Khuddaka Nikaya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]
[PEDPāḷi English Dictionary]  [PEDSutta Search]  [Dhammatalk SearchDhammatalk Search]


 

Iti-Vuttaka

Namo tassa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa

Adapted from the Sri Lanka Tripitaka Project, courtesy of the Journal of Buddhist Ethics via Access to Insight.

 


[1]

I. Ekakanipāto

1. Paṭhamo Vaggo

Sutta 1

Lobha Suttaṁ

[1.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ.|| ||

1. Eka dhammaṁ bhikkhave pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo Anāgāmitāya.|| ||

Katamaṁ eka-dhammaṁ?|| ||

Lobhaṁ bhikkhave eka-dhammaṁ pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo Anāgāmitāyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

2. "Yena lobhena luddhā
se sattā gacchānti duggatiṁ,||
Taṁ lobhaṁ sammad-aññāya
pajahanti vipassino,||
Pahāya na punāyanti
imaṁ lokaṁ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 2

Dosa Suttaṁ

[2.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Eka dhammaṁ bhikkhave pajahatha.|| ||

Ahaṁ vo pāṭibhogo Anāgāmitāya.|| ||

Katamaṁ eka-dhammaṁ?|| ||

Dosaṁ bhikkhave eka-dhammaṁ pajahatha.|| ||

Ahaṁ [2] vo pāṭibhogo Anāgāmitāyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca, tatth'etaṁ iti vuccati.|| ||

2. "Yena dosena duddhā||
sattā gacchānti duggatiṁ,||
Taṁ dosaṁ sammad-aññāya
pajahanti vipassino,||
Pahāya na punāyanti
imaṁ lokaṁ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 3

Moha Suttaṁ

[3.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

1. Eka dhammaṁ bhikkhave pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo Anāgāmitāya.|| ||

Katamaṁ eka-dhammaṁ?|| ||

Mohaṁ bhikkhave eka-dhammaṁ pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo Anāgāmitāyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

2. "Yena mohena mūḷhāse||
sattā gacchānti duggatiṁ,||
Taṁ mohaṁ sammad-aññāya
pajahanti vipassino,||
Pahāya na punāyanti
imaṁ lokaṁ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 4

Kodha Suttaṁ

[4.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

1. Eka dhammaṁ bhikkhave pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo Anāgāmitāya.|| ||

Katamaṁ eka-dhammaṁ?|| ||

Kodhaṁ bhikkhave eka-dhammaṁ pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo Anāgāmitāyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

2. "Yena kodhena kuddhāse
sattā gacchānti duggatiṁ,||
Taṁ kodhaṁ sammad-aññāya||
pajahanti vipassino,||
Pahāya na punāyanti||
imaṁ lokaṁ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


[3]

Sutta 5

Makkha Suttaṁ

[5.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

2. "Yena makkhena makkhāse||
sattā gacchānti duggatiṁ,||
Taṁ makkhaṁ sammad-aññāya||
pajahanti vipassino,||
Pahāya na punāyanti||
imaṁ lokaṁ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 6

Māna Suttaṁ

[6.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Eka dhammaṁ bhikkhave pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo Anāgāmitāya.|| ||

Katamaṁ eka-dhammaṁ?|| ||

Mānaṁ bhikkhave eka-dhammaṁ pajahatha ahaṁ vo pāṭibhogo Anāgāmitāyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

6.2. "Yena mānena mattāse||
sattā gacchānti duggatiṁ,||
Taṁ mānaṁ sammad-aññāya||
pajahanti vipassino,||
Pahāya na punāyanti||
imaṁ lokaṁ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 7

Sabba-Pariññā Suttaṁ

[7.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Sabbaṁ bhikkhave anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkha-k-khayāya.|| ||

Sabbañ ca kho bhikkhave abhijānaṁ pari- [4] jānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbe dukkha-k-khayāyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:

7.2. "Yo sabbaṁ sabbato ñatvā||
sabbatthesu na rajjati,||
Sa ve sabbaṁ pariññā so||
sabba-dukkhaṁ upaccagā" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 8

Māna-Pariññā Suttaṁ

[8.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Mānaṁ bhikkhave anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkha-k-khayāya.|| ||

Mānaṁ ca kho bhikkhave abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkha-k-khayāyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

8.2. "Mānupetā ayaṁ pajā||
mānaganthā bhave ratā||
Mānaṁ aparijānantā||
āgantāro puna-b-bhavaṁ||
[5] Ye ca mānaṁ pahatvāna||
vimuttā māna-saṅkhaye||
Te māna-ganthābhibhuno sabba-dukkhaṁ upaccagun" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 9

Lobha-Pariññā Suttaṁ

[9.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Lobhaṁ bhikkhave anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkha-k-khayāya.|| ||

Lobhaṁ ca kho bhikkhave abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkha-k-khayāyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:

9.2. "Yena lobhena luddhāse||
sattā gacchanti duggatiṁ||
Taṁ lobhaṁ sammad-aññāya||
pajahanti vipassino||
Pahāya na punāyanti||
imaṁ lokaṁ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 10

Dosa-Pariññā Suttaṁ

[10.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Dosaṁ bhikkhave anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkha-k-khayāya.|| ||

Dosañ ca kho bhikkhave abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkha-k-khayāyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:

[6] 10.2. "Yena dosena duṭṭhāse||
sattā gacchanti duggatiṁ||
Taṁ lobhaṁ sammad-aññāya||
pajahanti vipassino||
Pahāya na punāyanti||
imaṁ lokaṁ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Pāṭibhega Vaggo Paṭhamo.

 


Dutiyavaggo


 

Sutta 11

Moha-Pariññā Suttaṁ

[11.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Mohaṁ bhikkhave anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkha-k-khayāya.|| ||

Mohañ ca kho bhikkhave abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkha-k-khayāyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:

11.2. "Yena mohena mūḷhāse||
sattā gacchanti duggatiṁ||
Taṁ mohaṁ sammad-aññāya||
pajahanti vipassino||
[7] Pahāya na punāyanti||
imaṁ lokaṁ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 12

Kodha-Pariññā Suttaṁ

[12.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Kodhaṁ bhikkhave anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkha-k-khayāya.|| ||

Kodhañ ca kho bhikkhave abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkha-k-khayāyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

12.2. "Yena kodhena kuddhāse||
sattā gacchanti duggatiṁ||
Taṁ kodhaṁ sammad-aññāya||
pajahanti vipassino||
Pahāya na punāyanti||
imaṁ lokaṁ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||


 

Sutta 13

Makkha-Pariññā Suttaṁ

[13.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Makkhaṁ bhikkhave anabhijānaṁ aparijānaṁ tattha cittaṁ avirājayaṁ appajahaṁ abhabbo dukkha-k-khayāya.|| ||

Makkhañca kho bhikkhave abhijānaṁ parijānaṁ tattha cittaṁ virājayaṁ pajahaṁ bhabbo dukkha-k-khayāyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

13.2. "Yena makkhena duṭṭhāse||
sattā gacchanti duggatiṁ||
Taṁ makkhaṁ sammad-aññāya||
pajahanti vipassino||
Pahāya na punāyanti||
imaṁ lokaṁ kudācanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 14

Avijja-Nīvaraṇa Suttaṁ

[14.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:

Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā. vuttam-ara- [8] hatā ti me sutaṁ.|| ||

Nāhaṁ bhikkhave aññaṁ ekanīvaraṇampi samanupassāmi yena nīvaraṇena nivutā pajā dīgha-rattaṁ sandhāvanti saṁsaranti yatha-yidaṁ bhikkhave avijjā-nīvaraṇaṁ.|| ||

Avijjā-nīvaraṇena hi bhikkhave nivutā pajā dīgha-rattaṁ sandhāvanti saṁsarantī ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

14.2. "Natthañño eka dhammo pi||
yenevaṁ nivutā pajā||
Saṁsaranti ahorattaṁ||
yathā mohena āvutā.|| ||

Ye ca mohaṁ pahatvāna||
tamok-khandhaṁ padāḷayuṁ||
Na te puna saṁsaranti||
hetu tesaṁ na vijjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 15

Taṇhā-Saṅyojana Suttaṁ

[15.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ.|| ||

Nāhaṁ bhikkhave aññaṁ ekasaṁyojanampi samanupassāmi yena saṁyojanena saṁyuttā sattā dīgha-rattaṁ sandhāvanti saṁsaranti yatha-yidaṁ bhikkhave taṇhā-saṁyojanaṁ.|| ||

Taṇhāsaṁyojanena hi bhikkhave saṁyuttā sattā dīgha-rattaṁ sandhāvanti saṁsarantī' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca,||
Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

[9] 15.2. "Taṇhā-dutiyo puriso||
daughamaddhāna saṁsaraṁ,||
Itthabhāvaññāthābhāvaṁ||
saṁsāraṁ nāti-vattati.|| ||

3. Evam-ādīnavaṁ ñatvā||
taṇhaṁ-dukkhassa samaṁbhavaṁ||
Vīta-taṇho anādāno||
sato bhikkhu paribbaje" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 16

Paṭhama Sekha Suttaṁ

[16.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Sekhassa bhikkhave bhikkhuno appatta-mānasassa anuttaraṁ yoga-k-khemaṁ pattha-yamānassa viharato bāhiraṁ aṅganti karitvā na aññaṁ ekaṅgam pi samanupassāmi evaṁ bahū-pakāraṁ yatha-yidaṁ bhikkhave yoniso mana-sikāro.|| ||

Yoniso bhikkhave bikkhu manasi-karonto akusalaṁ pajahati kusalaṁ bhāvetīti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

[10] 16.2. "Yoniyo mana-sikāro||
dhammo sekhassa bhikkhuno,||
Natth-añño evaṁ bahu-pakāro||
uttamatthassa pattiyā,||
Yoniso padahaṁ bhikkhū||
khayaṁ dukkhassa pāpuṇe" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 17

Dutiya Sekha Suttaṁ

[17.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Sekhassa bhikkhave bhikkhuno appattamānasassa anuttaraṁ yoga-k-khemaṁ patthaya-mānassa viharato bāhiraṁ aṅganti karitvā na aññaṁ ekaṅgam pi samanupassāmi evaṁ bahū-pakāraṁ yatha-yidaṁ bhikkhave kalyāṇa-mittatā.|| ||

Kalyāṇa-mitto bhikkhave bikkhu akusalaṁ pajahati kusalaṁ bhāvetīti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

17.2. "Kalyāṇa-mitto yo bhikkhu||
sappatisso sagāravo,||
Karaṁ mittānaṁ vacanaṁ||
sampajāno patissato||
Pāpuṇe anupubbena||
sabba-saṁyojanakkhayan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 18

Saṅghabheda Suttaṁ

[18.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Eka dhammo bhikkhave loke uppajja- [11] māno uppajjati bahu-janā-hitāya bahu-janā-sukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya deva-manussānaṁ.|| ||

Katamo eka dhammo?|| ||

Saṅghabhedo.|| ||

Saṅghe kho pana bhikkhave bhinne||
aññam-aññaṁ bhaṇḍanāni c'eva honti,||
aññam-aññaṁ paribhāsā ca honti,||
aññam-aññaṁ parikkhepā ca honti,||
aññam-aññaṁ pariccajanā ca honti.|| ||

Tattha appa-sannā c'eva nap-pasīdanti.|| ||

Pasannānañca eka-c-cānaṁ aññathattaṁ hotī ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

18.2. "Āpāyiko nerayiko||
kappaṭṭho Saṅgha-bhedako,||
Vaggārāmo adhammaṭṭho||
yoga-k-khemato dhaṁsati,||
Saṅghaṁ samaggaṁ bhetvāna||
kappaṁ Nirayamhi paccatī' ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 19

Saṅghasā-Maggi Suttaṁ

[19.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Eka dhammo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati bahu-jan'āhitāya bahu-janā-sukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya deva-manussānaṁ.|| ||

Katamo [12] eka dhammo?|| ||

Saṅghassa saṅaggī.|| ||

Saṅghe kho pana bhikkhave samagge na c'eva||
aññam-aññaṁ bhaṇḍanāni honti,||
na ca aññam-aññaṁ paribhāsā honti,||
na ca aññam-aññaṁ parikkhepā honti,||
na ca aññam-aññaṁ pariccajanā honti.|| ||

Tattha appa-sannā c'eva pasīdanti.|| ||

Pasannānañ ca bhiyyo-bhāvo hotī ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

19.2. "Sukhā Saṅghassa sāmaggi||
samaggānañcanuggaho||
SaMaggarato dhammaṭṭho||
yoga-k-khemā na dhaṁsati,||
Saṅghaṁ samaggaṁ katvāna||
kappaṁ saggamhi modatī' ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 20

Paduṭṭha-Puggala Suttaṁ

[20.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Idāhaṁ bhikkhave ekaccaṁ puggalaṁ paduṭṭhacittaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajānāmi:|| ||

"Imamhi c'āyaṁ samaye puggalo kālaṁ kareyya,||
yath'ābhataṁ nikkhitto,||
evaṁNiraye.|| ||

Taṁ kissa hetu?|| ||

Cittañ-hi'ssa bhikkhave paduṭṭhaṁ.|| ||

Ceto-padosa-hetu kho pana bhikkhave evam-idh'ekacce sattā kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapajjantī" ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

[13] 20.2. "Paduṭṭha-cittaṁ ñatvāna||
ekaccaṁ idha puggalaṁ,||
Etam-atthañ ca vyākāsi||
Buddho bhikkhūna santiko.|| ||

Imamhi c'āyaṁ samaye||
kālaṁ kayirātha puggalo.||
Nirayaṁ upapa-j-jeyya||
cittañ-hi'ssa padūsitaṁ.|| ||

Yathā'haritvā nikkhipeyya||
evam'eva tathāvidhā||
Ceto-padosa-hetu hi||
sattā gacchanti duggatin ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Vaggo Dutiyo

 


Tatiyo Vaggo


 

Sutta 21

Pasanna-Citta Suttaṁ

[21.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Idāhaṁ bhikkhave ekaccaṁ puggalaṁ pasanna-cittaṁ evaṁ cetasā ceto paricca pajā- [14] nāmi:|| ||

"Imamhi c'āyaṁ samaye puggalo kālaṁ kareyya yathā'bhataṁ nikkhitto evaṁ sagge.|| ||

Taṁ kissa hetu?|| ||

cittañ-hi'ssa bhikkhave pasannaṁ.|| ||

Ceto-pasāda-hetu khopana bhikkhave evam idh'ekacce sattā kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiṁ lokaṁ upapajjantī ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

21.2. "Pasanna-cittaṁ ñatvana||
ekaccaṁ idha puggalaṁ,||
Etam atthaṁ ca vyākāsi||
Buddho bikkhūna santike.|| ||

Imamhi c'āyaṁ samaye||
kālaṁ kayirātha puggalo,||
Sugatiṁ upapa-j-jeyya||
cittañ-hi'ssa pasāditaṁ.|| ||

Yathā'haritvā nikkhipeyya||
evam eva tathāvidho||
Ceto-pasāda-hetu hi||
sattā gacchanti suggatin" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 22

Māpuññabhāyī Suttaṁ

[22.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Mā bhikkhave puññānaṁ [15] bhāyittha.|| ||

Sukhass-etaṁ bhikkhave adivacanaṁ,||
iṭṭhassa kantassa piyassa manāpassa yad-idaṁ puññāni.|| ||

Abhijānāmi kho panāhaṁ bhikkhave dīgha-rattaṁ katānaṁ puññānaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ piyaṁ manāpaṁ vipākaṁ paccanūbhūtaṁ.|| ||

Satta vassāni metta-cittaṁ bhāpetvā satta saṁvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe na-yimaṁ lokaṁ punar-āgamāsiṁ.|| ||

Saṅvaṭṭamāne sudaṁ bhikkhave kappe Ābhassarūpago homi.|| ||

Vivaṭṭamāne kappe suññaṁ buhmavimānaṁ upapajjāmi.|| ||

Tatra sudaṁ bhikkhave brahmā homi Mahā-Brahmā Abhibhu anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī.|| ||

Chattiṁ-sakkhattuṁ kho panāhaṁ bhikkhave Sakko ahosiṁ devānam Indo.|| ||

Aneka-satakkhattuṁ rājā ahosiṁ cakka-vattī dhammiko Dhamma-rājā cāturanto vijitāvī jana-padatthāvariya-p-patto satataratana-sampanno.|| ||

Ko pana vādo padesa-rajjassa?|| ||

Tassa mayhaṁ bhikkhave etad ahosi:|| ||

'Kissa nu kho me idaṁ kammassa phalaṁ,||
kissa kammassa vipāko,||
yenāhaṁ etarahi evaṁ mahiddhiko evaṁ mah-ā-nubhāvo ti.|| ||

Tassa mayhaṁ bhikkhave etad ahosi:||
tiṇṇaṁ kho me idaṁ kammānaṁ phalaṁ,||
tiṇṇaṁ kammānaṁ vipāko,||
yenāhaṁ etarahi evaṁ mahiddhiko evaṁ mah-ā-nubhāvo ti seyyath'īdaṁ:||
dānassa damassa saññamassā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

22.2. "Puññameva so sikkheyya||
āyataggaṁ sukhindrayaṁ||
[16] Dānañ ca sama-cariyañ ca||
metta-cittañ ca bhāvaye.|| ||

3. Ete dhamme bhāvayitvā||
tayo sukha-samuddaye||
Avyāpajjhaṁ sukhaṁ lokaṁ||
paṇḍito upapajjatī" tī.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 23

Ubho-attha Suttaṁ

[23.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Eka dhammo bhikkhave bhāvito bahulī-kato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati,||
diṭṭha-dhammikañ c'eva atthaṁ samparāyikañ ca.|| ||

Katamo eka dhammo?|| ||

Appamādo kusalesu dhammesu.|| ||

Ayaṁ kho bhikkhave eka dhammo bhāvito bahulī-kato ubho atthe samadhi-gayha tiṭṭhati diṭṭha-dhammikañ c'eva atthaṁ samparāyikañ cā ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

23.2. "Appamādaṁ pasaṁ-santi||
puñña-kiriyāsu paṇḍitā.||
Appamatto ubho atthe||
adiganhāti paṇḍito.|| ||

[17] Diṭṭh'eva-dhamme ca yo attho||
yo cattho samparāyiko||
Atthābi-samayā dhīro||
paṇḍito ti pacūccatī" ti.|| ||

Ayam pi atthe vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 24

Aṭṭhipuñja Suttaṁ

[24.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

1. Eka puggalassa bhikkhave kappaṁ sandhāvato saṁsarato siyā evaṁ mahāatthikaṅkalo aṭṭhipuñjo aṭṭhirāsi yathāyaṁ vepulla pabbato.|| ||

Sace saṁhārako assa sambhatañ ca na vinasseyyā ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

24.2. "Ekass-ekena kappena||
puggalass-aṭṭhisañcayo||
Siyā pabbatasamo rāsi||
iti vuttaṁ mahesinā.|| ||

