Saṁyutta Nikāya
I. Sagātha Vagga
3. Kosala Saṁyutta
2. Aputtaka Vaggo

 

---

[77]

Sutta 11

Satta-Jaṭila Suttaṁ

[11.1][rhyc] Evam me sutaṁ ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Pubbārāme Migāra-mātu pāsāde.|| ||

Tena kho pana samayena Bhagavā sāyaṇha-samayaṁ paṭisallāṇā vuṭṭhito bahi-dvāra-koṭṭhake nisinno hoti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadikosalo yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā eka-m-antaṁ nisīdi.|| ||

[78] Tena kho pana samayena satta ca jaṭilā||
satta ca Nigaṇṭhā||
satta ca acelakā||
satta ca ekasāṭakā||
satta ca paribbājakā||
parūḷhakacchanakhalomā khāri-vidham-ā-dāya Bhagavato avidūre ati-k-kamanti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo uṭṭhāy āsanā ekaṁsaṁ uttarā-saṅgaṁ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṁ paṭhaviyaṁ nihantvā yena te satta ca jaṭilā||
satta ca Nigaṇṭhā||
satta ca acelakā||
satta ca ekasāṭakā||
satta ca paribbājakā||
ten'añjaliṁ paṇāmetvā ti-k-khattuṁ nāmaṁ sāvesi:||
"Rājāhaṁ bhante Pasenadi Kosalo,||
rājāhaṁ bhante Pasenadī Kosalo,||
rājāhaṁ bhante Pasenadī Kosalo" ti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo acira-pakkantesu tesu sattasu ca jaṭilesu||
sattasu ca Nigaṇṭhesu||
sattasu ca acelakesu||
sattasu ca ekasāṭakesu||
sattasu ca paribbājakesu||
yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā eka-m-antaṁ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṁ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaṁ etad avoca:|| ||

"Ye te bhante loke Arahanto vā Arahatta Maggaṁ vā samāpannā ete tseṁ aññatarā" ti.|| ||

"Dujjānaṁ kho etaṁ mahārāja tayā gihinā kāma-bhoginā putta-sambādha-sayanaṁ ajjhā-vasantena Kāsīka-candanaṁ pacc'anubhontena mālā-gandha-vilepanaṁ dhāra-yantena jāta-rūpa-rajataṁ sādi-yantena ime vā Arahanto ime vā Arahatta Maggaṁ samāpannā.|| ||

Saṁvāsena kho maharāja sīlaṁ veditabbaṁ.|| ||

Tañ ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ.|| ||

Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

Saṁvohārena kho mahārāja soceyyaṁ veditabbaṁ.|| ||

Tañ ca ko dīghena addhunā na ittaraṁ.|| ||

Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

Āpadāsu kho mahārāja thāmo veditabbo.|| ||

So ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ.|| ||

Manasikarotā na amana-sikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

[79] Sākacachāya kho mahārāja paññā veditabbā.|| ||

Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ1.|| ||

Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññenā" ti.|| ||

■

"Acchariyaṁ bhante abbhutaṁ bhante, yāva su-bhāsitamidaṁ bhantena Bhagavatā:|| ||

'Dujjānaṁ kho etaṁ mahārāja tayā gihinā kāma-bhoginā putta-sambādha-sayanaṁ ajjhā-vasantena Kāsīka-candanaṁ pacc'anubhontena mālā-gandha-vilepanaṁ dhāra-yantena jāta-rūpa-rajataṁ sādi-yantena||
'ime vā Arahanto ime vā Arahatta Maggaṁ samāpannā.|| ||

Saṁvāsena kho maharāja sīlaṁ veditabbaṁ.|| ||

Tañ ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ1.|| ||

Manasikarotā no amana-sikarotā, paññavatā2 no duppaññena.|| ||

Saṁvohārena kho mahārāja soceyyaṁ veditabbaṁ.|| ||

Tañ ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ1.|| ||

Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

Āpadāsu kho mahārāja thāmo veditabbo.|| ||

So ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ.|| ||

Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

Sākacchāya kho mahārāja paññā veditabbā.|| ||

Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṁ1.|| ||

Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññenā' ti.|| ||

Ete bhante mama purisā cārā ocarakā jana-padaṁ ocaritvā āga-c-chanti.|| ||

Tehi paṭhamaṁ ociṇnaṁ ahaṁ pacchā oyāyissāmi.|| ||

Idāni te bhante rajojallaṁ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappita-kesamassū odātavattha-vasanā pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārayissantī" ti.|| ||

Atha kho Bhagavā etam atthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:|| ||

 

---

 

Na vaṇṇarūpena naro sujāno||
Na vissase ittaradassanena,||
Susaññatānaṁ hi viyañjanena||
Asaññatā lokam imaṁ caranti.|| ||

Patirūpako mattikā kuṇḍaloca||
Lohaḍḍhamāsova suvaṇṇachanno,||
Caranti eke parivārachannā||
Anto asuddhā bahi sobhamānā.|| ||

 

§

 

Sutta 12

Pañca-Rāja Suttaṁ

[12.1][rhyc] Evam me sutaṁ ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena pañcannaṁ rājūnaṁ Pasenadipamukhānaṁ pañcahi||
kāma-guṇehi samappitānaṁ samaṅgībhūtānaṁ paricāraya-mānānaṁ ayam antarā kathā udapādi:||
"Kin nu kho kāmānaṁ aggan" ti?|| ||

