Majjhima Nikāya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Majjhima Nikāya

Volume I

Suttas 1-76

Based on Vol. I,
ed. by V. Trenckner,
London: Pali Text Society 1888

This work is © Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015

This work is licensed under a
Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.
For details see Terms of Use.

Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996

 

Namo tassa Bhagavato arahato Sammā-sambuddhassa

 

NOTICE: These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for scholarly purposes only. In principle they represent a digital edition (without revision or correction) of the printed editions of the complete set of Pali canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a process of checking, it should not be assumed that there is no divergence from the printed editions and it is strongly recommended that they are checked against the printed editions before quoting.

ALTERATIONS: Superficial re-formatting of headers, sutta titles, and page numbers adding 'ids,' and tag changes to make the file conform to HTML 5 standards. The lower-case mg [ɱ] has been substituted throughout for the lowercase m-underdot [ṃ]; the lower-case ng [ŋ] has been substituted throughout for the lowercase n-overdot [ṅ]. Content straddling page breaks has been moved to the preceding page. The notice of this change that appeared in the originals has been deleted. Both left- and right-hand-page Running heads have been eliminated as page numbers and internal headings make these redundant. Otherwise the internal text of the suttas remains untouched.

 


[page 001]

Mūla-Paṇṇāsa-Pāḷi

Mūlapariyāya Vagga

I. Mūlapariyāya Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Ukkaṭṭhāyaɱ viharati Subhagavane sālarājamūle. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Sabbadhammamūlapariyāyaɱ vo bhikkhave desessāmi, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evambhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaɱ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaɱ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto paṭhaviɱ paṭhavito sañjānāti, paṭhaviɱ paṭhavito saññatvā paṭhaviɱ maññati, paṭhaviyā maññati, paṭhavito maññati, paṭhavim-me ti maññati, paṭhaviɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi. Āpaɱ āpato sañjānāti, āpaɱ āpato saññatvā āpaɱ maññati, āpasmiɱ maññati, āpato maññati, āpam-me ti maññati, āpaɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi. Tejaɱ tejato sañjānāti, tejaɱ tejato saññatvā tejaɱ maññati, tejasmiɱ maññati, tejato maññati, tejam-me ti maññati, tejaɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi.

Vāyaɱ vāyato sañjānāti, vāyaɱ vāyato saññatvā vāyaɱ maññati, vāyasmiɱ maññati, vāyato maññati, vāyam-me ti maññati, vāyaɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi.

[page 002]

Bhūte bhūtato sañjānāti, bhūte bhūtato saññatvā bhūte maññati, bhūtesu maññati, bhūtato maññati, bhūte me ti maññati, bhūte abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi. Deve devato sañjānāti, deve devato saññatvā deve maññati, devesu maññati, devato maññati, deve me ti maññati, deve abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi. Pajāpatiɱ Pajāpatito sañjānāti, Pajāpatiɱ Pajāpatito saññatvā Pajāpatiɱ maññati, Pajāpatismiɱ maññati, Pajāpatito maññati, Pajāpatim-me ti maññati, Pajāpatiɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi. Brahmaɱ Brahmato sañjānāti, Brahmaɱ Brahmato saññatvā Brahmaɱ maññati, Brahmani maññati, Brahmato maññati, Brahmam-me ti maññati, Brahmaɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi.

Ābhassare Ābhassarato sañjānāti, Ābhassare Ābhassarato saññatvā Ābhassare maññati, Ābhassaresu maññati, Ābhassarato maññati, Ābhassare me ti maññati, Ābhassare abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi. Subhakiṇṇe Subhakiṇṇato sañjānāti, Subhakiṇṇe Subhakiṇṇato saññatvā Subhakiṇṇe maññati, Subhakiṇṇesu maññati, Subhakiṇṇato maññati, Subhakiṇṇe me ti maññati, Subhakiṇṇe abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi. Vehapphale Vehapphalato sañjānāti, Vehapphale Vehapphalato saññatvā Vehapphale maññati, Vehapphalesu maññati, Vehapphalato maññati, Vehapphale me ti maññati, Vehapphale abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi.

Abhibhuɱ Abhibhūto sañjānāti, Abhibhuɱ Abhibhūto saññatvā Abhibhuɱ maññati, Abhibhusmiɱ maññati, Abhibhūto maññati, Abhibhum-me ti maññati, Abhibhuɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi.

Ākāsānañcāyatanaɱ ākāsānañcāyatanato sañjānāti, ākāsānañcāyatanaɱ ākāsānañcāyatanato saññatvā ākāsānañcāyatanaɱ maññati, ākāsānañcāyatanasmiɱ maññati, ākāsānañcāyatanato maññati, ākāsānañcāyatanam-me ti maññati, ākāsānañcāyatanaɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi. Viññāṇañcāyatanaɱ viññāṇañcāyatanato sañjānāti, viññāṇañcāyatanaɱ viññāṇañcāyatanato saññatvā viññāṇañcāyatanaɱ maññati,

[page 003]

viññāṇañcāyatanasmiɱ maññati, viññāṇañcāyatanato maññati, viññāṇañcāyatanam-me ti maññati, viññāṇañcāyatanaɱ abhinandati; taɱ kissa hetu:

apariññātaɱ tassāti vadāmi. Ākiñcaññāyatanaɱ ākiñcaññāyatanato sañjānāti, ākiñcaññāyatanaɱ ākiñcaññāyatanato saññatvā ākiñcaññāyatanaɱ maññati, ākiñcaññāyatanasmiɱ maññati ākiñcaññāyatanato maññati, ākiñcaññāyatanam-me ti maññati, ākiñcaññāyatanaɱ abhinandati; taɱ kissa hetu:

apariññātaɱ tassāti vadāmi. Nevasaññānāsaññāyatanaɱ nevasaññānāsaññāyatanato sañjānāti, nevasaññānāsaññāyatanaɱ nevasaññānāsaññāyatanato saññatvā nevasaññānāsaññāyatanaɱ maññati, nevasaññānāsaññāyatanasmiɱ maññati, nevasaññānāsaññāyatanato maññati, nevasaññānāsaññāyatanam-me ti maññati, nevasaññānāsaññāyatanaɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi. Diṭṭhaɱ diṭṭhato sañjānāti, diṭṭhaɱ diṭṭhato saññatvā diṭṭhaɱ maññati, diṭṭhasmiɱ maññati, diṭṭhato maññati, diṭṭham-me ti maññati, diṭṭhaɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi. Sutaɱ sutato sañjānāti, sutaɱ sutato saññatvā sutaɱ maññati, sutasmiɱ maññati, sutato maññati, sutam-me ti maññati, sutaɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi. Mutaɱ mutato sañjānāti, mutaɱ mutato saññatvā mutaɱ maññati, mutasmiɱ maññati, mutato maññati, mutam-me ti maññati, mutaɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi. Viññātaɱ viññātato sañjānāti, viññātaɱ viññātato saññatvā viññātaɱ maññati, viññātasmiɱ maññati, viññātato maññati, viññātam-me ti maññati, viññātaɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi. Ekattaɱ ekattato sañjānāti, ekattaɱ ekattato saññatvā ekattaɱ maññati, ekattasmiɱ maññati, ekattato maññati, ekattam-me ti maññati, ekattaɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi. Nānattaɱ nānattato sañjānāti, nānattaɱ nānattato saññatvā nānattaɱ maññati, nānattasmiɱ maññati, nānattato maññati, nānattam-me ti maññati, nānattaɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi. Sabbaɱ sabbato sañjānāti, sabbaɱ sabbato saññatvā sabbaɱ maññati, sabbasmiɱ maññati,

[page 004]

sabbato maññati, sabbam-me ti maññati, sabbaɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi.

Nibbānaɱ nibbānato sañjānāti. nibbānaɱ nibbānato saññatvā nibbānaɱ maññati, nibbānasmiɱ maññati, nibbānato maññati, nibbānam-me ti maññati, nibbānaɱ abhinandati; taɱ kissa hetu: apariññātaɱ tassāti vadāmi.

Yo pi so bhikkhave bhikkhu sekho appattamānaso anuttaraɱ yogakkhemaɱ patthayamāno viharati, so pi paṭhaviɱ paṭhavito abhijānāti, paṭhaviɱ paṭhavito abhiññāya paṭhaviɱ mā {maññī}, paṭhaviyā mā {maññī}, paṭhavito mā {maññī}, paṭhavim-me ti mā {maññī}, paṭhaviɱ mā {abhinandī}; taɱ kissa hetu: pariññeyyaɱ tassāti vadāmi. Āpaɱ --pe-tejaɱ — vāyaɱ — bhūte — deve — Pajāpatiɱ — Brahmaɱ — Ābhassare — Subhakiṇṇe — Vehapphale — Abhibhuɱ — ākāsānañcāyatanaɱ — viññāṇañcāyatanaɱ — ākiñcaññāyatanaɱ — nevasaññānāsaññāyatanaɱ — diṭṭhaɱ -sutaɱ — mutaɱ — viññātaɱ — ekattaɱ — nānattaɱ -sabbaɱ — nibbānaɱ nibbānato abhijānāti, nibbānaɱ nibbānato abhiññāya nibbānaɱ mā maññī, nibbānasmiɱ mā {maññī}, nibbānato mā {maññī}, nibbānam-me ti mā {maññī}, nibbānaɱ mā {abhinandī}; taɱ kissa hetu: pariññeyyaɱ tassāti vadāmi.

Yo pi so bhikkhave bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaɱyojano samma-d-aññā vimutto, so pi paṭhaviɱ paṭhavito abhijānāti, paṭhaviɱ paṭhavito abhiññāya paṭhaviɱ na maññati, paṭhaviyā na maññati, paṭhavito na maññati, paṭhavim-me ti na maññati, paṭhaviɱ nābhinandati; taɱ kissa hetu: pariññātaɱ tassāti vadāmi. Āpaɱ — pe — tejaɱ — pe — nibbānaɱ nibbānato abhijānāti, nibbānaɱ nibbānato abhiññāya nibbānaɱ na maññati, nibbānasmiɱ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānam-me ti na maññati, nibbānaɱ nābhinandati; taɱ kissa hetu: pariññātaɱ tassāti vadāmi.

Yo pi so bhikkhave bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaɱyojano samma-d-aññā vimutto, so pi paṭhaviɱ paṭhavito abhijānāti,

[page 005]

paṭhaviɱ paṭhavito abhiññāya paṭhaviɱ na maññati, paṭhaviyā na maññati, paṭhavito na maññati, paṭhavim-me ti na maññati, paṭhaviɱ nābhinandati; taɱ kissa hetu: khayā rāgassa vītarāgattā. Āpaɱ — pe — tejaɱ -pe — nibbānaɱ nibbānato abhijānāti, nibbānaɱ nibbānato abhiññāya nibbānaɱ na maññati, nibbānasmiɱ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānam-me ti na maññati, nibbānaɱ nābhinandati; taɱ kissa hetu: khayā rāgassa vītarāgattā.

Yo pi so bhikkhave bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaɱyojano samma-d-aññā vimutto, so pi paṭhaviɱ paṭhavito abhijānāti, paṭhaviɱ paṭhavito abhiññāya paṭhaviɱ na maññati, paṭhaviyā na maññati, paṭhavito na maññati, paṭhavim-me ti na maññati, paṭhaviɱ nābhinandati; taɱ kissa hetu: khayā dosassa vītadosattā. Āpaɱ — pe — tejaɱ -pe — nibbānaɱ nibbānato abhijānāti, nibbānaɱ nibbānato abhiññāya nibbānaɱ na maññati, nibbānasmiɱ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānam-me ti na maññati, nibbānaɱ nābhinandati; taɱ kissa hetu: khayā dosassa vītadosattā.

Yo pi so bhikkhave bhikkhu arahaɱ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaɱyojano samma-d-aññā vimutto, so pi paṭhaviɱ paṭhavito abhijānāti, paṭhaviɱ paṭhavito abhiññāya paṭhaviɱ na maññati, paṭhaviyā na maññati, paṭhavito na maññati, paṭhavim-me ti na maññati, paṭhaviɱ nābhinandati; taɱ kissa hetu: khayā mohassa vītamohattā. Āpaɱ — pe — tejaɱ — pe. — nibbānaɱ nibbānato abhijānāti. nibbānaɱ nibbānato abhiññāya nibbānaɱ na maññati, nibbānasmiɱ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānam-me ti na maññati, nibbānaɱ nābhinandati; taɱ kissa hetu: khayā mohassa vītamohattā.

Tathāgato pi bhikkhave arahaɱ sammāsambuddho paṭhaviɱ paṭhavito abhijānāti, paṭhaviɱ paṭhavito abhiññāya paṭhaviɱ na maññati, paṭhaviyā na maññati, paṭhavito na maññati, paṭhavim-me ti na maññati, paṭhaviɱ nābhinandati;

[page 006]

taɱ kissa hetu: pariññātaɱ Tathāgatassāti vadāmi.

Apaɱ — pe — tejaɱ — pe — nibbānaɱ nibbānato abhijānāti, nibbānaɱ nibbānato abhiññāya nibbānaɱ na maññati, nibbānasmiɱ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānam-me ti na maññati, nibbānaɱ nābhinandati; taɱ kissa hetu: pariññātaɱ Tathāgatassāti vadāmi.

Tathāgato pi bhikkhave arahaɱ sammāsambuddho paṭhaviɱ paṭhavito abhijānāti, paṭhaviɱ paṭhavito abhiññāya paṭhaviɱ na maññati, paṭhaviyā na maññati, paṭhavito na maññati, paṭhavim-me ti na maññati, paṭhaviɱ nābhinandati; taɱ kissa hetu: nandī dukkhassa mūlan ti iti viditvā.

bhavā jāti, bhūtassa jarāmaraṇan-ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaɱ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambuddho ti vadāmi. Āpaɱ — pe — tejaɱ — pe — nibbānaɱ nibbānato abhijānāti, nibbānaɱ nibbānato abhiññāya nibbānaɱ na maññati, nibbānasmiɱ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānam-me ti na maññati, nibbānaɱ nābhinandati; taɱ kissa hetu: nandī dukkhassa mūlan-ti iti viditvā, bhavā jāti, bhūtassa jarāmaraṇan-ti. Tasmātiha bhikkhave Tathāgato sabbaso taṇhānaɱ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambuddho ti vadāmīti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

MŪLAPARIYĀYASUTTAṂ PAṬHAMAṂ.

 


 

II. Sabbāsava Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca: Sabbāsavasaɱvarapariyāyaɱ vo bhikkhave desessāmi, taɱ suṇātha sādhukaɱ manasikarotha,

[page 007]

bhāsissāmīti. Evam-bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Jānato ahaɱ bhikkhave passato āsavānaɱ khayaɱ vadāmi, no ajānato no apassato. Kiñ-ca bhikkhave jānato kiɱ passato āsavānaɱ khayo hoti: yoniso ca manasikāraɱ ayoniso ca manasikāraɱ. Ayoniso bhikkhave manasikaroto anuppannā c' eva āsavā uppajjanti uppannā ca āsavā pavaḍḍhanti, yoniso ca bhikkhave manasikaroto anuppannā c' eva āsavā na uppajjanti uppannā ca āsavā pahīyanti. Atthi bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā, atthi āsavā saɱvarā pahātabbā, atthi āsavā paṭisevanā pahātabbā, atthi āsavā adhivāsanā pahātabbā, atthi āsavā parivajjanā pahātabbā, atthi āsavā vinodanā pahātabbā, atthi āsavā bhāvanā pahātabbā.

Katame ca bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā: Idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaɱ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaɱ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto manasikaraṇīye dhamme na-ppajānāti amanasikaraṇīye dhamme na-ppajānāti; so manasikaraṇīye dhamme appajānanto amanasikaraṇīye dhamme appajānanto ye dhammā na manasikaraṇīyā te dhamme manasikaroti, ye dhammā manasikaraṇīyā te dhamme na manasikaroti. Katame ca bhikkhave dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme manasikaroti: Y-assa bhikkhave dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo uppajjati uppanno vā kāmāsavo pavaḍḍhati, anuppanno vā bhavāsavo uppajjati uppanno vā bhavāsavo pavaḍḍhati, anuppanno vā avijjāsavo uppajjati uppanno vā avijjāsavo pavaḍḍhati, ime dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme manasikaroti. Katame ca bhikkhave dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme na manasikaroti: Y-assa bhikkhave dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo na uppajjati uppanno vā kāmāsavo pahīyati, anuppanno vā bhavāsavo na uppajjati uppanno vā bhavāsavo pahīyati, anuppanno vā avijjāsavo na uppajjati uppanno vā avijjāsavo pahīyati, ime dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme na manasikaroti. Tassa amanasikaraṇīyānaɱ dhammānaɱ manasikārā manasikaraṇīyānaɱ dhammānaɱ amanasikārā anuppannā c' eva āsavā uppajjanti uppannā ca āsavā pavaḍḍhanti.

[page 008]

So evaɱ ayoniso manasikaroti: Ahosin-nu kho ahaɱ atītam-addhānaɱ, na nu kho ahosiɱ atītam-addhānaɱ, kin-nu kho ahosiɱ atītamaddhānaɱ, kathan-nu kho ahosiɱ atītam-addhānaɱ, kiɱ hutvā kiɱ ahosiɱ nu kho ahaɱ atītam-addhānaɱ; bhavissāmi nu kho ahaɱ anāgatam-addhānaɱ, na nu kho bhavissāmi anāgatam-addhānaɱ, kin-nu kho bhavissāmi anāgatam-addhānaɱ, kathan-nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaɱ, kiɱ hutvā kiɱ bhavissāmi nu kho ahaɱ anāgatam-addhānan-ti. Etarahi vā paccuppannam-addhānaɱ ajjhattaɱ kathaɱkathī hoti: Ahan-nu kho 'smi, no nu kho 'smi, kin-nu kho 'smi, kathan-nu kho 'smi, ayaɱ nu kho satto kuto āgato, so kuhiɱgāmī bhavissatīti. Tassa evaɱ ayoniso manasikaroto channaɱ diṭṭhīnaɱ aññatarā diṭṭhi uppajjati: Atthi me attā ti vā 'ssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati, {na-tthi} me attā ti vā 'ssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati, attanā va attānaɱ sañjānāmīti vā 'ssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati, attanā va anattānaɱ sañjānāmīti vā 'ssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati, anattanā va attānaɱ sañjānāmīti vā 'ssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati. Atha vā pan' assa evaɱ diṭṭhi hoti: Yo me ayaɱ attā vado vedeyyo tatra tatra kalyāṇapāpakānaɱ kammānaɱ vipākaɱ paṭisaɱvedeti, so kho pana me ayaɱ attā nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaɱ tath' eva ṭhassatīti. Idaɱ vuccati bhikkhave diṭṭhigataɱ diṭṭhigahanaɱ diṭṭhikantāraɱ diṭṭhivisūkaɱ diṭṭhivipphanditaɱ diṭṭhisaɱyojanaɱ. Diṭṭhisaɱyojanasaɱyutto bhikkhave assutavā puthujjano na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi. Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaɱ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaɱ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto manasikaraṇīye dhamme pajānāti amanasikaraṇīye dhamme pajānāti; so manasikaraṇīye dhamme pajānanto amanasikaraṇīye dhamme pajānanto ye dhammā na manasikaraṇīyā te dhamme na manasikaroti,

[page 009]

ye dhammā manasikaraṇīyā te dhamme manasikaroti. Katame ca bhikkhave dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme na manasikaroti: Y-assa bhikkhave dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo uppajjati uppanno vā kāmāsavo pavaḍḍhati, anuppanno vā bhavāsavo — pe — avijjāsavo uppajjati uppanno vā avijjāsavo pavaḍḍhati, ime dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme na manasikaroti. Katame ca bhikkhave dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme manasikaroti:

Y-assa bhikkhave dhamme manasikaroto anuppanno vā kāmāsavo na uppajjati uppanno vā kāmāsavo pahīyati, anuppanno vā bhavāsavo — pe — avijjāsavo na uppajjati uppanno vā avijjāsavo pahīyati, ime dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme manasikaroti. Tassa amanasikaraṇīyānaɱ dhammānaɱ amanasikārā manasikaraṇīyānaɱ dhammānaɱ manasikārā anuppannā c' eva āsavā na uppajjanti uppannā ca āsavā pahīyanti. So: idaɱ dukkhan-ti yoniso manasikaroti, ayaɱ dukkhasamudayo ti yoniso manasikaroti, ayaɱ dukkhanirodho ti yoniso manasikaroti, ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ti yoniso manasikaroti. Tassa evaɱ manasikaroto tīṇi saɱyojanāni pahīyanti: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso. Ime vuccanti bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā.

Katame ca bhikkhave āsavā saɱvarā pahātabbā: Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaŋkhā yoniso cakkhundriyasaɱvarasaɱvuto viharati. Yaɱ hi 'ssa bhikkhave cakkhundriyasaɱvaraɱ asaɱvutassa viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, cakkhundriyasaɱvaraɱ saɱvutassa viharato evaɱ-sa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaŋkhā yoniso sotindriyasaɱvarasaɱvuto viharati — pe — ghānindriyasaɱvarasaɱvuto viharati — jivhindriyasaɱvarasaɱvuto viharati -kāyindriyasaɱvarasaɱvuto viharati — paṭisaŋkhā yoniso manindriyasaɱvarasaɱvuto viharati. Yaɱ hi 'ssa bhikkhave manindriyasaɱvaraɱ asaɱvutassa viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, manindriyasaɱvaraɱ saɱvutassa viharato evaɱ-sa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaɱ hi 'ssa bhikkhave saɱvaraɱ asaɱvutassa viharato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā,

[page 010]

saɱvaraɱ saɱvutassa viharato evaɱ-sa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā saɱvarā pahātabbā.

Katame ca bhikkhave āsavā paṭisevanā pahātabbā: Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaŋkhā yoniso cīvaraɱ paṭisevati, yāvad-eva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya ḍaɱsamakasa-vātātapa-siriɱsapasamphassānaɱ paṭighātāya, yāvadeva hirikopīnapaṭicchādanatthaɱ; paṭisaŋkhā yoniso piṇḍapātaɱ paṭisevati, n' eva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvad-eva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiɱsūparatiyā brahmacariyānuggahāya: iti purāṇañca vedanaɱ paṭihaŋkhāmi navañ-ca vedanaɱ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti; paṭisaŋkhā yoniso senāsanaɱ paṭisevati, yāvad-eva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya ḍaɱsa-makasa-vātātapa-siriɱsapasamphassānaɱ paṭighātāya, yāvad-eva utuparissayavinodanaɱ paṭisallāṇārāmatthaɱ; paṭisaŋkhā yoniso gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ paṭisevati, yāvadeva uppannānaɱ veyyābādhikānaɱ vedanānaɱ paṭighātāya, abyābajjhaparamatāya. Yaɱ hi 'ssa bhikkhave apaṭisevato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, paṭisevato evaɱ-sa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā paṭisevanā pahātabbā.

Katame ca bhikkhave āsavā adhivāsanā pahātabbā:

Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaŋkhā yoniso khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaɱsa-makasa-vātātapasiriɱsapasamphassānaɱ, duruttānaɱ durāgatānaɱ vacanapathānaɱ, uppannānaɱ sārīrikānaɱ vedanānaɱ dukkhānaɱ tippānaɱ kharānaɱ kaṭukānaɱ asātānaɱ amanāpānaɱ pāṇaharānaɱ adhivāsakajātiko hoti. Yaɱ hi 'ssa bhikkhave anadhivāsayato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, adhivāsayato evaɱ-sa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā adhivāsanā pahātabbā.

Katame ca bhikkhave āsavā parivajjanā pahātabbā:

Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaŋkhā yoniso caṇḍaɱ hatthiɱ parivajjeti, caṇḍaɱ assaɱ parivajjeti, caṇḍaɱ goṇaɱ parivajjeti, caṇḍaɱ kukkuraɱ parivajjeti, ahiɱ khāṇuɱ kaṇṭakadhānaɱ sobbhaɱ papātaɱ candanikaɱ oḷigallaɱ;

[page 011]

yathārūpe anāsane nisinnaɱ yathārūpe agocare carantaɱ yathārūpe pāpake mitte bhajantaɱ viññū sabrahmacārī pāpakesu ṭhānesu okappeyyuɱ, so tañ-ca anāsanaɱ tañ-ca agocaraɱ te ca pāpake mitte paṭisaŋkhā yoniso parivajjeti.

Yaɱ hi 'ssa bhikkhave aparivajjayato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, parivajjayato evaɱ-sa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā parivajjanā pahātabbā.

Katame ca bhikkhave āsavā vinodanā pahātabbā: Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaŋkhā yoniso uppannaɱ kāmavitakkaɱ nādhivāseti pajahati vinodeti byantikaroti anabhāvaɱ gameti, uppannaɱ byāpādavitakkaɱ nādhivāseti pajahati vinodeti byantikaroti anabhāvaɱ gameti, uppannaɱ vihiɱsāvitakkaɱ nādhivāseti pajahati vinodeti byantikaroti anabhāvaɱ gameti, uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantikaroti anabhāvaɱ gameti. Yaɱ hi 'ssa bhikkhave avinodayato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, vinodayato evaɱ-sa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.

Ime vuccanti bhikkhave āsavā vinodanā pahātabbā.

Katame ca bhikkhave āsavā bhāvanā pahātabbā: Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaŋkhā yoniso satisambojjhaŋgaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ, paṭisaŋkhā yoniso dhammavicayasambojjhaŋgaɱ bhāveti — pe — viriyasambojjhaŋgaɱ bhāveti — pītisambojjhaŋgaɱ bhāveti — passaddhisambojjhaŋgaɱ bhāveti -samādhisambojjhaŋgaɱ bhāveti — upekhāsambojjhaŋgaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Yaɱ hi 'ssa bhikkhave abhāvayato uppajjeyyuɱ āsavā vighātapariḷāhā, bhāvayato evaɱ-sa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā bhāvanā pahātabbā.

Yato kho bhikkhave bhikkhuno ye āsavā dassanā pahātabbā te dassanā pahīnā honti, ye āsavā saɱvarā pahātabbā te saɱvarā pahīnā honti, ye āsavā paṭisevanā pahātabbā te paṭisevanā pahīnā honti, ye āsavā adhivāsanā pahātabbā te adhivāsanā pahīnā honti, ye āsavā parivajjanā pahātabbā te parivajjanā pahīnā honti,

[page 012]

ye āsavā vinodanā pahātabbā te vinodanā pahīnā honti, ye āsavā bhāvanā pahātabbā te bhāvanā pahīnā honti, ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu sabbāsavasaɱvarasaɱvuto viharati, acchecchi taṇhaɱ, vāvattayi saɱyojanaɱ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassāti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

SABBĀSAVASUTTAṂ DUTIYAṂ.

 


 

III. Dhamma-Dāyāda Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Dhammadāyādā me bhikkhave bhavatha mā āmisadāyādā; atthi me tumhesu anukampā: kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuɱ no āmisadāyādā ti. Tumhe ca me bhikkhave āmisadāyādā bhaveyyātha no dhammadāyādā, tumhe pi tena ādissā bhaveyyātha: āmisadāyādā Satthu sāvakā viharanti no dhammadāyādā ti, aham-pi tena ādisso bhaveyyaɱ: āmisadāyādā Satthu sāvakā viharanti no dhammadāyādā ti. Tumhe ca me bhikkhave dhammadāyādā bhaveyyātha no āmisadāyādā, tumhe pi tena na ādissā bhaveyyātha:

dhammadāyādā Satthu sāvakā viharanti no āmisadāyādā ti, aham-pi tena na ādisso bhaveyyaɱ: dhammadāyādā Satthu sāvakā viharanti no āmisadāyādā ti. Tasmātiha me bhikkhave dhammadāyādā bhavatha mā āmisadāyādā; atthi me tumhesu anukampā: kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuɱ no āmisadāyādā ti.

Idhāhaɱ bhikkhave bhuttāvī assaɱ pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho, siyā ca me piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo, atha dve bhikkhū āgaccheyyuɱ jighacchādubbalyaparetā.

[page 013]

Tyāhaɱ evaɱ vadeyyaɱ: Ahaɱ kho 'mhi bhikkhave bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho, atthi ca me ayaɱ piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo, sace ākaŋkhatha bhuñjatha, sace tumhe na bhuñjissatha idānāhaɱ appaharite vā chaḍḍessāmi appāṇake vā udake opilāpessāmīti. Tatr' ekassa bhikkhuno evam-assa: Bhagavā kho bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho, atthi cāyaɱ Bhagavato piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo, sace mayaɱ na bhuñjissāma idāni Bhagavā appaharite vā chaḍḍessati appāṇake vā udake opilāpessati; vuttaɱ kho pan' etaɱ Bhagavatā: Dhammadāyādā me bhikkhave bhavatha mā āmisadāyādā ti; āmisaññataraɱ kho pan' etaɱ yadidaɱ piṇḍapāto, yan-nūnāhaɱ imaɱ piṇḍapātaɱ abhuñjitvā iminā jighacchādubballena evaɱ imaɱ rattindivaɱ vītināmeyyan-ti. So taɱ piṇḍapātaɱ abhuñjitvā ten' eva jighacchādubballena evaɱ taɱ rattindivaɱ vītināmeyya. Atha dutiyassa bhikkhuno evam-assa:

Bhagavā kho bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho, atthi cāyaɱ Bhagavato piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo, sace mayaɱ na bhuñjissāma idāni Bhagavā appaharite vā chaḍḍessati appāṇake vā udake opilāpessati, yan-nūnāhaɱ imaɱ piṇḍapātaɱ bhuñjitvā jighacchādubballaɱ paṭivinetvā evaɱ imaɱ rattindivaɱ vītināmeyyan-ti.

So taɱ piṇḍapātaɱ bhuñjitvā jighacchādubballaɱ paṭivinetvā evaɱ taɱ rattindivaɱ vītināmeyya. Kiñcāpi so bhikkhave bhikkhu taɱ piṇḍapātaɱ bhuñjitvā jighacchādubballaɱ paṭivinetvā evaɱ taɱ rattindivaɱ vītināmeyya, atha kho asu yeva me purimo bhikkhu pujjataro ca pāsaɱsataro ca; taɱ kissa hetu: taɱ hi tassa bhikkhave bhikkhuno dīgharattaɱ appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya subharatāya viriyārambhāya saɱvattissati. Tasmātiha me bhikkhave dhammadāyādā bhavatha mā āmisadāyādā; atthi me tumhesu anukampā:

kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuɱ no {āmisadāyādā} ti.

Idam-avoca Bhagavā, idaɱ vatvā Sugato uṭṭhāy' āsanā vihāraɱ pāvisi.

Tatra kho āyasmā Sāriputto acirapakkantassa Bhagavato bhikkhū āmantesi: Āvuso bhikkhavo ti. Āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ.

[page 014]

Āyasmā Sāriputto etad-avoca: Kittāvatā nu kho āvuso Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaɱ nānusikkhanti, kittāvatā ca pana Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekam-anusikkhantīti. — Dūrato pi kho mayaɱ āvuso āgaccheyyāma āyasmato Sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuɱ, sādhu vat' āyasmantaɱ yeva Sāriputtaɱ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, āyasmato Sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantīti. — Tena h' āvuso suṇātha sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evam-āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ. Āyasmā Sāriputto etad-avoca:

Idh' āvuso Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaɱ nānusikkhanti, yesañ-ca dhammānaɱ Satthā pahānam-āha te ca dhamme na-ppajahanti, bāhulikā ca honti sāthalikā, okkamane pubbaŋgamā paviveke nikkhittadhurā.

Tatr' āvuso therā bhikkhū tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti:

Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaɱ nānusikkhantīti, iminā paṭhamena ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. Yesañ-ca dhammānaɱ Satthā pahānam-āha te ca dhamme na-ppajahantīti, iminā dutiyena ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. Bāhulikā ca sāthalikā, okkamane pubbaŋgamā paviveke nikkhittadhurā ti, iminā tatiyena ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. Therā h' āvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti. Tatr' āvuso majjhimā bhikkhū — pe — navā bhikkhū tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti: Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaɱ nānusikkhantīti, iminā paṭhamena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti. Yesañ-ca dhammānaɱ Satthā pahānam-āha te ca dhamme na-ppajahantīti, iminā dutiyena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti. Bāhulikā ca sāthalikā, okkamane pubbaŋgamā paviveke nikkhittadhurā ti, iminā tatiyena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti. Navā h' āvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti. Ettāvatā kho āvuso Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaɱ nānusikkhanti.

Kittāvatā ca pana Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekam-anusikkhanti:

[page 015]

Idh' āvuso Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekam-anusikkhanti, yesañ-ca dhammānaɱ Satthā pahānam-āha te ca dhamme pajahanti, na ca bāhulikā honti na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaŋgamā. Tatr' āvuso therā bhikkhū tīhi ṭhānehi pāsaɱsā bhavanti: Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekam-anusikkhantīti, iminā paṭhamena ṭhānena therā bhikkhū pāsaɱsā bhavanti. Yesañ-ca dhammānaɱ Satthā pahānam-āha te ca dhamme pajahantīti, iminā dutiyena ṭhānena therā bhikkhū pāsaɱsā bhavanti. Na ca bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaŋgamā ti, iminā tatiyena ṭhānena therā bhikkhū pāsaɱsā bhavanti. Therā h' āvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi pāsaɱsā bhavanti. Tatr' āvuso majjhimā bhikkhū — pe — navā bhikkhū tīhi ṭhānehi pāsaɱsā bhavanti: Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantīti, iminā paṭhamena ṭhānena navā bhikkhū pāsaɱsā bhavanti. Yesañ-ca dhammānaɱ Satthā pahānamāha te ca dhamme pajahantīti, iminā dutiyena ṭhānena navā bhikkhū pāsaɱsā bhavanti. Na ca bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaŋgamā ti, iminā tatiyena ṭhānena navā bhikkhū pāsaɱsā bhavanti. Navā h' āvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi pāsaɱsā bhavanti. Ettāvatā kho āvuso Satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti.

Tatr' āvuso lobho ca pāpako doso ca pāpako, lobhassa ca pahānāya dosassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattati: Ayam-eva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo, seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi sammāsaŋkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaɱ kho sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ... nibbānāya saɱvattati. Tatr' āvuso kodho ca pāpako upanāho ca pāpako — makkho ca pāpako paḷāso ca pāpako — issā ca pāpikā maccherañ-ca pāpakaɱ — māyā ca pāpikā sāṭheyyañ-ca pāpakaɱ — thambho ca pāpako sārambho ca pāpako

[page 016]

— māno ca pāpako atimāno ca pāpako — mado ca pāpako pamādo ca pāpako, madassa ca pahānāya pamādassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ... nibbānāya saɱvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ... nibbānāya saɱvattati:

Ayam-eva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo, seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi sammāsaŋkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaɱ kho sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saɱvattatīti.

Idam-avoca āyasmā Sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaɱ abhinandun-ti.

DHAMMADĀYĀDASUTTAṂ TATIYAṂ.

 


 

IV. Bhaya-Bherava Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo Bhagavantam etadavoca: Ye 'me bho Gotama kulaputtā bhavantaɱ Gotamaɱ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā bhavaɱ tesaɱ Gotamo pubbaŋgamo, bhavaɱ tesaɱ Gotamo bahukāro, bhavaɱ tesaɱ Gotamo samādapetā, bhoto ca pana Gotamassa sā janatā diṭṭhānugatiɱ āpajjatīti. — Evam-etaɱ brāhmaṇa, evam-etaɱ brāhmaṇa: ye te brāhmaṇa kulaputtā mamaɱ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā ahaɱ tesaɱ pubbaŋgamo, ahaɱ tesaɱ bahukāro, ahaɱ tesaɱ samādapetā, mamañ-ca pana sā janatā diṭṭhānugatiɱ āpajjatīti. — Durabhisambhavāni hi bho Gotama araññe-vanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraɱ pavivekaɱ, durabhiramaɱ ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhiɱ alabhamānassa bhikkhuno ti.

[page 017]

— Evam-etaɱ brāhmaṇa, evam-etaɱ brāhmaṇa: durabhisambhavāni hi brāhmaṇa araññe-vanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraɱ pavivekaɱ, dhurabhiramaɱ ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhiɱ alabhamānassa bhikkhuno ti.

Mayham-pi kho brāhmaṇa pubbe va sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass' eva sato etad-ahosi: Durabhisambhavāni hi kho araññe-vanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraɱ pavivekaɱ, durabhiramaɱ ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhiɱ alabhamānassa bhikkhuno ti.

Tassa mayhaɱ brāhmaṇa etad-ahosi: Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddhakāyakammantā araññe-vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, aparisuddhakāyakammanta-sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaɱ bhayabheravaɱ avhayanti; na kho panāhaɱ aparisuddhakāyakammanto araññe-vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi, parisuddhakāyakammanto 'ham-asmi, ye hi vo ariyā parisuddhakāyakammantā araññe-vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesam-ahaɱ aññatamo. Etam-ahaɱ brāhmaṇa parisuddhakāyakammantataɱ attani sampassamāno bhiyyo pallomam-āpādiɱ araññe vihārāya. Tassa mayhaɱ brāhmaṇa etad-ahosi: Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddhavacīkammantā — pe — aparisuddhamanokammantā — aparisuddhājīvā araññe-v. p. s. paṭisevanti, aparisuddhājīva-sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaɱ bhayabheravaɱ avhayanti; na kho panāhaɱ aparisuddhājīvo araññe-v. p. s. paṭisevāmi, parisuddhājīvo 'hamasmi, ye hi vo ariyā parisuddhājīvā araññe-v. p. s. paṭisevanti tesam-ahaɱ aññatamo. Etam-ahaɱ brāhmaṇa parisuddhājīvataɱ attani sampassamāno bhiyyo pallomam-āpādiɱ araññe vihārāya. Tassa mayhaɱ brāhmaṇa etad-ahosi:

Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā abhijjhālū kāmesu tibbasārāgā araññe-v. p. s. paṭisevanti, abhijjhālū kāmesu tibbasārāga-sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaɱ bhayabheravaɱ avhayanti; na kho panāhaɱ abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo araññe-v. p. s. paṭisevāmi, anabhijjhālu 'ham-asmi, ye hi vo ariyā anabhijjhālū araññe-v. p. s.

[page 018]

paṭisevanti tesam-ahaɱ aññatamo. Etam-ahaɱ brāhmaṇa anabhijjhālutaɱ attani sampassamāno bhiyyo pallomam-āpādiɱ araññe vihārāya. Tassa mayhaɱ brāhmaṇa etad-ahosi:

Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā byāpannacittā paduṭṭhamanasaŋkappā araññe-v. p. s. paṭisevanti, byāpannacittapaduṭṭhamanasaŋkappa-sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaɱ bhayabheravaɱ avhayanti; na kho panāhaɱ byāpannacitto paduṭṭhamanasaŋkappo araññe-v. p. s.

paṭisevāmi, mettacitto 'ham-asmi, ye hi vo ariyā mettacittā araññe-v. p. s. paṭisevanti tesam-ahaɱ aññatamo. Etamahaɱ brāhmaṇa mettacittaɱ attani sampassamāno bhiyyo pallomam-āpādiɱ araññe vihārāya. Tassa mayhaɱ brāhmaṇa etad-ahosi: Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā thīnamiddhapariyuṭṭhitā araññe-v. p. s. paṭisevanti, thīnamiddhapariyuṭṭhāna-sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaɱ bhayabheravaɱ avhayanti; na kho panāhaɱ thīnamiddhapariyuṭṭhito araññe-v. p. s. paṭisevāmi, vigatathīnamiddho 'ham-asmi, ye hi vo ariyā vigatathīnamiddhā araññe-v. p. s. paṭisevanti tesam-ahaɱ aññatamo.

Etam-ahaɱ brāhmaṇa vigatathīnamiddhataɱ attani sampassamāno bhiyyo pallomam-āpādiɱ araññe vihārāya. Tassa mayhaɱ brāhmaṇa etad-ahosi: Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā uddhatā avūpasantacittā araññe-v. p. s. paṭisevanti, uddhatāvūpasantacitta-sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaɱ bhayabheravaɱ avhayanti; na kho panāhaɱ uddhato avūpasantacitto araññe-v. p. s. paṭisevāmi, vūpasantacitto 'ham-asmi, ye hi vo ariyā vūpasantacittā araññe-v. p. s. paṭisevanti tesam-ahaɱ aññatamo.

Etam-ahaɱ brāhmaṇa vūpasantacittaɱ attani sampassamāno bhiyyo pallomam-āpādiɱ araññe vihārāya. Tassa mayhaɱ brāhmaṇa etad-ahosi: Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kaŋkhī vecikicchī araññe-v. p. s. paṭisevanti, kaŋkhi-vecikicchisandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaɱ bhayabheravaɱ avhayanti; na kho panāhaɱ kaŋkhī vecikicchī araññe-v. p. s. paṭisevāmi, tiṇṇavicikiccho 'ham-asmi, ye hi vo ariyā tiṇṇavicikicchā araññe-v. p. s. paṭisevanti tesam-ahaɱ aññatamo. Etam-ahaɱ brāhmaṇa tiṇṇavicikicchataɱ attani sampassamāno bhiyyo pallomam-āpādiɱ araññe vihārāya.

[page 019]

Tassa mayhaɱ brāhmaṇa etad-ahosi: Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā attukkaɱsakā paravambhī araññe-v. p. s. paṭisevanti, attukkaɱsana-paravambhana-sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaɱ bhayabheravaɱ avhayanti; na kho panāhaɱ attukkaɱsako paravambhī araññe-v. p. s. paṭisevāmi, anattukkaɱsako aparavambhī 'ham-asmi, ye hi vo ariyā anattukkaɱsakā aparavambhī araññe-v. p. s. paṭisevanti tesam-ahaɱ aññatamo. Etam-ahaɱ brāhmaṇa anattukkaɱsakataɱ aparavambhitaɱ attani sampassamāno bhiyyo pallomam-āpādiɱ araññe vihārāya. Tassa mayhaɱ brāhmaṇa etad-ahosi: Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā chambhī bhīrukajātikā araññe-v. p. s. paṭisevanti, chambhi-bhīrukajātikasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaɱ bhayabheravaɱ avhayanti; na kho panāhaɱ chambhī bhīrukajātiko araññe-v. p. s. paṭisevāmi, vigatalomahaɱso 'hamasmi, ye hi vo ariyā vigatalomahaɱsā araññe-v. p. s. paṭisevanti tesam-ahaɱ aññatamo. Etam-ahaɱ brāhmaṇa vigatalomahaɱsataɱ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiɱ araññe vihārāya. Tassa mayhaɱ brāhmaṇa etadahosi: Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokaɱ {nikāmayamānā} araññe-v. p. s. paṭisevanti, lābhasakkārasilokanikāma-sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaɱ bhayabheravaɱ avhayanti; na kho panāhaɱ lābhasakkārasilokaɱ nikāmayamāno araññe-v. p. s. paṭisevāmi, appiccho 'ham-asmi, ye hi vo ariyā appicchā araññe-v. p. s.

paṭisevanti tesam-ahaɱ aññatamo. Etam-ahaɱ brāhmaṇa appicchataɱ attani sampassamāno bhiyyo pallomam-āpādiɱ araññe vihārāya. Tassa mayhaɱ brāhmaṇa etad-ahosi: Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kusītā hīnaviriyā araññe-v.

p. s. paṭisevanti, kusīta-hīnaviriya-sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaɱ bhayabheravaɱ avhayanti; na kho paṇāhaɱ kusīto hīnaviriyo araññe-v. p. s. paṭisevāmi, āraddhaviriyo 'ham-asmi, ye hi vo ariyā āraddhaviriyā araññe-v. p. s.

paṭisevanti tesam-ahaɱ aññatamo. Etam-ahaɱ brāhmaṇa āraddhaviriyataɱ attani sampassamāno bhiyyo pallomam-āpādiɱ araññe vihārāya. Tassa mayhaɱ brāhmaṇa etad-ahosi:

[page 020]

Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā muṭṭhassatī asampajānā araññe-v. p. s. paṭisevanti, muṭṭhassati-asampajāna-sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaɱ bhayabheravaɱ avhayanti; na kho panāhaɱ muṭṭhassati asampajāno araññe-v. p. s. paṭisevāmi, upaṭṭhitasati 'ham-asmi, ye hi vo ariyā upaṭṭhitasatī araññe-v. p. s. paṭisevanti tesam-ahaɱ aññatamo. Etam-ahaɱ brāhmaṇa upaṭṭhitasatitaɱ attani sampassamāno bhiyyo pallomam-āpādiɱ araññe vihārāya.

Tassa mayhaɱ brāhmaṇa etad-ahosi: Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā asamāhitā vibbhantacittā araññe-v. p. s. paṭisevanti, asamāhita-vibbhantacitta-sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaɱ bhayabheravaɱ avhayanti; na kho panāhaɱ asamāhito vibbhantacitto araññe-v. p. s. paṭisevāmi, samādhisampanno 'ham-asmi, ye hi vo ariyā samādhisampannā araññe-v. p. s. paṭisevanti tesam-ahaɱ aññatamo.

Etam-ahaɱ brāhmaṇa samādhisampadaɱ attani sampassamāno bhiyyo pallomam-āpādiɱ araññe vihārāya. Tassa mayhaɱ brāhmaṇa etad-ahosi: Ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā duppaññā eḷamūgā araññe-v. p. s. paṭisevanti, duppañña-eḷamūga-sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaɱ bhayabheravaɱ avhayanti; na kho panāhaɱ duppañño eḷamūgo araññe-v. p. s. paṭisevāmi, paññāsampanno 'ham-asmi, ye hi vo ariyā paññāsampannā araññe-v. p. s. paṭisevanti tesam-ahaɱ aññatamo. Etamahaɱ brāhmaṇa paññāsampadaɱ attani sampassamāno bhiyyo pallomam-āpādiɱ araññe vihārāya.

Tassa mayhaɱ brāhmaṇa etad-ahosi: Yan-nūnāhaɱ yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā, cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa, tathārūpāsu rattisu yāni tāni ārāmacetiyāni vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiɱsanakāni salomahaɱsāni tathārūpesu senāsanesu vihareyyaɱ, app-eva nāma taɱ bhayabheravaɱ passeyyan-ti. So kho ahaɱ brāhmaṇa aparena samayena yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā, cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa, tathārūpāsu rattisu yāni tāni ārāmacetiyāni vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiɱsanakāni salomahaɱsāni tathārūpesu senāsanesu viharāmi.

Tatra ca me brāhmaṇa viharato mago vā āgacchati moro vā kaṭṭhaɱ pāteti vāto vā paṇṇasaṭaɱ ereti;

[page 021]

tassa mayhaɱ evaɱ hoti: etaɱ nūna taɱ bhayabheravaɱ āgacchatīti. Tassa mayhaɱ brāhmaṇa etad-ahosi: Kin-nu kho ahaɱ aññadatthu bhayapaṭikaŋkhī viharāmi; yan-nūnāhaɱ yathābhūtaɱ yathābhūtassa me taɱ bhayabheravaɱ āgacchati tathābhūtaɱ tathābhūto va taɱ bhayabheravaɱ paṭivineyyan-ti. Tassa mayhaɱ brāhmaṇa caŋkamantassa taɱ bhayabheravaɱ āgacchati. So kho ahaɱ brāhmaṇa n' eva tāva tiṭṭhāmi na nisīdāmi na nipajjāmi yāva caŋkamanto va taɱ bhayabheravaɱ paṭivinemi. Tassa mayhaɱ brāhmaṇa ṭhitassa taɱ bhayabheravaɱ āgacchati. So kho ahaɱ brāhmaṇa n' eva tāva caŋkamāmi na nisīdāmi na nipajjāmi yāva ṭhito va taɱ bhayabheravaɱ paṭivinemi. Tassa mayhaɱ brāhmaṇa nisinnassa taɱ bhayabheravaɱ āgacchati. So kho ahaɱ brāhmaṇa n' eva tāva nipajjāmi na tiṭṭhāmi na caŋkamāmi yāva nisinno va taɱ bhayabheravaɱ paṭivinemi. Tassa mayhaɱ brāhmaṇa nipannassa taɱ bhayabheravaɱ āgacchati. So kho ahaɱ brāhmaṇa n' eva tāva nisīdāmi na tiṭṭhāmi na caŋkamāmi yāva nipanno va taɱ bhayabheravaɱ paṭivinemi.

Santi kho pana brāhmaṇa eke samaṇabrāhmaṇā rattiɱ yeva samānaɱ divā ti sañjānanti, divā yeva samānaɱ rattīti sañjānanti; idam-ahaɱ tesaɱ samaṇabrāhmaṇānaɱ sammohavihārasmiɱ vadāmi. Ahaɱ kho pana brāhmaṇa rattiɱ yeva samānaɱ rattīti sañjānāmi, divā yeva samānaɱ divā ti sañjānāmi. Yaɱ kho taɱ brāhmaṇa sammā vadamāno vadeyya: asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan-ti, mam-eva taɱ sammā vadamāno vadeyya: asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan-ti. Āraddhaɱ kho pana me brāhmaṇa viriyaɱ ahosi asallīnaɱ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaɱ cittaɱ ekaggaɱ. So kho ahaɱ brāhmaṇa vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ; vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ;

[page 022]

pītiyā ca virāgā upekhako ca vihāsiɱ sato ca sampajāno sukhañ-ca kāyena paṭisaɱvedesiɱ yantaɱ ariyā ācikkhanti: upekhako satimā sukhavihārī ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ.

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ. So anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarāmi, seyyathīdaɱ: ekam-pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsatim-pi jātiyo tiɱsam-pi jātiyo cattārīsam-pi jātiyo paññāsam-pi jātiyo jātisatam-pi jātisahassam-pi jātisatasahassam-pi, aneke pi saɱvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe; amutr' āsiɱ evannāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiɱ, tatra p' āsiɱ evannāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno ti. Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarāmi. Ayaɱ kho me brāhmaṇa rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā. avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ.

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāmi: ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā,

[page 023]

te kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāmi. Ayaɱ kho me brāhmaṇa rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khayañāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ. So:

idaɱ dukkhan-ti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ, ayaɱ dukkhasamudayo ti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ. ayaɱ dukkhanirodho ti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ. ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ; ime āsavā ti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ, ayaɱ āsavasamudayo ti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ, ayaɱ āsavanirodho ti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ, ayaɱ āsavanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ. Tassa me evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā pi cittaɱ vimuccittha. bhavāsavā pi cittaɱ vimuccittha.

avijjāsavā pi cittaɱ vimuccittha, vimuttasmiɱ vimuttam-iti ñāṇaɱ ahosi; khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsiɱ. Ayaɱ kho me brāhmaṇa rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

Siyā kho pana te brāhmaṇa evam-assa: Ajjāpi nūna samaṇo Gotamo avītarāgo avītadoso avītamoho, tasmā araññe-vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevatīti. Na kho pan' etaɱ brāhmaṇa evaɱ daṭṭhabbaɱ. Dve kho ahaɱ brāhmaṇa atthavase sampassamāno araññe-vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi: attano ca diṭṭhadhammasukhavihāraɱ sampassamāno pacchimañ-ca janataɱ anukampamāno ti.

Anukampitarūpā 'yaɱ bhotā Gotamena pacchimā janatā,

[page 024]

yathā taɱ arahatā sammāsambuddhena. Abhikkantaɱ bho Gotama, abhikkantaɱ bho Gotama. Seyyathā pi bho Gotama nikujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya: cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evam-evaɱ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañ-ca bhikkhusaŋghañ-ca. Upāsakam-maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇagatan-ti.

BHAYABHERAVASUTTAṂ CATUTTHAṂ.

 


 

V. Anaŋgaṇa Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi: Āvuso bhikkhavo ti.

Āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ.

Āyasmā Sāriputto etad-avoca:

Cattāro 'me āvuso puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ, katame cattāro: Idh' āvuso ekacco puggalo sāŋgaṇo va samāno: atthi me ajjhattaɱ aŋgaṇan-ti yathābhūtaɱ nappajānāti; idha pan' āvuso ekacco puggalo sāŋgaṇo va samāno: atthi me ajjhattaɱ aŋgaṇan-ti yathābhūtaɱ pajānāti.

Idh' āvuso ekacco puggalo anaŋgaṇo va samāno: na-tthi me ajjhattaɱ aŋgaṇan-ti yathābhūtaɱ na-ppajānāti; idha pan' āvuso ekacco puggalo anaŋgaṇo va samāno: na-tthi me ajjhattaɱ aŋgaṇan-ti yathābhūtaɱ pajānāti. Tatr' āvuso yvāyaɱ puggalo sāŋgaṇo va samāno: atthi me ajjhattaɱ aŋgaṇan-ti yathābhūtaɱ na-ppajānāti. ayaɱ imesaɱ dvinnaɱ puggalānaɱ sāŋgaṇānaɱ yeva sataɱ hīnapuriso akkhāyati. Tatr' āvuso yvāyaɱ puggalo sāŋgaṇo va samāno:

atthi me ajjhattaɱ aŋgaṇan-ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ imesaɱ dvinnaɱ puggalānaɱ sāŋgaṇānaɱ yeva sataɱ seṭṭhapuriso akkhāyati. Tatr' āvuso yvāyaɱ puggalo anaŋgaṇo va samāno:

[page 025]

na-tthi me ajjhattaɱ aŋgaṇan-ti yathābhūtaɱ na-ppajānāti, ayaɱ imesaɱ dvinnaɱ puggalānaɱ anaŋgaṇānaɱ yeva sataɱ hīnapuriso akkhāyati. Tatr' āvuso yvāyaɱ puggalo anaŋgaṇo va samāno: na-tthi me ajjhattaɱ aŋgaṇan-ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ imesaɱ dvinnaɱ puggalānaɱ anaŋgaṇānaɱ yeva sataɱ seṭṭhapuriso akkhāyatīti.

Evaɱ vutte āyasmā Mahāmoggallāno āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad-avoca: Ko nu kho āvuso Sāriputta hetu ko paccayo yen' imesaɱ dvinnaɱ puggalānaɱ sāŋgaṇānaɱ yeva sataɱ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyati; ko pan' āvuso Sāriputta hetu ko paccayo yen' imesaɱ dvinnaɱ puggalānaɱ anaŋgaṇānaɱ yeva sataɱ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyatīti.

Tatr' āvuso yvāyaɱ puggalo sāŋgaṇo va samāno: atthi me ajjhattaɱ aŋgaṇan-ti yathābhūtaɱ na-ppajānāti. tass' etaɱ pāṭikaŋkhaɱ: na chandaɱ janessati, na vāyamissati, na viriyaɱ ārabhissati tass' aŋgaṇassa pahānāya, so sarāgo sadoso samoho sāŋgaṇo saŋkiliṭṭhacitto kālaɱ karissati. Seyyathā pi āvuso kaɱsapātī ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā rajena ca malena ca pariyonaddhā, tam-enaɱ sāmikā na c' eva paribhuñjeyyuɱ na ca pariyodapeyyuɱ, rajāpathe ca naɱ nikkhipeyyuɱ, evaɱ hi sā āvuso kaɱsapātī aparena samayena saŋkiliṭṭhatarā assa malaggahītā ti. — Evam-āvuso ti. — Evam-eva kho āvuso yvāyaɱ puggalo sāŋgaṇo va samāno: atthi me ajjhattaɱ aŋgaṇan-ti yathābhūtaɱ na-ppajānāti, tass' etaɱ pāṭikaŋkhaɱ: na chandaɱ janessati, na vāyamissati, na viriyaɱ ārabhissati tass' aŋgaṇassa pahānāya, so sarāgo sadoso samoho sāŋgaṇo saŋkiliṭṭhacitto kālaɱ karissati. Tatr' āvuso yvāyaɱ puggalo sāŋgaṇo va samāno:

atthi me ajjhattaɱ aŋgaṇan-ti yathābhūtaɱ pajānāti, tass' etaɱ pāṭikaŋkhaɱ: chandaɱ janessati, vāyamissati, viriyaɱ ārabhissati tass' aŋgaṇassa pahānāya, so arāgo adoso amoho anaŋgaṇo asaŋkiliṭṭhacitto kālaɱ karissati. Seyyathā pi āvuso kaɱsapātī ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā rajena ca malena ca pariyonaddhā, tam-enaɱ sāmikā paribhuñjeyyuñ-c' eva pariyodapeyyuñ-ca, na ca naɱ rajāpathe nikkhipeyyuɱ.

[page 026]

evaɱ hi sā āvuso kaɱsapātī aparena samayena parisuddhatarā assa pariyodātā ti. — Evam-āvuso ti. — Evam-eva kho āvuso yvāyaɱ puggalo sāŋgaṇo va samāno: atthi me ajjhattaɱ aŋgaṇan-ti yathābhūtaɱ pajānāti, tass' etaɱ pāṭikaŋkhaɱ: chandaɱ janessati, vāyamissati, viriyaɱ ārabhissati tass' aŋgaṇassa pahānāya, so arāgo adoso amoho anaŋgaṇo asaŋkiliṭṭhacitto kālaɱ karissati. Tatr' āvuso yvāyaɱ puggalo anaŋgaṇo va samāno: na-tthi me ajjhattaɱ aŋgaṇan-ti yathābhūtaɱ na-ppajānāti. tass' etaɱ pāṭikaŋkhaɱ: subhanimittaɱ manasikarissati, tassa subhanimittassa manasikārā rāgo cittaɱ anuddhaɱsessati, so sarāgo sadoso samoho sāŋgaṇo saŋkiliṭṭhacitto kālaɱ karissati. Seyyathā pi āvuso kaɱsapātī ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā, tam-enaɱ sāmikā na c' eva paribhuñjeyyuɱ na ca pariyodapeyyuɱ, rajāpathe ca naɱ nikkhipeyyuɱ, evaɱ hi sā āvuso kaɱsapātī aparena samayena saŋkiliṭṭhatarā assa malaggahītā ti. -Evam-āvuso ti. — Evam-eva kho āvuso yvāyaɱ puggalo anaŋgaṇo va samāno: na-tthi me ajjhattaɱ aŋgaṇan-ti yathābhūtaɱ na-ppajānāti, tass' etaɱ pāṭikaŋkhaɱ: subhanimittaɱ manasikarissati, tassa subhanimittassa manasikārā rāgo cittaɱ anuddhaɱsessati, so sarāgo sadoso samoho sāŋgaṇo saŋkiliṭṭhacitto kālaɱ karissati. Tatr' āvuso yvāyaɱ puggalo anaŋgaṇo va samāno: na-tthi me ajjhattaɱ aŋgaṇan-ti yathābhūtaɱ pajānāti, tass' etaɱ pāṭikaŋkhaɱ: subhanimittaɱ na manasikarissati, tassa subhanimittassa amanasikārā rāgo cittaɱ nānuddhaɱsessati, so arāgo adoso amoho anaŋgaṇo asaŋkiliṭṭhacitto kālaɱ karissati. Seyyathā pi āvuso kaɱsapātī ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā, tam-enaɱ sāmikā paribhuñjeyyuñ-c' eva pariyodapeyyuñ-ca, na ca naɱ rajāpathe nikkhipeyyuɱ, evaɱ hi sā āvuso kaɱsapātī aparena samayena parisuddhatarā assa pariyodātā ti.

-- Evam-āvuso ti. — Evam-eva kho āvuso yvāyaɱ puggalo anaŋgaṇo va samāno: na-tthi me ajjhattaɱ aŋganan-ti yathābhūtaɱ pajānāti, tass' etaɱ pāṭikaŋkhaɱ: subhanimittaɱ na manasikarissati, tassa subhanimittassa amanasikārā rāgo cittaɱ nānuddhaɱsessati, so arāgo adoso amoho anaŋgaṇo asaŋkiliṭṭhacitto kālaɱ karissati. Ayaɱ kho āvuso Moggallāna hetu ayaɱ paccayo yen' imesaɱ dvinnaɱ puggalānaɱ sāŋgaṇānaɱ yeva sataɱ eko hīnapuriso akkhāyati,

[page 027]

eko seṭṭhapuriso akkhāyati; ayaɱ pan' āvuso Moggallāna hetu ayaɱ paccayo yen' imesaɱ dvinnaɱ puggalānaɱ anaŋgaṇānaɱ yeva sataɱ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyatīti.

Aŋgaṇaɱ aŋgaṇan-ti āvuso vuccati, kissa nu kho etaɱ āvuso adhivacanaɱ yadidaɱ aŋgaṇan-ti. — Pāpakānaɱ kho etaɱ āvuso akusalānaɱ icchāvacarānaɱ adhivacanaɱ yadidaɱ aŋgaṇaɱ. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ idh' ekaccassa bhikkhuno evaɱ icchā uppajjeyya: Āpattiñ-ca vata āpanno assaɱ, na ca maɱ bhikkhū jāneyyuɱ: āpattiɱ āpanno ti; ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yan-taɱ bhikkhuɱ bhikkhū jāneyyuɱ: āpattiɱ āpanno ti; jānanti maɱ bhikkhū: āpattiɱ āpanno ti. iti so kupito hoti appatīto. Yo c' eva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayam-etaɱ aŋgaṇaɱ. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ idh' ekaccassa bhikkhuno evaɱ icchā uppajjeyya: Āpattiñ-ca vata āpanno assaɱ, anuraho maɱ bhikkhū codeyyuɱ no saŋghamajjhe ti; ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yan-taɱ bhikkhuɱ bhikkhū saŋghamajjhe codeyyuɱ no anuraho; saŋghamajjhe maɱ bhikkhū codenti no anuraho ti, iti so kupito hoti appatīto. Yo c' eva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayam-etaɱ aŋgaṇaɱ. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ idh' ekaccassa bhikkhuno evaɱ icchā uppajjeyya:

Āpattiñ-ca vata āpanno assaɱ, sappaṭipuggalo maɱ codeyya no appaṭipuggalo ti; ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yan-taɱ bhikkhuɱ appaṭipuggalo codeyya no sappaṭipuggalo; appaṭipuggalo maɱ codeti no sappaṭipuggalo ti, iti so kupito hoti appatīto. Yo c' eva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayam-etaɱ aŋgaṇaɱ. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ idh' ekaccassa bhikkhuno evaɱ icchā uppajjeyya: Aho vata mam-eva Satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseyya, na aññaɱ bhikkhuɱ Satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseyyāti; ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ aññaɱ bhikkhuɱ Satthā p. p. bh. dh. deseyya, na taɱ bhikkhuɱ Satthā

[page 028]

p. p. bh. dh. deseyya; aññaɱ bhikkhuɱ Satthā p. p. bh. dh. deseti. na maɱ Satthā p. p. bh. dh.

desetīti, iti so kupito hoti appatīto. Yo c' eva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayam-etaɱ aŋgaṇaɱ. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ idh' ekaccassa bhikkhuno evaɱ icchā uppajjeyya: Aho vata mam-eva bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaɱ bhattāya paviseyyuɱ, na aññaɱ bhikkhuɱ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaɱ bhattāya paviseyyun-ti; ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ aññaɱ bhikkhuɱ bhikkhū p. p. g. bhattāya paviseyyuɱ, na taɱ bhikkhuɱ bhikkhū p. p. g. bhattāya paviseyyuɱ; aññaɱ bhikkhuɱ bhikkhū p. p. g. bhattāya pavisanti. na maɱ bhikkhū p. p. g. bhattāya pavisantīti, iti so kupito hoti appatīto. Yo c' eva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaɱ aŋgaṇaɱ. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ idh' ekaccassa bhikkhuno evaɱ icchā uppajjeyya: Aho vata aham-eva labheyyaɱ bhattagge aggāsanaɱ aggodakaɱ aggapiṇḍaɱ, na añño bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaɱ aggodakaɱ aggapiṇḍan-ti; ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ añño bhikkhu labheyya bhattagge a. a. a., na so bhikkhu labheyya bhattagge a. a. a.; añño bhikkhu labhati bhattagge a. a. a., nāhaɱ labhāmi bhattagge a. a. aggapiṇḍan-ti.

iti so kupito hoti appatīto. Yo c' eva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayam-etaɱ aŋgaṇaɱ. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ idh' ekaccassa bhikkhuno evaɱ icchā uppajjeyya: Aho vata aham-eva bhattagge bhuttāvī anumodeyyaɱ, na añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyyāti; ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ añño bhikkhu bh.

bh. anumodeyya, na so bhikkhu bh. bh. anumodeyya; añño bhikkhu bh. bh. anumodati, nāhaɱ bh. bh. anumodāmīti, iti so kupito hoti appatīto. Yo c' eva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayam-etaɱ aŋgaṇaɱ. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ idh' ekaccassa bhikkhuno evaɱ icchā uppajjeyya: Aho vata aham-eva ārāmagatānaɱ bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseyyaɱ, na añño bhikkhu ārāmagatānaɱ bhikkhūnaɱ dhammaɱ deseyyāti; ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ añño bhikkhu ā. bh. dh. deseyya, na so bhikkhu

[page 029]

ā. bh. dh. deseyya; añño bhikkhu ā. bh. dh. deseti, nāhaɱ ā. bh. dh. desemīti, iti so kupito hoti appatīto. Yo c' eva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayam-etaɱ aŋgaṇaɱ.

Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ idh' ekaccassa bhikkhuno evaɱ icchā uppajjeyya: Aho vata aham-eva ārāmagatānaɱ bhikkhunīnaɱ dhammaɱ deseyyaɱ --pe-upāsakānaɱ dhammaɱ deseyyaɱ — pe — upāsikānaɱ dhammaɱ deseyyaɱ, na añño bhikkhu ārāmagatānaɱ upāsikānaɱ dhammaɱ deseyyāti; ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ añño bhikkhu ārāmagatānaɱ upāsikānaɱ dhammaɱ deseyya, na so bhikkhu ā. u. dh. deseyya; añño bhikkhu ā.

u. dh. deseti, nāhaɱ ā. u. dh. desemīti, iti so kupito hoti appatīto. Yo c' eva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayam-etaɱ aŋgaṇaɱ. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ idh' ekaccassa bhikkhuno evaɱ icchā uppajjeyya: Aho vata mam-eva bhikkhū sakkareyyuɱ garukareyyuɱ māneyyuɱ pūjeyyuɱ, na aññaɱ bhikkhuɱ bhikkhū sakkareyyuɱ garukareyyuɱ māneyyuɱ pūjeyyun-ti; ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ aññaɱ bhikkhuɱ bhikkhū s. g. m.

pūjeyyuɱ, na taɱ bhikkhuɱ bhikkhū s. g. m. pūjeyyuɱ; aññaɱ bhikkhuɱ bhikkhū sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, na maɱ bhikkhū s. g. m. pūjentīti, iti so kupito hoti appatīto. Yo c' eva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayam-etaɱ aŋgaṇaɱ. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ idh' ekaccassa bhikkhuno evaɱ icchā uppajjeyya: Aho vata mam-eva bhikkhuniyo — pe — upāsakā — pe — upāsikā s. g. m. pūjeyyuɱ, na aññaɱ bhikkhuɱ upāsikā s. g. m. pūjeyyun-ti; ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ aññaɱ bhikkhuɱ upāsikā s. g. m. pūjeyyaɱ, na taɱ bhikkhuɱ upāsikā s. g. m. pūjeyyuɱ; aññaɱ bhikkhuɱ upāsikā s. g. m. pūjenti, na maɱ upāsikā s. g. m.

pūjentīti, iti so kupito hoti appatīto. Yo c' eva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayam-etaɱ aŋgaṇaɱ. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ idh' ekaccassa bhikkhuno evaɱ icchā uppajjeyya: Aho vata aham-eva lābhī assaɱ paṇītānaɱ cīvarānaɱ, na añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaɱ cīvarānan-ti; ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaɱ cīvarānaɱ,

[page 030]

na so bhikkhu lābhī assa paṇītānaɱ cīvarānaɱ; añño bhikkhu lābhī paṇītānaɱ cīvarānaɱ. nāhaɱ lābhī paṇītānaɱ cīvarānan-ti, iti so kupito hoti appatīto. Yo c' eva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayam-etaɱ aŋgaṇaɱ. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ idh' ekaccassa bhikkhuno evaɱ icchā uppajjeyya: Aho vata aham-eva lābhī assaɱ paṇītānaɱ piṇḍapātānaɱ — pe — paṇītānaɱ senāsanānaɱ — paṇītānaɱ gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaɱ, na añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaɱ gilānapaccayabhesajjaparikkhārānan-ti; ṭhānaɱ kho pan' etaɱ āvuso vijjati yaɱ añño bhikkhu lābhī assa p. g., na so bhikkhu lābhī assa p. g.; añño bhikkhu lābhī p. g., nāhaɱ lābhī p. gilānapaccayabhesajjaparikkhārānan-ti, iti so kupito hoti appatīto. Yo c' eva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayam-etaɱ aŋgaṇaɱ. Imesaɱ kho etaɱ āvuso pāpakānaɱ akusalānaɱ icchāvacarānaɱ adhivacanaɱ yadidaɱ aŋgaṇan-ti.

Yassa kassaci āvuso bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti c' eva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti āraññako pantasenāsano, piṇḍapātiko sapadānacārī, paɱsukūliko lūkhacīvaradharo, atha kho naɱ sabrahmacārī na sakkaronti na garukaronti na mānenti na pūjenti; taɱ kissa hetu: te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti c' eva sūyanti ca. Seyyathā pi āvuso kaɱsapātī ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā, tam-enaɱ sāmikā ahikuṇapaɱ vā kukkurakuṇapaɱ vā manussakuṇapaɱ vā racayitvā aññissā kaɱsapātiyā paṭikujjitvā antarāpaṇaɱ paṭipajjeyyuɱ, tam-enaɱ jano disvā evaɱ vadeyya: Ambho, kim-ev' idaɱ harīyati jaññajaññaɱ viyāti; tam-enaɱ uṭṭhahitvā apāpuritvā olokeyya, tassa saha dassanena amanāpatā ca saṇṭhaheyya piṭikulyatā ca saṇṭhaheyya jegucchitā ca saṇṭhaheyya, jighacchitānam-pi na bhottukamyatā assa, pag-eva suhitānaɱ; evam-eva kho āvuso yassa kassaci bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti c' eva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti āraññako pantasenāsano, piṇḍapātiko sapadānacārī, paɱsukūliko lūkhacīvaradharo, atha kho naɱ sabrahmacārī na sakkaronti na garukaronti na mānenti na pūjenti;

[page 031]

taɱ kissa hetu: te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti c' eva sūyanti ca.

Yassa kassaci āvuso bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti c' eva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti gāmantavihārī nemantaṇiko gahapaticīvaradharo, atha kho naɱ sabrahmacārī sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti; taɱ kissa hetu: te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti c' eva sūyanti ca. Seyyathā pi āvuso kaɱsapātī ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā, tam-enaɱ sāmikā sālīnaɱ odanaɱ vicitakāḷakaɱ anekasūpaɱ anekabyañjanaɱ racayitvā aññissā kaɱsapātiyā paṭikujjitvā antarāpaṇaɱ paṭipajjeyyuɱ, tam-enaɱ jano disvā evaɱ vadeyya: Ambho, kim-ev' idaɱ harīyati jaññajaññaɱ viyāti; tam-enaɱ uṭṭhahitvā apāpuritvā olokeyya, tassa saha dassanena manāpatā ca saṇṭhaheyya appaṭikulyatā ca saṇṭhaheyya ajegucchitā ca saṇṭhaheyya, suhitānam-pi bhottukamyatā assa, pag-eva jighacchitānaɱ; evam-eva kho āvuso yassa kassaci bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti c' eva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti gāmantavihārī nemantaṇiko gahapaticīvaradharo, atha kho naɱ sabrahmacārī sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti; taɱ kissa hetu: te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti c' eva sūyanti cāti.

Evaɱ vutte āyasmā Mahāmoggallāno āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad-avoca: Upamā maɱ āvuso Sāriputta paṭibhātīti. — Paṭibhātu taɱ āvuso Moggallānāti. — Ekam-idāhaɱ āvuso samayaɱ Rājagahe viharāmi Giribbaje. Atha khvāhaɱ āvuso pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya Rājagahaɱ piṇḍāya pāvisiɱ. Tena kho pana samayena Samīti yānakāraputto rathassa nemiɱ tacchati, tam-enaɱ Paṇḍuputto ājīviko purāṇayānakāraputto paccupaṭṭhito hoti.

Atha kho āvuso Paṇḍuputtassa ājīvikassa purāṇayānakāraputtassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: Aho vatāyaɱ Samīti yānakāraputto imissā nemiyā imañ-ca vaŋkaɱ imañca jimhaɱ imañ-ca dosaɱ taccheyya, evāyaɱ nemi apagatavaŋkā apagatajimhā apagatadosā suddhā 'ssa sāre patiṭṭhitā ti.

[page 032]

Yathā yathā kho āvuso Paṇḍuputtassa ājīvikassa purāṇayānakāraputtassa cetaso parivitakkitaɱ hoti, tathā tathā Samīti yānakāraputto tassā nemiyā tañ-ca vaŋkaɱ tañca jimhaɱ tañ-ca dosaɱ tacchati. Atha kho āvuso Paṇḍuputto ājīviko purāṇayānakāraputto attamano attamanavācaɱ nicchāresi: Hadayā hadayaɱ maññe aññāya tacchatīti.

Evam-eva kho āvuso ye te puggalā assaddhā jīvikatthā na saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā, saṭhā māyāvino keṭubhino, uddhatā unnaḷā, capalā mukharā vikiṇṇavācā, indriyesu aguttadvārā, bhojane amattaññuno, jāgariyaɱ ananuyuttā, sāmaññe anapekhavanto, sikkhāya na tibbagāravā, bāhulikā sāthalikā, okkamane pubbaŋgamā paviveke nikkhittadhurā, kusītā hīnaviriyā, muṭṭhassatī asampajānā, asamāhitā vibbhantacittā, duppaññā eḷamūgā, tesaɱ āyasmā Sāriputto iminā dhammapariyāyena hadayā hadayaɱ maññe aññāya tacchati. Ye pana te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā, asaṭhā amāyāvino akeṭubhino, anuddhatā anunnaḷā, acapalā amukharā avikiṇṇavācā, indriyesu guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaɱ anuyuttā, sāmaññe apekhavanto, sikkhāya tibbagāravā, na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaŋgamā, āraddhaviriyā pahitattā, upaṭṭhitasatī sampajānā, samāhitā ekaggacittā, {paññavanto} aneḷamūgā, te āyasmato Sāriputtassa imaɱ dhammapariyāyaɱ sutvā pipanti maññe ghasanti maññe vacasā c' eva manasā ca, sādhu vata bho sabrahmacārī akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpeti. Seyyathā pi āvuso itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsaɱ nahāto uppalamālaɱ vā vassikamālaɱ vā atimuttakamālaɱ vā labhitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā uttamaŋge sirasmiɱ patiṭṭhāpeyya, evam-eva kho āvuso ye te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā, asaṭhā ... ., sādhu vata bho sabrahmacārī akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetīti.

Itiha te ubho mahānāgā aññamaññassa subhāsitaɱ samanumodiɱsūti.

ANAṄGAṆASUTTAṂ PAÑCAMAṂ.

[page 033]

 


 

VI. Ākankheyya Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Sampannasīlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaɱvarasaɱvutā viharatha ācāragocarasampannā, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhatha sikkhāpadesu. Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: sabrahmacārīnaɱ piyo c' assaɱ manāpo garu bhāvanīyo cāti, sīlesv-ev' assa paripūrakārī ajjhattaɱ cetosamatham-anuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaɱ.

Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: lābhī assaɱ cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilānapaccayabhesajjaparikkhārānan-ti, sīlesv-ev' assa paripūrakārī ajjhattaɱ cetosamatham-anuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaɱ. Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: yesāhaɱ cīvarapiṇḍapāta-senāsana-gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ paribhuñjāmi tesaɱ te kārā mahapphalā assu mahānisaɱsā ti, sīlesv-ev' assa paripūrakārī — pe — brūhetā suññāgārānaɱ.

Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: ye me ñātisālohitā petā kālakatā pasannacittā anussaranti tesaɱ taɱ mahapphalaɱ assa mahānisaɱsan-ti, sīlesv-ev' assa — pe — brūhetā suññāgārānaɱ. Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: aratiratisaho assaɱ na ca maɱ arati saheyya, uppannaɱ aratiɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan-ti, sīlesv-ev' assa paripūrakārī — pe — brūhetā suññāgārānaɱ. Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: bhayabheravasaho assaɱ na ca maɱ bhayabheravaɱ saheyya, uppannaɱ bhayabheravaɱ abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan-ti, sīlesv-ev' assa paripūrakāri --pe-b. s. Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: catunnaɱ jhānānaɱ ābhicetasikānaɱ diṭṭhadhammasukhavihārānaɱ nikāmalābhī assaɱ akicchalābhī akasiralābhī ti, sīlesv-ev' assa paripūrakārī — pe — b. s. Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: ye te santā vimokhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā vihareyyan-ti, sīlesv-ev' assa paripūrakārī — pe — b. s.

[page 034]

Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā sotāpanno assaɱ avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano ti, sīlesv-ev' assa paripūrakārī — pe — b. s.

Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā rāgadosamohānaɱ tanuttā sakadāgāmī assaɱ, sakideva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhass' antaɱ kareyyan-ti, sīlesvev' assa paripūrakārī — pe — b. s. Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātiko assaɱ tatthaparinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ti, sīlesv-ev' assa paripūrakārī — pe — b. s. Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: anekavihitaɱ iddhividhaɱ paccanubhaveyyaɱ, eko pi hutvā bahudhā assaɱ, bahudhā pi hutvā eko assaɱ, āvibhāvaɱ tirobhāvaɱ tirokuḍḍaɱ tiropākāraɱ tiropabbataɱ asajjamāno gaccheyyaɱ seyyathā pi ākāse, paṭhaviyā pi ummujjanimujjaɱ kareyyaɱ seyyathā pi udake, udake pi abhijjamāne gaccheyyaɱ seyyathā pi paṭhaviyaɱ, ākāse pi pallaŋkena kameyyaɱ seyyathā pi pakkhī sakuṇo, ime pi candimasuriye evaɱ mahiddhike evaɱ mahānubhāve pāṇinā parimaseyyaɱ parimajjeyyaɱ, yāva brahmalokā pi kāyena vasaɱ vatteyyan-ti, sīlesv-ev' assa paripūrakārī -pe — b. s. Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaɱ, dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike cāti, sīlesvev' assa paripūrakārī — pe — b. s. Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: parasattānaɱ parapuggalānaɱ cetasā ceto paricca pajāneyyaɱ; sarāgaɱ vā cittaɱ: sarāgaɱ cittan-ti pajāneyyaɱ, vītarāgaɱ vā cittaɱ: vītarāgaɱ cittan-ti pajāneyyaɱ, sadosaɱ vā cittaɱ: sadosaɱ cittan-ti pajāneyyaɱ, vītadosaɱ vā cittaɱ: vītadosaɱ cittan-ti pajāneyyaɱ, samohaɱ vā cittaɱ: samohaɱ cittan-ti pajāneyyaɱ, vītamohaɱ vā cittaɱ: vītamohaɱ cittan-ti pajāneyyaɱ, saŋkhittaɱ vā cittaɱ: saŋkhittaɱ cittan-ti pajāneyyaɱ, vikkhittaɱ vā cittaɱ:

vikkhittaɱ cittan-ti pajāneyyaɱ, mahaggataɱ vā cittaɱ:

mahaggataɱ cittan-ti pajāneyyaɱ, amahaggataɱ vā cittaɱ:

amahaggataɱ cittan-ti pajāneyyaɱ, sa-uttaraɱ vā cittaɱ:

sa-uttaraɱ cittan-ti pajāneyyaɱ, anuttaraɱ vā cittaɱ: anuttaraɱ cittan-ti pajāneyyaɱ, samāhitaɱ vā cittaɱ: samāhitaɱ cittan-ti pajāneyyaɱ,

[page 035]

asamāhitaɱ vā cittaɱ: asamāhitaɱ cittan-ti pajāneyyaɱ, vimuttaɱ vā cittaɱ: vimuttaɱ cittan-ti pajāneyyaɱ, avimuttaɱ vā cittaɱ: avimuttaɱ cittan-ti pajāneyyan-ti, sīlesv-ev' assa paripūrakārī --pe-b. s. Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussareyyaɱ, seyyathīdaɱ: ekam-pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsatim-pi jātiyo tiɱsam-pi jātiyo {cattāḷīsampi} jātiyo paññāsam-pi jātiyo jātisatam-pi jātisahassam-pi jātisatasahassam-pi, aneke pi saɱvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe; amutr' āsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiɱ, tatrāp' āsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno ti. iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussareyyan-ti, sīlesv-ev' assa paripūrakārī — pe — b. s. Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaɱ cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaɱ: ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatim vinipātaɱ nirayaɱ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā ti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaɱ cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyan-ti, sīlesv-ev' assa paripūrakārī ajjhattaɱ cetosamatham-anuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaɱ. Ākaŋkheyya ce bhikkhave bhikkhu: āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññāya sacchikatvā upasampajja vihareyyan-ti,

[page 036]

sīlesv-ev' assa paripūrakārī ajjhattaɱ cetosamatham-anuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaɱ.

Sampannasīlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaɱvarasaɱvutā viharatha ācāragocarasampannā, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhathā sikkhāpadesūti, iti yan-taɱ vuttaɱ idam-etaɱ paṭicca vuttan-ti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

ĀKAṄKHEYYASUTTAṂ CHAṬṬHAṂ.

 


 

VII. Vatthūpama Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Seyyathā pi bhikkhave vatthaɱ saŋkiliṭṭhaɱ malaggahītaɱ, tam-enaɱ rajako yasmiɱ yasmiɱ raŋgajāte upasaɱhareyya, yadi nīlakāya yadi pītakāya yadi lohitakāya yadi mañjeṭṭhakāya, dūrattavaṇṇam-ev' assa, aparisuddhavaṇṇamev' assa; taɱ kissa hetu: aparisuddhattā bhikkhave vatthassa; evam-eva kho bhikkhave citte saŋkiliṭṭhe duggati pāṭikaŋkhā. Seyyathā pi bhikkhave vatthaɱ parisuddhaɱ pariyodātaɱ, tam-enaɱ rajako yasmiɱ yasmiɱ raŋgajāte upasaɱhareyya, yadi nīlakāya yadi pītakāya yadi lohitakāya yadi mañjeṭṭhakāya, surattavaṇṇam-ev' assa, parisuddhavaṇṇamev' assa; taɱ kissa hetu: parisuddhattā bhikkhave vatthassa; evam-eva kho bhikkhave citte asaŋkiliṭṭhe sugati pāṭikaŋkhā.

Katame ca bhikkhave cittassa upakkilesā: Abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso, byāpādo cittassa upakkileso, kodho c. u., upanāho c. u., makkho c. u., paḷāso c. u., issā c. u., macchariyaɱ c. u., māyā c. u., sāṭheyyaɱ c. u., thambho c. u., sārambho c. u., māno c. u., atimāno c. u., mado c. u.,

[page 037]

pamādo cittassa upakkileso. Sa kho so bhikkhave bhikkhu: abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso ti iti viditvā abhijjhāvisamalobhaɱ cittassa upakkilesaɱ pajahati, byāpādo cittassa upakkileso ti iti viditvā byāpādaɱ cittassa upakkilesaɱ pajahati, kodho ... ., upanāho ... ., makkho ... ., paḷāso ... ., issā ... ., macchariyaɱ ... ., māyā ... ., sāṭheyyaɱ ... ., thambho ... ., sārambho ... ., māno ... ., atimāno ... ., mado ... ., pamādo cittassa upakkileso ti iti viditvā pamādaɱ cittassa upakkilesaɱ pajahati. Yato kho bhikkhave bhikkhuno: abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso ti iti viditvā abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso pahīno hoti, byāpādo ... ., kodho ... ., upanāho ... ., makkho ... ., paḷāso ... ., issā ... ., macchariyaɱ ... ., māyā ... ., sāṭheyyaɱ ... ., thambho ... ., sārambho ... ., māno ... ., atimāno ... ., mado ... ., pamādo cittassa upakkileso ti iti viditvā pamādo cittassa upakkileso pahīno hoti, so Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: Iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā ti; dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: Svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhīti; saŋghe aveccappasādena samannāgato hoti: Supaṭipanno Bhagavato sāvakasaŋgho, ujupaṭipanno Bhagavato sāvakasaŋgho, ñāyapaṭipanno Bhagavato sāvakasaŋgho sāmīcipaṭipanno Bhagavato sāvakasaŋgho, yadidaɱ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa, Bhagavato sāvakasaŋgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo, anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassāti. Yathodhi kho pan' assa cattaɱ hoti vantaɱ muttaɱ pahīnaɱ paṭinissaṭṭhaɱ. So: Buddhe aveccappasādena samannāgato 'mhīti labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ. pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vedeti, sukhino cittaɱ samādhiyati; dhamme aveccappasādena samannāgato 'mhīti labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vedeti, sukhino cittaɱ samādhiyati;

[page 038]

saŋghe aveccappasādena samannāgato 'mhīti labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vedeti, sukhino cittaɱ samādhiyati. Yathodhi kho pana me cattaɱ vantaɱ muttaɱ pahīnaɱ paṭinissaṭṭhan-ti labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati,passaddhakāyo sukhaɱ vedeti, sukhino cittaɱ samādhiyati.

Sa kho so bhikkhave bhikkhu evaɱsīlo evaɱdhammo evaɱpañño sālīnañ-ce pi piṇḍapātaɱ bhuñjati vicitakāḷakaɱ anekasūpaɱ anekabyañjanaɱ n' ev' assa taɱ hoti antarāyāya. Seyyathā pi bhikkhave vatthaɱ saŋkiliṭṭhaɱ malaggahītaɱ acchaɱ udakaɱ āgamma parisuddhaɱ hoti pariyodātaɱ, ukkāmukhaɱ vā pan' āgamma jātarūpaɱ parisuddhaɱ hoti pariyodātaɱ, evam-eva kho bhikkhave bhikkhu evaɱsīlo evaɱdhammo evaɱpañño sālīnañ-ce pi piṇḍapātaɱ bhuñjati vicitakāḷakaɱ anekasūpaɱ anekabyañjanaɱ n' ev' assa taɱ hoti antarāyāya.

So mettāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthiɱ, iti uddhamadho tiriyaɱ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaɱ lokaɱ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā — pe — muditāsahagatena cetasā — upekhāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthiɱ, iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaɱ lokaɱ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati.

So: Atthi idaɱ, atthi hīnaɱ atthi paṇītaɱ, atthi imassa saññāgatassa uttariɱ nissaraṇan-ti pajānāti. Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā pi cittaɱ vimuccati, bhavāsavā pi cittaɱ vimuccati, avijjāsavā pi cittaɱ vimuccati, vimuttasmiɱ vimuttam-iti ñāṇaɱ hoti; khīnā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāti.

[page 039]

Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu sināto antarena sinānenāti.

Tena kho pana samayena Sundarikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho Sundarikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaɱ etad-avoca: Gacchati pana bhavaɱ Gotamo Bāhukaɱ nadiɱ sināyitun-ti. -Kiɱ brāhmaṇa Bāhukāya nadiyā, kiɱ Bāhukā nadī karissatīti. — Mokkhasammatā hi bho Gotama Bāhukā nadī bahujanassa, puññasammatā hi bho Gotama Bāhukā nadī bahujanassa, Bāhukāya ca pana nadiyā bahujano pāpaɱ kataɱ kammaɱ pavāhetīti. Atha kho Bhagavā Sundarikabhāradvājaɱ brāhmaṇaɱ gāthāhi ajjhabhāsi:

Bāhukaɱ Adhikakkañ-ca, Gayaɱ Sundarikām-api,
Sarassatiɱ Payāgañ-ca, atho Bāhumatiɱ nadiɱ
Niccam-pi bālo pakkhanno kaṇhakammo na sujjhati,
kiɱ Sundarikā karissati, kim-Payāgo, kim-Bāhukā nadī.
Veriɱ katakibbisaɱ naraɱ
na hi naɱ sodhaye pāpakamminaɱ;
suddhassa ye sadā phaggu, suddhass' uposatho sadā,
suddhassa sucikammassa sadā sampajjate vataɱ.
Idh' eva sināhi brāhmaṇa,
sabbabhūtesu karohi khemataɱ;
sace musā na bhaṇasi, sace pāṇaɱ na hiɱsasi,
Sace adinnaɱ n' ādiyasi, saddahāno amaccharī,
kiɱ kāhasi Gayaɱ gantvā, udapāno pi te Gayā ti.