So kho panāyaṁ akkhāto||
vepullo pabbato mahā||
Uttaro Gijjhakūṭassa||
Magadhānaṁ Giribbaje.|| ||

Yato ca ariya-saccāni||
samma-p-paññāya passati||
Dukkhaṁ dukkha-samuppādaṁ||
dukkhassa ca ati-k-kamaṁ||
[18] Ariyañ aṭṭhaṅgikaṁ Maggaṁ||
dukkh'ūpasama-gāminaṁ.|| ||

Sa sattakkattuṁ paramañ||
sandhāvitvāna puggalo||
Dukkhass'antakaro hoti||
sabbasaṁ-yojanakkhayā" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 25

Sampajāna Musā-vāda Suttaṁ

[25.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Eka dhammaṁ atītassa bhikkhave purisa-puggalassa n-ā-haṁ tassa kiñcā pāpa-kammaṁ akaraṇīyanti vadāmi.|| ||

Katamaṁ eka-dhammaṁ?|| ||

Yatha-yidaṁ bhikkhave sampajāna musā-vādo' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

25.2. "Eka dhammaṁ atītassa||
musā-vādissa jantuno||
Vitiṇṇaparalokassa||
n'atthi pāpaṁ akāriyan' ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 26

Dāna-Saṁvibhāga Suttaṁ

[26.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Evañ ce bhikkhave sattā jāneyyuṁ dānasaṁvibhagassa vipākaṁ yath'āhaṁ jānāmi,||
na adatvā bhuñjeyyuṁ.|| ||

Na ca nesaṁ macchera-malaṁ cittaṁ pariyādāya tiṭṭhayya.|| ||

Yo pi nesaṁ assa carimo ālopo carimaṁ kabaḷaṁ,||
tato pi na asaṁvibhajitvā bhuñjeyyuṁ sace nesaṁ paṭiggāhakā assu.|| ||

Yasmā ca kho bhikkhave [19] sattā na evaṁ jānanti dāna-saṁvibhāgassa vipākaṁ yath'āhaṁ jānāmi,||
tasmā adatvā bhuñjanti macchera-malañ ca nesaṁ-cittaṁ pariyādāya tiṭṭhatī ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

26.2. "Evaṁ ce sattā jāneyyuṁ||
yathā vuttaṁ mahesinā||
Vipākaṁ saṁvibhāgassa||
yathā hoti maha-p-phalaṁ|| ||

Vineyyuṁ macchera-malaṁ||
vi-p-pasannena cetasā||
Dajjuṁ kālena ariyesu||
yattha dinnaṁ maha-p-phalaṁ.|| ||

Annaṁ ca datvā bahuno||
dakkhiṇeyyesu dakkhiṇaṁ||
Ito cutā manussattā||
saggaṁ gacchanti dāyakā.|| ||

Te ca saggaṁ gatā tattha||
modantī kāma-kāmino||
Vipākaṁ saṁvibhāgassa||
anubhenti amaccharā" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 27

Mettā-Ceto-Vimutti Suttaṁ

[27.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Yāni kānici bhikkhave opadhikāni puñña-kiriyavatthūni,||
sabbāni tāni mettāya ceto-vimuttiyā kālaṁ nāgghanti soḷasiṁ.|| ||

Mettā yeva tāni ceto-vimutti adhiggahetvā bhasate ca||
tapate ca||
virocati ca.|| ||

Seyyathā pi bhikkhave yā kāci tāraka-rūpānaṁ pabhā,||
sabbā [20] tā candiyā pabhāya kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ,||
canda-p-pabhā yeva tā adhiggahetva bhāsate ca,||
tapate ca,||
virocati ca,||
evaṁ kho bhikkhave yāni kānici opadhikāni puñña-kiriya-vatthuni,||
sabbāni tāni mettāya ceto-vimuttiyā kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ.|| ||

Mettā yeva tāni ceto-vimutti adhiggahetvā bhāsate ca tapate ca virocati ca.|| ||

27.2. Seyyathā pi bhikkhave vassānaṁ pacchime māse sarada-samaye viddhe vigata-valāhake nabheādicconabhaṁ abbhūssakkamāno sabbaṁ ākāsagataṁ tamagataṁ abhivibhaccabhasate ca tapate ca virocati ca,||
evam'eva kho bhikkhave yāni kānici opadhikāni puñña-kiriyavatthūni,||
sabbāni tāni mettāya ceto-vimuttiyā kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ.|| ||

Mettā yeva tāni ceto-vimutti adhiggahetvā bhāsate ca||
tapate ca,||
virocati ca.

Seyyathā pi bhikkhave rattiyā paccūsa-samayaṁ osadhi tārakā bhāsate ca tapate ca virocati ca,||
evam'eva kho bhikkhave yāni kānici opadhikāni puñña-kiriya-vatthūni,||
sabbāni tānimettāya ceto-vimuttiyā kalaṁ nāgghanti [21] soḷasiṁ,||
mettā yeva tāni ceto-vimutti adhiggahetvā bhāsate ca||
tapate ca||
virocati ca.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

27.3. "Yo ca mettaṁ bhāvayati||
appamāṇaṁ patissato,||
Tanū saṁyojanā honti||
passato upadhikkhayaṁ.|| ||

Ekam pi ce pāṇam-aduṭṭha-citto||
mettāyati kusalo tena- hoti||
Sabbe ca pāṇe manasānukampaṁ||
pahūtam-ariyo pakaroti puññaṁ.|| ||

Yo sattasaṇḍaṁ paṭhaviṁ vichetvā||
rājisayo yajamānānupariyagā,||
(Assamedhā purisamedhaṁ||
sammāpāsaṁ vājapeyyaṁ niraggaḷaṁ.)||
Mettassa cittassa subhāvitassa||
Kalam-pi te nānubhavanti soḷasiṁ||
[22] (Candappabhā tāragaṇā va sabbe.)|| ||

Yo na hanti na ghāteti||
na jināti na jāpaye||
Mettaṁso sabba-bhūtesu||
veraṁ tassa na kenaci" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Raggo Tatiyo

Ekakanipāto niṭṭhito

 


Dukanipatā

Paiṭhamo Vaggo


 

Sutta 28

Paṭhama Bhikkhu Suttaṁ

[28.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Dvīhi bhikkhame dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭhe'va dhamme dukkhaṁ viharati sa-vighātaṁ [23] sa-upāyāsaṁ sa-pariḷāhaṁ.|| ||

Kāyassa bhedā param-maraṇā duggati pāṭikaṅkhā.|| ||

Katamehi dvihī?|| ||

Indriyesu agutta-dvāratāya ca bhojane amatt'aññutāya ca.|| ||

Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammeha samannāgato bhikkhū diṭṭhe'va dhamme dukkhaṁ viharati sa-vighātaṁ sa-upāyāsaṁ sa-pariḷāhaṁ.|| ||

Kāyassa bhedā param-maraṇā duggati pāṭikaṅkhā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

28.2. Cakku sotañ ca ghānañ ca||
jivhā kāyo atho mano||
Etāni yassa dvārāni||
aguttānī-dha bhikkhūno|| ||

Bhojanamhi amatt'aññū||
indriyesu asaṁvuto||
Kāya-dukkhaṁ ceto-dukkhaṁ||
dukkhaṁ so adhigacchati.|| ||

Ḍayhamānena kāyena||
ḍayha-mānena cetasā||
Divā vā yadi vā rattiṁ||
dukkhaṁ viharati tādiso' ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 29

Dutiya Bhikkhu Suttaṁ

[29.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Dvīhī bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭhe'va dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ aupāyāsaṁ apariḷāhaṁ.|| ||

Kāyassa bhedā param-maraṇā [24] sugati pāṭikaṅkhā.|| ||

Katamehi dvīhi?|| ||

Indriyesu guttadvā-ratāya ca bhojane matt'aññutāya ca.|| ||

Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭhe'va dhamme sukhaṁ viharati avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ.|| ||

Kāyassa bhedā param-maraṇā sugati pāṭikaṅkhā ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

29.2. Cakkhu sotañ ca ghāṇañ ca||
jivhā kāyo atho1 mano||
Etāni yassa dvārāni||
suguttānī-dha bhikkhuno|| ||

Bhojanamhi ca matt'aññū||
indriyesu ca saṁvuto||
Kāya-sukhaṁ ceto-sukhaṁ||
sukhaṁ so adhigacchati.|| ||

Aḍayha-mānena kāyena||
aḍayha-mānena cetasā||
Divā vā yadi vā rattiṁ||
sukaṁ viharati tādiso' ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 30

Tapanīya Suttaṁ

[30.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Dve-me bhikkhave dhammā tapanīyā.|| ||

[25] Katame dve?|| ||

Idha bhikkhave ekacco akata-kalyāṇo hoti akata-kusalo akata-bhīruttāno,||
kata-pāpo kata-ḷuddo kata-kibbiso.|| ||

So akataṁ me kalyāṇan ti pi tappati.|| ||

Kataṁ me pāpanti pi tappati.|| ||

Ime kho bhikkhave dve dhammā tapanīyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

30.2. Kāya-du-c-caritaṁ katvā||
vacī-du-c-caritāni vā||
Mano-du-c-caritaṁ katvā||
yañ caññaṁ dosa-sañhitaṁ|| ||

Akatvā kusalaṁ kammaṁ||
katvānā-kusalaṁ bahuṁ||
Kāyassa bhedā duppañño||
Nirayaṁ so upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 31

Atapanīya Suttaṁ

[31.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Dve-me bhikkhave atapanīyā.|| ||

Katame dve?|| ||

Idha bhikkhave ekacco kata-kalyāṇo hoti kata-kusalo kata-bhīruttāno,||
akata-pāpo akata-ḷuddo akata-kibbiso.|| ||

So kataṁ me kalyāṇan ti pi tappati.|| ||

Akataṁ me pāpan ti pi tappati.|| ||

Ime kho bhikkhave [26] dve dhammā atapanīyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

31.2. Kāya-du-c-caritaṁ hitvā||
vacī-du-c-caritāni vā||
Mano-du-c-caritaṁ hitvā||
yañ caññaṁ dosa-sañhitaṁ|| ||

Akatvā-kusalaṁ kammaṁ||
katvānā kusalaṁ bahuṁ||
Kāyassa bhedā sappañño||
saggaṁ so upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 32

Papaka-Sīla Suttaṁ

[32.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo yath'ābhataṁ nikkhitto evaṁ Niraye.|| ||

Katamehi dvīhi?|| ||

Pāpakena ca sīlena pāpikāya ca diṭṭhiyā.|| ||

Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato puggalo yath'ābhataṁ nikkhitto evaṁ Niraye' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

32.2. "Pāpakena ca sīlena||
pāpikāya ca diṭṭhiyā||
Etehi dvīhi dhammehi||
yo samannāgato naro||
Kāyassa bhedā duppañño||
Nirayaṁ so upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 33

Bhaddaka-Sīla Suttaṁ

[33.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato yath'ābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge.|| ||

Katamehi [27] dvīhi?|| ||

Bhaddakena ca sīlena bhaddikāya ca diṭṭhiyā.|| ||

Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato puggalo yath'ābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

33.2. "Bhaddakena ca sīlena||
bhaddikāya ca diṭṭhiyā||
Etehi dvīhi dhammehi||
yo samannāgato naro||
kāyassa bhedā sappañño||
saggaṁ so upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 34

Anātāpī Suttaṁ

[34.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Anātāpī bhikkhave bhikkhu an-ottāpi1 abhabbo sambodhāya,||
abhabbo nibbāṇāya,||
abhabbo anuttarassa yoga-k-khemassa adhigamāya.|| ||

ātāpī kho bhikkhave bhikkhu ottāpī bhabbo sambodhāya,||
bhabbo nibbāṇāya,||
bhabbo anuttarassa yoga-k-khemassa adhigamāyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tattheṁ iti vuccati.|| ||

34.2. "Anātāpī an-ottāpī||
kusīto hīnavīriyo||
Yo thīna-middha-bahulo||
ahiriko anādaro||
Abhabbo tādiso bhikkhu||
phuṭṭhuṁ sambodhim-uttamaṁ.|| ||

[28] Yo ca satimā nipako jhāyī||
ātāpi ottāpī ca appamatto||
Saṅyojanaṁ jāti-jarāya chetvā||
idh'eva sambodhim-anuttaraṁ phuse" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 35

Paṭhama Jana-Kuhana Suttaṁ

[35.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Na-y-idaṁ bhikkhave Brahma-cariyaṁ vussati jana guhanatthaṁ jana-lapanatthaṁ lābha-sakkāra-silokā-nisaṁsatthaṁ:|| ||

'Iti maṁ jano jānātu' ti.|| ||

Atha kho idaṁ bhikkhave Brahma-cariyaṁ vussati saṁvaratthañ ca pahānatthañ cāti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

35.2. "Saṁvaratthaṁ pahānatthaṁ||
Brahma-cariyaṁ anītihaṁ||
Adesayi so Bhagavā||
nibbāṇogadhagāminaṁ.|| ||

Esa Maggo mahattehi||
[29] anuyāto mahesihi.||
Ye ye taṁ paṭipajjanti||
yathā Buddhena desitaṁ||
Dukkhassantaṁ karissanti||
Satth-usāsanakārino" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 36

Dutiya Jana-Kuhana Suttaṁ

[36.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Ṭayidaṁ bhikkhave Brahma-cariyaṁ vussati jana-kuhanatthaṁ jana-lapanatthaṁ lābha-sakkāra-silokānisaṁsatthaṁ:|| ||

'Iti maṁ jano jānātu' ti.|| ||

Atha kho idaṁ bhikkhave Brahma-cariyaṁ vussati abhiññatthañc'eva pariññatthañcā ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

36.2. "Abhiññatthaṁ pariññatthaṁ||
Brahma-cariyaṁ anītihaṁ||
Adesayī so Bhagavā||
nibbāṇogadhagāminaṁ.|| ||

Esa Maggo mahattehi||
anuyāto mahesino||
Ye ye taṁ paṭipajjanti||
yathā Buddhena desitaṁ||
Dukkhassantaṁ karissanti||
Satth-usāsanakārino" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 37

Somanassa Suttaṁ

[37.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato [30] bhikkhū diṭṭhe-va dhamme sukha-somanassa-bahulo viharati.|| ||

Yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāya.|| ||

Katamehi dvīhi?|| ||

Saṁvejanīyesu ṭhānesu saṁvejanena.|| ||

Saṁviggassa ca yoniso padhānena.|| ||

Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu diṭṭhe'va dhamme sukha-somanassa-bahulo viharati.|| ||

Yoni cassa āraddhā hoti.|| ||

āsavānaṁ khayāyā ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

37.2. "Saṁvejanīyesu ṭhānesu||
saṁvijjeth'eva paṇḍito||
ātāpi nipako bhikkhu||
paññāya samavekkhiya.|| ||

Evaṁ vihārī ātāpi||
santavuttī anuddhato||
Ceto-samatham anuyutto||
khayaṁ dukkhassa pāpuṇe' ti.|| ||

Ayam pi atthe vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Vaggo Paṭhamo

 


Dutiya Vaggo


 

Sutta 38

Vitakka Suttaṁ

[38.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tathāgataṁ bhikkhave Arahantaṁ Sammā-Sambuddhaṁ dve vitakkā bahulaṁ samudā-caranti:||
khemo ca vitakko||
paviveko ca.|| ||

Avyāpajjhārāmo bhikkhave Tathāgato avyāpajjharato.|| ||

Tam-enaṁ bhikkhave Tathāgataṁ avyāpajjh-ā-rāmaṁ avyāpajjharataṁ es'eva vitakko bahulaṁ samudā-carati:|| ||

'Imāyāhaṁ irīyāya na kiñci vyābādhemi tasaṁ vā||
thāvaraṁ vā' ti.|| ||

Pavivekārāmo bhikkhave Tathāgato pavaikarato.|| ||

Tam-enaṁ bhikkhave Tathāgataṁ pavivek-ā-rāmaṁ pavivekarataṁ es'eva vitakko bahulaṁ samudā-carati:|| ||

Yaṁ akusalaṁ taṁ pahīnan ti.|| ||

38.2. Tasmātiha bhikkhave tumhe pi abyābajjhārāmā viha- [32] ratha abyābajjharatā.|| ||

Tesaṁ vo bhikkhave tumhākaṁ avyāpajjh-ā-rāmānaṁ viharataṁ avyāpajjharatānaṁ es'eva vitakko bahulaṁ samudācarissati:|| ||

'Imāya mayaṁ iriyāya na kiñci vyābādhema tasaṁ vā thāvaraṁ vā' ti.|| ||

Pavivekārāmā bhikkhave viharatha pavivekaratā.|| ||

Tesaṁ ve bhikkhave tumhākaṁ pavivek-ā-rāmānaṁ viharataṁ pavivekaratānaṁ es'eva vitakko bahulaṁ samudācarissati:|| ||

'Kiṁ akusalaṁ||
kiṁ a-p-pahīnaṁ||
kiṁ pajahāmā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

3. "Tathāgataṁ buddham-asayhasāhinaṁ||
Duve vitakkā samud'ācaranti naṁ||
Khemo vitakko paṭhamo udirito||
Tato viveko dutiyo pakāsito.|| ||

Tamonudaṁ pāragataṁ mahesiṁ||
Taṁ pattipattaṁ vasimaṁ anāsavaṁ||
Vessantaraṁ taṇha-k-khaye vimuttaṁ||
Taṁ ve muniṁ antimadehadhāriṁ||
[33] Mānañjahaṁ brūmi jarāya pāraguṁ.|| ||

Sele yathā pabbatamuddhani-ṭṭhito||
Yathā pi passe jananaṁ samantato||
Tath'ūpamaṁ dhamma-mayaṁ sumedho||
Pāsādam-āruyha samanta-cakkhu.||
Sokāvatiṇṇaṁ janatam apetasoko||
Avekkhatī jāti-jarābhibhūtan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 39

Desanā Suttaṁ

[39.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tathāgatassa bhikkhave arahato Sammā Sambuddhassa dve Dhamma-desanā pariyāyena bhavanti.|| ||

Katamādve?|| ||

'Pāpaṁ pāpakato passathā' ti ayaṁ paṭhamā Dhamma-desanā.|| ||

'Pāpaṁ pāpakato disvā tattha nibbindatha virajjatha vimuccathā' ti ayaṁ dutiyā dhamma-desanā.|| ||

Tathāgatassa bhikkhave aharato Sammā Sambuddhassa imā dve Dhamma-desanā pariyāyena bhavantī ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

39.2. "Tathāgatassa Buddhassa||
sabba-bhūtānukampino||
Pariyāya-vacanaṁ passa||
dve ca dhammā pakāsitā.|| ||

[34] Pāpakaṁ passatha cekaṁ||
tattha cāpi virajjatha||
Tato viratta-cittāse||
dukkhassantaṁ karissathā" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 40

