Digha Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Dīgha Nikāya

Sutta 9

Poṭṭhapāda Suttantaɱ

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series

 


 

[1][pts][ati] Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena poṭṭhapādo paribbājako samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiɱ tiɱsamattehi paribbājakasatehi.

2. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi.

Atha kho Bhagavato etad ahosi: atippago kho tāva Sāvatthiyaɱ piṇḍāya carituɱ, yannūnāhaɱ yena samayappavādako tindukācīro ekasālako mallikāya ārāmo, yena poṭṭhapādo paribbājako,||
ten'upasaŋkameyyanti.

Atha kho Bhagavā yena samayappavādako tindukācīro ekasālako mallikāya ārāmo ten'upasaŋkami.

3. Tena kho pana samayena poṭṭhapādo paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiɱ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya aneka-vihitaɱ tiracchāna-kathaɱ kathentiyā - seyyathīdaɱ: rāja-kathaɱ cora-kathaɱ mahāmatta-kathaɱ senā-kathaɱ bhaya-kathaɱ yuddha-kathaɱ anna-kathaɱ pāna-kathaɱ vattha-kathaɱ sayana-kathaɱ gandha-kathaɱ mālā-kathaɱ ñāti-kathaɱ yāna-kathaɱ gāma-kathaɱ nigama-kathaɱ nagara-kathaɱ [179] janapada-kathaɱ itthi-kathaɱ purisakathaɱ sūra-kathaɱ visikhā-kathaɱ kumbhaṭṭhāna-kathaɱ pubba-peta-kathaɱ nānatta-kathaɱ lokakkhāyikaɱ samuddakkhāyikaɱ itibhavābhava-kathaɱ,||
iti vā' ti.

4. Addasā kho poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaɱ dūrato'va āgacchantaɱ.

Disvāna sakaɱ parisaɱ saṇḍhapesi: "appasaddā bhonto hontu.

Mā bhonto saddamakattha.

Ayaɱ Samaṇo Gotamo āgacchati.

Appasaddakāmo kho so panāyasmā,||
appasaddassa vaṇṇavādī.

Appeva nāma appasaddaɱ parisaɱ viditvā upasaŋkamitabbaɱ maññeyyā" ti.

Evaɱ vutte te paribbājakā tuṇhī ahesuɱ.

Atha kho Bhagavā yena poṭṭhapādo paribbājako ten'upasaŋkami.

Atha kho poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaɱ etad avoca: etu kho bhante Bhagavā.

Svāgataɱ bhante Bhagavato.

Cirassaɱ kho bhante Bhagavā imaɱ pariyāyamakāsi yad idaɱ idhāgamanāya.

Nisīdatu bhante Bhagavā.

Idamāsanaɱ paññattanti.

Nisīdi Bhagavā paññatte āsane.

Poṭṭhapādo pi kho paribbājako aññataraɱ nīcaɱ āsanaɱ gahetvā eka-m-antaɱ nisīdi.

Eka-m-antaɱ nisinnaɱ kho poṭṭhapādaɱ paribbājakaɱ Bhagavā etad avoca: "kāya nu'ttha poṭṭhapāda etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarā kathā vippakatā" ti?

5. Evaɱ vutte poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaɱ etad avoca: tiṭṭhatesā bhante kathā,||
yāya maɱ etarahi kathāya sannisinnā.

N'esā bhante kathā Bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savaṇāya.

Purimāni bhante divasāni purimatarāni nānātitthiyānaɱ samaṇabrahmaṇānaɱ kutūhalasālāya sannisinnānaɱ sannipatitānaɱ abhisaññānirodhe [180] kathā udapādi "kathaɱ nu kho bho abhisaññānirodho hotī" ti?

(1) Tatrekacce evam āhaɱsu: "ahetu appaccayā purisassa saññā uppajjan' ti pi nirujjhan' ti.i.

Yasmiɱ samaye uppajjanti,||
saññi tasmiɱ samaye hoti.

Yasmiɱ samaye nirujjhanti,||
asaññi tasmiɱ samaye hotī" ti.itth'eke abhisaññānirodhaɱ paññāpenti.

(2) Tam añño evam āha: "na kho pana me'taɱ bho evaɱ bhavissati.

Saññā hi bho purisassa attā.

Sā ca kho upe' ti pi ape' ti.i.

Yasmiɱ samaye upeti,||
saññī tasmiɱ samaye hoti.

Yasmiɱ samaye apeti,||
asaññī tasmiɱ samaye hotī" ti.itth'eke abhisaññānirodhaɱ paññāpenti.

(3) Tam añño evam āha: "na kho pana me'taɱ bho evaɱ bhavissati.

Santi hi bho samaṇa-brāhmaṇā mahiddhikā mahānubhāvā.

Te imassa purisassa saññaɱ upakaḍḍhan' ti pi apakaḍḍhan' ti.i.

Yasmiɱ samaye upakaḍḍhanti,||
saññī tasmiɱ samaye hoti.

Yasmiɱ samaye apakaḍḍhanti.

Asaññi tasmiɱ samaye hotī" ti.itth'eke abhisaññānirodhaɱ paññāpenti.

(4) Tam añño evam āha: "na kho pana me'taɱ bho evaɱ bhavissati.

Santi hi bho devatā mahiddhikā mahānubhāvā.

Tā imassa purisassa saññaɱ upakaḍḍhan' ti pi apakaḍḍhan' ti.i.

Yasmiɱ samaye upakaḍḍhanti,||
saññiɱ tasmiɱ samaye hoti.

Yasmiɱ samaye apakaḍḍhanti,||
asaññi tasmiɱ samaye hotī" ti.itth'eke abhisaññānirodhaɱ paññāpenti.

6. Tassa mayhaɱ bhante Bhagavantaɱ yeva ārabbha sati udapādi: 'aho nūna Bhagavā,||
aho nūna sugato,||
yo imesaɱ dhammānaɱ sukusalo' ti.

Bhagavā kusalo Bhagavā pakataññū abhisaññānirodhassa.

Kathaɱ nu kho bhante abhisaññānirodho hotī" ti?

7. Tatra poṭṭhapāda ye te samaṇa-brāhmaṇā evam āhaɱsu: ahetū appaccayā purisassa saññā uppajjan' ti pi nirujhantipī' ti.

Ādito'va tesaɱ aparaddhaɱ.

Taɱ kissa hetu? Sahetū hi poṭṭhapāda sappaccayā purisassa [181] saññā uppajjan' ti pi nirujjhan' ti.i.

Sikkhā ekā saññā uppajjanti,||
sikkhā ekā saññā nirujjhanti".

"Kā ca sikkhā" ti.Bhagavā avoca:

Idha poṭṭhapāda Tathāgato loke uppajjati arahaɱ Sammā-sambuddho vijjā-caraṇa-sampanno sugato loka-vidū anuttaro purisa-damma-sārathī satthā deva-manussānaɱ buddho Bhagavā.

So imaɱ lokaɱ sadevakaɱ samārakaɱ sabrahmakaɱ sassamaṇa-brāhmaṇiɱ pajaɱ sadeva-manussaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti.

So dhammaɱ deseti ādi kalyāṇaɱ majjhe kalyāṇaɱ pariyosāna-kalyāṇaɱ sātthaɱ savyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti.

8.(29) Taɱ dhammaɱ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiɱ vā kule paccājāto.

So taɱ dhammaɱ sutvā tathāgate saddhaɱ paṭilabhati.

So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisaɱcikkhati: 'sambādho gharāvaso rajāpatho.

Abbhokāso pabbajjā.

Nayidaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaɱ ekantaparisuddhaɱ saɱkhalikhitaɱ brahmacariyaɱ carituɱ.

Yannūnāhaɱ kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyya'nti.

9. So aparena samayena appaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya appaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya mahantaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.

So evaɱ pabbajito samāno pātimokkha-saɱvara-saɱvuto viharati ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī.

Samādāya sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena.

Parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū satisampajaññesu samannāgato santuṭṭho.

10.(29) Kathañ ca poṭṭhapāda bhikkhu sīlasampanno hoti? Idha poṭṭhapāda bhikkhu pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihita-daṇḍo nihita-sattho lajjī dayāpanno.

Sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī hoti ārā-cārī virato methunā gāma-dhammā.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Musā-vādaɱ pahāya musā-vādā paṭivirato hoti sacca-vādī sacca-sandho theto paccayiko avisaɱvādako lokassa.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Pisuṇaɱ vācaɱ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti.

Ito sutvā na amutra akkhātā imesaɱ bhedāya.

Amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya.

Iti bhinnānaɱ vā sandhātā,||
sahitānaɱ vā anuppadātā samaggārāmo samagga-rato samagganandiɱ samagga-karaṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Pharusaɱ vācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti.

Yā sā vācā ne'ā kaṇṇa-sukhā pemanīyā hadayaŋ-gamā porī bahujana-kantā bahujana-manāpā,||
tathārūpaɱ8 vācaɱ bhāsitā hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kāla-vādī bhūta-vādī attha-vādī dhamma-vādī vinaya-vādī.

Nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā hoti kālena sāpadesaɱ pariyantavatiɱ atthasañhitaɱ.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

11.(30) Bījagāma-bhūtagāma-samārambhā paṭivirato hoti.

Eka-bhattiko hoti rattūparato paṭivirato vikāla-bhojanā.

Nacca-gīta-vādita-visūka-dassanā paṭivirato hoti.

Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhusanaṭṭhānā paṭivirato hoti.

Uccāsayana-mahāsayanā paṭivirato hoti.

Jātarūpa-rajata-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Āmaka-dhañña-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Āmakamaɱsapaṭigggahaṇā paṭivirato hoti.