Evaɱ vutte Sundarikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavantaɱ etad-avoca: Abhikkantaɱ bho Gotama, abhikkantaɱ bho Gotama. Seyyathā pi bho Gotama nikujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya: cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evam-evaɱ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañ-ca bhikkhusaŋghañ-ca. Labheyyāhaɱ bhoto Gotamassa santike pabbajjaɱ, labheyyaɱ upasampadan-ti. Alattha kho Sundarikabhāradvājo brāhmaṇo Bhagavato santike pabbajjaɱ, alattha upasampadaɱ. Acirūpasampanno kho pan' āyasmā Bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirass' eva yass' atthāya kulaputtā samma-d-eva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti tad-anuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññāya sacchikatvā upasampajja vihāsi;

[page 040]

khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsi, aññataro kho pan' āyasmā Bhāradvājo arahataɱ ahosīti.

VATTHŪPAMASUTTAṂ SATTAMAṂ.

 


 

VIII. Sallekha Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Mahācundo sāyanhasamayaɱ paṭisallāṇā vuṭṭhito yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Mahācundo Bhagavantaɱ etad-avoca: Yā imā bhante anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti attavādapaṭisaɱyuttā vā lokavādapaṭisaɱyuttā vā, ādim-eva nu kho bhante bhikkhuno manasikaroto evam-etāsaɱ diṭṭhīnaɱ pahānaɱ hoti, evam-etāsaɱ diṭṭhīnaɱ paṭinissaggo hotīti.

Yā imā Cunda anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti attavādapaṭisaɱyuttā vā lokavādapaṭisaɱyuttā vā, yattha c' etā diṭṭhiyo uppajjanti yattha ca anusenti yattha ca samudācaranti, taɱ: n' etaɱ mama, n' eso 'ham-asmi, na meso attā ti evam-etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya passato evam-etāsaɱ diṭṭhīnaɱ pahānaɱ hoti, evam-etāsaɱ diṭṭhīnaɱ paṭinissaggo hoti. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ Cunda vijjati yaɱ idh' ekacco bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja vihareyya; tassa evam-assa: sallekhena viharāmīti. Na kho pan' ete Cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti, diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.

[page 041]

Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ Cunda vijjati yaɱ idh' ekacco bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja vihareyya; tassa evam-assa: sallekhena viharāmīti.

Na kho pan' ete ... vuccanti. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ Cunda vijjati yaɱ idh' ekacco bhikkhu pītiyā ca virāgā upekhako ca vihareyya sato ca sampajāno sukhañ-ca kāyena paṭisaɱvedeyya yan-taɱ ariyā ācikkhanti: upekhako satimā sukhavihārī ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja vihareyya; tassa evam-assa: sallekhena viharāmīti. Na kho pan' ete ... vuccanti. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ Cunda vijjati yaɱ idh' ekacco bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja vihareyya; tassa evam-assa: sallekhena viharāmīti.

Na kho pan' ete Cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.

Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ Cunda vijjati yaɱ idh' ekacco bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthagamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja vihareyya; tassa evam-assa:

sallekhena viharāmīti. Na kho pan' ete Cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti, santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ Cunda vijjati yaɱ idh' ekacco bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇan-ti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja vihareyya; tassa evam-assa: sallekhena viharāmīti. Na kho pan' ete Cunda ... vuccanti. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ Cunda vijjati yaɱ idh' ekacco bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma na-tthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja vihareyya; tassa evam-assa: sallekhena viharāmīti.

Na kho pan' ete Cunda ... vuccanti. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ Cunda vijjati yaɱ idh' ekacco bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja vihareyya; tassa evam-assa: sallekhena viharāmīti.

[page 042]

Na kho pan' ete Cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti, santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.

Idha kho pana vo Cunda sallekho karaṇīyo: Pare vihiɱsakā bhavissanti, mayam-ettha avihiɱsakā bhavissāmāti sallekho karaṇīyo. Pare pāṇātipātī bhavissanti, mayam-ettha pāṇātipātā paṭiviratā bhavissāmāti sallekho karaṇīyo. Pare adinnādāyī bhavissanti, mayam-ettha adinnādānā paṭiviratā bhavissāmāti s. k. Pare abrahmacārī bhavissanti, mayamettha brahmacārī bhavissāmāti s. k. Pare musāvādī bhavissanti, mayam-ettha musāvādā paṭiviratā bhavissāmāti s. k.

Pare pisuṇāvācā bhavissanti, mayam-ettha pisuṇāya vācāya paṭiviratā bhavissāmāti s. k. Pare pharusāvācā bhavissanti, mayam-ettha pharusāya vācāya paṭiviratā bhavissāmāti s. k.

Pare samphappalāpī bhavissanti, mayam-ettha samphappalāpā paṭiviratā bhavissāmāti s. k. Pare abhijjhālū bhavissanti, mayam-ettha anabhijjhālū bhavissāmāti s. k. Pare byāpannacittā bhavissanti, mayam-ettha abyāpannacittā bhavissāmāti s. k. Pare micchādiṭṭhī bhavissanti, mayam-ettha sammādiṭṭhī bhavissāmāti s. k. Pare micchāsaŋkappā bhavissanti, mayamettha sammāsaŋkappā bhavissāmāti s. k. Pare micchāvācā bhavissanti, mayam-ettha sammāvācā bhavissāmāti s. k. Pare micchākammantā bhavissanti, mayam-ettha sammākammantā bhavissāmāti s. k. Pare micchāājīvā bhavissanti, mayam-ettha sammāājīvā bhavissāmāti s. k. Pare micchāvāyāmā bhavissanti, mayam-ettha sammāvāyāmā bhavissāmāti s. k.

Pare micchāsatī bhavissanti, mayam-ettha sammāsatī bhavissāmāti s. k. Pare micchāsamādhī bhavissanti, mayamettha sammāsamādhī bhavissāmāti s. k. Pare micchāñāṇī bhavissanti, mayam-ettha sammāñāṇī bhavissāmāti s. k.

Pare micchāvimuttī bhavissanti, mayam-ettha sammāvimuttī bhavissāmāti s. k. Pare thīnamiddhapariyuṭṭhitā bhavissanti, mayam-ettha vigatathīnamiddhā bhavissāmāti s. k. Pare uddhatā bhavissanti, mayam-ettha anuddhatā bhavissāmāti s. k. Pare vecikicchī bhavissanti, mayam-ettha tiṇṇavicikicchā bhavissāmāti s. k. Pare kodhanā bhavissanti, mayam-ettha akkodhanā: bhavissāmāti s. k. Pare upanāhī bhavissanti, mayam-ettha anupanāhī bhavissāmāti s. k.

[page 043]

Pare makkhī bhavissanti, mayam-ettha amakkhī bhavissāmāti s. k. Pare paḷāsī bhavissanti, mayam-ettha apaḷāsī bhavissāmāti s. k. Pare issukī bhavissanti, mayam-ettha anissukī bhavissāmāti s. k. Pare maccharī bhavissanti, mayam-ettha amaccharī bhavissāmāti s. k. Pare saṭhā bhavissanti, mayam-ettha asaṭhā bhavissāmāti s. k. Pare māyāvī bhavissanti, mayam-ettha amāyāvī bhavissāmāti s. k.

Pare thaddhā bhavissanti, mayam-ettha atthaddhā bhavissāmāti s. k. Pare atimānī bhavissanti, mayam-ettha anatimānī bhavissāmāti s. k. Pare dubbacā bhavissanti, mayamettha suvacā bhavissāmāti s. k. Pare pāpamittā bhavissanti. mayam-ettha kalyāṇamittā bhavissāmāti s. k. Pare pamattā bhavissanti, mayam-ettha appamattā bhavissāmāti s. k. Pare assaddhā bhavissanti, mayam-ettha saddhā bhavissāmāti s. k. Pare ahirikā bhavissanti, mayam-ettha hirimanā bhavissāmāti s. k. Pare anottāpī bhavissanti, mayam-ettha ottāpī bhavissāmāti s. k. Pare appassutā bhavissanti, mayam-ettha bahussutā bhavissāmāti s. k. Pare kusītā bhavissanti, mayam-ettha āraddhaviriyā bhavissāmāti s. k. Pare muṭṭhassatī bhavissanti, mayam-ettha upaṭṭhitasatī bhavissāmāti s. k. Pare duppañña bhavissanti, mayamettha paññāsampannā bhavissāmāti s. k. Pare sandiṭṭhiparāmāsi-ādhānagāhi-duppaṭinissaggī bhavissanti, mayam-ettha asandiṭṭhiparāmāsi-anādhānagāhi-suppaṭinissaggī bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

Cittuppādam-pi kho ahaɱ Cunda kusalesu dhammesu bahukāraɱ vadāmi, ko pana vādo kāyena vācāya anuvidhīyanāsu. Tasmātiha Cunda: Pare vihiɱsakā bhavissanti, mayam-ettha avihiɱsakā bhavissāmāti cittaɱ uppādetabbaɱ.

Pare pāṇātipātī bhavissanti, mayam-ettha pāṇātipātā paṭiviratā bhavissāmāti cittaɱ uppādetabbaɱ --pe--. Pare sandiṭṭhiparāmāsi-ādhānagāhi-duppaṭinissaggī bhavissanti, mayam-ettha asandiṭṭhiparāmāsi-anādhānagāhi-suppaṭinissaggī bhavissāmāti cittaɱ uppādetabbaɱ.

Seyyathā pi Cunda visamo maggo, tassāssa añño samo maggo parikkamanāya, seyyathā pi pana Cunda visamaɱ titthaɱ, tassāssa aññaɱ samaɱ titthaɱ parikkamanāya, evam-eva kho Cunda vihiɱsakassa purisapuggalassa avihiɱsā hoti parikkamanāya,

[page 044]

pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parikkamanāya, adinnādāyissa p.

adinnādānā veramaṇī h. p., abrahmacārissa p. brahmacariyaɱ h. p., musāvādissa p. musāvādā veramaṇī h. p., pisuṇāvācassa p. pisuṇāya vācāya veramaṇī h. p., pharusāvācassa p. pharusāya vācāya veramaṇī h. p., samphappalāpissa p.

samphappalāpā veramaṇī h. p., abhijjhālussa p. anabhijjhā h. p., byāpannacittassa p. abyāpādo h. p., micchādiṭṭhissa p.

sammādiṭṭhi h. p., micchāsaŋkappassa p. sammāsaŋkappo h. p., micchāvācassa p. sammāvācā h. p., micchākammantassa p.

sammākammanto h. p., micchāājīvassa p. sammāājīvo h. p., micchāvāyāmassa p. sammāvāyāmo h. p., micchāsatissa p.

sammāsati h. p., micchāsamādhissa p. sammāsamādhi h. p., micchāñāṇissa p. sammāñāṇaɱ h. p., micchāvimuttissa p.

sammāvimutti h. p., thīnamiddhapariyuṭṭhitassa p. vigatathīnamiddhatā h. p., uddhatassa p. anuddhaccaɱ h. p., vecikicchissa p. tiṇṇavicikicchatā h. p., kodhanassa p. akkodho h. p., upanāhissa p. anupanāho h. p., makkhissa p. amakkho h. p., paḷāsissa p. apaḷāso h. p., issukissa p. anissā h.p., maccharissa p. amacchariyaɱ h. p., saṭhassa p. asāṭheyyaɱ h. p., māyāvissa p. amāyā h. p., thaddhassa p. atthaddhiyaɱ h. p., atimānissa p. anatimāno h. p., dubbacassa p. sovacassatā h. p., pāpamittassa p. kalyāṇamittatā h. p., pamattassa p. appamādo h. p., assaddhassa p. saddhā h. p., ahirikassa p. hirī h. p., anottāpissa p. ottappaɱ h. p., appassutassa p.

bāhusaccaɱ h. p., kusītassa p. viriyārambho h. p., muṭṭhassatissa p. upaṭṭhitasatitā h. p., duppaññassa p. paññāsampadā h. p., sandiṭṭhiparāmāsi-ādhānagāhi-duppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsi-anādhānagāhi-suppaṭinissaggitā hoti parikkamanāya.

Seyyathā pi cunda ye keci akusalā dhammā sabbe te adhobhāvaŋgamanīyā. ye keci kusalā dhammā sabbe te uparibhāvaŋgamanīyā. evam-eva kho Cunda vihiɱsakassa purisapuggalassa avihiɱsā hoti uparibhāvāya, pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti uparibhāvāya, adinnādāyissa — pe — sandiṭṭhiparāmāsi-ādhānagāhi-duppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsi-anādhānagāhi-suppaṭinissaggitā hoti uparibhāvāya.

[page 045]

So vata Cunda attanā palipapalipanno paraɱ palipapalipannaɱ uddharissatīti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. So vata Cunda attanā apalipapalipanno paraɱ palipapalipannaɱ uddharissatīti ṭhānam-etaɱ vijjati. So vata Cunda attanā adando avinīto aparinibbuto paraɱ damessati vinessati parinibbāpessatīti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. So vata Cunda attanā danto vinīto parinibbuto paraɱ damessati vinessati parinibbāpessatīti ṭhānam-etaɱ vijjati. Evam-eva kho Cunda vihiɱsakassa purisapuggalassa avihiɱsā hoti parinibbānāya, pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parinibbānāya. adinnādāyissa p. adinnādānā veramaṇī h. p., abrahmacārissa p. brahmacariyaɱ h. p., musāvādissa p. musāvādā veramaṇī h. p., pisuṇāvācassa p. pisuṇāya vācāya veramaṇī h. p., pharusāvācassa p. pharusāya vācāya veramaṇī h. p., samphappalāpissa p. samphappalāpā veramaṇī h. p., abhijjhālussa p. anabhijjhā h. p., byāpannacittassa p.

abyāpādo h. p., micchādiṭṭhissa p. sammādiṭṭhi h. p., micchāsaŋkappassa p. sammāsaŋkappo h. p., micchāvācassa p. sammāvācā h. p., micchākammantassa p. sammākammanto h. p., micchāājīvassa p. sammāājīvo h. p., micchāvāyāmassa p.

sammāvāyāmo h. p., micchāsatissa p. sammāsati h. p., micchāsamādhissa p. sammāsamādhi h. p., micchāñāṇissa p. sammāñāṇaɱ h. p., micchāvimuttissa p. sammāvimutti h. p. thīnamiddhapariyuṭṭhitassa p. vigatathīnamiddhatā h. p., uddhatassa p. anuddhaccaɱ h. p., vecikicchissa p. tiṇṇavicikicchatā h. p., kodhanassa p. akkodho h. p., upanāhissa p. anupanāho h. p., makkhissa p. amakkho h. p ., paḷāsissa p. apaḷāso h. p., issukissa p. anissā h. p., maccharissa p. amacchariyaɱ h. p., saṭhassa p. asāṭheyyaɱ h. p., māyāvissa p. amāyā h. p., thaddhassa p. atthaddhiyaɱ h. p., atimānissa p. anatimāno h. p., dubbacassa p. sovacassatā h. p., pāpamittassa p. kalyāṇamittatā h. p ., pamattassa p. appamādo h. p ., assaddhassa p.

saddhā h. p., ahirikassa p. hirī h. p., anottāpissa p. ottappaɱ h. p., appassutassa p. bāhusaccaɱ h. p., kusītassa p. viriyārambho h. p., muṭṭhassatissa upaṭṭhitasatitā h. p., duppaññassa

[page 046]

p. paññāsampadā h. p., sandiṭṭhiparāmāsi-ādhānagāhi-duppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsi-anādhānagāhi-suppaṭinissaggitā hoti parinibbānāya.

Iti kho Cunda desito mayā sallekhapariyāyo, desito cittuppādapariyāyo, desito parikkamanapariyāyo, desito uparibhāvapariyāyo, desito parinibbānapariyāyo. Yaɱ kho Cunda satthārā karaṇīyaɱ sāvakānaɱ hitesinā anukampakena anukampaɱ upādāya kataɱ vo taɱ mayā. Etāni Cunda rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha Cunda, mā pamādattha, ma pacchā vippaṭisārino ahuvattha, ayaɱ vo amhākaɱ anusāsanī ti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Mahācundo Bhagavato bhāsitaɱ abhinandīti.

SALLEKHASUTTAṂ AṬṬHAMAṂ.

 


 

IX. Sallekha Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ.

Āyasmā Sāriputto etad-avoca:

Sammādiṭṭhi sammādiṭṭhīti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatā 'ssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaɱ saddhamman-ti. — Dūrato pi kho mayaɱ āvuso āgaccheyyāma āyasmato Sāriputtassa santike etassa bhāsitassa attham-aññātuɱ, sādhu vat' āyasmantaɱ yeva Sāriputtaɱ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, āyasmato Sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantīti. — Tena h' āvuso suṇātha, sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evam-āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ. Āyasmā Sāriputto etad-avoca:

Yato kho āvuso ariyasāvako akusalañ-ca pajānāti akusalamūlañ-ca pajānāti, kusalañ-ca pajānāti kusalamūlañ-ca pajānāti,

[page 047]

ettāvatā pi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatā 'ssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaɱ saddhammaɱ. Katamaɱ pan' āvuso akusalaɱ, katamaɱ akusalamūlaɱ, katamaɱ kusalaɱ, katamaɱ kusalamūlaɱ: Pāṇātipāto kho āvuso akusalaɱ, adinnādānaɱ akusalaɱ, kāmesu micchācāro akusalaɱ, musāvādo akusalaɱ, pisuṇā vācā akusalaɱ, pharusā vācā akusalaɱ, samphappalāpo akusalaɱ, abhijjhā akusalaɱ, byāpādo akusalaɱ, micchādiṭṭhi akusalaɱ. Idaɱ vuccat' āvuso akusalaɱ. Katamañ-c' āvuso akusalamūlaɱ: Lobho akusalamūlaɱ, doso akusalamūlaɱ.

moho akusalamūlaɱ. Idaɱ vuccat' āvuso akusalamūlaɱ.

Katamañ-c' āvuso kusalaɱ: Pāṇātipātā veramaṇī kusalaɱ, adinnādānā veramaṇī kusalaɱ, kāmesu micchācārā veramaṇī kusalaɱ, musāvādā veramaṇī kusalaɱ, pisuṇāya vācāya veramaṇī kusalaɱ, pharusāya vācāya veramaṇī kusalaɱ, samphappalāpā veramaṇī kusalaɱ, anabhijjhā kusalaɱ, abyāpādo kusalaɱ, sammādiṭṭhi kusalaɱ. Idaɱ vuccat' āvuso kusalaɱ.

Katamañ-c' āvuso kusalamūlaɱ: Alobho kusalamūlaɱ, adoso kusalamūlaɱ, amoho kusalamūlaɱ. Idaɱ vuccat' āvuso kusalamūlaɱ. Yato kho āvuso ariyasāvako evaɱ akusalaɱ pajānāti evaɱ akusalamūlaɱ pajānāti, evaɱ kusalaɱ pajānāti evaɱ kusalamūlaɱ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaɱ pahāya paṭighānusayaɱ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaɱ samūhanitvā avijjaɱ pahāya vijjaɱ uppādetvā diṭṭhe va dhamme dukkhass' antakaro hoti. Ettāvatā pi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti ujugatā 'ssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato. āgato imaɱ saddhamman-ti.

Sādh' āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaɱ Sāriputtaɱ uttariɱ pañhaɱ apucchuɱ: Siyā pan' āvuso añño pi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatā 'ssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaɱ saddhamman-ti. — Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako āhārañ-ca pajānāti āhārasamudayañ-ca pajānāti āhāranirodhañ-ca pajānāti āhāranirodhagāminī-paṭipadañ-ca pajānāti, ettāvatā pi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatā 'ssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaɱ saddhammaɱ.

[page 048]

Katamo pan' āvuso āhāro, katamo āhārasamudayo, katamo āhāranirodho, katamā āhāranirodhagāminī-paṭipadā: Cattāro 'me āvuso āhārā bhūtānaɱ vā sattānaɱ ṭhitiyā sambhavesīnaɱ vā anuggahāya. katame cattāro: Kabaḷiɱkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyo, viññāṇaɱ catuttho. Taṇhāsamudayā āhārasamudayo, taṇhānirodhā āhāranirodho, ayameva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo āhāranirodhagāminī-paṭipadā, seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi sammāsaŋkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Yato kho āvuso ariyasāvako evaɱ āhāraɱ pajānāti, evaɱ āhārasamudayaɱ pajānāti, evaɱ āhāranirodhaɱ pajānāti, evaɱ āhāranirodhagāminī-paṭipadaɱ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaɱ pahāya paṭighānusayaɱ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaɱ samūhanitvā avijjaɱ pahāya vijjaɱ uppādetvā diṭṭhe va dhamme dukkhass' antakaro hoti.

Ettāvatā pi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatā 'ssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaɱ saddhamman-ti.

Sādh' āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaɱ Sāriputtaɱ uttariɱ pañhaɱ apucchuɱ: Siyā pan' āvuso añño pi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti — pe — āgato imaɱ saddhamman-ti. — Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako dukkhañ-ca pajānāti dukkhasamudayañ-ca pajānāti dukkhanirodhañ-ca pajānāti dukkhanirodhagāminī-paṭipadañ-ca pajānāti. ettāvatā pi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatā 'ssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaɱ saddhammaɱ. Katamaɱ pan' āvuso dukkhaɱ, katamo dukkhasamudayo, katamo dukkhanirodho, katamā dukkhanirodhagāminī-paṭipadā. Jāti pi dukkhā, jarā pi dukkhā, byādhi pi dukkhā, maraṇam-pi dukkhaɱ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā pi dukkhā, yam-p' icchaɱ na labhati tam-pi dukkhaɱ, saŋkhittena pañc' upādānakkhandhā dukkhā. Idaɱ vuccat' āvuso dukkhaɱ. Katamo c' āvuso dukkhasamudayo: Yā 'yaɱ taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathīdaɱ: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā,

[page 049]

ayaɱ vuccat' āvuso dukkhasamudayo.

Katamo c' āvuso dukkhanirodho: Yo tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo, ayaɱ vuccat' āvuso dukkhanirodho. Katamā c' āvuso dukkhanirodhagāminī-paṭipadā: Ayam-eva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo dukkhanirodhagāminī-paṭipadā, seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi -pe — sammāsamādhi. Yato kho āvuso ariyasāvako evaɱ dukkhaɱ pajānāti, evaɱ dukkhasamudayaɱ pajānāti, evaɱ dukkhanirodhaɱ pajānāti, evaɱ dukkhanirodhagāminī-paṭipadaɱ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaɱ pahāya paṭighānusayaɱ paṭivinodetvā --pe--. Ettāvatā pi kho ... saddhamman-ti.

Sādh' āvuso ti kho ... apucchuɱ: Siyā pan' āvuso añño pi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti — pe — āgato imaɱ saddhamman-ti. — Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako jarāmaraṇañ-ca pajānāti jarāmaraṇasamudayañ-ca pajānāti jarāmaraṇanirodhañ-ca pajānāti jarāmaraṇanirodhagāminī-paṭipadañ-ca pajānāti, ettāvatā pi kho ... saddhammaɱ. Katamaɱ pan' āvuso jarāmaraṇaɱ, katamo jarāmaraṇasamudayo, katamo jarāmaraṇanirodho, katamā jarāmaraṇanirodhagāminī-paṭipadā: Yā tesaɱ tesaɱ sattānaɱ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā khaṇḍiccaɱ pāliccaɱ valittacatā, āyuno saɱhāni indriyānaɱ paripāko, ayaɱ vuccat' āvuso jarā. [Katamañ-c' āvuso maraṇaɱ:] Yaɱ tesaɱ tesaɱ sattānaɱ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaɱ maccumaraṇaɱ kālakiriyā, khandhānaɱ bhedo kaḷebarassa nikkhepo, idaɱ vuccat' āvuso maraṇaɱ. Iti ayañ-ca jarā idañ-ca maraṇaɱ idaɱ vuccat' āvuso jarāmaraṇaɱ.

Jātisamudayā jarāmaraṇasamudayo, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho, ayam-eva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo jarāmaraṇanirodhagāminī-paṭipadā, seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi — pe — sammāsamādhi. Yato kho āvuso ariyasāvako evaɱ jarāmaraṇaɱ pajānāti, evaɱ jarāmaraṇasamudayaɱ pajānāti, evaɱ jarāmaraṇanirodhaɱ pajānāti, evaɱ jarāmaraṇanirodhagāminīpaṭipadaɱ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaɱ pahāya paṭighānusayaɱ paṭivinodetvā --pe--. Ettāvatā pi kho ... saddhamman-ti.

Sādh' āvuso ti kho ... apucchuɱ: Siyā pan' āvuso -pe --.

[page 050]

— Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako jātiñ-ca pajānāti jātisamudayañ-ca pajānāti jātinirodhañ-ca pajānāti jātinirodhagāminī-paṭipadañ-ca pajānāti, ettāvatā pi kho ... saddhammaɱ. Katamā pan' āvuso jāti, katamo jātisamudayo, katamo jātinirodho, katamā jātinirodhagāminī-paṭipadā: Yā tesaɱ tesaɱ sattānaɱ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti abhinibbatti, khandhānaɱ pātubhāvo āyatanānaɱ paṭilābho, ayaɱ vuccat' āvuso jāti. Bhavasamudayā jātisamudayo, bhavanirodhā jātinirodho, ayam-eva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo jātinirodhagāminī-paṭipadā, seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi — pe — sammāsamādhi. Yato kho āvuso ariyasāvako evaɱ jātiɱ pajānāti, evaɱ jātisamudayaɱ pajānāti, evaɱ jātinirodhaɱ pajānāti, evaɱ jātinirodhagāminī-paṭipadaɱ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaɱ pahāya --pe--. Ettāvatā pi kho ... saddhamman-ti.

Sādh' āvuso ti kho ... apucchuɱ: Siyā pan' āvuso -pe --. — Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako bhavañca pajānāti bhavasamudayañ-ca pajānāti bhavanirodhañ-ca pajānāti bhavanirodhagāminī-paṭipadañ-ca pajānāti, ettāvatā pi kho ... saddhammaɱ. Katamo pan' āvuso bhavo, katamo bhavasamudayo, katamo bhavanirodho, katamā bhavanirodhagāminī-paṭipadā: Tayo 'me āvuso bhavā: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo. Upādānasamudayā bhavasamudayo upādānanirodhā bhavanirodho, ayam-eva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo bhavanirodhagāminī-paṭipadā, seyyathīdaɱ:

sammādiṭṭhi — pe — sammāsamādhi. Yato kho āvuso ariyasāvako evaɱ bhavaɱ pajānāti, evaɱ bhavasamudayaɱ pajānāti, evaɱ bhavanirodhaɱ pajānāti, evaɱ bhavanirodhagāminī-paṭipadaɱ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaɱ pahāya --pe--. Ettāvatā pi kho ... saddhamman-ti.

Sādh' āvuso ti kho ... apucchuɱ: Siyā pan' āvuso -pe --. — Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako upādānañ-ca pajānāti upādānasamudayañ-ca pajānāti upādānanirodhañ-ca pajānāti upādānanirodhagāminī-paṭipadañ-ca pajānāti, ettāvatā pi kho ... saddhammaɱ. Katamaɱ pan' āvuso upādānaɱ, katamo upādānasamudayo, katamo upādānanirodho, katamā upādānanirodhagāminī-paṭipadā: Cattāro 'me āvuso upādānā:

[page 051]

kāmupādānaɱ diṭṭhupādānaɱ sīlabbatupādānaɱ attavādupādānaɱ. Taṇhāsamudayā upādānasamudayo, taṇhānirodhā upādānanirodho, ayam-eva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo upādānanirodhagāminī-paṭipadā, seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi — pe — sammāsamādhi. Yato kho āvuso ariyasāvako evaɱ upādānaɱ pajānāti, evaɱ upādānasamudayaɱ pajānāti, evaɱ upādānanirodhaɱ pajānāti, evaɱ upādānanirodhagāminī-paṭipadaɱ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaɱ pahāya --pe--.

Ettāvatā pi kho ... saddhamman-ti.

Sādh' āvuso ti kho ... apucchuɱ: Siyā pan' āvuso -pe --. — Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako taṇhañca pajānāti taṇhāsamudayañ-ca pajānāti taṇhānirodhañ-ca pajānāti taṇhānirodhagāminī-paṭipadañ-ca pajānāti, ettāvatā pi kho ... saddhammaɱ. Katamā pan' āvuso taṇhā, katamo taṇhāsamudayo, katamo taṇhānirodho, katamā taṇhānirodhagāminī-paṭipadā: Cha-y-ime āvuso taṇhākāyā: rupataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Vedanāsamudayā taṇhāsamudayo, vedanānirodhā taṇhānirodho, ayam-eva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo taṇhānirodhagāminī-paṭipadā, seyyathīdam: sammādiṭṭhi — pe — sammāsamādhi. Yato kho āvuso ariyasāvako evaɱ taṇhaɱ pajānāti, evaɱ taṇhāsamudayaɱ pajānāti, evaɱ taṇhānirodhaɱ pajānāti, evaɱ taṇhānirodhagāminī-paṭipadaɱ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaɱ pahāya --pe--. Ettāvatā pi kho ... saddhamman-ti.

Sādh' āvuso ti kho ... apucchuɱ: Siyā pan' āvuso -pe --. — Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako vedanañ-ca pajānāti vedanāsamudayañ-ca pajānāti vedanānirodhañ-ca pajānāti vedanānirodhagāminī-paṭipadañ-ca pajānāti, ettāvatā pi kho ... saddhammaɱ. Katamā pan' āvuso vedanā, katamo vedanāsamudayo, katamo vedanānirodho, katamā vedanānirodhagāminī-paṭipadā: Cha-y-ime āvuso vedanākāyā: cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo, phassanirodhā vedanānirodho, ayam-eva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo vedanānirodhagāminīpaṭipadā, seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi — pe — sammāsamādhi.

[page 052]

Yato kho āvuso ariyasāvako evaɱ vedanaɱ pajānāti, evaɱ vedanāsamudayaɱ pajānāti, evaɱ vedanānirodhaɱ pajānāti, evaɱ vedanānirodhagāminī-paṭipadaɱ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaɱ pahāya --pe--. Ettāvatā pi kho ... saddhamman-ti.

Sādh' āvuso ti kho ... apucchuɱ: Siyā pan' āvuso -pe --. — Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako phassañ-ca pajānāti phassasamudayañ-ca pajānāti phassanirodhañ-ca pajānāti phassanirodhagāminī-paṭipadañ-ca pajānāti, ettāvatā pi kho ... saddhammaɱ. Katamo pan' āvuso phasso, katamo phassasamudayo, katamo phassanirodho, katamā phassanirodhagāminī-paṭipadā: Cha-y-ime āvuso phassakāyā: cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso.

Saḷāyatanasamudayā phassasamudayo, saḷāyatananirodhā phassanirodho, ayam-eva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo phassanirodhagāminī-paṭipadā, seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi --pe-sammāsamādhi. Yato kho āvuso ariyasāvako evaɱ phassaɱ pajānāti, evaɱ phassasamudayaɱ pajānāti, evaɱ phassanirodhaɱ pajānāti, evaɱ phassanirodhagāminī-paṭipadaɱ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaɱ pahāya --pe--. Ettāvatā pi kho ... saddhamman-ti.

Sādh' āvuso ti kho ... apucchuɱ: Siyā pan' āvuso -pe --. — Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako saḷāyatanañ-ca pajānāti saḷāyatanasamudayañ-ca pajānāti saḷāyatananirodhañ-ca pajānāti saḷāyatananirodhagāminī-paṭipadañ-ca pajānāti, ettāvatā pi kho ... saddhammaɱ.

Katamaɱ pan' āvuso saḷāyatanaɱ, katamo saḷāyatanasamudayo, katamo saḷāyatananirodho, katamā saḷāyatananirodhagāminī-paṭipadā: Cha-y-imāni āvuso āyatanāni: cakkhāyatanaɱ sotāyatanaɱ ghānāyatanaɱ jivhāyatanaɱ kāyāyatanaɱ manāyatanaɱ. Nāmarūpasamudayā saḷāyatanasamudayo, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, ayam-eva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo saḷāyatananirodhagāminī-paṭipadā, seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi — pe — sammāsamādhi. Yato kho āvuso ariyasāvako evaɱ saḷāyatanaɱ pajānāti, evaɱ saḷāyatanasamudayaɱ pajānāti, evaɱ saḷāyatananirodhaɱ pajānāti,

[page 053]

evaɱ saḷāyatananirodhagāminī-paṭipadaɱ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaɱ pahāya --pe--. Ettāvatā pi kho ... saddhamman-ti.

Sādh' āvuso ti kho ... apucchuɱ: Siyā pan' āvuso -pe --. — Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako nāmarūpañ-ca pajānāti nāmarūpasamudayāñ-ca pajānāti nāmarūpanirodhañ-ca pajānāti nāmarūpanirodhagāminī-paṭipadañ-ca pajānāti, ettāvatā pi kho ... saddhammaɱ. Katamaɱ pan' āvuso nāmarūpaɱ, katamo nāmarūpasamudayo, katamo nāmarūpanirodho, katamā nāmarūpanirodhagāminīpaṭipadā: Vedanā saññā cetanā phasso manasikāro, idaɱ vuccat' āvuso nāmaɱ; cattāri ca mahābhūtāni catunnañ-ca mahābhūtānaɱ upādāya rūpaɱ, idaɱ vuccat' āvuso rūpaɱ; iti idañ ca nāmaɱ idañ-ca rūpaɱ idaɱ vuccat' āvuso nāmarūpaɱ. Viññāṇasamudayā nāmarūpasamudayo, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, ayam-eva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo nāmarūpanirodhagāminī-paṭipadā, seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi -pe — sammāsamādhi. Yato kho āvuso ariyasāvako evaɱ nāmarūpaɱ pajānāti, evaɱ nāmarūpasamudayaɱ pajānāti, evaɱ nāmarūpanirodhaɱ pajānāti, evaɱ nāmarūpanirodhagāminī-paṭipadaɱ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaɱ pahāya --pe--. Ettāvatā pi kho ... saddhamman-ti.

Sādh' āvuso ti kho ... apucchuɱ: Siyā pan' āvuso -pe --. — Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako viññāṇañ-ca pajānāti viññāṇasamudayañ-ca pajānāti viññāṇanirodhañ-ca pajānāti viññāṇanirodhagāminī-paṭipadañ-ca pajānāti, ettāvatā pi kho ... saddhammaɱ. Katamaɱ pan' āvuso viññāṇaɱ, katamo viññāṇasamudayo, katamo viññāṇanirodho, katamā viññāṇanirodhagāminī-paṭipadā: Cha-y-ime āvuso viññāṇakāyā: cakkhuviññāṇaɱ sotaviññāṇaɱ ghānaviññāṇaɱ jivhāviññāṇaɱ kāyaviññāṇaɱ manoviññāṇaɱ.

Saŋkhārasamudayā viññāṇasamudayo, saŋkhāranirodhā viññāṇanirodho, ayam-eva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo viññāṇanirodhagāminī-paṭipadā, seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi — pe — sammāsamādhi. Yato kho āvuso ariyasāvako evaɱ viññāṇaɱ pajānāti, evaɱ viññāṇasamudayaɱ pajānāti, evaɱ viññāṇanirodhaɱ pajānāti, evaɱ viññāṇanirodhagāminī-paṭipadaɱ pajānāti,

[page 054]

so sabbaso rāgānusayaɱ pahāya --pe--. Ettāvatā pi kho ... saddhamman-ti --pe--.

Siyā pan' āvuso --pe--. — Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako saŋkhārañ-ca pajānāti saŋkhārasamudayañca pajānāti {saŋkhāranirodhañ-ca} pajānāti saŋkhāranirodhagāminī-paṭipadañ-ca pajānāti, ettāvatā pi kho ... saddhammaɱ. Katame pan' āvuso saŋkhārā, katamo saŋkhārasamudayo, katamo saŋkhāranirodho, katamā saŋkhāranirodhagāminī-paṭipadā: Tayo 'me āvuso saŋkhārā: kāyasaŋkhāro vacīsaŋkhāro cittasaŋkhāro. Avijjāsamudayā saŋkhārasamudayo, avijjānirodhā saŋkhāranirodho. ayam-eva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo saŋkhāranirodhagāminī-paṭipadā, seyyathīdaɱ:

sammādiṭṭhi — pe — sammāsamādhi. Yato kho āvuso ariyasāvako evaɱ saŋkhāraɱ pajānāti, evaɱ saŋkhārasamudayaɱ pajānāti, evaɱ saŋkhāranirodhaɱ pajānāti, evaɱ saŋkhāranirodhagāminī-paṭipadaɱ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaɱ pahāya --pe--. Ettāvatā pi kho ... saddhamman-ti --pe--.

Siyā pan' āvuso --pe--. — Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako avijjañ-ca pajānāti avijjāsamudayañ-ca pajānāti avijjānirodhañ-ca pajānāti avijjānirodhagāminī-paṭipadañ-ca pajānāti, ettāvatā pi kho ... saddhammaɱ. Katamā pan' āvuso avijjā, katamo avijjāsamudayo, katamo avijjānirodho, katamā avijjānirodhagāminī-paṭipadā: Yaɱ kho āvuso dukkhe aññāṇaɱ dukkhasamudaye aññāṇaɱ dukkhanirodhe aññāṇaɱ dukkhanirodhagāminī-paṭipadāya aññāṇaɱ, ayaɱ vuccat' āvuso avijjā. Āsavasamudayā avijjāsamudayo, āsavanirodhā avijjānirodho, ayam-eva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo avijjānirodhagāminī-paṭipadā, seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi — pe — sammāsamādhi. Yato kho āvuso ariyasāvako evaɱ avijjaɱ pajānāti, evaɱ avijjāsamudayaɱ pajānāti, evaɱ avijjānirodhaɱ pajānāti, evaɱ avijjānirodhagāminī-paṭipadaɱ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaɱ pahāya --pe--. Ettāvatā pi kho ... saddhamman-ti.

Sādh' āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaɱ Sāriputtaɱ uttariɱ pañhaɱ apucchuɱ: Siyā pan' āvuso añño pi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti,

[page 055]

ujugatā 'ssa diṭṭhi dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaɱ saddhamman-ti. — Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako āsavañ-ca pajānāti āsavasamudayañ-ca pajānāti āsavanirodhañ-ca pajānāti āsavanirodhagāminī-paṭipadañ-ca pajānāti, ettāvatā pi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatā 'ssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaɱ saddhammaɱ. Katamo pan' āvuso āsavo, katamo āsavasamudayo, katamo āsavanirodho katamā āsavanirodhagāminī-paṭipadā: Tayo 'me āvuso āsavā: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo. Avijjāsamudayā āsavasamudayo, avijjānirodhā āsavanirodho, ayam-eva ariyo aṭṭhaŋgiko maggo āsavanirodhagāminī-paṭipadā, seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhi sammāsaŋkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Yato kho āvuso ariyasāvako evaɱ āsavaɱ pajānāti, evaɱ āsavasamudayaɱ pajānāti, evaɱ āsavanirodhaɱ pajānāti, evaɱ āsavanirodhagāminī-paṭipadaɱ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaɱ pahāya paṭighānusayaɱ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaɱ samūhanitvā avijjaɱ pahāya vijjaɱ uppādetvā diṭṭhe va dhamme dukkhass' antakaro hoti. Ettāvatā pi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatā 'ssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaɱ saddhamman-ti.

Idam-avoca āyasmā Sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaɱ abhinandun-ti.

SAMMĀDIṬṬHISUTTAṂ NAVAMAṂ.

 


 

X. Satipaṭṭhāna Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kurūsu viharati; Kammāssadhamman-nāma Kurūnaɱ nigamo. Tatra kho Bhagavā bhikkhū amantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Ekāyano ayaɱ bhikkhave maggo sattānaɱ visuddhiyā sokapariddavānaɱ samatikkamāya dukkhadomanassānaɱ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya,

[page 056]

yadidaɱ cattāro satipaṭṭhānā, katame cattāro: Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaɱ, vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaɱ, citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaɱ, dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaɱ.

Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati: Idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satim upaṭṭhapetvā. So sato va assasati, sato passasati. Dīghaɱ vā assasanto: dīghaɱ assasāmīti pajānāti, dīghaɱ vā passasanto: dīghaɱ passasāmīti pajānāti; rassaɱ vā assasanto: rassaɱ assasāmīti pajānāti, rassaɱ vā passasanto: rassaɱ passasāmīti pajānāti.

Sabbakāyapaṭisaɱvedī assasissāmīti sikkhati, sabbakāyapaṭisaɱvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaɱ kāyasaŋkhāraɱ assasissāmīti sikkhati, passambhayaɱ kāyasaŋkhāraɱ passasissāmīti sikkhati. Seyyathā pi bhikkhave dakkho bhamakāro vā bhamakārantevāsī vā dīghaɱ vā añchanto: dīghaɱ añchāmīti pajānāti, rassaɱ vā añchanto; rassaɱ añchāmīti pajānāti, evam-eva kho bhikkhave bhikkhu dīghaɱ vā assasanto: dīghaɱ assasāmīti pajānāti — pe — passambhayaɱ kāyasaŋkhāraɱ passasissāmīti sikkhati. Iti ajjhattaɱ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati; samudayadhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati. Atthi kāyo ti vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad-eva ñāṇamattāya patissatimattāya, anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evam-pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu gacchanto vā: gacchāmīti pajānāti, ṭhito vā: ṭhito 'mhīti pajānāti, nisinno vā nisinno 'mhīti pajānāti,

[page 057]

sayāno vā: sayāno 'mhīti pajānāti, yathā yathā vā pan' assa kāyo paṇihito hoti tathā tathā naɱ pajānāti.

Iti ajjhattaɱ vā kāye kāyānupassī viharati ... upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite s. h., saŋghāṭipattacīvaradhāraṇe s. h., asite pīte khāyite sāyite s. h., uccārapassāvakamme s. h., gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Iti ajjhattaɱ vā kāye kāyānupassī viharati ... upādiyati. Evam-pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu imam-eva kāyaɱ uddhaɱ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaɱ pūrannānappakārassa asucino paccavekkhati: Atthi imasmiɱ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maɱsaɱ nahāru aṭṭhī aṭṭhimiñjā vakkaɱ hadayaɱ yakanaɱ kilomakaɱ pihakaɱ papphāsaɱ antaɱ antaguṇaɱ udariyaɱ karīsaɱ, pittaɱ semhaɱ pubbo lohitaɱ sedo medo assu vasā kheḷo siŋghāṇikā lasikā muttan-ti. Seyyathā pi bhikkhave ubhatomukhā mutoḷī pūrā nānāvihitassa dhaññassa, seyyathīdaɱ:

sālīnaɱ vīhīnaɱ muggānaɱ māsānaɱ tilānaɱ taṇḍulānaɱ, tam-enaɱ cakkhumā puriso muñcitvā paccavekkheyya: ime sālī, ime vīhī, ime muggā, ime māsā ime tilā ime taṇḍulā ti, evam-eva kho bhikkhave bhikkhu imam-eva kāyaɱ uddhaɱ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaɱ pūrannānappakārassa asucino paccavekkhati: Atthi imasmiɱ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maɱsaɱ nahāru aṭṭhī aṭṭhimiñjā vakkaɱ hadayam yakanaɱ kilomakaɱ pihakaɱ papphāsaɱ antaɱ antaguṇaɱ udariyaɱ karīsaɱ, pittaɱ semhaɱ pubbo lohitaɱ sedo medo assu vasā kheḷo siŋghāṇikā lasikā muttan-ti. Iti ajjhattaɱ vā kāye kāyānupassī viharati ... upādiyati. Evam-pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu imam-eva kāyaɱ yathāṭhitaɱ yathāpaṇihitaɱ dhātuso paccavekkhati: Atthi imasmiɱ kāye paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti.

[page 058]

Seyyathā pi bhikkhave dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviɱ vadhitvā cātummahāpathe bilaso paṭivibhajitvā nisinno assa, evam-eva kho bhikkhave bhikkhu imam-eva kāyaɱ yathāṭhitaɱ yathāpaṇihitaɱ dhātuso paccavekkhati:

Atthi imasmiɱ kāye paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti. Iti ajjhattaɱ vā kāye kāyānupassī viharati ... upādiyati. Evam-pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu seyyathā pi passeyya sarīraɱ sīvathikāya chaḍḍitaɱ ekāhamataɱ vā dvīhamataɱ vā tīhamataɱ vā uddhumātakaɱ vinīlakaɱ vipubbakajātaɱ, so imam-eva kāyaɱ upasaɱharati: Ayam-pi kho kāyo evaɱdhammo evaɱbhāvī etaɱ anatīto ti. Iti ajjhattaɱ vā kāye kāyānupassī viharati ... upādiyati. Evam-pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu seyyathā pi passeyya sarīraɱ sīvathikāya chaḍḍitaɱ kākehi vā khajjamānaɱ kulalehi vā khajjamānaɱ gijjhehi vā khajjamānaɱ supāṇehi vā khajjamānaɱ sigālehi vā khajjamānaɱ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaɱ, so imam-eva kāyaɱ upasaɱharati: Ayam-pi kho kāyo evaɱdhammo evaɱbhāvī etaɱ anatīto ti. Iti ajjhattaɱ vā k. k.

viharati ... upādiyati. Evam-pi bhikkhave bhikkhu k. k. viharati. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu seyyathā pi passeyya sarīraɱ sīvathikāya chaḍḍitaɱ, aṭṭhikasaŋkhalikaɱ samaɱsalohitaɱ nahārusambandhaɱ, — aṭṭhikasaŋkhalikaɱ nimmaɱsa-lohitamakkhitaɱ nahārusambandhaɱ, — aṭṭhikasaŋkhalikaɱ apagatamaɱsalohitaɱ nahārusambandhaɱ, -aṭṭhikāni apagatasambandhāni disāvidisā vikkhittāni, aññena hatthaṭṭhikaɱ aññena pādaṭṭhikaɱ aññena jaŋghaṭṭhikaɱ aññena ūraṭṭhikaɱ aññena kaṭaṭṭhikaɱ aññena piṭṭhikaṇṭakaɱ aññena sīsakaṭāhaɱ, so imam-eva kāyaɱ upasaɱharati: Ayam-pi kho kāyo evaɱdhammo evaɱbhāvī etaɱ anatīto ti. Iti ajjhattaɱ vā k. k. viharati ... upādiyati.

Evam-pi bhikkhave bhikkhu k. k. viharati. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu seyyathā pi passeyya sarīraɱ sīvathikāya chaḍḍitaɱ, aṭṭhikāni setāni saŋkhavaṇṇūpanibhāni, -aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni. — aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni,

[page 059]

so imam-eva kāyaɱ upasaɱharati: Ayam-pi kho kāyo evaɱdhammo evaɱbhāvī etaɱ anatīto ti. Iti ajjhattaɱ vā k. k. viharati, bahiddhā vā k. k. viharati, ajjhattabahiddhā vā k. k. viharati; samudayadhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiɱ viharati. Atthi kāyo ti vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad-eva ñāṇamattāya patissatimattāya, anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati: Idha bhikkhave bhikkhu sukhaɱ vedanaɱ vediyamāno: sukhaɱ vedanaɱ vediyāmīti pajānāti, dukkhaɱ vedanaɱ vediyamāno: dukkhaɱ v. v. pajānāti, adukkham-asukhaɱ vedanaɱ vediyamāno: adukkham-asukhaɱ v. v. pajānāti; sāmisaɱ vā sukhaɱ vedanaɱ vediyamāno: sāmisaɱ sukhaɱ vedanaɱ vediyāmīti pajānāti, nirāmisaɱ vā sukhaɱ ... ., sāmisaɱ vā dukkhaɱ ... ., nirāmisaɱ vā dukkhaɱ ... ., sāmisaɱ vā adukkham-asukhaɱ ... ., nirāmisaɱ vā adukkhamasukhaɱ vedanaɱ vediyamāno: nirāmisaɱ adukkham-asukhaɱ vedanaɱ vediyāmīti pajānāti. Iti ajjhattaɱ vā vedanāsu vedanānupassī viharati, bahiddhā vā v. v. viharati, ajjhattabahiddhā vā v. v. viharati; samudayadhammānupassī vā vedanāsu viharati, vayadhammānupassī vā v. v., samudayavayadhammānupassī vā v. v. Atthi vedanā ti vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad-eva ñāṇamattāya patissatimattāya, anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati.

Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu citte cittānupassī viharati: Idha bhikkhave bhikkhu sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittan-ti pajānāti, vītarāgaɱ vā cittaɱ vītarāgaɱ cittan-ti pajānāti, sadosaɱ ... ., vītadosaɱ ... ., samohaɱ ... ., vītamohaɱ ... ., saŋkhittaɱ ... ., vikkhittaɱ ... ., mahaggataɱ ... ., amahaggataɱ ... ., sa-uttaraɱ ... ., anuttaraɱ ... ., samāhitaɱ ... ., asamāhitaɱ ... ., vimuttaɱ ... ., avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittan-ti pajānāti. Iti ajjhattaɱ vā citte cittānupassī viharati, bahiddhā vā c. c. viharati, ajjhattabahiddhā vā c. c. viharati; samudayadhammānupassī vā cittasmiɱ viharati,

[page 060]

vayadhammānupassī vā cittasmiɱ viharati, samudayavayadhammānupassī vā cittasmiɱ viharati. Atthi cittan-ti vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad-eva ñāṇamattāya patissatimattāya, anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu citte cittānupassī viharati.

Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati: Idha bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu: Idha bhikkhave bhikkhu santaɱ vā ajjhattaɱ kāmacchandaɱ: atthi me ajjhattaɱ kāmacchando ti pajānāti, asantaɱ vā ajjhattaɱ kāmacchandaɱ: na-tthi me ajjhattaɱ kāmacchando ti pajānāti, yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti tañ-ca pajānāti, yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaɱ hoti tañ-ca pajānāti, yathā ca pahīnassa kāmacchandassa āyatiɱ anuppādo hoti tañ-ca pajānāti. Santaɱ vā ajjhattaɱ byāpādaɱ: atthi me ajjhattaɱ byāpādo ti ... pajānāti. Santaɱ vā ajjhattaɱ thīnamiddhaɱ: atthi me ajjhattaɱ thīnamiddhan-ti ... pajānāti. Santaɱ vā ajjhattaɱ uddhaccakukkuccaɱ: atthi me ajjhattaɱ uddhaccakukkuccan-ti ... pajānāti. Santaɱ vā ajjhattaɱ vicikicchaɱ: atthi me ajjhattaɱ vicikicchā ti pajānāti, asantaɱ vā ajjhattaɱ vicikicchaɱ: na-tthi me ajjhattaɱ vicikicchā ti pajānāti, yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti tañ-ca pajānāti yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaɱ hoti tañ-ca pajānāti, yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiɱ anuppādo hoti tañ-ca pajānāti. Iti ajjhattaɱ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dh. dh. viharati, ajjhattabahiddhā vā dh. dh. viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati vayadhammānupassī vā dh. v., samudayavayadhammānupassī vā dh. v. Atthi dhammā ti vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad-eva ñāṇamattāya patissatimattāya, anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcas' upādānakkhandhesu.

[page 061]

Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcas' upādānakkhandesu: Idha bhikkhave bhikkhu: iti rūpaɱ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo; iti vedanā, iti vedanāya s., iti vedanāya a.; iti saññā, iti saññāya s., iti saññāya a.; iti saŋkhārā. iti saŋkhārānaɱ s., iti saŋkhārānaɱ a.; iti viññāṇaɱ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthagamo ti, iti ajjhattaɱ vā dhammesu dhammānupassī viharati ... upādiyati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcas' upādānakkhandhesu.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu.

Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu: Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuñ-ca pajānāti rūpe ca pajānāti, yañ-ca tadubhayaɱ paṭicca uppajjati saɱyojanaɱ tañ-ca pajānāti, yathā ca anuppannassa saɱyojanassa uppādo hoti tañ-ca pajānāti, yathā ca uppannassa saɱyojanassa pahānaɱ hoti tañ-ca pajānāti, yathā ca pahīnassa saɱyojanassa āyatiɱ anuppādo hoti tañ-ca pajānāti; sotañ-ca pajānāti sadde ca pajānāti — pe — ghānañ-ca pajānāti gandhe ca pajānāti -jivhañ-ca pajānāti rase ca pajānāti — kāyañ-ca pajānāti phoṭṭhabbe ca pajānāti — manañ-ca pajānāti dhamme ca pajānāti, yañ-ca tad-ubhayaɱ paṭicca uppajjati saɱyojanaɱ tañ-ca pajānāti, yathā ca anuppannassa saɱyojanassa uppādo hoti tañ-ca pajānāti, yathā ca uppannassa saɱyojanassa pahānaɱ hoti tañ-ca pajānāti, yathā ca pahīnassa saɱyojanassa āyatiɱ anuppādo hoti tañ-ca pajānāti. Iti ajjhattaɱ vā dhammesu dhammānupassī viharati ... upādiyati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaŋgesu. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaŋgesu: Idha bhikkhave bhikkhu santaɱ vā ajjhattaɱ satisambojjhaŋgaɱ: atthi me ajjhattaɱ satisambojjhaŋgo ti pajānāti, asantaɱ vā ajjhattaɱ satisambojjhaŋgaɱ: na-tthi me ajjhattaɱ satisambojjhaŋgo ti pajānāti,

[page 062]

yathā ca anuppannassa satisambojjhaŋgassa uppādo hoti tañ-ca pajānāti, yathā ca uppannassa satisambojjhaŋgassa bhāvanāpāripūrī hoti tañ-ca pajānāti. Santaɱ vā ajjhattaɱ dhammavicayasambojjhaŋgaɱ ... Santaɱ vā ajjhattaɱ viriyasambojjhaŋgaɱ ... Santaɱ vā ajjhattaɱ pītisambojjhaŋgaɱ ... Santaɱ vā ajjhattaɱ passaddhisambojjhaŋgaɱ ... Santaɱ vā ajjhattaɱ samādhisambojjhaŋgaɱ ... Santaɱ vā ajjhattaɱ upekhāsambojjhaŋgaɱ: atthi me ajjhattaɱ upekhāsambojjhaŋgo ti pajānāti, asantaɱ vā ajjhattaɱ upekhāsambojjhaŋgaɱ: na-tthi me ajjhattaɱ upekhāsambojjhaŋgo ti pajānāti, yathā ca anuppannassa upekhāsambojjhaŋgassa uppādo hoti tañ-ca pajānāti, yathā ca uppannassa upekhāsambojjhaŋgassa bhāvanāpāripūrī hoti tañ-ca pajānāti. Iti ajjhattaɱ vā dhammesu dhammānupassī viharati ... upādiyati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu bojjhaŋgesu.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catusu ariyasaccesu. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catusu ariyasaccesu: Idha bhikkhave bhikkhu: idaɱ dukkhan-ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ dukkhasamudayo ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ dukkhanirodho ti yathābhūtaɱ pajānāti,ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaɱ pajānāti. Iti ajjhattaɱ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dh. dh. viharati, ajjhattabahiddhā vā dh. dh. viharati; samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Atthi dhammā ti vā pan' assa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvad-eva ñāṇamattāya patissatimattāya, anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catusu ariyasaccesu.

Yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaɱ bhāveyya satta vassāni, tassa dvinnaɱ phalānaɱ aññataraɱ phalaɱ pāṭikaŋkhaɱ: diṭṭhe va dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhantu bhikkhave satta vassāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaɱ bhāveyya cha vassāni pañca vassāni cattāri vassāni tīṇi vassāni dve vassāni ekaɱ vassaɱ

[page 063]

— tiṭṭhatu bhikkhave ekaɱ vassaɱ, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaɱ bhāveyya satta māsāni, tassa dvinnaɱ phalānaɱ aññataraɱ phalaɱ pāṭikaŋkhaɱ: diṭṭhe va dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhantu bhikkhave satta māsāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaɱ bhāveyya cha māsāni pañca māsāni cattāri māsāni tīṇi māsāni dve māsāni māsaɱ addhamāsaɱ — tiṭṭhatu bhikkhave addhamāso, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaɱ bhāveyya sattāhaɱ, tassa dvinnaɱ phalānaɱ aññataraɱ phalaɱ pāṭikaŋkhaɱ: diṭṭhe va dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Ekāyano ayaɱ bhikkhave maggo sattānaɱ visuddhiyā sokapariddavānaɱ samatikkamāya dukkhadomanassānaɱ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaɱ cattāro satipaṭṭhānā ti, iti yan-taɱ vuttaɱ idametaɱ paṭicca vuttan-ti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

SATIPAṬṬHĀNASUTTAṂ DASAMAṂ.

MŪLAPARIYĀYAVAGGO PAṬHAMO.

 


 

2. Sīhanāda Vagga

XI. Cūḷa-Sīhanāda Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Idh' eva bhikkhave samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo, suññā parappavādā samaṇehi aññe ti,

[page 064]

evam-etaɱ bhikkhave sammā sīhanādaɱ nadatha. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ bhikkhave vijjati yaɱ idha aññatitthiyā paribbājakā evaɱ vadeyyuɱ: Ko pan' āyasmantānaɱ assāso kiɱ balaɱ yena tumhe āyasmanto evaɱ vadetha: idh' eva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo, suññā parappavādā samaṇehi aññe ti. Evaɱvādino bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evam-assu vacanīyā: Atthi kho no āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye mayaɱ attani sampassamānā evaɱ vadema: idh' eva samaṇo ... samaṇehi aññe ti; katame cattāro: Atthi kho no āvuso Satthari pasādo, atthi dhamme pasādo, atthi sīlesu paripūrakāritā, sahadhammikā kho pana no piyā manāpā gahaṭṭhā c' eva pabbajitā ca. Ime kho no āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye mayaɱ attani sampassamānā evaɱ vadema: idh' eva samaṇo ... samaṇehi aññe ti. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ bhikkhave vijjati yaɱ aññatitthiyā paribbājakā evaɱ vadeyyuɱ: Amhākam-pi kho āvuso atthi satthari pasādo, so amhākaɱ satthā, amhākam-pi atthi dhamme pasādo, so amhākaɱ dhammo, mayam-pi sīlesu paripūrakārino yāni amhākaɱ sīlāni, amhākam-pi sahadhammikā piyā manāpā gahaṭṭhā c' eva pabbajitā ca; idha no āvuso ko viseso ko adhippāyo kiɱ nānākaraṇaɱ yadidaɱ tumhākañ-c' eva amhākañ-cāti. Evaɱvādino bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evam-assu vacanīyā: Kim-pan' āvuso ekā niṭṭhā udāhu puthū niṭṭhā ti. Sammā byākaramānā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaɱ byākareyyuɱ: Ekā h' āvuso niṭṭhā, na puthū niṭṭhā ti. Sā pan' āvuso niṭṭhā sarāgassa udāhu vītarāgassāti. Sammā byākaramānā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaɱ byākareyyuɱ: Vītarāgass' āvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sarāgassāti. Sā pan' āvuso niṭṭhā sadosassa udāhu vītadosassāti. Sammā ... byākareyyuɱ: Vītadosass' āvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sadosassāti. Sā pan' āvuso niṭṭhā samohassa udāhu vītamohassāti. Sammā ... byākāreyyuɱ: Vītamohass' āvuso sā niṭṭhā na sā niṭṭhā samohassāti. Sā pan' āvuso niṭṭhā sataṇhassa udāhu vītataṇhassāti.

[page 065]

Sammā ... byākareyyuɱ: Vītataṇhass' āvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sataṇhassāti. Sā pan' āvuso niṭṭhā sa-upādānassa udāhu anupādānassāti. Sammā ... byākareyyuɱ: Anupādānass' āvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sa-upādānassāti. Sā pan' āvuso niṭṭhā viddasuno udāhu aviddasuno ti. Sammā ... byākareyyuɱ: Viddasuno āvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā aviddasuno ti. Sā pan' āvuso niṭṭhā anuruddha-paṭiviruddhassa udāhu ananuruddha-appaṭiviruddhassāti. Sammā ... byākareyyuɱ: Ananuruddha-appaṭiviruddhass' āvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā anuruddha-paṭiviruddhassāti. Sā pan' āvuso niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino udāhu nippapañcārāmassa nippapañcaratino ti. Sammā byākaramānā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaɱ byākareyyuɱ: Nippapañcārāmass' āvuso sā niṭṭhā nippapañcaratino, na sā niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino ti.

Dve 'mā bhikkhave diṭṭhiyo: bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca. Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavadiṭṭhiɱ allīnā bhavadiṭṭhiɱ upagatā bhavadiṭṭhiɱ ajjhositā, vibhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā. Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavadiṭṭhiɱ allīnā vibhavadiṭṭhiɱ upagatā vibhavadiṭṭhiɱ ajjhositā, bhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā. Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaɱ dvinnaɱ diṭṭhīnaɱ samudayañ-ca atthagamañ-ca assādañ-ca ādīnavañ-ca nissaraṇañ-ca yathābhūtaɱ nappajānanti, te sarāgā te sadosā te samohā te sataṇhā te sa-upādānā te aviddasuno te anuruddha-paṭiviruddhā te papañcārāmā papañcaratino, te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccanti dukkhasmā ti vadāmi. Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaɱ dvinnaɱ diṭṭhīnaɱ samudayañ-ca atthagamañ-ca assādañ-ca ādīnavañ-ca nissaraṇañ-ca yathābhūtaɱ pajānanti, te vītarāgā te vītadosā te vītamohā te vītataṇhā te anupādānā te viddasuno te ananuruddha-appaṭiviruddhā te nippapañcārāmā nippapañcaratino, te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccanti dukkhasmā ti vadāmi.

[page 066]

Cattār' imāni bhikkhave upādānāni, katamāni cattāri:

kāmupādānaɱ diṭṭhupādānaɱ sīlabbatupādānaɱ attavādupādānaɱ. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā te na sammā sabbupādānapariññaɱ paññāpenti: kāmupādānassa pariññaɱ paññāpenti, na diṭṭhupādānassa pariññaɱ paññāpenti, na sīlabbatupādānassa p. p., na attavādupādānassa p. p.; taɱ kissa hetu:

imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā tīṇi ṭhānāni yathābhūtaɱ na-ppajānanti, tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā te na sammā sabbupādānapariññaɱ paññāpenti: kāmupādānassa pariññaɱ paññāpenti, na diṭṭhupādānassa p. p., na sīlabbatupādānassa p. p., na attavādupādānassa p. p. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā te na sammā sabbupādānapariññaɱ paññāpenti: kāmupādānassa p. p., diṭṭhupādānassa p. p., na sīlabbatupādānassa p. p., na attavādupādānassa p. p.; taɱ kissa hetu: imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dve ṭhānāni yathābhūtaɱ na-ppajānanti, tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā te na sammā sabbupādānapariññaɱ paññāpenti: kāmupādānassa p. p., diṭṭhupādānassa p. p., na sīlabbatupādānassa p. p., na attavādupādānassa p. p. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā te na sammā sabbupādānapariññaɱ paññāpenti: kāmupādānassa p. p., diṭṭhupādānassa p. p., sīlabbatupādānassa p. p., na attavādupādānassa p. p.; taɱ kissa hetu: imaɱ hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā ekaɱ ṭhānaɱ yathābhūtaɱ na-ppajānanti, tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā te na sammā sabbupādānapariññaɱ paññāpenti: kāmupādānassa p. p. diṭṭhupādānassa p. p., sīlabbatupādānassa p.p., na attavādupādānassa pariññaɱ paññāpenti. Evarūpe kho bhikkhave dhammavinaye yo satthari pasādo so na sammaggato akkhāyati, yo dhamme pasādo so na sammaggato akkhāyati yā sīlesu paripūrakāritā sā na sammaggatā akkhāyati, yā sahadhammikesu piyamanāpatā sā na sammaggatā akkhāyati; taɱ kissa hetu: evaɱ h' etaɱ bhikkhave hoti yathā taɱ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaɱvattanike asammāsambuddhappavedite.

[page 067]

Tathāgato ca kho bhikkhave arahaɱ sammāsambuddho sabbupādānapariññāvādo paṭijānamāno sammā sabbupādānapariññaɱ paññāpeti: kāmupādānassa pariññaɱ paññāpeti, diṭṭhupādānassa p. p., sīlabbatupādānassa p.p., attavādupādānassa pariññaɱ paññāpeti. Evarūpe kho bhikkhave dhammavinaye yo satthari pasādo so sammaggato akkhāyati. yo dhamme pasādo so sammaggato akkhāyati, yā sīlesu paripūrakāritā sā sammaggatā akkhāyati, yā sahadhammikesu piyamanāpatā sā sammaggatā akkhāyati; taɱ kissa hetu:

evaɱ h' etaɱ bhikkhave hoti yathā taɱ svākkhāte dhammavinaye suppavedite niyyānike upasamasaɱvattanike sammāsambuddhappavedite.

Ime ca bhikkhave cattāro upādānā kiɱnidānā kiɱsamudayā kiɱjātikā kiɱpabhavā: ime cattāro upādānā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā. Taṇhā cāyaɱ bhikkhave kiɱnidānā k. k. kiɱpabhavā: taṇhā vedanānidānā v. v. vedanāpabhavā. Vedanā cāyaɱ bhikkhave kiɱnidānā k. k. kiɱpabhavā: vedanā phassanidānā ph. ph.

phassapabhavā. Phasso cāyaɱ bhikkhave kiɱnidāno k. k.

kiɱpabhavo:: phasso saḷāyatananidāno s. s. saḷāyatanapabhavo.

Saḷāyatanañ-c' idaɱ bhikkhave kiɱnidānaɱ k. k. kiɱpabhavaɱ: saḷāyatanaɱ nāmarūpanidānaɱ n. n. nāmarūpapabhavaɱ. Nāmarūpañ-c' idaɱ bhikkhave kiɱnidānaɱ k. k.

kiɱpabhavaɱ: nāmarūpaɱ viññāṇanidānaɱ v. v. viññāṇapabhavaɱ. Viññāṇañ-c' idaɱ bhikkhave kiɱnidānaɱ k. k.

kiɱpabhavaɱ: viññāṇaɱ saŋkhāranidānaɱ s. s. saŋkhārapabhavaɱ. Saŋkhārā c' ime bhikkhave kiɱnidānā kiɱsamudayā kiɱjātikā kiɱpabhavā: saŋkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā. Yato ca kho bhikkhave bhikkhuno avijjā pahīnā hoti vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā n' eva kāmupādānaɱ upādiyati, na diṭṭhupādānaɱ upādiyati, na sīlabbatupādānaɱ upādiyati, na attavādupādānaɱ upādiyati; anupādiyaɱ na paritassati, aparitassaɱ paccattaɱ yeva parinibbāyati; khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānātīti.

[page 068]

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

CŪḶASĪHANĀDASUTTAṂ PAṬHAMAṂ.

 


 

XII. Mahā Sīhanāda Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Vesāliyaɱ viharati bahinagare avarapure vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena Sunakkhatto Licchaviputto acirapakkanto hoti imasmā dhammavinayā; so Vesāliyaɱ parisatiɱ etaɱ vācaɱ bhāsati: Na-tthi samaṇassa Gotamassa uttariɱ manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataɱ samaṇo Gotamo dhammaɱ deseti vīmaɱsānucaritaɱ sayaɱpaṭibhānaɱ, yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti. Atha kho āyasmā Sāriputto pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya Vesāliɱ piṇḍāya pāvisi. Assosi kho āyasmā Sāriputto Sunakkhattassa Licchaviputtassa Vesāliyaɱ parisatiɱ etaɱ vācaɱ bhāsamānassa: Na-tthi samaṇassa Gotamassa uttariɱ manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataɱ samaṇo Gotamo dhammaɱ deseti vīmaɱsānucaritaɱ sayaɱpaṭibhānaɱ, yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti.

Atha kho āyasmā Sāriputto Vesāliyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavantaɱ etad-avoca: Sunakkhatto bhante Licchaviputto acirapakkanto imasmā dhammavinayā, so Vesāliyaɱ parisatiɱ etaɱ vācaɱ bhāsati: Na-tthi samaṇassa Gotamassa ... so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti.

Kodhano Sāriputta Sunakkhatto moghapuriso, kodhā ca pan' assa esā vācā bhāsitā. Avaṇṇaɱ bhāsissāmīti so Sāriputta Sunakkhatto moghapuriso vaṇṇaɱ yeva Tathāgatassa bhāsati.

[page 069]

Vaṇṇo h' eso Sāriputta Tathāgatassa yo evaɱ vadeyya: yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti.

Ayam-pi hi nāma Sāriputta Sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati: Iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā ti. Ayam-pi hi nāma Sāriputta Sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati: Iti pi so Bhagavā anekavihitaɱ iddhividhaɱ paccanubhoti: eko pi hutvā bahudhā hoti, bahudhā pi hutvā eko hoti, āvibhāvaɱ tirobhāvaɱ tirokuḍḍaɱ tiropākāraɱ tiropabbataɱ asajjamāno gacchati seyyathā pi ākāse, paṭhaviyā pi ummujjanimujjaɱ karoti seyyathā pi udake, udake pi abhijjamāne gacchati seyyathā pi paṭhaviyaɱ, ākāse pi pallaŋkena kamati seyyathā pi pakkhī sakuṇo, ime pi candimasuriye evaɱ mahiddhike evaɱ mahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati, yāva Brahmalokā pi kāyena vasaɱ vattetīti. Ayam-pi hi nāma Sāriputta Sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati: Iti pi so Bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cāti.

Ayam-pi hi nāma Sāriputta Sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na bhavissati: Iti pi so Bhagavā parasattānaɱ parapuggalānaɱ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaɱ vā cittaɱ sarāgaɱ cittan-ti pajānāti, vītarāgaɱ vā cittaɱ vītarāgaɱ cittan-ti pajānāti — pe — saŋkhittaɱ ... ., vikkhittaɱ ... ., mahaggataɱ ... ., amahaggataɱ ... sa-uttaraɱ ... ., anuttaraɱ ... ., samāhitaɱ ... ., asamāhitaɱ ... vimuttaɱ ... ., avimuttaɱ vā cittaɱ avimuttaɱ cittan-ti pajānātīti.

Dasa kho pan' imāni Sāriputta Tathāgatassa Tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇ-ṭhānaɱ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaɱ nadati, brahmacakkaɱ pavatteti, katamāni dasa: Idha Sāriputta Tathāgato ṭhānañ-ca ṭhānato aṭṭhānañ-ca aṭṭhānato yathābhūtaɱ pajānāti. Yampi Sāriputta Tathāgato ṭhānañ-ca ṭhānato aṭṭhānañ-ca aṭṭhānato yathābhūtaɱ pajānāti, idam-pi Sāriputta Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇ-ṭhānaɱ paṭijānāti,

[page 070]

parisāsu sīhanādaɱ nadati, brahmacakkaɱ pavatteti. Puna ca paraɱ Sāriputta Tathāgato atītānāgatapaccuppannānaɱ kammasamādānānaɱ ṭhānaso hetuso vipākaɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Yam-pi Sāriputta Tathāgato atītānāgatapaccuppannānaɱ ... pavatteti.

Puna ca paraɱ Sāriputta Tathāgato sabbatthagāminiɱ paṭipadaɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Yam-pi Sāriputta ... pavatteti. Puna ca paraɱ Sāriputta Tathāgato anekadhātunānādhātu-lokaɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Yam-pi Sāriputta ... pavatteti. Puna ca paraɱ Sāriputta Tathāgato sattānaɱ nānādhimuttikataɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Yam-pi Sāriputta ... pavatteti. Puna ca paraɱ Sāriputta Tathāgato parasattānaɱ parapuggalānaɱ indriyaparopariyattaɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Yam-pi Sāriputta ... pavatteti. Puna ca paraɱ Sāriputta Tathāgato jhāna-vimokha-samādhi-samāpattīnaɱ saŋkilesaɱ vodānaɱ vuṭṭhānaɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Yam-pi Sāriputta ... pavatteti. Puna ca paraɱ Sāriputta Tathāgato anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ: ekam-pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsatim-pi jātiyo tiɱsam-pi jātiyo cattārīsam-pi jātiyo paññāsam-pi jātiyo jātisatam-pi jātisahassam-pi jātisatasahassam-pi, aneke pi saɱvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe, amutr' āsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiɱ, tatrāp' āsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno ti, iti sākāraɱ sauddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati. Yam-pi Sāriputta ... pavatteti. Puna ca paraɱ Sāriputta Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti:

ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena s. manoduccaritena s. ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapannā,

[page 071]

ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena s. manosucaritena s. ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā ti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti. Yam-pi Sāriputta ... pavatteti. Puna ca paraɱ Sāriputta Tathāgato āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yam-pi Sāriputta Tathāgato āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭhe vā dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idam-pi Sāriputta Tathāgatassa Tathāgatabalaɱ hoti yaɱ balaɱ āgamma Tathāgato āsabhaṇ-ṭhānaɱ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaɱ nadati, brahmacakkaɱ pavatteti.

Imāni kho Sāriputta dasa Tathāgatassa Tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇ-ṭhānaɱ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaɱ nadati, brahmacakkaɱ pavatteti. Yo kho maɱ Sāriputta evaɱ jānantaɱ evaɱ passantaɱ evaɱ vadeyya: Na-tthi samaṇassa Gotamassa uttariɱ manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataɱ samaṇo Gotamo dhammaɱ deseti vīmaɱsānucaritaɱ sayaɱpaṭibhānan-ti, taɱ Sāriputta vācaɱ appahāya taɱ cittaɱ appahāya taɱ diṭṭhiɱ appaṭinissajitvā yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Seyyathā pi Sāriputta bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭhe va dhamme aññaɱ ārādheyya, evaɱsampadam-idaɱ Sāriputta vadāmi: taɱ vācaɱ appahāya taɱ cittaɱ appahāya taɱ diṭṭhiɱ appaṭinissajitvā yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

Cattār' imāni Sāriputta Tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇ-ṭhānaɱ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaɱ nadati, brahmacakkaɱ pavatteti, katamāni cattāri: Sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā ti, tatra vata maɱ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā Māro vā Brahmā vā koci vā lokasmiɱ saha dhammena paṭicodessatīti nimittam etaɱ Sāriputta na samanupassāmi.

[page 072]

Etaɱ p' ahaɱ Sāriputta nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

Khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā ti, tatra vata maɱ ... na samanupassāmi. Etaɱ p' ahaɱ ... viharāmi. Ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā te paṭisevato nālaɱ antarāyāyāti, tatra vata maɱ ... na samanupassāmi. Etaɱ p' ahaɱ ... viharāmi. Yassa kho pana te atthāya dhammo desito so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti, tatra vata maɱ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā Māro vā Brahmā vā koci vā lokasmiɱ saha dhammena paṭicodessatīti nimittam-etaɱ na samanupassāmi. Etaɱ p' ahaɱ Sāriputta nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

Imāni kho Sāriputta cattāri Tathāgatassa vesārajjāni yehi ... pavatteti. Yo kho maɱ Sāriputta evaɱ jānantaɱ ... evaɱ niraye.

Aṭṭha kho imā Sāriputta parisā, katamā aṭṭha: khattiyaparisā brāhmaṇaparisā gahapatiparisā samaṇaparisā Cātummahārājikaparisā Tāvatiɱsaparisā Māraparisā Brahmaparisā.

Imā kho Sāriputta aṭṭha parisā. Imehi kho Sāriputta catuhi vesārajjehi samannāgato Tathāgato imā aṭṭha parisā upasaŋkamati ajjhogāhati. Abhijānāmi kho panāhaɱ Sāriputta anekasataɱ khattiyaparisaɱ upasaŋkamitā, tatra pi mayā sannisinnapubbañ-c' eva sallapitapubbañ-ca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maɱ bhayaɱ vā sārajjaɱ vā okkamissatīti nimittam-etaɱ Sāriputta na samanupassāmi.

Etaɱ p' ahaɱ Sāriputta nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. Abhijānāmi kho panāhaɱ Sāriputta anekasataɱ brāhmaṇaparisaɱ — pe — gahapatiparisaɱ — samaṇaparisaɱ — Cātummahārājikaparisaɱ — Tāvatiɱsaparisaɱ — Māraparisaɱ — Brahmaparisaɱ upasaŋkamitā, tatra pi mayā sannisinnapubbañ-c' eva sallapitapubbañ-ca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maɱ bhayaɱ vā sārajjaɱ vā okkamissatīti nimittam-etaɱ Sāriputta na samanupassāmi. Etaɱ p' ahaɱ Sāriputta nimittaɱ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

[page 073]

Yo kho maɱ Sāriputta evaɱ jānantaɱ ... evam niraye.

Catasso kho imā Sāriputta yoniyo, katamā catasso: aṇḍajā yoni, jalābujā yoni, saɱsedajā yoni, opapātikā yoni.

Katamā ca Sāriputta aṇḍajā yoni: Ye kho te Sāriputta sattā aṇḍakosaɱ abhinibbhijja jāyanti, ayaɱ vuccati Sāriputta aṇḍajā yoni. Katamā ca Sāriputta jalābujā yoni: Ye kho te Sāriputta sattā vatthikosaɱ abhinibbhijja jāyanti, ayaɱ vuccati Sāriputta jalābujā yoni. Katamā ca Sāriputta saɱsedajā yoni: Ye kho te Sāriputta sattā pūtimacche vā jāyanti pūtikuṇape vā pūtikummāse vā candanikāya vā oḷigalle vā jāyanti, ayaɱ vuccati Sāriputta saɱsedajā yoni.

Katamā ca Sāriputta opapātikā yoni: Devā nerayikā ekacce ca manussā ekacce ca vinipātikā, ayaɱ vuccati Sāriputta opapātikā yoni.

Imā kho Sāriputta catasso yoniyo. Yo kho maɱ Sāriputta evaɱ jānantaɱ ... evaɱ niraye.

Pañca kho imā Sāriputta gatiyo, katamā pañca: nirayo tiracchānayoni pittivisayo manussā devā. Nirayañ-cāhaɱ Sāriputta pajānāmi nirayagāmiñ-ca maggaɱ nirayagāminiñca paṭipadaɱ, yathāpaṭipanno ca kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati tañ-ca pajānāmi. Tiracchānayoniñ-cāhaɱ Sāriputta pajānāmi tiracchānayonigāmiñ-ca maggaɱ tiracchānayonigāminiñ-ca paṭipadaɱ, yathāpaṭipanno ca kāyassa bhedā param-maraṇā tiracchānayoniɱ upapajjati tañ-ca pajānāmi. Pittivisayañcāhaɱ Sāriputta pajānāmi pittivisayagāmiñ-ca maggaɱ pittivisayagāminiñ-ca paṭipadaɱ, yathāpaṭipanno ca kāyassa bhedā param-maraṇā pittivisayaɱ upapajjati tañ-ca pajānāmi. Manusse cāhaɱ Sāriputta pajānāmi manussalokagāmiñ-ca maggaɱ manussalokagāminiñ-ca paṭipadaɱ, yathāpaṭipanno ca kāyassa bhedā param-maraṇā manussesu upapajjati tañ-ca pajānāmi. Deve cāhaɱ Sāriputta pajānāmi devalokagāmiñ-ca maggaɱ devalokagāminiñ-ca paṭipadaɱ, yathāpaṭipanno ca kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati tañ-ca pajānāmi. Nibbānañ-cāhaɱ Sāriputta pajānāmi nibbānagāmiñ-ca maggaɱ nibbānagāminiñ-ca paṭipadaɱ,

[page 074]

yathāpaṭipanno ca āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati tañ-ca pajānāmi.

Idhāhaɱ Sāriputta ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi: Tathā 'yaɱ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañ-ca maggaɱ samārūḷho yathā kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjissatīti; tam-enaɱ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapannaɱ ekantadukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaɱ. Seyyathā pi Sāriputta aŋgārakāsu sādhikaporisā pūr' aŋgārānaɱ vītaccikānaɱ vītadhūmānaɱ, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tam-eva aŋgārakāsuɱ paṇidhāya, tam-enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya: Tathā 'yaɱ bhavaɱ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañ-ca maggaɱ samārūḷho yathā imaɱ yeva aŋgārakāsuɱ āgamissatīti; tam-enaɱ passeyya aparena samayena tassā aŋgārakāsuyā patitaɱ ekantadukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaɱ; evam-eva kho ahaɱ Sāriputta idh' ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi: Tathā 'yaɱ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañ-ca maggaɱ samārūḷho yathā kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjissatīti; tam-enaɱ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapannaɱ ekantadukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaɱ.

Idha panāhaɱ Sāriputta ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi: Tathā 'yaɱ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañ-ca maggaɱ samārūḷho yathā kāyassa bhedā param-maraṇā tiracchānayoniɱ upapajjissatīti; tam-enaɱ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā param-maraṇā tiracchānayoniɱ upapannaɱ dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaɱ. Seyyathā pi Sāriputta gūthakūpo sādhikaporiso pūro gūthassa, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tam-eva gūthakūpaɱ paṇidhāya,

[page 075]

tam-enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya: Tathā 'yaɱ bhavaɱ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañ-ca maggaɱ samārūḷho yathā imaɱ yeva gūthakūpaɱ āgamissatīti; tam-enaɱ passeyya aparena samayena tasmiɱ gūthakūpe patitaɱ dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaɱ; evam-eva kho ahaɱ Sāriputta idh' ekaccaɱ puggalaɱ ... vediyamānaɱ.

Idhāhaɱ Sāriputta ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi: Tathā 'yaɱ puggalo ... param-maraṇā pittivisayaɱ upapajjissatīti; tam-enaɱ passāmi ... pittivisayaɱ upapannaɱ dukkhabahulā vedanā vediyamānaɱ. Seyyathā pi Sāriputta rukkho visame bhūmibhāge jāto tanupattapalāso kabaracchāyo, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tam-eva rukkhaɱ paṇidhāya, tam-enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya: Tathā 'yaɱ bhavaɱ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañ-ca maggaɱ paṭipanno yathā imaɱ yeva rukkhaɱ āgamissatīti; tam-enaɱ passeyya aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya nisinnaɱ vā nipannaɱ vā dukkhabahulā vedanā vediyamānaɱ; evam-eva kho ahaɱ Sāriputta idh' ekaccaɱ puggalaɱ ... vediyamānaɱ.

Idha panāhaɱ Sāriputta ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi: Tathā 'yaɱ puggalo ... param-maraṇā manussesu upapajjissatīti; tam-enaɱ passāmi ... manussesu upapannaɱ sukhabahulā vedanā vediyamānaɱ. Seyyathā pi Sāriputta rukkho same bhūmibhāge jāto bahalapattapalāso sandacchāyo, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tam-eva rukkhaɱ paṇidhāya, tam-enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya: Tathā 'yaɱ bhavaɱ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañ-ca maggaɱ samārūḷho yathā imaɱ yeva rukkhaɱ āgamissatīti; tam-enaɱ passeyya aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya nisinnaɱ vā nipannaɱ vā sukhabahulā vedanā vediyamānaɱ; evam-eva kho ahaɱ Sāriputta idh' ekaccaɱ puggalaɱ ... vediyamānaɱ.

[page 076]

Idhāhaɱ Sāriputta ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi: Tathā 'yaɱ puggalo ... param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjissatīti; tam-enaɱ passāmi ... sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannaɱ ekantasukhā vedanā vediyamānaɱ. Seyyathā pi Sāriputta pāsādo, tatr' assa kūṭāgāraɱ ullittāvalittaɱ nivātaɱ phassitaggaḷaɱ pihitavātapānaɱ, tatr' assa pallaŋko gonakatthato paṭikatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo sa-uttaracchado ubhatolohitakūpadhāno, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tam-eva pāsādaɱ paṇidhāya, tam-enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya: Tathā 'yaɱ bhavaɱ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañ-ca maggaɱ samārūḷho yathā imaɱ yeva pāsādaɱ āgamissatīti; tam-enaɱ passeyya aparena samayena tasmiɱ pāsāde tasmiɱ kūṭāgāre tasmiɱ pallaŋke nisinnaɱ vā nipannaɱ vā ekantasukhā vedanā vediyamānaɱ; evam-eva kho ahaɱ Sāriputta idh' ekaccaɱ puggalaɱ ... vediyamānaɱ.

Idha panāhaɱ Sāriputta ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi: Tathā 'yaɱ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañ-ca maggaɱ samārūḷho yathā āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatīti; tam-enaɱ passāmi aparena samayena āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantaɱ ekantasukhā vedanā vediyamānaɱ. Seyyathā pi Sāriputta pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā sūpatitthā ramaṇīyā, avidūre c' assā tibbo vanasaṇḍo, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tam-eva pokkharaṇiɱ paṇidhāya, tam-enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya: Tathā 'yaɱ bhavaɱ puriso paṭipanno tathā ca iriyati tañ-ca maggaɱ samārūḷho yathā imaɱ yeva pokkharaṇiɱ āgamissatīti; tam-enaɱ passeyya aparena samayena taɱ pokkharaṇiɱ ogāhitvā nahātvā ca pivitvā ca sabbadarathakilamathapariḷāhaɱ paṭippassambhetvā paccuttaritvā tasmiɱ vanasaṇḍe nisinnaɱ vā nipannaɱ vā ekantasukhā vedanā vediyamānaɱ;

[page 077]

evam-eva kho ahaɱ Sāriputta idh' ekaccaɱ puggalaɱ evaɱ cetasā ceto paricca pajānāmi: Tathā 'yaɱ puggalo paṭipanno tathā ca iriyati tañ-ca maggaɱ samārūḷho yathā āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatīti; tamenaɱ passāmi aparena samayena āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantaɱ ekantasukhā vedanā vediyamānaɱ.

Imā kho Sāriputta pañca gatiyo. Yo kho maɱ Sāriputta evaɱ jānantaɱ evaɱ passantaɱ evaɱ vadeyya: Na-tthi samaṇassa Gotamassa uttariɱ manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataɱ samaṇo Gotamo dhammaɱ deseti vīmaɱsānucaritaɱ sayaɱpaṭibhānan-ti, taɱ Sāriputta vācaɱ appahāya taɱ cittaɱ appahāya taɱ diṭṭhiɱ appaṭinissajitvā yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye. Seyyathā pi Sāriputta bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭhe va dhamme aññaɱ ārādheyya, evaɱsampadam-idaɱ Sāriputta vadāmi: taɱ vācaɱ appahāya taɱ cittaɱ appahāya taɱ diṭṭhiɱ appaṭinissajitvā yathābhataɱ nikkhitto evaɱ niraye.

Abhijānāmi kho panāhaɱ Sāriputta caturaŋgasamannāgataɱ brahmacariyaɱ caritā: tapassī sudaɱ homi paramatapassī, lūkhas-sudaɱ homi paramalūkho, jegucchī sudaɱ homi paramajegucchī, pavivittas-sudaɱ homi paramapavivitto.

Tatra-ssu me idaɱ Sāriputta tapassitāya hoti: acelako homi muttācāro hatthāpalekhano, na ehibhadantiko na tiṭṭhabhadantiko, nābhihaṭaɱ na uddissakaṭaɱ na nimantaṇaɱ sādiyāmi; so na kumbhīmukhā patigaṇhāmi, na kaḷopimukhā patigaṇhāmi, na eḷakamantaraɱ na daṇḍamantaraɱ na musalamantaraɱ, na dvinnaɱ bhuñjamānānaɱ na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saŋkittisu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaɱ na maɱsaɱ na suraɱ na merayaɱ na thusodakaɱ pivāmi. So ekāgāriko vā homi ekālopiko, dvāgāriko vā homi dvālopiko

[page 078]

— sattāgāriko vā homi sattālopiko.

Ekissā pi dattiyā yāpemi, dvīhi pi dattīhi yāpemi — sattahi pi dattīhi yāpemi. Ehāhikam-pi āhāraɱ āhāremi, dvīhikam-pi āhāraɱ āhāremi — sattāhikam-pi āhāraɱ āhāremi.

Iti evarūpaɱ addhamāsikam-pi pariyāyabhattabhojanānuyogam-anuyutto viharāmi. So sākabhakkho vā homi, sāmākabhakkho vā homi, nīvārabhakkho ... ., daddulabhakkho ... ., haṭabhakkho ... ., kaṇabhakkho ... ., ācāmabhakkho ... ., piññākabhakkho ... ., tiṇabhakkho ... ., gomayabhakko vā homi; vanamūlaphalāhāro yāpemi pavattaphalabhojī. So sāṇāni pi dhāremi, masāṇāni pi dhāremi, chavadussāni pi dh., paɱsukūlāni pi dh., tirīṭāni pi dh., ajinam-pi dh., ajinakkhipam-pi dh., kusacīram-pi dh., vākacīram-pi dh., phalakacīram-pi dh., kesakambalam-pi dh., vālakambalam-pi dh., ulūkapakkham-pi dhāremi. Kesamassulocako pi homi kesamassulocanānuyogam-anuyutto, ubbhaṭṭhako pi homi āsanapaṭikkhitto, ukkuṭiko pi homi ukkuṭikappadhānam-anuyutto, kaṇṭakāpassayiko pi homi kaṇṭakāpassaye seyyaɱ kappemi, sāyatatiyakam-pi udakorohaṇānuyogam-anuyutto viharāmi.

Iti evarūpaɱ anekavihitaɱ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogam-anuyutto viharāmi. Idaɱ su me Sāriputta tapassitāya hoti.

