Majjhima Nikaya



[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]
[PEDPāḷi English Dictionary]  [PEDSutta Search]  [Dhammatalk SearchDhammatalk Search]


 

Majjhima Nikāya
II. Majjhima-Paṇṇāsa
5. Brāhmaṇa Vagga

Sutta 100

Saṅgārava Suttaṁ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[209]

[1][chlm][pts][upal] Evaṁ me sutaṁ:|| ||

Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhu-saṅghena saddhiṁ.

Tena kho pana samayena dhanañjānī nāma brāhmaṇī maṇḍalakappe paṭivasati abhi-p-pasannā Buddhe ca dhamme ca saṅghe ca.

Atha kho dhanañjānī brāhmaṇī upakkhalitvā ti-k-khattuṁ udānaṁ udānesi: 'namo tassa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa,||
namo tassa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassa,||
namo tassa Bhagavato arahato Sammā Sambuddhassā' ti.|| ||

[210]Tena kho pana samayena saṅgāravo nāma māṇavo maṇḍalakappe paṭivasati tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkhara-p-pabhe-dānaṁ itihāsa-pañca-mānaṁ padako veyyākaraṇo lokāyatamahā-purisa-lakkhaṇesu anavayo.

Assosi kho saṅgāravo māṇavo dhanañjāniyā brāhmaṇiyā evaṁ vācaṁ bhāsa-mānāya,||
sutvā dhanañjāniṁ brāhmaṇiṁ etad avoca: avabhūtāva ayaṁ dhanañjānī brāhmaṇī paribhūtāva ayaṁ dhanañjānī brāhmaṇī vijjamānānaṁ brāhmaṇānaṁ.

Atha ca pana tassa muṇḍakassa samaṇakassa vaṇṇaṁ bhāsatī ti.|| ||

Na hi pana tvaṁ tāta bhadramukha,||
tassa Bhagavato sīla-paññāṇaṁ jānāsi.

Sace tvaṁ tāta bhadramukha,||
tassa Bhagavato sīla-paññāṇaṁ jāneyyāsi,||
na tvaṁ tāta bhadramukha,||
taṁ Bhagavantaṁ akkositabbaṁ paribhāsitabbaṁ maññeyyāsīti.|| ||

Tena hi bhoti,||
yadā Samaṇo Gotamo maṇḍalakappaṁ anuppatto hoti.

Atha me āroceyyāsīti.

Evaṁ bhadramukhāti kho dhanañjānī brāhmaṇī saṅgāravassa māṇavassa paccassosi.|| ||

Atha kho Bhagavā Kosalesu anupubbena cārikaṁ caramāno yena maṇḍalakappaṁ tad avasari.

Tatra sudaṁ Bhagavā maṇḍalakappe viharati todeyyānaṁ brāhmaṇānaṁ Ambavane.

Assosi kho dhanañjānī brāhmaṇī.

'Bhagavā kira maṇḍalakappaṁ anuppatto maṇḍalakappe viharati todeyyānaṁ brāhmaṇānaṁ Ambavane' ti.|| ||

Atha kho dhanañjānī brāhmaṇī yena saṅgāravo māṇavo,||
ten'upasaṅkami,||
upasaṅkamitvā saṅgāravaṁ māṇavaṁ etad avoca: 'ayaṁ tāta mudramukha,||
so Bhagavā maṇḍalakappaṁ anuppatto,||
maṇḍalakappe viharati todeyyānaṁ brāhmaṇānaṁ Ambavane.

Yassa dāni tvaṁ tāta bhadramukha,||
kālaṁ maññasīti.|| ||

'Evaṁ bhotī'ti kho saṅgāravo māṇavo dhanañjāniyā brāhmaniyā paṭi-s-sutvā yena Bhagavā ten'upasaṅkami,||
upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi,||
sammodanīyaṁ [211] kathaṁ sārāṇīyaṁ vīti-sāretvā eka-m-antaṁ nisīdi.

Eka-m-antaṁ nisinno kho saṅgāravo māṇavo Bhagavantaṁ etad avoca:|| ||

'Santi kho bho Gotama,||
eke samaṇa-brāhmaṇā diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaṁ paṭijānanti.

Tatra bho Gotama,||
ye te samaṇa-brāhmaṇā diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaṁ paṭijānanti,||
tesaṁ bhavaṁ Gotamo katamo' ti?|| ||

Diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattāṇaṁ ādiBrahma-cariyaṁ paṭijānantānampi kho ahaṁ Bhāradvāja,||
vemattataṁ vadāmi.

