Saɱyutta-Nikāya of the Sutta-Piṭaka
I. Sagātha-Vagga

The Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series Pali text

Public Domain

 

Namo tassa Bhagavato arahato Sammāsambuddhassa

 

 

---

 

[page 001]

Suttantapiṭake

Saɱyuttanikāyo

Paṭhamo bhāgo

Sagāthavaggo
1. Devatāsaɱyuttaɱ

1. Naḷavaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

1. 1. 1.

Oghataraṇasuttaɱ.

1. Evammesutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaɱ etadavoca:

Kathannutvaɱ mārisa, oghamatarīti?

(Bhagavā:)
Appatiṭṭhaɱ khvāhaɱ āvuso anāyūhaɱ oghamatarinti.
Yathā kathaɱ pana tvaɱ mārisa appatiṭṭhaɱ anāyūhaɱ oghamatarīti?

(Bhagavā:)
Yadā svāhaɱ āvuso santiṭṭhāmi. Tadāssu saɱsīdāmi. Yadā svāhaɱ āvuso āyūhāmi tadāssu nibbuyhāmi1. Evaɱ khvāhaɱ āvuso appatiṭṭhaɱ anāyūhaɱ oghamatarintī.
(Devatā:)

Cirassaɱ vata passāmi2 brāhmaṇaɱ parinibbutaɱ,
Appatiṭṭhaɱ anāyūhaɱ tiṇṇaɱ loke visattikaɱ.

1. Nivayhāmi- syā. 2. Passāma - sī. 1. 2.

[BJT Page 004]

4. Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi.

Atha kho sā devatā "samanuñño me satthā'ti ti bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyīti.

1. 1. 2.
Nimokkhasuttaɱ. 1

2. Evamme sutaɱ2. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

[Page 002] Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaɱ etadavoca:
Jānāsi no tvaɱ mārisa, sattānaɱ nimokkhaɱ pamokkhaɱ vivekanti?
(Bhagavā:)
Jānāmi3 khvāhaɱ āvuso sattānaɱ nimokkhaɱ pamokkhaɱ vivekanti.
(Devatā:)
Yathā kathampana tvaɱ mārisa jānāsi sattānaɱ nimokkhaɱ pamokkhaɱ vivekanti?
(Bhagavā:)
Nandībhavapari-k-khayā saññāviññāṇasaṅkhayā,
Vedanānaɱ nirodhā upasamā evaɱ khvāhaɱ āvuso jānāmi.
Sattānaɱ nimokkhaɱ pamokkhaɱ vivekanti.

1. 1. 3.
Upanīyati4suttaɱ.

3. Sāvatthiyaɱ-
Atha5 kho sā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Upanīyati jīvitamappamāyu jarūpanītassa na santi tāṇā,
Etaɱ bhayaɱ maraṇe pekkhamāno puññāni kayirātha sukhāvahānīti.
(Bhagavā:)
Upanīyati jīvitamappamāyu jarūpanītassa na santi tāṇā
Etaɱ bhayaɱ maraṇe pekkhamāno lokāmisaɱ pajahe santipekkhoti.

1. Buddha sīhanāda suttaɱ nāmetaɱ. - Aṭṭhakathā. 2. Sāvatthinidānaɱ, -machasaɱ, 3. Jānāma-sī1, 2. 4. Upanīya-machasaɱ. Upaneyya - syā, [pts 5.] Ekamantaɱ ṭitā. - Machasaɱ.

[BJT Page 006]

1. 1. 4
Accentisuttaɱ
4. Sāvatthiyaɱ -1

[page 003]
Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Accenti kālā tarayanti rattiyo vayoguṇā anupubbaɱ jahanti.
Etaɱ bhayaɱ maraṇe pekkhamāno puññāni kayirātha sukhāvahānīti.

(Bhagavā:)
Accenti kālā tarayanti rattiyo vayoguṇā anupubbaɱ jahanti,
Etaɱ bhayaɱ maraṇe pekkhamāno lokāmisaɱ pajahe santipekkhoti.

1. 1. 5,
Katichinda2suttaɱ
5. Sāvatthiyaɱ-
Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:3

Kati chinde kati jahe kati cuttari bhāvaye,
Kati saṅgātigo " bhikkhu oghatiṇṇo'ti vuccatīti:

(Bhagavā:)
Pañca chinde pañca jahe pañca cuttari bhāvaye,
Pañca saṅgātigo " bhikkhu oghatiṇṇo'ti vuccatīti.

1. 1. 6
Jāgarasuttaɱ

6. Sāvatthiyaɱ -
Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Kati jāgarataɱ suttā kati suttesu jāgarā,
Katīhi rajamādeti katīhi parisujjhatīti.

(Bhagavā:)
Pañca jāgarataɱ suttā pañca suttesu jāgarā,
Pañcahi rajamādeti pañcahi parisujjhatīti.

1. Idaɱ na dissate -syā. 2. Katijindi - syā. 3. Bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi - machasaɱ.

[BJT Page 008]

1. 1. 7
Appaṭividitasuttaɱ

7. Sāvatthiyaɱ-
[page 004]
Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Yesaɱ dhammā appaṭividitā paravādesu nīyare,
Suttā te nappabujjhanti kālo tesaɱ pabujjhitunti

(Bhagavā:)
Yesaɱ dhammā suppaṭividitā1paravādesu na nīyare,
Sambuddhā sammadaññāya2 caranti visame samanti.

1. 1. 8
Susammuṭṭhasuttaɱ

8. Sāvatthiyaɱ-
Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:
Yesaɱ dhammā susammuṭṭhā paravādesu nīyare,
Suttā te nappabujjhanti kālo tesaɱ pabujjhitunti
(Bhagavā:)
Yesaɱ dhammā asammuṭṭhā paravādesu na nīyare,
Sambuddhā sammadaññāya2 caranti visame samaɱ.

1. 1. 9
Namānakāmasuttaɱ.
9. Sāvatthiyaɱ -
Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Na mānakāmassa damo idhatthi na monamatthi asamāhitassa,
Eko araññe viharaɱ pamatto na maccudheyyassa tareyya pāranti.

(Bhagavā:)
Mānaɱ pahāya susamāhitatto sucetaso sabbadhi vippamutto,
Eko araññe viharaɱ appamatto sa maccudheyyassa tareyya pāranti.

1. Supaṭividitā - syā. 2. Tesambuddhā sammadakkhā -machasaɱ [pts.] Sampadaññāya -si1.
[BJT Page 010]

1. 1. 10 Araññasuttaɱ
10. Sāvatthiyaɱ-

[page 005]
Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Araññe viharantānaɱ santānaɱ brahmacārinaɱ,
Ekabhattaɱ bhuñjamānānaɱ kena vaṇṇo pasīdatīti.

(Bhagavā:)

Atītaɱ nānusocanti nappajappanti'nāgataɱ1,
Paccuppannena yāpenti tena vaṇṇo pasīdati.
Anāgatappajappāya atītassānusocanā,
Etena bālā sussanti naḷova harito lutoti.

Naḷavaggo paṭhamo.

Tatruddānaɱ,
Oghaɱ nimokkhaɱ upanīyati accenti katichindi ca, 2
Jāgaraɱ appaṭividitā susammuṭṭhānamānakāmo3
Araññe dasamo4 vutto vaggo tena pavuccati.

2. Nandanavaggo

1. 2. 1
Nandanasuttaɱ

11. Evamme sutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Bhūtapubbaɱ bhikkhave aññatarā tāvatiɱsakāyikā devatā nandanavane5 accharāsaṅghaparivutā dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārayamānā6 tāyaɱ velāyaɱ imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Na te sukhaɱ pajānanti ye na passanti nandanaɱ,
Āvāsaɱ naradevānaɱ tidasānaɱ yasassinanti.

[page 006] Evaɱ vutte bhikkhave aññatarā devatā taɱ devataɱ gāthāya paccabhāsi:

Na tvaɱ bāle vijānāsi 7 yathā arahataɱ vaco,
Aniccā sabbe saṅkhārā8 uppādavayadhammino,
Uppajjitvā nirujjhanti tesaɱ vūpasamo sukhoti.

1. Nappajappamanāgataɱ. - Syā. Anappajappantanāgataɱ- sī. 2. Kati jīndatha - katthaci 3. Susammuṭṭhānamānakāminā- katthaci 4. Dasamo araññe-sīmu. 1. 5. Nandane vane - machasaɱ 6. Paricāriyamānā - syā. [Pts 7.] Pajānāsi - katthaci 8. Sabbasaṅkhārā - machasaɱ. -[Pts:]

[BJT Page 012]

1. 2. 2
Nandati1suttaɱ.
12. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Nandati puttehi puttimā gomiko2 gohi tatheva nandati,
Upadhī hi narassa nandanā na hi so nandati yo nirūpadhīti3
(Bhagavā:)
Socati puttehi puttimā gomiko gohi tatheva socati,
Upadhī hi narassa socanā na hi so socati yo nirūpadhīti.

1. 2. 3
Natthiputtasuttaɱ

13. Sāvatthiyaɱ -
Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Natthi puttasamaɱ pemaɱ natthi gosamitaɱ dhanaɱ,
Natthi suriyasamā4 ābhā samuddaparamā sarāti.
(Bhagavā:)
Natthi attasamaɱ pemaɱ natthi dhaññasamaɱ dhanaɱ,
Natthi paññāsamā ābhā vuṭṭhi ve paramā sarāti.

1. 2. 4
Khattiyasuttaɱ
14. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Khattiyo dipadaɱ5 seṭṭho balivaddo6 catuppadaɱ,
Komārī7seṭṭhā bhariyānaɱ yo ca puttāna8 pubbajoti.

(Bhagavā:)

Sambuddho dipadaɱ5 seṭṭho ājānīyo catuppadaɱ,
Sussūsā seṭṭhā bhariyānaɱ yo ca puttānamassavoti.

1. Nandi-syā. 2. Gomā - machasaɱ. 3. Nirupadhīti. -[Pts. 4.] Sūriyasamā-machasaɱ,
5. Dipadaɱ- katthaci. 6. Balībaddo - machasaɱ balībaddho - syā. 7. Kumāri-[pts]
8. Puttānaɱ-[pts.] Sī. 1. 2.

[BJT Page 014]
1. 2. 5
Sanamāna1suttaɱ
15. Sāvatthiyaɱ -
(Devatā:)
[page 007]
Ṭhite majjhantike kāle sannisīvesu2 pakkhisu,
Sanateva3 brahāraññaɱ4 taɱ bhayaɱ paṭihāti manti.
(Bhagavā:)

Ṭhite majjhantike kāle sannisīvesu2 pakkhisu,
Sanateva brahāraññaɱ4 sā ratī5 paṭibhāti manti.

1. 2. 6
Niddātandisuttaɱ

16. Sāvatthiyaɱ-
(Devatā:)
Niddā tandi6 vijambhikā7 aratī bhattasammado,
Etena nappakāsati ariyamaggo idha pāṇinanti.
(Bhagavā:)
Niddaɱ tandiɱ vijambhikaɱ8 aratiɱ bhattasammadaɱ
Viriyena 9 naɱ paṇāmetvā ariyamaggo visujjhatīti.

1. 2. 7
Dukkarasuttaɱ

17. Sāvatthiyaɱ-
(Devatā:)

Dukkaraɱ duttitikkhañca abyattena hi 10 sāmaññaɱ,
Bahū ti tattha sambādhā yattha bālo visīdatīti.

(Bhagavā:)

Katihaɱ careyya sāmaññaɱ cittaɱ ce na nivāraye, 11
Pade pade visīdeyya saṅkappānaɱ vasānugo.

Kummova aṅgāni sake kapāle samodahaɱ bhikkhu manovitakke,
Anissito aññamaheṭhayāno parinibbuto na upavadeyya12 kañcīti.

1. Sakamāna-sīmu. 2. Syā [pts. 2.] Sannisintesu-sīmu. 2. 3. Palāteva-syā. 4. Mahāraññaɱ-syā [pts.] Sīmu. 2. 5. Sārati-machasaɱ 6. Tandi-machasaɱ, syā, [pts. 7.] Vijambhikā-machasaɱ vijimbhikā-syā 8. Vijambhitaɱ -machasaɱ, vijimbhikaɱ-syā 9. Vīriyena, machasaɱ, 10. Ca - machasaɱ [pts. 11.] Nivāreyya-syā [pts.]
12. Nupavadeyya-machasaɱ, syā.

[BJT Page 016]

1. 2. 8
Hirisuttaɱ
18. Sāvatthiyaɱ-
(Devatā:)
Hirīnisedho puriso ko ci lokasmiɱ vijjati,
Yo nindaɱ appabodhati asso bhadro kasāmivāti.

(Bhagavā:)
Hirīnisedhā tanuyā ye caranti sadā satā,
Antaɱ dukkhassa pappuyya caranti visame samanti.

1. 2. 9.
Kuṭikāsuttaɱ
19. Sāvatthiyaɱ-
(Devatā:)
[page 008]
Kacci te kuṭikā natthi kacci natthi kulāvakā,
Kacci santānakā natthi kacci muttosi bandhanāti.

(Bhagavā:)
Taggha me kuṭikā natthi taggha natthi kulāvakā,
Taggha santānakā natthi taggha mutto'smi bandhanāti.

(Devatā:)
Kintāhaɱ kuṭikaɱ brūmi kinte brūmi kulāvakaɱ,
Kinte santāna1kaɱ brūmi kintāhaɱ brūmi bandhananti.

(Bhagavā:)
Mātaraɱ kuṭikaɱ brūsi bhariyaɱ brūsi kulāvakaɱ,
Putte santānake brūsi taṇhaɱ me brūsi bandhananti.
(Devatā:)
Sāhu te kuṭikā natthi sāhu natthi kulāvakā,
Sāhu santānakā natthi sāhu mutto'si bandhanā'ti.

1. Santānake-sī mu. , 2. Sī. 1, 2.

[BJT Page 018]

1. 2. 10
Samiddhisuttaɱ

20. Evamme sutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati tapodārāme.

Atha kho āyasmā samiddhi rattiyā paccūsasamayaɱ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkami gattāni parisiñcituɱ. Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. 1.

Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ tapodaɱ obhāsetvā yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā vehāsaɱ ṭhitā āyasmantaɱ samiddhiɱ gāthāya2 ajjhabhāsi:

Abhutvā bhikkhasi bhikkhu na hi bhutvāna bhikkhasi,
Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu mā taɱ kālo upaccagāti.

(Samiddhi:)

[page 009]
Kālaɱ vo'haɱ na jānāmi channo kālo na dissati,
Tasmā abhutvā bhikkhāmi mā maɱ kālo upaccagāti.

Atha kho sā devatā paṭhaviyaɱ3 patiṭṭhahitvā āyasmantaɱ samiddhiɱ etadavoca:

Daharo tvaɱ bhikkhu pabbajito susukālakeso bhadrena4 yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā anikīḷitāvī5 kāmesu. Bhuñja bhikkhu mānusake kāme. Mā sandiṭṭhikaɱ hitvā kālikaɱ anudhāvīti.

(Samiddhi:)
Na khvāhaɱ āvuso sandiṭṭhikaɱ hitvā kālikaɱ anudhāvāmi. Kālikañca khvāhaɱ āvuso hitvā sandiṭṭhikaɱ anudhāvāmi. Kālikāhi āvuso kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo6. Sandiṭṭhiko ayaɱ dhammo akāliko ehipassiko opanayiko7 paccattaɱ veditabbo viññūhīti.

(Devatā:)
Kathañca bhikkhu kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. Kathaɱ sandiṭṭhiko ayaɱ dhammo akāliko ehi passiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhīti.

(Samiddhi:)

Ahaɱ kho āvuso navo acirapabbajito adhunāgato imaɱ dhamma vinayaɱ. Na khvāhaɱ8 sakkomi vitthārena ācikkhituɱ. Ayaɱ so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho rājagahe viharati tapodārāme. Taɱ bhagavantaɱ upasaṅkamitvā etamatthaɱ puccheyyāsi9. Yathā te bhagavā vyākaroti, 10 tathā naɱ dhāreyyāsī"ti.

1. Sukkhāpayamāno-syā. [Pts. 2.] Ṭhitā imāya gāthāya-sī2. 3. Pathaviyaɱ - machasaɱ [pts. 4.] Bhaddena - sī 1. 5. Anikkīḷitāvī - machasaɱ - syā. [Pts. 6.] Bhīyo-[pts 7.] Opaneyyiko- machasaɱ 8. Natāhaɱ - machasaɱ, syā. 9. Pucchamachasaɱ, syā. 10. Khyākarotimachasaɱ, syā.

[BJT Page 020]
(Devatā:)

Na kho bhikkhu sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituɱ. Aññāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto. Sace kho tvaɱ bhikkhu taɱ bhagavantaɱ upasaṅkamitvā etamatthaɱ puccheyyāsi. Mayampi āgaccheyyāma dhammasavaṇāyāti. 1

Evamāvusoti kho āyasmā samiddhi tassā devatāya paṭissutvā2 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā [page 010] Ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaɱ etadavoca:

Idāhaɱ bhante rattiyā paccūsasamayaɱ3 paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkamiɱ gattāni parisiñcituɱ. Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsiɱ gattāni pubbāpayamāno. Atha kho bhante aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ tapodaɱ obhāsetvā yenāhaɱ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā vehāsaɱ ṭhitā imāya gāthāya ajjhabhāsi:

"Abhutvā bhikkhasi bhikkhu na hi bhutvāna bhikkhasi,
Bhutvāna bhikkhu bhikkhassu mā taɱ kālo upaccagā"ti.

Evaɱ vutte ahaɱ bhante taɱ devataɱ gāthāya paccabhāsiɱ. 4

"Kālaɱ vo'haɱ na jānāmi channo kālo na dissati,
Tasmā abhutvā bhikkhāmi mā maɱ kālo upaccagā"ti.

Atha kho bhante sā devatā paṭhaviyaɱ patiṭṭhahitvā maɱ etadavoca: daharo tvaɱ bhikkhu pabbajito susukālakeso bhadrena yobbanena sammanāgato paṭhamena vayasā, anikīḷitāvī kāmesu. Bhuñja bhikkhu mānusake kāme. Mā sandiṭṭhikaɱ hitvā kālikaɱ anudhāvīti.

Evaɱ vutte' haɱ 5"bhante taɱ devataɱ etadavocaɱ: " na khvāhaɱ āvuso sandiṭṭhikaɱ hitvā kālikaɱ anudhāvāmi. Kālikañca khvāhaɱ āvuso hitvā sandiṭṭhikaɱ anudhāvāmi. "Kālikā hi āvuso kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. " Sandiṭṭhiko ayaɱ dhammo akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhīti. "

Evaɱ vutte bhante sā devatā maɱ etadavoca: kathañca bhikkhu kālikā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhīyyo. Kathaɱ sandiṭṭhiko [page 011] Ayaɱ dhammo akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhīti.

Evaɱ vutte'haɱ bhante taɱ devataɱ etadavocaɱ: ahaɱ kho āvuso navo acirapabbajito adhunāgato imaɱ dhammavinayaɱ. Na khvāhaɱ sakkomi vitthārena ācikkhituɱ. Ayaɱ so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho rājagahe viharati tapodārāme. Taɱ bhagavantaɱ upasaṅkamitvā etamatthaɱ puccheyyāsi. Yathā te bhagavā vyākaroti tathā naɱ dhāreyyāsīti.

1. Dhammassavaṇāyāti - syā. Machasaɱ 2. Paṭissuṇitvā-syā. 3. Pacavūsasamaye- sīmu1, sī 1. 4. Ajjhabhāsiɱ - syā. Sīmu1, si1, 2 5. Vuttāhaɱ. -Machasaɱ syā.

[BJT Page 022]

Evaɱ vutte bhante sā devatā maɱ etadavoca: " na kho bhikkhu sukaro so bhagavā amhehi upasaṅkamituɱ, aññāhi mahesakkhāhi devatāhi parivuto. Sace kho tvaɱ bhikkhu taɱ bhagavantaɱ upasaṅkamitvā etamatthaɱ puccheyyāsi. Mayampi āgaccheyyāma dhammasavaṇāyā"ti. Sace bhante tassā devatāya saccaɱ vacanaɱ, idheva sā devatā avidūreti.

Evaɱ vutte sā devatā āyasmantaɱ samiddhiɱ etadavoca: puccha bhikkhu, puccha bhikkhu, ayamahaɱ1 anuppattāti.

Atha kho bhagavā taɱ devataɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Akkheyya saññino sattā akkheyyasmiɱ patiṭṭhitā,
Akkheyye apariññāya yogamāyanti maccuno.

Akkheyye ca2 pariññāya akkhātāraɱ na maññati,
Tañhi tassa na hotīti yena naɱ vajjā na tassa atthi,
Sace vijānāsi vadehi yakkhāti.

(Devatā:)

Na khvāhaɱ bhante imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ ājānāmi. Sādhu me bhante bhagavā tathā bhāsatu. Yathāhaɱ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ ājāneyyanti. 3.

(Bhagavā:)
[page 012] Samo visesī udavā4 nihīno yo maññati so vivadetha tena,
Tīsu vidhāsu avikampamāno samo visesīti na tassa hoti,
Sace vijānāsi vadehi yakkha.

(Devatā:)
Imassapi khvāhaɱ bhante bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa na vitthārena atthaɱ ājānāmi. Sādhu me bhante bhagavā tathā bhāsatu. Yathāhaɱ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaɱ ājāneyyanti. 3

(Bhagavā:)
Pahāsi saṅkhaɱ5na vimāna6 majjhagā acchecchi7 taṇhaɱ idha nāma rūpe,
Taɱ chinnaganthaɱ anīghaɱ nirāsaɱ pariyesamānā nājjhagamuɱ
Devā manussā idha vā huraɱ vā saggesu vā sabbanivesanesu,
Sace vijānāsi vadehi yakkhāti.

(Devatā:)
Imassa khvāhaɱ bhante bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaɱ vitthārena atthaɱ ājānāmi.
1. Yamahaɱ, -machasaɱ, syā, [pts. 2.] Akkheyyañca - machasaɱ, syā, [pts. 3.] Jāneyyanti-machasaɱ, [pts. 4.] Athavā- sīmu. 2. 5. Kaṅkhāca - sī1, 6. Na ca māna - machasaɱ 2. 7. Acchejji - syā. Sīmu. 2

[BJT Page 024. ]
(Bhagavā:)
Pāpaɱ na kayirā vacasā manasā kāyena vā kiñcana sabbaloke,
Kāme pahāya satimā sampajāno dukkhaɱ na sevetha anatthasaɱhitanti.

Nandanavaggo dutiyo.
Tatruddānaɱ:
Nandanā nandati ceva natthi puttasamena ca,
Khattiyo sanamāno ca niddā tandi ca dukkaraɱ,
Hiri kuṭikā navamo dasamo vutto samiddhinā'ti.

3. Sattivaggo.

1. 3. 1.
Sattisuttaɱ

21. Sāvatthiyaɱ-
[page 013] Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:1

Sattiyā viya omaṭṭho ḍayhamānova2 matthake,
Kāmarāgappahāṇāya sato bhikkhu paribbaje'ti.

(Bhagavā:)

Sattiyā viya omaṭṭho ḍayhamānova2 matthake,
Sakkāyadiṭṭhippahāṇāya sato bhikkhu paribbaje'ti.

1. 3. 2
Phusatisuttaɱ

22. Sāvatthiyaɱ

Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Nāphusantaɱ phusati ca phusantaɱ ca tato phuse,
Tasmā phusantaɱ phusati appaduṭṭhappadosinanti.
(Bhagavā:)

Yo appaduṭṭhassa narassa dussati,
Suddhassa posassa anaṅgaṇassa,
Tameva bālaɱ pacceti pāpaɱ,
Sukhumo rajo paṭivātaɱva khitto'ti.

1. Ajajhabhāsī-sīmu. 1. 2. Ḍayhamāne - syā, sīmu. 2. [Pts.]

[BJT Page 026]

1. 3. 3.
Jaṭāsuttaɱ

23. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Anto jaṭā bahi jaṭā jaṭāya jaṭitā pajā,
Taɱ taɱ gotama pucchāmi ko imaɱ vijaṭaye jaṭanti.

(Bhagavā:)

Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaɱ paññañca bhāvayaɱ,
Ātāpi nipako bhikkhu so imaɱ vijaṭaye jaṭanti.

Yesaɱ rāgo ca doso ca avijjā ca virājitā,
Khīṇāsavā arahanto tesaɱ vijaṭitā jaṭā.

Yattha nāmañca rūpañca asesaɱ uparujjhati,
Paṭighaɱ rūpasaññā ca etthesā1 chijjate jaṭāti.

1. 3. 4
Manonivāraṇasuttaɱ

24. Sāvatthiyaɱ-
Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

[page 014] Yato yato mano nivāraye
Na dukkhameti naɱ tato tato,
Sa sabbato manonivāraye
Sa sabbato dukkhā pamuccatīti2.

(Bhagavā:)
Na sabbato mano nivāraye
Mano yatattamāgataɱ, 3
Yato yato ca pāpakaɱ
Tato tato mano nivāraye'ti.

1. 3. 5.
Arahantasuttaɱ

25. Sāvatthiyaɱ-
Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

1. Ettha sā -syā, [pts. 2.] Pamuccati-machasaɱ, sī. Mu. [Pts. 3.] Na mano saɱyatattaɱ-machasaɱ, sayatattaɱ-[pts.]

[BJT Page 028]

Yo hoti bhikkhu arahaɱ katāvī
Khīṇāsavo antimadehadhārī
Ahaɱ vadāmītipi so vadeyya
Mamaɱ vadantītipi so vadeyyāti.

(Bhagavā:)
Yo hoti bhikkhu arahaɱ katāvī
Khīṇāsavo antimadehadhārī,
Ahaɱ vadāmītipi so vadeyya
Mamaɱ vadantītipi so vadeyya
Loke samaññaɱ kusalo viditvā,
Vohāramattena so vohareyyāti.

(Devatā:)
Yo hoti bhikkhu arahaɱ katāvī
Khīṇāsavo antimadehadhārī,
Mānaɱ nu kho so upagamma bhikkhu
Ahaɱ vadāmītipi so vadeyya
Mamaɱ vadantītipi so vadeyyāti.

(Bhagavā:)

Pahīṇamānassa na santi ganthā
Vidhūpitā mānaganthassa sabbe,
So vītivatto maññanaɱ1 sumedho
[page 015] Ahaɱ vadāmītipi so vadeyya
Mamaɱ vadantītipi so vadeyya,
Loke samaññaɱ kusalo viditvā
Vohāramattena so vohareyyā'ti.

1. 3. 6.
Pajjotasuttaɱ

26. Sāvatthiyaɱ -

Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Kati lokasmiɱ pajjotā yehi loko pakāsati2,
Bhagavantaɱ3 puṭṭhumāgamma kathaɱ jānemu taɱ mayaɱ.

Cattāro loke pajjotā pañcamettha na vijjati,
Divā tapati ādicco rattiɱ ābhāti4 candimā,
Atha aggi divārattiɱ tattha tattha pakāsati2,
Sambuddho tapataɱ seṭṭho esā ābhā anuttarā'ti.

1. Maññānā-machasaɱ, yamataɱ-syā [pts. 2.] Pabhāsati-sīmu, 1. Sī1, 3. Bhavantaɱ-[pts 4.] Rattimābhāti-machasaɱ, syā

[BJT Page 030]
1. 3. 7
Sarasuttaɱ
27. Sāvatthiyaɱ-
Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi.

Kuto sarā nivattanti kattha vaṭṭaɱ na vattati, 1
Kattha nāmañca rūpañca asesaɱ uparujjhatīti.

(Bhagavā:)
Yattha āpo ca paṭhavī tejo vāyo na gādhati,
Ato sarā nivattanti ettha vaṭṭaɱ na vattati, 1
Ettha nāmañca rūpañca asesaɱ uparujjhatī'ti.

1. 3. 8.
Mahaddhanasuttaɱ
28. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Mahaddhanā mahābhogā raṭṭhavanto'pi khattiyā,
Aññamaññābhigijjhanti kāmesu analaṅkatā
Tesu ussukkajātesu2 bhavasotānusārisu,
Kedha3 taṇhaɱ pajahiɱsu ke lokasmiɱ anussukāti

(Bhagavā:)
Hitvā agāraɱ pabbajitā4 hitvā puttaɱ pasuɱ piyaɱ
Hitvā rāgañca dosañca avijjañca virājiya
Khīṇāsavā arahanto te lokasmiɱ anussukā'ti.

1. 3. 9
Catucakkasuttaɱ.

29. Sāvatthiyaɱ-
(Devatā:)
[page 016] Catucakkaɱ navadvāraɱ puṇṇaɱ lobhena saɱyutaɱ,
Paṅkajātaɱ mahāvīra kathaɱ yātrā bhavissati.

(Bhagavā:)
Chetvā naddhiɱ5 varattañca icchālobhañca pāpakaɱ,
Samūlaɱ taṇhaɱ abbuyha evaɱ yātrā bhavissatī'ti.

1. Vaṭṭati-sī. Mu, 1. [Pts] sī2. 2. Ussukajātesu -syā. 3. Kodha-syā. Gadha -[pts. 4.] Pabbajitvā-[pts 5.] Nandiɱ [pts.]
[BJT Page 032]

1. 3. 10
Eṇijaṅghasuttaɱ.
30. Sāvatthiyaɱ-
(Devatā:)

Eṇijaṅghaɱ kisaɱ vīraɱ appāhāraɱ alolupaɱ,
Sīhaɱ vekacaraɱ nāgaɱ kāmesu anapekkhinaɱ,
Upasaṅkamma pucchāma kathaɱ dukkhā pamuccatīti.

(Bhagavā:)
Pañcakāmaguṇā loke manochaṭṭhā paveditā,
Ettha chandaɱ virājetvā evaɱ dukkhā pamuccatīti.
Sattivaggo tatiyo.

Tatruddānaɱ:

Sattiyā phusati ceva jaṭā mano nivāraṇā,
Arahantena pajjoto sarā mahaddhanena ca,
Catucakkena navamaɱ eṇijaṅghena te dasāti.

4. Satullapakāyikavaggo.

1. 4. 1
Sabbhisuttaɱ.

31. Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu.

[page 017] Ekamantaɱ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaɱ,
Sataɱ saddhammamaññāya seyyo hoti na pāpiyoti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

[BJT Page 034]
Sabhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaɱ,
Sataɱ saddhammamaññāya paññā labbhati1 nāññatoti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaɱ,
Sataɱ saddhammamaññāya sokamajjhe na socatīti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaɱ,
Sataɱ saddhammamaññāya ñātimajjhe virocatīti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaɱ,
Sataɱ saddhammamaññāya sattā gacchanti suggatinti. 2

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Sabhireva samāsetha sabhi kubbetha santhavaɱ,
Sataɱ saddhammamaññāya sattā tiṭṭhanti sātatanti.

Atha kho aparā devatā bhagavantaɱ etadavoca: kassa nu kho bhagavā3 subhāsitanti.

(Bhagavā:)
Sabbāsaɱ vo subhāsitaɱ pariyāyena. Api ca mamāpi4 suṇātha:

[page 018] Sabhireva samāsetha sabhi kubbetha santhavaɱ,
Sataɱ saddhammamaññāya sabbadukkhā pamuccatīti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā tā devatāyo bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyiɱsūti. 5

1. Paññaɱ labhati-syā. 2. Sugatinti-syā. 3. Bhagava-[pts. 4.] Mamapi-machasaɱ. Mamampi-[pts. 5]Idamavoca-petatthevantaradhāyiɱsūti pāṭho syā, [pts,] potthakesu na dissate
[BJT Page 036]
1. 4. 2.
Maccharīsuttaɱ.

32. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Maccherā ca pamādā ca evaɱ dānaɱ na dīyati,
Puññamākaṅkhamānena1 deyyaɱ hoti vijānatāti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Yasseva bhīto na dadāti maccharī tadevādadato2 bhayaɱ,
Jighacchā ca pipāsā ca yassa bhāyati maccharī,
Tameva bālaɱ phusati asmiɱ loke paramhi ca.

Tasmā vineyya maccheraɱ dajjā dāna malābhibhu,
Puññāni paralokasmiɱ patiṭṭhā honti pāṇinanti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Te matesu na mīyanti3 addhānaɱ4 va sahabbajaɱ5,
Appasmiɱ ye pavecchanti esa dhammo sanantano.

Appasmeke pavecchanti bahuneke nadicchare,
Appasmā dakkhiṇā dinnā sahassena samaɱ mitā.

[page 019] Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Duddadaɱ dadamānānaɱ dukkaraɱ kamma kubbataɱ,
Asanto nānukubbanti sataɱ dhammo durannayo6.

Tasmā satañca asatañca 7 nānā hoti ito gati,
Asanto nirayaɱ yanti santo saggaparāyaṇāti

Atha kho aparā devatā bhagavantaɱ8 etadavoca: kassa nu kho bhagavā subhāsitanti?

(Bhagavā:)

Sabbāsaɱ vo subhāsitaɱ pariyāyena. Api ca mamāpi suṇātha:

Dhammaɱ care yopi samuñchakaɱ9 caraɱ10 dārañca posaɱ dadamappakasmiɱ,
Sataɱ sahassānaɱ sahassayāginaɱ kalampi nāgghanti tathāvidhassa teti.

1. Puññaɱ ākaṅkhamānena -machasaɱ. 2. Tadevādādato-[pts 3.] Mīyanti-syā. 4. Panthānaɱ-sī. 5. Sahāvajaɱ-syā, sī. Mu. 2. [Pts 6.] Duranvayo -machasaɱ, syā. 7. Asataɱ -machasaɱ, 8. Bhagavato santike - machasaɱ. 9. Samuñjakaɱ- syā. 10. Care. Katthaci

[BJT Page 038]

Atha kho aparā devatā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Kenesa yañño vipulo mahaggato
Samena dinnassa na agghameti,
Kathaɱ1 sataɱ sahassānaɱ2 sahassayāginaɱ
Kalampi nāgghanti tathāvidhassa teti.

Atha kho bhagavā taɱ devataɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Dadanti heke3 visame niviṭṭhā
Chetvā4 vadhitvā atha socayitvā,
Sā dakkhiṇā assumukhā sadaṇḍā
Samena dinnassa na agghameti.
Evaɱ sataɱ sahassānaɱ2 sahassayāginaɱ
Kalampi nāgghanti tathāvidhassa teti.

1. 4. 3.
Sādhusuttaɱ

33. Sāvatthiyaɱ-

[page 020] Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaɱ udānaɱ udānesi:

Sādhu kho mārisa dānaɱ.

Maccherā ca pamādā ca evaɱ dānaɱ na dīyati.
Puññamākaṅkhamānena deyyaɱ hoti vijānatāti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ udānaɱ udānesi:

Sādhu kho mārisa dānaɱ. Api ca appasmimpi5 sādhu6 dānaɱ.

Appasmeke pavecchanti bahuneke na dicchare,
Appasmā dakkhiṇā dinnā sahassena samaɱ mitāti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ udānaɱ udānesi:

Sādhu kho mārisa dānaɱ. Appasmimpi sādhu6 dānaɱ. Api ca saddhāyapi sādhu6 dānaɱ

Dānañca yuddhañca samānamāhu appāpi santā bahuke jinanti,
Appampi ce saddahāno dadāti teneva so hoti sukhī paratthāti.

1. "Kathaɱ" - sī. Mu. [Pts] potthakesu natthi. 2. Sahassāna-syā. 3. Eke-[pts. 4.] Jhatvā -syā. 5. Appakasmimpi- syā, machasaɱ, 6. Sāhu-syā.

[BJT Page 040]

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ udānaɱ udānesi:

Sādhu kho mārisa dānaɱ. Appasmimpi sādhu1 dānaɱ. [page 021] Saddhāyapi sādhu1 dānaɱ. Api ca dhammaladdhassapi sādhu1 dānaɱ.

Yo dhammaladdhassa dadāti dānaɱ uṭṭhānaviriyādhigatassa jantu,
Atikkamma so2 vetaraṇiɱ yamassa dibbāni ṭhānāni upeti maccoti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ udānaɱ udānesi:

Sādhu kho mārisa dānaɱ. Appasmimpi sādhu1 dānaɱ. Saddhāyapi sādhu1 dānaɱ. Dhammaladdhassa pi sādhu1 dānaɱ. Api ca viceyya dānampi sādhu. 3

Viceyya dānaɱ sugatappasatthaɱ
Ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke,
Etesu dinnāni mahapphalāni
Bījāni vuttāni yathā sukhetteti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ udānaɱ udānesi:

Sādhu kho mārisa dānaɱ. Appasmimpi sādhu1 dānaɱ. Saddhāyapi sādhu1 dānaɱ. Dhammaladdhassapi sādhu1 dānaɱ. Viceyya dānampi sādhu. 1 Api ca pāṇesupi sādhu saɱyamo.
Yo pāṇabhūtesu4 aheṭhayaɱ caraɱ parūpavādā na karoti pāpaɱ,
Bhīruɱ pasaɱsanti na hi tattha sūraɱ bhayā hi santo na karonti pāpanti.

Atha kho aparā devatā bhagavantaɱ etadavoca: [page 022] Kassa nu kho bhagavā subhāsitanti. ?

(Bhagavā:)
Sabbāsaɱ vo subhāsitaɱ pariyāyena. Api ca mamāpi suṇātha:
Saddhāhi dānaɱ bahudhā pasatthaɱ
Dānā ca kho dhammapadaɱva seyyo.
Pubbe ca hi5 pubbatare va santo
Nibbāṇamevajjhagamuɱ sapaññāti.

1. 4. 4.
Nasantisuttaɱ.

34. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

1. Sāhu - syā. 2. Atikkamma-syā. 3. Sādhudānaɱ - machasaɱ 4. Bhūtāni. -Machasaɱ, syā. 5. Pubbeva hi. Syā. [Pts]

[BJT Page 042. ]

Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Na santi kāmā manujesu niccā santīdha kamanīyāni yesu baddho,
Yesu pamatto apunāgamanaɱ anāgantā puriso maccudheyyāti.
Chandajaɱ aghaɱ chandajaɱ dukkhaɱ chandavinayā aghavinayo aghavinayā dukkha vinayoti.

Na te kāmā yāni citrāni loke saṅkapparāgo purisassa kāmo,
Tiṭṭhanti citrāni tatheva loke athettha1 dhīrā vinayanti chandaɱ.

[page 023] Kodhaɱ jahe vippajaheyya mānaɱ saɱyojanaɱ sabbamatikkameyya,
Taɱ nāmarūpasmimasajjamānaɱ2 akiñcanaɱ nānupatanti dukkhā.

Pahāsi saṅkhaɱ na ca mānamajjhagā acchecchi taṇhaɱ idha nāmarūpe,
Taɱ chinnaganthaɱ anīghaɱ nirāsaɱ pariyesamānā nājjhagamuɱ
Devā manussā idha vā huraɱ vā saggesu vā sabbanivesanesūti.

Tañce hi nāddakkhuɱ tathā vimuttaɱ ( iccāyasmā mogharājā:)
Devā manussā idha vā huraɱ vā.
Naruttamaɱ atthavaraɱ narānaɱ ye taɱ namassanti pasaɱsiyā teti?

Pasaɱsiyā tepi bhavanti bhikkhū ( mogharājā'ti bhagavā:)
Ye taɱ namassanti tathā vimuttaɱ,
Aññāya dhammaɱ vicikicchaɱ pahāya saṅgātigā tepi bhavanti bhikkhūti.

1. 4. 5
Ujjhānasaññisuttaɱ.

35. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā ujjhānasaññikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā vehāsaɱ aṭṭhaɱsu. [page 024] Vehāsaɱ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:
1. Atthettha-[pts. 2.] Rūpasmiɱ asajja mānaɱsi. Mu. 1

[BJT Page 44]

Aññathā santamattānaɱ aññathā yo pavedaye,
Nikacca kitavasse'va bhūttaɱ theyyena tassa taɱ.

(Bhagavā:)

Yaɱ hi kayirā taɱ hi vade yaɱ na kayirā na taɱ vade,
Akarontaɱ bhāsamānānaɱ1 paṭijānanti paṇḍitāti.

Nayidaɱ bhāsitamattena ekantasavaṇena vā,
Anukkamitave2 sakkā yāyaɱ paṭipadā daḷhā,
Yāya dhīrā pamuccanti jhāyino mārabandhanā.

Na ve dhīrā pakubbanti viditvā lokapariyāyaɱ,
Aññāya nibbutā dhīrā tiṇṇā loke visattikanti.

Atha kho tā devatāyo paṭhaviyaɱ patiṭṭhahitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaɱ etadavocuɱ. Accayo no bhante accagamā yathābālaɱ yathāmūḷhaɱ yathāakusalaɱ, 3 yā mayaɱ bhagavantaɱ āsādetabbaɱ4 amaññimhā. Tāsaɱ no bhante bhagavā accayaɱ accayato patigaṇhātu5 āyatiɱ saɱvarāyā'ti.

Atha kho bhagavā sitaɱ pātvākāsi.

Atha kho tā devatāyo bhīyosomattāya ujjhāyantiyo vehāsaɱ abbhuggañchuɱ.
Ekā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:6

Accayaɱ desayantīnaɱ yo ce7na paṭigaṇhati,
Kopantaro dosagaru sa veraɱ paṭimuccati.

(Bhagavā:)
Accayo ce na vijjetha no cidhāpagataɱ8 siyā,
Verāni ca sammeyyuɱ tenīdha kusalo siyā.

(Devatā:)

Kassaccayā na vijjanti kassa natthi apāgataɱ9
Ko sammohamāpādi ko vā 10 dhīro sadā satoti.

1. Bhāsamānaɱ-machasaɱ, 2. Anukkamituɱ ce-[pts 3.] Yathābālā yathāmūḷhā yathā akusalā-katthaci. 4. Apasādetabbaɱ-syā. 5. Paṭiggaṇahātu - machasaɱ. Syā. 6. Avoca-[pts 7.] Yo ce -[pts 8.] No cīdha apahataɱ -syā. 9. Apāhataɱ-syā. 10. Ko ca-machasaɱ [pts.] Kodha - syā.

[BJT Page 046]
(Bhagavā:)
[page 025] Tathāgatassa buddhassa sabbabhūtānukampino,
Tassaccayā na vijjanti tassa natthi apāgataɱ,
So na sammohamāpādi sova1 dhīro sadā sato.

Accayaɱ desayantīnaɱ yo ce na paṭigaṇhati,
Kopantaro dosagaru sa veraɱ2 paṭimuccati,
Taɱ veraɱ nābhinandāmi patigaṇhāmi voccayanti.

1. 4. 6
Saddhāsuttaɱ.

36 Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā vehāsaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:
Saddhā dutiyā purisassa hoti no ce assaddhiyaɱ avatiṭṭhati
Yaso ca kittī ca tatvassa hoti
Saggañca so gacchati sarīraɱ pahāyāti. 3

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Kodhaɱ jahe vippajaheyya mānaɱ saɱyojanaɱ sabbamatikkameyya,
Taɱ nāmarūpasmimasajjamānaɱ akiñcanaɱ nānupatanti saṅgāti.

Pamādamanuyuñjanti bālā dummedhino janā
Appamādañca medhāvī dhanaɱ seṭṭhaɱ'va4 rakkhati.

Mā pamādamanuyuñjetha mā kāmaratisanthavaɱ
Appamatto hi jhāyanto pappoti paramaɱ sukhanti.

1. 4. 7
Samayasuttaɱ.
37. [page 026] Evaɱ me sutaɱ, ekaɱ samayaɱ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiɱ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiɱ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaɱ dassanāya bhikkhusaṅghañca.
1. So ca-[pts.] Sodha-syā, sīmu. 1. 2. Yaɱveraɱ - sīmu 1. [Pts 3.] Vihāya - machasaɱ 4. Śreṣṭhiva'yi saɱskṛata dharmapadapāṭha'yi.

[BJT Page 048]

Atha kho catunnaɱ: suddhāvāsakāyikānaɱ devānaɱ1 etadahosi. Ayaɱ kho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiɱ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiɱ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Dasahi ca loka dhātūhi devatā2 yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaɱ dassanāya bhikkhusaṅghañca. Yannūna mayampi3 yena bhagavā tenupasaṅkameyyāma. Upasaṅkamitvā bhagavato santike paccekagāthaɱ4 bhāseyyāmāti.
Atha kho tā devatā2 seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ5 vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya6, evamevaɱ suddhāvāsesu devesu antarahitā bhagavato purato pāturahaɱsu. 7.

Atha kho tā devatā2 bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Mahāsamayo pavanasmiɱ devakāyā samāgatā,
Āgatamha imaɱ dhammasamayaɱ dakkhitāye aparājitasaṅghanti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Tatra bhikkhavo samādahaɱsu cittaɱ attano8 ujukamakaɱsu,
Sārathīva nettāni gahetvā indriyāni rakkhanti paṇḍitāti.

[page 027] Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Chetvā khilaɱ9 chetvā palighaɱ10 indakhīlaɱ ūhacca manejā,
Te caranti suddhā vimalā cakkhumatā sudantā susunāgāti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Ye keci buddhaɱ saraṇaɱ gatāse na te gamissanti apāyaɱ, 11
Pahāya mānusaɱ dehaɱ devakāyaɱ paripūressantīti.

1. 4. 8.
Sakalikasuttaɱ,

38. Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati maddakucchismiɱ migadāye.

Tena kho pana samayena bhagavato pādo sakalikāya khato hoti, bhusā12 sudaɱ bhagavato vedanā vattanti sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā. Tā sudaɱ bhagavā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno.

Atha kho bhagavā catugguṇaɱ saṅghāṭiɱ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaɱ kappeti13 pāde pādaɱ accādhāya sato sampajāno.

1. Devatānaɱ- [pts 2.] Devatāyo - syā. 3. Mayaɱ-sīmu1. 4. Paccekagāthā-syā. Paccekaɱ gāthaɱ -machasaɱ, sīmu. 1. 5. Samiñjitaɱ 6. Samiñjeyya-machasaɱ. 7. Pāturahesuɱ - machasaɱ-[pts 8.] Cittamattano - machasaɱ 9. Khīlaɱ -[pts 10.] Palīghaɱ-syā. 11. Apāyabhūmiɱ - machasaɱ, syā [pts 12.] Bhūsā - syā 13. Kappesi- sīmu. 1, [Pts]

[BJT Page 050]

Atha kho sattasatā satullapakāyikā devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ maddakucchiɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaɱ udānaɱ udānesi:

[page 028] Nāgo vata bho samaṇo gotamo. Nāgavatā1 ca panuppannā2 sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamānoti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ udānaɱ udānesi:

Sīho vata bho samaṇo gotamo. Sīhavatā1 ca panuppannā2 sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamānoti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ udānaɱ udānesi:

Ājānīyo vata bho samaṇo gotamo. Ājānīyavatā1 ca panuppannā2 sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamānoti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ udānaɱ udānesi:

Nisabho vata bho samaṇo gotamo. Nisabhavatā1 ca panuppannā2 sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamānoti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ udānaɱ udānesi:

Dhorayho vata bho samaṇo gotamo. Dhorayhavatā1 ca panuppannā2 sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamānoti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ udānaɱ udānesi:

Danto vata bho samaṇo gotamo. Dantavatā ca panuppannā sārīrikā vedanā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā sato sampajāno adhivāseti avihaññamānoti.
Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaɱ udānaɱ udānesi:

1. Vatāya ca - sīmu. 1. 2. Samuppantā - macasaɱ, syā, [pts.]

[BJT Page 051]

Passa samādhiɱ subhāvitaɱ cittañca suvimuttaɱ1 nacābhinataɱ nacāpanataɱ na ca sasaɱkhāraniggayhavāritavataɱ2. Yo evarūpaɱ purisanāgaɱ purisasīhaɱ purisājānīyaɱ [page 029] Purisanisabhaɱ purisadhorayhaɱ purisadantaɱ atikkamitabbaɱ maññeyya, kimaññatra adassanāti.

Pañcavedā sataɱ samaɱ
Tapassī brāhmaṇā caraɱ,
Cittañca nesaɱ na sammā vimuttaɱ
Hīnattarūpā na pāraṅgamā te.

Taṇhādhipannā vata sīlabaddhā
Lūkhaɱ tapaɱ vassasataɱ carantā,
Cittañca nesaɱ na sammā vimuttaɱ
Hīnattarūpā na pāraṅgamā te.

Na mānakāmassa damo idhatthi
Na monamatthi asamāhitassa,
Eko araññe viharaɱ pamatto
Na maccudheyyassa tareyya pāranti.

(Bhagavā:)
Mānaɱ pahāya susamāhitatto
Sucetaso sabbadhi vippamutto,
Eko araññe viharaɱ appamatto
Sa maccudheyyassa tareyya pāranti.

1. 4. 9.
Pajjunna dhītusuttaɱ

39. Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā vesāliyaɱ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaɱ. Atha kho kokanadā pajjunnassa dhītā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ mahāvanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho kokanadā3 pajjunnassa dhītā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi.

Vesāliyaɱ vane4 viharantaɱ
Aggaɱ sattassa sambuddhaɱ,
[page 030] Kokanadāhamasmi abhivande
Kokanadā pajjunnassa dhītā.

Sutameva me5 pure āsi
Dhammo cakkhumatānubuddho,
Sāhaɱdāni sakkhī jānāmi
Munino desayato sugatassa.

1. Vimuttaɱ-[pts 2.] Vāritagataɱ-machasaɱ. 3. Kho sā devatā kokanadā-machasaɱ syā. 4. Vesālivane-katthaci. 5. Sutameca puremachasaɱ, syā.

[BJT Page 054]

Ye keci ariyadhammaɱ1
Vigarahantā caranti dummedhā,
Upenti roruvaɱ ghoraɱ
Cirarattaɱ dukkhamanubhavanti

Ye ca kho ariyadhamme 2
Khantiyā upasamena upetā,
Pahāya mānusaɱ dehaɱ
Devakāyaɱ paripūressantī'ti.

1. 4. 10.
Cullapajjunnadhītusuttaɱ

40. Evaɱ me sutaɱ:ekaɱ samayaɱ bhagavā vesāliyaɱ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaɱ. Atha kho cullakokanadā pajjunnassa dhītā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ mahāvanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaɱkami. Upasaɱkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho cullakokanadā pajjunnassa dhītā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Idhāgamā vijjupabhāsavaṇṇā
Kokanadā pajjunnassa dhītā,
Buddhañca dhammañca namassamānā
Gāthā cimā atthavatī abhāsi.

[page 031] Bahunāpi kho naɱ vibhajeyyaɱ
Pariyāyena tādiso dhammo,
Saɱkhittamattaɱ lapayissāmi
Yāvatā me manasā pariyattaɱ.

Pāpaɱ na kayirā vacasā manasā
Kāyena vā kiñcana sabbaloke,
Kāme pahāya satimā sampajāno
Dukkhaɱ na sevetha anatthasaɱhitanti.

Satullapakāyikavaggo catuttho.

Tatruddānaɱ:
Sabbhi maccharinā sādhu nasantujjhānasaññino,
Saddhā samayo sakalikaɱ ubho pajjunnadhītaro'ti.

1. Ariyaɱ dhammaɱ-machasaɱ, syā. 2. Ariye dhamme-machasaɱ, syā. 3. Cūḷa-machasaɱ,

[BJT Page 056]

5. Ādittavaggo

1.5.1

Ādittasuttaɱ
41. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Ādittasmiɱ agārasmiɱ yaɱ nīharati bhājanaɱ,
Taɱ tassa hoti atthāya no ca yaɱ tattha ḍayhati.

Evamādipito1 loko jarāya maraṇena ca,
Nīharetheva dānena dinnaɱ hoti sunīhataɱ.

[page 032] Dinnaɱ sukhaphalaɱ hoti nādinnaɱ hoti taɱ tathā,
Corā haranti rājāno aggi ḍahati nassati.

Atha antena jahati sarīraɱ sapariggahaɱ,
Etadaññāya medhāvī bhuñjetha ca dadetha ca.
Datvā ca bhutvā ca yathānubhāvaɱ anindito saggamupeti ṭhānanti.

1. 5. 2
Kiɱdadasuttaɱ.
(Devatā:)
42. Kiɱdado balado hoti kiɱdado hoti vaṇṇado.
Kiɱdado sukhado hoti kiɱdado hoti cakkhudo.
Yo ca2 sabbadado hoti taɱ me akkhāhi pucchitoti.

(Bhagavā:)
Annado balado hoti vatthado hoti vaṇṇado,
Yānado sukhado hoti dīpado hoti cakkhudo
So ca sabbadado hoti yo dadāti upassayaɱ,
Amataɱdado ca so hoti yo dhammamanusāsatīti.

1. Evaɱ ādittako. - Machasaɱ syā 2. Ko ca - katthaci.

[BJT Page 058]
1. 5. 3.
Annasuttaɱ
(Devatā:)
43. Annamevābhinandanti ubhaye devamānusā,
Atha ko nāma so yakkho yaɱ annaɱ nābhinandatīti.

(Bhagavā:)ye naɱ dadanti saddhāya vippasannena cetasā,
Tameva annaɱ bhajati asmiɱ loke parambhi ca,

Tasmā vineyya maccheraɱ dajjā dānaɱ malābhibhū,
Puññāni paralokasmiɱ patiṭṭhā honti pāṇinanti.

1. 5. 4
Ekamūlasuttaɱ

(Devatā:)
44. Ekamūlaɱ dvirāvaṭṭaɱ timalaɱ pañcapattharaɱ,
Samuddaɱ dvādasāvaṭṭaɱ pātālaɱ atarī isīti.

1. 5. 5.
Anomasuttaɱ
(Devatā:)

45. [page 033] Anomanāmaɱ nipuṇatthadassiɱ paññādadaɱ kāmālaye asattaɱ
Taɱ passatha sabbaviduɱ sumedhaɱ ariye pathe kamamānaɱ mahesinti.

1. 5. 6
Accharāsuttaɱ.
(Devatā:)
46. Accharāgaṇasaṅghuṭṭaɱ pisācagaṇasevitaɱ
Vanantaɱ mohanaɱ nāma kathaɱ yātrā bhavissatīti.

(Bhagavā:)
Ujuko nāma so maggo abhayā nāma sā disā,
Ratho akūjano1 nāma dhammacakkehi saɱyuto.

Hiri tassa apālambo satassa2 parivāraṇaɱ,
Dhammāhaɱ sārathiɱ brūmi sammādiṭṭhipurejavaɱ,

Yassa etādisaɱ yānaɱ itthiyā purisassa vā,
Sa ve etena yānena nibbāṇasseva santike.

Akujjano-syā. 2. Satyassa, - machasaɱ, [pts]

[BJT Page 060]

1. 5. 7
Vanaropasuttaɱ
(Devatā:)
47. Kesaɱ divā ca ratto ca sadā puññaɱ pavaḍḍhati.
Dhammaṭṭhā sīlasampannā ke janā saggagāminoti.

(Bhagavā:)
Ārāmaropā vanaropā ye janā setukārakā,
Papañca udapānañca ye dadanti upassayaɱ.

Tesaɱ divā ca ratto ca sadā puññaɱ pavaḍḍhati,
Dhammaṭṭhā sīlasampannā te janā saggagāminoti.

1. 5:8.
Jetavanasuttaɱ

48. Idañhi taɱ jetavanaɱ isisaṅghanisevitaɱ
Āvutthaɱ dhammarājena pītisañjananaɱ mama.

(Bhagavā:)
[page 034] Kammaɱ vijjā ca dhammo ca sīlaɱ jīvitamuttamaɱ,
Etena maccā sujjhanti na gottena dhanena vā.

Tasmā hi paṇḍito poso sampassaɱ atthamattano,
Yoniso vicine dhammaɱ evaɱ tattha visujjhati.

Sāriputtova paññāya sīlenupasamena ca,
Yopi pāragato1 bhikkhu etāva paramo siyā'ti.

1. 5. 9.
Maccharisuttaɱ
(Devatā:)
49. Ye'dha maccharino loke kadariyā paribhāsakā,
Aññesaɱ dadamānānaɱ antarāyakarā narā.

Kīdiso tesaɱ vipāko samparāyo ca kīdiso,
Bhagavantaɱ puṭṭhumāgamma kathaɱ jānemu taɱ mayanti.

(Bhagavā)
Ye'dha maccharino loke kadariyā paribhāsakā,
Aññesaɱ dadamānānaɱ antarāyakarā narā.

1. Pāraṅgato. Sī. Mu, machasaɱ.

[BJT Page 062]

Nirayaɱ tiracchānayoniɱ yamalokañcupapajjare, 1
Sace enti manussattaɱ daḷidde jāyare kule,
Coḷaɱ piṇḍo ratī khiḍḍā yattha kicchena labbhati.

Parato āsiɱsare2 bālā tampi tesaɱ nalabbhati,
Diṭṭhe3 dhamme savipāko samparāye4 ca duggatīti.

(Devatā:)
Itihetaɱ vijānāma aññaɱ pucchāma gotama,
Ye'dha laddhā manussattaɱ vadaññū vītamaccharā,
Buddhe pasannā dhamme ca saṅghe ca tibbagāravā.

Kīdiso tesaɱ vipāko samparāyo ca kīdiso,
Bhagavantaɱ puṭṭhumāgamma kataɱ jānemu taɱ mayanti.

(Bhagavā:)
Ye'dha laddhā manussattaɱ vadaññū vītamaccharā,
Buddhe pasannā dhamme ca saṅghe ca tibbagāravā,
Ete sagge pakāsenti5 yattha te upapajjare.

[page 035] Sace enti manussattaɱ aḍḍhe ājāyare kule,
Coḷaɱ piṇḍo ratī khiḍḍā yatthākicchena labbhati.

Parasambhatesu bhogesu vasavattīva modare,
Diṭṭhe3 dhamme savipāko samparāye va suggatīti.

1. 5. 10.
Ghaṭīkārasuttaɱ

(Ghaṭīkāra devatā:)
50. Avihaɱ upapannāse vimuttā satta bhikkhavo,
Rāgadosaparikkhīṇā tiṇṇā loke visattikanti.

Ke ca te ataruɱ saṅghaɱ6 maccudheyyaɱ suduttaraɱ,
Ke hitvā mānusaɱ dehaɱ dibbaɱ yogaɱ7 upaccaguɱ.

Upako palagaṇaḍo ca pukkusāti ca te tayo,
Bhaddiyo bhaddadevo ca bāhudanti ca piṅgiyo. 8
Te hitvā mānusaɱ dehaɱ dibbaɱ yogaɱ7 upaccagunti.

(Bhagavā:)
Kusalī bhāsasi tesaɱ mārapāsappahāyinaɱ,
Kassa te dhammamaññāya acchiduɱ bhavabandhanaɱ.

1. Yamalokupapajjare. Syā. Yamalokaɱupapajjare [pts 2.] Āsighare-machasaɱ 3. Diṭṭheva-sīmu. 2 4. Samparāyo-syā 5. Saggā pakāsanti - machasaɱ. 6. Paṅkaɱ-machasaɱ, sīmu 2, [pts.] Ye ca teva ataruɱsaṅgaɱ-syā. Ke va ke va. Sīmū. 1. 7. Dibbayogaɱ - machasaɱ, syā, [pts. 8.] Khaṇḍadevo ca bāhuraggi ca siṅgiyo - machasaɱ. Piṅgiyo- [pts] khaṇḍadevo ca bāhudanti ca siṅgiyo-syā

[BJT Page 064]
(Ghaṭīkāra:)
Na aññatra bhagavatā nāññatra tava sāsanā,
Yassa te dhammamaññāya acchiduɱ bhavabandhanaɱ.

Yattha nāmañca rūpañca asesaɱ uparujjhati,
Taɱ te dhammaɱ idhaññāya acchiduɱ bhavabandhananti.

(Bhagavā:)gambhīraɱ bhāsasi vācaɱ dubbijānaɱ sudubbudhaɱ,
Kassa tvaɱ dhammamaññāya vācaɱ bhāsasi īdisanti.

(Ghaṭīkāra:)
Kumbhakāro pure āsiɱ vehaliṅge1 ghaṭīkaro,
Mātāpettibharo āsiɱ kassapassa upāsako.

[page 036] Virato methunā dhammā brahmacārī nirāmiso,
Ahuvā te sagāmeyyo ahuvā te pure sakhā.

So'haɱ ete2 pajānāmi vimutte satta bhikkhavo,
Rāgadosaparikkhīṇe tiṇṇe loke visattikanti.

(Bhagavā:)
Evametaɱ tadā āsi yathā bhāsasi bhaggava,
Kumbhakāro pure āsi vehaliṅge ghaṭīkaro,
Mātāpettibharo āsi kassapassa upāsako.

Virato methunā dhammā brahmacārī nirāmiso,
Ahuvā me sagāmeyyo ahuvā me pure sakhāti.