Tatr'ekacce evam āhaṁsu:||
"Rūpā kāmānaṁ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaṁsu:||
"Saddā kāmānaṁ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaṁsu:||
"Gandhā kāmānaṁ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaṁsu:||
"Rasā kāmānaṁ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam [80] āhaṁsu:||
"Phoṭṭhabbā kāmānaṁ aggan" ti.|| ||

Yato kho te rājāno nāsakkhiṁsu añña-maññaṁ saññāpetuṁ.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo te rājāno etad avoca:|| ||

"Āyāma mārisā yena Bhagavā ten'upasaṅkamissāma.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ etam atthaṁ paṭipucchissāma.|| ||

Yathā no Bhagavā vyākarissati tathā naṁ dhāressāmā" ti.|| ||

"Evaṁ mārisā" ti kho te rājāno rañño Pasenadissa Kosalassa paccassosuṁ.|| ||

Atha kho te pañca rājāno Pasenadippamukhā yena Bhagavā ten'upasaṅkamiṁsu.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā eka-m-antaṁ nisīdiṁsu.|| ||

Eka-m-antaṁ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaṁ etad avoca:|| ||

"Idha bhante amhākaṁ pañcannaṁ rājūnaṁ pañcahi kāma-guṇehi samappitānaṁ samaṅgībhūtānaṁ paricāraya-mānānaṁ ayam antarā kathā udapādi:

'Kin nu kho kāmānaṁ aggan' ti?|| ||

Ekacce evam āhaṁsu:||
'Rūpā kāmānaṁ aggan' ti.|| ||

Ekacce evam āhaṁsu:||
'Saddā kāmānaṁ aggan' ti.|| ||

Ekacce evam āhaṁsu:||
'Gandhā kāmānaṁ aggan' ti.|| ||

Ekacce evam āhaṁsu:||
'Rasā kāmānaṁ aggan' ti.|| ||

Ekacce evam āhaṁsu:||
'Phoṭṭhabbā kāmānaṁ aggan' ti.|| ||

Kin nu kho bhante kāmānaṁ aggana" ti?|| ||

■

"Manāpapariyan taṁ khv'āhaṁ mahārāja pañcasu kāma-guṇesu agganti vadāmi.|| ||

Te ca mahārāja rūpā ekaccassa manāpā honti.|| ||

Te ca rūpā ekaccassa amanāpā honti.|| ||

Ye hi ca yo rūpehi atta-mano hoti,||
paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tehi rūpehi aññaṁ rūpaṁ uttaritaraṁ vā||
paṇītataraṁ vā na pattheti.|| ||

Te tassa rūpā paramā honti.|| ||

Te tassa rūpā anuttarā honti.|| ||

Te ca mahārāja saddā ekacchassa manāpā honti.|| ||

Te ca saddā ekaccassa amanāpā honti.|| ||

Ye hi ca yo saddehi atta-mano hoti,||
paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tehi saddehi aññaṁ saddaṁ uttaritaraṁ vā||
paṇītataraṁ vā na pattheti,||
te tassa saddā paramā honti.|| ||

Te tassa saddā anuttarā honti.|| ||

Te ca mahārāja gandhā ekacchassa manāpā honti.|| ||

Te ca gandhā ekaccassa amanāpā honti.|| ||

Ye hi ca yo gandhehi atta-mano hoti,||
paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tehi gandhehi aññaṁ gandhaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti,||
te tassa gandhā paramā honti.|| ||

Te tassa gandhā anuttarā honti.|| ||

Te ca mahārāja rasā ekaccassa manāpā honti.|| ||

Te ca rasā ekaccassa amanāpā honti.|| ||

Ye hi ca yo rasehi atta-mano hoti,||
paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tehi rasehi aññaṁ rasaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti,||
te tassa rasā paramā honti.|| ||

Te tassa rasā anuttarā honti.|| ||

Te ca mahārāja phoṭṭhabbā ekaccassa manāpā honti.|| ||

Te ca phoṭṭhabbā ekaccassa amanāpā honti.|| ||

[81] Ye hi ca yo poṭṭhabbehi atta-mano hoti,||
paripuṇṇa-saṅkappo,||
so tehi phoṭṭhabbehi aññaṁ phoṭṭhabbaṁ uttaritaraṁ vā paṇītataraṁ vā na pattheti.|| ||

Te tassa phoṭṭhabbā paramā honti.|| ||

Te tassa phoṭṭhabbā anuttarā hontī" ti.|| ||

Tena kho pana samayena Candanaṅgaliko upāsako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti.|| ||

Atha kho candanaṅgaliko upāsako uṭṭhāy āsanā ekaṁsaṁ uttarā-saṅgaṁ karitvā yena Bhagavā ten'añjaliṁ paṇāmetvā Bhagavantaṁ etad avoca:|| ||

"Paṭibhāti maṁ Bhagavā,||
paṭibhāti maṁ sugatā" ti.|| ||

"Paṭibhātu taṁ Candanaṅgalikā" ti Bhagavā avoca.|| ||

Atha kho Candanaṅgaliko upāsako Bhagavato sammukhā tadanurūpāya gāthāya abhitthavi:|| ||

"Padumaṁ yathā kokanadaṁ sugandhaṁ||
Pāto siyā phullam avītagandhaṁ,||
Aṅgīrasaṁ passa virocamānaṁ||
Tapannam ādiccam iv'antalikkhe" ti.|| ||

