubhato lohita-kūpadhāno,||
evam eva te tiṇa-santhārako sayanāsanānaṁ khāyissati||
santuṭṭhassa viharato||
ratiyā,||
aparitassāya,||
phāsu-vihārāya||
okkamanāya Nibbānassa.|| ||
■
[232] 12. Yato kho tvaṁ Anuruddha,||
ime ca aṭṭha mahā-purisa-vitakke vitakkessasi,||
imesañ ca catunnaṁ jhānānaṁ ābhiceta-sikānaṁ diṭṭha-dhamma-sukha-vihārānaṁ||
nikāma-lābhī bhavissasi,||
akiccha-lābhī||
akasira-lābhī,||
tato tuyhaṁ Anuruddha,||
seyyathā pi nāma gahapatissa vā gahapati-puttassa vā||
nānā bhesajjāni,||
seyyath'īdaṁ:||
sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇītaṁ||
evam eva te pūtimuttaṁ bhesajjānaṁ khāyissati||
santuṭṭhassa viharato||
ratiyā,||
aparitassāya,||
phāsu-vihārāya||
okkamanāya Nibbānassa.|| ||
13. Tena hi tvaṁ Anuruddha,||
āyatikam pi vassāvāsaṁ idh'eva Cetīsu Pācīnavaṁsadāye vihareyyāsī" ti.|| ||
"Evaṁ bhante" ti kho āyasmā Anuruddho Bhagavato paccassosi.|| ||
Atha kho Bhagavā āyasmantaṁ Anuruddhaṁ iminā ovādena ovaditvā seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya,||
evam eva Cetīsu Pācīnavaṁsadāye antara-hito Bhaggesu Suṁsumāragire Bhesakaḷāvane Migadāye pātu-r-ahosi.|| ||
Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.|| ||
§
Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||
14. "Aṭṭha kho bhikkhave,||
mahā-purisa-vitakke desissāmi.
Taṁ suṇātha||
sādhukaṁ manasi karotha||
bhāsissāmī" ti.|| ||
"Evaṁ bhante" ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ.|| ||
Bhagavā etad avoca:|| ||
"Katame ca bhikkhave, aṭṭha mahā-purisa vitakkā?|| ||
15. App'icchassāyaṁ, bhikkhave, dhammo,||
nāyaṁ dhammo mah'icchassa.|| ||
Santuṭṭhassāyaṁ, bhikkhave, dhammo,
nāyaṁ dhammo a-santuṭṭhassa.|| ||
Pavivittassāyaṁ, bhikkhave, dhammo,
nāyaṁ dhammo saṅgaṇ'ik-ā-rāmassa.|| ||
Āraddha viriyassāyaṁ, bhikkhave, dhammo,
nāyaṁ dhammo kusītassa.|| ||
Upatthikasatissāyaṁ, bhikkhave, dhammo,||
nāyaṁ dhammo muṭṭha-s-satissa.|| ||
Samāhitassāyaṁ, bhikkhave, dhammo,||
nāyaṁ dhammo asamāhitassa.|| ||
Paññā'vato ayaṁ, bhikkhave, dhammo,||
||
[233] nāyaṁ dhammo duppaññassā.|| ||
Nippapañc'ārāmassāyaṁ, bhikkhave, dhammo ni-p-papañca-ratino,||
nāyaṁ dhammo papañc'ārāmassa papañca-ratino.|| ||
§
16. 'Apapicchassāyaṁ bhikkhave,||
dhammo nāyaṁ dhammo mah'icchassā' ti.|| ||
Iti kho pan'etaṁ vuttaṁ.|| ||
Kiñ c'etaṁ paṭicca vuttaṁ?|| ||
17.Idha bhikkhave bhikkhu appiccho samāno||
'"appiccho" ti maṁ jāneyyun' ti na icchati,||
santuṭṭho samāno||
'"santuṭṭho" ti maṁ jāneyyun' ti na icachati,||
pavivitto samāno||
'"pavivitto" ti maṁ jāneyyun' ti na icchati,||
āraddha-viriyo samāno||
'"āraddha-viriyo" ti maṁ jāneyyun' ti na icchati,||
upatthika-sati samāno||
'"upatthikasatī" ti maṁ jāneyyun' ti na icachati,||
samāhito samāno||
'"samāhito" ti maṁ jāneyyun' ti na icchati,||
