Saṁyutta-Nikāya of the Sutta-Piṭaka
I. Sagātha-Vagga

The Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series Pali text

Public Domain

 

Namo tassa Bhagavato arahato Sammāsambuddhassa

 

 

---

 

[page 001]

Suttantapiṭake

Saṁyuttanikāyo

Paṭhamo bhāgo

Sagāthavaggo
1. Devatāsaṁyuttaṁ

1. Naḷavaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

1. 1. 1.

Oghataraṇasuttaṁ.

1. Evammesutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ etadavoca:

Kathannutvaṁ mārisa, oghamatarīti?

(Bhagavā:)
Appatiṭṭhaṁ khvāhaṁ āvuso anāyūhaṁ oghamatarinti.
Yathā kathaṁ pana tvaṁ mārisa appatiṭṭhaṁ anāyūhaṁ oghamatarīti?

(Bhagavā:)
Yadā svāhaṁ āvuso santiṭṭhāmi. Tadāssu saṁsīdāmi. Yadā svāhaṁ āvuso āyūhāmi tadāssu nibbuyhāmi1. Evaṁ khvāhaṁ āvuso appatiṭṭhaṁ anāyūhaṁ oghamatarintī.
(Devatā:)

Cirassaṁ vata passāmi2 brāhmaṇaṁ parinibbutaṁ,
Appatiṭṭhaṁ anāyūhaṁ tiṇṇaṁ loke visattikaṁ.

1. Nivayhāmi- syā. 2. Passāma - sī. 1. 2.

[BJT Page 004]

4. Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi.

Atha kho sā devatā "samanuñño me satthā'ti ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.

1. 1. 2.
Nimokkhasuttaṁ. 1

2. Evamme sutaṁ2. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

[Page 002] Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ etadavoca:
Jānāsi no tvaṁ mārisa, sattānaṁ nimokkhaṁ pamokkhaṁ vivekanti?
(Bhagavā:)
Jānāmi3 khvāhaṁ āvuso sattānaṁ nimokkhaṁ pamokkhaṁ vivekanti.
(Devatā:)
Yathā kathampana tvaṁ mārisa jānāsi sattānaṁ nimokkhaṁ pamokkhaṁ vivekanti?
(Bhagavā:)
Nandībhavapari-k-khayā saññāviññāṇasaṅkhayā,
Vedanānaṁ nirodhā upasamā evaṁ khvāhaṁ āvuso jānāmi.
Sattānaṁ nimokkhaṁ pamokkhaṁ vivekanti.

1. 1. 3.
Upanīyati4suttaṁ.

3. Sāvatthiyaṁ-
Atha5 kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Upanīyati jīvitamappamāyu jarūpanītassa na santi tāṇā,
Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno puññāni kayirātha sukhāvahānīti.
(Bhagavā:)
Upanīyati jīvitamappamāyu jarūpanītassa na santi tāṇā
Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno lokāmisaṁ pajahe santipekkhoti.

1. Buddha sīhanāda suttaṁ nāmetaṁ. - Aṭṭhakathā. 2. Sāvatthinidānaṁ, -machasaṁ, 3. Jānāma-sī1, 2. 4. Upanīya-machasaṁ. Upaneyya - syā, [pts 5.] Ekamantaṁ ṭitā. - Machasaṁ.

[BJT Page 006]

1. 1. 4
Accentisuttaṁ
4. Sāvatthiyaṁ -1

[page 003]
Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Accenti kālā tarayanti rattiyo vayoguṇā anupubbaṁ jahanti.
Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno puññāni kayirātha sukhāvahānīti.

(Bhagavā:)
Accenti kālā tarayanti rattiyo vayoguṇā anupubbaṁ jahanti,
Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno lokāmisaṁ pajahe santipekkhoti.

1. 1. 5,
Katichinda2suttaṁ
5. Sāvatthiyaṁ-
Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:3

Kati chinde kati jahe kati cuttari bhāvaye,
Kati saṅgātigo " bhikkhu oghatiṇṇo'ti vuccatīti:

(Bhagavā:)
Pañca chinde pañca jahe pañca cuttari bhāvaye,
Pañca saṅgātigo " bhikkhu oghatiṇṇo'ti vuccatīti.

1. 1. 6
Jāgarasuttaṁ

6. Sāvatthiyaṁ -
Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Kati jāgarataṁ suttā kati suttesu jāgarā,
Katīhi rajamādeti katīhi parisujjhatīti.

(Bhagavā:)
Pañca jāgarataṁ suttā pañca suttesu jāgarā,
Pañcahi rajamādeti pañcahi parisujjhatīti.

1. Idaṁ na dissate -syā. 2. Katijindi - syā. 3. Bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi - machasaṁ.

[BJT Page 008]

1. 1. 7
Appaṭividitasuttaṁ

7. Sāvatthiyaṁ-
[page 004]
Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Yesaṁ dhammā appaṭividitā paravādesu nīyare,
Suttā te nappabujjhanti kālo tesaṁ pabujjhitunti

(Bhagavā:)
Yesaṁ dhammā suppaṭividitā1paravādesu na nīyare,
Sambuddhā sammadaññāya2 caranti visame samanti.

1. 1. 8
Susammuṭṭhasuttaṁ

8. Sāvatthiyaṁ-
Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:
Yesaṁ dhammā susammuṭṭhā paravādesu nīyare,
Suttā te nappabujjhanti kālo tesaṁ pabujjhitunti
(Bhagavā:)
Yesaṁ dhammā asammuṭṭhā paravādesu na nīyare,
Sambuddhā sammadaññāya2 caranti visame samaṁ.

1. 1. 9
Namānakāmasuttaṁ.
9. Sāvatthiyaṁ -
Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Na mānakāmassa damo idhatthi na monamatthi asamāhitassa,
Eko araññe viharaṁ pamatto na maccudheyyassa tareyya pāranti.

(Bhagavā:)
Mānaṁ pahāya susamāhitatto sucetaso sabbadhi vippamutto,
Eko araññe viharaṁ appamatto sa maccudheyyassa tareyya pāranti.

1. Supaṭividitā - syā. 2. Tesambuddhā sammadakkhā -machasaṁ [pts.] Sampadaññāya -si1.
[BJT Page 010]

1. 1. 10 Araññasuttaṁ
10. Sāvatthiyaṁ-

[page 005]
Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Araññe viharantānaṁ santānaṁ brahmacārinaṁ,
Ekabhattaṁ bhuñjamānānaṁ kena vaṇṇo pasīdatīti.

(Bhagavā:)

Atītaṁ nānusocanti nappajappanti'nāgataṁ1,
Paccuppannena yāpenti tena vaṇṇo pasīdati.
Anāgatappajappāya atītassānusocanā,
Etena bālā sussanti naḷova harito lutoti.

Naḷavaggo paṭhamo.

Tatruddānaṁ,
Oghaṁ nimokkhaṁ upanīyati accenti katichindi ca, 2
Jāgaraṁ appaṭividitā susammuṭṭhānamānakāmo3
Araññe dasamo4 vutto vaggo tena pavuccati.

2. Nandanavaggo

1. 2. 1
Nandanasuttaṁ

11. Evamme sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

Bhūtapubbaṁ bhikkhave aññatarā tāvatiṁsakāyikā devatā nandanavane5 accharāsaṅghaparivutā dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārayamānā6 tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Na te sukhaṁ pajānanti ye na passanti nandanaṁ,
Āvāsaṁ naradevānaṁ tidasānaṁ yasassinanti.

[page 006] Evaṁ vutte bhikkhave aññatarā devatā taṁ devataṁ gāthāya paccabhāsi:

Na tvaṁ bāle vijānāsi 7 yathā arahataṁ vaco,
Aniccā sabbe saṅkhārā8 uppādavayadhammino,
Uppajjitvā nirujjhanti tesaṁ vūpasamo sukhoti.

1. Nappajappamanāgataṁ. - Syā. Anappajappantanāgataṁ- sī. 2. Kati jīndatha - katthaci 3. Susammuṭṭhānamānakāminā- katthaci 4. Dasamo araññe-sīmu. 1. 5. Nandane vane - machasaṁ 6. Paricāriyamānā - syā. [Pts 7.] Pajānāsi - katthaci 8. Sabbasaṅkhārā - machasaṁ. -[Pts:]

[BJT Page 012]

1. 2. 2
Nandati1suttaṁ.
12. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Nandati puttehi puttimā gomiko2 gohi tatheva nandati,
Upadhī hi narassa nandanā na hi so nandati yo nirūpadhīti3
(Bhagavā:)
Socati puttehi puttimā gomiko gohi tatheva socati,
Upadhī hi narassa socanā na hi so socati yo nirūpadhīti.

1. 2. 3
Natthiputtasuttaṁ

13. Sāvatthiyaṁ -
Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Natthi puttasamaṁ pemaṁ natthi gosamitaṁ dhanaṁ,
Natthi suriyasamā4 ābhā samuddaparamā sarāti.
(Bhagavā:)
Natthi attasamaṁ pemaṁ natthi dhaññasamaṁ dhanaṁ,
Natthi paññāsamā ābhā vuṭṭhi ve paramā sarāti.

1. 2. 4
Khattiyasuttaṁ
14. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Khattiyo dipadaṁ5 seṭṭho balivaddo6 catuppadaṁ,
Komārī7seṭṭhā bhariyānaṁ yo ca puttāna8 pubbajoti.

(Bhagavā:)

Sambuddho dipadaṁ5 seṭṭho ājānīyo catuppadaṁ,
Sussūsā seṭṭhā bhariyānaṁ yo ca puttānamassavoti.

1. Nandi-syā. 2. Gomā - machasaṁ. 3. Nirupadhīti. -[Pts. 4.] Sūriyasamā-machasaṁ,
5. Dipadaṁ- katthaci. 6. Balībaddo - machasaṁ balībaddho - syā. 7. Kumāri-[pts]
8. Puttānaṁ-[pts.] Sī. 1. 2.

[BJT Page 014]
1. 2. 5
Sanamāna1suttaṁ
15. Sāvatthiyaṁ -
(Devatā:)
[page 007]
Ṭhite majjhantike kāle sannisīvesu2 pakkhisu,
Sanateva3 brahāraññaṁ4 taṁ bhayaṁ paṭihāti manti.
(Bhagavā:)

Ṭhite majjhantike kāle sannisīvesu2 pakkhisu,
Sanateva brahāraññaṁ4 sā ratī5 paṭibhāti manti.

1. 2. 6
Niddātandisuttaṁ

16. Sāvatthiyaṁ-
(Devatā:)
Niddā tandi6 vijambhikā7 aratī bhattasammado,
Etena nappakāsati ariyamaggo idha pāṇinanti.
(Bhagavā:)
Niddaṁ tandiṁ vijambhikaṁ8 aratiṁ bhattasammadaṁ
Viriyena 9 naṁ paṇāmetvā ariyamaggo visujjhatīti.

1. 2. 7
Dukkarasuttaṁ

17. Sāvatthiyaṁ-
(Devatā:)

Dukkaraṁ duttitikkhañca abyattena hi 10 sāmaññaṁ,
Bahū ti tattha sambādhā yattha bālo visīdatīti.

(Bhagavā:)

Katihaṁ careyya sāmaññaṁ cittaṁ ce na nivāraye, 11
Pade pade visīdeyya saṅkappānaṁ vasānugo.

Kummova aṅgāni sake kapāle samodahaṁ bhikkhu manovitakke,
Anissito aññamaheṭhayāno parinibbuto na upavadeyya12 kañcīti.

1. Sakamāna-sīmu. 2. Syā [pts. 2.] Sannisintesu-sīmu. 2. 3. Palāteva-syā. 4. Mahāraññaṁ-syā [pts.] Sīmu. 2. 5. Sārati-machasaṁ 6. Tandi-machasaṁ, syā, [pts. 7.] Vijambhikā-machasaṁ vijimbhikā-syā 8. Vijambhitaṁ -machasaṁ, vijimbhikaṁ-syā 9. Vīriyena, machasaṁ, 10. Ca - machasaṁ [pts. 11.] Nivāreyya-syā [pts.]
12. Nupavadeyya-machasaṁ, syā.

[BJT Page 016]

1. 2. 8
Hirisuttaṁ
18. Sāvatthiyaṁ-
(Devatā:)
Hirīnisedho puriso ko ci lokasmiṁ vijjati,
Yo nindaṁ appabodhati asso bhadro kasāmivāti.

(Bhagavā:)
Hirīnisedhā tanuyā ye caranti sadā satā,
Antaṁ dukkhassa pappuyya caranti visame samanti.

1. 2. 9.
Kuṭikāsuttaṁ
19. Sāvatthiyaṁ-
(Devatā:)
[page 008]
Kacci te kuṭikā natthi kacci natthi kulāvakā,
Kacci santānakā natthi kacci muttosi bandhanāti.

(Bhagavā:)
Taggha me kuṭikā natthi taggha natthi kulāvakā,
Taggha santānakā natthi taggha mutto'smi bandhanāti.

(Devatā:)
Kintāhaṁ kuṭikaṁ brūmi kinte brūmi kulāvakaṁ,
Kinte santāna1kaṁ brūmi kintāhaṁ brūmi bandhananti.

(Bhagavā:)
Mātaraṁ kuṭikaṁ brūsi bhariyaṁ brūsi kulāvakaṁ,
Putte santānake brūsi taṇhaṁ me brūsi bandhananti.
(Devatā:)
Sāhu te kuṭikā natthi sāhu natthi kulāvakā,
Sāhu santānakā natthi sāhu mutto'si bandhanā'ti.

1. Santānake-sī mu. , 2. Sī. 1, 2.

[BJT Page 018]

1. 2. 10
Samiddhisuttaṁ

20. Evamme sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati tapodārāme.

Atha kho āyasmā samiddhi rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṁ. Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. 1.

Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ tapodaṁ obhāsetvā yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā vehāsaṁ ṭhitā āyasmantaṁ samiddhiṁ gāthāya2 ajjhabhāsi:

Abhutvā bhikkhasi bhikkhu na hi bhutvāna bhikkhasi,
Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu mā taṁ kālo upaccagāti.

(Samiddhi:)

[page 009]
Kālaṁ vo'haṁ na jānāmi channo kālo na dissati,
Tasmā abhutvā bhikkhāmi mā maṁ kālo upaccagāti.

Atha kho sā devatā paṭhaviyaṁ3 patiṭṭhahitvā āyasmantaṁ samiddhiṁ etadavoca:

Daharo tvaṁ bhikkhu pabbajito susukālakeso bhadrena4 yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā anikīḷitāvī5 kāmesu. Bhuñja bhikkhu mānusake kāme. Mā sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvīti.

(Samiddhi:)
Na khvāhaṁ āvuso sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvāmi. Kālikañca khvāhaṁ āvuso hitvā sandiṭṭhikaṁ anudhāvāmi. Kālikāhi āvuso kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo6. Sandiṭṭhiko ayaṁ dhammo akāliko ehipassiko opanayiko7 paccattaṁ veditabbo viññūhīti.

(Devatā:)
Kathañca bhikkhu kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. Kathaṁ sandiṭṭhiko ayaṁ dhammo akāliko ehi passiko opanayiko paccattaṁ veditabbo viññūhīti.

(Samiddhi:)

Ahaṁ kho āvuso navo acirapabbajito adhunāgato imaṁ dhamma vinayaṁ. Na khvāhaṁ8 sakkomi vitthārena ācikkhituṁ. Ayaṁ so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho rājagahe viharati tapodārāme. Taṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccheyyāsi9. Yathā te bhagavā vyākaroti, 10 tathā naṁ dhāreyyāsī"ti.

1. Sukkhāpayamāno-syā. [Pts. 2.] Ṭhitā imāya gāthāya-sī2. 3. Pathaviyaṁ - machasaṁ [pts. 4.] Bhaddena - sī 1. 5. Anikkīḷitāvī - machasaṁ - syā. [Pts. 6.] Bhīyo-[pts 7.] Opaneyyiko- machasaṁ 8. Natāhaṁ - machasaṁ, syā. 9. Pucchamachasaṁ, syā. 10. Khyākarotimachasaṁ, syā.

[BJT Page 020]
(Devatā:)

Na kho bhikkhu sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituṁ. Aññāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto. Sace kho tvaṁ bhikkhu taṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccheyyāsi. Mayampi āgaccheyyāma dhammasavaṇāyāti. 1

Evamāvusoti kho āyasmā samiddhi tassā devatāya paṭissutvā2 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā [page 010] Ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaṁ etadavoca:

Idāhaṁ bhante rattiyā paccūsasamayaṁ3 paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkamiṁ gattāni parisiñcituṁ. Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsiṁ gattāni pubbāpayamāno. Atha kho bhante aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ tapodaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā vehāsaṁ ṭhitā imāya gāthāya ajjhabhāsi:

"Abhutvā bhikkhasi bhikkhu na hi bhutvāna bhikkhasi,
Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu mā taṁ kālo upaccagā"ti.

Evaṁ vutte ahaṁ bhante taṁ devataṁ gāthāya paccabhāsiṁ. 4

"Kālaṁ vo'haṁ na jānāmi channo kālo na dissati,
Tasmā abhutvā bhikkhāmi mā maṁ kālo upaccagā"ti.

Atha kho bhante sā devatā paṭhaviyaṁ patiṭṭhahitvā maṁ etadavoca: daharo tvaṁ bhikkhu pabbajito susukālakeso bhadrena yobbanena sammanāgato paṭhamena vayasā, anikīḷitāvī kāmesu. Bhuñja bhikkhu mānusake kāme. Mā sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvīti.

Evaṁ vutte' haṁ 5"bhante taṁ devataṁ etadavocaṁ: " na khvāhaṁ āvuso sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvāmi. Kālikañca khvāhaṁ āvuso hitvā sandiṭṭhikaṁ anudhāvāmi. "Kālikā hi āvuso kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. " Sandiṭṭhiko ayaṁ dhammo akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṁ veditabbo viññūhīti. "

Evaṁ vutte bhante sā devatā maṁ etadavoca: kathañca bhikkhu kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhīyyo. Kathaṁ sandiṭṭhiko [page 011] Ayaṁ dhammo akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṁ veditabbo viññūhīti.

Evaṁ vutte'haṁ bhante taṁ devataṁ etadavocaṁ: ahaṁ kho āvuso navo acirapabbajito adhunāgato imaṁ dhammavinayaṁ. Na khvāhaṁ sakkomi vitthārena ācikkhituṁ. Ayaṁ so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho rājagahe viharati tapodārāme. Taṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccheyyāsi. Yathā te bhagavā vyākaroti tathā naṁ dhāreyyāsīti.

1. Dhammassavaṇāyāti - syā. Machasaṁ 2. Paṭissuṇitvā-syā. 3. Pacavūsasamaye- sīmu1, sī 1. 4. Ajjhabhāsiṁ - syā. Sīmu1, si1, 2 5. Vuttāhaṁ. -Machasaṁ syā.

[BJT Page 022]

Evaṁ vutte bhante sā devatā maṁ etadavoca: " na kho bhikkhu sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituṁ, aññāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto. Sace kho tvaṁ bhikkhu taṁ bhagavantaṁ upasaṅkamitvā etamatthaṁ puccheyyāsi. Mayampi āgaccheyyāma dhammasavaṇāyā"ti. Sace bhante tassā devatāya saccaṁ vacanaṁ, idheva sā devatā avidūreti.

Evaṁ vutte sā devatā āyasmantaṁ samiddhiṁ etadavoca: puccha bhikkhu, puccha bhikkhu, ayamahaṁ1 anuppattāti.

Atha kho bhagavā taṁ devataṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Akkheyya saññino sattā akkheyyasmiṁ patiṭṭhitā,
Akkheyye apariññāya yogamāyanti maccuno.

Akkheyye ca2 pariññāya akkhātāraṁ na maññati,
Tañhi tassa na hotīti yena naṁ vajjā na tassa atthi,
Sace vijānāsi vadehi yakkhāti.

(Devatā:)

Na khvāhaṁ bhante imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me bhante bhagavā tathā bhāsatu. Yathāhaṁ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyanti. 3.

(Bhagavā:)
[page 012] Samo visesī udavā4 nihīno yo maññati so vivadetha tena,
Tīsu vidhāsu avikampamāno samo visesīti na tassa hoti,
Sace vijānāsi vadehi yakkha.

(Devatā:)
Imassapi khvāhaṁ bhante bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa na vitthārena atthaṁ ājānāmi. Sādhu me bhante bhagavā tathā bhāsatu. Yathāhaṁ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyanti. 3

(Bhagavā:)
Pahāsi saṅkhaṁ5na vimāna6 majjhagā acchecchi7 taṇhaṁ idha nāma rūpe,
Taṁ chinnaganthaṁ anīghaṁ nirāsaṁ pariyesamānā nājjhagamuṁ
Devā manussā idha vā huraṁ vā saggesu vā sabbanivesanesu,
Sace vijānāsi vadehi yakkhāti.

(Devatā:)
Imassa khvāhaṁ bhante bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi.
1. Yamahaṁ, -machasaṁ, syā, [pts. 2.] Akkheyyañca - machasaṁ, syā, [pts. 3.] Jāneyyanti-machasaṁ, [pts. 4.] Athavā- sīmu. 2. 5. Kaṅkhāca - sī1, 6. Na ca māna - machasaṁ 2. 7. Acchejji - syā. Sīmu. 2

[BJT Page 024. ]
(Bhagavā:)
Pāpaṁ na kayirā vacasā manasā kāyena vā kiñcana sabbaloke,
Kāme pahāya satimā sampajāno dukkhaṁ na sevetha anatthasaṁhitanti.

Nandanavaggo dutiyo.
Tatruddānaṁ:
Nandanā nandati ceva natthi puttasamena ca,
Khattiyo sanamāno ca niddā tandi ca dukkaraṁ,
Hiri kuṭikā navamo dasamo vutto samiddhinā'ti.

3. Sattivaggo.

1. 3. 1.
Sattisuttaṁ

21. Sāvatthiyaṁ-
[page 013] Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:1

Sattiyā viya omaṭṭho ḍayhamānova2 matthake,
Kāmarāgappahāṇāya sato bhikkhu paribbaje'ti.

(Bhagavā:)

Sattiyā viya omaṭṭho ḍayhamānova2 matthake,
Sakkāyadiṭṭhippahāṇāya sato bhikkhu paribbaje'ti.

1. 3. 2
Phusatisuttaṁ

22. Sāvatthiyaṁ

Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Nāphusantaṁ phusati ca phusantaṁ ca tato phuse,
Tasmā phusantaṁ phusati appaduṭṭhappadosinanti.
(Bhagavā:)

Yo appaduṭṭhassa narassa dussati,
Suddhassa posassa anaṅgaṇassa,
Tameva bālaṁ pacceti pāpaṁ,
Sukhumo rajo paṭivātaṁva khitto'ti.

1. Ajajhabhāsī-sīmu. 1. 2. Ḍayhamāne - syā, sīmu. 2. [Pts.]

[BJT Page 026]

1. 3. 3.
Jaṭāsuttaṁ

23. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Anto jaṭā bahi jaṭā jaṭāya jaṭitā pajā,
Taṁ taṁ gotama pucchāmi ko imaṁ vijaṭaye jaṭanti.

(Bhagavā:)

Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṁ paññañca bhāvayaṁ,
Ātāpi nipako bhikkhu so imaṁ vijaṭaye jaṭanti.

Yesaṁ rāgo ca doso ca avijjā ca virājitā,
Khīṇāsavā arahanto tesaṁ vijaṭitā jaṭā.

Yattha nāmañca rūpañca asesaṁ uparujjhati,
Paṭighaṁ rūpasaññā ca etthesā1 chijjate jaṭāti.

1. 3. 4
Manonivāraṇasuttaṁ

24. Sāvatthiyaṁ-
Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

[page 014] Yato yato mano nivāraye
Na dukkhameti naṁ tato tato,
Sa sabbato manonivāraye
Sa sabbato dukkhā pamuccatīti2.

(Bhagavā:)
Na sabbato mano nivāraye
Mano yatattamāgataṁ, 3
Yato yato ca pāpakaṁ
Tato tato mano nivāraye'ti.

1. 3. 5.
Arahantasuttaṁ

25. Sāvatthiyaṁ-
Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

1. Ettha sā -syā, [pts. 2.] Pamuccati-machasaṁ, sī. Mu. [Pts. 3.] Na mano saṁyatattaṁ-machasaṁ, sayatattaṁ-[pts.]

[BJT Page 028]

Yo hoti bhikkhu arahaṁ katāvī
Khīṇāsavo antimadehadhārī
Ahaṁ vadāmītipi so vadeyya
Mamaṁ vadantītipi so vadeyyāti.

(Bhagavā:)
Yo hoti bhikkhu arahaṁ katāvī
Khīṇāsavo antimadehadhārī,
Ahaṁ vadāmītipi so vadeyya
Mamaṁ vadantītipi so vadeyya
Loke samaññaṁ kusalo viditvā,
Vohāramattena so vohareyyāti.

(Devatā:)
Yo hoti bhikkhu arahaṁ katāvī
Khīṇāsavo antimadehadhārī,
Mānaṁ nu kho so upagamma bhikkhu
Ahaṁ vadāmītipi so vadeyya
Mamaṁ vadantītipi so vadeyyāti.

(Bhagavā:)

Pahīṇamānassa na santi ganthā
Vidhūpitā mānaganthassa sabbe,
So vītivatto maññanaṁ1 sumedho
[page 015] Ahaṁ vadāmītipi so vadeyya
Mamaṁ vadantītipi so vadeyya,
Loke samaññaṁ kusalo viditvā
Vohāramattena so vohareyyā'ti.

1. 3. 6.
Pajjotasuttaṁ

26. Sāvatthiyaṁ -

Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Kati lokasmiṁ pajjotā yehi loko pakāsati2,
Bhagavantaṁ3 puṭṭhumāgamma kathaṁ jānemu taṁ mayaṁ.

Cattāro loke pajjotā pañcamettha na vijjati,
Divā tapati ādicco rattiṁ ābhāti4 candimā,
Atha aggi divārattiṁ tattha tattha pakāsati2,
Sambuddho tapataṁ seṭṭho esā ābhā anuttarā'ti.

1. Maññānā-machasaṁ, yamataṁ-syā [pts. 2.] Pabhāsati-sīmu, 1. Sī1, 3. Bhavantaṁ-[pts 4.] Rattimābhāti-machasaṁ, syā

[BJT Page 030]
1. 3. 7
Sarasuttaṁ
27. Sāvatthiyaṁ-
Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi.

Kuto sarā nivattanti kattha vaṭṭaṁ na vattati, 1
Kattha nāmañca rūpañca asesaṁ uparujjhatīti.

(Bhagavā:)
Yattha āpo ca paṭhavī tejo vāyo na gādhati,
Ato sarā nivattanti ettha vaṭṭaṁ na vattati, 1
Ettha nāmañca rūpañca asesaṁ uparujjhatī'ti.

1. 3. 8.
Mahaddhanasuttaṁ
28. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Mahaddhanā mahābhogā raṭṭhavanto'pi khattiyā,
Aññamaññābhigijjhanti kāmesu analaṅkatā
Tesu ussukkajātesu2 bhavasotānusārisu,
Kedha3 taṇhaṁ pajahiṁsu ke lokasmiṁ anussukāti

(Bhagavā:)
Hitvā agāraṁ pabbajitā4 hitvā puttaṁ pasuṁ piyaṁ
Hitvā rāgañca dosañca avijjañca virājiya
Khīṇāsavā arahanto te lokasmiṁ anussukā'ti.

1. 3. 9
Catucakkasuttaṁ.

29. Sāvatthiyaṁ-
(Devatā:)
[page 016] Catucakkaṁ navadvāraṁ puṇṇaṁ lobhena saṁyutaṁ,
Paṅkajātaṁ mahāvīra kathaṁ yātrā bhavissati.

(Bhagavā:)
Chetvā naddhiṁ5 varattañca icchālobhañca pāpakaṁ,
Samūlaṁ taṇhaṁ abbuyha evaṁ yātrā bhavissatī'ti.

1. Vaṭṭati-sī. Mu, 1. [Pts] sī2. 2. Ussukajātesu -syā. 3. Kodha-syā. Gadha -[pts. 4.] Pabbajitvā-[pts 5.] Nandiṁ [pts.]
[BJT Page 032]

1. 3. 10
Eṇijaṅghasuttaṁ.
30. Sāvatthiyaṁ-
(Devatā:)

Eṇijaṅghaṁ kisaṁ vīraṁ appāhāraṁ alolupaṁ,
Sīhaṁ vekacaraṁ nāgaṁ kāmesu anapekkhinaṁ,
Upasaṅkamma pucchāma kathaṁ dukkhā pamuccatīti.

(Bhagavā:)
Pañcakāmaguṇā loke manochaṭṭhā paveditā,
Ettha chandaṁ virājetvā evaṁ dukkhā pamuccatīti.
Sattivaggo tatiyo.

Tatruddānaṁ:

Sattiyā phusati ceva jaṭā mano nivāraṇā,
Arahantena pajjoto sarā mahaddhanena ca,
Catucakkena navamaṁ eṇijaṅghena te dasāti.

4. Satullapakāyikavaggo.

1. 4. 1
Sabbhisuttaṁ.

31. Evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu.

[page 017] Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaṁ,
Sataṁ saddhammamaññāya seyyo hoti na pāpiyoti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

[BJT Page 034]
Sabhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaṁ,
Sataṁ saddhammamaññāya paññā labbhati1 nāññatoti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaṁ,
Sataṁ saddhammamaññāya sokamajjhe na socatīti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaṁ,
Sataṁ saddhammamaññāya ñātimajjhe virocatīti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaṁ,
Sataṁ saddhammamaññāya sattā gacchanti suggatinti. 2

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Sabhireva samāsetha sabhi kubbetha santhavaṁ,
Sataṁ saddhammamaññāya sattā tiṭṭhanti sātatanti.

Atha kho aparā devatā bhagavantaṁ etadavoca: kassa nu kho bhagavā3 subhāsitanti.

(Bhagavā:)
Sabbāsaṁ vo subhāsitaṁ pariyāyena. Api ca mamāpi4 suṇātha:

[page 018] Sabhireva samāsetha sabhi kubbetha santhavaṁ,
Sataṁ saddhammamaññāya sabbadukkhā pamuccatīti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā tā devatāyo bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsūti. 5

1. Paññaṁ labhati-syā. 2. Sugatinti-syā. 3. Bhagava-[pts. 4.] Mamapi-machasaṁ. Mamampi-[pts. 5]Idamavoca-petatthevantaradhāyiṁsūti pāṭho syā, [pts,] potthakesu na dissate
[BJT Page 036]
1. 4. 2.
Maccharīsuttaṁ.

32. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Maccherā ca pamādā ca evaṁ dānaṁ na dīyati,
Puññamākaṅkhamānena1 deyyaṁ hoti vijānatāti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Yasseva bhīto na dadāti maccharī tadevādadato2 bhayaṁ,
Jighacchā ca pipāsā ca yassa bhāyati maccharī,
Tameva bālaṁ phusati asmiṁ loke paramhi ca.

Tasmā vineyya maccheraṁ dajjā dāna malābhibhu,
Puññāni paralokasmiṁ patiṭṭhā honti pāṇinanti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Te matesu na mīyanti3 addhānaṁ4 va sahabbajaṁ5,
Appasmiṁ ye pavecchanti esa dhammo sanantano.

Appasmeke pavecchanti bahuneke nadicchare,
Appasmā dakkhiṇā dinnā sahassena samaṁ mitā.

[page 019] Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Duddadaṁ dadamānānaṁ dukkaraṁ kamma kubbataṁ,
Asanto nānukubbanti sataṁ dhammo durannayo6.

Tasmā satañca asatañca 7 nānā hoti ito gati,
Asanto nirayaṁ yanti santo saggaparāyaṇāti

Atha kho aparā devatā bhagavantaṁ8 etadavoca: kassa nu kho bhagavā subhāsitanti?

(Bhagavā:)

Sabbāsaṁ vo subhāsitaṁ pariyāyena. Api ca mamāpi suṇātha:

Dhammaṁ care yopi samuñchakaṁ9 caraṁ10 dārañca posaṁ dadamappakasmiṁ,
Sataṁ sahassānaṁ sahassayāginaṁ kalampi nāgghanti tathāvidhassa teti.

1. Puññaṁ ākaṅkhamānena -machasaṁ. 2. Tadevādādato-[pts 3.] Mīyanti-syā. 4. Panthānaṁ-sī. 5. Sahāvajaṁ-syā, sī. Mu. 2. [Pts 6.] Duranvayo -machasaṁ, syā. 7. Asataṁ -machasaṁ, 8. Bhagavato santike - machasaṁ. 9. Samuñjakaṁ- syā. 10. Care. Katthaci

[BJT Page 038]

Atha kho aparā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Kenesa yañño vipulo mahaggato
Samena dinnassa na agghameti,
Kathaṁ1 sataṁ sahassānaṁ2 sahassayāginaṁ
Kalampi nāgghanti tathāvidhassa teti.

Atha kho bhagavā taṁ devataṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Dadanti heke3 visame niviṭṭhā
Chetvā4 vadhitvā atha socayitvā,
Sā dakkhiṇā assumukhā sadaṇḍā
Samena dinnassa na agghameti.
Evaṁ sataṁ sahassānaṁ2 sahassayāginaṁ
Kalampi nāgghanti tathāvidhassa teti.

1. 4. 3.
Sādhusuttaṁ

33. Sāvatthiyaṁ-

[page 020] Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi:

Sādhu kho mārisa dānaṁ.

Maccherā ca pamādā ca evaṁ dānaṁ na dīyati.
Puññamākaṅkhamānena deyyaṁ hoti vijānatāti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi:

Sādhu kho mārisa dānaṁ. Api ca appasmimpi5 sādhu6 dānaṁ.

Appasmeke pavecchanti bahuneke na dicchare,
Appasmā dakkhiṇā dinnā sahassena samaṁ mitāti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi:

Sādhu kho mārisa dānaṁ. Appasmimpi sādhu6 dānaṁ. Api ca saddhāyapi sādhu6 dānaṁ

Dānañca yuddhañca samānamāhu appāpi santā bahuke jinanti,
Appampi ce saddahāno dadāti teneva so hoti sukhī paratthāti.

1. "Kathaṁ" - sī. Mu. [Pts] potthakesu natthi. 2. Sahassāna-syā. 3. Eke-[pts. 4.] Jhatvā -syā. 5. Appakasmimpi- syā, machasaṁ, 6. Sāhu-syā.

[BJT Page 040]

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi:

Sādhu kho mārisa dānaṁ. Appasmimpi sādhu1 dānaṁ. [page 021] Saddhāyapi sādhu1 dānaṁ. Api ca dhammaladdhassapi sādhu1 dānaṁ.

Yo dhammaladdhassa dadāti dānaṁ uṭṭhānaviriyādhigatassa jantu,
Atikkamma so2 vetaraṇiṁ yamassa dibbāni ṭhānāni upeti maccoti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi:

Sādhu kho mārisa dānaṁ. Appasmimpi sādhu1 dānaṁ. Saddhāyapi sādhu1 dānaṁ. Dhammaladdhassa pi sādhu1 dānaṁ. Api ca viceyya dānampi sādhu. 3

Viceyya dānaṁ sugatappasatthaṁ
Ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke,
Etesu dinnāni mahapphalāni
Bījāni vuttāni yathā sukhetteti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi:

Sādhu kho mārisa dānaṁ. Appasmimpi sādhu1 dānaṁ. Saddhāyapi sādhu1 dānaṁ. Dhammaladdhassapi sādhu1 dānaṁ. Viceyya dānampi sādhu. 1 Api ca pāṇesupi sādhu saṁyamo.
Yo pāṇabhūtesu4 aheṭhayaṁ caraṁ parūpavādā na karoti pāpaṁ,
Bhīruṁ pasaṁsanti na hi tattha sūraṁ bhayā hi santo na karonti pāpanti.

Atha kho aparā devatā bhagavantaṁ etadavoca: [page 022] Kassa nu kho bhagavā subhāsitanti. ?

(Bhagavā:)
Sabbāsaṁ vo subhāsitaṁ pariyāyena. Api ca mamāpi suṇātha:
Saddhāhi dānaṁ bahudhā pasatthaṁ
Dānā ca kho dhammapadaṁva seyyo.
Pubbe ca hi5 pubbatare va santo
Nibbāṇamevajjhagamuṁ sapaññāti.

1. 4. 4.
Nasantisuttaṁ.

34. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

1. Sāhu - syā. 2. Atikkamma-syā. 3. Sādhudānaṁ - machasaṁ 4. Bhūtāni. -Machasaṁ, syā. 5. Pubbeva hi. Syā. [Pts]

[BJT Page 042. ]

Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Na santi kāmā manujesu niccā santīdha kamanīyāni yesu baddho,
Yesu pamatto apunāgamanaṁ anāgantā puriso maccudheyyāti.
Chandajaṁ aghaṁ chandajaṁ dukkhaṁ chandavinayā aghavinayo aghavinayā dukkha vinayoti.

Na te kāmā yāni citrāni loke saṅkapparāgo purisassa kāmo,
Tiṭṭhanti citrāni tatheva loke athettha1 dhīrā vinayanti chandaṁ.

[page 023] Kodhaṁ jahe vippajaheyya mānaṁ saṁyojanaṁ sabbamatikkameyya,
Taṁ nāmarūpasmimasajjamānaṁ2 akiñcanaṁ nānupatanti dukkhā.

Pahāsi saṅkhaṁ na ca mānamajjhagā acchecchi taṇhaṁ idha nāmarūpe,
Taṁ chinnaganthaṁ anīghaṁ nirāsaṁ pariyesamānā nājjhagamuṁ
Devā manussā idha vā huraṁ vā saggesu vā sabbanivesanesūti.

Tañce hi nāddakkhuṁ tathā vimuttaṁ ( iccāyasmā mogharājā:)
Devā manussā idha vā huraṁ vā.
Naruttamaṁ atthavaraṁ narānaṁ ye taṁ namassanti pasaṁsiyā teti?

Pasaṁsiyā tepi bhavanti bhikkhū ( mogharājā'ti bhagavā:)
Ye taṁ namassanti tathā vimuttaṁ,
Aññāya dhammaṁ vicikicchaṁ pahāya saṅgātigā tepi bhavanti bhikkhūti.

1. 4. 5
Ujjhānasaññisuttaṁ.

35. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā ujjhānasaññikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā vehāsaṁ aṭṭhaṁsu. [page 024] Vehāsaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:
1. Atthettha-[pts. 2.] Rūpasmiṁ asajja mānaṁsi. Mu. 1

[BJT Page 44]

Aññathā santamattānaṁ aññathā yo pavedaye,
Nikacca kitavasse'va bhūttaṁ theyyena tassa taṁ.

(Bhagavā:)

Yaṁ hi kayirā taṁ hi vade yaṁ na kayirā na taṁ vade,
Akarontaṁ bhāsamānānaṁ1 paṭijānanti paṇḍitāti.

Nayidaṁ bhāsitamattena ekantasavaṇena vā,
Anukkamitave2 sakkā yāyaṁ paṭipadā daḷhā,
Yāya dhīrā pamuccanti jhāyino mārabandhanā.

Na ve dhīrā pakubbanti viditvā lokapariyāyaṁ,
Aññāya nibbutā dhīrā tiṇṇā loke visattikanti.

Atha kho tā devatāyo paṭhaviyaṁ patiṭṭhahitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ. Accayo no bhante accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, 3 yā mayaṁ bhagavantaṁ āsādetabbaṁ4 amaññimhā. Tāsaṁ no bhante bhagavā accayaṁ accayato patigaṇhātu5 āyatiṁ saṁvarāyā'ti.

Atha kho bhagavā sitaṁ pātvākāsi.

Atha kho tā devatāyo bhīyosomattāya ujjhāyantiyo vehāsaṁ abbhuggañchuṁ.
Ekā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:6

Accayaṁ desayantīnaṁ yo ce7na paṭigaṇhati,
Kopantaro dosagaru sa veraṁ paṭimuccati.

(Bhagavā:)
Accayo ce na vijjetha no cidhāpagataṁ8 siyā,
Verāni ca sammeyyuṁ tenīdha kusalo siyā.

(Devatā:)

Kassaccayā na vijjanti kassa natthi apāgataṁ9
Ko sammohamāpādi ko vā 10 dhīro sadā satoti.

1. Bhāsamānaṁ-machasaṁ, 2. Anukkamituṁ ce-[pts 3.] Yathābālā yathāmūḷhā yathā akusalā-katthaci. 4. Apasādetabbaṁ-syā. 5. Paṭiggaṇahātu - machasaṁ. Syā. 6. Avoca-[pts 7.] Yo ce -[pts 8.] No cīdha apahataṁ -syā. 9. Apāhataṁ-syā. 10. Ko ca-machasaṁ [pts.] Kodha - syā.

[BJT Page 046]
(Bhagavā:)
[page 025] Tathāgatassa buddhassa sabbabhūtānukampino,
Tassaccayā na vijjanti tassa natthi apāgataṁ,
So na sammohamāpādi sova1 dhīro sadā sato.

Accayaṁ desayantīnaṁ yo ce na paṭigaṇhati,
Kopantaro dosagaru sa veraṁ2 paṭimuccati,
Taṁ veraṁ nābhinandāmi patigaṇhāmi voccayanti.

1. 4. 6
Saddhāsuttaṁ.

36 Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā vehāsaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:
Saddhā dutiyā purisassa hoti no ce assaddhiyaṁ avatiṭṭhati
Yaso ca kittī ca tatvassa hoti
Saggañca so gacchati sarīraṁ pahāyāti. 3

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Kodhaṁ jahe vippajaheyya mānaṁ saṁyojanaṁ sabbamatikkameyya,
Taṁ nāmarūpasmimasajjamānaṁ akiñcanaṁ nānupatanti saṅgāti.

Pamādamanuyuñjanti bālā dummedhino janā
Appamādañca medhāvī dhanaṁ seṭṭhaṁ'va4 rakkhati.

Mā pamādamanuyuñjetha mā kāmaratisanthavaṁ
Appamatto hi jhāyanto pappoti paramaṁ sukhanti.

1. 4. 7
Samayasuttaṁ.
37. [page 026] Evaṁ me sutaṁ, ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṁ dassanāya bhikkhusaṅghañca.
1. So ca-[pts.] Sodha-syā, sīmu. 1. 2. Yaṁveraṁ - sīmu 1. [Pts 3.] Vihāya - machasaṁ 4. Śreṣṭhiva'yi saṁskṛata dharmapadapāṭha'yi.

[BJT Page 048]

Atha kho catunnaṁ: suddhāvāsakāyikānaṁ devānaṁ1 etadahosi. Ayaṁ kho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Dasahi ca loka dhātūhi devatā2 yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṁ dassanāya bhikkhusaṅghañca. Yannūna mayampi3 yena bhagavā tenupasaṅkameyyāma. Upasaṅkamitvā bhagavato santike paccekagāthaṁ4 bhāseyyāmāti.
Atha kho tā devatā2 seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ5 vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya6, evamevaṁ suddhāvāsesu devesu antarahitā bhagavato purato pāturahaṁsu. 7.

Atha kho tā devatā2 bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Mahāsamayo pavanasmiṁ devakāyā samāgatā,
Āgatamha imaṁ dhammasamayaṁ dakkhitāye aparājitasaṅghanti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Tatra bhikkhavo samādahaṁsu cittaṁ attano8 ujukamakaṁsu,
Sārathīva nettāni gahetvā indriyāni rakkhanti paṇḍitāti.

[page 027] Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Chetvā khilaṁ9 chetvā palighaṁ10 indakhīlaṁ ūhacca manejā,
Te caranti suddhā vimalā cakkhumatā sudantā susunāgāti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Ye keci buddhaṁ saraṇaṁ gatāse na te gamissanti apāyaṁ, 11
Pahāya mānusaṁ dehaṁ devakāyaṁ paripūressantīti.

1. 4. 8.
Sakalikasuttaṁ,

38. Evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati maddakucchismiṁ migadāye.

Tena kho pana samayena bhagavato pādo sakalikāya khato hoti, bhusā12 sudaṁ bhagavato vedanā vattanti sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā. Tā sudaṁ bhagavā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno.

Atha kho bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti13 pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno.

1. Devatānaṁ- [pts 2.] Devatāyo - syā. 3. Mayaṁ-sīmu1. 4. Paccekagāthā-syā. Paccekaṁ gāthaṁ -machasaṁ, sīmu. 1. 5. Samiñjitaṁ 6. Samiñjeyya-machasaṁ. 7. Pāturahesuṁ - machasaṁ-[pts 8.] Cittamattano - machasaṁ 9. Khīlaṁ -[pts 10.] Palīghaṁ-syā. 11. Apāyabhūmiṁ - machasaṁ, syā [pts 12.] Bhūsā - syā 13. Kappesi- sīmu. 1, [Pts]

[BJT Page 050]

Atha kho sattasatā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ maddakucchiṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi:

[page 028] Nāgo vata bho samaṇo gotamo. Nāgavatā1 ca panuppannā2 sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamānoti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi:

Sīho vata bho samaṇo gotamo. Sīhavatā1 ca panuppannā2 sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamānoti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi:

Ājānīyo vata bho samaṇo gotamo. Ājānīyavatā1 ca panuppannā2 sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamānoti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi:

Nisabho vata bho samaṇo gotamo. Nisabhavatā1 ca panuppannā2 sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamānoti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi:

Dhorayho vata bho samaṇo gotamo. Dhorayhavatā1 ca panuppannā2 sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamānoti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi:

Danto vata bho samaṇo gotamo. Dantavatā ca panuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamānoti.
Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṁ udānaṁ udānesi:

1. Vatāya ca - sīmu. 1. 2. Samuppantā - macasaṁ, syā, [pts.]

[BJT Page 051]

Passa samādhiṁ subhāvitaṁ cittañca suvimuttaṁ1 nacābhinataṁ nacāpanataṁ na ca sasaṅkhāraniggayhavāritavataṁ2. Yo evarūpaṁ purisanāgaṁ purisasīhaṁ purisājānīyaṁ [page 029] Purisanisabhaṁ purisadhorayhaṁ purisadantaṁ atikkamitabbaṁ maññeyya, kimaññatra adassanāti.

Pañcavedā sataṁ samaṁ
Tapassī brāhmaṇā caraṁ,
Cittañca nesaṁ na sammā vimuttaṁ
Hīnattarūpā na pāraṅgamā te.

Taṇhādhipannā vata sīlabaddhā
Lūkhaṁ tapaṁ vassasataṁ carantā,
Cittañca nesaṁ na sammā vimuttaṁ
Hīnattarūpā na pāraṅgamā te.

Na mānakāmassa damo idhatthi
Na monamatthi asamāhitassa,
Eko araññe viharaṁ pamatto
Na maccudheyyassa tareyya pāranti.

(Bhagavā:)
Mānaṁ pahāya susamāhitatto
Sucetaso sabbadhi vippamutto,
Eko araññe viharaṁ appamatto
Sa maccudheyyassa tareyya pāranti.

1. 4. 9.
Pajjunna dhītusuttaṁ

39. Evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho kokanadā pajjunnassa dhītā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ mahāvanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho kokanadā3 pajjunnassa dhītā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi.

Vesāliyaṁ vane4 viharantaṁ
Aggaṁ sattassa sambuddhaṁ,
[page 030] Kokanadāhamasmi abhivande
Kokanadā pajjunnassa dhītā.

Sutameva me5 pure āsi
Dhammo cakkhumatānubuddho,
Sāhaṁdāni sakkhī jānāmi
Munino desayato sugatassa.

1. Vimuttaṁ-[pts 2.] Vāritagataṁ-machasaṁ. 3. Kho sā devatā kokanadā-machasaṁ syā. 4. Vesālivane-katthaci. 5. Sutameca puremachasaṁ, syā.

[BJT Page 054]

Ye keci ariyadhammaṁ1
Vigarahantā caranti dummedhā,
Upenti roruvaṁ ghoraṁ
Cirarattaṁ dukkhamanubhavanti

Ye ca kho ariyadhamme 2
Khantiyā upasamena upetā,
Pahāya mānusaṁ dehaṁ
Devakāyaṁ paripūressantī'ti.

1. 4. 10.
Cullapajjunnadhītusuttaṁ

40. Evaṁ me sutaṁ:ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho cullakokanadā pajjunnassa dhītā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ mahāvanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho cullakokanadā pajjunnassa dhītā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Idhāgamā vijjupabhāsavaṇṇā
Kokanadā pajjunnassa dhītā,
Buddhañca dhammañca namassamānā
Gāthā cimā atthavatī abhāsi.

[page 031] Bahunāpi kho naṁ vibhajeyyaṁ
Pariyāyena tādiso dhammo,
Saṅkhittamattaṁ lapayissāmi
Yāvatā me manasā pariyattaṁ.

Pāpaṁ na kayirā vacasā manasā
Kāyena vā kiñcana sabbaloke,
Kāme pahāya satimā sampajāno
Dukkhaṁ na sevetha anatthasaṁhitanti.

Satullapakāyikavaggo catuttho.

Tatruddānaṁ:
Sabbhi maccharinā sādhu nasantujjhānasaññino,
Saddhā samayo sakalikaṁ ubho pajjunnadhītaro'ti.

1. Ariyaṁ dhammaṁ-machasaṁ, syā. 2. Ariye dhamme-machasaṁ, syā. 3. Cūḷa-machasaṁ,

[BJT Page 056]

5. Ādittavaggo

1.5.1

Ādittasuttaṁ
41. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Ādittasmiṁ agārasmiṁ yaṁ nīharati bhājanaṁ,
Taṁ tassa hoti atthāya no ca yaṁ tattha ḍayhati.

Evamādipito1 loko jarāya maraṇena ca,
Nīharetheva dānena dinnaṁ hoti sunīhataṁ.

[page 032] Dinnaṁ sukhaphalaṁ hoti nādinnaṁ hoti taṁ tathā,
Corā haranti rājāno aggi ḍahati nassati.

Atha antena jahati sarīraṁ sapariggahaṁ,
Etadaññāya medhāvī bhuñjetha ca dadetha ca.
Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaṁ anindito saggamupeti ṭhānanti.

1. 5. 2
Kiṁdadasuttaṁ.
(Devatā:)
42. Kiṁdado balado hoti kiṁdado hoti vaṇṇado.
Kiṁdado sukhado hoti kiṁdado hoti cakkhudo.
Yo ca2 sabbadado hoti taṁ me akkhāhi pucchitoti.

(Bhagavā:)
Annado balado hoti vatthado hoti vaṇṇado,
Yānado sukhado hoti dīpado hoti cakkhudo
So ca sabbadado hoti yo dadāti upassayaṁ,
Amataṁdado ca so hoti yo dhammamanusāsatīti.

1. Evaṁ ādittako. - Machasaṁ syā 2. Ko ca - katthaci.

[BJT Page 058]
1. 5. 3.
Annasuttaṁ
(Devatā:)
43. Annamevābhinandanti ubhaye devamānusā,
Atha ko nāma so yakkho yaṁ annaṁ nābhinandatīti.

(Bhagavā:)ye naṁ dadanti saddhāya vippasannena cetasā,
Tameva annaṁ bhajati asmiṁ loke parambhi ca,

Tasmā vineyya maccheraṁ dajjā dānaṁ malābhibhū,
Puññāni paralokasmiṁ patiṭṭhā honti pāṇinanti.

1. 5. 4
Ekamūlasuttaṁ

(Devatā:)
44. Ekamūlaṁ dvirāvaṭṭaṁ timalaṁ pañcapattharaṁ,
Samuddaṁ dvādasāvaṭṭaṁ pātālaṁ atarī isīti.

1. 5. 5.
Anomasuttaṁ
(Devatā:)

45. [page 033] Anomanāmaṁ nipuṇatthadassiṁ paññādadaṁ kāmālaye asattaṁ
Taṁ passatha sabbaviduṁ sumedhaṁ ariye pathe kamamānaṁ mahesinti.

1. 5. 6
Accharāsuttaṁ.
(Devatā:)
46. Accharāgaṇasaṅghuṭṭaṁ pisācagaṇasevitaṁ
Vanantaṁ mohanaṁ nāma kathaṁ yātrā bhavissatīti.

(Bhagavā:)
Ujuko nāma so maggo abhayā nāma sā disā,
Ratho akūjano1 nāma dhammacakkehi saṁyuto.

Hiri tassa apālambo satassa2 parivāraṇaṁ,
Dhammāhaṁ sārathiṁ brūmi sammādiṭṭhipurejavaṁ,

Yassa etādisaṁ yānaṁ itthiyā purisassa vā,
Sa ve etena yānena nibbāṇasseva santike.

Akujjano-syā. 2. Satyassa, - machasaṁ, [pts]

[BJT Page 060]

1. 5. 7
Vanaropasuttaṁ
(Devatā:)
47. Kesaṁ divā ca ratto ca sadā puññaṁ pavaḍḍhati.
Dhammaṭṭhā sīlasampannā ke janā saggagāminoti.

(Bhagavā:)
Ārāmaropā vanaropā ye janā setukārakā,
Papañca udapānañca ye dadanti upassayaṁ.

Tesaṁ divā ca ratto ca sadā puññaṁ pavaḍḍhati,
Dhammaṭṭhā sīlasampannā te janā saggagāminoti.

1. 5:8.
Jetavanasuttaṁ

48. Idañhi taṁ jetavanaṁ isisaṅghanisevitaṁ
Āvutthaṁ dhammarājena pītisañjananaṁ mama.

(Bhagavā:)
[page 034] Kammaṁ vijjā ca dhammo ca sīlaṁ jīvitamuttamaṁ,
Etena maccā sujjhanti na gottena dhanena vā.

Tasmā hi paṇḍito poso sampassaṁ atthamattano,
Yoniso vicine dhammaṁ evaṁ tattha visujjhati.

Sāriputtova paññāya sīlenupasamena ca,
Yopi pāragato1 bhikkhu etāva paramo siyā'ti.

1. 5. 9.
Maccharisuttaṁ
(Devatā:)
49. Ye'dha maccharino loke kadariyā paribhāsakā,
Aññesaṁ dadamānānaṁ antarāyakarā narā.

Kīdiso tesaṁ vipāko samparāyo ca kīdiso,
Bhagavantaṁ puṭṭhumāgamma kathaṁ jānemu taṁ mayanti.

(Bhagavā)
Ye'dha maccharino loke kadariyā paribhāsakā,
Aññesaṁ dadamānānaṁ antarāyakarā narā.

1. Pāraṅgato. Sī. Mu, machasaṁ.

[BJT Page 062]

Nirayaṁ tiracchānayoniṁ yamalokañcupapajjare, 1
Sace enti manussattaṁ daḷidde jāyare kule,
Coḷaṁ piṇḍo ratī khiḍḍā yattha kicchena labbhati.

Parato āsiṁsare2 bālā tampi tesaṁ nalabbhati,
Diṭṭhe3 dhamme savipāko samparāye4 ca duggatīti.

(Devatā:)
Itihetaṁ vijānāma aññaṁ pucchāma gotama,
Ye'dha laddhā manussattaṁ vadaññū vītamaccharā,
Buddhe pasannā dhamme ca saṅghe ca tibbagāravā.

Kīdiso tesaṁ vipāko samparāyo ca kīdiso,
Bhagavantaṁ puṭṭhumāgamma kataṁ jānemu taṁ mayanti.

(Bhagavā:)
Ye'dha laddhā manussattaṁ vadaññū vītamaccharā,
Buddhe pasannā dhamme ca saṅghe ca tibbagāravā,
Ete sagge pakāsenti5 yattha te upapajjare.

[page 035] Sace enti manussattaṁ aḍḍhe ājāyare kule,
Coḷaṁ piṇḍo ratī khiḍḍā yatthākicchena labbhati.

Parasambhatesu bhogesu vasavattīva modare,
Diṭṭhe3 dhamme savipāko samparāye va suggatīti.

1. 5. 10.
Ghaṭīkārasuttaṁ

(Ghaṭīkāra devatā:)
50. Avihaṁ upapannāse vimuttā satta bhikkhavo,
Rāgadosaparikkhīṇā tiṇṇā loke visattikanti.

Ke ca te ataruṁ saṅghaṁ6 maccudheyyaṁ suduttaraṁ,
Ke hitvā mānusaṁ dehaṁ dibbaṁ yogaṁ7 upaccaguṁ.

Upako palagaṇaḍo ca pukkusāti ca te tayo,
Bhaddiyo bhaddadevo ca bāhudanti ca piṅgiyo. 8
Te hitvā mānusaṁ dehaṁ dibbaṁ yogaṁ7 upaccagunti.

(Bhagavā:)
Kusalī bhāsasi tesaṁ mārapāsappahāyinaṁ,
Kassa te dhammamaññāya acchiduṁ bhavabandhanaṁ.