Tatra-ssu me idaɱ Sāriputta lūkhasmiɱ hoti: nekavassagaṇikaɱ rajojallaɱ kāye sannicitaɱ hoti papaṭikajātaɱ.

Seyyathā pi Sāriputta tindukākhāṇu nekavassagaṇiko sannicito hoti papaṭikajāto, evam-eva-ssu me Sāriputta nekavassagaṇikaɱ rajojallaɱ kāye sannicitaɱ hoti papaṭikajātaɱ.

Tassa mayhaɱ Sāriputta na evaɱ hoti: Aho vatāhaɱ imaɱ rajojallaɱ pāṇinā parimajjeyyaɱ, aññe vā pana me imaɱ rajojallaɱ pāṇinā parimajjeyyun-ti. Evam-pi me Sāriputta na hoti. Idaɱ su me Sāriputta lūkhasmiɱ hoti.

Tatra-ssu me idaɱ Sāriputta jegucchismiɱ hoti: so kho ahaɱ Sāriputta sato va abhikkamāmi sato paṭikkamāmi, yāva udabindumhi pi me dayā paccupaṭṭhitā hoti: mā 'haɱ khuddake pāṇe visamagate saŋghātaɱ āpādessan-ti.

Idaɱ su me Sāriputta jegucchismiɱ hoti.

Tatra-ssu me idaɱ Sāriputta pavivittasmiɱ hoti: so kho ahaɱ Sāriputta aññataraɱ araññāyatanaɱ ajjhogāhitvā viharāmi,

[page 079]

yadā passāmi gopālakaɱ vā pasupālakaɱ vā tiṇahārakaɱ vā kaṭṭhahārakaɱ vā vanakammikaɱ vā, vanena vanaɱ gahanena gahanaɱ ninnena ninnaɱ thalena thalaɱ papatāmi, taɱ kissa hetu: mā maɱ te addasaɱsu ahañ-ca mā te addasan-ti. Seyyathā pi Sāriputta araññako migo manusse disvā vanena vanaɱ gahanena gahanaɱ ninnena ninnaɱ thalena thalaɱ papatati, evam-eva kho ahaɱ Sāriputta yadā passāmi gopālakaɱ vā pasupālakaɱ vā tiṇahārakaɱ vā kaṭṭhahārakaɱ vā vanakammikaɱ vā, vanena vanaɱ gahanena gahanaɱ ninnena ninnaɱ thalena thalaɱ papatāmi, taɱ kissa hetu: mā maɱ te addasaɱsu ahañ-ca mā te addasan-ti. Idaɱ su me Sāriputta pavivittasmiɱ hoti.

So kho ahaɱ Sāriputta ye te goṭṭhā paṭṭhitagāvo apagatagopālakā tattha catukuṇḍiko upasaŋkamitvā yāni tāni vacchakānaɱ taruṇakānaɱ dhenupakānaɱ gomayāni tāni sudaɱ āhāremi. Yāva kīvañ-ca me Sāriputta sakaɱ muttakarīsaɱ apariyādiṇṇaɱ hoti, sakaɱ yeva sudaɱ muttakarīsaɱ āhāremi. Idaɱ su me Sāriputta mahāvikaṭabhojanasmiɱ hoti.

So kho ahaɱ Sāriputta aññataraɱ bhiɱsanakaɱ vanasaṇḍaɱ ajjhogāhitvā viharāmi. Tatra sudaɱ Sāriputta bhiɱsanakassa vanasaṇḍassa bhiɱsanakatasmiɱ hoti: yo koci avītarāgo taɱ vanasaṇḍaɱ pavisati yebhuyyena lomāni haɱsanti.

So kho ahaɱ Sāriputta yā tā rattiyo sītā hemantikā antaraṭṭhake himapātasamaye tathārūpāsu rattisu rattiɱ abbhokāse viharāmi divā vanasaṇḍe, gimhānaɱ pacchime māse divā abbhokāse viharāmi rattiɱ vanasaṇḍe. Api-ssu maɱ Sāriputta ayaɱ anacchariyā gāthā paṭibhāsi pubbe assutapubbā:

So tatto so sīno, eko bhiɱsanake vane,
naggo na c' aggim-āsīno, esanāpasuto munīti.

So kho ahaɱ Sāriputta susāne seyyaɱ kappemi chavaṭṭhikāni upadhāya. Api-ssu maɱ Sāriputta gomaṇḍalā upasaŋkamitvā oṭṭhubhanti pi omuttenti pi, paɱsukena okiranti pi, kaṇṇasotesu pi salākaɱ pavesenti. Na kho panāhaɱ Sāriputta abhijānāmi tesu pāpakaɱ cittaɱ uppādetā.

Idaɱ su me Sāriputta upekhāvihārasmiɱ hoti.

[page 080]

Santi kho pana Sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaɱvādino evaɱdiṭṭhino: āhārena suddhīti; te evaɱ āhaɱsu:

kolehi yāpemāti. te kolam-pi khādanti, kolacuṇṇam-pi khādanti, kolodakam-pi pivanti, anekavihitam-pi kolavikatiɱ paribhuñjanti. Abhijānāmi kho panāhaɱ Sāriputta ekaɱ yeva kolaɱ āhāraɱ āharitā. Siyā kho pana te Sāriputta evam-assa: mahā nūna tena samayena kolo ahosīti. Na kho pan' etaɱ Sāriputta evaɱ daṭṭhabbaɱ, tadā pi etaparamo yeva kolo ahosi seyyathā pi etarahi. Tassa mayhaɱ Sāriputta ekaɱ yeva kolaɱ āhāraɱ āhārayato adhimattakasimānaɱ patto kāyo hoti: seyyathā pi nāma āsītikapabbāni vā kālāpabbāni vā evam-eva-ssu me aŋgapaccaŋgāni bhavanti tāy' ev' appāhāratāya, seyyathā pi nāma oṭṭhapadaɱ evameva-ssu me ānisadaɱ hoti tāy' ev' appāhāratāya, seyyathā pi nāma vaṭṭanāvaḷī evam-eva-ssu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti tāy' ev' appāhāratāya, seyyathā pi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti evam-eva-ssu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāy' ev' appāhāratāya, seyyathā pi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti evam-eva-ssu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāy' ev' appāhāratāya, seyyathā pi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena sampuṭito hoti sammilāto evam-eva-ssu me sīsacchavi sampuṭitā hoti sammilātā tāy' ev' appāhāratāya. So kho ahaɱ Sāriputta:

udaracchaviɱ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaɱ yeva parigaṇhāmi, piṭṭhikaṇṭakaɱ parimasissāmīti udaracchaviɱ yeva parigaṇhāmi, yāva-ssu me Sāriputta udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaɱ allīnā hoti tāy' ev' appāhāratāya. So kho ahaɱ Sāriputta:

vaccaɱ vā muttaɱ vā karissāmīti tatth' eva avakujjo papatāmi tāy' ev' appāhāratāya. So kho ahaɱ Sāriputta tam-eva kāyaɱ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi, tassa mayhaɱ Sāriputta pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāy' ev' appāhāratāya.

Santi kho pana Sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaɱvādino evaɱdiṭṭhino: āhārena suddhīti; te evam-āhaɱsu:

muggehi yāpema — pe — tilehi yāpema — taṇḍulehi yāpemāti, te taṇḍulam-pi khādanti, taṇḍulacuṇṇam-pi khādanti, taṇḍulodakam-pi pivanti,

[page 081]

anekavihitam-pi taṇḍulavikatiɱ paribhuñjanti. Abhijānāmi kho panāhaɱ Sāriputta ekaɱ yeva taṇḍulaɱ āhāraɱ āharitā. Siyā kho pana te Sāriputta evamassa: mahā nūna tena samayena taṇḍulo ahosīti. Na kho pan' etaɱ Sāriputta evaɱ daṭṭhabbaɱ, tadā pi etaparamo yeva taṇḍulo ahosi seyyathā pi etarahi. Tassa mayhaɱ Sāriputta ekaɱ yeva taṇḍulaɱ āhāraɱ āhārayato adhimattakasimānaɱ patto kāyo hoti: seyyathā pi nāma āsītikapabbāni vā kālāpabbāni vā evam-eva-ssu me aŋgapaccaŋgāni bhavanti tāy' ev' appāhāratāya, seyyathā pi nāma oṭṭhapadaɱ evam-eva-ssu me ānisadaɱ hoti tāy' ev' appāhāratāya, seyyathā pi nāma vaṭṭanāvaḷī evam-eva-ssu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti tāy' ev' appāhāratāya, seyyathā pi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti evam-eva-ssu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāy' ev' appāhāratāya, seyyathā pi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti evam-eva-ssu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāy' ev' appāhāratāya, seyyathā pi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena sampuṭito hoti sammilāto evam-eva-ssu me sīsacchavi sampuṭitā hoti sammilātā tāy' ev' appāhāratāya. So kho ahaɱ Sāriputta: udaracchaviɱ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaɱ yeva parigaṇhāmi, piṭṭhikaṇṭakaɱ parimasissāmīti udaracchaviɱ yeva parigaṇhāmi, yāva-ssu me Sāriputta udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaɱ allīnā hoti tāy' ev' appāhāratāya. So kho ahaɱ Sāriputta:

vaccaɱ vā muttaɱ vā karissāmīti tatth' eva avakujjo papatāmi tāy' ev' appāhāratāya. So kho ahaɱ Sāriputta tameva kāyaɱ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi, tassa mayhaɱ Sāriputta pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāy' ev' appāhāratāya. Tāya pi kho ahaɱ Sāriputta iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamaɱ uttariɱ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaɱ, taɱ kissa hetu: imissā yeva ariyāya paññāya anadhigamā yā 'yaɱ ariyā paññā adhigatā ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya.

Santi kho pana Sāriputta eke s. e. e.: saɱsārena suddhīti. Na kho pana so Sāriputta saɱsāro sulabharūpo yo mayā asaɱsaritapubbo iminā dīghena addhunā,

[page 082]

aññatra Suddhāvāsehi devehi; Suddhāvāse cāhaɱ Sāriputta deve saɱsareyyaɱ, na-y-imaɱ lokaɱ punar-āgaccheyyaɱ. Santi kho pana Sāriputta eke s. e. e.: upapattiyā suddhīti. Na kho pana sā Sāriputta upapatti sulabharūpā yā mayā anupapannapubbā iminā dīghena addhunā, aññatra Suddhāvāsehi devehi; Suddhāvāse cāhaɱ Sāriputta deve upapajjeyyaɱ, na-y-imaɱ lokaɱ punar-āgaccheyyaɱ. Santi kho pana Sāriputta eke s. e. e.: āvāsena suddhīti. Na kho pana so Sāriputta āvāso sulabharūpo yo mayā anāvutthapubbo iminā dīghena addhunā, aññatra Suddhāvāsehi devehi; Suddhāvāse cāhaɱ Sāriputta deve vaseyyaɱ, na-y-imaɱ lokaɱ punar-āgaccheyyaɱ. Santi kho pana Sāriputta eke s. e. e.:

Yaññena suddhīti. Na kho pana so Sāriputta yañño sulabharūpo yo mayā ayiṭṭhapubbo iminā dīghena addhunā, tañ-ca kho raññā vā satā khattiyena muddhāvasittena brāhmaṇena vā mahāsālena. Santi kho pana Sāriputta eke s. e. e.:

aggiparicariyāya suddhīti. Na kho pana so Sāriputto aggi sulabharūpo yo mayā apariciṇṇapubbo iminā dīghena addhunā.

tañ-ca kho raññā vā satā khattiyena muddhāvasittena brāhmaṇena vā mahāsālena.

Santi kho pana Sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaɱvādino evaɱdiṭṭhino: yāvad-evāyaɱ bhavaɱ puriso daharo hoti yuvā susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā, tāvad-eva paramena paññāveyyattiyena samannāgato hoti; yato ca kho ayaɱ bhavaɱ puriso jiṇṇo hoti vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. asītiko vā navutiko vā vassasatiko vā jātiyā, atha tamhā paññāveyyattiyā parihāyatīti. Na kho pan, etaɱ Sāriputta evaɱ daṭṭhabaɱ. Ahaɱ kho pana Sāriputta etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto, asītiko me vayo vattati. Idha me assu Sāriputta cattāro sāvakā vassasatāyukāvassasatajīvino paramāya satiyā ca gatiyā ca dhitiyā ca samannāgatā paramena ca paññāveyyattiyena; seyyathā pi Sāriputta daḷhadhammo dhanuggaho sikkhito katahattho katūpāsano lahukena asanena appakasiren' eva tiriyaɱ tālacchāyaɱ; atipāteyya, evaɱ adhimattasatimanto evaɱ adhimattagatimanto evaɱ adhimattadhitimanto evaɱ paramena paññāveyyattiyena samannāgatā.

[page 083]

Te maɱ catunnaɱ satipaṭṭhānānaɱ upādāy' upādāya pañhaɱ puccheyyuɱ. puṭṭho puṭṭho cāhaɱ tesaɱ byākareyyaɱ, byākatañ-ca me byākatato dhāreyyuɱ, na ca maɱ dutiyakaɱ uttariɱ paripuccheyyuɱ, aññatra asita-pītakhāyita-sāyitā, aññatra uccārapassāvakammā, aññatra niddākilamathapaṭivinodanā. Apariyādiṇṇā yev' assa Sāriputta Tathāgatassa dhammadesanā, apariyādiṇṇaɱ yev' assa Tathāgatassa dhammapadabyañjanaɱ, apariyādiṇṇaɱ yev' assa Tathāgatassa pañhapaṭibhānaɱ, atha me te cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino vassasatassa accayena kālaɱ kareyyuɱ. Mañcakena ce pi maɱ Sāriputta pariharissatha n' ev' atthi Tathāgatassa paññāveyyattiyassa aññathattaɱ.

Yaɱ kho taɱ Sāriputta sammā vadamāno vadeyya: asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan-ti, mam-eva taɱ sammā vadamāno vadeyya: asammohadhammo ... devamanussānan-ti.

Tena kho pana samayena āyasmā Nāgasamālo Bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti Bhagavantaɱ vījayamāno. Atha kho āyasmā Nāgasamālo Bhagavantaɱ etad-avoca: Acchariyaɱ bhante, abbhutaɱ bhante, api ca me bhante imaɱ dhammapariyāyaɱ sutvā lomāni haṭṭhāni. Konāmo ayaɱ bhante dhammapariyāyo ti. — Tasmātiha tvaɱ Nāgasamāla imaɱ dhammapariyāyaɱ Lomahaɱsanapariyāyo t' eva naɱ dhārehīti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Nāgasamālo Bhagavato bhāsitaɱ abhinandīti.

MAHĀSĪHANĀDASUTTAṂ DUTIYAṂ.

 


 

XIII. Mahā Dukkhakkhandha Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisiɱsu.

[page 084]

Atha kho tesaɱ bhikkhūnaɱ etad-ahosi: Atippago kho tāva Sāvatthiyaɱ piṇḍāya carituɱ, yan-nūna mayaɱ yen' aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo ten' upasaŋkameyyāmāti. Atha kho te bhikkhū yen' aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiɱ sammodiɱsu, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinne kho te bhikkhū te aññatitthiyā paribbājakā etad-avocuɱ: Samaṇo āvuso Gotamo kāmānaɱ pariññaɱ paññāpeti, mayam-pi kāmānaɱ pariññaɱ paññāpema; samaṇo āvuso Gotamo rūpānaɱ pariññaɱ paññāpeti, mayam-pi rūpānaɱ pariññaɱ paññāpema; samaṇo āvuso Gotamo vedanānaɱ pariññaɱ paññāpeti, mayam-pi vedanānaɱ pariññaɱ paññāpema; idha no āvuso ko viseso ko adhippāyo kiɱ nānākaraṇaɱ samaṇassa vā Gotamassa amhākaɱ vā, yadidaɱ dhammadesanāya vā dhammadesanaɱ anusāsaniyā vā anusāsanin-ti.

Atha kho te bhikkhū tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ bhāsitaɱ n' eva abhinandiɱsu na paṭikkosiɱsu, anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāy' āsanā pakkamiɱsu: Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaɱ ājānissāmāti.

Atha kho te bhikkhū Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaɱ etad-avocuɱ: Idha mayaɱ bhante pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisimha, tesaɱ no bhante amhākaɱ etad-ahosi: Atippago kho tāva Sāvatthiyaɱ piṇḍāya carituɱ, yan-nūna mayaɱ yen' aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo ten' upasaŋkameyyāmāti. Atha kho mayaɱ bhante yen' aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ ārāmo ten' upasaŋkamimha, upasaŋkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiɱ sammodimha, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdimha. Ekamantaɱ nisinne kho bhante te aññatitthiyā paribbājakā amhe etad-avocuɱ: Samaṇo āvuso Gotamo kāmānaɱ pariññaɱ paññāpeti, mayam-pi kāmānaɱ pariññaɱ paññāpema;

[page 085]

samaṇo āvuso Gotamo rūpānaɱ p. p., mayampi rūpānaɱ p. p., samaṇo āvuso Gotamo vedanānaɱ p. p., mayam-pi vedanānaɱ p. p.; idha no āvuso ko viseso ko adhippāyo kiɱ nānākaraṇaɱ samaṇassa vā Gotamassa amhākaɱ vā, yadidaɱ dhammadesanāya vā dhammadesanaɱ anusāsaniyā vā anasāsanin-ti. Atha kho mayaɱ bhante tesaɱ aññatitthiyānaɱ paribbājakānaɱ bhāsitaɱ n' eva abhinandimha na paṭikkosimha, anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāy' āsanā pakkamimha: Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaɱ ājānissāmāti.

Evaɱvādino bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: Ko pan' āvuso kāmānaɱ assādo ko ādinavo kiɱ nissaraṇaɱ, ko rūpānaɱ assādo ko adīnavo kiɱ nissaraṇaɱ, ko vedanānaɱ assādo ko ādīnavo kiɱ nissaraṇan-ti.

Evaɱ puṭṭhā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā na c' eva sampāyissanti uttariñ-ca vighātaɱ āpajjissanti, taɱ kissa hetu: yathā taɱ bhikkhave avisayasmiɱ. Nāhan-taɱ bhikkhave passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaɱ pañhānaɱ veyyākaraṇena cittaɱ ārādheyya aññatra Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā.

Ko ca bhikkhave kāmānaɱ assādo: Pañc' ime bhikkhave kāmaguṇā, katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā — pe — ghānaviññeyyā gandhā — jivhāviññeyyā rasā — kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave pañca kāmaguṇā. Yaɱ kho bhikkhave ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaɱ somanassaɱ, ayaɱ kāmānaɱ assādo.

Ko ca bhikkhave kāmānaɱ ādīnavo: Idha bhikkhave kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaɱ kappeti, yadi muddāya yadi gaṇanāya yadi saŋkhānena yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena, sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato, ḍaɱsamakasa-vātātapa-siriɱsapasamphassehi rissamāno, khuppipāsāya mīyamāno, ayam-pi bhikkhave kāmānaɱ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaɱ kāmādhikaraṇaɱ kāmānam-eva hetu.

[page 086]

Tassa ce bhikkhave kulaputtassa evaɱ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā nābhinipphajjanti, so socati kilamati paridevati, urattāḷiɱ kandati, sammohaɱ āpajjati: moghaɱ vata me uṭṭhānaɱ, aphalo vata me vāyāmo ti. Ayam-pi bhikkhave k. ā. sandiṭṭhiko ... kāmānam-eva hetu. Tassa ce bhikkhave kulaputtassa evaɱ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā abhinipphajjanti, so tesaɱ bhogānaɱ ārakkhādhikaraṇaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti: kinti me bhoge n' eva rājāno hareyyuɱ na corā hareyyuɱ na aggi ḍaheyya na udakaɱ vaheyya na appiyā dāyādā hareyyun-ti. Tassa evaɱ ārakkhato gopayato te bhoge rājāno vā haranti corā vā haranti aggi vā ḍahati udakaɱ vā vahati appiyā vā dāyādā haranti. So socati kilamati paridevati, urattāḷiɱ kandati, sammohaɱ āpajjati:

yam-pi me ahosi tam-pi no na-tthīti. Ayam-pi bhikkhave k. ā. sandiṭṭhiko ... kāmānam-eva hetu. Puna ca paraɱ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaɱ kāmādhikaraṇaɱ kāmānam-eva hetu rājāno pi rājūhi vivadanti, khattiyā pi khattiyehi v., brāhmaṇā pi brāhmaṇehi v., gahapatī pi gahapatīhi vivadanti, mātā pi puttena vivadati, putto pi mātarā v., pitā pi puttena v., putto pi pitarā v., bhātā pi bhātarā v., bhātā pi bhaginiyā v., bhaginī pi bhātarā v., sahāyo pi sahāyena vivadati. Te tattha kalaha-viggaha-vivādam-āpannā aññamaññaɱ pāṇīhi pi upakkamanti, leḍḍūhi pi u., daṇḍehi pi u., satthehi pi upakkamanti; te tattha maraṇam-pi nigacchanti maraṇamattam-pi dukkhaɱ. Ayam-pi bhikkhave k. ā. sandiṭṭhiko ... kāmānam-eva hetu. Puna ca paraɱ bhikkhave kāmahetu k. k. kāmānam-eva hetu asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā ubhatoviyūḷhaɱ saŋgāmaɱ pakkhandanti ususu pi khippamānesu sattisu pi khippamānāsu asisu pi vijjotalantesu; te tattha usūhi pi vijjhanti, sattiyā pi vijjhanti, asinā pi sīsaɱ chindanti, te tattha maraṇam-pi nigacchanti maraṇamattam-pi dukkhaɱ. Ayam-pi bhikkhave k. ā. sandiṭṭhiko ... kāmānam-eva hetu. Puna ca paraɱ bhikkhave kāmahetu k. k. kāmānam-eva hetu asicammaɱ gahetvā dhanukalāpaɱ sannayhitvā addāvalepanā upakāriyo pakkhandanti ususu pi khippamānesu sattisu pi khippamānāsu asisu pi vijjotalantesu;

[page 087]

te tattha usūhi pi vijjhanti sattiyā pi vijjhanti pakkaṭṭhiyā pi osiñcanti abhivaggena pi omaddanti asinā pi sīsaɱ chindanti; te tattha maraṇam-pi nigacchanti maraṇamattam-pi dukkhaɱ. Ayampi bhikkhave k. ā. sandiṭṭhiko ... kāmānam-eva hetu. Puna ca paraɱ bhikkhave kāmahetu k. k. kāmānam-eva hetu sandhim-pi chindanti, nillopam-pi haranti, ekāgārikam-pi karonti, paripanthe pi tiṭṭhanti, paradāram-pi gacchanti; tamenaɱ rājāno gahetvā vividhā kammakaraṇā karonti: kasāhi pi tāḷenti, vettehi pi tāḷenti, addhadaṇḍakehi pi tāḷenti.

hattham-pi chindanti, pādam-pi ch., hatthapādam-pi ch., kaṇṇaɱ-pi ch., nāsam-pi ch., kaṇṇanāsam-pi chindanti.

bilaŋgathālikam-pi karonti, saŋkhamuṇḍikam-pi k., Rāhumukham-pi k., jotimālikam-pi k., hatthapajjotikam-pi k., erakavattikam-pi k., cīrakavāsikam-pi k., eṇeyyakam-pi k., baḷisamaɱsikam-pi k., kahāpaṇakam-pi k., khārāpatacchikam-pi k., palighaparivattikam-pi k., palālapīṭhakam-pi karonti, tattena pi telena osiñcanti, sunakhehi pi khādāpenti.

jīvantam-pi sūle uttāsenti, asinā pi sīsaɱ chindanti; te tattha maraṇam-pi nigacchanti maraṇamattam-pi dukkhaɱ.

Ayam-pi bhikkhave k. ā. sandiṭṭhiko ... kāmānam-eva hetu. Puna ca paraɱ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaɱ kāmādhikaraṇaɱ kāmānam-eva hetu kāyena duccaritaɱ caranti, vācāya, d. c., manasā d. c.; te kāyena duccaritaɱ caritvā vācāya d. c. manasā d. c. kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti. Ayaɱ bhikkhave kāmānaɱ ādīnavo samparāyiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaɱ kāmādhikaraṇaɱ kāmānam-eva hetu.

Kiñ-ca bhikkhave kāmānaɱ nissaraṇaɱ: Yo kho bhikkhave kāmesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaɱ. idaɱ kāmānaɱ nissaraṇaɱ.

Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaɱ kāmānaɱ assādañ-ca assādato ādīnavañ-ca ādīnavato nissaraṇañ-ca nissaraṇato yathābhūtaɱ na-ppajānanti, te vata sāmaɱ vā kāme parijānissanti paraɱ vā tathattāya samādapessanti yathāpaṭipanno kāme parijānissatīti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaɱ kāmānaɱ assādaɱ assādato ādīnavañ-ca ādīnavato nissaraṇañ-ca nissaraṇato yathābhūtaɱ pajānanti,

[page 088]

te vata sāmaɱ vā kāme parijānissanti paraɱ vā tathattāya samādapessanti yathāpaṭipanno kāme parijānissatīti ṭhānametaɱ vijjati.

Ko ca bhikkhave rūpānaɱ assādo: Seyyathā pi bhikkhave khattiyakaññā vā brāhmaṇakaññā vā gahapatikaññā vā pannarasavassuddesikā vā soḷasavassuddesikā vā nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷī na accodātā, paramā sā bhikkhave tasmiɱ samaye subhā vaṇṇanibhā ti.

-- Evam-bhante — Yaɱ kho bhikkhave subhaɱ vaṇṇanibhaɱ paṭicca uppajjati sukhaɱ somanassaɱ ayaɱ rūpānaɱ assādo.

Ko ca bhikkhave rūpānaɱ ādīnavo: Idha bhikkhave tam-eva bhaginiɱ passeyya aparena samayena asītikaɱ vā navutikaɱ vā vassasatikaɱ vā jātiyā, jiṇṇaɱ gopānasivaŋkaɱ bhoggaɱ daṇḍaparāyanaɱ pavedhamānaɱ gacchantiɱ, āturaɱ gatayobbanaɱ khaṇḍadantiɱ palitakesiɱ vilūnaɱ khalitasiraɱ valinaɱ tilakāhatagattiɱ, taɱ kim-maññatha bhikkhave: yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto ti. — Evam-bhante. — Ayam-pi bhikkhave rūpānaɱ ādīnavo. Puna ca paraɱ bhikkhave tam-eva bhaginiɱ passeyya ābādhikaɱ dukkhitaɱ bāḷhagilānaɱ sake muttakarīse palipannaɱ semānaɱ aññehi vuṭṭhāpiyamānaɱ aññehi saɱvesiyamānaɱ, taɱ kim-maññatha bhikkhave: yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto ti. — Evam-bhante. — Ayam-pi bhikkhave rūpānaɱ ādīnavo. Puna ca paraɱ bhikkhave tam-eva bhaginiɱ passeyya, sarīraɱ sīvathikāya chaḍḍitaɱ ekāhamataɱ vā dvīhamataɱ vā tīhamataɱ vā, uddhumātakaɱ vinīlakaɱ vipubbakajātaɱ, taɱ kiɱ-maññatha bhikkhave: yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto ti. -Evam-bhante. — Ayam-pi bhikkhave rūpānaɱ ādīnavo.

Puna ca paraɱ bhikkhave tam-eva bhaginiɱ passeyya, sarīraɱ sīvathikāya chaḍḍitaɱ kākehi vā khajjamānaɱ kulalehi vā kh. gijjhehi vā kh. supānehi vā kh. sigālehi vā kh.

vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaɱ; taɱ kim-maññatha bhikkhave:

[page 089]

yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto ti. — Evam-bhante. — Ayam-pi bhikkhave rūpānaɱ ādīnavo. Puna ca paraɱ bhikkhave tam-eva bhaginiɱ passeyya, sarīraɱ sīvathikāya chaḍḍitaɱ aṭṭhikasaŋkhalikaɱ samaɱsalohitaɱ nahārusambandhaɱ, — aṭṭhikasaŋkhalikaɱ nimmaɱsalohitamakkhitaɱ nahārusambandhaɱ, -aṭṭhikasaŋkhalikaɱ apagatamaɱsalohitaɱ nahārusambandhaɱ, — aṭṭhikāni apagatasambandhāni disāvidisā vikkhittāni, aññena hatthaṭṭhikaɱ aññena pādaṭṭhikaɱ aññena jaŋghaṭṭhikaɱ aññena ūraṭṭhikaɱ aññena kaṭaṭṭhikaɱ aññena piṭṭhikaṇṭakaɱ aññena sīsakaṭāhaɱ; taɱ kim-maññatha bhikkhave:

yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto ti. — Evam-bhante. — Ayam-pi bhikkhave rūpānaɱ ādīnavo. Puna ca paraɱ bhikkhave tam-eva bhaginiɱ passeyya, sarīraɱ sīvathikāya chaḍḍitaɱ, aṭṭhikāni setāni saŋkhavaṇṇūpanibhāni, — aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni, -aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni; taɱ kiɱ-maññatha bhikkhave: yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto ti. — Evam-bhante. — Ayam-pi bhikkhave rūpānaɱ ādīnavo.

Kiñ-ca bhikkhave rūpānaɱ nissaraṇaɱ: Yo bhikkhave rūpesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaɱ, idaɱ rūpānaɱ nissaraṇaɱ.

Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaɱ rūpānaɱ assādañ-ca assādato ādīnavañ-ca ādīnavato nissaraṇañ-ca nissaraṇato yathābhūtaɱ na-ppajānanti, te vata sāmaɱ vā rūpe parijānissanti paraɱ vā tathattāya samādapessanti yathāpaṭipanno rūpe parijānissatīti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaɱ rūpānaɱ ... yathābhūtaɱ pajānanti ... ṭhānam-etaɱ vijjati.

Ko ca bhikkhave vedanānaɱ assādo: Idha bhikkhave bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yasmiɱ samaye bhikkhave bhikkhu vivicc' eva ... upasampajja viharati, n' eva tasmiɱ samaye attabyābādhāya ceteti na parabyābādhāya ceteti na ubhayabyābādhāya ceteti,

[page 090]

abyābajjhaɱ yeva tasmiɱ samaye vedanaɱ vedeti. Abyābajjhaparamāhaɱ bhikkhave vedanānaɱ assādaɱ vadāmi. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ — tatiyaɱ jhānaɱ — catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Yasmiɱ samaye bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, n eva tasmiɱ samaye attabyābādhāya ceteti na parabyābādhāya ceteti na ubhayabyābādhāya ceteti. abyābajjhaɱ yeva tasmiɱ samaye vedanaɱ vedeti. Abyābajjhaparamāhaɱ bhikkhave vedanānaɱ assādaɱ vadāmi.

Ko ca bhikkhave vedanānaɱ ādīnavo: Yaɱ bhikkhave vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaɱ vedanānaɱ ādīnavo.

Kiñ-ca bhikkhave vedanānaɱ nissaraṇaɱ: Yo bhikkhave vedanāsu chandarāgavinayo chandarāgappahānaɱ, idaɱ vedanānaɱ nissaraṇaɱ.

Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaɱ vedanānaɱ assādañ-ca assādato ādīnavañ-ca ādīnavato nissaraṇañ-ca nissaraṇato yathābhūtaɱ na-ppajānanti, te vata sāmaɱ vā vedanā parijānissanti paraɱ vā tathattāya samādapessanti yathāpaṭipanno vedanā parijānissatīti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaɱ vedanānaɱ assādañ-ca assādato ādīnavañ-ca ādīnavato nissaraṇañ-ca nissaraṇato yathābhūtaɱ pajānanti, te vata sāmaɱ vā vedanā parijānissanti paraɱ vā tathattāya samādapessanti yathāpaṭipanno vedanā parijānissatīti ṭhānam-etaɱ vijjatīti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

MAHĀDUKKHAKKHANDHASUTTAṂ. TATIYAṂ.

[page 091]

 


 

XIV. Cūḷa Dukkhakkhandha Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiɱ Nigrodhārāme. Atha kho Mahānāmo Sakko yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Mahānāmo Sakko Bhagavantaɱ etadavoca: Dīgharattāhaɱ bhante Bhagavatā evaɱ dhammaɱ desitaɱ ājānāmi: Lobho cittassa upakkileso, doso cittassa upakkileso, moho cittassa upakkileso ti. Evaɱ cāhaɱ bhante Bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi: Lobho cittassa upakkileso, doso c. u., moho c. u. ti, atha ca pana me ekadā lobhadhammā pi cittaɱ pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammā pi cittaɱ pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammā pi cittaɱ pariyādāya tiṭṭhanti. Tassa mayhaɱ bhante evaɱ hoti: Ko su nāma me dhammo ajjhattaɱ appahīno yena me ekadā lobhadhammā pi cittaɱ pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammā pi c. p.

tiṭṭhanti, mohadhammā pi c. p. tiṭṭhantīti.

So eva kho te Mahānāma dhammo ajjhattaɱ appahīno yena te ekadā lobhadhammā pi cittaɱ pariyādāya tiṭṭhanti.

dosadhammā pi c. p. tiṭṭhanti, mohadhammā pi c. p. tiṭṭhanti.

So ca hi te Mahānāma dhammo ajjhattaɱ pahīno abhavissa, na tvaɱ agāraɱ ajjhāvaseyyāsi, na kāme paribhuñjeyyāsi.

Yasmā ca kho te Mahānāma so eva dhammo ajjhattaɱ appahīno, tasmā tvaɱ agāraɱ ajjhāvasasi, kāme paribhuñjasi.

Appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo ti iti ce pi Mahānāma ariyasāvakassa yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhaɱ hoti. So ca aññatr' eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaɱ nādhigacchati aññaɱ vā tato santataraɱ, atha kho so n' eva tāva anāvaṭṭī kāmesu hoti. Yato ca kho Mahānāma ariyasāvakassa:

appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo ti evam-etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhaɱ hoti, so ca aññatr' eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaɱ adhigacchati aññañ-ca tato santataraɱ, atha kho so anāvaṭṭī kāmesu hoti. Mayham-pi kho Mahānāma pubbe va sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass' eva sato:

[page 092]

appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo ti evam-etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhaɱ ahosi, so ca aññatr' eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaɱ nājjhagamaɱ aññaɱ vā tato santataraɱ, atha khvāhaɱ n' eva tāva anāvaṭṭī kāmesu paccaññāsiɱ. Yato ca kho me Mahānāma: appassādā kāmā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo ti evam-etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhaɱ ahosi, so ca aññatr' eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaɱ ajjhagamaɱ aññañ-ca tato santataraɱ, athāhaɱ anāvaṭṭī kāmesu paccaññāsiɱ.

Ko ca Mahānāma kāmānaɱ assādo: Pañc' ime Mahānāma kāmaguṇā, katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā — pe — ghānaviññeyyā gandhā — jivhāviññeyyā rasā — kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā. Ime kho Mahānāma pañca kāmaguṇā. Yaɱ kho Mahānāma ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaɱ somanassaɱ, ayaɱ kāmānaɱ assādo.

Ko ca Mahānāma kāmānaɱ ādīnavo ... (repeat from p. 85, l.30 to p. 87, l.26, with Mahānāma substituted for bhikkhave) ... Ayaɱ Mahānāma kāmānaɱ ādīnavo samparāyiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaɱ kāmādhikaraṇaɱ kāmānam-eva hetu.

Ekam-idāhaɱ Mahānāma samayaɱ Rājagahe viharāmi Gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena sambahulā nigaṇṭhā Isigilipasse Kāḷasilāyaɱ ubbhaṭṭhakā honti āsanapaṭikkhittā, opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti. Atha kho 'haɱ Mahānāma sāyanhasamayaɱ paṭisallāṇā vuṭṭhito yena Isigilipassaɱ Kāḷasilā yena te nigaṇṭhā ten' upasaŋkamiɱ, upasaŋkamitvā te nigaṇṭhe etad-avocaɱ:

Kin-nu tumhe āvuso nigaṇṭhā ubbhaṭṭhakā āsanapaṭikkhittā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyathāti. Evaɱ vutte Mahānāma te nigaṇṭhā maɱ etad-avocuɱ: Nigaṇṭho āvuso Nāthaputto sabbaññū sabbadassāvī aparisesaɱ ñāṇadassanaɱ paṭijānāti: carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataɱ samitaɱ ñāṇadassanaɱ paccupaṭṭhitan-ti;

[page 093]

so evam-āha: Atthi kho vo nigaṇṭhā pubbe pāpaɱ kammaɱ kataɱ. taɱ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya nijjaretha; yaɱ pan' ettha etarahi kāyena saɱvutā vācāya saɱvutā manasā saɱvutā taɱ āyatiɱ pāpassa kammassa akaraṇaɱ; iti purāṇānaɱ kammānaɱ tapasā byantibhāvā navānaɱ kammānaɱ akaraṇā āyatiɱ anavassavo, āyatiɱ anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaɱ dukkhaɱ nijjiṇṇaɱ bhavissatīti. Tañ-ca pan' amhākaɱ ruccati c' eva khamati ca.

tena c' amhā attamanā ti.

Evaɱ vutte ahaɱ Mahānāma te nigaṇṭhe etad-avocaɱ:

Kim-pana tumhe āvuso nigaṇṭhā jānātha: ahuvām' eva mayaɱ pubbe, na nāhuvamhāti. — No h' idaɱ āvuso. -Kim-pana tumhe āvuso nigaṇṭhā jānātha: akarām' eva mayaɱ pubbe pāpaɱ kammaɱ, na nākaramhāti. No h' idaɱ āvuso. — Kim-pana tumhe āvuso nigaṇṭhā jānātha: evarūpaɱ vā evarūpaɱ vā pāpaɱ kammaɱ akaramhāti. — No h' idaɱ āvuso. — Kim-pana tumhe āvuso nigaṇṭhā jānātha:

ettakaɱ vā dukkhaɱ nijjiṇṇaɱ, ettakaɱ vā dukkhaɱ nijjaretabbaɱ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaɱ dukkhaɱ nijjiṇṇaɱ bhavissatīti. — No h' idaɱ āvuso. — Kim-pana tumhe āvuso nigaṇṭhā jānātha diṭṭhe va dhamme akusalānaɱ dhammānaɱ pahānaɱ, kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadan-ti. — No h' idaɱ āvuso. — Iti kira tumhe āvuso nigaṇṭhā na jānātha: ahuvām' eva mayaɱ pubbe na nāhuvamhāti, na jānātha: akarām eva mayaɱ pubbe pāpaɱ kammaɱ na nākaramhāti, na jānātha: evarūpaɱ vā evarūpaɱ vā pāpaɱ kammaɱ akaramhāti, na jānātha: ettakaɱ vā dukkhaɱ nijjiṇṇaɱ ettakaɱ vā dukkhaɱ nijjaretabbaɱ ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaɱ dukkhaɱ nijjiṇṇaɱ bhavissatīti, na jānātha diṭṭhe va dhamme akusulānaɱ dhammānaɱ pahānaɱ kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadaɱ.

Evaɱ sante āvuso nigaṇṭhā ye loke luddā lohitapāṇino kurārakammantā manussesu paccājātā te nigaṇṭhesu pabbajantīti. — Na kho āvuso Gotama sukhena sukhaɱ adhigantabbaɱ, dukkhena kho sukhaɱ adhigantabbaɱ. Sukhena ca āvuso Gotama sukhaɱ adhigantabbaɱ abhavissa,

[page 094]

rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro sukhaɱ adhigaccheyya, rājā Māgadho S. B. sukhavihāritaro āyasmatā Gotamenāti. — Addhāyasmantehi nigaṇṭhehi sahasā appaṭisaŋkhā vācā bhāsitā: na kho āvuso Gotama sukhena sukhaɱ adhigantabbaɱ, dukkhena kho sukhaɱ adhigantabbaɱ; sukhena ca āvuso Gotama sukhaɱ adhigantabbaɱ abhavissa, rājā Māgadho S. B.

sukhaɱ adhigaccheyya, rājā Māgadho S. B. sukhavihāritaro āyasmatā Gotamenāti. Api ca aham-eva tattha paṭipucchitabbo: ko nu kho āyasmantānaɱ sukhavihāritaro, rājā vā Māgadho S. B. āyasmā vā Gotamo ti — Addhāvuso Gotama amhehi sahasā appaṭisaŋkhā vācā bhāsitā: na kho āvuso Gotama sukhena sukhaɱ adhigantabbaɱ, dukkhena kho sukhaɱ adhigantabbaɱ; sukhena ca āvuso Gotama sukhaɱ adhigantabbaɱ abhavissa, rājā Māgadho S. B. sukhaɱ adhigaccheyya, rājā Māgadho S. B. sukhavihāritaro āyasmatā Gotamenāti. Api ca tiṭṭhat' etaɱ, idāni pi mayaɱ āyasmantaɱ Gotamaɱ pucchāma: Ko nu kho āyasmantānaɱ sukhavihāritaro, rājā vā Māgadho S. B. āyasmā vā Gotamo ti. — Tena h' āvuso nigaṇṭhā tumhe va tattha paṭipucchissāmi, yathā vo khameyya tathā naɱ byākareyyātha. Taɱ kim-maññath' āvuso {nigaṇṭhā}: pahoti rājā Māgadho S. B.

aniñjamāno kāyena abhāsamāno vācaɱ satta rattindivāni ekantasukhapaṭisaɱvedī viharitun-ti. — No h' idaɱ āvuso.

-- Taɱ kim-maññath' āvuso nigaṇṭhā: pahoti rājā Māgadho S. B. aniñjamāno kāyena abhāsamāno vācaɱ cha rattindivāni pañca r. cattāri r. tīṇi r. dve r. ekaɱ rattindivaɱ ekantasukhapaṭisaɱvedī viharitun-ti — No h' idaɱ āvuso. — Ahaɱ kho āvuso nigaṇṭhā pahomi aniñjamāno kāyena abhāsamāno vācaɱ ekaɱ rattindivaɱ ekantasukhapaṭisaɱvedī viharituɱ. Ahaɱ kho āvuso nigaṇṭhā pahomi aniñjamāno kāyena abhāsamāno vācaɱ dve rattindivāni tiṇi r. cattāri r. pañca r. cha r. satta rattindivāni ekantasukhapaṭisaɱvedī viharituɱ. Taɱ kim-maññath' āvuso nigaṇṭhā: evaɱ sante ko sukhavihāritaro, rājā vā Māgadho Seniyo Bimbisāro ahaɱ vā ti. — Evaɱ sante āyasmā va Gotamo sukhavihāritaro raññā Māgadhena Seniyena Bimbisārenāti.

[page 095]

Idam-avoca Bhagavā. Attamano Mahānāmo Sakko Bhagavato bhāsitaɱ abhinandīti.

CŪḶADUKKHAKKHANDHASUTTAM CATUTTHAṂ.

 


 

XV. Anumāna Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ āyasmā Mahāmoggallāno Bhaggesu viharati Suɱsumāragire. Bhesakaḷāvane migadāye. Tatra kho āyasmā Mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi: Āvuso bhikkhavo ti. Āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Mahāmoggallānassa paccassosuɱ. Āyasmā Mahāmoggallāno etad-avoca:

Pavāreti ce pi āvuso bhikkhu: Vadantu maɱ āyasmanto, vacanīyo 'mhi āyasmantehīti, so ca hoti dubbaco dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato akkhamo appadakkhiṇaggāhī anusāsaniɱ, atha kho naɱ sabrahmacārī na c' eva vattabbaɱ naññanti na ca anusāsitabbaɱ maññanti na ca tasmiɱ puggale vissāsaɱ āpajjitabbaɱ maññanti. Katame c' āvuso dovacassakaraṇā dhammā: Idh' āvuso bhikkhu pāpiccho hoti pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱgato; yam-p' āvuso bhikkhu pāpiccho hoti pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱgato ayam-pi dhammo dovacassakaraṇo. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu attukkaɱsako hoti paravambhī; yam -p' āvuso bhikkhu a. h.p.

ayam-pi dh. d. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhābhibhūto; yam-p' āvuso ... dh. d. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhahetu upanāhī; yam-p' āvuso ... dh. d. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhahetu abhisaŋgī; yam-p' āvuso ... dhḍ. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhasāmantaɱ vācaɱ nicchāretā; yam-p' āvuso ... dh. d. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu cudito codakena codakaɱ paṭippharati; yam-p' āvuso ... dhḍ. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu cudito codakena codakaɱ apasādeti; yam-p' āvuso ... dh. d. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu cudito codakena codakassa paccāropeti;

[page 096]

yam-p' āvuso ... dh. d. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu cudito codakena aññen' aññaɱ paṭicarati, bahiddhā kathaɱ apanāmeti, kopañ-ca dosañ-ca appaccayañ-ca pātukaroti; yam-p' āvuso ... dhḍ. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu cudito codakena apadāne na sampāyati; yam-p' āvuso ... dh. d. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu makkhī hoti paḷāsī; yam-p' āvuso ... dh. d. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu issukī hoti maccharī; yam-p' āvuso ... dh. d. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu saṭho hoti māyāvī; yam-p' āvuso ... dh. d. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu thaddho hoti atimānī; yam-p' āvuso ... dhḍ. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī; yam-p' āvuso bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī ayam-pi dhammo dovacassakaraṇo. Ime vuccant' āvuso dovacassakaraṇā dhammā.

No ce pi āvuso bhikkhu pavāreti: Vadantu maɱ āyasmanto, vacanīyo 'mhi āyasmantehīti, so ca hoti suvaco sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniɱ, atha kho naɱ sabrahmacārī vattabbañ-c' eva maññanti anusāsitabbañ-ca maññanti tasmiñ-ca puggale vissāsaɱ āpajjitabbaɱ maññanti. Katame c' āvuso sovacassakaraṇā dhammā: Idh' āvuso bhikkhu na pāpiccho hoti na pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱgato; yam-p' āvuso bhikkhu na pāpiccho hoti na pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱgato ayam-pi dhammo sovacassakaraṇo. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu anattukkaɱsako hoti aparavambhī; yam-p' āvuso ... dh. s.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhābhibhūto; yam-p' āvuso ... dh. s. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu upanāhī; yam-p' āvuso ... dh. s. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu abhisaŋgī; yam-p' āvuso ... dh. s. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhasāmantaɱ vācaɱ nicchāretā; yam-p' āvuso ... dh. s. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu cudito codakena codakaɱ na paṭippharati; yam-p' āvuso ... dh. s. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu cudito codakena codakaɱ na apasādeti; yam-p' āvuso ... .

[page 097]

dh. s. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu cudito codakena codakassa na paccāropeti; yam-p' āvuso ... dh. s. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu cudito codakena na aññen' aññaɱ paṭicarati, na bahiddhā kathaɱ apanāmeti, na kopañ-ca dosañ-ca appaccayañ-ca pātukaroti; yam-p' āvuso ... dh. s.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu cudito codakena na apadāne na sampāyati; yam-p' āvuso ... dh. s. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu amakkhī hoti apaḷāsī; yam-p' āvuso ... dhṣ.

Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu anissukī hoti amaccharī; yam-p' āvuso ... dh. s. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu asaṭho hoti amāyāvī; yam-p' āvuso ... dh. s. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu atthaddho hoti anatimānī; yam-p' āvuso ... dhṣ. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhu asandiṭṭhiparāmāsī hoti anādhānagāhī suppaṭinissaggī; yam-p' āvuso bhikkhu asandiṭṭhiparāmāsī hoti anādhānagāhī suppaṭinissaggī ayam-pi dhammo sovacassakaraṇo. Ime vuccant' āvuso sovacassakaraṇā dhammā.

Tatr' āvuso bhikkhunā attanā va attānaɱ evaɱ anuminitabbaɱ: Yo khvāyaɱ puggalo pāpiccho pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱgato ayam-me puggalo appiyo amanāpo; ahañ-c' eva kho pan' assaɱ pāpiccho pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱgato aham-p' assaɱ paresaɱ appiyo amanāpo ti.

Evaɱ jānanten' āvuso bhikkhunā: Na pāpiccho bhavissāmi na pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱgato ti cittaɱ uppādetabbaɱ.

Yo khvāyaɱ puggalo attukkaɱsako paravambhī ayam-me puggalo appiyo amanāpo, ahañ-c' eva kho pan' assaɱ attukkaɱsako paravambhī aham-p' assaɱ paresaɱ appiyo amanāpo ti. Evaɱ jānanten' āvuso bhikkhunā: Anattukkaɱsako bhavissāmi aparavambhī ti cittaɱ uppādetabbaɱ. Yo khvāyaɱ puggalo kodhano kodhābhibhūto ayam-me ... na ko.

dhano bhavissāmi na kodhābhibhūto ti c. u. Yo khvāyaɱ puggalo kodhano kodhahetu upanāhī ayam-me ... na k.

bh. na k. upanāhī ti c.u. Yo khvāyaɱ puggalo kodhano kodhahetu abhisaŋgī ayam-me ... c. u. Yo khvāyaɱ puggalo kodhano kodhasāmantaɱ vācaɱ nicchāretā ayam-me ... na k. bh. na k. v. nicchāressāmīti c. u. Yo khvāyaɱ puggalo cudito codakena codakaɱ paṭippharati ayam-me ... paṭipphareyyaɱ

[page 098]

... cudito codakena codakaɱ na paṭippharissāmīti c. u. Yo khvāyaɱ puggalo cudito codakena codakaɱ apasādeti ayam-me ... apasādeyyaɱ ... na apasādessāmīti c. u.

Yo khvāyaɱ puggalo cudito codakena codakassa paccāropeti ayam-me ... paccāropeyyaɱ ... na paccāropessāmīti c. u. Yo khvāyaɱ puggalo cudito codakena aññen' aññaɱ paṭicarati, bahiddhā kathaɱ apanāmeti, kopañ-ca dosañ-ca appaccayañ-ca pātukaroti, ayam-me ... paṭicareyyaɱ ... apanāmeyyaɱ ... pātukareyyaɱ ... na aññen' aññaɱ paṭicarissāmi, na b. k. apanāmessāmi, na ... pātukarissāmīti c. u. Yo khvāyaɱ puggalo cudito codakena apadāne na sampāyati ayam-me ... apadāne na sampāyeyyaɱ ... na apadāne na sampāyissāmīti c. u.

Yo khvāyaɱ puggalo makkhi paḷāsī ayam-me ... amakkhī bhavissāmi apaḷāsī ti c. u. Yo khvāyaɱ puggalo issukī maccharī ayam-me ... anissukī bh. amaccharī ti c. u. Yo khvāyaɱ puggalo saṭho māyāvī ayam-me ... asaṭho bh. amāyāvī ti c. u. Yo khvāyaɱ puggalo thaddho atimānī ayamme ... atthaddho bh. anatimānī ti c. u. Yo khvāyaɱ puggalo sandiṭṭhiparāmāsī ādhānagāhī duppaṭinissaggī ayam-me puggalo appiyo amanāpo; ahañ-c' eva kho pan' assaɱ sandiṭṭhiparāmāsī ādhānagāhī duppaṭinissaggī aham-p' assaɱ paresaɱ appiyo amanāpo ti. Evaɱ jānanten' avuso bhikkhunā: Asandiṭṭhiparāmāsī bhavissāmi anādhānagāhī suppaṭinissaggī ti cittaɱ uppādetabbaɱ.

Tatr' āvuso bhikkhunā attanā va attānaɱ evaɱ paccavekkhitabbaɱ: Kin-nu kho 'mhi pāpiccho pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱgato ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: Pāpiccho kho 'mhi pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱgato ti, ten' āvuso bhikkhunā tesaɱ yeva pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya vāyamitabbaɱ. Sace pan' āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: Na kho 'mhi pāpiccho na pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱgato ti, ten' āvuso bhikkhunā ten' eva pītipāmujjena vihātabbaɱ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhunā attanā va attānaɱ evaɱ paccavekkhitabbaɱ: Kin-nu kho 'mhi attukkaɱsako paravambhī ti. Sace ... attukkaɱsako kho 'mhi paravambhī ti ... vāyamitabbaɱ. Sace pan' āvuso ... anattukkaɱsako kho 'mhi aparavambhī ti

[page 099]

... kusalesu dhammesu. Puna ca paraɱ ... kin-nu kho 'mhi kodhano kodhābhibhūto ti ... na kho 'mhi kodhano kodhābhibhūto ti ... k. dh. Puna ca paraɱ ... kin-nu kho 'mhi kodhano kodhahetu upanāhī ti ... na kho 'mhi kodhano kodhahetu upanāhī ti ... k. dh. Puna ca paraɱ ... kin-nu kho 'mhi kodhano kodhahetu abhisaŋgī ti ... na kho 'mhi kodhano kodhahetu abhisaŋgī ti ... k. dh. Puna ca paraɱ ... kin-nu kho 'mhi kodhano kodhasāmantaɱ vācaɱ nicchāretā ti ... na kho 'mhi kodhano kodhasāmantaɱ vācaɱ nicchāretā ti ... k. dh. Puna ca paraɱ ... kin-nu kho 'mhi cudito codakena codakaɱ paṭippharāmīti ... cudito kho 'mhi codakena codakaɱ paṭippharāmīti ... cudito kho 'mhi codakena codakaɱ na paṭippharāmīti ... k. dh. Puna ca paraɱ ... kin-nu kho 'mhi cudito codakena codakaɱ apasādemīti ... cudito kho 'mhi codakena codakaɱ na apasādemīti ... k. dh. Puna ca paraɱ ... kin-nu kho 'mhi cudito codakena codakassa paccāropemīti ... cudito kho 'mhi codakena codakassa na paccāropemīti ... k. dh. Puna ca paraɱ ... kin-nu kho 'mhi cudito codakena aññen' aññaɱ paṭicarāmi, bahiddhā kathaɱ apanāmemi, kopañ-ca dosañ-ca appaccayañ-ca pātukaromīti ... cudito kho 'mhi codakena na aññen' aññaɱ paṭicarāmi, na bahiddhā kathaɱ apanāmemi, na kopañ-ca dosañ-ca appaccayañ-ca pātukaromīti ... k. dh. Puna ca paraɱ ... kin-nu kho 'mhi cudito codakena apadāne na sampāyāmīti ... cudito kho 'mhi codakena na apadāne na sampāyāmīti ... k. dh. Puna ca paraɱ ... kin-nu kho 'mhi makkhī paḷāsī ti ... amakkhī kho 'mhi apaḷāsī ti ... k. dh. Puna ca paraɱ ... kin-nu kho 'mhi issukī maccharī ti ... anissukī kho 'mhi amaccharī ti ... k. dh. Puna ca paraɱ ... kin-nu kho 'mhi saṭho māyāvī ti ... asaṭho kho 'mhi amāyāvī ti ... k. dh. Puna ca paraɱ ... kinnu kho 'mhi thaddho atimānī ti ... atthaddho kho 'mhi anatimānī ti ... k. dh. Puna ca paraɱ āvuso bhikkhunā attanā va attānaɱ evaɱ paccavekkhitabbaɱ: Kin-nu kho 'mhi sandiṭṭhiparāmāsī ādhānagāhī duppaṭinissaggī ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: Sandiṭṭhiparāmāsī.

kho 'mhi ādhānagāhī duppaṭinissaggī ti, ten' āvuso bhikkhunā tesaɱ yeva pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya vāyamitabbaɱ.

[page 100]

Sace pan' āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaɱ jānāti: Asandiṭṭhiparāmāsī kho 'mhi anādhānagāhī suppaṭinissaggi ti, ten' āvuso bhikkhunā ten' eva pītipāmujjena vihātabbaɱ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbe p' ime pāpake akusale dhamme appahīne attani samanupassati, ten' āvuso bhikkhunā sabbesaɱ yeva imesaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya vāyamitabbaɱ. Sace pan' āvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbe p' ime pāpake akusale dhamme pahīne attani samanupassati, ten' āvuso bhikkhunā ten' eva pitipāmujjena vihātabbaɱ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Seyyathā pi āvuso itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaɱ mukhanimittaɱ paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaɱ va aŋgaṇaɱ vā tass' eva rajassa vā aŋgaṇassa vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati rajaɱ vā aŋgaṇaɱ vā ten' eva attamano hoti: lābhā vata me, parisuddhaɱ vata me ti; evameva kho āvuso sace bhikkhu paccavekkhamāno sabbe p' ime pāpake akusale dhamme appahīne attani samanupassati, ten' āvuso bhikkhunā sabbesaɱ yeva imesaɱ pāpakānaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya vāyamitabbaɱ; sace pan' āvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbe p' ime pāpake akusale dhamme pahīne attani samanupassati, ten' āvuso bhikkhunā ten' eva pītipāmujjena vihātabbaɱ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesūti.

Idam-avoca āyasmā Mahāmoggallāno. Attamanā te bhikkhū āyasmato Mahāmoggallānassa bhāsitaɱ abhinandun-ti.

ANUMĀNASUTTAṂ PAÑCAMAṂ.

[page 101]

 


 

XVI. Ceto-Khila Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno pañca cetokhilā appahīnā, pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā, so vat' imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatīti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Katam' assa pañca cetokhilā appahīnā honti: Idha bhikkhave bhikkhu Satthari kaŋkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu Satthari kaŋkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati tassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evam-assāyaɱ paṭhamo cetokhilo appahīno hoti. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhamme kaŋkhati ... na sampasīdati — pe — saŋghe kaŋkhati ... na sampasīdati — sikkhāya kaŋkhati ... na sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu sikkhāya kaŋkhati ... na sampasīdati tassa cittaɱ na namati ātappāya a. s. p., yassa cittaɱ na namati ātappāya a. s. p. evam-assāyaɱ catuttho cetokhilo appahīno hoti. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārisu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārisu kupito hoti a. ā. kh. tassa cittaɱ na namati ātappāya a. s. p., yassa cittaɱ na namati ātappāya a. s. p. evam-assāyaɱ pañcamo cetokhilo appahīno hoti. Im' assa pañca cetokhilā appahīnā honti.

Katam' assa pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti:

Idha bhikkhave bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāme avītarāgo hoti ... avigatataṇho tassa cittaɱ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaɱ na namati ātappāya a. s. p. evam-assāyaɱ paṭhamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu kāye avītarāgo hoti --pe-evam-assāyaɱ dutiyo cetaso vinibandho asamucchinno hoti.

[page 102]

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu rūpe avītarago hoti -pe — evam-assāyaɱ tatiyo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu yāvadatthaɱ udarāvadehakaɱ bhuñjitvā seyyasukhaɱ passasukhaɱ middhasukhaɱ anuyutto viharati. Yo so bhikkhave bhikkhu yāvadatthaɱ ... viharati tassa cittaɱ na namati ātappāya a. s. p., yassa cittaɱ na namati ātappāya a. s. p. evam-assāyaɱ catuttho cetaso vinibandho asamucchinno hoti. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu aññataraɱ devanikāyaɱ paṇidhāya brahmacariyaɱ carati: iminā 'haɱ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā ti.

Yo so bhikkhave bhikkhu aññataraɱ ... devaññataro vā ti, tassa cittaɱ na namati ātappāya a. s. p., yassa cittaɱ na namati ātappāya a. s. p. evam-assāyaɱ pañcamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. Im' assa pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti. Yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno ime pañca cetokhilā appahīnā, ime pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā, so vat' imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatīti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati.

Yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno pañca cetokhilā pahīnā, pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā, so vat' imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatīti ṭhānam-etaɱ vijjati. Katam' assa pañca cetokhilā pahīnā honti: Idha bhikkhave bhikkhu Satthari na kaŋkhati na vicikicchati, adhimuccati sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu Satthari na kaŋkhati ... sampasīdati tassa cittaɱ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaɱ namati ātappāya a. s. p. evam-assāyaɱ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu dhamme na kaŋkhati ... sampasīdati — pe — saŋghe — sikkhāya na kaŋkhati ... sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu sikkhāya na kaŋkhati ... sampasīdati tassa cittaɱ namati ātappāya a. s. p., yassa cittaɱ namati ātappāya a. s. p. evam-assāyaɱ catuttho cetokhilo pahīno hoti. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārisu na kupito hoti, attamano anāhatacitto akhilajāto. Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārisu na kupito hoti, attamano a. a., tassa cittaɱ namati ātappāya

[page 103]

a. s. p. yassa cittaɱ namati ātappāya a. s. p. evamassāyaɱ pañcamo cetokhilo pahīno hoti. Im' assa pañca cetokhilā pahīnā honti.

Katam' assa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti: Idha bhikkhave bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho.

Yo so bhikkhave bhikkhu kāme vītarāgo hoti ... vigatataṇho tassa cittaɱ namati ātappāya a. s. p., yassa cittaɱ namati ātappāya a. s. p. evam-assāyaɱ paṭhamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu kāye vītarāgo hoti — pe — rūpe vītarāgo hoti — pe — na yāvadattham udarāvadehakaɱ bhuñjitvā seyyasukhaɱ passasukhaɱ middhasukhaɱ anuyutto viharati. Yo so bhikkhave bhikkhu na yāvadatthaɱ ... viharati tassa cittaɱ namati ātappāya a. s. p., yassa cittaɱ namati ātappāya a. s. p. evamassāyaɱ catuttho cetaso vinibandho susamucchinno hoti.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu na aññataraɱ devanikāyaɱ paṇidhāya brahmacariyaɱ carati: iminā 'haɱ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā ti. Yo so bhikkhave bhikkhu na aññataraɱ devanikāyaɱ paṇidhāya brahmacariyam carati: iminā 'haɱ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā ti, tassa cittaɱ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaɱ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evam-assāyaɱ pañcamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti. Im' assa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti. Yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno ime pañca cetokhilā pahīnā; ime pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā, so vat' imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatīti ṭhānam-etaɱ vijjati.

So chanda-samādhipadhānasaŋkhārasamannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti, viriya-samādhipadhānasaŋkhārasamannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti, citta-samādhipadhānasaŋkhārasamannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti, vīmaɱsā-samādhipadhānasaŋkhārasamannāgataɱ iddhipādaɱ bhāveti, ussoḷhi yeva pañcamī. Sa kho so bhikkhave evaɱ ussoḷhipannarasaŋgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbhidāya,

[page 104]

bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.

Seyyathā pi bhikkhave kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā, tān' assu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni, kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na evaɱ icchā uppajjeyya: aho vata me kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosam-padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyun-ti, atha kho bhabbā va te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosam-padāletvā sotthinā abhinibbhijjituɱ; evam-eva kho bhikkhave evaɱ ussoḷhipannarasaŋgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbhidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyāti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

CETOKHILASUTTAṂ CHAṬṬHAṂ.

 


 

XVII. Vana-Pattha Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Vanapatthapariyāyaɱ vo bhikkhave desissāmi, taɱ suṇātha, sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evam-bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Idha bhikkhave bhikkhu aññataraɱ vanapatthaɱ upanissāya viharati; tassa taɱ vanapatthaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañ-ca cittaɱ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattañ-ca anuttaraɱ yogakkhemaɱ nānupāpuṇāti, ye c' ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā, cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaɱ:

[page 105]

Ahaɱ kho imaɱ vanapatthaɱ upanissāya viharāmi; tassa me imaɱ vanapatthaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañ-ca cittaɱ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattañ-ca anuttaraɱ yogakkhemaɱ nānupāpuṇāmi. ye c' ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā, cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchantīti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaɱ vā divasabhāgaɱ vā tamhā vanapatthā pakkamitabbaɱ, na vatthabbaɱ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataram vanapatthaɱ upanissāya viharati; tassa taɱ vanapatthaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati na upaṭṭhāti, asamāhitañ-ca cittaɱ na samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattañ-ca anuttaraɱ yogakkhemaɱ nānupāpuṇāti, ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā, cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaɱ: Ahaɱ kho imaɱ vanapatthaɱ upanissāya viharāmi, tassa me imaɱ vanapatthaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati na upaṭṭhāti ... nānupāpuṇāmi, ye ca kho ime ... te appakasirena samudāgacchanti; na kho panāhaɱ cīvarahetu agārasmā anagāriyaɱ pabbajito, na piṇḍapātahetu — pe — na sanāsanahetu — na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaɱ pabbajito; atha ca pana me imaɱ vanapatthaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati na upaṭṭhāti ... yogakkhemaɱ nānupāpuṇāmīti. Tena bhikkhave bhikkhunā saŋkhā pi tamhā vanapatthā pakkamitabbaɱ, na vatthabbaɱ.

Idha bhikkhave bhikkhu aññataraɱ vanapatthaɱ upanissāya viharati; tassa taɱ vanapatthaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati upaṭṭhāti, asamāhitañ-ca cittaɱ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattañ-ca anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇāti, ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā, cīvarapiṇḍapāta-senāsana-gilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaɱ:

[page 106]

Ahaɱ kho imaɱ vanapatthaɱ upanissāya viharāmi; tassa me imaɱ vanapatthaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati upaṭṭhāti ... anupāpuṇāmi, ye ca kho ime ... te kasirena samudāgacchanti; na kho panāhaɱ cīvarahetu agārasmā anagāriyaɱ pabbajito, na piṇḍapātahetu --pe-na senāsanahetu — na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaɱ pabbajito, atha ca pana me imaɱ vanapatthaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati upaṭṭhāti ... yogakkhemaɱ anupāpuṇāmīti. Tena bhikkhave bhikkhunā saŋkhā pi tasmiɱ vanapatthe vatthabbaɱ, na pakkamitabbaɱ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraɱ vanapatthaɱ upanissāya viharati; tassa taɱ vanapatthaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati upaṭṭhāti ... anupāpuṇāti, ye c' ime ... te appakasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaɱ: Ahaɱ kho imaɱ vanapatthaɱ upanissāya viharāmi; tassa me imaɱ vanapatthaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati upaṭṭhāti ... anupāpuṇāmi, ye c' ime ... te appakasirena samudāgacchantīti. Tena bhikkhave bhikkhunā yāvajīvam-pi tasmiɱ vanapatthe vatthabbaɱ, na pakkamitabbaɱ.

Idha bhikkhave bhikkhu aññataraɱ gāmaɱ upanissāya viharati — pe — aññataraɱ nigamaɱ upanissāya viharati -pe — aññataraɱ nagaraɱ upanissāya viharati — pe — aññataraɱ janapadaɱ upanissāya viharati — pe — aññataraɱ puggalaɱ upanissāya viharati; tassa taɱ puggalaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati na upaṭṭhāti ... nānupāpuṇāti, ye c' ime ... te kasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaɱ: Ahaɱ kho maɱ puggalaɱ upanissāya viharāmi, tassa me imaɱ puggalaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati na upaṭṭhāti ... nānupāpuṇāmi, ye c' ime ... te kasirena samudāgacchantīti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaɱ vā divasabhāgaɱ vā so puggalo anāpucchā pakkamitabbo, nānubandhitabbo.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraɱ puggalaɱ upanissāya viharati; tassa taɱ puggalaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati na upaṭṭhāti

[page 107]

... nānupāpuṇāti, ye ca kho ime ... te appakasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaɱ: Ahaɱ kho imaɱ puggalaɱ upanissāya viharāmi, tassa me imaɱ puggalaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati na upaṭṭhāti ... nānupāpuṇāmi, ye ca kho ime ... te appakasirena samudāgacchanti; na kho panāhaɱ cīvarahetu agārasmā anagāriyaɱ pabbajito — na piṇḍapātahetu — na senāsanahetu — na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaɱ pabbajito, atha ca pana me imaɱ puggalaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati na upaṭṭhāti ... yogakkhemaɱ nānupāpuṇāmīti. Tena bhikkhave bhikkhunā saŋkhā pi so puggalo anāpucchā pakkamitabbo, nānubandhitabbo.

Idha bhikkhave bhikkhu aññataraɱ puggalaɱ upanissāya viharati; tassa taɱ puggalaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati upaṭṭhāti ... anupāpuṇāti, ye ca kho ime ... te kasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaɱ: Ahaɱ kho imaɱ puggalaɱ upanissāya viharāmi, tassa me imaɱ puggalaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati upaṭṭhāti ... anupāpuṇāmi, ye ca kho ime ... te kasirena samudāgacchanti; na kho panāhaɱ cīvarahetu agārasmā anagāriyaɱ pabbajito — na piṇḍapātahetu — na senāsanahetu — na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaɱ pabbajito, atha ca pana me imaɱ puggalaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati upaṭṭhāti ... yogakkhemaɱ anupāpuṇāmīti. Tena bhikkhave bhikkhunā saŋkhā pi so puggalo anubandhitabbo, na pakkamitabbaɱ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraɱ puggalaɱ upanissāya viharati, tassa taɱ puggalaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati upaṭṭhāti, asamāhitañ-ca cittaɱ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattañ-ca anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇāti, ye c' ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā, cīvarapiṇḍapāta-senāsana-gilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaɱ: Ahaɱ kho imaɱ puggalaɱ upanissāya viharāmi,

[page 108]

tassa me imaɱ puggalaɱ upanissāya viharato anupaṭṭhitā c' eva sati upaṭṭhāti, asamāhitañ-ca cittaɱ samādhiyati, aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaɱ gacchanti, ananuppattañ-ca anuttaraɱ yogakkhemaɱ anupāpuṇāmi, ye c' ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā, cīvarapiṇḍapāta-senāsana-gilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchantīti. Tena bhikkhave bhikkhunā yāvajīvam-pi so puggalo anubandhitabbo, na pakkamitabbaɱ, api panujjamānena pīti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

VANAPATTHASUTTAṂ SATTAMAṂ.

 


 

XVIII. Madhu-Piṇḍika Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiɱ Nigrodhārāme. Atha kho Bhagavā pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaram-ādāya Kapilavatthuɱ piṇḍāya pāvisi. Kapilavatthusmiɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto yena Mahāvanaɱ ten' upasaŋkami divāvihārāya, Mahāvanaɱ ajjhogāhitvā beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāraɱ nisīdi. Daṇḍapāṇi pi kho Sakko jaŋghāvihāraɱ anucaŋkamamāno anuvicaramāno yena Mahāvanaɱ ten' upasaŋkami, Mahāvanaɱ ajjhogāhitvā yena beluvalaṭṭhikā yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā daṇḍam-olubbha ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho Daṇḍapāṇī Sakko Bhagavantaɱ etadavoca: Kiɱvādī samaṇo kimakkhāyī ti. — Yathāvādī kho āvuso sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati, yathā ca pana kāmehi visaɱyuttaɱ viharantaɱ taɱ brāhmaṇaɱ akathaɱkathiɱ chinnakukkuccaɱ bhavābhave vītataṇhaɱ saññā nānusenti, evaɱvādī kho ahaɱ āvuso evamakkhāyī ti. Evaɱ vutte Daṇḍapāṇī Sakko sīsaɱ okampetvā jivhaɱ nillāḷetvā tivisākhaɱ nalāṭikaɱ nalāṭe vuṭṭhāpetvā daṇḍam-olubbha pakkāmi.

[page 109]

Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaɱ patisallāṇā vuṭṭhito yena Nigrodhārāmo ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Idhāhaɱ bhikkhave pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya Kapilavatthuɱ piṇḍāya pāvisiɱ. Kapilavatthusmiɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto yena Mahāvanaɱ ten' upasaŋkamiɱ divāvihārāya, Mahāvanaɱ ajjhogāhitvā beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāraɱ nisīdiɱ.

Daṇḍapāṇi pi kho bhikkhave Sakko jaŋghāvihāraɱ anucaŋkamamāno anuvicaramāno yena Mahāvanaɱ ten' upasaŋkami, Mahāvanaɱ ajjhogāhitvā yena beluvalaṭṭhikā yenāhaɱ ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā mama saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā daṇḍam-olubbha ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho bhikkhave Daṇḍapāṇi Sakko maɱ etad-avoca: Kiɱvādī samaṇo kimakkhāyī ti. Evaɱ vutte ahaɱ bhikkhave Daṇḍapāṇiɱ Sakkaɱ etadavocaɱ: Yathāvādī kho āvuso sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati, yathā ca pana kāmehi visaɱyuttaɱ viharantaɱ taɱ brāhmaṇaɱ akathaɱkathiɱ chinnakukkuccaɱ bhavābhave vītataṇhaɱ saññā nānusenti, evaɱvādī kho ahaɱ āvuso evamakkhāyī ti. Evaɱ vutte bhikkhave Daṇḍapāṇi Sakko sīsaɱ okampetvā jivhaɱ nillāḷetvā tivisākhaɱ nalāṭikaɱ nalāṭe vuṭṭhāpetvā daṇḍam-olubbha pakkāmīti.

Evaɱ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaɱ etad-avoca:

Kiɱvādī pana bhante Bhagavā sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati, kathañ-ca pana bhante Bhagavantaɱ kāmehi visaɱyuttaɱ viharantaɱ taɱ brāhmaṇaɱ akathaɱkathiɱ chinnakukkuccaɱ bhavābhave vītataṇhaɱ saññā nānusentīti. — Yatonidānaɱ bhikkhu purisaɱ papañcasaññāsaŋkhā samudācaranti, ettha ce na-tthi abhinanditabbaɱ abhivaditabbaɱ ajjhositabbaɱ, es' ev' anto rāgānusayānaɱ, es' ev' anto paṭighānusayānaɱ, es' ev' anto diṭṭhānusayānaɱ,

[page 110]

es' ev' anto vicikicchānusayānaɱ, es' ev' anto mānānusayānaɱ, es' ev' anto bhavarāgānusayānam, es' ev' anto avijjānusayānaɱ, es' ev' anto daṇḍādāna-satthādānakalaha-viggaha-vivāda-tuvantuva-pesuñña-musāvādānaɱ, etth' ete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantīti.

Idam-avoca Bhagavā, idaɱ vatvā Sugato uṭṭhāy' āsanā vihāraɱ pāvisi. Atha kho tesaɱ bhikkhūnaɱ acirapakkantassa Bhagavato etad-ahosi: Idaɱ kho no āvuso Bhagavā saŋkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā uṭṭhāy' āsanā vihāraɱ paviṭṭho: Yatonidānam bhikkhu purisaɱ — pe — aparisesā nirujjhantīti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saŋkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajeyyāti. Atha kho tesaɱ bhikkhūnaɱ etad-ahosi: Ayaɱ kho āyasmā Mahākaccāno Satthu c' eva saɱvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaɱ sabrahmacārīnaɱ, pahoti c' āyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saŋkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajituɱ. Yan-nūna mayaɱ yen' āyasmā Mahākaccāno ten' upasaŋkameyyāma, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Mahākaccānaɱ etam-atthaɱ paṭipuccheyyāmāti.

Atha kho te bhikkhū yen' āyasmā Mahākaccāno ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā āyasmatā Mahākaccānena saddhiɱ sammodiɱsu, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaɱ Mahākaccānaɱ etad-avocuɱ: Idaɱ kho no āvuso Kaccāna Bhagavā saŋkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā uṭṭhāy' āsanā vihāraɱ paviṭṭho: Yatonidānaɱ bhikkhu purisaɱ — pe — aparisesā nirujjhantīti. Tesaɱ no āvuso Kaccāna amhākaɱ acirapakkantassa Bhagavato etad-ahosi: Idaɱ kho no āvuso Bhagavā saŋkhittena uddesaɱ uddisitvā ... vihāraɱ paviṭṭho:

Yatonidānaɱ bhikkhu purisaɱ — pe — aparisesā nirujjhantīti; ko nu kho imassa Bhagavatā saŋkhittena uddesassa uddiṭṭhassa ... atthaɱ vibhajeyyāti. Tesaɱ no āvuso Kaccāna amhākaɱ etad-ahosi: Ayaɱ kho āyasmā Mahākaccāno Satthu c' eva saɱvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaɱ sabrahmacārīnaɱ,

[page 111]

pahoti c' āyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saŋkhittena uddesassa uddiṭṭhassa ... atthaɱ vibhajituɱ; yan-nūna mayaɱ yen' āyasmā Mahākaccāno ten' upasaŋkameyyāma, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Mahākaccānaɱ etam-atthaɱ paṭipuccheyyāmāti. Vibhajat' āyasmā Mahākaccāno ti.

Seyyathā pi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva mūlaɱ atikkamma khandham sākhāpalāse sāraɱ pariyesitabbaɱ maññeyya, evaɱsampadam-idaɱ āyasmantānaɱ, Satthari sammukhībhūte taɱ Bhagavantaɱ atisitvā amhe etam-atthaɱ paṭipucchitabbaɱ maññetha. So h' āvuso Bhagavā jānaɱ jānāti passaɱ passati, cakkhubhūto ñānabhūto dhammabhūto brahmabhūto, vattā pavattā, atthassa ninnetā amatassa dātā, dhammassāmī Tathāgato. So c' eva pan' etassa kālo ahosi yaɱ Bhagavantaɱ yeva etamatthaɱ paṭipuccheyyātha; yathā no Bhagavā byākareyya tathā naɱ dhāreyyāthāti. — Addhāvuso Kaccāna Bhagavā jānaɱ jānāti passaɱ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto, vattā pavattā, atthassa ninnetā amatassa dātā, dhammassāmī Tathāgato. So c' eva pan' etassa kālo ahosi yaɱ Bhagavantaɱ yeva etam-atthaɱ paṭipuccheyyāma, yathā no Bhagavā byākareyya tathā naɱ dhāreyyāma. Api c' āyasmā Mahākaccāno Satthu c' eva saɱvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaɱ sabrahmacārīnaɱ, pahoti c' āyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saŋkhittena uddesassa uddiṭṭhassa ... atthaɱ vibhajituɱ. Vibhajat' āyasmā Mahākaccāno agarukaritvā ti. — Tena h' āvuso suṇātha, sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evam-āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Mahākaccānassa paccassosuɱ. Āyasmā Mahākaccāno etad-avoca:

Yaɱ kho no āvuso Bhagavā saŋkhittena uddesaɱ uddisitvā ... vihāraɱ paviṭṭho: Yatonidānaɱ bhikkhu purisaɱ -pe — aparisesā nirujjhantīti, imassa kho ahaɱ āvuso Bhagavatā saŋkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa evaɱ vitthārena atthaɱ ājānāmi: Cakkhuñ-c' āvuso paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaɱ, tiṇṇaɱ saŋgati phasso, phassapaccayā vedanā, yaɱ vedeti taɱ sañjānāti,

[page 112]

yaɱ sañjānāti taɱ vitakketi, yaɱ vitakketi taɱ papañceti, yaɱ papañceti tatonidānaɱ purisaɱ papañcasaññāsaŋkhā samudācaranti atītānāgatapaccuppannesu cakkhuviññeyyesu rūpesu. Sotañ-c' āvuso paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaɱ — pe — ghānañ-c' āvuso paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaɱ — jivhañ-c' āvuso paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaɱ — kāyañ-c' āvuso paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaɱ — manañ-c' āvuso paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaɱ, tiṇṇaɱ saŋgati phasso, phassapaccayā vedanā, yaɱ vedeti taɱ sañjānāti, yaɱ sañjānāti taɱ vitakketi, yaɱ vitakketi taɱ papañceti, yaɱ papañceti tatonidānaɱ purisaɱ papañcasaññāsaŋkhā samudācaranti atītānāgatapaccuppannesu manoviññeyyesu dhammesu.

So vat' āvuso cakkhusmiɱ sati rūpe sati cakkhuviññāṇe sati phassapaññattiɱ paññāpessatīti ṭhānaɱ etaɱ vijjati, phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiɱ paññāpessatīti ṭhānam-etaɱ vijjati, vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiɱ paññāpessatīti ṭhānaɱ-etaɱ vijjati, saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiɱ paññāpessatīti ṭhānam-etaɱ vijjati, vitakkapaññattiyā sati papañcasaññāsaŋkhāsamudācaraṇapaññattiɱ paññāpessatīti ṭhānaɱ-etaɱ vijjati. So vat' āvuso sotasmiɱ sati sadde sati -pe — ghānasmiɱ sati gandhe sati — jivhāya sati rase sati -kāyasmiɱ sati phoṭṭhabbe sati — manasmiɱ sati dhamme sati manoviññāṇe sati phassapaññattiɱ paññāpessatīti ... ṭhānam-etaɱ vijjati. So vat' āvuso cakkhusmiɱ asati rūpe asati cakkhuviññāṇe asati phassapaññattiɱ paññāpessatīti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati, phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiɱ paññāpessatīti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati, vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiɱ paññāpessatīti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati, saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiɱ paññāpessatīti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati, vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaŋkhāsamudācaraṇapaññattiɱ paññāpessatīti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. So vat' āvuso sotasmiɱ asati sadde asati — pe — ghānasmiɱ asati gandhe asati — jivhāya asati rase asati — kāyasmiɱ asati phoṭṭhabbe asati — manasmiɱ asati dhamme asati manoviññāṇe asati phassapaññattiɱ paññāpessatīti ... n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati. Yaɱ kho no āvuso Bhagavā saŋkhittena uddesaɱ uddisitvā

[page 113]

... vihāraɱ paviṭṭho: Yatonidānaɱ bhikkhu purisaɱ — pe — aparisesā nirujjhantīti, imassa kho ahaɱ āvuso Bhagavatā saŋkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa evaɱ vitthārena atthaɱ ājānāmi. Ākaŋkhamānā ca pana tumhe āyasmanto Bhagavantaɱ yeva upasaŋkamitvā etam-atthaɱ paṭipuccheyyātha, yathā no Bhagavā byākaroti tathā naɱ dhāreyyāthāti.

Atha kho te bhikkhū āyasmato Mahākaccānassa bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy' āsanā yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaɱ etad-avocuɱ: Idaɱ kho no bhante Bhagavā saŋkhittena uddesaɱ uddisitvā ... vihāraɱ paviṭṭho:

Yatonidānaɱ bhikkhu purisaɱ — pe — aparisesā nirujjhantīti.

Tesaɱ no bhante amhākaɱ acirapakkantassa Bhagavato etadahosi: Idaɱ kho no āvuso Bhagavā saŋkhittena uddesaɱ uddisitvā vitthārena atthaɱ avibhajitvā uṭṭhāy' āsanā vihāraɱ paviṭṭho: Yatonidānaɱ bhikkhu purisaɱ papañcasaññāsaŋkhā samudācaranti, ettha ce na-tthi abhinanditabbaɱ abhivaditabbaɱ ajjhositabbaɱ, es' ev' anto rāgānusayānaɱ, es' ev' anto paṭighānusayānaɱ, es' ev' anto diṭṭhānusayānaɱ, es' ev' anto vicikicchānusayānaɱ, es' ev' anto mānānusayānaɱ, es' ev' anto bhavarāgānusayānaɱ, es' ev' anto avijjānusayānaɱ, es' ev' anto daṇḍādāna-satthādāna-kalaha-viggaha-vivādatuvantuva-pesuñña-musāvādānaɱ, etth' ete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantīti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saŋkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajeyyāti. Tesaɱ no bhante amhākaɱ etad-ahosi: Ayaɱ kho āyasmā Mahākaccāno Satthu c' eva saɱvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaɱ sabrahmacārīnaɱ, pahoti c' āyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saŋkhittena uddesassa uddiṭṭhassa viṭṭhārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ vibhajituɱ. Yan-nūna mayaɱ yen' āyasmā Mahākaccāno ten' upasaŋkameyyāma, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Mahākaccānaɱ etam-atthaɱ paṭipuccheyyāmāti. Atha kho mayaɱ bhante yan' āyasmā Mahākaccāno ten' upasaŋkamimha, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Mahākaccānaɱ etam-atthaɱ paṭipucchimha.

[page 114]

Tesaɱ no bhante āyasmatā Mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto ti. — Paṇḍito bhikkhave Mahākaccāno, mahāpañño bhikkhave Mahākaccāno, Mañ-ce pi tumhe bhikkhave etam-atthaɱ paṭipuccheyyātha, aham-pi taɱ evam-evaɱ byākareyyaɱ yathā taɱ Mahākaccānena byākataɱ, eso c' ev' etassa attho, evañ-ca naɱ dhārethāti.

Evaɱ vutte āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad-avoca:

Seyyathā pi bhante puriso jighacchādubbalyapareto madhupiṇḍikaɱ adhigaccheyya, so yato yato sāyeyya labhetha sāduɱ rasaɱ asecanakaɱ, evam-eva kho bhante cetaso bhikkhu dabbajātiko yato yato imassa dhammapariyāyassa paññāya atthaɱ upaparikkheyya labheth' eva attamanataɱ, labhetha cetaso pasādaɱ. Konāmo ayaɱ bhante dhammapariyāyo ti. — Tasmātiha tvaɱ Ānanda imaɱ dhammapariyāyaɱ Madhupiṇḍikapariyāyo t' eva naɱ dhārehīti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsitaɱ abhinandīti.

MADHUPIṆḌIKASUTTAṂ AṬṬHAMAṂ.

 


 

XIX. Dvedhā-Vitakka Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Pubbe va me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass' eva sato etad-ahosi: Yan-nūnāhaɱ dvidhā katvā dvidhā katvā vitakke vihareyyan-ti. So kho ahaɱ bhikkhave yo cāyaɱ kāmavitakko yo ca byāpādavitakko yo ca vihiɱsāvitakko imaɱ ekabhāgam-akāsiɱ, yo cāyaɱ nekkhammavitakko yo ca abyāpādavitakko yo ca avihiɱsāvitakko imaɱ dutiyaɱ bhāgam-akāsiɱ. Tassa mayhaɱ bhikkhave evaɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati kāmavitakko,

[page 115]

so evaɱ pajānāmi: Uppanno kho me ayaɱ kāmavitakko, so ca kho attabyābādhāya pi saɱvattati, parabyābādhāya pi saɱvattati, ubhayabyābādhāya pi saɱvattati, paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaɱvattaniko. Attabyābādhāya saɱvattatīti pi me bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaɱ gacchati, parabyābādhāya saɱvattatīti pi me bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaɱ gacchati, ubhayabyābādhāya saɱvattatīti pi me bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaɱ gacchati, paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaɱvattaniko ti pi me bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaɱ gacchati. So kho ahaɱ bhikkhave uppannuppannaɱ kāmavitakkaɱ pajahām' eva vinodem' eva, byant' eva naɱ akāsiɱ. Tassa mayhaɱ bhikkhave evaɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati byāpādavitakko — pe — uppajjati vihiɱsāvitakko, so evaɱ pajānāmi: Uppanno kho me ayaɱ vihiɱsāvitakko ... anibbānasaɱvattaniko. Attabyābādhāya saɱvattatīti pi me ... anibbānasaɱvattaniko ti pi me bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaɱ gacchati. So kho ahaɱ bhikkhave uppannuppannaɱ vihiɱsāvitakkaɱ pajahām' eva vinodem' eva, byant' eva naɱ akāsiɱ. Yañ-ñad-eva bhikkhave bhikkhu bahulam-anuvitakketi anuvicāreti tathā tathā nati hoti cetaso. Kāmavitakkaɱ ce bhikkhave bhikkhu bahulam-anuvitakketi anuvicāreti, pahāsi nekkhammavitakkaɱ, kāmavitakkaɱ bahulamakāsi, tassa taɱ kāmavitakkāya cittaɱ namati. Byāpādavitakkaɱ ce ... Vihiɱsāvitakkaɱ ce bhikkhave bhikkhu bahulam-anuvitakketi anuvicāreti, pahāsi avihiɱsāvitakkaɱ, vihiɱsāvitakkaɱ bahulam-akāsi, tassa taɱ vihiɱsāvitakkāya cittaɱ namati. Seyyathā pi bhikkhave vassānaɱ pacchime māse saradasamaye kiṭṭhasambādhe gopālako gāvo rakkheyya, so tā gāvo tato tato daṇḍena ākoṭeyya patikoṭeyya sannirundheyya sannivāreyya, taɱ kissa hetu: passati hi so bhikkhave gopālako tatonidānaɱ vadhaɱ vā bandhaɱ vā jāniɱ vā garahaɱ vā; evam-eva kho ahaɱ bhikkhave addasaɱ akusalānaɱ dhammānaɱ ādīnavaɱ okāraɱ saŋkilesaɱ, kusalānaɱ dhammānaɱ nekkhamme ānisaɱsaɱ vodānapakkhaɱ.