Santi Bhāradvāja,||
eke samaṇa-brāhmaṇā anussavikā,||
te anussavena diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaṁ paṭijānanti seyyathā pi brāhmaṇā tevijjā.

Santi pana Bhāradvāja,||
eke samaṇa-brāhmaṇā kevalaṁ saddhā-mattakena diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaṁ paṭijānanti seyyathā pi takkī vīmaṁsī.

Santi Bhāradvāja,||
eke samaṇa-brāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ yeva dhammaṁ abhiññāya diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaṁ paṭijānanti.|| ||

Tatra Bhāradvāja,||
ye te samaṇa-brāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ yeva dhammaṁ abhiññāya diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaṁ paṭijānanti.

Tesāhamasmi.

Tadamināpetaṁ Bhāradvāja,||
pariyāyena veditabbaṁ: yathā ye te samaṇa-brāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṁ yeva dhammaṁ abhiññāya diṭṭha-dhammābhiññā-vosāna-pāramippattā ādiBrahma-cariyaṁ paṭijānanti,||
tesāhamasmī ti.|| ||

Idha me Bhāradvāja,||
pubbe va sambodhā anabhi-sambuddhassa bodhisattass'eva sato etad ahosi: sambādho gharāvāso rajo-patho,||
abbhokāso pabbajjā,||
na-y-idaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaṁ ekanta-parisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ Brahma-cariyaṁ carituṁ,||
yan nūn-ā-haṁ kesa-massuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan" ti.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
aparena [212] samayena daharova samāno susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṁ mātā-pitunnaṁ assumukhānaṁ rudantānaṁ kesa-massuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajiṁ.

So evaṁ pabba-jito samāno kiṅkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno yena ā'āro kālāmo ten'upasaṅkamiṁ,||
upasaṅkamitvā ā'āraṁ kālāmaṁ etad avocaṁ: "icchām'ahaṁ āvuso kālāma,||
imasmiṁ Dhamma-Vinaye Brahma-cariyaṁ caritun" ti.

Evaṁ vutte Bhāradvāja,||
ā'āro kālāmo maṁ etad avoca: " viharatāyasmā tādiso ayaṁ dhammo,||
yattha viññū puriso na cirass'eva sakaṁ ācariyakaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihareyyā" ti.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
nacirass'eva khippam'eva taṁ dhammaṁ pariyāpuṇiṁ.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
tāvataken'eva oṭṭha-p-pahata-mattena lapita-lāpana-mattena ñāṇa-vādañ ca vadāmi Theravādañca ' jānāmi passāmī" ti ca paṭijānāmi ahañ c'eva aññe ca.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " na kho ā'āro kālāmo imaṁ dhammaṁ kevalaṁ saddhā-mattakena 'sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmi" ti.pavedeti.

Addhā ā'āro kālāmo imaṁ dhammaṁ jānaṁ passaṁ viharatī" ti.|| ||

Atha khv'āhaṁ Bhāradvāja,||
yena ā'āro kālāmo tanupasaṅkamiṁ.

Upasaṅkamitvā ā'āraṁ kālāmaṁ etad avocaṁ: "kittāvatā no āvuso kālāma,||
imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti pavedemī" ti.

Evaṁ vutte Bhāradvāja,||
ā'ārokālāmo Ākiñcaññ'āyatanaṁ pavedesi.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " na kho ā'ārasseva kālāmassa atthi saddhā,||
mayham p'atthi saddhā.

Na kho ā'ārasseva kālāmassa atthi viriyaṁ ,mayham p'atthi viriyaṁ.

Na kho ā'ārasseva kālāmassa atthi sati,||
mayham p'atthi sati.

Na kho ā'ārasseva kālāmassa atthi samādhi,||
mayham p'atthi samādhi.

Na kho ā'ārasseva kālāmassa atthi paññā,||
mayham p'atthi paññā,||
yan nūn-ā-haṁ yaṁ dhammaṁ ā'āro kālāmo sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti pavedeti,||
tassa Dhammassa sacchi-kiriyāya padaheyyan" ti.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
na cirass'eva khippam'eva taṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchitvā upasampajja vihāsiṁ.|| ||

Atha khv'āhaṁ Bhāradvāja,||
yena ā'āro kālāmo ten'upasaṅkamiṁ,||
upasaṅkamitvā ā'āraṁ kālāmaṁ etad avocaṁ: " ettāvatā no āvuso kālāma,||
imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī" ti.