Vijjā Suttaṁ

[40.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Avijjā bhikkhave pubbaṅgamā akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā.|| ||

Anvadeva ahirakaṁ anottappaṁ.|| ||

Vijjā ca kho bhikkhave pubbaṅgamā kusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā.|| ||

Anvadeva hir'ottappan ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

40.2. "Yā kāci-mā duggatiyo||
asmiṁ loke pahamhi ca||
Avijjā-mūlakā sabbā||
icchālobha-samussayā.|| ||

Yato ca hoti pāpiccho||
ahirīko anādaro||
Tato pāpaṁ pasavati||
apāyaṁ tena gacchati.|| ||

Tasmā chandañ ca lobhañ ca||
avijjañ ca virājayaṁ||
Vijjaṁ uppādayaṁ bhikku||
sabbā duggatiyo jahe"ti.|| ||

[35] Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Paṭhama Bhāṇavāraṁ

 


 

Sutta 41

Paññā-Parihāni Suttaṁ

[41.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Te bhikkhave sattā suparihīnā,||
ye ahiyāya paññāya parihīnā.|| ||

Te diṭṭhe'va dhamme dukkhaṁ viharanti sa-vighātaṁ sa-upāyāsaṁ sa-pariḷāhaṁ.|| ||

Kāyassa bhedā param-maraṇā duggati pāṭikaṅkhā.|| ||

Te bhikkhavo sattā aparihīnā,||
ye ariyāya paññāya aparihīnā.|| ||

Te diṭṭhe'va dhamme sukhaṁ viharanti avighātaṁ anupāyāsaṁ apariḷāhaṁ.|| ||

Kāyassa bhedā param-maraṇā sugati pāṭikaṅkhā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

41.2. "Paññāya parihānena||
passa lokaṁ sadavakaṁ||
Niviṭṭhaṁ nāma-rūpasmiṁ||
idaṁ saccan ti maññati.|| ||

Paññā hi seṭṭhā lokasmiṁ||
yāyaṁ nibbedhagāminī||
yā ca sammā pajānāti||
jāti-bhava-parikkhayaṁ.|| ||

Tesaṁ devā manussā ca||
sambuddhānaṁ satīmataṁ||
[36] Pihayanti sapaññānaṁ||
sarīrantimadhārinan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 42

Sukka-Dhamma Suttaṁ

[42.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Dve-me bhikkhave sukkā dhammā lokaṁ pālenti.|| ||

Katame dve?|| ||

Hiri ca ottappañca.|| ||

Ime kho bhikkhave dve sukkā dhammā lokaṁ na pāleyyuṁ,||
nayidha paññāyetha mātā' ti vā||
mātucchā' ti vā||
mātulānī' ti vā||
ācariyahariyā' ti vā||
garūnaṁ dārā' ti vā.|| ||

Sambhedaṁ loko agamissa yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasigālā.|| ||

Yasmā ca kho bhikkhame ime dve sukkā dhammā lokaṁ pālenti,||
tasmā paññāyati mātā' ti vā||
mātucchā' ti vā||
mātulānī' ti vā||
acariyahariyā' ti vā||
garūnaṁ dārā ti vā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

42.2. "Yesaṁ ce hiriottappaṁ||
sabba-dācana vijjati,||
Vokkantā sukkamūlā te||
jāti-maraṇāgāmino.|| ||

Yesañ ca hiriottappaṁ||
sadā sammā upaṭṭhitā,||
[37] Virūḷha-brahmaciriyā||
te santo khīṇa-puna-b-bhavā" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 43

Ajāta Suttaṁ

[43.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Atthi bhikkhave ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ.|| ||

No ce taṁ bhikkhave abhavissa ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ,||
nayidha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṁ paññāyetha.|| ||

Yasmā ca kho bhikkhave atthi ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ,||
tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṁ paññāyatī' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

43.2. "Jātaṁ bhūtaṁ samuppannaṁ||
kataṁ saṅkhatam-addhuvaṁ||
Jarā-maraṇa-saṅghātaṁ||
roganiḍḍaṁ pabhaṅguraṁ||
āhāranettippabhavaṁ||
nālaṁ tad-abhinandituṁ|| ||

Tassa nissaraṇaṁ santaṁ||
atakkāvacaraṁ dhūvaṁ||
Ajātaṁ asamuppannaṁ||
asokaṁ virajaṁ padaṁ||
[38] Nirodho dukkha-dhammānaṁ||
saṅkhār'ūpasamo sukho' ti".|| ||

Ayam pi atthe vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 44

Nibbāna-Dhātu Suttaṁ

[44.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Dve'mā bhikkhave Nibbāna-dhātuyo.|| ||

Katamā dve?|| ||

Saupādisesā ca Nibbāna-dhātu||
anupādisesā ca Nibbāna-dhātu.|| ||

44.2. Katamā ca bhikkhave saupādisesā Nibbāna-dhātu?|| ||

Idha bhikkhave bhikkhu arahaṁ hoti khīṇ'āsavo vusitavā kata-karaṇīyo ohita-bhāro anuppatta-sadattho parikkhīṇa-bhava-saṁyojano samma-d-aññā-vimutto.|| ||

Tassa tiṭṭhant'eva pañc'indriyāni yesaṁ avighātattā manāpā-manāpaṁ pacc'anubhoti,||
sukha-dukkhaṁ paṭisaṁvediyati.|| ||

Tassa yo rāga-k-khayo dosa-k-khayo moha-k-khayo,||
ayaṁ vuccati bhikkhave saupādisesā Nibbāna-dhātu.|| ||

44.3. Katamā ca bhikkhave aṭupādisesā Nibbāna-dhātu?|| ||

Idha bhikkhave bhikkhu arahaṁ hoti khīṇ'āsavo vusitavā kata-karaṇīyo ohita-bhāro anuppatta-sadattho parikkhīṇa-bhava-saṁyojano samma-d-aññā-vumutto.|| ||

Tassa idh'eva bhikkhave sabba-vedayitāni anabhinanditāni sītī-bhavissanti,||
ayaṁ vuccati bhikkhave anupādisesā Nibbāna-dhātu.|| ||

Imā kho bhikkhave dve Nibbāna-dhātuyo ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

44.4. "Duve imā cakkhu-matā pakāsitā||
Nibbānadhātu anissitena tādinā||
Ekā hi dhātu idha diṭṭha-dhammikā||
Saupādisesā bhava-netti-saṅkhayā.||
[39] Anupādisesā pana samparāyikā||
Yamhi nirujjhanti bhavāni sabbaso.|| ||

Ye etad-aññāya padaṁ asaṅkhataṁ||
Vimutta-cittā bhava-netti-saṅkhayā,||
te dhamma-sārādhigamā khaye ratā||
Pahaṁsu te sabba-bhavāni tādino" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 45

Paṭisallāna Suttaṁ

[45.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Paṭisallānārāmā bhikkhave viharatha paṭisallānaratā,||
ajjhattaṁ ceto-samathamanuyuttāanirākata-j-jhāni vipassanāya samannāgatā brūhetā suññ-ā-gārānaṁ.|| ||

Paṭisallānārāmā bhikkhave viharataṁ paṭisallānaratā,||
ajjhattaṁ ceto-samatham-anuyuttā anirākata-j-jhānānaṁ vipassanāya samannāgatā brūhetā suññ-ā-gārānaṁ.|| ||

Paṭisallānārāmānaṁ bhikkhave viharataṁ paṭsallānāratānaṁ ajjhattaṁ ceto-samatham-anuyuttānaṁ anirākata-j-jhānānaṁ vipassanāya samannāgatānaṁ brūhetānaṁ suññāgāranaṁ dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: diṭṭhe'va dhamme aññā, sati vā upādisese Anāgāmitā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

45.2. "Ye santacittā nipakā||
satimanto ca jhāyino||
[40] Sammā dhammaṁ vipassanti||
kāmesu anapekkhino.|| ||

Appamādaratā santā||
pamāde bhaya-dassino||
Abhabbā parihānāya||
Nibbānass'eva santike" ti.|| ||

Ayam pi atthe vutto Bhagavatā iti me sutan' ti.|| ||

 


 

Sutta 46

Sikkhā-Nisaṁsa Suttaṁ

[46.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Sikkhā-nisaṁsā bhikkhave viharatha paññuttarānaṁ vimutti-sārānaṁ sat'ādhipateyyānaṁ dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ:||
diṭṭhe'va dhamme aññā,||
sati vā upādisese Anāgāmitā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

46.2. "Paripuṇṇa-sekhaṁ apahāna-dhammaṁ||
Paññuttaraṁ jāti-khayanta-dassiṁ||
Taṁ ve muniṁ antimadehadhāriṁ||
Mānaṁ-jahaṁ brūmi jarāya pāraguṁ.|| ||

Tasmā sadā jhāna-ratā samāhitā||
[41] ātāpino jāti-khayanta-dassino||
Māraṁ sasenaṁ abhibhuyya bhikkhavo||
Bhavātha jāti-maraṇassa pāragā "ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 47

Jāgariya Suttaṁ

[47.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Jāgaro cassa bhikkhave bhikkhu vihareyya sato sampajāno samāhito pamudito vi-p-pasanno ca tattha kālavipassi ca kusalesu dhammesu.|| ||

Jāgarassa bhikkhave bhikkhuno viharato satassa sampajānassa pamudutassa vi-p-pasannassa tattha kālavipassino kusalesu dhammesu dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ:||
diṭṭhe'va dhamme aññā,||
sati vā upādisesa Anāgāmitā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

47.2. "Jagarantā suṇāth-etaṁ||
ye sutta te pabujjhatha||
Suttā jāgariyaṁ seyyo||
n'atthi jāgarato bhayaṁ.|| ||

[42] Yo jāgaro ca satimā sampajāno||
Samāhito mudito vi-p-pasanno ca||
Kālena so sammā dhammaṁ parivīmaṁsa-māno||
Ekodi-bhuto vihane tamaṁ so.|| ||

Tasmā have jāgariyaṁ bhajetha||
ātāpī bhikkhū nipako jhānalābhī||
Saṅyojanaṁ jāti-jarāya chetvā||
Idh'eva sambodhim-anuttaraṁ phūse" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 48

Āpāyika Suttaṁ

[48.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Dve-me bhikkhave āpāyikā nerayikā idam-a-p-pahāya.|| ||

Katame dve?|| ||

Yo abrahma-cārī brahma-cārīpaṭiñño,||
yo ca paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ Brahma-cariyaṁ carantaṁ amūlakena abrahma-cariyena anuddhaṁseti.|| ||

Ime kho bhikkhave dve āpāyikā nerayikā idam appahāyā ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

48.2. Abhūtavādi Nirayaṁ upeti||
yo vā pi katvā na karomi cāha,||
[43] Ubho pi te pecca samā bhavanti||
nihīnakammā manuja parattha.|| ||

Kāsāvakaṇṭhā bahavo||
pāpa-dhammā asaññatā,||
Pāpā pāpehi kammehi||
narayaṁ te upapajjare.|| ||

Seyyo ayogulo bhutto||
tatto aggisikhupamo,||
Yañce bhuñjeyya du-s-sīlo||
raṭṭhapiṇḍaṁ asaññato' ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 49

Diṭṭhi-Gata Suttaṁ

[49.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Dvīhi bhikkhave diṭṭhi-gatehi pariyuṭṭhitā deva-manussā oliyantī eke atidhāvanti eke cakkhu-manto ca passanti.|| ||

49.2. Kathañ ca bhikkhave oliyanti eke?|| ||

Bhavārāmā bhikkhave deva-manussā||
bhavaratā bhavasammuditā.|| ||

Tesaṁ bhava-nirodhāya dhamme desiyamāne||
na cittaṁ pakkhandati||
na pasīdati||
na santiṭṭhati||
nādhi-muccati.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave olīyanti eko.|| ||

49.3. Kathañ ca bhikkhave atidhāvanti eke?|| ||

Bhaveneva kho pan'eke aṭṭiyamānā harāyamāsā jiguccha-mānā vibhavaṁ [44] abhinandanti.|| ||

Yato kira bho ayaṁ attho kāyassa bhedā param-maraṇā ucchijjati vinassati na hoti param-maraṇā,||
etaṁ santaṁ,||
etaṁ paṇītaṁ,||
etaṁ yathāvantī.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave atidhāvanti eko.|| ||

49.4. Kathañ ca bhikkhave cakkhu-manto passanti?|| ||

Idha bhikkhu bhūtaṁ bhūtato passati,||
bhūtaṁ bhūtato disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nārodhāya paṭipanno hoti.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave cakkhu-manto ca passantī ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

49.5. Ye bhūtaṁ bhūtato disvā||
bhūtassa ca ati-k-kamā||
Yathābhute vimuccanti||
bhava-taṇhāparikkhayā.|| ||

Sace bhūtapariñño so||
vītataṇho bhav-ā-bhave||
Bhūtassa vibhavā bhikkhu||
nāgacchati puna-b-bhavan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Vaggo Dutiyo

Dukanipātaṁ Niṭṭhitaṁ

 


Tikanipāto

Paṭhame Vaggo


 

Sutta 50

Akusala-Mūla Suttaṁ

[50.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tīṇi-māni bhikkhave akusala-mūlāni.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

Lobho akusala-mūlaṁ,||
doso akusala-mūlaṁ,||
moho akusala-mūlaṁ.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṇi akusala-mūlānī ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

50.2. "Lobho doso ca moho ca||
purisaṁ pāpacetasaṁ||
Hiṁsanti attasamabhūtā||
tacasāraṁ'va samphalaṁ" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 51

Dhātu Suttaṁ

[51.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tisso imā bhikkhave dhātuyo.|| ||

Katamā tisso?

Rūpa-dhātu,||
arūpadhātu,||
nirodha-dhātu.|| ||

Imā kho bhikkhave tisso dhātuyo ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

51.2. "Rūpa-dhātu-pariññāya||
arūpesu asaṇṭhitā||
[46] Nirodhe ye vimuccanti||
te janā maccuhāyino.|| ||

Kāyena amataṁ dhātuṁ||
phassayitvā nirūpadhiṁ||
Upadhippaṭinissaggaṁ||
sacchi-katvā anāsavo||
Deseti Sammā-SamBuddho||
asokaṁ virajaṁ padan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 52

Paṭhama Vedanā Suttaṁ

[52.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tisso imā bhikkhave vedanā.|| ||

Katamā tisso?|| ||

Sukhā vedanā||
dukkhā vedanā||
adukakha-m-asukhā vedanā.|| ||

Imā kho bhikkhave tisso vedanā ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

52.2. "Samāhito sampajāno||
sato Buddhassa sāvako||
Vedanā ca pajānāti||
vedanānañ ca sambhavaṁ.|| ||

Yattha cetā nirujjhanti||
Maggañ ca khayagāminaṁ||
Vedanānaṁ khayā bhikkhu||
nicchāto parinibbuto" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


[47]

Sutta 53

Dutiya Vedanā Suttaṁ

[53.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tisso imā bhikkhave vedanā.|| ||

Katamā tisso?|| ||

Sukā vedanā||
dukkhā vedanā||
adukkha-m-asukhā vedanā.|| ||

Sukhā bhikkhave, vadenā||
dukkhato daṭṭhabbā.|| ||

Dukkhā vedanā||
sallato daṭṭhabbā.|| ||

Adukkha-m-asukhā vedanā||
aniccato daṭṭhabbā.|| ||

Yato kho bhikkhave bhikkhuno sukhā vedanā dukkhatoba duṭṭhā hoti,||
dukkhā vedanā sallato diṭṭhā hoti,||
adukkha-m-asukhā vedanā aniccato diṭṭhā hoti.|| ||

Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu ariyo sammaddaso acchecchi taṇhaṁ vāvattayi saṁyojanaṁ sammā-mān-ā-bhisamayā antam-akāsi dukkhassā' ti.|| ||

Etam atheṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vaccati.|| ||

53.2. "Yo sukhaṁ dukkhato dakkhi||
dukkham-addakkhi sallato||
Adukkha-m-asukhaṁ santaṁ addakkhi naṁ aniccato.|| ||

Sa ve sammaddaso bhikkhu||
yato tattha vimuccati||
Abhiññāvosito santo||
sa ve yogātigo munī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


[48]

Sutta 54

Paṭhama Ṭasanā Suttaṁ

[54.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tisso imā bhikkhave esanā.|| ||

Katamā tisso?|| ||

Kām'esanā||
bhav'esanā||
brahma-cariy'esanā.|| ||

Imā kho bhikkhave tisso esanā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

54.2. "Samāhito sampajāno||
sato Buddhassa sāvako||
esanā ca pajānāti||
esanānañ ca sambhavaṁ.|| ||

Yattha cetā nirujjhanti||
Maggañ ca khayagāminaṁ||
Esanānaṁ khayā bhikkhu||
nicchāto parinibbuto" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 55

Moha Suttaṁ

[55.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tisso imā bhikkhave esanā.|| ||

Katamā tisso?|| ||

Kām'esanā||
bhav'esanā||
brahma-cariy'esanā.|| ||

Imā kho bhikkhave tisso esanā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

55.2. "Kām'esanā bhav'esanā||
brahma-cariy'esanā saha||
Iti sacca-parāmāso||
diṭṭhi-ṭ-ṭhānā samussayā.|| ||

Sabba-rāga-virattassa||
taṇha-k-khaya-vimuttino||
[49] Esanā paṭinissaṭṭhā||
diṭṭhi-ṭ-ṭhānā samūhatā||
Esanānaṁ khayā bhikkhū||
nirāso akathaṁ-kathi" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 56

Paṭhama Āsava Suttaṁ

[56.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tayo-me bhikkhave āsavā.|| ||

Katame tayo?|| ||

Kām'āsavo,||
bhav'āsavo,||
avijj-ā-savo.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo āsavā ti.|| ||

56.2. "Samāhito sampajāno||
sato Buddhassa sāvako||
āsave ca pajānāti||
āsavānañ ca sambhavaṁ.|| ||

Yattha cetā nirujjhanti||
Maggañ ca khayagāminaṁ||
āsāvānaṁ khayā bhikkhu||
nicchāto parinibbuto" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 57

Dutīya Āsava Suttaṁ

[57.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tayo-me bhikkhave āsavā.|| ||

Katame tayo?|| ||

Kām'āsavo,||
bhav'āsavo,||
avijj-ā-savo.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo āsavāti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

57.2. "Yassa kām'āsavo khīṇo||
[50] avijjā ca varājitā||
Bhavāsavo parikkhīno||
vippamutto nirūpadhi||
dhareti antimaṁ dehaṁ||
chetvā Māraṁ savāhinin" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 58

Taṇhā Suttaṁ

[58.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tisso imā bhikkhave taṇhā.|| ||

Katamā tisso?|| ||

Kāma-taṇhā,||
bhava-taṇhā,||
vibhava-taṇhā.|| ||

Imā kho bhikkhave tisso taṇhā' ti|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

