Pāḷi English Dictionary
Sutta Search
Dhammatalk SearchDhamma-Pada Pāḷi
Namo tassa Bhagavato arahato sammā sambuddhassa.
Public Domain
Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.|| ||
1. Yamaka Vagga
1. Mano-pubbaṅgamā dhammā mano-seṭṭhā mano-mayā,||
Manasā ce paduṭṭhena bhāsati vā karoti vā||
Tato naṁ dukkham anveti cakkaṁ va vahato padaṁ.|| ||
2. Mano-pubbaṅgamā dhammā mano-seṭṭhā mano-mayā,||
Manasā ce pasannena bhāsati vā karoti vā||
Tato naṁ sukham anveti chāyā va anapāyinī.|| ||
3. "Akkocchi maṁ avadhi maṁ ajini maṁ ahāsi me"||
Ye taṁ upanayhanti veraṁ tesaṁ na sammati.|| ||
[2] 4. "Akkocchi maṁ avadhi maṁ ajini maṁ ahāsi me"||
Ye taṁ na upanayhanti veraṁ tes'ūpasammati.|| ||
5. Na hi verena verāni sammant'idha kudācana||
Averena ca sammanti, esa dhammo sanantano.|| ||
6. Pare ca na vijānanti: "mayam ettha yamāmase"||
Ye ca tattha vijānanti tato sammanti medhagā.|| ||
7. Subhānupassiṁ viharantaṁ indriyesu asaṁvutaṁ||
Bhojanamhi cāmattaññuṁ kusītaṁ hīna-vīriyaṁ||
Taṁ ve pasahati Māro vāto rukkhaṁ va dubbalaṁ.|| ||
[3] 8. Asubhānupassiṁ viharantaṁ indriyesu susaṁ-vutaṁ||
Bhojanamhi ca mattaññuṁ saddhaṁ āraddha-vīriyaṁ||
Taṁ ve na-ppasahatī Māro vāto selaṁ va pabbataṁ.|| ||
9. Anikkasāvo kāsāvaṁ yo vatthaṁ paridahessati||
Apeto damasaccena na so kāsāvam arahati.|| ||
10. Yo ca vantakasāv'assa sīlesu susamāhito||
Upeto damasaccena sa ve kāsāvam arahati.|| ||
11. Asāre sāramatino sāre cāsāradassino||
Te sāraṁ nādhi-gacchanti micchā-saṅkappa-gocarā.|| ||
12. Sārañ ca sārato ñatvā asārañ ca asārato||
Te sāraṁ adhigacchanti sammā-saṅkappa-gocarā.|| ||
[4] 13. Yathā agāraṁ ducchannaṁ vuṭṭhi samativijjhati||
Evaṁ abhāvitaṁ cittaṁ rāgo samativijjhati.|| ||
14. Yathā agāraṁ succhannaṁ vuṭṭhi na samativijjhati||
Evaṁ subhāvitaṁ cittaṁ rāgo na samativijjhati.|| ||
15. Idha socati pecca socati||
pāpakārī ubhayattha socati||
So socati so vihaññati||
disvā kamma kiliṭṭham attano.|| ||
16. Idha modati pecca modati||
katapuñño ubhayattha modati||
So modati so pamodati||
disvā kamma visuddhim attano.|| ||
[5] 17. Idha tappati pecca tappati||
pāpakārī ubhayattha tappati||
"Pāpaṁ me katan" ti tappati||
bhiyyo tappati duggatiṁ gato.|| ||
18. Idha nandati pecca nandati||
katapuñño ubhayattha nandati,||
"Puññ me katan" ti nandati.||
bhiyyo nandati suggatiṁ gato.|| ||
19. Bahum pi ce sahitaṁ bhāsa-māno||
Na takkaro hoti naro pamatto||
Gopo va gāvo gaṇayaṁ paresaṁ||
Na bhāgavā sāmaññassa hoti.|| ||
[6] 20. Appam pi ce sahitaṁ bhāsa-māno||
Dhammassa hoti anuDhamma-cārī||
Rāgañ ca dosañ ca pahāya mohaṁ||
Sammappajāno su-vimutta-citto||
Anupādiyāno idha vā huraṁ vā||
Sa bhāgavā sāmaññassa hoti.|| ||
Yamaka Vagga Paṭhamo
§
2. Appamāda Vagga
21. Appamādo amatapadaṁ pamādo maccuno padaṁ,||
Appamattā na mīyanti ye pamattā yathā matā.|| ||
22. Etaṁ visesato ñatvā appamādamhi paṇḍitā||
Appamāde pamodanti ariyānaṁ gocare ratā.|| ||
23. Te jhāyino sātatikā niccaṁ daḷha-parakkamā||
Phusanti dhīrā Nibbānaṁ yoga-k-khemaṁ anuttaraṁ.|| ||
24. Uṭṭhānavato satimato||
sucikammassa nisammakārino||
Saññatassa ca dhammajīvino||
appamattassa yaso'bhivaḍḍhati.|| ||
[8] 25. Uṭṭhānen'appamādena saññamena damena ca||
Dīpaṁ kayirātha medhāvī yaṁ ogho nābhikīrati.|| ||
26. Pamādam anuyuñjanti||
bālā dummedhino janā||
Appamādañ ca medhāvi||
dhanaṁ seṭṭhaṁ va rakkhati.|| ||
27. Mā pamādam anuyuñjetha mā kāmarati-santhavaṁ||
Appamatto hi jhāyanto pappoti vipulaṁ sukhaṁ.|| ||
28. Pamādaṁ appamādena yadā nudati paṇḍito||
Paññāpāsādam āruyha asoko sokiniṁ pajaṁ||
Pabbataṭṭho va bhummaṭṭhe dhīro bāle avekkhati.|| ||
[9] 29. Appamatto pamattesu suttesu bahujāgaro||
Abalassaṁ va sīghasso hitvā yāti sumedhaso.|| ||
30. Appamādena Maghavā devānaṁ seṭṭhataṁ gato,||
Appamādaṁ pasaṁ-santi pamādo garahito sadā.|| ||
31. Appamādarato bhikkhu pamāde bhaya-dassivā||
Saṇyojanaṁ aṇuṁ thūlaṁ ḍahaṁ aggī va gacchati.|| ||
32. Appamādarato bhikkhu pamāde bhaya-dassivā||
Abhabbo parihāṇāya nibbāṇass'eva santike.|| ||
Appamāda Vagga Dutiyo
§
3. Citta Vagga
33. Phandanaṁ capalaṁ cittaṁ durakkhaṁ dunnivārayaṁ||
Ujuṁ karoti medhāvī usukāro va tejanaṁ.|| ||
34. Vārijo va thale khitto okamokata ubbhato||
Pariphandat'idaṁ cittaṁ Māra-dheyyaṁ pahātave.|| ||
35. Dunniggahassa lahuno yattha-kāmanipātino||
Cittassa damatho sādhu, cittaṁ dantaṁ sukhāvahaṁ.|| ||
36. Sududdasaṁ sunipunaṁ||
yattha-kāmanipātinaṁ||
Cittaṁ rakkhetha medhāvī,||
cittaṁ guttaṁ sukhāvahaṁ.|| ||
[11] 37. Dūraṅgamaṁ ekacaraṁ asarīraṁ guhāsayaṁ||
Ye cittaṁ saññamessanti mokkhanti Māra-bandhanā.|| ||
38. Anavatthika-cittassa Sad'Dhammaṁ avijānato||
Paripalava-pasādassa paññā na paripūrati.|| ||
39. Anava-s-suta-cittassa ananavāhata-cetaso||
Puñña-pāpapahīṇassa n'atthi jāgarato bhayaṁ.|| ||
40. Kumbhūpamaṁ kāyam imaṁ viditvā||
naga-rūpamaṁ cittam idaṁ ṭhapetvā||
Yodhetha Māraṁ paññā-vudhena||
jitañ ca rakkhe anivesano siyā.|| ||
[12] 41. Aciraṁ vat'ayaṁ kāyo paṭhaviṁ adhisessati||
Chuddho apeta-viññāṇo niratthaṁ va kaliṅgaraṁ.|| ||
42. Diso disaṁ yan taṁ kayirā verī vā pana verinaṁ||
Micchā-paṇihitaṁ cittaṁ pāpiyo naṁ tato kare.|| ||
43. Na taṁ mātā pitā kayirā aññe vā pi ca ñātakā||
Sammā-paṇihitaṁ cittaṁ seyyaso naṁ tato kare.|| ||
Citta Vagga Tatiyo
§
4. Puppha Vagga
44. Ko imaṁ paṭhaviṁ vijessati||
Yamalokañ ca imaṁ sa-devakaṁ?||
Ko dhamma-padaṁ sudesitaṁ||
Kusalo puppham iva-pacessati?|| ||
45. Sekho paṭhaviṁ vicessati||
Yamalokañ ca imaṁ sa-devakaṁ||
Sekho dhamma-padaṁ sudesitaṁ||
Kusalo puppham iva-pacessati.|| ||
46. Pheṇūpamaṁ kāyam imaṁ viditvā||
Marīci-dhammaṁ abhisambudhāno||
Chetvāna Mārassa papupphakāni||
Adassanaṁ maccurājassa gacche.|| ||
[14] 47. Pupphāni h'eva pacinantaṁ||
vyāsatta-manasaṁ naraṁ||
Suttaṁ gāmaṁ mahogho va||
maccu ādāya gacchati.|| ||
48. Pupphāni h'eva pacinantaṁ vyāsatta-manasaṁ naraṁ||
Atittaṁ yeva kāmesu antako kurute vasaṁ.|| ||
49. Yathā pi bhamaro pupphaṁ||
vaṇṇagandhaṁ aheṭhayaṁ||
Paḷeti rasam ādāya||
evaṁ gāme munī care.|| ||
50. Na paresaṁ vilo-māni, na paresaṁ katākataṁ||
Attano va avekkheyya katāni akatāni ca.|| ||
[15] 51. Yathā pi ruciraṁ pupphaṁ vaṇṇa-vantaṁ agandhakaṁ||
Evaṁ subhā-sitā vācā aphalā hoti akubbato.|| ||
52. Yathā pi ruciraṁ pupphaṁ||
vaṇṇa-vantaṁ sagandhakaṁ||
Evaṁ subhā-sitā vācā||
saphalā hoti pakubbato.|| ||
53. Yathā pi puppharāsimhā kayirā mālāguṇe bahū||
Evaṁ jātena maccena kattabbaṁ kusalaṁ bahuṁ.|| ||
54. Na puppha-gandho paṭivātam eti||
