Majjhima Nikāya
1. Mūla-Paṇṇāsa
4. Mahā Yamaka Vagga

Sutta 39

Mahā Assapura Suttaṁ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 

---

[271]

[1][chlm][pts][than][upal] Evaṁ me sutaṁ:|| ||

Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Aṅgesu viharati||
Assapuraṁ nāma aṅgānaṁ nigamo.|| ||

Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||

"Bhikkhavo" ti.|| ||

"Bhadante" ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ||
Bhagavā etad avoca:|| ||

2. "'Samaṇā samaṇā' ti vo bhikkhave jano sañjānāti||
tumhe ca pana:||
ke tumheti puṭṭhā samaṇā:||
'samaṇā'mhā' ti paṭijānātha.|| ||

Tesaṁ vo bhikkhave evaṁ samaññānaṁ sataṁ evam paṭiññānaṁ sataṁ:|| ||

'Ye'dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇa-karaṇā ca||
te dhamme samādāya vattissāma,||
evaṁ no ayaṁ amhākaṁ samaññā ca saccā bhavissati paṭiññā ca bhūtā,||
yesañ ca mayaṁ cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhāraṁ paribhuñjāma||
tesaṁ te kārā amhesu maha-p-phalā bhavissanti mahā-nisaṁsā,||
amhākañ c'evāyaṁ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā sa-udayā' ti.|| ||

Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.|| ||

3. Katame ca bhikkhave dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇa-karaṇā ca?|| ||

4. 'Hir'ottappena samannāgatā bhavissāmā' ti.|| ||

Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.|| ||

5. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evam assa:|| ||

'Hir'ottappen'amhā samannāgatā||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha.|| ||

6. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṁ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?|| ||

'Parisuddho no [272] kāya-samā-cāro bhavissati uttāno vivaṭo||
na ca chiddavā saṁvuto ca,||
tāya ca pana parisuddha-kāya-samā-cāratāya n'ev'attān'ukkaṁsissāma,||
na paraṁ vambhissāmā' ti|| ||

Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.|| ||

7. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evam assa:|| ||

'Hir'ottappen'amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samā-cāro;||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha.|| ||

8. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṁ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?|| ||

'Parisuddho no vacī-samā-cāro bhavissati uttāno vivaṭo||
na ca chiddavā saṁvuto ca||
tāya ca pana parisuddha-vacī-samā-cāratāya||
n'ev'attān'ukkaṁsissāma||
na paraṁ vambhissāmā' ti|| ||

Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.|| ||

7. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evam assa:|| ||

'Hir'ottappen'amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samā-cāro;||
parisuddho vacī-samā-cāro||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha.|| ||

8. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṁ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?|| ||

'Parisuddho no mano-samā-cāro bhavissati uttāno vivaṭo||
na ca chiddavā saṁvuto ca,||
tāya ca pana parisuddha-mano-samā-cāratāya||
n'ev'attān'ukkaṁsissāma,||
na paraṁ vambhissāmā' ti|| ||

Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.|| ||

9. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evam assa:|| ||

'Hir'ottappen'amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samā-cāro;||
parisuddho vacī-samā-cāro||
parisuddho mano-samā-cāro||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha.|| ||

10. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṁ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?|| ||

'Parisuddho no ājīvo bhavissati uttāno vivaṭo||
na ca chiddavā saṁvuto ca,||
tāya ca pana parisuddhā-jīvatāya||
n'ev'attān'ukkaṁsissāma,||
na paraṁ vambhissāmā' ti|| ||

Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.|| ||

11. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evam assa:|| ||

'Hir'ottappen'amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samā-cāro;||
parisuddho vacī-samā-cāro||
parisuddho mano-samā-cāro||
parisuddho ājīvo||
[273] alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha.|| ||

12. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṁ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?|| ||

'Indriyesu gutta-dvārā bhavissāma:|| ||

Cakkhunā rūpaṁ disvā na nimitta-g-gāhī n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇam-enaṁ cakkhu'ndriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ,||
tassa saṁvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma cakkhu'ndriyaṁ,||
cakkhu'ndriye saṁvaraṁ āpajjissāma.|| ||