1. Yamalokupapajjare. Syā. Yamalokaṁupapajjare [pts 2.] Āsighare-machasaṁ 3. Diṭṭheva-sīmu. 2 4. Samparāyo-syā 5. Saggā pakāsanti - machasaṁ. 6. Paṅkaṁ-machasaṁ, sīmu 2, [pts.] Ye ca teva ataruṁsaṅgaṁ-syā. Ke va ke va. Sīmū. 1. 7. Dibbayogaṁ - machasaṁ, syā, [pts. 8.] Khaṇḍadevo ca bāhuraggi ca siṅgiyo - machasaṁ. Piṅgiyo- [pts] khaṇḍadevo ca bāhudanti ca siṅgiyo-syā

[BJT Page 064]
(Ghaṭīkāra:)
Na aññatra bhagavatā nāññatra tava sāsanā,
Yassa te dhammamaññāya acchiduṁ bhavabandhanaṁ.

Yattha nāmañca rūpañca asesaṁ uparujjhati,
Taṁ te dhammaṁ idhaññāya acchiduṁ bhavabandhananti.

(Bhagavā:)gambhīraṁ bhāsasi vācaṁ dubbijānaṁ sudubbudhaṁ,
Kassa tvaṁ dhammamaññāya vācaṁ bhāsasi īdisanti.

(Ghaṭīkāra:)
Kumbhakāro pure āsiṁ vehaliṅge1 ghaṭīkaro,
Mātāpettibharo āsiṁ kassapassa upāsako.

[page 036] Virato methunā dhammā brahmacārī nirāmiso,
Ahuvā te sagāmeyyo ahuvā te pure sakhā.

So'haṁ ete2 pajānāmi vimutte satta bhikkhavo,
Rāgadosaparikkhīṇe tiṇṇe loke visattikanti.

(Bhagavā:)
Evametaṁ tadā āsi yathā bhāsasi bhaggava,
Kumbhakāro pure āsi vehaliṅge ghaṭīkaro,
Mātāpettibharo āsi kassapassa upāsako.

Virato methunā dhammā brahmacārī nirāmiso,
Ahuvā me sagāmeyyo ahuvā me pure sakhāti.

(Therā:)
Evametaṁ purāṇānaṁ sahāyānaṁ ahu3 saṅgamo,
Ubhinnaṁ bhāvitattānaṁ sarīrantimadhārinanti.

Ādittavaggo pañcamo.
Tatruddānaṁ:
Ādittaṁ kiṁdadaṁ annaṁ ekamūlamanomiyaṁ,
Accharāvanajetena maccharena ghaṭīkaro'ti.

1Vekaliṅge- machasaṁ, syā. 2. Sobhamete - machasaṁ, syā. 3. Sahāyānamahu- syā.
[BJT Page 066]

6. Jarāvaggo.
1. 6. 1
Jarāsuttaṁ
51. Sāvatthiyaṁ-

(Devatā:)
Kiṁ su yāva jarā sādhu kiṁ su sādhu patiṭṭhitaṁ,
Kiṁ su narānaṁ ratanaṁ kiṁ su corehi dūharanti.

(Bhagavā:) sīlaṁ yāva jarā sādhu saddhā sādhu patiṭṭhitā.
Paññā narānaṁ ratanaṁ puññaṁ corehi dūharanti.

1. 6. 2.
Ajarasāsuttaṁ

(Devatā:)

52. Kiṁ su ajarasā sādhu kiṁ su sādhu adhiṭṭhitaṁ,
Kiṁ su narānaṁ ratanaṁ kiṁ su corehi'hāriyanti.1 1

(Bhagavā:) [page 037] Sīlaṁ ajarasā sādhu saddhā sādhu adhiṭṭhitā,
Paññā narānaṁ ratanaṁ puññaṁ corehi'hāriyanti.

1. 6. 3
Mittasuttaṁ.
(Devatā:)
53. Kiṁ su pavasato2 mittaṁ kiṁ su mittaṁ sake ghare,
Kiṁ mittaṁ atthajātassa kiṁ mittaṁ samparāyikanti.

(Bhagavā:) sattho pavasato2 mittaṁ mātā mittaṁ sake ghare,
Sahāyo atthajātassa hoti mittaṁ punappunaṁ,
Sayaṁ katāni puññāni taṁ mittaṁ samparāyikanti.

1. 6. 4.
Vatthusuttaṁ.
(Devatā:)
54. Kiṁ su vatthu manussānaṁ kiṁsūdha paramo3 sakhā,
Kiṁ su bhūtūpajīvanti4 ye pāṇā paṭhaviṁsitāti.

1. Corehyahāriyanti - machasaṁ. Corehahāriyaṁ -sīmu2. 2. Pasavato - syā. Sīmu. Pathavato-[pts 3.] Paramā-syā. [Pts] sīmu. 1 4. Bhūtā upajīvanti - machasaṁ. Syā. [Pts]

[BJT Page 068]

(Bhagavā:) puttā vatthu manussānaṁ bhariyāva1 paramo2 sakhā,
Vuṭṭhiṁ bhūtūpajīvanti3 ye pāṇā paṭhaviṁsitāti. 4

1. 6. 5
Paṭhamajanetisuttaṁ
(Devatā:)
55. Kiṁ su janeti purisaṁ kiṁ su tassa vidhāvati,
Kiṁ su saṁsāramāpādi kiṁ su tassa mahabbhayanti.

(Bhagavā:) taṇhā janeti purisaṁ cittamassa vidhāvati,
Satto saṁsāramāpādi dukkhamassa mahabbhayanti.

1. 6. 6.
Dutiyajanetisuttaṁ
(Devatā:)
56. Kiṁ su janeti purisaṁ kiṁ su tassa vidhāvati,
Kiṁ su saṁsāramāpādi kismā na parimuccatīti.

(Bhagavā) taṇhā janeti purisaṁ cittamassa vidhāvati,
Satto saṁsāramāpādi dukkhā na parimuccatīti.

1. 6. 7
Tatiyajanetisuttaṁ
(Devatā:)

57. [page 038] Kiṁ su janeti purisaṁ kiṁ su tassa vidhāvati,
Kiṁ su saṁsāramāpādi kiṁ su tassa parāyaṇanti.

(Bhagavā:)
Taṇhā janeti purisaṁ cittamassa vidhāvati,
Satto saṁsāramāpādi kammaṁ tassa parāyaṇanti.

1. Bhariyā ca - machasaṁ. [Pts 2.] Paramā - syā. [Pts.] Sīmu. 1 3. Bhūtā upajīvantimachasaṁ. Syā. [Pts 4.] Paṭhavissitā - machasaṁ

[BJT Page 070]

1. 6. 8.
Uppathasuttaṁ
(Devatā:)
58. Kiṁ su uppatho akkhāto kiṁ su rattindivakkhayo,
Kiṁ malaṁ brahmacariyassa kiṁ sinānamanodakanti.

(Bhagavā:) rāgo uppatho akkhāto1 vayo rattindivakkhayo,
Itthimalaṁ brahmacariyassa etthāyaṁ sajjate pajā,
Tapo ca brahmacariyañca taṁ sinānamanodakanti.

1. 6. 9.
Dutiyāsuttaṁ
(Devatā:)
59. Kiṁ su dutiyā2 purisassa hoti kiṁ su venaṁ pasaṁsati,
Kissa cābhirato macco sabbadukkhā pamuccatīti.

(Bhagavā:) saddhā dutiyā purisassa hoti paññā cenaṁ pasaṁsati,
Nibbāṇābhirato macco sabbadukkhā pamuccatīti.

1. 6. 10
Kavisuttaṁ
(Devatā:)

60. Kiṁ su nidānaṁ gāthānaṁ kiṁ su tāsaṁ viyañjanaṁ,
Kiṁ su sannissitā gāthā kiṁ su gāthānamāsayo.

(Bhagavā:)
Chando nidānaṁ gāthānaṁ akkharā tāsaṁ viyañjanaṁ,
Nāmasannissitā gāthā kavi gāthānamāsayo.

Jarāvaggo chaṭṭho.
Tatruddānaṁ:

Jarā ajarasā mittaṁ vatthu tīṇī janeti ca,
Uppatho ca dutiyā ca kavinā pūrito vaggoti.

1. Akkhāti. - Syā. [Pts 2.] Dutiyaṁ - syā. *Dutiya uppathasuttaṁ. Sīmu. 2.
[BJT Page 72.] [\x 72/]
7. Anvavaggo
1. 7. 1.
Nāma(anvabhavi)suttaṁ
61. Sāvatthiyaṁ -

(Devatā:) [page 039] Kiṁsu sabbaṁ anvabhavi1 kismā bhiyyo2 na vijjati,
Kissassa3 ekadhammassa sabbeva vasamanvagūti.

(Bhagavā:) nāmaṁ sabbaṁ anvabhavi1 nāmā bhiyyo na vijjati,
Nāmassa ekadhammassa sabbeva vasamanvagūti.

1. 7. 2.
Cittasuttaṁ
(Devatā:)
62. Kenassu nīyati loko kenassu parikassati, 4
Kissassa3 ekadhammassa sabbeva vasamanvagūti.

(Bhagavā:) cittena nīyati loko cittena parikassati, 4
Cittassa ekadhammassa sabbeva vasamanvagūti.

1. 7. 3
Taṇhāsuttaṁ
(Devatā:)
63. Kenassu nīyati loko kenassu parikassati, 4
Kissassa3 ekadhammassa sabbeva vasamanvagūti,

(Bhagavā:) taṇhāya nīyati loko taṇhāya parikassati, 4
Taṇhāya ekadhammassa sabbeva vasamanvagūti.

1. 7. 4.
Saṁyojanasuttaṁ

(Devatā:)
64. Kiṁ su saṁyojano loko kiṁ su tassa vicāraṇaṁ,
Kissassa3 vippahāṇena nibbāṇamiti vuccatīti.

1. Anvabhavī-sīmu. 2. Bhīyo. -Itipi. 3. Kissassu-machasaṁ, [pts. 4.] Parikissati-syā. [Pts.]
[BJT Page 74]
(Bhagavā:) nandi1 saṁyojano loko vitakkassa vicāraṇaṁ,
Taṇhāya vippahāṇena nibbāṇamiti vuccatīti.

1. 7. 5
Bandhanasuttaṁ
(Devatā:)
65. Kiṁsu sambandhano loko kiṁsu tassa vicāraṇaṁ,
Kissassa vippahāṇena sabbaṁ chindati bandhananti.

(Bhagavā:) [page 040] Nandi1 sambandhano loko vitakkassa vicāraṇaṁ,
Taṇhāya vippahāṇena sabbaṁ chindati bandhananti.

1. 7. 6
Abbhāhatasuttaṁ
(Devatā:)
66. Kenassubbhāhato loko kenassu parivārito,
Kena sallena otiṇṇo kissa dhūmāyito2 sadāti.

(Bhagavā:) maccunā'bbhāhato loko jarāya parivārito,
Taṇhāsallena otiṇṇo icchādhūmāyito2 sadāti.

1. 7. 7.
Uḍḍitasuttaṁ
(Devatā:)
67. Kenassu uḍḍito loko kenassu parivārito,
Kenassu pihito loko kismiṁ loko patiṭṭhitoti.

(Bhagavā:) taṇhāya uḍḍito loko jarāya parivārito,
Maccunā pihito loko dukkhe loko patiṭṭhitoti.

1. 7. 8.
Pihitasuttaṁ
(Devatā:)
68. Kenassu pihito loko kismiṁ loko patiṭṭhito,
Kenassu uḍḍito loko kenassu parivāritoti.

1. Nandi-machasaṁ. [Pts 2.] Dhūpāyito - machasaṁ. Syā. [Pts]

[BJT Page 076]
(Bhagavā:) maccunā pihito loko dukkhe loko patiṭṭhito,
Taṇhāya uḍḍito loko jarāya parivārito.

1. 7. 9.
Icchāsuttaṁ
(Devatā:)
69. Kenassu bajjhati loko kissa vinayāya muccati,
Kissassa vippahāṇena sabbaṁ chindati bandhananti.

(Bhagavā:) icchāya bajjhati loko icchāvinayāya muccati,
Icchāya vippahāṇena sabbaṁ chindati bandhananti.

1. 7. 10
Lokasuttaṁ
(Devatā:)
70. [page 041] Kismiṁ loko samuppanno kismiṁ kubbati santhavaṁ,
Kissa loko upādāya kismiṁ loko vihaññatīti.

(Bhagavā:) chassu1 loko samuppanno chassu1 kubbati santhavaṁ,
Channameva upādāya chassu1 loko vihaññatīti.

Anvavaggo sattamo.
Tatruddānaṁ:
Nāmaṁ cittañca taṇhā ca saṁyojanañca bandhanā,
Abbhāhatuḍḍito pihito icchā lokena te dasāti.

8. Jhatvā2 vaggo
1. 8. 1.
Jhatvāsuttaṁ
71. Sāvatthiyaṁ-
Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi.

Kiṁ su jhatvā2 sukhaṁ seti kiṁ su jhatvā2 na socati,
Kissassa ekadhammassa vadhaṁ rocesi gotamāti.

1. Chasu-machasaṁ. Syā. [Pts. 2.] Chetvā -machasaṁ. [Pts.] Ghatvā - syā.

[BJT Page 078]
(Bhagavā:) kodhaṁ jhatvā1 sukhaṁ seti kodhaṁ jhatvā1 na socati,
Kodhassa visamūlassa madhuraggassa devate,
Vadhaṁ ariyā pasaṁsanti taṁ hi jhatvā1 na socatīti.

1. 8. 2.
Rathasuttaṁ
(Devatā:)
72. Kiṁ su rathassa paññāṇaṁ kiṁ su paññāṇamaggino,
Kiṁ su raṭṭhassa paññāṇaṁ kiṁ su paññāṇamitthiyāti.

(Bhagavā:) [page 042] Dhajo rathassa paññāṇaṁ dhūmo paññāṇamaggino,
Rājā raṭṭhassa paññāṇaṁ bhattā paññāṇamitthiyāti.

1. 8. 3.
Vittasuttaṁ.
(Devatā:)
73. Kiṁ sūdha vittaṁ purisassa seṭṭhaṁ kiṁ su suciṇṇo sukhamāvahāti,
Saccaṁ have sādutaraṁ rasānaṁ paññājīviṁ jīvitamāhu3 seṭṭhanti.

1. 8. 4.
Vuṭṭhisuttaṁ.
(Devatā:) kiṁ su uppatataṁ seṭṭhaṁ kiṁ su nipatataṁ varaṁ,
74. Kiṁ su pavajamānānaṁ kiṁ su pavadataṁ varanti.

(Aparā devatā:)
Bījaṁ uppatataṁ seṭṭhaṁ vuṭṭhi nipatataṁ varā,
Gāvo pavajamānānaṁ putto pavadataṁ varoti.

(Bhagavā:) vijjā uppatataṁ seṭṭhā avijjā nipatataṁ varā,
Saṅgho pavajamānānaṁ buddho pavadataṁ varoti.

1. Chetvaṁ-machasaṁ. [Pts] ghatvā-syā. 2. Sādhutaraṁ - syā. 3. Jivijīvitaṁ-syā.
[BJT Page 080]
1. 8. 5
Bhītasuttaṁ.
(Devatā:)
75. Kiṁ sūdha bhītā janatā anekā maggo ca nekāyatanaṁ pavutto,
Pucchāmi taṁ gotama bhūripañña kismiṁ ṭhito paralokaṁ na bhāyeti.

(Bhagavā:) vācaṁ manañca paṇidhāya sammā kāyena pāpāni akubbamāno,
Bavhannapānaṁ1 gharamāvasanto [page 043] Saddho mudū saṁvibhāgī vadaññū,
Etesu dhammesu ṭhito catūsu dhamme ṭhito paralokaṁ na bhāyeti.

1. 8. 6.
Najīratisuttaṁ
(Devatā:)
76. Kiṁ su jīrati2 kiṁ na jīrati kiṁ su uppathoti vuccati,
Kiṁ su dhammānaṁ paripantho kiṁ su rattindivakkhayo,
Kiṁ malaṁ brahmacariyassa kiṁ sinānamanodakaṁ.

Kati lokasmiṁ chiddāni yattha cittaṁ na tiṭṭhati,
Bhagavantaṁ puṭṭhumāgamma kathaṁ jānemu taṁ mayanti.

(Bhagavā:) rūpaṁ jīrati maccānaṁ nāmagottaṁ na jīrati,
Rāgo uppathoti vuccati lobho dhammānaṁ paripantho,
Vayo rattindivakkhayo itthimalaṁ brahmacariyassa etthāyaṁ sajjate pajā
Tapo ca brahmacariyañca taṁ sinānamanodakaṁ,
Cha lokasmiṁ chiddāni yattha cittaṁ na tiṭṭhati,
Ālassaṁ3 ca pamādo ca anuṭṭhānaṁ asaṁyamo,
Niddā tandi ca4 te chidde sabbaso taṁ vivajjayeti.

1. 8. 7
Issarasuttaṁ
(Devatā:)
77. Kiṁ su issariyaṁ loke kiṁ su bhaṇḍānamuttamaṁ,
Kiṁ su satthamalaṁ loke kiṁ su lokasmiṁ abbudaṁ5.

Kiṁ su harantaṁ vārenti haranto pana ko piyo,
Kiṁ su punappunāyantaṁ abhinandanti paṇḍitāti.

1. Bahunnapānaṁ-syā. Bahvannapānaṁ - machasaṁ, . [Pts 2.] Kiṁ chīrati -machasaṁ. [Pts]
3. Ālasyaṁ - machasaṁ syā. 4. Tandi-machasaṁ. Syā [pts. 5.] Abbudā-sīmu2.

[BJT Page 082. ]
(Bhagavā:) vaso issariyaṁ loke itthi bhaṇḍānamuttamaṁ,
Kodho satthamalaṁ loke corā lokasmiṁ abbudaṁ1

Coraṁ harantaṁ vārenti haranto samaṇo piyo,
Samaṇaṁ punappunāyantaṁ abhinandanti paṇḍitāti.

1. 8. 8
Kāmasuttaṁ
(Devatā:)
78. [page 044] Kimatthakāmo na dade kiṁ macco na pariccaje,
Kiṁ su muñceyya2 kalyāṇaṁ pāpika3ñca na mocayeti4

(Bhagavā:) attānaṁ na dado poso attānaṁ na pariccaje,
Vācaṁ muñceyya2 kalyāṇaṁ pāpikañca3 na mocayeti4.

1. 8. 9.
Pātheyyasuttaṁ
(Devatā:)
79. Kiṁ su bandhati pātheyyaṁ kiṁ su bhogānamāsayo,
Kiṁ su naraṁ parikassati kiṁ su lokasmiṁ dujjahaṁ,
Kismiṁ baddhā puthu5 sattā pāsena sakuṇī yathāti.

(Bhagavā:) saddhā bandhati pātheyyaṁ siri bhogānamāsayo,
Icchā naraṁ parikassati icchā lokasmiṁ dujjahā,
Icchābaddhā puthu5 sattā pāsena sakuṇī yathāti.

1. 8. 10
Pajjotasuttaṁ
(Devatā:)
80. Kiṁ su lokasmiṁ6 pajjoto kiṁ su lokasmiṁ6 jāgaro,
Kiṁ su kamme sajīvānaṁ kimassa iriyāpatho.

Kiṁ su alasaṁ analasañca mātā puttaṁva posati,
Kiṁ su bhūtūpajīvanti ye pāṇā paṭhaviṁsitāti.

1. Abbudā-sīmu. 2. 2. Mucceyya-syā. Sīmu. 2. [Pts 3.] Pāpiyaṁ-syā. Sīmu. 1. [Pts.] Na ca mocaye-machasaṁ. 5. Puthū - machasaṁ. Syā. 6. Lokasmi - machasaṁ. Syā

[BJT Page 084]
(Bhagavā:) paññā lokasmiṁ 1 pajjoto sati lokasmiṁ1 jāgaro,
Gāvo kamme sajīvānaṁ sītassa iriyāpatho.

Vuṭṭhi alasaṁ analasañca mātā puttaṁva posati,
Vuṭṭhiṁ bhūtūpajīvanti ye pāṇā paṭhaviṁsitāti.

1. 8. 11.
Araṇasuttaṁ
(Devatā:)
81. Ke sūdha araṇā loke kesaṁ vusitaṁ na nassati,
Kedha icchaṁ parijānanti kesaṁ bhojissiyaṁ2 sadā.

[page 045] Kiṁ su mātā pitā bhātā vandantī naṁ patiṭṭhitaṁ,
Kiṁ su idha jātihīnaṁ abhivādenti khattiyāti.

(Bhagavā:) samaṇīdha araṇā loke samaṇānaṁ vusitaṁ na nassati.
Samaṇā icchaṁ parijānanti samaṇānaṁ bhojissiyaṁ2 sadā.

Samaṇaṁ mātā pitā bhātā vandanti naṁ patiṭṭhitaṁ,
Samaṇīdha jātihīnaṁ abhivādenti khattiyāti.

Jhatvāvaggo aṭṭhamo.

Tatruddānaṁ:
Jhatvā rathañca cittañca vuṭṭhi bhītā na jīrati,
Issaraṁ kāmaṁ pātheyyaṁ pajjoto araṇenavāti.

Devatāsaṁyuttaṁ samattaṁ.

1. Lokasmiṁ-machasaṁ, syā. 2. Bhojisiyaṁ-syā. [Pts]

[BJT Page 086]
2. Devaputtasaṁyuttaṁ.

1. Suriyavaggo.
2. 1. 1
Paṭhamakassapasuttaṁ
82. [page 046] Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho kassapo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi.

Ekamantaṁ ṭhito kho kassapo devaputto bhagavantaṁ etadavoca: "bhikkhuṁ bhagavā pakāsesi. No ca bhikkhuno anusāsaninti. "1.

(Bhagavā:)
Tena hi kassapa taññevettha paṭibhātūti.
(Kassapadevaputto:)
"Subhāsitassa sikkhetha samaṇūpāsanassa ca,
Ekāsanassa ca raho cittavūpasamassa cāti. "

Idamavoca kassapo devaputto samanuñño satthā ahosi.
Atha kho kassapo devaputto samanuñño me satthāti bhagavantaṁ
Abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.

2. 1. 2.
Dutiyakassapasuttaṁ
83. Sāvatthiyaṁ-
Ekamantaṁ ṭhito kho kassapo devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Bhikkhu siyā jhāyī vimuttacitto ākaṅkhe ce hadayassānupattiṁ,
Lokassa ñatvā udayabbayañca sucetaso anissito tadānisaṁsoti.

1. Anusāsanti-katthaci.

[BJT Page 088]
2. 1. 3.
Māghasuttaṁ

84. Sāvatthiyaṁ

[page 047] Atha kho māgho devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho māgho devaputto bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Kiṁ su jhatvā sukhaṁ seti kiṁ su jhatvā na socati,
Kissassa ekadhammassa vadhaṁ rocesi gotamāti.

(Bhagavā:) kodhaṁ jhatvā sukhaṁ seti kodhaṁ jhatvā na socati,
Kodhassa visamūlassa madhuraggassa vatrabhū,
Vadhaṁ ariyā pasaṁsanti taṁ hi jhatvā na socatīti.

2. 1. 4
Māgadhasuttaṁ
85. Sāvatthiyaṁ-
Ekamantaṁ ṭhito kho māgadho devaputto bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: kati lokasmiṁ pajjotā yehi loko pakāsati.
Bhagavantaṁ puṭṭhumāgamma kathaṁ jānemu taṁ mayanti,

(Bhagavā:) cattāro loke pajjotā pañcamettha na vijjati,
Divā tapati ādicco rattiṁ ābhāti candimā.

Atha aggi divārattiṁ tattha tattha pakāsati,
Sambuddho tapataṁ seṭṭho esā ābhā anuttarāti.

2. 1. 5.
Dāmalisuttaṁ

86. Sāvatthiyaṁ-
Atha kho dāmali devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho dāmali devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi.

[BJT Page 090]

Karaṇīyametaṁ 1 brāhmaṇena padhānamakilāsunā2,
Kāmānaṁ vippahāṇena na tenāsiṁsate3 bhavanti.

Natthi kiccaṁ brāhmaṇassa ( dāmalīti bhagavā) katakicco hi brāhmaṇo,
Yāva na gādhaṁ labhati [page 048] Nadīsu āyūhati sabbagattehi jantu
Gādhañca laddhāna thale ṭhito so nāyūhati pāragato hi soti4

Esūpamā dāmali brāhmaṇassa khīṇāsavassa nipakassa jhāyino,
Pappuyya jātimaraṇassa antaṁ nāyūhati pāragato hi soti.

2. 1. 6
Kāmadasuttaṁ
87. Sāvatthiyaṁ -
Ekamantaṁ ṭhito kho kāmado devaputto bhagavantaṁ etadavoca:
Dukkaraṁ bhagavā sudukkaraṁ bhagavāti,

Dukkaraṁ cāpi karonti (kāmadāti bhagavā)
Sekhā5 sīlasamāhitā,
Ṭhitattā anagāriyupetassa
Tuṭṭhi hoti sukhāvahāti.

Dullabhā bhagavā yadidaṁ tuṭṭhīti.

Dullabhaṁ vāpi labhanti (kāmadāti bhagavā)
Cittavūpasame ratā,
Yesaṁ divā ca ratto ca
Bhāvanāya rato manoti,

Dussamādahaṁ bhagavā yadidaṁ cittanti.

Dussamādahaṁ vāpi samādahanti(kāmadāti bhagavā)
Indriyūpasame ratā,
Te chetvā maccuno jālaṁ
Ariyā gacchanti kāmadāti.

Duggamo bhagavā visamo maggoti,

(Bhagavā:)

Duggame visame vāpi
Ariyā gacchanti kāmada,
Anariyā visame magge
Papatanti avaṁsirā,
Ariyānaṁ samo maggo
Ariyā hi visame samāti.

1. Karaṇīyamettha-[pts 2.] Padhānaṁ akilāsunā-machasaṁ. 3. Na tenāsīsate -machasaṁ. [Pts 4.] Sova - machasaṁ 5. Sekkhā -syā

[BJT Page 092]

2. 1. 7
Pañcālacaṇḍasuttaṁ
88. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ ṭhito ko pañcālacaṇḍo devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Sambādhe vata okāsaṁ avindi bhūrimedhaso,
Yo jhānambudhā1 buddho patilīnanisabho munīti.

Sambādhe vāpi vindanti2(pañcālacaṇḍāti bhagavā) dhammaṁ nibbāṇapattiyā,
Ye satiṁ paccalatthuṁ su3 sammā te susamāhitāti.

2. 1. 8.
Tāyanasuttaṁ
89. Sāvatthiyaṁ-
[page 049] Atha kho tāyano devaputto purāṇatitthakaro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādatvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho tāyano devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Chinda sotaṁ parakkamma kāme panuda4 brāhmaṇa,
Nappahāya munī kāme nekattamupapajjati.

Kayirā ce kayirāthenaṁ daḷhamenaṁ parakkame,
Sithilohi paribbājo bhiyyo ākirate rajaṁ.

Akataṁ dukkataṁ5 seyyo pacchā tapati6 dukkataṁ,
Katañca sukataṁ seyyo yaṁ katvā nānutappati.

Kuso yathā duggahito hatthamevānukantati,
Sāmaññaṁ dupparāmaṭṭhaṁ nirayāyūpakaḍḍhati.

Yaṁ kiñci sithilaṁ kammaṁ saṅkiliṭṭhañca yaṁ vataṁ,
Saṅkassaraṁ brahmacariyaṁ na taṁ hoti mahapphalanti.

Idamavo ca tāyano devaputto idaṁ vatvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.

1. Jhānamabujjha- machasaṁ. Jhānamabuddha- syā. [Pts. 2.] Picaniṭṭhani-syā. 3. Paccalatthaṁsu-machasaṁ[pts] paccacalabbhaṁsusyā. Paccaladdhaṁsu-sīmu. 4. Panūda-sā. 5 Dukkaṭaṁ-machasaṁ. Syā 6. 2. Tappati-syā.

[BJT Page 094]

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: imaṁ bhikkhave rattiṁ tāyano nāma devaputto purāṇatitthakaro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito bhikkhave tāyano1 devaputto mama santike imā gāthāyo abhāsi:

Chinda sotaṁ parakkamma kāme panuda4 brāhmaṇa,
Nappahāya muni kāme nekattamupapajjati.

Kayirā ce kayirāthenaṁ daḷhamenaṁ parakkame,
[page 050] Sithilohi paribbājo bhiyyo ākirate rajanti.

Akataṁ dukkataṁ5 seyyo pacchā tapati dukkataṁ,
Katañca sukataṁ seyyo yaṁ katvā nānutappati.

Kuso yathā duggahito hatthamevānukantati,
Sāmaññaṁ dupparāmaṭṭhaṁ nirayāyūpakaḍḍhati.

Yaṁ kiñci sithilaṁ kammaṁ saṅkiliṭṭhañca yaṁ vataṁ,
Saṅkassaraṁ brahmacariyaṁ na taṁ hoti mahapphalanti.

Idamavo ca tāyano devaputto idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi.

Uggaṇhātha bhikkhave, tāyanagāthā, pariyāpuṇātha bhikkhave, tāyanagāthā. Dhāretha bhikkhave, tāyanagāthā. Atthasaṁhitā bhikkhave, tāyanagāthā. Ādibrahmacariyikāti, 2.
2. 1. 9.
Candimasuttaṁ.
90. Sāvatthiyaṁ-

Tena kho pana samayena candimā devaputto rāhunā asurindena gahito hoti. Atha kho candimā devaputto bhagavantaṁ anussaramāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi:

"Namo te buddhavīratthu vippamuttosi sabbadhi,
Sambādhapaṭipannosmi tassa me saraṇaṁ bhavāti. "

Atha kho bhagavā candimaṁ devaputtaṁ ārabbha rāhuṁ asurindaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

"Tathāgataṁ arahantaṁ candimā saraṇaṁ gato
Rāhu candaṁ pamuñcassu buddhā lokānukampakāti. "

1. Ṭhito kho tāyano - sīmu. Syā. [Pts 2.] Cariyakāsyā.

[BJT Page 096]

Atha kho rāhu asurindo candimaṁ devaputtaṁ muñcitvā taramānarūpo yena vepacitti asurindo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā saṁviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho rāhuṁ asurindaṁ vepacitti asurindo gāthāya ajjhabhāsi:

Kinnu santaramānova rāhu candaṁ pamuñcasi,
Saṁviggarūpo āgamma kinnu bhīto va tiṭṭhasīti.

Sattadhā me phale muddhā jīvanto na sukhaṁ labhe,
Buddhagāthābhigītomhi no ce muñceyya candimanti.

2. 1. 10
Suriya1suttaṁ.
91. Sāvatthiyaṁ-
[page 051] Tena kho pana samayena suriyo1 devaputto rāhunā asurindena gahito hoti. Atha kho suriyo1 devaputto bhagavantaṁ anussaramāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi:-

"Namo te buddhavīratthu vippamuttosi sabbadhi,
Sambādhapaṭipannosmi tassa me saraṇaṁ bhavāti. "

Atha kho bhagavā suriyaṁ devaputtaṁ ārabbha rāhuṁ asurindaṁ gāthāhi2 ajjhabhāsi:-
"Tathāgataṁ arahantaṁ suriyo1 saraṇaṁ gato,
Rāhu suriyaṁ1 pamuñcassu buddhā lokānukampakāti.

Yo andhakāre tamasī3 pabhaṅkaro verocano maṇḍalī uggatejo,
Mā rāhu gilī caraṁ antalikkhe4 pajaṁ mama rāhu pamuñca suriyanti, "

Atha kho rāhu asurindo suriyaṁ1 devaputtaṁ muñcitvā taramānarūpo yena vepacitti asurindo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā saṁviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho rāhuṁ asurindaṁ vepacitti asurindo gāthāya ajjhabhāsi:

" Kinnusantaramānova rāhu suriyaṁ pamuñcasi,
Saṁviggarūpo āgamma kinnu bhītova tiṭṭhasīti.

"Sattadhā me phale muddhā jīvanto na sukhaṁ labhe,
Buddhagāthābhi gītomhi no ce muñceyya suriyanti. "

Suriyavaggo paṭhamo

Tatruddānaṁ

Dve kassapā ca māgho ca māgadho dāmali kāmado,
Pañcālacaṇḍo tāyano candimasuriyena te dasāti.

1. Sūriya-machasaṁ 2. Gāthāya - syā. 3. Tamasi-machasaṁ. 4. Caramantalikkhe-machasaṁ.
[BJT Page 098]

2. Anāthapiṇḍikavaggo.
2. 2. 1
Candimasasuttaṁ.
92. Sāvatthiyaṁ-

Atha kho candimaso devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena [page 052] Bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho candimaso devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Te hi sotthiṁ gamissanti kacchevāmakase magā,
Jhānāni upasampajja ekodī nipakā satāti.

(Bhagavā:) te hi pāraṁ gamissanti chetvā jālaṁ va ambujo,
Jhānāni upasampajja appamattā raṇañjahāti.

2. 2. 2. Veṇhu1suttaṁ.

93. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ ṭhito kho veṇhu1 devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Sukhitā vata2 te manujā sugataṁ payirupāsiya,
Yuñjaṁ3 gotama sāsane appamattānusikkhareti.

Ye me pavutte4 satthipade5 (veṇhoti bhagavā) anusikkhanti jhāyino,
Kāle te appamajjantā na maccuvasagā6 siyunti.

2. 2. 3.
Dīghalaṭṭhisuttaṁ.

94. Sāvatthiyaṁ-

Evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati vephavane kalandakanivāpe.

Atha kho dīghalaṭṭhi devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ vephavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho dīghalaṭṭhi devaputto bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi7:

Bhikkhu siyā jhāyī vimuttacitto ākaṅkhe ce hadayassānupattiṁ,
Lokassa ñatvā udayabbayañca sucetaso anissito tadānisaṁsoti.

1. Veṇaḍu - syā. [Pts.] Machasaṁ 2. Sukhitāva-machasaṁ. [Pts 3.] Yuñja-syā. 4. Vutte-syā. 5. Saṭṭhapade-machasaṁ. 6. Vasaṅgā - [pts 7.] Bhagavato santike. Imaṁ gāthaṁ abhāsi-machasaṁ. Syā.

[BJT Page 100]
2. 2. 4
Nandanasuttaṁ

95. Sāvatthiyaṁ-
Ekamantaṁ ṭhito kho nandano devaputto bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:-

Pucchāmi taṁ gotama bhūripañña
Anāvaṭaṁ bhagavato ñāṇadassanaṁ
[page 053] Kathaṁvidhaṁ sīlavantaṁ vadanti.
Kathaṁvidhaṁ paññavantaṁ1 vadanti
Kathaṁvidho dukkhamaticca irīyati. 2
Kathaṁvidhaṁ devatā pūjayantīti.

(Bhagavā:) yo sīlavā paññavā bhāvitatto
Samāhito jhānarato satīmā,
Sabbassa sokā vigatā pahīṇā
Khīṇāsavo antimadehadhārī

Tathāvidhaṁ sīlavantaṁ vadanti
Tathāvidhaṁ paññavantaṁ3 vadanti.
Tathāvidho dukkhamaticca irīyati
Tathāvidhaṁ devatā pūjayantīti.

2. 2. 5
Candanasuttaṁ.
96. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ ṭhito kho candano devaputto bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:-

Ko sū4dha taratī oghaṁ rattindivamatandito
Appatiṭṭhe anālambe ko gambhīre na sīdatīti.

(Bhagavā. )
Sabbadā sīlasampanno paññavā susamāhito,
Āraddhaviriyo pahitatto oghaṁ tarati duttaraṁ

Virato kāmasaññāya rūpasaññojanātigo,
Nandirāgaparikkhīṇo5 so gambhīre na sīdatīti.

2. 2. 6.
Vasudattasuttaṁ. 6
97. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ ṭhito kho vasudatto6 devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:
1. Bhūripaññaṁ-[pts 2.] Iriyati. - Machasaṁ. Syā. [Pts 3.] Paññavantaṁ-[pts 4.] Kathaṁsu-machasaṁ syā. [Pts 5.] Nandībhava-sī1. Syā -[pts. 6.] Sudattasuttaṁ-sīmu. 2
[BJT Page 102]

Sattiyā viya omaṭṭho ḍayhamānova1 matthake,
Kāmarāgappahāṇāya sato bhikkhu paribbajeti.

(Bhagavā:) sattiyā viya omaṭṭho ḍayhamānova matthake,
Sakkāyadiṭṭhippahāṇāya sato bhikkhu paribbajeti.

2. 2. 7
Subrahmasuttaṁ,

98. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ ṭhito kho subrahmā devaputto bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:-

Niccaṁ utrastamidaṁ cittaṁ niccaṁ ubbiggamidaṁ mano
[page 054] Anuppannesu kicchesu2 atho uppatitesu ca
Sace atthi anutrastaṁ taṁ me akkhāhi pucchito ti.

(Bhagavā:) nāññatra bojjhaṅgā tapasā3 nāññatra indriyasaṁvarā, 4
Nāññatra sabbanissaggā5 sotthiṁ passāmi pāṇinanti. 6.

2. 2. 8.
Kakudhasuttaṁ.

99. Sāvatthiyaṁ-

Evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā sākete viharati añjanavane migadāye. Atha kho kakudho devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ añjanavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho kakudho devaputto bhagavantaṁ etadavoca:

Nandasi samaṇāti? Kiṁ laddhā āvusoti? Tena hi samaṇa socasīti? Kiṁ jīyittha āvusoti? Tena hi samaṇa neva nandasi neva7 socasīti? Evamāvusoti.

Kacci tvaṁ anagho8 bhikkhu kacci nandi9 na vijjati,
Kacci taṁ ekamāsīnaṁ arati nābhikīratīti.

(Bhagavā:)
Anīgho8 ve ahaṁ yakkha atho nandi na vijjati,
Atho maṁ ekamāsīnaṁ 10 arati nābhikīratīti.

1. Ḍayhamāneva-syā 2. Kiccesu -sīmu. 1. Syā. [Pts. 3.] Bojjhā tapasā-machasaṁ. 4. Nāññatirandriyasaṁvarā -machasaṁ. 5. Sabbanissaṅaṅgā-sī1. 6. Idamavoca-petatthevantaradhāyiti. Machasaṁ. Syā 7. Nava - machasaṁ [pts. 8.] Anigho-sīmu. 2 9. Atho nandi-[pts 10.] Mamekamāsīnaṁ -syā.

[BJT Page 104]

(Devaputto:)
Kathaṁ tvaṁ anagho1 bhikkhu kathaṁ nandi na vijjati,
Kathaṁ taṁ ekamāsīnaṁ aratī nābhikīratīti.

(Bhagavā:) aghajātassa ve nandi nandijātassa ve aghaṁ,
Anandi anagho1 bhikkhu evaṁ jānāhi āvusoti.

(Devaputto:)
Cirassaṁ vata passāmi2 brāhmaṇaṁ parinibbutaṁ,
Anandiṁ anaghaṁ bhikkhuṁ tiṇṇaṁ loke visattikanti.

2. 2. 9.
Uttarasuttaṁ
100. Rājagahe-

Ekamantaṁ ṭhito kho uttaro devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:
[page 055] Upanīyati jīvitamappamāyu jarūpanītassa na santi tāṇā,
Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno puññāni kayirātha sukhāvahāni.

(Bhagavā:) upanīyati jīvitamappamāyu jarūpanītassa na santi tāṇā,
Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno lokāmisaṁ pajahe santipekkhoti.

2. 2. 10
Anāthapiṇḍikasuttaṁ.

101. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ ṭhito kho anāthapiṇḍiko devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Idaṁ hi taṁ jetavanaṁ isisaṅghanisevitaṁ,
Āvutthaṁ dhammarājena pītisañjananaṁ mama.

Kammaṁ vijjā ca dhammo ca sīlaṁ jīvitamuttamaṁ,
Etena maccā sujjhanti na gottena dhanena vā.

Tasmā hi paṇḍito poso sampassaṁ atthamattano,
Yoniso vicine dhammaṁ evaṁ tattha visujjhati.

1. Anīgho-sīmu2 2. Ssāma - sī. 1, 2.

[BJT Page 106]

Sāriputtova paññāya sīlena upasamena1 ca,
Yopi pāragato2 bhikkhu etāva paramo siyāti.

Idamavoca anāthapiṇḍiko devaputto. Idaṁ vatvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyī. 3

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi. Imaṁ bhikkhave rattiṁ aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yenāhaṁ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho bhikkhave so devaputto mama santike imā gāthāyo abhāsi:

"Idaṁ hi taṁ jetavanaṁ isisaṅghanisevitaṁ,
Āvutthaṁ dhammarājena pītisañjananaṁ mama.

Kammaṁ vijjā ca dhammo ca sīlaṁ jīvitamuttamaṁ,
Etena maccā sujjhanti na gottena dhanena vā.

Tasmā hi paṇḍito poso sampassaṁ atthamattano,
[page 056] Yoniso vicine dhammaṁ evaṁ tattha visujjhati.

Sāriputtova paññāya sīlena upasamena ca,
Yopi pāragato2 bhikkhu etāva paramo siyā"ti.

Idamavoca bhikkhave so devaputto idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.

Evaṁ vutte āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: so hi nūna bhante anāthapiṇḍiko devaputto bhavissati. Anāthapiṇḍiko gahapati āyasmante sāriputte abhippasanno ahosīti.

Sādhu sādhu ānanda yāvatakaṁ kho ānanda takkāya pattabbaṁ anuppattaṁ4 tayā. Anāthapiṇḍiko hi so ānanda devaputtoti.

Anāthapiṇḍikavaggo dutiyo.

Tatruddānaṁ:

Candimaso ca veṇhu ca dīghalaṭṭhi ca nandano
Candano vasudatto ca subrahmā kakudhena ca,
Uttaro navamo vutto dasamo anāthapiṇḍikoti.

1. Sīlenupasamena-[pts.] Sī2. 2. Pāraṅgato - machasaṁ, [pts 3.] Dhāyīti-sīmu. 2. Syā. 4. Anuppattaṁ taṁ - machasaṁ.

[BJT Page 108]

3. Nānātitthiyavaggo.
2. 3. 1.
Sivasuttaṁ

102. Evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho sivo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kelakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sivo devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaṁ,
Sataṁ saddhammamaññāya seyyo hoti na pāpiyo.

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaṁ,
Sataṁ saddhammamaññāya paññā labbhati nāññato

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaṁ,
Sataṁ saddhammamaññāya sokamajjhe na socati.

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaṁ,
[page 057] Sataṁ saddhammamaññāya ñātimajjhe virocati

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaṁ,
Sataṁ saddhammamaññāya sattā gacchanti suggatiṁ.

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaṁ,
Sataṁ saddhammamaññāya sattā tiṭṭhanti sātatanti.

Atha kho bhagavā sivaṁ devaputtaṁ gāthāya paccabhāsi:

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaṁ,
Sataṁ saddhammamaññāya sabbadukkhā pamuccatīti.

[BJT Page 110. ]

2. 3. 2.
Khemasuttaṁ
103. Sāvatthiyaṁ-
Ekamantaṁ ṭhito kho khemo devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:
Caranti bālā dummedhā amitteneva attanā,
Karontā pāpakaṁ kammaṁ yaṁ hoti kaṭukapphalaṁ.

Na taṁ kammaṁ kataṁ sādhu yaṁ katvā anutappati,
Yassa assumukho rodaṁ vipākaṁ paṭisevati.

Tañca kammaṁ kataṁ sādhu yaṁ katvā nānutappati,
Yassa patīto sumano vipākaṁ paṭisevatīti.

(Bhagavā:)
Paṭigacceva1 taṁ kayirā yaṁ jaññā hitamattano,
Na sākaṭikacintāya mantā dhīro parakkame.

Yathā sākaṭiko patthaṁ2 samaṁ hitvā mahāpathaṁ,
Visamaṁ maggamāruyha akkhacchinnova jhāyati.

Evaṁ dhammā apakkamma adhammamanuvattiya,
Mando maccumukhaṁ patto akkhacchinnova jhāyatīti.

2. 3. 3
Serīsuttaṁ
104. Sāvatthiyaṁ -

Ekamantaṁ ṭhito kho serī devaputto bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Annamevābhinandanti ubhaye devamānusā,
Atha ko nāma so yakkho yaṁ annaṁ nābhinandatīti.

(Bhagavā:)
Ye naṁ dadanti saddhāya vippasannena cetasā,
Tameva annaṁ bhajati asmiṁ loke paramhi ca.

Tasmā vineyya maccheraṁ dajjā dānaṁ malābhibhū,
Puññāni paralokasmiṁ patiṭṭhā honti pāṇinanti,

[page 058] Acchariyaṁ bhante ababhūtaṁ bhante yāvasubhāsitamidaṁ bhante bhagavatā:

1. Paṭikacceva-machasaṁ, syā. [Pts 2.] Maṭṭhaṁ - machasaṁ, pasatthaṁ syā. Yathā sākaṭikonāma milindapañha.

[BJT Page 112. ]
"Ye naṁ dadanti saddhāya vippasannena cetasā,
Tameva annaṁ bhajati asmiṁ loke paramhi ca.

Tasmā vineyya maccheraṁ dajjā dānaṁ malābhibhū,
Puññāni paralokasmiṁ patiṭṭhā honti pāṇinanti. "

Bhūtapubbāhaṁ bhante seri nāma rājā ahosiṁ dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Tassa mayhaṁ bhante catusu1 dvāresu dānaṁ dīyittha samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhika vaṇibbakayācakānaṁ. Atha kho maṁ bhante itthāgaraṁ upasaṅkamitvā etadavoca: devasseva2 kho dānaṁ dīyati amhākaṁ dānaṁ na dīyati, sādhu mayampi devaṁ nissāya dānāni dadeyyāma puññāni kareyyāmāti.

Tassa mayhaṁ bhante etadahosi: ahaṁ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṁ dassāmāti vadantānaṁ3 kinti vadeyyanti. So khvāhaṁ bhante paṭhamaṁ dvāraṁ itthāgarassa adāsiṁ. Tattha itthāgārassa dānaṁ dīyittha, mama dānaṁ paṭikkami.

Atha kho maṁ bhante khattiyā anuyuttā4 upasaṅkamitvā maṁ etadavocuṁ. Devassa kho dānaṁ dīyati, itthāgārassa dānaṁ dīyati. Amhākaṁ dānaṁ na dīyati. Sādhu mayampi devaṁ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmāti.

Tassa mayhaṁ bhante etadahosi: ahaṁ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṁ dassāmāti vadantānaṁ3 kinti vadeyyanti. So khvāhaṁ bhante dutiyaṁ dvāraṁ khattiyānaṁ anuyuttānaṁ7 adāsiṁ. Tattha khattiyānaṁ anuyuttānaṁ dānaṁ diyittha. Mama dānaṁ paṭikkami.

Atha kho maṁ bhante balakāyo upasaṅkamitvā maṁ etadavoca: devassa kho
Dānaṁ dīyati, itthāgārassa dānaṁ dīyati. Khattiyānaṁ anuyuttānaṁ7 dānaṁ dīyati. Sādhu mayampi devaṁ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmāti.

[page 059] Tassa mayhaṁ bhante etadahosi: ahaṁ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṁ dassāmāti vadantānaṁ3 kinti vadeyyanti. So khvāhaṁ bhante tatiyaṁ dvāraṁ balakāyassa adāsiṁ. Tattha balakāyassa dānaṁ dīyittha. Mama dānaṁ paṭikkami.

Atha kho maṁ bhante brāhmaṇagahapatikā upasaṅkamitvā maṁ etadavocuṁ. Devassa kho dānaṁ dīyati, itthāgārassa dānaṁ dīyati. Balakāyassa dānaṁ dīyati. Amhākaṁ dānaṁ na dīyati. Sādhu mayampi devaṁ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmāti.
Tassa mayhaṁ bhante etadahosi: ahaṁ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṁ dassāmāti vadantāna3 kinti vadeyyanti. So khvāhaṁ bhante catutthaṁ dvāraṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ adāsiṁ. Tattha brāhmaṇagahapatikānaṁ dānaṁ dīyittha, mama dānaṁ paṭikkami.

1Catusu. -Machasaṁ, 2 devassa kho - machasaṁ, -[pts,] syā. 3. Vadante katthaci-sīmu2. [Pts 4.] Anuyantā-machasaṁ 5. Vadante katthaci. 6. Dutiyadvāraṁ-syā 7. Anuyantānaṁ-machasaṁ.

[BJT Page 114]

Atha kho maṁ bhante purisā upasaṅkamitvā etadavocuṁ: na kho dāni devassa koci dānaṁ diyatīti.

Evaṁ vutto1haṁ bhante te purise etadavocuṁ: tena hi bhaṇe yo bāhiresu janapadesu āyo sañjāyati, tato upaḍḍhaṁ antepure2 pavesetha, upaḍḍhaṁ tattheva dānaṁ detha samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhika vaṇibbakayācakānanti.

So khvāhaṁ bhante evaṁ dīgharattaṁ katānaṁ puññānaṁ evaṁ dīgharattaṁ katānaṁ kusalānaṁ3 pariyantaṁ nādhigacchāmi, ettakaṁ puññanti vā ettako puññavipākoti vā ettakaṁ sagge ṭhātabbanti vāti. Acchariyaṁ bhante, abbhūtaṁ bhante yāvasubhāsitamidaṁ bhante bhagavatā. 4
"Ye naṁ dadanti saddhāya vippasannena cetasā,
Tameva annaṁ bhajati asmiṁ loke paramhi ca.

Tasmā vineyya maccheraṁ dajjā dānaṁ malābhibhū,
Puññāni paralokasmiṁ patiṭṭhā honti pāṇina" nti.

2. 3. 4.
Ghaṭīkārasuttaṁ.

105 Sāvatthiyaṁ-

[page 060] Ekamantaṁ ṭhito kho ghaṭīkāro devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:
Avibhaṁ upapannāse vimuttā satta bhikkhavo,
Rāgadosaparikkhīṇā tiṇṇā loke visattikanti.

(Bhagavā:)
Ke ca ke ca ataruṁ saṅgaṁ maccudheyyaṁ suduttaraṁ,
Ke hitvā mānusaṁ dehaṁ dibbaṁ yogaṁ upaccagunti.

(Devaputto:)
Upako palagaṇaḍo5 ca pukkusāti ca te tayo,
Bhaddiyo bhaddadevo ca bāhudanti ca piṅgiyo 6,
Te hitvā mānusaṁ dehaṁ dibbaṁ yogaṁ upaccagunti.

(Bhagavā:)
Kusalī bhāsasi tesaṁ mārapāsappahāyinaṁ,
Kassa te dhammamaññāya acchiduṁ bhavabandhananti:

(Devaputto:)
Na aññatra bhagavatā nāññatra tava sāsanā,
Yassa te dhammamaññāya acchiduṁ bhavabandhanaṁ.

1. Vuttāhaṁ-katthaci 2. Antepuraṁ-katthaci 3. Kusalānaṁ dhammānaṁ-machasaṁ
4. Midaṁ bhagavatā - [pts 5.] Phalagaṇḍo - si1 6. Bāhudanti jātiyo - si1

[BJT Page 116]
Yattha nāmañca rūpañca asesaṁ uparujjhati,
Taṁ te dhammaṁ idhaññāya acchiduṁ bhavabandhananti.

(Bhagavā:)
Gambhīraṁ vācasi vācaṁ dubbijānaṁ sudubbudhaṁ,
Kassa tvaṁ dhammamaññāya vācaṁ bhāsasi īdisanti.

(Devaputto:)
Kumbhakāro pure āsiṁ vehaliṅge ghaṭīkaro,
Mātāpettibharo āsiṁ kassapassa upāsako.

Virato methunā dhammā brahmacārī nirāmiso,
Ahuvā te sagāmeyyo ahuvā te pure sakhā.

Sohaṁ ete pajānāmi vimutte satta bhikkhavo,
Rāgadosaparikkhiṇe tiṇṇe loke visattikanti

(Bhagavā:)
Evametaṁ tadā āsi yathā bhāsasi bhaggava,
Kumbhakāro pure āsi vehaliṅge ghaṭīkaro,
Mātāpettibharo āsi kassapassa upāsako.

Virato methunā dhammā brahmacārī nirāmiso,
Ahuvā me sagāmeyyo ahuvā me pure sakhāti.

(Therā:)
Evametaṁ purāṇānaṁ sahāyānaṁ ahu saṅgamo,
Ubhinnaṁ bhāvitattānaṁ sarīrantimadhārinanti.

2. 3. 5
Chantusuttaṁ.

106. [page 061] Evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ sambahulā bhikkhū kosalesu viharanti himavannapasse araññakuṭikāyaṁ1 uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā.

Atha kho chantu devaputto tadahuposathe paṇṇarase yena te bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhū gāthāhi ajjhabhāsi:

Sukhajivino pure āsuṁ bhikkhū gotamasāvakā,
Anicchā piṇḍamesanā anicchā sayanāsanaṁ,
Loke aniccataṁ ñatvā dukkhassantaṁ akaṁsu2 te.

1. Araññakuṭikāya-machasaṁ. Kuṭiyaṁ-sīmu1. Sī1. . 2. Dukkhassantamakaṁsu-syā. [Pts]

[BJT Page 118]
Dupposaṁ katvā attānaṁ gāme gāmaṇikā viya,
Bhūtvā bhutvā nipajjanti parāgāresu mucchitā.

Saṅghassa añjaliṁ katvā idhekacce vadāmahaṁ,
Apaviddhā1 anāthā te yathā petā tatheva ca. 2.

Ye kho pamattā viharanti te me sandhāya bhāsitaṁ,
Ye appamattā viharanti namo tesaṁ karomahanti.

2. 3. 6.
Rohitassasuttaṁ

107. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ ṭhito kho rohitasso devaputto bhagavantaṁ etadavoca. Yattha nu kho bhante, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati3 sakkā nu kho so bhante gamanena lokassa anto ñātuṁ vā daṭṭhuṁ vā pāpuṇituṁ vāti.

Yattha kho āvuso na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati3 nāhaṁ taṁ gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ daṭṭheyyaṁ patteyyanti vadāmīti.

Acchariyaṁ bhante, abbhutaṁ bhante yāva subhāsitamidaṁ bhante, bhagavatā, yattha kho āvuso na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati3 nāhaṁ taṁ gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ daṭṭheyyaṁ patteyyanti vadāmīti.

Bhūtapubbāhaṁ bhante, rohitasso nāma isi ahosiṁ bhojaputto iddhimā vehāsaṅgamo. Tassa mayhaṁ bhante [page 062] Evarūpo javo ahosi: seyyathāpi nāma daḷhadhammā4 dhanuggaho sikkhito5 katahattho katayoggo katūpāsano lahukena asanena appakasireneva tiriyaṁ tālacchāyaṁ atipāteyya.

Tassa mayhaṁ bhante, evarūpo padavītihāro ahosi: seyyathāpi6 puratthimasamuddā pacchimo samuddo. Tassa mayhaṁ bhante, evarūṁ icchāgataṁ uppajji: "ahaṁ gamanena lokassa antaṁ pāpuṇissāmi"ti.

So khvāhaṁ bhante evarūpena javena samannāgato evarūpena ca padavītihārena aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatra uccārapassāvakammā aññatra niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatājīvī vassasataṁ gantvā appatvā va7 lokassa antaṁ antarāva kālakato8.

1. Apaviṭṭhā- syā. 2. Te machasaṁ, syā, [pts 3.] Upapajjati-machasaṁ, syā 4.
Daḷhadhammo-sīmu. 1. 5. Susikkhito - machasaṁ 6 seyyathāpi nāma -
Machasaṁ, 7 appatvā ca- sīmu. [Pts. 8.] Kālaṁ kato - machasaṁ, [pts]

[BJT Page 120]

Acchariyaṁ bhante, abbhutaṁ bhante yāva subhāsitamidaṁ bhante, bhagavatā: "yattha kho āvuso na jāyati, na jīyati, na mīyati, na cavati, na uppajjati nāhaṁ taṁ gamanena lokassa antaṁ ñāteyyaṁ daṭṭheyyaṁ patteyyanti vadāmī"ti.

Na kho panāhaṁ āvuso, appatvā lokassa antaṁ dukkhassa antakiriyaṁ vadāmi. Api cāhaṁ āvuso imasmiññeva byāmamatte kalebare sasaññimhi samanake lokañca paññāpemi. Lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadanti.

Gamanena na pattabbo lokassanto kudācanaṁ,
Na ca appatvā lokantaṁ dukkhā atthi pamocanaṁ.

Tasmā have lokavidū sumedho lokantagū vusitabrahmacariyo,
Lokassa antaṁ samītāvi ñatvā nāsiṁsati1 lokamimaṁ parañcāti.