58.2. "Taṇhā-yogena saṁyuttā||
ratta-cittā bhav-ā-bhave||
Te yoga-yuttā mārassa||
ayoga-k-khemino janā||
Sattā gacchanti saṁsāraṁ||
jāti-maraṇa-gāmino.|| ||

Ye ca taṇhaṁ pahantvāna vīta-taṇha bhav-ā-bhave||
Te ca pāraṅgatā loke||
ye pattā āsava-k-khayan" ti.|| ||

Ayam pi atthe vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 59

Māradheyya Suttaṁ

[59.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato [51] bhikkhu ati-k-kamma māradheyyaṁ ādicco va virocati.|| ||

Katamehi tīhi?|| ||

Idha bhikkhave bhikku asekhena sīla-khandhena samannāgato hoti,||
asekhena samādhi-khandhena samannāgato hoti,||
asekhena paññā-khandhena samannāgato hoti.|| ||

Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bikkhū ati-k-kamma māradheyyaṁ ādicco va virovatī' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

59.2. "Sīlaṁ samādhi paññā ca||
yassa ete subhāvitā||
Atikkamma māradheyyaṁ||
ādicco va virocati" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Vaggo Paṭhamo

 


Dutiya Vaggo


 

Sutta 60

Puñña-Kiriya-Vatthu Suttaṁ

[60.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tīṇi-māni bhikkhave puñña-kiriya-vatthūni.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

Dāna-mayaṁ puñña-kiriya-vatthu,||
sīla-mayaṁ puñña-kiriya-vatthu,||
bhāvanā-mayaṁ puñña-kiriya-vatthu.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṇi puñña-kiriya-vatthūnī' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

[52] 60.2. "Puññam-eva so sikkheyya||
āyataggaṁ sukh'indrayaṁ||
Dānañ ca sama-cariyañ ca||
metta-cittañ ca bhāvaye.|| ||

Ete dhamme bhāvayitvā||
tayo sukha-samuddaye||
Avyāpajjhaṁ sukhaṁ lokaṁ||
paṇḍito upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 61

Cakkhu Suttaṁ

[61.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tīṇi-māni bhikkhave cakkhūni.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

Maṁsa-cakkhū,||
dibba-cakkhu,||
paññā-cakkhū' ti.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṇi cakkhūnī' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

61.2. "Maṁsa-cakkhu dibba-cakkhu||
paññā-cakku anuttaraṁ||
Etāni tīni cakkhūni||
akkhāsi purisuttamo.|| ||

Maṁsa-cakkhussa uppādo||
Maggo dibbassa cakkhuno||
Yato ñāṇaṁ udapādi||
paññā-cakkhu anuttaraṁ||
Yassa cakkhussa paṭilābhā||
sabba-dukkhā pamuccatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


[53]

Sutta 62

Indriya Suttaṁ

[62.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tīṇi'māni bhikkhave indriyāni.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

Anaññātaññassāmit'indriyaṁ,||
aññ'indriyaṁ,||
aññātav'indriyaṁ.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṇi indriyānī' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

62.2. "Sekhassa sikkha-mānassa||
uju-maggānusārino,||
Khayasmiṁ paṭhamaṁ ñāṇaṁ||
tato aññā anantarā.|| ||

Tato aññā vimuttassa||
ñāṇaṁ ve hoti tādino,||
akuppā me vimuttī ti||
bhava-saṁyojana-khayā.|| ||

Sa ve indriya-sampanno||
santo santipade rato,||
Dhāreti antimaṁ dehaṁ||
chetvā Māraṁ savāhinin" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 63

Addhā Suttaṁ

[63.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tayo-me bhikkhave addhā.|| ||

Katame tayo?|| ||

Atīto addhā,||
anāgato addhā,||
pacc'uppanno addhā.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo addhā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

63.2. "Akkheyya-saññino sattā||
akkheyyasmiṁ pati-ṭ-ṭhitā.||
[54] Akkheyyaṁ apariññāya||
yogam-āyanti maccuno.|| ||

Akkheyyañ ca pariññāya||
akkhātāraṁ na maññati,||
Phūṭṭho vumokkho manasā||
santipadam-anuttaraṁ.|| ||

Sa ve akkheyya-sampanno||
santo santipade rato,||
Saṅkhāya sevī dhammaṭṭho||
saṅkhaṁ nopeti vedagu" ti.|| ||

Ayam pi atthe vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 64

Du-c-carita Suttaṁ

[64.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tīṇi-māni bhikkhave du-c-caritāni.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

Kāya-du-c-caritaṁ,||
vacī-du-c-caritaṁ,||
mano-du-c-caritaṁ.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṇi du-c-caritānī" ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati.|| ||

64.2. "Kāya-du-c-caritaṁ katvā||
vacī-du-c-caritāni ca,||
Mano-du-c-caritaṁ katvā||
yañ caññaṁ dosasaññitaṁ.|| ||

[55] Akatvā kusalaṁ kammaṁ||
katvānā-kusalaṁ bahuṁ,||
Kāyassa bhedā duppañño||
Nirayaṁ so upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 65

Sucarita Suttaṁ

[65.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tīṇi-māni bhikkhave sucaritāni.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

Kāya-su-caritaṁ||
vacī-su-caritaṁ,||
mano-su-caritaṁ.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṭhi sucaritānī" ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

65.2. "Kāya-du-c-caritaṁ hitvā||
vacī-du-c-caritāni ca||
Mano-du-c-caritaṁ hitvā||
yañ caññaṁ dosa-saññitaṁ.|| ||

Akatvākusalaṁ kammaṁ||
katvāna kusalaṁ bahuṁ||
Kāyassa bhedā sappañño||
saggaṁ so upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 66

Soceyya Suttaṁ

[66.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tīṇi-māni bhikkhave soceyyāni.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

Kāya-soceyyaṁ,||
vacī-soceyyaṁ,||
mano-soceyyaṁ.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṇi soceyyānīti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati.|| ||

66.2. "Kāya-suciṁ vācā-suciṁ||
ceto-sucim-anāsavaṁ,||
[56]Suciṁ-soceyya-sampannaṁ||
āhu sabba-pahāyinan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 67

Moneyya Suttaṁ

[67.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tīṇi-māni bhikkhave moneyyāni.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

Kāyamoneyyaṁ,||
vacīmoneyyaṁ,||
mano-moneyyaṁ.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṇi moneyyānī ti.|| ||



Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati.|| ||

67.2. "Kāya-muniṁ||
vācā-muniṁ mano-munim-anāsavaṁ,||
Muniṁ-moneyya-sampannaṁ||
āhu niṇhātapāpakan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 68

Paṭhama Rāga Suttaṁ

[68.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Yassa kassaci bhikkhave rāgo a-p-pahīno.|| ||

Doṣo appahino moho a-p-pahīno,||
ayaṁ vuccati bhikkhave baddho mārassa,||
pamukkassa mārapāso,||
yathā-kāma-karaṇīyo ca pāpimato.|| ||

Yassa kassaci bhikkhave rāgo pahīno||
doso pahīno||
moho pahīno,||
ayaṁ vuccati bhikkhave abaddho mārassa,||
omukkassa mārapāso.|| ||

Na yathā-kāma-karaṇīyo pāpimato' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

[57] 68.2. "Yassa rāgo ca doso ca||
avijjā ca virājitā:||
taṁ bhāvitattaññataraṁ||
brahma-bhūtaṁ Tathāgataṁ||
Buddhaṁ verabhayātītaṁ||
āhu sabbappahāyinan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 69

Dutiya Rāga Suttaṁ

[69.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhūniyā vā rāgo a-p-pahīno||
doso a-p-pahīno||
moho a-p-pahīno.|| ||

Ayaṁ vuccati bhikkhave na atari samuddaṁ saūmiṁ savīciṁsāvaṭṭaṁ sagahaṁ sarakkhasaṁ.|| ||

Yasasa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhunīyā vā rāgo pahīno||
doso pahīno||
moho pahīno,||
ayaṁ vuccati bhikkhave atarī samuddaṁ saūmiṁ savīciṁ sāvaṭṭaṁ sagahaṁ sarakkhasaṁ,||
tiṇṇo pāragato,||
thale tiṭṭhati brāhmaṇo' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

12.2. 'Yassa rāgo ca doso ca||
avijjā ca virājitā||
So'maṁ samuddaṁ sagahaṁ sarakkhasaṁ||
ūmibhayaṁ duttaram-accatārī||
[58] Saṅgātigo maccujaho nirūpadhi||
Pahāsi dukkhaṁ apuna-b-bhavāya,||
Atthaṁ gato so na samāṇam-eti,||
Amohayī maccurājan ti brūmī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Dutiye Vaggo

 


Tatiya vaggo


 

Sutta 70

Micchā-Diṭṭhi Kamma-Samādāna Suttaṁ

[70.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā||
vacī-du-c-caritena samannāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā,||
ariyānaṁ upavādakā,||
micchā-diṭṭhikā||
micchā-diṭṭhikam-masamādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vunupātaṁ Nirayaṁ upapannā.|| ||

Taṁ kho panāhaṁ bhikkhave nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā||
vacī-du-c-caritena saman- [59] nāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā,||
ariyānaṁ upavādakā,||
micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā.|| ||

Api ca bhikkhave yad eva sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadevāhaṁ vadāmi.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā||
vacī-du-c-caritena samannāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā,||
ariyānaṁ upavādakā,||
micchā-diṭṭhikā||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

70.2. "Micchā manaṁ panidhāya||
micchā vācaṁ ca bhāsiya,||
Micchā kammāni katvāna||
kāyena idha puggalo.|| ||

Appassuto apuññakaro||
appasmiṁ idha jivite,||
Kāyassa bhedā duppañño||
Nirayaṁ so upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 71

Sammā-Diṭṭhi-Kamma-Samādāna Suttaṁ

[71.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā kāya-sucaritena samannāgatā||
vacī-sucaritena samannāgatā||
mano-su- [60] caritena samannāgatā,||
ariyānaṁ anupavādakā,||
sammā-diṭṭhi||
sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā.|| ||

Taṁ kho panāhaṁ bhikkhave nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā kāya-sucaritena samannāgatā,||
vaci-sucaritena samannāgatā,||
mano-sucaritena samannāgatā,||
ariyānaṁ anupavādakā sammā-diṭṭhikā||
sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā.|| ||

Api ca bhikkhave yad'eva sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadevāhaṁ vadāmi.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā kāya-sucaritena samannāgatā||
vacī-sucaritena samannāgatā||
mano-sucaritena samannāgatā,||
riyānaṁ anupavādakā,||
sammā-diṭṭhikā||
sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

71.2. "Sammā manaṁ panidhaya||
sammā vācaṁ abhāsiya,||
Sammā kammāni katvāna||
kāyena idha puggalo|| ||

Bahu-s-suto puññakaro||
appasmiṁ idha jivite,||
Kāyassa bhedā sappañño||
saggaṁ so upapajjatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


[61]

Sutta 72

Nissaraṇiya Suttaṁ

[72.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

1. Tisso imā bhikkhave nissaraṇiyā dhātuyo. Katamā tisso? Kāmānametaṁ nissaraṇaṁ yad-idaṁ nekkhammaṁ. Rūpānametaṁ nissaraṇaṁ yad-idaṁ āruppaṁ. Yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ paṭicca-samuppannaṁ, nirodho tassa nissaraṇaṁ. Imā kho bhikkhave tisso nissaraṇiyā dhātuye' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

72.2. "Kāma-nissaraṇaṁ ñatvā||
rūpānañ ca ati-k-kamaṁ||
Sabba-saṅkhāra-samathaṁ||
phusaṁ ātāpi sabbadā.|| ||

Sa ve sammaddaso bhikkhu||
yato tattha vumuccati||
Abhiññā vosito santo||
sa ve yogātigo munī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 73

Santatara Suttaṁ

[73.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā [62] ti me sutaṁ:|| ||

Rūpehi bhikkhave arūpā santatarā.|| ||

Arūpehi nirodho santataro ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

73.2. "Ye ca rūpūpagā sattā||
ye ca āruppaṭhāyino||
Nirodhaṁ appajānantā||
āgantāro puna-b-bhavaṁ.|| ||

Ye ca rūpe pariññāya||
arūpesu asaṇṭhitā.||
Nirodhe ye vimuccanti||
te janā maccūhāyino.|| ||

Kāyena amataṁ dhātuṁ||
phusayitvā nirūpadhiṁ,||
Upadhippaṭi-nissaggaṁ||
sacchi-katvā anāsavo,||
Deseti Sammā-SamBuddho||
asokaṁ virajaṁ padan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 74

Putta Suttaṁ

[74.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tayo-me bhikkhave puttā santo saṁvijja- [63] mānā lokasmiṁ.|| ||

Katame tayo?|| ||

Atajāto||
anujāto||
avajāto' ti.|| ||

Kathañ ca bhikkhave putto atijāto hoti?|| ||

Idha bhikkhave puttassa mātā-pitaro honti na Buddhaṁ saraṇaṁ gatā,||
na dhammaṁ saraṇaṁ gatā,||
na Saṅghaṁ saraṇaṁ gatā,||
pāṇ-ā-tipātā appaṭiviratā,||
adinn'ādānā appaṭiviratā,||
kāmesu mucchācārā appaṭiviratā,||
musā-vādā appaṭiviratā,||
surā-mera-yamajja-pamādaṭṭhānā appaṭiviratā,||
du-s-sīlā pāpa-dhammā.|| ||

Putto ca nesaṁ hoti,||
Buddhaṁ saraṇaṁ gato,||
dhammaṁ saranaṁ gato,||
Saṅghaṁ saraṇaṁ gato,||
pāṇ-ā-tipātā paṭivirato,||
adinn'ādānā paṭivirato,||
kāmesumucchācārā paṭivirato,||
musā-vādā paṭivarato,||
surā-mera-yamajja-pamādaṭṭhānā paṭivirato,||
sīlavā kalyaṇa-dhammo.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave putto atijāto hoti.|| ||

Kathañ ca bhikkhave putto anujāto hoti?|| ||

Idha bhakkhave puttassa mātā-pitaro honti Buddhaṁ saraṇaṁ gatā,||
dhammaṁ saraṇaṁ gatā,||
Saṅghaṁ saraṇaṁ gatā,||
pāṇ-ā-tipātā paṭiviratā,||
adinn'ādānā paṭiviratā,||
kāmesu mucchācārā paṭiviratā,||
musā-vādā paṭiviratā,||
surā-mera-yamajja-pamādaṭṭhānā paṭiviratā,||
sīlavanto kalyaṇadhammā.|| ||

Putto canesaṁ hoti Buddhaṁ saraṇaṁ gato,||
dhammaṁ saraṇaṁ gato,||
Saṅghaṁ saraṇaṁ gato,||
pāṇ-ā-tipātā paṭivirato,||
adinn'ādānā paṭivirato,||
kāmesu mucchācārā paṭivirato,||
musā-vādā paṭivirato,||
surā-mera-yamajja-pamādaṭṭhānā paṭivirato,||
sīlavā kalyaṇa-dhammo.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave putto anujāto hoti.|| ||

Kathañca bhikkhave putto avajāto hoti?|| ||

Idha bhikkhave puttassa mātā-pitaro honti Buddhaṁ saraṇaṁ gatā,||
dhammaṁ saraṇaṁ gatā,||
Saṅghaṁ saraṇaṁ gatā,||
pāṇ-ā-tipātā paṭiviratā,||
adinn'ādānā paṭiviratā,||
kāmesu micchā-cārā paṭiviratā,||
musā-vādā paṭiviratā,||
surā-mera-yamajja-pamādaṭṭhānā paṭiviratā,||
sīlavanto kalyaṇa-dhammā.|| ||

Putto ca nesaṁ hoti na Buddhaṁ saraṇaṁ gato,||
na dhammaṁ saraṇaṁ gato,||
na Saṅghaṁ saraṇaṁ gato.|| ||

Pāṇ-ā-tipātā appaṭivirato,||
adinn'ādānā appaṭivirato,||
kāmesu mic- [64] chācārā appaṭivirato,||
musā-vādā appaṭivirato,||
surā-mera-yamajja-pamādaṭṭhānā appaṭivirato,||
du-s-sīlo pāpa-dhammo.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave putto avajāto hoti.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo puttā santo saṁvijj'amānā lokasmin ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

74.2. "Atijātaṁ anujātaṁ||
puttam-icchanti paṇḍitā.||
Avajātaṁ na icchanti||
yo hoti kulagandhano.|| ||

Ete kho puttā lokasmiṁ||
ye bhavanti upāsakā,||
Saddhā sīlena sampannā||
vadaññū vītamaccharā,||
Cando abbhaghanā mutto||
parisāsu virovare" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 75

Vuṭṭhi Suttaṁ

[75.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tayo-me bhikkhave puggalā santo saṁvijj'amānā lokasmiṁ.|| ||

Katamo tayo?|| ||

Avuṭṭhikasamo||
padesavassī||
sabbatthābhivassī.|| ||

Kathañ ca bhikkhave puggalo avuṭṭhikasamo hoti?|| ||

Idha bhikkhave ekacco puggalo sabbesaññeva na dātā hoti,||
samaṇa-brāhmaṇa-kapaṇaddhīka vaṇibbaka yā cakānaṁ annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ [65] mālā-gandha-vilepanaṁ seyyāvasatha-padīpeyyaṁ.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave pūggalo||
Avuṭṭhikasamo hoti.|| ||

Kathañ ca bhikkhave puggalo padesavassī hoti?|| ||

Idha bhikkhave ekacco puggalo eka-c-cānaṁdātā hoti,||
eka-c-cānaṁ na dātā hoti samaṇa-brāhmaṇa-kapaṇaddhika vaṇibbaka yā cakānaṁ annaṁ pānaṁ vattha yānaṁ mālā-gandha-vilepanaṁ seyyāvasatha padīpeyyaṁ.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave puggalo padesavassī hoti.|| ||

Kathañca bhikkhave puggalo sabbatthābhivassī hoti?|| ||

Idha bhikkhave ekacco puggalo sabbesañca deti samaṇa-brāhmaṇa kapaṇaddhikavaṇibbaka yā cakānaṁ annaṁ pānaṁ vattha yānaṁ mālā-gandha-vilepanaṁ seyyāvasatha padīpeyyaṁ.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave puggalo sabbatthābhivassī hoti.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo puggalā santo saṁvijj'amānā lokasmin ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

75.2. "Na samaṇe naṁ brahmaṇe||
na kapaṇiddhike na vanibbake,||
Laddhāna saṁvibhājeti||
[66] annaṁ pānañ ca bhojanaṁ||
Taṁ ve avuṭṭhikasamo' ti||
āhu naṁ purisā-dhamaṁ.|| ||

Ekaccānaṁ na dadāti||
eka-c-cānaṁ pavecchati.||
Taṁ ve padesavassīti||
āhu medhāvino janā.|| ||

