Aṅguttara-Nikāya of the Sutta-Pitaka
Part V: Dasakanipata, Ekā-Dasaka Nipāta
Based on the edition by E. Hardy,
London: Pali Text Society 1900.
This work is © Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015
This work is licensed under a
Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.
For details see Terms of Use.
Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996
NOTICE: These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for scholarly purposes only. In principle they represent a digital edition (without revision or correction) of the printed editions of the complete set of Pali canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a process of checking, it should not be assumed that there is no divergence from the printed editions and it is strongly recommended that they are checked against the printed editions before quoting.
ALTERATIONS: Superficial re-formatting of headers, sutta titles, and page numbers adding 'ids,' and tag changes to make the file conform to HTML 5 standards. The lower-case mg [ṁ] has been substituted throughout for the lowercase m-underdot [ṁ]; the lower-case ng [ṅ] has been substituted throughout for the lowercase n-overdot [º]. Content straddling page breaks has been moved to the preceding page. The notice of this change that appeared in the originals has been deleted. In order to fascilitate word search, all annotations have been remove, and the line breaks of the printed edition have been converted into floating text. Otherwise the internal text of the suttas remains untouched.
Aṅguttara-Nikāya
Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa
Book V
Dasaka-Nipāta
Ānisaṁsa-Vagga
I
1. Evam me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etad avoca 'kimatthiyāni bhante kusalāni sīlāni kimānisaṁsānī' ti? 'Avippaṭisāratthāni kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisārānisaṁsānī' ti. 'Avippaṭisāro pana bhante kimatthiyo kimānisaṁso' ti? 'Avippaṭisāro kho ānanda pāmujjattho pāmujjānisaṁso' ti. 'Pāmujjaṁ pana bhante kimatthiyaṁ kimānisaṁsan' ti? 'Pāmujjaṁ kho ānanda pītatthaṁ pītānisaṁsan' ti. 'Pīti pana bhante kimatthiyā kimānisaṁsā' ti? 'Pīti kho ānanda passaddhatthā passaddhānisaṁsā' ti. 'Passaddhi pana bhante kimatthiyā kimānisaṁsā' ti? 'Passaddhi kho ānanda sukhatthā sukhānisaṁsā' ti. 'Sukhaṁ pana bhante kimatthiyaṁ kimānisaṁsan' ti? 'Sukhaṁ kho ānanda samādhatthaṁ samādhānisaṁsan' ti.
'Samādhi pana bhante kimatthiyo kimānisaṁso' ti? 'Samādhi kho ānanda yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso' ti. 'Yathābhūtañāṇadassanaṁ pana bhante kimatthiyaṁ kimānisaṁsan' ti? 'Yathābhūtañāṇadassanaṁ kho ānanda nibbidāvirāgatthaṁ nibbidāvirāgānisaṁsan' ti. Nibbidāvirāgo pana bhante kimatthiyo kimānisaṁso' ti? 'Nibbidāvirāgo kho ānanda vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso' ti.
2. Iti kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṁsāni, avippaṭisāro pāmujjattho pāmujjānisaṁso, pāmujjaṁ pītatthaṁ pītānisaṁsaṁ, pīti passaddhatthā passaddhānisaṁsā, passaddhi sukhatthā sukhānisaṁsā, sukhaṁ samādhatthaṁ samādhānisaṁsaṁ, samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso, yathābhūtañāṇadassanaṁ nibbidāvirāgatthaṁ nibbidāvirāgānisaṁsaṁ, nibbidāvirāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso. Iti kho ānanda kusalāni sīlāni anupubbena aggāya parentī ti.
II
1. Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa na cetanāya karaṇīyaṁ 'avippaṭisāro me uppajjatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ sīlavato sīlasampannassa avippaṭisāro uppajjati. Avippaṭisārissa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṁ 'pāmujjaṁ me uppajjatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ avippaṭisārissa pāmujjaṁ uppajjati.
Pamuditassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṁ 'pīti me uppajjatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ pamuditassa pīti uppajjati.
Pītimanassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṁ 'kāyo me passambhatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṁ 'sukhaṁ vediyāmī' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ passaddhakāyo sukhaṁ vediyati. Sukhino bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṁ 'cittaṁ me samādhiyatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhitassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṁ 'yathābhūtaṁ jānāmi passāmī' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ samāhito yathābhūtaṁ jānāti passati. Yathābhūtaṁ bhikkhave jānato passato na cetanāya karaṇīyaṁ 'nibbindāmi virajjāmī' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ yathābhūtaṁ jānaṁ passaṁ nibbindati virajjati. Nibbindassa bhikkhave virattassa na cetanāya karaṇīyaṁ 'vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaromī' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ nibbindo viratto vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaroti.
2. Iti kho bhikkhave nibbidāvirāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso, yathābhūtañāṇadassanaṁ nibbidāvirāgatthaṁ nibbidāvirāgānisaṁsaṁ, samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso, sukhaṁ samādhatthaṁ samādhānisaṁsaṁ, passaddhi sukhatthā sukhānisaṁsā, pīti passaddhatthā passaddhānisaṁsā, pāmujjaṁ pītatthaṁ pītānisaṁsaṁ, avippaṭisāro pāmujjattho pāmujjānisaṁso, kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṁsāni. Iti kho bhikkhave dhammā 'va dhamme abhisandenti,
dhammā 'va dhamme paripūrenti apārā pāraṁ gamanāyā ti.
III
1. Dussīlassa bhikkhave sīlavipannassa hatupaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatupanisaṁ hoti pāmujjaṁ, pāmujje asati pāmujjavipannassa hatupanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatupanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatupanisaṁ hoti sukhaṁ, sukhe asati sukhavipannassa hatupaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatupanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatupaniso hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatupanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā pi na pāripūriṁ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripūriṁ gacchati, evam eva kho bhikkhave dussīlassa sīlavipannassa hatupaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatupanisaṁ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanaṁ.
2. Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmujjaṁ, pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pīti, pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṁ hoti sukhaṁ, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi,
sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaṭikā pi pāripūriṁ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripūriṁ gacchati, evam eva kho bhikkhave sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanan ti.
IV
1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--
Dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatupaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatupanisaṁ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā pi na pāripūriṁ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripūriṁ gacchati, evam eva kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatupaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatupanisaṁ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanaṁ.
2. Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanaṁ.
Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaṭikā pi pāripūriṁ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripūriṁ gacchati, evam eva kho āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanan ti.
V
1. Tatra kho āyasmā Ānando bhikkhū āmantesi:--
Dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatupaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatupanisaṁ hoti pāmujjaṁ, pāmujje asati pāmujjavipannassa hatupanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatupanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatupanisaṁ hoti sukhaṁ, sukhe asati sukhavipannassa hatupaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatupanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatupaniso hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatupanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā pi na pāripūriṁ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripūriṁ gacchati, evam eva kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatupaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatupanisaṁ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanaṁ.
2. Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmujjaṁ, pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pīti, pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṁ hoti sukhaṁ, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno,
tassa papaṭikā pi pāripūriṁ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripūriṁ gacchati, evam eva kho āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanan ti.
VI
1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etad avoca 'siyā nu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assā' ti? 'Siyā ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assā' ti.
2. 'Yathākathaṁ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa,
na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assā' ti?
'Idh' ānanda bhikkhu evaṁsaññī hoti: etaṁ santaṁ, etaṁ paṇītaṁ, yad idaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan ti.
Evaṁ kho ānanda siyā bhikkhuno yathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assā' ti.
VII
1. Atha kho āyasmā Ānando yenāyasmā Sāriputto ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etad avoca 'siyā nu kho āvuso Sāriputta bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa,
na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assā' ti? 'Siyā āvuso ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavisaññī assa ... pe ... na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assā' ti.
2. 'Yathākathaṁ panāvuso Sāriputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavisaññī assa ... pe ... na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assā' ti? 'Ekam idāhaṁ āvuso ānanda samayaṁ idh' eva Sāvatthiyaṁ viharāmi Andhavanasmiṁ, tatthāhaṁ tathārūpaṁ samādhiṁ samāpajjiṁ, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavisaññī ahosiṁ, na āpasmiṁ āposaññī ahosiṁ, na tejasmiṁ tejosaññī ahosiṁ, na vāyasmiṁ vāyosaññī ahosiṁ, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī ahosiṁ, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī ahosiṁ, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī ahosiṁ, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī ahosiṁ, na idhaloke idhalokasaññī ahosiṁ, na paraloke paralokasaññī ahosiṁ, saññī ca pana ahosin' ti.
3. 'Kiṁsaññī panāyasmā Sāriputto tasmiṁ samaye ahosī' ti? 'Bhavanirodho nibbānaṁ, bhavanirodho nibbānan ti kho me āvuso aññā 'va saññā uppajjati, aññā 'va saññā nirujjhati. Seyyathā pi āvuso sakalikaggissa jhāyamānassa aññā 'va acci uppajjati, aññā 'va acci nirujjhati, evam eva kho me āvuso bhavanirodho nibbānaṁ, bhavanirodho nibbānan ti aññā 'va saññā uppajjati,
aññā 'va saññā nirujjhati, bhavanirodho nibbānaṁ-saññī ca panāhaṁ āvuso tasmiṁ samaye ahosin' ti.
VIII
1. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā.
Evaṁ so ten' aṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ 'kintāhaṁ saddho ca assaṁ sīlavā cā' ti.
Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṁ so ten' aṅgena paripūro hoti.
2. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca no ca bahussuto ... pe ... bahussuto ca no ca dhammakathiko, dhammakathiko ca no ca parisāvacaro, parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaṁ deseti, visārado ca parisāya dhammaṁ deseti no ca vinayadharo, vinayadharo ca no ca āraññako pantasenāsano, āraññako ca pantasenāsano no ca catunnaṁ jhānānaṁ abhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, catunnañ ca jhānānaṁ abhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī no ca āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭh' eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Evaṁ so ten' aṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ 'kintāhaṁ saddho ca assaṁ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṁ deseyyaṁ vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano catunnañ ca jhānānaṁ abhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī assaṁ akicchalābhī akasiralābhī āsavānañ ca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭh' eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan' ti.
Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṁ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano catunnañ ca jhānānaṁ abhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī āsavānañ ca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭh' eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, evaṁ so ten' aṅgena paripūro hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā ti.
IX
Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā ... pe ... sīlavā ca no ca bahussuto, bahussuto ca no ca dhammakathiko, dhammakathiko ca no ca parisāvacaro, parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaṁ deseti, visārado ca parisāya dhammaṁ deseti no ca vinayadharo, vinayadharo ca no ca āraññako pantasenāsano, āraññako ca pantasenāsano no ca ye te santā vimokhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati, ye te santā vimokhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā viharati no ca āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭh' eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Evaṁ so ten' aṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ 'kintāhaṁ saddho ca assaṁ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṁ deseyyaṁ vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano ye te santā vimokhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā vihareyyaṁ āsavānañ ca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭh' eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan' ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṁ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano ye te santā vimokhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phusitvā viharati āsavānañ ca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭh' eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, evaṁ so ten' aṅgena paripūro hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā ti.
X
1. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā.
Evaṁ so ten' aṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ 'kintāhaṁ saddho ca assaṁ sīlavā cā ti.
Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṁ so ten' aṅgena paripūro hoti.
2. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca no ca bahussuto, bahussuto ca no ca dhammakathiko, dhammakathiko ca no ca parisāvacaro, parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaṁ deseti, visārado ca parisāya dhammaṁ deseti no ca vinayadharo, vinayadharo ca no ca anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati anekavihitañ ca pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, no ca dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti, dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti no ca āsavānaṁ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṁ so ten' aṅgena aparipūro hoti. Tena taṁ aṅgaṁ paripūretabbaṁ 'kintāhaṁ saddho ca assaṁ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṁ deseyyaṁ vinayadharo ca anekavihitañ ca pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ, seyyathīdaṁ ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussareyyaṁ, dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena .
... pe ... yathākammūpage satte pajāneyyaṁ āsavānañ ca khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja vihareyyan' ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṁ deseti vinayadharo ca anekavihitañ ca pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti āsavānañ ca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭh' eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, evaṁ so ten' aṅgena paripūro hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā ti.
Ānisaṁsavaggo paṭhamo.
Tatr'uddānaṁ:
Kimatthiyaṁ cetanā sīlaṁ upanisā ānanda-pañcamaṁ Samādhi Sāriputto ca saddho santena vijjayā ti.
Nātha-Vagga
XI
1. Pañcaṅgasamannāgato bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgataṁ senāsanaṁ sevamāno bhajamāno na cirass' eva āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭh' eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti?
2. Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti saddahati Tathāgatassa bodhiṁ 'iti pi so Bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaṁ buddho Bhagavā' ti, appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya, asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaṁ attānaṁ āvikattā Satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu, āraddhaviriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti.
Kathañ ca bhikkhave senāsanaṁ pañcaṅgasamannāgataṁ hoti?
3. Idha bhikkhave senāsanaṁ nātidūraṁ hoti nāccāsannaṁ gamanāgamanasampannaṁ, divā appakiṇṇaṁ rattiṁ appasaddaṁ appanigghosaṁ, appaḍaṁsamakasavātātapasiriṁsapasamphassaṁ, tasmiṁ kho pana senāsane viharantassa appakasiren' eva uppajjanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, tasmiṁ kho pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā,
te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati 'idaṁ bhante kathaṁ, imassa ko attho' ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañ c'eva vivaranti anuttānikatañ ca uttānikaronte anekavihitesu ca kaṅkhāṭṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti. Evaṁ kho bhikkhave senāsanaṁ pañcaṅgasamannāgataṁ hoti.
Pañcaṅgasamannāgato kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgataṁ senāsanaṁ sevamāno bhajamāno na cirass' eva āsavānaṁ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja vihareyyā ti.
XII
1. Pañcaṅgavippahīno bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato imasmiṁ dhammavinaye 'kevalī vusitavā uttamapuriso' ti vuccati.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti?
2. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, vyāpādo pahīno hoti, thīnamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti?
3. Idha bhikkhave bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti.
Pañcaṅgavippahīno kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato imasmiṁ dhammavinaye 'kevalī vusitavā uttamapuriso' ti vuccatī ti.
Kāmacchando ca vyāpādo thīnamiddhañ ca bhikkhuno
uddhaccaṁ vicikicchā ca sabbaso 'va na vijjati,
asekhena ca sīlena asekhena samādhinā vimuttiyā ca sampanno ñāṇena ca tathāvidho: sa ve pañcaṅgasampanno pañca aṅge vivajjayaṁ imasmiṁ dhammavinaye kevalī iti vuccatī ti.
XIII
1. Dasa yimāni bhikkhave saṅyojanāni. Katamāni dasa?
2. Pañc' orambhāgiyāni saṅyojanāni pañc' uddhambhāgiyāni saṅyojanāni.
Katamāni pañc' orambhāgiyāni saṅyojanāni?
3. Sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo.
Imāni pañc' orambhāgiyāni saṅyojanāni.
Katamāni pañc' uddhambhāgiyāni saṅyojanāni?
4. Rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṁ avijjā.
Imāni pañc' uddhambhāgiyāni saṅyojanāni.
Imāni kho bhikkhave dasa saṅyojanānī ti.
XIV
1. Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā pañca cetokhilā appahīnā pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.
Katamassa pañca cetokhilā appahīnā honti?
2. Idha bhikkhave bhikkhu Satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu Satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya,
evam assāyaṁ paṭhamo cetokhilo appahīno hoti.
3. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu dhamme kaṅkhati ... pe ... saṅghe kaṅkhati ... sikkhāya kaṅkhati ... sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaṁ pañcamo cetokhilo appahīno hoti. Imassa pañca cetokhilā appahīnā honti.
Katamassa pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti?
4. Idha bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaṁ paṭhamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti.
5. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu kāye avītarāgo hoti ... pe ... rūpe avītarāgo hoti, yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati, aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati 'imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā' ti. Yo so bhikkhave bhikkhu aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati 'imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā' ti, tassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.
Yassa cittaṁ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaṁ pañcamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. Imassa pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti.
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā appahīnā ime pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathā pi bhikkhave kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāyat' eva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena, evam eva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā appahīnā ime pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.
6. Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā pañca cetokhilā pahīnā pañca cetaso vinibandhā samucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni.
Katamassa pañca cetokhilā pahīnā honti?
7. Idha bhikkhave bhikkhu Satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu Satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaṁ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti.
8. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu dhamme na kaṅkhati ... pe ... saṅghe na kaṅkhati ... sikhāya na kaṅkhati .
. . sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano na āhatacitto na khilajāto. Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti ... pe ... evam assāyaṁ pañcamo cetokhilo pahīno hoti. Imassa pañca cetokhilā pahīnā honti.
Katamassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti?
9. Idha bhikkhave bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaṁ paṭhamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti.
10. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu kāye vītarāgo hoti ... pe ... rūpe vītarāgo hoti, na yāvadatthaṁ udarāvadehakaṁ bhuñjitvā seyyasukhaṁ passasukhaṁ middhasukhaṁ anuyutto viharati, na aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati 'imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā' ti. Yo so bhikkhave bhikkhu na aññataraṁ devanikāyaṁ paṇidhāya brahmacariyaṁ carati 'imināhaṁ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā' ti, tassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṁ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaṁ pañcamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti. Imassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti.
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā pahīnā ime pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā,
tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni.
Seyyathā pi bhikkhave juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhat' eva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena, evam eva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā pahīnā ime pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihānī ti.
XV
1. Yāvatā bhikkhave sattā apadā vā dipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, Tathāgato tesaṁ aggam akkhāyati arahaṁ sammāsambuddho: evam eva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggam akkhāyati.
2. Seyyathā pi bhikkhave yāni kānici jaṅgalānaṁ pāṇānaṁ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ gacchanti, hatthipadaṁ tesaṁ aggam akkhāyati, yad idaṁ mahantattena: evam eva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggam akkhāyati. Seyyathā pi bhikkhave kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo, sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭaṁ tāsaṁ aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggam akkhāyati.
Seyyathā pi bhikkhave ye keci mūlagandhā, kāḷānusāriyaṁ tesaṁ aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ye keci kusalā ... pe ... Seyyathā pi bhikkhave ye keci sāragandhā, lohitacandanaṁ tesaṁ aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ... pe ... Seyyathā pi bhikkhave ye keci pupphagandhā, vassikaṁ tesaṁ aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ... pe ... Seyyathā pi bhikkhave ye keci kuḍḍarājāno, sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti, rājā tesaṁ cakkavatti aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ... pe ... Seyyathā pi bhikkhave yā kāci tārakarūpānaṁ pabhā, sabbā tā candappabhāya kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ, candappabhā tāsaṁ aggam akkhāyati: evam eva bhikkhave ... pe ... Seyyathā pi bhikkhave saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṁ abbhussukkamāno sabbaṁ ākāsagataṁ tamagataṁ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca: evam eva kho bhikkhave ... pe ... Seyyathā pi bhikkhave yā kāci mahānadiyo, seyyathīdaṁ Gaṅgā Yamunā Aciravatī Sarabhū Mahī, sabbā tā samuddaṅgamā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā, mahāsamuddo tāsaṁ aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṁ dhammānaṁ aggam akkhāyatī ti.
XVI
1. Dasa yime bhikkhave puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katame dasa?
2. Tathāgato arahaṁ sammāsambuddho, paccekasambuddho, ubhatobhāgavimutto. paññāvimutto, kāyasakkhi, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī, gotrabhū.
Ime kho bhikkhave dasa puggalā āhuneyyā ... pe ... anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā ti.
XVII
1. Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaṁ bhikkhave anātho viharati. Dasa yime bhikkhave nāthakaraṇā dhammā. Katame dasa?
2. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yam pi bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti ... pe ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
3. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ savyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yam pi bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti ... pe ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
4. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko.
Yam pi bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
5. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. Yam pi bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
6. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu, yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātum. Yam pi bhikkhave bhikkhu, yāni tāni sabrahmacārīnaṁ ... pe ... alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
7. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo.
Yam pi bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
8. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yam pi bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
9. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yam pi bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
10. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā. Yam pi bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
11. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Yam pi bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaṁ bhikkhave anātho viharati.
Ime kho bhikkhave dasa nāthakaraṇā dhammā ti.
XVIII
1. Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaṁ bhikkhave anātho viharati. Dasa yime bhikkhave nāthakaraṇā dhammā. Katame dasa?
2. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti ... pe ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 'Sīlavā vatāyaṁ bhikkhu hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesū' ti therā pi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti,
majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti.
Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
3. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti ... pe ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 'Bahussuto vatāyaṁ bhikkhu sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ savyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricita manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā' ti therā pi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
4. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. 'Kalyāṇamitto vatāyaṁ bhikkhu kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko' ti therā pi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
5. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. 'Suvaco vatāyaṁ bhikkhu sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsanin' ti therā pi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti,
majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti.
Tassa therānukampitassa ... pe ... ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
6. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu, yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. 'Yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho vatāyaṁ bhikkhu analaso tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātun' ti therā pi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
7. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo.
'Dhammakāmo vatāyaṁ bhikkhu piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo' ti therā pi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
8. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 'āraddhaviriyo vatāyaṁ bhikkhu viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesū' ti therā pi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti,
majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
9. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. 'Santuṭṭho vatāyaṁ bhikkhu itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārenā' ti therā pi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
10. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā. 'Satimā vatāyaṁ bhikkhu paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā' ti therā pi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti.
Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
11. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. 'Paññavā vatāyaṁ bhikkhu udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā' ti therā pi naṁ bhikkhū vattabbaṁ anusāsitabbaṁ maññanti, majjhimā pi bhikkhū ... navā pi bhikkhū vattabbam anusāsitabbaṁ maññanti.
Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaṁ bhikkhave anātho viharati.
Ime kho bhikkhave dasa nāthakaraṇā dhammā ti.
XIX
1. Dasa yime bhikkhave ariyavāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa?
2. Idha bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, panuṇṇapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.
Ime kho bhikkhave dasa ariyavāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā ti.
XX
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kurūsu viharati Kammāsadhammaṁ nāma Kurūnaṁ nigamo.
Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi ... Bhagavā etad avoca:--
2. Dasa yime bhikkhave ariyavāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa?
3. Idha bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippāhīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, panuṇṇapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti?
4. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, vyāpādo pahīno hoti, thīnamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkaccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti?
5. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā neva sumano hoti na dummano upekhako viharati sato sampajāno, sotena saddaṁ sutvā ... pe ... ghānena gandhaṁ ghāyitvā, jivhāya rasaṁ sāyitvā, kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā, manasā dhammaṁ viññāya neva sumano hoti na dummano upekhako viharati sato sampajāno. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu ekārakkho hoti?
6. Idha bhikkhave bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu ekārakkho hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu caturāpasseno hoti?
7. Idha bhikkhave bhikkhu saṅkhāy' ekaṁ paṭisevati, saṅkhāy' ekaṁ adhivāseti, saṅkhāy' ekaṁ parivajjeti, saṅkhāy' ekaṁ vinodeti. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu caturāpasseno hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti?
8. Idha bhikkhave bhikkhuno, yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṁ puthupaccekasaccāni, seyyathīdaṁ sassato loko ti vā asassato loko ti vā antavā loko ti vā anantavā loko ti vā, taṁ jīvaṁ taṁ sarīran ti vā, aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīran ti vā, hoti Tathāgato parammaraṇā ti vā, na hoti Tathāgato parammaraṇā ti vā, hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā ti vā, neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā ti vā, sabbāni tāni nuṇṇāni honti panuṇṇāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti?
9. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti?
10. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, vyāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṁsāsaṅkappo pahīno hoti. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti?
11. Idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb' eva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu. suvimuttacitto hoti?
12. Idha bhikkhave bhikkhuno rāgā cittaṁ vimuttaṁ hoti, dosā cittaṁ vimuttaṁ hoti, mohā cittaṁ vimuttaṁ hoti. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu suvimuttacitto hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu suvimuttapañño hoti?
13. Idha bhikkhave bhikkhu 'rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṁ kato āyatiṁ anuppādadhammo' ti pajānāti, 'doso me pahīno ... pe ... moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṁ kato āyatiṁ anuppādadhammo' ti pajānāti. Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu suvimuttapañño hoti.
14. Ye hi keci bhikkhave atītam addhānaṁ ariyā ariyavāse āvasiṁsu, sabbe te im' eva dasa ariyavāse āvasiṁsu. Ye hi keci bhikkhave anāgatam addhānaṁ ariyā ariyavāse āvasissanti, sabbe te im' eva dasa ariyavāse āvasissanti. Ye hi keci bhikkhave etarahi ariyā ariyavāse āvasanti, sabbe te im' eva dasa ariyavāse āvasanti.
Ime kho bhikkhave dasa ariyavāsā, ye ariyā āvasiṁsu vā āvasanti vā āvasissanti vā ti.
Nāthavaggo dutiyo
Tatr'uddānaṁ:
Senāsanā ca aṅgāni saṅyojanakhilena ca Appamādo āhuneyyo dve nāthā dve ariyavāsena cā ti.
Mahā-Vagga
XXI
1. Sīho bhikkhave migarājā sāyaṇhasamayaṁ āsayā nikkhamati, āsayā nikkhamitvā vijambhati, vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuṁ sīhanādaṁ nadati,
tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā gocarāya pakkamati. Taṁ kissa hetu?
'Māhaṁ khuddake pāṇe visamagate saṅghātaṁ āpādesin' ti. Sīho ti kho bhikkhave Tathāgatass' etaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. Yaṁ kho bhikkhave Tathāgato parisāya dhammaṁ deseti, idam assa hoti sīhanādasmiṁ. Dasa yimāni bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati brahmacakkaṁ pavatteti. Katamāni dasa?
2. Idha bhikkhave Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati brahmacakkaṁ pavatteti.
3. Puna ca paraṁ bhikkhave Tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati brahmacakkaṁ pavatteti.
4. Puna ca paraṁ bhikkhave Tathāgato sabbatthagāminipaṭipadaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato sabbatthagāminipaṭipadaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati brahmacakkaṁ pavatteti.
5. Puna ca paraṁ bhikkhave Tathāgato anekadhātunānādhātu-lokaṁ yathābhūtaṁ pajānāti.
Yam pi bhikkhave Tathāgato anekadhātu-nānādhātu-lokaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati brahmacakkaṁ pavatteti.
6. Puna ca paraṁ bhikkhave Tathāgato sattānaṁ nānādhimuttikataṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato sattānaṁ nānādhimuttikataṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati brahmacakkaṁ pavatteti.
7. Puna ca paraṁ bhikkhave Tathāgato parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati brahmacakkaṁ pavatteti.
8. Puna ca paraṁ bhikkhave Tathāgato jhānavimokhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato jhānavimokhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati brahmacakkaṁ pavatteti.
9. Puna ca paraṁ bhikkhave Tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ 'ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsam pi jātiyo tiṁsam pi jātiyo cattārisam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jātisatam pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi aneke pi saṁvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto,
so tato cuto amutra udapādiṁ, tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idh' upapanno' ti. Iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Yam pi bhikkhave Tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati brahmacakkaṁ pavatteti.
10. Puna ca paraṁ bhikkhave Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti 'ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchāditthikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā' ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.
Yam pi bhikkhave Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati brahmacakkaṁ pavatteti.
11. Puna ca paraṁ bhikkhave Tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭh' eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Yam pi bhikkhave Tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭh' eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati brahmacakkaṁ pavatteti.
Imāni kho bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati brahmacakkaṁ pavattetī ti.
XXII
1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ Bhagavā etad avoca:--
2. Ye te ānanda dhammā tesaṁ tesaṁ adhimuttipadānaṁ abhiññā sacchikiriyāya saṁvattanti, visārado ahaṁ ānanda tattha paṭijānāmi tesaṁ tesaṁ tathā tathā dhammaṁ desetuṁ, yathā yathā paṭipanno santaṁ vā 'atthī' ti ñassati, asantaṁ vā 'natthī' ti ñassati, hīnaṁ vā 'hīnan' ti ñassati, paṇītaṁ vā 'paṇītan' ti ñassati, sa-uttaraṁ vā 'sa-uttaran' ti ñassati, anuttaraṁ vā 'anuttaran' ti ñassati, yathā yathā vā pana taṁ ñāteyyaṁ vā diṭṭheyyaṁ vā sacchikātayyaṁ vā,
tathā tathā ñassati vā dakkhati vā sacchikarissati vā ti: ṭhānam etaṁ vijjati. Etad ānuttariyaṁ ānanda ñāṇānaṁ, yad idaṁ tattha tattha yathābhūtañāṇaṁ. Etasmā 'vāhaṁ ānanda ñāṇā aññaṁ ñāṇaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā natthī ti vadāmi. Dasa yimāni ānanda Tathāgatassa Tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati brahmacakkaṁ pavatteti. Katamāni dasa?
3. Idh' ānanda Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti. Yam p' ānanda Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathābhūtaṁ pajānāti, idam p' ānanda Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati brahmacakkaṁ pavatteti.
4. Puna ca paraṁ ānanda Tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ ṭhānaso hetuso vipākam yathābhūtaṁ pajānāti. Yam p' ānanda ... pe ... idam p' ānanda ... pe ...
5. Puna ca paraṁ ānanda Tathāgato sabbatthagāminipaṭipadaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yam p' ānanda..
pe ... idam p' ānanda ... pe ...
6. Puna ca paraṁ ānanda Tathāgato anekadhātunānādhātu-lokaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yam p' ānanda ... pe ... idam p' ānanda ... pe ...
7. Puna ca paraṁ ānanda Tathāgato sattānaṁ nānādhimuttikataṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yam p' ānanda ... pe ... idam p' ānanda ... pe ...
8. Puna ca paraṁ ānanda Tathāgato parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yam p' ānanda ... pe ... idam p' ānanda ... pe ...
9. Puna ca paraṁ ānanda Tathāgato jhānavimokhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesaṁ vodānaṁ vuṭṭhānaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Yam p' ānanda ... pe ... idam p' ānanda ... pe ...
10. Puna ca paraṁ ānanda Tathāgato anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Yam p' ānanda ... pe ... idam p' ānanda ... pe ...
11. Puna ca paraṁ ānanda Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti. Yam p' ānanda ... pe idam p' ānanda ... pe ...
12. Puna ca paraṁ ānanda Tathāgato āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭh' eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yam p' ānanda Tathāgato āsavānaṁ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati, idam p' ānanda Tathāgatassa Tathāgatabalaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati brahmacakkaṁ pavatteti.
Imāni kho ānanda dasa Tathāgatassa Tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇṭhānaṁ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṁ nadati brahmacakkaṁ pavattetī ti.
XXIII
1. Atthi bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no vācāya, atthi bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā no kāyena, atthi bhikkhave dhammā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbā.
Katame ca bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no vācāya?
2. Idha bhikkhave bhikkhu akusalaṁ āpanno hoti kañci-d-eva desaṁ kāyena. Tam enaṁ anuvicca viññū sabrahmacārī evam āhaṁsu 'āyasmā kho akusalaṁ āpanno kañci-d-eva desaṁ kāyena, sādhu vatāyasmā kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāvetū' ti. So anuvicca viññūhi sabrahmacārīhi vuccamāno kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāveti.
Ime vuccanti bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no vācāya.
Katame ca bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā no kāyena?
3. Idha bhikkhave bhikkhu akusalaṁ āpanno hoti kañci-d-eva desaṁ vācāya. Tam enaṁ anuvicca viññū sabrahmacārī evam āhaṁsu 'āyasmā kho akusalaṁ āpanno kañci-d-eva desaṁ vācāya, sādhu vatāyasmā vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāvetū' ti. So anuvicca viññūhi sabrahmacārīhi vuccamāno vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāveti.
Ime vuccanti bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā no kāyena.
Katame ca bhikkhave dhammā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbā?
4. Lobho bhikkhave neva kāyena pahātabbo no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbo. Doso bhikkhave ... pe ... Moho bhikkhave ... Kodho bhikkhave ... Upanāho bhikkhave ... Makkho bhikkhave ... Paḷāso bhikkhave .
. . Macchariyaṁ bhikkhave neva kāyena pahātabbaṁ no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbaṁ.
Pāpikā bhikkhave issā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbā.
Katamā ca bhikkhave pāpikā issā?
5. Idha bhikkhave ijjhati gahapatissa vā gahapatiputtassa vā dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā.
Tatr' aññatarassa dāsassa vā upavāsassa vā evaṁ hoti 'aho vat' imassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā na ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā' ti. Samaṇo vā pana brāhmaṇo vā lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ.
Tatr' aññatarassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā evaṁ hoti 'aho vata ayam āyasmā na lābhī assa cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan' ti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave pāpikā issā.
Pāpikā bhikkhave issā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbā.
6. Pāpikā bhikkhave icchā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbā.
Katamā ca bhikkhave pāpikā icchā?
7. Idha bhikkhave ekacco assaddho samāno 'saddho ti maṁ jāneyyun' ti icchati, dussīlo samāno 'sīlavā ti maṁ jāneyyun' ti icchati, appassuto samāno 'bahussuto ti maṁ jāneyyun' ti icchati, saṅgaṇikārāmo samāno 'pavivitto ti maṁ jāneyyun' ti icchati, kusīto samāno 'āraddhaviriyo ti maṁ jāneyyun' ti icchati, muṭṭhassati samāno 'upaṭṭhitasatī ti maṁ jāneyyun' ti icchati, asamāhito samāno 'samāhito ti maṁ jāneyyun' ti icchati, duppañño samāno 'paññavā ti maṁ jāneyyun' ti icchati, akhīnāsavo samāno 'khīṇāsavo ti maṁ jāneyyun' ti icchati.
Ayaṁ vuccati bhikkhave pāpikā icchā.
Pāpikā bhikkhave icchā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbā.
8. Tañ ce bhikkhave bhikkhuṁ lobho abhibhuyya iriyati, doso ... pe ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā abhibhuyya iriyati, so evam assa veditabbo: Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ lobho abhibhuyya iriyati. Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā abhibhuyya iriyati.
9. Tañ ce bhikkhave bhikkhuṁ lobho nābhibhuyya iriyati, doso ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā nābhibhuyya iriyati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ lobho nābhibhuyya iriyati.
Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā nābhibhuyya iriyatī ti.
XXIV
1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Mahācundo Cetīsu viharati Sahajātiyaṁ. Tatra kho āyasmā Mahācundo bhikkhū āmantesi:-- āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Mahācundassa paccassosuṁ.
Āyasmā Mahācundo etad avoca:--
2. ñāṇavādaṁ āvuso bhikkhu vadamāno 'jānām' imaṁ dhammaṁ passām' imaṁ dhamman' ti. Tañ ce āvuso bhikkhuṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso ... pe ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati. Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati.
3. Bhāvanāvādaṁ āvuso bhikkhu vadamāno 'bhāvitakāyo' mhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño' ti. Tañ ce āvuso bhikkhuṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati. Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati.
4. ñāṇavādañ ca āvuso bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañ ca 'jānām' imaṁ dhammaṁ passām' imaṁ dhammaṁ, bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño' ti.
Tañ ce āvuso bhikkhuṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati,
so evam assa veditabbo: Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati. Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati.
5. Seyyathā pi āvuso puriso daliddo 'va samāno aḍḍhavādaṁ vadeyya, adhano 'va samāno dhanavādaṁ vadeyya, abhogavā 'va samāno bhogavādaṁ vadeyya; so kismiñcid-eva dhanakaraṇīye samuppanne na sakkuṇeyya upanīhātuṁ dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā; tam enaṁ evaṁ jāneyyuṁ 'daliddo 'va ayam āyasmā samāno aḍḍhavādaṁ vadeti, adhano 'va ayam āyasmā samāno dhanavādaṁ vadeti, abhogavā 'va ayam āyasmā samāno bhogavādaṁ vadeti. Taṁ kissa hetu? Tathā hi ayam āyasmā kismiñci-d-eva dhanakaraṇīye samuppanne na sakkoti upanīhātuṁ dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā' ti. Evam eva kho āvuso ñāṇavādañ ca bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañ ca 'jānām' imaṁ dhammaṁ passām' imaṁ dhammaṁ, bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño' ti. Tañ ce āvuso bhikkhuṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ lobho abhibhuyya tiṭṭhati. Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā .
. . pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati.
6. ñāṇavādaṁ āvuso bhikkhu vadamāno 'jānām' imaṁ dhammaṁ passām' imaṁ dhamman' ti. Tañ ce āvuso bhikkhuṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, doso ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati. Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati.
7. Bhāvanāvādaṁ āvuso bhikkhu vadamāno 'bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño' ti. Tañ ce āvuso bhikkhuṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, doso ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati. Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati.
8. ñāṇavādañ ca āvuso bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañ ca 'jānām' imaṁ dhammaṁ passām' imaṁ dhammaṁ, bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño' ti.
Tañ ce āvuso bhikkhuṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, doso ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati.
Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati.
9. Seyyathā pi āvuso puriso aḍḍho 'va samāno aḍḍhavādaṁ vadeyya, dhanavā 'va samāno dhanavādaṁ vadeyya, bhogavā 'va samāno bhogavādaṁ vadeyya; so kismiñci-d-eva dhanakaraṇīye samuppanne sakkuṇeyya upanīhātuṁ dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā; tam enaṁ evaṁ jāneyyuṁ 'aḍḍho 'va ayam āyasmā samāno aḍḍhavādaṁ vadeti, dhanavā 'va ayam āyasmā samāno dhanavādaṁ vadeti, bhogavā 'va ayam āyasmā samāno bhogavādaṁ vadeti. Taṁ kissa hetu?
Tathā hi ayam āyasmā kismiñci-d-eva dhanakaraṇīye samuppanne sakkoti upanīhātuṁ dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā' ti. Evam eva kho āvuso ñāṇavādañ ca bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañ ca 'jānām' imaṁ dhammaṁ passām' imaṁ dhammaṁ, bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño' ti. Tañ ce āvuso bhikkhuṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, doso ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati. Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti ... moho ... kodho ... upanāho ... makkho ... paḷāso ... macchariyaṁ ... pāpikā issā ... pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaṁ āyasmantaṁ pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhatī ti.
XXV
1. Dasa yimāni bhikkhave kasiṇāyatanāni. Katamāni dasa?
2. Paṭhavīkasiṇam eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ, āpokasiṇam eko sañjānāti ... tejokasiṇam eko sañjānāti ... vāyokasiṇam eko sañjānāti ... nīlakasiṇam eko sañjānāti ... pītakasiṇam eko sañjānāti ... lohitakasiṇam eko sañjānāti ... odātakasiṇam eko sañjānāti ... ākāsakasiṇam eko sañjānāti ... viññāṇakasiṇam eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ.
Imāni kho bhikkhave dasa kasiṇāyatanānī ti.
XXVI
1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Mahākaccāno Avantīsu viharati Kuraraghare pavatte pabbate. Atha kho Kālī upāsikā Kuraragharikā yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho Kālī upāsikā Kuraragharikā āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etad avoca:--
2. Vuttam idaṁ bhante Bhagavatā Kumāripañhesu (Cf. S. I, p. 126):
Atthassa pattiṁ hadayassa santiṁ
jetvāna senaṁ piyasātarūpaṁ
eko 'haṁ jhāyī sukham anubodhiṁ,
tasmā janena na karomi sakkhiṁ
sakkhī na sampajjati kenaci me ti.
Imassa nu kho bhante Bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo ti?
3. Paṭhavīkasiṇasamāpattiparamā kho bhagini eke samaṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuṁ. Yāvatā kho bhagini paṭhavīkasiṇasamāpattiparamatā tad abhiññāsi Bhagavā, tad abhiññāya Bhagavā ādim addasa ādīnavam addasa nissaraṇam addasa maggāmaggañāṇadassanam addasa.
Tassa ādidassanahetu ādīnavadassanahetu nissaraṇadassanahetu maggāmaggañāṇadassanahetu atthassa patti hadayassa santi viditā hoti. āpokasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... tejokasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... vāyokasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... nīlakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... pītakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... lohitakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... odātakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... ākāsakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini ... viññāṇakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini eke samaṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuṁ. Yāvatā kho bhagini viññāṇakasiṇasamāpattiparamatā tad abhiññāsi Bhagavā, tad abhiññāya Bhagavā ādim addasa ādīnavam addasa nissaraṇam addasa maggāmaggañāṇadassanam addasa. Tassa ādidassanahetu ādīnavadassanahetu nissaraṇadassanahetu maggāmaggañāṇadassanahetu atthassa patti hadayassa santi viditā hoti. Iti kho bhagini yan taṁ vuttaṁ Bhagavatā Kumāripañhesu
Atthassa pattiṁ hadayassa santiṁ
jetvāna senaṁ piyasātarūpaṁ
eko 'haṁ jhāyī sukham anubodhiṁ,
tasmā janena na karomi sakkhiṁ
sakkhī na sampajjati kenaci me ti
imassa kho bhagini Bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo ti.
XXVII
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Sāvatthiyaṁ piṇḍāya pāvisiṁsu. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi 'atippago kho tāva Sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ, yan nūna mayaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo ten' upasaṅkameyyāmā' ti. Atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo ten' upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū te aññatitthiyā paribbājakā etad avocuṁ:--
2. Samaṇo āvuso Gotamo sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ deseti 'etha tumhe bhikkhave sabbaṁ dhammaṁ abhijānātha, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya abhiññāya viharathā' ti. Mayam pi kho āvuso sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ desema 'etha tumhe āvuso sabbaṁ dhammaṁ abhijānātha, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya abhiññāya viharathā' ti.
Idha no āvuso ko viseso ko adhippāyoso kiṁ nānākaraṇaṁ samaṇassa vā Gotamassa amhākaṁ vā, yad idaṁ dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ anusāsaniyā vā anusāsanin ti?
3. Atha kho te bhikkhū tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandiṁsu na ppaṭikkosiṁsu, anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu 'Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā' ti. Atha kho te bhikkhū Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena Bhagavā ten' upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etad avocuṁ:--
4. Idha mayaṁ bhante pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Sāvatthiyaṁ piṇḍāya pāvisimha.
Tesaṁ no bhante amhākaṁ etad ahosi 'atippago kho tāva Sāvatthiyaṁ piṇḍāya carituṁ, yan nūna mayaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo ten' upasaṅkameyyāmā' ti. Atha kho mayaṁ bhante yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo ten' upasaṅkamimha, upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodimha, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdimha. Ekamantaṁ nisinne kho bhante aññatitthiyā paribbājakā amhe etad avocuṁ: Samaṇo āvuso Gotamo sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ deseti 'etha tumhe bhikkhave sabbaṁ dhammaṁ abhijānātha, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya abhiññāya viharathā' ti. Mayam pi kho āvuso sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ desema 'etha tumhe āvuso sabbaṁ dhammaṁ abhijānātha, sabbaṁ dhammaṁ abhiññāya abhiññāya viharathā' ti. Idha no āvuso ko viseso ko adhippāyoso kiṁ nānākaraṇaṁ samaṇassa vā Gotamassa amhākaṁ vā, yad idaṁ dhammadesanāya vā dhammadesanaṁ anusāsaniyā vā anusāsanin ti? Atha kho mayaṁ bhante tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ bhāsitaṁ neva abhinandimha na ppaṭikkosimha,
anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha 'Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṁ ājānissāmā' ti.
5. Evaṁ vādino bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evam assu vacanīyā: Eko āvuso pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇaṁ, dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇāni, tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇāni, cattāro pañhā cattaro uddesā cattari veyyākaraṇāni, pañca pañhā pañc' uddesā pañca veyyākaraṇāni, cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇāni, satta pañhā satt' uddesā satta veyyākaraṇāni, aṭṭha pañhā aṭṭh' uddesā aṭṭha veyyākaraṇāni, nava pañhā nav' uddesā nava veyyākaraṇāni, dasa pañhā das' uddesā dasa veyyākaraṇānī ti? Evaṁ puṭṭhā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā na c'eva sampāyissanti uttariñ ca vighātaṁ āpajjissanti. Taṁ kissa hetu? Yathā taṁ bhikkhave avisayasmiṁ. Nāhan taṁ bhikkhave passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesam pañhānaṁ veyyākaraṇena cittaṁ ārādheyya aññatra Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā.
6. Eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇan ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Ekadhamme bhikkhave bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamasmiṁ ekadhamme?
Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā.
Imasmiṁ kho bhikkhave ekadhamme bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.
Eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇan ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
7. Dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Dvīsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu dvīsu?
Nāme ca rūpe ca.
Imesu kho bhikkhave dvīsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.
Dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānī ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
8. Tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Tīsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu tīsu?
Tīsu vedanāsu.
Imesu kho bhikkhave tīsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.
Tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānī ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
9. Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Catūsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu catūsu?
Catūsu āhāresu.
Imesu kho bhikkhave catūsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī samatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.
Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
10. Pañca pañhā pañc' uddesā pañca veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Pañcasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu pañcasu?
Pañcasu upādānakkhandesu.
Imesu kho bhikkhave pañcasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.
Pañca pañhā pañc' uddesā pañca veyyākaraṇānī ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
11. Cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Chasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu chasu?
Chasu ajjhattikesu āyatanesu.
Imesu kho bhikkhave chasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.
Cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇānī ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
12. Satta pañhā satt' uddesā satta veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Sattasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu sattasu?
Sattasu viññāṇaṭṭhitīsu.
Imesu kho bhikkhave sattasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.
Satta pañhā satt' uddesā satta veyyākaraṇānī ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
13. Aṭṭha pañhā aṭṭh' uddesā aṭṭha veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Aṭṭhasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu aṭṭhasu?
Aṭṭhasu lokadhammesu.
Imesu kho bhikkhave aṭṭhasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.
Aṭṭha pañhā aṭṭh' uddesā aṭṭha veyyākaraṇānī ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
14. Nava pañhā nav' uddesā nava veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Navasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu navasu?
Navasu sattāvāsesu.
Imesu kho bhikkhave navasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.
Nava pañhā nav' uddesā nava veyyākaraṇānī ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
15. Dasa pañhā das' uddesā dasa veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Dasasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu dasasu?
Dasasu akusalesu kammapathesu.
Imesu kho bhikkhave dasasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.
Dasa pañhā das' uddesā dasa veyyākaraṇānī ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttan ti.
XXVIII
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kajaṅgalāyaṁ viharati Veḷuvane. Atha kho sambahulā Kajaṅgalā upāsakā yena Kajaṅgalā bhikkhunī ten' upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Kajaṅgalaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho Kajaṅgalā upāsakā Kajaṅgalaṁ bhikkhuniṁ etad avocuṁ:--
2. Vuttam idaṁ ayye Bhagavatā Mahāpañhesu: eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇaṁ, dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇāni, tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇāni, cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇāni,
pañca pañhā pañc' uddesā pañca veyyākaraṇāni, cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇāni, satta pañhā satt' uddesā satta veyyākaraṇāni, aṭṭha pañhā aṭṭh' uddesā aṭṭha veyyākaraṇāni, nava pañhā nav' uddesā nava veyyākaraṇāni, dasa pañhā das' uddesā dasa veyyākaraṇānī ti. Imassa nu kho ayye Bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa kathaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo ti?
3. Na kho pan' etaṁ āvuso Bhagavato sammukhā sutaṁ sammukhā paṭiggahītaṁ, na pi manobhāvanīyānaṁ bhikkhūnaṁ sammukhā sutaṁ samukhā paṭiggahītaṁ; api ca yathā m' ettha khāyati, taṁ suṇātha sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaṁ ayye' ti kho Kajaṅgalā upāsakā Kajaṅgalāya bhikkhuniyā paccassosuṁ. Kajaṅgalā bhikkhunī etad avoca:--
4. Eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇan ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ Bhagavatā, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Ekadhamme āvuso bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamasmiṁ ekadhamme?
Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā.
Imasmiṁ kho āvuso ekadhamme bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca ditth' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.
Eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇan ti iti yan taṁ vuttaṁ Bhagavatā, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
5. Dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ Bhagavatā, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Dvīsu āvuso dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu dvīsu?
Nāme ca rūpe ca ... pe ...
Katamesu tīsu?
Tīsu vedanāsu.
Imesu kho āvuso tīsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.
Tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānī ti iti yan taṁ vuttaṁ Bhagavatā, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
6. Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ Bhagavatā, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Catūsu āvuso dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca ditth' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu catūsu?
Catūsu satipaṭṭhānesu.
Imesu kho āvuso catūsu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.
Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī ti iti yan taṁ vuttaṁ Bhagavatā, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
7. Pañca pañhā pañc' uddesā pañca veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ Bhagavatā, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Pañcasu āvuso dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu pañcasu?
Pañcasu indriyesu ... pe ...
Katamesu chasu?
Chasu nissaraṇīyāsu dhātūsu ...
Katamesu sattasu?
Sattasu bojjhaṅgesu ...
Katamesu aṭṭhasu?
Ariye aṭṭhaṅgike magge.
Imesu kho āvuso aṭṭhasu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.
Aṭṭha pañhā aṭṭh' uddesā aṭṭha veyyākaraṇāni ti iti yan taṁ vuttaṁ Bhagavatā, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
8. Nava pañhā nav' uddesā nava veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ Bhagavatā, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Navasu āvuso dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu navasu?
Navasu sattāvāsesu.
Imesu kho āvuso navasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.
Nava pañhā nav' uddesā nava veyyākaraṇānī ti iti yan taṁ vuttaṁ Bhagavatā, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
9. Dasa pañhā das' uddesā dasa veyyākaraṇānī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ Bhagavatā, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Dasasu āvuso dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu dasasu?
Dasasu kusalesu kammapathesu.
Imesu kho āvuso dasasu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti.