2. 3. 7
Nandasuttaṁ.
108. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ ṭhito kho nando devaputto bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Accenti kālā tarayanti rattiyo vayoguṇā anupubbaṁ jahanti,
[page 063] Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno puññāni kayirātha sukhāvahānīti.

(Bhagavā:)
Accenti kālā tarayanti rattiyo vayoguṇā anupubbaṁ jahanti,
Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno lokāmisaṁ pajahe santipekkhoti:

2. 3. 8.
Nandivisālasuttaṁ

109. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ ṭhito kho nandivisālo devaputto bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsī:-

Catucakkaṁ navadvāraṁ puṇṇaṁ lobhena saṁyutaṁ,
Paṅkajātaṁ mahāvīra kataṁ yātrā bhavissatīti.

(Bhagavā:)
Chetvā naddhiṁ varattañca icchā lobhañca pāpakaṁ,
Samūlaṁ taṇhaṁ abbuyha evaṁ yātrā bhavissatīti.

1 Nāsīsati-machasaṁ

[BJT Page 122]
2. 3. 9
Susīmasuttaṁ.
110. Sāvatthiyaṁ-

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: tuyhampi no ānanda sāriputto ruccatīti.

Kassa hi nāma bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyya. Paṇḍito bhante, āyasmā sāriputto. Mahāpañño bhante, āyasmā sāriputto. Puthupañño bhante, āyasmā sāriputto. Hāsupañño1 bhante. Āyasmā sāriputto. Javanapañño bhante, āyasmā sāriputto. Tikkhapañño bhante. Āyasmā sāriputto. Nibbedhikapañño bhante, āyasmā sāriputto. Appiccho bhante, āyasmā sāriputto. Santuṭṭho bhante, āyasmā sāriputto. Pavivitto bhante, āyasmā sāriputto. Asaṁsaṭṭho bhante, āyasmā sāriputto. Āraddhaviriyo bhante, āyasmā sāriputto. Vattā bhante, āyasmā sāriputto. Vacanakkhamo bhante, āyasmā sāriputto. Codako bhante, āyasmā sāriputto. Pāpagarahī bhante, āyasmā sāriputto. Kassa hi nāma bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyyāti.

[page 064] Evametaṁ ānanda, evametaṁ ānanda, kassa hi nāma ānanda, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa sāriputto na rucceyya. Paṇḍito ānanda sāriputto, mahāpañño ānanda sāriputto, puthupañño ānanda sāriputto, hāsupañño ānanda sāriputto, javanapañño ānanda sāriputto, tikkhapañño ānanda sāriputto, nibbedhikapañño ānanda sāriputto, appiccho ānanda sāriputto, santuṭṭho ānanda sāriputto, pavivitto ānanda sāriputto, asaṁsaṭṭho ānanda sāriputto, āraddhaviriyo ānanda sāriputto, vattā ānanda sāriputto, vacanakkhamo ānanda sāriputto, codako ānanda sāriputto, pāpagarahī ānanda sāriputto. Kassa hi nāma ānanda ābalassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa sāriputto na rucceyyāti.

1. Hāsapañño - machasaṁ, syā. Sīmu. [Pts] hāsupaññāti paṭisamabhidādisu ca saṁyutta aṭṭhakathāya ca dissate.

[BJT Page 124]

Atha kho susīmo devaputto āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne mahatiyā devaputtaparisāya parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho susīmo1 devaputto bhagavantaṁ etadavoca: evametaṁ bhagavā. Evametaṁ sugata. Kassa hi nāma bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyya? Paṇḍito bhante, āyasmā sāriputto, mahāpañño bhante, āyasmā sāriputto. Thupañño bhante, āyasmā sāriputto. Hāsupañño1 bhante. Āyasmā sāriputto. Javanapañño bhante, āyasmā sāriputto. Tikkhapañño bhante. Āyasmā sāriputto. Nibbedhikapañño bhante, āyasmā sāriputto. Appiccho bhante āyasmā sāriputto. Santuṭṭho bhante, āyasmā sāriputto. Pavivitto bhante, āyasmā sāriputto. Asaṁsaṭṭho bhante, āyasmā sāriputto. Āraddhaviriyo bhante, āyasmā sāriputto. Vattā bhante, āyasmā sāri putto. Vacanakkhamo bhante, āyasmā sāriputto. Codako bhante, āyasmā sāriputto. Pāpagarahī bhante, āyasmā sāriputto. Kassa hi nāma bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyyāti.
Ahampihi bhante, yaññadeva devaputtaparisaṁ upasaṅkamiṁ. Etadeva bahulaṁ saddaṁ suṇāmi: paṇḍito bhante āyasmā sāriputto. Mahāpañño bhante, āyasmā sāriputto. Puthupañño bhante, āyasmā sāriputto. Hāsupañño1 bhante. Āyasmā sāriputto.
Javanapañño bhante, āyasmā sāriputto. Tikkhapañño bhante, āyasmā sāriputto nibbedhikapañño bhante, āyasmā sāriputto. Appiccho bhante, āyasmā sāriputto. Santuṭṭho bhante, āyasmā sāriputto. Pavivitto bhante, āyasmā sāriputto. Asaṁsaṭṭho bhante, āyasmā sāriputto. Āraddhaviriyo bhante, āyasmā sāriputto. Vattā bhante, āyasmā sāriputto. Vacanakkhamo bhante, āyasmā sāriputto. Codako bhante, āyasmā sāriputto. Pāpagarahī bhante, āyasmā sāriputto. Kassa hi nāma bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyyāti.
Atha kho susīmassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṁseti.

Seyyathāpi nāma maṇiveḷuriyo subho jātimā 2 aṭṭhaṁso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evamevaṁ susīmassa devaputtassa devaputtaparisā [page 065] Āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṁseti.

Seyyathāpi nāma nekkhaṁ3 jambonadaṁ dakkhakammāraputtena ukkāmukhe sukusala sampahaṭṭhaṁ4 paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evamevaṁ susīmassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṁseti.

Seyyathāpi nāma (saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve)4 rattiyā paccūsasamayaṁ osadhītārakā bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evamevaṁ susīmassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṁseti.

Seyyathāpi nāma saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṁ abbhussukkamāno5 sabbaṁ akāsagataṁ tamaṁ6 abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evamevaṁ susīmassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇa nibhā upadaṁseti.

Atha kho susimo devaputto āyasmantaṁ sāriputtaṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

1. Susīlamā-machasaṁ, syā, [pts 2.] Jotimā-syā. 3. Nikkhaṁ - machasaṁ. 4. (Lakkhaṇehi antarita) pāṭho sīhalapotthakesu ceva [pts.] Potthake ca na dissate 5. Abbhūssakkamāno - machasaṁ. Sīmu, 2 6. Tamagataṁ-machasaṁ, syā.

[BJT Page 126]

Paṇḍitoti samaññāto sāriputto akodhano,
Appiccho sorato danto satthuvaṇṇābhato1 isīti.

Atha kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ ārabbha susimaṁ devaputtaṁ gāthāya ajjhabhāsi:2

Paṇḍitoti samaññāto sāriputto akodhano,
Appiccho sorato danto kālaṁ kaṅkhati sudantoti3.

2. 3. 10
Nānātitthiyasāvakasuttaṁ

111. Evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.
Atha kho sambahulā nānātitthiyasāvakā devaputtā asamo ca sahalī ca niṅko5 ca ākoṭako ca veṭambarī ca6 māṇavagāmiyo ca abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā [page 066] Kevalakappaṁ veḷuvanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhito kho asamo devaputto pūraṇaṁ kassapaṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Idha chinditamārite hatajānīsu kassapo
Pāpaṁ7 na samanupassati puññaṁ vā pana attano,
Sa ve vissāsamācikkhi satthā arahati mānananti.

Atha kho sahalī devaputto makkhaliṁ gosālaṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Tapojigucchāya susaṁvutatto vācaṁ pahāya kalahaṁ janena,
Sa mosavajjā virato saccavādī nahanūna tādī pakaroti pāpanti.

Atha kho niṅko devaputto nigaṇṭhaṁ nātaputtaṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Jegucchi nipako bhikkhu cātuyāmasusaṁvuto,
Diṭṭhaṁ sutañca ācikkhaṁ nahanūna kibbisī siyāti.

Atha kho ākoṭako devaputto nānātitthiye ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Pakudhako kātiyāno nigaṇṭhā ye cāpime makkhalīpuraṇāse,
Gaṇassa satthāro sāmaññappattā nahanūna te sappurisehi dūreti.

1. Satthuvaṇṇabhato - syā. 2. Paccabhāsi-machasaṁ, [pts 3.] Bhatako sudantoti sīmu bhāvito sudantoti-syā sī. 1, 2 Bhatiko sudattoti- [pts 4.] Sahalī - machasaṁ 5. Nīko machasaṁ, niko syā 6. Vegabbharī - machisaṁ, 7. Na pāpaṁ - machasaṁ, syā. 8. Nahinuna tādisaṁ karoti pāpanti - machasaṁ, [pts 9.] Nabhinuna - machasaṁ, [pts]

[BJT Page 128]

Atha kho veṭambarī devaputto ākoṭakaṁ devaputtaṁ gāthāya paccabhāsi:

Sahācaritena chavo sigālo
Na kotthuko sīhasamo kadāci,
Naggo musāvādī gaṇassa satthā
Saṅkassarācāro na sataṁ sarikkhoti.

[page 067] Atha kho māro pāpimā veṭambariṁ devaputtaṁ anvāvisitvā bhagavato
Santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Tapo jigucchāya āyuttā pālayaṁ pavivekiyaṁ,
Rūpe ca ye niviṭṭhāse devalokābhinandino,
Te ve sammānusāsanti paralokāya mātiyāti.

Atha kho bhagavā māro ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāya paccabhāsi:
Ye keci rūpā idha vā huraṁ vā
Ye antalikkhasmiṁ pabhāsavaṇṇā,
Sabbeva te te namucippasatthā
Āmisaṁva macchānaṁ vadhāya khittāti.

Atha kho māṇavagāmiyo1 devaputto bhagavantaṁ ārabbha bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Vipulo rājagahīyānaṁ2 giri seṭṭho pavuccati,
Seto himavataṁ seṭṭho ādicco aghagāminaṁ.

Samuddo udadhinaṁ seṭṭho nakkhattānañca3 candimā,
Sadevakassa lokassa buddho aggo pavuccatīti.

Nānātitthiyavaggo tatiyo.

Tatruddānaṁ:

Sivo khemo ca serī ca ghaṭī jantu ca rohito,
Nando nandivisālo ca susīmo nānātitthiyena te dasāti.

Devaputtasaṁyuttaṁ samattaṁ

1. Mānavanāmiyo- si1. 2. Rājagahiyānaṁ - syā. 3. Nakkhattānaṁ - machasaṁ, [pts]
[BJT Page 130]

3. Kosalasaṁyuttaṁ

1. Bandhanavaggo
3. 1. 1
Daharasuttaṁ.

112. [page 068] Evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho rājā pasenadī kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ 1 vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadī kosalo bhagavantaṁ etadavoca: bhavampi no gotamo anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti paṭijānātī?Ti.

Yaṁ hi taṁ mahārāja sammā vadamāno vadeyya, anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti, mamaṁ2 taṁ sammā vadamāno vadeyya. Ahaṁ hi mahārāja anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhoti.

Ye'pi te bho gotama samaṇabrāhamaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa. Seyyathīdaṁ:3 pūraṇo kassapo, makkhalī gosālo, nigaṇṭho nātaputto, sañjayo belaṭṭhaputto, 4 pakudho5 kaccāyano, ajito kesakambalo. Te'pi "mayā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisamabuddhāti paṭijānāthā"ti puṭṭhā samānā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddhāti na paṭijānanti. Kiṁ pana bhavaṁ gotamo daharo ceva jātiyā navo ca pabbajjāyāti.

[page 069] Cattāro kho'me mahārāja daharāti na uññātabbā, daharāti na paribhotabbā. Katame cattāro?. Khattiyo kho mahārāja daharoti na uññātabbo, daharoti na paribhotabbo. Urago kho mahārāja daharoti na uññātabbo daharoti na paribhotabbo. Aggi kho mahārāja daharoti na uññātabbo, daharoti na paribhotabbo. Bhikkhu kho mahārāja daharoti na uññātabbo, daharoti na paribhotabbā. Ime kho mahārāja cattāro daharāti na uññātabbā, daharāti na paribhotabbāti.

Idamavoca bhagavā, idaṁ vatvā6 sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

Khattiyaṁ jātisampannaṁ abhijātaṁ yasassinaṁ,
Daharoti nāvajāneyya na naṁ paribhave naro.

1. Sāraṇīyaṁ-machasaṁ, 2 mameva-machasaṁ. 3. Seyyathīdaṁ - machasaṁ 4. Belaṭṭhi putto - sīmu. 1. 5. Kakudho - [pts 6.] Vatvāna -machasaṁ. [Pts. *]Abhisambuddhoti- sabbattha.
[BJT Page 132]

Ṭhānaṁ hi so manussindo1 rajjaṁ laddhāna khattiyo
So kuddho rājadaṇḍena tasmiṁ pakkamate bhusaṁ,
Tasmā taṁ parivajjeyya rakkhaṁ jivitamattano.

Gāme vā yadi vā, raññe yattha passe bhujaṅgamaṁ,
Daharoti nāvajāneyya na naṁ paribhave naro.

Uccāvacehi vaṇṇehi urago carati tejasī2
So āsajja ḍase3 bālaṁ naraṁ nāriñca ekadā,
Tasmā taṁ parivajjeyya rakkhaṁ jivitamattano.

Pahūtabhakkhaṁ jālinaṁ4 pāvakaṁ kaṇhavattaniṁ,
Daharoti nāvamaññeyya na naṁ paribhave naro.

Laddhā hi so upādānaṁ mahā hutvāna pāvako,
So āsajja ḍase bālaṁ naraṁ nāriñca ekadā,
Tasmā taṁ parivajjeyya rakkhaṁ jivitamattano.

Vanaṁ yadaggi ḍahati pāvako kaṇhavattanī,
Jāyanti tattha pārohā ahorattānamaccaye.

Yaṁ ca kho sīlasampanno bhikkhu ḍahati tejasā
Na tassa puttā pasavo dāyādā vindare dhanaṁ,
Anapaccā adāyādā tālāvatthu5 bhavanti te.

[page 070]
Tasmā hi paṇḍito poso sampassaṁ atthamattano
Bhujaṅgamaṁ pāvakañca khattiyañca yasassinaṁ
Bhikkhuṁ ca sīlasampannaṁ sammadeva samācareti.

Evaṁ vutte rājā pasenadī kosalo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bhante, abhikkantaṁ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. 6 Evamevaṁ7 bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito, esāhaṁ bhante bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhante bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

3. 1. 2.
Purisasuttaṁ

113. Sāvatthiyaṁ -

Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: kati nu kho bhante purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyāti?

1. Manujindo - machasaṁ. 2. Tejasā. -Sīmu. 3. Ḍaṁse-machasaṁ, 4. Jalitaṁ-sī. 1, 2 5. Tālavatthu -syā. [Pts 6.] Dakkhantīti - machasaṁ. Syā. 7. Evameva -syā.

[BJT Page 134]

Tayo kho mahārāja purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho mahārāja purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho mahārāja purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho mahārāja purisassa dhammo ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho mahārāja tayo purisassa dhammā ajjhattaṁ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyāti.

Lobho doso ca moho ca purisaṁ pāpacetasaṁ,
Hiṁsanti attasambhūtā tavasāraṁva samphala1nti.

3. 1. 3.
Rājasuttaṁ.

114. Sāvatthiyaṁ-

[page 071] Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: atthi nu
Kho bhante jātassa aññatra jarāmaraṇā2ti?

Natthi kho mahārāja jātassa aññatra jarāmaraṇā. Yepi te mahārāja khattiyamahāsālā aḍḍhā3 mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittupakaraṇā pahūtadhanadhaññā. Tesampi jātānaṁ natthi aññatra jarāmaraṇā. Yepi te mahārāja brāhmaṇamahāsālā aḍḍhā mahaddhanā mahā bhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittupakaraṇā pahūtadhanadhaññā. Tesampi jātānaṁ natthi aññatra jarāmaraṇā. Yepi te mahārāja gahapatimahāsālā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittūpakaraṇā pahūtadhanadhaññā tesampi jātānaṁ natthi aññatra jarāmaraṇā. Yepi te mahārāja bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaññojanā sammadaññāvimuttā. Tesampāyaṁ kāyo bhedanadhammo nikkhepanadhammoti.

Jīranti ve rāja rathā sucittā atho sarīrampi jaraṁ upeti,
Satañca dhammo na jaraṁ upeti santo have sabbhi pavedayanti.

3. 1. 4
Piyasuttaṁ

115. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: idha mayhaṁ bhante, rahogatassa paṭisallīnassa4 evaṁ cetaso parivitakko udapādi: kesaṁ nu kho piyo attā, kesaṁ appiyo attāti.

1. Sapaphalanti-syā. 2. Jarāmaraṇaṁ-machasaṁ: 3. Addhā. -Machasaṁ. 4. Patisallīnassa-sīmu1.
[BJT Page 136]

Tassa mayhaṁ bhante, etadahosi: ye ca kho keci kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti, tesaṁ appiyo attā, kiñcāpi te evaṁ vadeyyuṁ "piyo no attā"ti, atha kho tesaṁ appiyo attā. Taṁ kissa hetu: yaṁ hi appiyo [page 072] Appiyassa kareyya, taṁ te attanāva attano karonti. Tasmā tesaṁ appiyo attā.

Ye ca kho keci kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti, tesaṁ piyo attā, kiñcāpi te evaṁ vadeyyuṁ "appiyo no attāti" atha kho tesaṁ piyo attā. Taṁ kissa hetu: yaṁ hi piyo piyassa kareyya, taṁ te attanāva attano karonti. Tasmā tesaṁ piyo attā,

Evametaṁ mahārāja, evametaṁ mahārāja, ye hi keci mahārāja, kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti, tesaṁ appiyo attā. Kiñcāpi te evaṁ vadeyyuṁ, "piyo no attā"ti. Atha kho tesaṁ appiyo attā. Taṁ kissa hetu: yaṁ hi mahārāja, appiyo appiyassa kareyya, taṁ te attanāva attano karonti. Tasmā tesaṁ appiyo attā.

Ye ca kho keci mahārāja, kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti, tesaṁ piyo attā. Kiñcāpi te evaṁ cadeyyuṁ "appiyo no attāti", atha kho tesaṁ piyo attā. Taṁ kissa hetu: yaṁ hi mahārāja, piyo piyassa kareyya, taṁ te attanāva attano karonti. Tasmā tesaṁ piyo attāti.
Attānaṁ ce piyaṁ jaññā na naṁ pāpena saṁyuje,
Na hi taṁ sulabhaṁ hoti sukhaṁ dukkata1 kārinā.

Antakenādhipannassa jahato mānusaṁ bhavaṁ,
Kiṁ hi tassa sakaṁ hoti kiñca ādāya gacchati,
Kiñcassa anugaṁ hoti chāyāva anapāyinī?2.

Ubho puññañca pāpaññaca yaṁ macco kurute idha,
Taṁ hi tassa sakaṁ hoti tañca3 ādāya gacchati,
Taṁ cassa4 anugaṁ hoti chāyāva anapāyinī.

Tasmā kareyya kalyāṇaṁ nicayaṁ samparāyikaṁ,
Puññāni paralokasmiṁ patiṭṭhā honti pāṇinanti.

3. 1. 5
Attarakkhitasuttaṁ

116. Sāvatthiyaṁ:-
Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: "idha mayhaṁ bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: kesaṁ nu kho rakkhito attā, kesaṁ arakkhito attā"ti.

1. Dukkaṭa-machasaṁ-syā. 2. Anupāyinī-syā 3. Tañca - machasaṁ 4. Cassa-machasaṁ

[BJT Page 138]

Tassa mayhaṁ bhante, etadahosi: ye kho1 keci kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti, tesaṁ arakkhito attā. Kiñcāpi te hatthikāyo vā rakkheyya, assakāyo vā rakkheyya, rathakāyo vā rakkheyya, pattikāyo [page 073] Vā rakkheyya, atha kho tesaṁ arakkhito attā. Taṁ kissa hetu: bāhirā hesā rakkhā, nesā rakkhā ajjhattikā. Tasmā tesaṁ arakkhito attā. Ye ca kho keci kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti, tesaṁ rakkhito attā, kiñcāpi te neva hatthikāyo rakkheyya, na assakāyo rakkheyya, na rathakāyo rakkheyya, na pattikāyo rakkheyya, atha kho tesaṁ rakkhito attā. Taṁ kissa hetu: ajjhattikā hesā rakkhā, nesā rakkhā bāhirā. Tasmā tesaṁ rakkhito attāti.

Evametaṁ mahārāja, evametaṁ mahārāja, ye hi keci kāyena duccaritaṁ caranti, vācāya duccaritaṁ caranti, manasā duccaritaṁ caranti, tesaṁ arakkhito attā. Kiñcāpi te hatthikāyo vā rakkheyya, assakāyo vā rakkheyya, rathakāyo vā rakkheyya, pattikāyo vā rakkheyya, atha kho tesaṁ arakkhito attā. Taṁ kissa hetu:bāhirā hesā mahārāja rakkhā, nesā rakkhā ajjhattikā. Tasmā tesaṁ arakkhito attā. Ye ca kho keci mahārāja kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti, tesaṁ rakkhito attā, kiññāpi te neva hatthikāyo rakkheyya, na assakāyo rakkheyya, na rathakāyo rakkheyya, na pattikāyo rakkheyya, atha kho tesaṁ rakkhito attā. Taṁ kissa hetu: ajjhattikā hesā mahārāja, rakkhā, nesā rakkhā bāhirā. Tasmā tesaṁ rakkhito attāti.

Kāyena saṁvaro sādhu sādhu vācāya saṁvaro,
Manasā saṁvaro sādhu sādhu sabbattha saṁvaro,
Sabbattha saṁvuto lajjī rakkhitoti pavuccatīti.

3. 1. 6.

Appakāsuttaṁ.

117. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: idha mayhaṁ bhante rahogatassa paṭisallītassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: " appakā te sattā lokasmiṁ ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā na ceva majjanti, na ca pamajjanti, na ca kāmesu gedhaṁ āpajjanti, na ca sattesu vippaṭipajjanti. Atha kho eteva bahutarā sattā lokasmiṁ ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā majjanti ceva pamajjanti [page 074] Ca, kāmesu ca gedhaṁ āpajjanti, sattesu ca vippaṭipajjantī"ti.

1. Yeca kho - syā.

[BJT Page 140]

Evametaṁ mahārāja, evametaṁ mahārāja, appakā te mahārāja sattā lokasmiṁ ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā na ceva majjanti, na ca pamajjanti, na ca kāmesu gedhaṁ āpajjanti, na ca sattesu vippaṭipajjanti. Atha kho eteva bahutarā sattā lokasmiṁ ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā majjanti ceva pamajjanti ca, kāmesu ca gedhaṁ āpajjanti, sattesu ca vippaṭipajjantīti.

Sārattā kāmabhogesu giddhā kāmesu mucchitā,
Atisāraṁ na bujjhanti migā kūṭaṁva oḍḍitaṁ,
Pacchāsaṁ kaṭukaṁ hoti vipāko hissa pāpakoti.

3. 1. 7
Atthakaraṇasuttaṁ. 1

118. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: idhāhaṁ bhante atthakaraṇe nisinno passāmi khattiyamahāsālepi brāhmaṇamahāsālepi gahapatimahāsālepi aḍḍhe mahaddhane mahā bhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ sampajānamusā bhāsante. Tassa mayhaṁ bhante etadahosi: alandāni me atthakaraṇena, bhadramukhodāni atthakaraṇe na paññāyissatīti.

*Ye pi te mahārāja khattiyamahāsālā brāhmaṇamahāsālā gahapati mahāsālā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittūpakaraṇā pahūtadhanadhaññā kāmahetu kāmanidānaṁ kāmādhikaraṇaṁ sampajānamusā bhāsanti, tesaṁ taṁ bhavissati dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti.

Sārattā kāmabhogesu giddhā kāmesu mucchitā,
Atisāraṁ na bujjhanti macchā khipaṁ2va oḍḍhitaṁ,
Pacchāsaṁ kaṭukaṁ hoti vipāko hissa pāpakoti.

3. 1. 8.
Mallikāsuttaṁ
119. Sāvatthiyaṁ-

[page 075] Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo mallikāya deviyā saddhiṁ uparipāsādavaragato hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo mallikaṁ deviṁ etadavoca: atthi nu kho te mallike ko cañño attanā piyataroti?

1. Aṭṭakaraṇa suttaṁ - machasaṁ. 2. Khippaṁ - machasaṁ. Syā. [Pts.] Sī. 1. 2. *Idha "evametaṁ mahārāja, evametaṁ mahāraja" itipāṭho maramamasyāma potthakesu dissate.
[BJT Page 142. ]

Natthi kho me mahārāja ko cañño attanā piyataro. Tuyhaṁ pana mahārāja atthañño koci attanā piyataroti? Mayhampi kho mallike natthañño koci attanā piyataroti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo pāsādā orohitvā1 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: idhāhaṁ bhante mallikāya deviyā saddhiṁ uparipāsādavaragato mallikaṁ deviṁ etadavocaṁ: "atthi nu kho te mallike ko cañño attanā piyataro"ti. Evaṁ vutte bhante mallikādevī maṁ etadavoca: "natthi kho me mahārāja ko cañño attanā piyataro. Tuyhaṁ pana mahārāja atthañño koci attanā piyataro"ti. Evaṁ vuttāhaṁ bhante mallikaṁ deviṁ etadavocaṁ. "Mayhampi kho mallike natthañño koci attanā piyataro"ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Sabbā disā anuparigamma cetasā
Nevajjhagā piyataramattanā kvaci,
Evaṁ piyo puthu attā paresaṁ
Tasmā na hiṁse paraṁ attakāmoti. 2

3. 1. 9
Yaññasuttaṁ.

120. Sāvatthiyaṁ-

Tena kho pana samayena rañño pasenadissa3 kosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti. Pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarīsatāni pañca [page 076] Ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thūṇupanītāni honti yaññatthāya. Ye pissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṁ piṇḍāya pavisiṁsu. 4 Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: idha bhante, rañño pasenadissa kosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarīsatāni5 pañca ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya. Yepissa bhante6 te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karontīti.

1. Otaritvā - sīmu. 2 Paramattakāmo - machasaṁ, 3. Pasenadi kosalassa- sīmu. 2. Syā. [Pts. 4.] Pāvisiṁsu- [pts. 5.] Vacchatarī - machasaṁ. Syā. 6. Yepissate - machasaṁ syā.

[BJT Page 144]
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:

Assamedhaṁ purisamedhaṁ sammāpāsaṁ vājapeyyaṁ niraggalaṁ,
Mahāyaññā mahārambhā1 na te honti mahapphalā.

Ajeḷakā ca gāvo ca vividhā yattha haññare,
Na taṁ sammaggatā yaññaṁ upayanti mahesino.

Ye ca yaññā nirārambhā yajanti anukulaṁ 2 sadā,
Ajeḷakā ca gāvo ca vividhā nettha haññare

Etaṁ sammaggatā yaññaṁ upayanti mahesino,
Etaṁ yajetha medhāvī eso yañño mahapphalo.

Etaṁ hi yajamānassa seyyo hoti na pāpiyo,
Yañño ca vipulo hoti pasīdanti ca devatāti.

3. 1. 10.
Bandhanasuttaṁ.

121. Sāvatthiyaṁ-

Tena kho pana samayena raññā pasenadi3 kosalena mahājanakāyo bandhāpito hoti, appekacce rajjuhi appekacce andūhi appekacce saṅkhalikāhi.

[page 077] Atha ko sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: idha bhante raññā pasenadikosalena mahājanakāyo bandhāpito appekacce rajjuhi appekacce andūhi appekacce saṅkhalīkāhīti.

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:

Na taṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā
Yadāyasaṁ dārujaṁ babbajañca, 4
Sārattarattā maṇikuṇḍalesu
Puttesu dāresu ca yā apekkhā.

Etaṁ daḷhaṁ bandhanamāhu dhīrā
Ohārinaṁ sithilaṁ duppamuñcaṁ,
Etampi chetvāna paribbajanti
Anapekkhino kāma sukhaṁ pahāyāti.

Bandhanavaggo paṭhamo.

1. Niraggalaṁ mahārambhā - machasaṁ 2. Anukūlaṁ - [pts,] yajantānukūlaṁ - syā 3. Pasenadinā-machasaṁ, [pts. 4.] Pabbajañca- machasaṁ-syā, [pts.]

[BJT Page 146]

Tatruddānaṁ:
Daharo puriso rājāpiyaṁ attānarakkhito,
Appakā atthakaraṇā mallikā yaññabandhanantī.

2. Aputtakavaggo

3. 2. 1.

Sattajaṭilasuttaṁ.

122. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito bahidvārakoṭṭhake nisinno hoti. Atha kho rājā pasenadikosalo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.

[page 078] Tena kho pana samayena satta ca jaṭilā satta ca nigaṇṭhā satta ca acelakā1 satta ca ekasāṭakā satta ca paribbājakā parūḷhakacchanakhalomā khārivividhamādāya2 bhagavato avidūre atikkamanti. Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ paṭhaviyaṁ nihantvā yena te satta ca jaṭilā satta ca nigaṇṭhā satta ca acelakā satta ca ekasāṭakā satta ca paribbājakā tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ nāmaṁ sāvesi: rājāhaṁ bhante pasenadi kosalo, rājāhaṁ bhante pasenadī kosalo, rājāhaṁ bhante pasenadī kosaloti.
Atha kho rājā pasenadi kosalo acirapakkantesu tesu sattasu ca jaṭilesu sattasu ca nigaṇṭhesu sattasu ca acelakesu sattasu ca ekasāṭakesu sattasu ca paribbājakesu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: ye te bhante loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā ete tesaṁ aññatarāti.

Dujjānaṁ kho etaṁ mahārāja tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantena kāsikacandanaṁ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṁ dhārayantena jātarūparajataṁ sādiyantena ime vā arahanto ime vā arahattamaggaṁ samāpannā, ti.

1. Acelā-syā. [Pts] sī 1. 2. 2. Khārividhaṁ ādāya -[pts]

[BJT Page 148]

Saṁvāsena kho maharāja sīlaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṁ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññena. Saṁvohārena kho mahārāja soceyyaṁ veditabbaṁ. Tañca ko dīghena addhunā na ittaraṁ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññena. Āpadāsu kho mahārāja thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññena. [page 079] Sākacachāya kho mahārāja paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññenāti.

Acchariyaṁ bhante abbhutaṁ bhante, yāva subhāsitamidaṁ bhantena bhagavatā: 'dujjānaṁ kho etaṁ mahārāja tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasantena kāsikacandanaṁ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṁ dhārayantena jātarūparajataṁ sādiyantena 'ime vā arahanto ime vā arahattamaggaṁ samāpannā'ti. Saṁvāsena kho maharāja sīlaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṁ1. Manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā2 no duppaññena. Saṁvohārena kho mahārāja soceyyaṁ veditabbaṁ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṁ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññena. Āpadāsu kho mahārāja thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññena. Sākacchāya kho mahārāja paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññenāti.

Ete bhante mama purisā cārā3 ocarakā janapadaṁ ocaritvā āgacchanti. Tehi paṭhamaṁ ociṇṇaṁ4 ahaṁ pacchā oyāyissāmi5. Idāni te bhante rajojallaṁ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappitakesamassū odātavatthavasanā6 pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārayissantīti.

Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:

Na vaṇṇarūpena naro sujāno
Na vissase ittaradassanena,
Susaññatānaṁ hi viyañjanena
Asaññatā lokamimaṁ caranti.

Patirūpako mattikā7 kuṇḍaloca
Lohaḍḍhamāsova suvaṇṇachanno,
Caranti eke8 parivārachannā
Anto asuddhā bahi sobhamānāti.

3. 2. 2.
Pañcarājasuttaṁ.

123. Sāvatthiyaṁ-

Tena kho pana samayena pañcannaṁ rājūnaṁ pasenadipamukhānaṁ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṁ samaṅgībhūtānaṁ paricārayamānānaṁ ayamantarā kathā udapādi: kinnu kho kāmānaṁ agganti. 5.

1. Itaraṁ - [pts.] Syā. 2. Paññāvatā-[pts 3.] Corā sīmu. 2. Carā machasaṁ. [Pts 4.] Otiṇṇaṁ - sīmu2 5. Osāpayissāmi. Machasaṁ. [Pts] ohayissāmi- syā. 6. Odāta vatthā- machasaṁ, [pts 7.] Mattika-syā [pts 8.] Loke-machasaṁ, syā.

[BJT Page 150]

Tatrekacce evamāhaṁsu: rūpā kāmānaṁ agganti. Ekacce evamāhaṁsu: saddā kāmānaṁ agganti. Ekacce evamāhaṁsu: gandhā kāmānaṁ agganti. Ekacce evamāhaṁsu: rasā kāmānaṁ agganti. Ekacce evamāhaṁsu: [page 080] Phoṭṭhabbā kāmānaṁ agganti. Yato kho te rājāno1 nāsakkhiṁsu aññamaññaṁ saññāpetuṁ. Atha kho rājā pasenadi kosalo te rājāno etadavoca: āyāma mārisā yena bhagavā tenupasaṅkamissāma. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etamatthaṁ paṭipucchissāma. Yathā no bhagavā vyākarissati tathā naṁ dhāressāmāti. 2

Evaṁ mārisāti kho te rājāno rañño pasenadissa kosalassa paccassosuṁ. Atha kho te pañca rājāno pasenadippamukhā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: "idha bhante amhākaṁ pañcannaṁ rājūnaṁ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṁ samaṅgībhūtānaṁ paricārayamānānaṁ ayamantarā kathā udapādi: kinnu kho kāmānaṁ agganti?. Ekacce evamāhaṁsu: rūpā kāmānaṁ agganti. Ekacce evamāhaṁsu: saddā kāmānaṁ agganti. Ekacce evamāhaṁsu: gandhā kāmānaṁ agganti. Ekacce evamāhaṁsu: rasā kāmānaṁ agganti. Ekacce evamāhaṁsu: phoṭṭhabbā kāmānaṁ agganti. Kinnu kho bhante kāmānaṁ aggana"ti?

Manāpapariyantaṁ khvāhaṁ mahārāja pañcasu kāmaguṇesu agganti vadāmi. Te'va3 mahārāja rūpā ekaccassa manāpā honti. Te'va3 rūpā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo rūpehi attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rūpehi aññaṁ rūpaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa rūpā paramā honti. Te tassa rūpā anuttarā honti.

Te'va3 mahārāja saddā ekacchassa manāpā honti. Te'va saddā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo saddehi attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo, so tehi saddehi aññaṁ saddaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti, te tassa saddā paramā honti. Te tassa saddā anuttarā honti.

Te'va3 mahārāja gandhā ekacchassa manāpā honti. Te'va gandhā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo gandhehi attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo, so tehi gandhehi aññaṁ gandhaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti, te tassa gandhā paramā honti. Te tassa gandhā anuttarā honti.

Te'va3 mahārāja rasā ekaccassa manāpā honti. Te'va rasā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo rasehi attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rasehi aññaṁ rasaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti, te tassa rasā paramā honti. Te tassa rasā anuttarā honti.

Te'va mahārāja phoṭṭhabbā ekaccassa manāpā honti. Te'va3 phoṭṭhabbā ekaccassa amanāpā honti. [page 081] Yehi ca yo poṭṭhabbehi attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo, so tehi phoṭṭhabbehi aññaṁ phoṭṭhabbaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti. Te tassa phoṭṭhabbā paramā honti. Te tassa phoṭṭhabbā anuttarā hontīti.

Tena kho pana samayena candanaṅgaliko upāsako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. Atha kho candanaṅgaliko upāsako uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: paṭibhāti maṁ bhagavā, paṭibhāti maṁ sugatāti.

"Paṭibhātu taṁ candanaṅgalikā" ti bhagavā avoca.
Atha kho candanaṅgaliko upāsako bhagavato sammukhā tadanurūpāya gāthāya abhitthavi:

1. Mahārājāno - sīmu1. 2. Dhāreyyāmāti - sīmu 2 syā, [pts 3.] Te ca - sīmu, 2 [pts] ye ca -syā.

[BJT Page 152]

Padumaṁ yathā kokanadaṁ sugandhaṁ
Pāto siyā phullamavītagandhaṁ,
Aṅgīrasaṁ passa virocamānaṁ
Tapannamādiccamivantalikkheti.

Atha kho te pañca rājāno candanaṅgalikaṁ upāsakaṁ pañcahi uttarāsaṅgehi acchādesuṁ. Atha kho candanaṅgaliko upāsako tehi pañcahi uttarāsaṅgehi bhagavantaṁ acchādesīti.

3. 2. 3.
Doṇapākasuttaṁ

124. Sāvatthiyaṁ-

Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo doṇapākaṁ sudaṁ1 paribhuñjati. Atha kho rājā pasenadī kosalo bhuttāvī mahassāsī yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.

Atha kho bhagavā taṁ rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhuttāviṁ mahassāsiṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Manujassa sadā satīmato mattaṁ jānato laddhabhojane,
Tanu tassa2 bhavanti vedanā sanikaṁ jīrati āyupālayanti.

[page 082] Tena kho pana samayena sudassano māṇavo rañño pasenadissa kosalassa piṭṭhito ṭhito hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo sudassanaṁ māṇavaṁ āmantesi: " ehi tvaṁ tāta sudassana, bhagavato santike imaṁ gāthaṁ pariyāpuṇitvā mama bhattābhihāre bhāsa. Ahañca te devasikaṁ kahāpaṇasataṁ niccabhikkhaṁ3 pavattayissāmīti. " Evaṁ devāti kho sudassano māṇavo rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā4 bhagavato santike imaṁ gāthaṁ pariyāpuṇitvā pasenadissa kosalassa bhattābhihāre sudaṁ bhāsati:

"Manujassa sadā satīmato mattaṁ jānato laddhabhojane,
Tanu tassa2 bhavanti vedanā sanikaṁ jīrati āyupālayanti. "

Atha kho rājā pasenadī kosalo anupubbena nāḷikodanaparamatāya saṇṭhāsi. Atha kho rājā pasenadi kosalo aparena samayena sallikhitagatto5 pāṇinā gattāni anumajjanto tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: "ubhayena vata maṁ so bhagavā atthena anukampi, diṭṭhadhammikena ceva atthena samparāyikena cā"ti.

1. Doṇapākakuraṁ- machasaṁ. Doṇapākasudaṁ - sīmu. 2. Tanukassa - machasaṁ. Syā. 3. Niccaṁ bhikkhaṁ -machasaṁ niccabhattaṁ -syā 4. Paṭissuṇitvā-syā [pts. 5.] Susallikhitagatto- machasaṁ, syā.

[BJT Page 154]

3. 2. 4
Paṭhamasaṅgāmasuttaṁ.

125. Sāvatthiyaṁ-

Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ abbhūyyāsi yena kāsi.

Assosi kho rājā pasenadi kosalo "rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhūyyāto yena kāsī"ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ paccuyyāsi yena kāsi.

[page 083] Atha kho rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṁ. Tasmiṁ kho pana saṅgāme rājā māgadho ajātasattu vedehiputto rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ parājesi. Parājito ca rājā pasenadi kosalo sakameva rājadhāniṁ sāvatthiṁ pāyāsi1.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhu bhagavantaṁ etadavocuṁ:

Idha bhante rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ abbhūyyāsi yena kāsi. Assosi kho rājā pasenadi kosalo "rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhūyyāto yena kāsi"ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehi puttaṁ paccuyyāsi yena kāsi. Atha kho bhante rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṁ.

Tasmiṁ kho pana bhante, saṅgāme rājā māgadho ajātasattu vedehi putto rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ parājesi. Parājito ca bhante, rājā pasenadi kosalo sakameva rājadhāniṁ sāvatthiṁ pāyāsīti.

Rājā bhikkhave, māgadho ajātasattu vedehiputto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko. Rājā ca kho bhikkhave, pasenadi kosalo kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Ajjatañca2 bhikkhave rājā pasenadi kosalo imaṁ rattiṁ dukkhaṁ sessati3 parājitoti.

Jayaṁ veraṁ pasavati dukkhaṁ seti parājito,
Upasanto sukhaṁ seti hitvā jayaparājayanti.

1. Paccuyyāsi-machasaṁ. Syā, sīmu1. 2. Ajjeva. Machasaṁ. Sī1. Syā. 3. Seti, machasaṁ. Sī1.

[BJT Page 156. ]
3. 2. 5
Dutiyasaṅgāmasuttaṁ.

126. Sāvatthiyaṁ-

Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ [page 084] Senaṁ sannayhitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ abbhūyyāsi yena kāsi. Assosi kho rājā pasenadi kosalo "rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhūyyāto yena kāsī"ti.
Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehi puttaṁ paccuyyāsi yena kāsi.

Atha kho rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rajā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṁ. Tasmiṁ kho pana saṅgāme rājā pasenadi kosalo rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ parājesi. Jīvagāhañca2 naṁ aggahesi.

Atha kho rañño pasenadissa kosalassa etadahosi: kiñcāpi kho myāyaṁ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto adubbhantassa dubbhati. Atha ca pana me bhāgineyyo hoti. Yannūnāhaṁ rañño māgadhassa ajātasattuno3 vedehiputtassa sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ rathakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā jivantameva naṁ ossajjeyyanti4.

Atha kho rājā pasenadi kosalo rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ rathakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā jivantameva naṁ ossajji 5.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapāta paṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ:

[page 085] Idha bhante rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ abbhūyyāsi yena kāsi. Assosi kho rājā pasenadi kosalo "rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhūyyāto yena kāsi"ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehi puttaṁ paccuyyāsi yena kāsi. Atha kho bhante rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuṁ. Tasmiṁ kho pana bhante, saṅgāme rājā pasenadi kosalo rājānaṁ māgadhaṁ ajātasattuṁ vedehiputtaṁ parājesi. Jivagāhañca naṁ aggahesi.

1. Kāsī- [pts 2.] Jivaggāhaṁ- machasaṁ, [pts. 3.] Ajātasattussa-sīmu, 1. 2. 4. Osajjeyyaṁ - machasaṁ 5. Osajji-machasaṁ.

[BJT Page 158]

Atha kho bhante, rañño pasenadissa kosalassa etadahosi: kiñcāpi kho myāyaṁ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto adubbhantassa dubbhati. Atha ca pana me bhāgineyyo hoti. Yannūnāhaṁ rañño māgadhassa ajātasattuno3 vedehi puttassa sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ ratha kāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā jivantameva naṁ ossajjeyyanti. Atha kho bhante, rājā pasenadi kosalo rañño māgadhassa ajātasattuno vedehi puttassa sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ rathakāyaṁ pariyādiyitvā sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā jivantameva naṁ ossajji.
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:

Vilumpateva puriso yāvassa upakappati,
Yadā caññe vilumpanti so vilutto viluppati1.

Ṭhānaṁ hi maññati bālo yāva pāpaṁ na paccati,
Yadā ca paccati pāpaṁ atha2 bālo dukkhaṁ nigacchati.

Hantā labhati hantāraṁ jetāraṁ labhate jayaṁ,
Akkosako ca akkosaṁ rosetārañca rosako,
Atha kammavivaṭṭena so vilutto viluppatīti1.

3. 2. 6.
Dhītusuttaṁ.
127. Sāvatthiyaṁ-

[page 086] Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.

Atha kho aññataro puriso yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rañño pasenadissa kosalassa upakaṇṇake ārocesi: mallikā deva, devī dhītaraṁ vijātāti. Evaṁ vutte rājā pasenadi kosalo anattamano ahosi.
Atha kho bhagavā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ anattamanaṁ3 viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:

Itthī pi hi ekacciyā seyyā posa janādhipa,
Medhāvinī sīlavatī sassudevā patibbatā.

Tassā yo jāyatī poso sūro hoti disampati,
Tādisā subhagiyā4 putto rajjampi anusāsatīti.

1. Vilumpati-syā, sīmu, 1, 2. Sī2, [pts 2.] Atha dukkhaṁ-machasaṁ 3. Anattamanataṁ-machasaṁ, sīmu1, [pts. 4.] Subhariyā -[pts]

[BJT Page 160]
3. 2. 7
Appamādasuttaṁ.

128. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: atthi nu kho bhante eko dhammo yo ubho atthe samadhigayha1 tiṭṭhati, diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcāti.

Atthi kho mahārāja eko dhammo yo ubho atthe samadhigayha1 tiṭṭhati, diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcāti.

Katamo pana bhante eko dhammo yo ubho atthe samadhigayha1 tiṭṭhati, diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcāti?

Appamādo kho mahārāja eko dhammo yo ubho atthe samadhigayha1 tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcāti. Seyyathāpi mahārāja yāni kānici jaṅgamānaṁ2 pāṇānaṁ padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ gacchanti, hatthipadaṁ tesaṁ aggamakkhāyati yadidaṁ mahantattena. Evameva kho mahārāja appamādo eko dhammo yo [page 087] Ubho atthe samadhigayha1 tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṁ samparāyikañcāti.

Āyuṁ ārogiyaṁ vaṇṇaṁ saggaṁ uccākulīnataṁ,
Ratiyo patthayantena uḷārā aparāparā,
Appamādaṁ pasaṁsanti puññakiriyāsu paṇḍitā

Appamatto ubho atthe adhigaṇhāti3 paṇḍito,
Diṭṭhe dhamme ca yo attho yo cattho samparāyiko
Atthābhisamayā dhīro paṇḍitoti pavuccatīti.

3. 2. 8
Kalyāṇamittasuttaṁ. *

129. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: idha mayhaṁ bhante rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: svākkhāto bhagavatā dhammo. So ca kho kalyāṇamittassa kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa no pāpamittassa no pāpasahāyassa no pāpasampavaṅkassāti.

1. Samadhiggayha-machasaṁ, syā. [Pts 2.] Jaṅgalānaṁ-machasaṁ, syā 3. Adhiggaṇhāti machasa, syā. *Dutiyappamādasuttaṁ-syā, [pts]

[BJT Page 162]

Evametaṁ mahārāja, evametaṁ mahārāja, svākkhāto mahārāja mayādhammo. So ca kho kalyāṇamittassa kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa. No pāmittassa no pāpasahāyassa no pāpasampavaṅkassāti.

Ekamidāhaṁ, mahārāja, samayaṁ sakkesu viharāmi nāgarakaṁ nāma sakyānaṁ nigamo. Atha kho mahārāja ānando bhikkhu yenāhaṁ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahārāja ānando bhikkhu maṁ etadavoca: upaḍḍhamidaṁ bhante brahmacariyassa yadidaṁ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅakatāti. Evaṁ vuttāhaṁ mahārāja ānandaṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ: mā hevaṁ ānanda, mā hevaṁ ānanda, sakalameva hidaṁ ānanda brahmacariyaṁ yadidaṁ kalyāṇamittatā [page 088] Kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṁ ānanda bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvessati2 ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkarissatīti

Kathañca ānanda bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti3 ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti? Idhānanda bhikkhu sammādiṭṭhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Sammāsaṅkappaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Sammāvācaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Sammākammantaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Sammāājivaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Sammāvāyāmaṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Sammāsatiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Sammāsamādhiṁ bhāveti vivekanissitaṁ virāganissitaṁ nirodhanissitaṁ vossaggapariṇāmiṁ. Evaṁ kho ānanda bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāveti, ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bahulīkaroti.

Tadamināpetaṁ ānanda pariyāyena veditabbaṁ: yathā sakalamevidaṁ brahmacariyaṁ yadidaṁ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatāti.

Mamaṁ hi ānanda kalyāṇamittaṁ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti. Jarādhammā sattā jarāya parimuccanti. Vyādhidhammā sattā vyādhinā4 parimuccanti. Maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṁ ānanda pariyāyena veditabbaṁ: yathā sakalamevahidaṁ brahmacariyaṁ yadidaṁ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatāti.

Tasmātiha te mahārāja evaṁ sikkhitabbaṁ: kalyāṇamitto bhavissāmi kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅkoti. Evaṁ hi te mahārāja sikkhitabbaṁ. Kalyāṇamittassa te mahārāja kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa ayaṁ [page 089] Eko dhammo upanissāya vihātabbo appamādo kusalesu dhammesu.

1. Nagarakaṁ-machasaṁ. Syā. 2. Bhāveyya-sīmu. 3. Antaritapāṭho na dissate. [Pts.] Potthake. 4. Vyādhito - machasaṁ, syā. Vyādhiyā [pts]
[BJT Page 164]

Appamattassa te mahārāja viharato appamādaṁ upanissāya itthāgārassa1 evaṁ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaṁ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma appamādaṁ upanissāyāti.

Appamattassa te mahārāja viharato appamādaṁ upanissāya khattiyānampi anuyuttānaṁ2 evaṁ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaṁ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma appamādaṁ upanissāyāti.

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaṁ upanissāya balakāyassapi evaṁ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaṁ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma appamādaṁ upanissāyāti.

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaṁ upanissāya negamajānapadassāpi3 evaṁ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaṁ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma appamādaṁ upanissāyāti.

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaṁ upanissāya attāpi gutto rakkhito bhavissati, itthāgārampi guttaṁ rakkhitaṁ bhavissati, kosakoṭṭhāgārampi guttaṁ rakkhitaṁ bhavissatīti.

Bhoge patthayamānena uḷāre aparāpare,
Appamādaṁ pasaṁsanti puññakiriyāsu paṇḍitā.

Appamatto ubho atthe adhigaṇhāti paṇḍito,
Diṭṭhe4 dhamme ca yo attho yo cattho samparāyiko,
Atthābhisamayā dhīro paṇḍitoti pavuccatīti.

3. 2. 9
Paṭhamaṁ aputtakasuttaṁ.

130. Sāvatthiyaṁ-

Atha kho rājā pasenadi kosalo divādivassa yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ5 kosalaṁ bhagavā etadavoca: handa kuto nu tvaṁ mahārāja divādivassāti?

1. Itthāgārassa anuyantassa-machasaṁ, anuyāyantassa-syā. 2. Anuyuttānaṁ-syā, machasaṁ. 3. Jānapadassapi-machasaṁ, [PTS. 4.] Diṭṭheva dhamme-sīmu. 5. Pasenadi-katthaci.

[BJT Page 166]

Idha bhante sāvatthiyaṁ seṭṭhi gahapati kālakato. 1 Tamahaṁ aputtakaṁ sāpateyyaṁ rājantepuraṁ atiharitvā āgacchāmi. Asīti bhante satasahassāni hiraññasseva, ko [page 090] Pana vādo rūpiyassa. Tassa kho pana bhante seṭṭhissa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi:kaṇājakaṁ bhūñjati bilaṅgadutiyaṁ.Evarapo vatthabhogo ahosi. Sāṇaṁ dhāreti tipakkhavasanaṁ. Evarūpo yānabhogo ahosi: jajjararathakena yāti paṇṇacchattakena dhāriyamānenāti.

Evametaṁ mahārāja, evametaṁ mahārāja, asappuriso kho mahārāja uḷāre bhoge labhitvā neva attānaṁ sukheti pīṇeti. Na mātāpitaro sukheti pīṇeti. Na puttadāraṁ sukheti pīṇeti. Na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti. Na mittāmacce sukheti pīṇeti. Na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā aparibhūñjiyamāne2 rājāno vā haranti, corā vā haranti. Aggi vā ḍahati. Udakaṁ vā vahati. Appiyā vā dāyādā haranti. Evaṁ sa te3 māhārāja bhogā sammā aparibhuñjiyamānā4 parikkhayaṁ gacchanti no paribhogaṁ.

Seyyathāpi mahārāja, amanussaṭṭhāne pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setakā5 supatitthā ramaṇīyā. Taṁ jano neva hareyya, na piveyya, na nahāyeyya, na yathāppaccayaṁ vā kareyya. Evaṁ hi taṁ mahārāja udakaṁ sammā aparibhūñjiyamānaṁ parikkhayaṁ gaccheyya no paribhogaṁ.

Evameva kho mahārāja, asappuriso uḷāre bhoge labhitvā nevattānaṁ sukheti pīṇeti na mātāpitaro sukheti pīṇeti. Na puttadāraṁ sukheti pīṇeti. Na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti. Na mittāmacce sukheti pīṇeti. Na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā aparibhūñjiyamāne2 rājāno vā
Haranti, corā vā haranti, aggi vā ḍahati, udakaṁ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti. Evaṁ sa te mahārāja bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṁ gacchanti no paribhogaṁ.

Sappuriso ca kho mahārāja uḷāre bhoge labhitvā attānaṁ sukheti pīṇeti. Mātāpitaro sukheti pīṇeti. Puttadāraṁ sukheti pīṇeti. Dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti. Mittāmacce sukheti pīṇeti. Samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā paribhūñjiyamāne neva rājāno [page 091] haranti, na corā haranti. Na aggi ḍahati. Na udakaṁ vahati. Na appiyā dāyādā haranti. Evaṁ sa te māhārāja bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṁ gacchanti no parikkhayaṁ.

Seyyathāpi mahārāja gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setakā supatitthā ramaṇīyā. Taṁ jano hareyyapi piveyyapi nahāyeyyapi yathāppaccayampi kareyya. Evaṁ hi taṁ mahārāja udakaṁ sammā paribhuñjiyamānaṁ paribhogaṁ gaccheyya no parikkhayaṁ evameva kho mahārāja dhīro sappuriso uḷāre bhoge labhitvā attānaṁ sukheti pīṇeti mātāpitaro sukheti pīṇeti. Puttadāraṁ sukheti pīṇeti. Dāsakammakaraporise sukheti
Pīṇeti. Mittāmacce sukheti pīṇeti. Samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukhavipākaṁ saggasaṁvattanikaṁ. Tassa te bhoge evaṁ sammā paribhūñjiyamāne neva rājāno haranti, na corā haranti. Na aggi ḍahati. Na udakaṁ vahati. Na appiyā dāyādā haranti. Evaṁ sa te māhārāja bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṁ gacchanti no parikkhayanti.

1. Nālakato-machasaṁ. 2. Aparibhuñjamāno-sīmu, [PTS,] sī. 2. 3. Evaṁsante-sīmu, [PTS,] sī2. 4. Aparibhuñjamāno-sīmu, syā, [PTS,] sī2. 5. Setodakā-machasaṁ.

[BJT Page 168]

Amanussaṭṭhāne udakaṁ va sītaṁ tadapeyyamānaṁ parisosameti,
Evaṁ dhanaṁ kāpuriso labhitvā nevattanā bhuñjati no dadāti.

Dhīro ca viññū adhigamma bhoge yo bhuñjati kiccakaro ca hoti,
So ñātisaṅghaṁ nisabho bharitvā anindito saggamupeti ṭhānanti.

3. 2. 10

Dutiyaṁ aputtakasuttaṁ.

131. Sāvatthiyaṁ-

Atha kho rājā pasenadi kosalo divādivassa yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhagavā etadavoca: handa kuto nu tvaṁ mahārāja āgacchasi divādivassāti?

Idha bhante sāvatthiyaṁ seṭṭhi gahapati kālakato. Tamhaṁ aputtakaṁ sāpateyyaṁ rājantepuraṁ atiharitvā āgacchāmi. Sataṁ bhante satasahassānaṁ1 hīraññasseva, ko pana vādo rūpiyassa. Tassa kho pana bhante seṭṭhissa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi: kaṇājakaṁ bhuñjati biḷaṅgadutiyaṁ. Evarūpo vatthabhogo ahosi: sāṇaṁ dhāreti [page 092] tipakkhavasanaṁ. Evarūpo yānabhogo ahosi: jajjararathakena yāti paṇṇacchattakena dhāriyamānenāti.

Evametaṁ mahārāja, evametaṁ mahārāja, bhūtapubbaṁ so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiṁ2 nāma paccekasambuddhaṁ3 piṇḍapātena paṭipādesi. " Detha samaṇassa piṇḍanti" vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Datvā ca pana pacchā vippaṭisāri ahosi: " varametaṁ piṇḍapātaṁ dāsā vā kammakarā vā bhūñjeyyunti" bhātūcca pana ekaputtakaṁ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi.

Yaṁ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiṁ2 paccekasambuddhaṁ3 piṇḍapātena paṭipādesi, tassa kammassa vipākena sattakkhattuṁ sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajji, tasseva kammassa vipākāvasesena imissāyeva sāvatthiyā sattakkhattuṁ seṭṭhittaṁ kāresi.

Yaṁ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati datvā pacchā vippavisāri ahosi: " varametaṁ piṇḍapātaṁ dāsā vā kammakarā vā bhūñjeyyunti, " tassa kammassa vipākena nāssuḷārāya bhattabhogāya cittaṁ namati. Nāssuḷārāya vatthabhogāya cittaṁ namati. Nāssuḷārāya yānabhogāya cittaṁ namati. Nāssuḷārānaṁ pañcannaṁ kāmaguṇānaṁ bhogāya cittaṁ namati.

