Majjhima Nikāya
1. Mūla-Paṇṇāsa
4. Mahā Yamaka Vagga

Sutta 36

Mahā Saccaka Suttaṁ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

[1][chlm][pts][than][ntbb][upal] Evaṁ me sutaṁ:|| ||

Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālayaṁ.|| ||

Tena kho pana samayena Bhagavā pubbaṇha-samayaṁ sunivattho hoti patta-cīvaraṁ ādāya Vesāliṁ piṇḍāya pavisitukāmo.|| ||

Atha kho Saccako Nigaṇṭha-putto jaṅghā-vihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena Mahāvanaṁ Kūṭāgarasālā ten'upasaṅkami.|| ||

Addasā kho āyasmā Ānando Saccakaṁ Nigaṇṭha-puttaṁ dūrato va āga-c-chantaṁ,||
disvāna Bhagavantaṁ etad avoca:|| ||

"Ayaṁ bhante Saccako Nigaṇṭha-putto āgacchati bhassappavādiko paṇḍitavādo,||
sādhusammato bahu-janassa.|| ||

Eso kho bhante avaṇṇakāmo Buddhassa,||
avaṇṇakāmo Dhammassa,||
avaṇṇakāmo Saṅghassa.|| ||

Sādhu bhante Bhagavā muhuttaṁ nisīdatu anukampaṁ upādāyā" ti.|| ||

Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.|| ||

Atha kho Saccako Nigaṇḍa-putto yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi.|| ||

Sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vīti-sāretvā eka-m-antaṁ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṁ nisinno kho Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavantaṁ etad avoca:|| ||

2. "Santi bho Gotama eke samaṇa-brāhmaṇā kāya-bhāvanānuyogam-anuyuttā viharanti||
no citta-bhāvanaṁ.|| ||

Phusanti hi te bho Gotama sārīrikaṁ dukkhaṁ vedanaṁ.|| ||

Bhūta-pubbaṁ bho Gotama sārīrikāya dukkhāya vedanāya puṭṭhassa sato ūrukkhambho pi nāma bhavissati,||
hadayam pi nāma phālissati||
uṇham pi lohitaṁ mukhato uggamissati,||
ummādam pi pāpuṇissati citta-k-khepaṁ.|| ||

Tassa kho etaṁ bho Gotama kāyanv'ayaṁ cittaṁ hoti,||
kāyassa vasena vattati.|| ||

Taṁ kissa hetu?|| ||

[238] Abhāvitattā cittassa.|| ||

Santi pana bho Gotama eke samaṇa-brāhmaṇā citta-bhāvanānuyogam-anuyuttā viharanti,||
no kāya-bhāvanaṁ.|| ||

Phusanti hi te bho Gotama cetasikaṁ dukkhaṁ vedanaṁ.|| ||

Bhūta-pubbaṁ bho Gotama cetasikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭhassa sato ūrukkhambho pi nāma bhavissati,||
hadayam pi nāma phālissati,||
uṇham pi lohitaṁ mukhato uggamissati,||
ummādam pi pāpuṇissati citta-k-khepaṁ.|| ||

Tassa kho eso bho Gotama cittanvayo kāyo hoti,||
cittassa vasena vattati.|| ||

Taṁ kissa hetu?|| ||

Abhāvitattā kāyassa.|| ||

Tassa mayhaṁ bho Gotama evaṁ hoti:|| ||

Addhā bhoto Gotamassa sāvakā citta-bhāvanānuyogam-anuyuttā viharanti,||
no kāya-bhāvanan" ti.|| ||

3. "Kinti pana te Aggivessana kāya-bhāvanā sutā" ti?|| ||

"Seyyath'īdaṁ:||
Nando Vaccho,||
Kiso Saṅkicco,||
Makkhali Gosālo -||
ete hi bho Gotama acelakā mutt'ācārā hatth-ā-palekhanā,||
na ehi-bhadantikā,||
na tiṭṭha-bhadantikā,||
na abhihaṭaṁ||
na uddissa-kaṭaṁ||
na nimantaṇaṁ sādiyanti.|| ||

Te na kumbhi-mukhā patigaṇhanti,||
na kaḷopi-mukhā patigaṇhanti,||
na eḷaka-mantaraṁ,||
na daṇḍa-mantaraṁ,||
na musalamantaraṁ,||
na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ,||
na gabbhiniyā,||
na pāyamānāya,||
na purisantaragatāya,||
na saṅkittīsu,||
na yattha sā upaṭṭhito hoti,||
na yattha makkhikā saṇḍacārinī,||
na macchaṁ,||
na maṁsaṁ||
na suraṁ||
na merayaṁ||
na thusodakaṁ pipanti.|| ||

Te ekāgārikā vā honti ekālopikā,||
dvāgārikā vā honti dvālopikā,||
sattāgārikā vā honti sattālopikā.|| ||

Ekissā pi dattiyā yāpenti,||
dvīhi pi dattīhi yāpenti,||
sattahi pi dantīhi yāpenti.|| ||

Ekāhikam pi āhāraṁ āhārenti,||
dvīhikam pi āhāraṁ āhārenti,||
sattāhikam pi āhāraṁ āhārenti.|| ||

Iti eva-rūpaṁ addhamāsikam pi pariyāya-bhatta-bhojanānuyogam-anuyuttā viharantī" ti.|| ||

4. "Kiṁ pana te Aggivessana tāvataken'eva yāpentī" ti?|| ||

"No h'idaṁ bho Gotama.|| ||

App'ekadā bho Gotama uḷārāni uḷārāni khādanīyānī khādanni||
uḷārāni uḷārāni bhojanīyāni bhuñjanti||
uḷārāni uḷārāni sāyaniyāni sāyanti||
uḷārāni uḷārāni pānāni pivanti.|| ||