Itthi-kumārika-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Dāsi-dāsa-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Aj-e'aka-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Kukkuṭa-sūkara-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Hatthigavassava'avā paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Khetta-vatthu-paṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Dūteyyapaheṇa8 gamanānuyogā paṭivirato hoti.

Kaya-vikkayā paṭivirato hoti.

Tulākūṭa-kaɱsakūṭa-mānakūṭā9 paṭivirato hoti.

Ukkoṭanavañ cananikatisāci yogā paṭivirato hoti.

Chedana-vadhabandhana-viparāmosa-ālopa-sahasākārā paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Cullasīlaɱ niṭṭhitaɱ

11.(31) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ bījagāma-bhūtagāma-samārambhaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: mūla-bījaɱ khandha-bījaɱ phalu-bījaɱ agga-bījaɱ bijabījameva pañcamaɱ.

Iti vā iti evarūpā bījagāma-bhūtagāma-samārambhā paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

11.(32) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ sannidhi-kāra-paribhogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: anna-sannidhiɱ pāna-sannidhiɱ vattha-sannidhiɱ yāna-sannidhiɱ sayana-sannidhiɱ gandha-sannidhiɱ āmisa-sannidhiɱ.

Iti vā iti evarūpā sannidhi-kāra-paribhogā paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

12.(33) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ visūkadassanaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: naccaɱ gītaɱ vāditaɱ pekkhaɱ akkhātaɱ pāṇissaraɱ vetālaɱ kumbhathūnaɱ Sobha-nagarakaɱ caṇḍālaɱ vaɱsaɱ dhopanakaɱ hatthi-yuddhaɱ assa-yuddhaɱ mahisayuddhaɱ usabhayuddhaɱ ajayuddhaɱ meṇḍayuddhaɱ kukkuṭayuddhaɱ vaṭṭakayuddhaɱ daṇḍa-yuddhaɱ muṭṭhi-yuddhaɱ nibBuddhaɱ uyyodhikaɱ balaggaɱ senābyūhaɱ aṇīkadassanaɱ.

Iti vā iti evarūpā visūka-dassanā paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

13.(34) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ jūta-ppamāda-ṭṭhānānuyogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: aṭṭha-padaɱ dasa-padaɱ ākāsaɱ parihāra-pathaɱ santikaɱ khalikaɱ ghaṭikaɱ salāka-hatthaɱ akkhaɱ paŋgacīraɱ vaŋkakaɱ mokkhacikaɱ ciŋgulakaɱ pattāḷhakaɱ rathakaɱ dhanukaɱ akkharikaɱ manesikaɱ yathā-vajjaɱ.

Iti vā iti evarūpā jūta-ppamāda-ṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

14.(35) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ uccā-sayana-mahāsayanaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: āsandiɱ pallaŋkaɱ gonakaɱ cittakaɱ paṭikaɱ paṭalikaɱ tūlikaɱ vikatikaɱ udda-lomiɱ ekanta-lomiɱ kaṭṭhi'ssaɱ koseyyaɱ kuttakaɱ hatthattharaɱ assattharaɱ rathattharaɱ ajina-ppaveṇiɱ kādali-miga-pavara-pacc'attharaṇaɱ sa-uttara-cchadaɱ ubhato-lohitakūpadhānaɱ.

Iti vā iti evarūpā uccāsayana-mahāsayanā paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

15.(36) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ maṇḍana-vibhusana-ṭṭhānānuyogaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: ucchādanaɱ parimaddanaɱ nahāpanaɱ sambāhanaɱ ādāsaɱ añjanaɱ mālā-vilepanaɱ mukkha-cuṇṇakaɱ mukhalepanaɱ hattha-bandhaɱ sikhā-bandhaɱ daṇḍakaɱ nāḷikaɱ khaggaɱ chattaɱ citrūpāhanaɱ uṇhīsaɱ maṇiɱ vāla-vījaniɱ odātāni vatthāni dīgha-dasāni.

Iti vā iti evarūpā maṇḍana-vibhusana-ṭṭhānānuyogā paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

16.(37) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ tiracchāna-kathaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: rāja-kathaɱ cora-kathaɱ mahāmatta-kathaɱ senā-kathaɱ bhaya-kathaɱ yuddha-kathaɱ anna-kathaɱ pāna-kathaɱ vattha-kathaɱ sayana-kathaɱ mālā-kathaɱ gandha-kathaɱ ñāti-kathaɱ yāna-kathaɱ gāma-kathaɱ nigama-kathaɱ nagara-kathaɱ janapada-kathaɱ itthi-kathaɱ purisakathaɱ (kumārakathaɱ kumārikathaɱ) sūra-kathaɱ visikhā-kathaɱ kumbhaṭṭhāna-kathaɱ pubba-peta-kathaɱ nānatta-kathaɱ lokakkhāyikaɱ samuddakkhāyikaɱ itibhavābhava-kathaɱ.

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-kathāya paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

17.(38) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpā viggāhika-kathaɱ anuyuttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: "na tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāsi.

Ahaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānāmi.

Kiɱ tvaɱ imaɱ Dhamma-Vinayaɱ ājānissasi? Micchā-paṭipanno tvam asi.

Ahamasmi sammāpaṭipanno.

Sahitaɱ me,||
asahitaɱ te.

Pure vacanīyaɱ pacchā avaca.

Pacchā vacanīyaɱ pure avaca.

Āviciṇṇan4 te viparāvattaɱ.

Āropito te vādo.

Niggahīto tvam asi.

Cara vādappamokkhāya.

Nibbeṭhehi vā sace pahosī" ti.

Iti vā iti evarūpāya viggāhika-kathāya paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

18.(39) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpaɱ dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogamanuyruttā viharanti,||
seyyathīdaɱ: raññaɱ rāja-mahāmattānaɱ khattiyānaɱ brāhmaṇānaɱ gahapatikānaɱ kumārānaɱ "idha gaccha.

Amutrāgaccha.

Idaɱ hara.

Amutra idaɱ āharā" ti.

Iti vā iti evarūpā dūteyya-pahiṇa-gamanānuyogā paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

19.(40) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena ca lābhaɱ nijigiɱsitāro.

Iti vā iti evarūpā kuhanalapanā paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

Majjhimasīlaɱ niṭṭhitaɱ.

20.(41) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti,||
seyyathīdaɱ: aŋgaɱ nimittaɱ uppātaɱ supiṇaɱ lakkhaṇaɱ mūsikacchinnaɱ aggi-homaɱ dabbi-homaɱ thusa-homaɱ taṇḍula-homaɱ sappi-homaɱ tela-homaɱ mukhahomaɱ lohita-homaɱ aŋga-vijjā vatthu-vijjā khatta-vijjā siva-vijjā bhūta-vijjā bhuri-vijjā ahi-vijjā visa-vijjā vicchika-vijjā mūsika-vijjā sakuṇa-vijjā vāyasa-vijjā pakkajjhānaɱ saraparittānaɱ migacakkaɱ.

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

21.(42) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti,||
seyyathīdaɱ: maṇi-lakkhaṇaɱ vattha-lakkhaṇaɱ daṇḍa-lakkhaṇaɱ asi-lakkhaṇaɱ usu-lakkhaṇaɱ dhanu-lakkhaṇaɱ āvudha-lakkhaṇaɱ itthi-lakkhaṇaɱ purisa-lakkhaṇaɱ kumāra-lakkhaṇaɱ kumārilakkhaṇaɱ dāsa-lakkhaṇaɱ dāsilakkhaṇaɱ hatthi-lakkhaṇaɱ assa-lakkhaṇaɱ mahisa-lakkhaṇaɱ usabha-lakkhaṇaɱ go-lakkhaṇaɱ aja-lakkhaṇaɱ meṇḍa-lakkhaṇaɱ kukkuṭa-lakkhaṇaɱ vaṭṭakalakkhaṇaɱ godhā-lakkhaṇaɱ kaṇṇikā-lakkhaṇaɱ kacchapa-lakkhaṇaɱ miga-lakkhaṇaɱ.

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

22.(43) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti seyyathīdaɱ: raññaɱ niyyānaɱ bhavissati,||
raññaɱ aniyyānaɱ bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati,||
bāhirānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati,||
bāhirānaɱ raññaɱ upayānaɱ bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ apayānaɱ bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ jayo bhavissati,||
abbhantarānaɱ raññaɱ parājayo bhavissati.

Iti imassa jayo bhavissati.

Imassa parājayo bhavissati.

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

23.(44) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti.

Seyyathīdaɱ: canda-ggāho bhavissati.

Suriyaggāho bhavissati.

Nakkhattagāho bhavissati.

Candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.

Candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.

Nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.

Nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.

Ukkāpāto bhavissati.

Dīsāḍāho bhavissati.

Bhūmi-cālo bhavissati.

Deva-dundubhi bhavissati.

Candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ saɱkilesaɱ vodānaɱ bhavissati.

Evaɱ-vipāko canda-ggāho bhavissati.

Evaɱ-vipāko suriya-ggāho bhavissati.

Evaɱ-vipāko nakkhatta-ggāho bhavissati.

Evaɱvipākaɱ candima-suriyānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.

Evaɱvipākaɱ candima-suriyānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.

Evaɱvipākaɱ nakkhattānaɱ patha-gamanaɱ bhavissati.

Evaɱvipākaɱ nakkhattānaɱ uppatha-gamanaɱ bhavissati.

Evaɱ-vipāko ukkā-pāto bhavissati.

Evaɱ-vipāko disā-ḍāho bhavissati.

Evaɱ-vipāko bhūmi-cālo bhavissati.

Evaɱ-vipāko deva-dundūbhi bhavissati.

