Majjhima Nikāya
II. Majjhima-Paṇṇāsa
3. Paribbājaka Vagga

Sutta 76

Sandaka Suttaṁ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

[1][chlm][pts][upal] Evaṁ me sutaṁ:|| ||

Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosambīyaṁ viharati Ghositārāme.|| ||

2. Tena kho pana samayena Sandako paribbājako pilakkha guhāyaṁ paṭivasati mahatiyā paribbājaka-parisāya saddhiṁ pañca-mattehi paribbājaka-satehi.|| ||

3. Atha kho āyasmā Ānando sāyaṇha-samayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi 'āyām-āvuso yena devakaṭasobbho ten'upasaṅkamissāma guhādassanāyā' ti.|| ||

Evam āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Ānandassa paccassosuṁ.|| ||

Atha kho āyasmā Ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ yena devakaṭasobbho ten'upasaṅkami.|| ||

4. Tena kho pana samayena Sandako paribbājako mahatiyā paribbājaka-parisāya saddhiṁ nisinno hoti unnādiniyā uccā-sadda-mahā-saddāya aneka-vihitaṁ tiracchāna-kathaṁ kathentiyā.|| ||

Seyyath'īdaṁ: rāja-kathaṁ cora-kathaṁ mahāmattakataṁ senā-kathaṁ bhaya-kathaṁ yuddha-kathaṁ anna-kathaṁ pāna-kathaṁ vattha-kathaṁ yāna-kathaṁ sayana-kathaṁ mālā-kathaṁ gandha-kathaṁ ñāti-kathaṁ gāma-kathaṁ nigama-kathaṁ nagara-kathaṁ jana-pada-kathaṁ itthi-kathaṁ purisa-kathaṁ sūra-kathaṁ visikhā-kathaṁ kumbha-ṭ-ṭhāna-kathaṁ pubba-peta-kathaṁ nānatta-kathaṁ lok'akkhāyikaṁ samuddak- [514] khāyikaṁ iti-bhav-ā-bhava-kathaṁ iti vā.|| ||

Addasā kho Sandako paribbājako āyasmantaṁ Ānandaṁ dūrato va āga-c-chantaṁ.|| ||

Disvāna sakaṁ parisaṁ saṇṭhapesi appa-saddā bhonto hontu,||
mā bhonto sadda-makattha,||
ayaṁ samaṇassa Gotamassa sāvako āgacchati samaṇo Ānando.|| ||

Yāvatā kho pana samaṇassa Gotamassa sāvakā Kosambīyaṁ paṭivasanti ayaṁ tesaṁ aññataro samaṇo Ānando.|| ||

Appa-sadda-kāmā kho pana te āyasmanto appa-saddavinītā appa-saddassa vaṇṇavādino,||
app'eva nāma appa-saddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā' ti.|| ||

Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ.|| ||

5. Atha kho āyasmā Ānando yena Sandako paribbājako ten'upasaṅkami.|| ||

Atha kho Sandako paribbājako āyasmantaṁ Ānandaṁ etad avoca: etu kho bhavaṁ Ānando,||
svāgataṁ bhoto Ānandassa cirassaṁ kho bhavaṁ Ānando imaṁ pariyāyam akāsi yad idaṁ idh'āgamanāya,||
nisīdatu bhavaṁ Ānando,||
idam āsanaṁ paññattanti.|| ||

Nisīdi kho āyasmā Ānando paññatte āsane.|| ||

Sandako pi kho paribbājako aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā eka-m-antaṁ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṁ nisinnaṁ kho Sandakaṁ paribbājakaṁ āyasmā Ānando etad avoca:|| ||

"Kāya nu'ttha Sandaka etarahi kathāya sanni-sinnā,||
kā ca pana vo antarā kathā vippakatā" ti.|| ||

"Tiṭṭhat'esā bho Ānanda kathā,||
yāya mayaṁ etarahi kathāya sanni-sinnā.|| ||

N'esā bhoto Ānandassa kathā dullabhā bhavissati pacchāpi savaṇāya.|| ||

Sādhu vata bhavantaṁ yeva Ānandaṁ paṭibhātu sake ācariyake dhammī kathā" ti.|| ||

"Tena hi Sandaka suṇāhi,||
sādhukaṁ manasi karohi,||
bhāsissāmī" ti.|| ||

"Evaṁ bho" ti kho Sandako paribbājako āyasmato Ānandassa paccassosi.|| ||

Āyasmā Ānando etad avoca:|| ||

6. "Cattāro'me Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena abrahma-cariy-a-vāsā akkhātā,||
cattāri ca anassāsikāni brahma-cariyāni akkhātāni,||
yattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ na vaseyya vasanto vā na ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan"ti.|| ||

Katame pana te bho Ānanda tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena cattāro abrahma-cariy-a-vāsā akkhātā,||
yattha [515] viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ na vaseyya vasanto vā na ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan" ti?|| ||

7. "Idha Sandaka ekacco Satthā evaṁ-vādī hoti evaṁ diṭṭhī: 'n'atthi dinnaṁ n'atthi yiṭṭhaṁ n'atthi hutaṁ n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko n'atthi ayaṁ loko n'atthi paro loko n'atthi mātā n'atthi pitā n'atthi sattā opapātikā n'atthi loke samaṇa-brāhmaṇā samm'aggatā sammā-paṭipannā ye imañ ca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā pavedenti,||
cātum-mahā-bhūtiko ayaṁ puriso yadā kālaṁ karoti paṭhavī paṭhavīkāyaṁ anupeti anupagacchati.|| ||