Te imehi kāyaṁ balaṁ gāhenti nāma,||
brūhenti nāma,||
medenti nāmā" ti.|| ||

"Yaṁ kho te Aggivessana purimaṁ pahāya pacchā upacinanti.|| ||

Evaṁ imassa kāyassa ācayāpacayo hoti.|| ||

5. Kinni pana te Aggivessana citta-bhāvanā sutā" ti?|| ||

Citta-bhāvanāya [239] kho Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavatā puṭṭho samāno na sampāyāsi.|| ||

6. Atha kho Bhagavā Saccakaṁ Nigaṇṭha-puttaṁ etad avoca:

"Yā pi kho te esā Aggivessana purimā kāya-bhāvanā bhāsitā,||
sā pi ariyassa vinaye no dhammikā kāya-bhāvanā.|| ||

Kāya-bhāvanaṁ hi kho tvaṁ Aggivessana na aññāsi,||
kuto pana tvaṁ citta-bhāvanaṁ jānissasi.|| ||

Api ca Aggivessana yathā abhāvita-kāyo ca hoti abhāvita-citto ca,||
bhāvita-kāyo ca bhāvita-citto ca,||
taṁ suṇāhi,||
sādhukaṁ mana-sikarohi,||
bhāsissāmī" ti.|| ||

"Evaṁ bho" ti kho Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavato paccassosi.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

7. "Kathañ ca Aggivessana abhāvita-kāyo ca hoti abhāvita-citto ca?|| ||

Idha Aggivessana a-s-sutavato puthu-j-janassa uppajjati sukhā vedanā.|| ||

So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno sukhasārāgī ca hoti,||
sukhasārāgitañ ca āpajjati||
tassa sā sukhā vedanā nirujjhati.|| ||

Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā.|| ||

So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno||
socati||
kilamati||
paridevati||
urattāḷiṁ kandati,||
sammohaṁ āpajjati.|| ||

Tassa kho esā Aggivessana uppannā pi sukhā vedanā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa.|| ||

Uppannā pi dukkhā vedanā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa.|| ||

Yassa kassaci Aggivessana evaṁ ubhatopakkhaṁ uppannā pi sukhā vedanā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa,||
uppannā pi dukkhā vedanā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa,||
evaṁ kho Aggivessana abhāvita-kāyo ca hoti abhāvita-citto ca.|| ||

8. Kathañ ca Aggivessana abhāvita-kāyo ca hoti abhāvita-citto ca?|| ||

Idha Aggivessana sutavato ariya-sāvakassa uppajjati sukhā vedanā.|| ||

So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno no sukhasārāgī hoti,||
na sukhasārāgitaṁ āpajjati||
tassa sā sukhā vedanā nirujjhati.|| ||

Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā.|| ||

So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno||
na socati||
na kilamati||
na paridevati||
na urattāḷiṁ kandati,||
na sammohaṁ āpajjati.|| ||

Tassa kho esā Aggivessana uppannā pi sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa.|| ||

Uppannā pi dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa.|| ||

Yassa kassaci Aggivessana evaṁ ubhatopakkhaṁ uppannā pi sukhā vedanā [240] cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa,||
uppannā pi dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa.|| ||

Evaṁ kho Aggivessana bhāvitakāyo ca hoti bhāvita-citto cā" ti.|| ||

9. "Evaṁ pasanno ahaṁ bhoto Gotamassa:||
bhavaṁ hi Gotamo bhāvita-kāyo ca bhāvita-citto cā" ti.|| ||

"Addhā kho te ayaṁ Aggivessana āsajja upanīya vācā bhāsitā.|| ||

Api ca te ahaṁ vyākarissāmi:|| ||

Yato kho ahaṁ Aggivessana kesa-massuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabba-jito,||
taṁ vata me uppannā vā sukhā vedanā cittaṁ pariyādāya ṭhassati,||
uppannā vā dukkhā vedanā cittaṁ pariyādāya ṭhassatīti n'etaṁ kho ṭhānaṁ vijjatī" ti.|| ||

"Na ha nūna bhoto Gotamassa uppajjati tathā-rūpā sukhā vedanā yathā-rūpā uppannā sukhā vedanā cittaṁ pariyādāya tiṭheyya,||
na ha nūna bhoto Gotamassa uppajjati tathā-rūpā dukkhā vedanā,||
yathā-rūpā uppannā dukkhā vedanā cittaṁ pariyādāya tiṭṭheyyā" ti?|| ||

"Kiṁ hi no siyā Aggivessana?|| ||

10. Idha me Aggivessana pubbe va sambodhā anabhi-sambuddhassa bodhisattass'eva sato etad ahosi:|| ||

'Sambādho gharāvāso rajo-patho,||
abbhokāso pabbajjā||
na'y'daṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaṁ ekanta-parisuddhaṁ saṅkha-likhitaṁ Brahma-cariyaṁ carituṁ.|| ||

Yan'nūn-ā-haṁ kesa-massuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan' ti.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana aparena samayena daharova samāno susu kāḷakeso bhaddena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā,||
akāmakānaṁ mātā-pitunnaṁ assumukhānaṁ rudantānaṁ,||
kesa-massuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁ.|| ||

So evaṁ pabba-jito samāno kiṅkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno yena Āḷāro Kālāmo ten'upasaṅkamiṁ,||
upasaṅkamitvā Āḷāraṁ Kālāmaṁ etad avocaṁ:|| ||