Atha kho te pañca rājāno Candanaṅgalikaṁ upāsakaṁ pañcahi uttarāsaṅgehi acchādesuṁ.|| ||

Atha kho Candanaṅgaliko upāsako tehi pañcahi uttarāsaṅgehi Bhagavantaṁ acchādesī.|| ||

 

§

 

Sutta 13

Doṇapāka Suttaṁ

[13.1][rhyc][olen][than] Evam me sutaṁ ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo doṇapākaṁ sudaṁ paribhuñjati.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi kosalo bhuttāvī mahassāsī yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā eka-m-antaṁ nisīdi.|| ||

Atha kho Bhagavā taṁ rājānaṁ Pasenadiṁ Kosalaṁ bhuttāviṁ mahassāsiṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi:|| ||

"Manujassa sadā satīmato||
mattaṁ jānato laddhabhojane,||
Tanu tassa bhavanti vedanā||
sanikaṁ jīrati āyu pālayan" ti.|| ||

[82] Tena kho pana samayena sudassano māṇavo rañño Pasenadissa Kosalassa piṭṭhito ṭhito hoti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Sudassanaṁ māṇavaṁ āmantesi:|| ||

"Ehi tvaṁ tāta Sudassana,||
Bhagavato santike imaṁ gāthaṁ pariyāpuṇitvā mama bhattābhihāre bhāsa.|| ||

Ahañ ca te devasikaṁ kahāpaṇasataṁ niccabhikkhaṁ3 pavattayissāmī" ti.|| ||

"Evaṁ devā" ti kho sudassano māṇavo rañño Pasenadissa Kosalassa paṭi-s-sutvā Bhagavato santike imaṁ gāthaṁ pariyāpuṇitvā Pasenadissa Kosalassa bhattābhihāre sudaṁ bhāsati:|| ||

"Manujassa sadā satīmato mattaṁ jānato laddhabhojane,||
Tanu tassa bhavanti vedanā sanikaṁ jīrati āyupālayan" ti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi kosalo anupubbena nāḷi-kodana-paramatāya saṇṭhāsi.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo aparena samayena sallikhitagatto pāṇinā gattāni anumajjanto tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:|| ||

"Ubhayena vata maṁ so Bhagavā atthena anukampi,||
diṭṭha-dhammikena c'eva atthena samparāyikena cā" ti.|| ||

 

§

 

Sutta 14

Paṭhama Saṅgāma Suttaṁ

[14.1][rhyc][than] Evam me sutaṁ:|| ||

Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto catur'aṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ Pasenadiṁ Kosalaṁ abbhūyyāsi yena Kāsī.|| ||

2. Assosi kho rājā Pasenadi Kosalo "Rājā kira Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto catur'aṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhūyyāto yena Kāsī" ti.|| ||

3. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo catur'aṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ Māgadhaṁ Ajātasattuṁ Vedehi-puttaṁ paccuyyāsi yena Kāsī.|| ||

[83] 4. Atha kho rājā ca Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rājā ca Pasenadi Kosalo saṅgāmesuṁ.|| ||

Tasmiṁ kho pana saṅgāme rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rājānaṁ Pasenadiṁ Kosalaṁ parājesi.|| ||

Parājito ca rājā Pasenadi Kosalo sakameva rāja-dhāniṁ Sāvatthiṁ pāyāsi.|| ||

5. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇha-samayaṁ nivāsetvā patta-cīvaraṁ ādāya Sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu.|| ||

Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaṁ piṇḍa-pāta-paṭikkantā yena Bhagavā ten'upasaṅkamiṁsu.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā eka-m-antaṁ nisīdiṁsu.|| ||

Eka-m-antaṁ nisinnā kho te bhikkhu Bhagavantaṁ etad avocuṁ:|| ||

6. Idha bhante rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto catur'aṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ Pasenadiṁ Kosalaṁ abbhūyyāsi yena Kāsī.|| ||

Assosi kho rājā Pasenadi Kosalo "Rājā kira Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto catur'aṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhūyyāto yena Kāsī" ti.|| ||

Atha kho bhante rājā Pasenadi Kosalo catur'aṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ Māgadhaṁ Ajātasattuṁ Vedehi-puttaṁ paccuyyāsi yena Kāsī.|| ||

Atha kho bhante rājā ca Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rājā ca Pasenadi Kosalo saṅgāmesuṁ.|| ||

Tasmiṁ kho pana bhante,||
saṅgāme rājā Māgadho Ajātasattu vedehi putto rājānaṁ Pasenadiṁ Kosalaṁ parājesi.|| ||

Parājito ca bhante,||
rājā Pasenadi Kosalo sakameva rāja-dhāniṁ Sāvatthiṁ pāyāsī" ti.|| ||

7. "Rājā bhikkhave, Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto pāpa-mitto||
pāpa-sahāyo||
pāpa-sampavaṅko.|| ||

Rājā ca kho bhikkhave,||
Pasenadi Kosalo kalyāṇa-mitto||
kalyāṇa-sahāyo||
kalyāṇa-sampavaṅko.|| ||

Ajjatañ ca bhikkhave rājā Pasenadi Kosalo imaṁ rattiṁ dukkhaṁ sessati parājito" ti.|| ||

"Jayaṁ veraṁ pasavati dukkhaṁ seti parājito,||
Upasanto sukhaṁ seti hitvā jayaparājayan" ti.|| ||