Dasa pañhā das' uddesā dasa veyyākaraṇānī ti iti yan taṁ vuttaṁ Bhagavatā, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
10. Iti kho āvuso yan taṁ vuttaṁ Bhagavatā Mahāpañhesu: Eko pañho eko uddeso ekaṁ veyyākaraṇaṁ ... pe ... dasa veyyākaraṇānī ti imassa kho ahaṁ āvuso Bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. ākaṅkhamānā ca pana tumhe āvuso Bhagavantaṁ yeva upasaṅkamitvā etam atthaṁ paṭipuccheyyātha. Yathā no Bhagavā vyākaroti, tathā naṁ dhāreyyāthā ti. 'Evaṁ ayye' ti kho Kajaṅgalā upāsakā Kajaṅgalāya bhikkhuniyā bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Kajaṅgalaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena Bhagavā ten' upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho Kajaṅgalā upāsakā, yāvatako ahosi Kajaṅgalāya bhikkhuniyā saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ Bhagavato ārocesuṁ.
11. Sādhu sādhu gahapatayo. Paṇḍitā gahapatayo Kajaṅgalā bhikkhunī, mahāpaññā gahapatayo Kajaṅgalā bhikkhunī. Sace pi tumhe gahapatayo maṁ upasaṅkamitvā etam atthaṁ puccheyyātha, aham pi c' etaṁ evam eva vyākareyyaṁ,
yathā taṁ Kajaṅgalāya bhikkhuniyā vyākataṁ.
Eso c'eva tassa attho, evañ ca naṁ dhāreyyāthā ti.
XXIX
1. Yāvatā bhikkhave Kāsi-Kosalā, yāvatā rañño Pasenadissa Kosalassa vijitaṁ, rājā tattha Pasenadi Kosalo aggam akkhāyati. Rañño pi kho bhikkhave Pasenadissa Kosalassa atth' eva aññathattaṁ, atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṁ pi nibbindati, tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
2. Yāvatā bhikkhave candimasuriyā pariharanti, disā bhanti virocamānā, tāva sahassadhāloko, tasmiṁ sahassadhāloke sahassaṁ candānaṁ, sahassaṁ suriyānaṁ, sahassaṁ Sinerupabbatarājānaṁ, sahassaṁ Jambudīpānaṁ, sahassaṁ Aparagoyānānaṁ, sahassaṁ Uttarakurūnaṁ, sahassaṁ Pubbavidehānaṁ, cattāri mahāsamuddasahassāni, cattāri mahārājasahassāni, sahassaṁ Cātummahārājikanaṁ, sahassaṁ Tāvatiṁsānaṁ, sahassaṁ Yāmānaṁ, sahassaṁ Tusitānaṁ, sahassaṁ Nimmānaratīnaṁ, sahassaṁ Paranimmitavasavattīnaṁ, sahassaṁ Brahmalokānaṁ; yāvatā bhikkhave sahassalokadhātu, Mahābrahmā tattha aggam akkhāyati.
Mahābrahmuno pi kho bhikkhave atth' eva aññathattaṁ, atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṁ pi nibbindati, tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
3. Hoti so bhikkhave samayo, yaṁ ayaṁ loko saṁvaṭṭati, saṁvaṭṭamāne bhikkhave loke yebhuyyena sattā ābhassaravattanikā bhavanti. Te tattha honti manomayā pītibhakkhā sayampabhā antalikkhe carā subhaṭṭhāyino ciraṁ dīgham addhānaṁ tiṭṭhanti. Saṁvaṭṭamāne bhikkhave loke ābhassarā devā aggam akkhāyanti. ābhassarānaṁ pi kho bhikkhave devānaṁ atth' eva aññathattaṁ, atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṁ pi nibbindati, tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
4. Dasa yimāni bhikkhave kasiṇāyatanāni. Katamāni dasa?
Paṭhavīkasiṇam eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. āpokasiṇam eko sañjānāti ... Tejokasiṇam eko sañjānāti ... Vāyokasiṇam eko sañjānāti ... Nīlakasiṇam eko sañjānāti ... Pītakasiṇam eko sañjānāti ... Lohitakasiṇam eko sañjānāti ... Odātakasiṇam eko sañjānāti ... ākāsakasiṇam eko sañjānāti ... Viññāṇakasiṇam eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ.
Imāni kho bhikkhave dasa kasiṇāyatanāni.
5. Etad aggaṁ bhikkhave imesaṁ dasannaṁ kasiṇāyatanānaṁ, yad idaṁ viññāṇakasiṇam eko sañjānāti uddhaṁ adho tiriyaṁ advayaṁ appamāṇaṁ. Evaṁsaññino pi kho bhikkhave santi sattā. Evaṁsaññīnaṁ pi kho bhikkhave sattānaṁ atth' eva aññathattaṁ, atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṁ pi nibbindati,
tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
6. Aṭṭh' imāni bhikkhave abhibhāyatanāni. Katamāni aṭṭha?
Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ paṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ dutiyaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ tatiyaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ catutthaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathā pi nāma ummāpupphaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ nīlaṁ nīlavaṇṇaṁ nīlanidassanaṁ nīlanibhāsaṁ: evam evaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ pañcamaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathā pi nāma kaṇṇikārapupphaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ pītaṁ pītavaṇṇaṁ pītanidassanaṁ pītanibhāsaṁ:
evam evaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ chaṭṭhaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathā pi nāma bandhujīvakapupphaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ lohitakaṁ lohitakavaṇṇaṁ lohitakanidassanaṁ lohitakanibhāsaṁ: evam evaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ sattamaṁ abhibhāyatanaṁ.
Ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathā pi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṁ vatthaṁ bārāṇaseyyakaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhaṁ odātaṁ odātavaṇṇaṁ odātanidassanaṁ odātanibhāsaṁ: evam evaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaṁsaññī hoti. Idaṁ aṭṭhamaṁ abhibhāyatanaṁ.
Imāni kho bhikkhave aṭṭha abhibhāyatanāni.
7. Etad aggaṁ bhikkhave imesaṁ aṭṭhannaṁ abhibhāyatanānaṁ, yad idaṁ ajjhattaṁ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaṁsaññī hoti. Evaṁsaññino pi kho bhikkhave santi sattā.
Evaṁsaññīnaṁ pi kho bhikkhave sattānaṁ atth' eva aññathattaṁ,
atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṁ pi nibbindati, tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
8. Catasso imā bhikkhave paṭipadā. Katamā catasso?
Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā.
Imā kho bhikkhave catasso paṭipadā.
9. Etad aggaṁ bhikkhave imāsaṁ catunnaṁ paṭipadānaṁ, yad idaṁ sukhā paṭipadā khippābhiññā. Evaṁpaṭipannā pi kho bhikkhave santi sattā. Evaṁpaṭipannānaṁ pi kho bhikkhave sattānaṁ atth' eva aññathattaṁ, atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmim pi nibbindati, tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
10. Catasso imā bhikkhave saññā. Katamā catasso?
Parittam eko sañjānāti, mahaggatam eko sañjānāti, appamāṇam eko sañjānāti, 'natthi kiñcī' ti ākiñcaññāyatanam eko sañjānāti.
Imā kho bhikkhave catasso saññā.
11. Etad aggaṁ bhikkhave imāsaṁ catunnaṁ saññānaṁ, yad idaṁ 'natthi kiñcī' ti ākiñcaññāyatanam eko sañjānāti.
Evaṁsaññino pi kho bhikkhave santi sattā. Evaṁsaññīnaṁ pi kho bhikkhave sattānaṁ atth' eva aññathattaṁ, atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṁ pi nibbindati, tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
12. Etad aggaṁ bhikkhave bāhirakānaṁ diṭṭhigatānaṁ, yad idaṁ 'no c' assaṁ, no ca me siyā, na bhavissāmi, na me bhavissatī' ti. Evaṁdiṭṭhino bhikkhave etaṁ pāṭikaṅkhaṁ: yā cāyaṁ bhave appaṭikulyatā, sā c' assa na bhavissati,
yā cāyaṁ bhavanirodhe pāṭikulyatā, sā c' assa na bhavissatī ti. Evaṁdiṭṭhino pi kho bhikkhave santi sattā. Evaṁdiṭṭhīnaṁ pi kho bhikkhave sattānaṁ atth' eva aññathattaṁ, atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṁ pi nibbindati, tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
13. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā ... paramatthavisuddhiṁ paññāpenti.
14. Etad aggaṁ bhikkhave paramatthavisuddhiṁ paññāpentānaṁ, yad idaṁ sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati. Te tad abhiññāya tassa sacchikiriyāya dhammaṁ desenti. Evaṁvādino pi kho bhikkhave santi sattā. Evaṁvadīnaṁ pi kho bhikkhave sattānaṁ atth' eva aññathattaṁ, atthi vipariṇāmo. Evaṁ passaṁ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṁ pi nibbindati, tasmiṁ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṁ.
15. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā ... paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpenti.
16. Etad aggaṁ bhikkhave paramadiṭṭhadhammanibbānaṁ paññāpentānaṁ, yad idaṁ channaṁ phassāyatanānaṁ samudayañ ca aṭṭhaṅgamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaṁ viditvā anupādā-vimokho.
Evaṁvādiṁ kho maṁ bhikkhave evamakkhāyiṁ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti 'na samaṇo Gotamo kāmānaṁ pariññaṁ paññāpeti, na rūpānaṁ pariññaṁ paññāpeti, na vedanānaṁ pariññaṁ paññāpetī' ti.
17. Kāmānañ cāhaṁ bhikkhave pariññaṁ paññāpemi, rūpānañ ca pariññaṁ paññāpemi, ve danānañ ca pariññaṁ paññāpemi, diṭṭh' eva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto anupādā-parinibbānaṁ paññāpemī ti.
XXX
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo uyyodhikāya nivatto hoti vijitasaṅgāmo laddhādhippāyo. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yenārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena
gantvā yānā paccorohitvā pattiko 'va ārāmaṁ pāvisi.
2. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena te bhikkhū ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etad avoca 'kahaṁ nu kho bhante Bhagavā etarahi viharati arahaṁ sammāsambuddho, dassanakāmā hi mayaṁ bhante taṁ Bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan' ti. 'Eso mahārāja vihāro saṁvutadvāro. Tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno ālindaṁ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṁ ākoṭehi. Vivarissati te Bhagavā dvāran' ti.
3. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena so vihāro saṁvutadvāro tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno ālindaṁ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṁ ākotesi. Vivari Bhagavā dvāraṁ. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo vihāraṁ pavisitvā Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati pāṇīhi ca parisambāhati nāmañ ca sāveti 'rājāhaṁ bhante Pasenadi Kosalo, rājāhaṁ bhante Pasenadi Kosalo' ti.
'Kam pana tvaṁ mahārāja atthavasaṁ sampassamāno imasmiṁ sarīre evarūpaṁ paramanipaccākāraṁ karosi, mettupahāraṁ upadaṁsesī' ti?
4. Kataññutaṁ kho ahaṁ bhante kataveditaṁ sampassamāno Bhagavati evarūpaṁ paramanipaccākāraṁ karomi, mettupahāraṁ upadaṁsemi. Bhagavā hi bhante bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya bahuno janassa ariye ñāye patiṭṭhāpitā, yad idaṁ kalyāṇadhammatāya kusaladhammatāya. Yam pi bhante Bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya bahuno janassa ariye ñāye patiṭṭhāpitā, yad idaṁ kalyāṇadhammatāya kusaladhammatāya: imam pi kho ahaṁ bhante atthavasaṁ sampassamāno Bhagavati evarūpaṁ paramanipaccākāraṁ karomi, mettupahāraṁ upadaṁsemi.
5. Puna ca paraṁ bhante Bhagavā sīlavā buddhasīlo ariyasīlo kusalasīlo kusalasīlena samannāgato. Yam pi bhante Bhagavā sīlavā buddhasīlo ariyasīlo kusalasīlo kusalasīlena samannāgato: imam pi kho ahaṁ bhante atthavasaṁ sampassamāno Bhagavati evarūpaṁ paramanipaccākāraṁ karomi, mettupahāraṁ upadaṁsemi.
6. Puna ca paraṁ bhante Bhagavā dīgharattaṁ āraññako araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati.
Yam pi bhante Bhagavā dīgharattaṁ āraññako araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati:
imam pi kho ahaṁ bhante atthavasaṁ sampassamāno Bhagavati evarūpaṁ paramanipaccākāraṁ karomi, mettupahāraṁ upadaṁsemi.
7. Puna ca paraṁ bhante Bhagavā santuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yam pi bhante Bhagavā santuṭṭho itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena: imam pi kho ahaṁ bhante atthavasaṁ sampassamāno Bhagavati evarūpaṁ paramanipaccākāraṁ karomi, mettupahāraṁ upadaṁsemi.
8. Puna ca paraṁ bhante Bhagavā āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Yam pi bhante Bhagavā āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa: imam pi kho ahaṁ bhante atthavasaṁ sampassamāno Bhagavati evarūpaṁ paramanipaccākāraṁ karomi, mettupahāraṁ upadaṁsemi.
9. Puna ca paraṁ bhante Bhagavā, yāyaṁ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathīdaṁ appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṁsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Yam pi bhante Bhagavā, yāyaṁ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathīdaṁ appicchakathā ... pe ... vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā kathāya nikāmalābhī akasiralābhī: imam pi kho ahaṁ bhante atthavasaṁ sampassamāno Bhagavati evarūpaṁ paramanipaccākāraṁ karomi, mettupahāraṁ upadaṁsemi.
10. Puna ca paraṁ bhante Bhagavā catunnaṁ jhānānaṁ abhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī.
Yam pi bhante Bhagavā catunnaṁ jhānānaṁ abhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī: imam pi kho ahaṁ bhante atthavasaṁ sampassamāno Bhagavati evarūpaṁ paramanipaccākāraṁ karomi, mettupahāraṁ upadaṁsemi.
11. Puna ca paraṁ bhante Bhagavā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ 'ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsam pi jātiyo tiṁsam pi jātiyo cattāḷīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jātisatam pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi aneke pi saṁvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ, tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idh' upapanno' ti: iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Yam pi bhante Bhagavā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati: imam pi kho ahaṁ bhante atthavasaṁ sampassamāno Bhagavati evarūpaṁ paramanipaccākāraṁ karomi, mettupahāraṁ upadaṁsemi.
12. Puna ca paraṁ bhante Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe duggate yathākammupage satte pajānāti 'ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā,
te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā' ti: iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti. Yam pi bhante Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... yathākammupage satte pajānāti: imam pi kho ahaṁ bhante atthavasaṁ sampassamāno Bhagavati evarūpaṁ paramanipaccākāraṁ karomi, mettupahāraṁ upadaṁsemi.
13. Puna ca paraṁ bhante Bhagavā āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭh' eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yam pi bhante Bhagavā āsavānaṁ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati: imam pi kho ahaṁ bhante atthavasaṁ sampassamāno Bhagavati evarūpaṁ paramanipaccākāraṁ karomi, mettupahāraṁ upadaṁsemi.
14. 'Handa dāni mayaṁ bhante gacchāma bahukiccā mayaṁ bahukaraṇīyā' ti. 'Yassa dāni tvaṁ mahārāja kālaṁ maññasī' ti.
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmī ti.
Mahāvaggo tatiyo
Tatr'uddānaṁ:
Sīhādhimuttikāyena Cundena kasiṇena ca Kāli dve mahāpañhā Kosalehi pare duve ti.
Upāli-Vagga
XXXI
1. Atha kho āyasmā Upāli yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Upāli Bhagavantaṁ etad avoca:--
2. Kati nu kho bhante atthavase paṭicca Tathāgatassa sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, pātimokkhaṁ uddiṭṭhan ti? Dasa kho Upāli atthavase paṭicca Tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ, pātimokkhaṁ uddiṭṭhaṁ. Katame dasa?
3. Saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya dummaṅkūnaṁ puggalānaṁ niggahāya pesalānaṁ bhikkhūnaṁ phāsuvihārāya diṭṭhadhammikānaṁ āsavānaṁ saṁvarāya samparāyikānaṁ āsavānaṁ paṭighātāya appasannānaṁ pasādāya pasannānaṁ bhīyobhāvāya saddhammaṭṭhitiyā vinayānuggahāya.
Ime kho Upāli dasa atthavase paṭicca Tathāgatena sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ pātimokkhaṁ uddiṭṭhan ti.
4. Kati nu kho bhante pātimokkhaṭṭhapanā ti? Dasa kho Upāli pātimokkhaṭṭhapanā. Katame dasa?
5. Pārājiko tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Pārājikakathā vippakatā hoti. Anupasampanno tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti.
Anupasampannakathā vippakatā hoti. Sikkhaṁ paccakkhātako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti.
Sikkhaṁ paccakkhātakathā vippakatā hoti. Paṇḍako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Paṇḍakakathā vippakatā hoti. Bhikkhunīdūsako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti.
Bhikkhunīdūsakakathā vippakatā hoti.
Ime kho Upāli dasa pātimokkhaṭṭhapanā ti.
XXXII
1. Katīhi nu kho bhante dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo ti? Dasahi kho Upāli dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo.
Katamehi dasahi?
2. Idh' Upāli bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ savyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
Ubhayāni kho pan' assa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anuvyañjanaso. Vinaye kho pana ṭhito hoti asaṁhiro.
Paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike saññāpetuṁ nijjhāpetuṁ pekkhetuṁ pasādetuṁ. Adhikaraṇasamuppādavūpasamakusalo hoti,
adhikaraṇaṁ jānāti, adhikaraṇasamudayaṁ jānāti, adhikaraṇanirodhaṁ jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ jānāti.
Imehi kho Upāli dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo ti.
XXXIII
1. Katīhi nu kho bhante dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabban ti? Dasahi kho Upāli dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ.
Katamehi dasahi?
2. Idh' Upāli bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ savyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Pātimokkhaṁ kho pan' assa vitthārena svāgataṁ hoti suvibhattaṁ suppavattaṁ suvinicchitaṁ suttaso anuvyañjanaso. Paṭibalo hoti gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā. Paṭibalo hoti anabhiratiṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā. Paṭibalo hoti uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ. Paṭibalo hoti uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ. Paṭibalo hoti adhisīle samādapetuṁ. Paṭibalo hoti adhicitte samādapetuṁ. Paṭibalo hoti adhipaññāya samādapetuṁ.
Imehi kho Upāli dasahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabban ti.
XXXIV
1. Katīhi nu kho bhante dhammehi samannāgatena bhikkhunā nissayo dātabbo ti? ... pe ... sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo ti? Dasahi kho Upāli dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi dasahi?
2. Idh' Upāli bhikkhu sīlavā hoti ... pe ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti ... pe ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Pātimokkhaṁ kho pan' assa vitthārena svāgataṁ hoti suvibhattaṁ suppavattaṁ suvinicchitaṁ suttaso anuvyañjanaso. Paṭibalo hoti gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā. Paṭibalo hoti anabhiratiṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā. Paṭibalo hoti uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ. Paṭibalo hoti uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ. Paṭibalo hoti adhisīle samādapetuṁ. Paṭibalo hoti adhicitte samādapetuṁ. Paṭibalo hoti adhipaññāya samādapetuṁ.
Imehi kho Upāli dasahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo ti.
XXXV
1. 'Saṅghabhedo saṅghabhedo' ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante saṅgho bhinno hotī ti?
2. Idh' Upāli bhikkhū adhammaṁ dhammo ti dīpenti, dhammaṁ adhammo ti dīpenti, avinayaṁ vinayo ti dīpenti,
vinayaṁ avinayo ti dīpenti, abhāsitaṁ alapitaṁ Tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, bhāsitaṁ lapitaṁ Tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, anāciṇṇaṁ Tathāgatena āciṇṇaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, āciṇṇaṁ Tathāgatena anāciṇṇaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, appaññattaṁ Tathāgatena paññattaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, paññattaṁ Tathāgatena appaññattaṁ Tathāgatenā ti dīpenti.
Te imehi dasahi vatthūhi avakassanti, vavakassanti, āvenikammāni karonti, āvenipātimokkhaṁ uddisanti.
Ettāvatā kho Upāli saṅgho bhinno hotī ti.
XXXVI
1. 'Saṅghasāmaggī saṅghasāmaggī' ti bhante vuccati.
Kittāvatā nu kho bhante saṅgho samaggo hotī ti?
2. Idh' Upāli bhikkhū adhammaṁ adhammo ti dīpenti, dhammaṁ dhammo ti dīpenti, avinayaṁ avinayo ti dīpenti, vinayaṁ vinayo ti dīpenti, abhāsitaṁ alapitaṁ Tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, bhāsitaṁ lapitaṁ Tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, anāciṇṇaṁ Tathāgatena anāciṇṇaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, āciṇṇaṁ Tathāgatena āciṇṇaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, appaññattaṁ Tathāgatena appaññattaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, paññattaṁ Tathāgatena paññattaṁ Tathāgatenā ti dīpenti.
Te imehi dasahi vatthūhi na avakassanti, na vavakassanti, na āvenikammāni karonti, na āvenipātimokkhaṁ uddisanti.
Ettāvatā kho Upāli saṅgho samaggo hotī ti.
XXXVII
1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etad avoca:--
2. 'Saṅghabhedo saṅghabhedo' ti bhante vuccati.
Kittāvatā nu kho bhante saṅgho bhinno hotī ti?
3. Idh' ānanda bhikkhū adhammaṁ dhammo ti dīpenti, dhammaṁ adhammo ti dīpenti, avinayaṁ vinayo ti dīpenti, vinayaṁ avinayo ti dīpenti, abhāsitaṁ alapitaṁ Tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, bhāsitaṁ lapitaṁ Tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, anāciṇṇaṁ Tathāgatena āciṇṇaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, āciṇṇaṁ Tathāgatena anāciṇṇaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, appaññattaṁ Tathāgatena paññattaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, paññattaṁ Tathāgatena appaññattaṁ Tathāgatenā ti dīpenti.
Te imehi dasahi vatthūhi avakassanti, vavakassanti, āvenikammāni karonti, āvenipātimokkhaṁ uddisanti.
Ettāvatā kho ānanda saṅgho bhinno hotī ti.
XXXVIII
1. Samaggaṁ pana bhante saṅghaṁ bhetvā kiṁ so pasavatī ti?
2. Kappaṭṭhiyaṁ ānanda kibbisaṁ pasavatī ti.
3. Kiṁ pana bhante kappaṭṭhiyaṁ kibbisan ti?
4. Kappaṁ ānanda nirayamhi paccatī ti.
Āpāyiko nerayiko kappaṭṭho saṅghabhedako vaggarato adhammaṭṭho yogakkhemato dhaṁsaṭi saṅghaṁ samaggaṁ bhetvāna kappaṁ nirayamhi paccatīti.
XXXIX
1. 'Saṅghasāmaggī saṅghasāmaggī' ti bhante vuccati.
Kittāvatā nu kho bhante saṅgho samaggo hotī ti?
2. Idh' ānanda bhikkhū adhammaṁ adhammo ti dīpenti, dhammaṁ dhammo ti dīpenti, avinayaṁ avinayo ti dīpenti, vinayaṁ vinayo ti dīpenti, abhāsitaṁ alapitaṁ Tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, bhāsitaṁ lapitaṁ Tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, anāciṇṇaṁ Tathāgatena anāciṇṇaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, āciṇṇaṁ Tathāgatena āciṇṇaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, appaññattaṁ Tathāgatena appaññattaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, paññattaṁ Tathāgatena paññattaṁ Tathāgatenā ti dīpenti.
Te imehi dasahi vatthūhi na avakassanti, na vavakassanti, na āvenikammāni karonti, na āvenipātimokkhaṁ uddisanti. Ettāvatā kho ānanda saṅgho samaggo hotī ti.
XL
1. Bhinnaṁ pana bhante saṅghaṁ samaggaṁ katvā kiṁ so pasavatī ti?
2. Brahmaṁ ānanda puññaṁ pasavatī ti.
3. Kiṁ pana bhante brahmaṁ puññan ti?
4. Kappaṁ ānanda saggamhi modatī ti.
Sukhā saṅghassa sāmaggī samaggānañ ca anuggaho samaggarato dhammaṭṭho yogakkhemā na dhaṁsati saṅghaṁ samaggaṁ katvāna kappaṁ saggamhi modatī ti.
Upālivaggo catuttho
Tatr'uddānaṁ:
Upāli ṭṭhapana ubbāho upasampadanissayena ca Sāmaṇero ca dve bhedā ānandehi apare dve ti.
XLI
Akkosa-Vagga
1. Atha kho āyasmā Upāli yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Upāli Bhagavantaṁ etad avoca:--
2. Ko nu kho bhante hetu ko paccayo, yena saṅghe bhaṇḍanakalahaviggahavivādā uppajjanti, bhikkhū ca na phāsu viharantī ti?
3. Idh' Upāli bhikkhū adhammaṁ dhammo ti dīpenti, dhammaṁ adhammo ti dīpenti, avinayaṁ vinayo ti dīpenti, vinayaṁ avinayo ti dīpenti, abhāsitaṁ alapitaṁ Tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, bhāsitaṁ lapitaṁ Tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, anāciṇṇaṁ Tathāgatena āciṇṇaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, āciṇṇaṁ Tathāgatena anāciṇṇaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, appaññattaṁ Tathāgatena paññattaṁ Tathāgatenā ti dīpenti,
paññattaṁ Tathāgatena appaññattaṁ Tathāgatenā ti dīpenti.
Ayaṁ kho Upāli hetu ayaṁ paccayo, yena saṅghe bhaṇḍanakalahaviggahavivādā uppajjanti, bhikkhū ca na phāsu viharantī ti.
XLII
1. Kati nu kho bhante vivādamūlānī ti?
2. Dasa kho Upāli vivādamūlāni. Katamāni dasa?
3. Idh' Upāli bhikkhū adhammaṁ dhammo ti dīpenti, dhammaṁ adhammo ti dīpenti, avinayaṁ vinayo ti dīpenti, vinayaṁ avinayo ti dīpenti, abhāsitaṁ alapitaṁ Tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, bhāsitaṁ lapitaṁ Tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, anāciṇṇaṁ Tathāgatena āciṇṇaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, āciṇṇaṁ Tathāgatena anāciṇṇaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, appaññattaṁ Tathāgatena paññattaṁ Tathāgatenā ti dīpenti, paññattaṁ Tathāgatena appaññattaṁ Tathāgatenā ti dīpenti.
Imāni kho Upāli dasa vivādamūlānī ti.
XLIII
1. Kati nu kho bhante vivādamūlānī ti?
2. Dasa kho Upāli vivādamūlāni. Katamāni dasa?
3. Idh' Upāli bhikkhū anāpattiṁ āpattī ti dīpenti, āpattiṁ anāpattī ti dīpenti, lahukaṁ āpattiṁ garukāpattī ti dīpenti, garukaṁ āpattiṁ lahukāpattī ti dīpenti, duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullāpattī ti dīpenti, aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullāpattī ti dīpenti, sāvasesaṁ āpattiṁ anavasesāpattī ti dīpenti, anavasesaṁ āpattiṁ sāvasesāpattī ti dīpenti,
sappaṭikammaṁ āpattiṁ appaṭikammāpattī ti dīpenti, appaṭikammaṁ āpattiṁ sappaṭikammāpattī ti dīpenti.
Imāni kho Upāli dasa vivādamūlānī ti.
XLIV
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kusinārāyaṁ viharati baliharaṇe vanasaṇḍe. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etad avoca:--
2. Codakena bhikkhave bhikkhunā paraṁ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhapetvā paro codetabbo. Katame pañca dhammā ajjhattaṁ paccavekkhitabbā?
3. Codakena bhikkhave bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: parisuddhakāyasamācāro nu kho 'mhi, parisuddhen' amhi kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, saṁvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti? No ce bhikkhave bhikkhu parisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhena kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, tassa bhavanti vattāro: iṅgha tāva āyasmā kāyikaṁ sikkhassū ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro.
4. Puna ca paraṁ bhikkhave codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: parisuddhavacīsamācāro nu kho 'mhi, parisuddhen' amhi vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, saṁvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti? No ce bhikkhave bhikkhu parisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhena vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṁsena, tassa bhavanti vattāro: iṅgha tāva āyasmā vācasikaṁ sikkhassū ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro.
5. Puna ca paraṁ bhikkhave codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: mettaṁ nu kho me cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ sabrahmacārīsu anāghātaṁ, saṁvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti? No ce bhikkhave bhikkhuno mettaṁ cittaṁ paccupaṭṭhitaṁ hoti sabrahmacārīsu anāghātaṁ, tassa bhavanti vattāro: iṅgha tāva āyasmā sabrahmacārīsu mettaṁ cittaṁ upaṭṭhapehī ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro.
6. Puna ca paraṁ bhikkhave codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: bahussuto nu kho 'mhi sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ savyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpā me dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, saṁvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti? No ce bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ savyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, tassa bhavanti vattāro: iṅgha tāva āyasmā āgamaṁ pariyāpuṇassū ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro.
7. Puna ca paraṁ bhikkhave codakena bhikkhunā paraṁ codetukāmena evaṁ paccavekkhitabbaṁ: ubhayāni nu kho me pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anuvyañjanaso, saṁvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti?
No ce bhikkhave bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anuvyañjanaso,
'idam panāyasmā kattha vuttaṁ Bhagavatā' ti iti puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro: iṅgha tāva āyasmā vinayaṁ sikkhassū ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro.
Ime pañca dhammā ajjhattaṁ paccavekkhitabbā.
8. Katame pañca dhammā ajjhattaṁ upaṭṭhāpetabbā?
9. Kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṁhitena vakkhāmi no anatthasaṁhitena, mettacitto vakkhāmi no dosantaro ti.
Ime pañca dhammā ajjhattaṁ upaṭṭhāpetabbā.
Codakena bhikkhave bhikkhunā paraṁ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṁ paccavekkhitvā ime pañca dhamme ajjhattaṁ upaṭṭhapetvā paro codetabbo ti.
XLV
1. Dasa yime bhikkhave ādīnavā rājantepurappavesane.
Katame dasa?
2. Idha bhikkhave rājā mahesiyā saddhiṁ nisinno hoti, tatra bhikkhu pavisati, mahesī vā bhikkhuṁ disvā sitaṁ pātukaroti, bhikkhu vā mahesiṁ disvā sitaṁ pātukaroti.
Tattha rañño evaṁ hoti: addhā imesaṁ kataṁ vā karissanti vā ti. Ayaṁ bhikkhave paṭhamo ādīnavo rājantepurappavesane.
3. Puna ca paraṁ bhikkhave rājā bahukicco bahukaraṇīyo aññataraṁ itthiṁ gantvā na sarati. Sā tena gabbhaṁ gaṇhāti. Tattha rañño evaṁ hoti: na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena,
siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaṁ bhikkhave dutiyo ādīnavo rājantepurappavesane.
4. Puna ca paraṁ bhikkhave rañño antepure aññataraṁ ratanaṁ nassati. Tattha rañño evaṁ hoti: na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaṁ bhikkhave tatiyo ādīnavo rājantepurappavesane.
5. Puna ca paraṁ bhikkhave rañño antepure abbhantarā guyhamantā bahiddhā sambhedaṁ gacchanti. Tattha rañño evaṁ hoti: na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaṁ bhikkhave catuttho ādīnavo rājantepurappavesane.
6. Puna ca paraṁ bhikkhave rañño antepure pitā vā puttaṁ pattheti putto vā pitaraṁ pattheti. Tesaṁ evaṁ hoti: na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaṁ kho bhikkhave pañcamo ādīnavo rājantepurappavesane.
7. Puna ca paraṁ bhikkhave rājā nīcaṭhāniyaṁ ucce ṭhāne ṭhapeti. Yesan taṁ amanāpaṁ, tesaṁ evaṁ hoti: rājā kho pabbajitena saṁsaṭṭho, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaṁ bhikkhave chaṭṭho ādīnavo rājantepurappavesane.
8. Puna ca paraṁ bhikkhave rājā uccaṭhāniyaṁ nīce ṭhāne ṭhapeti. Yesan taṁ amanāpaṁ, tesaṁ evaṁ hoti: rājā kho pabbajitena saṁsaṭṭho, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaṁ kho bhikkhave sattamo ādīnavo rājantepurappavesane.
9. Puna ca paraṁ bhikkhave rājā akāle senaṁ uyyojeti.
Yesan taṁ amanāpaṁ, tesaṁ evaṁ hoti: rājā kho pabbajitena saṁsaṭṭho, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti.
Ayaṁ bhikkhave aṭṭhamo ādīnavo rājantepurappavesane.
10. Puna ca paraṁ bhikkhave rājā kāle senaṁ uyyojetvā antarāmaggato nivattāpeti. Yesan taṁ amanāpaṁ, tesaṁ evaṁ hoti:
rājā kho pabbajitena saṁsaṭṭho, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaṁ bhikkhave navamo ādīnavo rājantepurappavesane.
11. Puna ca paraṁ bhikkhave rañño antepuraṁ hatthisammadaṁ assasammadaṁ rathasammadaṁ, rajanīyāni rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāni, yāni na pabbajitasāruppāni. Ayaṁ bhikkhave dasamo ādīnavo rājantepurappavesane.
Ime kho bhikkhave dasa ādīnavā rājantepurappavesane ti.
XLVI
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme. Atha kho sambahulā Sakkā upāsakā tadah' uposathe yena Bhagavā ten' upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho Sakke upāsake Bhagavā etad avoca:--
2. Api nu kho tumhe Sakkā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasathā ti? App ekadā mayaṁ bhante aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasāma, app ekadā na upavasāmā ti. Tesaṁ vo Sakkā alābhā tesaṁ dulladdhaṁ, ye tumhe evaṁ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye jīvite app ekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasatha, app ekadā na upavasatha. Taṁ kiṁ maññatha Sakkā? Idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṁ divasaṁ aḍḍhakahāpaṇaṁ nibbiseyya, 'dakkho puriso uṭṭhānasampanno' ti alaṁ vacanāyā ti?
Evaṁ bhante. Taṁ kiṁ maññatha Sakkā? Idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṁ divasaṁ kahāpaṇaṁ nibbiseyya, 'dakkho puriso uṭṭhānasampanno' ti alaṁ vacanāyā ti? Evaṁ bhante. Taṁ kiṁ maññatha Sakkā?
Idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṁ divasaṁ dve kahāpaṇe nibbiseyya ... pe ... tayo kahāpaṇe nibbiseyya ... cattāro kahāpaṇe nibbiseyya ... pañca kahāpaṇe nibbiseyya ... cha kahāpaṇe nibbiseyya ... satta kahāpaṇe nibbiseyya ... aṭṭha kahāpaṇe nibbiseyya ... nava kahāpaṇe nibbiseyya ... dasa kahāpaṇe nibbiseyya ... vīsa kahāpaṇe nibbiseyya ... tiṁsa kahāpaṇe nibbiseyya ... cattārisaṁ kahāpaṇe nibbiseyya ... paññāsaṁ kahāpaṇe nibbiseyya, 'dakkho puriso uṭṭhānasampanno' ti alaṁ vacanāyā ti? Evaṁ bhante. Taṁ kiṁ maññatha Sakkā? Api nu so puriso divase divase kahāpaṇasataṁ kahāpaṇasahassaṁ nibbisamāno laddhaṁ laddhaṁ nikkhipanto vassatāyuko vassasatajīvī mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigaccheyyā ti? Evaṁ bhante. Taṁ kiṁ maññatha Sakkā? Api nu so puriso bhogahetu bhoganidānaṁ bhogādhikaraṇaṁ ekaṁ vā rattiṁ ekaṁ vā divasaṁ upaḍḍhaṁ vā rattiṁ upaḍḍhaṁ vā divasaṁ ekantasukhapaṭisaṁvedī vihareyyā ti? No h' etaṁ bhante.
Taṁ kissa hetu? Kāmā hi bhante aniccā tucchā musā mosadhammā ti.
3. Idha kho pana vo Sakkā mama sāvako dasa vassāni appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno, satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassāni satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaṁvedī vihareyya.
So ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṁ vā sotāpanno. Tiṭṭhantu Sakkā dasa vassāni. Idha mama sāvako nava vassāni aṭṭha vassāni satta vassāni cha vassāni pañca vassāni cattāri vassāni tīṇi vassāni dve vassāni ekaṁ vassaṁ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno, satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassāni satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaṁvedī vihareyya. So ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṁ vā sotāpanno. Tiṭṭhatu Sakkā ekaṁ vassaṁ. Idha mama sāvako dasa māse appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno, satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassāni satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaṁvedī vihareyya. So ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṁ vā sotāpanno. Tiṭṭhantu Sakkā dasa māsā. Idha mama sāvako nava māse aṭṭha māse satta māse cha māse pañca māse cattāro māse tayo māse dve māse ekaṁ māsaṁ aḍḍhamāsaṁ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno, satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassāni satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaṁvedī vihareyya.
So ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṁ vā sotāpanno. Tiṭṭhatu Sakkā aḍḍhamāso. Idha mama sāvako dasa rattindive appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassānī satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaṁvedī vihareyya. So ca khvassa sakadāhāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṁ vā sotāpanno. Tiṭṭhantu Sakkā dasa rattindivā. Idha mama sāvako nava rattindive aṭṭha rattindive satta rattindive cha rattindive pañca rattindive cattāro rattindive tayo rattindive dve rattindive ekaṁ rattindivaṁ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamāno,
satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassāni satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaṁvedī vihareyya. So ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṁ vā sotāpanno.
Tesaṁ vo Sakkā alābhā tesaṁ dulladdhaṁ, ye tumhe evaṁ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye jīvite app ekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasatha, app ekadā na upavasathā ti
Ete mayaṁ bhante ajja-t-agge aṭṭhaṅgasamannāgataṁ uposathaṁ upavasissāmā ti.
XLVII
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho Mahāli Licchavi yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Mahāli Licchavi Bhagavantaṁ etad avoca:--
2. Ko nu kho bhante hetu ko paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā ti?
Lobho kho Mahāli hetu lobho paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, doso kho Mahāli hetu doso paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, moho kho Mahāli hetu moho paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, ayonisomanasikāro kho Mahāli hetu ayonisomanasikāro paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā,
micchāpaṇihitaṁ kho Mahāli cittaṁ hetu micchāpaṇihitaṁ cittaṁ paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. Ayaṁ kho Mahāli hetu ayaṁ paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā ti.
3. Ko pana bhante hetu ko paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā ti?
Alobho kho Mahāli hetu alobho paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā, adoso kho Mahāli hetu adoso paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā, amoho kho Mahāli hetu amoho paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā, yonisomanasikāro kho Mahāli hetu yonisomanasikāro paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā, sammāpaṇihitaṁ kho Mahāli cittaṁ hetu sammāpaṇihitaṁ cittaṁ paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā. Ayaṁ kho Mahāli hetu ayaṁ paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā.
Ime ca Mahāli dasa dhammā loke na saṁvijjeyyuṁ, na yidha paññāyetha: adhammacariyā visamacariyā ti vā dhammacariyā samacariyā ti vā. Yasmā ca kho Mahāli ime dasa dhammā loke saṁvijjanti, tasmā paññāyati adhammacariyā visamacariyā ti vā dhammacariyā samacariyā ti vā ti.
XLVIII
1. Dasa yime bhikkhave dhammā pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbā. Katame dasa?
2. Vevaṇṇiyamhi ajjhūpagato ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ. Parapaṭibaddhā me jīvikā ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ.
Añño me ākappo karaṇīyo ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ.
Kacci nu kho me attā sīlato na upavadatī ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ. Kacci nu kho maṁ anuvicca viññū sabrahmacārī sīlato na upavadantī ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ. Sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ. Kammassako 'mhi kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo, yaṁ kammaṁ karissāmi kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā, tassa dāyādo bhavissāmī ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ.
Kathambhūtassa me rattindivā vītipatantī ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ. Kacci no kho 'haṁ suññāgāre abhiramāmī ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ. Atthi nu kho me uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato, so 'haṁ pacchime kāle sabrahmacārīhi puṭṭho na maṅku bhavissāmī ti pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbaṁ.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā pabbajitena abhiṇhaṁ paccavekkhitabbā ti.
XLIX
1. Dasa yime bhikkhave dhammā sarīraṭṭhā. Katame dasa?
2. Sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo kāyasaṁvaro. vacīsaṁvaro ājīvasaṁvaro ponobhaviko bhavasaṅkāro.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā sarīraṭṭhā ti.
L
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnā sannipatitā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti.
Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yen' upaṭṭhānasālā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:--
2. Kāya nu' ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā ti? Idha mayaṁ bhante pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnā sannipatitā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharāmā ti. Na kho pan' etaṁ bhikkhave tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ, yaṁ tumhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā vihareyyātha. Dasa yime bhikkhave dhammā sārāṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattanti. Katame dasa?
3. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yam pi bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti ... pe ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu: ayaṁ pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati.
4. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ savyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
Yam pi bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati.
5. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yam pi bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati.
6. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. Yam pi bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati.
7. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. Yam pi bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati.
8. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo.
Yam pi bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati.
9. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṁ dhammānam pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampādāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yam pi bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu:
ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati.
10. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārena. Yam pi bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārena: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati.
11. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anusaritā. Yam pi bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati.
12. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Yam pi bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattati.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā sārāṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṁvattantī ti.
Akkosavaggo pañcamo.
Tatr'uddānaṁ:
Vivādā dve ca mūlāni Kusinārā pavesane Sakkā Mahāli dhammā ca sarīraṭṭhā ca bhaṇḍanā ti.
Ānisaṁsapaṇṇāsako paṭhamo.
Sacitta-Vagga
LI
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etad avoca:--
2. No ce bhikkhave bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti, atha 'sacittapariyāyakusalo bhavissāmī' ti. Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti?
3. Seyyathā pi bhikkhave itthi vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiyo ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, tass' eva rajjassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, ten' ev' attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo 'lābhā vata me, parisuddhaṁ vata me' ti: evam eva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: abhijjhālu nu kho bahulaṁ viharāmi,
anabhijjhālu nu kho bahulaṁ viharāmi; vyāpannacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, avyāpannacitto nu kho bahulaṁ viharāmi; thīnamiddhapariyuṭṭhito nu kho bahulaṁ viharāmi, vigatathīnamiddho nu kho bahulaṁ viharāmi; uddhato nu kho bahulaṁ viharāmi, anuddhato nu kho bahulaṁ viharāmi; vicikiccho nu kho bahulaṁ viharāmi, tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṁ viharāmi; kodhano nu kho bahulaṁ viharāmi, akkodhano nu kho bahulaṁ viharāmi; saṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, asaṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṁ viharāmi; sāraddhakāyo nu kho bahulaṁ viharāmi, asāraddhakāyo nu kho bahulaṁ viharāmi; kusīto nu kho bahulaṁ viharāmi, āraddhaviriyo nu kho bahulaṁ viharāmi; asamāhito nu kho bahulaṁ viharāmi, samāhito nu kho bahulaṁ viharāmī ti.
4. Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: abhijjhālu bahulaṁ viharāmi, vyāpannacitto bahulaṁ viharāmi, thīnamiddhapariyuṭṭhito bahulaṁ viharāmi, uddhato bahulaṁ viharāmi, vicikiccho bahulaṁ viharāmi, kodhano bahulaṁ viharāmi, saṅkiliṭṭhacitto bahulaṁ viharāmi, sāraddhakāyo bahulaṁ viharāmi, kusīto bahulaṁ viharāmi, asamāhito bahulaṁ viharāmī ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṁ. Seyyathā pi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso vā tass' eva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ ca ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca kareyya: evam eva kho bhikkhave tena bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṁ.
5. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: anabhijjhālu bahulaṁ viharāmi, avyāpannacitto bahulaṁ viharāmi, vigatathīnamiddho bahulaṁ viharāmi, anuddhato bahulaṁ viharāmi, tiṇṇavicikiccho bahulaṁ viharāmi, akkodhano bahulaṁ viharāmi, asaṅkiliṭṭhacitto bahulaṁ viharāmi, asāraddhakāyo bahulaṁ viharāmi, āraddhaviriyo bahulaṁ viharāmi, samāhito bahulaṁ viharāmī ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesu yeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariṁ āsavānaṁ khayāya yogo karaṇīyo ti.
LII
1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--
Āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. āyasmā Sāriputto etad avoca:--
2. No ce āvuso bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti, atha 'sacittapariyāyakusalo bhavissāmī' ti. Evaṁ hi vo āvuso sikkhitabbaṁ. Kathañ cāvuso bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti?
3. Seyyathā pi āvuso itthi vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiyo ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, tass' eva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, ten' ev' attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo 'lābhā vata me, parisuddhaṁ vata me' ti: evam eva kho āvuso bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: abhijjhālu nu kho bahulaṁ viharāmi,
anabhijjhālu nu kho bahulaṁ viharāmi; vyāpannacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, avyāpannacitto nu kho bahulaṁ viharāmi; thīnamiddhapariyuṭṭhito nu kho bahulaṁ viharāmi, vigatathīnamiddho nu kho bahulaṁ viharāmi; uddhato nu kho bahulaṁ viharāmi, anuddhato nu kho bahulaṁ viharāmi; vicikiccho nu kho bahulaṁ viharāmi, tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṁ viharāmi; kodhano nu kho bahulaṁ viharāmi, akkodhano nu kho bahulaṁ viharāmi; saṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, asaṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṁ viharāmi; sāraddhakāyo nu kho bahulaṁ viharāmi; asāraddhakāyo nu kho bahulaṁ viharāmi; kusīto nu kho bahulaṁ viharāmi, āraddhaviriyo nu kho bahulaṁ viharāmi; asamāhito nu kho bahulaṁ viharāmi, samāhito nu kho bahulaṁ viharāmī ti.
4. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: abhijjhālu bahulam viharāmi ... pe ... asamāhito bahulaṁ viharāmī ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṁ. Seyyathā pi āvuso ādittacelo vā ādittasīso vā tass' eva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ ca ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca kareyya: evam eva kho āvuso tena bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṁ.
5. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: anabhijjhālu bahulaṁ viharāmi ... pe ... samāhito bahulaṁ viharāmī ti, tenāvuso bhikkhunā tesu yeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariṁ āsavānaṁ khayāya yogo karaṇīyo ti.
LIII
1. ṭhitim p' ahaṁ bhikkhave na vaṇṇayāmi kusalesu dhammesu pageva pārihāniṁ. Vuddhiñ ca kho 'haṁ bhikkhave vaṇṇayāmi kusalesu dhammesu, no ṭhitiṁ no hāniṁ. Kathañ ca bhikkhave hāni hoti kusalesu dhammesu, no ṭhiti no vuddhi?
2. Idha bhikkhave bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānena. Tassa te dhammā neva tiṭṭhanti no vaḍḍhanti. Hānim etaṁ bhikkhave vadāmi kusalesu dhammesu, no ṭhitiṁ no vuddhiṁ. Evaṁ kho bhikkhave hāni hoti kusalesu dhammesu, no ṭhiti no vuddhi. Kathañ ca bhikkhave ṭhiti hoti kusalesu dhammesu, no hāni no vuddhi?
3. Idha bhikkhave bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānena. Tassa te dhammā neva hāyanti no vaḍḍhanti. ṭhitim etaṁ bhikkhave vadāmi kusalesu dhammesu, no hāniṁ no vuddhiṁ. Evaṁ kho bhikkhave ṭhiti hoti kusalesu dhammesu, no hāni no vuddhi. Kathañ ca bhikkhave vuddhi hoti kusalesu dhammesu, no ṭhiti no hāni?
4. Idha bhikkhave bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānena. Tassa te dhammā neva tiṭṭhanti no hāyanti. Vuddhim etaṁ bhikkhave vadāmi kusalesu dhammesu, no ṭhitiṁ no hāniṁ. Evaṁ kho bhikkhave vuddhi hoti kusalesu dhammesu, no ṭhiti no hāni.
5. No ce bhikkhave bhikkhu paricittapariyāyakusalo hoti, atha 'sacittapariyāyakusalo bhavissāmi' ti. Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti?
6. Seyyathā pi bhikkhave itthi vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiyo ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, tass' eva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, ten' ev' attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo 'lābhā vata me, parisuddhaṁ vata me' ti: evam eva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: abhijjhālu nu kho bahulaṁ viharāmi, anabhijjhālu nu kho bahulaṁ viharāmi; vyāpannacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, avyāpannacitto nu kho bahulaṁ viharāmi; thīnamiddhapariyuṭṭhito nu kho bahulaṁ viharāmi, vigatathīnamiddho nu kho bahulaṁ viharāmi; uddhato nu kho bahulaṁ viharāmi, anuddhato nu kho bahulaṁ viharāmi; vicikiccho nu kho bahulaṁ viharāmi, tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṁ viharāmi; kodhano nu kho bahulaṁ viharāmi, akkodhano nu kho bahulaṁ viharāmi; saṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, asaṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṁ viharāmi; sāraddhakāyo nu kho bahulaṁ viharāmi, asāraddhakāyo nu kho bahulaṁ viharāmi; kusīto nu kho bahulaṁ viharāmi, āraddhaviriyo nu kho bahulaṁ viharāmi; asamāhito nu kho bahulaṁ viharāmi, samāhito nu kho bahulaṁ viharāmī ti.
7. Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: abhijjhālu bahulaṁ viharāmi, vyāpannacitto bahulaṁ viharāmi, thīnamiddhapariyuṭṭhito bahulaṁ viharāmi, uddhato bahulaṁ viharāmi, vicikiccho bahulaṁ viharāmi, kodhano bahulaṁ viharāmi, saṅkiliṭṭhacitto bahulaṁ viharāmi, sāraddhakāyo bahulaṁ viharāmi, kusīto bahulaṁ viharāmi, asamāhito bahulaṁ viharāmī ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṁ.
Seyyathā pi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso vā tass' eva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ ca ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca kareyya: evam eva kho bhikkhave tena bhikkhunā tesaṁ yeva pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṁ.
8. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: anabhijjhālu bahulaṁ viharāmi, avyāpannacitto bahulaṁ viharāmi, vigatathīnamiddho bahulaṁ viharāmi, tiṇṇavicikiccho bahulaṁ viharāmi, akkodhano bahulaṁ viharāmi, asaṅkiliṭṭhacitto bahulaṁ viharāmi, asāraddhakāyo bahulaṁ viharāmi, āraddhaviriyo bahulaṁ viharāmi, samāhito bahulaṁ viharāmī ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesu yeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariṁ āsavānaṁ khayāya yogo karaṇīyo ti.
LIV
1. No ce bhikkhave bhikkhu paricittapariyāyakusalo hoti, atha 'sacittapariyāyakusalo bhavissāmī' ti. Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti?
2. Seyyathā pi bhikkhave itthi vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiyo ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā tass' eva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, ten' ev' attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo 'lābhā vata me,
parisuddhaṁ vata me' ti: evam eva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: lābhī nu kho 'mhi ajjhattaṁ cetosamathassa, nanu kho 'mhi lābhī ajjhattaṁ cetosamathassa, lābhī nu kho 'mhi adhipaññādhammavipassanāya, nanu kho 'mhi lābhī adhipaññādhammavipassanāyā ti.
3. Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: lābhi 'mhi ajjhattaṁ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāyā ti, tena bhikkhave bhikkhunā ajjhattaṁ cetosamathe patiṭṭhāya adhipaññādhammavipassanāya yogo karaṇīyo. So aparena samayena lābhī c'eva hoti ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya.
4. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: lābhi 'mhi adhipaññādhammavipassanāya, na lābhī ajjhattaṁ cetosamathassā ti, tena bhikkhave bhikkhunā adhipaññādhammavipassanāya patiṭṭhāya ajjhattaṁ cetosamathe yogo karaṇīyo. So aparena samayena lābhī c'eva hoti adhipaññādhammavipassanāya lābhī ca ajjhattaṁ cetosamathassa.
5. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: na lābhī ajjhattaṁ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāyā ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesaṁ yeva kusalānaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṁ. Seyyathā pi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso vā tass' eva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca kareyya: evam eva kho bhikkhave tena bhikkhunā tesaṁ yeva kusalānaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṁ.
So aparena samayena lābhī c'eva hoti ajjhattaṁ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya.
6. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṁ jānāti: lābhi 'mhi ajjhattaṁ cetosamathassa, lābhī adhipaññādhammavipassanāyā ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesu yeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariṁ āsavānaṁ khayāya yogo karaṇīyo.
7. Cīvaram p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Piṇḍapātam p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Senāsanam p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Gāmanigamam p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Janapadapadesam p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Puggalam p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi.
8. Cīvaram p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Tattha yaṁ jaññā cīvaraṁ 'idaṁ kho me cīvaraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī' ti: evarūpaṁ cīvaraṁ na sevitabbaṁ. Tattha yaṁ jaññā cīvaraṁ 'idaṁ kho me cīvaraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī' ti: evarūpaṁ cīvaraṁ sevitabbaṁ.
Cīvaram p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
9. Piṇḍapātam p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Tattha yaṁ jaññā piṇḍapātaṁ 'imaṁ kho me piṇḍapātaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī' ti:
evarūpo piṇḍapāto na sevitabbo.
Tattha yaṁ jaññā piṇḍapātaṁ 'imaṁ kho me piṇḍapātaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī' ti: evarūpo piṇḍapāto sevitabbo.
Piṇḍapātam p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
10. Senāsanam p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Tattha yaṁ jaññā senāsanaṁ 'idam kho me senāsanaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī' ti: evarūpaṁ senāsanaṁ na sevitabbaṁ. Tattha yaṁ jaññā senāsanaṁ 'idaṁ kho me senāsanaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī' ti: evarūpaṁ senāsanaṁ sevitabbaṁ.
Senāsanam p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
11. Gāmanigamam p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Tattha yaṁ jaññā gāmanigamaṁ 'imaṁ kho me gāmanigamaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī' ti: evarūpo gāmanigamo na sevitabbo.
Tattha yaṁ jaññā gāmanigamaṁ 'imaṁ kho me gāmanigamaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī' ti: evarūpo gāmanigamo sevitabbo.
Gāmanigamam p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
12. Janapadapadesam p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Tattha yaṁ jaññā janapadapadesaṁ 'imaṁ kho me janapadapadesaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī' ti:
evarūpo janapadapadeso na sevitabbo. Tattha yaṁ jaññā janapadapadesaṁ 'imaṁ kho me janapadapadesaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī' ti: evarūpo janapadapadeso sevitabbo.
Janapadapadesam p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttaṁ.
13. Puggalam p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan' etaṁ vuttaṁ, kiñ c' etaṁ paṭicca vuttaṁ?
Tattha yaṁ jaññā puggalaṁ 'imaṁ kho me puggalaṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī ti: evarūpo puggalo na sevitabbo. Tattha yaṁ jaññā puggalaṁ 'imaṁ kho me puggalaṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī' ti: evarūpo puggalo sevitabbo.
Puggalam p' ahaṁ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttan ti.
LV
1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--
Āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. āyasmā Sāriputto etad avoca:--
2. 'Parihānadhammo puggalo parihānadhammo puggalo' ti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso parihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā, kittāvatā ca pana aparihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā ti? 'Dūrato pi kho mayaṁ āvuso āgaccheyyāma āyasmato Sāriputtassa santikaṁ etassa bhāsitassa attham aññātuṁ, sādhu vatāyasmantaṁ yeva Sāriputtaṁ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho,
Āyasmato Sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantī' ti.
Tena h' āvuso suṇātha sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaṁ āvuso' ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. āyasmā Sāriputto etad avoca: Kittāvatā nu kho āvuso parihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā?
3. Idhāvuso bhikkhu assutañ c'eva dhammaṁ na suṇāti, sutā c' assa dhammā sammosaṁ gacchanti, ye c' assa dhammā pubbe cetaso samphuṭṭhapubbā, te ca na samudācaranti, aviññātañ ca na vijānāti. Ettāvatā kho āvuso parihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā. Kittāvatā ca panāvuso aparihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā?
4. Idhāvuso bhikkhu assutañ c'eva dhammaṁ suṇāti, sutā c' assa dhammā na sammosaṁ gacchanti, ye c' assa dhammā pubbe cetaso samphuṭṭhapubbā, te ca samudācaranti, aviññātañ ca vijānāti. Ettāvatā kho āvuso aparihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā.
5. No ce āvuso bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti, atha 'sacittapariyāyakusalo bhavissāmī' ti. Evaṁ hi vo āvuso sikkhitabbaṁ. Kathañ cāvuso bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti?
6. Seyyathā pi āvuso itthi vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiyo ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, tass' eva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati rajaṁ vā aṅgaṇaṁ vā, ten' ev' attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo 'lābhā vata me,
parisuddhaṁ vata me' ti: evam eva kho āvuso bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: anabhijjhālu nu kho bahulaṁ viharāmi, saṁvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; avyāpannacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, saṁvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; vigatathīnamiddho nu kho bahulaṁ viharāmi, saṁvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; anuddhato nu kho bahulaṁ viharāmi, saṁvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṁ viharāmi, saṁvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; akkodhano nu kho bahulaṁ viharāmi, saṁvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; asaṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṁ viharāmi, saṁvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; lābhī nu kho 'mhi ajjhattaṁ dhammapāmujjassa, saṁvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; lābhī nu kho 'mhi ajjhattaṁ cetosamathassa, saṁvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; lābhī nu kho 'mhi adhipaññādhammavipassanāya, saṁvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti?
7. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbe pi 'me kusale dhamme attani na samanupassati, tenāvuso bhikkhunā sabbesaṁ yeva imesaṁ kusalānaṁ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṁ. Seyyathā pi āvuso ādittacelo vā ādittasīso vā tass' eva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ ca ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca kareyya: evam eva kho āvuso tena bhikkhunā sabbesaṁ yeva imesaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṁ.
8. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno ekacce kusale dhamme attani samanupassati, ekacce kusale dhamme attani na samanupassati,
tenāvuso bhikkhunā ye kusale dhamme attani samanupassati, tesu kusalesu dhammesu patiṭṭhāya, ye kusale dhamme attani na samanupassati, tesaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati c asampajaññañ ca karaṇīyaṁ. Seyyathā pi āvuso ādittacelo vā ādittasīso vā tass' eva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṁ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ ca ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca kareyya: evam eva kho āvuso tena bhikkhunā ye kusale dhamme attani samanupassati, tesu kusalesu dhammesu patiṭṭhāya, ye kusale dhamme attani na samanupassati, tesaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṁ.
9. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbe pi 'me kusale dhamme attani samanupassati, tenāvuso bhikkhunā sabbesu yeva imesu kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariṁ āsavānaṁ khayāya yogo karaṇīyo ti.
LVI
1. Dasa yimā bhikkhave saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā dasa?
2. Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre patikkulasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā.
Imā kho bhikkhave dasa saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā ti.
LVII
1. Dasa yimā bhikkhave saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā.
Katamā dasa?
2. Aniccasaññā, anattasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikkulasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aṭṭhikasaññā, puḷavakasaññā, vinīlakasaññā, vicchiddakasaññā, uddhumātakasaññā.
Imā kho bhikkhave dasa saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā amatogadhā amatapariyosānā ti.
LVIII
1. Sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ 'kiṁmūlaka āvuso sabbe dhammā, kiṁsambhavā sabbe dhammā, kiṁsamudayā sabbe dhammā, kiṁsamosaraṇā sabbe dhammā, kiṁpamukhā sabbe dhammā, kiṁādhipateyyā sabbe dhammā, kiṁ-uttarā sabbe dhammā, kiṁsārā sabbe dhammā, kiṁ-ogadhā sabbe dhammā, kiṁpariyosānā sabbe dhammā' ti: evaṁ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ kinti vyākareyyāthā ti? 'Bhagavaṁmūlakā no bhante dhammā Bhagavaṁnettikā Bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante Bhagavantaṁ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī' ti. Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaṁ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etad avoca:--
2. Sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ 'kiṁmūlakā āvuso sabbe dhammā, kiṁsambhavā sabbe dhammā, kiṁsamudayā sabbe dhammā, kiṁsamosaraṇā sabbe dhammā,
kiṁpamukhā sabbe dhammā, kiṁ-ādhipateyyā sabbe dhammā, kiṁ-uttarā sabbe dhammā, kiṁsārā sabbe dhammā, kiṁ-ogadhā sabbe dhammā, kiṁpariyosānā sabbe dhammā' ti: evaṁ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ vyākareyyātha: 'chandamūlakā āvuso sabbe dhammā, manasikārasambhavā sabbe dhammā, phassasamudayā sabbe dhammā, vedanāsamosaraṇā sabbe dhammā, samādhipamukhā sabbe dhammā, satādhipateyyā sabbe dhammā, paññuttarā sabbe dhammā, vimuttisārā sabbe dhammā, amatogadhā sabbe dhammā, nibbānapariyosānā sabbe dhammā ti.
Evaṁ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ evaṁ vyākareyyāthā ti.
LIX
1. Tasmā ti ha bhikkhave evaṁ sikkhitabbaṁ:--
2. Yathāpabbajjāparicitañ ca no cittaṁ bhavissati, na c' uppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṁ pariyādāya ṭhassanti, aniccasaññāparicitañ ca no cittaṁ bhavissati, anattasaññāparicitañ ca no cittaṁ bhavissati, asubhasaññāparicitañ ca no cittaṁ bhavissati, ādīnavasaññāparicitañ ca no cittaṁ bhavissati, lokassa samañ ca visamañ ca ñatvā taṁ saññāparicitañ ca no cittaṁ bhavissati, lokassa sambhavañ ca vibhavañ ca ñatvā taṁ saññāparicitañ ca no cittaṁ bhavissati, lokassa samudayañ ca aṭṭhaṅgamañ ca ñatvā taṁ saññāparicitañ ca no cittaṁ bhavissati, pahānasaññāparicitañ ca no cittaṁ bhavissati, virāgasaññāparicitañ ca no cittaṁ bhavissati, nirodhasaññāparicitañ ca no cittaṁ bhavissatī ti.
Evaṁ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṁ.
3. Yato kho bhikkhave bhikkhuno yathāpabbajjāparicitañ ca cittaṁ hoti, na c' uppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti, aniccasaññāparicitañ ca cittaṁ hoti, anattasaññāparicitañ ca cittaṁ hoti, asubhasaññāparicitañ ca cittaṁ hoti, ādīnavasaññāparicitañ ca cittaṁ hoti, lokassa samañ ca visamañ ca ñatvā taṁ saññāparicitañ ca cittaṁ hoti, lokassa sambhavañ ca vibhavañ ca natvā taṁ saññāparicitañ ca cittaṁ hoti, lokassa samudayañ ca aṭṭhaṅgamañ ca ñatvā taṁ saññāparicitañ ca cittaṁ hoti, pahānasaññāparicitañ ca cittaṁ hoti, virāgasaññāparicitañ ca cittaṁ hoti, nirodhasaññāparicitañ ca cittaṁ hoti.
Tassa dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ: diṭṭh' eva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā ti.
LX
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā GirimĀnando ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.
Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etad avoca:--
2. āyasmā bhante GirimĀnando ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno, sādhu bhante Bhagavā yenāyasmā GirimĀnando ten' upasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā ti.
Sace kho tvaṁ ānanda Girimānandassa bhikkhuno upasaṅkamitvā dasa saññā bhāseyyāsi, ṭhānaṁ kho pan' etaṁ vijjati, yaṁ Girimānandassa bhikkhuno dasa saññā sutvā so ābādho thānaso paṭipassambheyya. Katamā dasa?
3. Aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, sabbasaṅkhāresu aniccasaññā, ānāpānasati.
Katamā c' ānanda aniccasaññā?
4. Idh' ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati 'rūpaṁ aniccaṁ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṁ aniccan' ti. Iti imesu pañcasu upādānakkhandhesu aniccānupassī viharati. Ayaṁ vuccat' ānanda aniccasaññā.
Katamā c' ānanda anattasaññā?
5. Idh' ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati 'cakkhuṁ anattā, rūpaṁ anattā, sotaṁ anattā, saddā anattā, ghānaṁ anattā, gandhā anattā, jivhā anattā, rasā anattā, kāyo anattā, phoṭṭhabbā anattā, mano anattā, dhammā anattā' ti. Iti imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anattānupassī viharati. Ayaṁ vuccat' ānanda anattasaññā.
Katamā c' ānanda asubhasaññā?
6. Idh' ānanda bhikkhu imam eva kāyaṁ uddhaṁ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṁ pūraṁ nānappakārassa asucino paccavekkhati 'atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhārū aṭṭhī aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan' ti. Iti imasmiṁ kāye asubhānupassī viharati. Ayaṁ vuccat' ānanda asubhasaññā. Katamā c' ānanda ādīnavasaññā?
7. Idh' ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati 'bahudukkho kho ayaṁ kāyo bahu-ādīnavo' ti.
Iti imasmiṁ kāye vividhā ābādhā uppajjanti, seyyathīdaṁ cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ḍaho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaṁ madhumeho aṁsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo ti. Iti imasmiṁ kāye ādīnavānupassī viharati.
Ayaṁ vuccat' ānanda ādīnavasaññā. Katamā c' ānanda pahānasaññā?
8. Idh' ānanda bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaṁ gameti, uppannaṁ vyāpādavitakkaṁ ... upannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ ... uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaṁ gameti. Ayaṁ vuccat' ānanda pahānasaññā. Katamā c' ānanda virāgasaññā?
9. Idh' ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati 'etaṁ santaṁ, etaṁ paṇītaṁ, yad idaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbupadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nibbānan' ti. Ayaṁ vuccat' ānanda virāgasaññā. Katamā c' ānanda nirodhasaññā?
10. Idh' ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati 'etaṁ santaṁ, etaṁ paṇītaṁ,
yad idaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbupadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo nirodho nibbānan' ti. Ayaṁ vuccat' ānanda nirodhasaññā. Katamā c' ānanda sabbaloke anabhiratasaññā?
11. Idh' ānanda bhikkhu ye loke upāyupādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahanto viramati na upādiyanto. Ayaṁ vuccat' ānanda sabbaloke anabhiratasaññā. Katamā c' ānanda sabbasaṅkhāresu aniccasaññā?
12. Idh' ānanda bhikkhu sabbasaṅkhārehi aṭṭiyati harāyati jigucchati. Ayaṁ vuccat' ānanda sabbasaṅkhāresu aniccasaññā. Katamā c' ānanda ānāpānasati?
13. Idh' ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. So sato 'va assasati, sato passasati, dīghaṁ vā assasanto 'dīghaṁ assasāmī' ti pajānāti, dīghaṁ vā passasanto 'dīghaṁ passasāmī' ti pajānāti, rassaṁ vā assasanto 'rassaṁ assasāmī' ti pajānāti, rassaṁ vā passasanto 'rassaṁ passasāmī' ti pajānāti, 'sabbakāyapaṭisaṁvedī assasissāmī' ti sikkhati, 'sabbakāyapaṭisaṁvedī passasissāmī' ti sikkhati, 'passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ assasissāmī' ti sikkhati, 'passambhayaṁ kāyasaṅkhāraṁ passasissāmi' ti sikkhati, 'pītipaṭisaṁvedī assasissāmī' ti sikkhati, 'pītipaṭisaṁvedī passasissāmī' ti sikkhati, 'sukhapaṭisaṁvedī assasissāmī' ti sikkhati, 'sukhapaṭisaṁvedī passasissāmī' ti sikkhati, 'cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī assasissāmī' ti sikkhati, 'cittasaṅkhārapaṭisaṁvedī passasissamī' ti sikkhati, 'passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ assasissāmī' ti sikkhati, 'passambhayaṁ cittasaṅkhāraṁ passasissāmī' ti sikkhati, 'cittapaṭisaṁvedī assasissāmī' ti sikkhati, 'cittapaṭisaṁvedī passasissāmī' ti sikkhati,
'abhippamodayaṁ cittaṁ assasissāmī' ti sikkhati 'abhippamodayaṁ cittaṁ passasissāmī' ti sikkhati, 'samādahaṁ cittaṁ ... pe ... vimocayaṁ cittaṁ ... pe ... aniccānupassī ... pe ... virāgānupassī ... pe ... nirodhānupassī ... pe ... paṭinissaggānupassī assasissāmī' ti sikkhati, 'paṭinissaggānupassī passasissāmī' ti sikkhati. Ayaṁ vuccat' ānanda ānāpānasati.
14. Sace kho tvaṁ ānanda Girimānandassa bhikkhuno upasaṅkamitvā imā dasa saññā bhāseyyāsi, ṭhānaṁ kho pan' etaṁ vijjati, yaṁ Girimānandassa bhikkhuno imā dasa saññā sutvā so ābādho thānaso paṭipassambheyyā ti.
15. Atha kho āyasmā Ānando Bhagavato santike imā dasa saññā uggahetvā yenāyasmā GirimĀnando ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmato Girimānandassa imā dasa saññā abhāsi. Atha kho āyasmato Girimānandassa imā dasa saññā sutvā so ābādho thānaso paṭipassambhi, uṭṭhahi cāyasmā GirimĀnando tamhā ābādhā, tathā pahīno ca panāyasmato Girimānandassa so ābādho ahosī ti.
Sacittavaggo chaṭṭho
Tass'uddānaṁ:
Sacitta-Sāriputtā ca ṭhiti ca samathena ca Parihānā ca dve saññā mūlā pabbajitā Girī ti.
Yamaka-Vagga
LXI
1. Purimā bhikkhave koṭi na paññāyati avijjāya 'ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā sambhavī' ti, evañ c' etaṁ bhikkhave vuccati. Atha ca pana paññāyati 'idappaccayā avijjā' ti. Avijjam p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro avijjāya? Pañca nīvaraṇā ti 'ssa vacanīyaṁ. Pañca p' ahaṁ bhikkhave nīvaraṇe sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro pañcannaṁ nīvaraṇānaṁ? Tīṇi duccaritāni ti 'ssa vacanīyaṁ. Tīṇi p' ahaṁ bhikkhave duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṁ duccaritānaṁ? Indriyāsaṁvaro ti 'ssa vacanīyaṁ. Indriyāsaṁvaram p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro indriyāsaṁvarassa? Asatāsampajaññan ti 'ssa vacanīyaṁ.
Asatāsampajaññam p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro asatāsampajaññassa? Ayonisomanasikāro ti 'ssa vacanīyaṁ. Ayonisomanasikāram p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro ayonisomanasikārassa? Assaddhiyan ti 'ssa vacanīyaṁ.
Assaddhiyam p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro assaddhiyassa? Asaddhammasavanan ti ' ssa vacanīyaṁ. Asaddhammasavanam p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro asaddhammasavanassa? Asappurisasaṁsevo ti 'ssa vacanīyaṁ.
2. Iti kho bhikkhave asappurisasaṁsevo paripūro asaddhammasavanaṁ paripūreti, asaddhammasavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyāsaṁvaraṁ paripūreti,
indriyāsaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti.
Evam etissā avijjāya āhāro hoti, evañ ca pāripūri.
3. Seyyathā pi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe paripūrenti, kussubbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti; evam etassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evan ca pāripūri: evam eva kho bhikkhave asappurisasaṁsevo paripūro asaddhammasavanaṁ paripūreti, asaddhammasavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyāsaṁvaraṁ paripūreti, indriyāsaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti.
Evam etissā avijjāya āhāro hoti, evañ ca pāripūri.
4. Vijjāvimuttim p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? Satta bojjhaṅgā ti 'ssa vacanīyaṁ. Satta p' ahaṁ bhikkhave bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ? Cattāro satipaṭṭhānā ti 'ssa vacanīyaṁ. Cattāro p' ahaṁ bhikkhave satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre.
Ko cāhāro catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ? Tīṇi sucaritānī ti 'ssa vacanīyaṁ.
Tīṇi p' ahaṁ bhikkhave sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṁ sucaritānaṁ? Indriyasaṁvaro ti 'ssa vacanīyaṁ. Indriyasaṁvaram p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro indriyasaṁvarassa? Satisampajaññan ti 'ssa vacanīyaṁ. Satisampajaññam p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro satisampajaññassa?
Yonisomanasikāro ti 'ssa vacanīyaṁ. Yonisomanasikāram p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro yonisomanasikārassa? Saddhā ti 'ssa vacanīyaṁ.
Saddham p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro saddhāya? Saddhammasavanan ti 'ssa vacanīyaṁ. Saddhammasavanam p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro saddhammasavanassa? Sappurisasaṁsevo ti 'ssa vacanīyaṁ.
5. Iti kho bhikkhave sappurisasaṁsevo paripūro saddhammasavanaṁ paripūreti, saddhammasavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti.
Evam etissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañ ca pāripūri.
6. Seyyathā pi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe paripūrenti, kussubbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti;
evam etassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañ ca pāripūri: evam eva kho bhikkhave sappurisasaṁsevo paripūro saddhammasavanaṁ paripūreti, saddhammasavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti.
Evam etissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañ ca pāripūrī ti.
LXII
1. Purimā bhikkhave koṭi na paññāyati bhavataṇhāya 'ito pubbe bhavataṇhā nāhosi, atha pacchā sambhavī' ti, evañ c' etaṁ bhikkhave vuccati. Atha ca pana paññāyati 'idappaccayā bhavataṇhā' ti. Bhavataṇham p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro bhavataṇhāya? Avijjā ti 'ssa vacanīyaṁ. Avijjam p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro avijjāya? Pañca nīvaraṇā ti 'ssa vacanīyaṁ. Pañca p' ahaṁ bhikkhave nīvaraṇe sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro pañcannaṁ nīvaraṇānaṁ? Tīṇi duccaritānī ti 'ssa vacanīyaṁ. Tīṇi p' ahaṁ bhikkhave duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṁ duccaritānaṁ?
Indriyāsaṁvaro ti 'ssa vacanīyaṁ. Indriyāsaṁvaram p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro indriyāsaṁvarassa? Asatāsampajaññan ti 'ssa vacanīyaṁ.
Asatāsampajaññam p' aham bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro asatāsampajaññassa? Ayonisomanasikāro ti 'ssa vacanīyaṁ. Ayonisomanasikāram p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro ayonisomanasikārassa? Assaddhiyan ti 'ssa vacanīyaṁ.
Assaddhiyam p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro assaddhiyassa? Asaddhammasavanan ti 'ssa vacanīyaṁ. Asaddhammasavanam p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro asaddhammasavanassa? Asappurisasaṁsevo ti 'ssa vacanīyaṁ.
2. Iti kho bhikkhave asappurisasaṁsevo paripūro asaddhammasavanaṁ paripūreti, asaddhammasavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti, assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyāsaṁvaraṁ paripūreti, indriyāsaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaṁ paripūreti.
Evam etissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañ ca pāripūri.
3. Seyyathā pi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe paripūrenti, kussubbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti; evam etassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañ ca pāripūri: evam eva kho bhikkhave asappurisasaṁsevo paripūro asaddhammasavanaṁ paripūreti, asaddhammasavanaṁ paripūraṁ assaddhiyaṁ paripūreti,
assaddhiyaṁ paripūraṁ ayonisomanasikāraṁ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṁ paripūreti, asatāsampajaññaṁ paripūraṁ indriyāsaṁvaraṁ paripūreti, indriyāsaṁvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṁ paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaṁ paripūreti.
Evam etissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañ ca pāripūri.
4. Vijjāvimuttim p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? Satta bojjhaṅgā ti 'ssa vacanīyaṁ. Satta p' ahaṁ bhikkhave bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ? Cattāro satipaṭṭhānā ti 'ssa vacanīyaṁ. Cattāro p' ahaṁ bhikkhave satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre.
Ko cāhāro catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ? Tīṇi sucaritānī ti 'ssa vacanīyaṁ. Tīṇi p' ahaṁ bhikkhave sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṁ sucaritānaṁ? Indriyasaṁvaro ti 'ssa vacanīyaṁ. Indriyasaṁvaram p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro indriyasaṁvarassa? Satisampajaññan ti 'ssa vacanīyaṁ. Satisampajaññam p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro satisampajaññassa?
Yonisomanasikāro ti 'ssa vacanīyaṁ. Yonisomanasikāram p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ.
Ko cāhāro yonisomanasikārassa? Saddhā ti 'ssa vacanīyaṁ. Saddham p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro saddhāya? Saddhammasavanan ti 'ssa vacanīyaṁ. Saddhammasavanam p' ahaṁ bhikkhave sāhāraṁ vadāmi, no anāhāraṁ. Ko cāhāro saddhammasavanassa? Sappurisasaṁsevo ti 'ssa vacanīyaṁ.
5. Iti kho bhikkhave sappurisasaṁsevo paripūro saddhammasavanaṁ paripūreti, saddhammasavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti,
satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti.
Evam etissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañ ca pāripūri.
6. Seyyathā pi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe paripūrenti, kussubbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṁ sāgaraṁ paripūrenti; evam etassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañ ca pāripūri: evam eva kho bhikkhave sappurisasaṁsevo paripūro saddhammasavanaṁ paripūreti, saddhammasavanaṁ paripūraṁ saddhaṁ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṁ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṁ paripūreti, satisampajaññaṁ paripūraṁ indriyasaṁvaraṁ paripūreti, indriyasaṁvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṁ paripūrenti.
Evam etissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañ ca pāripūrī ti.
LXIII
1. Ye keci bhikkhave mayi niṭṭhaṅgatā, sabbe te diṭṭhisampannā. Tesaṁ diṭṭhisampannānaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā, pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā. Katamesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā?
2. Sattakkhattuparamassa, kolaṅkolassa, ekabījissa, sakadāgāmissa, yo ca diṭṭh' eva dhamme arahā: imesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā. Katamesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā?
3. Antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaṅkhāraparinibbāyissa, sasaṅkhāraparinibbāyissa, uddhaṁsotassa akaniṭṭhagāmino: imesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā.
Ye keci bhikkhave mayi niṭṭhaṅgatā, sabbe te diṭṭhisampannā. Tesaṁ diṭṭhisampannānaṁ imesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā, imesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā ti.
LXIV
1. Ye keci bhikkhave mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā. Tesaṁ sotāpannānaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā, pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā. Katamesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā?
2. Sattakkhattuparamassa, kolaṅkolassa, ekabījissa, sakadāgāmissa, yo ca diṭṭh' eva dhamme arahā: imesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā. Katamesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā?
3. Antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaṅkhāraparinibbāyissa, sasaṅkhāraparinibbāyissa, uddhaṁsotassa akaniṭṭhagāmino: imesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā.
Ye keci bhikkhave mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā. Tesaṁ sotāpannānaṁ imesaṁ pañcannaṁ idha niṭṭhā, imesaṁ pañcannaṁ idha vihāya niṭṭhā ti.
LXV
1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Sāriputto Magadhesu viharati Nālakagāmake. Atha kho Sāmaṇḍakāni paribbājako yenāyasmā Sāriputto ten' upasaṅkami,
upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Sāmaṇḍakāni paribbājako āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etad avoca 'kin nu kho āvuso Sāriputta sukhaṁ kiṁ dukkhan' ti?
2. Abhinibbatti kho āvuso dukkhā, anabhinibbatti sukhā.
Abhinibbattiyā āvuso sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ: sītaṁ uṇhaṁ jighacchā pipāsā uccāro passāvo aggisamphasso daṇḍasamphasso satthasamphasso ñātī pi naṁ mittā pi saṅgamma samāgamma rosenti.
Abhinibbattiyā āvuso sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ.
3. Anabhinibbattiyā āvuso sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhaṁ: na sītaṁ na unhaṁ na jighacchā na pipāsā na uccāro na passāvo na aggisamphasso na daṇḍasamphasso na satthasamphasso ñātī pi naṁ mittā pi saṅgamma samāgamma na rosenti.
Anabhinibbattiyā āvuso sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhan ti.
LXVI
1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Sāriputto Magadhesu viharati Nālakagāmake. Atha kho Sāmaṇḍakāni paribbājako yenāyasmā Sāriputto ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṁ sammodi ... pe ... Ekamantaṁ nisinno kho Sāmaṇḍakāni paribbājako āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etad avoca 'kin nu kho āvuso Sāriputta imasmiṁ dhammavinaye sukhaṁ kiṁ dukkhan' ti?
2. Anabhirati kho āvuso imasmiṁ dhammavinaye dukkhā, akhirati sukhā.
Anabhiratiyā āvuso sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ: gacchanto pi sukhaṁ sātaṁ nādhigacchati, ṭhito pi ... nisinno pi ... sayāno pi ... gāmagato pi ... araññagato pi ... rukkhamūlagato pi ... suññāgāragato pi ... abbhokāsagato pi ... bhikkhumajjhagato pi sukhaṁ sātaṁ nādhigacchati.
Anabhiratiyā āvuso sati idaṁ dukkhaṁ pāṭikaṅkhaṁ.
3. Abhiratiyā āvuso sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhaṁ: gacchanto pi sukhaṁ sātaṁ adhigacchati, ṭhito pi ... nisinno pi ... sayāno pi ... gāmagato pi ... araññagato pi ... rukkhamūlagato pi ... suññāgāragato pi ... abbhokāsagato pi ... bhikkhumajjhagato pi sukhaṁ sātaṁ adhigacchati.
Abhiratiyā āvuso sati idaṁ sukhaṁ pāṭikaṅkhan ti.
LXVII
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena Naḷakapānaṁ nāma Kosalānaṁ nigamo tad avasari. Tatra sudaṁ Bhagavā Naḷakapāne viharati Palāsavane. Tena kho pana samayena Bhagavā tadah' uposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. Atha kho Bhagavā bahu-d-eva rattiṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ āmantesi 'vigatathīnamiddho kho Sāriputta bhikkhusaṅgho, patibhātu taṁ Sāriputta bhikkhūnaṁ dhammikathā;
piṭṭhi me āgilāyati, tam ahaṁ āyamissāmī' ti. 'Evaṁ bhante' ti kho āyasmā Sāriputto Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā catuguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi, pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasikaritvā.
2. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--
Āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. āyasmā Sāriputto etad avoca:--
3. Yassa kassaci āvuso saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi ... ottappaṁ natthi ... viriyaṁ natthi ... paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathā pi āvuso kālapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyat' eva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena: evam eva kho āvuso yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi ... ottappaṁ natthi ... viriyaṁ natthi ... paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Assaddho purisapuggalo ti āvuso parihānam etaṁ, ahiriko purisapuggalo ti āvuso parihānam etaṁ, anottappī purisapuggalo ti āvuso parihānam etaṁ, kusīto purisapuggalo ti āvuso parihānam etaṁ, duppañño purisapuggalo ti āvuso parihānam etaṁ, kodhano purisapuggalo ti āvuso parihānam etaṁ, upanāhī purisapuggalo ti āvuso parihānam etaṁ, pāpiccho purisapuggalo ti āvuso parihānam etaṁ, pāpamitto purisapuggalo ti āvuso parihānam etaṁ, micchādiṭṭhiko purisapuggalo ti āvuso parihānam etaṁ.
4. Yassa kassaci āvuso saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi ... ottappaṁ atthi ... viriyaṁ atthi ... paññā atthi kusalesu dhammesu,
tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathā pi āvuso jaṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhat' eva vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena: evam eva kho āvuso yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi ... ottappaṁ atthi ... viriyaṁ atthi ... paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Saddho purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaṁ, hirimā purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaṁ, ottappī purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaṁ, āraddhaviriyo purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaṁ, paññavā purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaṁ, akkodhano purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaṁ, anupanāhī purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaṁ, appiccho purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaṁ, kalyāṇamitto purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaṁ, sammādiṭṭhiko purisapuggalo ti āvuso aparihānam etan ti.
5. Atha kho Bhagavā paccuṭṭhāya āyasmantaṁ Sāriputtaṁ āmantesi:--
Sādhu sādhu Sāriputta, yassa kassaci Sāriputta saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi ... ottappaṁ natthi ... viriyaṁ natthi ... paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathā pi Sāriputta kālapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyat' eva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena: evam eva kho Sāriputta yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu ... pe ... paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,
hāni yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Assaddho purisapuggalo ti Sāriputta parihānam etaṁ, ahiriko ... anottappī ... kusīto ... duppañño ... kodhano ... upanāhī ... pāpiccho ... pāpamitto ... micchādiṭṭhiko purisapuggalo ti Sāriputta parihānam etaṁ. Yassa kassaci Sāriputta saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi ... ottappaṁ atthi ... viriyaṁ atthi ... paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathā pi Sāriputta juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhat' eva vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena: evam eva kho Sāriputta yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi ... ottappaṁ atthi ... viriyaṁ atthi ... paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni.
Saddho purisapuggalo ti Sāriputta aparihānam etaṁ, hirimā ... ottappī ... āraddhaviriyo ... paññavā ... akkodhano ... anupanāhī ... appiccho ... kalyāṇamitto ... sammādiṭṭhiko purisapuggalo ti Sāriputta aparihānam etan ti.
LXVIII
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Naḷakapāne viharati Palāsavane. Tena kho pana samayena Bhagavā tadah' uposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. Atha kho Bhagavā bahu-d-eva rattiṁ bhikkhū dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ āmantesi 'vigatathīnaniddho kho Sāriputta bhikkhusaṅgho, paṭibhātu taṁ Sāriputta bhikkhūnaṁ dhammikathā;
piṭṭhi me āgilāyati, tam ahaṁ āyamissāmī' ti. 'Evaṁ bhante' ti kho āyasmā Sāriputto Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā catuguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasikaritvā.
2. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--
Āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. āyasmā Sāriputto etad avoca:--
3. Yassa kassaci āvuso saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi ... ottappaṁ natthi ... viriyaṁ natthi ... sotāvadhānaṁ natthi ... dhammadhāraṇā natthi ... atthupaparikkhā natthi ... dhammānudhammapaṭipatti natthi ... appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.
Seyyathā pi āvuso kālapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyat' eva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena: evam eva kho āvuso yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi ... ottappaṁ natthi ... viriyaṁ natthi ... paññā natthi ... sotāvadhānaṁ natthi ... dhammadhāraṇā natthi ... atthupaparikkhā natthi ... dhammānudhammapaṭipatti natthi ... appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.
4. Yassa kassaci āvuso saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi ... ottappaṁ atthi ... viriyaṁ atthi ... paññā atthi ... sotāvadhānaṁ atthi ... dhammadhāraṇā atthi ... atthupaparikkhā atthi ... dhammānudhammapaṭipatti atthi ... appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathā pi āvuso juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,
vaḍḍhat' eva vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena: evam eva kho āvuso yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi ... ottappaṁ atthi ... viriyaṁ atthi ... paññā atthi ... sotāvadhānaṁ atthi ... dhammadhāraṇā atthi ... atthupaparikkhā atthi ... dhammānudhammapaṭipatti atthi ... appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihānī ti.
5. Atha kho Bhagavā paccuṭṭhāya āyasmantaṁ Sāriputtaṁ āmantesi:--
Sādhu sādhu Sāriputta, yassa kassaci Sāriputta saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi ... ottappaṁ natthi ... viriyaṁ natthi ... paññā natthi ... sotāvadhānaṁ natthi ... dhammadhāraṇā natthi ... atthupaparikkhā natthi ... dhammānudhammapaṭipatti natthi ... appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathā pi Sāriputta kālapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyat' eva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena: evam eva kho Sāriputta yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu ... pe ... appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.
Yassa kassaci Sāriputta saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi ... ottappaṁ atthi ... viriyaṁ atthi ... sotāvadhānaṁ atthi ... dhammadhāraṇā atthi ... atthupaparikkhā atthi ... dhammānudhammapaṭipatti atthi ... appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathā pi Sāriputta juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhat' eva vaṇṇena,
vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena: evam eva kho Sāriputta yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu ... pe ... appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihānī ti.
LXIX
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnā sannipatitā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṁ rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākatham bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ iti bhavābhavakathaṁ iti vā ti.
2. Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yen' upaṭṭhānasālā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi 'kāya nu ' ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā' ti? 'Idha mayaṁ bhante pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnā {sannipatitā} anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā viharāma, seyyathīdaṁ rājakathaṁ corakathaṁ ... pe ... iti bhavābhavakathaṁ iti vā' ti.
'Na kho pan' etaṁ bhikkhave tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ,
yaṁ tumhe anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ anuyuttā vihareyyātha, seyyathīdaṁ rājakathaṁ corakathaṁ mahāmattakathaṁ senākathaṁ bhayakathaṁ yuddhakathaṁ annakathaṁ pānakathaṁ vatthakathaṁ sayanakathaṁ mālākathaṁ gandhakathaṁ ñātikathaṁ yānakathaṁ gāmakathaṁ nigamakathaṁ nagarakathaṁ janapadakathaṁ itthikathaṁ sūrakathaṁ visikhākathaṁ kumbhaṭṭhānakathaṁ pubbapetakathaṁ nānattakathaṁ lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ iti bhavābhavakathaṁ iti vā. Dasa yimāni bhikkhave kathāvatthūni. Katamāni dasa?
3. Appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṁsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā.
Imāni kho bhikkhave dasa kathāvatthūni.
4. Imesaṁ ce tumhe bhikkhave dasannaṁ kathāvatthūnaṁ upādāyupādāya kathaṁ katheyyātha, imesam pi candimasuriyānaṁ evaṁmahiddhikānaṁ evaṁmahānubhāvānaṁ tejasā tejaṁ pariyādiyeyyātha, ko pana vādo aññatitthiyānaṁ paribbājakānan' ti.
LXX
1. Dasa yimāni bhikkhave pāsaṁsāni ṭhānāni. Katamāni dasa?
2. Idha bhikkhave bhikkhu attanā ca appiccho hoti appicchakathañ ca bhikkhūnaṁ kattā hoti. Appiccho bhikkhu appicchakathañ ca bhikkhūnaṁ kattā ti pāsaṁsam etaṁ ṭhānaṁ. Attanā ca santuṭṭho hoti santuṭṭhikathañ ca bhikkhūnaṁ kattā hoti. Santuṭṭho bhikkhu santuṭṭhikathañ ca bhikkhūnaṁ kattā ti pāsaṁsam etaṁ ṭhānaṁ.
Attanā ca pavivitto hoti pavivekakathañ ca bhikkhūnaṁ kattā hoti. Pavivitto bhikkhu pavivekakathañ ca bhikkhūnaṁ kattā ti pāsaṁsam etaṁ ṭhānaṁ. Attanā ca asaṁsaṭṭho hoti asaṁsaggakathañ ca bhikkhūnaṁ kattā hoti. Asaṁsaṭṭho bhikkhu asaṁsaggakathañ ca bhikkhūnaṁ kattā ti pāsaṁsam etaṁ ṭhānaṁ. Attanā ca āraddhaviriyo hoti viriyārambhakathañ ca bhikkhūnaṁ kattā hoti. āraddhaviriyo bhikkhu viriyārambhakathañ ca bhikkhūnaṁ kattā ti pāsaṁsam etaṁ ṭhānaṁ. Attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadākathañ ca bhikkhūnaṁ kattā hoti. Sīlasampanno bhikkhu sīlasampadākathañ ca bhikkhūnaṁ kattā ti pāsaṁsam etaṁ ṭhānaṁ. Attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadākathañ ca bhikkhūnaṁ kattā hoti. Samādhisampanno bhikkhu samādhisampadākathañ ca bhikkhūnaṁ kattā ti pāsaṁsam etaṁ ṭhānaṁ. Attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadākathañ ca bhikkhūnaṁ kattā hoti. Paññāsampanno bhikkhu paññāsampadākathañ ca bhikkhūnaṁ kattā ti pāsaṁsam etaṁ ṭhānaṁ. Attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadākathañ ca bhikkhūnaṁ kattā hoti. Vimuttisampanno bhikkhu vimuttisampadākathañ ca bhikkhūnaṁ kattā ti pāsaṁsam etaṁ ṭhānaṁ. Attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadākathañ ca bhikkhūnaṁ kattā hoti. Vimuttiñāṇadassanasampanno bhikkhu vimuttiñāṇadassanasampadākathañ ca bhikkhūnaṁ kattā ti pāsaṁsam etaṁ ṭhānaṁ.
Imāni kho bhikkhave dasa pāsaṁsāni ṭhānānī ti.
Yamakavaggo sattamo.
Tatr'uddānaṁ:
Avijjā taṇhā niṭṭhā ca avecca dve sukhāni ca
Naḷakapāne dve vuttā kathāvatthu apare dve ti.
Ākaṅkha-Vagga
LXXI
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etad avoca:--
2. Sampannasīlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaṁvarasaṁvutā viharatha ācāragocarasampannā, anumattesu vajjesu bhayadassāvino samādāya sikkhatha sikkhāpadesu. ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'sabrahmacārīnaṁ piyo c' assaṁ manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā' ti, sīlesvev' assa paripūrakārī ajjhattaṁ cetosamatham anuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ. ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'lābhī assaṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan' ti, sīlesvev' assa paripūrakārī ajjhattaṁ cetosamatham anuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ. ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'yesāhaṁ paribhuñjāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ, tesaṁ te kārā mahapphalā assu mahānisaṁsā' ti, sīlesvev' assa ... pe ... brūhetā suññāgārānaṁ. ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'ye 'me petā ñātisālohitā kālakatā pasannacittā anussaranti,
tesaṁ taṁ mahapphalaṁ assa mahānisaṁsan' ti, sīlesvev' assa ... pe ... brūhetā suññāgārānaṁ. ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'santuṭṭho assaṁ itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārenā' ti, sīlesvev' assa ... pe ... brūhetā suññāgārānaṁ. ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'khamo assaṁ sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasiriṁsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tippānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko assan' ti, sīlesvev' assa ... pe ... brūhetā suññāgārānaṁ. ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'aratiratisaho assaṁ, na ca maṁ aratirati saheyya, uppannaṁ aratiratiṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan' ti, sīlesvev' assa ... pe ... brūhetā suññāgārānaṁ. ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'bhayabheravasaho assaṁ, na ca maṁ bhayabheravo saheyya, uppannaṁ bhayabheravaṁ abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan' ti, sīlesvev' assa ... pe ... brūhetā suññāgārānaṁ. ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'catunnaṁ jhānānaṁ abhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī assaṁ akicchalābhī akasiralābhī' ti, sīlesvev' assa ... pe ... brūhetā suññāgārānaṁ. ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭh' eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan' ti,
sīlesvev' assa paripūrakārī ajjhattaṁ cetosamatham anuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṁ.
Sampannasīlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaṁvarasaṁvutā viharatha ācāragocarasampannā, anumattesu vajjesu bhayadassāvino samādāya sikkhatha sikkhāpadesū ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttan ti.
LXXII
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṁ āyasmatā ca Cālena āyasmatā ca Upacālena āyasmatā ca Kakkaṭena āyasmatā ca Kaḷimbhena āyasmatā ca Nikaṭena āyasmatā ca Kaṭissahena aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṁ.
2. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā Licchavī bhadrehi bhadrehi yānehi carapurāya uccāsaddā mahāsaddā Mahāvanaṁ ajjhogāhanti Bhagavantaṁ dassanāya. Atha kho tesaṁ āyasmantānaṁ etad ahosi 'ime kho sambahulā abhiññātā abhiññātā Licchavī bhadrehi bhadrehi yānehi carapurāya uccāsaddā mahāsaddā Mahāvanaṁ ajjhogāhanti Bhagavantaṁ dassanāya; saddakaṇṭakā kho pana jhānā vuttā Bhagavatā; yan nūna mayaṁ yena Gosiṅgasālavanadāyo ten' upasaṅkameyyāma,
tattha mayaṁ apasaddā appakiṇṇā phāsu vihareyyāmā' ti.
3. Atha kho te āyasmanto yena Gosiṅgasālavanadāyo ten' upasaṅkamiṁsu. Tattha te āyasmanto appasaddā appakiṇṇā phāsu viharanti. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi 'kahaṁ nu kho bhikkhave Cālo, kahaṁ Upacālo, kahaṁ Kakkaṭo, kahaṁ Kaḷimbho, kahaṁ Nikaṭo, kahaṁ Kaṭissaho, kahaṁ nu kho te bhikkhave therā sāvakā gatā' ti? 'Idha bhante tesaṁ āyasmantānaṁ etad ahosi: ime kho sambahulā abhiññātā abhiññātā Licchavī bhadrehi bhadrehi yānehi carapurāya uccāsaddā mahāsaddā Mahāvanaṁ ajjhogāhanti Bhagavantaṁ dassanāya; saddakaṇṭakā kho pana jhānā vuttā Bhagavatā; yan nūna mayaṁ yena Gosiṅgasālavanadāya ten' upasaṅkameyyāma, tattha mayaṁ appasaddā appakiṇṇā phāsu vihareyyāmā ti. Atha kho te bhante āyasmanto yena Gosiṅgasālavanadāyo ten' upasaṅkamiṁsu. Tattha te āyasmanto appasaddā appakiṇṇā phāsu viharantī' ti.
4. Sādhu sādhu bhikkhave. Yathā te mahāsāvakā sammā vyākaramānā vyākareyyuṁ. Saddakaṇṭakā hi bhikkhave jhānā vuttā mayā. Dasa yime bhikkhave kaṇṭakā. Katame dasa?
5. Pavivekārāmassa saṅgaṇikārāmatā kaṇṭako. Asubhanimittānuyogaṁ anuyuttassa subhanimittānuyogo kaṇṭako. Indriyesu guttadvārassa visūkadassanaṁ kaṇṭako.
Brahmacariyassa mātugāmopavicāro kaṇṭako. Paṭhamassa jhānassa saddo kaṇṭako.
Dutiyassa jhānassa vitakkavicārā kaṇṭako. Tatiyassa jhānassa pīti kaṇṭako.
Catutthassa jhānassa assāsapassāsā kaṇṭako. Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā saññā ca vedanā ca kaṇṭako.
Rāgo kaṇṭako. Doso kaṇṭako. Moho kaṇṭako.
Akaṇṭakā bhikkhave viharatha, nikkaṇṭakā bhikkhave viharatha, akaṇṭakanikkaṇṭakā bhikkhave viharatha. Akaṇṭakā bhikkhave arahanto, nikkaṇṭakā bhikkhave arahanto, akaṇṭakanikkaṇṭakā bhikkhave arahanto ti.
LXXIII
1. Dasa yime bhikkhave dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. Katame dasa?
2. Bhogā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. Vaṇṇo iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṁ. ārogyaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ manāpaṁ dullabhaṁ lokasmiṁ. Sīlāni iṭṭhāni kantāni manāpāni dullabhāni lokasmiṁ. Brahmacariyaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ manāpaṁ dullabhaṁ lokasmiṁ. Mittā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. Bāhusaccaṁ iṭṭhaṁ kantaṁ manāpaṁ dullabhaṁ lokasmiṁ. Paññā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. Dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ. Saggā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṁ.
3. Imesaṁ kho bhikkhave dasannaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ dasa dhammā paripanthā:--
4. ālassaṁ anuṭṭhānaṁ bhogānaṁ paripantho. Amaṇḍanā avibhūsanā vaṇṇassa paripantho. Asappāyakiriyā ārogyassa paripantho. Pāpamittatā sīlānaṁ paripantho.
Indriyāsaṁvaro brahmacariyassa paripantho. Visaṁvādanā mittānaṁ paripantho. Asajjhāyakiriyā bāhusaccassa paripantho. Asussusā aparipucchā paññāya paripantho.
Ananuyogo apaccavekkhaṇā dhammānaṁ paripantho.
Micchāpaṭipatti saggānaṁ paripantho.
Imesaṁ kho bhikkhave dasannaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ imā dasa dhammā paripanthā.