'Icchām'ahaṁ āvuso Kālāma imasmiṁ Dhamma-Vinaye Brahma-cariyaṁ caritun' ti.|| ||

Evaṁ vutte Aggivessana Āḷāro Kālāmo maṁ etad avoca:|| ||

'Viharat'āyasmā, tādiso ayaṁ dhammo yattha viññū puriso nacirass'eva sakaṁ ācariyakaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihareyyā' ti.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana nacirass'eva khippam'eva taṁ dhammaṁ pariyāpuṇiṁ.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana tāvataken'eva oṭṭhapahatamattena lapita-lāpana-mattena ñāṇa-vādañ ca vadāmi Theravādañ ca,||
jānāmi passāmīti ca paṭijānāmi ahañ c'eva aññe ca.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Na kho Āḷāro Kālāmo imaṁ dhammaṁ kevalaṁ saddhā-mattakena:||
sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti pavedeti||
addhā Āḷāro Kālāmo imaṁ dhammaṁ jānaṁ passaṁ viharatī' ti.|| ||

Atha khv'āhaṁ Aggivessana yena Āḷāro Kālāmo ten'upasaṅkamiṁ.|| ||

Upasaṅkamitvā Āḷāraṁ Kālāmaṁ etad avoca:|| ||

'Kittāvatā no āvuso Kālāma imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī' ti?|| ||

Evaṁ vutte Aggivessana Āḷāro Kālāmo Ākiñcaññ'āyatanaṁ pavedesi.||
|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Na kho Āḷārass'eva Kālāmassa atthi saddhā,||
mayham p'atthi saddhā,||
na kho Āḷārass'eva Kālāmassa atthi viriyaṁ,||
mayham p'atthi viriyaṁ,||
na kho Āḷārass'eva Kālāmassa atthi sati,||
mayham p'atthi sati,.|| ||

Na kho Āḷārass'eva Kālāmassa atthi samādhi,||
mayham p'atthi samādhi.|| ||

Na kho Āḷārass'eva Kālāmassa atthi paññā,||
mayham p'atthi paññā.|| ||

Yan'nūn-ā-haṁ yaṁ dhammaṁ Āḷāro Kālāmo:|| ||

'Sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa Dhammassa sacchi-kiriyāya padaheyyan' ti.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana nacirass'eva khippam'eva taṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihāsiṁ.|| ||

Atha khv'āhaṁ Aggivessana yena Āḷāro Kālāmo ten'upasaṅkamiṁ.|| ||

Upasaṅkamitvā Āḷāraṁ Kālāmaṁ etad avocaṁ:|| ||

'Ettāvatā no āvuso Kālāma imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī' ti.|| ||

'Ettāvatā kho ahaṁ āvuso imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemī' ti.|| ||

Aham pi kho āvuso ettāvatā imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti.|| ||

Lābhā no āvuso,||
su-laddhaṁ no āvuso,||
ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahma-cāriṁ passāma.|| ||

Iti yāhaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemi,||
taṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi.|| ||

Yaṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi,||
tam ahaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemi.|| ||

Iti yāhaṁ dhammaṁ jānāmi,||
taṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi.|| ||

Yaṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi,||
tam ahaṁ dhammaṁ jānāmi.|| ||

Iti yādiso ahaṁ,||
tādiso tvaṁ.|| ||

Yādiso tvaṁ,||
tādiso ahaṁ.|| ||

Ehi dāni āvuso,||
ubho va santā imaṁ gaṇaṁ pariharāmā' ti.|| ||

Iti kho Aggivessana Āḷāro Kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṁ maṁ samānaṁ attano samasamaṁ ṭhapesi,||
uḷārāya ca maṁ pūjāya pūjesi.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Nāyaṁ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na Nibbānāya saṁvaṭṭati,||
yāva-d-eva Ākiñ caññ'āyatanūpapattiyā' ti.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana taṁ dhammaṁ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṁ.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana kiṁ kusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno yena Uddako Rāmaputto ten'upasaṅkamiṁ.|| ||

Upasaṅkamitvā Uddakaṁ Rāmaputtaṁ etad avocaṁ:|| ||

'Icchām'ahaṁ āvuso imasmiṁ Dhamma-Vinaye Brahma-cariyaṁ caritun' ti.|| ||

Evaṁ vutte Aggivessana Uddako Rāmaputto maṁ etad avoca:|| ||

'Viharat'āyasmā, tādiso ayaṁ dhammo yattha viññū puriso nacirass'eva sakaṁ ācariyakaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihareyyā' ti.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana nacirass'eva khippam'eva taṁ dhammaṁ pariyāpuṇiṁ.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana tāvataken'eva oṭṭhapahatamattena lapita-lāpana-mattena ñāṇa-vādañ ca vadāmi Theravādañ ca||
'jānāmi, passāmī' ti ca paṭijānāmi ahañ c'eva aññe ca.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Na kho Rāmo imaṁ dhammaṁ kevalaṁ saddhā-mattakena:||
sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti pavedesi,||
addhā Rāmo imaṁ dhammaṁ jānaṁ passaṁ vihāsīti.|| ||

Atha khv'āhaṁ Aggivessana yena Uddako Rāmaputto ten'upasaṅkamiṁ.|| ||

Upasaṅkamitvā Uddakaṁ Rāmaputtaṁ etad avocaṁ:|| ||

'Kittāvatā no āvuso Rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī' ti?|| ||

Evaṁ vutte Aggivessana Uddako Rāmaputto N'eva-saññā-nā-saññ'āyatanaṁ pavedesi.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Na kho Rāmass'eva ahosi saddhā,||
mayham p'atthi saddhā.|| ||