Āpo āpokāyaṁ anupeti anupagacchati,||
tejo tejokāyaṁ anupeti anupagacchati,||
vāyo vāyokāyaṁ anupeti anupagacchati,||
ākāsaṁ indriyāni saṅkamanti,||
āsandipañcamā purisā mataṁ ādāya gacchanti,||
yāva āḷāhanāpadāni paññāyanti,||
kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti,||
bhassantāhutiyo dattupaññattaṁ yad idaṁ dānaṁ tesaṁ tucchaṁ musā vilāpo ye keci atthikavādaṁ vadanti,||
bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti param maraṇā' ti.|| ||

8. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: 'ayaṁ kho bhavaṁ Satthā evaṁ-vādī evaṁ diṭṭhī.|| ||

'N'atthi dinnaṁ n'atthi yiṭṭhaṁ n'atthi hutaṁ n'atthi sukaṭa-dukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko n'atthi ayaṁ loko n'atthi paro loko n'atthi mātā n'atthi pitā n'atthi sattā opapātikā n'atthi loke samaṇa-brāhmaṇā samm'aggatā sammā-paṭipannā,||
ye imañ ca lokaṁ parañca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā pavedenti,||
cātum-mahā-bhūtiko ayaṁ puriso,||
yadā kālaṁ karoti paṭhavī paṭhavīkāyaṁ anupeti anupagacchati,||
āpo āpokāyaṁ anupeti anupagacchati,||
tejo tejokāyaṁ anupeti anupagacchati.|| ||

Vāyo vāyokāyaṁ anupeti anupagacchati,||
ākāsaṁ indriyāni saṅkamanti,||
āsandi pañcamā purisā mataṁ ādāya gacchanti,||
yāva āḷāhanāpadāni paññāyanti,||
kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti,||
bhassantāhutiyo,||
dattupaññattaṁ yad idaṁ dānaṁ,||
tesaṁ tucchaṁ musā vilāpo ye keci atthikavādaṁ vadanti,||
bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti,||
vinassanti,||
na honti param maraṇāti.||
Sace imassa bhoto Satthuno saccaṁ vacanaṁ,||
akatena me ettha kataṁ,||
abbusitena me ettha vusitaṁ,||
ubhopi mayaṁ ettha samasamā sāmaññaṁ pattā,||
yo c'āhaṁ na vadāmi: 'ubho kāyassa bhedā ucchijjissāma vinassissāma,||
na bhavissāma param maraṇā' ti.|| ||

Atirekaṁ kho panimassa bhoto Satthuno naggiyaṁ muṇḍiyaṁ ukkuṭikappadhānaṁ kesa-massulocanaṁ,||
yohaṁ putta-sambādha-sayanaṁ ajjhāvasanto kāsika-candanaṁ pacc'anubhonto mālā-gandha-vilepanaṁ dhārento jāta-rūpa-rajataṁ sādiyanto iminā bhotā Satthārā sama-sama-gatiko bhavissāmi abhisamparāyaṁ,||
sohaṁ kiñjānanto kiṁpassanto imasmiṁ satthari Brahma-cariyaṁ carissāmi,||
so abrahma-cariyaṁ vāso aya'nti iti viditvā tasmā brahma-cariyā nibbijja pakkamati.|| ||

9. Ayaṁ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena paṭhamo abrahma-cariy-a-vāso akkhāto yattha viññū puriso sasakkaṁ brahma- [516] cariyaṁ na vaseyya,||
vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.|| ||

10. Puna ca paraṁ Sandaka idh'ekacco Satthā evaṁ-vādī hoti evaṁ diṭṭhī: 'karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socayato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṁ ādiyato sandhiṁ chindato nillopaṁ harato ekāgārikaṁ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṁ gacchato musābhaṇato,||
karato na karīyati pāpaṁ.|| ||

Khurapariyantena ce pi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṁsakhalaṁ ekamaṁsapuñjaṁ kareyya,||
n'atthi tato nidānaṁ pāpaṁ,||
n'atthi pāpassa āgamo.|| ||

Dakkhiṇañ ce pi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento n'atthi tato nidānaṁ pāpaṁ,||
n'atthi pāpassa āgamo.|| ||

Uttarañ ce pi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento n'atthi tato nidānaṁ puññaṁ,||
n'atthi puññassa āgamo.|| ||

Dānena damena saṁyamena saccavajjena n'atthi puññaṁ,||
n'atthi puññassa āgamo' ti.|| ||

11. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ayaṁ kho bhavaṁ Satthā evaṁ-vādī evaṁ diṭṭhī: 'karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socayato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṁ ādiyato sandhiṁ chindato nillopaṁ harato ekāgārikaṁ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṁ gacchato musābhaṇato karato na karīyati pāpaṁ.|| ||

Khurapariyantena ce pi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṁsakhalaṁ ekamaṁsapuñjaṁ kareyya,||
n'atthi tato nidānaṁ pāpaṁ,||
n'atthi pāpassa āgamo.|| ||

Dakkhiṇañ ce pi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento n'atthi tato nidānaṁ pāpaṁ,||
n'atthi pāpassa āgamo.|| ||

Uttarañ ce pi Gaṅgāya tīraṁ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento n'atthi tato nidānaṁ puññaṁ,||
n'atthi puññassa āgamo,||
dānena damena saṁyamena saccavajjena n'atthi puññaṁ,||
n'atthi puññassa āgamoti.|| ||

Sace imassa bhoto Satthuno saccaṁ vacanaṁ,||
akatena me ettha kataṁ,||
abbusitena me ettha vusitaṁ.|| ||

Ubhopi mayaṁ ettha samasamā sāmaññaṁ pattā yo c'āhaṁ na vadāmi,||
'ubhinnaṁ kurutaṁ na karīyati pāpan' ti.|| ||

