Saṁyutta Nikāya
II. Nidāna Vagga
12. Nidāna Saṁyutta
7. Mahā Vagga

Sutta 70

Susīma Suttaṁ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

[1][than][pts][bodh] Evaṁ me sutaṁ:|| ||

Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane kalandaka nivāpe.|| ||

2. Tena kho pana samayena Bhagavā sakkato hoti||
garukato||
mānikato||
pūjito||
apacito||
lābhī cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṁ.|| ||

3. Bhikkhu-saṅgho pi sakkato hoti||
garukato||
mānikato||
pūjito||
apacito||
lābhī cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṁ.|| ||

4. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā||
amānitā||
apūjitā||
na apacitā||
na lābhino cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaṁ.|| ||

5. Tena kho pana samayena Susīmo paribbājako Rājagahe paṭivasati||
mahatiyā paribbājaka-parisāya saddhiṁ.|| ||

[120] 6. Atha kho Susīmassa paribbājakassa parisā Susīmaṁ paribbājakaṁ etad avocuṁ:|| ||

"Ehi tvaṁ āvuso Susīma,||
samaṇe Gotame Brahma-cariyaṁ cara||
tvaṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā amhe vāceyyāsi||
taṁ mayaṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā gihīnaṁ bhāsissāma.|| ||

Evaṁ mayam pi sakkatā bhavissāma garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānan" ti.|| ||

7. "Evam āvuso" ti kho Susīmo paribbājako sakāya parisāya paṭi-s-sutvā yen'āyasmā Ānando ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṁ sammodi.|| ||

Sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vīti-sāretvā eka-m-antaṁ nisīdi.|| ||

8. Eka-m-antaṁ nisinno kho Susīmo paribbājako āyasmantaṁ Ānandaṁ etad avoca:|| ||

"Icchām'ahaṁ āvuso Ānanda,||
imasmiṁ Dhamma-Vinaye Brahma-cariyaṁ caritun" ti.|| ||

9. Atha kho āyasmā Ānando Susīmaṁ paribbājakaṁ ādāya yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā eka-m-antaṁ nisīdi.|| ||

10. Eka-m-antaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etad avoca:|| ||

"Ayaṁ bhante Susīmo paribbājako||
evam āha:|| ||

'Icchām'ahaṁ āvuso Ānanda,||
imasmiṁ Dhamma-Vinaye Brahma-cariyaṁ caritun' ti".|| ||

11. "Tena h'Ānanda Susīmaṁ pabbājethā" ti.|| ||

12. Alattha kho Susīmo paribbājako Bhagavato santike pabbajjaṁ alattha upasampadaṁ.|| ||

13. Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhūhi Bhagavato santike aññā vyākatā hoti:|| ||

"Khīṇā jāti||
vusitaṁ Brahma-cariyaṁ||
kataṁ karaṇīyaṁ||
nāparaṁ itthattāyā" ti pajānāmāti.|| ||

14. Assosi kho āyasmā Susīmo.|| ||

Sambahulehi kira [121] bhikkhūhi Bhagavato santike aññā vyākatā.|| ||

"Khīṇā jāti||
vusitaṁ Brahma-cariyaṁ||
kataṁ karaṇīyaṁ||
nāparaṁ itthattāyā" ti pajānāmāti.|| ||

15. Atha kho āyasmā Susīmo yena te bhikkhu ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā tehi bhikkhūhi saddhiṁ sammodi.|| ||

Sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vīti-sāretvā eka-m-antaṁ nisīdi.|| ||

16. Eka-m-antaṁ nisinno kho āyasmā Susīmo te bhikkhu etad avoca:|| ||

"Saccaṁ kira āyasmantehi Bhagavato santike aññā vyākatā:|| ||

'Khīṇā jāti||
vusitaṁ Brahma-cariyaṁ||
kataṁ karaṇīyaṁ||
nāparaṁ itthattāyā' ti pajānāmā" ti?|| ||