5. Imesaṁ kho bhikkhave dasannaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ dasa dhammā āhārā:--
6. Anālassaṁ uṭṭhānaṁ bhogānaṁ āhāro. Maṇḍanā vibhūsanā vaṇṇassa āhāro. Sappāyakiriyā ārogyassa āhāro.
Kalyāṇamittatā sīlānaṁ āhāro. Indriyasaṁvaro brahmacariyassa āhāro. Avisaṁvādanā mittānaṁ āhāro. Sajjhāyakiriyā bāhusaccassa āhāro. Sussusā paripucchā paññāya āhāro. Anuyogo paccavekkhaṇā dhammānaṁ āhāro.
Sammāpaṭipatti saggānaṁ āhāro.
Imesaṁ kho bhikkhave dasannaṁ dhammānaṁ iṭṭhānaṁ kantānaṁ manāpānaṁ dullabhānaṁ lokasmiṁ ime dasa dhammā āhārā ti.
LXXIV
1. Dasahi bhikkhave vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī kāyassa. Katamehi dasahi?
2. Khettavatthūhi vaḍḍhati, dhanadhaññena vaḍḍhati, puttadārehi vaḍḍhati, dāsakammakaraporisehi vaḍḍhati, catuppadehi vaḍḍhati, saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati.
Imehi kho bhikkhave dasahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī kāyassā ti.
Dhanena dhaññena ca yo 'dha vaḍḍhati
puttehi dārehi ca catuppadehi ca,
sabhogavā hoti yasassi pūjito
ñātīhi mittehi atho pi rājubhi.
Saddhāya sīlena ca yo 'dha vaḍḍhati
paññāya cāgena sutena cūbhayaṁ,
so tādiso sappuriso vicakkhaṇo
diṭṭh' eva dhamme ubhayena vaḍḍhatī ti.
LXXV
1. Ekam samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaram ādāya yena Migasālāya upāsikāya nivesanaṁ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho Migasālā upāsikā yenāyasmā Ānando ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinnā kho Migasālā upāsikā āyasmantaṁ ānandaṁ etad avoca:--
2. Kathaṅkathā nāmāyaṁ bhante ānanda Bhagavatā dhammo desito aññeyyo,
yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṁ? Pitā me bhante Purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā. So kālakato Bhagavatā vyākato 'sakadāgāmī satto Tusitaṁ kāyaṁ upapanno' ti. Pettā piyo me bhante Isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho, so pi kālakato Bhagavatā vyākato 'sakadāgāmī satto Tusitaṁ kāyaṁ upapanno' ti.
Kathaṅkathā nāmāyaṁ bhante ānanda Bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan ti? 'Evaṁ kho pan' etaṁ bhagini Bhagavatā vyākatan 'ti.
3. Atha kho āyasmā Ānando Migasālāya upāsikāya nivesane piṇḍapātaṁ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā Ānando pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etad avoca: Idhāhaṁ bhante pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaram ādāya yena Migasālāya upāsikāya nivesanaṁ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṁ. Atha kho bhante Migasālā upāsikā yenāhaṁ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnā kho bhante Migasālā upāsikā maṁ etad avoca 'kathaṅkathā nāmāyaṁ bhante ānanda Bhagavatā dhammo desito aññeyyo,
yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṁ?
Pitā me bhante Purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā, so kālakato Bhagavatā vyākato "sakadāgāmī satto Tusitaṁ kāyaṁ upapanno" ti. Pettā piyo me bhante Isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho, so pi kālakato Bhagavatā vyākato "sakadāgāmī satto Tusitaṁ kāyaṁ upapanno" ti. Kathaṅkathā nāmāyaṁ bhante ānanda Bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan' ti? Evaṁ vutte ahaṁ bhante Migasālaṁ upāsikaṁ etad avocaṁ 'evaṁ kho pan' etaṁ bhagini Bhagavatā vyākatan' ti.
Kā c' ānanda Migasālā upāsikā bālā avyattā ambhakā ambhakapaññā ke ca purisapuggalaparopariye ñāṇe!
Dasa yime ānanda puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame dasa?
4. Idh' ānanda ekacco puggalo dussīlo hoti, tañ ca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ na ppajānāti, yatth' assa taṁ dussīlyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanena pi akataṁ hoti, bāhusaccena pi akataṁ hoti, diṭṭhiyā pi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikam pi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmī yeva hoti no visesagāmī.
5. Idha pan' ānanda ekacco puggalo dussīlo hoti, tañ ca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatth' assa taṁ dussīlyaṁ aparisesaṁ nirujjhati.
Tassa savanena pi kataṁ hoti, bāhusaccena pi kataṁ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikam pi vimuttiṁ labhati.
So kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya, visesagāmī yeva hoti no hānagāmī.
Tatr' ānanda pamāṇikā paminanti: 'imassāpi te 'va dhammā aparassāpi te 'va dhammā, kasmā nesaṁ eko hīno eko paṇīto' ti? Taṁ hi tesaṁ ānanda hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Tatr' ānanda yvāyaṁ puggalo dussīlo hoti, tañ ca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatth' assa taṁ dussīlyaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanena pi kataṁ hoti, bāhusaccena pi kataṁ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikam pi vimuttiṁ labhati. Ayaṁ ānanda puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imaṁ hi ānanda puggalaṁ dhammasoto nibbahati. Tad anantaraṁ ko jāneyya aññatra Tathāgatena? Tasmā ti h' ānanda mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha, mā puggalesu pamāṇaṁ gaṇhittha. Khaññati h' ānanda puggalo puggalesu pamāṇaṁ gaṇhanto, ahañ c' ānanda puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ, yo vā pan' assa mādiso.
6. Idha pan' ānanda ekacco puggalo sīlavā hoti, tañ ca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ na ppajānāti, yatth' assa taṁ sīlaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanena pi akataṁ hoti, bāhusaccena pi akataṁ hoti, diṭṭhiyā pi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikam pi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmī yeva hoti no visesagāmī.
7. Idha pan' ānanda ekacco puggalo sīlavā hoti, tañ ca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatth' assa taṁ sīlaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanena pi kataṁ hoti, bāhusaccena pi kataṁ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikam pi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya, visesagāmī yeva hoti no hānagāmī. Tatr' ānanda ... pe ... ahañ c' ānanda puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ, yo vā pan' assa mādiso.
8. Idha pan' ānanda ekacco puggalo tibbarāgo hoti, tañ ca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ na ppajānāti, yatth' assa so rāgo apariseso nirujjhati. Tassa savanena pi akataṁ hoti, bāhusaccena pi akataṁ hoti, diṭṭhiyā pi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikam pi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmī yeva hoti no visesagāmī.
9. Idha pan' ānanda ekacco puggalo tibbarāgo hoti, tañ ca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatth' assa so rāgo apariseso nirujjhati. Tassa savanena pi kataṁ hoti, bāhusaccena pi kataṁ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikam pi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya,
visesagāmī yeva hoti no hānagāmī.
Tatr' ānanda ... pe ... ahañ c' ānanda puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ, yo vā pan' assa mādiso.
10. Idha pan' ānanda ekacco puggalo kodhano hoti, tañ ca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ na ppajānāti, yatth' assa so kodho apariseso nirujjhati. Tassa savanena pi akataṁ hoti, bāhusaccena pi akataṁ hoti, diṭṭhiyā pi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikam pi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmī yeva hoti no visesagāmī.
11. Idha pan' ānanda ekacco puggalo kodhano hoti, tañ ca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatth' assa so kodho apariseso nirujjhati. Tassa savanena pi kataṁ hoti, bāhusaccena pi kataṁ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikam pi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya, visesagāmī yeva hoti no hānagāmī.
Tatr' ānanda ... pe ... ahañ c' ānanda puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ, yo vā pan' assa mādiso.
12. Idha pan' ānanda ekacco puggalo uddhato hoti, tañ ca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ na ppajānāti, yatth' assa uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanena pi akataṁ hoti, bāhusaccena pi akataṁ hoti, diṭṭhiyā pi appaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikam pi vimuttiṁ na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmī yeva hoti no visesagāmī.
13. Idha pan' ānanda ekacco puggalo uddhato hoti, tañ ca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatth' assa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanena pi kataṁ hoti, bāhusaccena pi kataṁ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭividdhaṁ hoti,
sāmāyikam pi vimuttiṁ labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya, visesagāmī yeva hoti no hānagāmī.
Tatr' ānanda pamāṇikā paminanti: 'imassāpi te 'va dhammā aparassāpi te 'va dhammā, kasmā nesaṁ eko hīno eko paṇīto' ti? Taṁ hi tesaṁ ānanda hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Tatr' ānanda yvāyaṁ puggalo uddhato hoti, tañ ca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ yathābhūtaṁ pajānāti, yatth' assa taṁ uddhaccaṁ aparisesaṁ nirujjhati. Tassa savanena pi kataṁ hoti, bāhusaccena pi kataṁ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭividdhaṁ hoti, sāmāyikam pi vimuttiṁ labhati. Ayaṁ ānanda puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṁ kissa hetu? Imaṁ hi ānanda puggalaṁ dhammasoto nibbahati. Tadanantaraṁ ko jāneyya aññatra Tathāgatena? Tasmā ti h' ānanda mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha, mā puggalesu pamāṇaṁ gaṇhittha. Khaññati h' ānanda puggalo puggalesu pamāṇaṁ gaṇhanto, ahañ c' ānanda puggalesu pamāṇaṁ gaṇheyyaṁ, yo vā pan' assa mādiso.
Kā c' ānanda Migasālā upāsikā bālā avyattā ambakā ambakapaññā ke ca purisapuggalaparopariye ñāṇe!
Ime kho ānanda dasa puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Yathārūpena ānanda sīlena Purāṇo samannāgato ahosi, tathārūpena sīlena Isidatto samannāgato abhavissa. Na yidha Purāṇo Isidattassa gatim pi aññassa. Yathārūpāya c' ānanda paññāya Isidatto samannāgato ahosi,
tathārūpāya paññāya Purāṇo samannāgato abhavissa.
Na yidha Isidatto Purāṇassa gatim pi aññassa. Iti kho ānanda ime puggalā ubhato ekaṅgahīnā ti.
LXXVI
1. Tayo bhikkhave dhammā loke na saṁvijjeyyuṁ, na Tathāgato loke uppajjeyya arahaṁ sammāsambuddho, na Tathāgatappavedito dhammavinayo loke dippeyya. Katame tayo?
2. Jāti ca jarā ca maraṇañ ca. Ime kho bhikkhave tayo dhammā loke na saṁvijjeyyuṁ, na Tathāgato loke uppajjeyya arahaṁ sammāsambuddho, na Tathāgatappavedito dhammavinayo loke dippeyya. Yasmā ca kho bhikkhave ime tayo dhammā loke saṁvijjanti, tasmā Tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho, tasmā Tathāgatappavedito dhammavinayo loke dippati.
3. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātuṁ. Katame tayo?
4. Rāgaṁ appahāya dosaṁ appahāya mohaṁ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātuṁ.
5. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ. Katame tayo?
6. Sakkāyadiṭṭhiṁ appahāya vicikicchaṁ appahāya sīlabbataparāmāsaṁ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ.
7. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ. Katame tayo?
8. Ayonisomanasikāraṁ appahāya kummaggasevanaṁ appahāya cetaso līnattaṁ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ.
9. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo ayonisomanasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ. Katame tayo?
10. Muṭṭhasaccaṁ appahāya asampajaññaṁ appahāya cetaso vikkhepaṁ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo ayonisomanasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ.
11. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo muṭṭhasaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ. Katame tayo?
12. Ariyānaṁ adassanakamyataṁ appahāya ariyadhammaṁ asotukamyataṁ appahāya upārambhacittataṁ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo muṭṭhasaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ.
13. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammaṁ asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ. Katame tayo?
14. Uddhaccaṁ appahāya asaṁvaraṁ appahāya dussīlyaṁ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo ariyānaṁ addassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammaṁ asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ.
15. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussīlyaṁ pahātuṁ.
Katame tayo?
16. Assaddhiyaṁ appahāya avadaññutaṁ appahāya kosajjaṁ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussīlyaṁ pahātuṁ.
17. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ. Katame tayo?
18. Anādariyaṁ appahāya dovacassataṁ appahāya pāpamittataṁ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ.
19. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ. Katame tayo?
20. Ahirikaṁ appahāya anottappaṁ appahāya pamādaṁ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ.
21. Ahiriko 'yaṁ bhikkhave anottappī pamatto hoti.
So pamatto samāno abhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ. So pāpamitto samāno abhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ. So kusīto samāno abhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussīlyaṁ pahātuṁ. So dussīlo samāno abhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammaṁ asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ. So upārambhacitto samāno abhabbo muṭṭhasaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ. So vikkhittacitto samāno abhabbo ayonisomanasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ.
So līnacitto samāno abhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ. So vicikiccho samāno abhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ. Rāgaṁ appahāya dosaṁ appahāya mohaṁ appahāya abhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātuṁ.
22. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātuṁ. Katame tayo?
23. Rāgaṁ pahāya dosaṁ pahāya mohaṁ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātuṁ.
24. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ. Katame tayo?
25. Sakkāyadiṭṭhiṁ pahāya vicikicchaṁ pahāya sīlabbataparāmāsaṁ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ.
26. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ. Katame tayo?
27. Ayonisomanasikāraṁ pahāya kummaggasevanaṁ pahāya cetaso līnattaṁ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ.
28. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo ayonisomanasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ. Katame tayo?
29. Muṭṭhasaccaṁ pahāya asampajaññaṁ pahāya cetaso vikkhepaṁ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo ayonisomanasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ.
30. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo muṭṭhasaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ. Katame tayo?
31. Ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahāya ariyadhammaṁ asotukamyataṁ pahāya upārambhacittataṁ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo muṭṭhasaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ.
32. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammaṁ asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ. Katame tayo?
33. Uddhaccaṁ pahāya asaṁvaraṁ pahāya dussīlyaṁ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammaṁ asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ.
34. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussīlyaṁ pahātuṁ. Katame tayo?
35. Assaddhiyaṁ pahāya avadaññutaṁ pahāya kosajjaṁ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussīlyaṁ pahātuṁ.
36. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ.
Katame tayo?
37. Anādariyaṁ pahāya dovacassataṁ pahāya pāpamittataṁ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ.
38. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ. Katame tayo?
39. Ahirikaṁ pahāya anottappaṁ pahāya pamādaṁ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ.
40. Hirimā 'yaṁ bhikkhave ottappī appamatto hoti. So appamatto samāno bhabbo anādariyaṁ pahātuṁ dovacassataṁ pahātuṁ pāpamittataṁ pahātuṁ. So kalyāṇamitto samāno bhabbo assaddhiyaṁ pahātuṁ avadaññutaṁ pahātuṁ kosajjaṁ pahātuṁ.
So āraddhaviriyo samāno bhabbo uddhaccaṁ pahātuṁ asaṁvaraṁ pahātuṁ dussīlyaṁ pahātuṁ. So sīlavā samāno bhabbo ariyānaṁ adassanakamyataṁ pahātuṁ ariyadhammaṁ asotukamyataṁ pahātuṁ upārambhacittataṁ pahātuṁ. So anupārambhacitto samāno bhabbo muṭṭhasaccaṁ pahātuṁ asampajaññaṁ pahātuṁ cetaso vikkhepaṁ pahātuṁ. So avikkhittacitto samāno bhabbo ayonisomanasikāraṁ pahātuṁ kummaggasevanaṁ pahātuṁ cetaso līnattaṁ pahātuṁ. So alīnacitto samāno bhabbo sakkāyadiṭṭhiṁ pahātuṁ vicikicchaṁ pahātuṁ sīlabbataparāmāsaṁ pahātuṁ. So avicikiccho samāno bhabbo rāgaṁ pahātuṁ dosaṁ pahātuṁ mohaṁ pahātuṁ.
So rāgaṁ pahāya dosaṁ pahāya mohaṁ pahāya bhabbo jātiṁ pahātuṁ jaraṁ pahātuṁ maraṇaṁ pahātun ti.
LXXVII
1. Dasahi bhikkhave asaddhammehi samannāgato kāko Katamehi dasahi?
2. Dhaṁsī ca pagabbho ca tintiṇo ca mahagghaso ca luddo ca akāruṇiko ca dubbalo ca oravitā ca muṭṭhassati ca necayiko ca.
Imehi kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgato kāko.
3. Evam eva kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgato pāpabhikkhu. Katamehi dasahi?
4. Dhaṁsī ca pagabbho ca tintiṇo ca mahagghaso ca luddo ca akāruṇiko ca dubbalo ca oravitā ca muṭṭhassati ca necayiko ca.
Imehi kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgato pāpabhikkhū ti.
LXXVIII
1. Dasahi bhikkhave asaddhammehi samannāgatā Nigaṇṭhā. Katamehi dasahi?
2. Assaddhā bhikkhave Nigaṇṭhā, dussīlā bhikkhave Nigaṇṭhā, ahirikā bhikkhave Nigaṇṭhā, anottappino bhikkhave Nigaṇṭhā, asappurisasambhattino bhikkhave Nigaṇṭhā, attukkaṁsakaparavambhakā bhikkhave Nigaṇṭhā, sandiṭṭhiparāmāsā ādhānagāhiduppaṭinissaggino bhikkhave Nigaṇṭhā, kuhakā bhikkhave Nigaṇṭhā, pāpicchā bhikkhave Nigaṇṭhā, micchādiṭṭhikā bhikkhave Nigaṇṭhā.
Imehi kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgatā Nigaṇṭhā ti.
LXXIX
1. Dasa yimāni bhikkhave āghātavatthūni. Katamāni dasa?
2. 'Anatthaṁ me acarī' ti āghātaṁ bandhati, 'anatthaṁ me caratī' ti āghātaṁ bandhati, 'anatthaṁ me carissatī' ti āghātaṁ bandhati, 'piyassa me manāpassa anatthaṁ acari ... anatthaṁ carati ... anatthaṁ carissatī' ti āghātaṁ bandhati, 'appiyassa me amanāpassa atthaṁ acari ... atthaṁ carati ... atthaṁ carissatī' ti āghātaṁ bandhati, aṭṭhāne ca kuppati.
Imāni kho bhikkhave dasa āghātavatthūnī ti.
LXXX
1. Dasa yime bhikkhave āghātapaṭivinayā. Katame dasa?
2. 'Anatthaṁ me acari, taṁ kut 'ettha labbhā' ti āghātaṁ paṭivineti,
'anatthaṁ me carati, taṁ kut' ettha labbhā' ti āghātaṁ paṭivineti, 'anatthaṁ me carissati, taṁ kut' ettha labbhā' ti āghātaṁ paṭivineti, 'piyassa me manāpassa anatthaṁ acari ... anatthaṁ carati ... anatthaṁ carissati, taṁ kut' ettha labbhā' ti āghātaṁ paṭivineti, 'appiyassa me amanāpassa atthaṁ acari ... atthaṁ carati ... atthaṁ carissati, taṁ kut' ettha labbhā' ti āghātaṁ paṭivineti, aṭṭhāne ca na kuppati.
Ime kho bhikkhave dasa āghātapaṭivinayā ti.
Ākaṅkhavaggo aṭṭhamo.
Tatr'uddānaṁ:
Ākaṅkho kaṇṭako iṭṭhā vaḍḍhī ca Migasālaya Abhabbo c'eva kāko ca Nigaṇṭhā dve ca vatthunī ti.
Thera-Vagga
LXXXI
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Campāyaṁ viharati Gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Atha kho āyasmā Bāhuno yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Bāhuno Bhagavantaṁ etad avoca 'katīhi nu kho bhante dhammehi Tathāgato nissaṭo visaṁyutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharatī' ti?
2. Dasahi kho Bāhuna dhammehi Tathāgato nissaṭo visaṁyutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharati.
Katamehi dasahi?
3. Rūpena kho Bāhuna Tathāgato nissaṭo visaṁyutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharati. Vedanāya kho Bāhuna ... Saññāya kho Bāhuna ... Saṅkhārehi kho Bāhuna ... Viññāṇena kho Bāhuna ... Jātiyā kho Bāhuna ... Jarāya kho Bāhuna ... Maraṇena kho Bāhuna ... Dukkhehi kho Bāhuna ... Kilesehi kho Bāhuna Tathāgato nissaṭo visaṁyutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharati.
4. Seyyathā pi Bāhuna uppalaṁ vā padumaṁ vā puṇḍarīkaṁ vā udake jātaṁ udake saṁvaḍḍhaṁ udakā accuggamma tiṭṭhati anupalittaṁ udakena, evam eva kho Bāhuna imehi dasahi dhammehi Tathāgato nissaṭo visaṁyutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharatī ti.
LXXXII
1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmantaṁ ānandaṁ Bhagavā etad avoca:--
2. So vat' ānanda bhikkhu assaddho samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti n' etaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu dussīlo samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti n' etaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu appassuto samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti n' etaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu dubbacco samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti n' etaṁ ṭhānaṁ vijjati.
So vat' ānanda bhikkhu pāpamitto samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti n' etaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu kusīto samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti n' etaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu muṭṭhassati samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti n' etaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu asantuṭṭho samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti n' etaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu pāpiccho samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti n' etaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu micchādiṭṭhiko samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti n' etaṁ ṭhānaṁ vijjati.
So vat' ānanda bhikkhu imehi dasahi dhammehi samannāgato imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti n' etaṁ ṭhānaṁ vijjati.
3. So vat' ānanda bhikkhu saddho samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti ṭhānam etaṁ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu sīlavā samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti ṭhānam etaṁ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu bahussuto sutadharo samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti ṭhānam etaṁ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu suvaco samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti ṭhānam etaṁ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu kalyāṇamitto samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti ṭhānam etaṁ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu āraddhaviriyo samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti ṭhānam etaṁ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu upaṭṭhitasati samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti ṭhānam etaṁ vijjati.
So vat' ānanda bhikkhu santuṭṭho samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti ṭhānam etaṁ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu appiccho samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti ṭhānam etaṁ vijjati. So vat' ānanda bhikkhu sammādiṭṭhiko samāno imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti ṭhānam etaṁ vijjati.
So vat' ānanda bhikkhu imehi dasahi dhammehi samannāgato imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti ṭhānam etaṁ vijjatī ti.
LXXXIII
1. Atha kho āyasmā Puṇṇiyo yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Puṇṇiyo Bhagavantaṁ etad avoca 'ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena app ekadā Tathāgataṁ dhammadesanā paṭibhāti, app ekadā na paṭibhātī' ti?
2. Saddho ca Puṇṇiya bhikkhu hoti, no ca upasaṅkamitā, neva tāva Tathāgataṁ dhammadesanā paṭibhāti.
Yato ca kho Puṇṇiya bhikkhu saddho ca hoti upasaṅkamitā ca, evaṁ Tathāgataṁ dhammadesanā paṭibhāti.
Saddho ca Puṇṇiya bhikkhu hoti upasaṅkamitā ca, no ca payirupāsitā ... pe ... payirupāsitā ca, no ca paripucchitā ... paripucchitā ca, no ca ohitasoto dhammaṁ suṇāti ... ahitasoto ca dhammaṁ suṇāti, no ca sutvā dhammaṁ dhāreti ... sutvā ca dhammaṁ dhāreti, no ca dhatānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati ... dhatānañ ca dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati, no ca attham aññāya dhammam aññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti
... attham aññāya dhammam aññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, no ca kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā, kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ, neva tāva Tathāgataṁ dhammadesanā paṭibhāti.
3. Yato ca kho Puṇṇiya bhikkhu saddho ca hoti upasaṅkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca dhammaṁ suṇāti sutvā ca dhammaṁ dhāreti dhatānañ ca dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati attham aññāya dhammam aññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ, evaṁ Tathāgataṁ dhammadesanā paṭibhāti.
Imehi kho Puṇṇiya dasahi dhammehi samannāgatā ekantaṁ paṭibhānaṁ Tathāgataṁ dhammadesanā hotī ti.
LXXXIV
1. Tatra kho āyasmā Mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi:-- āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Mahāmoggallānassa paccassosuṁ. āyasmā Mahāmoggallāno etad avoca:--
2. Idh' āvuso bhikkhu aññaṁ vyākaroti 'khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā ti pajānāmī' ti. Tam enaṁ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati.
So Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno iriṇaṁ āpajjati, vijinaṁ āpajjati, anayaṁ āpajjati, vyasanaṁ āpajjati, anayavyasanaṁ āpajjati. Tam enaṁ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā aññaṁ vyākaroti 'khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā ti pajānāmī' ti? Tam enaṁ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca pajānāti: Kodhano kho panāyam āyasmā kodhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati, kodhapariyuṭṭhānaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Upanāhī kho panāyam āyasmā upanāhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati, upanāhapariyuṭṭhānaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Makkhī kho panāyam āyasmā makkhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati, makkhapariyuṭṭhānaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Paḷāsī kho panāyam āyasmā paḷāsapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati, paḷāsapariyuṭṭhānaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Issukī kho panāyam āyasmā issāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati, issāpariyuṭṭhānaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Maccharī kho panāyam āyasmā maccherapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati, maccherapariyuṭṭhānaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ.
Saṭho kho panāyam āyasmā sāṭheyyapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati, sāṭheyyapariyuṭṭhānaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Māyāvī kho panāyam āyasmā māyāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati, māyāpariyuṭṭhānaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Pāpiccho kho panāyam āyasmā icchāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati, icchāpariyuṭṭhānaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Muṭṭhassati kho panāyam āyasmā uttarikaraṇīye oramattakena visesādhigamena antarāvosānaṁ āpanno, antarāvosānagamanaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ.
3. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme appahāya imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti n' etaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme pahāya imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti ṭhānam etaṁ vijjatī ti.
LXXXV
1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Mahācundo Cetīsu viharati Sahajātiyaṁ. Tatra kho āyasmā Mahācundo bhikkhū āmantesi:-- āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Mahācundassa paccassosuṁ. āyasmā Mahācundo etad avoca:--
2. Idhāvuso bhikkhu katthī hoti vikatthī adhigamesu 'ahaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṁ dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṁ tatiyaṁ jhānaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṁ catutthaṁ jhānaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṁ ākāsānañcāyatanaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi,
ahaṁ viññāṇañcāyatanaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṁ ākiñcaññāyatanaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṁ nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pī' ti. Tam enaṁ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati. So Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno iriṇaṁ āpajjati, vijinaṁ āpajjati, anayaṁ āpajjati, vyasanaṁ āpajjati, anayavyasanaṁ āpajjati. Tam enaṁ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā katthī hoti vikatthī adhigamesu 'ahaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi ... pe ... ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pī' ti? Tam enaṁ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca pajānāti: Dīgharattaṁ kho ayam āyasmā khaṇḍakārī chiddakārī sabalakārī kammāsakārī na santatakārī na santatavuttī sīlesu. Dussīlo ayam āyasmā, dussīlyaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ.
Assaddho kho panāyam āyasmā, assaddhiyaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Appassuto kho pana ayam āyasmā anācāro, appasaccaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ.
Dubbaco kho panāyam āyasmā, dovacassatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ.
Pāpamitto kho panāyam āyasmā, pāpamittatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Kusīto kho panāyam āyasmā, kosajjaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Muṭṭhassati kho panāyam āyasmā, muṭṭhasaccaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Kuhako kho panāyam āyasmā, kuhanā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Dubbharo kho panāyam āyasmā, dubbharatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Duppañño kho panāyam āyasmā, duppaññatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ.
3. Seyyathā pi āvuso sahāyako sahāyakaṁ evaṁ vadeyya 'yadā te samma dhanena dhanakaraṇīyaṁ assa, yācissasi maṁ dhanaṁ, dassāmi te dhanan' ti. So kismiñci-d-eva dhanakaraṇīye samuppanne sahāyako sahāyakaṁ evaṁ vadeyya 'attho me samma dhanena, dehi me dhanan' ti. So evaṁ vadeyya 'tena hi samma idha khaṇāhī' ti. So tatra khaṇanto nādhigaccheyya. So evaṁ vadeyya 'alikaṁ maṁ samma avaca, tucchakaṁ maṁ samma avaca: idha khaṇāhī' ti. So evaṁ vadeyya 'nāhan taṁ samma alikaṁ avacaṁ, tucchakaṁ avacaṁ, tena hi samma idha khaṇāhī' ti. So tatra pi khaṇanto nādhigaccheyya. So evaṁ vadeyya 'alikaṁ maṁ samma avaca, tucchakaṁ maṁ samma avaca: idha khaṇāhī' ti. So evaṁ vadeyya 'nāhan taṁ samma alikaṁ avacaṁ, tucchakaṁ avacaṁ,
tena hi samma idha khaṇāhī' ti. So tatra pi khaṇanto nādhigaccheyya. So evaṁ vadeyya 'alikaṁ maṁ samma avaca, tucchakaṁ maṁ samma avaca: idha khaṇāhī' ti. So evaṁ vadeyya 'nāhan taṁ samma alikaṁ avacaṁ, tucchakaṁ avacaṁ, api ca aham eva ummādaṁ pāpuṇiṁ cetaso vipariyāyan' ti. Evam eva kho āvuso bhikkhu katthī hoti vikatthī adhigamesu 'ahaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṁ dutiyaṁ jhānaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṁ tatiyaṁ jhānaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṁ catutthaṁ jhānaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṁ ākāsānañcāyatanaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṁ viññāṇañcāyatanaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṁ ākiñcaññāyatanaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṁ nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pī' ti. Tam enaṁ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati. So Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno iriṇaṁ āpajjati, vijinaṁ āpajjati, anayaṁ āpajjati, vyasanaṁ āpajjati, anayavyasanaṁ āpajjati. Tam enaṁ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā katthī hoti vikatthī adhigamesu 'ahaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi ... pe ... ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pī' ti? Tam enaṁ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca pajānāti: Dīgharattaṁ kho ayam āyasmā khaṇḍakārī chiddakārī sabalakārī sammāsakārī na santatakārī na santatavuttī sīlesu.
Dussīlo ayam āyasmā, dussīlyaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Assaddho kho panāyam āyasmā, assaddhiyaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Appassuto kho panāyam āyasmā anācāro, appasaccaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Dubbaco kho panāyam āyasmā, dovacassatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Pāpamitto kho panāyam āyasmā, pāpamittatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Kusīto kho panāyam āyasmā, kosajjaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Muṭṭhassati kho panāyam āyasmā, muṭṭhasaccaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Kuhako kho panāyam āyasmā, kuhanā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Dubbharo kho pana ayam āyasmā, dubbharatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Duppañño kho pana ayam āyasmā, duppaññatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ.
4. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme appahāya imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti n' etaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme pahāya imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti ṭhānam etaṁ vijjatī ti.
LXXXVI
1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Mahākassapo Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tatra kho āyasmā Mahākassapo bhikkhū āmantesi:--
Āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Mahākassapassa paccassosuṁ. āyasmā Mahākassapo etad avoca:--
2. Idhāvuso bhikkhu aññaṁ vyākaroti 'khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā ti pajānāmī' ti. Tam enaṁ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati. So Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno iriṇaṁ āpajjati, vijinaṁ āpajjati, anayaṁ āpajjati, vyasanaṁ āpajjati, anayavyasanaṁ āpajjati. Tam enaṁ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā aññaṁ vyākaroti 'khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā ti pajānāmī' ti? Tam enaṁ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca pajānāti: Adhimāniko kho ayam āyasmā adhimānasacco appatte pattasaññī akate katasaññī anadhigate adhigatasaññī adhimānena aññaṁ vyākaroti 'khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā ti pajānāmī' ti. Tam enaṁ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā nissāya adhimāniko adhimānasacco appatte pattasaññī akate katasaññī anadhigate adhigatasaññī adhimānena aññaṁ vyākaroti 'khīṇā jāti,
vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā ti pajānāmī' ti? Tam enaṁ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca pajānāti: 'Bahussuto kho panāyam āyasmā sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ savyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, tasmā ayam āyasmā adhimāniko adhimānasacco appatte pattasaññī akate katasaññī anadhigate adhigatasaññī adhimānena aññaṁ vyākaroti 'khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā ti pajānāmī' ti. Tam enaṁ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṁ cetasā ceto paricca pajānāti: Abhijjhālu kho panāyam āyasmā abhijjhāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati, abhijjhāpariyuṭṭhānaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Vyāpādo kho panāyam āyasmā vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati, vyāpādapariyuṭṭhānaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Thīnamiddho kho panāyam āyasmā thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati, thīnamiddhapariyuṭṭhānaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Uddhato kho panāyam āyasmā uddhaccapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati, uddhaccapariyuṭṭhānaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Vicikiccho kho panāyam āyasmā vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaṁ viharati, vicikicchāpariyuṭṭhānaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Kammārāmo kho panāyam āyasmā kammarato kammārāmataṁ anuyutto, kammārāmatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ.
Bhassārāmo kho panāyam āyasmā bhassarato bhassārāmataṁ anuyutto, bhassārāmatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ.
Niddārāmo kho panāyam āyasmā niddārato niddārāmataṁ anuyutto, niddārāmatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Saṅgaṇikārāmo kho panāyam āyasmā saṅgaṇikārato saṅgaṇikārāmataṁ anuyutto, saṅgaṇikārāmatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ. Muṭṭhassati kho panāyam āyasmā uttarikaraṇīye oramattakena visesādhigamena antarāvosānaṁ āpanno, antarāvosānagamanaṁ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṁ.
3. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme appahāya imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti n' etaṁ ṭhānaṁ vijjati. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme pahāya imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissatī ti ṭhānam etaṁ vijjatī ti.
LXXXVII
1. Tatra kho Bhagavā Kālakaṁ bhikkhuṁ ārabbha bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etad avoca:--
2. Idha bhikkhave bhikkhu adhikaraṇiko hoti adhikaraṇasamathassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu adhikaraṇiko hoti adhikaraṇasamathassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṁvattati.
3. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu na sikkhākāmo hoti sikkhāsamādānassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu na sikkhākāmo hoti sikkhāsamādānassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṁvattati.
4. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu pāpiccho hoti icchāvinayassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu pāpiccho hoti icchāvinayassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya ... pe ... na ekībhāvāya saṁvattati.
5. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu kodhano hoti kodhavinayassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu kodhano hoti kodhavinayassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya ... pe ... na ekībhāvāya saṁvattati.
6. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu makkhī hoti makkhavinayassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu makkhī hoti makkhavinayassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya ... pe ... na ekībhāvāya saṁvattati.
7. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu saṭho hoti sāṭheyyavinayassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu saṭho hoti sāṭheyyavinayassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya ... pe ... na ekībhāvāya saṁvattati.
8. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu māyāvī hoti māyāvinayassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu māyāvī hoti māyāvinayassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya ... pe ... na ekībhāvāya saṁvattati.
9. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu dhammānaṁ na nisāmakajātiyo hoti dhammanisantiyā na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu dhammānaṁ na nisāmakajātiyo hoti dhammanisantiyā na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya ... pe ... na ekībhāvāya saṁvattati.
10. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu na paṭisallāno hoti paṭisallānassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu na paṭisallāno hoti paṭisallānassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya ... pe ... ekībhāvāya saṁvattati.
11. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaṁ na paṭisanthārako hoti paṭisanthārakassa na vaṇṇavādī.
Yam pi bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaṁ na paṭisanthārako hoti paṭisanthārakassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṁvattati.
12. Evarūpassa bhikkhave bhikkhuno kiñcāpi evaṁ icchā uppajjeyya 'aho vata maṁ sabrahmacārī sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyun' ti. Atha kho naṁ sabrahmacārī na c'eva sakkaronti na garukaronti na mānenti na pūjenti. Taṁ kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave viññū sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme appahīne samanupassanti.
13. Seyyathā pi bhikkhave assakhaluṅkassa kiñcāpi evaṁ icchā uppajjeyya 'aho vata maṁ manussā ājānīyaṭṭhāne ṭhapeyyuṁ ājānīyabhojanañ ca bhojeyyuṁ ājānīyaparimajjanañ ca parimajjeyyun' ti. Atha kho naṁ manussā na c'eva ājānīyaṭṭhāne ṭhapenti na ca ājānīyabhojanaṁ bhojenti na ca ājānīyaparimajjanaṁ parimajjanti.
Taṁ kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave viññū manussā tāni sāṭheyyāni kūṭeyyāni jimheyyāni vaṅkeyyāni appahīnāni samanupassanti. Evam eva kho bhikkhave evarūpassa bhikkhuno kiñcāpi evaṁ icchā uppajjeyya 'aho vata maṁ sabrahmacārī sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyun' ti. Atha kho naṁ sabrahmacārī na c'eva sakkaronti na garukaronti na mānenti na pūjenti. Taṁ kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave viññū sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme appahīne samanupassanti.
14. Idha pana bhikkhave bhikkhu na adhikaraṇiko hoti adhikaraṇasamathassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu na adhikaraṇiko hoti adhikaraṇasamathassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṁvattati.
15. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sikkhākāmo hoti sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu sikkhākāmo hoti sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo piyattāya ... ekībhāvāya saṁvattati.
16. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu appiccho hoti icchāvinayassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu appiccho hoti icchāvinayassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo ... ekībhāvāya saṁvattati.
17. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu akkodhano hoti kodhavinayassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu akkodhano hoti kodhavinayassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo ... pe ... ekībhāvāya saṁvattati.
18. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu amakkhī hoti makkhavinayassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu amakkhī hoti makkhavinayassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo ... ekībhāvāya saṁvattati.
19. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu asaṭho hoti sāṭheyyavinayassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu asaṭho hoti sāṭheyyavinayassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo ... ekībhāvāya saṁvattati.
20. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu amāyāvī hoti māyāvinayassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu amāyāvī hoti māyāvinayassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo ... ekībhāvāya saṁvattati.
21. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu dhammānam nisāmakajātiyo hoti dhammanisantiyā vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu dhammānaṁ nisāmakajātiyo hoti dhammanisantiyā vaṇṇavādī, ayam pi dhammo ... ekībhāvāya saṁvattati.
22. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu paṭisallāno hoti paṭisallānassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu paṭisallāno hoti paṭisallānassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo ... ekībhāvāya saṁvattati.
23. Puna ca paraṁ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaṁ paṭisanthārako hoti paṭisanthārakassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaṁ paṭisanthārako hoti paṭisanthārakassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṁvattati.
24. Evarūpassa bhikkhave bhikkhuno kiñcāpi na evaṁ icchā uppajjeyya 'aho vata maṁ sabrahmacārī sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyum pūjeyyun' ti. Atha kho naṁ sabrahmacārī sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti.
Taṁ kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave viññū sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme pahīne samanupassanti.
25. Seyyathā pi bhikkhave bhaddassa assājānīyassa kiñcāpi na evaṁ icchā uppajjeyya 'aho vata naṁ manussā ājānīyaṭṭhāne ṭhapeyyuṁ ājānīyabhojanañ ca bhojjeyyuṁ ājānīyaparimajjanañ ca parimajjeyyun' ti. Atha kho naṁ manussā ājānīyaṭṭhāne ṭhapenti ājānīyabhojanañ ca bhojenti ājānīyaparimajjanañ ca parimajjanti.
Taṁ kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave viññū manussā tāni sāṭheyyāni kūṭeyyāni jimheyyāni vaṅkeyyāni pahīnāni samanupassanti. Evam eva kho bhikkhave evarūpassa bhikkhuno kiñcāpi na evaṁ icchā uppajjeyya 'aho vata maṁ sabrahmacārī sakkareyyuṁ garukareyyuṁ māneyyuṁ pūjeyyun' ti. Atha kho naṁ sabrahmacārī sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti. Taṁ kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave viññū sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme pahīne samanupassantī ti.
LXXXVIII
1. Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyupavādī sabrahmacārīnaṁ, aṭṭhānam etaṁ anavakāso, yaṁ so dasannaṁ vyasanānaṁ aññataraṁ vyasanaṁ na nigaccheyya. Katamesaṁ dasannaṁ?
2. Anadhigataṁ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, saddhammassa na vodāyati, saddhammesu vā adhimāniko hoti, anabhirato vā brahmacariyaṁ carati, aññataraṁ vā saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjati, gāḷhaṁ vā rogātaṅkaṁ phusati, ummādaṁ vā pāpuṇāti cittakkhepaṁ, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyupavādī sabrahmacārīnaṁ, aṭṭhānam etaṁ anavakāso, yaṁ so imesaṁ dasannaṁ vyasanānaṁ aññataraṁ vyasanaṁ na nigaccheyyā ti.
LXXXIX
1. Atha kho Kokāliko bhikkhu yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Kokāliko bhikkhu Bhagavantaṁ etad avoca 'pāpicchā bhante Sāriputta-Moggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā' ti.
'Mā h' evaṁ Kokālika, mā h' evaṁ Kokālika, pasādehi Kokālika Sāriputta-Moggallānesu cittaṁ, pesalā SāriputtaMoggallānā' ti. Dutiyam pi kho Kokāliko bhikkhu Bhagavantaṁ etad avoca 'kiñcāpi me bhante Bhagavā saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchā' va Sāriputta-Moggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā' ti. 'Mā h' evaṁ Kokālika, mā h' evaṁ Kokālika, pasādehi Kokālika Sāriputta-Moggallānesu cittaṁ, pesalā Sāriputta-Moggallānā' ti. Tatiyam pi kho Kokāliko bhikkhu Bhagavantaṁ etad avoca ' ... pe ... pesalā Sāriputta-Moggallānā' ti.
2. Atha kho Kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca Kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi piḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi. Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṁ, muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo ahesuṁ. Kalāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṁ. Kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṁ. Kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṁ. āmalakamattiyo hutvā beluvasalāṭukamattiyo ahesuṁ. Beluvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṁ. Billamattiyo hutvā pabhijjiṁsu.
Pubbañ ca lohitañ ca pagghariṁsu. Svāssudaṁ kadalipattesu seti maccho va visagilito.
3. Atha kho Tuduppaccekabrahmā yena Kokāliko bhikkhu ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā vehāse ṭhatvā Kokālikaṁ bhikkhuṁ etad avoca 'pasādehi Kokālika Sāriputta-Moggallānesu cittaṁ, pesalā Sāriputta-Moggallānā' ti. 'Ko 'si tvaṁ āvuso' ti? 'Ahaṁ Tuduppaccekabrahmā' ti. 'Nanu tvaṁ āvuso Bhagavatā anāgāmī vyākato, atha kiñcarahi idhāgato, passa yāva te idaṁ aparaddhan' ti. Atha kho Tuduppaccekabrahmā Kokālikaṁ bhikkhuṁ gāthāya ajjhabhāsi:
Purisassa hi jātassa kuthāri jāyate mukhe
yāya chindati attānaṁ bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ.
Yo nindiyaṁ pasaṁsati
taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo
vicināti mukhena so kaliṁ
kalinā tena sukhaṁ na vindati.
Appamatto ayaṁ kali
yo akkhesu dhanaparājayo
sabbassāpi sahāpi attanā
ayam eva mahattaro kali
yo sugatesu manaṁ padosaye.
Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ
chattiṁsati pañca ca abbudāni
yam ariyagarahī nirayaṁ upeti
vācaṁ manañ ca paṇidhāya pāpakan ti.
4. Atha kho Kokāliko bhikkhu ten' evābādhena kālam akāsi. Kālakato ca Kokāliko bhikkhu padumanirayaṁ upapajjati Sāriputta-Moggallānesu cittaṁ āghātetvā.
Atha kho Brahmā Sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ Jetavanaṁ obhāsetvā yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho Brahmā Sahampati Bhagavantaṁ etad avoca 'Kokāliko bhante bhikkhu kālakato, kālakato ca bhante Kokāliko bhikkhu padumanirayaṁ upapanno Sāriputta-Moggallānesu cittaṁ āghātetvā' ti. Idam avoca Brahmā Sahampati, idaṁ vatvā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatth' ev' antaradhāyi.
5. Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: Imaṁ bhikkhave rattiṁ Brahmā Sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ Jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho bhikkhave Brahmā Sahampati maṁ etad avoca 'Kokāliko bhante bhikkhu kālakato, kālakato ca bhante Kokāliko bhikkhu padumanirayaṁ upapanno SāriputtaMoggallānesu cittaṁ āghātetvā' ti. Idam avoca bhikkhave Brahmā Sahampati, idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatth' ev' antaradhāyī ti.
6. Evam vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaṁ etad avoca 'kīva dīghaṁ nu kho bhante padumaniraye āyuppamāṇan' ti? 'Dīghaṁ kho bhikkhu padumaniraye āyuppamāṇaṁ, taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ "ettakāni vassānī" ti iti vā "ettakāni vassasatānī" ti iti vā "ettakāni vassasahassānī" ti iti vā "ettakāni vassasatasahassānī" ti iti vā' ti.
'Sakkā pana bhante upamā kātun' ti?
'Sakkā bhikkhū' ti. Bhagavā avoca:--
Seyyathā pi bhikkhu vīsatikhāriko Kosalako tilavāho, tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekam ekaṁ tilaṁ uddhareyya. Khippataraṁ kho so bhikkhu vīsatikhāriko Kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati abbudā nirayā, evam eko nirabbudo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati nirabbudā nirayā, evam eko ababo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati ababā nirayā, evam eko ahaho nirayo.
Seyyathā pi bhikkhu vīsati ahahā nirayā, evam eko aṭaṭo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati aṭaṭā nirayā, evam eko kumudo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati kumudā nirayā, evam eko sogandhiko nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati sogandhikā nirayā, evam eko uppalako nirayo.
Seyyathā pi bhikkhu uppalakā nirayā, evam eko puṇḍarīko nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati puṇḍarīkā nirayā, evam eko padumo nirayo. Padumaṁ kho pana bhikkhu nirayaṁ Kokāliko bhikkhu upapanno Sāriputta-Moggallānesu cittaṁ āghātetvā ti.
Idam avoca Bhagavā, idaṁ vatvāna Sugato athāparaṁ etad avoca Satthā:
Purisassa hi jātassa kuthāri jāyate mukhe
yāya chindati attānaṁ bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ.
Yo nindiyaṁ pasaṁsati
taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo
vicināti mukhena so kaliṁ
kalinā tena sukhaṁ na vindati.
Appamatto ayaṁ kali
yo akkhesu dhanaparājayo
sabbassāpi sahāpi attanā
ayam eva mahattaro kali
yo sugatesu manaṁ padosaye.
Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ
chattiṁsati pañca ca abbudāni
yam ariyagarahī nirayaṁ upeti
vācaṁ manañ ca paṇidhāya pāpakan ti.
XC
1. Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Sāriputtaṁ Bhagavā etad avoca: Kati nu kho Sāriputta khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā' ti? Dasa bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā' ti. Katamāni dasa?
2. Idha bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti.
Yam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā' ti.
3. Puna ca paraṁ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsupamā kāmā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Yam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsupamā kāmā yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā' ti.
4. Puna ca paraṁ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaṁ cittaṁ hoti vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ vivekaṭṭhaṁ nekkhammābhirataṁ vyantibhūtaṁ sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi. Yam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaṁ cittaṁ hoti vivekapoṇaṁ vivekapabbhāraṁ vivekaṭṭhaṁ nekkhammābhirataṁ vyantibhūtaṁ sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi, idam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā' ti.
5. Puna ca paraṁ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā. Yam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā, idam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā' ti.
6. Puna ca paraṁ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro sammappadhānā bhāvitā honti subhāvitā ... pe ... cattāro iddhippādā bhāvitā honti subhāvitā ... pañc' indriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni ... pañca balāni bhāvitāni honti subhāvitāni
... satta bojjhaṅgā bhāvitā honti subhāvitā ... ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito. Yam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito, idam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaṁ hoti, yaṁ balaṁ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā' ti.
Imāni kho bhante dasa khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṁ khayaṁ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā' ti.
Theravaggo navamo
Tatr'uddānaṁ:
Bāhuno c' Ānando ca Puṇṇiyo ca vyākaraṇaṁ
Katthī aññādhikaraṇaṁ Kokāliko ca balāni cā ti.
Upāsaka-Vagga
XCI
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ Bhagavā etad avoca:--
2. Dasa yime gahapati kāmabhogī santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame dasa?
3. Idha gahapati ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṁ sukheti pīneti, na saṁvibhajati na puññāni karoti.
4. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṁ sukheti pīneti, na saṁvibhajati na puññāni karoti.
5. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṁ sukheti pīneti, saṁvibhajati puññāni karoti.
6. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi na attānaṁ sukheti pīneti, na saṁvibhajati na puññāni karoti.
7. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi attānaṁ sukheti pīneti, na saṁvibhajati na puññāni karoti.
8. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi attānaṁ sukheti pīneti, saṁvibhajati puññāni karoti.
9. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena na attānaṁ sukheti pīneti, na saṁvibhajati na puññāni karoti.
10. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīneti,
na saṁvibhajati na puññāni karoti.
11. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīneti, saṁvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge gadhito mucchito ajjhāpanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati.
12. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīneti, saṁvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati.
13. Tatra gahapati yvāyaṁ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṁ sukheti pīneti. na saṁvibhajati na puññāni karoti: ayaṁ gahapati kāmabhogī tīhi ṭhānehi gārayho. Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho, na attānam sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena gārayho, na saṁvibhajati na puññāni karotī ti iminā tatiyena ṭhānena gārayho.
Ayaṁ gahapati kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi gārayho.
14. Tatra gahapati yvāyaṁ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṁ sukheti pīneti, na saṁvibhajati na puññāni karoti: ayaṁ gahapati kāmabhogī dvīhi ṭhānehi gārayho, ekena ṭhānena pāsaṁso. Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho, attānaṁ sukheti pīnetī ti iminā ekena ṭhānena pāsaṁso, na saṁvibhajati na puññāni karotī ti iminā dutiyena ṭhānena gārayho.
Ayaṁ gahapati kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi gārayho, iminā ekena ṭhānena pāsaṁso.
15. Tatra gahapati yvāyaṁ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṁ sukheti pīneti, saṁvibhajati puññāni karoti: ayaṁ gahapati kāmabhogī ekena ṭhānena gārayho, dvīhi ṭhānehi pāsaṁso. Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā ekena ṭhānena gārayho, attānaṁ sukheti pīnetī ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso, saṁvibhajati puññāni karotī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso.