Ettāvatā kho ahaṁ āvuso,||
imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemī' ti.

Aham pi kho āvuso ettāvatā imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti.

Lābhā no avuso,||
su-laddhaṁ no āvuso ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ sabrahma-cāriṁ passāma iti,||
yāhaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemi,||
taṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upayampajja viharasi.

Yaṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi,||
tam ahaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemi.

Iti yāhaṁ dhammaṁ jānāmi,||
taṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi.

Yaṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi,||
tam ahaṁ dhammaṁ jānāmi.

Iti yādiso ahaṁ,||
tādiso tuvaṁ.

Yādiso tuvaṁ,||
tādiso ahaṁ.

Ehi dāni āvuso,||
ubho'va santā imaṁ gaṇaṁ pariharāmā' ti.

Iti kho Bhāradvāja,||
ā'āro kālāmo ācariyo me samāno attano antevāsiṁ maṁ samānaṁ attano samasamaṁ ṭhapesi,||
uḷārāya ca maṁ pūjāya pūjesi.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " nāyaṁ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na Nibbānāya saṁvaṭṭati,||
yāva-d-eva ākiñcaññāyanūpapattiyā" ti.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
taṁ dhammaṁ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṁ.|| ||

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
kiṅkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno yena uddako rāmaputto ten'upasaṅkamiṁ.

Upasaṅkamitvā uddakaṁ rāmaputtaṁ etad avocaṁ: " icchām'ahaṁ āvuso rāma imasmiṁ Dhamma-Vinaye Brahma-cariyaṁ caritun" ti.

Evaṁ vutte Bhāradvāja,||
uddako rāmaputto maṁ etad avoca: 'viharatāyasmā,||
tādiso ayaṁ dhammo,||
yattha viññū puriso na cirass'eva sakaṁ ācariyakaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihareyyā" ti.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
na cirass'eva khippam'eva taṁ dhammaṁ pariyāpuṇiṁ.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
tāvataken'eva oṭṭha-p-pahata-mattena lapita lāpanamattena ñāṇa-vādañ ca vadāmi Theravādañca 'jānāmi passāmī'ti ca paṭijānāmi ahañ c'eva aññe ca.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " na kho rāmo imaṁ dhammaṁ kevalaṁ saddhā-mattakena sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī" ti.

Pavedesi,||
addhā rāmo imaṁ dhammaṁ jānaṁ passaṁ vihāsī' ti.|| ||

Atha khv'āhaṁ Bhāradvāja,||
yena uddako rāmaputto ten'upasaṅkamiṁ.

Upasaṅkamitvā uddakaṁ rāmaputtaṁ etad avocaṁ: " kittāvatā no āvuso,||
rāmo imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti pavedesī" ti.

Evaṁ vutte Bhāradvāja,||
uddako rāmaputto N'eva-saññā-nā-saññ'āyatanaṁ pavedesi.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " na kho rāmasseva ahosi saddhā,||
mayham p'atthi saddhā.

Na kho rāmasseva ahosi viriyaṁ,||
mayham p'atthi virayaṁ.

Na kho rāmasseva ahosi sati mayham p'atthi sati.

Na kho rāmasseva ahosi samādhi ,mayham p'atthi samādhi.

Na kho rāmasseva ahosi paññā,||
mayham p'atthi paññā.

Yan'nūn-ā-haṁ yaṁ dhammaṁ rāmo sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti pavedesi.

Tassa Dhammassa sacchi-kiriyāya padaheyyan" ti.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
na cirass'eva khippam'eva taṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihāsiṁ.|| ||

Atha khv'āhaṁ Bhāradvāja,||
yena uddako rāmaputto ten'upasaṅkamiṁ,||
upasaṅkamitvā uddakaṁ rāmaputtaṁ etad avocaṁ: " ettāvatā no avuso rāma imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesī" ti.

Ettāvatā kho ahaṁ āvuso imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedemī'ti.

'Aham pi kho āvuso,||
ettāvatā imaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharāmī' ti.

Lābhā no āvuso,||
su-laddhaṁ no āvuso,||
ye mayaṁ āyasmantaṁ tādisaṁ brahma-cāriṁ passāma.