"Evam āvuso" ti.|| ||

17. "Api pana tumhe āyasmanto||
evaṁ jānantā||
evaṁ passantā||
aneka-vihitaṁ iddhi-vidhaṁ pacc'anubhotha:|| ||

Eko pi hutvā bahudhā hotha||
bahudhā pi hutvā eko hotha;||
āvībhāvaṁ||
tiro-bhāvaṁ||
tiro-kuḍḍaṁ||
tiro-pākāraṁ||
tiro-pabbataṁ||
asajja-mānā gacchatha||
seyyathā pi ākāse;||
paṭhaviyā pi ummujja nimujjaṁ karotha||
seyyathā pi udake;||
udake pi abhejjamāne gacchatha||
seyyathā pi paṭhaviyaṁ;||
ākāse pi pallaṅkena kamatha||
seyyathā pi pakkhi sakuṇo;||
ime pi candima-suriye||
evam mahiddhike||
evam mah-ā-nubhāve pāṇinā parāmasatha parimajjatha;||
yāva Brahma-lokā pi kāyena vasaṁ vattethā" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso."|| ||

18. "Api pana tumhe āyasmanto||
evaṁ jānantā||
evaṁ passantā||
dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta mānusa-kāya ubho sadde suṇātha dibbe ca mānuse ca,||
ye dūre santike cāti?"|| ||

"No h'etaṁ āvuso."|| ||

19. "Api pana tumhe āyasmanto||
evaṁ jānantā||
evaṁ passantā||
para-sattāṇaṁ para-puggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānātha:|| ||

Sarāgaṁ vā cittaṁ,||
'sarāgaṁ cittan' ti pajānātha;||
vīta-rāgaṁ vā cittaṁ,||
'vīta-rāgaṁ cittan' ti pajānātha;||
sadosaṁ vā cittaṁ,||
'sadosaṁ cittan' ti pajānātha;||
vīta-dosaṁ vā cittaṁ,||
'vīta-dosaṁ cittan' ti pajānātha;||
samohaṁ vā cittaṁ,||
[122] 'samohaṁ cittan' ti pajānātha;||
vīta-mohaṁ vā cittaṁ,||
'vīta-mohaṁ cittan' ti pajānātha;||
saṅkhittaṁ vā cittaṁ,||
'saṅkhittaṁ cittan' ti pajānātha;||
vikkhittaṁ vā cittaṁ,||
'vikkhittaṁ cittan' ti pajānātha;||
mahaggataṁ vā cittaṁ,||
'mahaggataṁ cittan' ti pajānātha;||
amahaggataṁ vā cittaṁ,||
'amahaggataṁ cittan' ti pajānātha;||
sa-uttaraṁ vā cittaṁ,||
'sa-uttaraṁ cittan' ti pajānātha;||
anuttaraṁ vā cittaṁ,||
'anuttaraṁ cittan' ti pajānātha;||
samāhitaṁ vā cittaṁ,||
'samāhitaṁ cittan' ti pajānātha;||
asamāhitaṁ vā cittaṁ,||
'asamāhitaṁ cittan' ti pajānātha;||
vimuttaṁ vā cittaṁ,||
'vimuttaṁ cittan' ti pajānātha;||
avimuttaṁ vā cittaṁ,||
'avimuttaṁ cittan' ti pajānāthā" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso."|| ||

20. "Api pana tumhe āyasmanto||
evaṁ jānantā||
evaṁ passantā||
aneka-vihitaṁ pubbe-nivāsaṁ anussaratha?|| ||

Seyyath'īdaṁ:|| ||

Ekam pi jātiṁ||
dve pi jātiyo||
tisso pi jātiyo||
catasso pi jātiyo||
pañca pi jātiyo||
dasa pi jātiyo||
vīsam pi jātiyo||
tīsam pi jātiyo||
cattārisam pi jātiyo||
paññāsam pi jātiyo||
jāti-satam pi||
jāti-sahassam pi||
jāti-sata-sahassam pi,||
aneke pi saṁvaṭṭa-kappe||
aneke pi vivaṭṭa-kappe||
aneke pi saṁvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe:|| ||

