Saṃyutta Nikāya
5. Mahā-Vagga
54. Ānāpāna Saṃyutta
2. Ānanda or Dutiya Vagga

Sutta 12

Kaṅkheyya Suttaṃ

 

---

[327]

[1-2][pts][bodh][olds][than] Ekaṃ samayaṃ āyasmā Lomasavaṅgīso Sakkesu viharati||
Kapilavatthusmiṃ Nigrodhārāme.|| ||

2. Atha kho Mahānāmo Sakko||
yen'āyasmā Lomasavaṅgīso ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Lomasavaṅgīsaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṃ nisinno kho Mahānāmo Sakko||
āyasmantaṃ Lomasavaṅgīsaṃ etad avoca:|| ||

3. "So eva nu kho bhante,||
sekho vihāro so Tathāgata-vihāro||
udāhu añño sekho vihāro añño Tathāgata-vihāro" ti?|| ||

Na kho āvuso Mahānāma,||
sv'eva sekho vihāro so Tathāgata-vihāro,||
añño kho āvuso Mahānāma sekho vihāro||
añño Tathāgata-vihāro.|| ||

4. Ye te āvuso Mahānāma bhikkhū||
sekhā appattamānasā anuttaraṃ yoga-k-khemaṃ patthayamānā viharanti.|| ||

Te pañca nīvaraṇe pahāya viharanti.|| ||

Katame pañca?|| ||

Kāma-c-chanda-nīvaraṇaṃ pahāya viharanti.|| ||

Vyāpāda-nīvaraṇaṃ pahāya viharanti.|| ||

Thīna-middha-nīvaraṇaṃ pahāya viharanti.|| ||

Uddhacca-kukkucca-nīvaraṇaṃ pahāya viharanti.|| ||

Vicikicchā-nīvaraṇaṃ pahāya viharanti.|| ||

Ye pi te āvuso Mahānāma, bhikkhū||
sekhā appattamānasā anuttaraṃ yoga-k-khemaṃ patthayamānā viharanti.|| ||

Te ime pañca nīvaraṇe pahāya viharanti.|| ||

5. Ye ca kho te āvuso Mahānāma bhikkhū||
Arahanto khīṇ'āsavā vusitavanto||
kata-karaṇīyā ohita-bhārā||
anuppatta-sadatthā parikkhīṇa-bhava-saṃyojanā||
samma'd'aññā vimuttā tesaṃ||
pañca nīvaraṇā pahīnā||
ucchinna-mūlā tālā-vatthu-katā anabhāva-katā||
āyatiṃ anuppāda-dhammā.|| ||

Katame pañca?|| ||

Kāma-c-chanda-nīvaraṇaṃ pahīnaṃ||
ucchinna-mūlaṃ tāl-ā-vatthu-kataṃ anabhāva-kataṃ||
āyatiṃ anuppāda-dhammaṃ.|| ||

Vyāpāda-nīvaraṇaṃ pahīnaṃ||
ucchinna-mūlaṃ tāl-ā-vatthu-kataṃ anabhāva-kataṃ||
āyatiṃ anuppāda-dhammaṃ.|| ||

Thīna-middha-nīvaraṇaṃ pahīnaṃ||
ucchinna-mūlaṃ tāl-ā-vatthu-kataṃ anabhāva-kataṃ||
āyatiṃ anuppāda-dhammaṃ.|| ||

Uddhacca-kukkucca-nīvaraṇaṃ pahīnaṃ||
ucchinna-mūlaṃ tāl-ā-vatthu-kataṃ anabhāva-kataṃ||
āyatiṃ anuppāda-dhammaṃ.|| ||

Vicikicchā-nīvaraṇaṃ pahīnaṃ||
ucchinna-mūlaṃ tāl-ā-vatthu-kataṃ anabhāva-kataṃ [328]||
āyatiṃ anuppāda-dhammaṃ.|| ||

Ye te āvuso Mahānāma,||
bhikkhū Arahanto||
khīṇ'āsavā vusitavanto||
kata-karaṇīyā ohita-bhārā||
anuppatta-sadatthā||
parikkhīṇa-bhava-saṃyojanā||
samma'd'aññā vimuttā.|| ||

Tesaṃ ime pañca nīvaraṇā pahīnā||
ucchinna-mūlā tālā-vatthu-katā anabhāva-katā||
āyatiṃ anuppāda-dhammā.|| ||

6. Tad aminā p'etaṃ āvuso Mahānāma||
pariyāyena veditabbaṃ.|| ||

Yathā añño va sekho vihāro,||
añño Tathāgata-vihāro.|| ||

7. Ekam idāhaṃ āvuso Mahānāma||
samayaṃ Bhagavā Icchānaṅgale viharati||
Icchānaṅgalavana-saṇḍe.|| ||

8. Tatra kho āvuso Mahānāma Bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||

'Icchām'ahaṃ bhikkhave,||
temāsaṃ paṭisallīyituṃ.|| ||

Namhi kenaci upasaṅkamitabbo||
aññatra ekena piṇḍa-pātanīhārakenā' ti.|| ||

'Evaṃ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavāto paṭi-s-sutvā||
nāssu koci Bhagavāntaṃ upasaṅkamati||
aññatra ekena piṇḍa-pāta-nīhārakena.|| ||