 

§

 

Sutta 15

Dutiya Saṅgāma Suttaṁ

[15.1][rhyc][than] Evam me sutaṁ:|| ||

Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

8. Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto catur'aṅginiṁ||
[84] Senaṁ sannayhitvā rājānaṁ Pasenadiṁ Kosalaṁ abbhūyyāsi yena Kāsī.|| ||

9. Assosi kho rājā Pasenadi Kosalo "Rājā kira Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto catur'aṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhūyyāto yena Kāsī" ti.|| ||

10. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo catur'aṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ Māgadhaṁ Ajātasattuṁ Vedehi-puttaṁ paccuyyāsi yena Kāsī.|| ||

11. Atha kho rājā ca Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rajā ca Pasenadi Kosalo saṅgāmesuṁ.|| ||

Tasmiṁ kho pana saṅgāme rājā Pasenadi Kosalo rājānaṁ Māgadhaṁ Ajātasattuṁ Vedehi-puttaṁ parājesi||
jīvagāhañ ca naṁ aggahesi.|| ||

12. Atha kho rañño Pasenadi-Kosalassa etad ahosi:|| ||

"Kiñ cāpi kho myāyaṁ rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto adubbhantassa dubbhati||
atha ca pana me bhāgineyyo hoti.|| ||

Yaṁ nūn-ā-haṁ rañño Māgadhassa Ajātasattuno Vedehi-puttassa||
sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā||
sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā||
sabbaṁ rathakāyaṁ pariyādiyitvā||
sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā||
jivantam eva naṁ ossajjeyyan" ti.|| ||

13. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo rañño Māgadhassa Ajātasattuno Vedehi-puttassa||
sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā||
sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā||
sabbaṁ rathakāyaṁ pariyādiyitvā||
sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā||
jivantam eva naṁ ossajji.|| ||

14. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇha-samayaṁ nivāsetvā patta-cīvaraṁ ādāya Sāvatthiṁ piṇḍāya pavisiṁsu.|| ||

Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaṁ piṇḍa-pāta paṭikkantā yena Bhagavā ten'upasaṅkamiṁsu.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā eka-m-antaṁ nisīdiṁsu.|| ||

Eka-m-antaṁ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṁ etad avocuṁ:|| ||

[85] 15. Idha bhante rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto catur'aṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ Pasenadiṁ Kosalaṁ abbhūyyāsi yena Kāsī.|| ||

Assosi kho bhante rājā Pasenadi Kosalo:|| ||

"Rājā kira Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto catur'aṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mamaṁ abbhūyyāto yena Kāsī" ti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo catur'aṅginiṁ senaṁ sannayhitvā rājānaṁ Māgadhaṁ Ajātasattuṁ Vedehi-puttaṁ paccuyyāsi.|| ||

Atha kho bhante rājā ca Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rājā ca Pasenadi Kosalo saṅgāmesuṁ.|| ||

Tasmiṁ kho pana bhante,||
saṅgāme rājā Pasenadi Kosalo rājānaṁ Māgadhaṁ Ajātasattuṁ Vedehi-puttaṁ parājesi||
jivagāhañ ca naṁ aggahesi.|| ||

Atha kho bhante, rañño Pasenadissa Kosalassa etad ahosi:|| ||

'Kiñ cāpi kho myāyaṁ rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto adubbhantassa dubbhati||
atha va pana me bhāgineyyo hoti.|| ||

Yaṁ nūn-ā-haṁ rañño Māgadhassa Ajātasattuno Vedehi-puttassa||
sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā||
sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā||
sabbaṁ ratha kāyaṁ pariyādiyitvā||
sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā||
jivantam eva naṁ ossajjeyyan' ti.|| ||

Atha kho bhante, rājā Pasenadi Kosalo rañño Māgadhassa Ajātasattuno Vedehi-puttassa||
sabbaṁ hatthikāyaṁ pariyādiyitvā||
sabbaṁ assakāyaṁ pariyādiyitvā||
sabbaṁ rathakāyaṁ pariyādiyitvā||
sabbaṁ pattikāyaṁ pariyādiyitvā||
jivantam eva naṁ ossajji" ti.|| ||

16. Atha kho Bhagavā etam atthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:|| ||

"Vilumpat'eva puriso yāv'assa upakappati,||
Yadā c'aññe vilumpanti so vilutto viluppati.||
Ṭhānaṁ hi maññati bālo yāva pāpaṁ na paccati,||
Yadā ca paccati pāpaṁ atha bālo dukkhaṁ nigacchati.||
Hantā labhati hantāraṁ jetāraṁ labhate jayaṁ,||
Akkosako ca akkosaṁ rosetārañca rosako,||
Atha kammavivaṭṭena so vilutto viluppa" tī.|| ||

 

§

[86]

Sutta 16

Dhītu Suttaṁ

[16.1][rhyc] Evam me sutaṁ:|| ||

Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā eka-m-antaṁ nisīdi.|| ||

Atha kho aññataro puriso yena rājā Pasenadi Kosalo ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā rañño Pasenadissa Kosalassa upakaṇṇake ārocesi:|| ||

"Mallikā deva,||
devī dhītaraṁ vijātā" ti.|| ||

Evaṁ vutte rājā Pasenadi Kosalo anatta-mano ahosi.|| ||

Atha kho Bhagavā rājānaṁ Pasenadiṁ Kosalaṁ anatta-manaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imā gāthāyo abhāsi:|| ||