So'haṁ kiñjānanto kiṁpassanto imasmiṁ satthari Brahma-cariyaṁ carissāmi,||
so 'abrahma-cariy-a-vāso ayan' ti.iti viditvā tasmā brahma-cariyā nibbijja pakkamati.|| ||

12. Ayaṁ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena dutiyo abrahma-cariy-a-vāso akkhāto,||
yattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ na vaseyya,||
vasanto vā na ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.|| ||

13. Puna ca paraṁ Sandaka idh'ekacco Satthā evaṁ-vādī hoti evaṁ diṭṭhī:|| ||

N'atthi hetu n'atthi paccayo sattāṇaṁ saṅkilesāya,||
ahetu a-p-paccayā sattā saṅkilissanti.|| ||

N'atthi hetu n'atthi paccayo sattāṇaṁ visuddhiyā,||
ahetu a-p-paccayā sattā visujjhanti.|| ||

N'atthi balaṁ n'atthi viriyaṁ n'atthi purisat- [517] thāmo n'atthi purisaparakkamo,||
sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chassevābhijātisu sukha-dukkhaṁ paṭisaṁvedentī' ti.|| ||

14. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: 'ayaṁ kho bhavaṁ Satthā evaṁ-vādī evaṁ diṭṭhī: n'atthi hetu n'atthi paccayo sattāṇaṁ saṅkilesāya.|| ||

Ahetu a-p-paccayā sattā saṅkilissanti.|| ||

N'atthi hetu n'atthi paccayo sattāṇaṁ visuddhiyā.|| ||

Ahetu a-p-paccayā sattā visujjhanti.|| ||

N'atthi balaṁ n'atthi viriyaṁ n'atthi puriSatthāmo n'atthi purisaparakkamo,||
sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chassevābhijātisu sukha-dukkhaṁ paṭisaṁvedentī' ti.|| ||

Sace imassa bhoto Satthuno saccaṁ vacanaṁ,||
akatena me ettha kataṁ,||
abbusitena me ettha vusitaṁ.|| ||

Ubhopi mayaṁ ettha samasamā sāmaññaṁ pattā,||
yoc'āhaṁ na vadāmi,||
ubho ahetu a-p-paccayā visujjhissāmā' ti.|| ||

Atirekaṁ kho panimassa bhoto Satthuno naggiyaṁ muṇḍiyaṁ ukkuṭikappadhānaṁ kesa-massu locanaṁ.|| ||

Yohaṁ putta-sambādha-sayanaṁ ajjhāvasanto kāsika-candanaṁ pacc'anubhonto mālā-gandha-vilepanaṁ dhārento jāta-rūpa-rajataṁ sādiyanto iminā bhotā Satthārā sama-sama-gatiko bhavissāmi abhisamparāyaṁ.|| ||

So'haṁ kiñjānanto kiṁpassanto imasmiṁ satthari Brahma-cariyaṁ carissāmi.|| ||

So abrahma-cariy-a-vāso aya'nti iti viditvā tasmā brahma-cariyā nibbijja pakkamati.|| ||

15. Ayaṁ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena tatiyo abrahma-cariy-a-vāso akakhāto,||
yattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ na vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.|| ||

16. Puna ca paraṁ Sandaka idh'ekacco Satthā evaṁ-vādī hoti evaṁ diṭṭhī: satt'ime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esika-ṭ-ṭhāyi-ṭ-ṭhitā.|| ||

Te na iñjanti na viparinamanti.|| ||

Nāññamaññaṁ vyābādhenti.|| ||

Nālaṁ añña-maññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukha-dukkhāya vā.|| ||

Katame satta?|| ||

Paṭhavīkāyo āpokāyo tejokāyo vāyo kāyo sukhe dukkhe jīve satt'ime.|| ||

Ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esika-ṭ-ṭhāyi-ṭ-ṭhitā.|| ||

Te na iñjanti,||
na viparinamanti,||
nāññamaññaṁ vyābādenti,||
nālaṁ añña-maññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukha-dukkhāya vā.|| ||

Tattha n'atthi hantā vā ghātetā vā sotā vā sāvetā vā viññātā vā viññāpetā vā yepi tiṇhena satthena sīsaṁ chindati.|| ||

Na koci kañci jīvitā voropeti.|| ||

Sattannaṁ tv'eva kāyānamantarena satthaṁ vivaramanupatati.|| ||

Cuddasa kho panimāni yonipamukhasata-sahassāni saṭṭhiñca satāni cha ca satāni.|| ||

Pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca,||
dvaṭṭhi paṭipadā,||
dvaṭṭh'antarakappā,||
chaḷ-ābhijātiyo,||
aṭṭha purisabhūmiyo,||
ekūnapaññāsa ājīvasate,||
ekūnapaññāsa paribbājakasate,||
ekūna- [518] paññāsa nāgāvāsasate,||
vīse indriyasate,||
tiṁse Nirayasate,||
chattiṁsa rajodhātuyo,||
satta saññīgabbhā,||
satta asaññīgabbhā,||
satta nigaṇṭhīgabbhā,||
satta devā,||
satta mānusā,||
satta pesācā,||
satta sarā,||
satta pavuṭā,||
satta papātā,||
satta papātasatāni,||
sattasupinā,||
sattasupinasatāni,||
cullāsītimahākappuno sata-sahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissanti.|| ||

Tattha n'atthi imin-ā-haṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahma-cariyena vā aparipakkaṁ vā kammaṁ paripācessāmi,||
paripakkaṁ vā kammaṁ phussa phussa byantīkarissāmīti.|| ||