Na kho Rāmass'eva ahosi viriyaṁ,||
mayham p'atthi viriyaṁ.|| ||

Na kho Rāmass'eva ahosi sati,||
mayham p'atthi sati.|| ||

Na kho Rāmass'eva ahosi samādhi,||
mayham p'atthi samādhi.|| ||

Na kho Rāmass'eva ahosi paññā,||
mayham p'atthi paññā.|| ||

Yan'nūn-ā-haṁ yaṁ dhammaṁ Rāmo:||
sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti pavedesi,||
tassa Dhammassa sacchi-kiriyāya padaheyyan" ti.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana nacirass'eva khippam'eva taṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihāsiṁ.|| ||

Atha khv'āhaṁ Aggivessana yena Uddako Rāmaputto ten'upasaṅkamiṁ.|| ||

Upasaṅkamitvā Uddakaṁ Rāmaputtaṁ etad avocaṁ:|| ||

'Ettāvatā no āvuso Rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī' ti?|| ||

'Ettāvatā kho Rāmo āvuso imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī' ti.|| ||

'Aham pi kho āvuso ettāvatā imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmīti.|| ||

Lābhā no āvuso,||
su-laddhaṁ no āvuso,||
ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahma-cāriṁ passāma.|| ||

Iti yaṁ dhammaṁ Rāmo sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesi,||
taṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi.|| ||

Yaṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi,||
taṁ dhammaṁ Rāmo sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesi.|| ||

Iti yaṁ dhammaṁ Rāmo aññāsi,||
taṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi||
yaṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi||
taṁ dhammaṁ Rāmo aññāsi.|| ||

Iti yādiso Rāmo ahosi,||
tādiso tvaṁ,||
yādiso tvaṁ,||
tādiso Rāmo ahosi.|| ||

Ehi dāni āvuso,||
tvaṁ imaṁ gaṇaṁ pariharā' ti.

Iti kho Aggivessana Uddako Rāmaputto sabrahma-cārī me samāno ācariyaṭṭhāne va maṁ ṭhapesi||
uḷārāya ca maṁ pūjāya pūjesi.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Nāyaṁ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na Nibbānāya saṁvaṭṭati,||
yāva-d-eva N'eva-saññā-nāsaññāyatanūpapattiyā' ti.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana taṁ dhammaṁ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṁ.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana kiṅkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno Magadhesu anupubbena cārikaṁ caramāno yena Uruvelā senānigamo tad'avasariṁ.|| ||

Tatth'addasaṁ rāmaṇīyaṁ bhūmibhāgaṁ,||
pāsādikañ ca vana-saṇḍaṁ,||
nadiñ ca sandantiṁ setakaṁ supatitthaṁ rāmaṇīyaṁ,||
samantā ca gocaragāmaṁ.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Rāmaṇīyo vata bhūmibhāgo pāsādiko ca vana-saṇḍo,||
nadī ca sandati setakā supatitthā rāmaṇīyā,||
samantā ca gocaragāmo;||
alaṁ vat'idaṁ kula-puttassa padhān'atthikassa padhānāyā" ti.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana tatth'eva nisīdiṁ alam'idaṁ padhānāyāti.|| ||

23. Api'ssu maṁ Aggivessana tisso upamā paṭibhaṁsu anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā:|| ||

Seyyathā pi Aggivessana allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ udake nikkhittaṁ,||
atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya:|| ||

'Aggiṁ abhinibbattessāmi,||
tejo pātu-karissāmī' ti.|| ||

Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana?|| ||

Api nu so puriso amuṁ allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ udake nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya,||
tejo pātu kareyyā" ti?|| ||

"No h'idaṁ bho Gotama.|| ||

Taṁ kissa hetu?|| ||

Aduṁ hi bho Gotama allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ.|| ||

Tañ ca pana [241] udake nikkhittaṁ.|| ||

Yāvad eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā" ti.|| ||

"Evam eva kho Aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c'eva kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti,||
yo ca n'esaṁ kāmesu kāma-c-chando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāma pariḷāho,||
so ca ajjhattaṁ na suppahīno hoti na suppaṭi-p-passaddho.|| ||

Opakkamikā ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
Abhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.|| ||

No ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
abhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.|| ||

Ayaṁ kho maṁ Aggivessana paṭhamā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā.|| ||

24. Aparā pi kho maṁ Aggivessana dutiyā upamaṁ paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā:|| ||

Seyyathā pi Aggivessana allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ,||
atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya:|| ||

'Aggiṁ abhinibbattessāmi,||
tejo pātu karissāmī' ti.|| ||

Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana?|| ||

Api nu so puriso amuṁ allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya,||
tejo pātu kareyyā" ti?|| ||

"No h'idaṁ bho Gotama.|| ||

Taṁ kissa hetu?|| ||

Aduṁ hi bho Gotama allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ,||
kiñ cāpi ārakā udakā thale nikkhittaṁ,||
yāva-d-eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā" ti.|| ||

"Evam eva kho Aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c'eva kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti,||
yo ca n'esaṁ kāmesu kāma-c-chando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāma-pariḷāho so ca ajjhattaṁ na suppahīno hoti na suppaṭi-p-passaddho.|| ||

Opakkamikā ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti||
abhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.|| ||

No ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
abhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.|| ||

Ayaṁ kho maṁ Aggivessana dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā.|| ||

25. Aparā pi kho maṁ Aggivessana tatiyā upamā paṭibhāsi [242] anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā:|| ||

Seyyathā pi Aggivessana sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ,||
atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya:|| ||

