Vinaya-Pitaka, Vol. 1: Mahavagga
Based on the edition by Hermann Oldenberg, London : Pali Text Society 1879
(Reprinted 1929, 1964, 1997)
This work is © Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015
This work is licensed under a
Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.
For details see Terms of Use.
Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996
NOTICE: These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for scholarly purposes only. In principle they represent a digital edition (without revision or correction) of the printed editions of the complete set of Pali canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a process of checking, it should not be assumed that there is no divergence from the printed editions and it is strongly recommended that they are checked against the printed editions before quoting.
ALTERATIONS: Replaced headers and footers, converted diacriticals and tag changes to make the file conform to HTML 5 standards. The lower-case mg [ṁ] has been substituted throughout for the lowercase m-underdot [ṁ]; the lower-case ng [ṅ] has been substituted throughout for the lowercase n-overdot [ṅ]. Content straddling page breaks has been moved to the preceding page. In order to fascilitate word search, all annotations have been removed, and the line breaks of the printed edition have been converted into floating text. Otherwise the internal text of the original text remains untouched.
Vinayapiṭaka Vol. I Mahāvagga.
1
VINAYAPIṬAKAṀ
MAHĀVAGGA.
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.|| ||
I.|| ||
Tena samayena buddho bhagavā Uruvelāyaṁ viharati najjā Nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. atha kho bhagavā bodhirukkhamūle sattāhaṁ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṁvedī. ||1|| atha kho bhagavā rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ paṭiccasamuppādaṁ anulomapaṭilomaṁ manas’ ākāsi: avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. avijjāya tv eva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. ||2||
2 MAHĀVAGGA. [I. 1. 2-2. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho bhagavā etam atthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
yadā have pātubhavanti dhammā ātāpino jhāyato brāhmaṇassa
ath’ assa kaṅkhā vapayanti sabbā yato pajānāti sahetudhamman ti. ||3||
atha kho bhagavā rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ paṭiccasamuppādaṁ anulomapaṭilomaṁ manas’ ākāsi: avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ --la-- evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti --pa-- nirodho hotīti. ||4|| atha kho bhagavā etam atthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
yadā have pātubhavanti dhammā ātāpino jhāyato brāhmaṇassa
ath’ assa kaṅkhā vapayanti sabbā yato khayaṁ paccayānaṁ avedīti. ||5||
atha kho bhagavā rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paṭiccasamuppādaṁ anulomapaṭilomaṁ manas’ ākāsi: avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ --gha-- evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti --pa-- nirodho hotīti. ||6|| atha kho bhagavā etam atthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
yadā have pātubhavanti dhammā ātāpino jhāyato brāhmaṇassa
vidhūpayaṁ tiṭṭhati Mārasenaṁ suriyo 'va obhāsayam antalikkhan ti. ||7||
bodhikathā niṭṭhitā. ||1||
atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā bodhirukkhamūlā yena Ajapālanigrodho ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Ajapālanigrodharukkhamūle sattāhaṁ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṁvedī. ||1||
atha kho aññataro huhuṅkajātiko brāhmaṇo yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi, ekamantaṁ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etad avoca:
I. 2. 2-4. 2.] MAHĀVAGGA. 3
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kittāvatā nu kho bho Gotama brāhmaṇo hoti katame ca pana brāhmaṇakaraṇā dhammā 'ti. ||2||
atha kho bhagavā etam atthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
yo brāhmaṇo bāhitapāpadhammo nihuhuṅko nikasāvo yatatto
vedantagū vusitabrahmacariyo, dhammena so brāhmaṇo brahmavādaṁ vadeyya,
yass’ ussadā n’ atthi kuhiñci loke 'ti. ||3||
Ajapālakathā niṭṭhitā. ||2||
atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā Ajapālanigrodhamūlā yena Mucalindo ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Mucalindamūle sattāhaṁ ekapallaṅkena nisīdi {vimuttisukhapaṭisaṁvedī.} ||1|| tena kho pana samayena mahāakālamegho udapādi sattāhavaddalikā sītavātaduddinī. atha kho Mucalindo nāgarājā sakabhavanā nikkhamitvā bhagavato kāyaṁ sattakkhattuṁ bhogehi parikkhipitvā upari muddhani mahantaṁ phaṇaṁ karitvā aṭṭhāsi: mā bhagavantaṁ sītaṁ, mā bhagavantaṁ uṇhaṁ, mā bhagavantaṁ ḍaṁsamakasavātātapasiriṁsapasamphasso 'ti. ||2|| atha kho Mucalindo nāgarājā sattāhassa accayena viddhaṁ vigatavalāhakaṁ devaṁ viditvā bhagavato kāyā bhoge viniveṭhetvā sakavaṇṇaṁ paṭisaṁharitvā māṇavakavaṇṇaṁ abhinimminitvā bhagavato purato aṭṭhāsi añjaliko bhagavantaṁ namassamāno. ||3|| atha kho bhagavā etam atthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
sukho viveko tuṭṭhassa sutadhammassa passato,
avyāpajjhaṁ sukhaṁ loke pāṇabhūtesu saṁyamo. |
sukhā virāgatā loke kāmānaṁ samatikkamo,
asmimānassa yo vinayo etaṁ ve paramaṁ sukhan ti. ||4||
Mucalindakathā niṭṭhitā. ||3||
atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā Mucalindamūlā yena Rājāyatanaṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Rājāyatanamūle sattāhaṁ ekapallaṅkena nisīdi vimuttisukhapaṭisaṁvedī. ||1|| tena kho pana samayena Tapussabhallikā vāṇijā Ukkalā taṁ desaṁ addhānamaggapaṭipannā honti.
4 MAHĀVAGGA. [I. 4. 2-5. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho Tapussabhallikānaṁ vāṇijānaṁ ñāti sālohitā devatā Tapussabhallike vāṇije etad avoca: ayaṁ mārisā bhagavā Rājāyatanamūle viharati paṭhamābhisambuddho, gacchatha taṁ bhagavantaṁ manthena ca madhupiṇḍikāya ca paṭimānetha, taṁ vo bhavissati dīgharattaṁ hitāya sukhāyā 'ti. ||2|| atha kho Tapussabhallikā vāṇijā manthañ ca madhupiṇḍikañ ca ādāya yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu, ekamantaṁ ṭhitā kho Tapussabhallikā vāṇijā bhagavantaṁ etad avocuṁ: paṭigaṇhātu no bhante bhagavā manthañ ca madhupiṇḍikañ ca yaṁ amhākaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā 'ti. ||3||
atha kho bhagavato etad ahosi: na kho tathāgatā hatthesu paṭigaṇhanti. kimhi nu kho ahaṁ paṭigaṇheyyaṁ manthañ ca madhupiṇḍikañ cā 'ti. atha kho cattāro Mahārājāno bhagavato cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya catuddisā cattāro selamaye patte bhagavato upanāmesuṁ: idha bhante bhagavā paṭigaṇhātu manthañ ca madhupiṇḍikañ cā 'ti. paṭiggahesi bhagavā paccagghe selamaye patte manthañ ca madhupiṇḍikañ ca paṭiggahetvā ca paribhuñji. ||4|| atha kho Tapussabhallikā vāṇijā bhagavantaṁ onītapattapāṇiṁ viditvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etad avocuṁ: ete mayaṁ bhante bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañ ca, upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate 'ti. teva loke paṭhamaṁ upāsakā ahesuṁ dvevācikā. ||5||
Rājāyatanakathā niṭṭhitā. ||4||
atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā Rājāyatanamūlā yena Ajapālanigrodho ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā tatra sudaṁ bhagavā Ajapālanigrodhamūle viharati. ||1|| atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: adhigato kho my āyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. ālayarāmā kho panāyaṁ pajā ālayaratā ālayasammuditā. ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṁ idaṁ ṭhānaṁ yad idaṁ idappaccayatā paṭiccasamuppādo,
I. 5. 2-7.] MAHĀVAGGA. 5
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idam pi kho ṭhānaṁ sududdasaṁ yad idaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. ahañ ceva kho pana dhammaṁ deseyyaṁ pare ca me na ājāneyyuṁ, so mam’ assa kilamatho, sā mam’ assa vihesā 'ti. ||2|| api 'ssu bhagavantaṁ imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu pubbe assutapubbā:
kicchena me adhigataṁ halaṁ dāni pakāsituṁ,
rāgadosaparetehi nāyaṁ dhammo susambudho. |
paṭisotagāmi nipuṇaṁ gambhīraṁ duddasaṁ aṇuṁ
rāgarattā na dakkhanti tamokhandhena āvuṭā 'ti. ||3||
iti ha bhagavato paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ namati no dhammadesanāya. atha kho Brahmuno Sahampatissa bhagavato cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya etad ahosi: nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṁ namati no dhammadesanāyā 'ti. ||4|| atha kho Brahmā Sahampati, seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evam eva Brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. ||5|| atha kho Brahmā Sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dakkhiṇañ jānumaṇḍalaṁ paṭhaviyaṁ nihantvā yena bhagavā ten’ añjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etad avoca: desetu bhante bhagavā dhammaṁ, desetu sugato dhammaṁ, santi sattā apparajakkhajātikā assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro 'ti. ||6||
idaṁ avoca Brahmā Sahampati, idaṁ vatvā athāparaṁ etad avoca:
pāturahosi Magadhesu pubbe dhammo asuddho samalehi cintito,
apāpur’ etaṁ amatassa dvāraṁ suṇantu dhammaṁ vimalenānubuddhaṁ |
sele yathā pabbatamuddhini ṭhito yathāpi passe janataṁ samantato,
tath’ ūpamaṁ dhammamayaṁ sumedha pāsādam āruyha samantacakkhu
6 MAHĀVAGGA. [I. 5. 7-12.
sokāvatiṇṇañ janataṁ apetasoko avekkhassu jātijarābhibhūtaṁ. |
uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma satthavāha anaṇa vicara loke,
desetu bhagavā dhammaṁ aññātāro bhavissantīti. ||7||
evaṁ vutte bhagavā Brahmānaṁ Sahampatiṁ etad avoca: mayhaṁ kho Brahme etad ahosi: adhigato kho my āyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho . . . sā mam’ assa vihesā 'ti. api 'ssu maṁ Brahme imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu pubbe me assutapubbā . . . āvuṭā 'ti. iti ha me Brahme paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ namati no dhammadesanāyā 'ti. ||8||
dutiyam pi kho Brahmā Sahampati bhagavantaṁ etad avoca: desetu bhante bhagavā dhammaṁ . . . aññātāro bhavissantīti. dutiyam pi kho bhagavā Brahmānaṁ Sahampatiṁ etad avoca: mayham pi kho Brahme etad ahosi: adhigato kho my āyaṁ dhammo gambhīro duddaso duranubodho . . . sā mam’ assa vihesā 'ti. api 'ssu maṁ Brahme imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṁsu pubbe me assutapubbā . . . āvuṭā 'ti. iti ha me Brahme paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṁ namati no dhammadesanāyā 'ti. ||9||
tatiyam pi kho Brahmā Sahampati bhagavantaṁ etad avoca: desetu bhante bhagavā dhammaṁ . . . aññātāro bhavissantīti. atha kho bhagavā Brahmuno ca ajjhesanaṁ viditvā sattesu ca kāruññataṁ paṭicca buddhacakkhunā lokaṁ volokesi. addasa kho bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante. ||10|| seyyathāpi nāma uppaliniyaṁ vā paduminiyaṁ vā puṇḍarīkiniyaṁ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni samodakaṇ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṁvaḍḍhāni udakā accuggamma ṭhitāni anupalittāni udakena, ||11|| evam eva bhagavā buddhacakkhunā lokaṁ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante,
I. 5. 12-6.5.] MAHĀVAGGA. 7
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] disvāna Brahmānaṁ Sahampatiṁ gāthāya ajjhabhāsi:
apārutā tesaṁ amatassa dvārā ye sotavanto, pamuñcantu saddhaṁ.
vihiṁsasaññī paguṇaṁ na bhāsi dhammaṁ paṇītaṁ manujesu Brahme 'ti. ||12||
atha kho Brahmā Sahampati katāvakāso kho 'mhi bhagavatā dhammadesanāyā 'ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatth’ ev’ antaradhāyi. ||13||
Brahmayācanakathā niṭṭhitā. ||5||
atha kho bhagavato etad ahosi: kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, ko imaṁ dhammaṁ khippam eva ājānissatīti. atha kho bhagavato etad ahosi: ayaṁ kho Āḷāro Kālāmo paṇḍito vyatto medhāvī dīgharattaṁ apparajakkhajātiko. yaṁ nūnāhaṁ Āḷārassa Kālāmassa paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, so imaṁ dhammaṁ khippam eva ājānissatīti. ||1|| atha kho antarahitā devatā bhagavato ārocesi: sattāhakālaṅkato bhante Āḷāro Kālāmo 'ti. bhagavato pi kho ñāṇaṁ udapādi sattāhakālaṁ kato Āḷāro Kālāmo 'ti. atha kho bhagavato etad ahosi: mahājāniyo kho Āḷāro Kālāmo, sace hi so imaṁ dhammaṁ suṇeyya, khippam eva ājāneyyā 'ti. ||2|| atha kho bhagavato etad ahosi: kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, ko imaṁ dhammaṁ khippam eva ājānissatīti. atha kho bhagavato etad ahosi: ayaṁ kho Uddako Rāmaputto paṇḍito vyatto medhāvī dīgharattaṁ apparajakkhajātiko. yaṁ nūnāhaṁ Uddakassa Rāmaputtassa paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, so imaṁ dhammaṁ khippam eva ājānissatīti. ||3|| atha kho antarahitā devatā bhagavato ārocesi: abhidosakālaṅkato bhante Uddako Rāmaputto 'ti. bhagavato pi kho ñāṇaṁ udapādi abhidosakālaṅkato Uddako Rāmaputto 'ti. atha kho bhagavato etad ahosi: mahājāniyo kho Uddako Rāmaputto, sace hi so imaṁ dhammaṁ suṇeyya, khippam eva ājāneyyā 'ti. ||4|| atha kho bhagavato etad ahosi: kassa nu kho ahaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyaṁ, ko imaṁ dhammaṁ khippam eva ājānissatīti.
8 MAHĀVAGGA. [I. 6. 5-10.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho bhagavato etad ahosi: bahūpakārā kho 'me pañcavaggiyā bhikkhū, ye maṁ padhānapahitattaṁ upaṭṭhahiṁsu. yaṁ nūnāhaṁ pañcavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ paṭhamaṁ dhammaṁ deseyyan ti. ||5|| atha kho bhagavato etad ahosi: kahaṁ nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantīti. addasa kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena pañcavaggiye bhikkhū Bārāṇasiyaṁ viharante Isipatane migadāye. atha kho bhagavā Uruvelāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena Bārāṇasī tena cārikaṁ pakkāmi. ||6|| addasa kho Upako ājīviko bhagavantaṁ antarā ca Gayaṁ antarā ca bodhiṁ addhānamaggapaṭipannaṁ, disvāna bhagavantaṁ etad avoca: vippasannāni kho te āvuso indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. kaṁ 'si tvaṁ āvuso uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesīti. ||7||
evaṁ vutte bhagavā Upakaṁ ājīvikaṁ gāthāhi ajjhabhāsi:
sabbābhibhū sabbavidū 'ham asmi sabbesu dhammesu anupalitto
sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto, sayaṁ abhiññāya kam uddiseyyaṁ. |
na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati,
sadevakasmiṁ lokasmiṁ n’ atthi me paṭipuggalo. |
ahaṁ hi arahā loke, ahaṁ satthā anuttaro,
eko 'mhi sammāsambuddho, sītibhūto 'smi nibbuto. |
dhammacakkaṁ pavattetuṁ gacchāmi Kāsinaṁ puraṁ,
andhabhūtasmi lokasmiṁ āhañhi amatadudrabhin ti. ||8||
yathā kho tvaṁ āvuso paṭijānāsi arah’ asi anantajino 'ti:
mādisā ve jinā honti ye pattā āsavakkhayaṁ,
jitā me pāpakā dhammā tasmāham Upaka jino 'ti.
evaṁ vutte Upako ājīviko hupeyya āvuso 'ti vatvā sīsaṁ okampetvā ummaggaṁ gahetvā pakkāmi. ||9|| atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena Bārāṇasī Isipatanamigadāyo yena pañcavaggiyā bhikkhū ten’ upasaṅkami. addasaṁsu kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṁ dūrato 'va āgacchantaṁ, disvāna aññamaññaṁ saṇṭhapesuṁ: ayaṁ āvuso samaṇo Gotamo āgacchati bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya.
I. 6. 10-15.] MAHĀVAGGA. 9
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so n’ eva abhivādetabbo na paccuṭṭhātabbo nāssa pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, api ca kho āsanaṁ ṭhapetabbaṁ, sace ākaṅkhissati nisīdissatīti. ||10|| yathā-yathā kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū upasaṅkamati, tathā-tathā te pañcavaggiyā bhikkhū sakāya katikāya asaṇṭhahantā bhagavantaṁ paccuggantvā eko bhagavato pattacīvaraṁ paṭiggahesi, eko āsanaṁ paññāpesi, eko pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipi. nisīdi bhagavā paññatte āsane, nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi. api 'ssu bhagavantaṁ nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti. ||11|| evaṁ vutte bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etad avoca: mā bhikkhave Tathāgataṁ nāmena ca āvusovādena ca samudācaratha. arahaṁ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho. odahatha bhikkhave sotaṁ, amataṁ adhigataṁ, ahaṁ anusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. yathānusiṭṭhaṁ tathā paṭipajjamānā na cirass’ eva yass’ atthāya kulaputtā sammad eva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tad anuttaraṁ brahmacariyapariyosānam diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā 'ti. ||12|| evaṁ vutte pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṁ etad avocuṁ: tāya pi kho tvaṁ āvuso Gotama cariyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya n’ ev’ ajjhagā uttarimanussadhammaṁ alamariyañāṇadassanavisesaṁ, kim pana tvaṁ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammaṁ alamariyañāṇadassanavisesan ti. ||13|| evaṁ vutte bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etad avoca: na bhikkhave tathāgato bāhulliko, na padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya. arahaṁ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho. odahatha bhikkhave sotaṁ, amataṁ adhigataṁ, ahaṁ anusāsāmi, ahaṁ dhammaṁ desemi. yathānusiṭṭham tathā paṭipajjamānā na cirass’ eva yass’ atthāya kulaputtā sammad eva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tad anuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā 'ti. ||14|| dutiyam pi kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṁ etad avocuṁ --pa--, dutiyam pi kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etad avoca --pa--, tatiyam pi kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṁ etad avocuṁ: tāya pi kho tvaṁ āvuso Gotama cariyāya tāya paṭipadāya
10 MAHĀVAGGA. [I. 6. 15-22.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . alamariyañāṇadassanavisesan ti. ||15|| evaṁ vutte bhagavā pañcavaggiye bhikkhū etad avoca: abhijānātha me no tumhe bhikkhave ito pubbe evarūpaṁ bhāsitaṁ etan ti. no h’ etaṁ bhante 'ti. arahaṁ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho. odahatha . . . viharissathā 'ti. asakkhi kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū saññāpetuṁ. atha kho pañcavaggiyā bhikkhū bhagavantaṁ puna sussūsiṁsu sotaṁ odahiṁsu aññācittaṁ upaṭṭhāpesuṁ. ||16||
atha kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi: dve 'me bhikkhave antā pabbajitena na sevitabbā. katame dve.
yo cāyaṁ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṁhito, yo cāyaṁ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṁhito, ete kho bhikkhave ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. ||17|| katamā ca sā {bhikkhave} majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. ayam eva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyath’ īdaṁ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. ayaṁ kho sā bhikkhave majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. ||18||
idaṁ kho pana bhikkhave dukkhaṁ ariyasaccaṁ, jāti pi dukkhā, jarāpi dukkhā, vyādhi pi dukkhā, maraṇam pi dukkhaṁ, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yam p’ icchaṁ na labhati tam pi dukkhaṁ, saṅkhittena pañc’ upādānakkhandhāpi dukkhā. ||19|| idaṁ kho pana bhikkhave dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ, yāyaṁ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyath’ īdaṁ: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. ||20|| idaṁ kho pana bhikkhave dukkhanirodhaṁ ariyasaccam, yo tassā yeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. ||21|| idaṁ kho pana bhikkhave dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ, ayam eva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyath’ īdaṁ: sammādiṭṭhi . . . sammāsamādhi. ||22||
I. 6. 23-30.] MAHĀVAGGA. 11
idaṁ dukkhaṁ ariyasaccan ti me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. taṁ kho pan’ idaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ pariññeyyan ti me bhikkhave --la-- pariññātan ti me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ||23|| idaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccan ti me bhikkhave . . . āloko udapādi. taṁ kho pan’ idaṁ dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ pahātabban ti me bhikkhave --la-- pahīnan ti me bhikkhave . . . āloko udapādi. ||24|| idaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccan ti me bhikkhave . . . āloko udapādi. taṁ kho pan’ idaṁ dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ sacchikātabban ti me bhikkhave --la-- sacchikatan ti me bhikkhave . . . āloko udapādi. ||25|| idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan ti me bhikkhave . . . āloko udapādi. taṁ kho pan’ idaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ bhāvetabban ti me bhikkhave -- la -bhāvitan ti me bhikkhave . . . āloko udapādi. ||26|| yāva kīvañ ca me bhikkhave imesu catusu ariyasaccesu evaṁ tiparivaṭṭaṁ dvādasākāraṁ yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ na suvisuddhaṁ ahosi, n’ eva tāvāhaṁ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho 'ti paccaññāsiṁ. ||27|| yato ca kho me bhikkhave imesu catusu ariyasaccesu evaṁ tiparivaṭṭaṁ dvādasākāraṁ yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ suvisuddhaṁ ahosi, athāhaṁ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambuddho 'ti paccaññāsiṁ. ||28|| ñāṇañ ca pana me dassanaṁ udapādi: akuppā me cetovimutti, ayaṁ antimā jāti, n’ atthi dāni punabbhavo 'ti. idaṁ avoca bhagavā, attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandanti. imasmiñ ca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne āyasmato Koṇḍaññassa virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman ti. ||29||
pavattite ca bhagavatā dhammacakke bhummā devā saddaṁ anussāvesuṁ: evaṁ bhagavatā Bārāṇasiyaṁ Isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmin ti.
12 MAHĀVAGGA. [I. 6. 30 34.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhummānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā Cātumahārājikā devā saddaṁ anussāvesuṁ --la-- Cātumahārājikānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā Tāvatiṁsā devā --la-- Yāmā devā --la-- Tusitā devā --la-- Nimmānaratī devā --la-- Paranimmitavasavattī devā --la-- Brahmakāyikā devā saddaṁ anussāvesuṁ: evaṁ bhagavatā Bārāṇasiyaṁ Isipatane migadāye anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavattitaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmin ti. ||30|| iti ha tena khaṇena tena layena tena muhuttena yāva Brahmalokā saddo abbhuggacchi, ayañ ca kho dasasahassilokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhi, appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pāturahosi atikkamma devānaṁ devānubhāvaṁ. atha kho bhagavā imaṁ udānaṁ udānesi: aññāsi vata bho Koṇḍañño aññāsi vata bho Koṇḍañño 'ti. iti h’ idaṁ āyasmato Koṇḍaññassa Aññātakoṇḍañño tv eva nāmaṁ ahosi. ||31||
atha kho āyasmā Aññātakoṇḍañño diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthu sāsane bhagavantaṁ etad avoca: labheyyāhaṁ bhante bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan ti. ehi bhikkhū 'ti bhagavā avoca, svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā 'ti. sā 'va tassa āyasmato upasampadā ahosi. ||32||
atha kho bhagavā tadavasese bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. atha kho āyasmato ca Vappassa āyasmato ca Bhaddiyassa bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṁ anusāsiyamānānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman ti. ||33|| te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthu sāsane bhagavantaṁ etad avocuṁ: labheyyāma mayaṁ bhante bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan ti.
etha bhikkhavo 'ti bhagavā avoca, svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā 'ti.
I. 6. 34-41.] MAHĀVAGGA. 13
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sā 'va tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. ||34||
atha kho bhagavā tadavasese bhikkhū nīhārabhatto iminā nihārena dhammiyā kathāya ovadi anusāsi: yaṁ tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti, tena chabbaggo yāpeti. ||35||
atha kho āyasmato ca Mahānāmassa āyasmato ca Assajissa bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṁ anusāsiyamānānaṁ virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman ti. ||36|| te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthu sāsane bhagavantaṁ etad avocuṁ: labheyyāma mayaṁ bhante bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan ti. etha bhikkhavo 'ti bhagavā avoca, svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā 'ti. sā 'va tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. ||37||
atha kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi: rūpaṁ bhikkhave anattā, rūpañ ca h’ idaṁ bhikkhave attā abhavissa, na yidaṁ rūpaṁ ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca rūpe evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosīti.
yasmā ca kho bhikkhave rūpaṁ anattā, tasmā rūpaṁ ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati rūpe evaṁ me rūpaṁ hotu, evaṁ me rūpaṁ mā ahosīti. ||38|| vedanā anattā, vedanā ca h’ idaṁ bhikkhave attā abhavissa, na yidaṁ vedanā ābādhāya saṁvatteyya, labbhetha ca vedanāya evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosīti. yasmā ca kho bhikkhave vedanā anattā, tasmā vedanā ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati vedanāya evaṁ me vedanā hotu, evaṁ me vedanā mā ahosīti. ||39|| saññā anattā --la-- saṅkhārā anattā, saṅkhārā ca h’ idaṁ bhikkhave attā abhavissaṁsu, na yidaṁ saṅkhārā ābādhāya saṁvatteyyuṁ, labbhetha ca saṅkhāresu evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun ti. yasmā ca kho bhikkhave saṅkhārā anattā, tasmā saṅkhārā ābādhāya saṁvattanti, na ca labbhati saṅkhāresu evaṁ me saṅkhārā hontu, evaṁ me saṅkhārā mā ahesun ti. ||40|| viññāṇaṁ anattā, viññāṇañ ca h’ idaṁ bhikkhave attā abhavissa, na yidaṁ viññāṇaṁ ābādhāya saṁvatteyya,
14 MAHĀVAGGA. [I. 6. 41-47.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] labbhetha ca viññāṇe evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosīti. yasmā ca kho bhikkhave viññāṇaṁ anattā, tasmā viññāṇaṁ ābādhāya saṁvattati, na ca labbhati viññāṇe evaṁ me viññāṇaṁ hotu, evaṁ me viññāṇaṁ mā ahosīti. ||41|| taṁ kiṁ maññatha bhikkhave, rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā 'ti. aniccaṁ bhante. yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā 'ti. dukkhaṁ bhante. yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ etaṁ mama, eso 'ham asmi, eso me attā 'ti. no h’ etaṁ bhante. ||42|| vedanā -- la -saññā --la-- saṅkhārā --la-- viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā 'ti. aniccaṁ bhante. yaṁ panāniccaṁ, dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā 'ti. dukkhaṁ bhante. yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammam, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ etaṁ mama, eso 'ham asmi, eso me attā 'ti. no h’ etaṁ bhante. ||43|| tasmāt iha bhikkhave yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ va bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre vā santike vā, sabbaṁ rūpaṁ n’ etaṁ mama, n’ eso 'ham asmi, na me so attā 'ti evaṁ etaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. ||44|| yā kāci vedanā --la-- yā kāci saññā --la-- ye keci saṅkhārā --la-- yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā {vā} oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre vā santike vā sabbaṁ viññāṇaṁ n’ etaṁ mama, n’ eso 'ham asmi, na {m’ eso} attā 'ti evaṁ etaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. ||45||
evaṁ passaṁ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpasmim pi nibbindati, vedanāya pi nibbindati, saññāya pi nibbindati, saṅkhāresu pi nibbindati, viññāṇasmim pi nibbindati, nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimutt’ amhīti ñāṇaṁ hoti, khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā 'ti pajānātīti. ||46|| idaṁ avoca bhagavā, attamanā pañcavaggiyā bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandanti. imasmiñ ca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne pañcavaggiyānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi {cittāni} vimucciṁsu. tena kho pana samayena cha loke arahanto {honti.} ||47||6||
paṭhamabhāṇavāraṁ.
I. 7. 1-6.] MAHĀVAGGA. 15
tena kho pana samayena Bārāṇasiyaṁ Yaso nāma kulaputto seṭṭhiputto sukhumālo hoti, tassa tayo pāsādā honti, eko hemantiko, eko gimhiko, eko vassiko. so vassike pāsāde cattāro māse nippurisehi turiyehi paricāriyamāno na heṭṭhā pāsādā orohati. atha kho Yasassa kulaputtassa pañcahi kāmaguṇehi samappitassa samaṅgibhūtassa paricāriyamānassa paṭigacc 'eva niddā okkami, parijanassāpi pacchā niddā okkami, sabbarattiyo ca telappadīpo jhāyati. ||1|| atha kho Yaso kulaputto paṭigacc 'eva paṭibujjhitvā addasa sakaṁ parijanaṁ supantaṁ, aññissā kacche vīṇaṁ, aññissā kaṇṭhe mutiṅgaṁ, aññissā kacche ālambaraṁ, aññaṁ vikesikaṁ, aññaṁ vikkheḷikaṁ, vippalapantiyo, hatthappattaṁ susānaṁ maññe. disvān’ assa ādīnavo pāturahosi, nibbidāya cittaṁ saṇṭhāsi.
atha kho Yaso kulaputto udānaṁ udānesi: upaddutaṁ vata bho, upassaṭṭhaṁ vata bho 'ti. ||2|| atha kho Yaso kulaputto suvaṇṇapādukāyo ārohitvā yena nivesanadvāraṁ ten’ upasaṅkami, amanussā dvāraṁ vivariṁsu mā Yasassa kulaputtassa koci antarāyaṁ akāsi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā 'ti. atha kho Yaso kulaputto yena nagaradvāraṁ ten’ upasaṅkami, amanussā dvāraṁ vivariṁsu mā Yasassa kulaputtassa koci antarāyaṁ akāsi agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā 'ti. atha kho Yaso kulaputto yena Isipatanaṁ migadāyo ten’ upasaṅkami. ||3|| tena kho pana samayena bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya ajjhokāse caṅkamati. addasa kho bhagavā Yasaṁ kulaputtaṁ dūrato 'va āgacchantaṁ, disvāna caṅkamā orohitvā paññatte āsane nisīdi. atha kho Yaso kulaputto bhagavato avidūre udānaṁ udānesi: upaddutaṁ vata bho, upassaṭṭhaṁ vata bho 'ti.
atha kho bhagavā Yasaṁ kulaputtaṁ etad avoca: idaṁ kho Yasa anupaddutaṁ, idaṁ anupassaṭṭhaṁ. ehi Yasa nisīda, dhammaṁ te desessāmīti. ||4|| atha kho Yaso kulaputto idaṁ kira anupaddutaṁ, idaṁ anupassaṭṭhan ti haṭṭho udaggo suvaṇṇapādukāhi orohitvā yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnassa kho Yasassa kulaputtassa bhagavā anupubbikathaṁ kathesi seyyath’ īdaṁ: dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. ||5|| yadā bhagavā āññāsi Yasaṁ kulaputtaṁ kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ,
16 MAHĀVAGGA. [I. 7. 6-10.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi, dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. seyyathāpi nāma suddhaṁ {vatthaṁ} apagatakāḷakaṁ sammad eva rajanaṁ paṭigaṇheyya, evam eva Yasassa kulaputtassa tasmiṁ yeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman ti. ||6|| atha kho Yasassa kulaputtassa mātā pāsādaṁ abhirūhitvā Yasaṁ kulaputtaṁ apassantī yena seṭṭhi gahapati ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā seṭṭhiṁ gahapatiṁ etad avoca: putto te gahapati Yaso na dissatīti. atha kho seṭṭhi gahapati catuddisā assadūte uyyojetvā sāmaṁ yeva yena Isipatanaṁ migadāyo ten’ upasaṅkami. addasa kho seṭṭhi gahapati suvaṇṇapādukānaṁ nikkhepaṁ, disvāna taṁ yeva anugamāsi. ||7||ḥ
addasa kho bhagavā seṭṭhiṁ gahapatiṁ dūrato 'va āgacchantaṁ, disvāna bhagavato etad ahosi: yaṁ nūnāhaṁ tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāreyyaṁ, yathā seṭṭhi gahapati idha nisinno idha nisinnaṁ Yasaṁ kulaputtaṁ na passeyyā 'ti. atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāresi. ||8|| atha kho seṭṭhi gahapati yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etad avoca: api bhante bhagavā Yasaṁ kulaputtaṁ passeyyā 'ti.
tena hi gahapati nisīda. app eva nāma idha nisinno idha nisinnaṁ Yasaṁ kulaputtaṁ passeyyāsīti. atha kho seṭṭhi gahapati idh’ eva kirāhaṁ nisinno idha nisinnaṁ Yasaṁ kulaputtaṁ passissāmīti haṭṭho udaggo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ||9|| ekamantaṁ nisinnassa kho seṭṭhissa gahapatissa bhagavā anupubbikathaṁ kathesi -- la -aparappaccayo satthu sāsane bhagavantaṁ etad avoca: abhikkantaṁ bhante, abhikkantaṁ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evam eva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. es’ āhaṁ bhante bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṅghañ ca, upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan ti. so 'va loke paṭhamaṁ upāsako ahosi tevāciko. ||10||
I. 7. 10-15.] MAHĀVAGGA. 17
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho Yasassa kulaputtassa pituno dhamme desiyamāne yathādiṭṭhaṁ yathāviditaṁ bhūmiṁ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci. atha kho bhagavato etad ahosi: Yasassa kulaputtassa pituno dhamme desiyamāne yathādiṭṭhaṁ yathāviditaṁ bhūmiṁ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttaṁ. abhabbo kho Yaso kulaputto hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṁ seyyathāpi pubbe agārikabhūto. yaṁ nūnāhaṁ taṁ iddhābhisaṅkhāraṁ paṭippassambheyyan ti. atha kho bhagavā taṁ iddhābhisaṅkhāraṁ paṭippassambhesi. ||11|| addasa kho seṭṭhi gahapati Yasaṁ kulaputtaṁ nisinnaṁ, disvāna Yasaṁ kulaputtaṁ etad avoca: mātā tetāta Yasa paridevasokasampannā, dehi mātu jīvitan ti. ||12|| atha kho Yaso kulaputto bhagavantaṁ ullokesi. atha kho bhagavā seṭṭhiṁ gahapatiṁ etad avoca: taṁ kiṁ maññasi gahapati, Yasassa sekhena ñāṇena sekhena dassanena dhammo diṭṭho seyyathāpi tayā. tassa yathādiṭṭhaṁ yathāviditaṁ bhūmiṁ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttaṁ. bhabbo nu kho Yaso gahapati hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṁ seyyathāpi pubbe agārikabhūto 'ti. no h’ etaṁ bhante. Yasassa kho gahapati kulaputtassa sekhena ñāṇena sekhena dassanena dhammo diṭṭho seyyathāpi tayā. tassa yathādiṭṭhaṁ yathāviditaṁ bhūmiṁ paccavekkhantassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttaṁ. abhabbo kho gahapati Yaso kulaputto hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjituṁ seyyathāpi pubbe agārikabhūto 'ti. ||13|| lābhā bhante Yasassa kulaputtassa, suladdhaṁ bhante Yasassa kulaputtassa, yathā Yasassa kulaputtassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttaṁ. adhivāsetu me bhante bhagavā ajjatanāya bhattaṁ Yasena kulaputtena pacchāsamaṇenā 'ti. adhivāsesi bhagavā tuṇhibhāvena. atha kho seṭṭhi gahapati bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. ||14|| atha kho Yaso kulaputto acirappakkante seṭṭhimhi gahapatimhi bhagavantaṁ etad avoca: labheyyāhaṁ bhante bhagavato santike pabbajjaṁ, {labheyyaṁ} upasampadan ti. ehi bhikkhū 'ti bhagavā avoca, svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā 'ti. sā 'va tassa āyasmato upasampadā ahosi.
