Samyutta Nikaya Masthead


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]
[PEDPāḷi English Dictionary]  [PEDSutta Search]  [Dhammatalk SearchDhammatalk Search]


 

Saṁyutta Nikāya
3. Khandha Vagga
22. Khandha Saṁyutta
9. Thera Vagga

Sutta 85

Yamaka Suttaṁ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[109]

[1][wrrn][pts][than][bodh][olds] Evaṁ me sutaṁ.|| ||

Ekaṁ samayaṁ āyasmā Sāriputto Sāvatthiyaṁ viharati||
Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

2. Tena kho pana samayena Yamakassa nāma bhikkhuno||
eva-rūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhi-gataṁ uppannaṁ hoti:|| ||

"Tath'āhaṁ Bhagavatā Dhammaṁ desitaṁ ājānāmi:|| ||

Yathā khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati||
na hoti param maraṇā" ti.|| ||

3. Assosuṁ kho sambahulā bhikkhu Yamakassa kira nāma bhikkhuno||
eva-rūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhi-gataṁ uppannaṁ hoti:

"Tath'āhaṁ Bhagavatā Dhammaṁ desitaṁ ājānāmi:

Yathā khīṇ'āsavo bhikkhū kāyassa bhedā ucchijjati vinassati||
na hoti param maraṇā" ti.|| ||

4. Atha kho te bhikkhu yen'āyasmā Yamako ten'upasaṅkamiṁsu.|| ||

Upasaṅkamitvā āyasmatā yamakena saddhiṁ sammodiṁsu.|| ||

Sammodaniyaṁ kathaṁ sārāṇiyaṁ vitisāretvā eka-m-antaṁ nisīdiṁsu.|| ||

5. Eka-m-antaṁ nisinnā kho||
te bhikkhū āyasmantaṁ Yamakaṁ etad avocuṁ:|| ||

"Saccaṁ kira te āvuso Yamaka,||
eva-rūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhi-gataṁ uppannaṁ:|| ||

'Tath'āhaṁ [110] Bhagavatā Dhammaṁ desitaṁ ājānāmi:|| ||

Yathā khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā'" ti?|| ||

6. "Evaṁ kho haṁ āvuso||
Bhagavatā Dhammaṁ desitaṁ ājānāmi:

'Yathā khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati||
na hoti param maraṇā" ti.|| ||

7. "Mā āvuso Yamaka evaṁ avaca,||
Bhagavantaṁ abbh'ācikkhi,||
na hi sādhu Bhagavato abbha-k-khānaṁ,||
na hi Bhagavā evaṁ vadeyya:

'Khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati||
na hoti param maraṇā'" ti.|| ||

8. Evam pi kho āyasmā Yamako tehi bhikkhūhi vuccamāno tath'eva taṁ pāpakaṁ diṭṭhagataṁ thāmasā parāmassa abhinivissa voharati:|| ||

"Tath'āhaṁ Bhagavatā Dhammaṁ desitaṁ ājānāmi:

Yathā khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati||
na hoti param maraṇā ti."|| ||

9. Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṁsu||
āyasmantaṁ Yamakaṁ etasmā pāpakā diṭṭhi-gatā vivecetuṁ.|| ||

Atha kho te bhikkhū uṭṭhāy āsanā yen'āyasmā Sāriputto ten'upasaṅkamiṁsu.|| ||

Upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etad avocuṁ:|| ||

"Yamakassa nāma āvuso Sāriputta, bhikkhuno eva-rūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhi-gataṁ uppannaṁ:|| ||

'Tathā'haṁ Bhagavatā Dhammaṁ desitaṁ ājānāmi:|| ||

Yathā khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā' ti.|| ||

Sādh'āyasmā Sāriputto yena Yamako bhikkhu ten'upasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā" ti.|| ||

10. Adhivāsesi kho āyasmā Sāriputto tuṇhī-bhāvena.|| ||

11. Atha kho āyasmā Sāriputto sāyaṇha-samayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yen'āyasmā Yamako ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā āyasmatā yamakena saddhiṁ sammodi||
sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇiyaṁ vīti-sāretvā eka-m-antaṁ nisīdi,|| ||

12. Eka-m-antaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaṁ Yamakaṁ etad avoca:|| ||

"Saccaṁ kira te āvuso Yamaka,||
eva-rūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhi-gataṁ uppannaṁ?|| ||