(Therā:)
Evametaɱ purāṇānaɱ sahāyānaɱ ahu3 saṅgamo,
Ubhinnaɱ bhāvitattānaɱ sarīrantimadhārinanti.

Ādittavaggo pañcamo.
Tatruddānaɱ:
Ādittaɱ kiɱdadaɱ annaɱ ekamūlamanomiyaɱ,
Accharāvanajetena maccharena ghaṭīkaro'ti.

1Vekaliṅge- machasaɱ, syā. 2. Sobhamete - machasaɱ, syā. 3. Sahāyānamahu- syā.
[BJT Page 066]

6. Jarāvaggo.
1. 6. 1
Jarāsuttaɱ
51. Sāvatthiyaɱ-

(Devatā:)
Kiɱ su yāva jarā sādhu kiɱ su sādhu patiṭṭhitaɱ,
Kiɱ su narānaɱ ratanaɱ kiɱ su corehi dūharanti.

(Bhagavā:) sīlaɱ yāva jarā sādhu saddhā sādhu patiṭṭhitā.
Paññā narānaɱ ratanaɱ puññaɱ corehi dūharanti.

1. 6. 2.
Ajarasāsuttaɱ

(Devatā:)

52. Kiɱ su ajarasā sādhu kiɱ su sādhu adhiṭṭhitaɱ,
Kiɱ su narānaɱ ratanaɱ kiɱ su corehi'hāriyanti.1 1

(Bhagavā:) [page 037] Sīlaɱ ajarasā sādhu saddhā sādhu adhiṭṭhitā,
Paññā narānaɱ ratanaɱ puññaɱ corehi'hāriyanti.

1. 6. 3
Mittasuttaɱ.
(Devatā:)
53. Kiɱ su pavasato2 mittaɱ kiɱ su mittaɱ sake ghare,
Kiɱ mittaɱ atthajātassa kiɱ mittaɱ samparāyikanti.

(Bhagavā:) sattho pavasato2 mittaɱ mātā mittaɱ sake ghare,
Sahāyo atthajātassa hoti mittaɱ punappunaɱ,
Sayaɱ katāni puññāni taɱ mittaɱ samparāyikanti.

1. 6. 4.
Vatthusuttaɱ.
(Devatā:)
54. Kiɱ su vatthu manussānaɱ kiɱsūdha paramo3 sakhā,
Kiɱ su bhūtūpajīvanti4 ye pāṇā paṭhaviɱsitāti.

1. Corehyahāriyanti - machasaɱ. Corehahāriyaɱ -sīmu2. 2. Pasavato - syā. Sīmu. Pathavato-[pts 3.] Paramā-syā. [Pts] sīmu. 1 4. Bhūtā upajīvanti - machasaɱ. Syā. [Pts]

[BJT Page 068]

(Bhagavā:) puttā vatthu manussānaɱ bhariyāva1 paramo2 sakhā,
Vuṭṭhiɱ bhūtūpajīvanti3 ye pāṇā paṭhaviɱsitāti. 4

1. 6. 5
Paṭhamajanetisuttaɱ
(Devatā:)
55. Kiɱ su janeti purisaɱ kiɱ su tassa vidhāvati,
Kiɱ su saɱsāramāpādi kiɱ su tassa mahabbhayanti.

(Bhagavā:) taṇhā janeti purisaɱ cittamassa vidhāvati,
Satto saɱsāramāpādi dukkhamassa mahabbhayanti.

1. 6. 6.
Dutiyajanetisuttaɱ
(Devatā:)
56. Kiɱ su janeti purisaɱ kiɱ su tassa vidhāvati,
Kiɱ su saɱsāramāpādi kismā na parimuccatīti.

(Bhagavā) taṇhā janeti purisaɱ cittamassa vidhāvati,
Satto saɱsāramāpādi dukkhā na parimuccatīti.

1. 6. 7
Tatiyajanetisuttaɱ
(Devatā:)

57. [page 038] Kiɱ su janeti purisaɱ kiɱ su tassa vidhāvati,
Kiɱ su saɱsāramāpādi kiɱ su tassa parāyaṇanti.

(Bhagavā:)
Taṇhā janeti purisaɱ cittamassa vidhāvati,
Satto saɱsāramāpādi kammaɱ tassa parāyaṇanti.

1. Bhariyā ca - machasaɱ. [Pts 2.] Paramā - syā. [Pts.] Sīmu. 1 3. Bhūtā upajīvantimachasaɱ. Syā. [Pts 4.] Paṭhavissitā - machasaɱ

[BJT Page 070]

1. 6. 8.
Uppathasuttaɱ
(Devatā:)
58. Kiɱ su uppatho akkhāto kiɱ su rattindivakkhayo,
Kiɱ malaɱ brahmacariyassa kiɱ sinānamanodakanti.

(Bhagavā:) rāgo uppatho akkhāto1 vayo rattindivakkhayo,
Itthimalaɱ brahmacariyassa etthāyaɱ sajjate pajā,
Tapo ca brahmacariyañca taɱ sinānamanodakanti.

1. 6. 9.
Dutiyāsuttaɱ
(Devatā:)
59. Kiɱ su dutiyā2 purisassa hoti kiɱ su venaɱ pasaɱsati,
Kissa cābhirato macco sabbadukkhā pamuccatīti.

(Bhagavā:) saddhā dutiyā purisassa hoti paññā cenaɱ pasaɱsati,
Nibbāṇābhirato macco sabbadukkhā pamuccatīti.

1. 6. 10
Kavisuttaɱ
(Devatā:)

60. Kiɱ su nidānaɱ gāthānaɱ kiɱ su tāsaɱ viyañjanaɱ,
Kiɱ su sannissitā gāthā kiɱ su gāthānamāsayo.

(Bhagavā:)
Chando nidānaɱ gāthānaɱ akkharā tāsaɱ viyañjanaɱ,
Nāmasannissitā gāthā kavi gāthānamāsayo.

Jarāvaggo chaṭṭho.
Tatruddānaɱ:

Jarā ajarasā mittaɱ vatthu tīṇī janeti ca,
Uppatho ca dutiyā ca kavinā pūrito vaggoti.

1. Akkhāti. - Syā. [Pts 2.] Dutiyaɱ - syā. *Dutiya uppathasuttaɱ. Sīmu. 2.
[BJT Page 72.] [\x 72/]
7. Anvavaggo
1. 7. 1.
Nāma(anvabhavi)suttaɱ
61. Sāvatthiyaɱ -

(Devatā:) [page 039] Kiɱsu sabbaɱ anvabhavi1 kismā bhiyyo2 na vijjati,
Kissassa3 ekadhammassa sabbeva vasamanvagūti.

(Bhagavā:) nāmaɱ sabbaɱ anvabhavi1 nāmā bhiyyo na vijjati,
Nāmassa ekadhammassa sabbeva vasamanvagūti.

1. 7. 2.
Cittasuttaɱ
(Devatā:)
62. Kenassu nīyati loko kenassu parikassati, 4
Kissassa3 ekadhammassa sabbeva vasamanvagūti.

(Bhagavā:) cittena nīyati loko cittena parikassati, 4
Cittassa ekadhammassa sabbeva vasamanvagūti.

1. 7. 3
Taṇhāsuttaɱ
(Devatā:)
63. Kenassu nīyati loko kenassu parikassati, 4
Kissassa3 ekadhammassa sabbeva vasamanvagūti,

(Bhagavā:) taṇhāya nīyati loko taṇhāya parikassati, 4
Taṇhāya ekadhammassa sabbeva vasamanvagūti.

1. 7. 4.
Saɱyojanasuttaɱ

(Devatā:)
64. Kiɱ su saɱyojano loko kiɱ su tassa vicāraṇaɱ,
Kissassa3 vippahāṇena nibbāṇamiti vuccatīti.

1. Anvabhavī-sīmu. 2. Bhīyo. -Itipi. 3. Kissassu-machasaɱ, [pts. 4.] Parikissati-syā. [Pts.]
[BJT Page 74]
(Bhagavā:) nandi1 saɱyojano loko vitakkassa vicāraṇaɱ,
Taṇhāya vippahāṇena nibbāṇamiti vuccatīti.

1. 7. 5
Bandhanasuttaɱ
(Devatā:)
65. Kiɱsu sambandhano loko kiɱsu tassa vicāraṇaɱ,
Kissassa vippahāṇena sabbaɱ chindati bandhananti.

(Bhagavā:) [page 040] Nandi1 sambandhano loko vitakkassa vicāraṇaɱ,
Taṇhāya vippahāṇena sabbaɱ chindati bandhananti.

1. 7. 6
Abbhāhatasuttaɱ
(Devatā:)
66. Kenassubbhāhato loko kenassu parivārito,
Kena sallena otiṇṇo kissa dhūmāyito2 sadāti.

(Bhagavā:) maccunā'bbhāhato loko jarāya parivārito,
Taṇhāsallena otiṇṇo icchādhūmāyito2 sadāti.

1. 7. 7.
Uḍḍitasuttaɱ
(Devatā:)
67. Kenassu uḍḍito loko kenassu parivārito,
Kenassu pihito loko kismiɱ loko patiṭṭhitoti.

(Bhagavā:) taṇhāya uḍḍito loko jarāya parivārito,
Maccunā pihito loko dukkhe loko patiṭṭhitoti.

1. 7. 8.
Pihitasuttaɱ
(Devatā:)
68. Kenassu pihito loko kismiɱ loko patiṭṭhito,
Kenassu uḍḍito loko kenassu parivāritoti.

1. Nandi-machasaɱ. [Pts 2.] Dhūpāyito - machasaɱ. Syā. [Pts]

[BJT Page 076]
(Bhagavā:) maccunā pihito loko dukkhe loko patiṭṭhito,
Taṇhāya uḍḍito loko jarāya parivārito.

1. 7. 9.
Icchāsuttaɱ
(Devatā:)
69. Kenassu bajjhati loko kissa vinayāya muccati,
Kissassa vippahāṇena sabbaɱ chindati bandhananti.

(Bhagavā:) icchāya bajjhati loko icchāvinayāya muccati,
Icchāya vippahāṇena sabbaɱ chindati bandhananti.

1. 7. 10
Lokasuttaɱ
(Devatā:)
70. [page 041] Kismiɱ loko samuppanno kismiɱ kubbati santhavaɱ,
Kissa loko upādāya kismiɱ loko vihaññatīti.

(Bhagavā:) chassu1 loko samuppanno chassu1 kubbati santhavaɱ,
Channameva upādāya chassu1 loko vihaññatīti.

Anvavaggo sattamo.
Tatruddānaɱ:
Nāmaɱ cittañca taṇhā ca saɱyojanañca bandhanā,
Abbhāhatuḍḍito pihito icchā lokena te dasāti.

8. Jhatvā2 vaggo
1. 8. 1.
Jhatvāsuttaɱ
71. Sāvatthiyaɱ-
Ekamantaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi.

Kiɱ su jhatvā2 sukhaɱ seti kiɱ su jhatvā2 na socati,
Kissassa ekadhammassa vadhaɱ rocesi gotamāti.

1. Chasu-machasaɱ. Syā. [Pts. 2.] Chetvā -machasaɱ. [Pts.] Ghatvā - syā.

[BJT Page 078]
(Bhagavā:) kodhaɱ jhatvā1 sukhaɱ seti kodhaɱ jhatvā1 na socati,
Kodhassa visamūlassa madhuraggassa devate,
Vadhaɱ ariyā pasaɱsanti taɱ hi jhatvā1 na socatīti.

1. 8. 2.
Rathasuttaɱ
(Devatā:)
72. Kiɱ su rathassa paññāṇaɱ kiɱ su paññāṇamaggino,
Kiɱ su raṭṭhassa paññāṇaɱ kiɱ su paññāṇamitthiyāti.

(Bhagavā:) [page 042] Dhajo rathassa paññāṇaɱ dhūmo paññāṇamaggino,
Rājā raṭṭhassa paññāṇaɱ bhattā paññāṇamitthiyāti.

1. 8. 3.
Vittasuttaɱ.
(Devatā:)
73. Kiɱ sūdha vittaɱ purisassa seṭṭhaɱ kiɱ su suciṇṇo sukhamāvahāti,
Saccaɱ have sādutaraɱ rasānaɱ paññājīviɱ jīvitamāhu3 seṭṭhanti.

1. 8. 4.
Vuṭṭhisuttaɱ.
(Devatā:) kiɱ su uppatataɱ seṭṭhaɱ kiɱ su nipatataɱ varaɱ,
74. Kiɱ su pavajamānānaɱ kiɱ su pavadataɱ varanti.

(Aparā devatā:)
Bījaɱ uppatataɱ seṭṭhaɱ vuṭṭhi nipatataɱ varā,
Gāvo pavajamānānaɱ putto pavadataɱ varoti.

(Bhagavā:) vijjā uppatataɱ seṭṭhā avijjā nipatataɱ varā,
Saṅgho pavajamānānaɱ buddho pavadataɱ varoti.

1. Chetvaɱ-machasaɱ. [Pts] ghatvā-syā. 2. Sādhutaraɱ - syā. 3. Jivijīvitaɱ-syā.
[BJT Page 080]
1. 8. 5
Bhītasuttaɱ.
(Devatā:)
75. Kiɱ sūdha bhītā janatā anekā maggo ca nekāyatanaɱ pavutto,
Pucchāmi taɱ gotama bhūripañña kismiɱ ṭhito paralokaɱ na bhāyeti.

(Bhagavā:) vācaɱ manañca paṇidhāya sammā kāyena pāpāni akubbamāno,
Bavhannapānaɱ1 gharamāvasanto [page 043] Saddho mudū saɱvibhāgī vadaññū,
Etesu dhammesu ṭhito catūsu dhamme ṭhito paralokaɱ na bhāyeti.

1. 8. 6.
Najīratisuttaɱ
(Devatā:)
76. Kiɱ su jīrati2 kiɱ na jīrati kiɱ su uppathoti vuccati,
Kiɱ su dhammānaɱ paripantho kiɱ su rattindivakkhayo,
Kiɱ malaɱ brahmacariyassa kiɱ sinānamanodakaɱ.

Kati lokasmiɱ chiddāni yattha cittaɱ na tiṭṭhati,
Bhagavantaɱ puṭṭhumāgamma kathaɱ jānemu taɱ mayanti.

(Bhagavā:) rūpaɱ jīrati maccānaɱ nāmagottaɱ na jīrati,
Rāgo uppathoti vuccati lobho dhammānaɱ paripantho,
Vayo rattindivakkhayo itthimalaɱ brahmacariyassa etthāyaɱ sajjate pajā
Tapo ca brahmacariyañca taɱ sinānamanodakaɱ,
Cha lokasmiɱ chiddāni yattha cittaɱ na tiṭṭhati,
Ālassaɱ3 ca pamādo ca anuṭṭhānaɱ asaɱyamo,
Niddā tandi ca4 te chidde sabbaso taɱ vivajjayeti.

1. 8. 7
Issarasuttaɱ
(Devatā:)
77. Kiɱ su issariyaɱ loke kiɱ su bhaṇḍānamuttamaɱ,
Kiɱ su satthamalaɱ loke kiɱ su lokasmiɱ abbudaɱ5.

Kiɱ su harantaɱ vārenti haranto pana ko piyo,
Kiɱ su punappunāyantaɱ abhinandanti paṇḍitāti.

1. Bahunnapānaɱ-syā. Bahvannapānaɱ - machasaɱ, . [Pts 2.] Kiɱ chīrati -machasaɱ. [Pts]
3. Ālasyaɱ - machasaɱ syā. 4. Tandi-machasaɱ. Syā [pts. 5.] Abbudā-sīmu2.

[BJT Page 082. ]
(Bhagavā:) vaso issariyaɱ loke itthi bhaṇḍānamuttamaɱ,
Kodho satthamalaɱ loke corā lokasmiɱ abbudaɱ1

Coraɱ harantaɱ vārenti haranto samaṇo piyo,
Samaṇaɱ punappunāyantaɱ abhinandanti paṇḍitāti.

1. 8. 8
Kāmasuttaɱ
(Devatā:)
78. [page 044] Kimatthakāmo na dade kiɱ macco na pariccaje,
Kiɱ su muñceyya2 kalyāṇaɱ pāpika3ñca na mocayeti4

(Bhagavā:) attānaɱ na dado poso attānaɱ na pariccaje,
Vācaɱ muñceyya2 kalyāṇaɱ pāpikañca3 na mocayeti4.

1. 8. 9.
Pātheyyasuttaɱ
(Devatā:)
79. Kiɱ su bandhati pātheyyaɱ kiɱ su bhogānamāsayo,
Kiɱ su naraɱ parikassati kiɱ su lokasmiɱ dujjahaɱ,
Kismiɱ baddhā puthu5 sattā pāsena sakuṇī yathāti.

(Bhagavā:) saddhā bandhati pātheyyaɱ siri bhogānamāsayo,
Icchā naraɱ parikassati icchā lokasmiɱ dujjahā,
Icchābaddhā puthu5 sattā pāsena sakuṇī yathāti.

1. 8. 10
Pajjotasuttaɱ
(Devatā:)
80. Kiɱ su lokasmiɱ6 pajjoto kiɱ su lokasmiɱ6 jāgaro,
Kiɱ su kamme sajīvānaɱ kimassa iriyāpatho.

Kiɱ su alasaɱ analasañca mātā puttaɱva posati,
Kiɱ su bhūtūpajīvanti ye pāṇā paṭhaviɱsitāti.

1. Abbudā-sīmu. 2. 2. Mucceyya-syā. Sīmu. 2. [Pts 3.] Pāpiyaɱ-syā. Sīmu. 1. [Pts.] Na ca mocaye-machasaɱ. 5. Puthū - machasaɱ. Syā. 6. Lokasmi - machasaɱ. Syā

[BJT Page 084]
(Bhagavā:) paññā lokasmiɱ 1 pajjoto sati lokasmiɱ1 jāgaro,
Gāvo kamme sajīvānaɱ sītassa iriyāpatho.

Vuṭṭhi alasaɱ analasañca mātā puttaɱva posati,
Vuṭṭhiɱ bhūtūpajīvanti ye pāṇā paṭhaviɱsitāti.

1. 8. 11.
Araṇasuttaɱ
(Devatā:)
81. Ke sūdha araṇā loke kesaɱ vusitaɱ na nassati,
Kedha icchaɱ parijānanti kesaɱ bhojissiyaɱ2 sadā.

[page 045] Kiɱ su mātā pitā bhātā vandantī naɱ patiṭṭhitaɱ,
Kiɱ su idha jātihīnaɱ abhivādenti khattiyāti.

(Bhagavā:) samaṇīdha araṇā loke samaṇānaɱ vusitaɱ na nassati.
Samaṇā icchaɱ parijānanti samaṇānaɱ bhojissiyaɱ2 sadā.

Samaṇaɱ mātā pitā bhātā vandanti naɱ patiṭṭhitaɱ,
Samaṇīdha jātihīnaɱ abhivādenti khattiyāti.

Jhatvāvaggo aṭṭhamo.

Tatruddānaɱ:
Jhatvā rathañca cittañca vuṭṭhi bhītā na jīrati,
Issaraɱ kāmaɱ pātheyyaɱ pajjoto araṇenavāti.

Devatāsaɱyuttaɱ samattaɱ.

1. Lokasmiɱ-machasaɱ, syā. 2. Bhojisiyaɱ-syā. [Pts]

[BJT Page 086]
2. Devaputtasaɱyuttaɱ.

1. Suriyavaggo.
2. 1. 1
Paṭhamakassapasuttaɱ
82. [page 046] Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho kassapo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi.

Ekamantaɱ ṭhito kho kassapo devaputto bhagavantaɱ etadavoca: "bhikkhuɱ bhagavā pakāsesi. No ca bhikkhuno anusāsaninti. "1.

(Bhagavā:)
Tena hi kassapa taññevettha paṭibhātūti.
(Kassapadevaputto:)
"Subhāsitassa sikkhetha samaṇūpāsanassa ca,
Ekāsanassa ca raho cittavūpasamassa cāti. "

Idamavoca kassapo devaputto samanuñño satthā ahosi.
Atha kho kassapo devaputto samanuñño me satthāti bhagavantaɱ
Abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyīti.

2. 1. 2.
Dutiyakassapasuttaɱ
83. Sāvatthiyaɱ-
Ekamantaɱ ṭhito kho kassapo devaputto bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Bhikkhu siyā jhāyī vimuttacitto ākaṅkhe ce hadayassānupattiɱ,
Lokassa ñatvā udayabbayañca sucetaso anissito tadānisaɱsoti.

1. Anusāsanti-katthaci.

[BJT Page 088]
2. 1. 3.
Māghasuttaɱ

84. Sāvatthiyaɱ

[page 047] Atha kho māgho devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho māgho devaputto bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Kiɱ su jhatvā sukhaɱ seti kiɱ su jhatvā na socati,
Kissassa ekadhammassa vadhaɱ rocesi gotamāti.

(Bhagavā:) kodhaɱ jhatvā sukhaɱ seti kodhaɱ jhatvā na socati,
Kodhassa visamūlassa madhuraggassa vatrabhū,
Vadhaɱ ariyā pasaɱsanti taɱ hi jhatvā na socatīti.

2. 1. 4
Māgadhasuttaɱ
85. Sāvatthiyaɱ-
Ekamantaɱ ṭhito kho māgadho devaputto bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi: kati lokasmiɱ pajjotā yehi loko pakāsati.
Bhagavantaɱ puṭṭhumāgamma kathaɱ jānemu taɱ mayanti,

(Bhagavā:) cattāro loke pajjotā pañcamettha na vijjati,
Divā tapati ādicco rattiɱ ābhāti candimā.

Atha aggi divārattiɱ tattha tattha pakāsati,
Sambuddho tapataɱ seṭṭho esā ābhā anuttarāti.

2. 1. 5.
Dāmalisuttaɱ

86. Sāvatthiyaɱ-
Atha kho dāmali devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho dāmali devaputto bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi.

[BJT Page 090]

Karaṇīyametaɱ 1 brāhmaṇena padhānamakilāsunā2,
Kāmānaɱ vippahāṇena na tenāsiɱsate3 bhavanti.

Natthi kiccaɱ brāhmaṇassa ( dāmalīti bhagavā) katakicco hi brāhmaṇo,
Yāva na gādhaɱ labhati [page 048] Nadīsu āyūhati sabbagattehi jantu
Gādhañca laddhāna thale ṭhito so nāyūhati pāragato hi soti4

Esūpamā dāmali brāhmaṇassa khīṇāsavassa nipakassa jhāyino,
Pappuyya jātimaraṇassa antaɱ nāyūhati pāragato hi soti.

2. 1. 6
Kāmadasuttaɱ
87. Sāvatthiyaɱ -
Ekamantaɱ ṭhito kho kāmado devaputto bhagavantaɱ etadavoca:
Dukkaraɱ bhagavā sudukkaraɱ bhagavāti,

Dukkaraɱ cāpi karonti (kāmadāti bhagavā)
Sekhā5 sīlasamāhitā,
Ṭhitattā anagāriyupetassa
Tuṭṭhi hoti sukhāvahāti.

Dullabhā bhagavā yadidaɱ tuṭṭhīti.

Dullabhaɱ vāpi labhanti (kāmadāti bhagavā)
Cittavūpasame ratā,
Yesaɱ divā ca ratto ca
Bhāvanāya rato manoti,

Dussamādahaɱ bhagavā yadidaɱ cittanti.

Dussamādahaɱ vāpi samādahanti(kāmadāti bhagavā)
Indriyūpasame ratā,
Te chetvā maccuno jālaɱ
Ariyā gacchanti kāmadāti.

Duggamo bhagavā visamo maggoti,

(Bhagavā:)

Duggame visame vāpi
Ariyā gacchanti kāmada,
Anariyā visame magge
Papatanti avaɱsirā,
Ariyānaɱ samo maggo
Ariyā hi visame samāti.

1. Karaṇīyamettha-[pts 2.] Padhānaɱ akilāsunā-machasaɱ. 3. Na tenāsīsate -machasaɱ. [Pts 4.] Sova - machasaɱ 5. Sekkhā -syā

[BJT Page 092]

2. 1. 7
Pañcālacaṇḍasuttaɱ
88. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ ṭhito ko pañcālacaṇḍo devaputto bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Sambādhe vata okāsaɱ avindi bhūrimedhaso,
Yo jhānambudhā1 buddho patilīnanisabho munīti.

Sambādhe vāpi vindanti2(pañcālacaṇḍāti bhagavā) dhammaɱ nibbāṇapattiyā,
Ye satiɱ paccalatthuɱ su3 sammā te susamāhitāti.

2. 1. 8.
Tāyanasuttaɱ
89. Sāvatthiyaɱ-
[page 049] Atha kho tāyano devaputto purāṇatitthakaro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādatvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho tāyano devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Chinda sotaɱ parakkamma kāme panuda4 brāhmaṇa,
Nappahāya munī kāme nekattamupapajjati.

Kayirā ce kayirāthenaɱ daḷhamenaɱ parakkame,
Sithilohi paribbājo bhiyyo ākirate rajaɱ.

Akataɱ dukkataɱ5 seyyo pacchā tapati6 dukkataɱ,
Katañca sukataɱ seyyo yaɱ katvā nānutappati.

Kuso yathā duggahito hatthamevānukantati,
Sāmaññaɱ dupparāmaṭṭhaɱ nirayāyūpakaḍḍhati.

Yaɱ kiñci sithilaɱ kammaɱ saɱkiliṭṭhañca yaɱ vataɱ,
Saɱkassaraɱ brahmacariyaɱ na taɱ hoti mahapphalanti.

Idamavo ca tāyano devaputto idaɱ vatvā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyīti.

1. Jhānamabujjha- machasaɱ. Jhānamabuddha- syā. [Pts. 2.] Picaniṭṭhani-syā. 3. Paccalatthaɱsu-machasaɱ[pts] paccacalabbhaɱsusyā. Paccaladdhaɱsu-sīmu. 4. Panūda-sā. 5 Dukkaṭaɱ-machasaɱ. Syā 6. 2. Tappati-syā.

[BJT Page 094]

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: imaɱ bhikkhave rattiɱ tāyano nāma devaputto purāṇatitthakaro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yenāhaɱ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito bhikkhave tāyano1 devaputto mama santike imā gāthāyo abhāsi:

Chinda sotaɱ parakkamma kāme panuda4 brāhmaṇa,
Nappahāya muni kāme nekattamupapajjati.

Kayirā ce kayirāthenaɱ daḷhamenaɱ parakkame,
[page 050] Sithilohi paribbājo bhiyyo ākirate rajanti.

Akataɱ dukkataɱ5 seyyo pacchā tapati dukkataɱ,
Katañca sukataɱ seyyo yaɱ katvā nānutappati.

Kuso yathā duggahito hatthamevānukantati,
Sāmaññaɱ dupparāmaṭṭhaɱ nirayāyūpakaḍḍhati.

Yaɱ kiñci sithilaɱ kammaɱ saɱkiliṭṭhañca yaɱ vataɱ,
Saṅkassaraɱ brahmacariyaɱ na taɱ hoti mahapphalanti.

Idamavo ca tāyano devaputto idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyi.

Uggaṇhātha bhikkhave, tāyanagāthā, pariyāpuṇātha bhikkhave, tāyanagāthā. Dhāretha bhikkhave, tāyanagāthā. Atthasaɱhitā bhikkhave, tāyanagāthā. Ādibrahmacariyikāti, 2.
2. 1. 9.
Candimasuttaɱ.
90. Sāvatthiyaɱ-

Tena kho pana samayena candimā devaputto rāhunā asurindena gahito hoti. Atha kho candimā devaputto bhagavantaɱ anussaramāno tāyaɱ velāyaɱ imaɱ gāthaɱ abhāsi:

"Namo te buddhavīratthu vippamuttosi sabbadhi,
Sambādhapaṭipannosmi tassa me saraṇaɱ bhavāti. "

Atha kho bhagavā candimaɱ devaputtaɱ ārabbha rāhuɱ asurindaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

"Tathāgataɱ arahantaɱ candimā saraṇaɱ gato
Rāhu candaɱ pamuñcassu buddhā lokānukampakāti. "

1. Ṭhito kho tāyano - sīmu. Syā. [Pts 2.] Cariyakāsyā.

[BJT Page 096]

Atha kho rāhu asurindo candimaɱ devaputtaɱ muñcitvā taramānarūpo yena vepacitti asurindo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā saɱviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitaɱ kho rāhuɱ asurindaɱ vepacitti asurindo gāthāya ajjhabhāsi:

Kinnu santaramānova rāhu candaɱ pamuñcasi,
Saɱviggarūpo āgamma kinnu bhīto va tiṭṭhasīti.

Sattadhā me phale muddhā jīvanto na sukhaɱ labhe,
Buddhagāthābhigītomhi no ce muñceyya candimanti.

2. 1. 10
Suriya1suttaɱ.
91. Sāvatthiyaɱ-
[page 051] Tena kho pana samayena suriyo1 devaputto rāhunā asurindena gahito hoti. Atha kho suriyo1 devaputto bhagavantaɱ anussaramāno tāyaɱ velāyaɱ imaɱ gāthaɱ abhāsi:-

"Namo te buddhavīratthu vippamuttosi sabbadhi,
Sambādhapaṭipannosmi tassa me saraṇaɱ bhavāti. "

Atha kho bhagavā suriyaɱ devaputtaɱ ārabbha rāhuɱ asurindaɱ gāthāhi2 ajjhabhāsi:-
"Tathāgataɱ arahantaɱ suriyo1 saraṇaɱ gato,
Rāhu suriyaɱ1 pamuñcassu buddhā lokānukampakāti.

Yo andhakāre tamasī3 pabhaṅkaro verocano maṇḍalī uggatejo,
Mā rāhu gilī caraɱ antalikkhe4 pajaɱ mama rāhu pamuñca suriyanti, "

Atha kho rāhu asurindo suriyaɱ1 devaputtaɱ muñcitvā taramānarūpo yena vepacitti asurindo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā saɱviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitaɱ kho rāhuɱ asurindaɱ vepacitti asurindo gāthāya ajjhabhāsi:

" Kinnusantaramānova rāhu suriyaɱ pamuñcasi,
Saɱviggarūpo āgamma kinnu bhītova tiṭṭhasīti.

"Sattadhā me phale muddhā jīvanto na sukhaɱ labhe,
Buddhagāthābhi gītomhi no ce muñceyya suriyanti. "

Suriyavaggo paṭhamo

Tatruddānaɱ

Dve kassapā ca māgho ca māgadho dāmali kāmado,
Pañcālacaṇḍo tāyano candimasuriyena te dasāti.

1. Sūriya-machasaɱ 2. Gāthāya - syā. 3. Tamasi-machasaɱ. 4. Caramantalikkhe-machasaɱ.
[BJT Page 098]

2. Anāthapiṇḍikavaggo.
2. 2. 1
Candimasasuttaɱ.
92. Sāvatthiyaɱ-

Atha kho candimaso devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena [page 052] Bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho candimaso devaputto bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Te hi sotthiɱ gamissanti kacchevāmakase magā,
Jhānāni upasampajja ekodī nipakā satāti.

(Bhagavā:) te hi pāraɱ gamissanti chetvā jālaɱ va ambujo,
Jhānāni upasampajja appamattā raṇañjahāti.

2. 2. 2. Veṇhu1suttaɱ.

93. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ ṭhito kho veṇhu1 devaputto bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Sukhitā vata2 te manujā sugataɱ payirupāsiya,
Yuñjaɱ3 gotama sāsane appamattānusikkhareti.

Ye me pavutte4 satthipade5 (veṇhoti bhagavā) anusikkhanti jhāyino,
Kāle te appamajjantā na maccuvasagā6 siyunti.

2. 2. 3.
Dīghalaṭṭhisuttaɱ.

94. Sāvatthiyaɱ-

Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati vephavane kalandakanivāpe.

Atha kho dīghalaṭṭhi devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ vephavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho dīghalaṭṭhi devaputto bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi7:

Bhikkhu siyā jhāyī vimuttacitto ākaṅkhe ce hadayassānupattiɱ,
Lokassa ñatvā udayabbayañca sucetaso anissito tadānisaɱsoti.

1. Veṇaḍu - syā. [Pts.] Machasaɱ 2. Sukhitāva-machasaɱ. [Pts 3.] Yuñja-syā. 4. Vutte-syā. 5. Saṭṭhapade-machasaɱ. 6. Vasaṅgā - [pts 7.] Bhagavato santike. Imaɱ gāthaɱ abhāsi-machasaɱ. Syā.

[BJT Page 100]
2. 2. 4
Nandanasuttaɱ

95. Sāvatthiyaɱ-
Ekamantaɱ ṭhito kho nandano devaputto bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:-

Pucchāmi taɱ gotama bhūripañña
Anāvaṭaɱ bhagavato ñāṇadassanaɱ
[page 053] Kathaɱvidhaɱ sīlavantaɱ vadanti.
Kathaɱvidhaɱ paññavantaɱ1 vadanti
Kathaɱvidho dukkhamaticca irīyati. 2
Kathaɱvidhaɱ devatā pūjayantīti.

(Bhagavā:) yo sīlavā paññavā bhāvitatto
Samāhito jhānarato satīmā,
Sabbassa sokā vigatā pahīṇā
Khīṇāsavo antimadehadhārī

Tathāvidhaɱ sīlavantaɱ vadanti
Tathāvidhaɱ paññavantaɱ3 vadanti.
Tathāvidho dukkhamaticca irīyati
Tathāvidhaɱ devatā pūjayantīti.

2. 2. 5
Candanasuttaɱ.
96. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ ṭhito kho candano devaputto bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:-

Ko sū4dha taratī oghaɱ rattindivamatandito
Appatiṭṭhe anālambe ko gambhīre na sīdatīti.

(Bhagavā. )
Sabbadā sīlasampanno paññavā susamāhito,
Āraddhaviriyo pahitatto oghaɱ tarati duttaraɱ

Virato kāmasaññāya rūpasaññojanātigo,
Nandirāgaparikkhīṇo5 so gambhīre na sīdatīti.

2. 2. 6.
Vasudattasuttaɱ. 6
97. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ ṭhito kho vasudatto6 devaputto bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:
1. Bhūripaññaɱ-[pts 2.] Iriyati. - Machasaɱ. Syā. [Pts 3.] Paññavantaɱ-[pts 4.] Kathaɱsu-machasaɱ syā. [Pts 5.] Nandībhava-sī1. Syā -[pts. 6.] Sudattasuttaɱ-sīmu. 2
[BJT Page 102]

Sattiyā viya omaṭṭho ḍayhamānova1 matthake,
Kāmarāgappahāṇāya sato bhikkhu paribbajeti.

(Bhagavā:) sattiyā viya omaṭṭho ḍayhamānova matthake,
Sakkāyadiṭṭhippahāṇāya sato bhikkhu paribbajeti.

2. 2. 7
Subrahmasuttaɱ,

98. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ ṭhito kho subrahmā devaputto bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:-

Niccaɱ utrastamidaɱ cittaɱ niccaɱ ubbiggamidaɱ mano
[page 054] Anuppannesu kicchesu2 atho uppatitesu ca
Sace atthi anutrastaɱ taɱ me akkhāhi pucchito ti.

(Bhagavā:) nāññatra bojjhaṅgā tapasā3 nāññatra indriyasaɱvarā, 4
Nāññatra sabbanissaggā5 sotthiɱ passāmi pāṇinanti. 6.

2. 2. 8.
Kakudhasuttaɱ.

99. Sāvatthiyaɱ-

Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā sākete viharati añjanavane migadāye. Atha kho kakudho devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ añjanavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho kakudho devaputto bhagavantaɱ etadavoca:

Nandasi samaṇāti? Kiɱ laddhā āvusoti? Tena hi samaṇa socasīti? Kiɱ jīyittha āvusoti? Tena hi samaṇa neva nandasi neva7 socasīti? Evamāvusoti.

Kacci tvaɱ anagho8 bhikkhu kacci nandi9 na vijjati,
Kacci taɱ ekamāsīnaɱ arati nābhikīratīti.

(Bhagavā:)
Anīgho8 ve ahaɱ yakkha atho nandi na vijjati,
Atho maɱ ekamāsīnaɱ 10 arati nābhikīratīti.

1. Ḍayhamāneva-syā 2. Kiccesu -sīmu. 1. Syā. [Pts. 3.] Bojjhā tapasā-machasaɱ. 4. Nāññatirandriyasaɱvarā -machasaɱ. 5. Sabbanissaṅaɱgā-sī1. 6. Idamavoca-petatthevantaradhāyiti. Machasaɱ. Syā 7. Nava - machasaɱ [pts. 8.] Anigho-sīmu. 2 9. Atho nandi-[pts 10.] Mamekamāsīnaɱ -syā.

[BJT Page 104]

(Devaputto:)
Kathaɱ tvaɱ anagho1 bhikkhu kathaɱ nandi na vijjati,
Kathaɱ taɱ ekamāsīnaɱ aratī nābhikīratīti.

(Bhagavā:) aghajātassa ve nandi nandijātassa ve aghaɱ,
Anandi anagho1 bhikkhu evaɱ jānāhi āvusoti.

(Devaputto:)
Cirassaɱ vata passāmi2 brāhmaṇaɱ parinibbutaɱ,
Anandiɱ anaghaɱ bhikkhuɱ tiṇṇaɱ loke visattikanti.

2. 2. 9.
Uttarasuttaɱ
100. Rājagahe-

Ekamantaɱ ṭhito kho uttaro devaputto bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:
[page 055] Upanīyati jīvitamappamāyu jarūpanītassa na santi tāṇā,
Etaɱ bhayaɱ maraṇe pekkhamāno puññāni kayirātha sukhāvahāni.

(Bhagavā:) upanīyati jīvitamappamāyu jarūpanītassa na santi tāṇā,
Etaɱ bhayaɱ maraṇe pekkhamāno lokāmisaɱ pajahe santipekkhoti.

2. 2. 10
Anāthapiṇḍikasuttaɱ.

101. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ ṭhito kho anāthapiṇḍiko devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Idaɱ hi taɱ jetavanaɱ isisaṅghanisevitaɱ,
Āvutthaɱ dhammarājena pītisañjananaɱ mama.

Kammaɱ vijjā ca dhammo ca sīlaɱ jīvitamuttamaɱ,
Etena maccā sujjhanti na gottena dhanena vā.

Tasmā hi paṇḍito poso sampassaɱ atthamattano,
Yoniso vicine dhammaɱ evaɱ tattha visujjhati.

1. Anīgho-sīmu2 2. Ssāma - sī. 1, 2.

[BJT Page 106]

Sāriputtova paññāya sīlena upasamena1 ca,
Yopi pāragato2 bhikkhu etāva paramo siyāti.

Idamavoca anāthapiṇḍiko devaputto. Idaɱ vatvā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyī. 3

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi. Imaɱ bhikkhave rattiɱ aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yenāhaɱ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho bhikkhave so devaputto mama santike imā gāthāyo abhāsi:

"Idaɱ hi taɱ jetavanaɱ isisaṅghanisevitaɱ,
Āvutthaɱ dhammarājena pītisañjananaɱ mama.

Kammaɱ vijjā ca dhammo ca sīlaɱ jīvitamuttamaɱ,
Etena maccā sujjhanti na gottena dhanena vā.

Tasmā hi paṇḍito poso sampassaɱ atthamattano,
[page 056] Yoniso vicine dhammaɱ evaɱ tattha visujjhati.

Sāriputtova paññāya sīlena upasamena ca,
Yopi pāragato2 bhikkhu etāva paramo siyā"ti.

Idamavoca bhikkhave so devaputto idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyīti.

Evaɱ vutte āyasmā ānando bhagavantaɱ etadavoca: so hi nūna bhante anāthapiṇḍiko devaputto bhavissati. Anāthapiṇḍiko gahapati āyasmante sāriputte abhippasanno ahosīti.

Sādhu sādhu ānanda yāvatakaɱ kho ānanda takkāya pattabbaɱ anuppattaɱ4 tayā. Anāthapiṇḍiko hi so ānanda devaputtoti.

Anāthapiṇḍikavaggo dutiyo.

Tatruddānaɱ:

Candimaso ca veṇhu ca dīghalaṭṭhi ca nandano
Candano vasudatto ca subrahmā kakudhena ca,
Uttaro navamo vutto dasamo anāthapiṇḍikoti.

1. Sīlenupasamena-[pts.] Sī2. 2. Pāraṅgato - machasaɱ, [pts 3.] Dhāyīti-sīmu. 2. Syā. 4. Anuppattaɱ taɱ - machasaɱ.

[BJT Page 108]

3. Nānātitthiyavaggo.
2. 3. 1.
Sivasuttaɱ

102. Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho sivo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kelakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho sivo devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaɱ,
Sataɱ saddhammamaññāya seyyo hoti na pāpiyo.

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaɱ,
Sataɱ saddhammamaññāya paññā labbhati nāññato

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaɱ,
Sataɱ saddhammamaññāya sokamajjhe na socati.

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaɱ,
[page 057] Sataɱ saddhammamaññāya ñātimajjhe virocati

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaɱ,
Sataɱ saddhammamaññāya sattā gacchanti suggatiɱ.

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaɱ,
Sataɱ saddhammamaññāya sattā tiṭṭhanti sātatanti.

Atha kho bhagavā sivaɱ devaputtaɱ gāthāya paccabhāsi:

Sabbhireva samāsetha sabbhi kubbetha santhavaɱ,
Sataɱ saddhammamaññāya sabbadukkhā pamuccatīti.

[BJT Page 110. ]

2. 3. 2.
Khemasuttaɱ
103. Sāvatthiyaɱ-
Ekamantaɱ ṭhito kho khemo devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:
Caranti bālā dummedhā amitteneva attanā,
Karontā pāpakaɱ kammaɱ yaɱ hoti kaṭukapphalaɱ.

Na taɱ kammaɱ kataɱ sādhu yaɱ katvā anutappati,
Yassa assumukho rodaɱ vipākaɱ paṭisevati.

Tañca kammaɱ kataɱ sādhu yaɱ katvā nānutappati,
Yassa patīto sumano vipākaɱ paṭisevatīti.

(Bhagavā:)
Paṭigacceva1 taɱ kayirā yaɱ jaññā hitamattano,
Na sākaṭikacintāya mantā dhīro parakkame.

Yathā sākaṭiko patthaɱ2 samaɱ hitvā mahāpathaɱ,
Visamaɱ maggamāruyha akkhacchinnova jhāyati.

Evaɱ dhammā apakkamma adhammamanuvattiya,
Mando maccumukhaɱ patto akkhacchinnova jhāyatīti.

2. 3. 3
Serīsuttaɱ
104. Sāvatthiyaɱ -

Ekamantaɱ ṭhito kho serī devaputto bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Annamevābhinandanti ubhaye devamānusā,
Atha ko nāma so yakkho yaɱ annaɱ nābhinandatīti.

(Bhagavā:)
Ye naɱ dadanti saddhāya vippasannena cetasā,
Tameva annaɱ bhajati asmiɱ loke paramhi ca.

Tasmā vineyya maccheraɱ dajjā dānaɱ malābhibhū,
Puññāni paralokasmiɱ patiṭṭhā honti pāṇinanti,

[page 058] Acchariyaɱ bhante ababhūtaɱ bhante yāvasubhāsitamidaɱ bhante bhagavatā:

1. Paṭikacceva-machasaɱ, syā. [Pts 2.] Maṭṭhaɱ - machasaɱ, pasatthaɱ syā. Yathā sākaṭikonāma milindapañha.

[BJT Page 112. ]
"Ye naɱ dadanti saddhāya vippasannena cetasā,
Tameva annaɱ bhajati asmiɱ loke paramhi ca.

Tasmā vineyya maccheraɱ dajjā dānaɱ malābhibhū,
Puññāni paralokasmiɱ patiṭṭhā honti pāṇinanti. "

Bhūtapubbāhaɱ bhante seri nāma rājā ahosiɱ dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Tassa mayhaɱ bhante catusu1 dvāresu dānaɱ dīyittha samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhika vaṇibbakayācakānaɱ. Atha kho maɱ bhante itthāgaraɱ upasaṅkamitvā etadavoca: devasseva2 kho dānaɱ dīyati amhākaɱ dānaɱ na dīyati, sādhu mayampi devaɱ nissāya dānāni dadeyyāma puññāni kareyyāmāti.

Tassa mayhaɱ bhante etadahosi: ahaɱ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaɱ dassāmāti vadantānaɱ3 kinti vadeyyanti. So khvāhaɱ bhante paṭhamaɱ dvāraɱ itthāgarassa adāsiɱ. Tattha itthāgārassa dānaɱ dīyittha, mama dānaɱ paṭikkami.

Atha kho maɱ bhante khattiyā anuyuttā4 upasaṅkamitvā maɱ etadavocuɱ. Devassa kho dānaɱ dīyati, itthāgārassa dānaɱ dīyati. Amhākaɱ dānaɱ na dīyati. Sādhu mayampi devaɱ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmāti.

Tassa mayhaɱ bhante etadahosi: ahaɱ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaɱ dassāmāti vadantānaɱ3 kinti vadeyyanti. So khvāhaɱ bhante dutiyaɱ dvāraɱ khattiyānaɱ anuyuttānaɱ7 adāsiɱ. Tattha khattiyānaɱ anuyuttānaɱ dānaɱ diyittha. Mama dānaɱ paṭikkami.

Atha kho maɱ bhante balakāyo upasaṅkamitvā maɱ etadavoca: devassa kho
Dānaɱ dīyati, itthāgārassa dānaɱ dīyati. Khattiyānaɱ anuyuttānaɱ7 dānaɱ dīyati. Sādhu mayampi devaɱ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmāti.

[page 059] Tassa mayhaɱ bhante etadahosi: ahaɱ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaɱ dassāmāti vadantānaɱ3 kinti vadeyyanti. So khvāhaɱ bhante tatiyaɱ dvāraɱ balakāyassa adāsiɱ. Tattha balakāyassa dānaɱ dīyittha. Mama dānaɱ paṭikkami.

Atha kho maɱ bhante brāhmaṇagahapatikā upasaṅkamitvā maɱ etadavocuɱ. Devassa kho dānaɱ dīyati, itthāgārassa dānaɱ dīyati. Balakāyassa dānaɱ dīyati. Amhākaɱ dānaɱ na dīyati. Sādhu mayampi devaɱ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmāti.
Tassa mayhaɱ bhante etadahosi: ahaɱ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaɱ dassāmāti vadantāna3 kinti vadeyyanti. So khvāhaɱ bhante catutthaɱ dvāraɱ brāhmaṇagahapatikānaɱ adāsiɱ. Tattha brāhmaṇagahapatikānaɱ dānaɱ dīyittha, mama dānaɱ paṭikkami.

1Catusu. -Machasaɱ, 2 devassa kho - machasaɱ, -[pts,] syā. 3. Vadante katthaci-sīmu2. [Pts 4.] Anuyantā-machasaɱ 5. Vadante katthaci. 6. Dutiyadvāraɱ-syā 7. Anuyantānaɱ-machasaɱ.

[BJT Page 114]

Atha kho maɱ bhante purisā upasaṅkamitvā etadavocuɱ: na kho dāni devassa koci dānaɱ diyatīti.

Evaɱ vutto1haɱ bhante te purise etadavocuɱ: tena hi bhaṇe yo bāhiresu janapadesu āyo sañjāyati, tato upaḍḍhaɱ antepure2 pavesetha, upaḍḍhaɱ tattheva dānaɱ detha samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhika vaṇibbakayācakānanti.

So khvāhaɱ bhante evaɱ dīgharattaɱ katānaɱ puññānaɱ evaɱ dīgharattaɱ katānaɱ kusalānaɱ3 pariyantaɱ nādhigacchāmi, ettakaɱ puññanti vā ettako puññavipākoti vā ettakaɱ sagge ṭhātabbanti vāti. Acchariyaɱ bhante, abbhūtaɱ bhante yāvasubhāsitamidaɱ bhante bhagavatā. 4
"Ye naɱ dadanti saddhāya vippasannena cetasā,
Tameva annaɱ bhajati asmiɱ loke paramhi ca.

Tasmā vineyya maccheraɱ dajjā dānaɱ malābhibhū,
Puññāni paralokasmiɱ patiṭṭhā honti pāṇina" nti.

2. 3. 4.
Ghaṭīkārasuttaɱ.

105 Sāvatthiyaɱ-

[page 060] Ekamantaɱ ṭhito kho ghaṭīkāro devaputto bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:
Avibhaɱ upapannāse vimuttā satta bhikkhavo,
Rāgadosaparikkhīṇā tiṇṇā loke visattikanti.

(Bhagavā:)
Ke ca ke ca ataruɱ saṅgaɱ maccudheyyaɱ suduttaraɱ,
Ke hitvā mānusaɱ dehaɱ dibbaɱ yogaɱ upaccagunti.

(Devaputto:)
Upako palagaṇaḍo5 ca pukkusāti ca te tayo,
Bhaddiyo bhaddadevo ca bāhudanti ca piṅgiyo 6,
Te hitvā mānusaɱ dehaɱ dibbaɱ yogaɱ upaccagunti.

(Bhagavā:)
Kusalī bhāsasi tesaɱ mārapāsappahāyinaɱ,
Kassa te dhammamaññāya acchiduɱ bhavabandhananti:

(Devaputto:)
Na aññatra bhagavatā nāññatra tava sāsanā,
Yassa te dhammamaññāya acchiduɱ bhavabandhanaɱ.

1. Vuttāhaɱ-katthaci 2. Antepuraɱ-katthaci 3. Kusalānaɱ dhammānaɱ-machasaɱ
4. Midaɱ bhagavatā - [pts 5.] Phalagaṇḍo - si1 6. Bāhudanti jātiyo - si1

[BJT Page 116]
Yattha nāmañca rūpañca asesaɱ uparujjhati,
Taɱ te dhammaɱ idhaññāya acchiduɱ bhavabandhananti.

(Bhagavā:)
Gambhīraɱ vācasi vācaɱ dubbijānaɱ sudubbudhaɱ,
Kassa tvaɱ dhammamaññāya vācaɱ bhāsasi īdisanti.

(Devaputto:)
Kumbhakāro pure āsiɱ vehaliṅge ghaṭīkaro,
Mātāpettibharo āsiɱ kassapassa upāsako.

Virato methunā dhammā brahmacārī nirāmiso,
Ahuvā te sagāmeyyo ahuvā te pure sakhā.

Sohaɱ ete pajānāmi vimutte satta bhikkhavo,
Rāgadosaparikkhiṇe tiṇṇe loke visattikanti

(Bhagavā:)
Evametaɱ tadā āsi yathā bhāsasi bhaggava,
Kumbhakāro pure āsi vehaliṅge ghaṭīkaro,
Mātāpettibharo āsi kassapassa upāsako.

Virato methunā dhammā brahmacārī nirāmiso,
Ahuvā me sagāmeyyo ahuvā me pure sakhāti.

(Therā:)
Evametaɱ purāṇānaɱ sahāyānaɱ ahu saṅgamo,
Ubhinnaɱ bhāvitattānaɱ sarīrantimadhārinanti.

2. 3. 5
Chantusuttaɱ.

106. [page 061] Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ sambahulā bhikkhū kosalesu viharanti himavannapasse araññakuṭikāyaɱ1 uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā.

Atha kho chantu devaputto tadahuposathe paṇṇarase yena te bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhū gāthāhi ajjhabhāsi:

Sukhajivino pure āsuɱ bhikkhū gotamasāvakā,
Anicchā piṇḍamesanā anicchā sayanāsanaɱ,
Loke aniccataɱ ñatvā dukkhassantaɱ akaɱsu2 te.

1. Araññakuṭikāya-machasaɱ. Kuṭiyaɱ-sīmu1. Sī1. . 2. Dukkhassantamakaɱsu-syā. [Pts]

[BJT Page 118]
Dupposaɱ katvā attānaɱ gāme gāmaṇikā viya,
Bhūtvā bhutvā nipajjanti parāgāresu mucchitā.

Saṅghassa añjaliɱ katvā idhekacce vadāmahaɱ,
Apaviddhā1 anāthā te yathā petā tatheva ca. 2.

Ye kho pamattā viharanti te me sandhāya bhāsitaɱ,
Ye appamattā viharanti namo tesaɱ karomahanti.

2. 3. 6.
Rohitassasuttaɱ

107. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ ṭhito kho rohitasso devaputto bhagavantaɱ etadavoca. Yattha nu kho bhante, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati3 sakkā nu kho so bhante gamanena lokassa anto ñātuɱ vā daṭṭhuɱ vā pāpuṇituɱ vāti.

Yattha kho āvuso na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati3 nāhaɱ taɱ gamanena lokassa antaɱ ñāteyyaɱ daṭṭheyyaɱ patteyyanti vadāmīti.

Acchariyaɱ bhante, abbhutaɱ bhante yāva subhāsitamidaɱ bhante, bhagavatā, yattha kho āvuso na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati3 nāhaɱ taɱ gamanena lokassa antaɱ ñāteyyaɱ daṭṭheyyaɱ patteyyanti vadāmīti.

Bhūtapubbāhaɱ bhante, rohitasso nāma isi ahosiɱ bhojaputto iddhimā vehāsaṅgamo. Tassa mayhaɱ bhante [page 062] Evarūpo javo ahosi: seyyathāpi nāma daḷhadhammā4 dhanuggaho sikkhito5 katahattho katayoggo katūpāsano lahukena asanena appakasireneva tiriyaɱ tālacchāyaɱ atipāteyya.

Tassa mayhaɱ bhante, evarūpo padavītihāro ahosi: seyyathāpi6 puratthimasamuddā pacchimo samuddo. Tassa mayhaɱ bhante, evarūɱ icchāgataɱ uppajji: "ahaɱ gamanena lokassa antaɱ pāpuṇissāmi"ti.

So khvāhaɱ bhante evarūpena javena samannāgato evarūpena ca padavītihārena aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatra uccārapassāvakammā aññatra niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatājīvī vassasataɱ gantvā appatvā va7 lokassa antaɱ antarāva kālakato8.

1. Apaviṭṭhā- syā. 2. Te machasaɱ, syā, [pts 3.] Upapajjati-machasaɱ, syā 4.
Daḷhadhammo-sīmu. 1. 5. Susikkhito - machasaɱ 6 seyyathāpi nāma -
Machasaɱ, 7 appatvā ca- sīmu. [Pts. 8.] Kālaɱ kato - machasaɱ, [pts]

[BJT Page 120]

Acchariyaɱ bhante, abbhutaɱ bhante yāva subhāsitamidaɱ bhante, bhagavatā: "yattha kho āvuso na jāyati, na jīyati, na mīyati, na cavati, na uppajjati nāhaɱ taɱ gamanena lokassa antaɱ ñāteyyaɱ daṭṭheyyaɱ patteyyanti vadāmī"ti.

Na kho panāhaɱ āvuso, appatvā lokassa antaɱ dukkhassa antakiriyaɱ vadāmi. Api cāhaɱ āvuso imasmiññeva byāmamatte kalebare sasaññimhi samanake lokañca paññāpemi. Lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadanti.

Gamanena na pattabbo lokassanto kudācanaɱ,
Na ca appatvā lokantaɱ dukkhā atthi pamocanaɱ.

Tasmā have lokavidū sumedho lokantagū vusitabrahmacariyo,
Lokassa antaɱ samītāvi ñatvā nāsiɱsati1 lokamimaɱ parañcāti.

2. 3. 7
Nandasuttaɱ.
108. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ ṭhito kho nando devaputto bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Accenti kālā tarayanti rattiyo vayoguṇā anupubbaɱ jahanti,
[page 063] Etaɱ bhayaɱ maraṇe pekkhamāno puññāni kayirātha sukhāvahānīti.

(Bhagavā:)
Accenti kālā tarayanti rattiyo vayoguṇā anupubbaɱ jahanti,
Etaɱ bhayaɱ maraṇe pekkhamāno lokāmisaɱ pajahe santipekkhoti:

2. 3. 8.
Nandivisālasuttaɱ

109. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ ṭhito kho nandivisālo devaputto bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsī:-

Catucakkaɱ navadvāraɱ puṇṇaɱ lobhena saɱyutaɱ,
Paṅkajātaɱ mahāvīra kataɱ yātrā bhavissatīti.

(Bhagavā:)
Chetvā naddhiɱ varattañca icchā lobhañca pāpakaɱ,
Samūlaɱ taṇhaɱ abbuyha evaɱ yātrā bhavissatīti.

1 Nāsīsati-machasaɱ

[BJT Page 122]
2. 3. 9
Susīmasuttaɱ.
110. Sāvatthiyaɱ-

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ ānandaɱ bhagavā etadavoca: tuyhampi no ānanda sāriputto ruccatīti.

Kassa hi nāma bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyya. Paṇḍito bhante, āyasmā sāriputto. Mahāpañño bhante, āyasmā sāriputto. Puthupañño bhante, āyasmā sāriputto. Hāsupañño1 bhante. Āyasmā sāriputto. Javanapañño bhante, āyasmā sāriputto. Tikkhapañño bhante. Āyasmā sāriputto. Nibbedhikapañño bhante, āyasmā sāriputto. Appiccho bhante, āyasmā sāriputto. Santuṭṭho bhante, āyasmā sāriputto. Pavivitto bhante, āyasmā sāriputto. Asaɱsaṭṭho bhante, āyasmā sāriputto. Āraddhaviriyo bhante, āyasmā sāriputto. Vattā bhante, āyasmā sāriputto. Vacanakkhamo bhante, āyasmā sāriputto. Codako bhante, āyasmā sāriputto. Pāpagarahī bhante, āyasmā sāriputto. Kassa hi nāma bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyyāti.

[page 064] Evametaɱ ānanda, evametaɱ ānanda, kassa hi nāma ānanda, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa sāriputto na rucceyya. Paṇḍito ānanda sāriputto, mahāpañño ānanda sāriputto, puthupañño ānanda sāriputto, hāsupañño ānanda sāriputto, javanapañño ānanda sāriputto, tikkhapañño ānanda sāriputto, nibbedhikapañño ānanda sāriputto, appiccho ānanda sāriputto, santuṭṭho ānanda sāriputto, pavivitto ānanda sāriputto, asaɱsaṭṭho ānanda sāriputto, āraddhaviriyo ānanda sāriputto, vattā ānanda sāriputto, vacanakkhamo ānanda sāriputto, codako ānanda sāriputto, pāpagarahī ānanda sāriputto. Kassa hi nāma ānanda ābalassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa sāriputto na rucceyyāti.

1. Hāsapañño - machasaɱ, syā. Sīmu. [Pts] hāsupaññāti paṭisamabhidādisu ca saɱyutta aṭṭhakathāya ca dissate.

[BJT Page 124]

Atha kho susīmo devaputto āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne mahatiyā devaputtaparisāya parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho susīmo1 devaputto bhagavantaɱ etadavoca: evametaɱ bhagavā. Evametaɱ sugata. Kassa hi nāma bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyya? Paṇḍito bhante, āyasmā sāriputto, mahāpañño bhante, āyasmā sāriputto. Thupañño bhante, āyasmā sāriputto. Hāsupañño1 bhante. Āyasmā sāriputto. Javanapañño bhante, āyasmā sāriputto. Tikkhapañño bhante. Āyasmā sāriputto. Nibbedhikapañño bhante, āyasmā sāriputto. Appiccho bhante āyasmā sāriputto. Santuṭṭho bhante, āyasmā sāriputto. Pavivitto bhante, āyasmā sāriputto. Asaɱsaṭṭho bhante, āyasmā sāriputto. Āraddhaviriyo bhante, āyasmā sāriputto. Vattā bhante, āyasmā sāri putto. Vacanakkhamo bhante, āyasmā sāriputto. Codako bhante, āyasmā sāriputto. Pāpagarahī bhante, āyasmā sāriputto. Kassa hi nāma bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyyāti.
Ahampihi bhante, yaññadeva devaputtaparisaɱ upasaṅkamiɱ. Etadeva bahulaɱ saddaɱ suṇāmi: paṇḍito bhante āyasmā sāriputto. Mahāpañño bhante, āyasmā sāriputto. Puthupañño bhante, āyasmā sāriputto. Hāsupañño1 bhante. Āyasmā sāriputto.
Javanapañño bhante, āyasmā sāriputto. Tikkhapañño bhante, āyasmā sāriputto nibbedhikapañño bhante, āyasmā sāriputto. Appiccho bhante, āyasmā sāriputto. Santuṭṭho bhante, āyasmā sāriputto. Pavivitto bhante, āyasmā sāriputto. Asaɱsaṭṭho bhante, āyasmā sāriputto. Āraddhaviriyo bhante, āyasmā sāriputto. Vattā bhante, āyasmā sāriputto. Vacanakkhamo bhante, āyasmā sāriputto. Codako bhante, āyasmā sāriputto. Pāpagarahī bhante, āyasmā sāriputto. Kassa hi nāma bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyyāti.
Atha kho susīmassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaɱseti.