"Itthī pi hi ekacciyā seyyā posa janādhipa,||
Medhāvinī sīla-vatī sassudevā patibbatā.|| ||

Tassā yo jāyatī poso sūro hoti disampati,||
Tādisā subhagiyā putto rajjampi anusāsatī" ti.|| ||

 

§

 

Sutta 17

Appamāda Suttaṁ

[17.1][rhyc][than][olds] Evam me sutaṁ:|| ||

Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

[17.2] Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā||
eka-m-antaṁ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṁ nisinno kho||
rājā Pasenadi-Kosalo Bhagavantaṁ etad avoca:|| ||

"Atthi nu kho bhante eko dhammo||
yo ubho atthe samadhi-g-gayha tiṭṭhati,||
diṭṭha-dhammikaṁ c'eva atthaṁ samparāyikaṁ cā" ti?|| ||

[17.3] "Atthi kho mahārāja eko dhammo||
yo ubho atthe samadhi-g-gayha tiṭṭhati,||
diṭṭha-dhammikaṁ c'eva atthaṁ samparāyikaṁ cā" ti.|| ||

[17.4] "Katamo pana bhante eko dhammo||
yo ubho atthe samadhi-g-gayha tiṭṭhati,||
diṭṭha-dhammikaṁ c'eva atthaṁ samparāyikaṁ cā" ti?|| ||

[17.5] "'Appamādo' kho mahārāja eko dhammo ubho atthe samadhi-g-gayha tiṭṭhati||
diṭṭha-dhammikaṁ c'eva atthaṁ samparāyikaṁ cā ti.|| ||

Seyyathā pi mahārāja||
yāni kānici jaṅgamānaṁ pāṇānaṁ pada-jātāni||
sabbāni tāni hatthi-pade samodhānaṁ gacchanti,||
hatthi-padaṁ tesaṁ aggam akkhāyati||
yad idaṁ mahantena.|| ||

Evam eva kho mahārāja||
appamādo eko dhammo||
[87] ubho atthe samadhi-g-gayha tiṭṭhati||
diṭṭha-dhammikaṁ c'eva atthaṁ samparāyikaṁ cā" ti.|| ||

 

---

 

[17.6] Āyuṁ ārogiyaṁ vaṇṇaṁ||
saggaṁ uccākulīnataṁ,|| ||

Ratiyo patthayantena||
uḷārā aparāparā,|| ||

Appamādaṁ pasaṁ-santi||
puñña-kiriyāsu paṇḍitā|| ||

Appamatto ubho atthe||
adhigaṇhāti paṇḍito,|| ||

Diṭṭh'eva-dhamme ca yo attho||
yo c'attho samparāyiko|| ||

Atthābhisamayā dhīro||
paṇḍitoti pavuccatī.|| ||

 

§

 

Sutta 18

Kalyāṇa-mitta Suttaṁ

[18.1][rhyc] Evam me sutaṁ:|| ||

Ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Eka-m-antaṁ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaṁ etad avoca:|| ||

"Idha mayhaṁ bhante raho-gatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi:|| ||

'Svākkhāto Bhagavatā Dhammo'.|| ||

So ca kho kalyāṇa-mittassa||
kalyāṇa-sahāyassa||
kalyāṇa-sampavaṅkassa||
no pāpa-mittassa||
no pāpa-sahāyassa||
no pāpa-sampavaṅkassā" ti.|| ||

■

3. "Evam etaṁ mahārāja!||
evam etaṁ mahārāja!|| ||

Svākkhāto mahārāja mayā Dhammo.|| ||

So ca kho kalyāṇa-mittassa||
kalyāṇa-sahāyassa||
kaḷyāṇa-sampavaṅkassa.|| ||

No pāmittassa||
no pāpa-sahāyassa||
no pāpa-sampavaṅkassāti.|| ||

4. Ekam idāhaṁ, mahārāja,||
samayaṁ Sakkesu viharāmi nāgarakaṁ nāma Sakkānaṁ nigamo.|| ||

5. Atha kho mahārāja Ānando bhikkhu yenāhaṁ ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā maṁ abhivādetvā eka-m-antaṁ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṁ nisinno kho mahārāja Ānando bhikkhu maṁ etad avoca:|| ||

"upaḍḍhamidaṁ bhante Brahma-cariyassa yad idaṁ||
kalyāṇa-mittatā kalyāṇa-sahāyatā||
kalyāṇa-sampavaṇakatā" ti.|| ||

6. Evaṁ vuttāhaṁ mahārāja Ānandaṁ bhikkhuṁ etad avocaṁ:|| ||

"Mā hevaṁ Ānanda!||
Mā hevaṁ Ānanda!|| ||

Sakalam ev'idaṁ Ānanda Brahma-cariyaṁ yad idaṁ kalyāṇa- [88] mittatā||
kalyāṇa-sahāyatā||
kalyāṇa-sampavaṅkatā.|| ||

Kalyāṇa-mittass'etaṁ Ānanda bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇa-sahāyassa||
kalyāṇa-sampavaṅkassa||
ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ Maggaṁ bhāvessati ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ Maggaṁ bahulī-karissatī ti.|| ||

7. Kathañ ca Ānanda bhikkhu kalyāṇa-mitto kalyāṇa-sahāyo kalyāṇa-sampavaṅko ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ Maggaṁ bhāveti ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ Maggaṁ bahulī-karoti?|| ||