'Tath'āhaṁ Bhagavatā Dhammaṁ desitaṁ ājānāmi,||
yathā [111] khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati||
na hoti param maraṇā'" ti?|| ||

13. "Evaṁ khv'āhaṁ āvuso,||
Bhagavatā Dhammaṁ desitaṁ ājānāmi:|| ||

'Yathā khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā'" ti.|| ||

14. "Taṁ kiṁ maññasi Āvuso, Yamaka||
rūpa niccaṁ vā aniccaṁ vā?|| ||

"Aniccaṁ āvuso" ti.|| ||

"Yaṁ panāniccaṁ||
dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā" ti?|| ||

"Dukkhaṁ āvuso" ti.|| ||

Yaṁ panāniccaṁ||
dukkhaṁ||
vipariṇāma-Dhammaṁ||
kallannu taṁ samanupassituṁ:|| ||

'Etaṁ mama||
eso ham asmi,||
eso me attā' ti" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso."|| ||

15. "Taṁ kiṁ maññasi Āvuso, Yamaka||
vedanā niccaṁ vā aniccaṁ vā" ri?|| ||

"Aniccaṁ āvuso" ti.|| ||

"Yaṁ panāniccaṁ||
dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā" ti?|| ||

"Dukkhaṁ āvuso" ti.|| ||

"Yaṁ panāniccaṁ||
dukkhaṁ||
vipariṇāma-Dhammaṁ||
kallannu taṁ samanupassituṁ:|| ||

'Etaṁ mama||
eso ham asmi,||
eso me attā' ti" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

16. "Taṁ kiṁ maññasi Āvuso, Yamaka||
saññā niccaṁ vā aniccaṁ vā" ti?|| ||

"Aniccaṁ āvuso" ti.|| ||

"Yaṁ panāniccaṁ||
dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā" ti?|| ||

"Dukkhaṁ āvuso" ti.|| ||

"Yaṁ panāniccaṁ||
dukkhaṁ||
vipariṇāma-Dhammaṁ||
kallannu taṁ samanupassituṁ:|| ||

'Etaṁ mama||
eso ham asmi,||
eso me attā' ti" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

17. "Taṁ kiṁ maññasi Āvuso, Yamaka||
saṅkhārā niccaṁ vā aniccaṁ vā" ti?|| ||

"Aniccaṁ āvuso" ti.|| ||

"Yaṁ panāniccaṁ||
dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā" ti?|| ||

"Dukkhaṁ āvuso" ti.|| ||

"Yaṁ panāniccaṁ||
dukkhaṁ||
vipariṇāma-Dhammaṁ||
kallannu taṁ samanupassituṁ:|| ||

'Etaṁ mama||
eso ham asmi,||
eso me attā' ti" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

18. "Taṁ kiṁ maññasi Āvuso, Yamaka||
viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā" ti?|| ||

"Aniccaṁ āvuso" ti.|| ||

"Yaṁ panāniccaṁ||
dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā" ti?|| ||

"Dukkhaṁ āvuso" ti.|| ||

"Yaṁ panāniccaṁ||
dukkhaṁ||
vipariṇāma-Dhammaṁ||
kallannu taṁ samanupassituṁ:|| ||

'Etaṁ mama||
eso ham asmi,||
eso me attā' ti" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

19. Tasmātiha āvuso Yamaka,||
yaṁ kiñci rūpaṁ atīt-ā-nāgata-pacc'uppannaṁ||
ajjhattaṁ vā||
bahiddhā vā||
oḷārikaṁ vā||
sukhumaṁ vā||
hīnaṁ vā||
paṇītaṁ vā||
yaṁ dūre santike vā||
sabbaṁ rūpaṁ:|| ||

'N'etaṁ mama||
n'eso ham asmi||
na me'so attā' ti.|| ||

Evam etaṁ yathā-bhūtaṁ samma-p-paññāya daṭṭhabbaṁ.|| ||

Yā kāci vedanā atīt-ā-nāgata-pacc'uppannaṁ||
ajjhattaṁ vā||
bahiddhā vā||
oḷārikaṁ vā||
sukhumaṁ vā||
hīnaṁ vā||
paṇītaṁ vā||
yaṁ dūre santike vā||
sabbaṁvedanaṁ:|| ||