[page 116]

Tassa mayhaɱ bhikkhave evaɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato upajjati nekkhammavitakko, so evaɱ pajānāmi: Uppanno kho me ayaɱ nekkhammavitakko, so ca kho n' ev' attabyābādhāya saɱvattati, na parabyābādhāya saɱvattati, na ubhayabyābādhāya saɱvattati, paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaɱvattaniko. Rattiñ-ce pi naɱ bhikkhave anuvitakkeyyaɱ anuvicāreyyaɱ n' eva tatonidānaɱ bhayaɱ samanupassāmi, divasañ-ce pi naɱ bhikkhave anuvitakkeyyaɱ anuvicāreyyaɱ n' eva tatonidānaɱ bhayaɱ samanupassāmi, rattindivañ-ce pi naɱ bhikkhave anuvitakkeyyaɱ anuvicāreyyaɱ n' eva tatonidānaɱ bhayaɱ samanupassāmi. Api ca kho me aticiraɱ anuvitakkayato anuvicārayato kāyo kilameyya, kāye kilante cittaɱ ūhaññeyya, ūhate citte ārā cittaɱ samādhimhā ti. So kho ahaɱ bhikkhave ajjhattam-eva cittaɱ saṇṭhapemi sannisādemi ekodikaromi samādahāmi, taɱ kissa hetu: mā me cittaɱ ūhanīti. Tassa mayhaɱ bhikkhave evaɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati abyāpādāvitakko — pe — uppajjati avihiɱsāvitakko, so evaɱ pajānāmi: Uppanno kho me ayaɱ avihiɱsāvitakko, so ca kho n' ev' attabyābādhāya saɱvattati, na parabyābādhāya saɱvattati, na ubhayabyābādhāya saɱvattati, paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaɱvattaniko. Rattiñ-ce pi naɱ ... samanupassāmi. Api ca kho me aticiraɱ anuvitakkayato anuvicārayato kāyo kilameyya, kāye kilante cittaɱ ūhaññeyya, ūhate citte ārā cittaɱ samādhimhā ti. So kho ahaɱ bhikkhave ajjhattam-eva cittaɱ saṇṭhapemi sannisādemi ekodikaromi samādahāmi, taɱ kissa hetu: mā me cittaɱ ūhanīti. Yaññad-eva bhikkhave bhikkhu bahulam-anuvitakketi anuvicāreti tathā tathā nati hoti cetaso. Nekkhammavitakkaɱ ce bhikkhave bhikkhu bahulam-anuvitakketi anuvicāreti, pahāsi kāmavitakkaɱ, nekkhammavitakkaɱ bahulam-akāsi, tassa taɱ nekkhammavitakkāya cittaɱ namati. Abyāpādavitakkaɱ ce ... Avihiɱsāvitakkaɱ ce bhikkhave bhikkhu bahulam-anuvitakketi anuvicāreti, pahāsi vihiɱsāvitakkaɱ, avihiɱsāvitakkaɱ bahulam-akāsi, tassa taɱ avihiɱsāvitakkāya cittaɱ namati. Seyyathā pi bhikkhave gimhānaɱ pacchime māse sabbasassesu gāmantasambhatesu gopālako gāvo rakkheyya,

[page 117]

tassa rukkhamūlagatassa vā abbhokāsagatassa vā satikaraṇīyam-eva hoti: etā gāvo ti; evam-eva kho bhikkhave satikaraṇīyam-eva ahosi: ete dhammā ti.

Āraddhaɱ kho pana me bhikkhave viriyaɱ ahosi asallīnaɱ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaɱ cittaɱ ekaggaɱ. So kho ahaɱ bhikkhave vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ. Vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ. Pītiyā ca virāgā upekhako ca vihāsiɱ sato ca sampajāno, sukhañ-ca kāyena paṭisaɱvedesiɱ yan-taɱ ariyā ācikkhanti: upekhako satimā sukhavihārī ti tatiyaɱ jhānam upasampajja vihāsiɱ.

Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ.

So evaɱ samāhite citte ... (repeat from p. 22, 1.9. to p. 23, 1.25) ... Ayaɱ kho me bhikkhave rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

Seyyathā pi bhikkhave araññe pavane mahantaɱ ninnaɱ pallalaɱ, tam-enaɱ mahā migasaŋgho upanissāya vihareyya, tassa kocid-eva puriso uppajjeyya anatthakāmo ahitakāmo ayogakkhemakāmo, so yvāssa maggo khemo sovatthiko pītigamanīyo taɱ maggaɱ pidaheyya, vivareyya kummaggaɱ, odaheyya okacaraɱ, ṭhapeyya okacārikaɱ; evaɱ hi so bhikkhave mahā migasaŋgho aparena samayena anayabyasanaɱ tanuttaɱ āpajjeyya. Tass' eva kho pana bhikkhave mahato migasaŋghassa kocid-eva puriso uppajjeyya atthakāmo hitakāmo-yogakkhemakāmo, so yvāssa maggo khemo sovatthiko pītigamanīyo taɱ maggaɱ vivareyya, pidaheyya kummaggaɱ, ūhaneyya okacaraɱ, nāseyya okacārikaɱ; evaɱ hi so bhikkhave mahā migasaŋgho aparena samayena vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjeyya.

Upamā kho me ayaɱ bhikkhave katā atthassa viññāpanāya,

[page 118]

ayañ-c' ev' ettha attho: Mahantaɱ ninnaɱ pallalan-ti kho bhikkhave kāmānam-etaɱ adhivacanaɱ. Mahā migasaŋgho ti kho bhikkhave sattānam-etaɱ adhivacanaɱ.

Puriso anatthakāmo ahitakāmo ayogakkhemakāmo ti kho bhikkhave Mārass' etaɱ pāpimato adhivacanaɱ. Kummaggo ti kho bhikkhave aṭṭhaŋgikass' etaɱ micchāmaggassa adhivacanaɱ, seyyathīdaɱ: micchādiṭṭhiyā micchāsaŋkappassa micchāvācāya micchākammantassa micchāājīvassa micchāvāyāmassa micchāsatiyā micchāsamādhissa. Okacaro ti kho bhikkhave nandirāgass' etaɱ adhivacanaɱ. Okacārikā ti kho bhikkhave avijjāy' etaɱ adhivacanaɱ. Puriso atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo ti kho bhikkhave Tathāgatass' etaɱ adhivacanaɱ arahato sammāsambuddhassa.

Khemo maggo sovatthiko pītigamanīyo ti kho bhikkhave ariyass' etaɱ aṭṭhaŋgikassa maggassa adhivacanaɱ, seyyathīdaɱ: sammādiṭṭhiyā sammāsaŋkappassa sammāvācāya sammākammantassa sammāājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatiyā sammāsamādhissa. Iti kho bhikkhave vivaṭo mayā khemo maggo sovatthiko pītigamanīyo, pihito kummaggo, ūhato okacaro, nāsitā okacārikā. Yaɱ bhikkhave satthārā karaṇīyaɱ sāvakānaɱ hitesinā anukampakena anukampaɱ upādāya, kataɱ vo taɱ mayā. Etāni bhikkhave rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha bhikkhave, mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha; ayaɱ vo amhākaɱ anusāsanī ti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

DVEDHĀVITAKKASUTTAM NAVAMAṂ.

 


 

XX. Vitakka-Saṇṭhāna Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ.

[page 119]

Bhagavā etadavoca:

Adhicittam-anuyuttena bhikkhave bhikkhunā pañca nimittāni kālena kālaɱ manasikātabbāni, katamāni pañca:

Idha bhikkhave bhikkhuno yaɱ nimittaɱ āgamma yaɱ nimittaɱ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaɱhitā pi dosūpasaɱhitā pi mohūpasaɱhitā pi, tena bhikkhave bhikkhunā tamhā nimittā aññaɱ nimittaɱ manasikātabbaɱ kusalūpasaɱhitaɱ; tassa tamhā nimittā aññaɱ nimittaɱ manasikaroto kusalūpasaɱhitaɱ ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaɱhitā pi dosūpasaɱhitā pi mohūpasaɱhitā pi te pahīyanti te abbhatthaɱ gacchanti, tesaɱ pahānā ajjhattam-eva cittaɱ santiṭṭhati sannisīdati ekodihoti samādhiyati. Seyyathā pi bhikkhave dakkho palagaṇḍo vā palagaṇḍantevāsī vā sukhumāya āṇiyā oḷārikaɱ āṇiɱ abhinīhaneyya abhinīhareyya abhinivajjeyya, evam-eva kho bhikkhave bhikkhuno yaɱ nimittaɱ āgamma yaɱ nimittaɱ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaɱhitā pi dosūpasaɱhitā pi mohūpasaɱhitā pi, tena bhikkhave bhikkhunā tamhā nimittā aññaɱ nimittaɱ manasikātabbaɱ kusalūpasaɱhitaɱ; tassa tamhā nimittā aññaɱ nimittaɱ manasikaroto kusalūpasaɱhitaɱ ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaɱhitā pi dosūpasaɱhitā pi mohūpasaɱhitā pi te pahīyanti te abbhatthaɱ gacchanti, tesaɱ pahānā ajjhattam-eva cittaɱ santiṭṭhati sannisīdati ekodihoti samādhiyati.

Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tamhā nimittā aññaɱ nimittaɱ manasikaroto kusalūpasaɱhitaɱ uppajjant' eva pāpakā akusalā vitakkā ch. pi d. pi m. pi, tena bhikkhave bhikkhunā tesaɱ vitakkānaɱ ādīnavo upaparikkhitabbo: iti p' ime vitakkā akusalā, iti p' ime vitakkā sāvajjā, iti p' ime vitakkā dukkhavipākā ti; tassa tesaɱ vitakkānaɱ ādīnavaɱ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā ch. pi d. pi m. pi te pahīyanti te abbhatthaɱ gacchanti, tesaɱ pahānā ajjhattam-eva cittaɱ santiṭṭhati sannisīdati ekodihoti samādhiyati.

Seyyathā pi bhikkhave itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ahikuṇapena vā kukkurakuṇapena vā manussakuṇapena vā kaṇṭhe āsattena aṭṭiyeyya harāyeyya jiguccheyya,

[page 120]

evam-eva kho bhikkhave tassa ce bhikkhuno tamhā nimittā ... samādhiyati.

Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tesam-pi vitakkānaɱ ādīnavaɱ upaparikkhato uppajjant' eva pāpakā akusalā vitakkā ch. pi d. pi m. pi, tena bhikkhave bhikkhunā tesaɱ vitakkānaɱ asati-amanasikāro āpajjitabbo; tassa tesaɱ vitakkānaɱ asati-amanasikāraɱ āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā ch. pi d. pi m. pi te pahīyanti te abbhatthaɱ gacchanti, tesaɱ pahānā ... samādhiyati. Seyyathā pi bhikkhave cakkhumā puriso āpāthagatānaɱ rūpānaɱ adassanakāmo assa, so nimīleyya vā aññena vā apalokeyya, evam-eva kho bhikkhave tassa ce bhikkhuno tesam-pi vitakkānaɱ ... samādhiyati.

Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tesam-pi vitakkānaɱ asati-amanasikāraɱ āpajjato uppajjant' eva pāpakā akusalā vitakkā ch. pi d. pi m. pi, tena bhikkhave bhikkhunā tesaɱ vitakkānaɱ vitakkasaŋkhārasanthānaɱ manasikātabbaɱ; tassa tesaɱ vitakkānaɱ vitakkasaŋkhārasanthānaɱ manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā ch. pi d. pi m. pi te pahīyanti te abbhatthaɱ gacchanti, tesaɱ pahānā ... samādhiyati.

Seyyathā pi bhikkhave puriso sīghaɱ gaccheyya, tassa evamassa: kin-nu kho ahaɱ sīghaɱ gacchāmi, yan-nūnāhaɱ saṇikaɱ gaccheyyan-ti, so saṇikaɱ gaccheyya, tassa evamassa: kin-nu kho ahaɱ saṇikaɱ gacchāmi, yan-nūnāhaɱ tiṭṭheyyan-ti, so tiṭṭheyya, tassa evam-assa: kin-nu kho ahaɱ ṭhito, yan-nūnāhaɱ nisīdeyyan-ti, so nisīdeyya, tassa evam-assa: kin-nu kho ahaɱ nisinno, yan-nūnāhaɱ nipajjeyyan-ti, so nipajjeyya, evaɱ hi so bhikkhave puriso oḷārikaɱ oḷārikaɱ iriyāpathaɱ abhinivajjetvā sukhumaɱ sukhumaɱ iriyāpathaɱ kappeyya; evam-eva kho bhikkhave tassa ce bhikkhuno tesam-pi vitakkānaɱ ... samādhiyati.

Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tesam-pi vitakkānaɱ vitakkasaŋkhārasanthānaɱ manasikaroto uppajjant' eva pāpakā akusalā vitakkā ch. pi d. pi m. pi, tena bhikkhave bhikkhunā dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhitabbaɱ abhinippīḷetabbaɱ abhisantāpetabbaɱ;

[page 121]

tassa dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā ch. pi d. pi m.

pi te pahīyanti te abbhatthaɱ gacchanti, tesaɱ pahānā ... samādhiyati. Seyyathā pi bhikkhave balavā puriso dubbalataraɱ purisaɱ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya, evam-eva kho bhikkhave tassa ce bhikkhuno tesam-pi vitakkānaɱ vitakkasaŋkhārasanthānaɱ manasikaroto uppajjant' eva pāpakā akusalā vitakkā ch. pi d. pi m. pi, tena bhikkhave bhikkhunā dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhitabbaɱ abhinippīḷetabbaɱ abhisantāpetabbaɱ, tassa dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā ch. pi d. pi m. pi te pahīyanti te abbhatthaɱ gacchanti, tesaɱ pahānā ajjhattam-eva cittaɱ santiṭṭhati sannisīdati ekodihoti samādhiyati.

Yato kho bhikkhave bhikkhuno yaɱ nimittaɱ āgamma yaɱ nimittaɱ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā dhammā ch. pi d. pi m. pi, tassa tamhā nimittā aññaɱ nimittaɱ manasikaroto kusalūpasaɱhitaɱ ye pāpakā akusalā vitakkā ch. pi d. pi m. pi te pahīyanti te abbhatthaɱ gacchanti, tesaɱ pahānā ajjhattam-eva cittam santiṭṭhati sannisīdati ekodihoti samādhiyati; tesam-pi vitakkānaɱ ādīnavaɱ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā ch. pi d. pi m. pi te pahīyanti te abbhatthaɱ gacchanti, tesaɱ pahānā ... samādhiyati; tesam-pi vitakkānaɱ asati-amanasikāraɱ āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā ch. pi d. pi m. pi te pahīyanti te abbhatthaɱ gacchanti, tesaɱ pahānā ... samādhiyati; tesam-pi vitakkānaɱ vitakkasaŋkhārasanthānaɱ manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā ch. pi d. pi m. pi te pahīyanti te abbhatthaɱ gacchanti, tesaɱ pahānā ... samādhiyati; dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaɱhitā pi dosūpasaɱhitā pi mohūpasaɱhitā pi te pahīyanti te abbhatthaɱ gacchanti, tesaɱ pahānā ajjhattam-eva cittaɱ santiṭṭhati sannisīdati ekodihoti samādhiyati;

[page 122]

ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu vasī vitakkapariyāyapathesu, yaɱ vitakkaɱ ākaŋkhissati taɱ vitakkaɱ vitakkessati, yaɱ vitakkaɱ n' ākaŋkhissati na taɱ vitakkaɱ vitakkessati; acchecchi taṇhaɱ, vāvattayi saɱyojanaɱ, sammā mānābhisamayā antam-akāsi dukkhassāti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

VITAKKASANTHĀNASUTTAṂ DASAMAṂ

SĪHANĀDAVAGGO DUTIYO.

 


 

Tatiya Vagga

XXI. Kakacūpama Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiɱ ativelaɱ saɱsaṭṭho viharati. Evaɱ saɱsaṭṭho āyasmā Moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiɱ viharati: sace koci bhikkhu āyasmato Moliyaphaggunassa sammukhā tāsaɱ bhikkhunīnaɱ avaṇṇaɱ bhāsati ten' āyasmā Moliyaphagguno kupito anattamano adhikaraṇam-pi karoti, sace pana koci bhikkhu tāsaɱ bhikkhunīnaɱ sammukhā āyasmato Moliyaphaggunassa avaṇṇaɱ bhāsati tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇam-pi karonti. Evaɱ saɱsaṭṭho āyasmā Moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiɱ viharati. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaɱ etad-avoca:

Āyasmā bhante Moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiɱ ativelaɱ saɱsaṭṭho viharati; evaɱ saɱsaṭṭho bhante āyasmā Moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiɱ viharati: sace koci bhikkhu ... adhikaraṇam-pi karonti; evaɱ saɱsaṭṭho bhante āyasmā Moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiɱ viharatīti.

Atha kho Bhagavā aññataraɱ bhikkhuɱ āmantesi: Ehi tvaɱ bhikkhu mama vacanena Moliyaphaggunaɱ bhikkhuɱ āmantehi:

[page 123]

Satthā taɱ āvuso Phagguna āmantetīti. Evambhante ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā yan' āyasmā Moliyaphagguno ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Moliyaphaggunaɱ etad-avoca: Satthā taɱ āvuso Phagguna āmantetīti. Evam-āvuso ti kho āyasmā Moliyaphagguno tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ Moliyaphaggunaɱ Bhagavā etad-avoca:

Saccaɱ kira tvaɱ Phagguna bhikkhunīhi saddhiɱ ativelaɱ saɱsaṭṭho viharasi; evaɱ saɱsaṭṭho kira tvaɱ Phagguna bhikkhunīhi saddhiɱ viharasi: sace koci bhikkhu tuyhaɱ sammukhā tāsaɱ bhikkhunīnaɱ avaṇṇaɱ bhāsati tena tvaɱ kupito anattamano adhikaraṇam-pi karosi, sace pana koci bhikkhu tāsaɱ bhikkhunīnaɱ sammukhā tuyhaɱ avaṇṇaɱ bhāsati tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇam-pi karonti; evaɱ saɱsaṭṭho kira tvaɱ Phagguna bhikkhunīhi saddhiɱ viharasīti. — Evam-bhante. — Nanu tvaɱ Phagguna kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito ti. — Evam-bhante. — Na kho te etaɱ Phagguna patirūpaɱ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitassa yan-tvaɱ bhikkhunīhi saddhiɱ ativelaɱ saɱsaṭṭho vihareyyāsi. Tasmātiha Phagguna tava ce pi koci sammukhā tāsaɱ bhikkhunīnaɱ avaṇṇaɱ bhāseyya tatrāpi tvaɱ Phagguna ye gahasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi; tatrāpi te Phagguna evaɱ sikkhitabbaɱ: Na c' eva me cittaɱ vipariṇataɱ bhavissati na ca pāpikaɱ vācaɱ nicchāressāmi hitānukampī ca viharissāmi mettacitto na dosantaro ti, evaɱ hi te Phagguna sikkhitabbaɱ. Tasmātiha Phagguna tava ce pi koci sammukhā tāsaɱ bhikkhunīnaɱ pāṇinā pahāraɱ dadeyya leḍḍunā pahāraɱ dadeyya daṇḍena pahāraɱ dadeyya satthena pahāraɱ dadeyya, tatrāpi tvaɱ ... sikkhitabbaɱ. Tasmātiha Phagguna tava ce pi koci sammukhā avaṇṇaɱ bhāseyya tatrāpi tvaɱ ... sikkhitabbaɱ Tasmātiha Phagguna tava ce pi koci pāṇinā pahāraɱ dadeyya leḍḍunā pahāraɱ dadeyya daṇḍena pahāraɱ dadeyya satthena pahāraɱ dadeyya,

[page 124]

tatrāpi tvaɱ Phagguna ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi; tatrāpi te Phagguna evaɱ sikkhitabbaɱ: Na c' eva me cittaɱ vipariṇataɱ bhavissati na ca pāpikaɱ vācaɱ nicchāressāmi hitānukampī ca viharissāmi mettacitto na dosantaro ti, evaɱ hi te Phagguna sikkhitabban-ti.

Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Ārādhayiɱsu vata me bhikkhave bhikkhū ekaɱ samayaɱ cittaɱ. Idhāhaɱ bhikkhave bhikkhū āmantesiɱ: Ahaɱ kho bhikkhave ekāsanabhojanaɱ bhuñjāmi; ekāsanabhojanaɱ kho ahaɱ bhikkhave bhuñjamāno appābādhatañ-ca sañjānāmi appātaŋkatañ-ca lahuṭṭhānañ-ca balañ-ca phāsuvihārañ-ca. Etha tumhe pi bhikkhave ekāsanabhojanaɱ bhuñjatha; ekāsanabhojanaɱ kho bhikkhave tumhe pi bhuñjamānā appābādhatañ-ca sañjānissatha appātaŋkatañ-ca lahuṭṭhānañ-ca balañ-ca phāsuvihārañ-cāti. Na me bhikkhave tesu bhikkhūsu anusāsanī karaṇīyā ahosi; satuppādakaraṇīyam-eva me bhikkhave tesu bhikkhūsu ahosi. Seyyathā pi bhikkhave subhūmiyaɱ cātummahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo, tam-enaɱ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhirūhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiṇena hatthena patodaɱ gahetvā yenicchakaɱ yadicchakaɱ sāreyya pi paccāsāreyya pi, evam-eva kho bhikkhave na me tesu {bhikkhūsu} anusāsanī karaṇīyā ahosi, satuppādakaraṇīyam-eva me bhikkhave tesu {bhikkhūsu} ahosi. Tasmātiha bhikkhave tumhe akusalaɱ pajahatha kusalesu dhammesu āyogaɱ karotha, evaɱ hi tumhe pi imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatha. Seyyathā pi bhikkhave gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahantaɱ sālavanaɱ, tañ-c' assa elaṇḍehi sañchannaɱ, tassa kocid-eva puriso uppajjeyya atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo, so yā tā sālalaṭṭhiyo kuṭilā ojāpaharaṇiyo tā tacchetvā bahiddhā nīhareyya antovanaɱ suvisodhitaɱ visodheyya, yā pana tā sālalaṭṭhiyo ujukā sujātā tā sammā parihareyya, evaɱ h' etaɱ bhikkhave sālavanaɱ aparena samayena vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjeyya; evam-eva kho bhikkhave tumhe akusalaɱ pajahatha kusalesu dhammesu āyogaɱ karotha, evaɱ hi tumhe pi imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjissatha.

[page 125]

Bhūtapubbaɱ bhikkhave imissā yeva Sāvatthiyā Vedehikā nāma gahapatānī ahosi. Vedehikāya bhikkhave gahapatāniyā evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: soratā Vedehikā gahapatānī, nivātā Vedehikā gahapatānī, upasantā Vedehikā gahapatānī ti. Vedehikāya kho pana bhikkhave gahapatāniyā Kāḷī nāma dāsī ahosi, dakkhā analasā susaɱvihitakammantā. Atha kho bhikkhave Kāḷiyā dāsiyā etadahosi: Mayhaɱ kho ayyāya evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: soratā Vedehikā gahapatāni, nivātā Vedehikā gahapatānī, upasantā Vedehikā gahapatānī ti; kin-nu kho me ayyā santaɱ yeva nu kho ajjhattaɱ kopaɱ na pātukaroti udāhu asantaɱ, udāhu mayh' ev' ete kammantā susaɱvihitā yena me ayyā santaɱ yeva ajjhattaɱ kopaɱ na pātukaroti na asantaɱ; yannūnāhaɱ ayyaɱ vīmaɱseyyan-ti. Atha kho bhikkhave Kāḷī dāsī divā uṭṭhāsi. Atha kho bhikkhave Vedehikā gahapatānī Kāḷiɱ dāsiɱ etad-avoca: He je Kāḷi. — Kiɱ ayye. — Kiɱ je divā uṭṭhāsīti. — Na kho ayye kiñci. — No vata re kiñci pāpi dāsi, divā uṭṭhāsīti kupitā anattamanā bhūkuṭiɱ akāsi.

Atha kho bhikkhave Kāḷiyā dāsiyā etad-ahosi: Santaɱ yeva kho me ayyā ajjhattaɱ kopaɱ na pātukaroti no asantaɱ, mayh' ev' ete kammantā susaɱvihitā yena me ayyā santaɱ yeva ajjhattaɱ kopaɱ na pātukaroti no asantaɱ; yan-nūnāhaɱ bhiyyosomattāya ayyaɱ vīmaɱseyyan-ti.

Atha kho bhikkhave Kāḷī dāsī divātaraɱ uṭṭhāsi. Atha kho bhikkhave Vedehikā gahapatānī Kāḷiɱ dāsiɱ etadavoca: He je Kāḷi. — Kiɱ ayye. — Kiɱ je divā uṭṭhāsīti. — Na kho ayye kiñci. — No vata re kiñci pāpi dāsi, divā uṭṭhāsīti kupitā anattamanā anattamanavācaɱ nicchāresi. Atha kho bhikkhave Kāḷiyā dāsiyā etad-ahosi: Santaɱ yeva kho me ayyā ajjhattaɱ kopaɱ na pātukaroti no asantaɱ, mayh' ev' ete kammantā susaɱvihitā yena me ayyā santaɱ yeva ajjhattaɱ kopaɱ na pātukaroti no asantaɱ; yan-nūnāhaɱ bhiyyosomattāya ayyaɱ vīmaɱseyyan-ti.

Atha kho bhikkhave Kāḷī dāsī divātaraɱ yeva uṭṭhāsi.

Atha kho bhikkhave Vedehikā gahapatānī Kāḷiɱ dāsiɱ etad-avoca:

[page 126]

He je Kāḷi. — Kiɱ ayye. — Kiɱ je divā uṭṭhāsīti. — Na kho ayye kiñci. — No vata re kiñci pāpi dāsi, divā uṭṭhāsīti kupitā anattamanā aggaḷasūciɱ gahetvā sīse pahāraɱ adāsi, sīsaɱ vobhindi. Atha kho bhikkhave Kāḷī dāsī bhinnena sīsena lohitena gaḷantena paṭivissakānaɱ ujjhāpesi: Passath' ayye soratāya kammaɱ, passath' ayye nivātāya kammaɱ, passath' ayye upasantāya kammaɱ, kathaɱ hi nāma ekadāsikāya: divā uṭṭhāsīti kupitā anattamanā aggaḷasūciɱ gahetvā sīse pahāraɱ dassati sīsaɱ vobhindissatīti. Atha kho bhikkhave Vedehikāya gahapatāniyā aparena samayena evaɱ pāpako kittisaddo abbhuggañchi:

caṇḍī Vedehikā gahapatānī, anivātā Vedehikā gahapatānī, anupasantā Vedehikā gahapatānī ti. Evam-eva kho bhikkhave idh' ekacco bhikkhu tāvad-eva soratasorato hoti nivātanivāto hoti upasantūpasanto hoti yāva na amanāpā vacanapathā phusanti; yato ca kho bhikkhave bhikkhuɱ amanāpā vacanapathā phusanti atha kho bhikkhu sorato ti veditabbo nivāto ti veditabbo upasanto ti veditabbo. Nāhan-taɱ bhikkhave bhikkhuɱ suvaco ti vadāmi yo cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu suvaco hoti sovacassataɱ āpajjati, taɱ kissa hetu: taɱ hi so bhikkhave bhikkhu cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ alabhamāno na suvaco hoti na sovacassataɱ āpajjati. Yo ca kho bhikkhave bhikkhu dhammaɱ yeva sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ apacāyamāno suvaco hoti sovacassataɱ āpajjati tam-ahaɱ suvaco ti vadāmi. Tasmātiha bhikkhave:

Dhammaɱ yeva sakkaronto dhammaɱ garukaronto dhammaɱ apacāyamānā suvacā bhavissāma sovacassataɱ āpajjissāmāti evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.

Pañc' ime bhikkhave vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuɱ: kālena vā akālena vā, bhūtena vā abhūtena vā, saṇhena vā pharusena vā, atthasaɱhitena vā anatthasaɱhitena vā, mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuɱ akālena vā; bhūtena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuɱ abhūtena vā; saṇhena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuɱ pharusena vā; atthasaɱhitena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuɱ anatthasaɱhitena vā;

[page 127]

mettacittā vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuɱ dosantarā vā. Tatrāpi kho bhikkhave evaɱ sikkhitabbaɱ: Na c' eva no cittaɱ vipariṇataɱ bhavissati na ca pāpikaɱ vācaɱ nicchāressāma hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā, tañ-ca puggalaɱ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañ-ca sabbāvantaɱ lokaɱ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmāti. Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.

Seyyathā pi bhikkhave puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaɱ ādāya, so evaɱ vadeyya: Ahaɱ imaɱ mahāpaṭhaviɱ apaṭhaviɱ karissāmīti, so tatra tatra khaṇeyya, tatra tatra vikireyya, tatra tatra oṭṭhubheyya, tatra tatra omutteyya: apaṭhavī bhavasi, apaṭhavī bhavasīti. Taɱ kim-maññatha bhikkhave: Api nu so puriso imaɱ mahāpaṭhaviɱ apaṭhaviɱ kareyyāti. — No h' etaɱ bhante, taɱ kissa hetu: ayaɱ hi bhante mahāpaṭhavī gambhīrā appameyyā, sā na sukarā apaṭhavī kātuɱ, yāvad-eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assāti. — Evaɱ-eva kho bhikkhave pañc' ime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuɱ: kālena vā ... dosantarā vā. Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuɱ ... dosantarā vā. Tatrāpi kho bhikkhave evaɱ sikkhitabbaɱ: Na c' eva no cittaɱ vipariṇataɱ bhavissati na ca pāpikaɱ vācaɱ nicchāressāma hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā, tañ-ca puggalaɱ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañ-ca sabbāvantaɱ lokaɱ paṭhavīsamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmāti. Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.

Seyyathā pi bhikkhave puriso āgaccheyya lākhaɱ vā haliddiɱ vā nīlaɱ vā mañjiṭṭhaɱ vā ādāya, so evaɱ vadeyya; Ahaɱ imasmiɱ ākāse rūpāni likhissāmi rūpapātubhāvaɱ karissāmīti. Taɱ kim-maññatha bhikkhave: Api nu so puriso imasmiɱ ākāse rūpaɱ likheyya rūpapātubhāvaɱ kareyyāti. — No h' etaɱ bhante, taɱ kissa hetu:

ayaɱ hi bhante ākāso arūpī anidassano, tattha na sukaraɱ rūpaɱ likhituɱ rūpapātubhāvaɱ kātuɱ, yāvad-eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assāti.

[page 128]

— Evameva kho bhikkhave pañc' ime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuɱ: kālena vā akālena vā — pe — tadārammaṇañ-ca sabbāvantaɱ lokaɱ ākāsasamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmāti. Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.

Seyyathā pi bhikkhave puriso āgaccheyya ādittaɱ tiṇukkaɱ ādāya, so evaɱ vadeyya: Ahaɱ imāya ādittāya tiṇukkāya Gaŋgaɱ nadiɱ santāpessāmi samparitāpessāmīti. Taɱ kim-maññatha bhikkhave: Api nu so puriso ādittāya tiṇukkāya Gaŋgaɱ nadiɱ santāpeyya samparitāpeyyāti. — No h' etaɱ bhante, taɱ kissa hetu: Gaŋgā hi bhante nadī gambhīrā appameyyā, sā na sukarā ādittāya tiṇukkāya santāpetuɱ samparitāpetuɱ, yāvad-eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assāti. — Evam-eva kho bhikkhave pañc' ime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuɱ: kālena vā akālena vā — pe — tadārammaṇañ-ca sabbāvantaɱ lokaɱ Gaŋgāsamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmāti. Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.

Seyyathā pi bhikkhave biḷārabhastā madditā sumadditā suparimadditā mudukā tūlinī chinnasassarā chinnababbharā, atha puriso āgaccheyya kaṭṭhaɱ vā kaṭhalaɱ vā ādāya, so evaɱ vadeyya: Ahaɱ imaɱ biḷārabhastaɱ madditaɱ sumadditaɱ suparimadditaɱ mudukaɱ tūliniɱ chinnasassaraɱ chinnababbharaɱ kaṭṭhena vā kaṭhalena vā sarasaraɱ karissāmi bharabharaɱ karissāmīti. Taɱ kim-maññatha bhikkhave:

Api nu so puriso amuɱ biḷārabhastaɱ madditaɱ sumadditaɱ suparimadditaɱ mudukaɱ tūliniɱ chinnasassaraɱ chinnababbharaɱ kaṭṭhena vā kaṭhalena vā sarasaraɱ kareyya bharabharaɱ kareyyāti. — No h' etaɱ bhante, taɱ kissa hetu: asu hi bhante {biḷābhastā} madditā sumadditā suparimadditā mudukā tūlinī chinnasassarā chinnababbharā, sā na sukarā kaṭṭhena vā kaṭhalena vā sarasaraɱ kātuɱ bharabharaɱ kātuɱ, yāvad-eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assāti. — Evam-eva kho bhikkhave pañc' ime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuɱ: kālena vā akālena vā bhūtena vā abhūtena vā saṇhena vā pharusena vā atthasaɱhitena vā anatthasaɱhitena vā mettacittā vā dosantarā vā.

[page 129]

Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuɱ akālena vā; bhūtena vā ... abhūtena vā; saṇhena vā ... pharusena vā; atthasaɱhitena vā ... anatthasaɱhitena vā; mettacittā vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuɱ dosantarā vā. Tatrāpi kho bhikkhave evaɱ sikkhitabbaɱ: Na c' eva no cittaɱ vipariṇataɱ bhavissati na ca pāpikaɱ vācaɱ nicchāressāma hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā, tañ-ca puggalaɱ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañ-ca sabbāvantaɱ lokaɱ biḷārabhastāsamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmāti. Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.

Ubhatodaṇḍakena ce pi bhikkhave kakacena corā ocarakā aŋgamaŋgāni okanteyyuɱ, tatrāpi yo mano padūseyya na me so tena sāsanakaro. Tatrāpi kho bhikkhave evaɱ sikkhitabbaɱ:

Na c' eva no cittaɱ vipariṇataɱ bhavissati na ca pāpikaɱ vācaɱ nicchāressāma hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā, tañ-ca puggalaɱ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañ-ca sabbāvantaɱ lokaɱ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmāti. Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.

Imañ-ca tumhe bhikkhave kakacūpamaɱ ovādaɱ abhikkhaṇaɱ manasikareyyātha, passatha no tumhe bhikkhave taɱ vacanapathaɱ aṇuɱ vā thūlaɱ vā yaɱ tumhe nādhivāseyyāthāti. — No h' etaɱ bhante. — Tasmātiha bhikkhave imaɱ kakacūpamaɱ ovādaɱ abhikkhaṇaɱ manasikarotha, taɱ vo bhavissati dīgharattaɱ hitāya sukhāyāti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

KAKACŪPAMASUTTAṂ PAṬHAMAṂ.

[page 130]

 


 

XXII. Alagaddūpama Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Ariṭṭhassa nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ hoti:

Tathā 'haɱ Bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi yathā ye 'me antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā te paṭisevato nālaɱ antarāyāyāti. Assosuɱ kho sambahulā bhikkhū: Ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ: Tathā 'haɱ Bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi yathā ye 'me antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā te paṭisevato nālaɱ antarāyāyāti. Atha kho te bhikkhū yena Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā Ariṭṭhaɱ bhikkhuɱ gaddhabādhipubbaɱ etad-avocuɱ: Saccaɱ kira te āvuso Ariṭṭha evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ: Tathā 'haɱ Bhagavatā ... antarāyāyāti. — Evaɱ byā kho ahaɱ āvuso Bhagavatā ... antarāyāyāti. Atha kho te bhikkhū Ariṭṭhaɱ bhikkhuɱ gaddhabādhipubbaɱ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjanti samanugāhanti samanubhāsanti:

Mā evaɱ āvuso Ariṭṭha avaca, mā Bhagavantaɱ abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaɱ, na hi Bhagavā evaɱ vadeyya. Anekapariyāyena h' āvuso Ariṭṭha antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā, alañ-ca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo; aṭṭhikaŋkalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā — maɱsapesūpamā kāmā vuttā Bhagavatā — tiṇukkūpamā ... aŋgārakāsūpamā ... supinakūpamā ... yācitakūpamā ... rukkhaphalūpamā ... asisūnūpamā ... sattisūlūpamā ... sappasirūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo ti. Evam-pi kho Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tehi bhikkhūhi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tad-eva pāpakaɱ diṭṭhigataɱ thāmasā parāmassa abhinivissa voharati:

Evaɱ byā kho ahaɱ āvuso Bhagavatā ... antarāyāyāti.

Yato kho te bhikkhū nāsakkhiɱsu Ariṭṭhaɱ bhikkhuɱ gaddhabādhipubbaɱ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuɱ,

[page 131]

atha yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaɱ etad-avocuɱ: Ariṭṭhassa nāma bhante bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ: Tathā 'haɱ Bhagavatā ... antarāyāyāti. Assumha kho mayaɱ bhante: Ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ: Tathā 'haɱ Bhagavatā ... antarāyāyāti. Atha kho mayaɱ bhante yena Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo ten' upasaŋkamimha, upasaŋkamitvā Ariṭṭhaɱ bhikkhuɱ gaddhabādhipubbaɱ etad-avocumha:

Saccaɱ kira te āvuso Ariṭṭha evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ: Tathā 'haɱ Bhagavatā ... antarāyāyāti.

Evaɱ vutte bhante Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo amhe etad-avoca: Evaɱ byā kho ahaɱ āvuso Bhagavatā ... antarāyāyāti. Atha kho mayaɱ bhante Ariṭṭhaɱ bhikkhuɱ gaddhabādhipubbaɱ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjimha samanugāhimha samanubhāsimha: Mā evaɱ āvuso Ariṭṭha avaca, mā Bhagavantaɱ abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaɱ, na hi Bhagavā evaɱ vadeyya. Anekapariyāyena h' āvuso Ariṭṭha antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā, alañ-ca pana te paṭisevato antarāyāya.

Appassādā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo; aṭṭhikaŋkalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā — pe — sappasirūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo ti. Evam-pi kho bhante Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo amhehi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tad-eva pāpakaɱ diṭṭhigataɱ thāmasā parāmassa abhinivissa voharati:

Evaɱ byā kho ahaɱ āvuso Bhagavatā ... antarāyāyāti. Yato kho mayaɱ bhante nāsakkhimha Ariṭṭhaɱ bhikkhuɱ gaddhabādhipubbaɱ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuɱ atha mayaɱ etam-atthaɱ Bhagavato ārocemāti.

Atha kho Bhagavā aññataraɱ bhikkhuɱ āmantesi: Ehi tvaɱ bhikkhu mama vacanena Ariṭṭhaɱ bhikkhuɱ gaddhabādhipubbaɱ āmantehi: Satthā taɱ āvuso Ariṭṭha āmantetīti.

[page 132]

Evam-bhante ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā yena Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Ariṭṭhaɱ bhikkhuɱ gaddhabādhipubbaɱ etadavoca: Satthā taɱ āvuso Ariṭṭha āmantetīti. Evam-āvuso ti kho Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Ariṭṭhaɱ bhikkhuɱ gaddhabādhipubbaɱ Bhagavā etad-avoca: Saccaɱ kira te Ariṭṭha evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ: Tathā 'haɱ Bhagavatā ... antarāyāyāti. — Evaɱ byā kho ahaɱ bhante Bhagavatā ... antarāyāyāti. — Kassa kho nāma tvaɱ moghapurisa mayā evaɱ dhammaɱ desitaɱ ājānāsi. Nanu māyā moghapurisa anekapariyāyena antarāyikā dhammā vuttā, alañ-ca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo; aṭṭhikaŋkalūpamā kāmā vuttā mayā — maɱsapesūpamā kāmā vuttā mayā -tiṇukkūpamā ... aŋgārakāsūpamā ... supinakūpamā ... yācitakūpamā ... rukkhaphalūpamā ... asisūnūpamā ... sattisūlūpamā ... sappasirūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Atha ca pana tvaɱ moghapurisa attanā duggahītena amhe c' eva abbhācikkhasi attānañ-ca khanasi bahuñ-ca apuññaɱ pasavasi. Taɱ hi te moghapurisa bhavissati dīgharattaɱ ahitāya dukkhāyāti. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Taɱ kim-maññatha bhikkhave:

Api nāyaɱ Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo usmīkato pi imasmiɱ dhammavinaye ti. — Kiɱ hi siyā bhante, no h' etaɱ bhante ti. Evaɱ vutte Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tuṇhībhūto maŋkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. Atha kho Bhagavā Ariṭṭhaɱ bhikkhuɱ gaddhabādhipubbaɱ tuṇhībhūtaɱ maŋkubhūtaɱ pattakkhandhaɱ adhomukhaɱ pajjhāyantaɱ appaṭibhānaɱ viditvā Ariṭṭhaɱ bhikkhuɱ gaddhabādhipubbaɱ etad-avoca: Paññāyissasi kho tvaɱ moghapurisa etena sakena pāpakena diṭṭhigatena, idhāhaɱ bhikkhū paṭipucchissāmīti.

Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Tumhe pi me bhikkhave evaɱ dhammaɱ desitaɱ ājānātha yathā 'yaɱ Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo attanā duggahītena amhe c' eva abbhācikkhati attānañ-ca khanati bahuñ-ca apuññaɱ pasavatīti.

[page 133]

— No h' etam bhante, anekapariyāyena hi no bhante antarāyikā dhammā vuttā Bhagavatā, alañ-ca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo, aṭṭhikaŋkalūpamā kāmā vuttā Bhagavatā — pe — sappasirūpamā kāmā vuttā Bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo ti. — Sādhu bhikkhave, sādhu kho me tumhe bhikkhave evaɱ dhammaɱ desitaɱ ājānātha. Anekapariyāyena hi vo bhikkhave antarāyikā dhammā vuttā mayā, alañ-ca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo, aṭṭhikaŋkalūpamā kāmā vuttā mayā — pe — sappasirūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Atha ca panāyaɱ Ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo attanā duggahītena amhe c' eva abbhācikkhati attānañ-ca khanati bahuñ-ca apuññaɱ pasavati, taɱ hi tassa moghapurisassa bhavissati dīgharattaɱ ahitāya dukkhāya. So vata bhikkhave aññatr' eva kāmehi aññatra kāmasaññāya aññatra kāmavitakkehi kāme paṭisevissatīti n' etaɱ ṭhānaɱ vijjati.

Idha bhikkhave ekacce moghapurisā dhammaɱ pariyāpuṇanti, suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ; te taɱ dhammaɱ pariyāpuṇitvā tesaɱ dhammānaɱ paññāya atthaɱ na upaparikkhanti, tesaɱ te dhammā paññāya atthaɱ anupaparikkhataɱ na nijjhānaɱ khamanti, te upārambhānisaɱsā c' eva dhammaɱ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaɱsā ca, yassa c' atthāya dhammaɱ pariyāpuṇanti tañ-c' assa atthaɱ nānubhonti, tesaɱ te dhammā duggahītā dīgharattaɱ ahitāya dukkhāya saɱvattanti, taɱ kissa hetu: duggahītattā bhikkhave dhammānaɱ. Seyyathā pi bhikkhave puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaɱ caramāno, so passeyya mahantaɱ alagaddaɱ, tam-enaɱ bhoge vā naŋguṭṭhe vā gaṇheyya, tassa so alagaddo paṭiparivattitvā hatthe vā bāhāya vā aññatarasmiɱ vā aŋgapaccaŋge ḍaseyya, so tatonidānaɱ maraṇaɱ vā nigaccheyya maraṇamattaɱ vā dukkhaɱ,

[page 134]

taɱ kissa hetu: duggahītattā bhikkhave alagaddassa; evameva kho bhikkhave idh' ekacce moghapurisā dhammaɱ pariyāpuṇanti ... duggahītattā bhikkhave dhammānaɱ.

Idha pana bhikkhave ekacce kulaputtā dhammaɱ pariyāpuṇanti, suttaɱ geyyaɱ veyyākaraṇaɱ gāthaɱ udānaɱ itivuttakaɱ jātakaɱ abbhutadhammaɱ vedallaɱ, te taɱ dhammaɱ pariyāpuṇitvā tesaɱ dhammānaɱ paññāya atthaɱ upaparikkhanti, tesaɱ te dhammā paññāya atthaɱ upaparikkhataɱ nijjhānaɱ khamanti, te na c' eva upārambhānisaɱsā dhammaɱ pariyāpuṇanti na itivādappamokkhānisaɱsā, yassa c' atthāya dhammaɱ pariyāpuṇanti tañ-c' assa atthaɱ anubhonti, tesaɱ te dhammā suggahītā dīgharattaɱ hitāya sukhāya saɱvattanti, taɱ kissa hetu: suggahītattā bhikkhave dhammānaɱ. Seyyathā pi bhikkhave puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaɱ caramāno, so passeyya mahantaɱ alagaddaɱ, tam-enaɱ ajapadena daṇḍena suniggahītaɱ niggaṇheyya, ajapadena daṇḍena suniggahītaɱ niggahetvā gīvāya suggahītaɱ gaṇheyya; kiñcāpi so bhikkhave alagaddo tassa purisassa hatthaɱ vā bāhaɱ vā aññataraɱ vā aŋgapaccaŋgaɱ bhogehi paliveṭheyya, atha kho so n' eva tatonidānaɱ maraṇaɱ vā nigaccheyya maraṇamattaɱ vā dukkhaɱ, taɱ kissa hetu: suggahītattā bhikkhave alagaddassa; evam-eva kho bhikkhave idh' ekacce kulaputtā dhammaɱ pariyāpuṇanti ... suggahītattā bhikkhave dhammānaɱ. Tasmātiha bhikkhave yassa me bhāsitassa atthaɱ ājāneyyātha tathā naɱ dhāreyyātha, yassa ca pana me bhāsitassa atthaɱ na ājāneyyātha ahaɱ vo tattha paṭipucchitabbo ye vā pan' assu viyattā bhikkhū.

Kullūpamaɱ vo bhikkhave dhammaɱ desissāmi nittharaṇatthāya no gahaṇatthāya, taɱ suṇātha, sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evam-bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca: Seyyathā pi bhikkhave puriso addhānamaggapaṭipanno, so passeyya mahantaɱ udakaṇṇavaɱ, oriman-tīraɱ sāsaŋkaɱ sappaṭibhayaɱ pāriman-tīraɱ khemaɱ appaṭibhayaɱ, na cāssa nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāraɱ gamanāya; tassa evamassa:

[page 135]

Ayaɱ kho mahā udakaṇṇavo, orimañ-ca tīraɱ sāsaŋkaɱ sappaṭibhayaɱ pāriman-tīraɱ khemaɱ appaṭibhayaɱ, na-tthi ca nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāraɱ gamanāya, yan-nūnāhaɱ tiṇa-kaṭṭha-sākhā-palāsaɱ saŋkaḍḍhitvā kullaɱ bandhitvā taɱ kullaɱ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraɱ uttareyyan-ti. Atha kho so bhikkhave puriso tiṇa-kaṭṭha-sākhā-palāsaɱ saŋkaḍḍhitvā kullaɱ bandhitvā taɱ kullaɱ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraɱ uttareyya; tassa tiṇṇassa pāraŋgatassa evam-assa: Bahukāro kho me ayaɱ kullo, imāhaɱ kullaɱ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraɱ uttiṇṇo, yan-nūnāhaɱ imaɱ kullaɱ sīse vā āropetvā khandhe vā uccāretvā yenakāmaɱ pakkameyyan-ti. Taɱ kim-maññatha bhikkhave: api nu so puriso evaɱkārī tasmiɱ kulle kiccakārī assāti. — No h' etam-bhante. — Kathaɱkārī ca so bhikkhave puriso tasmiɱ kulle kiccakārī assa: Idha bhikkhave tassa purisassa tiṇṇassa pāraŋgatassa evam-assa: Bahukāro kho me ayaɱ kullo, imāhaɱ kullaɱ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraɱ uttiṇṇo, yan-nūnāhaɱ imaɱ kullaɱ thale vā ussādetvā udake vā {upalāpetvā} yenakāmaɱ pakkameyyan-ti.

Evaɱkārī kho so bhikkhave puriso tasmiɱ kulle kiccakārī assa. Evam-eva kho bhikkhave kullūpamo mayā dhammo desito nittharaṇatthāya no gahaṇatthāya. Kullūpamaɱ vo bhikkhave ājānantehi dhammā pi vo pahātabbā, pag-eva adhammā.

Cha-y-imāni bhikkhave diṭṭhiṭṭhānāni, katamāni cha:

Idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaɱ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaɱ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaɱ: etaɱ mama, eso 'ham-asmi, eso me attā ti samanupassati, vedanaɱ: etaɱ mama ... ti samanupassati, saññaɱ:

etaɱ mama ... ti samanupassati, saŋkhāre: etaɱ mama ... ti samanupassati, yam-p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā tam-pi. etaɱ mama ... ti samanupassati, yam-p' idaɱ diṭṭhiṭṭhānaɱ: so loko so aṭṭā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo,

[page 136]

sassatisamaɱ tath' eva ṭhassāmīti, tam-pi: etaɱ mama, eso 'ham-asmi, eso me attā ti samanupassati. Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaɱ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaɱ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, rūpaɱ: n' etaɱ mama, n' eso 'ham-asmi, na {me^so} attā ti samanupassati, vedanaɱ: n' etaɱ mama ... ti samanupassati, saññaɱ: n' etaɱ mama ... ti samanupassati, saŋkhāre: n' etaɱ mama ... ti samanupassati, yam-p' idaɱ diṭṭhaɱ sutaɱ mutaɱ viññātaɱ pattaɱ pariyesitaɱ anuvicaritaɱ manasā tam-pi: n' etaɱ mama ... ti samanupassati, yam-p' idaɱ diṭṭhiṭṭhānaɱ: so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaɱ tath' eva ṭhassāmīti, tam-pi: n' etaɱ mama, n' eso 'ham-asmi, na {me^so} attā ti samanupassati. So evaɱ samanupassanto asati na paritassatīti.

Evaɱ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaɱ etad-avoca:

Siyā nu kho bhante bahiddhā asati paritassanā ti. — Siyā bhikkhūti Bhagavā avoca. Idha bhikkhu ekaccassa evaɱ hoti: Ahū vata me, taɱ vata me na-tthi, siyā vata me, taɱ vatāhaɱ na labhāmīti. So socati kilamati paridevati, urattāḷiɱ kandati, sammohaɱ āpajjati. Evaɱ kho bhikkhu bahiddhā asati paritassanā hotīti. — Siyā pana bhante bahiddhā asati aparitassanā ti. — Siyā bhikkhūti Bhagavā avoca. Idha bhikkhu ekaccassa na evaɱ hoti: Ahū vata me, taɱ vata me na-tthi, siyā vata me, taɱ vatāhaɱ na labhāmīti. So na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiɱ kandati, na sammohaɱ āpajjati. Evaɱ kho bhikkhu bahiddhā asati aparitassanā hotīti. — Siyā nu kho bhante ajjhattaɱ asati paritassanā ti. — Siyā bhikkhūti Bhagavā avoca. Idha bhikkhu ekaccassa evaɱ diṭṭhi hoti: So loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaɱ tath' eva ṭhassāmīti. So suṇāti Tathāgatassa vā Tathāgatasāvakassa vā sabbesaɱ diṭṭhiṭṭhānādhiṭṭhāna-pariyuṭṭhānābhinivesānusayānaɱ samugghātāya sabbasaŋkhārasamathāya sabbūpadhipaṭinissaggāya taṇhakkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammaɱ desentassa. Tassa evaɱ hoti:

[page 137]

Ucchijjissāmi nāma su, vinassissāmi nāma su, na su nāma bhavissāmīti. So socati kilamati paridevati, urattāḷiɱ kandati, sammohaɱ āpajjati. Evaɱ kho bhikkhu ajjhattaɱ asati paritassanā hotīti. — Siyā pana bhante ajjhattaɱ asati aparitassanā ti. — Siyā bhikkhūti Bhagavā avoca. Idha bhikkhu ekaccassa na evaɱ diṭṭhi hoti: So loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaɱ tath' eva ṭhassāmīti. So suṇāti Tathāgatassa vā Tathāgatasāvakassa vā sabbesaɱ diṭṭhiṭṭhānādhiṭṭhāna-pariyuṭṭhānābhinivesānusayānaɱ samugghātāya sabbasaŋkhārasamathāya sabbūpadhipaṭinissaggāya taṇhakkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammaɱ desentassa. Tassa na evaɱ hoti: Ucchijjissāmi nāma su, vinassissāmi nāma su, na su nāma bhavissāmīti. So na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiɱ kandati, na sammohaɱ āpajjati. Evaɱ kho bhikkhu ajjhattaɱ asati aparitassanā hoti.

Taɱ bhikkhave pariggahaɱ parigaṇheyyātha yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaɱ tath' eva tiṭṭheyya. Passatha no tumhe bhikkhave taɱ pariggahaɱ yvāssa pariggaho ... tath' eva tiṭṭheyyāti.

-- No h' etam-bhante. — Sādhu bhikkhave, aham-pi kho taɱ bhikkhave pariggahaɱ na samanupassāmi yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaɱ tath' eva tiṭṭheyya. Taɱ bhikkhave attavādupādānaɱ upādiyetha yaɱ-sa attavādupādānaɱ upādiyato na uppajjeyyuɱ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Passatha no tumhe bhikkhave taɱ attavādupādānaɱ yaɱ-sa ... sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti. — No h' etam-bhante. — Sādhu bhikkhave, aham-pi kho taɱ bhikkhave attavādupādānaɱ na samanupassāmi yaɱ-sa attavādupādānaɱ upādiyato na uppajjeyyuɱ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Taɱ bhikkhave diṭṭhinissayaɱ nissayetha yaɱ-sa diṭṭhinissayaɱ nissayato na uppajjeyyuɱ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.

Passatha no tumhe bhikkhave taɱ diṭṭhinissayaɱ yaɱ-sa ... sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti. — No h' etambhante. — Sādhu bhikkhave, aham-pi kho taɱ bhikkhave diṭṭhinissayaɱ na samanupassāmi yaɱ-sa diṭṭhinissayaɱ nissayato na uppajjeyyuɱ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.

[page 138]

Attani vā bhikkhave sati attaniyam-me ti assāti. -Evam-bhante. — Attaniye vā bhikkhave sati attā me ti assāti. — Evam-bhante. — Attani ca bhikkhave attaniye ca saccato thetato anupalabbhamāne yam-p' idaɱ diṭṭhiṭṭhānaɱ: so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaɱ tath' eva ṭhassāmīti, nanāyaɱ bhikkhave kevalo paripūro bāladhammo ti. — Kiɱ hi no siyā bhante kevalo paripūro bāladhammo ti. — Taɱ kim-maññatha bhikkhave: rūpaɱ niccaɱ vā aniccaɱ vā ti.

-- Aniccaɱ bhante. — Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ vā taɱ sukhaɱ vā ti. — Dukkhaɱ bhante. — Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ vipariṇāmadhammaɱ kallan-nu taɱ samanupassituɱ: etaɱ mama. eso 'ham-asmi, eso me attā ti. — No h' etam-bhante. — Taɱ kim-maññathā bhikkhave: vedanā niccā vā aniccā vā ti. — Aniccā bhante. — Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ vā taɱ sukhaɱ vā ti. — Dukkhaɱ bhante.

-- Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ vipariṇāmadhammaɱ kallannu taɱ samanupassituɱ: etaɱ mama ... attā ti. — No h' etam-bhante. — Taɱ kim-maññathā bhikkhave: saññā niccā vā aniccā vā ti. — Aniccā bhante. — Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ vā taɱ sukhaɱ vā ti. — Dukkhaɱ bhante. -Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ vipariṇāmadhammaɱ kallan-nu taɱ samanupassituɱ: etaɱ mama ... attā ti. — No h' etambhante. — Taɱ kim-maññatha bhikkhave: saŋkhārā niccā vā aniccā vā ti. — Aniccā bhante. — Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ vā taɱ sukhaɱ vā ti. — Dukkhaɱ bhante. — Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ vipariṇāmadhammaɱ kallan-nu taɱ samanupassituɱ: etaɱ mama ... aṭṭā ti. — No h' etam-bhante.

-- Taɱ kim-maññatha bhikkhave: viññāṇaɱ niccaɱ vā aniccaɱ vā ti. — Aniccaɱ bhante. — Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ vā taɱ sukhaɱ vā ti. — Dukkhaɱ bhante. — Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ vipariṇāmadhammaɱ kallan-nu taɱ samanupassituɱ: etaɱ mama, eso 'ham-asmi, eso me attā ti. — No h' etam-bhante. — Tasmātiha bhikkhave yaɱ kiñci rūpaɱ atītānāgatapaccuppannaɱ, ajjhattaɱ vā bahiddhā vā,

[page 139]

oḷārikaɱ vā sukhumaɱ vā, hīnaɱ vā paṇītaɱ vā, yaɱ dūre santike vā, sabbaɱ rūpaɱ: n' etaɱ mama, n' eso 'ham-asmi, na {me^so} attā ti evam-etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya daṭṭhabbaɱ, Yā kāci vedanā — pe — yā kāci saññā — ye keci saŋkhārā — yaɱ kiñci viññāṇaɱ atītānāgatapaccuppannaɱ, ajjhattaɱ vā bahiddhā vā, oḷārikaɱ vā sukhumaɱ vā, hīnaɱ vā paṇītaɱ vā, yaɱ dūre santike vā, sabbaɱ viññāṇaɱ: n' etaɱ mama, n' eso 'hamasmi, na {me^so} attā ti evam-etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya daṭṭhabbaɱ.

Evaɱ passaɱ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpasmiɱ nibbindati, vedanāya nibbindati, saññāya nibbindati, saŋkhāresu nibbindati, viññāṇasmiɱ nibbindati; nibbindaɱ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiɱ vimuttam-iti ñāṇaɱ hoti; khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāti. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho iti pi, saŋkiṇṇaparikho iti pi, abbūḷhesiko iti pi, niraggaḷo iti pi, ariyo pannaddhajo pannabhāro visaɱyutto iti pi. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti: Idha bhikkhave bhikkhuno avijjā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu saŋkiṇṇaparikho hoti:

Idha bhikkhave bhikkhuno ponobhaviko jātisaɱsāro pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiɱ anuppādadhammo. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu saŋkiṇṇaparikho hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu abbūḷhesiko hoti: Idha bhikkhave bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu abbūḷhesiko hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu niraggaḷo hoti: Idha bhikkhave bhikkhuno pañc' orambhāgiyāni saɱyojanāni pahīnāni honti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiɱ anuppādadhammāni. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu niraggaḷo hoti.

Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaɱyutto hoti: Idha bhikkhave bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiɱ anuppādadhammo.

[page 140]

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaɱyutto hoti.

Evaɱ vimuttacittaɱ kho bhikkhave bhikkhuɱ sa-Indā devā sa-Brahmakā sa-Pajāpatikā anvesaɱ nādhigacchanti:

idaɱ nissitaɱ tathāgatassa viññāṇan-ti, taɱ kissa hetu:

Diṭṭhe vāhaɱ bhikkhave dhamme tathāgataɱ ananuvejjo ti vadāmi. Evaɱvādiɱ kho maɱ bhikkhave evamakkhāyiɱ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti:

Venayiko samaṇo Gotamo, sato sattassa ucchedaɱ vināsaɱ vibhavaɱ paññāpetīti. Yathā vāhaɱ bhikkhave na, yathā cāhaɱ na vadāmi, tathā maɱ te bhonto samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: Venayiko samaṇo Gotamo, sato sattassa ucchedaɱ vināsaɱ vibhavaɱ paññāpetīti. Pubbe cāhaɱ bhikkhave etarahi ca dukkhañ-c' eva paññāpemi dukkhassa ca nirodhaɱ. Tatra ce bhikkhave pare Tathāgataɱ akkosanti paribhāsanti rosenti, tatra bhikkhave Tathāgatassa na hoti āghāto na appaccayo na cetaso anabhiraddhi. Tatra ce bhikkhave pare Tathāgataɱ sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, tatra bhikkhave Tathāgatassa na hoti ānando na somanassaɱ na cetaso ubbillāvitattaɱ. Tatra ce bhikkhave pare Tathāgataɱ sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, tatra bhikkhave Tathāgatassa evaɱ hoti: Yaɱ kho idaɱ pubbe pariññātaɱ tattha me evarūpā kārā karīyantīti. Tasmātiha bhikkhave tumhe ce pi pare akkoseyyuɱ paribhāseyyuɱ roseyyuɱ, tatra tumhehi na āghāto na appaccayo na cetaso anabhiraddhi karaṇīyā.

Tasmātiha bhikkhave tumhe ce pi pare sakkareyyuɱ garukareyyuɱ māneyyuɱ pūjeyyuɱ, tatra tumhehi na ānando na somanassaɱ na cetaso ubbillāvitattaɱ karaṇīyaɱ. Tasmātiha bhikkhave tumhe ce pi pare sakkareyyuɱ garukareyyuɱ māneyyuɱ pūjeyyuɱ, tatra tumhākaɱ evam-assa: Yaɱ kho idaɱ pubbe pariññātaɱ tattha no evarūpā kārā karīyantīti.

Tasmātiha bhikkhave yaɱ na tumhākaɱ taɱ pajahatha, taɱ vo pahīnaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya bhavissati.

Kiñ-ca bhikkhave na tumhākaɱ: Rūpaɱ bhikkhave na tumhākaɱ, taɱ pajahatha, taɱ vo pahīnaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā bhikkhave na tumhākaɱ, taɱ pajahatha,

[page 141]

sā vo pahīnā d. h. s. bhavissati. Saññā bhikkhave na tumhākaɱ, taɱ pajahatha, sā vo pahīnā d. h. s.

bhavissati. Saŋkhārā bhikkhave na tumhākaɱ, te pajahatha, te vo pahīnā d. h. s. bhavissanti. Viññāṇaɱ bhikkhave na tumhākaɱ. taɱ pajahatha, taɱ vo pahīnaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya bhavissati. Taɱ kim-maññatha bhikkhave:

yaɱ imasmiɱ Jetavane tiṇa-kaṭṭha-sākhā-palāsaɱ taɱ jano hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaɱ vā kareyya; api nu tumhākaɱ evam-assa: Amhe jano harati vā ḍahati vā yathāpaccayaɱ vā karotīti. — No h' etam-bhante, taɱ kissa hetu: na hi no etam-bhante attā vā attaniyaɱ vā ti. -Evam-eva kho bhikkhave yaɱ na tumhākaɱ taɱ pajahatha, taɱ vo pahīnaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya bhavissati.

Kiñ-ca bhikkhave na tumhākaɱ: Rūpaɱ bhikkhave na tumhākaɱ, taɱ pajahatha, taɱ vo pahīnaɱ dīgharattaɱ hitaya sukhāya bhavissati. Vedanā bhikkhave — pe — saññā bhikkhave — saŋkhārā bhikkhave — viññāṇaɱ bhikkhave na tumhākaɱ, taɱ pajahatha, taɱ vo pahīnaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya bhavissati.

Evaɱ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo, uttāno vivaṭo pakasito chinnapilotiko; evaɱ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme, uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, ye te bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaɱyojanā samma-d-aññā vimuttā, vaṭṭaɱ tesaɱ na-tthi paññāpanāya. Evaɱ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo ... chinnapilotiko; evaɱ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme ... chinnapilotike, yesaɱ bhikkhūnaɱ pañc' orambhāgiyāni saɱyojanāni pahīnāni sabbe te opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā.

Evaɱ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo ... chinnapilotiko; evaɱ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme ... chinnapilotike, yesaɱ bhikkhūnaɱ tīṇi saɱyojanāni pahīnāni rāgadosamohā tanubhūtā sabbe te sakadāgāmino, sakid-eva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhass' antaɱ karissanti. Evaɱ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo ... chinnapilotiko, evaɱ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme ... chinnapilotike, yesaɱ bhikkhūnaɱ tīṇi saɱyojanāni pahīnāni sabbe te sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā.

[page 142]

Evaɱ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo ... chinnapilotiko; evaɱ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme ... chinnapilotike, ye te bhikkhū dhammānusārino saddhānusārino sabbe te sambodhiparāyanā.

Evaɱ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo, uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko; evaɱ svākkhāte bhikkhave mayā dhamme, uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, yesaɱ mayi saddhāmattaɱ pemamattaɱ sabbe te saggaparāyanā ti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

ALAGADDŪPAMASUTTAṂ DUTIYAṂ.

 


 

XXIII. Vammīka Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Kumārakassapo Andhavane viharati. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ Andhavanaɱ obhāsetvā yen' āyasmā Kumārakassapo ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā ekamantaɱ aṭṭhāsi.

Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā āyasmantaɱ Kumārakassapaɱ etad-avoca: Bhikkhu bhikkhu, ayaɱ vammīko rattiɱ dhūmāyati divā pajjalati. Brāhmaṇo evam-āha: Abhikkhaṇa sumedha satthaɱ ādāyāti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaɱ ādāya addasa laŋgiɱ: laŋgī bhadante ti. Brāhmaṇo evamāha: Ukkhipa laŋgiɱ, abhikkhaṇa sumedha satthaɱ ādāyāti.

Abhikkhaṇanto sumedho satthaɱ ādāya addasa uddhumāyikaɱ: uddhumāyikā bhadante ti. Brāhmaṇo evam-āha: Ukkhipa uddhumāyikaɱ, abhikkhaṇa sumedha satthaɱ ādāyāti.

Abhikkhaṇanto sumedho satthaɱ ādāya addasa dvidhāpathaɱ: dvidhāpatho bhadante ti. Brāhmaṇo evam-āha:

Ukkhipa dvidhāpathaɱ, abhikkhaṇa sumedha satthaɱ ādāyāti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaɱ ādāya addasa caŋgavāraɱ: caŋgavāraɱ bhadante ti. Brāhmaṇo evam-āha:

[page 143]

Ukkhipa caŋgavāraɱ, abhikkhaṇa sumedha satthaɱ ādāyāti.

Abhikkhaṇanto sumedho satthaɱ ādāya addasa kummaɱ:

kummo bhadante ti. Brāhmaṇo evam-āha: Ukkhipa kummaɱ, abhikkhaṇa sumedha satthaɱ ādāyāti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaɱ ādāya addasa asisūnaɱ: asisūnā bhadante ti.

Brāhmaṇo evam-āha: Ukkhipa asisūnaɱ, abhikkhaṇa sumedha satthaɱ ādāyāti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaɱ ādāya addasa maɱsapesiɱ: maɱsapesi bhadante ti. Brāhmaṇo evam-āha: Ukkhipa maɱsapesiɱ, abhikkhaṇa sumedha satthaɱ ādāyāti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaɱ ādāya addasa nāgaɱ: nāgo bhadante ti. Brāhmaṇo evam-āha:

Tiṭṭhatu nāgo, mā nāgaɱ ghaṭṭesi, namo karohi nāgassāti.

Ime kho tvaɱ bhikkhu pañhe Bhagavantaɱ upasaŋkamitvā puccheyyāsi, yathā te Bhagavā byākaroti tathā naɱ dhāreyyāsi. Nāhan-taɱ bhikkhu passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaɱ pañhānaɱ veyyākaraṇena cittaɱ ārādheyya aññatra Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā ti. Idam-avoca sā devatā, idaɱ vatvā tatth' eva antaradhāyi.

Atha kho āyasmā Kumārakassapo tassā rattiyā accayena yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Kumārakassapo Bhagavantaɱ etad-avoca: Imaɱ bhante rattiɱ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ Andhavanaɱ obhāsetvā yenāhaɱ ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho bhante sā devatā maɱ etad-avoca: Bhikkhu bhikkhu, ayaɱ vammīko rattiɱ dhūmāyati divā pajjalati.

Brāhmaṇo evam-āha: Abhikkhaṇa sumedha satthaɱ ādāyāti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaɱ ādāya — pe — ito vā pana sutvā ti. Idam-avoca bhante sā devatā, idaɱ vatvā tatth' eva antaradhāyi. Ko nu kho bhante vammīko, kā rattiɱ dhūmāyanā, kā divā pajjalanā, ko brāhmaṇo, ko sumedho, kiɱ satthaɱ, kiɱ abhikkhaṇaɱ, kā laŋgī, kā uddhumāyikā, ko dvidhāpatho, kiɱ caŋgavāraɱ, ko kummo, kā asisūnā, kā maɱsapesi, ko nāgo ti.

[page 144]

Vammīko ti kho bhikkhu imass' etaɱ cātummahābhūtikassa kāyassa adhivacanaɱ mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādana-parimaddana-bhedana-viddhaɱsanadhammassa. Yaɱ kho bhikkhu divā kammante ārabbha rattiɱ anuvitakketi anuvicarati ayaɱ rattiɱ dhūmāyanā. Yaɱ kho bhikkhu rattiɱ anuvitakketvā anuvicāretvā divā kammante payojeti kāyena vācāya manasā ayaɱ divā pajjalanā. Brāhmaṇo ti kho bhikkhu Tathāgatass' etaɱ adhivacanaɱ arahato sammāsambuddhassa. Sumedho ti kho bhikkhu sekhass' etaɱ bhikkhuno adhivacanaɱ. Satthan-ti kho bhikkhu ariyāy' etaɱ paññāya adhivacanaɱ. Abhikkhaṇan-ti kho bhikkhu viriyārambhass' etaɱ adhivacanaɱ.

Laŋgī ti kho bhikkhu avijjāy' etaɱ adhivacanaɱ; ukkhipa laŋgiɱ, pajaha avijjaɱ, abhikkhaṇa sumedha satthaɱ ādāyāti ayam-etassa attho. Uddhumāyikā ti kho bikkhu kodhupāyāsass' etaɱ adhivacanaɱ; ukkhipa uddhumāyikaɱ, pajaha kodhupāyāsaɱ, abhikkhaṇa sumedha satthaɱ ādāyāti ayametassa attho. Dvidhāpatho ti kho bhikkhu vicikicchāy' etaɱ adhivacanaɱ; ukkhipa dvidhāpathaɱ, pajaha vicikicchaɱ, abhikkhaṇa sumedha satthaɱ ādāyāti ayam-etassa attho.

Caŋgavāran-ti kho bhikkhu pañcann' etaɱ nīvaraṇānaɱ adhivacanaɱ: kāmacchandanīvaraṇassa byāpādanīvaraṇassa thīnamiddhanīvaraṇassa uddhaccakukkuccanīvaraṇassa vicikicchānīvaraṇassa; ukkhipa caŋgavāraɱ, pajaha pañca nīvaraṇe, abhikkhaṇa sumedha satthaɱ ādāyāti ayam-etassa attho. Kummo ti kho bhikkhu pañcann' etaɱ upādānakkhandhānaɱ adhivacanaɱ, seyyathīdaɱ: rūpupādānakkhandhassa vedanupādānakkhandhassa saññupādānakkhandhassa saŋkhārupādānakkhandhassa viññāṇupādānakkhandhassa; ukkhipa kummaɱ, pajaha pañc' upādānakkhandhe, abhikkhaṇa sumedha satthaɱ ādāyāti ayam-etassa attho. Asisūnā ti kho bhikkhu pañcann' etaɱ kāmaguṇānaɱ adhivacanaɱ:

cakkhuviññeyyānaɱ rūpānaɱ iṭṭhānaɱ kantānaɱ manāpānaɱ piyarūpānaɱ kāmūpasaɱhitānaɱ rajanīyānaɱ, sotaviññeyyānaɱ saddānaɱ — pe — ghānaviññeyyānaɱ gandhānaɱ — jivhāviññeyyānaɱ rasānaɱ — kāyaviññeyyānaɱ phoṭṭhabbānaɱ iṭṭhānaɱ kantānaɱ manāpānaɱ piyarūpānaɱ kāmūpasaɱhitānaɱ rajanīyānaɱ;

[page 145]

ukkhipa asisūnaɱ, pajaha pañca kāmaguṇe, abhikkhaṇa sumedha satthaɱ ādāyāti ayam-etassa attho. Maɱsapesīti kho bhikkhu nandirāgass' etaɱ adhivacanaɱ; ukkhipa maɱsapesiɱ, pajaha nandirāgaɱ, abhikkhaṇa sumedha satthaɱ ādāyāti ayam-etassa attho. Nāgo ti kho bhikkhu khīṇāsavass' etaɱ bhikkhuno adhivacanaɱ; tiṭṭhatu nāgo, mā nāgaɱ ghaṭṭesi, namo karohi nāgassāti ayam-etassa attho ti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Kumārakassapo Bhagavato bhāsitaɱ abhinandīti.

VAMMĪKASUTTAṂ TATIYAṂ.

 


 

XXIV. Ratha-Vinīta Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha kho sambahulā jātibhūmakā bhikkhū jātibhūmiyaɱ vassaɱ vutthā yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinne kho te bhikkhū Bhagavā etad-avoca: Ko nu kho bhikkhave jātibhūmiyaɱ. jātibhūmakānaɱ bhikkhūnaɱ sabrahmacārīnaɱ evaɱ sambhāvito: Attanā ca appiccho appicchakathañ-ca bhikkhūnaɱ kattā, attanā ca santuṭṭho santuṭṭhikathañ-ca bhikkhūnaɱ kattā, attanā ca pavivitto pavivekakathañ-ca bhikkhūnaɱ kattā, attanā ca asaɱsaṭṭho asaɱsaggakathañ-ca bhikkhūnaɱ kattā, attanā ca āraddhaviriyo viriyārambhakathañ-ca bhikkhūnaɱ kattā, attanā ca sīlasampanno sīlasampadākathañ-ca bhikkhūnaɱ kattā, attanā ca samādhisampanno samādhisampadākathañ-ca bhikkhūnaɱ kattā, attanā ca paññāsampanno paññāsampadākathañ-ca bhikkhūnaɱ kattā, attanā ca vimuttisampanno vimuttisampadākathañ-ca bhikkhūnaɱ kattā, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno vimuttiñāṇadassanasampadākathañ-ca bhikkhūnaɱ kattā, ovādako viññāpako sandassako samādapako samuttejako sampahaɱsako sabrahmacārīnan-ti.

[page 146]

— Puṇṇo nāma bhante āyasmā Mantāṇiputto jātibhūmiyaɱ jātibhūmakānaɱ bhikkhūnaɱ sabrahmacārīnaɱ evaɱ sambhāvito: Attanā ca appiccho appicchakathañ-ca bhikkhūnaɱ kattā ... sampahaɱsako sabrahmacārīnan-ti.

Tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto Bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho āyasmato Sāriputtassa etadahosi: Lābhā āyasmato Puṇṇassa Mantāṇiputtassa, suladdhalābhā āyasmato Puṇṇassa Mantāṇiputtassa, yassa viññū sabrahmacārī Satthu sammukhā anumāssa anumāssa vaṇṇaɱ bhāsanti, tañ-ca Satthā abbhanumodati; app-eva ca nāma mayaɱ kadāci karahaci āyasmatā Puṇṇena Mantāṇiputtena saddhiɱ samāgaccheyyāma, app-eva nāma siyā kocid-eva kathāsallāpo ti.

Atha kho Bhagavā Rājagahe yathābhirantaɱ viharitvā yena Sāvatthi tena cārikaɱ pakkāmi; anupubbena cārikaɱ caramāno yena Sāvatthi tad-avasari. Tatra sudaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.

Assosi kho āyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto: Bhagavā kira Sāvatthiɱ anuppatto Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme ti. Atha kho āyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto senāsanaɱ saɱsāmetvā pattacīvaraɱ ādāya yena Sāvatthi tena cārikaɱ pakkāmi, anupubbena cārikaɱ caramāno yena Sāvatthi Jetavanaɱ Anāthapiṇḍikassa ārāmo yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ Puṇṇaɱ Mantāṇiputtaɱ Bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaɱsesi. Atha kho āyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaɱsito Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy' āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā yena Andhavanaɱ tena pakkāmi divāvihārāya.

Atha kho aññataro bhikkhu yen' āyasmā Sāriputto ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etadavoca: Yassa kho tvaɱ āvuso Sāriputta Puṇṇassa nāma bhikkhuno Mantāṇiputtassa abhiṇhaɱ kittayamāno hoti so Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaɱsito Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy' āsanā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā yena Andhavanaɱ tena pakkanto divāvihārāyāti.

[page 147]

Atha kho āyasmā Sāriputto taramānarūpo nisīdanaɱ ādāya āyasmantaɱ Puṇṇaɱ Mantāniputtaɱ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi sīsānulokī. Atha kho āyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto Andhavanaɱ ajjhogāhitvā aññatarasmiɱ rukkhamūle divāvihāraɱ nisīdi. Āyasmā pi kho Sāriputto Andhavanaɱ ajjhogāhitvā aññatarasmiɱ rukkhamūle divāvihāraɱ nisīdi.

Atha kho āyasmā Sāriputto sāyanhasamayaɱ patisallāṇā vuṭṭhito yen' āyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmatā Puṇṇena Mantāṇiputtena saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaɱ Puṇṇaɱ Mantāṇiputtaɱ etad-avoca: Bhagavati no āvuso brahmacariyaɱ vussatīti. — Evam-āvuso ti. — Kin-nu kho āvuso sīlavisuddhatthaɱ Bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti. — No h' idaɱ āvuso. — Kim-pan' āvuso cittavisuddhatthaɱ Bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti. — No h' idaɱ āvuso. — Kin-nu kho āvuso diṭṭhivisuddhatthaɱ Bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti. — No h' idaɱ āvuso. — Kimpan' āvuso kaŋkhāvitaraṇavisuddhatthaɱ Bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti. — No h' idaɱ āvuso. — Kin-nu kho āvuso maggāmaggañāṇadassaṇavisuddhatthaɱ Bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti. — No h' idaɱ āvuso. — Kim-pan' āvuso paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthaɱ Bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti. — No h' idaɱ āvuso. — Kin-nu kho āvuso ñāṇadassanavisuddhatthaɱ Bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti. -No h' idaɱ āvuso. — Kin-nu kho āvuso sīlavisuddhatthaɱ Bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti iti puṭṭho samāno: no h' idaɱ āvuso ti vadesi, kim-pan' āvuso {cittavisuddhatthaɱ} Bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti iti puṭṭho samāno: no h' idaɱ āvuso ti vadesi; Kin-nu kho āvuso diṭṭhivisuddhatthaɱ Bhagavati — pe — kin-nu kho āvuso ñāṇadassanavisuddhatthaɱ Bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti iti puṭṭho samāno: no h' idaɱ āvuso ti vadesi. Kimatthañ-carah' āvuso Bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti.

[page 148]

— Anupādā parinibbānatthaɱ kho āvuso Bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti. — Kin-nu kho āvuso sīlavisuddhi anupādā parinibbānan-ti. — No h' idaɱ āvuso. — Kim-pan' āvuso cittavisuddhi anupādā parinibbānan-ti. — No h' idaɱ āvuso. — Kin-nu kho āvuso diṭṭhivisuddhi anupādā parinibbānan-ti. — No h' idaɱ āvuso.

-- Kim-pan' āvuso kaŋkhāvitaraṇavisuddhi anupādā parinibbānan-ti. — No h' idaɱ āvuso.- Kin-nu kho āvuso maggāmaggañāṇadassanavisuddhi anupādā parinibbānan-ti.

No h' idaɱ āvuso. — Kim-pan' āvuso paṭipadāñāṇadassanavisuddhi anupādā parinibbānan-ti. — No h' idaɱ āvuso. -Kin-nu kho āvuso ñāṇadassanavisuddhi anupādā parinibbānan-ti. — No h' idaɱ āvuso. — Kim-pan' āvuso aññatra imehi dhammehi anupādā parinibbānan-ti. — No h' idaɱ āvuso. — Kin-nu kho āvuso sīlavisuddhi anupādā parinibbānan-ti iti puṭṭho samāno: no h' idaɱ āvuso ti vadesi, kim-pan' āvuso cittavisuddhi anupādā parinibbānan-ti iti puṭṭho samāno: no h' idaɱ āvuso ti vadesi; kin-nu kho āvuso diṭṭhivisuddhi anupādā parinibbānan-ti — pe — kin-nu kho āvuso ñāṇadassanavisuddhi anupādā parinibbānan-ti iti puṭṭho samāno: no h' idaɱ āvuso ti vadesi, kim-pan' āvuso aññatra imehi dhammehi anupādā parinibbānan-ti iti puṭṭho samāno: no h' idaɱ āvuso ti vadesi. Yathākathaɱ pan' āvuso imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo ti.

Sīlavisuddhiñ-ce āvuso Bhagavā anupādā parinibbānaɱ paññāpessa, sa-upādānaɱ yeva samānaɱ anupādā parinibbānaɱ paññāpessa. Cittavisuddhiñ-ce āvuso ... Diṭṭhivisuddhiñ-ce āvuso ... Kaŋkhāvitaraṇavisuddhiñ-ce āvuso ... Maggāmaggañāṇadassanavisuddhiñ-ce āvuso ... Paṭipadāñāṇadassanavisuddhiñ-ce āvuso ... Ñāṇadassanavisuddhiñ-ce āvuso Bhagavā anupādā parinibbānaɱ paññāpessa, sa-upādānaɱ yeva samānaɱ anupādā parinibbānaɱ paññāpessa.

Aññatra ca āvuso imehi dhammehi anupādā parinibbānaɱ abhavissa, puthujjano parinibbāyeyya, puthujjano hi āvuso aññatra imehi dhammehi. Tena h' āvuso upaman-te karissāmi, upamāya p' idh' ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti.

Seyyathā pi āvuso rañño Pasenadissa Kosalassa Sāvatthiyaɱ paṭivasantassa Sākete kiñcid-eva accāyikaɱ karaṇīyaɱ uppajjeyya,

[page 149]

tassa antarā ca Sāvatthiɱ antarā ca Sāketaɱ satta rathavinītāni upaṭṭhapeyyuɱ. Atha kho āvuso rājā Pasenadi Kosalo Sāvatthiyā nikkhamitvā antepuradvārā paṭhamaɱ rathavinītaɱ abhirūheyya, paṭhamena rathavinītena dutiyaɱ rathavinītaɱ pāpuṇeyya; paṭhamaɱ rathavinītaɱ vissajjeyya dutiyaɱ rathavinītaɱ abhirūheyya, dutiyena rathavinītena tatiyaɱ rathavinītaɱ pāpuṇeyya; dutiyaɱ ... pāpuṇeyya; tatiyaɱ ... pāpuṇeyya; catutthaɱ ... pāpuṇeyya; pañcamaɱ rathavinītaɱ vissajjeyya chaṭṭhaɱ rathavinītaɱ abhirūheyya, chaṭṭhena rathavinītena sattamaɱ rathavinītaɱ pāpuṇeyya; chaṭṭhaɱ rathavinītaɱ vissajjeyya sattamaɱ rathavinītaɱ abhirūheyya, sattamena rathavinītena Sāketaɱ anupāpuṇeyya antepuradvāraɱ. Tam-enaɱ antepuradvāragataɱ samānaɱ mittāmaccā ñātisālohitā evaɱ puccheyyuɱ: Iminā tvaɱ mahārāja rathavinītena Sāvatthiyā Sāketaɱ anuppatto antepuradvāranti. Kathaɱ byākaramāno nu kho āvuso rājā Pasenadi Kosalo sammā byākaramāno byākareyyāti. — Evaɱ byākaramāno kho āvuso rājā Pasenadi Kosalo sammā byākaramāno byākareyya: Idha me Sāvatthiyaɱ paṭivasantassa Sākete kiñcid-eva accāyikaɱ karaṇīyaɱ uppajji. Tassa me antarā ca Sāvatthiɱ antarā ca Sāketaɱ satta rathavinītāni upaṭṭhāpesuɱ. Atha khvāhaɱ Sāvatthiyā nikkhamitvā antepuradvārā paṭhamaɱ rathavinītaɱ abhirūhiɱ, paṭhamena rathavinītena dutiyaɱ rathavinītaɱ pāpuṇiɱ; paṭhamaɱ rathavinītaɱ nissajiɱ dutiyaɱ rathavinītaɱ abhirūhiɱ, dutiyena rathavinītena tatiyaɱ rathavinītaɱ pāpuṇiɱ; dutiyaɱ ... pāpuṇiɱ; tatiyaɱ ... pāpuṇiɱ; catutthaɱ ... pāpuṇiɱ; pañcamaɱ rathavinītaɱ nissajiɱ chaṭṭhaɱ rathavinītaɱ abhirūhiɱ, chaṭṭhena rathavinītena sattamaɱ rathavinītaɱ pāpuṇiɱ; chaṭṭhaɱ rathavinītaɱ nissajiɱ sattamaɱ rathavinītaɱ abhirūhiɱ, sattamena rathavinītena Sāketaɱ anuppatto antepuradvāran-ti. Evaɱ byākaramāno kho āvuso rājā Pasenadi Kosalo sammā byākaramāno byākareyyāti. -Evam-eva kho āvuso sīlavisuddhi yāvad-eva cittavisuddhatthā, cittavisuddhi yāvad-eva diṭṭhivisuddhatthā, diṭṭhivisuddhi yāvad-eva kaŋkhāvitaraṇavisuddhatthā, kaŋkhāvitaraṇavisuddhi yāvad-eva maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthā,

[page 150]

maggāmaggañāṇadassanavisuddhi yāvad-eva paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthā, paṭipadāñāṇadassanavisuddhi yāvad-eva ñāṇadassanavisuddhatthā, ñāṇadassanavisuddhi yāvad-eva anupādā parinibbānatthā. Anupādā parinibbānatthaɱ kho āvuso Bhagavati brahmacariyaɱ vussatīti.

Evaɱ vutte āyasmā Sāriputto āyasmantaɱ Puṇṇaɱ Mantāṇiputtaɱ etad-avoca: Konāmo āyasmā kathañ-ca pan' āyasmantaɱ sabrahmacārī jānantīti. — Puṇṇo ti kho me āvuso nāmaɱ, Mantāṇiputto ti ca pana maɱ sabrahmacārī jānantīti. — Acchariyaɱ āvuso abbhutaɱ āvuso, yathā taɱ sutavatā sāvakena samma-d-eva Satthusāsanaɱ ājānantena evam-evaɱ āyasmatā Puṇṇena Mantāniputtena gambhīrā gambhīrā pañhā anumāssa anumāssa byākatā. Lābhā sabrahmacārīnaɱ suladdhalābhā sabrahmacārīnaɱ ye āyasmantaɱ Puṇṇaɱ Mantāniputtaɱ labhanti dassanāya labhanti payirupāsanāya. Celaṇḍukena ce pi sabrahmacārī āyasmantaɱ Puṇṇaɱ Mantāṇiputtaɱ muddhanā pariharantā labheyyuɱ dassanāya labheyyuɱ payirupāsanāya, tesam-pi lābhā tesampi suladdhaɱ. Amhākam-pi lābhā amhākam-pi suladdhaɱ ye mayaɱ āyasmantaɱ Puṇṇaɱ Mantāṇiputtaɱ labhāma dassanāya labhāma payirupāsanāyāti.

Evaɱ vutte āyasmā Puṇṇo Mantāṇiputto āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad-avoca: Konāmo āyasmā kathañ-ca pana āyasmantaɱ sabrahmacārī jānantīti. — Upatisso ti kho me āvuso nāmaɱ. Sāriputto ti ca pana maɱ sabrahmacārī jānantīti. — Satthukappena vata kira bho sāvakena saddhiɱ mantayamānā na jānimha: āyasmā Sāriputto ti; sace hi mayaɱ jāneyyāma: āyasmā Sāriputto ti, ettakam-pi no na-ppaṭibhāseyya. Acchariyaɱ āvuso abbhutaɱ āvuso, yathā taɱ sutavatā sāvakena samma-d-eva Satthusāsanaɱ ājānantena evam-evaɱ āyasmatā Sāriputtena gambhīrā gambhīrā pañhā anumāssa anumāssa pucchitā. Lābhā sabrahmacārīnaɱ suladdhalābhā sabrahmacārīnaɱ ye āyasmantaɱ Sāriputtaɱ labhanti dassanāya labhanti payirupāsanāya. Celaṇḍukena ce pi sabrahmacārī āyasmantaɱ Sāriputtaɱ muddhanā pariharantā labheyyuɱ dassanāya labheyyuɱ payirupāsanāya, tesam-pi lābhā tesam-pi suladdhaɱ.

[page 151]

Amhākam-pi lābhā amhākam-pi suladdhaɱ ye mayaɱ āyasmantaɱ Sāriputtaɱ labhāma dassanāya labhāma payirupāsanāyāti.

Itiha te ubho mahānāgā aññamaññassa subhāsitaɱ samanumodiɱsūti.

RATHAVINĪTASUTTAṂ CATUTTHAṂ.

 


 

XXV. Nivāpa Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Na bhikkhave nevāpiko nivāpaɱ nivapati migajātānaɱ:

imaɱ me nivāpaɱ nivuttaɱ migajātā paribhuñjantā dīghāyukā vaṇṇavanto ciraɱ dīgham-addhānaɱ yāpentūti. Evañca kho bhikkhave nevāpiko nivāpaɱ nivapati migajātānaɱ:

imaɱ me nivāpaɱ nivuttaɱ migajātā anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjissanti, anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaɱ āpajjissanti, mattā samānā pamādaɱ āpajjissanti, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā bhavissanti imasmiɱ nivāpe ti.