Hevaṁ n'atthi doṇamite sukha-dukkhe,||
pariyantakaṭe saṁsāre,||
n'atthi hāyanavaḍḍhane,||
n'atthi ukkaṁsāvakaṁse.|| ||

Seyyathā pi nāma suttagu'e khitte nibbeṭhiyamānameva paleti,||
evam evaṁ bāle vā paṇḍite vā sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissantī ti.|| ||

17. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ayaṁ kho bhavaṁ Satthā evaṁ-vādī evandiṭṭhī: satt'ime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esika-ṭ-ṭhāyi-ṭ-ṭhitā.|| ||

Te na iñjanti,||
na viparinamanti,||
nāññamaññaṁ vyābādhenti,||
nālaṁ añña-maññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukha-dukkhāya vā.|| ||

Katame satta?|| ||

paṭhavīkāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve satt'ime.|| ||

Ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esika-ṭ-ṭhāyi-ṭ-ṭhitā.|| ||

Te na iñjanti,||
na viparinamanti,||
nāññamaññaṁ vyābādhenti.|| ||

Nālaṁ añña-maññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukha-dukkhāya vā.|| ||

Tattha n'atthi hantā vā ghātetā vā sotā vā sāvetā vā viññātā vā viññāpetā vā yopi tiṇhena satthena sīsaṁ chindati,||
na koci kañci jīvitā voropeti,||
sattannaṁ yeva kāyānamantarena satthaṁ vivaramanupatati.Cuddasa kho panimāni yoni pamukhasata-sahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca kammuno satāni pañca ca kammāni tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā chaḷ-ābhijātiyo aṭṭha purisabhūmiyo ekūnapaññāsa ājīvasate1 ekūnapaññāsa paribbājakasate ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indirayasate tiṁse Nirayasate chattiṁsa rajodhātuyo satta saññīgabbhā satta asaññīgabbhā satta nigaṇṭhīgabbhā sattadevā sattamānusā sattapesācā satta sarā satta pavuṭā satta papātā satta papātasatāni satta supinā supinasatāni cullāsīti mahākappuno sata-sahassāni.|| ||

Yāni bāle capaṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissanti.|| ||

Tattha n'atthi imin-ā-haṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahma-cariyena vā aparipakkaṁ vā kammaṁ paripācessāmi,||
paripakkaṁ vā phussa phussa vyantīkarissāmīti.|| ||

Hevaṁ n'atthi doṇamite sukha-dukkhe,||
pariyantakaṭe saṁsāre,||
n'atthi hāyanavaḍḍhane n'atthi ukkaṁsāvakaṁse.|| ||

Seyyathā pi nāma suttagu'e khitte nibbeṭhiyamānameva paleti.|| ||

Evam evaṁ bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassannaṁ karissantī' ti.||
Sace imassa bhoto Satthuno sacchaṁ vacanaṁ,||
akatena me ettha kataṁ abbusitena me ettha vusitaṁ.|| ||

Ubhopi mayaṁ ettha samasamā sāmaññaṁ pattā,||
yo c'āhaṁ na vadāmi: ubho sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karissāmā' ti.|| ||

So'haṁ kiñjānanto kiṁpassanto imasmiṁ satthari Brahma-cariyaṁ carissāmi.|| ||

18. So abrahma-cariy-a-vāso ayanti iti viditvā tasmā brahma-cariyā nibbijja pakkamati ayaṁ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena catuttho abrahma-cariy-a-vāso akkhāto yattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ na vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.|| ||

19. Ime kho te Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena cattāro abrahma-cariy-a-vāsā akkhātā [519] yattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ na vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan ti.|| ||

20. Acchariyaṁ bho Ānanda,||
abbhutaṁ bho Ānanda,||
yāvañ c'idaṁ tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena cattāro abrahma-cariy-a-vāsā vasamānā abrahma-cariy-a-vāsāti akkhātā yattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ na vaseyya,||
vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan ti.|| ||

Katamāni pana tāni bho Ānanda tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena cattāri anassāsikāni brahma-cariyāni akkhātāni yattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ na vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan ti:|| ||

21. Idha Sandaka ekacco Satthā sabbaññū sabba-dassāvī aparisesaṁ ñāṇa-dassanaṁ paṭijānāti: carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇa-dassanaṁ pacc'upatthikanti.|| ||

So suññampi agāraṁ pavisati,||
piṇḍampi na labhati,||
kukkuropi ḍasati,||
caṇḍena pi hatthinā samāgacchati,||
caṇḍena pi assena samāgacchati,||
caṇḍena pi goṇena samāgacchati,||
itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchati,||
gāmassapi nigamassapi nāmampi Maggampi pucchati,||
so kimidanti puṭṭho samāno suññaṁ me agāraṁ pavisitabbaṁ ahosi,||
tena pāvisiṁ.|| ||

Piṇḍaṁ me aladdhabbaṁ ahosi,||
tena nālatthaṁ.|| ||

Kukkurena ḍasitabbaṁ ahosi,||
tenamhi daṭṭho.|| ||

Caṇḍena hatthinā samāgantabbaṁ ahosi,||
tena samāgamaṁ.|| ||

Caṇḍena assena samāgantabbaṁ ahosi,||
tena samāgamaṁ.|| ||

Caṇḍena goṇena samāgantabbaṁ ahosi,||
tena samāgamaṁ.|| ||

Itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchitabbaṁ ahosi,||
tena pucchiṁ.|| ||