'N'etaṁ mama||
n'eso ham asmi||
na me'so attā' ti.|| ||

Evam etaṁ yathā-bhūtaṁ samma-p-paññāya daṭṭhabbaṁ.|| ||

Yā kāci saññā atīt-ā-nāgata-pacc'uppannaṁ||
ajjhattaṁ vā||
bahiddhā vā||
oḷārikaṁ vā||
sukhumaṁ vā||
hīnaṁ vā||
paṇītaṁ vā||
yaṁ dūre santike vā||
sabbaṁ saññaṁ:|| ||

'N'etaṁ mama||
n'eso ham asmi||
na me'so attā' ti.|| ||

Evam etaṁ yathā-bhūtaṁ samma-p-paññāya daṭṭhabbaṁ.|| ||

Ye keci saṅkhārā atīt-ā-nāgata-pacc'uppannaṁ||
ajjhattaṁ vā||
bahiddhā vā||
oḷārikaṁ vā||
sukhumaṁ vā||
hīnaṁ vā||
paṇītaṁ vā||
yaṁ dūre santike vā||
sabbaṁ saṅkhāraṁ:|| ||

'N'etaṁ mama||
n'eso ham asmi||
na me'so attā' ti.|| ||

Evam etaṁ yathā-bhūtaṁ samma-p-paññāya daṭṭhabbaṁ.|| ||

Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atīt-ā-nāgata-pacc'uppannaṁ||
ajjhattaṁ vā||
bahiddhā vā||
oḷārikaṁ vā||
sukhumaṁ vā||
hīnaṁ vā||
paṇītaṁ vā||
yaṁ dūre santike vā||
sabbaṁ viññāṇaṁ:|| ||

'N'etaṁ mama||
n'eso ham asmi||
na me'so attā' ti.|| ||

Evam etaṁ yathā-bhūtaṁ samma-p-paññāya daṭṭhabbaṁ.|| ||

20. Evaṁ passaṁ āvuso, Yamaka||
sutavā ariya-sāvako||
rūpasmim pi nibbindati||
vedanāya pi nibbindati||
saññāya pi nibbindati||
saṅkhāresu pi nibbindati||
viññāṇasmim pi nibbindati.|| ||

Nibbindaṁ virajjati.|| ||

Virāgā vimuccati.|| ||

Vimuttasmiṁ 'vimuttami' ti||
ñāṇaṁ hoti:|| ||

'Khīṇā jāti,||
Vusitaṁ Brahma-cariyaṁ,||
Kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ,||
itthattāyā' ti pajānātī ti.|| ||

 

§

 

21. "Taṁ kiṁ maññasi āvuso Yamaka,||
'rūpaṁ Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

"'Vedanā Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti??|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

"'Saññā Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti??|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

"'Saṅkhāre Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti??|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

"'Viññāṇaṁ Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti??|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

27. "Taṁ kiṁ maññasi āvuso Yamaka,||
'rūpasmiṁ Tathāgato' ti samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

"'Aññatra rūpā Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

"Taṁ kiṁ maññasi āvuso Yamaka,||
'vedanāya Tathāgato' ti samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

"'Aññatra vedanāya Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

"Taṁ kiṁ maññasi āvuso Yamaka,||
'saññāya Tathāgato' ti samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

"'Aññatra saññāya Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

"Taṁ kiṁ maññasi āvuso Yamaka,||
'saṅkhāresu Tathāgato' ti samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

"'Aññatra saṅkhārehi Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

"Taṁ kiṁ maññasi āvuso Yamaka,||
'viññāṇasmiṁ Tathāgato' ti samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

"'Aññatra viññāṇā Tathāgato' ti||
samanupassasī" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

[112] 33. "Taṁ kiṁ maññasi āvuso Yamaka,||
ayaṁ so arūpī||
avedano||
asaññī||
asaṅkhāro||
aviññāṇo Tathāgato' ti||
samanupassī" ti?|| ||

"No h'etaṁ āvuso" ti.|| ||

34. "Ettha ca te āvuso Yamaka||
diṭṭhe'va dhamme saccato thetato Tathāgate anupalabbhiyamāne||
kallaṁ nu te taṁ veyyākaraṇaṁ||
"Tath'āhaṁ Bhagavatā Dhammaṁ desitaṁ ājānāmi:||
yathā khīṇ'āsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti param maraṇā" ti?|| ||

35. "Ahu kho me taṁ āvuso Sariputta,||
pubbe aviddasuno pāpakaṁ diṭṭhī-gataṁ||
idaña ca pana me āyasamato Sāriputtassa Dhamma-desanaṁ sutvā tañe ca pāpakaṁ diṭṭhi-gataṁ pahīnaṁ,||
dhammo ca me abhisameto" ti.|| ||