na candanaṁ tagaraMallikā vā||
Satañ ca gandho paṭivātam eti||
sabbā disā sappuriso pavāti.|| ||
[16] 55. Candanaṁ tagaraṁ vā pi uppalaṁ atha vassikī||
Etesaṁ gandha-jātānaṁ sīlagandho anuttaro.|| ||
56. Appamatto ayaṁ gandho yā'yaṁ tagaracandanī||
Yo ca sīla-vataṁ gandho vāti devesu uttamo.|| ||
57. Tesaṁ sampanna-sīlānaṁ appamāda-vihārinaṁ||
Sammadaññā-vimuttānaṁ Māro Maggaṁ na vindati.|| ||
58. Yathā saṅkāra-dhānasmiṁ ujjhitasmiṁ mahā-pathe padumaṁ tattha jāyetha sucigandhaṁ manoramaṁ.|| ||
59. Evaṁ saṅkāra-bhūtesu andhabhūte puthujjane||
Atirocati paññāya Sammā-Sambuddha-sāvako.|| ||
Puppha Vagga Catuttho
§
5. Bāla Vagga
60. Dīghā jāgarato ratti dīghaṁ santassa yojanaṁ||
Dīgho bālānaṁ saṁsāro Sad'Dhamma avijānataṁ.|| ||
61. Carañ ce nādhigaccheyya seyyaṁ sadisam attano||
Ekacariyaṁ daḷhaṁ kayirā n'atthi bāle sahāyatā.|| ||
62. Puttā m'atthi dhanaṁ m'atthi iti bālo vihaññati||
Attā hi attano n'atthi kuto puttā kuto dhanaṁ.|| ||
63. Yo bālo maññati bālyaṁ paṇaḍito vā pi tena so,||
Bālo ca paṇḍitamānī sa ve bālo ti vuccati.|| ||
[18] 64. Yāva-jīvam pi ce bālo paṇḍitaṁ payirupāsati||
Na so dhammaṁ vijānāti dabbī sūparasaṁ yathā.|| ||
65. Muhuttam api ce viññū paṇḍitaṁ payirupāsati||
Khippaṁ dhammaṁ vijānāti jivhā sūparasaṁ yathā.|| ||
66. Caranti bālā dummedhā amitten'eva attanā||
Karontā pāpakaṁ kammaṁ yaṁ hoti kaṭukapphalaṁ.|| ||
67. Na taṁ kammaṁ kataṁ sādhu yaṁ katvā anutappati||
Yassa assumukho rodaṁ vipākaṁ paṭisevati.|| ||
68. Tañ ca kammaṁ kataṁ sādhu yaṁ katvā nānutappati||
Yassa patīto sumano vipākaṁ paṭisevati.|| ||
[19] 69. Madhuvā maññati bālo||
yāva pāpaṁ na paccati||
Yadā ca paccati pāpaṁ||
atha bālo dukkhaṁ nigacchati.|| ||
70. Māse māse kusaggena bālo bhuñjetha bhojanaṁ||
Na so saṅkhata-dhammānaṁ kalaṁ nāgghati soḷasiṁ.|| ||
71. Na hi pāpaṁ kataṁ kammaṁ||
sajju khīraṁ va muccati||
ḍahantaṁ bālam anveti||
bhasmācchanno va pāvako.|| ||
72. Yāvad eva anatthāya ñattaṁ bālassa jāyati||
Hanti bālassa sukkaṁsaṁ muddham assa vipātayaṁ.|| ||
73. Asataṁ bhāvanam iccheyya||
purekkhārañ ca bhikkhusu||
Āvāsesu ca issariyaṁ||
pūjā parakulesu ca.|| ||
74. "Mam'eva kata maññantū gihī pabba-jitā ubho,||
Mam'eva ativasā assu kiccākiccesu kismici",||
Iti bālassa saṅkappo, icchā māno ca vaḍḍhati.|| ||
75. Aññā hi lābhūpanisā aññā Nibbāna-gāminī,||
Evam etaṁ abhiññāya bhikkhu Buddhassa sāvako||
Sakkāraṁ nābhinandeyya vivekam anubrūhaye.|| ||
Bāla vagga Pañcamo
§
6. Paṇḍita Vagga
76. Nidhinaṁ va pavattāraṁ yaṁ passe vajjadassinaṁ||
Niggayhavādiṁ medhāviṁ tādisaṁ paṇḍitaṁ bhaje||
Tādisaṁ bhajamānassa seyyo hoti na pāpiyo.|| ||
77. Ovadeyyanusāseyya asabbhā ca nivāraye,||
Sataṁ hi so piyo hoti asataṁ hoti appiyo.|| ||
78. Na bhaje pāpake mitte na bhaje purisādhame,||
Bhajetha mitte kalyāṇe bhajetha purisuttame.|| ||
79. Dhamma-pīti sukhaṁ seti vi-p-pasannena cetasā,||
Ariyappavedite dhamme sadā ramati paṇḍito.|| ||
80. Udakaṁ hi nayanti nettikā||
usukārā namayanti tejanaṁ||
[23] Dāruṁ namayanti tacchakā||
attāṇaṁ damayanti paṇḍitā.|| ||
81. Selo yathā ekaghano vātena na samīrati||
Evaṁ nindāpasaṁsāsu na samiñjanti paṇḍitā.|| ||
82. Yathā pi rahado gambhīro vi-p-pasanno anāvilo||
Evaṁ dhammāni sutvāna vip-pasīdanti paṇḍitā.|| ||
83. Sabbattha ve sappurisā vajanti||
na kāmakāmā lapayanti santo||
Sukhena phuṭṭhā atha vā dukkhena||
na uccāvacaṁ paṇḍitā dassayanti.|| ||
[24] 84. Na atta-hetu na parassa-hetu||
Na puttam-icche na dhanaṁ na raṭṭhaṁ||
Na iccheyya adhammena samiddhim attano||
Sa sīlavā paññavā dhammiko siyā.|| ||
85. Appakā te manussesu ye janā pāragāmino,||
Athāyaṁ itarā pajā tīram evānudhāvati.|| ||
86. Ye ca kho sammadakkhāte||
dhamme dhamm-ā-nuvattino||
Te janā pāram essanti||
maccudheyyaṁ suduttaraṁ.|| ||
87. Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya||
sukkaṁ bhāvetha paṇḍito||
Okā anokaṁ āgamma||
viveke yattha dūramaṁ.|| ||
[25] 88. Tatr-ā-bhiratim iccheyya, hitvā kāme akiñ cano||
Pariyodapeyya attāṇaṁ citta-klesehi paṇḍito.|| ||
89. Yesaṁ sambodhi-aṅgesu sammā cittaṁ subhāvitaṁ||
Ādāna-paṭinissagge anupādāya ye ratā||
Khīṇ'āsavā jutimanto te loke parinibbutā.|| ||
Paṇḍita Vagga Chaṭṭho
§
7. Arahanta Vagga
90. Gataddhino visokassa vippamuttassa sabbadhi||
Sabba-ganthappahīṇassa pariḷāho na vijjati.|| ||
91. Uyyuñjanti satimanto na nikete ramanti te||
Haṁsā va pallalaṁ hitvā okamoka jahanti te.|| ||
92. Yesaṁ sannicayo n'atthi ye pariññātabhojanā||
Suññato animitto ca vimokkho yesaṁ gocaro||
Ākāse va sakuntānaṁ gati tesaṁ durannayā|| ||
93. Yassāsavā parikkhīṇā āhāre ca anissito||
Suññato animitto ca vimokkho yassa gocaro||
Ākāse va sakuntānaṁ padaṁ tassa durannayaṁ.|| ||
[27] 94. Yass'indriyāni samathaṁ gatāni||
assā yathā sārathinā sudantā||
Pahīṇamānassa anāsavassa||
Devā pi tassa pihayanti tādino.|| ||
95. Paṭhavisamo no virujjhati||
indakhīlūpamo tādi subbato||
Rahado va apetakaddamo||
saṁsārā na bhavanti tādino.|| ||
96. Santaṁ tassa manaṁ hoti santā vācā ca kamma ca||
Sammadaññā vimuttassa upasantassa tādino.|| ||
97. Assaddho akataññū ca sandhicchedo ca yo naro||
Hatāvakāso vantāso sa ve uttamaporiso.|| ||
[28] 98. Gāme vā yadi vāraññe||
ninne vā yadi vā thale||
Yatth'Arahanto viharanti||
taṁ bhūmiṁ rāmaṇeyyakaṁ.|| ||
99. Ramaṇīyāni araññāni, yattha na ramatī jano||
Vītarāgā ramissanti, na te kāmagavesino.|| ||
Arahanta Vagga Sattamo
§
8. Sahassa Vagga
100. Sahassam api ce vācā anattha-padasaṁhitā||
Ekaṁ attha-padaṁ seyyo yaṁ sutvā upasammati.|| ||
101. Sahassam api ce gāthā antthapadasaṁhitā||
Ekaṁ gāthāpadaṁ seyyo yaṁ sutvā upasammati.|| ||
102. Yo ca gāthāsataṁ bhāse anattha-padasaṁhitaṁ||
Ekaṁ dhamma-padaṁ seyyo yaṁ sutvā upasammati.|| ||
103. Yo sahassaṁ sahassena saṅgāme mānuse jine||
Ekañ ca jeyya-m-attāṇaṁ sa ve saṅgāmajuttamo.|| ||
[30] 104. Attā have jitaṁ seyyo yā c'āyaṁ itarā pajā||
Attadantassa posassa niccaṁ saññatacārino.|| ||
105. N'eva devo na gandhabbo na Māro saha Brahmunā||
Jitaṁ apajitaṁ kayirā tathā-rūpassa jantuno.|| ||
106. Māse māse sahassena yo yajetha sataṁ samaṁ||
Ekañ ca bhāvit'attāṇaṁ muhuttam api pūjaye||
Sā yeva pūjanā seyyo yañ ce vassa-sataṁ hutaṁ.|| ||
107. Yo ca vassa-sataṁ jantu aggiṁ paricare vane||
Ekañ ca bhāvit'attāṇaṁ muhuttam api pūjaye||
Sā yeva pūjanā seyyo yañ ce vassa-sataṁ hutaṁ.|| ||
[31] 108. Yaṁ kiñci yiṭṭhañ ca hutaṁ ca loke||
Saṁvaccharaṁ yajetha puññapekkho||
Sabbam pi taṁ na catubhāgam eti||
Abhivādanā ujjugatesu seyyo.|| ||