Iti yaṁ dhammaṁ rāmo sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesi,||
taṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi.

Yaṁ tvaṁ dhammaṁ sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharasi,||
taṁ dhammaṁ rāmo sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja pavedesi.

Iti yaṁ dhammaṁ rāmo abhiññāsi,||
taṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi.

Yaṁ tvaṁ dhammaṁ jānāsi,||
taṁ dhammaṁ rāmo abhiññāsi.

Iti yādiso rāmo ahosi,||
tādiso tuvaṁ,||
yādiso tuvaṁ,||
tādiso rāmo ahosi.

Ehi dāni āvuso,||
tuvaṁ imaṁ gaṇaṁ pariharā' ti.

Iti kho Bhāradvāja,||
uddako rāmaputto sabrahma-cārī me samāno ācariyaṭṭhāne maṁ ṭhapesi,||
uḷārāya ca maṁ pūjāya pūjesi.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " nāyaṁ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhaya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na Nibbānāya saṁvaṭṭati,||
yāva-d-eva N'eva-saññā-nāsaññāyatanūpapattiyā" ti.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
taṁ dhammaṁ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṁ.|| ||

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
kiṅkusalagavesī anuttaraṁ santivarapadaṁ pariyesamāno Magadhesu anupubbena cārikaṁ caramāno yena uruvelā senānigamo tad avasariṁ.

Tatthaddasaṁ ramaṇīyaṁ bhūmibhāgaṁ pāsādikañca vaṇsaṇḍa nadīñca sandantiṁ setakaṁ supatitthaṁ ramaṇīyaṁ samantā ca gocaragāmaṁ.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " ramaṇīyo vata bho bhūmibhāgo,||
pāsādiko ca vana-saṇḍo ,nadī ca sandati setakā supatitthā ramaṇīyā,||
samantā ca gocaragāmo,||
alaṁ vat'idaṁ kula-puttassa padhān'atthikassa padhānāyā" ti.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
tatth'eva nisīdiṁ 'alamimaṁ padhānāyā' ti.|| ||

Api'ssu maṁ Bhāradvāja,||
tisso upamāyo paṭibhaṁsu anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā:|| ||

Seyyathā'pi Bhāradvāja,||
allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ udake nikkhittaṁ,||
atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya aggiṁ abhinibbattessāmi,||
tejo pātukirissāmī' ti.

Taṁ kiṁ maññasi Bhāradvāja,||
api nu so puriso amuṁ allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ udake nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya tejo pātu-kareyyā' ti?|| ||

No h'idaṁ bho Gotama,||
taṁ kissa hetu: aduṁ hi bho Gotama,||
allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ.

Tañ ca pana udake nikkhittaṁ.

Yāvad eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā' ti.|| ||

Evam eva kho Bhāradvāja,||
ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c'eva kāmehi avupakaṭṭhā viharanti,||
yo ca n'esaṁ kāmesu kāma-c-chando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāma-pariḷāho,||
so ca ajjhattaṁ na suppahīno hoti,||
na suppaṭi-p-passaddho.

Opakkamikā ce'pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.

No ce'pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā oppakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.

Ayaṁ kho maṁ Bhāradvāja,||
paṭhamā upamā paṭihāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā.|| ||

Aparā'pi maṁ Bhāradvāja dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā: seyyathā'pi Bhāradvāja,||
allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ,||
atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya aggiṁ abhinibbattessāmi,||
tejo pātu-karissāmī' ti.

Taṁ kiṁ maññasi Bhāradvāja,||
apinu so puriso amuṁ allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya tejo pātu-kareyyā' ti?|| ||

No h'idaṁ bho Gotama,||
taṁ kissa hetu: aduṁ hi bho Gotama,||
allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ.

Kiñ cāpi ārakā udakā thale nikkhittaṁ yāva-d-eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā' ti.|| ||

Evam eva kho Bhāradvāja,||
ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena kho kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti.

Yo ca n'esaṁ kāmesu kāma-c-chando kāmasineho kāmamucchā kāmapipāsā kāma-pariḷāho,||
so ca ajjhattaṁ na suppahīno hoti na suppaṭi-p-passaddho.

Opakkamikā ce'pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti.

Abhabbā va te ñāṇaya dassanāya anuttarāya sambodhāya no ce'pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,||
ababbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.