36. "Sace taṁ āvuso Yamaka,||
evaṁ puccheyyuṁ:|| ||

'Yo so Āvuso Yamaka,||
bhikkhu arahaṁ khīṇ'āsavo||
so kāyassa bhedā param maraṇā?'||
kiṁ hoti' ti?|| ||

Evaṁ puṭṭho tvaṁ āvuso Yamaka,||
kinti khyākareyyasī" ti?|| ||

37. "Sace maṁ āvuvesā evaṁ puccheyyuṁ:|| ||

'Yo so Āvuso Yamaka,||
bhikkhu arahaṁ khīṇ'āsavo||
so kāyassa bhedā param maraṇā?'||
kiṁ hoti' ti?|| ||

Evaṁ puṭṭho'haṁ āvuso,||
evaṁ khyākareyyaṁ:|| ||

'Rūpaṁ kho āvuso aniccaṁ,||
yad aniccaṁ taṁ dukkhaṁ,||
yaṁ dukkhaṁ taṁ niruddhaṁ||
taṁ attha-gataṁ.

Vedanā kho āvuso aniccaṁ,||
yad aniccaṁ taṁ dukkhaṁ,||
yaṁ dukkhaṁ taṁ niruddhaṁ||
taṁ attha-gataṁ.

Saññā kho āvuso aniccaṁ,||
yad aniccaṁ taṁ dukkhaṁ,||
yaṁ dukkhaṁ taṁ niruddhaṁ||
taṁ attha-gataṁ.

Saṅkhārā kho āvuso aniccaṁ,||
yad aniccaṁ taṁ dukkhaṁ,||
yaṁ dukkhaṁ taṁ niruddhaṁ||
taṁ attha-gataṁ.

Viññāṇa kho āvuso aniccaṁ,||
yad aniccaṁ taṁ dukkhaṁ,||
yaṁ dukkhaṁ taṁ niruddhaṁ||
taṁ attha-gataṁ.'

Evaṁ puṭṭho'haṁ āvuso,||
evaṁ khyākareyyan" ti.|| ||

38. Sādhu sādhu āvuso Yamaka.|| ||

Tena h'āvuso Yamaka, upaman te karissāmi etass'eva atthassa bhiyyosomattāya ñāṇāya.|| ||

39. Seyyathā pi āvuso Yamaka,||
gahapati vā||
gahapati-putto vā||
aḍḍho maha-d-dhano mahā-bhogo,||
so ca ārakkha-sampanno||
tassa koci-d-eva puriso uppajjeyya||
anatthakāmo||
ahitakāmo||
ayoga-k-khemakāmo||
jīvitā voropetukāmo,||
tassa [113] evam assa:|| ||

'Ayaṁ kho gahapati vā||
gahapati-putto vā||
aḍḍho maha-d-dhano mahā-bhogo,||
so ca ārakkha-sampanno||
nāyaṁ sukaro pasayha jīvitā voropetuṁ,||
yaṁ nunāhaṁ anupakhajja jīvitā voropeyyan' ti.|| ||

So taṁ gahapatiṁ vā||
gahapati-puttaṁ vā||
upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya:|| ||

'Upaṭṭhaheyyaṁ taṁ bhante' ti.|| ||

Tam enaṁ so gahapati vā||
gahapati putto vā||
upaṭṭhāpeyya,||
so upaṭṭhaheyya pubb'uṭṭhāyi pacchātipāti||
kiṁ kārapaṭissāvi manāpacāri piyavādi.|| ||

Tassa so gahapati vā||
gahapati-putto vā||
mittato pi naṁ daheyya.|| ||

Suhajjato pi naṁ daheyya tasmiñ ca vissāsaṁ āpajjeyya,||
yadā kho āvuso tassa purisassa evam assa:|| ||

'Saṁvissaṭṭho kho myāyaṁ gahapati vā||
gahapati-putto vā' ti.|| ||

Atha naṁ raho-gataṁ viditvā tiṇhena satthena jīvitā voropeyya.|| ||

40. Taṁ kiṁ maññasi āvuso Yamaka?|| ||

Yadā pi so puriso amuṁ gahapatiṁ vā||
gahapati-puttaṁ vā||
upasaṅkamitvā evam āha:|| ||

'Upaṭṭhaheyyaṁ taṁ bhante' ti,||
tadā pi so vadhakova,||
vadhakaña ca pana santaṁ na aññāsi.|| ||

