Saṃyutta Nikāya
I. Sagātha Vagga
3. Kosala Saṃyutta
2. Aputtaka Vaggo
Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.
Sutta 11
Satta-Jaṭila Suttaṃ
[11.1][rhyc] Evam me sutaṃ ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Pubbārāme Migāra-mātu pāsāde.|| ||
Tena kho pana samayena Bhagavā sāyaṇha-samayaṃ paṭisallāṇā vuṭṭhito bahi-dvāra-koṭṭhake nisinno hoti.|| ||
Atha kho rājā Pasenadikosalo yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
[78] Tena kho pana samayena satta ca jaṭilā||
satta ca Nigaṇṭhā||
satta ca acelakā||
satta ca ekasāṭakā||
satta ca paribbājakā||
parūḷhakacchanakhalomā khāri-vidham-ā-dāya Bhagavato avidūre ati-k-kamanti.|| ||
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo uṭṭhāy āsanā ekaṃsaṃ uttarā-saṅgaṃ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṃ paṭhaviyaṃ nihantvā yena te satta ca jaṭilā||
satta ca Nigaṇṭhā||
satta ca acelakā||
satta ca ekasāṭakā||
satta ca paribbājakā||
ten'añjaliṃ paṇāmetvā ti-k-khattuṃ nāmaṃ sāvesi:||
"Rājāhaṃ bhante Pasenadi Kosalo,||
rājāhaṃ bhante Pasenadī Kosalo,||
rājāhaṃ bhante Pasenadī Kosalo" ti.|| ||
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo acira-pakkantesu tesu sattasu ca jaṭilesu||
sattasu ca Nigaṇṭhesu||
sattasu ca acelakesu||
sattasu ca ekasāṭakesu||
sattasu ca paribbājakesu||
yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
"Ye te bhante loke Arahanto vā Arahatta Maggaṃ vā samāpannā ete tseṃ aññatarā" ti.|| ||
"Dujjānaṃ kho etaṃ mahārāja tayā gihinā kāma-bhoginā putta-sambādha-sayanaṃ ajjhā-vasantena Kāsīka-candanaṃ pacc'anubhontena mālā-gandha-vilepanaṃ dhāra-yantena jāta-rūpa-rajataṃ sādi-yantena ime vā Arahanto ime vā Arahatta Maggaṃ samāpannā.|| ||
Saṃvāsena kho maharāja sīlaṃ veditabbaṃ.|| ||
Tañ ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ.|| ||
Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||
Paññavatā no duppaññena.|| ||
Saṃvohārena kho mahārāja soceyyaṃ veditabbaṃ.|| ||
Tañ ca ko dīghena addhunā na ittaraṃ.|| ||
Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||
Paññavatā no duppaññena.|| ||
Āpadāsu kho mahārāja thāmo veditabbo.|| ||
So ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ.|| ||
Manasikarotā na amana-sikarotā.|| ||
Paññavatā no duppaññena.|| ||
[79] Sākacachāya kho mahārāja paññā veditabbā.|| ||
Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ1.|| ||
Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||
Paññavatā no duppaññenā" ti.|| ||
■
"Acchariyaṃ bhante abbhutaṃ bhante, yāva su-bhāsitamidaṃ bhantena Bhagavatā:|| ||
'Dujjānaṃ kho etaṃ mahārāja tayā gihinā kāma-bhoginā putta-sambādha-sayanaṃ ajjhā-vasantena Kāsīka-candanaṃ pacc'anubhontena mālā-gandha-vilepanaṃ dhāra-yantena jāta-rūpa-rajataṃ sādi-yantena||
'ime vā Arahanto ime vā Arahatta Maggaṃ samāpannā.|| ||
Saṃvāsena kho maharāja sīlaṃ veditabbaṃ.|| ||
Tañ ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ1.|| ||
Manasikarotā no amana-sikarotā, paññavatā2 no duppaññena.|| ||
Saṃvohārena kho mahārāja soceyyaṃ veditabbaṃ.|| ||
Tañ ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ1.|| ||
Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||
Paññavatā no duppaññena.|| ||
Āpadāsu kho mahārāja thāmo veditabbo.|| ||
So ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ.|| ||
Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||
Paññavatā no duppaññena.|| ||
Sākacchāya kho mahārāja paññā veditabbā.|| ||
Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ1.|| ||
Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||
Paññavatā no duppaññenā' ti.|| ||
Ete bhante mama purisā cārā ocarakā jana-padaṃ ocaritvā āga-c-chanti.|| ||
Tehi paṭhamaṃ ociṇnaṃ ahaṃ pacchā oyāyissāmi.|| ||
Idāni te bhante rajojallaṃ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappita-kesamassū odātavattha-vasanā pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārayissantī" ti.|| ||
Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi:|| ||
Na vaṇṇarūpena naro sujāno||
Na vissase ittaradassanena,||
Susaññatānaṃ hi viyañjanena||
Asaññatā lokam imaṃ caranti.|| ||
Patirūpako mattikā kuṇḍaloca||
Lohaḍḍhamāsova suvaṇṇachanno,||
Caranti eke parivārachannā||
Anto asuddhā bahi sobhamānā.|| ||
§
Sutta 12
Pañca-Rāja Suttaṃ
[12.1][rhyc] Evam me sutaṃ ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||
Tena kho pana samayena pañcannaṃ rājūnaṃ Pasenadipamukhānaṃ pañcahi||
kāma-guṇehi samappitānaṃ samaṅgībhūtānaṃ paricāraya-mānānaṃ ayam antarā kathā udapādi:||
"Kin nu kho kāmānaṃ aggan" ti?|| ||
Tatr'ekacce evam āhaṃsu:||
"Rūpā kāmānaṃ aggan" ti.|| ||
Ekacce evam āhaṃsu:||
"Saddā kāmānaṃ aggan" ti.|| ||
Ekacce evam āhaṃsu:||
"Gandhā kāmānaṃ aggan" ti.|| ||
Ekacce evam āhaṃsu:||
"Rasā kāmānaṃ aggan" ti.|| ||
Ekacce evam [80] āhaṃsu:||
"Phoṭṭhabbā kāmānaṃ aggan" ti.|| ||
Yato kho te rājāno nāsakkhiṃsu añña-maññaṃ saññāpetuṃ.|| ||
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo te rājāno etad avoca:|| ||
"Āyāma mārisā yena Bhagavā ten'upasaṅkamissāma.|| ||
Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ etam atthaṃ paṭipucchissāma.|| ||
Yathā no Bhagavā vyākarissati tathā naṃ dhāressāmā" ti.|| ||
"Evaṃ mārisā" ti kho te rājāno rañño Pasenadissa Kosalassa paccassosuṃ.|| ||
Atha kho te pañca rājāno Pasenadippamukhā yena Bhagavā ten'upasaṅkamiṃsu.|| ||
Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
"Idha bhante amhākaṃ pañcannaṃ rājūnaṃ pañcahi kāma-guṇehi samappitānaṃ samaṅgībhūtānaṃ paricāraya-mānānaṃ ayam antarā kathā udapādi:
'Kin nu kho kāmānaṃ aggan' ti?|| ||
Ekacce evam āhaṃsu:||
'Rūpā kāmānaṃ aggan' ti.|| ||
Ekacce evam āhaṃsu:||
'Saddā kāmānaṃ aggan' ti.|| ||
Ekacce evam āhaṃsu:||
'Gandhā kāmānaṃ aggan' ti.|| ||
Ekacce evam āhaṃsu:||
'Rasā kāmānaṃ aggan' ti.|| ||
Ekacce evam āhaṃsu:||
'Phoṭṭhabbā kāmānaṃ aggan' ti.|| ||
Kin nu kho bhante kāmānaṃ aggana" ti?|| ||
■
"Manāpapariyan taṃ khv'āhaṃ mahārāja pañcasu kāma-guṇesu agganti vadāmi.|| ||
Te ca mahārāja rūpā ekaccassa manāpā honti.|| ||
Te ca rūpā ekaccassa amanāpā honti.|| ||
Ye hi ca yo rūpehi atta-mano hoti,||
paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tehi rūpehi aññaṃ rūpaṃ uttaritaraṃ vā||
paṇītataraṃ vā na pattheti.|| ||
Te tassa rūpā paramā honti.|| ||
Te tassa rūpā anuttarā honti.|| ||
Te ca mahārāja saddā ekacchassa manāpā honti.|| ||
Te ca saddā ekaccassa amanāpā honti.|| ||
Ye hi ca yo saddehi atta-mano hoti,||
paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tehi saddehi aññaṃ saddaṃ uttaritaraṃ vā||
paṇītataraṃ vā na pattheti,||
te tassa saddā paramā honti.|| ||
Te tassa saddā anuttarā honti.|| ||
Te ca mahārāja gandhā ekacchassa manāpā honti.|| ||
Te ca gandhā ekaccassa amanāpā honti.|| ||
Ye hi ca yo gandhehi atta-mano hoti,||
paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tehi gandhehi aññaṃ gandhaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na pattheti,||
te tassa gandhā paramā honti.|| ||
Te tassa gandhā anuttarā honti.|| ||
Te ca mahārāja rasā ekaccassa manāpā honti.|| ||
Te ca rasā ekaccassa amanāpā honti.|| ||
Ye hi ca yo rasehi atta-mano hoti,||
paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tehi rasehi aññaṃ rasaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na pattheti,||
te tassa rasā paramā honti.|| ||
Te tassa rasā anuttarā honti.|| ||
Te ca mahārāja phoṭṭhabbā ekaccassa manāpā honti.|| ||
Te ca phoṭṭhabbā ekaccassa amanāpā honti.|| ||
[81] Ye hi ca yo poṭṭhabbehi atta-mano hoti,||
paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tehi phoṭṭhabbehi aññaṃ phoṭṭhabbaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na pattheti.|| ||
Te tassa phoṭṭhabbā paramā honti.|| ||
Te tassa phoṭṭhabbā anuttarā hontī" ti.|| ||
Tena kho pana samayena Candanaṅgaliko upāsako tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti.|| ||