Tatra bhikkhave paṭhamā migajātā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiɱsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaɱ āpajjiɱsu, mattā samānā pamādaɱ āpajjiɱsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuɱ nevāpikassa amusmiɱ nivāpe. Evaɱ hi te bhikkhave paṭhamā migajātā na parimucciɱsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

Tatra bhikkhave dutiyā migajātā evaɱ samacintesuɱ:

Ye kho te paṭhamā migajātā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiɱsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaɱ āpajjiɱsu, mattā samānā pamādaɱ āpajjiɱsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuɱ nevāpikassa amusmiɱ nivāpe;

[page 152]

evaɱ hi te paṭhamā migajātā na parimucciɱsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yan-nūna mayaɱ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhitvā vihareyyāmāti. Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiɱsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhitvā vihariɱsu. Tesaɱ gimhānaɱ pacchime māse tiṇodakasaŋkhaye adhimattakasimānaɱ patto kāyo hoti, tesaɱ adhimattakasimānaɱ pattakāyānaɱ balaviriyaɱ parihāyi, balaviriye parihīne tam-eva nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa paccāgamiɱsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiɱsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaɱ āpajjiɱsu, mattā samānā pamādaɱ āpajjiɱsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuɱ nevāpikassa amusmiɱ nivāpe. Evaɱ hi te bhikkhave dutiyā pi migajātā na parimucciɱsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

Tatra bhikkhave tatiyā migajātā evaɱ samacintesuɱ:

Ye kho te paṭhamā migajātā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa — pe — evaɱ hi te paṭhamā migajātā na parimucciɱsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Ye pi te dutiyā migajātā evaɱ samacintesuɱ: ye kho te paṭhamā migajātā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa — pe — evaɱ hi te paṭhamā migajātā na parimucciɱsu nevāpikassa iddhānubhāvā; yan-nūna mayaɱ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhitvā vihareyyāmāti; te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiɱsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhitvā vihariɱsu; tesaɱ gimhānaɱ pacchime māse tiṇodakasaŋkhaye adhimattakasimānaɱ patto kāyo hoti, tesaɱ adhimattakasimānaɱ pattakāyānaɱ balaviriyaɱ parihāyi, balaviriye parihīne tam-eva nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa paccāgamiɱsu; te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiɱsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaɱ āpajjiɱsu, mattā samānā pamādaɱ āpajjiɱsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuɱ nevāpikassa amusmiɱ nivāpe; evaɱ hi te dutiyā pi migajātā na parimucciɱsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

Yan-nūna mayaɱ amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa upanissāya āsayaɱ kappeyyāma,

[page 153]

tatr' āsayaɱ kappetvā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaɱ āpajjissāma, amattā samānā na-ppamādaɱ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiɱ nivāpe ti. Te amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa upanissāya āsayaɱ kappayiɱsu, tatr' āsayaɱ kappetvā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiɱsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaɱ āpajjiɱsu, amattā samānā na-ppamādaɱ āpajjiɱsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuɱ nevāpikassa amusmiɱ nivāpe.

Tatra bhikkhave nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etad-ahosi: Saṭha-ssu nām' ime tatiyā migajātā keṭubhino, iddhimantas-su nām' ime tatiyā migajātā parajanā, imañ-ca nāma nivāpaɱ nivuttaɱ paribhuñjanti na ca nesaɱ jānāma āgatiɱ vā gatiɱ vā; yan-nūna mayaɱ imaɱ nivāpaɱ nivuttaɱ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaɱ anuparivāreyyāma, app-eva nāma tatiyānaɱ migajātānaɱ āsayaɱ passeyyāma yattha te gāhaɱ gaccheyyun-ti. Te amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaɱ anuparivāresuɱ. Addasāsuɱ kho bhikkhave nevāpiko ca nevāpikaparisā ca tatiyānaɱ migajātānaɱ āsayaɱ yattha te gāhaɱ agamaɱsu. Evaɱ hi te bhikkhave tatiyā pi migajātā na parimucciɱsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

Tatra bhikkhave catutthā migajātā evaɱ samacintesuɱ:

Ye kho te paṭhamā migajātā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa — pe — evaɱ hi te paṭhamā migajātā na parimucciɱsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Ye pi te dutiyā migajātā evaɱ samacintesuɱ: ye kho te paṭhamā migajātā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa — pe — evaɱ hi te paṭhamā migajātā na parimucciɱsu nevāpikassa iddhānubhāvā; yan-nūna mayaɱ — pe — evaɱ hi te dutiyā pi migajātā na parimucciɱsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Ye pi te tatiyā migajātā evaɱ samacintesuɱ: ye kho te paṭhamā migajātā

[page 154]

— pe — evaɱ hi te paṭhamā migajātā na parimucciɱsu nevāpikassa iddhānubhāvā; ye pi te dutiyā migajātā evaɱ samacintesuɱ: ye kho te paṭhamā migajātā -pe — evaɱ hi te paṭhamā migajātā na parimucciɱsu nevāpikassa iddhānubhāvā; yan-nūna mayaɱ — pe — evaɱ hi te dutiyā pi migajātā na parimucciɱsu nevāpikassa iddhānubhāvā; yannūna mayaɱ amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa upanissāya āsayaɱ kappeyyāma, tatr' āsayaɱ kappetvā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaɱ āpajjissāma, amattā samānā na-ppamādam āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiɱ nivāpe ti; te amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa upanissāya āsayaɱ kappayiɱsu, tatr' āsayaɱ kappetvā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiɱsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaɱ āpajjiɱsu, amattā samānā na-ppamādaɱ āpajjiɱsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuɱ nevāpikassa amusmiɱ nivāpe. Tatra nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: Saṭha-ssu nām' ime tatiyā migajātā keṭubhino, iddhimantas-su nām' ime tatiyā migajātā parajanā, imañ-ca nāma nivāpaɱ nivuttaɱ paribhuñjanti na ca nesaɱ jānāma āgatiɱ vā gatiɱ vā, yan-nūna mayaɱ imaɱ nivāpaɱ nivuttaɱ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaɱ anuparivāreyyāma, appeva nāma tatiyānaɱ migajātānaɱ āsayaɱ passeyyāma yattha te gāhaɱ gaccheyyun-ti. Te amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaɱ anuparivāresuɱ.

Addasāsuɱ kho nevāpiko ca nevāpikaparisā ca tatiyānaɱ migajātānaɱ āsayaɱ yattha te gāhaɱ agamaɱsu; evaɱ hi te tatiyā pi migajātā na parimucciɱsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

Yan-nūna mayaɱ yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca tatr' āsayaɱ kappeyyāma, tatr' āsayaɱ kappetvā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjeyyāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaɱ āpajjissāma, amattā samānā na-ppamādaɱ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiɱ nivāpe ti.

[page 155]

Te yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca tatr' āsayaɱ kappayiɱsu, tatr' āsayaɱ kappetvā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiɱsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaɱ āpajjiɱsu, amattā samānā na-ppamādaɱ āpajjiɱsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuɱ nevāpikassa amusmiɱ nivāpe.

Tatra bhikkhave nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etad-ahosi: Saṭha-ssu nām' ime catutthā migajātā keṭubhino, iddhimantas-su nām' ime catutthā migajātā parajanā, imañ-ca nāma nivāpaɱ nivuttaɱ paribhuñjanti na ca nesaɱ jānāma āgatiɱ vā gatiɱ vā; yan-nūna mayaɱ imaɱ nivāpaɱ nivuttaɱ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaɱ anuparivāreyyāma, app-eva nāma catutthānaɱ migajātānaɱ āsayaɱ passeyyāma yattha te gāhaɱ gaccheyyun-ti. Te amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaɱ anuparivāresuɱ. N' eva kho bhikkhave addasāsuɱ nevāpiko ca nevāpikaparisā ca catutthānaɱ migajātānaɱ āsayaɱ yattha te gāhaɱ gaccheyyuɱ. Tatra bhikkhave nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etad-ahosi: Sace kho mayaɱ catutthe migajāte ghaṭṭessāma te ghaṭṭitā aññe ghaṭṭessanti, te ghaṭṭitā aññe ghaṭṭessanti, evaɱ imaɱ nivāpaɱ nivuttaɱ sabbaso migajātā riñcissanti, yan-nūna mayaɱ catutthe migajāte ajjhupekkheyyāmāti. Ajjhupekkhiɱsu kho bhikkhave nevāpiko ca nevāpikaparisā ca catutthe migajāte.

Evaɱ hi te bhikkhave catutthā migajātā parimucciɱsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

Upamā kho me ayaɱ bhikkhave katā atthassa viññāpanāya, ayaɱ c' ev' ettha attho: Nivāpo ti kho bhikkhave pañcann' etaɱ kāmaguṇānaɱ adhivacanaɱ. Nevāpiko ti kho bhikkhave Mārass' etaɱ pāpimato adhivacanaɱ. Nevāpikaparisā ti kho bhikkhave Māraparisāy' etaɱ adhivacanaɱ.

Migajātā ti kho bhikkhave samaṇabrāhmaṇān' etaɱ adhivacanaɱ.

Tatra bhikkhave paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ Mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiɱsu,

[page 156]

te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaɱ āpajjiɱsu, mattā samānā pamādaɱ āpajjiɱsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuɱ Mārassa amusmiɱ nivāpe amusmiñ-ca lokāmise.

Evaɱ hi te bhikkhave paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciɱsu Mārassa iddhānubhāvā. Seyyathā pi te bhikkhave paṭhamā migajātā tathūpame ahaɱ ime paṭhame samaṇabrāhmaṇe vadāmi.

Tatra bhikkhave dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaɱ samacintesuɱ: Ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ Mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiɱsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaɱ āpajjiɱsu, mattā samānā pamādaɱ āpajjiɱsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuɱ Mārassa amusmiɱ nivāpe amusmiñ-ca lokāmise, evaɱ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciɱsu Mārassa iddhānubhāvā. Yan-nūna mayaɱ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhitvā vihareyyāmāti. Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiɱsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhitvā vihariɱsu, te tattha sākabhakkhā pi ahesuɱ, sāmākabhakkhā pi ahesuɱ, nīvārabhakkhā pi ahesuɱ, daddulabhakkhā pi ahesuɱ, haṭabhakkhā pi ahesuɱ, kaṇabhakkhā pi ahesuɱ, ācāmabhakkhā pi ahesuɱ, piññākabhakkhā pi ahesuɱ, tiṇabhakkhā pi ahesuɱ, gomayabhakkhā pi ahesuɱ, vanamūlaphalāhārā yāpesuɱ pavattaphalabhojī. Tesaɱ gimhānaɱ pacchime māse tiṇodakasaŋkhaye adhimattakasimānaɱ patto kāyo hoti, tesaɱ adhimattakasimānaɱ pattakāyānaɱ balaviriyaɱ parihāyi, balaviriye parihīne cetovimutti parihāyi, cetovimuttiyā parihīnāya tam-eva nivāpaɱ nivuttaɱ Mārassa paccāgamaɱsu tāni ca lokāmisāni. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiɱsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaɱ āpajjiɱsu, mattā samānā pamādaɱ āpajjiɱsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuɱ Mārassa amusmiɱ nivāpe amusmiñ-ca lokāmise. Evaɱ hi te bhikkhave dutiyā pi samaṇabrāhmaṇā na parimucciɱsu Mārassa iddhānubhāvā.

[page 157]

Seyyathā pi te bhikkhave dutiyā migajātā tathūpame ahaɱ ime dutiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi.

Tatra bhikkhave tatiyā samaṇabrāhmaṇā evaɱ samacintesuɱ: Ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ Mārassa amūni ca lokāmisāni — pe — evaɱ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciɱsu Mārassa iddhānubhāvā. Ye pi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaɱ samacintesuɱ: ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ Mārassa amūni ca lokāmisāni — pe — evaɱ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciɱsu Mārassa iddhānubhāvā; yan-nūna mayaɱ sabbaso nivāpabhojanā ... vihareyyāmāti; te sabbaso nivāpabhojanā ... vihariɱsu; te tattha sākabhakkhā pi ahesuɱ ... pavattaphalabhojī; tesaɱ gimhānaɱ pacchime māse ... tāni ca lokāmisāni; te tattha anupakhajja ... amusmiñ-ca lokāmise, evaɱ hi te dutiyā pi samaṇabrāhmaṇā na parimucciɱsu Mārassa iddhānubhāvā.

Yan-nūna mayaɱ amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ Mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaɱ kappeyyāma, tatr' āsayaɱ kappetvā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ Mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaɱ āpajjissāma, amattā samānā na-ppamādaɱ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma Mārassa amusmiɱ nivāpe amusmiñ-ca lokāmise ti. Te amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ Mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaɱ kappayiɱsu, tatr' āsayaɱ kappetvā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ Mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiɱsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaɱ āpajjiɱsu, amattā samānā na-ppamādaɱ āpajjiɱsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuɱ Mārassa amusmiɱ nivāpe amusmiñ-ca lokāmise. Api ca kho evaɱdiṭṭhikā ahesuɱ: Sassato loko iti pi, asassato loko iti pi, antavā loko iti pi, anantavā loko iti pi, taɱ jīvaɱ taɱ sarīraɱ iti pi, aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīraɱ iti pi, hoti tathāgato param-maraṇā iti pi, na hoti tathāgato param-maraṇā iti pi, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā iti pi, n' eva hoti na na hoti tathāgato param-maraṇā iti pi.

[page 158]

Evaɱ hi te bhikkhave tatiyā pi samaṇabrāhmaṇā na parimucciɱsu Mārassa iddhānubhāvā. Seyyathā pi te bhikkhave tatiyā migajātā tathūpame ahaɱ ime tatiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi.

Tatra bhikkhave catutthā samaṇabrāhmaṇā evaɱ samacintesuɱ: Ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ Mārassa — pe — evaɱ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciɱsu Mārassa iddhānubhāvā. Ye pi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaɱ samacintesuɱ: ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā — pe — evaɱ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciɱsu Mārassa iddhānubhāvā; yan-nūna mayaɱ sabbaso nivāpabhojanā- pe — evaɱ hi te dutiyā pi samaṇabrāhmaṇā na parimucciɱsu Mārassa iddhānubhāvā. Ye pi te tatiyā samaṇabrāhmaṇā evaɱ samacintesuɱ: ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā — pe — evaɱ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciɱsu Mārassa iddhānubhāvā; ye pi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaɱ samacintesuɱ: ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā — pe — evaɱ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciɱsu Mārassa iddhānubhāvā; yan-nūna mayaɱ sabbaso nivāpabhojanā -pe — evaɱ hi te dutiyā pi samaṇabrāhmaṇā na parimucciɱsu Mārassa iddhānubhāvā; yan-nūna mayaɱ amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ Mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaɱ kappeyyāma ... amusmiñ-ca lokāmise ti; te amuɱ nivāpaɱ ... amusmiñ-ca lokāmise; api ca kho evaɱdiṭṭhikā ahesuɱ:

sassato loko iti pi — pe — n' eva hoti na na hoti tathāgato param-maraṇā iti pi; evaɱ hi te tatiyā pi samaṇabrāhmaṇā na parimucciɱsu Mārassa iddhānubhāvā. Yan-nūna mayaɱ yattha agati Mārassa ca Māraparisāya ca tatr' āsayaɱ kappeyyāma, tatr' āsayaɱ kappetvā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ Mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaɱ āpajjissāma, amattā samānā nappamādaɱ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma Mārassa amusmiɱ nivāpe amusmiñ-ca lokāmise ti. Te yattha agati Mārassa ca Māraparisāya ca tatr' āsayaɱ kappayiɱsu; tatr' āsayaɱ kappetvā amuɱ nivāpaɱ nivuttaɱ Mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiɱsu,

[page 159]

te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaɱ āpajjiɱsu, amattā samānā na-ppamādaɱ āpajjiɱsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuɱ Mārassa amusmiɱ nivāpe amusmiñ-ca lokāmise. Evaɱ hi te bhikkhave catutthā samaṇabrāhmaṇā parimucciɱsu Mārassa iddhānubhāvā. Seyyathā pi te bhikkhave catutthā migajātā tathūpame ahaɱ ime catutthe samaṇabrāhmaṇe vadāmi.

Kathañ-ca bhikkhave agati Mārassa ca Māraparisāya ca: Idha bhikkhave bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu: andham-akāsi Māraɱ, apadaɱ vadhitvā Māracakkhuɱ adassanaɱ gato pāpimato. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.

Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu: andham-akāsi Māraɱ, apadaɱ vadhitvā Māracakkhuɱ adassanaɱ gato pāpimato.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañ-ca kāyena paṭisaɱvedeti yan-taɱ ariyā ācikkhanti: upekhako satimā sukhavihārī ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave ... pāpimato. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhamasukhaɱ upekhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave ... pāpimato.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthagamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave ... pāpimato. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇan-ti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave ... pāpimato.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma na-tthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati.

[page 160]

Ayaɱ vuccati bhikkhave ... pāpimato. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati.

Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu: andham-akāsi Māraɱ, apadaɱ vadhitvā Māracakkhuɱ adassanaɱ gato pāpimato.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati, paññāya c' assa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu: andham-akāsi Māraɱ, apadaɱ vadhitvā Māracakkhuɱ adassanaɱ gato pāpimato, tiṇṇo loke visattikan-ti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

NIVĀPASUTTAṂ PAÑCAMAṂ.

 


 

XXVI. Ariya-Pariyesanā Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Bhagavā pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi. Atha kho sambahulā bhikkhū yen' āyasmā Ānando ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ etad-avocuɱ: Cirassutā no āvuso Ānanda Bhagavato sammukhā dhammī kathā, sādhu mayaɱ āvuso Ānanda labheyyāma Bhagavato sammukhā dhammikaɱ kathaɱ savanāyāti. — Tena h' āyasmanto yena Rammakassa brāhmaṇassa assamo ten' upasaŋkamatha, app-eva nāma labheyyātha Bhagavato sammukhā dhammikaɱ kathaɱ savanāyāti. — Evam-āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Ānandassa paccassosuɱ. Atha kho Bhagavā Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: Āyām' Ānanda yena Pubbārāmo Migāramātu pāsādo ten' upasaŋkamissāma divāvihārāyāti.

Evaɱ bhante ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi.

[page 161]

Atha kho Bhagavā āyasmatā Ānandena saddhiɱ yena Pubbārāmo Migāramātu pāsādo ten' upasaŋkami divāvihārāya.

Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaɱ patisallāṇā vuṭṭhito āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: Āyām' Ānanda yena Pubbakoṭṭhako ten' upasaŋkamissāma gattāni parisiñcitun-ti.

Evam-bhante ti kho āyasmā Ānando Bhagavato paccassosi.

Atha kho Bhagavā āyasmatā Ānandena saddhiɱ yena Pubbakoṭṭhako ten' upasaŋkami gattāni parisiñcituɱ; Pubbakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. Atha kho āyasmā Ānando Bhagavantaɱ etad-avoca: Ayaɱ bhante Rammakassa brāhmaṇassa assamo avidūre; ramaṇīyo bhante Rammakassa brāhmaṇassa assamo, pāsādiko bhante Rammakassa brāhmaṇassa assamo; sādhu bhante Bhagavā yena Rammakassa brāhmaṇassa assamo ten' upasaŋkamatu anukampaɱ upādāyāti. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho Bhagavā yena Rammakassa brāhmaṇassa assamo ten' upasaŋkami. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Rammakassa brāhmaṇassa assame dhammiyā kathāya sannisinnā honti. Atha kho Bhagavā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi kathāpariyosānaɱ āgamayamāno. Atha kho Bhagavā kathāpariyosānaɱ viditvā ukkāsitvā aggaḷaɱ ākoṭesi; vivariɱsu kho te bhikkhū Bhagavato dvāraɱ. Atha kho Bhagavā Rammakassa brāhmaṇassa assamaɱ pavisitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Kāya nu ' ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā ti.

Bhagavantam-eva kho no bhante ārabbha dhammī kathā vippakatā, atha Bhagavā anuppatto ti. Sādhu bhikkhave, etaɱ kho bhikkhave tumhākaɱ patirūpaɱ kulaputtānaɱ saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitānaɱ yaɱ tumhe dhammiyā kathāya sannisīdeyyātha. Sannipatitānaɱ vo bhikkhave dvayaɱ karaṇīyaɱ: dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo.

Dve 'mā bhikkhave pariyesanā: ariyā ca pariyesanā anariyā ca pariyesanā. Katamā ca bhikkhave anariyā pariyesanā: Idha bhikkhave ekacco attanā jātidhammo samāno jātidhammañ-ñeva pariyesati, attanā jarādhammo samāno jarādhammañ-ñeva pariyesati,

[page 162]

attanā byādhidhammo ... attanā maraṇadhammo ... attanā sokadhammo ... attanā saŋkilesadhammo samāno saŋkilesadhammañ-ñeva pariyesati.

Kiñ-ca bhikkhave jātidhammaɱ vadetha: Puttabhariyaɱ bhikkhave jātidhammaɱ, dāsidāsaɱ jātidhammaɱ, ajeḷakaɱ jātidhammaɱ, kukkuṭasūkaraɱ jātidhammaɱ, hatthigavāssavaḷavaɱ jātidhammaɱ, jātarūparajataɱ jātidhammaɱ. Jātidhammā h' ete bhikkhave upadhayo, etthāyaɱ gathito mucchito ajjhopanno attanā jātidhammo samāno jātidhammaññeva pariyesati. Kiñ-ca bhikkhave jarādhammaɱ vadetha:

Puttabhariyaɱ bhikkhave jarādhammaɱ, dāsidāsaɱ j., ajeḷakaɱ j., kukkuṭasūkaraɱ j., hatthigavāssavaḷavaɱ j., jātarūparajataɱ jarādhammaɱ. Jarādhammā h' ete bhikkhave upadhayo, etthāyaɱ gathito mucchito ajjhopanno attanā jarādhammo samāno jarādhammañ-ñeva pariyesati. Kiñ-ca bhikkhave byādhidhammaɱ vadetha: Puttabhariyaɱ bhikkhave byādhidhammaɱ, dāsidāsaɱ by., ajeḷakaɱ by., kukkuṭasūkaraɱ by., hatthigavāssavaḷavaɱ byādhidhammaɱ. Byādhidhammā h' ete ... byādhidhammañ-ñeva pariyesati. Kiñ-ca bhikkhave maraṇadhammaɱ vadetha: Puttabhariyaɱ bhikkhave maraṇadhammaɱ, dāsidāsaɱ m., ajeḷakaɱ m., kukkuṭasūkaraɱ m., hatthigavāssavaḷavaɱ maraṇadhammaɱ. Maraṇadhammā h' ete ... maraṇadhammañ-ñeva pariyesati.

Kiñ-ca bhikkhave sokadhammaɱ vadetha: Puttabhariyaɱ bhikkhave sokadhammaɱ, dāsidāsaɱ s., ajeḷakaɱ s., kukkuṭasūkaraɱ s., hatthigavāssavaḷavaɱ sokadhammaɱ. Sokadhammā h' ete ... sokadhammañ-ñeva pariyesati. Kiñ-ca bhikkhave saŋkilesadhammaɱ vadetha: Puttabhariyaɱ bhikkhave saŋkilesadhammaɱ, dāsidāsaɱ saŋkilesadhammaɱ, ajeḷakaɱ saŋkilesadhammaɱ, kukkuṭasūkaraɱ saŋkilesadhammaɱ, hatthigavāssavaḷavaɱ saŋkilesadhammaɱ, jātarūparajataɱ saŋkilesadhammaɱ. Saŋkilesadhammā h' ete bhikkhave upadhayo, etthāyaɱ gathito mucchito ajjhopanno attanā saŋkilesadhammo samāno saŋkilesadhammañ-ñeva pariyesati. Ayaɱ bhikkhave anariyā pariyesanā.

Katamā ca bhikkhave ariyā pariyesanā: Idha bhikkhave ekacco attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaɱ viditvā ajātaɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyesati,

[page 163]

attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaɱ viditvā ajaraɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyesati, attanā byādhidhammo samāno ... abyādhiɱ ... ., attanā maraṇadhammo samāno ... amataɱ ... ., attanā sokadhammo samāno ... asokaɱ ... ., attanā saŋkilesadhammo samāno saŋkilesadhamme ādīnavaɱ viditvā asaŋkiliṭṭhaɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyesati. Ayaɱ bhikkhave ariyā pariyesanā.

Aham-pi sudaɱ bhikkhave pubbe va sambodhā anabhisambuddho bodhisatto va samāno attanā jātidhammo samāno jātidhammañ-ñeva pariyesāmi, attanā jarādhammo samāno jarādhammañ-ñeva pariyesāmi, attanā byādhidhammo ... ., attanā maraṇadhammo ... ., attanā sokadhammo ... ., attanā saŋkilesadhammo samāno saŋkilesadhammañ-ñeva pariyesāmi.

Tassa mayhaɱ bhikkhave etad-ahosi: Kin-nu kho ahaɱ attanā jātidhammo samāno jātidhammañ-ñeva pariyesāmi, attanā jarādhammo samāno — pe — attanā saŋkilesadhammo samāno saŋkilesadhammañ-ñeva pariyesāmi; yan-nūnāhaɱ attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaɱ viditvā ajātaɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyeseyyaɱ, attanā jarādhammo ... ajaraɱ ... pariyeseyyaɱ, attanā byādhidhammo ... abyādhiɱ ... pariyeseyyaɱ, attanā maraṇadhammo ... amataɱ ... pariyeseyyaɱ, attanā sokadhammo ... asokaɱ ... pariyeseyyaɱ, attanā saŋkilesadhammo samāno saŋkilesadhamme ādīnavaɱ viditvā asaŋkiliṭṭham anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyeseyyan-ti.

So kho ahaɱ bhikkhave aparena samayena daharo va samāno susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaɱ mātāpitunnaɱ assumukhānaɱ rudantānaɱ kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajiɱ. So evaɱ pabbajito samāno kiɱkusalagavesī anuttaraɱ santivarapadaɱ pariyesamāno yena Āḷāro Kālāmo ten' upasaŋkamiɱ, upasaŋkamitvā Āḷāraɱ Kālāmaɱ etad-avocaɱ: Icchām' ahaɱ āvuso Kālāma imasmiɱ dhammavinaye brahmacariyaɱ caritun-ti. Evaɱ vutte bhikkhave Āḷāro Kālāmo maɱ etadavoca: Viharat' āyasmā, tādiso ayaɱ dhammo yattha viññū puriso nacirass' eva sakaɱ ācariyakaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti.

[page 164]

So kho ahaɱ bhikkhave nacirass' eva khippam-eva taɱ dhammaɱ pariyāpuṇiɱ. So kho ahaɱ bhikkhave tāvataken' eva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañ-ca vadāmi theravādañ-ca, jānāmi passāmīti ca paṭijānāmi ahañ-c' eva aññe ca. Tassa mayhaɱ bhikkhave etad-ahosi: Na kho Āḷāro Kālāmo imaɱ dhammaɱ kevalaɱ saddhāmattakena: sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti, addhā Āḷāro Kālāmo imaɱ dhammaɱ jānaɱ passaɱ viharatīti. Atha khvāhaɱ bhikkhave yena Āḷāro Kālāmo ten' upasaŋkamiɱ, upasaŋkamitvā Āḷāraɱ Kālāmaɱ etad-avocaɱ: Kittāvatā no āvuso Kālāma imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesīti. Evaɱ vutte bhikkhave Āḷāro Kālāmo ākiñcaññāyatanaɱ pavedesi. Tassa mayhaɱ bhikkhave etadahosi: Na kho Āḷārass' eva Kālāmassa atthi saddhā, mayhaɱ p' atthi saddhā; na kho Āḷārass' eva Kālāmassa atthi viriyaɱ, mayhaɱ p' atthi viriyaɱ; na kho Āḷārass' eva Kālāmassa atthi sati, mayhaɱ p' atthi sati; na kho Āḷārass' eva Kālāmassa atthi samādhi, mayhaɱ p' atthi samādhi; na kho Āḷārass' eva Kālāmassa atthi paññā, mayhaɱ p' atthi paññā; yan-nūnāhaɱ yaɱ dhammaɱ Āḷāro Kālāmo: sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan-ti. So kho ahaɱ bhikkhave nacirass' eva khippam-eva taɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiɱ. Atha khvāhaɱ bhikkhave yena Āḷāro Kālāmo ten' upasaŋkamiɱ, upasaŋkamitvā Āḷāraɱ Kālāmaɱ etad-avocaɱ: Ettāvatā no āvuso Kālāma imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesīti. — Ettāvatā kho ahaɱ āvuso imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemīti. — Aham-pi kho āvuso ettāvatā imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti. — Lābhā no āvuso, suladdhaɱ no āvuso, ye mayaɱ āyasmantaɱ tādisaɱ sabrahmacāriɱ passāma. Iti yāhaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi taɱ tvaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, yaɱ tvaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi tam-ahaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi.

[page 165]

Iti yāhaɱ dhammaɱ jānāmi taɱ tvaɱ dhammaɱ jānāsi, yaɱ tvaɱ dhammaɱ jānāsi tam-ahaɱ dhammaɱ jānāmi. Iti yādiso ahaɱ tādiso tuvaɱ, yādiso tuvaɱ tādiso ahaɱ. Ehi dāni āvuso, ubho va santā imaɱ gaṇaɱ pariharāmāti. Iti kho bhikkhave Āḷāro Kālāmo ācariyo me samāno antevāsiɱ maɱ samānaɱ attano samasamaɱ ṭhapesi uḷārāya ca maɱ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaɱ bhikkhave etad-ahosi: Nāyaɱ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saɱvattati, yāvad-eva ākiñcaññāyatanūpapattiyā ti. So kho ahaɱ bhikkhave taɱ dhammaɱ analaŋkaritvā tasmā dhammā nibbijjāpakkamiɱ.

So kho ahaɱ bhikkhave kiɱkusalagavesī anuttaraɱ santivarapadaɱ pariyesamāno yena Uddako Rāmaputto ten' upasaŋkamiɱ, upasaŋkamitvā Uddakaɱ Rāmaputtaɱ etad-avocaɱ:

Icchām' ahaɱ āvuso imasmiɱ dhammavinaye brahmacariyaɱ caritun-ti. Evaɱ vutte bhikkhave Uddako Rāmaputto maɱ etad-avoca: Viharat' āyasmā, tādiso ayaɱ dhammo yattha viññū puriso nacirass' eva sakaɱ ācariyakaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. So kho ahaɱ bhikkhave nacirass' eva khippam-eva taɱ dhammaɱ pariyāpuṇiɱ. So kho ahaɱ bhikkhave tāvataken' eva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañ-ca vadāmi theravādañ-ca, jānāmi passāmīti ca paṭijānāmi ahañ-c' eva aññe ca. Tassa mayhaɱ bhikkhave etad-ahosi: Na kho Rāmo imaɱ dhammaɱ kevalaɱ saddhāmattakena: sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi, addhā Rāmo imaɱ dhammaɱ jānaɱ passaɱ vihāsīti. Atha khvāhaɱ bhikkhave yena Uddako Rāmaputto ten' upasaŋkamiɱ, upasaŋkamitvā Uddakaɱ Rāmaputtaɱ etad-avocaɱ: Kittāvatā no āvuso Rāmo imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesīti. Evaɱ vutte bhikkhave Uddako Rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanaɱ pavedesi. Tassa mayhaɱ bhikkhave etad-ahosi: Na kho Rāmass' eva ahosi saddhā, mayhaɱ p' atthi saddhā; na kho Rāmass' eva ahosi viriyaɱ,

[page 166]

mayhaɱ p' atthi viriyaɱ; na kho Rāmass' eva ahosi sati, mayhaɱ p' atthi sati; na kho Rāmass' eva ahosi samādhi, mayhaɱ p' atthi samādhi; na kho Rāmass' eva ahosi paññā, mayhaɱ p' atthi paññā; yan-nūnāhaɱ yaɱ dhammaɱ Rāmo: sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan-ti.

So kho ahaɱ bhikkhave nacirass' eva khippam-eva taɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiɱ.

Atha khvāhaɱ bhikkhave yena Uddako Rāmaputto ten' upasaŋkamiɱ, upasaŋkamitvā Uddakaɱ Rāmaputtaɱ etad-avocaɱ: Ettāvatā no āvuso Rāmo imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesīti. — Ettāvatā kho āvuso Rāmo imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesīti. — Aham-pi kho āvuso ettāvatā imaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti. — Lābhā no āvuso, suladdhaɱ no āvuso, ye mayaɱ āyasmantaɱ tādisaɱ sabrahmacāriɱ passāma. Iti yaɱ dhammaɱ Rāmo sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi taɱ tvaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, yaɱ tvaɱ dhammaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi taɱ dhammaɱ Rāmo sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi. Iti yaɱ dhammaɱ Rāmo aññāsi taɱ tvaɱ dhammaɱ jānāsi, yaɱ tvaɱ dhammaɱ jānāsi taɱ dhammaɱ Rāmo aññāsi. Iti yādiso Rāmo ahosi tādiso tuvaɱ, yādiso tuvaɱ tādiso Rāmo ahosi. Ehi dāni āvuso, tvaɱ imaɱ gaṇaɱ pariharāti. Iti kho bhikkhave Uddako Rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne ca maɱ ṭhapesi uḷārāya ca maɱ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaɱ bhikkhave etad-ahosi: Nāyaɱ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saɱvattati, yāvad-eva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyā ti. So kho ahaɱ bhikkhave taɱ dhammaɱ analaŋkaritvā tasmā dhammā nibbijjāpakkamiɱ.

So kho ahaɱ bhikkhave kiɱkusalagavesī anuttaraɱ santivarapadaɱ pariyesamāno Magadhesu anupubbena cārikaɱ caramāno yena Uruvelā senānigamo tad-avasariɱ.

[page 167]

Tatth' addasaɱ ramaṇīyaɱ bhūmibhāgaɱ pāsādikañ-ca vanasaṇḍaɱ, nadiñ-ca sandantiɱ setakaɱ sūpatitthaɱ ramaṇīyaɱ, samantā ca gocaragāmaɱ. Tassa mayhaɱ bhikkhave etad-ahosi: Ramaṇīyo vata bho bhūmibhāgo pāsādiko ca vanasaṇḍo, nadī ca sandati setakā sūpatitthā ramaṇīyā, samantā ca gocaragāmo; alaɱ vat' idaɱ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyāti. So kho ahaɱ bhikkhave tatth' eva nisīdiɱ: alam-idaɱ padhānāyāti.

So kho ahaɱ bhikkhave attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaɱ viditvā ajātaɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyesamāno ajātaɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ ajjhagamaɱ, attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaɱ viditvā ajaraɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyesamāno ajaraɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ ajjhagamaɱ, attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādīnavaɱ viditvā abyādhiɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyesamāno abyādhiɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ ajjhagamaɱ, attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaɱ viditvā amataɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyesamāno amataɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ ajjhagamaɱ, attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādīnavaɱ viditvā asokaɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyesamāno asokaɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ ajjhagamaɱ, attanā saŋkilesadhammo samāno saŋkilesadhamme ādīnavaɱ viditvā asaŋkiliṭṭhaɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyesamāno asaŋkiliṭṭhaɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ ajjhagamaɱ. Ñāṇañ-ca pana me dassanaɱ udapādi: Akuppā me vimutti, ayam-antimā jāti, na-tthi dāni punabbhavo ti.

Tassa mayhaɱ bhikkhave etad-ahosi: Adhigato kho me ayaɱ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaɱ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaɱ idaɱ ṭhānaɱ yadidaɱ idappaccayatā paṭiccasamuppādo, idam-pi kho ṭhānaɱ duddasaɱ yadidaɱ sabbasaŋkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaɱ.

[page 168]

Ahañ-c' eva kho pana dhammaɱ deseyyaɱ pare ca me na ājāneyyuɱ, so mam' assa kilamatho, sā mam' assa vihesā ti.

Api-ssu maɱ bhikkhave imā anacchariyā gāthā paṭibhaɱsu pubbe assutapubbā:

Kicchena me adhigataɱ, halan-dāni pakāsituɱ,
rāgadosaparetehi nāyaɱ dhammo susambudho.

Paṭisotāgāmiɱ nipuṇaɱ gambhīraɱ duddasaɱ aṇuɱ
rāgarattā na dakkhinti tamokkhandhena āvaṭā ti.

Itiha me bhikkhave paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaɱ namati, no dhammadesanāya. Atha kho bhikkhave Brahmuno Sahampatissa mama cetasā cetoparivitakkhamaññāya etad-ahosi: Nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaɱ namati, no dhammadesanāyāti. Atha kho bhikkhave Brahmā Sahampati seyyathā pi nāma balavā puriso samiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ samiñjeyya evam-evaɱ Brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. Atha kho bhikkhave Brahmā Sahampati ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā yenāhaɱ ten' añjalim-paṇāmetvā maɱ etad-avoca: Desetu bhante Bhagavā dhammaɱ, desetu Sugato dhammaɱ, santi sattā apparajakkhajātikā assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro ti. Idam-avoca bhikkhave Brahmā Sahampati, idaɱ vatvā athāparaɱ etad-avoca:

Pāturahosi Magadhesu pubbe
dhammo asuddho samalehi cintito;
apāpur' etaɱ amatassa dvāraɱ, suṇantu dhammaɱ vimalenānubuddhaɱ.
Sele yathā pabbatamuddhani-ṭṭhito
yathā pi passe janataɱ samantato,
tathūpamaɱ dhammamayaɱ sumedha
pāsādam-āruyha samantacakkhu
sokāvatiṇṇaɱ janatam-apetasoko
avekkhassu jātijarābhibhūtaɱ.

[page 169]

Uṭṭhehi vīra vijitasaŋgāma,
satthavāha anaṇa, vicara loke,
desassu Bhagavā dhammaɱ,
aññātāro bhavissantī ti.

Atha khvāhaɱ bhikkhave Brahmuno ca ajjhesanaɱ viditvā sattesu ca kāruññataɱ paṭicca Buddhacakkhunā lokaɱ volokesiɱ. Addasaɱ kho ahaɱ bhikkhave Buddhacakkhunā lokaɱ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe, tikkhindriye mudindriye, svākāre dvākāre, suviññāpaye duviññāpaye, app-ekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante. Seyyathā pi nāma uppaliniyaɱ vā paduminiyaɱ vā puṇḍarīkiniyaɱ vā app-ekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaddhāni udakā 'nuggatāni antonimuggaposīni, app-ekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaddhāni samodakaɱ ṭhitāni, app-ekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaddhāni udakā accuggamma tiṭṭhanti anupaliṭṭāni udakena, evam-eva kho ahaɱ bhikkhave Buddhacakkhunā lokaɱ volokento addasaɱ satte apparajakkhe mahārajakkhe, tikkhindriye mudindriye, svākāre dvākāre, suviññāpaye duviññāpaye, app-ekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante. Atha khvāhaɱ bhikkhave Brahmānaɱ Sahampatiɱ gāthāya paccabhāsiɱ:

Apārutā tesaɱ amatassa dvārā [Brahme]
ye sotavanto, pamuñcantu saddhaɱ;
vihiɱsasaññī paguṇaɱ na bhāsiɱ
dhammaɱ paṇītaɱ manujesu Brahme ti.

Atha kho bhikkhave Brahmā Sahampati: katāvakāso kho 'mhi Bhagavatā dhammadesaṇāyāti maɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth' ev' antaradhāyi.

Tassa mayhaɱ bhikkhave etad-ahosi: Kassa nu kho ahaɱ paṭhamaɱ dhammaɱ deseyyaɱ, ko imaɱ dhammaɱ khippam-eva ājānissatīti. Tassa mayhaɱ bhikkhave etadahosi: Ayaɱ kho Āḷāro Kālāmo paṇḍito viyatto medhāvī, dīgharattaɱ apparajakkhajātiko, yan-nūnāhaɱ Āḷārassa Kālāmassa paṭhamaɱ dhammaɱ deseyyaɱ,

[page 170]

so imaɱ dhammaɱ khippam-eva ājānissatīti. Atha kho maɱ bhikkhave devatā upasaŋkamitvā etad-avocuɱ: Sattāhakālakato bhante Āḷāro Kālāmo ti. Ñāṇañ-ca pana me dassaṇaɱ udapādi:

Sattāhakālakato Āḷāro Kālāmo ti. Tassa mayhaɱ bhikkhave etad-ahosi: Mahājāniyo kho Āḷāro Kālāmo, sace hi so imaɱ dhammaɱ suṇeyya khippam-eva ājāneyyāti. Tassa mayhaɱ bhikkhave etad-ahosi: Kassa nu kho ahaɱ paṭhamaɱ dhammaɱ deseyyaɱ, ko imaɱ dhammaɱ khippam-eva ājānissatīti. Tassa mayhaɱ bhikkhave etad-ahosi: Ayaɱ kho Uddako Rāmaputto paṇḍito viyatto medhāvī, dīgharattaɱ apparajakkhajātiko, yan-nūnāhaɱ Uddakassa Rāmaputtassa paṭhamaɱ dhammaɱ deseyyaɱ, so imaɱ dhammaɱ khippam-eva ājānissatīti. Atha kho maɱ bhikkhave devatā upasaŋkamitvā etad-avocuɱ: Abhidosakālakato bhante Uddako Rāmaputto ti. Ñāṇañ-ca pana me dassanaɱ udapādi: Abhidosakālakato Uddako Rāmaputto ti. Tassa mayhaɱ bhikkhave etad-ahosi: Mahājāniyo kho Uddako Rāmaputto, sace hi so imaɱ dhammaɱ suṇeyya khippam-eva ājāneyyāti. Tassa mayhaɱ bhikkhave etad-ahosi: Kassa nu kho ahaɱ paṭhamaɱ dhammaɱ deseyyaɱ, ko imaɱ dhammaɱ khippam-eva ājānissatīti. Tassa mayhaɱ bhikkhave etad-ahosi: Bahukārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū ye maɱ padhānapahitattaɱ upaṭṭhahiɱsu; yan-nūnāhaɱ pañcavaggiyānaɱ bhikkhūnaɱ paṭhamaɱ dhammaɱ deseyyan-ti. Tassa mayhaɱ bhikkhave etad-ahosi:

Kahan-nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantīti.

Addasaɱ kho ahaɱ bhikkhave dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena pañcavaggiye bhikkhū Bārāṇasiyaɱ viharante Isipatane migadāye. Atha khvāhaɱ bhikkhave Uruvelāyaɱ yathābhirantaɱ viharitvā yena Bārāṇasī tena cārikaɱ pakkāmiɱ.

Addasā kho maɱ bhikkhave Upako ājīviko antarā ca Gayaɱ antarā ca bodhiɱ addhānamaggapaṭipannaɱ, disvāna maɱ etad-avoca: Vippasannāni kho te āvuso indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto; kaɱ si tvaɱ āvuso uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaɱ dhammaɱ rocesīti.

[page 171]

Evaɱ vutte ahaɱ bhikkhave Upakaɱ ājīvikaɱ gāthāhi ajjhabhāsiɱ:

Sabbābhibhū sabbavidū 'ham-asmi,
sabbesu dhammesu anūpalitto,
sabbaɱjaho taṇhakkhaye vimutto,
sayaɱ abhiññāya kam-uddiseyyaɱ.

Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati,
sadevakasmiɱ lokasmiɱ na-tthi me paṭipuggalo.

Ahaɱ hi arahā loke, ahaɱ satthā anuttaro,
eko 'mhi sammāsambuddho, sītibhūto 'smi nibbuto.

Dhammacakkaɱ pavattetuɱ gacchāmi Kāsinaɱ puraɱ,
andhabhūtasmiɱ lokasmiɱ āhañchaɱ amatadundubhin-ti.

-- Yathā kho tvaɱ āvuso paṭijānāsi arahasi anantajino ti. --

Mādisā ve jinā honti ye pattā āsavakkhayaɱ,
jitā me pāpakā dhammā, tasmā 'haɱ Upakā jino ti.

Evaɱ vutte bhikkhave Upako ājīviko: Huveyya p' āvuso ti vatvā sīsaɱ okampetvā ummaggaɱ gahetvā pakkāmi.

Atha khvāhaɱ bhikkhave anupubbena cārikaɱ caramāno yena Bārāṇasī Isipatanaɱ migadāyo yena pañcavaggiyā bhikkhū ten' upasaŋkamiɱ. Addasāsuɱ kho maɱ bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū dūrato va āgacchantaɱ, disvāna aññamaññaɱ saṇṭhapesuɱ: Ayaɱ āvuso samaṇo Gotamo āgacchati, bāhuliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya, so n' eva abhivādetabbo na paccuṭṭhātabbo, nāssa pattacīvaraɱ paṭiggahetabbaɱ, api ca kho āsaṇaɱ ṭhapetabbaɱ, sace ākaŋkhissati nisīdissatīti. Yathā yathā kho ahaɱ bhikkhave upasaŋkamāmi tathā tathā pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhiɱsu sakāya katikāya saṇṭhātuɱ; app-ekacce maɱ paccuggantvā pattacīvaraɱ paṭiggahesuɱ, app-ekacce āsanaɱ paññāpesuɱ, app-ekacce pādodakaɱ upaṭṭhāpesuɱ, api ca kho maɱ nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti.

Evaɱ vutte ahaɱ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū etadavocaɱ: Mā bhikkhave Tathāgataɱ nāmena ca āvusovādena ca samudācarittha. Arahaɱ bhikkhave Tathāgato sammāsambuddho.

[page 172]

Odahatha bhikkhave sotaɱ, amatam-adhigataɱ, aham-anusāsāmi, ahaɱ dhammaɱ desemi, yathānusiṭṭhaɱ tathā paṭipajjamānā nacirass' eva yass' atthāya kulaputtā samma-d-eva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti tad-anuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti. Evaɱ vutte bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū maɱ etad-avocuɱ: Tāya pi kho tvaɱ āvuso Gotama iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttariɱ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaɱ, kim-pana tvaɱ etarahi bāhuliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttariɱ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan-ti. Evaɱ vutte ahaɱ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū etad-avocaɱ:

Na bhikkhave Tathāgato bāhuliko na padhānavibbhanto na āvatto bāhullāya. Arahaɱ bhikkhave Tathāgato sammāsambuddho. Odahatha bhikkhave sotaɱ, amatam-adhigataɱ, aham-anusāsāmi, ahaɱ dhammaɱ desemi, yathānusiṭṭhaɱ tathā paṭipajjamānā nacirass' eva yass' atthāya kulaputtā samma-d-eva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti tad-anuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti. Dutiyam-pi kho bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū maɱ etad-avocuɱ:

Tāya pi kho tvaɱ āvuso Gotama iriyāya ... alamariyañāṇadassanavisesan-ti. Dutiyam-pi kho ahaɱ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū etad-avocaɱ: Na bhikkhave Tathāgato bāhuliko ... upasampajja viharissathāti. Tatiyam-pi kho bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū maɱ etad-avocuɱ: Tāya pi kho tvaɱ āvuso Gotama iriyāya ... alamariyañāṇadassanavisesan-ti. Evaɱ vutte ahaɱ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū etad-avocaɱ: Abhijānātha me no tumhe bhikkhave ito pubbe evarūpaɱ {cross}vabbhācitam-etan-ti. — No h' etam-bhante.

-- Arahaɱ bhikkhave Tathāgato sammāsambuddho. Odahatha bhikkhave sotaɱ, amatam-adhigataɱ, aham-anusāsāmi, ahaɱ dhammaɱ desemi, yathānusiṭṭhaɱ tathā paṭipajjamānā nacirass' eva yass' atthāya kulaputtā samma-d-eva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti tad-anuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathāti.

[page 173]

Asakkhiɱ kho ahaɱ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū saññāpetuɱ. Dve pi sudaɱ bhikkhave bhikkhū ovadāmi, tayo bhikkhū piṇḍāya caranti, yaɱ tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti tena chabbaggo yāpema. Tayo pi sudaɱ bhikkhave bhikkhū ovadāmi, dve bhikkhū piṇḍāya caranti, yaɱ dve bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti tena chabbaggo yāpema. Atha kho bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū mayā evaɱ ovadiyamānā evaɱ anusāsiyamānā attanā jātidhammā samānā jātidhamme ādīnavaɱ viditvā ajātaɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyesamānā ajātaɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ ajjhagamaɱsu, attanā jarādhammā samānā ... ajaraɱ ... ., attanā byādhidhammā samānā ... abyādhiɱ ... ., attanā maraṇadhammā samānā ... amataɱ ... ., attanā sokadhammā samānā ... asokaɱ ... ., attanā saŋkilesadhammā samānā saŋkilesadhamme ādīnavaɱ viditvā asaŋkiliṭṭhaɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ pariyesamānā asaŋkiliṭṭhaɱ anuttaraɱ yogakkhemaɱ nibbānaɱ ajjhagamaɱsu. Ñāṇañ-ca pana nesaɱ dassanaɱ udapādi: Akuppā no vimutti, ayam-antimā jāti, na-tthi dāni punabbhavo ti.

Pañc' ime bhikkhave kāmaguṇā, katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā — pe — ghānaviññeyyā gandhā — jivhāviññeyyā rasā — kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaɱhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave pañca kāmaguṇā. Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti te evam-assu veditabbā: anayam-āpannā byasanam-āpannā yathākāmakaraṇīyā pāpimato. Seyyathā pi bhikkhave āraññako mago baddho pāsarāsiɱ adhisayeyya, so evam-assa veditabbo: anayam-āpanno byasanam-āpanno yathākāmakaraṇīyo luddassa, āgacchante ca ludde na yenakāmaɱ pakkamissatīti; evam-eva kho bhikkhave ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ... yathākāmakaraṇīyā pāpimato. Ye ca kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe agathitā amucchitā anajjhopannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti te evam-assu veditabbā:

[page 174]

na anayam-āpannā na byasanam-āpannā na yathākāmakaraṇīyā pāpimato. Seyyathā pi bhikkhave āraññako mago abaddho pāsarāsiɱ adhisayeyya, so evam-assa veditabbo: na anayamāpanno na byasanam-āpanno na yathākāmakaraṇīyo luddassa, āgacchante ca pana ludde yenakāmaɱ pakkamissatīti; evam-eva kho bhikkhave ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ... na yathākāmakaraṇīyā pāpimato.

Seyyathā pi bhikkhave āraññako mago araññe pavane caramāno vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati vissattho nisīdati vissattho seyyaɱ kappeti, taɱ kissa hetu: anāpāthagato bhikkhave luddassa; evam-eva kho bhikkhave bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu: andhamakāsi Māraɱ, apadaɱ vadhitvā Māracakkhuɱ adassanaɱ gato pāpimato. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati ... pāpimato.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañ-ca kāyena paṭisaɱvedeti yan-taɱ ariyā ācikkhanti: upekhako satimā sukhavihārī ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati ... pāpimato. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati ... pāpimato. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthagamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccati ... pāpimato. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇan-ti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati — pe — sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma na-tthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati — sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati

[page 175]

— sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati, paññāya c' assa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu: andham-akāsi Māraɱ, apadaɱ vadhitvā Māracakkhuɱ adassanaɱ gato pāpimato, tiṇṇo loke visattikaɱ.

So vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati vissattho nisīdati vissattho seyyaɱ kappeti, taɱ kissa hetu: anāpāthagato bhikkhave pāpimato ti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

ARIYAPARIYESANASUTTAṂ CHAṬṬHAṂ.

 


 

XXVII. Cūḷa Hatthi-Padopama Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Jāṇussoṇi brāhmaṇo sabbasetena vaḷabhīrathena Sāvatthiyā niyyāti divā divassa. Addasā kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo Pilotikaɱ paribbājakaɱ dūrato va āgacchantaɱ, disvāna Pilotikaɱ paribbājakaɱ etad-avoca: Handa kuto nu bhavaɱ Vacchāyano āgacchati divā divassāti. — Ito hi kho ahaɱ bho āgacchāmi samaṇassa Gotamassa santikā ti.

-- Taɱ kim-maññati bhavaɱ Vacchāyano: samaṇassa Gotamassa paññāveyyattiyaɱ, paṇḍito maññati. — Ko cāhaɱ bho ko ca samaṇassa Gotamassa paññāveyyattiyaɱ jānissāmi; so pi nūn' assa tādiso va yo samaṇassa Gotamassa paññāveyyattiyaɱ jāneyyāti. — Uḷārāya khalu bhavaɱ Vacchāyano samaṇaɱ Gotamaɱ pasaɱsāya pasaɱsatīti. — Ko cāhaɱ bho ko ca samaṇaɱ Gotamaɱ pasaɱsissāmi, pasatthapasattho va so bhavaɱ Gotamo, seṭṭho devamanussānan-ti. — Kampana bhavaɱ Vacchāyano atthavasaɱ sampassamāno samaṇe Gotame evaɱ abhippasanno ti. — Seyyathā pi bho kusalo nāgavaniko nāgavanaɱ paviseyya, so passeyya nāgavane mahantaɱ hatthipadaɱ dīghato ca āyataɱ tiriyañ-ca vitthataɱ,

[page 176]

so niṭṭhaɱ gaccheyya: mahā vata bho nāgo ti; evam-eva kho ahaɱ bho yato addasaɱ samaṇe Gotame cattāri padāni athāhaɱ niṭṭham-agamaɱ: sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saŋgho ti; katamāni cattāri:

Idhāhaɱ bho passāmi ekacce khattiyapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe, vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni; te suṇanti: samaṇo khalu bho Gotamo amukaɱ nāma gāmaɱ vā nigamaɱ vā osarissatīti.

Te pañhaɱ abhisaŋkharonti: imaɱ mayaɱ pañhaɱ samaṇaɱ Gotamaɱ upasaŋkamitvā pucchissāma; evañ-ca no puṭṭho evaɱ byākarissati evam-assa mayaɱ vādaɱ āropessāma, evañ-ce pi no puṭṭho evaɱ byākarissati evaɱ pi 'ssa mayaɱ vādaɱ āropessāmāti. Te suṇanti: samaṇo khalu bho Gotamo amukaɱ nāma gāmaɱ vā nigamaɱ vā osaṭo ti; te yena samaṇo Gotamo ten' upasaŋkamanti. Te samaṇo Gotamo dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti; te samaṇena Gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaɱsitā na c' eva samaṇaɱ Gotamaɱ pañhaɱ pucchanti, kut' assa vādaɱ āropessanti, aññadatthu samaṇass' eva Gotamassa sāvakā sampajjanti. Yadā 'haɱ bho samaṇe Gotame imaɱ paṭhamaɱ padaɱ addasaɱ athāhaɱ niṭṭham-agamaɱ: sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saŋgho ti.

Puna ca parāhaɱ bho passāmi idh' ekacce brāhmaṇapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe, vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni; te suṇanti ... samaṇass' eva Gotamassa sāvakā sampajjanti. Yadā 'haɱ bho samaṇe Gotame imaɱ dutiyaɱ padaɱ addasaɱ athāhaɱ niṭṭham-agamaɱ: sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saŋgho ti.

Puna ca parāhaɱ bho passāmi idh' ekacce gahapatipaṇḍite — pe — samaṇapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe, vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni; te suṇanti: samaṇo khalu bho Gotamo amukaɱ nāma gāmaɱ vā nigamaɱ vā osarissatīti.

[page 177]

Te pañhaɱ abhisaŋkharonti: imaɱ mayaɱ pañhaɱ samaṇaɱ Gotamaɱ upasaŋkamitvā pucchissāma; evañ-ce no puṭṭho evaɱ byākarissati evam-assa mayaɱ vādaɱ āropessāma, evañ-ce pi no puṭṭho evaɱ byākarissati evam-pi 'ssa mayaɱ vādaɱ āropessāmāti. Te suṇanti: samaṇo khalu bho Gotamo amukaɱ nāma gāmaɱ vā nigamaɱ vā osaṭo ti; te yena samaṇo Gotamo ten' upasaŋkamanti. Te samaṇo Gotamo dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti, te samaṇena Gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaɱsitā na c' eva samaṇaɱ Gotamaɱ pañhaɱ pucchanti, kut' assa vādaɱ āropessanti, aññadatthu samaṇañ-ñeva Gotamaɱ okāsaɱ yācanti agārasmā anagāriyaɱ pabbajjāya, te samaṇo Gotamo pabbājeti. Te tathā pabbājitā samānā eke vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā nacirass' eva yass' atthāya kulaputtā samma-d-eva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti tad-anuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Te evam-āhaɱsu: Manaɱ vata bho anassāma, manaɱ vata bho panassāma, mayaɱ hi pubbe assamaṇā va samānā samaṇ' amhāti paṭijānimha, abrāhmaṇā va samānā brāhmaṇ' amhāti paṭijānimha. anarahanto va samānā arahant' amhāti paṭijānimha; idāni kho 'mha samaṇā, idāni kho 'mha brāhmaṇā, idāni kho 'mha arahanto ti. Yadā 'haɱ bho samaṇe Gotame imaɱ catutthaɱ padaɱ addasaɱ athāhaɱ niṭṭham-agamaɱ: sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saŋgho ti. Yato kho ahaɱ bho samaṇe Gotame imāni cattāri padāni addasaɱ athāhaɱ niṭṭham-agamaɱ:

sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saŋgho ti.

Evaɱ vutte Jāṇussoṇi brāhmaṇo sabbasetā vaḷabhīrathā orohitvā ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā yena Bhagavā ten' añjalim-paṇāmetvā tikkhattuɱ udānaɱ udānesi: Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa, namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa, namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa; app-eva nāma mayaɱ kadāci karahaci tena bhotā Gotamena saddhiɱ samāgaccheyyāma,

[page 178]

app-eva nāma siyā kocid-eva kathāsallāpo ti. Atha kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo yāvatako ahosi Pilotikāya paribbājakena saddhiɱ kathāsallāpo taɱ sabbaɱ Bhagavato ārocesi. Evaɱ vutte Bhagavā Jāṇussoṇiɱ brāhmaṇaɱ etadavoca: Na kho brāhmaṇa ettāvatā hatthipadopamo vitthārena paripūro hoti. Api ca brāhmaṇa yathā hatthipadopamo vitthārena paripuro hoti taɱ suṇāhi, sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmīti. Evaɱ bho ti kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad-avoca:

Seyyathā pi brāhmaṇa nāgavaniko nāgavanaɱ paviseyya, so passeyya nāgavane mahantaɱ hatthipadaɱ dīghato ca āyataɱ tiriyañ-ca vitthataɱ; yo hoti kusalo nāgavaniko n' eva tāva niṭṭhaɱ gacchati: mahā vata bho nāgo ti, taɱ kissa hetu: Santi hi brāhmaṇa nāgavane vāmanikā nāma hatthiniyo mahāpadā, tāsam-p' etaɱ padaɱ assāti. So tam-anugacchati, tam-anugacchanto passati nāgavane mahantaɱ hatthipadaɱ dīghato ca āyataɱ tiriyañ-ca vittataɱ uccā ca nisevitaɱ; yo hoti kusalo nāgavaniko n' eva tāva niṭṭhaɱ gacchati: mahā vata bho nāgo ti, taɱ kissa hetu: Santi hi brāhmaṇa nāgavane uccākāḷārikā nāma hatthiniyo mahāpadā, tāsam-p' etaɱ padaɱ assāti. So tam-anugacchati, tamanugacchanto passati nāgavane mahantaɱ hatthipadaɱ dīghato ca āyataɱ tiriyañ-ca vitthataɱ uccā ca nisevitaɱ uccā ca dantehi ārañjitāni; yo hoti kusalo nāgavaniko n' eva tāva niṭṭhaɱ gacchati: mahā vata bho nāgo ti, taɱ kissa hetu: Santi hi brāhmaṇa nāgavane uccākaṇerukā nāma hatthiniyo mahāpadā, tāsam-p' etaɱ padaɱ assāti. So tamanugacchati, tam-anugacchanto passati nāgavane mahantaɱ hatthipadaɱ dīghato ca āyataɱ tiriyañ-ca vitthataɱ uccā ca nisevitaɱ uccā ca dantehi ārañjitāni uccā ca sākhābhaŋgaɱ, tañ-ca nāgaɱ passati rukkhamūlagataɱ vā abbhokāsagataɱ vā, gacchantaɱ vā ṭhitaɱ vā nisinnaɱ vā nipannaɱ vā; so niṭṭhaɱ gacchati: ayaɱ va so mahānāgo ti. Evam-eva kho brāhmaṇa idha Tathāgato loke uppajjati arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā.

[page 179]

So imaɱ lokaɱ sadevakaɱ samārakaɱ sabrahmakaɱ sassamaṇabrāhmaṇiɱ pajaɱ sadevamanussaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañjanaɱ, kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti. Taɱ dhammaɱ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiɱ vā kule paccājāto. So taɱ dhammaɱ sutvā Tathāgate saddhaɱ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: Sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, na-y-idaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaɱ ekantaparisuddhaɱ saŋkhalikhitaɱ brahmacariyaɱ carituɱ, yan-nūnāhaɱ kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyanti. So aparena samayena appaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya, appaɱ vā ñātiparivaṭṭhaɱ pahāya mahantaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.

So evaɱ pabbajito samāno bhikkhūnaɱ sikkhāsājīvāsamāpanno pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaŋkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī hoti ārācārī, virato methunā gāmadhammā. Musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaɱvādako lokassa. Pisuṇaɱ vācaɱ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaɱ bhedāya amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya, iti bhinnānaɱ vā sandhātā sahitānaɱ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Pharusaɱ vācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaɱgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.

[page 180]

Samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā kālena sāpadesaɱ pariyantavatiɱ atthasaɱhitaɱ. So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato, virato vikālabhojanā. Nacca-gīta-vādita-visūkadassanā paṭivirato hoti. Mālā-gandha-vilepanadhāraṇa-maṇḍana-vibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayana-mahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakamaɱsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Hatthi-gavāssa-vaḷavāpaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭa-kaɱsakūṭa-mānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭana-vañcana-nikati-sāciyogā paṭivirato hoti. Chedana-vadhabandhana-viparāmosa-ālopa-sahasākārā paṭivirato hoti. So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena, yena yen' eva pakkamati samādāy' eva pakkamati. Seyyathā pi nāma pakkhī sakuṇo yena yen' eva ḍeti sapattabhāro va ḍeti, evam-evaɱ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena, yena yen' eva pakkamati samādāy' eva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaɱ anavajjasukhaɱ paṭisaɱvedeti. So cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇam-enaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaɱ, cakkhundriye saɱvaraɱ āpajjati. Sotena saddaɱ sutvā — pe — ghānena gandhaɱ ghāyitvā — jivhāya rasaɱ sāyitvā — kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā — manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇam-enaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ, tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaɱ,

[page 181]

manindriye saɱvaraɱ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaɱvarena samannāgato ajjhattaɱ abyāsekasukhaɱ paṭisaɱvedeti. So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saŋghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaɱvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaɱ senāsanaɱ bhajati, araññaɱ rukkhamūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giriguhaɱ susānaɱ vanapatthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ. So pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā, ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya, parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā.

So abhijjhaɱ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaɱ parisodheti; byāpādapadosaɱ pahāya abyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī byāpādapadosā cittaɱ parisodheti; thīnamiddhaɱ pahāya vigatathīnamiddho viharati, ālokasaññī sato sampajāno thīnamiddhā cittaɱ parisodheti; uddhaccakukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati, ajjhattaɱ vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaɱ parisodheti; vicikicchaɱ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati, akathaɱkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaɱ parisodheti.

So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkhaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Idam-pi vuccati brāhmaṇa Tathāgatapadaɱ iti pi, Tathāgatanisevitaɱ iti pi, Tathāgatārañjitaɱ iti pi. Na tv-eva tāva ariyasāvako niṭṭhaɱ gacchati: sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saŋgho ti. Puna ca paraɱ brāhmaṇa bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Idam-pi vuccati brāhmaṇa Tathāgatapadaɱ iti pi, Tathāgatanisevitaɱ iti pi, Tathāgatārañjitaɱ iti pi. Na tv-eva tāva ariyasāvako niṭṭhaɱ gacchati:

[page 182]

sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saŋgho ti. Puna ca paraɱ brāhmaṇa bhikkhu pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañ-ca kāyena paṭisaɱvedeti yan-taɱ ariyā ācikkhanti: upekhako satimā sukhavihārī ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Idam-pi vuccati brāhmaṇa Tathāgatapadaɱ iti pi, Tathāgatanisevitaɱ iti pi, Tathāgatārañjitaɱ iti pi. Na tv-eva tāva ariyasāvako niṭṭhaɱ gacchati: sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saŋgho ti. Puna ca paraɱ brāhmaṇa bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Idam-pi vuccati brāhmaṇa Tathāgatapadaɱ iti pi, Tathāgatanisevitaɱ iti pi, Tathāgatārañjitaɱ iti pi. Na tv-eva tāva ariyasāvako niṭṭhaɱ gacchati: sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saŋgho ti.

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaɱ abhininnāmeti. So anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ ekam-pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsatim-pi jātiyo tiɱsam-pi jātiyo cattārīsam-pi jātiyo paññāsam-pi jātiyo jātisatam-pi jātisahassam-pi jātisatasahassam-pi aneke pi saɱvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe; amutr' āsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra uppādiɱ, tatra p' āsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno ti. Iti sākāraɱ sauddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati. Idam-pi vuccati brāhmaṇa Tathāgatapadaɱ iti pi, Tathāgatanisevitaɱ iti pi, Tathāgatārañjitaɱ iti pi. Na tv-eva tāva ariyasāvako niṭṭhaɱ gacchati: sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saŋgho ti.

[page 183]

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Idam-pi vuccati brāhmaṇa Tathāgatapadaɱ iti pi, Tathāgatanisevitaɱ iti pi, Tathāgatārañjitaɱ iti pi. Na tv-eva tāva ariyasāvako niṭṭhaɱ gacchati: sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saŋgho ti.

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khayañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti. So: idaɱ dukkhan-ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ dukkhasamudayo ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ dukkhanirodho ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaɱ pajānāti; ime āsavā ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ āsavasamudayo ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ āsavanirodho ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ āsavanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaɱ pajānāti. Idam-pi vuccati brāhmaṇa Tathāgatapadaɱ iti pi, Tathāgatanisevitaɱ iti pi, Tathāgatārañjitaɱ iti pi. Na tv-eva tāva ariyasāvako niṭṭhaɱ gato hoti, api ca kho niṭṭhaɱ gacchati: sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saŋgho ti. Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā pi cittaɱ vimuccati,

[page 184]

bhavāsavā pi cittaɱ vimuccati, avijjāsavā pi cittaɱ vimuccati, vimuttasmiɱ vimuttam-iti ñāṇaɱ hoti; khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ. kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāti. Idaɱ vuccati brāhmaṇa Tathāgatapadaɱ iti pi, Tathāgatanisevitaɱ iti pi, Tathāgatārañjitaɱ iti pi.

Ettāvatā kho brāhmaṇa ariyasāvako niṭṭhaɱ gato hoti:

sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saŋgho ti. Ettāvatā kho brāhmaṇa hatthipadopamo vitthārena paripūro hotīti.

Evaɱ vutte Jāṇussoṇi brāhmaṇo Bhagavantaɱ etadavoca: Abhikkantaɱ bho Gotama, abhikkantaɱ bho Gotama.

Seyyathā pi bho Gotama nikujjitaɱ vā ukkujjeyya. paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya: cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evam-evaɱ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañ-ca bhikkhusaŋghañ-ca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇagatan-ti.

CŪḶAHATTHIPADOPAMASUTTAṂ SATTAMAṂ.

 


 

XXVIII. Mahā Hatthi-Padopama Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi: Āvuso bhikkhavo ti.

Āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ. Āyasmā Sāriputto etad-avoca:

Seyyathā pi āvuso yāni kānici jaŋgamānaɱ pāṇānaɱ padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhānaɱ gacchanti, hatthipadaɱ tesaɱ aggam-akkhāyati yadidaɱ mahantattena, evam-eva kho āvuso ye keci kusalā dhammā sabbe te catusu ariyasaccesu saŋgahaɱ gacchanti, katamesu catusu: dukkhe ariyasacce,

[page 185]

dukkhasamudaye ariyasacce, dukkhanirodhe ariyasacce, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasacce.

Katamañ-c' āvuso dukkhaɱ ariyasaccaɱ: jāti pi dukkhā, jarā pi dukkhā, maraṇam-pi dukkhaɱ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā pi dukkhā, yam-p' icchaɱ na labhati tam-pi dukkhaɱ, saŋkhittena pañc' upādānakkhandhā dukkhā. Katame c' āvuso pañc' upādānakkhandhā: seyyathīdaɱ rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saŋkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho. Katamo c' āvuso rūpupādānakkhandho: cattāri ca mahābhūtāni catunnañ-ca mahābhūtānaɱ upādāya rūpaɱ.

Katame c' āvuso cattāro mahābhūtā: paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu.

Katamā c' āvuso paṭhavīdhātu: paṭhavīdhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā c' āvuso ajjhattikā paṭhavīdhātu:

yaɱ ajjhattaɱ paccattaɱ kakkhaḷaɱ kharigataɱ upādiṇṇaɱ, seyyathīdaɱ kesā lomā nakhā dantā taco maɱsaɱ nahāru aṭṭhī aṭṭhimiñjā vakkaɱ hadayaɱ yakanaɱ kilomakaɱ pihakaɱ papphāsaɱ antaɱ antaguṇaɱ udariyaɱ karīsaɱ, yaɱ vā pan' aññam-pi kiñci ajjhattaɱ paccattaɱ kakkhaḷaɱ kharigataɱ upādiṇṇaɱ, ayaɱ vuccat' āvuso ajjhattikā paṭhavīdhātu. Yā c' eva kho pana ajjhattikā paṭhavīdhātu yā ca bāhirā paṭhavīdhātu paṭhavīdhātur-ev' esā. Taɱ: n' etaɱ mama, n' eso 'ham-asmi, na {me^so} attā ti evam-etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya daṭṭhabbaɱ. Evam-etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya disvā paṭhavīdhātuyā nibbindati, paṭhavīdhātuyā cittaɱ virājeti. Hoti kho so āvuso samayo yaɱ bāhirā āpodhātu pakuppati, antarahitā tasmiɱ samaye bāhirā paṭhavīdhātu hoti. Tassā hi nāma āvuso bāhirāya paṭhavīdhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, vipariṇāmadhammatā paññāyissati, kiɱ pan' imassa mattaṭṭhakassa kāyassa taṇhupādiṇṇassa ahan-ti vā mamanti vā asmīti vā, atha khvāssa no t' ev' ettha hoti. Tañ-ce āvuso bhikkhuɱ pare akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti, so evaɱ pajānāti: Uppannā kho me ayaɱ sotasamphassajā dukkhā vedanā, sā ca kho paṭicca no appaṭicca, kiɱ paṭicca:

[page 186]

phassaɱ paṭicca. So: phasso anicco ti passati, vedanā aniccā ti passati, saññā aniccā ti passati, saŋkhārā aniccā ti passati, viññāṇaɱ aniccan-ti passati. Tassa dhātārammaṇam-eva cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati.

Tañ-ce āvuso bhikkhuɱ pare aniṭṭhehi akantehi amanāpehi samudācaranti, pāṇisamphassena pi leḍḍusamphassena pi daṇḍasamphassena pi satthasamphassena pi, so evaɱ pajānāti:

Tathābhūto kho ayaɱ kāyo yathābhūtasmiɱ kāye pāṇisamphassā pi kamanti, leḍḍusamphassā pi kamanti, daṇḍasamphassā pi kamanti, satthasamphassā pi kamanti. Vuttaɱ kho pan' etaɱ Bhagavatā Kakacūpamovāde: Ubhatodaṇḍakena ce pi bhikkhave kakacena corā ocarakā aŋgamaŋgāni okanteyyuɱ, tatra pi yo mano padoseyya na me so tena sāsanakaro ti. Āraddhaɱ kho pana me viriyaɱ bhavissati asallīnaɱ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaɱ cittaɱ ekaggaɱ. Kāmaɱ dāni imasmiɱ kāye pāṇisamphassā pi kamantu, leḍḍusamphassā pi kamantu, daṇḍasamphassā pi kamantu, satthasamphassā pi kamantu, karīyati h' idaɱ buddhānaɱ sāsanan-ti. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaɱ Buddhaɱ anussarato evaɱ dhammaɱ anussarato evaɱ saŋghaɱ anussarato upekhā kusalanissitā na saṇṭhāti, so tena saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati: Alābhā vata me na vata me lābhā, dulladdhaɱ vata me na vata me suladdhaɱ, yassa me evaɱ Buddham anussarato evaɱ dhammaɱ anussarato evaɱ saŋghaɱ anussarato upekhā kusalanissitā na saṇṭhātīti. Seyyathā pi āvuso suṇisā sasuraɱ disvā saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati, evam-eva kho āvuso tassa ce bhikkhuno evaɱ Buddhaɱ anussarato evaɱ dhammaɱ anussarato evaɱ saŋghaɱ anussarato upekhā kusalanissitā na saṇṭhāti, so tena saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati:

Alābhā vata me na vata me lābhā, dulladdhaɱ vata me na vata me suladdhaɱ, yassa me evaɱ Buddhaɱ anussarato evaɱ dhammaɱ anussarato evaɱ saŋghaɱ anussarato upekhā kusalanissitā; na saṇṭhātīti. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaɱ Buddhaɱ anussarato evaɱ dhammaɱ anussarato evaɱ saŋghaɱ anussarato upekhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena attamano hoti.

[page 187]

Ettāvatā pi kho āvuso bhikkhuno bahu kataɱ hoti.

Katamā c' āvuso āpodhātu: āpodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā c' āvuso ajjhattikā āpodhātu: yaɱ ajjhattaɱ paccattaɱ āpo āpogataɱ upādiṇṇaɱ, seyyathīdaɱ pittaɱ semhaɱ pubbo lohitaɱ sedo medo assu vasā kheḷo siŋghāṇikā lasikā muttaɱ, yaɱ vā pan' aññam-pi kiñci ajjhattaɱ paccattaɱ āpo āpogataɱ upādiṇṇaɱ, ayaɱ vuccat' āvuso ajjhattikā āpodhātu. Yā c' eva kho pana ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu āpodhātur-ev' esā. Taɱ:

n' etaɱ mama, n' eso 'ham-asmi, na {me^so} attā ti evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya daṭṭhabbaɱ. Evam-etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaɱ virājeti. Hoti kho so āvuso samayo yaɱ bāhirā āpodhātu pakuppati, sā gāmam-pi vahati, nigamampi vahati, nagaram-pi vahati, janapadam-pi vahati, janapadapadesam-pi vahati. Hoti kho so āvuso samayo yaɱ mahāsamudde yojanasatikāni pi udakāni ogacchanti, dviyojanasatikāni pi udakāni ogacchanti, tiyojanasatikāni pi udakāni ogacchanti, catuyojanasatikāni pi udakāni ogacchanti, pañcayojanasatikāni pi udakāni ogacchanti, chayojanasatikāni pi udakāni ogacchanti, sattayojanasatikāni pi udakāni ogacchanti.

Hoti kho so āvuso samayo yaɱ mahāsamudde sattatālam-pi udakaɱ saṇṭhāti, chatālam-pi udakaɱ saṇṭhāti, pañcatālam-pi udakaɱ saṇṭhāti, catutālam-pi udakaɱ saṇṭhāti, titālam-pi udakaɱ saṇṭhāti, dvitālam-pi udakaɱ saṇṭhāti, tālamattampi udakaɱ saṇṭhāti. Hoti kho so āvuso samayo yaɱ mahāsamudde sattaporisam-pi udakaɱ saṇṭhāti, chaporisam-pi udakaɱ saṇṭhāti, pañcaporisam-pi udakaɱ saṇṭhāti, catuporisam-pi udakaɱ saṇṭhāti, tiporisam-pi udakaɱ saṇṭhāti, dviporisam-pi udakaɱ saṇṭhāti, porisamattam-pi udakaɱ saṇṭhāti. Hoti kho so āvuso samayo yaɱ mahāsamudde addhaporisam-pi udakaɱ saṇṭhāti, kaṭimattam-pi udakaɱ saṇṭhāti, jaṇṇumattam-pi udakaɱ saṇṭhāti, gopphamattam-pi udakaɱ saṇṭhāti. Hoti kho so āvuso samayo yaɱ mahāsamudde aŋgulipabbatemanamattam-pi udakaɱ na hoti.

Tassā hi nāma āvuso bāhirāya āpodhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati

[page 188]

— pe — upekhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena attamano hoti. Ettāvatā pi kho āvuso bhikkhuno bahu kataɱ hoti.

Katamā c' āvuso tejodhātu: tejodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā c' āvuso ajjhattikā tejodhātu: yaɱ ajjhattaɱ paccattaɱ tejo tejogataɱ upādiṇṇaɱ, seyyathīdaɱ yena ca santappati yena ca jiriyati yena ca pariḍayhati yena ca asitapītabhāyitasāyitaɱ sammā pariṇāmaɱ gacchati, yaɱ vā pan' aññam-pi kiñci ajjhattaɱ paccattaɱ tejo tejogataɱ upādiṇṇaɱ, ayaɱ vuccat' āvuso ajjhattikā tejodhātu. Yā c' eva kho pana ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu tejodhātur-ev' esā. Taɱ: n' etaɱ mama, n' eso 'hamasmi, na {me^so} attā ti evam-etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya daṭṭhabbaɱ. Evam-etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati, tejodhātuyā cittaɱ virājeti. Hoti kho so āvuso samayo yaɱ bāhirā tejodhātu pakuppati. Sā gāmam-pi ḍahati, nigamam-pi ḍahati, nagaram-pi ḍahati, janapadam-pi ḍahati, janapadapadesampi ḍahati. Sā haritantaɱ vā panthantaɱ vā selantaɱ vā udakantaɱ vā ramaṇīyaɱ vā bhūmibhāgaɱ āgamma anāhārā nibbāyati. Hoti kho so āvuso samayo yaɱ kukkuṭapaṭṭena pi nahārudaddulena pi aggiɱ gavesanti. Tassā hi nāma āvuso bāhirāya tejodhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati — pe — upekhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena attamano hoti. Ettāvatā pi kho āvuso bhikkhuno bahu kataɱ hoti.

Katamā c' āvuso vāyodhātu: vāyodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā c' āvuso ajjhattikā vāyodhātu: yaɱ ajjhattaɱ paccattaɱ vāyo vāyogataɱ upādiṇṇaɱ, seyyathīdaɱ uddhaɱgamā vātā, adhogamā vātā,kucchisayā vātā. koṭṭhasayā vātā, aŋgamaŋgānusārino vātā, assāso passāso, iti vā, yaɱ vā pan' aññam-pi kiñci ajjhattaɱ paccattaɱ vāyo vāyogataɱ upādiṇṇaɱ, ayaɱ vuccat' āvuso ajjhattikā vāyodhātu. Yā c' eva kho pana ajjhattikā vāyodhātu yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhātur-ev' esā. Taɱ: n' etaɱ mama, n' eso 'ham-asmi, na {me^so} attā ti evam-etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya daṭṭhabbaɱ. Evam-etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaɱ virājeti.

[page 189]

Hoti kho so āvuso samayo yaɱ bāhirā vāyodhātu pakuppati, sā gāmam-pi vahati, nigamam-pi vahati, nagaram-pi vahati, janapadam-pi vahati, janapadapadesam-pi vahati.

Hoti kho so āvuso samayo yaɱ gimhānaɱ pacchime māse tālavaṇṭena pi vidhūpanena pi vātaɱ pariyesanti, ossavane pi tiṇāni na icchanti. Tassā hi nāma āvuso bāhirāya vāyodhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, vipariṇāmadhammatā paññāyissati, kiɱ pan' imassa mattaṭṭhakassa kāyassa taṇhupādiṇṇassa ahan-ti vā maman-ti vā asmīti vā, atha khvāssa no t' ev' ettha hoti. Tañ-ce āvuso bhikkhuɱ pare akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti, so evaɱ pajānāti:

Uppannā kho me ayaɱ sotasamphassajā dukkhā vedanā, sā ca kho paṭicca no appaṭicca, kiɱ paṭicca: phassaɱ paṭicca.

So: phasso anicco ti passati, vedanā aniccā ti passati, saññā aniccā ti passati, saŋkhārā aniccā ti passati, viññāṇaɱ aniccan-ti passati. Tassa dhātārammaṇam-eva cittaɱ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. Tañ-ce āvuso bhikkhuɱ pare aniṭṭhehi akantehi amanāpehi samudācaranti, pāṇisamphassena pi leḍḍusamphassena pi daṇḍasamphassena pi satthasamphassena pi, so evaɱ pajānāti: Tathābhūto kho ayaɱ kāyo yathābhūtasmiɱ kāye pāṇisamphassā pi kamanti, leḍḍusamphassā pi kamanti, daṇḍasamphassā pi kamanti, satthasamphassā pi kamanti. Vuttaɱ kho pan' etaɱ Bhagavatā Kakacūpamovāde: Ubhatodaṇḍakena ce pi bhikkhave corā ocarakā aŋgamaŋgāni okanteyyuɱ, tatra pi yo mano padoseyya na me so tena sāsanakaro ti. Āraddhaɱ kho pana me viriyaɱ bhavissati asallīnaɱ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaɱ cittaɱ ekaggaɱ. Kāmaɱ dāni imasmiɱ kāye pāṇisamphassā pi kamantu, leḍḍusamphassā pi kamantu, daṇḍasamphassā pi kamantu, satthasamphassā pi kamantu, karīyati h' idaɱ buddhānaɱ sāsanan-ti. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaɱ Buddhaɱ anussarato evaɱ dhammaɱ anussarato evaɱ saŋghaɱ anussarato upekhā kusalanissitā na saṇṭhāti, so tena saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati: Alābhā vata me na vata me lābhā, dulladdhaɱ vata me na vata me suladdhaɱ, yassa me evaɱ Buddhaɱ anussarato evaɱ dhammaɱ anussarato evaɱ saŋghaɱ anussarato upekhā kusalanissitā na saṇṭhātīti.

[page 190]

Seyyathā pi āvuso suṇisā sasuraɱ disvā saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati. evam-eva kho āvuso tassa ce bhikkhuno evaɱ Buddhaɱ anussarato evaɱ dhammaɱ anussarato evaɱ saŋghaɱ anussarato upekhā kusalanissitā na saṇṭhāti, so tena saɱvijjati saɱvegaɱ āpajjati: Alābhā vata me na vata me lābhā, dulladdhaɱ vata me na vata me suladdhaɱ. Yassa me evaɱ Buddhaɱ anussarato evaɱ dhammaɱ anussarato evaɱ saŋghaɱ anussarato upekhā kusalanissitā na saṇṭhātīti.

Tassa ce āvuso bhikkhuno evaɱ Buddhaɱ anussarato evaɱ dhammaɱ anussarato evaɱ saŋghaɱ anussarato upekhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena attamano hoti. Ettāvatā pi kho āvuso bhikkhuno bahu kataɱ hoti.

Seyyathā pi āvuso kaṭṭhañ-ca paṭicca valliñ-ca paṭicca tiṇañ-ca paṭicca mattikañ-ca paṭicca ākāso parivārito agāran-t' eva saŋkhaɱ gacchati, evam-eva kho āvuso aṭṭhiɱ ca paṭicca nahāruñ-ca paṭicca maɱsañ-ca paṭicca cammañ-ca paṭicca ākāso parivārito rūpan-t' eva saŋkhaɱ gacchati.

Ajjhattikañ-ce āvuso cakkhuɱ aparibhinnaɱ hoti bāhirā ca rūpā na āpāthaɱ āgacchanti no ca tajjo samannāhāro hoti, n' eva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.

Ajjhattikañ-ce āvuso cakkhuɱ aparibhinnaɱ hoti bāhirā ca rūpā āpāthaɱ āgacchanti no ca tajjo samannāhāro hoti, n' eva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho āvuso ajjhattikañ-c' eva cakkhuɱ aparibhinnaɱ hoti bāhirā ca rūpā āpāthaɱ āgacchanti tajjo ca samannāhāro hoti, evaɱ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaɱ tathābhūtassa rūpaɱ taɱ rūpupādānakkhandhe saŋgahaɱ gacchati, yā tathābhūtassa vedanā sā vedanupādānakkhandhe saŋgahaɱ gacchati, yā tathābhūtassa saññā sā saññupādānakkhandhe saŋgahaɱ gacchati, ye tathābhūtassa saŋkhārā te saŋkhārupādānakkhandhe saŋgahaɱ gacchanti, yaɱ tathābhūtassa viññāṇaɱ taɱ viññāṇupādānakkhandhe saŋgahaɱ gacchati. So evaɱ pajānāti: Evaɱ kira 'mesaɱ pañcannaɱ upādānakkhandhānaɱ saŋgaho sannipāto samavāyo hotīti.

Vuttaɱ kho pan' etaɱ Bhagavatā: Yo paṭiccasamuppādaɱ passati so dhammaɱ passati,

[page 191]

yo dhammaɱ passati so paṭiccasamuppādaɱ passatīti. Paṭiccasamuppannā kho pan' ime yadidaɱ pañc' upādānakkhandhā. Yo imesu pañcas' upādānakkhandhesu chando ālayo anunayo ajjhosānaɱ so dukkhasamudayo, yo imesu pañcas' upādānakkhandhesu chandarāgavinayo chandarāgapahānaɱ so dukkhanirodho. Ettāvatā pi kho āvuso bhikkhuno bahu kataɱ hoti. Ajjhattikañce āvuso sotaɱ aparibhinnaɱ hoti — pe — ghānaɱ aparibhinnaɱ hoti — jivhā aparibhinnā hoti. — kāyo aparibhinno hoti — mano aparibhinno hoti bāhirā ca dhammā na āpāthaɱ āgacchanti no ca tajjo samannāhāro hoti, n' eva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Ajjhattiko ce āvuso mano aparibhinno hoti bāhirā ca dhammā āpāthaɱ āgacchanti no ca tajjo samannāhāro hoti, n' eva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho āvuso ajjhattiko c' eva mano aparibhinno hoti bāhirā ca dhammā āpāthaɱ āgacchanti tajjo ca samannāhāro hoti, evaɱ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaɱ tathābhūtassa rūpaɱ taɱ rūpupādānakkhandhe saŋgahaɱ gacchati, yā tathābhūtassa vedanā sā vedanupādānakkhandhe saŋgahaɱ gacchati, yā tathābhūtassa saññā sā saññupādānakkhandhe saŋgahaɱ gacchati, ye tathābhūtassa saŋkhārā te saŋkhārupādānakkhandhe saŋgahaɱ gacchanti, yaɱ tathābhūtassa viññāṇaɱ taɱ viññāṇupādānakkhandhe saŋgahaɱ gacchati. So evaɱ pajānāti: Evaɱ kira 'mesaɱ pañcannaɱ upādānakkhandhānaɱ saŋgaho sannipāto samavāyo hotīti. Vuttaɱ kho pan' etaɱ Bhagavatā: Yo paṭiccasamuppādaɱ passati so dhammaɱ passati, yo dhammaɱ passati so paṭiccasamuppādaɱ passatīti. Paṭiccasamuppannā kho pan' ime yadidaɱ pañc' upādānakkhandhā. Yo imesu pañcas' upādānakkhandhesu chando ālayo anunayo ajjhosānaɱ so dukkhasamudayo, yo imesu pañcas' upādānakkhandhesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaɱ so dukkhanirodho. Ettāvatā pi kho āvuso bhikkhuno bahu kataɱ hotīti.

Idam-avoca āyasmā Sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa bhāsitaɱ abhinandun-ti.

MAHĀHATTHIPADOPAMASUTTAṂ AṬṬHAMAṂ.

[page 192]

 


 

XXIX. Mahā Sāropama Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate acirapakkante Devadatte. Tatra kho Bhagavā Devadattaɱ ārabbha bhikkhū āmantesi:

Idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti: otiṇṇo 'mhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, app-eva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. So evaɱ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaɱ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaŋkappo. So tena lābhasakkārasilokena attān' ukkaɱseti paraɱ vambheti: ahamasmi lābhī silokavā ime pan' aññe bhikkhū appaññātā appesakkhā ti. So tena lābhasakkārasilokena majjati pamajjati pamādaɱ āpajjati, pamatto samāno dukkhaɱ viharati. Seyyathā pi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva sāraɱ atikkamma phegguɱ atikkamma tacaɱ atikkamma papaṭikaɱ sākhāpalāsaɱ chetvā ādāya pakkameyya sāran-ti maññamāno; tam-enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya: Na vatāyaɱ bhavaɱ puriso aññāsi sāraɱ na aññāsi phegguɱ na aññāsi tacaɱ na aññāsi papaṭikaɱ na aññāsi sākhāpalāsaɱ, tathā h' ayaɱ bhavaɱ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva sāraɱ atikkamma phegguɱ atikkamma tacaɱ atikkamma papaṭikaɱ sākhāpalāsaɱ chetvā ādāya pakkanto sāran-ti maññamāno, yañc' assa sārena sārakaraṇīyaɱ tañ-c' assa attaɱ nānubhavissatīti. Evam-eva kho bhikkhave idh' ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti: otiṇṇo 'mhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, app-eva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. So evaɱ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaɱ abhinibbatteti.

So tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaŋkappo. So tena lābhasakkārasilokena attān' ukkaɱseti paraɱ vambheti:

[page 193]

aham-asmi lābhī silokavā, ime pan' aññe bhikkhū appaññātā appesakkhā ti. So tena lābhasakkārasilokena majjati pamajjati pamādaɱ āpajjati, pamatto samāno dukkhaɱ viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu sākhāpalāsaɱ aggahesi brahmacariyassa, tena ca vosānaɱ āpādi.

Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti: otiṇṇo 'mhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, app-eva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. So evaɱ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaɱ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaŋkappo, so tena lābhasakkārasilokena na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, so tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na-ppamādaɱ āpajjati, appamatto samāno sīlasampadaɱ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti paripuṇṇasaŋkappo. So tāya sīlasampadāya attān' ukkaɱseti paraɱ vambheti: aham-asmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime pan' aññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā ti. So tāya sīlasampadāya majjati pamajjati pamādaɱ āpajjati, pamatto samāno dukkhaɱ viharati. Seyyathā pi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva sāraɱ atikkamma phegguɱ atikkamma tacaɱ papaṭikaɱ chetvā ādāya pakkameyya sāran-ti maññamāno; tam-enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya: Na vatāyaɱ bhavaɱ puriso aññāsi sāraɱ na aññāsi phegguɱ na aññāsi tacaɱ na aññāsi papaṭikaɱ na aññāsi sākhāpalāsaɱ; tathā h' ayaɱ bhavaɱ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva sāraɱ atikkamma phegguɱ atikkamma tacaɱ papaṭikaɱ chetvā ādāya pakkanto sāran-ti maññamāno, yañ-c' assa sārena sārakaraṇīyaɱ tañ-c' assa atthaɱ nānubhavissatīti. Evam-eva kho bhikkhave idh' ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti ... So tāya sīlasampadāya majjati pamajjati pamādaɱ āpajjati, pamatto samāno dukkhaɱ viharati.

[page 194]

Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu papaṭikaɱ aggahesi brahmacariyassa, tena ca vosānaɱ āpādi.

Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti: otiṇṇo 'mhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, app-eva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. So evaɱ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaɱ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaŋkappo, so tena lābhasakkārasilokena na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, so tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na-ppamādaɱ āpajjati, appamatto samāno sīlasampadaɱ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaŋkappo, so tāya sīlasampadāya na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, so tāya sīlasampadāya na majjati na-ppamajjati na-ppamādaɱ āpajjati, appamatto samāno samādhisampadaɱ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti paripuṇṇasaŋkappo. So tāya samādhisampadāya attān' ukkaɱseti paraɱ vambheti: aham-asmi samāhito ekaggacitto, ime pan' aññe bhikkhū asamāhitā vibbhantacittā ti. So tāya samādhisampadāya majjati pamajjati pamādaɱ āpajjati, pamatto samāno dukkhaɱ viharati. Seyyathā pi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva sāraɱ atikkamma phegguɱ tacaɱ chetvā ādāya pakkameyya sāran-ti maññamāno; tam-enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya: Na vatāyaɱ bhavaɱ puriso aññāsi sāraɱ na aññāsi phegguɱ na aññāsi tacaɱ na aññāsi papaṭikaɱ na aññāsi sākhāpalāsaɱ, tathā h' ayaɱ bhavaɱ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva sāraɱ atikkamma phegguɱ tacaɱ chetvā ādāya pakkanto sāran-ti maññamāno, yañ-c' assa sārena sārakaraṇīyaɱ tañ-c' assa atthaɱ nānubhavissatīti. Evam-eva kho bhikkhave idh' ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti ... So tāya samādhisampadāya majjati pamajjati pamādaɱ āpajjati, pamatto samāno dukkhaɱ viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu tacaɱ aggahesi brahmacariyassa,

[page 195]

tena ca vosānaɱ āpādi.

Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti: otiṇṇo 'mhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, app-eva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. So evaɱ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaɱ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaŋkappo, so tena lābhasakkārasilokena na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, so tena lābhasakkārasilokena na majjati na-ppamajjati na-ppamādaɱ āpajjati, appamatto samāno sīlasampadaɱ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaŋkappo, so tāya sīlasampadāya na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, so tāya sīlasampadāya na majjati na-ppamajjati na-ppamādaɱ āpajjati, appamatto samāno samādhisampadaɱ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaŋkappo, so tāya samādhisampadāya na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, so tāya samādhisampadāya na majjati na-ppamajjati na-ppamādaɱ āpajjati, appamatto samāno ñāṇadassanaɱ ārādheti.

So tena ñāṇadassanena attamano hoti paripuṇṇasaŋkappo.

So tena ñāṇadassanena attān' ukkaɱseti paraɱ vambheti:

aham-asmi jānaɱ passaɱ viharāmi, ime pan' aññe bhikkhū ajānaɱ apassaɱ viharantīti. So tena ñāṇadassanena majjati pamajjati pamādaɱ āpajjati, pamatto samāno dukkhaɱ viharati. Seyyathā pi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva sāraɱ phegguɱ chetvā ādāya pakkameyya sāran-ti maññamāno; tam-enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya: Na vatāyaɱ bhavaɱ puriso aññāsi sāraɱ na aññāsi phegguɱ na aññāsi tacaɱ na aññāsi papaṭikaɱ na aññāsi sākhāpalāsaɱ, tathā h' ayaɱ bhavaɱ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva sāraɱ phegguɱ chetvā ādāya pakkanto sāran-ti maññamāno, yañ-c' assa sārena sārakaraṇīyaɱ tañ-c' assa attaɱ nānubhavissatīti.

[page 196]

Evam-eva kho bhikkhave idh' ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti ... So tena ñāṇadassanena majjati pamajjati pamādaɱ āpajjati, pamatto samāno dukkhaɱ viharati. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu phegguɱ aggahesi brahmacariyassa, tena ca vosānaɱ āpādi.

Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti: otiṇṇo 'mhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, app-eva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. So evaɱ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaɱ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaŋkappo, so tena lābhasakkārasilokena na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, so tena lābhasakkārasilokena na majjati na-ppamajjati na-ppamādaɱ āpajjati, appamatto samāno sīlasampadaɱ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaŋkappo, so tāva sīlasampadāya na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, so tāya sīlasampadāya na majjati na-ppamajjati na-ppamādaɱ āpajjati, appamatto samāno samādhisampadaɱ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaŋkappo, so tāya samādhisampadāya na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, so tāya samādhisampadāya na majjati na-ppamajjati na-ppamādaɱ āpajjati, appamatto samāno ñāṇadassanaɱ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaŋkappo, so tena ñāṇadassanena na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, so tena ñāṇadassanena na majjati na-ppamajjati na-ppamādaɱ āpajjati, appamatto samāno samayavimokhaɱ ārādheti. Ṭhānaɱ kho pan' etaɱ bhikkhave vijjati yaɱ so bhikkhu tāya samayavimuttiyā parihāyetha. Seyyathā pi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sārañ-ñeva chetvā ādāya pakkameyya sāran-ti jānamāno; tam-enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya: Aññāsi vatāyaɱ bhavaɱ puriso sāraɱ aññāsi phegguɱ aññāsi tacaɱ aññāsi papaṭikaɱ aññāsi sākhāpalāsaɱ, tathā h' ayaɱ bhavaɱ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sārañ-ñeva chetvā ādāya pakkanto sāran-ti jānamāno,

[page 197]

yañ-c' assa sārena sārakaraṇīyaɱ tañ-c' assa atthaɱ anubhavissatīti. Evam-eva kho bhikkhave idh' ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti: otiṇṇo 'mhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, app-eva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. So evaɱ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaɱ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaŋkappo, so tena lābhasakkārasilokena na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, so tena lābhasakkārasilokena na majjati na-ppamajjati na-ppamādaɱ āpajjati, appamatto samāno sīlasampadaɱ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaŋkappo, so tāya sīlasampadāya na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, so tāya sīlasampadāya na majjati na-ppamajjati na-ppamādaɱ āpajjati, appamatto samāno samādhisampadaɱ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaŋkappo, so tāya samādhisampadāya na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, so tāya samādhisampadāya na majjati na-ppamajjati nappamādaɱ āpajjati, appamatto samāno ñāṇadassanaɱ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaŋkappo, so tena ñāṇadassanena na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, so tena ñāṇadassanena na majjati na-ppamajjati na-ppamādaɱ āpajjati, appamatto samāno asamayavimokhaɱ ārādheti. Aṭṭhānam-etaɱ bhikkhave anavakāso yaɱ so bhikkhu tāya asamayavimuttiyā parihāyetha.

Iti kho bhikkhave na-y-idaɱ brahmacariyaɱ lābhasakkārasilokānisaɱsaɱ, na sīlasampadānisaɱsaɱ, na samādhisampadānisaɱsaɱ, na ñāṇadassanānisaɱsaɱ. Yā ca kho ayaɱ bhikkhave akuppā cetovimutti, etadattham-idaɱ bhikkhave brahmacariyaɱ etaɱsāraɱ etaɱpariyosānan-ti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

MAHĀSĀROPAMASUTTAṂ NAVAMAṂ.

[page 198]

 


 

XXX. Cūḷa Sāropama Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Piŋgalakoccho brāhmaṇo yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Piŋgalakoccho brāhmaṇo Bhagavantaɱ etadavoca: Ye 'me bho Gotama samaṇabrāhmaṇā saŋghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathīdaɱ Pūraṇo Kassapo, Makkhali Gosālo, Ajito Kesakambalī, Pakudho Kaccāyano, Sañjayo Belaṭṭhaputto, Nigaṇṭho Nātaputto, sabbe te sakāya paṭiññāya abbhaññaɱsu sabbe va nābbhaññaɱsu, udāhu ekacce abbhaññaɱsu ekacce na abbhaññaɱsūti. — Alaɱ brāhmaṇa, titthat' etaɱ: sabbe te sakāya paṭiññāya abbhaññaɱsu sabbe va nabbhaññaɱsu, udāhu ekacce abbhaññaɱsu ekacce na abbhaññaɱsu. Dhamman-te brāhmaṇa desessāmi, taɱ suṇāhi, sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmīti. Evam-bho ti kho Piŋgalakoccho brāhmaṇo Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad-avoca:

Seyyathā pi brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva sāraɱ atikkamma phegguɱ atikkamma tacaɱ atikkamma papaṭikaɱ sākhāpalāsaɱ chetvā ādāya pakkameyya sāran-ti maññamāno; tam-enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya: Na vatāyaɱ bhavaɱ puriso aññāsi sāraɱ na aññāsi phegguɱ na aññāsi tacaɱ na aññāsi papaṭikaɱ na aññāsi sākhāpalāsaɱ, tathā h' ayaɱ bhavaɱ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva sāraɱ atikkamma phegguɱ atikkamma tacaɱ atikkamma papaṭikaɱ sākhāpalāsaɱ chetvā ādāya pakkanto sāran-ti maññamāno, yañ-c' assa sārena sārakaraṇīyaɱ tañ-c' assa atthaɱ nānubhavissatīti.

Seyyathā pi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva sāraɱ atikkamma phegguɱ atikkamma tacaɱ papaṭikaɱ chetvā ādāya pakkameyya sāran-ti maññamāno;

[page 199]

tam-enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya:

Na vatāyaɱ bhavaɱ puriso aññāsi sāraɱ na aññāsi phegguɱ na aññāsi tacaɱ na aññāsi papaṭikaɱ na aññāsi sākhāpalāsaɱ, tathā h' ayaɱ bhavaɱ puriso s. s. s. c. mahato rukkhassa t. s. atikkamm' eva sāraɱ atikkamma phegguɱ atikkamma tacaɱ papaṭikaɱ chetvā ādāya pakkanto sāran-ti maññamāno, yañ-c' assa sārena sārakaraṇīyaɱ tañ-c' assa atthaɱ nānubhavissatīti.

Seyyathā pi vā pana brāhmaṇa puriso s. s. s. c. mahato rukkhassa t. s. atikkamm' eva sāraɱ atikkamma phegguɱ tacaɱ chetvā ādāya pakkameyya sāran-ti maññamāno; tamenaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya: Na vatāyaɱ bhavaɱ puriso aññāsi sāraɱ na aññāsi phegguɱ na aññāsi tacaɱ na aññāsi papaṭikaɱ na aññāsi sākhāpalāsaɱ, tathā h' ayaɱ bhavam puriso s. s. s. c. mahato rukkhassa t. s.

atikkamm' eva sāraɱ atikkamma phegguɱ tacaɱ chetvā ādāya pakkanto sāran-ti maññamāno, yañ-c' assa sārena sārakaraṇīyaɱ tañ-c' assa atthaɱ nānubhavissatīti.

Seyyathā pi vā pana brāhmaṇa puriso s. s. s. c. mahato rukkhassa t. s. atikkamm' eva sāraɱ phegguɱ chetvā ādāya pakkameyya sāran-ti maññamāno; tam-enaɱ cakkhumā puriso evaɱ vadeyya: Na vatāyaɱ bhavaɱ puriso aññāsi sāraɱ na aññāsi phegguɱ na aññāsi tacaɱ na aññāsi papaṭikaɱ na aññāsi sākhāpalāsaɱ, tathā h' ayaɱ bhavaɱ puriso s. s. s. c. mahato rukkhassa t. s. atikkamm' eva sāraɱ phegguɱ chetvā ādāya pakkanto sāran-ti maññamāno, yañ-c' assa sārena sārakaraṇīyaɱ tañ-c' assa atthaɱ nānubhavissatīti.

Seyyathā pi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sārañ-ñeva chetvā ādāya pakkameyya sāran-ti jānamāno; tam-enaɱ cakkhumā puriso disvā evaɱ vadeyya:

Aññāsi vatāyaɱ bhavaɱ puriso sāraɱ aññāsi phegguɱ aññāsi tacaɱ aññāsi papaṭikaɱ aññāsi sākhāpalāsaɱ, tathā h' ayaɱ bhavaɱ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraɱ yeva chetvā ādāya pakkanto sāran-ti jānamano,

[page 200]

yañ-c' assa sārena sārakaraṇīyaɱ tañ-c' assa atthaɱ anubhavissatīti.

Evam-eva kho brāhmaṇa idh' ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti: otiṇṇo 'mhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, app-eva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. So evaɱ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaɱ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaŋkappo, so tena lābhasakkārasilokena attān' ukkaɱseti paraɱ vambheti: aham-asmi lābhī silokavā, ime pan' aññe bhikkhū appaññātā appesakkhā ti; lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaɱ dhammānaɱ sacchikiriyāya na chandaɱ janeti na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko. Seyyathā pi so brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkamm' eva sāraɱ atikkamma phegguɱ atikkamma tacaɱ atikkamma papaṭikaɱ sākhāpalāsaɱ chetvā ādāya pakkamanto sāran-ti maññamāno, yañ-c' assa sārena sārakaraṇīyaɱ tañ-c' assa atthaɱ nānubhavissati, tathūpamāhaɱ brāhmaṇa imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti: otiṇṇo 'mhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, app-eva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. So evaɱ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaɱ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaŋkappo, so tena lābhasakkārasilokena na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, lābhasakkārasilokena ca ya aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaɱ dhammānaɱ sacchikiriyāya chandaɱ janeti vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.

So sīlasampadaɱ ārādheti, so tāya sīlasampadāya attamano hoti paripuṇṇasaŋkappo, so tāya sīlasampadāya attān' ukkaɱseti paraɱ vambheti: aham-asmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime pan' aññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā ti; sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaɱ dhammānaɱ sacchikiriyāya na chandaɱ janeti na vāyamati,

[page 201]

olīnavuttiko ca hoti sāthaliko. Seyyathā pi so brāhmaṇa puriso s. s. s. c. mahato rukkhassa t. s. atikkamm' eva sāraɱ atikkamma phegguɱ atikkamma tacaɱ papaṭikaɱ chetvā ādāya pakkamanto sāran-ti maññamāno, yañ-c' assa ... nānubhavissati, tathūpamāhaɱ brāhmaṇa imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti: otiṇṇo 'mhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, app-eva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. So evaɱ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaɱ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaŋkappo, so tena lābhasakkārasilokena na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaɱ dhammānaɱ sacchikiriyāya chandaɱ janeti vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.

So sīlasampadaɱ ārādheti, so tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaŋkappo, so tāya sīlasampadāya na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaɱ dhammānaɱ sacchikiriyāya chandaɱ janeti vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So samādhisampadaɱ ārādheti, so tāya samādhisampadāya attamano hoti paripuṇṇasaŋkappo, so tāya samādhisampadāya attān' ukkaɱseti paraɱ vambheti:

aham-asmi samāhito ekaggacitto, ime pan' aññe bhikkhū asamāhitā vibbhantacittā ti; samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaɱ dhammānaɱ sacchikiriyāya na chandaɱ janeti na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko. Seyyathā pi so brāhmaṇa puriso s. s. s. c.

mahato rukkhassa t. s. atikkamm' eva sāraɱ atikkamma phegguɱ tacaɱ chetvā ādāya pakkamanto sāran-ti maññamāno, yañ-c' assa ... nānubhavissati, tathūpamāhaɱ brāhmaṇa imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti: otiṇṇo 'mhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi.

[page 202]

dukkhotiṇṇo dukkhapareto, app-eva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. So evaɱ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaɱ abhinibbatteti, so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaŋkappo, so tena lābhasakkārasilokena na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaɱ dhammānaɱ sacchikiriyāya chandaɱ janeti vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.

So sīlasampadaɱ ārādheti, so tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaŋkappo. So tāya sīlasampadāya na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaɱ dhammānaɱ sacchikiriyāya chandaɱ janeti vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So samādhisampadaɱ ārādheti, so tāya samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaŋkappo, so tāya samādhisampadāya na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaɱ dhammānaɱ sacchikiriyāya chandaɱ janeti vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.

So ñāṇadassanaɱ ārādheti, so tena ñāṇadassanena attamano hoti paripuṇṇasaŋkappo, so tena ñāṇadassanena attān' ukkaɱseti paraɱ vambheti: aham-asmi jānaɱ passaɱ viharāmi, ime pan' aññe bhikkhū ajānaɱ. apassaɱ viharantīti; ñāṇadassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaɱ dhammānaɱ sacchikiriyāya na chandaɱ janeti na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko. Seyyathā pi so brāhmaṇa puriso s. s. s. c. mahato rukkhassa t. s. atikkamm' eva sāraɱ phegguɱ chetvā ādāya pakkamanto sāran-ti maññamāno, yañ-c' assa sārena sārakaraṇīyaɱ tañ-c' assa atthaɱ nānubhavissati, tathūpamāhaɱ brāhmaṇa imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti: otiṇṇo 'mhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, app-eva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. So evaɱ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaɱ abhinibbatteti,

[page 203]

so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaŋkappo, so tena lābhasakkārasilokena na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaɱ dhammānaɱ sacchikiriyāya chandaɱ janeti vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.

So sīlasampadaɱ ārādheti, so tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaŋkappo, so tāya sīlasampadāya na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaɱ dhammānaɱ sacchikiriyāya chandaɱ janeti vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So samādhisampadaɱ ārādheti, so tāya samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaŋkappo, so tāya samādhisampadāya na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaɱ dhammānaɱ sacchikiriyāya chandaɱ janeti vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.

So ñāṇadassanaɱ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaŋkappo, so tena ñāṇadassanena na attān' ukkaɱseti na paraɱ vambheti, ñāṇadassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaɱ dhammānaɱ sacchikiriyāya chandaɱ janeti vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.

Katame ca brāhmaṇa dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca: Idha brāhmaṇa bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.

Ayam-pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. Puna ca paraɱ brāhmaṇa bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ayam-pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

Puna ca paraɱ brāhmaṇa bhikkhu pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañ-ca kāyena paṭisaɱvedeti yan-taɱ ariyā ācikkhanti: upekhako satimā sukhavihārī ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ayam-pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

[page 204]

Puna ca paraɱ brāhmaṇa bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkham-asukhaɱ upekhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ayam-pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. Puna ca paraɱ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthagamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayam-pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. Puna ca paraɱ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇan-ti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayam-pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. Puna ca paraɱ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma na-tthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayam-pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. Puna ca paraɱ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayam-pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. Puna ca paraɱ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharati, paññāya c' assa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ayam-pi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. Ime kho brāhmaṇa dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca.

Seyyathā pi so brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraɱ yeva chetvā ādāya pakkamanto sāran-ti jānamāno, yañ-c' assa sārena sārakaraṇīyaɱ tañ-c' assa atthaɱ anubhavissati, tathūpamāhaɱ brāhmaṇa imaɱ puggalaɱ vadāmi.

Iti kho brāhmaṇa na-y-idaɱ brahmacariyaɱ lābhasakkārasilokānisaɱsaɱ na sīlasampadānisaɱsaɱ na samādhisampadānisaɱsaɱ na ñāṇadassanānisaɱsaɱ. Yā ca kho ayaɱ brāhmaṇa akuppā cetovimutti,

[page 205]

etadattham-idaɱ brāhmaṇa brahmacariyaɱ etaɱsāraɱ etaɱpariyosānan-ti.

Evaɱ vutte Piŋgalakoccho brāhmaṇo Bhagavantaɱ etad-avoca: Abhikkantaɱ bho Gotama, abhikkantaɱ bho Gotama. Seyyathā pi bho Gotama nikujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya. mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya: cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evam-eva kho bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañ-ca bhikkhusaŋghañ-ca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇagatan-ti.

CŪḶASĀROPAMASUTTAṂ DASAMAṂ.

VAGGO TATIYO.

 


 

Mahā Yamaka Vagga

XXXI. Cūḷa Gosiŋga Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Nādike viharati Giñjakāvasathe. Tena kho pana samayena āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo Gosiŋgasālavanadāye viharanti. Atha kho Bhagavā sāyanhasamayaɱ paṭisallāṇā vuṭṭhito yena Gosiŋgasālavanadāyo ten' upasaŋkami. Addasā kho dāyapālo Bhagavantaɱ dūrato va āgacchantaɱ, disvāna Bhagavantaɱ etad-avoca: Mā samaṇa etaɱ dāyaɱ pāvisi, sant' ettha tayo kulaputtā attakāmarūpā viharanti, mā tesaɱ aphāsum-akāsīti. Assosi kho āyasmā Anuruddho dāyapālassa Bhagavatā saddhiɱ mantayamānassa, sutvāna dāyapālaɱ etad-avoca: Māvuso dāyapāla Bhagavantaɱ vāresi, satthā no Bhagavā anuppatto ti. Atha kho āyasmā Anuruddho yen' āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmantañ-ca Nandiyaɱ āyasmantañ-ca Kimbilaɱ etad-avoca: Abhikkamath' āyasmanto, abhikkamath' āyasmanto, satthā no Bhagavā anuppatto ti.

[page 206]

Atha kho āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo Bhagavantaɱ paccuggantvā eko Bhagavato pattacīvaraɱ paṭiggahesi eko āsanaɱ paññāpesi eko pādodakaɱ upaṭṭhāpesi. Nisīdi Bhagavā paññatte āsane, nisajja kho Bhagavā pāde pakkhālesi. Te pi kho āyasmanto Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu.

Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ Anuruddhaɱ Bhagavā etad-avoca:

Kacci vo Anuruddhā khamanīyaɱ, kacci yāpanīyaɱ, kacci piṇḍakena na kilamathāti. — Khamanīyaɱ Bhagavā, yapanīyaɱ Bhagavā, na ca mayaɱ bhante piṇḍakena kilamāmāti. — Kacci pana vo Anuruddhā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaɱ piyacakkhūhi sampassantā viharathāti. — Taggha mayaɱ bhante samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaɱ piyacakkhūhi sampassantā viharāmāti. — Yathākathaɱ pana tumhe Anuruddhā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaɱ piyacakkhūhi sampassantā viharathāti. — Idha mayhaɱ bhante evaɱ hoti: Lābhā vata me, suladdhaɱ vata me, yo 'haɱ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiɱ viharāmīti. Tassa mayhaɱ bhante imesu āyasmantesu mettaɱ kāyakammaɱ paccupaṭṭhitaɱ āvī c' eva raho ca, mettaɱ vacīkammaɱ paccupaṭṭhitaɱ āvī c' eva raho ca, mettaɱ manokammaɱ paccupaṭṭhitaɱ āvī c' eva raho ca.

Tassa mayhaɱ bhante evaɱ hoti: Yan-nūnāhaɱ sakaɱ cittaɱ nikkhipitvā imesaɱ yeva āyasmantānaɱ cittassa vasena vatteyyan-ti. So kho ahaɱ bhante sakaɱ cittaɱ nikkhipitvā imesaɱ yeva āyasmantānaɱ cittassa vasena vattāmi. Nānā hi kho no bhante kāyā ekañ-ca pana maññe cittan-ti.

Āyasmā pi kho Nandiyo — pe — āyasmā pi kho Kimbilo Bhagavantaɱ etad-avoca: Mayham-pi kho bhante evaɱ hoti: Lābhā vata me, suladdhaɱ vata me, yo 'haɱ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiɱ viharāmīti. Tassa mayhaɱ bhante imesu āyasmantesu mettaɱ kāyakammaɱ paccupaṭṭhitaɱ āvī c' eva raho ca, mettaɱ vacīkammaɱ paccupaṭṭhitaɱ āvī c' eva raho ca, mettaɱ manokammaɱ paccupaṭṭhitaɱ āvī c' eva raho ca. Tassa mayhaɱ bhante evaɱ hoti: Yan-nūnāhaɱ sakaɱ cittaɱ nikkhipitvā imesaɱ yeva āyasmantānaɱ cittassa vasena vatteyyan-ti.

[page 207]

So kho ahaɱ bhante sakaɱ cittaɱ nikkhipitvā imesaɱ yeva āyasmantānaɱ cittassa vasena vattāmi. Nānā hi kho no bhante kāyā ekañ-ca pana maññe cittan-ti.

Evaɱ kho mayaɱ bhante samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaɱ piyacakkhūhi sampassantā viharāmāti. — Sādhu sādhu Anuruddhā. Kacci pana vo Anuruddhā appamattā ātāpino pahitattā viharathāti.

-- Taggha mayaɱ bhante appamattā ātāpino pahitattā viharāmāti. — Yathākathaɱ pana tumhe Anuruddhā appamattā ātāpino pahitattā viharathāti. — Idha bhante amhākaɱ yo paṭhamaɱ gāmato piṇḍāya paṭikkamati, so āsanāni paññāpeti, pānīyaɱ paribhojanīyaɱ upaṭṭhāpeti, avakkārapātiɱ upaṭṭhāpeti. Yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati, sace hoti bhuttāvaseso sace ākaŋkhati bhuñjati, no ce ākaŋkhati appaharite vā chaḍḍeti appāṇake vā udake opilāpeti. So āsanāni paṭisāmeti, pānīyaɱ paribhojanīyaɱ paṭisāmeti, avakkārapātiɱ paṭisāmeti, bhattaggaɱ sammajjati. Yo passati pānīyaghaṭaɱ vā paribhojanīyaghaṭaɱ vā vaccaghaṭaɱ vā rittaɱ tucchaɱ so upaṭṭhāpeti; sacāssa hoti avisayhaɱ hatthavikārena dutiyaɱ āmantetvā hatthavilaŋgakena upaṭṭhāpema, na tv-eva mayaɱ bhante tappaccayā vācaɱ bhindāma.

Pañcāhikaɱ kho pana mayaɱ bhante sabbarattiyā dhammiyā kathāya sannisīdāma. Evaɱ kho mayaɱ bhante appamattā ātāpino pahitattā vīharāmāti.

Sādhu sādhu Anuruddhā. Atthi pana vo Anuruddhā evaɱ appamattānaɱ ātāpīnaɱ pahitattānaɱ viharataɱ uttariɱ manussadhammā alamariya [ñāṇadassana] viseso adhigato phāsuvihāro ti. — Kiɱ hi no siyā bhante. Idha mayaɱ bhante yāvad-e ākaŋkhāma vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharāma. Ayaɱ kho no bhante amhākaɱ appamattānaɱ ātāpīnaɱ pahitattānaɱ viharataɱ uttariɱ manussadhammā alamariya [ñāṇadassana]viseso adhigato phāsuvihāro ti. — Sādhu sādhu Anuruddhā.

Etassa pana vo Anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atth' añño uttariɱ manussadhammā alamariya [ñāṇadassana] viseso adhigato phāsuvihāro ti.

[page 208]

— Kiɱ hi no siyā bhante. Idha mayaɱ bhante yāvad-e ākaŋkhāma vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharāma.

Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayam-añño uttariɱ manussadhammā alamariya [ñāṇadassana] viseso adhigato phāsuvihāro ti. — Sādhu sādhu Anuruddhā. Etassa pana vo Anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atth' añño uttariɱ manussadhammā alamariya [ñāṇadassana] viseso adhigato phāsuvihāro ti. — Kiɱ hi no siyā bhante. Idha mayaɱ bhante yāvad-e ākaŋkhāma pītiyā ca virāgā upekhakā ca viharāma satā ca sampajānā, sukhañ-ca kāyena paṭisaɱvedema yan-taɱ ariyā ācikkhanti: upekhako satimā sukhavihārī ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayam-añño uttariɱ manussadhammā alamariya [ñāṇadassana] viseso adhigato phāsuvihāro ti. — Sādhu sādhu Anuruddhā. Etassa pana vo Anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atth' añño uttariɱ manussadhammā alamariya [ñāṇadassana] viseso adhigato phāsuvihāro ti. — Kiɱ hi no siyā bhante. Idha mayaɱ bhante yāvad-e ākaŋkhāma sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayam-añño uttariɱ manussadhammā alamariya [ñāṇadassana] viseso adhigato phāsuvihāro ti. — Sādhu sādhu Anuruddhā. Etassa pana vo Anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atth' añño uttariɱ manussadhammā alamariya [ñāṇadassana] viseso adhigato phāsuvihāro ti. — Kiɱ hi no siyā bhante. Idha mayaɱ bhante yāvad-e ākaŋkhāma sabbaso rūpasaññānaɱ samatikkamā paṭighasaññānaɱ atthagamā nānattasaññānaɱ amanasikārā ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanaɱ upasampajja viharāma.

[page 209]

Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayam-añño uttariɱ manussadhammā alamariya [ñāṇadassana] viseso adhigato phāsuvihāro ti. — Sādhu sādhu Anuruddhā. Etassa pana vo Anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atth' añño uttariɱ manussadhammā alamariya [ñāṇadassana] viseso adhigato phāsuvihāro ti. — Kiɱ hi no siyā bhante. Idha mayaɱ bhante yāvad-e ākaŋkhāma sabbaso ākāsānañcāyatanaɱ samatikkamma anantaɱ viññāṇan-ti viññāṇañcāyatanaɱ upasampajja viharāma — pe — sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma na-tthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharāma — sabbaso ākiñcaññāyatanaɱ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaɱ upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayam-añño uttariɱ manussadhammā alamariyaviseso adhigato phāsuvihāro ti. -Sādhu sādhu Anuruddhā. Etassa pana vo Anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā atth' añño uttariɱ manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro ti. — Kiɱ hi no siyā bhante.

Idha mayaɱ bhante yāvad-e ākaŋkhāma sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaɱ samatikkamma saññāvedayitanirodhaɱ upasampajja viharāma, paññāya ca no disvā āsavā parikkhīṇā honti. Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayam-añño uttariɱ manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro. Imasmā ca mayaɱ bhante phāsuvihārā aññaɱ phāsuvihāraɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na samanupassāmāti. — Sādhu sādhu Anuruddhā. Etasmā Anuruddhā phāsuvihārā añño phāsuvihāro uttaritaro vā paṇītataro vā na-tthīti.

Atha kho Bhagavā āyasmantañ-ca Anuruddhaɱ āyasmantañ-ca Nandiyaɱ āyasmantañ-ca Kimbilaɱ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaɱsetvā utthāy' āsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo Bhagavantaɱ anusaɱyāyitvā tato paṭinivattitvā āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo āyasmantaɱ Anuruddhaɱ etadavocuɱ:

[page 210]

Kin-nu kho mayaɱ āyasmato Anuruddhassa evamārocimha: imāsañ-ca imāsañ-ca vihārasamāpattīnaɱ mayaɱ lābhino ti, yaɱ no āyasmā Anuruddho Bhagavato sammukhā yāva āsavānaɱ khayā pakāsesīti. — Na kho me āyasmanto evam-ārocesuɱ: imāsañ-ca imāsañ-ca vihārasamāpattīnaɱ mayaɱ lābhino ti. Api ca me āyasmantānaɱ cetasā ceto paricca vidito: imāsañ-ca imāsañ-ca vihārasamāpattīnaɱ ime āyasmanto lābhino ti. Devatā pi me etam-atthaɱ ārocesuɱ: imāsañ-ca imāsañ-ca vihārasamāpattīnaɱ ime āyasmanto lābhino ti. Tam-enaɱ Bhagavatā pañhābhipuṭṭhena byākatan-ti.

Atha kho Dīgho parajano yakkho yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho Dīgho parajano yakkho Bhagavantaɱ etad-avoca: Lābhā bhante Vajjīnaɱ, suladdhalābhā Vajjipajāya, yatha Tathāgato viharati arahaɱ sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā, āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo ti. Dīghassa parajanassa yakkhassa saddaɱ sutvā bhummā devā saddamanussāvesuɱ: Lābhā vata bho Vajjīnaɱ, suladdhalābhā Vajjipajāya, yattha Tathāgato viharati arahaɱ sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā, āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo ti. Bhummānaɱ devānaɱ saddaɱ sutvā Cātummahārājikā devā — pe — Tāvatiɱsā devā — Yāmā devā — Tusitā devā — Nimmānaratī devā — Paranimmitavasavattino devā — Brahmakāyikā devā saddamanussāvesuɱ: Lābhā vata bho Vajjīnaɱ, suladdhalābhā Vajjipajāya, yattha Tathāgato viharati arahaɱ sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā, āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo ti. Itiha te āyasmanto tena khaṇena tena muhuttena yāva Brahmalokā viditā ahesuɱ.

Evam-etaɱ Dīgha, evam-etaɱ Dīgha. Yasmā pi Dīgha kulā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā, tañ-ca pi kulaɱ ete tayo kulaputte pasannacittaɱ anussareyya tassa p' assa kulassa dīgharattaɱ hitāya sukhāya.

Yasmā pi Dīgha kulaparivaṭṭā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā,

[page 211]

so ce pi kulaparivaṭṭo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya tassa p' assa kulaparivaṭṭassa dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Yasmā pi Dīgha gāmā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā, so ce pi gāmo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya tassa p' assa gāmassa dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Yasmā pi Dīgha nigamā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā, so ce pi nigamo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya tassa p' assa nigamassa dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Yasmā pi Dīgha nagarā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā, tañ-ce pi nagaraɱ ete tayo kulaputte pasannacittaɱ anussareyya tassa p' assa nagarassa dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Yasmā pi Dīgha janapadā ete ayo kulaputtā agārasmā anagāriyaɱ pabbajitā, so ce pi janapado ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya tassa p' assa janapadassa dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbe ce pi Dīgha khattiyā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuɱ sabbesānaɱ p' assa khattiyānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbe ce pi Dīgha brāhmaṇā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuɱ sabbesānaɱ p' assa brāhmaṇānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbe ce pi Dīgha vessā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuɱ sabbesānaɱ p' assa vessānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Sabbe ce pi Dīgha suddā ete tayo kulaputtā pasannacittā anussareyyuɱ sabbesānaɱ p' assa suddānaɱ dīgharattaɱ hitāya sukhāya.

Sadevako ce pi Dīgha loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyya sadevakassa p' assa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaɱ hitāya sukhāya. Passa Dīgha yāva c' ete tayo kulaputtā bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya lokānukampāya, atthāya hitāya sukhāya devamanussānan-ti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamano Dīgho parajano yakkho Bhagavato bhāsitaɱ abhinandīti.

CŪḶAGOSIṄGASUTTAṂ PAṬHAMAṂ.

[page 212]

 


 

XXXII. Mahā Gosiŋga Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Gosiŋgasālavanadāye viharati sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiɱ, āyasmatā ca Sāriputtena āyasmatā ca Mahāmoggallānena āyasmatā ca Mahākassapena āyasmatā ca Anuruddhena āyasmatā ca Revatena āyasmatā ca Ānandena, aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiɱ. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno sāyanhasamayaɱ patisallāṇā vuṭṭhito yen' āyasmā Mahākassapo ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Mahākassapaɱ etadavoca: Āyām' āvuso Kassapa yen' āyasmā Sāriputto ten' upasaŋkamissāma dhammasavanāyāti. Evam-āvuso ti kho āyasmā Mahākassapo āyasmato Mahāmoggallānassa paccassosi. Atha kho āyasmā ca Mahāmoggallāno āyasmā ca Mahākassapo āyasmā ca Anuruddho yen' āyasmā Sāriputto ten' upasaŋkamiɱsu dhammasavanāya. Addasā kho āyasmā Ānando āyasmantañ-ca Mahāmoggallānaɱ āyasmantañ-ca Mahākassapaɱ āyasmantañ-ca Anuruddhaɱ yen' āyasmā Sāriputto ten' upasaŋkamante dhammasavanāya, disvāna yen' āyasmā Revato ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Revataɱ etad-avoca: Upasaŋkamantā kho amū āvuso Revata sappurisā yen' āyasmā Sāriputto tena dhammasavanāya, āyām' āvuso Revata yen' āyasmā Sāriputto ten' upasaŋkamissāma dhammasavanāyāti. Evam-āvuso ti kho āyasmā Revato āyasmato Ānandassa paccassosi. Atha kho āyasmā ca Revato āyasmā ca Ānando yen' āyasmā Sāriputto ten' upasaŋkamiɱsu dhammasavanāya.

Addasā kho āyasmā Sāriputto āyasmantañ-ca Revataɱ āyasmantañ-ca Ānandaɱ dūrato va āgacchante, disvāna āyasmantaɱ Ānandaɱ etad-avoca: Etu kho āyasmā Ānandas-sāgataɱ āyasmato Ānandassa Bhagavato upaṭṭhākassa Bhagavato santikāvacarassa. Ramaṇīyaɱ āvuso Ānanda Gosiŋgasālavanaɱ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaɱrūpena āvuso Ānanda bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti. — Idh' āvuso Sāriputta bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo,

[page 213]

ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti tathārūpā 'ssa dhammā bahussutā honti dhatā, vacasā paricitā, manasā 'nupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā; so catunnaɱ parisānaɱ dhammaɱ deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi appabaddhehi anusayasamugghātāya. Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti.

Evaɱ vutte āyasmā Sāriputto āyasmantaɱ Revataɱ etad-avoca: Byākataɱ kho āvuso Revatā āyasmatā Ānandena yathā sakaɱ paṭibhānaɱ. Tattha dāni mayaɱ āyasmantaɱ Revataɱ pucchāma: Ramaṇīyaɱ āvuso Revata Gosiŋgasālavanaɱ ... Kathaɱrūpena āvuso Revata bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti. — Idh' āvuso Sāriputta bhikkhu paṭisallāṇārāmo hoti paṭisallāṇarato, ajjhattaɱ cetosamathamanuyutto, anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaɱ. Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti.

Evaɱ vutte āyasmā Sāriputto āyasmantaɱ Anuruddhaɱ etad-avoca: Byākataɱ kho āvuso Anuruddha āyasmatā Revatena yathā sakaɱ paṭibhānaɱ. Tattha dāni mayaɱ āyasmantaɱ Anuruddhaɱ pucchāma: Ramaṇīyaɱ āvuso Anuruddha Gosiŋgasālavanaɱ ... Kathaɱrūpena āvuso Anuruddha bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti. — Idh' āvuso Sāriputta bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaɱ lokānaɱ voloketi. Seyyathā pi āvuso Sāriputta cakkhumā puriso uparipāsādavaragato sahassaɱ nemimaṇḍalānaɱ volokeyya, evam-eva kho āvuso Sāriputta bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaɱ lokānaɱ voloketi. Evarūpena kho āvuso Sāriputta Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti.

Evaɱ vutte āyasmā Sāriputto āyasmantaɱ Mahākassapaɱ etad-avoca: Byākataɱ kho āvuso Kassapa āyasmatā Anuruddhena yathā sakaɱ paṭibhānaɱ. Tattha dāni mayaɱ āyasmantaɱ Mahākassapaɱ pucchāma: Ramaṇīyaɱ āvuso Kassapa Gosiŋgasālavaṇaɱ ... Kathaɱrūpena āvuso Kassapa bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti.

[page 214]

— Idh' āvuso Sāriputta bhikkhu attanā ca āraññako hoti āraññakattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca piṇḍapātiko hoti piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca paɱsukūliko hoti paɱsukūlikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca tecīvariko hoti tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca appiccho hoti appicchatāya ca vaṇṇavādī, attanā ca santuṭṭho hoti santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, attanā ca pavivitto hoti pavivekassa ca vaṇṇavādī, attanā ca asaɱsaṭṭho hoti asaɱsaggassa ca vaṇṇavādī, attanā ca āraddhaviriyo hoti viriyārambhassa ca vaṇṇavādī, attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī. Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti.

Evaɱ vutte āyasmā Sāriputto āyasmantaɱ Mahāmoggallānaɱ etad-avoca: Byākataɱ kho āvuso Moggallāna āyasmatā Mahākassapena yathā sakaɱ paṭibhānaɱ. Tattha dāni mayaɱ āyasmantaɱ Mahāmoggallānaɱ pucchāma: Ramaṇīyaɱ āvuso Moggallāna Gosiŋgasālavanaɱ ... Kathaɱrūpena āvuso Moggallāna bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti.

-- Idh' āvuso Sāriputta dve bhikkhū abhidhammakathaɱ kathenti, te aññamaññaɱ pañhaɱ pucchanti, aññamaññassa pañhaɱ puṭṭhā vissajjenti no ca saɱsādenti, dhammī ca nesaɱ kathā pavattanī hoti. Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti.

Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad-avoca: Byākataɱ kho āvuso Sāriputta amhehi sabbeh' eva yathā sakaɱ paṭibhānaɱ. Tattha dāni mayaɱ āyasmantaɱ Sāriputtaɱ pucchāma: Ramaṇīyaɱ āvuso Sāriputta Gosiŋgasālavanaɱ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaɱrūpena āvuso Sāriputta Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti. — Idh' āvuso Moggallāna bhikkhu cittaɱ vasaɱ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati; so yāya vihārasamāpattiyā ākaŋkhati pubbanhasamayaɱ viharituɱ tāya vihārasamāpattiyā pubbanhasamayaɱ viharati,

[page 215]

yāya vihārasamāpattiyā ākaŋkhati majjhantikaɱ samayaɱ viharituɱ tāya vihārasamāpattiyā majjhantikaɱ samayaɱ viharati, yāya vihārasamāpattiyā ākaŋkhati sāyanhasamayaɱ viharituɱ tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaɱ viharati. Seyyathā pi āvuso Moggallāna rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaɱ dussānaɱ dussakaraṇḍako pūro assa, so yañ-ñad-eva dussayugam ākaŋkheyya pubbanhasamayaɱ pārupituɱ tan-tad-eva dussayugaɱ pubbanhasamayaɱ pārupeyya, yañ-ñad-eva dussayugaɱ ākaŋkheyya majjhantikaɱ samayaɱ pārupituɱ tan-tad-eva dussayugaɱ majjhantikaɱ samayaɱ pārupeyya, yañ-ñad-eva dussayugaɱ ākaŋkheyya sāyanhasamayaɱ pārupituɱ tan-tad-eva dussayugaɱ sāyanhasamayaɱ pārupeyya; evam-eva kho āvuso Moggallāna bhikkhu cittaɱ vasaɱ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati; so yāya vihārasamāpattiyā ākaŋkhati pubbanhasamayaɱ viharituɱ tāya vihārasamāpattiyā pubbanhasamayaɱ viharati, yāya vihārasamāpattiyā ākaŋkhati majjhantikaɱ samayaɱ viharituɱ tāya vihārasamāpattiyā majjhantikaɱ samayaɱ viharati, yāya vihārasamāpattiyā ākaŋkhati sāyanhasamayaɱ viharitaɱ tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaɱ viharati. Evarūpena kho āvuso Moggallāna bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti.

Atha kho āyasmā Sāriputto te āyasmante etad-avoca:

Byākataɱ kho āvuso amhehi sabbeh' eva yathā sakaɱ paṭibhānaɱ. Āyām' āvuso yena Bhagavā ten' upasaŋkamissāma, upasaŋkamitvā etam-atthaɱ Bhagavato ārocessāma, yathā no Bhagavā byākarissati tathā naɱ dhāressāmāti. Evamāvuso ti kho te āyasmanto āyasmato Sāriputtassa paccassosuɱ. Atha kho te āyasmanto yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavantaɱ etad-avoca: Idha bhante āyasmā ca Revato āyasmā ca Ānando yenāhaɱ ten' upasaŋkamiɱsu dhammasavanāya.

Addasaɱ kho ahaɱ bhante āyasmantañ-ca Revataɱ āyasmantañ-ca Ānandaɱ dūrato va āgacchante, disvāna āyasmantaɱ Ānandaɱ etad-avocaɱ:

[page 216]

Etu kho āyasmā Ānando, sāgataɱ āyasmato Ānandassa Bhagavato upaṭṭhākassa Bhagavato santikāvacarassa. Ramaṇīyaɱ āvuso Ānanda Gosiŋgasālavanaɱ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaɱrūpena āvuso Ānanda bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti. Evaɱ vutte bhante āyasmā Ānando maɱ etad-avoca: Idh' āvuso Sāriputta bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti tathārūpā 'ssa dhammā bahussutā honti dhatā, vacasā paricitā, manasā 'nupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā; so catunnaɱ parisānaɱ dhammaɱ deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi appabaddhehi anusayasamugghātāya. Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti. — Sādhu sādhu Sāriputta, yathā taɱ Ānando va sammā byākaramāno byākareyya. Ānando hi Sāriputta bahussuto sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ abhivadanti tathārūpā 'ssa dhammā bahussutā honti dhatā, vacasā paricitā, manasā 'nupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā; so catunnaɱ parisānaɱ dhammaɱ deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi appabaddhehi anusayasamugghātāyāti.

Evaɱ vutte ahaɱ bhante āyasmantaɱ Revataɱ etadavocaɱ: Byākataɱ kho āvuso Revatā āyasmatā Ānandena yathā sakaɱ paṭibhānaɱ. Tattha dāni mayaɱ āyasmantaɱ Revataɱ pucchāma: Ramaṇīyaɱ āvuso Revata ... sobheyyāti.

Evaɱ vutte bhante āyasmā Revato maɱ etad-avoca: Idh' āvuso Sāriputta bhikkhu paṭisallāṇārāmo hoti paṭisallāṇarato, ajjhattaɱ cetosamatham-anuyutto, anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaɱ. Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti. -Sādhu sādhu Sāriputta, yathā taɱ Revato va sammā byākaramāno byākareyya. Revato hi Sāriputta paṭisallāṇārāmo paṭisallāṇarato, ajjhattaɱ cetosamatham-anuyutto, anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānan-ti.

[page 217]

Evaɱ vutte ahaɱ bhante āyasmantaɱ Anuruddhaɱ etad-avocaɱ: Byākataɱ kho āvuso Anuruddha āyasmatā Revatena yathā sakaɱ paṭibhānaɱ. Tattha dāni mayaɱ āyasmantaɱ Anuruddhaɱ pucchāma: Ramaṇīyaɱ āvuso Anuruddha ... sobheyyāti. Evaɱ vutte bhante āyasmā Anuruddho maɱ etad-avoca: Idh' āvuso Sāriputta bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaɱ lokānaɱ voloketi. Seyyathā pi āvuso Sāriputta cakkhumā puriso uparipāsādavaragato sahassaɱ nemimaṇḍalānaɱ volokeyya, evam-eva kho āvuso Sāriputta bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaɱ lokānaɱ voloketi. Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti. — Sādhu sādhu Sāriputta, yathā taɱ Anuruddho va sammā byākaramāno byākareyya. Anuruddho hi Sāriputta dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaɱ lokānaɱ voloketīti.

Evaɱ vutte ahaɱ bhante āyasmantaɱ Mahākassapaɱ etadavocaɱ: Byākataɱ kho āvuso Kassapa āyasmatā Anuruddhena yathā sakaɱ paṭibhānaɱ. Tattha dāni mayaɱ āyasmantaɱ Mahākassapaɱ pucchāma: Ramaṇīyaɱ āvuso Kassapa ... sobheyyāti. Evaɱ vutte bhante āyasmā Mahākassapo maɱ etad-avoca: Idh' āvuso Sāriputta bhikkhu attanā ca āraññako hoti āraññakattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca piṇḍapātiko hoti piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca paɱsukūliko hoti paɱsukūlikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca tecīvariko hoti tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca appiccho hoti appicchatāya ca vaṇṇavādī, attanā ca santuṭṭho hoti santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, attanā ca pavivitto hoti pavivekassa ca vaṇṇavādī, attanā ca asaɱsaṭṭho hoti asaɱsaggassa ca vaṇṇavādī, attanā ca āraddhaviriyo hoti viriyārambhassa ca vaṇṇavādī, attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī.

Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti.

[page 218]

— Sādhu sādhu Sāriputta, yathā taɱ Kassapo va sammā byākaramāno byākareyya. Kassapo hi Sāriputta attanā ca āraññako āraññakattassa ca vaṇṇavādī ... attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī ti.

Evaɱ vutte ahaɱ bhante āyasmantaɱ Mahāmoggallānaɱ etad-avocaɱ: Byākataɱ kho āvuso Moggallāna āyasmatā Mahākassapena yathā sakaɱ paṭibhānaɱ. Tattha dāni mayaɱ āyasmantaɱ Mahāmoggallānaɱ pucchāma: Ramaṇīyaɱ āvuso Moggallāna ... sobheyyāti. Evaɱ vutte bhante āyasmā Mahāmoggallāno maɱ etad-avoca: Idh' āvuso Sāriputta dve bhikkhū abhidhammakathaɱ kathenti, te aññamaññaɱ pañhaɱ pucchanti, aññamaññassa pañhaɱ puṭṭhā vissajjenti no ca saɱsādenti, dhammī ca nesaɱ kathā pavattanī hoti. Evarūpena kho āvuso Sāriputta bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti. — Sādhu sādhu Sāriputta, yathā taɱ Moggallāno va sammā byākaramāno byākareyya.

Moggallāno hi Sāriputta dhammakathiko ti.

Evaɱ vutte āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavantaɱ etadavoca: Atha khvāhaɱ bhante āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etadavocaɱ: Byākataɱ kho āvuso Sāriputta amhehi sabbeh' eva yathā sakaɱ paṭibhānaɱ. Tattha dāni mayaɱ āyasmantaɱ Sāriputtaɱ pucchāma: Ramaṇīyaɱ āvuso Sariputta Gosiŋgasālavanaɱ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaɱrūpena āvuso Sāriputta Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti. Evaɱ vutte bhante āyasmā Sāriputto maɱ etad-avoca: Idh' āvuso Moggallāna bhikkhu cittaɱ vasaɱ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati; so yāya vihārasamāpattiyā ākaŋkhati pubbanhasamayaɱ viharituɱ tāya vihārasamāpattiyā pubbanhasamayaɱ viharati, yāya vihārasamāpattiyā ākaŋkhati majjhantikaɱ samayaɱ viharituɱ tāya vihārasamāpattiyā majjhantikaɱ samayaɱ viharati, yāya vihārasamāpattiyā ākaŋkhati sāyanhasamayaɱ viharituɱ tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaɱ viharati.

Seyyathā pi āvuso Moggallāna rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaɱ dussānaɱ dussakaraṇḍako pūro assa, so yañ-ñad-eva dussayugaɱ ākaŋkheyya pubbanhasamayaɱ pārupituɱ tan-tad-eva dussayugaɱ pubbanhasamayaɱ pārupeyya,

[page 219]

yañ-ñad-eva dussayugaɱ ākaŋkheyya majjhantikaɱ samayaɱ pārupituɱ tan-tad-eva dussayugaɱ majjhantikaɱ samayaɱ pārupeyya, yañ-ñad-eva dussayugaɱ ākaŋkheyya sāyanhasamayaɱ pārupituɱ tan-tad-eva dussayugaɱ sāyanhasamayaɱ pārupeyya; evam-eva kho āvuso Moggallāna bhikkhu cittaɱ vasaɱ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati; so yāya vihārasamāpattiyā ākaŋkhati pubbanhasamayaɱ viharituɱ tāya vihārasamāpattiyā pubbanhasamayaɱ viharati, yāya vihārasamāpattiyā ākaŋkhati majjhantikaɱ samayaɱ viharituɱ tāya vihārasamāpattiyā majjhantikaɱ samayaɱ viharati, yāya vihārasamāpattiyā ākaŋkhati sāyanhasamayaɱ viharituɱ tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaɱ viharati. Evarūpena kho āvuso Moggallāna bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti. — Sādhu sādhu Moggallāna, yathā taɱ Sāriputto va sammā byākaramāno byākareyya. Sāriputto hi Moggallāna cittaɱ vasaɱ vatteti, no ca Sāriputto cittassa vasena vattati; so yāya vihārasamāpattiyā ākaŋkhati pubbanhasamayaɱ viharituɱ tāya vihārasamāpattiyā pubbanhasamayaɱ viharati, yāya vihārasamāpattiyā ākaŋkhati majjhantikaɱ samayaɱ viharituɱ tāya vihārasamāpattiyā majjhantikaɱ samayaɱ viharati, yāya vihārasamāpattiyā ākaŋkhati sāyanhasamayaɱ viharituɱ tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaɱ viharatīti.

Evaɱ vutte āyasmā Sāriputto Bhagavantaɱ etad-avoca:

Kassa nu kho bhante subhāsitan-ti. — Sabbesaɱ vo Sāriputta subhāsitaɱ pariyāyena. Api ca mama pi suṇātha yathārūpena bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyya. Idha Sāriputta bhikkhu pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā: nā tāvāhaɱ imaɱ pallaŋkaɱ bhindissāmi yāva me nānupādāya āsavehi cittaɱ vimuccissatīti. Evarūpena kho Sāriputta bhikkhunā Gosiŋgasālavanaɱ sobheyyāti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te āyasmanto Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

MAHĀGOSIṄGASUTTAṂ DUTIYAṂ

[page 220]

 


 

XXXIII. Mahā Gopālaka Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Ekādasahi bhikkhave aŋgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaɱ pariharituɱ phātikattuɱ, katamehi ekādasahi: Idha bhikkhave gopālako na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaɱ sāṭetā hoti, na vaṇaɱ paṭicchādetā hoti, na dhūmaɱ kattā hoti, na titthaɱ jānāti, na pītaɱ jānāti, na vīthiɱ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī ca hoti, ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi aŋgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaɱ pariharituɱ phātikattuɱ. Evam-eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjituɱ, katamehi ekādasahi: Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaɱ sāṭetā hoti, na vaṇaɱ paṭicchādetā hoti, na dhūmaɱ kattā hoti, na titthaɱ jānāti, na pītaɱ jānāti, na vīthiɱ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī ca hoti, ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saŋghapitaro saŋghapariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti.

Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: Idha bhikkhave bhikkhu yaɱ kiñci rūpaɱ sabbaɱ rūpaɱ cattāri mahābhūtāni catunnañ-ca mahābhūtānaɱ upādāya rūpan-ti yathābhūtaɱ na-ppajānāti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: Idha bhikkhave bhikkhu: kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito ti yathābhūtaɱ na-ppajānāti.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaɱ sāṭetā hoti: Idha bhikkhave bhikkhu uppannaɱ kāmavitakkaɱ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantikaroti na anabhāvaɱ gameti, uppannaɱ byāpādavitakkaɱ — pe — uppannaɱ vihiɱsāvitakkaɱ — uppannuppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti na-ppajahati na vinodeti na byantikaroti na anabhāvaɱ gameti.

[page 221]

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaɱ sāṭetā hoti.

Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu na vaṇaɱ paṭicchādetā hoti:

Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam-enaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tassa saɱvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaɱ, cakkhundriye na saɱvaraɱ āpajjati.

Sotena saddaɱ sutvā — pe — ghānena gandhaɱ ghāyitvā — jivhāya rasaɱ sāyitvā — kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā -manasā dhammaɱ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam-enaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tassa saɱvarāya na paṭipajjati, na rakkhati manindriyaɱ, manindriye na saɱvaraɱ āpajjati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na vaṇaɱ paṭicchādetā hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu na dhūmaɱ kattā hoti: Idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ na vitthārena paresaɱ desetā hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na dhūmaɱ kattā hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu na titthaɱ jānāti:

Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena kālaɱ upasaŋkamitvā na paripucchati na paripañhati: idaɱ bhante kathaɱ, imassa ko atho ti. Tassa te āyasmanto avivaṭañ-c' eva na vivaranti, anuttānikatañ-ca na uttānikaronti, anekavihitesu ca kaŋkhāṭhānīyesu dhammesu kaŋkhaɱ na paṭivinodenti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na titthaɱ jānāti.

Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu na pītaɱ jānāti: Idha bhikkhave bhikkhu Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaɱ, na labhati dhammavedaɱ, na labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na pītaɱ jānāti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu na vīthiɱ jānāti: Idha bhikkhave bhikkhu ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ maggaɱ yathābhūtaɱ na-ppajānāti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiɱ jānāti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: Idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaɱ na-ppajānāti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

[page 222]

Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: Idha bhikkhave bhikkhuɱ saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuɱ pavārenti cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilānapaccayaparikkhārehi. tatra bhikkhu mattaɱ na jānāti paṭiggahaṇāya. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saŋghapitaro saŋghapariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti: Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saŋghapitaro saŋghapariṇāyakā tesu na mettaɱ kāyakammaɱ paccupaṭṭhāpeti āvī c' eva raho ca, na mettaɱ vacīkammaɱ paccupaṭṭhāpeti āvī c' eva raho ca, na mettaɱ manokammaɱ paccupaṭṭhāpeti āvī c' eva raho ca. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saŋgapitaro saŋghapariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti.

Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjituɱ.

Ekādasahi bhikkhave aŋgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaɱ pariharituɱ phātikattuɱ, katamehi ekādasahi: Idha bhikkhave gopālako rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaɱ sāṭetā hoti, vaṇaɱ paṭicchādetā hoti, dhūmaɱ kattā hoti, titthaɱ jānāti, pītaɱ jānāti, vīthiɱ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī ca hoti, ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi aŋgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaɱ pariharituɱ phātikattuɱ. Evam-eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjituɱ, katamehi ekādasahi: Idha bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaɱ sāṭetā hoti, vaṇaɱ paṭicchādetā hoti, dhūmaɱ kattā hoti, titthaɱ jānāti, pītaɱ jānāti, vīthiɱ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī ca hoti, ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saŋghapitaro saŋghapariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti.

Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti: Idha bhikkhave bhikkhu yaɱ kiñci rūpaɱ sabbaɱ rūpaɱ cattāri mahābhūtāni catunnañ-ca mahābhūtānaɱ upādāya rūpan-ti yathābhūtaɱ pajānāti.

[page 223]

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti:

Idha bhikkhave bhikkhu: kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito ti yathābhūtaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu āsāṭikaɱ sāṭetā hoti: Idha bhikkhave bhikkhu uppannaɱ kāmavitakkaɱ nādhivāseti, pajahati vinodeti byantikaroti anabhāvaɱ gameti, uppannaɱ byāpādavitakkaɱ — pe — uppannaɱ vihiɱsāvitakkaɱ — uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti, pajahati vinodeti byantikaroti anabhāvaɱ gameti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu āsāṭikaɱ sāṭetā hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu vaṇaɱ paṭicchādetā hoti: Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam-enaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaɱ, cakkhundriye saɱvaraɱ āpajjati. Sotena saddaɱ sutvā — pe — ghānena gandhaɱ ghāyitvā — jivhāya rasaɱ sāyitvā — kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā — manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam-enaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaɱ, manindriye saɱvaraɱ āpajjati. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu vaṇaɱ paṭicchādetā hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu dhūmaɱ kattā hoti: Idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaɱ yathāpariyattaɱ dhammaɱ vitthārena paresaɱ desetā hoti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu dhūmaɱ kattā hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu titthaɱ jānāti:

Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena kālaɱ upasaŋkamitvā paripucchati paripañhati: idaɱ bhante kathaɱ, imassa ko attho ti. Tassa te āyasmanto avivaṭañ-c' eva vivaranti, anuttānikatañ-ca uttānikaronti, anekavihitesu ca kaŋkhāṭhānīyesu dhammesu kaŋkhaɱ paṭivinodenti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu titthaɱ jānāti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu pītaɱ jānāti:

[page 224]

Idha bhikkhave bhikkhu Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaɱ, labhati dhammavedaɱ, labhati dhammūpasaɱhitaɱ pāmujjaɱ. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu pītaɱ jānāti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu vīthiɱ jānāti: Idha bhikkhave bhikkhu ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ maggaɱ yathābhūtaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu vīthiɱ jānāti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti: Idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaɱ pajānāti. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī hoti: Idha bhikkhave bhikkhuɱ saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuɱ pavārenti cīvara-piṇḍapātasenāsana-gilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, tatra bhikkhu mattaɱ jānāti paṭiggahaṇāya. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saŋghapitaro saŋghapariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti: Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saŋghapitaro saŋghapariṇāyakā tesu mettaɱ kāyakammaɱ paccupaṭṭhāpeti āvī c' eva raho ca, mettaɱ vacīkammaɱ paccupaṭṭhāpeti āvī c' eva raho ca, mettaɱ manokammaɱ paccupaṭṭhāpeti āvī c' eva raho ca. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saŋghapitaro saŋghapariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiɱ dhammavinaye vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjitun-ti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

MAHĀGOPĀLAKASUTTAṂ TATIYAṂ

[page 225]

 


 

XXXIV. Cūḷa Gopālaka Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Vajjīsu viharati Ukkācelāyaɱ Gaŋgāya nadiyā tīre. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Bhūtapubbaɱ bhikkhave Māgadhako gopāloko duppaññajātiko vassānaɱ pacchime māse saradasamaye asamavekkhitvā Gaŋgāya nadiyā oriman-tīraɱ asamavekkhitvā pārimantīraɱ atitthen' eva gāvo patāresi uttaran-tīraɱ Suvidehānaɱ.

Atha kho bhikkhave gāvo majjhe Gaŋgāya nadiyā sote āmaṇḍaliyaɱ karitvā tatth' eva anayabyasanaɱ āpajjiɱsu; taɱ kissa hetu: Tathā hi so bhikkhave Māgadhako gopālako duppaññājātiko vassānaɱ pacchime māse saradasamaye asamavekkhitvā Gaŋgāya nadiyā oriman-tīraɱ asamavekkhitvā pāriman-tīraɱ atitthen' eva gāvo patāresi uttaran-tīraɱ Suvidehānaɱ. Evam-eva kho bhikkhave ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā akusalā imassa lokassa akusalā parassa lokassa, akusalā Māradheyyassa akusalā a-Māradheyyassa, akusalā Maccudheyyassa akusalā a-Maccudheyyassa, tesaɱ ye sotabbaɱ saddahātabbaɱ maññissanti tesaɱ taɱ bhavissati dīgharattaɱ ahitāya dukkhāya.

Bhūtapubbaɱ bhikkhave Māgadhako gopālako sappaññajātiko vassānaɱ pacchime māse saradasamaye samavekkhitvā Gaŋgāya nadiyā oriman-tīraɱ samavekkhitvā pāriman-tīraɱ titthen' eva gāvo patāresi uttaran-tīraɱ Suvidehānaɱ. So paṭhamaɱ patāresi ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā, te tiriyaɱ Gaŋgāya sotaɱ chetvā sotthinā pāraɱ agamaɱsu; athāpare patāresi balavagāve dammagāve, te pi tiriyaɱ Gaŋgāya sotaɱ chetvā sotthinā pāraɱ agamaɱsu; athāpare patāresi vacchatare vacchatariyo, te pi tiriyaɱ Gaŋgāya sotaɱ chetvā sotthinā pāraɱ agamaɱsu; athāpare patāresi vacchake kisabalake, te pi tiriyaɱ Gaŋgāya sotaɱ {chetvā} sotthinā pāraɱ agamaɱsu. Bhūtapubbaɱ bhikkhave vacchako taruṇako tāvad-eva jātako mātu goravakena vuyhamāno so pi tiriyaɱ Gaŋgāya sotaɱ chetvā sotthinā pāraɱ agamāsi; taɱ kissa hetu: Tathā hi so bhikkhave Māgadhako gopāloko sappaññajātiko vassānaɱ pacchime māse saradasamaye samavekkhitvā Gaŋgāya nadiyā oriman-tīraɱ samavekkhitvā pāriman-tīraɱ titthen' eva gāvo patāresi uttaran-tīraɱ Suvidehānaɱ.

[page 226]

Evam-eva kho bhikkhave ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kusalā imassa lokassa kusalā parassa lokassa, kusalā Māradheyyassa kusalā a-Māradheyyassa, kusalā Maccudheyyassa kusalā a-Maccudheyyassa, tesaɱ ye sotabbaɱ saddahātabbaɱ maññissanti tesaɱ taɱ bhavissati dīgharattaɱ hitāya sukhāya.

Seyyathā pi bhikkhave ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te tiriyaɱ Gaŋgāya sotaɱ chetvā sotthinā pāraɱ agamaɱsu, evam-eva kho bhikkhave ye te bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaɱyojanā samma-d-aññā vimuttā, te pi tiriyaɱ Mārassa sotaɱ chetvā sotthinā pāraɱ gatā.

Seyyathā pi te bhikkhave balavagavā dammagavā tiriyaɱ Gaŋgāya sotaɱ chetvā sotthinā pāraɱ agamaɱsu, evam-eva kho bhikkhave ye te bhikkhū pañcannaɱ orambhāgiyānaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā opapātikā tatthaparinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā, te pi tiriyaɱ Mārassa sotaɱ chetvā sotthinā pāraɱ gamissanti. Seyyathā pi te bhikkhave vacchatarā vacchatariyo tiriyaɱ Gaŋgāya sotaɱ chetvā sotthinā pāraɱ agamaɱsu, evam-eva kho bhikkhave ye te bhikkhū tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā rāgadosamohānaɱ tanuttā sakadāgāmino sakid-eva imaɱ lokaɱ āgantvā dukkhass' antaɱ karissanti, te pi tiriyaɱ Mārassa sotaɱ chetvā sotthinā pāraɱ gamissanti. Seyyathā pi te bhikkhave vacchakā kisabalakā tiriyaɱ Gaŋgāya sotaɱ chetvā sotthinā pāraɱ agamaɱsu, evam-eva kho bhikkhave ye te bhikkhū tiṇṇaɱ saɱyojanānaɱ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā, te pi tiriyaɱ Mārassa sotaɱ chetvā sotthinā pāraɱ gamissanti. Seyyathā pi so bhikkhave vacchako taruṇako tāvad-eva jātako mātu goravakena vuyhamāno tiriyaɱ Gaŋgāya sotaɱ chetvā sotthinā pāraɱ agamāsi, evam-eva kho bhikkhave ye te bhikkhū dhammānusārino saddhānusārino, te pi tiriyaɱ Mārassa sotaɱ chetvā sotthinā pāraɱ gamissanti. Ahaɱ kho pana bhikkhave kusalo imassa lokassa kusalo parassa lokassa,

[page 227]

kusalo Māradheyyassa kusalo a-Māradheyyassa, kusalo Maccudheyyassa kusalo a-Maccudheyyassa. Tassa mayhaɱ bhikkhave ye sotabbaɱ saddahātabbaɱ maññissanti tesaɱ taɱ bhavissati dīgharattaɱ hitāya sukhāyāti.

Idam-avoca Bhagavā, idaɱ vatvā Sugato athāparaɱ etad-avoca Satthā:

Ayaɱ loko paraloko jānatā suppakāsito,
yañ-ca Mārena sampattaɱ appattaɱ yañ-ca Maccunā.

Sabbaɱ lokaɱ abhiññāya sambuddhena pajānatā
vivaṭaɱ amatadvāraɱ khemaɱ nibbānapattiyā.

Chinnaɱ pāpimato sotaɱ viddhastaɱ vinaḷīkataɱ,
pāmujjabahulā hotha, khemaɱ patt' attha bhikkhavo ti.

CŪḶAGOPĀLAKASUTTAṂ CATUTTHAṂ.

 


 

XXXV. Cūḷa Saccaka Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Vesāliyaɱ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaɱ. Tena kho pana samayena Saccako Nigaṇṭhaputto Vesāliyaɱ paṭivasati, bhassappavādiko paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa. So Vesāliyaɱ parisatiɱ evaɱ vācaɱ bhāsati: Nāhan-taɱ passāmi samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā saŋghiɱ gaṇiɱ gaṇācariyaɱ, api arahantaɱ sammāsambuddhaɱ paṭijānamānaɱ, yo mayā vādena vādaɱ samāraddho na saŋkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi seda mucceyyuɱ; thūṇañ-ce p' ahaɱ acetanaɱ vādena vādaɱ samārabheyyaɱ sā pi mayā vādena vādaɱ samāraddhā saŋkampeyya sampakampeyya sampavedheyya, ko pana vādo manussabhūtassāti.

Atha kho āyasmā Assaji pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya Vesāliɱ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho Saccako Nigaṇṭhaputto Vesāliyaɱ jaŋghāvihāraɱ anucaŋkamamāno anuvicaramāno āyasmantaɱ Assajiɱ dūrato va āgacchantaɱ,

[page 228]

disvāna yen' āyasmā Assaji ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmatā Assajinā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho Saccako Nigaṇṭhaputto āyasmantaɱ Assajiɱ etad-avoca:

Kathaɱ pana bho Assaji samaṇo Gotamo sāvake vineti, kathaɱbhāgā ca pana samaṇassa Gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatīti. — Evaɱ kho Aggivessana Bhagavā sāvake vineti, evaɱbhāgā ca pana Bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati: Rūpaɱ bhikkhave aniccaɱ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saŋkhārā aniccā, viññāṇaɱ aniccaɱ; rūpaɱ bhikkhave anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saŋkhārā anattā, viññāṇaɱ anattā; sabbe saŋkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā ti. Evaɱ kho Aggivessana Bhagavā sāvake vineti, evaɱbhāgā ca pana Bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatīti. — Dussutaɱ vata bho Assaji assumha ye mayaɱ evaɱvādiɱ samaṇaɱ Gotamaɱ assumha; app-eva ca nāma mayaɱ kadāci karahaci tena bhotā Gotamena saddhiɱ samāgaccheyyāma, app-eva nāma siyā kocid-eva kathāsallāpo, app-eva nāma tasmā pāpakā diṭṭhigatā viveceyyāmāti.

Tena kho pana samayena pañcamattāni Licchavisatāni santhāgāre sannipatitāni honti kenacid-eva karaṇīyena. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto yena te Licchavī ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā te Licchavī etad-avoca: Abhikkamantu bhonto Licchavī, abhikkamantu bhonto Licchavī, ajja me samaṇena Gotamena saddhiɱ kathāsallāpo bhavissati. Sace me samaṇo Gotamo tathā patiṭṭhissati yathā 'ssa me ñātaññatarena sāvakena Assajinā nāma bhikkhunā patiṭṭhitaɱ, seyyathā pi nāma balavā puriso dīghalomikaɱ eḷakaɱ lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya, evam-evāhaɱ samaṇaɱ Gotamaɱ vādena vādaɱ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi; seyyathā pi nāma balavā soṇḍikākammakaro mahantaɱ soṇḍikākilañjaɱ gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya, evam-evāhaɱ samaṇaɱ Gotamaɱ vādena vādaɱ ākaḍḍhissami parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi; seyyathā pi nāma balavā soṇḍikādhutto vālaɱ kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nicchādeyya,

[page 229]

evam-evāhaɱ samaṇaɱ Gotamaɱ vādena vādaɱ odhunissāmi niddhunissāmi nicchādessāmi; seyyathā pi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīraɱ pokkharaṇiɱ ogāhitvā saṇadhovikaɱ nāma kiḷitajātaɱ kiḷati, evam-evāhaɱ samaṇaɱ Gotamaɱ saṇadhovikaɱ maññe kīḷitajātaɱ kiḷissāmi. Abhikkamantu bhonto Licchavī, abhikkamantu bhonto Licchavī, ajja me samaṇena Gotamena saddhiɱ kathāsallāpo bhavissatīti. Tatr' ekacce Licchavī evam-āhaɱsu: Kiɱ samaṇo Gotamo Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa vādaɱ āropessati, atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto samaṇassa Gotamassa vādaɱ āropessatīti.

Ekacce Licchavī evam-āhaɱsu: Kiɱ so bhavamāno Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavato vādaɱ āropessati, atha kho Bhagavā Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa vādaɱ āropessatīti. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto pañcamattehi Licchavisatehi parivuto yena Mahāvanaɱ Kūṭāgārasālā ten' upasaŋkami.

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caŋkamanti. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto yena te bhikkhū ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā te bhikkhū etad-avoca: Kahannu kho bho etarahi so bhavaṇ-Gotamo viharati, dassanakāmā hi mayan-taɱ bhavantaɱ Gotaman-ti. — Es' Aggivessana Bhagavā Mahāvanaɱ ajjhogāhitvā aññatarasmiɱ rukkhamūle divāvihāraɱ nisinno ti. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto mahatiyā Licchaviparisāya saddhiɱ Mahāvanaɱ ajjhogāhitvā yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Te pi kho Licchavī app-ekacce Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu, app-ekacce Bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdiɱsu, app-ekacce yena Bhagavā ten' añjalim-paṇāmetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu, appekacce Bhagavato santike nāmagottaɱ sāvetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu, app-ekacce tuṇhībhūtā ekamantaɱ nisīdiɱsu.

Ekamantaɱ nisinno kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavantaɱ etad-avoca: Puccheyyāhaɱ bhavantaɱ Gotamaɱ kañcid-eva desaɱ, sace me bhavaṇ-Gotamo okāsaɱ karoti pañhassa veyyākaraṇāyāti. — Pucch' Aggivessana yadākaŋkhasīti.

[page 230]

— Kathaɱ pana bhavaṇ-Gotamo sāvake vineti, kathaɱbhāgā ca pana bhoto Gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatīti. — Evaɱ kho ahaɱ Aggivessana sāvake vinemi, evaɱbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati: Rūpaɱ bhikkhave aniccaɱ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saŋkhārā aniccā, viññāṇaɱ aniccaɱ; rūpaɱ bhikkhave anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saŋkhārā anattā, viññāṇaɱ anattā; sabbe saŋkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā ti.

Evaɱ kho ahaɱ Aggivessana sāvake vinemi, evaɱbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatīti. — Upamā maɱ bha Gotama paṭibhātīti. — Paṭibhātu taɱ Aggivessanāti Bhagavā avoca. — Seyyathā pi bho Gotama ye kec' ime bījagāmabhūtagāmā vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjanti, sabbe te paṭhaviɱ nissāya paṭhaviyaɱ patiṭṭhāya evam-ete bījagāmabhūtagāmā vuddhiɱ virūḷhiɱ vepullaɱ āpajjanti; seyyathā pi vā pana bho Gotama ye kec' ime balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te paṭhaviɱ nissāya paṭhaviyaɱ paṭiṭṭhāya evam-ete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evam-eva kho bho Gotama rūpattā 'yaɱ purisapuggalo, rūpe patiṭṭhāya puññaɱ vā apuññaɱ vā pasavati; vedanattā 'yaɱ purisapuggalo, vedanāya patiṭṭhāya puññaɱ vā apuññaɱ vā pasavati; saññattā 'yaɱ purisapuggalo, saññāya patiṭṭhāya puññaɱ vā apuññaɱ vā pasavati; saŋkhārattā 'yaɱ purisapuggalo, saŋkhāresu patiṭṭhāya puññaɱ vā apuññaɱ vā pasavati; viññāṇattā 'yaɱ purisapuggalo, viññāṇe patiṭṭhāya puññaɱ vā apuññaɱ vā pasavatīti. — Nanu tvaɱ Aggivessana evaɱ vadesi: Rūpam-me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saŋkhārā me attā, viññāṇam-me attā ti. -Ahaɱ hi bho Gotama evaɱ vadāmi: Rūpam-me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saŋkhārā me attā, viññāṇam-me attā ti, ayañ-ca mahatī janatā ti. — Kiɱ hi te Aggivessana mahatī janatā karissati, iŋgha tvaɱ Aggivessana sakaɱ yeva vādam nibbeṭhehīti. — Ahaɱ hi bho Gotama evaɱ vadāmi: Rūpam-me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saŋkhārā me attā, viññāṇam-me attā ti.

Tena hi Aggivessana taɱ yev' ettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naɱ byākareyyāsi. Taɱ kimmaññasi Aggivessana:

[page 231]

Vatteyya rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiɱ vijite vaso ghātetāyaɱ vā ghātetuɱ jāpetāyaɱ vā jāpetuɱ pabbājetāyaɱ vā pabbājetuɱ, seyyathā pi rañño Pasenadissa Kosalassa, seyyathā pi vā pana rañño Māgadhassa Ajātasattussa Vedehiputtassāti. — Vatteyya bho Gotama rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiɱ vijite vaso ghātetāyaɱ vā ghātetuɱ jāpetāyaɱ vā jāpetuɱ pabbājetāyaɱ vā pabbājetuɱ, seyyathā pi rañño Pasenadissa Kosalassa, seyyathā pi vā pana rañño Māgadhassa Ajātasattussa Vedehiputtassa. Imesam-pi hi bho Gotama saŋghānaɱ gaṇānaɱ, seyyathīdaɱ Vajjīnaɱ Mallānaɱ, vattati sakasmiɱ vijite vaso ghātetāyaɱ vā ghātetuɱ jāpetāyaɱ vā jāpetuɱ pabbājetāyaɱ vā pabbājetuɱ, kiɱ pana rañño khattiyassa muddhāvasittassa, seyyathā pi rañño Pasenadissa Kosalassa, seyyathā pi vā pana rañño Māgadhassa Ajātasattussa Vedehiputtassa. Vatteyya bho Gotama, vattituñ-ca-marahatīti. — Taɱ kim-maññasi Aggivessana: Yaɱ tvaɱ evaɱ vadesi: rūpam-me attā ti, vattati te tasmiɱ rūpe vaso: evam-me rūpaɱ hotu, evam-me rūpaɱ mā ahosīti.

Evaɱ vutte Saccako Nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho Bhagavā Saccakaɱ Nigaṇṭhaputtaɱ etad-avoca:

Taɱ kim-maññasi Aggivessana: Yaɱ tvaɱ evaɱ vadesi:

rūpam-me attā ti, vattati te tasmiɱ rūpe vaso: evam-me rūpaɱ hotu, evam-me rūpaɱ mā ahosīti. Dutiyam-pi kho Saccako Nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi. Atha kho Bhagavā Saccakaɱ Nigaṇṭhaputtaɱ etad-avoca: Byākarohi dāni Aggivessana, na dāni te tuṇhībhāvassa kālo. Yo koci Aggivessana Tathāgatena yāva tatiyaɱ sahadhammikaɱ pañhaɱ puṭṭho na byākaroti etth' ev' assa sattadhā muddhā phalatīti.

Tena kho pana samayena vajirapāṇi yakkho ayasaɱ vajiraɱ ādāya ādittaɱ sampajjalitaɱ sajotibhūtaɱ Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa upari vehāsaɱ ṭhito hoti: Sacāyaɱ Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavatā yāva tatiyaɱ sahadhammikaɱ pañhaɱ puṭṭho na byākarissati etth' ev' assa sattadhā muddhaɱ phālessāmīti. Taɱ kho pana vajirapāṇiɱ yakkhaɱ Bhagavā c' eva passati Saccako ca Nigaṇṭhaputto. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto bhīto saɱviggo lomahaṭṭhajāto Bhagavantaɱ yeva tāṇaɱgavesī Bhagavantaɱ yeva leṇaɱgavesī Bhagavantaɱ yeva saraṇaɱgavesī Bhagavantaɱ etad-avoca:

[page 232]

Pucchatu maɱ bhavaɱ Gotamo, byākarissāmīti.

Taɱ kim-maññasi Aggivessana: Yaɱ tvaɱ evam vadesi: rūpam-me attā ti, vattati te tasmiɱ rūpe vaso: evaɱ me rūpaɱ hotu, evam-me rūpaɱ mā ahosīti. — No h' idaɱ bho Gotama. — Manasikarohi Aggivessana, manasikaritvā kho Aggivessana byākarohi, na kho te sandhīyati purimena vā pacchimaɱ pacchimena vā purimaɱ. Taɱ kimmaññasi Aggivessana: Yaɱ tvaɱ evaɱ vadesi: vedanā me attā ti, vattati te tāya vedanāya vaso: evam-me vedanā hotu, evam-me vedanā mā ahosīti. — No h' idaɱ bho Gotama. — Manasikarohi Aggivessana, manasikaritvā kho Aggivessana byākarohi, na kho te sandhīyati purimena vā pacchimaɱ pacchimena vā purimaɱ. Taɱ kim-maññasi Aggivessana: Yaɱ tvaɱ evaɱ vadesi: saññā me attā ti, vattati te tāya saññāya vaso: evam-me saññā hotu, evam-me saññā mā ahosīti. — No h' iḍaɱ bho Gotama. — Manasikarohi Aggivessana, manasikaritvā kho Aggivessana byākarohi, na kho te sandhīyati purimena vā pacchimaɱ pacchimena vā purimaɱ. Taɱ kim-maññasi Aggivessana: Yaɱ tvaɱ evaɱ vadesi: saŋkhārā me attā ti, vattati te tesu saŋkhāresu vaso: evam-me saŋkhārā hontu, evam-me saŋkhārā mā ahesun-ti. — No h' idaɱ bho Gotama. — Manasikarohi Aggivessana, manasikaritvā kho Aggivessana byākarohi, na kho te sandhīyati purimena vā pacchimaɱ pacchimena vā purimaɱ. Taɱ kim-maññasi Aggivessana: Yaɱ tvaɱ evaɱ vadesi: viññāṇam-me attā ti, vattati te tasmiɱ viññāṇe vaso: evam-me viññāṇaɱ hotu, evam-me viññāṇaɱ mā ahosīti. — No h' idaɱ bho Gotama. — Manasikarohi Aggivessana, manasikaritvā kho Aggivessana byākarohi, na kho te sandhīyati purimena vā pacchimaɱ pacchimena vā purimaɱ. Taɱ kim-maññasi Aggivessana: rūpaɱ niccaɱ vā aniccaɱ vā ti. — Aniccaɱ bho Gotama. — Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ vā taɱ sukhaɱ vā ti. — Dukkhaɱ bho Gotama. — Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ vipariṇāmadhammaɱ kallan-nu taɱ samanupassituɱ: etam-mama, eso 'ham-asmi, eso me attā ti.

[page 233]

— No h' idaɱ bho Gotama. — Taɱ kimmaññasi Aggivessana: vedanā — pe — saññā — saŋkhārā -taɱ kim-maññasi Aggivessana: viññāṇaɱ niccaɱ vā aniccaɱ vā ti. — Aniccaɱ bho Gotama. — Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ vā taɱ sukhaɱ vā ti. — Dukkhaɱ bho Gotama.

-- Yaɱ panāniccaɱ dukkhaɱ vipariṇāmadhammaɱ kallannu taɱ samanupassituɱ: etam-mama, eso 'ham-asmi, eso me attā ti. — No h' idaɱ bho Gotama. — Taɱ kim-maññasi Aggivessana: Yo nu kho dukkhaɱ allīno dukkhaɱ upagato dukkhaɱ ajjhosito dukkhaɱ: etam-mama, eso 'ham-asmi, eso me attā ti samanupassati, api nu kho so sāmaɱ vā dukkhaɱ parijāneyya dukkhaɱ vā parikkhepetvā vihareyyāti. — Kiɱ hi siyā bho Gotama, no h' idaɱ bho Gotamāti.

Seyyathā pi Aggivessana puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaɱ caramāno tiṇhaɱ kuṭhāriɱ ādāya vanaɱ paviseyya, so tattha passeyya mahantaɱ kadalikkhandhaɱ ujuɱ navaɱ akukkukajātaɱ; tam-enaɱ mūle chindeyya, mūle chetvā agge chindeyya, agge chetvā pattavaṭṭiɱ vinibbhujeyya, so tattha pattavaṭṭiɱ vinibbhujanto pheggumpi nādhigaccheyya, kuto sāraɱ; evam-eva kho tvaɱ Aggivessana mayā sakasmiɱ vāde samanuyuñjiyamāno samaṇugāhiyamāno samanubhāsiyamāno ritto tuccho aparaddho.

Bhāsitā kho pana te esā Aggivessana Vesāliyaɱ parisatiɱ vācā: Nāhan-taɱ passāmi samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā saŋghiɱ gaṇiɱ gaṇācariyaɱ, api arahantaɱ sammāsambuddhaɱ paṭijānamānaɱ, yo mayā vādena vādaɱ samāraddho na saŋkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuɱ; thūṇañ-ce p' ahaɱ acetanaɱ vādena vādaɱ samārabheyyaɱ sā pi mayā vādena vādaɱ samāraddhā saŋkampeyya sampakampeyya sampavedheyya, ko pana vādo manussabhūtassāti. Tuyhaɱ kho pan' Aggivessana app-ekaccāni sedaphusitāni nalāṭā muttāni uttarāsaŋgaɱ vinibhinditvā bhūmiyaɱ patiṭṭhitāni. Mayhaɱ kho pan' Aggivessana na-tthi etarahi kāyasmiɱ sedo ti. Iti Bhagavā tasmiɱ parisatiɱ suvaṇṇavaṇṇaɱ kāyaɱ vivari.

[page 234]

Evaɱ vutte Saccako Nigaṇṭhaputto tuṇhībhūto maŋkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.

Atha kho Dummukho Licchaviputto Saccakaɱ Nigaṇṭhaputtaɱ tuṇhībhūtaɱ maŋkubhūtaɱ pattakkhandhaɱ adhomukhaɱ pajjhāyantaɱ appaṭibhānaɱ viditvā Bhagavantaɱ etad-avoca: Upamā maɱ Bhagavā paṭibhātīti. — Paṭibhātu taɱ Dummukhāti Bhagavā avoca. — Seyyathā pi bhante gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī, tatr' assa kakkaṭako. Atha kho bhante sambahulā kumārakā vā kumārikā vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā yena sā pokkharaṇī ten' upasaŋkameyyuɱ, upasaŋkamitvā taɱ pokkharaṇiɱ ogāhitvā kakkaṭakaɱ udakā uddharitvā thale patiṭṭhāpeyyuɱ.

{Yañ-ñad-eva} hi so bhante kakkaṭako aḷaɱ abhininnāmeyya taɱ tad-eva te kumārakā vā kumārikā vā kaṭṭhena vā kaṭhalena vā sañchindeyyuɱ sambhañjeyyuɱ sampalibhañjeyyuɱ. Evaɱ hi so bhante kakkaṭako sabbehi aḷehi sañchinnehi sambhaggehi sampalibhaggehi abhabbo taɱ pokkharaṇiɱ puna otarituɱ seyyathā pi pubbe. Evam-eva kho bhante yāni Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici tāni Bhagavatā sañchinnāni sambhaggāni sampalibhaggāni, abhabbo ca dāni bhante Saccako Nigaṇṭhaputto puna Bhagavantaɱ upasaŋkamituɱ yadidaɱ vādādhippāyo ti. Evaɱ vutte Saccako Nigaṇṭhaputto Dummukhaɱ Licchaviputtaɱ etad-avoca: Āgamehi tvaɱ Dummukha, āgamehi tvaɱ Dummukha, na mayaɱ tayā saddhiɱ mantema, idha mayaɱ bhotā Gotamena saddhiɱ mantema.

Tiṭṭhat' esā bho Gotama amhākañ-c' eva aññesañ-ca puthusamaṇabrāhmaṇānaɱ vācā, vilāpaɱ vilapitaɱ maññe.

Kittāvatā ca nu kho bhoto Gotamassa sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaɱkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatīti. — Idha Aggivessana mama sāvako yaɱ kiñci rūpaɱ atītānāgatapaccuppannaɱ, ajjhattaɱ vā bahiddhā vā, oḷārikaɱ vā sukhumaɱ vā, hīnaɱ vā paṇītaɱ vā, yaɱ dūre santike vā, sabbaɱ rūpaɱ: n' etaɱ mama, n' eso 'ham-asmi, na {me^so} attā ti evametaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya passati.