8. Idh'Ānanda bhikkhu sammā-diṭṭhiṁ bhāveti viveka-nissitaṁ||
virāga-nissitaṁ||
nirodha-nissitaṁ||
vossagga-pariṇāmiṁ.|| ||

Sammā-saṅkappaṁ bhāveti||
viveka-nissitaṁ||
virāga-nissitaṁ||
nirodha-nissitaṁ||
vossagga-pariṇāmiṁ.|| ||

Sammā-vācaṁ bhāveti||
viveka-nissitaṁ||
virāga-nissitaṁ||
nirodha-nissitaṁ||
vossagga-pariṇāmiṁ.|| ||

Sammā-kammantaṁ bhāveti||
viveka-nissitaṁ||
virāga-nissitaṁ||
nirodha-nissitaṁ||
vossagga-pariṇāmiṁ.|| ||

Sammāājivaṁ bhāveti||
viveka-nissitaṁ||
virāga-nissitaṁ||
nirodha-nissitaṁ||
vossagga-pariṇāmiṁ.|| ||

Sammā-vāyāmaṁ bhāveti||
viveka-nissitaṁ||
virāga-nissitaṁ||
nirodha-nissitaṁ||
vossagga-pariṇāmiṁ.|| ||

Sammā-satiṁ bhāveti||
viveka-nissitaṁ||
virāga-nissitaṁ||
nirodha-nissitaṁ||
vossagga-pariṇāmiṁ.|| ||

Sammā-samādhiṁ bhāveti||
viveka-nissitaṁ||
virāga-nissitaṁ||
nirodha-nissitaṁ||
vossagga-pariṇāmiṁ.|| ||

Evaṁ kho Ānanda bhikkhu||
kalyāṇa-mitto||
kalyāṇa-sahāyo||
kalyāṇa-sampavaṅko||
ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ Maggaṁ bhāveti,||
ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ Maggaṁ bahulī-karoti.|| ||

9. Tad aminā p'etaṁ Ānanda pariyāyena veditabbaṁ:||
yathā sakalamevidaṁ Brahma-cariyaṁ||
yad idaṁ kalyāṇa-mittatā||
kalyāṇa-sahāyatā||
kalyāṇa-sampavaṅkatā" ti.|| ||

10. Mamaṁ hi Ānanda kalyāṇa-mittaṁ āgamma||
jāti-dhammā sattā jātiyā parimuccanti.|| ||

Jarā-dhammā sattā jarāya parimuccanti.|| ||

Vyādhi-dhammā sattā vyādhinā parimuccanti.|| ||

Maraṇa-dhammā sattā maraṇena parimuccanti.|| ||

Sokaparideva-dukkha-domanass'upāyāsadhammā sattā||
soka-parideva-dukkha-domanass'upāyāsehi parimuccanti.|| ||

Iminā kho etaṁ Ānanda pariyāyena veditabbaṁ:||
yathā sakalam evah'idaṁ Brahma-cariyaṁ yad idaṁ||
kalyāṇa-mittatā kalyāṇa-sahāyatā||
kalyāṇa-sampavaṅkatā.|| ||

11. Tasmātiha te mahārāja evaṁ sikkhitabbaṁ:||
kalyāṇa-mitto bhavissāmi kalyāṇa-sahāyo kalyāṇa-sampavaṅkoti.|| ||

Evaṁ hi te mahārāja sikkhitabbaṁ.|| ||

'Kalyāṇa-mittassa te mahārāja kalyāṇa-sahāyassa kalyāṇa-sampavaṅkassa ayaṁ||
[89] Eko dhammo upanissāya vihātabbo appamādo kusalesu dhammesu.|| ||

12. Appamattassa te mahārāja viharato appamādaṁ upanissāya itthāgārassa1 evaṁ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaṁ upanissāya.|| ||

Handa mayam pi appamattā viharāma appamādaṁ upanissāyā' ti.|| ||

Appamattassa te mahārāja viharato appamādaṁ upanissāya khattiyānampi anuyuttānaṁ2 evaṁ bhavissati:||
rājā kho appamatto viharati appamādaṁ upanissāya.|| ||

Handa mayam pi appamattā viharāma appamādaṁ upanissāyāti.|| ||

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaṁ upanissāya balakāyassapi evaṁ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaṁ upanissāya.|| ||

Handa mayam pi appamattā viharāma appamādaṁ upanissāyāti.|| ||

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaṁ upanissāya negamajānapadassāpi evaṁ bhavissati:||
rājā kho appamatto viharati appamādaṁ upanissāya.|| ||

Handa mayam pi appamattā viharāma appamādaṁ upanissāyāti.|| ||

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaṁ upanissāya attāpi gutto rakkhito bhavissati,||
itthāgārampi guttaṁ rakkhitaṁ bhavissati,||
kosakoṭṭhāgārampi guttaṁ rakkhitaṁ bhavissatī ti.|| ||

Bhoge patthayamānena uḷāre aparāpare,||
Appamādaṁ pasaṁ-santi puñña-kiriyāsu paṇḍitā.|| ||

Appamatto ubho atthe adhigaṇhāti paṇḍito,||
Diṭṭh'eva-dhamme ca yo attho yo cattho samparāyiko,||
Atthābhisamayā dhīro paṇḍitoti pavuccatī ti.|| ||

 