109. Abhivādanasīlissa||
niccaṁ vaddhāpacāyino||
Cattāro dhammā vaḍḍhanti:||
āyu vaṇṇo sukhaṁ balaṁ.|| ||
110. Yo ca vassa-sataṁ jīve du-s-sīlo asamāhito||
Ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo sīlavantassa jhāyino.|| ||
111. Yo ca vassa-sataṁ jīve duppañño asamāhito||
Ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo paññavantassa jhāyino.|| ||
[32] 112. Yo ca vassa-sataṁ jīve kusīto hīnavīriyo||
Ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo viriyam ārabhato daḷhaṁ.|| ||
113. Yo ca vassa-sataṁ jīve apassaṁ udayavyayaṁ||
Ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo passato udayavyayaṁ.|| ||
114. Yo ca vassa-sataṁ jīve apassaṁ amataṁ padaṁ||
Ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo passato amataṁ padaṁ.|| ||
115. Yo ca vassa-sataṁ jīve apassaṁ dhammam uttamaṁ||
Ekāhaṁ jīvitaṁ seyyo passato dhammam uttamaṁ.|| ||
Sahassa Vagga Aṭṭhamo
§
9. Pāpa Vagga
116. Abhitvaretha kalyāṇe pāpā cittaṁ nivāraye,||
Dandhaṁ hi karoto puññaṁ pāpasmiṁ ramatī mano.|| ||
117. Pāpañ ce puriso kayirā||
na taṁ kayirā puna-p-punaṁ,||
Na tamhi chandaṁ kayirātha,||
dukkho pāpassa uccayo.|| ||
118. Puññañ ce puriso kayirā||
kayirāth'enaṁ puna-p-punaṁ,||
Tamhi chandaṁ kayirātha,||
sukho puññassa uccayo.|| ||
119. Pāpo pi passati bhadraṁ||
yāva pāpaṁ na paccati,||
Yadā ca paccati pāpaṁ||
atha pāpo pāpāni passati.|| ||
[34] 120. Bhadro pi passati pāpaṁ||
yāva bhadraṁ na paccati||
Yadā ca paccati bhadraṁ||
atha bhadro bhadrāni passati.|| ||
121. Māppamaññetha pāpassa "Na man taṁ āgamissati",||
Udabindunipātena udakumbho pi pūrati,||
Bālo pūrati pāpassa thokathokam pi ācinaṁ.|| ||
122. Māppamaññetha puññassa "Na maṁ taṁ āgamissati",||
Udabindunipātena udakumbho pi pūrati,||
Dhīro pūrati puññassa thokathokam pi ācinaṁ.|| ||
[35] 123. Vāṇijo va bhayaṁ Maggaṁ appasattho maha-d-dhano||
Visaṁ jīvit-u-kāmo va pāpāni parivajjaye.|| ||
124. Pāṇimhi ce vaṇo nāssa hareyya pāṇinā visaṁ||
Nābbaṇaṁ visam anveti, n'atthi pāpaṁ akubbato.|| ||
125. Yo appaduṭṭhassa narassa dussati||
Suddhassa posassa an-aṅgaṇassa||
Tam eva bālaṁ pacceti pāpaṁ||
Sukhumo rajo paṭivātaṁ va khitto.|| ||
126. Gabbham eke upapajjanti Nirayaṁ pāpa-kammino,||
Saggaṁ sugatino yanti parinibbanti anāsavā.|| ||
[36] 127. Na antalikkhe na samuddamajjhe||
Na pabbatānaṁ vivaraṁ pavissa||
Na vijjatī so jagatippadeso||
Yatthaṭthito muñceyya pāpa-kammā.|| ||
128. Na antalikkhe na samuddamajjhe||
Na pabbatānaṁ vivaraṁ pavissa||
Na vijjati so jagatippadeso||
Yatthaṭthitaṁ nappasahetha maccu.|| ||
Pāpa Vagga Navamo
§
10. Daṇaḍa Vagga
129. Sabbe tasanti daṇaḍassa sabbe bhāyanti maccuno,||
Attānaṁ upamaṁ katvā na haneyya na ghātaye.|| ||
130. Sabbe tasanti daṇaḍassa sabbesaṁ jīvitaṁ piyaṁ,||
Attānaṁ upamaṁ katvā na haneyya na ghātaye.|| ||
131. Sukhakāmāni bhūtāni yodaṇḍena vihiṁsati||
Attano sukham esāno pecca so na labhate sukhaṁ.|| ||
132. Sukhakāmāni bhūtāni yodaṇḍena na hiṁsati||
Attano sukham esāno pecca so labhate sukhaṁ.|| ||
[38] 133. Mā voca pharusaṁ kañci vuttā paṭivadeyyu taṁ,||
Dukkhā hi sārambhakathā paṭidaṇḍā phuseyyu taṁ.|| ||
134. Sa ce neresi attāṇaṁ kaṁso upahato yathā||
Esa patto si nibbāṇaṁ sārambho te na vijjati.|| ||
135. Yathā daṇḍena gopālo gāvo pāceti gocaraṁ||
Evaṁ jarā ca maccu ca āyuṁ pācenti pāṇinaṁ.|| ||
136. Atha pāpāni kammāni karaṁ bālo na bujjhati,||
Sehi kammehi dummedho aggidaḍḍho va tappati.|| ||
137. Yo daṇḍena adaṇḍesu||
appaduṭṭhesu dussati||
Dasannam aññataraṁ ṭhānaṁ||
khippam eva nigacchati.|| ||
[39] 138. Vedanaṁ pharusaṁ jāniṁ sarīrassa ca bhedanaṁ||
Garukaṁ vā pi ābādhaṁ citta-k-khepaṁ va pāpuṇe.|| ||
139. Rājato vā upassaggaṁ||
abbha-k-khānaṁ va dāruṇaṁ||
Parikkhayaṁ va ñātīnaṁ||
bhogānaṁ va pabhaṅguṇaṁ|| ||
140. Athav'āssa agārāni aggi ḍahati pāvako||
Kāyassa bhedā duppañño Nirayaṁ so uppajjati.|| ||
141. Na naggacariyā na jaṭā na paṅkā||
Nānāsakā thaṇḍilasāyikā vā||
Rājo va jallaṁ ukkuṭikappadhānaṁ||
Sodhenti maccaṁ avitiṇṇakaṅkhaṁ.|| ||
[40] 142. Alaṅkato ce pi samaṁ careyya||
Santo danto niyato brahma-cārī||
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ||
So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu.|| ||
143a. Hirīnisedho puriso koci lokasmiṁ vijjati||
Yo nindaṁ apabodhati asso bhadro kasām iva.|| ||
143b. Asso yathā bhadro kasāniviṭṭho||
Ātāpino saṁvegino bhavātha.|| ||
[41] 144. Saddhāya sīlena ca vīriyena ca||
Samādhinā dhamma-vinicchayena ca||
Sampanna-vijjā-caraṇā patissatā||
Pahassatha dukkham idaṁ anappakaṁ.|| ||
145. Udakaṁ hi nayanti nettikā||
usukārā namayanti tejanaṁ||
Dāruṁ namayanti tacchakā||
attāṇaṁ damayanti subbatā.|| ||
Daṇḍa Vagga Dasamo
§
11. Jarā Vagga
146. Ko nu hāso kim ānando niccaṁ pajjalite sati,||
Andhakārena onaddhā padīpaṁ na gavessatha.|| ||
147. Passa citta-kataṁ bimbaṁ arukāyaṁ samussitaṁ||
Āturaṁ bahu-saṅkappaṁ yassa n'atthi dhuvaṁ ṭhiti.|| ||
148. Parijiṇṇam idaṁ rūpaṁ roganiḍḍhaṁ pabhaṅguraṁ||
Bhijjati pūtisandeho maraṇantaṁ hi jīvitaṁ.|| ||
149. Yān'imāni apa-t-thāni alāpūn'eva sārade||
Kāpotakāni aṭṭhīni tāni disvāna kā rati.|| ||
[43] 150. Aṭṭhīnaṁ nagaraṁ kataṁ maṁsa-lohitalepanaṁ||
Yattha jarā ca maccu ca māno makkho ca ohito.|| ||
151. Jīranti ve rāja rathā sucittā||
Atho sarīram pi jaraṁ upeti||
Satañ ca dhammo na jaraṁ upeti||
Santo have sabbhi pavedayanti.|| ||
152. Appassutāyaṁ puriso balivaddo va jīrati,||
Maṁsāni tassa vaḍḍhanti paññā tassa na vaḍḍhati.|| ||
153. Aneka-jāti-saṁsāraṁ sandhāvissaṁ anibbisaṁ||
Gahakārakaṁ gavesanto, dukkhā jāti puna-p-punaṁ.|| ||
[44] 154. Gahakāraka diṭṭho si puna gehaṁ na kāhasi,||
Sabbā ete phāsukā bhaggā gahakaūṭaṁ visaṅkhitaṁ||
Visaṅkhāragataṁ cittaṁ taṇhānaṁ khayam ajjhagā.|| ||
155. Acaritvā Brahma-cariyaṁ aladdhā yobbane dhanaṁ||
Jiṇṇakoñ cā va jhāyanti khīṇamacche va pallale.|| ||
156. Acaritvā Brahma-cariyaṁ aladdhā yobbane dhanaṁ||
Senti cāpātikhīṇā va purāṇāni anutthunaṁ.|| ||
Jarā Vagga Ekādasamo
§
12. Atta Vagga
157. Attānañ ce piyaṁ jaññā rakkheyya naṁ surakkhitaṁ,||
Tiṇṇam aññataraṁ yāmaṁ paṭijaggeyya paṇḍito.|| ||
158. Attānam eva paṭhamaṁ patirūpe nivesaye,||
Ath'aññam anusāseyya, na kilisseyya paṇḍito.|| ||
159. Attānañ ce tathā kayirā yath'aññam anusāsati||
Sudanto vata dammetha, attā hi kira duddamo.|| ||
160. Attā hi attano nātho, ko hi nātho paro siyā;||
Attanā hi sudantena nāthaṁ labhati dullabhaṁ.|| ||
161. Attanā va kataṁ pāpaṁ||
attajaṁ attasambhavaṁ||