[page 235]

Yā kāci vedanā — pe — yā kāci saññā — ye keci saŋkhārā — yaɱ kiñci viññāṇaɱ atītānāgatapaccuppannaɱ, ajjhattaɱ vā bahiddhā vā, oḷārikaɱ vā sukhumaɱ vā, hīnaɱ vā paṇītaɱ vā, yaɱ dūre santike vā, sabbaɱ viññāṇaɱ: n' etaɱ mama, n' eso 'ham-asmi, na {me^so} attā ti evam-etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya passati. Ettāvatā kho Aggivessana mama sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaɱkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatīti. -Kittāvatā pana bho Gotama bhikkhu arahaɱ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaɱyojano samma-d-aññā vimutto ti. — Idh' Aggivessana bhikkhu yaɱ kiñci rūpaɱ atītānāgatapaccuppannaɱ, ajjhattaɱ vā bahiddhā vā, oḷārikaɱ vā sukhumaɱ vā, hīnaɱ vā paṇītaɱ vā, yaɱ dūre santike vā, sabbaɱ rūpaɱ: n' etaɱ mama, n' eso 'ham-asmi, na {me^so} attā ti evam-etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya disvā anuppādā vimutto hoti. Yā kāci vedanā — pe — yā kāci saññā — ye keci saŋkhārā -yaɱ kiñci viññāṇaɱ atītānāgatapaccuppannaɱ, ajjhattaɱ vā bahiddhā vā, oḷārikaɱ vā sukhumaɱ vā, hīnaɱ vā paṇītaɱ vā, yaɱ dūre santike vā, sabbaɱ viññāṇaɱ: n' etaɱ mama, n' eso 'ham-asmi, na {me^so} attā ti evam-etaɱ yathābhūtaɱ sammappaññāya disvā anuppādā vimutto hoti.

Ettāvatā kho Aggivessana bhikkhu arahaɱ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaɱyojano samma-d-aññā vimutto. Evaɱ vimuttacitto kho Aggivessana bhikkhu tīhi anuttariyehi samannāgato hoti: dassanānuttariyena paṭipadānuttariyena vimuttānuttariyena. Evaɱ vimutto kho Aggivessana bhikkhu Tathāgatañ-ñeva sakkaroti garukaroti māneti pūjeti: buddho so Bhagavā bodhāya dhammaɱ deseti, danto so Bhagavā damathāya dhammaɱ deseti, santo so Bhagavā samathāya dhammaɱ deseti, tiṇṇo so Bhagavā taraṇāya dhammaɱ deseti, parinibbuto so Bhagavā parinibbānāya dhammaɱ desetīti.

Evaɱ vutte Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavantaɱ etadavoca:

[page 236]

Mayam-eva bho Gotama dhaɱsī, mayaɱ pagabbhā, ye mayaɱ bhavantaɱ Gotamaɱ vādena vādaɱ āsādetabbaɱ amaññimha. Siyā hi bho Gotama hatthippabhinnaɱ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tv-eva bhavantaɱ Gotamaɱ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Siyā hi bho Gotama jalantaɱ aggikkhandhaɱ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tv-eva bhavantaɱ Gotamaɱ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Siyā hi bho Gotama āsīvisaɱ ghoravisaɱ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tv-eva bhavantaɱ Gotamaɱ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Mayam-eva bho Gotama dhaɱsī, mayaɱ pagabbhā, ye mayaɱ bhavantaɱ Gotamaɱ vādena vādaɱ āsādetabbaɱ amaññimha. Adhivāsetu ca me bhavaɱ Gotamo svātanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhusaŋghenāti. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavato adhivāsanaɱ viditvā te Licchavī āmantesi: Suṇantu me bhonto Licchavī: samaṇo Gotamo nimantito svātanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhusaŋghena, yena me abhihareyyātha yamassa patirūpaɱ maññeyyāthāti. Atha kho te Licchavī tassā rattiyā accayena Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa pañcamattāni thālipākasatāni bhattābhihāraɱ abhihariɱsu. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto sake ārāme paṇītaɱ khādaniyaɱ bhojaniyaɱ paṭiyādāpetvā Bhagavato kālaɱ ārocāpesi: Kālo bho Gotama, niṭṭhitaɱ bhattan-ti. Atha kho Bhagavā pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaraɱ ādāya yena Saccakassa Nigaṇṭhaputtassa ārāmo ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiɱ bhikkhusaŋghena. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto Buddhapamukhaɱ bhikkhusaŋghaɱ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavantaɱ bhuttāviɱ onītapattapāṇiɱ aññataraɱ nīcaɱ āsanaɱ gahetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Saccakho Nigaṇṭhaputto Bhagavantaɱ etad-avoca: Yamidaɱ bho Gotama dāne puññañ-ca puññamahī ca taɱ dāyakānaɱ sukhāya hotūti. — Yaɱ kho Aggivessana tādisaɱ dakkhiṇeyyaɱ āgamma avītarāgaɱ avītadosaɱ avītamohaɱ taɱ dāyakānaɱ bhavissati.

[page 237]

Yaɱ kho Aggivessana mādisaɱ dakkhiṇeyyaɱ āgamma vītarāgaɱ vītadosaɱ vītamohaɱ taɱ tuyhaɱ bhavissatīti.

CŪḶASACCAKASUTTAṂ PAÑCAMAṂ.

 


 

XXXVI. Mahā Saccaka Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Vesāliyaɱ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaɱ. Tena kho pana samayena Bhagavā pubbanhasamayaɱ sunivattho hoti pattacīvaraɱ ādāya Vesāliɱ piṇḍāya pavisitukamo. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto jaŋghāvihāraɱ anucaŋkamamāno anuvicaramāno yena Mahāvanaɱ Kūṭāgārasālā ten' upasaŋkami.

Addasā kho āyasmā Ānando Saccakaɱ Nigaṇṭhaputtaɱ dūrato va āgacchantaɱ, disvāna Bhagavantaɱ etad-avoca:

Ayaɱ bhante Saccako Nigaṇṭhaputto āgacchati bhassappavādiko paṇḍitavādo, sādhusammato bahujanassa. Eso kho bhante avaṇṇakāmo Buddhassa, avaṇṇakāmo dhammassa, avaṇṇakāmo saŋghassa. Sādhu bhante Bhagavā muhuttaɱ nisīdatu anukampaɱ upādāyāti. Nisīdi Bhagavā paññatte āsane. Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavantaɱ etad-avoca:

Santi bho Gotama eke samaṇabrāhmaṇā kāyabhāvanānuyogam-anuyuttā viharanti no cittabhāvanaɱ. Phusanti hi bho Gotama sārīrikaɱ dukkhaɱ vedanaɱ. Bhūtapubbaɱ bho Gotama sārīrikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭhassa sato ūrukkhambho pi nāma bhavissati, hadayam-pi nāma phalissati.

uṇham-pi lohitaɱ mukhato uggamissati, ummādam-pi pāpuṇissati cittakkhepaɱ. Tassa kho etaɱ bho Gotama kāyanvayaɱ cittaɱ hoti, kāyassa vasena vattati, taɱ kissa hetu:

[page 238]

abhāvitattā cittassa. Santi pana bho Gotama eke samaṇabrāhmaṇā cittabhāvanānuyogam-anuyuttā viharanti no kāyabhāvanaɱ. Phusanti hi bho Gotama cetasikaɱ dukkhaɱ vedanaɱ. Bhūtapubbaɱ bho Gotama cetasikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭhassa sato ūrukkhambho pi nāma bhavissati, hadayam-pi nāma phalissati, uṇham-pi lohitaɱ mukhato uggamissati, ummādam-pi pāpuṇissati cittakkhepaɱ. Tassa kho eso bho Gotama cittanvayo kāyo hoti, cittassa vasena vattati, taɱ kissa hetu: abhāvitattā kāyassa. Tassa mayhaɱ bho Gotama evaɱ hoti: Addhā bhoto Gotamassa sāvakā cittabhāvanānuyogam-anuyuttā viharanti no kāyabhāvanan-ti.

Kinti pana te Aggivessana kāyabhāvanā sutā ti. — Seyyathīdaɱ Nando Vaccho, Kiso Saŋkicco, Makkhali Gosālo, ete hi bho Gotama acelakā muttācārā hatthāpalekhanā, na ehibhadantikā na tiṭṭhabhadantikā, na abhihaṭaɱ na uddissakaṭaɱ na nimantaṇaɱ sādiyanti. te na kumbhīmukhā patigaṇhanti, na kaḷopimukhā patigaṇhanti, na eḷakamantaraɱ na daṇḍamantaraɱ na musalamantaraɱ, na dvinnaɱ bhuñjamānānaɱ, na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya, na saŋkittisu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaɱ na maɱsaɱ na suraɱ na merayaɱ na thusodakaɱ pipanti. Te ekāgārikā vā honti ekālopikā, dvāgārikā vā honti dvālopikā, sattāgārikā vā honti sattālopikā. Ekissā pi dattiyā yāpenti, dvīhi pi dattīhi yāpenti, sattahi pi dattīhi yāpenti. Ekāhikam-pi āhāraɱ āhārenti, dvīhikam-pi āhāraɱ āhārenti, sattāhikampi āhāraɱ āhārenti, iti evarūpaɱ addhamāsikam-pi pariyāyabhattabhojanānuyogam-anuyuttā viharantīti. — Kiɱ pana te Aggivessana tāvataken' eva yāpentīti. — No h' idaɱ bho Gotama. App-ekadā bho Gotama uḷārāni uḷārāni khādaniyāni khādanti, uḷārāni uḷārāni bhojanāni bhuñjanti, uḷārāni uḷārāni sāyaniyāni sāyanti, uḷārāni uḷārāni pānāni pivanti; te imehi kāyaɱ balaɱ gāhenti nāma brūhenti nāma medenti nāmāti. — Yaɱ kho te Aggivessana purimaɱ pahāya pacchā upacinanti, evaɱ imassa kāyassa ācayāpacayo hoti. Kinti pana te Aggivessana cittabhāvanā sutā ti. cittabhāvanāya kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavatā puṭṭho samāno na sampāyāsi.

[page 239]

Atha kho Bhagavā Saccakaɱ Nigaṇṭhaputtaɱ etadavoca: Yā pi kho te esā Aggivessana purimā kāyabhāvanā bhāsitā sā pi ariyassa vinaye no dhammikā kāyabhāvanā.

Kāyabhāvanaɱ hi kho tvaɱ Aggivessana na aññāsi, kuto pana tvaɱ cittabhāvanaɱ jānissasi. Api ca Aggivessana yathā abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca, bhāvitakāyo ca bhāvitacitto ca, taɱ suṇāhi, sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmīti. — Evaɱ bho ti kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad-avoca:

Kathañ-ca Aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitācitto ca: Idha Aggivessana assutavato puthujjanassa uppajjati sukhā vedanā, so sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno sukhasārāgī ca hoti sukhasārāgitañ-ca āpajjati, tassa sā sukhā vedanā nirujjhati, sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā, so dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati, urattāḷiɱ kandati, sammohaɱ āpajjati.

Tassa kho esā Aggivessana uppannā pi sukhā vedanā cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa, uppannā pi dukkhā vedanā cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa. Yassa kassaci Aggivessana evaɱ ubhatopakkhaɱ uppannā pi sukhā vedanā cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa, uppannā pi dukkhā vedanā cittaɱ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa, evaɱ kho Aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca. Kathañ-ca Aggivessana bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto ca: Idha Aggivessana sutavato ariyasāvakassa uppajjati sukhā vedanā, so sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno no sukhasārāgī hoti na sukhasārāgitaɱ āpajjati, tassa sā sukhā vedanā nirujjhati, sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā, so dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiɱ kandati, na sammohaɱ āpajjati. Tassa kho esā Aggivessana uppannā pi sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa. uppannā pi dukkhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa. Yassa kassaci Aggivessana evaɱ ubhatopakkhaɱ uppannā pi sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa,

[page 240]

uppannā pi dukkhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa, evaɱ kho Aggivessana bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto cāti.

Evaɱ pasanno ahaɱ bhoto Gotamassa: bhavaɱ hi Gotamo bhāvitakāyo ca bhāvitacitto cāti. — Addhā kho te ayaɱ Aggivessana āsajja upanīya vācā bhāsitā, api ca te ahaɱ byākarissāmi. Yato kho ahaɱ Aggivessana kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito, taɱ vata me uppannā vā sukhā vedanā cittaɱ pariyādāya ṭhassati, uppannā vā dukkhā vedanā cittaɱ pariyādāya ṭhassatīti n' etaɱ kho ṭhānaɱ vijjatīti. — Na ha nūna bhoto Gotamassa uppajjati tathārūpā sukhā vedanā yathārūpā uppannā sukhā vedanā cittaɱ pariyādāya tiṭṭheyya, na ha nūna bhoto Gotamassa uppajjati tathārūpā dukkhā vedanā yathārūpā uppannā dukkhā vedanā cittaɱ pariyādāya tiṭṭheyyāti.

Kiɱ hi no siyā Aggivessana. Idha me Aggivessana pubbe va sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattass' eva sato etad-ahosi: Sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, na-y-idaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaɱ ekantaparisuddhaɱ saŋkhalikhitaɱ brahmacariyaɱ carituɱ, yan-nūnāhaɱ kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyan-ti.

So kho ahaɱ Aggivessana aparena samayena daharo va samāno susu kāḷakeso ... (repeat from p. 163, l.28 to p. 167, l.8; for bhikkhave substitute Aggivessana) ... alam-idaɱ padhānāyāti.

Api-ssu maɱ Aggivessana tisso upamā paṭibhaɱsu anacchariyā pubbe assutapubbā: Seyyathā pi Aggivessana allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ udake nikkhittaɱ, atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiɱ ādāya: aggiɱ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmīti. Taɱ kim-maññasi Aggivessana: api nu so puriso amuɱ allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ udake nikkhittaɱ uttarāraṇiɱ ādāya abhimanthento aggiɱ abhinibbatteyya tejo pātukareyyāti. — No h' idaɱ bho Gotama, taɱ kissa hetu:

aduɱ hi bho Gotama allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ, tañ-ca pana udake nikkhittaɱ,

[page 241]

yāvad-eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assāti. — Evam-eva kho Aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c' eva kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaɱ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaɱ na suppahīno hoti na suppaṭippassaddho, opakkamikā ce pi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti abhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya, no ce pi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti abhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaɱ kho maɱ Aggivessana paṭhamā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.

Aparā pi kho maɱ Aggivessana dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā: Seyyathā pi Aggivessana allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ ārakā udakā thale nikkhittaɱ, atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiɱ ādāya: aggiɱ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmīti. Taɱ kim-maññasi Aggivessana: api nu so puriso amuɱ allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ ārakā udakā thale nikkhittaɱ uttarāraṇiɱ ādāya abhimanthento aggiɱ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyāti. -No h' idaɱ bho Gotama, taɱ kissa hetu: aduɱ hi bho Gotama allaɱ kaṭṭhaɱ sasnehaɱ, kiñcāpi ārakā udakā thale nikkhittaɱ, yāvad-eva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assāti. — Evam-eva kho Aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c' eva kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaɱ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaɱ na suppahīno hoti na suppaṭippassaddho, opakkamikā ce pi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti abhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya, no ce pi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti abhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaɱ kho maɱ Aggivessana dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.

Aparā pi kho maɱ Aggivessana tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā:

[page 242]

Seyyathā pi Aggivessana sukkhaɱ kaṭṭhaɱ koḷāpaɱ ārakā udakā thale nikkhittaɱ, atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiɱ ādāya: aggiɱ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmīti. Taɱ kim-maññasi Aggivessana: api nu so puriso amuɱ sukkhaɱ kaṭṭhaɱ koḷāpaɱ ārakā udakā thale nikkhittaɱ uttarāraṇiɱ ādāya abhimanthento aggiɱ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyāti. — Evaɱ bho Gotama, taɱ kissa hetu: aduɱ hi bho Gotama sukkhaɱ kaṭṭhaɱ koḷāpaɱ, tañ-ca pana ārakā udakā thale nikkhittan-ti. — Evam-eva kho Aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena c' eva kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaɱ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaɱ suppahīno hoti suppaṭippassaddho, opakkamikā ce pi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti bhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya, no ce pi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti bhabbā va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaɱ kho maɱ Aggivessana tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Imā kho maɱ Aggivessana tisso upamā paṭibhaɱsu anacchariyā pubbe assutapubbā.

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad-ahosi: Yan-nūnāhaɱ dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇheyyaɱ abhinippīḷeyyaɱ abhisantāpeyyan-ti. So kho ahaɱ Aggivessana dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi. Tassa mayhaɱ Aggivessana dantehi danta-mādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.

Seyyathā pi Aggivessana balavā puriso dubbalataraɱ purisaɱ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya, evam-eva kho me Aggivessana dantehi danta-m-ādhāya jivhāya tāluɱ āhacca cetasā cittaɱ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. Āraddhaɱ kho pana me Aggivessana viriyaɱ hoti asallīnaɱ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho ten' eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

[page 243]

Evarūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad-ahosi: Yan-nūnāhaɱ appānakaɱ jhānaɱ jhāyeyyan-ti. So kho ahaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiɱ. Tassa mayhaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaɱ nikkhamantānaɱ adhimatto saddo hoti. Seyyathā pi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti, evam-eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaɱ nikkhamantānaɱ adhimatto saddo hoti.

Āraddhaɱ kho pana me Aggivessana viriyaɱ hoti asallīnaɱ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho ten' eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad-ahosi: Yan-nūnāhaɱ appānakaɱ yeva jhānaɱ jhāyeyyan-ti. So kho ahaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiɱ. Tassa mayhaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaɱ ūhananti. Seyyathā pi Aggivessana balavā puriso tiṇhena sikharena muddhānaɱ abhimantheyya, evameva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaɱ ūhananti. Āraddhaɱ kho pana me Aggivessana viriyaɱ hoti asallīnaɱ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho ten' eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad-ahosi: Yan-nūnāhaɱ appānakaɱ yeva jhānaɱ jhāyeyyan-ti. So kho ahaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiɱ. Tassa mayhaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. Seyyathā pi Aggivessana balavā puriso daḷhena varattakhaṇḍena sīse sīsaveṭhaɱ dadeyya,

[page 244]

evam-eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.

Āraddhaɱ kho pana me Aggivessana viriyaɱ hoti asallīnaɱ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho ten' eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad-ahosi: Yan-nūnāhaɱ appānakaɱ yeva jhānaɱ jhāyeyyan-ti. So kho ahaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiɱ. Tassa mayhaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiɱ parikantanti. Seyyathā pi Aggivessana dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiɱ parikanteyya, evam-eva kho me Aggivessana adhimattā vātā kucchiɱ parikantanti. Āraddhaɱ kho pana me Aggivessana viriyaɱ hoti asallīnaɱ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho ten' eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad-ahosi: Yan-nūnāham appānakaɱ yeva jhānaɱ jhāyeyyan-ti. So kho ahaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiɱ. Tassa mayhaɱ Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiɱ ḍāho hoti. Seyyathā pi Aggivessana dve balavanto purisā dubbalataraɱ purisaɱ nānābāhāsu gahetvā aŋgārakāsuyā santāpeyyuɱ samparitāpeyyuɱ, evam-eva kho me Aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiɱ ḍāho hoti. Āraddhaɱ kho pana me Aggivessana viriyaɱ hoti asallīnaɱ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho ten' eva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

Evarūpā pi kho me Aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati. Api-ssu maɱ Aggivessana devatā disvā evam-āhaɱsu:

[page 245]

kālakato samaṇo Gotamo ti.

Ekaccā devatā evam-āhaɱsu: na kālakato samaṇo Gotamo, api ca kālaɱ karotīti. Ekaccā devatā evam-āhaɱsu: na kālakato samaṇo Gotamo na pi kālaɱ karoti, arahaɱ samaṇo Gotamo, vihāro tv-eva so arahato evarūpo hotīti.

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad-ahosi: Yan-nūnāhaɱ sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjeyyan-ti. Atha kho maɱ Aggivessana devatā upasaŋkamitvā etad-avocuɱ: Mā kho tvaɱ mārisa sabbaso āhārupacchedāya paṭipajji, sace kho tvaɱ mārisa sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjissasi tassa te mayaɱ dibbaɱ ojaɱ lomakūpehi ajjhoharissāma, tāya tvaɱ yāpessasīti. Tassa mayhaɱ Aggivessana etad-ahosi: Ahañc' eva kho pana sabbaso ajaddhukaɱ paṭijāneyyaɱ imā ca me devatā dibbaɱ ojaɱ lomakūpehi ajjhohareyyuɱ tāya cāhaɱ yāpeyyaɱ, taɱ mama assa musā ti. So kho ahaɱ Aggivessana tā devatā paccācikkhāmi, halan-ti vadāmi.

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad-ahosi: Yan-nūnāhaɱ thokaɱ thokaɱ āhāraɱ āhāreyyaɱ pasataɱ pasataɱ, yadi vā muggayūsaɱ yadi vā kulatthayūsaɱ yadi vā kaḷāyayūsaɱ yadi vā hareṇukayūsan-ti. So kho ahaɱ Aggivessana thokaɱ thokaɱ āhāraɱ āhāresiɱ pasataɱ pasataɱ, yadi vā muggayūsaɱ yadi vā kulatthayūsaɱ yadi vā kaḷāyayūsaɱ yadi vā hareṇukayūsaɱ. Tassa mayhaɱ Aggivessana thokaɱ thokaɱ āhāraɱ āhārayato pasataɱ pasataɱ, yadi vā muggayūsaɱ yadi vā kulatthayūsaɱ yadi vā kaḷāyayūsaɱ yadi vā hareṇukayūsaɱ, adhimattakasimānaɱ patto kāyo hoti. Seyyathā pi nāma āsītikapabbāni vā kālāpabbāni vā evam-evassu me aŋgapaccaŋgāni bhavanti tāy' ev' appāhāratāya, seyyathā pi nāma oṭṭhapadaɱ evam-eva-ssu me ānisadaɱ hoti tāy' ev' appāhāratāya, seyyathā pi nāma vaṭṭanāvaḷī evam eva-ssu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti tāy' ev' appāhāratāya, seyyathā pi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti evam-eva ssu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāy' ev' appāhāratāya, seyyathā pi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti evameva-ssu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāy' ev' appāhāratāya, seyyathā pi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena sampuṭito hoti sammilāto evam-eva-ssu me sīsacchavi sampuṭitā hoti sammilātā tāy' ev' appāhāratāya.

[page 246]

So kho ahaɱ Aggivessana: udaracchaviɱ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaɱ yeva parigaṇhāmi, piṭṭhikaṇṭakaɱ parimasissāmīti udaracchaviɱ yeva parigaṇhāmi.

Yāva-ssu me Aggivessana udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaɱ allīnā hoti tāy' ev' appāhāratāya. So kho ahaɱ Aggivessana:

vaccaɱ vā muttaɱ vā karissāmīti tatth' eva avakujjo papatāmi tāy' ev' appāhāratāya. So kho ahaɱ Aggivessana imam-eva kāyaɱ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi. Tassa mayhaɱ Aggivessana pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāy' ev' appāhārātāya. Api-ssu maɱ Aggivessana manussā disvā evam-āhaɱsu: kāḷo samaṇo Gotamo ti. Ekacce manussā evam-āhaɱsu: na kāḷo samaṇo Gotamo, sāmo samaṇo Gotamo ti. Ekacce manussā evam-āhaɱsu: na kāḷo samaṇo Gotamo na pi sāmo, maŋguracchavi samaṇo Gotamo ti. Yāva-ssu me Aggivessana tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāy' ev' appāhāratāya.

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad-ahosi: Ye kho keci atītam-addhānaɱ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedayiɱsu, etāvaparamaɱ nay-ito bhiyyo; ye pi hi keci anāgatam-addhānaɱ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedayissanti, etāvaparamaɱ na-y-ito bhiyyo; ye pi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti, etāvaparamaɱ na-y-ito bhiyyo.

Na kho panāhaɱ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttariɱ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaɱ, siyā nu kho añño maggo bodhāyāti. Tassa mayhaɱ Aggivessana etad-ahosi: Abhijānāmi kho panāhaɱ pitu Sakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharitā, siyā nu kho eso maggo bodhāyāti. Tassa mayhaɱ Aggivessana satānusāri viññāṇaɱ ahosi: eso va maggo bodhāyāti. Tassa mayhaɱ Aggivessana etad-ahosi: Kin-nu kho ahaɱ tassa sukhassa bhāyāmi yan-taɱ sukhaɱ aññatr' eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehīti.

[page 247]

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad-ahosi: Na kho ahaɱ tassa sukhassa bhāyāmi yan-taɱ sukhaɱ aññatr' eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehīti.

Tassa mayhaɱ Aggivessana etad-ahosi: Na kho taɱ sukaraɱ sukhaɱ adhigantuɱ evaɱ adhimattakasimānaɱ pattakāyena, yan-nūnāhaɱ oḷārikaɱ āhāraɱ āhāreyyaɱ odanakummāsan-ti. So kho ahaɱ Aggivessana oḷārikaɱ āhāraɱ āhāresiɱ odanakummāsaɱ. Tena kho pana maɱ Aggivessana samayena pañca bhikkhū paccupaṭṭhitā honti: yanno samaṇo Gotamo dhammaɱ adhigamissati tan-no ārocessatīti. Yato kho ahaɱ Aggivessana oḷārikaɱ āhāraɱ āhāresiɱ {odanakummāsaɱ}, atha me te pañca bhikkhū nibbijjāpakkamiɱsu: bāhuliko samaṇo Gotamo padhānavibbhanto āvatto bāhullāyāti.

So kho ahaɱ Aggivessana oḷārikaɱ āhāraɱ āhāretvā balaɱ gahetvā vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ. Evarūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati. Vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ. Evarūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati. Pītiyā ca virāgā upekhako ca vihāsiɱ sato ca sampajāno, sukhañ-ca kāyena paṭisaɱvedesiɱ yan-taɱ ariyā ācikkhanti: upekhako satimā sukhavihārī ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ. Evarūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja vihāsiɱ. Evarūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ.

[page 248]

So anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarāmi, seyyathīdaɱ: ekam-pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsatim-pi jātiyo tiɱsam-pi jātiyo cattārīsam-pi jātiyo paññāsam-pi jātiyo jātisatam-pi jātisahassam-pi jātisatasahassam-pi, aneke pi saɱvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe; amutr' āsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra uppādiɱ, tatrāp' āsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno ti. Iti sākāraɱ sauddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarāmi. Ayaɱ kho me Aggivessana rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evarūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi: ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. Ayaɱ kho me Aggivessana rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno,

[page 249]

yathā taɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evarūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khayañāṇāya cittaɱ abhininnāmesiɱ. So: idaɱ dukkhan-ti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ, ayaɱ dukkhasamudayo ti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ, ayaɱ dukkhanirodho ti yathābhūtaɱ abbaññāsiɱ, ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ; ime āsavā ti yathābhūtaɱ abbhāññāsiɱ. ayaɱ āsavasamudayo ti yathābhūtaɱ abbhāññāsiɱ, ayaɱ āsavanirodho ti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ, ayaɱ āsavanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaɱ abbhaññāsiɱ.

Tassa me evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā pi cittaɱ vimuccittha, bhavāsavā pi cittaɱ vimuccittha, avijjāsavā pi cittaɱ vimuccittha, vimuttasmiɱ vimuttam-iti ñāṇaɱ ahosi; khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsiɱ. Ayaɱ kho me Aggivessana rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taɱ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evarūpā pi kho me Aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaɱ na pariyādāya tiṭṭhati.

Abhijānāmi kho panāhaɱ Aggivessana anekasatāya parisāya dhammaɱ desetā. api-ssu maɱ ekameko evaɱ maññati:

mam-ev' ārabbha samaṇo Gotamo dhammaɱ desesīti. Na kho pan' etaɱ Aggivessana evaɱ daṭṭhabbaɱ, yāvad-eva viññāpanatthāya Tathāgato paresaɱ dhammaɱ deseti. So kho ahaɱ Aggivessana tassā yeva kathāya pariyosāne tasmiɱ yeva purimasmiɱ samādhinimitte ajjhattam-eva cittaɱ saṇṭhapemi sannisādemi ekodikaromi samādahāmi, yena sudaɱ niccakappaɱ niccakappaɱ viharāmīti. — Okappaniyam-etaɱ bhoto Gotamassa yathā taɱ arahato sammāsambuddhassa.

Abhijānāti pana bhavaɱ Gotamo divā supitā ti. — Abhijānām' ahaɱ Aggivessana gimhānaɱ pacchime māse pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto catugguṇaɱ saŋghāṭiɱ paññāpetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaɱ okkamitā ti. — Etaɱ kho bho Gotama eke samaṇabrāhmaṇā sammohavihārasmiɱ vadantīti.

[page 250]

— Na kho Aggivessana ettāvatā sammūḷho vā hoti asammūḷho vā. Api ca Aggivessana yathā sammūḷho ca hoti asammūḷho ca, taɱ suṇāhi, sādhukaɱ manasikarohi, bhāsissāmīti. — Evaɱ bho ti kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad-avoca:

Yassa kassaci Aggivessana ye āsavā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiɱ jātijarāmaraṇiyā appahīnā, tam-ahaɱ sammūḷho ti vadāmi. Āsavānaɱ hi Aggivessana appahānā sammūḷho hoti. Yassa kassaci Aggivessana ye āsavā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiɱ jātijarāmaraṇiyā pahīnā, tam-ahaɱ asammūḷho ti vadāmi. Āsavānaɱ hi Aggivessana pahānā asammūḷho hoti.

Tathāgatassa kho Aggivessana ye āsavā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiɱ jātijarāmaraṇiyā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā. Seyyathā pi Aggivessana tālo matthakācchinno abhabbo puna virūḷhiyā, evam-eva kho Aggivessana Tathāgatassa ye āsavā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiɱ jātijarāmaraṇiyā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā ti.

Evaɱ vutte Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavantaɱ etadavoca: Acchariyaɱ bho Gotama, abbhutaɱ bho Gotama, yāvañ-c' idaɱ bhoto Gotamassa evaɱ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c' eva pariyodāyati mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taɱ arahato sammāsambuddhassa. Abhijānām' ahaɱ bho Gotama Pūraṇaɱ Kassapaɱ vādena vādaɱ samārabhitā, so pi mayā vādena vādaɱ samāraddho aññen' aññaɱ paṭicari, bahiddhā kathaɱ apanāmesi, kopañ-ca dosañ-ca appaccayañ-ca pātvākāsi. Bhoto pana Gotamassa evaɱ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c' eva pariyodāyati mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taɱ araharo sammāsambuddhassa. Abhijānām' ahaɱ bho Gotama Makkhaliɱ Gosālaɱ — Ajitaɱ Kesakambalaɱ — Pakudhaɱ Kaccāyanaɱ — Sañjayaɱ Belaṭṭhaputtaɱ — Nigaṇṭhaɱ Nāthaputtaɱ vādena vādaɱ samārabhitā, so pi mayā vādena vādaɱ samāraddho aññen' aññaɱ paṭicari,

[page 251]

bahiddhā kathaɱ apanāmesi, kopañ-ca dosañca appaccayañ-ca pātvākāsi. Bhoto pana Gotamassa evaɱ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo c' eva pariyodāyati mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taɱ arahato sammāsambuddhassa.

Handa ca dāni mayaɱ bho Gotama gacchāma, bahukiccā mayaɱ bahukaraṇīyā ti. — Yassa dāni tvaɱ Aggivessana kālaɱ maññasīti.

Atha kho Saccako Nigaṇṭhaputto Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy' āsanā pakkāmīti.

MAHĀSACCAKASUTTAṂ CHAṬṬHAṂ.

 


 

XXXVII. Cūḷa Taṇhā Saŋkhaya Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Pubbārāme Migāramātu pāsāde. Atha kho Sakko devānam-indo yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho Sakko devānam-indo Bhagavantaɱ etad-avoca:

Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saŋkhittena taṇhāsaŋkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan-ti.

Idha devānam-inda bhikkhuno sutaɱ hoti: sabbe dhammā nālaɱ abhinivesāyāti. Evañ-ca taɱ devānam-inda bhikkhuno sutaɱ hoti: sabbe dhammā nālaɱ abhinivesāyāti, so sabbaɱ dhammaɱ abhijānāti, sabbaɱ dhammaɱ abhiññāya sabbaɱ dhammaɱ parijānāti, sabbaɱ dhammaɱ pariññāya yaɱ kañci vedanaɱ vedeti, sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkhamasukhaɱ vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati; so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati, anupādiyaɱ na paritassati, aparitassaɱ paccattañ-ñeva parinibbāyati;

[page 252]

khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāti. Ettāvatā kho devānaminda bhikkhu saŋkhittena taṇhāsaŋkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan-ti. Atha kho Sakko devānamindo Bhagavato bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatth' ev' antaradhāyi.

Tena kho pana samayena āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho āyasmato Mahāmoggallānassa etad-ahosi: Kin-nu kho so yakkho Bhagavato bhāsitaɱ abhisamecca anumodi udāhu no; yan-nūnāhaɱ taɱ yakkhaɱ jāneyyaɱ yadi vā so yakkho Bhagavato bhāsitaɱ abhisamecca anumodi yadi vā no ti. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno seyyathā pi nāma balavā puriso samiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ samiñjeyya evam-eva Pubbārāme Migāramātu pāsāde antarahito devesu Tāvatiɱsesu pāturahosi. Tena kho pana samayena Sakko devānam-indo ekapuṇḍarīke uyyāne dibbehi pañcahi turiyasatehi samappito samaŋgibhūto paricāreti. Addasā kho Sakko devānam-indo āyasmantaɱ Mahāmoggallānaɱ dūrato va āgacchantaɱ, disvāna tāni dibbāni pañca turiyasatāni paṭippaṇāmetvā yen' āyasmā Mahāmoggallāno ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Mahāmoggallānaɱ etadavoca: Ehi kho mārisa Moggallāna, sāgataɱ mārisa Moggallāna, cirassaɱ kho mārisa Moggallāna imaɱ pariyāyamakāsi yadidaɱ idh' āgamanāya, nisīda mārisa Moggallāna, idam-āsanaɱ paññattan-ti. Nisīdi kho āyasmā Mahāmoggallāno paññatte āsane. Sakko pi kho devānam-indo aññataraɱ nīcaɱ āsanaɱ gahetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Sakkaɱ devānam-indaɱ āyasmā Mahāmoggallāno etad-avoca:

Yathākathaɱ pana te Kosiya Bhagavā saŋkhittena taṇhāsaŋkhayavimuttiɱ abhāsi, sādhu mayam-pi etissā kathāya bhāgino assāma savanāyāti. — Mayaɱ kho mārisa Moggallāna bahukiccā, mayaɱ bahukaraṇīyā, app-eva sakena karaṇīyena api ca devānaɱ yeva Tāvatiɱsānaɱ karaṇīyena.

Api ca mārisa Moggallāna sussutaɱ yeva hoti suggahītaɱ sumanasikataɱ sūpadhāritaɱ yan-no khippam-eva antaradhāyati.

[page 253]

Bhūtapubbaɱ mārisa Moggallāna devāsurasaŋgāmo samupabbūḷho ahosi. Tasmiɱ kho pana mārisa Moggallāna saŋgāme devā jiniɱsu, asurā parājiniɱsu. So kho ahaɱ mārisa Moggallāna taɱ saŋgāmaɱ abhivijinitvā vijitasaŋgāmo tato paṭinivattitvā Vejayantaɱ nāma pāsādaɱ māpesiɱ.

Vejayantassa kho pana mārisa Moggallāna pāsādassa ekasataɱ niyyūhaɱ, ekamekasmiɱ niyyūhe satta satta kūṭāgārasatāni, ekamekasmiɱ kūṭāgāre satta satta accharāyo, ekamekissā accharāya satta satta paricārikāyo. Iccheyyāsi no tvaɱ mārisa Moggallāna Vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakaɱ daṭṭhun-ti. Adhivāsesi kho āyasmā Mahāmoggallāno tuṇhībhāvena.

Atha kho Sakko ca devānam-indo Vessavaṇo ca mahārājā āyasmantaɱ Mahāmoggallānaɱ purakkhatvā yena Vejayanto pāsādo ten' upasaŋkamiɱsu. Addasāsuɱ kho Sakkassa devānam-indassa paricārikāyo āyasmantaɱ Mahāmoggallānaɱ dūrato va āgacchantaɱ, disvāna ottapamānā hirīyamānā sakaɱ sakaɱ ovarakaɱ pavisiɱsu. Seyyathā pi nāma suṇisā sasuraɱ disvā ottapati hirīyati, evam-evaɱ Sakkassa devānam-indassa paricārikāyo āyasmantaɱ Mahāmoggallānaɱ disvā ottapamānā hirīyamānā sakaɱ sakaɱ ovarakaɱ pavisiɱsu. Atha kho Sakko ca devānam-indo Vessavaṇo ca mahārājā āyasmantaɱ Mahāmoggallānaɱ Vejayante pāsāde anucaŋkamāpenti anuvicarāpenti: idam-pi mārisa Moggallāna passa Vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakaɱ, idam-pi marisa Moggallāna passa Vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakan-ti. — Sobhat' idaɱ āyasmato Kosiyassa yathā taɱ pubbe katapuññassa, manussā pi kiñcid-eva rāmaṇeyyakaɱ diṭṭhā evam-āhaɱsu: sobhati vata bho devānaɱ Tāvatiɱsānan-ti, ta-y-idaɱ āyasmato Kosiyassa sobhati yathā taɱ pubbe katapuññassāti. Atha kho āyasmato Mahāmoggallānassa etad-ahosi: Atibāḷhaɱ kho ayaɱ yakkho pamatto viharati, yan-nūnāhaɱ imaɱ yakkhaɱ saɱvejeyyan-ti. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno tathārūpaɱ iddhābhisaŋkhāraɱ abhisaŋkhāsi yathā Vejayantaɱ pāsādaɱ pādaŋguṭṭhakena saŋkampesi sampakampesi sampavedhesi.

[page 254]

Atha kho Sakko ca devānam-indo Vessavaṇo ca mahārājā devā ca Tāvatiɱsā acchariyabbhutacittajātā ahesuɱ:

Acchariyaɱ vata bho abbhutaɱ vata bho samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma dibbaɱ bhavanaɱ pādaŋguṭṭhakena saŋkampessati sampakampessati sampavedhessatīti. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno Sakkaɱ devānam-indaɱ saɱviggaɱ lomahaṭṭhajātaɱ viditvā Sakkaɱ devānam-indaɱ etad-avoca:

Yathākathaɱ pana te Kosiya Bhagavā saŋkhittena taṇhāsaŋkhayavimuttiɱ abhāsi, sādhu mayam-pi etissā kathāya bhāgino assāma savanāyāti. — Idhāhaɱ mārisa Moggallāna yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱ, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsiɱ. Ekamantaɱ ṭhito kho ahaɱ mārisa Moggallāna Bhagavantaɱ etad-avocaɱ: Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saŋkhittena taṇhāsaŋkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan-ti. Evaɱ vutte mārisa Moggallāna Bhagavā maɱ etad-avoca: Idha devānam-inda bhikkhuno sutaɱ hoti: sabbe dhammā nālaɱ abhinivesāyāti. Evañ-ce taɱ devānam-inda bhikkhuno sutaɱ hoti: sabbe dhammā nālaɱ abhinivesāyāti, so sabbaɱ dhammaɱ abhijānāti, sabbaɱ dhammaɱ abhiññāya sabbaɱ dhammaɱ parijānāti, sabbaɱ dhammaɱ pariññāya yaɱ kañci vedanaɱ vedeti, sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkhamasukhaɱ vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati; so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati, anupādiyaɱ na paritassati, aparitassaɱ paccattañ-ñeva parinibbāyati; khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāti. Ettāvatā kho devānam-inda bhikkhu saŋkhittena taṇhāsaŋkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan-ti. Evaɱ kho me mārisa Moggallāna Bhagavā saŋkhittena taṇhāsaŋkhayavimuttiɱ abhāsīti. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno Sakkassa devānam-indassa bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā seyyathā pi nāma balavā puriso samiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ samiñjeyya evam-evaɱ devesu Tāvatiɱsesu antarahito Pubbārāme Migāramātu pāsāde pāturahosi.

[page 255]

Atha kho Sakkassa devānam-indassa paricārikāyo acirapakkante āyasmante Mahāmoggallāne Sakkaɱ devānam-indaɱ etad-avocuɱ:

Eso nu te mārisa so Bhagavā satthā ti. — Na kho me mārisā so Bhagavā satthā, sabrahmacārī me eso. āyasmā Mahāmoggallāno ti. — Lābhā te mārisa yassa te sabrahmacārī evaɱ mahiddhiko evaɱ mahānubhāvo, aho nūna te so Bhagavā satthā ti.

Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavantaɱ etad-avoca: Abhijānāti no bhante Bhagavā ahu tañ-ñeva aññatarassa mahesakkhassa yakkhassa saŋkhittena taṇhāsaŋkhayavimuttiɱ abhāsitthāti. — Abhijānām' ahaɱ Moggallāna: idha Sakko devānam-indo yenāhaɱ ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho Moggallāna Sakko devānam-indo maɱ etad-avoca: Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saŋkhittena taṇhāsaŋkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan-ti. Evaɱ vutte ahaɱ Moggallāna Sakkaɱ devānaɱ-indaɱ etad-avocaɱ: Idha devānaminda bhikkhuno sutaɱ hoti: sabbe dhammā nālaɱ abhinivesāyāti. Evañ-ce taɱ devānam-inda bhikkhuno sutaɱ hoti: sabbe dhammā nālaɱ abhinivesāyāti, so sabbaɱ dhammaɱ abhijānāti, sabbaɱ dhammaɱ abhiññāya sabbaɱ dhammaɱ parijānāti, sabbaɱ dhammaɱ pariññāya yaɱ kañci vedanaɱ vedeti, sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkhamasukhaɱ vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati; so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na kiñci loke upādiyati, anupādiyaɱ na paritassati, aparitassaɱ paccattañ-ñeva parinibbāyati; khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ,

[page 256]

kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāti.

Ettāvatā kho devānam-inda bhikkhu saŋkhittena taṇhāsaŋkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti. Evaɱ kho ahaɱ Moggallāna abhijānāmi Sakkassa devānam-indassa saŋkhittena taṇhāsaŋkhayavimuttiɱ bhāsitā ti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavato bhāsitaɱ abhinandīti.

CŪḶATAṆHĀSAṄKHAYASUTTAṂ SATTAMAṂ.

 


 

XXXVIII. Mahā Taṇhā Saŋkhaya Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Sātissa nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ hoti: Tathā 'haɱ Bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi yathā tad-ev' idaɱ viññāṇaɱ sandhāvati saɱsarati, anaññan-ti. Assosuɱ kho sambahulā bhikkhū: Sātissa kira nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ: Tathā 'haɱ Bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi yathā tad-ev' idaɱ viññāṇaɱ sandhāvati saɱsarati, anaññan-ti. Atha kho te bhikkhū yena Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā Sātiɱ bhikkhuɱ kevaṭṭaputtaɱ etadavocuɱ: Saccaɱ kira te āvuso Sāti evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ: Tathā 'haɱ Bhagavatā ... anaññanti. — Evaɱ byā kho ahaɱ āvuso Bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi yathā tad-ev' idaɱ viññāṇaɱ sandhāvati saɱsarati, anaññan-ti. Atha kho te bhikkhū Sātiɱ bhikkhuɱ kevaṭṭaputtaɱ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjanti samanugāhanti samanubhāsanti: Mā evaɱ āvuso Sāti avaca, mā Bhagavantaɱ abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaɱ, na hi Bhagavā evaɱ vadeyya.

Anekapariyāyena h' āvuso Sāti paṭiccasamuppannaɱ viññāṇaɱ vuttaɱ Bhagavatā:

[page 257]

aññatra paccayā na-tthi viññāṇassa sambhavo ti. Evam-pi kho Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tehi bhikkhūhi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tad-eva pāpakaɱ diṭṭhigataɱ thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: Evaɱ byā kho ahaɱ āvuso Bhagavatā ... anaññan-ti.

Yato kho te bhikkhū nāsakkhiɱsu Sātiɱ bhikkhuɱ kevaṭṭaputtaɱ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuɱ atha yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaɱ etad-avocuɱ: Sātissa nāma bhante bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ: Tathā 'haɱ Bhagavatā ... anaññan-ti. Assumha kho mayaɱ bhante: Sātissa kira nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ: Tathā 'haɱ Bhagavatā ... anaññan-ti. Atha kho mayaɱ bhante yena Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto ten' upasaŋkamimha, upasaŋkamitvā Sātiɱ bhikkhuɱ kevaṭṭaputtaɱ etad-avocumha:

Saccaɱ kira te āvuso Sāti evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ: Tathā 'haɱ Bhagavatā ... anaññan-ti. Evaɱ vutte bhante Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto amhe etad-avoca:

Evaɱ byā kho ahaɱ āvuso Bhagavatā ... anaññan-ti. Atha kho mayaɱ bhante Sātiɱ bhikkhuɱ kevaṭṭaputtaɱ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjimha samanugāhimha samanubhāsimha: Mā evaɱ āvuso Sāti avaca, mā Bhagavantaɱ abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaɱ, na hi Bhagavā evaɱ vadeyya. Anekapariyāyena h' āvuso Sāti paṭiccasamuppannaɱ viññāṇaɱ vuttaɱ Bhagavatā: aññatra paccayā na-tthi viññāṇassa sambhavo ti.

Evam-pi kho bhante Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto amhehi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tad-eva pāpakaɱ diṭṭhigataɱ thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: Evaɱ byā kho ahaɱ āvuso Bhagavatā ... anaññan-ti. Yato kho mayaɱ bhante nāsakkhimha Sātiɱ bhikkhuɱ kevaṭṭaputtaɱ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuɱ atha mayaɱ etam-atthaɱ Bhagavato ārocemāti.

Atha kho Bhagavā aññataraɱ bhikkhuɱ āmantesi: Ehi{tvaɱ} bhikkhu mama vacanena Sātiɱ bhikkhuɱ kevaṭṭaputtaɱ āmantehi:

[page 258]

Satthā taɱ āvuso Sāti āmantetīti. Evaɱ bhante ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā yena Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Sātiɱ bhikkhuɱ kevaṭṭaputtaɱ etad-avoca: Satthā taɱ āvuso Sāti āmantetīti. Evam-āvuso ti kho Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā ten' upasaŋkami.

upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

Ekamantaɱ nisinnaɱ kho Sātiɱ bhikkhuɱ kevaṭṭaputtaɱ Bhagavā etad-avoca: Saccaɱ kira te Sāti evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ: Tathā 'haɱ Bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi yathā tad-ev' idaɱ viññāṇaɱ sandhāvati saɱsarati, anaññan-ti. — Evaɱ byā kho ahaɱ bhante Bhagavatā dhammaɱ desitaɱ ājānāmi yathā tad-ev' idaɱ viññāṇaɱ sandhāvati saɱsarati, anaññan-ti. — Kataman-taɱ Sāti viññāṇan-ti. — Yvāyaɱ bhante vado vedeyyo tatra tatra kalyāṇapāpakānaɱ kammānaɱ vipākaɱ paṭisaɱvedetīti. -Kassa nu kho nāma tvaɱ moghapurisa mayā evaɱ dhammaɱ desitaɱ ājānāsi. Nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena paṭiccasamuppannaɱ viññāṇaɱ vuttaɱ. aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo ti. Atha ca pana tvaɱ moghapurisa attanā duggahītena amhe c' eva abbhācikkhasi attānañ-ca khaṇasi bahuñ-ca apuññaɱ pasavasi. Taɱ hi te moghapurisa bhavissati dīgharattaɱ ahitāya dukkhāyāti.

Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Taɱ kim-maññatha bhikkhave: api nāyaɱ Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto usmīkato pi imasmiɱ dhammavinaye ti. — Kiɱ hi siyā bhante, no h' etaɱ bhante ti. Evaɱ vutte Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tuṇhībhūto maŋkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. Atha kho Bhagavā Sātiɱ bhikkhuɱ kevaṭṭaputtaɱ tuṇhībhūtaɱ maŋkubhūtaɱ pattakkhandhaɱ adhomukhaɱ pajjhāyantaɱ appaṭibhānaɱ viditvā Sātiɱ bhikkhuɱ kevaṭṭaputtaɱ etad-avoca: Paññāyissasi kho tvaɱ moghapurisa etena sakena pāpakena diṭṭhigatena, idhāhaɱ bhikkhū paṭipucchissāmīti. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Tumhe pi me bhikkhave evaɱ dhammaɱ desitaɱ ājānātha yathā 'yaɱ Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto attanā duggahītena amhe c' eva abbhācikkhati attānañ-ca khaṇati bahuñ-ca apuññaɱ pasavatīti.

[page 259]

— No h' etaɱ bhante, anekapariyāyena hi no bhante paṭiccasamuppannaɱ viññāṇaɱ vuttaɱ Bhagavatā: aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo ti. — Sādhu bhikkhave, sādhu kho me tumhe bhikkhave evaɱ dhammaɱ desitaɱ ājānātha.

Anekapariyāyena hi vo bhikkhave paṭiccasamuppannaɱ viññāṇaɱ vuttaɱ mayā: aññatra paccayā na-tthi viññāṇassa sambhavo ti. Atha ca panāyaɱ Sāti bhikkhu kevaṭṭaputto attanā duggahītena amhe c' eva abbhācikkhati attānañ-ca khaṇati bahuñ-ca apuññaɱ pasavati. Taɱ hi tassa moghapurisassa bhavissati dīgharattaɱ ahitāya dukkhāya.

Yañ-ñad-eva bhikkhave paccayaɱ paṭicca uppajjati viññāṇaɱ tena ten' eva saŋkhaɱ gacchati: cakkhuñ-ca paṭicca rūpe ca uppajjati viññāṇaɱ, cakkhuviññāṇan-t' eva saŋkhaɱ gacchati; sotañ-ca paṭicca sadde ca uppajjati viññāṇaɱ, sotaviññāṇan-t' eva saŋkhaɱ gacchati; ghānañ-ca paṭicca gandhe ca uppajjati viññāṇaɱ, ghānaviññāṇan-t' eva saŋkhaɱ gacchati; jivhañ-ca paṭicca rase ca uppajjati viññāṇaɱ, jivhāviññāṇan-t' eva saŋkhaɱ gacchati; kāyañ-ca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati viññāṇaɱ, kāyaviññāṇan-t' eva saŋkhaɱ gacchati; manañ-ca paṭicca dhamme ca uppajjati viññāṇaɱ, manoviññāṇan-t' eva saŋkhaɱ gacchati.

Seyyathā pi bhikkhave {yañ-ñad-eva} paccayaɱ paṭicca aggi jalati tena ten' eva saŋkhaɱ gacchati: kaṭṭhañ-ca paṭicca aggi jalati, kaṭṭhaggi t' eva saŋkhaɱ gacchati; sakalikañ-ca paṭicca aggi jalati, sakalikaggi t' eva saŋkhaɱ gacchati; tiṇañ-ca paṭicca aggi jalati, tiṇaggi t' eva saŋkhaɱ gacchati; gomayañ-ca paṭicca aggi jalati, gomayaggi t' eva saŋkhaɱ gacchati; thusañ-ca paṭicca aggi jalati, thusaggi t' eva saŋkhaɱ gacchati; saŋkārañ-ca paṭicca aggi jalati, saŋkāraggi t' eva saŋkhaɱ gacchati; evam-eva kho bhikkhave yañ-ñadeva paccayaɱ paṭicca uppajjati viññāṇaɱ tena ten' eva saŋkhaɱ gacchati: cakkhuñ-ca paṭicca rūpe ca uppajjati viññāṇaɱ, cakkhuviññāṇan-t' eva saŋkhaɱ gacchati; sotañ-ca paṭicca sadde ca uppajjati viññāṇaɱ, sotaviññāṇan-t' eva saŋkhaɱ gacchati; ghānañ-ca paṭicca gandhe ca uppajjati viññāṇaɱ,

[page 260]

ghānaviññāṇan-t' eva saŋkhaɱ gacchati; jivhañca paṭicca rase ca uppajjati viññāṇaɱ, jivhāviññāṇan-t' eva saŋkhaɱ gacchati; kāyañ-ca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati viññāṇaɱ, kāyaviññāṇan-t' eva saŋkhaɱ gacchati; manañca paṭicca dhamme ca uppajjati viññāṇaɱ, manoviññāṇan-t' eva saŋkhaɱ gacchati.

Bhūtam-idan-ti bhikkhave passathāti. — Evam-bhante.

-- Tadāhārasambhavan-ti bhikkhave passathāti. — Evambhante. — Tadāhāranirodhā yaɱ bhūtaɱ taɱ nirodhadhamman-ti bhikkhave passathāti. — Evam-bhante. — Bhūtamidaɱ no-ssūti bhikkhave kaŋkhāto uppajjati vicikicchā ti.

-- Evam-bhante. — Tadāhārasambhavaɱ no-ssūti bhikkhave kaŋkhāto uppajjati vicikicchā ti. — Evam-bhante. — Tadāhāranirodhā yaɱ bhūtaɱ taɱ nirodhadhammaɱ no-ssūti kaŋkhāto uppajjati vicikicchā ti. — Evam-bhante. — Bhūtam-idan-ti bhikkhave yathābhūtaɱ sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatīti. — Evam-bhante. — Tadāhārasambhavan-ti bhikkhave yathābhūtaɱ sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatīti. — Evam-bhante. — Tadāhāranirodhā yaɱ bhūtaɱ taɱ nirodhadhamman-ti bhikkhave yathābhūtaɱ sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatīti. — Evam-bhante. — Bhūtam-idan-ti bhikkhave iti pi vo ettha nivicikicchā ti. — Evam-bhante. — Tadāhārasambhavan-ti bhikkhave iti pi vo ettha nivicikicchā ti. — Evambhante. — Tadāhāranirodhā yaɱ bhūtaɱ taɱ nirodhadhamman-ti bhikkhave iti pi vo ettha nivicikicchā ti. — Evambhante. — Bhūtam-idan-ti bhikkhave yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhan-ti.- Evam-bhante. — Tadāhārasambhavan-ti bhikkhave yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhanti. — Evam-bhante. — Tadāhāranirodhā yaɱ bhūtaɱ taɱ nirodhadhamman-ti bhikkhave yathābhūtaɱ sammappaññāya sudiṭṭhan-ti. — Evam-bhante. — Imaɱ ce tumhe bhikkhave diṭṭhiɱ evaɱ parisuddhaɱ evaɱ pariyodātaɱ allīyetha kelāyetha dhanāyetha mamāyetha, api nu tumhe bhikkhave kullūpamaɱ dhammaɱ desitaɱ ājāneyyātha nittharaṇatthāya no gahaṇatthāyāti. — No h' etaɱ bhante. — Imaɱ ce tumhe bhikkhave diṭṭhiɱ evaɱ parisuddhaɱ evaɱ pariyodātaɱ na allīyetha na kelāyetha na dhanāyetha na mamāyetha,

[page 261]

api nu tumhe bhikkhave kullūpamaɱ dhammaɱ desitaɱ ājāneyyātha nittharaṇatthāya no gahaṇatthāyāti. -Evaɱ-bhante.

Cattāro 'me bhikkhave āhārā bhūtānaɱ vā sattānaɱ ṭhitiyā sambhavesīnaɱ vā anuggahāya, katame cattāro: kabaḷiɱkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaɱ catutthaɱ. Ime ca bhikkhave cattāro āhārā kiɱnidānā kiɱsamudayā kiɱjātikā kiɱpabhavā:

ime cattāro āhārā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā. Taṇhā cāyaɱ bhikkhave kiɱnidānā k. k.

kiɱpabhavā: taṇhā vedanānidānā v. v. vedanāpabhavā.

Vedanā cāyaɱ bhikkhave kiɱnidānā k. k. kiɱpabhavā: vedanā phassanidānā ph. ph. phassapabhavā. Phasso cāyaɱ bhikkhave kiɱnidāno k. k. kimpabhavo: phasso saḷāyatananidāno s. s. saḷāyatanapabhavo. Saḷāyatanañ-c' idaɱ bhikkhave kiɱnidānaɱ k. k. kiɱpabhavaɱ: saḷāyatanaɱ nāmarūpanidānaɱ n. n. nāmarūpapabhavaɱ. Nāmarūpañ-c' idaɱ bhikkhave kiɱnidānaɱ k. k. kiɱpabhavaɱ: nāmarūpaɱ viññāṇanidānaɱ v. v. viññāṇapabhavaɱ. Viññāṇañ-c' idaɱ bhikkhave kiɱnidānaɱ k. k. kiɱpabhavaɱ: viññāṇaɱ saŋkhāranidānaɱ s. s.

saŋkhārapabhavaɱ. Saŋkhārā c' ime bhikkhave kiɱnidānā kiɱsamudayā kiɱjātikā kiɱpabhavā: saŋkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā. Iti kho bhikkhave avijjāpaccayā saŋkhārā, saŋkhārapaccayā viññāṇaɱ, viññāṇapaccayā nāmarūpaɱ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaɱ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaɱ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaɱ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evam-etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Jātipaccayā jarāmaraṇan-ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; jātipaccayā nu kho bhikkhave jarāmaraṇaɱ no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Jātipaccayā bhante jarāmaraṇaɱ, evaɱ no ettha hoti: jātipaccayā jarāmaraṇan-ti. — Bhavapaccayā jātīti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; bhavapaccayā nu kho bhikkhave jāti no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Bhavapaccayā bhante jāti,

[page 262]

evaɱ no ettha hoti: bhavapaccayā jātīti. -Upādānapaccayā bhavo ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; upādānapaccayā nu kho bhikkhave bhavo no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Upādānapaccayā bhante bhavo, evaɱ no ettha hoti: upādānapaccayā bhavo ti. — Taṇhāpaccayā upādānan-ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; taṇhāpaccayā nu kho bhikkhave upādānaɱ no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. -Taṇhāpaccayā bhante upādānaɱ, evaɱ no ettha hoti: taṇhāpaccayā upādānan-ti. — Vedanāpaccayā taṇhā ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; vedanāpaccayā nu kho bhikkhave taṇhā no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Vedanāpaccayā bhante taṇhā, evaɱ no ettha hoti: vedanāpaccayā taṇhā ti. — Phassapaccayā vedanā ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; phassapaccayā nu kho bhikkhave vedanā no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. -Phassapaccayā bhante vedanā, evaɱ no ettha hoti: phassapaccayā vedanā ti. — Saḷāyatanapaccayā phasso ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; saḷāyatanapaccayā nu kho bhikkhave phasso no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Saḷāyatanapaccayā bhante phasso, evaɱ no ettha hoti: saḷāyatanapaccayā phasso ti. — Nāmarūpapaccayā saḷāyatanan-ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; nāmarūpapaccayā nu kho bhikkhave saḷāyatanaɱ no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Nāmarūpapaccayā bhante saḷāyatanaɱ, evaɱ no ettha hoti. — nāmarūpapaccayā saḷāyatanan-ti. — Viññāṇapaccayā nāmarūpan-ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; viññāṇapaccayā nu kho bhikkhave nāmarūpaɱ no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Viññāṇapaccayā bhante nāmarūpaɱ, evaɱ no ettha hoti: viññāṇapaccayā nāmarūpanti. — Saŋkhārapaccayā viññāṇan-ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; saŋkhārapaccayā nu kho bhikkhave viññāṇaɱ no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Saŋkhārapaccayā bhante viññāṇaɱ, evaɱ no ettha hoti: saŋkhārapaccayā viññāṇan-ti. — Avijjāpaccayā saŋkhārā ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; avijjāpaccayā nu kho bhikkhave saŋkhārā no vā, kathaɱ vā ettha hotīti.

-- Avijjāpaccayā bhante saŋkhārā, evaɱ no ettha hoti:

avijjāpaccayā saŋkhārā ti.

Sādhu bhikkhave. Iti kho bhikkhave tumhe pi evaɱ vadetha aham-pi evaɱ vadāmi: [Iti] imasmiɱ sati idaɱ hoti, imass' uppādā idaɱ uppajjati,

[page 263]

yadidaɱ avijjāpaccayā saŋkhārā, saŋkhārapaccayā viññāṇaɱ. viññāṇapaccayā nāmarūpaɱ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaɱ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaɱ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaɱ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evam-etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tv-eva asesavirāganirodhā saŋkhāranirodho, saŋkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaɱ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evam-etassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; jātinirodhā nu kho bhikkhave jarāmaraṇanirodho no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Jātinirodhā bhante jarāmaraṇanirodho, evaɱ no ettha hoti: jātinirodhā jarāmarananirodho ti. — Bhavanirodhā jātinirodho ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; bhavanirodhā nu kho bhikkhave jātinirodho no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Bhavanirodhā bhante jātinirodho, evaɱ no ettha hoti: bhavanirodhā jātinirodho ti. — Upādānanirodhā bhavanirodho ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; upādānanirodhā nu kho bhikkhave bhavanirodho no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Upādānanirodhā bhante bhavanirodho, evaɱ no ettha hoti: upādānanirodhā bhavanirodho ti. — Taṇhānirodhā upādānanirodho ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; taṇhānirodhā nu kho bhikkhave upādānanirodho no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Taṇhānirodhā bhante upādānanirodho, evaɱ no ettha hoti: taṇhānirodhā upādānanirodho ti. — Vedanānirodhā taṇhānirodho ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; vedanānirodhā nu kho bhikkhave taṇhānirodho no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Vedanānirodhā bhante taṇhānirodho, evaɱ no ettha hoti: vedanānirodhā taṇhānirodho ti. — Phassanirodhā vedanānirodho ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; phassanirodhā nu kho bhikkhave vedanānirodho no vā,

[page 264]

kathaɱ vā ettha hotīti. — Phassanirodhā bhante vedanānirodho, evaɱ no ettha hoti: phassanirodhā vedanānirodho ti. — Saḷāyatananirodhā phassanirodho ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; saḷāyatananirodhā nu kho bhikkhave phassanirodho no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Saḷāyatananirodhā bhante phassanirodho, evaɱ no ettha hoti: saḷāyatananirodhā phassanirodho ti. -Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; nāmarūpanirodhā nu kho bhikkhave saḷāyatananirodho no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Nāmarūpanirodhā bhante saḷāyatananirodho, evaɱ no ettha hoti: nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho ti. — Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; viññāṇanirodhā nu kho bhikkhave nāmarūpanirodho no vā, kathaɱ vā ettha hotīti.

-- Viññāṇanirodhā bhante nāmarūpanirodho, evaɱ no ettha hoti: viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho ti. — Saŋkhāranirodhā viññāṇanirodho ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ, saŋkhāranirodhā nu kho bhikkhave viññāṇanirodho no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Saŋkhāranirodhā bhante viññāṇanirodho, evaɱ no ettha hoti: saŋkhāranirodhā viññāṇanirodho ti. — Avijjānirodhā saŋkhāranirodho ti iti kho pan' etaɱ vuttaɱ; avijjānirodhā nu kho bhikkhave saŋkhāranirodho no vā, kathaɱ vā ettha hotīti. — Avijjānirodhā bhante saŋkhāranirodho, evaɱ no ettha hoti: avijjānirodhā saŋkhāranirodho ti.

Sādhu bhikkhave. Iti kho bhikkhave tumhe pi evaɱ vadetha aham-pi evaɱ vadāmi: Imasmiɱ asati idaɱ na hoti, imassa nirodhā idaɱ nirujjhati, yadidaɱ avijjānirodhā saŋkhāranirodho, saŋkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaɱ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evam-etassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

Api nu tumhe bhikkhave evaɱ jānantā evaɱ passantā pubbantaɱ vā paṭidhāveyyātha:

[page 265]

ahesumha nu kho mayaɱ atītam-addhānaɱ, na nu kho ahesumha atītam-addhānaɱ, kin-nu kho ahesumha atītam-addhānaɱ, kathan-nu kho ahesumha atītam-addhānaɱ, kiɱ hutvā kiɱ ahesumha nu kho mayaɱ atītam-addhānan-ti. — No h' etaɱ bhante. -Api nu tumhe bhikkhave evaɱ jānantā evaɱ passantā aparantaɱ vā ādhāveyyātha: Bhavissāma nu kho mayaɱ anāgatam-addhānaɱ, na nu kho bhavissāma anāgatam-addhānaɱ, kin-nu kho bhavissāma anāgatam-addhānaɱ, kathannu kho bhavissāma anāgatam-addhānaɱ, kiɱ hutvā kiɱ bhavissāma nu kho mayaɱ anāgatam-addhānan-ti. — No h' etaɱ bhante. — Api nu tumhe bhikkhave evaɱ jānantā evaɱ passantā etarahi vā paccuppannam-addhānaɱ ajjhattaɱ kathaɱkathī assatha: Ahan-nu kho 'smi, no nu kho 'smi, kin-nu kho 'smi, kathan-nu kho 'smi, ayaɱ nu kho satto kuto āgato, so kuhiɱgāmī bhavissatīti. — No h' etaɱ bhante.

-- Api nu tumhe bhikkhave evaɱ jānantā evaɱ passantā evaɱ vadeyyātha: Satthā no garu, satthugāravena ca mayaɱ vademāti. — No h' etaɱ bhante. — Api nu tumhe bhikkhave evaɱ jānantā evaɱ passantā evaɱ vadeyyātha: Samaṇo no evam-āha samaṇā ca, na ca mayaɱ evaɱ vademāti. -No h' etaɱ bhante. — Api nu tumhe bhikkhave evaɱ jānantā evaɱ passantā aññaɱ satthāraɱ uddiseyyāthāti. — No h' etaɱ bhante. — Api nu tumhe bhikkhave evaɱ jānantā evaɱ passantā yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaɱ vatakotūhalamaŋgalāni tāni sārato paccāgaccheyyāthāti. — No h' etaɱ bhante. — Nanu bhikkhave yad-eva tumhākaɱ sāmaɱ ñātaɱ sāmaɱ diṭṭhaɱ sāmaɱ viditaɱ tad-eva tumhe vadethāti. -Evam-bhante. — Sādhu bhikkhave. Upanītā kho me tumhe bhikkhave iminā sandiṭṭhikena dhammena akālikena ehipassikena opanayikena paccattaɱ veditabbena viññūhi. Sandiṭṭhiko ayaɱ bhikkhave dhammo akāliko ehipassiko opanayiko paccattam veditabbo viññūhīti iti yan-tam vuttaɱ idam-etaɱ paṭicca vuttaɱ.

Tiṇṇaɱ kho pana bhikkhave sannipātā gabbhassāvakkanti hoti: Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca na utunī hoti, gandhabbo ca na paccupaṭṭhito hoti, n' eva tāva gabbhassāvakkanti hoti.

[page 266]

Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca na paccupaṭṭhito hoti, n' eva tāva gabbhassāvakkhanti hoti. Yato ca kho bhikkhave mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti, evaɱ tiṇṇaɱ sannipātā gabbhassāvakkanti hoti. Tam-enaɱ bhikkhave mātā nava vā dasa vā māse gabbhaɱ kucchinā pariharati mahatā saɱsayena garum-bhāraɱ. Tam-enaɱ bhikkhave mātā navannaɱ vā dasannaɱ vā māsānaɱ accayena vijāyati mahatā saɱsayena garum-bhāraɱ. Tam-enaɱ jātaɱ samānaɱ sakena lohitena poseti. Lohitaɱ h' etaɱ bhikkhave ariyassa vinaye yadidaɱ mātuthaññaɱ. Sa kho so bhikkhave kumāro vuddhim-anvāya indriyānaɱ paripākam-anvāya yāni tāni kumārakānaɱ kīḷāpanakāni tehi kīḷati, seyyathīdaɱ vaŋkakaɱ ghaṭikaɱ mokkhacikaɱ ciŋgulakaɱ pattāḷhakaɱ rathakaɱ dhanukaɱ. Sa kho so bhikkhave kumāro vuddhim-anvāya indriyānaɱ paripākam-anvāya pañcahi kāmaguṇehi samappito samaŋgibhūto paricāreti, cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaɱhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi — ghānaviññeyyehi gandhehi — jivhāviññeyyehi rasehi — kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaɱhitehi rajanīyehi.

So cakkhunā rūpaɱ disvā piyarūpe rūpe sārajjati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañ-ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ na-ppajānāti yatth' assa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaɱ anurodhavirodhaɱ samāpanno yaɱ kañci vedanaɱ vedeti, sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkhamasukhaɱ vā, so taɱ vedanaɱ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taɱ vedanaɱ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī, yā vedanāsu nandī tad-upādānaɱ, tass' upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaɱ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evam-etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Sotena saddaɱ sutvā --pe-ghānena gandhaɱ ghāyitvā — jivhāya rasaɱ sāyitvā — kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā — manasā dhammaɱ viññāya piyarūpe dhamme sārajjati,

[page 267]

appiyarūpe dhamme byāpajjati, anupaṭṭhitakāyasati ca viharati parittacetaso, tañ-ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ na-ppajānāti yatth' assa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaɱ anurodhavirodhaɱ samāpanno yaɱ kañci vedanaɱ vedeti, sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkhamasukhaɱ vā, so taɱ vedanaɱ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taɱ vedanaɱ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī, yā vedanāsu nandī tad-upādānaɱ, tass' upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaɱ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Idha bhikkhave Tathāgato loke uppajjati arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā. So imaɱ lokaɱ sadevakaɱ samārakaɱ sabrahmakaɱ sassamaṇabrāhmaṇiɱ pajaɱ sadevamanussaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañjanaɱ, kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti.

Taɱ dhammaɱ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiɱ vā kule paccājāto. So taɱ dhammaɱ sutvā Tathāgate saddhaɱ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati: Sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā; na-y-idaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaɱ ekantaparisuddhaɱ saŋkhalikhitaɱ brahmacariyaɱ carituɱ; yan-nūnāhaɱ kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyan-ti. So aparena samayena appaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya mahantaɱ vā bhogakkhandhaɱ pahāya, appaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya mahantaɱ vā ñātiparivaṭṭaɱ pahāya kesamassuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajati.

So evaɱ pabbajito samāno bhikkhūnaɱ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti,

[page 268]

dinnādāyī dinnapāṭikaŋkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaɱ pahāya brahmacārī hoti ārācārī, virato methunā gāmadhammā. Musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaɱvādako lokassa. Pisuṇaɱ vācaɱ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaɱ bhedāya amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya, iti bhinnānaɱ vā sandhātā sahitānaɱ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Pharusaɱ vācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaŋgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā kālena sāpadesaɱ pariyantavatiɱ atthasaɱhitaɱ. So bījagāmabhūtagāmasamāramohā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato, virato vikālabhojanā. Nacca-gīta-vāditavisūkadassanā paṭivirato hoti. Mālā-gandha-vilepana-dhāraṇamaṇḍana-vibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayana-mahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakamaɱsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Hatthi-gavāssa-vaḷavāpaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭa-kaɱsakūṭa-mānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭana-vañcana-nikati-sāciyogā paṭivirato hoti Chedana-vadhabandhana-viparāmosa-ālopa-sahasākārā paṭivirato hoti. So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena, yena yen' eva pakkamati samādāy' eva pakkamati. Seyyathā pi nāma pakkhī sakuṇo yena yan' eva ḍeti sapattabhāro va ḍeti, evam-evaɱ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena, yena yen' eva pakkamati samādāy' eva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaɱ anavajjasukhaɱ paṭisaɱvedeti.

[page 269]

So cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇam-enaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaɱ, cakkhundriye saɱvaraɱ āpajjati. Sotena saddaɱ sutvā — pe — ghānena gandhaɱ ghāyitvā — jivhāya rasaɱ sāyitvā — kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā — manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī hoti nāmubyañjanaggāhī; yatvādhikaraṇam-enaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaɱ, manindriye saɱvaraɱ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaɱvarena samannāgato ajjhattaɱ abyāsekasukhaɱ paṭisaɱvedeti. So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saŋghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaɱvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaɱ senāsanaɱ bhajati, araññaɱ rukkhamūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giriguhaɱ susānaɱ vanapatthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ. So pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā, ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya, parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā.

So abhijjhaɱ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaɱ parisodheti; byāpādapadosaɱ pahāya abyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī byāpādapadosā cittaɱ parisodheti; thīnamiddhaɱ pahāya vigatathīnamiddho viharati, ālokasaññī sato sampajāno thīnamiddhā cittaɱ parisodheti; uddhaccakukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati, ajjhattaɱ vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaɱ parisodheti; vicikicchaɱ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati, akathaɱkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaɱ parisodheti.

[page 270]

So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ — pe — tatiyaɱ jhānaɱ — catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati.

So cakkhunā rūpaɱ disvā piyarūpe rūpe na sārajjati, appiyarūpe rūpe na byāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañ-ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ pajānāti yatth' assa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaɱ anurodhavirodhavippahīno yaɱ kañci vedanaɱ vedeti, sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkhamasukhaɱ vā, so taɱ vedanaɱ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taɱ vedanaɱ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandī sā nirujjhati, tassa nandīnirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaɱ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evam-etassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Sotena saddaɱ sutvā — ghānena gandhaɱ ghāyitvā — jivhāya rasaɱ sāyitvā — kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā — manasā dhammaɱ viññāya piyarūpe dhamme na sārajjati, appiyarūpe dhamme na byāpajjati, upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso, tañ-ca cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ yathābhūtaɱ pajānāti yatth' assa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

So evaɱ anurodhavirodhavippahīno yaɱ kañci vedanaɱ vedeti, sukhaɱ vā dukkhaɱ vā adukkhamasukhaɱ vā, so taɱ vedanaɱ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati.

Tassa taɱ vedanaɱ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandī sā nirujjhati, tassa nandīnirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaɱ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evam-etassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Imaɱ kho me tumhe bhikkhave saŋkhittena taṇhāsaŋkhayavimuttiɱ dhāretha, Sātiɱ pana bhikkhuɱ kevaṭṭaputtaɱ mahātaṇhājāla-taṇhāsaŋghāṭapaṭimukkan-ti.

[page 271]

idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

MAHĀTAṆHĀSAṄKHAYASUTTAṂ AṬṬHAMAṂ.

 


 

XXXIX. Mahā-Assapura Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Aŋgesu viharati; Assapuraɱ nāma Aŋgānaɱ nigamo. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Samaṇā samaṇā ti vo bhikkhave jano sañjānāti, tumhe ca pana: ke tumhe ti puṭṭhā samānā: samaṇ' amhāti paṭijānātha. Tesaɱ vo bhikkhave evaɱsamaññānaɱ sataɱ evaɱpaṭiññānaɱ sataɱ: Ye dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca te dhamme samādāya vattissāma, evan-no ayaɱ amhākaɱ samaññā ca saccā bhavissati paṭiññā ca bhūtā, yesañ-ca mayaɱ cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ paribhuñjāma tesan-te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaɱsā, amhākañ-c' evāyaɱ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā sa-udrayā ti evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.

Katame ca bhikkhave dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca: Hirottappena samannāgatā bhavissāmāti evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam-assa: Hirottappen' amha samannāgatā; alam-ettāvatā katam-ettavatā, anuppatto no sāmaññattho, na-tthi no kiñci uttariɱ karaṇīyan-ti tāvataken' eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaɱ sataɱ sāmaññattho parihāyi sati uttariɱ karaṇīye.

Kiñ-ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ: Parisuddho no kāyasamācāro bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saɱvuto ca,

[page 272]

tāya ca pana parisuddhakāyasamācāratāya n' ev' attān' ukkaɱsissāma na paraɱ vambhissāmāti evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam-assa: Hirottappen' amha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro; alam-ettāvatā katam-ettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, na-tthi no kiñci uttariɱ karaṇīyan-ti tāvataken' eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaɱ sataɱ sāmaññattho parihāyi sati uttariɱ karaṇīye.

Kiñ-ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ: Parisuddho no vacīsamācāro bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saɱvuto ca, tāya ca pana parisuddhavacīsamācāratāya n' ev' attān' ukkaɱsissāma na paraɱ vambhissāmāti evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam-assa: Hirottappen' amha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro; alamettāvatā ... tāvataken' eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo bhikkhave ... sati uttariɱ karaṇīye.

Kiñ-ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ: Parisuddho no manosamācāro bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saɱvuto ca, tāya ca pana parisuddhamanosamācāratāya n' ev' attān' ukkaɱsissāma na paraɱ vambhissāmāti evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam-assa: Hirottappen' amha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro; alam-ettāvatā ... tāvataken' eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo bhikkhave ... sati uttariɱ karaṇīye.

Kiñ-ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ: Parisuddho no ājīvo bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saɱvuto ca, tāya ca pana parisuddhājīvatāya n' ev' attān' ukkaɱsissāma na paraɱ vambhissāmāti evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.

Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam-assa: Hirottappen' amha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo; alam-ettāvatā

[page 273]

... tāvataken' eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha.

Ārocayāmi vo bhikkhave ... sati uttariɱ karaṇīye.

Kiñ-ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ: Indriyesu guttadvārā bhavissāma, cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam-enaɱ cakkhundriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjissāma, rakkhissāma cakkhundriyaɱ, cakkhundriye saɱvaraɱ āpajjissāma. Sotena saddaɱ sutvā — pe — ghānena gandhaɱ ghāyitvā — jivhāya rasaɱ sāyitvā — kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā — manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam-enaɱ manindriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ tassa saɱvarāya paṭipajjissāma, rakkhissāma manindriyaɱ, manindriye saɱvaraɱ āpajjissāmāti evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam-assa: Hirottappen' amha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesu 'mha guttadvārā; alam-ettāvatā ... tāvataken' eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo bhikkhave ... sati uttariɱ karaṇīye.

Kiñ-ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ: Bhojane mattaññuno bhavissāma, paṭisaŋkhā yoniso āhāraɱ āhārissāma, n' eva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvad-eva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiɱsūparatiyā brahmacariyānuggahāya: iti purāṇañ-ca vedanaɱ paṭihaŋkhāmi navañ-ca vedanaɱ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam-assa: Hirottappen' amha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesu 'mha guttadvārā, bhojane mattaññuno; alam-ettāvatā ... tāvataken' eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo bhikkhave ... sati uttariɱ karaṇīye.

Kiñ-ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ: Jāgariyaɱ anuyuttā bhavissāma, divasaɱ caŋkamena nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaɱ parisodhessāma, rattiyā paṭhamaɱ yāmaɱ caŋkamena nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaɱ parisodhessāma,

[page 274]

rattiyā majjhimaɱ yāmaɱ dakkhiṇena passena sīhaseyyaɱ kappessāma pāde pādaɱ accādhāya satā sampajānā uṭṭhānasaññaɱ manasikaritvā, rattiyā pacchimaɱ yāmaɱ paccuṭṭhāya caŋkamena nisajjāya āvaraṇiyehi dhammehi cittaɱ parisodhessāmāti evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.

Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam-assa: Hirottappen' amha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesu 'mha guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaɱ anuyuttā; alam-ettāvatā ... tāvataken' eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo bhikkhave ... sati uttariɱ karaṇīye.

Kiñ-ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ: Satisampajaññena samannāgatā bhavissāma, abhikkante paṭikkante sampajānakārī, ālokite vilokite sampajānakārī, samiñjite pasārite sampajānakārī, saŋghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī, uccārapassāvakamme sampajānakārī, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī ti evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam-assa:

Hirottappen' amha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesu 'mha guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaɱ anuyuttā, satisampajaññena samannāgatā; alam-ettāvatā katam-ettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, na-tthi no kiñci uttariɱ karaṇīyan-ti tāvataken' eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaɱ sataɱ sāmaññattho parihāyi sati uttariɱ karaṇīye.

Kiñ-ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ: Idha bhikkhave bhikkhu vivittaɱ senāsanaɱ bhajati, araññaɱ rukkhamūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giriguhaɱ susānaɱ vanapatthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ; so pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā, ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya, parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaɱ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaɱ parisodheti.

Byāpādapadosaɱ pahāya abyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī byāpādapadosā cittaɱ parisodheti.

[page 275]

Thīnamiddhaɱ pahāya vigatathīnamiddho viharati, ālokasaññī sato sampajāno thīnamiddhā cittaɱ parisodheti. Uddhaccakukkuccaɱ pahāya anuddhato viharati. ajjhattaɱ. vūpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaɱ parisodheti. Vicikicchaɱ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati, akathaɱkathī kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaɱ parisodheti.

Seyyathā pi bhikkhave puriso iṇaɱ ādāya kammante payojeyya, tassa te kammantā samijjheyyuɱ, so yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantikareyya, siyā c' assa uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārābharaṇāya; tassa evam-assa: Ahaɱ kho pubbe iṇaɱ ādāya kammante payojesiɱ, tassa me te kammantā samijjhiɱsu, so ahaɱ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantiakāsiɱ, atthi ca me uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārābharaṇāyāti. So tatonidānaɱ labhetha pāmujjaɱ, adhigacche somanassaɱ. Seyyathā pi bhikkhave puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno, bhattañ-c' assa na-cchādeyya, na c' assa kāye balamattā, so aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya, bhattañ-c' assa chādeyya, siyā c' assa kāye balamattā; tassa evam-assa: Ahaɱ kho pubbe ābādhiko ahosiɱ dukkhito bāḷhagilāno, bhattañ-ca me nacchādesi, na ca me āsi kāye balamattā; so mhi etarahi tamhā ābādhā mutto, bhattañ-ca me chādeti, atthi ca me kāye balamattā ti. So tatonidānaɱ labhetha pāmujjaɱ, adhigacche somanassaɱ. Seyyathā pi bhikkhave puriso bandhanāgāre baddho assa, so aparena samayena tamhā bandhanā mucceyya sotthinā abyayena, na c' assa kiñci bhogānaɱ vayo; tassa evam-assa: Ahaɱ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiɱ, so 'mhi etarahi tamhā bandhanā mutto sotthinā abyayena, na-tthi ca me kiñci bhogānaɱ vayo ti. So tatonidānaɱ labhetha pāmujjaɱ, adhigacche somanassaɱ. Seyyathā pi bhikkhave puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakāmaŋgamo, so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaŋgamo; tassa evam-assa: Ahaɱ kho pubbe dāso ahosiɱ anattādhīno parādhīno na yenakāmaŋgamo, so 'mhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaŋgamo ti.

[page 276]

So tatonidānaɱ labhetha pāmujjaɱ, adhigacche somanassaɱ. Seyyathā pi bhikkhave puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaɱ paṭipajjeyya, so aparena samayena tamhā kantārā nitthareyya sotthinā abyayena, na c' assa kiñci bhogānaɱ vayo; tassa evam-assa: Ahaɱ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaɱ paṭipajjiɱ, so 'mhi etarahi tamhā kantārā nitthiṇṇo sotthinā abyayena, na-tthi ca me kiñci bhogānaɱ vayo ti. So tatonidānaɱ labhetha pāmujjaɱ, adhigacche somanassaɱ. Evam-eva kho bhikkhave bhikkhu yathā iṇaɱ yathā rogaɱ yathā bandhanāgāraɱ yathā dāsabyaɱ yathā kantāraddhānamaggaɱ ime pañca nīvaraṇe appahīne attani samanupassati. Seyyathā pi bhikkhave ānaṇyaɱ yathā ārogyaɱ yathā bandhanā mokkhaɱ yathā bhujissaɱ yathā khemantabhūmiɱ evam-evaɱ bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassati.

So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So imam-eva kāyaɱ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphutaɱ hoti. Seyyathā pi bhikkhave dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsī vā kaɱsathāle nahāniyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaɱ paripphosakaɱ sanneyya, sā 'ssa nahāniyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā, santarabāhirā phuṭā snehena, na ca paggharaṇī; evam-eva kho bhikkhave bhikkhu imam-eva kāyaɱ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphutaɱ hoti.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So imam-eva kāyaɱ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphutaɱ hoti. Seyyathā pi bhikkhave udakarahado ubbhidodako,

[page 277]

tassa n' ev' assa puratthimāya disāya udakass' āyamukhaɱ, na pacchimāya disāya udakass' āyamukhaɱ, na uttarāya disāya udakass' āyamukhaɱ, na dakkhiṇāya disāya udakass' āyamukhaɱ, devo ca na kālena kālaɱ sammā dhāraɱ anuppaveccheyya; atha kho tamhā va udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tam-eva udakarahadaɱ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphutaɱ assa; evam-eva kho bhikkhave bhikkhu imam-eva kāyaɱ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphutaɱ hoti.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañ-ca kāyena paṭisaɱvedeti yan-taɱ ariyā ācikkhanti: upekhako satimā sukhavihārī ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So imam-eva kāyaɱ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphutaɱ hoti. Seyyathā pi bhikkhave uppaliniyaɱ vā paduminiyaɱ vā puṇḍarīkiniyaɱ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaddhāni udakā 'nuggatāni antonimuggaposīni, tāni yāva c' aggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni, nāssa kiñci sabbāvataɱ uppalānaɱ vā padumānaɱ vā puṇḍarīkānaɱ vā sītena vārinā apphutaɱ assa; evam-eva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaɱ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphutaɱ hoti.

Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkham-asukhaɱ upekhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So imam-eva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphutaɱ hoti. Seyyathā pi bhikkhave puriso odātena vatthena sasīsaɱ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphutaɱ assa;

[page 278]

evam-eva kho bhikkhave bhikkhu imam-eva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphutaɱ hoti.

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaɱ abhininnāmeti. So anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ: ekam-pi jātiɱ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsatim-pi jātiyo tiɱsam-pi jātiyo cattārīsam-pi jātiyo paññāsam-pi jātiyo jātisatam-pi jātisahassam-pi jātisatasahassam-pi, aneke pi saɱvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saɱvaṭṭavivaṭṭakappe, amutr' āsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiɱ, tatra p' āsiɱ evaɱnāmo evaɱgotto evaɱvaṇṇo evamāhāro evaɱ sukhadukkhapaṭisaɱvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno ti. Iti sākāraɱ sauddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati. Seyyathā pi bhikkhave puriso sakamhā gāmā aññaɱ gāmaɱ gaccheyya, tamhā pi gāmā aññaɱ gāmaɱ gaccheyya, so tamhā gāmā sakaɱ yeva gāmaɱ paccāgaccheyya, tassa evam-assa: Ahaɱ kho sakamhā gāmā amuɱ gāmaɱ āgañchiɱ, tatra evaɱ aṭṭhāsiɱ evaɱ nisīdiɱ, evaɱ abhāsiɱ evaɱ tuṇhī ahosiɱ; tamhā pi gāmā amuɱ gāmaɱ āgañchiɱ, tatra pi evaɱ aṭṭhāsiɱ evaɱ nisīdiɱ, evaɱ abhāsiɱ evaɱ tuṇhī ahosiɱ, so 'mhi tamhā gāmā sakaɱ yeva gāmaɱ paccāgato ti; evameva kho bhikkhave bhikkhu anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati, seyyathīdaɱ: ekam-pi jātiɱ dve pi jātiyo --pe--.

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ anekavihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati.

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā,

[page 279]

te kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Seyyathā p' assu bhikkhave dve agārā sadvārā, tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaɱ pavisante pi nikkhamante pi anusañcarante pi anuvicarante pi; evam-eva kho bhikkhave bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage — pe — satte pajānāti.

So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khayañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti. So: idaɱ dukkhan-ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ dukkhasamudayo ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ dukkhanirodho ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaɱ pajānāti; ime āsavā ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ āsavasamudayo ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ āsavanirodho ti yathābhūtaɱ pajānāti, ayaɱ āsavanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaɱ pajānāti. Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā pi cittaɱ vimuccati, bhavāsavā pi cittaɱ vimuccati, avijjāsavā pi cittaɱ vimuccati, vimuttasmiɱ vimuttam-iti ñāṇaɱ hoti; khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāti. Seyyathā pi bhikkhave pabbatasaŋkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo, tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukam-pi sakkharakaṭhalam-pi macchagumbam-pi ca rantam-pi tiṭṭhantam-pi; tassa evam-assa: Ayaɱ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo, tatr' ime sippisambukā pi sakkharakaṭhalā pi macchagumbā pi caranti pi tiṭṭhanti pīti;

[page 280]

evam-eva kho bhikkhave bhikkhu: idaɱ dukkhan-ti yathābhūtaɱ pajānāti ... ayaɱ āsavanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaɱ pajānāti. Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsavā pi cittaɱ vimuccati, bhavāsavā pi cittaɱ vimuccati, avijjāsavā pi cittaɱ vimuccati, vimuttasmiɱ vimuttam-iti ñāṇaɱ hoti; khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti pajānāti.

Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu samaṇo iti pi, brāhmaṇo iti pi, nahātako iti pi, vedagū iti pi, sottiyo iti pi, ariyo iti pi, arahaɱ iti pi. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu samaṇo hoti: samitā 'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiɱ jātijarāmaraṇiyā. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu samaṇo hoti.

Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu brāhmaṇo hoti: bāhitā 'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiɱ jātijarāmaraṇiyā. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu brāhmaṇo hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu nahātako hoti: nahātā 'ssa honti pāpakā akusalā dhammā s. p. s. d. āyatiɱ jātijarāmaraṇiyā. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu nahātako hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu vedagū hoti: viditā 'ssa honti pāpakā akusalā dhammā s. p.

s. d. āyatiɱ jātijarāmaraṇiyā. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu vedagū hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu sottiyo hoti:

nissutā 'ssa honti pāpakā akusalā dhammā s. p. s. d. āyatiɱ jātijarāmaraṇiyā. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu sottiyo hoti.

Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu ariyo hoti: ārakā 'ssa honti pāpakā akusalā dhammā s. p. s. d. āyatiɱ jātijarāmaraṇiyā.