Sotena saddaṁ sutvā na nimitta-g-gāhī n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇam-enaṁ sot'indriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ,||
tassa saṁvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma sot'indriyaṁ,||
sot'indriye saṁvaraṁ āpajjissāma.|| ||

Ghānena gandhaṁ ghāyitvā na nimitta-g-gāhī n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇam-enaṁ ghān'indriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ,||
tassa saṁvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma ghān'indriyaṁ,||
ghān'indriye saṁvaraṁ āpajjissāma.|| ||

Jivhāya rasaṁ sāyitvā na nimitta-g-gāhī n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇam-enaṁ jivh'indriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ,||
tassa saṁvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma jivh'indriyaṁ,||
jivh'indriye saṁvaraṁ āpajjissāma.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā na nimitta-g-gāhī n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇam-enaṁ kāy'indriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ,||
tassa saṁvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma kāy'indriyaṁ,||
kāy'indriye saṁvaraṁ āpajjissāma.|| ||

Manasā dhammaṁ viññāya na nimitta-g-gāhī n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇam-enaṁ man'indriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ,||
tassa saṁvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma man'indriyaṁ,||
man'indriye saṁvaraṁ āpajjissāmā' ti.|| ||

Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.|| ||

15. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evam assa:|| ||

'Hir'ottappen'amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samā-cāro,||
parisuddho vacī-samā-cāro,||
parisuddho mano-samā-cāro,||
parisuddho ājīvo,||
indriyesu'mha gutta-dvārā||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha.|| ||

16. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṁ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?|| ||

'Bhojane mattaññuno bhavissāma,||
paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āharissāma:||
'n'eva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya,||
yāva-d-eva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya,||
vihiṁs'ūparatiyā brahma-cariyānuggahāya:|| ||

'Iti purāṇañ ca vedanaṁ paṭihankhāmi navañ ca vedanaṁ na uppādessāmi||
yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsu-vihāro cā' ti.|| ||

Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.|| ||

17. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evam assa:|| ||

'Hir'ottappen'amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samā-cāro,||
parisuddho vacī-samā-cāro,||
parisuddho mano-samā-cāro,||
parisuddho ājīvo,||
indriyesu'mha gutta-dvārā||
bhojane mattaññuno||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha.|| ||

18. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṁ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?|| ||

Jāgariyaṁ anuyuttā bhavissāma:|| ||

Divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodhessāma,||
rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ [274] caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodhessāma,||
rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappessāma pāde pādaṁ accādhāya satā sampajānā uṭṭhāna-saññaṁ mana-sikaritvā,||
rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccu-ṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodhessāmā' ti.|| ||

Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.|| ||

19. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evam assa:|| ||

'Hir'ottappen'amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samā-cāro,||
parisuddho vacī-samā-cāro,||
parisuddho mano-samā-cāro,||
parisuddho ājīvo,||
indriyesu'mha gutta-dvārā||
bhojane mattaññuno||
jāgariyaṁ anuyuttā||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha.|| ||

20. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṁ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?|| ||

Sati-sampajaññena samannāgatā bhavissāma:||
abhikkante paṭikkante sampajāna-kārī,||
ālokite vilokite sampajāna-kārī,||
sammiñjite pasārite sampajāna-kārī,||
saṅghāṭipatta-cīvaradhāraṇe sampajāna-kārī,||
asite pīte khāyite sāyite sampajāna-kārī,||
uccāra-passāvakamme sampajāna-kārī,||
gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhī-bhāve sampajāna-kārī' ti.|| ||

Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.|| ||

21. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṁ evam assa:|| ||

'Hir'ottappen'amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samā-cāro,||
parisuddho vacī-samā-cāro,||
parisuddho mano-samā-cāro,||
parisuddho ājīvo,||
indriyesu'mha gutta-dvārā||
bhojane mattaññuno||
jāgariyaṁ anuyuttā||
sati-sampajaññena samannāgatā||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariṁ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiṁ āpajjeyyātha.|| ||

22. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaṁ sataṁ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariṁ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariṁ karaṇīyaṁ?|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu vivittaṁ sen'āsanaṁ bhajati:||
araññaṁ rukkha-mūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giri-guhaṁ susānaṁ vana-patthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ.|| ||