'Vadhako me' ti.|| ||

Yadā pi so upaṭṭhāti pubb'uṭṭhāyi pacchā-nipāti kiṅkārapaṭissāvī manānapacāri piyavādi.|| ||

Tadā pi so vadhakova, vadhakañaca pana santaṁ na aññāsi.|| ||

"Vadhako me" ti.|| ||

Yadā pi naṁ raho-gataṁ viditvā tiṇhena satthena jīvitāvoropeti.|| ||

Tadā pi so vadhakova, vadhakañaca pana santaṁ na aññāsi.|| ||

"Vadhako me' ti.|| ||

"Evam āvuso" ti.|| ||

43. Evam eva kho āvuso a-s-sutavā puthujjano||
ariyānaṁ adassāvī||
ariya-Dhammassa akovido||
ariya-Dhamme avinīto,||
sappurisānaṁ adassāvī||
sappurisa-Dhammassa akovido||
sappurisa-Dhamme avinīto,||
rūpaṁ attato samanupsati,||
rūpavantaṁ vā attāṇaṁ||
attani vā rūpaṁ,||
rūpasmiṁ vā attāṇaṁ.|| ||

Vedanaṁ attato samanupsati,||
vedanā-vantaṁ vā attāṇaṁ||
attani vā vedanaṁ,||
vedanāya vā attāṇaṁ.|| ||

Saññaṁ attato samanupsati,||
sañña-vantaṁ vā attāṇaṁ||
attani vā saññaṁ,||
saññāya vā attāṇaṁ.|| ||

Saṅkhāre attato samanupsati,||
saṅkhārā-vantaṁ vā attāṇaṁ||
attani vā saṅkhārāṁ,||
saṅkhāresu vā attāṇaṁ.|| ||

Viññāṇaṁ [114] attato samanupsati,||
viññāṇa-vantaṁ vā attāṇaṁ||
attani vā viññāṇaṁ,||
viññāṇasmiṁ vā attāṇaṁ.|| ||

44. So aniccaṁ rūpaṁ||
'aniccaṁ rūpan' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Aniccaṁ vedanaṁ||
'aniccā vedanā' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Aniccaṁ saññaṁ||
'aniccā saññā' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Anicce saṅkhāre||
'aniccā saṅkhārā' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Aniccaṁ viññāṇaṁ||
'aniccaṁ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

45. Dukkhaṁ rūpaṁ||
'dukkhaṁ rūpan' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Dukkhaṁ vedanaṁ||
'dukkhaṁ vedanāt' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Dukkhaṁ saññā||
'dukkhaṁ saññāt' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Dukkhaṁ saṅkhāre||
'dukkhaṁ saṅkhāret' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Dukkhaṁ viññāṇaṁ||
'dukkhaṁ viññāṇat' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

46. Anattaṁ rūpaṁ||
'anattā rūpan' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Anattaṁ vedanaṁ||
'anattā vedanā' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Anattaṁ saññaṁ||
'anattā saññāya' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Anatte saṅkhāre||
'anattā saṅkhārā' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Anattaṁ viññāṇaṁ||
'Anantaṁ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

47. Saṅkhataṁ rūpaṁ||
'saṅkhataṁ rūpan' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Saṅkhataṁ vedanaṁ||
'saṅkhatā vedanā' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Saṅkhataṁ saññaṁ||
'saṅkhatā saññāya' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Saṅkhate saṅkhāre||
'saṅkhatā saṅkhārā' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Saṅkhataṁ viññāṇaṁ||
'saṅkhataṁ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

48. Vadhakaṁ rūpaṁ||
'vadhakaṁ rūpan' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Vadhakaṁ vedanaṁ||
'vadhakā vedanā' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Vadhakaṁ saññaṁ||
'vadhakā saññāya' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Vadhake saṅkhāre||
'saṅkhatā saṅkhārā' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

Vadhakaṁ viññāṇaṁ||
'vadhakaṁ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaṁ na-p-pajānāti.|| ||

49. So rūpaṁ upeti||
upādiyati||
adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Vedanaṁ upeti||
upādiyati||
adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Saññaṁ upeti||
upādiyati||
adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Saṅkhāre upeti||
upādiyati||
adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Viññāṇaṁ upeti||
upādiyati||
adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Tassime pañc'upādāka-k-khandhā upetā||
upādinnā||
dīgha-rattaṁ ahitāya dukkhāya paṁvattanti.|| ||

 

§

 