Evaɱ-vipāko candima-suriya-nakkhattānaɱ uggamanaɱ ogamanaɱ saŋkilesaɱ vodānaɱ bhavissati.

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

24.(45) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti.

Seyyathīdaɱ: subbuṭṭhikā bhavissati.

Dubbuṭṭhikā bhavissati.

Subhikkhaɱ bhavissati.

Dubbhikkhaɱ bhavissati.

Khemaɱ bhavissati.

Bhayaɱ bhavissati.

Rogo bhavissati.

Ārogyaɱ bhavissati.

Muddā gaṇanā saɱkhānaɱ kāveyyaɱ lokāyataɱ.

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

25.(46) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti.

Seyyathīdaɱ: āvāhanaɱ vivāhanaɱ saɱvadanaɱ vivadanaɱ saɱkiraṇaɱ vikiraṇaɱ subhaga-karaṇaɱ dubbhaga-karaṇaɱ viruddha-gabbha-karaṇaɱ jivhā-nitthaddanaɱ hanusaɱhananaɱ hatthābhijappanaɱ hanujappanaɱ kaṇṇa-jappanaɱ ādāsa-pañhaɱ kumāripañhaɱ deva-pañhaɱ ādiccupaṭṭhānaɱ Mahat-upaṭṭhānaɱ abbhujjalanaɱ sirivhāyanaɱ.

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

26.(47) Yathā vā pan'eke bhonto samaṇa-brāhmaṇā saddhā-deyyāni bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvena jīvikaɱ kappenti.

Seyyathīdaɱ: santi-kammaɱ paṇidhi-kammaɱ bhūtakammaɱ bhurikammaɱ vassa-kammaɱ vossa-kammaɱ vatthu-kammaɱ vatthu-parikiraṇaɱ ācamanaɱ nahāpanaɱ juhanaɱ vamanaɱ virecanaɱ uddha-virecanaɱ adho-virecanaɱ sīsa-virecanaɱ kaṇṇa-telaɱ netta-tappanaɱ natthu-kammaɱ añjanaɱ paccañjanaɱ sālākiyaɱ sallakattiyaɱ dāraka-tikicchā mūla-bhesajjānaɱ anuppadānaɱ osadhīnaɱ paṭimokkho.

Iti vā iti evarūpāya tiracchāna-vijjāya micchājīvā paṭivirato hoti.

Idam pi'ssa hoti sīlasmiɱ.

27.(48) Sa kho so poṭṭhapāda bhikkhu evaɱ sīlasampanno na kutoci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ sīlasaɱvarato.

Seyyathā pi poṭṭhapāda khattiyo muddhāvasitto nihatapaccāmitto na kutoci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ paccatthikato,||
evam eva kho poṭṭhapāda bhikkhu evaɱ sīlasampanno na kutoci bhayaɱ samanupassati yad idaɱ sīlasaɱvarato.

So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaɱ anavajjasukhaɱ paṭisaŋvedeti.

Evaɱ kho poṭṭhapāda bhikkhu sīlasampanno hoti.

28.(49) Kathañ ca poṭṭhapāda bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha poṭṭhapāda bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.

Yatvādhikaraṇamenaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.

Rakkhati cakkhundriyaɱ.

Cakkhundriye [182] saɱvaraɱ āpajjati.

Sotena saddaɱ sutvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.

Yatvādhikaraṇamenaɱ sotindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.

Rakkhati sotindriyaɱ.

Sotindriye saɱvaraɱ āpajjati.

Ghāṇena gandhaɱ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.

Yatvādhikaraṇamenaɱ ghāṇindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.

Rakkhati ghāṇindriyaɱ.

Ghāṇindriye saɱvaraɱ āpajjati.

Jivhāya rasaɱ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.

Yatvādhikaraṇamenaɱ jivhindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.

Rakkhati jivhindriyaɱ.

Jivhindriye saɱvaraɱ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.

Yatvādhikaraṇamenaɱ kāyindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.

Rakkhati kāyindriyaɱ.

Kāyindriye saɱvaraɱ āpajjati.

Manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī.

Yatvādhikaraṇamenaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati.

Rakkhati manindriyaɱ.

Manindriye saɱvaraɱ āpajjati.

So iminā ariyena indriyasaɱvarena samannāgato ajjhattaɱ abyāsekasukhaɱ paṭisaŋvedeti.

Evaɱ kho poṭṭhapāda bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

29(50) Kathañ ca poṭṭhapāda bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti? Idha poṭṭhapāda bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti.

Ālokite vilokite sampajānakārī hoti.

Samiñjite pasārite sampajānakārī hoti.

Saŋghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti.

Asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti.

Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti.

Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

Evaɱ kho poṭṭhapāda bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti.

30.(51) Kathañ ca poṭṭhapāda bhikkhu santuṭṭho hoti? Idha poṭṭhapāda bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihāriyena cīvarena kucchiparihāriyena piṇḍapātena.

So yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.

seyyathā pi poṭṭhapāda pakkhi sakuṇo yena yen'eva ḍeti sapattabhāro'va ḍeti,||
evam eva kho poṭṭhapāda bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihāriyena cīvarena kucchiparihāriyena piṇḍapātena.

So yena yen'eva pakkamati samādāyeva pakkamati.

Evaɱ kho poṭṭhapāda bhikkhu santuṭṭho hoti.

31.(52) So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaɱvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato vivittaɱ senāsanaɱ bhajati araññaɱ rukkhamūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giriguhaɱ susānaɱ vanapatthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ.

So pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā.

32.(53) So abhijjhaɱ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati.

Abhijjhāya cittaɱ parisodheti.

vyāpādapadosaɱ pahāya abyāpannacitto viharati sabba-pāṇa-bhūta-hitānukampī.

vyāpādapadosā cittaɱ parisodheti.

Thīnamiddhaɱ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno.

Thīnamiddhā cittaɱ parisodheti.

Uddhaccakukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati ajjhattaɱ vūpasantacitto.

Uddhaccakukkuccā cittaɱ parisodheti.

Vicikicchaɱ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaɱkathī kusalesu dhammesu.

Vicikicchāya cittaɱ parisodheti.

32.(54) seyyathā pi poṭṭhapāda puriso iṇaɱ ādāya kammante payojeyya,||
tassa te kammantā samijjheyyuɱ,||
so yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantīkareyya,||
siyā c'assa uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārabharaṇāya,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe iṇaɱ ādāya kammante payojesiɱ.

Tassa me te kammantā samijjhiɱsu.

So'haɱ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantī akāsiɱ.

Atthi ca me uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārabharaṇāyā" ti.

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ-

32.(55) seyyathā pi joṭṭhapāda puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno,||
bhattaɱ c'assa nacchādeyya,||
na c'assa kāye balamattā,||
so aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya,||
bhattañc'assa chādeyya,||
siyā c'assa kāye balamattā,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe ābādhiko ahosiɱ dukkhito bāḷhagilāno.

Bhattaɱ ca me nacchādesi.

Nacassa me āsi kāye balamattā.

So'mhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañ ca me chādeti.

Atthi ca me kāye balamattā" ti.

So tato nidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ-

32.(56) seyyathā pi poṭṭhapāda puriso bandhanāgāre baddho assa,||
so aparena samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbayena,||
na c'assa kiñci bhogānaɱ vayo,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiɱ.

So'mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbayena.

N'atthi ca me kiñci bhogānaɱ vayo" ti.

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ-

32.(57) seyyathā pi poṭṭhapāda puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakāmaŋgamo,||
so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaŋgamo,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe dāso ahosiɱ anattādhīno parādhīno na yenakāmaŋgamo,||
so'mhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaŋgamo" ti.

So tatonidānaɱ labhetha pāmojjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ-

32.(59) seyyathā pi poṭṭhapāda puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaɱ paṭipajjeyya dubbhikkhaɱ sappaṭibhayaɱ.

So aparena samayena taɱ kantāraɱ nitthareyya,||
sotthinā gāmantaɱ anupāpuṇeyya khemaɱ appaṭibhayaɱ,||
tassa evam assa: "ahaɱ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaɱ paṭipajjiɱ dubbhikkhaɱ sappaṭibhayaɱ.

So'mhi etarahi taɱ kantāraɱ tiṇṇo sotthinā gāmantaɱ anuppatto khemaɱ appaṭibhayan" ti.

So tato nidānaɱ labhetha pāmojjaɱ adhigaccheyya somanassaɱ-

32.(60) Evam eva kho poṭṭhapāda bhikkhu yathā iṇaɱ yathā rogaɱ yathā bandhanāgāraɱ yathā dāsabyaɱ yathā kantāraddhānamaggaɱ evaɱ ime pañca nīvaraṇe appahīṇe attani samanupassati.

seyyathā pi poṭṭhapāda ānaṇyaɱ yathā ārogyaɱ yathā bandhanā mokkhaɱ yathā bhujissaɱ yathā khemantabhūmiɱ evam eva kho poṭṭhapāda bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassati.

33.(61) Tassime pañca nīvaraṇe pahīṇe attani samanupassato pāmojjaɱ jāyati.

Pamuditassa pīti jāyati.

Pītimanassa kāyo passambhati.

Passaddhakāyo sukhaɱ vedeti.

Sukhino cittaɱ samādhiyati.

So vivicc'eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pīti-sukhaɱ paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.

Tassa yā purimā kāmasaññā sā nirujjhati.

Vivekajapītisukhasukhumasaccasaññā tasmiɱ samaye hoti.

Vivekajapītisukhasukhumasaccasaññī yeva tasmiɱ samaye hoti.

Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati.

4 Sikkhā ekā saññā nirujjhati.

5 'Ayaɱ sikkhā' ti Bhagavā avoca.