paññavā samāno||
'"paññavā" ti maṁ jāneyyun' ti na icchati,||
ni-p-papañc-ā-rāmo samāno||
'"nippapaññārāmo" ti maṁ jāneyyun' ti na icchati.|| ||
'App'icchassāyaṁ dhammo,||
nāyaṁ dhammo mah'icchassā' ti.|| ||
Iti yaṁ taṁ vuttaṁ.|| ||
Idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.|| ||
§
18. 'Santuṭṭhassāyaṁ bhikkhave, dhammo,||
nāyaṁ dhammo a-santuṭṭhassā' ti.|| ||
Iti kho pan'etaṁ vuttaṁ.|| ||
Kiñ c'etaṁ paṭicca vuttaṁ?|| ||
19. Idha bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itar'ītara-cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārena.|| ||
'Santuṭṭhassāyaṁ bhikkhave, dhammo,||
nāyaṁ dhammo asaṭṭhantussā' ti.|| ||
Iti yaṁ taṁ vuttaṁ.|| ||
Idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.|| ||
§
20. 'Pavivittassāyaṁ bhikkhave, dhammo,||
nāyaṁ dhammo saṅgaṇ'ik-ā-rāmassā' ti.|| ||
Iti kho pan'etaṁ vuttaṁ.|| ||
Kiñ c'etaṁ paṭicca vuttaṁ?|| ||
21. Idha bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato bhavanti||
upasaṅkamitāro bhikkhū||
bhikkhūniyo,||
upāsakā||
upāsikāyo||
rājāno||
rāja-mahā-mattā||
titthiyā||
titthiyasāvakā.|| ||
Tatra bhikkhu viveka-ninnena cittena||
viveka-poṇena||
viveka-pabbhārena||
vivekaṭṭhena||
nekkhammābhiratena||
aññadatthu uyyojanika-paṭisaṁyuttaṁ yeva kathaṁ kattā hoti.|| ||
'Pavi- [234] vittassāyaṁ bhikkhave, dhammo,||
nāyaṁ dhammo saṅgaṇ'ik-ā-rāmassā' ti.|| ||
Iti yaṁ taṁ vuttaṁ.|| ||
Idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.|| ||
§
22. 'Āraddha-viriyassāyaṁ bhikkhave, dhammo,||
nāyaṁ dhammo kusītassā' ti.|| ||
Iti kho pan'etaṁ vuttaṁ.|| ||
Kiñ c'etaṁ paṭicca vuttaṁ?|| ||
23. Idha bhikkhave, bhikkhu āraddha-viriyo viharati
akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya
kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya
thāmavā
daḷha-parakkamo
anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu.|| ||
'Āraddha-viriyassāyaṁ bhikkhave, dhammo||
nāyaṁ dhammo kusītassā' ti.|| ||
Iti yaṁ taṁ vuttaṁ.|| ||
Idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.|| ||
§
24. 'Upatthikasatissāyaṁ bhikkhave, dhammo,||
nāyaṁ dhammo muṭṭha-s-satissā' ti.|| ||
Iti kho pan'etaṁ vuttaṁ.|| ||
Kiñ c'etaṁ paṭicca vuttaṁ?|| ||
25. Idha bhikkhave, bhikkhu satimā hoti paramena sati-nepakkena samannāgato cira-katam pi cira-bhāsitam pi saritā anussaritā.|| ||
'Upatthikasatissāyaṁ bhikkhave, dhammo,||
nāyaṁ dhammo muṭṭha-s-satissā' ti.|| ||
Iti yaṁ taṁ vuttaṁ.|| ||
Idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.|| ||
§
26. 'Samāhitassāyaṁ bhikkhave, dhammo,
nāyaṁ dhammo asamāhitassā' ti.|| ||
Iti kho pan'etaṁ vuttaṁ.|| ||
Kiñ c'etaṁ paṭicca vuttaṁ?|| ||
27. Idha bhikkhave, bhikkhu vivicc'eva kāmehi||
vivicca akusalehi dhammehi||
sa-vitakkaṁ||
sa-vicāraṁ viveka-jaṁ pīti-sukhaṁ||
