Aṇguttara Nikāya
X. Dasaka-Nipāta
XXI: Kara-Ja-Kāya-Vagga
Sutta 205
Saṃsappaniya-Pariyāya Suttaṃ
Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.
[1][pts][bodh] Evaṃ me sutaṃ:|| ||
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati||
Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||
Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||
"Bhikkhavo" ti.|| ||
"Bhadante" ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ.|| ||
Bhagavā etad avoca:|| ||
2. "Saṃsappaniya-pariyāyaṃ vo bhikkhave dhamma-pariyāyaṃ desissāmi.|| ||
Taṃ suṇātha,||
sādhukaṃ manasi-karotha,||
bhāsissāmī" ti.|| ||
"Evaṃ bhante" ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ.|| ||
Bhagavā etad avoca:|| ||
2. "Katamo ca so bhikkhave saṃsappaniya-pariyāyo dhamma-pariyāyo?|| ||
Kammassakā bhikkhave sattā||
kamma-dāyādā||
kamma-yoni||
kamma-bandhu||
kamma-paṭisaraṇā,||
yaṃ kammaṃ karonti kalyāṇaṃ vā||
pāpakaṃ vā||
tassa dāyadā bhavanti.|| ||
■
[289] 3. Idha, bhikkhave, ekacco pāṇ-ā-tipātī hoti||
luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayā-panno sabba-pāṇabhūtesu.|| ||
So saṃsappati kāyena,||
saṃsappati vācāya,||
saṃsappati manasā.|| ||
Tassa jimhaṃ kāya-kammaṃ hoti,||
jimhaṃ vacī-kammaṃ,||
jimhaṃ mano-kammaṃ,||
jimhā gati,||
jimh'upapatti.|| ||
Jimhagatikassa kho panāhaṃ bhikkhave jimhupapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi:||
ye vā ekanta dukkhā Nirayā,||
yā vā saṃsappajātikā tiracchāna-yoni.|| ||
■
Katamā ca sā bhikkhave saṃsappajātikā tiracchāna-yoni?|| ||
Ahi vicchikā,||
satapadī,||
nakulā,||
biḷārā,||
mūsikā,||
ulūkā,||
ye vā pan'aññe pi keci tiracchāna-yonikā sattā manusse disvā saṃsappanti.|| ||
Iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti.|| ||
Yaṃ karoti tena uppajjati,||
upapannam enaṃ phassā phusanti.|| ||
Evaṃ ahaṃ bhikkhave kamma-dāyādā sattā ti vadāmi.|| ||
■
4. Idha pana bhikkhave ekacco adinn'ādāyī hoti yaṃ taṃ parassa para-citt'ūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā arañña-gataṃ va,||
taṃ adinnaṃ theyya-saṇkhātaṃ ādātā hoti,|| ||
■
Kāmesu micchā-cārī hoti,||
yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhagiṇirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāgulaparikkhittā pi,||
tathā-rūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti.|| ||
■
Musā-vādī hoti,||
sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho|| ||
'Eh'ambho purisa yaṃ jānāsi,||
taṃ vadehī' ti.|| ||
So ajānaṃ vā 'Āhaṃ jānāmī' ti,||
jānaṃ vā 'Āhaṃ 'na jānāmī' ti,||
apassaṃ vā 'Āhaṃ passāmī' ti,||
passaṃ vā 'Āhaṃ na passāmī' ti.|| ||
Iti attahetu vā parahetu vā āmisa-kiñcikkha-hetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti.|| ||
■
Pisunā-vāco hoti,||
ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya,||
amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya.|| ||
Iti samaggānaṃ vā bhettā bhinnānaṃ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.|| ||
■
Pharusa-vāco hoti,||
yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodha-sāmantā asamādhi-saṃvaṭṭanikā,||