'Amutrāsiṁ evaṁ-nāmo||
evaṁ-gotto||
evaṁ-vaṇṇo||
evam-āhāro||
evaṁ sukha-dukkha-paṭisaṁvedī||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato vuto amutra udapādiṁ.|| ||

Tatrāpāsiṁ||
evaṁ-nāmo||
evaṁ-gotto||
evaṁ-vaṇṇo||
evam-āhāro||
evaṁ sukha-dukkha-paṭisaṁvedī||
evam-āyu-pariyanto,||
so tato vuto idh'ūpapanno' ti.|| ||

Iti sākāraṁ sa-uddesaṁ aneka-vihitaṁ pubbe-nivāsaṁ anussarathā" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso."|| ||

21. "Api pana tumhe āyasmanto||
evaṁ jānantā||
evaṁ passantā||
dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passatha||
cavamāne uppajjamāne||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe||
sugate duggate yathā-kamm'ūpage satte pajānātha:|| ||

'Ime vata honto sattā kāya-du-c-caritena saman- [123] nāgatā||
vacī-du-c-caritena samannāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā||
ariyānaṁ upavādakā micchā-diṭṭhikā||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā.|| ||

Ime vāta bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā||
vacī-sucaritena samannāgatā||
mano-sucaritena samannāgatā||
ariyānaṁ anupavādakā sammā-diṭṭhikā||
sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā' ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passatha||
cavamāne uppajjamāne||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe||
sugate duggate yathā-kamm'ūpage satte pajānāthā" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso."|| ||

22. "Api pana tumhe āyasmanto||
evaṁ jānantā||
evaṁ passantā||
ye te santā vimokkhā ati-k-kamma rūpe āruppā,||
te kāyena phusitvā viharathā" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso."|| ||

At this point the PTS Pali has the following which, in a footnote is said to appear only in the S^I.3 manuscript:

24. "Ettha dāni āyasmanto,||
idañ ca veyyākaraṇaṁ imesañ ca dhammānaṁ asamāpatti;||
[idan te āvuso api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evam passantā ye te santā vimokhā atikamma rūpe arūppā te kāyena passitvā viharathā" ti.|| ||

No h'etaṁ āavuso'|| ||

Ettha dāni āyasmanto idañ ca veyyākaraṇam imesañ ca dhammānaṁ asamāpatti]|| ||

Idaṁ no āvuso.|| ||

25. Kathan" ti?|| ||

Translated by Mrs. Rhys Davids with the incomprehensible:

"Now here, venerable ones,
is both your replying
and your non-attainment of these things?"

"There is none, friend."

"How is that?"

Where the BJT and CSCD have:

"Ettha dāni āyasmanto,||
idañ ca veyyākaraṇaṁ imesañ ca dhammānaṁ asamāpatti.|| ||

Idaṁ no āvuso kathan" ti?|| ||

Translated by Bhk. Thanissaro as:

"So just now, friends, didn't you make that declaration without having attained any of these Dhammas?"

And translated by Bhk. Bodhi as:

"Here now, venerable ones: this answer and the nonattainment of those states, how could this be, friends?"

I suggest that what is the case here is that the fragment present in the S^I.3 manuscript represents what was an abridgment where Susīmaā is to repeat the entire series of questions and answers: When asked X you responded Y. Then to be followed with: How is this to be understood, that you claim that you have attained añña but you deny you have attained these things? This would follow the practice found in many other cases in the suttas. This form needs to be followed also in the conclusion made by Gotama below.