18 MAHĀVAGGA. [I. 7. 15-9. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tena kho pana samayena satta loke arahanto honti. ||15||
Yasapabbajjā niṭṭhitā. ||7||
atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya āyasmatā Yasena pacchāsamaṇena yena seṭṭhissa gahapatissa nivesanaṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. atha kho āyasmato Yasassa mātā ca purāṇadutiyikā ca yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantam {nisīdiṁsu.} ||1|| tāsaṁ bhagavā anupubbikathaṁ kathesi seyyath’ īdaṁ: dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi.
yadā tā bhagavā aññāsi kallacittā muducittā vinīvaraṇacittā uddaggacittā pasannacittā, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi, dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammad eva rajanaṁ paṭigaṇheyya, evam eva tāsaṁ tasmiṁ yeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman ti. ||2|| tā diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthu sāsane bhagavantaṁ etad avocuṁ: abhikkantaṁ bhante, abhikkantaṁ bhante --la-- etā mayaṁ bhante bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañ ca bhikkhusaṅghañ ca, upāsikāyo no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetā saraṇaṁ gatā 'ti. tā 'va loke paṭhamaṁ upāsikā ahesuṁ tevācikā. ||3|| atha kho āyasmato Yasassa mātā ca pitā ca purāṇadutiyikā ca bhagavantañ ca āyasmantañ ca Yasaṁ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdiṁsu. atha kho bhagavā āyasmato Yasassa mātarañ ca pitarañ ca purāṇadutiyikañ ca dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. ||4||8||
assosuṁ kho āyasmato Yasassa cattāro gihisahāyakā Bārāṇasiyaṁ seṭṭhānuseṭṭhīnaṁ kulānaṁ puttā Vimalo Subāhu Puṇṇaji Gavampati:
I. 9. 1-4.] MAHĀVAGGA. 19
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Yaso kira kulaputto kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito 'ti. sutvāna nesaṁ etad ahosi: na hi nūna so orako dhammavinayo, na sā orakā pabbajjā, yattha Yaso kulaputto kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito 'ti. ||1|| te cattāro janā yenāyasmā Yaso ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Yasaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. atha kho āyasmā Yaso te cattāro gihisahāyake ādāya yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Yaso bhagavantaṁ etad avoca: ime me bhante cattāro gihisahāyakā Bārāṇasiyaṁ seṭṭhānuseṭṭhīnaṁ kulānaṁ puttā Vimalo Subāhu Puṇṇaji Gavampati, ime cattāro bhagavā ovadatu anusāsatū 'ti. ||2||
tesaṁ bhagavā anupubbikathaṁ kathesi seyyath’ īdaṁ: dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi, dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammad eva rajanaṁ paṭigaṇheyya, evam eva tesaṁ tasmiṁ yeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman ti. ||3|| te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā {pariyogāḷhadhammā} tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthu sāsane bhagavantaṁ etad avocuṁ: labheyyāma mayaṁ bhante bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan ti. etha bhikkhavo 'ti bhagavā avoca, svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā 'ti. sā 'va tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. atha kho bhagavā te {bhikkhū} dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. tesaṁ bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṁ anusāsiyamānānaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. tena kho pana samayena ekādasa loke arahanto honti. ||4||
Catugihipabbajjā niṭṭhitā. ||9||
20 MAHĀVAGGA. [I. 10-11. 1.
assosuṁ kho āyasmato Yasassa paññāsamattā gihisahāyakā janapadā pubbānupubbakānaṁ kulānaṁ puttā: Yaso kira kulaputto kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito 'ti. sutvāna nesaṁ etad ahosi: na hi nūna so orako dhammavinayo, na sā orakā pabbajjā, yattha Yaso kulaputto kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito 'ti. ||1|| te yenāyasmā Yaso ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Yasaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. atha kho āyasmā Yaso te paññāsamatte gihisahāyake ādāya yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Yaso bhagavantaṁ etad avoca: ime me bhante paññāsamattā gihisahāyakā janapadā pubbānupubbakānaṁ kulānaṁ puttā, ime bhagavā ovadatu anusāsatū 'ti.
||2|| tesaṁ bhagavā anupubbikathaṁ kathesi seyyath’ īdaṁ: dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi --pa-dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammad eva rajanaṁ paṭigaṇheyya, evam eva tesaṁ tasmiṁ yeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman ti. ||3|| te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthu sāsane bhagavantaṁ etad avocuṁ: labheyyāma mayaṁ bhante bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan ti. etha bhikkhavo 'ti bhagavā avoca, svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā 'ti. sā 'va tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. atha kho bhagavā te bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi anusāsi. tesaṁ bhagavatā dhammiyā kathāya ovadiyamānānaṁ anusāsiyamānānaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. tena kho pana samayena ekasaṭṭhi loke arahanto honti. ||4||10||
atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: mutt’ āhaṁ bhikkhave sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā. tumhe pi bhikkhave muttā sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā.
I. 11. 1-12. 2.] MAHĀVAGGA. 21
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] caratha bhikkhave cārikaṁ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṁ. mā ekena dve agamittha. desetha bhikkhave dhammaṁ ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ savyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsetha. santi sattā apparajakkhajātikā assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro. aham pi bhikkhave yena Uruvelā yena Senāninigamo ten’ upasaṅkamissāmi dhammadesanāyā 'ti. ||1|| atha kho Māro pāpimā yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:
baddho 'si sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā,
mahābandhanabaddho 'si, na me samaṇa mokkhasīti. |
mutt’ āhaṁ sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā,
mahābandhanamutto 'mhi, nihato tvam asi Antakā 'ti. |
antalikkhacaro pāso yv’ āyaṁ carati mānaso
tena taṁ bādhayissāmi, na me samaṇa mokkhasīti. |
rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā ca manoramā
ettha me vigato chando, nihato tvam asi Antakā 'ti.
atha kho Māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato 'ti dukkhī dummano tatth’ ev’ antaradhāyīti. ||2||
Mārakathā niṭṭhitā. ||11||
tena kho pana samayena bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjāpekkhe ca upasampadāpekkhe ca ānenti bhagavā ne pabbājessati upasampādessatīti, tattha bhikkhū c’ eva kilamanti pabbajjāpekkhā ca upasampadāpekkhā ca. atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: etarahi kho bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjāpekkhe ca upasampadāpekkhe ca ānenti bhagavā ne pabbājessati upasampādessatīti, tattha bhikkhū c’ eva kilamanti pabbajjāpekkhā ca upasampadāpekkhā ca. yaṁ nūnāhaṁ bhikkhūnaṁ anujāneyyaṁ tumheva dāni bhikkhave tāsu-tāsu disāsu tesu-tesu janapadesu pabbājetha upasampādethā 'ti. ||1|| atha kho bhagavā sāyaṇhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito etasmiṁ nidāne --pa-- dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi:
22 MAHĀVAGGA. [I. 12. 2-13. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idha mayhaṁ bhikkhave rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: etarahi kho bhikkhū nānādisā nānājanapadā pabbajjāpekkhe ca upasampadāpekkhe ca ānenti bhagavā ne pabbājessati upasampādessatīti, tattha bhikkhū c’ eva kilamanti pabbajjāpekkhā ca upasampadāpekkhā ca. yaṁ nūnāhaṁ bhikkhūnaṁ anujāneyyaṁ tumheva dāni bhikkhave tāsu-tāsu disāsu tesu-tesu janapadesu pabbājetha upasampādethā 'ti. ||2|| anujānāmi bhikkhave tumheva dāni tāsu-tāsu disāsu tesu-tesu janapadesu pabbājetha upasampādetha. evañ ca pana bhikkhave pabbājetabbo upasampādetabbo: paṭhamaṁ kesamassuṁ ohārāpetvā, kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā, ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ kārāpetvā, bhikkhūnaṁ pāde vandāpetvā, ukkuṭikaṁ nisīdāpetvā, añjaliṁ paggaṇhāpetvā evaṁ vadehīti vattabbo: ||3|| buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dutiyam pi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dutiyam pi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dutiyam pi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi, tatiyam pi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, tatiyam pi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, tatiyam pi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmīti.
anujānāmi bhikkhave imehi tīhi saraṇagamanehi pabbajjaṁ upasampadan ti. ||4||
tīhisaraṇagamanehi upasampadākathā niṭṭhitā. ||12||
atha kho bhagavā vassaṁ vuttho bhikkhū āmantesi: mayhaṁ kho bhikkhave yonisomanasikārā yonisosammappadhānā anuttarā vimutti anuppattā anuttarā vimutti sacchikatā. tumhe pi bhikkhave yonisomanasikārā yonisosammappadhānā anuttaraṁ vimuttiṁ anupāpuṇātha anuttaraṁ vimuttiṁ sacchikarothā 'ti. ||1|| atha kho Māro pāpimā yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:
baddho 'si Mārapāsehi ye dibbā ye ca mānusā,
mahābandhanabaddho 'si, na me samaṇa mokkhasīti. |
mutt’ āhaṁ Mārapāsehi ye dibbā ye ca mānusā,
mahābandhanamutto 'mhi nihato tvam asi Antakā 'ti. |
atha kho Māro pāpimā jānāti maṁ bhagavā, jānāti maṁ sugato 'ti dukkhī dummano tatth’ ev’ antaradhāyi. ||2||13||
1. 14. 1-5.] MAHĀVAGGA. 23
atha kho bhagavā Bārāṇasiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena Uruvelā tena cārikaṁ pakkāmi. atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataro vanasaṇḍo ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ vanasaṇḍaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi. tena kho pana samayena tiṁsamattā Bhaddavaggiyā sahāyakā sapajāpatikā tasmiṁ yeva vanasaṇḍe paricārenti. ekassa pajāpati nāhosi, tass’ atthāya vesī ānītā ahosi. atha kho sā vesī tesu pamattesu paricārentesu bhaṇḍaṁ ādāya palāyittha. ||1|| atha kho te sahāyakā sahāyakassa veyyāvaccaṁ karontā taṁ itthiṁ gavesantā taṁ vanasaṇḍaṁ āhiṇḍantā addasaṁsu bhagavantaṁ aññatarasmiṁ rukkhamūle nisinnaṁ, disvāna yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etad avocuṁ: api bhante bhagavā ekaṁ itthiṁ passeyyā 'ti. kiṁ pana vo kumārā itthiyā 'ti. idha mayaṁ bhante tiṁsamattā Bhaddavaggiyā sahāyakā sapajāpatikā imasmiṁ vanasaṇḍe paricārayimhā, ekassa pajāpati nāhosi, tass’ atthāya vesī ānītā ahosi. atha kho sā bhante vesī amhesu pamattesu paricārentesu bhaṇḍaṁ ādāya palāyittha. tena mayaṁ bhante sahāyakā sahāyakassa veyyāvaccaṁ karontā taṁ itthiṁ gavesantā imaṁ vanasaṇḍaṁ āhiṇḍāmā 'ti. ||2|| taṁ kiṁ maññatha vo kumārā, katamaṁ nu kho tumhākaṁ varaṁ, yaṁ vā tumhe itthiṁ gaveseyyātha yaṁ vā attānaṁ gaveseyyāthā 'ti. etad eva bhante amhākaṁ varaṁ yaṁ mayaṁ attānaṁ gaveseyyāmā 'ti. tena hi vo kumārā nisīdatha, dhammaṁ vo desessāmīti.
evaṁ bhante 'ti kho te Bhaddavaggiyā sahāyakā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. ||3|| tesaṁ bhagavā anupubbikathaṁ kathesi seyyath’ īdaṁ: dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi, dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammad eva rajanaṁ paṭigaṇheyya, evam eva tesaṁ tasmiṁ yeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhammaṁ ti. ||4|| te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthu sāsane bhagavantaṁ etad avocuṁ:
24 MAHĀVAGGA. [I. 14. 5-15. 3.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] labheyyāma mayaṁ bhante bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan ti. etha bhikkhavo 'ti bhagavā avoca, svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā 'ti. sā 'va tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. ||5||
Bhaddavaggiyasahāyakānaṁ vatthuṁ niṭṭhi-
taṁ ||14|| dutiyakabhāṇavāraṁ.
atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena Uruvelā tad avasari. tena kho pana samayena Uruvelāyaṁ tayo jaṭilā paṭivasanti Uruvelakassapo Nadīkassapo Gayākassapo 'ti. tesu Uruvelakassapo jaṭilo pañcannaṁ jaṭilasatānaṁ nāyako hoti vināyako aggo pamukho pāmokkho, Nadīkassapo jaṭilo tiṇṇaṁ jaṭilasatānaṁ nāyako hoti vināyako aggo pamukho pāmokkho, Gayākassapo jaṭilo dvinnaṁ jaṭilasatānaṁ nāyako hoti vināyako aggo pamukho pāmokkho. ||1|| atha kho bhagavā yena Uruvelakassapassa jaṭilassa assamo ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etad avoca: sace te Kassapa agaru, vaseyyāma ekarattaṁ agyāgāre 'ti. na kho me mahāsamaṇa garu, caṇḍ’ ettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṁ mā viheṭhesīti. dutiyam pi kho bhagavā Uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etad avoca: sace te Kassapa agaru, vaseyyāma ekarattaṁ agyāgāre 'ti. na kho me mahāsamaṇa garu, caṇḍ’ ettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṁ mā viheṭhesīti.
tatiyam pi kho bhagavā Uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etad avoca: sace te Kassapa agaru, vaseyyāma ekarattaṁ agyāgāre 'ti.
na kho me mahāsamaṇa garu, caṇḍ’ ettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṁ mā viheṭhesīti. app eva maṁ na viheṭheyya, iṅgha tvaṁ Kassapa anujānāhi agyāgāran ti.
vihara mahāsamaṇa yathāsukhan ti. ||2|| atha kho bhagavā agyāgāraṁ pavisitvā tiṇasantharakaṁ paññāpetvā nisīdi pallaṅkaṁ ābhuñjitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhāpetvā. atha kho so nāgo bhagavantaṁ paviṭṭhaṁ addasa, disvāna dukkhī dummano padhūpāsi. atha kho bhagavato etad ahosi: yaṁ nūnāhaṁ imassa nāgassa anupahacca chaviñ ca cammañ ca maṁsañ ca nhāruñ ca aṭṭhiñ ca aṭṭhimiñjañ ca tejasā tejaṁ pariyādiyeyyan ti. ||3||
I. 15. 3-7.] MAHĀVAGGA. 25
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā padhūpāsi. atha kho so nāgo makkhaṁ asahamāno pajjali.
bhagavāpi tejodhātuṁ samāpajjitvā pajjali. ubhinnaṁ sajotibhūtānaṁ agyāgāraṁ ādittaṁ viya hoti sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ. atha kho te jaṭilā agyāgāraṁ parivāretvā evaṁ āhaṁsu: abhirūpo vata bho mahāsamaṇo, nāgena viheṭhiyissatīti. ||4|| atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena tassa nāgassa anupahacca chaviñ ca cammañ ca maṁsañ ca nhāruñ ca aṭṭhiñ ca aṭṭhimiñjañ ca tejasā tejaṁ pariyādiyitvā patte pakkhipitvā Uruvelakassapassa jaṭilassa dassesi: ayaṁ te Kassapa nāgo, pariyādinno assa tejasā tejo 'ti. atha kho Uruvelakassapassa jaṭilassa etad ahosi: mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma caṇḍassa nāgarājassa iddhimato āsivisassa ghoravisassa tejasā tejaṁ pariyādiyissati, na tv eva ca kho arahā yathā ahan ti. ||5||
Nerañjarāyaṁ bhagavā Uruvelakassapaṁ jaṭilam avoca: sace te Kassapa agaru, viharemu ajjuṇho aggisālamhīti. na kho me mahāsamaṇa gara, phāsukāmo 'va taṁ nivāremi, caṇḍ’ ettha nāgarājā iddhimā āsiviso ghoraviso, so taṁ mā viheṭhesīti. app eva maṁ na viheṭheyya, iṅgha tvaṁ Kassapa anujānāhi agyāgāran ti. dinnan ti naṁ viditvā asambhīto pāvisi bhayamatīto. disvā isiṁ paviṭṭhaṁ ahināgo dummano padhūpāsi. sumānaso avimano manussanāgo pi tattha padhūpāsi.
makkhañ ca asahamāno ahināgo pāvako va pajjali. tejodhātusukusalo manussanāgo pi tattha pajjali. ubhinnaṁ sajotibhūtānaṁ agyāgāraṁ udiccare jaṭilā: abhirūpo vata bho mahāsamaṇo nāgena viheṭhiyissatīti bhaṇanti. ||6|| atha kho tassā rattiyā accayena hatā nāgassa acciyo honti, iddhimato pana ṭhitā anekavaṇṇā acciyo honti, nīlā atha lohitikā mañjeṭṭhā pītakā phalikavaṇṇāyo Aṅgirasassa kāye anekavaṇṇā acciyo honti. pattamhi odahitvā ahināgaṁ brāhmaṇassa dassesi: ayaṁ te Kassapa nāgo, pariyādinno assa tejasā tejo 'ti. atha kho Uruvelakassapo jaṭilo bhagavato iminā iddhipāṭihāriyena abhippasanno bhagavantaṁ etad avoca: idh’ eva mahāsamaṇa vihara, ahan te dhuvabhattenā 'ti. ||7||
paṭhamaṁ pāṭihāriyaṁ. ||15||
26 MAHĀVAGGA. [I. 16-17. 2.
atha kho bhagavā Uruvelakassapassa jaṭilassa assamassa avidūre aññatarasmiṁ vanasaṇḍe vihāsi. atha kho cattāro Mahārājāno abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā catuddisā aṭṭhaṁsu seyyathāpi mahantā aggikkhandhā. ||1|| atha kho Uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etad avoca: kālo mahāsamaṇa niṭṭhitaṁ bhattaṁ. ke nu kho te mahāsamaṇa abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena tvaṁ ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā taṁ abhivādetvā catuddisā aṭṭhaṁsu seyyathāpi mahantā aggikkhandhā 'ti. ete kho Kassapa cattāro Mahārājāno yenāhaṁ ten’ upasaṅkamiṁsu dhammasavanāyā 'ti. atha kho Uruvelakassapassa jaṭilassa etad ahosi: mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhavo, yatra hi nāma cattāro pi Mahārājāno upasaṅkamissanti dhammasavanāya, na tv eva ca kho arahā yathā ahan ti. atha kho bhagavā Uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā tasmiṁ yeva vanasaṇḍe vihāsi. ||2||
dutiyakapāṭihāriyaṁ. ||16||
atha kho Sakko devānam indo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi seyyathāpi mahā aggikkhandho, pūrimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro ca. ||1|| atha kho Uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā ten’ upasāmi, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etad avoca: kālo mahāsamaṇa niṭṭhitaṁ bhattaṁ.
ko nu kho so mahāsamaṇa abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena tvaṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi seyyathāpi mahā aggikkhandho purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro cā 'ti. eso kho Kassapa Sakko devānam indo yenāhaṁ ten’ upasaṅkami dhammasavanāyā 'ti. atha kho Uruvelakassapassa jaṭilassa etad ahosi: mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma Sakko pi devānam indo upasaṅkamissati dhammasavanāya,
I. 17. 2-19. 2.] MAHĀVAGGA. 27
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na tv eva ca kho arahā yathā ahan ti. atha kho bhagavā Uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā tasmiṁ yeva vanasaṇḍe vihāsi. ||2||
tatiyakapāṭihāriyaṁ. ||17||
atha kho Brahmā Sahaṁpati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi seyyathāpi mahā aggikkhandho purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro ca. ||1||
atha kho Uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etad avoca: kālo mahāsamaṇa niṭṭhitaṁ bhattaṁ. ko nu kho so mahāsamaṇa abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ vanasaṇḍaṁ obhāsetvā yena tvaṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi seyyathāpi mahā aggikkhandho purimāhi vaṇṇanibhāhi abhikkantataro ca paṇītataro cā 'ti. eso kho Kassapa Brahmā Sahaṁpati yenāhaṁ ten’ upasaṅkami dhammasavanāyā 'ti.
atha kho Uruvelakassapassa jaṭilassa etad ahosi: mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma Brahmāpi Sahaṁpati upasaṅkamissati dhammasavanāya, na tv eva ca kho arahā yathā ahan ti. atha kho bhagavā Uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā tasmiṁ yeva vanasaṇḍe vihāsi. ||2||
catutthapātihāriyaṁ. ||18||
tena kho pana samayena Uruvelakassapassa jaṭilassa mahāyañño paccupaṭṭhito hoti kevalakappā ca Aṅgamagadhā pahūtaṁ khādaniyaṁ bhojaniyaṁ ādāya abhikkamitukāmā honti. atha kho Uruvelakassapassa jaṭilassa etad ahosi: etarahi kho me mahāyañño paccupaṭṭhito kevalakappā ca Aṅgamagadhā pahūtaṁ khādaniyaṁ bhojaniyaṁ ādāya abhikkamissanti. sace mahāsamaṇo mahājanakāye iddhipāṭihāriyaṁ karissati, mahāsamaṇassa lābhasakkāro abhivaḍḍhissati, mama lābhasakkāro parihāyissati. aho nūna mahāsamaṇo svātanāya nāgaccheyyā 'ti. ||1|| atha kho bhagavā Uruvelakassapassa jaṭilassa cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya Uttarakuruṁ gantvā tato piṇḍapātaṁ āharitvā Anotattadahe paribhuñjitvā tatth’ eva divāvihāraṁ akāsi.
28 MAHĀVAGGA. [I. 19. 2-20. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho Uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etad avoca: kālo mahāsamaṇa, niṭṭhitaṁ bhattaṁ. kiṁ nu kho mahāsamaṇa hiyyo nāgamāsi. api ca mayaṁ taṁ sarāma kiṁ nu kho mahāsamaṇo nāgacchatīti, khādaniyassa ca bhojaniyassa ca te paṭiviso ṭhapito 'ti. ||2|| nanu te Kassapa etad ahosi: etarahi kho me mahāyañño paccupaṭṭhito kevalakappā ca Aṅgamagadhā pahūtaṁ khādaniyaṁ bhojaniyaṁ ādāya abhikkamissanti. sace mahāsamaṇo mahājanakāye iddhipāṭihāriyaṁ karissati, mahāsamaṇassa lābhasakkāro abhivaḍḍhissati, mama lābhasakkāro parihāyissati. aho nūna mahāsamaṇo svātanāya nāgaccheyyā 'ti. ||3|| so kho ahaṁ Kassapa tava cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya Uttarakuruṁ gantvā tato piṇḍapātaṁ āharitvā Anotattadahe paribhuñjitvā tatth’ eva divāvihāraṁ akāsin ti. atha kho Uruvelakassapassa jaṭilassa etad ahosi: mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma cetasāpi cittaṁ pajānissati, na tv eva ca kho arahā yathā ahan ti. atha kho bhagavā Uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ paribhuñjitvā tasmiṁ yeva vanasaṇḍe vihāsi. ||4||
pañcamaṁ paṭihāriyaṁ. ||19||
tena kho pana samayena bhagavato paṁsukūlaṁ uppannaṁ hoti. atha kho bhagavato etad ahosi: kattha nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ dhoveyyan ti. atha kho Sakko devānam indo bhagavato cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya pāṇinā pokkharaṇiṁ khanitvā bhagavantaṁ etad avoca: idha bhante bhagavā paṁsukūlaṁ dhovatū 'ti. atha kho bhagavato etad ahosi: kimhi nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ parimaddeyyan ti. atha kho Sakko devānam indo bhagavato cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya mahatiṁ silaṁ upanikkhipi idha bhante bhagavā paṁsukūlaṁ parimaddatū 'ti. ||1|| atha kho bhagavato etad ahosi: kimhi nu kho ahaṁ ālambitvā uttareyyan ti. atha kho kakudhe adhivatthā devatā bhagavato cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya sākhaṁ onamesi idha bhante bhagavā ālambitvā uttaratū 'ti.
I. 20. 2-7] MAHĀVAGGA. 29
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho bhagavato etad ahosi: kimhi nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ vissajjeyyan ti. atha kho Sakko devānam indo bhagavato cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya mahatiṁ silaṁ upanikkhipi idha bhante bhagavā paṁsukūlaṁ vissajjetū 'ti. ||2|| atha kho Uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etad avoca: kālo mahāsamaṇa, niṭṭhitaṁ bhattaṁ. kiṁ nu kho mahāsamaṇa nāyaṁ pubbe idha pokkharaṇī, sāyaṁ idha pokkharaṇī, na yimā silā pubbe upanikkhittā, ken’ imā silā upanikkhittā, na yimassa kakudhassa pubbe sākhā onatā, sāyaṁ sākhā onatā 'ti. ||3|| idha me Kassapa paṁsukūlaṁ uppannaṁ ahosi, tassa mayhaṁ Kassapa etad ahosi: kattha nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ dhoveyyan ti. atha kho Kassapa Sakko devānam indo mama cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya pāṇinā pokkharaṇiṁ khanitvā maṁ etad avoca: idha bhante bhagavā paṁsukūlaṁ dhovatū 'ti. sāyaṁ amanussena pāṇinā khanitā pokkharaṇī.
tassa mayhaṁ Kassapa etad ahosi: kimhi nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ parimaddeyyan ti. atha kho Kassapa Sakko devānam indo mama cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya mahatiṁ silaṁ upanikkhipi idha bhante paṁsukūlaṁ parimaddatū 'ti. sāyaṁ amanussena nikkhittā silā. ||4|| tassa mayhaṁ Kassapa etad ahosi: kimhi nu kho ahaṁ ālambitvā uttareyyan ti. atha kho Kassapa kakudhe adhivatthā devatā mama cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya sākhaṁ onamesi idha bhante bhagavā ālambitvā uttaratū 'ti. sv āyaṁ āharahattho kakudho. tassa mayhaṁ Kassapa etad ahosi: kimhi nu kho ahaṁ paṁsukūlaṁ vissajjeyyan ti. atha kho Sakko devānam indo mama cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya mahatiṁ silaṁ upanikkhipi idha bhante bhagavā paṁsukūlaṁ vissajjetū 'ti.
sāyaṁ amanussena nikkhittā silā 'ti. ||5|| atha kho Uruvelakassapassa jaṭilassa etad ahosi: mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma Sakko devānam indo veyyāvaccaṁ karissati, na tv eva ca kho arahā yathā ahan ti. atha kho bhagavā Uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā tasmiṁ yeva vanasaṇḍe vihāsi. ||6||
atha kho Uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato kālaṁ ārocesi:
30 MAHĀVAGGA. [I. 20. 7-11.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kālo mahāsamaṇa niṭṭhitaṁ bhattan ti. gaccha tvaṁ Kassapa, āyām’ ahan ti Uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ uyyojetvā yāya jambuyāyaṁ Jambudīpo paññāyati, tato phalaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisīdi. ||7|| addasa kho Uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṁ agyāgāre nisinnaṁ, disvāna bhagavantaṁ etad avoca: katamena tvaṁ mahāsamaṇa maggena āgato.
ahaṁ tayā paṭhamataraṁ pakkanto, so tvaṁ paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisinno 'ti. ||8|| idhāhaṁ Kassapa taṁ uyyojetvā yāya jambuyāyaṁ Jambudīpo paññāyati, tato phalaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisinno. idaṁ kho Kassapa jambuphalaṁ vaṇṇasampannaṁ gandhasampannaṁ rasasampannaṁ, sace ākaṅkhasi, paribhuñjā 'ti. alaṁ mahāsamaṇa, tvaṁ yev’ etaṁ arahasi, tvaṁ yev’ etaṁ paribhuñjāhīti. atha kho Uruvelakassapassa jaṭilassa etad ahosi: mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma maṁ paṭhamataraṁ uyyojetvā yāya jambuyāyaṁ Jambūdipo paññāyati, tato phalaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisīdissati, na tv eva ca kho arahā yathā ahan ti. atha kho bhagavā Uruvelakassapassa jaṭilassa bhattaṁ bhuñjitvā tasmiṁ yeva vanasaṇḍe vihāsi. ||9||
atha kho Uruvelakassapo jaṭilo tassā rattiyā accayena yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato kālaṁ ārocesi: kālo mahāsamaṇa niṭṭhitaṁ bhattan ti. gaccha tvaṁ Kassapa, āyām’ ahan ti Uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ uyyojetvā yāya jambuyāyaṁ Jambudīpo paññāyati, tassā avidūre ambo --gha-- tassā avidūre āmalakī --la-- tassā avidūre harītakī --la-- Tāvatiṁsaṁ gantvā pāricchattakapupphaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisīdi. addasa kho Uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṁ agyāgāre nisinnaṁ, disvāna bhagavantaṁ etad avoca: katamena tvaṁ mahāsamaṇa maggena āgato. ahaṁ tayā paṭhamataraṁ pakkanto, so tvaṁ paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisinno 'ti. ||10||
idhāhaṁ Kassapa taṁ uyyojetvā Tāvatiṁsaṁ gantvā pāricchattakapupphaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisinno. idaṁ kho Kassapa pāricchattakapupphaṁ vaṇṇasampannaṁ gandhasampannaṁ, sace ākaṅkhasi, gaṇhā 'ti.
alaṁ mahāsamaṇa, tvaṁ yev’ etaṁ arahasi, tvaṁ yev’ etaṁ gaṇhā 'ti.
l. 20. 11-15] MAHĀVAGGA. 31
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho Uruvelakassapassa jaṭilassa etad ahosi: mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma maṁ paṭhamataraṁ uyyojetvā Tāvatiṁsaṁ gantvā pāricchattakapupphaṁ gahetvā paṭhamataraṁ āgantvā agyāgāre nisīdissati, na tv eva ca kho arahā yathā ahan ti. ||11||
tena kho pana samayena te jaṭilā aggī paricaritukāmā na sakkonti kaṭṭhāni phāletuṁ. atha kho tesaṁ jaṭilānaṁ etad ahosi: nissaṁsayaṁ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā mayaṁ na sakkoma kaṭṭhāni phāletun ti. atha kho bhagavā Uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etad avoca: phāliyantu Kassapa kaṭṭhānīti. phāliyantu mahāsamaṇā 'ti. sakid eva pañcakaṭṭhasatāni phāliyiṁsu. atha kho Uruvelakassapassa jaṭilassa etad ahosi: mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma kaṭṭhāni pi phāliyissanti, na tv eva ca kho arahā yathā ahan ti. ||12|| tena kho pana samayena te jaṭilā aggī paricaritukāmā na sakkonti aggī ujjaletuṁ.
atha kho tesaṁ jaṭilānaṁ etad ahosi: nissaṁsayaṁ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā mayaṁ na sakkoma aggī ujjaletun ti. atha kho bhagavā Uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etad avoca: ujjaliyantu Kassapa aggīti. ujjaliyantu mahāsamaṇā 'ti. sakid eva pañca aggisatāni ujjaliṁsu. atha kho Uruvelakassapassa jaṭilassa etad ahosi: mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma aggī pi ujjaliyissanti, na tv eva ca kho arahā yathā ahan ti. ||13|| tena kho pana samayena te jaṭilā aggī paricaritvā na sakkonti aggī vijjhāpetuṁ. atha kho tesaṁ jaṭilānaṁ etad ahosi: nissaṁsayaṁ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā mayaṁ na sakkoma aggī vijjhāpetun ti. atha kho bhagavā Uruvelakassapaṁ jaṭilaṁ etad avoca: vijjhāyantu Kassapa aggīti.
vijjhāyantu mahāsamaṇā 'ti. sakid eva pañca aggisatāni vijjhāyiṁsu. atha kho Uruvelakassapassa jaṭilassa etad ahosi: mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma aggī pi vijjhāyissanti, na tv eva ca kho arahā yathā ahan ti. ||14|| tena kho pana samayena te jaṭilā sītāsu hemantikāsu rattisu antaraṭṭhakāsu himapātasamaye najjā Nerañjarāyaṁ nimujjanti pi, ummujjanti pi, ummujjanimujjam pi karonti. atha kho bhagavā pañcamattāni mandāmukhisatāni abhinimmini, yattha te jaṭilā uttaritvā visibbesuṁ.
32 MAHĀVAGGA. [I. 20. 15-18.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho tesaṁ jaṭilānaṁ etad ahosi: nissaṁsayaṁ kho mahāsamaṇassa iddhānubhāvo, yathā h’ imā mandāmukhiyo nimmitā 'ti. atha kho Uruvelakassapassa jaṭilassa etad ahosi: mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma mahāmandāmukhiyo abhinimminissati, na tv eva ca kho arahā yathā ahan ti. ||15|| tena kho pana samayena mahāakālamegho vassi, mahāudakavāhako sañjāyi.
yasmiṁ padese bhagavā viharati, so padeso udakena anuotthaṭo hoti. atha kho bhagavato etad ahosi: yaṁ nūnāhaṁ samantā udakaṁ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkameyyan ti. atha kho bhagavā samantā udakaṁ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkami. atha kho Uruvelakassapo jaṭilo mā h’ eva kho mahāsamaṇo udakena vuḷho ahosīti nāvāya sambahulehi jaṭilehi saddhiṁ yasmiṁ padese bhagavā viharati taṁ padesaṁ agamāsi. addasa kho Uruvelakassapo jaṭilo bhagavantaṁ samantā udakaṁ ussāretvā majjhe reṇuhatāya bhūmiyā caṅkamantaṁ, disvāna bhagavantaṁ etad avoca: idha nu tvaṁ mahāsamaṇā 'ti. ayam ah’ asmi Kassapā 'ti bhagavā vehāsaṁ abbhuggantvā nāvāya paccuṭṭhāsi. atha kho Uruvelakassapassa jaṭilassa etad ahosi: mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, yatra hi nāma udakam pi na pavahissati, na tv eva ca kho arahā yathā ahan ti. ||16||
atha kho bhagavato etad ahosi: ciram pi kho imassa moghapurisassa evaṁ bhavissati: mahiddhiko kho mahāsamaṇo mahānubhāvo, na tv eva ca kho arahā yathā ahan ti. yaṁ nūnāhaṁ imaṁ jaṭilaṁ saṁvejeyyan ti. atha kho bhagavā Uruvelakassapaṁ {jaṭilaṁ} etad avoca: n’ eva kho tvaṁ Kassapa arahā, na pi arahattamaggaṁ samāpanno, sā pi te paṭipadā n’ atthi, yāya tvaṁ arahā vā assa arahattamaggaṁ vā samāpanno 'ti. atha kho Uruvelakassapo jaṭilo bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etad avoca: labheyyāhaṁ bhante bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan ti. ||17|| tvaṁ kho 'si Kassapa pañcannaṁ jaṭilasatānaṁ nāyako vināyako aggo pamukho pāmokkho, te pi tāva apalokehi, yathā te maññissanti tathā karissantīti. atha kho Uruvelakassapo jaṭilo yena te jaṭilā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā te jaṭile etad avoca: icchām’ ahaṁ bho mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carituṁ,
I. 20. 18-23.] MAHĀVAGGA. 33
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yathā bhavanto maññanti tathā karontū 'ti. cirapaṭikā mayaṁ bho mahāsamaṇe abhippasannā, sace bhavaṁ mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carissati, sabbeva mayaṁ mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carissāmā 'ti. ||18|| atha kho te jaṭilā kesamissaṁ jaṭāmissaṁ khārikājamissaṁ aggihuttamissaṁ udake pavāhetvā yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etad avocuṁ: labheyyāma mayaṁ bhante bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan ti. etha bhikkhavo 'ti bhagavā avoca, svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā 'ti. sā 'va tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. ||19||
addasa kho Nadīkassapo jaṭilo kesamissaṁ jaṭāmissaṁ khārikājamissaṁ aggihuttamissaṁ udake vuyhamāne, disvān’ assa etad ahosi: mā h’ eva me bhātuno upasaggo ahosīti, jaṭile pāhesi gacchatha me bhātaraṁ jānāthā 'ti, sāmañ ca tīhi jaṭilasatehi saddhiṁ yenāyasmā Uruvelakassapo ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Uruvelakassapaṁ etad avoca: idaṁ nu kho Kassapa seyyo 'ti. āmāvuso idaṁ seyyo 'ti. ||20|| atha kho te jaṭilā kesamissaṁ jaṭāmissaṁ khārikājamissaṁ aggihuttamissaṁ udake pavāhetvā yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etad avocuṁ: labheyyāma mayaṁ bhante bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan ti. etha bhikkhavo 'ti bhagavā avoca, svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā 'ti. sā 'va tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. ||21||
addasa kho Gayākassapo jaṭilo kesamissaṁ jaṭāmissaṁ khārikājamissaṁ aggihuttamissaṁ udake vuyhamāne, disvān’ assa etad ahosi: mā h’ eva me bhātūnaṁ upasaggo ahosīti, jaṭile pāhesi gacchatha me bhātaro jānāthā 'ti, sāmañ ca dvīhi jaṭilasatehi saddhiṁ yenāyasmā Uruvelakassapo ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Uruvelakassapaṁ etad avoca: idaṁ nu kho Kassapa seyyo 'ti. āmāvuso idaṁ seyyo 'ti. ||22|| atha kho te jaṭilā kesamissaṁ jaṭāmissaṁ khārikājamissaṁ aggihuttamissaṁ udake pavāhetvā yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etad avocuṁ:
34 MAHĀVAGGA. [I. 20. 23-21 4.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] labheyyāma mayaṁ bhante bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan ti. etha bhikkhavo 'ti bhagavā avoca, svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā 'ti. sā 'va tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. ||23||
bhagavato adhiṭṭhānena pañca kaṭṭhasatāni na phāliyiṁsu, phāliyiṁsu, aggī na ujjaliṁsu, ujjaliṁsu, na vijjhāyiṁsu, vijjhāyiṁsu, pañca mandāmukhisatāni abhinimmini. etena nayena aḍḍhuḍḍhapāṭihāriyasahassāni honti. ||24||20||
atha kho bhagavā Uruvelāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena Gayāsīsaṁ tena cārikaṁ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ bhikkhusahassena sabbeh’ eva purāṇajaṭilehi. tatra sudaṁ bhagavā Gayāyaṁ viharati Gayāsīse saddhiṁ bhikkhusahassena. ||1|| tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: sabbaṁ bhikkhave ādittaṁ. kiñ ca bhikkhave sabbaṁ ādittaṁ. cakkhuṁ bhikkhave ādittaṁ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṁ ādittaṁ, cakkhusamphasso āditto, yad idaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tam pi ādittaṁ. kena ādittaṁ, rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittan ti vadāmi. ||2|| sotaṁ ādittaṁ, saddā ādittā, --la-- ghānaṁ ādittaṁ, gandhā ādittā, jivhā ādittā, rasā ādittā, kāyo āditto, phoṭṭhabbā ādittā, mano āditto, dhammā ādittā, manoviññāṇaṁ ādittaṁ, manosamphasso āditto, yad idaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tam pi ādittaṁ. kena ādittaṁ, rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṁ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittan ti vadāmi. ||3||
evam passaṁ bhikkhave sutavā ariyasāvako cakkhusmiṁ pi nibbindati, rūpesu pi nibbindati, cakkhuviññāṇe pi nibbindati, cakkhusamphasse pi nibbindati, yad idaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tasmiṁ pi nibbindati. sotasmiṁ pi nibbindati, saddesu pi nibbindati, ghānasmiṁ pi nibbindati,
I. 21. 4-22. 3.] MAHĀVAGGA. 35
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] gandhesu pi nibbindati, jivhāya pi nibbindati, rasesu pi nibbindati, kāyasmiṁ pi nibbindati, phoṭṭhabbesu pi nibbindati, manasmiṁ pi nibbindati, dhammesu pi nibbindati, manoviññāṇe pi nibbindati, manosamphasse pi nibbindati, yad idaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tasmiṁ pi nibbindati, nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimutt’ amhīti ñāṇaṁ hoti, khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā 'ti pajānātīti. imasmiṁ ca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne tassa bhikkhusahassassa anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsu. ||4|| ādittapariyāyaṁ niṭṭhitaṁ.