Ayaṁ gahapati kāmabhogī iminā ekena ṭhānena gārayho, imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso.
16. Tatra gahapati yvāyaṁ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi na attānaṁ sukheti pīneti, na saṁvibhajati na puññāni karoti: ayaṁ gahapati kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaṁso, tīhi ṭhānehi gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā ekena ṭhānena pāsaṁso, adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho, na attānaṁ sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena gārayho, na saṁvibhajati na puññāni karotī ti iminā tatiyena ṭhānena gārayho.
Ayaṁ gahapati kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaṁso, imehi tīhi ṭhānehi gārayho.
17. Tatra gahapati yvāyaṁ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi attānaṁ sukheti pīneti, na saṁvibhajati na puññāni karoti: ayaṁ gahapati kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaṁso, dvīhi ṭhānehi gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso, adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho, attānaṁ sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso, na saṁvibhajati na puññāni karotī ti iminā dutiyena ṭhānena gārayho.
Ayaṁ gahapati kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso, imehi dvīhi ṭhānehi gārayho.
18. Tatra gahapati yvāyaṁ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi attānaṁ sukheti pīneti, saṁvibhajati puññāni karoti: ayaṁ gahapati kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaṁso, ekena ṭhānena gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso, adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā ekena ṭhānena gārayho, attānaṁ sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso, saṁvibhajati puññāni karotī ti iminā tatiyena ṭhānena pāsaṁso.
Ayaṁ gahapati kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaṁso, iminā ekena ṭhānena gārayho.
19. Tatra gahapati yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena na attānaṁ sukheti pīneti, na saṁvibhajati na puññāni karoti: ayaṁ gahapati kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaṁso, dvīhi ṭhānehi gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā ekena ṭhānena pāsaṁso, na attānaṁ sukheti pīnetī ti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho, na saṁvibhajati na puññāni karotī ti iminā dutiyena thānena gārayho
Ayaṁ gahapati kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaṁso, imehi dvīhi ṭhānehi gārayho.
20. Tatra gahapati yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīneti, na saṁvibhajati na puññāni karoti: ayaṁ gahapati kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaṁso, ekena ṭhānena gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso, attānaṁ sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso, na saṁvibhajati na puññāni karotī ti iminā ekena ṭhānena gārayho.
Ayaṁ gahapati kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṁso, iminā ekena ṭhānena gārayho.
21. Tatra gahapati yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīneti, saṁvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge gadhito mucchito ajjhāpanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati: ayaṁ gahapati kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaṁso, ekena ṭhānena gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso, attānaṁ sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso, saṁvibhajati puññāni karotī ti iminā tatiyena ṭhānena pāsaṁso, te ca bhoge gadhito mucchito ajjhāpanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjatī ti iminā ekena ṭhānena gārayho.
Ayaṁ gahapati kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaṁso, iminā ekena ṭhānena gārayho.
22. Tatra gahapati yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīneti, saṁvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge agadhito amucchito ajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati: ayaṁ gahapati kāmabhogī catūhi ṭhānehi pāsaṁso. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṁso, attānaṁ sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaṁso, saṁvibhajati puññāni karotī ti iminā tatiyena ṭhānena pāsaṁso, te ca bhoge agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjatī ti iminā catutthena ṭhānena pāsaṁso.
Ayaṁ gahapati kāmabhogī imehi catūhi ṭhānehi pāsaṁso.
Ime kho gahapati dasa kāmabhogī santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
23. Imesaṁ kho gahapati dasannaṁ kāmabhogīnaṁ yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīneti,
saṁvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati: ayaṁ imesaṁ dasannaṁ kāmabhogīnaṁ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca.
Seyyathā pi gahapati gavā khīraṁ khīramhā dadhi dadhimhā navanītaṁ navanītamhā sappi sappimhā sappimaṇḍo tattha aggam akkhāyati, evam eva kho gahapati imesaṁ dasannaṁ kāmabhogīnaṁ yvāyaṁ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṁ sukheti pīneti, saṁvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati: ayaṁ imesaṁ dasannaṁ kāmabhogīnaṁ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro cā ti.
XCII
1. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena Bhagavā ... pe ... Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ Bhagavā etad avoca:--
2. Yato kho gahapati ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ariyo c' assa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanā 'va attānaṁ vyākareyya 'khīṇanirayo 'mhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpanno 'ham asmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano' ti. Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti?
3. Yaṁ gahapati pāṇātipātī pāṇātipātapaccayā diṭṭhadhammikam pi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikam pi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikam pi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; pāṇātipātā paṭivirato neva diṭṭhadhammikaṁ bhayaṁ veraṁ pasavati, na samparāyikaṁ bhayaṁ veraṁ pasavati, na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Pāṇātipātā paṭiviratassa evan taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti.
4. Yaṁ gahapati adinnādāyī ... pe ... kāmesu micchācārī ... musāvādī ... surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī surāmerayamajjapamādaṭṭhānapaccayā diṭṭhadhammikam pi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikam pi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikam pi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti; surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato neva diṭṭhadhammikaṁ bhayaṁ veraṁ pasavati, na samparāyikaṁ bhayaṁ veraṁ pasavati, na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratassa evan taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti.
Imāni pañca bhayāni verāni vūpasantani honti. Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti?
5. Idha gahapati ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti 'iti pi so Bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaṁ buddho Bhagavā' ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti 'svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṁ veditabbo viññūhī' ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti 'supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ujupaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcipaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, yad idaṁ cattāri purisayugāni, aṭṭha purisapuggalā, esa Bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā' ti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi.
Imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. Katamo c' assa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti supaṭividdho?
6. Idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: Iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imass' uppādā idaṁ uppajjati, imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati. Yad idaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti, ayañ c' assa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho.
Yato kho gahapati ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ayañ c' assa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanā 'va attānaṁ vyākareyya 'khīṇanirayo 'mhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpanno 'ham asmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano' ti.
XCIII
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati divādivassa Sāvatthiyā nikkhami Bhagavantaṁ dassanāya. Atha kho Anāthapiṇḍikassa gahapatissa etad ahosi 'akālo kho tāva Bhagavantaṁ dassanāya, paṭisallīno Bhagavā, manobhāvanīyānam pi bhikkhūnaṁ akālo dassanāya, paṭisallīnā manobhāvanīyā bhikkhū, yan nūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo ten' upasaṅkameyyan' ti. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo ten' upasaṅkami.
2. Tena kho pana samayena aññatitthiyā paribbājakā saṅgamma samāgamma unnādino uccāsaddā mahāsaddā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentā nisinnā honti.
Addasaṁsu kho te aññatitthiyā paribbājakā Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dūrato 'va āgacchantaṁ, disvāna aññamaññaṁ saṇṭhāpesuṁ: 'Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha. Ayaṁ Anāthapiṇḍiko gahapati āgacchati samaṇassa Gotamassa sāvako. Yāvatā kho pana samaṇassa Gotamassa sāvakā gihī odātavasanā Sāvatthiyaṁ paṭivasanti, ayaṁ tesaṁ aññataro Anāthapiṇḍiko gahapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino, app eva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā' ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ.
3. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena te paribbājakā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ te paribbājakā etad avocuṁ 'vadehi gahapati kiṁdiṭṭhiko samaṇo Gotamo' ti. 'Na kho ahaṁ bhante Bhagavato sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāmī' ti. 'Iti kira tvaṁ gahapati na samaṇassa Gotamassa sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi, vadehi gahapati kiṁdiṭṭhikā bhikkhū' ti. 'Bhikkhūnaṁ pi kho ahaṁ bhante na sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāmī' ti. 'Iti kira tvaṁ gahapati na samaṇassa Gotamassa sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi, na pi bhikkhūnaṁ sabbaṁ diṭṭhiṁ jānāsi, vadehi gahapati kiṁdiṭṭhiko 'si tuvan' ti. 'Etaṁ kho bhante amhehi na dukkaraṁ vyākātuṁ yaṁdiṭṭhikā mayan ti, iṅgha tāva āyasmanto yathā sakāni diṭṭhigatāni vyākarontu, pacchā p' etaṁ amhehi no dukkaraṁ bhavissati vyākātuṁ yaṁdiṭṭhikā mayan' ti.
4. Evaṁ vutte aññataro paribbājako Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etad avoca 'sassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan ti evaṁdiṭṭiko ahaṁ gahapatī' ti. Aññataro pi kho paribbājako Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etad avoca 'asassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan ti evaṁdiṭṭhiko ahaṁ gahapatī' ti. Aññataro pi kho paribbājako Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etad avoca 'antavā loko ... anantavā loko ... taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ ... aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ ... hoti Tathāgato parammaraṇā ... na hoti Tathāgato parammaraṇā ... hoti cana ca hoti Tathāgato parammaraṇā ... neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṁ, mogham aññan ti evaṁdiṭṭhiko ahaṁ gahapatī' ti.
5. Evaṁ vutte Anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake etad avoca:--
Yvāyaṁ bhante āyasmā evam āha 'sassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan ti evaṁdiṭṭhiko ahaṁ gahapatī' ti,
imassa ayam āyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paraghosapaccayā vā.
Sā kho pan' esā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā; yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhatam cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ, tad aniccaṁ, yad aniccaṁ, taṁ dukkhaṁ, yaṁ dukkhaṁ, tad eva so āyasmā allīno, tad eva so āyasmā ajjhūpagato. Yo p' āyaṁ bhante āyasmā evam āha 'asassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan ti evaṁdiṭṭhiko ahaṁ gahapatī' ti, imassa pi ayam āyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paraghosapaccayā vā. Sā kho pan' esā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā; yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ, tad aniccaṁ, yad aniccaṁ, taṁ dukkhaṁ, yaṁ dukkhaṁ, tad eva so āyasmā allīno, tad eva so āyasmā ajjhūpagato. Yo p' āyaṁ bhante āyasmā evam āha 'antavā loko ... anantavā loko ... taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ ... aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ ... hoti Tathāgato parammaraṇā ... na hoti Tathāgato parammaraṇā ... hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā ... neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṁ, mogham aññan ti evaṁdiṭṭhiko ahaṁ gahapatī' ti imassa pi ayam āyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paraghosapaccayā vā. Sā kho pan' esā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā; yaṁ kho pana kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ, tad aniccaṁ, yad aniccaṁ, taṁ dukkhaṁ, yaṁ dukkhaṁ, tad eva so āyasmā allīno, tad eva so āyasmā ajjhūpagato ti.
6. Evaṁ vutte te paribbājakā Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etad avocuṁ 'vyākatāni kho gahapati amhehi sabbeh' eva yathā sakāni diṭṭhigatāni, vadehi gahapati kiṁdiṭṭhiko 'si tuvan' ti. 'Yaṁ kho bhante kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ, tad aniccaṁ, yad aniccaṁ, taṁ dukkhaṁ, yaṁ dukkhaṁ, taṁ "n' etaṁ mama n' eso 'ham asmi na me so attā" ti evaṁdiṭṭhiko kho ahaṁ bhante' ti. 'Yaṁ kho gahapati kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ, tad aniccaṁ, yad aniccaṁ, taṁ dukkhaṁ, yaṁ dukkhaṁ, tad eva tvaṁ gahapati allīno, tad eva tvaṁ gahapati ajjhūpagato' ti. 'Yaṁ kho pana bhante kiñci bhūtaṁ saṅkhataṁ cetayitaṁ paṭiccasamuppannaṁ, tad aniccaṁ, yad aniccaṁ, taṁ dukkhaṁ, yaṁ dukkhaṁ, taṁ "n' etaṁ mama n' eso 'ham asmi na m' eso attā" ti: evam etaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, tassa ca uttariṁ nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāmī' ti. Evaṁ vutte te paribbājakā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā nisīdiṁsu.
7. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake tuṇhībhūte maṅkubhūte pattakkhandhe adhomukhe pajjhāyante appaṭibhāne viditvā uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Anāthapiṇḍiko gahapati yāvatako ahosi tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ Bhagavato ārocesi.
'Sādhu sādhu gahapati, evaṁ kho te gahapati moghapurisā kālena kālaṁ saha dhammena suniggahītaṁ niggahetabbā' ti.
Atha kho Bhagavā Anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi.
Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
8. Atha kho Bhagavā acirapakkante Anāthapiṇḍike gahapatimhi bhikkhū āmantesi:--
Yo pi so bhikkhave bhikkhu vassasatupasampanno imasmiṁ dhammavinaye, so pi evam evaṁ aññatitthiye paribbājake saha dhammena suniggahītaṁ niggaṇheyya, yathā taṁ Anāthapiṇḍikena gahapatinā niggahītā ti.
XCIV
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Campāyaṁ viharati Gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Atha kho Vajjiyamāhito gahapati divādivassa Campāya nikkhami Bhagavantaṁ dassanāya.
Atha kho Vajjiyamāhitassa gahapatissa etad ahosi 'akālo kho tāva Bhagavantaṁ dassanāya, paṭisallīno Bhagavā, manobhāvanīyānaṁ pi bhikkhūnaṁ akālo dassanāya, paṭisallīnā manobhāvanīyā bhikkhū, yan nūnāhaṁ yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo ten' upasaṅkameyyan' ti. Atha kho Vajjiyamāhito gahapati yena aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ ārāmo ten' upasaṅkami.
2. Tena kho pana samayena aññatitthiyā paribbājakā saṅgamma samāgamma unnādino uccāsaddā mahāsaddā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentā nisinnā honti.
Addasaṁsu kho te aññatitthiyā paribbājakā Vajjiyamāhitaṁ gahapatiṁ dūrato 'va āgacchantaṁ, disvāna aññamaññaṁ saṇṭhāpesuṁ: 'Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha. Ayaṁ Vajjiyamāhito gahapati āgacchati samaṇassa Gotamassa sāvako. Yāvatā kho pana samaṇassa Gotamassa sāvakā gihī odātavasanā Campāyaṁ paṭivasanti,
ayaṁ tesaṁ aññataro Vajjiyamāhito gahapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino. App eva nāma appasaddaṁ parisaṁ viditvā upasaṅkamitabbaṁ maññeyyā' ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṁ.
3. Atha kho Vajjiyamāhito gahapati yena paribbājakā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Vajjiyamāhitaṁ gahapatiṁ te paribbājakā etad avocuṁ 'saccaṁ kira gahapati, samaṇo Gotamo sabbaṁ tapaṁ garahati, sabbaṁ tapassiṁ lūkhājīviṁ ekaṁsena upakkosati upavadatī' ti? 'Na kho bhante Bhagavā sabbaṁ tapaṁ garahati, na pi sabbaṁ tapassiṁ lūkhājīviṁ ekaṁsena upakkosati upavadati. Gārayhaṁ kho bhante Bhagavā garahati, pasaṁsiyaṁ pasaṁsati, gārayhaṁ kho pana bhante Bhagavā garahanto pasaṁsiyaṁ pasaṁsanto vibhajjavādo Bhagavā, na so Bhagavā ettha ekaṁsavādo' ti.
4. Evaṁ vutte aññataro paribbājako Vajjiyamāhitaṁ gahapatiṁ etad avoca 'āgamehi tvaṁ gahapati, yassa tvaṁ samaṇassa Gotamassa vaṇṇaṁ bhāsasi, so samaṇo Gotamo venayiko appaññattiko' ti? 'Ettha p' āhaṁ bhante āyasmante vakkhāmi saha dhammena: idaṁ kusalan ti bhante Bhagavatā paññattaṁ, idaṁ akusalan ti bhante Bhagavatā paññattaṁ. Iti kusalākusalaṁ Bhagavā paññāpayamāno sappaññattiko Bhagavā, na so Bhagavā venayiko appaññattiko' ti. Evaṁ vutte te paribbājakā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā nisīdiṁsu.
5. Atha kho Vajjiyamāhito gahapati te paribbājake tuṇhībhūte maṅkubhūte pattakkhandhe adhomukhe pajjhāyante appaṭibhāne viditvā uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Vajjiyamāhito gahapati yāvatako ahosi tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṁ kathāsallāpo, taṁ sabbaṁ Bhagavato ārocesi.
6. Sādhu sādhu gahapati, evaṁ kho te gahapati moghapurisā kālena kālaṁ saha dhammena suniggahītaṁ niggahetabbā. Nāhaṁ gahapati sabbaṁ tapaṁ tapitabban ti vadāmi. Na panāhaṁ gahapati sabbaṁ tapaṁ na tapitabban ti vadāmi. Nāhaṁ gahapati sabbaṁ samādānaṁ samāditabban ti vadāmi. Na panāhaṁ gahapati sabbaṁ samādānaṁ na samāditabban ti vadāmi. Nāhaṁ gahapati sabbaṁ padhānaṁ padahitabban ti vadāmi. Na panāhaṁ gahapati sabbaṁ padhānaṁ na padahitabban ti vadāmi.
Nāhaṁ gahapati sabbo paṭinissaggo paṭinissajjitabbo ti vadāmi. Na panāhaṁ gahapati sabbo paṭinissaggo na paṭinissajjitabbo ti vadāmi. Nāhaṁ gahapati sabbā vimutti vimuccitabbā ti vadāmi. Na panāhaṁ gahapati sabbā vimutti na vimuccitabbā ti vadāmi.
7. Yaṁ hi gahapati tapaṁ tapato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ tapaṁ na tapitabban ti vadāmi. Yañ ca khvāssa gahapati tapaṁ tapato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti,
evarūpaṁ tapaṁ tapitabban ti vadāmi. Yaṁ hi gahapati samādānaṁ samādiyato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ samādānaṁ na samāditabban ti vadāmi. Yañ ca khvāssa gahapati samādānaṁ samādiyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ samādānaṁ samāditabban ti vadāmi. Yaṁ hi gahapati padhānaṁ padahato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ padhānaṁ na padahitabban ti vadāmi. Yañ ca khvāssa gahapati padhānaṁ padahato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ padhānaṁ padahitabban ti vadāmi. Yaṁ hi gahapati paṭinissaggaṁ paṭinissajjato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo paṭinissaggo na paṭinissajjitabbo ti vadāmi.
Yañ ca khvāssa gahapati paṭinissaggaṁ paṭinissajjato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo paṭinissaggo paṭinissajjitabbo ti vadāmi. Yaṁ hi gahapati vimuttiṁ vimuccato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpā vimutti na vimuccitabbā ti vadāmi. Yañ ca khvāssa gahapati vimuttiṁ vimuccato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpā vimutti vimuccitabbā ti vadāmī ti. Atha kho Vajjiyamāhito gahapati Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
8. Atha kho Bhagavā acirapakkante Vajjiyamāhite gahapatimhi bhikkhū āmantesi:--
Yo pi so bhikkhu dīgharattaṁ apparajakkho imasmiṁ dhammavinaye, so pi evam evaṁ aññatitthiye paribbājake saha dhammena suniggahītaṁ niggaṇheyya, yathā taṁ Vajjiyamāhitena gahapatinā niggahītā ti.
XCV
1. Atha kho Uttiyo paribbājako yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Uttiyo paribbājako Bhagavantaṁ etad avoca 'kin nu kho bho Gotama sassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti? 'Avyākataṁ kho etaṁ Uttiya mayā: sassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti. 'Kiṁ pana bho Gotama asassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti? 'Etam pi kho Uttiya avyākataṁ mayā: asassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti. 'Kin nu kho bho Gotama antavā loko ... anantavā loko ... taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ ... aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ ... hoti Tathāgato parammaraṇā ... na hoti Tathāgato parammaraṇā ... hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā ... neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti? 'Etam pi kho Uttiya avyākataṁ mayā: neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti.
2. 'Kin nu kho bho Gotama sassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti iti puṭṭho samāno 'avyākataṁ kho etaṁ Uttiya mayā: sassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti vadesi. 'Kiṁ pana bho Gotama asassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti iti puṭṭho samāno 'etam pi kho Uttiya avyākataṁ mayā: asassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti vadesi.
'Kin nu kho bho Gotama antavā loko ... anantavā loko ... taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ ... aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ . . ?oti Tathāgato parammaraṇā ... na hoti Tathāgato parammaraṇā ... hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā ... neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti iti puṭṭho samāno 'etam pi kho Uttiya avyākataṁ mayā:
neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti vadesi. 'Atha kiñcarahi bhotā Gotamena vyākatan' ti? 'Abhiññāya kho ahaṁ Uttiya sāvakānaṁ dhammaṁ desemi sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā' ti. 'Yaṁ pan' etaṁ bhavaṁ Gotamo abhiññāya sāvakānaṁ dhammaṁ desesi sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, sabbo ca tena loko niyyissati upaḍḍho vā tibhāgo vā' ti? Evaṁ vutte Bhagavā tuṇhī ahosi.
3. Atha kho āyasmato ānandassa etad ahosi 'mā h' evaṁ kho Uttiyo paribbājako pāpakaṁ diṭṭhigataṁ paṭilabhati: sabbasāmukkaṁsikaṁ vata me samaṇo Gotamo pañhaṁ puṭṭho saṁsādeti no vissajjeti na nūna visahatī ti, tad assa Uttiyassa paribbājakassa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā' ti. Atha kho āyasmā Ānando Uttiyaṁ paribbājakaṁ etad avoca:--
4. 'Tena h' āvuso Uttiya upaman te karissāmi, upamāyam idh' ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti.
Seyyathā pi āvuso Uttiya rañño paccantimaṁ nagaraṁ daḷhuddāpaṁ daḷhapākāratoraṇaṁ ekadvāraṁ. Tatr' assa dovāriko paṇḍito vyatto medhāvī aññātānaṁ nivāretā ñātānaṁ pavesetā,
so tassa nagarassa samantā anupariyāyapathaṁ anukkamamāno na passeyya pākārasandhiṁ vā pākāravivaraṁ vā antamaso biḷāranissakkanamattaṁ pi, no ca khvāssa evaṁ ñāṇaṁ hoti 'ettakā pāṇā imaṁ nagaraṁ pavisanti vā nikkhamanti vā' ti. Atha khvāssa evam ettha hoti 'ye kho keci oḷārikā pāṇā imaṁ nagaraṁ pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te iminā dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā' ti. Evam eva kho āvuso Uttiya na Tathāgatassa evaṁ ussukkataṁ hoti 'sabbo ca tena loko niyyissati upaḍḍho vā tibhāgo vā' ti.
Atha kho evam ettha Tathāgatassa hoti 'ye kho keci lokamhā niyyiṁsu vā niyyanti vā niyyissanti vā, sabbe te pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhitacittā satta bojjhaṅge yathābhūtaṁ bhāvetvā evam ete lokamhā niyyiṁsu vā niyyanti vā niyyissanti vā' ti. Yad eva kho tvaṁ āvuso Uttiya Bhagavantaṁ pañhaṁ apucchi, tad eva taṁ pañhaṁ Bhagavantaṁ aññena pariyāyena apucchi. Tasmā te taṁ Bhagavā na vyākāsī ti.
XCVI
1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Ānando Rājagahe viharati Tapodārāme. Atha kho āyasmā Ānando rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya yena Tapodā ten' upasaṅkami gattāni parisiñcituṁ. Tapodāya gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno.
Kokanudo pi kho paribbājako rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya yena Tapodā ten' upasaṅkami gattāni parisiñcituṁ. Addasā kho Kokanudo paribbājako āyasmantaṁ ānandaṁ dūrato 'va āgacchantaṁ, disvāna āyasmantaṁ ānandaṁ etad avoca 'kvattha āvuso' ti? 'Amhāvuso bhikkhū' ti. 'Katamesaṁ āvuso bhikkhūnan' ti? 'Samaṇānaṁ āvuso Sakyaputtiyānan' ti. 'Puccheyyāma mayaṁ āyasmantaṁ kiñci-d-eva desaṁ, sace āyasmā okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā' ti. 'Pucchāvuso, sutvā vedissāmā' ti.
2. 'Kin nu kho bho: sassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan ti evaṁdiṭṭhi bhavan' ti? 'Na kho ahaṁ āvuso evaṁdiṭṭhi: sassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti. 'Kiṁ pana bho: asassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan ti evaṁ diṭṭhi bhavan' ti? 'Na kho ahaṁ āvuso evaṁdiṭṭhi: asassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti. 'Kin nu kho bho: antavā loko ... anantavā loko ... taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ ... aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ ... hoti Tathāgato parammaraṇā ... na hoti Tathāgato parammaraṇā ... hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā
... neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṁ, mogham aññan ti evaṁdiṭṭhi bhavan' ti? 'Na kho ahaṁ āvuso evaṁdiṭṭhi: neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti. 'Tena hi bhavaṁ na jānāti na passatī' ti? 'Na kho ahaṁ āvuso na jānāmi na passāmi, jānām' ahaṁ āvuso passāmī' ti.
3. 'Kin nu kho bho: sassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan ti evaṁdiṭṭhi bhavan' ti iti puṭṭho samāno 'na kho ahaṁ āvuso evaṁdiṭṭhi: sassato loko, idam eva saccaṁ, moghaṁ aññan' ti vadesi. 'Kiṁ pana bho: asassato loko, idaṁ eva saccaṁ, mogham aññan' ti evaṁdiṭṭhi bhavan' ti iti puṭṭho samāno 'na kho ahaṁ āvuso evaṁdiṭṭhi: asassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti vadesi. 'Kin nu kho bho: antavā loko ... anantavā loko ... taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ ... aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ ... hoti Tathāgato parammaraṇā ... na hoti Tathāgato parammaraṇā ... hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā ... neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṁ, mogham aññan ti evaṁdiṭṭhi bhavan' ti iti puṭṭho samāno 'na kho ahaṁ āvuso evaṁdiṭṭhi: neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti vadesi.
'Tena hi bhavaṁ na jānāti na passatī' ti iti puṭṭho samāno 'na kho ahaṁ āvuso na jānāmi na passāmi, jānām' ahaṁ āvuso passāmī' ti vadesi. 'Yathākathaṁ panāvuso imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo' ti?
4. 'Sassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti kho āvuso diṭṭhigatam etaṁ, 'asassato loko, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti kho āvuso diṭṭhigatam etaṁ, 'antavā loko ... anantavā loko ... taṁ jīvaṁ taṁ sarīraṁ ... aññaṁ jīvaṁ aññaṁ sarīraṁ ... hoti Tathāgato parammaraṇā ... na hoti Tathāgato parammaraṇā ... hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā ... neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṁ, mogham aññan' ti kho āvuso diṭṭhigatam etaṁ.
Yāvatā āvuso diṭṭhigatā, yāvatā diṭṭhiṭṭhāna-adhiṭṭhāna-pariyuṭṭhāna-samuṭṭhāna-samugghāto, tam ahaṁ jānāmi tam ahaṁ passāmi, tam ahaṁ jānanto tam ahaṁ passanto kyāhaṁ vakkhāmi 'na jānāmi na passāmī' ti? Jānām' ahaṁ āvuso passāmī ti. 'Ko nāmo āyasmā, kathañ ca panāyasmantaṁ sabrahmacārī jānantī' ti? Ānando ti kho me āvuso nāmaṁ, Ānando ti ca pana maṁ sabrahmacārī jānantī ti. 'Mahācariyena vata kira bhotā saddhiṁ mantayamānā na jānimha: āyasmā Ānando ti. Sace hi mayaṁ sañjāneyyāma: āyasmā Ānando ti, ettakam pi no na ppaṭibhāseyya, khamatu ca me āyasmā Ānando' ti.
XCVII
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. Katamehi dasahi?
2. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
3. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ savyañjanaṁ kevalapuripuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti,
tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
4. Kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko.
5. Sammādiṭṭhiko hoti sammādassanena samannāgato.
6. Anekavihitaṁ iddhividdhaṁ paccanubhoti: eko pi hutvā bahudhā hoti, bahudhā pi hutvā eko hoti, āvibhāvaṁ tirobhāvaṁ tirokuḍḍaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathā pi ākāse, paṭhaviyā pi ummujjanimmujjaṁ karoti, seyyathā pi udake, udake pi abhijjamāne gacchati, seyyathā pi paṭhaviyaṁ, ākāse pi pallaṅkena kamati, seyyathā pi pakkhī sakuṇo, ime pi candimasuriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati, yāva Brahmalokā pi kāyena 'va saṁvatteti.
7. Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.
8. Parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaṁ vā cittaṁ 'sarāgaṁ cittan' ti pajānāti, vītarāgaṁ vā cittaṁ 'vītarāgaṁ cittan' ti pajānāti, sadosaṁ vā cittaṁ ... pe ... vītadosaṁ vā cittaṁ ... samohaṁ vā cittaṁ ... vītamohaṁ vā cittaṁ ... saṅkhittaṁ vā cittaṁ ... vikkhittaṁ vā cittaṁ ... amahaggataṁ vā cittaṁ ... mahaggataṁ vā cittaṁ ... sa-uttaraṁ vā cittaṁ ... anuttaraṁ vā cittaṁ ... asamāhitaṁ vā cittaṁ ... samāhitaṁ vā cittaṁ ... avimuttaṁ vā cittaṁ ... vimuttaṁ vā cittaṁ 'vimuttaṁ cittan' ti pajānāti.
9. Anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ 'ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsam pi jātiyo tiṁsam pi jātiyo cattālīsam pi jātiyo paṇṇāsam pi jātiyo jātisatam pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi aneke pi saṁvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto,
so tato cuto amutra udapādiṁ, tatra p' āsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idh' upapanno' ti: iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati.
10. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti 'ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā' ti: iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.
11. āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭh' eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā ti.
XCVIII
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu yassaṁ yassaṁ disāyaṁ viharati phāsu yeva viharati. Katamehi dasahi?
2. Thero hoti rattaññū cirapabbajito, sīlavā hoti ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā, ubhayāni kho pan' assa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anuvyañjanaso, adhikaraṇasamuppādavūpasamakusalo hoti, dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo, santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagīlānapaccayabhesajjaparikkhārena, pāsādiko hoti abhikkantapaṭikkante susaṁvuto antaraghare pi nisajjāya, catunnaṁ jhānānaṁ abhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañ ca khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭh' eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu yassaṁ yassaṁ disāyaṁ viharati phāsu yeva viharatī ti.
XCIX
1. Atha kho āyasmā Upāli yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Upāli Bhagavantaṁ etad avoca 'icchām' ahaṁ bhante araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevitun' ti.
2. Durabhisambhavāni kho Upāli araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraṁ pavivekaṁ durabhiramaṁ ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhiṁ alabhamānassa bhikkhuno. Yo kho Upāli evaṁ vadeyya 'ahaṁ samādhiṁ alabhamāno araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevissāmī' ti, tass' etaṁ pāṭikaṅkhaṁ: saṁsīdissati vā uppilavissati vā.
3. Seyyathā pi Upāli mahā-udakarahado. Atha āgaccheyya hatthināgo sattaratano vā aṭṭharatano vā. Tassa evam assa 'yan nūnāhaṁ imaṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikaṁ pi khiḍḍaṁ kiḷeyyaṁ, piṭṭhisandhovikaṁ pi khiḍḍaṁ kiḷeyyaṁ, kaṇṇasandhovikaṁ pi khiḍḍaṁ kiḷitvā piṭṭhisandhovikaṁ pi khiḍḍaṁ kiḷitvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyyan' ti. So taṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikaṁ pi khiḍḍaṁ kiḷeyya, piṭṭhisandhovikaṁ pi khiḍḍaṁ kiḷeyya, kaṇṇasandhovikaṁ pi khiḍḍaṁ kiḷitvā piṭṭhisandhovikaṁ pi khiḍḍaṁ kiḷitvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyya. Taṁ kissa hetu? Mahā h' Upāli attabhāvo gambhīre gādhaṁ vindati. Atha āgaccheyya saso vā biḷāro vā. Tassa evam assa 'ko cāhaṁ ko ca hatthināgo?
Yan nūnāhaṁ imaṁ udakarahadaṁ ogāhetvā kaṇṇasandhovikaṁ pi khiḍḍaṁ kiḷeyyaṁ, piṭṭhisandhovikaṁ pi khiḍḍaṁ kiḷeyyaṁ,
kaṇṇasandhovikaṁ pi khiḍḍaṁ kiḷitvā piṭṭhisandhovikaṁ khiḍḍaṁ kiḷitvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṁ pakkameyyan' ti. So taṁ udakarahadaṁ sahasā appaṭisaṅkhāya pakkhandeyya. Tass' etaṁ pāṭikaṅkhaṁ: saṁsīdissati vā uppilavissati vā. Taṁ kissa hetu? Paritto h' Upāli attabhāvo gambhīre gādhaṁ na vindati. Evam eva kho Upāli yo evaṁ vadeyya 'ahaṁ samādhiṁ alabhamāno araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevissāmī' ti, tass' etaṁ pāṭikaṅkhaṁ: saṁsīdissati vā uppilavissati vā.
4. Seyyathā pi Upāli daharo kumāro mando uttānaseyyako sakena muttakarīsena kiḷati. Taṁ kiṁ maññasi Upāli 'nanvāyaṁ kevalā paripūrā bālakhiḍḍā' ti? Evaṁ bhante. Sa kho so Upāli kumāro aparena samayena vuddhim anvāya indriyānaṁ paripākam anvāya, yāni tāni kumārakānaṁ kiḷāpanakāni bhavanti, seyyathīdaṁ vaṅkaṁ ghaṭikaṁ mokkhacikaṁ ciṅgulakaṁ pattāḷhakaṁ rathakaṁ dhanukaṁ, tehi kiḷati. Taṁ kiṁ maññasi Upāli 'nanvāyaṁ khiḍḍā purimāya khiḍḍāya abhikkantatarā ca paṇītatarā cā' ti? Evaṁ bhante. Sa kho so Upāli kumāro aparena samayena vuddhim anvāya indriyānaṁ paripākam anvāya pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti: cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi ... ghānaviññeyyehi gandhehi ... jivhāviññeyyehi rasehi ... kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṁhitehi rajanīyehi.
Taṁ kiṁ maññasi Upāli 'nanvāyaṁ khiḍḍā purimāhi khiḍḍāhi abhikkantatarā ca paṇītatarā cā' ti? Evaṁ bhante.
5. Idha kho pana vo Upāli Tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaṁ buddho Bhagavā. So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ {sassamaṇabrāhmaṇiṁ} pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti.
So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhe kalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ savyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto. So taṁ dhammaṁ sutvā Tathāgate saddhaṁ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati 'sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā; na yidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ; yan nūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan' ti. So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati. So evaṁ pabbajito samāno bhikkhūnaṁ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṁ pahāya brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā.
Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṁvādako lokassa, pisunaṁ vācaṁ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti; na ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya; iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaniyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti.
Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ. So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattuparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.
Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. āmakamaṁsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.
Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Hatthigavassavaḷavāpaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.
Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṁsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti.
Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti.
Chedanavadhabandhanaviparāmosa-ālopasahasākārā paṭivirato hoti. So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena yena yen' eva pakkamati samādāy' eva pakkamati. Seyyathā pi nāma pakkhī sakuṇo yena yen' eva ḍeti sapattabhāro 'va ḍeti, evam eva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena yena yen' eva pakkamati samādāy' eva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṁ anavajjasukhaṁ paṭisaṁvedeti.
6. So cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati.
Sotena saddaṁ sutvā ... ghānena gandhaṁ ghāyitvā ... jivhāya rasaṁ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā ... manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṁvarena samannāgato ajjhattaṁ avyāsekasukhaṁ paṭisaṁvedeti.
7. So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṁvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṁ senāsanaṁ bhajati araññaṁ rukkhamūlaṁ pabbataṁ kandaraṁ giriguhaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ.
So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. so abhijjhaṁ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṁ parisodheti, vyāpādapadosaṁ pahāya avyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, vyāpādapadosā cittaṁ parisodheti, thīnamiddhaṁ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā cittaṁ parisodheti, uddhaccakukkuccaṁ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṁ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṁ parisodheti, vicikicchaṁ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaṁ parisodheti.
8. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi Upāli 'nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā' ti? Evaṁ bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.
9. Puna ca paraṁ Upāli bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ... dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi Upāli 'nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā' ti? Evaṁ bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti,
no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.
10. Puna ca paraṁ Upāli bhikkhu pītiyā ca virāgā ... tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi Upāli 'nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā' ti? Evaṁ bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.
11. Puna ca paraṁ Upāli bhikkhu sukhassa ca pahānā ... catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi Upāli 'nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā' ti? Evaṁ bhante. Imam pi kho mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.
12. Puna ca paraṁ Upāli bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā 'ananto ākāso' ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. Taṁ kiṁ maññasi Upāli 'nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā' ti? Evaṁ bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.
13. Puna ca paraṁ Upāli bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma 'anantaṁ viññāṇan' ti viññāṇañcāyatanaṁ upasamapajja viharati ... pe ... sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma 'natthi kiñcī' ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati ... sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma 'santam etaṁ paṇītam etan' ti nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati.
Taṁ kiṁ maññasi Upāli 'nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā' ti? Evaṁ bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.
14. Puna ca paraṁ Upāli bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati, paññāya c' assa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Taṁ kiṁ maññasi Upāli 'nanvāyaṁ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā' ti? Evaṁ bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaṁ sampassamānā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.
Iṅgha tvaṁ Upāli saṅghe viharāhi, saṅghe te viharato phāsu bhavissatī ti.
C
1. Dasa yime bhikkhave dhamme appahāya abhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. Katame dasa?
2. Rāgaṁ dosaṁ mohaṁ kodhaṁ upanāhaṁ makkhaṁ paḷāsaṁ issaṁ macchariyaṁ mānaṁ.
Ime kho bhikkhave dasa dhamme appahāya abhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ.
3. Dasa yime bhikkhave dhamme pahāya bhabbo arahattaṁ sacchikātuṁ. Katame dasa?
4. Rāgaṁ dosaṁ mohaṁ kodhaṁ upanāhaṁ makkhaṁ paḷāsaṁ issaṁ macchariyaṁ mānaṁ.
Ime kho bhikkhave dasa dhamme pahāya bhabbo arahattaṁ sacchikātun ti.
Upāsakavaggo dasamo
Tatr'uddānaṁ:
Kāmabhogī veraṁ diṭṭhi Vajjiya-Uttiyā ubho
Kokanudo āhuniyo thero Upāli abhabbo ti.
Dutiyapaṇṇāsako niṭṭhito.
Samaṇasaññā-Vagga
CI
1. Tisso bhikkhave samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti. Katamā tisso?
2. Vevaṇṇiyamhi ajjhūpagato, parapaṭibaddhā me jīvikā, añño me ākappo karaṇīyo ti.
Imā kho bhikkhave tisso samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti. Katame satta?
3. Niccaṁ satatakārī hoti satatavuttī sīlesu, anabhijjhālu hoti, avyāpajjho hoti, anatimānī hoti, sikkhākāmo hoti,
idam atthan ti 'ssa hoti jīvitaparikkhāresu, āraddhaviriyo ca viharati.
Imā kho bhikkhave tisso samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā ime satta dhamme paripūrentī ti.
CII
1. Satt' ime bhikkhave bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā tisso vijjā paripūrenti. Katame satta?
2. Satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, viriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekhāsambojjhaṅgo.
Ime kho bhikkhave satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā tisso vijjā paripūrenti. Katamā tisso?
3. Idha bhikkhave bhikkhu anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti. āsavānaṁ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati.
Ime kho bhikkhave satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā imā tisso vijjā paripūrentī ti.
CIII
1. Micchattaṁ bhikkhave āgamma virādhanā hoti, no ārādhanā. Kathañ ca bhikkhave micchattaṁ āgamma virādhanā hoti, no ārādhanā?
2. Micchādiṭṭhikassa bhikkhave micchāsaṅkappo pahoti.
Micchāsaṅkappassa micchāvācā pahoti. Micchāvācassa micchākammanto pahoti.
Micchākammantassa micchā-ājīvo pahoti. Micchā-ājīvassa micchāvāyāmo pahoti. Micchāvāyāmassa micchāsati pahoti. Micchāsatissa micchāsamādhi pahoti. Micchāsamādhissa micchāñāṇaṁ pahoti. Micchāñāṇassa micchāvimutti pahoti.
Evaṁ kho bhikkhave micchattaṁ āgamma virādhanā hoti, no ārādhanā.
3. Sammattaṁ bhikkhave āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā. Kathañ ca bhikkhave sammattaṁ āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā?
4. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave sammāsaṅkappo pahoti.
Sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti. Sammāvācassa sammākammanto pahoti. Sammākammantassa sammā-ājīvo pahoti. Sammā-ājīvassa sammāvāyāmo pahoti. Sammāvāyāmassa sammāsati pahoti. Sammāsatissa sammāsamādhi pahoti. Sammāsamādhissa sammāñāṇaṁ pahoti. Sammāñāṇassa sammāvimutti pahoti.
Evaṁ kho bhikkhave sammattaṁ āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā ti.
CIV
1. Micchādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa micchāsaṅkappassa micchāvācassa micchākammantassa micchāājīvassa micchāvāyāmassa micchāsatissa micchāsamādhissa micchāñāṇassa micchāvimuttissa yañ c'eva kāyakammaṁ yathādiṭṭhisamattaṁ samādiṇṇaṁ yañ ca vacīkammaṁ ... yañ ca manokammaṁ yathādiṭṭhisamattaṁ samādiṇṇaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hi bhikkhave pāpikā.
2. Seyyathā pi bhikkhave nimbabījaṁ vā kosātakībījaṁ vā tittakalābubījaṁ vā allāya paṭhaviyā nikkhittaṁ, yañ c'eva paṭhavirasaṁ upādiyati yañ ca āporasaṁ upādiyati,
sabban taṁ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṁvattati.
Taṁ kissa hetu? Bījaṁ hi bhikkhave pāpakaṁ. Evam eva kho bhikkhave micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa micchāsaṅkappassa micchāvācassa micchākammantassa micchā-ājīvassa micchāvāyāmassa micchāsatissa micchāsamādhissa micchāñāṇassa micchāvimuttissa yañ c'eva kāyakammaṁ yathādiṭṭhisamattaṁ samādiṇṇaṁ yañ ca vacīkammaṁ ... yañ ca manokammaṁ yathādiṭṭhisamattaṁ samādiṇṇaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hi bhikkhave pāpikā.
3. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa sammāsaṅkappassa sammāvācassa sammākammantassa sammāājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatissa sammāsamādhissa sammāñāṇassa sammāvimuttissa yañ c'eva kāyakammaṁ yathādiṭṭhisamattaṁ samādiṇṇaṁ, yañ ca vacīkammaṁ yathādiṭṭhisamattaṁ samādiṇṇaṁ yañ ca manokammaṁ yathādiṭṭhisamattaṁ samādiṇṇaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti.
Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikā.
4. Seyyathā pi bhikkhave ucchubījaṁ vā sālibījaṁ vā muddikabījaṁ vā allāya paṭhaviyā nikkhittaṁ, yañ c'eva paṭhavirasaṁ upādiyati yañ ca āporasaṁ upādiyati, sabban taṁ sātattāya madhurattāya asecanakattāya saṁvattati.
Taṁ kissa hetu? Bījaṁ hi bhikkhave bhaddakaṁ. Evam eva kho bhikkhave sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa sammāsaṅkappassa. sammāvācassa sammākammantassa sammā-ājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatissa sammāsamādhissa sammāñāṇassa sammāvimuttissa yañ c'eva kāyakammaṁ yathādiṭṭhisamattaṁ samādiṇṇaṁ yañ ca vacīkammaṁ
... yañ ca manokammaṁ yathādiṭṭhisamattaṁ samādiṇṇaṁ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṁvattanti. Taṁ kissa hetu? Diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikā ti.
CV
1. Avijjā bhikkhave pubbaṅgamā akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā anvad eva ahirikaṁ anottappaṁ. Avijjāgatassa bhikkhave aviddasuno micchādiṭṭhi pahoti.
Micchādiṭṭhikassa micchāsaṅkappo pahoti. Micchāsaṅkappassa micchāvācā pahoti. Micchāvācassa micchākammanto pahoti. Micchākammantassa micchā-ājīvo pahoti. Micchāājīvassa micchāvāyāmo pahoti. Micchāvāyāmassa micchāsati pahoti. Micchāsatissa micchāsamādhi pahoti. Micchāsamādhissa micchāñāṇaṁ pahoti. Micchāñāṇassa micchāvimutti pahoti.
2. Vijjā bhikkhave pubbaṅgamā kusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā anvad eva hirottappaṁ. Vijjāgatassa bhikkhave viddasuno sammādiṭṭhi pahoti. Sammādiṭṭhikassa sammāsaṅkappo pahoti. Sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti.
Sammāvācassa sammākammanto pahoti. Sammākammantassa sammā-ājīvo pahoti. Sammā-ājīvassa sammāvāyāmo pahoti. Sammāvāyāmassa sammāsati pahoti. Sammāsatissa sammāsamādhi pahoti. Sammāsamādhissa sammāñāṇaṁ pahoti. Sammāñāṇassa sammāvimutti pahoti.
CVI
1. Dasa yimāni bhikkhave nijjaravatthūni. Katamāni dasa?
2. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hoti, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Sammāsaṅkappassa bhikkhave micchāsaṅkappo nijjiṇṇo hoti, ye ca micchāsaṅkappapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammāsaṅkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Sammāvācassa bhikkhave micchāvācā nijjiṇṇā hoti, ye ca micchāvācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammāvācāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Sammākammantassa bhikkhave micchākammanto nijjiṇṇo hoti, ye ca micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammākammantapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Sammā-ājīvassa bhikkhave micchā-ājīvo nijjiṇṇo hoti, ye ca micchā-ājīva paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammā-ājīvapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo nijjiṇṇo hoti, ye ca micchāvāyāmapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammāvāyāmapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Sammāsatissa bhikkhave micchāsati nijjiṇṇā hoti, ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammāsatipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi nijjiṇṇo hoti, ye ca micchāsamādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammāsamādhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti.
Sammāñāṇassa bhikkhave micchāñāṇaṁ nijjiṇṇaṁ hoti, ye ca micchāñāṇapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti, sammāñāṇapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti nijjiṇṇā hoti, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiṇṇā honti. Sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti.
Imāni kho bhikkhave dasa nijjaravatthūnī ti.
CVII
1. Atthi bhikkhave dakkhiṇesu janapadesu dhovanaṁ nāma. Tattha hoti annam pi pānam pi khajjam pi bhojjam pi leyyam pi peyyam pi naccam pi gītam pi vāditam pi. Atth' etaṁ bhikkhave dhovanaṁ, n' etaṁ natthī ti vadāmi. Tañ ca kho etaṁ bhikkhave dhovanaṁ hīnaṁ gammaṁ pothujjanikaṁ anariyaṁ anatthasaṁhitaṁ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati.
Ahañ ca kho bhikkhave ariyaṁ dhovanaṁ desissāmi, yaṁ dhovanaṁ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati; yaṁ dhovanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taṁ suṇātha sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaṁ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etad avoca:--
2. Katamañ ca taṁ bhikkhave ariyaṁ dhovanaṁ, yaṁ dhovanaṁ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati;
yaṁ dhovanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti?
3. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi niddhotā hoti, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa niddhotā honti, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. Sammāsaṅkappassa bhikkhave micchāsaṅkappo niddhoto hoti ... pe ... sammāvācassa bhikkhave micchāvācā niddhotā hoti ... sammākammantassa bhikkhave micchākammanto niddhoto hoti ... sammā-ājīvassa bhikkhave micchā-ājīvo niddhoto hoti ... sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo niddhoto hoti ... sammāsatissa bhikkhave micchāsati niddhotā hoti ... sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi niddhoto hoti ... sammāñāṇassa bhikkhave micchāñāṇaṁ niddhotaṁ hoti ... sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti niddhotā hoti, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa niddhotā hoti, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti.
4. Idaṁ kho taṁ bhikkhave ariyaṁ dhovanaṁ, yaṁ dhovanaṁ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati; yaṁ dhovanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantī ti.
CVIII
1. Tikicchakā bhikkhave virecanaṁ denti pittasamuṭṭhānānaṁ pi ābādhānaṁ paṭighātāya semhasamuṭṭhānānam pi ābādhānaṁ paṭighātāya vātasamuṭṭhānānam pi ābādhānaṁ paṭighātāya. Atth' etaṁ bhikkhave virecanaṁ, n' etaṁ natthī ti vadāmi. Tañ ca kho etaṁ bhikkhave virecanaṁ sampajjati pi vipajjati pi. Ahañ ca kho bhikkhave ariyaṁ virecanaṁ desissāmi, yaṁ virecanaṁ sampajjati yeva no vipajjati; yaṁ virecanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taṁ suṇātha sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaṁ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etad avoca:--
2. Katamañ ca taṁ bhikkhave ariyaṁ virecanaṁ, yaṁ virecanaṁ sampajjati yeva no vipajjati; yaṁ virecanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti?
3. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi virittā hoti, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa virittā honti, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti.
Sammāsaṅkappassa bhikkhave micchāsaṅkappo viritto hoti ... sammāvācassa bhikkhave micchāvācā virittā hoti ... sammākammantassa bhikkhave micchākammanto viritto hoti ... sammā-ājīvassa bhikkhave micchā-ājīvo viritto hoti ... sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo viritto hoti ... sammāsatissa bhikkhave micchāsati virittā hoti ... sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi viritto hoti
... sammāñāṇassa bhikkhave micchāñāṇaṁ virittaṁ hoti ... sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti virittā hoti, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa virittā honti, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti.
4. Idaṁ kho taṁ bhikkhave ariyaṁ virecanaṁ, yaṁ virecanaṁ sampajjati yeva no vipajjati; yaṁ virecanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantī ti.