So pacchā-bhattaṁ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā,||
ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya,||
parimukhaṁ satiṁ upaṭṭha-petvā.|| ||

So abhijjhaṁ loke pahāya||
vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati||
abhijjhāya cittaṁ parisodheti||
Vyāpāda-padosaṁ pahāya||
avyāpanna-citto viharati,||
sabba-pāṇa-[275] bhūta-hit-ā-nukampī||
vyāpāda-padosā cittaṁ parisodheti.|| ||

Thīna-middhaṁ pahāya||
vigata-thīna-middho viharati,||
āloka-saññī sato sampajāno||
thīna-middhā cittaṁ parisodheti.|| ||

Uddhacca-kukkuccaṁ pahāya||
anuddhato viharati,||
ajjhattaṁ vūpasanta-citto,||
uddhacca-kukkuccā cittaṁ parisodheti.|| ||

Vici-kicchaṁ pahāya||
tiṇṇa-vici-kiccho viharati,||
akathaṁ-kathī kusalesu dhammesu,||
vicikicchāya cittaṁ parisodheti.|| ||

23. Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso iṇaṁ ādāya kammante payojeyya,||
tassa te kammantā samijjheyyuṁ,||
so yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca vyantīkareyya,||
siyā c'assa uttariṁ avasiṭṭhaṁ dārābharaṇāya,||
tassa evam assa:|| ||

'Ahaṁ kho pubbe iṇaṁ ādāya kammante payojesiṁ,||
tassa me kammantā samijjhiṁsu,||
so ahaṁ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni,||
tāni ca byantiakāsiṁ,||
atthi ca me uttariṁ avasiṭṭhaṁ dārābhāraṇāyā' ti.|| ||

So tatonidānaṁ labhetha pāmujjaṁ,||
adhigaccheyya somanassaṁ.|| ||

24. Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷha-gilāno,||
bhattañ c'assa na-cchādeyya,||
na c'assa kāye balamattā,||
so aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya,||
bhattañ c'assa chādeyya,||
siyā c'assa kāye balamattā,||
tassa evam assa:|| ||

'Ahaṁ kho pubbe ābādhiko ahosiṁ dukkhito bāḷha-gilāno,||
bhattañ ca me nacchādesi,||
na ca me āsi kāye balamattā,||
so'mhi etarahi tamhā ābādhā mutto,||
bhattañ ca me chādeti,||
atthi ca me kāye balamattā' ti.|| ||

So tatonidānaṁ labhetha pāmujjaṁ,||
adhigaccheyya somanassaṁ.|| ||

25. Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso bandhanāgāre baddho assa,||
so aparena samayena tamhā bandhanā mucceyya,||
sotthinā abyayena,||
na c'assa koci bhogānaṁ vayo,||
tassa evam assa:|| ||

'Ahaṁ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiṁ||
so'mhi etarahi tamhā bandhanā mutto sotthinā abyayena||
n'atthi ca me koci bhogānaṁ vayo' ti.|| ||

So tatonidānaṁ labhetha pāmujjaṁ,||
adhigaccheyya somanassaṁ.|| ||

16. Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yena kām'aṅgamo,||
so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya,||
attādhīno aparādhīno bhujisso yena kām'aṅgamo;||
tassa evam assa:|| ||

'Ahaṁ kho pubbe dāso āhosiṁ anattādhīno parādhīno na yena kām'aṅgamo,||
so'mhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno [276] aparādhīno bhujisso yenakām'aṅgamo' ti.|| ||

So tatonidānaṁ labhetha pāmujjaṁ,||
adhigaccheyya somanassaṁ.|| ||

26. Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaṁ paṭipajjeyya,||
so aparena samayena tamhā kantārā nitthareyya sotthinā abyayena,||
na c'assa kiñci bhogānaṁ vayo;||
tassa evam assa:|| ||

'Ahaṁ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhāna-maggaṁ paṭipajjiṁ,||
so'mhi etarahi tamhā kantārā nitthiṇṇo sotthinā abyayena,||
n'atthi ca me kiñci bhogānaṁ vayo' ti.|| ||