Atha kho candanaṅgaliko upāsako uṭṭhāy āsanā ekaṃsaṃ uttarā-saṅgaṃ karitvā yena Bhagavā ten'añjaliṃ paṇāmetvā Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
"Paṭibhāti maṃ Bhagavā,||
paṭibhāti maṃ sugatā" ti.|| ||
"Paṭibhātu taṃ Candanaṅgalikā" ti Bhagavā avoca.|| ||
Atha kho Candanaṅgaliko upāsako Bhagavato sammukhā tadanurūpāya gāthāya abhitthavi:|| ||
"Padumaṃ yathā kokanadaṃ sugandhaṃ||
Pāto siyā phullam avītagandhaṃ,||
Aṅgīrasaṃ passa virocamānaṃ||
Tapannam ādiccam iv'antalikkhe" ti.|| ||
Atha kho te pañca rājāno Candanaṅgalikaṃ upāsakaṃ pañcahi uttarāsaṅgehi acchādesuṃ.|| ||
Atha kho Candanaṅgaliko upāsako tehi pañcahi uttarāsaṅgehi Bhagavantaṃ acchādesī.|| ||
§
Sutta 13
Doṇapāka Suttaṃ
[13.1][rhyc][ati-olen] Evam me sutaṃ ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||
Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo doṇapākaṃ sudaṃ paribhuñjati.|| ||
Atha kho rājā Pasenadi kosalo bhuttāvī mahassāsī yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Atha kho Bhagavā taṃ rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ bhuttāviṃ mahassāsiṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi:|| ||
"Manujassa sadā satīmato||
mattaṃ jānato laddhabhojane,||
Tanu tassa bhavanti vedanā||
sanikaṃ jīrati āyu pālayan" ti.|| ||
[82] Tena kho pana samayena sudassano māṇavo rañño Pasenadissa Kosalassa piṭṭhito ṭhito hoti.|| ||
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Sudassanaṃ māṇavaṃ āmantesi:|| ||
"Ehi tvaṃ tāta Sudassana,||
Bhagavato santike imaṃ gāthaṃ pariyāpuṇitvā mama bhattābhihāre bhāsa.|| ||
Ahañ ca te devasikaṃ kahāpaṇasataṃ niccabhikkhaṃ3 pavattayissāmī" ti.|| ||
"Evaṃ devā" ti kho sudassano māṇavo rañño Pasenadissa Kosalassa paṭi-s-sutvā Bhagavato santike imaṃ gāthaṃ pariyāpuṇitvā Pasenadissa Kosalassa bhattābhihāre sudaṃ bhāsati:|| ||
"Manujassa sadā satīmato mattaṃ jānato laddhabhojane,||
Tanu tassa bhavanti vedanā sanikaṃ jīrati āyupālayan" ti.|| ||
Atha kho rājā Pasenadi kosalo anupubbena nāḷi-kodana-paramatāya saṇṭhāsi.|| ||
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo aparena samayena sallikhitagatto pāṇinā gattāni anumajjanto tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:|| ||
"Ubhayena vata maṃ so Bhagavā atthena anukampi,||
diṭṭha-dhammikena c'eva atthena samparāyikena cā" ti.|| ||
§
Sutta 14
Paṭhama Saṅgāma Suttaṃ
[14.1][rhyc][than] Evam me sutaṃ:|| ||
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||
Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto catur'aṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ abbhūyyāsi yena Kāsī.|| ||
2. Assosi kho rājā Pasenadi Kosalo "Rājā kira Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto catur'aṅginiṃ senaṃ sannayhitvā mamaṃ abbhūyyāto yena Kāsī" ti.|| ||
3. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo catur'aṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ Māgadhaṃ Ajātasattuṃ Vedehi-puttaṃ paccuyyāsi yena Kāsī.|| ||
[83] 4. Atha kho rājā ca Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rājā ca Pasenadi Kosalo saṅgāmesuṃ.|| ||
Tasmiṃ kho pana saṅgāme rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ parājesi.|| ||
Parājito ca rājā Pasenadi Kosalo sakameva rāja-dhāniṃ Sāvatthiṃ pāyāsi.|| ||
5. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇha-samayaṃ nivāsetvā patta-cīvaraṃ ādāya Sāvatthiṃ piṇḍāya pavisiṃsu.|| ||
Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta-paṭikkantā yena Bhagavā ten'upasaṅkamiṃsu.|| ||
Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinnā kho te bhikkhu Bhagavantaṃ etad avocuṃ:|| ||
6. Idha bhante rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto catur'aṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ abbhūyyāsi yena Kāsī.|| ||
Assosi kho rājā Pasenadi Kosalo "Rājā kira Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto catur'aṅginiṃ senaṃ sannayhitvā mamaṃ abbhūyyāto yena Kāsī" ti.|| ||