"Puna ca paraɱ poṭṭhapāda bhikkhu vitakka-vicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodi-bhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pīti-sukhaɱ dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.

Tassa yā purimā vivekajapītisukhasukhumasaccasaññā sā nirujjhati.

Samādhipītisukhasukhumasaccasaññā tasmiɱ samaye [183] hoti.

Samādhijapītisukhasukhumasaccasaññī yeva tasmiɱ samaye hoti.

Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati.

Sikkhā ekā saññā nirujhati.

Ayam pi sikkhā" ti.Bhagavā avoca.

"Puna ca paraɱ poṭṭhapāda bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno.

Sukhañca kāyena paṭisaŋvedeti.

Yantaɱ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārī' ti tatiyaɱ-jhānaɱ3 upasampajja viharati.

Tassa yā purimā samādhijapītisukhasukhumasaccasaññā sā nirujjhati.

Upekkhāsukhasukhumasaccasaññā tasmiɱ samaye hoti.

Upekkhāsukhasukhumasaccasaññī yeva tasmiɱ samaye hoti.

Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati.

Sikkhā ekā saññā nirujjhati.

Ayam pi sikkhā" ti.Bhagavā avoca.

"Puna ca paraɱ poṭṭhapāda bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā,||
pubb'eva somanassa-domanassānaɱ attha-gamā adukkha-m-asukhaɱ upekkhā-sati-pārisuddhiɱ catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.

Tassa yā purimā upekkhāsukhasukhumasaccasaññā sā nirujjhati.

Adukkhamasukhasukhumasaccasaññā tasmiɱ samaye hoti.

Adukkhamasukhasukhumasaññī yeva tasmiɱ samaye hoti.

Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati.

Sikkhā ekā saññā nirujjhati.

Ayam pi sikkhā" ti.Bhagavā avoca.

"Puna ca paraɱ poṭṭhapāda bhikkhu sabbaso rūpa-saññānaɱ samatikkamā paṭigha-saññānaɱ attha-gamā nānattasaññānaɱ amanasi-kārā 'ananto ākāso' ti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati.

Tassa yā purimā rūpasaññā sā nirujhati.

Ākāsānañcāyatanasukhumasaccasaññā tasmiɱ samaye hoti.

Ākāsānañcāyatanasukhumasaccasaññiyeva tasmiɱ samaye hoti.

Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati.

Sikkhā ekā saññā nirujjhati.

Ayam pi sikkhā" ti.Bhagavā avoca.

"Puna ca paraɱ poṭṭhapāda bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ [184] samatikkamma,||
'anantaɱ viññāṇa'nti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati.

Tassa yā purimā ākāsānañcāyatanasukhumasaccasaññā sā nirujjhati.

Viññāṇañcāyatanasukhumasaccasaññā tasmiɱ samaye hoti.

Viññāṇañcāyatanasukhumasaccasaññī yeva tasmiɱ samaye hoti.

Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati.

Sikkhā ekā saññā nirujjhati.

Ayam pi sikkhā" ti.Bhagavā avoca.

"Puna ca paraɱ poṭṭhapāda bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma 'n'atthi kiñcī' ti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati.

Tassa yā purimā viññāṇañcāyatanasukhumasaccasaññā sā nirujjhati.

Ākiñcaññāyatanasukhumasaccasaññā tasmiɱ samaye hoti.

Ākiñcaññāyatanasukhumasaccasaññiyeva tasmiɱ samaye hoti.

Evam pi sikkhā ekā saññā uppajjati.

Sikkhā ekā saññā nirujjhati.

Ayam pi sikkhā" ti.Bhagavā avoca.

"Yato kho poṭṭhapāda bhikkhu idha sakasaññī hoti,||
so tato amutra tato amutra anupubbena saññaggaɱ phusati.

Tassa saññagge ṭhitassa evaɱ hoti: 'cetayamānassa me pāpiyo acetayamānassa me seyyo.

Ahañ c'eva kho pana ceteyyaɱ abhisaŋkhareyyaɱ,||
imā ca me saññā nirujjheyyuɱ,||
aññā ca o'ārikā saññā uppajjeyyuɱ.

Yannūnāhaɱ 'na ceva ceteyyaɱ na cābhisaŋkhareyya'nti.

So na c'eva ceteti na cābhisaŋkharoti.

Tassa acetayato anabhisaŋkharoto tā c'eva saññā nirujjhanti,||
aññā ca o'ārikā saññā na uppajjanti.

So nirodhaɱ phusati.

Evaɱ kho poṭṭhapāda anupubbābhisaññānirodhasampajānasamāpatti hoti.

Taɱ kim maññasi poṭṭhapāda? Api nu4 te ito pubbe evarūpā anupubbābhisaññānirodhasampajānasamāpatti sutapubbā" ti?

"No h'etaɱbhante.

Evaɱ kho ahaɱ bhante Bhagavato bhāsitaɱ ājānāmi: yato kho poṭṭhapāda bhikkhu idha sakasaññī hoti.

So tato amutra tato amutra anupubbena saññaggaɱ phusati.

Tassa saññagge ṭhitassa evaɱ hoti:|| ||

'catayamānassa me pāpiyo,||
acetayamānassa me seyyo.

Ahañ c'eva kho pana ceteyyaɱ abhisaŋkhareyyaɱ.

Imā ca me saññā nirujjheyyuɱ,||
aññā ca o'ārikā saññā uppajjeyyuɱ.

Yannūnāhaɱ na c'eva ceteyyaɱ na ca abhisaŋkhareyya'nti.

So na c'eva ceteti.

Na ca abhisaŋkharoti.

Tassa acetayato anabhisaŋkharoto tā c'eva saññā nirujjhanti.

Aññā ca o'ārikā saññā na uppajjanti.

So nirodhaɱ phusati.

Evaɱ kho poṭṭhapāda anupubbābhisaññānirodhasampajānasamāpatti hotī" ti.

"Evaɱ kho poṭṭhapādā" ti.

"Ekaɱ yeva nu kho bhante Bhagavā saññaggaɱ paññapeti udāhu puthū'pi saññagge paññapetī" ti?

"Ekam pi kho ahaɱ poṭṭhapāda4 saññaggaɱ paññapemi.

Puthū'pi saññagge paññapemī" ti.

"Yathākathaɱ pana bhante Bhagavā ekam pi saññaggaɱ paññapeti?|| ||

Puthūpi saññagge paññapetī" ti?

"Yathā yathā kho poṭṭhapāda nirodhaɱ phusati,||
tathā tathā'haɱ saññaggaɱ paññapemi.

Evaɱ kho ahaɱ poṭṭhapāda ekam pi saññaggaɱ paññapemi,||
puthū'pi saññagge paññapemī" ti.

"Saññā nu kho bhante paṭhamaɱ uppajjati,||
pacchā ñāṇaɱ.

? Udāhu ñāṇaɱ paṭhamaɱ uppajjati,||
pacchā saññā.

? Udāhu saññā ca ñāṇañca apubbaɱ acarimaɱ uppajjantī" ti?

"Saññā kho poṭṭhapāda paṭhamaɱ uppajjati pacchā ñāṇaɱ.

Saññuppādā ca pana ñāṇuppādo hoti.

So evaɱ pajānāti: idappaccayā kira me ñāṇaɱ udapādīti.

Iminā kho etaɱ poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaɱ,||
yathā saññā paṭhamaɱ uppajjati pacchā ñāṇaɱ,||
saññuppādo ca pana ñāṇuppādo hotī" ti.

"Saññā nu kho bhante purisassa attā? Udāhu aññā saññā,||
añño attā" ti?

Kiɱ pana tvaɱ poṭṭhapāda attānaɱ paccesī" ti?

[186] "oḷārikaɱ kho ahaɱ bhante attānaɱ paccemi rūpiɱ cātummahābhūtikaɱ kabalīkārāhārabhakkhanti".

Oḷāriko ca hi te poṭṭhapāda attā abhavissa rūpī cātum-mahā-bhūtiko kabalīkārāhārabhakkho,||
evaɱ santaɱ kho te poṭṭhapāda aññā' va saññā bhavissati,||
añño attā.

Tadamināpetaɱ poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaɱ,||
yathā aññā'va saññā bhavissati,||
añño attā.

Tiṭṭhatevasāyaɱ poṭṭhapāda Oḷāriko attā rūpī cātum-mahā-bhūtiko kabalīkārāhārabhakkho.

Atha imassa purisassa aññā'va saññā uppajjanti aññā'va saññā nirujjhanti.

Iminā kho etaɱ poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaɱ,||
yathā aññā'va saññā bhavissati,||
añño attā" ti.

"Manomayaɱ kho ahaɱ bhante attānaɱ paccemi sabbaŋga paccaŋgiɱ ahīnindriyanti".

"Manomayo ca te poṭṭhapāda attā abhavissa sabbaŋga-paccaŋgī ahīnindriyo,||
evaɱ santampi kho te poṭṭhapāda aññā'va saññā bhavissati,||
añño attā.

Tadamināpetaɱ poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaɱ,||
yathā aññā'va saññā bhavissati,||
añño attā".

"Tiṭṭhatevāyaɱ poṭṭhapāda manomayo attā sabbaŋga-paccaŋgī ahīnindriyo.

Atha imassa purisassa aññā'va saññā uppajjanti,||
aññā'va saññā nirujjhanti.

Imnāpi kho etaɱ poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaɱ,||
yathā aññā'va saññā bhavissati,||
añño attā ' ti".

[187] "arūpiɱ kho ahaɱ bhante attānaɱ paccemi saññāmayanti"

"Arūpī ca te poṭṭhapāda attā abhavissa saññāmayo,||
evaɱ santampi kho te poṭṭhapāda aññā'va saññā bhavissati.