||21|| Uruvelapāṭihāriyaṁ tatiyakabhāṇavāraṁ
niṭṭhitaṁ.
atha kho bhagavā Gayāsīse yathābhirantaṁ viharitvā yena Rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ bhikkhusahassena sabbeh’ eva purāṇajaṭilehi.
atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena Rājagahaṁ tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Rājagahe viharati Laṭṭhivanuyyāne Supatiṭṭhe cetiye. ||1|| assosi kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro: samaṇo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Rājagahaṁ anuppatto Rājagahe viharati Laṭṭhivanuyyāne Supatiṭṭhe cetiye.
taṁ kho pana bhagavantaṁ Gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato iti pi, so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā, so imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, so dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ savyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotīti. ||2|| atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro dvādasanahutehi Māgadhikehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. te pi kho dvādasanahutā Māgadhikā brāhmaṇagahapatikā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu,
36 MAHĀVAGGA. [I. 22. 3-7.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce yena bhagavā ten’ añjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavato santike nāmagottaṁ sāvetvā ekamantam nisīdiṁsu, {appekacce} tuṇhibhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. ||3|| atha kho tesaṁ dvādasanahutānaṁ Māgadhikānaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ etad ahosi: kiṁ nu kho mahāsamaṇo Uruvelakassape brahmacariyaṁ carati, udāhu Uruvelakassapo mahāsamaṇe brahmacariyaṁ caratīti. atha kho bhagavā tesaṁ dvādasanahutānaṁ Māgadhikānaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya āyasmantaṁ Uruvelakassapaṁ gāthāya ajjhabhāsi:
kim eva disvā Uruvelavāsi pahāsi aggiṁ kisako vadāno.
pucchāmi taṁ Kassapa etam atthaṁ, kathaṁ pahīnaṁ tava aggihuttan ti. |
rūpe ca sadde ca atho rase ca kāmitthiyo cābhivadanti yaññā.
etaṁ malan ti upadhīsu ñatvā, tasmā na yiṭṭhe na hute arañjin ti. ||4||
ettha ca te mano na ramittha Kassapā 'ti bhagavā avoca, rūpesu saddesu atho rasesu
atha ko carahi devamanussaloke rato mano Kassapa brūhi me tan ti. |
disvā padaṁ santam anupadhīkaṁ akiñcanaṁ kāmabhave asattaṁ
anaññathābhāviṁ anaññaneyyaṁ, tasmā na yiṭṭhe na hute arañjin ti. ||5||
atha kho āyasmā Uruvelakassapo uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etad avoca: satthā me bhante bhagavā, sāvako 'ham asmi, satthā me bhante bhagavā, sāvako 'ham asmīti.
atha kho tesaṁ dvādasanahutānaṁ Māgadhikānaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ etad ahosi: Uruvelakassapo mahāsamaṇe brahmacariyaṁ caratīti. ||6|| atha kho bhagavā tesaṁ dvādasanahutānaṁ Māgadhikānaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya anupubbikathaṁ kathesi seyyath’ īdaṁ:
I. 22. 7-11.] MAHĀVAGGA. 37
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā, taṁ pakāsesi, dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. ||7|| seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammad eva rajanaṁ paṭigaṇheyya, evam eva ekādasanahutānaṁ Māgadhikānaṁ brāhmaṇagahapatikānaṁ Bimbisārapamukhānaṁ tasmiṁ yeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman ti, ekanahutaṁ upāsakattaṁ paṭivedesi. ||8|| atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthu sāsane bhagavantaṁ etad avoca: pubbe me bhante kumārassa sato pañca assāsakā ahesuṁ, te me etarahi samiddhā. pubbe me bhante kumārassa sato etad ahosi: aho vata maṁ rajje abhisiñceyyun ti, ayaṁ kho me bhante paṭhamo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. tassa ca me vijitaṁ arahaṁ sammāsambuddho okkameyyā 'ti, ayaṁ kho me bhante dutiyo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. ||9|| tañ cāhaṁ bhagavantaṁ payirupāseyyan ti, ayaṁ kho me bhante tatiyo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. so ca me bhagavā dhammaṁ deseyyā 'ti, ayaṁ kho me bhante catuttho assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. tassa cāhaṁ bhagavato dhammaṁ ājāneyyan ti, ayaṁ kho me bhante pañcamo assāsako ahosi, so me etarahi samiddho. pubbe me bhante kumārassa sato ime pañca assāsakā ahesuṁ, te me etarahi samiddhā. ||10||
abhikkantaṁ bhante, abhikkantaṁ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṁ vā. ukkujjeyya paṭicchannaṁ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evam eva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. es’ āhaṁ bhante bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṅghañ ca, upāsakaṁ maṁ bhante bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan ti, adhivāsetu ca me bhante bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā 'ti.
38 MAHĀVAGGA. [I. 22. 11-16.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] adhivāsesi bhagavā tunhibhāvena. ||11|| atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādaniyaṁ bhojaniyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: kālo bhante, niṭṭhitaṁ bhattan ti. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya Rājagahaṁ pāvisi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ bhikkhusahassena sabbeh’ eva purāṇajaṭilehi. ||12|| tena kho pana samayena Sakko devānam indo māṇavakavaṇṇaṁ abhinimminitvā buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa purato-purato gacchati imā gāthāyo gīyamāno:
danto dantehi saha purāṇajaṭilehi vippamutto vippamuttehi
siṅgīnikkhasuvaṇṇo Rājagahaṁ pāvisi bhagavā. |
mutto muttehi saha purāṇajaṭilehi vippamutto vippamuttehi
siṅgīnikkhasuvaṇṇo Rājagahaṁ pāvisi bhagavā. |
tiṇṇo tiṇṇehi saha purāṇajaṭilehi vippamutto vippamuttehi
siṅgīnikkhasuvaṇṇo Rājagahaṁ pāvisi bhagavā. |
dasavāso dasabalo dasadhammavidū dasabhi c’ upeto
so dasasataparivāro Rājagahaṁ pāvisi bhagavā 'ti. ||13||
manussā Sakkaṁ devānam indaṁ passitvā evaṁ āhaṁsu: abhirūpo vatāyaṁ māṇavako, dassanīyo vatāyaṁ māṇavako, pāsādiko vatāyaṁ māṇavako. kassa nu kho ayaṁ māṇavako 'ti. evaṁ vutte Sakko devānam indo te manusse gāthāya ajjhabhāsi:
yo dhīro sabbadhī danto buddho appaṭipuggalo
arahaṁ sugato loke tassāhaṁ paricārako 'ti. ||14||
atha kho bhagavā yena rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa nivesanaṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. ||15|| ekamantaṁ nisinnassa kho rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa etad ahosi:
I. 22. 16-23. 2.] MAHĀVAGGA. 39
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kattha nu kho bhagavā vihareyya, yaṁ assa gāmato n’ eva avidūre na accāsanne gamanāgamanasampannaṁ atthikānaṁ-atthikānaṁ manussānaṁ abhikkamanīyaṁ, divā appākiṇṇaṁ rattiṁ appasaddaṁ appanigghosaṁ vijanavātaṁ manussarāhaseyyakaṁ paṭisallānasāruppan ti. ||16|| atha kho rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa etad ahosi: idaṁ kho amhākaṁ Veḷuvanaṁ uyyānaṁ gāmato n’ eva avidūre na accāsanne gamanāgamanasampannaṁ atthikānaṁ-atthikānaṁ manussānaṁ abhikkamanīyaṁ, divā appākiṇṇaṁ, rattiṁ appasaddaṁ appanigghosaṁ vijanavātaṁ manussarāhaseyyakaṁ paṭisallānasāruppaṁ.
yaṁ nūnāhaṁ Veḷuvanaṁ uyyānaṁ buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa dadeyyan ti. ||17|| atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro sovaṇṇamayaṁ bhiṅkāraṁ gahetvā bhagavato onojesi etāhaṁ bhante Veḷuvanaṁ uyyānaṁ buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa dammīti. paṭiggahesi bhagavā ārāmaṁ. atha kho bhagavā rājānaṁ Māgadhaṁ Seniyaṁ Bimbisāraṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā saṁpahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave ārāman ti. ||18||22||
tena kho pana samayena Sañjayo paribbājako Rājagahe paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ aḍḍhateyyehi paribbājakasatehi. tena kho pana samayena Sāriputtamoggallānā Sañjaye paribbājake brahmacariyaṁ caranti, tehi katikā katā hoti: yo paṭhamaṁ amataṁ adhigacchati so ārocetū 'ti. ||1|| atha kho āyasmā Assaji pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya Rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena sammiñjitena pasāritena okkhittacakkhu iriyāpathasampanno. addasa kho Sāriputto paribbājako āyasmantaṁ Assajiṁ Rājagahe piṇḍāya carantaṁ pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena sammiñjitena pasāritena okkhittacakkhuṁ iriyāpathasampannaṁ, disvān’ assa etad ahosi: ye vata loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā, ayaṁ tesaṁ bhikkhūnaṁ aññataro, yaṁ nūnāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā puccheyyaṁ:
40 MAHĀVAGGA. [I. 23. 2-6.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kaṁ 'si tvaṁ āvuso uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesīti. ||2|| atha kho Sāriputtassa paribbājakassa etad ahosi: akālo kho imaṁ bhikkhuṁ pucchituṁ, antaragharaṁ paviṭṭho piṇḍāya carati. yaṁ nūnāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ piṭṭhito-piṭṭhito anubandheyyaṁ atthikehi upaññātaṁ maggan ti. atha kho āyasmā Assaji Rājagahe piṇḍāya caritvā piṇḍapātaṁ ādāya paṭikkami. atha kho Sāriputto paribbājako yenāyasmā Assaji ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā Assajinā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi, ekamantaṁ ṭhito kho Sāriputto paribbājako āyasmantaṁ Assajiṁ etad avoca: vippasannāni kho te āvuso indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto, kaṁ 'si tvaṁ āvuso uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesīti. ||3|| atth’ āvuso mahāsamaṇo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito, tāhaṁ bhagavantaṁ uddissa pabbajito, so ca me bhagavā satthā, tassa cāhaṁ bhagavato dhammaṁ rocemīti. kiṁvādī panāyasmato satthā kimakkhāyīti. ahaṁ kho āvuso navo acirapabbajito adhunāgato imaṁ dhammavinayaṁ, na t’ āhaṁ sakkomi vitthārena dhammaṁ desetuṁ, api ca te saṅkhittena atthaṁ vakkhāmīti. atha kho Sāriputto paribbājako āyasmantaṁ Assajiṁ etad avoca: hotu āvuso, appaṁ vā bahuṁ vā bhāsassu, atthaṁ yeva me brūhi, atthen’ eva me attho, kiṁ kāhasi vyañjanaṁ bahun ti. ||4||
atha kho āyasmā Assaji Sāriputtassa paribbājakassa imaṁ dhammapariyāyaṁ abhāsi:
ye dhammā hetuppabhavā tesaṁ hetuṁ tathāgato āha
tesañ ca yo nirodho evaṁvādī mahāsamaṇo 'ti.
atha kho Sāriputtassa paribbājakassa imaṁ dhammapariyāyaṁ sutvā virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman ti. es’ eva dhammo yadi tāvad eva paccavyathā padam asokaṁ adiṭṭhaṁ {abbhatītaṁ} bahukehi kappanahutehīti. ||5||
atha kho Sāriputto paribbājako yena Moggallāno paribbājako ten’ upasaṅkami. addasa kho Moggallāno paribbājako Sāriputtaṁ paribbājakaṁ dūrato 'va āgacchantaṁ, disvāna Sāriputtaṁ paribbājakaṁ etad avoca:
I. 23. 6-10] MAHĀVAGGA. 41
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vippasannāni kho te āvuso indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto, kacci nu tvaṁ āvuso amataṁ adhigato 'ti. āmāvuso amataṁ adhigato 'ti. yathā kathaṁ pana tvaṁ āvuso amataṁ adhigato 'ti. ||6|| idhāhaṁ āvuso addasaṁ Assajiṁ bhikkhuṁ Rājagahe piṇḍāya carantaṁ pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena sammiñjitena pasāritena okkhittacakkhuṁ iriyāpathasampannaṁ, disvāna me etad ahosi: ye vata loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā, ayaṁ tesaṁ bhikkhūnaṁ aññataro, yaṁ nūnāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā puccheyyaṁ: kaṁ 'si tvaṁ āvuso uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesīti. ||7|| tassa mayhaṁ āvuso etad ahosi: akālo kho imaṁ bhikkhuṁ pucchituṁ, antaragharaṁ paviṭṭho piṇḍāya carati.
yaṁ nūnāhaṁ imaṁ bhikkhuṁ piṭṭhito-piṭṭhito anubandheyyaṁ atthikehi upaññātaṁ maggan ti. atha kho āvuso Assaji {bhikkhu} Rājagahe piṇḍāya caritvā piṇḍapātaṁ ādāya paṭikkami. atha khv’ āhaṁ avuso yena Assaji bhikkhu ten’ upasaṅkamiṁ, upasaṅkamitvā Assajinā bhikkhunā saddhiṁ sammodiṁ, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsiṁ, ekamantaṁ ṭhito kho ahaṁ āvuso Assajiṁ bhikkhuṁ etad avocaṁ: vippasannāni kho te āvuso indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto, kaṁ 'si tvaṁ āvuso uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṁ dhammaṁ rocesīti. ||8|| atth’ āvuso mahāsamaṇo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito, tāhaṁ bhagavantaṁ uddissa pabbajito, so ca me bhagavā satthā, tassa cāhaṁ bhagavato dhammaṁ rocemīti. kiṁvādī panāyasmato satthā kimakkhāyīti. ahaṁ kho āvuso navo acirapabbajito adhunāgato imaṁ dhammavinayaṁ, na t’ āhaṁ sakkomi vitthārena dhammaṁ desetuṁ, api ca te saṅkhittena atthaṁ vakkhāmīti. appaṁ vā bahuṁ vā bhāsassu, atthaṁ yeva me brūhi, atthen’ eva me attho, kiṁ kāhasi vyañjanaṁ bahun ti. ||9|| atha kho āvuso Assaji bhikkhu imaṁ dhammapariyāyaṁ abhāsi:
ye dhammā hetuppabhavā tesaṁ hetuṁ tathāgato āha
tesañ ca yo nirodho evaṁvādī mahāsamaṇo 'ti.
atha kho Moggallānassa paribbājakassa imaṁ dhammapariyāyaṁ sutvā virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman ti.
42 MAHĀVAGGA. [I. 23. 10 -24. 4.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] es’ eva dhammo yadi tāvad eva paccavyathā padam asokaṁ adiṭṭhaṁ {abbhatītaṁ} bahukehi kappanahutehīti. ||10||23||
atha kho Moggallāno paribbājako Sāriputtaṁ paribbājakaṁ etad avoca: gacchāma mayaṁ āvuso bhagavato santike, so no bhagavā satthā 'ti. imāni kho āvuso aḍḍhateyyāni paribbājakasatāni amhe nissāya amhe sampassantā idha viharanti, te pi tāva apalokāma, yathā te maññissanti, tathā karissantīti. atha kho Sāriputtamoggallānā yena te paribbājakā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā te paribbājake etad avocuṁ: gacchāma mayaṁ āvuso bhagavato santike, so no bhagavā satthā 'ti. mayaṁ āyasmante nissāya āyasmante sampassantā idha viharāma, sace āyasmantā mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carissanti, sabbeva mayaṁ mahāsamaṇe brahmacariyaṁ carissāmā 'ti. ||1|| atha kho Sāriputtamoggallānā yena Sañjayo paribbājako ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā Sañjayaṁ paribbājakaṁ etad avocuṁ: gacchāma mayaṁ āvuso bhagavato santike, so no bhagavā satthā 'ti. alaṁ āvuso mā agamittha, sabbeva tayo imaṁ gaṇaṁ pariharissāmā 'ti. dutiyam pi kho --la-- tatiyam pi kho Sāriputtamoggallānā Sañjayaṁ paribbājakaṁ etad avocuṁ: gacchāma mayaṁ āvuso bhagavato santike, so no bhagavā satthā 'ti. alaṁ avuso mā agamittha, sabbeva tayo imaṁ gaṇaṁ pariharissāmā 'ti. ||2|| atha kho Sāriputtamoggallānā tāni aḍḍhateyyāni paribbājakasatāni ādāya yena Veḷuvanaṁ ten’ upasaṅkamiṁsu, Sañjayassa pana paribbājakassa tatth’ eva uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggacchi. addasa kho bhagavā te Sāriputtamoggallāne dūrato 'va āgacchante, disvāna bhikkhū āmantesi: ete bhikkhave dve sahāyakā āgacchanti Kolito Upatisso ca, etaṁ me sāvakayugaṁ bhavissati aggaṁ bhaddayugan ti. gambhīre ñāṇavisaye anuttare upadhisaṅkhaye vimutte anuppatte Veḷuvanaṁ atha ne satthā vyākāsi: ete dve sahāyakā āgacchanti Kolito Upatisso ca, etaṁ me sāvakayugaṁ bhavissati aggaṁ bhaddayugan ti. ||3|| atha kho Sāriputtamoggallānā yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu,
I. 24. 4-7.] MAHĀVAGGA. 43
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etad avocuṁ: labheyyāma mayaṁ bhante bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyāma upasampadan ti. etha bhikkhavo 'ti bhagavā avoca, svākkhāto dhammo, caratha brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā 'ti. sā 'va tesaṁ āyasmantānaṁ upasampadā ahosi. ||4|| tena kho pana samayena abhiññātā-abhiññātā Māgadhikā kulaputtā bhagavati brahmacariyaṁ caranti.
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: aputtakatāya paṭipanno samaṇo Gotamo, vedhavyāya paṭipanno samaṇo Gotamo, kulupacchedāya paṭipanno samaṇo Gotamo. idāni anena jaṭilasahassaṁ pabbājitaṁ, imāni ca aḍḍhateyyāni paribbājakasatāni Sañjayāni pabbājitāni, ime ca abhiññātā-abhiññātā Māgadhikā kulaputtā samaṇe Gotame brahmacariyaṁ carantīti. api 'ssu bhikkhū disvā imāya gāthāya codenti:
āgato kho mahāsamaṇo Magadhānaṁ Giribbajaṁ
sabbe Sañjaye netvāna, kaṁ su dāni nayissatīti. ||5||
assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khīyantānaṁ vipācentānaṁ. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave so saddo ciraṁ bhavissati, sattāham eva bhavissati, sattāhassa accayena antaradhāyissati. tena hi bhikkhave ye tumhe imāya gāthāya codenti:
āgato kho mahāsamaṇo Magadhānaṁ Giribbajaṁ
sabbe Sañjaye netvāna, kaṁ su dāni nayissatīti, te tumhe imāya gāthāya paṭicodetha:
nayanti ve mahāvīrā saddhammena tathāgatā,
dhammena nayamānānaṁ kā usuyyā vijānatan ti. ||6||
tena kho pana samayena manussā bhikkhū disvā imāya gāthāya codenti:
āgato kho mahāsamaṇo Magadhānaṁ Giribbajaṁ
sabbe Sañjaye netvāna, kaṁ su dāni nayissatīti.
bhikkhū te manusse imāya gāthāya paṭicodenti:
nayanti ve mahāvīrā saddhammena tathāgatā,
dhammena nayamānānaṁ kā usuyyā vijānatan ti.
44 MAHĀVAGGA. [I. 24. 7-25. 4.
manussā dhammena kira samaṇā Sakyaputtiyā nenti no adhammenā 'ti sattāham eva so saddo ahosi, sattāhassa accayena antaradhāyi. ||7||
Sāriputtamoggallānapabbajjā niṭṭhitā. ||24||
catutthakabhāṇavāraṁ niṭṭhitaṁ.
tena kho pana samayena bhikkhū anupajjhāyakā anovadiyamānā ananusāsiyamānā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya caranti. te manussānaṁ bhuñjamānānaṁ upari bhojane pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, upari khādaniye pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, upari sāyaniye pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, upari pāniye pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, sāmaṁ sūpam pi odanam pi viññāpetvā bhuñjanti, bhattagge pi uccāsaddā mahāsaddā viharanti. ||1|| manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti, manussānaṁ bhuñjamānānaṁ upari bhojane pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, upari khādaniye pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, upari sāyaniye pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, upari pāniye pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, sāmaṁ sūpam pi odanam pi viññāpetvā bhuñjissanti, bhattagge pi uccāsaddā mahāsaddā viharissanti, seyyathāpi brāhmaṇā brāhmaṇabhojane 'ti. ||2|| assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khīyantānaṁ vipācentānaṁ. ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti, manussānaṁ bhuñjamānānaṁ upari bhojane pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, upari khādaniye pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, upari sāyaniye pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, upari pāniye pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, sāmaṁ sūpam pi odanam pi viññāpetvā bhuñjissanti, bhattagge pi uccāsaddā mahāsaddā viharissantīti. ||3|| atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: saccaṁ kira bhikkhave bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya caranti manussānaṁ bhuñjamānānaṁ upari bhojane pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti,
I. 25. 4-7.] MAHĀVAGGA. 45
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] upari khādaniye pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, upari sāyaniye pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, upari pāniye pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmenti, sāmaṁ sūpam pi odanam pi viññāpetvā bhuñjanti, bhattagge pi uccāsaddā mahāsaddā viharantīti. saccaṁ bhagavā. ||4||
vigarahi buddho bhagavā: ananucchaviyaṁ bhikkhave tesaṁ moghapurisānaṁ ananulomikaṁ appaṭirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma te bhikkhave moghapurisā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti, manussānaṁ bhuñjamānānaṁ upari bhojane pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti upari khādaniye pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, upari sāyaniye pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, upari pāniye pi uttiṭṭhapattaṁ upanāmessanti, sāmaṁ sūpam pi odanam pi viññāpetvā bhuñjissanti, bhattagge pi uccāsaddā mahāsaddā viharissanti. n’ etaṁ bhikkhave appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya, atha kho taṁ bhikkhave appasannānañ c’ eva appasādāya, pasannānañ ca ekaccānaṁ aññathattāyā 'ti. ||5|| atha kho bhagavā te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṁ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya suposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṁ bhāsitvā bhikkhūnaṁ tadanucchavikaṁ tadanulomikaṁ dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave upajjhāyaṁ. upajjhāyo bhikkhave saddhivihārikamhi puttacittaṁ upaṭṭhāpessati, saddhivihāriko upajjhāyamhi pitucittaṁ upaṭṭhāpessati. evaṁ te aññamaññaṁ sagāravā sappatissā sabhāgavuttino viharantā imasmiṁ dhammavinaye vuḍḍhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissanti. ||6||
evañ ca pana bhikkhave upajjhāyo gahetabbo: ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evam assa vacanīyo: upajjhāyo me bhante hohi, upajjhāyo me bhante hohi, {upajjhāyo} me bhante hohīti. sāhū 'ti vā, lahū 'ti vā, opāyikan ti vā, paṭirūpan ti vā, pāsādikena sampādehīti vā kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, gahito hoti upajjhāyo, na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti,
46 MAHĀVAGGA. [I. 25. 7-11.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na kāyenavācāya viññāpeti, na gahito hoti upajjhāyo. ||7||
saddhivihārikena bhikkhave upajjhāyamhi sammāvattitabbaṁ, tatrāyaṁ sammāvattanā: kālass’ eva uṭṭhāya upāhanā omuñcitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dantakaṭṭhaṁ dātabbaṁ, mukhodakaṁ dātabbaṁ, āsanaṁ paññāpetabbaṁ. sace yāgu hoti, bhājanaṁ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. yāguṁ pītassa udakaṁ datvā bhājanaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ aparighaṁsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṁ. upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ. sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. ||8||
sace upajjhāyo gāmaṁ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṁ dātabbaṁ, paṭinivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ, kāyabandhanaṁ dātabbaṁ, saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto saudako dātabbo. sace upajjhāyo pacchāsamaṇaṁ ākaṅkhati, timaṇḍalaṁ paṭicchādentena parimaṇḍalaṁ nivāsetvā kāyabandhanaṁ bandhitvā saguṇaṁ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṁ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṁ gahetvā upajjhāyassa pacchāsamaṇena hotabbaṁ. nātidūre gantabbaṁ, na accāsanne gantabbaṁ. pattapariyāpannaṁ paṭiggahetabbaṁ. ||9|| na upajjhāyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbā. upajjhāyo āpattisāmantā bhaṇamāno nivāretabbo. nivattantena paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññāpetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, paṭinivāsanaṁ dātabbaṁ, nivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ. sace cīvaraṁ sinnaṁ hoti, muhuttaṁ uṇhe otāpetabbaṁ, na ca uṇhe cīvaraṁ nidahitabbaṁ. cīvaraṁ saṁharitabbaṁ. cīvaraṁ saṁharantena caturaṅgulaṁ kaṇṇaṁ ussāretvā cīvaraṁ saṁharitabbaṁ mā majjhe bhaṅgo ahosīti. obhoge kāyabandhanaṁ kātabbaṁ. sace piṇḍapāto hoti upajjhāyo ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṁ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. ||10|| upajjhāyo pāniyena pucchitabbo.
bhuttāvissa udakaṁ datvā pattaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ aparighaṁsantena dhovitvā vodakaṁ katvā muhuttaṁ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo.
pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo,
l. 25. 11-15.] MAHĀVAGGA. 47
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmetabbaṁ. sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. ||11|| sace upajjhāyo {nahāyitukāmo} hoti, nahānaṁ paṭiyādetabbaṁ. sace sītena attho hoti, sītaṁ paṭiyādetabbaṁ. sace uṇhena attho hoti, uṇhaṁ paṭiyādetabbaṁ. sace upajjhāyo jantāgharaṁ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṁ sannetabbaṁ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya upajjhāyassa piṭṭhito-piṭṭhito gantvā jantāgharapīṭhaṁ datvā cīvaraṁ paṭiggahetvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ, cuṇṇaṁ dātabbaṁ, mattikā dātabbā. sace ussahati, jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. jantāgharaṁ pavisantena mattikāya mukhaṁ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṁ pavisitabbaṁ. ||12|| na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ, na navā bhikkhū āsanena paṭibāhetabbā. jantāghare upajjhāyassa parikammaṁ kātabbaṁ.
jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṁ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṁ.
udake pi upajjhāyassa parikammaṁ kātabbaṁ. nahātena paṭhamataraṁ uttaritvā attano gattaṁ vodakaṁ katvā nivāsetvā upajjhāyassa gattato udakaṁ pamajjitabbaṁ, nivāsanaṁ dātabbaṁ, saṅghāṭi dātabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññāpetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ. upajjhāyo pāniyena pucchitabbo. ||13|| sace uddisāpetukāmo hoti, uddisāpetabbo. sace paripucchitukāmo hoti, paripucchitabbo. yasmiṁ vihāre upajjhāyo viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. vihāraṁ sodhentena paṭhamaṁ pattacīvaraṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. nisīdanapaccattharaṇaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. bhisibimbohanaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. ||14|| mañco nīcaṁ katvā sādhukaṁ aparighaṁsantena asaṅghaṭṭantena kavāṭapiṭṭhaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo. pīṭhaṁ nīcaṁ katvā sādhukaṁ aparighaṁsantena asaṅghaṭṭantena kavāṭapiṭṭhaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ.
48 MAHĀVAGGA. I. 25. 15-18.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbā. kheḷamallako nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbo. apassenaphalakaṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ. bhummattharaṇaṁ yathāpaññattaṁ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ.
sace vihāre santānakaṁ hoti, ullokā paṭhamaṁ ohāretabbaṁ.
ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṁ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. sace akatā hoti bhūmi, udakena parippositvā sammajjitabbā mā vihāro rajena ūhaññīti. saṅkāraṁ vicinitvā ekamantaṁ chaḍḍetabbaṁ.
||15|| bhummattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā pappoṭhetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññāpetabbaṁ. mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭṭhāne ṭhapetabbā.
mañco otāpetvā sodhetvā pappoṭhetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ aparighaṁsantena asaṅghaṭṭantena kavāṭapiṭṭhaṁ atiharitvā yathāpaññattaṁ paññāpetabbo. pīṭhaṁ otāpetvā sodhetvā pappoṭhetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ aparighaṁsantena asaṅghaṭṭantena kavāṭapiṭṭhaṁ atiharitvā yathāpaññattaṁ paññāpetabbaṁ. bhisibimbohanaṁ otāpetvā sodhetvā pappoṭhetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññāpetabbaṁ. nisīdanapaccattharaṇaṁ otāpetvā sodhetvā pappoṭhetvā atiharitvā yathāpaññattaṁ paññāpetabbaṁ. kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭṭhāne ṭhapetabbo. apassenaphalakaṁ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭṭhāne ṭhapetabbaṁ. ||16||
pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo, na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. ||17|| sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. sace pacchimā sarajā vātā vāyanti, pacchimā vātapānā thaketabbā. sace uttarā sarajā vātā vāyanti, uttarā vātapānā thaketabbā. sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā.
I. 25. 18-23.] MAHĀVAGGA. 49
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṁ thaketabbā. sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṁ vivaritabbā. ||18|| sace pariveṇaṁ uklāpaṁ hoti, pariveṇaṁ sammajjitabbaṁ. sace koṭṭhako uklāpo hoti, koṭṭhako sammajjitabbo. sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. sace aggisālā uklāpā hoti, aggisālā sammajjitabbā. sace vaccakuṭī uklāpā hoti, vaccakuṭī sammajjitabbā. sace pāniyaṁ na hoti, pāniyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. sace paribhojaniyaṁ na hoti, paribhojaniyaṁ upaṭṭhāpetabbaṁ. sace ācamanakumbhiyā udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. ||19|| sace upajjhāyassa anabhirati uppannā hoti, saddhivihārikena vūpakāsetabbā vūpakāsāpetabbā dhammakathā vāssa kātabbā.
sace upajjhāyassa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, saddhivihārikena vinodetabbaṁ vinodāpetabbaṁ dhammakathā vāssa kātabbā. sace upajjhāyassa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, saddhivihārikena vivecetabbaṁ vivecāpetabbaṁ dhammakathā vāssa kātabbā. ||20|| sace upajjhāyo garudhammaṁ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ kin ti nu kho saṅgho upajjhāyassa parivāsaṁ dadeyyā 'ti. sace upajjhāyo mūlāya paṭikassanāraho hoti, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ kin ti nu kho saṅgho upajjhāyaṁ mūlāya paṭikasseyyā 'ti. sace upajjhāyo mānattāraho hoti, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ kin ti nu kho saṅgho upajjhāyassa mānattaṁ dadeyyā 'ti. sace upajjhāyo abbhānāraho hoti, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ kin ti nu kho saṅgho upajjhāyaṁ abbheyyā 'ti. ||21||
sace saṅgho upajjhāyassa kammaṁ kattukāmo hoti tajjaniyaṁ vā nissayaṁ vā pabbājaniyaṁ vā paṭisāraṇiyaṁ vā ukkhepaniyaṁ vā, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ kin ti nu kho saṅgho upajjhāyassa kammaṁ na kareyya lahukāya vā pariṇāmeyyā 'ti. kataṁ vā pan’ assa hoti saṅghena kammaṁ tajjaniyaṁ vā nissayaṁ vā pabbājaniyaṁ vā paṭisāraṇiyaṁ vā ukkhepaniyaṁ vā, saddhivihārikena ussukkaṁ kātabbaṁ kin ti nu kho upajjhāyo sammāvatteyya lomaṁ pāteyya netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyā 'ti. ||22|| sace upajjhāyassa cīvaraṁ dhovitabbaṁ hoti, saddhivihārikena dhovitabbaṁ ussukkaṁ vā kātabbaṁ kin ti nu kho upajjhāyassa cīvaraṁ dhoviyethā 'ti.
50 MAHĀVAGGA. [I. 25. 23-26. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace upajjhāyassa cīvaraṁ kātabbaṁ hoti, saddhivihārikena kātabbaṁ ussukkaṁ vā katabbaṁ kin ti nu kho upajjhāyassa cīvaraṁ kariyethā 'ti. sace upajjhāyassa rajanaṁ pacitabbaṁ hoti, saddhivihārikena pacitabbaṁ ussukkaṁ vā kātabbaṁ kin ti nu kho upajjhāyassa rajanaṁ paciyethā 'ti. sace upajjhāyassa cīvaraṁ rajitabbaṁ hoti, saddhivihārikena rajitabbaṁ ussukkaṁ vā kātabbaṁ kin ti nu kho upajjhāyassa cīvaraṁ rajiyethā 'ti. cīvaraṁ rajantena sādhukaṁ saṁparivattakaṁ-saṁparivattakaṁ rajitabbaṁ na ca acchinne theve pakkamitabbaṁ. ||23|| na upajjhāyaṁ anāpucchā ekaccassa patto dātabbo, na ekaccassa patto paṭiggahetabbo, na ekaccassa cīvaraṁ dātabbaṁ, na ekaccassa cīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, na ekaccassa parikkhāro dātabbo, na ekaccassa parikkhāro paṭiggahetabbo, na ekaccassa kesā chedātabbā, na ekaccena kesā chedāpetabbā, na ekaccassa parikammaṁ kātabbaṁ, na ekaccena parikammaṁ kārāpetabbaṁ, na ekaccassa veyyāvacco kātabbo, na ekaccena veyyāvacco kārāpetabbo, na ekaccassa pacchāsamaṇena hotabbaṁ, na ekacco pacchāsamaṇo ādātabbo, na ekaccassa piṇḍapāto nīharitabbo, na ekaccena piṇḍapāto nīharāpetabbo. na upajjhāyaṁ anāpucchā gāmo pavisitabbo, na susānaṁ gantabbaṁ, na disā pakkamitabbā. sace upajjhāyo gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānassa āgametabban ti. ||24||
upajjhāyavattaṁ niṭṭhitaṁ. ||25||
upajjhāyena bhikkhave saddhivihārikamhi sammāvattitabbaṁ, tatrāyaṁ sammāvattanā: upajjhāyena bhikkhave saddhivihāriko saṅgahetabbo anuggahetabbo uddesena paripucchāya ovādena anusāsaniyā. sace upajjhāyassa patto hoti, saddhivihārikassa patto na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa patto dātabbo ussukkaṁ vā kātabbaṁ kin ti nu kho saddhivihārikassa patto uppajjiyethā 'ti. sace upajjhāyassa cīvaraṁ hoti, saddhivihārikassa cīvaraṁ na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa cīvaraṁ dātabbaṁ ussukkaṁ vā kātabbaṁ kin ti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṁ uppajjiyethā 'ti. sace upajjhāyassa parikkhāro hoti, saddhivihārikassa parikkhāro na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa parikkhāro dātabbo ussukkaṁ vā kātabbaṁ kin ti nu kho saddhivihārikassa parikkhāro uppajjiyethā 'ti. ||1||
I. 26. 1-5.] MAHĀVAGGA. 51
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace saddhivihāriko gilāno hoti, kālass’ eva uṭṭhāya dantakaṭṭhaṁ dātabbaṁ, mukhodakaṁ dātabbaṁ, āsanaṁ paññāpetabbaṁ.
sace yāgu hoti, bhājanaṁ dhovitvā yāgu upanāmetabbā.
yāguṁ pītassa udakaṁ datvā bhājanaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ aparighaṁsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṁ. saddhivihārikamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ.
sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. ||2|| sace saddhivihāriko gāmaṁ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṁ dātabbaṁ, paṭinivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ, kāyabandhanaṁ dātabbaṁ, saguṇaṁ katvā {saṅghāṭiyo} dātabbā, dhovitvā patto saudako dātabbo. ettāvatā nivattissatīti āsanaṁ paññāpetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, paṭinivāsanaṁ dātabbaṁ, nivāsanaṁ paṭiggahetabbaṁ. sace cīvaraṁ sinnaṁ hoti, muhuttaṁ uṇhe otāpetabbaṁ, na ca uṇhe cīvaraṁ nidahitabbaṁ. cīvaraṁ saṁharitabbaṁ. cīvaraṁ saṁharantena caturaṅgulaṁ kaṇṇaṁ ussāretvā cīvaraṁ saṁharitabbaṁ mā majjhe bhaṅgo ahosīti. obhoge kāyabandhanaṁ kātabbaṁ. sace piṇḍapāto hoti saddhivihāriko ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṁ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo. ||3|| saddhivihāriko pāniyena pucchitabbo. bhuttāvissa udakaṁ datvā pattaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ aparighaṁsantena dhovitvā vodakaṁ katvā muhuttaṁ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo. pattacīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. pattaṁ nikkhipantena ekena hatthena pattaṁ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṁ vā heṭṭhāpīṭhaṁ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo, na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. cīvaraṁ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṁ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṁsaṁ vā cīvararajjuṁ vā pamajjitvā pārato antaṁ orato bhogaṁ katvā cīvaraṁ nikkhipitabbaṁ. saddhivihārikamhi vuṭṭhite āsanaṁ uddharitabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmetabbaṁ. sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. ||4|| sace saddhivihāriko nahāyitukāmo hoti, nahānaṁ paṭiyādetabbaṁ. sace sītena attho hoti, sītaṁ paṭiyādetabbaṁ. sace uṇhena attho hoti, uṇhaṁ paṭiyādetabbaṁ.