'Aggiṁ abhinibbattessāmi,||
tejo pātu karissāmī' ti.|| ||

Taṁ kiṁ maññasi Aggivessana?|| ||

Api nu so puriso amuṁ sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya,||
tejo pātu kareyyā" ti?|| ||

"Evaṁ bho Gotama.|| ||

Taṁ kissa hetu?|| ||

Aduṁ hi bho Gotama sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ,||
tañ ca pana ārakā udakā thale nikkhittan" ti.|| ||

"Evam eva kho Aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c'eva kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti,||
yo ca n'esaṁ kāmesu||
kāma-c-chando||
kāmasneho||
kāma-mucchā||
kāma-pipāsā||
kāma pariḷāho,||
so ca ajjhattaṁ suppahīno hoti suppaṭi-p-passaddho.|| ||

Opakkamikā ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti||
bhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya||
no ce pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
bhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.|| ||

Ayaṁ kho maṁ Aggivessana tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā.|| ||

Imā kho maṁ Aggivessana tisso upamā paṭibhaṁsu anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā.|| ||

26. Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Yan nūn-ā-haṁ dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluṁ āhacca cetasā cittaṁ abhiniggaṇheyyaṁ abhinippīḷeyyaṁ abhisantāpeyyan' ti?|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluṁ āhacca cetasā cittaṁ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluṁ āhacca cetasā cittaṁ abhiniggaṇhayato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana balavā puriso dubbalataraṁ purisaṁ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya,||
evam eva kho me Aggivessana dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluṁ āhacca cetasā cittaṁ abhiniggaṇhayato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.|| ||

Āraddhaṁ kho pana me Aggivessana viriyaṁ hoti asallīnaṁ||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me [243] kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na paridāya tiṭṭha" ti.

27. Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Yan nūn-ā-haṁ appāṇakaṁ jhānaṁ jhāyeyyan' ti?|| ||

"So kho ahaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiṁ.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṁ ni-k-khamantānaṁ adhimatto saddo hoti.|| ||

Seyyathā pi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti,||
evam eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṁ ni-k-khamantānaṁ adhimatto saddo hoti.|| ||

Āraddhaṁ kho pana me Aggivessana viriyaṁ hoti asallīnaṁ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭha" ti.|| ||

28. Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Yan nūn-ā-haṁ appāṇakaṁ yeva jhānaṁ jhāyeyyan' ti?|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaṁ ūhananti.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana balavā puriso tiṇhena sikharena muddhāni abhimantheyya,||
evam eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaṁ ūhananti.|| ||

Āraddhaṁ kho pana me Aggivessana viriyaṁ hoti asallīnaṁ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho tene ca dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

29. Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Yan nūn-ā-haṁ appāṇakaṁ yeva jhānaṁ jhāyeyyan' ti?|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana balavā puriso [244] daḷhena varattakabaṇḍhanena sīse sīsaveṭhaṁ dadeyya,||
evam eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

30. Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Yan nūn-ā-haṁ appāṇakaṁ yeva jhānaṁ jhāyeyyan' ti?|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana dakkho go-ghātako vā go-ghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṁ parikanteyya,||
evam eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

31. Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Yan nūn-ā-haṁ appāṇakaṁ yeva jhānaṁ jhāyeyyan' ti?|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṁ ḍāho hoti.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana,||
dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānā bāhāsu gahetvā aṅg'ārakāsuyā santāpeyyuṁ samparitāpeyyuṁ.|| ||

Evam eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṁ ḍāho hoti.|| ||

Āraddhaṁ kho pana me Aggivessana viriyaṁ hoti asallīnaṁ,||
upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho tene va dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Eva-rūpāpi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

Api'ssu maṁ Aggivessana [245] devatā disvā evam āhaṁsu:|| ||

'Kālakato Samaṇo Gotamo' ti.|| ||

Ekaccā devatā evam āhaṁsu:|| ||

'Na kāla-kato Samaṇo Gotamo,||
api ca kālaṁ karotī' ti.|| ||

Ekaccā devatā evam āhaṁsu:|| ||

'Na kāla-kato Samaṇo Gotamo,||
na pi kālaṁ karoti.|| ||

Arahaṁ Samaṇo Gotamo.|| ||

Vihāro tv'eve so arahato eva-rūpo hotī' ti.|| ||

32. Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Yan nūn-ā-haṁ sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajjeyyan' ti.|| ||

Atha kho maṁ Aggivessana devatā upasaṅkamitvā etad avocuṁ:

'Mā kho tvaṁ mārisa sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajji,||
sace kho tvaṁ mārisa sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajjissasi,||
tassa te mayaṁ dibbaṁ ojaṁ lomakūpehi ajjhohāressāma,||
tāva tvaṁ yāpessasī' ti.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Ahañ c'eva kho pana sabbaso ajaddhukā paṭijāneyyaṁ,||
imā ca me devatā dibbaṁ ojaṁ lomakūpehi ajjhohāreyyuṁ,||
tāya c'āhaṁ yāpeyyaṁ,||
taṁ mama assa musā' ti.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana tā devatā paccācikkhāmi,||
'Halan' ti vadāmi.|| ||

33. Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Yan nūn-ā-haṁ thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhāreyyaṁ pasataṁ pasataṁ -||
yadi vā muggayūsaṁ||
yadi vā kulatthayūsaṁ||
yadi vā kaḷāyayūsaṁ||
yadi vā hareṇukayūsan' ti?|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhāresiṁ pasataṁ pasataṁ -||
yadi vā muggayūsaṁ||
yadi vā kulatthayūsaṁ||
yadi vā kaḷāyayūsaṁ||
yadi vā hareṇukayūsaṁ.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhārayato pasataṁ pasataṁ -||
yadi vā muggayūsaṁ||
yadi vā kulatthayūsaṁ||
yadi vā kaḷāyayūsaṁ||
yadi vā hareṇukayūsaṁ,||
adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti.|| ||