Subhikkavāco puriso||
sabba-bhūtānukampako,||
āmodamāno pakireti||
detha dethā ti bhasati.|| ||

Yathā pi megho thanayitvā||
gajjayitvā pavassati.||
Thalaṁ ninnañ ca pūreti||
abhisandanto vārinā.||
Evam eva idh'ekacco||
puggalo hoti tādiso|| ||

Dhammena saṁharitvāna||
uṭṭhānādhigataṁ dhanaṁ||
[67] Tappeti annapānena||
sammā patte vaṇibbake" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 76

Sukha-Patthanā Suttaṁ

[76.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tīni-māni bhikkhave sukhāni patthayamāno sīlaṁ rakkheyya paṇḍito.|| ||

Katamāni tīṇi?|| ||

'Pasaṁsā me āga-c-chatu' ti||
sīlaṁ rakkheyya paṇḍito,||
bhogā me uppajjantu' ti||
sīlaṁ rakkheyya paṇḍito,||
kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmīti sīlaṁ rakkheyya paṇḍito.|| ||

Imāni kho bhikkhave tīṇi sukhāni patthayamāno sīlaṁ rakkheyya paṇḍito' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

76.2. "Sīlaṁ rakkheyya medhāvī||
patthayāno tayo sukhe,||
Passaṁ vittalābhañ ca||
pecca sagge pamodanaṁ.|| ||

Akaronto pi ce pāpaṁ||
karontam-upasevati,||
saṅkiyo hoti pāpasmiṁ||
avaṇṇo cassa rūhati.|| ||

Yādisaṁ kurute mittaṁ||
yādisaṁ cūpasevati,||
[68] Sa ve tādisako hoti||
sahavāso hi tādiso.|| ||

Sevamāno seva-mānaṁ||
samphūṭṭho samphūsaṁ paraṁ,||
Saro diddho kalāpaṁ va||
alittam-upalimpati,||
Upalepabhayā dhīro||
n'eva pāpasakhā siyā.|| ||

Pūtimacchaṁ kusaggena||
yo naro upanayhati,||
Kusā pi pūtī vāyanti||
evaṁ bālūpasevanā.|| ||

Tagarañ ca palāsena||
yo naro apanayhati,||
Pattā pi surabhi vāyanti||
evaṁ dhīrūpasevanā.|| ||

Tasmā pattapuṭasseva||
ñatvā sampātam-attano,||
Asante nupaseveyya||
[69] sante seveyya paṇḍito,||
santo Nirayaṁ nenti||
santo pāpenti suggatin" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 77

Bhidura Suttaṁ

[77.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Bhindantāyaṁ bhikkhave kāyo,||
viññāṇaṁ virāga-dhammaṁ,||
sabbe upadhi aniccā dukkhā vipariṇāma-dhammā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

77.2. "Kāyaṁ ca bhiduraṁ ñatvā||
viññāṇaṁ ca virāguṇaṁ||
Upadhīsu bhayaṁ disvā||
jāti-maraṇam-ajjhagā||
Saṁpatvā paramaṁ santiṁ||
kālaṁ kaṅkhati bhāvitatto" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 78

Dhātu-Saṁsandana Suttaṁ

[78.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam- [70] arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Dhātuso bhikkhave sattā sattehi saddhiṁ saṁsandanti samenti.|| ||

Hīn-ā-dhimuttikā sattā hīn-ā-dhimuttikehi sattehi saddhiṁ saṁsandanti samenti.|| ||

Kalyāṇ-ā-dhimuttikā sattā kalyāṇ-ā-dhimuttikehi sattehi saddhi saṁsandanti samenti.|| ||

Atītam pi bhikkhave addhānaṁ dhātuso sattā sattehi saddhiṁ saṁsandiṁsu.|| ||

Samiṁsu.|| ||

Hīn-ā-dhimuttikā sattā hīn-ā-dhimuttikehi sathi seddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu.|| ||

Kalyāṇ-ā-dhimuttikā sattā kalyāṇ-ā-dhimuttikehi sattehi saddhiṁ saṁsandiṁsu samiṁsu.|| ||

Anāgatam pi bhikkhave addhānaṁ dhātuso sattā sattehi saddhiṁ ssandissanti samissanti.|| ||

Hīn-ā-dhimuttikā sattā hīn-ā-dhimuttikehi sattehi saddhiṁ ssandissanti samissanti.|| ||

Kalyāṇādimuttikā sattā kalyāṇ-ā-dhimuttikehi sattehi saddhiṁ saṁsandissanti samissanti.|| ||

Etarahi pi bhikkhave pacc'uppannaṁ addhānaṁ dhātuso ca sattā sattehi saddhiṁ saṁsandanti, samenti.|| ||

Hīn-ā-dhimuttikā sattā hīn-ā-dhimuttikehi sattehi saddhiṁ saṁsandanti, samenti.|| ||

Kalyāṇ-ā-dhimuttikā sattā kalyāṇ-ā-dhimuttikehi sattehi saddhiṁ saṁsandanti,||
samentī' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā aveca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

78.2. "Saṁsaggā vanatho jāto||
asaṁsaggena chijjati,||
[71] Parittaṁ dārum-āruyha||
yathā sīde mahaṇṇave.||
Evaṁ kusitam-āgamma||
sādhujivī pi sīdati|| ||

Tasmā taṁ parivajjeyya||
kusītaṁ hīnavīriyaṁ.||
Pavicittehi ariyehi||
pahit'attehi jhāyibhi,||
Niccaṁ āraddha-viriyehi||
paṇḍitehi sahā vase" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 79

Moha Suttaṁ

[79.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tayo-me bhikkhave dhammāsekhassa bhikkhuno parihānāya saṁvaṭṭanti.|| ||

Katame tayo?|| ||

Idha bhikkhave sekho bhikkhu kamm'ārāmo hoti kamma-rato kamm'ārāmatam-anuyutto,||
bhasasārāmo hoti||
bhassa-rato bhass-ā-rāmatam-anuyutto,||
nidd-ā-rāmo hoti||
niddā-rato nidd-ā-rāmatam-anuyutto.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo dhammāsekhassa bhikkuno parihānāya saṁvaṭṭanti.|| ||

Tayo-me bhikkhave dhammāsekhassa bikkhuno aparihānāya saṁvaṭṭanti.|| ||

Katame tayo?|| ||

Idha bhikkhave sekho bhikkhū na kamm'ārāmo hoti||
na kamma-rato||
na kamm'ārāmatam-anuyutto,||
na bhass'ārāmo hotī||
na bhassa-rato||
na bhass-ā-rāmatam-anuyutto,||
na nidd-ā-rāmo hoti||
[72] na niddā-rato||
na nidd-ā-rāmatam-anuyutto.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo dhammāsekhassa bhikkhuno aparihānāya saṁvaṭṭanti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

79.2. "Kammārāmo bhassa-rato||
nidd-ā-rāmo ca uddhato,||
Abhabbo tādiso bhikkhu||
phuṭṭhuṁ sambodhim-uttamaṁ.|| ||

Tasmā hi appakicc'assa||
appamiddho anuddhato,||
Bhabbo so tādiso bhikkhū||
phuṭṭhuṁ sambodhim-uttaman" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Tatiyo Vaggo

 


Catuttho vaggo


 

Sutta 80

Vitakka Suttaṁ

[80.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tayo-me bhikkhave akusala-vitakkā.|| ||

Katame tayo?|| ||

Anavaññattipaṭisaṁyutto vitakko,||
lābha-sakkārasulokapaṭisaṁyutto vitakko,||
parānuddayatāpaṭisaṁyutto vitakko.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo akusala-vitakkā' ti.|| ||

[73] Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

80.2. "Anavaññatti-saṁyutto||
lābha-sakkāra-gāravo,||
Sahanandi amaccehi||
ārā saṁyojanakkhayā.|| ||

Yo ca puttapasuṁ hitvā||
vivāhe saṅgahāni ca,||
Bhabbo so tādiso bhikkhu||
phuṭṭhuṁ sambodhim-uttaman" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 81

Sakkāra Suttaṁ

[81.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā sakkārena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā asakkārena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā param-maraā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaṁ duggatiṁ [74] vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā.|| ||

Taṁ kho panāhaṁ bhikkhave na aññassa samaṇassa vā brāmaṇassa vā sutva vadāmi:|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā sakkārena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā asakkārena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā param-maraā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā sakkārena ca tadubhayena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā param-maraā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā.|| ||

Api ca bhikkhave yad eva me sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadevāhaṁ vadāmi.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā sakkārena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā asakkārena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā parammaranā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā.|| ||

Diṭṭhā mayā bhikkhave sattā sakkārena ca asakkārenadu cabhayena abhibhūtā pariyādinna-cittā kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

81.2. "Yassa sakkariyamānassa||
asakkārena cūbhayaṁ,||
Samādhi na vikampati||
appamāda vihārino.|| ||

Taṁ jhāyinaṁ sātatikaṁ||
[75] sukhumadiṭṭhi-vipassakaṁ,||
Upādānakkhayārāmaṁ||
āhu sappuriso itī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 82

Deva-Sadda Suttaṁ

[82.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tayo-me bhikkhave devase deva-saddā niccharanti samayā samayaṁ upādāya.|| ||

Katame tayo?.|| ||

Yasmiṁ bhikkhave samaye ariya-sāvako kesa-massuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni accādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya ceteti.|| ||

Tasmiṁ samaye devesu deva-saddo niccharati:|| ||

'Eso ariya-sāvako mārena saddhiṁ saṅgāmāya cetetī' ti.|| ||

Ayaṁ bhikkhave paṭhamo devesu deva-saddo niccharati samayā samayaṁ upādāya.|| ||

Puna ca paraṁ bhikkhave yasmiṁ samaye ariya-sāvako sattannaṁ bodhi-pakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhavanānuyogam-anuyutto viharati.|| ||

Tasmiṁ bhikkhave samaye devesu deva-saddo niccharati;|| ||

'Eso ariya-sāvako mārena saddhaṁ saṅgāmetī' ti.|| ||

Ayaṁ bhikkhave dutiyo devesu deva-saddṁo niccharati samayā samayaṁ upādāya.|| ||

Puna ca paraṁ bhikkhave yasmiṁ samaye ariya-sāvako āsavānaṁ khayā anāsavaṁ ceto-vimuttiṁ paññā-vimuttaṁ diṭṭhe'va dhamme sayaṁ abhiññāya sacchi-katvā apasampajja viharati.|| ||

Tasmiṁ bhikkhave samaye devesu deva-saddo niccharati:|| ||

"Eso ariya-sāvako vijita-saṅgāmo tam eva saṅgāmasīsaṁ abhivijiya ajjhāvasatī" ti.|| ||

Ayaṁ bhikkhave tatiyo devesu deva-saddo niccharati samayā samayaṁ upādāya.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo devesu deva-saddā niccharanti samayā samayaṁ upādāyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

[76] 82.2. "Disvā vijita-saṅgāmaṁ||
Sammā-Sambuddhasāvakaṁ,||
Devatā pi namassanti||
mahantaṁ vītasāradaṁ.|| ||

Namo te purisājañña,||
yo tvaṁ dujjayam-ajjhagā,||
Jetvāna maccuno senaṁ||
vimokkhena anāvaraṁ.|| ||

Iti h'etaṁ namassanti||
devatā pattamānasaṁ,||
Tañhi tassa namassanti||
yena maccuvasaṁ vaje" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 83

Pubba-Nimitta Suttaṁ

[83.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Yadā bhikkhave devo deva-kāyā cavana-dhammo hoti,||
pañcassa pubba-nimittāni pātu-bhavanti:||
mālā milāyanti,||
vatthāni kilissanti,||
kacchehi sedā muccanti,||
kāye dubbaṇṇiyaṁ okkamati,||
sake devo devāsane nābhiramatī' ti.|| ||

Tam enaṁ bhikkhave devā||
'cavana-dhammo ayaṁ deva-putto' ti||
iti viditvā tīhi vācāhi anumodanti:|| ||

"Ito bho sugatiṁ gaccha.|| ||

Sugatiṁ [77] gantvā su-laddha-lābhaṁ labha.|| ||

Suladdha-lābhaṁ labhitvā suppati-ṭ-ṭhito bhavāhī" ti.|| ||

Evaṁ vutte aññataro bhikkhū Bhagavantaṁ etad avoca:|| ||

"Kiṁ nu kho bhante devānaṁ sugati-gamanasaṅkhātaṁ?|| ||

Kiñ ca bhante devānaṁ su-laddha-lābhasaṅkhātaṁ?|| ||

Kim pana bhante devānaṁ suppati-ṭ-ṭhitasaṅkhātan" ti?.|| ||

"Manussattaṁ kho bhikkhu devānaṁ sugati-gamana-saṅkhātaṁ.|| ||

Yaṁ manussa-bhūto samāno Tathāgata-p-pavedite Dhamma-Vinaye saddhaṁ paṭilabhati,||
idaṁ kho pana bhikkhave devānaṁ sujaddhalābha-saṅkhātaṁ.|| ||

Sā kho panassa saddhā niviṭṭhā hoti,||
mūlajātā pati-ṭ-ṭhitā,||
daḷhā asaṁhāriyā samaṇena vā||
brāhmaṇena vā||
devena vā||
mārena vā||
brahmunā vā||
kena ci vā lokasmiṁ.|| ||

Idaṁ kho bhikkhave devānaṁ suppati-ṭ-ṭhita-saṅkhātan" ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

83.2. "Yadā devo deva-kāyā||
cavati āyusaṅkhayā,||
Tayo saddā nīccharanti||
devānaṁ anumodataṁ.|| ||

Ito ho sugatiṁ gaccha||
manussānaṁ saha-vyataṁ,||
Manussa-bhuto Sad'Dhamme||
labha saddhaṁ anuttaraṁ.|| ||

Sā te saddhā niviṭṭhassa||
mūla-jātā pati-ṭ-ṭhitā,||
[78] Yāva-jīvaṁ asaṁhīrā||
Sad'Dhamme su-p-pavedite.|| ||

Kāya-du-c-caritaṁ hitvā||
vacī-du-c-caritāni ca,||
Mano-du-c-caritaṁ hitvā||
yañ caññaṁ dosa-sañhitaṁ.|| ||

Kāyena kusalaṁ katvā||
vācāya kusalaṁ bahuṁ.||
Manasā kusalaṁ katvā||
appamāṇaṁ nirūpadhiṁ.|| ||

Tato opadhikaṁ puññaṁ||
katvā dānena taṁ pahuṁ,||
aññe pi macce Sad'Dhamme||
brahma-cariye nivesaya.|| ||

Imāya anukampāya||
devā devaṁ yadā vidū,||
Cavantaṁ anumodanti||
ehi deva puna-p-punan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 84

Bahujanahita Suttaṁ

[84.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tayo-me bhikkhave puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahu-janahitāya bahu-janasukhāya lok-ā-nukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaṁ.|| ||

Katame tayo?|| ||

Idha bhikkhave Tathāgato loke uppajjati arahaṁ Sammā-SamBuddho,||
vijjā-caraṇa-sampanno Sugato lokavudū,||
[79] anuttaro purisa-damma-sārathi Satthā deva-manussānaṁ Buddho Bhagavā.|| ||

So dhammaṁ deseti ādi-kalyāṇaṁ majjhe-kalyāṇaṁ pariyosāna-kalyāṇaṁ sātthaṁ sabyajjhanaṁ kevala-paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ buhmacariyaṁ pakāseti.|| ||

Ayaṁ bhikkhave paṭhamo puggalo loke uppajjamāno uppajjati pahujanahitāya bahu-janasukhāya lok-ā-nukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaṁ.|| ||

Puna ca paraṁ bhikkhave tass eva Satthu-sāvako arahaṁ hoti khīṇ'āsavo vusitavā kata-karaṇiya ohita-bhāro anuppattasadattho pari-k-khīṇa-bhava-saṁyojano samma-d-aññā vumutto.|| ||

So dhammaṁ deseti ādi-kalyāṇaṁ majjhe-kalyāṇaṁ pariyosāna-kalyāṇaṁ sātthaṁ sa-vyañjanaṁ kevala-paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ Brahma-cariyaṁ pakāseti.|| ||

Ayaṁ bhikkhave dutiyo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahu-janahitāya bahu-janasukhāya lok-ā-nukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaṁ.|| ||

Puna ca paraṁ bhikkhave tass eva Satthu-sāvako sekho hoti paṭipado pahussuto sīla-vatuppanno.|| ||

So pi dhammaṁ deseti ādi-kalyāṇaṁ majjhe-kalyāṇaṁ pariyosāna-kalyāṇaṁ sātthaṁ sa-vyañjanaṁ kevala-paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ Brahma-cariyaṁ pakāseti.|| ||

Ayaṁ pi bhikkhave tatiyo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahu-janahitāya bahu-janasukhāya lok-ā-nukampāya atthāya hitāya sukāya deva-manussānan ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

84.2. "Satthā hi loke paṭhamo mahesī||
tass-anvayo sāvako bhāvitatto,||
[80] Athāparo pāṭipado pi sekho||
bahu-s-suto sīla-vat-upapanno.|| ||

Ete tayo deva-manussa-seṭṭhā||
pabhaṅ-karā dhammam-udīrayantā,||
Apāvuṇanti amatassa dvāraṁ||
yogā pamocenti bahu-janaṁ te.|| ||

Ye sattha-vāhena anuttarena||
sudesitaṁ Maggam-anukkamanti,||
Idh'eva dukkhassa karonti antaṁ||
ye appamattā Sugatassa sāsane" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 85

Asubhānupassī Suttaṁ

[85.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Asubhānupassī bhikkhave kāyasmiṁ viharatha.|| ||

ānāpāna-sati ca vo ajjhattaṁ parimukhaṁsūpaṭṭhitā hotu.|| ||

Sabbasaṅkhāresu aniccānupassino viharatha.|| ||

Asubhānupassīnaṁ bhikkhave kāyasmiṁ viharataṁ yo subhāya dhātuyā rāg-ā-nusayo so pahīyati.|| ||

ānāpāna-satiyā ajjhattaṁ parimukhaṁ sūpaṭṭhitāya ye [81] bāhirā vitakkāsayā vighāta-pakkhikā te na honti.|| ||

Sabba-saṅkhāresu anicc'ānupassīnaṁ viharataṁ yā avijjā sā pahīyati,||
yā vijja sā uppajjatī' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

85.2. "Asubhānupassī kāyasmiṁ||
ānāpāne patissato,||
Sabba-saṅkhāra-samathaṁ||
passaṁ ātāpi sabbadā.|| ||

Sa ve sammaddaso bhikkhu||
yato tattha vimuccati.||
Abhiññāvosito santo||
sa ve yogātigo munī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 86

Dhammānudhamma-Paṭipanna Suttaṁ

[86.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Dhammānudhamma-paṭipannassa bhikkuno ayam-anu-Dhammo hoti,||
veyyākaraṇāya Dhammānudhamma'yan ti|| ||