Atha kho bhante rājā Pasenadi Kosalo catur'aṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ Māgadhaṃ Ajātasattuṃ Vedehi-puttaṃ paccuyyāsi yena Kāsī.|| ||
Atha kho bhante rājā ca Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rājā ca Pasenadi Kosalo saṅgāmesuṃ.|| ||
Tasmiṃ kho pana bhante,||
saṅgāme rājā Māgadho Ajātasattu vedehi putto rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ parājesi.|| ||
Parājito ca bhante,||
rājā Pasenadi Kosalo sakameva rāja-dhāniṃ Sāvatthiṃ pāyāsī" ti.|| ||
7. "Rājā bhikkhave, Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto pāpa-mitto||
pāpa-sahāyo||
pāpa-sampavaṅko.|| ||
Rājā ca kho bhikkhave,||
Pasenadi Kosalo kalyāṇa-mitto||
kalyāṇa-sahāyo||
kalyāṇa-sampavaṅko.|| ||
Ajjatañ ca bhikkhave rājā Pasenadi Kosalo imaṃ rattiṃ dukkhaṃ sessati parājito" ti.|| ||
"Jayaṃ veraṃ pasavati dukkhaṃ seti parājito,||
Upasanto sukhaṃ seti hitvā jayaparājayan" ti.|| ||
§
Sutta 15
Dutiya Saṅgāma Suttaṃ
[15.1][rhyc][than] Evam me sutaṃ:|| ||
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||
8. Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto catur'aṅginiṃ||
[84] Senaṃ sannayhitvā rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ abbhūyyāsi yena Kāsī.|| ||
9. Assosi kho rājā Pasenadi Kosalo "Rājā kira Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto catur'aṅginiṃ senaṃ sannayhitvā mamaṃ abbhūyyāto yena Kāsī" ti.|| ||
10. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo catur'aṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ Māgadhaṃ Ajātasattuṃ Vedehi-puttaṃ paccuyyāsi yena Kāsī.|| ||
11. Atha kho rājā ca Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rajā ca Pasenadi Kosalo saṅgāmesuṃ.|| ||
Tasmiṃ kho pana saṅgāme rājā Pasenadi Kosalo rājānaṃ Māgadhaṃ Ajātasattuṃ Vedehi-puttaṃ parājesi||
jīvagāhañ ca naṃ aggahesi.|| ||
12. Atha kho rañño Pasenadi-Kosalassa etad ahosi:|| ||
"Kiñ cāpi kho myāyaṃ rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto adubbhantassa dubbhati||
atha ca pana me bhāgineyyo hoti.|| ||
Yaṃ nūn-ā-haṃ rañño Māgadhassa Ajātasattuno Vedehi-puttassa||
sabbaṃ hatthikāyaṃ pariyādiyitvā||
sabbaṃ assakāyaṃ pariyādiyitvā||
sabbaṃ rathakāyaṃ pariyādiyitvā||
sabbaṃ pattikāyaṃ pariyādiyitvā||
jivantam eva naṃ ossajjeyyan" ti.|| ||
13. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo rañño Māgadhassa Ajātasattuno Vedehi-puttassa||
sabbaṃ hatthikāyaṃ pariyādiyitvā||
sabbaṃ assakāyaṃ pariyādiyitvā||
sabbaṃ rathakāyaṃ pariyādiyitvā||
sabbaṃ pattikāyaṃ pariyādiyitvā||
jivantam eva naṃ ossajji.|| ||
14. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇha-samayaṃ nivāsetvā patta-cīvaraṃ ādāya Sāvatthiṃ piṇḍāya pavisiṃsu.|| ||
Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaṃ piṇḍa-pāta paṭikkantā yena Bhagavā ten'upasaṅkamiṃsu.|| ||
Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdiṃsu.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ:|| ||
[85] 15. Idha bhante rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto catur'aṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ abbhūyyāsi yena Kāsī.|| ||
Assosi kho bhante rājā Pasenadi Kosalo:|| ||
"Rājā kira Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto catur'aṅginiṃ senaṃ sannayhitvā mamaṃ abbhūyyāto yena Kāsī" ti.|| ||
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo catur'aṅginiṃ senaṃ sannayhitvā rājānaṃ Māgadhaṃ Ajātasattuṃ Vedehi-puttaṃ paccuyyāsi.|| ||
Atha kho bhante rājā ca Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rājā ca Pasenadi Kosalo saṅgāmesuṃ.|| ||
Tasmiṃ kho pana bhante,||
saṅgāme rājā Pasenadi Kosalo rājānaṃ Māgadhaṃ Ajātasattuṃ Vedehi-puttaṃ parājesi||
jivagāhañ ca naṃ aggahesi.|| ||
Atha kho bhante, rañño Pasenadissa Kosalassa etad ahosi:|| ||
'Kiñ cāpi kho myāyaṃ rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto adubbhantassa dubbhati||
atha va pana me bhāgineyyo hoti.|| ||
