Saṁyutta Nikāya
5. Mahā-Vagga
54. Ānāpāna Saṁyutta
2. Ānanda or Dutiya Vagga

Sutta 12

Kaṅkheyya Suttaṁ

 

---

[327]

[1-2][pts][bodh][olds][than] Ekaṁ samayaṁ āyasmā Lomasavaṅgīso Sakkesu viharati||
Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme.|| ||

2. Atha kho Mahānāmo Sakko||
yen'āyasmā Lomasavaṅgīso ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Lomasavaṅgīsaṁ abhivādetvā eka-m-antaṁ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṁ nisinno kho Mahānāmo Sakko||
āyasmantaṁ Lomasavaṅgīsaṁ etad avoca:|| ||

3. "So eva nu kho bhante,||
sekho vihāro so Tathāgata-vihāro||
udāhu añño sekho vihāro añño Tathāgata-vihāro" ti?|| ||

Na kho āvuso Mahānāma,||
sv'eva sekho vihāro so Tathāgata-vihāro,||
añño kho āvuso Mahānāma sekho vihāro||
añño Tathāgata-vihāro.|| ||

4. Ye te āvuso Mahānāma bhikkhū||
sekhā appattamānasā anuttaraṁ yoga-k-khemaṁ patthayamānā viharanti.|| ||

Te pañca nīvaraṇe pahāya viharanti.|| ||

Katame pañca?|| ||

Kāma-c-chanda-nīvaraṇaṁ pahāya viharanti.|| ||

Vyāpāda-nīvaraṇaṁ pahāya viharanti.|| ||

Thīna-middha-nīvaraṇaṁ pahāya viharanti.|| ||

Uddhacca-kukkucca-nīvaraṇaṁ pahāya viharanti.|| ||

Vicikicchā-nīvaraṇaṁ pahāya viharanti.|| ||

Ye pi te āvuso Mahānāma, bhikkhū||
sekhā appattamānasā anuttaraṁ yoga-k-khemaṁ patthayamānā viharanti.|| ||

Te ime pañca nīvaraṇe pahāya viharanti.|| ||

5. Ye ca kho te āvuso Mahānāma bhikkhū||
Arahanto khīṇ'āsavā vusitavanto||
kata-karaṇīyā ohita-bhārā||
anuppatta-sadatthā parikkhīṇa-bhava-saṁyojanā||
samma'd'aññā vimuttā tesaṁ||
pañca nīvaraṇā pahīnā||
ucchinna-mūlā tālā-vatthu-katā anabhāva-katā||
āyatiṁ anuppāda-dhammā.|| ||

Katame pañca?|| ||

Kāma-c-chanda-nīvaraṇaṁ pahīnaṁ||
ucchinna-mūlaṁ tāl-ā-vatthu-kataṁ anabhāva-kataṁ||
āyatiṁ anuppāda-dhammaṁ.|| ||

Vyāpāda-nīvaraṇaṁ pahīnaṁ||
ucchinna-mūlaṁ tāl-ā-vatthu-kataṁ anabhāva-kataṁ||
āyatiṁ anuppāda-dhammaṁ.|| ||

Thīna-middha-nīvaraṇaṁ pahīnaṁ||
ucchinna-mūlaṁ tāl-ā-vatthu-kataṁ anabhāva-kataṁ||
āyatiṁ anuppāda-dhammaṁ.|| ||

Uddhacca-kukkucca-nīvaraṇaṁ pahīnaṁ||
ucchinna-mūlaṁ tāl-ā-vatthu-kataṁ anabhāva-kataṁ||
āyatiṁ anuppāda-dhammaṁ.|| ||

Vicikicchā-nīvaraṇaṁ pahīnaṁ||
ucchinna-mūlaṁ tāl-ā-vatthu-kataṁ anabhāva-kataṁ [328]||
āyatiṁ anuppāda-dhammaṁ.|| ||

Ye te āvuso Mahānāma,||
bhikkhū Arahanto||
khīṇ'āsavā vusitavanto||
kata-karaṇīyā ohita-bhārā||
anuppatta-sadatthā||
parikkhīṇa-bhava-saṁyojanā||
samma'd'aññā vimuttā.|| ||

Tesaṁ ime pañca nīvaraṇā pahīnā||
ucchinna-mūlā tālā-vatthu-katā anabhāva-katā||
āyatiṁ anuppāda-dhammā.|| ||

6. Tad aminā p'etaṁ āvuso Mahānāma||
pariyāyena veditabbaṁ.|| ||

Yathā añño va sekho vihāro,||
añño Tathāgata-vihāro.|| ||

7. Ekam idāhaṁ āvuso Mahānāma||
samayaṁ Bhagavā Icchānaṅgale viharati||
Icchānaṅgalavana-saṇḍe.|| ||

8. Tatra kho āvuso Mahānāma Bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||

'Icchām'ahaṁ bhikkhave,||
temāsaṁ paṭisallīyituṁ.|| ||

Namhi kenaci upasaṅkamitabbo||
aññatra ekena piṇḍa-pātanīhārakenā' ti.|| ||

'Evaṁ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavāto paṭi-s-sutvā||
nāssu koci Bhagavāntaṁ upasaṅkamati||
aññatra ekena piṇḍa-pāta-nīhārakena.|| ||