Bhāsa-māno dhammaññeva bhāsati no adhammaṁ.|| ||

Vitakkaya-māno vā dhamma-vitakkaññeva vitakketi no adhamma-vitakkaṁ.|| ||

Tad-ubhayaṁ abhinivajchetvā upekkhako viharati sato sampajāno' ti.|| ||

Etam attaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

[82] 86.2. "Dhammārāmo dhamma-rato||
dhammaṁ anuvicintayaṁ,||
Dhammaṁ anussaraṁ bhikkhu||
Sad'Dhammā na paribhāyati.|| ||

Caraṁ vā yadi vā tiṭṭhaṁ||
nisinno uda vā sayaṁ.||
Ajjhattaṁ samayaṁ cittaṁ||
santim-evādhi-gacchatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 87

Andhakaraṇa Suttaṁ

[87.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tayo-me bhikkhave akusala-vitakkā andha-karaṇā acakkhu-karaṇā aññāṇa-karaṇā paññā-nirodhikā vighāta-pakkhikā anibbāna-saṁvaṭṭanikā.|| ||

Katame tayo?.|| ||

Kāma-vitakko bhikkhave andha-karaṇo acakkhūkarano aññāṇa-karano paññā-nirodhiko vighāta-pakkhiko anibbāna-saṁvaṭṭa-niko.|| ||

Vyāpāda-vitakko bhikkhave andha-karaṇo acakkhu-karaṇo aññāṇa-karaṇo paññā-nirodhiko vighāta-pakkhako anibbāna-saṁvaṭṭa-niko.|| ||

Vihiṁsā-vitakko bhikkhave andha-karaṇo acakkhu-karaṇo aññāṇa-karano paññā-nirodhiko vighata-pakkhiko anibbāna-saṁvaṭṭa-niko.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo akusala-vitakkā andha-karaṇā acakkhu-karaṇā aññāṇa-karaṇā paññā-nirodikā vighata-pakkhikā anibbāna-saṁvaṭṭanikā.|| ||

Tayo-me bhikkhave kusala-vitakkā anandha-karaṇā cakkhu-karaṇā ñāṇa-karaṇā paññā-vuddhikā avighata-pakkhikā Nibbāna-saṁvaṭṭanikā.|| ||

Katame tayo?|| ||

Nekkhamma-vitakko bhikkhave anandha-karaṇo cakkhūkaraṇo ñāṇa-karano paññā-vuddhiko avighata-pakkhiko Nibbāna-saṁvaṭṭa-niko.|| ||

Avyāpāda-vitakko bhikkhave anandha-karaṇo cakkha-karaṇo ñāṇa-karaṇo paññā-vuddhiko avighata-pakkhiko Nibbāna-saṁvaṭṭa-niko.|| ||

Avihiṁsā-vitakko bhikkhave anandha-karano cakkhu-karaṇo ñāṇa-karaṇo paññā-vuddhiko avighāta-pakk- [83] hiko Nibbāna-saṁvaṭṭa-niko.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo kusala-vitakkā anandha-karanā cakkhuna-karaṇā ñāṇa-karaṇā paññā-vuddhikā avighāta-pakkhikā Nibbāna-saṁvaṭṭanikā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

87.2. "Tayo vitakke kusale vitakkaye||
Tayo pana akusale nirākare,||
Sa ve vitakkāni vicāritāni||
Sameti vuṭṭhiva rajaṁ samūhataṁ,||
Sa ve vitakak'ūpasamena cetasā||
Idh'eva so santipadaṁ samajjhagā" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 88

Antara Mala Suttaṁ

[88.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tayo-me bhikkhave antarā malā||
antarā mittā||
antarā sapattā||
antarā vadhakā||
antarā paccatthikā.|| ||

Katame tayo?|| ||

Lobhā bhikkhave antarā malo||
antarā amitto||
antarā sapatto||
antarā vadhako||
antarā paccatthiko.|| ||

Doso bhikkhave antarā malo||
antarā amitto||
antarā sapatto||
antarā vadhako||
antarāpaccatthiko.|| ||

Moho bhikkhave antarā malo||
antarā amitto||
antarā sapatto||
antarā vadhako||
antarāpaccatthiko.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo antarā malā||
antarā amittā||
antarā sapattā||
antarā vadhakā||
antarā paccatthikā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

88.2. "Anattha-janano lobho||
lobhā citta-pakopano,||
Bhayam-antarato jātaṁ||
taṁ jano nāva-bujjhati.|| ||

[84] Luddho atthaṁ na jānāti||
luddho dhammaṁ na passati,||
Andhaṁ tamaṁ tadā hoti||
yaṁ lobho sahate naraṁ.|| ||

Yo ca lobhaṁ pahatvāna||
lobhaneyye na lubbhati,||
Lobho pahīyate tamhā||
udabindū va pokkharā.|| ||

Anattha-janano doso||
doso citta-pakopano,||
Bhayam-antarato jātaṁ||
taṁ jano nāva-bujjhatī.|| ||

Duṭṭho atthaṁ na jānātī||
duṭṭho dhammaṁ na passati,||
Andhaṁ tamaṁ tadā hoti||
yaṁ doso sahate naraṁ.|| ||

Yo ca dosaṁ pahatvāna||
dosaneyye na dussati,||
Doso pahīyate tamhā||
tālapakkaṁ va bandhanā.|| ||

Anattha-janano moho||
citta-pakopano,||
Bhayam-antarato jātaṁ||
taṁ jano nāva-bujjhati.|| ||

Mūḷho atthaṁ na jānāti||
mūḷho dhammaṁ na passati,||
Andhaṁ tamaṁ tadā hoti||
yaṁ moho sahate naraṁ.|| ||

[85] Yo ca mohaṁ pahatvāna||
mohaneyye na muyhati,||
Mohaṁ vihanti so sabbaṁ||
ādicco v'udayaṁ taman" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 89

Devadatta Suttaṁ

[89.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tīhi bhikkhave asad'Dhammehi abhibhūto pariyādinna-citto Devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.|| ||

Katamehi tīhi?.|| ||

Pāpicchāya bhikkhave abhibhūto pariyādinna-citto Devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.|| ||

Pāpa-mittatāya bhikkhave abhibhūto pariyādinna-citto Devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.|| ||

Sati ko pana uttarīkaraṇiye oramatta-kena visesādhi-gamena antarā vosānaṁ āpādīti.|| ||

Imehi kho bhikkhave tīhi asad'Dhammehi abhibhūto pariyādinna-citto Devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

89.2. "Mā jātu koci lokasmiṁ||
pāpiccho upapajjatha,||
Tadaminā pi jānātha pāpicchānaṁ yathā gati.|| ||

[86] Paṇḍito ti samaññāto||
bhāvitatto ti sammato,||
Jalaṁ va yasasā aṭṭhā||
Devadatto ti me sutaṁ.|| ||

So pamāṇam-anuciṇṇo||
āpajja naṁ Tathāgataṁ,||
Avīci-Nirayaṁ patto||
catudvāraṁ bhayānakaṁ.|| ||

Aduṭṭhassa hi yo dubbhe||
pāpa-kammaṁ akubbato,||
Tam-eva pāpaṁ phūsati||
duṭṭha-cittaṁ anādaraṁ.|| ||

Samuddaṁ visakumbhena||
yo maññeyya padūsituṁ,||
Na so tena padūseyya||
tasmā hi uddhī mahā.|| ||

Evam-etam Tathāgataṁ||
yo vādena vihiṁsati,||
[87] SaMaggataṁ santa-cittaṁ||
vādo tamhi na rūhati.|| ||

Tādisaṁ mittaṁ kubbetha||
tañ ca seveyya paṇḍito,||
Yassa maggānugo bhikkhu||
khayaṁ dukkhassa pāpuṇe" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Catutthe Vaggo

 


Pañcamo vaggo


 

Sutta 90

Agga-p-pasāda Suttaṁ

[90.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tayo-me bhikkhave aggappasādā.|| ||

Katame tayo?|| ||

Yāvatā bhikkhave sattā apadā vā||
dīpadā vā||
catu-p-padā vā||
bahu-p-padā vā||
rūpino vāarūpino vā||
saññino vā asaññino vā||
n'eva-saññinā-saññino vā,||
Tathāgato tesaṁ aggam-akkhāyati yad-idaṁ arahaṁ [88] Sammā-SamBuddho.|| ||

Ye bhikkhave Buddhe pasannā agge te pasannā.|| ||

Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.|| ||

Yāvatā bhikkhave dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā virāgo tesaṁ aggam-akkhāyati yad-idaṁ madanim-madano pipāsa-vinayo ālaya-samugghāto vaṭṭu-pacchedo taṇha-k-khayo virāgo nirodho nibbāṇaṁ.|| ||

Ye bhikkhave virāge dhamme pasannā agge te pasannā.|| ||

Agge kho pana pasannānaṁ aggo vipāko hoti.|| ||

Yāvati bhikkhave saṅghā vā gaṇā va Tathāgata-sāvaka-saṅgho tesaṁ aggam-akkhāyati.|| ||

Yad-idaṁ cattāri purisa-yugāni aṭṭha-purisa-puggalā.|| ||

Esa Bhagavato sāvaka-saṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjali-karaṇīyo anuttaraṁ puñña-k-khettaṁ lokassa.|| ||

Ye bhikkhave saṅghe pasannā||
agge te pasannā||
agge kho pana pasannānaṁ||
aggo vipāko hoti.|| ||

Ime ko bhikkhave tayo aggappasādā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avecā.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

90.2. "Aggato ve pasannānaṁ||
aggaṁ dhammaṁ vijānataṁ,||
Agge Buddhe pasannānaṁ||
dakkhiṇeyye anuttare.|| ||

Agge dhamme pasannānaṁ||
virāgupasame sukhe,||
Agge saṅghe pasannānaṁ||
puñña-k-khette anuttare.|| ||

[89] Aggasmiṁ dānaṁ dadataṁ||
aggaṁ puññaṁ pavaḍḍhati,||
Aggaṁ āyu ca vaṇṇo ca||
yaso kitti sukaṁ balaṁ.|| ||

Aggassa dātā medhāvi agga-dhamma-samāhito,||
Devabhūto manusso vā||
aggappatto pamodatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 91

Jivikā Suttaṁ

[91.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Antam-idaṁ bhikkhave jivikānaṁ yad-idaṁ piṇḍolyaṁ,||
abhilāpāyaṁ bhikkhave lokasmiṁ piṇḍolo vicarasi pattapāṇīti.|| ||

Tañ ca ko etaṁ bhikkhave kula-puttā upenti attavasikā||
attavasaṁ paṭicca,||
neva rājābhinūtā||
na corābhinītā||
na iṇaṭṭhā||
na bhayaṭṭhā||
na ājivika pakatā.|| ||

Api ca kho otiṇṇamhā jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhābhikiṇṇā dukkha-paretā app'eva nāma imassa kevalassa dukkha-k-khandhassa antakiriyā paññāyethā ti.|| ||

Evaṁ pabba-jito c'āyaṁ bhikkhave kula-putto [90] so ca hoti abhijjhālū kāmesu tibba-sārāgo vyāpanna-citto paduṭṭhamana-saṅkappo muṭṭha-s-sati asampajāno asamāhito vibbhanta-citto pākat-indriyo.|| ||

Seyyathā pi bhikkhave chavālātaṁ ubhato padittaṁ majjhe gutha-gataṁ neva gāme kaṭṭhatthaṁ pharati na araññe,||
tath'ūpamāhaṁ bhikkhave imaṁ puggalaṁ vadāmi gihībhogā ca parihīno sāmaññ'atthañ ca na paripūretī' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

91.2. "Gihībhogā ca parihīno||
sāmaññ'atthañ ca dubaṅgo,||
Paridhaṁsamāno pakireti||
chavālātaṁ va nassati.|| ||

[Kāsāvakaṇṭhā pahavo||
pāpa-dhammā asaññatā,||
Pāpā pāpehi kammehi||
Nirayaṁ te upapajjare.][ed1]
|| ||

Seyyo ayoguḷo bhutto||
tatto aggīsukhūpamo,||
Yañ ce bhuñjeyya du-s-sīlo||
raṭṭha-piṇḍaṁ asaññato" ti.|| ||

Ayam pi attho vutetā Bhagavatā. Iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 92

Saṅghāṭikaṇṇa Suttaṁ

[92.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Saṅghāṭikaṇṇe ce pi bhikkhave bhik- [91] khave bhikkhu gahetvā piṭṭhito anubandho assa,||
pāde pādaṁ nikkhipanto.|| ||

So ca hoti abhijjhālū kāmesu tibba-sārāgo vyāpanna-citto paduṭṭhamana-saṅkappo muṭṭha-s-sati asampajāno asamāhito vibbhanta-citto pākat'indriyo.|| ||

Atha kho so ārakā va mayhaṁ,||
ahaṁ ca tassa.|| ||

Taṁ kissa hetu?|| ||

Dhammaṁ hi so bhikkhave bhikkhu na passati dhammaṁ apassanto na maṁ passati.|| ||

Yojana-sate ce pi so bhikkhave bhikkhu vihareyya,||
so ca hoti anabhijjhālū kāmesu na tibba-sārāgo avyāpanna-citto appaduṭṭhamana-saṅkappo upatthika-sati sampajāno amāhito ek'agga-citto saṁvut'indriyo.|| ||

Atha kho so santike va mayhaṁ ahaṁ ca tassa.|| ||

Taṁ kissa hetu?|| ||

Dhammaṁ hi so bhikkhave bhikkhū passati,||
dhammaṁ passanto maṁ passatī ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

92.2. "Anubaddho pi ce assa||
mahiccho va vighātavā,||
Ejānugo anejassa||
nibbutassa anibbuto,||
Giddho so vītagedhassa||
passa yāvañ ca ārakā.|| ||

Yo ca dhammam-abhiññāya||
dhammam-aññāya paṇḍito,||
[92] Rahado va nivato ca||
anejo vūpasammati.|| ||

Anejo so anejassa||
nibbutassa ca nibbuto,||
Agiddho vītagedhassa||
passa yāvañ ca santike" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 93

Aggi Suttaṁ

[93.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tayo-me bhikkhave aggī.|| ||

Katame tayo?|| ||

Rāg'aggi||
dos'aggi||
moh'aggi.|| ||

Ime kho bhikkhave tayo aggī ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

93.2. "Rāg'aggi dahati macce||
ratte kāmesu mucchite,||
Dosaggi pana vyāpanne||
nare pāṇānipātino.|| ||

Moh'aggi pana sammūḷhe||
ariya-dhamme akovide,||
Ete aggī ajānanti||
sakkāyābhiratā pajā.|| ||

Te vaḍḍhayanti Nirayaṁ||
tiracchānañ ca yoniyo,||
[93] Asuraṁ petti-visayañ ca||
amuttā Māra-bandhanā.|| ||

Ye ca rattiṁ divā yuttā||
Sammā-Sambuddha-sāsane,||
Te nibbāpenti rāg'aggiṁ||
niccaṁ asubha-saññino.|| ||

Dosaggiṁ pana mettāya||
nibbāpenti naruttamā,||
Mohaggiṁ pana paññāya||
yāyaṁ nibbedhagāminī.|| ||

Te nibbāpetvā nipakā||
rattin-divam-atanditā,||
Asesaṁ parinibbanti||
asesaṁ dukkham-accaguṁ.|| ||

Ariyaddasā vedaguno||
sammad-aññāya paṇḍitā.||
Jātikkhayam-abhiññāya||
nāga-c-chanti puna-b-bhavan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 94

Upaparikkha Suttaṁ

[94.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tathā tathā bhikkhave bhikkhū upa- [94] parikkheyya,||
yathā yathā upapari-k-khāto bahiddhā cassa vīññāṇaṁ avikkhittaṁ hoti avisaṭaṁ,||
ajjhattaṁ asaṇṭhitaṁ anupādāya aparitassato āyatiṁ jāti-jarāma-raṇadukkha-samudaya-sambhavo na hotī ti.|| ||

[Pahiddhā cassa bhikkhave viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṁ asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṁ jāti jarā-maraṇa dukkha-samudaya-sambhavo na hotī' ti.][ed1]|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

94.2. "Satta-saṅga-pahīṇassa||
netticchinnassa bhikkhuno,||
Vikkhīṇo jāti-saṁsāro||
n'atthi tassa puna-b-bhavo" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 95

Kāmūpapatti Suttaṁ

[95.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Tisso imā bhikkhave kāmuppattiyo.|| ||

Katamā sisso?|| ||

Paccupatthikakāmā,||
nimmānaratino,||
paranimmita-vasavattino.|| ||

Imā kho bhikkhave tisso kāmuppattiyo' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā aveca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

95.2. "Paccupatthikakāmā ca||
ye devā vasavattino,||
Nimmāna-ratino devā||
ye c'aññe kāma-bhogino.|| ||

Ittha-bhāvañña-thābhāvaṁ||
[saṁsāraṁ nāti-vattare,||
Etamādīnavaṁ ñatvā]
[ed1]||
kāma-bhogesu paṇḍito,||
Sabbe pariccaje kāme||
ye dibbā ye ca mānusā.|| ||

[95] Piyarūpasātagadhitaṁ||
chetvā sotaṁ duraccayaṁ,||
Asseṁ parinibbanti||
asesaṁ dukkham-accaguṁ.|| ||

Ariyaddasā vedaguno||
sammad-aññāya paṇḍitā,||
Jātikkhayam-abhiññāya||
nāga-c-chanti puna-b-bhavan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 96

Kāma-Yoga Suttaṁ

[96.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Kāma-yoga-yutto bhikkhave bhava-yoga-yutto āgāmī hoti āgantā itthattaṁ.|| ||

Kāma-yoga-visaññūtto bhikkhave bhava-yoga-yutto Anāgāmī hoti anāgantā itthattaṁ.|| ||

Kāma-yoga-visaññūtto bhikkhave bhava-yoga-visaññutto arahaṁ hoti khīṇ'āsavo' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

96.2. "Kāma-yogena saṁyuttā||
bhava-yogena cūbhayaṁ,||
[96] Sattā gacchanti saṁsāraṁ||
jāti-maraṇa-gāmino.|| ||

Ye ca kāme pahātvāna||
appattā āsava-k-khayaṁ,||
bhava-yogena saṁyuttā||
Anāgāmīti vuccare.|| ||

Ye ca kho chinnasaṁsayā||
khīṇamāna-puna-b-bhavā,||
Te ve pāraṁ gatā loke||
ye pattā āsava-k-khayan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 97

Kalyāṇa-Sīla Suttaṁ

[97.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Kalyāṇa-sīlo bhikkhave bhikkhu kalyāṇa-dhammo kalyāṇa-pañño imasmiṁ Dhamma-Vinaye kevalī vūsitavā uttama-puriso' ti vuccati.|| ||