50. Sutavā ca kho āvuso ariya-sāvako||
ariyānaṁ dassāvī||
ariya-Dhammassa kovido||
ariya-Dhamme suvinīto,||
sappurisānaṁ dassāvī||
sappurisa-Dhammassa kovido||
sappurisa-Dhamme suvinīto||
na rūpaṁ attato samanupassati,||
na rūpavantaṁ vā attāṇaṁ||
na attani vā rūpaṁ,||
na rūpasmiṁ vā attāṇaṁ.|| ||

Na saññā attato samanupassati,||
na saññāṇavantaṁ vā attāṇaṁ,||
na attani vā saññaṁ,||
na saññāsmiṁ vā attāṇaṁ.|| ||

Na vedanā attato samanupassati,||
na vedanā-vantaṁ vā attāṇaṁ,||
na attani vā vedanaṁ,||
na vedanāsmiṁ vā attāṇaṁ.|| ||

Na na saṅkhāre attato samanupassati,||
na saṅkhārāvantaṁ vā attāṇaṁ,||
na attani vā saṅkhārāṇaṁ,||
na saṅkhārāṇasmiṁ vā attāṇaṁ.|| ||

Na viññāṇaṁ attato samanupassati,||
na viññāṇa-vantaṁ vā attāṇaṁ,||
na attani vā viññāṇaṁ,||
na viññāṇasmiṁ vā attāṇaṁ.|| ||

[115] 51. So aniccaṁ rūpaṁ||
'aniccaṁ rūpan' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Aniccaṁ vedanaṁ||
'aniccaṁ vedanā' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Aniccaṁ saññāṁ||
'aniccaṁ saññā' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Aniccaṁ saṅkhāre||
'aniccaṁ saṅkhārā' ti
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Aniccaṁ viññāṇaṁ||
'aniccaṁ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

52. Dukkhaṁ rūpaṁ||
'dukkhaṁ rūpan' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Dukkhaṁ vedanaṁ||
dukkhaṁ vedanā' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Dukkhaṁ saññā||
dukkhaṁ saññā' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Dukkhaṁ saṅkhāre||
dukkhaṁ saṅkhārā' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Dukkhaṁ viññāṇaṁ||
'dukkhaṁ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

53. Anattaṁ rūpaṁ||
'anattā rūpan' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Anattaṁ vedanaṁ||
'anattā vedanā' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Anattā saṁññā||
'anattā saññā' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Anattaṁ saṅkhāre||
'anattā saṅkhārā' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Anattā viññāṇaṁ||
'Anantaṁ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

54. Saṅkhataṁ rūpaṁ||
'saṅkhataṁ rūpan' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Saṅkhataṁ vedanaṁ||
'saṅkhataṁ vedanā' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Saṅkhataṁ saññā||
'saṅkhataṁ saññā' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Saṅkhate saṅkhāre||
'saṅkhataṁ saṅkhārā' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Saṅkhataṁ viññāṇaṁ||
'saṅkhataṁ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

55. Vadhakaṁ rūpaṁ||
'vadhakaṁ rūpanti yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Vadhakaṁ vedanaṁ||
'vadhakaṁ vedanā' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Vadhakaṁ saññā||
'vadhakaṁ saññā' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Vadhake saṅkhāre||
'vadhakaṁ saṅkhārā' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

Vadhakaṁ viññāṇaṁ||
'vadhakaṁ viññāṇan' ti||
yathā-bhūtaṁ pajānāti.|| ||

56. So rūpaṁ na upeti,||
na upādiyati,||
na adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Vedanaṁ na upeti,||
na upādiyati,||
na adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Saññaṁ na upeti,||
na upādiyati,||
na adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Saṅkhāre na upeti,||
na upādiyati,||
na adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Viññāṇaṁ na upeti,||
na upādiyati,||
na adhiṭṭhāti||
'attā me' ti.|| ||

Tassime pañc'upādāna-k-khandhā anupetā anupādinnā dīgha-rattaṁ hitāya sukhāya saṁvaṭṭantī" ti.|| ||

57. Evam he te āvuso Sāriputta hoti.|| ||

Yesaṁ āyasmantām tādisā sabrahma-cārino anukampakā attha-kāmā ovādakā anusāsakā.|| ||

Idañ ca pana me āyasmato Sāriputtassa Dhamma-desanaṁ sutvā anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttanti.|| ||

58. Idam avoca āyasmā Sāriputto.|| ||

Attamano āyasmā Yamako āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṁ abhinandīti.|| ||

 


Contact:
E-mail
Copyright Statement