Saṁyutta Nikāya
5. Mahā-Vagga
51. Iddhi-Pāda Saṁyutta
3. Ayo-Guḷa Vagga

Sutta 32

Tathāgata Suttaṁ

 

---

[289]

[1][pts][olds] Evam me sutaṁ:|| ||

Sāvatthiyaṁ:|| ||

2. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi.|| ||

3. "Taṁ kiṁ maññatha bhikkhave?|| ||

Katamesaṇ dhammānaṁ bhāvitattā bahulī-katattā Tathāgato evaṁ mahiddhiko evaṁ mah-ā-nubhāvo" ti?|| ||

"Bhagava mūlakā no bhante dhammā Bhagavannettikā Bhagavam-paṭisaraṇā sādhu vata bhante Bhagavantaṁ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho:|| ||

Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī" ti.|| ||

"Tena hi bhikkhave suṇāhi sādhukaṁ manasi karohi bhāsissāmī" ti.|| ||

"Evaṁ bhante" ti kho bhikkhū Bhagavato paccassosi.|| ||

Bhagavā etad avoca:|| ||

4. "Catunnaṁ kho bhikkhave,||
iddhi-pādānaṁ bhāvitattā bahulī-katattā Tathāgato evaṁ mahiddhiko evaṁ mah-ā-nubhāvo.|| ||

Katamesaṁ catunnaṁ?|| ||

5. Idha, bhikkhave, Tathāgato||
chanda-samādhi-padhāna-saṅkhāra-samannāgataṁ iddhi-pādaṁ bhāveti.|| ||

Iti me chando na ca atilīno bhavissati,||
na ca atipaggahito bhavissati,||
na ca ajjhattaṁ saṅkhitto bhavissati,||
na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati.|| ||

Pacchā-pure-saññī ca viharati.|| ||

Yathā pure tathā pacchā,||
yathā pacchā tathā pure.|| ||

Yathā adho tathā uddhaṁ,||
yathā uddhaṁ tathā adho.|| ||

Yathā divā tathā rattiṁ,||
yathā rattiṁ tathā divā.|| ||

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena cetasā sa-p-pabhāsaṁ cittaṁ bhāveti.|| ||

■

6. Viriya-samādhi-padhāna-saṅkhāra-samannāgataṁ iddhi-pādaṁ bhāveti.|| ||

Iti me viriyaṁ na ca atilīno bhavissati,||
na ca atipaggahito bhavissati,||
na ca ajjhattaṁ saṅkhitto bhavissati,||
na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati.|| ||

Pacchā-pure-saññī ca viharati.|| ||

Yathā pure tathā pacchā,||
yathā pacchā tathā pure.|| ||

Yathā adho tathā uddhaṁ,||
yathā uddhaṁ tathā adho.|| ||

Yathā divā tathā rattiṁ,||
yathā rattiṁ tathā divā.|| ||

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena cetasā sa-p-pabhāsaṁ cittaṁ bhāveti.|| ||

■

7. Citta-samādhi-padhāna-saṅkhāra-samannāgataṁ iddhi-pādaṁ bhāveti.|| ||

Iti me cittaṁ na ca atilīno bhavissati,||
na ca atipaggahito bhavissati,||
na ca ajjhattaṁ saṅkhitto bhavissati,||
na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati.|| ||

Pacchā-pure-saññī ca viharati.|| ||

Yathā pure tathā pacchā,||
yathā pacchā tathā pure.|| ||

Yathā adho tathā uddhaṁ,||
yathā uddhaṁ tathā adho.|| ||

Yathā divā tathā rattiṁ,||
yathā rattiṁ tathā divā.|| ||

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena cetasā sa-p-pabhāsaṁ cittaṁ bhāveti.|| ||

■

8. Vīmaṁsā-samādhi-padhāna-saṅkhāra-samannāgataṁ iddhi-pādaṁ bhāveti.|| ||

Iti me vimaṁsā na ca atilīno bhavissati,||
na ca atipaggahito bhavissati,||
na ca ajjhattaṁ saṅkhitto bhavissati,||
na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati.|| ||

Pacchā-pure-saññī ca viharati.|| ||

Yathā pure tathā pacchā,||
yathā pacchā tathā pure.|| ||

Yathā adho tathā uddhaṁ,||
yathā uddhaṁ tathā adho.|| ||

Yathā divā tathā rattiṁ,||
yathā rattiṁ tathā divā.|| ||

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena cetasā sa-p-pabhāsaṁ cittaṁ bhāveti.|| ||

9. Imesaṁ kho bhikkhave,||
catunnaṁ iddhi-pādānaṁ bhāvitattā bahulī-katattā Tathāgato evaṁ mahiddhiko evaṁ mah-ā-nubhāvo.|| ||

 

§

 

10. Imesaṁ ca pana bhikkhave,||
catunnaṁ iddhi-pādānaṁ bhāvitattā bahulī-katattā Tathāgato aneka-vihitaṁ iddhi-vidhaṁ pacc'anubhoti.|| ||

Eko pi hutvā bahudhā hoti.|| ||

Bahudhā pi hutvā eko hoti.|| ||

[290] Āvībhāvaṁ tiro-bhāvaṁ tiro-kuḍḍaṁ tiro-pākāraṁ tiro-pabbataṁ asajja-māno gacchati seyyathā pi ākāse.|| ||