1. Satasahassāti-katthaci, 2. Taggarasikhiṁ paccekasmabuddhaṁ -machasaṁ 3. Pacceka buddhaṁ sī [pts]

[BJT Page 170]

Yaṁ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati bhātucca pana ekaputtakaṁ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi. Tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahuni vassasatasahassāni niraye paccittha. Tasseva kammassa vipākāvasesena idaṁ sattamaṁ aputtakaṁ sāpateyyaṁ rājakosaṁ pavaseti. Tassa kho pana mahārāja seṭṭhissa gahapatissa purāṇañca puññaṁ parikkhiṇaṁ, navañca puññaṁ anupacitaṁ. Ajja pana mahārāja seṭṭhi gahapati mahāroruvaniraye1 paccatīti. Evaṁ bhante seṭṭhi gahapati mahāroruvaṁ nirayaṁ upapannoti? [page 093] evaṁ mahārāja seṭṭhi gahapati mahāroruvaṁ nirayaṁ upapannoti.

Dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jātarūpaṁ pariggahaṁ vāpi2 yadatthi kiñci,
Dāsā kammakarā pessā ye cassa anujīvino,
Sabbaṁ nādāya gantabbaṁ sabbaṁ nikkhippagāminaṁ3.

Yañca karoti kāyena vācāya uda cetasā,
Taṁ hi tassa sakaṁ hoti tañca ādāya gacchati,
Tañcassa anugaṁ hoti chāyāva anapāyīnī.

Tasmā kareyya kalyāṇaṁ nicayaṁ samparāyikaṁ,
Puññāni paralokasmiṁ patiṭṭhā honti pāṇinanti.

Aputtakavaggo dutiyo.

Tatruddānaṁ:-
Jaṭilā pañca rājāno doṇapākasaṅgāmā dve ti ca,
Dhītarā dve appamādā dve aputtakena cāti4.

3. Kosalavaggo.

3. 3. 1

Puggalasuttaṁ

132. Sāvatthiyaṁ -

Atha kho rājā pasenadī kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadikosalaṁ bhagavā etadavoca: cattāro me mahārāja puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. Katame cattāro? Tamotamaparāyaṇo5 tamojotiparāyaṇo jotitamaparāyaṇo jotijotiparāyaṇoti.

1. Mahāroruve -machasaṁ. 2. Cāpi. - Sīmu. 3. Nikkhipagāminaṁ-syā. 4. Jaṭilā pañca rājāno doṇapākakurena ca
Saṅgāmena dve vuttāni mallikā dve appamādena ca
Aputtakena dve vuttā vaggo tena pavuccatīti. - Machasaṁ.

5. Parāyano - sabbattha.

[BJT Page 172]
Kathañca mahārāja, puggalo tamotamaparāyaṇo hoti? Idha mahārāja ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā veṇakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā daḷidde appannapānabhojane kasiravuttike [page 094] yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho. Kāṇo vā hoti kuṇīvā khañjo vā pakkhahato vā na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṁ carati. Vācāya duccaritaṁ carati. Manasā duccaritaṁ carati. So kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.

Seyyathāpi mahārāja puriso andhakārā vā andhakāraṁ gaccheyya, tamā vā tamaṁ gaccheyya, lohitamalā vā lohitamalaṁ gaccheyya, tathūpamāhaṁ mahārāja imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evaṁ kho mahārāja puggalo tamotamaparāyaṇo hoti.

Kathañca mahārāja, puggalo tamojotiparāyaṇo hoti? Idha mahārāja ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā veṇakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā daḷidde appannapānabhojane kasiravuttike yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho. Kāṇo vā hoti kuṇīvā khañjo vā pakkhahato vā na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṁ carati. Vācāya sucaritaṁ carati. Manasā sucaritaṁ carati. So kāyena sucaritaṁ caritvā vācāya sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.

Seyyathāpi mahārāja puriso paṭhaviyā vā pallaṅkaṁ āroheyya pallaṅkā vā assapiṭṭhiṁ āroheyya assapiṭṭhiyā vā hattikkhandhaṁ āroheyya hatthikkhandhā vā pāsādaṁ āroheyya, tathūpamāhaṁ mahārāja imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evaṁ kho mahārāja puggalo tamojotiparāyaṇo hoti.

1. Venakule - machasaṁ. [Pts 2.] Bahvābādho. - Machasaṁ.

[BJT Page 174]

Kathañca mahārāja, puggalo jotitamaparāyaṇo hoti? Idha mahārāja ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate [page 095] pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṁ carati. Vācāya duccaritaṁ carati. Manasā duccaritaṁ carati. Kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinīpātaṁ nirayaṁ upapajjati. Seyyathāpi mahārāja puriso pāsādā vā hatthikkhandhaṁ oroheyya, hattikkhandhā vā assapiṭṭhiṁ oroheyya 0, assapiṭṭhiyā vā pallaṅkaṁ oroheyya, pallaṅkā vā paṭhaviṁ oroheyya, paṭhaviyā vā andhakāraṁ paviseyya1, tathūpamāhaṁ mahārāja. Imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evaṁ kho mahārāja puggalo jotitamaparāyaṇo hoti,

Kathañca mahārāja, puggalo jotijotiparāyaṇo hoti? Idha mahārāja ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṁ carati. Vācāya sucaritaṁ carati. Manasā sucaritaṁ carati. So kāyena sucaritaṁ caritvā vācāya sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā. Kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Seyyathāpi mahārāja puriso pallaṅkā vā pallaṅkaṁ saṅkameyya, assapiṭṭhiyā vā assapiṭṭhiṁ saṅkameyya, hatthikkhandhā vā hatthikkhandhaṁ saṅkameyya pāsādā vā pāsādaṁ saṅkameyya. Tathūpamāhaṁ mahārāja imaṁ puggalaṁ vadāmi. Evaṁ kho mahārāja puggalo jotijotiparāyaṇo hoti.

[page 096] ime kho mahārāja cattāro puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.
Daḷiddo2 puriso rāja assaddho hoti maccharī,
Kadariyo pāpasaṅkappo micchādiṭṭhi anādaro.

Samaṇo brāhmaṇe vāpi aññe vāpi vaṇibbake3,
Akkosati paribhāsati natthiko hoti rosako,
Dadamānaṁ nivāreti yācamānāna bhojanaṁ.

Tādiso puriso rāja mīyamāno janādhipa,
Upeti nirayaṁ 1 ghoraṁ tamotamaparāyaṇo.

Daḷiddo puriso rāja saddho hoti amaccharī,
Dadāti seṭṭhasaṅkappo abyaggamanaso4 naro.

1. Oroheyya-sīmu. [Pts 2.] Daliddo-machasaṁ, [pts 3.] Vanibbake-machasaṁ. 4. Avyaggamanaso-sī 2.Ā. Ā.

[BJT Page 176]

Samaṇe brāhmaṇe vāpi aññe vāpi vaṇibbake,
Uṭṭhāya abhivādeti samacariyāya sikkhati,
Dadamānaṁ na vāreti1 yācamānāna bhojanaṁ.

Tādiso puriso rāja mīyamāno2 janādhipa,
Upeti tidivaṁ ṭhānaṁ tamojotiparāyaṇo.

Aḍḍho ce puriso rāja assaddho hoti macchari,
Kadariyo pāpasaṅkappo micchādiṭṭhi anādaro.

Samaṇe brāhmaṇe vāpi aññe vāpi vaṇibbake,
Akkosati paribhāsati natthiko hoti rosako,
Dadamānaṁ nivāreti yācamānāna bhojanaṁ.

Tādiso puriso rāja mīyamāno janādhipa,
Upeti nirayaṁ ghoraṁ jotitamaparāyaṇo.

Aḍḍho ve puriso rāja saddho hoti amaccharī,
Dadāti seṭṭhasaṅkappo abyaggamanaso naro.

Samaṇo brāhmaṇe vāpi aññe vāpi vaṇibbake,
Uṭṭhāya abhivādeti samacariyāya sikkhati,
Dadamānaṁ na vāreti yācamānāna bhojanaṁ.

Tādiso puriso rāja mīyamāno janādhipa,
Upeti tidivaṁ ṭhānaṁ jotijotiparāyaṇoti.

3. 3. 2

Ayyakāsuttaṁ.

133. Sāvatthiyaṁ -

Atha kho rājā pasenadī kosalo divādivassa yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ [page 097] bhagavā etadavāca: handa kuto nu tvaṁ mahārāja, āgacchasi divādivassāti?

1. Nivāreti, sīmu1, 2. Miyyamāna, syā, sīmu1, [pts.]

[BJT Page 178]

Ayyakā me bhante, kālakatā1 jiṇṇā vuddhā2 mahallika addhagatā vayoanuppattā vīsaṁvassasatikā jātiyā. Ayyaka kho pana me bhante, piyā ahosi3 manāpā. Hatthiratanena cepahaṁ4 bhante, labheyyaṁ mā me ayyakā kālamakāsīti, hattiratanampa5haṁ dadeyyaṁ mā me ayyakā kālamakāsīti. Assaratanena cepahaṁ bhante, labheyyaṁ, mā me ayyakā kālamakāsīti, assaratanampahaṁ dadeyyaṁ mā me ayakyā kālamakāsīti. Gāmavarena cepahaṁ bhante, labheyyaṁ mā me ayyakā kālamakāsīti, gāmavarampahaṁ dadeyyaṁ mā me ayyakā kālamakāsīti. Janapadena6 cepahaṁ bhante, labheyyaṁ mā me ayyakā kālamakāsīti, janapadampahaṁ dadeyyaṁ mā me ayyakā kālamakāsīti.

Sabbe sattā mahārāja, maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaṁ anatītāti.

Acchariyaṁ bhante abbhūtaṁ bhante, yāva subhāsitamidaṁ bhante, bhagavatā sabbe sattā maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaṁ anatītāti.

Evametaṁ mahārāja, evametaṁ mahārāja, sabbe sattā maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaṁ anatītāti. Seyyathāpi mahārāja, yāni kāni ci kumbhakārabhājanāni7 āmakāni ceva pakkāni ca, sabbāni tāni bhedanadhammāni bhedanapariyosānāni bhedanaṁ anatītāni. Evameva kho mahārāja sabbe sattā maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaṁ anatītāti.

Sabbe sattā marissanti maraṇantaṁ hi jivitaṁ,
Yathākammaṁ gamissanti puññapāpaphalūpagā,
Nirayaṁ pāpakammantā puññakammā ca suggatiṁ. 8

Tasmā kareyya kalyāṇaṁ nicayaṁ samparāyikaṁ,
Puññāni paralokasmiṁ patiṭṭhā honti pāṇinanti.

3. 3. 3.

Lokasuttaṁ.

134. [page 098] sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: kati nu kho bhante lokassa dhammā uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyāti?

1. Kālaṅkatā - machasaṁ. Syā. [Pts 2.] Vuḍḍhā-machasaṁ. Syā. 3. Piyā hoti-machasaṁ. 4. Cepāhaṁ si2, machasaṁ, [pts 5.] Hatthiratanaṁ pahaṁ-machasaṁ[pts. 6.] Janapadapadesena-machasaṁ 7. Kumbhakārakabhājanāni. -Sīmu. 2 [Pts. 8.] Sugatiṁ-syā.
[BJT Page 180]

Tayo kho mahārāja lokassa dhammā uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho mahārāja lokassa dhammo uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho mahārāja lokassa dhammo uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho mahārāja lokassa dhammo uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho mahārāja tayo lokassa dhammā uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyāti.

Lobho doso ca moho ca purisaṁ pāpacetasa,
Hiṁsanti attasambhūtā tacasāraṁ va samphalanti1.

3. 3. 4.

Issatthasuttaṁ.

135. Sāvatthiyaṁ-

Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadī kosalo bhagavantaṁ etadavoca: kattha nu kho bhante dānaṁ dātabbanti? Yattha kho mahārāja, cittaṁ pasīdatīti. Kattha pana bhante dinnaṁ mahapphalanti. Aññaṁ kho etaṁ mahārāja kattha dānaṁ dātabbaṁ. Aññaṁ panetaṁ kattha dinnaṁ mahapphalanti. Sīlavato kho mahārāja dinnaṁ mahapphalaṁ no tathā dussīle. Tena hi mahārāja taññevettha paṭipucchissāmi yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi.

Taṁ kimmaññasi mahārāja, idha tyāssa yuddhaṁ paccupaṭṭhitaṁ saṅgāmo samūpabbuḷho2, atha āgaccheyya khattiyakumāro asikkhito akatahattho akatayoggo akatupāsano3 [page 099] bhīrucchambhī utrāsī palāyī. Bhareyyāsi taṁ purisaṁ? Attho ca te tādisena purisenāti. Nāhaṁ bhante bhareyyaṁ taṁ purisaṁ. Na ca me attho tādisena purisenāti.

Atha āgaccheyya brāhmaṇakumāro asikkhito akatahattho akatayoggo akatupāsano3 bhīrucchambhī utrāsī palāyī. Bhareyyāsi taṁ purisaṁ? Attho ca te tādisena purisenāti. Nāhaṁ bhante bhareyyaṁ taṁ purisaṁ. Na ca me attho tādisena purisenāti.

Atha āgaccheyya vessakumāro asikkhito akatahattho akatayoggo akatupāsano3 bhīrucchambhī utrāsī palāyī. Bhareyyāsi taṁ purisaṁ? Attho ca te tādisena purisenāti. Nāhaṁ bhante bhareyyaṁ taṁ purisaṁ. Na ca me attho tādisena purisenāti.

Atha āgaccheyya suddakumāro asikkhito akatahattho akatayoggo akatupāsano3 bhīrucchambhī utrāsī palāyī. Bhareyyāsi taṁ purisaṁ? Attho ca te tādisena purisenāti. ? Nāhaṁ bhante bhareyyaṁ taṁ purisaṁ. Na ca me attho tādisena purisenāti.

1. Sapphalaṁ-syā. 2. Samupacepūḷho-syā 3. Akatupāsano .Sīmu. 2 Syā. [Pts.]
[BJT Page 182]

Taṁ kimmaññasi mahārāja, idha tyāssa yuddhaṁ paccupaṭṭhitaṁ saṅgāmo samupabbuḷho1. Atha āgacchayya khattiyakumāro susikkhito2. Katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anusitrāsī apalāyī. Bhareyyāsi taṁ purisaṁ attho ca te tādisena purisenāti? Bhareyyāhaṁ bhante taṁ purisaṁ attho ca me tādisena purisenāti.

Atha āgacchayya brāhmaṇakumāro susikkhito2 katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī. Bhareyyāsi taṁ purisaṁ? Attho ca te tādisena purisenāti? Bhareyyāhaṁ bhante taṁ purisaṁ attho ca me tādisena purisenāti. Atha āgacchayya vessakumāro susikkhito2 katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī. Bhareyyāsi taṁ purisaṁ? Attho ca te tādisena purisenāti? Bhareyyāhaṁ bhante taṁ purisaṁ attho ca me tādisena purisenāti. Atha āgacchayya suddakumāro susikkhito2 katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anusitrāsī apalāyī. Bhareyyāsi taṁ purisaṁ? Attho ca te tādisena purisenāti? Bhareyyāhaṁ bhante taṁ purisaṁ attho ca me tādisena purisenāti.
Evameva kho mahārāja, yasmā kasmā3 cepi kulā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti: so ca hoti pañcaṅgavippahīno pañcaṅgasamannāgato, tasmiṁ dinne mahapphalaṁ hoti.

Katamāni pañca aṅgāni pahīnāni5 honti? Kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thīnamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Imāni pañca aṅgāni pahīnāni honti.

Katamehi pañcahaṅgehi samannāgato hoti? Asekhena6 silakkhandhena samannāgato hoti, asekhena6 samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena6 paññākkhandhena [page 100] samannāgato hoti, asekhena6 vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekhena6 vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Imehi pañcahaṅgehi samannāgato hoti.

Iti pañcaṅgavippahine pañcaṅgasamannāgate dinnaṁ mahapphalanti.

Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvā sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

Issatthaṁ7 balaviriyañca yasmiṁ vijjetha māṇave,
Taṁ yuddhattho bhare rājā nāsūraṁ jātipaccayā.

Tatheva khanti soraccaṁ dhammā yasmiṁ patiṭṭhitā,
Tamariyavuttiṁ8 medhāviṁ hīnajaccampi pūjaye.

Kāraye assame ramme vāsayettha bahussute,
Papañca vivane kayirā dugge saṅkamanāni ca.

Annaṁ pānaṁ khādanīyaṁ vatthasenāsanāni ca,
Dadeyya ujubhūtesu vippasannena cetasā.

1. Samupyabuyaḷho - syā. 2. Sikkhito -sīmu2, 3. Yasmā cepi. Sīmu, syā 4. Mahapphalā-sīmu. 5. Vappahīnāti-sīmu. 6 Asekkhena-machasaṁ, syā[pts. 7.] Issattaṁ-machasaṁ, [pts 8.] Ariyavuntiṁ-machasaṁ.

[BJT Page 184]

Yathā hi megho thanayaṁ vijjumālī satakkaku1,
Thalaṁ ninnañca pūreti abhivassaṁ vasundharaṁ.

Tatheva saddho sutavā2 abhisaṅkhacca bhojanaṁ,
Vaṇibbake tappayati annapānena paṇḍito,
Āmodamāno3 pakireti detha dethāti bhāsati.

Taṁ hissa gajjitaṁ hoti devasseva pavassato,
Sā puññadhārā vipulā dātāraṁ abhivassatīti.

3: 3: 5
Pabbatūpamasuttaṁ

136. Sāvatthiyaṁ -

Ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ bhagavā etadavoca: handa kuto nu tvaṁ mahārāja āgacchasi divādivassāti?

Yāni tāni bhante raññaṁ khattiyānaṁ muddhāvasittānaṁ issariyamadamattānaṁ kāmagedhapariyuṭṭhitānaṁ janapadatthācariyappattānaṁ mahantaṁ paṭhavimaṇḍalaṁ abhivijiya ajjhāvasantānaṁ rājakaraṇīyāni santi4, tesvāhaṁ5 etarahi ussukkaṁ āpannoti.

Taṁ kimmaññasi mahārāja, idha te puriso [page 101] āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: yagghe mahārāja jāneyyāsi: ahaṁ āgacchāmi puratthimāya disāya. Tatthaddasaṁ mahantaṁ pabbataṁ abbhasamaṁ. Sabbe pāṇe nippoṭhento6 āgacchati. Yaṁ te mahārāja karaṇīyaṁ taṁ karohīti. Atha dutiyo puriso āgaccheyya dakkhiṇāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: yagghe mahārāja jāneyyāsi: ahaṁ āgacchāmi dakkhiṇāya disāya. Tatthaddasaṁ mahantaṁ pabbataṁ abbhasamaṁ. Sabbe pāṇe nippoṭhento6 āgacchati. Yaṁ te mahārāja karaṇīyaṁ taṁ karohīti. Atha tatiyo puriso āgaccheyya pacchimāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: yagghe mahārāja jāneyyāsi: ahaṁ āgacchāmi pacchimāya disāya. Tatthaddasaṁ mahantaṁ pabbataṁ abbhasamaṁ. Sabbe pāṇe nippoṭhento6 āgacchati. Yaṁ te mahārāja karaṇīyaṁ taṁ karohīti. Atha catuttho puriso āgaccheyya uttarāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: yagghe mahārāja jāneyyāsi: ahaṁ āgacchāmi uttarāya disāya. Tatthaddasaṁ mahantaṁ pabbataṁ abbhasamaṁ. Sabbe pāṇe nippoṭhento6 āgacchati. Yaṁ te mahārāja karaṇīyaṁ taṁ karohīti. Evarūpe te mahārāja mahati mahabbhaye samuppanne dāruṇe manussakkhaye dullabhe manussatte kimassa karaṇiyanti?

Evarūpe me bhante mahati mahabbhaye samuppanne dāruṇe manussakkhaye dullabhe manussatte kimassa karaṇīyaṁ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāyāti. 7.

Ārocemi kho te mahārāja, pativedayāmi8 kho te mahārāja, adhivattati kho taṁ mahārāja jarāmaraṇaṁ. Adhivattamāne ca te mahārāja, jarāmaraṇe kimassa karaṇīyanti?

1. Satakkatu-[pts 2.] Sutvā-syā. 3. Anumodamāno-syā 4. Bhavanti, syā. Machasaṁ 5. Tesubbāhaṁ- machasaṁ. 6. Nippoṭhento-sīmu, 2. Nippothento-machasaṁ. Syā 7. Aññatra samacariyāya aññatra kusalakiriyāya aññatra puññakiriyāyāti -machasaṁ. Syā 8. Paṭivedemi-machasaṁ. Syā. [Pts.] Sī1. 2.

[BJT Page 186]

Adhivattamāne ca me bhante jarāmaraṇe kimassa karaṇīyaṁ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāya.

Yāni tāni bhante raññaṁ khattiyānaṁ muddhāvasittānaṁ issariyamadamattānaṁ kāmagedhapariyuṭṭhitānaṁ janapadatthācariyappattānaṁ mahantaṁ paṭhavimaṇḍalaṁ abhivijiya ajjhāvasantānaṁ hatthiyuddhāni bhavanti. Tesampi bhante hatthiyuddhānaṁ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.

Yānipi tāni bhante raññaṁ khattiyānaṁ muddhāvasittānaṁ issariya madamattānaṁ kāmagedhapariyuṭṭhitānaṁ janapadatthācariyappattānaṁ mahantaṁ paṭhavimaṇḍalaṁ abhivijiya ajjhāvasantānaṁ assayuddhāni bhavanti. Tesampi bhante assayuddhānaṁ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.

Yānipi tāni bhante raññaṁ khattiyānaṁ muddhāvasittānaṁ issariya madamattānaṁ kāmagedhapariyuṭṭhitānaṁ janapadatthācariyappattānaṁ mahantaṁ paṭhavimaṇḍalaṁ abhivijiya ajjhāvasantānaṁ rathayuddhāni bhavanti. Tesampi bhante rathayuddhānaṁ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.

Yānipi tāni bhante raññaṁ khattiyānaṁ muddhāvasittānaṁ issariya madamattānaṁ kāmagedhapariyuṭṭhitānaṁ janapadatthācariyappattānaṁ mahantaṁ paṭhavimaṇḍalaṁ abhivijiya ajjhāvasantānaṁ pattiyuddhāni bhavanti. Tesampi [page 102] bhante pattiyuddhānaṁ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.

Santi kho pana bhante imasmiṁ rājakule mantino mahāmattā ye pahonti āgate paccatthike mantehi bhedayituṁ. Tesampi bhante mantayuddhānaṁ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.

Saṁvijjati kho pana bhante imasmiṁ rājakule pahūtaṁ hiraññasuvaṇṇaṁ bhūmigatañceva vehāsaṭṭhañca. Yena mayaṁ pahoma āgate paccatthike dhanena upalāpetuṁ. Tesampi bhante dhanayuddhānaṁ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.

Adhivattamāne ca me bhante jarāmaraṇe kimassa karaṇīyaṁ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāyāti.

Evametaṁ maharāja, evametaṁ mahārāja, adhivattamāne ca te jarāmaraṇe kimassa karaṇīyaṁ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāyāti.

Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvā sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

Yathāpi selā vipulā nabhaṁ āhacca pabbatā,
Samantā anupariyeyyuṁ1 nippoṭhentā2 catuddisā.

Evaṁ jarā ca maccu3 ca adhivattanti pāṇino4,
Khattiye brāhmaṇe vesse sudde caṇḍālapukkuse,
Na kiñci parivajjeti sabbamevābhimaddati.

Na tattha hatthinaṁ5 bhūmi na rathānaṁ na pattiyā,
Na cāpi mantayuddhena sakkā jetuṁ dhanena vā.

Tasmā hi paṇḍito poso sampassaṁ atthamattano,
Buddhe dhamme ca saṅghe ca dhīro saddhaṁ nivesaye.

1. Samantānupariyāpeyyuṁ - machasaṁ. 2. Nippothento - machasaṁ. 3. Maraṇaṁ-sī1 4. Pāṇine-machasaṁ. 5. Hatthinaṁ - machasaṁ, syā, [pts.]

[BJT Page 188]

Yo dhammacārī1 kāyena vācāya uda cetasā,
Idheva naṁ pasaṁsanti pecca sagge pamodatīti.

Kosalavaggo tatiyo.

Tatruddānaṁ:

Puggalo ayyakā loko issatthaṁ pabbatūpamaṁ,
Desitaṁ buddhaseṭṭhena imaṁ kosalapañcakanti.

Kosalasaṁyuttaṁ samattaṁ.

4. Mārasaṁyuttaṁ

1. Āyuvaggo.

4. 1. 1.

Tapokammasuttaṁ.

137. [page 103] evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: mutto vatamhi tāya dukkarakārikāya. Sādhu mutto vatamhi tāya anatthasaṁhitāya dukkarakārikāya. Sādhu ṭhito sato bodhiṁ samajjhaganti2.

Atha kho māro pāpimā bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi.

Tapokammā apakkamma yena sujjhanti mānavā,
Asuddho maññasi suddho suddhimaggamaparaddhoti3.

Atha kho bhagavā māro ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi paccabhāsi:

Anatthasaṁhitaṁ ñatvā yaṁ kiñci amaraṁ tapaṁ,
Sabbaṁ natthāvahaṁ hoti piyārittaṁ4 va dhammani.

Sīlaṁ samādhiṁ paññañca 5 maggaṁ bodhāya bhāvayaṁ,
Pattosmi paramaṁ suddhiṁ nihato tvamasi antakāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Dhammaṁ cari - machasaṁ 2. Sādhu vatamhi satto bodhisamajjhagūti. Syā. Sādhu vatamhi mutto bodhiṁ samajjhaganti, machasaṁ. 3. Suddhimaggā aparaddhoti-machasaṁ 4. Phiyā-machasaṁ 5. Samādhipaññañca. Machasaṁ. [Pts.]

[BJT Page 190]

4. 1. 2.

Nāgasuttaṁ.

138. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena [page 104] kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ ajjhokāse1 nisinno hoti. Devo ca ekamekaṁ phusāyati.
Atha kho māro pāpimā bhagavato bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo mahantaṁ hatthirājavaṇṇaṁ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Seyyathāpi nāma mahāariṭṭhako maṇi, evamassa sīsaṁ hoti. Seyyathāpi nāma suddhaṁ rūpiyaṁ, evamassa dantā honti. Seyyathāpi nāma naṅgalīsā2, evamassa soṇḍo hoti.

Atha kho bhagavā māro ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:
Saṁsaraṁ3 dīghamaddhānaṁ vaṇṇaṁ katvā subhāsubhaṁ,
Alaṁ te tena pāpima nihato tvamasi antakāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 1. 3.
Subhasuttaṁ.

139. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ ajjhokāse4 nisinno hoti. Devo ca ekamekaṁ phusāyati.
Atha kho māro pāpimā bhagavato bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaukamitvā bhagavato avidūre uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṁseti subhā ceva asubhā ca.

Atha kho bhagavā māro ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi:

Saṁsaraṁ dīghamaddhānaṁ vaṇṇaṁ katvā subhāsubhaṁ,
Alaṁ te tena pāpima nihato tvamasi antaka.

Ye ca kāyena vācāya manasā ca susaṁvutā,
Na te māravasānugā na te mārassa baddhagūti5.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Abbhokāse-machasaṁ 2. Naṅgalasīsā-[pts. 3.] Saṁsāraṁ-syā [pts.] Sī1, 2. 4. Abbhokāse-machasaṁ. 3. 5. Paccagūti-sīmu, syā. [Pts.] Sī1, 2.

[BJT Page 192]

4. 1. 4
Paṭhamapāsasuttaṁ.

140. [page 105] evaṁ me sutaṁ. Ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

Mayhaṁ kho bhikkhave yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttarā vimutti anuppattā, anuttarā vimutti sacchikatā. Tumhepi bhikkhave yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttaraṁ vimuttiṁ anupāpuṇātha. Anuttaraṁ vimuttiṁ sacchikarothāti.

Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Baddho'si1 mārapāsena ye dibbā ye ca mānusā,
Mārabandhanabaddhosi1 na me samaṇa mokkhasīti.

(Bhagavā:)
Muttohaṁ2 mārapāsena ye dibbā ye ca mānusā,
Mārabandhanamuttomhi nihato tvamasi antakāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 1. 5
Dutiyapāsasuttaṁ.

141. Evaṁ me sutaṁ ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

Muttohaṁ2 bhikkhave sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā. Tumhepi bhikkhave muttā sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā. Caratha bhikkhave cārikaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya3 atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. Mā ekena dve agamittha4. Desetha bhikkhave dhammaṁ ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetha. Santi sattā apparajakkhajātikā assavaṇatā [page 106] dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro. Ahampi bhikkhave yena uruvelā senāninigamo5 tenupasaṅkamissāmi dhammadesanāyāti.
1. Bandho'si-syā. 2. Muttāhaṁ, machasaṁ, syā. 3. Lokānukampakāya, sīmu2, [pts. 4.] Agamattha sīmu2 5. Senānigamomachasaṁ, syā, [pts.]

[BJT Page 194]

Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Baddhosi sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā,
Mahābandhanabaddhosi na me samaṇa mokkhasīti.

(Bhagavā:)
Muttohaṁ sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā,
Mahābandhanamuttomhi nihato tvamasi antakāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 1. 6
Sappasuttaṁ.

142. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ ajjhokāse1 nisinno hoti. Devo ca ekamekaṁ phusāyati.

Atha kho māro pāpimā bhagavato bhayaṁ chamhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo mahantaṁ sapparājavaṇṇaṁ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Seyyathāpi nāma mahatī ekarukkhikā nāvā, evamassa kāyo hoti. Seyyathāpi nāma mahantaṁ soṇḍikākilañjaṁ, evamassa phaṇo hoti. Seyyathāpi nāma mahanī kosalikā kaṁsapātī, evamassa akkhīni bhavanti. Seyyathāpi nāma deve galagalāyante vijjullatā niccharanti, evamassa mukhato jivhā niccharati. Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya saddo hoti, evamassa assāsapassāsānaṁ saddo hoti.

Atha kho bhagavā māro ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi:

Yo suññagehāni sevati seyyā so muni attasaññato,
Vossajja careyya tattha so patirūpaṁ hi tathāvidhassa taṁ.

Carakā bahū bheravā bahū atho ḍaṁsasiriṁsapā2 bahū,
[page 107] lomampi na tattha3 iñjaye suññāgāragato mahāmuni.

Nabhaṁ phaleyya paṭhavī caleyya sabbe ca pāṇā uda santaseyyuṁ,
Sallampi ce urasi pakappayeyyuṁ4 upadhīsu tāṇaṁ na karonti buddhāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Abbhokāse-machasaṁ. 2. Ḍaṁsasarisapā-machasaṁ. 3. Tattha na-machasaṁ. Syā 4. Pakampayeyyuṁ-sīmu. 2.

[BJT Page 196]

4. 1. 7

Soppasisuttaṁ.

143. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho bhagavā bahudevarattiṁ ajjhokāse caṅkamitvā rattiyā paccūsasamayaṁ pāde pakkhāletvā vihāraṁ pavisitvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi, pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā.

Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:
Kiṁ soppasi kinnu soppasi kimidaṁ soppasi dubbhago1 viya,
Suññamagāranti soppasi kimidaṁ soppasi suriye2 uggate.

(Bhagavā:)
Yassa jālinī visattikā taṇhā natthi kuhiñci netave,
Sabbūpadhīnaṁ3 pari-k-khayā buddho soppati kiṁ tavettha mārāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 1. 8
Nandatisuttaṁ.

144. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Nandati puttehi puttimā gomiko4 gohi tatheva nandati,
[page 108] upadhī hi narassa nandanā na hi so nandati yo 5 nirupadhīti.

(Bhagavā:)
Socati puttehi puttimā gomiko gohi tatheva socati,
Upadhī hi narassa socanā na hi so socati yo nirūpadhīti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Dubbhato-syā. Dubbhayo. [Pts. 2.] Sūriye-machasaṁ. 3. Sabbupadhipari-k-khayā-machasaṁ. 4. Govā-machasaṁ. 5. Yobhi-sīmu. 1.

[BJT Page 198]

4. 1. 9
Paṭhamaāyusuttaṁ.

145. Evaṁ me sutaṁ: eka samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi, bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

Appamidaṁ bhikkhave manussānaṁ āyu, gamanīyo samparāyo, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ, natthi jātassa amaraṇaṁ. Yo1 bhikkhave ciraṁ jīvati, so vassasataṁ appaṁ vā bhiyyoti.

Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Dīghamāyu manussānaṁ na naṁ hīḷe suporiso,
Careyya khīramattova natthi maccussa āgamoti.

(Bhagavā:)
Appamāyu manussānaṁ hīḷeyya naṁ suporiso,
Careyyādittasīsova natthi maccussa nāgamoti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 1. 10
Dutiyaāyusuttaṁ.

146. Evaṁ me sutaṁ: eka samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi, bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

Appamidaṁ bhikkhave manussānaṁ āyu, gamanīyo samparāyo, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ, natthi jātassa amaraṇaṁ. Yo bhikkhave ciraṁ jīvati, so vassasataṁ appaṁ vā bhiyyoti2

Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

[page 109]
Nāccayanti ahorattā jivitaṁ noparujjhati,
Āyu anupariyāti3 maccānaṁ nemīva rathakubbaraṁ.

(Bhagavā:)
Accayanti ahorattā jīvitaṁ uparujjhati,
Āyu khīyati maccānaṁ kunnadīnaṁva odakanti.

1. Yo hi-sīmu, 1. 2. Bhīyoti-[pts 3.] Anupariyāyati-machasaṁ. Anucarīyati-syā, āyuṁ pariyeti-sī. 1. 2.

[BJT Page 200]

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

Āyuvaggo paṭhamo.

Tatruddānaṁ:

Tapokammañca nāgo ca subhaṁ pāsena te duve,
Sappo soppasi nandatiṁ āyunā apare duveti.

2. Rajjavaggo.

4. 2. 1.
Pāsāṇasuttaṁ.

147. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ ajjhokāse1 nisinno hoti. Devo ca ekamekaṁ phusāyati.

Atha kho māro pāpimā bhagavato bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato avidūre mahante mahante pāsāṇe2 padolesi3

Atha kho bhagavā māro ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:
Sacemaṁ4 kevalaṁ sabbaṁ gijjhakūṭaṁ caleyyasi, 5
Neva sammā vimuttānaṁ buddhānaṁ atthi iñjitanti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 2. 2.
Sīhasuttaṁ6

148. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ deseti.

[page 110] atha kho mārassa pāpimato etadahosi: ayaṁ kho samaṇo gotamo mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ deseti. Yannūnāhaṁ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṁ vicakkhukammāyāti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi.

1. Abbhokāse-machasaṁ. 2. Mahante pāsāṇe -machasaṁ. 3. Paccalesi-syā. Padālesi-sīmu. 1 2. Macasaṁ. [Pts 4.] Sacepi-katthaci. 5. Calessasi-katthaci 6. Kinnusīha- suttaṁ-machasaṁ.

[BJT Page 202]

Kinnu sīhova nadasi parisāyaṁ visārado,
Paṭimallo hi te atthi vijitāvī nu maññasīti.

(Bhagavā:)
Nadanti ve mahāvīrā parisāsu visāradā,
Tathāgatā balappattā tiṇṇā loke visattikanti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagāvā, jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 2. 3.
Sakalikasuttaṁ

149. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati maddakucchismiṁ migadāye. Tena kho pana samayena bhagavato pādo sakalikāya khato hoti. Bhūsā1 sudaṁ bhagavato vedanā vattanti sārīrikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā. Tā sudaṁ bhagavā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno. Atha kho bhagavā catugguṇaṁ saṅghāṭiṁ paññapetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappesi pāde2 pādaṁ accādhāya sato sampajāno.

Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Mandiyā nu kho3 sesi udāhu kāveyyamatto
Atthā nu te sampacurā na santi,
Eko vivitte sayanāsanamhi
Niddāmukho4 kimidaṁ soppasevāti.

(Bhagavā:)
Na mandiyā sayāmi nāpi kāveyyamatto
Atthaṁ sameccāha mapetasoko,
Eko vivitte sayanāsanamhi
Sayāmahaṁ sabbabhūtānukampī.

Yesampi sallaṁ urasī paviṭṭhaṁ
Muhuṁ muhuṁ hadayaṁ vedhamānaṁ,
Tepīdha5 soppaṁ labbhare6 sasallā
[page 111] kasmā7 ahaṁ na supe vītasallo.

Jaggaṁ na saṅke napi bhemi sottuṁ
Rattindivā nānutapanti mā maṁ,
Hāniṁ na passāmi kuhiñci loke
Tasmā supe sabbabhūtānukampīti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Bhūsā-syā. 2. Pādena-syā 3. Mandiyā nu sesi-syā. [Pts. 4.] Niddāyi kho -sī1, 2 5. Tecāpi-[pts 6.] Labhare-sabbattha. 7. Tasmā-machasaṁ.

[BJT Page 204]

4. 2. 4
Patirūpasuttaṁ.

150. Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati ekasālāyaṁ brāhmaṇagāme. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ deseti.

Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: ayaṁ kho samaṇo gotamo mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ deseti. Yannūnāhaṁ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṁ vicakkhukammāyāti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Netaṁ tava patirūpaṁ yadaññamanusāsasi,
Anurodhavirodhesu mā sajjittho1 tadācaranti.

(Bhagavā:)
Hitānukampī sambuddho yadaññamanusāsati,
Anurodhavirodhehi2 vippamutto tathāgatoti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthetavantaradhāyīti.

4. 2. 5
Mānasasuttaṁ.

151 Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Antalikkhacaro pāso yoyaṁ3 carati mānaso,
Tena taṁ bādhayissāmi na me samaṇa mokkhasīti.

(Bhagavā)
Rūpā saddā rasā gandhā phoṭṭhabbā ca manoramā,
Ettha me vigato chando nihato tvamasi antakāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 2. 6
Pattasuttaṁ.

152. [page 112]
Sāvatthiyaṁ-

Tena kho pana samayena bhagavā pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ upādāya bhikkhū4 dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhi katvā5 manasi katvā sabbacetasā6 samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti.

1. Sajjittha-syā. 2, Virodhesu-sī1, 2 3. Yvāyaṁ1-machasaṁ. Syā 4. Bhikkhūnaṁ-machasaṁ 5. Aṭṭhiṁ katvā-machasaṁ 6. Sabbacetasā-sīmu, 1. 2.

[BJT Page 206]

Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: ayaṁ kho samaṇo gotamo pañcannaṁ upādānakkhandhānaṁ upādāya bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhī katvā manasi katvā sabbacetasā1 samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Yannūnāhaṁ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṁ vicakkhukammāyāti.

Tena kho pana samayena sambahulā pattā ajjhokāse nikkhittā honti. Atha kho māro pāpimā balivaddavaṇṇaṁ abhinimminitvā yena te pattā tenupasaṅkami. Atha kho aññataro bhikkhu aññataraṁ bhikkhuṁ etadavoca: bhikkhu bhikkhu eso balivaddo patte bhindeyyāti.

Evaṁ vutte bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: na so bhikkhu balivaddo māro esa pāpimā, tumhākaṁ vicakkhukammāyāgatoti. Atha kho bhagavā māro ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi2 ajjhabhāsi:

Rūpaṁ vedayitaṁ saññaṁ viññāṇaṁ yañca saṅkhataṁ,
Neso hamasmi netaṁ me evaṁ tattha virajjati.

Evaṁ virattaṁ3 khemattaṁ sabbasaṁyojanātigaṁ,
Anvesaṁ sabbaṭhānesu mārasenāpi nājjhagāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 2. 7.

Āyatanasuttaṁ.

153. Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgāra sālāyaṁ. [page 113] tena kho pana samayena bhagavā channaṁ phassāyatanānaṁ upādāya bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhī katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti.

Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: ayaṁ kho samaṇo gotamo channaṁ phassāyatanānaṁ upādāya bhikkhū dhammiyā kathāya sandesseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhī katvā10 manasi katvā sabbacetesā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Yannūnāhaṁ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṁ vicakkhukammāyāti.

Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato avidūre mahantaṁ bhayabheravasaddaṁ akāsi. Apissudaṁ4 paṭhavi maññe udīrayati. 5

1. Sabbacetaso-sīmu. 1, 2. Sabbaṁ cetaso-katthaci, 2. Gāthāya-machasaṁ syā [pts 3.] Vicittaṁ-si1, 2. 4. Apissunaṁ-sīmu, 1. Apisudaṁ-[pts 5.] Undīrayati-machasaṁ.
10 Aṭṭhikatvā [PTS] aṭhṭhī katvā [BJT]
[BJT Page 208]

Atha kho aññataro bhikkhu aññataraṁ bhikkhuṁ etadavoca: bhikkhu bhikkhu esā paṭhavi maññe udīrayatīti.

Evaṁ vutte bhagavā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: nesā bhikkhu paṭhavi udīrayati2. Māro eso pāpimā tumhākaṁ vicakkhukammāya āgatoti. Atha kho bhagavā māro ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi1 ajjhabhāsi:

Rūpā saddā rasā gandhā phassā dhammā ca kevalā,
Etaṁ lokāmisaṁ ghoraṁ ettha loko'dhimucchito. 2

Etañca samatikkamma sato buddhassa sāvako,
Māradheyyamatikkamma3 ādiccova virocatīti

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 2. 8

Piṇḍasuttaṁ.

154. Ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu viharati pañcasālāyaṁ brāhmaṇagāme. [page 114] tena kho pana samayena pañcasālāyaṁ brāhmaṇagāme kumārakānaṁ pāhuṇakāni bhavanti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya pañcasālaṁ brāhmaṇagāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena pañcasāleyyakā brāhmaṇagahapatikā mārena pāpimatā anvāviṭṭhā bhavanti mā samaṇo gotamo piṇḍamalatthāti.

Atha kho bhagavā yathādhotena pattena pañcasālaṁ brāhmaṇagāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Tathādhotena pattena paṭikkami.

Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: api samaṇa4 piṇḍamalatthāti?

Tathā nu tvaṁ pāpima akāsi, yathā'haṁ piṇḍaṁ na labheyyanti.

Tena hi bhante bhagavā dutiyampi pañcasālaṁ brāhmaṇagāmaṁ pavisatu. Tathā'haṁ karissāmi, yathā bhagavā piṇḍaṁ lacchatīti.

(Bhagavā:)
Apuññaṁ pasavī māro āsajja naṁ tathāgataṁ,
Kinnu maññasi pāpima na me pāpaṁ vipaccati?.

Susukhaṁ vata jīvāma yesaṁ no natthi kiñcanaṁ
Pītibhakkhā bhavissāma devā ābhassarā yathāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Gāthāya-machasaṁ. Syā. 2. Loko vimucchito machasaṁ. Syā. 3. Māradheyyaṁ atikkamma - machasaṁ 4. Api tvaṁ samaṇa - machasaṁ.

[BJT Page 210]

4. 2. 9

Kassakasuttaṁ.

155. Sāvatthiyaṁ -

Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbāṇapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya saṁdasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhi katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti.

[page 115] atha kho mārassa pāpimato etadahosi: ayaṁ kho samaṇo gotamo bhikkhū nibbāṇapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya saṁdasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhi katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Yannūnāhaṁ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṁ vicakkhukammāyāti.

Atha kho māro pāpimā kassakavaṇṇaṁ abhinimminitvā mahantaṁ naṅgalaṁ khandhe karitvā dīghaṁ pācanayaṭṭhiṁ1 gahetvā haṭahaṭakeso sāṇasāṭī nivattho2 kaddama makkhitehi pādehi yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: api samaṇa balivadde addasāti.

Kimpana pāpima te balivaddehīti?

Mameva samaṇa cakkhu, mama rūpā, mama cakkhusamphassaviññāṇāyatanaṁ. Kuhiṁ me samaṇa gantvā mokkhasi? Mameva samaṇa sotaṁ, mama saddā, mama sotasamphassaviññāṇāyatanaṁ. Mameva samaṇa ghāṇaṁ, mama gandhā, mama ghāṇasamphassaviññāṇāyatanaṁ. Mameva samaṇa jivhā, mama rasā, mama jivhāsamphassaviññāṇāyatanaṁ. Mameva samaṇa kāyo, mama phoṭṭhabbā, mama kāyasamphassaviññāṇāyatanaṁ. Mameva samaṇa mano, mama dhammā, mama manosamphassaviññāṇāyatanaṁ. Kuhiṁ me samaṇa gantvā mokkhasīti?

Taveva pāpima cakkhu, tava rūpā, tava cakkhusamphassaviññāṇāyatanaṁ. Yattha ca kho pāpima natthi cakkhu, natthi rūpā, natthi cakkhusamphassaviññāṇāyatanaṁ. Agati tava tattha pāpima.

Taveva pāpima sotaṁ, tava saddā, tava sotasamphassaviññāṇāyatanaṁ. Yattha ca kho pāpima natthi sotaṁ, natthi saddā, natthi sotasamphassaviññāṇāyatanaṁ. Agati tava tattha pāpima.

Taveva pāpima ghāṇaṁ, tava gandhā, tava ghāṇasamphassaviññāṇāyatanaṁ. Yattha ca kho pāpima natthi ghāṇaṁ, natthi gandhā, natthi ghāṇasamphassaviññāṇāyatanaṁ. Agati tava tattha pāpima.

[page 116] taveva pāpima jivhā, tava rasā, tava jivhāsamphassaviññāṇāyatanaṁ. Yattha ca kho pāpima natthi jivhā, natthi rasā, natthi jivhāsamphassaviññāṇāyatanaṁ. Agati tava tattha pāpima.
Dīghapācanayaṭṭhiṁ- machasaṁ. Dīghaṁ pācanalaṭṭhiṁ-sī 1, 2. 2. Sāṇa sāṭakanivattho syā.
[BJT Page 212]

Taveva pāpima kāyo, tava phoṭṭhabbā, tava kāyasamphassaviññāṇāyatanaṁ. Yattha ca kho pāpima natthi kāyo, natthi phoṭṭhabbā, natthi kāyasamphassaviññāṇāyatanaṁ. Agati tava tattha pāpima.

Taveva pāpima mano, tava dhammā, tava manosamphassaviññāṇāyatanaṁ. Yattha ca kho pāpima natthi mano, natthi dhammā, natthi manosamphassaviññāṇāyatanaṁ. Agati tava tattha pāpimāti.

(Māro:)
Yaṁ vadanti mama idanti1 ye vadanti mamanti ca,
Ettha ce te mano atthi na me samaṇa mokkhasīti.

(Bhagavā:)
Yaṁ vadanti na taṁ mayhaṁ ye vadanti na te ahaṁ,
Evaṁ pāpima jānāhi na me maggampi dakkhasīti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 2. 10

Rajjasuttaṁ.

156. Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati himavantapasse2 araññakuṭikāyaṁ. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi. Sakkā nu kho rajjaṁ kāretuṁ ahanaṁ aghātayaṁ ajinaṁ ajāpayaṁ asocaṁ asocāpayaṁ dhammenāti.

Atha kho māro pāpimā bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: kāretu bhante bhagavā rajjaṁ, kāretu sugato rajjaṁ, ahanaṁ aghātayaṁ ajinaṁ ajāpayaṁ asocaṁ asocāpayaṁ dhammenāti.

(Bhagavā:)
Kimpana tvaṁ pāpima passasi, yaṁ maṁ tvaṁ evaṁ vadesi: kāretu bhante bhagavā rajjaṁ, kāretu sugato rajjaṁ, ahanaṁ aghātayaṁ ajinaṁ ajāpayaṁ asocaṁ asocāpayaṁ
Dhammenāti.

(Māro:)
Bhagavatā kho bhante cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno ca pana bhante bhagavā himavantaṁ pabbatarājaṁ suvaṇṇanetvava adhimucceyya suvaṇṇapabbatassāti. 3

(Bhagavā:)
[page 117] pabbatassa suvaṇṇassa jātarūpassa kevalo4,
Dvittāva nālamekassa iti vidvā samañcare.

1. Mamayidanti-machasaṁ. Syā. [Pts 2.] Himavantapadese-machasaṁ. Syā. [Pts 3.] Suvaṇṇañca panassāti-machasaṁ. Suvaṇṇañca pabbatassāti-[pts 4.] Kevalā-syā.

[BJT Page 214]

Yo dukkhamaddakkhi yato nidānaṁ kāmesu so jantu kathaṁ nameyya, upadhiṁ viditvā saṅgoti loke tasseva jantu vinayāya sikkheti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

Rajjavaggo dutiyo.

Tatruddānaṁ:

Pāsāṇo sīho sakalikā patirūpaṁ ca mānasaṁ,
Pattaṁ āyatanaṁ piṇḍaṁ kassakaṁ rajjena te dasāti.

3. Māravaggo.

4. 3. 1

Sambahulasuttaṁ.

157. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati silāvatiyaṁ. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato avidūre appamattā ātāpino pahitattā viharanti.

Atha kho māro pāpimā brāhmaṇavaṇṇaṁ abhinimminitvā mahantena jaṭaṇḍuvena ajinakkhipanivattho jiṇṇo gopānasivaṅko ghurughurupassāsī udumbaradaṇḍaṁ gahetvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: daharā bhavanto pabbajitā susukālakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino1 kāmesu, bhuñjantu bhonto2 mānusake kāme, mā sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvitthāti.

Na kho mayaṁ brāhmaṇa sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvāma, kālikañca kho mayaṁ brāhmaṇa hitvā sandiṭṭhikaṁ anudhāvāma. Kālikā hi brāhmaṇa kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaṁ dhammo akāliko ehipassiko opanayiko3 paccattaṁ veditabbo viññūhīti.

[page 118] evaṁ vutte māro pāpimā sīsaṁ okampetvā jivhaṁ nillāletvā tivisākhaṁ4 nalāṭena lāṭikaṁ uṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkāmi.

1. Anikkīḷitāvino-machasaṁ. 2, Bhavanto-machasaṁ 3. Opaneyyikomachasaṁ. 4. Tivisāṭika-si1, 2.

[BJT Page 216]

Atha kho te bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: idha mayaṁ bhante bhagavato avidūre appamattā ātāpino pahitattā viharāma. Atha kho bhante aññataro brāhmaṇo mahantena jaṭaṇḍuvena ajinakkhipanivattho jiṇṇo gopānasivaṅko ghurughurupassāsī udumbaradaṇḍaṁ gahetvā yena mayaṁ1 tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā amhe etadavoca:

Daharā bhavanto pabbajitā susukālakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu, bhuñjantu bhonto mānusake kāme mā sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvitthāti. Evaṁ vutte mayaṁ bhante taṁ brāhmaṇaṁ etadavovumha: na kho mayaṁ brāhmaṇa sandiṭṭhikaṁ hitvā kālikaṁ anudhāvāma, kālikañca kho mayaṁ brāhmaṇa hitvā sandiṭṭhikaṁ anudhāvāma. Kālikā hi brāhmaṇa kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaṁ dhammo akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṁ veditabbo viññūhīti. Evaṁ vutte bhante so brāhmaṇo sīsaṁ okampetvā jivhaṁ nillāletvā tivisākhaṁ nalāṭe nalāṭikaṁ vuṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkantoti.

Neso bhikkhave brāhmaṇo. Māro esa2 pāpimā. Tumhākaṁ vicakkhukammāya āgatoti. Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi:
Yo dukkhamaddakkhi yato nidānaṁ kāmesu so jantu kathaṁ nameyya,
Upadhiṁ viditvā saṅgoti loke tasseva jantu vinayāya sikkheti.

4. 3. 2.
[page 119] samiddhisutta1.

158. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati silāvatiyaṁ. Tena kho pana samayena āyasmā samiddhi bhagavato avidūre appamatto ātāpi pahitatto viharati.

Atha kho āyasmato samiddhissa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi. Lābhā vata me suladdhaṁ vata me yassa me satthā arahaṁ sammāsambuddho. Lābhā vata me suladdhaṁ vata me yo'haṁ3 evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajito. Lābhā vana me suladdhaṁ vata me yassa me sabrahmacārayo4 sīlavanto kalyāṇadhammāti.

1. Yena amhe-[pts 2.] Eso-machasaṁ, syā. [Pts 3.] Svāhaṁ-machasaṁ 4. Brahmacārino-machasaṁ syā.

[BJT Page 218]

Atha kho māro pāpimā āyasmato samiddhissa cetasā cetoparivitakkamaññāya yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmato samiddhissa avidūre mahantaṁ bhayabheravasaddaṁ akāsi, apissudaṁ paṭhavi maññe udīrayatīti. 1

Atha kho āyasmā samiddhi yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaṁ etadavoca: idhāhaṁ bhante bhagavato avidūre appamatto ātāpi pahitatto viharāmi. Tassa mayhaṁ bhante rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yassa me satthā arahaṁ sammāsambuddho. Lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yo'haṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajito. Lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yassa me sabrahmacārayo sīlavanto kalyāṇadhammāti. Tassa mayhaṁ bhante avidūre mahābhayabheravasaddo ahosi, apissudaṁ paṭhavi maññe udīrayatīti. 1.

(Bhagavā:)
Nesā samiddhi paṭhavi udīrayati. Māro eso pāpimā. Tuyhaṁ vicakkhukammāya āgato. Gaccha tvaṁ samiddhi tattheva appamatto ātāpi pahitatto viharāhīti.

Evambhanteti kho āyasmā samiddhi bhagavato paṭissutvā2 [page 120] uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivātvo padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Dutiyampi kho āyasmā samiddhi tattheva appamatto ātāpi pahitatto vihāsi. Dutiyampi kho āyasmato samiddhissa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi. Lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, ma, yassa me satthā arahaṁ sammāsambuddho. Lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yo'haṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajito. Lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, yassa me sabrahmacārayo sīlavanto kalyāṇadhammāti. Dutiyampi kho māro pāpimā āyasmato samiddhissa cetasā cetoparivitakkamaññāya yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmato samiddhissa avidūre mahantaṁ bhayabheravasaddaṁ akāsi, apissudaṁ paṭhavi maññe udīrayatīti.
Atha kho āyasmā samiddhi māro ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Saddhāyāhaṁ pabbajito agārasmā anagāriyaṁ,
Sati paññā ca me buddhā cittañca susamāhitaṁ,
Kāmaṁ karassu rūpāni neva maṁ byādhayissasīti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ samiddhi bhikkhūti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Undriyatīti- machasaṁ, 2. Paṭissuṇitvā-[pts]

[BJT Page 220]

4. 3. 3.
Godhikasuttaṁ

159. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe tena kho pana samayena āyasmā godhiko isigilipasse viharati kāḷasilāyaṁ. Atha kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṁ1 cetovimuttiṁ phusi. Atha kho āyasmā godhiko tāya2 sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi.

Dutiyampi kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṁ1 cetovimuttiṁ phusi. Dutiyampi kho āyasmā godhiko tāya2 sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi. Tatiyampi kho āyasmā godhiko tāya sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi. Catutthampi kho āyasmā godhiko tāya sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi. [page 121] pañcamampi kho āyasmā godhiko tāya sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi. Chaṭṭhampi kho āyasmā godhiko tāya sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi.

Sattamampi kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṁ cetovimuttiṁ phusi. Atha kho āyasmato godhikassa etadahosi: yāva chaṭṭhaṁ khvāhaṁ sāmayikāya cetovimuttiyā parihīno. Yannūnāhaṁ satthaṁ āhareyyanti.

Atha kho māro pāpimā āyasmato godhikassa cetasā ceto parivitakkamaññāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi:
Mahāvīra mahāpañña iddhiyā yasasā jalaṁ2,
Sabbaverabhayātīta pāde vandāmi cakkhuma.

Sāvako te mahāvīra maraṇaṁ maraṇābhibhu,
Ākaṅkhati cetayati taṁ nisedha jutindhara.

Kathaṁ hi bhagavā tuyhaṁ sāvako sāsane rato,
Appattamānaso sekho kālaṁ kayirā janesutāti.

Tena kho pana samayena āyasmatā godhikena satthaṁ āharitaṁ hoti.

Atha kho bhagavā māro ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimattaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Evaṁ hi dhīrā kubbanti nāvakaṅkhanti jīvitaṁ,
Samūlaṁ taṇhaṁ abbuyha4 godhiko parinibbutoti.

1. Sāmādhikaṁ-[pts-] sāmāyikaṁ-syā. 2. Tamhā. 3. Jala -machasaṁ. Syā 4. Kaṇhamabbuyha-machasaṁ.

[BJT Page 222]

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: āyāma bhikkhave yena isigilipassaṁ kāḷasīlā tenupasaṅkamissāma, yattha godhikena kulaputtena satthaṁ āharitanti. Evaṁ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ yena isigilipassaṁ kāḷasilā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ godhikaṁ dūratova mañcake vivattakkhandhaṁ semānaṁ1.