[46] Abhimatthati dummedhaṁ||
vajiraṁ v'amhamayaṁ maṇiṁ.|| ||
162. Yassa accanta-du-s-sīlyaṁ māluvā sālam iv'otataṁ||
Karoti so tath'attāṇaṁ yathā naṁ icchatī diso.|| ||
163. Sukarāni asādhūni attano ahitāni ca,||
Yaṁ ve hitañ ca sādhuñ ca taṁ ve parama-dukkaraṁ.|| ||
164. Yo sāsanaṁ arahataṁ ariyānaṁ dhamma-jīvinaṁ||
Paṭikkosati dummedho diṭṭhiṁ nissāya pāpikaṁ||
Phalāni kaṭṭhakasseva attaghaññāya phallati.|| ||
[47] 165. Attanā va kataṁ pāpaṁ attanā saṅkilissati,||
Attanā akataṁ pāpaṁ attanā va visujjhati,||
Suddhi asuddhi paccattaṁ nāñño aññaṁ visodhaye.|| ||
166. Attadatthaṁ paratthena bahunā pi na hāpaye,||
Attadattham abhiññāya sadatthapasuto siyā.|| ||
Atta Vagga Dvādasamo
§
13. Loka Vagga
167. Hīnaṁ dhammaṁ na seveyya pamādena na saṁvase||
Micchā-diṭṭhiṁ na seveyya na siyā loka-vaḍḍhano.|| ||
168. Uttiṭṭhe na-ppamajjeyya dhammaṁ su-caritaṁ care,||
Dhammacārī sukhaṁ seti asmiṁ loke paramhi ca.|| ||
169. Dhammaṁ care su-caritaṁ na naṁ du-c-caritaṁ care,||
Dhammacārī sukhaṁ seti asmiṁ loke paramhi ca.|| ||
170. Yathā bubbulakaṁ passe yathā passe marīcikaṁ||
Evaṁ lokaṁ avekkhantaṁ maccurājā na passati.|| ||
[49] 171. Etha passath'imaṁ lokaṁ cittaṁ rāja-rathūpamaṁ||
Yattha bālā visīdanti, n'atthi saṅgo vijānataṁ.|| ||
172. Yo ca pubbe pamajjitvā pacchā so na-ppamajjati||
So imaṁ lokaṁ pabhāseti abbhā mutto va candimā.|| ||
173. Yassa pāsaṁ kataṁ kammaṁ kusalena pithīyati||
So imaṁ lokaṁ pabhāseti abbhā mutto va candimā.|| ||
174. Andhabhūto ayaṁ loko tanuk'ettha vipassati,||
Sakunto jālamutto va appo saggāya gacchati.|| ||
175. Haṁsādiccapathe yanti ākāse yanti iddhiyā||
Niyyanti dhīrā lokamhā jitvā Māraṁ savāhanaṁ.|| ||
[50] 176. Ekaṁ dhammaṁ atītassa musā-vādissa jantūno||
Vitiṇṇaparalokassa n'atthi pāpaṁ akāriyaṁ.|| ||
177. Na ve kadariyā deva-lokaṁ vajanti||
bālā have na-ppasaṁ-santi dānaṁ,||
Dhīro ca dānaṁ anumodamāno||
Ten'eva so hoti sūkhī parattha.|| ||
178. Paṭhavyā ekarajjena saggassa gamanena vā||
Sabba-lokādhipaccena sot'āpatti-phalaṁ varaṁ.|| ||
Loka Vagga Terasamo
§
14. Buddha Vagga
179. Yassa jitaṁ nāvajīyati||
jitam assa no yāti koci loke,||
Tam buddham ananta-gocaraṁ||
apadaṁ kena padena nessatha.|| ||
180. Yassa jālinī visattikā||
taṇhā n'atthi kuhiñ ci netave||
Tam buddham ananta-gocaraṁ||
apadaṁ kena padena nessatha.|| ||
181. Ye jhānapasutā dhīrā nekkhammūpasame ratā||
Devā pi tesaṁ pihayanti sambuddhānaṁ satīmataṁ.|| ||
182. Kiccho manussapaṭi-lābho,||
kicchaṁ macchāna jīvitaṁ,||
Kicchaṁ Sad'Dhamma-savanaṁ,||
kiccho Buddhānaṁ uppādo.|| ||
[52] 183. Sabba-pāpassa akaraṇaṁ kusalassa upasampadā||
Sacitta-pariyoda-panaṁ etaṁ Buddhāna sāsanaṁ.|| ||
184. Khantī paramaṁ tapo titikkhā,||
Nibbāṇaṁ paramaṁ vadanti Buddhā||
Na hi pabba-jito parūpaghātī||
Samaṇo hoti paraṁ viheṭhayanto.|| ||
185. Anūpavādo anūpaghāto Pātimokkhe ca saṁvaro||
Mattaññutā ca bhattasmiṁ pantañ ca sayanāsanaṁ||
Adhicitte ca āyogo etaṁ Buddhāna sāsanaṁ.|| ||
[53] 186. Na kahāpaṇavassena titti kāmesu vijjati,||
"Appassādā dukkhā kāmā" iti viññāya paṇḍito.|| ||
187. Api dibbesu kāmesu ratiṁ so nādhigacchati,||
Taṇha-k-khayarato hoti Sammā-Sambuddhasā-vako.|| ||
188. Bahuṁ ve saraṇaṁ yanti pabbatāni vanāni ca||
Ārāmarukkha-cetyāni manussā bhayatajjitā.|| ||
189. N'etaṁ kho saraṇaṁ khemaṁ,||
n'etaṁ saraṇam uttamaṁ,||
N'etaṁ saraṇam āgamma,||
sabba-dukkhā pamuccati.|| ||
[54] 190. Yo ca Buddhañ ca Dhammañ ca||
Saṅghañ ca saraṇaṁ gato||
cattāri ariya-saccāni||
samma-p-paññāya passati.|| ||
191. Dukkhaṁ dukkha-samuppādaṁ||
dukkhassa ca ati-k-kamaṁ||
Ariyañ c'aṭṭhaṅgikaṁ Maggaṁ||
dukkh'ūpasama-gāminaṁ.|| ||
192. Etaṁ kho saraṇaṁ khemaṁ etaṁ saraṇam uttamaṁ||
Etaṁ saraṇam āgamma sabba-dukkhā pamuccati.|| ||
[55] 193. Dullabho purisājañño na so sabbattha jāyati,||
Yattha so jāyati dhīro taṁ kūlaṁ sukham edhati.|| ||
194. Sukho Buddhānaṁ uppādo sukhā sad'Dhamma-desanā||
Sukhā saṅghassa sāmaggī samaggānaṁ tapo sukho.|| ||
195. Pūjārahe pūjayato Buddhe yadi va sāvake||
Papañ ca samati-k-kante tiṇṇasoka-pariddave.|| ||
196. Te tādise pūjayato nibbute akutobhaye||
Na sakkā puññaṁ saṅkhātuṁ im'ettam api kenaci.|| ||
Buddha Vagga Cuddasamo
§
15. Sukha Vagga
197. Susukhaṁ vata jīvāma verinesu averino||
Verinesu manussesu viharāma averino.|| ||
198. Susukhaṁ vata jīvāma āturesu anāturā,||
Āturesu manussesu viharāma anāturā.|| ||
199. Susukhaṁ vata jīvāma ussūkesu anussukā||
Ussukesu manussesu viharāma anussukā.|| ||
200. Susukhaṁ vata jīvāma yesaṁ no n'atthi kiñ canaṁ||
Pītibhakkhā bhavissāma devā Ābhassarā yathā.|| ||
[57] 201. Jayaṁ veraṁ pasavati dukkhaṁ seti parājito,||
Upasanto sukhaṁ seti hitvā jayaparājayaṁ.|| ||
202. N'atthi rāgasamo aggi,||
n'atthi dosasamo kali,||
n'atthi khandhādisā dukkhā,||
n'atthi santiparaṁ sukhaṁ.|| ||
203. Jighacchāparamā rogā,||
saṅkhāra paramā dukkhā,||
Etaṁ ñatvā yathā-bhūtaṁ||
nibbāṇaṁ paramaṁ sukhaṁ.|| ||
204. Ārogya-paramā lābhā, santuṭṭhi-paramaṁ dhanaṁ||
Vissāsa-paramā ñātī, nibbāṇaṁ paramaṁ sukhaṁ.|| ||
[58] 205. Paviveka-rasaṁ pītvā rasaṁ upasamassa ca||
Niddaro hoti nippāpo dhamma-pītirasaṁ pivaṁ.|| ||
206. Sāhu dassanam ariyānaṁ sannivāso sadā sukho,||
Adassanena bālānaṁ niccam eva sukhī siyā.|| ||
207. Bāla-saṅgata-cārī hi dīgham addhāna socati,||
Dukkho bālehi saṇvāso amitteneva sabbadā,||
Dhīro ca sukha-saṇvāso ñātīnaṁ va samāgamo.|| ||
208. Dhīrañ ca paññañ ca bahu-s-sutañ ca||
Dhorayyasīlaṁ vatavantam āriyaṁ||
Taṁ tādisaṁ sappurisaṁ sumedhaṁ||
Bhajetha nakkhattapathaṁ va candimā.|| ||
Sukha Vagga Paṇṇarasamo
§
16. Piya Vagga
209. Ayoge yuñjaṁ attāṇaṁ yogasmiñ ca ayojayaṁ||
Atthaṁ hitvā piyaggāhī pihet'attānuyoginaṁ.|| ||
210. Mā piyehi samāgañchī||
appiyehi kudācanaṁ,||
Piyānaṁ adassanaṁ dukkhaṁ||
appiyānañ ca dassanaṁ.|| ||
211. Tasmā piyaṁ na kayirātha piyāpāyo hi pāpako,||
Ganthā tesaṁ na vijjanti yesaṁ n'atthi piy-ā-p-piya-m.|| ||
212. Piyato jāyatī soko piyato jāyatī bhayaṁ,||
Piyato vippamuttassa n'atthi soko kuto bhayaṁ.|| ||
[61] 213. Pemato jāyatī soko pemato jāyatī bhayaṁ,||
Pemato vippamuttassa n'atthi soko kuto bhayaṁ.|| ||
214. Ratiyā jāyatī soko ratiyā jāyatī bhayaṁ||
Ratiyā vippamuttassa n'atthi soko kuto bhayaṁ.|| ||
215. Kāmato jāyatī soko kāmato jāyatī bhayaṁ,||
Kāmato vippamuttassa n'atthi soko kuto bhayaṁ.|| ||
216. Taṇhāya jāyatī soko taṇhāya jāyatī bhayaṁ,||
Taṇhāya vippamuttassa n'atthi soko kuto bhayaṁ.|| ||
[62] 217. Sīla-dassana-sampannaṁ dhamm'aṭṭhaṁ saccavedinaṁ||