So tatonidānaṁ labhetha pāmujjaṁ,||
adhigaccheyya somanassaṁ.|| ||

27. Evam eva kho bhikkhave bhikkhu yathā iṇaṁ,||
yathā rogaṁ,||
yathā bandhanāgāraṁ,||
yathā dāsabyaṁ,||
yathā kantāraddhāna-maggaṁ,||
ime pañca nīvaraṇe a-p-pahīne attani samanupassati.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave, yathā ānaṇyaṁ yathā ārogyaṁ,||
yathā bandhanā mokkhaṁ,||
yathā bhujissaṁ,||
yathā khemantabhūmiṁ,||
evam evaṁ bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassati.|| ||

28. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalī-karaṇe||
vivicc'eva kāmehi||
vivicca akusalehi dhammehi||
sa-vitakkaṁ||
sa-vicāraṁ||
viveka-jaṁ pīti-sukhaṁ||
paṭhamaṁ-jhānaṁ upasampajja viharati.|| ||

So imam-eva kāyaṁ viveka-jena pīti-sukhena||
abhisandeti||
parisandeti||
paripūreti||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaṁ hoti.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
dakkho nahāpako vā||
nāhāpakantevāsī vā||
kaṁsathāle nahānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena||
paripphosakaṁ||
paripphosakaṁ sanneyya,||
sā'ssa nahānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā,||
santara-bāhirā phuṭā snehena,||
na ca paggharaṇī.|| ||

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam-eva kāyaṁ viveka-jena pīti-sukhena||
abhisandeti,||
parisandeti,||
paripūreti,||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa viveka-jena pīti-sukhena apphuṭaṁ hoti.|| ||

29. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu vitakka-vicārānaṁ vūpasamā||
ajjhattaṁ sampasādanaṁ||
cetaso ekodi-bhāvaṁ||
avitakkaṁ||
avicāraṁ||
samādhi-jaṁ pīti-sukhaṁ||
dutiyaṁ-jhānaṁ upasampajja viharati.|| ||

So imam-eva kāyaṁ samādhijena pīti-sukhena||
abhisandeti,||
parisandeti,||
paripūreti,||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaṁ hoti.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
udaka-rahado ubbhi- [277] dodako,||
tassa n'ev'assa puratthimāya disāya udakass'āya-mukhaṁ,||
na pacchi-māya disāya udakass'āya-mukhaṁ,||
na uttarāya disāya udakass'āya-mukhaṁ,||
na dakkhiṇāya disāya udakass'āya-mukhaṁ,||
devo ca na kālena kālaṁ sammā dhāraṁ anuppaveccheyya.|| ||

Atha kho tamhā va udaka-rahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tam-eva udaka-rahadaṁ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya,||
nāssa kiñci sabbā-vato udaka-rahadassa sītena vārinā apphuṭaṁ assa.|| ||

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam-eva kāyaṁ samādhijena pīti-sukhena||
abhisandeti,||
parisandeti,||
paripūreti,||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaṁ hoti.|| ||

30. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā||
upekkhako ca viharati||
sato ca sampajāno,||
sukhañ ca kāyena paṭisaṁvedeti.|| ||

Yan taṁ ariyā ācikkhanti:|| ||

'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti|| ||

tatiyaṁ-jhānaṁ upasampajja viharati.|| ||

So imam-eva kāyaṁ nippītikena sukhena,||
abhisandeti,||
parisandeti,||
paripūreti,||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
uppaliniyaṁ vā,||
paduminiyaṁ vā,||
puṇḍarīkiniyaṁ vā,||
app'ekaccāni uppalāni vā,||
padumāni vā,||
puṇḍarīkāni vā,||
udake jātāni,||
udake saṁvaddhāni,||
udakā'nuggatāni,||
antonimuggaposīni,||
tāni yāva c'aggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni||
nāssa kiñci sabbā-vataṁ||
uppalānaṁ vā||
padumānaṁ vā||
puṇḍarīkānaṁ vā||
sītena vārinā apphuṭaṁ assa.|| ||

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam-eva kāyaṁ nippītikena sukhena,||
abhisandeti,||
parisandeti,||
paripūreti,||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṁ hoti.|| ||

31. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu,||
sukhassa ca pahānā,||
dukkhassa ca pahānā,||
pubbe va somanassa-domanassānaṁ atthaṅgamā,||
adukkha-m-asukhaṁ,||
upekkhā-sati-pārisuddhiṁ,||
catutthaṁ-jhānaṁ upasampajja viharati.|| ||