52 MAHĀVAGGA. [I. 26. 5-9.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace saddhivihāriko jantāgharaṁ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṁ sannetabbaṁ, mattikā temetabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya gantvā jantāgharapīṭhaṁ datvā cīvaraṁ paṭiggahetvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ, cuṇṇaṁ dātabbaṁ, mattikā dātabbā. sace ussahati, jantāgharaṁ pavisitabbaṁ.
jantāgharaṁ pavisantena mattikāya mukhaṁ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṁ pavisitabbam. ||5|| na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṁ, na navā bhikkhū āsanena paṭibāhetabbā. jantāghare saddhivihārikassa parikammaṁ kātabbaṁ. jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṁ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṁ. udake pi saddhivihārikassa parikammaṁ kātabbaṁ. nahātena paṭhamataraṁ uttaritvā attano gattaṁ vodakaṁ katvā nivāsetvā saddhivihārikassa gattato udakaṁ pamajjitabbaṁ, nivāsanaṁ dātabbaṁ, saṅghāṭi dātabbā, jantāgharapīṭhaṁ ādāya paṭhamataraṁ āgantvā āsanaṁ paññāpetabbaṁ, pādodakaṁ padapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ. saddhivihāriko pāniyena pucchitabbo. ||6|| yasmiṁ vihāre saddhivihāriko viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. vihāraṁ sodhentena paṭhamaṁ pattacīvaraṁ nīharitvā ekamantaṁ nikkhipitabbaṁ . . . (= I.25,14-19) . . . sace ācamanakumbhiyā udakaṁ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṁ āsiñcitabbaṁ. ||7|| sace saddhivihārikassa anabhirati uppannā hoti, upajjhāyena vūpakāsetabbā vūpakāsāpetabbā dhammakathā vāssa kātabbā. sace saddhivihārikassa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, upajjhāyena vinodetabbaṁ vinodāpetabbaṁ dhammakathā vāssa kātabbā. sace saddhivihārikassa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, upajjhāyena vivecetabbaṁ vivecāpetabbaṁ dhammakathā vāssa kātabbā. ||8||
sace saddhivihāriko garudhammaṁ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ kin ti nu kho saṅgho saddhivihārikassa parivāsaṁ dadeyyā 'ti. sace saddhivihāriko mūlāya paṭikassanāraho hoti, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ kin ti nu kho saṅgho saddhivihārikaṁ mūlāya paṭikasseyyā 'ti. sace saddhivihāriko mānattāraho hoti, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ kin ti nu kho saṅgho saddhivihārikassa mānattaṁ dadeyyā 'ti. sace saddhivihāriko abbhānāraho hoti,
I. 26. 9-27. 1] MAHĀVAGGA. 53
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ kin ti nu kho saṅgho saddhivihārikaṁ abbheyyā 'ti. ||9||
sace saṅgho saddhivihārikassa kammaṁ kattukāmo hoti tajjaniyaṁ vā nissayaṁ vā pabbājaniyaṁ vā paṭisāraṇiyaṁ vā ukkhepaniyaṁ vā, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ kin ti nu kho saṅgho saddhivihārikassa kammaṁ na kareyya lahukāya vā pariṇāmeyyā 'ti. kataṁ vā pan’ assa hoti saṅghena kammaṁ tajjaniyaṁ vā nissayaṁ vā pabbājaniyaṁ vā paṭisāraṇiyaṁ vā ukkhepaniyaṁ vā, upajjhāyena ussukkaṁ kātabbaṁ kin ti nu kho saddhivihāriko sammāvatteyya lomaṁ pāteyya netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyā 'ti. ||10|| sace saddhivihārikassa cīvaraṁ dhovitabbaṁ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṁ evaṁ dhoveyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ kin ti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṁ dhoviyethā 'ti. sace saddhivihārikassa cīvaraṁ kātabbaṁ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṁ evaṁ kareyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ kin ti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṁ kariyethā 'ti. sace saddhivihārikassa rajanaṁ pacitabbaṁ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṁ evaṁ paceyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ kin ti nu kho saddhivihārikassa rajanaṁ paciyethā 'ti. sace saddhivihārikassa cīvaraṁ rajitabbaṁ hoti, upajjhāyena ācikkhitabbaṁ evaṁ rajeyyāsīti, ussukkaṁ vā kātabbaṁ kin ti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṁ rajiyethā 'ti. cīvaraṁ rajantena sādhukaṁ saṁparivattakaṁ-saṁparivattakaṁ rajitabbaṁ na ca acchinne theve pakkamitabbaṁ. sace saddhivihāriko gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānassa āgametabban ti. ||11||
saddhivihārikavattaṁ niṭṭhitaṁ. ||26||
tena kho pana samayena saddhivihārikā upajjhāyesu na sammāvattanti. ye te bhikkhū appicchā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma saddhivihārikā upajjhāyesu na sammāvattissantīti. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. saccaṁ kira bhikkhave saddhivihārikā upajjhāyesu na sammāvattantīti. saccaṁ bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaṁ hi nāma bhikkhave saddhivihārikā upajjhāyesu na sammāvattissantīti. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave saddhivihārikena upajjhāyamhi na sammāvattitabbaṁ.
54 MAHĀVAGGA. [I. 27. 1-7.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yo na sammāvatteyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1|| n’ eva sammāvattanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave asammāvattantaṁ paṇāmetum. evañ ca pana bhikkhave paṇāmetabbo: paṇāmemi tan ti vā, mā yidha paṭikkamīti vā, nīhara te pattacīvaran ti vā, nāhaṁ tayā upaṭṭhātabbo 'ti vā kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, paṇāmito hoti saddhivihāriko. na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na paṇāmito hoti saddhivihāriko 'ti. ||2||
tena kho pana samayena saddhivihārikā paṇāmitā na khamāpenti. bhagavato, etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave khamāpetun ti. n’ eva khamāpenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave paṇāmitena na khamāpetabbo. yo na khamāpeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||3|| tena kho pana samayena upajjhāyā khamāpiyamānā na khamanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave khamitun ti. n’ eva khamanti. saddhivihārikā pakkamanti pi, vibbhamanti pi, titthiyesu pi saṅkamanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave khamāpiyamānena na khamitabbaṁ. yo na khameyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||4|| tena kho pana samayena upajjhāyā sammāvattantaṁ paṇāmenti, asammāvattantaṁ na paṇāmenti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave sammāvattanto paṇāmetabbo. yo paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassa. na ca bhikkhave asammāvattanto na paṇāmetabbo. yo na paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassa. ||5|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato saddhivihāriko paṇāmetabbo: upajjhāyamhi nādhimattaṁ pemaṁ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgato saddhivihāriko paṇāmetabbo. pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato saddhivihāriko na paṇāmetabbo: upajjhāyamhi adhimattaṁ pemaṁ hoti, adhimatto pasādo hoti, adhimattā hirī hoti, adhimatto gāravo hoti, adhimattā bhāvanā hoti. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgato saddhivihāriko na paṇāmetabbo. ||6|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato saddhivihāriko alaṁ paṇāmetuṁ: upajjhāyamhi nādhimattaṁ pemaṁ hoti
I. 27. 7-28 2.] MAHĀVAGGA. 55
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . nādhimattā bhāvanā hoti. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgato saddhivihāriko alaṁ paṇāmetuṁ. pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato saddhivihāriko nālaṁ paṇāmetuṁ: upajjhāyamhi adhimattaṁ pemaṁ hoti . . . adhimattā bhāvanā hoti. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgato saddhivihāriko nālaṁ paṇāmetuṁ. ||7|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgataṁ saddhivihārikaṁ apaṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti: upajjhāyamhi nādhimattaṁ pemaṁ hoti . . . nādhimattā bhāvanā hoti.
imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgataṁ saddhivihārikaṁ apaṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti. pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgataṁ saddhivihārikaṁ paṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, apaṇāmento anatisāro hoti: upajjhāyamhi adhimattaṁ pemaṁ hoti . . . adhimattā bhāvanā hoti. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgataṁ saddhivihārikaṁ paṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, apaṇāmento anatisāro hotīti. ||8||27||
tena kho pana samayena aññataro brāhmaṇo bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci, taṁ bhikkhū na icchiṁsu pabbājetuṁ, so bhikkhūsu pabbajjaṁ alabhamāno kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto.
addasa kho bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ kisaṁ lūkhaṁ dubbaṇṇaṁ uppaṇḍuppaṇḍukajātaṁ dhamanisanthatagattaṁ, disvāna bhikkhū āmantesi: kiṁ nu kho so bhikkhave brāhmaṇo kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto 'ti. eso bhante brāhmaṇo bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci, taṁ bhikkhū na icchiṁsu pabbājetuṁ, so bhikkhūsu pabbajjaṁ alabhamāno kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto 'ti. ||1|| atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: ko nu kho bhikkhave tassa brāhmaṇassa adhikāraṁ saratīti. evaṁ vutte āyasmā Sāriputto bhagavantaṁ etad avoca: ahaṁ kho bhante tassa brāhmaṇassa adhikāraṁ sarāmīti. kiṁ pana tvaṁ Sāriputta tassa brāhmaṇassa adhikāraṁ sarasīti. idha me bhante so brāhmaṇo Rājagahe piṇḍāya carantassa kaṭacchubhikkhaṁ dāpesi, imaṁ kho ahaṁ bhante tassa brāhmaṇassa adhikāraṁ sarāmīti. ||2||
56 MAHĀVAGGA. [I. 28. 2-29.1
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sādhu sādhu Sāriputta, kataññuno hi Sāriputta sappurisā katavedino. tena hi tvaṁ Sāriputta taṁ brāhmaṇaṁ pabbājehi upasampādehīti. kathāhaṁ bhante taṁ brāhmaṇaṁ pabbājemi upasampādemīti. atha kho bhagavā etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: yā sā bhikkhave mayā tīhi saraṇagamanehi upasampadā anuññātā, tāhaṁ ajjatagge paṭikkhipāmi. anujānāmi bhikkhave ñatticatutthena kammena upasampādetuṁ. ||3|| evañ ca pana bhikkhave upasampādetabbo: vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ upasampādeyya itthannāmena upajjhāyena. esā ñatti. ||4|| suṇātu me bhante saṅgho. ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho.
saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati, so bhāseyya. dutiyaṁ pi etam atthaṁ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho. ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati, so bhāseyya. ||5|| tatiyam pi etam atthaṁ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho. ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati, so bhāseyya.
upasampanno saṅghena itthannāmo itthannāmena upajjhāyena. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmīti. ||6||28||
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upasampannasamanantarā anācāraṁ ācarati. bhikkhū evaṁ āhaṁsu: mā āvuso evarūpaṁ akāsi, n’ etaṁ kappatīti. so evaṁ āha: n’ evāhaṁ āyasmante yāciṁ upasampādetha man ti, kissa maṁ tumhe ayācitā upasampāditthā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
I. 29. 1-30. 2] MAHĀVAGGA. 57
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na bhikkhave ayācitena upasampādetabbo. yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave yācitena upasampādetuṁ. ||1|| evañ ca pana bhikkhave yācitabbo. tena upasampadāpekkhena saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evam assa vacanīyo: saṅghaṁ bhante upasampadaṁ yācāmi, ullumpatu maṁ bhante saṅgho anukampaṁ upādāya, dutiyam pi yācitabbo --la-- tatiyam pi yācitabbo --la--. ||2|| vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. itthannāmo saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmena upajjhāyena. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ upasampādeyya itthannāmena upajjhāyena. esā ñatti. ||3|| suṇātu me bhante saṅgho. ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho.
itthannāmo saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmena upajjhāyena. saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati, so bhāseyya. dutiyam pi etam atthaṁ vadāmi --la-- tatiyam pi etam atthaṁ vadāmi --la--. upasampanno saṅghena itthannāmo itthannāmena upajjhāyena.
khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmīti. ||4||29||
tena kho pana samayena Rājagahe paṇītānaṁ bhattānaṁ bhattapaṭipāṭi adhiṭṭhitā hoti. atha kho aññatarassa brāhmaṇassa etad ahosi: ime kho samaṇā Sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā, subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. yaṁ nūnāhaṁ samaṇesu Sakyaputtiyesu pabbajeyyan ti. atha kho so brāhmaṇo bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci, taṁ bhikkhū pabbājesuṁ upasampādesuṁ. ||1|| tasmiṁ pabbajite bhattapaṭipāṭi khīyittha.
bhikkhū evaṁ āhaṁsu: ehi dāni āvuso piṇḍāya carissāmā 'ti. so evaṁ āha: nāhaṁ āvuso etaṅkāraṇā pabbajito piṇḍāya carissāmīti, sace me dassatha bhuñjissāmi, no ce me dassatha vibbhamissāmīti. kiṁ pana tvaṁ āvuso udarassa kāraṇā pabbajito 'ti.
58 MAHĀVAGGA. [I. 30. 2-31. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṁ āvuso 'ti. ||2|| ye te bhikkhū appicchā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma bhikkhu evaṁ svākkhāte dhammavinaye udarassa kāraṇā pabbajissatīti. te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu udarassa kāraṇā pabbajito 'ti. saccaṁ bhagavā. vigarahi buddho bhagavā. kathaṁ hi nāma tvaṁ moghapurisa evaṁ svākkhāte dhammavinaye udarassa kāraṇā pabbajissasi. n’ etaṁ moghapurisa appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā {bhikkhū} āmantesi: ||3|| anujānāmi bhikkhave upasampādentena cattāro nissaye ācikkhituṁ: piṇḍiyālopabhojanaṁ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo. atirekalābho saṅghabhattaṁ uddesabhattaṁ nimantanaṁ salākabhattaṁ pakkhikaṁ uposathikaṁ pāṭipadikaṁ. paṁsukūlacīvaraṁ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo. atirekalābho khomaṁ kappāsikaṁ koseyyaṁ kambalaṁ sāṇaṁ bhaṅgaṁ. rukkhamūlasenāsanaṁ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo. atirekalābho vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṁ guhā. pūtimuttabhesajjaṁ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo. atirekalābho sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇitan ti. ||4||30|| upajjhāyavattabhāṇavāraṁ niṭṭhitaṁ pañcamaṁ.
tena kho pana samayena aññataro māṇavako bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. tassa bhikkhū paṭigacc’ eva nissaye ācikkhiṁsu. so evaṁ āha: sace me bhante pabbajite nissaye ācikkheyyātha abhirameyyaṁ sv āhaṁ, na dān’ āhaṁ bhante pabbajissāmi, jegucchā me nissayā paṭikūlā 'ti. bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave paṭigacc’ eva nissayā ācikkhitabbā. yo ācikkheyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave upasampannasamanantarā nissaye ācikkhitun ti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhū duvaggena pi tivaggena pi gaṇena upasampādenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesum. na bhikkhave ūnadasavaggena gaṇena upasampādetabbo. yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave dasavaggena vā atirekadasavaggena vā gaṇena upasampādetun ti. ||2||
I. 31. 2-6.] MAHĀVAGGA. 59
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tena kho pana samayena bhikkhū ekavassāpi duvassāpi saddhivihārikaṁ upasampādenti. āyasmāpi Upaseno Vaṅgantaputto ekavasso saddhivihārikaṁ upasampādesi. so vassaṁ vuttho duvasso ekavassaṁ saddhivihārikaṁ ādāya yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
āciṇṇaṁ kho pan’ etaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. ||3|| atha kho bhagavā āyasmantaṁ Upasenaṁ Vaṅgantaputtaṁ etad avoca: kacci bhikkhu khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci 'ttha appakilamathena addhānaṁ āgatā 'ti. khamanīyaṁ bhagavā, yāpanīyaṁ bhagavā, appakilamathena mayaṁ bhante addhānaṁ āgatā 'ti. jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti, kālaṁ viditvā pucchanti, kālaṁ viditvā na pucchanti, atthasaṁhitaṁ tathāgatā pucchanti no anatthasaṁhitaṁ, anatthasaṁhite setughāto tathāgatānaṁ.
dvīhi ākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti, dhammaṁ vā desessāma, sāvakānaṁ vā sikkhāpadaṁ paññāpessāmā 'ti. ||4|| atha kho bhagavā āyasmantaṁ Upasenaṁ Vaṅgantaputtaṁ etad avoca: kativasso 'si tvaṁ bhikkhū 'ti.
duvasso 'haṁ bhagavā 'ti. ayaṁ pana bhikkhu kativasso 'ti.
ekavasso bhagavā 'ti. kiṁ t’ āyaṁ bhikkhu hotīti. saddhivihāriko me bhagavā 'ti. vigarahi buddho bhagavā: ananucchaviyaṁ moghapurisa ananulomikaṁ appaṭirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma tvaṁ moghapurisa aññehi ovadiyo anusāsiyo aññaṁ ovadituṁ anusāsituṁ maññissasi. atilahuṁ kho tvaṁ moghapurisa bāhullāya āvatto yad idaṁ gaṇabandhikaṁ. n’ etaṁ moghapurisa appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāyā 'ti. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave ūnadāsavassena upasampādetabbo.
yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa. {anujānāmi} bhikkhave dāsavassena vā atirekadāsavassena vā upasampādetun ti. ||5|| tena kho pana samayena bhikkhū dāsavass’ āa dāsavass’ amhā 'ti bālā avyattā upasampādenti, dissanti upajjhāyā bālā, saddhivihārikā paṇḍitā, dissanti upajjhāyā avyattā, saddhivihārikā vyattā, dissanti upajjhāyā appassutā, saddhivihārikā bahussutā, dissanti upajjhāyā duppaññā, saddhivihārikā paññavanto,
60 MAHĀVAGGA. [I. 31. 6-32. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] aññataro pi aññatitthiyapubbo upajjhāyena sahadhammikaṁ vuccamāno upajjhāyassa vādaṁ āropetvā taṁ yeva titthāyatanaṁ saṅkami. ||6|| ye te bhikkhū appicchā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma bhikkhū dāsavass’ amhā dāsavass’ amhā 'ti bālā avyattā upasampādessanti, dissanti upajjhāyā bālā . . . saddhivihārikā paññavanto 'ti. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. saccaṁ kira bhikkhave bhikkhū dāsavass’ amhā dāsavass’ amhā 'ti bālā avyattā upasampādenti, dissanti upajjhāyā bālā . . . saddhivihārikā paññavanto 'ti. saccaṁ bhagavā. ||7|| vigarahi buddho bhagavā. kathaṁ hi nāma te bhikkhave moghapurisā dāsavass’ amhā dāsavass’ amhā 'ti bālā avyattā upasampādessanti, dissanti upajjhāyā bālā . . . saddhivihārikā paññavanto. n’ etaṁ bhikkhave appasannānaṁ vā pasādāya --la--, vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave bālena avyattena upasampādetabbo. yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassa.
anujānāmi bhikkhave vyattena bhikkhunā paṭibalena dāsavassena vā atirekadāsavassena vā upasampādetun ti. ||8||31||
tena kho pana samayena bhikkhū upajjhāyesu pakkantesu pi vibbhamantesu pi kālaṅkatesu pi pakkhasaṅkantesu pi anācariyakā anovadiyamānā ananusāsiyamānā dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya caranti, manussānaṁ bhuñjamānānaṁ . . . (I.25.1-4) . . . saccaṁ bhagavā.
vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave ācariyaṁ. ācariyo bhikkhave antevāsikamhi puttacittaṁ upaṭṭhāpessati, antevāsiko ācariyamhi pitucittaṁ upaṭṭhāpessati. evaṁ te aññamaññaṁ sagāravā sappatissā sabhāgavuttino viharantā imasmiṁ dhammavinaye vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjissanti. anujānāmi bhikkhave dasa vassāni nissāya vatthuṁ, dāsavassena nissayaṁ dātuṁ. ||1|| evañ ca pana bhikkhave ācariyo gahetabbo: ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evam assa vacanīyo: ācariyo me bhante hohi, āyasmato nissāya vacchāmi, ācariyo me bhante hohi, āyasmato nissāya vacchāmi, ācariyo me bhante hohi, āyasmato nissāya vacchāmīti.
I. 32. 2-35. 1.] MAHĀVAGGA. 61
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sāhū 'ti vā, lahū 'ti vā, opāyikan ti vā, paṭirūpan ti vā, pāsādikena sampādehīti vā kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, gahito hoti ācariyo, na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na gahito hoti ācariyo. ||2|| antevāsikena bhikkhave ācariyamhi sammāvattitabbaṁ, tatrāyaṁ sammāvattanā: kālass’ eva uṭṭhāya upāhanā omuñcitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā dantakaṭṭhaṁ dātabbaṁ, mukhodakaṁ dātabbaṁ, āsanaṁ paññāpetabbaṁ. sace yāgu hoti, bhājanaṁ dhovitvā yāgu upanāmetabbā. yāguṁ pītassa udakaṁ datvā bhājanaṁ paṭiggahetvā nīcaṁ katvā sādhukaṁ aparighaṁsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṁ . . . (= I.25.8-24; instead of upajjhāyo, upajjhāyaṁ, etc., read ācariyo, ācariyaṁ, etc.; instead of saddhivihārikena read antevāsikena) . . . sace ācariyo gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānassa āgametabban ti. ||3||
ācariyavattaṁ niṭṭhitaṁ. ||32||
ācariyena bhikkhave antevāsikamhi sammāvattitabbaṁ, tatrāyaṁ sammāvattanā: ācariyena bhikkhave antevāsiko saṅgahetabbo anuggahetabbo uddesena paripucchāya ovādena anusāsaniyā. sace ācariyassa patto hoti, antevāsikassa patto na hoti, ācariyena antevāsikassa patto dātabbo ussukkaṁ vā kātabbaṁ kin ti nu kho antevāsikassa patto uppajjiyethā 'ti. sace ācariyassa cīvaraṁ . . . (= I.26.1-11; instead of upajjhāyo, etc., read ācariyo; instead of saddhivihāriko, etc., read antevāsiko) . . . sace antevāsiko gilāno hoti, yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānassa āgametabban ti. ||1||
antevāsikavattaṁ. ||33|| chaṭṭhaṁ bhāṇavāraṁ.
tena kho pana samayena antevāsikā ācariyesu na sammāvattanti . . . (= I.27.1-8; instead of ācariyo, etc., read as above) . . . apaṇāmento anatisāro hotīti. ||1||34||
tena kho pana samayena bhikkhū dāsavass’ amhā dāsavass’ amhā 'ti bālā avyattā nissayaṁ denti, dissanti ācariyā bālā, antevāsikā paṇḍitā, dissanti ācariyā avyattā, antevāsikā vyattā, dissanti ācariyā appassutā, antevāsikā bahussutā, dissanti ācariyā duppaññā, antevāsikā paññavanto. ye te bhikkhū appicchā,
62 MAHĀVAGGA. I. 35. 1-36. 3.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma bhikkhū dāsavass’ amhā dāsavass’ amhā 'ti bālā avyattā nissayaṁ dassanti, dissanti ācariyā bālā . . . antevāsikā paññavanto 'ti. ||1|| atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. saccaṁ kira bhikkhave dāsavass’ amhā dāsavass’ amhā 'ti bālā avyattā nissayaṁ dentīti. saccaṁ bhagavā.
vigarahi buddho bhagavā. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave bālena avyattena nissayo dātabbo. yo dadeyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave vyattena bhikkhunā paṭibalena dāsavassena vā atirekadāsavassena vā nissayaṁ dātun ti. ||2||35||
tena kho pana samayena bhikkhū ācariyupajjhāyesu pa-
kkantesu pi vibbhamantesu pi kālaṅkatesu pi pakkhasaṅkantesu pi nissayapaṭippassaddhiyo na jānanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. pañc’ imā {bhikkhave} nissayapaṭippassaddhiyo upajjhāyamhā: upajjhāyo pakkanto vā hoti vibbhamanto vā kālaṅkato vā pakkhasaṅkanto vā, āṇatti yeva pañcamī. imā kho bhikkhave pañca nissayapaṭippassaddhiyo upajjhāyamhā. cha yimā bhikkhave nissayapaṭippassaddhiyo ācariyamhā: ācariyo pakkanto vā hoti vibbhamanto vā kālaṅkato vā pakkhasaṅkanto vā, āṇatti yeva pañcamī, upajjhāyena vā samodhānaṁ gato hoti. imā kho bhikkhave cha nissayapaṭippassaddhiyo ācariyamhā. ||1|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: na asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||2|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, . . . asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ,
I. 36. 3-9.] MAHĀVAGGA. 63
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||3|| aparehi pi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: attanā na asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekhe sīlakkhandhe samādapetā, . . . attanā na asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||4|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: attanā asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekhe sīlakkhandhe samādapetā, . . . attanā asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā.
imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||5|| aparehi pi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||6|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhaviriyo hoti, upaṭṭhitasati hoti. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||7||
aparehi pi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, appassuto hoti, duppañño hoti. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||8|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ,
64 MAHĀVAGGA. [I. 36. 9-13.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, pāññavā hoti.
imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||9|| aparehi pi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: na paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā, uppannaṁ anabhiratiṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ vā vinodāpetuṁ vā, āpattiṁ na jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṁ na jānāti. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||10|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā, uppannaṁ anabhiratiṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ vā vinodāpetuṁ vā, āpattiṁ jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṁ jānati.
imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||11|| aparehi pi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: na paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ, ādibrahmacariyikāya sikkhāya vinetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ, uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ vivecāpetuṁ. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||12|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ, ādibrahmacariyikāya sikkhāya vinetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ, uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ vivecāpetuṁ.
I. 36. 13-37. 1.] MAHĀVAGGA. 65
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] imehi kho {bhikkhave} pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||13|| aparehi pi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ubhayāni kho pan’ assa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti, na suvibhattāni, na suppavattīni, na suvinicchitāni suttato anuvyañjanaso. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||14|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho pan’ assa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttato anuvyañjanaso. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||15|| aparehi pi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ūnadāsavasso hoti. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||16|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, dāsavasso vā hoti atirekadāsavasso vā. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo 'ti. ||17||
upasampādetabbapañcakaṁ soḷasavāraṁ niṭṭhitaṁ. ||36||
chahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo:
66 MAHĀVAGGA. [I. 37 1-6.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekhena samādhikkhandhena s. h., na asekhena paññākkhandhena s. h., na asekhena vimuttikkhandhena s. h., na asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena s. h., ūnadāsavasso hoti. imehi kho bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo,na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||1|| chahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, . . . {asekhena} vimuttiñāṇadassanakkhandhena s. h., dāsavasso vā hoti atirekadāsavasso vā. imehi kho bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.
||2|| aparehi pi bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: attanā na asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na paraṁ asekhe sīlakkhandhe samādapetā, . . . attanā na asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena s. h., na paraṁ asekhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā, ūnadāsavasso hoti. imehi kho bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||3|| chahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: attanā asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekhe sīlakkhandhe samādapetā, . . . attanā asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, paraṁ asekhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā, dāsavasso vā hoti atirekadāsavasso vā. imehi kho bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||4|| aparehi pi bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, ūnadāsavasso hoti. imehi kho bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.
||5|| chahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ,
I. 37. 6-10.] MAHĀVAGGA. 67
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, āraddhaviriyo hoti, upaṭṭhitasati hoti, dāsavasso vā hoti atirekadāsavasso vā. imehi kho bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||6|| aparehi pi bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, {appassuto} hoti, duppañño hoti, ūnadāsavasso hoti.
imehi kho bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||7|| chahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: na adhisīle sīlavipanno hoti, na ajjhācāre ācāravipanno hoti, na atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, bahussuto hoti, paññavā hoti, dāsavasso vā hoti atirekadāsavasso vā. imehi kho bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||8|| aparehi pi bhikkhave chah’ aṅgehi sammannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: na paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭhāpetuṁ vā, uppannaṁ anabhiratiṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ vā vinodāpetuṁ vā, āpattiṁ na jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṁ na jānāti, ūnadāsavasso hoti. imehi kho bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||9||
chahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā gilānaṁ upaṭṭhātuṁ vā upaṭṭāpetuṁ vā, uppannaṁ anabhiratiṁ vūpakāsetuṁ vā vūpakāsāpetuṁ vā, uppannaṁ kukkuccaṁ dhammato vinodetuṁ vā vinodāpetuṁ vā, āpattiṁ jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṁ jānāti, dāsavasso vā hoti atirekadāsavasso vā. imehi kho bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.
68 MAHĀVAGGA. [I. 37. 10-14.
||10|| aparehi pi bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: na paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ, ādibrahmacariyikāya sikkhāya vinetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ, uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ, ūnadāsavasso hoti. imehi kho bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbam, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||11|| chahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: paṭibalo hoti antevāsiṁ vā saddhivihāriṁ vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṁ, ādibrahmacariyikāya sikkhāya vinetuṁ, abhidhamme vinetuṁ, abhivinaye vinetuṁ, uppannaṁ diṭṭhigataṁ dhammato vivecetuṁ, dāsavasso vā hoti atirekadāsavasso vā. imehi kho bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, samaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||12|| aparehi pi bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: āpattiṁ na jānāti, anāpattiṁ na jānāti, lahukaṁ āpattiṁ na jānāti, garukaṁ āpattiṁ na jānāti, ubhayāni kho pan’ assa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti, na suvibhattāni, na suppavattīni, na suvinicchitāni suttato anuvyañjanaso, ūnadāsavasso hoti. imehi kho bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṁ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. ||13|| chahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo: āpattiṁ jānāti, anāpattiṁ jānāti, lahukaṁ āpattiṁ jānāti, garukaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho pan’ assa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttato anuvyañjanaso, dāsavasso vā hoti atirekadāsavasso vā. imehi kho bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṁ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo 'ti. ||14||
upasampādetabbachakkaṁ soḷasavāraṁ niṭṭhitaṁ. ||37||
I. 38. 1-4.] MAHĀVAGGA. 69
tena kho pana samayena yo so aññatitthiyapubbo upajjhāyena sahadhammikaṁ vuccamāno upajjhāyassa vādaṁ āropetvā taṁ yeva titthāyatanaṁ saṅkami, so puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṁ yāci. bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. yo so bhikkhave aññatitthiyapubbo upajjhāyena sahadhammikaṁ vuccamāno upajjhāyassa vādaṁ āropetvā taṁ yeva titthāyatanaṁ saṅkanto, so āgato na upasampādetabbo. yo bhikkhave añño pi aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, tassa cattāro māse parivāso dātabbo. ||1|| evañ ca pana bhikkhave dātabbo: paṭhamaṁ kesamassuṁ ohārāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ kārāpetvā bhikkhūnaṁ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṁ nisīdāpetvā añjaliṁ paggaṇhāpetvā evaṁ vadehīti vattabbo: buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dutiyam pi . . . tatiyam pi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, tatiyam pi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, tatiyam pi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmīti. ||2||
tena kho bhikkhave aññatitthiyapubbena saṅghaṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhikkhūnaṁ pāde vanditvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evam assa vacanīyo: ahaṁ bhante itthannāmo aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhāmi upasampadaṁ. so 'haṁ bhante saṅghaṁ cattāro māse parivāsaṁ yācāmīti. dutiyam pi yācitabbo. tatiyam pi yācitabbo. vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho.
ayaṁ itthannāmo aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati upasampadaṁ. so saṅghaṁ cattāro māse parivāsaṁ yācati. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmassa aññatitthiyapubbassa cattāro māse parivāsaṁ dadeyya.
esā ñatti. ||3|| suṇātu me bhante saṅgho. ayaṁ itthannāmo aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati upasampadaṁ. so saṅghaṁ cattāro māse parivāsaṁ yācati.
saṅgho itthannāmassa aññatitthiyapubbassa cattāro māse parivāsaṁ deti. yassāyasmato khamati itthannāmassa aññatitthiyapubbassa cattāro māse parivāsassa dānaṁ, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati, so bhāseyya. dinno saṅghena itthannāmassa aññatitthiyapubbassa cattāro māse parivāso.