Añño attā.

Tadamināpetaɱ poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaɱ yathā aññā'va saññā bhavissati,||
añño attā.

Tiṭṭhatevāyaɱ poṭṭhapāda arūpī attā saññāmayo.

Atha imassa purisassa aññā'va saññā uppajjanti,||
aññā'va saññā nirujjhanti.

Iminā pi kho etaɱ poṭṭhapāda pariyāyena veditabbaɱ yathā aññā'va saññā bhavissati,||
añño attā' ti".

"Sakkā pan'etaɱ bhante mayā ñātuɱ saññā purisassa attā' ti vā,||
aññā saññā,||
añño attā' ti?".

"Dujjānaɱ kho etaɱ poṭṭhapāda tayā aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrayogena aññatrācariyakena4 saññā purisassa attā' ti vā,||
aññā saññā,||
añño attā' ti vā" ti.

"Sace taɱ bhante mayā dujjānaɱ aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrācariyakena 'saññā purisassa attā' ti vā,||
'aññā saññā,||
añño attā' ti vā.

'Kiɱ pana bhante sassato loko idam eva saccaɱ mogham aññan ti?".

"Abyākataɱ kho etaɱ poṭṭhapāda mayā: sassato loko idam eva saccaɱ mogham aññan ti".

"Kiɱ pana bhante asassato loko idam eva saccaɱ mogham aññan ti?".

"Etam pi kho poṭṭhapāda mayā abyākataɱ 'asassato loko idam eva saccaɱ mogham aññan ti".

"Kiɱ pana bhante antavā loko.

Idameva saccaɱ mogham aññan ti?".

"Etam pi kho poṭṭhapāda mayā abyākataɱ 'antavā loko idam eva saccaɱ mogham aññan ti?".

"Kiɱ pana bhante anantavā loko.

Idameva saccaɱ mogham aññan ti?".

[188] "etampi kho poṭṭhapāda mayā abyākataɱ 'anantavā loko idam eva saccaɱ mogham aññan ti?".

"Kiɱ pana bhante taɱ jīvaɱ taɱ sarīraɱ.

Idameva saccaɱ mogham aññan ti?".

"Etam pi kho poṭṭhapāda mayā abyākataɱ 'taɱ jīvaɱ taɱ sarīraɱ idam eva saccaɱ mogham aññan ti?".

"Kiɱ pana bhante anantavā aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīraɱ.

Idameva saccaɱ mogham aññan ti?".

"Etam pi kho poṭṭhapāda mayā abyākataɱ 'aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīraɱ.

Idameva saccaɱ mogham aññan ti?".

"Kiɱ pana bhante Tathāgato param maraṇā.

Idameva saccaɱ mogham aññan ti?".

"Etam pi kho poṭṭhapāda mayā abyākataɱ 'hoti Tathāgato param maraṇā.

Idameva saccaɱ mogham aññan ti?".

"Kiɱ pana bhante na hoti Tathāgato param maraṇā.

Idameva saccaɱ mogham aññan ti?".

"Etam pi kho poṭṭhapāda mayā abyākataɱ 'na hoti Tathāgato param maraṇā idam eva saccaɱ mogham aññan ti?".

"Kiɱ pana bhante hoti ca na hoti ca Tathāgato param maraṇā.

Idameva saccaɱ mogham aññan ti?".

"Etam pi kho poṭṭhapāda mayā abyākataɱ 'hoti ca na hoti ca Tathāgato param maraṇā.

Idameva saccaɱ mogham aññan ti?".

"Kiɱ pana bhante n'eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā.

Idameva saccaɱ mogham aññan ti?".

"Etam pi kho poṭṭhapāda mayā abyākataɱ 'n'eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā.

Idameva saccaɱ mogham aññan ti?".

Kasmā pan'etaɱ bhante Bhagavatā abyākatanti?

Na h'etaɱ poṭṭhapāda atthasaɱhitaɱ na dhammasaɱhitaɱ [189] nādibrahmacariyakaɱ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saɱvattati.

Tasmā taɱ mayā abyākatanti.

"Idaɱ dukkhan' ti.kho poṭṭhapāda mayā byākataɱ.

'Ayaɱ dukkhasamudayo' ti kho poṭṭhapāda mayā byākataɱ.

'Ayaɱ dukkhanirodho' ti kho poṭṭhapāda mayā byākataɱ.

'Ayaɱ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā' ti kho poṭṭhapāda mayā byākatanti".

"Kasmā pan'etaɱ bhante Bhagavatā byākatanti?".

"Etaɱ hi kho poṭṭhapāda atthasaɱhitaɱ etaɱ dhammasaɱhitaɱ etaɱ ādibrahmacariyakaɱ.

Etaɱ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattati.

Tasmā etaɱ mayā byākatanti".

"evam etaɱ Bhagavā,||
evam etaɱ sugata,||
yassadāni bhante Bhagavā kālaɱ maññatī" ti.

Atha kho Bhagavā uṭṭhāy āsanā pakkāmi.

Atha kho te paribbājakā acirapakkantassa Bhagavato poṭṭhapādaɱ paribbājakaɱ samantato vācāsattitodakena sañjambhariɱ akaɱsu: "evam eva panāyaɱ bhavaɱ poṭṭhapādo yaññadeva Samaṇo Gotamo bhāsati taɱ tadev'assa abbhanumodati.

'evam etaɱ Bhagavā,||
evam etaɱ sugatā' ti.

Na kho pana mayaɱ kiñci samaṇassa Gotamassa ekaɱsikaɱ dhammaɱ desitaɱ ājānāma: sassato loko' ti vā asassato loko' ti vā,||
antavā loko' ti vā,||
anantavā loko' ti vā,||
taɱ jīvaɱ taɱ sarīranti vā,||
aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīranti vā,||
hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā,||
na hoti Tathāgato param maraṇā' ti [190] vā,||
hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā,||
n'eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā" ti.

Evaɱ vutte poṭṭhapādo paribbājako te paribbājake etad avoca: "aham pi kho bho na kiñci samaṇassa Gotamassa ekaɱsikaɱ dhammaɱ desitaɱ ājānāma: 'sassato loko' ti vā 'asassato loko' ti vā,||
antavā loko' ti vā,||
anantavā loko' ti vā,||
taɱ jīvaɱ taɱ sarīranti vā,||
aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīranti vā,||
hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā,||
na hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā,||
hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā,||
n'eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā" ti.

Api ca Samaṇo Gotamo bhūtaɱ tacchaɱ tathā paṭipadaɱ paññāpeti dhammaṭṭhitaɱ dhammaniyāmakaɱ.

Bhūtaɱ kho pana tacchaɱ tathaɱ paṭipadaɱ paññāpentassa dhammaṭṭhitaɱ dhammaniyāmakaɱ.

Kathaɱ hi nāma mādiso viññu samaṇassa Gotamassa subhāsitaɱ subhāsitato nābbhanumodeyyā' ti?

Atha kho dvīhatīhassa accayena citto ca hatthiSāriputto poṭṭhapādo ca paribbājako yena Bhagavā ten'upasaŋkamiɱsu.

Upasaŋkamitvā citto hatthiSāriputto Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.

Poṭṭhapādo pana paribbājako Bhagavatā saddhiɱ sammodi.

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ4 vītisāretvā eka-m-antaɱ nisīdi.

Eka-m-antaɱ nisinno kho poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaɱ etad avoca: tadā maɱ bhante te paribbājakā acirapakkantassa Bhagavato samantato vācāsattitodakena sañjambhariɱ akaɱsu: evam eva panāyaɱ bhavaɱ poṭṭhapādo yaññadeva Samaṇo Gotamo bhāsati,||
taɱ tadev'assa abbhanumodati 'evam etaɱ Bhagavā,||
evam etaɱ sugatā' ti.

Na kho pana mayaɱ kiñci samaṇassa Gotamassa ekaɱsikaɱ dhammaɱ desitaɱ ājānāma: sassato loko' ti vā asassato loko' ti vā,||
antavā loko' ti vā,||
anantavā loko' ti vā,||
taɱ jīvaɱ taɱ sarīranti vā,||
aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīranti vā,||
hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā,||
na hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā,||
hoti ca na ca hoti [191] Tathāgato param maraṇā' ti vā,||
n'eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā ti.

Evaɱ vutto'haɱ bhante te paribbājake etad avocaɱ: "aham pi kho bho na kiñci samaṇassa Gotamassa ekaɱsikaɱ dhammaɱ desitaɱ ājānāma: sassato loko' ti vā asassato loko' ti vā,||
antavā loko' ti vā,||
anantavā loko' ti vā,||
taɱ jīvaɱ taɱ sarīranti vā,||
aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīranti vā,||
hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā,||
na hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā,||
hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā,||
n'eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā.

Api ca Samaṇo Gotamo bhūtaɱ tacchaɱ tathaɱ paṭipadaɱ paññāpeti dhammaṭṭhitaɱ dhammaniyāmakaɱ bhūtaɱ kho pana tacchaɱ tathaɱ paṭipadaɱ paññapentassa dhammaṭṭhitaɱ dhammaniyāmakaɱ.

Kathaɱ hi nāma mādiso viññu samaṇassa Gotamassa subhāsitaɱ subhāsitato nābbhanumodeyyā' ti.

Sabbe va kho ete poṭṭhapāda paribbājakā andhā acakkhukā.

Tvaɱ yeva n'esaɱ eko cakkhumā.

Ekaɱsikā'pi hi kho poṭṭhapāda mayā dhammā desitā paññattā.

Anekaɱsikā'pi hi kho poṭṭhapāda mayā dhammā desitā paññattā.

