Samyutta Nikaya Masthead


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Saṃyutta Nikāya
5. Mahā-Vagga
54. Ānāpāna Saṃyutta
2. Ānanda or Dutiya Vagga

Sutta 12

Kaṅkheyya Suttaṃ

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series and proofed against, and mostly resolved to the 1994 Pali Text Society Saṃyutta-Nikaya Part V, edited by M. Leon Feer

 


[327]

[1-2][pts][bodh][olds][than] Ekaṃ samayaṃ āyasmā Lomasavaṅgīso Sakkesu viharati||
Kapilavatthusmiṃ Nigrodhārāme.|| ||

2. Atha kho Mahānāmo Sakko||
yen'āyasmā Lomasavaṅgīso ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Lomasavaṅgīsaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṃ nisinno kho Mahānāmo Sakko||
āyasmantaṃ Lomasavaṅgīsaṃ etad avoca:|| ||

3. "So eva nu kho bhante,||
sekho vihāro so Tathāgata-vihāro||
udāhu añño sekho vihāro añño Tathāgata-vihāro" ti?|| ||

Na kho āvuso Mahānāma,||
sv'eva sekho vihāro so Tathāgata-vihāro,||
añño kho āvuso Mahānāma sekho vihāro||
añño Tathāgata-vihāro.|| ||

4. Ye te āvuso Mahānāma bhikkhū||
sekhā appattamānasā anuttaraṃ yoga-k-khemaṃ patthayamānā viharanti.|| ||

Te pañca nīvaraṇe pahāya viharanti.|| ||

Katame pañca?|| ||

Kāma-c-chanda-nīvaraṇaṃ pahāya viharanti.|| ||

Vyāpāda-nīvaraṇaṃ pahāya viharanti.|| ||

Thīna-middha-nīvaraṇaṃ pahāya viharanti.|| ||

Uddhacca-kukkucca-nīvaraṇaṃ pahāya viharanti.|| ||

Vicikicchā-nīvaraṇaṃ pahāya viharanti.|| ||

Ye pi te āvuso Mahānāma, bhikkhū||
sekhā appattamānasā anuttaraṃ yoga-k-khemaṃ patthayamānā viharanti.|| ||

Te ime pañca nīvaraṇe pahāya viharanti.|| ||

5. Ye ca kho te āvuso Mahānāma bhikkhū||
Arahanto khīṇ'āsavā vusitavanto||
kata-karaṇīyā ohita-bhārā||
anuppatta-sadatthā parikkhīṇa-bhava-saṃyojanā||
samma'd'aññā vimuttā tesaṃ||
pañca nīvaraṇā pahīnā||
ucchinna-mūlā tālā-vatthu-katā anabhāva-katā||
āyatiṃ anuppāda-dhammā.|| ||

Katame pañca?|| ||

Kāma-c-chanda-nīvaraṇaṃ pahīnaṃ||
ucchinna-mūlaṃ tāl-ā-vatthu-kataṃ anabhāva-kataṃ||
āyatiṃ anuppāda-dhammaṃ.|| ||

Vyāpāda-nīvaraṇaṃ pahīnaṃ||
ucchinna-mūlaṃ tāl-ā-vatthu-kataṃ anabhāva-kataṃ||
āyatiṃ anuppāda-dhammaṃ.|| ||

Thīna-middha-nīvaraṇaṃ pahīnaṃ||
ucchinna-mūlaṃ tāl-ā-vatthu-kataṃ anabhāva-kataṃ||
āyatiṃ anuppāda-dhammaṃ.|| ||

Uddhacca-kukkucca-nīvaraṇaṃ pahīnaṃ||
ucchinna-mūlaṃ tāl-ā-vatthu-kataṃ anabhāva-kataṃ||
āyatiṃ anuppāda-dhammaṃ.|| ||

Vicikicchā-nīvaraṇaṃ pahīnaṃ||
ucchinna-mūlaṃ tāl-ā-vatthu-kataṃ anabhāva-kataṃ [328]||
āyatiṃ anuppāda-dhammaṃ.|| ||

Ye te āvuso Mahānāma,||
bhikkhū Arahanto||
khīṇ'āsavā vusitavanto||
kata-karaṇīyā ohita-bhārā||
anuppatta-sadatthā||
parikkhīṇa-bhava-saṃyojanā||
samma'd'aññā vimuttā.|| ||

Tesaṃ ime pañca nīvaraṇā pahīnā||
ucchinna-mūlā tālā-vatthu-katā anabhāva-katā||
āyatiṃ anuppāda-dhammā.|| ||