Yaṃ nūn-ā-haṃ rañño Māgadhassa Ajātasattuno Vedehi-puttassa||
sabbaṃ hatthikāyaṃ pariyādiyitvā||
sabbaṃ assakāyaṃ pariyādiyitvā||
sabbaṃ ratha kāyaṃ pariyādiyitvā||
sabbaṃ pattikāyaṃ pariyādiyitvā||
jivantam eva naṃ ossajjeyyan' ti.|| ||
Atha kho bhante, rājā Pasenadi Kosalo rañño Māgadhassa Ajātasattuno Vedehi-puttassa||
sabbaṃ hatthikāyaṃ pariyādiyitvā||
sabbaṃ assakāyaṃ pariyādiyitvā||
sabbaṃ rathakāyaṃ pariyādiyitvā||
sabbaṃ pattikāyaṃ pariyādiyitvā||
jivantam eva naṃ ossajji" ti.|| ||
16. Atha kho Bhagavā etam atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi:|| ||
"Vilumpat'eva puriso yāv'assa upakappati,||
Yadā c'aññe vilumpanti so vilutto viluppati.||
Ṭhānaṃ hi maññati bālo yāva pāpaṃ na paccati,||
Yadā ca paccati pāpaṃ atha bālo dukkhaṃ nigacchati.||
Hantā labhati hantāraṃ jetāraṃ labhate jayaṃ,||
Akkosako ca akkosaṃ rosetārañca rosako,||
Atha kammavivaṭṭena so vilutto viluppa" tī.|| ||
§
Sutta 16
Dhītu Suttaṃ
[16.1][rhyc] Evam me sutaṃ:|| ||
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Atha kho aññataro puriso yena rājā Pasenadi Kosalo ten'upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā rañño Pasenadissa Kosalassa upakaṇṇake ārocesi:|| ||
"Mallikā deva,||
devī dhītaraṃ vijātā" ti.|| ||
Evaṃ vutte rājā Pasenadi Kosalo anatta-mano ahosi.|| ||
Atha kho Bhagavā rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ anatta-manaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi:|| ||
"Itthī pi hi ekacciyā seyyā posa janādhipa,||
Medhāvinī sīla-vatī sassudevā patibbatā.|| ||
Tassā yo jāyatī poso sūro hoti disampati,||
Tādisā subhagiyā putto rajjampi anusāsatī" ti.|| ||
§
Sutta 17
Appamāda Suttaṃ
[17.1][rhyc][than][olds] Evam me sutaṃ:|| ||
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||
[17.2] Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā||
eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinno kho||
rājā Pasenadi-Kosalo Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
"Atthi nu kho bhante eko dhammo||
yo ubho atthe samadhi-g-gayha tiṭṭhati,||
diṭṭha-dhammikaṃ c'eva atthaṃ samparāyikaṃ cā" ti?|| ||
[17.3] "Atthi kho mahārāja eko dhammo||
yo ubho atthe samadhi-g-gayha tiṭṭhati,||
diṭṭha-dhammikaṃ c'eva atthaṃ samparāyikaṃ cā" ti.|| ||
[17.4] "Katamo pana bhante eko dhammo||
yo ubho atthe samadhi-g-gayha tiṭṭhati,||
diṭṭha-dhammikaṃ c'eva atthaṃ samparāyikaṃ cā" ti?|| ||
[17.5] "'Appamādo' kho mahārāja eko dhammo ubho atthe samadhi-g-gayha tiṭṭhati||
diṭṭha-dhammikaṃ c'eva atthaṃ samparāyikaṃ cā ti.|| ||
Seyyathā pi mahārāja||
yāni kānici jaṅgamānaṃ pāṇānaṃ pada-jātāni||
sabbāni tāni hatthi-pade samodhānaṃ gacchanti,||
hatthi-padaṃ tesaṃ aggam akkhāyati||
yad idaṃ mahantena.|| ||
Evam eva kho mahārāja||
appamādo eko dhammo||
[87] ubho atthe samadhi-g-gayha tiṭṭhati||
diṭṭha-dhammikaṃ c'eva atthaṃ samparāyikaṃ cā" ti.|| ||
[17.6] Āyuṃ ārogiyaṃ vaṇṇaṃ||
saggaṃ uccākulīnataṃ,|| ||
Ratiyo patthayantena||
uḷārā aparāparā,|| ||
Appamādaṃ pasaṃ-santi||
puñña-kiriyāsu paṇḍitā|| ||
Appamatto ubho atthe||
adhigaṇhāti paṇḍito,|| ||
Diṭṭh'eva-dhamme ca yo attho||
yo c'attho samparāyiko|| ||
Atthābhisamayā dhīro||
paṇḍitoti pavuccatī.|| ||
§
Sutta 18
Kalyāṇa-mitta Suttaṃ
[18.1][rhyc] Evam me sutaṃ:|| ||
Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaṃ etad avoca:|| ||
"Idha mayhaṃ bhante raho-gatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi:|| ||
'Svākkhāto Bhagavatā Dhammo'.|| ||
So ca kho kalyāṇa-mittassa||
kalyāṇa-sahāyassa||
kalyāṇa-sampavaṅkassa||
no pāpa-mittassa||
no pāpa-sahāyassa||
no pāpa-sampavaṅkassā" ti.|| ||
■
3. "Evam etaṃ mahārāja!||
evam etaṃ mahārāja!|| ||
Svākkhāto mahārāja mayā Dhammo.|| ||
So ca kho kalyāṇa-mittassa||
kalyāṇa-sahāyassa||
kaḷyāṇa-sampavaṅkassa.|| ||
No pāmittassa||
no pāpa-sahāyassa||
no pāpa-sampavaṅkassāti.|| ||
4. Ekam idāhaṃ, mahārāja,||
samayaṃ Sakkesu viharāmi nāgarakaṃ nāma Sakkānaṃ nigamo.|| ||