Gāmassapi nigamassapi nāmampi Maggampi pucchitabbaṁ ahosi,||
tenāpucchinti.|| ||

22. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: 'ayaṁ kho bhavaṁ Satthā sabbaññū sabba-dassāvī aparisesaṁ ñāṇa-dassanaṁ paṭijānāti: carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇa-dassanaṁ pacc'upatthikanti.|| ||

Piṇḍaṁ me aladdhabbaṁ ahosi,||
tena nālatthaṁ.|| ||

Kukkurena ḍasitabbaṁ ahosi,||
tenamhi daṭṭho.|| ||

Caṇḍena hatthinā samāgantabbaṁ ahosi,||
tena samāgamaṁ.|| ||

Caṇḍena assena samāgantabbaṁ ahosi,||
tena samāgamaṁ.|| ||

Caṇḍena goṇena samāgantabbaṁ ahosi,||
tena samāgamaṁ.|| ||

Itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchitabbaṁ ahosi,||
tena pucchiṁ.|| ||

Gāmassapi nigamassapi nāmampi Maggampi pucchitabbaṁ ahosi,||
tenāpucchinti.|| ||

So anassāsikaṁ idaṁ Brahma-cariyanti,||
iti viditvā tasmā brahma-cariyā nibbijja pakkamati.|| ||

23. Idaṁ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena paṭhamaṁ anassāsikaṁ Brahma-cariyaṁ akkhā [520] taṁ,||
yattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ na vaseyya,||
vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.|| ||

24. Puna ca paraṁ Sandaka idh'ekacco Satthā anussaviko hoti anussavasacco.|| ||

So anussavena itihitiha paramparāya piṭakasampadāya dhammaṁ deseti.|| ||

Anussavikassa kho pana Sandaka Satthuno anussavasaccassa sussutampi hoti,||
dussutampi hoti.|| ||

Tathāpi hoti.|| ||

Aññathāpi hoti.|| ||

25. Yatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: 'ayaṁ kho bhavaṁ Satthā anussaviko anussavasacco.|| ||

So anussavena itihitiha paramparāya piṭakasampadāya dhammaṁ deseti.|| ||

Anussavikassa kho pana Satthuno anussavasaccassa sussutampi hoti,||
dussutampi hoti,||
tathāpi hoti,||
aññathāpi hoti.|| ||

So anassāsikaṁ idaṁ Brahma-cariyanti iti viditvā tasmā brahma-cariyā nibbijja pakkamati.|| ||

26. Idaṁ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena dutiyaṁ anassāsikaṁ Brahma-cariyaṁ akkhātaṁ,||
yattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ na vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.|| ||

27. Puna ca paraṁ Sandaka idh'ekacco Satthā takkī hoti vīmaṁsī.|| ||

So takka-pariyāhataṁ vīmaṁs-ā-nucaritaṁ sayam-paṭibhānaṁ dhammaṁ deseti.|| ||

Takkissa kho pana Sandaka Satthuno vīmaṁsissa sutakkitampi hoti,||
duttakkitampi hoti,||
tathāpi hoti,||
aññathāpi hoti.|| ||

28. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ayaṁ kho bhavaṁ Satthā takkī vīmaṁsī.|| ||

So takka-pariyāhataṁ vīmaṁs-ā-nucaritaṁ sayam-paṭibhānaṁ dhammaṁ deseti.|| ||

Takkissa kho pana Satthuno vīmaṁsissa sutakkitampi hoti,||
duttakkitampi hoti,||
tathāpi hoti,||
aññathāpi hoti.|| ||

So anassāsikaṁ idaṁ Brahma-cariyanti iti viditvā tasmā brahma-cariyā nibbijja pakkamati.|| ||

29. Idaṁ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena tatiyaṁ anassāsikaṁ Brahma-cariyaṁ akkhātaṁ yattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ na vaseyya.|| ||

Vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.|| ||

30. Puna ca paraṁ Sandaka idh'ekacco Satthā mando hoti momūho.|| ||

So mandattā momūhattā tathā tathā pañhaṁ [521] puṭṭho samāno vācā vikkhepaṁ āpajjati amarā-vikkhepaṁ,||
evam pi me no,||
tathāpi me no,||
aññathāpi me no,||
notipi me no,||
no notipi me noti.|| ||

31. Tatra Sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati.|| ||

Ayaṁ kho bhavaṁ Satthā mando momūho,||
so mandattā momūhattā tathā tathā pañhaṁ puṭṭho samāno vācā-vikkhepaṁ āpajjati amarā-vikkhepaṁ.|| ||

Evam pi me no,||
tathāpi me no,||
aññathāpi me no,||
notipi me no,||
no no tipi me noti.|| ||

So anassāsikaṁ idaṁ Brahma-cariyanti iti viditvā tasmā brahma-cariyā nibbijja pakkamati.|| ||

32. Idaṁ kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena catutthaṁ anassāsikaṁ Brahma-cariyaṁ akkhātaṁ,||
yattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ na vaseyya,||
vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.|| ||

33. Imāni kho Sandaka tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā sambuddhena cattāri anassāsikāni brahma-cariyāni akkhātāni,||
yattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ na vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan ti.|| ||

34. Acchariyaṁ bho Ānanda abbhutaṁ bho Ānanda,||
yāvañ c'idaṁ tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-SamBuddhena cattāri anassāsikān'eva brahma-cariyāni anassāsikāni brahma-cariyānīti akkhātāni.|| ||

Yattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ na vaseyya,||
vasanto vā nārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.|| ||

Yo pana so bho Ānanda Satthā kiṁvādī kimakkhāyī yattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ vaseyya,||
vasanto vā ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan ti.|| ||

35. Idha Sandaka Tathāgato loke uppajjati arahaṁ Sammā Sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno Sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī Satthā deva-manussānaṁ Buddho Bhagavā.|| ||