CIX
1. Tikicchakā bhikkhave vamanaṁ denti pittasamuṭṭhānānam pi ābādhānaṁ paṭighātāya semhasamuṭṭhānānam pi ābādhānaṁ paṭighātāya vātasamuṭṭhānānam pi ābādhānaṁ paṭighātāya. Atth' etaṁ bhikkhave vamanaṁ, n' etaṁ natthī ti vadāmi. Tañ ca kho etaṁ bhikkhave vamanaṁ sampajjati pi vipajjati pi. Ahañ ca kho bhikkhave ariyaṁ vamanaṁ desissāmi, yaṁ vamanaṁ sampajjati yeva no vipajjati; yaṁ vamanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamañ ca taṁ bhikkhave ariyaṁ vamanaṁ, yaṁ vamanaṁ sampajjati yeva no vipajjati; yaṁ vamanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti ... pe ... sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti?
3. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi vantā hoti, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa vantā honti, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti.
Sammāsaṅkappassa bhikkhave micchāsaṅkappo vanto hoti ... sammāvācassa bhikkhave micchāvācā vantā hoti ... sammākammantassa bhikkhave micchākammanto vanto hoti ... sammā-ājīvassa bhikkhave micchā-ājīvo vanto hoti ... sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo vanto hoti ... sammāsatissa bhikkhave micchāsati vantā hoti ... sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi vanto hoti ... sammāñāṇassa bhikkhave micchāñāṇaṁ vantaṁ hoti ... sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti vantā hoti, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa vantā honti, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti.
4. Idaṁ kho taṁ bhikkhave ariyaṁ vamanaṁ, yaṁ vamanaṁ sampajjati yeva no vipajjati; yaṁ vamanaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā ... pe ... sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantī ti.
CX
1. Dasa yime bhikkhave niddhamaniyā dhammā. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi niddhantā hoti, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa niddhantā honti, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti.
Sammāsaṅkappassa bhikkhave micchāsaṅkappo niddhanto hoti ... sammāvācassa bhikkhave micchāvācā niddhantā hoti ... sammākammantassa bhikkhave micchākammanto niddhanto hoti ... sammā-ājīvassa bhikkhave micchā-ājīvo niddhanto hoti . . ?ammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo niddhanto hoti ... sammāsatissa bhikkhave micchāsati niddhantā hoti ... sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi niddhanto hoti ... sammāñāṇassa bhikkhave micchāñāṇaṁ niddhantaṁ hoti ... sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti niddhantā hoti, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa niddhantā honti, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti.
Ime kho bhikkhave dasa niddhamaniyā dhammā ti.
CXI
1. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaṁ etad avoca 'asekho asekho ti bhante vuccati.
Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu asekho hotī' ti?
2. Idha bhikkhu bhikkhu asekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaṅkappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammāājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti.
Evaṁ kho bhikkhu bhikkhu asekho hotī ti.
CXII
1. Dasa yime bhikkhave asekhiyā dhammā. Katame dasa?
2. Asekhā sammādiṭṭhi, asekho sammāsaṅkappo, asekhā sammāvācā, asekho sammākammanto, asekho sammā-ājīvo, asekho sammāvāyāmo, asekhā sammāsati, asekho sammāsamādhi, asekhaṁ sammāñāṇaṁ, asekhā sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa asekhiyā dhammā ti.
Samaṇasaññāvaggo paṭhamo.
Tass'uddānaṁ:
Saññā bojjhaṅgā micchattaṁ bījaṁ vijjāya nijjarā
Dhovanañ ca tikicchā ca niddhamanaṁ dve asekhā ti.
Paccorohaṇi-Vagga
CXIII
1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā anatthañ ca, dhammañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabbaṁ. Katamo ca bhikkhave adhammo ca anattho ca?
2. Micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchākammanto micchā-ājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṁ micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave adhammo ca anattho ca. Katamo ca bhikkhave dhammo ca attho ca?
3. Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṁ sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave dhammo ca attho ca.
4. Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā anatthañ ca, dhammañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttan ti.
CXIV
1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabbaṁ. Katamo ca bhikkhave adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho?
2. Micchādiṭṭhi bhikkhave adhammo, sammādiṭṭhi dhammo, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Micchāsaṅkappo bhikkhave adhammo, sammāsaṅkappo dhammo, ye ca micchāsaṅkappapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, sammāsaṅkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Micchāvācā bhikkhave adhammo, sammāvācā dhammo, ye ca micchāvācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, sammāvācāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Micchākammanto bhikkhave adhammo, sammākammanto dhammo, ye ca micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho,
sammākammantapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Micchāājīvo bhikkhave adhammo, sammā-ājīvo dhammo, ye ca micchā-ājīvapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, sammā-ājīvapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho.
Micchāvāyāmo bhikkhave adhammo, sammāvāyāmo dhammo, ye ca micchāvāyāmapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, sammāvāyāmapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Micchāsati bhikkhave adhammo, sammāsati dhammo, ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, sammāsatipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho.
Micchāsamādhi bhikkhave adhammo, sammāsamādhi dhammo, ye ca micchāsamādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, sammāsamādhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Micchāñāṇaṁ bhikkhave adhammo, sammāñāṇaṁ dhammo, ye ca micchāñāṇapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, sammāñāṇapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Micchāvimutti bhikkhave adhammo, sammāvimutti dhammo, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho.
3. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti iti yan taṁ vuttaṁ, idaṁ etaṁ paṭicca vuttan ti.
CXV
1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti.
Idam avoca Bhagavā, idaṁ vatvā Sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi.
2. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaṁ kho no āvuso Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā ti? Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: Ayaṁ kho āyasmā Ānando Satthu c'eva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti cāyasmā Ānando imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yan nūna mayaṁ yenāyasmā Ānando ten' upasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etam atthaṁ puccheyyāma. Yathā no āyasmā Ānando vyākarissati, tathā naṁ dhāressāmā ti.
3. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā Ānando ten' upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodiṁsu; sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ ānandaṁ etad avocuṁ: Idaṁ kho no āvuso ānanda Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Tesaṁ no āvuso amhākaṁ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaṁ kho no āvuso Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca,
anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā ti? Tesaṁ no āvuso amhākaṁ etad ahosi: Ayaṁ kho āyasmā Ānando Satthu c'eva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti cāyasmā Ānando imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa {uddiṭṭhassa} vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yan nūna mayaṁ yenāyasmā Ānando ten' upasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etam atthaṁ puccheyyāma. Yathā no āyasmā Ānando vyākarissati, tathā naṁ dhāressāmā ti. Vibhajat' āyasmā Ānando ti.
4. Seyyathā pi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva mūlaṁ atikkamma khandhaṁ sākhāpalāse sāraṁ pariyesitabbaṁ maññeyya, evaṁ sampadam idaṁ. āyasmantānaṁ Satthari sammukhībhūte taṁ Bhagavantaṁ atisitvā amhe etam atthaṁ paṭipucchitabbaṁ maññetha. So h' āvuso Bhagavā jānaṁ jānāti passaṁ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī Tathāgato. So c'eva pan' etassa kālo ahosi, yaṁ tumhe Bhagavantaṁ yeva upasaṅkamitvā etam atthaṁ puccheyyātha.
Yathā vo Bhagavā vyākareyya, tathā naṁ dhāreyyāthā ti.
5. Addhāvuso ānanda Bhagavā jānaṁ jānāti passaṁ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī Tathāgato. So c'eva pan' etassa kālo ahosi, yaṁ mayaṁ Bhagavantaṁ yeva upasaṅkamitvā etam atthaṁ puccheyyāma. Yathā no Bhagavā vyākareyya, tathā naṁ dhāreyyāma. Api cāyasmā Ānando Satthu c'eva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti cāyasmā Ānando imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Vibhajat' āyasmā Ānando agarukaritvā ti.
6. Tena h' āvuso suṇātha sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evam āvuso' ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. āyasmā Ānando etad avoca: Yaṁ kho no āvuso Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Katamo cāvuso adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho?
7. Micchādiṭṭhi āvuso adhammo, sammādiṭṭhi dhammo, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho.
Micchāsaṅkappo āvuso adhammo, sammāsaṅkappo dhammo ... pe ... micchāvācā āvuso adhammo, sammāvācā dhammo
... micchākammanto āvuso adhammo, sammākammanto dhammo ... micchā-ājīvo āvuso adhammo, sammā-ājīvo dhammo ... micchāvāyāmo āvuso adhammo, sammāvāyāmo dhammo ... micchāsamādhi āvuso adhammo, sammāsamādhi dhammo ... micchāñāṇaṁ āvuso adhammo, sammāñāṇaṁ dhammo ... micchāvimutti āvuso adhammo, sammāvimutti dhammo, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Yaṁ kho no āvuso Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban' ti, imassa kho ahaṁ āvuso Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. ākaṅkhamānā ca pana tumhe āvuso Bhagavantaṁ yeva upasaṅkamitvā etam atthaṁ puccheyyātha. Yathā vo Bhagavā vyākaroti, tathā naṁ dhāreyyāthā ti. 'Evam āvuso' ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā ten' upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etad avocuṁ:--
8. Yaṁ kho no bhante Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhamañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Tesaṁ no bhante amhākaṁ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaṁ kho no āvuso Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca,
anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā ti? Tesaṁ no bhante amhākaṁ etad ahosi: Ayaṁ kho āyasmā Ānando Satthu c'eva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti cāyasmā Ānando imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yan nūna mayaṁ yenāyasmā Ānando ten' upasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etam atthaṁ puccheyyāma. Yathā no āyasmā Ānando vyākarissati, tathā naṁ dhāressāmā ti. Atha kho mayaṁ bhante yenāyasmā Ānando ten' upasaṅkamimhā, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ etam atthaṁ apucchimhā. Tesaṁ no bhante āyasmatā ānandena imehi ākārehi imehi padehi imehi vyañjanehi attho suvibhatto ti.
9. Sādhu sādhu bhikkhave, paṇḍito bhikkhave Ānando, mahāpañño bhikkhave Ānando, maṁ ce pi tumhe bhikkhave upasaṅkamitvā etam atthaṁ puccheyyātha, aham pi c' etaṁ evam eva vyākareyyaṁ. Yathā taṁ ānandena vyākataṁ, eso c'eva tassa attho, evañ ca naṁ dhāreyyāthā ti.
CXVI
1. Atha kho Ajito paribbājako yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi; sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinno kho Ajito paribbājako Bhagavantaṁ etad avoca 'amhākaṁ bho Gotama paṇḍito nāma sabrahmacārī, tena pañcamattāni cittaṭṭhānasatāni cintitāni, yehi aññatitthiyā upāraddhā 'va jānanti upāraddh' amhā' ti. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi 'dhāretha no tumhe bhikkhave paṇḍitavatthūnī' ti. 'Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo, yaṁ Bhagavā bhāseyya, Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī' ti. 'Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī' ti.
'Evaṁ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ.
Bhagavā etad avoca:--
2. Idha bhikkhave ekacco adhammikena vādena adhammikaṁ vādaṁ abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti. Tena ca adhammikaṁ parisaṁ rañjeti, tena sā adhammikā parisā uccāsaddā mahāsaddā hoti 'paṇḍito vata bho paṇḍito vata bho' ti.
3. Idha pana bhikkhave ekacco adhammikena vādena dhammikaṁ vādaṁ abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti, tena ca adhammikaṁ parisaṁ rañjeti, tena sā adhammikā parisā uccāsaddā mahāsaddā hoti 'paṇḍito vata bho paṇḍito vata bho' ti.
4. Idha pana bhikkhave ekacco adhammikena vādena dhammikañ ca vādaṁ adhammikañ ca vādaṁ abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti, tena ca adhammikaṁ parisaṁ rañjeti, tena sā adhammikā parisā uccāsaddā mahāsaddā hoti 'paṇḍito vata bho paṇḍito vata bho' ti.
5. Idha pana bhikkhave ekacco dhammikena vādena adhammikaṁ vādaṁ abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti, tena ca dhammikaṁ parisaṁ rañjeti,
tena sā dhammikā parisā uccāsaddā mahāsaddā hoti 'paṇḍito vata bho paṇḍito vata bho' ti.
6. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabbaṁ. Katamo ca bhikkhave adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho?
7. Micchādiṭṭhi bhikkhave adhammo, sammādiṭṭhi dhammo, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Micchāsaṅkappo bhikkhave adhammo, sammāsaṅkappo dhammo ... micchāvācā bhikkhave adhammo, sammāvācā dhammo ... micchākammanto bhikkhave adhammo, sammākammanto dhammo ... micchā-ājīvo bhikkhave adhammo, sammā-ājīvo dhammo ... micchāvāyāmo bhikkhave adhammo, sammāvāyāmo dhammo ... micchāsati bhikkhave adhammo ... sammāsati dhammo, micchāsamādhi bhikkhave adhammo, sammāsamādhi dhammo ... micchāñāṇaṁ bhikkhave adhammo, sammāñāṇaṁ dhammo ... micchāvimutti bhikkhave adhammo, sammāvimutti dhammo, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho.
Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca,
anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttan ti.
CXVII
1. Atha kho Saṅgāravo brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi; sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Saṅgāravo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etad avoca 'kin nu kho bho Gotama orimaṁ tīraṁ, kiṁ pārimaṁ tīran' ti?
2. Micchādiṭṭhi kho brāhmaṇa orimaṁ tīraṁ, sammādiṭṭhi pārimaṁ tīraṁ. Micchāsaṅkappo orimaṁ tīraṁ, sammāsaṅkappo pārimaṁ tīraṁ. Micchāvācā orimaṁ tīraṁ, sammāvācā pārimaṁ tīraṁ. Micchākammanto orimaṁ tīraṁ, sammākammanto pārimaṁ tīraṁ. Micchā-ājīvo orimaṁ tīraṁ, sammā-ājīvo pārimaṁ tīraṁ. Micchāvāyāmo orimaṁ tīraṁ, sammāvāyāmo pārimaṁ tīraṁ, micchāsati orimaṁ tīraṁ, sammāsati pārimaṁ tīraṁ. Micchāsamādhi orimaṁ tīraṁ, sammāsamādhi pārimaṁ tīraṁ. Micchāñāṇaṁ orimaṁ tīraṁ, sammāñāṇaṁ pārimaṁ tīraṁ.
Micchāvimutti orimaṁ tīraṁ, sammāvimutti pārimaṁ tīraṁ.
Idaṁ kho brāhmaṇa orimaṁ tīraṁ, idaṁ pārimaṁ tīran ti.
Appakā te manussesu ye janā pāragāmino
athāyaṁ itarā pajā tīram evānudhāvati.
Ye ca kho samma-d-akkhāte dhamme dhammānuvattino
te janā pāram essanti maccudheyyaṁ suduttaraṁ.
Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya sukkaṁ bhāvetha paṇḍito
okā anokam āgamma viveke yattha dūramaṁ.
Tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme akiñcano
pariyodapeyya attānaṁ cittaklesehi paṇḍito.
Yesaṁ sambodhiyaṅgesu sammācittaṁ subhāvitaṁ
ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā
khīṇāsavā jutimanto te loke parinibbutā ti.
CXVIII
1. Orimañ ca vo bhikkhave tīraṁ desissāmi pārimañ ca tīraṁ. Taṁ suṇātha sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaṁ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etad avoca:--
2. Katamañ ca bhikkhave orimaṁ tīraṁ, katamañ ca pārimaṁ tīraṁ?
Micchādiṭṭhi bhikkhave orimaṁ tīraṁ, sammādiṭṭhi pārimaṁ tīraṁ ... pe ... micchāvimutti orimaṁ tīraṁ, sammāvimutti pārimaṁ tīraṁ. Idaṁ kho bhikkhave orimaṁ tīraṁ, idaṁ pārimaṁ tīran ti.
Appakā te manussesu ye janā pāragāmino
athāyaṁ itarā pajā tīram evānudhāvati.
Ye ca kho samma-d-akkhāte dhamme dhammānuvattino
te janā pāram essanti maccudheyyaṁ suduttaraṁ.
Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya sukkaṁ bhāvatha paṇḍito
okā anokam āgamma viveke yattha dūramaṁ.
Tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme akiñcano
pariyodapeyya attānaṁ cittaklesehi paṇḍito.
Yesaṁ sambodhiyaṅgesu sammācittaṁ subhāvitaṁ
ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā
khīṇāsavā jutimanto te loke parinibbutā ti.
CXIX
1. Tena kho pana samayena Jāṇussoṇi brāhmaṇo tadah' uposathe sīsaṁ nahāto navaṁ khomayugaṁ nivattho allaṁ kusamuṭṭhiṁ ādāya Bhagavato avidūre ekamantaṁ ṭhito hoti.
Addasā kho Bhagavā Jāṇussoṇiṁ brāhmaṇaṁ tadah' uposathe sīsaṁ nahātaṁ navaṁ khomayugaṁ nivatthaṁ allaṁ kusamuṭṭhiṁ ādāya avidūre ekamantaṁ ṭhitaṁ, disvā Jāṇussoṇiṁ brāhmaṇaṁ etad avoca 'kin nu kho tvaṁ brāhmaṇa tadah' uposathe sīsaṁ nahāto navaṁ khomayugaṁ nivattho allaṁ kusamuṭṭhiṁ ādāya ekamantaṁ ṭhito, kin nu kho ajja brāhmaṇakulassā' ti?
'Paccorohaṇī bho Gotama ajja brāhmaṇakulassā' ti.
Yathākathaṁ pana brāhmaṇa brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī hotī' ti? 'Idha bho Gotama brāhmaṇā tadah' uposathe sīsaṁ nahātā navaṁ khomayugaṁ nivatthā allena gomayena paṭhaviṁ opuñjitvā haritehi kusehi pattharitvā antarā ca velaṁ antarā ca agyāgāraṁ seyyaṁ kappenti. Te taṁ rattiṁ tikkhattuṁ paccuṭṭhāya pañjalikā aggiṁ namassanti "paccorohāma bhavantaṁ, paccorohāma bhavantan" ti, pahutena ca sappitelena navanītena aggiṁ santappenti, tassā ca rattiyā accayena paṇītena khādaniyena bhojaniyena brāhmaṇe santappenti. Evaṁ bho Gotama brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī hoti' ti. 'Aññathā kho brāhmaṇa brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī, aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī' ti. 'Yathākathaṁ pana bho Gotama ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti? Sādhu me bhavaṁ Gotama tathā dhammaṁ desetu, yathā ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī' ti. 'Tena hi brāhmaṇa suṇāhi sādhukaṁ manasikarohi, bhāsissāmī' ti. 'Evaṁ bho' ti kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:--
2. Idha brāhmaṇa ariyasāvako iti paṭisañcikkhati 'micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya micchādiṭṭhiṁ pajahati, micchādiṭṭhiyā paccorohati ... 'Micchāsaṅkappassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya micchāsaṅkappaṁ pajahati, micchāsaṅkappā paccorohati ... 'Micchāvācāya kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti.
So iti paṭisaṅkhāya micchāvācaṁ pajahati, micchāvācāya paccorohati ... 'Micchākammantassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya micchākammantaṁ pajahati, micchākammantā paccorohati ... 'Micchā-ājīvassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya micchā-ājīvaṁ pajahati, micchā-ājīvā paccorohati ... 'Micchāvāyāmassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya micchāvāyāmaṁ pajahati, micchāvāyāmā paccorohati ... 'Micchāsatiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya micchāsatiṁ pajahati, micchāsatiyā paccorohati ... 'Micchāsamādhissa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti.
So iti paṭisaṅkhāya micchāsamādhiṁ pajahati, micchāsamādhimhā paccorohati ... 'Micchāñāṇassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya micchāñāṇaṁ pajahati, micchāñāṇā paccorohati ... 'Micchāvimuttiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya micchāvimuttiṁ pajahati, micchāvimuttiyā paccorohati.
Evaṁ kho brāhmaṇa ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī ti.
3. Aññathā bho Gotama brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī, aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti, imissā ca bho Gotama ariyassa vinaye paccorohaṇiyā brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī kalaṁ nāgghati soḷasiṁ.
Abhikkantaṁ bho Gotama ... pe ... upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotama dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṁ saraṇagatan ti.
CXX
1. Ariyaṁ vo bhikkhave paccorohaṇiṁ desissāmi. Taṁ suṇātha ... pe ... Katamā ca bhikkhave ariyā paccorohaṇī?
2. Idha bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati 'micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya micchādiṭṭhiṁ pajahati, micchādiṭṭhiyā paccorohati ... 'Micchāsaṅkappassa kho pāpako vipāko ... pe ... micchāvācāya kho ... micchākammantassa kho ... micchā-ājīvassa kho ... micchāvāyāmassa kho ... micchāsatiyā kho ... micchāsamādhissa kho ... micchāñāṇassa kho ... micchāvimuttiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya micchāvimuttiṁ pajahati, micchāvimuttiyā paccorohati.
Ayaṁ vuccati bhikkhave ariyā paccorohaṇī ti.
CXXI
1. Suriyassa bhikkhave udayato etaṁ pubbaṅgamaṁ, etaṁ pubbanimittaṁ, yad idaṁ aruṇaggaṁ. Evam eva kho bhikkhave kusalānaṁ dhammānaṁ etaṁ pubbaṅgamaṁ, etaṁ pubbanimittaṁ, yad idaṁ sammādiṭṭhi.
2. Sammādiṭṭhissa bhikkhave sammāsaṅkappo pahoti.
Sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti. Sammāvācassa sammākammanto pahoti. Sammākammantassa sammā-ājīvo pahoti. Sammā-ājīvassa sammāvāyāmo pahoti. Sammāvāyāmassa sammāsati pahoti. Sammāsatissa sammāsamādhi pahoti.
Sammāsamādhissa sammāñāṇaṁ pahoti. Sammāñāṇassa sammāvimutti pahotī ti.
CXXII
1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya {saṁvattanti}. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṁ sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṁ khayāya saṁvattantī ti.
Paccorohaṇivaggo dutiyo.
Tass'uddānaṁ:
Tayo adhammā Ajito Sagāravo ca orimaṁ
Dve c'eva paccorohaṇi pubbaṅgamaṁ āsavo cā ti.]
Parisuddha-Vagga
CXXIII
1. Dasa yime bhikkhave dhammā parisuddhā pariyodātā na aññatra sugatavinayā. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṁ sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā parisuddhā pariyodātā na aññatra sugatavinayā ti.
CXXIV
1. Dasa yime bhikkhave dhammā anuppannā uppajjanti na aññatra sugatavinayā. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā anuppannā uppajjanti na aññatra sugatavinayā ti.
CXXV
1. Dasa yime bhikkhave dhammā mahapphalā mahānisaṁsā na aññatra sugatavinayā. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā mahapphalā mahānisaṁsā na aññatra sugatavinayā ti.
CXXVI
1. Dasa yime bhikkhave dhammā rāgavinayapariyosānā honti, dosavinayapariyosānā honti, mohavinayapariyosānā honti na aññatra sugatavinayā. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā rāgavinayapariyosānā honti, dosavinayapariyosānā honti, mohavinayapariyosānā honti na aññatra sugatavinayā ti.
CXXVII
1. Dasa yime bhikkhave dhammā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti na aññatra sugatavinayā ti. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā ekantanibbidāya virāgāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti na aññatra sugatavinayā ti.
CXXVIII
1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti na aññatra sugatavinayā. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti na aññatra sugatavinayā ti.
CXXIX
1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā na aññatra sugatavinayā ti. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṁsā na aññatra sugatavinayā ti.
CXXX
1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā honti, dosavinayapariyosānā honti, mohavinayapariyosānā honti na aññatra sugatavinayā.
Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā honti, dosavinayapariyosānā honti, mohavinayapariyosānā honti na aññatra sugatavinayā ti.
CXXXI
1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti na aññatra sugatavinayā ti. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattanti na aññatra sugatavinayā ti.
CXXXII
1. Dasa yime bhikkhave micchattā. Katame dasa?
2. Micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchākammanto micchā-ājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṁ micchāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa micchattā ti.
CXXXIII
1. Dasa yime bhikkhave sammattā. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṁ sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa sammattā ti.
Parisuddhavaggo tatiyo.
Sādhu-Vagga
CXXXIV
1. Sādhuñ ca vo bhikkhave desissāmi asādhuñ ca, taṁ suṇātha sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaṁ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etad avoca:--
2. Katamañ ca bhikkhave asādhuṁ?
Micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchākammanto micchā-ājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṁ micchāvimutti.
Idaṁ vuccati bhikkhave asādhuṁ.
3. Katamañ ca bhikkhave sādhuṁ?
Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṁ sammāvimutti.
Idaṁ vuccati bhikkhave sādhun ti.
CXXXV
1. Ariyadhammañ ca vo bhikkhave desissāmi anariyadhammañ ca, taṁ suṇātha sādhukaṁ manasikarotha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave anariyo dhammo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave anariyo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave ariyo dhammo?
4. Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave ariyo dhammo ti.
CXXXVI
1. Kusalañ ca vo bhikkhave desissāmi akusalañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamañ ca bhikkhave akusalaṁ?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Idaṁ vuccati bhikkhave akusalaṁ.
3. Katamañ ca bhikkhave kusalaṁ?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Idaṁ vuccati bhikkhave kusalaṁ.
CXXXVII
1. Atthañ ca vo bhikkhave desissāmi anatthañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave anattho?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave anattho.
3. Katamo ca bhikkhave attho?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave attho ti.
CXXXVIII
1. Dhammañ ca vo bhikkhave desissāmi adhammañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave adhammo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave adhammo.
3. Katamo ca bhikkhave dhammo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave dhammo ti.
CXXXIX
1. Sāsavañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi anāsavañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave sāsavo dhammo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave sāsavo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave anāsavo dhammo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave anāsavo dhammo ti.
CXL
1. Sāvajjañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi anavajjañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave sāvajjo dhammo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave sāvajjo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave anavajjo dhammo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave anavajjo dhammo ti.
CXLI
1. Tapanīyañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi atapanīyañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave tapanīyo dhammo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave tapanīyo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave atapanīyo dhammo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave atapanīyo dhammo ti.
CXLII
1. ācayagāmiñ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi apacayagāmiñ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave ācayagāmī dhammo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave ācayagāmī dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave apacayagāmī dhammo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave apacayagāmī dhammo ti.
CXLIII
1. Dukkhudrayañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi sukhudrayañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave dukkhudrayo dhammo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave dukkhudrayo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave sukhudrayo dhammo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave sukhudrayo dhammo ti.
CXLIV
1. Dukkhavipākañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi sukhavipākañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave dukkhavipāko dhammo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave dukkhavipāko dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave sukhavipāko dhammo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave sukhavipāko dhammo ti.
Sādhuvaggo catuttho.
Ariyamagga-Vagga
CXLV
1. Ariyamaggañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi anariyamaggañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave anariyo maggo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave anariyo maggo.
3. Katamo ca bhikkhave ariyo maggo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave ariyo maggo ti.
CXLVI
1. Sukkamaggañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi kaṇhamaggañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave kaṇhamaggo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave kaṇhamaggo?
3. Katamo ca bhikkhave sukkamaggo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave sukkamaggo ti.
CXLVII
1. Saddhammañ ca vo bhikkhave desissāmi asaddhammañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave asaddhammo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave asaddhammo.
3. Katamo ca bhikkhave saddhammo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave saddhammo ti.
CXLVIII
1. Sappurisadhammañ ca vo bhikkhave desissāmi asappurisadhammañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave asappurisadhammo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave asappurisadhammo.
3. Katamo ca bhikkhave sappurisadhammo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave sappurisadhammo ti.
CXLIX
1. Uppādetabbañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi na uppādetabbañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave na uppādetabbo dhammo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave na uppādetabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave uppādetabbo dhammo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave uppādetabbo dhammo ti.
CL
1. āsevitabbañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi na āsevitabbañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave na āsevitabbo dhammo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave na āsevitabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave āsevitabbo dhammo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave āsevitabbo dhammo ti.
CLI
1. Bhāvetabbañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi na bhāvetabbañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave na bhāvetabbo dhammo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave na bhāvetabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave bhāvetabbo dhammo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave bhāvetabbo dhammo ti.
CLII
1. Bahulīkātabbañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi na bahulīkātabbañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave na bahulīkātabbo dhammo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave na bahulīkātabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave bahulīkātabbo dhammo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave bahulīkātabbo dhammo ti.
CLIII
1. Anussaritabbañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi na anussaritabbañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave na anussaritabbo dhammo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave na anussaritabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave anussaritabbo dhammo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave anussaritabbo dhammo ti.
CLIV
1. Sacchikātabbañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi na sacchikātabbañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave na sacchikātabbo dhammo?
Micchādiṭṭhi ... pe ... micchāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave na sacchikātabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave sacchikātabbo dhammo?
Sammādiṭṭhi ... pe ... sammāvimutti.
Ayaṁ vuccati bhikkhave sacchikātabbo dhammo ti.
Ariyamaggavaggo pañcamo.
Paṇṇāsako tatiyo
Puggala-Vagga
CLV
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. Katamehi dasahi?
2. Micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti, micchā-ājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti, micchāñāṇī hoti, micchāvimutti hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo.
3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo. Katamehi dasahi?
4. Sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammā-ājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī hoti, sammāvimutti hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo ti.
CLVI-CLXVI
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na bhajitabbo ... pe ... bhajitabbo ... pe ... na payirupāsitabbo ... payirupāsitabbo ... pe ... na pujjo hoti ... pe ... pujjo hoti ... na pāsaṁso hoti ... pe ... pāsaṁso hoti ... agāravo hoti ... sagāravo hoti ... pe ... appatikkho hoti ... pe ... sappatikkho hoti ... na ārādhako hoti ... pe ... ārādhako hoti ... na visujjhati ... pe ... visujjhati ... mānaṁ nādhibhoti ... pe ... mānaṁ adhibhoti
... paññāya na vaḍḍhati ... pe ... paññāya vaḍḍhati
... bahuṁ apuññaṁ pasavati ... bahuṁ puññaṁ pasavati. Katamehi dasahi?
2. Sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammā-ājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī hoti, sammāvimutti hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo bahuṁ puññaṁ pasavatī ti.
Puggalavaggo chaṭṭho.
Jāṇussoṇi-Vagga
CLXVII
1. Tena kho pana samayena Jāṇussoṇi brāhmaṇo tadah' uposathe sīsaṁ nahāto navaṁ khomayugaṁ nivattho allaṁ kusamuṭṭhiṁ ādāya Bhagavato avidūre ekamantaṁ ṭhito hoti. Addasā kho Bhagavā Jāṇussoṇiṁ brāhmaṇaṁ tadah' uposathe sīsaṁ nahātaṁ navaṁ khomayugaṁ nivatthaṁ allaṁ kusamuṭṭhiṁ ādāya ekamantaṁ ṭhitaṁ, disvā Jāṇussoṇiṁ brāhmaṇaṁ etad avoca 'kin nu kho tvaṁ brāhmaṇa tadah' uposathe sīsaṁ nahāto navaṁ khomayugaṁ nivattho allaṁ kusamuṭṭhiṁ ādāya ekamantaṁ ṭhito, kiṁ nu khv ajja brāhmaṇa brāhmaṇakulassā' ti? 'Paccorohaṇī bho Gotama ajja brāhmaṇakulassā' ti.
'Yathākathaṁ pana brāhmaṇa brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī hotī' ti? 'Idha bho Gotama brāhmaṇā tadah' uposathe sīsaṁ nahātā navaṁ khomayugaṁ nivatthā allena gomayena paṭhaviṁ opuñjitvā haritehi kusehi pattharitvā antarā ca velaṁ antarā ca agyāgāraṁ seyyaṁ kappenti.
Te taṁ rattiṁ tikkhattuṁ paccuṭṭhāya pañjalikā aggiṁ namassanti "paccorohāma bhavantaṁ paccorohāma bhavantan" ti, pahutena ca sappitelena navanītena aggiṁ santappenti. Tassā ca rattiyā accayena paṇītena khādaniyena bhojaniyena brāhmaṇe santappenti. Evaṁ kho bho Gotama brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī hotī' ti. 'Aññathā kho brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī, aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī' ti. 'Yathākathaṁ pana bho Gotama ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti? Sādhu me bhavaṁ Gotamo tathā dhammaṁ desetu, yathā ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī' ti. 'Tena hi brāhmaṇa suṇāhi sādhukaṁ manasikarohi, bhāsissāmī' ti. 'Evaṁ bho' ti kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:--
2. Idha brāhmaṇa ariyasāvako iti paṭisañcikkhati 'pāṇātipātassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā ti. So iti paṭisaṅkhāya pāṇātipātaṁ pajahati, pāṇātipātā paccorohati ... 'Adinnādānassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya adinnādānaṁ pajahati, adinnādānā paccorohati ... 'Kāmesu micchācārassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya kāmesu micchācāraṁ pajahati, kāmesu micchācārā paccorohati ... 'Musāvādassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya musāvādaṁ pajahati,
musāvādā paccorohati ... 'Pisunāya vācāya kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya pisunavācaṁ pajahati, pisunāya vācāya paccorohati ... 'Pharusāya vācāya kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya pharusavācaṁ pajahati, pharusāya vācāya paccorohati ... 'Samphappalāpassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya samphappalāpaṁ pajahati, samphappalāpā paccorohati ... 'Abhijjhāya kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya abhijjhaṁ pajahati, abhijjhāya paccorohati ... 'Vyāpādassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya vyāpādaṁ pajahati, vyāpādā paccorohati ... 'Micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya micchādiṭṭhiṁ pajahati, micchādiṭṭhiyā paccorohati. Evaṁ kho brāhmaṇa ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī ti.
3. Aññathā bho Gotama brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti, imissā ca bho Gotama ariyassa vinaye paccorohaṇiyā brāhmaṇānaṁ paccorohaṇī kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. Abhikkantaṁ bho Gotama ... pe ... upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan ti.
CLXVIII
1. Ariyaṁ vo bhikkhave paccorohaṇiṁ desissāmi, taṁ suṇātha ... pe ... Bhagavā etad avoca: Katamā ca bhikkhave ariyā paccorohaṇī?
2. Idha bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati 'pāṇātipātassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya pāṇātipātaṁ pajahati, pāṇātipātā paccorohati ... pe ... 'Micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'eva dhamme abhisamparāyañ cā' ti. So iti paṭisaṅkhāya micchādiṭṭhiṁ pajahati, micchādiṭṭhiyā paccorohati.
Ayaṁ vuccati bhikkhave ariyā paccorohaṇī ti.
CLXIX
1. Atha kho Saṅgāravo brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddiṁ sammodi ... pe ... Ekamantaṁ nisinno kho Saṅgāravo brāhmaṇo Bhagavantaṁ etad avoca 'kin nu kho bho Gotama orimaṁ tīraṁ, kiṁ pārimaṁ tīran' ti?
2. Pāṇātipāto kho brāhmaṇa orimaṁ tīraṁ, pāṇātipātā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Adinnādānaṁ kho brāhmaṇā orimaṁ tīraṁ, adinnādānā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Kāmesu micchācāro orimaṁ tīraṁ, kāmesu micchācārā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Musāvādo orimaṁ tīraṁ, musāvādā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Pisunā vācā orimaṁ tīraṁ, pisunāya vācāya veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Pharusā vācā orimaṁ tīraṁ, pharusāya vācāya veramaṇī pārimaṁ tīraṁ.
Samphappalāpo orimaṁ tīraṁ, samphappalāpā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Abhijjhā orimaṁ tīraṁ, anabhijjhāya pārimaṁ tīraṁ. Vyāpādo orimaṁ tīraṁ, avyāpādo pārimaṁ tīraṁ. Micchādiṭṭhi orimaṁ tīraṁ, sammādiṭṭhi pārimaṁ tīraṁ.
Idaṁ kho brāhmaṇa orimaṁ tīraṁ, idaṁ pārimaṁ tīran ti.
Appakā te manussesu ye janā pāragāmino
athāyaṁ itarā pajā tīram evānudhāvati.
Ye ca kho samma-d-akkhāte dhamme dhammānuvattino
te janā pāram essanti maccudheyyaṁ suduttaraṁ.
Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya sukkaṁ bhāvetha paṇḍito
okā anokam āgamma viveke yattha dūramaṁ.
Tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme akiñcano
pariyodapeyya attānaṁ cittaklesehi paṇḍito.
Yesaṁ sambodhiyaṅgesu sammācittaṁ subhāvitaṁ
ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā
khīṇāsavā jutimanto te loke parinibbutā ti.
CLXX
1. Orimañ ca vo bhikkhave tīraṁ desissāmi pārimañ ca tīraṁ, taṁ suṇātha ... pe ... Katamañ ca bhikkhave orimaṁ tīraṁ, katamañ ca pārimaṁ tīraṁ?
2. Pāṇātipāto kho bhikkhave orimaṁ tīraṁ, pāṇātipātā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Adinnādānaṁ orimaṁ tīraṁ, adinnādānā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Kāmesu micchācāro orimaṁ tīraṁ, kāmesu micchācārā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Musāvādo orimaṁ tīraṁ, musāvādā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Pisunā vācā orimaṁ tīraṁ, pisunāya vācāya veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Pharusā vācā orimaṁ tīraṁ, pharusāya vācāya veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Samphappalāpo orimaṁ tīraṁ, samphappalāpā veramaṇī pārimaṁ tīraṁ. Abhijjhā orimaṁ tīraṁ, anabhijjhā pārimaṁ tīraṁ.
Vyāpādo orimaṁ tīraṁ, avyāpādo pārimaṁ tīraṁ. Micchādiṭṭhi orimaṁ tīraṁ, sammādiṭṭhi pārimaṁ tīraṁ.
Idaṁ kho bhikkhave orimaṁ tīraṁ, idaṁ pārimaṁ tīran ti.
Appakā te manussesu ye janā pāragāmino athāyaṁ itarā pajā tīram evānudhāvati.
Ye ca kho samma-d-akkhāte dhamme dhammānuvattino te janā pāram essanti maccudheyyaṁ suduttaraṁ.
Kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya sukkaṁ bhāvetha paṇḍito okā anokam āgamma viveke yattha dūramaṁ.
Tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme akiñcano pariyodapeyya attānaṁ cittaklesehi paṇḍito.
Yesaṁ sambodhiyaṅgesu sammācittaṁ subhāvitaṁ anādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā khīṇāsavā jutimanto te loke parinibbutā ti.
CLXXI
1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā anatthañ ca, dhammañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabbaṁ. Katamo ca bhikkhave adhammo ca anattho ca?
2. Pāṇātipāto adinnādānaṁ kāmesu micchācāro musāvādo pisunā vācā pharusā vācā samphappalāpo abhijjhā vyāpādo micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave adhammo ca anattho ca. Katamo ca bhikkhave dhammo ca attho ca?
3. Pāṇātipātā veramaṇī adinnādānā veramaṇī kāmesu micchācārā veramaṇī musāvādā veramaṇī pisunāya vācāya veramaṇī pharusāya vācāya veramaṇī samphappalāpā veramaṇī anabhijjhā avyāpādo sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave dhammo ca attho ca.
Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā anatthañ ca, dhammañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti iti yan taṁ vuttaṁ, idaṁ etaṁ paṭicca vuttan ti.
CLXXII
1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti. Idam avoca Bhagavā, idaṁ vatvā Sugato uṭṭhāyāsanā vihāram pāvisi.
2. Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaṁ kho no āvuso Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabho dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā ti? Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: Ayaṁ kho āyasmā Mahākaccāno Satthu c'eva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yan nūna mayaṁ yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etam atthaṁ puccheyyāma.
Yathā no āyasmā Mahākaccāno vyākarissati, tathā naṁ dhāressāmā ti.
3. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmatā Mahākaccānena saddhiṁ sammodiṁsu; sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etad avocuṁ: Idaṁ kho no āvuso Kaccāna Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca,
anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Tesaṁ no āvuso amhākaṁ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaṁ kho no āvuso Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā ti?
Tesaṁ no āvuso amhākaṁ etad ahosi: Ayaṁ kho āyasmā Mahākaccāno Satthu c'eva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Yan nūna mayaṁ yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etam atthaṁ puccheyyāma. Yathā no āyasmā Mahākaccāno vyākarissati, tathā naṁ dhāressāmā ti.
Vibhajat' āyasmā Mahākaccāno ti.
4. Seyyathā pi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṁ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva mūlaṁ atikkamma khandhaṁ sākhāpalāse sāraṁ pariyesitabbaṁ maññeyya, evaṁ sampadam idaṁ.
Āyasmantānaṁ Satthari sammukhībhūte taṁ Bhagavantaṁ atisitvā amhe etam atthaṁ paṭipucchitabbaṁ maññetha.
So h' āvuso Bhagavā jānaṁ jānāti passaṁ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī9
Tathāgato. So c'eva pan' etassa kālo ahosi, yaṁ tumhe Bhagayantaṁ yeva upasaṅkamitvā etam atthaṁ puccheyyātha.
Yathā vo Bhagavā vyākareyya, tathā naṁ dhāreyyāthā ti.
5. Addhāvuso Kaccāna Bhagavā jānaṁ jānāti passaṁ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī Tathāgato. So c'eva pan' etassa kālo ahosi, yaṁ mayaṁ Bhagavantaṁ yeva upasaṅkamitvā etam atthaṁ puccheyyāma. Yathā no Bhagavā vyākareyya, tathā naṁ dhāreyyāma. Api cāyasmā Mahākaccāno Satthu c'eva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ. Vibhajat' āyasmā Mahākaccāno agarukaritvā ti.
6. Tena h' āvuso suṇātha sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evam āvuso' ti kho te bhikkhū āyasmato Mahākaccānassa paccassosuṁ. āyasmā Mahākaccāno etad avoca: Yaṁ kho no āvuso Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Katamo cāvuso adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho?
7. Pāṇātipāto āvuso adhammo, pāṇātipātā veramaṇī dhammo, ye ca pāṇātipātapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Adinnādānaṁ āvuso adhammo, adinnādānā veramaṇī dhammo, ye ca adinnādānapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,
ayaṁ anattho, adinnādānā veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Kāmesu micchācāro āvuso adhammo, kāmesu micchācārā veramaṇī dhammo, ye ca kāmesu micchācārapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, kāmesu micchācārā veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Musāvādo āvuso adhammo, musāvādā veramaṇī dhammo, ye ca musāvādapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, musāvādā veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Pisunā vācā āvuso adhammo, pisunāya vācāya veramaṇī dhammo, ye ca pisunavācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, pisunāya vācāya veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho.
Pharusā vācā āvuso adhammo, pharusāya vācāya veramaṇī dhammo, ye ca pharusavācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Samphappalāpo āvuso adhammo, samphappalāpā veramaṇī dhammo, ye ca samphappalāpapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, samphappalāpā veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Abhijjhā āvuso adhammo, anabhijjhā dhammo, ye ca abhijjhāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, anabhijjhāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho.
Vyāpādo āvuso adhammo, avyāpādo dhammo, ye ca vyāpādapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, avyāpādapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Micchādiṭṭhi āvuso adhammo, sammādiṭṭhi dhammo, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Yaṁ kho no āvuso Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca,
anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti, imassa kho ahaṁ āvuso Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhajitvā evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi, ākaṅkhamānā ca pana tumhe āvuso Bhagavantaṁ yeva upasaṅkamitvā etam atthaṁ puccheyyātha. Yathā vo Bhagavā vyākaroti, tathā naṁ dhāreyyāthā ti. 'Evam āvuso' ti kho te bhikkhū āyasmato Mahākaccānassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā ten' upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etad avocuṁ:--
8. Yaṁ kho no bhante Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā utthāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Tesaṁ no bhante amhākaṁ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaṁ kho no āvuso Bhagavā saṅkhittena uddesaṁ uddisitvā vitthārena atthaṁ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ vibhajeyyā ti? Tesaṁ no bhante amhākaṁ etad ahosi: Ayaṁ kho āyasmā Mahākaccāno Satthu c'eva saṁvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ, pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṁ avibhattassa vitthārena atthaṁ vibhajituṁ.
Yan nūna mayaṁ yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etam atthaṁ puccheyyāma. Yathā no āyasmā Mahākaccāno vyākarissati, tathā naṁ dhāressāmā ti. Atha kho mayaṁ bhante yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaṅkamimhā, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etam atthaṁ pucchimhā. Tesaṁ no bhante āyasmatā Mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi vyañjanehi attho suvibhatto ti.
9. Sādhu sādhu bhikkhave, paṇḍito bhikkhave Mahākaccāno, mahāpañño bhikkhave Mahākaccāno, maṁ ce pi tumhe bhikkhave upasaṅkamitvā etam atthaṁ puccheyyātha, aham pi c' etaṁ evam eva vyākareyyaṁ. Yathā taṁ Mahākaccānena vyākataṁ, eso c'eva tassa attho, evañ ca naṁ dhāreyyāthā ti.
CLXXIII
1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti. Katamo ca bhikkhave adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho?
2. Pāṇātipāto bhikkhave adhammo, pāṇātipātā veramaṇī dhammo, ye ca pāṇātipātapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho. Adinnādānaṁ bhikkhave adhammo, adinnādānā veramaṇī dhammo ... kāmesu micchācāro bhikkhave adhammo,
kāmesu micchācārā veramaṇī dhammo ... musāvādo bhikkhave adhammo, musāvādā veramaṇī dhammo ... pisunā vācā bhikkhave adhammo, pisunāya vācāya veramaṇī dhammo ... pharusā vācā bhikkhave adhammo, pharusāya vācāya veramaṇī dhammo ... samphappalāpo bhikkhave adhammo, samphappalāpā veramaṇī dhammo ... abhijjhā bhikkhave adhammo, anabhijjhā dhammo ... vyāpādo bhikkhave adhammo, avyāpādo dhammo ... micchādiṭṭhi bhikkhave adhammo, sammādiṭṭhi dhammo, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṁ anattho, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti, ayaṁ attho.
3. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti iti yan taṁ vuttaṁ, idam etaṁ paṭicca vuttan ti.
CLXXIV
1. Pāṇātipātaṁ p' ahaṁ bhikkhave tividhaṁ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Adinnādānaṁ p' ahaṁ bhikkhave tividhaṁ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Kāmesu micchācāraṁ p' ahaṁ bhikkhave tividhaṁ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Musāvādaṁ p' ahaṁ bhikkhave tividhaṁ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Pisunavācaṁ p' ahaṁ bhikkhave tividhaṁ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Pharusavācaṁ p' ahaṁ bhikkhave tividhaṁ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Samphappalāpaṁ p' ahaṁ bhikkhave tividhaṁ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Abhijjhaṁ p' ahaṁ bhikkhave tividhaṁ vadāmi:
lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Vyāpādaṁ p' ahaṁ bhikkhave tividhaṁ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Micchādiṭṭhiṁ p' ahaṁ bhikkhave tividhaṁ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi.
2. Iti kho bhikkhave lobho kammanidānasambhavo doso kammanidānasambhavo moho kammanidānasambhavo, lobhakkhayā kammanidānasaṅkhayo dosakkhayā kammanidānasaṅkhayo mohakkhayā kammanidānasaṅkhayo ti.
CLXXV
1. Saparikkamano ayaṁ bhikkhave dhammo nāyaṁ dhammo aparikkamano. Kathañ ca bhikkhave saparikkamano ayaṁ dhammo nāyaṁ dhammo aparikkamano?
2. Pāṇātipātissa bhikkhave pāṇātipātā veramaṇī parikkamanaṁ hoti, adinnādāyissa bhikkhave adinnādānā veramaṇī parikkamanaṁ hoti, kāmesu micchācārassa bhikkhave kāmesu micchācārā veramaṇī parikkamanaṁ hoti, musāvādassa bhikkhave musāvādā veramaṇī parikkamanaṁ hoti, pisunāvācassa bhikkhave pisunāya vācāya veramaṇī parikkamanaṁ hoti, pharusāvācassa bhikkhave pharusāya vācāya veramaṇī parikkamanaṁ hoti, samphappalāpassa bhikkhave samphappalāpā veramaṇī parikkamanaṁ hoti, abhijjālussa bhikkhave anabhijjhā parikkamanaṁ hoti, vyāpādassa bhikkhave avyāpādo parikkamanaṁ hoti, micchādiṭṭhikassa bhikkhave sammādiṭṭhi parikkamanaṁ hoti.
Evaṁ kho bhikkhave parikkamanaṁ hoti.
Evaṁ kho bhikkhave saparikkamano ayaṁ dhammo nāyaṁ dhammo aparikkamano ti.
CLXXVI
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Pāvāyaṁ viharati Cundassa kammāraputtassa ambavane. Atha kho Cundo kammāraputto yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho Cundaṁ kammāraputtaṁ Bhagavā etad avoca 'kassa no tvaṁ Cunda soceyyāni rocesī' ti? 'Brāhmaṇā bhante pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññāpenti, tesāhaṁ soceyyāni rocemī' ti. 'Yathākathaṁ pana Cunda brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññāpentī' ti? 'Idha bhante brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā, te sāvakaṁ evaṁ samādapenti 'ehi tvaṁ ambho purisa kālass' eva vuṭṭhahanto 'va sayanamhā paṭhaviṁ āmaseyyāsi; no ce paṭhaviṁ āmaseyyāsi, allāni gomayāni āmaseyyāsi; no ce allāni gomayāni āmaseyyāsi, haritāni tiṇāni āmaseyyāsi; no ce haritāni tiṇāni āmaseyyāsi, aggiṁ paricareyyāsi; no ce aggiṁ paricareyyāsi, pañjaliko ādiccaṁ namasseyyāsi, no ce pañjaliko ādiccaṁ namasseyyāsi, sāyatatiyakaṁ udakaṁ oroheyyāsī' ti. 'Evaṁ kho bhante brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññāpenti, tesāhaṁ soceyyāni rocemī' ti. 'Aññathā kho Cunda brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññāpenti, aññathā ca pana ariyassa vinaye soceyyaṁ hotī' ti.