5. Atha kho mahārāja Ānando bhikkhu yenāhaṃ ten'upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinno kho mahārāja Ānando bhikkhu maṃ etad avoca:|| ||
"upaḍḍhamidaṃ bhante Brahma-cariyassa yad idaṃ||
kalyāṇa-mittatā kalyāṇa-sahāyatā||
kalyāṇa-sampavaṅakatā" ti.|| ||
6. Evaṃ vuttāhaṃ mahārāja Ānandaṃ bhikkhuṃ etad avocaṃ:|| ||
"Mā hevaṃ Ānanda!||
Mā hevaṃ Ānanda!|| ||
Sakalam ev'idaṃ Ānanda Brahma-cariyaṃ yad idaṃ kalyāṇa- [88] mittatā||
kalyāṇa-sahāyatā||
kalyāṇa-sampavaṅkatā.|| ||
Kalyāṇa-mittass'etaṃ Ānanda bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇa-sahāyassa||
kalyāṇa-sampavaṅkassa||
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ Maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ Maggaṃ bahulī-karissatī ti.|| ||
7. Kathañ ca Ānanda bhikkhu kalyāṇa-mitto kalyāṇa-sahāyo kalyāṇa-sampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ Maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ Maggaṃ bahulī-karoti?|| ||
8. Idh'Ānanda bhikkhu sammā-diṭṭhiṃ bhāveti viveka-nissitaṃ||
virāga-nissitaṃ||
nirodha-nissitaṃ||
vossagga-pariṇāmiṃ.|| ||
Sammā-saṅkappaṃ bhāveti||
viveka-nissitaṃ||
virāga-nissitaṃ||
nirodha-nissitaṃ||
vossagga-pariṇāmiṃ.|| ||
Sammā-vācaṃ bhāveti||
viveka-nissitaṃ||
virāga-nissitaṃ||
nirodha-nissitaṃ||
vossagga-pariṇāmiṃ.|| ||
Sammā-kammantaṃ bhāveti||
viveka-nissitaṃ||
virāga-nissitaṃ||
nirodha-nissitaṃ||
vossagga-pariṇāmiṃ.|| ||
Sammāājivaṃ bhāveti||
viveka-nissitaṃ||
virāga-nissitaṃ||
nirodha-nissitaṃ||
vossagga-pariṇāmiṃ.|| ||
Sammā-vāyāmaṃ bhāveti||
viveka-nissitaṃ||
virāga-nissitaṃ||
nirodha-nissitaṃ||
vossagga-pariṇāmiṃ.|| ||
Sammā-satiṃ bhāveti||
viveka-nissitaṃ||
virāga-nissitaṃ||
nirodha-nissitaṃ||
vossagga-pariṇāmiṃ.|| ||
Sammā-samādhiṃ bhāveti||
viveka-nissitaṃ||
virāga-nissitaṃ||
nirodha-nissitaṃ||
vossagga-pariṇāmiṃ.|| ||
Evaṃ kho Ānanda bhikkhu||
kalyāṇa-mitto||
kalyāṇa-sahāyo||
kalyāṇa-sampavaṅko||
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ Maggaṃ bhāveti,||
ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ Maggaṃ bahulī-karoti.|| ||
9. Tad aminā p'etaṃ Ānanda pariyāyena veditabbaṃ:||
yathā sakalamevidaṃ Brahma-cariyaṃ||
yad idaṃ kalyāṇa-mittatā||
kalyāṇa-sahāyatā||
kalyāṇa-sampavaṅkatā" ti.|| ||
10. Mamaṃ hi Ānanda kalyāṇa-mittaṃ āgamma||
jāti-dhammā sattā jātiyā parimuccanti.|| ||
Jarā-dhammā sattā jarāya parimuccanti.|| ||
Vyādhi-dhammā sattā vyādhinā parimuccanti.|| ||
Maraṇa-dhammā sattā maraṇena parimuccanti.|| ||
Sokaparideva-dukkha-domanass'upāyāsadhammā sattā||
soka-parideva-dukkha-domanass'upāyāsehi parimuccanti.|| ||
Iminā kho etaṃ Ānanda pariyāyena veditabbaṃ:||
yathā sakalam evah'idaṃ Brahma-cariyaṃ yad idaṃ||
kalyāṇa-mittatā kalyāṇa-sahāyatā||
kalyāṇa-sampavaṅkatā.|| ||
11. Tasmātiha te mahārāja evaṃ sikkhitabbaṃ:||
kalyāṇa-mitto bhavissāmi kalyāṇa-sahāyo kalyāṇa-sampavaṅkoti.|| ||
Evaṃ hi te mahārāja sikkhitabbaṃ.|| ||
'Kalyāṇa-mittassa te mahārāja kalyāṇa-sahāyassa kalyāṇa-sampavaṅkassa ayaṃ||
[89] Eko dhammo upanissāya vihātabbo appamādo kusalesu dhammesu.|| ||
12. Appamattassa te mahārāja viharato appamādaṃ upanissāya itthāgārassa1 evaṃ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaṃ upanissāya.|| ||
Handa mayam pi appamattā viharāma appamādaṃ upanissāyā' ti.|| ||
Appamattassa te mahārāja viharato appamādaṃ upanissāya khattiyānampi anuyuttānaṃ2 evaṃ bhavissati:||
rājā kho appamatto viharati appamādaṃ upanissāya.|| ||
Handa mayam pi appamattā viharāma appamādaṃ upanissāyāti.|| ||
Appamattassa te māhārāja viharato appamādaṃ upanissāya balakāyassapi evaṃ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaṃ upanissāya.|| ||
Handa mayam pi appamattā viharāma appamādaṃ upanissāyāti.|| ||
Appamattassa te māhārāja viharato appamādaṃ upanissāya negamajānapadassāpi evaṃ bhavissati:||
rājā kho appamatto viharati appamādaṃ upanissāya.|| ||