Seyyathāpi nāma maṇiveḷuriyo subho jātimā 2 aṭṭhaɱso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evamevaɱ susīmassa devaputtassa devaputtaparisā [page 065] Āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaɱseti.

Seyyathāpi nāma nekkhaɱ3 jambonadaɱ dakkhakammāraputtena ukkāmukhe sukusala sampahaṭṭhaɱ4 paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evamevaɱ susīmassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaɱseti.

Seyyathāpi nāma (saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve)4 rattiyā paccūsasamayaɱ osadhītārakā bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evamevaɱ susīmassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaɱseti.

Seyyathāpi nāma saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaɱ abbhussukkamāno5 sabbaɱ akāsagataɱ tamaɱ6 abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca. Evamevaɱ susīmassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇa nibhā upadaɱseti.

Atha kho susimo devaputto āyasmantaɱ sāriputtaɱ ārabbha bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

1. Susīlamā-machasaɱ, syā, [pts 2.] Jotimā-syā. 3. Nikkhaɱ - machasaɱ. 4. (Lakkhaṇehi antarita) pāṭho sīhalapotthakesu ceva [pts.] Potthake ca na dissate 5. Abbhūssakkamāno - machasaɱ. Sīmu, 2 6. Tamagataɱ-machasaɱ, syā.

[BJT Page 126]

Paṇḍitoti samaññāto sāriputto akodhano,
Appiccho sorato danto satthuvaṇṇābhato1 isīti.

Atha kho bhagavā āyasmantaɱ sāriputtaɱ ārabbha susimaɱ devaputtaɱ gāthāya ajjhabhāsi:2

Paṇḍitoti samaññāto sāriputto akodhano,
Appiccho sorato danto kālaɱ kaṅkhati sudantoti3.

2. 3. 10
Nānātitthiyasāvakasuttaɱ

111. Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.
Atha kho sambahulā nānātitthiyasāvakā devaputtā asamo ca sahalī ca niṅko5 ca ākoṭako ca veṭambarī ca6 māṇavagāmiyo ca abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā [page 066] Kevalakappaɱ veḷuvanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhito kho asamo devaputto pūraṇaɱ kassapaɱ ārabbha bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Idha chinditamārite hatajānīsu kassapo
Pāpaɱ7 na samanupassati puññaɱ vā pana attano,
Sa ve vissāsamācikkhi satthā arahati mānananti.

Atha kho sahalī devaputto makkhaliɱ gosālaɱ ārabbha bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Tapojigucchāya susaɱvutatto vācaɱ pahāya kalahaɱ janena,
Sa mosavajjā virato saccavādī nahanūna tādī pakaroti pāpanti.

Atha kho niṅko devaputto nigaṇṭhaɱ nātaputtaɱ ārabbha bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Jegucchi nipako bhikkhu cātuyāmasusaɱvuto,
Diṭṭhaɱ sutañca ācikkhaɱ nahanūna kibbisī siyāti.

Atha kho ākoṭako devaputto nānātitthiye ārabbha bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Pakudhako kātiyāno nigaṇṭhā ye cāpime makkhalīpuraṇāse,
Gaṇassa satthāro sāmaññappattā nahanūna te sappurisehi dūreti.

1. Satthuvaṇṇabhato - syā. 2. Paccabhāsi-machasaɱ, [pts 3.] Bhatako sudantoti sīmu bhāvito sudantoti-syā sī. 1, 2 Bhatiko sudattoti- [pts 4.] Sahalī - machasaɱ 5. Nīko machasaɱ, niko syā 6. Vegabbharī - machisaɱ, 7. Na pāpaɱ - machasaɱ, syā. 8. Nahinuna tādisaɱ karoti pāpanti - machasaɱ, [pts 9.] Nabhinuna - machasaɱ, [pts]

[BJT Page 128]

Atha kho veṭambarī devaputto ākoṭakaɱ devaputtaɱ gāthāya paccabhāsi:

Sahācaritena chavo sigālo
Na kotthuko sīhasamo kadāci,
Naggo musāvādī gaṇassa satthā
Saṅkassarācāro na sataɱ sarikkhoti.

[page 067] Atha kho māro pāpimā veṭambariɱ devaputtaɱ anvāvisitvā bhagavato
Santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Tapo jigucchāya āyuttā pālayaɱ pavivekiyaɱ,
Rūpe ca ye niviṭṭhāse devalokābhinandino,
Te ve sammānusāsanti paralokāya mātiyāti.

Atha kho bhagavā māro ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāya paccabhāsi:
Ye keci rūpā idha vā huraɱ vā
Ye antalikkhasmiɱ pabhāsavaṇṇā,
Sabbeva te te namucippasatthā
Āmisaɱva macchānaɱ vadhāya khittāti.

Atha kho māṇavagāmiyo1 devaputto bhagavantaɱ ārabbha bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

Vipulo rājagahīyānaɱ2 giri seṭṭho pavuccati,
Seto himavataɱ seṭṭho ādicco aghagāminaɱ.

Samuddo udadhinaɱ seṭṭho nakkhattānañca3 candimā,
Sadevakassa lokassa buddho aggo pavuccatīti.

Nānātitthiyavaggo tatiyo.

Tatruddānaɱ:

Sivo khemo ca serī ca ghaṭī jantu ca rohito,
Nando nandivisālo ca susīmo nānātitthiyena te dasāti.

Devaputtasaɱyuttaɱ samattaɱ

1. Mānavanāmiyo- si1. 2. Rājagahiyānaɱ - syā. 3. Nakkhattānaɱ - machasaɱ, [pts]
[BJT Page 130]

3. Kosalasaɱyuttaɱ

1. Bandhanavaggo
3. 1. 1
Daharasuttaɱ.

112. [page 068] Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho rājā pasenadī kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ 1 vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho rājā pasenadī kosalo bhagavantaɱ etadavoca: bhavampi no gotamo anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambuddhoti paṭijānātī?Ti.

Yaɱ hi taɱ mahārāja sammā vadamāno vadeyya, anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambuddhoti, mamaɱ2 taɱ sammā vadamāno vadeyya. Ahaɱ hi mahārāja anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambuddhoti.

Ye'pi te bho gotama samaṇabrāhamaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa. Seyyathīdaɱ:3 pūraṇo kassapo, makkhalī gosālo, nigaṇṭho nātaputto, sañjayo belaṭṭhaputto, 4 pakudho5 kaccāyano, ajito kesakambalo. Te'pi "mayā anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisamabuddhāti paṭijānāthā"ti puṭṭhā samānā anuttaraɱ sammāsambodhiɱ abhisambuddhāti na paṭijānanti. Kiɱ pana bhavaɱ gotamo daharo ceva jātiyā navo ca pabbajjāyāti.

[page 069] Cattāro kho'me mahārāja daharāti na uññātabbā, daharāti na paribhotabbā. Katame cattāro?. Khattiyo kho mahārāja daharoti na uññātabbo, daharoti na paribhotabbo. Urago kho mahārāja daharoti na uññātabbo daharoti na paribhotabbo. Aggi kho mahārāja daharoti na uññātabbo, daharoti na paribhotabbo. Bhikkhu kho mahārāja daharoti na uññātabbo, daharoti na paribhotabbā. Ime kho mahārāja cattāro daharāti na uññātabbā, daharāti na paribhotabbāti.

Idamavoca bhagavā, idaɱ vatvā6 sugato athāparaɱ etadavoca satthā:

Khattiyaɱ jātisampannaɱ abhijātaɱ yasassinaɱ,
Daharoti nāvajāneyya na naɱ paribhave naro.

1. Sāraṇīyaɱ-machasaɱ, 2 mameva-machasaɱ. 3. Seyyathīdaɱ - machasaɱ 4. Belaṭṭhi putto - sīmu. 1. 5. Kakudho - [pts 6.] Vatvāna -machasaɱ. [Pts. *]Abhisambuddhoti- sabbattha.
[BJT Page 132]

Ṭhānaɱ hi so manussindo1 rajjaɱ laddhāna khattiyo
So kuddho rājadaṇḍena tasmiɱ pakkamate bhusaɱ,
Tasmā taɱ parivajjeyya rakkhaɱ jivitamattano.

Gāme vā yadi vā, raññe yattha passe bhujaṅgamaɱ,
Daharoti nāvajāneyya na naɱ paribhave naro.

Uccāvacehi vaṇṇehi urago carati tejasī2
So āsajja ḍase3 bālaɱ naraɱ nāriñca ekadā,
Tasmā taɱ parivajjeyya rakkhaɱ jivitamattano.

Pahūtabhakkhaɱ jālinaɱ4 pāvakaɱ kaṇhavattaniɱ,
Daharoti nāvamaññeyya na naɱ paribhave naro.

Laddhā hi so upādānaɱ mahā hutvāna pāvako,
So āsajja ḍase bālaɱ naraɱ nāriñca ekadā,
Tasmā taɱ parivajjeyya rakkhaɱ jivitamattano.

Vanaɱ yadaggi ḍahati pāvako kaṇhavattanī,
Jāyanti tattha pārohā ahorattānamaccaye.

Yaɱ ca kho sīlasampanno bhikkhu ḍahati tejasā
Na tassa puttā pasavo dāyādā vindare dhanaɱ,
Anapaccā adāyādā tālāvatthu5 bhavanti te.

[page 070]
Tasmā hi paṇḍito poso sampassaɱ atthamattano
Bhujaṅgamaɱ pāvakañca khattiyañca yasassinaɱ
Bhikkhuɱ ca sīlasampannaɱ sammadeva samācareti.

Evaɱ vutte rājā pasenadī kosalo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bhante, abhikkantaɱ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya, paṭicchannaɱ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. 6 Evamevaɱ7 bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito, esāhaɱ bhante bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaɱ maɱ bhante bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

3. 1. 2.
Purisasuttaɱ

113. Sāvatthiyaɱ -

Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaɱ etadavoca: kati nu kho bhante purisassa dhammā ajjhattaɱ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyāti?

1. Manujindo - machasaɱ. 2. Tejasā. -Sīmu. 3. Ḍaɱse-machasaɱ, 4. Jalitaɱ-sī. 1, 2 5. Tālavatthu -syā. [Pts 6.] Dakkhantīti - machasaɱ. Syā. 7. Evameva -syā.

[BJT Page 134]

Tayo kho mahārāja purisassa dhammā ajjhattaɱ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho mahārāja purisassa dhammo ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho mahārāja purisassa dhammo ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho mahārāja purisassa dhammo ajjhattaɱ uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho mahārāja tayo purisassa dhammā ajjhattaɱ uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyāti.

Lobho doso ca moho ca purisaɱ pāpacetasaɱ,
Hiɱsanti attasambhūtā tavasāraɱva samphala1nti.

3. 1. 3.
Rājasuttaɱ.

114. Sāvatthiyaɱ-

[page 071] Ekamantaɱ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaɱ etadavoca: atthi nu
Kho bhante jātassa aññatra jarāmaraṇā2ti?

Natthi kho mahārāja jātassa aññatra jarāmaraṇā. Yepi te mahārāja khattiyamahāsālā aḍḍhā3 mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittupakaraṇā pahūtadhanadhaññā. Tesampi jātānaɱ natthi aññatra jarāmaraṇā. Yepi te mahārāja brāhmaṇamahāsālā aḍḍhā mahaddhanā mahā bhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittupakaraṇā pahūtadhanadhaññā. Tesampi jātānaɱ natthi aññatra jarāmaraṇā. Yepi te mahārāja gahapatimahāsālā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittūpakaraṇā pahūtadhanadhaññā tesampi jātānaɱ natthi aññatra jarāmaraṇā. Yepi te mahārāja bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaññojanā sammadaññāvimuttā. Tesampāyaɱ kāyo bhedanadhammo nikkhepanadhammoti.

Jīranti ve rāja rathā sucittā atho sarīrampi jaraɱ upeti,
Satañca dhammo na jaraɱ upeti santo have sabbhi pavedayanti.

3. 1. 4
Piyasuttaɱ

115. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaɱ etadavoca: idha mayhaɱ bhante, rahogatassa paṭisallīnassa4 evaɱ cetaso parivitakko udapādi: kesaɱ nu kho piyo attā, kesaɱ appiyo attāti.

1. Sapaphalanti-syā. 2. Jarāmaraṇaɱ-machasaɱ: 3. Addhā. -Machasaɱ. 4. Patisallīnassa-sīmu1.
[BJT Page 136]

Tassa mayhaɱ bhante, etadahosi: ye ca kho keci kāyena duccaritaɱ caranti, vācāya duccaritaɱ caranti, manasā duccaritaɱ caranti, tesaɱ appiyo attā, kiñcāpi te evaɱ vadeyyuɱ "piyo no attā"ti, atha kho tesaɱ appiyo attā. Taɱ kissa hetu: yaɱ hi appiyo [page 072] Appiyassa kareyya, taɱ te attanāva attano karonti. Tasmā tesaɱ appiyo attā.

Ye ca kho keci kāyena sucaritaɱ caranti, vācāya sucaritaɱ caranti, manasā sucaritaɱ caranti, tesaɱ piyo attā, kiñcāpi te evaɱ vadeyyuɱ "appiyo no attāti" atha kho tesaɱ piyo attā. Taɱ kissa hetu: yaɱ hi piyo piyassa kareyya, taɱ te attanāva attano karonti. Tasmā tesaɱ piyo attā,

Evametaɱ mahārāja, evametaɱ mahārāja, ye hi keci mahārāja, kāyena duccaritaɱ caranti, vācāya duccaritaɱ caranti, manasā duccaritaɱ caranti, tesaɱ appiyo attā. Kiñcāpi te evaɱ vadeyyuɱ, "piyo no attā"ti. Atha kho tesaɱ appiyo attā. Taɱ kissa hetu: yaɱ hi mahārāja, appiyo appiyassa kareyya, taɱ te attanāva attano karonti. Tasmā tesaɱ appiyo attā.

Ye ca kho keci mahārāja, kāyena sucaritaɱ caranti, vācāya sucaritaɱ caranti, manasā sucaritaɱ caranti, tesaɱ piyo attā. Kiñcāpi te evaɱ cadeyyuɱ "appiyo no attāti", atha kho tesaɱ piyo attā. Taɱ kissa hetu: yaɱ hi mahārāja, piyo piyassa kareyya, taɱ te attanāva attano karonti. Tasmā tesaɱ piyo attāti.
Attānaɱ ce piyaɱ jaññā na naɱ pāpena saɱyuje,
Na hi taɱ sulabhaɱ hoti sukhaɱ dukkata1 kārinā.

Antakenādhipannassa jahato mānusaɱ bhavaɱ,
Kiɱ hi tassa sakaɱ hoti kiñca ādāya gacchati,
Kiñcassa anugaɱ hoti chāyāva anapāyinī?2.

Ubho puññañca pāpaññaca yaɱ macco kurute idha,
Taɱ hi tassa sakaɱ hoti tañca3 ādāya gacchati,
Taɱ cassa4 anugaɱ hoti chāyāva anapāyinī.

Tasmā kareyya kalyāṇaɱ nicayaɱ samparāyikaɱ,
Puññāni paralokasmiɱ patiṭṭhā honti pāṇinanti.

3. 1. 5
Attarakkhitasuttaɱ

116. Sāvatthiyaɱ:-
Ekamantaɱ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaɱ etadavoca: "idha mayhaɱ bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: kesaɱ nu kho rakkhito attā, kesaɱ arakkhito attā"ti.

1. Dukkaṭa-machasaɱ-syā. 2. Anupāyinī-syā 3. Taɱca - machasaɱ 4. Cassa-machasaɱ

[BJT Page 138]

Tassa mayhaɱ bhante, etadahosi: ye kho1 keci kāyena duccaritaɱ caranti, vācāya duccaritaɱ caranti, manasā duccaritaɱ caranti, tesaɱ arakkhito attā. Kiñcāpi te hatthikāyo vā rakkheyya, assakāyo vā rakkheyya, rathakāyo vā rakkheyya, pattikāyo [page 073] Vā rakkheyya, atha kho tesaɱ arakkhito attā. Taɱ kissa hetu: bāhirā hesā rakkhā, nesā rakkhā ajjhattikā. Tasmā tesaɱ arakkhito attā. Ye ca kho keci kāyena sucaritaɱ caranti, vācāya sucaritaɱ caranti, manasā sucaritaɱ caranti, tesaɱ rakkhito attā, kiñcāpi te neva hatthikāyo rakkheyya, na assakāyo rakkheyya, na rathakāyo rakkheyya, na pattikāyo rakkheyya, atha kho tesaɱ rakkhito attā. Taɱ kissa hetu: ajjhattikā hesā rakkhā, nesā rakkhā bāhirā. Tasmā tesaɱ rakkhito attāti.

Evametaɱ mahārāja, evametaɱ mahārāja, ye hi keci kāyena duccaritaɱ caranti, vācāya duccaritaɱ caranti, manasā duccaritaɱ caranti, tesaɱ arakkhito attā. Kiñcāpi te hatthikāyo vā rakkheyya, assakāyo vā rakkheyya, rathakāyo vā rakkheyya, pattikāyo vā rakkheyya, atha kho tesaɱ arakkhito attā. Taɱ kissa hetu:bāhirā hesā mahārāja rakkhā, nesā rakkhā ajjhattikā. Tasmā tesaɱ arakkhito attā. Ye ca kho keci mahārāja kāyena sucaritaɱ caranti, vācāya sucaritaɱ caranti, manasā sucaritaɱ caranti, tesaɱ rakkhito attā, kiññāpi te neva hatthikāyo rakkheyya, na assakāyo rakkheyya, na rathakāyo rakkheyya, na pattikāyo rakkheyya, atha kho tesaɱ rakkhito attā. Taɱ kissa hetu: ajjhattikā hesā mahārāja, rakkhā, nesā rakkhā bāhirā. Tasmā tesaɱ rakkhito attāti.

Kāyena saɱvaro sādhu sādhu vācāya saɱvaro,
Manasā saɱvaro sādhu sādhu sabbattha saɱvaro,
Sabbattha saɱvuto lajjī rakkhitoti pavuccatīti.

3. 1. 6.

Appakāsuttaɱ.

117. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaɱ etadavoca: idha mayhaɱ bhante rahogatassa paṭisallītassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: " appakā te sattā lokasmiɱ ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā na ceva majjanti, na ca pamajjanti, na ca kāmesu gedhaɱ āpajjanti, na ca sattesu vippaṭipajjanti. Atha kho eteva bahutarā sattā lokasmiɱ ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā majjanti ceva pamajjanti [page 074] Ca, kāmesu ca gedhaɱ āpajjanti, sattesu ca vippaṭipajjantī"ti.

1. Yeca kho - syā.

[BJT Page 140]

Evametaɱ mahārāja, evametaɱ mahārāja, appakā te mahārāja sattā lokasmiɱ ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā na ceva majjanti, na ca pamajjanti, na ca kāmesu gedhaɱ āpajjanti, na ca sattesu vippaṭipajjanti. Atha kho eteva bahutarā sattā lokasmiɱ ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā majjanti ceva pamajjanti ca, kāmesu ca gedhaɱ āpajjanti, sattesu ca vippaṭipajjantīti.

Sārattā kāmabhogesu giddhā kāmesu mucchitā,
Atisāraɱ na bujjhanti migā kūṭaɱva oḍḍitaɱ,
Pacchāsaɱ kaṭukaɱ hoti vipāko hissa pāpakoti.

3. 1. 7
Atthakaraṇasuttaɱ. 1

118. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaɱ etadavoca: idhāhaɱ bhante atthakaraṇe nisinno passāmi khattiyamahāsālepi brāhmaṇamahāsālepi gahapatimahāsālepi aḍḍhe mahaddhane mahā bhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe kāmahetu kāmanidānaɱ kāmādhikaraṇaɱ sampajānamusā bhāsante. Tassa mayhaɱ bhante etadahosi: alandāni me atthakaraṇena, bhadramukhodāni atthakaraṇe na paññāyissatīti.

*Ye pi te mahārāja khattiyamahāsālā brāhmaṇamahāsālā gahapati mahāsālā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā pahūtavittūpakaraṇā pahūtadhanadhaññā kāmahetu kāmanidānaɱ kāmādhikaraṇaɱ sampajānamusā bhāsanti, tesaɱ taɱ bhavissati dīgharattaɱ ahitāya dukkhāyāti.

Sārattā kāmabhogesu giddhā kāmesu mucchitā,
Atisāraɱ na bujjhanti macchā khipaɱ2va oḍḍhitaɱ,
Pacchāsaɱ kaṭukaɱ hoti vipāko hissa pāpakoti.

3. 1. 8.
Mallikāsuttaɱ
119. Sāvatthiyaɱ-

[page 075] Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo mallikāya deviyā saddhiɱ uparipāsādavaragato hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo mallikaɱ deviɱ etadavoca: atthi nu kho te mallike ko cañño attanā piyataroti?

1. Aṭṭakaraṇa suttaɱ - machasaɱ. 2. Khippaɱ - machasaɱ. Syā. [Pts.] Sī. 1. 2. *Idha "evametaɱ mahārāja, evametaɱ mahāraja" itipāṭho maramamasyāma potthakesu dissate.
[BJT Page 142. ]

Natthi kho me mahārāja ko cañño attanā piyataro. Tuyhaɱ pana mahārāja atthañño koci attanā piyataroti? Mayhampi kho mallike natthañño koci attanā piyataroti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo pāsādā orohitvā1 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaɱ etadavoca: idhāhaɱ bhante mallikāya deviyā saddhiɱ uparipāsādavaragato mallikaɱ deviɱ etadavocaɱ: "atthi nu kho te mallike ko cañño attanā piyataro"ti. Evaɱ vutte bhante mallikādevī maɱ etadavoca: "natthi kho me mahārāja ko cañño attanā piyataro. Tuyhaɱ pana mahārāja atthañño koci attanā piyataro"ti. Evaɱ vuttāhaɱ bhante mallikaɱ deviɱ etadavocaɱ. "Mayhampi kho mallike natthañño koci attanā piyataro"ti.

Atha kho bhagavā etamatthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Sabbā disā anuparigamma cetasā
Nevajjhagā piyataramattanā kvaci,
Evaɱ piyo puthu attā paresaɱ
Tasmā na hiɱse paraɱ attakāmoti. 2

3. 1. 9
Yaññasuttaɱ.

120. Sāvatthiyaɱ-

Tena kho pana samayena rañño pasenadissa3 kosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti. Pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarīsatāni pañca [page 076] Ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thūṇupanītāni honti yaññatthāya. Ye pissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaɱ piṇḍāya pavisiɱsu. 4 Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etadavocuɱ: idha bhante, rañño pasenadissa kosalassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti, pañca ca usabhasatāni pañca ca vacchatarasatāni pañca ca vacchatarīsatāni5 pañca ca ajasatāni pañca ca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya. Yepissa bhante6 te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karontīti.

1. Otaritvā - sīmu. 2 Paramattakāmo - machasaɱ, 3. Pasenadi kosalassa- sīmu. 2. Syā. [Pts. 4.] Pāvisiɱsu- [pts. 5.] Vacchatarī - machasaɱ. Syā. 6. Yepissate - machasaɱ syā.

[BJT Page 144]
Atha kho bhagavā etamatthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi:

Assamedhaɱ purisamedhaɱ sammāpāsaɱ vājapeyyaɱ niraggalaɱ,
Mahāyaññā mahārambhā1 na te honti mahapphalā.

Ajeḷakā ca gāvo ca vividhā yattha haññare,
Na taɱ sammaggatā yaññaɱ upayanti mahesino.

Ye ca yaññā nirārambhā yajanti anukulaɱ 2 sadā,
Ajeḷakā ca gāvo ca vividhā nettha haññare

Etaɱ sammaggatā yaññaɱ upayanti mahesino,
Etaɱ yajetha medhāvī eso yañño mahapphalo.

Etaɱ hi yajamānassa seyyo hoti na pāpiyo,
Yañño ca vipulo hoti pasīdanti ca devatāti.

3. 1. 10.
Bandhanasuttaɱ.

121. Sāvatthiyaɱ-

Tena kho pana samayena raññā pasenadi3 kosalena mahājanakāyo bandhāpito hoti, appekacce rajjuhi appekacce andūhi appekacce saṅkhalikāhi.

[page 077] Atha ko sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiɱ piṇḍāya pavisiɱsu. Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etadavocuɱ: idha bhante raññā pasenadikosalena mahājanakāyo bandhāpito appekacce rajjuhi appekacce andūhi appekacce saṅkhalīkāhīti.

Atha kho bhagavā etamatthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi:

Na taɱ daḷhaɱ bandhanamāhu dhīrā
Yadāyasaɱ dārujaɱ babbajañca, 4
Sārattarattā maṇikuṇḍalesu
Puttesu dāresu ca yā apekkhā.

Etaɱ daḷhaɱ bandhanamāhu dhīrā
Ohārinaɱ sithilaɱ duppamuñcaɱ,
Etampi chetvāna paribbajanti
Anapekkhino kāma sukhaɱ pahāyāti.

Bandhanavaggo paṭhamo.

1. Niraggalaɱ mahārambhā - machasaɱ 2. Anukūlaɱ - [pts,] yajantānukūlaɱ - syā 3. Pasenadinā-machasaɱ, [pts. 4.] Pabbajañca- machasaɱ-syā, [pts.]

[BJT Page 146]

Tatruddānaɱ:
Daharo puriso rājāpiyaɱ attānarakkhito,
Appakā atthakaraṇā mallikā yaññabandhanantī.

2. Aputtakavaggo

3. 2. 1.

Sattajaṭilasuttaɱ.

122. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā sāyanhasamayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito bahidvārakoṭṭhake nisinno hoti. Atha kho rājā pasenadikosalo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

[page 078] Tena kho pana samayena satta ca jaṭilā satta ca nigaṇṭhā satta ca acelakā1 satta ca ekasāṭakā satta ca paribbājakā parūḷhakacchanakhalomā khārivividhamādāya2 bhagavato avidūre atikkamanti. Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaɱ paṭhaviyaɱ nihantvā yena te satta ca jaṭilā satta ca nigaṇṭhā satta ca acelakā satta ca ekasāṭakā satta ca paribbājakā tenañjaliɱ paṇāmetvā tikkhattuɱ nāmaɱ sāvesi: rājāhaɱ bhante pasenadi kosalo, rājāhaɱ bhante pasenadī kosalo, rājāhaɱ bhante pasenadī kosaloti.
Atha kho rājā pasenadi kosalo acirapakkantesu tesu sattasu ca jaṭilesu sattasu ca nigaṇṭhesu sattasu ca acelakesu sattasu ca ekasāṭakesu sattasu ca paribbājakesu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaɱ etadavoca: ye te bhante loke arahanto vā arahattamaggaɱ vā samāpannā ete tesaɱ aññatarāti.

Dujjānaɱ kho etaɱ mahārāja tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaɱ ajjhāvasantena kāsikacandanaɱ paccanubhontena mālāgandhavilepanaɱ dhārayantena jātarūparajataɱ sādiyantena ime vā arahanto ime vā arahattamaggaɱ samāpannā, ti.

1. Acelā-syā. [Pts] sī 1. 2. 2. Khārividhaɱ ādāya -[pts]

[BJT Page 148]

Saɱvāsena kho maharāja sīlaɱ veditabbaɱ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraɱ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññena. Saɱvohārena kho mahārāja soceyyaɱ veditabbaɱ. Tañca ko dīghena addhunā na ittaraɱ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññena. Āpadāsu kho mahārāja thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññena. [page 079] Sākacachāya kho mahārāja paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññenāti.

Acchariyaɱ bhante abbhutaɱ bhante, yāva subhāsitamidaɱ bhantena bhagavatā: 'dujjānaɱ kho etaɱ mahārāja tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaɱ ajjhāvasantena kāsikacandanaɱ paccanubhontena mālāgandhavilepanaɱ dhārayantena jātarūparajataɱ sādiyantena 'ime vā arahanto ime vā arahattamaggaɱ samāpannā'ti. Saɱvāsena kho maharāja sīlaɱ veditabbaɱ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraɱ1. Manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā2 no duppaññena. Saɱvohārena kho mahārāja soceyyaɱ veditabbaɱ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraɱ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññena. Āpadāsu kho mahārāja thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññena. Sākacchāya kho mahārāja paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ1. Manasikarotā no amanasikarotā. Paññavatā2 no duppaññenāti.

Ete bhante mama purisā cārā3 ocarakā janapadaɱ ocaritvā āgacchanti. Tehi paṭhamaɱ ociṇṇaɱ4 ahaɱ pacchā oyāyissāmi5. Idāni te bhante rajojallaɱ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappitakesamassū odātavatthavasanā6 pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārayissantīti.

Atha kho bhagavā etamatthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi:

Na vaṇṇarūpena naro sujāno
Na vissase ittaradassanena,
Susaññatānaɱ hi viyañjanena
Asaññatā lokamimaɱ caranti.

Patirūpako mattikā7 kuṇḍaloca
Lohaḍḍhamāsova suvaṇṇachanno,
Caranti eke8 parivārachannā
Anto asuddhā bahi sobhamānāti.

3. 2. 2.
Pañcarājasuttaɱ.

123. Sāvatthiyaɱ-

Tena kho pana samayena pañcannaɱ rājūnaɱ pasenadipamukhānaɱ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaɱ samaṅgībhūtānaɱ paricārayamānānaɱ ayamantarā kathā udapādi: kinnu kho kāmānaɱ agganti. 5.

1. Itaraɱ - [pts.] Syā. 2. Paññāvatā-[pts 3.] Corā sīmu. 2. Carā machasaɱ. [Pts 4.] Otiṇṇaɱ - sīmu2 5. Osāpayissāmi. Machasaɱ. [Pts] ohayissāmi- syā. 6. Odāta vatthā- machasaɱ, [pts 7.] Mattika-syā [pts 8.] Loke-machasaɱ, syā.

[BJT Page 150]

Tatrekacce evamāhaɱsu: rūpā kāmānaɱ agganti. Ekacce evamāhaɱsu: saddā kāmānaɱ agganti. Ekacce evamāhaɱsu: gandhā kāmānaɱ agganti. Ekacce evamāhaɱsu: rasā kāmānaɱ agganti. Ekacce evamāhaɱsu: [page 080] Phoṭṭhabbā kāmānaɱ agganti. Yato kho te rājāno1 nāsakkhiɱsu aññamaññaɱ saññāpetuɱ. Atha kho rājā pasenadi kosalo te rājāno etadavoca: āyāma mārisā yena bhagavā tenupasaṅkamissāma. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ etamatthaɱ paṭipucchissāma. Yathā no bhagavā vyākarissati tathā naɱ dhāressāmāti. 2

Evaɱ mārisāti kho te rājāno rañño pasenadissa kosalassa paccassosuɱ. Atha kho te pañca rājāno pasenadippamukhā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaɱ etadavoca: "idha bhante amhākaɱ pañcannaɱ rājūnaɱ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaɱ samaṅgībhūtānaɱ paricārayamānānaɱ ayamantarā kathā udapādi: kinnu kho kāmānaɱ agganti?. Ekacce evamāhaɱsu: rūpā kāmānaɱ agganti. Ekacce evamāhaɱsu: saddā kāmānaɱ agganti. Ekacce evamāhaɱsu: gandhā kāmānaɱ agganti. Ekacce evamāhaɱsu: rasā kāmānaɱ agganti. Ekacce evamāhaɱsu: phoṭṭhabbā kāmānaɱ agganti. Kinnu kho bhante kāmānaɱ aggana"ti?

Manāpapariyantaɱ khvāhaɱ mahārāja pañcasu kāmaguṇesu agganti vadāmi. Te'va3 mahārāja rūpā ekaccassa manāpā honti. Te'va3 rūpā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo rūpehi attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rūpehi aññaɱ rūpaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti. Te tassa rūpā paramā honti. Te tassa rūpā anuttarā honti.

Te'va3 mahārāja saddā ekacchassa manāpā honti. Te'va saddā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo saddehi attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo, so tehi saddehi aññaɱ saddaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti, te tassa saddā paramā honti. Te tassa saddā anuttarā honti.

Te'va3 mahārāja gandhā ekacchassa manāpā honti. Te'va gandhā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo gandhehi attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo, so tehi gandhehi aññaɱ gandhaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti, te tassa gandhā paramā honti. Te tassa gandhā anuttarā honti.

Te'va3 mahārāja rasā ekaccassa manāpā honti. Te'va rasā ekaccassa amanāpā honti. Yehi ca yo rasehi attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo, so tehi rasehi aññaɱ rasaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti, te tassa rasā paramā honti. Te tassa rasā anuttarā honti.

Te'va mahārāja phoṭṭhabbā ekaccassa manāpā honti. Te'va3 phoṭṭhabbā ekaccassa amanāpā honti. [page 081] Yehi ca yo poṭṭhabbehi attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo, so tehi phoṭṭhabbehi aññaɱ phoṭṭhabbaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti. Te tassa phoṭṭhabbā paramā honti. Te tassa phoṭṭhabbā anuttarā hontīti.

Tena kho pana samayena candanaṅgaliko upāsako tassaɱ parisāyaɱ nisinno hoti. Atha kho candanaṅgaliko upāsako uṭṭhāyāsanā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā yena bhagavā tenañjaliɱ paṇāmetvā bhagavantaɱ etadavoca: paṭibhāti maɱ bhagavā, paṭibhāti maɱ sugatāti.

"Paṭibhātu taɱ candanaṅgalikā" ti bhagavā avoca.
Atha kho candanaṅgaliko upāsako bhagavato sammukhā tadanurūpāya gāthāya abhitthavi:

1. Mahārājāno - sīmu1. 2. Dhāreyyāmāti - sīmu 2 syā, [pts 3.] Te ca - sīmu, 2 [pts] ye ca -syā.

[BJT Page 152]

Padumaɱ yathā kokanadaɱ sugandhaɱ
Pāto siyā phullamavītagandhaɱ,
Aṅgīrasaɱ passa virocamānaɱ
Tapannamādiccamivantalikkheti.

Atha kho te pañca rājāno candanaṅgalikaɱ upāsakaɱ pañcahi uttarāsaṅgehi acchādesuɱ. Atha kho candanaṅgaliko upāsako tehi pañcahi uttarāsaṅgehi bhagavantaɱ acchādesīti.

3. 2. 3.
Doṇapākasuttaɱ

124. Sāvatthiyaɱ-

Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo doṇapākaɱ sudaɱ1 paribhuñjati. Atha kho rājā pasenadī kosalo bhuttāvī mahassāsī yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

Atha kho bhagavā taɱ rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ bhuttāviɱ mahassāsiɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Manujassa sadā satīmato mattaɱ jānato laddhabhojane,
Tanu tassa2 bhavanti vedanā sanikaɱ jīrati āyupālayanti.

[page 082] Tena kho pana samayena sudassano māṇavo rañño pasenadissa kosalassa piṭṭhito ṭhito hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo sudassanaɱ māṇavaɱ āmantesi: " ehi tvaɱ tāta sudassana, bhagavato santike imaɱ gāthaɱ pariyāpuṇitvā mama bhattābhihāre bhāsa. Ahañca te devasikaɱ kahāpaṇasataɱ niccabhikkhaɱ3 pavattayissāmīti. " Evaɱ devāti kho sudassano māṇavo rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā4 bhagavato santike imaɱ gāthaɱ pariyāpuṇitvā pasenadissa kosalassa bhattābhihāre sudaɱ bhāsati:

"Manujassa sadā satīmato mattaɱ jānato laddhabhojane,
Tanu tassa2 bhavanti vedanā sanikaɱ jīrati āyupālayanti. "

Atha kho rājā pasenadī kosalo anupubbena nāḷikodanaparamatāya saṇṭhāsi. Atha kho rājā pasenadi kosalo aparena samayena sallikhitagatto5 pāṇinā gattāni anumajjanto tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi: "ubhayena vata maɱ so bhagavā atthena anukampi, diṭṭhadhammikena ceva atthena samparāyikena cā"ti.

1. Doṇapākakuraɱ- machasaɱ. Doṇapākasudaɱ - sīmu. 2. Tanukassa - machasaɱ. Syā. 3. Niccaɱ bhikkhaɱ -machasaɱ niccabhattaɱ -syā 4. Paṭissuṇitvā-syā [pts. 5.] Susallikhitagatto- machasaɱ, syā.

[BJT Page 154]

3. 2. 4
Paṭhamasaṅgāmasuttaɱ.

125. Sāvatthiyaɱ-

Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ abbhūyyāsi yena kāsi.

Assosi kho rājā pasenadi kosalo "rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiɱ senaɱ sannayhitvā mamaɱ abbhūyyāto yena kāsī"ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ māgadhaɱ ajātasattuɱ vedehiputtaɱ paccuyyāsi yena kāsi.

[page 083] Atha kho rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuɱ. Tasmiɱ kho pana saṅgāme rājā māgadho ajātasattu vedehiputto rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ parājesi. Parājito ca rājā pasenadi kosalo sakameva rājadhāniɱ sāvatthiɱ pāyāsi1.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiɱ piṇḍāya pavisiɱsu. Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhu bhagavantaɱ etadavocuɱ:

Idha bhante rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ abbhūyyāsi yena kāsi. Assosi kho rājā pasenadi kosalo "rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiɱ senaɱ sannayhitvā mamaɱ abbhūyyāto yena kāsi"ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ māgadhaɱ ajātasattuɱ vedehi puttaɱ paccuyyāsi yena kāsi. Atha kho bhante rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuɱ.

Tasmiɱ kho pana bhante, saṅgāme rājā māgadho ajātasattu vedehi putto rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ parājesi. Parājito ca bhante, rājā pasenadi kosalo sakameva rājadhāniɱ sāvatthiɱ pāyāsīti.

Rājā bhikkhave, māgadho ajātasattu vedehiputto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko. Rājā ca kho bhikkhave, pasenadi kosalo kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Ajjatañca2 bhikkhave rājā pasenadi kosalo imaɱ rattiɱ dukkhaɱ sessati3 parājitoti.

Jayaɱ veraɱ pasavati dukkhaɱ seti parājito,
Upasanto sukhaɱ seti hitvā jayaparājayanti.

1. Paccuyyāsi-machasaɱ. Syā, sīmu1. 2. Ajjeva. Machasaɱ. Sī1. Syā. 3. Seti, machasaɱ. Sī1.

[BJT Page 156. ]
3. 2. 5
Dutiyasaṅgāmasuttaɱ.

126. Sāvatthiyaɱ-

Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiɱ [page 084] Senaɱ sannayhitvā rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ abbhūyyāsi yena kāsi. Assosi kho rājā pasenadi kosalo "rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiɱ senaɱ sannayhitvā mamaɱ abbhūyyāto yena kāsī"ti.
Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ māgadhaɱ ajātasattuɱ vedehi puttaɱ paccuyyāsi yena kāsi.

Atha kho rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rajā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuɱ. Tasmiɱ kho pana saṅgāme rājā pasenadi kosalo rājānaɱ māgadhaɱ ajātasattuɱ vedehiputtaɱ parājesi. Jīvagāhañca2 naɱ aggahesi.

Atha kho rañño pasenadissa kosalassa etadahosi: kiñcāpi kho myāyaɱ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto adubbhantassa dubbhati. Atha ca pana me bhāgineyyo hoti. Yannūnāhaɱ rañño māgadhassa ajātasattuno3 vedehiputtassa sabbaɱ hatthikāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ assakāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ rathakāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ pattikāyaɱ pariyādiyitvā jivantameva naɱ ossajjeyyanti4.

Atha kho rājā pasenadi kosalo rañño māgadhassa ajātasattuno vedehiputtassa sabbaɱ hatthikāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ assakāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ rathakāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ pattikāyaɱ pariyādiyitvā jivantameva naɱ ossajji 5.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiɱ piṇḍāya pavisiɱsu. Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapāta paṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etadavocuɱ:

[page 085] Idha bhante rājā māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ abbhūyyāsi yena kāsi. Assosi kho rājā pasenadi kosalo "rājā kira māgadho ajātasattu vedehiputto caturaṅginiɱ senaɱ sannayhitvā mamaɱ abbhūyyāto yena kāsi"ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo caturaṅginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ māgadhaɱ ajātasattuɱ vedehi puttaɱ paccuyyāsi yena kāsi. Atha kho bhante rājā ca māgadho ajātasattu vedehiputto rājā ca pasenadi kosalo saṅgāmesuɱ. Tasmiɱ kho pana bhante, saṅgāme rājā pasenadi kosalo rājānaɱ māgadhaɱ ajātasattuɱ vedehiputtaɱ parājesi. Jivagāhañca naɱ aggahesi.

1. Kāsī- [pts 2.] Jivaggāhaɱ- machasaɱ, [pts. 3.] Ajātasattussa-sīmu, 1. 2. 4. Osajjeyyaɱ - machasaɱ 5. Osajji-machasaɱ.

[BJT Page 158]

Atha kho bhante, rañño pasenadissa kosalassa etadahosi: kiñcāpi kho myāyaɱ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto adubbhantassa dubbhati. Atha ca pana me bhāgineyyo hoti. Yannūnāhaɱ rañño māgadhassa ajātasattuno3 vedehi puttassa sabbaɱ hatthikāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ assakāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ ratha kāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ pattikāyaɱ pariyādiyitvā jivantameva naɱ ossajjeyyanti. Atha kho bhante, rājā pasenadi kosalo rañño māgadhassa ajātasattuno vedehi puttassa sabbaɱ hatthikāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ assakāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ rathakāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ pattikāyaɱ pariyādiyitvā jivantameva naɱ ossajji.
Atha kho bhagavā etamatthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi:

Vilumpateva puriso yāvassa upakappati,
Yadā caññe vilumpanti so vilutto viluppati1.

Ṭhānaɱ hi maññati bālo yāva pāpaɱ na paccati,
Yadā ca paccati pāpaɱ atha2 bālo dukkhaɱ nigacchati.

Hantā labhati hantāraɱ jetāraɱ labhate jayaɱ,
Akkosako ca akkosaɱ rosetārañca rosako,
Atha kammavivaṭṭena so vilutto viluppatīti1.

3. 2. 6.
Dhītusuttaɱ.
127. Sāvatthiyaɱ-

[page 086] Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

Atha kho aññataro puriso yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rañño pasenadissa kosalassa upakaṇṇake ārocesi: mallikā deva, devī dhītaraɱ vijātāti. Evaɱ vutte rājā pasenadi kosalo anattamano ahosi.
Atha kho bhagavā rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ anattamanaɱ3 viditvā tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi:

Itthī pi hi ekacciyā seyyā posa janādhipa,
Medhāvinī sīlavatī sassudevā patibbatā.

Tassā yo jāyatī poso sūro hoti disampati,
Tādisā subhagiyā4 putto rajjampi anusāsatīti.

1. Vilumpati-syā, sīmu, 1, 2. Sī2, [pts 2.] Atha dukkhaɱ-machasaɱ 3. Anattamanataɱ-machasaɱ, sīmu1, [pts. 4.] Subhariyā -[pts]

[BJT Page 160]
3. 2. 7
Appamādasuttaɱ.

128. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ nisīdi, ekamantaɱ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaɱ etadavoca: atthi nu kho bhante eko dhammo yo ubho atthe samadhigayha1 tiṭṭhati, diṭṭhadhammikañceva atthaɱ samparāyikañcāti.

Atthi kho mahārāja eko dhammo yo ubho atthe samadhigayha1 tiṭṭhati, diṭṭhadhammikañceva atthaɱ samparāyikañcāti.

Katamo pana bhante eko dhammo yo ubho atthe samadhigayha1 tiṭṭhati, diṭṭhadhammikañceva atthaɱ samparāyikañcāti?

Appamādo kho mahārāja eko dhammo yo ubho atthe samadhigayha1 tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaɱ samparāyikañcāti. Seyyathāpi mahārāja yāni kānici jaṅgamānaɱ2 pāṇānaɱ padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhānaɱ gacchanti, hatthipadaɱ tesaɱ aggamakkhāyati yadidaɱ mahantattena. Evameva kho mahārāja appamādo eko dhammo yo [page 087] Ubho atthe samadhigayha1 tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaɱ samparāyikañcāti.

Āyuɱ ārogiyaɱ vaṇṇaɱ saggaɱ uccākulīnataɱ,
Ratiyo patthayantena uḷārā aparāparā,
Appamādaɱ pasaɱsanti puññakiriyāsu paṇḍitā

Appamatto ubho atthe adhigaṇhāti3 paṇḍito,
Diṭṭhe dhamme ca yo attho yo cattho samparāyiko
Atthābhisamayā dhīro paṇḍitoti pavuccatīti.

3. 2. 8
Kalyāṇamittasuttaɱ. *

129. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaɱ etadavoca: idha mayhaɱ bhante rahogatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: svākkhāto bhagavatā dhammo. So ca kho kalyāṇamittassa kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa no pāpamittassa no pāpasahāyassa no pāpasampavaṅkassāti.

1. Samadhiggayha-machasaɱ, syā. [Pts 2.] Jaṅgalānaɱ-machasaɱ, syā 3. Adhiggaṇhāti machasa, syā. *Dutiyappamādasuttaɱ-syā, [pts]

[BJT Page 162]

Evametaɱ mahārāja, evametaɱ mahārāja, svākkhāto mahārāja mayādhammo. So ca kho kalyāṇamittassa kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa. No pāmittassa no pāpasahāyassa no pāpasampavaṅkassāti.

Ekamidāhaɱ, mahārāja, samayaɱ sakkesu viharāmi nāgarakaɱ nāma sakyānaɱ nigamo. Atha kho mahārāja ānando bhikkhu yenāhaɱ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho mahārāja ānando bhikkhu maɱ etadavoca: upaḍḍhamidaɱ bhante brahmacariyassa yadidaɱ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅakatāti. Evaɱ vuttāhaɱ mahārāja ānandaɱ bhikkhuɱ etadavocaɱ: mā hevaɱ ānanda, mā hevaɱ ānanda, sakalameva hidaɱ ānanda brahmacariyaɱ yadidaɱ kalyāṇamittatā [page 088] Kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaɱ ānanda bhikkhuno pāṭikaṅkhaɱ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa ariyaɱ aṭṭhaṅgikaɱ maggaɱ bhāvessati2 ariyaɱ aṭṭhaṅgikaɱ maggaɱ bahulīkarissatīti

Kathañca ānanda bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaɱ aṭṭhaṅgikaɱ maggaɱ bhāveti3 ariyaɱ aṭṭhaṅgikaɱ maggaɱ bahulīkaroti? Idhānanda bhikkhu sammādiṭṭhiɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Sammāsaṅkappaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Sammāvācaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Sammākammantaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Sammāājivaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Sammāvāyāmaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Sammāsatiɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Sammāsamādhiɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ. Evaɱ kho ānanda bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaɱ aṭṭhaṅgikaɱ maggaɱ bhāveti, ariyaɱ aṭṭhaṅgikaɱ maggaɱ bahulīkaroti.

Tadamināpetaɱ ānanda pariyāyena veditabbaɱ: yathā sakalamevidaɱ brahmacariyaɱ yadidaɱ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatāti.

Mamaɱ hi ānanda kalyāṇamittaɱ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti. Jarādhammā sattā jarāya parimuccanti. Vyādhidhammā sattā vyādhinā4 parimuccanti. Maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaɱ ānanda pariyāyena veditabbaɱ: yathā sakalamevahidaɱ brahmacariyaɱ yadidaɱ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatāti.

Tasmātiha te mahārāja evaɱ sikkhitabbaɱ: kalyāṇamitto bhavissāmi kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅkoti. Evaɱ hi te mahārāja sikkhitabbaɱ. Kalyāṇamittassa te mahārāja kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa ayaɱ [page 089] Eko dhammo upanissāya vihātabbo appamādo kusalesu dhammesu.

1. Nagarakaɱ-machasaɱ. Syā. 2. Bhāveyya-sīmu. 3. Antaritapāṭho na dissate. [Pts.] Potthake. 4. Vyādhito - machasaɱ, syā. Vyādhiyā [pts]
[BJT Page 164]

Appamattassa te mahārāja viharato appamādaɱ upanissāya itthāgārassa1 evaɱ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaɱ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma appamādaɱ upanissāyāti.

Appamattassa te mahārāja viharato appamādaɱ upanissāya khattiyānampi anuyuttānaɱ2 evaɱ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaɱ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma appamādaɱ upanissāyāti.

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaɱ upanissāya balakāyassapi evaɱ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaɱ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma appamādaɱ upanissāyāti.

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaɱ upanissāya negamajānapadassāpi3 evaɱ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaɱ upanissāya. Handa mayampi appamattā viharāma appamādaɱ upanissāyāti.

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaɱ upanissāya attāpi gutto rakkhito bhavissati, itthāgārampi guttaɱ rakkhitaɱ bhavissati, kosakoṭṭhāgārampi guttaɱ rakkhitaɱ bhavissatīti.

Bhoge patthayamānena uḷāre aparāpare,
Appamādaɱ pasaɱsanti puññakiriyāsu paṇḍitā.

Appamatto ubho atthe adhigaṇhāti paṇḍito,
Diṭṭhe4 dhamme ca yo attho yo cattho samparāyiko,
Atthābhisamayā dhīro paṇḍitoti pavuccatīti.

3. 2. 9
Paṭhamaɱ aputtakasuttaɱ.

130. Sāvatthiyaɱ-

Atha kho rājā pasenadi kosalo divādivassa yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho rājānaɱ pasenadiɱ5 kosalaɱ bhagavā etadavoca: handa kuto nu tvaɱ mahārāja divādivassāti?

1. Itthāgārassa anuyantassa-machasaɱ, anuyāyantassa-syā. 2. Anuyuttānaɱ-syā, machasaɱ. 3. Jānapadassapi-machasaɱ, [PTS. 4.] Diṭṭheva dhamme-sīmu. 5. Pasenadi-katthaci.

[BJT Page 166]

Idha bhante sāvatthiyaɱ seṭṭhi gahapati kālakato. 1 Tamahaɱ aputtakaɱ sāpateyyaɱ rājantepuraɱ atiharitvā āgacchāmi. Asīti bhante satasahassāni hiraññasseva, ko [page 090] Pana vādo rūpiyassa. Tassa kho pana bhante seṭṭhissa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi:kaṇājakaɱ bhūñjati bilaṅgadutiyaɱ.Evarapo vatthabhogo ahosi. Sāṇaɱ dhāreti tipakkhavasanaɱ. Evarūpo yānabhogo ahosi: jajjararathakena yāti paṇṇacchattakena dhāriyamānenāti.

Evametaɱ mahārāja, evametaɱ mahārāja, asappuriso kho mahārāja uḷāre bhoge labhitvā neva attānaɱ sukheti pīṇeti. Na mātāpitaro sukheti pīṇeti. Na puttadāraɱ sukheti pīṇeti. Na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti. Na mittāmacce sukheti pīṇeti. Na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ. Tassa te bhoge evaɱ sammā aparibhūñjiyamāne2 rājāno vā haranti, corā vā haranti. Aggi vā ḍahati. Udakaɱ vā vahati. Appiyā vā dāyādā haranti. Evaɱ sa te3 māhārāja bhogā sammā aparibhuñjiyamānā4 parikkhayaɱ gacchanti no paribhogaɱ.

Seyyathāpi mahārāja, amanussaṭṭhāne pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setakā5 supatitthā ramaṇīyā. Taɱ jano neva hareyya, na piveyya, na nahāyeyya, na yathāppaccayaɱ vā kareyya. Evaɱ hi taɱ mahārāja udakaɱ sammā aparibhūñjiyamānaɱ parikkhayaɱ gaccheyya no paribhogaɱ.

Evameva kho mahārāja, asappuriso uḷāre bhoge labhitvā nevattānaɱ sukheti pīṇeti na mātāpitaro sukheti pīṇeti. Na puttadāraɱ sukheti pīṇeti. Na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti. Na mittāmacce sukheti pīṇeti. Na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ. Tassa te bhoge evaɱ sammā aparibhūñjiyamāne2 rājāno vā
Haranti, corā vā haranti, aggi vā ḍahati, udakaɱ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti. Evaɱ sa te mahārāja bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaɱ gacchanti no paribhogaɱ.

Sappuriso ca kho mahārāja uḷāre bhoge labhitvā attānaɱ sukheti pīṇeti. Mātāpitaro sukheti pīṇeti. Puttadāraɱ sukheti pīṇeti. Dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti. Mittāmacce sukheti pīṇeti. Samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ. Tassa te bhoge evaɱ sammā paribhūñjiyamāne neva rājāno [page 091] haranti, na corā haranti. Na aggi ḍahati. Na udakaɱ vahati. Na appiyā dāyādā haranti. Evaɱ sa te māhārāja bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaɱ gacchanti no parikkhayaɱ.

Seyyathāpi mahārāja gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setakā supatitthā ramaṇīyā. Taɱ jano hareyyapi piveyyapi nahāyeyyapi yathāppaccayampi kareyya. Evaɱ hi taɱ mahārāja udakaɱ sammā paribhuñjiyamānaɱ paribhogaɱ gaccheyya no parikkhayaɱ evameva kho mahārāja dhīro sappuriso uḷāre bhoge labhitvā attānaɱ sukheti pīṇeti mātāpitaro sukheti pīṇeti. Puttadāraɱ sukheti pīṇeti. Dāsakammakaraporise sukheti
Pīṇeti. Mittāmacce sukheti pīṇeti. Samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ. Tassa te bhoge evaɱ sammā paribhūñjiyamāne neva rājāno haranti, na corā haranti. Na aggi ḍahati. Na udakaɱ vahati. Na appiyā dāyādā haranti. Evaɱ sa te māhārāja bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaɱ gacchanti no parikkhayanti.

1. Nālakato-machasaɱ. 2. Aparibhuñjamāno-sīmu, [PTS,] sī. 2. 3. Evaɱsante-sīmu, [PTS,] sī2. 4. Aparibhuñjamāno-sīmu, syā, [PTS,] sī2. 5. Setodakā-machasaɱ.

[BJT Page 168]

Amanussaṭṭhāne udakaɱ va sītaɱ tadapeyyamānaɱ parisosameti,
Evaɱ dhanaɱ kāpuriso labhitvā nevattanā bhuñjati no dadāti.

Dhīro ca viññū adhigamma bhoge yo bhuñjati kiccakaro ca hoti,
So ñātisaṅghaɱ nisabho bharitvā anindito saggamupeti ṭhānanti.

3. 2. 10

Dutiyaɱ aputtakasuttaɱ.

131. Sāvatthiyaɱ-

Atha kho rājā pasenadi kosalo divādivassa yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ bhagavā etadavoca: handa kuto nu tvaɱ mahārāja āgacchasi divādivassāti?

Idha bhante sāvatthiyaɱ seṭṭhi gahapati kālakato. Tamhaɱ aputtakaɱ sāpateyyaɱ rājantepuraɱ atiharitvā āgacchāmi. Sataɱ bhante satasahassānaɱ1 hīraññasseva, ko pana vādo rūpiyassa. Tassa kho pana bhante seṭṭhissa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi: kaṇājakaɱ bhuñjati biḷaṅgadutiyaɱ. Evarūpo vatthabhogo ahosi: sāṇaɱ dhāreti [page 092] tipakkhavasanaɱ. Evarūpo yānabhogo ahosi: jajjararathakena yāti paṇṇacchattakena dhāriyamānenāti.

Evametaɱ mahārāja, evametaɱ mahārāja, bhūtapubbaɱ so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiɱ2 nāma paccekasambuddhaɱ3 piṇḍapātena paṭipādesi. " Detha samaṇassa piṇḍanti" vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Datvā ca pana pacchā vippaṭisāri ahosi: " varametaɱ piṇḍapātaɱ dāsā vā kammakarā vā bhūñjeyyunti" bhātūcca pana ekaputtakaɱ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi.

Yaɱ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiɱ2 paccekasambuddhaɱ3 piṇḍapātena paṭipādesi, tassa kammassa vipākena sattakkhattuɱ sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajji, tasseva kammassa vipākāvasesena imissāyeva sāvatthiyā sattakkhattuɱ seṭṭhittaɱ kāresi.

Yaɱ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati datvā pacchā vippavisāri ahosi: " varametaɱ piṇḍapātaɱ dāsā vā kammakarā vā bhūñjeyyunti, " tassa kammassa vipākena nāssuḷārāya bhattabhogāya cittaɱ namati. Nāssuḷārāya vatthabhogāya cittaɱ namati. Nāssuḷārāya yānabhogāya cittaɱ namati. Nāssuḷārānaɱ pañcannaɱ kāmaguṇānaɱ bhogāya cittaɱ namati.

1. Satasahassāti-katthaci, 2. Taggarasikhiɱ paccekasmabuddhaɱ -machasaɱ 3. Pacceka buddhaɱ sī [pts]

[BJT Page 170]

Yaɱ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati bhātucca pana ekaputtakaɱ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi. Tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahuni vassasatasahassāni niraye paccittha. Tasseva kammassa vipākāvasesena idaɱ sattamaɱ aputtakaɱ sāpateyyaɱ rājakosaɱ pavaseti. Tassa kho pana mahārāja seṭṭhissa gahapatissa purāṇañca puññaɱ parikkhiṇaɱ, navañca puññaɱ anupacitaɱ. Ajja pana mahārāja seṭṭhi gahapati mahāroruvaniraye1 paccatīti. Evaɱ bhante seṭṭhi gahapati mahāroruvaɱ nirayaɱ upapannoti? [page 093] evaɱ mahārāja seṭṭhi gahapati mahāroruvaɱ nirayaɱ upapannoti.

Dhaññaɱ dhanaɱ rajataɱ jātarūpaɱ pariggahaɱ vāpi2 yadatthi kiñci,
Dāsā kammakarā pessā ye cassa anujīvino,
Sabbaɱ nādāya gantabbaɱ sabbaɱ nikkhippagāminaɱ3.

Yañca karoti kāyena vācāya uda cetasā,
Taɱ hi tassa sakaɱ hoti tañca ādāya gacchati,
Tañcassa anugaɱ hoti chāyāva anapāyīnī.

Tasmā kareyya kalyāṇaɱ nicayaɱ samparāyikaɱ,
Puññāni paralokasmiɱ patiṭṭhā honti pāṇinanti.

Aputtakavaggo dutiyo.

Tatruddānaɱ:-
Jaṭilā pañca rājāno doṇapākasaṅgāmā dve ti ca,
Dhītarā dve appamādā dve aputtakena cāti4.

3. Kosalavaggo.

3. 3. 1

Puggalasuttaɱ

132. Sāvatthiyaɱ -

Atha kho rājā pasenadī kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho rājānaɱ pasenadikosalaɱ bhagavā etadavoca: cattāro me mahārāja puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ. Katame cattāro? Tamotamaparāyaṇo5 tamojotiparāyaṇo jotitamaparāyaṇo jotijotiparāyaṇoti.

1. Mahāroruve -machasaɱ. 2. Cāpi. - Sīmu. 3. Nikkhipagāminaɱ-syā. 4. Jaṭilā pañca rājāno doṇapākakurena ca
Saṅgāmena dve vuttāni mallikā dve appamādena ca
Aputtakena dve vuttā vaggo tena pavuccatīti. - Machasaɱ.

5. Parāyano - sabbattha.

[BJT Page 172]
Kathañca mahārāja, puggalo tamotamaparāyaṇo hoti? Idha mahārāja ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā veṇakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā daḷidde appannapānabhojane kasiravuttike [page 094] yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho. Kāṇo vā hoti kuṇīvā khañjo vā pakkhahato vā na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaɱ carati. Vācāya duccaritaɱ carati. Manasā duccaritaɱ carati. So kāyena duccaritaɱ caritvā vācāya duccaritaɱ caritvā manasā duccaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ nirayaɱ upapajjati.

Seyyathāpi mahārāja puriso andhakārā vā andhakāraɱ gaccheyya, tamā vā tamaɱ gaccheyya, lohitamalā vā lohitamalaɱ gaccheyya, tathūpamāhaɱ mahārāja imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evaɱ kho mahārāja puggalo tamotamaparāyaṇo hoti.

Kathañca mahārāja, puggalo tamojotiparāyaṇo hoti? Idha mahārāja ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā veṇakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā daḷidde appannapānabhojane kasiravuttike yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho. Kāṇo vā hoti kuṇīvā khañjo vā pakkhahato vā na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaɱ carati. Vācāya sucaritaɱ carati. Manasā sucaritaɱ carati. So kāyena sucaritaɱ caritvā vācāya sucaritaɱ caritvā manasā sucaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati.