Ayaṁ kho maṁ Bhāradvāja,||
dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā.|| ||

Aparā'pi kho maṁ Bhāradvāja,||
tatiyā upamā paṭibhāsi,||
anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā: seyyathā pi Bhāradvāja,||
sukkhaṁ kaṭṭhaṁ kolāpaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ.

Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya aggiṁ abhinibbattessāmi,||
tejo pātu-karissāmī' ti.

Taṁ kiṁ maññasi Bhāradvāja,||
apinu so puriso amuṁ sukkhaṁ kaṭṭhaṁ kolāpaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya,||
tejo pātu-kareyyā' ti?|| ||

Evaṁ bho Gotama,||
taṁ kissa hetu: aduṁ hi bho Gotama,||
sukkhaṁ kaṭṭhaṁ kolāpaṁ,||
tañ ca pana ārakā udakā thale nikkhittan' ti.|| ||

Evam eva kho Bhāradvāja,||
ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c'eva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti.

Yo ca n'esaṁ kāmesu kāma-c-chando kāmasineho kāmamucchā kāmapipāsā kāma-pariḷāho,||
so ca ajjhattaṁ suppahīno hoti suppaṭi-p-passaddho.

Opakkamikā ce'pi te bhonto samaṇa-brāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti.

Bhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.

Ayaṁ kho maṁ Bhāradvāja,||
tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā.

Imā kho maṁ Bhāradvāja,||
tisso upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe a-s-suta-pubbā.|| ||

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūn-ā-haṁ dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṁ āhacca cetasā cittaṁ abhiniggaṇheyyaṁ abhinippīḷeyyaṁ abhisantāpeyyan" ti.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṁ āhacca cetasā cittaṁ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṁ āhacca cetasā cittaṁ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.

Seyyathā pi Bhāradvāja,||
balavā puriso dubbalataraṁ purisaṁ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya,||
evam eva kho me Bhāradvāja,||
dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṁ āhacca cetasā cittaṁ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.

Āraddhaṁ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaṁ hoti asallīnaṁ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena pādhānābhitunnassa sato.|| ||

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūn-ā-haṁ appāṇakaṁ jhānaṁ jhāyeyyan" ti.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiṁ.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṁ ni-k-khamantānaṁ adhimatto saddo hoti.

Seyyathā pi nāma kammāragaggariyā dhammānāya adhimatto saddo hoti evam eva kho me Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṁ ni-k-khamantānaṁ adhimatto saddo hoti.

Āraddhaṁ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaṁ hoti asallīnaṁ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato|| ||

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūn-ā-haṁ appāṇakaṁ yeva jhānaṁ jhāyeyyan" ti.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaṁ ūhananti.

Seyyathā pi Bhāradvāja,||
balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimantheyya,||
evam eva kho me Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti.

Āraddhaṁ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaṁ hoti asallīnaṁ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūn-ā-haṁ appāṇakaṁ yeva jhānaṁ jhāyeyyan" ti.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇatoca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.

Seyyathā pi Bhāradvāja,||
balavā puriso daḷhena varattakabandhena sīse sīsaveṭhaṁ dadeyya,||
evam eva kho Bhāradvāja mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.

Āraddhaṁ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaṁ hoti asallīnaṁ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūn-ā-haṁ appāṇakaṁ yeva jhānaṁ jhāyeyyan" ti.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti,||
seyyathā pi Bhāradvāja,||
dakkho go-ghātako vā go-ghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṁ parikanteyya,||
evam eva kho me Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti.

Āraddhaṁ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaṁ hoti asallīnaṁ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūn-ā-haṁ appaṇakaṁ yeva jhānaṁ jhāyeyyan" ti.so kho ahaṁ Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja nāsato ca kaṇṇatoca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā kāyasmiṁ ḍāho hoti,||
seyyathā pi Bhāradvāja,||
dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānā bāhāsu gahetvā aṅg'ārakāsuyā santāpeyya samparitāpeyya evam eva kho me Bhāradvāja,||
mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṁ ḍāho hoti.

Āraddhaṁ kho pana me Bhāradvāja,||
viriyaṁ hoti asallīnaṁ,||
upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā,||
sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭi-p-passaddho ten'eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.|| ||

Api'ssu maṁ Bhāradvāja,||
devatā disvā evam āhaṁsu:" kāla-kato Samaṇo Gotamo" ti.ekaccā devatā evam āhaṁsu: " na kāla-kato Samaṇo Gotamo,||
api ca kālaṅkarotī' ti.