6. Tad aminā p'etaṃ āvuso Mahānāma||
pariyāyena veditabbaṃ.|| ||

Yathā añño va sekho vihāro,||
añño Tathāgata-vihāro.|| ||

7. Ekam idāhaṃ āvuso Mahānāma||
samayaṃ Bhagavā Icchānaṅgale viharati||
Icchānaṅgalavana-saṇḍe.|| ||

8. Tatra kho āvuso Mahānāma Bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||

'Icchām'ahaṃ bhikkhave,||
temāsaṃ paṭisallīyituṃ.|| ||

Namhi kenaci upasaṅkamitabbo||
aññatra ekena piṇḍa-pātanīhārakenā' ti.|| ||

'Evaṃ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavāto paṭi-s-sutvā||
nāssu koci Bhagavāntaṃ upasaṅkamati||
aññatra ekena piṇḍa-pāta-nīhārakena.|| ||

9. Atha kho Bhagavā||
tassa temāsassa accayena paṭisallānā||
vuṭṭhito bhikkhū āmantesi:|| ||

'Sa ce vo bhikkhave, añña-titthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ:|| ||

"Katamena āvuso vihārena Samaṇo Gotamo||
vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsī" ti?|| ||

Evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave,||
tesaṃ añña-titthiyānaṃ paribbājakānaṃ||
evaṃ vyākareyyātha:|| ||

"Ānāpāna-sati-samādhinā kho āvuso,||
Bhagavā vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsī" ti.|| ||

10. Idh'āhaṃ bhikkhave, sato assasāmī,||
sato passasāmi.|| ||

11. Dīghaṃ vā assasanto "dīghaṃ assasāmī" ti pajānāmi,||
dīghaṃ vā passasanto "dīghaṃ passasāmī" ti pajānāmi.|| ||

Rassaṃ vā assasanto "rassaṃ assasāmī" ti pajānāmi,||
rassaṃ vā passasanto "rassaṃ passasāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Sabba-kāya-paṭisaṃvedī assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"sabba-kāya-paṭisaṃvedī passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Passam-bhayaṃ kāya-saṅkhāraṃ assa-sissāmī" ti pajānāmī,||
"passam-bhayaṃ kāya-saṅkhāraṃ passa-sissāmī" ti pajānāmī.|| ||

"Pīti-paṭisaṃvedī assa-sissāmī" ti pajānāmī,||
"pīti-paṭisaṃvedī passa-sissāmī" ti pajānāmī.|| ||

"Sukha-paṭisaṃvedī assa-sissāmī" ti pajānāmī,||
"sukha-paṭisaṃvedī passa-sissāmī" ti pajānāmī.|| ||

"Citta-saṅkhāra-paṭisaṃvedī assa-sissāmī" ti pajānāmī,||
"citta-saṅkhāra-paṭisaṃvedī passa-sissāmī" ti pajānāmī.|| ||

"Passam-bhayaṃ citta-saṅkhāraṃ assa-sissāmī" ti pajānāmī,||
"passam-bhayaṃ citta-saṅkhāraṃ passasimī" ti pajānāmi.|| ||

"Citta-paṭisaṃvedī assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"Citta-paṭisaṃvedī passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Abhi-p-pamodayaṃ cittaṃ assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"abhippamodayaṃ cittaṃ passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Samādahaṃ cittaṃ assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"samādahaṃ cittaṃ passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Vimocayaṃ cittaṃ assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"vimocayaṃ cittaṃ passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Paṭinissagg-ā-nupassī assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"paṭinissagg-ā-nupassī passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

17. Yaṃ hi taṃ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya:|| ||

"Ariya-vihāro iti pi||
brahma-vihāro iti pi||
Tathāgata-vihāro iti pi" ti.|| ||

Ānāpāna-sati-samādhiṃ sammā vadamāno vadeyya:|| ||

"Ariya-vihāro iti pi||
brahma-vihāro iti pi||
Tathāgata-vihāro iti pi" ti.|| ||

18. Ye te bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yoga-k-khemaṃ patthayamānā viharanti,||
tesaṃ ānāpāna-sati-samādhi bhāvito bahulī-kato āsavānaṃ khayāya saṃvaṭṭati.|| ||

Ye ca kho te bhikkhave, bhikkhū Arahanto khīṇ'āsavā vusitavanto kata-karaṇīyā ohita-bhārā anuppatta-sadatthā parikkhīṇa-bhavasaṃ yojanā||
samma-daññā vimuttā,||
tesaṃ ānāpāna-sati-samādhi||
bhāvito||
bahulī-kato||
diṭṭhe'va dhamme sukha-vihārāya||
c'eva saṃvaṭṭati sati-sampajaññāya ca.|| ||

19. Yaṃ hi taṃ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya:|| ||

"Ariya-vihāro iti pi||
brahma-vihāro iti pi||
Tathāgata-vihāro iti pi" ti.|| ||

Ānāpāna-sati-samādhiṃ sammā vadamāno vadeyya:|| ||

"Ariya-vihāro iti pi||
brahma-vihāro iti pi||
Tathāgata-vihāro iti pi"' ti.|| ||

20. Iminā kho etaṃ āvuso Mahānāma,||
pariyāyena veditabbaṃ||
yathā aññova sekho vihāro||
añño Tathāgata-vihāro" ti.|| ||

 


Contact:
E-mail
Copyright Statement