Attano kamma kubbānaṁ taṁ jano kurute piyaṁ.|| ||
218. Chanda-jāto anakkhāte manasā ca phuṭo siyā||
Kāmesu ca appaṭibaddha-citto uddhaṁ soto ti vuccati.|| ||
219. Cirappavāsiṁ purisaṁ dūrato sotthim āgataṁ||
Ñātimittā suhajjā ca abhinandanti āgataṁ.|| ||
220. Tath'eva kata-puññam pi asmā lokā paraṁ gataṁ||
Puññāni patigaṇhanti piyaṁ ñātīva āgataṁ.|| ||
Piya Vagga Soḷasamo
§
17. Kodha Vagga
221. Kodhaṁ jahe vippajaheyya mānaṁ||
saṁyojanaṁ sabbam ati-k-kameyya||
taṁ nāma-rūpasmim asajja-mānaṁ||
akiñ canaṁ nānupatanti dukkhā.|| ||
222. Yo ve uppatitaṁ kodhaṁ rathaṁ bhantaṁ va dhāraye||
Tam ahaṁ sārathiṁ brūmi, rasmggāho itaro jano.|| ||
223. A-k-kodhena jine kodhaṁ asādhuṁ sādhunā jine||
Jine kadariyaṁ dānena saccena alika-vādinaṁ.|| ||
224. Saccaṁ bhaṇe na kujjheyya dajjā appasmi yācito||
Etehi tīhi ṭhānehi gacche devāna santike.|| ||
[64] 225. Ahiṁsakā ye munayo niccaṁ kāyena saṁvutā||
Te yanti accutaṁ ṭhānaṁ yattha gantvā na socare.|| ||
226. Sadā jāgaramānānaṁ ahorattānusikkhinaṁ||
Nibbāṇaṁ adhimuttānaṁ atthaṁ gacchanti āsavā.|| ||
227. Porāṇam etaṁ Atula n'etaṁ ajjatanām iva:||
Nindanti tuṇhim āsīnaṁ nindanti bahubhāṇinaṁ||
Mitabhāṇim pi nindanti, n'atthi loke anindito.|| ||
[65] 228. Na cāhu na ca bhavissati na c'etarahi vijjati||
Ekantaṁ nindito poso ekantaṁ vā pasaṁsito.|| ||
229. Yañ ce viññū pasaṁ-santi anuvicca suve suve||
Acchidda-vuttiṁ medhāviṁ paññā-sīla-samāhitaṁ.|| ||
230. Nekkhaṁ jambonadasseva ko taṁ ninditum arahati,||
Devā pi naṁ pasaṁ-santi, Brahmunā pi pasaṁsito.|| ||
231. Kāyappakopaṁ rakkheyya kāyena saṁvuto siyā,||
Kāya-du-c-caritaṁ hitvā kāyena su-caritaṁ care.|| ||
232. Vacī-pakopaṁ rakkheyya vācāya saṁvuto siyā,||
Vacī-du-c-caritaṁ hitvā vācāya su-caritaṁ care.|| ||
[66] 233. Manopakopaṁ rakkheyya manasā saṁvuto siyā,||
Mano-du-c-caritaṁ hitvā manasā su-caritaṁ care.|| ||
234. Kāyena saṁvutā dhīrā atho vācāya saṁvutā||
Manasā saṁvutā dhīrā te ve suparisaṁvutā.|| ||
Kodha Vagga Sattarasamo
§
18. Mala Vagga
235. Paṇḍupalāso va dāni si||
Yama-purisā pi ca taṁ upaṭṭhitā,||
Uyyogamukhe ca tiṭṭhasi||
patheyyam pi ca te na vijjati.|| ||
236. So karohi dīpam attano||
khippaṁ vāyama paṇḍito bhava||
Niddhantamalo an-aṅgaṇo||
dibbaṁ ariyabhūmim ehisi.|| ||
237. Upanītavayo va dāni si||
sampayāto si Yamassa santike,||
Vāso pi ca te n'atthi antarā||
pātheyyam pi ca te na vijjati.|| ||
238. So karohi dīpam attano||
khippa vāyama paṇḍito bhava,||
Niddhantamalo an-aṅgaṇo||
na punaṁ jātijaraṁ upehisi.|| ||
[68] 239. Anupubbena medhāvī thokathokaṁ khaṇe khaṇe||
Kammāro rajatass'eva niddhame malam attano.|| ||
240. Ayasā va malaṁ samuṭṭhitaṁ||
taduṭṭhāya tam eva khādati||
Evaṁ atidhonacārinaṁ||
sakakammāni nayanti duggatiṁ.|| ||
241. Asajjhāyamalā mantā, anuṭṭhāna-malā gharā,||
Malaṁ vaṇṇassa kosajjaṁ, pamādo rakkhato malaṁ.|| ||
[69] 242. Malitthiyā du-c-caritaṁ maccheraṁ dadato malaṁ||
Malā ve pāpakā dhammā asmiṁ loke paramhi ca.|| ||
243. Tato malā malataraṁ avijjā paramaṁ malaṁ,||
Etaṁ malaṁ pahatvāna nimmalā hotha bhikkhavo.|| ||
244. Sujīvaṁ ahirikena kākasūrena dhaṁsinā||
Pakkhandinā pagabbhena saṅkiliṭṭhena jīvitaṁ.|| ||
245. Hirimatā ca dujjīvaṁ niccaṁ sucigavesinā||
Alīnen'apagabbhena suddhājīvena passatā.|| ||
246. Yo pāṇam atimāpeti musā-vādañ ca bhāsati||
Loke adinnaṁ ādiyati paradāraṁ ca gacchati,|| ||
[70] 247. Surāmerayapānañ ca yo naro anuyuñjati||
Idh'eva-m-eso lokasmiṁ mūlaṁ khaṇati attano.|| ||
248. Evam bho purisa jānāhi:||
pāpa-dhammā asaññatā,||
Mā taṁ lobho adhammo ca||
ciraṁ dukkhāya randhayuṁ.|| ||
249. Dadanti ve yathā-saddhaṁ yathā-pasādanaṁ jano,||
Tattha yo maṅku bhavati paresaṁ pānabhojane||
Na so divā vā rattiṁ vā samādhiṁ adhigacchati.|| ||
250. Yassa c'etaṁ samucchannaṁ||
mūla-ghaccaṁ samūhataṁ||
Sa ve divā vā rattiṁ vā||
samādhiṁ adhigacchati.|| ||
[71] 251. N'atthi rāgasamo aggi n'atthi dosasamo gaho||
n'atthi mohasamaṁ jālaṁ n'atthi taṇhāsamā nadī.|| ||
252. Sudassaṁ vajjam aññesaṁ attano pana duddasaṁ,||
Paresaṁ hi so vajjāni opuṇāti yathā bhūsaṁ,||
Attano pana chādeti kaliṁ va kitavā saṭho.|| ||
253. Paravajjānupassissa niccaṁ ujjhānasaññino||
Āsavā tassa vaḍḍhanti ārā so āsava-k-khayā.|| ||
254. Ākāse ca padaṁ n'atthi samaṇo n'atthi bāhiro,||
Papañ cā bhiratā pajā nippapañ cā Tathāgatā.|| ||
255. Ākāse padaṁ n'atthi||
samaṇo n'atthi bāhiro||
[72] Saṅkhārā sassatā n'atthi||
n'atthi Buddhānaṁ iñjitaṁ.|| ||
Mala Vagga Aṭṭhārasamo
§
19. Dhammaṭṭha Vagga
256. Na tena hoti dhammaṭṭho yen'atthaṁ sahasā naye,||
Yo ca atthaṁ anatthañ ca ubho niccheyya paṇḍito.|| ||
257. Asāhasena dhammena samena nayatī pare||
Dhammassa gutto medhāvī dhammaṭṭho ti pavuccati.|| ||
258. Na tena paṇḍito hoti yāvatā bahu bhāsati,||
Khemī averī abhayo paṇḍito ti pavuccati.|| ||
259. Na tāvatā dhamma-dharo yāvatā bahu bhāsati,||
Yo ca appam pi sutvāna dhammaṁ kāyena passati||
Sa ve dhamma-dharo hoti yo dhammaṁ na-ppamajjati.|| ||
260. Na tena thero hoti yen'assa palitaṁ siro,||
Paripakko vayo tassa mogha-jiṇṇo ti vuccati.|| ||
261. Yamhi saccañ ca dhammo ca ahiṁsā saññamo damo||
Sa ve vantamalo dhīro thero ti pavuccati.|| ||
[74] 262. Na vākkaraṇa-mattena vaṇṇa-pokkha-ratāya vā||
Sādhurūpo naro hoti issukī maccharī saṭho.|| ||
263. Yassa ce taṁ samucchinnaṁ||
mūla-ghaccaṁ samūhataṁ||
Sa vanta-doso medhāvī||
sādhurūpo ti vuccati.|| ||
264. Na muṇḍakena samaṇo abbato alikaṁ bhaṇaṁ||
Icchālobha-samāpanno samaṇo kiṁ bhavissati.|| ||
265. Yo ca sameti pāpāni aṇuṁ thūlāni sabbaso||
Samitattā hi pāpānaṁ samaṇo ti pavuccati.|| ||
[75] 266. Na tena bhikkhū hoti yāvatā bhikkhate pare,||
Vissaṁ dhammaṁ samādāya bhikkhu hoti na tāvatā.|| ||
267. Yo'dha puññañ ca pāpañ ca bāhetvā Brahma-cariyavā||
Saṅkhāya loke carati sa ve bhikkhū ti vuccati.|| ||
268. Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu,||
Yo ca tulaṁ va paggayha varam ādāya paṇḍito.|| ||
269. Pāpāni parivajjeti sa manī tena so muni,||
Yo munāti ubho loke muni tena pavuccati.|| ||
270. Na tena ariyo hoti yena pāṇāni hiṁsati||
Ahiṁsā sabba-pāṇānaṁ ariyo ti pavuccati.|| ||
[76] 271. Na sīla-b-batamattena bāhu-saccena vā puna||
Atha vā samādhi-lābhena vivicca-sayanena vā.|| ||
272. Phusāmi nekkhamma-sukhaṁ aputhu-j-janase-vitaṁ||
Bhikkhu vissāsa māpādi appatto āsava-k-khayaṁ.|| ||
Dhammaṭṭha Vaggo Ekūnavīsatimo
§
20. Magga Vagga
273. Maggān'aṭṭhaṅgiko seṭṭho saccānaṁ caturo padā,||
Virāgo seṭṭho dhammānaṁ divipadānañ ca cakkhumā.|| ||