Ekaccā devatā evam āhaṁsu: " na kāla-kato Samaṇo Gotamo,||
na'pi kālaṅkaroti.

Arahaṁ Samaṇo Gotamo,||
vihārotveveso arahato eva-rūpo hotī" ti.|| ||

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " yan nūn-ā-haṁ sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajjeyyan" ti.

Atha kho maṁ Bhāradvāja,||
devatā upasaṅkamitvā etad avocuṁ: "mā kho tvaṁ mārisa,||
sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajji.

Sace kho tvaṁ mārisa,||
sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajjissasi,||
tassa te mayaṁ dibbaṁ ojaṁ lomakūpehi ajjhohāressāma4 tāyaṁ tvaṁ yāpessatī' ti.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: 'ahañ c'eva kho pana sabbaso ajddhukaṁ5 paṭijāneyyaṁ,||
imā ca me devatā dibbaṁ ojaṁ lomakūpehi ajjhohāreyyuṁ,||
tāya c'āhaṁ yāpeyyaṁ,||
taṁ mam'assa musā" ti.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
tā devatā paccācikkhāmi,||
halanti vadāmi.|| ||

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: "yan nūn-ā-haṁ thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhāreyyaṁ pasataṁ pasataṁ yadi vā muggayūsaṁ yadi vā kulatthayūsaṁ yadi vā kalāyayūsaṁ yadi vā hareṇukayūsan" ti.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhāresiṁ pasataṁ pasataṁ yadi vā muggayūsaṁ yadi vā kulatthayūsaṁ yadi vā kalāyayūsaṁ yadi vā hareṇukayūsaṁ.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhārayato pasataṁ pasataṁ yadi vā muggayūsaṁ yadi vā kulatthayūsaṁ yadi vā kalāyayūsaṁ yadi vā hareṇukayūsaṁ adhimattakasīmānaṁ patto kāyo hoti seyyathā pi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā,||
evam eva'ssu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.

Seyyathā pi nāma vaṭṭanāvalī,||
evam eva'ssu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti tāy'ev'appāhāratāya.

Seyyathā pi nāma jara sālāya gopānasiyo olugga-viluggā bhavanti,||
evamassu me phāsuliyo olugga-viluggā bhavanti tāy'ev'appāhāratāya.

Seyyathā pi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti,||
evam eva'ssu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāy'ev'appāhāratāya.

Seyyathā pi nāma|| ||

Tittakā lābu āmakacchinno vāt'ātapena samphuṭito hoti sammilāto,||
evam eva'ssu me sīsacchavī samphuṭitā hoti sammilātā tāy'ev'appāhāratāya.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
udaracchaviṁ parāmasissāmī'ti pi-ṭ-ṭhikaṇṭakaṁ yeva parigaṇhāmi.

'Piṭṭhikaṇṭakaṁ parāmasissāmī'ti udaracchaviṁ yeva parigaṇhāmi.

Yāva'ssu me Bhāradvāja,||
udaracchavi piṭṭhikaṇaṭakaṁ allinā hoti tāy'ev'appahāratāya,||
so kho ahaṁ Bhāradvāja,'vaccaṁ vā muttaṁ vā karissāmī'ti tatth'eva avakujjo papatāmi tāy'ev'appāhāratāya.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
imam eva kāyaṁ assāsento pāṇīnā gattāni anumajjāmi.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lo-māni kāyasmā papatanti tāy'ev'appāhāratāya.

Api'ssu maṁ Bhāradvāja,||
manussā disvā evam āhaṁsu: "kāḷo Samaṇo Gotamo" ti.

Ekacce manussā evam āhaṁsu: " na kāḷo Samaṇo Gotamo,||
sāmo Samaṇo Gotamo" ti.ekacce manussā evam āhaṁsu: " na kāḷo Samaṇo Gotamo ,na'pi sāmo,||
maṅguracchavi Samaṇo Gotamo" ti.

Yāva'ssu me Bhāradvāja,||
tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāy'ev'appāhāratāya.|| ||

Tassa mayhaṁ bhārādvāja,||
etad ahosi: " ye kho keci atītam addhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyiṁsu, etāva paramaṁ na-y-ito bhiyyo.