Handa mayam pi appamattā viharāma appamādaṃ upanissāyāti.|| ||
Appamattassa te māhārāja viharato appamādaṃ upanissāya attāpi gutto rakkhito bhavissati,||
itthāgārampi guttaṃ rakkhitaṃ bhavissati,||
kosakoṭṭhāgārampi guttaṃ rakkhitaṃ bhavissatī ti.|| ||
Bhoge patthayamānena uḷāre aparāpare,||
Appamādaṃ pasaṃ-santi puñña-kiriyāsu paṇḍitā.|| ||
Appamatto ubho atthe adhigaṇhāti paṇḍito,||
Diṭṭh'eva-dhamme ca yo attho yo cattho samparāyiko,||
Atthābhisamayā dhīro paṇḍitoti pavuccatī ti.|| ||
§
Sutta 19
Paṭhamaṃ Aputtaka Suttaṃ
[19.1][rhyc][than] Evam me sutaṃ ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo divādivassa yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho rājānaṃ Pasenadiṃ5 Kosalaṃ Bhagavā etad avoca:||
handa kuto nu tvaṃ mahārāja divādivassāti?|| ||
Idha bhante Sāvatthiyaṃ seṭṭhi gahapati kāla-kato.|| ||
Taṃ ahaṃ aputtakaṃ sāpateyyaṃ rājantepuraṃ atiharitvā āgacchāmi.|| ||
Asīti bhante sata-sahassāni hiraññasseva,||
ko [90] Pana vādo rūpiyassa.|| ||
Tassa kho pana bhante seṭṭhi'ssa gahapatissa eva-rūpo bhatta-bhogo ahosi:kaṇājakaṃ bhūñjati bilaṅga-dutiyaṃ.Evarapo vatthabhogo ahosi.|| ||
Sāṇaṃ dhāreti tipakkhavasanaṃ.|| ||
Eva-rūpo yānabhogo ahosi:||
jajjararathakena yāti paṇṇacchattakena dhāriyamānenāti.|| ||
Evam etaṃ mahārāja,||
evam etaṃ mahārāja,||
a-sappuriso kho mahārāja uḷāre bhoge labhitvā n'eva attāṇaṃ sukheti pīṇeti.|| ||
Na mātā-pitaro sukheti pīṇeti.|| ||
Na putta-dāraṃ sukheti pīṇeti.|| ||
Na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti.|| ||
Na mitt-ā-macce sukheti pīṇeti.|| ||
Na samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukha-vipākaṃ sagga-saṃvaṭṭa-nikaṃ.|| ||
Tassa te bhoge evaṃ sammā aparibhūñjiyamāne rājāno vā haranti,||
corā vā haranti.|| ||
Aggi vā ḍahati.|| ||
Udakaṃ vā vahati.|| ||
Appiyā vā dāyādā haranti.|| ||
Evaṃ sa te māhārāja bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṃ gacchanti no paribhogaṃ.|| ||
Seyyathā pi mahārāja,||
amanussaṭṭhāne pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setakā5 supatitthā ramaṇīyā.|| ||
Taṃ jano n'eva hareyya,||
na piveyya,||
na nahāyeyya,||
na yathāppaccayaṃ vā kareyya.|| ||
Evaṃ hi taṃ mahārāja udakaṃ sammā aparibhūñjiyamānaṃ parikkhayaṃ gaccheyya no paribhogaṃ.|| ||
Evam eva kho mahārāja,||
a-sappuriso uḷāre bhoge labhitvā n'evattāṇaṃ sukheti pīṇeti na mātā-pitaro sukheti pīṇeti.|| ||
Na putta-dāraṃ sukheti pīṇeti.|| ||
Na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti.|| ||
Na mitt-ā-macce sukheti pīṇeti.|| ||
Na samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukha-vipākaṃ sagga-saṃvaṭṭa-nikaṃ.|| ||
Tassa te bhoge evaṃ sammā aparibhūñjiyamāne rājāno vā
Haranti,||
corā vā haranti,||
aggi vā ḍahati,||
udakaṃ vā vahati,||
appiyā vā dāyādā haranti.|| ||
Evaṃ sa te mahārāja bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṃ gacchanti no paribhogaṃ.|| ||
Sappuriso ca kho mahārāja uḷāre bhoge labhitvā attāṇaṃ sukheti pīṇeti.|| ||
Mātā-pitaro sukheti pīṇeti.|| ||
Putta-dāraṃ sukheti pīṇeti.|| ||
Dāsa-kamma-kara-porise sukheti pīṇeti.|| ||
Mittā-macce sukheti pīṇeti.|| ||
Samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukha-vipākaṃ sagga-saṃvaṭṭa-nikaṃ.|| ||
Tassa te bhoge evaṃ sammā paribhūñjiyamāne n'eva rājāno [91] haranti,||
na corā haranti.|| ||
Na aggi ḍahati.|| ||
Na udakaṃ vahati.|| ||
Na appiyā dāyādā haranti.|| ||
Evaṃ sa te māhārāja bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṃ gacchanti no parikkhayaṃ.|| ||
Seyyathā pi mahārāja gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setakā supatitthā ramaṇīyā.|| ||
Taṃ jano hareyyapi piveyyapi nahāyeyyapi yathāppaccayam pi kareyya.|| ||
Evaṃ hi taṃ mahārāja udakaṃ sammā paribhuñjiyamānaṃ paribhogaṃ gaccheyya no parikkhayaṃ evam eva kho mahārāja dhīro sappuriso uḷāre bhoge labhitvā attāṇaṃ sukheti pīṇeti mātā-pitaro sukheti pīṇeti.|| ||
Putta-dāraṃ sukheti pīṇeti.|| ||
Dāsa-kamma-kara-porise sukheti Pīṇeti.|| ||