'Yathākathaṁ pana bhante ariyassa vinaye soceyyaṁ hoti? Sādhu me bhante Bhagavā tathā dhammaṁ desetu, yathā ariyassa vinaye soceyyaṁ hotī' ti. 'Tena hi Cunda suṇāhi sādhukaṁ manasikarohi, bhāsissāmī' ti. 'Evaṁ bhante' ti kho Cundo kammāraputto Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:--
2. Tividhaṁ kho Cunda kāyena asoceyyaṁ hoti, catubbidhaṁ vācāya asoceyyaṁ hoti, tividhaṁ manasā asoceyyaṁ hoti. Kathañ ca Cunda tividhaṁ kāyena asoceyyaṁ hoti?
3. Idha Cunda ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu. Adinnādāyī hoti, yan taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. Kāmesu micchācārī hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhittā pi, tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti.
Evaṁ kho Cunda tividhaṁ kāyena asoceyyaṁ hoti.
Kathañ ca Cunda catubbidhaṁ vācāya asoceyyaṁ hoti?
4. Idha Cunda ekacco musāvādī hoti, sabhāgato vā parisagato vā {ñātimajjhagato} vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'eh' ambho purisa, yaṁ jānāsi, taṁ vadehī' ti so ajānaṁ vā 'ahaṁ jānāmī' ti jānaṁ vā 'ahaṁ na jānāmī' ti apassaṁ vā 'ahaṁ passāmī' ti passaṁ vā 'ahaṁ na passāmī' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti.
Pisunāvāco hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya iti samaggānaṁ vā bhettā bhinnānaṁ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusāvāco hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṁvattanikā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpī hoti, akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ.
Evaṁ kho Cunda catubbidhaṁ vācāya asoceyyaṁ hoti.
Kathañ ca Cunda tividhaṁ manasā asoceyyaṁ hoti?
5. Idha Cunda ekacco abhijjhālu hoti, yan taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ, taṁ abhijjhitā hoti 'aho vata yaṁ parassa, taṁ mama assā' ti. Vyāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo 'ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuṁ iti vā' ti. Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano 'natthi dinnaṁ natthi yiṭṭhaṁ natthi hutaṁ, natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaṁ parañ ca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.
Evaṁ kho Cunda tividhaṁ manasā asoceyyaṁ hoti.
6. Ime kho Cunda dasa akusalakammapathā. Imehi kho Cunda dasahi akusalehi kammapathehi samannāgato kālass' eva vuṭṭhahanto 'va sayanamhā paṭhaviṁ ce pi āmasati, asuci yeva hoti. No ce pi paṭhaviṁ āmasati, asuci yeva hoti. Allāni ce pi gomayāni āmasati, asuci yeva hoti.
No ce pi allāni gomayāni āmasati, asuci yeva hoti. Haritāni ce pi tiṇāni āmasati, asuci yeva hoti. No ce pi haritāni tiṇāni āmasati, asuci yeva hoti. Aggiṁ ce pi paricarati, asuci yeva hoti. No ce pi aggiṁ paricarati, asuci yeva hoti. Pañjaliko ce pi ādiccaṁ namassati, asuci yeva hoti. No ce pi pañjaliko ādiccaṁ namassati, asuci yeva hoti. Sāyatatiyakaṁ ce pi udakaṁ orohati, asuci yeva hoti. No ce pi sāyatatiyakaṁ udakaṁ orohati, asuci yeva hoti. Taṁ kissa hetu? Ime Cunda dasa akusalakammapathā asuci yeva honti asucikaraṇā ca. Imesaṁ pana Cunda dasannaṁ akusalānaṁ kammapathānaṁ sammannāgamanahetu nirayo paññāyati tiracchānayoni paññāyati pettivisayo paññāyati yā vā pan' aññā pi kāci duggatiyo.
7. Tividhaṁ kho Cunda kāyena soceyyaṁ hoti, catubbidhaṁ vācāya soceyyaṁ hoti, tividhaṁ manasā soceyyaṁ hoti. Kathañ ca Cunda tividhaṁ kāyena soceyyaṁ hoti?
8. Idha Cunda ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānupampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yan taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, na taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. Kāmesu micchācāraṁ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhittā pi,
tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti.
Evaṁ kho Cunda tividhaṁ kāyena soceyyaṁ hoti.
Kathañ ca Cunda catubbidhaṁ vācāya soceyyaṁ hoti?
9. Idha Cunda ekacco musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'eh' ambho purisa yaṁ jānāsi, taṁ vadehī' ti so ajānaṁ vā 'ahaṁ na jānāmī' ti jānaṁ vā 'ahaṁ jānāmī' ti apassaṁ vā 'ahaṁ na passāmī' ti passaṁ vā 'ahaṁ passāmī' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunavācaṁ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, na ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya, iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusavācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaniyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ.
Evaṁ kho Cunda catubbidhaṁ vācāya soceyyaṁ hoti.
Kathañ ca Cunda tividhaṁ manasā soceyyaṁ hoti?
10. Idha Cunda ekacco anabhijjhālu hoti, yan taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ, taṁ anabhijjhitā hoti 'aho vata yaṁ parassa, taṁ mama assā' ti. Avyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo 'ime sattā averā avyāpajjhā anīghā sukhī attānaṁ pariharantū' ti. Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano 'atthi dinnaṁ atthi yiṭṭhaṁ atthi hutaṁ,
atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaṁ parañ ca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.
Evaṁ kho Cunda tividhaṁ manasā soceyyaṁ hoti.
11. Ime kho Cunda dasa kusalakammapathā. Imehi kho Cunda dasahi kusalehi dhammapathehi samannāgato kālass' eva vuṭṭhahanto 'va sayanamhā paṭhaviṁ ce pi āmasati, suci yeva hoti. No ce pi paṭhaviṁ āmasati, suci yeva hoti. Allāni ce pi gomayāni āmasati, suci yeva hoti.
No ce pi allāni gomayāni āmasati, suci yeva hoti. Haritāni ce pi tiṇāni āmasati, suci yeva hoti. No ce pi haritāni tiṇāni āmasati, suci yeva hoti. Aggiṁ ce pi paricarati, suci yeva hoti. No ce pi aggiṁ paricarati, suci yeva hoti. Pañjaliko ce pi ādiccaṁ namassati, suci yeva hoti.
No ce pi pañjaliko ādiccaṁ namassati, suci yeva hoti.
Sāyatatiyakaṁ ce pi udakaṁ orohati, suci yeva hoti. No ce pi sāyatatiyakaṁ udakaṁ orohati, suci yeva hoti. Taṁ kissa hetu? Ime Cunda dasa kusalakammapathā suci yeva honti sucikaraṇā ca. Imesañ ca pana Cunda dasannaṁ kusalānaṁ kammapathānaṁ samannāgamahetu devā paññāyanti manussā paññāyanti yā vā pan' aññā pi kāci sugatiyo ti.
12. Evaṁ vutte Cundo kammāraputto Bhagavantaṁ etad avoca 'abhikkantaṁ bhante ... pe ... upāsakaṁ maṁ bhante Bhagavā dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan' ti.
CLXXVII
1. Atha kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi; sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo Bhagavantaṁ etad avoca 'mayam assu bho Gotama brāhmaṇā nāma dānāni dema, saddhāni karoma: idaṁ dānaṁ petānaṁ ñātisālohitānaṁ upakappatu, idaṁ dānaṁ petā ñātisālohitā paribhuñjantū' ti. 'Kacci taṁ bho Gotama dānaṁ petānaṁ ñātisālohitānaṁ upakappati, kacci te petā ñātisālohitā taṁ dānaṁ pāribhuñjantī' ti? 'ṭhāne kho brāhmaṇa upakappati no aṭṭhāne' ti. 'Katamañ ca pana bho Gotama ṭhānaṁ, katamaṁ aṭṭhānan' ti?
2. Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā nirayaṁ upapajjati. Yo nerayikānaṁ sattānaṁ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati.
Idaṁ pi kho brāhmaṇa aṭṭhānaṁ, yattha ṭhitassa taṁ dānaṁ na upakappati.
3. Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti ... pe ... micchādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṁ upapajjati. Yo tiracchānayonikānaṁ sattānaṁ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idam pi kho brāhmaṇa aṭṭhānaṁ, yattha ṭhitassa taṁ dānaṁ na upakappati.
4. Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti,
pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā manussānaṁ sahavyataṁ upapajjati. Yo manussānaṁ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idam pi kho brāhmaṇa aṭṭhānaṁ, yattha ṭhitassa taṁ dānaṁ na upakappati.
5. Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā devānaṁ sahavyataṁ upapajjati. Yo devānaṁ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati.
Idam pi kho brāhmaṇa aṭṭhānaṁ, yattha ṭhitassa taṁ dānaṁ na upakappati.
6. Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti ... pe ... micchādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā pettivisayaṁ upapajjati. Yo pettivisayikānaṁ sattānaṁ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati, yaṁ vā pan' assa ito anuppavecchanti mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idaṁ kho brāhmaṇa ṭhānaṁ, yattha ṭhitassa taṁ dānaṁ upakappatī ti.
7. 'Sace pana bho Gotama so peto ñātisālohito taṁ ṭhānaṁ anupapanno hoti, ko taṁ dānaṁ paribhuñjatī' ti? 'Aññe pi 'ssa brāhmaṇa petā ñātisālohitā taṁ ṭhānaṁ upapannā honti, te taṁ dānaṁ paribhuñjantī' ti. 'Sace pana bho Gotama so c'eva peto ñātisālohito taṁ ṭhānaṁ anupapanno hoti, aññe pi 'ssa petā ñātisālohitā taṁ ṭhānaṁ anupapannā honti, ko taṁ dānaṁ paribhuñjatī' ti?
'Aṭṭhānaṁ kho etaṁ brāhmaṇa anavakāso, yan taṁ ṭhānaṁ vivittaṁ assa iminā dīghena addhunā, yad idaṁ petehi ñātisālohitehi.
Api ca brāhmaṇa dāyako pi anipphalo' ti. 'Aṭṭhāne pi bhavaṁ Gotamo parikappaṁ vadatī' ti? 'Aṭṭhāne pi kho ahaṁ brāhmaṇa parikappaṁ vadāmi. Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti. So dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So kāyassa bhedā parammaraṇā hatthīnaṁ sahavyataṁ upapajjati. So tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa. Yaṁ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālu vyāpannacitto micchādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā parammaraṇā hatthīnaṁ sahavyataṁ upapajjati. Yañ ca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ, tena so tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa.
Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti. So dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So kāyassa bhedā parammaraṇā assānaṁ sahavyataṁ upapajjati ... pe ... gunnaṁ sahavyataṁ upapajjati ... kukkurānaṁ sahavyataṁ upapajjati. So tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa. Yaṁ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālu vyāpannacitto micchādiṭṭhiko,
tena so kāyassa bhedā parammaraṇā kukkurānaṁ sahavyataṁ upapajjati. Yañ ca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ, tena so tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṅkārassa. Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti. So dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So kāyassa bhedā parammaraṇā manussānaṁ sahavyataṁ upapajjati. So tattha lābhī hoti mānusakānaṁ pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ. Yaṁ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu avyāpannacitto sammādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā parammaraṇā manussānaṁ sahavyataṁ upapajjati. Yañ ca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ, tena so tattha lābhī hoti mānusakānaṁ pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ. Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhiko hoti. So dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ. So kāyassa bhedā parammaraṇā devānaṁ sahavyataṁ upapajjati. So tattha lābhī hoti dibbānaṁ pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ.
Yaṁ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā parammaraṇā devānaṁ sahavyataṁ upapajjati. Yañ ca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṁ pānaṁ vatthaṁ yānaṁ mālāgandhavilepanaṁ seyyāvasathapadīpeyyaṁ, tena so tattha lābhī hoti dibbānaṁ pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ.
Api ca brāhmaṇa dāyako pi anipphalo' ti.
8. 'Acchariyaṁ bho Gotama, abbhutaṁ bho Gotama, yāvañ c' idaṁ bho Gotama alam eva dānāni dātuṁ, alaṁ saddhāni kātuṁ, yatra hi nāma dāyako pi anipphalo' ti.
'Evam etaṁ brāhmaṇa, dāyako pi hi brāhmaṇa anipphalo' ti. 'Abhikkantaṁ bho Gotama ... pe ... upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan' ti.
Jāṇussoṇivaggo sattamo.
Sādhu-Vagga
CLXXVIII
1. Sādhuñ ca vo bhikkhave desissāmi asādhuñ ca, taṁ suṇātha sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaṁ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ.
Bhagavā etad avoca:--
2. Katamañ ca bhikkhave asādhuṁ?
Pāṇātipāto adinnādānaṁ kāmesu micchācāro musāvādo pisunā vācā pharusā vācā samphappalāpo abhijjhā vyāpādo micchādiṭṭhi.
Idaṁ vuccati bhikkhave asādhuṁ.
3. Katamañ ca bhikkhave sādhuṁ?
Pāṇātipātā veramaṇī adinnādānā veramaṇī kāmesu micchācārā veramaṇī musāvādā veramaṇī pisuṇāya vācāya veramaṇī pharusāya vācāya veramaṇī samphappalāpā veramaṇī anabhijjhā avyāpādo sammādiṭṭhi.
Idaṁ vuccati bhikkhave sādhun ti.
CLXXIX
1. Ariyadhammañ ca vo bhikkhave desissāmi anariyadhammañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave anariyo dhammo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave anariyo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave ariyo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave ariyo dhammo ti.
CLXXX
1. Kusalañ ca vo bhikkhave desissāmi akusalañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamañ ca bhikkhave akusalaṁ?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Idaṁ vuccati bhikkhave akusalaṁ.
3. Katamañ ca bhikkhave kusalaṁ?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Idaṁ vuccati bhikkhave kusalan ti.
CLXXXI
1. Atthañ ca vo bhikkhave desissāmi anatthañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave anattho?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave anattho.
3. Katamo ca bhikkhave attho?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave attho ti.
CLXXXII
1. Dhammañ ca vo bhikkhave desissāmi adhammañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave adhammo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave adhammo.
3. Katamo ca bhikkhave dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave dhammo ti.
CXXXIII
1. Sāsavañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi anāsavañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave sāsavo dhammo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave sāsavo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave anāsavo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave anāsavo dhammo ti.
CLXXXIV
1. Sāvajjañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi anavajjañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave sāvajjo dhammo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave sāvajjo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave anavajjo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave anavajjo dhammo ti.
CLXXXV
1. Tapanīyañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi atapanīyañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave tapanīyo dhammo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave tapanīyo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave atapanīyo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave atapanīyo dhammo ti.
CLXXXVI
1. ācayapagāmiñ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi apacayagāmiñ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave ācayagāmī dhammo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave ācayagāmī dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave apacayagāmī dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave apacayagāmī dhammo ti.
CLXXXVII
1. Dukkhudrayañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi sukhudrayañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave dukkhudrayo dhammo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave dukkhudrayo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave sukhudrayo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave sukhudrayo dhammo ti.
CLXXXVIII
1. Dukkhavipākañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi sukhavipākañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave dukkhavipāko dhammo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave dukkhavipāko dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave sukhavipāko dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave sukhavipāko dhammo ti.
Sādhuvaggo aṭṭhamo
Ariyamagga-Vagga
CLXXXIX
1. Ariyamaggañ ca vo bhikkhave desissāmi anariyamaggañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave anariyo maggo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave anariyo maggo.
3. Katamo ca bhikkhave ariyo maggo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave ariyo maggo ti.
CXC
1. Kaṇhamaggañ ca vo bhikkhave desissāmi sukkamaggañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave kaṇho maggo?
Pāṇātipāto:. pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave kaṇho maggo.
3. Katamo ca bhikkhave sukko maggo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave sukko maggo ti.
CXCI
1. Saddhammañ ca vo bhikkhave desissāmi asaddhammañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave asaddhammo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave asaddhammo.
3. Katamo ca bhikkhave saddhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave saddhammo ti.
CXCII
1. Sappurisadhammañ ca vo bhikkhave desissāmi asappurisadhammañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave asappurisadhammo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave asappurisadhammo.
3. Katamo ca bhikkhave sappurisadhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave sappurisadhammo ti.
CXCIII
1. Uppādetabbañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi na uppādetabbañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave na uppādetabbo dhammo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave na uppādetabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave uppādetabbo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave uppādetabbo dhammo ti.
CXCIV
1. āsevitabbañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi na āsevitabbañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave na āsevitabbo dhammo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave āsevitabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave āsevitabbo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave āsevitabbo dhammo ti.
CXCV
1. Bāvetabbañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi na bhāvetabbañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave na bhāvetabbo dhammo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave na bhāvetabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave bhāvetabbo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave bhāvetabbo dhammo ti.
CXCVI
1. Bahulīkātabbañ ca vo bhikkhave dhammañ ca desissāmi na bahulīkātabbañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave na bahulīkātabbo dhammo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave na bahulīkātabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave bahulīkātabbo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave bahulīkātabbo dhammo ti.
CXCVII
1. Anussaritabbañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi na anussaritabbañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave na anussaritabbo dhammo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave na anussaritabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave anussaritabbo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave anussaritabbo dhammo ti.
CXCVIII
1. Sacchikātabbañ ca vo bhikkhave dhammaṁ desissāmi na sacchikātabbañ ca, taṁ suṇātha ... pe ...
2. Katamo ca bhikkhave na sacchikātabbo dhammo?
Pāṇātipāto ... pe ... micchādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave na sacchikātabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave sacchikātabbo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī ... pe ... sammādiṭṭhi.
Ayaṁ vuccati bhikkhave sacchikātabbo dhammo ti.
Ariyamaggavaggo navamo.
Puggala-Vagga
CXCIX
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. Katamehi dasahi?
2. Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo.
3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo. Katamehi dasahi?
4. Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti,
samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo.
5. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na bhajitabbo ... pe ... bhajitabbo ... pe ... na payirupāsitabbo ... pe ... payirupāsitabbo ... na pujjo hoti ... pujjo hoti ... pe ... na pāsaṁso hoti ... pāsaṁso hoti ... agāravo hoti ... pe ... sagāravo hoti ... appatikkho hoti ... pe ... sappatikkho hoti ... na ārādhako hoti ... ārādhako hoti ... na visujjhati ... pe ... visujjhati ... mānaṁ nādhibhoti ... pe ... mānaṁ adhibhoti ... paññāya na vaḍḍhati ... pe ... paññāya vaḍḍhati ... bahuṁ apuññaṁ pasavati ... pe ... bahuṁ puññaṁ pasavati. Katamehi dasahi?
6. Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo bahuṁ puññaṁ pasavatī ti.
Puggalavaggo dasamo.
Paṇṇāsako catuttho.
Karajakāya-Vagga
CC
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi dasahi?
2. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu.
Adinnādāyī hoti, yan taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. Kāmesu micchācārī hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhittā pi, tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti. Musāvādī hoti sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'eh' ambho purisa, yaṁ jānāsi, taṁ vadehī' ti, so ajānaṁ vā 'ahaṁ jānāmī' ti jānaṁ vā 'ahaṁ na jānāmī' ti apassaṁ vā 'ahaṁ passāmī' ti passaṁ vā 'ahaṁ na passāmī' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti.
Pisunāvāco hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya, iti samaggānaṁ vā bhettā bhinnānaṁ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusāvāco hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṁvattanikā, tam tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ.
Abhijjhālu hoti, yan taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ, taṁ abhijjhitā hoti 'aho vata yaṁ parassa, taṁ mama assā' ti. Vyāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo 'ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuṁ iti vā' ti. Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano 'natthi dinnaṁ natthi yiṭṭhaṁ natthi hutaṁ, natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaṁ parañ ca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye.
3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi dasahi?
4. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yan taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, na taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. Kāmesu micchācāraṁ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhittā pi, tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti. Musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhāgato parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'eh' ambho purisa, yaṁ jānāsi, taṁ vadehī' ti so ajānaṁ vā 'ahaṁ na jānāmī' ti jānaṁ vā 'ahaṁ jānāmī' ti apassaṁ vā 'ahaṁ na passāmī' ti passaṁ vā 'ahaṁ passāmī' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.
Pisunavācaṁ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, na ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya, iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusavācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaniyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti, kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ.
Anabhijjhālu hoti, yan taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ, taṁ anabhijjhitā hoti 'aho vata yaṁ parassa, taṁ mama assā' ti. Avyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo 'ime sattā averā avyāpajjhā anīghā sukhī attānaṁ pariharantū' ti. Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano 'atthi dinnaṁ atthi yiṭṭhaṁ atthi hutaṁ, atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaṁ parañ ca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge ti.
CCI
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi dasahi?
2. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu.
Adinnādāyī hoti ... pe ... kāmesu micchācārī hoti ... musāvādī hoti ... pisunāvāco hoti ... pharusāvāco hoti
... samphappalāpī hoti ... abhijjhālu hoti ... vyāpannacitto hoti ... micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano 'natthi dinnaṁ natthi yiṭṭhaṁ natthi hutaṁ, natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaṁ parañ ca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye.
3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi dasahi?
4. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti ... pe ... kāmesu micchācāraṁ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti ... musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti ... pe ... pharusavācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti ... samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti ... anabhijjhālu hoti ... avyāpannacitto hoti ... sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano 'atthi dinnaṁ atthi yiṭṭhiṁ atthi hutaṁ, atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaṁ parañ ca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge ti.
CCII
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi dasahi?
2. Pāṇātipātī hoti ... adinnādāyī hoti ... kāmesu micchācārī hoti ... musāvādī hoti ... pisunāvāco hoti ... pharusāvāco hoti ... samphappalāpī hoti ... abhijjhālu hoti ... vyāpannacitto hoti ... micchādiṭṭhiko hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye.
3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi dasahi?
4. Pāṇātipātā paṭivirato hoti ... adinnādānā paṭivirato hoti ... kāmesu micchācārā paṭivirato hoti ... musāvādā paṭivirato hoti ... pisunāya vācāya paṭivirato hoti ... pharusāya vācāya paṭivirato hoti ... samphappalāpā paṭivirato hoti ... anabhijjhālu hoti ... avyāpannacitto hoti ... sammādiṭṭhiko hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge ti.
CCIII
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye. Katamehi dasahi?
2. Pāṇātipātinī hoti ... pe ... micchādiṭṭhikā hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ niraye.
3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge. Katamehi dasahi?
4. Pāṇātipātā paṭiviratā hoti ... pe ... sammādiṭṭhikā hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṁ nikkhittā evaṁ sagge ti.
CCIV
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā avisāradā agāraṁ ajjhāvasati. Katamehi dasahi?
2. Pāṇātipātinī hoti ... adinnādāyinī hoti ... kāmesu micchācārinī hoti ... musāvādinī hoti ... pisunāvācā hoti ... pharusāvācā hoti ... samphappalāpinī hoti ... abhijjhālunī hoti ... vyāpannacittā hoti ... micchādiṭṭhikā hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā avisāradā agāraṁ ajjhāvasati.
3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā visāradā agāraṁ ajjhāvasati. Katamehi dasahi?
4. Pāṇātipātā paṭiviratā hoti ... adinnādānā paṭiviratā hoti ... kāmesu micchācārā paṭiviratā hoti ... musāvādā paṭiviratā hoti ... pisunāya vācāya paṭiviratā hoti ... pharusāya vācāya paṭiviratā hoti ... samphappalāpā paṭiviratā hoti ... anabhijjhālunī hoti ... avyāpannacittā hoti ... sammādiṭṭhikā hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā visāradā agāraṁ ajjhāvasatī ti.
CCV
1. Saṁsappaniyapariyāyaṁ vo bhikkhave dhammapariyāyaṁ desissāmi, taṁ suṇātha sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaṁ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etad avoca:--
2. Katamo ca so bhikkhave saṁsappaniyapariyāyo dhammapariyāyo?
Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā, tassa dāyādā bhavanti.
3. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu.
So saṁsappati kāyena, saṁsappati vācāya, saṁsappati manasā. Tassa jimhaṁ kāyakammaṁ hoti, jimhaṁ vacīkammaṁ, jimhaṁ manokammaṁ, jimhā gati, jimh' upapatti.
Jimhagatikassa kho panāhaṁ bhikkhave jimhupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi: ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṁsappajātikā tiracchānayoni.
Katamā ca sā bhikkhave saṁsappajātikā tiracchānayoni?
Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā ye vā pan' aññe pi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saṁsappanti. Iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṁ karoti tena upapajjati, upapannam enaṁ phassā phusanti, evam ahaṁ bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi.
4. Idha pana bhikkhave ekacco adinnādāyī hoti ... pe ... kāmesu micchācārī hoti ... musāvādī hoti ... pisunāvāco hoti ... pharusāvāco hoti ... samphappalāpī hoti ... abhijjhālu hoti ... vyāpannacitto hoti ... micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano 'natthi dinnaṁ natthi yiṭṭhaṁ natthi hutaṁ, natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaṁ parañ ca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti. So saṁsappati kāyena, saṁsappati vācāya, saṁsappati manasā. Tassa jimhaṁ kāyakammaṁ hoti, jimhaṁ vacīkammaṁ, jimhaṁ manokammaṁ, jimhā gati, jimh' upapatti.
Jimhagatikassa kho panāhaṁ bhikkhave jimhupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi: ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṁsappajātikā tiracchānayoni. Katamā ca sā bhikkhave saṁsappajātikā tiracchānayoni? Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā mūsikā ulūkā ye vā pan' aññe pi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saṁsappanti. Iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṁ karoti, tena upapajjati, upapannam enaṁ phassā phusanti, evam ahaṁ bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi.
Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā, tassa dāyādā bhavanti.
5. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. So na saṁsappati kāyena, na saṁsappati vācāya, na saṁsappati manasā.
Tassa ujuṁ kāyakammaṁ hoti, ujuṁ vacīkammaṁ, ujuṁ manokammaṁ, uju gati, uj' upapatti. Ujugatikassa kho panāhaṁ bhikkhave ujupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi: ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni. Iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṁ karoti, tena upapajjati, upapannam enaṁ phassā phusanti, evam ahaṁ bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi.
6. Idha pana bhikkhave ekacco adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti ... pe ... kāmesu micchācāraṁ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti ... musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti
... pisunavācaṁ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti ... pharusavācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti ... samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti ... anabhijjhālu hoti ... avyāpannacitto hoti ... sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano 'atthi dinnaṁ atthi yiṭṭhaṁ atthi hutaṁ, atthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, atthi ayaṁ loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaṁ parañ ca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.
So na saṁsappati kāyena, na saṁsappati vācāya, na saṁsappati manasā. Tassa ujuṁ kāyakammaṁ hoti, ujuṁ vacīkammaṁ, ujuṁ manokammaṁ, uju gati, uj' upapatti.
Ujugatikassa kho panāhaṁ bhikkhave ujupapattikassa dvinnaṁ gatīnaṁ aññataraṁ gatiṁ vadāmi: ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni pahūtavittūpakaraṇāni pahītadhanadhaññāni. Iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṁ karoti, tena upapajjati, upapannam enaṁ phassā phusanti, evam ahaṁ bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi.
Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṁ kammaṁ karonti kalyāṇaṁ vā pāpakaṁ vā, tassa dāyādā bhavanti. Ayaṁ kho so bhikkhave saṁsappaniyapariyāyo dhammapariyāyo ti.
CCVI
1. Nāhaṁ bhikkhave sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁviditvā vyantibhāvaṁ vadāmi, tañ ca kho diṭṭh' eva dhamme upapajjaṁ vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṁ bhikkhave sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁviditvā dukkhass' antakiriyaṁ vadāmi. Tatra bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti, catubbidhā vacīkammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti, tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Kathañ ca bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti?
2. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇābhūtesu.
Adinnādāyī hoti, yan taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. Kāmesu micchācārī hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhittā pi, tathārūpāsu cārittaṁ āpajjitā hoti.
Evaṁ kho bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.
Kathañ ca bhikkhave catubbidhā vacīkammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti?
... Idha bhikkhave ekacco musāvādī hoti sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'eh' ambho purisa, yaṁ jānāsi, taṁ vadehī' ti so ajānaṁ vā 'ahaṁ jānāmī' ti jānaṁ vā 'ahaṁ na jānāmī' ti apassaṁ vā 'ahaṁ passāmī' ti passaṁ vā 'ahaṁ na passāmī' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunāvāco hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya, iti samaggānaṁ vā bhettā bhinnānaṁ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Pharusāvāco hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṁvattanikā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti akālena anapadesaṁ apariyantavatiṁ anatthasaṁhitaṁ.
Evaṁ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Kathañ ca bhikkhave tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti?
4. Idha bhikkhave ekacco abhijjhālu hoti, yan taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ, taṁ abhijjhitā hoti, 'aho vata yaṁ parassa, taṁ mama assā' ti. Vyāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo 'ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuṁ iti vā' ti. Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano 'natthi dinnaṁ natthi yiṭṭhaṁ natthi hutaṁ, natthi sukaṭadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, natthi ayaṁ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā,
ye imañ ca lokaṁ parañ ca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti.
Evaṁ kho bhikkhave tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.
5. Tividhakāyakammantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇa apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti, catubbidhavacīkammantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti, tividhamanokammantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti.
6. Seyyathā pi bhikkhave apaṇṇako maṇi uddhaṁ khitto yena yen' eva patiṭṭhāti, suppatiṭṭhitaṁ yeva patiṭṭhāti, evam eva kho bhikkhave tividhakāyakammantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti, catubbidhavacīkammantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti, tividhamanokammantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti.
7. Nāhaṁ bhikkhave sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁviditvā vyantibhāvaṁ vadāmi, tañ ca kho diṭṭh' eva dhamme upapajjaṁ vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṁ bhikkhave sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁviditvā dukkhass' antakiriyaṁ vadāmi. Tatra bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti, catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti, tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.
Kathañ ca bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti?
8. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaṁ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṁ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yan taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ gāmagataṁ vā araññagataṁ vā, na taṁ adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādātā hoti. Kāmesu micchācāraṁ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhittā pi, tathārūpāsu na cārittaṁ āpajjitā hoti.
Evaṁ kho bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. Kathañ ca bhikkhave catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti?
9. Idha bhikkhave ekacco musāvādaṁ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'eh' ambho purisa, yaṁ jānāsi, taṁ vadehī' ti so ajānaṁ vā 'ahaṁ na jānāmī' ti jānaṁ vā 'ahaṁ jānāmī' ti apassaṁ vā 'ahaṁ na passāmī' ti passaṁ vā 'ahaṁ passāmī' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunavācaṁ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, na ito sutvā amutra akkhātā imesaṁ bhedāya amutra vā sutvā na imesaṁ akkhātā amūsaṁ bhedāya, iti bhinnānaṁ vā sandhātā sahitānaṁ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṁ vācaṁ bhāsitā hoti.
Pharusavācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaniyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṁ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṁ vācaṁ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṁ pariyantavatiṁ atthasaṁhitaṁ.
Evaṁ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. Kathañ ca bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti?
10. Idha bhikkhave ekacco anabhijjhālu hoti, yan taṁ parassa paravittūpakaraṇaṁ, taṁ anabhijjhitā hoti 'aho vata yaṁ parassa, taṁ mama assā' ti. Avyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo 'ime sattā averā avyāpajjhā anīghā sukhī attānaṁ pariharantū' ti. Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano 'atthi dinnaṁ atthi yiṭṭhaṁ ... pe ... ye imañ ca lokaṁ parañ ca lokaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedentī' ti. Evaṁ kho bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.
11. Tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti, catubbidhavacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti, tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.
12. Seyyathā pi bhikkhave apaṇṇako maṇi uddhaṁ khitto yena yen' eva patiṭṭhāti suppatiṭṭhitaṁ yeva patiṭṭhāti, evam eva kho bhikkhave tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti,
catubbidhavacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti, tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti.
13. Nāhaṁ bhikkhave sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁviditvā vyantibhāvaṁ vadāmi, tañ ca kho diṭṭh' eva dhamme upapajjaṁ vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṁ bhikkhave sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁviditvā dukkhass' antakiriyaṁ vadāmī ti.
CCVII
1. Nāhaṁ bhikkhave sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁviditvā vyantibhāvaṁ vadāmi, tañ ca kho diṭṭh' eva dhamme upapajjaṁ vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṁ bhikkhave sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitanaṁ appaṭisaṁviditvā dukkhass' antakiriyaṁ vadāmi. Tatra bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti, catubbidhā vacīkammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti, tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Kathañ ca bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? ... pe ...
Evaṁ kho bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.
Kathañ ca bhikkhave catubbidhā vacīkammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? ... pe ...
Evaṁ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Kathañ ca bhikkhave tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? ... pe ...
Evaṁ kho bhikkhave tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.
2. Tividhakāyakammantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti, catubbidhavacīkammanta- ... pe ... tividhamanokammantasan dosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti.
3. Nāhaṁ bhikkhave sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁviditvā vyantibhāvaṁ vadāmi, tañ ca kho diṭṭh' eva dhamme upapajjaṁ vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṁ bhikkhave sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁviditvā dukkhass' antakiriyaṁ vadāmi. Tatra bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti, catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti, tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.
Kathañ ca bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? ... pe ...
Evaṁ kho bhikkhave tividhaṁ kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. Kathañ ca bhikkhave catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? ... pe ...
Evaṁ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammantasampatti hoti.
Kathañ ca bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? ... pe ...
Evaṁ kho bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.
4. Tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti, catubbidhavacīkammanta- ... pe ... tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti ... pe ...
CCVIII
1. Nāhaṁ bhikkhave sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁviditvā vyantibhāvaṁ vadāmi, tañ ca kho diṭṭh' eva dhamme upapajjaṁ vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṁ bhikkhave sañcetanikānaṁ kammānaṁ katānaṁ upacitānaṁ appaṭisaṁviditvā dukkhass' antakiriyaṁ vaḍāmi. Sa kho so bhikkhave ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatavyāpādo asammūḷho sampajāno patissato mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ.
Iti uddhaṁ adho tiriyaṁ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.
So evaṁ pajānāti 'pubbe kho me idaṁ cittaṁ parittaṁ ahosi abhāvitaṁ, etarahi pana me idaṁ cittaṁ appamāṇaṁ subhāvitaṁ, yaṁ kho pana kiñci pamāṇakataṁ kammaṁ, na taṁ tatrāvasissati, na taṁ tatrāvatiṭṭhatī' ti.
Taṁ kiṁ maññatha bhikkhave 'dahara-t-agge ce so ayaṁ kumāro mettācetovimuttiṁ bhāveyya, api nu kho pāpakammaṁ kareyyā' ti? No h' etaṁ bhante. 'Akarontaṁ kho pana pāpakammaṁ api nu kho dukkhaṁ phuseyyā' ti? No h' etaṁ bhante, akarontaṁ hi bhante pāpakammaṁ kuto dukkhaṁ phusissatī ti?
2. Bhāvetabbā kho panāyaṁ bhikkhave mettācetovimutti itthiyā vā purisena vā. Itthiyā vā bhikkhave purisassa vā nāyaṁ kāyo ādāya gamanīyo, cittantaro ayaṁ bhikkhave macco. So evaṁ pajānāti: Yaṁ kho me idha kiñci pubbe iminā karajakāyena pāpakammaṁ kataṁ, sabban taṁ idha vedanīyam, na taṁ anugaṁ bhavissatī ti. Evaṁ bhāvitā kho bhikkhave mettācetovimutti anāgāmitāya saṁvattati, idha paññ' assa bhikkhuno uttariṁ vimuttiṁ appaṭivijjhato ti.
3. Karuṇāsahagatena cetasā ... muditāsahagatena cetasā ... upekhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ.
Iti uddham adho tiriyaṁ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.
So evaṁ pajānāti 'pubbe kho me idaṁ cittaṁ parittaṁ ahosi abhāvitaṁ, etarahi pana me idaṁ cittaṁ appamāṇaṁ subhāvitaṁ, yaṁ kho pana kiñci pamāṇakataṁ kammaṁ,
na taṁ tatrāvasissati, na taṁ tatrāvatiṭṭhati.
Taṁ kiṁ maññatha bhikkhave 'dahara-t-agge ce so ayaṁ kumāro upekhācetovimuttiṁ bhāveyya, api nu kho pāpakammaṁ kareyyā' ti? No h' etaṁ bhante. 'Akarontaṁ kho pana pāpakammaṁ api nu kho dukkhaṁ phuseyyā' ti? No h' etaṁ bhante, akarontaṁ hi bhante pāpakammaṁ kuto dukkhaṁ phusissatī ti?
4. Bhāvetabbā kho panāyaṁ bhikkhave upekhācetovimutti itthiyā vā purisena vā. Itthiyā vā bhikkhave purisassa vā nāyaṁ kāyo ādāya gamanīyo, cittantaro ayaṁ bhikkhave macco. So evaṁ pajānāti: Yaṁ kho me idha kiñci pubbe iminā karajakāyena pāpakammaṁ kataṁ, sabban taṁ idha vedanīyaṁ, na taṁ anugaṁ bhavissatī ti. Evaṁ bhāvitā kho bhikkhave upekhācetovimutti anāgāmitāya saṁvattati, idha paññ' assa bhikkhuno uttariṁ vimuttiṁ appaṭivijjhato ti.
CCIX
1. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo Bhagavantaṁ etad avoca 'ko nu kho bho Gotama hetu ko paccayo, yena-m-idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī' ti?
'Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho brāhmaṇa evam idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjantī' ti. 'Ko pana bho Gotama hetu ko paccayo, yena-m-idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī' ti?
'Dhammacariyāsamacariyāhetu kho brāhmaṇa evam idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī' ti. 'Na kho ahaṁ imassa bhoto Gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi, sādhu me bhavaṁ Gotamo tathā dhammaṁ desetu, yathāhaṁ imassa bhoto Gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan' ti. 'Tena hi brāhmaṇa suṇāhi sādhukaṁ manasikarohi, bhāsissāmī' ti.
'Evaṁ bho' ti kho so brāhmaṇo Bhagavato paccassosi.
Bhagavā etad avoca:--
2. Tividhā kho brāhmaṇa kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti, catubbidhā vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti, tividhā manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti. Kathañ ca brāhmaṇa tividhā kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti? ... pe ...
Evaṁ kho brāhmaṇa tividhā kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti. Kathañ ca brāhmaṇa catubbidhā vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti? ... pe ...
Evaṁ kho brāhmaṇa catubbidhā vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti. Kathañ ca brāhmaṇa tividhā manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti? ... pe ...
Evaṁ kho brāhmaṇa tividhā manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti.
Evaṁ adhammacariyāvisamacariyāhetu kho brāhmaṇa evam idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjanti.
3. Tividhā kho brāhmaṇa kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti, catubbidhā vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti, tividhā manasā dhammacariyāsamacariyā hoti. Kathañ ca brāhmaṇa tividhā kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti? ... pe ...
Evaṁ kho brāhmaṇa tividhā kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti. Kathañ ca brāhmaṇa catubbidhā vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti? ... pe ...
Evaṁ kho brāhmaṇa catubbidhā vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti. Kathañ ca brāhmaṇa tividhā manasā dhammacariyāsamacariyā hoti? ... pe ...
Evaṁ kho brāhmaṇa tividhā manasā dhammacariyāsamacariyā hoti.
Evaṁ dhammacariyāsamacariyāhetu kho brāhmaṇa evam idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī ti.
Abhikkantaṁ bho Gotama ... pe ... upāsakaṁ maṁ bhavaṁ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan ti.
Karajakāyavaggo paṭhamo.
[No Title]
CCX
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi dasahi?
2. Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācarī hoti, musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye.
3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi dasahi?
4. Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti.
Imehi kho bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge ti.
CCXI
1. Vīsatiyā bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi vīsatiyā?
2. Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañ ca pāṇātipāte samādapeti; attanā ca adinnādāyī hoti, parañ ca adinnādāne samādapeti; attanā ca kāmesu micchācārī hoti, parañ ca kāmesu micchācāre samādapeti; attanā ca musāvādī hoti, parañ ca musāvāde samādapeti; attanā ca pisunāvāco hoti, parañ ca pisunāya vācāya samādapeti; attanā ca pharusāvāco hoti, parañ ca pharusāya vācāya samādapeti; attanā ca samphappalāpī hoti, parañ ca samphappalāpe samādapeti; attanā ca abhijjhālu hoti, parañ ca abhijjhāya samādapeti; attanā ca vyāpannacitto hoti, parañ ca vyāpāde samādapeti; attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañ ca micchādiṭṭhiyā samādapeti.
Imehi kho bhikkhave vīsatiyā dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye.
3. Vīsatiyā bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi vīsatiyā?
4. Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañ ca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañ ca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, parañ ca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañ ca musāvādā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca pisunāya vācāya paṭivirato hoti, parañ ca pisunāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti,
parañ ca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti; attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañ ca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca anabhijjhālu hoti, parañ ca anabhijjhāya samādapeti; attanā ca avyāpannacitto hoti, parañ ca avyāpāde samādapeti; attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañ ca sammādiṭṭhiyā samādapeti.
Imehi kho bhikkhave vīsatiyā dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge ti.
CCXII
1. Tiṁsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi tiṁsāya?
2. Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañ ca pāṇātipāte samādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti; attanā ca adinnādāyī hoti, parañ ca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti; attanā ca kāmesu micchācārī hoti, parañ ca kāmesu micchācāre samādapeti, kāmesu micchācāre ca samanuñño hoti; attanā ca musāvādī hoti, parañ ca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño hoti; attanā ca pisunāvāco hoti, parañ ca pisunāya vācāya samādapeti, pisunāya ca vācāya samanuñño hoti; attanā ca pharusāvāco hoti, parañ ca pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya ca vācāya samanuñño hoti; attanā ca samphappalāpī hoti, parañ ca samphappalāpe samādapeti, samphappalāpe ca samanuñño hoti; attanā ca abhijjhālu hoti, parañ ca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño hoti; attanā ca vyāpannacitto hoti, parañ ca vyāpāde samādapeti, vyāpāde ca samanuñño hoti; attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañ ca micchādiṭṭhiyā samādapeti, micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti.
Imehi kho bhikkhave tiṁsāya dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye.
3. Tiṁsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi tiṁsāya?
4. Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañ ca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañ ca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, parañ ca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañ ca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca pisunāya vācāya paṭivirato hoti, parañ ca pisunāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pisunāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañ ca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañ ca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca anabhijjhālu hoti, parañ ca anabhijjhāya samādapeti, anabhijjhāya ca samanuñño hoti; attanā ca avyāpannacitto hoti, parañ ca avyāpāde samādapeti, avyāpāde ca samanuñño hoti; attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañ ca sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti.
Imehi kho bhikkhave tiṁsāya dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge ti.
CCXIII
1. Cattārīsāya bhikkhave {dhammehi} samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. Katamehi cattārīsāya?
2. Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañ ca pāṇātipāte samādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti, pāṇātipātassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca adinnādāyī hoti, parañ ca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti, adinnādānassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca kāmesu micchācārī hoti, parañ ca kāmesu micchācāre samādapeti, kāmesu micchācāre ca samanuñño hoti,
kāmesu micchācārassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca musāvādī hoti, parañ ca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño hoti, musāvādassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca pisunāvāco hoti, parañ ca pisunāya vācāya samādapeti, pisunāya ca vācāya samanuñño hoti, pisunāya ca vācāya vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca pharusāvāco hoti, parañ ca pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya ca vācāya samanuñño hoti, pharusāya ca vācāya vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca samphappalāpī hoti, parañ ca samphappalāpe samādapeti; samphappalāpe ca samanuñño hoti, samphappalāpassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca abhijjhālu hoti, parañ ca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño hoti, abhijjhāya ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca vyāpannacitto hoti, parañ ca vyāpāde samādapeti, vyāpāde ca samanuñño hoti, vyāpādassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañ ca micchādiṭṭhiyā samādapeti, micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti, micchādiṭṭhiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati.
Imehi kho bhikkhave cattāḷīsāya dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye.
3. Cattārīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. Katamehi cattārīsāya?
4. Attanā ca pāṇātipātā veramaṇiyā paṭivirato hoti, parañ ca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañ ca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, adinnādānā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, parañ ca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañ ca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, musāvādā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca pisunāya vācāya paṭivirato hoti,
parañ ca pisunāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pisunāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pisunāya vācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañ ca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañ ca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, samphappalāpā veramaṇiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca anabhijjhālu hoti, parañ ca anabhijjhāya samādapeti, anabhijjhāya ca samanuñño hoti, anabhijjhāya ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca avyāpannacitto hoti parañ ca avyāpāde samādapeti, avyāpāde ca samanuñño hoti, avyāpādassa ca vaṇṇaṁ bhāsati; attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañ ca sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti, sammādiṭṭhiyā ca vaṇṇaṁ bhāsati.
Imehi kho bhikkhave cattārīsāya dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge ti.
CCXIV
Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati ... akhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati ... vīsatiyā bhikkhave ... tiṁsāya bhikkhave ... cattārīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati ... akhataṁ anupahataṁ attānam pariharati.
CCXV
Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato idh' ekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati
... pe ... idh' ekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati ... vīsatiyā bhikkhave ... pe ... tiṁsāya bhikkhave ... pe ... cattārīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato idh' ekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati ... idh' ekacco kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati ... pe ...
CCXVI
Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo ... pe ... paṇḍito veditabbo ... pe ... vīsatiyā bhikkhave ... pe ... tiṁsāya bhikkhave ... pe ... cattārīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo ... paṇḍito veditabbo ...
Imehi kho bhikkhave cattārīsāya dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo ... pe ...
CCXVII
1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya dasa dhammā bhāvetabbā. Katame dasa?
2. Asubhasaññā maraṇasaññā āhāre paṭikkūlasaññā sabbaloke anabhiratasaññā aniccasaññā anicce dukkhasaññā dukkhe anattasaññā pahānasaññā virāgasaññā nirodhasaññā.
Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbā.
3. Rāgassa bhikkhave abhiññāya dasa dhammā bhāvetabbā. Katame dasa?
4. Aniccasaññā anattasaññā āhāre paṭikkūlasaññā sabbaloke anabhiratasaññā aṭṭhikasaññā puḷuvakasaññā vinīlakasaññā vipubbakasaññā vicchiddakasaññā uddhūmātakasaññā.
Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbā ti.
CCXVIII
1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya dasa dhammā bhāvetabbā. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṁ sammāvimutti.
Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime dasa dhammā bhāvetabbā ti.
CCXIX
1. Rāgassa bhikkhave pariññāya pari-k-khayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya upasamāya cāgāya paṭinissaggāya ime dasa dhammā bhāvetabbā ...
2. Dosassa mohassa kodhassa upanāhassa makkhassa palāsassa issāya macchariyassa māyāya sātheyyassa thambhassa sārambhassa mānassa atimānassa madassa pamādassa pariññāya pari-k-khayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya upasamāya cāgāya paṭinissaggāya ime dasa dhammā bhāvetabbā ti.
Dasakanipāto niṭṭhito
Ekādasaka-Nipāta
Nissaya-Vagga
I
1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etad avoca 'kim-atthiyāni bhante kusalāni sīlāni kim-ānisaṁsānī' ti? 'Avippaṭisāratthāni kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisārānisaṁsāni' . 'Avippaṭisāro pana bhante kim-atthiyo kim-ānisaṁso' ti? 'Avippaṭisāro kho ānanda pāmujjattho pāmujjānisaṁso' . 'Pāmujjaṁ pana bhante kim-atthiyaṁ kim-ānisaṁsan' ti? 'Pāmujjaṁ kho ānanda pītatthaṁ pītānisaṁsaṁ' . 'Pīti pana bhante kimatthiyā kim-ānisaṁsā' ti? 'Pīti kho ānanda passaddhatthā passaddhānisaṁsā' . 'Passaddhi pana bhante kim-atthiyā kim-ānisaṁsā' ti? 'Passaddhi kho ānanda sukhatthā sukhānisaṁsā' . 'Sukhaṁ pana bhante kim-atthiyaṁ kimānisaṁsan' ti? 'Sukhaṁ kho ānanda samādhatthaṁ samādhānisaṁsaṁ' . 'Samādhi pana bhante kim-atthiyo kim-ānisaṁso' ti? 'Samādhi kho ānanda yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso' . 'Yathābhūtañāṇadassanaṁ pana bhante kim-atthiyaṁ kim-ānisaṁsan' ti? 'Yathābhūtañāṇadassanaṁ kho ānanda nibbidatthaṁ nibbidānisaṁsaṁ' . 'Nibbidā pana bhante kim-atthiyā kim-ānisaṁsā' ti? 'Nibbidā kho ānanda virāgatthā virāgānisaṁsā'.
'Virāgo pana bhante kim-atthiyo kim-ānisaṁso' ti? 'Virāgo kho ānanda vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso' ti.
2. Iti kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṁsāni, avippaṭisāro pāmujjattho pāmujjānisaṁso, pāmujjaṁ pītatthaṁ pīṭānisaṁsaṁ, pīti passaddhatthā passaddhānisaṁsā, passaddhi sukhatthā sukhānisaṁsā, sukhaṁ samādatthaṁ samādhānisaṁsaṁ, samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso, yathābhūtañāṇadassanaṁ nibbidatthaṁ nibbidānisaṁsam.
nibbidā virāgatthā virāgānisaṁsā, virāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso. Iti kho ānanda kusalāni sīlāni anupubbena aggāya parentī ti.