Seyyathāpi mahārāja puriso paṭhaviyā vā pallaṅkaɱ āroheyya pallaṅkā vā assapiṭṭhiɱ āroheyya assapiṭṭhiyā vā hattikkhandhaɱ āroheyya hatthikkhandhā vā pāsādaɱ āroheyya, tathūpamāhaɱ mahārāja imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evaɱ kho mahārāja puggalo tamojotiparāyaṇo hoti.

1. Venakule - machasaɱ. [Pts 2.] Bahvābādho. - Machasaɱ.

[BJT Page 174]

Kathañca mahārāja, puggalo jotitamaparāyaṇo hoti? Idha mahārāja ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate [page 095] pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaɱ carati. Vācāya duccaritaɱ carati. Manasā duccaritaɱ carati. Kāyena duccaritaɱ caritvā vācāya duccaritaɱ caritvā manasā duccaritaɱ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinīpātaɱ nirayaɱ upapajjati. Seyyathāpi mahārāja puriso pāsādā vā hatthikkhandhaɱ oroheyya, hattikkhandhā vā assapiṭṭhiɱ oroheyya 0, assapiṭṭhiyā vā pallaṅkaɱ oroheyya, pallaṅkā vā paṭhaviɱ oroheyya, paṭhaviyā vā andhakāraɱ paviseyya1, tathūpamāhaɱ mahārāja. Imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evaɱ kho mahārāja puggalo jotitamaparāyaṇo hoti,

Kathañca mahārāja, puggalo jotijotiparāyaṇo hoti? Idha mahārāja ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaɱ carati. Vācāya sucaritaɱ carati. Manasā sucaritaɱ carati. So kāyena sucaritaɱ caritvā vācāya sucaritaɱ caritvā manasā sucaritaɱ caritvā. Kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajjati. Seyyathāpi mahārāja puriso pallaṅkā vā pallaṅkaɱ saṅkameyya, assapiṭṭhiyā vā assapiṭṭhiɱ saṅkameyya, hatthikkhandhā vā hatthikkhandhaɱ saṅkameyya pāsādā vā pāsādaɱ saṅkameyya. Tathūpamāhaɱ mahārāja imaɱ puggalaɱ vadāmi. Evaɱ kho mahārāja puggalo jotijotiparāyaṇo hoti.

[page 096] ime kho mahārāja cattāro puggalā santo saɱvijjamānā lokasmiɱ.
Daḷiddo2 puriso rāja assaddho hoti maccharī,
Kadariyo pāpasaṅkappo micchādiṭṭhi anādaro.

Samaṇo brāhmaṇe vāpi aññe vāpi vaṇibbake3,
Akkosati paribhāsati natthiko hoti rosako,
Dadamānaɱ nivāreti yācamānāna bhojanaɱ.

Tādiso puriso rāja mīyamāno janādhipa,
Upeti nirayaɱ 1 ghoraɱ tamotamaparāyaṇo.

Daḷiddo puriso rāja saddho hoti amaccharī,
Dadāti seṭṭhasaṅkappo abyaggamanaso4 naro.

1. Oroheyya-sīmu. [Pts 2.] Daliddo-machasaɱ, [pts 3.] Vanibbake-machasaɱ. 4. Avyaggamanaso-sī 2.Ā. Ā.

[BJT Page 176]

Samaṇe brāhmaṇe vāpi aññe vāpi vaṇibbake,
Uṭṭhāya abhivādeti samacariyāya sikkhati,
Dadamānaɱ na vāreti1 yācamānāna bhojanaɱ.

Tādiso puriso rāja mīyamāno2 janādhipa,
Upeti tidivaɱ ṭhānaɱ tamojotiparāyaṇo.

Aḍḍho ce puriso rāja assaddho hoti macchari,
Kadariyo pāpasaṅkappo micchādiṭṭhi anādaro.

Samaṇe brāhmaṇe vāpi aññe vāpi vaṇibbake,
Akkosati paribhāsati natthiko hoti rosako,
Dadamānaɱ nivāreti yācamānāna bhojanaɱ.

Tādiso puriso rāja mīyamāno janādhipa,
Upeti nirayaɱ ghoraɱ jotitamaparāyaṇo.

Aḍḍho ve puriso rāja saddho hoti amaccharī,
Dadāti seṭṭhasaṅkappo abyaggamanaso naro.

Samaṇo brāhmaṇe vāpi aññe vāpi vaṇibbake,
Uṭṭhāya abhivādeti samacariyāya sikkhati,
Dadamānaɱ na vāreti yācamānāna bhojanaɱ.

Tādiso puriso rāja mīyamāno janādhipa,
Upeti tidivaɱ ṭhānaɱ jotijotiparāyaṇoti.

3. 3. 2

Ayyakāsuttaɱ.

133. Sāvatthiyaɱ -

Atha kho rājā pasenadī kosalo divādivassa yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ [page 097] bhagavā etadavāca: handa kuto nu tvaɱ mahārāja, āgacchasi divādivassāti?

1. Nivāreti, sīmu1, 2. Miyyamāna, syā, sīmu1, [pts.]

[BJT Page 178]

Ayyakā me bhante, kālakatā1 jiṇṇā vuddhā2 mahallika addhagatā vayoanuppattā vīsaɱvassasatikā jātiyā. Ayyaka kho pana me bhante, piyā ahosi3 manāpā. Hatthiratanena cepahaɱ4 bhante, labheyyaɱ mā me ayyakā kālamakāsīti, hattiratanampa5haɱ dadeyyaɱ mā me ayyakā kālamakāsīti. Assaratanena cepahaɱ bhante, labheyyaɱ, mā me ayyakā kālamakāsīti, assaratanampahaɱ dadeyyaɱ mā me ayakyā kālamakāsīti. Gāmavarena cepahaɱ bhante, labheyyaɱ mā me ayyakā kālamakāsīti, gāmavarampahaɱ dadeyyaɱ mā me ayyakā kālamakāsīti. Janapadena6 cepahaɱ bhante, labheyyaɱ mā me ayyakā kālamakāsīti, janapadampahaɱ dadeyyaɱ mā me ayyakā kālamakāsīti.

Sabbe sattā mahārāja, maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaɱ anatītāti.

Acchariyaɱ bhante abbhūtaɱ bhante, yāva subhāsitamidaɱ bhante, bhagavatā sabbe sattā maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaɱ anatītāti.

Evametaɱ mahārāja, evametaɱ mahārāja, sabbe sattā maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaɱ anatītāti. Seyyathāpi mahārāja, yāni kāni ci kumbhakārabhājanāni7 āmakāni ceva pakkāni ca, sabbāni tāni bhedanadhammāni bhedanapariyosānāni bhedanaɱ anatītāni. Evameva kho mahārāja sabbe sattā maraṇadhammā maraṇapariyosānā maraṇaɱ anatītāti.

Sabbe sattā marissanti maraṇantaɱ hi jivitaɱ,
Yathākammaɱ gamissanti puññapāpaphalūpagā,
Nirayaɱ pāpakammantā puññakammā ca suggatiɱ. 8

Tasmā kareyya kalyāṇaɱ nicayaɱ samparāyikaɱ,
Puññāni paralokasmiɱ patiṭṭhā honti pāṇinanti.

3. 3. 3.

Lokasuttaɱ.

134. [page 098] sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaɱ etadavoca: kati nu kho bhante lokassa dhammā uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyāti?

1. Kālaṅkatā - machasaɱ. Syā. [Pts 2.] Vuḍḍhā-machasaɱ. Syā. 3. Piyā hoti-machasaɱ. 4. Cepāhaɱ si2, machasaɱ, [pts 5.] Hatthiratanaɱ pahaɱ-machasaɱ[pts. 6.] Janapadapadesena-machasaɱ 7. Kumbhakārakabhājanāni. -Sīmu. 2 [Pts. 8.] Sugatiɱ-syā.
[BJT Page 180]

Tayo kho mahārāja lokassa dhammā uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Katame tayo? Lobho kho mahārāja lokassa dhammo uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Doso kho mahārāja lokassa dhammo uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Moho kho mahārāja lokassa dhammo uppajjamāno uppajjati ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāya. Ime kho mahārāja tayo lokassa dhammā uppajjamānā uppajjanti ahitāya dukkhāya aphāsuvihārāyāti.

Lobho doso ca moho ca purisaɱ pāpacetasa,
Hiɱsanti attasambhūtā tacasāraɱ va samphalanti1.

3. 3. 4.

Issatthasuttaɱ.

135. Sāvatthiyaɱ-

Ekamantaɱ nisinno kho rājā pasenadī kosalo bhagavantaɱ etadavoca: kattha nu kho bhante dānaɱ dātabbanti? Yattha kho mahārāja, cittaɱ pasīdatīti. Kattha pana bhante dinnaɱ mahapphalanti. Aññaɱ kho etaɱ mahārāja kattha dānaɱ dātabbaɱ. Aññaɱ panetaɱ kattha dinnaɱ mahapphalanti. Sīlavato kho mahārāja dinnaɱ mahapphalaɱ no tathā dussīle. Tena hi mahārāja taññevettha paṭipucchissāmi yathā te khameyya tathā naɱ byākareyyāsi.

Taɱ kimmaññasi mahārāja, idha tyāssa yuddhaɱ paccupaṭṭhitaɱ saṅgāmo samūpabbuḷho2, atha āgaccheyya khattiyakumāro asikkhito akatahattho akatayoggo akatupāsano3 [page 099] bhīrucchambhī utrāsī palāyī. Bhareyyāsi taɱ purisaɱ? Attho ca te tādisena purisenāti. Nāhaɱ bhante bhareyyaɱ taɱ purisaɱ. Na ca me attho tādisena purisenāti.

Atha āgaccheyya brāhmaṇakumāro asikkhito akatahattho akatayoggo akatupāsano3 bhīrucchambhī utrāsī palāyī. Bhareyyāsi taɱ purisaɱ? Attho ca te tādisena purisenāti. Nāhaɱ bhante bhareyyaɱ taɱ purisaɱ. Na ca me attho tādisena purisenāti.

Atha āgaccheyya vessakumāro asikkhito akatahattho akatayoggo akatupāsano3 bhīrucchambhī utrāsī palāyī. Bhareyyāsi taɱ purisaɱ? Attho ca te tādisena purisenāti. Nāhaɱ bhante bhareyyaɱ taɱ purisaɱ. Na ca me attho tādisena purisenāti.

Atha āgaccheyya suddakumāro asikkhito akatahattho akatayoggo akatupāsano3 bhīrucchambhī utrāsī palāyī. Bhareyyāsi taɱ purisaɱ? Attho ca te tādisena purisenāti. ? Nāhaɱ bhante bhareyyaɱ taɱ purisaɱ. Na ca me attho tādisena purisenāti.

1. Sapphalaɱ-syā. 2. Samupacepūḷho-syā 3. Akatupāsano .Sīmu. 2 Syā. [Pts.]
[BJT Page 182]

Taɱ kimmaññasi mahārāja, idha tyāssa yuddhaɱ paccupaṭṭhitaɱ saṅgāmo samupabbuḷho1. Atha āgacchayya khattiyakumāro susikkhito2. Katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anusitrāsī apalāyī. Bhareyyāsi taɱ purisaɱ attho ca te tādisena purisenāti? Bhareyyāhaɱ bhante taɱ purisaɱ attho ca me tādisena purisenāti.

Atha āgacchayya brāhmaṇakumāro susikkhito2 katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī. Bhareyyāsi taɱ purisaɱ? Attho ca te tādisena purisenāti? Bhareyyāhaɱ bhante taɱ purisaɱ attho ca me tādisena purisenāti. Atha āgacchayya vessakumāro susikkhito2 katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anutrāsī apalāyī. Bhareyyāsi taɱ purisaɱ? Attho ca te tādisena purisenāti? Bhareyyāhaɱ bhante taɱ purisaɱ attho ca me tādisena purisenāti. Atha āgacchayya suddakumāro susikkhito2 katahattho katayoggo katūpāsano abhīru acchambhī anusitrāsī apalāyī. Bhareyyāsi taɱ purisaɱ? Attho ca te tādisena purisenāti? Bhareyyāhaɱ bhante taɱ purisaɱ attho ca me tādisena purisenāti.
Evameva kho mahārāja, yasmā kasmā3 cepi kulā agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti: so ca hoti pañcaṅgavippahīno pañcaṅgasamannāgato, tasmiɱ dinne mahapphalaɱ hoti.

Katamāni pañca aṅgāni pahīnāni5 honti? Kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thīnamiddhaɱ pahīnaɱ hoti, uddhaccakukkuccaɱ pahīnaɱ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Imāni pañca aṅgāni pahīnāni honti.

Katamehi pañcahaṅgehi samannāgato hoti? Asekhena6 silakkhandhena samannāgato hoti, asekhena6 samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena6 paññākkhandhena [page 100] samannāgato hoti, asekhena6 vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekhena6 vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Imehi pañcahaṅgehi samannāgato hoti.

Iti pañcaṅgavippahine pañcaṅgasamannāgate dinnaɱ mahapphalanti.

Idamavoca bhagavā. Idaɱ vatvā sugato athāparaɱ etadavoca satthā:

Issatthaɱ7 balaviriyañca yasmiɱ vijjetha māṇave,
Taɱ yuddhattho bhare rājā nāsūraɱ jātipaccayā.

Tatheva khanti soraccaɱ dhammā yasmiɱ patiṭṭhitā,
Tamariyavuttiɱ8 medhāviɱ hīnajaccampi pūjaye.

Kāraye assame ramme vāsayettha bahussute,
Papañca vivane kayirā dugge saṅkamanāni ca.

Annaɱ pānaɱ khādanīyaɱ vatthasenāsanāni ca,
Dadeyya ujubhūtesu vippasannena cetasā.

1. Samupyabuyaḷho - syā. 2. Sikkhito -sīmu2, 3. Yasmā cepi. Sīmu, syā 4. Mahapphalā-sīmu. 5. Vappahīnāti-sīmu. 6 Asekkhena-machasaɱ, syā[pts. 7.] Issattaɱ-machasaɱ, [pts 8.] Ariyavuntiɱ-machasaɱ.

[BJT Page 184]

Yathā hi megho thanayaɱ vijjumālī satakkaku1,
Thalaɱ ninnañca pūreti abhivassaɱ vasundharaɱ.

Tatheva saddho sutavā2 abhisaṅkhacca bhojanaɱ,
Vaṇibbake tappayati annapānena paṇḍito,
Āmodamāno3 pakireti detha dethāti bhāsati.

Taɱ hissa gajjitaɱ hoti devasseva pavassato,
Sā puññadhārā vipulā dātāraɱ abhivassatīti.

3: 3: 5
Pabbatūpamasuttaɱ

136. Sāvatthiyaɱ -

Ekamantaɱ nisinnaɱ kho rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ bhagavā etadavoca: handa kuto nu tvaɱ mahārāja āgacchasi divādivassāti?

Yāni tāni bhante raññaɱ khattiyānaɱ muddhāvasittānaɱ issariyamadamattānaɱ kāmagedhapariyuṭṭhitānaɱ janapadatthācariyappattānaɱ mahantaɱ paṭhavimaṇḍalaɱ abhivijiya ajjhāvasantānaɱ rājakaraṇīyāni santi4, tesvāhaɱ5 etarahi ussukkaɱ āpannoti.

Taɱ kimmaññasi mahārāja, idha te puriso [page 101] āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taɱ upasaṅkamitvā evaɱ vadeyya: yagghe mahārāja jāneyyāsi: ahaɱ āgacchāmi puratthimāya disāya. Tatthaddasaɱ mahantaɱ pabbataɱ abbhasamaɱ. Sabbe pāṇe nippoṭhento6 āgacchati. Yaɱ te mahārāja karaṇīyaɱ taɱ karohīti. Atha dutiyo puriso āgaccheyya dakkhiṇāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taɱ upasaṅkamitvā evaɱ vadeyya: yagghe mahārāja jāneyyāsi: ahaɱ āgacchāmi dakkhiṇāya disāya. Tatthaddasaɱ mahantaɱ pabbataɱ abbhasamaɱ. Sabbe pāṇe nippoṭhento6 āgacchati. Yaɱ te mahārāja karaṇīyaɱ taɱ karohīti. Atha tatiyo puriso āgaccheyya pacchimāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taɱ upasaṅkamitvā evaɱ vadeyya: yagghe mahārāja jāneyyāsi: ahaɱ āgacchāmi pacchimāya disāya. Tatthaddasaɱ mahantaɱ pabbataɱ abbhasamaɱ. Sabbe pāṇe nippoṭhento6 āgacchati. Yaɱ te mahārāja karaṇīyaɱ taɱ karohīti. Atha catuttho puriso āgaccheyya uttarāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taɱ upasaṅkamitvā evaɱ vadeyya: yagghe mahārāja jāneyyāsi: ahaɱ āgacchāmi uttarāya disāya. Tatthaddasaɱ mahantaɱ pabbataɱ abbhasamaɱ. Sabbe pāṇe nippoṭhento6 āgacchati. Yaɱ te mahārāja karaṇīyaɱ taɱ karohīti. Evarūpe te mahārāja mahati mahabbhaye samuppanne dāruṇe manussakkhaye dullabhe manussatte kimassa karaṇiyanti?

Evarūpe me bhante mahati mahabbhaye samuppanne dāruṇe manussakkhaye dullabhe manussatte kimassa karaṇīyaɱ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāyāti. 7.

Ārocemi kho te mahārāja, pativedayāmi8 kho te mahārāja, adhivattati kho taɱ mahārāja jarāmaraṇaɱ. Adhivattamāne ca te mahārāja, jarāmaraṇe kimassa karaṇīyanti?

1. Satakkatu-[pts 2.] Sutvā-syā. 3. Anumodamāno-syā 4. Bhavanti, syā. Machasaɱ 5. Tesubbāhaɱ- machasaɱ. 6. Nippoṭhento-sīmu, 2. Nippothento-machasaɱ. Syā 7. Aññatra samacariyāya aññatra kusalakiriyāya aññatra puññakiriyāyāti -machasaɱ. Syā 8. Paṭivedemi-machasaɱ. Syā. [Pts.] Sī1. 2.

[BJT Page 186]

Adhivattamāne ca me bhante jarāmaraṇe kimassa karaṇīyaɱ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāya.

Yāni tāni bhante raññaɱ khattiyānaɱ muddhāvasittānaɱ issariyamadamattānaɱ kāmagedhapariyuṭṭhitānaɱ janapadatthācariyappattānaɱ mahantaɱ paṭhavimaṇḍalaɱ abhivijiya ajjhāvasantānaɱ hatthiyuddhāni bhavanti. Tesampi bhante hatthiyuddhānaɱ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.

Yānipi tāni bhante raññaɱ khattiyānaɱ muddhāvasittānaɱ issariya madamattānaɱ kāmagedhapariyuṭṭhitānaɱ janapadatthācariyappattānaɱ mahantaɱ paṭhavimaṇḍalaɱ abhivijiya ajjhāvasantānaɱ assayuddhāni bhavanti. Tesampi bhante assayuddhānaɱ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.

Yānipi tāni bhante raññaɱ khattiyānaɱ muddhāvasittānaɱ issariya madamattānaɱ kāmagedhapariyuṭṭhitānaɱ janapadatthācariyappattānaɱ mahantaɱ paṭhavimaṇḍalaɱ abhivijiya ajjhāvasantānaɱ rathayuddhāni bhavanti. Tesampi bhante rathayuddhānaɱ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.

Yānipi tāni bhante raññaɱ khattiyānaɱ muddhāvasittānaɱ issariya madamattānaɱ kāmagedhapariyuṭṭhitānaɱ janapadatthācariyappattānaɱ mahantaɱ paṭhavimaṇḍalaɱ abhivijiya ajjhāvasantānaɱ pattiyuddhāni bhavanti. Tesampi [page 102] bhante pattiyuddhānaɱ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.

Santi kho pana bhante imasmiɱ rājakule mantino mahāmattā ye pahonti āgate paccatthike mantehi bhedayituɱ. Tesampi bhante mantayuddhānaɱ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.

Saɱvijjati kho pana bhante imasmiɱ rājakule pahūtaɱ hiraññasuvaṇṇaɱ bhūmigatañceva vehāsaṭṭhañca. Yena mayaɱ pahoma āgate paccatthike dhanena upalāpetuɱ. Tesampi bhante dhanayuddhānaɱ natthi gati natthi visayo adhivattamāne jarāmaraṇe.

Adhivattamāne ca me bhante jarāmaraṇe kimassa karaṇīyaɱ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāyāti.

Evametaɱ maharāja, evametaɱ mahārāja, adhivattamāne ca te jarāmaraṇe kimassa karaṇīyaɱ aññatra dhammacariyāya samacariyāya kusalakiriyāya puññakiriyāyāti.

Idamavoca bhagavā. Idaɱ vatvā sugato athāparaɱ etadavoca satthā:

Yathāpi selā vipulā nabhaɱ āhacca pabbatā,
Samantā anupariyeyyuɱ1 nippoṭhentā2 catuddisā.

Evaɱ jarā ca maccu3 ca adhivattanti pāṇino4,
Khattiye brāhmaṇe vesse sudde caṇḍālapukkuse,
Na kiñci parivajjeti sabbamevābhimaddati.

Na tattha hatthinaɱ5 bhūmi na rathānaɱ na pattiyā,
Na cāpi mantayuddhena sakkā jetuɱ dhanena vā.

Tasmā hi paṇḍito poso sampassaɱ atthamattano,
Buddhe dhamme ca saṅghe ca dhīro saddhaɱ nivesaye.

1. Samantānupariyāpeyyuɱ - machasaɱ. 2. Nippothento - machasaɱ. 3. Maraṇaɱ-sī1 4. Pāṇine-machasaɱ. 5. Hatthinaɱ - machasaɱ, syā, [pts.]

[BJT Page 188]

Yo dhammacārī1 kāyena vācāya uda cetasā,
Idheva naɱ pasaɱsanti pecca sagge pamodatīti.

Kosalavaggo tatiyo.

Tatruddānaɱ:

Puggalo ayyakā loko issatthaɱ pabbatūpamaɱ,
Desitaɱ buddhaseṭṭhena imaɱ kosalapañcakanti.

Kosalasaɱyuttaɱ samattaɱ.

4. Mārasaɱyuttaɱ

1. Āyuvaggo.

4. 1. 1.

Tapokammasuttaɱ.

137. [page 103] evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā uruvelāyaɱ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: mutto vatamhi tāya dukkarakārikāya. Sādhu mutto vatamhi tāya anatthasaɱhitāya dukkarakārikāya. Sādhu ṭhito sato bodhiɱ samajjhaganti2.

Atha kho māro pāpimā bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi.

Tapokammā apakkamma yena sujjhanti mānavā,
Asuddho maññasi suddho suddhimaggamaparaddhoti3.

Atha kho bhagavā māro ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāhi paccabhāsi:

Anatthasaɱhitaɱ ñatvā yaɱ kiñci amaraɱ tapaɱ,
Sabbaɱ natthāvahaɱ hoti piyārittaɱ4 va dhammani.

Sīlaɱ samādhiɱ paññañca 5 maggaɱ bodhāya bhāvayaɱ,
Pattosmi paramaɱ suddhiɱ nihato tvamasi antakāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā, jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Dhammaɱ cari - machasaɱ 2. Sādhu vatamhi satto bodhisamajjhagūti. Syā. Sādhu vatamhi mutto bodhiɱ samajjhaganti, machasaɱ. 3. Suddhimaggā aparaddhoti-machasaɱ 4. Phiyā-machasaɱ 5. Samādhipaññañca. Machasaɱ. [Pts.]

[BJT Page 190]

4. 1. 2.

Nāgasuttaɱ.

138. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā uruvelāyaɱ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena [page 104] kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaɱ ajjhokāse1 nisinno hoti. Devo ca ekamekaɱ phusāyati.
Atha kho māro pāpimā bhagavato bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo mahantaɱ hatthirājavaṇṇaɱ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Seyyathāpi nāma mahāariṭṭhako maṇi, evamassa sīsaɱ hoti. Seyyathāpi nāma suddhaɱ rūpiyaɱ, evamassa dantā honti. Seyyathāpi nāma naṅgalīsā2, evamassa soṇḍo hoti.

Atha kho bhagavā māro ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:
Saɱsaraɱ3 dīghamaddhānaɱ vaṇṇaɱ katvā subhāsubhaɱ,
Alaɱ te tena pāpima nihato tvamasi antakāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā, jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 1. 3.
Subhasuttaɱ.

139. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā uruvelāyaɱ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaɱ ajjhokāse4 nisinno hoti. Devo ca ekamekaɱ phusāyati.
Atha kho māro pāpimā bhagavato bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaukamitvā bhagavato avidūre uccāvacā vaṇṇanibhā upadaɱseti subhā ceva asubhā ca.

Atha kho bhagavā māro ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāhi ajjhabhāsi:

Saɱsaraɱ dīghamaddhānaɱ vaṇṇaɱ katvā subhāsubhaɱ,
Alaɱ te tena pāpima nihato tvamasi antaka.

Ye ca kāyena vācāya manasā ca susaɱvutā,
Na te māravasānugā na te mārassa baddhagūti5.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Abbhokāse-machasaɱ 2. Naṅgalasīsā-[pts. 3.] Saɱsāraɱ-syā [pts.] Sī1, 2. 4. Abbhokāse-machasaɱ. 3. 5. Paccagūti-sīmu, syā. [Pts.] Sī1, 2.

[BJT Page 192]

4. 1. 4
Paṭhamapāsasuttaɱ.

140. [page 105] evaɱ me sutaɱ. Ekaɱ samayaɱ bhagavā bārāṇasiyaɱ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Mayhaɱ kho bhikkhave yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttarā vimutti anuppattā, anuttarā vimutti sacchikatā. Tumhepi bhikkhave yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttaraɱ vimuttiɱ anupāpuṇātha. Anuttaraɱ vimuttiɱ sacchikarothāti.

Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Baddho'si1 mārapāsena ye dibbā ye ca mānusā,
Mārabandhanabaddhosi1 na me samaṇa mokkhasīti.

(Bhagavā:)
Muttohaɱ2 mārapāsena ye dibbā ye ca mānusā,
Mārabandhanamuttomhi nihato tvamasi antakāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā, jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 1. 5
Dutiyapāsasuttaɱ.

141. Evaɱ me sutaɱ ekaɱ samayaɱ bhagavā bārāṇasiyaɱ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Muttohaɱ2 bhikkhave sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā. Tumhepi bhikkhave muttā sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā. Caratha bhikkhave cārikaɱ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya3 atthāya hitāya sukhāya devamanussānaɱ. Mā ekena dve agamittha4. Desetha bhikkhave dhammaɱ ādikalyāṇaɱ majjhekalyāṇaɱ pariyosānakalyāṇaɱ sātthaɱ sabyañjanaɱ kevalaparipuṇṇaɱ parisuddhaɱ brahmacariyaɱ pakāsetha. Santi sattā apparajakkhajātikā assavaṇatā [page 106] dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro. Ahampi bhikkhave yena uruvelā senāninigamo5 tenupasaṅkamissāmi dhammadesanāyāti.
1. Bandho'si-syā. 2. Muttāhaɱ, machasaɱ, syā. 3. Lokānukampakāya, sīmu2, [pts. 4.] Agamattha sīmu2 5. Senānigamomachasaɱ, syā, [pts.]

[BJT Page 194]

Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Baddhosi sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā,
Mahābandhanabaddhosi na me samaṇa mokkhasīti.

(Bhagavā:)
Muttohaɱ sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā,
Mahābandhanamuttomhi nihato tvamasi antakāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 1. 6
Sappasuttaɱ.

142. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaɱ ajjhokāse1 nisinno hoti. Devo ca ekamekaɱ phusāyati.

Atha kho māro pāpimā bhagavato bhayaɱ chamhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo mahantaɱ sapparājavaṇṇaɱ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Seyyathāpi nāma mahatī ekarukkhikā nāvā, evamassa kāyo hoti. Seyyathāpi nāma mahantaɱ soṇḍikākilañjaɱ, evamassa phaṇo hoti. Seyyathāpi nāma mahanī kosalikā kaɱsapātī, evamassa akkhīni bhavanti. Seyyathāpi nāma deve galagalāyante vijjullatā niccharanti, evamassa mukhato jivhā niccharati. Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya saddo hoti, evamassa assāsapassāsānaɱ saddo hoti.

Atha kho bhagavā māro ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāhi ajjhabhāsi:

Yo suññagehāni sevati seyyā so muni attasaññato,
Vossajja careyya tattha so patirūpaɱ hi tathāvidhassa taɱ.

Carakā bahū bheravā bahū atho ḍaɱsasiriɱsapā2 bahū,
[page 107] lomampi na tattha3 iñjaye suññāgāragato mahāmuni.

Nabhaɱ phaleyya paṭhavī caleyya sabbe ca pāṇā uda santaseyyuɱ,
Sallampi ce urasi pakappayeyyuɱ4 upadhīsu tāṇaɱ na karonti buddhāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā, jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Abbhokāse-machasaɱ. 2. Ḍaɱsasarisapā-machasaɱ. 3. Tattha na-machasaɱ. Syā 4. Pakampayeyyuɱ-sīmu. 2.

[BJT Page 196]

4. 1. 7

Soppasisuttaɱ.

143. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho bhagavā bahudevarattiɱ ajjhokāse caṅkamitvā rattiyā paccūsasamayaɱ pāde pakkhāletvā vihāraɱ pavisitvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaɱ kappesi, pāde pādaɱ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaɱ manasi karitvā.

Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:
Kiɱ soppasi kinnu soppasi kimidaɱ soppasi dubbhago1 viya,
Suññamagāranti soppasi kimidaɱ soppasi suriye2 uggate.

(Bhagavā:)
Yassa jālinī visattikā taṇhā natthi kuhiñci netave,
Sabbūpadhīnaɱ3 pari-k-khayā buddho soppati kiɱ tavettha mārāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā, jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 1. 8
Nandatisuttaɱ.

144. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Nandati puttehi puttimā gomiko4 gohi tatheva nandati,
[page 108] upadhī hi narassa nandanā na hi so nandati yo 5 nirupadhīti.

(Bhagavā:)
Socati puttehi puttimā gomiko gohi tatheva socati,
Upadhī hi narassa socanā na hi so socati yo nirūpadhīti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Dubbhato-syā. Dubbhayo. [Pts. 2.] Sūriye-machasaɱ. 3. Sabbupadhipari-k-khayā-machasaɱ. 4. Govā-machasaɱ. 5. Yobhi-sīmu. 1.

[BJT Page 198]

4. 1. 9
Paṭhamaāyusuttaɱ.

145. Evaɱ me sutaɱ: eka samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi, bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Appamidaɱ bhikkhave manussānaɱ āyu, gamanīyo samparāyo, kattabbaɱ kusalaɱ, caritabbaɱ brahmacariyaɱ, natthi jātassa amaraṇaɱ. Yo1 bhikkhave ciraɱ jīvati, so vassasataɱ appaɱ vā bhiyyoti.

Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Dīghamāyu manussānaɱ na naɱ hīḷe suporiso,
Careyya khīramattova natthi maccussa āgamoti.

(Bhagavā:)
Appamāyu manussānaɱ hīḷeyya naɱ suporiso,
Careyyādittasīsova natthi maccussa nāgamoti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā, jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 1. 10
Dutiyaāyusuttaɱ.

146. Evaɱ me sutaɱ: eka samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi, bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Appamidaɱ bhikkhave manussānaɱ āyu, gamanīyo samparāyo, kattabbaɱ kusalaɱ, caritabbaɱ brahmacariyaɱ, natthi jātassa amaraṇaɱ. Yo bhikkhave ciraɱ jīvati, so vassasataɱ appaɱ vā bhiyyoti2

Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

[page 109]
Nāccayanti ahorattā jivitaɱ noparujjhati,
Āyu anupariyāti3 maccānaɱ nemīva rathakubbaraɱ.

(Bhagavā:)
Accayanti ahorattā jīvitaɱ uparujjhati,
Āyu khīyati maccānaɱ kunnadīnaɱva odakanti.

1. Yo hi-sīmu, 1. 2. Bhīyoti-[pts 3.] Anupariyāyati-machasaɱ. Anucarīyati-syā, āyuɱ pariyeti-sī. 1. 2.

[BJT Page 200]

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā, jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

Āyuvaggo paṭhamo.

Tatruddānaɱ:

Tapokammañca nāgo ca subhaɱ pāsena te duve,
Sappo soppasi nandatiɱ āyunā apare duveti.

2. Rajjavaggo.

4. 2. 1.
Pāsāṇasuttaɱ.

147. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaɱ ajjhokāse1 nisinno hoti. Devo ca ekamekaɱ phusāyati.

Atha kho māro pāpimā bhagavato bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato avidūre mahante mahante pāsāṇe2 padolesi3

Atha kho bhagavā māro ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:
Sacemaɱ4 kevalaɱ sabbaɱ gijjhakūṭaɱ caleyyasi, 5
Neva sammā vimuttānaɱ buddhānaɱ atthi iñjitanti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā, jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 2. 2.
Sīhasuttaɱ6

148. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaɱ deseti.

[page 110] atha kho mārassa pāpimato etadahosi: ayaɱ kho samaṇo gotamo mahatiyā parisāya parivuto dhammaɱ deseti. Yannūnāhaɱ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaɱ vicakkhukammāyāti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi.

1. Abbhokāse-machasaɱ. 2. Mahante pāsāṇe -machasaɱ. 3. Paccalesi-syā. Padālesi-sīmu. 1 2. Macasaɱ. [Pts 4.] Sacepi-katthaci. 5. Calessasi-katthaci 6. Kinnusīha- suttaɱ-machasaɱ.

[BJT Page 202]

Kinnu sīhova nadasi parisāyaɱ visārado,
Paṭimallo hi te atthi vijitāvī nu maññasīti.

(Bhagavā:)
Nadanti ve mahāvīrā parisāsu visāradā,
Tathāgatā balappattā tiṇṇā loke visattikanti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagāvā, jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 2. 3.
Sakalikasuttaɱ

149. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati maddakucchismiɱ migadāye. Tena kho pana samayena bhagavato pādo sakalikāya khato hoti. Bhūsā1 sudaɱ bhagavato vedanā vattanti sārīrikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā. Tā sudaɱ bhagavā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno. Atha kho bhagavā catugguṇaɱ saṅghāṭiɱ paññapetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaɱ kappesi pāde2 pādaɱ accādhāya sato sampajāno.

Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Mandiyā nu kho3 sesi udāhu kāveyyamatto
Atthā nu te sampacurā na santi,
Eko vivitte sayanāsanamhi
Niddāmukho4 kimidaɱ soppasevāti.

(Bhagavā:)
Na mandiyā sayāmi nāpi kāveyyamatto
Atthaɱ sameccāha mapetasoko,
Eko vivitte sayanāsanamhi
Sayāmahaɱ sabbabhūtānukampī.

Yesampi sallaɱ urasī paviṭṭhaɱ
Muhuɱ muhuɱ hadayaɱ vedhamānaɱ,
Tepīdha5 soppaɱ labbhare6 sasallā
[page 111] kasmā7 ahaɱ na supe vītasallo.

Jaggaɱ na saṅke napi bhemi sottuɱ
Rattindivā nānutapanti mā maɱ,
Hāniɱ na passāmi kuhiñci loke
Tasmā supe sabbabhūtānukampīti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Bhūsā-syā. 2. Pādena-syā 3. Mandiyā nu sesi-syā. [Pts. 4.] Niddāyi kho -sī1, 2 5. Tecāpi-[pts 6.] Labhare-sabbattha. 7. Tasmā-machasaɱ.

[BJT Page 204]

4. 2. 4
Patirūpasuttaɱ.

150. Ekaɱ samayaɱ bhagavā kosalesu viharati ekasālāyaɱ brāhmaṇagāme. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaɱ deseti.

Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: ayaɱ kho samaṇo gotamo mahatiyā parisāya parivuto dhammaɱ deseti. Yannūnāhaɱ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaɱ vicakkhukammāyāti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Netaɱ tava patirūpaɱ yadaññamanusāsasi,
Anurodhavirodhesu mā sajjittho1 tadācaranti.

(Bhagavā:)
Hitānukampī sambuddho yadaññamanusāsati,
Anurodhavirodhehi2 vippamutto tathāgatoti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā, jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthetavantaradhāyīti.

4. 2. 5
Mānasasuttaɱ.

151 Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Antalikkhacaro pāso yoyaɱ3 carati mānaso,
Tena taɱ bādhayissāmi na me samaṇa mokkhasīti.

(Bhagavā)
Rūpā saddā rasā gandhā phoṭṭhabbā ca manoramā,
Ettha me vigato chando nihato tvamasi antakāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā, jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 2. 6
Pattasuttaɱ.

152. [page 112]
Sāvatthiyaɱ-

Tena kho pana samayena bhagavā pañcannaɱ upādānakkhandhānaɱ upādāya bhikkhū4 dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti. Te ca bhikkhū aṭṭhi katvā5 manasi katvā sabbacetasā6 samannāharitvā ohitasotā dhammaɱ suṇanti.

1. Sajjittha-syā. 2, Virodhesu-sī1, 2 3. Yvāyaɱ1-machasaɱ. Syā 4. Bhikkhūnaɱ-machasaɱ 5. Aṭṭhiɱ katvā-machasaɱ 6. Sabbacetasā-sīmu, 1. 2.

[BJT Page 206]

Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: ayaɱ kho samaṇo gotamo pañcannaɱ upādānakkhandhānaɱ upādāya bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti. Te ca bhikkhū aṭṭhī katvā manasi katvā sabbacetasā1 samannāharitvā ohitasotā dhammaɱ suṇanti. Yannūnāhaɱ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaɱ vicakkhukammāyāti.

Tena kho pana samayena sambahulā pattā ajjhokāse nikkhittā honti. Atha kho māro pāpimā balivaddavaṇṇaɱ abhinimminitvā yena te pattā tenupasaṅkami. Atha kho aññataro bhikkhu aññataraɱ bhikkhuɱ etadavoca: bhikkhu bhikkhu eso balivaddo patte bhindeyyāti.

Evaɱ vutte bhagavā taɱ bhikkhuɱ etadavoca: na so bhikkhu balivaddo māro esa pāpimā, tumhākaɱ vicakkhukammāyāgatoti. Atha kho bhagavā māro ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāhi2 ajjhabhāsi:

Rūpaɱ vedayitaɱ saññaɱ viññāṇaɱ yañca saṅkhataɱ,
Neso hamasmi netaɱ me evaɱ tattha virajjati.

Evaɱ virattaɱ3 khemattaɱ sabbasaɱyojanātigaɱ,
Anvesaɱ sabbaṭhānesu mārasenāpi nājjhagāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā, jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 2. 7.

Āyatanasuttaɱ.

153. Ekaɱ samayaɱ bhagavā vesāliyaɱ viharati mahāvane kūṭāgāra sālāyaɱ. [page 113] tena kho pana samayena bhagavā channaɱ phassāyatanānaɱ upādāya bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti. Te ca bhikkhū aṭṭhī katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaɱ suṇanti.

Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: ayaɱ kho samaṇo gotamo channaɱ phassāyatanānaɱ upādāya bhikkhū dhammiyā kathāya sandesseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti. Te ca bhikkhū aṭṭhī katvā10 manasi katvā sabbacetesā samannāharitvā ohitasotā dhammaɱ suṇanti. Yannūnāhaɱ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaɱ vicakkhukammāyāti.

Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato avidūre mahantaɱ bhayabheravasaddaɱ akāsi. Apissudaɱ4 paṭhavi maññe udīrayati. 5

1. Sabbacetaso-sīmu. 1, 2. Sabbaɱ cetaso-katthaci, 2. Gāthāya-machasaɱ syā [pts 3.] Vicittaɱ-si1, 2. 4. Apissunaɱ-sīmu, 1. Apisudaɱ-[pts 5.] Undīrayati-machasaɱ.
10 Aṭṭhikatvā [PTS] aṭhṭhī katvā [BJT]
[BJT Page 208]

Atha kho aññataro bhikkhu aññataraɱ bhikkhuɱ etadavoca: bhikkhu bhikkhu esā paṭhavi maññe udīrayatīti.

Evaɱ vutte bhagavā taɱ bhikkhuɱ etadavoca: nesā bhikkhu paṭhavi udīrayati2. Māro eso pāpimā tumhākaɱ vicakkhukammāya āgatoti. Atha kho bhagavā māro ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāhi1 ajjhabhāsi:

Rūpā saddā rasā gandhā phassā dhammā ca kevalā,
Etaɱ lokāmisaɱ ghoraɱ ettha loko'dhimucchito. 2

Etañca samatikkamma sato buddhassa sāvako,
Māradheyyamatikkamma3 ādiccova virocatīti

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā, jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 2. 8

Piṇḍasuttaɱ.

154. Ekaɱ samayaɱ bhagavā magadhesu viharati pañcasālāyaɱ brāhmaṇagāme. [page 114] tena kho pana samayena pañcasālāyaɱ brāhmaṇagāme kumārakānaɱ pāhuṇakāni bhavanti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya pañcasālaɱ brāhmaṇagāmaɱ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena pañcasāleyyakā brāhmaṇagahapatikā mārena pāpimatā anvāviṭṭhā bhavanti mā samaṇo gotamo piṇḍamalatthāti.

Atha kho bhagavā yathādhotena pattena pañcasālaɱ brāhmaṇagāmaɱ piṇḍāya pāvisi. Tathādhotena pattena paṭikkami.

Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaɱ etadavoca: api samaṇa4 piṇḍamalatthāti?

Tathā nu tvaɱ pāpima akāsi, yathā'haɱ piṇḍaɱ na labheyyanti.

Tena hi bhante bhagavā dutiyampi pañcasālaɱ brāhmaṇagāmaɱ pavisatu. Tathā'haɱ karissāmi, yathā bhagavā piṇḍaɱ lacchatīti.

(Bhagavā:)
Apuññaɱ pasavī māro āsajja naɱ tathāgataɱ,
Kinnu maññasi pāpima na me pāpaɱ vipaccati?.

Susukhaɱ vata jīvāma yesaɱ no natthi kiñcanaɱ
Pītibhakkhā bhavissāma devā ābhassarā yathāti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā, jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Gāthāya-machasaɱ. Syā. 2. Loko vimucchito machasaɱ. Syā. 3. Māradheyyaɱ atikkamma - machasaɱ 4. Api tvaɱ samaṇa - machasaɱ.

[BJT Page 210]

4. 2. 9

Kassakasuttaɱ.

155. Sāvatthiyaɱ -

Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbāṇapaṭisaɱyuttāya dhammiyā kathāya saɱdasseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti. Te ca bhikkhū aṭṭhi katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaɱ suṇanti.

[page 115] atha kho mārassa pāpimato etadahosi: ayaɱ kho samaṇo gotamo bhikkhū nibbāṇapaṭisaɱyuttāya dhammiyā kathāya saɱdasseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti. Te ca bhikkhū aṭṭhi katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaɱ suṇanti. Yannūnāhaɱ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaɱ vicakkhukammāyāti.

Atha kho māro pāpimā kassakavaṇṇaɱ abhinimminitvā mahantaɱ naṅgalaɱ khandhe karitvā dīghaɱ pācanayaṭṭhiɱ1 gahetvā haṭahaṭakeso sāṇasāṭī nivattho2 kaddama makkhitehi pādehi yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ etadavoca: api samaṇa balivadde addasāti.

Kimpana pāpima te balivaddehīti?

Mameva samaṇa cakkhu, mama rūpā, mama cakkhusamphassaviññāṇāyatanaɱ. Kuhiɱ me samaṇa gantvā mokkhasi? Mameva samaṇa sotaɱ, mama saddā, mama sotasamphassaviññāṇāyatanaɱ. Mameva samaṇa ghāṇaɱ, mama gandhā, mama ghāṇasamphassaviññāṇāyatanaɱ. Mameva samaṇa jivhā, mama rasā, mama jivhāsamphassaviññāṇāyatanaɱ. Mameva samaṇa kāyo, mama phoṭṭhabbā, mama kāyasamphassaviññāṇāyatanaɱ. Mameva samaṇa mano, mama dhammā, mama manosamphassaviññāṇāyatanaɱ. Kuhiɱ me samaṇa gantvā mokkhasīti?

Taveva pāpima cakkhu, tava rūpā, tava cakkhusamphassaviññāṇāyatanaɱ. Yattha ca kho pāpima natthi cakkhu, natthi rūpā, natthi cakkhusamphassaviññāṇāyatanaɱ. Agati tava tattha pāpima.

Taveva pāpima sotaɱ, tava saddā, tava sotasamphassaviññāṇāyatanaɱ. Yattha ca kho pāpima natthi sotaɱ, natthi saddā, natthi sotasamphassaviññāṇāyatanaɱ. Agati tava tattha pāpima.

Taveva pāpima ghāṇaɱ, tava gandhā, tava ghāṇasamphassaviññāṇāyatanaɱ. Yattha ca kho pāpima natthi ghāṇaɱ, natthi gandhā, natthi ghāṇasamphassaviññāṇāyatanaɱ. Agati tava tattha pāpima.

[page 116] taveva pāpima jivhā, tava rasā, tava jivhāsamphassaviññāṇāyatanaɱ. Yattha ca kho pāpima natthi jivhā, natthi rasā, natthi jivhāsamphassaviññāṇāyatanaɱ. Agati tava tattha pāpima.
Dīghapācanayaṭṭhiɱ- machasaɱ. Dīghaɱ pācanalaṭṭhiɱ-sī 1, 2. 2. Sāṇa sāṭakanivattho syā.
[BJT Page 212]

Taveva pāpima kāyo, tava phoṭṭhabbā, tava kāyasamphassaviññāṇāyatanaɱ. Yattha ca kho pāpima natthi kāyo, natthi phoṭṭhabbā, natthi kāyasamphassaviññāṇāyatanaɱ. Agati tava tattha pāpima.

Taveva pāpima mano, tava dhammā, tava manosamphassaviññāṇāyatanaɱ. Yattha ca kho pāpima natthi mano, natthi dhammā, natthi manosamphassaviññāṇāyatanaɱ. Agati tava tattha pāpimāti.

(Māro:)
Yaɱ vadanti mama idanti1 ye vadanti mamanti ca,
Ettha ce te mano atthi na me samaṇa mokkhasīti.

(Bhagavā:)
Yaɱ vadanti na taɱ mayhaɱ ye vadanti na te ahaɱ,
Evaɱ pāpima jānāhi na me maggampi dakkhasīti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā, jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

4. 2. 10

Rajjasuttaɱ.

156. Ekaɱ samayaɱ bhagavā kosalesu viharati himavantapasse2 araññakuṭikāyaɱ. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi. Sakkā nu kho rajjaɱ kāretuɱ ahanaɱ aghātayaɱ ajinaɱ ajāpayaɱ asocaɱ asocāpayaɱ dhammenāti.

Atha kho māro pāpimā bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ etadavoca: kāretu bhante bhagavā rajjaɱ, kāretu sugato rajjaɱ, ahanaɱ aghātayaɱ ajinaɱ ajāpayaɱ asocaɱ asocāpayaɱ dhammenāti.

(Bhagavā:)
Kimpana tvaɱ pāpima passasi, yaɱ maɱ tvaɱ evaɱ vadesi: kāretu bhante bhagavā rajjaɱ, kāretu sugato rajjaɱ, ahanaɱ aghātayaɱ ajinaɱ ajāpayaɱ asocaɱ asocāpayaɱ
Dhammenāti.

(Māro:)
Bhagavatā kho bhante cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno ca pana bhante bhagavā himavantaɱ pabbatarājaɱ suvaṇṇanetvava adhimucceyya suvaṇṇapabbatassāti. 3

(Bhagavā:)
[page 117] pabbatassa suvaṇṇassa jātarūpassa kevalo4,
Dvittāva nālamekassa iti vidvā samañcare.

1. Mamayidanti-machasaɱ. Syā. [Pts 2.] Himavantapadese-machasaɱ. Syā. [Pts 3.] Suvaṇṇañca panassāti-machasaɱ. Suvaṇṇañca pabbatassāti-[pts 4.] Kevalā-syā.

[BJT Page 214]

Yo dukkhamaddakkhi yato nidānaɱ kāmesu so jantu kathaɱ nameyya, upadhiɱ viditvā saṅgoti loke tasseva jantu vinayāya sikkheti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ bhagavā, jānāti maɱ sugatoti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

Rajjavaggo dutiyo.

Tatruddānaɱ:

Pāsāṇo sīho sakalikā patirūpaɱ ca mānasaɱ,
Pattaɱ āyatanaɱ piṇḍaɱ kassakaɱ rajjena te dasāti.

3. Māravaggo.

4. 3. 1

Sambahulasuttaɱ.

157. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā sakkesu viharati silāvatiyaɱ. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato avidūre appamattā ātāpino pahitattā viharanti.

Atha kho māro pāpimā brāhmaṇavaṇṇaɱ abhinimminitvā mahantena jaṭaṇḍuvena ajinakkhipanivattho jiṇṇo gopānasivaṅko ghurughurupassāsī udumbaradaṇḍaɱ gahetvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: daharā bhavanto pabbajitā susukālakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino1 kāmesu, bhuñjantu bhonto2 mānusake kāme, mā sandiṭṭhikaɱ hitvā kālikaɱ anudhāvitthāti.

Na kho mayaɱ brāhmaṇa sandiṭṭhikaɱ hitvā kālikaɱ anudhāvāma, kālikañca kho mayaɱ brāhmaṇa hitvā sandiṭṭhikaɱ anudhāvāma. Kālikā hi brāhmaṇa kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaɱ dhammo akāliko ehipassiko opanayiko3 paccattaɱ veditabbo viññūhīti.

[page 118] evaɱ vutte māro pāpimā sīsaɱ okampetvā jivhaɱ nillāletvā tivisākhaɱ4 nalāṭena lāṭikaɱ uṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkāmi.

1. Anikkīḷitāvino-machasaɱ. 2, Bhavanto-machasaɱ 3. Opaneyyikomachasaɱ. 4. Tivisāṭika-si1, 2.

[BJT Page 216]

Atha kho te bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etadavocuɱ: idha mayaɱ bhante bhagavato avidūre appamattā ātāpino pahitattā viharāma. Atha kho bhante aññataro brāhmaṇo mahantena jaṭaṇḍuvena ajinakkhipanivattho jiṇṇo gopānasivaṅko ghurughurupassāsī udumbaradaṇḍaɱ gahetvā yena mayaɱ1 tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā amhe etadavoca:

Daharā bhavanto pabbajitā susukālakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu, bhuñjantu bhonto mānusake kāme mā sandiṭṭhikaɱ hitvā kālikaɱ anudhāvitthāti. Evaɱ vutte mayaɱ bhante taɱ brāhmaṇaɱ etadavovumha: na kho mayaɱ brāhmaṇa sandiṭṭhikaɱ hitvā kālikaɱ anudhāvāma, kālikañca kho mayaɱ brāhmaṇa hitvā sandiṭṭhikaɱ anudhāvāma. Kālikā hi brāhmaṇa kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaɱ dhammo akāliko ehipassiko opanayiko paccattaɱ veditabbo viññūhīti. Evaɱ vutte bhante so brāhmaṇo sīsaɱ okampetvā jivhaɱ nillāletvā tivisākhaɱ nalāṭe nalāṭikaɱ vuṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkantoti.

Neso bhikkhave brāhmaṇo. Māro esa2 pāpimā. Tumhākaɱ vicakkhukammāya āgatoti. Atha kho bhagavā etamatthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ gāthaɱ abhāsi:
Yo dukkhamaddakkhi yato nidānaɱ kāmesu so jantu kathaɱ nameyya,
Upadhiɱ viditvā saṅgoti loke tasseva jantu vinayāya sikkheti.

4. 3. 2.
[page 119] samiddhisutta1.

158. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sakkesu viharati silāvatiyaɱ. Tena kho pana samayena āyasmā samiddhi bhagavato avidūre appamatto ātāpi pahitatto viharati.

Atha kho āyasmato samiddhissa rahogatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi. Lābhā vata me suladdhaɱ vata me yassa me satthā arahaɱ sammāsambuddho. Lābhā vata me suladdhaɱ vata me yo'haɱ3 evaɱ svākkhāte dhammavinaye pabbajito. Lābhā vana me suladdhaɱ vata me yassa me sabrahmacārayo4 sīlavanto kalyāṇadhammāti.

1. Yena amhe-[pts 2.] Eso-machasaɱ, syā. [Pts 3.] Svāhaɱ-machasaɱ 4. Brahmacārino-machasaɱ syā.

[BJT Page 218]

Atha kho māro pāpimā āyasmato samiddhissa cetasā cetoparivitakkamaññāya yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmato samiddhissa avidūre mahantaɱ bhayabheravasaddaɱ akāsi, apissudaɱ paṭhavi maññe udīrayatīti. 1

Atha kho āyasmā samiddhi yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaɱ etadavoca: idhāhaɱ bhante bhagavato avidūre appamatto ātāpi pahitatto viharāmi. Tassa mayhaɱ bhante rahogatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: lābhā vata me, suladdhaɱ vata me, yassa me satthā arahaɱ sammāsambuddho. Lābhā vata me, suladdhaɱ vata me, yo'haɱ evaɱ svākkhāte dhammavinaye pabbajito. Lābhā vata me, suladdhaɱ vata me, yassa me sabrahmacārayo sīlavanto kalyāṇadhammāti. Tassa mayhaɱ bhante avidūre mahābhayabheravasaddo ahosi, apissudaɱ paṭhavi maññe udīrayatīti. 1.

(Bhagavā:)
Nesā samiddhi paṭhavi udīrayati. Māro eso pāpimā. Tuyhaɱ vicakkhukammāya āgato. Gaccha tvaɱ samiddhi tattheva appamatto ātāpi pahitatto viharāhīti.

Evambhanteti kho āyasmā samiddhi bhagavato paṭissutvā2 [page 120] uṭṭhāyāsanā bhagavantaɱ abhivātvo padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi. Dutiyampi kho āyasmā samiddhi tattheva appamatto ātāpi pahitatto vihāsi. Dutiyampi kho āyasmato samiddhissa rahogatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi. Lābhā vata me, suladdhaɱ vata me, ma, yassa me satthā arahaɱ sammāsambuddho. Lābhā vata me, suladdhaɱ vata me, yo'haɱ evaɱ svākkhāte dhammavinaye pabbajito. Lābhā vata me, suladdhaɱ vata me, yassa me sabrahmacārayo sīlavanto kalyāṇadhammāti. Dutiyampi kho māro pāpimā āyasmato samiddhissa cetasā cetoparivitakkamaññāya yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmato samiddhissa avidūre mahantaɱ bhayabheravasaddaɱ akāsi, apissudaɱ paṭhavi maññe udīrayatīti.
Atha kho āyasmā samiddhi māro ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Saddhāyāhaɱ pabbajito agārasmā anagāriyaɱ,
Sati paññā ca me buddhā cittañca susamāhitaɱ,
Kāmaɱ karassu rūpāni neva maɱ byādhayissasīti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ samiddhi bhikkhūti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Undriyatīti- machasaɱ, 2. Paṭissuṇitvā-[pts]

[BJT Page 220]

4. 3. 3.
Godhikasuttaɱ

159. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe tena kho pana samayena āyasmā godhiko isigilipasse viharati kāḷasilāyaɱ. Atha kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaɱ1 cetovimuttiɱ phusi. Atha kho āyasmā godhiko tāya2 sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi.

Dutiyampi kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaɱ1 cetovimuttiɱ phusi. Dutiyampi kho āyasmā godhiko tāya2 sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi. Tatiyampi kho āyasmā godhiko tāya sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi. Catutthampi kho āyasmā godhiko tāya sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi. [page 121] pañcamampi kho āyasmā godhiko tāya sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi. Chaṭṭhampi kho āyasmā godhiko tāya sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi.

Sattamampi kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaɱ cetovimuttiɱ phusi. Atha kho āyasmato godhikassa etadahosi: yāva chaṭṭhaɱ khvāhaɱ sāmayikāya cetovimuttiyā parihīno. Yannūnāhaɱ satthaɱ āhareyyanti.

Atha kho māro pāpimā āyasmato godhikassa cetasā ceto parivitakkamaññāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāhi ajjhabhāsi:
Mahāvīra mahāpañña iddhiyā yasasā jalaɱ2,
Sabbaverabhayātīta pāde vandāmi cakkhuma.

Sāvako te mahāvīra maraṇaɱ maraṇābhibhu,
Ākaṅkhati cetayati taɱ nisedha jutindhara.

Kathaɱ hi bhagavā tuyhaɱ sāvako sāsane rato,
Appattamānaso sekho kālaɱ kayirā janesutāti.

Tena kho pana samayena āyasmatā godhikena satthaɱ āharitaɱ hoti.

Atha kho bhagavā māro ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimattaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Evaɱ hi dhīrā kubbanti nāvakaṅkhanti jīvitaɱ,
Samūlaɱ taṇhaɱ abbuyha4 godhiko parinibbutoti.

1. Sāmādhikaɱ-[pts-] sāmāyikaɱ-syā. 2. Tamhā. 3. Jala -machasaɱ. Syā 4. Kaṇhamabbuyha-machasaɱ.

[BJT Page 222]

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: āyāma bhikkhave yena isigilipassaɱ kāḷasīlā tenupasaṅkamissāma, yattha godhikena kulaputtena satthaɱ āharitanti. Evaɱ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiɱ yena isigilipassaɱ kāḷasilā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmantaɱ godhikaɱ dūratova mañcake vivattakkhandhaɱ semānaɱ1.

[page 122] tena kho pana samayena dhūmāyitattaɱ timirāyitattaɱ gacchateva purimaɱ disaɱ, gacchati pacchimaɱ disaɱ, gacchati uttaraɱ disaɱ, gacchati dakkhiṇaɱ disaɱ, gacchati uddhaɱ, gacchati adho, gacchati anudisaɱ.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: passatha no tumhe bhikkhave etaɱ dhūmāyitattaɱ nimirāyitattaɱ. Gacchateva purimaɱ disaɱ, gacchati pacchimaɱ disaɱ, gacchati uttaraɱ disaɱ, gacchati dakkhiṇaɱ disaɱ, gacchati uddhaɱ, gacchati adho, gacchati anudisanti. Evaɱ bhante. Eso kho bhikkhave māro pāpimā godhikassa kulaputtassa viññāṇaɱ samannesati2, kattha godhikassa kulaputtassa viññāṇaɱ patiṭṭhitanti. Appatiṭṭhitena ca bhikkhave viññāṇena godhiko kulaputto parinibbutoti.

Atha kho māro pāpimā beluvapaṇaḍuvīṇamādāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Uddhaɱ adho ca tiriyañca disā anudisāsvahaɱ,
Anvesaɱ nādhigacchāmi godhiko so kuhiɱ gatoti?

(Bhagavā:)
So dhīro dhitisampanno jhāyī jhānarato sadā,
Ahorattaɱ anuyuñjaɱ jīvitaɱ anikāmayaɱ.

Chetvāna maccuno senaɱ anāgantvā punabbhavaɱ,
Samūlaɱ taṇhamabbuyha godhiko parinibbutoti.

(Therā:)

Tassa sokaparetassa vīṇā kacchā abhassatha,
Tato so dummano yakkho tatthevantaradhāyathāti3.

4. 3. 4

Sattavassasuttaɱ.

160. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā uruvelāyaɱ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe. Tena kho pana samayena māro pāpimā sattavassāni bhagavantaɱ anubandho4 hoti otārāpekkho otāraɱ alabhamāno. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

[page 123] sokāvatiṇṇo nu vanamhi5 jhāyasi cittaɱ nujito uda patthayāno,
Āguɱ nu gāmasmimakāsi kiñci kasmā janena na karosi sakkhiɱ
Sakkhī na sampajjati kena ci teti.

1. Seyyamānaɱ-syā, soppamānaɱ-sīmu. 1. 2. Samanvesati-machasaɱ. [Pts 3.] Tatthevantaradhāyithāti- syā. 4. Anubaddho machasaɱ. Syā. Sīmu. 5. Vanasamiɱ-syā, [pts.]

[BJT Page 224]

(Bhagavā:)
Sokassa mūlaɱ palikhāya sabbaɱ anāgu jhāyāmi asocamāno,
Chetvāna sabbaɱ bhavalobhajappaɱ anāsavo jhāyāmi pamattabandhu.

(Māro:)
Yaɱ vadanti mamedanti ye vadanti mamanti ca,
Ettha ce te mano atthi na me samaṇa mokkhasīti.

(Bhagavā:)
Yaɱ vadanti na taɱ1 mayhaɱ ye vadanti na te ahaɱ,
Evaɱ pāpima jānābhi na me maggampi dakkhasīti.