So imaṁ lokaṁ sa-devakaṁ sa-Mārakaṁ sa-brahmakaṁ sa-s-samaṇa-brāhmaṇiṁ pajaṁ sa-deva-manussaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā pavedeti,||
so dhammaṁ deseti: ādi kalyāṇaṁ majjhe kalyāṇaṁ pariyosāna-kalyāṇaṁ sātthaṁ savyañ janaṁ kevala-paripuṇṇaṁ parisuddhaṁ Brahma-cariyaṁ pakāseti.|| ||

36. Taṁ dhammaṁ suṇāti Gahapati vā gahapati-putto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto.|| ||

So taṁ dhammaṁ sutvā Tathāgate saddhaṁ paṭilabhati.|| ||

So tena saddhā-paṭilābhena samannāgato itipaṭisañcikkhati: sambādho gharāvāso rajo-patho,||
abbhokāso pabbajjā,||
na-y-idaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaṁ ekanta-parisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ Brahma-cariyaṁ carituṁ,||
yan nūn-ā-haṁ kesa-massuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyanti.|| ||

So aparena samayena appaṁ vā bhoga-k-khandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhoga-k-khandhaṁ pahāya appaṁ vā ñāti-parivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñāti-parivaṭṭaṁ pahāya kesa-massuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.|| ||

37. So evaṁ pabba-jito samāno bhikkhūnaṁ [sikkhāsājīva samāpanno] pāṇ-ā-tipātaṁ pahāya pāṇ-ā-tipātā paṭivirato hoti,||
nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayā-panno [sabba pāṇabhūtahit-ā-nukampī] viharati.|| ||

Adinn'ādānaṁ pahāya adinn'ādānā paṭivirato hoti,||
dinn'ādāyī dinna-pāṭikaṅkhī athenena suci-bhūtena attanā viharati.|| ||

Abrahma-cariyaṁ pahāya brahma-cārī hoti,||
ārā-cārī virato methunā gāma-dhammā.|| ||

Musā-vādaṁ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti,||
sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa.|| ||

pisuṇaṁ vācaṁ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti,||
ito sutvā na amutra akkhātā imesaṁ bhedāya,||
amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya,||
iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā,||
samagg'ārāmo samagga-rato samagga-nandī samagga-karaṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti.|| ||

Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti,||
yā sā vācā neḷā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaṁ-gamā porī bahu-jana-kantā bahu-jana-manāpā,||
tathā-rūpaṁ vācaṁ bhāsitā hoti.|| ||

Sampha-p-palāpaṁ pahāya sampha-p-palāpā paṭivirato hoti,||
kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī nidhāna-vatiṁ vācaṁ bhāsitā kālena sāpadesaṁ pariyanta-vatiṁ attha-saṁhitaṁ.|| ||

So [bījagāma bhūta-gāma samārambhā] paṭivirato hoti.|| ||

Eka-bhattiko hoti ratt'ūparato virato vikāla-bhojanā.|| ||

[Naccagītavādi tavisūka-dassanā] paṭivirato hoti.|| ||

[Mālāgandha vilepana dhāraṇa maṇḍana vibhūsanaṭṭhānā] paṭivirato hoti.|| ||

Uccā-sayana-mahā-sayanā paṭivirato hoti.|| ||

Jātarūpa-rajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Āmakamaṁsapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

Kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

[Hatthi gavāssavaḷavā paṭiggahanā] paṭivirato hoti.|| ||

Khetta-vatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti.|| ||

[Dūteyya pahīnagaman-ā-nuyogā] paṭivirato hoti.|| ||

Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.|| ||

[Tulā-kūṭa kaṁsakuṭa mānakūṭā] paṭivirato hoti.|| ||

[Ukkoṭa navañ ca nanikati-sāci-yogā] paṭivirato hoti.|| ||

[Chedana vadha bandhana viparāmosaālopa sahasākārā] paṭivirato hoti.|| ||

38. So santuṭṭho hoti kāya-parihārikena cīvarena,||
kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena,||
so yena yen'eva pakkamati,||
samādāyeva pakkamati.|| ||

Seyyathā pi nāma pakkhīsakuṇo yena yen'eva ḍeti,||
sapattabhārova ḍeti.|| ||

Evam evaṁ bhikkhu santuṭṭho hoti kāya-parihārikena cīvarena,||
kucchi-parihārikena piṇḍa-pātena.|| ||

Yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.|| ||

So iminā ariyena sīla-k-khandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajja-sukhaṁ paṭisaṁvedeti.|| ||

39. So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇamenaṁ cakkhu'ndriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā-dhammā anvāssaveyyuṁ,||
tassa saṁvarāya paṭipajjati,||
rakkhati cakkhu'ndriyaṁ,||
cakkhu'ndriye saṁvaraṁ āpajjati.|| ||

Sotena saddaṁ sutvā na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇamenaṁ sot'indriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā-dhammā anvāssaveyyuṁ,||
tassa saṁvarāya paṭipajjati,||
rakkhati sot'indriyaṁ,||
sot'indriye saṁvaraṁ āpajjati.|| ||