Kathañ ca bhikkhave bhikkhū kalyāṇa-sīlo hoti?|| ||

Idha bhikkhave bhikkhū sīlavā hoti||
Pātimokkha-saṁvara-saṁvuto viharati,||
ācāra-gocara-sampanno anumattesu vajjesu bhaya-dassāvī samādāya sikkhati sikkhā-padesu.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave bhikkhū kalyāṇa-sīlo hoti.|| ||

Iti kalyāṇa-sīlo.|| ||

Kalyāṇa-dhammo ca kathaṁ hoti?|| ||

Idha bhikkhave bhikkhu sattannaṁ bodhi-pakkhiyānaṁ dhammānaṁ bhāvanānuyogam-anuyutto viharati.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave bhikkhū kalyāṇa-dhammo hoti.|| ||

Iti kalyāṇa-sīlo kalyāṇa-dhammo.|| ||

Kalyāṇa-pañño ca kathaṁ [97] hoti?|| ||

Idha bhikkhave bhikkhū āsavānaṁ khayā anāsavaṁ ceto-vimuttiṁ paññā-vimuttiṁ diṭṭhe'va dhamme sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharati.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu kalyāṇa-pañño hoti.|| ||

Iti kalyāṇa-sīlo kalyāṇa-dhammo kalyāṇa-pañño imasmiṁ Dhamma-Vinaye kevalī vusitavā uttama-puriso' ti vuccatī ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

97.2. "Yassa kāyena vācāya||
manasā n'atthi dukkaṭaṁ,||
Taṁ ve kalyāṇa-sīlo' ti||
āhu bhikkhuṁ hirīm-ataṁ.|| ||

Yassa dhammā subhāvitā||
patta-sambodhigāmino,||
Taṁ ve kalyāṇa-dhammo' ti||
āhu bhikkhuṁ anussadaṁ.|| ||

Yo dukkhassa pajānāti||
idh eva khayam-attano,||
Taṁ ve kalyāṇa-pañño' ti||
āhu bhikkhuṁ anāsavaṁ.|| ||

Tehi dhammehi sampannaṁ||
anīghaṁ chinna-saṁsayaṁ,||
Asitaṁ sabba-lokassa||
āhu sabbappahāyinan" ti.|| ||

Ayam pi atthe vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


[98]

Sutta 98

Dāna Suttaṁ

[98.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Dve'māni bhikkhave dānāni āmisa-dānañ ca dhamma-dānañ ca.|| ||

Etad-aggaṁ bhikkhave imesaṁ dvinnaṁ dānānaṁ yad-idaṁ dhamma-dānaṁ.|| ||

Dve-me bhikkhave saṁvibhāgā āmisa-saṁvibhāge ca damma-saṁvibhāgo ca.|| ||

Etad-aggaṁ bhikkhave imesaṁ dvinnaṁ saṁvibhāgānaṁ yad-idaṁ dhamma-saṁvibhāgo.|| ||

Dve-me bhikkhave anuggahā āmisānuggaho ca dhammānuggaho ca.|| ||

Etad-aggaṁ bhikkhave imesaṁ dvinnaṁ anuggahānaṁ yad-idaṁ dhammānuggaho ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

98.2. "Yam āhu dānaṁ paramaṁ anuttaraṁ||
Yaṁ saṁvibhāgaṁ Bhagavā avaṇṇayī,||
Aggamhi khettamhī pasanna-citto||
Viññū pajānaṁ ko na yajetha kāle.|| ||

Ye c'eva bhāsanti suṇanti cūbhayaṁ||
Pasanna-cittā Sugatassa sāsane,||
Tesaṁ so attho paramo visujjhati||
Ye appamattā Sugatassa sāsane" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 99

Tevijja Suttaṁ

[99.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Dhammen-ā-haṁ bhikkhave tevijjaṁ brāhmaṇaṁ paññā-pemi,||
nāññaṁ lapita-lāpana-mattena.|| ||

Kathañ cahaṁ bhikkhave dhammena tevijjaṁ brāhmaṇaṁ paññā-pemi nāññaṁ lapita-lāpana-mattena?|| ||

Idha bhikkhave bhikkhū aneka-vihitaṁ pubbe-nivāsaṁ anussarati.|| ||

[99] Seyyath'īdaṁ:|| ||

Ekam pi jātiṁ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsam pi jātiyayo,||
tiṁsam pi jātiya,||
cattāḷisam pi jātiyo,||
paññāsam pi,||
jātiyo-jāti-satam pi,||
jāti-sahassam pi,||
jiti-sata-sahassam pi,||
aneke pi saṁvaṭṭa-kappe,||
aneke pi vivaṭṭa-kappe,||
aneke pi saṁvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe,||
amutrāsaṁ evaṁ nāmo,||
evaṁ gotto,||
evaṁ vaṇṇo,||
evam āhāro,||
evaṁ sukha-dukkha-paṭisaṁvedi,||
evam āyupariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiṁ.|| ||

Tatrāpāsiṁ evaṁ nāmo,||
evaṁ gotto,||
evaṁ vaṇṇo,||
evam āhāro,||
evaṁ sukha-dukkha-paṭisaṁvedī,||
evam āyupariyanto.|| ||

So tato cuto idh'ūpapanno ti.|| ||

Itī sākāraṁ sauddesaṁ aneka-vihitaṁ pubbe-nivāsaṁ anussarati.|| ||

Ayam-assa paṭhamā vijjā adhigatā hoti,||
avijjā vihatā vijjā uppannā,||
tamo vihato āloko uppanno,||
yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.|| ||

Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate,||
yathā-kamm'ūpage satte pajānāti:|| ||

Ime vata bhento sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā,||
vacī-du-c-caritena samannāgatā,||
mano-du-c-caritena samannāgatā,||
ariyānaṁ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacī-sucaritena samannāgatā,||
mano-sucari- [100] tena samannāgatā,||
ariyānaṁ anupavādakā,||
sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā' ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate.|| ||

Yathā-kamm'ūpage satte pajānāti.|| ||

Ayam-assa dutiyā vijjā adhigatā hoti,||
avijjā vihatā,||
vijjā uppannā,||
tamo vihato,||
āloko uppanno,||
yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.|| ||

Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ ceto-vimuttiṁ paññā-vimuttiṁ diṭṭhe'va-dhamme sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharati.|| ||

Ayam-assa tatiyā vijjā adhigatā hoti,||
avijjā vihatā,||
vijjā uppannā,||
tamo vihato,||
āloko uppanno,||
yathā taṁ appamattassa ātāpino pahītattassa viharato.|| ||

Evaṁ kho ahaṁ bhikkhave dhammena tevijjaṁ brāhmanaṁ paññā-pemi nāññaṁ lapitalāpanamattenā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tattheta iti vuccati.|| ||

99.2. ["Pubbe-nivāsaṁ yo vedi||
saggāpāyañ ca brāhmaṇṁ,||
paññā-pemi na ca aññaṁ||
lapita-lāpana-mattena]|| ||

Pubbe-nivāsaṁ yo vedi||
saggāpāyañ ca passati||
Atha jātikkhayaṁ patto||
abhiññā vosito muni.|| ||

[101] Etāhi tīhi vijjāhi||
tevijjo hoti brāhmaṇo.||
Tam ahaṁ vadāmi tevijjaṁ||
nāññaṁ lapitalāpanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Pañcame Vaggo

Tikanipāto Niṭṭhito

 


Catukka Nipato


 

Sutta 100

Brāhmaṇa Suttaṁ

[100.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Aham-asmi bhikkhave brāhmaṇo yā cayogo sadā payata-pāṇī antimadehadharo anuttaro bhisakko salla-katto.|| ||

Tassa me tumhe puttā orasā mukhato jātā dhammajā dhamma-nimmitā dhamma-dāyādā no āmisa-dāyādā.|| ||

Dve'māni bhikkhave dānāni āmisa- [102] dānañ ca dhamma-dānañ ca.|| ||

Etad-aggaṁ bhikkhave imesaṁ dvinnaṁ dānānaṁ yad-idaṁ dhamma-dānaṁ.|| ||

Dve'me bhikkhave saṁvibhāgā āmisa-saṁvibhāgo ca dhamma-saṁvibhāgo ca.|| ||

Etad-aggaṁ bhikkhave imesaṁ dvinnaṁ saṁvibhāgānaṁ yad-idaṁ dhamma-saṁvibhāgo.|| ||

Dve'me bhikkhave anuggahā āmisānuggaho ca dhammānuggaho ca.|| ||

Etad-aggaṁ bhikkhave imesaṁ dvinnaṁ anuggahānaṁ yad-idaṁ dhammānuggaho.|| ||

Dve'me bhikkhave yāgā,||
āmisayāgo ca dhamma-yāgo ca.|| ||

Etad-aggaṁ bhikkhave imesaṁ dvinnaṁ yāgānaṁ yad-idaṁ dhamma-yāgoti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

100.2. "Yo dhamma-yāgaṁ ayaji amaccharī||
Tathāgato sabba-bhūtānukampī,||
Taṁ tādisaṁ deva-manussa-seṭṭhaṁ||
Sattā namassanti bhavassa pāragun" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 101

Caturanavajja Suttaṁ

[101.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Cattāri-māni bhikkhave appāni c'eva sulabhāni ca tāni ca anavajjāni.|| ||

Katamāni cattāri?|| ||

Paṁsukulaṁ bhikkhave cīvarānaṁ appañ ca sulabhañ ca tañ ca anavajjaṁ.|| ||

Piṇḍiyālopo bhikkhave bhojanānaṁ appañ ca sulabhañ ca tañ cā anavajjaṁ.|| ||

Rukkha-mūlaṁ bhik- [103] khave senāsānaṁ appañ ca sulabhañ ca tañ ca anavajjaṁ.|| ||

Pūtimuttaṁ bhikkhave bhesajjānaṁ appañ ca sulabhañ ca tañ ca anavajjaṁ.|| ||

Imāni kho bhikkhave cattāri appāni c'eva sulabhāni ca tāni ca anavajjāni.|| ||

Yato kho bhikkhave bhikkhu appena ca tuṭṭho hoti sulabhena ca.|| ||

Imassāhaṁ aññataraṁ sāmaññaṅgan ti vadāmī' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

101.2. "Anavajjena tuṭṭhassa||
appena sulabhena ca,||
Na sen'āsanam-ārabbha||
cīvaraṁ pānabhojanaṁ,||
Vighāto hoti cittassa||
disā na-ppaṭihaññati.|| ||

Ye cassa dhammā akkhātā||
sāmaññassānulomikā,||
Adhiggahītā tuṭṭhassa||
appamattassa bhikkhuno" ti.|| ||

Ayam pi attho vutte Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 102

Āsavakkhaya Suttaṁ

[102.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Jānato'haṁ bhikkhave passato āsavānaṁ khayaṁ vadāmi,||
no ajānato apassato.|| ||

Kiñ ca bhikkhave jānato||
kiṁ passato||
āsavānaṁ khayo hoti?|| ||

Idaṁ dukkhan ti bhikkhave jānato passato āsavānaṁ [104] khayo hoti.|| ||

Ayaṁ dukkha-samudayo ti bhikkhave jānato passato āsavānaṁ khayo hoti.|| ||

Ayaṁ dukkha-nirodho ti bhikkhave jānato passato āsavānaṁ khayo hoti.|| ||

Ayaṁ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā' ti bhikkhave jānato passato āsavānaṁ khayo hoti.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave jānato evaṁ passato āsavānaṁ khayo hotī' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

102.2. "Sekhassa sukkha-mānassa||
uju-maggānusārino,||
Khayasmiṁ paṭhamaṁ ñāṇaṁ||
tato aññā anuttarā.|| ||

Tato aññā vumuttassa||
vimutti-ñāṇam-uttamaṁ,||
Uppajjati khaye ñāṇaṁ||
khīṇā saṁyojanā iti.|| ||

Na tvevidaṁ kusītena||
bālena-m avijānatā,||
Nibbānaṁ adhigantabbaṁ||
sabba-gantha-pamocanan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 103

Samaṇa-Brāhmaṇa Suttaṁ

[103.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Ye hi keci bhikkhāve samaṇā vā [105] brāhmaṇā vā idaṁ dukkhan-ti yathā-bhūtaṁ na-ppajānanti,||
ayaṁ dukkha-samudayo ti yathā-bhūtaṁ na-ppajānanti,||
ayaṁ dukkha-nirodho ti yathā-bhūtaṁ na-ppajānanti,||
ayaṁ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā ti yathā-bhūtaṁ na-ppajānanti,||
na te me bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇa-sammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇa-sammatā,||
na ca pan-ete āyasmanto sāmaññ'atthaṁ vā brahmaññ'atthaṁ vā diṭṭhe'va dhamme sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharanti.|| ||

Ye ca kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā idaṁ dukkhan-ti yathā-bhūtaṁ pajānanti||
ayaṁ dukkha-samudayo ti yathā-bhūtaṁ pajānanti,||
ayaṁ dukkha-nirodho ti yathā-bhūtaṁ pajānanti,||
ayaṁ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā ti yathā-bhūtaṁ pajānanti.|| ||

Te kho'me bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ce va samaṇa-sammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇa-sammatā.|| ||

Te ca pan-āyasmanto sāmaññ'atthañ ca buhmaññatthañ ca diṭṭhe'va dhamme sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharantī' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

[106] 103.2. "Ye dukkhaṁ na-ppajānanti||
atho dukkhassa-sambhavaṁ,||
Yattha ca sabbaso dukkhaṁ||
asesaṁ uparujjhati|| ||

Tañ ca Maggaṁ na jānanti||
dukkh'ūpasama-gāminaṁ||
ceto-vimuttihīnā te||
atho paññā-vimuttiyā,||
Abhabbā te antakiriyāya||
te ve jāti-jar'ūpagā|| ||

Ye ca dukkhaṁ pajānanti||
atho dukkhassa sambhavaṁ,||
Yattha ca sabbaso dukkhaṁ||
asseṁ uparujjhati|| ||

Tañ ca Maggaṁ pajānanti||
dukkh'ūpasama-gāminaṁ||
Ceto-vimutti-sampannā||
atho paññā-vimuttiyā,||
Bhabbā te antakiriyāya||
na te jāti-jar'ūpagā" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 104

Sīla-Sampanna Suttaṁ

[104.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Ye te bhikkhave bhikkhū sīla-sampannā [107] samādhi-sampannā paññā-sampannā vīmutti-sampannā vimutti-ñāṇa-dassana-sampannā ovādakā viññāpakā sandassakā samādapakā samuttejakā sampahaṁ-sakā alaṁ samakkhātāro Sad'Dhammassa.|| ||

Dassanam-pahaṁ bhikkhave tesaṁ bhikkhūnaṁ bahū-pakāraṁ vadāmi.|| ||

Savaṇam-pahaṁ bhikkhave tesaṁ bhikkhūnaṁ bahū-pakāraṁ vadāmi.|| ||

Upasaṅkamanam-pahaṁ bhikkhave tesaṁ bhikkhūnaṁ bahū-pakāraṁ vadāmi.|| ||

Payirupāsanam-pahaṁ bhikkhave tesaṁ bhikkhūnaṁ bahū-pakāraṁ vadāmi.|| ||

Anussaraṇam-pahaṁ bhikkhave tesaṁ bhikkhūnaṁ bahū-pakāraṁ vadāmi.|| ||

Anupabbajjam-pahaṁ bhikkhave tesaṁ bhikkhūnaṁ bahū-pakāraṁ vadāmu.|| ||

Taṁ kissa hetu?|| ||

Tathārūpe bhikkhave bhikkhū sevako bhajato payirupāsato aparipūro pi sīla-k-khandho bhāvanā-pāripūriṁ gacchati.|| ||

Aparipūro pi samādhi-k-khandho bhāvanā-pāripūriṁ gacchāti.|| ||

[108] Aparipūro pi paññā-k-khandho bhāvanā-pāripūriṁ gacchati.|| ||

Aparipūro pi vimutti-khandho bhāvanā-pāripūriṁ gacchati.|| ||

Aparipūro pi vumutti-ñāṇa-dassana-k-khandho bhāvanā-pāripūriṁ gacchati.|| ||

Eva-rūpā ca te bhikkhave,||
bhikkhū Satthāro ti pi vuccanti,||
satthavāhā ti pi vuccanti,||
raṇañjahā ti pi vuccanti,||
tamonudā ti pi vuccanti,||
ālokakarā ti pi vuccanti,||
obhāsakarā ti pi vuccanti,||
pajjotakarā ti pi vuccanti,||
ukkādhārā ti pi vuccanti,||
pabhaṅkarā ti pi vuccanti,||
ariyā ti pi vuccanti,||
cakkhu-manto ti pi vuccantī ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

104.2. "Pāmujja-karaṇanaṁ ṭhānaṁ||
evaṁ hoti vijānataṁ,||
Yad-idaṁ bhāvit'attāṇaṁ||
ariyānaṁ dhamma-jivinaṁ.|| ||

ṄTe jotayanti Sad'Dhammaṁ||
bhāsayanti pabhaṅkarā,||
ālokakaraṇā dhīrā||
cakkhu-manto raṇañjahā.|| ||

Yesaṁ ve sāsanaṁ sutvā||
sammad-aññāya paṇḍitā,||
[109] Jātikkhayam abhiññāya||
nāga-c-chanti puna-b-bhavan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 105

Taṇh'uppāda Suttaṁ

[105.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Cattāro'me bhikkhave tanh'uppādā yattha bhikkhuno tanhā uppajjamānā uppajjati.|| ||

Katame cattāro?.|| ||

Cīvara-hetu vā bhikkhave bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.|| ||

Piṇḍapāta-hetu vā bhikkhave bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.|| ||

Senāsana-hetu vā bhikkhave bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.|| ||

Iti-bhav-ā-bhava-hetu vā bhikkhave bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.|| ||

Ime kho bhikkhave cattāro taṇah'uppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjatīti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

105.2. "Taṇhā-dutiyo puriso||
dīgham-addhāna saṁsaraṁ,||
Ittham-bhāvaññathā-bhāvaṁ saṁsāraṁ nāti-vattati.|| ||

Evam-ādīnavaṁ ñatvā||
tanhaṁ dukkhassa sambhavaṁ,||
Vīta-taṇho ānādāno||
sato bhikkhu paribbaje" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 106

Sa-Brahmaka Suttaṁ

[106.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Sa-brahmakāni bhikkhave' tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātā-pitaro ajjhāgāre pūjitā honti.|| ||

[110] Sa-pubba-devakāni bhikkhave,||
tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātā-pitaro ajjhāgāre pūjitā honti,||
sa-pubbā-cariyakāni bhikkhave,||
tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātā-pitaro ajjhāgāre pūjitā honti.|| ||

Sāhuneyyakāni bhikkhave,||
tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātā-pitaro ajjhāgāre pūjitā honti.|| ||