(Māro:)
Sace maggaɱ1 anubuddhaɱ khemaɱ amatagāminaɱ,
Apehi gaccha tvameveko kimaññamanusāsasīti.

Seyyathāpi bhante gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī. Tatra'ssa kakkaṭako. Atha kho bhante sambahulā kumārakā vā kumārikāyo vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā yena sā pokkharaṇī tenupasaṅkameyyuɱ, upasaṅkamitvā taɱ kakkaṭakaɱ udakā uddharitvā thale patiṭṭhāpeyyuɱ, yaɱ yadeva hi so bhante kakkaṭako aḷaɱ abhininnāmeyya, taɱ tadeva te kumārakā vā kumārikāyo vā kaṭṭhena vā kaṭalāya vā sañchindeyyuɱ sambhañjeyyuɱ. Evaɱ hi so bhante kakkaṭako sabbehi aḷehi sañchinnehi sambhaggehi sampaḷibhaggehi abhabbo taɱ pokkharaṇiɱ puna2 otarituɱ seyyathāpi pubbe. 2.

Evameva kho bhante yāni 3 visūkāyikāni4 visevitāni vipphanditāni kānici kānici sabbāni5 tāni bhagavatā sañchinnāni, sambhaggāni [page 124] sampaḷibhaggāni. Abhabbo dānāhaɱ6 bhante puna bhagavantaɱ upasaṅkamituɱ yadidaɱ otārāpekkhoti. Atha kho māro pāpimā bhagavato santike imā nibbejanīyā gāthāyo abhāsi:

Medavaṇṇañca pāsāṇaɱ vāyaso anupariyagā,
Apettha mudu7 vindema api assādanā siyā.

Aladdhā tattha assādaɱ vāyasetto8 apakkame,
Kākoca selamāsajja nibbijjāpema gotamāti.

1. Sabbantaɱ-sīmu. 2[Pts, 2, "] puna" iti ca " seyyathāpi pubbe" iti ca nadissate-machasaɱ. 3. Yāni kānici-machasaɱ 4. Visukāyitāni-syā 5. Vipphanditāni sabbāni-macasaɱ. Syā. 6. Abhabbo ci dānāhaɱ-sīmu, 2. Abhabbovadānāhaɱ-[pts. 7.] Muduɱ-machasaɱ. 8. Vāyamanto-syā.

[BJT Page 226]

Atha kho māro pāpimā bhagavato santike imā nibbejanīyā gāthāyo abhāsitvā tamhā ṭhānā apakkamma bhagavato avidūre paṭhaviyaɱ pallaṅkena nisīdi tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno kaṭṭhena bhūmiɱ vilikhantoti.

4. 3. 5

Māradhītusuttaɱ

161. Uruvelāyaɱ-

Atha kho taṇhā ca arati1 ragā ca māradhītaro yena māro pāpimā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāya ajjhabhāsiɱsu:

Kenāsi dummano tāta purisaɱ kannu socasi?
Mayaɱ taɱ rāgapāsena āraññamiva2 kuñjaraɱ,
Bandhitvā ānayissāma vasago te bhavissatīti.

(Māro:)
Arahaɱ sugato loke na rāgena suvānayo,
Māradheyyamatikkanto tasmā socāmahaɱ bhūsanti.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ etadavocuɱ: pāde te samaṇa paricāremāti. Atha kho bhagavā na manasākāsi yathā taɱ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekamantaɱ apakkamma evaɱ samacintesuɱ: uccāvacā kho purisānaɱ adhippāyā. Yannūna mayaɱ ekasataɱ ekasataɱ kumārivaṇṇasataɱ abhinimmineyyāmāti.

[page 125] atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekasataɱ ekasataɱ kumārivaṇṇasataɱ anibhimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ etadavocuɱ: pāde te samaṇa paricāremāti. Tampi bhagavā na manasākāsi yathā taɱ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekamantaɱ apakkamma evaɱ samacintesuɱ: uccāvacā kho purisānaɱ adhippāyā. Yannūna mayaɱ ekasataɱ ekasataɱ avijātavaṇṇasataɱ abhinimmineyyāmāti.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekasataɱ ekasataɱ avijātavaṇṇasataɱ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ etadavocuɱ: pāde te samaṇa paricāremāti. Tampi bhagavā na manasākāsi yathā taɱ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.

1. Aratī ca-katthaci 2. Araññaɱ- sīmu1. Syā. [Pts.]

[BJT Page 228]

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekamantaɱ apakkamma evaɱ samacintesuɱ: uccāvacā kho purisānaɱ adhippāyā. Yannūna mayaɱ ekasataɱ ekasataɱ sakiɱ vijātavaṇṇasataɱ abhinimmineyyāmāti.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekasataɱ ekasataɱ sakiɱ vijātavaṇṇasataɱ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ etadavocuɱ: pāde te samaṇa paricāremāti. Tampi bhagavā na manasākāsi yathā taɱ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekamantaɱ apakkamma evaɱ samacintesuɱ: uccāvacā kho purisānaɱ adhippāyā. Yannūna mayaɱ ekasataɱ ekasataɱ duvijātavaṇṇasataɱ abhinimmineyyāmāti.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekasataɱ ekasataɱ duvijātavaṇṇasataɱ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ etadavocuɱ: pāde te samaṇa paricāremāti. Tampi bhagavā na manasākāsi yathā taɱ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekamantaɱ apakkamma evaɱ samacintesuɱ: uccāvacā kho purisānaɱ adhippāyā. Yannūna mayaɱ ekasataɱ ekasataɱ majjhimitthivaṇṇasataɱ abhinimmineyyāmāti.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekasataɱ ekasataɱ majjhimitthivaṇṇasataɱ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ etadavocuɱ: pāde te samaṇa paricāremāti. Tampi bhagavā na manasākāsi yathā taɱ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekamantaɱ apakkamma evaɱ samacintesuɱ: uccāvacā kho purisānaɱ adhippāyā. Yannūna mayaɱ ekasataɱ ekasataɱ mahitthivaṇṇasataɱ abhinimmineyyāmāti.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekasataɱ ekasataɱ mahitthivaṇṇasataɱ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ etadavocuɱ: pāde te samaṇa paricāremāti. Tampi bhagavā na manasākāsi yathā taɱ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro ekamantaɱ apakkamma etadavocuɱ:saccaɱ kira no pitā avoca:

"Arahaɱ sugato loke na rāgena suvānayo
Māradheyyaɱ atikkanto tasmā socāmahaɱ bhūsana"ti.

Yaɱ hi mayaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā avītarāgaɱ iminā upakkamena upakkameyyāma hadayaɱ vāssa phaleyya. Uṇhaɱ vā lohitaɱ mukhato uggaccheyya. [page 126] ummādaɱ vā pāpuṇeyya cittavikkhepaɱ vā. Seyyathā1 vā pana naḷo harito luto ussussati visussati milāyati, evameva ussusseyya visusseyya milāyeyyāti.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā ekamantaɱ aṭṭhaɱsu. Ekamantaɱ ṭhitā kho taṇhā māradhītā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

1. Seyyathāpi-sīmu1. Syā.

[BJT Page 230]

Sokāvatiṇṇo nu vanamhi jhāyasi cittaɱ nu jito uda patthayāno
Āguɱ nu gāmasmimakāsi kiñci kasmā janena na karosi sakkhiɱ
Sakkhī na sampajjati kenaci teti.

(Bhagavā:)
Atthassa pattiɱ hadayassa santiɱ chetvāna senaɱ piyasātarūpaɱ
Ekāhaɱ jhāyaɱ sukhamanvabodhiɱ tasmā janena na karomi sakkhiɱ
Sakkhī na sampajjati kenaci meti.

Atha kho arati māradhītā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Kathaɱ vihārī bahulodha bhikkhu pañcoghatiṇṇo atarīdha chaṭṭhaɱ,
Kathaɱ jhāyiɱ bahulaɱ kāmasaññā paribāhirā honti aladdha yo tanti.

(Bhagavā:)
Passaddhakāyo suvimuttacitto asaṅkharāno satimā anoko,
Aññāya dhammaɱ avitakkajhāyī na kuppati na sarati na thīno.

Evaɱ vihārī bahulodha bhikkhu pañcoghatiṇṇo atarīdha chaṭṭhaɱ,
Evaɱ jhāyiɱ bahulaɱ kāmasaññā paribāhirā honti aladdha yo tanti.

[page 127] atha kho ragā māradhītā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Acchecchi taṇhaɱ gaṇasaṅghacārī addhā carissanti bahū ca sattā,
Bahūɱ vatāya janataɱ anoko acchejja nessati maccurājassa pāranti.

(Bhagavā:)
Nayanti ve mahāvīrā saddhammena tathāgatā
Dhammena nayamānānaɱ kā usūyā vijānatanti.

Atha kho taṇhā ca aratiragā ca māradhītaro yena māro pāpimā tenupasaṅkamiɱsu. Addasā kho māro pāpimā taṇhañca aratiñca ragañca māradhītaro dūratova āgacchantiyo disvāna gāthāhi ajjhabhāsi:

Bālā kumudanāḷehi pabbataɱ abhimatthatha
Giriɱ nakhena khaṇatha ayo dantehi khādatha.

Selaɱva sirasūhacca2 pātāle gādhamesatha
Khāṇuɱva urasāsajja nibbijjāpetha gotamāti. 3

1. Abhimatthatha-machasaɱ. [Pts 2.] Sirasi ūhacca-sīmu. 3. " Idamavocāti" saṅgītikārā desanaɱ niṭṭhapentīti-aṭṭhakathā.

[BJT Page 232]

(Therā:)
Daddallamānā āgañchuɱ taṇhā ca aratīragā
Tā tattha panudī satthā tulaɱ bhaṭṭhaɱva māphatoti.

Māravaggo tatiyo.

Tatruddānaɱ:

Sambahulā samiddhī ca godhikaɱ sattavassāni dhītaraɱ
Desitaɱ buddhaseṭṭhena imaɱ mārapañcakanti.

Mārasaɱyuttaɱ samattaɱ.

5. Bhikkhūnīsaɱyuttaɱ.

1. Bhikkhūnīvaggo.

5. 1. 1.

Āḷavikāsuttaɱ.

162. [page 128] evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho āḷavikā bhikkhūnī pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaɱ tenupasaṅkami vivekatthinī.

Atha kho māro pāpimā āḷavikāya bhikkhūniyā bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo vivekamhā cāvetukāmo yena āḷavikā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āḷavikaɱ bhikkhuniɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Natthi nissaraṇaɱ loke kiɱ vivekena kāhasi,
Bhuñjassu kāmaratiyo māhu pacchānutāpinīti.

Atha kho āḷavikāya bhikkhuniyā etadahosi: 'ko nukhvāyaɱ1 manusso vā amanusso vā gāthaɱ bhāsatī'ti? Atha kho āḷavikāya bhikkhuniyā etadahosi: 'māro kho aya pāpimā mama bhayaɱ chamhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo vivekamhā cāvetukāmo gāthaɱ bhāsatī'ti. Atha kho āḷavikā bhikkhunī māro ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāhi paccabhāsi. 2

1Kho ayaɱ - syā 2, ajjhabhāsi-syā.
[BJT Page 234]

Atthi nissaraṇaɱ loke paññāya me suphassitaɱ, 1
Pamattabandhu pāpima na tvaɱ jānāsi taɱ padaɱ.

Sattisulūpamā kāmā khandhāsaɱ adhikuṭṭanā,
Yaɱ tvaɱ kāmaratiɱ brūsi arati mayhaɱ2 sā ahūti.

[page 129] atha kho māro pāpimā jānāti maɱ āḷavikā bhikkhunīti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

5. 1. 2.
Somāsuttaɱ,
163. Sāvatthiyaɱ-

Atha kho somā bhikkhunī pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaɱ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaɱ ajjhogahetvā aññatarasmiɱ rukkhamūle divāvihāraɱ3 nisīdi.

Atha kho māro pāpimā somāya bhikkhuniyā bhayaɱ chamhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena somā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā somaɱ bhikkhuniɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Yantaɱ isīhi pattabbaɱ ṭhānaɱ durabhisambhavaɱ,
Na taɱ dvaṅgulapaññāya sakkā pappotumitthiyāti.

Atha kho somā bhikkhuniyā etadahosi: 'ko nukhvāyaɱ4 manusso vā amanusso vā gāthaɱ bhāsatī'ti. Atha kho somāya bhikkhuniyā etadahosi: 'māro kho ayaɱ pāpimā mama bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaɱ bhāsatī'ti. Atha kho somā bhikkhunī māro ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāhi ajjhabhāsi:

Itthibhāvo kiɱ kayirā cittamhi susamāhite,
Ñāṇamhi vattamānamhi sammā dhammaɱ vipassato.

Yassa nūna siyā evaɱ itthāhaɱ5 purisoti vā,
Kiñci vā pana aññasmiɱ taɱ māro vattumarahatīti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ somā bhikkhunīti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Suphussitaɱ-machasaɱ. Syā. [Pts. 2.] Mayha - machasaɱ syā. Sī1. 3. Divāvihāratthāya-sīmu. 2. [Pts. 4.] Nu kho ayaɱ. -Syā. 5. Itthīhaɱ-syā. 6. Asmīti-katthaci.

[BJT Page 236]

5. 1. 3
Gotamīsuttaɱ.
164. Sāvatthiyaɱ-

Atha kho kisāgotamī bhikkhunī pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā [page 130] yena andhavanaɱ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaɱ ajjhogahetvā aññatarasmiɱ rukkhamūle divāvihāraɱ nisīdi.

Atha kho māro pāpimā kisāgotamiyā bhikkhuniyā bhayaɱ chamhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena kisāgotamī bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā kisāgotamiɱ bhikkhuniɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Kinnu tvaɱ hataputtāva ekamāsi1 rudammukhī,
Vanamajjhagatā ekā purisaɱ nu gavesasīti.

Atha kho kisāgotamiyā bhikkhuniyā etadahosi: ko nukhvāyaɱ manusso vā amanussā vā gāthaɱ bhāsatī ti. Atha kho kisāgotamiyā bhikkhuniyā etadahosi: māro kho ayaɱ pāpimā mama bhayaɱ chamhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaɱ bhāsatīti. Atha kho kisāgotamī bhikkhunī māro kho ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāhi paccabhāsi:2

Accantaɱ mataputtā'mhi3 purisā etadantikā,
Na socāmi na rodāmi na taɱ bhāyāmi āvuso.

Sabbattha vihatā4 nandi tamokkhandho padālito,
Jetvāna maccuno5 senaɱ viharāmi anāsavāti.

Atha kho māro pāpimā jānātī maɱ kisāgotamī bhikkhunīti dukkhī dummato tatthevantaradhāyīti.

5. 1. 4.
Vijayā suttaɱ

165. Sāvatthiyaɱ-

Atha kho vijayā bhikkhunī pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaɱ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaɱ ajjhogahetvā aññatarasmiɱ rukkhamūle divāvihāraɱ nisīdi.

Atha kho māro pāpimā kisāgotamiyā bhikkhuniyā bhayaɱ chamhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena vijayā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā vijayaɱ bhikkhuniɱ gāthāya ajjhabhāsi:

1. Ekamāsī-sīmu. 1. Syā. 2. Ajjhabhāsi- syā. 3. Hataputtamhi-syā. [Pts] sī1 4. Vihitā-syā. 5. Chetvā namucino-sīmu. 1.

[BJT Page 238]

[page 131] daharā tvaɱ rūpavatī ahañca daharo susu,
Pañcaṅgikena turiyena ehayyebhiramāmaseti1.

Atha kho vijayāya bhikkhuniyā etadahosi: ko nukhvāyaɱ manusso vā amanussā vā gāthaɱ bhāsatī ti. Atha kho vijayāya bhikkhuniyā etadahosi: māro kho ayaɱ pāpimā mama bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaɱ bhāsatīti. Atha kho vijayā bhikkhunī māro kho ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāhi paccabhāsi:3

Rūpā saddā rasā gandhā phoṭṭhabbā ca manoramā,
Niyyātayāmi tuyheva4 māra nāhaɱ tenatthikā5.

Iminā pūtikāyena bhindanena pabhaṅgunā,
Aṭṭīyāmi6 harāyāmi kāmataṇhā samūhatā,

Ye ca rūpūpagā sattā ye ca āruppaṭhāyino7,
Yā ca santā samāpatti sabbattha vihato tamoti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ vijayā bhikkhunīti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

5. 1. 5
Uppalavaṇṇāsuttaɱ.

166. Sāvatthiyaɱ-
Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaɱ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaɱ ajjhogahetvā aññatarasmiɱ supupphitasālarukkhamūle aṭṭhāsi.

Atha kho māro pāpimā uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena uppalavaṇṇā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā uppalavaṇṇaɱ bhikkhuniɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Supupphitaggaɱ upagamma bhikkhunī ekā tvaɱ tiṭṭhasi sālamūle,
Na catthi te dutiyā vaṇṇadhātu idhāgatā tādisikā bhaveyyuɱ
Bāle na tvaɱ bhāyasi dhuttakānanti.

Atha kho uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā etadahosi: ko nu khvāyaɱ manusso vā amanussā vā gāthaɱ bhāsatī ti. Atha kho uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā etadahosi: māro kho ayaɱ pāpimā mama bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaɱ bhāsatīti. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī māro ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāhi paccabhāsi:8

1. Ehi ayye ramāmase-sīmu, 1. Ramāmahase-syā. 2. Kho ayaɱ-[pts. 3.] Ajjhabhāsi-sīmu1. Sī1. 2. 4. Tumheva -[pts. 5.] Nahi tena atthikā-syā. [Stp 6.] Aṭṭiyāmi-sīmu2. Syā. [Pts. 7.] Arūpaṭhāyīno-machasaɱ. Arūpabhāgino- syā. Āruppaṭṭhāyino-[pts 8.] Ajjhabhāsi-syā.

[BJT Page 240]

Sataɱ sahassānapi dhuttakānaɱ idhāgatā tādisikā1 bhaveyyuɱ,
Lomaɱ na iñjāmi na santasāmi na māra bhāyāmi tamekikāpi.

Esā antaradhāyāmi kucchiɱ vā pavisāmi te,
Pakhumantarikāyampi tiṭṭhantiɱ maɱ na dakkhasi.

Cittasmiɱ vasībhūtāmhi iddhipādā subhāvitā,
Sabbabandhanamuttāmhi na taɱ bhāyāmi āvusoti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ uppalavaṇṇā bhikkhunīti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

5. 1. 6.
Cālāsuttaɱ.

167. Sāvatthiyaɱ-

Atha kho cālā bhikkhunī pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaɱ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaɱ ajjhogahetvā aññatarasmiɱ rukkhamūle divāvihāraɱ nisīdi.

Atha kho māro pāpimā yena cālā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā cālaɱ bhikkhuniɱ etadavoca:

Kinnu2 tvaɱ bhikkhunī na rocesīti.

(Cālābhikkhunī:)
Jātiɱ khvāhaɱ āvuso na rocemīti.
(Māro:)
Kinnu jātiɱ na rocesi jāto kāmāni bhūñjati,
Ko nu taɱ idamādapayi jātiɱ māroca3 bhikkhunīti.
(Cālābhikkhunī:)
Jātassa maraṇaɱ hoti jāto dukkhāni phussati4,
Bandhaɱ vadhaɱ pariklesaɱ tasmā jātiɱ na rocaye.

Buddho dhammamadesesi jātiyā samatikkamaɱ,
Sabbadukkhappahāṇāya yo maɱ5 sacce nivesayi.

[page 133] ye ca rūpūpagā sattā ye ca āruppaṭhāyino,
Nirodhaɱ appajānantā āgantāro punabbhavanti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ cālā bhikkhunīti dukkhī dummano tattevantaradhāyīti.

5. 1. 7
Upacālāsuttaɱ.

168. Sāvatthiyaɱ-

Atha kho upacālā bhikkhunī pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaɱ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaɱ ajjhogahetvā aññatarasmiɱ rukkhamūle divāvihāraɱ nisīdi.

1. Tādisakā-machasaɱ. 2. Kinnu-kho tvaɱ -syā. 3. Rocesi sīmu, 2. 4. Passati-sīmu. 1 Syā. 5. Somaɱ machasaɱ. Syā.

[BJT Page 242]

Atha kho māro pāpimā yena upacālā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā upacālaɱ bhikkhuniɱ etadavoca:

Kattha nu tvaɱ bhikkhunī uppajjitukāmāti?

(Upacālā:)
Na khvāhaɱ āvuso katthaci uppajjitukāmāti.
(Māro:)
Tāvatiɱsā ca yāmā ca tusitā cāpi devatā,
Nimmāṇaratino devā ye devā vasavattino,
Tattha cittaɱ paṇidhehi ratiɱ paccanubhossasīti.

(Upacālā:)
Tāvatiɱsā ca yāmā ca tusitā cāpi devatā,
Nimmāṇaratino devā ye devā vasavattino,
Kāmabandhanabaddhā1 te enti māravasaɱ puna.

Sabbo ādipito2 loko sabbo loko padhūpito,
Sabbo pajjalito loko sabbo loko pakampito,

Akampitaɱ ajalitaɱ3 aputhujjanasevitaɱ,
Agati yattha mārassa tattha me nirato manoti,

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ upacālā bhikkhunīti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

5. 1. 8.
Sīsūpacālāsuttaɱ*.

169. Sāvatthiyaɱ-

Atha kho sīsūpacālā bhikkhunī pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaɱ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaɱ ajjhogahetvā aññatarasmiɱ rukkhamūle divāvihāraɱ nisīdi.

Atha kho māro pāpimā sīsūpacālā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā sīsūpacālaɱ bhikkhuniɱ etadavoca:

Kassa nu tvaɱ bhikkhunī pāsaṇḍaɱ rocesīti?

(Sīsūpacālā:)
Na khvāhaɱ āvuso kassaci pāsaṇḍaɱ rocemiti,
(Māro:)
Kinnu uddissa muṇḍāsi samaṇī viya dissasi,
Na ca rocesi pāsaṇḍaɱ kimiva4 carasi momuhāti.

* Sīsappacālā-sī1, 2.
1. Bandhā-syā. 2. Ādippito-sīmu, 1. Āditto-syā. 3. Apajjalitaɱ-machasaɱ syā. [Pts. 4.] Kimidaɱ-syā.

[BJT Page 244]
(Sisūpacālā:)
Ito bahiddhā pāsaṇḍā diṭṭhīsu pasīdanti te,
Na tesaɱ dhammaɱ rocemi na te dhammassa kovidā.

[page 134]
Atthi sakyakule jāto buddho appaṭipuggalo,
Sabbābhibhū māranudo sabbatthamaparājito,
Sabbattha mutto asito1 sabbaɱ passati cakkhumā.

Sabbakammakkhaya2ppatto vimutto upadisaṅkhaye,
So mayhaɱ bhagavā satthā tassa rocemi sāsananti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ sīsūpacālā bhikkhunīti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

5. 1. 9.
Selāsuttaɱ.

170. Sāvatthiyaɱ-

Atha kho selā bhikkhunī pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaɱ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaɱ ajjhogahetvā aññatarasmiɱ rukkhamūle divāvihāraɱ nisīdi.

Atha kho māro pāpimā selāya bhikkhuniyā bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena selā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā selaɱ bhikkhūniɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Kenidaɱ pakataɱ bimbaɱ kvannu3 bimbassa kārako,
Kvannu4 bimbaɱ samuppannaɱ kvannu3 bimbaɱ nirujjhatīti.

Atha kho selāya bhikkhuniyā etadahosi: ko nu khvāyaɱ manusso vā amanussā vā gāthaɱ bhāsatī ti. Atha kho selāya bhikkhuniyā etadahosi: māro kho ayaɱ pāpimā mama bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaɱ bhāsatīti. Atha kho selā bhikkhunī māro kho ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāhi paccabhāsi:

Nayidaɱ attakataɱ5 bimbaɱ nayidaɱ parakataɱ6 aghaɱ,
Hetuɱ paṭicca sambhūtaɱ hetubhaṅgā nirujjhati.

Yathā aññataraɱ bījaɱ khette vuttaɱ virūhati,
Paṭavīrasañca7 āgamma sinehañca tadūbhayaɱ.

Evaɱ khandhā ca dhātuyo cha ca āyatanā ime,
Hetuɱ paṭicca sambhūtā hetubhaṅgā nirujjhareti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ selā bhikkhunīti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

1. Assito-syā 2. Sabbakammakkhayaɱ-machasaɱ. Syā. [Pts 3.] Kvanū. Machasaɱ. 4. Kvañca-sīmu. Kvaci-syā. 5, Nayidaɱ pakataɱ-syā. 6. Pakataɱ-syā. 7 Paṭhavirasañcāgamma-machasaɱ.

[BJT Page 246]

5. 1. 10.
Vajirāsuttaɱ.

171. Sāvatthiyaɱ1-

Atha kho vajirā bhikkhunī pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ [page 135] piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaɱ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaɱ ajjhogahetvā aññatarasmiɱ rukkhamūle divāvihāraɱ nisīdi.

Atha kho māro pāpimā vajirāya bhikkhuniyā bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena vajirā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā vajiraɱ bhikkhuniɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Kenāyaɱ pakato satto kuvaɱ2 sattassa kārako,
Kuvaɱ satto samuppanno kuvaɱ satto nirujjhatīti.

Atha kho vajirāya bhikkhuniyā etadahosi: ko nukhvāyaɱ manusso vā amanussā vā gāthaɱ bhāsatī ti. Atha kho vajirāya bhikkhuniyā etadahosi: māro kho ayaɱ pāpimā mama bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaɱ bhāsatīti. Atha kho vajirā bhikkhunī māro kho ayaɱ pāpimā iti viditvā māraɱ pāpimantaɱ gāthāhi paccabhāsi:

Kinnu sattoti paccesi māradiṭṭhigatannu te,
Suddhasaṅkhārapuñjoyaɱ nayidha sattūpalabbhati.

Yathā hi aṅgasambhārā hoti saddo rato iti,
Evaɱ khandhesu santesu hoti sattoti sammuti3.

Dukkhameva hi sambhoti dukkhaɱ tiṭṭhati veti ca,
Nāññatra dukkhā sambhoti nāññatra dukkhā nirujjhatīti.

Atha kho māro pāpimā jānāti maɱ vajirā bhikkhunīti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.

Bhikkhunīvaggo paṭhamo.

Tatruddānaɱ:

Āḷavikā ca somā ca gotamī vijayā saha
Uppalavaṇṇā ca cālā upacālā sisūpacālā
Selā vajirāya te dasāti,

Bhikkhunīsaɱyuttaɱ samattaɱ.

1. [page 136] evaɱ me sutaɱ-pe - anāthapiṇḍikassaārāme. Sīmu2. 2. Kici-syā. 3. Sammati-syā.

[BJT Page 248]

6. Brahmasaɱyuttaɱ

1. Kokālikavaggo
6. 1. 1.
Āyācanasuttaɱ

172. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā uruvelāyaɱ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho.

Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi. Adhigato kho myāyaɱ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo, ālayarāmā kho panāyaɱ pajā ālayaratā ālayasammuditā1 ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaɱ idaɱ ṭhānaɱ yadidaɱ idappaccayatā paṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaɱ yadidaɱ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo2 virāgo nirodho nibbāṇaɱ. Ahañceva kho pana dhammaɱ deseyyaɱ. Pare ca me na ājāneyyuɱ. So mamassa kilamatho sā mamassa vihesāti.

Apissudaɱ3 bhagavantaɱ imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaɱsu. Pubbe assutapubbā:

Kicchena me adhigataɱ1 halandāni pakāsituɱ,
Rāgadosaparetehi nāyaɱ dhammo susambudho.

Paṭisotagāmiɱ nipuṇaɱ gambhīraɱ duddasaɱ aṇuɱ,
Rāgarattā na dakkhinti4 tamokkhandhena āvutāti. 5

[page 137] iti6 bhagavato paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaɱ namati no dhammadesanāya.

Atha kho brahmuno sahampatissa bhagavato cetasā ceto parivitakkamaññāya etadahosi: nassati vata bho loko. Vinassati vata bho loko yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaɱ namati no dhammadesanāyāti. Atha kho brahmā sahampati seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ7 vā bāhaɱ pasāreyya. Pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evameva brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi.

1. Samuditā-syā. [Pts. 2,] Taṇhākkhayo-machasaɱ. 3, Apissu-machasaɱ. 4. Dakkhanti-machasaɱ. 5. Ācuṭāti-machasaɱ. 6. Itiha-machasaɱ. 7. Samiñjitaɱ-machasaɱ.
[BJT Page 250]

Atha kho brahmā sahampati ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaɱ paṭhaviyaɱ nihantvā yena bhagavā tenañjaliɱ paṇāmetvā bhagavantaɱ etadavoca: " desetu bhante bhagavā dhammaɱ desetu sugato dhammaɱ. Santi sattā apparajakkhajātikā. Assavaṇatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro"ti. Idamavoca brahmā sahampati. Idaɱ vatvā athāparaɱ etadavoca:

Pāturahosi magadhesu pubbe dhammo asuddho samalehi cintito,
Avāpuretaɱ1 amatassa dvāraɱ suṇantu dhammaɱ vimalenānubuddhaɱ.

Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito yathāpi passe janataɱ samantato,
Tathūpamaɱ dhammamayaɱ sumedha pāsādamāruyha samantacakkhu,
Sokāvatiṇṇaɱ2 janatamapetasoko avekkhassu jātijarābhibhūtanti.

Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma satthavāha anaṇa vicara loke,
Desassu2 bhagavā dhammaɱ aññātāro bhavissantīti.

[page 138] atha kho bhagavā brahmuno ca ajjhesanaɱ viditvā sattesu ca kāruññataɱ paṭicca buddhacakkhunā lokaɱ volokesi. Addasā kho bhagavā buddhacakkhunā lokaɱ volokento satte apparajakkhe mahā rajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante ( appekacce na paralokavajjabhayadassāvino3 viharante). Seyyathāpi nāma uppaliniyaɱ vā paduminiyaɱ vā puṇḍarīkiniyaɱ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaddhāni udakānuggatāni4 anto nimuggaposīni. Appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaddhāni samodakaɱ ṭhitāni. Appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saɱvaddhāni udakā accuggamma ṭhitāni5 anupalittāni udakena. Evamevaɱ bhagavā buddhacakkhunā lokaɱ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhaya dassāvino viharante ( appekacce na paralokavajjabhayadassāvino viharante). Disvāna brahmānaɱ sahampatiɱ gāthāya paccabhāsi:

1. Apāpuretaɱ-machasaɱ. Syā 2. Desetu-syā[pts 3.] Bhayadassāvine-machasaɱ 4. Udakānugatāni-syā. 5. Tiṭṭhanti-sīmu2, syā. [Pts.] (-) Antarita pāṭho sīhalapotthakesu na dissate.

[BJT Page 252]

Apārutā tesaɱ1 amatassa dvārā ye sotavante pamuñcantu saddhaɱ,
Vihiɱsasaññī paguṇaɱ na bhāsiɱ dhammaɱ paṇītaɱ manujesu brahmeti.

Atha kho brahmā sahampati katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyāti bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyīti.

6. 1. 2.

Gāravasuttaɱ.

173. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā uruvelāyaɱ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle2 paṭhamābhisambuddho.

[page 139] atha kho bhagavato rahogatassa patisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: dukkhaɱ kho agāravo viharati appatisso. Kannu khvāhaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā sakkatvā garu katvā3 upanissāya vihareyyanti.

Aparipuṇṇassa kho samādhikkhandhassa pāripuriyā aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaɱ, na kho panāhaɱ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā samādhi sampannataraɱ aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā yamahaɱ sakkatvā garu katvā3 upanissāya vihareyyanti.

Aparipuṇṇassa kho paññākkhandhassa pāripuriyā aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaɱ, na kho panāhaɱ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā paññā sampannataraɱ aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā yamahaɱ sakkatvā garu katvā3 upanissāya vihareyyanti.

Aparipuṇṇassa kho vimuttikkhandhassa pāripuriyā aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaɱ, na kho panāhaɱ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā vimutti sampannataraɱ aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā yamahaɱ sakkatvā garu katvā3 upanissāya vihareyyanti.

Aparipuṇṇassa kho vimuttiñāṇadassanakkhandhassa pāripuriyā aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā sakkatvā garu katvā upanissāya vihareyyaɱ, na kho panāhaɱ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā vimutti ñāṇadassanasampannataraɱ aññaɱ samaṇaɱ vā brāhmaṇaɱ vā yamahaɱ sakkatvā garu katvā3 upanissāya vihareyyaɱ. Yannūnāhaɱ yvāyaɱ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaɱ sakkatvā garu katvā5 upanissāya vihareyyanti.

1. Te-syā. 2. Nigrodhe-sīmu. 1 Syā. [Pts.] Sī1, 2. 3. Guruɱ katvāmachasaɱ. 4. Paripūriyā-ā. 5. Garuɱkatvā, -sī1.

[BJT Page 254]

Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā ceto parivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evamevaɱ brahmaloke antarahito bhagavato pūrato pāturahosi.

Atha khe brahmā sahampati ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā yena bhagavā tenañjaliɱ paṇāmetvā bhagavantaɱ etadavoca: [page 140] evametaɱ bhagavā, evametaɱ sugata. Yepi te bhante ahesuɱ atītamaddhānaɱ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaññeva sakkatvā garu katvā upanissāya vihariɱsu. Yepi te bhante bhavissanti anāgatamaddhānaɱ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaññeva sakkatvā garu katvā upanissāya viharissanti. Bhagavāpi bhante etarahi arahaɱ sammāsambuddho dhammaññeva sakkatvā garu katvā upanissāya viharatūti. Idamavoca brahmā sahampati. Idaɱ vatvā athāparaɱ etadavoca:

Ye cabbhatītā1 sambuddhā ye ca buddhā anāgatā,
Yo cetarahi sambuddho bahunnaɱ2 sokanāsano.

Sabbe saddhammagaruno vihaɱsu3 viharanti ca,
Athopi4 viharissanti esā buddhāna dhammatā.

Tasmā hi atthakāmena 5 mahattamabhikaṅkhatā,
Saddhammo garu kātabbo saraɱ buddhānasāsanaɱ.

6. 1. 3.
Brahmadevasuttaɱ.

174. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarissā brāhmaṇiyā brahmadevo nāma putto bhagavato santike agārasmā anagāriyaɱ pabbajito hoti.

Atha kho āyasmā brahmadevo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti vusitaɱ brahmacariyaɱ kataɱ karaṇīyaɱ nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā brahmadevo arahataɱ ahosi.

1. Ye ca atītā - machasaɱ, syā, [pts. 2.] Bahūnaɱ-machasaɱ. 3. Vihariɱsu-syā [pts] sī1, 2, 4. Athāpi-syā. Tathāpi-machasaɱ 5. Attakāmena-syā. Machasaɱ.

[BJT Page 256]

Atha kho āyasmā brahmadevo pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaɱ sapadānaɱ piṇḍāya caramāno yena sakamātunivesanaɱ tenupasaṅkami. [page 141] tena kho pana samayena āyasmato brahmadevassa mātā brāhmaṇī brahmuno āhutiɱ niccaɱ paggaṇhāti. Atha kho brahmuno sahampatissa etadahosi: ayaɱ kho āyasmato brahmadevassa mātā brāhmaṇī brahmuno āhutiɱ niccaɱ paggaṇhāti, yannūnāhaɱ taɱ upasaṅkamitvā saɱvejeyyanti.

Atha kho brahmā sahampati seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya. Evamevaɱ brahmaloke antarahito āyasmato brahmadevassa mātunivesane pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati vehāsaɱ ṭhito āyasmato brahmadevassa mātaraɱ brāhmaṇiɱ gāthāhi ajjhabhāsi:

Dūre ito brāhmaṇī brahmaloko yassāhutiɱ paggaṇhāsi niccaɱ.
Netādiso brāhmaṇi brahmabhakkho kiɱ jappasi brahmapathaɱ ajānanti. 1

Eso hi te brāhmaṇī brahmadevo nirupadiko2 atidevappatto,
Akiñcano bhikkhu anaññaposī3 yo te so piṇḍāya gharaɱ paviṭṭho.

Āhuneyyo4 vedagū bhāvitatto narānaɱ devānañca5 dakkhiṇeyyo,
Bāhitvā pāpāni anupalitto6 ghāsesanaɱ irīyati7 sītibhūto.

Na tassa pacchā na puratthamatthi santo vidhūmo anigho nirāso,
Nikkhittadaṇḍo tasathāvaresu so tyāhutiɱ bhuñjatu aggapiṇḍaɱ

Visenibhūto upasantacitto nāgova danto carati anejo,
Bhikkhu susilo suvimuttacitto so tyāhutiɱ bhuñjatu aggapiṇḍaɱ.

Tasmiɱ pasannā avikampamānā [page 142] patiṭṭhapesi dakkhiṇaɱ dakkhiṇeyye,
Karohi puññaɱ sukhamāyatikaɱ disvā muniɱ brāhmaṇi oghatiṇṇanati.

Tasmiɱ pasannā avikampamānā patiṭṭhapesi dakkhiṇaɱ dakkhiṇeyye,
Akāsi puññaɱ sukhamāyatikaɱ disvā muniɱ brāhmaṇī oghatiṇṇanti.

1. Ajānaɱ-machasaɱ. Syā. 2. Nirūpadhiko-machasaɱ. Syā. 3. Anaññaposiyo[pts. 4.] Āhuniyo-syā. 5. Devāna ca -syā. 6. Anūpalitto-machasaɱ. Syā. 7. Iriyati-sīmu. 2.

[BJT Page 258]

6. 1. 4.
Bakabrahmasuttaɱ.

175. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bakassa brahmuno evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ hoti: idaɱ niccaɱ, idaɱ dhuvaɱ, idaɱ sassataɱ, idaɱ kevalaɱ, idaɱ acavanadhammaɱ. Idaɱ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati ito ca panaññaɱ uttariɱ nissaraṇaɱ 1 natthīti.

Atha kho bhagavā bakassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evameva jetavane antarahito tasmiɱ brahmaloke pāturahosi. Addasā kho bako brahmā bhagavantaɱ dūratova āgacchantaɱ. Disvāna bhagavantaɱ etadavoca: ehi kho mārisa. Svāgataɱ te mārisa. Cirassaɱ kho mārisa imaɱ pariyāya makāsi yadidaɱ idhāgamanāya. Idaɱ hi mārisa niccaɱ, idaɱ dhuvaɱ, idaɱ sassataɱ1, idaɱ kevalaɱ idaɱ acavanadhammaɱ. Idaɱ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati. Ito ca panaññaɱ uttariɱ nissaraṇaɱ natthīti.

Evaɱ vutte bhagavā bakabrahmānaɱ idamavoca2: avijjāgato vata bho bako brahmā, avijjāgato vata bho bako brahmā. Yatra hi nāma aniccaññeva3 samānaɱ niccanti vakkhati. Addhuvaññeva4 samānaɱ dhuvanti vakkhati. Asassataññeva samānaɱ sassatanti vakkhati. [page 143] akevalaññeva samānaɱ kevalanti vakkhati. Cavanadhammaññeva samānaɱ acavanadhammanti vakkhati. Yattha ca pana jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca uppajjati5 ca. Tañca tathā vakkhati: idaɱ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati. Santañca panaññaɱ uttariɱ nissaraṇaɱ, natthaññaɱ uttariɱ nissaraṇanti cakkhatīti,

(Bako brahmā:)
Dvāsattati gotama puññakammā vasavattino jātijaraɱ atītā,
Ayamantimā vedagu brahmupapatti asmābhijappanti janā anekāti.
(Bhagavā:)
Appaɱ hi etaɱ na hi dīghamāyu yaɱ tvaɱ baka maññasi dīghamāyuɱ.
Sataɱ sahassānaɱ nirabbudānaɱ āyuɱ 6 pajānāmi tavāhaɱ brahameti.

1. Uttari nissaraṇaɱ-machasaɱ, 2 etadavoca-machasaɱ. Syā. 3. Yeva-machasaɱ syā. [Pts. 4.] Adhuvaññeva-machasaɱ syā. 5. Upapajjati-machasaɱ. Syā, 6. Āyu-[pts]

[BJT Page 260]

(Bako brahmā:)
Anantadassī bhagavāhamasmi jātijaraɱ sokamupātivatto,
Kiɱ me purāṇaɱ vata sīlavattaɱ ācikkha me taɱ yamahaɱ vijaññāti.

(Bhagavā:)
Yaɱ tvaɱ apāyesi bahū manusse pipāsite ghammani samparete,
Taɱ te purāṇaɱ vata sīlavattaɱ suttappabuddhova anussarāmi.

Yaɱ eṇikūlasmiɱ janaɱ gahītaɱ amocayī gayhakaɱ nīyamānaɱ,
Taɱ te purāṇaɱ vata sīlavattaɱ suttappabuddhova anussarāmi.

Gaṅgāya sotasmiɱ gahītanāvaɱ luddena nāgena manussakamayyā,
Pamocayittha1 balasā pasayha taɱ te purāṇaɱ vata sīlavattaɱ suttappabuddhova anussarāmi.
[page 144] kappo ca te baddhacaro ahosiɱ sambuddhimantaɱ2 vatinaɱ amaññiɱ3
Taɱ te purāṇaɱ vata sīlavattaɱ suttappabuddhova anussarāmītī.

(Bako brahmā:)
Addhā pajānāsi mametamāyuɱ aññampi4 jānāsi tathā hi buddho,
Tathā hi tyāyaɱ jalitānubhāvo obhāsayaɱ tiṭṭhati brahmalokanti.

6. 1. 5
Aparādiṭṭhisuttaɱ.

176. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa brahmuno evarūpaɱ pāpakaɱ diṭṭhigataɱ uppannaɱ hoti. Natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo idha āgaccheyyāti.
Atha kho bhagavā tassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya evameva jetavane antarahito tasmiɱ brahmaloke pāturahosi. Atha kho bhagavā tassa brahmuno upari vehāsaɱ pallaṅkena nisīdi tejodhātuɱ samāpajjitvā.

1. Paṭacaro-syā. 2. Sambuddhivantaɱ-sīmu. [Pts. 3.] Amaññi-machasaɱ. 4. Aññepi - machasaɱ. Syā.

[BJT Page 262]

Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: kahaɱ nu kho bhagavā etarahi viharatīti. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaɱ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tassa brahmuno uparivehāsaɱ pallaṅkena nisinnaɱ tejodhātuɱ samāpannaɱ. Disvāna seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evameva jetavane antarahito tasmiɱ brahmaloke pāturahosi.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno puratthimaɱ disaɱ nissāya1 tassa brahmuno uparivehāsaɱ pallaṅkena nisīdi, tejodhātuɱ samāpajjitvā nīcataraɱ bhagavato.

Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi: kahaɱ nu kho bhagavā etarahi viharatīti. Addasā kho āyasmā mahākassapo bhagavantaɱ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tassa brahmuno uparivehāsaɱ pallaṅkena nisinnaɱ tejodhātuɱ samāpannaɱ. Disvāna seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evameva [page 145] jetavane antarahito tasmiɱ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā mahākassapo dakkhiṇaɱ disaɱ nissāya tassa brahmuno uparivehāsaɱ pallaṅkena nisīdi, tejodhātuɱ samāpajjitvā nīcataraɱ bhagavato.

Atha kho āyasmato mahākappinassa etadahosi: kahaɱ nu kho bhagavā etarahi viharatīti. Addasā kho āyasmā mahākappino bhagavantaɱ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tassa brahmuno uparivehāsaɱ pallaṅkena nisinnaɱ tejodhātuɱ samāpannaɱ. Disvāna seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evameva jetavane antarahito tasmiɱ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā mahākappino pacchimaɱ disaɱ nissāya tassa brahmuno uparivehāsaɱ pallaṅkena nisīdi, tejodhātuɱ samāpajjitvā nīcataraɱ bhagavato.

Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi: kahaɱ nu kho bhagavā etarahi viharatīti. Addasā kho āyasmā anuruddho bhagavantaɱ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tassa brahmuno uparivehāsaɱ pallaṅkena nisinnaɱ tejodhātuɱ samāpannaɱ. Disvāna seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evameva jetavane antarahito tasmiɱ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā anuruddho uttaraɱ disaɱ nissāya tassa brahmuno uparivehāsaɱ pallaṅkena nisīdi, tejodhātuɱ samāpajjitvā nīcataraɱ bhagavato.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taɱ brahmānaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Ajjāpi te āvuso sā diṭṭhi yā te diṭṭhi pure ahu,
Passasi vītivattantaɱ brahmaloke pabhassaranti. 2.

1. Upanissāya-sīmu. 2. Rāyananti-syā.

[BJT Page 264]

(Brahmā:)
Na me mārisa sā diṭṭhi yā me diṭṭhi pure ahu,
Passāmi vītīvattantaɱ brahmaloke pabhassaraɱ,
Svāhaɱ ajja kathaɱ vajjaɱ ahaɱ niccomhi sassatoti

Atha kho bhagavā taɱ brahmānaɱ saɱvejetvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya evameva tasmiɱ brahmaloke antarahito jetavane pāturahosi.

Atha kho so brahmā aññataraɱ brahmapārisajjaɱ āmantesi: ehi tvaɱ mārisa yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā āyasmantaɱ mahāmoggallānaɱ evaɱ vadehi: atthi nu kho mārisa moggallāna aññepi tassa bhagavato sāvakā evaɱ mahiddhikā [page 146] evaɱ mahānubhāvā, seyyathāpi nāma1 bhavaɱ moggallāno kassapo kappino anuruddhoti. Evaɱ mārisāti kho so brahmapārisajjo tassa brahmuno paṭissutvā2 yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaɱ mahāmoggallānaɱ etadavoca: atthi nu kho mārisa moggallāna aññepi tassa bhagavato sāvakā evaɱ mahiddhikā evaɱ mahānubhāvā, seyyathāpi nāma bhavaɱ moggallāno kassapo kappino anuruddhoti.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taɱ brahmapārisajjaɱ gāthāya ajjhabhāsi:
Tevijjā iddhippattā3 ca cetopariyāyakovidā,
Khīṇāsavā arahanto bahū buddhassa sāvakāti.

Atha kho so brahmapārisajjo āyasmato mahāmoggallānassa bhāsitaɱ abhinanditvā anumoditvā yena so brahmā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taɱ brahmānaɱ etadavoca: āyasmā mārisa mahāmoggallāno evamāha:

"Tevijjā iddhippattā ca cetopariyāyakovidā,
Khīṇāsavā arahanto bahū buddhassa sāvakā"ti.
Idamavoca so brahmapārisajjo attamano ca so brahmā tassa brahmapārisajjassa bhāsitaɱ abhinandīti.

6. 1. 6

Pamādasuttaɱ

177. *Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anātha piṇḍikassa ārāme.
1. Nāma iti na dissate-machasaɱ-[pts 2.] Paṭissunitvā-syā 3. Iddhipattā-machasaɱ-syā
*Sāvatthinidānaɱ-machasaɱ.

[BJT Page 266]

Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā paccekaɱ1 dvārabāhaɱ upanissāya aṭṭhaɱsu. Atha kho subrahmā paccekabrahmā suddhāvāsaɱ paccekabrahmānaɱ etadavoca: akālo kho tāva mārisa bhagavantaɱ payirupāsituɱ, divāvihāragato bhagavā paṭisallīno ca. Asuko ca brahmaloko iddho ceva phīto ca. Brahmā ca tatra pamādavihāraɱ viharati. Āyāma mārisa yena so brahmaloko tenupasaṅkamissāma, upasaṅkamitvā taɱ brahmānaɱ saɱvejeyyāmā2ti. [page 147] evaɱ mārisāti kho suddhāvāso paccekabrahmā subrahmuno paccekabrahmuno paccassosi.

Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya evameva bhagavato purato antarahitā tasmiɱ brahmaloke pāturahesuɱ3.

Addasā kho so brahmā te brahmāno dūratova āgacchante. Disvāna te brahmāno etadavoca: handa kuto nu tumhe mārisā āgacchathāti.

Atha kho mayaɱ mārisa āgacchāma4 tassa bhagavato santikā arahato sammāsambuddhassa. Gaccheyyāsi pana tvaɱ mārisa tassa bhagavato upaṭṭhānaɱ arahato sammāsambuddhassāti.

Evaɱ vutto5 kho so brahmā taɱ vacanaɱ anadhivāsento sahassakkhattuɱ attānaɱ abhinimminitvā subrahmānaɱ paccekabrahmānaɱ etadavoca: passasi me no tvaɱ mārisa evarūpaɱ iddhānubhāvanti.

Passāmi kho tyāhaɱ mārisa evarūpaɱ iddhānubhāvanti.

So khvāhaɱ mārisa evaɱ mabhiddhiko evaɱ mahānubhāvo kassa aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā upaṭṭhānaɱ gamissāmīti.

Atha kho subrahmā paccekabrahmā dvisahassakkhattuɱ attānaɱ abhinimminitvā taɱ brahmānaɱ etadavoca: passasi me no tvaɱ mārisa evarūpaɱ taɱ6 iddhānubhāvanti.
Passāmi kho tyāhaɱ mārisa evarūpaɱ iddhānubhāvanti.

Tayā ca kho mārisa mayā ca sveva bhagavā mahiddhikataro ceva mahānubhāvataro ca. Gaccheyyāsi tvaɱ mārisa tassa bhagavato upaṭṭhānaɱ arahato sammāsambuddhassāti.

Atha kho so brahmā subrahmānaɱ paccekabrahmānaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

1. Paccekadvārabāhaɱ-[pts. 2.] Saɱvejessāmāti- sī1, 2 3. Pāturahaɱsusī1, 2. 4. Āgatā kho mayaɱ mārisa amha-machasaɱ. 5. Vutte-syā. 6. 'Taɱ' iti nadissate-machasaɱ, [pts.]

[BJT Page 268]

[page 148] tayo supaṇṇā caturo va haɱsā byagghīniyā pañcasatā ca jhāyino,
Tayidaɱ vimānaɱ jalate1 ca brahme obhāsayaɱ uttarassaɱ disāyanti.

Kiñcāpi te taɱ jalate vimānaɱ obhāsayaɱ uttarassaɱ disāyaɱ,
Rūpe raṇaɱ disvā sadā pavedhitaɱ tasmā na rūpe ramatī sumedhoti.

Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā taɱ brahmānaɱ saɱvejetvā tatthevantaradhāyiɱsu. Agamāsi ca kho so brahmā aparena samayena bhagavato upaṭṭhānaɱ arahato sammāsambudadhassāti.

6. 1. 7.

Kokālikasuttaɱ.
178. Sāvatthiyaɱ-

Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā paccekaɱ dvārabāhaɱ nissāya aṭṭhaɱsu. Atha kho subrahmā paccekabrahmā kokālikaɱ bhikkhuɱ ārabbha bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Appameyyaɱ paminanto ko'dha vidvā vikappaye,
Appameyyaɱ pamāyinaɱ nivutaɱ2 taɱ3 maññe puthujjananti.

6. 1. 8
Katamorakatissasuttaɱ.

179. Sāvatthiyaɱ-

Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā paccekaɱ dvārabāhaɱ nissāya aṭṭhaɱsu. Atha kho subrahmā paccekabrahmā katamorakatissaɱ bhikkhuɱ ārabbha bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

[page 149] appameyyaɱ paminanto ko'dha vidvā vikappaye,
Appameyyaɱ pamāyinaɱ nivutaɱ2 taɱ3 maññe akissavanti.

1. Jalati-syā sī 2 2. Niṅutaɱ-syā, nivutaɱ maññe-[pts 3.] Katamodakakissa-machasaɱ.

[BJT Page 270]

6. 1. 9.
Tudubrahma1suttaɱ.

180. Sāvatthiyaɱ-

Tena kho pana samayena kokāliko bhikkhu ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho tudupaccekabrahmā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena kokāliko bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā vehāsaɱ ṭhito kokālikaɱ bhikkhuɱ etadavoca: pasādehi kokālika sāriputtamoggallānesu cittaɱ. Pesalā sāriputtamoggallānāti.

Kosi tvaɱ āvusoti? Ahaɱ tudupaccekabrahmāti. Na nu2 tvaɱ āvuso bhagavatā anāgāmi byākato. Atha kiñcarahi3 idhāgato4. Passa yāvañca te idaɱ aparaddhanti.

Purisassa hi jātassa kuṭhārī5 jāyate mukhe,
Yāya chindati attānaɱ bālo dubbhāsitaɱ bhaṇaɱ.

Yo nindiyaɱ pasaɱsati taɱ vā nindati yo pasaɱsiyo,
Vicināti mukhena so kaliɱ kalinā tena sukhaɱ na vindati.

Appamatto6 ayaɱ kali yo akkhesu dhanaparājayo,
Sabbassāpi sahāpi attanā ayameva mahantataro kali yo sugatesu manaɱ padosaye.

Sataɱ sahassānaɱ nirabbudānaɱ chattiɱsati pañca ca abbudāni,
Yamariyagarahī7 nirayaɱ upeti vācaɱ manañca paṇidhāya pāpakanti.

6. 1. 10.
Dukiyakokālikasuttaɱ.

181. Sāvatthiyaɱ-
Atha kho kokāliko8 bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. [page 150] upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho kokāliko bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca: pāpicchā bhante sāriputtamoggallānā pāpikānaɱ icchānaɱ vasaṅgatāti.

Evaɱ vutte bhagavā kokālikaɱ bhikkhuɱ etadavoca: māhevaɱ kokālika avaca. Mā hevaɱ kokālika avaca. Pasādehi kokālika sāriputtamoggallānesu cittaɱ. Pesalā sāriputtamoggallānāti.

1. Turūbrahma-machasaɱ, 2. Kinnu-syā. 3. Kathaɱcarahi-syā. 4. Idhāgatoti-syā. 5. Kudhāri-syā. 6 Appamattako -machasaɱ. [Pts. 7.] Yamariye garahī-syā. 8. Kokāliso-sī1, 2.

[BJT Page 272]

Dutiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca: kiñcāpi me bhante bhagavā saddhāyiko paccayiko. Atha kho pāpicchā sāriputtamoggallānā pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱ gatāti.

Dutiyampi kho bhagavā kokālikaɱ bhikkhuɱ etadavoca: mā hevaɱ kokālika avaca mā hevaɱ kokālika avaca. Pasādehi kokālika sāriputtamoggallānesu cittaɱ. Pesalā sāriputtamoggallānāti.

Tatiyampi kho bhagavā kokāliko bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca: kiñcāpi me bhante bhagavā saddhāyiko paccayiko. Atha kho pāpicchā sāriputtamoggallānā pāpikānaɱ icchānaɱ vasaɱ gatāti.

Tatiyampi kho bhagavā kokālikaɱ bhikkhuɱ etadavoca: mā hevaɱ kokālika avaca mā hevaɱ kokālika avaca. Pasādehi kokālika sāriputtamoggallānesu cittaɱ. Pesalā sāriputtamoggallānāti.

Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi piḷakāhi1 sabbo kāyo puṭo2 ahosi. Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuɱ. Muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo3 ahesuɱ kalāyamattiyo4 hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuɱ. Kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuɱ. Kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuɱ. Āmalakamattiyo hutvā beluva4 salāṭukamattiyo ahesu. Beluvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuɱ. Billamattiyo hutvā pabhijjiɱsu. Pubbañaca lohitañca pagghariɱsu. Atha kho kokāliko bhikkhu teneva ābādhena kālamakāsi. [page 151] kālakato ca kokāliko bhikkhu padumanirayaɱ5 upapajji, sāriputtamogallānesu cittaɱ āghātetvā.

Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaɱ etadavoca: kokāliko bhante bhikkhu kālamakāsi6. Kālakato ca bhante kokāliko bhikkhu padumaɱ nirayaɱ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaɱ āghātetvāti. Idamavoca brahmā sahampati idaɱ vatvā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyīti.
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: imaɱ bhikkhave rattiɱ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ jetavanaɱ obhāsetā yenāhaɱ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho bhikkhave brahmā sahampati maɱ etadavoca: kokāliko bhante bhikkhu kālamakāsi. Kālakato ca bhante kokāliko bhikkhu padumanirayaɱ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaɱ āghātetvāti. Idamavoca bhikkhave brahmā sahampati. Idaɱ vatvā maɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyīti.

1. Pilakāhī-machasaɱ. Syā 2. Phuṭṭho-syā 3. Kaḷāyamattiyo - sīmu. Syā. 4. Veluva-syā. 5. Padumaɱ nirayaɱ-machasaɱ. 6. Kālaṅkato-machasaɱ.

[BJT Page 274]

Evaɱ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaɱ etadavoca: kīvadīghaɱ nu kho bhante padumaniraye āyuppamāṇanti. Dīghaɱ kho bhikkhu padumaniraye āyuppamāṇaɱ, taɱ na sukaraɱ saṅkhātuɱ- ettakāni vassāni iti vā, ettakāni vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni vassasatasahassāni iti vāti. Sakkā pana bhante upamaɱ1 kātunti [page 152] sakkāti bhikkhūti bhagavā avoca.

Seyyathāpi bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho, tato puriso vassasatassa vassasatassa2 accayena ekamekaɱ tilaɱ uddhareyya. Khippataraɱ kho so bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaɱ pariyādānaɱ gaccheyya, natveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati abbudā nirayā, 3 evameko nirabbudo nirayo4. Seyyathāpi bhikkhu vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati ababā nirayā, evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati aṭaṭā nirayā, evameko ahaho nirayo, seyyathāpi bhikkhu vīsati ahahā nīrayā, evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko nirayo seyyathāpi bhikkhu vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalo nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati uppalā5 nirayā, evameko puṇḍarīko nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati puṇḍarīkā nirayā, evameko padumo nirayo. Padumaɱ kho pana bhikkhu nirayaɱ kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaɱ āghātetvāti. Idamavoca bhagavā. Idaɱ vatvā sugato athāparaɱ etadavoca satthā:

Purisassa hi jātassa kuṭhārī jāyate mukhe,
Yāya chindati attānaɱ bālo dubbhāsitaɱ bhaṇaɱ.

Yo nindiyaɱ pasaɱsati taɱ vā nindati yo pasaɱsiyo,
Vicināti mukhena so kaliɱ kalinā tena sukhaɱ na vindati.

Appamatto6 ayaɱ kali yo akkhesu dhanaparājayo,
Sabbassāpi sahāpi attanā ayameva mahantataro kali
Yo sugatesu manaɱ padosaye.

Sataɱ sahassānaɱ nirabbudānaɱ chattiɱsati pañca ca abbudāni,
[page 153] yamariyagarahī nirayaɱ upeti vācaɱ manañca paṇidhāya pāpakanti.

Kokālikavaggo paṭhamo.

Tatruddānaɱ:

Āyācanaɱ gāravo brahmadevo bako ca brahmā aparā ca diṭṭhi,
Pamāda kokālikatissako ca tudu ca brahmā aparo ca kokālikoti.

1. Upamā-sīmu. 2 2. Vassasahassassa-syā, sī1, 2. 3. Abbudo nirayo-syā. 4. Nirabbudanirayo-machasaɱ. 5. Uppalakā-sīmu 2 6. Appamattako-machasaɱ.

[BJT Page 276]

2. Parinibbāṇavaggo.

6. 2. 1.

Sanaṅkumārasuttaɱ.

182. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati sappinītīre. Atha kho brahmā sanaṅkumāro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ sappinītīraɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho brahmā sanaṅkumāro bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Khattiyo seṭṭho janetasmiɱ ye gottapaṭisārino,
Vijjācaraṇasampanno so seṭṭho devamānuseti.

Idamavoca brahmā sanaṅkumāro, samanuñño satthā ahosi. Atha kho brahmā sanaṅkumāro samanuñño me satthāti bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā tatthevantaradhāyīti.

6. 2. 2.
Devadattasuttaɱ.
183. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte. Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ gijjhakūṭaɱ pabbataɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. [page 154] ekamantaɱ ṭhito kho brahmā sahampati devadattaɱ ārabbha bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Phalaɱ ve kadaliɱ hanti pheḷuɱ vephaɱ phalaɱ naḷaɱ1
Sakkāro kāpurisaɱ hanti gabbho assatariɱ yathāti.

6. 2. 3.
Andhakavindasuttaɱ.

184. Ekaɱ samayaɱ bhagavā magadhesu2 viharati andhakavinde. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaɱ ajjhokāse3 nisinno hoti. Devo ca ekamekaɱ phusāyati.

Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaɱ andhakavindaɱ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

1. Nalaɱ-[pts 2.] Māgadhesu-machasaɱ 3. Abbhokāse-machasaɱ.

[BJT Page 278]
Sevetha pantāni senāsanāni1 careyya saññojanavippamokkhā,
Save ratiɱ nādhigaccheyya tattha saṅghe vase rakkhitatto satīmā2.