[page 122] tena kho pana samayena dhūmāyitattaṁ timirāyitattaṁ gacchateva purimaṁ disaṁ, gacchati pacchimaṁ disaṁ, gacchati uttaraṁ disaṁ, gacchati dakkhiṇaṁ disaṁ, gacchati uddhaṁ, gacchati adho, gacchati anudisaṁ.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: passatha no tumhe bhikkhave etaṁ dhūmāyitattaṁ nimirāyitattaṁ. Gacchateva purimaṁ disaṁ, gacchati pacchimaṁ disaṁ, gacchati uttaraṁ disaṁ, gacchati dakkhiṇaṁ disaṁ, gacchati uddhaṁ, gacchati adho, gacchati anudisanti. Evaṁ bhante. Eso kho bhikkhave māro pāpimā godhikassa kulaputtassa viññāṇaṁ samannesati2, kattha godhikassa kulaputtassa viññāṇaṁ patiṭṭhitanti. Appatiṭṭhitena ca bhikkhave viññāṇena godhiko kulaputto parinibbutoti.

Atha kho māro pāpimā beluvapaṇaḍuvīṇamādāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Uddhaṁ adho ca tiriyañca disā anudisāsvahaṁ,
Anvesaṁ nādhigacchāmi godhiko so kuhiṁ gatoti?

(Bhagavā:)
So dhīro dhitisampanno jhāyī jhānarato sadā,
Ahorattaṁ anuyuñjaṁ jīvitaṁ anikāmayaṁ.

Chetvāna maccuno senaṁ anāgantvā punabbhavaṁ,
Samūlaṁ taṇhamabbuyha godhiko parinibbutoti.

(Therā:)

Tassa sokaparetassa vīṇā kacchā abhassatha,
Tato so dummano yakkho tatthevantaradhāyathāti3.

4. 3. 4

Sattavassasuttaṁ.

160. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe. Tena kho pana samayena māro pāpimā sattavassāni bhagavantaṁ anubandho4 hoti otārāpekkho otāraṁ alabhamāno. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

[page 123] sokāvatiṇṇo nu vanamhi5 jhāyasi cittaṁ nujito uda patthayāno,
Āguṁ nu gāmasmimakāsi kiñci kasmā janena na karosi sakkhiṁ
Sakkhī na sampajjati kena ci teti.

1. Seyyamānaṁ-syā, soppamānaṁ-sīmu. 1. 2. Samanvesati-machasaṁ. [Pts 3.] Tatthevantaradhāyithāti- syā. 4. Anubaddho machasaṁ. Syā. Sīmu. 5. Vanasamiṁ-syā, [pts.]

[BJT Page 224]

(Bhagavā:)
Sokassa mūlaṁ palikhāya sabbaṁ anāgu jhāyāmi asocamāno,
Chetvāna sabbaṁ bhavalobhajappaṁ anāsavo jhāyāmi pamattabandhu.

(Māro:)
Yaṁ vadanti mamedanti ye vadanti mamanti ca,
Ettha ce te mano atthi na me samaṇa mokkhasīti.

(Bhagavā:)
Yaṁ vadanti na taṁ1 mayhaṁ ye vadanti na te ahaṁ,
Evaṁ pāpima jānābhi na me maggampi dakkhasīti.

(Māro:)
Sace maggaṁ1 anubuddhaṁ khemaṁ amatagāminaṁ,
Apehi gaccha tvameveko kimaññamanusāsasīti.

Seyyathāpi bhante gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī. Tatra'ssa kakkaṭako. Atha kho bhante sambahulā kumārakā vā kumārikāyo vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā yena sā pokkharaṇī tenupasaṅkameyyuṁ, upasaṅkamitvā taṁ kakkaṭakaṁ udakā uddharitvā thale patiṭṭhāpeyyuṁ, yaṁ yadeva hi so bhante kakkaṭako aḷaṁ abhininnāmeyya, taṁ tadeva te kumārakā vā kumārikāyo vā kaṭṭhena vā kaṭalāya vā sañchindeyyuṁ sambhañjeyyuṁ. Evaṁ hi so bhante kakkaṭako sabbehi aḷehi sañchinnehi sambhaggehi sampaḷibhaggehi abhabbo taṁ pokkharaṇiṁ puna2 otarituṁ seyyathāpi pubbe. 2.

Evameva kho bhante yāni 3 visūkāyikāni4 visevitāni vipphanditāni kānici kānici sabbāni5 tāni bhagavatā sañchinnāni, sambhaggāni [page 124] sampaḷibhaggāni. Abhabbo dānāhaṁ6 bhante puna bhagavantaṁ upasaṅkamituṁ yadidaṁ otārāpekkhoti. Atha kho māro pāpimā bhagavato santike imā nibbejanīyā gāthāyo abhāsi:

Medavaṇṇañca pāsāṇaṁ vāyaso anupariyagā,
Apettha mudu7 vindema api assādanā siyā.

Aladdhā tattha assādaṁ vāyasetto8 apakkame,
Kākoca selamāsajja nibbijjāpema gotamāti.

1. Sabbantaṁ-sīmu. 2[Pts, 2, "] puna" iti ca " seyyathāpi pubbe" iti ca nadissate-machasaṁ. 3. Yāni kānici-machasaṁ 4. Visukāyitāni-syā 5. Vipphanditāni sabbāni-macasaṁ. Syā. 6. Abhabbo ci dānāhaṁ-sīmu, 2. Abhabbovadānāhaṁ-[pts. 7.] Muduṁ-machasaṁ. 8. Vāyamanto-syā.

[BJT Page 226]

Atha kho māro pāpimā bhagavato santike imā nibbejanīyā gāthāyo abhāsitvā tamhā ṭhānā apakkamma bhagavato avidūre paṭhaviyaṁ pallaṅkena nisīdi tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno kaṭṭhena bhūmiṁ vilikhantoti.

4. 3. 5

Māradhītusuttaṁ

161. Uruvelāyaṁ-

Atha kho taṇhā ca arati1 ragā ca māradhītaro yena māro pāpimā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāya ajjhabhāsiṁsu:

Kenāsi dummano tāta purisaṁ kannu socasi?
Mayaṁ taṁ rāgapāsena āraññamiva2 kuñjaraṁ,
Bandhitvā ānayissāma vasago te bhavissatīti.

(Māro:)
Arahaṁ sugato loke na rāgena suvānayo,
Māradheyyamatikkanto tasmā socāmahaṁ bhūsanti.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ: pāde te samaṇa paricāremāti. Atha kho bhagavā na manasākāsi yathā taṁ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekamantaṁ apakkamma evaṁ samacintesuṁ: uccāvacā kho purisānaṁ adhippāyā. Yannūna mayaṁ ekasataṁ ekasataṁ kumārivaṇṇasataṁ abhinimmineyyāmāti.

[page 125] atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekasataṁ ekasataṁ kumārivaṇṇasataṁ anibhimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ: pāde te samaṇa paricāremāti. Tampi bhagavā na manasākāsi yathā taṁ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekamantaṁ apakkamma evaṁ samacintesuṁ: uccāvacā kho purisānaṁ adhippāyā. Yannūna mayaṁ ekasataṁ ekasataṁ avijātavaṇṇasataṁ abhinimmineyyāmāti.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekasataṁ ekasataṁ avijātavaṇṇasataṁ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ: pāde te samaṇa paricāremāti. Tampi bhagavā na manasākāsi yathā taṁ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.

1. Aratī ca-katthaci 2. Araññaṁ- sīmu1. Syā. [Pts.]

[BJT Page 228]

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekamantaṁ apakkamma evaṁ samacintesuṁ: uccāvacā kho purisānaṁ adhippāyā. Yannūna mayaṁ ekasataṁ ekasataṁ sakiṁ vijātavaṇṇasataṁ abhinimmineyyāmāti.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekasataṁ ekasataṁ sakiṁ vijātavaṇṇasataṁ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ: pāde te samaṇa paricāremāti. Tampi bhagavā na manasākāsi yathā taṁ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekamantaṁ apakkamma evaṁ samacintesuṁ: uccāvacā kho purisānaṁ adhippāyā. Yannūna mayaṁ ekasataṁ ekasataṁ duvijātavaṇṇasataṁ abhinimmineyyāmāti.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekasataṁ ekasataṁ duvijātavaṇṇasataṁ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ: pāde te samaṇa paricāremāti. Tampi bhagavā na manasākāsi yathā taṁ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekamantaṁ apakkamma evaṁ samacintesuṁ: uccāvacā kho purisānaṁ adhippāyā. Yannūna mayaṁ ekasataṁ ekasataṁ majjhimitthivaṇṇasataṁ abhinimmineyyāmāti.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekasataṁ ekasataṁ majjhimitthivaṇṇasataṁ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ: pāde te samaṇa paricāremāti. Tampi bhagavā na manasākāsi yathā taṁ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekamantaṁ apakkamma evaṁ samacintesuṁ: uccāvacā kho purisānaṁ adhippāyā. Yannūna mayaṁ ekasataṁ ekasataṁ mahitthivaṇṇasataṁ abhinimmineyyāmāti.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekasataṁ ekasataṁ mahitthivaṇṇasataṁ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavocuṁ: pāde te samaṇa paricāremāti. Tampi bhagavā na manasākāsi yathā taṁ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekamantaṁ apakkamma etadavocuṁ:saccaṁ kira no pitā avoca:

"Arahaṁ sugato loke na rāgena suvānayo
Māradheyyaṁ atikkanto tasmā socāmahaṁ bhūsana"ti.

Yaṁ hi mayaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā avītarāgaṁ iminā upakkamena upakkameyyāma hadayaṁ vāssa phaleyya. Uṇhaṁ vā lohitaṁ mukhato uggaccheyya. [page 126] ummādaṁ vā pāpuṇeyya cittavikkhepaṁ vā. Seyyathā1 vā pana naḷo harito luto ussussati visussati milāyati, evameva ussusseyya visusseyya milāyeyyāti.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho taṇhā māradhītā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

1. Seyyathāpi-sīmu1. Syā.

[BJT Page 230]

Sokāvatiṇṇo nu vanamhi jhāyasi cittaṁ nu jito uda patthayāno
Āguṁ nu gāmasmimakāsi kiñci kasmā janena na karosi sakkhiṁ
Sakkhī na sampajjati kenaci teti.

(Bhagavā:)
Atthassa pattiṁ hadayassa santiṁ chetvāna senaṁ piyasātarūpaṁ
Ekāhaṁ jhāyaṁ sukhamanvabodhiṁ tasmā janena na karomi sakkhiṁ
Sakkhī na sampajjati kenaci meti.

Atha kho arati māradhītā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Kathaṁ vihārī bahulodha bhikkhu pañcoghatiṇṇo atarīdha chaṭṭhaṁ,
Kathaṁ jhāyiṁ bahulaṁ kāmasaññā paribāhirā honti aladdha yo tanti.

(Bhagavā:)
Passaddhakāyo suvimuttacitto asaṅkharāno satimā anoko,
Aññāya dhammaṁ avitakkajhāyī na kuppati na sarati na thīno.

Evaṁ vihārī bahulodha bhikkhu pañcoghatiṇṇo atarīdha chaṭṭhaṁ,
Evaṁ jhāyiṁ bahulaṁ kāmasaññā paribāhirā honti aladdha yo tanti.

[page 127] atha kho ragā māradhītā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Acchecchi taṇhaṁ gaṇasaṅghacārī addhā carissanti bahū ca sattā,
Bahūṁ vatāya janataṁ anoko acchejja nessati maccurājassa pāranti.

(Bhagavā:)
Nayanti ve mahāvīrā saddhammena tathāgatā
Dhammena nayamānānaṁ kā usūyā vijānatanti.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro yena māro pāpimā tenupasaṅkamiṁsu. Addasā kho māro pāpimā taṇhañca aratiñca ragañca māradhītaro dūratova āgacchantiyo disvāna gāthāhi ajjhabhāsi:

Bālā kumudanāḷehi pabbataṁ abhimatthatha
Giriṁ nakhena khaṇatha ayo dantehi khādatha.

Selaṁva sirasūhacca2 pātāle gādhamesatha
Khāṇuṁva urasāsajja nibbijjāpetha gotamāti. 3

1. Abhimatthatha-machasaṁ. [Pts 2.] Sirasi ūhacca-sīmu. 3. " Idamavocāti" saṅgītikārā desanaṁ niṭṭhapentīti-aṭṭhakathā.

[BJT Page 232]

(Therā:)
Daddallamānā āgañchuṁ taṇhā ca aratīragā
Tā tattha panudī satthā tulaṁ bhaṭṭhaṁva māphatoti.

Māravaggo tatiyo.

Tatruddānaṁ:

Sambahulā samiddhī ca godhikaṁ sattavassāni dhītaraṁ
Desitaṁ buddhaseṭṭhena imaṁ mārapañcakanti.

Mārasaṁyuttaṁ samattaṁ.

5. Bhikkhūnīsaṁyuttaṁ.

1. Bhikkhūnīvaggo.

5. 1. 1.

Āḷavikāsuttaṁ.

162. [page 128] evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho āḷavikā bhikkhūnī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṁ tenupasaṅkami vivekatthinī.

Atha kho māro pāpimā āḷavikāya bhikkhūniyā bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo vivekamhā cāvetukāmo yena āḷavikā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āḷavikaṁ bhikkhuniṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Natthi nissaraṇaṁ loke kiṁ vivekena kāhasi,
Bhuñjassu kāmaratiyo māhu pacchānutāpinīti.

Atha kho āḷavikāya bhikkhuniyā etadahosi: 'ko nukhvāyaṁ1 manusso vā amanusso vā gāthaṁ bhāsatī'ti? Atha kho āḷavikāya bhikkhuniyā etadahosi: 'māro kho aya pāpimā mama bhayaṁ chamhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo vivekamhā cāvetukāmo gāthaṁ bhāsatī'ti. Atha kho āḷavikā bhikkhunī māro ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi paccabhāsi. 2

1Kho ayaṁ - syā 2, ajjhabhāsi-syā.
[BJT Page 234]

Atthi nissaraṇaṁ loke paññāya me suphassitaṁ, 1
Pamattabandhu pāpima na tvaṁ jānāsi taṁ padaṁ.

Sattisulūpamā kāmā khandhāsaṁ adhikuṭṭanā,
Yaṁ tvaṁ kāmaratiṁ brūsi arati mayhaṁ2 sā ahūti.

[page 129] atha kho māro pāpimā jānāti maṁ āḷavikā bhikkhunīti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

5. 1. 2.
Somāsuttaṁ,
163. Sāvatthiyaṁ-

Atha kho somā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṁ ajjhogahetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ3 nisīdi.

Atha kho māro pāpimā somāya bhikkhuniyā bhayaṁ chamhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena somā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā somaṁ bhikkhuniṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Yantaṁ isīhi pattabbaṁ ṭhānaṁ durabhisambhavaṁ,
Na taṁ dvaṅgulapaññāya sakkā pappotumitthiyāti.

Atha kho somā bhikkhuniyā etadahosi: 'ko nukhvāyaṁ4 manusso vā amanusso vā gāthaṁ bhāsatī'ti. Atha kho somāya bhikkhuniyā etadahosi: 'māro kho ayaṁ pāpimā mama bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṁ bhāsatī'ti. Atha kho somā bhikkhunī māro ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi:

Itthibhāvo kiṁ kayirā cittamhi susamāhite,
Ñāṇamhi vattamānamhi sammā dhammaṁ vipassato.

Yassa nūna siyā evaṁ itthāhaṁ5 purisoti vā,
Kiñci vā pana aññasmiṁ taṁ māro vattumarahatīti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ somā bhikkhunīti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Suphussitaṁ-machasaṁ. Syā. [Pts. 2.] Mayha - machasaṁ syā. Sī1. 3. Divāvihāratthāya-sīmu. 2. [Pts. 4.] Nu kho ayaṁ. -Syā. 5. Itthīhaṁ-syā. 6. Asmīti-katthaci.

[BJT Page 236]

5. 1. 3
Gotamīsuttaṁ.
164. Sāvatthiyaṁ-

Atha kho kisāgotamī bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā [page 130] yena andhavanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṁ ajjhogahetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

Atha kho māro pāpimā kisāgotamiyā bhikkhuniyā bhayaṁ chamhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena kisāgotamī bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā kisāgotamiṁ bhikkhuniṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Kinnu tvaṁ hataputtāva ekamāsi1 rudammukhī,
Vanamajjhagatā ekā purisaṁ nu gavesasīti.

Atha kho kisāgotamiyā bhikkhuniyā etadahosi: ko nukhvāyaṁ manusso vā amanussā vā gāthaṁ bhāsatī ti. Atha kho kisāgotamiyā bhikkhuniyā etadahosi: māro kho ayaṁ pāpimā mama bhayaṁ chamhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṁ bhāsatīti. Atha kho kisāgotamī bhikkhunī māro kho ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi paccabhāsi:2

Accantaṁ mataputtā'mhi3 purisā etadantikā,
Na socāmi na rodāmi na taṁ bhāyāmi āvuso.

Sabbattha vihatā4 nandi tamokkhandho padālito,
Jetvāna maccuno5 senaṁ viharāmi anāsavāti.

Atha kho māro pāpimā jānātī maṁ kisāgotamī bhikkhunīti dukkhī dummato tatthevantaradhāyīti.

5. 1. 4.
Vijayā suttaṁ

165. Sāvatthiyaṁ-

Atha kho vijayā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṁ ajjhogahetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

Atha kho māro pāpimā kisāgotamiyā bhikkhuniyā bhayaṁ chamhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena vijayā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā vijayaṁ bhikkhuniṁ gāthāya ajjhabhāsi:

1. Ekamāsī-sīmu. 1. Syā. 2. Ajjhabhāsi- syā. 3. Hataputtamhi-syā. [Pts] sī1 4. Vihitā-syā. 5. Chetvā namucino-sīmu. 1.

[BJT Page 238]

[page 131] daharā tvaṁ rūpavatī ahañca daharo susu,
Pañcaṅgikena turiyena ehayyebhiramāmaseti1.

Atha kho vijayāya bhikkhuniyā etadahosi: ko nukhvāyaṁ manusso vā amanussā vā gāthaṁ bhāsatī ti. Atha kho vijayāya bhikkhuniyā etadahosi: māro kho ayaṁ pāpimā mama bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṁ bhāsatīti. Atha kho vijayā bhikkhunī māro kho ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi paccabhāsi:3

Rūpā saddā rasā gandhā phoṭṭhabbā ca manoramā,
Niyyātayāmi tuyheva4 māra nāhaṁ tenatthikā5.

Iminā pūtikāyena bhindanena pabhaṅgunā,
Aṭṭīyāmi6 harāyāmi kāmataṇhā samūhatā,

Ye ca rūpūpagā sattā ye ca āruppaṭhāyino7,
Yā ca santā samāpatti sabbattha vihato tamoti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ vijayā bhikkhunīti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

5. 1. 5
Uppalavaṇṇāsuttaṁ.

166. Sāvatthiyaṁ-
Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṁ ajjhogahetvā aññatarasmiṁ supupphitasālarukkhamūle aṭṭhāsi.

Atha kho māro pāpimā uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena uppalavaṇṇā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā uppalavaṇṇaṁ bhikkhuniṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Supupphitaggaṁ upagamma bhikkhunī ekā tvaṁ tiṭṭhasi sālamūle,
Na catthi te dutiyā vaṇṇadhātu idhāgatā tādisikā bhaveyyuṁ
Bāle na tvaṁ bhāyasi dhuttakānanti.

Atha kho uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā etadahosi: ko nu khvāyaṁ manusso vā amanussā vā gāthaṁ bhāsatī ti. Atha kho uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā etadahosi: māro kho ayaṁ pāpimā mama bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṁ bhāsatīti. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī māro ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi paccabhāsi:8

1. Ehi ayye ramāmase-sīmu, 1. Ramāmahase-syā. 2. Kho ayaṁ-[pts. 3.] Ajjhabhāsi-sīmu1. Sī1. 2. 4. Tumheva -[pts. 5.] Nahi tena atthikā-syā. [Stp 6.] Aṭṭiyāmi-sīmu2. Syā. [Pts. 7.] Arūpaṭhāyīno-machasaṁ. Arūpabhāgino- syā. Āruppaṭṭhāyino-[pts 8.] Ajjhabhāsi-syā.

[BJT Page 240]

Sataṁ sahassānapi dhuttakānaṁ idhāgatā tādisikā1 bhaveyyuṁ,
Lomaṁ na iñjāmi na santasāmi na māra bhāyāmi tamekikāpi.

Esā antaradhāyāmi kucchiṁ vā pavisāmi te,
Pakhumantarikāyampi tiṭṭhantiṁ maṁ na dakkhasi.

Cittasmiṁ vasībhūtāmhi iddhipādā subhāvitā,
Sabbabandhanamuttāmhi na taṁ bhāyāmi āvusoti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ uppalavaṇṇā bhikkhunīti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

5. 1. 6.
Cālāsuttaṁ.

167. Sāvatthiyaṁ-

Atha kho cālā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṁ ajjhogahetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

Atha kho māro pāpimā yena cālā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā cālaṁ bhikkhuniṁ etadavoca:

Kinnu2 tvaṁ bhikkhunī na rocesīti.

(Cālābhikkhunī:)
Jātiṁ khvāhaṁ āvuso na rocemīti.
(Māro:)
Kinnu jātiṁ na rocesi jāto kāmāni bhūñjati,
Ko nu taṁ idamādapayi jātiṁ māroca3 bhikkhunīti.
(Cālābhikkhunī:)
Jātassa maraṇaṁ hoti jāto dukkhāni phussati4,
Bandhaṁ vadhaṁ pariklesaṁ tasmā jātiṁ na rocaye.

Buddho dhammamadesesi jātiyā samatikkamaṁ,
Sabbadukkhappahāṇāya yo maṁ5 sacce nivesayi.

[page 133] ye ca rūpūpagā sattā ye ca āruppaṭhāyino,
Nirodhaṁ appajānantā āgantāro punabbhavanti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ cālā bhikkhunīti dukkhī dummano tattevantaradhāyīti.

5. 1. 7
Upacālāsuttaṁ.

168. Sāvatthiyaṁ-

Atha kho upacālā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṁ ajjhogahetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

1. Tādisakā-machasaṁ. 2. Kinnu-kho tvaṁ -syā. 3. Rocesi sīmu, 2. 4. Passati-sīmu. 1 Syā. 5. Somaṁ machasaṁ. Syā.

[BJT Page 242]

Atha kho māro pāpimā yena upacālā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā upacālaṁ bhikkhuniṁ etadavoca:

Kattha nu tvaṁ bhikkhunī uppajjitukāmāti?

(Upacālā:)
Na khvāhaṁ āvuso katthaci uppajjitukāmāti.
(Māro:)
Tāvatiṁsā ca yāmā ca tusitā cāpi devatā,
Nimmāṇaratino devā ye devā vasavattino,
Tattha cittaṁ paṇidhehi ratiṁ paccanubhossasīti.

(Upacālā:)
Tāvatiṁsā ca yāmā ca tusitā cāpi devatā,
Nimmāṇaratino devā ye devā vasavattino,
Kāmabandhanabaddhā1 te enti māravasaṁ puna.

Sabbo ādipito2 loko sabbo loko padhūpito,
Sabbo pajjalito loko sabbo loko pakampito,

Akampitaṁ ajalitaṁ3 aputhujjanasevitaṁ,
Agati yattha mārassa tattha me nirato manoti,

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ upacālā bhikkhunīti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

5. 1. 8.
Sīsūpacālāsuttaṁ*.

169. Sāvatthiyaṁ-

Atha kho sīsūpacālā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṁ ajjhogahetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

Atha kho māro pāpimā sīsūpacālā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā sīsūpacālaṁ bhikkhuniṁ etadavoca:

Kassa nu tvaṁ bhikkhunī pāsaṇḍaṁ rocesīti?

(Sīsūpacālā:)
Na khvāhaṁ āvuso kassaci pāsaṇḍaṁ rocemiti,
(Māro:)
Kinnu uddissa muṇḍāsi samaṇī viya dissasi,
Na ca rocesi pāsaṇḍaṁ kimiva4 carasi momuhāti.

* Sīsappacālā-sī1, 2.
1. Bandhā-syā. 2. Ādippito-sīmu, 1. Āditto-syā. 3. Apajjalitaṁ-machasaṁ syā. [Pts. 4.] Kimidaṁ-syā.

[BJT Page 244]
(Sisūpacālā:)
Ito bahiddhā pāsaṇḍā diṭṭhīsu pasīdanti te,
Na tesaṁ dhammaṁ rocemi na te dhammassa kovidā.

[page 134]
Atthi sakyakule jāto buddho appaṭipuggalo,
Sabbābhibhū māranudo sabbatthamaparājito,
Sabbattha mutto asito1 sabbaṁ passati cakkhumā.

Sabbakammakkhaya2ppatto vimutto upadisaṅkhaye,
So mayhaṁ bhagavā satthā tassa rocemi sāsananti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ sīsūpacālā bhikkhunīti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

5. 1. 9.
Selāsuttaṁ.

170. Sāvatthiyaṁ-

Atha kho selā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṁ ajjhogahetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

Atha kho māro pāpimā selāya bhikkhuniyā bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena selā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā selaṁ bhikkhūniṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Kenidaṁ pakataṁ bimbaṁ kvannu3 bimbassa kārako,
Kvannu4 bimbaṁ samuppannaṁ kvannu3 bimbaṁ nirujjhatīti.

Atha kho selāya bhikkhuniyā etadahosi: ko nu khvāyaṁ manusso vā amanussā vā gāthaṁ bhāsatī ti. Atha kho selāya bhikkhuniyā etadahosi: māro kho ayaṁ pāpimā mama bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṁ bhāsatīti. Atha kho selā bhikkhunī māro kho ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi paccabhāsi:

Nayidaṁ attakataṁ5 bimbaṁ nayidaṁ parakataṁ6 aghaṁ,
Hetuṁ paṭicca sambhūtaṁ hetubhaṅgā nirujjhati.

Yathā aññataraṁ bījaṁ khette vuttaṁ virūhati,
Paṭavīrasañca7 āgamma sinehañca tadūbhayaṁ.

Evaṁ khandhā ca dhātuyo cha ca āyatanā ime,
Hetuṁ paṭicca sambhūtā hetubhaṅgā nirujjhareti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ selā bhikkhunīti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Assito-syā 2. Sabbakammakkhayaṁ-machasaṁ. Syā. [Pts 3.] Kvanū. Machasaṁ. 4. Kvañca-sīmu. Kvaci-syā. 5, Nayidaṁ pakataṁ-syā. 6. Pakataṁ-syā. 7 Paṭhavirasañcāgamma-machasaṁ.

[BJT Page 246]

5. 1. 10.
Vajirāsuttaṁ.

171. Sāvatthiyaṁ1-

Atha kho vajirā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ [page 135] piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṁ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṁ ajjhogahetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi.

Atha kho māro pāpimā vajirāya bhikkhuniyā bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena vajirā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā vajiraṁ bhikkhuniṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Kenāyaṁ pakato satto kuvaṁ2 sattassa kārako,
Kuvaṁ satto samuppanno kuvaṁ satto nirujjhatīti.

Atha kho vajirāya bhikkhuniyā etadahosi: ko nukhvāyaṁ manusso vā amanussā vā gāthaṁ bhāsatī ti. Atha kho vajirāya bhikkhuniyā etadahosi: māro kho ayaṁ pāpimā mama bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṁ bhāsatīti. Atha kho vajirā bhikkhunī māro kho ayaṁ pāpimā iti viditvā māraṁ pāpimantaṁ gāthāhi paccabhāsi:

Kinnu sattoti paccesi māradiṭṭhigatannu te,
Suddhasaṅkhārapuñjoyaṁ nayidha sattūpalabbhati.

Yathā hi aṅgasambhārā hoti saddo rato iti,
Evaṁ khandhesu santesu hoti sattoti sammuti3.

Dukkhameva hi sambhoti dukkhaṁ tiṭṭhati veti ca,
Nāññatra dukkhā sambhoti nāññatra dukkhā nirujjhatīti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maṁ vajirā bhikkhunīti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

Bhikkhunīvaggo paṭhamo.

Tatruddānaṁ:

Āḷavikā ca somā ca gotamī vijayā saha
Uppalavaṇṇā ca cālā upacālā sisūpacālā
Selā vajirāya te dasāti,

Bhikkhunīsaṁyuttaṁ samattaṁ.

1. [page 136] evaṁ me sutaṁ-pe - anāthapiṇḍikassaārāme. Sīmu2. 2. Kici-syā. 3. Sammati-syā.

[BJT Page 248]

6. Brahmasaṁyuttaṁ

1. Kokālikavaggo
6. 1. 1.
Āyācanasuttaṁ

172. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho.

Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi. Adhigato kho myāyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo, ālayarāmā kho panāyaṁ pajā ālayaratā ālayasammuditā1 ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṁ idaṁ ṭhānaṁ yadidaṁ idappaccayatā paṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo2 virāgo nirodho nibbāṇaṁ. Ahañceva kho pana dhammaṁ deseyyaṁ. Pare ca me na ājāneyyuṁ. So mamassa kilamatho sā mamassa vihesāti.

Apissudaṁ3 bhagavantaṁ imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu. Pubbe assutapubbā:

Kicchena me adhigataṁ1 halandāni pakāsituṁ,
Rāgadosaparetehi nāyaṁ dhammo susambudho.

Paṭisotagāmiṁ nipuṇaṁ gambhīraṁ duddasaṁ aṇuṁ,
Rāgarattā na dakkhinti4 tamokkhandhena āvutāti. 5

[page 137] iti6 bhagavato paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ namati no dhammadesanāya.

Atha kho brahmuno sahampatissa bhagavato cetasā ceto parivitakkamaññāya etadahosi: nassati vata bho loko. Vinassati vata bho loko yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṁ namati no dhammadesanāyāti. Atha kho brahmā sahampati seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ7 vā bāhaṁ pasāreyya. Pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evameva brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi.

1. Samuditā-syā. [Pts. 2,] Taṇhākkhayo-machasaṁ. 3, Apissu-machasaṁ. 4. Dakkhanti-machasaṁ. 5. Ācuṭāti-machasaṁ. 6. Itiha-machasaṁ. 7. Samiñjitaṁ-machasaṁ.
[BJT Page 250]

Atha kho brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ paṭhaviyaṁ nihantvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: " desetu bhante bhagavā dhammaṁ desetu sugato dhammaṁ. Santi sattā apparajakkhajātikā. Assavaṇatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro"ti. Idamavoca brahmā sahampati. Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca:

Pāturahosi magadhesu pubbe dhammo asuddho samalehi cintito,
Avāpuretaṁ1 amatassa dvāraṁ suṇantu dhammaṁ vimalenānubuddhaṁ.

Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito yathāpi passe janataṁ samantato,
Tathūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha pāsādamāruyha samantacakkhu,
Sokāvatiṇṇaṁ2 janatamapetasoko avekkhassu jātijarābhibhūtanti.

Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma satthavāha anaṇa vicara loke,
Desassu2 bhagavā dhammaṁ aññātāro bhavissantīti.

[page 138] atha kho bhagavā brahmuno ca ajjhesanaṁ viditvā sattesu ca kāruññataṁ paṭicca buddhacakkhunā lokaṁ volokesi. Addasā kho bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento satte apparajakkhe mahā rajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante ( appekacce na paralokavajjabhayadassāvino3 viharante). Seyyathāpi nāma uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaddhāni udakānuggatāni4 anto nimuggaposīni. Appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaddhāni samodakaṁ ṭhitāni. Appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaddhāni udakā accuggamma ṭhitāni5 anupalittāni udakena. Evamevaṁ bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhaya dassāvino viharante ( appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante). Disvāna brahmānaṁ sahampatiṁ gāthāya paccabhāsi:

1. Apāpuretaṁ-machasaṁ. Syā 2. Desetu-syā[pts 3.] Bhayadassāvine-machasaṁ 4. Udakānugatāni-syā. 5. Tiṭṭhanti-sīmu2, syā. [Pts.] (-) Antarita pāṭho sīhalapotthakesu na dissate.

[BJT Page 252]

Apārutā tesaṁ1 amatassa dvārā ye sotavante pamuñcantu saddhaṁ,
Vihiṁsasaññī paguṇaṁ na bhāsiṁ dhammaṁ paṇītaṁ manujesu brahmeti.

Atha kho brahmā sahampati katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyāti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.

6. 1. 2.

Gāravasuttaṁ.

173. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle2 paṭhamābhisambuddho.

[page 139] atha kho bhagavato rahogatassa patisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: dukkhaṁ kho agāravo viharati appatisso. Kannu khvāhaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garu katvā3 upanissāya vihareyyanti.

Aparipuṇṇassa kho samādhikkhandhassa pāripuriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaṁ, na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā samādhi sampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā yamahaṁ sakkatvā garu katvā3 upanissāya vihareyyanti.

Aparipuṇṇassa kho paññākkhandhassa pāripuriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaṁ, na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā paññā sampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā yamahaṁ sakkatvā garu katvā3 upanissāya vihareyyanti.

Aparipuṇṇassa kho vimuttikkhandhassa pāripuriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaṁ, na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā vimutti sampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā yamahaṁ sakkatvā garu katvā3 upanissāya vihareyyanti.

Aparipuṇṇassa kho vimuttiñāṇadassanakkhandhassa pāripuriyā aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaṁ, na kho panāhaṁ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā vimutti ñāṇadassanasampannataraṁ aññaṁ samaṇaṁ vā brāhmaṇaṁ vā yamahaṁ sakkatvā garu katvā3 upanissāya vihareyyaṁ. Yannūnāhaṁ yvāyaṁ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṁ sakkatvā garu katvā5 upanissāya vihareyyanti.

1. Te-syā. 2. Nigrodhe-sīmu. 1 Syā. [Pts.] Sī1, 2. 3. Guruṁ katvāmachasaṁ. 4. Paripūriyā-ā. 5. Garuṅkatvā, -sī1.

[BJT Page 254]

Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā ceto parivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evamevaṁ brahmaloke antarahito bhagavato pūrato pāturahosi.

Atha khe brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: [page 140] evametaṁ bhagavā, evametaṁ sugata. Yepi te bhante ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaññeva sakkatvā garu katvā upanissāya vihariṁsu. Yepi te bhante bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaññeva sakkatvā garu katvā upanissāya viharissanti. Bhagavāpi bhante etarahi arahaṁ sammāsambuddho dhammaññeva sakkatvā garu katvā upanissāya viharatūti. Idamavoca brahmā sahampati. Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca:

Ye cabbhatītā1 sambuddhā ye ca buddhā anāgatā,
Yo cetarahi sambuddho bahunnaṁ2 sokanāsano.

Sabbe saddhammagaruno vihaṁsu3 viharanti ca,
Athopi4 viharissanti esā buddhāna dhammatā.

Tasmā hi atthakāmena 5 mahattamabhikaṅkhatā,
Saddhammo garu kātabbo saraṁ buddhānasāsanaṁ.

6. 1. 3.
Brahmadevasuttaṁ.

174. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarissā brāhmaṇiyā brahmadevo nāma putto bhagavato santike agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti.

Atha kho āyasmā brahmadevo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti vusitaṁ brahmacariyaṁ kataṁ karaṇīyaṁ nāparaṁ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā brahmadevo arahataṁ ahosi.

1. Ye ca atītā - machasaṁ, syā, [pts. 2.] Bahūnaṁ-machasaṁ. 3. Vihariṁsu-syā [pts] sī1, 2, 4. Athāpi-syā. Tathāpi-machasaṁ 5. Attakāmena-syā. Machasaṁ.

[BJT Page 256]

Atha kho āyasmā brahmadevo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena sakamātunivesanaṁ tenupasaṅkami. [page 141] tena kho pana samayena āyasmato brahmadevassa mātā brāhmaṇī brahmuno āhutiṁ niccaṁ paggaṇhāti. Atha kho brahmuno sahampatissa etadahosi: ayaṁ kho āyasmato brahmadevassa mātā brāhmaṇī brahmuno āhutiṁ niccaṁ paggaṇhāti, yannūnāhaṁ taṁ upasaṅkamitvā saṁvejeyyanti.

Atha kho brahmā sahampati seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya. Evamevaṁ brahmaloke antarahito āyasmato brahmadevassa mātunivesane pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati vehāsaṁ ṭhito āyasmato brahmadevassa mātaraṁ brāhmaṇiṁ gāthāhi ajjhabhāsi:

Dūre ito brāhmaṇī brahmaloko yassāhutiṁ paggaṇhāsi niccaṁ.
Netādiso brāhmaṇi brahmabhakkho kiṁ jappasi brahmapathaṁ ajānanti. 1

Eso hi te brāhmaṇī brahmadevo nirupadiko2 atidevappatto,
Akiñcano bhikkhu anaññaposī3 yo te so piṇḍāya gharaṁ paviṭṭho.

Āhuneyyo4 vedagū bhāvitatto narānaṁ devānañca5 dakkhiṇeyyo,
Bāhitvā pāpāni anupalitto6 ghāsesanaṁ irīyati7 sītibhūto.

Na tassa pacchā na puratthamatthi santo vidhūmo anigho nirāso,
Nikkhittadaṇḍo tasathāvaresu so tyāhutiṁ bhuñjatu aggapiṇḍaṁ

Visenibhūto upasantacitto nāgova danto carati anejo,
Bhikkhu susilo suvimuttacitto so tyāhutiṁ bhuñjatu aggapiṇḍaṁ.

Tasmiṁ pasannā avikampamānā [page 142] patiṭṭhapesi dakkhiṇaṁ dakkhiṇeyye,
Karohi puññaṁ sukhamāyatikaṁ disvā muniṁ brāhmaṇi oghatiṇṇanati.

Tasmiṁ pasannā avikampamānā patiṭṭhapesi dakkhiṇaṁ dakkhiṇeyye,
Akāsi puññaṁ sukhamāyatikaṁ disvā muniṁ brāhmaṇī oghatiṇṇanti.

1. Ajānaṁ-machasaṁ. Syā. 2. Nirūpadhiko-machasaṁ. Syā. 3. Anaññaposiyo[pts. 4.] Āhuniyo-syā. 5. Devāna ca -syā. 6. Anūpalitto-machasaṁ. Syā. 7. Iriyati-sīmu. 2.

[BJT Page 258]

6. 1. 4.
Bakabrahmasuttaṁ.

175. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bakassa brahmuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: idaṁ niccaṁ, idaṁ dhuvaṁ, idaṁ sassataṁ, idaṁ kevalaṁ, idaṁ acavanadhammaṁ. Idaṁ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati ito ca panaññaṁ uttariṁ nissaraṇaṁ 1 natthīti.

Atha kho bhagavā bakassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evameva jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Addasā kho bako brahmā bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna bhagavantaṁ etadavoca: ehi kho mārisa. Svāgataṁ te mārisa. Cirassaṁ kho mārisa imaṁ pariyāya makāsi yadidaṁ idhāgamanāya. Idaṁ hi mārisa niccaṁ, idaṁ dhuvaṁ, idaṁ sassataṁ1, idaṁ kevalaṁ idaṁ acavanadhammaṁ. Idaṁ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati. Ito ca panaññaṁ uttariṁ nissaraṇaṁ natthīti.

Evaṁ vutte bhagavā bakabrahmānaṁ idamavoca2: avijjāgato vata bho bako brahmā, avijjāgato vata bho bako brahmā. Yatra hi nāma aniccaññeva3 samānaṁ niccanti vakkhati. Addhuvaññeva4 samānaṁ dhuvanti vakkhati. Asassataññeva samānaṁ sassatanti vakkhati. [page 143] akevalaññeva samānaṁ kevalanti vakkhati. Cavanadhammaññeva samānaṁ acavanadhammanti vakkhati. Yattha ca pana jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca uppajjati5 ca. Tañca tathā vakkhati: idaṁ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati. Santañca panaññaṁ uttariṁ nissaraṇaṁ, natthaññaṁ uttariṁ nissaraṇanti cakkhatīti,

(Bako brahmā:)
Dvāsattati gotama puññakammā vasavattino jātijaraṁ atītā,
Ayamantimā vedagu brahmupapatti asmābhijappanti janā anekāti.
(Bhagavā:)
Appaṁ hi etaṁ na hi dīghamāyu yaṁ tvaṁ baka maññasi dīghamāyuṁ.
Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ āyuṁ 6 pajānāmi tavāhaṁ brahameti.

1. Uttari nissaraṇaṁ-machasaṁ, 2 etadavoca-machasaṁ. Syā. 3. Yeva-machasaṁ syā. [Pts. 4.] Adhuvaññeva-machasaṁ syā. 5. Upapajjati-machasaṁ. Syā, 6. Āyu-[pts]

[BJT Page 260]

(Bako brahmā:)
Anantadassī bhagavāhamasmi jātijaraṁ sokamupātivatto,
Kiṁ me purāṇaṁ vata sīlavattaṁ ācikkha me taṁ yamahaṁ vijaññāti.

(Bhagavā:)
Yaṁ tvaṁ apāyesi bahū manusse pipāsite ghammani samparete,
Taṁ te purāṇaṁ vata sīlavattaṁ suttappabuddhova anussarāmi.

Yaṁ eṇikūlasmiṁ janaṁ gahītaṁ amocayī gayhakaṁ nīyamānaṁ,
Taṁ te purāṇaṁ vata sīlavattaṁ suttappabuddhova anussarāmi.

Gaṅgāya sotasmiṁ gahītanāvaṁ luddena nāgena manussakamayyā,
Pamocayittha1 balasā pasayha taṁ te purāṇaṁ vata sīlavattaṁ suttappabuddhova anussarāmi.
[page 144] kappo ca te baddhacaro ahosiṁ sambuddhimantaṁ2 vatinaṁ amaññiṁ3
Taṁ te purāṇaṁ vata sīlavattaṁ suttappabuddhova anussarāmītī.

(Bako brahmā:)
Addhā pajānāsi mametamāyuṁ aññampi4 jānāsi tathā hi buddho,
Tathā hi tyāyaṁ jalitānubhāvo obhāsayaṁ tiṭṭhati brahmalokanti.

6. 1. 5
Aparādiṭṭhisuttaṁ.

176. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa brahmuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti. Natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo idha āgaccheyyāti.
Atha kho bhagavā tassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya evameva jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho bhagavā tassa brahmuno upari vehāsaṁ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṁ samāpajjitvā.

1. Paṭacaro-syā. 2. Sambuddhivantaṁ-sīmu. [Pts. 3.] Amaññi-machasaṁ. 4. Aññepi - machasaṁ. Syā.

[BJT Page 262]

Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: kahaṁ nu kho bhagavā etarahi viharatīti. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tassa brahmuno uparivehāsaṁ pallaṅkena nisinnaṁ tejodhātuṁ samāpannaṁ. Disvāna seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evameva jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno puratthimaṁ disaṁ nissāya1 tassa brahmuno uparivehāsaṁ pallaṅkena nisīdi, tejodhātuṁ samāpajjitvā nīcataraṁ bhagavato.

Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi: kahaṁ nu kho bhagavā etarahi viharatīti. Addasā kho āyasmā mahākassapo bhagavantaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tassa brahmuno uparivehāsaṁ pallaṅkena nisinnaṁ tejodhātuṁ samāpannaṁ. Disvāna seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evameva [page 145] jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā mahākassapo dakkhiṇaṁ disaṁ nissāya tassa brahmuno uparivehāsaṁ pallaṅkena nisīdi, tejodhātuṁ samāpajjitvā nīcataraṁ bhagavato.

Atha kho āyasmato mahākappinassa etadahosi: kahaṁ nu kho bhagavā etarahi viharatīti. Addasā kho āyasmā mahākappino bhagavantaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tassa brahmuno uparivehāsaṁ pallaṅkena nisinnaṁ tejodhātuṁ samāpannaṁ. Disvāna seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evameva jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā mahākappino pacchimaṁ disaṁ nissāya tassa brahmuno uparivehāsaṁ pallaṅkena nisīdi, tejodhātuṁ samāpajjitvā nīcataraṁ bhagavato.

Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi: kahaṁ nu kho bhagavā etarahi viharatīti. Addasā kho āyasmā anuruddho bhagavantaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tassa brahmuno uparivehāsaṁ pallaṅkena nisinnaṁ tejodhātuṁ samāpannaṁ. Disvāna seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evameva jetavane antarahito tasmiṁ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā anuruddho uttaraṁ disaṁ nissāya tassa brahmuno uparivehāsaṁ pallaṅkena nisīdi, tejodhātuṁ samāpajjitvā nīcataraṁ bhagavato.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ brahmānaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Ajjāpi te āvuso sā diṭṭhi yā te diṭṭhi pure ahu,
Passasi vītivattantaṁ brahmaloke pabhassaranti. 2.

1. Upanissāya-sīmu. 2. Rāyananti-syā.

[BJT Page 264]

(Brahmā:)
Na me mārisa sā diṭṭhi yā me diṭṭhi pure ahu,
Passāmi vītīvattantaṁ brahmaloke pabhassaraṁ,
Svāhaṁ ajja kathaṁ vajjaṁ ahaṁ niccomhi sassatoti

Atha kho bhagavā taṁ brahmānaṁ saṁvejetvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya evameva tasmiṁ brahmaloke antarahito jetavane pāturahosi.

Atha kho so brahmā aññataraṁ brahmapārisajjaṁ āmantesi: ehi tvaṁ mārisa yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ evaṁ vadehi: atthi nu kho mārisa moggallāna aññepi tassa bhagavato sāvakā evaṁ mahiddhikā [page 146] evaṁ mahānubhāvā, seyyathāpi nāma1 bhavaṁ moggallāno kassapo kappino anuruddhoti. Evaṁ mārisāti kho so brahmapārisajjo tassa brahmuno paṭissutvā2 yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca: atthi nu kho mārisa moggallāna aññepi tassa bhagavato sāvakā evaṁ mahiddhikā evaṁ mahānubhāvā, seyyathāpi nāma bhavaṁ moggallāno kassapo kappino anuruddhoti.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ brahmapārisajjaṁ gāthāya ajjhabhāsi:
Tevijjā iddhippattā3 ca cetopariyāyakovidā,
Khīṇāsavā arahanto bahū buddhassa sāvakāti.

Atha kho so brahmapārisajjo āyasmato mahāmoggallānassa bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā yena so brahmā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṁ brahmānaṁ etadavoca: āyasmā mārisa mahāmoggallāno evamāha:

"Tevijjā iddhippattā ca cetopariyāyakovidā,
Khīṇāsavā arahanto bahū buddhassa sāvakā"ti.
Idamavoca so brahmapārisajjo attamano ca so brahmā tassa brahmapārisajjassa bhāsitaṁ abhinandīti.

6. 1. 6

Pamādasuttaṁ

177. *Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anātha piṇḍikassa ārāme.
1. Nāma iti na dissate-machasaṁ-[pts 2.] Paṭissunitvā-syā 3. Iddhipattā-machasaṁ-syā
*Sāvatthinidānaṁ-machasaṁ.

[BJT Page 266]

Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā paccekaṁ1 dvārabāhaṁ upanissāya aṭṭhaṁsu. Atha kho subrahmā paccekabrahmā suddhāvāsaṁ paccekabrahmānaṁ etadavoca: akālo kho tāva mārisa bhagavantaṁ payirupāsituṁ, divāvihāragato bhagavā paṭisallīno ca. Asuko ca brahmaloko iddho ceva phīto ca. Brahmā ca tatra pamādavihāraṁ viharati. Āyāma mārisa yena so brahmaloko tenupasaṅkamissāma, upasaṅkamitvā taṁ brahmānaṁ saṁvejeyyāmā2ti. [page 147] evaṁ mārisāti kho suddhāvāso paccekabrahmā subrahmuno paccekabrahmuno paccassosi.

Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya evameva bhagavato purato antarahitā tasmiṁ brahmaloke pāturahesuṁ3.

Addasā kho so brahmā te brahmāno dūratova āgacchante. Disvāna te brahmāno etadavoca: handa kuto nu tumhe mārisā āgacchathāti.

Atha kho mayaṁ mārisa āgacchāma4 tassa bhagavato santikā arahato sammāsambuddhassa. Gaccheyyāsi pana tvaṁ mārisa tassa bhagavato upaṭṭhānaṁ arahato sammāsambuddhassāti.

Evaṁ vutto5 kho so brahmā taṁ vacanaṁ anadhivāsento sahassakkhattuṁ attānaṁ abhinimminitvā subrahmānaṁ paccekabrahmānaṁ etadavoca: passasi me no tvaṁ mārisa evarūpaṁ iddhānubhāvanti.

Passāmi kho tyāhaṁ mārisa evarūpaṁ iddhānubhāvanti.

So khvāhaṁ mārisa evaṁ mabhiddhiko evaṁ mahānubhāvo kassa aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā upaṭṭhānaṁ gamissāmīti.

Atha kho subrahmā paccekabrahmā dvisahassakkhattuṁ attānaṁ abhinimminitvā taṁ brahmānaṁ etadavoca: passasi me no tvaṁ mārisa evarūpaṁ taṁ6 iddhānubhāvanti.
Passāmi kho tyāhaṁ mārisa evarūpaṁ iddhānubhāvanti.

Tayā ca kho mārisa mayā ca sveva bhagavā mahiddhikataro ceva mahānubhāvataro ca. Gaccheyyāsi tvaṁ mārisa tassa bhagavato upaṭṭhānaṁ arahato sammāsambuddhassāti.

Atha kho so brahmā subrahmānaṁ paccekabrahmānaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

1. Paccekadvārabāhaṁ-[pts. 2.] Saṁvejessāmāti- sī1, 2 3. Pāturahaṁsusī1, 2. 4. Āgatā kho mayaṁ mārisa amha-machasaṁ. 5. Vutte-syā. 6. 'Taṁ' iti nadissate-machasaṁ, [pts.]

[BJT Page 268]

[page 148] tayo supaṇṇā caturo va haṁsā byagghīniyā pañcasatā ca jhāyino,
Tayidaṁ vimānaṁ jalate1 ca brahme obhāsayaṁ uttarassaṁ disāyanti.

Kiñcāpi te taṁ jalate vimānaṁ obhāsayaṁ uttarassaṁ disāyaṁ,
Rūpe raṇaṁ disvā sadā pavedhitaṁ tasmā na rūpe ramatī sumedhoti.

Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā taṁ brahmānaṁ saṁvejetvā tatthevantaradhāyiṁsu. Agamāsi ca kho so brahmā aparena samayena bhagavato upaṭṭhānaṁ arahato sammāsambudadhassāti.

6. 1. 7.

Kokālikasuttaṁ.
178. Sāvatthiyaṁ-

Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ nissāya aṭṭhaṁsu. Atha kho subrahmā paccekabrahmā kokālikaṁ bhikkhuṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Appameyyaṁ paminanto ko'dha vidvā vikappaye,
Appameyyaṁ pamāyinaṁ nivutaṁ2 taṁ3 maññe puthujjananti.

6. 1. 8
Katamorakatissasuttaṁ.

179. Sāvatthiyaṁ-

Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ nissāya aṭṭhaṁsu. Atha kho subrahmā paccekabrahmā katamorakatissaṁ bhikkhuṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

[page 149] appameyyaṁ paminanto ko'dha vidvā vikappaye,
Appameyyaṁ pamāyinaṁ nivutaṁ2 taṁ3 maññe akissavanti.

1. Jalati-syā sī 2 2. Niṅutaṁ-syā, nivutaṁ maññe-[pts 3.] Katamodakakissa-machasaṁ.

[BJT Page 270]

6. 1. 9.
Tudubrahma1suttaṁ.

180. Sāvatthiyaṁ-

Tena kho pana samayena kokāliko bhikkhu ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho tudupaccekabrahmā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena kokāliko bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā vehāsaṁ ṭhito kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: pasādehi kokālika sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānāti.

Kosi tvaṁ āvusoti? Ahaṁ tudupaccekabrahmāti. Na nu2 tvaṁ āvuso bhagavatā anāgāmi byākato. Atha kiñcarahi3 idhāgato4. Passa yāvañca te idaṁ aparaddhanti.

Purisassa hi jātassa kuṭhārī5 jāyate mukhe,
Yāya chindati attānaṁ bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ.

Yo nindiyaṁ pasaṁsati taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo,
Vicināti mukhena so kaliṁ kalinā tena sukhaṁ na vindati.

Appamatto6 ayaṁ kali yo akkhesu dhanaparājayo,
Sabbassāpi sahāpi attanā ayameva mahantataro kali yo sugatesu manaṁ padosaye.

Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ chattiṁsati pañca ca abbudāni,
Yamariyagarahī7 nirayaṁ upeti vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakanti.

6. 1. 10.
Dukiyakokālikasuttaṁ.

181. Sāvatthiyaṁ-
Atha kho kokāliko8 bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. [page 150] upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: pāpicchā bhante sāriputtamoggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṅgatāti.

Evaṁ vutte bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: māhevaṁ kokālika avaca. Mā hevaṁ kokālika avaca. Pasādehi kokālika sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānāti.

1. Turūbrahma-machasaṁ, 2. Kinnu-syā. 3. Kathañcarahi-syā. 4. Idhāgatoti-syā. 5. Kudhāri-syā. 6 Appamattako -machasaṁ. [Pts. 7.] Yamariye garahī-syā. 8. Kokāliso-sī1, 2.

[BJT Page 272]

Dutiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: kiñcāpi me bhante bhagavā saddhāyiko paccayiko. Atha kho pāpicchā sāriputtamoggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatāti.

Dutiyampi kho bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: mā hevaṁ kokālika avaca mā hevaṁ kokālika avaca. Pasādehi kokālika sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānāti.

Tatiyampi kho bhagavā kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: kiñcāpi me bhante bhagavā saddhāyiko paccayiko. Atha kho pāpicchā sāriputtamoggallānā pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatāti.

Tatiyampi kho bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: mā hevaṁ kokālika avaca mā hevaṁ kokālika avaca. Pasādehi kokālika sāriputtamoggallānesu cittaṁ. Pesalā sāriputtamoggallānāti.

Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi piḷakāhi1 sabbo kāyo puṭo2 ahosi. Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṁ. Muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo3 ahesuṁ kalāyamattiyo4 hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṁ. Kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṁ. Kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṁ. Āmalakamattiyo hutvā beluva4 salāṭukamattiyo ahesu. Beluvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṁ. Billamattiyo hutvā pabhijjiṁsu. Pubbañaca lohitañca pagghariṁsu. Atha kho kokāliko bhikkhu teneva ābādhena kālamakāsi. [page 151] kālakato ca kokāliko bhikkhu padumanirayaṁ5 upapajji, sāriputtamogallānesu cittaṁ āghātetvā.

Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṁ etadavoca: kokāliko bhante bhikkhu kālamakāsi6. Kālakato ca bhante kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvāti. Idamavoca brahmā sahampati idaṁ vatvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: imaṁ bhikkhave rattiṁ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetā yenāhaṁ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho bhikkhave brahmā sahampati maṁ etadavoca: kokāliko bhante bhikkhu kālamakāsi. Kālakato ca bhante kokāliko bhikkhu padumanirayaṁ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvāti. Idamavoca bhikkhave brahmā sahampati. Idaṁ vatvā maṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.

1. Pilakāhī-machasaṁ. Syā 2. Phuṭṭho-syā 3. Kaḷāyamattiyo - sīmu. Syā. 4. Veluva-syā. 5. Padumaṁ nirayaṁ-machasaṁ. 6. Kālaṅkato-machasaṁ.

[BJT Page 274]

Evaṁ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: kīvadīghaṁ nu kho bhante padumaniraye āyuppamāṇanti. Dīghaṁ kho bhikkhu padumaniraye āyuppamāṇaṁ, taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ- ettakāni vassāni iti vā, ettakāni vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni vassasatasahassāni iti vāti. Sakkā pana bhante upamaṁ1 kātunti [page 152] sakkāti bhikkhūti bhagavā avoca.

Seyyathāpi bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho, tato puriso vassasatassa vassasatassa2 accayena ekamekaṁ tilaṁ uddhareyya. Khippataraṁ kho so bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, natveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati abbudā nirayā, 3 evameko nirabbudo nirayo4. Seyyathāpi bhikkhu vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati ababā nirayā, evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati aṭaṭā nirayā, evameko ahaho nirayo, seyyathāpi bhikkhu vīsati ahahā nīrayā, evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko nirayo seyyathāpi bhikkhu vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalo nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati uppalā5 nirayā, evameko puṇḍarīko nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati puṇḍarīkā nirayā, evameko padumo nirayo. Padumaṁ kho pana bhikkhu nirayaṁ kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvāti. Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvā sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

Purisassa hi jātassa kuṭhārī jāyate mukhe,
Yāya chindati attānaṁ bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ.