tathā-rūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.|| ||
■
Samphappalāpī hoti,||
akāla-vādī abhūta-vādī anattha-vādī adhamma-vādī avinaya-vādī anidhāna-vatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti||
akālena anapadesaṃ aparayantavatiṃ anattha-saṃhitaṃ.|| ||
■
Abhijjhālū hoti,||
yaṃ taṃ parassa para-citt'ūpakaraṇa taṃ abhijjhitā hoti|| ||
'Aho vata yaṃ parassa,||
taṃ mama assā' ti.|| ||
■
Vyāpanna-citto hoti,||
padu-ṭ-ṭhamana-saṇkappo|| ||
'Ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuṃ iti vā' ti.|| ||
■
Micchā-diṭṭhiko hoti,||
viparīta-dassano:|| ||
'N'atthi dinnaṃ,||
n'atthi yiṭṭhaṃ,||
n'atthi hutaṃ,||
n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko,||
n'atthi ayaṃ loko,||
n'atthi paro-loko,||
n'atthi mātā,||
n'atthi pitā,||
n'atthi sattā opapātikā,||
n'atthi loke samaṇa-brāhmaṇā samm'aggatā sammā-paṭipannā,||
ye imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedentī' ti.|| ||
■
So saṃsappati kāyena,||
saṃsappati vācāya,||
saṃsappati manasā.|| ||
Tassa jimhaṃ kāya-kammaṃ hoti,||
jimhaṃ vacī-kammaṃ,||
jimhaṃ mano-kammaṃ,||
jimhā gati,||
[290] jimh'upapatti.|| ||
■
Jimhagatikassa kho panāhaṃ bhikkhave jimhupapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi:||
ye vā ekanta dukkhā Nirayā,||
yā vā saṃsappajātikā tiracchāna-yoni.|| ||
■
Katamā ca sā bhikkhave saṃsappajātikā tiracchāna-yoni?|| ||
Ahi vicchikā,||
satapadī,||
nakulā,||
biḷārā,||
mūsikā,||
ulūkā,||
ye vā pan'aññe pi keci tiracchāna-yonikā sattā manusse disvā saṃsappanti.|| ||
Iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti.|| ||
Yaṃ karoti tena uppajjati,||
upapannam enaṃ phassā phusanti.|| ||
Evaṃ ahaṃ bhikkhave kamma-dāyādā sattā ti vadāmi.|| ||
§
Kammassakā bhikkhave sattā kamma-dāyādā kamma-yoni kamma-bandhu kamma-paṭisaraṇā,||
yaṃ kammaṃ karonti kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā tassa dāyadā bhavanti.|| ||
■
5. Idha, bhikkhave, ekacco pāṇ-ā-tipātaṃ pahāya pāṇ-ā-tipātā paṭivirato hoti nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayā-panno sabba-pāṇabhūta hit-ā-nukampī viharati.|| ||
So na saṃsappati kāyena,||
na saṃsappati vācāya||
na saṃsappati manasā.|| ||
Tassa ujuṃ kāya kammaṃ hoti,||
ujuṃ vacī-kammaṃ,||
ujuṃ mano-kammaṃ,||
uju gati,||
uj'ūpapatti.|| ||
■
Ujugatikassa kho panāhaṃ bhikkhave ujūpapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi:||
ye vā ekanta-sukhā saggā,||
yāni vā pana tāni uccakulāni khattiya mahāsāḷakulāni vā||
brāhmaṇa mahāsāḷakulāni vā||
gahapati mahāsāḷakulāni vā||
aḍḍhāni maha-d-dhanāni mahā-bhogāni pahūta-jāta-rūpa-rajatāni pahūta vittūpakaraṇāni pahūta-dhana-dhaññāni.|| ||
Iti kho bhikkhave bhūtā bhutassa upapatti hoti.|| ||
Yaṃ karoti,||
tena uppajjati,||
upapannam enaṃ phassā phussanti.|| ||
Evaṃ ahaṃ bhikkhave kamma-dāyādā sattā ti vadāmi.|| ||
■
Idha pana bhikkhave ekacco adinnādānaṃ pahāya adinn'ādānā paṭivirato hoti,||
yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā arañña-gataṃ vā,||
na taṃ adinnaṃ theyya-saṇkhātaṃ ādātā hoti.|| ||
■
Kāmesu micchā-cāraṃ pahāya kāmesu micchā-cārā paṭivirato hoti.|| ||
Yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāgulaparikkhittā pi,||
tathā-rūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti.|| ||
■
[291] Musā-vādaṃ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti,||
sabhāgato vā||
parisagato vā||
ñātimajjhagato vā||
pūgamajjhagato vā||
rājakulamajjhagato vā||
abhinīto sakkhipuṭṭho:|| ||
'Ehambho purisa yaṃ jānāsi,||
taṃ vadehī' ti.|| ||
So ajānaṃ vā 'Āhaṃ na jānāmī' ti,||
jānaṃ vā 'Āhaṃ jānāmī' ti,||
apassaṃ vā 'Āhaṃ na passāmī' ti,||
passaṃ vā 'Āhaṃ passāmī' ti.|| ||
Iti attahetu vā parahetu vā āmisa-kiñcikkha-hetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.|| ||
■
Pisunā vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti.|| ||
Na ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya.|| ||
Amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya.|| ||
Iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samagg'ārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇaṃ vācaṃ bhāsitā hoti.|| ||
■
Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti,||
yā sā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaṃgamā porī bahu-jana-kantā bahu-jana-manāpā,||
tathā-rūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.|| ||
■
Sampha-p-palāpaṃ pahāya sampha-p-palāpā paṭivirato hoti,||
kālavādī bhūta-vādī atthavādī Dhamma-vādī vinayavādī nidhāna-vatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyanta-vatiṃ attha-saṃhitaṃ.|| ||
Anabhijjhālū hoti,||
yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ,||
taṃ anābhijjhitā hoti:|| ||
'Aho vata yaṃ parassa taṃ mama assā' ti.|| ||
Avyāpanna-citto hoti appa-duṭṭhamana-saṃkappo:|| ||
'Ime sattā averā avyāpajjā anīghā sukhī attāṇaṃ pariharantu' ti.|| ||
■
Sammā-diṭṭhiko hoti aviparīta-dassano:|| ||
'Atthi dinnaṃ,||
atthi yiṭṭhaṃ,||
atthi hutaṃ,||
atthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko,||
atthi ayaṃ lokā atthi paro loko,||
atthi mātā,||
atthi pitā,||
atthi satto opapātikā,||
atthi loke samaṇa-brāhmaṇā samm'aggatā sammā-paṭipannā,||
ye imaṃ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-katvā pavedentī' ti.|| ||
■
So na saṃsappati kāyena,||
na saṃsappati vācāya||
na saṃsappati manasā.|| ||
Tassa ujuṃ kāya kammaṃ hoti,||
ujuṃ vacī-kammaṃ,||
ujuṃ mano-kammaṃ,||
uju gati,||
uj'ūpapatti.|| ||
Ujugatikassa kho panāhaṃ bhikkhave ujūpapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi:||
ye vā ekanta-sukhā saggā,||
yāni vā pana tāni uccakulāni khattiya mahāsāḷakulāni vā||
brāhmaṇa mahāsāḷakulāni vā||
gahapati mahāsāḷakulāni vā||
aḍḍhāni maha-d-dhanāni mahā-bhogāni pahūta-jāta-rūpa-rajatāni pahūta vittūpakaraṇāni pahūta-dhana-dhaññāni.|| ||
Iti kho bhikkhave bhūtā bhutassa upapatti hoti.|| ||
Yaṃ karoti,||
tena uppajjati,||
upapannam enaṃ phassā phussanti.|| ||
Evaṃ ahaṃ bhikkhave kamma-dāyādā sattā ti vadāmi.|| ||
Kammassakā bhikkhave sattā kamma-dāyādā kamma-yoni kamma-bandhu kamma-paṭisaraṇā yaṃ kammaṃ karonti kalyāṇaṃ vā||
pāpakaṃ vā||
tassa dāyādā bhavanti.|| ||
Ayaṃ kho so bhikkhave saṃsappaniya-pariyāyo dhamma pariyāyo" ti.|| ||