Paṭhaviyā pi ummujjani-mujjaṁ karoti seyyathā pi udake.|| ||

Udake pi abhijjamāno gacchati seyyathā pi paṭhaviyaṁ.|| ||

Ākāse'pi pallaṅkena kamati seyyathā pi pakkhisakuṇo.|| ||

Ime pi candima-suriye evaṁ mahiddhike evaṁ mah-ā-nubhāve pāṇinā parāma-sati parimajjati yāva Brahma-lokā pi kāyena vasaṁ vatteti.|| ||

11. Evaṁ bhāvitesu kho bhikkhave,||
Tathāgato catusu iddhi-pādesu evaṁ bahulī-katesu||
dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta mānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike vā ti.|| ||

12. Evaṁ bhāvitesu kho bhikkhave,||
Tathāgato catusu iddhi-pādesu evaṁ bahulī-katesu||
para-sattāṇaṁ para-puggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti.|| ||

Sarāgaṁ vā cittaṁ 'sarāgaṁ cittan' ti pajānāti.|| ||

Vīta-rāgaṁ vā cittaṁ 'vīta-rāgaṁ cittan' ti pajānāti.|| ||

Sadosaṁ vā cittaṁ 'sadosaṁ cittan' ti pajānāti.|| ||

Vīta-dosaṁ vā cittaṁ 'vīta-dosaṁ cittan' ti pajānāti.|| ||

Samohaṁ vā cittaṁ 'samohaṁ cittan' ti pajānāti.|| ||

Vīta-mohaṁ vā cittaṁ 'vīta-mohaṁ cittan' ti pajānāti.|| ||

Saṅkhittaṁ vā cittaṁ 'saṅkhittaṁ cittan' ti pajānāti.|| ||

Vikkhittaṁ vā cittaṁ 'vikkhittaṁ cittan' ti pajānāti.|| ||

Amahaggataṁ vā cittaṁ 'amahaggataṁ cittan' ti pajānāti.|| ||

Mahaggataṁ vā cittaṁ 'mahaggataṁ cittan' ti pajānāti.|| ||

Sauttaraṁ vā cittaṁ 'sa-uttaraṁ cittan' ti pajānāti.|| ||

Anuttaraṁ vā cittaṁ 'anuttaraṁ cittan' ti pajānāti.|| ||

Asamāhitaṁ vā cittaṁ 'asamāhitaṁ cittan' ti pajānāti.|| ||

Samāhitaṁ vā cittaṁ 'samāhitaṁ cittan' ti pajānāti.|| ||

Avimuttaṁ vā cittaṁ 'avimuttaṁ cittan' ti pajānāti.|| ||

Vimuttaṁ vā cittaṁ 'vimuttaṁ cittan' ti pajānāti.|| ||

13. Evaṁ bhāvitesu kho bhikkhave,||
Tathāgato catusu iddhi-pādesu evaṁ bahulī-katesu||
aneka-vihitaṁ pubbe nivāsaṁ anussarati.|| ||

Seyyath'īdaṁ:|| ||

Ekam pi jātiṁ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsampi1 jātiyo,||
tiṁsam pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti satam pi||
jāti-sahassam pi||
jāti-sata-sahassam pi||
aneke pi saṁvaṭṭakappe||
aneke pi vivaṭṭa-kappe||
aneke pi saṁvaṭṭa-vivaṭṭa-kappe.|| ||

Amutrāsiṁ:|| ||

'Evaṁ nāmo||
evaṁ gotto||
evaṁ vaṇṇo||
evam āhāro||
evaṁ sukha-dukkha-paṭisaṁvedī||
evam āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra udapādiṁ.|| ||

Tatrāvāsiṁ:|| ||

Evaṁ nāmo||
evaṁ gotto||
evaṁ vaṇṇo||
evam āhāro||
evaṁ sukha-dukkha-paṭisaṁvedī||
evam āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idh'ūpapanno' ti.|| ||

Iti sākāraṁ sauddesaṁ aneka-vihitaṁ pubbe nivāsaṁ anussarati.|| ||

14. Evaṁ bhāvitesu kho bhikkhave,||
Tathāgato catusu iddhi-pādesu evaṁ bahulī-katesu||
dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati:|| ||

'Cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kammupage satte pajānāti:|| ||

Ime vata bhonto sattā||
kāya-du-c-caritena samantāgatā||
vacī-du-c-caritena samannāgatā||
mano-du-c-caritena samannāgatā||
ariyānaṁ upavādakā||
micchā-diṭṭhikā||
micchā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ Nirayaṁ upapannā.|| ||

Ime kho pana bhonto sattā||
kāya-sucaritena samannāgatā||
vacī-sucaritena samannāgatā||
mano-sucaritena samannāgatā||
ariyānaṁ anupavādakā||
sammā-diṭṭhikā||
sammā-diṭṭhi-kamma-samādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā' ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati:|| ||

'Cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā-kamm'ūpage satte pajānātī' ti.|| ||

15. Imesaṁ ca pana bhikkhave catunnam iddhi-pādānam bhāvitattā bahulī-katattā Tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ ceto-vimuttiṁ paññā-vimuttiṁ diṭṭhe'va dhamme sayaṁ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharatī" ti.|| ||