274. Es'eva Maggo n'att'añño||
dassanassa visuddhiyā,||
Etaṁ hi tumhe paṭipajjatha||
Mārass'etaṁ pamohanaṁ.|| ||
275. Etaṁ hi tumhe paṭipannā||
dukkhass'antaṁ karissatha,||
Akkhāto ve mayā Maggo||
aññāya sallasatthanaṁ.|| ||
276. Tumhehi kiccaṁ ātappaṁ, akkhātāro Tathāgatā,||
Paṭipannā pamokkhanti jhāyino Māra-bandhanā.|| ||
[78] 277. "Sabbe saṅkhārā aniccā" ti yadā paññāya passati||
Atha nibbindati dukkhe, esa Maggo visuddhiyā.|| ||
278. "Sabbe saṅkhārā dukkhā" ti yadā paññāya passati||
Atha nibbindati dukkhe, esa Maggo visuddhiyā.|| ||
279. "Sabbe dhammā anattā" ti yadā paññāya passati||
Atha nibbindati dukkhe, esa Maggo visuddhiyā.|| ||
280. Uṭṭhāna-kālamhi anuṭṭhahāno||
Yuvā balī ālasiyaṁ upeto||
Saṁsanna-saṅkappamano kusīto||
Paññāya Maggaṁ alaso na vindati.|| ||
[79] 281. Vācānurakkhī manasā susaṁvuto||
Kāyena ca akusalaṁ na kayirā||
Ete tayo kamma-pathe visodhaye,||
Ārādhaye Maggaṁ isippaveditaṁ.|| ||
282. Yogā ve jāyati bhūri ayogā bhūri-saṅkhayo||
Etaṁ dvedhā-pathaṁ ñatvā bhavāya vibhavāya ca||
Tath'attāṇaṁ niveseyya yathā bhūri pavaḍḍhati.|| ||
283. Vanaṁ chindatha, mā rukkhaṁ,||
vanato jāyatī bhayaṁ,||
Chetvā vanaṁ vanathañ ca||
nibbanā hotha bhikkhavo.|| ||
[80] 284. Yāvaṁ vanatho na chijjati anumatto pi narassa nārisu||
Paṭibaddhamano va tāva so vaccho khīrapako va mātari.|| ||
285. Ucchinda sineham attano||
kumudaṁ sāradikaṁ va pāṇinā,||
SantiMaggam eva brūhaya||
nibbāṇaṁ sugatena desitaṁ.|| ||
286. Idha vassaṁ vasissāmi idha hemanta gimbhisu||
Iti bālo vicinteti antarāyaṁ na bujjhati.|| ||
[81] 287. Taṁ puttapasu-sammattaṁ vyāsatta-manasaṁ naraṁ||
Suttaṁ gāmaṁ mahogho va maccu ādāya gacchati.|| ||
288. Na santi puttā tāṇāya na pitā na pi bandhavā||
Antakenādhi-pannassa n'atthi ñātisu tāṇatā.|| ||
289. Etam attha-vasaṁ ñatvā paṇḍito sīla-saṁvuto||
Nibbāṇa-gamanaṁ Maggaṁ khippam eva visodhaye.|| ||
Magga Vagga Vīsatimo.|| ||
§
21. Pakiṇṇaka Vagga
290. Mattā-sukha-pariccāgā||
passe ce vipulaṁ sukhaṁ||
Caje mattā-sukhaṁ dhīro||
sampassaṁ vipulaṁ sukhaṁ.|| ||
291. Paradukkh'ūpadānena yo attano sukham icchati||
Verasaṁ-saggasaṁ-saṭṭho verā so na parimuccati.|| ||
292. Yaṁ hi kiccaṁ apaviddhaṁ akiccaṁ pana kayirati||
Unnaḷānaṁ pamattāṇaṁ tesaṁ vaḍḍhanti āsavā.|| ||
293. Yesañ ca susamāraddhā niccaṁ kāya-gatā sati||
Akiccaṁ te na sevanti kicce sātaccakārino||
Satānaṁ sampajānānaṁ atthaṁ gacchanti āsavā.|| ||
294. Mātaraṁ pitaraṁ hantvā rājāno dve ca khattiye||
Raṭṭhaṁ sānuvaraṁ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo.|| ||
295. Mātaraṁ pitaraṁ hantvā rājāno dve ca sottiye||
Veyyaggha-pañcamaṁ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo.|| ||
296. Suppa-buddaṁ pabujjhanti sadā Gotama-sāvakā||
Yesaṁ divā ca ratto ca niccaṁ Buddha-gatā sati.|| ||
297. Suppa-buddaṁ pabujjhanti sadā Gotama-sāvakā||
Yesaṁ divā ca ratto ca niccaṁ Dhamma-gatā sati.|| ||
298. Suppa-buddaṁ pabujjhanti sadā Gotama-sāvakā||
Yesaṁ divā ca ratto ca niccaṁ Saṅgha-gatā sati.|| ||
[84] 299. Suppa-buddaṁ pabujjhanti sadā Gotama-sāvakā||
Yesaṁ divā ca ratto ca niccaṁ kāya-gatā sati.|| ||
300. Suppa-buddaṁ pabujjhanti sadā Gotama-sāvakā||
Yesaṁ divā ca ratto ca ahiṁsāya rato mano.|| ||
301. Suppa-buddaṁ pabujjhanti sadā Gotama-sāvakā||
yesaṁ divā ca ratto ca bhāvanāya rato mano.|| ||
302. Duppabbajjaṁ du-r-abhiramaṁ durāvāsā gharā dukkhā||
Dukkho'samāna-saṇvāso, dukkh'ānupatit'addhagu||
Tasmā na c'addhagu siyā dukkh'ānupatito siyā.|| ||
303. Saddho sīlena sampanno yasobhoga-samappito||
Yaṁ yaṁ padesaṁ bhajati tattha tatth'eva pūjito.|| ||
[85] 304. Dūre santo pakāsanti himavanto va pabbato,||
Asant'ettha na dissanti ratti-khittā yathā sarā.|| ||
305. Ekāsanaṁ ekaseyyaṁ eko caram atandito||
Eko damayam attāṇaṁ vanante ramito siyā.|| ||
Pakiṇṇaka Vagga Ekavīsatimo.|| ||
§
22. Niraya Vagga
306. Abhūta-vādī Nirayaṁ upeti||
yo vā pi katvā na karomi c'āha||
Ubho pi te pecca samā bhavanti||
nihīnakammā manujā parattha.|| ||
307. Kāsāvakaṇṭhā bahavo pāpa-dhammā asaññatā,||
Pāpā pāpehi kammehi Nirayaṁ te upapajjare.|| ||
308. Seyyo ayoguḷo bhutto tatto aggisikhūpamo||
yañ ce bhūñjeyya du-s-sīlo raṭṭhapiṇḍaṁ asaññato.|| ||
309. Cattāri ṭhānāni naro pamatto||
Āpajjati paradārūpasevī:||
Apuñña-lābhaṁ na nikāmaseyyaṁ||
Nindaṁ tatiyaṁ Nirayaṁ catutthaṁ.|| ||
[87] 310. Apuñña-lābho ca gatī ca pāpikā||
Bhītassa bhītāya ratī ca thokikā||
Rājā ca daṇḍaṁ garukaṁ paṇeti,||
Tasmā naro paradāraṁ na seve.|| ||
311. Kuso yathā duggahito hattham evānukantati||
Sāmaññaṁ dupparāmaṭṭhaṁ Nirayāy'upakaḍḍhati.|| ||
312. Yaṁ kiñci sithilaṁ kammaṁ||
saṅkiliṭṭhañ ca yaṁ vataṁ||
Saṅkassaraṁ Brahma-cariyaṁ||
na taṁ hoti maha-p-phalaṁ.|| ||
[88] 313. Kayirā ce kayirāth'enaṁ daḷham enaṁ parakkame,||
Saṭhilo hi paribbājo bhiyyo ākirate rajaṁ.|| ||
314. Akataṁ dukkataṁ seyyo pacchā tapati dukkataṁ,||
Katañ ca sukataṁ seyyo yaṁ katvā nānutappati.|| ||
315. Nagaraṁ yathā paccantaṁ guttaṁ santara-bāhiraṁ||
Evaṁ gopetha attāṇaṁ, khaṇo ve mā upaccagā,||
Khaṇātītā hi socanti Nirayamhi samappitā.|| ||
316. Alajjitāye lajjanti lajjitāye na lajjare||
Micchā-diṭṭhi-samādānā sattā gacchanti duggatiṁ.|| ||
[89] 317. Abhaye bhaya-dassino bhaye cābhaya-dassino||
Micchā-diṭṭhi-samādānā sattā gacchanti duggatiṁ.|| ||
318. Avajje vajja-matino vajje cāvajja-dassino||
Micchā-diṭṭhi-samādānā sattā gacchanti duggatiṁ.|| ||
319. Vajjañ ca vajjato ñatvā avajjaṁ ca avajjato||
Sammā-diṭṭhi-samādānā sattā gacchanti suggatiṁ.|| ||
Niraya Vagga Dvāvīsatimo.|| ||
§
23. Nāga Vagga
320. Ahaṁ nāgo va saṅgāme cāpāto patitaṁ saraṁ||
Ativākyaṁ titikkhissaṁ du-s-sīlo hi bahujjano.|| ||
321. Dantaṁ nayanti samitiṁ dantaṁ rājā'bhirūhati||
Danto seṭṭho manussesu yo'tivākyaṁ titikkhati.|| ||
322. Varam assatarā dantā ājānīyā ca sindhavā||
Kuñjarā ca mahā-nāgā, attadanto tato varaṁ.|| ||
323. Na hi etehi yānehi gaccheyya agataṁ disaṁ||
Yath'attanā sudantena danto dantena gacchati.|| ||
324. Dhanapālako nāma kuñjaro||
kaṭukappabhedano dunnivārayo||
Baddho kabalaṁ na bhuñjati,||
sumarati nāga-vanassa kuñjaro.|| ||
325. Middhī yadā hoti mahagghaso ca||
niddāyitā samparivattasāyī||
Mahā-varāho va nivāpapuṭṭho||
puna-p-punaṁ gabbham upeti mando.|| ||
326. Idaṁ pure cittam acāri cārikaṁ||
Yenicchakaṁ yatthakāmaṁ yathā sukhaṁ||
Tad ajj'ahaṁ niggahessāmi yoniso||
Hatthippabhinnaṁ viya aṅkusaggaho.|| ||
327. Appamādaratā hotha, sacittam anurakkhatha,||