Katame ca te poṭṭhapāda mayā anekaɱsikā dhammā desitā paññattā? 'Sassato loko' ti vā kho poṭṭhapāda mayā anekaɱsiko dhammo desito paññatto.

'Asassato loko' ti vā kho poṭṭhapāda mayā anekaɱsiko dhammo desito paññatto.

'Antavā loko' ti vā kho poṭṭhapāda mayā anekaɱsiko dhammo desito paññatto.

'Anantavā loko' ti vā kho poṭṭhapāda mayā anekaɱsiko dhammo desito paññatto.

'Taɱ jīvaɱ taɱ sarīran' ti.vā kho poṭṭhapāda mayā anekaɱsiko dhammo desito paññatto.

'Aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīran' ti.vā kho poṭṭhapāda mayā anekaɱsiko dhammo desito paññatto.

'Hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā kho poṭṭhapāda mayā anekaɱsiko dhammo desito paññatto.

'Na hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā kho poṭṭhapāda mayā anekaɱsiko dhammo desito paññatto.

'Hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā kho poṭṭhapāda mayā anekaɱsiko dhammo desito paññatto.

'N'eva hoti na na hoti Tathāgato param maraṇā' ti vā kho poṭṭhapāda mayā anekaɱsiko dhammo desito paññatto.

Kasmā ca te poṭṭhapāda mayā anekaɱsikā dhammā desitā paññattā? Na hete poṭṭhapāda atthasaɱhitā na dhammasaɱhitā na ādibrahmacariyakā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saɱvattanti.

Tasmā te mayā anekaɱsikā dhammā desitā paññattā.

Katame ca te poṭṭhapāda mayā ekaɱsikā dhammā desitā paññattā? 'Idaɱ dukkha'nti kho poṭṭhapāda mayā [192] ekaɱsiko dhammo desito paññatto.

'Ayaɱ dukkhasamudayo' ti kho poṭṭhapāda mayā ekaɱsiko dhammo desito paññatto.

'Ayaɱ dukkhanirodho' ti kho poṭṭhapāda mayā ekaɱsiko dhammo desito paññatto.

'Ayaɱ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā' ti kho poṭṭhapāda mayā ekaɱsiko dhammo desito paññatto.

Kasmā ca te poṭṭhapāda mayā ekaɱsikā dhammā desitā paññattā? Ete poṭṭhapāda atthasaɱhitā,||
ete dhammasaɱhitā,||
ete ādibrahmacariyakā,||
ete nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattanti.

Tasmā te mayā ekaɱsikā dhammā desitā paññattā.

Santi kho poṭṭhapāda eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱvādino evaɱ-diṭṭhino: 'ekanta-sukhī attā hoti.

Arogo param maraṇā' ti.

Tyāhaɱ upasaŋkamitvā evaɱ vadāmi: 'saccaɱ kira tumhe āyasmanto evaɱvādino evaɱ-diṭṭhino 'ekanta-sukhī attā hoti,||
arogo param maraṇā' ti? Te ce me evaɱ puṭṭhā 'āmā' ti paṭijānanti,||
tyāhaɱ evaɱ vadāmi: 'api pana tumhe āyasmanto ekantasukhaɱ lokaɱ jānaɱ passaɱ viharathā' ti.

Iti puṭṭhā 'no' ti vadanti.

Tyāhaɱ evaɱ vadāmi 'api ca pana tumhe āyasmanto ekaɱ vā rattiɱ ekaɱ vā divasaɱ upaḍḍhaɱ vā rattiɱ upaḍḍhaɱ vā divasaɱ ekantasukhiɱ attānaɱ sampajānāthā?' ti.

Iti puṭṭhā 'no' ti vadanti,||
tyāhaɱ evaɱ vadāmi 'api pana tumhe āyasmanto jānātha: 'ayaɱ maggo ayaɱ paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā?' ti.

Iti puṭṭhā 'no' ti vadanti.

Tyāhaɱ evaɱ vadāmi 'api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekantasukhaɱ lokaɱ upapannā,||
tāsaɱ bhāsamānānaɱ saddaɱ suṇātha: 'supaṭipannāttha mārisā,||
ujupaṭipannāttha mārisā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya.

Mayam pi hi mārisā evampaṭipannā ekantasukhaɱ lokaɱ upapannā' ti? [193] iti puṭṭhā 'no' ti vadanti.

Taɱ kiɱ maññasi poṭṭhapāda,||
"nanu evaɱ sante tesaɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti?

"Addhā kho bhante evaɱ sante tesaɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti.

"seyyathā pi poṭṭhapāda puriso evaɱ vadeyya: 'ahaɱ yā imasmiɱ janapade janapadakalyāṇī,||
taɱ icchāmi,||
taɱ kāmemī' ti.

Tam enaɱ evaɱ vadeyyuɱ: ambho purisaɱ yaɱ tvaɱ janapadakalyāṇiɱ icchasi kāmesi,||
jānāsi taɱ janapadakalyāṇiɱ khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā? Ti.

Iti puṭṭho 'no' ti vadeyya,||
tam enaɱ evaɱ vadeyyuɱ: ambho purisa yaɱ tvaɱ janapadakalyāṇiɱ icchasi kāmesi,||
jānāsi taɱ janapadakalyāṇiɱ evannāmā evaŋgottā' ti vā,||
dīghā vā rassā vā majjhimā vā,||
kā'ī vā sāmā vā maŋguracchavī vā' ti,||
'amukasmiɱ gāme vā nigame vā nagare vā' ti? Iti puṭṭho 'no' ti vadeyya,||
tam enaɱ evaɱ vadeyyuɱ: ambho purisa yaɱ tvaɱ na jānāsi na passasi,||
taɱ tvaɱ icchasi kāmesī?' ti.

Iti puṭṭho 'āmā' ti vadeyya.

Taɱ kiɱ maññasi poṭṭhapāda,||
nanu evaɱ sante tassa purisassa appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti?

"Addhā kho bhante evaɱ sante tassa purisassa appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti.

"Evam eva kho poṭṭhapāda ye te samaṇa-brāhmaṇā evaɱvādino evaɱ-diṭṭhino 'ekanta-sukhī attā hoti arogo param maraṇā' ti,||
tyāhaɱ upasaŋkamitvā evaɱ vadāmi: saccaɱ kira tumhe āyasmanto evaɱvādino evaɱ-diṭṭhino 'ekanta-sukhī attā hoti arogo param maraṇā' ti?" Te ce me evaɱ puṭṭhā 'āmā' ti paṭijānanti,||
tyāhaɱ evaɱ vadāmi: api pana tumhe āyasmanto ekantasukhaɱ lokaɱ jānaɱ passaɱ viharathā" ti.

[194] iti puṭṭhā 'no' ti vadanti.

Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: api pana tumhe āyasmanto ekaɱ vā rattiɱ ekaɱ vā divasaɱ upaḍḍhaɱ vā rattiɱ upaḍḍhaɱ vā divasaɱ ekantasukhiɱ attānaɱ sampajānāthā' ti.

Iti puṭṭhā 'no' ti vadanti.

Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: api pana tumhe āyasmanto jānātha 'ayaɱ maggo ayaɱ paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā' ti.

Itipuṭṭhā 'no' ti vadanti.

Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekantasukhaɱ lokaɱ upapannā,||
tāsaɱ bhāsamānānaɱ saddaɱ suṇātha: supaṭipannāttha mārisā,||
ujupaṭipannāttha mārisā,||
ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya.

Mayam pi hi mārisā,||
evaɱ paṭipannā ekantasukhaɱ lokaɱ upapannā' ti.

Iti puṭṭhā 'no' ti vadanti.

Taɱ kiɱ maññasi poṭṭhapāda,||
nanu evaɱ sante tesaɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti?

"Addhā kho bhante tesaɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti.

Seyyathā pi poṭṭhapāda puriso cātummahāpathe nisseṇiɱ kareyya pāsādassa ārohaṇāya,||
tam enaɱ evaɱ vadeyyuɱ: ambho purisa yassa tvaɱ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiɱ karosi,||
jānāsi taɱ pāsādaɱ puratthimāya vā disāya dakkhiṇāya vā disāya pacchimāya vā disāya uttārāya vā disāya,||
ucco vā nīco vā majjhimo vā?Ti.

Iti puṭṭho 'no' ti vadeyya.

Tam enaɱ evaɱ vadeyyuɱ: ambho purisa yaɱ tvaɱ na jānāsi na passasi,||
tassa tvaɱ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiɱ karosī" ti? Iti puṭṭho 'āmā' ti vadeyya.

Taɱ kiɱ maññasi poṭṭhapāda,||
nanu evaɱ sante tassa purisassa appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti?

"Addhā kho bhante evaɱ sante tassa purisassa appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti.

"Evam eva kho poṭṭhapāda ye te samaṇa-brāhmaṇā evaɱvādino evaɱ-diṭṭhino 'ekanta-sukhī attā hoti arogo param maraṇā' ti,||
tyāhaɱ upasaŋkamitvā evaɱ vadāmi: saccaɱ kira tumhe āyasmanto evaɱvādino evaɱ-diṭṭhino 'ekanta-sukhī attā hoti arogo param maraṇā' ti?" [195] te ce me evaɱ puṭṭhā 'āmā' ti paṭijānanti,||
tyāhaɱ evaɱ vadāmi: api pana tumhe āyasmanto ekantasukhaɱ lokaɱ jānaɱ passaɱ viharathā" ti.

Iti puṭṭhā 'no' ti vadanti.

Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: api pana tumhe āyasmanto ekaɱ vā rattiɱ ekaɱ vā divasaɱ upaḍḍhaɱ vā rattiɱ upaḍḍhaɱ vā divasaɱ ekantasukhiɱ attānaɱ sampajānāthā' ti.