§

 

Sutta 19

Paṭhamaṁ Aputtaka Suttaṁ

[19.1][rhyc][than] Evam me sutaṁ ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo divādivassa yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā eka-m-antaṁ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ Pasenadiṁ5 Kosalaṁ Bhagavā etad avoca:||
handa kuto nu tvaṁ mahārāja divādivassāti?|| ||

Idha bhante Sāvatthiyaṁ seṭṭhi gahapati kāla-kato.|| ||

Taṁ ahaṁ aputtakaṁ sāpateyyaṁ rājantepuraṁ atiharitvā āgacchāmi.|| ||

Asīti bhante sata-sahassāni hiraññasseva,||
ko [90] Pana vādo rūpiyassa.|| ||

Tassa kho pana bhante seṭṭhi'ssa gahapatissa eva-rūpo bhatta-bhogo ahosi:kaṇājakaṁ bhūñjati bilaṅga-dutiyaṁ.Evarapo vatthabhogo ahosi.|| ||

Sāṇaṁ dhāreti tipakkhavasanaṁ.|| ||

Eva-rūpo yānabhogo ahosi:||
jajjararathakena yāti paṇṇacchattakena dhāriyamānenāti.|| ||

Evam etaṁ mahārāja,||
evam etaṁ mahārāja,||
a-sappuriso kho mahārāja uḷāre bhoge labhitvā n'eva attāṇaṁ sukheti pīṇeti.|| ||

Na mātā-pitaro sukheti pīṇeti.|| ||

Na putta-dāraṁ sukheti pīṇeti.|| ||

Na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti.|| ||

Na mitt-ā-macce sukheti pīṇeti.|| ||

Na samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukha-vipākaṁ sagga-saṁvaṭṭa-nikaṁ.|| ||

Tassa te bhoge evaṁ sammā aparibhūñjiyamāne rājāno vā haranti,||
corā vā haranti.|| ||

Aggi vā ḍahati.|| ||

Udakaṁ vā vahati.|| ||

Appiyā vā dāyādā haranti.|| ||

Evaṁ sa te māhārāja bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṁ gacchanti no paribhogaṁ.|| ||

Seyyathā pi mahārāja,||
amanussaṭṭhāne pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setakā5 supatitthā ramaṇīyā.|| ||

Taṁ jano n'eva hareyya,||
na piveyya,||
na nahāyeyya,||
na yathāppaccayaṁ vā kareyya.|| ||

Evaṁ hi taṁ mahārāja udakaṁ sammā aparibhūñjiyamānaṁ parikkhayaṁ gaccheyya no paribhogaṁ.|| ||

Evam eva kho mahārāja,||
a-sappuriso uḷāre bhoge labhitvā n'evattāṇaṁ sukheti pīṇeti na mātā-pitaro sukheti pīṇeti.|| ||

Na putta-dāraṁ sukheti pīṇeti.|| ||

Na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti.|| ||

Na mitt-ā-macce sukheti pīṇeti.|| ||

Na samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukha-vipākaṁ sagga-saṁvaṭṭa-nikaṁ.|| ||

Tassa te bhoge evaṁ sammā aparibhūñjiyamāne rājāno vā Haranti,||
corā vā haranti,||
aggi vā ḍahati,||
udakaṁ vā vahati,||
appiyā vā dāyādā haranti.|| ||

Evaṁ sa te mahārāja bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaṁ gacchanti no paribhogaṁ.|| ||

Sappuriso ca kho mahārāja uḷāre bhoge labhitvā attāṇaṁ sukheti pīṇeti.|| ||

Mātā-pitaro sukheti pīṇeti.|| ||

Putta-dāraṁ sukheti pīṇeti.|| ||

Dāsa-kamma-kara-porise sukheti pīṇeti.|| ||

Mittā-macce sukheti pīṇeti.|| ||

Samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukha-vipākaṁ sagga-saṁvaṭṭa-nikaṁ.|| ||

Tassa te bhoge evaṁ sammā paribhūñjiyamāne n'eva rājāno [91] haranti,||
na corā haranti.|| ||

Na aggi ḍahati.|| ||

Na udakaṁ vahati.|| ||

Na appiyā dāyādā haranti.|| ||

Evaṁ sa te māhārāja bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṁ gacchanti no parikkhayaṁ.|| ||

Seyyathā pi mahārāja gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setakā supatitthā ramaṇīyā.|| ||

Taṁ jano hareyyapi piveyyapi nahāyeyyapi yathāppaccayam pi kareyya.|| ||

Evaṁ hi taṁ mahārāja udakaṁ sammā paribhuñjiyamānaṁ paribhogaṁ gaccheyya no parikkhayaṁ evam eva kho mahārāja dhīro sappuriso uḷāre bhoge labhitvā attāṇaṁ sukheti pīṇeti mātā-pitaro sukheti pīṇeti.|| ||

Putta-dāraṁ sukheti pīṇeti.|| ||

Dāsa-kamma-kara-porise sukheti Pīṇeti.|| ||

Mittā-macce sukheti pīṇeti.|| ||

Samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaṁ dakkhiṇaṁ patiṭṭhāpeti sovaggikaṁ sukha-vipākaṁ sagga-saṁvaṭṭa-nikaṁ.|| ||

Tassa te bhoge evaṁ sammā paribhūñjiyamāne n'eva rājāno haranti,||
na corā haranti.|| ||