Ye pi hi keci anāgatam addhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyissanti, etāva paramaṁ na-y-ito bhiyyo.

Ye pi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti,4 etāva paramaṁ na-y-ito bhiyyo.

Na kho panāhaṁ imāya kaṭukāya dukkarakāriyāya adhigacchāmi uttariṁ manussa-dhammā alam-ariya-ñāṇa-dassana-visesaṁ.

Siyā nu kho añño Maggo bodhāyā" ti?|| ||

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " abhijānāmi kho panāhaṁ pituSakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi sa-vitakkaṁ sa-vicāraṁ viveka-jaṁ pīti-sukhaṁ paṭhamaṁ-jhānaṁ upasampajja viharitā.

Siyā nukho eso Maggo bodhāyā" ti.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
satānusārī viññāṇaṁ ahosi: " eso'va5 Maggo bodhāyā" ti.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " kiṁ nukho ahaṁ tassa sukhassa bhāyāmi,||
yaṁ taṁ sukhaṁ aññatr'eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī" ti.

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi: " na kho ahaṁ tassa sukhassa bhāyāmi,||
yaṁ taṁ sukhaṁ aññatr'eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī" ti.|| ||

Tassa mayhaṁ Bhāradvāja,||
etad ahosi:" na kho taṁ sukaraṁ sukhaṁ adhigantuṁ evaṁ adhimattakasīmānaṁ pattakāyena,||
yan nūn-ā-haṁ oḷārikaṁ āhāraṁ āhāreyyaṁ odanakummāsan" ti.

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
oḷārikaṁ āhāraṁ āhāresiṁ odanakummāsaṁ.

Tena kho pana maṁ Bhāradvāja,||
samayena pañca-vaggiyā bhikkhū pacc'upaṭṭhitā honti,||
" yaṁ kho Samaṇo Gotamo dhammaṁ adhigamissati,||
taṁ no ārocessatī" ti.yato kho ahaṁ Bhāradvāja oḷārikaṁ āhāraṁ āhāresiṁ odanakummāsaṁ.

Atha me te pañca-vaggiyā bhikkhū nibbijja pakkamiṁsu " bāhuliko Samaṇo Gotamo padhāna-vibbhanto āvatto bāhullāyā" ti.|| ||

So kho ahaṁ Bhāradvāja,||
oḷārikaṁ āhāraṁ āhāretvā balaṁ gahetvā vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi sa-vitakkaṁ sa-vicāraṁ viveka-jaṁ pīti-sukhaṁ paṭhamaṁ-jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ.

Vitakka-vicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodi-bhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhi-jaṁ pīti-sukhaṁ dutiyaṁ-jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ.

Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṁ.

Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvediṁ.

Yantaṁ ariyā ācikkhanti: 'Upekkhako satimā sukha-vihārī' ti taṁ tatiyaṁ-jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ.

Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā,||
pubbe va somanassa-domanassānaṁ atthaṅgamā adukkha-ṁ-asukhaṁ upekkhā-sati-pārisuddhiṁ catutthaṁ-jhānaṁ upasampajja vihāsiṁ.|| ||

So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte4 pubbe-nivāsānu-s-sati-ñāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ.

So aneka-vihitaṁ pubbe-nivāsaṁ anussarāmi,||
seyyath'īdaṁ: ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo,||
Tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsatim pi jātiyo tiṁsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi anekepi saṁvaṭṭa-kappe anekepi vivaṭṭa-kappe anekepi saṁvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe amutrāsiṁ evaṁ-nāmo evaṁ-gotto evaṁ-vaṇṇo evam-āhāro evaṁ-sukha-dukkha-paṭisaṁvedī evam-āyu-pariyanto.

So tato cuto amutra udapādiṁ5 tatrāpāsiṁ evaṁ-nāmo evaṁ-gotto evaṁ-vaṇṇo evam-āhāro evaṁ-sukha-dukkha-paṭisaṁvedī evam-āyu-pariyanto.

So tato cuto idh'ūpapanno' ti.

Iti sākāraṁ sa-uddesaṁ aneka-vihitaṁ pubbe-nivāsaṁ anussarāmi.

Ayaṁ kho me Bhāradvāja,||
rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato aloko uppanno yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.|| ||

So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte4 sattāṇaṁ cut'ūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ.

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne,||
hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammupage satte pajānāmi.