70 MAHĀVAGGA. [I. 38. 4-8.
khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmīti.
||4|| evaṁ kho bhikkhave aññatitthiyapubbo ārādhako hoti, evaṁ anārādhako. kathañ ca bhikkhave aññatitthiyapubbo anārādhako hoti. idha bhikkhave aññatitthiyapubbo atikālena gāmaṁ pavisati, atidivā paṭikkamati. evam pi bhikkhave aññatitthiyapubbo anārādhako hoti. puna ca paraṁ bhikkhave aññatitthiyapubbo vesiyāgocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā hoti, thullakumārikagocaro vā hoti, paṇḍakagocaro vā hoti, bhikkhunīgocaro vā hoti. evam pi bhikkhave aññatitthiyapubbo anārādhako hoti. ||5|| puna ca paraṁ bhikkhave aññatitthiyapubbo yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni karaṇīyāni, tattha na dakkho hoti, na analaso, na tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, na alaṁ kātuṁ, na alaṁ saṁvidhātuṁ. evam pi bhikkhave aññatitthiyapubbo anārādhako hoti. puna ca paraṁ bhikkhave aññatitthiyapubbo na tibbacchando hoti uddese paripucchāya adhisīle adhicitte adhipaññāya. evam pi bhikkhave aññatitthiyapubbo anārādhako hoti. ||6|| puna ca paraṁ bhikkhave aññatitthiyapubbo yassa titthāyatanā saṅkanto hoti, tassa satthuno tassa diṭṭhiyā tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassa avaṇṇe bhaññamāne kupito hoti anattamano anabhiraddho, buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇe bhaññamāne attamano hoti udaggo abhiraddho, yassa vā pana titthāyatanā saṅkanto hoti, tassa satthuno tassa diṭṭhiyā tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassa vaṇṇe bhaññamāne attamano hoti udaggo abhiraddho, buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā vaṇṇe bhaññamāne kupito hoti anattamano anabhiraddho, idaṁ bhikkhave saṅghātanikaṁ aññatitthiyapubbassa anārādhanīyasmiṁ. evaṁ kho bhikkhave aññatitthiyapubbo anārādhako hoti, evaṁ anārādhako kho bhikkhave aññatitthiyapubbo āgato na upasampādetabbo. ||7|| kathañ ca bhikkhave aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. idha bhikkhave aññatitthiyapubbo nātikālena gāmaṁ pavisati, nātidivā paṭikkamati. evam pi bhikkhave aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. puna ca paraṁ bhikkhave aññatitthiyapubbo na vesiyāgocaro hoti, na vidhavāgocaro hoti, na thullakumārikagocaro hoti, na paṇḍakagocaro hoti, na bhikkhunīgocaro hoti. evam pi bhikkhave aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. ||8||
I. 38. 8-39. 1.] MAHĀVAGGA. 71
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] puna ca paraṁ bhikkhave aññatitthiyapubbo yāni tāni sabrahmacārīnaṁ uccāvacāni karaṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ, alaṁ saṁvidhātuṁ.
evam pi bhikkhave aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. puna ca paraṁ bhikkhave aññatitthiyapubbo tibbacchando hoti uddese paripucchāya adhisīle adhicitte adhipaññāya. evam pi bhikkhave aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. ||9|| puna ca paraṁ bhikkhave aññatitthiyapubbo yassa titthāyatanā saṅkanto hoti, tassa satthuno tassa diṭṭhiyā tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassa avaṇṇe bhaññamāne attamano hoti udaggo abhiraddho, buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇe bhaññamāne kupito hoti anattamano anabhiraddho, yassa vā pana titthāyatanā saṅkanto hoti, tassa satthuno tassa diṭṭhiyā tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassa vaṇṇe bhaññamāne kupito hoti anattamano anabhiraddho, buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā vaṇṇe bhaññamāne attamano hoti udaggo abhiraddho. idaṁ bhikkhave saṅghātanikaṁ aññatitthiyapubbassa ārādhanīyasmiṁ. evaṁ kho bhikkhave aññatitthiyapubbo ārādhako hoti. evaṁ ārādhako kho bhikkhave aññatitthiyapubbo āgato upasampādetabbo. ||10|| sace bhikkhave aññatitthiyapubbo naggo āgacchati, upajjhāyamūlakaṁ cīvaraṁ pariyesitabbaṁ. sace acchinnakeso āgacchati, saṅgho apaloketabbo bhaṇḍukammāya. ye te bhikkhave aggikā jaṭilakā, te āgatā upasampādetabbā, na tesaṁ parivāso dātabbo.
taṁ kissa hetu. kammavādino ete bhikkhave kiriyavādino.
sace bhikkhave jātiyā Sākiyo aññatitthiyapubbo āgacchati, so āgato upasampādetabbo, na tassa parivāso dātabbo. imāhaṁ bhikkhave ñātīnaṁ āveṇiyaṁ parihāraṁ dammīti. ||11||
aññatitthiyapubbakathā. ||38|| sattamaṁ
bhāṇavāraṁ.
tena kho pana samayena Magadhesu pañca ābādhā ussannā honti kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro. manussā pañcahi ābādhehi phuṭṭhā Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadanti: sādhu no ācariya tikicchāhīti.
ahaṁ kho 'yyo bahukicco bahukaraṇīyo, rājā ca me Māgadho Seniyo Bimbisāro upaṭṭhātabbo itthāgārañ ca buddhapamukho ca bhikkhusaṅgho,
72 MAHĀVAGGA. [I. 39. 1-5.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nāhaṁ sakkomi tikicchitun ti.
sabbaṁ sāpateyyañ ca te ācariya hotu, mayañ ca te dāsā, sādhu no ācariya tikicchāhīti. ahaṁ kho 'yyo bahukicco bahukaraṇīyo, rājā ca me Māgadho Seniyo Bimbisāro upaṭṭhātabbo itthāgārañ ca buddhapamukho ca bhikkhusaṅgho, nāhaṁ sakkomi tikicchitun ti. ||1|| atha kho tesaṁ manussānaṁ etad ahosi: ime kho samaṇā Sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. yaṁ nūna mayaṁ samaṇesu Sakyaputtiyesu pabbajeyyāma, tattha bhikkhū c’ eva upaṭṭhahissanti Jīvako ca Komārabhacco tikicchissatīti. atha kho te manussā bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāciṁsu, te bhikkhū pabbājesuṁ upasampādesuṁ, te bhikkhū c’ eva upaṭṭhahiṁsu Jīvako ca Komārabhacco tikicchi. ||2|| tena kho pana samayena bhikkhū bahū gilāne bhikkhū upaṭṭhahantā yācanabahulā viññattibahulā viharanti gilānabhattaṁ detha, gilānupaṭṭhākabhattaṁ detha, gilānabhesajjaṁ dethā 'ti. Jīvako pi Komārabhacco bahū gilāne bhikkhū tikicchanto aññataraṁ rājakiccaṁ parihāpesi. ||3|| aññataro puriso pañcahi ābādhehi phuṭṭho Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ upasaṅkamitvā etad avoca: sādhu maṁ ācariya tikicchāhīti. ahaṁ kho 'yyo bahukicco bahukaraṇīyo, rājā ca me Māgadho Seniyo Bimbisāro upaṭṭhātabbo itthāgārañ ca buddhapamukho ca bhikkhusaṅgho, nāhaṁ sakkomi tikicchitun ti. sabbaṁ sāpateyyañ ca te ācariya hotu, ahañ ca te dāso, sādhu maṁ ācariya tikicchāhīti. ahaṁ kho 'yyo bahukicco bahukaraṇīyo, rājā ca me Māgadho Seniyo Bimbisāro upaṭṭhātabbo itthāgārañ ca buddhapamukho ca bhikkhusaṅgho, nāhaṁ sakkomi tikicchitun ti. ||4|| atha kho tassa purisassa etad ahosi: ime kho samaṇā Sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. yaṁ nūnāhaṁ samaṇesu Sakyaputtiyesu pabbajeyyaṁ, tattha bhikkhū c’ eva upaṭṭhahissanti, Jīvako ca Komārabhacco tikicchissati, so 'haṁ arogo vibbhamissāmīti. atha kho so puriso bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci, taṁ bhikkhū pabbājesuṁ upasampādesuṁ, taṁ bhikkhū c’ eva upaṭṭhahiṁsu Jīvako ca Komārabhacco tikicchi, so arogo vibbhami. addasa kho Jīvako Komārabhacco taṁ purisaṁ vibbhamantaṁ,
I. 39. 5-40. 3.] MAHĀVAGGA. 73
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] disvāna taṁ purisaṁ etad avoca: nanu tvaṁ ayyo bhikkhūsu pabbajito ahosīti. evaṁ ācariyā 'ti. kissa pana tvaṁ ayyo evarūpaṁ akāsīti. atha kho so puriso Jīvakassa Komārabhaccassa etam atthaṁ ārocesi. ||5|| Jīvako Komārabhacco ujjhāyati khīyati vipāceti: kathaṁ hi nāma bhaddantā pañcahi ābādhehi phuṭṭhaṁ pabbājessantīti. atha kho Jīvako Komārabhacco yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho Jīvako Komārabhacco bhagavantaṁ etad avoca: sādhu bhante ayyā pañcahi ābādhehi phuṭṭhaṁ na pabbājeyyun ti. ||6|| atha kho bhagavā Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. atha kho Jīvako Komārabhacco bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave pañcahi ābādhehi phuṭṭho pabbājetabbo. yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||7||39||
tena kho pana samayena rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa paccanto kupito hoti. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro senānāyake mahāmatte āṇāpesi: gacchatha bhaṇe paccantaṁ uccinathā 'ti. evaṁ devā 'ti kho senānāyakā mahāmattā rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa paccassosuṁ. ||1|| atha kho abhiññātānaṁ -abhiññātānaṁ yodhānaṁ etad ahosi: mayaṁ kho yuddhābhinandino gacchantā pāpañ ca karoma bahuñ ca apuññaṁ pasavāma. kena nu kho mayaṁ upāyena pāpā ca virameyyāma kalyāṇañ ca kareyyāmā 'ti. atha kho tesaṁ yodhānaṁ etad ahosi: ime kho samaṇā Sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. sace kho mayaṁ samaṇesu Sakyaputtiyesu pabbajeyyāma, evaṁ mayaṁ pāpā ca virameyyāma kalyāṇañ ca kareyyāmā 'ti. atha kho te yodhā bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāciṁsu. te bhikkhū pabbājesuṁ upasampādesuṁ. ||2|| senānāyakā mahāmattā rājabhaṭe pucchiṁsu: kiṁ nu kho bhaṇe itthannāmo ca itthannāmo ca yodhā na dissantīti.
74 MAHĀVAGGA. [I. 40. 3-42. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] itthannāmo ca itthannāmo ca sāmi yodhā bhikkhūsu pabbajitā 'ti. senānāyakā mahāmattā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā rājabhaṭaṁ pabbājessantīti. senānāyakā mahāmattā rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa etam atthaṁ ārocesuṁ. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro vohārike mahāmatte pucchi: yo bhaṇe rājabhaṭaṁ pabbājeti, kiṁ so pasavatīti. upajjhāyassa deva sīsaṁ chedetabbaṁ, anussāvakassa jivhā uddharitabbā, gaṇassa upaḍḍhaphāsukā bhañjitabbā 'ti. ||3|| atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro bhagavantaṁ etad avoca: santi bhante rājāno assaddhā appasannā, te appamattakena pi bhikkhū viheṭheyyuṁ. sādhu bhante ayyā rājabhaṭaṁ na pabbājeyyun ti.
atha kho bhagavā rājānaṁ Māgadhaṁ Seniyaṁ Bimbisāraṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave rājabhaṭo pabbājetabbo. yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||4||40||
tena kho pana samayena coro aṅgulimālo bhikkhūsu pabbajito hoti. manussā passitvā ubbijjanti pi uttasanti pi palāyanti pi aññena pi gacchanti aññena pi mukhaṁ karonti dvāram pi thakenti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā dhajabaddhaṁ coraṁ pabbājessantīti. assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khīyantānaṁ vipācentānaṁ. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. bhagavā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave dhajabaddho coro pabbājetabbo.
yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1||41||
tena kho pana samayena raññā Māgadhena Seniyena Bimbisārena anuññātaṁ hoti:
I. 42. 1-44. 1.] MAHĀVAGGA. 75
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ye samaṇesu Sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṁ, svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā 'ti. tena kho pana samayena aññataro puriso corikaṁ katvā kārāya baddho hoti, so kāraṁ bhinditvā palāyitvā bhikkhūsu pabbajito hoti. ||1|| manussā passitvā evaṁ āhaṁsu: ayaṁ so kārabhedako coro, handa naṁ nemā 'ti. ekacce evaṁ āhaṁsu: māyyo evaṁ avacuttha, anuññātaṁ raññā Māgadhena Seniyena Bimbisārena: ye samaṇesu Sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṁ, svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā 'ti.
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: abhayūvarā ime samaṇā Sakyaputtiyā, na yime labbhā kiñci kātuṁ. kathaṁ hi nāma kārabhedakaṁ coraṁ pabbājessantīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave kārabhedako coro pabhājetabbo. yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||2||42||
tena kho pana samayena aññataro puriso corikaṁ katvā palāyitvā bhikkhūsu pabbajito hoti. so ca rañño antepure likhito hoti yattha passitabbo tattha hantabbo 'ti. manussā passitvā evaṁ āhaṁsu: ayaṁ so likhitako coro, handa naṁ hanāmā 'ti. ekacce evaṁ āhaṁsu: māyyo evaṁ avacuttha, anuññātaṁ . . . antakiriyāyā 'ti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: abhayūvarā ime samaṇā Sakyaputtiyā, na yime labbhā kiñci kātuṁ. kathaṁ hi nāma likhitakaṁ coraṁ pabbājessantīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
na bhikkhave likhitako coro pabbājetabbo. yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1||43||
tena kho pana samayena aññataro puriso kasāhato katadaṇḍakammo bhikkhūsu pabbajito hoti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā kasāhataṁ katadaṇḍakammaṁ pabbājessantīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave kasāhato katadaṇḍakammo pabbājetabbo. yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1||44||
76 MAHĀVAGGA. [I. 45. 1-48. 2.
tena kho pana samayena aññataro puriso lakkhaṇāhato katadaṇḍakammo bhikkhūsu pabbajito hoti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā lakkhaṇāhataṁ katadaṇḍakammaṁ pabbājessantīti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave lakkhaṇāhato katadaṇḍakammo pabbājetabbo. yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1||45||
tena kho pana samayena aññataro puriso iṇāyiko palāyitvā bhikkhūsu pabbajito hoti. dhaniyā passitvā evaṁ āhaṁsu: ayaṁ so amhākaṁ iṇāyiko, handa naṁ nemā 'ti. ekacce evaṁ āhaṁsu: māyyo evaṁ avacuttha, anuññātaṁ raññā Māgadhena Seniyena Bimbisārena: ye samaṇesu Sakyaputtiyesu pabbajanti, na te labbhā kiñci kātuṁ, svākkhāto dhammo, carantu brahmacariyaṁ sammā dukkhassa antakiriyāyā 'ti.
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: abhayūvarā ime samaṇā Sakyaputtiyā, na yime labbhā kiñci kātuṁ. kathaṁ hi {nāma} iṇāyikaṁ pabbājessantīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave iṇāyiko pabbājetabbo. yo pabbājeyya, apatti dukkaṭassā 'ti. ||1||46||
tena kho pana samayena aññataro dāso palāyitvā bhikkhūsu pabbajito hoti. ayyikā passitvā evaṁ āhaṁsu: ayaṁ so amhākaṁ dāso, handa naṁ nemā 'ti. ekacce evaṁ āhaṁsu: māyyo . . . antakiriyāyā 'ti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: abhayūvarā ime samaṇā Sakyaputtiyā, na yime labbhā kiñci kātuṁ. kathaṁ hi nāma dāsaṁ pabbājessantīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave dāso pabbājetabbo. yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1||47||
tena kho pana samayena aññataro kammārabhaṇḍu mātāpitūhi saddhiṁ bhaṇḍitvā ārāmaṁ gantvā bhikkhūsu pabbajito hoti. atha kho tassa kammārabhaṇḍussa mātāpitaro taṁ kammārabhaṇḍuṁ vicinantā ārāmam gantvā bhikkhū pucchiṁsu: api bhante evarūpaṁ dārakaṁ passeyyāthā 'ti. bhikkhū ajānaṁ yeva āhaṁsu: na jānāmā 'ti, apassaṁ yeva āhaṁsu na passāmā 'ti. ||1|| atha kho tassa kammārabhaṇḍussa mātāpitaro taṁ kammārabhaṇḍuṁ vicinantā bhikkhūsu pabbajitaṁ disvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti:
I. 48. 2-49. 3.] MAHĀVAGGA. 77
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] alajjino ime samaṇā Sakyaputtiyā dussīlā musāvādino, jānaṁ yeva āhaṁsu: na jānāmā 'ti, passaṁ yeva āhaṁsu: na passāmā 'ti, ayaṁ dārako bhikkhūsu pabbajito 'ti. assosuṁ kho bhikkhū tassa kammārabhaṇḍussa mātāpitunnaṁ ujjhāyantānaṁ khīyantānaṁ vipācentānaṁ. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave saṅghaṁ apaloketuṁ bhaṇḍukammāyā 'ti. ||2||48||
tena kho pana samayena Rājagahe sattarasavaggiyā dārakā sahāyakā honti, Upāli dārako tesaṁ pāmokkho hoti. atha kho Upālissa mātāpitunnaṁ etad ahosi: kena nu kho upāyena Upāli amhākaṁ accayena sukhañ ca jīveyya na ca kilameyyā 'ti. atha kho Upālissa mātāpitunnaṁ etad ahosi: sace kho Upāli lekhaṁ sikkheyya, evaṁ kho Upāli amhākaṁ accayena sukhañ ca jīveyya na ca kilameyyā 'ti.
atha kho Upālissa mātāpitunnaṁ etad ahosi: sace kho Upāli lekhaṁ sikkhissati, aṅguliyo dukkhā bhavissanti. sace kho Upāli gaṇanaṁ sikkheyya, evaṁ kho Upāli amhākaṁ accayena sukhañ ca jīveyya na ca kilameyyā 'ti. ||1|| atha kho Upālissa mātāpitunnaṁ etad ahosi: sace kho Upāli gaṇanaṁ sikkhissati, urassa dukkho bhavissati. sace kho Upāli rūpaṁ sikkheyya, evaṁ kho Upāli amhākaṁ accayena sukhañ ca jīveyya na ca kilameyyā 'ti. atha kho Upālissa mātāpitunnaṁ etad ahosi: sace kho Upāli rūpaṁ sikkhissati, akkhīni dukkhā bhavissanti. ime kho samaṇā Sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. sace kho Upāli samaṇesu Sakyaputtiyesu pabbajeyya, evaṁ kho Upāli amhākaṁ accayena sukhañ ca jīveyya na ca kilameyyā 'ti. ||2|| assosi kho Upāli dārako mātāpitunnaṁ imaṁ kathāsallāpaṁ. atha kho Upāli dārako yena te dārakā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā te dārake etad avoca: etha mayaṁ ayyo samaṇesu Sakyaputtiyesu pabbajissāmā 'ti. sace kho tvaṁ ayyo pabbajissasi, evaṁ mayam pi pabbajissāmā 'ti. atha kho te dārakā ekamekassa mātāpitaro upasaṅkamitvā etad avocuṁ: anujānātha maṁ agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāyā 'ti. atha kho tesaṁ dārakānaṁ mātāpitaro sabbe p’ ime dārakā samānacchandā kalyāṇādhippāyā 'ti anujāniṁsu.
78 MAHĀVAGGA. [I. 49. 3-50. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāciṁsu. te bhikkhū pabbājesuṁ upasampādesuṁ. ||3|| te rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya rodanti: yāguṁ detha, bhattaṁ detha, khādaniyaṁ dethā 'ti. bhikkhū evaṁ āhaṁsu: āgametha āvuso yāva vibhāyati. sace yāgu bhavissati, pivissatha, sace bhattaṁ bhavissati, bhuñjissatha, sace khādaniyaṁ bhavissati, khādissatha, no ce bhavissati yāgu vā bhattaṁ vā khādaniyaṁ vā, piṇḍāya caritvā bhuñjissathā 'ti. evam pi kho te bhikkhū bhikkhūhi vuccamānā rodant’ eva: yāguṁ detha, bhattaṁ detha, khādaniyaṁ dethā 'ti, senāsanaṁ ūhananti pi ummihanti pi. ||4||
assosi kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya dārakasaddaṁ, sutvāna āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: kiṁ nu kho so Ānanda dārakassa saddo 'ti. atha kho āyasmā Ānando bhagavato etam atthaṁ ārocesi. saccaṁ kira bhikkhave bhikkhū jānaṁ ūnavīsativassaṁ puggalaṁ upasampādentīti. saccaṁ bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaṁ hi nāma te bhikkhave moghapurisā jānaṁ ūnavīsativassaṁ puggalaṁ upasampādessanti. ||5|| ūnavīsativasso bhikkhave puggalo akkhamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṁsamakasavātātapasiriṁsapasamphassānaṁ duruttānaṁ durāgatānaṁ vacanapathānaṁ uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ anadhivāsakajātiko hoti. vīsativasso kho bhikkhave puggalo khamo hoti sītassa uṇhassa . . . pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko hoti. n’ etaṁ bhikkhave appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave jānaṁ ūnavīsativasso puggalo upasampādetabbo. yo upasampādeyya, yathādhammo kāretabbo 'ti. ||6||49||
tena kho pana samayena aññataraṁ kulaṁ ahivātakarogena kālaṅkataṁ hoti, tassa pitāputtakā sesā honti, te bhikkhūsu pabbajitvā ekato 'va piṇḍāya caranti. atha kho so dārako pituno bhikkhāya dinnāya upadhāvitvā etad avoca: mayham pi tāta dehi, mayham pi tāta dehīti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti:
I. 50. 1-53. 2.] MAHĀVAGGA. 79
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] abrahmacārino ime samaṇā Sakyaputtiyā, ayaṁ dārako bhikkhuniyā jāto 'ti. assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khīyantānaṁ vipācentānaṁ. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave ūnapannarāsavasso dārako pabbājetabbo. yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1||50||
tena kho pana samayena āyasmato Ānandassa upaṭṭhākakulaṁ saddhaṁ pasannaṁ ahivātakarogena kālaṅkataṁ hoti, dve ca dārakā sesā honti, te porāṇakena āciṇṇakappena bhikkhū passitvā upadhāvanti, bhikkhū apasādenti. te bhikkhūhi apasādiyamānā rodanti. atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ na ūnapannarāsavasso dārako pabbājetabbo 'ti, ime ca dārakā ūnapannarāsavassā. kena nu kho upāyena ime dārakā na vinasseyyun ti.
atha kho āyasmā Ānando bhagavato etam atthaṁ ārocesi.
ussahanti pana te Ānanda dārakā kāke uṭṭepetun ti. ussahanti bhagavā 'ti. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānami bhikkhave ūnapannarāsavassaṁ dārakaṁ kākuṭṭepakaṁ pabbājetun ti. ||1||51||
tena kho pana samayena āyasmato Upanandassa Sakyaputtassa dve sāmaṇerā honti Kaṇḍako ca Mahako ca, te aññamaññaṁ dūsesuṁ. bhikkhū ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma sāmaṇerā evarūpaṁ anācāraṁ ācarissantīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave ekena dve sāmaṇerā upaṭṭhāpetabbā. yo upaṭṭhāpeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1||52||
tena kho pana samayena bhagavā tatth’ eva Rājagahe vassaṁ vasi, tattha hemantaṁ, tattha gimhaṁ. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: āhundarikā samaṇānaṁ Sakyaputtiyānaṁ disā andhakārā, na imesaṁ disā pakkhāyantīti. assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khīyantānaṁ vipācentānaṁ. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||1|| atha kho bhagavā āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: gacchānanda apāpuraṇaṁ ādāya anupariveṇiyaṁ bhikkhūnaṁ ārocehi:
80 MAHĀVAGGA. [I. 53. 2-6.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] icchat’ āvuso bhagavā Dakkhiṇāgiriṁ cārikaṁ pakkamituṁ. yassāyasmato attho, so āgacchatū 'ti. evaṁ bhante 'ti kho āyasmā Ānando bhagavato paṭissutvā apāpuraṇaṁ ādāya anupariveṇiyaṁ bhikkhūnaṁ ārocesi: icchat’ āvuso bhagavā Dakkhiṇāgiriṁ cārikaṁ pakkamituṁ. yassāyasmato attho, so āgacchatū 'ti. ||2|| bhikkhū evam āhaṁsu: bhagavatā āvuso Ānanda paññattaṁ dasa vassāni nissāya vatthuṁ, dāsavassena nissayaṁ dātuṁ. tattha ca no gantabbaṁ bhavissati, nissayo ca gahetabbo bhavissati, ittaro ca vāso bhavissati, puna ca paccāgantabbaṁ bhavissati, puna ca nissayo gahetabbo bhavissati. sace amhākaṁ ācariyupajjhāyā gamissanti, mayam pi gamissāma, no ce amhākaṁ ācariyupajjhāyā gamissanti, mayam pi na gamissāma.
lahucittakatā no āvuso Ānanda paññāyissatīti. ||3|| atha kho bhagavā ogaṇena bhikkhusaṅghena Dakkhiṇāgiriṁ cārikaṁ pakkāmi. atha kho bhagavā Dakkhiṇāgirismiṁ yathābhirantaṁ viharitvā punad eva Rājagahaṁ paccāgacchi.
atha kho bhagavā āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: kiṁ nu kho Ānanda tathāgato ogaṇena bhikkhusaṅghena Dakkhiṇāgiriṁ cārikaṁ pakkanto 'ti. atha kho āyasmā Ānando bhagavato etam atthaṁ ārocesi. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave vyattena bhikkhunā paṭibalena pañca vassāni nissāya vatthuṁ, avyattena yāvajīvaṁ. ||4|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ: na asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti . . . (= I.36,2) . . . imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ: asekhena . . . (= I.36,3) . . . imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ. ||5|| aparehi pi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ: assaddho hoti . . . (= I.36,6) . . . imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena {bhikkhunā} anissitena vatthabbaṁ: saddho hoti
I. 53. 6-13.] MAHĀVAGGA. 81
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . (= I.36,7) . . . imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ.
||6|| aparehi pi . . . na anissitena vatthabbaṁ: adhisīle . . . (= I.36,8) . . . imehi kho . . . na anissitena vatthabbaṁ. pañcahi . . . anissitena vatthabbaṁ: na adhisīle . . . (= I.36,9) . . . imehi kho . . . anissitena vatthabbaṁ.
||7|| aparehi pi . . . na anissitena vatthabbaṁ: āpattiṁ . . . (= I.36,14) . . . imehi kho . . . na anissitena vatthabbaṁ. pañcahi . . . anissitena vatthabbaṁ: āpattiṁ . . . (= I.36,15) . . . imehi kho . . . anissitena vatthabbaṁ. ||8||
aparehi pi . . . na anissitena vatthabbaṁ: āpattiṁ . . . (= I.36,16) . . . ūnapañcavasso hoti. imehi kho . . . na anissitena vatthabbaṁ. pañcahi . . . anissitena vatthabbaṁ: āpattiṁ . . . (= I.36,17) . . . pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. imehi kho . . . anissitena vatthabbaṁ.
||9|| chahi . . . na anissitena vatthabbaṁ: na asekhena . . . (= I.37,1) . . . ūnapañcavasso hoti. imehi kho bhikkhave chah’ aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṁ. chahi . . . anissitena vatthabbaṁ: asekhena . . . (= I.37,2) . . . pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. imehi kho . . . anissitena vatthabbaṁ. ||10||
aparehi pi bhikkhave chah’ aṅgehi . . . na anissitena vatthabbaṁ: assaddho . . . (= I.37,5) . . . ūnapañcavasso hoti. imehi kho . . . na anissitena vatthabbaṁ. chahi . . . anissitena vatthabbaṁ: saddho . . . (= I.37,6) . . . pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. imehi kho . . . anissitena vatthabbaṁ. ||11|| aparehi pi . . . na anissitena vatthabbaṁ: adhisīle . . . (= I.37,7) . . . ūnapañcavasso hoti. imehi kho . . . na anissitena vatthabbaṁ. chahi . . . anissitena vatthabbaṁ: na adhisīle . . . (= I.37,8) . . . pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. imehi kho . . . anissitena vatthabbaṁ. ||12|| aparehi pi . . . na anissitena vatthabbaṁ: āpattiṁ . . . (= I.37,13) . . . ūnapañcavasso hoti. imehi kho . . . na anissitena vatthabbaṁ. chahi . . . anissitena vatthabbaṁ: āpattiṁ . . . (= I.37,14) . . . pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. imehi kho . . . anissitena vatthabban ti. ||13||53||
abhayūvarabhāṇavāraṁ niṭṭhitaṁ.
82 MAHĀVAGGA. [I. 54. 1-5.
atha kho bhagavā Rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena Kapilavatthu tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena Kapilavatthu tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiṁ Nigrodhārāme. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena Suddhodanassa Sakkassa nivesanaṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. atha kho Rāhulamātā devī Rāhulakumāraṁ etad avoca: eso te Rāhula pitā, gacchassu dāyajjaṁ yācāhīti. ||1|| atha kho Rāhulo kumāro yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavato purato aṭṭhāsi sukhā te samaṇa chāyā 'ti. atha kho bhagavā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. atha kho Rāhulo kumāro bhagavantaṁ piṭṭhito -piṭṭhito anubandhi dāyajjaṁ me samaṇa dehi, dāyajjaṁ me samaṇa dehīti. atha kho bhagavā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ āmantesi: tena hi tvaṁ Sāriputta Rāhulakumāraṁ pabbājehīti. kathāhaṁ bhante Rāhulakumāraṁ pabbājemīti. ||2|| atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave tīhi saraṇagamanehi sāmaṇerapabbajjaṁ. evañ ca pana bhikkhave pabbājetabbo: paṭhamaṁ kesamassuṁ ohārāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ kārāpetvā bhikkhūnaṁ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṁ nisīdāpetvā añjaliṁ paggaṇhāpetvā evaṁ vadehīti vattabbo: buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dutiyam pi . . . tatiyam pi buddhaṁ saraṇaṁ gacchāmi, tatiyam pi dhammaṁ saraṇaṁ gacchāmi, tatiyam pi saṅghaṁ saraṇaṁ gacchāmīti. anujānāmi bhikkhave imehi tīhi saraṇagamanehi sāmaṇerapabbajjan ti. ||3|| atha kho āyasmā Sāriputto Rāhulakumāraṁ pabbājesi. atha kho Suddhodano Sakko yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho Suddhodano Sakko bhagavantaṁ etad avoca: ekāhaṁ bhante bhagavantaṁ varaṁ yācāmīti. atikkantavarā kho Gotama tathāgatā 'ti. yañ ca bhante kappati yañ ca anavajjan ti. vadehi Gotamā 'ti. ||4|| bhagavati me bhante pabbajite anappakaṁ dukkhaṁ ahosi, tathā Nande, adhimattaṁ Rāhule. puttapemaṁ bhante chaviṁ chindati,
I. 54. 5-56. 1.] MAHĀVAGGA. 83
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] chaviṁ chetvā cammaṁ chindati, cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindati, maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindati, nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindati, aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭhati. sādhu bhante ayyā ananuññātaṁ mātāpitūhi puttaṁ na pabbājeyyun ti. ||5|| atha kho bhagavā Suddhodanaṁ Sakkaṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. atha kho Suddhodano Sakko bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā {bhikkhū} āmantesi: na bhikkhave ananuññāto mātāpitūhi putto pabbājetabbo. yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||6||54||
atha kho bhagavā Kapilavatthusmiṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena Sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena Sāvatthi tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmato Sāriputtassa upaṭṭhākakulaṁ āyasmato Sāriputtassa santike dārakaṁ pāhesi imaṁ dārakaṁ thero pabbājetū 'ti. atha kho āyasmato Sāriputtassa etad ahosi: bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ na ekena dve sāmaṇerā upaṭṭhāpetabbā 'ti, ayañ ca me Rāhulo sāmaṇero. kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesi. anujānāmi bhikkhave vyattena bhikkhunā paṭibalena ekena dve sāmaṇere upaṭṭhāpetuṁ, yāvatake vā pana ussahati ovadituṁ anusāsituṁ, tāvatake upaṭṭhāpetun ti. ||1||55||
atha kho sāmaṇerānaṁ etad ahosi: kati nu kho amhākaṁ sikkhāpadāni, kattha ca amhehi sikkhitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave sāmaṇerānaṁ dasa sikkhāpadāni, tesu ca sāmaṇerehi sikkhituṁ: pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, abrahmacariyā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī, vikālabhojanā veramaṇī, naccagītavāditavisūkadassanā veramaṇī, mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā veramaṇī,
84 MAHĀVAGGA. [I. 56. 1-58. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] uccāsayanamahāsayanā veramaṇī, jātarūparajatapaṭiggahaṇā veramaṇī. anujānāmi {bhikkhave} sāmaṇerānaṁ imāni dasa sikkhāpadāni, imesu ca sāmaṇerehi sikkhitun ti. ||1||56||
tena kho pana samayena sāmaṇerā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttino viharanti. bhikkhū ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma sāmaṇerā bhikkhūsu agāravā appatissā asabhāgavuttino viharissantīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatassa sāmaṇerassa daṇḍakammaṁ kātuṁ: bhikkhūnaṁ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṁ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṁ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhūhi bhedeti. anujānāmi bhikkhave imehi pañcah’ aṅgehi samannāgatassa sāmaṇerassa daṇḍakammaṁ kātun ti. ||1|| atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kiṁ nu kho daṇḍakammaṁ kātabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave āvaraṇaṁ kātun ti. tena kho pana samayena bhikkhū sāmaṇerānaṁ sabbaṁ saṅghārāmaṁ āvaraṇaṁ karonti. sāmaṇerā ārāmaṁ pavisituṁ alabhamānā pakkamanti pi vibbhamanti pi titthiyesu pi saṅkamanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave sabbo saṅghārāmo āvaraṇaṁ kātabbo.
yo kareyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave yattha vā vasati, yattha vā paṭikkamati, tattha āvaraṇaṁ kātun ti.
||2|| tena kho pana samayena bhikkhū sāmaṇerānaṁ mukhadvārakaṁ āhāraṁ āvaraṇaṁ karonti. manussā yāgupānam pi saṅghabhattam pi karontā sāmaṇere evaṁ vadanti: etha bhante yāguṁ pivatha, etha bhante bhattaṁ bhuñjathā 'ti. sāmaṇerā evaṁ vadanti: nāvuso labbhā, bhikkhūhi āvaraṇaṁ katan ti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti.
kathaṁ hi nāma bhaddantā sāmaṇerānaṁ mukhadvārakaṁ āhāraṁ āvaraṇaṁ karissantīti. bhagavato etam atthaṁ arocesuṁ. na bhikkhave mukhadvārako āhāro āvāraṇaṁ kātabbo. yo kareyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||3||
daṇḍakammavatthuṁ niṭṭhitaṁ. ||57||
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū upajjhāye anāpucchā sāmaṇerānaṁ āvaraṇaṁ karonti.
I. 58. 1-61. 1.] MAHĀVAGGA. 85
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] upajjhāyā gavesanti kathaṁ nu kho amhākaṁ sāmaṇerā na dissantīti. bhikkhū evam āhaṁsu: chabbaggiyehi āvuso bhikkhūhi āvaraṇaṁ katan ti. upajjhāyā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū amhe anāpucchā amhākaṁ sāmaṇerānaṁ āvaraṇaṁ karissantīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave upajjhāye anāpucchā āvaraṇaṁ kātabbaṁ. yo kareyya, āpatti dukkaṭassā 'ti.
||1||58||
tena kho pana samayena chabbagiyā bhikkhū therānaṁ bhikkhūnaṁ sāmaṇere apalāḷenti. therā sāmaṁ dantakaṭṭham pi mukhodakam pi gaṇhantā kilamanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave aññassa parisā apalāḷetabbā. yo apalāḷeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1||59||
tena kho pana samayena āyasmato Upanandassa Sakyaputtassa Kaṇḍako nāma sāmaṇero Kaṇḍakaṁ nāma bhikkhuniṁ dūsesi. bhikkhū ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma sāmaṇero evarūpaṁ anācāraṁ ācarissatīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave dasah’ aṅgehi {samannāgataṁ} sāmaṇeraṁ nāsetuṁ: pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, abrahmacārī hoti, musāvādī hoti, majjapāyī hoti, buddhassa avaṇṇaṁ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṁ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṁ bhāsati, micchādiṭṭhiko hoti, bhikkhunīdūsako hoti. anujānāmi bhikkhave imehi dasah’ aṅgehi samannāgataṁ sāmaṇeraṁ nāsetun ti. ||1||60||
tena kho pana samayena aññataro paṇḍako bhikkhūsu pabbajito hoti, so dahare-dahare bhikkhū upasaṅkamitvā evaṁ vadeti: etha maṁ āyasmanto dūsethā 'ti. bhikkhū apasādenti: nassa paṇḍaka, vinassa paṇḍaka, ko tayā attho 'ti. so bhikkhūhi apasādito mahante-mahante moligalle sāmaṇere upasaṅkamitvā evaṁ vadeti: etha maṁ āvuso dūsethā 'ti. sāmaṇerā apasādenti: nassa paṇḍaka, vinassa paṇḍaka, ko tayā attho 'ti. so sāmaṇerehi apasādito hatthibhaṇḍe assabhaṇḍe upasaṅkamitvā evaṁ vadeti: etha maṁ āvuso dūsethā 'ti.
86 MAHĀVAGGA. [I. 61. 1-63. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] hatthibhaṇḍā assabhaṇḍā dūsesuṁ. ||1||
te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: paṇḍakā ime samaṇā Sakyaputtiyā, ye pi imesaṁ na paṇḍakā, te pi paṇḍake dūsenti.
evaṁ ime sabbeva abrahmacārino 'ti. assosuṁ kho bhikkhū hatthibhaṇḍānaṁ assabhaṇḍānaṁ ujjhāyantānaṁ khīyantānaṁ vipācentānaṁ. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. paṇḍako bhikkhave anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo 'ti.
||2||61||
tena kho pana samayena aññataro purāṇakulaputto khīṇakolañño sukhumālo hoti. atha kho tassa purāṇakulaputtassa khīṇakolaññassa etad ahosi: ahaṁ kho sukhumālo na paṭibalo anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ adhigataṁ vā bhogaṁ phātikātuṁ. kena nu kho ahaṁ upāyena sukhañ ca jīveyyaṁ na ca kilameyyan ti. atha kho tassa purāṇakulaputtassa khīṇakolaññassa etad ahosi: ime kho samaṇā Sakyaputtiyā sukhasīlā sukhasamācārā subhojanāni bhuñjitvā nivātesu sayanesu sayanti. yaṁ nūnāhaṁ sāmaṁ pattacīvaraṁ paṭiyādetvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā ārāmaṁ gantvā bhikkhūhi saddhiṁ saṁvaseyyan ti. ||1|| atha kho so purāṇakulaputto khīṇakolañño sāmaṁ pattacīvaraṁ paṭiyādetvā kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā ārāmaṁ gantvā bhikkhū abhivādeti. bhikkhū evaṁ āhaṁsu: kativasso 'si tvaṁ āvuso 'ti. kiṁ etaṁ āvuso kativasso nāmā 'ti. ko pana te āvuso upajjhāyo 'ti.
kiṁ etaṁ āvuso upajjhāyo nāmā 'ti. bhikkhū āyasmantaṁ Upāliṁ etad avocum: iṅghāvuso Upāli imaṁ pabbajitaṁ anuyuñjāhīti. ||2|| atha kho so purāṇakulaputto khīṇakolañño āyasmatā Upālinā anuyuñjiyamāno etam atthaṁ ārocesi. āyasmā Upāli bhikkhūnaṁ etam atthaṁ ārocesi. bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. theyyasaṁvāsako bhikkhave anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo. titthiyapakkantako bhikkhave anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo 'ti. ||3||62||
tena kho pana samayena aññataro nāgo nāgayoniyā aṭṭiyati harāyati jigucchati.