Duggā uddharath'attāṇaṁ paṅke sanno va kuñjaro.|| ||
[92] 328. Sace labhetha nipakaṁ sahāyaṁ||
Saddhiṁ caraṁ sādhu vihāri dhīraṁ||
Abhibhuyya sabbāni parissayāni||
Careyya ten'atta-mano satīmā.|| ||
329. No ce labhetha nipakaṁ sahāyaṁ||
Saddhiṁ caraṁ sādhu vihāri dhīraṁ||
Rājā va raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāya||
Eko care mātaṅg'araññe va nāgo.|| ||
330. Ekassa caritaṁ seyyo,||
n'atthi bāle sahāyatā,||
Eko care na ca pāpāni kayirā||
Appo-s-sukko mātaṅg'araññe va nāgo.|| ||
[93] 331. Atthamhi jātamhi sukhā sahāyā||
Tuṭṭhī sukhā yā itarītarena,||
Puññaṁ sukhaṁ jīvita-saṅkhayamhi,||
Sabbassa dukkhassa sukhaṁ pahāṇaṁ.|| ||
332. Sukhā matteyyatā loke atho petteyyatā sukhā,||
Sukhā sāmaññatā loke atho brahmaññatā sukhā.|| ||
333. Sukhaṁ yāva jarā sīlaṁ||
sukhā saddhā pati-ṭ-ṭhitā||
Sukho paññāya paṭilābho||
pāpānaṁ akaraṇaṁ sukhaṁ.|| ||
Nāga Vagga Tevīsatimo
§
24. Taṇhā Vagga
334. Manujassa pamatta-cārino||
taṇhā vaḍḍhati māluvā viya,||
So palavati hurāhuraṁ||
phalam icchaṁ va vanasmiṁ vānaro.|| ||
335. Yaṁ esā sahatī jammī taṇhā loke visattikā||
Sokā tassa pavaḍḍhanti abhivaṭṭhaṁ va bīraṇaṁ.|| ||
336. Yo c'etaṁ sahatī jammiṁ taṇhaṁ loke duraccayaṁ||
Sokā tamhā papatanti udabindū va pokkharā.|| ||
337. Taṁ vo vadāmi bhaddaṁ vo yāvant'ettha samāgatā||
Taṇhāya mūlaṁ khaṇatha usīrattho va bīraṇaṁ||
Mā vo naḷaṁ va soto va Māro bhañji puna-p-punaṁ.|| ||
[95] 338. Yathā pi mūle anupaddave daḷhe||
Chinno pi rukkho punar eva rūhati||
Evam pi taṇhānusaye anūhate||
Nibbatti dukkham idaṁ puna-p-punaṁ.|| ||
339. Yassa cha-t-tiṁsati sotā manāpassavanā bhūsā||
Vāhā vahanti duddiṭṭhiṁ saṅkappā rāganissitā.|| ||
340. Savanti sabbadhā sotā, latā ubbhijja tiṭṭhati||
Tañ ca disvā lataṁ jātaṁ mūlaṁ paññāya chindatha.|| ||
341. Saritāni sinehitāni ca||
somanassāni bhavanti jantuno||
Te sātasitā sukhesino||
te ve jāti jarūpagā narā.|| ||
[96] 342. Tasiṇāya purakkhatā pajā||
parisappanti saso va bādhito,||
Saṇyojana-saṅgasattakā||
dukkham upenti puna-p-punaṁ cirāya.|| ||
343. Tasiṇāya purakkhatā pajā||
parisappanti saso va bādhito,||
Tasmā tasiṇaṁ vinodaye||
bhikkhu ākaṅkha virāgam attano.|| ||
344. Yo nibbanatho vanādhimutto||
vanamutto vanam eva dhāvati||
Taṁ puggalam eva passatha:||
mutto bandhanam eva dhāvati.|| ||
[97] 345. Na taṁ daḷhaṁ bandhanam āhu dhīrā||
Yad āyasaṁ dārujaṁ pabbajañ ca||
Sārattarattā maṇikuṇḍalesu||
Puttesu dāresu ca yā apekhā,|| ||
346. Etaṁ daḷhaṁ bandhanam āhu dhīrā||
Ohārinaṁ sithilaṁ duppamuñcaṁ||
Etam pi chetvāna paribbajanti||
Anapekkhino kāma-sukhaṁ pahāya.|| ||
347. Ye rāga-rattānupatanti sotaṁ||
Sayaṁ kataṁ makkaṭako va jālaṁ||
Etam pi chetvāna vajanti dhīrā||
Anapekkhino sabba-dukkhaṁ pahāya.|| ||
[98] 348. Muñca pure muñca pacchato||
majjhe muñca bhavassa pāragū||
Sabbattha vimutta-mānaso||
na puna jātijaraṁ upehisi.|| ||
349. Vitakka-pamathitassa jantuno||
tibba-rāgassa subhānupassino||
Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati,||
esa kho daḷhaṁ karoti bandhanaṁ.|| ||
350. Vitakkupasame ca yo rato||
asubhaṁ bhāvayati sadā sato||
Esa kho vyantikāhiti||
esa-cchecchati Māra-bandhanaṁ.|| ||
[99] 351. Niṭṭhaṁ gato asantāsī vītataṇho an-aṅgaṇo||
Acchidda bhava-sallāni antimo'yaṁ samussayo.|| ||
352. Vītataṇho anādāno nirutti-padakovido||
Akkharānaṁ sannipātaṁ jaññā pubbaparāni ca||
Sa ve antimasārīro mahā-pañño mahā-puriso ti vuccati.|| ||
353. Sabb'ābhibhū sabba-vidū'ham asmi||
Sabbesu dhammesu anūpalitto||
Sabbañjaho taṇha-k-khaye vimutto||
Sayaṁ abhiññāya kam uddiseyyaṁ.|| ||
354. Sabba-dānaṁ dhamma-dānaṁ jināti||
Sabbaṁ rasaṁ dhamma-raso jināti||
Sabbaṁ ratiṁ dhamma-ratī jināti||
Taṇha-k-khayo sabba-dukkhaṁ jināti.|| ||
[100] 355. Hananti bhogā dummedhaṁ no ve pāragavesino,||
Bhoga-taṇhāya dummedho hanti aññe va attanāṁ.|| ||
356. Tiṇa-dosāni khettāni, rāga-dosā ayaṁ pajā,||
Tasmā hi vīta-rāgesu dinnaṁ hoti maha-p-phalaṁ.|| ||
357. Tiṇa-dosāni khettāni, dosa-dosā ayaṁ pajā,||
Tasmā hi vītadosesu dinnaṁ hoti maha-p-phalaṁ.|| ||
358. Tiṇa-dosāni khettāni, moha-dosā ayaṁ pajā||
Tasmā hi vīta-mohesu dinnaṁ hoti maha-p-phalaṁ.|| ||
359. Tiṇa-dosāni khettāni, icchā-dosā ayaṁ pajā||
Tasmā hi vigaticchesu dinnaṁ hoti maha-p-phalaṁ.|| ||
Taṇhā Vagga Catu-vīsatimo
§
25. Bhikkhu Vagga
360. Cakkhunā saṁvaro sādhu, sādhu sotena saṁvaro,||
Ghāṇena saṁvaro sādhu, sādhu jivhāya saṁvaro.|| ||
361. Kāyena saṁvaro sādhu, sādhu vācāya saṁvaro,||
Manasā saṁvaro sādhu, sādhu sabbattha saṁvaro,||
Sabbattha saṁvuto bhikkhu sabba-dukkhā pamuccati.|| ||
362. Hattha-saññato pādasaññato||
Vācāya saññato saññatuttamo||
Ajjhattarato samāhito||
Eko sanTusito tam āhu bhikkhuṁ.|| ||
363. Yo mukhasaññato bhikkhu mantabhāṇī anuddhato||
Atthaṁ dhammaṁ ca dīpeti madhuraṁ tassa bhāsitaṁ.|| ||
[102] 364. Dhammārāmo dhamma-rato||
dhammaṁ anuvicintayaṁ||
Dhammaṁ anussaraṁ bhikkhu||
Sad'Dhammā na parihāyati.|| ||
365. Salābhaṁ nātimaññeyya nāññesaṁ pihayaṁ care,||
Aññesaṁ pihayaṁ bhikkhu samādhiṁ nādhi-gacchati.|| ||
366. Appalābho pi ce bhikkhu salābhaṁ nātimaññati||
Taṁ ve devā pasaṁ-santi suddhājīviṁ atanditaṁ.|| ||
367. Sabbaso nāma-rūpasmiṁ yassa n'atthi mamāyitaṁ||
Asatā ca na socati sa ve bhikkhū ti vuccati.|| ||
[103] 368. Mettā-vihārī yo bhikkhū||
pasanno buddha-sāsane||
Adhigacche padaṁ santaṁ||
saṅkhār'ūpasamaṁ sukhaṁ.|| ||
369. Siñca bhikkhu imaṁ nāvaṁ, sittā te lahum essati,||
Chetvā rāgaṁ ca dosañ ca tato nibbāṇam ehisi.|| ||
370. Pañca chinde pañca jahe pañca vuttari bhāvaye,||
Pañca-saṅgātigo bhikkhu oghatiṇṇo ti vuccati.|| ||
371. Jhāya bhikkhu mā ca pāmado||
Mā te kāma-guṇe bhamassu cittaṁ,||
Mā lohaguḷaṁ gilī pamatto,||
Mā kandi 'dukkham idan' ti ḍayha-māno.|| ||
[104] 372. N'atthi jhānaṁ apaññassa paññā n'atthi ajhāyato,||
Yamhi jhānaṁ ca paññā ca sa ve nibbāṇa-santike.|| ||
373. Suññāgāraṁ paviṭṭhassa santa-cittassa bhikkhuno||
Amānusī rati hoti sammā dhammaṁ vipassato.|| ||
374. Yato yato sammasati khandhānaṁ udayabbayaṁ||
Labhati pītipāmojjaṁ amataṁ taṁ vijānataṁ.|| ||
375. Tatrāyam ādi bhavati idha paññassa bhikkhuno||
Indriya-gutti santuṭṭhī Pātimokkhe ca saṁvaro,||
mitte bhajassu kalyāṇe suddhājīve atandite.|| ||
[105] 376. Paṭisanthāravutt'assa ācārakusalo siyā,||
Tato pāmojjabahulo dukkhass'antaṁ karissati.|| ||
377. Vassikā viya pupphāni maddavāni pamuñcati||
Evaṁ rāgaṁ ca dosaṁ ca vippamuñ c'etha bhikkhavo.|| ||
378. Santa-kāyo santa-vāco santavā susamāhito||