Mittā-macce sukheti pīṇeti.|| ||
Samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti sovaggikaṃ sukha-vipākaṃ sagga-saṃvaṭṭa-nikaṃ.|| ||
Tassa te bhoge evaṃ sammā paribhūñjiyamāne n'eva rājāno haranti,||
na corā haranti.|| ||
Na aggi ḍahati.|| ||
Na udakaṃ vahati.|| ||
Na appiyā dāyādā haranti.|| ||
Evaṃ sa te māhārāja bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṃ gacchanti no parikkhayanti.|| ||
Amanussaṭṭhāne udakaṃ va sītaṃ tadapeyyamānaṃ parisosameti,||
Evaṃ dhanaṃ kāpuriso labhitvā n'evattanā bhuñjati no dadāti.|| ||
Dhīro ca viññū adhigamma bhoge yo bhuñjati kiccakaro ca hoti,||
So ñāti-Saṅghaṃ nisabho bharitvā anindito saggamupeti ṭhānanti.|| ||
§
Sutta 20
Dutiyaṃ Aputtaka Suttaṃ
[20.1][rhyc][than] Evam me sutaṃ ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo divādivassa yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||
Upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā eka-m-antaṃ nisīdi.|| ||
Eka-m-antaṃ nisinnaṃ kho rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ Bhagavā etad avoca:||
handa kuto nu tvaṃ mahārāja āgacchasi divādivassāti?|| ||
Idha bhante Sāvatthiyaṃ seṭṭhi gahapati kāla-kato.|| ||
Taṃ ahaṃ aputtakaṃ sāpateyyaṃ rājantepuraṃ atiharitvā āgacchāmi.|| ||
Sataṃ bhante sata-sahassānaṃ1 hīraññasseva,||
ko pana vādo rūpiyassa.|| ||
Tassa kho pana bhante seṭṭhi'ssa gahapatissa eva-rūpo bhatta-bhogo ahosi:||
kaṇājakaṃ bhuñjati bi'aṅgadutiyaṃ.|| ||
Eva-rūpo vatthabhogo ahosi:||
sāṇaṃ dhāreti [92] tipakkhavasanaṃ.|| ||
Eva-rūpo yānabhogo ahosi:||
jajjararathakena yāti paṇṇacchattakena dhāriyamānenāti.|| ||
Evam etaṃ mahārāja,||
evam etaṃ mahārāja,||
bhūta-pubbaṃ so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiṃ nāma paccekasambuddhaṃ piṇḍa-pātena paṭipādesi.|| ||
" Detha samaṇassa piṇḍanti" vatvā uṭṭhāy āsanā pakkāmi.|| ||
Datvā ca pana pacchā vippaṭisāri ahosi:||
"varame taṃ piṇḍa-pātaṃ dāsā vā kamma-karā vā bhūñjeyyunti"||
bhātūcca pana eka-puttakaṃ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi.|| ||
Yaṃ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiṃ paccekasambuddhaṃ piṇḍa-pātena paṭipādesi,||
tassa kammassa vipākena sattakkhattuṃ sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajji,||
tass'eva kammassa vipākāvasesena imissā yeva Sāvatthiyā sattakkhattuṃ seṭṭhittaṃ kāresi.|| ||
Yaṃ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati datvā pacchā vippavisāri ahosi:||
"varame taṃ piṇḍa-pātaṃ dāsā vā kamma-karā vā bhūñjeyyunti,||
"tassa kammassa vipākena nāssuḷārāya bhatta-bhogāya cittaṃ namati.|| ||
Nāssuḷārāya vattha-bhogāya cittaṃ namati.|| ||
Nāssuḷārāya yāna-bhogāya cittaṃ namati.|| ||
Nāssuḷārānaṃ pañcannaṃ kāma-guṇānaṃ bhogāya cittaṃ namati.|| ||
Yaṃ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati bhātucca pana eka-puttakaṃ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi.|| ||
Tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassa-satāni bahūni vassa-sahassāni bahuni vassa-sata-sahassāni Niraye paccittha.|| ||
Tass'eva kammassa vipākāvasesena idaṃ sattamaṃ aputtakaṃ sāpateyyaṃ rājakosaṃ pavaseti.|| ||
Tassa kho pana mahārāja seṭṭhi'ssa gahapatissa purāṇañ ca puññaṃ parikkhiṇaṃ,||
navañ ca puññaṃ anupacitaṃ.|| ||
Ajja pana mahārāja seṭṭhi gahapati mahāroruvaNiraye1 paccatī ti.|| ||
Evaṃ bhante seṭṭhi gahapati mahāroruvaṃ Nirayaṃ upapannoti?|| ||
[93] evaṃ mahārāja seṭṭhi gahapati mahāroruvaṃ Nirayaṃ upapannoti.|| ||
Dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jāta-rūpaṃ||
pariggahaṃ vā pi yadatthi kiñci,||
Dāsā kamma-karā pessā ye c'assa anujīvino,||
Sabbaṃ nādāya gantabbaṃ sabbaṃ nikkhippagāminaṃ.|| ||
Yaṇ ca karoti kāyena vācāya uda cetasā,||
Taṃ hi tassa sakaṃ hoti tañ ca ādāya gacchati,||
Tañ c'assa anugaṃ hoti chāyāva anapāyīnī.|| ||
Tasmā kareyya kalyāṇaṃ nicayaṃ samparāyikaṃ,||
Puññāni paralokasmiṃ patiṭṭhā honti pāṇinanti.|| ||
Aputtakavaggo dutiyo.