'Brahmā' ti bhikkhave,||
mātā-pitunna etaṁ adhivacanaṁ.|| ||

'Pubba-devā' ti bhikkhave,||
mātā-pitunnaṁ etaṁ adhivacānaṁ.|| ||

'Pubbācariyā' ti bhikkhave,||
mātā-pitunnaṁ etaṁ adhivacanaṁ.|| ||

'āhuneyyā' ti bhikkhave,||
mātā-pitunnaṁ etaṁ adhivacanaṁ.|| ||

Taṁ kissa hetu?.|| ||

Bahūpakārā bhikkhave mātā-pitaro puttānaṁ āpādakā posakā imissa lokassa dassetāro' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

106.2. "Brahmā ti mātā-pitaro||
pubbā-cariyā ti vuccare,||
āhuneyyā ca puttānaṁ||
pajāya anukampakā.|| ||

Tasmā hi ne namasseyya||
sakkaheyyā ca paṇḍito,||
[111] Annena atho pānena||
vatthena sayanena ca,||
Ucchādanena na hāpanena||
pādānaṁ dhovanena ca.|| ||

Tāya naṁ pāricariyāya||
mātā-pitusu paṇḍitā,||
Idh'eva naṁ pasaṁ-santi||
pecca sagge ca medatī" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 107

Bahu-Kāra Suttaṁ

[107.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Bahū-kārā bhikkhave brāhmaṇa-gahapatikā tumhākaṁ,||
ye te pacc'upaṭṭhitā cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārehi.|| ||

Tumhe pi bhikkhave bahū-pakārā brāhmaṇa-gahapatikānaṁ yaṁ nesaṁ dhammaṁ desetha ādi-kalyāṇaṁ majjhe-kalyāṇaṁ pariyesāna-kalyāṇaṁ,||
sātthaṁ sa-vyañjanaṁ kevala-paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ Brahma-cariyaṁ pakāsetha.|| ||

Evam idaṁ bhikkhave aññam-aññaṁ nissāya Brahma-cariyaṁ vussati oghassa nittharaṇatthāya sammā dukkhassa antakiriyāyā' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

107.2. "Sā-gārā ana-gārā ca||
ubho aññoññanissitā,||
ārādhayanti Sad'Dhammaṁ||
yoga-k-khemaṁ-anuttaraṁ.|| ||

[112] Sā-gāresu ca cīvaraṁ||
paccayaṁ sayanāsanaṁ,||
Anāgārā paṭicchanti||
parissaya-vinodanaṁ.|| ||

Sugataṁ pana nissāya||
gaha-ṭ-ṭhā gharam-esino,||
Saddahānā arahataṁ||
ariya-paññāya jhāyino.|| ||

Idha dhammaṁ caritvana||
Maggaṁ sugati-gāminaṁ,||
Nandino deva-lokasmiṁ||
modanti kāma-kāmino" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 108

Kuha Suttaṁ

[108.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Ye kecā bhikkhave bhikkhū kuhā thaddhā lapā siṅgī unnaḷā asamāhitā,||
na me te bhikkhave bhikkhū māmakā,||
apagatā ca te bhikkhave bhikkhū imasmā Dhamma-Vinayā.|| ||

Na ca te bhikkhave bhikkhū imasmiṁ [113] Dhamma-Vinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjanti.|| ||

Ye ca kho bhikkhave bhikkhū nikkuhā nillapā dhīrā atthaddhā susamāhitā,||
te kho me bhikkhave bhikkhū māmākā,||
anapagatā ca te bhikkhave bhikkhū imasmā Dhamma-Vinayā.|| ||

Te ca bhikkhave bhikkhū imasmiṁ Dhamma-Vinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjantī' ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

108.2. "Kuhā thaddhā lapā siṅgī||
unnaḷā asamāhitā,||
Na te dhamme virūhanti||
Sammā-Sambuddha desite.|| ||

Nikkuhā nillapā dhīrā||
atthaddhā susamāhitā,||
Te ve dhamme virūhanti||
Sammā-Sambuddha desite" ti.|| ||

Ayam pi atthe vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 109

Purisa-Piya-Rūpa Suttaṁ

[109.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Seyyathā pi bhikkhave,||
puriso nadiyā [114] sotena ovuyheyya piyarūpa-sātarūpena.|| ||

Tam-enaṁ cakkhūmā puriso tīre ṭhito disvā evaṁ vadeyya:|| ||

"Kiñ cāpi kho tvaṁ ambho purisa nadiyā sotena ovuyhasi piyarūpa-sātarūpena.|| ||

Atthi cettha heṭṭhā rahado saūmī sāvaṭṭo sagaho sarakkhaso,||
yaṁ tvaṁ ambho purisa,||
pāpuṇitvā maraṇaṁ vā nigacchasi maraṇa-mattaṁ vā dukkhan" ti.|| ||

Atha kho so bhikkhave puriso tassa purisassa saddaṁ sutvā hatthehi ca pādehi ca paṭisotaṁ vāyameyya.|| ||

Upamā kho me ayaṁ bhikkhave katā atthassa viññāpanāya.|| ||

Ayaṁ cettha attho:|| ||

'Nadiyā soto' ti kho bhikkhave,||
taṇhāyetaṁ adhivacanaṁ.|| ||

'Piyarūpasātarūpan' ti kho bhikkhave chann'etaṁ ajjhattikānaṁ āyatanānaṁ adhivacanaṁ.|| ||

'Heṭṭhā rahado' ti kho bhikkhave,||
pañcannaṁ oram-bhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ adhivacanaṁ.|| ||

'Saummī' ti kho bhikkhave,||
kodhūpāyāsassetaṁ adhivacanaṁ.|| ||

'Sāvaṭṭo' ti kho bhikkhave,||
pañcann'etaṁ kāma-guṇānaṁ adhivacanaṁ.|| ||

'Sagaho sarakkhaso' ti kho bhikkhave mātu-gāmassetaṁ adhivacanaṁ.|| ||

'Paṭisoto' [115] ti kho bhikkhave,||
nekkhammassetaṁ adhivacānaṁ hatthehi ca pādehi ca vāyāmo' ti kho bhikkhave,||
viriy'ārambhassetaṁ adhivacanaṁ.|| ||

'Cakkhumā puriso tīre ṭhito' ti kho bhikkhave,||
Tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato Sammā-Sambuddhassā ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

109.2. "Sahāpi dukkhena jaheyya kāme||
Yoga-k-khemaṁ āyati patthayāno||
Sammappajāno su-vimutta-citto||
Vimuttiyā phassaye tattha tattha|| ||

Sa vedagū vusita-brahma-cariyo||
Lokantagū pāragato' ti vuccatī" ti|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 110

Cara Suttaṁ

[110.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

Carato ce pi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāma-vitakko vā||
vyāpāda-vitakko vā||
vihiṁsā-vitakko vā.|| ||

Tañ ce bhikkhave bhikkhū adhivāseti na pajahati||
na vinodeti||
na vyantī-karoti||
na anabhāvaṁ gameti,||
caram pi bhikkhave bhikkhū evaṁ bhūto anātāpī anot- [116] tappī satataṁ samitaṁ kusīto hīna-viriyo' ti vuccati.|| ||

Ṭhitassa ce pi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāma-vitakko vā||
vyāpāda-vitakko vā||
vihiṁsā-vitakko vā.|| ||

Tañ ce bhikkhave bhikkhū adhivāseti na pajahati||
na vinodeti||
na byantīkahoti||
na anabhāvaṁ gameti,||
ṭhito pi bhikkhave bhikkhū evam bhūto anātāpī anottapī satataṁ samitaṁ kusīto hīna-viriyo' ti vuccati.|| ||

Nisinnassa ce pi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāma-vitakko vā||
vyāpāda-vitakko vā||
vihiṁsā-vitakko vā.|| ||

Tañ ce bhikkhave bhikkhū adhivāseti na pajahati||
na vinodeti||
na byantīkahoti||
na anabhāvaṁ gameti,||
nisinno pi kho bhikkhave bhikkhū evam bhūto anātāpī anottapī satataṁ samitaṁ kusīto hīna-viriyo' ti vuccati.|| ||

Sayānasasa ce pi bhikkhave bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāma-vitakko vā||
vyāpāda-vitakko vā||
vihiṁsā-vitakko vā.|| ||

Tañ ce bhikkhave bhikkhū adhivāseti na pajahati||
na vinodeti||
na byantīkahoti||
na anabhāvaṁ gameti,||
sayāno pi bhikkhave bhikkhū jāgaro evamabhūto anātāpī anottapī satataṁ samitaṁ kusīto hīna-viriyo ti vuccati.|| ||

Carato ce pi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāma-vitakko vā||
vyāpāda-vitakko vā||
vihiṁsā-vitakko vā.|| ||

Tañ ce bhikkhave bhikkhū nādhivāseti pajahati||
na vinodeti||
na byantīkahoti||
na anabhāvaṁ gameti,||
caram pi bhikkhave bhikkhū evaṁ bhūto ātāpī ottapī satataṁ samitaṁ āraddha-viriyo pahit'atto' ti vuccati.|| ||

Ṭhitasasa ce pi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāma-vitakko vā||
vyāpāda-vitakko vā||
vihiṁsā-vitakko vā.|| ||

Tañ ce bhikkhave bhikkhū nādhivāseti pajahati vinodeti vyantī-karoti anabhāvaṁ gameti,||
ṭhito pi bhikkhave bhikkhū evam bhūto [117] ātāpī ottapī satataṁ samitaṁ āraddha-viriyo pahit'atto' ti vuccati.|| ||

Nisinnassa ce pi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāma-vitakko vā||
vyāpāda-vitakko vā||
vihiṁsā-vitakko vā.|| ||

Tañ ce bhikkhave bhikkhū nādhivāseti pajahati vinodeti vyantī-karoti anabhāvaṁ gameti,||
nisinno pi bhikkhave bhikkhū evaṁ bhūto ātāpī ottapī satataṁ samitaṁ āraddha-viriyo pahit'atto' ti vuccati.|| ||

Sayānasasa ce pi bhikkhave bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāma-vitakko vā||
vyāpāda-vitakko vā||
vihiṁsā-vitakko vā.|| ||

Tañ ce bhikkhave bhikkhū nādhivāseti pajahati vinodeti vyantī-karoti anabhāvaṁ gameti,||
sayāno pi bhikkhave bhikkhū jāgaro e vamabhūto ātāpī ottapī satataṁ samitaṁ āraddha-viriyo pahit'atto' ti vuccati.|| ||

Etam attha Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

110.2. "Caraṁ vā yadi vā tiṭṭhaṁ||
nisinno uda vā sayaṁ,||
Yo vitakkaṁ vitakketi||
pāpakā gehanissitaṁ.|| ||

Kummaggaṁ paṭipanno so||
mohaneyyesu mucchito,||
Abhabbo tādiso bhikkhu||
phuṭṭhuṁ sambodhim-uttamaṁ.|| ||

Yo caraṁ vā yo tiṭṭhaṁ vā||
nisinno uda vā sayaṁ,||
Vitakkaṁ samayitvāna||
[118] vitakk'ūpasame rato,||
Bhabbo so tādiso bikkhū||
phuṭṭhuṁ sambodhim-uttaman" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 111

Sampanna-Sīla Suttaṁ

[111.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

111.2. Sampanna-sīlā bhikkhave viharatha,||
sampanna-Pātimokkhā.|| ||

Pākimokkha-saṁvara-saṁvutā viharatha,||
ācāra-gocara-sampannā anumattesu vajjesu bhaya-dassāvī,||
samādāya sikkhatha sikkhā-padesu.|| ||

Sampanna-sīlānaṁ bhikkhave viharataṁ,||
sampanna-Pātimokkhānaṁ Pātimokkha-saṁvara-saṁvutānaṁ viharataṁ,||
ācāra-gocara-sampannānaṁ anumattesu vajjesu bhaya-dassāvīnaṁ samādāya sikkhataṁ sikkhā-padesu,||
kiñ cassa bhikkhave uttari karaṇīyaṁ?|| ||

Carato ce pi bhikkhave bhikkhuno abhijjhā vigatā hoti,||
vyāpādo vigato hoti,||
thīna-middhaṁ vigataṁ hoti,||
ud- [119] dhacca-kukkuccaṁ vigataṁ hoti,||
vicikicchā pahīṇā hoti||
āraddhaṁ hoti viriyaṁ asallīnaṁ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
passaddho kāyo asāraddho,||
samāhitaṁ cittaṁ ek'aggaṁ,||
caram pi bhikkhave bhikkhū evam bhūto ātāpī ottapī satataṁ samitaṁ āraddha-viriyo pahit'atto' ti vuccati.|| ||

Ṭhitassa ce pi bhikkhave bhikkhuno abhijjhā vigatā hoti,||
vyāpādo vigato hoti,||
thīna-middhaṁ vigataṁ hoti,||
uddhacca-kukkuccaṁ vigataṁ hoti,||
vicikicchā pahīṇā hoti||
āraddhaṁ hoti viriyaṁ asallīnaṁ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
passaddho kāyo asāraddho,||
samāhitaṁ cittaṁ ek'aggaṁ,||
ṭhito pi bhikkhave bhikkhū evam bhūto ātāpī ottapī satataṁ samitaṁ āraddha-viriye pahit'atto' ti vuccati.|| ||

Nisinnassa ce pi bhikkhave bhikkhuno abhijjhā vigatā hoti,||
vyāpādo vigato hoti,||
thīna-middhaṁ vigataṁ hoti,||
uddhacca-kukkuccaṁ vigataṁ hoti,||
vicikicchā pahīṇā hoti||
āraddhaṁ hoti viriyaṁ asallīnaṁ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
passaddho kāyo asāraddho,||
samāhitaṁ cittaṁ ek'aggaṁ,||
nisinno pi bhikkhave bhikkhū evaṁ bhūto ātāpī ottapī satataṁ samitaṁ āraddha-viriye pahit'atto' ti vuccati.|| ||

Sayānassa [120] ce pi bhikkhave bhikkhuno abhijjhā vigatā hoti,||
vyāpādo vigato hoti,||
thīna-middhaṁ vigataṁ hoti,||
uddhacca-kukkuccaṁ vigataṁ hoti,||
vicikicchā pahīṇā hoti||
āraddhaṁ hoti viriyaṁ asallīnaṁ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
passaddho kāyo asāraddho,||
samāhitaṁ cittaṁ ek'aggaṁ,||
sayāno pi bhikkhave bhikkhū evam bhūto ātāpī ottapī satataṁ samitaṁ āraddha-viriye pahit'atto' ti vuccati.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

111.2. "Yataṁ care yataṁ tiṭṭhe||
yataṁ acche yataṁ saye,||
Yataṁ sammiñjaye bhikku||
yatam-enaṁ pasāraye.|| ||

Uddhaṁ tiriyaṁ apācīnaṁ||
yāvatā jagato gati,||
Samavekkhitā va dhammānaṁ||
khandhānaṁ udayabbayaṁ.|| ||

[121] Evaṁ vihārim-ātāpiṁ||
santa-vuttim-anuddhataṁ,||
Ceto-samatha-sāmīciṁ||
sikkhamānaṁ sadā sataṁ,||
Satataṁ pahit'atto ti||
āhu bhikhuṁ tathāvidhan" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


 

Sutta 112

Lokā-Vabodha Suttaṁ

[112.1][than][irel][pts] Vuttaṁ h'etaṁ Bhagavatā vuttam-arahatā ti me sutaṁ:|| ||

112.2. Loko bhikkhave Tathāgatena abhisambuddho.|| ||

Lokasmā Tathāgato visaññūtto:|| ||

Loka-samudayo bhikkhave Tathāgatena abisambuddho,||
loka-samudayo Tathāgatassa pahīno.|| ||

Loka-nirodho bhikkhave Tathāgatena abhisambuddho.|| ||

Loka-nirodho Tathāgatassa sacchi-kato.|| ||

Loka-nirodha-gāminī paṭipadā bhikkhave Tathāgatena abhisambuddhā.|| ||

Loka-nirodha-gāminī paṭipadā Tathāgatassa bhavitā.|| ||

Yaṁ bhikkhave sa-devakassa lokassa sa-Mārakassa sa-brahmakassa,||
sa-s-samaṇa-brāhmaṇiyā pajāya sadeva-manussāya diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā,||
yasmā taṁ Tathāgatena abhisambuddhaṁ,||
tasmā Tathāgato' ti vuccati.|| ||

Yañ ca bhikkhave rattiṁ Tathāgato anuttaraṁ sammā-sambodhiṁ abhisambujjhati,||
yañ ca rattiṁ anupādisesāya Nibbāna-dhātuyā parinibbāyati,||
yaṁ etasmiṁ antare bhāsati [122] lapati niddisati,||
sabbaṁ taṁ tatheva hoti||
no aññathā||
'Tasmā Tathāgato' ti vuccati.|| ||

Yathāvādi bhikkhave Tathāgato tathākārī.|| ||

Yathākārī Tathāgato tathāvādī.|| ||

Iti yathā-vādī tathākārī,||
yathākārī tathāvādī||
'Tasmā Tathāgato' ti vuccati.|| ||

Sadevake bhikkhave loke sa-Mārake sa-brahmake,||
sa-s-samaṇa-brāhmaṇiyā pajāya sadeva-manussāya Tathāgato Abhibhu anabhibhūto||
aññadatthudaso vasavattī||
'Tasmā Tathāgato' ti vuccatī ti.|| ||

Etam atthaṁ Bhagavā avoca.|| ||

Tatth'etaṁ iti vuccati:|| ||

112.2. "Sabba-lokaṁ abiññāya||
sabba-loke yathā-tathaṁ,||
Sabba-loka-visaṁyutto||
sabba-loke anūpamo.|| ||

Sabbe sabbābhibhu dhīro||
sabba-ganthappamocano,||
Phuṭṭhassa paramā santi||
Nibbānaṁ akutohayaṁ.|| ||

[123] Esa khīṇ'āsavo Buddho||
anīgho chinna-saṁsayo,||
Sabba-kamma-k-khayaṁ patto||
vimutto upadhi-saṅkhaye.|| ||

Esa so Bhagavā Buddho||
esa sīho anuttaro,||
Sa-devakassa lokassa||
brahma-cakkaṁ pavattayī.|| ||

Iti devā manussā ca||
ye Buddhaṁ saraṇaṁ gatā,||
Saṅgamma taṁ namassanti||
mahantaṁ vītasāradaṁ.|| ||

Danto damayataṁ seṭṭho||
santo samayataṁ isi,||
Mutto mocayataṁ aggo||
tiṇṇo tārayataṁ varo.|| ||

Iti h'etaṁ namassanti||
mahantaṁ vītasāradaṁ,||
Sadevakasmiṁ lokasmiṁ||
n'atthi te paṭipuggalo" ti.|| ||

Ayam pi attho vutto Bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

Catukka Nipāto Niṭṭhitoba

Itivutta Kapāḷi niṭṭhitā

 


[ed1] Not in PTS.


Contact:||
E-mail||
Copyright Statement|| ||