9. Atha kho Bhagavā||
tassa temāsassa accayena paṭisallānā||
vuṭṭhito bhikkhū āmantesi:|| ||

'Sa ce vo bhikkhave, añña-titthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ:|| ||

"Katamena āvuso vihārena Samaṇo Gotamo||
vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsī" ti?|| ||

Evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave,||
tesaṃ añña-titthiyānaṃ paribbājakānaṃ||
evaṃ vyākareyyātha:|| ||

"Ānāpāna-sati-samādhinā kho āvuso,||
Bhagavā vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsī" ti.|| ||

10. Idh'āhaṃ bhikkhave, sato assasāmī,||
sato passasāmi.|| ||

11. Dīghaṃ vā assasanto "dīghaṃ assasāmī" ti pajānāmi,||
dīghaṃ vā passasanto "dīghaṃ passasāmī" ti pajānāmi.|| ||

Rassaṃ vā assasanto "rassaṃ assasāmī" ti pajānāmi,||
rassaṃ vā passasanto "rassaṃ passasāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Sabba-kāya-paṭisaṃvedī assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"sabba-kāya-paṭisaṃvedī passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Passam-bhayaṃ kāya-saṅkhāraṃ assa-sissāmī" ti pajānāmī,||
"passam-bhayaṃ kāya-saṅkhāraṃ passa-sissāmī" ti pajānāmī.|| ||

"Pīti-paṭisaṃvedī assa-sissāmī" ti pajānāmī,||
"pīti-paṭisaṃvedī passa-sissāmī" ti pajānāmī.|| ||

"Sukha-paṭisaṃvedī assa-sissāmī" ti pajānāmī,||
"sukha-paṭisaṃvedī passa-sissāmī" ti pajānāmī.|| ||

"Citta-saṅkhāra-paṭisaṃvedī assa-sissāmī" ti pajānāmī,||
"citta-saṅkhāra-paṭisaṃvedī passa-sissāmī" ti pajānāmī.|| ||

"Passam-bhayaṃ citta-saṅkhāraṃ assa-sissāmī" ti pajānāmī,||
"passam-bhayaṃ citta-saṅkhāraṃ passasimī" ti pajānāmi.|| ||

"Citta-paṭisaṃvedī assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"Citta-paṭisaṃvedī passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Abhi-p-pamodayaṃ cittaṃ assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"abhippamodayaṃ cittaṃ passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Samādahaṃ cittaṃ assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"samādahaṃ cittaṃ passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Vimocayaṃ cittaṃ assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"vimocayaṃ cittaṃ passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Paṭinissagg-ā-nupassī assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"paṭinissagg-ā-nupassī passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

17. Yaṃ hi taṃ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya:|| ||

"Ariya-vihāro iti pi||
brahma-vihāro iti pi||
Tathāgata-vihāro iti pi" ti.|| ||

Ānāpāna-sati-samādhiṃ sammā vadamāno vadeyya:|| ||

"Ariya-vihāro iti pi||
brahma-vihāro iti pi||
Tathāgata-vihāro iti pi" ti.|| ||

18. Ye te bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yoga-k-khemaṃ patthayamānā viharanti,||
tesaṃ ānāpāna-sati-samādhi bhāvito bahulī-kato āsavānaṃ khayāya saṃvaṭṭati.|| ||

Ye ca kho te bhikkhave, bhikkhū Arahanto khīṇ'āsavā vusitavanto kata-karaṇīyā ohita-bhārā anuppatta-sadatthā parikkhīṇa-bhavasaṃ yojanā||
samma-daññā vimuttā,||
tesaṃ ānāpāna-sati-samādhi||
bhāvito||
bahulī-kato||
diṭṭhe'va dhamme sukha-vihārāya||
c'eva saṃvaṭṭati sati-sampajaññāya ca.|| ||

19. Yaṃ hi taṃ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya:|| ||

"Ariya-vihāro iti pi||
brahma-vihāro iti pi||
Tathāgata-vihāro iti pi" ti.|| ||

Ānāpāna-sati-samādhiṃ sammā vadamāno vadeyya:|| ||

"Ariya-vihāro iti pi||
brahma-vihāro iti pi||
Tathāgata-vihāro iti pi"' ti.|| ||

20. Iminā kho etaṃ āvuso Mahānāma,||
pariyāyena veditabbaṃ||
yathā aññova sekho vihāro||
añño Tathāgata-vihāro" ti.|| ||