So imam-eva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso odātena vatthena sasīsaṁ pārupitvā nisinno assa,||
nāssa kiñci sabbā- [278] vato kāyassa odātena vattena apphuṭaṁ assa,||
evam eva kho, bhikkhave,||
bhikkhu imam-eva kāyaṁ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti.|| ||

Nāssa kiñci sabbā-vato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṁ hoti.|| ||

32. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānu-s-sati-ñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaṁ pubbe-nivāsaṁ anussarati||
seyyath'īdaṁ:|| ||

Ekam pi jātiṁ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsatim pi jātiyo,||
tiṁsam pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi jāti-sahassam pi-jāti sata-sahassam pi,||
aneke pi saṁvaṭṭa-kappe aneke pi,||
vivaṭṭa-kappe aneke pi saṁvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe,||
'amutr'āsiṁ evaṁ-nāmo,||
evaṁ-gotto,||
evaṁ-vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaṁ sukha-dukkha-paṭisaṁvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiṁ.|| ||

Tatra p'āsiṁ,||
evaṁ-nāmo,||
evaṁ gotto,||
evaṁ vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaṁ sukha-dukkha-paṭisaṁvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh'ūpapanno' ti.|| ||

Iti sākāraṁ sa-uddesaṁ aneka-vihitaṁ pubbe-nivāsaṁ anussarati.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso sakamhā gāmā aññaṁ gāmaṁ gaccheyya,||
tamhā pi gāmā aññaṁ gāmaṁ gaccheyya,||
so tamhā gāmā sakaṁ yeva gāmaṁ paccāgaccheyya,||
tassa evam assa:|| ||

'Ahaṁ kho sakamhā gāmā amuṁ gāmaṁ agañchiṁ,||
tatra evaṁ aṭṭhāsiṁ,||
evaṁ nisīdiṁ,||
evaṁ abhāsiṁ,||
evaṁ tuṇhī ahosiṁ,||
tamhā pi gāmā amuṁ gāmaṁ agañchiṁ.|| ||

Tatrā pi evaṁ aṭṭhāsiṁ,||
evaṁ nisīdiṁ,||
evaṁ abhāsiṁ,||
evaṁ tuṇhī ahosiṁ.|| ||

So'mhi tamhā gāmā sakaṁ yeva gāmaṁ paccāgato' ti.|| ||

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu aneka-vihitaṁ pubbe-nivāsaṁ anussarati||
seyyath'īdaṁ:|| ||

Ekam pi jātiṁ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsatim pi jātiyo,||
tiṁsam pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi jāti-sahassam pi-jāti sata-sahassam pi,||
aneke pi saṁvaṭṭa-kappe aneke pi,||
vivaṭṭa-kappe aneke pi saṁvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe,||
'amutr'āsiṁ evaṁ-nāmo,||
evaṁ-gotto,||
evaṁ-vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaṁ sukha-dukkha-paṭisaṁvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiṁ.|| ||

Tatra p'āsiṁ,||
evaṁ-nāmo,||
evaṁ gotto,||
evaṁ vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaṁ sukha-dukkha-paṭisaṁvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh'ūpapanno' ti.|| ||

Iti sākāraṁ sa-uddesaṁ aneka-vihitaṁ pubbe-nivāsaṁ anussarati.|| ||

33. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattāṇaṁ cut'ūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati:||
cavamāne uppajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate||
yathā-kamm'ūpage satte pajānāti:-|| ||

"Ime vata [279] bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā||
vacī-du-c-caritena samannāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā||
ariyānaṁ upavādakā micchā-diṭṭhikā||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā||
vacī-sucaritena samannāgatā||
mano-sucaritena samannāgatā||
ariyānaṁ anupavādakā sammā-diṭṭhikā||
sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā" ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇaṇe dubbaṇṇe sugate duggate||
yathā-kamm'ūpage satte pajānāti.|| ||

Seyyathā p'assu bhikkhave dve agārā sadvārā,||
tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṁ pavisante pi||
ni-k-khamante pi||
anusañcarante pi||
anuvicarante pi,||
evam eva kho, bhikkhave, bhikkhu||
dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate||
yathā-kamm'ūpage satte pajānāti:-|| ||

"Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā||
vacī-du-c-caritena samannāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā||
ariyānaṁ upavādakā micchā-diṭṭhikā||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā||
vacī-sucaritena samannāgatā||
mano-sucaritena samannāgatā||
ariyānaṁ anupavādakā sammā-diṭṭhikā||
sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā" ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇaṇe dubbaṇṇe sugate duggate||
yathā-kamm'ūpage satte pajānāti.|| ||

34. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaṁ khaya-ñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti.|| ||

So:|| ||

"Idaṁ dukkhan" ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

"Ayaṁ dukkha-samudayo" ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

"Ayaṁ dukkha-nirodho" ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

"Ayaṁ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā" ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

"Ime āsavā" ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

"Ayaṁ āsava-samudayo" ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

"Ayaṁ āsava-nirodho" ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

"Ayaṁ āsava-nirodha-gāminī paṭipadā" ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsāvā pi cittaṁ vimuccati,||
bhav'āsavā pi cittaṁ vimuccati,||
avijj-ā-savā pi cittaṁ vimuccati||
vimuttasmiṁ vimuttam iti ñāṇaṁ hoti:|| ||

"Khīṇā jāti,||
vusitaṁ Brahma-cariyaṁ,||
kataṁ karaṇīyaṁ,||
nāparaṁ itthattāyā" ti pajānāti.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
pabbatasaṅkhepe udaka-rahado accho vi-p-pasanno anāvilo,||
tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya||
sippi-sambukam pi,||
sakkhara-kaṭhalam pi,||
macchagumbam pi,||
carantam pi,||
tiṭṭhantam pi,||
tassa evam assa:|| ||

"Ayaṁ kho udaka-rahado accho vi-p-pasanno anāvilo,||
tatir'ime sippi- [280] sambukā pi||
sakkhara-kaṭhalā pi||
macchagumbā pi||
caranti pi||
tiṭṭhanti pī' ti.|| ||

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu:|| ||

"Idaṁ dukkhan" ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

"Ayaṁ dukkha-samudayo" ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

"Ayaṁ dukkha-nirodho" ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

"Ayaṁ dukkha-nirodha-gāminī-paṭipadā" ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

"Ime āsavā" ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

"Ayaṁ āsava-samudayo" ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

"Ayaṁ āsava-nirodho" ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

"Ayaṁ āsava-nirodha-gāminī paṭipadā" ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsāvā pi cittaṁ vimuccati,||
bhav'āsavā pi cittaṁ vimuccati,||
avijj-ā-savā pi cittaṁ vimuccati||
vimuttasmiṁ vimuttam iti ñāṇaṁ hoti:|| ||

"Khīṇā jāti,||
vusitaṁ Brahma-cariyaṁ,||
kataṁ karaṇīyaṁ,||
nāparaṁ itthattāyā" ti pajānāti.|| ||

35. Ayaṁ vuccati bhikkhave bhikkhu samaṇo iti pi,||
brāhmaṇo iti pi,||
nahātako iti pi,||
vedagū iti pi,||
sottiyo iti pi,||
ariyo iti pi,||
arahaṁ iti pi.|| ||

36. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu samaṇo hoti?|| ||

Samitā'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṁ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu samaṇo hoti.|| ||

37. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu brāhmaṇo hoti?|| ||

Bāhitā'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṁ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu brāhmaṇo hoti.|| ||

38. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu nahātako hoti?|| ||

Nahātā'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṁ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu nahātako hoti.|| ||

39. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu vedagū hoti?|| ||

Viditā'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṁ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu vedagū hoti.|| ||

40. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu sottiyo hoti?|| ||

Nissutā'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṁ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu sottiyo hoti.|| ||

41. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu ariyo hoti?|| ||

Ārakā'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṁ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu ariyo hoti.|| ||

42. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu arahaṁ hoti?|| ||

Ārakā'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā pono-bhavikā sadarā dukkha-vipākā āyatiṁ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu arahaṁ hoti."|| ||

Idam avoca Bhagavā.|| ||

Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun ti.

Mahā Assapura Suttaṁ