Seyyathā pi nāma āsītikapabbāni vā kālāpabbāni vā,||
evam eva'ssu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma oṭṭhapadaṁ,||
evam eva'ssu me ānisadaṁ hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma vaṭṭanāvaḷī,||
evam eva'ssu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti,||
tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma jarasālāya gopānasiyo olugga-viluggā bhavanti,||
evam eva'ssu me phāsuḷiyo olugga-viluggā bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti,||
evam eva'ssu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Seyyathā pi nāma titta- [246] kālāpu āmakacchinno vāt'ātapena sampuṭito hoti sammilāto,||
evam eva'ssu me sīsacchavi sampuṭitā hoti sammilātā tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

34. So kho ahaṁ Aggivessana udaracchaviṁ parāmasissāmīti pi-ṭ-ṭhikaṇṭakaṁ yeva parigaṇhāmi,||
pi-ṭ-ṭhikaṇṭakaṁ parāmasissāmīti udaracchaviṁ yeva parigaṇhāmi .|| ||

Yāva'ssu me Aggivessana udaracchavi pi-ṭ-ṭhikaṇṭakaṁ allīnā hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana:||
vaccaṁ vā muttaṁ vā karissāmīti tatth'eva avakujjo papatāmi tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana imam eva kāyaṁ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lo-māni kāyasmā papatanti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Api'ssu maṁ Aggivessana manussā disvā evam āhaṁsu:

'Kāḷo Samaṇo Gotamo' ti.|| ||

Ekacce manussā evam āhaṁsu:|| ||

'Na kāḷo Samaṇo Gotamo,||
sāmo Samaṇo Gotamo' ti.|| ||

Ekacce manussā evam āhaṁsu:|| ||

'Na kāḷo Samaṇo Gotamo na pi sāmo,||
maṅguracchavī Samaṇo Gotamo' ti.|| ||

Yāva'ssu me Aggivessana tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

35. Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

"Ye kho keci atītam addhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyiṁsu,||
etāvaparamaṁ na-y-ito bhiyyo.|| ||

Ye pi hi keci anāgatam addhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyissanti,||
etāvaparamaṁ,||
na-y-ito bhiyyo.|| ||

Ye pi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
etāvaparamaṁ,||
na-y-ito bhiyyo.|| ||

Na kho panāhaṁ imāya kaṭukāya du-k-kara-kāri-kāya adhigacchāmi uttariṁ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-visesaṁ,||
siyā nu kho añño Maggo bodhāyāti.|| ||

36. Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Abhijānāmi kho paṇāhaṁ pitu Sakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno||
vivicc'eva kāmehi||
vivicca akusalehi dhammehi||
sa-vitakkaṁ||
sa-vicāraṁ||
viveka-jaṁ pīti-sukhaṁ||
paṭhamaṁ-jhānaṁ upasampajja viharitā.|| ||

Siyā nu kho eso Maggo bodhāyā' ti.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana satānusāriviññāṇaṁ ahosi:|| ||

'Eso va Maggo bodhāyā' ti.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Kin nu kho [247] ahaṁ tassa sukhassa bhāyāmi yan taṁ sukhaṁ aññatr'eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī' ti.|| ||

37. Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Na kho ahaṁ tassa sukhassa bhāyāmi yan taṁ sukhaṁ aññatr'eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī' ti.|| ||

Tassa mayhaṁ Aggivessana etad ahosi:|| ||

'Na kho taṁ sukaraṁ sukhaṁ adhigantuṁ evaṁ adhimattakasimānaṁ pattakāyena,||
yan nūn-ā-haṁ oḷārikaṁ āhāraṁ āhāreyya odanakummāsan' ti.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana oḷārikaṁ āhāraṁ āhāresiṁ odanakummāsaṁ.|| ||

Tena kho pana maṁ Aggivessana samayena pañca bhikkhū pacc'upaṭṭhitā honti:|| ||

'Yaṁ kho Samaṇo Gotamo dhammaṁ adhigamissati taṁ no ārocessatī' ti.|| ||

Yato kho ahaṁ Aggivessana oḷārikaṁ āhāraṁ āhāresiṁ odanakummāsaṁ,||
atha me te pañca bhikkhū nibbijja pakkamiṁsu:|| ||

'Bāhuliko Samaṇo Gotamo padhāna-vibbhanto āvatto bāhullāyā' ti.|| ||

38. So kho ahaṁ Aggivessana oḷārikaṁ āhāraṁ āhārito balaṁ gahetvā||
vivicc'eva kāmehi||
vivicca akusalehi dhammehi||
sa-vitakkaṁ||
sa-vicāraṁ||
viveka-jaṁ pīti-sukhaṁ||
paṭhamaṁ-jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

39. Vitakka-vicārānaṁ vūpasamā||
ajjhattaṁ sampasādanaṁ||
cetaso ekodi-bhāvaṁ||
avitakkaṁ||
avicāraṁ||
samādhi-jaṁ pīti-sukhaṁ||
dutiyaṁ-jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

40. Pītiyā ca virāgā||
upekkhako ca vihāsiṁ||
sato ca sampajāno||
sukhañ ca kāyena paṭisaṁvedesiṁ||
yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti:||
'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti||
tatiyaṁ-jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

■

Sukhassa ca pahānā||
dukkhassa ca pahānā||
pubbe va somanassa-domanassānaṁ attha-gamā||
adukkha-ṁ-asukhaṁ||
upekkhā-sati-pārisuddhiṁ||
catutthaṁ-jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ.|| ||

Eva-rūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.