"Paññā-vimuttā kho mayaṁ āvuso Susīmā" ti.|| ||

26. "Na khv'āhaṁ imassa āyasmantānaṁ saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi,||
sādhu me āyasmanto tathā bhāsantu,||
yathā'haṁ imassa āyasmantānaṁ saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan" ti.|| ||

[124] "Ājāneyyāsi vā tvaṁ āvuso Susīma,||
na vā tvaṁ ājāneyyāsi||
atha kho paññā-vimuttā mayan" ti.|| ||

28. Atha kho āyasmā Susīmo uṭṭhāy āsanā yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā eka-m-antaṁ nisīdi.|| ||

29. Eka-m-antaṁ nisinno kho āyasmā Susīmo yāvatako tehi bhikkhūhi saddhiṁ ahosi kathā-sallāpo,||
taṁ sabbaṁ Bhagavato ārocesi.|| ||

30. "Pubabe kho Susīma, dhamma-ṭ-ṭhiti-ñāṇaṁ,||
pacchā nibbāṇe ñāṇan" ti.|| ||

31. "Na khv'āhaṁ bhante, imassa Bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi;||
sādhu me bhante, Bhagavā tathā bhāsatu,||
yathā'haṁ imassa Bhagavato saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan" ti.|| ||

32. "Ājāneyyāsi vā tvaṁ Susīma,||
na vā tvaṁ ājāneyyāsi,||
atha kho dhamma-ṭ-ṭhiti-ñāṇaṁ pubbe,||
pacchā nibbāṇe ñāṇaṁ.|| ||

Taṁ kiṁ maññasi Susīma?|| ||

Rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ cā" ti?|| ||

"Aniccaṁ bhante".|| ||

33. "Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā" ti?|| ||

"Dukkhaṁ bhante."|| ||

"Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāma-dhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:|| ||

'Etaṁ mama,||
eso'ham'asmi,||
eso me attā' ti" ti?|| ||

"No h'etaṁ bhante."|| ||

■

34. "Vedanā niccā vā||
aniccā vā" ti?|| ||

"Aniccā bhante."|| ||

"Yaṁ panāniccā dukkhā vā taṁ sukhā vā" ti?|| ||

"Dukkhā bhante."|| ||

"Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāma-dhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:|| ||

'Etaṁ mama,||
eso'ham'asmi,||
eso me attā' ti" ti?|| ||

"No h'etaṁ bhante."|| ||

■

35. "Saññā niccā vā||
aniccā vā" ti?|| ||

"Aniccā bhante."|| ||

"Yaṁ panāniccā dukkhā vā||
taṁ sukhā vāti?|| ||

"Dukkhā bhante."|| ||

"Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāma-dhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:|| ||

'Etaṁ mama,||
eso'ham'asmi,||
eso me attā" ti" ti?|| ||

"No h'etaṁ bhante."|| ||

■

36. "Saṅkhārā niccā vā||
aniccā vā ti?|| ||

"Aniccā bhante."|| ||

"Yaṁ panāniccā dukkhā vā taṁ sukhā vāti?|| ||

"Dukkhā bhante."|| ||

"Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāma-dhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:|| ||

'Etaṁ mama,||
eso'ham'asmi,||
eso me attā' ti" ti?|| ||

"No h'etaṁ bhante."|| ||

■

37. "Viññāṇaṁ niccaṁ vā||
aniccaṁ vāti?|| ||

[125] "Aniccā bhante."|| ||

"Yaṁ panāniccā dukkhā vā taṁ sukhā vāti?|| ||

"Dukkhā bhante."|| ||

"Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāma-dhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ:|| ||

'Etaṁ mama,||
eso'ham'asmi,||
eso me attā' ti" ti?|| ||

"No h'etaṁ bhante."|| ||

38. "Tasmātiha Susīma,||
yaṁ kiñci rūpaṁ atīt-ā-nāgata-pacc'uppannaṁ||
ajjhattaṁ vā||
bahiddhā vā||
oḷārikaṁ vā||
sukhumaṁ vā||
hīnaṁ vā||
paṇītaṁ vā||
yaṁ dūre santike vā,||
sabbaṁ rūpaṁ:|| ||