Kulākulaɱ piṇḍikāya caranto indriyagutto nipako satīmā2,
Sevetha pantāni senāsanāni bhayā pamutto abhaye vimutto.

Yattha bheravā siriɱsapā3 vijju sañcarati thaneti4 devo,
Andhakāratimisāya rattiyā nisīdi tattha bhikkhu vigatalomahaɱso.

Idaɱ hi jātu me diṭṭhaɱ nayidaɱ itihītihaɱ,
Ekasmiɱ brahmacariyasmiɱ sahassaɱ maccuhāyinaɱ.

Bhiyyo5 pañcasatā sekhā dasā ca dasadhā dasa,
Sabbe sotasamāpannā atiracchānagāmino,

Athāyaɱ itarā pajā puññabhāgāti me mano,
Saṅkhātuɱ nopi sakkomi musāvādassa ottapeti6.

6. 2. 4

Aruṇavatīsuttaɱ.

185. [page 155] evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Bhūtapubbaɱ bhikkhave rājā ahosi aruṇavā nāma. Rañño kho pana bhikkhave aruṇavato aruṇavatī nāma rājadhānī ahosi. Aruṇavatiɱ7 kho pana bhikkhave rājadhāniɱ8 sikhī bhagavā arahaɱ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Sikhissa kho pana bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa abhibhūsambhavaɱ nāma sāvakayugaɱ ahosi. Aggaɱ bhaddayugaɱ.

Atha kho bhikkhave sikhī bhagavā arahaɱ sammāsambuddho abhibhuɱ bhikkhuɱ āmantesi: āyāma brāhmaṇa yena aññataro brahmaloko tenupasaṅkamissāma, yāva bhattassa kālo bhavisasati. Evaɱ bhanteti kho bhikkhave abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paccassosi.

Atha kho bhikkhave sikhī bhagavā arahaɱ sammāsambuddho abhibhū ca bhikkhu seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya evameva aruṇavatiyā rājadhāniyā antarahitā tasmiɱ brahmaloke pāturahesuɱ.

1. Sayanāsanāni- syā. 2. Satimā-sīmu. 1, [Pts. 3.] Sarisapā-machasaɱ, 4. Thanayati- machasaɱ. 5. Bhīyo-katthaci. 6. Ottapanti-machasaɱ syā 7. Aruṇavatiyaɱ-[pts. 8.] Rājadhāniyaɱ-[pts.]

[BJT Page 280]

Atha kho bhikkhave sikhī bhagavā arahaɱ sammāsambuddho abhibhuɱ bhikkhuɱ āmantesi: paṭibhātu taɱ brāhmaṇa brahmuno ca brahmaparisāya ca brahmapārisajjānañca dhammī kathāti. Evaɱ bhanteti kho bhikkhave abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaɱsesi.

Tatra sudaɱ bhikkhave brahmā ca brahmaparisā ca [page 156] brahmapārisajjā ca ujjhāyanti khīyanti1 vipācenti: acchariyaɱ vata bho abbhūtaɱ vata bho, kathaɱ hi nāma satthari sammukhībhute sāvako dhammaɱ desessatīti.

Atha kho bhikkhave sikhī bhagavā arahaɱ sammāsambuddho abhibhuɱ bhikkhuɱ āmantesi: ujjhāyanti kho te brāhmaṇa brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca. Acchariyaɱ vata bho abbhūtaɱ vata bho, kathaɱ hi nāma satthari sammukhībhute sāvako dhammaɱ desessatīti. Tena bhi tvaɱ brāhmaṇa bhiyyosomattāya brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca saɱvejehīti.

Evaɱ bhanteti kho bhikkhave abhibhū bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā dissamānenapi kāyena dhammaɱ desesi. Adissamānenapi kāyena dhammaɱ dasesi. Dissamānenapi heṭṭhimena upaḍḍhakāyena adissamānenapi uparimena upaḍḍhakāyena dhammaɱ desesi. Dissamānenapi uparimena upaḍḍhakāyena adissamānena pi2 heṭṭhimena upaḍḍhakāyena dhammaɱ desesi.

Tatra sudaɱ bhikkhave brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca acchariyabbhūtacittajātā ahesuɱ: acchariyaɱ vata bho abbhutaɱ vata bho, samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatāti.
Atha kho bhikkhave abhibhū bhikkhu sikhiɱ bhagavantaɱ arahantaɱ sammāsambuddhaɱ etadavoca: abhijānāmi khvāhaɱ bhante bhikkhusaṅghassa majjhe evarūpaɱ vācaɱ bhāsitā, pahomi khvāhaɱ āvuso brahmaloke ṭhito sahassīlokadhātuɱ3 sarena viññāpetunti.
Etassa brāhmaṇa kālo etassa brāhmaṇa kālo yaɱ tvaɱ brāhmaṇa brahmaloke ṭhito sahassīlokadhātuɱ sarena viññāpeyyāsi.

Evaɱ bhanteti kho bhikkhave abhibhu bhikkhu sikhissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭissutvā brahmaloke ṭhito imā gāthāyo abhāsi:

Ārabhatha4 nikkhamatha5 yuñjatha buddhasāsane,
Dhunātha maccuno senaɱ naḷāgāraɱva kuñjaro.

1. Khiyyantī-machasaɱ. 2. Adissamānena-machasaɱ, 3. Sahassi-machasaɱ. 4. Ārabbhatha-machasaɱ, syā, [pts 5.] Nikkamatha-machasaɱ.

[BJT Page 282]

[page 157] yo imasmiɱ dhammavinaye appamatto vihessati1
Pahāya jātisaɱsāraɱ dukkhassantaɱ karissatīti.

Atha kho bhikkhave sikhī ca bhagavā arahaɱ sammāsambuddho abhibhū ca bhikkhu brahmānañca brahmaparisañca brahmapārisajje ca saɱvejetvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya evameva tasmiɱ brahmaloke antarahitā aruṇavatiyā rājadhāniyā pāturahesuɱ.

Atha kho bhikkhave sikhī bhagavā arahaɱ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi: assuttha no tumhe bhikkhave abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassāti. Assumha kho mayaɱ bhante abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassāti. Yathā kathaɱ pana tumhe bhikkhave assuttha abhibhussa bhikkhuno brahmalāke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassāti. Evaɱ kho mayaɱ bhante assumha2 abhibhūssa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassa.

"Ārabhatha nikkhamatha yuñjatha buddhasāsane,
Dhunātha maccuno senaɱ naḷāgāraɱva kuñjaro.

Yo imasmiɱ dhammavinaye appamatto vihessati,
Pahāya jātisaɱsāraɱ dukkhassantaɱ karissatī"ti

Evaɱ kho mayaɱ bhante assumha2 abhibhūssa bhikkhuno, brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassāti.

Sādhu sādhu bhikkhave. Sādhu kho tumhe bhikkhave assuttha abhibhussa bhikkhuno brahmaloke ṭhitassa gāthāyo bhāsamānassāti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaɱ abhinandunti.

6. 2. 5.

Parinibbāṇasuttaɱ.

186. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā kusinārāyaɱ viharati upavattane mallānaɱ sālavane antarena yamakasālānaɱ parinibbāṇasamaye. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: handa dāni [page 158] bhikkhave āmantayāmi vo vayadhammā saṅkhārā appamādena sampādethāti. Ayaɱ tathāgatassa pacchimā vācā.

Atha kho bhagavā paṭhamajjhānaɱ3 samāpajji. Paṭhamajjhānā vuṭṭhahitvā dutiya4 jjhānaɱ samāpajji. Dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā tatiya5jjhānaɱ samāpajji. Tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catuttha6jjhānaɱ samāpajji.

Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaɱ samāpajji. Ākāsānañcāyatanā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaɱ samāpajji. Viññāṇañcāyatanā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaɱ samāpajji. Ākiñcaññāyatanā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaɱ samāpajji. Nevasaññānāsaññāyatanā vuṭṭhahitvā saññāvedayitanirodhaɱ samāpajji.

1. Vihassati-machasaɱ. 2. Assumahā syā. 3. Paṭhamaɱ jhānaɱ-machasaɱ. [Pts. 4.] Dutiyaɱ-machasaɱ. [Pts. 5.] Tatiyaɱ machasaɱ. [Pts 6.] Catutthaɱ-machasaɱ. [Pts.]

[BJT Page 284]

Saññāvedayitanirodhā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaɱ samāpajji. Nevasaññānāsaññāyatanā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaɱ samapajji. Ākiñcaññāyatanā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaɱ samāpajji. Viññāṇañcāyatanā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaɱ samāpajji. Ākāsānañcāyatanā vuṭṭhahitvā catutthajjhānaɱ samāpajji. Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyajjhānaɱ samāpajji. Tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyajjhānaɱ samāpajji. Dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā paṭhamajjhānaɱ samāpajji,

Paṭhamajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyajjhānaɱ samāpajji. Dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyajjhānaɱ samāpajji. Tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthajjhānaɱ samāpajji. Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā bhagavā parinibbāyi.

Parinibbute bhagavati saha parinibbāṇā brahmā sahampati imaɱ 1 gāthaɱ abhāsi:

Sabbeva nikkhipissanti bhūtā loke samussayaɱ,
Yathā2 etādiso satthā loke appaṭipuggalo,
Tathāgato balappatto sambuddho parinibbutoti.

Parinibbute bhagavati saha parinibbāṇā sakko devānamindo imaɱ gāthaɱ abhāsi:
Aniccā vata saṅkhārā uppādavayadhammino,
Uppajjitvā nirujjhanti tesaɱ vūpasamo sukhoti

Parinibbute bhagavati saha parinibbāṇā āyasmā ānando imaɱ gāthaɱ abhāsi:
Tadāsi yaɱ bhiɱsanakaɱ tadāsi lomahaɱsanaɱ,
Sabbākāravarūpete sambuddhe parinibbuteti.

[page 159] parinibbute bhagavati saha parinibbāṇā āyasmā anuruddho imā gāthāyo abhāsi:

Nāhu assāsapassāso ṭhitacittassa tādino,
Anejo santimārabbha cakkhumā parinibbuto

Asallīnena cittena vedanaɱ ajjhavāsayi,
Pajjotasseva nibbāṇaɱ vimokkho cetaso ahūti.

Parinibbāṇa vaggo dutiyo

Tatruddānaɱ:

Brahmāsanaɱ3 devadatto andhakavindo aruṇavatī,
Parinibbāṇena ca desitaɱ idaɱ brahmapañcakanti, *

Brahmasaɱyuttaɱ samattaɱ.

1. Samanantaraɱ- machasaɱ. Syā. 2. Yattha-machasaɱ-syā 3. Brahmāyācanaɱ-sīmu 2 * brahmāyācanaɱ agāracañca brahmadevo bako ca brahmā,
Aññataro ca brahmā kokālikañca tissakañca turū ca,
Brahmā kokālikabhikkhu sanaṅkumārena devadattaɱ,
Andhakavindaɱ aruṇavatī parinibbāṇena paṇṇarasāti.
Atra imā gāthāyo dissante- machasaɱ.

[BJT Page 286]

7. Brāhmaṇasaɱyuttaɱ.

1. Arahantavaggo.

7. 1. 1.
Dhanañjānīsuttaɱ

187. [page 160] evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati vephavane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññatarassa bhāradvājagottassa brāhmaṇassa dhanañjānī nāma brāhmaṇī abhippasannā hoti buddhe ca dhamme ca saṅghe ca.

Atha kho dhanañjānī brāhmaṇī bhāradvājagottassa brāhmaṇassa bhattaɱ upasaɱharantī upakkhalitvā1 tikkhattuɱ udānaɱ udānesi: 'namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassāti.

Evaɱ vutte bhāradvājagotto brāhmaṇo dhanañjāniɱ brāhmaṇiɱ etadavoca: 'evamevaɱ panāyaɱ vasali yasmiɱ vā tasmiɱ vā tassa muṇḍakassa samaṇassa vaṇṇaɱ bhāsati. Idāni tyāhaɱ vasali tassa satthuno vādaɱ āropessāmīti.

Na khvāhaɱ taɱ brāhmaṇa passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo tassa bhagavato vādaɱ āropeyya arahato sammāsambuddhassa. Api ca tvaɱ brāhmaṇa gaccha gantvā vijānissasīti2.

Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo kupito anattamano yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. [page 161] ekamantaɱ nisinno kho bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Kiɱ su jhatvā3 sukhaɱ seti kiɱ su jhatvā na socati,
Kissassa ekadhammassa vadhaɱ rocesi gotamāti.

Kodhaɱ jhatvā sukhaɱ seti kodhaɱ jhatvā na socati,
Kodhassa visamūlassa madhuraggassa brāhmaṇa,
Vadhaɱ ariyā pasaɱsanti taɱ hi jhatvā na socatīti.

1. Upakkamitvā - sīmu. Syā. [Pts. 2.] Ganatvāpi jānissatīti :syā. 3. Chetvā- machasaɱ, syā, [pts.]
[BJT Page 288]

Evaɱ vutte bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ1 bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaɱ bhoto gotamassa santike pabbajjaɱ, labheyyaɱ upasampadanti.

Alattha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaɱ, alattha upasampadaɱ, acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ. Nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataɱ ahosīti.

7. 1. 2.

Akkosasuttaɱ.

188. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Assosi kho akkosakabhāradvājo brāhmaṇo bhāradvājagotto kira brāhmaṇo samaṇassa gotamassa santike āgārasmā anagāriyaɱ pabbajitoti. Kupito anattamano yena bhagavā tenupasaṅkami, [page 162] upasaṅkamitvā bhagavantaɱ asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosati paribhāsati.

Evaɱ vutte bhagavā akkosakabhāradvājaɱ brāhmaṇaɱ etadavoca: taɱ kiɱ maññasi brāhmaṇa, api nu te āgacchanti mittāmaccā ñātisālohitā atithayoti2. Appekadā me bho gotama āgacchanti mittāmaccā ñātisālohitā atithayoti.

Taɱ kiɱ maññasi brāhmaṇa, api nu tesaɱ anuppadesi khādanīyaɱ vā bhojanīyaɱ vā sāyanīyaɱ vāti?

Appekadā nesāhaɱ bho gotama anuppademi khādanīyaɱ vā bhojanīyaɱ vā sāyanīyaɱ vāti.

Sace kho pana te brāhmaṇa nappaṭigaṇhanti kassa taɱ hotīti.
Sace te bho gotama nappaṭigaṇhanti ambhākameva taɱ hotīti.

1. Evameva-syā, sīmu 2. Atithiyo-machasaɱ. Syā. [Pts.]

[BJT Page 290]

Evameva kho brāhmaṇa yaɱ tvaɱ amhe anakkosante akkosasi, arosente1 rosesi, abhaṇḍante bhaṇḍasi, taɱ te mayaɱ nappaṭiggaṇhāma. Tavevetaɱ brāhmaṇa hotīti. Yo kho brāhmaṇa akkosantaɱ paccakkosati, rosentaɱ paṭiroseti, bhaṇḍantaɱ paṭibhaṇḍati, ayaɱ vuccati brāhmaṇa sambhuñjati vītiharati. Te mayaɱ tayā neva sambhuñjāma na vītiharāma. Tavevetaɱ brāhmaṇa hoti, tavevetaɱ brāhmaṇa hotīti.

(Brāhmaṇo:)
Bhavantaɱ kho gotama sarājikā parisā evaɱ jānāti: arahaɱ samaṇo gotamoti. Atha ca pana bhavaɱ gotamo kujjhatīti.

(Bhagavā:)
Akkodhassa kuto kodho dantassa samajīvino,
Sammadaññā vimuttassa upasantassa tādino.

Tasseva tena pāpiyo yo kuddhaɱ paṭikujjhati,
Kuddhaɱ appaṭikujjhanto saṅgāmaɱ jeti dujjayaɱ.

Ubhinnamatthaɱ carati attano ca parassa ca,
Paraɱ saṅkupitaɱ ñatvā yo sato upasammati.

Ubhinnaɱ tikicchantaɱ2 attano ca parassa ca,
Janā maññanti bāloti ye dhammassa akovidāti.

[page 163] evaɱ vutte akkosakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhagavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaɱ bhoto gotamassa santike pabbajjaɱ, labheyyaɱ upasampadanti.

Alattha kho akkosakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaɱ alattha upasampadaɱ, acirūpasampanno kho panāyasmā akkosakabhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataɱ ahosīti.

1. Ārosante-machasaɱ. Syā. 2. Tikicchantānaɱ-sīmu.

[BJT Page 292]

7. 1. 3.
Asurindakasuttaɱ.

189. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Assosi kho asurindakabhāradvājo brāhmaṇo bhāradvājagotto kira1 brāhmaṇo samaṇassa gotamassa santike agārasmā anagāriyaɱ pabbajitoti. Kupito anattamano yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaɱ asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosati paribhāsati. Evaɱ vutte bhagavā tuṇhī ahosi.

Atha kho asurindakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: jito'si samaṇa, jito'si samaṇāti.

(Bhagavā:)
Jayaɱ ve maññati bālo vācāya pharusaɱ bhaṇaɱ,
Jayaɱ ve cassa taɱ hoti yā titikkhā vijānato.

Tasseva tena pāpiyo yo kuddhaɱ paṭikujjhati,
Kuddhaɱ appaṭikujjhanto saṅgāmaɱ jeti dujjayaɱ.

Ubhinnamatthaɱ carati attano ca parassa ca,
Paraɱ saɱkupitaɱ ñatvā yo sato upasammati.

Ubhinnaɱ tikicchantaɱ2 attano ca parassa ca,
Janā maññanti bāloti ye dhammassa akovidāti.

[page 164] evaɱ vutte asurindakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca:abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rupāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaɱ bhoto gotamassa santike pabbajjaɱ, labheyyaɱ upasampadanti.

Alattha kho asurindakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaɱ, alattha upasampadaɱ. Acirūpasampanno kho panāyasmā asurindakabhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ. Nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataɱ ahosīti.

7. 1. 4.

Bilaṅgikasuttaɱ.

190. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Assosi kho bilaṅgikabhāradvājo brāhmaṇo bhāradvājagotto kira brāhmaṇo samaṇassa gotamassa santike agārasmā anagāriyaɱ pabbajitoti. Kupito anattamano yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tuṇhībhūto ekamantaɱ aṭṭhāsi.

Atha kho bhagavā bilaṅgikabhāradvājassa3 brāhmaṇassa cetasā ceto parivitakkamaññāya bilaṅgikabhāradvājaɱ4 brāhmaṇaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Yo appaduṭṭhassa narassa dussati suddhassa posassa anaṅgaṇassa,
Tameva bālaɱ pacceti pāpaɱ sukhumo rajo paṭivātaɱva khittoti.

1. Brāhmaṇo kira - machasaɱ. [Pts 2. 3.] Bilaṅgikassa bhāradvājassa-machasaɱ. [Pts.] Bilaṅgikabhāradvājagottassa-sīmu. 1. 2. Tikicchantānaɱ-sīmu1. 2. 4. Bilaṅgikaɱ bhāradvājaɱ-machasaɱ. [Pts.]

[BJT Page 294]

Evaɱ vutte bilaṅgikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaɱ bhoto gotamassa santike pabbajjaɱ, labheyyaɱ upasampadanti.

Alattha kho bilaṅgikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaɱ, alattha upasampadaɱ, acirūpasampanno kho panāyasmā bilaṅgikabhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataɱ ahosīti.

7. 1. 5
Ahiɱsakasuttaɱ.
191. Sāvatthiyaɱ1 -
Atha kho ahiɱsakabhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitva bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. [page 165] ekamantaɱ nisinno kho ahiɱsakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: ahisaɱsakāhaɱ bho gotama ahiɱsakāhaɱ bho gotamāti.

(Bhagavā:)
Yathā nāmaɱ tathā cassa siyā kho tvaɱ ahiɱsako,
Yo ca kāyena vācāya manasā ca na hiɱsati,
Sa ce ahiɱsako hoti yo paraɱ na vihiɱsatīti.

Evaɱ vutte ahiɱsakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaɱ bhoto gotamassa santike pabbajjaɱ, labheyyaɱ upasampadanti.

Alattha kho ahiɱsakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaɱ, alattha upasampadaɱ, acirūpasampanno kho panāyasmā ahiɱsakabhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataɱ ahosīti.

7. 1. 6.
Jaṭāsuttaɱ.
192. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme, atha kho jaṭābhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho jaṭābhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:
Anto jaṭā bahi jaṭā jaṭāya jaṭitā pajā,
Taɱ taɱ gotama pucchāmi ko imaɱ vijaṭaye jaṭanti.

(Bhagavā:)
Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaɱ paññañca bhāvayaɱ,
Ātāpī nipako bhikkhu so imaɱ vijaṭaye jaṭaɱ.

Yesaɱ rāgo ca doso ca avijjā ca virājitā,
Khīṇāsavā arahanto tesaɱ vijaṭitā jaṭā.

1. Ekaɱ samayaɱ -pe- anāthapiṇḍikassa ārāme - sīmu, 1. 2.

[BJT Page 296. ]

Yatatha nāmañca rūpañca asesaɱ uparujjhati,
Paṭighaɱ rūpasaññā ca etthesā1 chijjate jaṭāti.

Evaɱ vutte jaṭābhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaɱ bhoto gotamassa santike pabbajjaɱ, labheyyaɱ upasampadanti.

Alattha kho jaṭābhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaɱ, alattha upasampadaɱ, acirūpasampanno kho panāyasmā jaṭābhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataɱ ahosīti.

7. 1. 7
Suddhikasuttaɱ.

193. Sāvatthiyaɱ-
Atha kho suddhikabhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. [page 166] ekamantaɱ nisinno kho suddhikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:2

Na brāhmaṇo sujjhati koci loke sīlavāpi tapokaraɱ,
Vijjācaraṇasampanno so sujjhati na aññā itarā pajāti.

(Bhagavā:)
Bahumpi palapaɱ jappaɱ na jaccā hoti brāhmaṇo,
Anto kasambusaɱkiliṭṭho kuhanaɱ upanissito.

Khattiyo brāhmaṇo vesso suddo caṇḍālapukkuso,
Āraddhaviriyo pahitatto niccaɱ daḷhaparakkamo,
Pappoti paramaɱ suddhiɱ evaɱ jānāhi brāhmaṇāti.

Evaɱ vutte suddhikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaɱ bhoto gotamassa santike pabbajjaɱ, labheyyaɱ upasampadanti.

Alattha kho suddhikabhāradvājā brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaɱ, alattha upasampadaɱ. Acirūpasampanno kho panāyasmā suddhibhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataɱ ahosīti.

7. 1. 8
Aggikasuttaɱ.

194. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe. Tena kho pana samayena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa sappinā pāyāso sannihito hoti aggiɱ juhissāmi. Aggihuttaɱ paricarissāmīti.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaɱ piṇḍāya pāvisi. Rāgahe sapadānaɱ piṇḍāya caramāno yena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesanaɱ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaɱ aṭṭhāsi.

1. Ettha sā-[pts 2.] Ajjhabhāsi-machasaɱ. [Pts.]

[BJT Page 298]

Addasā kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ piṇḍāya ṭhitaɱ. 1 Disvāna bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Tīhi vijjāhi sampanno jātimā sutavā bahu,
Vijjācaraṇasampanno so maɱ bhuñjeyya pāyasanti2.

(Bhagavā:)
Bahumpi palapaɱ jappaɱ na jaccā hoti brāhmaṇo,
Anto kasambusaɱkiliṭṭho kuhanā parivārito.

[page 167] pubbe nivāsaɱ yo vedī saggāpāyañca passati,
Atho jātikkhayaɱ patto abhiññā vosito muni.

Etāhi tīhi vijjāhi tevijjo hoti brāhmaṇo,
Vijjācaraṇasampanno so maɱ bhuñjeyya pāyasanti2.

(Brāhmaṇo:)
Bhuñjatu bhavaɱ3 gotamo. Brāhmaṇo bhavanti.

(Bhagavā:)
Gāthābhigītaɱ me abhojaneyyaɱ4 sampassataɱ brāhmaṇa nesa dhammo,
Gāthābhigītaɱ panudanti buddhā dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā.

Aññena ca kevalinaɱ mahesiɱ khīṇāsavaɱ kukkuccavūpasantaɱ,
Annena pānena upaṭṭhahassu khettaɱ hi taɱ puññapekkhassa hotīti.

Evaɱ vutte aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaɱ bhoto gotamassa santike pabbajjaɱ, labheyyaɱ upasampadanti.

Alattha kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaɱ, alattha upasampadaɱ, acirūpasampanno kho panāyasmā aggikabhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataɱ ahosīti.

7. 1. 9.

Sundarikasuttaɱ.

195. Ekaɱ samayaɱ bhagavā kosalesu viharati sundarikāya nadiyā tīre. Tena kho pana samayena sundarikabhāradvājo brāhmaṇo sundarikāya nadiyā tīre aggiɱ juhati. Aggihuttaɱ paricarati. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo aggiɱ juhitvā aggihuttaɱ paricaritvā uṭṭhāyāsanā samannā catuddisā anuvilokesi: ko nu kho imaɱ havyasesaɱ bhuñjeyyāti. Addasā kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ aññatarasmiɱ rukkhamūle sasīsaɱ5 pārutaɱ nisinnaɱ. Disvāna vāmena hatthena havyasesaɱ gahetvā dakkhiṇena hatthena kamaṇḍaluɱ gahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami.
1. Carantaɱ-[pts 2.] Pāyāsanti-[pts 3.] Bhavaɱ bho gotamo-[pts 4.] Abhojanīyaɱ-[pts 5.] Sīsaɱ-[pts]

[BJT Page 300]

Atha kho bhagavā sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa padasaddena sīsaɱ vivari.

Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo muṇḍo [page 168] ayaɱ bhavaɱ muṇḍako ayaɱ bhavanti tatova puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa etadahosi: muṇḍāpi hi idhekacce brāhmaṇā bhavanti. Yannūnāhaɱ taɱ upasaṅkamitvā jātiɱ puccheyyanti. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ etadavoca: kiɱ jacco bhavanti.

(Bhagavā:)
Mā jātiɱ puccha caraṇañca puccha kaṭṭhā have jāyati jātavedo,
Nīcā kulīnopi munī dhitīmā ājāniyo hoti hirīnisedho.

Saccena danto damasā upeto vedantagū vusitabrahmacariyo,
Yaññūpanīto tamupavhayetha kālena so juhati dakkhiṇeyyoti.

(Brāhmaṇo:)
Addhā suyiṭṭhaɱ suhutaɱ mamayidaɱ yaɱ tādisaɱ vedagumaddasāmi,
Tumhādisānaɱ hi adassanena añño jano bhuñjati havyasesanti.

(Brāhmaṇo:)
Bhuñjatu bhavaɱ gotamo. Brāhmaṇo bhavanti.
(Bhagavā:)
Gāthābhigītaɱ me abhojaneyyaɱ sampassataɱ brāhmaṇa nesadhammo,
Gāthābhigītaɱ panudanti buddhā dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā.

Aññena ca1 kevalinaɱ mahesiɱ khīṇāsavaɱ kukkuccavūpasantaɱ,
Annena pānena upaṭṭhahassu khettaɱ hi taɱ puññapekkhassa hotīti.

(Brāhmaṇo:)
Atha kassa cāhaɱ bho gotama imaɱ havyasesaɱ2 dammiti.

(Bhagavā:)
Na khvāhantaɱ3 brāhmaṇa passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yasseso havyaseso2 bhutto sammā pariṇāmaɱ [page 169] gaccheyya aññatra brāhmaṇa4 tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā. Tena hi tvaɱ brāhmaṇa taɱ havyasesaɱ2 appaharite vā chaḍḍehi appāṇake vā udeka opilāpehīti.

1. Ce-[pts 2.] Habyasesaɱ-machasaɱ. Syā. 3. Na khvāhaɱ-machasaɱ, [pts. 4.] Brāhmaṇāti- natthi. Syā.

[BJT Page 302]

Atha kho sundarikabhāradvājo brāhamaṇo taɱ havyasesaɱ1 appāṇake udake opilāpesi. Atha kho so havyaseso udake pakkhitto cicciṭāyati, ciṭiciṭāyati, sandhūpāyati, sampadhūpāyati. Seyyathāpi nāma phālo divasa1santatto udake pakkhitto cicciṭāyati, ciṭiciṭāyati, sandhūpāyati, sampadhūpāyati, evameva so havyaseso udake pakkhitto cicciṭāyati, ciṭiciṭāyati, sandhūpāyati, sampadhūpāyati.

Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo saɱviggo lomahaṭṭhajāto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhitaɱ kho sundarikabhāradvājaɱ brāhmaṇaɱ bhagavā gāthāhi ajjhabhāsi:

Mā brāhmaṇa dārusamādahāno suddhiɱ amaññi bahiddhā hi etaɱ,
Na hi tena suddhiɱ kusalā vadanti yo bāhirena parisuddhimicche.

Hitvā ahaɱ brāhmaṇa dārudāhaɱ ajjhattameva jalayāmi2 jotiɱ,
Niccaggini3 niccasamāhitatto arahaɱ ahaɱ brahmacariyaɱ carāmi.

Māno hi te brāhmaṇa khāribhāro kodho dhūmo bhasmani mosavajjaɱ, 4 jivhā sujā hadayaɱ jotiṭṭhānaɱ attā sudanto purisassa joti.

Dhammo rahadobrāhmaṇa sīlatittho anāvilo sabbhi sataɱ pasattho,
Yattha have vedaguno sinātā anallagattā5va taranti pāraɱ.

Saccaɱ dhammo saɱyamo brahmacariyaɱ majjhesitā brāhmaṇa brahmapatti,
[page 170] satujjubhūtesu namo karohi tamahaɱ naraɱ dhammasārīti brūmīti.

Evaɱ vutte sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaɱ bhoto gotamassa santike pabbajjaɱ, labheyyaɱ upasampadanti.

Alattha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaɱ, alattha upasampadaɱ, acirūpasampanno kho panāyasmā sundarikabhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataɱ ahosīti.

7. 1. 10.
Bahudhītusuttaɱ. *

196 Ekaɱ samayaɱ bhagavā kosalesu viharati aññatarasmiɱ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena aññatarassa bhāradvājagottassa brāhmaṇassa catuddasa balivaddā6 naṭṭhā honti. Atha kho bhāradvājagottā brāhmaṇo te balivadde gavesanto yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā addasa bhagavantaɱ tasmiɱ vanasaṇḍe nisinnaɱ pallaṅkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi:

1. Divasaɱ- machasaɱ. Gāthāya. Sīmu. [Pts 2.] Ajjhattamevujjalayāmi-machasaɱ 3. Niccagginī katthaci, 4. Bhasmanimmosamajjaɱ-syā. 5. Anallīna gattāva- [pts. 6.] Balivaddā-machasaɱ.

*Bahudhīti suttaɱ-sīmu1. 2.

[BJT Page 304]

Na hi 1 nūnimassa samaṇassa balivaddā catuddasa,
Ajja saṭṭhi na dissanti tenāyaɱ samaṇo sukhī.

Na hi nūnimassa samaṇassa tilā khettasmiɱ2 pāpakā3,
Ekapaṇṇā dupaṇṇā4 ca tenāyaɱ samaṇo sukhī.

Na hi nūnimassa samaṇassa tucachakoṭṭhasmiɱ5 mūsikā,
Ussoḷhikāya naccanti tenāyaɱ samaṇo sukhī.

Na hi nūnimassa samaṇassa santhāro sattamāsiko,
Uppāṭakehi6 sañchanno tenāyaɱ samaṇo sukhī.

Na hi nūnimassa samaṇassa vidhavā satta7 dhitaro,
Ekaputtā duputtā ca tenāyaɱ samaṇo sukhī.

Na hi nūnimassa samaṇassa piṅgalā tilakāhatā,
Sottaɱ pādena bodheti8 tenāyaɱ samaṇo sukhī.

Na hi nūnimassa samaṇassa paccūsamhi iṇāyikā,
Detha dethāti codenti tenāyaɱ samaṇo sukhīti,

(Bhagavā:)

Na hi mayhaɱ brāhmaṇa balivaddā catuddasa,
Ajja saṭṭhi na dissanti tenāhaɱ brāhmaṇā sukhī.

Na hi mayhaɱ brāhmaṇa tilā khettamhi pāpakā
Ekapaṇṇā dupaṇṇā ca tenāhaɱ brāhmaṇā sukhī.

Na hi mayhaɱ brāhmaṇa tucchakoṭṭhasmiɱ mūsikā,
Ussoḷahikāya naccanti tenāhaɱ brāhmaṇā9 sukhī.

Na hi mayhaɱ brāhmaṇa santhāro sattamāsiko,
Uppāṭakehi sañchanno tenāhaɱ brāhmaṇā sukhī.

Na hi mayhaɱ brāhmaṇa vidhavā sattadhītaro,
Ekaputtā duputtā ca tenāhaɱ brāhmaṇā sukhī.

Na hi mayhaɱ brāhmaṇa piṅgalā tilakāhatā,
Sottaɱ pādena bodheti8 tenāhaɱ brāhmaṇā sukhī.

1. Naha- sabbatthā sīmu. Syā sī2. 2. Khettasmi-machasaɱ. Syā 3. Pāpikā-sīmu. [Pts,] syā. Sī2 4. Dvipaṇṇā-sīmu. [Pts 5.] Tucchakoṭṭhasmi-machasaɱ. Syā. 6. Uppādakehi -sīmu. Syā. 7. Putta-sīmu syā. 8. Potheti-syā. 9. Brāhmaṇa-syā, [pts.]

[BJT Page 306]

[page 171] na hi mayhaɱ brāhmaṇa paccūsamhi iṇāyikā,
Detha dethāti codenti tenāhaɱ brāhmaṇā sukhīti.

Evaɱ vutte bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaɱ bhoto gotamassa santike pabbajjaɱ, labheyyaɱ upasampadanti.

Alattha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaɱ, alattha upasampadaɱ. Acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti, tadanuttaraɱ brahmacariyapariyosānaɱ diṭṭheva dhamme sayaɱ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaɱ brahmacariyaɱ, kataɱ karaṇīyaɱ, nāparaɱ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataɱ ahosīti.

Arahantavaggo paṭhamo.
Tatruddānaɱ:

Dhanañjānī1ca akkosaɱ asundariɱ bilaṅigikaɱ,
Ahiɱsakaɱ jaṭā ceva suddhikañce va aggikā,
Sundarikaɱ bahudhītukena2 ca te dasāti.

2. Upāsakavaggo.

7. 2. 1.

Kasīsuttaɱ.

197. [page 172] evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā magadhesu viharati dakkhiṇāgirismiɱ ekanāḷāyaɱ brāhmaṇagāme. Tena kho pana samayena kasībhāradvājassa brāhmaṇassa pañcamattāni naṅgalasatāni payuttāni honti vappakāle.

Atha kho bhagavā pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kasībhāradvājassa brāhmaṇassa kammanto tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena kasībhāradvājassa brāhmaṇassa parivesanā vattati. Atha kho bhagavā yena parivesanā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaɱ aṭṭhāsi.

1. Dhānañjāni- sīmu. 2. Dhītiyena-syā, [pts.] Dhītarena - machasaɱ.

[BJT Page 308]
Addasā kho kasībhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ piṇḍāya ṭhitaɱ. Disvāna bhagavantaɱ etadavoca: ahaɱ kho samaṇa kasāmi ca vapāmi ca. Kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmi. Tvampi samaṇa kasassu ca vapassu ca kasitvā ca vapitvā ca bhuñjassūti.

(Bhagavā:)
Ahampi kho brāhmaṇa kasāmi ca vapāmi ca kasitvā ca vapitvā ca bhūñjāmīti.
(Brāhmaṇo:)
Na kho pana mayaɱ 1 passāma bhoto gotamassa yugaɱ vā naṅgalaɱ vā phālaɱ vā pācanaɱ vā balivadde vā. Atha ca pana bhavaɱ gotamo evamāha: ahampi kho brāhmaṇa kasāmi ca vapāmi ca kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmīti.

Atha kho kasībhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Kassako paṭijānāsi na ca passāmi te kasiɱ,
Kassako pucchito brūhi kathaɱ jānemu taɱ kasinti. ?

(Bhagavā:)
Saddhābījaɱ tapo vuṭṭhī paññā me yuganaṅgalaɱ,
Hiri2 īsā mano yottaɱ sati me phālapācanaɱ.

Kāyagutto vacīgutto āhāre udare yato,
Saccaɱ karomi niddānaɱ soraccaɱ me pamocanaɱ.

[page 173] viriyaɱ me dhuradhorayhaɱ yogakkhemādhivāhanaɱ,
Gacchati anivattantaɱ yattha gantvā na socati,

Evamesā kasī kaṭṭhā sā hoti amatapphalā,
Etaɱ kasiɱ kasitvāna sabbadukkhā pamuccatīti.

(Brāhmaṇo:)
Bhuñjatu bhavaɱ gotamo. Kassako bhavaɱ3, yañhi4 bhavaɱ gotamo amataphalaɱ kasiɱ5 kasatīti.
(Bhagavavā:)
Gāthābhigītamme abhojaneyyaɱ sampassataɱ brāhmaṇa nesadhammo,
Gāthābhigītaɱ panudanti buddhā dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā.

Aññena ca kevalinaɱ mahesiɱ khīṇāsavaɱ kukkuccavūpasantaɱ,
Annena pānena upaṭṭhahassu khettañhi taɱ puññapekkhassa6 hotīti.
1. Nakhomayaɱ - machasaɱ. [Pts 2.] Hirī-machasaɱ [pts 3.] Bhavaɱgotamo-[pts 4.] Yaɱhi -machasaɱ, [pts 5.] Kasinti natthi-syā. 6. Puññapekhassa-sīmu1, 2.

[BJT Page 310]

Evaɱ vutte kasībhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti,

7. 2. 2.
Udayasuttaɱ.

198. Sāvatthiyaɱ-

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena udayassa brāhmaṇassa nivesanaɱ tenupasaṅkami. Atha kho udayo brāhmaṇo bhagavato pattaɱ odanena pūresi. Dutiyampi kho bhagavā pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena udayassa brāhmaṇassa nivesanaɱ tenupasaṅkami. Dutiyampi kho udayo brāhmaṇo bhagavato pattaɱ odanena pūresi. Tatiyamipi kho bhagavā pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena udayassa brāhmaṇassa nivesanaɱ tenupasaṅkami. Tatiyampi kho udayo brāhmaṇo bhagavato pattaɱ [page 174] odanena pūretvā bhagavantaɱ etadavoca: pakaṭṭhakoyaɱ1 samaṇo gotamo punappunaɱ āgacchatīti.

(Bhagavā:)
Punappunaɱ ceva vapanti bījaɱ punappunaɱ vassati devarājā,
Punappunaɱ khettaɱ kasanti kassakā punappunaɱ dhaññamupeti raṭṭhaɱ

Punappunaɱ yācakā2 yācayanti punappunaɱ dānapatī dadanti,
Punappunaɱ dānapatī daditvā punappunaɱ saggamupenti ṭhānaɱ.

Punappunaɱ khīranikā3 duhanti punappunaɱ vaccho upeti4 mātaraɱ,
Punappunaɱ kilamati phandati ca punappunaɱ gabbhamupeti mando.

Punappunaɱ jāyati mīyati ca punappunaɱ sīvathikaɱ haranti,
Maggañca laddhā apunabbhavāya na punappunaɱ jāyati bhūripaññoti.

Evaɱ vutte udayo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

1. Pakaṭṭhayaɱ-syā. Pagabbhatvāyaɱ-sī2. 2. Yācanakā-sīmu. 1, 2 A. 3. Khīraṇikā-sīmu, 1. 2. A. 4. Vacchā upenti-sī1, 2.

[BJT Page 312. ]

7. 2. 3
Devahitasuttaɱ.

199. Sāvatthiyaɱ-

Tena kho pana samayena bhagavā vātehi ābādhiko hoti. Āyasmā ca upavāno bhagavato upaṭṭhāko hoti.

Atha kho bhagavā āyasmantaɱ upavānaɱ āmantesi: iṅgha me tvaɱ upavāna uṇhodakaɱ jānāhī ti.

Evaɱ bhanteti kho āyasmā upavāno bhagavato paṭissutvā nivāsetvā pattacīvaramādāya yena devahitassa brāhmaṇassa nivesanaɱ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tuṇhībhūto ekamantaɱ aṭṭhāsi.

Addasā kho devahito brāhmaṇo āyasmantaɱ upavānaɱ tuṇhībhūtaɱ ekamantaɱ ṭhitaɱ. Disvāna āyasmantaɱ upavānaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

[page 175] tuṇhībhuto bhavaɱ tiṭṭhaɱ muṇḍo saṅghāṭipāruto,
Kiɱ patthayāno kiɱ esaɱ kinnu yācitumāgatoti?.

(Upavāno:)

Arahaɱ sugato loke vātehābādhiko muni,
Sace uṇhodakaɱ atthi munino dehi brāhmaṇa.

Pūjito pūjaneyyānaɱ sakkareyyāna1 sakkato,
Apacito apaceyyānaɱ2 tassa icchāmi hātaveti.

Atha kho devahito brāhmaṇo uṇhodakassa kājaɱ purisena gāhāpetvā3 phāṇitassa ca puṭaɱ āyasmato upavānassa pādāsi.

Atha kho āyasmā upavāno yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ uṇhodakena nahāpetvā uṇhodakena phāṇitaɱ āloḷetvā bhagavato pādāsi. Atha kho bhagavato so4 ābādho paṭippassambhi.

Atha kho devahito brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi.
Ekamantaɱ nisinno kho devahito brāhmaṇo bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi.
Kattha dajjā deyyadhammaɱ kattha dinnaɱ mahapphalaɱ,
Kathaɱ hi yajamānassa kattha5 ijjhati dakkhiṇāti?

(Bhagavā:)
Pubbenivāsaɱ yo vedī saggāpāyañca passati,
Atho jātikkhayaɱ patto abhiññāvosito muni.

1. Sakkareyyānaɱ-sīmu. [Pts] sakkateyyānaɱ sī 1, 2. 2. Apacaneyyānaɱ-sīmu. Apacineyyānaɱ syā. 3. Nhāpetvā machasaɱ. Syā 4. "So" iti natthi, machasaɱ. 5. Kathaɱ. Machasaɱ. [Pts.]

[BJT Page 314]

Ettha dajjā deyyadhammaɱ ettha dinnaɱ mahapphalaɱ,
Evaɱ hi yajamānassa evaɱ ijjhati dakkhiṇāti.

Evaɱ vutte devahito brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhu saṅghañca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

7. 2. 4.

Mahāsāḷasuttaɱ.

200. Sāvatthiyaɱ-

Atha kho aññataro brāhmaṇamahāsāḷo lūkho1 lūkhapāpuraṇo [page 176] yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinnaɱ kho taɱ brāhmaṇamahāsāḷaɱ bhagavā etadavoca. Kinnu tvaɱ brāhmaṇa lūkho1 lūkhapāpuraṇoti.

(Brāhmaṇo:)
Idha me bho gotama cattāro puttā. Te maɱ dārehi sampuccha gharā nikkhāmentīti.

(Bhagavā:)

Tena hi tvaɱ brāhmaṇa imā gāthāyo pariyāpuṇitvā sabhāyaɱ mahājanakāye sannipatite puttesu ca sannisinnesu bhāsassu:

Yehi jātehi nandissaɱ yesañca bhavamicchisaɱ,
Te maɱ dārehi sampuccha sāva vārenti sūkaraɱ.

Asantā kira maɱ jammā tāta tātāti bhāsare,
Rakkhasā puttarūpena pajahanti2 vayogataɱ.

Assova jiṇṇo nibbhogo khādanā apanīyati,
Bālakānaɱ3 pitā thero parāgāresu bhikkhati.

Daṇḍova kira me seyyo yañce puttā anassavā,
Caṇḍampi goṇaɱ vāreti atho caṇḍampi kukkuraɱ.

Andhakāre pure hoti gambhīre gādha medhati,
Daṇḍassa anubhāvena khalitvā paṭitiṭṭhatīti4

Atha kho so brāhmaṇa mahāsāḷo bhagavato santike imā gāthāyo pariyāpuṇitvā sabhāyaɱ mahājanakāye sannipatite puttesu ca sannisinnesu abhāsi.

1. 'Lūkho, 'ūnaɱ- machasaɱ. 2. Te jahanti-machasaɱ syā. [Pts 3.] Bālānaɱ-sī1, 2. 4. Patitiṭṭhatīti-machasaɱ.

[BJT Page 316. ]

Yehi jātehi nandissaɱ yesañca bhavamicchisaɱ,
Te maɱ dārehi sampuccha sāva vārenti sūkaraɱ.

Asantā kira maɱ jammā tāta tātāti bhāsare,
Rakkhasā puttarūpena pajahanti2 vayogataɱ.

Assova jiṇṇo nibbhogo khādanā apanīyati,
Bālakānaɱ3 pitā thero parāgāresu bhikkhati.

Daṇḍova kira me seyyo yañce puttā anassavā,
Caṇḍampi goṇaɱ vāreti atho caṇḍampi kukkuraɱ.

Andhakāre pure hoti gambhīre gādha medhati,
Daṇḍassa anubhāvena khalitvā paṭitiṭṭhatīti4

[page 177] atha kho naɱ brāhmaṇamahāsāḷaɱ puttā gharaɱ netvā nāhāpetvā paccekaɱ dussayugena acchādesuɱ.

Atha kho so brāhmaṇamahāsāḷo ekaɱ dussayugaɱ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinanno kho so brāhmaṇamahāsāḷo bhagavantaɱ etadavoca: mayaɱ bho gotama brāhmaṇā nāma ācariyassa ācariyadhanaɱ pariyesāma. Paṭigaṇhātu me bhavaɱ gotamo ācariyo ācariyadhananti. 1 Paṭiggahesi bhagavā anukampaɱ upādāya.

Atha kho brāhmaṇamahāsāḷo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

7. 2. 5.

Mānatthaddhasuttaɱ.

201. Sāvatthiyaɱ-

Tena kho pana samayena mānatthaddho nāma brāhmaṇo sāvatthiyaɱ paṭivasati. So neva mātaraɱ abhivādeti. Na pitaraɱ abhivādeti. Na ācariyaɱ abhivādeti. Na jeṭṭhabhātaraɱ abhivādeti.

Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaɱ deseti. Atha kho mānatthaddhassa brāhmaṇassa etadahosi: ayaɱ kho samaṇo gotamo mahatiyā parisāya parivuto dhammaɱ deseti. Yannūnāhaɱ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaɱ. Sace maɱ samaṇo gotamo ālapissati, ahampi taɱ ālapissāmi. No ce maɱ samaṇo gotamo ālapissati ahampi taɱ nālapissasāmīti.

1. Ācariyabhāganti-sīmu. 1. 2.

[BJT Page 318]

Atha kho mānatthaddho brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tuṇhībhūto 1 ekamantaɱ aṭṭhāsi atha kho bhagavā taɱ nālapi2. Atha kho mānatthaddho brāhmaṇo nāyaɱ samaṇo gotamo kiñci jānātīti tatova puna nivattitukāmo ahosi.

[page 178] atha kho bhagavā mānatthaddhassa brāhmaṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya mānatthaddhaɱ brāhmaṇaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Na māna brūhaṇā sādhu* atthikassīdha brāhmaṇā,
Yena atthena āgañji3 tamevamanubrūhayeti,
Atha kho mānatthaddho brāhmaṇo cittaɱ me samaṇo gotamo jānātīti tattheva bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena4 paricumbati, pāṇīhī ca parisambāhati, nāmañca sāveti: 'mānatthaddhohaɱ bho gotama mānatthaddhohaɱ bho gotamā'ti.

Atha kho sā parisā abbhutacittajātā ahosi. Acchariyaɱ vata bho abbhūtaɱ vata bho ayaɱ hi mānatthaddho brāhmaṇo neva mātaraɱ abhivādeti. Na pitaraɱ abhivādeti na ācariyaɱ abhivādeti na jeṭṭhabhātaraɱ abhivādeti atha ca pana samaṇe gotame evarūpaɱ paramanipaccākāraɱ5 karotīti.

Atha kho bhagavā mānatthaddhaɱ brāhmaṇaɱ etadavoca: alaɱ brāhmaṇa uṭṭhehi, sake āsane nisīda, yato te mayi cittaɱ pasannanti.

Atha kho mānatthaddhaɱ brāhmaṇo sake āsane nisīditvā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Kesu na mānaɱ kayirātha6 kesu cassa7 sagāravo,
Kyassa apacitā assu kyassa 8 sādhu supūjitā.

(Bhagavā:)

Mātari pitari vāpi9 atho jeṭṭhamhi bhātari,
Ācariye catutthaɱhi+ tesu na mānaɱ kayirātha.
Tesu assa sagāravo tyassu 10 apacitā assu tecassu sādhu pūjitā11.

Arahante sītibhūte12 katakicce anāsave,
Nihacca mānaɱ atthaddho te namassa13 anuttare.

Evaɱ vutte mānatthaddho brāhamaṇo bhagavantaɱ etadavoca abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

1. Tuṇhībhūto' iti natthi, syā. 2. Nālapati-sīmu. Syā. 3. Āgacchi-machasaɱ. [Pts. 4.] Mukhena ca-machasaɱ. [Pts. 5.] Nipaccakāraɱ-machasaɱ. Syā. 6. Mānaɱ na -sīmu. 1. 7. Kesu assa-[pts.] Kathaɱsvassa-syā 8. Kyassu-machasaɱ. [Pts. 9.] Dvāpi-machasaɱ, 10. Tyassa-sīmu2 11. Tyassu sādhu supūjitā-machasaɱ. [Pts 12.] Sītiɱbhūte-syā. 13. Namasse-machasaɱ.

*Na mānaɱ brāhmaṇa sādhu-sīmu2. Machasaɱ. Syā. [Pts.] Na mānaɱ brūhaṇaɱ sādhu-sī 1, 2. Anubrūhasi - sī 1, 2 + catutthamhi -sababattha.

[BJT Page 320]

7. 2. 6.
Paccanīkasuttaɱ.

202. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

[page 179] tena khekā pana samayena paccanīkasāto nāma brāhmaṇo sāvatthiyaɱ paṭivasati. Atha kho paccanīkasātassa brāhmaṇassa etadahosi. Yannūnāhaɱ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaɱ, yaɱ yadeva samaṇo gotamo bhāsissati, taɱ tadevassāhaɱ paccanīkāssanti.

Tena kho pana samayana bhagavā ajjhokāse caṅkamati. Atha kho paccanīkasāto brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ caṅkamantaɱ anucaṅkamamāno1 bhagavantaɱ etadavoca: bhaṇa samaṇa dhammanti.

(Bhagavā:)

Na paccanīkasātena suvijānaɱ subhāsitaɱ,
Upakkiliṭṭhacittena sārambhabahulena ca.

Yo ca vineyya sārambhaɱ appasādañca cetaso,
Āghātaɱ paṭinissajja sa ve2 jaññā subhāsitanti.

Evaɱ vutte paccanīkasāto brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

7. 2. 7
Navakammikasuttaɱ

203. Ekaɱ samayaɱ bhagavā kosalesu viharati aññatarasmiɱ vanasaṇḍe.

Tena kho pana samayena navakammikabhāradvājo brāhmaṇo tasmiɱ vanasaṇḍe kammantaɱ kārāpeti. Addasā kho navakammikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ aññatarasmiɱ sālarukkhamūle nisinnaɱ pallaṅkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā. Disvā nassa etadahosi: ahaɱ kho pana 3 imasmiɱ vanasaṇḍe kammantaɱ kārāpento ramāmi. Ayaɱ samaṇo gotamo kiɱ kārāpento ramatīti.
Atha kho navakammikabhāradvājo brāhmaṇo yena [page 180] bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi.

Ke nu kammantā kayiranti4 bhikkhu sālavane tava,
Yadekako araññasmiɱ ratiɱ vindasi gotamāti 5.

1. Anucaṅkamamānoiti natthi-machasaɱ, [pts. 2.] Sace-syā. 3. " Pana" iti katthi-machasaɱ. Syā. [Pts 4.] Karīyanti-machasaɱ 5. Vindati gotamoti-machasaɱ. Syā. [Pts.]

[BJT Page 322]
Na1me vanasmiɱ karaṇīyamatthi ucchinnamūlaɱ me vanaɱ visūkaɱ,
Svāhaɱ2 vane nibbanatho visallo eko rame aratiɱ vippahāyāti.

Evaɱ vutte navakammikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

7. 2. 8

Kaṭṭhahārasuttaɱ.

204. Ekaɱ samayaɱ bhagavā kosalesu viharati aññatarasmiɱ vanasaṇḍe.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhāradvājagottassa brāhmaṇassa sambahulā antevāsikā kaṭṭhahārakā3 māṇavakā yena so4 vanasaṇḍo tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā addasaɱsu bhagavantaɱ tasmiɱ vanasaṇḍe nisinnaɱ pallaṅkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā.

Disvāna yena bhāradvājagotto brāhmaṇo tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhāradvājagottaɱ brāhmaṇaɱ etadavocuɱ: yagghe bhavaɱ jāneyya5 asukamiɱ vanasaṇḍe samaṇo6 nisinno pallaṅkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvāti.

Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo tehi māṇavakehi saddhiɱ yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā addasā kho bhagavantaɱ tasmiɱ vanasaṇḍe nisinnaɱ pallaṅkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāhi ajjhabhāsi:

Gamhīrarūpe bahubherave vane suññaɱ araññaɱ vijanaɱ vigāhiya,
[page 181] aniñjamānena ṭhitena7 vaggunā sucārurūpaɱ8 vata bhikkhu jhāyasi.

Na yattha gītā na pi yattha vāditaɱ eko araññe vanamassito muni,
Accherarūpaɱ paṭibhāti maɱ idaɱ yadekako pītimano vane vase.

Maññāmahaɱ9 lokādhipatī sahavyataɱ10 ākaṅkhamāno tidivaɱ anuttaraɱ,
Kasmā bhavaɱ vijanamaraññamassito tapo idha kubbasi11 brahmapattiyāti.

1. Na ca me- sīmu1. Syā. 2. Sohaɱ-[pts. 3.] Kaṭṭhahārakā nāma-sīmu1. 2. 4. Soti natthi-machasaɱ. 5. Jāneyyāsi-machasaɱ. 6. Samaṇo gotamo-syā. 7. Hitena-syā 8. Sundararūpaɱ-aṭṭha: 9. Maññehaɱ-[pts 10.] Lokādhipatiɱ sahavyataɱ-sīmu1. Lokādhipati sahavyataɱ-[pts.] Machasaɱ, syā 11. Kubbasī-machasaɱ.
[BJT Page 324. ]
(Bhagavā:)
Yā kāci kaṅkhā abhinandanā vā anekadhātusu puthū sadāsitā,
Aññāṇamūlappabhavā pajappitā sabbā mayā byantikatā1 samūlikā.

Svāhaɱ akaṅkho asito anūpayo sabbesu dhammesu visuddhadassano,
Pappuyya sambodhimanuttaraɱ sivaɱ jhāyāmahaɱ brāhmaṇa2 raho vīsāradoti.

Evaɱ vutte bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca:abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

7. 2. 9

Mātuposakasuttaɱ.

205. Sāvatthiyaɱ -

Atha kho mātuposako brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodinīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho mātuposako brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca. Ahaɱ hi bho gotama dhammena bhikkhaɱ pariyesāmi. Dhammena bhikkhaɱ pariyesitvā mātāpitaro posemi. Kaccāhaɱ bho gotama evaɱkārī kiccakārī homīti?
Taggha tvaɱ brāhmaṇa evaɱkārī kiccakārī hosi3. Yo kho brāhmaṇa dhammena [page 182] bhikkhaɱ pariyesati. Dhammena bhikkhaɱ pariyesitvā mātāpitaro poseti. Bahuɱ4 so puññaɱ pasavatīti.

(Bhagavā:)
Yo mātaraɱ vā5 pitaraɱ vā macco dhammena posati,
Tāya naɱ pāricariyāya mātāpitusu paṇḍitā,
Idheva naɱ pasaɱsanti pecca sagge pamodatīti.

Evaɱ vutte mātuposako brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

1. Byantīkatā -syā 2. Brahma-machasaɱ. Syā 3. Ahosi-sīmu1. 2. Syā 4. Bahu-[pts 5.] Mātaraɱ-machasaɱ. Syā. [Pts.]

[BJT Page 326]
7. 2. 10

Bhikkhakasuttaɱ.

206. Sāvatthiyaɱ-

Atha kho bhikkhako brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisinno kho bhikkhako brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: ahampi kho1 bho gotama bhikkhako bhavampi bhikkhako idha no kiɱ nānākaraṇanti?

(Bhagavā:)
Na tena bhikkhako hoti yāvatā bhikkhate pare,
Vissaɱ dhammaɱ samādāya bhikkhu hoti na tāvatā.

Yodha puññañca pāpañca bāhitvā2 brahmacariyavā3,
Saṅkhāya loke carati sa ve bhikkhūti vuccati.

Evaɱ vutte bhikkhako brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

7. 2. 11.
Saṅgāravasuttaɱ.

207. Sāvatthiyaɱ-

Tena kho pana samayena saṅgāravo4 nāma brāhmaṇo sāvatthiyaɱ paṭivasati. Udakasuddhiko udakena parisuddhiɱ5 pacceti. Sāyapātaɱ6 udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati.

Atha ko āyasmā ānando pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi. [page 183] ekamantaɱ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaɱ etadavoca: idha bhante saṅgāravo4 nāma brāhmaṇo sāvatthiyaɱ paṭivasati, udakasuddhiko udakena parisuddhiɱ5 pacceti sāyapātaɱ6 udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati. Sādhu bhante bhagavā yena saṅgāravassa brāhmaṇassa nivesanaɱ tenupasaṅkamatu anukampaɱ upādāyāti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho bhagavā pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena saṅgāravassa brāhmaṇassa nivesanaɱ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.

1. Ahamasmi-sīmu. 1, 2 Syā. 2. Pavāhetvā-syā. 3. Brahmacariyaɱ-machasaɱ. Sīmu. 1. [Pts.] Syā. 4. Saṅgaravo-syā 5. Suddhiɱ-sīmu1. 2. [Pts] sī1, 2. 6. Sāyaɱpātaɱ - sīmu. 1

[BJT Page 328]

Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi. Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vītisāretvā ekamantaɱ nisīdi. Ekamantaɱ nisnaɱ kho saṅgāravaɱ brāhmaṇaɱ bhagavā etadavoca: saccaɱ kira tvaɱ brāhmaṇa udakasuddhiko udakena parisuddhiɱ paccesi. Sāyapātaɱ udakorohaṇānuyogamanuyutto viharasīti.

Evaɱ bho gotamāti1

Kimpana tvaɱ brāhmaṇa atthavasaɱ sampassamāno udakasuddhiko udakena parisuddhiɱ2 paccesi. Sāyapātaɱ udakorohaṇānuyogamanuyutto viharasīti?

Idha me bho gotama yaɱ divā pāpakammaɱ kataɱ hoti, taɱ sāya nahānena3 pavāhemi. Yaɱ rattiɱ pāpakammaɱ kataɱ hoti, taɱ pāta4 nahānena pavāhemi. Imaɱ khvāhaɱ bho gotama atthavasaɱ sampassamāno udakasuddhiko udakena parisuddhiɱ paccemi. Sāyapātaɱ udakorohaṇānuyogamanuyutto viharāmīti.

(Bhagavā:)
Dhammo rahado brāhmaṇa sīlatittho
Anāvilo sabbhi sataɱ pasattho,
Yattha have vedaguno sinātā
Anallagattā'va taranti pāranti.

Evaɱ vutte saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaɱ etadavoca: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

7. 2. 12.
Khomadussasuttaɱ.

208. [page 184] evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā sakkesu viharati khomadussaɱ nāma sakyānaɱ nigamo. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya khomadussaɱ nigamaɱ5 piṇḍāya pāvisi.

Tena kho pana samayena khomadussakā brāhmaṇagahapatikā sabhāyaɱ santipatitā honti kenacideva karaṇīyena. Devo ca ekamekaɱ phusāyati.

Atha kho bhagavā yena sā sabhā tenupasaṅkami. Addasaɱsu kho khomadussakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaɱ dūratova āgacchantaɱ, disvāna etadavocuɱ: ke ca muṇḍakā samaṇakā ke ca sabhādhammaɱ jānissantīti?

Atha kho bhagavā khomadussake brāhmaṇagahapatike gāthāya ajjhabhāsi.