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu ariyo hoti. Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu arahaɱ hoti: ārakā 'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiɱ jātijarāmaraṇiyā. Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu arahaɱ hotīti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

MAHĀASSAPURASUTTAṂ NAVAMAṂ.

[page 281]

 


 

XL. Cūḷa-Assapura Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Aŋgesu viharati; Assapuraɱ nāma Aŋgānaɱ nigamo. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Samaṇā samaṇā ti vo bhikkhave jano sañjānāti, tumhe ca pana: ke tumhe ti puṭṭhā samānā: samaṇ' amhāti paṭijānātha. Tesaɱ vo bhikkhave evaɱsamaññānaɱ sataɱ evaɱpaṭiññānaɱ sattaɱ: Yā samaṇasāmīcipaṭipadā taɱ paṭipadaɱ paṭipajjissāma, evaɱ no ayaɱ amhākaɱ samaññā ca saccā bhavissati paṭiññā ca bhūtā, yesañ-ca mayaɱ cīvarapiṇḍapāta-senāsana-gilānapaccayabhesajjaparikkhāraɱ paribhuñjāma tesan-te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaɱsā, amhākaɱ c' evāyaɱ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā sa-udrayā ti evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.

Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu na samaṇasāmīcipaṭipadaɱ paṭipanno hoti: Yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā appahīnā hoti, byāpannacittassa byāpādo appahīno hoti, kodhanassa kodho appahīno hoti, upanāhissa upanāho appahīno hoti, makkhissa makkho appahīno hoti, paḷāsissa paḷāso appahīno hoti, issukissa issā appahīnā hoti, maccharissa macchariyaɱ appahīnaɱ hoti, saṭhassa sāṭheyyaɱ appahīnaɱ hoti, māyāvissa māyā appahīnā hoti, pāpicchassa pāpikā icchā appahīnā hoti, micchādiṭṭhissa micchādiṭṭhi appahīnā hoti, imesaɱ kho ahaɱ bhikkhave samaṇamalānaɱ samaṇadosānaɱ samaṇakasaṭānaɱ āpāyikānaɱ ṭhānānaɱ duggativedaniyānaɱ appahānā na samaṇasāmīcipaṭipadaɱ paṭipanno ti vadāmi. Seyyathā pi bhikkhave maṭajan-nāma āvudhajātaɱ ubhatodhāraɱ pītanisitaɱ, tad-assa saŋghāṭiyā sampārūtaɱ sampaliveṭhitaɱ, tathūpamāhaɱ bhikkhave imassa bhikkhuno pabbajjaɱ vadāmi.

Nāhaɱ bhikkhave saŋghāṭikassa saŋghāṭidhāraṇamattena sāmaññaɱ vadāmi. Nāhaɱ bhikkhave acelakassa acelakamattena sāmaññaɱ vadāmi. Nāhaɱ bhikkhave rajojallikassa rajojallikamattena s. v. Nāhaɱ bhikkhave udakorohakassa udakorohakamattena s. v. Nāhaɱ bhikkhave rukkhamūlikassa rukkhamūlikamattena

[page 282]

s. v. Nāhaɱ bhikkhave abbhokāsikassa abbhokāsikamattena s. v. Nāhaɱ bhikkhave ubbhaṭṭhakassa ubbhaṭṭhakamattena s. v. Nāhaɱ bhikkhave pariyāyabhattikassa pariyāyabhattikamattena s. v. Nāhaɱ bhikkhave mantajjhāyakassa mantajjhāyakamattena s. v. Nāhaɱ bhikkhave jaṭilakassa jaṭādhāraṇamattena sāmaññaɱ vadāmi.

Saŋghāṭikassa ce bhikkhave saŋghāṭidhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho p., upanāhissa upanāho p., makkhissa makkho p., paḷāsissa paḷāso p., issukissa issā p., maccharissa macchariyaɱ p., saṭhassa sāṭheyyaɱ p., māyāvissa māyā p., pāpicchassa pāpikā icchā p., micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tam-enaɱ mittāmaccā ñātisālohitā jātam-eva naɱ saŋghāṭikaɱ {kareyyuɱ} saŋghāṭikattam-eva samādapeyyuɱ: Ehi tvaɱ bhadramukha saŋghāṭiko hoti, saŋghāṭikassa te sato saŋghāṭidhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho p., upanāhissa upanāho p., makkhissa makkho p., paḷāsissa paḷāso p., issukissa issā p., maccharissa macchariyaɱ p., saṭhassa sāṭheyyaɱ p., māyāvissa māyā p., pāpicchassa pāpikā icchā p., micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyissatīti. Yasmā ca kho ahaɱ bhikkhave saŋghāṭikam-pi idh' ekaccaɱ passāmi abhijjhāluɱ byāpannacittaɱ kodhanaɱ upanāhiɱ makkhiɱ paḷāsiɱ issukiɱ macchariɱ saṭhaɱ māyāviɱ pāpicchaɱ micchādiṭṭhiɱ, tasmā na saŋghāṭikassa saŋghāṭidhāraṇamattena sāmaññaɱ vadāmi.

Acelakassa ce bhikkhave — pe — rajojallikassa ce bhikkhave — udakorohakassa ce bhikkhave — rukkhamūlikassa ce bhikkhave — abbhokāsikassa ce bhikkhave — ubbhaṭṭhakassa ce bhikkhave — pariyāyabhattikassa ce bhikkhave — mantajjhāyakassa ce bhikkhave — jaṭilakassa ce bhikkhave jaṭādhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha, byāpannacittassa byāpādo pahīyetha — pe — micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyetha, tam-enaɱ mittāmaccā ñātisālohitā jātam-eva naɱ jaṭilakaɱ kareyyuɱ jaṭilakattam-eva samādapeyyuɱ: Ehi tvaɱ bhadramukha jaṭilako hohi, jaṭilakassa te sato jaṭādhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati. byāpannacittassa byāpādo pahīyissati

[page 283]

— pe — micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyissatīti. Yasmā ca kho ahaɱ bhikkhave jaṭilakam-pi idh' ekaccaɱ passāmi abhijjhāluɱ byāpannacittaɱ kodhanaɱ upanāhiɱ makkhiɱ paḷāsiɱ issukiɱ macchariɱ saṭhaɱ māyāviɱ pāpicchaɱ micchādiṭṭhiɱ, tasmā na jaṭilakassa jaṭādhāraṇamattena sāmaññaɱ vadāmi.

Kathañ-ca bhikkhave bhikkhu samaṇasāmīcipaṭipadaɱ paṭipanno hoti: Yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā pahīnā hoti, byāpannacittassa byāpādo pahīno hoti, kodhanassa kodho pahīno hoti, upanāhissa upanāho pahīno hoti, makkhissa makkho pahīno hoti, paḷāsissa paḷāso pahīno hoti, issukissa issā pahīnā hoti, maccharissa macchariyaɱ pahīnaɱ hoti, saṭhassa sāṭheyyaɱ pahīnaɱ hoti, māyāvissa māyā pahīnā hoti, pāpicchassa pāpikā icchā pahīnā hoti, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīnā hoti, imesaɱ kho ahaɱ bhikkhave samaṇamalānaɱ samaṇadosānaɱ samaṇakasaṭānaɱ āpāyikānaɱ ṭhānānaɱ duggativedaniyānaɱ pahānā samaṇasāmīcipaṭipadaɱ paṭipanno ti vadāmi. So sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaɱ samanupassati, vimuttam-attānaɱ samanupassati.

Tassa sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddham-attānaɱ samanupassato vimuttam-attānaɱ samanupassato pāmujjaɱ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaɱ vedeti, sukhino cittaɱ samādhiyati. So mettāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthiɱ, uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā — pe — pharitvā viharati. Muditāsahagatena cetasā — pe — pharitvā viharati. Upekhāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ, tathā tatiyaɱ, tathā catutthiɱ, uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Seyyathā pi bhikkhave pokkharaṇī acchodakā sātodakā sītodakā setakā sūpatitthā ramaṇīyā; puratthimāya ce pi puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito,

[page 284]

so taɱ pokkharaṇiɱ āgamma vineyya udakapipāsaɱ, vineyya ghammapariḷāhaɱ; pacchimāya ce pi disāya puriso āgaccheyya — uttarāya ce pi disāya puriso āgaccheyya — dakkhiṇāya ce pi disāya puriso āgaccheyya — yato kuto ce pi naɱ puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, so taɱ pokkharaṇiɱ āgamma vineyya udakapipāsaɱ, vineyya ghammapariḷāhaɱ; evam-eva kho bhikkhave khattiyakulā ce pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti, so ca Tathāgatappaveditaɱ dhammavinayaɱ āgamma evaɱ mettaɱ karuṇaɱ muditaɱ upekhaɱ bhāvetvā labhati ajjhattaɱ vūpasamaɱ, ajjhattaɱ vūpasamā samaṇasāmīcipaṭipadaɱ paṭipanno ti vadāmi. Brāhmaṇakulā ce pi — pe — vessakulā ce pi — suddakulā ce pi — yasmā kasmā ce pi kulā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti, so ca Tathāgatappaveditaɱ dhammavinayaɱ āgamma evaɱ mettaɱ karuṇaɱ muditaɱ upekhaɱ bhāvetvā labhati ajjhattaɱ vūpasamaɱ, ajjhattaɱ vūpasamā samaṇasāmīcipaṭipadaɱ paṭipanno ti vadāmi. Khattiyakulā ce pi agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti, so ca āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, āsavānaɱ khayā samaṇo hoti. Brāhmaṇakulā ce pi — vessakulā ce pi — suddakulā ce pi — yasmā kasmā ce pi kulā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti, so ca āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, āsavānaɱ khayā samaṇo hotīti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

CŪḶĀSSAPURASUTTAṂ DASAMAṂ.

MAHĀYAMAKAVAGGO CATUTTHO.

[page 285]

 


 

5. Cūḷa Yamaka Vagga

XLI. Sāleyyaka Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhusaŋghena saddhiɱ yena Sālā nāma Kosalānaɱ brāhmaṇagāmo tad-avasari. Assosuɱ kho Sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā: Samaṇo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Kosalesu cārikaɱ caramāno mahatā bhikkhusaŋghena saddhim Sālaɱ anuppatto; taɱ kho pana bhavantaɱ Gotamaɱ evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: Iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā. So imaɱ lokaɱ sadevakaɱ samārakaɱ sabrahmakaɱ sassamaṇabrāhmaṇiɱ pajaɱ sadevamanussaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañjanaɱ, kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti.

Sādhu kho pana tathārūpānaɱ arahataɱ dassanaɱ hotīti.

Atha kho Sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā app-ekacce Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu, app-ekacce Bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdiɱsu, app-ekacce yena Bhagavā ten' añjalim-paṇāmetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu, app-ekacce Bhagavato santike nāmagottaɱ sāvetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu, app-ekacce tuṇhībhūtā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho Sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavantaɱ etad-avocuɱ: Ko nu kho bho Gotama hetu ko paccayo yena-m-idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti; ko pana bho Gotama hetu ko paccayo yena-m-idh' ekacce sattā kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjantīti. — Adhammacariyā-visamacariyāhetu kho gahapatayo evam-idh' ekacce sattā kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti; dhammacariyā-samacariyāhetu kho gahapatayo evam-idh' ekacce sattā kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjantīti.

[page 286]

— Na kho mayaɱ imassa bhoto Gotamassa saŋkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ ājānāma; sādhu no bhavaŋ-Gotamo tathā dhammaɱ desetu yathā mayaɱ imassa bhoto Gotamassa saŋkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ ājāneyyāmāti. — Tena hi gahapatayo suṇātha, sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evaɱ bho ti kho Sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavato paccassosuɱ.

Bhagavā etad-avoca:

Tividhaɱ kho gahapatayo kāyena adhammacariyā-visamacariyā hoti, catubbidhaɱ vācāya adhammacariyā-visamacariyā hoti, tividhaɱ manasā adhammacariyā-visamacariyā hoti. Kathañ-ca gahapatayo tividhaɱ kāyena adhammacariyā-visamacariyā hoti: Idha gahapatayo ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. Adinnādāyī kho pana hoti, yan-taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ gāmagataɱ vā araññagataɱ vā taɱ adinnaɱ theyyasaŋkhātaɱ ādātā hoti. Kāmesu micchācārī kho pana hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā [mātāpiturakkhitā] bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā, antamaso mālāguṇaparikkhittā pi, tathārūpāsu cārittaɱ āpajjitā hoti. Evaɱ kho gahapatayo tividhaɱ kāyena adhammacariyā-visamacariyā hoti. Kathañ-ca gahapatayo catubbidhaɱ vācāya adhammacariyā-visamacariyā hoti: Idha gahapatayo ekacco musāvādī hoti, sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: evaɱ bho purisa yaɱ jānāsi taɱ vadehīti, so ajānaɱ vā āha: jānāmīti, jānaɱ vā āha: na jānāmīti, apassaɱ vā āha: passāmīti, passaɱ vā āha: na passāmīti; iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisuṇāvāco kho pana hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaɱ bhedāya amutra vā sutvā imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya, iti samaggānaɱ vā bhettā bhinnānaɱ vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.

Pharusāvāco kho pana hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaɱvattanikā,

[page 287]

tathārūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Samphappalāpī kho pana hoti, akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā akālena anapadesaɱ apariyantavatiɱ anatthasaɱhitaɱ. Evaɱ kho gahapatayo catubbidhaɱ vācāya adhammacariyā-visamacariyā hoti. Kathañ-ca gahapatayo tividhaɱ manasā adhammacariyā-visamacariyā hoti: Idha gahapatayo ekacco abhijjhālu hoti, yan-taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ taɱ abhijjhātā hoti: aho vata yaɱ parassa taɱ mama assāti. Byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaŋkappo: ime sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuɱ iti vā ti. Micchādiṭṭhi kho pana hoti viparītadassano: na-tthi dinnaɱ na-tthi yiṭṭhaɱ na-tthi hutaɱ, na-tthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko, natthi ayaɱ loko na-tthi paro loko, na-tthi mātā na-tthi pitā na-tthi sattā opapātikā, na-tthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañ-ca lokaɱ parañ-ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedentīti. Evaɱ kho gahapatayo tividhaɱ manasā adhammacariyā-visamacariyā hoti. Evaɱ adhammacariyā-visamacariyāhetu kho gahapatayo evam-idh' ekacce sattā kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti.

Tividhaɱ kho gahapatayo kāyena dhammacariyā-samacariyā hoti, catubbidhaɱ vācāya dhammacariyā-samacariyā hoti, tividhaɱ manasā dhammacariyā-samacariyā hoti.

Kathañ-ca gahapatayo tividhaɱ kāyena dhammacariyā-samacariyā hoti: Idha gahapatayo ekacco pāṇātipātaɱ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaɱ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yan-taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ gāmagataɱ vā araññagataɱ vā taɱ nādinnaɱ theyyasaŋkhātaɱ ādātā hoti. Kāmesu micchācāraɱ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā [mātāpiturakkhitā] bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā, antamaso mālāguṇaparikkhittā pi, tathārūpāsu na cārittaɱ āpajjitā hoti. Evaɱ kho gahapatayo tividhaɱ kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti.

[page 288]

Kathañ-ca gahapatayo catubbidhaɱ vācāya dhammacariyā-samacariyā hoti: Idha gahapatayo ekacco musāvādaɱ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: evaɱ bho purisa yaɱ jānāsi taɱ vadehīti, so ajānaɱ vā āha: na jānāmīti, jānaɱ vā āha: jānāmīti, apassaɱ vā āha: na passāmīti, passaɱ vā āha: passāmīti; iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.

Pisuṇaɱ vacaɱ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaɱ bhedāya amutra vā sutvā na imesaɱ akkhātā amūsaɱ bhedāya, iti bhinnānaɱ vā sandhātā sahitānaɱ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiɱ vācaɱ bhāsitā hoti. Pharusaɱ vācaɱ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaŋgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiɱ vācaɱ bhāsitā hoti.

Samphappalāpaɱ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiɱ vācaɱ bhāsitā kālena sāpadesaɱ pariyantavatiɱ atthasaɱhitaɱ. Evaɱ kho gahapatayo catubbidhaɱ vācāya dhammacariyā-samacariyā hoti. Kathañ-ca gahapatayo tividhaɱ manasā dhammacariyā-samacariyā hoti:

Idha gahapatayo ekacco anabhijjhālu hoti, yan-taɱ parassa paravittūpakaraṇaɱ taɱ nābhijjhātā hoti: aho vata yaɱ parassa taɱ mama assāti. Abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasaŋkappo: ime sattā averā abyābajjhā anīghā sukhī attānaɱ pariharantūti. Sammādiṭṭhi kho pana hoti aviparītadassano: atthi dinnaɱ atthi yiṭṭhaɱ atthi hutaɱ, atthi sukaṭadukkaṭānaɱ kammānaɱ phalaɱ vipāko, atthi ayaɱ loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañ-ca lokaɱ parañ-ca lokaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedentīti. Evaɱ kho gahapatayo tividhaɱ manasā dhammacariyā-samacariyā hoti. Evaɱ dhammacariyāsamacariyāhetu kho gahapatayo evam-idh' ekacce sattā kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjanti.

[page 289]

Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param-maraṇā khattiyamahāsālānaɱ sahabyataɱ upapajjeyyan-ti, ṭhānaɱ kho pan' etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param-maraṇā khattiyamahāsālānaɱ sahabyataɱ upapajjeyya; taɱ kissa hetu: tathā hi so dhammacārī samacārī. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param-maraṇā brāhmaṇamahāsālānaɱ — pe — gahapatimahāsālānaɱ sahabyataɱ upapajjeyyaɱ, ṭhānaɱ kho pan' etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param-maraṇā gahapatimahāsālānaɱ sahabyataɱ upapajjeyya; taɱ kissa hetu: tathā hi so dhammacārī samacārī. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: aho vatāhaɱ kāyassa bhedā param-maraṇā Cātummahārājikānaɱ devānaɱ — pe — Tāvatiɱsānaɱ devānaɱ — Yāmānaɱ devānaɱ — Tusitānaɱ devānaɱ — Nimmānaratīnaɱ devānaɱ — Paranimmitavasavattīnaɱ devānaɱ — Brahmakāyikānaɱ devānaɱ — Ābhānaɱ devānaɱ -Parittābhānaɱ devānaɱ — Appamāṇābhānaɱ devānaɱ -Ābhassarānaɱ devānaɱ — Subhānaɱ devānaɱ — Parittasubhānaɱ devānaɱ — Appamāṇasubhānaɱ devānaɱ -Subhakiṇṇānaɱ devānaɱ — Vehapphalānaɱ devānaɱ -Avihānaɱ devānaɱ — Atappānaɱ devānaɱ — Sudassānaɱ devānaɱ — Sudassīnaɱ devānaɱ — Akaniṭṭhānaɱ devānaɱ — ākāsānañcāyatanūpagānaɱ devānaɱ — Viññāṇañcāyatanūpagānaɱ devānaɱ — ākiñcaññāyatanūpagānaɱ devānaɱ -nevasaññānāsaññāyatanūpagānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjeyyan-ti, ṭhānaɱ kho pan' etaɱ vijjati yaɱ so kāyassa bhedā param-maraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagānaɱ devānaɱ sahabyataɱ upapajjeyya; taɱ kissa hetu: tathā hi so dhammacārī samacārī. Ākaŋkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī: aho vatāhaɱ āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan-ti, ṭhānaɱ kho pan' etaɱ vijjati yaɱ so āsavānaɱ khayā anāsavaɱ cetovimuttiɱ paññāvimuttiɱ diṭṭhe va dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya, taɱ kissa hetu: tathā hi so dhammacārī samacārī ti.

[page 290]

Evaɱ vutte Sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavantaɱ etad-avocuɱ: Abhikkantaɱ bho Gotama, abhikkantaɱ bho Gotama. Seyyathā pi bho Gotama nikujjitaɱ va ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya: cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evam-evaɱ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaɱ bhavantaɱ Gotamaɱ saraṇaɱ gacchāma dhammañ-ca bhikkhusaŋghañca. Upāsake no bhavaŋ-Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇagate ti.

SĀLEYYAKASUTTAṂ PAṬHAMAṂ.

 


 

XLII. Verañjaka Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Verañjakā brāhmaṇagahapatikā Sāvatthiyaɱ paṭivasanti kenacid-eva karaṇīyena. Assosuɱ kho Verañjakā brāhmaṇagahapatikā: Samaṇo khalu kho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme; taɱ kho pana bhavantaɱ Gotamaɱ evaɱ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: Iti pi so Bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā. So imaɱ lokaɱ sadevakaɱ samārakaɱ sabrahmakaɱ sassamaṇabrāhmaṇiɱ pajaɱ sadevamanussaɱ sayaɱ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaɱ deseti ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañjanaɱ, kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaɱ arahataɱ dassanaɱ hotīti. Atha kho Verañjakā brāhmaṇagahapatikā yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā appekacce Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu, appekacce Bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdiɱsu,

[page 291]

appekacce yena Bhagavā ten' añjalim-paṇāmetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu, app-ekacce Bhagavato santike nāmagottaɱ sāvetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu, app-ekacce tuṇhībhūtā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho Verañjakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavantaɱ etad-avocuɱ: Ko nu kho bho Gotama hetu ko paccayo yena-m-idh' ekacce sattā kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti; ko pana bho Gotama hetu ko paccayo yena-m-idh' ekacce sattā kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjantīti. — Adhammacariyā-visamacariyāhetu kho gahapatayo evam-idh' ekacce sattā kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti; dhammacariyā-samacariyāhetu kho gahapatayo evam-idh' ekacce sattā kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjantīti. — Na kho mayaɱ imassa bhoto Gotamassa saŋkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ ājānāma; sādhu no bhavaṇGotamo tathā dhammaɱ desetu yathā mayaɱ imassa bhoto Gotamassa saŋkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ avibhattassa vitthārena atthaɱ ājāneyyāmāti. — Tena hi gahapatayo suṇātha, sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti. -Evaɱ bho ti kho Verañjakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Tividhaɱ kho gahapatayo kāyena adhammacārī visamacārī hoti, catubbidhaɱ vācāya ... (repeat from p. 286 1.11 to p. 290 1.9; for adhammacariyā-visamacariyā hoti, for dhammacariyā-samacariyā hoti, and for Sāleyyakā substitute adhammacārī visamacārī hoti, dhammacārī samacārī hoti, and Verañjakā, respectively) ... ajjatagge pāṇupete saraṇagate ti.

VERAÑJAKASUTTAṂ DUTIYAṂ.

[page 292]

 


 

XLIII. Mahā Vedalla Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Mahākoṭṭhito sāyanhasamayaɱ patisallāṇā vuṭṭhito yen' āyasmā Sāriputto ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā Mahākoṭṭhito āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad-avoca:

Duppañño duppañño ti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso duppañño ti vuccatīti. — Na-ppajānāti nappajānātīti kho āvuso, tasmā duppañño ti vuccati, kiɱ nappajānāti: idaɱ dukkhan-ti na-ppajānāti, ayaɱ dukkhasamudayo ti na-ppajānāti, ayaɱ dukkhanirodho ti na-ppajānāti, ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ti na-ppajānāti.

Na-ppajānāti na-ppajānātīti kho āvuso, tasmā duppañño ti vuccatīti. Sādh' āvuso ti kho āyasmā Mahākoṭṭhito āyasmato Sāriputtassa bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaɱ Sāriputtaɱ uttariɱ pañhaɱ apucchi: Paññavā paññavā ti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso paññavā ti vuccatīti. — Pajānāti pajānātīti kho āvuso, tasmā paññavā ti vuccati, kiñ-ca pajānāti: idaɱ dukkhan-ti pajānāti, ayaɱ dukkhasamudayo ti pajānāti, ayaɱ dukkhanirodho ti pajānāti, ayaɱ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ti pajānāti. Pajānāti pajānātīti kho āvuso, tasmā paññavā ti vuccatīti. — Viññāṇaɱ viññāṇan-ti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso viññāṇan-ti vuccatīti. — Vijānāti vijānātīti kho āvuso, tasmā viññāṇan-ti vuccati, kiñ-ca vijānāti: sukhan-ti pi vijānāti, dukkhan-ti pi vijānāti, adukkhamasukhan-ti pi vijānāti.

Vijānāti vijānātīti kho āvuso, tasmā viññāṇan-ti vuccatīti.

-- Yā c' āvuso paññā yañ-ca viññāṇaɱ ime dhammā saɱsaṭṭhā udāhu visaɱsaṭṭhā, labbhā ca pan' imesaɱ dhammānaɱ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaɱ paññāpetun-ti. -Yā c' āvuso paññā yañ-ca viññāṇaɱ ime dhammā saɱsaṭṭhā no visaɱsaṭṭhā, na ca labbhā imesaɱ dhammānaɱ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaɱ paññāpetuɱ. Yaɱ h' āvuso pajānāti taɱ vijānāti, yaɱ vijānāti taɱ pajānāti, tasmā ime dhammā saɱsaṭṭhā no visaɱsaṭṭhā,

[page 293]

na ca labbhā imesaɱ dhammānaɱ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaɱ paññāpetun-ti. — Yā c' āvuso paññā yañ-ca viññāṇaɱ imesaɱ dhammānaɱ saɱsaṭṭhānaɱ no visaɱsaṭṭhānaɱ kiɱ nānākaraṇan-ti. — Yā c' āvuso paññā yañ-ca viññāṇaɱ imesaɱ dhammānaɱ saɱsaṭṭhānaɱ no visaɱsaṭṭhānaɱ paññā bhāvetabbā viññāṇaɱ pariññeyyaɱ, idaɱ nesaɱ nānākaraṇan-ti.

Vedanā vedanā ti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso vedanā ti vuccatīti. — Vedeti vedetīti kho āvuso, tasmā vedanā ti vuccati, kiñ-ca vedeti: sukham-pi vedeti, dukkham-pi vedeti, adukkhamasukham-pi vedeti. Vedeti vedetīti kho āvuso, tasmā vedanā ti vuccatīti. — Saññā saññā ti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso saññā ti vuccatīti. — Sañjānāti sañjānātīti kho āvuso, tasmā saññā ti vuccati, kiñ-ca sañjānāti: nīlakam-pi sañjānāti, pītakampi sañjānāti, lohitakam-pi sañjānāti, odātam-pi sañjānāti.

Sañjānāti sañjānātīti kho āvuso, tasmā saññā ti vuccatīti. -Yā c' āvuso vedanā yā ca saññā yañ-ca viññāṇaɱ ime dhammā saɱsaṭṭhā udāhu visaɱsaṭṭhā, labbhā ca pan' imesaɱ dhammānaɱ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaɱ paññāpetun-ti. — Yā c' āvuso vedanā yā ca saññā yañ-ca viññāṇaɱ ime dhammā saɱsaṭṭhā no visaɱsaṭṭhā, na ca labbhā imesaɱ dhammānaɱ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaɱ paññāpetuɱ. Yaɱ h' āvuso vedeti taɱ sañjānāti, yaɱ sañjānāti taɱ vijānāti, tasmā ime dhammā saɱsaṭṭhā no visaɱsaṭṭhā, na ca labbhā imesaɱ dhammānaɱ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaɱ paññāpetun-ti.

Nissaṭṭhena h' āvuso pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena kiɱ neyyan-ti. — Nissaṭṭhena h' āvuso pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanaɱ neyyaɱ, anantaɱ viññāṇan-ti viññāṇañcāyatanaɱ neyyaɱ, na-tthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ neyyan-ti. — Neyyaɱ pan' āvuso dhammaɱ kena pajānātīti.

-- Neyyaɱ kho āvuso dhammaɱ paññācakkhunā pajānātīti.

-- Paññā pan' āvuso kimatthiyā ti. — Paññā kho āvuso abhiññatthā pariññatthā pahānatthā ti.

[page 294]

Kati pan' āvuso paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyāti. -Dve kho āvuso paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya: parato ca ghoso yoniso ca manasikāro. Ime kho āvuso dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyāti. — Katihi pan' āvuso aŋgehi anuggahītā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaɱsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaɱsā cāti. — Pañcahi kho āvuso aŋgehi anuggahītā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaɱsā ca paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaɱsā ca: Idh' āvuso sammādiṭṭhi sīlānuggahītā ca hoti sutānuggahītā ca hoti sākacchānuggahītā ca hoti samathānuggahītā ca hoti vipassanānuggahītā ca hoti. Imehi kho āvuso pañcahi aŋgehi anuggahītā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaɱsā ca, paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaɱsā cāti.

Kati pan' āvuso bhavā ti. — Tayo 'me āvuso bhavā:

kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo ti. — Kathaɱ pan' āvuso āyatiɱ punabbhavābhinibbatti hotīti. — Avijjānīvaraṇānaɱ kho āvuso sattānaɱ taṇhāsaɱyojanānaɱ tatratatrābhinandanā evaɱ āyatiɱ punabbhavābhinibbatti hotīti. — Kathaɱ pan' āvuso āyatiɱ punabbhavābhinibbatti na hotīti. — Avijjāvirāgā kho āvuso vijjuppādā taṇhānirodhā evaɱ āyatiɱ punabbhavābhinibbatti na hotīti.

Katamaɱ pan' āvuso paṭhamaɱ jhānan-ti. — Idh' āvuso bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, idaɱ vuccat' āvuso paṭhamaɱ jhānan-ti. — Paṭhamaɱ pan' āvuso jhānaɱ kataŋgikan-ti.

-- Paṭhamaɱ kho āvuso jhānaɱ pañcaŋgikaɱ: Idh' āvuso paṭhamaɱ jhānaɱ samāpannassa bhikkhuno vitakko ca vattati vicāro ca pīti ca sukhañ-ca cittekaggatā ca. Paṭhamaɱ kho āvuso jhānaɱ evaɱ pañcaŋgikan-ti. — Paṭhamaɱ pan' āvuso jhānaɱ kataŋgavippahīnaɱ kataŋgasamannāgatanti. — Paṭhamaɱ kho āvuso jhānaɱ pañcaŋgavippahīnaɱ pañcaŋgasamannāgataɱ: Idh' āvuso pathamaɱ jhānaɱ samāpannassa bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thīnamiddhaɱ pahīnaɱ hoti, uddhaccakukkuccaɱ pahīnaɱ hoti,

[page 295]

vicikicchā pahīnā hoti, vitakko ca vattati vicāro ca pīti ca sukhañ-ca cittekaggatā ca. Paṭhamaɱ kho āvuso jhānaɱ evaɱ pañcaŋgavippahīnaɱ pañcaŋgasamannāgatan-ti.

Pañc' imāni āvuso indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni, na aññamaññassa gocaravisayaɱ paccanubhonti, seyyathīdaɱ cakkhundriyaɱ sotindriyaɱ ghānindriyaɱ jivhindriyaɱ kāyindriyaɱ. Imesaɱ kho āvuso pañcannaɱ indriyānaɱ nānāvisayānaɱ nānāgocarānaɱ na aññamaññassa gocaravisayaɱ paccanubhontānaɱ kiɱ paṭisaraṇaɱ, ko ca nesaɱ gocaravisayaɱ paccanubhotīti. — Pañc' imāni āvuso indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni, na aññamaññassa gocaravisayaɱ paccanubhonti, seyyathīdaɱ cakkhundriyaɱ sotindriyaɱ ghānindriyaɱ jivhindriyaɱ kāyindriyaɱ. Imesaɱ kho āvuso pañcannaɱ indriyānaɱ nānāvisayānaɱ nānāgocarānaɱ na aññamaññassa gocaravisayaɱ paccanubhontānaɱ mano paṭisaraṇaɱ, mano ca nesaɱ gocaravisayaɱ paccanubhotīti.

Pañc' imāni āvuso indriyāni, seyyathīdaɱ cakkhundriyaɱ sotindriyaɱ ghānindriyaɱ jivhindriyaɱ kāyindriyaɱ.

Imāni kho āvuso pañc' indriyāni kiɱ paṭicca tiṭṭhantīti. -Pañc' imāni āvuso indriyāni, seyyathīdaɱ cakkhundriyaɱ sotindriyaɱ ghānindriyaɱ jivhindriyaɱ kāyindriyaɱ. Imāni kho āvuso pañc' indriyāni āyuɱ paṭicca tiṭṭhantīti. — Āyu pan' āvuso kiɱ paṭicca tiṭṭhatīti. — Āyu usmaɱ paṭicca tiṭṭhatīti. — Usmā pan' āvuso kiɱ paṭicca tiṭṭhatīti. — Usmā āyuɱ paṭicca tiṭṭhatīti. — Idān' eva kho mayaɱ āvuso āyasmato Sāriputtassa bhāsitaɱ evaɱ ājānāma: āyu usmaɱ paṭicca tiṭṭhatīti, idān' eva kho mayaɱ āyasmato Sāriputtassa bhāsitaɱ evaɱ ājānāma: usmā āyuɱ paṭicca tiṭṭhatīti.

Yathākathaɱ pan' āvuso imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo ti. — Tena h' āvuso upaman-te karissāmi, upamāya p' idh' ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaɱ ājānanti. Seyyathā pi āvuso telappadīpassa jhāyato acciɱ paṭicca ābhā paññāyati, ābhaɱ paṭicca acci paññāyati, evam-eva kho āvuso āyu usmaɱ paṭicca tiṭṭhati, usmā ca āyuɱ paṭicca tiṭṭhatīti.

Te va nu kho āvuso āyusaŋkhārā te vedaniyā dhammā, udāhu aññe āyusaŋkhārā aññe vedaniyā dhammā ti. — Na kho āvuso te va āyusaŋkhārā te vedaniyā dhammā.

[page 296]

Te ca āvuso āyusaŋkhārā abhaviɱsu te vedaniyā dhammā, na-y-idaɱ saññāvedayitanirodhaɱ samāpannassa bhikkhuno vuṭṭhānaɱ paññāyetha. Yasmā ca kho āvuso aññe āyusaŋkhārā aññe vedaniyā dhammā, tasmā saññāvedayitanirodhaɱ samāpannassa bhikkhuno vuṭṭhānaɱ paññāyatīti. — Yadā nu kho āvuso imaɱ kāyaɱ kati dhammā jahanti athāyaɱ kāyo ujjhito avakkhitto seti yathā kaṭṭhaɱ acetanan-ti. -Yadā kho āvuso imaɱ kāyaɱ tayo dhammā jahanti: āyu usmā ca viññāṇaɱ, athāyaɱ kāyo ujjhito avakkhitto seti yathā kaṭṭhaɱ acetanan-ti. — Yvāyaɱ āvuso mato kālakato yo cāyaɱ bhikkhu saññāvedayitanirodhaɱ samāpanno, imesaɱ kiɱ nānākaraṇan-ti. — Yvāyaɱ āvuso mato kālakato, tassa kāyasaŋkhārā niruddhā paṭippassaddhā, vacīsaŋkhārā niruddhā paṭippassaddhā, cittasaŋkhārā niruddhā paṭippassaddhā, āyu parikkhīṇo, usmā vūpasantā, indriyāni viparibhinnāni; yo cāyaɱ bhikkhu saññāvedayitanirodhaɱ samāpanno, tassa pi kāyasaŋkhārā niruddhā paṭippassaddhā, vacīsaŋkhārā niruddhā paṭippassaddhā, cittasaŋkhārā niruddhā paṭippassaddhā, āyu aparikkhīṇo, usmā avūpasantā, indriyāni vippasannāni. Yvāyaɱ āvuso mato kālakato yo cāyaɱ bhikkhu saññāvedayitanirodhaɱ samāpanno, idaɱ tesaɱ nānākaraṇan-ti.

Kati pan' āvuso paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā ti. — Cattāro kho āvuso paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā: Idh' āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Ime kho āvuso cattāro paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyā ti. — Kati pan' āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā ti. — Dve kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā: sabbanimittānañ-ca amanasikāro, animittāya ca dhātuyā manasikāro. Ime kho āvuso dve paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā ti.

-- Kati pan' āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā ti. — Tayo kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā:

[page 297]

sabbanimittānañ-ca amanasikāro, animittāya ca dhātuyā manasikāro, pubbe ca abhisaŋkhāro. Ime kho āvuso tayo paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā ti. -Kati pan' āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāyāti. — Dve kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāya: sabbanimittānañ-ca manasikāro, animittāya ca dhātuyā amanasikāro. Ime kho āvuso dve paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāyāti.

Yā cāyaɱ āvuso appamāṇā cetovimutti yā ca ākiñcaññā cetovimutti yā ca suññatā cetovimutti yā ca animittā cetovimutti, ime dhammā nānaṭṭhā c' eva nānābyañjanā ca, udāhu ekaṭṭhā, byañjanam-eva nānan-ti. — Yā cāyaɱ āvuso appamāṇā cetovimutti yā ca ākiñcaññā cetovimutti yā ca suññatā cetovimutti yā ca animittā cetovimutti, atthi kho āvuso pariyāyo yaɱ pariyāyaɱ āgamma ime dhammā nānaṭṭhā c' eva nānābyañjanā ca, atthi ca kho āvuso pariyāyo yaɱ pariyāyaɱ āgamma ime dhammā ekaṭṭhā, byañjanameva nānaɱ. Katamo c' āvuso pariyāyo yaɱ pariyāyaɱ āgamma ime dhammā nānaṭṭhā c' eva nānābyañjanā ca:

Idh' āvuso bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthiɱ, iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokaɱ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā — pe — muditāsahagatena cetasā — upekhāsahagatena cetasā ekaɱ disaɱ pharitvā viharati, tathā dutiyaɱ tathā tatiyaɱ tathā catutthiɱ, iti uddham-adho tiriyaɱ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaɱ lokam upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Ayaɱ vuccat' āvuso appamāṇā cetovimutti. Katamā c' āvuso ākiñcaññā cetovimutti: Idh' āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaɱ samatikkamma na-tthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaɱ upasampajja viharati. Ayaɱ vuccat' āvuso ākiñcaññā cetovimutti. Katamā c' āvuso suññatā cetovimutti: Idh' āvuso bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: suññam-idaɱ attena vā attaniyena vā ti.

[page 298]

Ayaɱ vuccat' āvuso suññatā cetovimutti. Katamā c' āvuso animittā cetovimutti: Idh' āvuso bhikkhu sabbanimittānaɱ amanasikārā animittaɱ cetosamādhiɱ upasampajja viharati.

Ayaɱ vuccat' āvuso animittā cetovimutti. Ayaɱ kho āvuso pariyāyo yaɱ pariyāyaɱ āgamma ime dhammā nānaṭṭhā c' eva nānābyañjanā ca. Katamo c' āvuso pariyāyo yaɱ pariyāyaɱ āgamma ime dhammā ekaṭṭhā, byañjanam-eva nānaɱ: Rāgo kho āvuso pamāṇakaraṇo, doso pamāṇakaraṇo, moho pamāṇakaraṇo; te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā. Yāvatā kho āvuso appamāṇā cetovimuttiyo akuppā tāsaɱ cetovimutti aggam-akkhāyati, sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena suññā dosena suññā mohena. Rāgo kho āvuso kiñcano, doso kiñcano, moho kiñcano, te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā. Yāvatā kho āvuso ākiñcaññā cetovimuttiyo akuppā tāsaɱ cetovimutti aggam-akkhāyati, sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena suññā dosena suññā mohena. Rāgo kho āvuso nimittakaraṇo, doso nimittakaraṇo, moho nimittakaraṇo, te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiɱ anuppādadhammā. Yāvatā kho āvuso animittā cetovimuttiyo akuppā tāsaɱ cetovimutti aggam-akkhāyati, sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena suññā dosena suññā mohena. Ayaɱ kho āvuso pariyāyo yaɱ pariyāyaɱ āgamma ime dhammā ekaṭṭhā, byañjanam-eva nānan-ti.

Idam-avoc' āyasmā Sāriputto. Attamano āyasmā Mahākoṭṭhito āyasmato Sāriputtassa bhāsitaɱ abhinandīti.

MAHĀVEDALLASUTTAṂ TATIYAṂ.

[page 299]

 


 

XLIV. Cūḷa Vedalla Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha kho Visākho upāsako yena Dhammadinnā bhikkhunī ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Dhammadinnaɱ bhikkhuniɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Visākho upāsako Dhammadinnaɱ bhikkhuniɱ etad-avoca:

Sakkāyo sakkāyo ti ayye vuccati. Katamo nu kho ayye sakkāyo vutto Bhagavatā ti. — Pañca kho ime āvuso Visākha upādānakkhandhā sakkāyo vutto Bhagavatā, seyyathīdaɱ rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saŋkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho. Ime kho āvuso Visākha pañc' upādānakkhandhā sakkāyo vutto Bhagavatā ti. Sādh' ayye ti kho Visākho upāsako Dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā Dhammadinnaɱ bhikkhuniɱ uttariɱ pañhaɱ apucchi: Sakkāyasamudayo sakkāyasamudayo ti ayye vuccati.

Katamo nu kho ayye sakkāyasamudayo vutto Bhagavatā ti.

-- Yā 'yaɱ āvuso Visākha taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathīdaɱ kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, ayaɱ kho āvuso Visākha sakkāyasamudayo vutto Bhagavatā ti. — Sakkāyanirodho sakkāyanirodho ti ayye vuccati. Katamo nu kho ayye sakkāyanirodho vutto Bhagavatā ti. — Yo kho āvuso Visākha tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo, ayaɱ kho āvuso Visākha sakkāyanirodho vutto Bhagavatā ti. -Sakkāyanirodhagāminī paṭipadā sakkāyanirodhagāminī paṭipadā ti ayye vuccati. Katamā nu kho ayye sakkāyanirodhagāminī paṭipadā vuttā Bhagavatā ti. — Ayam-eva kho āvuso Visākha ariyo aṭṭhaŋgiko maggo sakkāyanirodhagāminī paṭipadā vuttā Bhagavatā, seyyathīdaɱ sammādiṭṭhi sammāsaŋkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhīti. — Tañ-ñeva nu kho ayye upādānaɱ te pañc' upādānakkhandhā, udāhu aññatra pañcah' upādānakkhandhehi upādānan-ti. — Na kho āvuso Visākha tañ-ñeva upādānaɱ te pañc' upādānakkhandhā, na pi aññatra pañcah' upādānakkhandhehi upādānaɱ.

[page 300]

Yo kho āvuso Visākha pañcas' upādānakkhandhesu chandarāgo taɱ tattha upādānan-ti.

Kathaɱ pan' ayye sakkāyadiṭṭhi hotīti. — Idh' āvuso Visākha assutavā puthujjano ariyānaɱ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaɱ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaɱ attato samanupassati, rūpavantaɱ vā attānaɱ, attani vā rūpaɱ, rūpasmiɱ vā attānaɱ; vedanaɱ attato samanupassati. vedanāvantaɱ vā attānaɱ, attani vā vedanaɱ, vedanāya yā attānaɱ; saññaɱ attato samanupassati, saññāvantaɱ vā attānaɱ, attani vā saññaɱ, saññāya vā attānaɱ; saŋkhāre attato samanupassati, saŋkhāravantaɱ vā attānaɱ, attani vā saŋkhāre. saŋkhāresu vā attānaɱ; viññāṇaɱ attato samanupassati, viññāṇavantaɱ vā attānaɱ, attani vā viññāṇaɱ, viññāṇasmiɱ vā attānaɱ. Evaɱ kho āvuso Visākha sakkāyadiṭṭhi hotīti. — Kathaɱ pan' ayye sakkāyadiṭṭhi na hotīti. — Idh' āvuso Visākha sutavā ariyasāvako ariyānam dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaɱ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, na rūpaɱ attato samanupassati, na rūpavantaɱ attānaɱ, na attani rūpaɱ, na rāpasmiɱ attānaɱ; na vedanaɱ attato samanupassati, na vedanāvantaɱ attānaɱ, na attani vedanaɱ, na vedanāya attānaɱ; na saññaɱ attato samanupassati, na saññāvantaɱ attānaɱ, na attani saññaɱ, na saññāya attānaɱ; na saŋkhāre attato samanupassati, na saŋkhāravantaɱ attānaɱ, na attani saŋkhāre, na saŋkhāresu attānaɱ; na viññāṇaɱ attato samanupassati, na viññāṇavantaɱ attānaɱ, na attani viññāṇaɱ, na viññāṇasmiɱ attānaɱ. Evaɱ kho āvuso Visākha sakkāyadiṭṭhi na hotīti.

Katamo pan' ayye ariyo aṭṭhaŋgiko maggo ti. — Ayameva kho āvuso Visākha ariyo aṭṭhaŋgiko maggo, seyyathīdaɱ sammādiṭṭhi sammāsaŋkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhīti. -Ariyo pan' ayye aṭṭhaŋgiko maggo saŋkhato udāhu asaŋkhato ti. — Ariyo kho āvuso Visākha aṭṭhaŋgiko maggo saŋkhato ti.

[page 301]

— Ariyena nu kho ayye aṭṭhaŋgikena maggena tayo khandhā saŋgahītā, udāhu tīhi khandhehi ariyo aṭṭhaŋgiko maggo saŋgahīto ti. — Na kho āvuso Visākha ariyena aṭṭhaŋgikena maggena tayo khandhā saŋgahītā, tīhi ca kho āvuso Visākha khandhehi ariyo aṭṭhaŋgiko maggo saŋgahīto.

Yā c' āvuso Visākha sammāvācā yo ca sammākammanto yo ca sammāājīvo, ime dhammā sīlakkhandhe saŋgahītā; yo ca sammāvāyāmo yā ca sammāsati yo ca sammāsamādhi, ime dhammā samādhikkhandhe saŋgahītā; yā ca sammādiṭṭhi yo ca sammāsaŋkappo, ime dhammā paññākkhandhe saŋgahītā ti. — Katamo pan' ayye samādhi, katame samādhinimittā, katame samādhiparikkhārā, katamā samādhibhāvanā ti. -Yā kho āvuso Visākha cittassa ekaggatā ayaɱ samādhi, cattāro satipaṭṭhānā samādhinimittā, cattāro sammappadhānā samādhiparikkhārā, yā tesaɱ yeva dhammānaɱ āsevanā bhāvanā bahulīkammaɱ ayaɱ tattha samādhibhāvanā ti.

Kati pan' ayye saŋkhārā ti. — Tayo 'me āvuso Visākha saŋkhārā: kāyasaŋkhāro vacīsaŋkhāro cittasaŋkhāro ti. -Katamo pan' ayye kāyasaŋkhāro, katamo vacīsaŋkhāro, katamo cittasaŋkhāro ti. — Assāsapassāsā kho āvuso Visākha kāyasaŋkhāro, vitakkavicārā vacīsaŋkhāro, saññā ca vedanā ca cittasaŋkhāro ti. — Kasmā pan' ayye assāsapassāsā kāyasaŋkhāro, kasmā vitakkavicārā vacīsaŋkhāro, kasmā saññā ca vedanā ca cittasaŋkhāro ti. — Assāsapassāsā kho āvuso Visākha kāyikā ete dhammā kāyapaṭibaddhā, tasmā assāsapassāsā kāyasaŋkhāro. Pubbe kho āvuso Visākha vitakketvā vicāretvā pacchā vācaɱ bhindati, tasmā vitakkavicārā vacīsaŋkhāro. Saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittapaṭibaddhā, tasmā saññā ca vedanā ca cittasaŋkhāro ti.

Kathañ-ca pan' ayye saññāvedayitanirodhasamāpatti hotīti. — Na kho āvuso Visākha saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjantassa bhikkhuno evaɱ hoti: ahaɱ saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjissan-ti vā, ahaɱ saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjāmīti vā, ahaɱ saññāvedayitanirodham samāpanno ti vā, atha khvāssa pubbe va tathā cittaɱ bhāvitaɱ hoti yan-taɱ tathattāya upanetīti. — Saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjantassa pan' ayye bhikkhuno katame dhammā paṭhamaɱ nirujjhanti,

[page 302]

yadi vā kāyasaŋkhāro yadi vā vacīsaŋkhāro yadi vā cittasaŋkhāro ti. — Saññāvedayitanirodhaɱ samāpajjantassa kho āvuso Visākha bhikkhuno paṭhamaɱ nirujjhati vacīsaŋkhāro, tato kāyasaŋkhāro, tato cittasaŋkhāro ti.

-- Kathaɱ pan' ayye saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhānaɱ hotīti. — Na kho āvuso Visākha saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa bhikkhuno evaɱ hoti: ahaɱ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahissan-ti vā, ahaɱ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahāmīti vā, ahaɱ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhito ti vā, atha khvāssa pubbe va tathā cittaɱ bhāvitaɱ hoti yan-taɱ tathattāya upanetīti. — Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa pan' ayye bhikkhuno katame dhammā paṭhamaɱ uppajjanti, yadi vā kāyasaŋkhāro yadi vā vacīsaŋkhāro yadi vā cittasaŋkhāro ti. — Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa kho āvuso Visākha bhikkhuno paṭhamaɱ uppajjati cittasaŋkhāro, tato kāyasaŋkhāro, tato vacīsaŋkhāro ti. — Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaɱ pan' ayye bhikkhuɱ kati phassā phusantīti. — Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaɱ kho āvuso Visākha bhikkhuɱ tayo phassā phusanti:

suññato phasso, animitto phasso. appaṇihito phasso ti. -Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa pan' ayye bhikkhuno kiɱninnaɱ cittaɱ hoti kiɱpoṇaɱ kiɱpabbhāran-ti. -Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa kho āvuso Visākha bhikkhuno vivekaninnaɱ cittaɱ hoti vivekapoṇaɱ vivekapabbhāran-ti.

Kati pan' ayye vedanā ti. — Tisso kho imā āvuso Visākha vedanā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā ti. — Katamā pan' ayye sukhā vedanā, katamā dukkhā vedanā, katamā adukkhamasukhā vedanā ti. -Yaɱ kho āvuso Visākha kāyikaɱ vā cetasikaɱ vā sukhaɱ sātaɱ vedayitaɱ ayaɱ sukhā vedanā. Yaɱ kho āvuso Visākha kāyikaɱ vā cetasikaɱ vā dukkhaɱ asātaɱ vedayitaɱ ayaɱ dukkhā vedanā. Yaɱ kho āvuso Visākha kāyikaɱ vā cetasikaɱ vā n' eva sātaɱ nāsātaɱ vedayitaɱ ayaɱ adukkhamasukhā vedanā ti.

[page 303]

— Sukhā pan' ayye vedanā kiɱsukhā kiɱdukkhā, dukkhā vedanā kiɱdukkhā kiɱsukhā, adukkhamasukhā vedanā kiɱsukhā kiɱdukkhā ti. — Sukhā kho āvuso Visākha vedanā ṭhitisukhā vipariṇāmadukkhā, dukkhā vedanā ṭhitidukkhā vipariṇāmasukhā, adukkhamasukhā vedanā ñāṇasukhā aññāṇadukkhā ti. — Sukhāya pan' ayye vedanāya {kiɱanusayo} anuseti, dukkhāya vedanāya {kiɱanusayo} anuseti, adukkhamasukhāya vedanāya {kiɱanusayo} anusetīti. — Sukhāya kho āvuso Visākha vedanāya rāgānusayo anuseti, dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti, adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetīti. — Sabbāya nu kho ayye sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti, sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti, sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetīti. — Na kho āvuso Visākha sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti, na sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti, na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetīti. — Sukhāya pan' ayye vedanāya kiɱ pahātabbaɱ, dukkhāya vedanāya kiɱ pahātabbaɱ, adukkhamasukhāya vedanāya kiɱ pahātabban-ti. — Sukhāya kho āvuso Visākha vedanāya rāgānusayo pahātabbo, dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo, adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo ti. — Sabbāya nu kho ayye sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo, sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo, sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo ti. — Na kho āvuso Visākha sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo, na sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo, na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo.

Idh' āvuso Visākha bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, rāgan-tena pajahati, na tattha rāgānusayo anuseti. Idh' āvuso Visākha bhikkhu iti paṭisañcikkhati: kuda-ssu nāmāhaɱ tad-āyatanaɱ upasampajja viharissāmi yad-ariyā etarahi āyatanaɱ upasampajja viharantīti, iti anuttaresu vimokhesu pihaɱ upaṭṭhāpayato uppajjati pihāpaccayā domanassaɱ,

[page 304]

paṭighantena pajahati, na tattha paṭighānusayo anuseti. Idh' āvuso Visākha bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati, avijjan-tena pajahati, na tattha avijjānusayo anusetīti.

Sukhāya pan' ayye vedanāya kiɱ paṭibhāgo ti. — Sukhāya kho āvuso Visākha vedanāya dukkhā vedanā paṭibhāgo ti. — Dukkhāya pan' ayye vedanāya kiɱ paṭibhāgo ti. — Dukkhāya kho āvuso Visākha vedanāya sukhā vedanā paṭibhāgo ti. — Adukkhamasukhāya pan' ayye vedanāya kiɱ paṭibhāgo ti. — Adukkhamasukhāya kho āvuso Visākha vedanāya avijjā paṭibhāgo ti. — Avijjāya pan' ayye kiɱ paṭibhāgo ti. — Avijjāya kho āvuso Visākha vijjā paṭibhāgo ti.

-- Vijjāya pan' ayye kiɱ paṭibhāgo ti. — Vijjāya kho āvuso Visākha vimutti paṭibhāgo ti. — Vimuttiyā pan' ayye kiɱ paṭibhāgo ti. — Vimuttiyā kho āvuso Visākha nibbānaɱ paṭibhāgo ti. — Nibbānassa pan' ayye kiɱ paṭibhāgo ti. -Accasarāvuso Visākha pañhaɱ, nāsakkhi pañhānaɱ pariyantaɱ gahetuɱ. Nibbānogadhaɱ hi āvuso Visākha brahmacariyaɱ nibbānaparāyanaɱ nibbānapariyosānaɱ. Ākaŋkhamāno ca tvaɱ āvuso Visākha Bhagavantaɱ upasaŋkamitvā etam-atthaɱ puccheyyāsi, yathā ca te Bhagavā byākaroti tathā naɱ dhāreyyāsīti.

Atha kho Visākho upāsako Dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy' āsanā Dhammadinnaɱ bhikkhuniɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā yena Bhagavā ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho Visākho upāsako yāvatako ahosi Dhammadinnāya bhikkhuniyā saddhiɱ kathāsallāpo taɱ sabbaɱ Bhagavato ārocesi. Evaɱ vutte Bhagavā Visākhaɱ upāsakaɱ etad-avoca: Paṇḍitā Visākha Dhammadinnā bhikkhunī, mahāpaññā Visākha Dhammadinnā bhikkhunī. Mamañ-ce pi tvaɱ Visākha etamatthaɱ puccheyyāsi, aham-pi taɱ evam-evaɱ byākareyyaɱ yathā taɱ Dhammadinnāya bhikkhuniyā byākataɱ,

[page 305]

eso c' ev' etassa attho, evam-etaɱ dhārehīti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamano Visākho upāsako Bhagavato bhāsitaɱ abhinandīti.

CŪḶAVEDALLASUTTAṂ CATUTTHAṂ.

 


 

XLV. Cūḷa Dhamma-Samādāna Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Cattār' imāni bhikkhave dhammasamādānāni, katamāni cattāri: Atthi bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannasukhaɱ āyatiɱ dukkhavipākaɱ. Atthi bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhañ-c' eva āyatiñ-ca dukkhavipākaɱ. Atthi bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhaɱ āyatiɱ sukhavipākaɱ. Atthi bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannasukhañ-c' eva āyatiñ-ca sukhavipākaɱ.

Katamañ-ca bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannasukhaɱ āyatiɱ dukkhavipākaɱ: Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā evaɱvādino evaɱdiṭṭhino: na-tthi kāmesu doso ti. Te kāmesu pātabyataɱ āpajjanti. te kho molibaddhāhi paribbājikāhi paricārenti, te evam-āhaɱsu: Kiɱ su nāma te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaɱ sampassamānā kāmānaɱ pahānam-āhaɱsu kāmānaɱ pariññaɱ paññāpenti; sukho imissā paribbājikāya taruṇāya mudukāya lomasāya bāhāya samphasso ti te kāmesu pātabyataɱ āpajjanti. Te kāmesu pātabyataɱ āpajjitvā kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti.

Te tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti. Te evamāhaɱsu: Idaɱ kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaɱ sampassamānā kāmānaɱ pahānam-āhaɱsu kāmānaɱ pariññaɱ paññāpenti, ime hi mayaɱ kāmahetu kāmanidānaɱ dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyāmāti.

[page 306]

Seyyathā pi bhikkhave gimhānaɱ pacchime māse māluvāsipāṭikā phaleyya, atha kho taɱ bhikkhave māluvābījaɱ aññatarasmiɱ sālamūle nipateyya. Atha kho bhikkhave yā tasmiɱ sāle adhivatthā devatā sā bhītā saɱviggā santāsaɱ āpajjeyya.

Atha kho bhikkhave tasmiɱ sāle adhivatthāya devatāya mittāmaccā ñātisālohitā, ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā, osadhitiṇavanaspatisu adhivatthā devatā, saŋgamma samāgamma evaɱ samassāseyyuɱ: Mā bhavaɱ bhāyi. mā bhavaɱ bhāyi, app-eva nām' etaɱ māluvābījaɱ moro vā gileyya mago vā khādeyya davaḍāho vā ḍaheyya vanakammikā vā uddhareyyuɱ upacikā vā udrabheyyuɱ, abījaɱ vā pan' assāti.

Atha kho taɱ bhikkhave māluvābījaɱ n' eva moro gileyya na mago khādeyya na davaḍāho ḍaheyya na vanakammikā uddhareyyuɱ na upacikā udrabheyyuɱ, bījaɱ pan' assa. Taɱ pāvussakena meghena abhippavaṭṭaɱ samma-d-eva virūheyya, sā 'ssa māluvālatā taruṇā mudukā lomasā vilambinī, sā taɱ sālaɱ upaniseveyya. Atha kho bhikkhave tasmiɱ sāle adhivatthāya devatāya evam-assa: Kiɱ su nāma te bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā, osadhitiṇavanaspatisu adhivatthā devatā, māluvābīje anāgatabhayaɱ sampassamānā saŋgamma samāgamma evaɱ samassāsesuɱ: mā bhavaɱ bhāyi, mā bhavaɱ bhāyi, app-eva nām' etaɱ māluvābījaɱ moro vā gileyya mago vā khādeyya davaḍāho vā ḍaheyya vanakammikā vā uddhareyyuɱ upacikā vā udrabheyyuɱ, abījaɱ vā pan' assāti; sukho imissā māluvālatāya taruṇāya mudukāya lomasāya vilambiniyā samphasso ti. Sā taɱ sālaɱ anuparihareyya, sā taɱ sālaɱ anupariharitvā upari viṭabhiɱ kareyya, upari viṭabhiɱ karitvā oghanaɱ janeyya, oghanaɱ janetvā ye tassa sālassa mahantā mahantā khandhā te padāleyya. Atha kho bhikkhave tasmiɱ sāle adhivatthāya devatāya evam-assa:

Idaɱ kho te bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā, osadhitiṇavanaspatisu adhivatthā devatā, māluvābīje anāgatabhayaɱ sampassamānā saŋgamma samāgamma evaɱ samassāsesuɱ: mā bhavaɱ bhāyi, mā bhavaɱ bhāyi, app-eva nām' etaɱ māluvābījaɱ moro vā gileyya mago vā khādeyya davaḍāho vā ḍaheyya vanakammikā vā uddhareyyuɱ upacikā vā {udrabheyyuɱ},

[page 307]

abījaɱ vā pan' assāti, yañ-cāhaɱ māluvābījahetu dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyāmīti. Evam-eva kho bhikkhave santi eke samaṇabrāhmaṇā evaɱvādino evaɱdiṭṭhino: na-tthi kāmesu doso ti. Te kāmesu pātabyataɱ āpajjanti, te molibaddhāhi paribbājikāhi paricārenti; te evam-āhaɱsu: Kiɱ su nāma te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaɱ sampassamānā kāmānaɱ pahānam-āhaɱsu kāmānaɱ pariññaɱ paññāpenti; sukho imissā paribbājikāya taruṇāya mudukāya lomasāya bāhāya samphasso ti te kāmesu pātabyataɱ āpajjanti.

Te kāmesu pātabyataɱ āpajjitvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjanti.

Te tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti. Te evamāhaɱsu: Idaɱ kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaɱ sampassamānā kāmānaɱ pahānam-āhaɱsu kāmānaɱ pariññaɱ paññāpenti, ime hi mayaɱ kāmahetu kāmanidānaɱ dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyāmāti. Idaɱ vuccati bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannasukhaɱ āyatiɱ dukkhavipākaɱ.

Katamañ-ca bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhañ-c' eva āyatiñ-ca dukkhavipākaɱ: Idha bhikkhave ekacco acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano, na ehibhadantiko na tiṭṭhabhadantiko, na abhihaṭaɱ na uddissakaṭaɱ na nimantaṇaɱ sādiyati; so na kumbhīmukhā patigaṇhāti na kaḷopimukhā patigaṇhāti, na eḷakamantaraɱ na daṇḍamantaraɱ na musalamantaraɱ, na dvinnaɱ bhuñjamānānaɱ, na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya, na saŋkittisu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaɱ na maɱsaɱ na suraɱ na merayaɱ na thusodakaɱ pibati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko — sattāgāriko vā hoti sattālopiko; ekissā pi dattiyā yāpeti, dvīhi pi dattīhi yāpeti — sattahi pi dattīhi yāpeti; ekāhikam-pi āhāraɱ āhāreti, dvīhikam-pi āhāraɱ āhāreti — sattāhikam-pi āhāraɱ āhāreti, iti evarūpaɱ addhamāsikam-pi pariyāyabhattabhojanānuyogam-anuyutto viharati. So sākabhakkho vā hoti sāmākabhakkho vā hoti nīvārabhakkho vā hoti daddulabhakkho vā hoti haṭabhakkho vā hoti kaṇabhakkho vā hoti ācāmabhakkho vā hoti piññākabhakkho vā hoti tiṇabhakkho vā hoti gomayabhakkho vā hoti,

[page 308]

vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. So sāṇāni pi dhāreti masāṇāni pi dhāreti chavadussāni pi dhāreti paɱsukūlāni pi dhāreti tirīṭāni pi dhāreti ajināni pi dhāreti ajinakkhipam-pi dhāreti kusacīram-pi dhāreti vākacīram-pi dhāreti phalakacīram-pi dhāreti kesakambalam-pi dhāreti vālakambalam-pi dhāreti ulūkapakkham-pi dhāreti; kesamassulocako pi hoti kesamassulocanānuyogam-anuyutto, ubbhaṭṭhako pi hoti āsanapaṭikkhitto, ukkuṭiko pi hoti ukkuṭikappadhānam-anuyutto, kaṇṭakāpassayiko pi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaɱ kappeti, sāyatatiyakam-pi udakorohaṇānuyogam-anuyutto viharati.

Iti evarūpaɱ anekavihitaɱ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogam-anuyutto viharati. So kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati. Idaɱ vuccati bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhañ-c' eva āyatiñ-ca dukkhavipākaɱ.

Katamañ-ca bhikkhave dhammasamādānaɱ paccupannadukkhaɱ āyatiɱ sukhavipākaɱ: Idha bhikkhave ekacco pakatiyā tibbarāgajātiko hoti, so abhikkhaṇaɱ rāgajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti; pakatiyā tibbadosajātiko hoti, so abhikkhaṇaɱ dosajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti; pakatiyā tibbamohajātiko hoti, so abhikkhaṇaɱ mohajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. So sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho pi rudamāno paripuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ carati. So kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.

Idaɱ vuccati bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhaɱ āyatiɱ sukhavipākaɱ.

Katamañ-ca bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannasukhañ-c' eva āyatiñ-ca sukhavipākaɱ: Idha bhikkhave ekacco pakatiyā na tibbarāgajātiko hoti, so na abhikkhaṇaɱ rāgajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti; pakatiyā na tibbadosajātiko hoti, so na abhikkhaṇaɱ dosajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti; pakatiyā na tibbamohajātiko hoti,

[page 309]

so na abhikkhaṇaɱ mohajaɱ dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. So vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaɱ savicāraɱ vivekajaɱ pītisukhaɱ paṭhamaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaɱ vūpasamā ajjhattaɱ sampasādanaɱ cetaso ekodibhāvaɱ avitakkaɱ avicāraɱ samādhijaɱ pītisukhaɱ dutiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañ-ca kāyena paṭisaɱvedeti yan-taɱ ariyā ācikkhanti: upekhako satimā sukhavihārī ti tatiyaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaɱ atthagamā adukkhaɱ asukhaɱ upekhāsatipārisuddhiɱ catutthaɱ jhānaɱ upasampajja viharati. So kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati. Idaɱ vuccati bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannasukhañ-c' eva āyatiñ-ca sukhavipākaɱ. Imāni kho bhikkhave cattāri dhammasamādānānīti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

CŪḶADHAMMASAMĀDĀNASUTTAṂ PAÑCAMAṂ.

 


 

XLVI. Mahā Dhamma-Samādāna Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Yebhuyyena bhikkhave sattā evaɱkāmā evaɱchandā evaɱadhippāyā: aho vata aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyeyyuɱ, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍheyyunti. Tesaɱ bhikkhave sattānaɱ evaɱkāmānaɱ evaɱchandānaɱ evaɱadhippāyānaɱ aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti.

Tatra tumhe bhikkhave kaɱ hetuɱ paccethāti. — Bhagavaɱmūlakā no bhante dhammā Bhagavaɱnettikā Bhagavaɱpaṭisaraṇā.

[page 310]

Sādhu vata bhante Bhagavantaɱ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti. — Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evam-bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaɱ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaɱ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, sevitabbe dhamme na jānāti asevitabbe dhamme na jānāti, bhajitabbe dhamme na jānāti abhajitabbe dhamme na jānāti. So sevitabbe dhamme ajānanto asevitabbe dhamme ajānanto, bhajitabbe dhamme ajānanto abhajitabbe dhamme ajānanto, asevitabbe dhamme sevati sevitabbe dhamme na sevati, abhajitabbe dhamme bhajati bhajitabbe dhamme na bhajati. Tassa asevitabbe dhamme sevato sevitabbe dhamme asevato, abhajitabbe dhamme bhajato bhajitabbe dhamme abhajato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti, taɱ kissa hetu:

Evaɱ h' etaɱ bhikkhave hoti yathā taɱ aviddasuno. Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaɱ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaɱ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, sevitabbe dhamme pajānāti asevitabbe dhamme pajānāti, bhajitabbe dhamme pajānāti abhajitabbe dhamme pajānāti.

So sevitabbe dhamme pajānanto asevitabbe dhamme pa jānanto, bhajitabbe dhamme pajānanto abhajitabbe dhamme pajānanto, asevitabbe dhamme na sevati sevitabbe dhamme sevati, abhajitabbe dhamme na bhajati bhajitabbe dhamme bhajati. Tassa asevitabbe dhamme asevato sevitabbe dhamme sevato, abhajitabbe dhamme abhajato bhajitabbe dhamme bhajato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti, taɱ kissa hetu: Evaɱ h' etaɱ bhikkhave hoti yathā taɱ viddasuno.

Cattār' imāni bhikkhave dhammasamādānāni, katamāni cattāri: Atthi bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhañ-c' eva āyatiñ-ca dukkhavipākaɱ. Atthi bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannasukhaɱ āyatiɱ dukkhavipākaɱ.

[page 311]

Atthi bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhaɱ āyatiɱ sukhavipākaɱ. Atthi bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannasukhañ-c' eva āyatiñ-ca sukhavipākaɱ.

Tatra bhikkhave yam-idaɱ dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhañ-c' eva āyatiñ-ca dukkhavipākaɱ, taɱ avidvā avijjāgato yathābhūtaɱ na-ppajānāti: idaɱ kho dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhañ-c' eva āyatiñ-ca dukkhavipākan-ti. Taɱ avidvā avijjāgato yathābhūtaɱ appajānanto taɱ sevati, taɱ na parivajjeti; tassa taɱ sevato taɱ aparivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti, taɱ kissa hetu:

Evaɱ h' etaɱ bhikkhave hoti yathā taɱ aviddasuno. Tatra bhikkhave yam-idaɱ dhammasamādānaɱ paccuppannasukhaɱ āyatiɱ dukkhavipākaɱ, taɱ avidvā avijjāgato yathābhūtaɱ na-ppajānāti: idaɱ kho dhammasamādānaɱ paccuppannasukhaɱ āyatiɱ dukkhavipākan-ti. Taɱ avidvā avijjāgato yathābhūtaɱ appajānanto taɱ sevati, taɱ na parivajjeti; tassa taɱ sevato taɱ aparivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti, taɱ kissa hetu: Evaɱ h' etaɱ bhikkhave hoti yathā taɱ aviddasuno. Tatra bhikkhave yam-idaɱ dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhaɱ āyatiɱ sukhavipākaɱ, taɱ avidvā avijjāgato yathābhūtaɱ na-ppajānāti: idaɱ kho dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhaɱ āyatiɱ sukhavipākan-ti. Taɱ avidvā avijjāgato yathābhūtaɱ appajānanto taɱ na sevati, taɱ parivajjeti; tassa taɱ asevato taɱ parivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti, taɱ kissa hetu:

Evaɱ h' etaɱ bhikkhave hoti yathā taɱ aviddasuno. Tatra bhikkhave yam-idaɱ dhammasamādānaɱ paccuppannasukhañ-c' eva āyatiñ-ca sukhavipākaɱ, taɱ avidvā avijjagato yathābhūtaɱ na-ppajānāti: idaɱ kho dhammasamādānaɱ paccuppannasukhañ-c' eva āyatiñ-ca sukhavipākanti. Taɱ avidvā avijjāgato yathābhūtaɱ appajānanto taɱ na sevati, taɱ parivajjeti; tassa taɱ asevato taɱ parivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti,

[page 312]

iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti, taɱ kissa hetu: Evaɱ h' etaɱ bhikkhave hoti yathā taɱ aviddasuno.

Tatra bhikkhave yam-idaɱ dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhañ-c' eva āyatiñ-ca dukkhavipākaɱ, taɱ vidvā vijjāgato yathābhūtaɱ pajānāti: idaɱ kho dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhañ-c' eva āyatiñ-ca dukkhavipākanti. Taɱ vidvā vijjāgato yathābhūtaɱ pajānanto taɱ na sevati, taɱ parivajjeti; tassa taɱ asevato taɱ parivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti, taɱ kissa hetu: Evaɱ h' etaɱ bhikkhave hoti yathā taɱ viddasuno. Tatra bhikkhave yam-idaɱ dhammasamādānaɱ paccuppannasukhaɱ āyatiɱ dukkhavipākaɱ, taɱ vidvā vijjāgato yathābhūtaɱ pajānāti:

idaɱ kho dhammasamādānaɱ paccuppannasukhaɱ āyatiɱ dukkhavipākan-ti. Taɱ vidvā vijjāgato yathābhūtaɱ pajānanto taɱ na sevati, taɱ parivajjeti; tassa taɱ asevato taɱ parivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti, taɱ kissa hetu: Evaɱ h' etaɱ bhikkhave hoti yathā taɱ viddasuno. Tatra bhikkhave yam-idaɱ dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhaɱ āyatiɱ sukhavipākaɱ, taɱ vidvā vijjāgato yathābhūtaɱ pajānāti: idaɱ kho dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhaɱ āyatiɱ sukhavipākan-ti. Taɱ vidvā vijjāgato yathābhūtaɱ pajānanto taɱ sevati, taɱ na parivajjeti; tassa taɱ sevato taɱ aparivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti, taɱ kissa hetu: Evaɱ h' etaɱ bhikkhave hoti yathā taɱ viddasuno. Tatra bhikkhave yam-idaɱ dhammasamādānaɱ paccuppannasukhañ-c' eva āyatiñ-ca sukhavipākaɱ, taɱ vidvā vijjāgato yathābhūtaɱ pajānāti: idaɱ kho dhammasamādānaɱ paccuppannasukhañ-c' eva āyatiñ-ca sukhavipākan-ti. Taɱ vidvā vijjāgato yathābhūtaɱ pajānanto taɱ sevati, taɱ na parivajjeti; tassa taɱ sevato taɱ aparivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti, taɱ kissa hetu:

Evaɱ h' etaɱ bhikkhave hoti yathā taɱ viddasuno.

[page 313]

Katamañ-ca bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhañ-c' eva āyatiñ-ca dukkhavipākaɱ: Idha bhikkhave ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāṇātipātī hoti pāṇātipātapaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena adinnādāyī hoti adinnādānapaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesu micchācārī hoti kāmesu micchācārapaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādī hoti musāvādapaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pisuṇāvāco hoti pisuṇāvācāpaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusāvāco hoti pharusāvācāpaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpī hoti samphappalāpapaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena abhijjhālu hoti abhijjhāpaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena byāpannacitto hoti byāpādapaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena micchādiṭṭhi hoti micchādiṭṭhipaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti. So kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati. Idaɱ vuccati bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhañ-c' eva āyatiñ-ca dukkhavipākaɱ.

Katamañ ca bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannasukhaɱ āyatiɱ dukkhavipākaɱ: Idha bhikkhave ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāṇātipātī hoti pāṇātipātapaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena adinnādāyī hoti adinnādānapaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesu micchācārī hoti kāmesu micchācārapaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādī hoti musāvādapaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena pisuṇāvāco hoti pisuṇāvācāpaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti,

[page 314]

sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusāvāco hoti pharusāvācāpaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena samphappalāpī hoti samphappalāpapaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena abhijjhālu hoti abhijjhāpaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena byāpannacitto hoti byāpādapaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena micchādiṭṭhi hoti micchādiṭṭhipaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti. So kāyassa bhedā param-maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati. Idaɱ vuccati bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannasukhaɱ āyatiɱ dukkhavipākaɱ.

Katamañ-ca bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhaɱ āyatiɱ sukhavipākaɱ: Idha bhikkhave ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāṇātipātā paṭivirato hoti pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena adinnādānā paṭivirato hoti adinnādānā veramaṇīpaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesu micchācārā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā veramaṇīpaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādā paṭivirato hoti musāvādā veramaṇīpaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya veramaṇīpaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpā paṭivirato hoti samphappalāpā veramaṇīpaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena anabhijjhālu hoti anabhijjhāpaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena abyāpannacitto hoti abyāpādapaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena sammādiṭṭhi hoti sammādiṭṭhipaccayā ca dukkhaɱ domanassaɱ paṭisaɱvedeti.

[page 315]

So kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati. Idaɱ vuccati bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhaɱ āyatiɱ sukhavipākaɱ.

Katamañ-ca bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannasukhañ-c' eva āyatiñ-ca sukhavipākaɱ: Idha bhikkhave ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāṇātipātā paṭivirato hoti pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena adinnādānā paṭivirato hoti adinnādānā veramaṇīpaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesu micchācārā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā veramaṇīpaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādā paṭivirato hoti musāvādā veramaṇīpaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti pisuṇāya vācāya veramaṇīpaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusāya vācāya paṭivirato hoti pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena samphappalāpā paṭivirato hoti samphappalāpā veramaṇīpaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena anabhijjhālu hoti anabhijjhāpaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena abyāpannacitto hoti abyāpādapaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti, sahāpi sukhena sahāpi somanassena sammādiṭṭhi hoti sammādiṭṭhipaccayā ca sukhaɱ somanassaɱ paṭisaɱvedeti. So kāyassa bhedā param-maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.

Idaɱ vuccati bhikkhave dhammasamādānaɱ paccuppannasukhañ-c' eva āyatiñ-ca sukhavipākaɱ. Imāni kho bhikkhave cattāri dhammasamādānāni.

Seyyathā pi bhikkhave tittakālābu visena saɱsaṭṭho, atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo, sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo, tam-enaɱ evaɱ vadeyyuɱ: Ambho purisa, ayaɱ tittakālābu visena saɱsaṭṭho, sace ākaŋkhasi pipa, tassa te pipato c' eva na-cchādessati vaṇṇena pi gandhena pi rasena pi,

[page 316]

pītvā ca pana maraṇaɱ vā nigacchasi maraṇamattaɱ vā dukkhan-ti. So taɱ apaṭisaŋkhāya pipeyya, nappaṭinissajeyya; tassa taɱ pipato c' eva na-cchādeyya vaṇṇena pi gandhena pi rasena pi, pītvā ca pana maraṇaɱ vā nigaccheyya maraṇamattaɱ vā dukkhaɱ. Tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ dhammasamādānaɱ vadāmi yam-idaɱ dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhañ-c' eva āyatiñ-ca dukkhavipākaɱ.

Seyyathā pi bhikkhave āpānīyakaɱso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno, so ca kho visena saɱsaṭṭho, atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo, sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo, tam-enaɱ evaɱ vadeyyuɱ: Ambho purisa, ayaɱ āpānīyakaɱso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno, so ca kho visena saɱsaṭṭho, sace ākaŋkhasi pipa, tassa te pipato hi kho chādessati vaṇṇena pi gandhena pi rasena pi, pītvā ca pana maraṇaɱ vā nigacchasi maraṇamattaɱ vā dukkhan-ti. So taɱ apaṭisaŋkhāya pipeyya, nappaṭinissajeyya; tassa taɱ pipato hi kho chādeyya vaṇṇena pi gandhena pi rasena pi, pītvā ca pana maraṇaɱ vā nigaccheyya maraṇamattaɱ vā dukkhaɱ. Tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ dhammasamādānaɱ vadāmi yam-idaɱ dhammasamādānaɱ paccuppannasukhaɱ āyatiɱ dukkhavipākaɱ.

Seyyathā pi bhikkhave pūtimuttaɱ nānābhesajjehi saɱsaṭṭhaɱ, atha puriso āgaccheyya paṇḍurogī, tam-enaɱ evaɱ vadeyyuɱ: Ambho purisa, idaɱ pūtimuttaɱ nānābhesajjehi saɱsaṭṭhaɱ, sace ākaŋkhasi pipa, tassa te pipato hi kho nacchādessati vaṇṇena pi gandhena pi rasena pi, pītvā ca pana sukhī bhavissasīti. So taɱ paṭisaŋkhāya pipeyya, nappaṭinissajeyya; tassa taɱ pipato hi kho na-cchādeyya vaṇṇena pi gandhena pi rasena pi, pītvā ca pana sukhī assa.

Tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ dhammasamādānaɱ vadāmi yam-idaɱ dhammasamādānaɱ paccuppannadukkhaɱ āyatiɱ sukhavipākaɱ.

Seyyathā pi bhikkhave dadhiñ-ca madhuñ-ca sappiñca phāṇitañ-ca ekajjhaɱ saɱsaṭṭhaɱ, atha puriso āgaccheyya lohitapakkhandiko, tam-enaɱ evaɱ vadeyyuɱ: Ambho purisa, idaɱ dadhiñ-ca madhuñ-ca sappiñ-ca phāṇitañ-ca ekajjhaɱ saɱsaṭṭhaɱ,

[page 317]

ḥḥ sace ākaŋkhasi pipa, tassa te pipato c' eva chādessati vaṇṇena pi gandhena pi rasena pi, pītvā ca pana sukhī bhavissasīti. So taɱ paṭisaŋkhāya pipeyya, nappaṭinissajeyya; tassa taɱ pipato c' eva chādeyya vaṇṇena pi gandhena pi rasena pi, pītvā ca pana sukhī assa. Tathūpamāhaɱ bhikkhave imaɱ dhammasamādānaɱ vadāmi yamidaɱ dhammasamādānaɱ paccuppannasukhañ-c' eva āyatiñca sukhavipākaɱ. Seyyathā pi bhikkhave vassānaɱ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaɱ abbhussakkamāno sabbaɱ ākāsagataɱ tamagataɱ abhivihacca bhāsati ca tapati ca virocati ca, evam-eva kho bhikkhave yam-idaɱ dhammasamādānaɱ paccuppannasukhañc' eva āyatiñ-ca sukhavipākaɱ tad-aññe puthusamaṇabrāhmaṇā (naɱ) parappavāde abhivihacca bhāsati ca tapati ca virocati cāti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

MAHĀDHAMMASAMĀDĀNASUTTAṂ CHAṬṬHAṂ.

 


 

XLVII. Vīmaɱsaka Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Vīmaɱsakena bhikkhave bhikkhunā parassa cetopariyāyaɱ ājānantena Tathāgate samannesanā kātabbā, sammāsambuddho vā no vā iti viññāṇāyāti. — Bhagavaɱmūlakā no bhante dhammā Bhagavaɱnettikā Bhagavaɱpaṭisaraṇā.

Sādhu vata bhante Bhagavantaɱ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti. -Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaɱ manasikarotha, bhāsissāmīti.

[page 318]

Evam-bhante ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etad-avoca:

Vīmaɱsakena bhikkhave bhikkhunā parassa cetopariyāyaɱ ājānantena dvīsu dhammesu Tathāgato samannesitabbo, cakkhusotaviññeyyesu dhammesu: ye saŋkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā saɱvijjanti vā te Tathāgatassa no vā ti.

Tam-enaɱ samannesamāno evaɱ jānāti: ye saŋkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te Tathāgatassa saɱvijjantīti.

Yato naɱ samannesamāno evaɱ jānāti: ye saŋkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te Tathāgatassa saɱvijjantīti, tato naɱ uttariɱ samannesati: ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā saɱvijjanti vā te Tathāgatassa no vā ti. Tamenaɱ samannesamāno evaɱ jānāti: ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te Tathāgatassa saɱvijjantīti. Yato naɱ samannesamāno evaɱ jānāti: ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te Tathāgatassa saɱvijjantīti, tato naɱ uttariɱ samannesati: ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saɱvijjanti vā te Tathāgatassa no vā ti. Tam-enaɱ samannesamāno evaɱ jānāti: ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saɱvijjanti te Tathāgatassāti. Yato naɱ samannesamāno evaɱ jānāti: ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saɱvijjanti te Tathāgatassāti, tato naɱ uttariɱ samannesati:

dīgharattaɱ samāpanno ayam-āyasmā imaɱ kusalaɱ dhammaɱ udāhu ittarasamāpanno ti. Tam-enaɱ samannesamāno evaɱ jānāti: dīgharattaɱ samāpanno ayam-āyasmā imaɱ kusalaɱ dhammaɱ, nāyam-āyasmā ittarasamāpanno ti. Yato naɱ samannesamāno evaɱ jānāti: dīgharattaɱ samāpanno ayam-āyasmā imaɱ kusalaɱ dhammaɱ, nāyam-āyasmā ittarasamāpanno ti, tato naɱ uttariɱ samannesati: ñattajjhāpanno ayam-āyasmā bhikkhu yasam-patto, saɱvijjant' assa idh' ekacce ādīnavā ti. Na tāva bhikkhave bhikkhuno idh' ekacce ādīnavā saɱvijjanti yāva na ñattajjhāpanno hoti yasam-patto.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu ñattajjhāpanno hoti yasampatto ath' assa idh' ekacce ādīnavā saɱvijjanti. Tam-enaɱ samannesamāno evaɱ jānāti: ñattajjhāpanno ayam-āyasmā bhikkhu yasam-patto, nāssa idh' ekacce ādīnavā saɱvijjantīti. Yato naɱ samannesamāno evaɱ jānāti: ñattajjhāpanno ayam-āyasmā bhikkhu yasam-patto,

[page 319]

nāssa idh' ekacce ādīnavā saɱvijjantīti, tato naɱ uttariɱ samannesati: abhayūparato ayam-āyasmā, nāyam-āyasmā bhayūparato, vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassāti. Tam-enaɱ samannesamāno evaɱ jānāti: abhayūparato ayam-āyasmā, nāyam-āyasmā bhayūparato, vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassāti. Tañce bhikkhave bhikkhuɱ pare evaɱ puccheyyuɱ: Ke pan' āyasmato ākārā ke anvayā yen' āyasmā evaɱ vadesi: abhayūparato ayam-āyasmā, nāyam-āyasmā bhayūparato, vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassāti, sammā byākaramāno bhikkhave bhikkhu evaɱ byākareyya: Tathā hi pana ayamāyasmā saŋghe vā viharanto eko vā viharanto ye ca tattha sugatā ye ca tattha duggatā ye ca tattha gaṇam-anusāsanti ye ca idh' ekacce āmisesu sandissanti ye ca idh' ekacce āmisena anupalittā, nāyam-āyasmā taɱ tena avajānāti; sammukhā kho pana metaɱ Bhagavato sutaɱ sammukhā paṭiggahītaɱ: Abhayūparato 'ham-asmi, nāham-asmi bhayūparato, vītarāgattā kāme na sevāmi khayā rāgassāti.

Tatra bhikkhave Tathāgato va uttariɱ paṭipucchitabbo:

Ye saŋkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā saɱvijjanti vā te Tathāgatassa no vā ti. Byākaramāno bhikkhave Tathāgato evaɱ byākareyya: Ye saŋkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te Tathāgatassa saɱvijjantīti. Ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā saɱvijjanti vā te Tathāgatassa no vā ti. Byākaramāno bhikkhave Tathāgato evaɱ byākareyya: Ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā na te Tathāgatassa saɱvijjantīti. Ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saɱvijjanti vā te Tathāgatassa no vā ti. Byākaramāno bhikkhave Tathāgato evaɱ byākareyya: Ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā saɱvijjanti te Tathāgatassa; etapatho 'ham-asmi etagocaro, no ca tena tammayo ti.

Evaɱvādiɱ kho bhikkhave satthāraɱ arahati sāvako upasaŋkamituɱ dhammasavanāya, tassa satthā dhammaɱ deseti uttaruttariɱ paṇītapaṇītaɱ kaṇhasukkasappaṭibhāgaɱ. Yathā yathā kho bhikkhave bhikkhuno satthā dhammaɱ deseti uttaruttariɱ paṇītapaṇītaɱ kaṇhasukkasappaṭibhāgaɱ, tathā tathā so tasmiɱ dhamme abhiññāya idh' ekaccaɱ dhammaɱ dhammesu niṭṭhaɱ gacchati,

[page 320]

satthari pasīdati: sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saŋgho ti. Tañ-ce bhikkhave bhikkhuɱ pare evaɱ puccheyyuɱ: Ke pan' āyasmato ākārā ke anvayā yen' āyasmā evaɱ vadesi: sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saŋgho ti, sammā byākaramāno bhikkhave bhikkhu evaɱ byākareyya: Idhāhaɱ āvuso yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱ dhammasavanāya, tassa me Bhagavā dhammaɱ deseti uttaruttariɱ paṇītapaṇītaɱ kaṇhasukkasappaṭibhāgaɱ. Yathā yathā me āvuso Bhagavā dhammaɱ deseti uttaruttariɱ paṇītapaṇītaɱ kaṇhasukkasappaṭibhāgaɱ, tathā tathā 'haɱ tasmiɱ dhamme abhiññāya idh' ekaccaɱ dhammaɱ dhammesu niṭṭham-agamaɱ, satthari pasīdiɱ: sammāsambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno saŋgho ti.

Yassa kassaci bhikkhave imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi Tathāgate saddhā niviṭṭhā hoti mūlajātā patiṭṭhitā, ayaɱ vuccati bhikkhave ākāravatī saddhā dassanamūlikā daḷhā, asaɱhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmiɱ. Evaɱ kho bhikkhave Tathāgate dhammasamannesanā hoti, evañ-ca pana Tathāgato dhammatā susamanniṭṭho hotīti.

Idam-avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun-ti.

VĪMAṂSAKASUTTAṂ SATTAMAṂ.

 


 

XLVIII. Kosambiya Suttaɱ

Evam-me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Kosambiyaɱ viharati Ghositārāme. Tena kho pana samayena Kosambiyaɱ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaɱ mukhasattīhi vitudantā viharanti; te na c' eva aññamaññaɱ saññāpenti na ca saññattiɱ upenti, na ca aññamaññaɱ nijjhāpenti na ca nijjhattiɱ upenti. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā ten' upasaŋkami,

[page 321]

upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaɱ etad-avoca:

Idha bhante Kosambiyaɱ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaɱ mukhasattīhi vitudantā viharanti; te na c' eva aññamaññaɱ saññāpenti na ca saññattiɱ upenti, na ca aññamaññaɱ nijjhāpenti na ca nijjhattiɱ upentīti.

Atha kho Bhagavā aññataraɱ bhikkhuɱ āmantesi: Ehi tvaɱ bhikkhu mama vacanena te bhikkhū āmantehi: satthāyasmante āmantetīti. Evam-bhante ti kho so bhikkhu Bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū ten' upasaŋkami, upasaŋkamitvā te bhikkhū etad-avoca: Satthāyasmante āmantetīti. Evam-āvuso ti kho te bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā yena Bhagavā ten' upasaŋkamiɱsu, upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinne kho te bhikkhū Bhagavā etad-avoca: Saccaɱ kira tumhe bhikkhave bha