Ghānena gandhaṁ ghāyitvā na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇamenaṁ ghān'indriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā-dhammā anvāssaveyyuṁ,||
tassa saṁvarāya paṭipajjati,||
rakkhati ghān'indriyaṁ,||
ghān'indriye saṁvaraṁ āpajjati.Jivhāya rasaṁ sāyitvā na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇamenaṁ jivh'indriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā-dhammā anvāssaveyyuṁ,||
tassa saṁvarāya paṭipajjati,||
rakkhati jivh'indriyaṁ,||
jivh'indriye saṁvaraṁ āpajjati.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaṁ phūsitvā na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇamenaṁ kāy'indriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā-dhammā anvāssaveyyuṁ,||
tassa saṁvarāya paṭipajjati,||
rakkhati kāy'indriyaṁ,||
kāy'indriye saṁvaraṁ āpajjati.Manasā dhammaṁ viññāya na nimitta-g-gāhī hoti n-ā-nu-vyañjana-g-gāhī,||
yatvādhi-karaṇamenaṁ man'indriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā-dhammā anvāssaveyyuṁ,||
tassa saṁvaraṁ paṭipajjati,||
rakkhati man'indriyaṁ,||
man'indriye saṁvaraṁ āpajjati.|| ||

So iminā ariyena indriya-saṁvarena samannāgato ajjhattaṁ abyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti.|| ||

40. So abhikkante paṭikkante sampajāna-kārī hoti,||
ālokite vilokite sampajāna-kārī hoti,||
sammiñjite pasārite sampajāna-kārī hoti,||
saṅghāṭipatta-cīvaradhāraṇe sampajāna-kārī hoti,||
asite pīte khāyite sāyite sampajāna-kārī hoti,||
uccāra-passāvakamme sampajāna-kārī hoti,||
gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhī-bhāve sampajāna-kārī hoti.|| ||

41. So iminā ca ariyena sīla-k-khandhena samannāgato iminā ca ariyena indriya-saṁvarena samannāgato iminā ca ariyena sati-sampajaññena samannāgato vivittaṁ sen'āsanaṁ bhajati.|| ||

Araññaṁ rukkha-mūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giri-guhaṁ susānaṁ vana-patthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ.|| ||

42. So pacchā-bhattaṁ piṇḍa-pāta-paṭikkanto nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya,||
parimukhaṁ satiṁ upaṭṭha-petvā.|| ||

So abhijjhaṁ loke pahāya vigat-ā-bhijjhena cetasā viharati,||
abhijjhāya cittaṁ parisodheti.|| ||

vyāpāda-padosaṁ pahāya avyāpanna-citto viharati sabba-pāṇa-bhūta-hit-ā-nukampī.|| ||

vyāpāda-padosā cittaṁ parisodeti,||
thīna-middhaṁ pahāya vigata-thīna-middho viharati āloka-saññī sato sampajāno.|| ||

Thīna-middhā cittaṁ parisodheti,||
uddhacca-kukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasanta-citto.|| ||

Uddhacca-kukkuccā cittaṁ parisodheti.|| ||

Vici-kicchaṁ pahāya tiṇṇa-vici-kiccho viharati akathaṁ-kathī kusalesu dhammesu.|| ||

Vicikicchāya cittaṁ parisodheti.|| ||

43. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalī-karaṇe,||
vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi sa-vitakkaṁ sa-vicāraṁ viveka-jaṁ pītikhaṁ paṭhamaṁ-jhānaṁ upasampajja viharati.|| ||

Yasmiṁ kho Sandaka satthari sāvako eva-rūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati.|| ||

[522] Tattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ vaseyya,||
vasanto vā ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.|| ||

44. Puna ca paraṁ Sandaka bhikkhu vitakka-vicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodi-bhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhi-jaṁ pīti-sukhaṁ dutiyaṁ-jhānaṁ upasampajja viharati.|| ||

Yasmiṁ kho Sandaka satthari sāvako eva-rūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati.|| ||

Tattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ vaseyya,||
vasanto vā ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.|| ||

45. Puna ca paraṁ Sandaka bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti.|| ||

Yantaṁ ariyā ācikkhanti: 'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti taṁ tatiyaṁ-jhānaṁ upasampajja viharati.|| ||

Yasmiṁ kho Sandaka satthari sāvako eva-rūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati.|| ||

Tattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ vaseyya,||
vasanto vā ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.|| ||

46. Puna ca paraṁ Sandaka bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā,||
pubbe va somanassa-domanassānaṁ atthaṅgamā adukkha-ṁ-asukhaṁ upekkhā-sati-pārisuddhiṁ catutthaṁ-jhānaṁ upasampajja viharati.|| ||

Yasmiṁ kho Sandaka satthari sāvako eva-rūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati.|| ||

Tattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ vaseyya,||
vasanto vā ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.|| ||

47. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbe-nivāsānu-s-sati-ñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaṁ pubbe-nivāsaṁ anussarati,||
seyyath'īdaṁ: ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo,||
Tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsatim pi jātiyo tiṁsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi anekepi saṁvaṭṭa-kappe anekepi vivaṭṭa-kappe anekepi saṁvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe amutrāsiṁ evaṁ-nāmo evaṁ-gotto evaṁ-vaṇṇo evam-āhāro evaṁ-sukha-dukkha-paṭisaṁvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra udapādiṁ tatrāpāsiṁ evaṁ-nāmo evaṁ-gotto evaṁ-vaṇṇo evam-āhāro evaṁ-sukha-dukkha-paṭisaṁvedī evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh'ūpapanno' ti.|| ||

Iti sākāraṁ sa-uddesaṁ aneka-vihitaṁ pubbe-nivāsaṁ anussarati.|| ||

Yasmiṁ kho Sandaka satthari sāvako eva-rūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati.|| ||

Tattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ vaseyya,||
vasanto vā ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.|| ||

48. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattāṇaṁ cut'ūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,||
hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm'ūpage satte pajānāti.|| ||

Yasmiṁ kho Sandaka satthari sāvako eva-rūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati.|| ||

Tattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ vaseyya,||
vasanto vā ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalaṁ.|| ||