1. Gotama-machasaɱ. [Pts 2.] Udakasuddhiɱ-machasaɱ. [Pts.]
3. Sāyaɱnhānena-machasaɱ, syā. 4. Pātaɱ-machasaɱ. Syā. [Pts 5.] Nāma nigamaɱ-sīmu. 1.

[BJT Page 330]
Nesā sabhā yattha na santi santo santo na te ye na vadanti dhammaɱ,
Rāgañca dosañca pahāya mohaɱ dhammaɱ vadantāva1 bhavanti santoti.

Evaɱ vutte khomadussakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaɱ etadavocuɱ: abhikkantaɱ bho gotama, abhikkantaɱ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya paṭicchannaɱ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaɱ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaɱ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaɱ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaɱ bhavantaɱ gotamaɱ saraṇaɱ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaɱ maɱ bhavaɱ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatanti.

Upāsakavaggo dutiyo.

Tatruddānaɱ:

Kasī udayo devahito aññatara mahāsāḷaɱ
Mānatthaddhañaca paccanīkañca navakammakaṭṭhahārakaɱ2
Mātuposako3 bhikkhako saṅgāravo khomadussena dvādasāti.

Brāhmaṇasaɱyuttaɱ samattaɱ.

8. Vaṅgīsasaɱyuttaɱ.

1. Vaṅgīsavaggo

8, 1. 1.

Nikkhantasuttaɱ.

209. [page 185] evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ āyasmā vaṅgīso āḷaviyaɱ viharati aggāḷave cetiye āyasmatā nigrodhakappena upajjhāyena saddhiɱ. Tena kho pana samayena āyasmā vaṅgīso navo hoti acirapabbajito ohiyyako vihārapālo.

Atha kho sambahulā itthiyo samalaṅkaritvā yena aggāḷavako ārāmo4 tenupasaṅkamiɱsu, vihārapekkhikāyo. Atha kho āyasmato vaṅgīsassa tā itthiyo disvā anabhirati uppajjati, rāgo cittaɱ anuddhaɱseti.

Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi. Alābhā vata me, na vata me lābhā. Dulladdhaɱ vata me, na vata me suladdhaɱ. Yassa me anabhirati uppannā, rāgo cittaɱ anuddhaɱseti. Taɱ kutettha labbhā yamme paro anabhiratiɱ vinodatvā abhiratiɱ uppādeyya. Yannūnāhaɱ attanāva attano anabhiratiɱ vinodetvā abhiratiɱ uppādeyyanti.

1. Vadattā ca - machasaɱ. Syā. Sīmu 1 2. Navakammikaṭṭhahāraɱ - machasaɱ 3. Mātuposakaɱ-machasaɱ. 4. Yenārāmo-sīmu 1. 2. Syā. [Pts.]

[BJT Page 332. ]

Atha kho āyasmā vaṅgīso attanāva attano anabhiratiɱ vinodetvā abhiratiɱ uppādetvā tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi.

Nikkhantaɱ vata maɱ santaɱ agārasmānagāriyaɱ,
Vitakkā upadhāvanti pagabbhā kaṇhato ime.

Uggaputtā mahissāsā sikkhitā daḷhadhammino,
Samantā parikireyyuɱ sahassaɱ apalāyinaɱ.

Sacepi ettato1 bhiyyo āgamissanti itthiyo,
Neva maɱ byādhayissanti dhamme samhi patiṭṭhitaɱ2.

[page 186] sakkhīhi me sutaɱ etaɱ buddhassādiccabandhuno,
Nibbāṇagamanaɱ maggaɱ tattha me nirato mano.

Evañce maɱ viharantaɱ pāpimaɱ3 upagacchasi,
Tathā maccu karissāmi na me maggampi dakkhisīti.

8. 1. 2.

Aratisuttaɱ.

210. Ekaɱ samayaɱ4 āyasmā vaṅgīso āḷaviyaɱ viharati aggāḷave cetiye āyasmatā nigrodhakappena upajjhāyena saddhiɱ. Tena kho pana samayena āyasmā nigrodhakappo pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraɱ pavisati sāyaɱ vā nikkhamati aparajjuvā kāle. Tena kho pana samayena āyasmato vaṅgīsassa anabhirati uppannā hoti, rāgo cittaɱ anuddhaɱseti.

Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi. Alābhā vata me, na vata me lābhā. Dulladdhaɱ vata me, na vata me suladdhaɱ. Yassa me anabharati uppannā, rāgo cittaɱ anuddhaɱseti. Taɱ kutettha labbhā yaɱ me paro anabhiratiɱ vinodetvā abhiratiɱ uppādeyya. Yannūnāhaɱ attanāva attano anabhiratiɱ vinodetvā abhiratiɱ uppādeyyanti. Atha kho āyasmā vaṅgīso attanāva attano anabhiratiɱ vinodetvā abhiratiɱ uppādetvā tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi.

Aratiñca ratiñca pahāya sabbaso gehasitañca vitakkaɱ,
Vanathaɱ na kareyya kuhiñci nibbanatho arato5 sa hi bhikkhu.

Yamidha puthuviñca vehāsaɱ rūpagatañca jagatogadhaɱ,
Kiñci parijīyati6 sabbamaniccaɱ evaɱ samecca caranti mutattā.

1. Ettako-sīmu. 1 Ettakā-syā. Etato-[pts. 2.] Patiṭṭhito-sīmu. 1 [Pts] sī. 1. 2. 3. Pāpima-machasaɱ. [Pts 4.] Ekaɱ samayaɱ - pe- machasaɱ [pts 5.] Anato. Syā [pts 6.] Parijiyyati-syā, sīmu 1, 2.

[BJT Page 334]
Upadhīsu janā gadhitāse diṭṭhasute paṭighe ca mute ca,
Ettha vinodaya chandamanejo yo ettha na limpati taɱ munimāhu.

[page 187] atha saṭṭhinissitā1 savitakkā*puthujanatāya2 adhammā niviṭṭhā,
Na ca vaggagatassa3 kuhiñci no pana duṭṭhullabhāṇī sa bhikkhu.

Dabbo cirarattasamāhito akuhako nipako apihālu,
Santaɱ padaɱ ajjhagamā muni paṭicca parinibbuto kaṅkhati kālanti.

8. 1. 3.

Pesalaatimaññanāsuttaɱ.

211. Ekaɱ samayaɱ āyasmā vaṅgīso āḷaviyaɱ viharati aggāḷave cetiye āyasmatā nigrodhakappena upajjhāyena saddhiɱ. Tena kho pana samayena āyasmā vaṅgīso attano paṭibhāṇena aññe pesale bhikkhū atimaññati.

Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi. Alābhā vata me na vata me lābhā, dulladdhaɱ vata me na vata me suladdhaɱ. Yvāhaɱ attano paṭibhāṇena aññe pesale bhikkhū atimaññāmīti. Atha kho āyasmā vaṅgīso attanāva attano vippaṭisāraɱ uppādetvā tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi.
Mānaɱ 4 pajahassu gotama, mānapathañca jahassu,
Asesaɱ mānapathasmiɱ samucchito5 vippaṭisārahuvā6 cirarattaɱ.

Makkhena makkhitā pajā mānahatā7 nirayaɱ papatanni,
Socanti janā cirarattaɱ mānahatā7 nirayaɱ upapannā.

Na hi socati bhikkhu kadāci maggajino sammāpaṭipanno,
Kittiñca sukhañca anubhoti dhammadasoti tamāhu tathattaɱ8.

[page 188] tasmā akhilodha padhānavā nīvaraṇāni pahāya visuddho,
Mānañca pahāya asesaɱ vijjāyantakaro samitāvīti.

1. Saṭṭhitasitaɱ- [pts.] Saṭṭhisitā- syā. Si1, 2 2. Puthujjanatāya - syā. 3. Vaṭṭagatassa-syā. 4. Mānasaɱ-sīmu 1. Syā. Si, 2. 5. Mānapathamīdhamuñcito- syā. 6. Vippaṭisārīhuvā-machasaɱ, syā 7. Mānagatā-[pts 8.] Pahitattaɱ-machasaɱ. *Pavitakkā-sī1, 2.

[BJT Page 336. ]
8. 1. 4.
Ānandasuttaɱ

212. Ekaɱ samayaɱ āyasmā ānando sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando pubbanhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi āyasmatā vaṅgīsena pacchāsamaṇena.

Tena kho pana samayena āyasmato vaṅgīsassa anabhirati uppannā hoti, rāgo cittaɱ anuddhaɱseti. Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaɱ ānandaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Kāmarāgena ḍayhāmi cittaɱ me pariḍayhati,
Sādhu nibbāpanaɱ brūhi anukampāya gotamāti.

(Ānando:)
Saññāya vipariyesā cittaɱ te pariḍayhati,
Nimittaɱ parivajjehi subhaɱ rāgūpasaɱhitaɱ. 1

Saṅkhāre parato passa dukkhato mā ca attato,
Nibbāpehi mahārāgaɱ mā ḍayhittho punappunaɱ.

Asubhāya cittaɱ bhāvehi ekaggaɱ susamāhitaɱ,
Sati kāyagatā tyatthu nibbidābahulo bhava.

Animittañca bhāvehi mānānusayamujjaha,
Tato mānābhisamayā upasanto carissasīti.

8. 1. 5
Subhāsitasuttaɱ

213. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ bhagavā etadavoca:

Catuhi bhikkhave aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti no dubbhāsitā anavajjā ca, ananuvajjā ca viññūnaɱ. Katamehi catuhi? Idha bhikkhave bhikkhū subhāsitaɱ yeva bhāsati no dubbhāsitaɱ. Dhammaɱ yeva bhāsati no adhammaɱ. [page 189] piyaɱ yeva bhāsati no appiyaɱ. Saccaɱ yeva bhāsati no alikaɱ. Imehi kho bhikkhave catūhi aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti no dubbhāsitā anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnanti.

Idamavoca bhagavā idaɱ vatvā2 sugato athāparaɱ etadavoca satthā:

1. Sañhitaɱ-syā, sīmu. 1, 2. Vatvāna - katthaci.

[BJT Page 338]

Subhāsitaɱ uttamamāhu santo dhammaɱ bhaṇa nādhammaɱ taɱ dutiyaɱ,
Piyaɱ bhaṇe nāppiyaɱ taɱ tatiyaɱ sacchaɱ bhaṇe nālikaɱ taɱ catutthanti.

Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaɱ etadavoca: paṭibhāti maɱ bhagavā paṭibhāti maɱ sugatāti.

Paṭibhātu taɱ vaṅgīsāti bhagavā avoca.

Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaɱ sammukhā sarūpāhi1 gāthāhi abhitthavi.
Tameva vācaɱ bhāseyya yāyattānaɱ na tāpaye,
Pare ca na vihiɱseyya sā ve vācā subhāsitā.

Piyavācameva2 bhāseyya yā vācā paṭinanditā,
Yaɱ anādāya pāpāni paresaɱ bhāsate piyaɱ.

Saccaɱ ve amatā vācā esa dhammo sanantano,
Sacce atthe ca dhamme ca āhu santo patiṭṭhitā.

Yaɱ buddho bhāsate vācaɱ khemaɱ nibbāṇapattiyā,
Dukkhassantakiriyāya sā ve vācānamuttamāti.

8. 1. 6

Sāriputtasuttaɱ

214. Ekaɱ samayaɱ āyasmā sāriputto sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya aneḷagalāya3 atthassa viññāpaniyā. Te ca bhikkhū aṭṭhikatvā4 manasikatvā sabbacetaso5 samannāharitvā ohitasotā dhammaɱ suṇanti.

Atha kho ayasmato vaṅgīsassa etadahosi. Ayaɱ kho [page 190] āyasmā sāriputto bhikkhū dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti poriyā vācāya vissaṭṭhāya aneḷagalāya3 atthassa viññāpaniyā. Te ca bhikkhū aṭṭhikatvā4 manasikatvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasotā dhammaɱ suṇanti. Yannūnāhaɱ āyasmantaɱ sāriputtaɱ sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthaveyyanti.

1. Sāruppāhi-machasaɱ. 2. Piyavācaɱ ca-machasaɱ, [pts 3.] Aneḷagalāya, -machasaɱ, anelagaḷassa-syā, [pts 4.] Aṭṭhiɱkatvā-machasaɱ, 5. Sabbacetasā- machasaɱ.

[BJT Page 340]
Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā yenāyasmā sāriputto tenañjalimpaṇāmetvā āyasmantaɱ sāriputtaɱ etadavoca. Paṭibhāti maɱ āvuso sāriputta, paṭibhāti maɱ āvuso sāriputtāti, paṭibhātu taɱ āvuso vaṅgīsāti. Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaɱ sāriputtaɱ sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthavi:

Gambhirapañño medhāvī maggāmaggassa kovido,
Sāriputto mahāpañño dhammaɱ deseti bhikkhunaɱ.

Saṅkhittena'pi deseti vitthārena'pi bhāsati,
Sāḷikāyiva nigghoso paṭibhānaɱ udīrayi1.

Tassa taɱ desayantassa suṇanti madhuraɱ giraɱ,
Sarena rajanīyena savaṇīyena vaggunā,
Udaggacittā muditā sotaɱ odhenti bhikkhavoti:

8. 1. 7.

Pavāraṇasuttaɱ.

215. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati pubbārāme migāramātupāsāde mahatā bhikkhusaṅghena saddhiɱ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe paṇṇarase pavāraṇāya bhikkhusaṅgharivuto ajjhokāse nisinno hoti.

Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaɱ tuṇhībhūtaɱ2 bhikkhusaṅghaɱ anuviloketvā bhikkhū āmantesi. Handadāni bhikkhave, pavārayāmi3 vo. Na ca me kiñci garahatha kāyikaɱ vā vācasikaɱ vā'ti.

Evaɱ vutte āyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaɱ etadavoca: na kho mayaɱ bhante, bhagavato kiñci garahāma kāyikaɱ vā vācasikaɱ vā. Bhagavā [page 191] hi bhante, anuppannassa maggassa uppādetā asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā maggaññū maggavidū maggakovido. Maggānugā ca bhante, etarahi sāvakā viharanti pacchāsamannāgatā. Ahaɱ ca kho bhante, bhagavantaɱ pavāremi. Na ca me bhagavā kiñci garahati kāyikaɱ vā vācasikaɱ vā'ti.

1. Paṭibhāṇamudirayī-syā. 2. Tuṇhībhūtaɱ-machasaɱ. Syā [pts 3.] Pavāremi-machasaɱ.

[BJT Page 342. ]
Na khvāhaɱ te sāriputta kiñci garahāmi kāyikaɱ vā vācasikaɱ vā. Paṇḍito tvaɱ sāriputta, mahāpañño tvaɱ sāriputta, puthupañño tvaɱ sāriputta, hāsapañño1 tvaɱ sāriputta, javanapañño tvaɱ sāriputta, tikkhapañño tvaɱ sāriputta, nibbedhikapañño tvaɱ sāriputta. Seyyathāpi sāriputta, rañño cakkavattissa jeṭṭhaputto pitarā pavattitaɱ cakkaɱ sammadeva anuppavatteti. Evameva kho tvaɱ sāriputta mayā anuttaraɱ dhammacakkaɱ pavattitaɱ sammadeva anuppavattesīti.

No ce kira me bhante bhagavā kiñci garahati kāyikaɱ vā vācasikaɱ vā. Imesampi bhante bhagavā pañcannaɱ bhikkhusatānaɱ na kiñci garahati kāyikaɱ vā vācasikaɱ vā ti.
Imesampi khvāhaɱ sāriputta pañcannaɱ bhikkhusatānaɱ na kiñci garahāmi kāyikaɱ vā vācasikaɱ vā. Imesaɱ2 hi sāriputta pañcannaɱ bhikkhusatānaɱ saṭṭhi bhikkhū tevijjā, saṭṭhi bhikkhū chaḷabhiññā, saṭṭhi bhikkhū ubhatobhāgavimuttā. Atha itare paññāvimuttāti.
Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaɱ etadavoca: paṭibhāti maɱ bhagavā paṭibhāti maɱ sugatāti. Paṭibhātu taɱ vaṅgīsāti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaɱ sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthavi:

Ajja paṇṇarase visuddhiyā bhikkhū pañcasatā samāgatā,
Saññojanabandhanacchidā anīghā khīṇapunabbhavā isī.

[page 192] cakkavattī yathā rājā amaccaparivārito,
Samantā anupariyeti sāgarantaɱ mahiɱ imaɱ.

Evaɱ vijitasaṅgāmaɱ satthavāhaɱ anuttaraɱ,
Sāvakā payirupāsanti tevijjā maccubhāyino.

Sabbe bhagavato puttā palāpettha na vijjati,
Taṇhāsallassa hantāraɱ vande ādiccabandhunanti.

8. 1. 8
Parosahassasuttaɱ

216. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme mahatā bhikkhusaṅghena saddhiɱ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbāṇapaṭisaɱyuttāya2 dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti. Te ca bhikkhū aṭṭhikatvā manasikatvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasotā dhammaɱ suṇanti.

1. Hāsupañño-sīmu. Sī 1, 2 2. Nibbānasaɱyuttāya, machasaɱ.

[BJT Page 344]

Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi: ayaɱ kho bhagavā bhikkhū nibbāṇapaṭisaɱyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti. Te ca bhikkhū aṭṭhikatvā manasikatvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasotā dhammaɱ suṇanti. Yannūnāhaɱ bhagavantaɱ sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthaveyyanti. Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaɱ etadavoca: paṭibhāti maɱ bhagavā, paṭibhāti maɱ sugatāti. Paṭibhātu taɱ vaṅgīsāti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaɱ sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthavi:

Parosahassaɱ bhikkhūnaɱ sugataɱ payirupāsati,
Desentaɱ virajaɱ dhammaɱ nibbāṇaɱ akutobhayaɱ.

Suṇanti dhammaɱ vimalaɱ sammāsambuddhadesitaɱ,
Sobhati vata sambuddho bhikkhusaṅghapurakkhato.

Nāganāmosi bhagavā isīnaɱ isisattamo,
Mahāmeghova hutvāna sāvake abhivassati,

[page 193] divāvihārā nikkhamma satthudassanakamyatā1,
Sāvako te mahāvīra pāde vandati vaṅgīsoti.

Kinnu te vaṅgīsa imā gāthāyo pubbe parivitakkitā. Udāhu ṭhānasova taɱ paṭibhantīti. ?

Na kho me bhante imā gāthāyo pubbe parivitakkitā. Atha kho ṭhānasova maɱ paṭibhantīti.

Te hi taɱ vaṅgīsa bhiyyosomattāya pubbe aparivitakkitā gāthāyo paṭibhantūti.

Evaɱ bhanteti kho āyasmā vaṅgīso bhagavato paṭissutvā bhiyyosomattāya bhagavantaɱ pubbe aparivitakkāhi gāthāhi abhitthavi:

Ummaggapathaɱ2 mārassa abhibhuyya carasi pabhijja khilāni3,
Taɱ passatha bandhapamuñcakaraɱ asitaɱ bhāgaso pavibhajjaɱ.

1. Satthudassanakāmatā-syā. 2. Ummaggasathaɱ-sī1, 2 3. Khīlāni-syā.

[BJT Page 346]
Oghassa hi1 nittharaṇatthaɱ anekavihitaɱ maggaɱ akkhāsi,
Tasmiɱ te2 amate akkhāte dhammaddasā ṭhitā asaɱhīrā.

Pajjotakaro ativijjha dhammaɱ3 sabbaṭṭhitīnaɱ4 atikkamamaddasa,
Ñatvā ca sacchikatvā ca aggaɱ so desayi dasaddhānaɱ5

Evaɱ sudesite dhamme ko pamādo vijānataɱ6,
Tasmā hi tassa bhagavato sāsane appamatto sadā namassamanusikkheti.

8. 1. 9.

Koṇḍaññasuttaɱ.

217. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe. Atha kho āyasmā aññākoṇḍañño7 sucirasseva yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato [page 194] pādāni mukhena ca paricumbati. Pāṇīhi ca parisambāhati. Nāmañca sāveti " koṇḍaññohaɱ bhagavā koṇḍaññohaɱ sugatā"ti.
Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi. Ayaɱ kho āyasmā aññākoṇḍañño sucirasseva yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati. Pāṇīhi ca parisambāhati. Nāmañca sāveti " koṇḍaññohaɱ bhagavā koṇḍaññohaɱ sugatā"ti. Yannūnāhaɱ āyasmantaɱ aññākoṇḍaññaɱ bhagavato sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthaveyyanti.

Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā yena bhagavā tenañjaliɱ paṇāmetvā bhagavantaɱ etadavoca: paṭibhāti maɱ bhagavā paṭibhāti maɱ sugatāti. Paṭibhātu taɱ vaṅgīsāti bhagavā āvoca.

Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaɱ aññākoṇḍaññaɱ bhagavato sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthavi.

Buddhānu buddho so thero koṇḍaññā tibbanikkamo,
Lābhī sukhavihārānaɱ vivekānaɱ abhiṇhaso.

1. 'Hī' iti natthi-machasaɱ. 2. Tasamiɱ ce- machasaɱ, syā, 3. Dhammaɱ iti natthi-machasaɱ, [pts. 4.] Sabbadiṭṭhīnaɱ -syā 5. Dasaṭṭhānaɱ syā, [pts. 6.] Vijānataɱ dhammaɱ-machasaɱ, [pts. 7.] Aññāsi koṇḍañño-machasaɱ, [pts.]

[BJT Page 348]

Yaɱ sāvakena pattabbaɱ satthusāsanakārinā,
Sabbassa taɱ anuppattaɱ appamattassa sikkhato.

Mahānubhāvo tevijjo cetopariyāyakovido,
Koṇḍañño buddhadāyādo1 pāde vandati satthunoti.

8. 1. 10
Moggallānasuttaɱ

218. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati isigilipasse kāḷasilāyaɱ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiɱ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tesaɱ sudaɱ āyasmā mahā moggallāno cetasā cittaɱ samannesati vippamuttaɱ nirupadhiɱ2.

Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi: ayaɱ kho bhagavā rājagahe viharati isigilipasse kāḷasilāyaɱ mahatā bhikkhusaṅghena saddhiɱ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi. Tesaɱ sudaɱ āyasmā mahāmoggallāno cetasā cittaɱ samannesati vippamuttaɱ nirupadhiɱ2. Yannūnāhaɱ āyasmantaɱ mahāmoggallānaɱ bhagavato sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthaveyyanti.

[page 195] atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā yena bhagavā tenañjaliɱ paṇāmetvā bhagavantaɱ etadavoca: paṭibhāti maɱ bhagavā paṭibhāti maɱ sugatāti. Paṭibhātu taɱ vaṅgīsāti bhagavā avoca. Atha kho āyasmā vaṅgīso āyasmantaɱ mahāmoggallānaɱ bhagavato sammukhā sarūpāhi gāthāhi abhitthavi:

Nagassa passe āsīnaɱ muniɱ dukkhassa pāraguɱ,
Sāvakā payirupāsanti tevijjā maccuhāyino.

Te cetasā anupariyeti3 moggallāno mahiddhiko,
Cittaɱ nesa1 samannesaɱ vippamuttaɱ nirūpadhiɱ.

Evaɱ sabbaṅgasampannaɱ muniɱ dukkhassa pāraguɱ,
Anekākārasampannaɱ payirupāsanti gotamanti.

8. 1. 11.

Gaggarāsuttaɱ.

219. Ekaɱ samayaɱ bhagavā campāyaɱ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiɱ pañcamattehi bhikkhusatehi sattahi ca upāsakasatehi4 anekehi ca devatāsahassehi. Tyāssudaɱ bhagavā atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca 5.

1 Buddhasāvako, [pts. 2.] Nirūpadhiɱ - sīmu, 1, 2. 3. Anupariyesati-syā. 4. Sattahi ca upāsikāsatehi iti dissate-machasaɱ[pts. 5.] Yasena-sīmu. 1.

[BJT Page 350]

Atha kho āyasmato vaṅgīsassa etadahosi: ayaɱ kho bhagavā campāyaɱ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiɱ pañcamattehi bhikkhusatehi sattahi ca upāsakasatehi anekehi devatāsahassehi. Tyāssudaɱ bhagavā atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. Yannūnāhaɱ bhagavantaɱ1 sammukhā sarūpāya gāthāya abhitthaveyyanti.

Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā yena bhagavā tenañjalimpaṇāmetvā bhagavantaɱ etadavoca: paṭibhāti maɱ bhagavā paṭibhāti maɱ sugatāti. Paṭibhātu taɱ vaṅgīsāti bhagavā avoca.

Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaɱ1 sammukhā sarūpāya gāthāya abhitthavi:
[page 196] cando yathā vigatavalāhake nabhe
Virocati vītamalo2 ca bhāṇumā,
Evampi aṅgīrasa tvaɱ mahāmuni
Atirocasi yasasā sabbalokanti.

8. 1. 12.

Vaṅgīsasuttaɱ

220. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā vaṅgīso aciraarahattappatto hoti3 vimuttisukha4 paṭisaɱvedī. Tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi.

Kāveyyamattā vicarimha pubbe gāmā gāmaɱ purāpuraɱ,
Athaddasāma sambuddhaɱ saddhā no udapajjatha*

So me dhammamadesesi khandhāyatanadhātuyo5,
Tassāhaɱ dhamamaɱ sutvāna pabbajiɱ anagāriyaɱ.

Bahunnaɱ vata atthāya bodhiɱ ajjhagamā muni,
Bhikkhūnaɱ bhikkhunīnañca ye niyāmagataddasā.

Svāgataɱ vata me āsi mama buddhassa santike,
Tisso vijjā anuppattā kataɱ buddhassa sāsanaɱ.

Pubbenivāsaɱ jānāmi dibbacakkhuɱ visodhitaɱ
Tevijjo iddhippattomhi cetopariyāya kovidoti.

Vaṅgīsavaggo paṭhamo.

1. Bhagavato-[pts. 2.] Vigatamalo-machasaɱ. 3. Hutvā-machasaɱ, [pts 4.] Vimuttisukhaɱ - machasaɱ, sīmu. 1, 2 Syā 5. Khandhe āyatanāni dhātuyo ca- [pts,] syā. * Upapajjatha-machasaɱ, syā, sīmu1, 2.

[BJT Page 352. ]

Tatruddānaɱ:

Nikkhantaɱ arati ceva pesalaɱ atimaññanā,
Ānandena subhāsitā sāriputta pavāraṇā,
Parosahassaɱ koṇḍañño moggallānena gaggarā vaṅgīsena dvādasāti.
Vaṅgīsasaɱyuttaɱ samattaɱ.

9. Vanasaɱyuttaɱ.
1. Vanavaggo
9. 1. 1

Vivekasuttaɱ.

221. [page 197] evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiɱ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato pāpake akusale vitakke vitakketi gehanissite.

Atha kho yā tasmiɱ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taɱ bhikkhuɱ saɱvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taɱ bhikkhuɱ gāthāhi ajjhabhāsi:

Vivekakāmosi vanaɱ paviṭṭho atha te mano niccharatī bahiddhā,
Jano1 janasmiɱ vinayassu chandaɱ tato sukhī hohisi vītarāgo.

Aratiɱ pajahāsi sato2 bhavāsi sataɱ taɱ sādayāmase3,
Pātālarajo hi duttaro4 mā taɱ kāmarajo avāhari.

Sakuṇo yathā paɱsukuṇḍito5 vidhunaɱ6 pātayati sitaɱ rajaɱ,
Evaɱ bhikkhu padhānavā satimā vidhunaɱ pātayati sitaɱ rajanti.

Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saɱvejito saɱvegamāpādīti.

9. 1. 2.
Upaṭṭhānasuttaɱ

222. Ekaɱ samayaɱ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiɱ vanasaṇḍe. [page 198] tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato supati. Atha kho yā tasmiɱ vanasaṇaḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taɱ bhikkhuɱ saɱvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami.

1. Tvaɱ jano. Syā 2. So sato-[pts 3.] Sārayāmase-machasaɱ, syā, [pts] sī. 1. 2. 4. Duruttamo-[pts 5.] Paɱsukunthito-machasaɱ, 6. Vidhūnaɱ-[pts]

[BJT Page 354]

Upasaṅkamitvā taɱ bhikkhuɱ gāthāhi ajjhabhāsi:

Uṭṭhehi bhikkhu kiɱ sesi1 ko attho supinena2 te,
Āturassa hi kā3 niddā sallaviddhassa ruppato.

Yāya saddhā4 pabbajito agārasmānagāriyaɱ,
Tameva saddhaɱ brūhehi mā niddāya vasaṅgamīti.

Aniccā addhuvā kāmā yesu mando'va mucchito,
Khandhesu5 muttaɱ asitaɱ kasmā pabbajitaɱ tape.

Chandarāgassa vinayā avijjāsamatikkamā,
Taññāṇaɱ paramavodānaɱ6 kasmā pabbajitaɱ tape.

Bhetvā7 avijjaɱ vijjāya āsavānaɱ pari-k-khayā,
Asokaɱ anupāyāsaɱ kasmā pabbajitaɱ tape.

Āraddhaviriyaɱ pahitattaɱ niccaɱ daḷhaparakkamaɱ,
Nibbāṇaɱ abhikaṅkhantaɱ kasmā pabbajitaɱ tapeti.

9. 1. 3
Kassapagottasuttaɱ.
223. Ekaɱ samayaɱ āyasmā kassapagotto kosalesu viharati aññatarasmiɱ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena āyasmā kassapagotto divāvihāragato aññataraɱ cetaɱ8 ovadati.

Atha kho yā tasmiɱ vanasaṇḍe adhivatvā devatā āyasmato kassapagottassa anukampikā atthakāmā āyasmantaɱ kassapagottaɱ saɱvejetukāmā yenāyasmā kassapagotto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaɱ kassapagottaɱ gāthāhi ajjhabhāsi:

Giriduggacaraɱ cetaɱ appapaññaɱ acetasaɱ,
Akāle ovadaɱ bhikkhu mando'va paṭibhāti maɱ.

Suṇāti9 na vijānāti āloketi na passati,
Dhammasmiɱ bhaññamānasmiɱ atthaɱ bālo na bujjhati.

[page 199] sacepi dasa pajjote dhārayissasi kassapa,
Neva dakkhiti10 rūpāni cakkhu hi'ssa na vijjatīti.

Atha kho āyasmā kassapagotto tāya devatāya saɱvejito saɱvegamāpādīti.

1. Sopi-syā 2. Supitena-[pts 3.] Te - sīmu. Syā 4. Saddhāya-machasaɱ. [Pts. 5.] Bandhesu-machasaɱ. Syā. [Pts 6.] Paramodānaɱ-machasaɱ. Syā. Pariyodātaɱ-[pts.] Sī 2. 7. Jetvā-machasaɱ. 8. Chetaɱ-syā [pts] machasaɱ. 9. Suṇoti-[pts 10.] Dakkhati-sīmu.

[BJT Page 356]

9. 1. 4.
Sambahulāsuttaɱ.
224. Ekaɱ samayaɱ sambahulā bhikakhū kosalesu viharanti aññatarasmiɱ vanasaṇḍe atha kho te bhikkhū vassaɱ vutthā1 temāsaccayena cārikaɱ pakkamiɱsu. Atha kho yā tasmiɱ vanasaṇḍe adhivatthā devatā te bhikkhū apassantī paridevamānā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Arati viya me'jja2 khāyati bahuke disvāna vivittena āsane,
Te cittakathā bahussutā ko'me gotamasāvakā gatāti.

Evaɱ vutte aññatarā devatā taɱ devataɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Magadhaɱ gatā kosalaɱ gatā ekacciyā pana vajjibhūmiyā,
Migā3 viya asaṅgacārino aniketā viharanti bhikkhavoti.

9. 1. 5.
Ānandasuttaɱ.

225. Ekaɱ samayaɱ āyasmā ānando kosalesu viharati aññatarasmiɱ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena āyasmā ānando ativelaɱ gihīsaññattibahulo viharati.

Atha kho yā tasmiɱ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmato ānandassa anukampikā atthakāmā āyasmantaɱ ānandaɱ saɱvejetukāmā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaɱ ānandaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Rukkhamūlagahaṇaɱ pasakkiya nibbāṇaɱ hadayasmiɱ opiya,
[page 200] jhāya4 gotama mā ca5 pamādo kiɱ te biḷibiḷikā karissatīti,

Atha kho āyasmā ānando tāya devatāya saɱvejito saɱvegamāpādīti,
7. 1. 6.
Anuruddhasuttaɱ

226. Ekaɱ samayaɱ āyasmā anuruddho kosalesu viharati aññatarasmiɱ vanasaṇḍe.
Atha kho aññatarā tāvatiɱsakāyikā devatā jālinī nāma āyasmato anuruddhassa purāṇadutiyikā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaɱ anuruddhaɱ gāthāhi ajjhabhāsi:

Tattha cittaɱ paṇidhehi yattha te vusitaɱ pure,
Tāvatiɱsesu devesu sabbakāmasamiddhisu
Purakkhato parivuto devakaññāhi6 sobhasīti.
1. Vuṭṭhā-machasaɱ 2. Mejjaɱ-syā. 3. Migā-sīmu, makkaṭā-syā. 4. Jhāyī-sīmu. 5. Mā-machasaɱ. Syā 6. Devagaṇehi -syā.

[BJT Page 358]

Duggatā devakaññāyo sakkāyasmiɱ patiṭṭhitā,
Te cāpi duggatā sattā devakaññāhi patthitāti.

Na te sukhaɱ pajānanti ye na passanti nandanaɱ,
Āvāsaɱ naradevānaɱ tidasānaɱ yasassinanti.

(Anuruddho:)
Na tvaɱ bāle vijānāsi yathā arahataɱ vaco,
Aniccā sabbe saṅkhārā uppādavayadhammino,
Uppajjitvā nirujjhanti tesaɱ vūpasamo sukho.

Natthidāni punāvāso devakāyasmiɱ1 jālinī,
Vikkhīṇo jātisaɱsāro natthidāni punabbhavoti.

9. 1. 7.
Nāgadattasuttaɱ.

227. Ekaɱ samayaɱ āyasmā nāgadatto kosalesu viharati aññatarasmiɱ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena āyasmā nāgadatto atikālena gāmaɱ pavisati, atidivā paṭikkamati. Atha kho yā tasmiɱ vanasaṇḍe adhivatthā devatā āyasmato nāgadattassa anukampikā atthakāmā āyasmantaɱ nāgadattaɱ saɱvejetukāmā yenāyasmā nāgadatto tenupasaṅkami. [page 201] upasaṅkamitvā āyasmantaɱ nāgadattaɱ gāthāhi ajjhabhāsi:

Kāle pavissa2 nāgadatta divā ca āgantvā ativelacārī,
Saɱsaṭṭho gahaṭṭhehi samānasukhadukkho.

Bhāyāmi nāgadattaɱ suppagabbhaɱ kulesu vinibaddhaɱ, 3
Mā heva maccurañño balavato antakassa vasamesīti. 4

Atha kho āyasmā nāgadatto tāya devatāya saɱvejito saɱvegamāpādīti.
9. 1. 8.
Kulagharaṇīsuttaɱ

228. Ekaɱ samayaɱ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiɱ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu aññatarasmiɱ kule ativelaɱ ajjhogāḷhappatto viharati.
Atha kho yā tasmiɱ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukamipikā atthakāmā taɱ bhikkhuɱ saɱvejetukāmā yā tasmiɱ kule kulagharaṇī tassā vaṇṇaɱ abhinimminitvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taɱ bhikkhuɱ gāthāhi ajjhabhāsi:

Nadītīresu saṇṭhāne sabhāsu rathiyāsu ca,
Janā saṅgamma mantenti mañca tañca kimantaranti,

1. Devakāyasmi-macasaɱ. Syā 2. Pavisa-machasaɱ. 3. Vinibandhaɱ-[pts. 4.] Vasaɱ upesīti-machasaɱ.

[BJT Page 360]

Bahū hi saddā paccūhā khamitabbā tapassinā,
Na tena maṅku hotabbaɱ na hi tena kilissati.

Yo ca saddaparittāsī vane vātamigo yathā,
Lahucittoti taɱ āhu nāssa sampajjate vatanti.

9. 1. 9.
Vajjiputtasuttaɱ.

229, Ekaɱ samayaɱ aññataro vajjiputtako bhikkhu vesāliyaɱ viharati aññatarasmiɱ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena vesāliyaɱ1 sabbarattivāro2 hoti. [page 202] atha kho so bhikkhū vosāliyaɱ turiyatāḷitavāditanigghosasaddaɱ sutvā paridevamāno tāyaɱ velāyaɱ imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Ekakā mayaɱ araññe viharāma apaviddhaɱva3 vanasmiɱ dārukaɱ,
Etādisikāya rattiyā ko su nāma amhehi4 pāpiyoti.

Atha kho yā tasmiɱ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā attakāmā taɱ bhikkhuɱ saɱvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅaɱkami. Upasaṅkamitvā taɱ bhikkhuɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Ekako5 tvaɱ araññe viharasi apaviddhaɱva vanasmiɱ dārukaɱ,
Tassa te bahukā pihayanti nerayikā viya saggagāminanti.

Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saɱvajito saɱvegamāpādīti.

9. 1. 10.
Sajjhāyasuttaɱ.

230. Ekaɱ samayaɱ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiɱ vanasaṇḍe tena kho pana samayena so bhikkhu yaɱ sudaɱ pubbe ativelaɱ sajjhāyabahulo viharati. So aparena samayena appossukko tuṇhībhūto saɱkasāyati6.

Atha kho yā tasmiɱ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno dhammaɱ asuṇantī yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taɱ bhikkhuɱ gāthāhi ajjhabhāsi:

Kasmā tuvaɱ dhammapadāni bhikkhū nādhīyasi bhikkhūhi saɱvasanto,
Sutvāna dhammaɱ labhatippasādaɱ diṭṭheva dhamme labhatippasaɱsanti.

Ahu pure dhammapadesu chando yāva virāgena samāgamimha,
[page 203] yato virāgena samāgamimha yaɱ kiñci diṭṭhaɱ va sutaɱ mutaɱ vā7,
Aññāya nikkhepanamāhu santoti.

1. Vesāliyaɱ vajjiputtako-machasaɱ, 2. Sabbarataticāro-katthaci 3 apaviṭṭhaɱ va -syā. 4. Nāmamhehi-machasaɱ. 5. Ekakova -syā, machasaɱ. 6. Sakamāyati-syā. 7. Sutaɱ va mutaɱ. [Pts.]

362.
9. 1. 11.
Ayonisosuttaɱ.

231. Ekaɱ samayaɱ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiɱ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu divāvihāragato pāpake akusale vitakke vitakketi. Seyyathīdaɱ: kāmavitakkaɱ byāpādavitakkaɱ vihiɱsāvitakkaɱ.

Atha kho yā tasmiɱ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taɱ bhikkhuɱ saɱvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taɱ bhikkhuɱ gāthāhi ajjhabhāsi:

Ayoniso manasikārā so vitakkehi khajjasi,
Ayoniso1 paṭinissajja yoniso anuvicintaya2.

Satthāraɱ dhammamārabbha3 saṅghaɱ sīlāni attano4,
Adhigacchasi pāmojjaɱ pītisukhamasaɱsayaɱ,
Tato pāmojjabahulo dukkhassantaɱ karissasīti.

Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saɱvejito saɱvegamāpādīti

9. 1. 12.
Majjhantikasuttaɱ.
232. Ekaɱ samayaɱ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiɱ vanasaṇḍe. Atha kho tasmiɱ vanasaṇḍe adhivatthā devatā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tassa bhikkhuno santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Ṭhite majjhantike kāle sannisīvesu5 pakkhisu,
Saṇateva brahāraññaɱ6 taɱ bhayaɱ paṭibhāti manti.

(Bhikkhu:)
Ṭhite majjhantike kāle sannisīvesu5 pakkhisu,
Saṇateva brahāraññaɱ6 sā rati paṭibhāti manti.

9. 1. 13
Pākatindriyasuttaɱ

233. Ekaɱ samayaɱ sambahulā bhikkhū kosalesu viharanti aññatarasmiɱ vanasaṇḍe, uddhatā unnaḷā capalā mukharā [page 204] vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā.

Atha kho yā tasmiɱ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tesaɱ bhikkhūnaɱ anukampikā atthakāmā te bhikkhū saɱvejetukāmā yena te bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhū gāthāhi ajjhabhāsi.

1. Ayoniɱ-[pts. 2.] Anucintiya-machasaɱ 3. Dhammaɱ ārabbha - sīmu. Syā 4. Sīlāni- cattano- sīmu, 5. Sannisintesu-samu, 6. Mahāraññaɱ-sī1, 2

[BJT Page 364]

Sukhajīvino pure āsuɱ bhikkhū gotamasāvakā,
Anicchā piṇḍamesanā anicchā sayanāsanaɱ,
Loke aniccataɱ ñatvā dukkhassantaɱ akaɱsu te.

Dupposaɱ katvā attānaɱ gāme gāmaṇikā viya,
Bhūtvā bhutvā nipajjanti parāgāresu mucchitā.

Saṅghassa añjaliɱ katvā idhekacce vadāmahaɱ,
Appaviddhā1 anāthā te yathā petā tatheva te.

Ye kho pamattā viharanti te me sandhāya bhāsitaɱ,
Ye appamattā viharanti namo tesaɱ karomahanti.

Atha kho te bhikkhū tāya devatāya saɱvejitā saɱvegamāpādunti.

9, 1. 11.
Padumapupphasuttaɱ.

234. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ aññataro bhikkhu kosalesu viharati aññatarasmiɱ vanasaṇḍe. Tena kho pana samayena so bhikkhu pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto pokkharaṇiɱ ogāhetvā padumaɱ upasiṅghati.

Atha kho yā tasmiɱ vanasaṇḍe adhivatthā devatā tassa bhikkhuno anukampikā atthakāmā taɱ bhikkhuɱ saɱvejetukāmā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taɱ bhikkhuɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Yametaɱ vārijaɱ pupphaɱ adinnaɱ upasiṅghasi,
Ekaṅgametaɱ theyyānaɱ gandhattheno'si mārisāti.
(Bhikkhu:)
Na harāmi na bhañjāmi ārā siṅghāmi vārijaɱ,
Atha kena nu vaṇṇena gandhattheno'ti vuccati.

(Devatā:)
Yavāyaɱ bhisāni2 khaṇati puṇḍarīkāni bhañjati, 3
Evaɱ ākiṇṇakammanto kasmā eso na muccatīti.

[page 205] ākiṇṇaluddo puriso dhāticelaɱ'va makkhito,
Tasmiɱ me vacanaɱ natthi tañca arahāmi4 vattave.

Anaṅgaṇassa posassa niccaɱ sucigavesino,
Vāḷaggamattaɱ pāpassa abbhāmattaɱ'va5 khāyatīti.

1. Apaviṭṭhā. -Syā. 2. Bhiɱsāti-syā. 3. Bhuñjati-[pts 4.] Tvañcārahāmi- machasaɱ 5. Vā-[pts.]

[BJT Page 366]
(Bhikkhu:)
Addhā maɱ yakkha jānāsi atho maɱ1 anukampasi,
Punapi yakkha vajjāsi yadā passasi edisanti. 2

(Devatā:)
Neva taɱ upajīvāma3 na pi te bhatakāmhase4,
Tvameva bhikkhu jāneyya yena gaccheyya suggatinti.

Atha kho so bhikkhu tāya devatāya saɱvejito saɱvegamāpādīti.

Vanavaggo paṭhamo.

Tatruddānaɱ:
Vivekaɱ5 upaṭṭhānañca kassapagottena6 sambahulā
Ānando anuruddhañca nāgadattañca kulagharaṇī.

Vajjiputto ca7 vesālī sajjhāyena8 ayoniso
Majjhantikālamhi pākatindriyā padumapupphena cuddasa bhaveti.

Vanasaɱyuttaɱ samattaɱ.

10. Yakkhasaɱyuttaɱ

1. Indakavaggo
10. 1. 1.
Indakasuttaɱ.

235. Evaɱ me sutaɱ: [page 206] ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati indakuṭe pabbate indakassa yakkhassa bhavane. Atha kho indako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Rūpaɱ na jīvanti vadanti buddhā kathaɱ tvayaɱ vindati'maɱ sarīraɱ,
Kutassa aṭṭhi yakapiṇḍameti kathaɱ tvayaɱ sajjati gabbharasminti.

(Bhagavā:)
Paṭhamaɱ kalalaɱ hoti kalalā hoti abbudaɱ,
Abbudā jāyate pesī pesī nibbattati ghano,
Ghanā pasākhā jāyanti kesā lomā nakhā'pi ca.

Yañcassa bhuñjate9 mātā annaɱ pānañca bhojanaɱ,
Tena so tattha yāpeti mātukucchigato naroti.

1. Me-machasaɱ. 2. Edisaɱ. -Sīmu. [Pts 3.] Upajīvāmi-sīmu [pts. 4.] Bhatakamhase-sīmu - bhaddakamahase-syā. Katakamhase-[pts 5.] Vivekaupaṭṭhānañca-[pts] syā 6. Gottena ca - [pts. 7.] Ca iti natthi, [pts. 8.] Sajjhāyena ca - [pts 9.] Bhuñjati-machasaɱ, syā.

[BJT Page 368]

10. 1. 2. Sakkasuttaɱ.

236. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sakkanāmako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Sabbagantha*ppahīnassa vippamuttassa te sato
Samaṇassa na taɱ sādhu yadaññamanusāsatīti.

(Bhagavā:)

Yena kenaci vaṇṇena saɱvāso sakka jāyati,
Na taɱ arahati sappañño manasā anukampituɱ.

Manasā ce pasannena yadaññamanusāsati,
Na tena hoti saɱyutto sānukampā1 anuddayāti.

10. 1. 3.
Sūcilomasuttaɱ.

237. [page 207] ekaɱ samayaɱ bhagavā gayāyaɱ viharati ṭaṅkitamañce sūcilomassa2 yakkhassa bhavane. Tena kho pana samayena kharo ca yakkho sūcilomo ca yakkho bhagavato avidūre atikkamanti,

Atha kho kharo yakkho sūcilomaɱ yakkhaɱ etadavoca: eso samaṇoti.
Neso samaṇo, samaṇako eso. Yāva jānāmi yadi vā so samaṇo yadi vā pana so samaṇakoti. Atha kho sūcilomo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato kāyaɱ upanāmesi.

Atha kho bhagavā kāyaɱ apanāmesi.
Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaɱ etadavoca: bhāyasi maɱ samaṇāti.

(Bhagavā:)
Na khvāhantaɱ āvuso bhāyāmi. Api ca te samphasso pāpakoti.

(Sūcilomo:)
Pañhaɱ taɱ samaṇa pucchissāmi. Sace me samaṇa3 na byākarissasi cittaɱ vā te khipissāmi. Hadayaɱ vā te phālessāmi. Pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmīti.

(Bhagavā:)
Na khvāhantaɱ āvuso passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo me cittaɱ vā khipeyya, hadayaɱ vā phāleyya, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya. Api ca tvaɱ āvuso puccha yadākaṅkhasīti.

1. Yānukampā-machasaɱ syā. 2. Sucilomassa-[pts 3.] Samaṇa iti natthi-machasaɱ. [Pts. *]Gandha-sī1, 2.

[BJT Page 370]

Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:1.

Rāgo ca doso ca kuto nidānā aratī ratī lomahaɱso kutojā,
Kuto samuṭṭhāya manovitakkā kumārakā dhaṅkamivossajantīti.

(Bhagavā:)

Rāgo ca doso ca ito nidānā aratī ratī lomahaɱso itojā,
Ito samuṭṭhāya manovitakkā kumārakā dhaṅkamivossajantīti.

Snehajā attasambhūtā nigrodhasseva khandhajā,
Puthū visattā kāmesu māluvā'va2 vitatā3 vane.

[page 208] ye naɱ pajānanti yato nidānaɱ te taɱ vinodenti suṇohi yakkha,
Te duttaraɱ oghamimaɱ taranti atiṇṇapubbaɱ apunabbhavāyāti.

10. 1. 4.

Maṇibhaddasuttaɱ.

238. Ekaɱ samayaɱ bhagavā magadhesu viharati maṇimāḷake4 cetiye maṇibhaddassa yakkhassa bhavane. Atha kho maṇibhaddo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Satīmato sadā bhaddaɱ satimā sukhamedhati,
Satīmato su ve seyyā verā na parimuccatīti.

(Bhagavā:)

Satīmato sadā bhaddaɱ satimā sukhamedhati,
Satīmato su ve seyyā verā na parimuccatīti.

Yassa sabbamahorattaɱ ahiɱsāya rato mano,
Mettaɱ so sabbabhūtesu veraɱ tassa na kenacīti.

10. 1. 5.
Sānusuttaɱ.

239. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarissā upāsikāya sānu5 nāma putto yakkhena gahito hoti. Atha kho sā upāsikā paridevamānā tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi:

Cātuddasiɱ pañcadasiɱ yā va 6 pakkhassa aṭṭhami,
Pāṭihāriyapakkhañca aṭṭhaṅgasusamāgataɱ7,
[page 209] uposathaɱ upavasanti brahmacariyaɱ caranti ye.

1. " " Antaritapāṭho na dissate - machasaɱ, syā [pts 2.] Va iti natthi-syā. 3. Vitthatā-syā 4. Maṇimālike-machasaɱ. 5. Sāṇu-sīmu. 1 6. Yāva-sīmu. 1 7. Aṭṭhaṅgasusamāhitaɱ-[pts,] sī2.

[BJT Page 372]

Na tehi yakkhā kīḷanti iti me arahataɱ sutaɱ,
Sādāni ajja passāmi yakkhā kīḷanti sānunāti.

(Yakkho:)
Cātuddasiɱ pañcadasiɱ yā ca pakkhassa aṭṭhamī,
Pāṭihāriyapakkhañca aṭṭhaṅgasusamāgataɱ,
Uposathaɱ upavasanti brahmacariyaɱ caranti ye.

Na tehi yakkhā kīḷanti sāhu te arahataɱ1 sutaɱ,
Sānuɱ pabuddhaɱ vajjāsi yakkhānaɱ vacanaɱ idaɱ:

"Mākāsi pāpakaɱ kammaɱ āvi1 vā yadi vā raho,
Yañceva2 pāpakaɱ kammaɱ karissasi karosi vā,
Na te dukkhā pamutyatthi uppaccāpi palāyato"ti,

(Sānu:)
Mataɱ vā amma rodanti yo vā jivaɱ na dissati,
Jivantaɱ amma passantī kasmā maɱ amma rodasīti?

(Upāsikā:)
Mataɱ vā putta3 rodanti4 yo vā5 jivaɱ na dissati,
Yo ca kāme cajitvāna6 punarāgacchate idha,
Taɱ vāpi putta rodanti puna jīvaɱ mato hi so.

Kukkuḷā7 ubbhato tāta kukkuḷaɱ8 patitumicchasi,
Narakā ubbhato tāta narakaɱ patitumicchasi.

Abhidhāvatha bhaddaɱ te kassa ujjhāpayāmase,
Ādittā nīhaṭaɱ9 bhaṇḍaɱ puna ḍayhitumicchasīti.

10. 1. 6
Piyaṅkarasuttaɱ.

240. Ekaɱ samayaɱ āyasmā anuruddho sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā4 anuruddho rattiyā paccūsasamayaɱ paccuṭṭhāya dhammapadānī bhāsati. Atha kho piyaṅkaramātā yakkhinī puttakaɱ evaɱ tosesi:
Mā saddaɱ kari piyaṅkara bhikkhu dhammapadāni bhāsati,
Api ca dhammapadaɱ vijāniya paṭipajjema hitāya no siyā.

Pāṇesu ca saɱyamāmase sampajānamusā na bhaṇāmase,
Sikkhema susīlamattano10 api muccema pisācayoniyāti.

10. 1. 7.

Punabbasusuttaɱ.

241. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

1. Āciɱ. -[Pts 2.] Sace ca-machasaɱ, sace va -syā, [pts 3.] Puttaɱ -[pts 4.] Rodantī-machasaɱ. Syā [pts 5.] Sova. Sīmu. Sovā-[pts. 6.] Vajitvāna-[pts. 7.] Kukkulo-sīmu. 8. Kukkulā-sīmu. 9. Nīhataɱ-machasaɱ. Nibbhataɱ-syā. [Pts 10.] Susīlyamattano-machasaɱ. Syā. [Pts.]

[BJT Page 374]
[page 210] tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbāṇapaṭisaɱyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaɱseti. Te ca bhikkhū aṭṭhikatvā1 manasi katvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasotā dhammaɱ suṇanti.

Atha kho punabbasumātā yakkhinī puttake evaɱ tosesi:

Tuṇhī uttarike hohi tuṇhī hohi punabbasu,
Yāvāhaɱ buddhaseṭṭhassa dhammaɱ sossāmi satthano.

Nibbāṇaɱ bhagavā āha sabbagatthappamocanaɱ,
Ativelā ca me hoti asmiɱ dhamme piyāyanā.

Piyo loke sako putto piyo loke sako pati,
Tato piyatarā2 mayhaɱ assa dhammassa magganā,

Na hi putto pati vāpi piyo dukkhā pamocaye,
Yathā saddhammasavaṇaɱ3 dukkhā moceti pāṇinaɱ.

Loke dukkhaparetasmiɱ jarāmaraṇasaɱyute4
Jarāmaraṇamokkhāya yaɱ dhammaɱ abhisambuddhaɱ5,
Taɱ dhammaɱ sotumicchāmi tuṇhī hoti punabbasūti.

(Punabbasu:)
Amma6 na byāharissāmi tuṇhībhūtāyamuttarā,
Dhammameva nisāmehi saddhammasavaṇaɱ2 sukhaɱ.

Saddhammassa anaññāya amma dukkhaɱ carāmase,
Esa devamanussānaɱ sammūḷhānaɱ pabhaṅkaro,
Buddho antimasārīro dhammaɱ deseti cakkhumāti.

(Punabbasumātā:)

Sādhu kho paṇḍito nāma putto jāto uresayo,
Putto me buddhaseṭṭhassa dhammaɱ suddhaɱ piyāyati.

Punabbasu sukhī hohi ajjāhamhi samuggatā,
Diṭṭhāni ariyasaccāni uttarā pi suṇātu meti.

10. 1. 8.
Sudattasuttaɱ.

242. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati sītavane. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati rājagahaɱ anuppatto hoti kenacideva karaṇiyena. Assosi kho anāthapiṇḍiko gahapati buddho kira loke uppannoti. Tāvadeva ca7 pana bhagavantaɱ dassanāya upasaṅkamitukāmo ahosi 8.

1. Aṭṭhiɱ katvā -machasaɱ. 2 Piyataraɱ, sīmu, sā. 3. Saddhammassavaṇaɱ - machasaɱ, syā, sīmu. 4. Jarāmaraṇasaɱyutte-sīmu, [pts 5.] Abhisambudhaɱ-machasaɱ. -Syā 6. Ammā-macasaɱ, 7. Ca iti natthi-[pts 8.] Hoti-machasaɱ.

[BJT Page 376]
[page 211] atha kho1 anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosi: akālo kho ajja bhagavantaɱ dassanāya upasaṅkamituɱ. Svedānāhaɱ kālena bhagavantaɱ dassanāya upasaṅkamissāmīti, buddhagatāya satiyā nipajji. Rattiyā sudaɱ tikkhattuɱ uṭṭhāsi pabhātanti maññamāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena sīvathikadvāraɱ2 tenupasaṅkami. Amanussā dvāraɱ vivariɱsu.

Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa nagaramhā nikkhamantassa āloko antaradhāyi. Andhakāro pāturahosi. Bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱso udapādi. Tatoca3 puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho sīvako4 yakkho antarahito saddamanussāvesi:

Sataɱ hatthī sataɱ assā sataɱ assatarī5 rathā,
Sataɱ kaññāsahassāni āmuttamaṇikuṇḍalā,
Ekassa padavītihārassa kalaɱ nāgghanti soḷasiɱ.

Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati, abhikkamanaɱ te seyyo no6 paṭikkamanatti.

Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi, āloko pāturahosi. Yaɱ ahosi bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱso so paṭippassamhi.

Dutiyampi kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa nagaramhā nikkhamantassa āloko antaradhāyi. Andhakāro pāturahosi. Bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱso udapādi, tatova3 puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho sīvako4 yakkho antarahito saddamanussāvesi:

Tatiyampi kho7 anāthapiṇḍikassa gahapatissa8 āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaɱ chamhitattaɱ lomahaɱso udapādi. Tato ca puna nivattitukāmo ahosi. Tatiyampi kho sīvako yakkho antarahito saddamanussāvesi:

Sataɱ hatthī sataɱ assā sataɱ assatarī5 rathā,
Sataɱ kaññāsahassāni āmuttamaṇikuṇḍalā,
Ekassa padavītihārassa kalaɱ nāgghanti soḷasiɱ.

Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati, abhikkamanaɱ te seyyo no paṭikkamananti.
Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro [page 212] antaradhāyi, āloko pāturahosi. Yaɱ ahosi bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱso so paṭippassambhi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena sītavanaɱ9 tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena bhagavā rattiyā paccūsasamayaɱ paccuṭṭhāya ajjhokāse caṅkamati. Addasā kho bhagavā anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ dūratova āgacchantaɱ. Disvāna caṅkamā
Orohitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā anāthapiṇḍikaɱ gahapatiɱ
Etadavoca: ehi sudattāti.

1. Athassa-machasaɱ, [pts 2.] Sītavanadvāraɱ1- sī1, 2. 3. Tatoca. Syā, [pts. 4.] Sivako. 5. Assasarī-[pts 6.] Na-[pts 7.] Khoti natthi-[pts 8.] Gahapatissa iti natthi-[pts 9.] Sītavanaɱ yena bhagavā-machasaɱ.

[BJT Page 378]

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati nāmena maɱ bhagavā ālapatīti1 tattheva bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaɱ etadavoca: kacci bhante bhagavā sukhamasayitthāti2?

(Bhagavā:)
Sabbadā ve sukhaɱ seti brāhmaṇo parinibbuto,
Yo na limpati kāmesu sītibhuto nirūpadhi.

Sabbā āsattiyo chetvā vineyya hadaye daraɱ,
Upasanto sukhaɱ seti santiɱ pappuyya cetasoti. 3.

10. 1. 9.

Paṭhamasukkāsuttaɱ.

243. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe. Tena kho pana samayena sukkā bhikkhunī mahatiyā parisāya parivutā dhammaɱ deseti.

Atha kho sukkāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho rājagahe rathikāya rathikaɱ siṅghāṭakena siṅghāṭakaɱ upasaṅkamitvā tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi:

Kimme katā rājagahe manussā madhupītāva seyyare4
Ye sukkaɱ na payirupāsanti desentiɱ amataɱ padaɱ.

Tañca pana appaṭivānīyaɱ asecanakamojavaɱ,
Pivanti maññe sappaññā valāhakamivaddhagūti. 5.

10. 1. 10
Dutiyasukkā suttaɱ.

244. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe. [page 213] tena kho pana samayena aññataro upāsako sukkāya bhikkhuniyā bhojanaɱ adāsi. Atha kho sukkāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho rājagahe rathikāya rathikaɱ siṅghāṭakena siṅghāṭakaɱ upasaṅkamitvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Puññaɱ vata pasavi bahuɱ sappañño vatāyamūpāsako,
Yo sukkāya adāsi bhojanaɱ sabbaganthehi vippamuttāyāti6.

1. Ālapatīti bhaṭṭho udaggoti - machasaɱ 2. Sukhaɱ vasitthāti-syā 3. Cetasā -machasaɱ. 4. Seyare-machasaɱ , accare ye-[pts 5.] Valāhakamiva panthabhūti-machasaɱ, syā. 6. Vippamuttiyaɱ-machasaɱ, sīmu, 1, 2. [Pts]

[BJT Page 380]

10. 1. 11

Cīrāsuttaɱ.

245. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandaka nivāpe. Tena kho pana samayena aññataro upāsako cīrāya bhikkhuniyā cīvaraɱ adāsi. Atha kho cīrāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho rājagahe rathikāya rathikaɱ siṅghāṭakena siṅghāṭakaɱ upasaṅkamitvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Puññaɱ vata pasavi bahuɱ sappañño vatāyamupāsako,
Yo cīrāya adāsi cīvaraɱ sabbayogehi vippamuttāyāti.

10. 1. 12.

Āḷavakasuttaɱ.

246. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā āḷaviyaɱ viharati āḷavakassa yakkhassa bhavane. Atha kho āḷavako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ etadavoca: nikkhama samaṇāti, sādhāvusoti bhagavā nikkhami. Pavisa samaṇāti, sādhāvusoti bhagavā pāvisi.