I. 63. 1-5.] MAHĀVAGGA. 87
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho tassa nāgassa etad ahosi: kena nu kho ahaṁ upāyena nāgayoniyā ca parimucceyyaṁ khippañ ca manussattaṁ paṭilabheyyan ti. atha kho tassa nāgassa etad ahosi: ime kho samaṇā Sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. sace kho ahaṁ samaṇesu Sakyaputtiyesu pabbajeyyaṁ, evāhaṁ nāgayoniyā ca parimucceyyaṁ khippañ ca manussattaṁ paṭilabheyyan ti. ||1|| atha kho so nāgo māṇavakavaṇṇena bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. taṁ bhikkhū pabbājesuṁ upasampādesuṁ. tena kho pana samayena so nāgo aññatarena bhikkhunā saddhiṁ paccantime vihāre paṭivasati. atha kho so bhikkhu rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya ajjhokāse caṅkamati. atha kho so nāgo tassa bhikkhuno nikkhante vissaṭṭho niddaṁ okkami. sabbo vihāro ahinā puṇṇo, vātapānehi bhogā nikkhantā honti. ||2||
atha kho so bhikkhu vihāraṁ pavisissāmīti kavāṭaṁ paṇāmento addasa sabbaṁ vihāraṁ ahinā puṇṇaṁ, vātapānehi bhoge nikkhante. disvāna bhīto vissaraṁ akāsi. bhikkhū upadhāvitvā taṁ bhikkhuṁ etad avocuṁ: kissa tvaṁ āvuso vissaraṁ akāsīti. ayaṁ āvuso sabbo vihāro ahinā puṇṇo, vātapānehi bhogā nikkhantā 'ti. atha kho so nāgo tena saddena paṭibujjhitvā sake āsane nisīdi. bhikkhū evaṁ āhaṁsu: ko 'si tvaṁ āvuso 'ti. ahaṁ bhante nāgo 'ti. kissa pana tvaṁ āvuso evarūpaṁ akāsīti. atha kho so nāgo bhikkhūnaṁ etam atthaṁ ārocesi. bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||3|| atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā taṁ nāgaṁ etad avoca: tumhe khv’ attha nāgā avirūḷhidhammā imasmiṁ dhammavinaye. gaccha tvaṁ nāga tatth’ eva cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa uposathaṁ upavasa, evaṁ tvaṁ nāgayoniyā ca parimuccissasi khippañ ca manussattaṁ paṭilabhissasīti. atha kho so nāgo avirūḷhidhammo kirāhaṁ imasmiṁ dhammavinaye 'ti dukkhī dummano assūni pavattayamāno vissaraṁ karitvā pakkāmi.
||4|| atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: dve 'me bhikkhave paccayā nāgassa sabhāvapātukammāya, yadā ca sajātiyā methunaṁ dhammaṁ paṭisevati, yadā ca vissaṭṭho niddaṁ okkamati. ime kho bhikkhave dve paccayā nāgassa sabhāvapātukammāya.
88 MAHĀVAGGA. [I. 63. 5-66. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tiracchānagato bhikkhave anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo 'ti. ||5||63||
tena kho pana samayena aññataro māṇavako mātaraṁ jīvitā voropesi. so tena pāpakena kammena aṭṭiyati harāyati jigucchati. atha kho tassa māṇavakassa etad ahosi: kena nu kho ahaṁ upāyena imassa pāpassa kammassa nikkhantiṁ kareyyan ti. atha kho tassa māṇavakassa etad ahosi: ime kho samaṇā Sakyaputtiyā dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā.
sace kho ahaṁ samaṇesu Sakyaputtiyesu pabbajeyyaṁ, evāhaṁ imassa pāpassa kammassa nikkhantiṁ kareyyan ti. ||1||
atha kho so māṇavako bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. bhikkhū āyasmantaṁ Upāliṁ etad avocuṁ: pubbe pi kho āvuso Upāli nāgo māṇavakavaṇṇena bhikkhūsu pabbajito, iṅghāvuso Upāli imaṁ māṇavakaṁ anuyuñjāhīti.
atha kho so māṇavako āyasmatā Upālinā anuyuñjiyamāno etam atthaṁ ārocesi. āyasmā Upāli bhikkhūnaṁ etam atthaṁ ārocesi. bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
mātughātako bhikkhave anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo 'ti. ||2||64||
tena kho pana samayena aññataro māṇavako pitaraṁ jīvitā voropesi. so tena pāpakena kammena . . . (= I.64,1,2) . . . bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. pitughātako bhikkhave anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo 'ti. ||1||65||
tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Sāketā Sāvatthiṁ addhānamaggapaṭipannā honti. antarā magge corā nikkhamitvā ekacce bhikkhū acchindiṁsu, ekacce bhikkhū haniṁsu. Sāvatthiyā rājabhaṭā nikkhamitvā ekacce core aggahesuṁ, ekacce corā palāyiṁsu. ye te palāyiṁsu, te bhikkhūsu pabbajiṁsu, ye te gahitā, te vadhāya onīyanti.
||1|| addasaṁsu kho te pabbajitā te core vadhāya onīyamāne, disvāna evaṁ āhaṁsu: sādhu kho mayaṁ palāyimhā, sacāca mayaṁ gayheyyāma, mayam pi evam eva haññeyyāmā 'ti.
I. 66. 2-69. 4.] MAHĀVAGGA. 89
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhikkhū evaṁ āhaṁsu: kim pana tumhe āvuso akatthā 'ti. atha kho te pabbajitā bhikkhūnaṁ etam atthaṁ ārocesuṁ. bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. arahanto ete bhikkhave bhikkhū. arahantaghātako bhikkhave anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo 'ti. ||2||66||
tena kho pana samayena sambahulā bhikkhuniyo Sāketā Sāvatthiṁ addhānamaggapaṭipannā honti. antarā magge corā nikkhamitvā ekaccā bhikkhuniyo acchindiṁsu, ekaccā bhikkhuniyo dūsesuṁ. Sāvatthiyā rājabhaṭā . . . (I,66, 1.2) . . . bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. bhikkhunīdūsako {bhikkhave} anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo. saṅghabhedako bhikkhave anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo. lohituppādako bhikkhave anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo 'ti. ||1||67||
tena kho pana samayena aññataro ubhatovyañjanako bhikkhūsu pabbajito hoti, so karoti pi kārāpeti pi. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ubhatovyañjanako bhikkhave anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo 'ti. ||1||68||
tena kho pana samayena bhikkhū anupajjhāyakaṁ upasampādenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave anupajjhāyako upasampādetabbo. yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhū saṅghena upajjhāyena upasampādenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave saṅghena upajjhāyena upasampādetabbo. yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||2|| tena kho pana samayena bhikkhū gaṇena upajjhāyena upasampādenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave gaṇena upajjhāyena upasampādetabbo. yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||3|| tena kho pana samayena bhikkhū paṇḍakupajjhāyena upasampādenti --gha--, theyyasaṁvāsakupajjhāyena upasampādenti, titthiyapakkantakupajjhāyena up., tiracchānagatupajjhāyena up.,
90 MAHĀVAGGA. [I. 69. 4-70. 6.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] {mātughātakupajjhāyena} up., pitughātakupajjhāyena up., arahantaghātakupajjhāyena up., bhikkhunīdūsakupajjhāyena up., saṅghabhedakupajjhāyena up., lohituppādakupajjhāyena up. ubhatovyañjanakupajjhāyena upasampādenti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesum. na bhikkhave paṇḍakupajjhāyena upasampādetabbo, na theyyasaṁvāsakupajjhāyena upasampādetabbo . . . na ubhatovyañjanakupajjhāyena upasampādetabbo. yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||4||69||
tena kho pana samayena bhikkhū apattakaṁ upasampādenti. hatthesu piṇḍāya caranti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi titthiyā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave apattako upasampādetabbo. yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhū acīvarakaṁ upasampādenti.
naggā piṇḍāya caranti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi titthiyā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave acīvarako upasampādetabbo. yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||2|| tena kho pana samayena bhikkhū apattacīvarakaṁ upasampādenti. naggā hatthesu piṇḍāya caranti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi titthiyā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave apattacīvarako upasampādetabbo. yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||3|| tena kho pana samayena bhikkhū yācitakena pattena upasampādenti. upasampanne pattaṁ paṭiharanti, hatthesu piṇḍāya caranti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi titthiyā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesum. na bhikkhave yācitakena pattena upasampādetabbo. yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||4|| tena kho pana samayena bhikkhū yācitakena cīvarena upasampādenti. upasampanne cīvaraṁ paṭiharanti, naggā piṇḍāya caranti, manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi titthiyā 'ti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave yācitakena cīvarena upasampādetabbo. yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||5|| tena kho pana samayena bhikkhū yācitakena pattacīvarena upasampādenti. upasampanne pattacīvaraṁ paṭiharanti,
I. 70. 6-72. 2.] MAHĀVAGGA. 91
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] naggā hatthesu piṇḍāya caranti.
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi titthiyā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave yācitakena pattacīvarena upasampādetabbo. yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||6||70|| naupasampādetabbakavīsativāraṁ niṭṭhitaṁ.
tena kho pana samayena bhikkhū hatthacchinnaṁ pabbājenti --gha--, pādacchinnaṁ pabbājenti, hatthapādacchinnaṁ p., kaṇṇacchinnaṁ p., nāsacchinnaṁ p., kaṇṇanāsacchinnaṁ p., aṅgulicchinnaṁ p., aḷacchinnaṁ p., kaṇḍaracchinnaṁ p., phaṇahatthakaṁ p., khujjaṁ p., vāmanaṁ p., galagaṇḍiṁ p., lakkhaṇāhataṁ p., kasāhataṁ p., likhitakaṁ p., sīpadiṁ p., pāparogiṁ p., parisadūsakaṁ p., kāṇaṁ p., kuṇiṁ p., khañjaṁ p., pakkhahataṁ p., chinniriyāpathaṁ p., jarādubbalaṁ p., andhaṁ p., mūgaṁ p., badhiraṁ p., andhamūgaṁ p., andhabadhiraṁ p., mūgabadhiraṁ p., andhamūgabadhiraṁ pabbājenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||1|| na bhikkhave hatthacchinno pabbājetabbo, na pādacchinno pabbājetabbo . . . na andhamūgabadhiro pabbājetabbo. yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||2|| napabbājetabbadvattiṁsavāraṁ niṭṭhitaṁ. ||71||
dāyajjabhāṇavāraṁ niṭṭhitaṁ navamaṁ.
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū alajjīnaṁ nissayaṁ denti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
na bhikkhave alajjīnaṁ nissayo dātabbo. yo dadeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. tena kho pana samayena bhikkhū alajjīnaṁ nissāya vasanti, te pi na cirass’ eva alajjino honti pāpabhikkhū. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave alajjīnaṁ nissāya vatthabbaṁ. yo vaseyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1|| atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ na alajjīnaṁ nissayo dātabbo, na alajjīnaṁ nissāya vatthabban ti. kathaṁ nu kho mayaṁ jāneyyāma lajjiṁ vā alajjiṁ vā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave catūhapañcāhaṁ āgametuṁ yāva bhikkhusabhāgataṁ jānāmīti. ||2||72||
92 MAHĀVAGGA. [I. 73. 1-74 1.
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu Kosalesu janapadesu addhānamaggapaṭipanno hoti. atha kho tassa bhikkhuno etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ na anissitena vatthabban ti, ahañ c’ amhi nissayakaraṇīyo addhānamaggapaṭipanno. kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave addhānamaggapaṭipannena bhikkhunā nissayaṁ alabhamānena anissitena vatthun ti. ||1|| tena kho pana samayena dve bhikkhū Kosalesu janapadesu addhānamaggapaṭipannā honti, te aññataraṁ āvāsaṁ upagacchiṁsu, tattha eko bhikkhu gilāno hoti. atha kho tassa gilānassa bhikkhuno etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ na anissitena vatthabban ti, ahañ c’ amhi nissayakaraṇīyo gilāno. kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave gilānena bhikkhunā nissayaṁ alabhamānena anissitena vatthun ti. ||2|| atha kho tassa gilānupaṭṭhākassa bhikkhuno etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ na anissitena vatthabban ti, ahañ c’ amhi nissayakaraṇīyo, ayañ ca bhikkhu gilāno. kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban ti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave gilānupaṭṭhākena bhikkhunā nissayaṁ alabhamānena yāciyamānena anissitena vatthun ti. ||3|| tena kho pana samayena aññataro bhikkhu araññe viharati, tassa ca tasmiṁ senāsane phāsu hoti. atha kho tassa bhikkhuno etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ na anissitena vatthabban ti, ahañ c’ amhi nissayakaraṇīyo, araññe viharāmi, mayhañ ca imasmiṁ senāsane phāsu hoti. kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave āraññakena bhikkhunā phāsuvihāraṁ sallakkhentena nissayaṁ alabhamānena anissitena vatthuṁ yadā paṭirūpo nissayadāyako āgacchissati, tassa nissāya vasissāmīti. ||4||73||
tena kho pana samayena āyasmato Mahākassapassa upasampadāpekkho hoti. atha kho āyasmā Mahākassapo āyasmato Ānandassa santike dūtaṁ pāhesi: āgacchatu Ānando imaṁ anussāvessatīti. āyasmā Ānando evaṁ āha: nāhaṁ ussahāmi therassa nāmaṁ gahetuṁ, garu me thero 'ti.
I. 74. 1-76. 2.] MAHĀVAGGA. 93
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave gottena pi anussāvetun ti. ||1|| tena kho pana samayena āyasmato Mahākassapassa dve upasampadāpekkhā honti, te vivadanti: ahaṁ paṭhamaṁ upasampajjissāmi, ahaṁ paṭhamaṁ upasampajjissāmīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave dve ekānussāvane kātun ti. ||2|| tena kho pana samayena sambahulānaṁ therānaṁ upasampadāpekkhā honti, te vivadanti: ahaṁ paṭhamaṁ upasampajjissāmi, ahaṁ paṭhamaṁ upasampajjissāmīti.
therā evaṁ āhaṁsu: handa mayaṁ āvuso sabbeva ekānussāvane karomā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave dve tayo ekānussāvane kātuṁ, tañ ca kho ekena upajjhāyena, na tv eva nānupajjhāyenā 'ti.
||3||74||
tena kho pana samayena āyasmā Kumārakassapo gabbhavīso upasampanno hoti. atha kho āyasmato Kumārakassapassa etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ na ūnavīsativasso puggalo upasampādetabbo 'ti, ahañ c’ amhi gabbhavīso.
upasampanno nu kho 'mhi na nu kho upasampanno 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. yaṁ bhikkhave mātu kucchismiṁ paṭhamaṁ cittaṁ uppannaṁ, paṭhamam viññāṇaṁ pātubhūtaṁ, tadupādāya sā 'v’ assa jāti. anujānāmi bhikkhave gabbhavīsaṁ upasampādetun ti. ||1||75||
tena kho pana samayena upasampannā dissanti kuṭṭhikāpi gaṇḍikāpi kilāsikāpi sosikāpi apamārikāpi. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave upasampādentena tassa antarāyike dhamme pucchituṁ. evañ ca pana bhikkhave pucchitabbo: santi te evarūpā ābādhā kuṭṭhaṁ gaṇḍo kilāso soso apamāro, manusso 'si, puriso 'si, bhujisso 'si, anaṇo 'si, na 'si rājabhaṭo, anuññāto 'si mātāpitūhi, paripuṇṇavīsativasso 'si, paripuṇṇan te pattacīvaraṁ, kiṁnāmo 'si, konāmo te upajjhāyo 'ti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhū ananusiṭṭhe upasampadāpekkhe antarāyike dhamme pucchanti. upasampadāpekkhā vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṁ. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave paṭhamaṁ anusāsitvā pacchā antarāyike dhamme pucchitun ti. ||2||
94 MAHĀVAGGA. [I. 76. 2-8.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tatth’ eva saṅghamajjhe anusāsanti, upasampadāpekkhā tath’ eva vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṁ. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave ekamantaṁ anusāsitvā saṅghamajjhe antarāyike dhamme pucchituṁ. evañ ca pana bhikkhave anusāsitabbo: paṭhamaṁ upajjhaṁ gāhāpetabbo, upajjhaṁ gāhāpetvā pattacīvaraṁ ācikkhitabbaṁ, ayan te patto, ayaṁ saṅghāṭi, ayaṁ uttarāsaṅgo, ayaṁ antaravāsako, gaccha amumhi okāse tiṭṭhāhīti. ||3|| bālā avyattā anusāsanti, anusiṭṭhā upasampadāpekkhā vitthāyanti, maṅkū honti, na sakkonti vissajjetuṁ. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
na bhikkhave bālena avyattena anusāsitabbo. yo anusāseyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave vyattena bhikkhunā paṭibalena anusāsitun ti. ||4|| asammatā anusāsanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave asammatena anusāsitabbo. yo anusāseyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. anujānāmi bhikkhave sammatena anusāsituṁ. evañ ca pana bhikkhave sammannitabbo: attanā vā attānaṁ sammannitabbaṁ parena vā paro sammannitabbo. kathañ ca attanā vā attānaṁ sammannitabbaṁ. vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho.
itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho.
yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ itthannāmaṁ anusāseyyan ti. evaṁ attanā vā attānaṁ sammannitabbaṁ. ||5||
kathañ ca parena paro sammannitabbo. vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho.
itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho.
yadi saṅghassa pattakallaṁ, itthannāmo itthannāmaṁ anusāseyyā 'ti. evaṁ parena paro sammannitabbo. ||6|| tena sammatena bhikkhunā upasampadāpekkho upasaṅkamitvā evam assa vacanīyo: suṇasi itthannāma. ayaṁ te saccakālo bhūtakālo. yaṁ jātaṁ taṁ saṅghamajjhe pucchante santaṁ atthīti vattabbaṁ, asantaṁ n’ atthīti vattabbaṁ. mā kho vitthāsi, mā kho maṅku ahosi. evan taṁ pucchissan ti: santi te evarūpā ābādhā . . . konāmo te upajjhāyo 'ti. ||7||
ekato āgacchanti. na ekato āgantabbaṁ. anusāsakena paṭhamataraṁ āgantvā saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho.
I. 76. 8-77. 1.] MAHĀVAGGA. 95
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] anusiṭṭho so mayā. yadi saṅghassa pattakallaṁ, itthannāmo āgaccheyyā 'ti. āgacchāhīti vattabbo. ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ kārāpetvā bhikkhūnaṁ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṁ nisīdāpetvā añjaliṁ paggaṇhāpetvā upasampadaṁ yācāpetabbo: saṅghaṁ bhante upasampadaṁ yācāmi, ullumpatu maṁ bhante saṅgho anukampaṁ upādāya, dutiyam pi bhante . . ., tatiyam pi bhante saṅghaṁ upasampadaṁ yācāmi, ullumpatu maṁ bhante saṅgho anukampaṁ upādāyā 'ti. ||8|| vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ itthannāmaṁ antarāyike dhamme puccheyyan ti. suṇasi itthannāma. ayaṁ te saccakālo bhūtakālo. yaṁ jātaṁ taṁ pucchāmi. santaṁ atthīti vattabbaṁ, asantaṁ n’ atthīti vattabbaṁ. santi te evarūpā ābādhā . . . konāmo te upajjhāyo 'ti. ||9|| vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, parisuddho antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇ’ assa pattacīvaraṁ. itthannāmo saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmena upajjhāyena. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ upasampādeyya itthannāmena upajjhāyena. esā ñatti. ||10||
suṇātu me bhante saṅgho. ayaṁ itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, parisuddho antarāyikehi dhammehi, paripuṇṇ’ assa pattacīvaraṁ. itthannāmo saṅghaṁ upasampadaṁ yācati itthannāmena upajjhāyena. saṅgho itthannāmaṁ upasampādeti itthannāmena upajjhāyena. yassāyasmato khamati itthannāmassa upasampadā itthannāmena upajjhāyena, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati, so bhāseyya. ||11|| dutiyam pi etam atthaṁ vadāmi: suṇātu me . . . tatiyam pi etam atthaṁ vadāmi: suṇātu me . . . yassa na kkhamati, so bhāseyya. upasampanno saṅghena itthannāmo itthannāmena upajjhāyena. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmīti. ||12||76|| upasampadākammaṁ niṭṭhitaṁ.
tāvad eva chāyā metabbā, utupamāṇaṁ ācikkhitabbaṁ, divasabhāgo ācikkhitabbo, saṅgīti ācikkhitabbā,
96 MAHĀVAGGA. [I. 77. 1-78. 3.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] cattāro nissayā ācikkhitabbā: piṇḍiyālopabhojanaṁ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo, atirekalābho saṅghabhattaṁ uddesabhattaṁ nimantanaṁ salākabhattaṁ pakkhikaṁ uposathikaṁ pāṭipadikaṁ.
paṁsukūlacīvaraṁ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo. atirekalābho khomaṁ kappāsikaṁ koseyyaṁ kambalaṁ sāṇaṁ bhaṅgaṁ. rukkhamūlasenāsanaṁ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo.
atirekalābho vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṁ guhā.
pūtimuttabhesajjaṁ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṁ ussāho karaṇīyo. atirekalābho sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇitan ti. ||1||77|| cattāro nissayā niṭṭhitā.
tena kho pana samayena bhikkhū aññataraṁ bhikkhuṁ upasampādetvā ekakaṁ ohāya pakkamiṁsu. so pacchā ekako āgacchanto antarā magge purāṇadutiyikāya samāgacchi.
sā evaṁ āha: kiṁ dāni pabbajito 'sīti. āma pabbajito 'mhīti. dullabho kho pabbajitānaṁ methuno dhammo, ehi methunaṁ dhammaṁ paṭisevā 'ti. so tassā methunaṁ dhammaṁ paṭisevitvā cirena āgamāsi. bhikkhū evaṁ āhaṁsu: kissa tvaṁ āvuso evaṁ ciraṁ akāsīti. ||1|| atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṁ etam atthaṁ ārocesi. bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave upasampādetvā dutiyaṁ dātuṁ cattāri ca akaraṇīyāni ācikkhituṁ: upasampannena bhikkhunā methuno dhammo na paṭisevitabbo antamaso tiracchānagatāya pi. yo bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevati, assamaṇo hoti asakyaputtiyo. seyyathāpi nāma puriso sīsacchinno abhabbo tena sarīrabandhanena jīvituṁ, evam eva bhikkhu methunaṁ dhammaṁ paṭisevitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo, taṁ te yāvajīvaṁ akaraṇīyaṁ. ||2|| upasampannena bhikkhunā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ na ādātabbaṁ antamaso tiṇasalākaṁ upādāya. yo bhikkhu pādaṁ vā pādārahaṁ vā atirekapādaṁ vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyati, assamaṇo hoti asakyaputtiyo. seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pamutto abhabbo haritattāya, evam eva bhikkhu pādaṁ vā pādārahaṁ vā atirekapādaṁ vā adinnaṁ theyyasaṅkhātaṁ ādiyitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo, taṁ te yāvajīvaṁ akaraṇīyaṁ. ||3||
I. 78. 3-79. 3.] MAHĀVAGGA. 97
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] upasampannena bhikkhunā sañcicca pāṇo jīvitā no voropetabbo antamaso kunthakipillikaṁ upādāya. yo bhikkhu sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropeti antamaso gabbhapātanaṁ upādāya, assamaṇo hoti asakyaputtiyo. seyyathāpi nāma puthusilā dvedhā bhinnā appaṭisandhikā hoti, evam eva bhikkhu sañcicca manussaviggahaṁ jīvitā voropetvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo, taṁ te yāvajīvaṁ akaraṇīyaṁ. ||4|| upasampannena bhikkhunā uttarimanussadhammo na ullapitabbo antamaso suññāgāre abhiramāmīti. yo bhikkhu pāpiccho icchāpakato asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapati jhānaṁ vā vimokkhaṁ vā samādhiṁ vā samāpattiṁ vā maggaṁ vā phalaṁ vā, assamaṇo hoti asakyaputtiyo. seyyathāpi nāma tālo matthakacchinno abhabbo punavirūḷhiyā, evam eva bhikkhu pāpiccho icchāpakato asantaṁ abhūtaṁ uttarimanussadhammaṁ ullapitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo, taṁ te yāvajīvaṁ akaraṇīyan ti. ||5||
cattāri akaraṇīyāni niṭṭhitāni. ||78||
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu āpattiyā adassane ukkhittako vibbhami, so puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṁ yāci. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. idha pana bhikkhave bhikkhu āpattiyā adassane ukkhittako vibbhamati, so puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṁ yācati. so evam assa vacanīyo: passissasi taṁ āpattin ti. sac’ āhaṁ passissāmīti pabbājetabbo, sac’ āhaṁ na passissāmīti na pabbājetabbo. ||1|| pabbājetvā vattabbo passissasi taṁ āpattin ti. sac’ āhaṁ passissāmīti upasampādetabbo, sac’ āhaṁ na passissāmīti na upasampādetabbo. upasampādetvā vattabbo passissasi taṁ āpattin ti. sac’ āhaṁ passissāmīti osāretabbo, sac’ āhaṁ na passissāmīti na osāretabbo.
osāretvā vattabbo passasi taṁ āpattin ti. sace passati, icc etaṁ kusalaṁ, no ce passati, labbhamānāya sāmaggiyā puna ukkhipitabbo, alabbhamānāya sāmaggiyā anāpatti sambhoge saṁvāse. ||2|| idha pana bhikkhave bhikkhu āpattiyā appaṭikamme ukkhittako vibbhamati, so puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṁ yācati. so evam assa vacanīyo: paṭikarissasi taṁ āpattin ti. sac’ āhaṁ paṭikarissāmīti pabbājetabbo,
98 MAHĀVAGGA. [I. 79. 3-4.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sac’ āhaṁ na paṭikarissāmīti na pabbājetabbo. pabbājetvā vattabbo paṭikarissasi taṁ āpattin ti. sac’ āhaṁ paṭikarissāmīti upasampādetabbo, sac’ āhaṁ na paṭikarissāmīti na upasampādetabbo. upasampādetvā vattabbo paṭikarissasi taṁ āpattin ti. sac’ āhaṁ paṭikarissāmīti osāretabbo, sac’ āhaṁ na paṭikarissāmīti na osāretabbo. osāretvā vattabbo paṭikarohi taṁ āpattin ti. sace paṭikaroti, icc etaṁ kusalaṁ, no ce paṭikaroti, labbhamānāya sāmaggiyā puna ukkhipitabbo, alabbhamānāya sāmaggiyā anāpatti sambhoge saṁvāse. ||3|| idha pana bhikkhave bhikkhu pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako vibbhamati, so puna paccāgantvā bhikkhū upasampadaṁ yācati. so evam assa vācanīyo: paṭinissajjissasi taṁ pāpikaṁ diṭṭhin ti. sac’ āhaṁ paṭinissajjissāmīti pabbājetabbo, sac’ āhaṁ na paṭinissajjissāmīti na pabbājetabbo. pabbājetvā vattabbo paṭinissajjissasi taṁ pāpikaṁ diṭṭhin ti. sac’ āhaṁ paṭinissajjissāmīti upasampādetabbo, sac’ āhaṁ na paṭinissajjissāmīti na upasampādetabbo. upasampādetvā vattabbo paṭinissajjissasi taṁ pāpikaṁ diṭṭhin ti. sac’ āhaṁ paṭinissajjissāmīti osāretabbo, sac’ āhaṁ na paṭinissajjissāmīti na osāretabbo.
osāretvā vattabbo paṭinissajjāhi taṁ pāpikaṁ diṭṭhin ti. sace paṭinissajjati, icc etaṁ kusalaṁ, no ce paṭinissajjati, labbhamānāya sāmaggiyā puna ukkhipitabbo, alabbhamānāya sāmaggiyā anāpatti sambhoge saṁvāse 'ti.
||4||79||
Mahākhandhako paṭhamo.
----------------------------------
vinayamhi mahatthesu pesalānaṁ sukhāvahe
niggahe ca pāpicchānaṁ lajjīnaṁ paggahesu ca |
sāsanādhāraṇe c’ eva sabbaññujinagocare
anaññavisaye kheme supaññatte asaṁsaye |
khandhake vinaye c’ eva parivāre ca mātike
yathatthakārī kusalo paṭipajjati yoniso. |
yo gavaṁ na vijānāti na so rakkhati gogaṇaṁ,
evaṁ sīlaṁ ajānanto kiṁ so rakkheyya saṁvaraṁ. |
pamuṭṭhamhi ca suttante abhidhamme ca tāvade
MAHĀVAGGA. 99
5 vinaye avinaṭṭhamhi puna tiṭṭhati sāsanaṁ. |
tasmā saṅgahaṇahetu uddānaṁ anupubbaso
pavakkhāmi yathāñāṇaṁ, suṇātha mama bhāsato. |
vatthu nidānaṁ āpatti nayā peyyālam eva ca
dukkaraṁ taṁ asesetum, nayato taṁ vijānāthā 'ti. |
bodhi ca, Rājāyatanaṁ, Ajapālo, Sahampati
Brahmā, Āḷāro, Uddako, bhikkhū ca, Upako isi, |
Koṇḍañño, Vappo, Bhaddiyo, Mahānāmo ca, Assaji,
Yaso, cattāro, paññāsaṁ, sabbe, pesesi so, disā, |
vatthuṁ, Mārehi, tiṁsā ca, Uruvelaṁ, tayo jaṭī,
10 agyāgāraṁ, Mahārājā, Sakko, Brahmā ca, kevalā, |
paṁsukūlaṁ, pokkharaṇī, silā ca, kakudho, silā,
jambu, ambo ca, āmalako, pāricchattapuppham āhari, |
phāliyantu, ujjalantu, vijjhāyantu ca Kassapa,
nimujjanti, mukhī, megho, Gayā, laṭṭhi ca, Māgadho, |
Upatisso, Kolito ca, abhiññātā ca, pabbajjaṁ,
dunnivatthā, paṇāmanā, kiso lūkho ca brāhmaṇo, |
anācāraṁ ācarati, udaraṁ, māṇavo, gaṇo,
vassaṁ, bālehi, pakkanto, dasa vassāni, nissayo, |
na vattanti, paṇāmetuṁ, bālā, passaddhi, pañca, cha,
15 yo so añño ca, naggo ca, acchinnaṁ, jaṭi, Sākiyo, |
Magadhesu pañca ābādhā, eko, coro ca aṅguli,
Māgadho ca anuññāsi, kārā, likhi, kasāhato, |
lakkhaṇā, iṇā, dāso ca, Bhaṇḍuko, Upāli, ahi,
saddhakulaṁ, Kaṇḍako ca, āhundarikam eva ca, |
vatthumhi, dārako, sikkhā, viharanti ca, kiṁ nu kho,
sabbaṁ, mukhaṁ, upajjhāye, apalāḷana-Kaṇḍako, |
paṇḍako, theyya-pakkanto, ahi ca, mātari, pitā,
arahanta-bhikkhunī, bhedā, ruhirena ca, vyañjanaṁ, |
anupajjhāya- saṅghena, gaṇa-paṇḍakā-'pattako,
20 acīvaraṁ, tadubhayaṁ, yācitena pi ye tayo, |
hatthā, pādā, hatthapādā, kaṇṇā, nāsā, tadubhayaṁ,
aṅguli, aḷa-kaṇḍaraṁ, phaṇaṁ, khujjañ ca, vāmanaṁ, |
galagaṇḍi, lakkhaṇā c’ eva, kasā, likhita-sīpadi,
pāpa-parisadūsañ ca, kāṇaṁ, kuṇiṁ tath’ eva ca, |
100 MAHĀVAGGA.
khañja-pakkhahatañ c’ eva, sacchinnairiyāpathaṁ,
jarāndha-mūga-badhiraṁ, andhamūgañ ca yaṁ tahiṁ, |
andhabadhiraṁ yaṁ vuttaṁ, mūgabadhiram eva ca,
andhamūgabadhirañ ca, alajjīnañ ca {nissayaṁ,} |
vatthabbañ ca, kataddhānaṁ, yācamānena, pekkhanā,
25 āgacchantaṁ, vivadenti, ekupajjhāyena, Kassapo, |
dissanti upasampannā ābādhehi ca pīḷitā,
ananusiṭṭhā vitthāyanti, tatth’ eva anusāsanā, |
saṅghe pi ca, atho bālo, asammato ca, ekato,
ullumpatupasampadā, nissayo, ekako, tayo 'ti. |
imamhi khandhake vatthu ekasataṁ bāsattati. |
Mahākhandhake uddānaṁ niṭṭhitaṁ paṭhamaṁ.
101
MAHĀVAGGA.|| ||
II.
Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. tena kho pana samayena aññatitthiyā paribbājakā cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā dhammaṁ bhāsanti. te manussā upasaṅkamanti dhammasavanāya. te labhanti aññatitthiyesu paribbājakesu pemaṁ, labhanti pasādaṁ, labhanti aññatitthiyā paribbājakā pakkhaṁ. ||1|| atha kho rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: etarahi kho aññatitthiyā paribbājakā cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā dhammaṁ bhāsanti. te manussā upasaṅkamanti dhammasavanāya. te labhanti aññatitthiyesu paribbājakesu pemaṁ, labhanti pasādaṁ, labhanti aññatitthiyā paribbājakā pakkhaṁ. yaṁ nūna ayyāpi cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipateyyun ti. ||2||
atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro bhagavantaṁ etad avoca: idha mayhaṁ bhante rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: etarahi kho aññatitthiyā paribbājakā . . . aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipateyyun ti. sādhu bhante ayyāpi cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipateyyun ti. ||3|| atha kho bhagavā rājānaṁ Māgadhaṁ Seniyaṁ Bimbisāraṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
102 MAHĀVAGGA. [II. 1. 4-3. 3.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitun ti.
||4||1||
tena kho pana samayena bhikkhū bhagavatā anuññātaṁ cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitun ti te cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā tuṇhī nisīdanti. te manussā upasaṅkamanti dhammasavanāya. te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā tuṇhī nisīdissanti seyyathāpi mūgasūkarā. nanu nāma sannipatitehi dhammo bhāsitabbo 'ti.
assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khīyantānaṁ vipācentānaṁ. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa sannipatitvā dhammaṁ bhāsitun ti. ||1||2||
atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: yaṁ nūnāhaṁ yāni mayā bhikkhūnaṁ paññattāni sikkhāpadāni tāni nesaṁ pātimokkhuddesaṁ anujāneyyaṁ, so nesaṁ bhavissati uposathakamman ti. ||1|| atha kho bhagavā sāyaṇhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: idha mayhaṁ bhikkhave rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: yaṁ nūnāhaṁ yāni mayā bhikkhūnaṁ paññattāni sikkhāpadāni tāni nesaṁ pātimokkhuddesaṁ anujāneyyaṁ, so nesaṁ bhavissati uposathakamman ti. anujānāmi bhikkhave pātimokkhaṁ uddisituṁ. ||2|| evañ ca pana bhikkhave uddisitabbaṁ: vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. ajj’ uposatho pannaraso. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho uposathaṁ kareyya pātimokkhaṁ uddiseyya. kiṁ saṅghassa pubbakiccaṁ. pārisuddhiṁ āyasmanto ārocetha.
II. 3. 3-6] MAHĀVAGGA. 103
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pātimokkhaṁ uddisissāmi, taṁ sabbeva santā sādhukaṁ suṇoma manasikaroma. yassa siyā āpatti, so āvikareyya, asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṁ, tuṇhibhāvena kho panāyasmante parisuddhā 'ti vedissāmi. yathā kho pana paccekapuṭṭhassa veyyākaraṇaṁ hoti, evaṁ eva evarūpāya parisāya yāvatatiyaṁ anussāvitaṁ hoti. yo pana bhikkhu yāvatatiyaṁ anussāviyamāne saramāno santiṁ āpattiṁ nāvikareyya, sampajānamusāvād’ assa hoti. sampajānamusāvādo kho panāyasmanto antarāyiko dhammo vutto bhagavatā.
tasmā saramānena bhikkhunā āpannena visuddhāpekkhena santī āpatti āvikātabbā, āvikatā hi 'ssa phāsu hotīti. ||3||
pātimokkhan ti ādiṁ etaṁ, mukhaṁ etaṁ, pamukhaṁ etaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ, tena vuccati pātimokkhan ti. āyasmanto 'ti piyavacanaṁ etaṁ, garuvacanaṁ etaṁ, sagāravasappatissādhivacanaṁ etaṁ āyasmanto 'ti. uddisissāmīti ācikkhissāmi desessāmi paññāpessāmi paṭṭhapessāmi vivarissāmi vibhajissāmi uttānikarissāmi pakāsessāmi. tan ti pātimokkhaṁ vuccati. sabbeva santā 'ti yāvatikā tassā parisāya therā ca navā ca majjhimā ca, ete vuccanti sabbeva santā 'ti. sādhukaṁ suṇomā 'ti aṭṭhikatvā manasikatvā sabbaṁ cetasā samannāharāma. manasikaromā 'ti ekaggacittā avikkhittacittā avisāhaṭacittā nisāmema. ||4|| yassa siyā āpattīti therassa vā navassa vā majjhimassa vā pañcannaṁ vā āpattikkhandhānaṁ aññatarā āpatti sattannaṁ vā āpattikkhandhānaṁ aññatarā āpatti. so āvikareyyā 'ti so deseyya, so vivareyya, so uttānikareyya, so pakāseyya saṅghamajjhe vā gaṇamajjhe vā ekapuggale vā. asantī nāma āpatti anajjhāpannā vā hoti āpajjitvā vā vuṭṭhitā. tuṇhī bhavitabban ti adhivāsetabbaṁ, na vyāhātabbaṁ, parisuddhā 'ti vedissāmīti jānissāmi dhāressāmi. ||5|| yathā kho pana paccekapuṭṭhassa veyyākaraṇaṁ hotīti yathā ekena eko puṭṭho vyākareyya, evaṁ eva tassā parisāya jānitabbaṁ maṁ pucchatīti. evarūpā nāma parisā bhikkhuparisā vuccati.
yāvatatiyaṁ anussāvitaṁ hotīti sakim pi anussāvitaṁ hoti dutiyam pi anussāvitaṁ hoti tatiyam pi anussāvitaṁ hoti.
saramāno 'ti jānamāno sañjānamāno. santī nāma āpatti ajjhāpannā vā hoti āpajjitvā vā avuṭṭhitā. nāvikareyyā 'ti na deseyya na vivareyya na uttānikareyya na pakāseyya saṅghamajjhe vā gaṇamajjhe vā ekapuggale vā. ||6||
104 MAHĀVAGGA. [II. 3. 6-5. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sampajānamusāvād’ assa hotīti, sampajānamusāvādo kiṁ hoti.
dukkaṭaṁ hoti, antarāyiko dhammo vutto bhagavatā 'ti.
kissa antarāyiko. paṭhamassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, dutiyassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, tatiyassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, catutthassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, jhānānaṁ vimokkhānaṁ samādhīnaṁ samāpattīnaṁ nekkhammānaṁ nissaraṇānaṁ pavivekānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ adhigamāya antarāyiko.
tasmā 'ti taṅkāraṇā. saramānenā 'ti jānamānena sañjānamānena. visuddhāpekkhenā 'ti vuṭṭhātukāmena visujjhitukāmena. ||7|| santī nāma āpatti ajjhāpannā vā hoti āpajjitvā vā avuṭṭhitā. āvikātabbā 'ti āvikātabbā saṅghamajjhe vā gaṇamajjhe vā ekapuggale vā. āvikatā hi 'ssa phāsu hotīti, kissa phāsu hoti. paṭhamassa jhānassa adhigamāya phāsu hoti, dutiyassa jhānassa adhigamāya phāsu hoti, tatiyassa jhānassa adhigamāya phāsu hoti, catutthassa jhānassa adhigamāya phāsu hoti, jhānānaṁ vimokkhānaṁ samādhīnaṁ samāpattīnaṁ nekkhammānaṁ nissaraṇānaṁ pavivekānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ adhigamāya phāsu hotīti. ||8||3||
tena kho pana samayena bhikkhū bhagavatā pātimokkhuddeso anuññāto 'ti devasikaṁ pātimokkhaṁ uddisanti. bhagavato etaṁ atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave devasikaṁ pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave uposathe pātimokkhaṁ uddisitun ti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhū bhagavatā uposathe pātimokkhuddeso anuññāto 'ti pakkhassa tikkhattuṁ pātimokkhaṁ uddisanti cātuddase pannarase aṭṭhamiyā ca pakkhassa. bhagavato etaṁ atthaṁ ārocesuṁ.
na bhikkhave pakkhassa tikkhattuṁ pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave sakiṁ pakkhassa cātuddase vā pannarase vā pātimokkhaṁ uddisitun ti. ||2||4||
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū yathāparisāya pātimokkhaṁ uddisanti sakāya-sakāya parisāya.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave yathāparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ sakāya-sakāya parisāya.