49. So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaṁ khaya-ñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti.|| ||

So idaṁ dukkhan ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Ayaṁ dukkha-samudayo ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Ayaṁ dukkha-nirodho ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Ayaṁ dukkha-nirodha-gāminī paṭipadā ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Ime āsavāti yathā-bhūtaṁ pajānāti ayaṁ āsava-samudayoti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Ayaṁ āsava-nirodhoti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Ayaṁ āsava-nirodha-gāminī paṭipadā ti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

50. Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kām'āsavā pi cittaṁ vimuccati.|| ||

Bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati.|| ||

Avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati.|| ||

Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti.|| ||

Khīṇā jāti,||
vusitaṁ Brahma-cariyaṁ,||
kataṁ karaṇīyaṁ,||
nāparaṁ itthattāyā ti pajānāti.|| ||

Yasmiṁ kho Sandaka satthari sāvako eva-rūpaṁ uḷāraṁ visesaṁ adhigacchati.|| ||

Tattha viññū puriso sasakkaṁ Brahma-cariyaṁ vaseyya,||
vasanto vā ārādheyya ñāyaṁ dhammaṁ kusalan ti.|| ||

51. Yo pana so bho Ānanda bhikkhu arahaṁ khīṇ'āsavo vusitavā kata-karaṇīyo ohita-bhāro anuppatta-sadattho parikkhīṇa-bhavasaṁyojano samma-d-aññā vimutto.|| ||

Paribhuñ [523] jeyya so kāmeti.|| ||

Yo so Sandaka bhikkhu arahaṁ khīṇ'āsavo vusitavā kata-karaṇīyo ohita-bhāro anuppatta-sadattho parikkhīṇa-bhavasaṁyojano samma-d-aññā vimutto.|| ||

Abhabbo so pañca-ṭhānāni ajjhācarituṁ: abhabbo khīṇ'āsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropetuṁ,||
abhabbo khīṇ'āsavo bhikkhu adinnaṁ theyya-saṅkhātaṁ ādātuṁ,||
abhabbo khīṇ'āsavo bhikkhu methunaṁ dhammaṁ patisevetuṁ,||
abhabbo khīṇ'āsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṁ,||
abhabbo khīṇ'āsavo bhikkhu sannidhikārakaṁ kāme paribhuñjituṁ seyyathā pi pubbe agāriya-bhūto.|| ||

Yo so Sandaka bhikkhu arahaṁ khīṇ'āsavo vusitavā kata-karaṇīyo ohita-bhāro anuppatta-sadattho parikkhīṇa-bhavasaṁyojano samma-d-aññā vimutto.|| ||

Abhabbo so imāni pañca-ṭhānāni ajjhācaritun' ti.|| ||

52. Yo pana so bho Ānanda bhikkhu arahaṁ khīṇ'āsavo vusitavā kata-karaṇīyo ohita-bhāro anuppatta-sadattho parikkhīṇa-bhavasaṁyojano samma-d-aññā vimutto.|| ||

Tassa carato c'eva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ ñāṇa-dassanaṁ pacc'upatthikaṁ: 'khīṇā me āsavā' ti.||
Tena hi Sandaka upamante karissāmi,||
upamāyapidh'ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti.|| ||

Seyyathā pi Sandaka purisassa hatthapādā chinnā,||
tassa carato c'eva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ chinnā va hatthapādā.|| ||

Api ca kho pana taṁ pacc'avekkhamāno jānāti: chinnā me hatthapādāti.|| ||

Evam eva kho Sandaka yo so bhikkhu arahaṁ khīṇ'āsavo vusitavā kata-karaṇīyo ohita-bhāro anuppatta-sadattho [parikkhīṇa bhavasaṁyojano] samma-d-aññā vimutto.|| ||

Tassa carato c'eva tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṁ samitaṁ khīṇāva āsavā.|| ||

Api ca kho naṁ pacc'avekkhamāno jānāti: khīṇā me āsavāti.|| ||

53. Kīva bahukā pana bho Ānanda imasmiṁ Dhamma-Vinaye niyyātāroti.|| ||

Na kho Sandaka ekaṁ yeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni.|| ||

Atha kho hiyyova ye imasmiṁ Dhamma-Vinaye niyyātāro' ti.|| ||

Acchariyaṁ bho Ānanda,||
abbhutaṁ bho Ānanda,||
na ca nāma sadhammokkaṁsanā bhavissati na paradhammāvasādanā āyatane ca Dhamma-desanā.|| ||

Tāva [524] bahukā ca niyyātāro paññāyissanti.|| ||

Ime panā'jīvakā puttamatāya puttā.|| ||

Attānañc'eva ukkaṁsenti,||
pare ca vambhenti.|| ||

Tayo c'eva niyyātāro paññāpenti.|| ||

Seyyath'īdaṁ: 'Nandaṁ vacchaṁ,||
kisaṁ saṅkiccaṁ,||
makkhaligosālan" ti.|| ||

54. Atha kho Sandako paribbājako sakaṁ parisaṁ āmantesi: 'carantu bhonto samaṇe gotame brahma-cariy-a-vāso,||
nadāni sukaraṁ amhehi lābha-sakkāra-siloke pariccajitun' ti.|| ||

Itih'idaṁ Sandako paribbājako sakaṁ parisaṁ uyyojesi Bhagavati brahma-cariyeti.|| ||

Sandaka Suttaṁ

Majjhima Nikāya II. Majjhima-Paṇṇāsa 3. Paribbājaka Vagga

Sutta 76

Sandaka Suttaṁ

Majjhima Nikāya
II. Majjhima-Paṇṇāsa
3. Paribbājaka Vagga