Vanta-lokāmiso bhikkhu upasanto ti vuccati.|| ||
379. Attanā coday'attāṇaṁ paṭimāse attam attanā,||
So attagutto satimā sukhaṁ bhikkhu vihāhisi.|| ||
[106] 380. Attā hi attano nātho attā hi attano gati,||
Tasmā saññamay'attāṇaṁ assaṁ bhadraṁ va vāṇijo.|| ||
381. Pāmojja-bahulo bhikkhu||
pasanno Buddha-sāsane||
Adhigacche padaṁ santaṁ||
saṅkhār'ūpasamaṁ sukhaṁ.|| ||
382. Yo have daharo bhikkhu yuñjati Buddha-sāsane||
So imaṁ lokaṁ pabhāseti abbhā mutto va candimā.|| ||
Bhikkhu Vagga Pañcavīsatimo
§
26. Brāhmaṇa Vagga
383. Chinda sotaṁ parakkamma, kāme panuda brāhmaṇa,||
Saṅkhārānaṁ khayaṁ ñatvā akataññū si brāhmaṇa.|| ||
384. Yadā dvayesu dhammesū pāragū hoti brāhmaṇo||
Ath'assa sabbe saṁyogā atthaṁ gacchanti jānato.|| ||
385. Yassa pāraṁ apāraṁ vā||
pārāpāraṁ na vijjati||
Vītaddaraṁ visaṁyuttaṁ tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
386. Jhāyiṁ virajam āsīnaṁ||
katakiccaṁ anāsavaṁ||
Uttamatthaṁ anuppattaṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
[108] 387. Divā tapati ādicco, rattiṁ ābhāti candimā,||
Sannaddho khattiyo tapati, jhāyī tapati brāhmaṇo,||
Atha sabbam ahorattiṁ Buddho tapati tejasā.|| ||
388. Bāhitapāpo ti brāhmaṇo
sama-cariyā samaṇo ti vuccati.||
Pabbājaym attano malaṁ||
tasmā pabba-jito ti vuccati.|| ||
389. Na brāhmaṇassa pahareyya||
nāssa muñcetha brāhmaṇo,||
Dhī brāhmaṇassa hantāraṁ,||
tato dhī y'assa muñcati.|| ||
[109] 390. Na brāhmaṇass'etad akiñci seyyo||
Yadā nisedho manaso piyehi,||
Yato yato hiṁsamano nivattati||
Tato tato sammati-m-eva dukkhaṁ.|| ||
391. Yassa kāyena vācāya manasā n'atthi dukkataṁ||
Saṁvutaṁ tīhi ṭhānehi tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
392. Yamhā dhammaṁ vijāneyya||
Sammā-Sambuddha-desitaṁ||
Sakkaccaṁ taṁ namasseyya||
aggihuttaṁ va brāhmaṇo.|| ||
393. Na jaṭāhi na gottena||
na jaccā hoti brāhmaṇo,||
Yamhi saccañ ca dhammo ca||
so sucī so va brāhmaṇo.|| ||
[110] 394. Kin te jaṭāhi dummedha, kin te ajinasāṭiyā||
Abbhantaraṁ te gahaṇaṁ, bāhiraṁ parimajjasi.|| ||
395. Paṁsukūladharaṁ jantūṁ||
kisaṁ dhamani-santhataṁ||
Ekaṁ vanasmiṁ jhāyantaṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
396. Na c'āhaṁ brāhmaṇaṁ brūmi||
yonijaṁ matti-sambhavaṁ||
Bhovādī nāma so hoti||
sa ve hoti sakiñ cano,||
Akiñ canaṁ anādānaṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
[111] 397. Sabba-saṁyojanaṁ chetvā||
yo ve na paritassati||
Saṅgātigaṁ visaṁyuttaṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
398. Chetvā naddhiṁ varattañ ca||
sandāmaṁ sahanukkamaṁ||
Ukkhittapaḷighaṁ Buddhaṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
399. Akkosaṁ vadhabandhañ ca aduṭṭho yo titikkhati||
Khantī-balaṁ balānīkaṁ tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
400. A-k-kodhanaṁ vata-vantaṁ sīla-vantaṁ anussutaṁ||
Dantaṁ antimasārīraṁ tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
[112] 401. Vāri pokkharapatte va āragge-r-iva sāsapo||
Yo na lippati kāmesu tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
402. Yo dukkhassa pajānāti||
idh'eva khayam attano||
Pannabhāraṁ visaṁyuttaṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
403. Gambhīra-paññaṁ medhāviṁ||
Magg-ā-magga
ssa kovidaṁ||
Uttamatthaṁ anuppattaṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
404. Asaṁsaṭṭhaṁ gahaṭṭhehi anāgārehi c'ūbhayaṁ||
Anokāsariṁ app'icchaṁ tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
[113] 405. Nidhāya daṇḍaṁ bhūtesu tasesu thāvaresu ca||
Yo na hanti na ghāteti tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
406. Aviruddhaṁ viruddhesu attadaṇḍesu nibbutaṁ||
Sādānesu anādānaṁ tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
407. Yassa rāgo ca doso ca māno makkho ca pātito||
Sāsapo-r-iva āraggā tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
408. Akakkasaṁ viññapaniṁ giraṁ saccaṁ udīraye||
Yāya nābhisaje kañci tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
409. Yo'dha dīghaṁ va rassaṁ vā||
aṇuṁ thūlaṁ subhāsubhaṁ||
Loke adinnaṁ nādiyati tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
[114] 410. Āsā yassa na vijjanti||
asmiṁ loke paramhi ca||
Nirāsayaṁ visaṁyuttaṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
411. Yassālayā na vijjanti||
aññāya akathaṁ-kathī||
Amatogadhaṁ anuppattaṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
412. Yo'dha puññañ ca pāpañ ca||
ubho saṅgaṁ upaccagā||
Asokaṁ virajaṁ suddhaṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
[115] 413. Candaṁ va vimalaṁ suddhaṁ||
vi-p-pasannam anāvilaṁ||
Nandī-bhava-parikkhīṇaṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
414. Yo imaṁ paḷipathaṁ duggaṁ||
saṁsāraṁ moham accagā||
Tiṇṇo pāragato jhāyī||
anejo akathaṁ-kathī||
Anupādāya nibbuto||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
415. Yo'dha kāme pahātvāna||
anāgāro paribbaje||
Kāma-bhava-parikkhīṇaṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
[116] 416. Yo'dha taṇhaṁ pahātvāna||
anāgāro paribbaje||
Taṇhā-bhava-parikkhīṇaṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
417. Hitvā mānusakaṁ yogaṁ||
dibbaṁ yogaṁ upaccagā||
Sabba-yoga-visaṁyuttaṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
418. Hitvā ratiṁ ca aratiṁ ca||
sītibhūtaṁ nirūpadhiṁ||
Sabba-lokābhibhuṁ vīraṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
419. Cutiṁ yo vedi sattāṇaṁ||
upapattiñ ca sabbaso||
Asattaṁ Sugataṁ Buddhaṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
[117] 420. Yassa gatiṁ na jānanti devā gandhabba-mānusā||
Khīṇ'āsavaṁ Arahantaṁ tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
421. Yassa pure ca pacchā ca majjhe ca n'atthi kiñ canaṁ||
Akiñ canaṁ anādānaṁ tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
422. Usabhaṁ pavaraṁ vīraṁ||
mahesiṁ vijit'āvinaṁ||
Anejaṁ nhātakaṁ Buddhaṁ||
tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
423. Pubbe-nivāsaṁ yo vedī saggāpāyañ ca passati||
Atho jātikkhayaṁ patto abhiññāvosito muni||
Sabba-vosita-vosānaṁ tam ahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ.|| ||
Brāhmaṇa Vagga Chabbīsatimo
§
Vagguddānaṁ
1a. Yamakaṁ appamādaṁ cittaṁ||
pupphaṁ bālena paṇḍitaṁ||
Arahantaṁ sahassena||
pāpaṁ daṇḍena, te dasa.|| ||
2a. Jarā attā ca loko ca||
Buddhaṁ sukhaṁ piyena ca||
Kodhaṁ malañ ca dhamm'aṭṭhaṁ||
Magga-vaggena vīsati.|| ||
3a. Pakiṇṇaṁ Nirayo nāgo||
taṇhāṁ bhikkhu ca brāhmaṇo,||
Ete chabbīsatī vaggā||
desitādicca-bandhunā.|| ||
Dhammapada Pāḷi Niṭṭhitā