II. 5. 1-6.] MAHĀVAGGA. 105
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave samaggānaṁ uposathakamman ti. ||1|| atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ samaggānaṁ uposathakamman ti. kittāvatā nu kho sāmaggī hoti, yāvatā ekāvāso udāhu sabbā paṭhavīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave ettāvatā sāmaggī yāvatā ekāvāso 'ti. ||2|| tena kho pana samayena āyasmā Mahākappino Rājagahe viharati Maddakucchismiṁ migadāye. atha kho āyasmato Mahākappinassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: gaccheyyaṁ vāhaṁ uposathaṁ na vā gaccheyyaṁ, gaccheyyaṁ vā saṅghakammaṁ na vā gaccheyyaṁ, atha khv āhaṁ visuddho paramāya visuddhiyā 'ti. ||3|| atha kho bhagavā āyasmato Mahākappinassa cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evam eva Gijjhakūṭe pabbate antarahito Maddakucchismiṁ migadāye āyasmato Mahākappinassa pamukhe pāturahosi. nisīdi bhagavā paññatte āsane, āyasmāpi kho Mahākappino bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ||4|| ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Mahākappinaṁ bhagavā etad avoca: nanu te Kappina rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: gaccheyyaṁ vāhaṁ uposathaṁ na vā gaccheyyaṁ, gaccheyyaṁ vā saṅghakammaṁ na vā gaccheyyaṁ, atha khv āhaṁ visuddho paramāya visuddhiyā 'ti. evaṁ bhante. tumhe ce brāhmaṇā uposathaṁ na sakkarissatha, na garukarissatha, na mānessatha, na pūjessatha, atha ko carahi uposathaṁ sakkarissati garukarissati mānessati pūjessati. gaccha tvaṁ brāhmaṇa uposathaṁ, mā no agamāsi, gacch’ eva saṅghakammaṁ, mā no agamāsīti. evaṁ bhante 'ti kho āyasmā Mahākappino bhagavato paccassosi. ||5|| atha kho bhagavā āyasmantaṁ Mahakappinaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evam eva Maddakucchismiṁ migadāye āyasmato Mahākappinassa pamukhe antarahito Gijjhakūṭe pabbate pāturahosi. ||6||5||
106 MAHĀVAGGA. [II. 6. 1-8. 1.
atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ ettāvatā sāmaggī yāvatā ekāvāso 'ti. kittāvatā nu kho ekāvāso hotīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave sīmaṁ sammannituṁ. evañ ca pana bhikkhave sammannitabbā: paṭhamaṁ nimittā kittetabbā, pabbatanimittaṁ, pāsāṇanimittaṁ, vananimittaṁ, rukkhanimittaṁ, magganimittaṁ, vammikanimittaṁ, nadīnimittaṁ, udakanimittaṁ. nimitte kittetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. yāvatā samantā nimittā kittitā, yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho etehi nimittehi sīmaṁ sammanneyya samānasaṁvāsaṁ ekuposathaṁ. esā ñatti. ||1|| suṇātu me bhante saṅgho. yāvatā samantā nimittā kittitā, saṅgho etehi nimittehi sīmaṁ sammannati samānasaṁvāsaṁ ekuposathaṁ. yassāyasmato khamati etehi nimittehi sīmāya sammuti samānasaṁvāsāya ekuposathāya, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati, so bhāseyya.
sammatā sīmā saṅghena etehi nimittehi samānasaṁvāsā ekuposathā. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti. ||2||6||
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā sīmāsammuti anuññātā 'ti atimahatiyo sīmāyo sammannanti catuyojanikāpi pañcayojanikāpi chayojanikāpi. bhikkhū uposathaṁ āgacchantā uddissamāne pi pātimokkhe āgacchanti uddiṭṭhamatte pi āgacchanti antarāpi parivasanti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave atimahatī sīmā sammannitabbā catuyojanikā vā pañcayojanikā vā chayojanikā vā. yo sammanneyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave tiyojanaparamaṁ sīmaṁ sammannitun ti. ||1|| tena kho pana samayena chabbaggiyā {bhikkhū} nadīpāraṁ sīmaṁ sammannanti. uposathaṁ āgacchantā bhikkhū pi vuyhanti pattāpi vuyhanti cīvarāni pi vuyhanti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave nadīpārā sīmā sammannitabbā. yo sammanneyya, āpatti dukkaṭassa.
anujānāmi bhikkhave yatth’ assa dhuvanāvā vā dhuvasetu vā, evarūpaṁ nadīpāraṁ sīmaṁ sammannitun ti. ||2||7||
tena kho pana samayena bhikkhū anupariveṇiyaṁ pātimokkhaṁ uddisanti asaṅketena.
II. 8. 1-9. 1] MAHĀVAGGA. 107
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] āgantukā bhikkhū na jānanti kattha vā ajj’ uposatho kariyissatīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave anupariveṇiyaṁ pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ asaṅketena. yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave uposathāgāraṁ sammannitvā uposathaṁ kātuṁ yaṁ saṅgho ākaṅkhati vihāraṁ vā aḍḍhayogaṁ vā pāsādaṁ vā hammiyaṁ vā guhaṁ vā.
evañ ca pana bhikkhave sammannitabbaṁ: ||1|| vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ vihāraṁ uposathāgāraṁ sammanneyya. esā ñatti. suṇātu me bhante saṅgho. saṅgho itthannāmaṁ vihāraṁ uposathāgāraṁ sammannati. yassāyasmato khamati itthannāmassa vihārassa uposathāgārassa sammuti, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati, so bhāseyya. sammato saṅghena itthannāmo vihāro uposathāgāraṁ. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti. ||2|| tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse dve uposathāgārāni sammatāni honti.
bhikkhū ubhayattha sannipatanti idha uposatho kariyissati idha uposatho kariyissatīti. bhagavato etam atthaṁ arocesuṁ.
na bhikkhave ekasmiṁ āvāse dve uposathāgārāni sammannitabbāni. yo sammanneyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave ekaṁ samūhanitvā ekattha uposathaṁ kātuṁ.
||3|| evañ ca pana bhikkhave samūhantabbaṁ: vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ uposathāgāraṁ samūhaneyya. esā ñatti. {suṇātu} me bhante saṅgho. saṅgho itthannāmaṁ uposathāgāraṁ samūhanati.
yassāyasmato khamati itthannāmassa uposathāgārassa samugghāto, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati, so bhāseyya.
samūhataṁ saṅghena itthannāmaṁ uposathāgāraṁ. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti. ||4||8||
tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse atikhuddakaṁ uposathāgāraṁ sammataṁ hoti. tadah’ uposathe mahā bhikkhusaṅgho sannipatito hoti. bhikkhū asammatāya bhūmiyā nisinnā pātimokkhaṁ assosuṁ. atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ uposathāgāraṁ sammannitvā uposatho kātabbo 'ti,
108 MAHĀVAGGA. [II. 9. 1-11. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] mayañ ca asammatāya bhūmiyā nisinnā pātimokkhaṁ assosumhā. kato nu kho amhākaṁ uposatho akato nu kho 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. sammatāya vā bhikkhave bhūmiyā nisinnā asammatāya vā, yato pātimokkhaṁ suṇāti, kato 'v’ ass’ uposatho. ||1|| tena hi bhikkhave saṅgho yāvamahantaṁ uposathapamukhaṁ ākaṅkhati, tāvamahantaṁ uposathapamukhaṁ sammannatu. evañ ca pana bhikkhave sammannitabbaṁ: paṭhamaṁ nimittā kittetabbā. nimitte kittetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. yāvatā samantā nimittā kittitā, yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho etehi nimittehi uposathapamukhaṁ sammanneyya. esā ñatti. suṇātu me bhante saṅgho.
yāvatā samantā nimittā kittitā, saṅgho etehi nimittehi uposathapamukhaṁ sammannati. yassāyasmato khamati etehi nimittehi uposathapamukhassa sammuti, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati, so bhāseyya. sammataṁ saṅghena etehi nimittehi uposathapamukhaṁ. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti. ||2||9||
tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe navakā bhikkhū paṭhamataraṁ sannipatitvā na tāva therā āgacchantīti pakkamiṁsu. uposatho vikāle ahosi. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave tadah’ uposathe therehi bhikkhūhi paṭhamataraṁ sannipatitun ti. ||1||10||
tena kho pana samayena Rājagahe sambahulā āvāsā samānasīmā honti. tattha bhikkhū vivadanti amhākaṁ āvāse uposatho kariyatu amhākaṁ āvāse uposatho kariyatū 'ti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. idha pana bhikkhave sambahulā āvāsā samānasīmā honti, tattha bhikkhū vivadanti amhākaṁ āvāse uposatho kariyatu amhākaṁ āvāse uposatho kariyatū 'ti. tehi bhikkhave bhikkhūhi sabbeh’ eva ekajjhaṁ sannipatitvā uposatho kātabbo, yattha vā pana thero bhikkhu viharati tattha sannipatitvā uposatho kātabbo.
na tv eva vaggena saṅghena uposatho kātabbo. yo kareyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1||11||
II. 12. 1-4.] MAHĀVAGGA. 109
tena kho pana samayena āyasmā Mahākassapo Andhakavindā Rājagahaṁ uposathaṁ āgacchanto antarā magge nadiṁ taranto manaṁ vuḷho ahosi, cīvarāni 'ssa allāni. bhikkhū āyasmantaṁ Mahākassapaṁ etad avocuṁ: kissa te āvuso cīvarāni allānīti. idhāhaṁ āvuso Andhakavindā Rājagahaṁ uposathaṁ āgacchanto antarā magge nadiṁ taranto man’ amhi vuḷho, tena me cīvarāni allānīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. yā sā bhikkhave saṅghena sīmā sammatā samānasaṁvāsā ekuposathā, saṅgho taṁ sīmaṁ ticīvarena avippavāsaṁ sammannatu. ||1|| evañ ca pana bhikkhave sammannitabbā: vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṁvāsā ekuposathā, yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho taṁ sīmaṁ ticīvarena avippavāsaṁ sammanneyya. esā ñatti. suṇātu me bhante saṅgho. yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṁvāsā ekuposathā, saṅgho taṁ sīmaṁ ticīvarena avippavāsaṁ sammannati. yassāyasmato khamati etissā sīmāya ticīvarena avippavāsāya sammuti, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati, so bhāseyya. sammatā sā sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti. ||2|| tena kho pana samayena bhikkhū bhagavatā ticīvarena avippavāsasammuti anuññātā 'ti antaraghare cīvarāni nikkhipanti. tāni cīvarāni nassanti pi ḍayhanti pi undurehi pi khajjanti, bhikkhū duccolā honti lūkhacīvarā. {bhikkhū} evaṁ āhaṁsu: kissa tumhe āvuso duccolā lūkhacīvarā 'ti.
idha mayaṁ āvuso bhagavatā ticīvarena avippavāsasammuti anuññātā 'ti antaraghare cīvarāni nikkhipimhā, tāni cīvarāni naṭṭhāni pi daḍḍhāni pi undurehi pi khāyitāni. tena mayaṁ duccolā lūkhacīvarā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. yā sā bhikkhave saṅghena sīmā sammatā samānasaṁvāsā ekuposathā, saṅgho taṁ sīmaṁ ticīvarena avippavāsaṁ sammannatu ṭhapetvā gāmañ ca gāmūpacārañ ca. ||3|| evañ ca pana bhikkhave sammannitabbā: vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṁvāsā ekuposathā, yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho taṁ sīmaṁ ticīvarena avippavāsaṁ sammanneyya ṭhapetvā gāmañ ca gāmūpacārañ ca.
110 MAHĀVAGGA. [II. 12. 4-7.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] esā ñatti. suṇātu me bhante saṅgho. yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṁvāsā ekuposathā, saṅgho taṁ sīmaṁ ticīvarena avippavāsaṁ sammannati ṭhapetvā gāmañ ca gāmūpacārañ ca. yassāyasmato khamati etissā sīmāya ticīvarena avippavāsāya sammuti ṭhapetvā gāmañ ca gāmūpacārañ ca, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati, so bhāseyya. sammatā sā sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā ṭhapetvā gāmañ ca gāmūpacārañ ca. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti.
||4|| sīmaṁ bhikkhave sammannantena paṭhamaṁ samānasaṁvāsasīmā sammannitabbā, pacchā ticīvarena avippavāso sammannitabbo. sīmaṁ bhikkhave samūhanantena paṭhamaṁ ticīvarena avippavāso samūhantabbo, pacchā samānasaṁvāsasīmā samūhantabbā. evañ ca pana bhikkhave ticīvarena avippavāso samūhantabbo: vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. yo so saṅghena ticīvarena avippavāso sammato, yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho taṁ ticīvarena avippavāsaṁ samūhaneyya. esā ñatti. suṇātu me bhante saṅgho. yo so saṅghena ticīvarena avippavāso sammato, saṅgho taṁ ticīvarena avippavāsaṁ samūhanati. yassāyasmato khamati etassa ticīvarena avippavāsassa samugghāto, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati, so bhāseyya. samūhato so saṅghena ticīvarena avippavāso. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti. ||5|| evañ ca pana bhikkhave sīmā samūhantabbā: vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṁvāsā ekuposathā, yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho taṁ sīmaṁ samūhaneyya. esā ñatti. suṇātu me bhante saṅgho. yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṁvāsā ekuposathā, saṅgho taṁ sīmaṁ samūhanati. yassāyasmato khamati etissā sīmāya samānasaṁvāsāya ekuposathāya samugghāto, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati, so bhāseyya. samūhatā sā sīmā saṅghena samānasaṁvāsā ekuposathā. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti. ||6|| asammatāya bhikkhave sīmāya aṭṭhapitāya yaṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati, yā tassa vā gāmassa gāmasīmā nigamassa vā nigamasīmā, ayaṁ tattha samānasaṁvāsā ekuposathā.
II. 12. 7- 14. 3] MAHĀVAGGA. 111
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] agāmake ce bhikkhave araññe, samantā sattabbhantarā ayaṁ tattha samānasaṁvāsā ekuposathā. sabbā bhikkhave nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo. nadiyā vā bhikkhave samudde vā jātassare vā yaṁ majjhimassa purisassa samantā udakukkhepā, ayaṁ tattha samānasaṁvāsā ekuposathā 'ti. ||7||12||
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīmāya sīmaṁ sambhindanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
yesaṁ bhikkhave sīmā paṭhamaṁ sammatā, tesaṁ taṁ kammaṁ dhammikaṁ akuppaṁ ṭhānārahaṁ. yesaṁ bhikkhave sīmā pacchā sammatā, tesaṁ taṁ kammaṁ adhammikaṁ kuppaṁ aṭṭhānārahaṁ. na bhikkhave sīmāya sīmā sambhinditabbā. yo sambhindeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti.
||1|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīmāya sīmaṁ ajjhottharanti. bhagavato etam atthaṁ arocesuṁ. yesaṁ bhikkhave sīmā paṭhamaṁ sammatā, tesaṁ taṁ kammaṁ dhammikaṁ akuppaṁ ṭhānārahaṁ. yesaṁ bhikkhave sīmā pacchā sammatā, tesaṁ taṁ kammaṁ adhammikaṁ kuppaṁ aṭṭhānārahaṁ. na bhikkhave sīmāya sīmā ajjhottharitabbā. yo ajjhotthareyya, āpatti dukkaṭassa.
anujānāmi bhikkhave sīmaṁ sammannantena sīmantarikaṁ ṭhapetvā sīmaṁ sammannitun ti. ||2||13||
atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kati nu kho uposathā 'ti. bhagavato etam atthaṁ arocesuṁ. dve 'me bhikkhave uposathā cātuddasiko ca pannarasiko ca, ime kho bhikkhave dve uposathā 'ti. ||1|| atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kati nu kho uposathakammānīti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. cattār’ imāni bhikkhave uposathakammāni, adhammena vaggaṁ uposathakammaṁ, adhammena samaggaṁ uposathakammaṁ, dhammena vaggaṁ uposathakammaṁ, dhammena samaggaṁ uposathakamman ti. tatra bhikkhave yam idaṁ adhammena vaggaṁ uposathakammaṁ, na bhikkhave evarūpaṁ uposathakammaṁ kātabbaṁ na ca mayā evarūpaṁ uposathakammaṁ anuññātaṁ. ||2|| tatra bhikkhave yam idaṁ adhammena samaggaṁ uposathakammaṁ, na bhikkhave evarūpaṁ
112 MAHĀVAGGA. [II. 14. 3-15. 4.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . anuññātaṁ. tatra bhikkhave yam idaṁ dhammena vaggaṁ uposathakammaṁ, na bhikkhave evarūpaṁ . . . anuññātaṁ. tatra bhikkhave yam idaṁ dhammena samaggaṁ uposathakammaṁ, evarūpaṁ bhikkhave uposathakammaṁ kātabbaṁ evarūpañ ca mayā uposathakammaṁ anuññātaṁ. tasmāt iha bhikkhave evarūpaṁ uposathakammaṁ karissāma yad idaṁ dhammena samaggan ti, evañ hi vo bhikkhave sikkhitabban ti. ||3||14||
atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kati nu kho pātimokkhuddesā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
pañc’ ime bhikkhave pātimokkhuddesā: nidānaṁ uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ, ayaṁ paṭhamo pātimokkhuddeso. nidānaṁ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ, ayaṁ dutiyo {pātimokkhuddeso.} nidānaṁ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ, ayaṁ tatiyo pātimokkhuddeso. nidānaṁ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā dve aniyate uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ, ayaṁ catuttho pātimokkhuddeso. vitthāren’ eva pañcamo. ime kho bhikkhave pañca pātimokkhuddesā 'ti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhū bhagavatā saṅkhittena pātimokkhuddeso anuññāto 'ti sabbakālaṁ saṅkhittena pātimokkhaṁ uddisanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave saṅkhittena pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||2|| tena kho pana samayena Kosalesu janapadesu aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe savarabhayaṁ ahosi. bhikkhū nāsakkhiṁsu vitthārena pātimokkhaṁ uddisituṁ. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave sati antarāye saṅkhittena pātimokkhaṁ uddisitun ti. ||3|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū asati pi antarāye saṅkhittena pātimokkhaṁ uddisanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave asati antarāye saṅkhittena pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave sati antarāye saṅkhittena pātimokkhaṁ uddisituṁ. tatr’ ime antarāyā: rājantarāyo corantarāyo agyantarāyo udakantarāyo manussantarāyo amanussantarāyo vāḷantarāyo siriṁsapantarāyo jīvitantarāyo brahmacariyantarāyo.
II. 15. 4-10.] MAHĀVAGGA. 113
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] anujānāmi bhikkhave evarūpesu antarāyesu saṅkhittena pātimokkhaṁ uddisituṁ, asati antarāye vitthārenā 'ti. ||4|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe anajjhiṭṭhā dhammaṁ bhāsanti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave saṅghamajjhe anajjhiṭṭhena dhammo bhāsitabbo. yo bhāseyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave therena bhikkhunā sāmaṁ vā dhammaṁ bhāsituṁ paraṁ vā ajjhesitun ti. ||5|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe asammatā vinayaṁ pucchanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave saṅghamajjhe asammatena vinayo pucchitabbo. yo puccheyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave saṅghamajjhe sammatena vinayaṁ pucchituṁ. evañ ca pana bhikkhave sammannitabbo: attanā vā attānaṁ sammannitabbaṁ parena vā paro sammannitabbo. ||6|| kathañ ca attanā vā attānaṁ sammannitabbaṁ. vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ itthannāmaṁ vinayaṁ puccheyyan ti. evaṁ attanā vā attānaṁ sammannitabbaṁ. kathañ ca parena paro sammannitabbo. vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. yadi saṅghassa pattakallaṁ, itthannāmo itthannāmaṁ vinayaṁ puccheyyā 'ti. evaṁ parena paro sammannitabbo 'ti. ||7||
tena kho pana samayena pesalā bhikkhū saṅghamajjhe sammatā vinayaṁ pucchanti. chabbaggiyā bhikkhū labhanti āghātaṁ, labhanti appaccayaṁ, vadhena tajjenti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave saṅghamajjhe sammatena pi parisaṁ oloketvā puggalaṁ tulayitvā vinayaṁ pucchitun ti. ||8|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe asammatā vinayaṁ vissajjenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave saṅghamajjhe asammatena vinayo vissajjetabbo. yo vissajjeyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave saṅghamajjhe sammatena vinayaṁ vissajjetuṁ. evañ ca pana bhikkhave sammannitabbo: attanā vā attānaṁ sammannitabbaṁ parena vā paro sammannitabbo. ||9|| kathañ ca attanā vā attānaṁ sammannitabbaṁ.
114 MAHĀVAGGA. [II. 15. 10-16. 4.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho.
yadi saṅghassa pattakallaṁ, ahaṁ itthannāmena vinayaṁ puṭṭho vissajjeyyan ti. evaṁ attanā vā attānaṁ sammannitabbaṁ. kathañ ca parena paro sammannitabbo. vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. yadi saṅghassa pattakallaṁ, itthannāmo itthannāmena vinayaṁ puṭṭho vissajjeyyā 'ti. evaṁ parena paro sammannitabbo 'ti. ||10|| tena kho pana samayena pesalā bhikkhū saṅghamajjhe sammatā vinayaṁ vissajjenti. chabbaggiyā bhikkhū labhanti āghātaṁ, labhanti appaccayaṁ, vadhena tajjenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave saṅghamajjhe sammatena pi parisaṁ oloketvā puggalaṁ tulayitvā vinayaṁ vissajjetun ti. ||11||15||
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū anokāsakataṁ bhikkhuṁ āpattiyā codenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave anokāsakato bhikkhu āpattiyā codetabbo. yo codeyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave okāsaṁ kārāpetvā āpattiyā codetuṁ karotu āyasmā okāsaṁ ahaṁ taṁ vattukāmo 'ti. ||1|| tena kho pana samayena pesalā bhikkhū chabbaggiye bhikkhū okāsaṁ kārāpetvā āpattiyā codenti. chabbaggiyā bhikkhū labhanti āghātaṁ, labhanti appaccayaṁ, vadhena tajjenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave kate pi okāse puggalaṁ tulayitvā āpattiyā codetun ti. ||2|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pur’ amhākaṁ pesalā bhikkhū okāsaṁ kārāpentīti paṭigacc’ eva suddhānaṁ bhikkhūnaṁ anāpattikānaṁ avatthusmiṁ akāraṇe okāsaṁ kārāpenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave suddhānaṁ bhikkhūnaṁ anāpattikānaṁ avatthusmiṁ akāraṇe okāso kārāpetabbo. yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassa.
anujānāmi bhikkhave puggalaṁ tulayitvā okāsaṁ kārāpetun ti. ||3|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe adhammakammaṁ karonti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave saṅghamajjhe adhammakammaṁ kātabbaṁ. yo kareyya, āpatti dukkaṭassā 'ti.
karonti yeva adhammakammaṁ. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
II. 16. 4-17. 1.] MAHĀVAGGA. 115
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] anujānāmi bhikkhave adhammakamme kayiramāne paṭikkositun ti. ||4|| tena kho pana samayena pesalā bhikkhū chabbaggiyehi {bhikkhūhi} adhammakamme kayiramāne paṭikkosanti. chabbaggiyā bhikkhū labhanti āghātaṁ, labhanti appaccayaṁ, vadhena tajjenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave diṭṭhim pi āvikātun ti. tesaṁ yeva santike diṭṭhiṁ āvikaronti. chabbaggiyā bhikkhū labhanti āghātaṁ, labhanti appaccayaṁ, vadhena tajjenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave catuhi pañcahi paṭikkosituṁ, dvīhi tīhi diṭṭhiṁ āvikātuṁ, ekena adhiṭṭhātuṁ na me taṁ khamatīti.
||5|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe pātimokkhaṁ uddisamānā sañcicca na sāventi. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave pātimokkhuddesakena sañcicca na sāvetabbaṁ. yo na sāveyya, apatti dukkatassā 'ti. ||6|| tena kho pana samayena āyasmā Udāyi saṅghassa pātimokkhuddesako hoti kākassarako. atha kho āyasmato Udāyissa etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ pātimokkhuddesakena sāvetabban ti, ahañ c’ amhi kākassarako. kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave pātimokkhuddesakena vāyamituṁ kathaṁ sāveyyan ti, vāyamantassa anāpattīti. ||7|| tena kho pana samayena Devadatto sagahaṭṭhāya parisāya pātimokkhaṁ uddisati.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave sagahaṭṭhāya parisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||8|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghamajjhe anajjhiṭṭhā pātimokkham uddisanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave saṅghamajjhe anajjhiṭṭhena pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave therādhikaṁ pātimokkhan ti. ||9||16||
aññatitthiyabhāṇavāraṁ niṭṭhitaṁ.
atha kho bhagavā Rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena Codanāvatthu tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena Codanāvatthu tad avasari. tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse sambahulā bhikkhū viharanti,
116 MAHĀVAGGA. [II. 17. 1-6.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tattha thero bhikkhu bālo hoti avyatto, so na jānāti uposathaṁ vā uposathakammaṁ vā pātimokkhaṁ vā pātimokkhuddesaṁ vā. ||1|| atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ therādhikaṁ pātimokkhan ti, ayañ ca amhākaṁ thero bālo avyatto, na jānāti uposathaṁ vā . . . pātimokkhuddesaṁ vā. kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave yo tattha bhikkhu vyatto paṭibalo tassādheyyaṁ pātimokkhan ti. ||2|| tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe sambahulā bhikkhū viharanti bālā avyattā, te na jānanti uposathaṁ vā uposathakammaṁ vā pātimokkhaṁ vā pātimokkhuddesaṁ vā. te theraṁ ajjhesiṁsu uddisatu bhante thero pātimokkhan ti.
so evaṁ āha: na me āvuso vattatīti. dutiyatheraṁ ajjhesiṁsu uddisatu bhante thero pātimokkhan ti. so pi evaṁ āha: na me āvuso vattatīti. tatiyatheraṁ ajjhesiṁsu uddisatu bhante thero pātimokkhan ti. so pi evaṁ āha: na me āvuso vattatīti. eten’ eva upāyena yāva saṅghanavakaṁ ajjhesiṁsu uddisatu āyasmā pātimokkhan ti. so pi evaṁ āha: na me bhante vattatīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||3|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe sambahulā bhikkhū viharanti bālā avyattā, te na jānanti uposathaṁ vā . . . pātimokkhuddesaṁ vā. te theraṁ ajjhesanti uddisatu bhante thero pātimokkhan ti. so evaṁ vadeti: na me āvuso vattatīti. dutiyatheraṁ ajjhesanti uddisatu bhante thero pātimokkhan ti. so pi evaṁ vadeti: na me āvuso vattatīti. ||4|| tatiyatheraṁ ajjhesanti uddisatu bhante thero pātimokkhan ti. so pi evaṁ vadeti: na me āvuso vattatīti. eten’ eva upāyena yāva saṅghanavakaṁ ajjhesanti uddisatu āyasmā pātimokkhan ti. so pi evaṁ vadeti: na me bhante vattatīti. tehi bhikkhave bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṁ pāhetabbo gācchāvuso saṅkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṁ pariyāpuṇitvā āgacchā 'ti. ||5|| atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kena nu kho pāhetabbo 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave therena bhikkhunā navaṁ bhikkhuṁ āṇāpetun ti. therena āṇattā navā bhikkhū na gacchanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave therena āṇattena agilānena na gantabbaṁ.
II. 17. 6-19. 1.] MAHĀVAGGA. 117
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yo na gaccheyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||6||17||
atha kho bhagavā Codanāvatthusmiṁ yathābhirantaṁ viharitvā punad eva Rājagahaṁ paccāgacchi. tena kho pana samayena manussā bhikkhū piṇḍāya carante pucchanti: katimī bhante pakkhassā 'ti. bhikkhū evaṁ āhaṁsu: na kho mayaṁ āvuso jānāmā 'ti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: pakkhagaṇanamattam p’ ime samaṇā Sakyaputtiyā na jānanti, kiṁ pan’ ime aññaṁ kiñci kalyāṇaṁ jānissantīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave pakkhagaṇanaṁ uggahetun ti. ||1|| atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kena nu kho pakkhagaṇanā uggahetabbā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave sabbeh’ eva pakkhagaṇanaṁ uggahetun ti. ||2||
tena kho pana samayena manussā bhikkhū piṇḍāya carante pucchanti: kīvatikā bhante bhikkhū 'ti. bhikkhū evaṁ āhaṁsu: na kho mayaṁ āvuso jānāmā 'ti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: aññamaññam p’ ime samaṇā Sakyaputtiyā na jānanti, kiṁ pan’ ime aññaṁ kiñci kalyāṇaṁ jānissantīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave bhikkhū gaṇetun ti. ||3|| atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kadā nu kho bhikkhū gaṇetabbā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave tadah’ uposathe gaṇamaggena vā gaṇetuṁ salākaṁ vā gahetun ti. ||4||18||
tena kho pana samayena bhikkhū ajānantā ajj’ uposatho 'ti dūraṁ gāmaṁ piṇḍāya caranti. te uddissamāne pi pātimokkhe āgacchanti uddiṭṭhamatte pi āgacchanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave ārocetuṁ ajj’ uposatho 'ti. atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kena nu kho ārocetabbo 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave therena bhikkhunā kālavato ārocetun ti.
tena kho pana samayena aññataro thero kālavato na ssarati.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave bhattakāle pi ārocetun ti. bhattakāle pi na ssari. bhagavato etam atthaṁ arocesuṁ. anujānāmi {bhikkhave} yaṁ kālaṁ sarati, taṁ kālaṁ ārocetun ti. ||1||19||
118 MAHĀVAGGA. [II. 20. 1-5.
tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse uposathāgāraṁ uklāpaṁ hoti. āgantukā bhikkhū ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma bhikkhū uposathāgāraṁ na sammajjissantīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave uposathāgāraṁ sammajjitun ti. ||1||
atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kena nu kho uposathāgāraṁ sammajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave therena bhikkhunā navaṁ bhikkhuṁ āṇāpetun ti. therena āṇattā navā bhikkhū na sammajjanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave therena āṇattena agilānena na sammajjitabbaṁ. yo na sammajjeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||2|| tena kho pana samayena uposathāgāre āsanaṁ apaññattaṁ hoti. bhikkhū chamāyaṁ nisīdanti. gattāni pi cīvarāni pi paṁsukitāni honti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave uposathāgāre āsanaṁ paññāpetun ti. atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kena nu kho uposathāgāre āsanaṁ paññāpetabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave therena bhikkhunā navaṁ bhikkhuṁ āṇāpetun ti. therena āṇattā navā bhikkhū na paññāpenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave therena āṇattena agilānena na paññāpetabbaṁ. yo na paññāpeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||3|| tena kho pana samayena uposathāgāre padīpo na hoti. bhikkhū andhakāre kāyam pi cīvaram pi akkamanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave uposathāgāre padīpaṁ kātun ti.
atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kena nu kho uposathāgāre padīpo kātabbo 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave therena bhikkhunā navaṁ bhikkhuṁ āṇāpetun ti. therena āṇattā navā bhikkhū na padīpenti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave therena āṇattena agilānena na padīpetabbo. yo na padīpeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||4|| tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse āvāsikā bhikkhū n’ eva pāniyaṁ upaṭṭhāpenti na paribhojaniyaṁ upaṭṭhāpenti. āgantukā bhikkhū ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma āvāsikā bhikkhū n’ eva pāniyaṁ upaṭṭhāpessanti na paribhojaniyaṁ upaṭṭhāpessantīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave pāniyaṁ paribhojaniyaṁ upaṭṭhāpetun ti. ||5||
II. 20. 5-21. 3.] MAHĀVAGGA. 119
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kena nu kho pāniyaṁ paribhojaniyaṁ upaṭṭhāpetabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave therena bhikkhunā navaṁ bhikkhuṁ āṇāpetun ti. therena āṇattā navā bhikkhū na upaṭṭhāpenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave therena āṇattena agilānena na upaṭṭhāpetabbaṁ. yo na upaṭṭhāpeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||6||20||
tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bālā avyattā disaṅgamikā ācariyupajjhāye na āpucchiṁsu. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. idha pana bhikkhave sambahulā bhikkhū bālā avyattā disaṅgamikā ācariyupajjhāye na āpucchanti. tehi bhikkhave ācariyupajjhāyehi pucchitabbā: kahaṁ gamissatha, kena saddhiṁ gamissathā 'ti. te ce bhikkhave bālā avyattā aññe bāle avyatte apadiseyyuṁ, na bhikkhave ācariyupajjhāyehi anujānitabbā. anujāneyyuṁ ce, āpatti dukkaṭassa. te ce bhikkhave bālā avyattā ananuññātā ācariyupajjhāyehi gaccheyyuṁ, āpatti dukkaṭassa.
||1|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse sambahulā bhikkhū viharanti bālā avyattā. te na jānanti uposathaṁ vā uposathakammaṁ vā pātimokkhaṁ vā pātimokkhuddesaṁ vā. tattha añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. tehi bhikkhave bhikkhūhi so bhikkhu saṅgahetabbo anuggahetabbo upalāpetabbo upaṭṭhāpetabbo cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakena. no ce saṅgaṇheyyuṁ anugaṇheyyuṁ upalāpeyyuṁ upaṭṭhāpeyyuṁ cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakena, āpatti dukkaṭassa. ||2|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe sambahulā bhikkhū viharanti bālā avyattā. te na jānanti uposathaṁ vā . . . pātimokkhuddesaṁ vā. tehi bhikkhave bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṁ pāhetabbo gacchāvuso saṅkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṁ pariyāpuṇitvā āgacchā 'ti. evaṁ ce taṁ labhetha, icc etaṁ kusalaṁ. no ce labhetha, tehi bhikkhave bhikkhūhi sabbeh’ eva yattha jānanti uposathaṁ vā . . . pātimokkhuddesaṁ vā, so āvāso gantabbo.