Iti puṭṭhā 'no' ti vadanti.

Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: api pana tumhe āyasmanto jānātha 'ayaɱ maggo ayaɱ paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā' ti.

Itipuṭṭhā 'no' ti vadanti.

Tyāhaɱ evaɱ vadāmi: api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekantasukhaɱ lokaɱ upapannā,||
tāsaɱ bhāsamānānaɱ saddaɱ suṇātha: supaṭipannāttha mārisā,||
ujupaṭipannāttha mārisā,||
ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya.

Mayam pi hi mārisā,||
evaɱ paṭipannā ekantasukhaɱ lokaɱ upapannā' ti.

Iti puṭṭhā 'no' ti vadanti.

Taɱ kim maññasi poṭṭhapāda,||
nanu evaɱ sante tesaɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti?

"Addhā kho bhante evaɱ sante tesaɱ samaṇa-brāhmaṇānaɱ appāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti.

"Tayo kho'me poṭṭhapāda attapaṭilābhā: Oḷāriko attapaṭilābho,||
manomayo attapaṭilābho,||
arūpo attapaṭilābho' ti.

Katamo ca poṭṭhāpāda Oḷāriko attapaṭilābho? Rūpī cātum-mahā-bhūtiko kabalīkārāhārabhakkho,||
ayaɱ Oḷāriko attapaṭilābho.

Katamo manomayo attapaṭilābho? Rūpī manomayo sabbaŋga-paccaŋgī ahīnindriyo,||
ayaɱ manomayo attapaṭilābho.

Katamo ca arūpo attapaṭilābho? Arūpī saññāmayo,||
ayaɱ arūpo attapaṭilābho.

oḷārikassapi kho ahaɱ poṭṭhapāda attapaṭilābhassa pahānāya dhammaɱ desemi yathāpaṭipannānaɱ vo saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca1 diṭṭh'eva [196] dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissantī ti.

Siyā kho pana te poṭṭhapāda evam assa: saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāma.

Dukkho ca kho vihāro' ti.

Na kho pan'etaɱ poṭṭhapāda evaɱ daṭṭhabbaɱ.

Saŋkilesikā c'eva dhammā pahiyyissanti.

Vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi'ssanti.

Paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissanti.

Pāmujjañc'eva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati ca sampajaññañca sukho ca vihāro.

Manomayassa pi kho ahaɱ poṭṭhapāda attapaṭilābhassa pahānāya dhammaɱ desemi yathāpaṭipannānaɱ vo saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vīharissathāti.

Siyā kho pana te poṭṭhapāda evam assa: saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāma.

Dukkho ca kho vihāro' ti.

Na kho pan'etaɱ poṭṭhapāda evaɱ daṭṭhabbaɱ.

Saŋkilesikā c'eva dhammā pahiyyissanti.

Vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi'ssanti.

Paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatha.

Pāmujjañc'eva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati sampajaññañca sukho ca vihāro.

Arūpassapi kho ahaɱ poṭṭhapāda attapaṭilābhassa pahānāya dhammaɱ desemi yathā paṭipannānaɱ vo saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhmamā [197] abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti.

Siyā kho pana te poṭṭhapāda evam assa: 'saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāma.

Dukkho ca kho vihāro' ti.

Na kho pan'etaɱ poṭṭhapāda evaɱ daṭṭhabbaɱ.

Saŋkilesikā c'eva dhammā pahiyyissanti.

Vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi'ssanti.

Paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatha.

Pāmujjañc'eva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati ca sampajaññañca sukho ca vihāro.

Pare ce poṭṭhapāda amhe evaɱ puccheyyuɱ: 'katamo pana so āvuso Oḷāriko attapaṭilābho yassa tumhe pahāṇāya dhammaɱ desetha yathāpaṭipannānaɱ vo saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā' ti.

Tesaɱ mayaɱ evaɱ puṭṭhā evaɱ byākaryoma: "ayaɱ vā so āvuso Oḷāriko attapaṭilābho yassa mayaɱ pahānāya dhammaɱ desema yathāpaṭipannānaɱ vo saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhammā abhivaḍṭhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā" ti.

Pare ce poṭṭhapāda amhe evaɱ puccheyyuɱ: 'katamo pana so āvuso manomayo attapaṭilābho,||
yassa tumhe pahānāya dhammaɱ desetha yathāpaṭipannānaɱ vo saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā' ti.

Tesaɱ mayaɱ puṭṭhā evaɱ byākareyyāma: "ayaɱ vā so āvuso manomayo attapaṭilābho yassa mayaɱ pahānāya dhammaɱ desema yathāpaṭipannānaɱ vo saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhmamā [198] abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā" ti.

Pare ce poṭṭhapāda amhe evaɱ puccheyyuɱ: 'katamo pana so āvuso arūpo attapaṭilābho,||
yassa tumhe pahānāya dhammaɱ desetha yathāpaṭipannānaɱ vo saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā' ti.

Tesaɱ mayaɱ puṭṭhā evaɱ byākareyyāma: "ayaɱ vā so āvuso arūpo attapaṭilābho yassa mayaɱ pahānāya dhammaɱ desema yathāpaṭipannānaɱ vo saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhmamā abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā" ti.

Taɱ kim maññasi poṭṭhapāda,||
nanu evaɱ sante sappāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī?Ti.

"Addhā kho bhante evaɱ sante sappāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti.

Seyyathā pi poṭṭhapāda puriso nisseṇiɱ kareyya pāsādassa ārohaṇāya tass'eva pāsādassa heṭṭhā.

Tam enaɱ evaɱ vadeyyuɱ: 'Ambho purisa yassa tvaɱ pāsādassa ārohaṇāya nisseṇiɱ karosi,||
jānāsi taɱ pāsādaɱ puratthimāya vā disāya dakkhiṇāya vā disāya pacchimāya vā disāya uttarāya vā disāya ucco vā nīco vā majjhimo vā' ti? So ce evaɱ vadeyya: 'ayaɱ so āvuso pāsādo,||
yassāhaɱ ārohaṇāya nisseṇiɱ karomi tass'eva pāsādassa heṭṭhā' ti.

Taɱ kiɱ maññasi poṭṭhapāda? Nanu evaɱ sante tassa purisassa sappāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī?Ti.

"Addhā kho bhante evaɱ sante tassa purisassa sappāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti.

[199] evam eva kho poṭṭhapāda amhe evaɱ puccheyyuɱ: 'katamo pana so āvuso Oḷāriko attapaṭilābho? Yassa tumhe pahāṇāya dhammaɱ desetha yathāpaṭipannānaɱ vo saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā' ti.

Tesaɱ mayaɱ evaɱ puṭṭhā evaɱ byākaryoma:

Evam eva kho poṭṭhapāda amhe evaɱ puccheyyuɱ: 'katamo pana so āvuso manomayo attapaṭilābho? Yassa tumhe pahānāya dhammaɱ desetha yathāpaṭipannānaɱ vo saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā' ti.

Tesaɱ mayaɱ puṭṭhā evaɱ byākareyyāma:

Evam eva kho poṭṭhapāda amhe evaɱ puccheyyuɱ: 'katamo pana so āvuso arūpo attapaṭilābho? Yassa tumhe pahānāya dhammaɱ desetha yathāpaṭipannānaɱ vo saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhammā abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā' ti.

Tesaɱ mayaɱ puṭṭhā evaɱ byākareyyāma:

"Ayaɱ vā so āvuso Oḷāriko attapaṭilābho yassa mayaɱ pahānāya dhammaɱ desema yathāpaṭipannānaɱ vo saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhmamā abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā" ti.

"Ayaɱ vā so āvuso manomayo attapaṭilābho yassa mayaɱ pahānāya dhammaɱ desema yathāpaṭipannānaɱ vo saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhmamā abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā" ti.

"Ayaɱ vā so āvuso arūpo attapaṭilābho yassa mayaɱ pahānāya dhammaɱ desema yathāpaṭipannānaɱ vo saŋkilesikā dhammā pahiyyissanti,||
vodāniyā dhmamā abhivaḍḍhi'ssanti,||
paññāpāripūriɱ vepullattañ ca diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā" ti.

Taɱ kim maññasi poṭṭhapāda,||
nanu evaɱ sante sappāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī?Ti.

"Addhā kho bhante evaɱ sante sappāṭihīrakataɱ bhāsitaɱ sampajjatī" ti.

Evaɱ vutte citto hatthiSāriputto Bhagavantaɱ etad avoca: yasmiɱ bhante samaye Oḷāriko attapaṭilābho hoti,||
moghassa tasmiɱ samaye manomayo atta paṭilābho hoti,||
mogho arūpo attapaṭilābho hoti.

Oḷāriko vāssa attapaṭilābho tasmiɱ samaye sacco hoti.

Yasmiɱ bhante samaye manomayo attapaṭilābho hoti,||
moghassa tasmiɱ samaye Oḷāriko attapaṭilābho hoti,||
mogho arūpo attapaṭilābho.

Manomayo ca attapaṭilābho tasmiɱ samaye sacco hoti.

Yasmiɱ bhante samaye arūpo attapaṭilābho hoti,||
moghassa tasmiɱ samaye Oḷāriko attapaṭilābho hoti,||
mogho arūpo attapaṭilābho.

Manomayo ca attapaṭilābho tasmiɱ samaye sacco hotī" ti.

"Yasmiɱ citta samaye Oḷāriko attapaṭilābho hoti,||
n'eva tasmiɱ samaye manomayo attapaṭilābho' ti saŋkhaɱ gacchati,||
na 'arūpo attapaṭilābho ti saŋkhaɱ [200] gacchati.