So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte [248] pubbe nivās'ānu-s-sati-ñāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ.|| ||

So aneka-vihitaṁ pubbe-nivāsaṁ anussarāmi seyyath'īdaṁ:|| ||

Ekam pi jātiṁ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsam pi jātiyo,||
tiṁsam pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi jāti-sahassam pi,||
jāti-sata-sahassam pi,||
aneke pi saṁvaṭṭa-kappe,||
aneke pi vivaṭṭa-kappe,||
aneke pi saṁvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe,||
'amutr'āsiṁ evaṁ-nāmo||
evaṁ gotto||
evaṁ vaṇṇo||
evam-āhāro||
evaṁ sukha-dukkha-paṭisaṁvedī||
evam-āyu-pariyanto,||
so tato cuto||
amutra udapādiṁ.

Tatrā p'āsiṁ||
evaṁ-nāmo||
evaṁ gotto||
evaṁ vaṇṇo||
evam-āhāro||
evaṁ sukha-dukkha-paṭisaṁvedī||
evam-āyu-pariyanto.

So tato cuto||
idh'ūpapanno' ti.

Iti sākāraṁ sa-uddesaṁ aneka-vihitaṁ pubbe-nivāsaṁ anussarāmi.|| ||

Ayaṁ kho me brāhmaṇa rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā,||
vijjā uppannā,||
tamo vihato,||
āloko uppanno,||
yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.|| ||

Eva-rūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

■

So evaṁ samāhite citte parisuddhe,||
pariyodāte,||
an-aṅgaṇe,||
vigat'ūpakkilese,||
mudubhūte,||
kammaniye,||
ṭhite,||
ānejjappatte,||
sattāṇaṁ cut'ūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate.

Yathā kamm'ūpage satte pajānāmi:|| ||

'Ime vata bhonto sattā||
kāya-du-c-caritena samannāgatā,||
vacī-du-c-caritena samannāgatā,||
mano-du-c-caritena samannāgatā,||
ariyānaṁ upavādakā,||
micchā-diṭṭhikā,||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaṁ duggatiṁ||
vinipātaṁ||
Nirayaṁ upapannā.

Ime vā pana bhonto sattā||
kāya-sucaritena samannāgatā,||
vacī-sucaritena samannāgatā,||
mano-sucaritena samannāgatā,||
ariyānaṁ anupavādakā,||
sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiṁ||
saggaṁ lokaṁ upapannāti.

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate.

Yathā-kamm'ūpage satte pajānāmi.|| ||

Ayaṁ kho me brāhmaṇa rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā,||
[249] vijjā uppannā,||
tamo vihato,||
āloko uppanno,||
yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.|| ||

Eva-rūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

■

So evaṁ samāhite citte parisuddhe,||
pariyodāte,||
an-aṅgaṇe,||
vigat'ūpakkilese,||
mudubhūte,||
kammaniye,||
ṭhite,||
ānejjappatte,||
āsavānaṁ khaya-ñāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ.

So:|| ||

'Idaṁ dukkhan' ti||
yathā-bhūtaṁ abbhaññāsiṁ.

'Ayaṁ dukkha-samudayo' ti||
yathā-bhūtaṁ abbhaññāsiṁ.

'Ayaṁ dukkha-nirodho' ti||
yathā-bhūtaṁ abbhaññāsiṁ.

'Ayaṁ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā' ti||
yathā-bhūtaṁ abbhaññāsiṁ.|| ||

'Ime āsavā' ti||
yathā-bhūtaṁ abbhaññāsiṁ.

'Ayaṁ āsava-samudayo' ti||
yathā-bhūtaṁ abbhaññāsiṁ.

'Ayaṁ āsava-nirodho' ti||
yathā-bhūtaṁ abbhaññāsiṁ.

'Ayaṁ āsava-nirodha-gāminī paṭipadā' ti||
yathā-bhūtaṁ abbhaññāsiṁ.|| ||

32. Tassa me evaṁ jānato||
evaṁ passato kām'āsavā pi cittaṁ vimuccittha.

Bhavāsavā pi cittaṁ vimuccittha.

Avijjāsavā pi cittaṁ vimuccittha.

Vimuttasmiṁ vimuttam-iti ñāṇaṁ ahosi:

'Khīṇā jāti,||
vusitaṁ Brahma-cariyaṁ,||
kataṁ karaṇīyaṁ,||
nāparaṁ itthattāyā' ti abbhaññāsiṁ.|| ||

Ayaṁ kho me brāhmaṇa rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā,||
vijjā uppannā tamo vihato,||
āloko uppanno,||
yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato."|| ||

Eva-rūpāpi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṁ na pariyādāya tiṭṭhati.|| ||

45. Abhijānāmi kho panāhaṁ Aggivessana anekasatāya parisāya dhammaṁ desetā.|| ||

Api'ssu maṁ ekameko evaṁ maññati:|| ||

'Mam'ev'ārabbha Samaṇo Gotamo dhammaṁ desetī' ti.|| ||

Na kho pan'etaṁ Aggivessana evaṁ daṭṭhabbaṁ.|| ||

Yāvad eva viññāpanatthāya Tathāgato paresaṁ dhammaṁ deseti.|| ||

So kho ahaṁ Aggivessana tassā yeva kathāya pariyosāne tasmiṁ yeva purimasmiṁ samādhinimitte ajjhattam'eva cittaṁ saṇṭhapemi sannisīdāpemi ekodiṁ karomi samādahāmi,||
yena sudaṁ niccakappaṁ viharāmī" ti.|| ||