Ime vata bhonto sattā kāya-du-c-caritena samannāgatā vacī-du-c-caritena samannāgatā mano-du-c-caritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchā-diṭṭhikā micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā,||
ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacī-sucaritena samannāgatā mano-sucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammā-diṭṭhikā sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā,||
te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upannā' ti.

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yatākamm'ūpage satte pajānāmi,||
ayaṁ kho me Bhāradvāja,||
rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā vijjā uppannā,||
tamo vihato āloko uppanno,||
yathā taṁ appamattassa ātāpino pahītattassa viharato.|| ||

So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte an-aṅgaṇe vigat'ūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaṁ khaya-ñāṇāya cittaṁ abhininnāmesiṁ.

So idaṁ dukkhan ti yathā-bhūtaṁ abbhaññāsiṁ.

Ayaṁ dukkha-samudayo ti yathā-bhūtaṁ abbhaññāsiṁ.

Ayaṁ dukkha-nirodho ti yathā-bhūtaṁ abbhāññāsiṁ.

Ayaṁ dukkha-nirodha-gāmiṇīpaṭipadā ti yathā-bhūtaṁ abbhāññāsiṁ.

Ime āsavāti yathā-bhūtaṁ abbhāññāsiṁ.

Ayaṁ āsava-samudayoti yathā-bhūtaṁ abbhāññāsiṁ.

Ayaṁ āsava-nirodhoti yathā-bhūtaṁ abbhāññāsiṁ ayaṁ āsava-nirodha-gāminī-paṭipadā ti yathā-bhūtaṁ abbhāññāsiṁ.

Tassa me evaṁ jānato evaṁ passato kām'āsavā pi cittaṁ vimuccittha.

Bhavāsavāpi cittaṁ vimuccittha.

Avijjāsavā pi cittaṁ vimuccittha.

Vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ ahosi.

Khīṇā jāti,||
vusitaṁ Brahma-cariyaṁ,||
kataṁ karaṇīyaṁ,||
nāparaṁ itthattāyā ti abbhaññāsiṁ.

Ayaṁ kho me Bhāradvāja,||
rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā,||
avijjā vihatā vijjā uppannā,||
tamo vihato ,āloko uppanno,||
yathā taṁ appamattassa ātāpino pahītattassa viharatoti.|| ||

Evaṁ vutte saṅgāravo māṇavo Bhagavantaṁ etad avoca: atthikavataṁ bhoto Gotamassa padhānaṁ ahosi.

Sappurisavataṁ bhoto Gotamassa padhānaṁ ahosi,||
yathā taṁ arahato Sammā Sambuddhassa.|| ||

Kin nu kho bho Gotama,||
atthi devā ti.

Ṭhānaso me taṁ Bhāradvāja,||
viditaṁ yad idaṁ atthi devā ti.|| ||

Kin nu kho bho Gotama,||
atthi devā ti puṭṭho samāno,||
ṭhānaso me taṁ Bhāradvāja,||
viditaṁ yad idaṁ atthi devā ti vadesi? Na nu kho bho Gotama,||
evaṁ sante tucchā musā hotī' ti.|| ||

Atthi devā'ti Bhāradvāja,||
puṭṭho samāno,||
atthi devā'ti [213] yo vadeyya.

Ṭhānaso me viditāti yo vadeyya,||
atha khevattha viññūnā purisena ekaṁ-sena niṭṭhaṁ gantabbaṁ4 yad idaṁ atthi devā ti.|| ||

Kissa pana me bhavaṁ Gotamo,||
ādiken'eva na vyākāsīti|| ||

Uccena sammataṁ kho etaṁ Bhāradvāja,||
lokasmiṁ yad idaṁ atthi devā' ti.|| ||

Evaṁ vutte saṅgāravo māṇavo Bhagavantaṁ etad avoca: abhikkantaṁ bho Gotama abhikkantaṁ bho Gotama,||
seyyathā pi bho Gotama,||
nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya,||
paṭi-c-channaṁ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā Maggaṁ ācikkheyya' andha-kāre vā tela-pajjotaṁ dhāreyya,||
'cakkhu-manto rūpāni dakkhintī'ti,||
evam evaṁ Gotamena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.

Es'āhaṁ bhavantaṁ Gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi Dhammañ ca bhikkhu-saṅghañ ca.

Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.|| ||

Saṅgārava Suttaṁ


 

Contact:
E-mail
Copyright Statement