II
1. Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa na cetanāya karaṇīyaṁ 'avippaṭisāro me uppajjatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ sīlavato sīlasampannassa avippatisāro uppajjati. Avippaṭisarissa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṁ 'pāmujjaṁ me uppajjatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ avippaṭisārissa pāmujjaṁ uppajjati. Pamuditassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṁ 'pīti me uppajjatū' ti.
Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ pamuditassa pīti uppajjati.
Pītimanassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṁ 'kāyo me passambhatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṁ 'sukhaṁ vediyāmī' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ passaddhakāyo sukhaṁ vediyati. Sukhino bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṁ 'cittaṁ me samādhiyatū' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ sukhino cittaṁ samādhiyati. Samāhitassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṁ 'yathābhūtaṁ pajānāmi passāmī' ti. Dhammatā esā bhikkhave,
yaṁ samāhito yathābhūtaṁ pajānāti passati. Yathābhūtaṁ bhikkhave jānato passato na cetanāya karaṇīyaṁ 'nibbindāmī' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ yathābhūtaṁ jānaṁ passaṁ nibbindati. Nibbindassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṁ 'virajjāmī' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ nibbindo virajjati. Virattassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṁ 'vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaromī' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṁ viratto vimuttiñāṇadassanaṁ sacchikaroti.
2. Iti kho bhikkhave virāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṁso, nibbidā virāgatthā virāgānisaṁsā, yathābhūtañāṇadassanaṁ nibbidatthaṁ nibbidānisaṁsaṁ, samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṁso, sukhaṁ samādhatthaṁ samādhānisaṁsaṁ, passaddhi sukhatthā sukhānisaṁsā, pīti passaddhatthā passaddhānisaṁsā, pāmujjaṁ pītatthaṁ pītānisaṁsaṁ, avippaṭisāro pāmujjattho pāmujjānisaṁso, kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṁsāni. Iti kho bhikkhave dhammā ca dhamme abhisandenti dhammā ca dhamme paripūrenti apārā pāraṅgamanāyā ti.
III
1. Dussīlassa bhikkhave sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmujjaṁ, pāmujje asati pāmujjavipannassa hatūpanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṁ hoti sukhaṁ,
sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā, nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo, virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ.
2. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā pi na pāripūriṁ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripūriṁ gacchati, evam eva kho bhikkhave dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanaṁ.
3. Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmujjaṁ, pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pīti, pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṁ hoti sukhaṁ, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā, nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ.
4. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaṭikā pi pāripūriṁ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripūriṁ gacchati, evam eva kho bhikkhave sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanan ti.
IV
1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--
Āvuso bhikkhavo ti. āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. āyasmā Sāriputto etad avoca:--
2. Dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmujjaṁ, pāmujje asati pāmujjavipannassa hatūpanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṁ hoti sukhaṁ, sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā, nibbidāya asati nibbidāvipanassa hatūpaniso hoti virāgo, virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ.
3. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā pi na pāripūriṁ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripūriṁ gacchati, evam eva kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanaṁ.
4. Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmujjaṁ, pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampanno hoti pīti, pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṁ hoti sukhaṁ, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā, nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo,
virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ.
5. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaṭikā pi pāripūriṁ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripūriṁ gacchati, evam eva kho āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanan ti.
V
1. Tatra kho āyasmā Ānando bhikkhū āmantesi ... pe ...
2. Dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti pāmujjaṁ, pāmujje asati pāmujjavipannassa hatūpanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṁ hoti sukhaṁ, sukhe asati sukhavipannassa asati hatūpaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā, nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo, virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ.
3. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā pi na pāripūriṁ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripūriṁ gacchati, evam eva kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṁ hoti
... pe ... vimuttiñāṇadassanaṁ.
4. Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti pāmujjaṁ, pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pīti,
pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṁ hoti sukhaṁ, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṁ hoti yathābhūtañāṇadassanaṁ, yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā, nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaṁ hoti vimuttiñāṇadassanaṁ.
5. Seyyathā pi rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaṭikā pi pāripūriṁ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripūriṁ gacchati, evam eva kho āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṁ hoti ... pe ... vimuttiñāṇadassanan ti.
VI
1. Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṁ, aṭṭhānam etaṁ anavakāso, yaṁ so ekādasannaṁ vyasanānaṁ aññataraṁ vyasanaṁ na nigaccheyya. Katamesaṁ ekādasannaṁ?
2. Anadhigataṁ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, saddhammassa na vodāyati, saddhammesu vā adhimāniko hoti, anabhirato vā brahmacariyaṁ carati, aññataraṁ vā saṅkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjati,
sikkhaṁ vā paccakkhāya hīnāyāvattati, gāḷhaṁ vā rogātaṅkaṁ phusati, ummādaṁ vā pāpuṇāti cittakkhepaṁ, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.
Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṁ, aṭṭhānam etaṁ anavakāso, yaṁ so imesaṁ ekādasannaṁ vyasanānaṁ aññataraṁ vyasanaṁ na nigaccheyyā ti.
VII
1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etad avoca 'siyā nu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?
2. Siyā ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāñañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa,
yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti.
3. 'Yathākathaṁ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānasaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?
4. Idh' ānanda bhikkhu evaṁsaññī hoti 'etaṁ santaṁ, etaṁ paṇītaṁ, yad idaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaṁ kho ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā ti.
VIII
1. Atha kho āyasmā Ānando Bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yenāyasmā Sāriputto ten' upasaṅkami,
upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṁ sammodi; sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etad avoca 'siyā nu kho āvuso Sāriputta bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?
2. Siyā āvuso ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā ti.
3. 'Yathākathaṁ panāvuso Sāriputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhāvīsaññī assa ... pe ... yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?
4. Idhāvuso ānanda bhikkhu evaṁsaññī hoti 'etaṁ santaṁ, etaṁ paṇītaṁ, yad idaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaṁ kho āvuso ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā ti.
5. Acchariyaṁ āvuso, abbhutaṁ āvuso, yatra hi nāma Satthu ca sāvakassa ca atthena atthaṁ vyañjanena vyañjanaṁ saṁsandissati samessati na viggahissati, yad idaṁ aggapadasmiṁ. Idānāhaṁ āvuso Bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etam atthaṁ apucchiṁ.
Bhagavā pi me etehi padehi etehi vyañjanehi etam atthaṁ vyākāsi, seyyathā pi āyasmā Sāriputto. Acchariyaṁ āvuso, abbhutaṁ āvuso, yatra hi nāma Satthu ca sāvakassa ca atthena atthaṁ vyañjanena vyañjanaṁ saṁsandissati samessati na viggahissati, yad idaṁ aggapadasmin ti.
IX
1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṁ etad avoca 'siyā nu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā na cakkhuṁ manasikareyya, na rūpaṁ manasikareyya, na sotaṁ manasikareyya, na saddaṁ manasikareyya, na ghānaṁ manasikareyya, na gandhaṁ manasikareyya, na jivhaṁ manasikareyya, na rasaṁ manasikareyya, na kāyaṁ manasikareyya, na phoṭṭhabbaṁ manasikareyya, na paṭhaviṁ manasikareyya, na āpaṁ manasikareyya, na tejaṁ manasikareyya, na vāyaṁ manasikareyya, na ākāsānañcāyatanaṁ manasikareyya, na viññāṇañcāyatanaṁ manasikareyya, na ākiñcaññāyatanaṁ manasikareyya, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ manasikareyya, na idhalokaṁ manasikareyya, na paralokaṁ manasikareyya, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tam pi na manasikareyya, manasi ca pana kareyyā' ti?
2. Siyā ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā na cakkhuṁ manasikareyya, na rūpaṁ manasikareyya, na sotaṁ manasikareyya, na saddaṁ manasikareyya, na ghānaṁ manasikareyya, na gandhaṁ manasikareyya, na jivhaṁ manasikareyya, na rasaṁ manasikareyya, na kāyaṁ manasikareyya, na phoṭṭhabbaṁ manasikareyya, na paṭhaviṁ manasikareyya, na āpaṁ manasikareyya, na tejaṁ manasikareyya,
na vāyaṁ manasikareyya, na ākāsānañcāyatanaṁ manasikareyya, na viññāṇañcāyatanaṁ manasikareyya, na ākiñcaññāyatanaṁ manasikareyya, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ manasikareyya, na idhalokaṁ manasikareyya, na paralokaṁ manasikareyya, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tam pi na manasikareyya, manasi ca pana kareyyā ti.
3. 'Yathākathaṁ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā na cakkhuṁ manasikareyya, na rūpaṁ manasikareyya ... pe ... yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tam pi na manasikareyya, manasi ca pana kareyyā' ti?
4. Idh' ānanda bhikkhu evaṁ manasikaroti 'etaṁ santaṁ, etaṁ paṇītaṁ, yad idaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaṁ kho ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā na cakkhuṁ manasikareyya, na rūpaṁ manasikareyya, na sotaṁ manasikareyya, na saddaṁ manasikareyya, na ghānaṁ manasikareyya, na gandhaṁ manasikareyya, na jivhaṁ manasikareyya, na rasaṁ manasikareyya, na kāyaṁ manasikareyya, na phoṭṭhabbaṁ manasikareyya, na paṭhaviṁ manasikareyya, na āpaṁ manasikareyya, na tejaṁ manasikareyya, na vāyaṁ manasikareyya, na ākāsānañcāyatanaṁ manasikareyya, na viññāṇañcāyatanaṁ manasikareyya, na ākiñcaññāyatanaṁ manasikareyya, na idhalokaṁ manasikareyya, na paralokaṁ manasikareyya, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tam pi na manasikareyya, manasi ca pana kareyyā ti.
X
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā ñātike viharati Giñjakāvasathe.
Atha kho āyasmā Sandho yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Sandhaṁ Bhagavā etad avoca:--
2. ājānīyajjhāyitaṁ kho Sandha jhāyatha, mā khaḷuṅkajjhāyitaṁ. Kathañ ca Sandha khaḷuṅkajjhāyitaṁ hoti?
3. Assakhaḷuṅko hi Sandha doṇiyā baddho 'yavasaṁ yavasan' ti jhāyati. Taṁ kissa hetu? Na hi Sandha assakaḷuṅkassa doṇiyā baddhassa evaṁ hoti 'kin nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kim assāhaṁ paṭikaromī' ti? So doṇiyā baddho 'yavasaṁ yavasan' ti jhāyati. Evam eva kho Sandha idh' ekacco purisakhaḷuṅko araññagato pi rukkhamūlagato pi suññāgāragato pi kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ na ppajānāti. So kāmarāgaṁ yeva antaraṁ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati.
Vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ na ppajānāti. So vicikicchaṁ yeva antaraṁ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati.
So paṭhavim pi nissāya jhāyati, āpam pi nissāya jhāyati, tejam pi nissāya jhāyati, vāyam pi nissāya jhāyati, ākāsānañcāyatanam pi nissāya jhāyati, viññāṇañcāyatanam pi nissāya jhāyati, ākiñcaññāyatanam pi nissāya jhāyati, nevasaññānāsaññāyatanam pi nissāya jhāyati, idhalokam pi nissāya jhāyati, paralokam pi nissāya jhāyati, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tam pi nissāya jhāyati. Evaṁ kho Sandha purisakhaḷuṅkajjhāyitaṁ hoti.
Kathañ ca Sandha ājānīyajjhāyitaṁ hoti?
4. Bhadro hi Sandha assājānīyo doṇiyā baddho na 'yavasaṁ yavasan' ti jhāyati. Taṁ kissa hetu? Bhadrassa hi Sandha assājānīyassa doṇiyā baddhassa evaṁ hoti 'kin nu kho maṁ ajja assadammasārathi kāraṇaṁ kāressati, kim assāhaṁ paṭikaromī' ti? So doṇiyā baddho na 'yavasaṁ yavasan' ti jhāyati. Bhadro hi Sandha assājānīyo yathā iṇaṁ yathā baddhaṁ yathā jāniṁ yathā kaliṁ evaṁ patodassa ajjhoharaṇaṁ samanupassati. Evam eva kho Sandha bhadro purisājānīyo araññagato pi rukkhamūlagato pi suññāgāragato pi na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti. Na vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... na thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... na uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati ... na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṁ yathābhūtaṁ pajānāti.
So neva paṭhaviṁ nissāya jhāyati, na āpaṁ nissāya jhāyati, na tejaṁ nissāya jhāyati, na vāyaṁ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na idhalokaṁ nissāya jhāyati,
na paralokaṁ nissāya jhāyati, yaṁ p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tam pi nissāya na jhāyati, jhāyati ca pana. Evaṁ jhāyiñ ca pana Sandha bhadraṁ purisājānīyaṁ sa-indā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakā 'va namassanti:
Namo te purisājañña namo te purisuttama
yassa tenābhijānāma yam pi nissāya jhāyasī ti.
5. Evaṁ vutte āyasmā Sandho Bhagavantaṁ etad avoca 'kathaṁ jhāyī pana bhante bhadro purisājānīyo jhāyati?
So neva paṭhaviṁ nissāya jhāyati, na āpaṁ nissāya jhāyati, na vāyaṁ nissāya jhāyati,na ākāsānañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na idhalokaṁ nissāya jhāyati, na paralokaṁ nissāya jhāyati, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tam pi nissāya na jhāyati, jhāyati ca pana.
Kathaṁ jhāyiñ ca pana bhante bhadraṁ purisājānīyaṁ sa-indā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakā 'va namassanti:
Namo te purisājañña namo te purisuttama
yassa tenābhijānāma yam pi nissāya jhāyasī' ti?
6. Idha Sandha bhadrassa purisājānīyassa paṭhaviyā paṭhavīsaññā vibhūtā hoti, āpasmiṁ āposaññā vibhūtā hoti, tejasmiṁ tejosaññā vibhūtā hoti, vāyasmiṁ vāyosaññā vibhūtā hoti, ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññā vibhūtā hoti, viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññā vibhūtā hoti,
Ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññā vibūtā hoti, nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññā vibhūtā hoti, idhaloke idhalokasaññā vibhūtā hoti, paraloke paralokasaññā vibhūtā hoti, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi saññā vibhūtā hoti. Evaṁ jhāyī kho Sandha bhadro purisājānīyo neva paṭhaviṁ nissāya jhāyati, na āpaṁ nissāya jhāyati, na tejaṁ nissāya jhāyati, na vāyaṁ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṁ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṁ nissāya jhāyati, na idhalokaṁ nissāya jhāyati, na paralokaṁ nissāya jhāyati, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tam pi nissāya na jhāyati, jhāyati ca pana. Evaṁ jhāyiñ ca pana Sandha bhadraṁ purisājānīyaṁ sa-indā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakā 'va namassanti:
Namo te purisājañña namo te purisuttama
yassa tenābhijānāma yam pi nissāya jhāyasī ti.
XI
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Rājagahe viharati Moranivāpe Paribbājakārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etad avoca:--
2. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ. Katamehi tīhi?
3. Asekhena sīlakkhandhena asekhena samādhikkhandhena asekhena paññākkhandhena
Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ.
4. Aparehi pi bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ.
Katamehi tīhi?
5. Iddhipāṭihāriyena ādesanāpāṭihāriyena anusāsanipāṭihāriyena.
Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ.
6. Aparehi pi bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ.
Katamehi tīhi?
7. Sammādiṭṭhiyā sammāñāṇena sammāvimuttiyā.
Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ.
8. Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ. Katamehi dvīhi?
9. Vijjāya caraṇena.
Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ.
10. Brahmunā p' esā bhikkhave Sanaṅkumārena gāthā bhāsitā:
Khattiyo seṭṭho jane tasmiṁ ye gottapaṭisārino
vijjācaraṇasampanno so seṭṭho devamānuse ti.
Sā kho pan' esā bhikkhave Brahmunā Sanaṅkumārena gāthā sugītā no duggītā subhāsitā no dubbhāsitā atthasaṁhitā no anatthasaṁhitā anumatā mayā,
ahaṁ pi bhikkhave evaṁ vadāmi:
Khattiyo seṭṭho jane tasmiṁ ye gottapaṭisārino
vijjācaraṇasampanno so seṭṭho devamānuse ti.
Nissayavaggo paṭhamo.
Tatr'uddānaṁ:
Kim-atthiyā cetanā tayo upanisā vyasanena ca
Saññāmanasikārā sekho Moranivāpanena cā ti.
Anussati-Vagga
XII
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṁ karonti 'niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī' ti. Assosi kho Mahānāmo Sakko: sambahulā kira bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṁ karonti 'niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī' ti. Atha kho Mahānāmo Sakko yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Mahānāmo Sakko Bhagavantaṁ etad avoca:-- Sutaṁ me taṁ bhante: sambahulā kira bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṁ karonti 'niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī' ti. Tesaṁ no bhante nānāvihārehi viharataṁ ken' assa vihārena vihātabban ti?
2. Sādhu sādhu Mahānāma, etaṁ kho Mahānāma tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ, yaṁ tumhe Tathāgataṁ upasaṅkamitvā puccheyyātha 'tesaṁ no bhante nānāvihārehi viharataṁ ken' assa vihārena vihātabban' ti.
Saddho kho Mahānāma ārādhako hoti no asaddho, āraddhaviriyo ārādhako hoti no kusīto, upaṭṭhitasati ārādhako hoti no muṭṭhassati, samāhito ārādhako hoti no asamāhito, paññavā ārādhako hoti no duppañño.
Imesu kho tvaṁ Mahānāma pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cha dhamme uttariṁ bhāveyyāsi.
3. Idha tvaṁ Mahānāma Tathāgataṁ anussareyyāsi 'iti pi so Bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaṁ buddho Bhagavā' ti. Yasmiṁ Mahānāma samaye ariyasāvako Tathāgataṁ anussarati, nev' assa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, ujugatam ev' assa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti Tathāgataṁ ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmujjaṁ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno buddhānussatiṁ bhāveti.
4. Puna ca paraṁ tvaṁ Mahānāma dhammaṁ anussareyyāsi 'svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṁ veditabbo viññūhī' ti. Yasmiṁ Mahānāma samaye ariyasāvako dhammaṁ anussarati, nev' assa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti,
na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, ujugatam ev' assa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti dhammaṁ ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmujjaṁ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno dhammānussatiṁ bhāveti.
5. Puna ca paraṁ tvaṁ Mahānāma saṅghaṁ anussareyyāsi 'supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ujupaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcipaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, yad idaṁ cattāri purisayugāni, aṭṭha purisapuggalā, esā Bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā' ti. Yasmiṁ Mahānāma samaye ariyasāvako saṅghaṁ anussarati, nev' assa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, ujugatam ev' assa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti saṅghaṁ ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmujjaṁ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno saṅghānussatiṁ bhāveti.
6. Puna ca paraṁ tvaṁ Mahānāma attano sīlāni anussareyyāsi 'akkhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññūpasaṭṭhāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikānī' ti. Yasmiṁ Mahānāma samaye ariyasāvako sīlaṁ anussarati, nev' assa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti,
ujugatam ev' assa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti sīlaṁ ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmujjaṁ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno sīlānussatiṁ bhāveti.
7. Puna ca paraṁ tvaṁ Mahānāma attano cāgaṁ anussareyyāsi 'lābhā vata me suladdhaṁ vata me, yo 'haṁ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato' ti. Yasmiṁ Mahānāma samaye ariyasāvako cāgaṁ anussarati, nev' assa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, ujugatam ev' assa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti cāgaṁ ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmujjaṁ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno cāgānussatiṁ bhāveti.
8. Puna ca paraṁ tvaṁ Mahānāma devatā anussareyyāsi 'santi devā Cātummahārājikā, santi devā Tāvatiṁsā, santi devā Yāmā, santi devā Tusitā, santi devā Nimmānaratino, santi devā Paranimmitavasavattino, santi devā Brahmakāyikā, santi devā Tatuttari; yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā,
mayham pi tathārūpā saddhā saṁvijjati; yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpaṁ sīlaṁ saṁvijjati; yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpaṁ sutaṁ saṁvijjati; yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpo cāgo saṁvijjati; yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpā paññā saṁvijjatī' ti.
Yasmiṁ Mahānāma samaye ariyasāvako attano ca tāsañ ca devatānaṁ saddhañ ca sīlañ ca sutañ ca cāgañ ca paññañ ca anussarati, nev' assa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, ujugatam ev' assa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti devatā ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmujjaṁ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Ayaṁ vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno devatānussatiṁ bhāvetī ti.
XIII
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme. Tena kho pana samayena Mahānāmo Sakko gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā.
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṁ karonti 'niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī' ti ... pe ... Atha kho Mahānāmo Sakko yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinno kho Mahānāmo Sakko Bhagavantaṁ etad avoca:-- Sutaṁ me taṁ bhante: sambahulā kira bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṁ karonti 'niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī' ti. Tesaṁ no bhante nānāvihārehi viharataṁ ken' assa vihārena vihātabban' ti?
2. Sādhu sādhu Mahānāma, etaṁ kho Mahānāma tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ, yaṁ tumhe Tathāgataṁ upasaṅkamitvā puccheyyātha 'tesaṁ no bhante nānāvihārehi viharataṁ ken' assa vihārena vihātabban' ti. Saddho kho Mahānāma ārādhako hoti no asaddho, āraddhaviriyo ārādhako hoti no kusīto, upaṭṭhitasati ārādhako hoti no muṭṭhassati, samāhito ārādhako hoti no asamāhito, paññavā ārādhako hoti no duppañño.
Imesu kho tvaṁ Mahānāma pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cha dhamme uttariṁ bhāveyyāsi.
3. Idha tvaṁ Mahānāma Tathāgataṁ anussareyyāsi 'iti pi so Bhagavā ... pe ... Satthā devamanussānaṁ buddho Bhagavā' ti. Yasmiṁ Mahānāma samaye ariyasāvako Tathāgataṁ anussarati, nev' assa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, ujugatam ev' assa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti Tathāgataṁ ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmujjaṁ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Imaṁ kho tvaṁ Mahānāma buddhānussatiṁ gacchanto pi bhāveyyāsi, ṭhito pi bhāveyyāsi, nisinno pi bhāveyyāsi, sayāno pi bhāveyyāsi, kammantaṁ adhiṭṭhahanto pi bhāveyyāsi, puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasanto pi bhāveyyāsi.
4. Puna ca paraṁ tvaṁ Mahānāma dhammaṁ anussareyyāsi ... pe ... saṅghaṁ anussareyyāsi ... pe ... attano sīlāni anussareyyāsi ... pe ... attano cāgaṁ anussareyyāsi ... pe ... devatā anussareyyāsi 'santi devā Cātummahārājikā ... santi devā Tatuttari; yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpā saddhā saṁvijjati; yathārūpena sīlena ... sutena ... cāgena ... paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathārūpā paññā saṁvijjatī' ti. Yasmiṁ Mahānāma samaye ariyasāvako attano ca tāsañ ca devatānaṁ saddhañ ca sīlañ ca sutañ ca cāgañ ca paññañ ca anussarati, nev' assa tasmiṁ samaye rāgapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṁ cittaṁ hoti, ujugatam ev' assa tasmiṁ samaye cittaṁ hoti devatā ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmujjaṁ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. Imaṁ kho tvaṁ Mahānāma devatānussatiṁ gacchanto pi bhāveyyāsi, ṭhito pi bhāveyyāsi, nisinno pi bhāveyyāsi, sayāno pi bhāveyyāsi, kammantaṁ adhiṭṭhahanto pi bhāveyyāsi, puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasanto pi bhāveyyāsī ti.
XIV
1. Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme. Tena kho pana samayena Bhagavā Sāvatthiyaṁ vassāvāsaṁ upagantukāmo hoti.
Assosi kho Nandiyo Sakko 'Bhagavā kira Sāvatthiyaṁ vassāvāsaṁ upagantukāmo' ti. Atha kho Nandiyassa Sakkassa etad ahosi 'yan nūnāhaṁ pi Sāvatthiyaṁ vassāvāsaṁ upagaccheyyaṁ,
tattha kammantañ c'eva adiṭṭhahissāmi Bhagavantañ ca lacchāmi kālena kālaṁ dassanāyā' ti. Atha kho Bhagavā Sāvatthiyaṁ vassāvāsaṁ upagañchi, Nandiyo pi kho Sakko Sāvatthiyaṁ vassāvāsaṁ upagañchi, tattha kammantañ c'eva adhiṭṭhāsi Bhagavantañ ca labhi kālena kālaṁ dassanāya.
2. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṁ karonti 'niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī' ti. Assosi kho Nandiyo Sakko: sambahulā kira bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṁ karonti 'niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī' ti. Atha kho Nandiyo Sakko yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Nandiyo Sakko Bhagavantaṁ etad avoca:-- Sutaṁ me taṁ bhante: sambahulā kira bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṁ karonti 'niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṁ pakkamissatī' ti. Tesaṁ no bhante nānāvihārehi viharitaṁ ken' assa vihārena vihātabban ti?
3. Sādhu sādhu Nandiya, etaṁ kho Nandiya tumhākaṁ patirūpaṁ kulapattānaṁ, yaṁ tumhe Tathāgataṁ upasaṅkamitvā puccheyyātha 'tesaṁ no bhante nānāvihārehi viharitaṁ ken' assa vihārena vihātabban' ti. Saddho kho Nandiya ārādhako hoti no asaddho, sīlavā ārādhako hoti no dussīlo, āraddhaviriyo ārādhako hoti no kusīto, upaṭṭhitasati ārādhako hoti no muṭṭhassati, samāhito ārādhako hoti no asamāhito, paññavā ārādhako hoti no duppañño.
Imesu kho te Nandiya chasu dhammesu patiṭṭhāya pañcasu dhammesu ajjhattaṁ sati upaṭṭhapetabbā.
4. Idha tvaṁ Nandiya Tathāgataṁ anussareyyāsi 'iti pi so Bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaṁ buddho Bhagavā' ti.
Iti kho te Nandiya Tathāgataṁ ārabbha ajjhattaṁ sati upaṭṭhapetabbā.
5. Puna ca paraṁ tvaṁ Nandiya dhammaṁ anussareyyāsi 'svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṁ veditabbo viññūhī' ti. Iti kho te Nandiya dhammaṁ ārabbha ajjhattaṁ sati upaṭṭhapetabbā.
6. Puna ca paraṁ Nandiya kalyāṇamitte anussareyyāsi 'lābhā vata me suladdhaṁ vata me, yassa me kalyāṇamittā anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā' ti. Iti kho te Nandiya kalyāṇamitte ārabbha ajjhattaṁ sati upaṭṭhapetabbā.
7. Puna ca paraṁ tvaṁ Nandiya attano cāgaṁ anussareyyāsi 'lābhā vata me suladdhaṁ vata me, yo ' haṁ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato' ti. Iti kho te Nandiya cāgaṁ ārabbha ajjhattaṁ sati upaṭṭhapetabbā.
8. Puna ca paraṁ tvaṁ Nandiya devatā anussareyyāsi 'yā tā devatā atikkamm' eva kabaḷīkārabhakkhānaṁ devānaṁ sahavyataṁ aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapannā, tā karaṇīyaṁ attano na samanupassanti katassa vā paticayaṁ; seyyathā pi Nandiya bhikkhu asamayavimutto karaṇīyaṁ attano na samanupassati katassa vā paticayaṁ, evam eva kho Nandiya yā tā devatā atikkamm' eva kabaḷīkārabhakkhānaṁ devānaṁ sahavyataṁ aññataraṁ manomayaṁ kāyaṁ upapannā, tā karaṇīyaṁ attano na samanupassanti katassa vā paticayan' ti.
Iti kho te Nandiya devatā ārabbha ajjhattaṁ sati upaṭṭhapetabbā.
Imehi kho Nandiya ekādasahi dhammehi samannāgato ariyasāvako pajahat' eva pāpake akusale dhamme na upādiyati. Seyyathā pi Nandiya kumbho nikkujjo 'va tam eva udakaṁ no vantaṁ paccāvamati, seyyathā pi vā pana Nandiya sukkhe tiṇadāye aggi mutto ḍahaṁ yeva gacchati, no daḍḍhaṁ paccudāvattati, evam eva kho Nandiya imehi ekādasahi dhammehi samannāgato ariyasāvako pajahat' eva pāpake akusale dhamme na upādiyatī ti.
XV
1. Atha kho āyasmā Subhūti saddhena bhikkhunā saddhiṁ yena Bhagavā ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Subhūtiṁ Bhagavā etad avoca 'ko nāmāyaṁ Subhūti bhikkhū' ti? 'Saddho nāmāyaṁ bhante bhikkhu saddhassa upāsakassa putto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito' ti. 'Kacci panāyaṁ Subhūti saddho bhikkhu saddhassa upāsakassa putto saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito sandissati saddhāpadānesū' ti. 'Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo, yaṁ Bhagavā saddhassa saddhāpadānāni bhāseyya; idānāhaṁ jānissāmi: yadi vā ayaṁ bhikkhu sandissati saddhāpadānesu yadi vā no' ti. 'Tena hi Subhūti suṇāhi sādhukaṁ manasikarohi, bhāsissāmī' ti. 'Evaṁ bhante' ti kho āyasmā Subhūti Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:--
2. Idha Subhūti bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yam pi Subhūti bhikkhu sīlavā hoti ... pe ... samādāya sikkhati sikkhāpadesu: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaṁ hoti.
3. Puna ca paraṁ Subhūti bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ savyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yam pi Subhūti bhikkhu bahussuto hoti ... pe ... diṭṭhiyā suppaṭividdhā: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaṁ hoti.
4. Puna ca paraṁ Subhūti bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yam pi Subhūti bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko: idam pi Saddhassa saddhāpadānaṁ hoti.
5. Puna ca paraṁ Subhūti bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. Yam pi Subhūti bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaṁ hoti.
6. Puna ca paraṁ Subhūti bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacānaṁ kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrūpāyāya vīmaṁsāya samannāgato alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. Yam pi Subhūti bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ ... pe ... alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaṁ hoti.
7. Puna ca paraṁ Subhūti bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo.
Yam pi Subhūti bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaṁ hoti.
8. Puna ca paraṁ Subhūti bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yam pi Subhūti bhikkhu āraddhaviriyo viharati ... pe ... kusalesu dhammesu: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaṁ hoti.
9. Puna ca paraṁ Subhūti bhikkhu catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Yam pi Subhūti bhikkhu catunnaṁ jhānānaṁ abhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaṁ hoti.
10. Puna ca paraṁ Subhūti bhikkhu anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ 'ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsam pi jātiyo tiṁsam pi jātiyo cattārīsam pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jātisatam pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi aneke pi saṁvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ, tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhupapanno' ti iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Yam pi Subhūti bhikkhu anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati,
seyyathīdaṁ ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaṁ hoti.
11. Puna ca paraṁ Subhūti bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti 'ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā' ti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Yam pi Subhūti bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaṁ hoti.
12. Puna ca paraṁ Subhūti bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭh' eva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yam pi Subhūti bhikkhu āsavānaṁ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaṁ hotī ti.
13. Evaṁ vutte āyasmā Subhūti Bhagavantaṁ etad avoca:-- 'Yan' imāni bhante Bhagavatā saddhassa saddhāpadānāni bhāsitāni, saṁvijjanti tāni imassa bhikkhuno, ayañ ca bhikkhu etesu sandissati. Ayaṁ bhante bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
Ayaṁ bhante bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ savyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti, tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
Ayaṁ bhante bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Ayaṁ bhante bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṁ. Ayaṁ bhante bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. Ayaṁ bhante bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo. Ayaṁ bhante bhikkhu āraddhaviriyo viharati thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Ayaṁ bhante bhikkhu catunnaṁ jhānānaṁ abhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Ayaṁ bhante bhikkhu anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathīdaṁ ekam pi jātiṁ dve pi jātiyo ... pe ... iti sākāraṁ sa-uddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. Ayaṁ bhante bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti. Ayaṁ bhante bhikkhu āsavānaṁ khayā ... pe ... sacchikatvā upasampajja viharati. Yān' imāni bhante Bhagavatā saddhassa saddhāpadānāni bhāsitāni, saṁvijjanti tāni imassa bhikkhuno, ayañ ca bhikkhu etesu sandissatī' ti.
14. Sādhu sādhu Subhūti, tena hi tvaṁ Subhūti iminā saddhena bhikkhunā saddhiṁ vihareyyāsi, yadā ca tvaṁ Subhūti ākaṅkheyyāsi Tathāgataṁ dassanāya iminā ca saddhena bhikkhunā saddhiṁ upasaṅkameyyāsi Tathāgataṁ dassanāyā ti.
XVI
1. Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṁsā pāṭikaṅkhā. Katame ekādasa?
2. Sukhaṁ supati, sukhaṁ paṭibujjhati, na pāpakaṁ supinaṁ passati, manussānaṁ piyo hoti, amanussānaṁ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṁ vā satthaṁ vā kamati, tuvaṭaṁ cittaṁ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasīdati, asammūḷho kālaṁ karoti, uttariṁ appaṭivijjhanto brahmalokūpago hoti.
Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime ekādasānisaṁsā pāṭikaṅkhā ti.
XVII
1. Ekaṁ samayaṁ āyasmā Ānando Vesāliyaṁ viharati Beluvagāmake. Tena kho pana samayena Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro Pāṭaliputtaṁ anuppatto hoti kenaci-deva karaṇīyena. Atha kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro yena Kukkuṭārāmo yena aññataro bhikkhu ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etad avoca 'kahaṁ nu kho bhante āyasmā Ānando etarahi viharati, dassanakāmā hi mayaṁ bhante āyasmantaṁ ānandan' ti? 'Eso gahapati āyasmā Ānando Vesāliyaṁ viharati Beluvagāmake' ti.
2. Atha kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro Pāṭaliputte taṁ karaṇīyaṁ tīretvā yena Vesālibeluvagāmako yenāyasmā Ānando ten' upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro āyasmantaṁ ānandaṁ etad avoca 'atthi nu kho bhante ānanda tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto,
yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī' ti? 'Atthi gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī' ti. 'Katamo ca pana bhante ānanda tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī' ti?
3. Idha gahapati bhikkhu vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati 'idaṁ pi kho paṭhamaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ, yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ, tad aniccaṁ nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṅyojanānaṁ pari-k-khayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayaṁ pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.
4. Puna ca paraṁ gahapati bhikkhu vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ ... pe ... tatiyaṁ jhānaṁ ... catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati 'idam pi kho catutthaṁ jhānaṁ abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ, yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ, tad aniccaṁ nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṅyojanānaṁ pari-k-khayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-dakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.
5. Puna ca paraṁ gahapati bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddham adho tiriyaṁ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati 'ayam pi kho mettācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ, tad aniccaṁ nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṅyojanānaṁ pari-k-khayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammad-akkhāto,
yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.
6. Puna ca paraṁ gahapati bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā ... pe ... muditāsahagatena cetasā ... upekhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ. Iti uddham adho tiriyaṁ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati 'ayam pi kho upekhācetovimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ, tad aniccaṁ nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṅyojanānaṁ pari-k-khayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.
7. Puna ca paraṁ gahapati bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā 'ananto ākāso' ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati 'ayam pi kho ākāsānañcāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ tad aniccaṁ nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti,
ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṅyojanānaṁ pari-k-khayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti, ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇāti.
8. Puna ca paraṁ gahapati bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma 'anantaṁ viññāṇan' ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati ... sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma 'natthi kiñcī' ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati 'ayam pi kho ākiñcaññāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṁ kho pana kiñci abhisaṅkhataṁ abhisañcetayitaṁ, tad aniccaṁ nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti; no ce āsavānaṁ khayaṁ pāpuṇāti, ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṅyojanānaṁ pari-k-khayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṁ vā cittaṁ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṁ gacchanti ananuppattaṁ vā anuttaraṁ yogakkhemaṁ anupāpuṇātī ti.
9. Evaṁ vutte Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro āyasmantam ānandaṁ etad avoca:--
Seyyathā pi bhante ānanda puriso ekaṁ nidhimukhaṁ gavesanto saki-d-eva ekādasa nidhimukhāni adhigaccheyya, evam eva kho ahaṁ bhante ekaṁ amatadvāraṁ gavesanto saki-d-eva ekādasannaṁ amatadvārānaṁ alatthaṁ sevanāya. Seyyathā pi bhante purisassa agāraṁ ekādasadvāraṁ so tasmiṁ agāre āditte ekamekena dvārena sakkuṇeyya attānaṁ sotthiṁ kātuṁ,
evam eva kho ahaṁ bhante imesaṁ ekādasannaṁ amatadvārānaṁ ekamekena amatadvārena sakkuṇissāmi attānaṁ sotthiṁ kātuṁ. Ime hi nāma bhante aññatitthiyā ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesissanti, kiṁ panāhaṁ āyasmato ānandassa pūjaṁ na karissāmī ti?
10. Atha kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro Vesālikañ ca Pāṭaliputtakañ ca bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappesi sampavāresi ekamekañ ca bhikkhuṁ paccekadussayugena acchādesi āyasmantañ ca ānandaṁ ticīvarena āyasmato ca ānandassa pañcasataṁ vihāraṁ kārāpesī ti.
XVIII
1. Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātikātuṁ. Katamehi ekādasahi?
2. Idha bhikkhave gopālako na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṁ sāṭetā hoti, na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṁ kattā hoti, na titthaṁ jānāti, na pītaṁ jānāti, na vīthiṁ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti.
Imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātikātuṁ.
3. Evam eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. Katamehi ekādasahi?
4. Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṁ sāṭetā hoti, na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṁ kattā hoti, na titthaṁ jānāti, na pītaṁ jānāti, na vīthiṁ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī hoti, ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti?
5. Idha bhikkhave bhikkhu yaṁ kiñci rūpaṁ 'cattāri ca mahābhūtāni catunnañ ca mahābhūtānaṁ upādāya rūpan' ti yathābhūtaṁ na ppajānāti.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti?
6. Idha bhikkhave bhikkhu 'kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito' ti yathābhūtaṁ na ppajānāti.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṁ sāṭetā hoti?
7. Idha bhikkhave bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ adhivāseti na ppajahati na vinodeti na vyantīkaroti na anabhāvaṁ gameti, uppannaṁ vyāpādavitakkaṁ ... uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ ... uppannuppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti na ppajahati na vinodeti na vyantīkaroti na anabhāvaṁ gameti.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṁ sāṭetā hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti?
8. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā nimittaggāhī hoti anuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya na ppaṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye na saṁvaraṁ āpajjati, sotena saddaṁ sutvā ... ghānena gandhaṁ ghāyitvā
... jivhāya rasaṁ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā ... manasā dhammaṁ viññāya nimittaggāhī hoti anuvyañjanaggāhī yatvādhikaraṇam enaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya na ppaṭipajjati, na rakkhati manindriyaṁ, manindriye na saṁvaraṁ āpajjati.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṁ kattā hoti?
9. Idha bhikkhave bhikkhu na yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ desetā hoti.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na dhūmaṁ kattā hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na titthaṁ jānāti?
10. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā na paripucchati na paripañhati 'idaṁ bhante kathaṁ, imassa ko attho' ti?
Tassa te āyasmanto avivaṭañ c'eva na vivaranti, anuttānīkatañ ca na uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ na ppaṭivinodenti.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na titthaṁ jānāti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na pītaṁ jānāti?
11. Idha bhikkhave bhikkhu Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṁ, na labhati dhammavedaṁ, na labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmujjaṁ.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṁ jānāti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na vīthiṁ jānāti?
12. Idha bhikkhave bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ yathābhūtaṁ na ppajānāti.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṁ jānāti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti?
13. Idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṁ na ppajānāti.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti?
14. Idha bhikkhave bhikkhu saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṁ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, tatra bhikkhu mattaṁ na jānāti paṭiggahaṇāya.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti?
15. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvī c'eva raho ca, na mettaṁ vacīkammaṁ ... na mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvī c'eva raho ca.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti.
Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ.
16. Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātikātuṁ. Katamehi ekādasahi?
17. Idha bhikkhave gopālako rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaṁ sāṭetā hoti, vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, dhūmaṁ kattā hoti, titthaṁ jānāti, pītaṁ jānāti, vīthiṁ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā, te atīrekapūjāya pūjetā hoti.
Imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātikātuṁ.
18. Evam eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjituṁ. Katamehi ekādasahi?
19. Idha bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaṁ sāṭetā hoti, vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, dhūmaṁ kattā hoti, titthaṁ jānāti, pītaṁ jānāti, vīthiṁ jānāti, gocarakusalo hoti, {sāvasesadohī} hoti, ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te atirekapūjāya pūjetā hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti?
20. Idha bhikkhave bhikkhu yaṁ kiñci rūpaṁ 'cattāri ca mahābhūtāni catunnañ ca mahābhūtānaṁ upādāya rūpan' ti yathābhūtaṁ pajānāti.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti?
21. Idha bhikkhave bhikkhu 'kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito' ti yathābhūtaṁ pajānāti.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṁ sāṭetā hoti?
22. Idha bhikkhave bhikkhu uppannaṁ kāmavitakkaṁ nādhivāseti pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaṁ gameti, uppannaṁ vyāpādavitakkaṁ ... uppannaṁ vihiṁsāvitakkaṁ ... uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaṁ gameti.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṁ sāṭetā hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu vaṇaṁ paṭicchādetā hoti?
23. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇaṁ enaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati, sotena saddaṁ sutvā ... ghānena gandhaṁ ghāyitvā ... jivhāya rasaṁ sāyitvā ... kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā ... manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī yatvādhikaraṇam enaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ, tassa saṁvarāya paṭipajjati,
rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu vaṇaṁ paṭicchādetā hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu dhūmaṁ kattā hoti?
24. Idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaṁ yathāpariyattaṁ dhammaṁ vitthārena paresaṁ desitā hoti.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu dhūmaṁ kattā hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu titthaṁ jānāti?
25. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā paripucchati 'idaṁ bhante kathaṁ, imassa ko attho' ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañ c'eva vivaranti, anuttānīkatañ ca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu titthaṁ jānāti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu pītaṁ jānāti.
26. Idha bhikkhave bhikkhu Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṁ, labhati dhammavedaṁ, labhati dhammūpasaṁhitaṁ pāmujjaṁ.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu pītaṁ jānāti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu vīthiṁ jānāti?
27. Idha bhikkhave bhikkhu ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ yathābhūtaṁ pajānāti.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu vīthiṁ pajānāti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti?
28. Idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṁ pajānāti.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī hoti?
29. Idha bhikkhave bhikkhu saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṁ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, tatra bhikkhu mattaṁ jānāti paṭiggahaṇāya.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu sāvessadohī hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te atirekapūjāya pūjetā hoti?
30. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvī c'eva raho ca, mettaṁ vacīkammaṁ ... mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhāpeti āvī c'eva raho ca.
Evaṁ kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti.
Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjitun ti.
XIX
1. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā ten' upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etad avocuṁ 'siyā nu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti? 'Siyā bhikkhave bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa ... pe
... yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti. 'Yathākathaṁ pana bhante siyā bhikkhuno yathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?
2. Idha bhikkhave bhikkhu evaṁsaññī hoti 'etaṁ santaṁ, etaṁ paṇītaṁ, yad idaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaṁ kho bhikkhave siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcayatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā ti.
XX
1. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etad avoca 'siyā nu kho bhikkhave bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa,
na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti? 'Bhagavaṁmūlakā no bhante dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā, sādhu vata bhante Bhagavantaṁ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī' ti. 'Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṁ manasikarotha, bhāsissāmī' ti. 'Evaṁ bhante' ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etad avoca:--
2. Siyā bhikkhave bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā ti.
'Yathākathaṁ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?
3. Idha bhikkhave bhikkhu evaṁsaññī hoti 'etaṁ santaṁ, etaṁ paṇītaṁ, yad idaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaṁ kho bhikkhave siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcayatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa,
na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanāsaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā ti.
XXI
1. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā Sāriputto ten' upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṁ sammodiṁsu; sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etad avocuṁ 'siyā nu kho āvuso Sāriputta bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti? 'Siyā āvuso bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti. 'Yathākathaṁ panāvuso Sāriputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?
2. Idha āvuso bhikkhu evaṁsaññī hoti 'etaṁ santaṁ, etaṁ paṇītaṁ, yad idaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaṁ kho āvuso siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā ti.
XXII
1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi 'siyā nu kho āvuso bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?
'Dūrato pi kho mayaṁ āvuso āgaccheyyāma āyasmato Sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthaṁ aññātuṁ, sādhu vatāyasmantaṁ yeva Sāriputtaṁ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, āyasmato Sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantī' ti. 'Tena h' āvuso suṇātha sādhukaṁ manasikarotha,
bhāsissāmī' ti. 'Evam āvuso' ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuṁ. āyasmā Sāriputto etad avoca:--
2. 'Siyā āvuso bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti.
'Yathākathaṁ panāvuso Sāriputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa ... pe ... yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā' ti?
3. Idha āvuso bhikkhu evaṁsaññī hoti 'etaṁ santaṁ, etaṁ paṇītaṁ, yad idaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evam pi kho āvuso siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṁ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiṁ āposaññī assa, na tejasmiṁ tejosaññī assa, na vāyasmiṁ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam p' idaṁ diṭṭhaṁ sutaṁ mutaṁ viññātaṁ pattaṁ pariyesitaṁ anuvicaritaṁ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assā ti.
Anussativaggo dutiyo
Tatr'uddānaṁ:
Dve Mahānāma Nandiyena Subhūtinā ca mettā
Dasamo c'eva gopālo cattāro ca samādhino ti.
[No Title]
1. Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātikātuṁ. Katamehi ekādasahi?
2. Idha bhikkhave gopālako na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṁ sāṭetā hoti, na vaṇaṁ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṁ kattā hoti, na titthaṁ jānāti, na pītaṁ jānāti, na vīthiṁ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti.
Imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātikātuṁ.
3. Evam eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo cakkhusmiṁ aniccānupassī viharituṁ ... pe ... abhabbo cakkhusmiṁ dukkhānupassī viharituṁ ... abhabbo cakkhusmiṁ anattānupassī viharituṁ ... abhabbo cakkhusmiṁ khayānupassī viharitum ... abhabbo cakkhusmiṁ vayānupassī viharituṁ ... abhabbo cakkhusmiṁ virāgānupassī viharituṁ ... abhabbo cakkhusmiṁ nirodhānupassī viharituṁ ... abhabbo cakkhusmiṁ paṭinissaggānupassī viharituṁ ... sotasmiṁ ... ghānasmiṁ ... jivhāya ... kāyasmiṁ ... manasmiṁ ... rūpesu ... saddesu ... gandhesu ... rasesu ... phoṭṭhabbesu ... dhammesu ... cakkhuviññāṇe ... sotaviññāṇe ... ghānaviññāṇe ... jivhāviññāṇe ... kāyaviññāṇe ... manoviññāṇe ... cakkhusamphasse ... sotasamphasse ... ghānasamphasse ... jivhāsamphasse ... kāyasamphasse ... manosamphasse ... cakkhusamphassajāya vedanāya ... sotasamphassajāya vedanāya ... ghānasamphassajāya vedanāya ... jivhāsamphassajāya vedanāya ... kāyasamphassajāya vedanāya ... manosamphassajāya vedanāya ... rūpasaññāya ... saddasaññāya ... gandhasaññāya ... rasasaññāya ... phoṭṭhabbasaññāya
... dhammasaññāya ... rūpasañcetanāya ... saddasañcetanāya ... gandhasañcetanāya ... rasasañcetanāya ... phoṭṭhabbasañcetanāya ... dhammasañcetanāya ... rūpataṇhāya ... saddataṇhāya ... gandhataṇhāya ... rasataṇhāya ... phoṭṭhabbataṇhāya ... dhammataṇhāya ... rūpavitakke ... saddavitakke ... gandhavitakke ... rasavitakke ... phoṭṭhabbavitakke ... dhammavitakke ... rūpavicāre ... saddavicāre ... gandhavicāre ... rasavicāre ... phoṭṭhabbavicāre ... dhammavicāre aniccānupassī viharituṁ ... dukkhānupassī viharituṁ ... anattānupassī viharituṁ ... khayānupassī viharituṁ ... vayānupassī viharituṁ ... virāgānupassī viharituṁ ... nirodhānupassī viharituṁ ... paṭinissaggānupassī viharitun ti.
4. Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṁ pariharituṁ phātikātuṁ. Katamehi ekādasahi?
5. Idha bhikkhave gopālako rūpaññū hoti ... pe ...
6. Evam eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo cakkhusmiṁ aniccānupassī viharituṁ ... pe ... paṭinissaggānupassī viharitun ti.
1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya ekādasa dhammā bhāvetabbā. Katame ekādasa?
2. Paṭhamaṁ jhānaṁ dutiyaṁ jhānaṁ tatiyaṁ jhānaṁ catutthaṁ jhānaṁ mettācetovimutti karuṇācetovimutti muditācetovimutti upekhācetovimutti ākāsānañcāyatanaṁ viññāṇañcāyatanaṁ akiñcaññāyatanaṁ.
Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime ekādasa dhammā bhāvetabbā ti.
1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya pariññāya pari-k-khayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya ... ime ekādasa dhammā bhāvetabbā ti.
2. Dosassa ... mohassa ... kodhassa ... upanāhassa ... makkhassa ... palāsassa ... issāya ... macchariyassa ... māyāya ... sāṭheyyassa ... thambhassa ... sārambhassa ... mānassa ... atimānassa ... madassa ... pamādassa abhiññāya pariññāya pari-k-khayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya ... ime ekādasa dhammā bhāvetabbā ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṁ abhinandun ti.
Navasuttasahassāni bhiyyo pañcasatāni ca
sattapaññāsasuttantā Aṅguttarasamāyutā ti
Ekādasakanipāto niṭṭhito.