Yo nindiyaṁ pasaṁsati taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo,
Vicināti mukhena so kaliṁ kalinā tena sukhaṁ na vindati.

Appamatto6 ayaṁ kali yo akkhesu dhanaparājayo,
Sabbassāpi sahāpi attanā ayameva mahantataro kali
Yo sugatesu manaṁ padosaye.

Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ chattiṁsati pañca ca abbudāni,
[page 153] yamariyagarahī nirayaṁ upeti vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakanti.

Kokālikavaggo paṭhamo.

Tatruddānaṁ:

Āyācanaṁ gāravo brahmadevo bako ca brahmā aparā ca diṭṭhi,
Pamāda kokālikatissako ca tudu ca brahmā aparo ca kokālikoti.

1. Upamā-sīmu. 2 2. Vassasahassassa-syā, sī1, 2. 3. Abbudo nirayo-syā. 4. Nirabbudanirayo-machasaṁ. 5. Uppalakā-sīmu 2 6. Appamattako-machasaṁ.

[BJT Page 276]

2. Parinibbāṇavaggo.

6. 2. 1.

Sanaṅkumārasuttaṁ.

182. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati sappinītīre. Atha kho brahmā sanaṅkumāro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ sappinītīraṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sanaṅkumāro bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Khattiyo seṭṭho janetasmiṁ ye gottapaṭisārino,
Vijjācaraṇasampanno so seṭṭho devamānuseti.

Idamavoca brahmā sanaṅkumāro, samanuñño satthā ahosi. Atha kho brahmā sanaṅkumāro samanuñño me satthāti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyīti.

6. 2. 2.
Devadattasuttaṁ.
183. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte. Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ pabbataṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. [page 154] ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sahampati devadattaṁ ārabbha bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Phalaṁ ve kadaliṁ hanti pheḷuṁ vephaṁ phalaṁ naḷaṁ1
Sakkāro kāpurisaṁ hanti gabbho assatariṁ yathāti.

6. 2. 3.
Andhakavindasuttaṁ.

184. Ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu2 viharati andhakavinde. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ ajjhokāse3 nisinno hoti. Devo ca ekamekaṁ phusāyati.

Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ andhakavindaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

1. Nalaṁ-[pts 2.] Māgadhesu-machasaṁ 3. Abbhokāse-machasaṁ.

[BJT Page 278]
Sevetha pantāni senāsanāni1 careyya saññojanavippamokkhā,
Save ratiṁ nādhigaccheyya tattha saṅghe vase rakkhitatto satīmā2.

Kulākulaṁ piṇḍikāya caranto indriyagutto nipako satīmā2,
Sevetha pantāni senāsanāni bhayā pamutto abhaye vimutto.

Yattha bheravā siriṁsapā3 vijju sañcarati thaneti4 devo,
Andhakāratimisāya rattiyā nisīdi tattha bhikkhu vigatalomahaṁso.

Idaṁ hi jātu me diṭṭhaṁ nayidaṁ itihītihaṁ,
Ekasmiṁ brahmacariyasmiṁ sahassaṁ maccuhāyinaṁ.

Bhiyyo5 pañcasatā sekhā dasā ca dasadhā dasa,
Sabbe sotasamāpannā atiracchānagāmino,

Athāyaṁ itarā pajā puññabhāgāti me mano,
Saṅkhātuṁ nopi sakkomi musāvādassa ottapeti6.

6. 2. 4

Aruṇavatīsuttaṁ.

185. [page 155] evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

Bhūtapubbaṁ bhikkhave rājā ahosi aruṇavā nāma. Rañño kho pana bhikkhave aruṇavato aruṇavatī nāma rājadhānī ahosi. Aruṇavatiṁ7 kho pana bhikkhave rājadhāniṁ8 sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Sikhissa kho pana bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa abhibhūsambhavaṁ nāma sāvakayugaṁ ahosi. Aggaṁ bhaddayugaṁ.

Atha kho bhikkhave sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhuṁ bhikkhuṁ āmantesi: āyāma brāhmaṇa yena aññataro brahmaloko tenupasaṅkamissāma, yāva bhattassa kālo bhavisasati. Evaṁ bhanteti kho bhikkhave abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paccassosi.

Atha kho bhikkhave sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhū ca bhikkhu seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya evameva aruṇavatiyā rājadhāniyā antarahitā tasmiṁ brahmaloke pāturahesuṁ.

1. Sayanāsanāni- syā. 2. Satimā-sīmu. 1, [Pts. 3.] Sarisapā-machasaṁ, 4. Thanayati- machasaṁ. 5. Bhīyo-katthaci. 6. Ottapanti-machasaṁ syā 7. Aruṇavatiyaṁ-[pts. 8.] Rājadhāniyaṁ-[pts.]

[BJT Page 280]

Atha kho bhikkhave sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhuṁ bhikkhuṁ āmantesi: paṭibhātu taṁ brāhmaṇa brahmuno ca brahmaparisāya ca brahmapārisajjānañca dhammī kathāti. Evaṁ bhanteti kho bhikkhave abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi.

Tatra sudaṁ bhikkhave brahmā ca brahmaparisā ca [page 156] brahmapārisajjā ca ujjhāyanti khīyanti1 vipācenti: acchariyaṁ vata bho abbhūtaṁ vata bho, kathaṁ hi nāma satthari sammukhībhute sāvako dhammaṁ desessatīti.

Atha kho bhikkhave sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhuṁ bhikkhuṁ āmantesi: ujjhāyanti kho te brāhmaṇa brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca. Acchariyaṁ vata bho abbhūtaṁ vata bho, kathaṁ hi nāma satthari sammukhībhute sāvako dhammaṁ desessatīti. Tena bhi tvaṁ brāhmaṇa bhiyyosomattāya brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca saṁvejehīti.

Evaṁ bhanteti kho bhikkhave abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā dissamānenapi kāyena dhammaṁ desesi. Adissamānenapi kāyena dhammaṁ dasesi. Dissamānenapi heṭṭhimena upaḍḍhakāyena adissamānenapi uparimena upaḍḍhakāyena dhammaṁ desesi. Dissamānenapi uparimena upaḍḍhakāyena adissamānena pi2 heṭṭhimena upaḍḍhakāyena dhammaṁ desesi.

Tatra sudaṁ bhikkhave brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca acchariyabbhūtacittajātā ahesuṁ: acchariyaṁ vata bho abbhutaṁ vata bho, samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatāti.
Atha kho bhikkhave abhibhū bhikkhu sikhiṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhaṁ etadavoca: abhijānāmi khvāhaṁ bhante bhikkhusaṅghassa majjhe evarūpaṁ vācaṁ bhāsitā, pahomi khvāhaṁ āvuso brahmaloke ṭhito sahassīlokadhātuṁ3 sarena viññāpetunti.
Etassa brāhmaṇa kālo etassa brāhmaṇa kālo yaṁ tvaṁ brāhmaṇa brahmaloke ṭhito sahassīlokadhātuṁ sarena viññāpeyyāsi.

Evaṁ bhanteti kho bhikkhave abhibhu bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā brahmaloke ṭhito imā gāthāyo abhāsi:

Ārabhatha4 nikkhamatha5 yuñjatha buddhasāsane,
Dhunātha maccuno senaṁ naḷāgāraṁva kuñjaro.

1. Khiyyantī-machasaṁ. 2. Adissamānena-machasaṁ, 3. Sahassi-machasaṁ. 4. Ārabbhatha-machasaṁ, syā, [pts 5.] Nikkamatha-machasaṁ.

[BJT Page 282]

[page 157] yo imasmiṁ dhammavinaye appamatto vihessati1
Pahāya jātisaṁsāraṁ dukkhassantaṁ karissatīti.

Atha kho bhikkhave sikhī ca bhagavā arahaṁ sammāsambuddho abhibhū ca bhikkhu brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca saṁvejetvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya evameva tasmiṁ brahmaloke antarahitā aruṇavatiyā rājadhāniyā pāturahesuṁ.

Atha kho bhikkhave sikhī bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi: assuttha no tumhe bhikkhave abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassāti. Assumha kho mayaṁ bhante abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassāti. Yathā kathaṁ pana tumhe bhikkhave assuttha abhibhussa bhikkhuno brahmalāke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassāti. Evaṁ kho mayaṁ bhante assumha2 abhibhūssa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassa.

"Ārabhatha nikkhamatha yuñjatha buddhasāsane,
Dhunātha maccuno senaṁ naḷāgāraṁva kuñjaro.

Yo imasmiṁ dhammavinaye appamatto vihessati,
Pahāya jātisaṁsāraṁ dukkhassantaṁ karissatī"ti

Evaṁ kho mayaṁ bhante assumha2 abhibhūssa bhikkhuno, brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassāti.

Sādhu sādhu bhikkhave. Sādhu kho tumhe bhikkhave assuttha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassāti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.

6. 2. 5.

Parinibbāṇasuttaṁ.

186. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā kusinārāyaṁ viharati upavattane mallānaṁ sālavane antarena yamakasālānaṁ parinibbāṇasamaye. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: handa dāni [page 158] bhikkhave āmantayāmi vo vayadhammā saṅkhārā appamādena sampādethāti. Ayaṁ tathāgatassa pacchimā vācā.

Atha kho bhagavā paṭhamajjhānaṁ3 samāpajji. Paṭhamajjhānā vuṭṭhahitvā dutiya4 jjhānaṁ samāpajji. Dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā tatiya5jjhānaṁ samāpajji. Tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catuttha6jjhānaṁ samāpajji.

Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṁ samāpajji. Ākāsānañcāyatanā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṁ samāpajji. Viññāṇañcāyatanā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṁ samāpajji. Ākiñcaññāyatanā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpajji. Nevasaññānāsaññāyatanā vuṭṭhahitvā saññāvedayitanirodhaṁ samāpajji.

1. Vihassati-machasaṁ. 2. Assumahā syā. 3. Paṭhamaṁ jhānaṁ-machasaṁ. [Pts. 4.] Dutiyaṁ-machasaṁ. [Pts. 5.] Tatiyaṁ machasaṁ. [Pts 6.] Catutthaṁ-machasaṁ. [Pts.]

[BJT Page 284]

Saññāvedayitanirodhā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṁ samāpajji. Nevasaññānāsaññāyatanā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṁ samapajji. Ākiñcaññāyatanā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṁ samāpajji. Viññāṇañcāyatanā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṁ samāpajji. Ākāsānañcāyatanā vuṭṭhahitvā catutthajjhānaṁ samāpajji. Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyajjhānaṁ samāpajji. Tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyajjhānaṁ samāpajji. Dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā paṭhamajjhānaṁ samāpajji,

Paṭhamajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyajjhānaṁ samāpajji. Dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyajjhānaṁ samāpajji. Tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthajjhānaṁ samāpajji. Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā bhagavā parinibbāyi.

Parinibbute bhagavati saha parinibbāṇā brahmā sahampati imaṁ 1 gāthaṁ abhāsi:

Sabbeva nikkhipissanti bhūtā loke samussayaṁ,
Yathā2 etādiso satthā loke appaṭipuggalo,
Tathāgato balappatto sambuddho parinibbutoti.

Parinibbute bhagavati saha parinibbāṇā sakko devānamindo imaṁ gāthaṁ abhāsi:
Aniccā vata saṅkhārā uppādavayadhammino,
Uppajjitvā nirujjhanti tesaṁ vūpasamo sukhoti

Parinibbute bhagavati saha parinibbāṇā āyasmā ānando imaṁ gāthaṁ abhāsi:
Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ tadāsi lomahaṁsanaṁ,
Sabbākāravarūpete sambuddhe parinibbuteti.

[page 159] parinibbute bhagavati saha parinibbāṇā āyasmā anuruddho imā gāthāyo abhāsi:

Nāhu assāsapassāso ṭhitacittassa tādino,
Anejo santimārabbha cakkhumā parinibbuto

Asallīnena cittena vedanaṁ ajjhavāsayi,
Pajjotasseva nibbāṇaṁ vimokkho cetaso ahūti.

Parinibbāṇa vaggo dutiyo

Tatruddānaṁ:

Brahmāsanaṁ3 devadatto andhakavindo aruṇavatī,
Parinibbāṇena ca desitaṁ idaṁ brahmapañcakanti, *

Brahmasaṁyuttaṁ samattaṁ.

1. Samanantaraṁ- machasaṁ. Syā. 2. Yattha-machasaṁ-syā 3. Brahmāyācanaṁ-sīmu 2 * brahmāyācanaṁ agāracañca brahmadevo bako ca brahmā,
Aññataro ca brahmā kokālikañca tissakañca turū ca,
Brahmā kokālikabhikkhu sanaṅkumārena devadattaṁ,
Andhakavindaṁ aruṇavatī parinibbāṇena paṇṇarasāti.
Atra imā gāthāyo dissante- machasaṁ.

[BJT Page 286]

7. Brāhmaṇasaṁyuttaṁ.

1. Arahantavaggo.

7. 1. 1.
Dhanañjānīsuttaṁ

187. [page 160] evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati vephavane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññatarassa bhāradvājagottassa brāhmaṇassa dhanañjānī nāma brāhmaṇī abhippasannā hoti buddhe ca dhamme ca saṅghe ca.

Atha kho dhanañjānī brāhmaṇī bhāradvājagottassa brāhmaṇassa bhattaṁ upasaṁharantī upakkhalitvā1 tikkhattuṁ udānaṁ udānesi: 'namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassāti.

Evaṁ vutte bhāradvājagotto brāhmaṇo dhanañjāniṁ brāhmaṇiṁ etadavoca: 'evamevaṁ panāyaṁ vasali yasmiṁ vā tasmiṁ vā tassa muṇḍakassa samaṇassa vaṇṇaṁ bhāsati. Idāni tyāhaṁ vasali tassa satthuno vādaṁ āropessāmīti.

Na khvāhaṁ taṁ brāhmaṇa passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo tassa bhagavato vādaṁ āropeyya arahato sammāsambuddhassa. Api ca tvaṁ brāhmaṇa gaccha gantvā vijānissasīti2.

Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo kupito anattamano yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. [page 161] ekamantaṁ nisinno kho bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Kiṁ su jhatvā3 sukhaṁ seti kiṁ su jhatvā na socati,
Kissassa ekadhammassa vadhaṁ rocesi gotamāti.

Kodhaṁ jhatvā sukhaṁ seti kodhaṁ jhatvā na socati,
Kodhassa visamūlassa madhuraggassa brāhmaṇa,
Vadhaṁ ariyā pasaṁsanti taṁ hi jhatvā na socatīti.

1. Upakkamitvā - sīmu. Syā. [Pts. 2.] Ganatvāpi jānissatīti :syā. 3. Chetvā- machasaṁ, syā, [pts.]
[BJT Page 288]

Evaṁ vutte bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ1 bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadanti.

Alattha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ, acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ. Nāparaṁ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti.

7. 1. 2.

Akkosasuttaṁ.

188. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Assosi kho akkosakabhāradvājo brāhmaṇo bhāradvājagotto kira brāhmaṇo samaṇassa gotamassa santike āgārasmā anagāriyaṁ pabbajitoti. Kupito anattamano yena bhagavā tenupasaṅkami, [page 162] upasaṅkamitvā bhagavantaṁ asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosati paribhāsati.

Evaṁ vutte bhagavā akkosakabhāradvājaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: taṁ kiṁ maññasi brāhmaṇa, api nu te āgacchanti mittāmaccā ñātisālohitā atithayoti2. Appekadā me bho gotama āgacchanti mittāmaccā ñātisālohitā atithayoti.

Taṁ kiṁ maññasi brāhmaṇa, api nu tesaṁ anuppadesi khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sāyanīyaṁ vāti?

Appekadā nesāhaṁ bho gotama anuppademi khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā sāyanīyaṁ vāti.

Sace kho pana te brāhmaṇa nappaṭigaṇhanti kassa taṁ hotīti.
Sace te bho gotama nappaṭigaṇhanti ambhākameva taṁ hotīti.

1. Evameva-syā, sīmu 2. Atithiyo-machasaṁ. Syā. [Pts.]

[BJT Page 290]

Evameva kho brāhmaṇa yaṁ tvaṁ amhe anakkosante akkosasi, arosente1 rosesi, abhaṇḍante bhaṇḍasi, taṁ te mayaṁ nappaṭiggaṇhāma. Tavevetaṁ brāhmaṇa hotīti. Yo kho brāhmaṇa akkosantaṁ paccakkosati, rosentaṁ paṭiroseti, bhaṇḍantaṁ paṭibhaṇḍati, ayaṁ vuccati brāhmaṇa sambhuñjati vītiharati. Te mayaṁ tayā neva sambhuñjāma na vītiharāma. Tavevetaṁ brāhmaṇa hoti, tavevetaṁ brāhmaṇa hotīti.

(Brāhmaṇo:)
Bhavantaṁ kho gotama sarājikā parisā evaṁ jānāti: arahaṁ samaṇo gotamoti. Atha ca pana bhavaṁ gotamo kujjhatīti.

(Bhagavā:)
Akkodhassa kuto kodho dantassa samajīvino,
Sammadaññā vimuttassa upasantassa tādino.

Tasseva tena pāpiyo yo kuddhaṁ paṭikujjhati,
Kuddhaṁ appaṭikujjhanto saṅgāmaṁ jeti dujjayaṁ.

Ubhinnamatthaṁ carati attano ca parassa ca,
Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā yo sato upasammati.

Ubhinnaṁ tikicchantaṁ2 attano ca parassa ca,
Janā maññanti bāloti ye dhammassa akovidāti.

[page 163] evaṁ vutte akkosakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhagavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadanti.

Alattha kho akkosakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ alattha upasampadaṁ, acirūpasampanno kho panāyasmā akkosakabhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti.

1. Ārosante-machasaṁ. Syā. 2. Tikicchantānaṁ-sīmu.

[BJT Page 292]

7. 1. 3.
Asurindakasuttaṁ.

189. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Assosi kho asurindakabhāradvājo brāhmaṇo bhāradvājagotto kira1 brāhmaṇo samaṇassa gotamassa santike agārasmā anagāriyaṁ pabbajitoti. Kupito anattamano yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosati paribhāsati. Evaṁ vutte bhagavā tuṇhī ahosi.

Atha kho asurindakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: jito'si samaṇa, jito'si samaṇāti.

(Bhagavā:)
Jayaṁ ve maññati bālo vācāya pharusaṁ bhaṇaṁ,
Jayaṁ ve cassa taṁ hoti yā titikkhā vijānato.

Tasseva tena pāpiyo yo kuddhaṁ paṭikujjhati,
Kuddhaṁ appaṭikujjhanto saṅgāmaṁ jeti dujjayaṁ.

Ubhinnamatthaṁ carati attano ca parassa ca,
Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā yo sato upasammati.

Ubhinnaṁ tikicchantaṁ2 attano ca parassa ca,
Janā maññanti bāloti ye dhammassa akovidāti.

[page 164] evaṁ vutte asurindakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca:abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rupāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadanti.

Alattha kho asurindakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā asurindakabhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ. Nāparaṁ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti.

7. 1. 4.

Bilaṅgikasuttaṁ.

190. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Assosi kho bilaṅgikabhāradvājo brāhmaṇo bhāradvājagotto kira brāhmaṇo samaṇassa gotamassa santike agārasmā anagāriyaṁ pabbajitoti. Kupito anattamano yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tuṇhībhūto ekamantaṁ aṭṭhāsi.

Atha kho bhagavā bilaṅgikabhāradvājassa3 brāhmaṇassa cetasā ceto parivitakkamaññāya bilaṅgikabhāradvājaṁ4 brāhmaṇaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Yo appaduṭṭhassa narassa dussati suddhassa posassa anaṅgaṇassa,
Tameva bālaṁ pacceti pāpaṁ sukhumo rajo paṭivātaṁva khittoti.

1. Brāhmaṇo kira - machasaṁ. [Pts 2. 3.] Bilaṅgikassa bhāradvājassa-machasaṁ. [Pts.] Bilaṅgikabhāradvājagottassa-sīmu. 1. 2. Tikicchantānaṁ-sīmu1. 2. 4. Bilaṅgikaṁ bhāradvājaṁ-machasaṁ. [Pts.]

[BJT Page 294]

Evaṁ vutte bilaṅgikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadanti.

Alattha kho bilaṅgikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ, acirūpasampanno kho panāyasmā bilaṅgikabhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti.

7. 1. 5
Ahiṁsakasuttaṁ.
191. Sāvatthiyaṁ1 -
Atha kho ahiṁsakabhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitva bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. [page 165] ekamantaṁ nisinno kho ahiṁsakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: ahisaṁsakāhaṁ bho gotama ahiṁsakāhaṁ bho gotamāti.

(Bhagavā:)
Yathā nāmaṁ tathā cassa siyā kho tvaṁ ahiṁsako,
Yo ca kāyena vācāya manasā ca na hiṁsati,
Sa ce ahiṁsako hoti yo paraṁ na vihiṁsatīti.

Evaṁ vutte ahiṁsakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadanti.

Alattha kho ahiṁsakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ, acirūpasampanno kho panāyasmā ahiṁsakabhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti.

7. 1. 6.
Jaṭāsuttaṁ.
192. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme, atha kho jaṭābhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jaṭābhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:
Anto jaṭā bahi jaṭā jaṭāya jaṭitā pajā,
Taṁ taṁ gotama pucchāmi ko imaṁ vijaṭaye jaṭanti.

(Bhagavā:)
Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṁ paññañca bhāvayaṁ,
Ātāpī nipako bhikkhu so imaṁ vijaṭaye jaṭaṁ.

Yesaṁ rāgo ca doso ca avijjā ca virājitā,
Khīṇāsavā arahanto tesaṁ vijaṭitā jaṭā.

1. Ekaṁ samayaṁ -pe- anāthapiṇḍikassa ārāme - sīmu, 1. 2.

[BJT Page 296. ]

Yatatha nāmañca rūpañca asesaṁ uparujjhati,
Paṭighaṁ rūpasaññā ca etthesā1 chijjate jaṭāti.

Evaṁ vutte jaṭābhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadanti.

Alattha kho jaṭābhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ, acirūpasampanno kho panāyasmā jaṭābhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti.

7. 1. 7
Suddhikasuttaṁ.

193. Sāvatthiyaṁ-
Atha kho suddhikabhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. [page 166] ekamantaṁ nisinno kho suddhikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:2

Na brāhmaṇo sujjhati koci loke sīlavāpi tapokaraṁ,
Vijjācaraṇasampanno so sujjhati na aññā itarā pajāti.

(Bhagavā:)
Bahumpi palapaṁ jappaṁ na jaccā hoti brāhmaṇo,
Anto kasambusaṅkiliṭṭho kuhanaṁ upanissito.

Khattiyo brāhmaṇo vesso suddo caṇḍālapukkuso,
Āraddhaviriyo pahitatto niccaṁ daḷhaparakkamo,
Pappoti paramaṁ suddhiṁ evaṁ jānāhi brāhmaṇāti.

Evaṁ vutte suddhikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadanti.

Alattha kho suddhikabhāradvājā brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā suddhibhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti.

7. 1. 8
Aggikasuttaṁ.

194. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe. Tena kho pana samayena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa sappinā pāyāso sannihito hoti aggiṁ juhissāmi. Aggihuttaṁ paricarissāmīti.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. Rāgahe sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi.

1. Ettha sā-[pts 2.] Ajjhabhāsi-machasaṁ. [Pts.]

[BJT Page 298]

Addasā kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ piṇḍāya ṭhitaṁ. 1 Disvāna bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Tīhi vijjāhi sampanno jātimā sutavā bahu,
Vijjācaraṇasampanno so maṁ bhuñjeyya pāyasanti2.

(Bhagavā:)
Bahumpi palapaṁ jappaṁ na jaccā hoti brāhmaṇo,
Anto kasambusaṅkiliṭṭho kuhanā parivārito.

[page 167] pubbe nivāsaṁ yo vedī saggāpāyañca passati,
Atho jātikkhayaṁ patto abhiññā vosito muni.

Etāhi tīhi vijjāhi tevijjo hoti brāhmaṇo,
Vijjācaraṇasampanno so maṁ bhuñjeyya pāyasanti2.

(Brāhmaṇo:)
Bhuñjatu bhavaṁ3 gotamo. Brāhmaṇo bhavanti.

(Bhagavā:)
Gāthābhigītaṁ me abhojaneyyaṁ4 sampassataṁ brāhmaṇa nesa dhammo,
Gāthābhigītaṁ panudanti buddhā dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā.

Aññena ca kevalinaṁ mahesiṁ khīṇāsavaṁ kukkuccavūpasantaṁ,
Annena pānena upaṭṭhahassu khettaṁ hi taṁ puññapekkhassa hotīti.

Evaṁ vutte aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadanti.

Alattha kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ, acirūpasampanno kho panāyasmā aggikabhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti.

7. 1. 9.

Sundarikasuttaṁ.

195. Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati sundarikāya nadiyā tīre. Tena kho pana samayena sundarikabhāradvājo brāhmaṇo sundarikāya nadiyā tīre aggiṁ juhati. Aggihuttaṁ paricarati. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo aggiṁ juhitvā aggihuttaṁ paricaritvā uṭṭhāyāsanā samannā catuddisā anuvilokesi: ko nu kho imaṁ havyasesaṁ bhuñjeyyāti. Addasā kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle sasīsaṁ5 pārutaṁ nisinnaṁ. Disvāna vāmena hatthena havyasesaṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena kamaṇḍaluṁ gahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami.
1. Carantaṁ-[pts 2.] Pāyāsanti-[pts 3.] Bhavaṁ bho gotamo-[pts 4.] Abhojanīyaṁ-[pts 5.] Sīsaṁ-[pts]

[BJT Page 300]

Atha kho bhagavā sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa padasaddena sīsaṁ vivari.

Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo muṇḍo [page 168] ayaṁ bhavaṁ muṇḍako ayaṁ bhavanti tatova puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa etadahosi: muṇḍāpi hi idhekacce brāhmaṇā bhavanti. Yannūnāhaṁ taṁ upasaṅkamitvā jātiṁ puccheyyanti. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: kiṁ jacco bhavanti.

(Bhagavā:)
Mā jātiṁ puccha caraṇañca puccha kaṭṭhā have jāyati jātavedo,
Nīcā kulīnopi munī dhitīmā ājāniyo hoti hirīnisedho.

Saccena danto damasā upeto vedantagū vusitabrahmacariyo,
Yaññūpanīto tamupavhayetha kālena so juhati dakkhiṇeyyoti.

(Brāhmaṇo:)
Addhā suyiṭṭhaṁ suhutaṁ mamayidaṁ yaṁ tādisaṁ vedagumaddasāmi,
Tumhādisānaṁ hi adassanena añño jano bhuñjati havyasesanti.

(Brāhmaṇo:)
Bhuñjatu bhavaṁ gotamo. Brāhmaṇo bhavanti.
(Bhagavā:)
Gāthābhigītaṁ me abhojaneyyaṁ sampassataṁ brāhmaṇa nesadhammo,
Gāthābhigītaṁ panudanti buddhā dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā.

Aññena ca1 kevalinaṁ mahesiṁ khīṇāsavaṁ kukkuccavūpasantaṁ,
Annena pānena upaṭṭhahassu khettaṁ hi taṁ puññapekkhassa hotīti.

(Brāhmaṇo:)
Atha kassa cāhaṁ bho gotama imaṁ havyasesaṁ2 dammiti.

(Bhagavā:)
Na khvāhantaṁ3 brāhmaṇa passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yasseso havyaseso2 bhutto sammā pariṇāmaṁ [page 169] gaccheyya aññatra brāhmaṇa4 tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā. Tena hi tvaṁ brāhmaṇa taṁ havyasesaṁ2 appaharite vā chaḍḍehi appāṇake vā udeka opilāpehīti.

1. Ce-[pts 2.] Habyasesaṁ-machasaṁ. Syā. 3. Na khvāhaṁ-machasaṁ, [pts. 4.] Brāhmaṇāti- natthi. Syā.

[BJT Page 302]

Atha kho sundarikabhāradvājo brāhamaṇo taṁ havyasesaṁ1 appāṇake udake opilāpesi. Atha kho so havyaseso udake pakkhitto cicciṭāyati, ciṭiciṭāyati, sandhūpāyati, sampadhūpāyati. Seyyathāpi nāma phālo divasa1santatto udake pakkhitto cicciṭāyati, ciṭiciṭāyati, sandhūpāyati, sampadhūpāyati, evameva so havyaseso udake pakkhitto cicciṭāyati, ciṭiciṭāyati, sandhūpāyati, sampadhūpāyati.

Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo saṁviggo lomahaṭṭhajāto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho sundarikabhāradvājaṁ brāhmaṇaṁ bhagavā gāthāhi ajjhabhāsi:

Mā brāhmaṇa dārusamādahāno suddhiṁ amaññi bahiddhā hi etaṁ,
Na hi tena suddhiṁ kusalā vadanti yo bāhirena parisuddhimicche.

Hitvā ahaṁ brāhmaṇa dārudāhaṁ ajjhattameva jalayāmi2 jotiṁ,
Niccaggini3 niccasamāhitatto arahaṁ ahaṁ brahmacariyaṁ carāmi.

Māno hi te brāhmaṇa khāribhāro kodho dhūmo bhasmani mosavajjaṁ, 4 jivhā sujā hadayaṁ jotiṭṭhānaṁ attā sudanto purisassa joti.

Dhammo rahadobrāhmaṇa sīlatittho anāvilo sabbhi sataṁ pasattho,
Yattha have vedaguno sinātā anallagattā5va taranti pāraṁ.

Saccaṁ dhammo saṁyamo brahmacariyaṁ majjhesitā brāhmaṇa brahmapatti,
[page 170] satujjubhūtesu namo karohi tamahaṁ naraṁ dhammasārīti brūmīti.

Evaṁ vutte sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadanti.

Alattha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ, acirūpasampanno kho panāyasmā sundarikabhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti.

7. 1. 10.
Bahudhītusuttaṁ. *

196 Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena aññatarassa bhāradvājagottassa brāhmaṇassa catuddasa balivaddā6 naṭṭhā honti. Atha kho bhāradvājagottā brāhmaṇo te balivadde gavesanto yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā addasa bhagavantaṁ tasmiṁ vanasaṇḍe nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

1. Divasaṁ- machasaṁ. Gāthāya. Sīmu. [Pts 2.] Ajjhattamevujjalayāmi-machasaṁ 3. Niccagginī katthaci, 4. Bhasmanimmosamajjaṁ-syā. 5. Anallīna gattāva- [pts. 6.] Balivaddā-machasaṁ.

*Bahudhīti suttaṁ-sīmu1. 2.

[BJT Page 304]

Na hi 1 nūnimassa samaṇassa balivaddā catuddasa,
Ajja saṭṭhi na dissanti tenāyaṁ samaṇo sukhī.

Na hi nūnimassa samaṇassa tilā khettasmiṁ2 pāpakā3,
Ekapaṇṇā dupaṇṇā4 ca tenāyaṁ samaṇo sukhī.

Na hi nūnimassa samaṇassa tucachakoṭṭhasmiṁ5 mūsikā,
Ussoḷhikāya naccanti tenāyaṁ samaṇo sukhī.

Na hi nūnimassa samaṇassa santhāro sattamāsiko,
Uppāṭakehi6 sañchanno tenāyaṁ samaṇo sukhī.

Na hi nūnimassa samaṇassa vidhavā satta7 dhitaro,
Ekaputtā duputtā ca tenāyaṁ samaṇo sukhī.

Na hi nūnimassa samaṇassa piṅgalā tilakāhatā,
Sottaṁ pādena bodheti8 tenāyaṁ samaṇo sukhī.

Na hi nūnimassa samaṇassa paccūsamhi iṇāyikā,
Detha dethāti codenti tenāyaṁ samaṇo sukhīti,

(Bhagavā:)

Na hi mayhaṁ brāhmaṇa balivaddā catuddasa,
Ajja saṭṭhi na dissanti tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī.

Na hi mayhaṁ brāhmaṇa tilā khettamhi pāpakā
Ekapaṇṇā dupaṇṇā ca tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī.

Na hi mayhaṁ brāhmaṇa tucchakoṭṭhasmiṁ mūsikā,
Ussoḷahikāya naccanti tenāhaṁ brāhmaṇā9 sukhī.

Na hi mayhaṁ brāhmaṇa santhāro sattamāsiko,
Uppāṭakehi sañchanno tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī.

Na hi mayhaṁ brāhmaṇa vidhavā sattadhītaro,
Ekaputtā duputtā ca tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī.

Na hi mayhaṁ brāhmaṇa piṅgalā tilakāhatā,
Sottaṁ pādena bodheti8 tenāhaṁ brāhmaṇā sukhī.

1. Naha- sabbatthā sīmu. Syā sī2. 2. Khettasmi-machasaṁ. Syā 3. Pāpikā-sīmu. [Pts,] syā. Sī2 4. Dvipaṇṇā-sīmu. [Pts 5.] Tucchakoṭṭhasmi-machasaṁ. Syā. 6. Uppādakehi -sīmu. Syā. 7. Putta-sīmu syā. 8. Potheti-syā. 9. Brāhmaṇa-syā, [pts.]

[BJT Page 306]

[page 171] na hi mayhaṁ brāhmaṇa paccūsamhi iṇāyikā,
Detha dethāti codenti tenāhaṁ brāhmaṇā sukhīti.

Evaṁ vutte bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadanti.

Alattha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. Acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti.

Arahantavaggo paṭhamo.
Tatruddānaṁ:

Dhanañjānī1ca akkosaṁ asundariṁ bilaṅigikaṁ,
Ahiṁsakaṁ jaṭā ceva suddhikañce va aggikā,
Sundarikaṁ bahudhītukena2 ca te dasāti.

2. Upāsakavaggo.

7. 2. 1.

Kasīsuttaṁ.

197. [page 172] evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu viharati dakkhiṇāgirismiṁ ekanāḷāyaṁ brāhmaṇagāme. Tena kho pana samayena kasībhāradvājassa brāhmaṇassa pañcamattāni naṅgalasatāni payuttāni honti vappakāle.

Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kasībhāradvājassa brāhmaṇassa kammanto tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena kasībhāradvājassa brāhmaṇassa parivesanā vattati. Atha kho bhagavā yena parivesanā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi.

1. Dhānañjāni- sīmu. 2. Dhītiyena-syā, [pts.] Dhītarena - machasaṁ.

[BJT Page 308]
Addasā kho kasībhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ piṇḍāya ṭhitaṁ. Disvāna bhagavantaṁ etadavoca: ahaṁ kho samaṇa kasāmi ca vapāmi ca. Kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmi. Tvampi samaṇa kasassu ca vapassu ca kasitvā ca vapitvā ca bhuñjassūti.

(Bhagavā:)
Ahampi kho brāhmaṇa kasāmi ca vapāmi ca kasitvā ca vapitvā ca bhūñjāmīti.
(Brāhmaṇo:)
Na kho pana mayaṁ 1 passāma bhoto gotamassa yugaṁ vā naṅgalaṁ vā phālaṁ vā pācanaṁ vā balivadde vā. Atha ca pana bhavaṁ gotamo evamāha: ahampi kho brāhmaṇa kasāmi ca vapāmi ca kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmīti.

Atha kho kasībhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Kassako paṭijānāsi na ca passāmi te kasiṁ,
Kassako pucchito brūhi kathaṁ jānemu taṁ kasinti. ?

(Bhagavā:)
Saddhābījaṁ tapo vuṭṭhī paññā me yuganaṅgalaṁ,
Hiri2 īsā mano yottaṁ sati me phālapācanaṁ.

Kāyagutto vacīgutto āhāre udare yato,
Saccaṁ karomi niddānaṁ soraccaṁ me pamocanaṁ.

[page 173] viriyaṁ me dhuradhorayhaṁ yogakkhemādhivāhanaṁ,
Gacchati anivattantaṁ yattha gantvā na socati,

Evamesā kasī kaṭṭhā sā hoti amatapphalā,
Etaṁ kasiṁ kasitvāna sabbadukkhā pamuccatīti.

(Brāhmaṇo:)
Bhuñjatu bhavaṁ gotamo. Kassako bhavaṁ3, yañhi4 bhavaṁ gotamo amataphalaṁ kasiṁ5 kasatīti.
(Bhagavavā:)
Gāthābhigītamme abhojaneyyaṁ sampassataṁ brāhmaṇa nesadhammo,
Gāthābhigītaṁ panudanti buddhā dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā.

Aññena ca kevalinaṁ mahesiṁ khīṇāsavaṁ kukkuccavūpasantaṁ,
Annena pānena upaṭṭhahassu khettañhi taṁ puññapekkhassa6 hotīti.
1. Nakhomayaṁ - machasaṁ. [Pts 2.] Hirī-machasaṁ [pts 3.] Bhavaṅgotamo-[pts 4.] Yaṁhi -machasaṁ, [pts 5.] Kasinti natthi-syā. 6. Puññapekhassa-sīmu1, 2.

[BJT Page 310]

Evaṁ vutte kasībhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti,

7. 2. 2.
Udayasuttaṁ.

198. Sāvatthiyaṁ-

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena udayassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Atha kho udayo brāhmaṇo bhagavato pattaṁ odanena pūresi. Dutiyampi kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena udayassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Dutiyampi kho udayo brāhmaṇo bhagavato pattaṁ odanena pūresi. Tatiyamipi kho bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena udayassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Tatiyampi kho udayo brāhmaṇo bhagavato pattaṁ [page 174] odanena pūretvā bhagavantaṁ etadavoca: pakaṭṭhakoyaṁ1 samaṇo gotamo punappunaṁ āgacchatīti.

(Bhagavā:)
Punappunaṁ ceva vapanti bījaṁ punappunaṁ vassati devarājā,
Punappunaṁ khettaṁ kasanti kassakā punappunaṁ dhaññamupeti raṭṭhaṁ

Punappunaṁ yācakā2 yācayanti punappunaṁ dānapatī dadanti,
Punappunaṁ dānapatī daditvā punappunaṁ saggamupenti ṭhānaṁ.

Punappunaṁ khīranikā3 duhanti punappunaṁ vaccho upeti4 mātaraṁ,
Punappunaṁ kilamati phandati ca punappunaṁ gabbhamupeti mando.

Punappunaṁ jāyati mīyati ca punappunaṁ sīvathikaṁ haranti,
Maggañca laddhā apunabbhavāya na punappunaṁ jāyati bhūripaññoti.

Evaṁ vutte udayo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

1. Pakaṭṭhayaṁ-syā. Pagabbhatvāyaṁ-sī2. 2. Yācanakā-sīmu. 1, 2 A. 3. Khīraṇikā-sīmu, 1. 2. A. 4. Vacchā upenti-sī1, 2.

[BJT Page 312. ]

7. 2. 3
Devahitasuttaṁ.

199. Sāvatthiyaṁ-

Tena kho pana samayena bhagavā vātehi ābādhiko hoti. Āyasmā ca upavāno bhagavato upaṭṭhāko hoti.

Atha kho bhagavā āyasmantaṁ upavānaṁ āmantesi: iṅgha me tvaṁ upavāna uṇhodakaṁ jānāhī ti.

Evaṁ bhanteti kho āyasmā upavāno bhagavato paṭissutvā nivāsetvā pattacīvaramādāya yena devahitassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tuṇhībhūto ekamantaṁ aṭṭhāsi.

Addasā kho devahito brāhmaṇo āyasmantaṁ upavānaṁ tuṇhībhūtaṁ ekamantaṁ ṭhitaṁ. Disvāna āyasmantaṁ upavānaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

[page 175] tuṇhībhuto bhavaṁ tiṭṭhaṁ muṇḍo saṅghāṭipāruto,
Kiṁ patthayāno kiṁ esaṁ kinnu yācitumāgatoti?.

(Upavāno:)

Arahaṁ sugato loke vātehābādhiko muni,
Sace uṇhodakaṁ atthi munino dehi brāhmaṇa.

Pūjito pūjaneyyānaṁ sakkareyyāna1 sakkato,
Apacito apaceyyānaṁ2 tassa icchāmi hātaveti.

Atha kho devahito brāhmaṇo uṇhodakassa kājaṁ purisena gāhāpetvā3 phāṇitassa ca puṭaṁ āyasmato upavānassa pādāsi.

Atha kho āyasmā upavāno yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ uṇhodakena nahāpetvā uṇhodakena phāṇitaṁ āloḷetvā bhagavato pādāsi. Atha kho bhagavato so4 ābādho paṭippassambhi.

Atha kho devahito brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi.
Ekamantaṁ nisinno kho devahito brāhmaṇo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi.
Kattha dajjā deyyadhammaṁ kattha dinnaṁ mahapphalaṁ,
Kathaṁ hi yajamānassa kattha5 ijjhati dakkhiṇāti?

(Bhagavā:)
Pubbenivāsaṁ yo vedī saggāpāyañca passati,
Atho jātikkhayaṁ patto abhiññāvosito muni.

1. Sakkareyyānaṁ-sīmu. [Pts] sakkateyyānaṁ sī 1, 2. 2. Apacaneyyānaṁ-sīmu. Apacineyyānaṁ syā. 3. Nhāpetvā machasaṁ. Syā 4. "So" iti natthi, machasaṁ. 5. Kathaṁ. Machasaṁ. [Pts.]

[BJT Page 314]

Ettha dajjā deyyadhammaṁ ettha dinnaṁ mahapphalaṁ,
Evaṁ hi yajamānassa evaṁ ijjhati dakkhiṇāti.

Evaṁ vutte devahito brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhu saṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

7. 2. 4.

Mahāsāḷasuttaṁ.

200. Sāvatthiyaṁ-

Atha kho aññataro brāhmaṇamahāsāḷo lūkho1 lūkhapāpuraṇo [page 176] yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ brāhmaṇamahāsāḷaṁ bhagavā etadavoca. Kinnu tvaṁ brāhmaṇa lūkho1 lūkhapāpuraṇoti.

(Brāhmaṇo:)
Idha me bho gotama cattāro puttā. Te maṁ dārehi sampuccha gharā nikkhāmentīti.

(Bhagavā:)

Tena hi tvaṁ brāhmaṇa imā gāthāyo pariyāpuṇitvā sabhāyaṁ mahājanakāye sannipatite puttesu ca sannisinnesu bhāsassu:

Yehi jātehi nandissaṁ yesañca bhavamicchisaṁ,
Te maṁ dārehi sampuccha sāva vārenti sūkaraṁ.

Asantā kira maṁ jammā tāta tātāti bhāsare,
Rakkhasā puttarūpena pajahanti2 vayogataṁ.

Assova jiṇṇo nibbhogo khādanā apanīyati,
Bālakānaṁ3 pitā thero parāgāresu bhikkhati.

Daṇḍova kira me seyyo yañce puttā anassavā,
Caṇḍampi goṇaṁ vāreti atho caṇḍampi kukkuraṁ.

Andhakāre pure hoti gambhīre gādha medhati,
Daṇḍassa anubhāvena khalitvā paṭitiṭṭhatīti4

Atha kho so brāhmaṇa mahāsāḷo bhagavato santike imā gāthāyo pariyāpuṇitvā sabhāyaṁ mahājanakāye sannipatite puttesu ca sannisinnesu abhāsi.

1. 'Lūkho, 'ūnaṁ- machasaṁ. 2. Te jahanti-machasaṁ syā. [Pts 3.] Bālānaṁ-sī1, 2. 4. Patitiṭṭhatīti-machasaṁ.

[BJT Page 316. ]

Yehi jātehi nandissaṁ yesañca bhavamicchisaṁ,
Te maṁ dārehi sampuccha sāva vārenti sūkaraṁ.

Asantā kira maṁ jammā tāta tātāti bhāsare,
Rakkhasā puttarūpena pajahanti2 vayogataṁ.

Assova jiṇṇo nibbhogo khādanā apanīyati,
Bālakānaṁ3 pitā thero parāgāresu bhikkhati.

Daṇḍova kira me seyyo yañce puttā anassavā,
Caṇḍampi goṇaṁ vāreti atho caṇḍampi kukkuraṁ.

Andhakāre pure hoti gambhīre gādha medhati,
Daṇḍassa anubhāvena khalitvā paṭitiṭṭhatīti4

[page 177] atha kho naṁ brāhmaṇamahāsāḷaṁ puttā gharaṁ netvā nāhāpetvā paccekaṁ dussayugena acchādesuṁ.

Atha kho so brāhmaṇamahāsāḷo ekaṁ dussayugaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinanno kho so brāhmaṇamahāsāḷo bhagavantaṁ etadavoca: mayaṁ bho gotama brāhmaṇā nāma ācariyassa ācariyadhanaṁ pariyesāma. Paṭigaṇhātu me bhavaṁ gotamo ācariyo ācariyadhananti. 1 Paṭiggahesi bhagavā anukampaṁ upādāya.

Atha kho brāhmaṇamahāsāḷo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

7. 2. 5.

Mānatthaddhasuttaṁ.

201. Sāvatthiyaṁ-

Tena kho pana samayena mānatthaddho nāma brāhmaṇo sāvatthiyaṁ paṭivasati. So neva mātaraṁ abhivādeti. Na pitaraṁ abhivādeti. Na ācariyaṁ abhivādeti. Na jeṭṭhabhātaraṁ abhivādeti.

Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ deseti. Atha kho mānatthaddhassa brāhmaṇassa etadahosi: ayaṁ kho samaṇo gotamo mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ deseti. Yannūnāhaṁ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṁ. Sace maṁ samaṇo gotamo ālapissati, ahampi taṁ ālapissāmi. No ce maṁ samaṇo gotamo ālapissati ahampi taṁ nālapissasāmīti.

1. Ācariyabhāganti-sīmu. 1. 2.

[BJT Page 318]

Atha kho mānatthaddho brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tuṇhībhūto 1 ekamantaṁ aṭṭhāsi atha kho bhagavā taṁ nālapi2. Atha kho mānatthaddho brāhmaṇo nāyaṁ samaṇo gotamo kiñci jānātīti tatova puna nivattitukāmo ahosi.

[page 178] atha kho bhagavā mānatthaddhassa brāhmaṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya mānatthaddhaṁ brāhmaṇaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Na māna brūhaṇā sādhu* atthikassīdha brāhmaṇā,
Yena atthena āgañji3 tamevamanubrūhayeti,
Atha kho mānatthaddho brāhmaṇo cittaṁ me samaṇo gotamo jānātīti tattheva bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena4 paricumbati, pāṇīhī ca parisambāhati, nāmañca sāveti: 'mānatthaddhohaṁ bho gotama mānatthaddhohaṁ bho gotamā'ti.

Atha kho sā parisā abbhutacittajātā ahosi. Acchariyaṁ vata bho abbhūtaṁ vata bho ayaṁ hi mānatthaddho brāhmaṇo neva mātaraṁ abhivādeti. Na pitaraṁ abhivādeti na ācariyaṁ abhivādeti na jeṭṭhabhātaraṁ abhivādeti atha ca pana samaṇe gotame evarūpaṁ paramanipaccākāraṁ5 karotīti.

Atha kho bhagavā mānatthaddhaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: alaṁ brāhmaṇa uṭṭhehi, sake āsane nisīda, yato te mayi cittaṁ pasannanti.

Atha kho mānatthaddhaṁ brāhmaṇo sake āsane nisīditvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Kesu na mānaṁ kayirātha6 kesu cassa7 sagāravo,
Kyassa apacitā assu kyassa 8 sādhu supūjitā.

(Bhagavā:)

Mātari pitari vāpi9 atho jeṭṭhamhi bhātari,
Ācariye catutthaṁhi+ tesu na mānaṁ kayirātha.
Tesu assa sagāravo tyassu 10 apacitā assu tecassu sādhu pūjitā11.

Arahante sītibhūte12 katakicce anāsave,
Nihacca mānaṁ atthaddho te namassa13 anuttare.

Evaṁ vutte mānatthaddho brāhamaṇo bhagavantaṁ etadavoca abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

1. Tuṇhībhūto' iti natthi, syā. 2. Nālapati-sīmu. Syā. 3. Āgacchi-machasaṁ. [Pts. 4.] Mukhena ca-machasaṁ. [Pts. 5.] Nipaccakāraṁ-machasaṁ. Syā. 6. Mānaṁ na -sīmu. 1. 7. Kesu assa-[pts.] Kathaṁsvassa-syā 8. Kyassu-machasaṁ. [Pts. 9.] Dvāpi-machasaṁ, 10. Tyassa-sīmu2 11. Tyassu sādhu supūjitā-machasaṁ. [Pts 12.] Sītiṁbhūte-syā. 13. Namasse-machasaṁ.

*Na mānaṁ brāhmaṇa sādhu-sīmu2. Machasaṁ. Syā. [Pts.] Na mānaṁ brūhaṇaṁ sādhu-sī 1, 2. Anubrūhasi - sī 1, 2 + catutthamhi -sababattha.

[BJT Page 320]

7. 2. 6.
Paccanīkasuttaṁ.

202. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

[page 179] tena khekā pana samayena paccanīkasāto nāma brāhmaṇo sāvatthiyaṁ paṭivasati. Atha kho paccanīkasātassa brāhmaṇassa etadahosi. Yannūnāhaṁ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṁ, yaṁ yadeva samaṇo gotamo bhāsissati, taṁ tadevassāhaṁ paccanīkāssanti.

Tena kho pana samayana bhagavā ajjhokāse caṅkamati. Atha kho paccanīkasāto brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ caṅkamantaṁ anucaṅkamamāno1 bhagavantaṁ etadavoca: bhaṇa samaṇa dhammanti.

(Bhagavā:)

Na paccanīkasātena suvijānaṁ subhāsitaṁ,
Upakkiliṭṭhacittena sārambhabahulena ca.

Yo ca vineyya sārambhaṁ appasādañca cetaso,
Āghātaṁ paṭinissajja sa ve2 jaññā subhāsitanti.

Evaṁ vutte paccanīkasāto brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

7. 2. 7
Navakammikasuttaṁ

203. Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe.

Tena kho pana samayena navakammikabhāradvājo brāhmaṇo tasmiṁ vanasaṇḍe kammantaṁ kārāpeti. Addasā kho navakammikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ aññatarasmiṁ sālarukkhamūle nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Disvā nassa etadahosi: ahaṁ kho pana 3 imasmiṁ vanasaṇḍe kammantaṁ kārāpento ramāmi. Ayaṁ samaṇo gotamo kiṁ kārāpento ramatīti.
Atha kho navakammikabhāradvājo brāhmaṇo yena [page 180] bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi.

Ke nu kammantā kayiranti4 bhikkhu sālavane tava,
Yadekako araññasmiṁ ratiṁ vindasi gotamāti 5.

1. Anucaṅkamamānoiti natthi-machasaṁ, [pts. 2.] Sace-syā. 3. " Pana" iti katthi-machasaṁ. Syā. [Pts 4.] Karīyanti-machasaṁ 5. Vindati gotamoti-machasaṁ. Syā. [Pts.]

[BJT Page 322]
Na1me vanasmiṁ karaṇīyamatthi ucchinnamūlaṁ me vanaṁ visūkaṁ,
Svāhaṁ2 vane nibbanatho visallo eko rame aratiṁ vippahāyāti.

Evaṁ vutte navakammikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

7. 2. 8

Kaṭṭhahārasuttaṁ.

204. Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhāradvājagottassa brāhmaṇassa sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā3 māṇavakā yena so4 vanasaṇḍo tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā addasaṁsu bhagavantaṁ tasmiṁ vanasaṇḍe nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā.

Disvāna yena bhāradvājagotto brāhmaṇo tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhāradvājagottaṁ brāhmaṇaṁ etadavocuṁ: yagghe bhavaṁ jāneyya5 asukamiṁ vanasaṇḍe samaṇo6 nisinno pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvāti.

Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo tehi māṇavakehi saddhiṁ yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā addasā kho bhagavantaṁ tasmiṁ vanasaṇḍe nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi:

Gamhīrarūpe bahubherave vane suññaṁ araññaṁ vijanaṁ vigāhiya,
[page 181] aniñjamānena ṭhitena7 vaggunā sucārurūpaṁ8 vata bhikkhu jhāyasi.

Na yattha gītā na pi yattha vāditaṁ eko araññe vanamassito muni,
Accherarūpaṁ paṭibhāti maṁ idaṁ yadekako pītimano vane vase.

Maññāmahaṁ9 lokādhipatī sahavyataṁ10 ākaṅkhamāno tidivaṁ anuttaraṁ,
Kasmā bhavaṁ vijanamaraññamassito tapo idha kubbasi11 brahmapattiyāti.

1. Na ca me- sīmu1. Syā. 2. Sohaṁ-[pts. 3.] Kaṭṭhahārakā nāma-sīmu1. 2. 4. Soti natthi-machasaṁ. 5. Jāneyyāsi-machasaṁ. 6. Samaṇo gotamo-syā. 7. Hitena-syā 8. Sundararūpaṁ-aṭṭha: 9. Maññehaṁ-[pts 10.] Lokādhipatiṁ sahavyataṁ-sīmu1. Lokādhipati sahavyataṁ-[pts.] Machasaṁ, syā 11. Kubbasī-machasaṁ.
[BJT Page 324. ]
(Bhagavā:)
Yā kāci kaṅkhā abhinandanā vā anekadhātusu puthū sadāsitā,
Aññāṇamūlappabhavā pajappitā sabbā mayā byantikatā1 samūlikā.

Svāhaṁ akaṅkho asito anūpayo sabbesu dhammesu visuddhadassano,
Pappuyya sambodhimanuttaraṁ sivaṁ jhāyāmahaṁ brāhmaṇa2 raho vīsāradoti.

Evaṁ vutte bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca:abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

7. 2. 9

Mātuposakasuttaṁ.

205. Sāvatthiyaṁ -

Atha kho mātuposako brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodinīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mātuposako brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca. Ahaṁ hi bho gotama dhammena bhikkhaṁ pariyesāmi. Dhammena bhikkhaṁ pariyesitvā mātāpitaro posemi. Kaccāhaṁ bho gotama evaṅkārī kiccakārī homīti?
Taggha tvaṁ brāhmaṇa evaṅkārī kiccakārī hosi3. Yo kho brāhmaṇa dhammena [page 182] bhikkhaṁ pariyesati. Dhammena bhikkhaṁ pariyesitvā mātāpitaro poseti. Bahuṁ4 so puññaṁ pasavatīti.

(Bhagavā:)
Yo mātaraṁ vā5 pitaraṁ vā macco dhammena posati,
Tāya naṁ pāricariyāya mātāpitusu paṇḍitā,
Idheva naṁ pasaṁsanti pecca sagge pamodatīti.

Evaṁ vutte mātuposako brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

1. Byantīkatā -syā 2. Brahma-machasaṁ. Syā 3. Ahosi-sīmu1. 2. Syā 4. Bahu-[pts 5.] Mātaraṁ-machasaṁ. Syā. [Pts.]

[BJT Page 326]
7. 2. 10

Bhikkhakasuttaṁ.

206. Sāvatthiyaṁ-

Atha kho bhikkhako brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho bhikkhako brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: ahampi kho1 bho gotama bhikkhako bhavampi bhikkhako idha no kiṁ nānākaraṇanti?

(Bhagavā:)
Na tena bhikkhako hoti yāvatā bhikkhate pare,
Vissaṁ dhammaṁ samādāya bhikkhu hoti na tāvatā.

Yodha puññañca pāpañca bāhitvā2 brahmacariyavā3,
Saṅkhāya loke carati sa ve bhikkhūti vuccati.

Evaṁ vutte bhikkhako brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

7. 2. 11.
Saṅgāravasuttaṁ.

207. Sāvatthiyaṁ-

Tena kho pana samayena saṅgāravo4 nāma brāhmaṇo sāvatthiyaṁ paṭivasati. Udakasuddhiko udakena parisuddhiṁ5 pacceti. Sāyapātaṁ6 udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati.

Atha ko āyasmā ānando pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. [page 183] ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: idha bhante saṅgāravo4 nāma brāhmaṇo sāvatthiyaṁ paṭivasati, udakasuddhiko udakena parisuddhiṁ5 pacceti sāyapātaṁ6 udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati. Sādhu bhante bhagavā yena saṅgāravassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyāti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena saṅgāravassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.

1. Ahamasmi-sīmu. 1, 2 Syā. 2. Pavāhetvā-syā. 3. Brahmacariyaṁ-machasaṁ. Sīmu. 1. [Pts.] Syā. 4. Saṅgaravo-syā 5. Suddhiṁ-sīmu1. 2. [Pts] sī1, 2. 6. Sāyaṁpātaṁ - sīmu. 1

[BJT Page 328]

Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. Sammodanīyaṁ kathaṁ sārāṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisnaṁ kho saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ bhagavā etadavoca: saccaṁ kira tvaṁ brāhmaṇa udakasuddhiko udakena parisuddhiṁ paccesi. Sāyapātaṁ udakorohaṇānuyogamanuyutto viharasīti.