9. Atha kho Bhagavā||
tassa temāsassa accayena paṭisallānā||
vuṭṭhito bhikkhū āmantesi:|| ||

'Sa ce vo bhikkhave, añña-titthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ:|| ||

"Katamena āvuso vihārena Samaṇo Gotamo||
vassāvāsaṁ bahulaṁ vihāsī" ti?|| ||

Evaṁ puṭṭhā tumhe bhikkhave,||
tesaṁ añña-titthiyānaṁ paribbājakānaṁ||
evaṁ vyākareyyātha:|| ||

"Ānāpāna-sati-samādhinā kho āvuso,||
Bhagavā vassāvāsaṁ bahulaṁ vihāsī" ti.|| ||

10. Idh'āhaṁ bhikkhave, sato assasāmī,||
sato passasāmi.|| ||

11. Dīghaṁ vā assasanto "dīghaṁ assasāmī" ti pajānāmi,||
dīghaṁ vā passasanto "dīghaṁ passasāmī" ti pajānāmi.|| ||

Rassaṁ vā assasanto "rassaṁ assasāmī" ti pajānāmi,||
rassaṁ vā passasanto "rassaṁ passasāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Sabba-kāya-paṭisaṁvedī assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"sabba-kāya-paṭisaṁvedī passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Passam-bhayaṁ kāya-saṅkhāraṁ assa-sissāmī" ti pajānāmī,||
"passam-bhayaṁ kāya-saṅkhāraṁ passa-sissāmī" ti pajānāmī.|| ||

"Pīti-paṭisaṁvedī assa-sissāmī" ti pajānāmī,||
"pīti-paṭisaṁvedī passa-sissāmī" ti pajānāmī.|| ||

"Sukha-paṭisaṁvedī assa-sissāmī" ti pajānāmī,||
"sukha-paṭisaṁvedī passa-sissāmī" ti pajānāmī.|| ||

"Citta-saṅkhāra-paṭisaṁvedī assa-sissāmī" ti pajānāmī,||
"citta-saṅkhāra-paṭisaṁvedī passa-sissāmī" ti pajānāmī.|| ||

"Passam-bhayaṁ citta-saṅkhāraṁ assa-sissāmī" ti pajānāmī,||
"passam-bhayaṁ citta-saṅkhāraṁ passasimī" ti pajānāmi.|| ||

"Citta-paṭisaṁvedī assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"Citta-paṭisaṁvedī passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Abhi-p-pamodayaṁ cittaṁ assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"abhippamodayaṁ cittaṁ passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Samādahaṁ cittaṁ assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"samādahaṁ cittaṁ passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Vimocayaṁ cittaṁ assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"vimocayaṁ cittaṁ passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

"Paṭinissagg-ā-nupassī assa-sissāmī" ti pajānāmi,||
"paṭinissagg-ā-nupassī passa-sissāmī" ti pajānāmi.|| ||

17. Yaṁ hi taṁ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya:|| ||

"Ariya-vihāro iti pi||
brahma-vihāro iti pi||
Tathāgata-vihāro iti pi" ti.|| ||

Ānāpāna-sati-samādhiṁ sammā vadamāno vadeyya:|| ||

"Ariya-vihāro iti pi||
brahma-vihāro iti pi||
Tathāgata-vihāro iti pi" ti.|| ||

18. Ye te bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yoga-k-khemaṁ patthayamānā viharanti,||
tesaṁ ānāpāna-sati-samādhi bhāvito bahulī-kato āsavānaṁ khayāya saṁvaṭṭati.|| ||

Ye ca kho te bhikkhave, bhikkhū Arahanto khīṇ'āsavā vusitavanto kata-karaṇīyā ohita-bhārā anuppatta-sadatthā parikkhīṇa-bhavasaṁ yojanā||
samma-daññā vimuttā,||
tesaṁ ānāpāna-sati-samādhi||
bhāvito||
bahulī-kato||
diṭṭhe'va dhamme sukha-vihārāya||
c'eva saṁvaṭṭati sati-sampajaññāya ca.|| ||

19. Yaṁ hi taṁ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya:|| ||

"Ariya-vihāro iti pi||
brahma-vihāro iti pi||
Tathāgata-vihāro iti pi" ti.|| ||

Ānāpāna-sati-samādhiṁ sammā vadamāno vadeyya:|| ||

"Ariya-vihāro iti pi||
brahma-vihāro iti pi||
Tathāgata-vihāro iti pi"' ti.|| ||

20. Iminā kho etaṁ āvuso Mahānāma,||
pariyāyena veditabbaṁ||
yathā aññova sekho vihāro||
añño Tathāgata-vihāro" ti.|| ||