Oḷāriko attapaṭilābho' tv eva tasmiɱ samaye saŋkhaɱ gacchati.

Yasmiɱ citta samaye manomayo attapaṭilābho hoti,||
n'eva tasmiɱ samaye Oḷāriko attapaṭilābho' ti saŋkhaɱ gacchati,||
na 'arūpo attapaṭilābho ti saŋkhaɱ gacchati.

Manomayo attapaṭilābho' tv eva tasmiɱ samaye saŋkhaɱ gacchati.

Yasmiɱ citta samaye arūpo attapaṭilābho hoti,||
n'eva tasmiɱ samaye manomayo attapaṭilābho' ti saŋkhaɱ gacchati,||
na 'Oḷāriko' attapaṭilābho ti saŋkhaɱ gacchati.

Arūpo attapaṭilābho' tv eva tasmiɱ samaye saŋkhaɱ gacchati.

Sace taɱ citta evaɱ puccheyyuɱ: ahosi tvaɱ atītam addhānaɱ,||
na tvaɱ nāhosi? Bhavissasi tvaɱ anāgatam addhānaɱ,||
na tvaɱ na bhavissasi? Atthi tvaɱ etarahi,||
na tvaɱ n'atthīti evaɱ puṭṭho tvaɱ citta kinti byākareyyāsī" ti?

"Sace maɱ bhante evaɱ puccheyyuɱ: ahosi tvaɱ atītam addhānaɱ na tvaɱ na bhavissasi? Atthi tvaɱ etarahi,||
na tvaɱ natthī?' ti evaɱ puṭṭho 'haɱ bhante evaɱ byākareyyaɱ: ahosāhaɱ atītam addhānaɱ,||
nāhaɱ na ahosiɱ.

Bhavissāmahaɱ anāgatam addhānaɱ,||
nāhaɱ na bhavissāmi.

Atthāhaɱ etarahi,||
nāhaɱ n'atthīti.

Evaɱ puṭṭho 'haɱ bhante evaɱ byākareyyanti."|| ||

Sace pana taɱ citta evaɱ puccheyyuɱ: yo te ahosi atīto attapaṭilābho sveva te attapaṭilābho sacco,||
mogho anāgato,||
mogho paccuppanno?|| ||

Yo te bhavissati anāgato attapaṭilābho,||
sveva te attapaṭilābho sacco,||
mogho atīto,||
mogho paccuppanno attapaṭilābho.

Sveva te attapaṭilābho sacco,||
mogho atīto,||
mogho anāgato? ti evaɱ puṭṭho tvaɱ citta kinti byākareyyāsī" ti?

Sace pana maɱ bhante evaɱ puccheyyuɱ: yo te [201] ahosi atīto attapaṭilābho,||
sveva te attapaṭilābho sacco,||
mogho anāgato,||
mogho paccuppanno? Yo te bhavissati anāgato attapaṭilābho,||
sveva te attapaṭilābho sacco,||
mogho atīto,||
mogho paccuppanno? Yo te etarahi paccuppanno attapaṭilābho,||
sveva te attapaṭilābho sacco,||
mogho atīto,||
mogho anāgato? Ti.

Evaɱ puṭṭho ahaɱ bhante evaɱ byākareyyaɱ: yo me ahosi atīto attapaṭilābho,||
sveva me attapaṭilābho tasmiɱ samaye sacco ahosi,||
mogho anāgato,||
mogho paccuppanno.

Yo me bhavissati anāgato attapaṭilābho,||
sveva me attapaṭilābho tasmiɱ samaye sacco bhavissati,||
mogho paccuppanno.

Yo me etarahi paccuppanno attapaṭilābho,||
sveva me attapaṭilābho sacco,||
mogho atīto,||
mogho anāgato?Ti.

Evaɱ puṭṭho ahaɱ bhante evaɱ byākareyyanti.

"Evam eva kho citta yasmiɱ samaye Oḷāriko attapaṭilābho hoti,||
n'eva tasmiɱ samaye manomayo attapaṭilābho' ti saŋkhaɱ gacchati.

Na arūpo attapaṭilābho' ti saŋkhaɱ gacchati.

Oḷāriko attapaṭilābho'tv eva tasmiɱ samaye saŋkhaɱ gacchati.

Yasmiɱ citta samaye manomayo attapaṭilābho hoti,||
n'eva tasmiɱ samaye Oḷāriko attapaṭilābho' ti saŋkhaɱ gacchati.

Na arūpo attapaṭilābho' ti saŋkhaɱ gacchati.

Manomayo attapaṭilābho'tv eva tasmiɱ samaye saŋkhaɱ gacchati.

Yasmiɱ citta samaye arūpo attapaṭilābho hoti,||
n'eva tasmiɱ samaye Oḷāriko attapaṭilābho' ti saŋkhaɱ gacchati,||
na manomayo attapaṭilābho' ti saŋkhaɱ gacchati.

Arūpo attapaṭilābho'tv eva tasmiɱ samaye saŋkhaɱ gacchati.

Seyyathā pi citta gavā khīraɱ,||
khīramhā dadhi,||
dadhimhā navanītaɱ,||
navanītamhā sappi,||
sappimhā sappimaṇḍo,||
yasmiɱ samaye khīraɱ hoti,||
n'eva tasmiɱ samaye dadhīti saŋkhaɱ gacchati.

Na navanītanti saŋkhaɱ gacchati.

Na sappīti saŋkhaɱ gacchati.

Na sappimaṇḍoti saŋkhaɱ gacchati.

Khīraɱ tv eva tasmiɱ samaye saŋkhaɱ gacchati.

Yasmi samaye dadhi hoti,||
n'eva tasmiɱ samaye navanītanti saŋkhaɱ gacchati.

Na sappīti saŋkhaɱ gacchati.

Na sappimaṇḍoti saŋkhaɱ gacchati.

Yasmiɱ samaye navanītaɱ hoti,||
n'eva tasmiɱ samaye sappinti saŋkhaɱ gacchati.

Na sappimaṇḍoti saŋkhaɱ gacchati.

Na khīranti saŋkhaɱ gacchati.

Yasmiɱ samaye sappi hoti,||
n'eva tasmiɱ samaye sappimaṇḍoti saŋkhaɱ gacchati.

Na khīranti saŋkhaɱ gacchati.

Na dadhīti saŋkhaɱ gacchati.

Yasmiɱ samaye sappimaṇḍo hoti,||
n'eva tasmiɱ samaye khīranti saŋkhaɱ gacchati.

Na dadhīti saŋkhaɱ gacchati.

Na navanītanti saŋkhaɱ gacchati.

'Sappimaṇḍo'tv eva tasmiɱ samaye saŋkhaɱ gacchati.

[202] yasmiɱ samaye Oḷāriko attapaṭilābho hoti,||
n'eva tasmiɱ samaye manomayo attapaṭilābho' ti saŋkhaɱ gacchati.

Na arūpo attapaṭilābho' ti saŋkhaɱ gacchati.

'Oḷāriko attapaṭilābho'tv eva tasmiɱ samaye saŋkhaɱ gacchati.

Yasmiɱ citta samaye manomayo attapaṭilābho hoti,||
n'eva tasmiɱ samaye arūpo attapaṭilābho' ti saŋkhaɱ gacchati.

Na Oḷāriko attapaṭilābho' ti saŋkhaɱ gacchati.

'Manomayo attapaṭilābho'tv eva tasmiɱ samaye saŋkhaɱ gacchati.

Yasmiɱ citta samaye arūpo attapaṭilābho hoti,||
n'eva tasmiɱ samaye Oḷāriko attapaṭilābho' ti saŋkhaɱ gacchati.

Na manomayo attapaṭilābho' ti saŋkhaɱ gacchati.

'Arūpo attapaṭilābho'tv eva tasmiɱ samaye saŋkhaɱ gacchati.

Imā kho citta lokasamaññā lokanirUttiyo lokavohārā lokapaññattiyo yāhi Tathāgato voharati aparāmasanti.

Evaɱ vutte poṭṭhapādo paribbājako Bhagavantaɱ etad avoca: abhikkantaɱ bhante.

Abhikkantaɱ bhante.

seyyathā pi bhante nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya,||
paṭicchannaɱ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya,||
andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya 'cakkhumanto rūpāni dakkhintī' ti,||
evam eva bhante Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.

Esāhaɱ bhante Bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhu-saŋghañ ca.

Upāsakaɱ maɱ bhante Bhagavā2 dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

Citto pana hatthiSāriputto Bhagavantaɱ etad avoca: abhikkantaɱ bhante abhikkantaɱ bhante.

seyyathā pi bhante nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya,||
paṭicchannaɱ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya,||
andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya 'cakkhumanto rūpāni dakkhintī' ti,||
evam eva bhante Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito.

Esāhaɱ bhante Bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhu-saŋghañ ca.

Labheyyāhaɱ bhante Bhagavato santike pabbajjaɱ,||
labheyyaɱ upasampadanti.

Alattha kho citto hatthiSāriputto Bhagavato santike pabbajjaɱ.

Alattha upasampadaɱ.

Acirūpasampanno kho panāyasmā citto hatthiSāriputto eko vūpakaṭṭho appamatto viharanto na cirass'eva yassatthāya kulaputtā samma-d-eva agārasmā anagāriyaɱ [203] pabbajanti tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

Khīṇā jāti,||
vusitaɱ brahmacariyaɱ,||
kataɱ karaṇīyaɱ,||
nāparaɱ itthattayā' ti abbhaññāsi.

Aññataro ca kho panāyasmā citto hatthiSāriputto arahataɱ ahosīti.

Poṭṭhapādasuttaɱ niṭṭhitaɱ navamaɱ.


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page