Evaṁ bho gotamāti1

Kimpana tvaṁ brāhmaṇa atthavasaṁ sampassamāno udakasuddhiko udakena parisuddhiṁ2 paccesi. Sāyapātaṁ udakorohaṇānuyogamanuyutto viharasīti?

Idha me bho gotama yaṁ divā pāpakammaṁ kataṁ hoti, taṁ sāya nahānena3 pavāhemi. Yaṁ rattiṁ pāpakammaṁ kataṁ hoti, taṁ pāta4 nahānena pavāhemi. Imaṁ khvāhaṁ bho gotama atthavasaṁ sampassamāno udakasuddhiko udakena parisuddhiṁ paccemi. Sāyapātaṁ udakorohaṇānuyogamanuyutto viharāmīti.

(Bhagavā:)
Dhammo rahado brāhmaṇa sīlatittho
Anāvilo sabbhi sataṁ pasattho,
Yattha have vedaguno sinātā
Anallagattā'va taranti pāranti.

Evaṁ vutte saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

7. 2. 12.
Khomadussasuttaṁ.

208. [page 184] evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati khomadussaṁ nāma sakyānaṁ nigamo. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya khomadussaṁ nigamaṁ5 piṇḍāya pāvisi.

Tena kho pana samayena khomadussakā brāhmaṇagahapatikā sabhāyaṁ santipatitā honti kenacideva karaṇīyena. Devo ca ekamekaṁ phusāyati.

Atha kho bhagavā yena sā sabhā tenupasaṅkami. Addasaṁsu kho khomadussakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ, disvāna etadavocuṁ: ke ca muṇḍakā samaṇakā ke ca sabhādhammaṁ jānissantīti?

Atha kho bhagavā khomadussake brāhmaṇagahapatike gāthāya ajjhabhāsi.

1. Gotama-machasaṁ. [Pts 2.] Udakasuddhiṁ-machasaṁ. [Pts.]
3. Sāyaṁnhānena-machasaṁ, syā. 4. Pātaṁ-machasaṁ. Syā. [Pts 5.] Nāma nigamaṁ-sīmu. 1.

[BJT Page 330]
Nesā sabhā yattha na santi santo santo na te ye na vadanti dhammaṁ,
Rāgañca dosañca pahāya mohaṁ dhammaṁ vadantāva1 bhavanti santoti.

Evaṁ vutte khomadussakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṁ etadavocuṁ: abhikkantaṁ bho gotama, abhikkantaṁ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatanti.

Upāsakavaggo dutiyo.

Tatruddānaṁ:

Kasī udayo devahito aññatara mahāsāḷaṁ
Mānatthaddhañaca paccanīkañca navakammakaṭṭhahārakaṁ2
Mātuposako3 bhikkhako saṅgāravo khomadussena dvādasāti.

Brāhmaṇasaṁyuttaṁ samattaṁ.

8. Vaṅgīsasaṁyuttaṁ.

1. Vaṅgīsavaggo

8, 1. 1.

Nikkhantasuttaṁ.

209. [page 185] evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ āyasmā vaṅgīso āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye āyasmatā nigrodhakappena upajjhāyena saddhiṁ. Tena kho pana samayena āyasmā vaṅgīso navo hoti acirapabbajito ohiyyako vihārapālo.

Atha kho sambahulā itthiyo samalaṅkaritvā yena aggāḷavako ārāmo4 tenupasaṅkamiṁsu, vihārapekkhikāyo. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa tā itthiyo disvā anabhirati uppajjati, rāgo cittaṁ anuddhaṁseti.

Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi. Alābhā vata me, na vata me lābhā. Dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ. Yassa me anabhirati uppannā, rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. Taṁ kutettha labbhā yamme paro anabhiratiṁ vinodatvā abhiratiṁ uppādeyya. Yannūnāhaṁ attanāva attano anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādeyyanti.

1. Vadattā ca - machasaṁ. Syā. Sīmu 1 2. Navakammikaṭṭhahāraṁ - machasaṁ 3. Mātuposakaṁ-machasaṁ. 4. Yenārāmo-sīmu 1. 2. Syā. [Pts.]

[BJT Page 332. ]

Atha kho āyasmā vaṅgīso attanāva attano anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādetvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi.

Nikkhantaṁ vata maṁ santaṁ agārasmānagāriyaṁ,
Vitakkā upadhāvanti pagabbhā kaṇhato ime.

Uggaputtā mahissāsā sikkhitā daḷhadhammino,
Samantā parikireyyuṁ sahassaṁ apalāyinaṁ.

Sacepi ettato1 bhiyyo āgamissanti itthiyo,
Neva maṁ byādhayissanti dhamme samhi patiṭṭhitaṁ2.

[page 186] sakkhīhi me sutaṁ etaṁ buddhassādiccabandhuno,
Nibbāṇagamanaṁ maggaṁ tattha me nirato mano.

Evañce maṁ viharantaṁ pāpimaṁ3 upagacchasi,
Tathā maccu karissāmi na me maggampi dakkhisīti.

8. 1. 2.

Aratisuttaṁ.

210. Ekaṁ samayaṁ4 āyasmā vaṅgīso āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye āyasmatā nigrodhakappena upajjhāyena saddhiṁ. Tena kho pana samayena āyasmā nigrodhakappo pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṁ pavisati sāyaṁ vā nikkhamati aparajjuvā kāle. Tena kho pana samayena āyasmato vaṅgīsassa anabhirati uppannā hoti, rāgo cittaṁ anuddhaṁseti.

Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi. Alābhā vata me, na vata me lābhā. Dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ. Yassa me anabharati uppannā, rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. Taṁ kutettha labbhā yaṁ me paro anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādeyya. Yannūnāhaṁ attanāva attano anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādeyyanti. Atha kho āyasmā vaṅgīso attanāva attano anabhiratiṁ vinodetvā abhiratiṁ uppādetvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi.

Aratiñca ratiñca pahāya sabbaso gehasitañca vitakkaṁ,
Vanathaṁ na kareyya kuhiñci nibbanatho arato5 sa hi bhikkhu.

Yamidha puthuviñca vehāsaṁ rūpagatañca jagatogadhaṁ,
Kiñci parijīyati6 sabbamaniccaṁ evaṁ samecca caranti mutattā.

1. Ettako-sīmu. 1 Ettakā-syā. Etato-[pts. 2.] Patiṭṭhito-sīmu. 1 [Pts] sī. 1. 2. 3. Pāpima-machasaṁ. [Pts 4.] Ekaṁ samayaṁ - pe- machasaṁ [pts 5.] Anato. Syā [pts 6.] Parijiyyati-syā, sīmu 1, 2.

[BJT Page 334]
Upadhīsu janā gadhitāse diṭṭhasute paṭighe ca mute ca,
Ettha vinodaya chandamanejo yo ettha na limpati taṁ munimāhu.

[page 187] atha saṭṭhinissitā1 savitakkā*puthujanatāya2 adhammā niviṭṭhā,
Na ca vaggagatassa3 kuhiñci no pana duṭṭhullabhāṇī sa bhikkhu.

Dabbo cirarattasamāhito akuhako nipako apihālu,
Santaṁ padaṁ ajjhagamā muni paṭicca parinibbuto kaṅkhati kālanti.

8. 1. 3.

Pesalaatimaññanāsuttaṁ.

211. Ekaṁ samayaṁ āyasmā vaṅgīso āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye āyasmatā nigrodhakappena upajjhāyena saddhiṁ. Tena kho pana samayena āyasmā vaṅgīso attano paṭibhāṇena aññe pesale bhikkhū atimaññati.

Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi. Alābhā vata me na vata me lābhā, dulladdhaṁ vata me na vata me suladdhaṁ. Yvāhaṁ attano paṭibhāṇena aññe pesale bhikkhū atimaññāmīti. Atha kho āyasmā vaṅgīso attanāva attano vippaṭisāraṁ uppādetvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi.
Mānaṁ 4 pajahassu gotama, mānapathañca jahassu,
Asesaṁ mānapathasmiṁ samucchito5 vippaṭisārahuvā6 cirarattaṁ.

Makkhena makkhitā pajā mānahatā7 nirayaṁ papatanni,
Socanti janā cirarattaṁ mānahatā7 nirayaṁ upapannā.

Na hi socati bhikkhu kadāci maggajino sammāpaṭipanno,
Kittiñca sukhañca anubhoti dhammadasoti tamāhu tathattaṁ8.

[page 188] tasmā akhilodha padhānavā nīvaraṇāni pahāya visuddho,
Mānañca pahāya asesaṁ vijjāyantakaro samitāvīti.

1. Saṭṭhitasitaṁ- [pts.] Saṭṭhisitā- syā. Si1, 2 2. Puthujjanatāya - syā. 3. Vaṭṭagatassa-syā. 4. Mānasaṁ-sīmu 1. Syā. Si, 2. 5. Mānapathamīdhamuñcito- syā. 6. Vippaṭisārīhuvā-machasaṁ, syā 7. Mānagatā-[pts 8.] Pahitattaṁ-machasaṁ. *Pavitakkā-sī1, 2.

[BJT Page 336. ]
8. 1. 4.
Ānandasuttaṁ

212. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando pubbanhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi āyasmatā vaṅgīsena pacchāsamaṇena.

Tena kho pana samayena āyasmato vaṅgīsassa anabhirati uppannā hoti, rāgo cittaṁ anuddhaṁseti. Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṁ ānandaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Kāmarāgena ḍayhāmi cittaṁ me pariḍayhati,
Sādhu nibbāpanaṁ brūhi anukampāya gotamāti.

(Ānando:)
Saññāya vipariyesā cittaṁ te pariḍayhati,
Nimittaṁ parivajjehi subhaṁ rāgūpasaṁhitaṁ. 1

Saṅkhāre parato passa dukkhato mā ca attato,
Nibbāpehi mahārāgaṁ mā ḍayhittho punappunaṁ.

Asubhāya cittaṁ bhāvehi ekaggaṁ susamāhitaṁ,
Sati kāyagatā tyatthu nibbidābahulo bhava.

Animittañca bhāvehi mānānusayamujjaha,
Tato mānābhisamayā upasanto carissasīti.

8. 1. 5
Subhāsitasuttaṁ

213. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ bhagavā etadavoca:

Catuhi bhikkhave aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti no dubbhāsitā anavajjā ca, ananuvajjā ca viññūnaṁ. Katamehi catuhi? Idha bhikkhave bhikkhū subhāsitaṁ yeva bhāsati no dubbhāsitaṁ. Dhammaṁ yeva bhāsati no adhammaṁ. [page 189] piyaṁ yeva bhāsati no appiyaṁ. Saccaṁ yeva bhāsati no alikaṁ. Imehi kho bhikkhave catūhi aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti no dubbhāsitā anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnanti.

Idamavoca bhagavā idaṁ vatvā2 sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

1. Sañhitaṁ-syā, sīmu. 1, 2. Vatvāna - katthaci.

[BJT Page 338]

Subhāsitaṁ uttamamāhu santo dhammaṁ bhaṇa nādhammaṁ taṁ dutiyaṁ,
Piyaṁ bhaṇe nāppiyaṁ taṁ tatiyaṁ sacchaṁ bhaṇe nālikaṁ taṁ catutthanti.

Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: paṭibhāti maṁ bhagavā paṭibhāti maṁ sugatāti.

Paṭibhātu taṁ vaṅgīsāti bhagavā avoca.

Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṁ sammukhā sarūpāhi1 gāthāhi abhitthavi.
Tameva vācaṁ bhāseyya yāyattānaṁ na tāpaye,
Pare ca na vihiṁseyya sā ve vācā subhāsitā.

Piyavācameva2 bhāseyya yā vācā paṭinanditā,
Yaṁ anādāya pāpāni paresaṁ bhāsate piyaṁ.

Saccaṁ ve amatā vācā esa dhammo sanantano,
Sacce atthe ca dhamme ca āhu santo patiṭṭhitā.

Yaṁ buddho bhāsate vācaṁ khemaṁ nibbāṇapattiyā,
Dukkhassantakiriyāya sā ve vācānamuttamāti.

8. 1. 6

Sāriputtasuttaṁ

214. Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya aneḷagalāya3 atthassa viññāpaniyā. Te ca bhikkhū aṭṭhikatvā4 manasikatvā sabbacetaso5 samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti.

Atha kho ayasmato vaṅgīsassa etadahosi. Ayaṁ kho [page 190] āyasmā sāriputto bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya aneḷagalāya3 atthassa viññāpaniyā. Te ca bhikkhū aṭṭhikatvā4 manasikatvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Yannūnāhaṁ āyasmantaṁ sāriputtaṁ sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthaveyyanti.

1. Sāruppāhi-machasaṁ. 2. Piyavācaṁ ca-machasaṁ, [pts 3.] Aneḷagalāya, -machasaṁ, anelagaḷassa-syā, [pts 4.] Aṭṭhiṅkatvā-machasaṁ, 5. Sabbacetasā- machasaṁ.

[BJT Page 340]
Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yenāyasmā sāriputto tenañjalimpaṇāmetvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca. Paṭibhāti maṁ āvuso sāriputta, paṭibhāti maṁ āvuso sāriputtāti, paṭibhātu taṁ āvuso vaṅgīsāti. Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṁ sāriputtaṁ sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthavi:

Gambhirapañño medhāvī maggāmaggassa kovido,
Sāriputto mahāpañño dhammaṁ deseti bhikkhunaṁ.

Saṅkhittena'pi deseti vitthārena'pi bhāsati,
Sāḷikāyiva nigghoso paṭibhānaṁ udīrayi1.

Tassa taṁ desayantassa suṇanti madhuraṁ giraṁ,
Sarena rajanīyena savaṇīyena vaggunā,
Udaggacittā muditā sotaṁ odhenti bhikkhavoti:

8. 1. 7.

Pavāraṇasuttaṁ.

215. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe paṇṇarase pavāraṇāya bhikkhusaṅgharivuto ajjhokāse nisinno hoti.

Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ2 bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā bhikkhū āmantesi. Handadāni bhikkhave, pavārayāmi3 vo. Na ca me kiñci garahatha kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā'ti.

Evaṁ vutte āyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: na kho mayaṁ bhante, bhagavato kiñci garahāma kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā. Bhagavā [page 191] hi bhante, anuppannassa maggassa uppādetā asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā maggaññū maggavidū maggakovido. Maggānugā ca bhante, etarahi sāvakā viharanti pacchāsamannāgatā. Ahaṁ ca kho bhante, bhagavantaṁ pavāremi. Na ca me bhagavā kiñci garahati kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā'ti.

1. Paṭibhāṇamudirayī-syā. 2. Tuṇhībhūtaṁ-machasaṁ. Syā [pts 3.] Pavāremi-machasaṁ.

[BJT Page 342. ]
Na khvāhaṁ te sāriputta kiñci garahāmi kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā. Paṇḍito tvaṁ sāriputta, mahāpañño tvaṁ sāriputta, puthupañño tvaṁ sāriputta, hāsapañño1 tvaṁ sāriputta, javanapañño tvaṁ sāriputta, tikkhapañño tvaṁ sāriputta, nibbedhikapañño tvaṁ sāriputta. Seyyathāpi sāriputta, rañño cakkavattissa jeṭṭhaputto pitarā pavattitaṁ cakkaṁ sammadeva anuppavatteti. Evameva kho tvaṁ sāriputta mayā anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ sammadeva anuppavattesīti.

No ce kira me bhante bhagavā kiñci garahati kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā. Imesampi bhante bhagavā pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ na kiñci garahati kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā ti.
Imesampi khvāhaṁ sāriputta pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ na kiñci garahāmi kāyikaṁ vā vācasikaṁ vā. Imesaṁ2 hi sāriputta pañcannaṁ bhikkhusatānaṁ saṭṭhi bhikkhū tevijjā, saṭṭhi bhikkhū chaḷabhiññā, saṭṭhi bhikkhū ubhatobhāgavimuttā. Atha itare paññāvimuttāti.
Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: paṭibhāti maṁ bhagavā paṭibhāti maṁ sugatāti. Paṭibhātu taṁ vaṅgīsāti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṁ sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthavi:

Ajja paṇṇarase visuddhiyā bhikkhū pañcasatā samāgatā,
Saññojanabandhanacchidā anīghā khīṇapunabbhavā isī.

[page 192] cakkavattī yathā rājā amaccaparivārito,
Samantā anupariyeti sāgarantaṁ mahiṁ imaṁ.

Evaṁ vijitasaṅgāmaṁ satthavāhaṁ anuttaraṁ,
Sāvakā payirupāsanti tevijjā maccubhāyino.

Sabbe bhagavato puttā palāpettha na vijjati,
Taṇhāsallassa hantāraṁ vande ādiccabandhunanti.

8. 1. 8
Parosahassasuttaṁ

216. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbāṇapaṭisaṁyuttāya2 dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhikatvā manasikatvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti.

1. Hāsupañño-sīmu. Sī 1, 2 2. Nibbānasaṁyuttāya, machasaṁ.

[BJT Page 344]

Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi: ayaṁ kho bhagavā bhikkhū nibbāṇapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhikatvā manasikatvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti. Yannūnāhaṁ bhagavantaṁ sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthaveyyanti. Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: paṭibhāti maṁ bhagavā, paṭibhāti maṁ sugatāti. Paṭibhātu taṁ vaṅgīsāti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṁ sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthavi:

Parosahassaṁ bhikkhūnaṁ sugataṁ payirupāsati,
Desentaṁ virajaṁ dhammaṁ nibbāṇaṁ akutobhayaṁ.

Suṇanti dhammaṁ vimalaṁ sammāsambuddhadesitaṁ,
Sobhati vata sambuddho bhikkhusaṅghapurakkhato.

Nāganāmosi bhagavā isīnaṁ isisattamo,
Mahāmeghova hutvāna sāvake abhivassati,

[page 193] divāvihārā nikkhamma satthudassanakamyatā1,
Sāvako te mahāvīra pāde vandati vaṅgīsoti.

Kinnu te vaṅgīsa imā gāthāyo pubbe parivitakkitā. Udāhu ṭhānasova taṁ paṭibhantīti. ?

Na kho me bhante imā gāthāyo pubbe parivitakkitā. Atha kho ṭhānasova maṁ paṭibhantīti.

Te hi taṁ vaṅgīsa bhiyyosomattāya pubbe aparivitakkitā gāthāyo paṭibhantūti.

Evaṁ bhanteti kho āyasmā vaṅgīso bhagavato paṭissutvā bhiyyosomattāya bhagavantaṁ pubbe aparivitakkāhi gāthāhi abhitthavi:

Ummaggapathaṁ2 mārassa abhibhuyya carasi pabhijja khilāni3,
Taṁ passatha bandhapamuñcakaraṁ asitaṁ bhāgaso pavibhajjaṁ.

1. Satthudassanakāmatā-syā. 2. Ummaggasathaṁ-sī1, 2 3. Khīlāni-syā.

[BJT Page 346]
Oghassa hi1 nittharaṇatthaṁ anekavihitaṁ maggaṁ akkhāsi,
Tasmiṁ te2 amate akkhāte dhammaddasā ṭhitā asaṁhīrā.

Pajjotakaro ativijjha dhammaṁ3 sabbaṭṭhitīnaṁ4 atikkamamaddasa,
Ñatvā ca sacchikatvā ca aggaṁ so desayi dasaddhānaṁ5

Evaṁ sudesite dhamme ko pamādo vijānataṁ6,
Tasmā hi tassa bhagavato sāsane appamatto sadā namassamanusikkheti.

8. 1. 9.

Koṇḍaññasuttaṁ.

217. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe. Atha kho āyasmā aññākoṇḍañño7 sucirasseva yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato [page 194] pādāni mukhena ca paricumbati. Pāṇīhi ca parisambāhati. Nāmañca sāveti " koṇḍaññohaṁ bhagavā koṇḍaññohaṁ sugatā"ti.
Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi. Ayaṁ kho āyasmā aññākoṇḍañño sucirasseva yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati. Pāṇīhi ca parisambāhati. Nāmañca sāveti " koṇḍaññohaṁ bhagavā koṇḍaññohaṁ sugatā"ti. Yannūnāhaṁ āyasmantaṁ aññākoṇḍaññaṁ bhagavato sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthaveyyanti.

Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: paṭibhāti maṁ bhagavā paṭibhāti maṁ sugatāti. Paṭibhātu taṁ vaṅgīsāti bhagavā āvoca.

Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṁ aññākoṇḍaññaṁ bhagavato sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthavi.

Buddhānu buddho so thero koṇḍaññā tibbanikkamo,
Lābhī sukhavihārānaṁ vivekānaṁ abhiṇhaso.

1. 'Hī' iti natthi-machasaṁ. 2. Tasamiṁ ce- machasaṁ, syā, 3. Dhammaṁ iti natthi-machasaṁ, [pts. 4.] Sabbadiṭṭhīnaṁ -syā 5. Dasaṭṭhānaṁ syā, [pts. 6.] Vijānataṁ dhammaṁ-machasaṁ, [pts. 7.] Aññāsi koṇḍañño-machasaṁ, [pts.]

[BJT Page 348]

Yaṁ sāvakena pattabbaṁ satthusāsanakārinā,
Sabbassa taṁ anuppattaṁ appamattassa sikkhato.

Mahānubhāvo tevijjo cetopariyāyakovido,
Koṇḍañño buddhadāyādo1 pāde vandati satthunoti.

8. 1. 10
Moggallānasuttaṁ

218. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati isigilipasse kāḷasilāyaṁ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tesaṁ sudaṁ āyasmā mahā moggallāno cetasā cittaṁ samannesati vippamuttaṁ nirupadhiṁ2.

Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi: ayaṁ kho bhagavā rājagahe viharati isigilipasse kāḷasilāyaṁ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tesaṁ sudaṁ āyasmā mahāmoggallāno cetasā cittaṁ samannesati vippamuttaṁ nirupadhiṁ2. Yannūnāhaṁ āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ bhagavato sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthaveyyanti.

[page 195] atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: paṭibhāti maṁ bhagavā paṭibhāti maṁ sugatāti. Paṭibhātu taṁ vaṅgīsāti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ bhagavato sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthavi:

Nagassa passe āsīnaṁ muniṁ dukkhassa pāraguṁ,
Sāvakā payirupāsanti tevijjā maccuhāyino.

Te cetasā anupariyeti3 moggallāno mahiddhiko,
Cittaṁ nesa1 samannesaṁ vippamuttaṁ nirūpadhiṁ.

Evaṁ sabbaṅgasampannaṁ muniṁ dukkhassa pāraguṁ,
Anekākārasampannaṁ payirupāsanti gotamanti.

8. 1. 11.

Gaggarāsuttaṁ.

219. Ekaṁ samayaṁ bhagavā campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sattahi ca upāsakasatehi4 anekehi ca devatāsahassehi. Tyāssudaṁ bhagavā atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca 5.

1 Buddhasāvako, [pts. 2.] Nirūpadhiṁ - sīmu, 1, 2. 3. Anupariyesati-syā. 4. Sattahi ca upāsikāsatehi iti dissate-machasaṁ[pts. 5.] Yasena-sīmu. 1.

[BJT Page 350]

Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi: ayaṁ kho bhagavā campāyaṁ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ pañcamattehi bhikkhusatehi sattahi ca upāsakasatehi anekehi devatāsahassehi. Tyāssudaṁ bhagavā atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. Yannūnāhaṁ bhagavantaṁ1 sammukhā sarūpāya gāthāya abhitthaveyyanti.

Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: paṭibhāti maṁ bhagavā paṭibhāti maṁ sugatāti. Paṭibhātu taṁ vaṅgīsāti bhagavā avoca.

Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṁ1 sammukhā sarūpāya gāthāya abhitthavi:
[page 196] cando yathā vigatavalāhake nabhe
Virocati vītamalo2 ca bhāṇumā,
Evampi aṅgīrasa tvaṁ mahāmuni
Atirocasi yasasā sabbalokanti.

8. 1. 12.

Vaṅgīsasuttaṁ

220. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā vaṅgīso aciraarahattappatto hoti3 vimuttisukha4 paṭisaṁvedī. Tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi.

Kāveyyamattā vicarimha pubbe gāmā gāmaṁ purāpuraṁ,
Athaddasāma sambuddhaṁ saddhā no udapajjatha*

So me dhammamadesesi khandhāyatanadhātuyo5,
Tassāhaṁ dhamamaṁ sutvāna pabbajiṁ anagāriyaṁ.

Bahunnaṁ vata atthāya bodhiṁ ajjhagamā muni,
Bhikkhūnaṁ bhikkhunīnañca ye niyāmagataddasā.

Svāgataṁ vata me āsi mama buddhassa santike,
Tisso vijjā anuppattā kataṁ buddhassa sāsanaṁ.

Pubbenivāsaṁ jānāmi dibbacakkhuṁ visodhitaṁ
Tevijjo iddhippattomhi cetopariyāya kovidoti.

Vaṅgīsavaggo paṭhamo.

1. Bhagavato-[pts. 2.] Vigatamalo-machasaṁ. 3. Hutvā-machasaṁ, [pts 4.] Vimuttisukhaṁ - machasaṁ, sīmu. 1, 2 Syā 5. Khandhe āyatanāni dhātuyo ca- [pts,] syā. * Upapajjatha-machasaṁ, syā, sīmu1, 2.

[BJT Page 352. ]

Tatruddānaṁ:

Nikkhantaṁ arati ceva pesalaṁ atimaññanā,
Ānandena subhāsitā sāriputta pavāraṇā,
Parosahassaṁ koṇḍañño moggallānena gaggarā vaṅgīsena dvādasāti.
Vaṅgīsasaṁyuttaṁ samattaṁ.

9. Vanasaṁyuttaṁ.
1. Vanavaggo
9. 1. 1

Vivekasuttaṁ.

221. [page 197] evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato pāpake akusale vitakke vitakketi gehanissite.

Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāhi ajjhabhāsi:

Vivekakāmosi vanaṁ paviṭṭho atha te mano niccharatī bahiddhā,
Jano1 janasmiṁ vinayassu chandaṁ tato sukhī hohisi vītarāgo.

Aratiṁ pajahāsi sato2 bhavāsi sataṁ taṁ sādayāmase3,
Pātālarajo hi duttaro4 mā taṁ kāmarajo avāhari.

Sakuṇo yathā paṁsukuṇḍito5 vidhunaṁ6 pātayati sitaṁ rajaṁ,
Evaṁ bhikkhu padhānavā satimā vidhunaṁ pātayati sitaṁ rajanti.

Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti.

9. 1. 2.
Upaṭṭhānasuttaṁ

222. Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. [page 198] tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato supati. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇaḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami.

1. Tvaṁ jano. Syā 2. So sato-[pts 3.] Sārayāmase-machasaṁ, syā, [pts] sī. 1. 2. 4. Duruttamo-[pts 5.] Paṁsukunthito-machasaṁ, 6. Vidhūnaṁ-[pts]

[BJT Page 354]

Upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāhi ajjhabhāsi:

Uṭṭhehi bhikkhu kiṁ sesi1 ko attho supinena2 te,
Āturassa hi kā3 niddā sallaviddhassa ruppato.

Yāya saddhā4 pabbajito agārasmānagāriyaṁ,
Tameva saddhaṁ brūhehi mā niddāya vasaṅgamīti.

Aniccā addhuvā kāmā yesu mando'va mucchito,
Khandhesu5 muttaṁ asitaṁ kasmā pabbajitaṁ tape.

Chandarāgassa vinayā avijjāsamatikkamā,
Taññāṇaṁ paramavodānaṁ6 kasmā pabbajitaṁ tape.

Bhetvā7 avijjaṁ vijjāya āsavānaṁ pari-k-khayā,
Asokaṁ anupāyāsaṁ kasmā pabbajitaṁ tape.

Āraddhaviriyaṁ pahitattaṁ niccaṁ daḷhaparakkamaṁ,
Nibbāṇaṁ abhikaṅkhantaṁ kasmā pabbajitaṁ tapeti.

9. 1. 3
Kassapagottasuttaṁ.
223. Ekaṁ samayaṁ āyasmā kassapagotto kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena āyasmā kassapagotto divāvihāragato aññataraṁ cetaṁ8 ovadati.

Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatvā devatā āyasmato kassapagottassa anukampikā atthakāmā āyasmantaṁ kassapagottaṁ saṁvejetukāmā yenāyasmā kassapagotto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ kassapagottaṁ gāthāhi ajjhabhāsi:

Giriduggacaraṁ cetaṁ appapaññaṁ acetasaṁ,
Akāle ovadaṁ bhikkhu mando'va paṭibhāti maṁ.

Suṇāti9 na vijānāti āloketi na passati,
Dhammasmiṁ bhaññamānasmiṁ atthaṁ bālo na bujjhati.

[page 199] sacepi dasa pajjote dhārayissasi kassapa,
Neva dakkhiti10 rūpāni cakkhu hi'ssa na vijjatīti.

Atha kho āyasmā kassapagotto tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti.

1. Sopi-syā 2. Supitena-[pts 3.] Te - sīmu. Syā 4. Saddhāya-machasaṁ. [Pts. 5.] Bandhesu-machasaṁ. Syā. [Pts 6.] Paramodānaṁ-machasaṁ. Syā. Pariyodātaṁ-[pts.] Sī 2. 7. Jetvā-machasaṁ. 8. Chetaṁ-syā [pts] machasaṁ. 9. Suṇoti-[pts 10.] Dakkhati-sīmu.

[BJT Page 356]

9. 1. 4.
Sambahulāsuttaṁ.
224. Ekaṁ samayaṁ sambahulā bhikakhū kosalesu viharanti aññatarasmiṁ vanasaṇḍe atha kho te bhikkhū vassaṁ vutthā1 temāsaccayena cārikaṁ pakkamiṁsu. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā te bhikkhū apassantī paridevamānā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Arati viya me'jja2 khāyati bahuke disvāna vivittena āsane,
Te cittakathā bahussutā ko'me gotamasāvakā gatāti.

Evaṁ vutte aññatarā devatā taṁ devataṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Magadhaṁ gatā kosalaṁ gatā ekacciyā pana vajjibhūmiyā,
Migā3 viya asaṅgacārino aniketā viharanti bhikkhavoti.

9. 1. 5.
Ānandasuttaṁ.

225. Ekaṁ samayaṁ āyasmā ānando kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena āyasmā ānando ativelaṁ gihīsaññattibahulo viharati.

Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmato ānandassa anukampikā atthakāmā āyasmantaṁ ānandaṁ saṁvejetukāmā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Rukkhamūlagahaṇaṁ pasakkiya nibbāṇaṁ hadayasmiṁ opiya,
[page 200] jhāya4 gotama mā ca5 pamādo kiṁ te biḷibiḷikā karissatīti,

Atha kho āyasmā ānando tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti,
7. 1. 6.
Anuruddhasuttaṁ

226. Ekaṁ samayaṁ āyasmā anuruddho kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe.
Atha kho aññatarā tāvatiṁsakāyikā devatā jālinī nāma āyasmato anuruddhassa purāṇadutiyikā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṁ anuruddhaṁ gāthāhi ajjhabhāsi:

Tattha cittaṁ paṇidhehi yattha te vusitaṁ pure,
Tāvatiṁsesu devesu sabbakāmasamiddhisu
Purakkhato parivuto devakaññāhi6 sobhasīti.
1. Vuṭṭhā-machasaṁ 2. Mejjaṁ-syā. 3. Migā-sīmu, makkaṭā-syā. 4. Jhāyī-sīmu. 5. Mā-machasaṁ. Syā 6. Devagaṇehi -syā.

[BJT Page 358]

Duggatā devakaññāyo sakkāyasmiṁ patiṭṭhitā,
Te cāpi duggatā sattā devakaññāhi patthitāti.

Na te sukhaṁ pajānanti ye na passanti nandanaṁ,
Āvāsaṁ naradevānaṁ tidasānaṁ yasassinanti.

(Anuruddho:)
Na tvaṁ bāle vijānāsi yathā arahataṁ vaco,
Aniccā sabbe saṅkhārā uppādavayadhammino,
Uppajjitvā nirujjhanti tesaṁ vūpasamo sukho.

Natthidāni punāvāso devakāyasmiṁ1 jālinī,
Vikkhīṇo jātisaṁsāro natthidāni punabbhavoti.

9. 1. 7.
Nāgadattasuttaṁ.

227. Ekaṁ samayaṁ āyasmā nāgadatto kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena āyasmā nāgadatto atikālena gāmaṁ pavisati, atidivā paṭikkamati. Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmato nāgadattassa anukampikā atthakāmā āyasmantaṁ nāgadattaṁ saṁvejetukāmā yenāyasmā nāgadatto tenupasaṅkami. [page 201] upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nāgadattaṁ gāthāhi ajjhabhāsi:

Kāle pavissa2 nāgadatta divā ca āgantvā ativelacārī,
Saṁsaṭṭho gahaṭṭhehi samānasukhadukkho.

Bhāyāmi nāgadattaṁ suppagabbhaṁ kulesu vinibaddhaṁ, 3
Mā heva maccurañño balavato antakassa vasamesīti. 4

Atha kho āyasmā nāgadatto tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti.
9. 1. 8.
Kulagharaṇīsuttaṁ

228. Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu aññatarasmiṁ kule ativelaṁ ajjhogāḷhappatto viharati.
Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukamipikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yā tasmiṁ kule kulagharaṇī tassā vaṇṇaṁ abhinimminitvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāhi ajjhabhāsi:

Nadītīresu saṇṭhāne sabhāsu rathiyāsu ca,
Janā saṅgamma mantenti mañca tañca kimantaranti,

1. Devakāyasmi-macasaṁ. Syā 2. Pavisa-machasaṁ. 3. Vinibandhaṁ-[pts. 4.] Vasaṁ upesīti-machasaṁ.

[BJT Page 360]

Bahū hi saddā paccūhā khamitabbā tapassinā,
Na tena maṅku hotabbaṁ na hi tena kilissati.

Yo ca saddaparittāsī vane vātamigo yathā,
Lahucittoti taṁ āhu nāssa sampajjate vatanti.

9. 1. 9.
Vajjiputtasuttaṁ.

229, Ekaṁ samayaṁ aññataro vajjiputtako bhikkhu vesāliyaṁ viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena vesāliyaṁ1 sabbarattivāro2 hoti. [page 202] atha kho so bhikkhū vosāliyaṁ turiyatāḷitavāditanigghosasaddaṁ sutvā paridevamāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Ekakā mayaṁ araññe viharāma apaviddhaṁva3 vanasmiṁ dārukaṁ,
Etādisikāya rattiyā ko su nāma amhehi4 pāpiyoti.

Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā attakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅaṅkami. Upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Ekako5 tvaṁ araññe viharasi apaviddhaṁva vanasmiṁ dārukaṁ,
Tassa te bahukā pihayanti nerayikā viya saggagāminanti.

Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṁvajito saṁvegamāpādīti.

9. 1. 10.
Sajjhāyasuttaṁ.

230. Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe tena kho pana samayena so bhikkhu yaṁ sudaṁ pubbe ativelaṁ sajjhāyabahulo viharati. So aparena samayena appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati6.

Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno dhammaṁ asuṇantī yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāhi ajjhabhāsi:

Kasmā tuvaṁ dhammapadāni bhikkhū nādhīyasi bhikkhūhi saṁvasanto,
Sutvāna dhammaṁ labhatippasādaṁ diṭṭheva dhamme labhatippasaṁsanti.

Ahu pure dhammapadesu chando yāva virāgena samāgamimha,
[page 203] yato virāgena samāgamimha yaṁ kiñci diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā7,
Aññāya nikkhepanamāhu santoti.

1. Vesāliyaṁ vajjiputtako-machasaṁ, 2. Sabbarataticāro-katthaci 3 apaviṭṭhaṁ va -syā. 4. Nāmamhehi-machasaṁ. 5. Ekakova -syā, machasaṁ. 6. Sakamāyati-syā. 7. Sutaṁ va mutaṁ. [Pts.]

362.
9. 1. 11.
Ayonisosuttaṁ.

231. Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato pāpake akusale vitakke vitakketi. Seyyathīdaṁ: kāmavitakkaṁ byāpādavitakkaṁ vihiṁsāvitakkaṁ.

Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāhi ajjhabhāsi:

Ayoniso manasikārā so vitakkehi khajjasi,
Ayoniso1 paṭinissajja yoniso anuvicintaya2.

Satthāraṁ dhammamārabbha3 saṅghaṁ sīlāni attano4,
Adhigacchasi pāmojjaṁ pītisukhamasaṁsayaṁ,
Tato pāmojjabahulo dukkhassantaṁ karissasīti.

Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti

9. 1. 12.
Majjhantikasuttaṁ.
232. Ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Atha kho tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tassa bhikkhuno santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Ṭhite majjhantike kāle sannisīvesu5 pakkhisu,
Saṇateva brahāraññaṁ6 taṁ bhayaṁ paṭibhāti manti.

(Bhikkhu:)
Ṭhite majjhantike kāle sannisīvesu5 pakkhisu,
Saṇateva brahāraññaṁ6 sā rati paṭibhāti manti.

9. 1. 13
Pākatindriyasuttaṁ

233. Ekaṁ samayaṁ sambahulā bhikkhū kosalesu viharanti aññatarasmiṁ vanasaṇḍe, uddhatā unnaḷā capalā mukharā [page 204] vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā.

Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tesaṁ bhikkhūnaṁ anukampikā atthakāmā te bhikkhū saṁvejetukāmā yena te bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhū gāthāhi ajjhabhāsi.

1. Ayoniṁ-[pts. 2.] Anucintiya-machasaṁ 3. Dhammaṁ ārabbha - sīmu. Syā 4. Sīlāni- cattano- sīmu, 5. Sannisintesu-samu, 6. Mahāraññaṁ-sī1, 2

[BJT Page 364]

Sukhajīvino pure āsuṁ bhikkhū gotamasāvakā,
Anicchā piṇḍamesanā anicchā sayanāsanaṁ,
Loke aniccataṁ ñatvā dukkhassantaṁ akaṁsu te.

Dupposaṁ katvā attānaṁ gāme gāmaṇikā viya,
Bhūtvā bhutvā nipajjanti parāgāresu mucchitā.

Saṅghassa añjaliṁ katvā idhekacce vadāmahaṁ,
Appaviddhā1 anāthā te yathā petā tatheva te.

Ye kho pamattā viharanti te me sandhāya bhāsitaṁ,
Ye appamattā viharanti namo tesaṁ karomahanti.

Atha kho te bhikkhū tāya devatāya saṁvejitā saṁvegamāpādunti.

9, 1. 11.
Padumapupphasuttaṁ.

234. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiṁ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto pokkharaṇiṁ ogāhetvā padumaṁ upasiṅghati.

Atha kho yā tasmiṁ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taṁ bhikkhuṁ saṁvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Yametaṁ vārijaṁ pupphaṁ adinnaṁ upasiṅghasi,
Ekaṅgametaṁ theyyānaṁ gandhattheno'si mārisāti.
(Bhikkhu:)
Na harāmi na bhañjāmi ārā siṅghāmi vārijaṁ,
Atha kena nu vaṇṇena gandhattheno'ti vuccati.

(Devatā:)
Yavāyaṁ bhisāni2 khaṇati puṇḍarīkāni bhañjati, 3
Evaṁ ākiṇṇakammanto kasmā eso na muccatīti.

[page 205] ākiṇṇaluddo puriso dhāticelaṁ'va makkhito,
Tasmiṁ me vacanaṁ natthi tañca arahāmi4 vattave.

Anaṅgaṇassa posassa niccaṁ sucigavesino,
Vāḷaggamattaṁ pāpassa abbhāmattaṁ'va5 khāyatīti.

1. Apaviṭṭhā. -Syā. 2. Bhiṁsāti-syā. 3. Bhuñjati-[pts 4.] Tvañcārahāmi- machasaṁ 5. Vā-[pts.]

[BJT Page 366]
(Bhikkhu:)
Addhā maṁ yakkha jānāsi atho maṁ1 anukampasi,
Punapi yakkha vajjāsi yadā passasi edisanti. 2

(Devatā:)
Neva taṁ upajīvāma3 na pi te bhatakāmhase4,
Tvameva bhikkhu jāneyya yena gaccheyya suggatinti.

Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saṁvejito saṁvegamāpādīti.

Vanavaggo paṭhamo.

Tatruddānaṁ:
Vivekaṁ5 upaṭṭhānañca kassapagottena6 sambahulā
Ānando anuruddhañca nāgadattañca kulagharaṇī.

Vajjiputto ca7 vesālī sajjhāyena8 ayoniso
Majjhantikālamhi pākatindriyā padumapupphena cuddasa bhaveti.

Vanasaṁyuttaṁ samattaṁ.

10. Yakkhasaṁyuttaṁ

1. Indakavaggo
10. 1. 1.
Indakasuttaṁ.

235. Evaṁ me sutaṁ: [page 206] ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati indakuṭe pabbate indakassa yakkhassa bhavane. Atha kho indako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Rūpaṁ na jīvanti vadanti buddhā kathaṁ tvayaṁ vindati'maṁ sarīraṁ,
Kutassa aṭṭhi yakapiṇḍameti kathaṁ tvayaṁ sajjati gabbharasminti.

(Bhagavā:)
Paṭhamaṁ kalalaṁ hoti kalalā hoti abbudaṁ,
Abbudā jāyate pesī pesī nibbattati ghano,
Ghanā pasākhā jāyanti kesā lomā nakhā'pi ca.

Yañcassa bhuñjate9 mātā annaṁ pānañca bhojanaṁ,
Tena so tattha yāpeti mātukucchigato naroti.

1. Me-machasaṁ. 2. Edisaṁ. -Sīmu. [Pts 3.] Upajīvāmi-sīmu [pts. 4.] Bhatakamhase-sīmu - bhaddakamahase-syā. Katakamhase-[pts 5.] Vivekaupaṭṭhānañca-[pts] syā 6. Gottena ca - [pts. 7.] Ca iti natthi, [pts. 8.] Sajjhāyena ca - [pts 9.] Bhuñjati-machasaṁ, syā.

[BJT Page 368]

10. 1. 2. Sakkasuttaṁ.

236. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sakkanāmako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Sabbagantha*ppahīnassa vippamuttassa te sato
Samaṇassa na taṁ sādhu yadaññamanusāsatīti.

(Bhagavā:)

Yena kenaci vaṇṇena saṁvāso sakka jāyati,
Na taṁ arahati sappañño manasā anukampituṁ.

Manasā ce pasannena yadaññamanusāsati,
Na tena hoti saṁyutto sānukampā1 anuddayāti.

10. 1. 3.
Sūcilomasuttaṁ.

237. [page 207] ekaṁ samayaṁ bhagavā gayāyaṁ viharati ṭaṅkitamañce sūcilomassa2 yakkhassa bhavane. Tena kho pana samayena kharo ca yakkho sūcilomo ca yakkho bhagavato avidūre atikkamanti,

Atha kho kharo yakkho sūcilomaṁ yakkhaṁ etadavoca: eso samaṇoti.
Neso samaṇo, samaṇako eso. Yāva jānāmi yadi vā so samaṇo yadi vā pana so samaṇakoti. Atha kho sūcilomo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato kāyaṁ upanāmesi.

Atha kho bhagavā kāyaṁ apanāmesi.
Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṁ etadavoca: bhāyasi maṁ samaṇāti.

(Bhagavā:)
Na khvāhantaṁ āvuso bhāyāmi. Api ca te samphasso pāpakoti.

(Sūcilomo:)
Pañhaṁ taṁ samaṇa pucchissāmi. Sace me samaṇa3 na byākarissasi cittaṁ vā te khipissāmi. Hadayaṁ vā te phālessāmi. Pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmīti.

(Bhagavā:)
Na khvāhantaṁ āvuso passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo me cittaṁ vā khipeyya, hadayaṁ vā phāleyya, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya. Api ca tvaṁ āvuso puccha yadākaṅkhasīti.

1. Yānukampā-machasaṁ syā. 2. Sucilomassa-[pts 3.] Samaṇa iti natthi-machasaṁ. [Pts. *]Gandha-sī1, 2.

[BJT Page 370]

Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:1.

Rāgo ca doso ca kuto nidānā aratī ratī lomahaṁso kutojā,
Kuto samuṭṭhāya manovitakkā kumārakā dhaṅkamivossajantīti.

(Bhagavā:)

Rāgo ca doso ca ito nidānā aratī ratī lomahaṁso itojā,
Ito samuṭṭhāya manovitakkā kumārakā dhaṅkamivossajantīti.

Snehajā attasambhūtā nigrodhasseva khandhajā,
Puthū visattā kāmesu māluvā'va2 vitatā3 vane.

[page 208] ye naṁ pajānanti yato nidānaṁ te taṁ vinodenti suṇohi yakkha,
Te duttaraṁ oghamimaṁ taranti atiṇṇapubbaṁ apunabbhavāyāti.

10. 1. 4.

Maṇibhaddasuttaṁ.

238. Ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu viharati maṇimāḷake4 cetiye maṇibhaddassa yakkhassa bhavane. Atha kho maṇibhaddo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Satīmato sadā bhaddaṁ satimā sukhamedhati,
Satīmato su ve seyyā verā na parimuccatīti.

(Bhagavā:)

Satīmato sadā bhaddaṁ satimā sukhamedhati,
Satīmato su ve seyyā verā na parimuccatīti.

Yassa sabbamahorattaṁ ahiṁsāya rato mano,
Mettaṁ so sabbabhūtesu veraṁ tassa na kenacīti.

10. 1. 5.
Sānusuttaṁ.

239. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarissā upāsikāya sānu5 nāma putto yakkhena gahito hoti. Atha kho sā upāsikā paridevamānā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:

Cātuddasiṁ pañcadasiṁ yā va 6 pakkhassa aṭṭhami,
Pāṭihāriyapakkhañca aṭṭhaṅgasusamāgataṁ7,
[page 209] uposathaṁ upavasanti brahmacariyaṁ caranti ye.

1. " " Antaritapāṭho na dissate - machasaṁ, syā [pts 2.] Va iti natthi-syā. 3. Vitthatā-syā 4. Maṇimālike-machasaṁ. 5. Sāṇu-sīmu. 1 6. Yāva-sīmu. 1 7. Aṭṭhaṅgasusamāhitaṁ-[pts,] sī2.

[BJT Page 372]

Na tehi yakkhā kīḷanti iti me arahataṁ sutaṁ,
Sādāni ajja passāmi yakkhā kīḷanti sānunāti.

(Yakkho:)
Cātuddasiṁ pañcadasiṁ yā ca pakkhassa aṭṭhamī,
Pāṭihāriyapakkhañca aṭṭhaṅgasusamāgataṁ,
Uposathaṁ upavasanti brahmacariyaṁ caranti ye.

Na tehi yakkhā kīḷanti sāhu te arahataṁ1 sutaṁ,
Sānuṁ pabuddhaṁ vajjāsi yakkhānaṁ vacanaṁ idaṁ:

"Mākāsi pāpakaṁ kammaṁ āvi1 vā yadi vā raho,
Yañceva2 pāpakaṁ kammaṁ karissasi karosi vā,
Na te dukkhā pamutyatthi uppaccāpi palāyato"ti,

(Sānu:)
Mataṁ vā amma rodanti yo vā jivaṁ na dissati,
Jivantaṁ amma passantī kasmā maṁ amma rodasīti?

(Upāsikā:)
Mataṁ vā putta3 rodanti4 yo vā5 jivaṁ na dissati,
Yo ca kāme cajitvāna6 punarāgacchate idha,
Taṁ vāpi putta rodanti puna jīvaṁ mato hi so.

Kukkuḷā7 ubbhato tāta kukkuḷaṁ8 patitumicchasi,
Narakā ubbhato tāta narakaṁ patitumicchasi.

Abhidhāvatha bhaddaṁ te kassa ujjhāpayāmase,
Ādittā nīhaṭaṁ9 bhaṇḍaṁ puna ḍayhitumicchasīti.

10. 1. 6
Piyaṅkarasuttaṁ.

240. Ekaṁ samayaṁ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā4 anuruddho rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya dhammapadānī bhāsati. Atha kho piyaṅkaramātā yakkhinī puttakaṁ evaṁ tosesi:
Mā saddaṁ kari piyaṅkara bhikkhu dhammapadāni bhāsati,
Api ca dhammapadaṁ vijāniya paṭipajjema hitāya no siyā.

Pāṇesu ca saṁyamāmase sampajānamusā na bhaṇāmase,
Sikkhema susīlamattano10 api muccema pisācayoniyāti.

10. 1. 7.

Punabbasusuttaṁ.

241. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

1. Āciṁ. -[Pts 2.] Sace ca-machasaṁ, sace va -syā, [pts 3.] Puttaṁ -[pts 4.] Rodantī-machasaṁ. Syā [pts 5.] Sova. Sīmu. Sovā-[pts. 6.] Vajitvāna-[pts. 7.] Kukkulo-sīmu. 8. Kukkulā-sīmu. 9. Nīhataṁ-machasaṁ. Nibbhataṁ-syā. [Pts 10.] Susīlyamattano-machasaṁ. Syā. [Pts.]

[BJT Page 374]
[page 210] tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbāṇapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. Te ca bhikkhū aṭṭhikatvā1 manasi katvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasotā dhammaṁ suṇanti.

Atha kho punabbasumātā yakkhinī puttake evaṁ tosesi:

Tuṇhī uttarike hohi tuṇhī hohi punabbasu,
Yāvāhaṁ buddhaseṭṭhassa dhammaṁ sossāmi satthano.

Nibbāṇaṁ bhagavā āha sabbagatthappamocanaṁ,
Ativelā ca me hoti asmiṁ dhamme piyāyanā.

Piyo loke sako putto piyo loke sako pati,
Tato piyatarā2 mayhaṁ assa dhammassa magganā,

Na hi putto pati vāpi piyo dukkhā pamocaye,
Yathā saddhammasavaṇaṁ3 dukkhā moceti pāṇinaṁ.

Loke dukkhaparetasmiṁ jarāmaraṇasaṁyute4
Jarāmaraṇamokkhāya yaṁ dhammaṁ abhisambuddhaṁ5,
Taṁ dhammaṁ sotumicchāmi tuṇhī hoti punabbasūti.

(Punabbasu:)
Amma6 na byāharissāmi tuṇhībhūtāyamuttarā,
Dhammameva nisāmehi saddhammasavaṇaṁ2 sukhaṁ.

Saddhammassa anaññāya amma dukkhaṁ carāmase,
Esa devamanussānaṁ sammūḷhānaṁ pabhaṅkaro,
Buddho antimasārīro dhammaṁ deseti cakkhumāti.

(Punabbasumātā:)

Sādhu kho paṇḍito nāma putto jāto uresayo,
Putto me buddhaseṭṭhassa dhammaṁ suddhaṁ piyāyati.

Punabbasu sukhī hohi ajjāhamhi samuggatā,
Diṭṭhāni ariyasaccāni uttarā pi suṇātu meti.

10. 1. 8.
Sudattasuttaṁ.

242. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati sītavane. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati rājagahaṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇiyena. Assosi kho anāthapiṇḍiko gahapati buddho kira loke uppannoti. Tāvadeva ca7 pana bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitukāmo ahosi 8.

1. Aṭṭhiṁ katvā -machasaṁ. 2 Piyataraṁ, sīmu, sā. 3. Saddhammassavaṇaṁ - machasaṁ, syā, sīmu. 4. Jarāmaraṇasaṁyutte-sīmu, [pts 5.] Abhisambudhaṁ-machasaṁ. -Syā 6. Ammā-macasaṁ, 7. Ca iti natthi-[pts 8.] Hoti-machasaṁ.

[BJT Page 376]
[page 211] atha kho1 anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosi: akālo kho ajja bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. Svedānāhaṁ kālena bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamissāmīti, buddhagatāya satiyā nipajji. Rattiyā sudaṁ tikkhattuṁ uṭṭhāsi pabhātanti maññamāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena sīvathikadvāraṁ2 tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṁ vivariṁsu.

Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa nagaramhā nikkhamantassa āloko antaradhāyi. Andhakāro pāturahosi. Bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso udapādi. Tatoca3 puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho sīvako4 yakkho antarahito saddamanussāvesi:

Sataṁ hatthī sataṁ assā sataṁ assatarī5 rathā,
Sataṁ kaññāsahassāni āmuttamaṇikuṇḍalā,
Ekassa padavītihārassa kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ.

Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati, abhikkamanaṁ te seyyo no6 paṭikkamanatti.

Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi, āloko pāturahosi. Yaṁ ahosi bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso so paṭippassamhi.

Dutiyampi kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa nagaramhā nikkhamantassa āloko antaradhāyi. Andhakāro pāturahosi. Bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso udapādi, tatova3 puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho sīvako4 yakkho antarahito saddamanussāvesi:

Tatiyampi kho7 anāthapiṇḍikassa gahapatissa8 āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṁ chamhitattaṁ lomahaṁso udapādi. Tato ca puna nivattitukāmo ahosi. Tatiyampi kho sīvako yakkho antarahito saddamanussāvesi:

Sataṁ hatthī sataṁ assā sataṁ assatarī5 rathā,
Sataṁ kaññāsahassāni āmuttamaṇikuṇḍalā,
Ekassa padavītihārassa kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ.

Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati, abhikkamanaṁ te seyyo no paṭikkamananti.
Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro [page 212] antaradhāyi, āloko pāturahosi. Yaṁ ahosi bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁso so paṭippassambhi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena sītavanaṁ9 tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya ajjhokāse caṅkamati. Addasā kho bhagavā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna caṅkamā
Orohitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ
Etadavoca: ehi sudattāti.

1. Athassa-machasaṁ, [pts 2.] Sītavanadvāraṁ1- sī1, 2. 3. Tatoca. Syā, [pts. 4.] Sivako. 5. Assasarī-[pts 6.] Na-[pts 7.] Khoti natthi-[pts 8.] Gahapatissa iti natthi-[pts 9.] Sītavanaṁ yena bhagavā-machasaṁ.

[BJT Page 378]

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati nāmena maṁ bhagavā ālapatīti1 tattheva bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca: kacci bhante bhagavā sukhamasayitthāti2?

(Bhagavā:)
Sabbadā ve sukhaṁ seti brāhmaṇo parinibbuto,
Yo na limpati kāmesu sītibhuto nirūpadhi.

Sabbā āsattiyo chetvā vineyya hadaye daraṁ,
Upasanto sukhaṁ seti santiṁ pappuyya cetasoti. 3.

10. 1. 9.

Paṭhamasukkāsuttaṁ.

243. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe. Tena kho pana samayena sukkā bhikkhunī mahatiyā parisāya parivutā dhammaṁ deseti.

Atha kho sukkāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho rājagahe rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:

Kimme katā rājagahe manussā madhupītāva seyyare4
Ye sukkaṁ na payirupāsanti desentiṁ amataṁ padaṁ.

Tañca pana appaṭivānīyaṁ asecanakamojavaṁ,
Pivanti maññe sappaññā valāhakamivaddhagūti. 5.

10. 1. 10
Dutiyasukkā suttaṁ.

244. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe. [page 213] tena kho pana samayena aññataro upāsako sukkāya bhikkhuniyā bhojanaṁ adāsi. Atha kho sukkāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho rājagahe rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Puññaṁ vata pasavi bahuṁ sappañño vatāyamūpāsako,
Yo sukkāya adāsi bhojanaṁ sabbaganthehi vippamuttāyāti6.

1. Ālapatīti bhaṭṭho udaggoti - machasaṁ 2. Sukhaṁ vasitthāti-syā 3. Cetasā -machasaṁ. 4. Seyare-machasaṁ , accare ye-[pts 5.] Valāhakamiva panthabhūti-machasaṁ, syā. 6. Vippamuttiyaṁ-machasaṁ, sīmu, 1, 2. [Pts]

[BJT Page 380]

10. 1. 11

Cīrāsuttaṁ.

245. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe. Tena kho pana samayena aññataro upāsako cīrāya bhikkhuniyā cīvaraṁ adāsi. Atha kho cīrāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho rājagahe rathikāya rathikaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Puññaṁ vata pasavi bahuṁ sappañño vatāyamupāsako,
Yo cīrāya adāsi cīvaraṁ sabbayogehi vippamuttāyāti.

10. 1. 12.

Āḷavakasuttaṁ.

246. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā āḷaviyaṁ viharati āḷavakassa yakkhassa bhavane. Atha kho āḷavako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: nikkhama samaṇāti, sādhāvusoti bhagavā nikkhami. Pavisa samaṇāti, sādhāvusoti bhagavā pāvisi.

Dutiyampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṁ etadavoca: nikkhama samaṇāti, sādhāvusoti bhagavā nikkhami. Pavisa samaṇāti, sādhāvusoti bhagavā pāvisi. [page 214] tatiyampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṁ etadavoca: nikkhama samaṇāti, sādhāvusoti bhagavā nikkhami. Pavisa samaṇāti, sādhāvusoti bhagavā pāvisi. Catutthampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṁ etadavoca: nikkhama samaṇāti. Na khvāhaṁ āvuso nikkhamissāmi. Yaṁ te karaṇīyaṁ taṁ karohīti.

(Āḷavako:)

Pañhaṁ taṁ samaṇa pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṁ vā te khipissāmi. Hadayaṁ vā te phālessāmi. Pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmīti.

(Bhagavā:)

Na khvāhaṁ taṁ āvuso passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo me cittaṁ vā khipeyya hadayaṁ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya. Api ca tvaṁ āvuso puccha yadākaṅkhasīti.

Atha kho āḷavako yakkho bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi1:

Kiṁ sūdha vittaṁ purisassa seṭṭhaṁ kiṁ su suciṇṇaṁ sukhamāvahāti,
Kiṁ su have sādutaraṁ2 rasānaṁ kathaṁ jivī jīvitamāhu seṭṭhanti?

1. Atha-pe- ajjhabhāsi iti natthi-machasaṁ. Syā [pts. 2.] Sādhutaraṁ-syā.

[BJT Page 382]
(Bhagavā:)
Saddhīdha vittaṁ purisassa seṭṭhaṁ dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti,
Saccaṁ have sādutaraṁ rasānaṁ paññājīviṁ1 jīvitamāhu seṭṭhanti.

(Āḷavako:)
Kathaṁ su tarati oghaṁ kathaṁ su tarati aṇṇavaṁ,
Kathaṁ su dukkhaṁ acceti kathaṁ su parisujjhatīti.

(Bhagavā:)
Saddhāya tarati oghaṁ appamādena aṇṇavaṁ,
Viriyena dukkhaṁ acceti paññāya parisujjhatīti. 2.

(Āḷavako:)
Kathaṁ su labhate paññaṁ kathaṁ su vindate dhanaṁ,
Kathaṁ su kittiṁ pappoti kathaṁ mittāni ganthati,
Asmā lokā paraṁ lokaṁ kathaṁ pecca na socatīti?.

(Bhagavā:)
Saddahāno arahataṁ dhammaṁ nibbāṇapattiyā,
Sussūsā3 labhate paññaṁ appamatto vicakkhaṇo,

Patirūpakārī4 dhuravā uṭṭhātā vindate dhanaṁ,
[page 215] saccena kittiṁ pappoti dadaṁ mittāni ganthati.

Yassete caturo dhammā saddhassa gharamesino,
Saccaṁ dhammo5 dhiti cāgo sa ve pecca na socati,
Asmā lokā paraṁ lokaṁ evaṁ pecca na socatīti.

Iṅgha aññepi pucchassu puthū samaṇabrāhmaṇe,
Yadi saccā damā6 cāgā khantyā bhiyyodha vijjatīti.

(Āḷavako:)
Kathaṁ nu dāni puccheyyaṁ puthu samaṇabrāhmaṇe,
So'haṁ7 ajja pajānāmi yo attho samparāyiko.

Atthāya vata me buddho vāsāyāḷavimāgamā8,
So'haṁ7 ajja pajānāmi yattha dinnaṁ mahapphalaṁ.

1. Jiviṁ-machasaṁ. Sīmu. 1. 2. 2. Parisujjhati-sī1. 3. Sussūsaṁ-machasaṁ. Syā. 4. Paṭirūpakārī-syā. [Pts 5.] Damo-[pts 6.] Dhammo-machasaṁ. 7. Yo'haṁ- machasaṁ. Syā [pts 8.] Vāgato-[pts]

[BJT Page 384]
So ahaṁ vicarissāmi gāmā gāmaṁ purā puraṁ,
Namassamāno sambuddhaṁ dhammassa ca sudhammatanti.

Indakavaggo paṭhamo.

Tatruddānaṁ:

Indako sakka sūci ca maṇibhaddo ca sānu1 ca,
Piyaṅakara punabbasu sudatto ca dve sukkā cīrā āḷavakena2 dvādasāti.

Yakkhasaṁyuttaṁ samattaṁ.

11. Sakkasaṁyuttaṁ

1. Sūvīravaggo.

11. 1. 1.

Suvīrasuttaṁ.

247. [page 216] evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

Bhutapubbaṁ bhikkhave asurā deve abhiyaṁsu. Atha kho bhikkhave sakko devānamindo suvīraṁ devaputtaṁ āmantesi. Ete tāta suvīra, asurā deve abhiyanti. Gaccha, tāta suvīra, asure paccuyyāhīti. Evaṁ bhaddaṁ tavāti kho bhikkhave suvīro devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā pamādaṁ āpādesi.

Dutiyampi kho bhikkhave sakko devānamindo suvīraṁ devaputtaṁ āmantesi: ete tāta suvīra, asurā deve abhiyanti. Gaccha tāta suvīra, asure paccuyyāhīti. Evaṁ bhaddaṁ tavāti kho bhikkhave suvīro devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā dutiyampi3 pamādaṁ āpādesi.

Tatiyampi kho bhikkhave sakko devānamindo suvīraṁ devaputtaṁ āmantesi: ete tāta suvīra, asurā deve abhiyanti. Gaccha tāta suvīra, asure paccuyyāhīti. Evaṁ bhaddaṁ tavāti kho bhikkhave suvīro devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā tatiyampi4 pamādaṁ āpādesi.

[page 217] atha kho bhikkhave sakko devānamindo suvīraṁ devaputtaṁ gāthāya ajjhabhāsi:
1. Sāṇu-sīmu. 2. Cira āḷaviti-machasaṁ. 3. Dutiyampīti natthi [pts 4.] Tatiyampīti natthi. [Pts.]

[BJT Page 386. ]
Anuṭṭhahaṁ avāyamaṁ1 sukhaṁ yatrādhigacchati,
Suvīra tattha gacchāhi mañca tattheva pāpayāti.

(Suvīro:)
Alasassa2 anuṭṭhātā na ca kiccāni kāraye,
Sabbakāmasamiddhassa tamme sakka varaṁ disāti3

(Sakko:)
Yatthālaso anuṭṭhātā accantaṁ4 sukhamedhati,
Suvīra tattha gacchāhi mañca tattheva pāpayāti.

(Suvīro:)
Akammunā5 devaseṭṭha sakka vindemu yaṁ sukhaṁ,
Asokaṁ anupāyāsaṁ tamme sakka varaṁ disāti,
(Sakko:)
Sace atthi akammena koci kvaci na jīvati,
Nibbāṇassa hi so maggo suvīra tattha gacchāhi mañca tattheva pāpayāti.

So hi nāma bhikkhave, sakko devānamindo sakaṁ puññaphalaṁ upajīvamāno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kārento6 uṭṭhānaviriyassa vaṇṇavādī bhavissati. Idha kho taṁ bhikkhave sobhetha, yaṁ tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā uṭṭhaheyyātha ghaṭeyyātha vāyameyyātha appattassa pattiyā anadigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyāti.

11. 1. 2.
Susīmasuttaṁ.

248. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā
Bhikkhū āmantesi bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

Bhūtapubbaṁ bhikkhave asurā deve abhiyaṁsu. Atha kho bhikkhave sakko devānamindo susīmaṁ7 devaputtaṁ āmantesi: ete tāta susīma, asurā deve abhiyanti. Gaccha tāta susīma, asure paccuyyāhīti. Evaṁ bhaddantavāti kho bhikkhave susīmo devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā pamādaṁ āpādesi.

1. Avāyāmaṁ-katthaci. 2. Alasvassa-machasaṁ, alasvāyaṁ-syā 3. Disanti-[pts 4.] Accantasukhamedhati-syā 5. Akammanā- [pts 6] karonto-[pts 7.] Susīmaṁ-syā.

[BJT Page 388]
[page 218] dutiyampi kho bhikkhave sakko devānamindo susīmaṁ devaputtaṁ āmantesi. Ete tāta susīma, asurā deve abhiyanti. Gaccha tāta susīma, asure paccuyyāhīti. Evaṁ bhaddantavāti kho bhikkhave susīmo devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā pamādaṁ āpādesi.

Tatiyampi kho bhikkhave sakko devānamindo susīmaṁ devaputtaṁ āmantesi. Ete tāta susīma, asurā deve abhiyanti. Gaccha tāta susīma, asure paccuyyāhīti. Evaṁ bhaddantavāti kho bhikkhave susīmo devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā pamādaṁ āpādesi. Atha kho bhikkhave sakko devānamindo susīmaṁ devaputtaṁ gāthāya ajjhabhāsi.
Anuṭṭhahaṁ avāyamaṁ sukhaṁ yatrādhigacchati,
Susīma tattha gacchāhi mañca tattheva pāpayāti.
(Susīmo:)
Alasassa anuṭṭhātā na ca kiccāni kāraye,
Sabbakāmasamiddhassa tamme sakka varaṁ disāti,
(Sakko:)
Yatthālaso anuṭṭhātā accantaṁ sukhamedhati,
Susīma tattha gacchāhi mañca tattheva pāpayāti.

(Susīmo:)
Akammunā devaseṭṭha sakka vindemu yaṁ sukhaṁ,
Asokaṁ anupāyāsaṁ tamme sakka varaṁ disāti.

(Sakko:)
Sace atthi akammena koci kvaci na jīvati,
Nibbāṇassa hi so maggo susīma tattha gacchāhi mañca tattheva pāpayāti.

So hi nāma bhikkhave sakko devānamindo sakaṁ puññaphalaṁ upajivamāno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kārento uṭṭhānaviriyassa vaṇṇavādī bhavissati. Idha kho taṁ bhikkhave sobhetha, yaṁ tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā uṭṭhaheyyātha ghaṭeyyātha vāyameyyātha appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyāti.

11. 1. 3.
Dhajaggasuttaṁ.

249. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

[BJT Page 390]

Bhūtapubbaṁ bhikkhave devāsurasaṅgāmo samupabbūḷho ahosi. Atha kho bhikkhave sakko devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi: sace mārisā devānaṁ saṅgāmagatānaṁ [page 219] uppajjeyya bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā mameva tasmiṁ samaye dhajaggaṁ ullokeyyātha. Mamaṁ hi vo dhajaggaṁ ullokayataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati.

No ce me dhajaggaṁ ullokeyyātha, atha pajāpatissa devarājassa dhajaggaṁ ullokeyyātha. Pajāpatissa hi vo devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati.

No ce pajāpatissa devarājassa dhajaggaṁ ullokeyyātha, atha varuṇassa devarājassa dhajaggaṁ ullokeyyātha. Varuṇassa hi vo devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā, lomahaṁso vā, so pahīyissati.
No ve varuṇassa devarājassa dhajaggaṁ ullokeyyātha, atha īsānassa devarājassa dhajaggaṁ ullokeyyātha. Īsānassa hi vo devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati.
Taṁ kho pana bhikkhave sakkassa vā devānamindassa dhajaggaṁ ullokayataṁ, pajāpatissa vā devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ, varuṇassa vā devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ, īsānassa vā devarājassa dhajaggaṁ ullokayataṁ, yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyethāpi nopi pahīyetha. Taṁ kissa hetu? Sakko hi bhikkhave devānamindo avītarāgo avītadoso avītamoho bhīrucchamhī1 utrāsi palāyīti.

Ahaṁ ca kho bhikkhave evaṁ vadāmi: sace tumhākaṁ bhikkhave araññagatānaṁ vā rukkhamūlagatānaṁ vā suññāgāragatānaṁ vā uppajjeyya bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, mameva tasmiṁ samaye anussareyyātha. " Itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā"ti mamaṁ hi vo bhikkhave anussarataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati.

[page 220] no ce maṁ anussareyyātha, atha dhammaṁ anussareyyātha: " svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko2 paccattaṁ veditabbo viññūhī"ti. Dhammaṁ hi vo bhikkhave anussarataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā, so pahīyissati.

1. Bhīruchamhi-[pts.] Syā. Machasaṁ. 2. Opaneyiko-machasaṁ.

[BJT Page 392]

No ce dhammaṁ anussareyyātha, atha saṅghaṁ anussareyyātha: " supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho. Ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho. Ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho. Sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho. Yadidaṁ cattāri purisayugāni, aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā'ti. Saṅghaṁ hi vo bhikkhave anussarataṁ yaṁ bhavissati bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso vā so pahīyissati.

Taṁ kissa hetu? Tathāgato hi bhikkhave arahaṁ sammāsambuddho vītarāgo vitadoso vītamoho abhīru acchamhī anutrāsī apalāyīti.

Idamavoca bhagavā. Idaṁ vatvā sugato athāparaṁ etadavoca satthā:

Araññe rukkhamūle vā suññāgāreva1 bhikkhavo,
Anussaretha sambuddhaṁ bhayaṁ tumahāka2 no siyā.

No ce buddhaṁ sareyyātha lokajeṭṭhaṁ narāsabhaṁ,
Atha dhammaṁ sareyyātha niyyānikaṁ sudesitaṁ.

No ce dhammaṁ sareyyātha niyyānikaṁ sudesitaṁ,
Atha saṅghaṁ sareyyātha puññakkhettaṁ anuttaraṁ.

Evaṁ buddhaṁ sarantānaṁ dhammaṁ saṅghañca bhikkhavo,
Bhayaṁ vā chambhitattaṁ vā lomahaṁso na hessatīti.

11. 1. 4

Vepacittisuttaṁ.

250. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

[page 221] bhūtapubbaṁ bhikkhave devāsurasaṅgāmo samupabbūḷho ahosi. Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo asure āmantesi: sace mārisā devāsurasaṅgāme3 samūpabbūḷhe asurā jineyyuṁ, devā parājeyyuṁ, 4 yena taṁ5 sakkaṁ devānamindaṁ kaṇṭhapañcamehi6 bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha asurapuranti.

Sakko pi kho bhikkhave devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi.

1. Vā-[pts 2.] Tumhākaṁ-[pts 3.] Devānaṁ asurasaṅgāme-machasaṁ. [Pts 4.] Parājineyyuṁ-machasaṁ syā 5. Naṁ-syā[pts.] Machasaṁ. 6. Kaṇaṭhepañcamehi-[pts.]

[BJT Page 394]

Sace mārisā devāsurasaṅgāme samūpabbūḷhe devā jineyyuṁ, asurā parājeyyuṁ, yena taṁ vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha sudhammaṁ sabhanti1.

Tasmiṁ kho pana bhikkhave saṅgāme devā jiniṁsu. Asurā parājiṁsu. Atha kho bhikkhave devā tāvatiṁsā vepacittiṁ asurindaṁ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā sakkassa devānamindassa santike ānesuṁ sudhammaṁ sabhaṁ.

Tatra sudaṁ bhikkhave vepacitti asurindo kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho sakkaṁ devānamindaṁ sudhammaṁ sabhaṁ pavisantañca nikkhamantañca asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosati, paribhāsati.

Atha kho bhikkhave mātalī saṅgāhako sakkaṁ devānamindaṁ gāthāya2 ajjhabhāsi:
Bhayā nu mathavā3 sakka dubbalyā4 no titikkhasi,
Suṇanto pharusaṁ vācaṁ sammukhā vepacittinoti.

(Sakko:)
Nāhaṁ bhayā na dubbalyā khamāmi vepacittino,
Kathañhi mādiso viññū bālena paṭisaṁyujeti.

Bhiyyo bālā pabhijjeyyuṁ5 no cassa paṭisedhako
Tasmā bhūsena daṇḍena dhīro bālaṁ nisedhayeti.

Etadeva ahaṁ maññe bālassa paṭisedhanaṁ,
Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā yo sato upasammatīti.

(Mātali:)
Etadeva titikkhāya vajjaṁ passāmi vāsava,
Yadā naṁ maññati bālo bhayā myāyaṁ titikkhati,
Ajjhārūhati6 dummedho go'va bhiyyo palāyinanti.

(Sakko:)
[page 222]
Kāmaṁ maññatu vā mā vā bhayā myāyaṁ titikkhati,
Sadatthaparamā atthā khantyā bhiyyo na vijjati.

Yo have balavā santo dubbalassa titikkhati,
Tamāhu paramaṁ khantiṁ niccaṁ khamati dubbalo.

Abalantaṁ balaṁ āhu yassa bālabalaṁ balaṁ,
Balassa7 dhammaguttassa paṭivattā na vijjati.

Tasseva tena pāpiyo yo kuddhaṁ paṭikujjhati,
Kuddhaṁ appaṭikujjhanto saṅgāmaṁ jeti dujjayaṁ.

Ubhinnamatthaṁ carati attano ca parassa ca,
Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā yo sato upasammati.

1. Sudhammasahanti-macasaṁ. 2. Gāthāhi- machasaṁ. 3. Maghavā - machasaṁ. Syā 4. Dubbalyena -syā. 5. Pakujjheyyuṁ-[pts.] Sī, 1. 2. 6. Ajjhorūhati-syā. 7. Balavassa-syā.

[BJT Page 396]

Ubhinnaṁ tikicchantānaṁ1 attano ca parassa ca,
Janā maññanti bāloti ye dhammassa akovidāti

So hi nāma bhikkhave sakko devānamindo sakaṁ puññaphalaṁ upajīvamāno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kārento khantisoraccassa vaṇṇavādī bhavissati " idha kho taṁ bhikkhave sobhetha, yaṁ tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā khamā ca bhaveyyātha soratā cā"ti.

11. 1. 5.
Subhāsitajayasuttaṁ.
251. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

Bhūtapubbaṁ bhikkhave devāsurasaṅgāmo samupabbūḷho ahosi. Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: hotu devānaminda subhāsitena jayoti. Hotu vepacitti subhāsitena jayoti.

Atha kho bhikkhave devā ca asurā ca pārisajje ṭhapesuṁ: ime no subhāsitaṁ dubbhāsitaṁ2 ājānissantīti.

Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: bhaṇa devānaminda gāthanti.

Evaṁ vutte bhikkhave sakko devānamindo vepacittiṁ asurindaṁ etadavoca: tumhe khvettha3 vepacitti, pubbadevā. Bhaṇa vepacitti, gāthanti. [page 223] evaṁ vutte bhikkhave vepacitti asurindo imaṁ gāthaṁ abhāsi.

Bhiyyo bālā pabhijjeyyuṁ no cassa paṭisedhako,
Tasmā bhūsena daṇḍena dhīro bālaṁ nisedhayeti.

Bhāsitāya kho pana bhikkhave vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṁsu, devā tuṇhī ahesuṁ.

Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: bhaṇa devānaminda gāthanti. Evaṁ vutte bhikkhave sakko devānamindo imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Etadeva ahaṁ maññe bālassa paṭisedhanaṁ,
Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā yo sato upasammatīti.

Bhāsitāya kho pana bhikkhave sakkena devānamindena gāthāya devā anumodiṁsu. Asurā tuṇhī ahesuṁ.

1. Tikicchantaṁ taṁ-[pts 2.] Subhāsitadubbhāsitaṁ-machasaṁ 3. Khvattha [pts.]

[BJT Page 398]
Atha kho bhikkhave sakko devānamindo vepacittiṁ asurindaṁ etadavoca: bhaṇa vepacitti gāthanti. Evaṁ vutte bhikkhave vepacitti asurindo imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Etadeva titikkhāya vajjaṁ passāmi vāsava,
Yadā naṁ maññati bālo bhayā myāyaṁ titikkhati,
Ajjhāruhati dummedho go'va bhiyyo palāyinanti.

Bhāsitāya kho pana bhikkhave vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṁsu. Devā tuṇhī ahesuṁ.

Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: bhaṇa devānaminda gāthanti.

Evaṁ vutte bhikkhave sakko devānamindo imā gāthāyo abhāsi:

Kāmaṁ maññatu vā mā vā bhayā myāyaṁ titikkhati,
Sadatthaparamā atthā khantyā bhiyyo na vijjati.

Yo have balavā santo dubbalassa titikkhati,
Tamāhu paramaṁ khantiṁ niccaṁ khamati dubbalo.

Abalantaṁ balaṁ āhu yassa bālabalaṁ balaṁ,
Balassa dhammaguttassa paṭivattā na vijjati.

Tasseva tena pāpiyo yo kuddhaṁ paṭikujjhati,
Kuddhaṁ appaṭikujjhanto saṅgāmaṁ jeti dujjayaṁ.

Ubhinnamatthaṁ carati attano ca parassa ca,
Paraṁ saṅkupitaṁ ñatvā yo sato upasammati.

[page 224]
Ubhinnaṁ tikicchantānaṁ attano ca parassa ca,
Janā maññanti bāloti ye dhammassa akovidāti.

Bhāsitāsu kho pana bhikkhave sakkena donamindena gāthāsu devā anumodiṁsu, asurā tuṇhī ahesuṁ

Atha kho bhikkhave devānañca asurānañca pārisajjā etadavocuṁ: bhāsitā kho vepacittinā asurindena gāthāyo. Tā ca kho sadaṇḍāvacarā sasatthāvacarā1 iti bhaṇḍanaṁ iti viggahoti iti kalaho. Bhāsitā kho pana2 sakkena devānamindena gāthāyo. Tā ca kho adaṇḍāvacarā asatthāvacarā iti abhaṇḍanaṁ iti aviggaho iti akalaho. Sakkassa devānamindassa subhāsitena jayoti.

Iti kho bhikkhave sakkassa devānamindassa subhāsitena jayo ahosīti.

1. Satthāvacarā. [Pts 2. ']Pana' iti na dissate. Machasaṁ, syā [pts]

[BJT Page 400]
11. 1. 6
Kulāvakasuttaṁ.

252 Sāvatthiyaṁ-
Bhūtapubbaṁ bhikkhave devāsurasaṅgāmo samupabbūḷho ahosi. Tasmiṁ kho pana bhikkhave saṅgāme asurā jiniṁsu, devā parājiṁsu.

Parājitā ca1 kho bhikkhave devā apāyaṁsveva uttarena mukhā, abhiyaṁsveva ne asurā. Atha kho bhikkhave sakko devānamindo mātali saṅgāhakaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Kulāvakā mātali simbalismiṁ īsāmukhena parivajjayassu,
Kāmaṁ cajāma asuresu pāṇaṁ māyime dijā vikulāvakā2 ahesunti.

Evaṁ bhaddantavāti kho bhikkhave mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ paccudāvattesi.

Atha kho bhikkhave asurānaṁ etadahosi: paccudāvatto kho dāni sakkassa devānamindassa sahassayutto [page 225] ājaññaratho. Dutiyampi kho devā asurehi saṅgāmessantīti bhītā asurapurameva pāvisiṁsu.

Iti kho bhikkhave sakkassa devānamindassa dhammeneva jayo ahosi.

11. 1. 7.
Nadubbhiyasuttaṁ.

253. Sāvatthiyaṁ -

Bhūtapubbaṁ bhikkhave sakkassa devānamindassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: yopi me assa paccatthiko3 tassa pāhaṁ na dubbheyyanti.

Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo sakkassa devānamindassa cetasā cetoparivitakka maññāya yena sakko devānamindo tenupasaṅkami.

Addasā kho bhikkhave sakko devānamindo vepacittiṁ asurindaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna vepacittiṁ asurindaṁ etadavoca: tiṭṭha vepacitti gahitosīti.
Yadeva te mārisa pubbe cittaṁ tadeva tvaṁ mārisa pahāsīti4. Sapassu ca me vepacitti adubbhāyāti.

1. 'Ca' iti natthi-[pts 2.] Vikulā vā-syā 3. Supaccanthiko-machasaṁ 4. Tadeva tvaṁ mā pajāhāsīti-machasaṁ, tvaṁ mārisa jahāsīti- syā. Tadeva tvaṁ mā pahāsīti-[pts.]

[BJT Page 402. ]
Yaṁ musābhaṇato pāpaṁ yaṁ pāpaṁ1 ariyūpavādino,
Mittadduno ca yaṁ pāpaṁ yaṁ pāpaṁ akataññuno,
Tameva pāpaṁ phusati2 yo te dubbhe sujampatīti.

11. 1. 8.
Verocanaasurindasuttaṁ

254. Sāvatthiyaṁ-
Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho sakko ca devānamindo verocano ca asurindo yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ aṭṭhaṁsu. Atha kho verocano asurindo bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

Vāyametheva puriso yāva atthassa nipphadā,
Nipphannasobhino atthā3 verocanavaco idanti.
(Sakko:)
[page 226]
Vāyametheva puriso yāva atthassa nipphadā,
Nipphannasobhino atthā3 khantyā bhiyyo na vijjatīti.
(Verovano:)
Sabbe sattā atthajātā tattha tattha yathārahaṁ,
Saṁyogaparamātveva sambhogā sabbapāṇinaṁ,
Nipphannasobhino atthā3 verocanavaco idanti.

(Sakko:)
Sabbe sattā atthajātā tattha tattha yathārahaṁ,
Saṁyogaparamātveva sambhogā sabbapāṇinaṁ,
Nipphannasobhino atthā khantyā bhiyo na vijjatīti,

11. 1, 9.
Araññāyatanaisisuttaṁ.

255. Sāvatthiyaṁ-
Bhūtapubbaṁ bhikkhave sambahulā isayo sīlavanto kalyāṇadhammā araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammanti. Atha kho bhikkhave sakko ca devānamindo vepacitti ca asurindo yena te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā tenupasaṅkamiṁsu.

Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo aṭaliyo4 upāhanā ārohitvā khaggaṁ olaggetvā chattena dāriyamānena aggadvārena assamaṁ pavisitvā te isayo sīlavante kalyāṇadhamme apabyāmato karitvā atikkami.

1. 'Pāpaṁ' iti natthi-syā 2. Phusatu-machasaṁ -syā 3. Nipphattasohano attho-machasaṁ-[pts 4.] Paṭaliyo - machasaṁ.

[BJT Page 404]
Atha kho bhikkhave sakko devānamindo aṭaliyo upāhanā orohitvā khaggaṁ aññesaṁ datvā chattaṁ apanāmetvā dvāreneva assamaṁ pavisitvā te isayo sīlavante kalyāṇadhamme anuvātaṁ pañjaliko namassamāno aṭṭhāsi. Atha kho bhikkhave te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā sakkaṁ devānamindaṁ gāthāya ajjhabhāsiṁsu:

Gandho isīnaṁ ciradikkhitānaṁ1 kāyā cuto gacchati mālutena,
Ito paṭikkama2 sahassanetta gandho isīnaṁ asuci devarājāti.

Gandho isīnaṁ ciradikkhitānaṁ1 kāyā cuto gacchatu3 mālutena,
Sucitrapupphaṁ sirasmiṁ va mālaṁ [page 227] gandhaṁ etaṁ paṭikaṅkhāma bhante, na hettha devā paṭikkūlasaññinoti.

11. 1. 10.
Isayosamuddakasuttaṁ.

256. Sāvatthiyaṁ -
Bhūtapubbaṁ bhikkhave sambahulā isayo sīlavanto kalyāṇadhammā samuddatīre paṇṇakuṭīsu sammanti.

Tena kho pana samayena bhikkhave devāsurasaṅgāmo samupabbūḷho ahosi, atha kho bhikkhave tesaṁ isīnaṁ sīlavantānaṁ kalyāṇadhammānaṁ etadahosi. Dhammikā kho devā, adhammikā asurā. Siyā pi no asurato bhayaṁ. Yannūna mayaṁ sambaraṁ asurindaṁ upasaṅkamitvā abhayadakkhiṇaṁ yāceyyāmāti.

Atha kho bhikkhave te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā seyyāthāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evameva samuddatīre paṇṇakuṭīsu antarahitā sambarassa asurindassa pamukhe4 pāturahesuṁ. Atha kho bhikkhave te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā sambaraṁ asurindaṁ gāthāya ajjhabhāsiṁsu:

Isayo sambaraṁ pattā yācanti abhayadakkhiṇaṁ,
Kāmaṁ karohi5 te dātuṁ bhayassa abhayassa vāti,

Isīnaṁ abhayaṁ natthi duṭṭhānaṁ sakkasevinaṁ,
Abhayaṁ yācamānānaṁ bhayameva dadāmi voti,

Abhayaṁ yācamānānaṁ bhayameva dadāsi no.
Paṭiggaṇhāma te etaṁ akkhayaṁ6 hotu te bhayaṁ.

Yādisaṁ vapate bījaṁ tādisaṁ harate phalaṁ,
Kalyāṇakārī kalyāṇaṁ pāpakārī ca pāpakaṁ,
Pavuttaṁ tāta te bījaṁ phalaṁ paccanubhossasīti,

1. Ciradakkhitānaṁ-syā 2. Paṭikkamma-machasaṁ. Syā[pts 3.] Gacchati-sīmu. Syā 4. Sammukhe-machasaṁ. 5. Kāmaṁ karoti-sīmu, karosi-syā. 6. Abhayaṁ-syā.

[BJT Page 406]

Atha kho bhikkhave te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā sambaraṁ asurindaṁ abhisapitvā1 seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evameva sambarassa asurindassa pamukhe antarahitā samuddatīre paṇṇakuṭīsu pāturahesuṁ.

[page 228] atha kho bhikkhave sambaro asurindo tehi isīhi sīlavantehi kalyāṇadhammehi abhisapito rattiyā sudaṁ tikkhattuṁ ubbijjatīti. 2

Suvīravaggo paṭhamo.

Tatruddānaṁ:

Suvīraṁ susimañceva dhajaggaṁ vepacittino,
Subhāsitaṁ jayañceva kulāvakaṁ na dubbhiyaṁ.
Verocana asurindo isayo araññakañceva isayo ca samuddakāti.

2. Sattavatavaggo,

11. 2. 1

Devā(sattavatapada)suttaṁ. 3

257. Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca: sakkassa bhikkhave devānamindassa pubbe manussabhūtassa satta vatapadāni4 samattāni samādinnāni ahesuṁ, yesaṁ samādinnattā sakko sakkattaṁ ajjhagā.

Katamāni satta vatapadāni?: Yāvajīvaṁ mātāpettibharo assaṁ. Yāvajīvaṁ kulejeṭṭhāpacāyī assaṁ. Yāvajīvaṁ saṇhavāco assaṁ, yāvajīvaṁ apisuṇavāco assaṁ. Yāvajīvaṁ vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvaseyyaṁ, muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. Yāvajīvaṁ saccavāco assaṁ. Yāvajīvaṁ akkodhano assaṁ. Sacepi me kodho uppajjeyya khippameva naṁ paṭivineyyanti. Sakkassa bhikkhave devānamindassa pubbe manusabhūtassa imāni satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ. Yesaṁ samādinnattā sakko sakkattaṁ ajjhagāti.

Mātāpettibharaṁ jantuṁ kulejeṭṭhāpacāyinaṁ,
Saṇhaṁ sakhilasambhāsaṁ pesuṇeyyappahāyinaṁ,
Maccheravinaye yuttaṁ saccaṁ kodhābhibhūṁ naraṁ,
Taṁ ve devā tāvatiṁsā āhu sappuriso itīti.

1. Abhisapetvā-sīmu, syā. [Pts. 2.] Ubbijjīti-machasaṁ. [Pts] ubbihi - sī1. Ubbīhi-sī2 3. Vatapadasutta-machasaṁ. 4. Vattapadāni-syā.

[BJT Page 408]

11. 2. 2.
(Dutiya) devā( sattavatapada)suttaṁ. 1

258. 2Ekaṁ samayaṁ bhagavā [page 229] sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ, bhagavā etadavoca:

Sakko bhikkhave devānamindo pubbe manussabhūto samāno magho nāma māṇavo ahosi. Tasmā maghavāti vuccati. Sakko bhikkhave devānamindo pubbe manussabhūto samāno pure pure4 dānaṁ adāsi. Tasmā purindadoti vuccati. Sakko bhikkhave devānamindo pubbe manussabhūto samāno sakkaccaṁ dānaṁ adāsi, tasmā sakkoti vuccati. Sakko bhikkhave devānamindo pubbe manussabhūto samāno āvasathaṁ adāsi. Tasmā vāsavoti vuccati. Sakko bhikkhave devānamindo sahassampi atthānaṁ muhuttena cinteti. Tasmā sahassakkhoti vuccati. Sakkassa bhikkhave devānamindassa sujā nāma asurakaññā pajāpatī. Tasmā sujampatīti vuccati. Sakko bhikkhave devānamindo devānaṁ tāvatiṁsānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreti. 5 Tasmā devānamindoti vuccati.

Sakkassa bhikkhave devānamindassa pubbe manussabhūtassa sattavatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ. Yesaṁ samādinnattā sakko sakkattaṁ ajjhagā.

Katamāni satta vatapadāni: yāvajīvaṁ mātāpettibharo assaṁ. Yāvajīvaṁ kulejeṭṭhāpacāyī assaṁ. Yāvajīvaṁ saṇhavāco assaṁ. Yāvajīvaṁ apisuṇāvāco assaṁ. Yāvajīvaṁ vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvaseyyaṁ, muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. Yāvajīvaṁ saccavāco assaṁ. Yāvajīvaṁ akkodhano assaṁ. Sacepi me kodho uppajjeyya khippameva naṁ paṭivineyyanti. Sakkassa bhikkhave devānamindassa pubbe manussabhūtassa imāni satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ, yesaṁ samādinnattā sakko sakkattaṁ ajjhagāti.

[page 230] mātāpettibharaṁ jantuṁ kulejeṭṭhāpacāyinaṁ
Saṇhaṁ sakhilasambhāsaṁ pesuṇeyyappahāyinaṁ
Maccheravinaye yuttaṁ saccaṁ kodhābhibhuṁ naraṁ
Taṁ ve devā tāvatiṁsā āhu sappuriso itīti.

11. 2. 3.
Mahāli(sattavatapada)suttaṁ 6.

259. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. Atha kho mahāli7 licchavi8 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.

1. Sakkanāmasuttaṁ- machasaṁ. 2. Sāvatthiyaṁ -machasaṁ 3. -Pe-, na dissati. Machasaṁ. [Pts. 4.] Pureti sakideva vuttaṁ-syā machasaṁ [pts 5.] Kāresi-sīmu 6. Mahālisuttaṁ-machasaṁ. 7. Mahālī-syā 8. Licchavī-machasaṁ. -Syā.

[BJT Page 410]
Ekamantaṁ nisinno kho mahāli licchavi bhagavantaṁ etadavoca: diṭṭho vo1 bhante sakko devānamindoti. Diṭṭho me mahāli sakko devānamindoti.

So hi nūna bhante sakkapatirūpako bhavissati. Duddaso hi bhante sakko devānamindoti.

Sakkañcāhaṁ mahāli pajānāmi, sakkakaraṇe ca dhamme. Yesaṁ dhammānaṁ samādinnattā sakko sakkattaṁ ajjhagā, tañca pajānāmi.

Sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno magho nāma māṇavo ahosi. Tasmā " maghavāti" vuccati. Sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno pure pure dānaṁ adāsi. Tasmā purindadoti vuccati. Sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno sakkaccaṁ dānaṁ adāsi. Tasmā sakkoti vuccati. Sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno āvasathaṁ adāsi, tasmā vāsavoti vuccati. Sakko mahāli devānamindo sahassampi atthānaṁ muhuttena cinteti. Tasmā sahassakkhoti vuccati. Sakkassa mahāli devānamindassa sujā nāma asurakaññā pajāpatī. Tasmā sujampatīti vuccati. Sakko mahāli devānamindo devānaṁ tāvatiṁsānaṁ [page 231] issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāreti. Tasmā devānamindoti vuccati.

Sakkassa mahāli devānamindassa pubbe manussabhūtassa satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ, yesaṁ samādinnattā sakko sakkattaṁ ajjhagā.

Katamāni satta vatapadāni: yāvajīvaṁ mātāpettibharo assaṁ. Yāvajīvaṁ kulejeṭṭhāpacāyī assaṁ. Yāvajīvaṁ saṇhavāco assaṁ. Yāvajīvaṁ apisuṇāvāco assaṁ. Yāvajīvaṁ vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvaseyyaṁ, muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. Yāvajīvaṁ saccavāco assaṁ. Yāvajīvaṁ akkodhano assaṁ. Sacepi me kodho uppajjeyya, khippameva naṁ paṭivineyyanti.

Sakkassa mahāli devānamindassa pubbe manussabhūtassa imāni satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṁ, yesaṁ samādinnattā sakko sakkattaṁ ajjhagāti.
Mātāpettibharaṁ jantuṁ kulejeṭṭhāpacāyinaṁ
Saṇahaṁ sakhilasambhāsaṁ pesuṇeyyappahāyinaṁ
Maccheravinaye yuttaṁ saccaṁ kodhābhibhūṁ naraṁ
Taṁ ve devā tāvatiṁsā āhu sappuriso itīti.

1. Diṭṭho kho bhante bhagavatā-machasaṁ. Diṭṭho no-[pts.]

[BJT Page 412. ]

11. 2. 4.
Daḷiddasuttaṁ.

260. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ bhagavā etadavoca: bhūtapubbaṁ bhikkhave aññataro puriso imasmiṁ yeva rājagahe manussadaḷiddo ahosi, manussakapaṇo, manussavarāko. So tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṁ samādiyi. Sīlaṁ samādiyi. Sutaṁ samādiyi. Cāgaṁ samādiyi. Paññaṁ samādiyi.

So tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṁ samādiyitvā sīlaṁ samādiyitvā sutaṁ samādiyitvā cāgaṁ samādiyitvā paññaṁ samādiyitvā kāyassa bhedā parammaraṇā [page 232] sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajji devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahavyataṁ. So aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca.

Tatra sudaṁ bhikkhapava devā tāvatisaṁsā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: acchariyaṁ vata bho abbhūtaṁ vata bho ayaṁ hi devaputto pubbe manussa bhūto samāno manussadaḷiddo ahosi, manussakapaṇo manussavarāko. So kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapanno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahavyataṁ. So aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā cāti.

Atha kho bhikkhave sakko devānamindo deve tāvatiṁse āmantesi: mā kho tumhe mārisā etassa devaputtassa ujjhāyittha. Eso kho mārisā devaputto pubbe manussabhūto samāno tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṁ samādiyi. Sīlaṁ samādiyi. Sutaṁ samādiyi. Cāgaṁ samādiyi. Paññaṁ samādiyi. So tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṁ samādiyitvā sīlaṁ samādiyitvā sutaṁ samādiyitvā cāgaṁ samādiyitvā paññaṁ samādiyitvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapanno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahavyataṁ. So aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā cāti.

Atha kho bhikkhave sakko devānamindo deve tāvatiṁse anunayamāno tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:

Yassa saddhā tathāgate acalā suppatiṭṭhitā1
Sīlañca yassa kalyāṇaṁ ariyakantaṁ pasaṁsitaṁ,

1. Supatiṭṭhitā -syā.

[BJT Page 414]
Saṅghe pasādo yassatthi ujubhūtañca dassanaṁ,
Adaḷiddoti taṁ āhu amoghaṁ tassa jivitaṁ.

Tasmā saddhañca sīlañca pasādaṁ dhammadassanaṁ,
Anuyuñjetha medhāvī saraṁ buddhāna sāsananti.

11. 2. 5.
Rāmaṇeyyakasuttaṁ.

261. Sāvatthiyaṁ-
Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṁ etadavoca: kinnukho bhante bhūmirāmaṇeyyakanti?

(Bhagavā:)
[page 233] ārāmacetyā vanacetyā pokkharaññā1 sunimmitā,
Manussarāmaṇeyyassa kalaṁ nāgghanti soḷasiṁ.

Gāme vā yadi vā raññe ninne vā yadi vā thale,
Yattha arahanto viharanti taṁ bhūmiṁ2 rāmaṇeyyakanti.

11. 2. 6.
Yajamānasuttaṁ

262. Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Yajamānānaṁ manussānaṁ puññapekkhāna pāṇinaṁ,
Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ kattha dinnaṁ mahapphalanti.

(Bhagavā:)
Cattāro ca paṭipannā cattāro ca phale ṭhitā,
Esa saṅgho ujubhūto paññāsīlasamāhito.

Yajamānānaṁ manussānaṁ puññapekkhāna pāṇinaṁ,
Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ saṅghe dinnaṁ mahapphalanti.

11. 2. 7.
Vandanāsuttaṁ.

263. Sāvatthiyaṁ -
Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti, paṭisallīno. Atha kho sakko ca devānamindo brahmā ca sahampatī yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā paccekaṁ dvārabāhaṁ nissāya aṭṭhaṁsu. Atha kho sakko devānamindo bhagavato santike imaṁ gāthaṁ abhāsi:

1. Pokkharañño - katthaci. 2. Bhūmi- katthaci.

[BJT Page 416]
Uṭṭhehi1 vīra vijitasaṅgāma pannabhāra anaṇa vicara loke,
Cittañca te suvimutataṁ cando yathā paṇṇarasāya rattinti.

(Bhagavā:)
[page 234] na kho devānaminda tathāgatā evaṁ vanditabbā. Evañca kho devānaminda tathāgatā vanditabbā:

Uṭṭhehi1 vīra vijitasaṅgāma satthavāha anaṇa vicara loke,
Desassu2 bhagavā dhammaṁ aññātāro bhavissantīti.

11. 2. 8

Sakkanamassanasuttaṁ3.

264. Sāvatthiyaṁ-

Bhūtapubbaṁ bhikkhave sakko devānamindo mātalī saṅgāhakaṁ āmantesi: yojehi samma mātali sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ. Uyyānabhūmiṁ gacchāma subhūmiṁ dassanāyāti.

Evaṁ bhaddantavāti kho bhikkhave mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ yojetvā sakkassa devānamindassa paṭivedesi: yutto kho te mārisa sahassayutto ājaññaratho yassadāni kālaṁ maññasīti,

Atha kho bhikkhave sakko devānamindo vejayantapāsādā orohanto pañjaliko4 sudaṁ puthuddisā namassati. Atha kho bhikkhave mātalisaṅgāhako sakkaṁ devānamindaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Taṁ namassanti tevijjā sabbe bhūmmā ca khattiyā,
Cattāro ca mahārājā tidasā ca yasassino,
Atha kho nāma so yakkho yaṁ tvaṁ sakka namassasīti,

(Sakko:)
Maṁ namassanti tevijjā sabbe bhummā ca khattiyā,
Cattāro ca mahārājā tidasā ca yassasino.

Ahañca sīlasampanne cirarattasamāhite,
Sammā pabbajite vande brahmacariyaparāyane.

Ye gahaṭṭhā puññakarā sīlavanto upāsakā,
Dhammena dāraṁ posenti te namassāmi mātalīti.

(Mātali:)
Seṭṭhā hi kira lokasmiṁ ye tvaṁ sakka namassasi,
Ahampi te namassāmi ye namassasi vāsavāti.

(Therā:)
Idaṁ vatvāna maghavā devarājā sujampati,
Puthuddisā namassitvā pamukho rathamāruhīti.

1. Uṭṭhāhi-syā. -[Pts] si1, 2 2. Desetu-[pts. 3.] Paṭhamasakka-suttaṁ, syā, gahaṭṭhavandanā suttaṁ. Machasaṁ. 4. Añjaliṁ katvā-machasaṁ.

[BJT Page 418]

11. 2. 9.

Dutiyasakkanamassanasuttaṁ1.

265. [page 235]
Sāvatthiyaṁ-2

Bhūtapubbaṁ bhikkhave sakko devānamindo mātalisaṅgāhakaṁ3 āmantesi: yojehi samma mātali, sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ. Uyyānabhūmiṁ gacchāma subhūmiṁ dassanāyāti.

Evaṁ bhaddantavāti kho bhikkhave mātalisaṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ yojetvā sakkassa devānamindassa paṭivedesi: yutto kho te mārisa sahassayutto ājaññaratho yassadāni kālaṁ maññasīti,

Atha kho bhikkhave sakko devānamindo vejayantapāsādā orohanto pañjaliko4 sudaṁ bhagavantaṁ namassati.

Atha kho bhikkhave mātalisaṅgāhako sakkaṁ devānamindaṁ gāthāya ajjhabhāsi:
Yaṁ hi devā manussā ca taṁ namassanti vāsava,
Atha ko nāma so yakkho yaṁ tvaṁ sakka namassasīti?

(Sakko:)
Yo5 idha sammāsambuddho asmiṁ loke sadevake,
Anomanāmaṁ satthāraṁ taṁ namassāmi mātali.

Yesaṁ rāgo ca doso ca avijjā ca virājitā,
Khīṇāsavā arahanto te namassāmi mātali.

Ye rāgadosavinayā avijjāsamatikkamā,
Sekhā6 apacayārāmā appamattānusikkhare,
Te namassāmi mātalīti.

(Mātali:)
Seṭṭhā hi kira lokasmiṁ ye tvaṁ sakka namassasi,
Ahampi te namassāmi ye namassasi vāsavāti.

(Therā:)
Idaṁ vatvāna maghavā devarājā sujampati,
Bhagavantaṁ namassitvā pamukho rathamāruhīti.

11. 2. 10.

Tatiyasakkanamassanasuttaṁ7,

266. Evaṁ me sutaṁ. 8 Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane ānāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. Bhagavā etadavoca:

1. Satthāravandanāsuttaṁ-machasaṁ, 2 sāvatthiyaṁ jetavane-ma, 3. Mātaliṁ saṅgāhakaṁ. Katthaci 4. Añjaliṁ katvā-machasaṁ. 5. So-[pts 6.] Sekkhā-machasaṁ. Syā 7. Saṅghavandanā suttaṁ-machasaṁ. 8. Sāvatthiyaṁ jetavane tatra, -pe etadavoca-machasaṁ.

[BJT Page 420]
Bhūtapubbaṁ bhikkhave sakko devānamindo mātalisaṅgāhakaṁ āmantesi: yojehi samma mātali, sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ uyyānabhūmiṁ gacchāma subhūmiṁ dassanāyāti.

[page 236] evaṁ bhaddantavāti kho bhikkhave, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṁ ājaññarathaṁ yojetvā sakkassa devānamindassa paṭivedesi: yutto kho te mārisa, sahassayutto ājaññaratho, yassa'dāni kālaṁ maññasīti. Atha kho bhikkhave sakko devānamindo vejayantapāsādā orohanto pañjaliko sudaṁ bhikkhusaṅghaṁ namassati. Atha kho bhikkhave, mātali saṅgāhako sakkaṁ devānamindaṁ gāthāhi1 ajjhabhāsi:

Taṁ hi ete namasseyyuṁ pūtidehasayā narā,
Nimuggā kuṇapasmete2 khuppipāsā3 samappitā.

Kinnu tesaṁ pihayasi anāgārāna vāsava,
Ācāraṁ isinaṁ4 brūhi taṁ suṇoma vaco tavāti.

(Sakko:)
Etaṁ tesaṁ pihayāmi anāgārāna mātali,
Yamhā gāmā pakkamanti anapekkhā vajanti te.

Na tesaṁ koṭṭhe openti na kumbhe5 na khalopiyaṁ6,
Paraniṭṭhitamesānā7 tena yāpenti subbatā,
Sumantamantino dhīrā tuṇhībhūtā samañcarā,

Devā viruddhā asurehi puthu maccā ca mātali,
Aviruddhā viruddhesu attadaṇḍesu nibbutā,
Sādānesu anādānā te namassāmi mātalīti,

(Mātali:)
Seṭṭhā hi kira lokasmiṁ ye tvaṁ sakka namassasi,
Ahampi te namassāmi ye namassasi vāsavāti

(Therā:)
Idaṁ sutvāna maghavā devarājā sujampati,
Bhikkhusaṅghaṁ namassitvā pamukho rathamāruhīti,

Sattavatavaggo dutiyo.

Tatruddānaṁ:

Vatapadena8 tayo vuttā daḷiddañca rāmaṇeyyakaṁ,
Yajamānañca vandanā tayo sakkanamassanāti.

1. Gāthāya-machasaṁ syā [pts. 2.] Kuṇapamhete- machasaṁ. Kuṇapesvete-katthaci, 3. Khuppipāsa-machasaṁ. 4. Isītaṁ-[pts 5.] Kumbhā-syā [pts 6.] Kalopiyaṁ-machasaṁ. Syā 7. Pariniṭaṭhitamesanā-syā. 8. Dve pana-machasaṁ. [Pts.]
[BJT Page 422. ]

3. Sakkapañcakaṁ

11. 3. 1.

Jhatvā1suttaṁ

267. 2Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā [page 237] sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:

Kiṁsu jhatvā3 sukhaṁ seti kiṁsu jhatvā3 na socati,
Kissassa4 ekadhammassa vadhaṁ rocesi gotamāti.

(Bhagavā:)
Kodhaṁ jhatvā3 sukhaṁ seti kodhaṁ jhatvā3 na socati,
Kodhassa visamūlassa madhuraggassa vāsava,
Vadhaṁ ariyā pasaṁsanti taṁ hi jhatvā3 na socatī ti.

11. 3. 2.
Dubbaṇṇiyasuttaṁ

268. Sāvatthiyaṁ-5
Bhūtapubbaṁ bhikkhave, aññataro yakkho dubbaṇṇo okoṭimako sakkassa devānamindassa āsane nisinno ahosi. Tatra sudaṁ bhikkhave devā tāvatiṁsā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: acchariyaṁ vata bho, abbhūtaṁ vata bho, ayaṁ yakkho dubbaṇṇo okoṭimako sakkassa devānamindassa āsane nisinnoti. 6 Yathā yathā kho bhikkhave, devā tāvatiṁsā ujjhāyanti khīyanti vipācenti, tathā tathā so yakkho abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro ca.

Atha kho bhikkhave devā tāvatiṁsā yena sakko devānamindo tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā sakkaṁ devānamindaṁ etadavocuṁ: idha te mārisa aññataro yakkho dubbaṇṇo okoṭimako tumhākaṁ7 āsane nisinno. Tatra sudaṁ mārisa devā tāvatiṁsā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: acchariyaṁ vata bho abbhūtaṁ vata bho ayaṁ yakkho dubbaṇṇo okoṭimako [page 238] sakkassa devānamindassa āsane nisinnoti. Yathā yathā kho mārisa devā tāvatiṁsā ujjhāyanti khīyanti vipācenti, tathā tathā so yakkho abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro cāti. So hi nūna mārisā kodhabhakkho yakkho bhavissatī ti.

1. Chetvā suttaṁ-machasaṁ. [Pts 2.] Sāvatthiyaṁ jetavane-machasaṁ 3. Chetvā-machasaṁ [pts. 4.] Kissassu-machasaṁ. 5. Sāvatthiyaṁ jetavane. Tatra kho -pe etadavoca-machasaṁ. 6. Nisinno hoti. [Pts. 7.] Sakkassa devānamindassa-machasaṁ.
[BJT Page 424]

Atha kho bhikkhave, sakko devānamindo yena so kodhabhakkho yakkho tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ paṭhaviyaṁ nihantvā yena so kodhabhakkho yakkho tenañjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ nāmaṁ sāvesi sakko'haṁ1 mārisa devānamindo, sakko'haṁ2 mārisa devānamindoti.
Yathā yathā kho bhikkhave, sakko devānamindo nāmaṁ sāveti, tathā tathā so yakkho dubbaṇṇataro ceva ahosi okoṭimakataro ca. Dubbaṇṇataro ceva hutvā okoṭimakataro ca tatthevantaradhāyīti.

Atha kho bhikkhave sakko devānamindo sake āsane nisīditvā deve tāvatiṁse anunayamāno tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi.

Na sūpahatacitto'mhi nāvattena3 suvānayo,
Na vo cirāhaṁ kujhāmi kodho mayi nāvatiṭṭhati.

Kuddho'haṁ4 pharusaṁ brūmi na ca dhammāni kittaye,
Sanniggaṇhāmi attānaṁ sampassaṁ atthamattanoti.

11. 3. 3.

Māyāsuttaṁ5.

269, Sāvatthiyaṁ6 -

Bhūtapubbaṁ bhikkhave, vepacitti asurindo ābādhiko ahosi, dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho bhikkhavo, sakko devānamindo yena vepacitti asurindo tenupasaṅkami gilānapucchako.

Addasā kho bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaṁ devānamindaṁ dūrato'va āgacchantaṁ. Disvāna sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: tikiccha maṁ devānamindāti.
[page 239]
Vācehi maṁ vepacitti sambarīmāyanti. Na tāvāhaṁ vācemi yāvāhaṁ mārisa asure paṭipucchāmīti,

Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo asure paṭipucchi: vācemahaṁ mārisā sakkaṁ devānamindaṁ sambarīmāyanti. Mā kho tvaṁ mārisa vācesi sakkaṁ devānamindaṁ sambarīmāyanti.

Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo sakkaṁ devānamindaṁ gāthāya ajjhabhāsi:
Māyāvī7 maghavā sakka devarājā8 sujampati,
Upeti nirayaṁ ghoraṁ sambaro'va sataṁ samanti.

1. Sāveti-sīmu, machasaṁ. Syā 2. Sakkāhaṁ-syā 3. Nāvaṭṭena -syā [pts 4.] Kuddhāhaṁ na pharusaṁ brūmi-machasaṁ. Syā. [Pts. 5.] Sambarimāyā suttaṁ-machasaṁ 6. Sāvatthiyaṁ -pe - bhagavā etadavoca -machasaṁ 7. Māyāvi-[pts 8.] Devarāja -machasaṁ.

[BJT Page 426. ]

11. 3. 4
Accayasuttaṁ.

270. 1Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena dve bhikkhū sampayojesuṁ. Tatreko bhikkhu accasarā. Atha kho so bhikkhu tassa bhikkhuno santike accayaṁ accayato deseti2. So bhikkhu na paṭigaṇhāti. 3

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: idha bhante dve bhikkhū sampayojesuṁ. Tatreko bhikkhu accasarā. Atha kho so bhante bhikkhu tassa bhikkhuno santike accayaṁ accayato deseti. So bhikkhu na paṭigaṇhātīti.

Dve me bhikkhave bālā: yo ca accayaṁ accayato na passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ na paṭigaṇhāti. Ime kho bhikkhave, dve bālā. Dve me bhikkhave paṇḍitā: yo ca accayaṁ accayato passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ paṭigaṇhāti. Ime kho bhikkhave dve paṇḍitā,

Bhūtapubbaṁ bhikkhave sakko devānamindo sudhammāyaṁ sabhāyaṁ deve tāvatiṁse anunayamāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthā abhāsi.

[page 240]
Kodho vo vasamāyātu mā ca mitte hi vo jarā,
Agarahiyaṁ mā garahittha mā ca bhāsittha pesuṇaṁ,
Atha pāpajanaṁ kodho pabbato cābhimaddatīti,

11. 3. 5
Akkodhasuttaṁ

271. Evaṁ me sutaṁ: ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena4 kho pana samayena dve bhikkhū sampayojesuṁ. Tatreko bhikkhu accasarā. Atha kho so bhikkhu tassa bhikkhuno santike accayaṁ accayato deseti. So bhikkhu na paṭigaṇhāti.

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: idha bhante dve bhikkhū sampayojesuṁ. Tatreko bhikkhu accasarā. Atha kho so bhante bhikkhu tassa bhikkhuno santike accayaṁ accayato deseti. So bhikkhu na paṭigaṇhātīti.

Dve me bhikkhave bālā: yo ca accayaṁ accayato na passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ na paṭigaṇhāti. Ime kho bhikkhave, dve bālā. Dve me bhikkhave paṇḍitā: yo ca accayaṁ accayato passati, yo ca accayaṁ desentassa yathādhammaṁ paṭigaṇhāti. Ime kho bhikkhave dve paṇḍitā,

Bhūtapubbaṁ bhikkhave sakko devānamindo sudhammāyaṁ sabhāyaṁ deve tāvatiṁse anunayamāno tāyaṁ loyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi.

Mā vo kodho ajjhabhavi mā ca kujjhittha kujjhanaṁ,
Akkodho avihiṁsā ca ariyesu vasati sadā5
Atha pāpajanaṁ kodho pabbato vābhimaddatīti.

Sakkapañcakaṁ.

1. Sāvatthiyaṁ-pe- ārāme -machasaṁ. 2. Desesi-[pts 3.] Nappaṭiggaṇhāti -machasaṁ. Na paṭiggaṇhāti-syā 4. Tatra kho bhagavā -pe - etadavoca -machasaṁ syā. [Pts 5.] Ariyesu ca paṭipadā-machasaṁ.

[BJT Page 428]

Tatruddānaṁ:

Jhatvā dubbaṇṇiya māyā accayena akodhano,
Desitaṁ buddhaseṭṭhena idaṁ hi sakkapañcakanti.

Sakkasaṁyuttaṁ samattaṁ.

Devatā devaputto ca rājā māro ca bhikkhunī,
Brahmā brāhmaṇa vaṅgīso vana yakkhena vāsavoti.

Sagāthavaggo niṭṭhito.