46. "Okappaniyam etaṁ bhoto Gotamassa yathā taṁ arahato Sammā Sambuddhassa.|| ||

Abhijānāti pana bhavaṁ Gotamo divā supitā" ti.|| ||

"Abhijānām'ahaṁ Aggivessana gimhānaṁ pacchime māse pacchā-bhattaṁ piṇḍa-pāta-paṭikkanto catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññā-petvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṁ okkamitā" ti.|| ||

"Etaṁ kho bho Gotama eke samaṇa-brahmaṇā sa-m-moha-vihārasmiṁ [250] vadantī" ti.|| ||

"Na kho Aggivessana ettāvatā sammūḷho vā hoti asa-m-mūḷho vā.|| ||

Api ca Aggivessana yathā ca sammūḷho ca hoti asa-m-mūḷho ca,||
taṁ suṇāhi,||
sādhukaṁ manasi karohi,||
bhāsissāmī" ti.|| ||

"Evaṁ bho Gotamā" ti kho Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavato paccassosi.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

47. "Yassa kassaci Aggivessana ye āsavā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṁ jāti-jarāmaraṇīyā a-p-pahīnā,||
tam'ahaṁ sammūḷho ti vadāmi.|| ||

Āsavānaṁ hi Aggivessana appahānā sammūḷho hoti.|| ||

Yassa kassaci Aggivessana ye āsavā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṁ jāti-jarāmaraṇīyā pahīnā,||
tam'ahaṁ asa-m-mūḷho ti vadāmi.|| ||

Āsavānaṁ hi Aggivessana pahānā asa-m-mūḷho hoti.|| ||

Tathāgatassa kho Aggivessana ye āsavā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṁ jāti-jarāmaraṇīyā pahīnā ucchinna-mūlā tālavatthu-katā anabhāva-katā āyatiṁ anuppāda-dhammā.|| ||

Seyyathā pi Aggivessana tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā,||
evam eva kho Aggivessana Tathāgatassa ye āsavā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṁ jāti jarāmaraṇīyā pahīnā ucchinna-mūlā tālā-vatthu-katā anabhāva-katā āyatiṁ anuppāda-dhammā" ti.|| ||

48. Evaṁ vutte Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavantaṁ etad avoca:|| ||

"Acchariyaṁ bho Gotama,||
abbhutaṁ bho Gotama,||
yāvañ c'idaṁ bhoto Gotamassa evaṁ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacana-pathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c'eva pariyodāyati,||
mukha-vaṇṇo ca vippasīdati,||
yathā taṁ arahato Sammā Sambuddhassa.|| ||

49. Abhijānām'ahaṁ bho Gotama Pūraṇaṁ Kassapaṁ vādena vādaṁ samārabhitā||
so pi mayā vādena vādaṁ samāraddho aññena aññaṁ paṭicari,||
bahiddhā kathaṁ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca a-p-paccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Bhoto kho pana Gotamassa evaṁ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacana-pathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c'eva pariyodāyati,||
mukha-vaṇṇo ca vippasīdati,||
yathā taṁ arahato Sammā Sambuddhassa.|| ||

50. Abhijānāmahaṁ bho Gotama Makkhaliṁ Gosālaṁ vādena vādaṁ samārabhitā||
so pi mayā vādena vādaṁ samāraddho aññena aññaṁ paṭicari,||
bahiddhā kathaṁ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca a-p-paccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Abhijānāmahaṁ bho Gotama Ajitaṁ Kesakambalaṁ vādena vādaṁ samārabhitā||
so pi mayā vādena vādaṁ samāraddho aññena aññaṁ paṭicari,||
bahiddhā kathaṁ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca a-p-paccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Abhijānāmahaṁ bho Gotama Pakudhaṁ Kaccāyanaṁ vādena vādaṁ samārabhitā,||
so pi mayā vādena vādaṁ samāraddho aññena aññaṁ paṭicari,||
bahiddhā kathaṁ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca a-p-paccayañ ca pātvākāsi.|| ||

Abhijānāmahaṁ bho Gotama Sañjayaṁ Belaṭṭhiputtaṁ vādena vādaṁ samārabhitā,||
so pi mayā vādena vādaṁ samāraddho aññena aññaṁ paṭicari,||
bahiddhā kathaṁ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca a-p-paccayañ ca pātvākāsi.|| ||

"Abhijānāmahaṁ bho Gotama Nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ vādena vādaṁ samārabhitā,||
so pi mayā vādena vādaṁ samāraddho aññena [251] aññaṁ paṭicari,||
bahiddhā kathaṁ apanāmesi,||
kopañ ca dosañ ca a-p-paccayañ ca pātvākāsi.|| ||

51. Handa ca dāni mayaṁ bho Gotama gacchāma,||
bahu-kiccā mayaṁ bahu-karaṇīyā" ti.|| ||

"Yassa dāni tvaṁ Aggivessana kālaṁ maññasī" ti.|| ||

Atha kho Saccako Nigaṇṭha-putto Bhagavato bhāsitaṁ abhinan'ditvā anumo-ditvā uṭṭhāy'āsanā pakkāmīti.|| ||

Mahā Saccaka Suttaṁ

Majjhima Nikāya 1. Mūla-Paṇṇāsa 4. Mahā Yamaka Vagga

Sutta 36

Mahā Saccaka Suttaṁ

Majjhima Nikāya
1. Mūla-Paṇṇāsa
4. Mahā Yamaka Vagga