Dutiyampi kho āḷavako yakkho bhagavantaɱ etadavoca: nikkhama samaṇāti, sādhāvusoti bhagavā nikkhami. Pavisa samaṇāti, sādhāvusoti bhagavā pāvisi. [page 214] tatiyampi kho āḷavako yakkho bhagavantaɱ etadavoca: nikkhama samaṇāti, sādhāvusoti bhagavā nikkhami. Pavisa samaṇāti, sādhāvusoti bhagavā pāvisi. Catutthampi kho āḷavako yakkho bhagavantaɱ etadavoca: nikkhama samaṇāti. Na khvāhaɱ āvuso nikkhamissāmi. Yaɱ te karaṇīyaɱ taɱ karohīti.

(Āḷavako:)

Pañhaɱ taɱ samaṇa pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaɱ vā te khipissāmi. Hadayaɱ vā te phālessāmi. Pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmīti.

(Bhagavā:)

Na khvāhaɱ taɱ āvuso passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo me cittaɱ vā khipeyya hadayaɱ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya. Api ca tvaɱ āvuso puccha yadākaṅkhasīti.

Atha kho āḷavako yakkho bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi1:

Kiɱ sūdha vittaɱ purisassa seṭṭhaɱ kiɱ su suciṇṇaɱ sukhamāvahāti,
Kiɱ su have sādutaraɱ2 rasānaɱ kathaɱ jivī jīvitamāhu seṭṭhanti?

1. Atha-pe- ajjhabhāsi iti natthi-machasaɱ. Syā [pts. 2.] Sādhutaraɱ-syā.

[BJT Page 382]
(Bhagavā:)
Saddhīdha vittaɱ purisassa seṭṭhaɱ dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti,
Saccaɱ have sādutaraɱ rasānaɱ paññājīviɱ1 jīvitamāhu seṭṭhanti.

(Āḷavako:)
Kathaɱ su tarati oghaɱ kathaɱ su tarati aṇṇavaɱ,
Kathaɱ su dukkhaɱ acceti kathaɱ su parisujjhatīti.

(Bhagavā:)
Saddhāya tarati oghaɱ appamādena aṇṇavaɱ,
Viriyena dukkhaɱ acceti paññāya parisujjhatīti. 2.

(Āḷavako:)
Kathaɱ su labhate paññaɱ kathaɱ su vindate dhanaɱ,
Kathaɱ su kittiɱ pappoti kathaɱ mittāni ganthati,
Asmā lokā paraɱ lokaɱ kathaɱ pecca na socatīti?.

(Bhagavā:)
Saddahāno arahataɱ dhammaɱ nibbāṇapattiyā,
Sussūsā3 labhate paññaɱ appamatto vicakkhaṇo,

Patirūpakārī4 dhuravā uṭṭhātā vindate dhanaɱ,
[page 215] saccena kittiɱ pappoti dadaɱ mittāni ganthati.

Yassete caturo dhammā saddhassa gharamesino,
Saccaɱ dhammo5 dhiti cāgo sa ve pecca na socati,
Asmā lokā paraɱ lokaɱ evaɱ pecca na socatīti.

Iṅgha aññepi pucchassu puthū samaṇabrāhmaṇe,
Yadi saccā damā6 cāgā khantyā bhiyyodha vijjatīti.

(Āḷavako:)
Kathaɱ nu dāni puccheyyaɱ puthu samaṇabrāhmaṇe,
So'haɱ7 ajja pajānāmi yo attho samparāyiko.

Atthāya vata me buddho vāsāyāḷavimāgamā8,
So'haɱ7 ajja pajānāmi yattha dinnaɱ mahapphalaɱ.

1. Jiviɱ-machasaɱ. Sīmu. 1. 2. 2. Parisujjhati-sī1. 3. Sussūsaɱ-machasaɱ. Syā. 4. Paṭirūpakārī-syā. [Pts 5.] Damo-[pts 6.] Dhammo-machasaɱ. 7. Yo'haɱ- machasaɱ. Syā [pts 8.] Vāgato-[pts]

[BJT Page 384]
So ahaɱ vicarissāmi gāmā gāmaɱ purā puraɱ,
Namassamāno sambuddhaɱ dhammassa ca sudhammatanti.

Indakavaggo paṭhamo.

Tatruddānaɱ:

Indako sakka sūci ca maṇibhaddo ca sānu1 ca,
Piyaṅakara punabbasu sudatto ca dve sukkā cīrā āḷavakena2 dvādasāti.

Yakkhasaɱyuttaɱ samattaɱ.

11. Sakkasaɱyuttaɱ

1. Sūvīravaggo.

11. 1. 1.

Suvīrasuttaɱ.

247. [page 216] evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Bhutapubbaɱ bhikkhave asurā deve abhiyaɱsu. Atha kho bhikkhave sakko devānamindo suvīraɱ devaputtaɱ āmantesi. Ete tāta suvīra, asurā deve abhiyanti. Gaccha, tāta suvīra, asure paccuyyāhīti. Evaɱ bhaddaɱ tavāti kho bhikkhave suvīro devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā pamādaɱ āpādesi.

Dutiyampi kho bhikkhave sakko devānamindo suvīraɱ devaputtaɱ āmantesi: ete tāta suvīra, asurā deve abhiyanti. Gaccha tāta suvīra, asure paccuyyāhīti. Evaɱ bhaddaɱ tavāti kho bhikkhave suvīro devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā dutiyampi3 pamādaɱ āpādesi.

Tatiyampi kho bhikkhave sakko devānamindo suvīraɱ devaputtaɱ āmantesi: ete tāta suvīra, asurā deve abhiyanti. Gaccha tāta suvīra, asure paccuyyāhīti. Evaɱ bhaddaɱ tavāti kho bhikkhave suvīro devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā tatiyampi4 pamādaɱ āpādesi.

[page 217] atha kho bhikkhave sakko devānamindo suvīraɱ devaputtaɱ gāthāya ajjhabhāsi:
1. Sāṇu-sīmu. 2. Cira āḷaviti-machasaɱ. 3. Dutiyampīti natthi [pts 4.] Tatiyampīti natthi. [Pts.]

[BJT Page 386. ]
Anuṭṭhahaɱ avāyamaɱ1 sukhaɱ yatrādhigacchati,
Suvīra tattha gacchāhi mañca tattheva pāpayāti.

(Suvīro:)
Alasassa2 anuṭṭhātā na ca kiccāni kāraye,
Sabbakāmasamiddhassa tamme sakka varaɱ disāti3

(Sakko:)
Yatthālaso anuṭṭhātā accantaɱ4 sukhamedhati,
Suvīra tattha gacchāhi mañca tattheva pāpayāti.

(Suvīro:)
Akammunā5 devaseṭṭha sakka vindemu yaɱ sukhaɱ,
Asokaɱ anupāyāsaɱ tamme sakka varaɱ disāti,
(Sakko:)
Sace atthi akammena koci kvaci na jīvati,
Nibbāṇassa hi so maggo suvīra tattha gacchāhi mañca tattheva pāpayāti.

So hi nāma bhikkhave, sakko devānamindo sakaɱ puññaphalaɱ upajīvamāno devānaɱ tāvatiɱsānaɱ issariyādhipaccaɱ rajjaɱ kārento6 uṭṭhānaviriyassa vaṇṇavādī bhavissati. Idha kho taɱ bhikkhave sobhetha, yaɱ tumhe evaɱ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā uṭṭhaheyyātha ghaṭeyyātha vāyameyyātha appattassa pattiyā anadigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyāti.

11. 1. 2.
Susīmasuttaɱ.

248. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā
Bhikkhū āmantesi bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Bhūtapubbaɱ bhikkhave asurā deve abhiyaɱsu. Atha kho bhikkhave sakko devānamindo susīmaɱ7 devaputtaɱ āmantesi: ete tāta susīma, asurā deve abhiyanti. Gaccha tāta susīma, asure paccuyyāhīti. Evaɱ bhaddantavāti kho bhikkhave susīmo devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā pamādaɱ āpādesi.

1. Avāyāmaɱ-katthaci. 2. Alasvassa-machasaɱ, alasvāyaɱ-syā 3. Disanti-[pts 4.] Accantasukhamedhati-syā 5. Akammanā- [pts 6] karonto-[pts 7.] Susīmaɱ-syā.

[BJT Page 388]
[page 218] dutiyampi kho bhikkhave sakko devānamindo susīmaɱ devaputtaɱ āmantesi. Ete tāta susīma, asurā deve abhiyanti. Gaccha tāta susīma, asure paccuyyāhīti. Evaɱ bhaddantavāti kho bhikkhave susīmo devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā pamādaɱ āpādesi.

Tatiyampi kho bhikkhave sakko devānamindo susīmaɱ devaputtaɱ āmantesi. Ete tāta susīma, asurā deve abhiyanti. Gaccha tāta susīma, asure paccuyyāhīti. Evaɱ bhaddantavāti kho bhikkhave susīmo devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā pamādaɱ āpādesi. Atha kho bhikkhave sakko devānamindo susīmaɱ devaputtaɱ gāthāya ajjhabhāsi.
Anuṭṭhahaɱ avāyamaɱ sukhaɱ yatrādhigacchati,
Susīma tattha gacchāhi mañca tattheva pāpayāti.
(Susīmo:)
Alasassa anuṭṭhātā na ca kiccāni kāraye,
Sabbakāmasamiddhassa tamme sakka varaɱ disāti,
(Sakko:)
Yatthālaso anuṭṭhātā accantaɱ sukhamedhati,
Susīma tattha gacchāhi mañca tattheva pāpayāti.

(Susīmo:)
Akammunā devaseṭṭha sakka vindemu yaɱ sukhaɱ,
Asokaɱ anupāyāsaɱ tamme sakka varaɱ disāti.

(Sakko:)
Sace atthi akammena koci kvaci na jīvati,
Nibbāṇassa hi so maggo susīma tattha gacchāhi mañca tattheva pāpayāti.

So hi nāma bhikkhave sakko devānamindo sakaɱ puññaphalaɱ upajivamāno devānaɱ tāvatiɱsānaɱ issariyādhipaccaɱ rajjaɱ kārento uṭṭhānaviriyassa vaṇṇavādī bhavissati. Idha kho taɱ bhikkhave sobhetha, yaɱ tumhe evaɱ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā uṭṭhaheyyātha ghaṭeyyātha vāyameyyātha appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyāti.

11. 1. 3.
Dhajaggasuttaɱ.

249. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

[BJT Page 390]

Bhūtapubbaɱ bhikkhave devāsurasaṅgāmo samupabbūḷho ahosi. Atha kho bhikkhave sakko devānamindo deve tāvatiɱse āmantesi: sace mārisā devānaɱ saṅgāmagatānaɱ [page 219] uppajjeyya bhayaɱ vā chambhitattaɱ vā lomahaɱso vā mameva tasmiɱ samaye dhajaggaɱ ullokeyyātha. Mamaɱ hi vo dhajaggaɱ ullokayataɱ yaɱ bhavissati bhayaɱ vā chambhitattaɱ vā lomahaɱso vā, so pahīyissati.

No ce me dhajaggaɱ ullokeyyātha, atha pajāpatissa devarājassa dhajaggaɱ ullokeyyātha. Pajāpatissa hi vo devarājassa dhajaggaɱ ullokayataɱ yaɱ bhavissati bhayaɱ vā chambhitattaɱ vā lomahaɱso vā, so pahīyissati.

No ce pajāpatissa devarājassa dhajaggaɱ ullokeyyātha, atha varuṇassa devarājassa dhajaggaɱ ullokeyyātha. Varuṇassa hi vo devarājassa dhajaggaɱ ullokayataɱ yaɱ bhavissati bhayaɱ vā chambhitattaɱ vā, lomahaɱso vā, so pahīyissati.
No ve varuṇassa devarājassa dhajaggaɱ ullokeyyātha, atha īsānassa devarājassa dhajaggaɱ ullokeyyātha. Īsānassa hi vo devarājassa dhajaggaɱ ullokayataɱ yaɱ bhavissati bhayaɱ vā chambhitattaɱ vā lomahaɱso vā, so pahīyissati.
Taɱ kho pana bhikkhave sakkassa vā devānamindassa dhajaggaɱ ullokayataɱ, pajāpatissa vā devarājassa dhajaggaɱ ullokayataɱ, varuṇassa vā devarājassa dhajaggaɱ ullokayataɱ, īsānassa vā devarājassa dhajaggaɱ ullokayataɱ, yaɱ bhavissati bhayaɱ vā chambhitattaɱ vā lomahaɱso vā, so pahīyethāpi nopi pahīyetha. Taɱ kissa hetu? Sakko hi bhikkhave devānamindo avītarāgo avītadoso avītamoho bhīrucchamhī1 utrāsi palāyīti.

Ahaɱ ca kho bhikkhave evaɱ vadāmi: sace tumhākaɱ bhikkhave araññagatānaɱ vā rukkhamūlagatānaɱ vā suññāgāragatānaɱ vā uppajjeyya bhayaɱ vā chambhitattaɱ vā lomahaɱso vā, mameva tasmiɱ samaye anussareyyātha. " Itipi so bhagavā arahaɱ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaɱ buddho bhagavā"ti mamaɱ hi vo bhikkhave anussarataɱ yaɱ bhavissati bhayaɱ vā chambhitattaɱ vā lomahaɱso vā, so pahīyissati.

[page 220] no ce maɱ anussareyyātha, atha dhammaɱ anussareyyātha: " svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko2 paccattaɱ veditabbo viññūhī"ti. Dhammaɱ hi vo bhikkhave anussarataɱ yaɱ bhavissati bhayaɱ vā chambhitattaɱ vā lomahaɱso vā, so pahīyissati.

1. Bhīruchamhi-[pts.] Syā. Machasaɱ. 2. Opaneyiko-machasaɱ.

[BJT Page 392]

No ce dhammaɱ anussareyyātha, atha saṅghaɱ anussareyyātha: " supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho. Ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho. Ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho. Sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho. Yadidaɱ cattāri purisayugāni, aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraɱ puññakkhettaɱ lokassā'ti. Saṅghaɱ hi vo bhikkhave anussarataɱ yaɱ bhavissati bhayaɱ vā chambhitattaɱ vā lomahaɱso vā so pahīyissati.

Taɱ kissa hetu? Tathāgato hi bhikkhave arahaɱ sammāsambuddho vītarāgo vitadoso vītamoho abhīru acchamhī anutrāsī apalāyīti.

Idamavoca bhagavā. Idaɱ vatvā sugato athāparaɱ etadavoca satthā:

Araññe rukkhamūle vā suññāgāreva1 bhikkhavo,
Anussaretha sambuddhaɱ bhayaɱ tumahāka2 no siyā.

No ce buddhaɱ sareyyātha lokajeṭṭhaɱ narāsabhaɱ,
Atha dhammaɱ sareyyātha niyyānikaɱ sudesitaɱ.

No ce dhammaɱ sareyyātha niyyānikaɱ sudesitaɱ,
Atha saṅghaɱ sareyyātha puññakkhettaɱ anuttaraɱ.

Evaɱ buddhaɱ sarantānaɱ dhammaɱ saṅghañca bhikkhavo,
Bhayaɱ vā chambhitattaɱ vā lomahaɱso na hessatīti.

11. 1. 4

Vepacittisuttaɱ.

250. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

[page 221] bhūtapubbaɱ bhikkhave devāsurasaṅgāmo samupabbūḷho ahosi. Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo asure āmantesi: sace mārisā devāsurasaṅgāme3 samūpabbūḷhe asurā jineyyuɱ, devā parājeyyuɱ, 4 yena taɱ5 sakkaɱ devānamindaɱ kaṇṭhapañcamehi6 bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha asurapuranti.

Sakko pi kho bhikkhave devānamindo deve tāvatiɱse āmantesi.

1. Vā-[pts 2.] Tumhākaɱ-[pts 3.] Devānaɱ asurasaṅgāme-machasaɱ. [Pts 4.] Parājineyyuɱ-machasaɱ syā 5. Naɱ-syā[pts.] Machasaɱ. 6. Kaṇaṭhepañcamehi-[pts.]

[BJT Page 394]

Sace mārisā devāsurasaṅgāme samūpabbūḷhe devā jineyyuɱ, asurā parājeyyuɱ, yena taɱ vepacittiɱ asurindaɱ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā mama santike āneyyātha sudhammaɱ sabhanti1.

Tasmiɱ kho pana bhikkhave saṅgāme devā jiniɱsu. Asurā parājiɱsu. Atha kho bhikkhave devā tāvatiɱsā vepacittiɱ asurindaɱ kaṇṭhapañcamehi bandhanehi bandhitvā sakkassa devānamindassa santike ānesuɱ sudhammaɱ sabhaɱ.

Tatra sudaɱ bhikkhave vepacitti asurindo kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho sakkaɱ devānamindaɱ sudhammaɱ sabhaɱ pavisantañca nikkhamantañca asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosati, paribhāsati.

Atha kho bhikkhave mātalī saṅgāhako sakkaɱ devānamindaɱ gāthāya2 ajjhabhāsi:
Bhayā nu mathavā3 sakka dubbalyā4 no titikkhasi,
Suṇanto pharusaɱ vācaɱ sammukhā vepacittinoti.

(Sakko:)
Nāhaɱ bhayā na dubbalyā khamāmi vepacittino,
Kathañhi mādiso viññū bālena paṭisaɱyujeti.

Bhiyyo bālā pabhijjeyyuɱ5 no cassa paṭisedhako
Tasmā bhūsena daṇḍena dhīro bālaɱ nisedhayeti.

Etadeva ahaɱ maññe bālassa paṭisedhanaɱ,
Paraɱ saṅkupitaɱ ñatvā yo sato upasammatīti.

(Mātali:)
Etadeva titikkhāya vajjaɱ passāmi vāsava,
Yadā naɱ maññati bālo bhayā myāyaɱ titikkhati,
Ajjhārūhati6 dummedho go'va bhiyyo palāyinanti.

(Sakko:)
[page 222]
Kāmaɱ maññatu vā mā vā bhayā myāyaɱ titikkhati,
Sadatthaparamā atthā khantyā bhiyyo na vijjati.

Yo have balavā santo dubbalassa titikkhati,
Tamāhu paramaɱ khantiɱ niccaɱ khamati dubbalo.

Abalantaɱ balaɱ āhu yassa bālabalaɱ balaɱ,
Balassa7 dhammaguttassa paṭivattā na vijjati.

Tasseva tena pāpiyo yo kuddhaɱ paṭikujjhati,
Kuddhaɱ appaṭikujjhanto saṅgāmaɱ jeti dujjayaɱ.

Ubhinnamatthaɱ carati attano ca parassa ca,
Paraɱ saɱkupitaɱ ñatvā yo sato upasammati.

1. Sudhammasahanti-macasaɱ. 2. Gāthāhi- machasaɱ. 3. Maghavā - machasaɱ. Syā 4. Dubbalyena -syā. 5. Pakujjheyyuɱ-[pts.] Sī, 1. 2. 6. Ajjhorūhati-syā. 7. Balavassa-syā.

[BJT Page 396]

Ubhinnaɱ tikicchantānaɱ1 attano ca parassa ca,
Janā maññanti bāloti ye dhammassa akovidāti

So hi nāma bhikkhave sakko devānamindo sakaɱ puññaphalaɱ upajīvamāno devānaɱ tāvatiɱsānaɱ issariyādhipaccaɱ rajjaɱ kārento khantisoraccassa vaṇṇavādī bhavissati " idha kho taɱ bhikkhave sobhetha, yaɱ tumhe evaɱ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā khamā ca bhaveyyātha soratā cā"ti.

11. 1. 5.
Subhāsitajayasuttaɱ.
251. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

Bhūtapubbaɱ bhikkhave devāsurasaṅgāmo samupabbūḷho ahosi. Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo sakkaɱ devānamindaɱ etadavoca: hotu devānaminda subhāsitena jayoti. Hotu vepacitti subhāsitena jayoti.

Atha kho bhikkhave devā ca asurā ca pārisajje ṭhapesuɱ: ime no subhāsitaɱ dubbhāsitaɱ2 ājānissantīti.

Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo sakkaɱ devānamindaɱ etadavoca: bhaṇa devānaminda gāthanti.

Evaɱ vutte bhikkhave sakko devānamindo vepacittiɱ asurindaɱ etadavoca: tumhe khvettha3 vepacitti, pubbadevā. Bhaṇa vepacitti, gāthanti. [page 223] evaɱ vutte bhikkhave vepacitti asurindo imaɱ gāthaɱ abhāsi.

Bhiyyo bālā pabhijjeyyuɱ no cassa paṭisedhako,
Tasmā bhūsena daṇḍena dhīro bālaɱ nisedhayeti.

Bhāsitāya kho pana bhikkhave vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiɱsu, devā tuṇhī ahesuɱ.

Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo sakkaɱ devānamindaɱ etadavoca: bhaṇa devānaminda gāthanti. Evaɱ vutte bhikkhave sakko devānamindo imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Etadeva ahaɱ maññe bālassa paṭisedhanaɱ,
Paraɱ saɱkupitaɱ ñatvā yo sato upasammatīti.

Bhāsitāya kho pana bhikkhave sakkena devānamindena gāthāya devā anumodiɱsu. Asurā tuṇhī ahesuɱ.

1. Tikicchantaɱ taɱ-[pts 2.] Subhāsitadubbhāsitaɱ-machasaɱ 3. Khvattha [pts.]

[BJT Page 398]
Atha kho bhikkhave sakko devānamindo vepacittiɱ asurindaɱ etadavoca: bhaṇa vepacitti gāthanti. Evaɱ vutte bhikkhave vepacitti asurindo imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Etadeva titikkhāya vajjaɱ passāmi vāsava,
Yadā naɱ maññati bālo bhayā myāyaɱ titikkhati,
Ajjhāruhati dummedho go'va bhiyyo palāyinanti.

Bhāsitāya kho pana bhikkhave vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiɱsu. Devā tuṇhī ahesuɱ.

Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo sakkaɱ devānamindaɱ etadavoca: bhaṇa devānaminda gāthanti.

Evaɱ vutte bhikkhave sakko devānamindo imā gāthāyo abhāsi:

Kāmaɱ maññatu vā mā vā bhayā myāyaɱ titikkhati,
Sadatthaparamā atthā khantyā bhiyyo na vijjati.

Yo have balavā santo dubbalassa titikkhati,
Tamāhu paramaɱ khantiɱ niccaɱ khamati dubbalo.

Abalantaɱ balaɱ āhu yassa bālabalaɱ balaɱ,
Balassa dhammaguttassa paṭivattā na vijjati.

Tasseva tena pāpiyo yo kuddhaɱ paṭikujjhati,
Kuddhaɱ appaṭikujjhanto saṅgāmaɱ jeti dujjayaɱ.

Ubhinnamatthaɱ carati attano ca parassa ca,
Paraɱ saṅkupitaɱ ñatvā yo sato upasammati.

[page 224]
Ubhinnaɱ tikicchantānaɱ attano ca parassa ca,
Janā maññanti bāloti ye dhammassa akovidāti.

Bhāsitāsu kho pana bhikkhave sakkena donamindena gāthāsu devā anumodiɱsu, asurā tuṇhī ahesuɱ

Atha kho bhikkhave devānañca asurānañca pārisajjā etadavocuɱ: bhāsitā kho vepacittinā asurindena gāthāyo. Tā ca kho sadaṇḍāvacarā sasatthāvacarā1 iti bhaṇḍanaɱ iti viggahoti iti kalaho. Bhāsitā kho pana2 sakkena devānamindena gāthāyo. Tā ca kho adaṇḍāvacarā asatthāvacarā iti abhaṇḍanaɱ iti aviggaho iti akalaho. Sakkassa devānamindassa subhāsitena jayoti.

Iti kho bhikkhave sakkassa devānamindassa subhāsitena jayo ahosīti.

1. Satthāvacarā. [Pts 2. ']Pana' iti na dissate. Machasaɱ, syā [pts]

[BJT Page 400]
11. 1. 6
Kulāvakasuttaɱ.

252 Sāvatthiyaɱ-
Bhūtapubbaɱ bhikkhave devāsurasaṅgāmo samupabbūḷho ahosi. Tasmiɱ kho pana bhikkhave saṅgāme asurā jiniɱsu, devā parājiɱsu.

Parājitā ca1 kho bhikkhave devā apāyaɱsveva uttarena mukhā, abhiyaɱsveva ne asurā. Atha kho bhikkhave sakko devānamindo mātali saṅgāhakaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Kulāvakā mātali simbalismiɱ īsāmukhena parivajjayassu,
Kāmaɱ cajāma asuresu pāṇaɱ māyime dijā vikulāvakā2 ahesunti.

Evaɱ bhaddantavāti kho bhikkhave mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaɱ ājaññarathaɱ paccudāvattesi.

Atha kho bhikkhave asurānaɱ etadahosi: paccudāvatto kho dāni sakkassa devānamindassa sahassayutto [page 225] ājaññaratho. Dutiyampi kho devā asurehi saṅgāmessantīti bhītā asurapurameva pāvisiɱsu.

Iti kho bhikkhave sakkassa devānamindassa dhammeneva jayo ahosi.

11. 1. 7.
Nadubbhiyasuttaɱ.

253. Sāvatthiyaɱ -

Bhūtapubbaɱ bhikkhave sakkassa devānamindassa rahogatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: yopi me assa paccatthiko3 tassa pāhaɱ na dubbheyyanti.

Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo sakkassa devānamindassa cetasā cetoparivitakka maññāya yena sakko devānamindo tenupasaṅkami.

Addasā kho bhikkhave sakko devānamindo vepacittiɱ asurindaɱ dūratova āgacchantaɱ. Disvāna vepacittiɱ asurindaɱ etadavoca: tiṭṭha vepacitti gahitosīti.
Yadeva te mārisa pubbe cittaɱ tadeva tvaɱ mārisa pahāsīti4. Sapassu ca me vepacitti adubbhāyāti.

1. 'Ca' iti natthi-[pts 2.] Vikulā vā-syā 3. Supaccanthiko-machasaɱ 4. Tadeva tvaɱ mā pajāhāsīti-machasaɱ, tvaɱ mārisa jahāsīti- syā. Tadeva tvaɱ mā pahāsīti-[pts.]

[BJT Page 402. ]
Yaɱ musābhaṇato pāpaɱ yaɱ pāpaɱ1 ariyūpavādino,
Mittadduno ca yaɱ pāpaɱ yaɱ pāpaɱ akataññuno,
Tameva pāpaɱ phusati2 yo te dubbhe sujampatīti.

11. 1. 8.
Verocanaasurindasuttaɱ

254. Sāvatthiyaɱ-
Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho sakko ca devānamindo verocano ca asurindo yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā paccekaɱ dvārabāhaɱ aṭṭhaɱsu. Atha kho verocano asurindo bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

Vāyametheva puriso yāva atthassa nipphadā,
Nipphannasobhino atthā3 verocanavaco idanti.
(Sakko:)
[page 226]
Vāyametheva puriso yāva atthassa nipphadā,
Nipphannasobhino atthā3 khantyā bhiyyo na vijjatīti.
(Verovano:)
Sabbe sattā atthajātā tattha tattha yathārahaɱ,
Saɱyogaparamātveva sambhogā sabbapāṇinaɱ,
Nipphannasobhino atthā3 verocanavaco idanti.

(Sakko:)
Sabbe sattā atthajātā tattha tattha yathārahaɱ,
Saɱyogaparamātveva sambhogā sabbapāṇinaɱ,
Nipphannasobhino atthā khantyā bhiyo na vijjatīti,

11. 1, 9.
Araññāyatanaisisuttaɱ.

255. Sāvatthiyaɱ-
Bhūtapubbaɱ bhikkhave sambahulā isayo sīlavanto kalyāṇadhammā araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammanti. Atha kho bhikkhave sakko ca devānamindo vepacitti ca asurindo yena te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā tenupasaṅkamiɱsu.

Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo aṭaliyo4 upāhanā ārohitvā khaggaɱ olaggetvā chattena dāriyamānena aggadvārena assamaɱ pavisitvā te isayo sīlavante kalyāṇadhamme apabyāmato karitvā atikkami.

1. 'Pāpaɱ' iti natthi-syā 2. Phusatu-machasaɱ -syā 3. Nipphattasohano attho-machasaɱ-[pts 4.] Paṭaliyo - machasaɱ.

[BJT Page 404]
Atha kho bhikkhave sakko devānamindo aṭaliyo upāhanā orohitvā khaggaɱ aññesaɱ datvā chattaɱ apanāmetvā dvāreneva assamaɱ pavisitvā te isayo sīlavante kalyāṇadhamme anuvātaɱ pañjaliko namassamāno aṭṭhāsi. Atha kho bhikkhave te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā sakkaɱ devānamindaɱ gāthāya ajjhabhāsiɱsu:

Gandho isīnaɱ ciradikkhitānaɱ1 kāyā cuto gacchati mālutena,
Ito paṭikkama2 sahassanetta gandho isīnaɱ asuci devarājāti.

Gandho isīnaɱ ciradikkhitānaɱ1 kāyā cuto gacchatu3 mālutena,
Sucitrapupphaɱ sirasmiɱ va mālaɱ [page 227] gandhaɱ etaɱ paṭikaṅkhāma bhante, na hettha devā paṭikkūlasaññinoti.

11. 1. 10.
Isayosamuddakasuttaɱ.

256. Sāvatthiyaɱ -
Bhūtapubbaɱ bhikkhave sambahulā isayo sīlavanto kalyāṇadhammā samuddatīre paṇṇakuṭīsu sammanti.

Tena kho pana samayena bhikkhave devāsurasaṅgāmo samupabbūḷho ahosi, atha kho bhikkhave tesaɱ isīnaɱ sīlavantānaɱ kalyāṇadhammānaɱ etadahosi. Dhammikā kho devā, adhammikā asurā. Siyā pi no asurato bhayaɱ. Yannūna mayaɱ sambaraɱ asurindaɱ upasaṅkamitvā abhayadakkhiṇaɱ yāceyyāmāti.

Atha kho bhikkhave te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā seyyāthāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evameva samuddatīre paṇṇakuṭīsu antarahitā sambarassa asurindassa pamukhe4 pāturahesuɱ. Atha kho bhikkhave te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā sambaraɱ asurindaɱ gāthāya ajjhabhāsiɱsu:

Isayo sambaraɱ pattā yācanti abhayadakkhiṇaɱ,
Kāmaɱ karohi5 te dātuɱ bhayassa abhayassa vāti,

Isīnaɱ abhayaɱ natthi duṭṭhānaɱ sakkasevinaɱ,
Abhayaɱ yācamānānaɱ bhayameva dadāmi voti,

Abhayaɱ yācamānānaɱ bhayameva dadāsi no.
Paṭiggaṇhāma te etaɱ akkhayaɱ6 hotu te bhayaɱ.

Yādisaɱ vapate bījaɱ tādisaɱ harate phalaɱ,
Kalyāṇakārī kalyāṇaɱ pāpakārī ca pāpakaɱ,
Pavuttaɱ tāta te bījaɱ phalaɱ paccanubhossasīti,

1. Ciradakkhitānaɱ-syā 2. Paṭikkamma-machasaɱ. Syā[pts 3.] Gacchati-sīmu. Syā 4. Sammukhe-machasaɱ. 5. Kāmaɱ karoti-sīmu, karosi-syā. 6. Abhayaɱ-syā.

[BJT Page 406]

Atha kho bhikkhave te isayo sīlavanto kalyāṇadhammā sambaraɱ asurindaɱ abhisapitvā1 seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya, pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya, evameva sambarassa asurindassa pamukhe antarahitā samuddatīre paṇṇakuṭīsu pāturahesuɱ.

[page 228] atha kho bhikkhave sambaro asurindo tehi isīhi sīlavantehi kalyāṇadhammehi abhisapito rattiyā sudaɱ tikkhattuɱ ubbijjatīti. 2

Suvīravaggo paṭhamo.

Tatruddānaɱ:

Suvīraɱ susimañceva dhajaggaɱ vepacittino,
Subhāsitaɱ jayañceva kulāvakaɱ na dubbhiyaɱ.
Verocana asurindo isayo araññakañceva isayo ca samuddakāti.

2. Sattavatavaggo,

11. 2. 1

Devā(sattavatapada)suttaɱ. 3

257. Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca: sakkassa bhikkhave devānamindassa pubbe manussabhūtassa satta vatapadāni4 samattāni samādinnāni ahesuɱ, yesaɱ samādinnattā sakko sakkattaɱ ajjhagā.

Katamāni satta vatapadāni?: Yāvajīvaɱ mātāpettibharo assaɱ. Yāvajīvaɱ kulejeṭṭhāpacāyī assaɱ. Yāvajīvaɱ saṇhavāco assaɱ, yāvajīvaɱ apisuṇavāco assaɱ. Yāvajīvaɱ vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvaseyyaɱ, muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaɱvibhāgarato. Yāvajīvaɱ saccavāco assaɱ. Yāvajīvaɱ akkodhano assaɱ. Sacepi me kodho uppajjeyya khippameva naɱ paṭivineyyanti. Sakkassa bhikkhave devānamindassa pubbe manusabhūtassa imāni satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuɱ. Yesaɱ samādinnattā sakko sakkattaɱ ajjhagāti.

Mātāpettibharaɱ jantuɱ kulejeṭṭhāpacāyinaɱ,
Saṇhaɱ sakhilasambhāsaɱ pesuṇeyyappahāyinaɱ,
Maccheravinaye yuttaɱ saccaɱ kodhābhibhūɱ naraɱ,
Taɱ ve devā tāvatiɱsā āhu sappuriso itīti.

1. Abhisapetvā-sīmu, syā. [Pts. 2.] Ubbijjīti-machasaɱ. [Pts] ubbihi - sī1. Ubbīhi-sī2 3. Vatapadasutta-machasaɱ. 4. Vattapadāni-syā.

[BJT Page 408]

11. 2. 2.
(Dutiya) devā( sattavatapada)suttaɱ. 1

258. 2Ekaɱ samayaɱ bhagavā [page 229] sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ, bhagavā etadavoca:

Sakko bhikkhave devānamindo pubbe manussabhūto samāno magho nāma māṇavo ahosi. Tasmā maghavāti vuccati. Sakko bhikkhave devānamindo pubbe manussabhūto samāno pure pure4 dānaɱ adāsi. Tasmā purindadoti vuccati. Sakko bhikkhave devānamindo pubbe manussabhūto samāno sakkaccaɱ dānaɱ adāsi, tasmā sakkoti vuccati. Sakko bhikkhave devānamindo pubbe manussabhūto samāno āvasathaɱ adāsi. Tasmā vāsavoti vuccati. Sakko bhikkhave devānamindo sahassampi atthānaɱ muhuttena cinteti. Tasmā sahassakkhoti vuccati. Sakkassa bhikkhave devānamindassa sujā nāma asurakaññā pajāpatī. Tasmā sujampatīti vuccati. Sakko bhikkhave devānamindo devānaɱ tāvatiɱsānaɱ issariyādhipaccaɱ rajjaɱ kāreti. 5 Tasmā devānamindoti vuccati.

Sakkassa bhikkhave devānamindassa pubbe manussabhūtassa sattavatapadāni samattāni samādinnāni ahesuɱ. Yesaɱ samādinnattā sakko sakkattaɱ ajjhagā.

Katamāni satta vatapadāni: yāvajīvaɱ mātāpettibharo assaɱ. Yāvajīvaɱ kulejeṭṭhāpacāyī assaɱ. Yāvajīvaɱ saṇhavāco assaɱ. Yāvajīvaɱ apisuṇāvāco assaɱ. Yāvajīvaɱ vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvaseyyaɱ, muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaɱvibhāgarato. Yāvajīvaɱ saccavāco assaɱ. Yāvajīvaɱ akkodhano assaɱ. Sacepi me kodho uppajjeyya khippameva naɱ paṭivineyyanti. Sakkassa bhikkhave devānamindassa pubbe manussabhūtassa imāni satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuɱ, yesaɱ samādinnattā sakko sakkattaɱ ajjhagāti.

[page 230] mātāpettibharaɱ jantuɱ kulejeṭṭhāpacāyinaɱ
Saṇhaɱ sakhilasambhāsaɱ pesuṇeyyappahāyinaɱ
Maccheravinaye yuttaɱ saccaɱ kodhābhibhuɱ naraɱ
Taɱ ve devā tāvatiɱsā āhu sappuriso itīti.

11. 2. 3.
Mahāli(sattavatapada)suttaɱ 6.

259. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā vesāliyaɱ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaɱ. Atha kho mahāli7 licchavi8 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdi.

1. Sakkanāmasuttaɱ- machasaɱ. 2. Sāvatthiyaɱ -machasaɱ 3. -Pe-, na dissati. Machasaɱ. [Pts. 4.] Pureti sakideva vuttaɱ-syā machasaɱ [pts 5.] Kāresi-sīmu 6. Mahālisuttaɱ-machasaɱ. 7. Mahālī-syā 8. Licchavī-machasaɱ. -Syā.

[BJT Page 410]
Ekamantaɱ nisinno kho mahāli licchavi bhagavantaɱ etadavoca: diṭṭho vo1 bhante sakko devānamindoti. Diṭṭho me mahāli sakko devānamindoti.

So hi nūna bhante sakkapatirūpako bhavissati. Duddaso hi bhante sakko devānamindoti.

Sakkañcāhaɱ mahāli pajānāmi, sakkakaraṇe ca dhamme. Yesaɱ dhammānaɱ samādinnattā sakko sakkattaɱ ajjhagā, tañca pajānāmi.

Sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno magho nāma māṇavo ahosi. Tasmā " maghavāti" vuccati. Sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno pure pure dānaɱ adāsi. Tasmā purindadoti vuccati. Sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno sakkaccaɱ dānaɱ adāsi. Tasmā sakkoti vuccati. Sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno āvasathaɱ adāsi, tasmā vāsavoti vuccati. Sakko mahāli devānamindo sahassampi atthānaɱ muhuttena cinteti. Tasmā sahassakkhoti vuccati. Sakkassa mahāli devānamindassa sujā nāma asurakaññā pajāpatī. Tasmā sujampatīti vuccati. Sakko mahāli devānamindo devānaɱ tāvatiɱsānaɱ [page 231] issariyādhipaccaɱ rajjaɱ kāreti. Tasmā devānamindoti vuccati.

Sakkassa mahāli devānamindassa pubbe manussabhūtassa satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuɱ, yesaɱ samādinnattā sakko sakkattaɱ ajjhagā.

Katamāni satta vatapadāni: yāvajīvaɱ mātāpettibharo assaɱ. Yāvajīvaɱ kulejeṭṭhāpacāyī assaɱ. Yāvajīvaɱ saṇhavāco assaɱ. Yāvajīvaɱ apisuṇāvāco assaɱ. Yāvajīvaɱ vigatamalamaccherena cetasā agāraɱ ajjhāvaseyyaɱ, muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaɱvibhāgarato. Yāvajīvaɱ saccavāco assaɱ. Yāvajīvaɱ akkodhano assaɱ. Sacepi me kodho uppajjeyya, khippameva naɱ paṭivineyyanti.

Sakkassa mahāli devānamindassa pubbe manussabhūtassa imāni satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuɱ, yesaɱ samādinnattā sakko sakkattaɱ ajjhagāti.
Mātāpettibharaɱ jantuɱ kulejeṭṭhāpacāyinaɱ
Saṇahaɱ sakhilasambhāsaɱ pesuṇeyyappahāyinaɱ
Maccheravinaye yuttaɱ saccaɱ kodhābhibhūɱ naraɱ
Taɱ ve devā tāvatiɱsā āhu sappuriso itīti.

1. Diṭṭho kho bhante bhagavatā-machasaɱ. Diṭṭho no-[pts.]

[BJT Page 412. ]

11. 2. 4.
Daḷiddasuttaɱ.

260. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ bhagavā etadavoca: bhūtapubbaɱ bhikkhave aññataro puriso imasmiɱ yeva rājagahe manussadaḷiddo ahosi, manussakapaṇo, manussavarāko. So tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaɱ samādiyi. Sīlaɱ samādiyi. Sutaɱ samādiyi. Cāgaɱ samādiyi. Paññaɱ samādiyi.

So tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaɱ samādiyitvā sīlaɱ samādiyitvā sutaɱ samādiyitvā cāgaɱ samādiyitvā paññaɱ samādiyitvā kāyassa bhedā parammaraṇā [page 232] sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajji devānaɱ tāvatiɱsānaɱ sahavyataɱ. So aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca.

Tatra sudaɱ bhikkhapava devā tāvatisaɱsā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: acchariyaɱ vata bho abbhūtaɱ vata bho ayaɱ hi devaputto pubbe manussa bhūto samāno manussadaḷiddo ahosi, manussakapaṇo manussavarāko. So kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapanno devānaɱ tāvatiɱsānaɱ sahavyataɱ. So aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā cāti.

Atha kho bhikkhave sakko devānamindo deve tāvatiɱse āmantesi: mā kho tumhe mārisā etassa devaputtassa ujjhāyittha. Eso kho mārisā devaputto pubbe manussabhūto samāno tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaɱ samādiyi. Sīlaɱ samādiyi. Sutaɱ samādiyi. Cāgaɱ samādiyi. Paññaɱ samādiyi. So tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaɱ samādiyitvā sīlaɱ samādiyitvā sutaɱ samādiyitvā cāgaɱ samādiyitvā paññaɱ samādiyitvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapanno devānaɱ tāvatiɱsānaɱ sahavyataɱ. So aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā cāti.

Atha kho bhikkhave sakko devānamindo deve tāvatiɱse anunayamāno tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi:

Yassa saddhā tathāgate acalā suppatiṭṭhitā1
Sīlañca yassa kalyāṇaɱ ariyakantaɱ pasaɱsitaɱ,

1. Supatiṭṭhitā -syā.

[BJT Page 414]
Saṅghe pasādo yassatthi ujubhūtañca dassanaɱ,
Adaḷiddoti taɱ āhu amoghaɱ tassa jivitaɱ.

Tasmā saddhañca sīlañca pasādaɱ dhammadassanaɱ,
Anuyuñjetha medhāvī saraɱ buddhāna sāsananti.

11. 2. 5.
Rāmaṇeyyakasuttaɱ.

261. Sāvatthiyaɱ-
Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaɱ etadavoca: kinnukho bhante bhūmirāmaṇeyyakanti?

(Bhagavā:)
[page 233] ārāmacetyā vanacetyā pokkharaññā1 sunimmitā,
Manussarāmaṇeyyassa kalaɱ nāgghanti soḷasiɱ.

Gāme vā yadi vā raññe ninne vā yadi vā thale,
Yattha arahanto viharanti taɱ bhūmiɱ2 rāmaṇeyyakanti.

11. 2. 6.
Yajamānasuttaɱ

262. Ekaɱ samayaɱ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Yajamānānaɱ manussānaɱ puññapekkhāna pāṇinaɱ,
Karotaɱ opadhikaɱ puññaɱ kattha dinnaɱ mahapphalanti.

(Bhagavā:)
Cattāro ca paṭipannā cattāro ca phale ṭhitā,
Esa saṅgho ujubhūto paññāsīlasamāhito.

Yajamānānaɱ manussānaɱ puññapekkhāna pāṇinaɱ,
Karotaɱ opadhikaɱ puññaɱ saṅghe dinnaɱ mahapphalanti.

11. 2. 7.
Vandanāsuttaɱ.

263. Sāvatthiyaɱ -
Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti, paṭisallīno. Atha kho sakko ca devānamindo brahmā ca sahampatī yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu, upasaṅkamitvā paccekaɱ dvārabāhaɱ nissāya aṭṭhaɱsu. Atha kho sakko devānamindo bhagavato santike imaɱ gāthaɱ abhāsi:

1. Pokkharañño - katthaci. 2. Bhūmi- katthaci.

[BJT Page 416]
Uṭṭhehi1 vīra vijitasaṅgāma pannabhāra anaṇa vicara loke,
Cittañca te suvimutataɱ cando yathā paṇṇarasāya rattinti.

(Bhagavā:)
[page 234] na kho devānaminda tathāgatā evaɱ vanditabbā. Evañca kho devānaminda tathāgatā vanditabbā:

Uṭṭhehi1 vīra vijitasaṅgāma satthavāha anaṇa vicara loke,
Desassu2 bhagavā dhammaɱ aññātāro bhavissantīti.

11. 2. 8

Sakkanamassanasuttaɱ3.

264. Sāvatthiyaɱ-

Bhūtapubbaɱ bhikkhave sakko devānamindo mātalī saṅgāhakaɱ āmantesi: yojehi samma mātali sahassayuttaɱ ājaññarathaɱ. Uyyānabhūmiɱ gacchāma subhūmiɱ dassanāyāti.

Evaɱ bhaddantavāti kho bhikkhave mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaɱ ājaññarathaɱ yojetvā sakkassa devānamindassa paṭivedesi: yutto kho te mārisa sahassayutto ājaññaratho yassadāni kālaɱ maññasīti,

Atha kho bhikkhave sakko devānamindo vejayantapāsādā orohanto pañjaliko4 sudaɱ puthuddisā namassati. Atha kho bhikkhave mātalisaṅgāhako sakkaɱ devānamindaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Taɱ namassanti tevijjā sabbe bhūmmā ca khattiyā,
Cattāro ca mahārājā tidasā ca yasassino,
Atha kho nāma so yakkho yaɱ tvaɱ sakka namassasīti,

(Sakko:)
Maɱ namassanti tevijjā sabbe bhummā ca khattiyā,
Cattāro ca mahārājā tidasā ca yassasino.

Ahañca sīlasampanne cirarattasamāhite,
Sammā pabbajite vande brahmacariyaparāyane.

Ye gahaṭṭhā puññakarā sīlavanto upāsakā,
Dhammena dāraɱ posenti te namassāmi mātalīti.

(Mātali:)
Seṭṭhā hi kira lokasmiɱ ye tvaɱ sakka namassasi,
Ahampi te namassāmi ye namassasi vāsavāti.

(Therā:)
Idaɱ vatvāna maghavā devarājā sujampati,
Puthuddisā namassitvā pamukho rathamāruhīti.

1. Uṭṭhāhi-syā. -[Pts] si1, 2 2. Desetu-[pts. 3.] Paṭhamasakka-suttaɱ, syā, gahaṭṭhavandanā suttaɱ. Machasaɱ. 4. Añjaliɱ katvā-machasaɱ.

[BJT Page 418]

11. 2. 9.

Dutiyasakkanamassanasuttaɱ1.

265. [page 235]
Sāvatthiyaɱ-2

Bhūtapubbaɱ bhikkhave sakko devānamindo mātalisaṅgāhakaɱ3 āmantesi: yojehi samma mātali, sahassayuttaɱ ājaññarathaɱ. Uyyānabhūmiɱ gacchāma subhūmiɱ dassanāyāti.

Evaɱ bhaddantavāti kho bhikkhave mātalisaṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaɱ ājaññarathaɱ yojetvā sakkassa devānamindassa paṭivedesi: yutto kho te mārisa sahassayutto ājaññaratho yassadāni kālaɱ maññasīti,

Atha kho bhikkhave sakko devānamindo vejayantapāsādā orohanto pañjaliko4 sudaɱ bhagavantaɱ namassati.

Atha kho bhikkhave mātalisaṅgāhako sakkaɱ devānamindaɱ gāthāya ajjhabhāsi:
Yaɱ hi devā manussā ca taɱ namassanti vāsava,
Atha ko nāma so yakkho yaɱ tvaɱ sakka namassasīti?

(Sakko:)
Yo5 idha sammāsambuddho asmiɱ loke sadevake,
Anomanāmaɱ satthāraɱ taɱ namassāmi mātali.

Yesaɱ rāgo ca doso ca avijjā ca virājitā,
Khīṇāsavā arahanto te namassāmi mātali.

Ye rāgadosavinayā avijjāsamatikkamā,
Sekhā6 apacayārāmā appamattānusikkhare,
Te namassāmi mātalīti.

(Mātali:)
Seṭṭhā hi kira lokasmiɱ ye tvaɱ sakka namassasi,
Ahampi te namassāmi ye namassasi vāsavāti.

(Therā:)
Idaɱ vatvāna maghavā devarājā sujampati,
Bhagavantaɱ namassitvā pamukho rathamāruhīti.

11. 2. 10.

Tatiyasakkanamassanasuttaɱ7,

266. Evaɱ me sutaɱ. 8 Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane ānāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ. Bhagavā etadavoca:

1. Satthāravandanāsuttaɱ-machasaɱ, 2 sāvatthiyaɱ jetavane-ma, 3. Mātaliɱ saṅgāhakaɱ. Katthaci 4. Añjaliɱ katvā-machasaɱ. 5. So-[pts 6.] Sekkhā-machasaɱ. Syā 7. Saṅghavandanā suttaɱ-machasaɱ. 8. Sāvatthiyaɱ jetavane tatra, -pe etadavoca-machasaɱ.

[BJT Page 420]
Bhūtapubbaɱ bhikkhave sakko devānamindo mātalisaṅgāhakaɱ āmantesi: yojehi samma mātali, sahassayuttaɱ ājaññarathaɱ uyyānabhūmiɱ gacchāma subhūmiɱ dassanāyāti.

[page 236] evaɱ bhaddantavāti kho bhikkhave, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaɱ ājaññarathaɱ yojetvā sakkassa devānamindassa paṭivedesi: yutto kho te mārisa, sahassayutto ājaññaratho, yassa'dāni kālaɱ maññasīti. Atha kho bhikkhave sakko devānamindo vejayantapāsādā orohanto pañjaliko sudaɱ bhikkhusaṅghaɱ namassati. Atha kho bhikkhave, mātali saṅgāhako sakkaɱ devānamindaɱ gāthāhi1 ajjhabhāsi:

Taɱ hi ete namasseyyuɱ pūtidehasayā narā,
Nimuggā kuṇapasmete2 khuppipāsā3 samappitā.

Kinnu tesaɱ pihayasi anāgārāna vāsava,
Ācāraɱ isinaɱ4 brūhi taɱ suṇoma vaco tavāti.

(Sakko:)
Etaɱ tesaɱ pihayāmi anāgārāna mātali,
Yamhā gāmā pakkamanti anapekkhā vajanti te.

Na tesaɱ koṭṭhe openti na kumbhe5 na khalopiyaɱ6,
Paraniṭṭhitamesānā7 tena yāpenti subbatā,
Sumantamantino dhīrā tuṇhībhūtā samañcarā,

Devā viruddhā asurehi puthu maccā ca mātali,
Aviruddhā viruddhesu attadaṇḍesu nibbutā,
Sādānesu anādānā te namassāmi mātalīti,

(Mātali:)
Seṭṭhā hi kira lokasmiɱ ye tvaɱ sakka namassasi,
Ahampi te namassāmi ye namassasi vāsavāti

(Therā:)
Idaɱ sutvāna maghavā devarājā sujampati,
Bhikkhusaṅghaɱ namassitvā pamukho rathamāruhīti,

Sattavatavaggo dutiyo.

Tatruddānaɱ:

Vatapadena8 tayo vuttā daḷiddañca rāmaṇeyyakaɱ,
Yajamānañca vandanā tayo sakkanamassanāti.

1. Gāthāya-machasaɱ syā [pts. 2.] Kuṇapamhete- machasaɱ. Kuṇapesvete-katthaci, 3. Khuppipāsa-machasaɱ. 4. Isītaɱ-[pts 5.] Kumbhā-syā [pts 6.] Kalopiyaɱ-machasaɱ. Syā 7. Pariniṭaṭhitamesanā-syā. 8. Dve pana-machasaɱ. [Pts.]
[BJT Page 422. ]

3. Sakkapañcakaɱ

11. 3. 1.

Jhatvā1suttaɱ

267. 2Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā [page 237] sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ aṭṭhāsi. Ekamantaɱ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaɱ gāthāya ajjhabhāsi:

Kiɱsu jhatvā3 sukhaɱ seti kiɱsu jhatvā3 na socati,
Kissassa4 ekadhammassa vadhaɱ rocesi gotamāti.

(Bhagavā:)
Kodhaɱ jhatvā3 sukhaɱ seti kodhaɱ jhatvā3 na socati,
Kodhassa visamūlassa madhuraggassa vāsava,
Vadhaɱ ariyā pasaɱsanti taɱ hi jhatvā3 na socatī ti.

11. 3. 2.
Dubbaṇṇiyasuttaɱ

268. Sāvatthiyaɱ-5
Bhūtapubbaɱ bhikkhave, aññataro yakkho dubbaṇṇo okoṭimako sakkassa devānamindassa āsane nisinno ahosi. Tatra sudaɱ bhikkhave devā tāvatiɱsā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: acchariyaɱ vata bho, abbhūtaɱ vata bho, ayaɱ yakkho dubbaṇṇo okoṭimako sakkassa devānamindassa āsane nisinnoti. 6 Yathā yathā kho bhikkhave, devā tāvatiɱsā ujjhāyanti khīyanti vipācenti, tathā tathā so yakkho abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro ca.

Atha kho bhikkhave devā tāvatiɱsā yena sakko devānamindo tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā sakkaɱ devānamindaɱ etadavocuɱ: idha te mārisa aññataro yakkho dubbaṇṇo okoṭimako tumhākaɱ7 āsane nisinno. Tatra sudaɱ mārisa devā tāvatiɱsā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: acchariyaɱ vata bho abbhūtaɱ vata bho ayaɱ yakkho dubbaṇṇo okoṭimako [page 238] sakkassa devānamindassa āsane nisinnoti. Yathā yathā kho mārisa devā tāvatiɱsā ujjhāyanti khīyanti vipācenti, tathā tathā so yakkho abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro cāti. So hi nūna mārisā kodhabhakkho yakkho bhavissatī ti.

1. Chetvā suttaɱ-machasaɱ. [Pts 2.] Sāvatthiyaɱ jetavane-machasaɱ 3. Chetvā-machasaɱ [pts. 4.] Kissassu-machasaɱ. 5. Sāvatthiyaɱ jetavane. Tatra kho -pe etadavoca-machasaɱ. 6. Nisinno hoti. [Pts. 7.] Sakkassa devānamindassa-machasaɱ.
[BJT Page 424]

Atha kho bhikkhave, sakko devānamindo yena so kodhabhakkho yakkho tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekaɱsaɱ uttarāsaṅgaɱ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaɱ paṭhaviyaɱ nihantvā yena so kodhabhakkho yakkho tenañjaliɱ paṇāmetvā tikkhattuɱ nāmaɱ sāvesi sakko'haɱ1 mārisa devānamindo, sakko'haɱ2 mārisa devānamindoti.
Yathā yathā kho bhikkhave, sakko devānamindo nāmaɱ sāveti, tathā tathā so yakkho dubbaṇṇataro ceva ahosi okoṭimakataro ca. Dubbaṇṇataro ceva hutvā okoṭimakataro ca tatthevantaradhāyīti.

Atha kho bhikkhave sakko devānamindo sake āsane nisīditvā deve tāvatiɱse anunayamāno tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi.

Na sūpahatacitto'mhi nāvattena3 suvānayo,
Na vo cirāhaɱ kujhāmi kodho mayi nāvatiṭṭhati.

Kuddho'haɱ4 pharusaɱ brūmi na ca dhammāni kittaye,
Sanniggaṇhāmi attānaɱ sampassaɱ atthamattanoti.

11. 3. 3.

Māyāsuttaɱ5.

269, Sāvatthiyaɱ6 -

Bhūtapubbaɱ bhikkhave, vepacitti asurindo ābādhiko ahosi, dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho bhikkhavo, sakko devānamindo yena vepacitti asurindo tenupasaṅkami gilānapucchako.

Addasā kho bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaɱ devānamindaɱ dūrato'va āgacchantaɱ. Disvāna sakkaɱ devānamindaɱ etadavoca: tikiccha maɱ devānamindāti.
[page 239]
Vācehi maɱ vepacitti sambarīmāyanti. Na tāvāhaɱ vācemi yāvāhaɱ mārisa asure paṭipucchāmīti,

Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo asure paṭipucchi: vācemahaɱ mārisā sakkaɱ devānamindaɱ sambarīmāyanti. Mā kho tvaɱ mārisa vācesi sakkaɱ devānamindaɱ sambarīmāyanti.

Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo sakkaɱ devānamindaɱ gāthāya ajjhabhāsi:
Māyāvī7 maghavā sakka devarājā8 sujampati,
Upeti nirayaɱ ghoraɱ sambaro'va sataɱ samanti.

1. Sāveti-sīmu, machasaɱ. Syā 2. Sakkāhaɱ-syā 3. Nāvaṭṭena -syā [pts 4.] Kuddhāhaɱ na pharusaɱ brūmi-machasaɱ. Syā. [Pts. 5.] Sambarimāyā suttaɱ-machasaɱ 6. Sāvatthiyaɱ -pe - bhagavā etadavoca -machasaɱ 7. Māyāvi-[pts 8.] Devarāja -machasaɱ.

[BJT Page 426. ]

11. 3. 4
Accayasuttaɱ.

270. 1Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena dve bhikkhū sampayojesuɱ. Tatreko bhikkhu accasarā. Atha kho so bhikkhu tassa bhikkhuno santike accayaɱ accayato deseti2. So bhikkhu na paṭigaṇhāti. 3

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etadavocuɱ: idha bhante dve bhikkhū sampayojesuɱ. Tatreko bhikkhu accasarā. Atha kho so bhante bhikkhu tassa bhikkhuno santike accayaɱ accayato deseti. So bhikkhu na paṭigaṇhātīti.

Dve me bhikkhave bālā: yo ca accayaɱ accayato na passati, yo ca accayaɱ desentassa yathādhammaɱ na paṭigaṇhāti. Ime kho bhikkhave, dve bālā. Dve me bhikkhave paṇḍitā: yo ca accayaɱ accayato passati, yo ca accayaɱ desentassa yathādhammaɱ paṭigaṇhāti. Ime kho bhikkhave dve paṇḍitā,

Bhūtapubbaɱ bhikkhave sakko devānamindo sudhammāyaɱ sabhāyaɱ deve tāvatiɱse anunayamāno tāyaɱ velāyaɱ imaɱ gāthā abhāsi.

[page 240]
Kodho vo vasamāyātu mā ca mitte hi vo jarā,
Agarahiyaɱ mā garahittha mā ca bhāsittha pesuṇaɱ,
Atha pāpajanaɱ kodho pabbato cābhimaddatīti,

11. 3. 5
Akkodhasuttaɱ

271. Evaɱ me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvatthiyaɱ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena4 kho pana samayena dve bhikkhū sampayojesuɱ. Tatreko bhikkhu accasarā. Atha kho so bhikkhu tassa bhikkhuno santike accayaɱ accayato deseti. So bhikkhu na paṭigaṇhāti.

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiɱsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekamantaɱ nisīdiɱsu. Ekamantaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etadavocuɱ: idha bhante dve bhikkhū sampayojesuɱ. Tatreko bhikkhu accasarā. Atha kho so bhante bhikkhu tassa bhikkhuno santike accayaɱ accayato deseti. So bhikkhu na paṭigaṇhātīti.

Dve me bhikkhave bālā: yo ca accayaɱ accayato na passati, yo ca accayaɱ desentassa yathādhammaɱ na paṭigaṇhāti. Ime kho bhikkhave, dve bālā. Dve me bhikkhave paṇḍitā: yo ca accayaɱ accayato passati, yo ca accayaɱ desentassa yathādhammaɱ paṭigaṇhāti. Ime kho bhikkhave dve paṇḍitā,

Bhūtapubbaɱ bhikkhave sakko devānamindo sudhammāyaɱ sabhāyaɱ deve tāvatiɱse anunayamāno tāyaɱ loyaɱ imaɱ gāthaɱ abhāsi.

Mā vo kodho ajjhabhavi mā ca kujjhittha kujjhanaɱ,
Akkodho avihiɱsā ca ariyesu vasati sadā5
Atha pāpajanaɱ kodho pabbato vābhimaddatīti.

Sakkapañcakaɱ.

1. Sāvatthiyaɱ-pe- ārāme -machasaɱ. 2. Desesi-[pts 3.] Nappaṭiggaṇhāti -machasaɱ. Na paṭiggaṇhāti-syā 4. Tatra kho bhagavā -pe - etadavoca -machasaɱ syā. [Pts 5.] Ariyesu ca paṭipadā-machasaɱ.

[BJT Page 428]

Tatruddānaɱ:

Jhatvā dubbaṇṇiya māyā accayena akodhano,
Desitaɱ buddhaseṭṭhena idaɱ hi sakkapañcakanti.

Sakkasaɱyuttaɱ samattaɱ.

Devatā devaputto ca rājā māro ca bhikkhunī,
Brahmā brāhmaṇa vaṅgīso vana yakkhena vāsavoti.

Sagāthavaggo niṭṭhito.