Na aggi ḍahati.|| ||

Na udakaṁ vahati.|| ||

Na appiyā dāyādā haranti.|| ||

Evaṁ sa te māhārāja bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaṁ gacchanti no parikkhayanti.|| ||

Amanussaṭṭhāne udakaṁ va sītaṁ tadapeyyamānaṁ parisosameti,||
Evaṁ dhanaṁ kāpuriso labhitvā n'evattanā bhuñjati no dadāti.|| ||

Dhīro ca viññū adhigamma bhoge yo bhuñjati kiccakaro ca hoti,||
So ñāti-Saṅghaṁ nisabho bharitvā anindito saggamupeti ṭhānanti.|| ||

 

§

 

Sutta 20

Dutiyaṁ Aputtaka Suttaṁ

[20.1][rhyc][than] Evam me sutaṁ ekaṁ samayaṁ Bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo divādivassa yena Bhagavā ten'upasaṅkami.|| ||

Upasaṅkamitvā Bhagavantaṁ abhivādetvā eka-m-antaṁ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ Pasenadiṁ Kosalaṁ Bhagavā etad avoca:||
handa kuto nu tvaṁ mahārāja āgacchasi divādivassāti?|| ||

Idha bhante Sāvatthiyaṁ seṭṭhi gahapati kāla-kato.|| ||

Taṁ ahaṁ aputtakaṁ sāpateyyaṁ rājantepuraṁ atiharitvā āgacchāmi.|| ||

Sataṁ bhante sata-sahassānaṁ1 hīraññasseva,||
ko pana vādo rūpiyassa.|| ||

Tassa kho pana bhante seṭṭhi'ssa gahapatissa eva-rūpo bhatta-bhogo ahosi:||
kaṇājakaṁ bhuñjati bi'aṅgadutiyaṁ.|| ||

Eva-rūpo vatthabhogo ahosi:||
sāṇaṁ dhāreti [92] tipakkhavasanaṁ.|| ||

Eva-rūpo yānabhogo ahosi:||
jajjararathakena yāti paṇṇacchattakena dhāriyamānenāti.|| ||

Evam etaṁ mahārāja,||
evam etaṁ mahārāja,||
bhūta-pubbaṁ so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiṁ nāma paccekasambuddhaṁ piṇḍa-pātena paṭipādesi.|| ||

" Detha samaṇassa piṇḍanti" vatvā uṭṭhāy āsanā pakkāmi.|| ||

Datvā ca pana pacchā vippaṭisāri ahosi:||
"varame taṁ piṇḍa-pātaṁ dāsā vā kamma-karā vā bhūñjeyyunti"||
bhātūcca pana eka-puttakaṁ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi.|| ||

Yaṁ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiṁ paccekasambuddhaṁ piṇḍa-pātena paṭipādesi,||
tassa kammassa vipākena sattakkhattuṁ sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajji,||
tass'eva kammassa vipākāvasesena imissā yeva Sāvatthiyā sattakkhattuṁ seṭṭhittaṁ kāresi.|| ||

Yaṁ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati datvā pacchā vippavisāri ahosi:||
"varame taṁ piṇḍa-pātaṁ dāsā vā kamma-karā vā bhūñjeyyunti,||
"tassa kammassa vipākena nāssuḷārāya bhatta-bhogāya cittaṁ namati.|| ||

Nāssuḷārāya vattha-bhogāya cittaṁ namati.|| ||

Nāssuḷārāya yāna-bhogāya cittaṁ namati.|| ||

Nāssuḷārānaṁ pañcannaṁ kāma-guṇānaṁ bhogāya cittaṁ namati.|| ||

Yaṁ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati bhātucca pana eka-puttakaṁ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi.|| ||

Tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassa-satāni bahūni vassa-sahassāni bahuni vassa-sata-sahassāni Niraye paccittha.|| ||

Tass'eva kammassa vipākāvasesena idaṁ sattamaṁ aputtakaṁ sāpateyyaṁ rājakosaṁ pavaseti.|| ||

Tassa kho pana mahārāja seṭṭhi'ssa gahapatissa purāṇañ ca puññaṁ parikkhiṇaṁ,||
navañ ca puññaṁ anupacitaṁ.|| ||

Ajja pana mahārāja seṭṭhi gahapati mahāroruvaNiraye1 paccatī ti.|| ||

Evaṁ bhante seṭṭhi gahapati mahāroruvaṁ Nirayaṁ upapannoti?|| ||

[93] evaṁ mahārāja seṭṭhi gahapati mahāroruvaṁ Nirayaṁ upapannoti.|| ||

Dhaññaṁ dhanaṁ rajataṁ jāta-rūpaṁ||
pariggahaṁ vā pi yadatthi kiñci,||
Dāsā kamma-karā pessā ye c'assa anujīvino,||
Sabbaṁ nādāya gantabbaṁ sabbaṁ nikkhippagāminaṁ.|| ||

Yaṇ ca karoti kāyena vācāya uda cetasā,||
Taṁ hi tassa sakaṁ hoti tañ ca ādāya gacchati,||
Tañ c'assa anugaṁ hoti chāyāva anapāyīnī.|| ||

Tasmā kareyya kalyāṇaṁ nicayaṁ samparāyikaṁ,||
Puññāni paralokasmiṁ patiṭṭhā honti pāṇinanti.|| ||

Aputtakavaggo dutiyo.