paṭhamaṁ-jhānaṁ upasampajja viharati.|| ||
■
Vitakka-vicārānaṁ vūpasamā||
ajjhattaṁ sampasādanaṁ||
cetaso ekodi-bhāvaṁ||
avitakkaṁ||
avicāraṁ samādhi-jaṁ pīti-sukhaṁ||
dutiyaṁ-jhānaṁ upasampajja viharati.|| ||
■
Pītiyā ca virāgā||
upekkhako ca viharati,||
sato ca sampajāno||
sukhaṁ ca kāyena paṭisaṁvedeti||
yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti||
'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti||
tatiyaṁ-jhānaṁ upasampajja viharati.|| ||
■
Sukhassa ca pahānā||
dukkhassa ca pahānā||
pubb'eva somanassa-domanassānaṁ atthaṅgamā||
adukkha-m-asukhaṁ||
upekkhā-sati-pārisuddhiṁ||
catutthaṁ-jhānaṁ upasampajja viharati.|| ||
'Samāhitassāyaṁ bhikkhave, dhammo,||
nāyaṁ dhammo asamāhitassā' ti.|| ||
Iti yaṁ taṁ vuttaṁ.|| ||
Idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.|| ||
§
28. 'Paññavato ayaṁ bhikkhave, dhammo,
nāyaṁ dhammo duppaññassā' ti.|| ||
Iti kho pan'etaṁ vuttaṁ.|| ||
Kiñ c'etaṁ paṭicca vuttaṁ?|| ||
29. Idha bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti||
uday'attha-gāminiyā paññāya||
samannāgato ariyāya nibbedhi-kāya sammā-dukkha-k-khaya-gāminiyā.|| ||
'Paññavato ayaṁ bhikkhave, dhammo,||
nāyaṁ dhammo duppaññassā' ti.|| ||
Iti yaṁ taṁ vuttaṁ.|| ||
Idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.|| ||
§
[235] 30. 'Nippapañc'ārāmassāyaṁ bhikkhave, dhammo, ni-p-papañca-ratino,||
nāyaṁ dhammo papañc'ārāmassa papañca-ratino' ti.|| ||
Iti kho pan'etaṁ vuttaṁ.|| ||
Kiñ c'etaṁ paṭicca vuttaṁ?|| ||
31. Idha bhikkhave bhikkhuno papañca-nirodhe cittaṁ||
pakkhandati||
pasīdati,||
santiṭṭhati||
vimuccati.|| ||
'Nippapañc'ārāmassāyaṁ bhikkhave, dhammo||
ni-p-papañca-ratino,||
nāyaṁ dhammo papañc'ārāmassa||
papañca-ratino' ti.|| ||
Iti yaṁ taṁ vuttaṁ.|| ||
Idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.|| ||
§
Atha kho āyasmā Anuruddho āyatikam pi vassāvāsaṁ tatth'eva Cetīsu Pācīnavaṁsadāye vihāsi.|| ||
Atha kho āyasmā Anuruddho||
eko||
vūpakaṭṭho||
appamatto||
ātāpī||
pahit'atto viharanto||
na cirass'eva yass'atthāya kula-puttā samma-d-eva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti,||
tad anuttaraṁ Brahma-cariya pariyosānaṁ diṭṭhe'va dhamme sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihāsi.|| ||
'Khīṇā jāti,||
vusitaṁ Brahma-cariyaṁ,||
kataṁ karaṇīyaṁ,||
nāparaṁ ittatthāyā' ti abbhaññāsi.|| ||
Aññataro ca pan'āyasmā Anuruddho arahataṁ ahosi.|| ||
Atha kho āyasmā Anuruddho Arahattappatto tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi.|| ||
Mama saṅkappam aññāya Satthā loke anuttaro,||
Mano-mayena kāyena iddhiyā upasaṅkami,|| ||
Yathā me ahu saṅkappo tato uttari desayī,||
Nippapaṁ ca rato Buddho nippapaṁ ca adesayi.|| ||
Tassāhaṁ dhammam aññāya vihāsiṁ sāsane rato,||
Tisso vijjā anuppattā, kataṁ Buddhassa sāsanaṁ ti.|| ||