120 MAHĀVAGGA. [II. 21. 3-22. 3.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] no ce gaccheyyuṁ, āpatti dukkaṭassa. ||3|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse sambahulā bhikkhū vassaṁ vasanti bālā avyattā. te na jānanti uposathaṁ vā . . . pātimokkhuddesaṁ vā. tehi bhikkhave bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṁ pāhetabbo gacchāvuso saṅkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṁ pariyāpuṇitvā āgacchā 'ti. evaṁ ce taṁ labhetha, icc etaṁ kusalaṁ. no ce labhetha, eko bhikkhu sattāhakālikaṁ pāhetabbo gacchāvuso saṅkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṁ pariyāpuṇitvā āgacchā 'ti. evaṁ ce taṁ labhetha, icc etaṁ kusalaṁ.
no ce labhetha, na bhikkhave tehi bhikkhūhi tasmiṁ āvāse vassaṁ vasitabbaṁ. vaseyyuṁ ce, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||4||21||
atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: sannipatatha bhikkhave, saṅgho uposathaṁ karissatīti. evaṁ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etad avoca: atthi bhante bhikkhu gilāno, so anāgato 'ti. anujānāmi bhikkhave gilānena bhikkhunā pārisuddhiṁ dātuṁ. evañ ca pana bhikkhave dātabbā: tena gilānena bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evam assa vacanīyo: pārisuddhiṁ dammi, pārisuddhiṁ me hara, pārisuddhiṁ me ārocehīti kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, dinnā hoti pārisuddhi, na kāyena viññāpeti, na vācāyā viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na dinnā hoti pārisuddhi. ||1|| evaṁ ce taṁ labhetha, icc etaṁ kusalaṁ. no ce labhetha, so bhikkhave gilāno bhikkhu mañcena vā pīṭhena vā saṅghamajjhe ānetvā uposatho kātabbo. sace bhikkhave gilānupaṭṭhākānaṁ bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: sace kho mayaṁ gilānaṁ ṭhānā cāvessāma, ābādho vā abhivaḍḍhissati kālaṅkiriyā vā bhavissatīti, na bhikkhave gilāno ṭhānā cāvetabbo, saṅghena tattha gantvā uposatho kātabbo, na tv eva vaggena saṅghena uposatho kātabbo. kareyya ce, āpatti dukkaṭassa. ||2|| pārisuddhihārako ce bhikkhave dinnāya pārisuddhiyā tatth’ eva pakkamati, aññassa dātabbā pārisuddhi. pārisuddhihārako ce bhikkhave dinnāya pārisuddhiyā tatth’ eva vibbhamati, kālaṁ karoti, sāmaṇero paṭijānāti,
II. 22. 3-23. 2.] MAHĀVAGGA. 121
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sikkhaṁ paccakkhātako paṭijānāti, antimavatthuṁ ajjhāpannako paṭijānāti, ummattako p., khittacitto p., vedanaṭṭo p., āpattiyā adassane ukkhittako p., āpattiyā appaṭikamme ukkhittako p., pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako p., paṇḍako p., theyyasaṁvāsako p., titthiyapakkantako p., tiracchānagato p., mātughātako p., pitughātako p., arahantaghātako p., bhikkhunīdūsako p., saṅghabhedako p., lohituppādako p., ubhatovyañjanako paṭijānāti, aññassa dātabbā pārisuddhi. ||3|| pārisuddhihārako ce bhikkhave dinnāya pārisuddhiyā antarā magge pakkamati, anāhaṭā hoti pārisuddhi. pārisuddhihārako ce bhikkhave dinnāya pārisuddhiyā antarā magge vibbhamati, kālaṁ karoti --pa-- ubhatovyañjanako paṭijānāti, anāhaṭā hoti pārisuddhi. pārisuddhihārako ce bhikkhave dinnāya pārisuddhiyā saṅghappatto pakkamati, āhaṭā hoti pārisuddhi.
pārisuddhihārako ce bhikkhave dinnāya pārisuddhiyā saṅghappatto vibbhamati, kālaṁ karoti --la-- ubhatovyañjanako paṭijānāti, āhaṭā hoti pārisuddhi. pārisuddhihārako ce bhikkhave dinnāya pārisuddhiyā saṅghappatto sutto na āroceti, pamatto na āroceti, samāpanno na āroceti, āhaṭā hoti pārisuddhi, pārisuddhihārakassa anāpatti. pārisuddhihārako ce bhikkhave dinnāya pārisuddhiyā saṅghappatto sañcicca na āroceti, āhaṭā hoti pārisuddhi, pārisuddhihārakassa āpatti dukkaṭassā 'ti. ||4||22||
atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: sannipatatha bhikkhave, saṅgho kammaṁ karissatīti. evaṁ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etad avoca: atthi bhante bhikkhu gilāno, so anāgato 'ti. anujānāmi bhikkhave gilānena bhikkhunā chandaṁ dātuṁ. evañ ca pana bhikkhave dātabbo: tena gilānena bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evam assa vacanīyo: chandaṁ dammi, chandaṁ me hara, chandaṁ me ārocehīti kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, dinno hoti chando, na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na dinno hoti chando. ||1|| evaṁ ce taṁ labhetha, icc etaṁ kusalaṁ. no ce labhetha, so bhikkhave gilāno bhikkhu mañcena vā pīṭhena vā saṅghamajjhe ānetvā kammaṁ kātabbaṁ.
122 MAHĀVAGGA. [II. 23. 3-24. 3.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace bhikkhave gilānupaṭṭhākānaṁ bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: sace kho mayaṁ gilānaṁ ṭhānā cāvessāma, ābādho vā abhivaḍḍhissati kālaṅkiriyā vā bhavissatīti, na bhikkhave gilāno ṭhānā cāvetabbo, saṅghena tattha gantvā kammaṁ kātabbaṁ, na tv eva vaggena saṅghena kammaṁ kātabbaṁ. kareyya ce, āpatti dukkaṭassa. ||2|| chandahārako ce bhikkhave dinne chande tatth’ eva pakkamati, aññassa dātabbo chando. chandahārako ce bhikkhave dinne chande tatth’ eva vibbhamati, kālaṁ karoti . . . ubhatovyañjanako paṭijānāti, aññassa dātabbo chando.
chandahārako ce bhikkhave dinne chande antarā magge pakkamati, anāhaṭo hoti chando. chandahārako ce . . . (comp. II.22.4) . . . chandahārakassa āpatti dukkaṭassa.
anujānāmi bhikkhave tadah’ uposathe pārisuddhiṁ dentena chandam pi dātuṁ santi saṅghassa karaṇīyan ti. ||3||23||
tena kho pana samayena aññataraṁ bhikkhuṁ tadah’ uposathe ñātakā gaṇhiṁsu. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
idha pana bhikkhave bhikkhuṁ tadah’ uposathe ñātakā gaṇhanti. te ñātakā bhikkhūhi evam assu vacanīyā: iṅgha tumhe āyasmanto imaṁ bhikkhuṁ muhuttaṁ muñcatha yāvāyaṁ bhikkhu uposathaṁ karotīti. ||1|| evaṁ ce taṁ labhetha, icc etaṁ kusalaṁ, no ce labhetha, te ñātakā bhikkhūhi evam assu vacanīyā: iṅgha tumhe āyasmanto muhuttaṁ ekamantaṁ hotha yāvāyaṁ bhikkhu pārisuddhiṁ detīti. evaṁ ce taṁ labhetha, icc etaṁ kusalaṁ. no ce labhetha, te ñātakā bhikkhūhi evam assu vacanīyā: iṅgha tumhe āyasmanto imaṁ bhikkhuṁ muhuttaṁ nissīmaṁ netha yāva saṅgho uposathaṁ karotīti. evaṁ ce taṁ labhetha, icc etaṁ kusalaṁ, no ce labhetha, na tv eva vaggena saṅghena uposatho kātabbo. kareyya ce, āpatti dukkaṭassa. ||2||
idha pana bhikkhave bhikkhuṁ tadah’ uposathe rājāno gaṇhanti --la-- corā gaṇhanti, dhuttā gaṇhanti, bhikkhū paccatthikā gaṇhanti. te bhikkhū paccatthikā bhikkhūhi evam assu {vacanīyā:} iṅgha . . . (comp. 1.2.) . . . na tv eva vaggena saṅghena uposatho kātabbo. kareyya ce, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||3||24||
II. 25. 1-4.] MAHĀVAGGA. 123
atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: sannipatatha bhikkhave, atthi saṅghassa karaṇīyan ti. evaṁ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etad avoca: atthi bhante Gaggo nāma bhikkhu ummattako, so anāgato 'ti. dve 'me bhikkhave ummattakā: atthi bhikkhu ummattako sarati pi uposathaṁ na pi sarati, sarati pi saṅghakammaṁ na pi sarati, atthi n’ eva sarati, āgacchati pi uposathaṁ na pi āgacchati, āgacchati pi saṅghakammaṁ na pi āgacchati, atthi n’ eva āgacchati. ||1|| tatra bhikkhave yv’ āyaṁ ummattako sarati pi uposathaṁ na pi sarati, sarati pi saṅghakammaṁ na pi sarati, āgacchati pi uposathaṁ na pi āgacchati, āgacchati pi saṅghakammaṁ na pi āgacchati, anujānāmi bhikkhave evarūpassa ummattakassa ummattakasammutiṁ dātuṁ. ||2|| evañ ca pana bhikkhave dātabbā: vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. Gaggo bhikkhu ummattako sarati pi uposathaṁ na pi sarati, sarati pi saṅghakammaṁ na pi sarati, āgacchati pi uposathaṁ na pi āgacchati, āgacchati pi saṅghakammaṁ na pi āgacchati. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho Gaggassa bhikkhuno ummattakassa ummattakasammutiṁ dadeyya sareyya vā Gaggo bhikkhu uposathaṁ na vā sareyya, sareyya vā saṅghakammaṁ na vā sareyya, āgaccheyya vā uposathaṁ na vā āgaccheyya, āgaccheyya vā saṅghakammaṁ na vā āgaccheyya, saṅgho saha vā Gaggena vinā vā Gaggena uposatham kareyya saṅghakammaṁ kareyya. esā ñatti. ||3||
suṇātu me bhante saṅgho. Gaggo bhikkhu ummattako sarati pi uposathaṁ . . . na pi āgacchati. saṅgho Gaggassa bhikkhuno ummattakassa ummattakasammutiṁ deti sareyya vā Gaggo . . . na vā āgaccheyya, saṅgho saha vā Gaggena vinā vā Gaggena uposathaṁ karissati saṅghakammaṁ karissati. yassāyasmato khamati Gaggassa bhikkhuno ummattakassa ummattakasammutiyā dānaṁ sareyya vā . . . saṅghakammaṁ karissati, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati, so bhāseyya. dinnā saṅghena Gaggassa bhikkhuno ummattakassa ummattakasammuti sareyya vā . . . saṅghakammaṁ karissati. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti. ||4||25||
124 MAHĀVAGGA. [II. 26. 1-6.
tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe cattāro bhikkhū viharanti. atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ uposatho kātabbo 'ti, mayañ c’ amhā cattāro janā. kathaṁ nu kho amhehi uposatho kātabbo 'ti. bhagavato etam atthaṁ arocesuṁ. anujānāmi bhikkhave catunnaṁ pātimokkhaṁ uddisitun ti. ||1|| tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe tayo bhikkhū viharanti. atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhagavatā anuññātaṁ catunnaṁ pātimokkhaṁ uddisituṁ, mayañ c’ amhā tayo janā. kathaṁ nu kho amhehi uposatho kātabbo 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave tiṇṇaṁ pārisuddhiuposathaṁ kātuṁ. ||2|| evañ ca pana bhikkhave kātabbo: vyattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā: suṇantu me āyasmanto. ajj’ uposatho pannaraso.
yad’ āyasmantānaṁ pattakallaṁ, mayaṁ aññamaññaṁ pārisuddhiuposathaṁ kareyyāmā 'ti. therena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā te bhikkhū evam assu vacanīyā: parisuddho ahaṁ āvuso, parisuddho 'ti maṁ dhāretha, parisuddho ahaṁ āvuso, parisuddho 'ti maṁ dhāretha, parisuddho ahaṁ āvuso, parisuddho 'ti maṁ dhārethā 'ti. ||3|| navakena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā te bhikkhū evam assu vacanīyā: parisuddho ahaṁ bhante, parisuddho 'ti maṁ dhāretha, parisuddho ahaṁ bhante, parisuddho 'ti maṁ dhāretha, parisuddho ahaṁ bhante, parisuddho 'ti maṁ dhārethā 'ti. ||4|| tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe dve bhikkhū viharanti. atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhagavatā anuññātaṁ catunnaṁ pātimokkhaṁ uddisituṁ, tiṇṇannaṁ pārisuddhiuposathaṁ kātuṁ, mayañ c’ amhā dve janā. kathaṁ nu kho amhehi uposatho kātabbo 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave dvinnaṁ pārisuddhiuposathaṁ kātuṁ. ||5|| evañ ca pana bhikkhave kātabbo: therena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā navo bhikkhu evam assa vacanīyo: parisuddho ahaṁ āvuso, parisuddho 'ti maṁ dhārehi, parisuddho ahaṁ āvuso, parisuddho 'ti maṁ dhārehi,
II. 26. 6-27. 1.] MAHĀVAGGA. 125
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] parisuddho ahaṁ āvuso, parisuddho 'ti maṁ dhārehīti. ||6|| navakena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā thero bhikkhu evam assa vacanīyo: parisuddho ahaṁ bhante, parisuddho 'ti maṁ dhāretha, parisuddho ahaṁ bhante, parisuddho 'ti maṁ dhāretha, parisuddho ahaṁ bhante, parisuddho 'ti maṁ dhārethā 'ti. ||7|| tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe eko bhikkhu viharati.
atha kho tassa bhikkhuno etad ahosi: bhagavatā anuññātaṁ catunnaṁ pātimokkhaṁ uddisituṁ, tiṇṇannaṁ pārisuddhiuposathaṁ kātuṁ, dvinnaṁ pārisuddhiuposathaṁ kātuṁ, ahañ c’ amhi ekako. kathaṁ nu kho mayā uposatho kātabbo 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||8|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe eko bhikkhu viharati. tena bhikkhave bhikkhunā yattha bhikkhū paṭikkamanti upaṭṭhānasālāya vā maṇḍape vā rukkhamūle vā, so deso sammajjitvā pāniyaṁ paribhojaniyaṁ upaṭṭhāpetvā āsanaṁ paññāpetvā padīpaṁ katvā nisīditabbaṁ. sace aññe bhikkhū āgacchanti, tehi saddhiṁ uposatho kātabbo, no ce āgacchanti, ajja me uposatho 'ti adhiṭṭhātabbaṁ. no ce adhiṭṭhaheyya, āpatti dukkaṭassa. ||9|| tatra bhikkhave yattha cattāro bhikkhū viharanti, na ekassa pārisuddhiṁ āharitvā tīhi pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. uddiseyyuṁ ce, āpatti dukkaṭassa. tatra bhikkhave yattha tayo bhikkhū viharanti, na ekassa pārisuddhiṁ āharitvā dvīhi pārisuddhiuposatho kātabbo. kareyyuṁ ce, āpatti dukkaṭassa. tatra bhikkhave yattha dve bhikkhū viharanti, na ekassa pārisuddhiṁ āharitvā ekena adhiṭṭhātabbaṁ. adhiṭṭhaheyya ce, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||10||26||
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tadah’ uposathe āpattiṁ āpanno hoti. atha kho tassa bhikkhuno etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ na sāpattikena uposatho kātabbo 'ti, ahañ c’ amhi āpattiṁ āpanno. kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
idha pana bhikkhave bhikkhu tadah’ uposathe āpattiṁ āpanno hoti. tena bhikkhave bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evam assa vacanīyo:
126 MAHĀVAGGA. [II. 27. 1-6.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ahaṁ āvuso itthannāmaṁ āpattiṁ āpanno, taṁ paṭidesemīti. tena vattabbo: passasīti. āma passāmīti. āyatiṁ saṁvareyyāsīti. ||1|| idha pana bhikkhave bhikkhu tadah’ uposathe āpattiyā vematiko hoti. tena bhikkhave bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ . . . evam assa vacanīyo: ahaṁ āvuso itthannāmāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā taṁ āpattiṁ paṭikarissāmīti vatvā uposatho kātabbo pātimokkhaṁ sotabbaṁ, na tv eva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo 'ti. ||2|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sabhāgaṁ āpattiṁ desenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave sabhāgā āpatti desetabbā. yo deseyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sabhāgaṁ āpattiṁ paṭigaṇhanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave sabhāgā āpatti paṭiggahetabbā.
yo paṭigaṇheyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||3|| tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pātimokkhe uddissamāne āpattiṁ sarati. atha kho tassa bhikkhuno etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ na sāpattikena uposatho kātabbo 'ti, ahañ c’ amhi āpattiṁ āpanno. kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. idha pana bhikkhave bhikkhu pātimokkhe uddissamāne āpattiṁ sarati. tena bhikkhave bhikkhunā sāmantā bhikkhu evam assa vacanīyo: ahaṁ āvuso itthannāmaṁ āpattiṁ āpanno, ito vuṭṭhahitvā taṁ āpattiṁ paṭikarissāmīti vatvā uposatho kātabbo pātimokkhaṁ sotabbaṁ, na tv eva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo. ||4|| idha pana bhikkhave bhikkhu pātimokkhe uddissamāne āpattiyā vematiko hoti. tena bhikkhave bhikkhunā sāmantā bhikkhu evam assa vacanīyo: ahaṁ āvuso itthannāmāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā taṁ āpattiṁ paṭikarissāmīti vatvā uposatho kātabbo pātimokkhaṁ sotabbaṁ, na tv eva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo 'ti. ||5|| tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe sabbo saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno hoti.
atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ na sabhāgā āpatti desetabbā, na sabhāgā āpatti paṭiggahetabbā 'ti,
II. 27. 6-11.] MAHĀVAGGA. 127
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayañ ca sabbo saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno.
kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe sabbo saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno hoti. tehi bhikkhave bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṁ pāhetabbo gacchāvuso taṁ āpattiṁ paṭikaritvā āgaccha, mayaṁ te santike āpattiṁ paṭikarissāmā 'ti. ||6||
evañ ce taṁ labhetha, icc etaṁ kusalaṁ, no ce labhetha, vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. ayaṁ sabbo saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno. yadā aññaṁ bhikkhuṁ suddhaṁ anāpattikaṁ passissati, tadā tassa santike taṁ āpattiṁ paṭikarissatīti vatvā uposatho kātabbo pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ, na tv eva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo. ||7|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe sabbo saṅgho sabhāgāya āpattiyā vematiko hoti. vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. ayaṁ sabbo saṅgho sabhāgāya āpattiyā vematiko.
yadā nibbematiko bhavissati, tadā taṁ āpattiṁ paṭikarissatīti vatvā uposatho kātabbo pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ, na tv eva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo. ||8|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse vassupagato saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno hoti. tehi bhikkhave bhikkhūhi eko bhikkhu . . . (= 6.7) . . . no ce labhetha, eko bhikkhu sattāhakālikaṁ pāhetabbo gacchāvuso taṁ āpattiṁ paṭikaritvā āgaccha, mayaṁ te santike taṁ āpattiṁ paṭikarissāmā 'ti. ||9|| tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse sabbo saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno hoti, so na jānāti tassā āpattiyā nāmaṁ gottaṁ. tatth’ añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo, tam enaṁ aññataro bhikkhu yena so bhikkhu ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etad avoca: yo nu kho āvuso evañ c’ evañ ca karoti, kiṁ nāma so āpattiṁ āpajjatīti. ||10|| so evaṁ āha: yo kho āvuso evañ c’ evañ ca karoti, imaṁ nāma so āpattiṁ āpajjati. imaṁ nāma tvaṁ āvuso āpattiṁ āpanno paṭikarohi taṁ āpattin ti. so evaṁ āha: na kho ahaṁ āvuso eko 'va imaṁ āpattiṁ āpanno, ayaṁ sabbo saṅgho imaṁ āpattiṁ āpanno 'ti.
128 MAHĀVAGGA. [II. 27 11-28. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so evaṁ āha: kin te āvuso karissati paro āpanno vā anāpanno vā. iṅgha tvaṁ āvuso sakāya āpattiyā vuṭṭhahā 'ti. ||11|| atha kho so bhikkhu tassa bhikkhuno vacanena taṁ āpattiṁ paṭikaritvā yena te bhikkhū ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etad avoca: yo kira āvuso evañ c’ evañ ca karoti, imaṁ nāma so āpattiṁ āpajjati. imaṁ nāma tumhe āvuso āpattiṁ āpannā paṭikarotha taṁ āpattin ti. atha kho te bhikkhū na icchiṁsu tassa bhikkhuno vacanena taṁ āpattiṁ paṭikātuṁ. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||12|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse sabbo saṅgho sabhāgaṁ āpattiṁ āpanno hoti, so na jānāti tassā āpattiyā nāmaṁ gottaṁ. tatth’ añño bhikkhu āgacchati bahussuto . . . sikkhākāmo, tam enaṁ aññataro bhikkhu yena so bhikkhu ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ evaṁ vadeti: yo nu kho āvuso evañ c’ evañ ca karoti kiṁ nāma so āpattiṁ āpajjatīti. ||13|| so evaṁ vadeti: yo kho āvuso evañ c’ evañ ca karoti, imaṁ nāma so āpattiṁ āpajjati. imaṁ nāma tvaṁ āvuso āpattiṁ āpanno paṭikarohi taṁ āpattin ti. so evaṁ vadeti: na kho ahaṁ āvuso eko 'va imaṁ āpattiṁ āpanno, ayaṁ sabbo saṅgho imaṁ āpattiṁ āpanno 'ti. so evaṁ vadeti: kin te āvuso karissati paro āpanno vā anāpanno vā. iṅgha tvaṁ āvuso sakāya āpattiyā vuṭṭhahā 'ti. ||14||
so ce bhikkhave bhikkhu tassa bhikkhuno vacanena taṁ āpattiṁ paṭikaritvā yena te bhikkhū ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū evaṁ vadeti: yo kira āvuso evañ c’ evañ ca karoti, imaṁ nāma so āpattiṁ āpajjati, imaṁ nāma tumhe āvuso āpattiṁ āpannā paṭikarotha taṁ āpattin ti, te ce bhikkhave bhikkhū tassa bhikkhuno vacanena taṁ āpattiṁ paṭikareyyuṁ, icc etaṁ kusalaṁ, no ce paṭikareyyuṁ, na te bhikkhave bhikkhū tena bhikkhunā akāmā vacanīyā 'ti. ||15||27||
Codanāvatthubhāṇavāraṁ niṭṭhitaṁ.
tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatiṁsu cattāro vā atirekā vā, te na jāniṁsu atth’ aññe āvāsikā bhikkhū anāgatā 'ti.
II. 28. 1-5.] MAHĀVAGGA. 129
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ akaṁsu pātimokkhaṁ uddisiṁsu. tehi uddissamāne pātimokkhe ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchiṁsu bahutarā. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||1|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā, te na jānanti atth’ aññe āvāsikā bhikkhū anāgatā 'ti. te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. tehi uddissamāne pātimokkhe ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. tehi bhikkhave bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ, uddesakānaṁ anāpatti. ||2|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe . . . (= 2) . . . tehi uddissamāne {pātimokkhe} ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. uddiṭṭhaṁ suddiṭṭhaṁ, avasesaṁ sotabbaṁ, uddesakānaṁ anāpatti. idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe . . . (= 2) . . . tehi uddissamāne pātimokkhe ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. uddiṭṭhaṁ suddiṭṭhaṁ, avasesaṁ sotabbaṁ, uddesakānaṁ anāpatti. ||3|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe . . . tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. tehi bhikkhave bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ, uddesakānaṁ anāpatti. idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe . . . tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. uddiṭṭhaṁ suddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā, uddesakānaṁ anāpatti. idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe . . . tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe ath’ aññe āvāsikā bhikkhū {āgacchanti} thokatarā. uddiṭṭhaṁ suddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā, uddesakānaṁ anāpatti. ||4|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe . . . tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe avuṭṭhitāya parisāya ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. tehi bhikkhave bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ, uddesakānaṁ anāpatti. idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe . . . tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe avuṭṭhitāya parisāya ath’ aññe āvāsikā bhikkhū {āgacchanti} samasamā.
130 MAHĀVAGGA. [II. 28. 5-29. 3.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] uddiṭṭhaṁ suddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā, uddesakānaṁ anāpatti. idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe . . . tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe avuṭṭhitāya parisāya ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. uddiṭṭhaṁ suddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā, uddesakānaṁ anāpatti.
||5|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe . . . tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. tehi bhikkhave . . . (= 5) . . ., . . . ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya . . . samasamā . . ., . . . ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya . . . thokatarā . . . ||6|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe . . . tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe sabbāya vuṭṭhitāya parisāya ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā . . . samasamā . . . thokatarā . . . (= 6) . . . ||7||
anāpattipannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. ||28||
idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā, te jānanti atth’ aññe āvāsikā bhikkhū anāgatā 'ti. te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. tehi uddissamāne pātimokkhe ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. tehi bhikkhave {bhikkhūhi} puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ, uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. ||1|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe . . . (= 1) . . . tehi uddissamāne pātimokkhe ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. uddiṭṭhaṁ suddiṭṭhaṁ, avasesaṁ sotabbaṁ, uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe . . . (= 1) . . . tehi uddissamāne pātimokkhe ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. uddiṭṭhaṁ suddiṭṭhaṁ, avasesaṁ sotabbaṁ, uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. ||2|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe . . . tehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe --gha-- avuṭṭhitāya parisāya --la-- ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya --la-- sabbāya vuṭṭhitāya parisāya ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā --la-- samasamā --la-- thokatarā.
II. 29. 3-32. 1.] MAHĀVAGGA. 131
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] uddiṭṭhaṁ suddiṭṭhaṁ, tesaṁ santike pārisuddhi ārocetabbā, uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. ||3||
vaggāvaggasaññinopannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. ||29||
idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā, te jānanti atth’ aññe āvāsikā bhikkhū anāgatā 'ti. te kappati nu kho amhākaṁ uposatho kātuṁ na nu kho kappatīti vematikā uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti.
tehi uddissamāne pātimokkhe ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. tehi bhikkhave bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ, uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa.
||1|| idha pana . . . (comp. II.29.2.3) . . . uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. ||2||
vematikāpannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. ||30||
idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā, te jānanti atth’ aññe āvāsikā bhikkhū anāgatā 'ti. te kappat’ eva amhākaṁ uposatho kātuṁ, n’ amhākaṁ na kappatīti kukkuccapakatā uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. tehi uddissamāne pātimokkhe ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. tehi bhikkhave bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ, uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. ||1|| idha pana . . . (comp. II. 29.2.3) . . . uddesakānaṁ āpatti dukkaṭassa. ||2||
kukkuccapakatāpannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. ||31||
idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā, te jānanti atth’ aññe āvāsikā bhikkhū anāgatā 'ti. te nassante te vinassante te ko tehi attho 'ti bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti pātimokkhaṁ uddisanti. tehi uddissamāne pātimokkhe ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. tehi bhikkhave bhikkhūhi puna pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ, uddesakānaṁ āpatti thullaccayassa. ||1||
132 MAHĀVAGGA. [II. 32. 1-34. 4.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idha pana . . . (comp. II.29.2,3; instead of āpatti dukkaṭassa read āpatti thullaccayassa) . . . āpatti thullaccayassa. ||2||
bhedapurekkhārāpannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. ||32||
pañcasattatikaṁ niṭṭhitaṁ.
idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadah’ uposathe sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti cattāro vā atirekā vā, te jānanti aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṁ okkamantīti. te jānanti aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṁ okkantā 'ti. te passanti aññe āvāsike bhikkhū antosīmaṁ okkamante. te passanti aññe āvāsike bhikkhū antosīmaṁ okkante. te suṇanti aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṁ okkamantīti. te suṇanti aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṁ okkantā 'ti. āvāsikena āvāsikā ekasatapañcasattati tikanayato, āvāsikena āgantukā, āgantukena āvāsikā, āgantukena āgantukā, peyyālamukhena satta tikasatāni honti. ||1||33||
idha pana bhikkhave āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ cātuddaso hoti, āgantukānaṁ pannaraso. sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ anuvattitabbaṁ. sace samasamā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ anuvattitabbaṁ. sace āgantukā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṁ anuvattitabbaṁ.
||1|| idha pana bhikkhave āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ pannaraso hoti, āgantukānaṁ cātuddaso. sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ anuvattitabbaṁ. sace samasamā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ anuvattitabbaṁ.
sace āgantukā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṁ anuvattitabbaṁ. ||2|| idha pana bhikkhave āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ pāṭipado hoti, āgantukānaṁ pannaraso. sace āvāsikā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṁ nākāmā dātabbā sāmaggī, āgantukehi nissīmaṁ gantvā uposatho kātabbo. sace samasamā honti, āvāsikehi āgantukānaṁ nākāmā dātabbā sāmaggī, āgantukehi nissīmaṁ gantvā uposatho kātabbo. sace āgantukā bahutarā honti, āvāsikehi āgantukānaṁ sāmaggī vā dātabbā nissīmaṁ vā gantabbaṁ. ||3|| idha pana bhikkhave āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ pannaraso hoti, āgantukānaṁ pāṭipado.
II. 34. 4-9.] MAHĀVAGGA. 133
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ sāmaggī vā dātabbā nissīmaṁ vā gantabbaṁ. sace samasamā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ sāmaggī vā dātabbā nissīmaṁ vā gantabbaṁ. sace āgantukā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṁ nākāmā dātabbā sāmaggī, āvāsikehi nissīmaṁ gantvā uposatho kātabbo. ||4||
idha pana bhikkhave āgantukā bhikkhū passanti āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ āvāsikākāraṁ āvāsikaliṅgaṁ āvāsikanimittaṁ āvāsikuddesaṁ supaññattaṁ mañcapīṭhaṁ bhisibimbohanaṁ pāniyaṁ paribhojaniyaṁ sūpatiṭṭhitaṁ pariveṇaṁ susammaṭṭhaṁ, passitvā vematikā honti atthi nu kho āvāsikā bhikkhū n’ atthi nu kho 'ti. ||5|| te vematikā na vicinanti, avicinitvā uposathaṁ karonti, āpatti dukkaṭassa. te vematikā vicinanti, vicinitvā na passanti, apassitvā uposathaṁ karonti, anāpatti. te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā ekato uposathaṁ karonti, anāpatti. te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā pāṭekkaṁ uposathaṁ karonti, āpatti dukkaṭassa. te vematikā vicinanti, vicinitvā passanti, passitvā nassante te vinassante te ko tehi attho 'ti bhedapurekkhārā uposathaṁ karonti, āpatti thullaccayassa. ||6|| idha pana bhikkhave āgantukā bhikkhū suṇanti āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ āvāsikākāraṁ āvāsikaliṅgaṁ āvāsikanimittaṁ āvāsikuddesaṁ caṅkamantānaṁ padasaddaṁ sajjhāyasaddaṁ ukkāsitasaddaṁ khipitasaddaṁ, sutvā vematikā honti atthi nu kho āvāsikā bhikkhū n’ atthi nu kho 'ti. te . . . (= 6) . . . āpatti thullaccayassa. ||7|| idha pana bhikkhave āvāsikā bhikkhū passanti āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ āgantukākāraṁ āgantukaliṅgaṁ āgantukanimittaṁ āgantukuddesaṁ aññātakaṁ pattaṁ aññātakaṁ cīvaraṁ aññātakaṁ nisīdanaṁ pādānaṁ dhotaṁ udakanissekaṁ, passitvā vematikā honti atthi nu kho āgantukā bhikkhū n’ atthi nu kho 'ti. te . . . (= 6) . . . āppati thullaccayassa. ||8|| idha pana bhikkhave āvāsikā bhikkhū suṇanti āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ āgantukākāraṁ āgantukaliṅgaṁ āgantukanimittaṁ āgantukuddesaṁ āgacchantānaṁ padasaddaṁ upāhanapappoṭhanasaddaṁ ukkāsitasaddaṁ khipitasaddaṁ, sutvā vematikā honti atthi nu kho āgantukā bhikkhū n’ atthi nu kho 'ti. te . . . (= 6) . . . āpatti thullaccayassa. ||9||
134 MAHĀVAGGA. [II. 34. 9-35. 3.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idha pana bhikkhave āgantukā bhikkhū passanti āvāsike bhikkhū nānāsaṁvāsake. te samānasaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhanti, samānasaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhitvā na pucchanti, apucchitvā ekato uposathaṁ karonti, anāpatti. te pucchanti, pucchitvā nābhivitaranti, anabhivitaritvā ekato uposathaṁ karonti, āpatti dukkaṭassa. te pucchanti, pucchitvā nābhivitaranti, anabhivitaritvā pāṭekkaṁ uposathaṁ karonti, anāpatti. ||10|| idha pana bhikkhave āgantukā bhikkhū passanti āvāsike bhikkhū samānasaṁvāsake. te nānāsaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhanti, nānāsaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhitvā na pucchanti, apucchitvā ekato uposathaṁ karonti, āpatti dukkaṭassa. te pucchanti, pucchitvā abhivitaranti, abhivitaritvā pāṭekkaṁ uposathaṁ karonti, āpatti dukkaṭassa. te pucchanti, pucchitvā abhivitaranti, abhivitaritvā ekato uposathaṁ karonti, anāpatti. ||11|| idha pana bhikkhave āvāsikā bhikkhū passanti āgantuke bhikkhū nānāsaṁvāsake. te {samānasaṁvāsakadiṭṭhiṁ} paṭilabhanti . . . (= 10) . . . anāpatti. ||12|| idha pana bhikkhave āvāsikā bhikkhū passanti āgantuke bhikkhū samānasaṁvāsake. te nānāsaṁvāsakadiṭṭhiṁ paṭilabhanti . . . (= 11) . . . anāpatti.
||13||34||
no bhikkhave tadah’ uposathe sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā.
na bhikkhave tadah’ uposathe sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā.
na bhikkhave tadah’ uposathe sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā. ||1|| na bhikkhave tadah’ uposathe sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā. na bhikkhave tadah’ uposathe sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā. na bhikkhave tadah’ uposathe sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā. ||2|| na bhikkhave tadah’ uposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā. na bhikkhave tadah’ uposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā.
II. 35. 3-36. 3.] MAHĀVAGGA. 135
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na bhikkhave tadah’ uposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā. ||3|| na bhikkhave tadah’ uposathe sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatth’ assu bhikkhū nānāsaṁvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā. na {bhikkhave} tadah’ uposathe sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatth’ assu bhikkhū nānāsaṁvāsakā aññatra saṅghena annatra antarāyā. na bhikkhave tadah’ uposathe sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā . . . (comp. 1,2,3) . . . na bhikkhave tadah’ uposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatth’ assu bhikkhū nānāsaṁvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā. ||4|| gantabbo bhikkhave tadah’ uposathe sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso yatth’ assu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajj’ eva gantun ti. gantabbo bhikkhave tadah’ uposathe sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso yatth’ assu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajj’ eva gantun ti . . . gantabbo bhikkhave tadah’ uposathe sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā yatth’ assu bhikkhū samānasaṁvāsakā, yaṁ jaññā sakkomi ajj’ eva gantun ti. ||5||35||
na bhikkhave bhikkhuniyā nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa.
--la-- na bhikkhave sikkhamānāya, na sāmaṇerassa, na sāmaṇeriyā, na sikkhaṁ paccakkhātakassa, na antimavatthuṁ ajjhāpannakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ.
yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. ||1|| na āpattiyā adassane ukkhittakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ.
yo uddiseyya, yathādhammo kāretabbo. na āpattiyā appaṭikamme ukkhittakassa nisinnaparisāya, na pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. yo uddiseyya, yathādhammo kāretabbo. ||2||
na paṇḍakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ.
yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassa. na theyyasaṁvāsakassa
136 MAHĀVAGGA. [II. 36. 3-4.
--la-- na titthiyapakkantakassa, na tiracchānagatassa, na mātughātakassa, na pitughātakassa, na arahantaghātakassa, na bhikkhunīdūsakassa, na saṅghabhedakassa, na lohituppādakassa, na ubhatovyañjanakassa nisinnaparisāya pātimokkhaṁ uddisitabbaṁ. yo uddiseyya, āpatti {dukkaṭassa.} ||3|| na bhikkhave pārivāsikassa pārisuddhidānena uposatho kātabbo aññatra avuṭṭhitāya parisāya. na ca bhikkhave anuposathe uposatho kātabbo aññatra saṅghasāmaggiyā 'ti. ||4||36||
uposathakkhandhake tatiyaṁ bhāṇavāraṁ.
imasmiṁ khandhake vatthu chāsīti. tassa uddānaṁ:
titthiyā Bimbisāro ca, sannipatanti tuṇhikā,
dhammaṁ, raho, pātimokkhaṁ, devasikaṁ, tadā sakiṁ, |
yathāparisāya, samaggaṁ, sāmaggī, Maddakucchi ca,
sīmā, mahatī, nadiyā, anu, dve, khuddakāni ca, |
navā, Rājagahe c’ eva, sīmā avippavāsanā,
sammanne paṭhamaṁ sīmaṁ pacchā sīmaṁ samūhane, |
asammatā gāmasīmā, nadiyā samudde sare
udakukkhepo, bhindanti, tath’ ev’ ajjhottharanti ca, |
kati, kammāni, uddeso, savarā, asati pi ca,
5 dhammaṁ, vinayaṁ, tajjenti, puna vinaya-tajjanā, |
codanā, kate okāse, adhamma-paṭikkosanā,
catupañcaparā, āvi, sañcicca, ce pi vāyame, |
sagahaṭṭhā, anajjhiṭṭhā, Codanamhi, na jānati,
sambahulā na jānanti, sajjukaṁ, na ca gacchare, |
katimī, kīvatikā, dūre ārocetuñ ca, na ssari,
uklāpaṁ, āsanaṁ, padīpo, disā, añño bahussuto, |
sajjukaṁ, vassuposatho, suddhikammañ ca, ñātakā,
Gaggo, catu-tayo, dve-'ko, āpatti, sabhāgā, sari, |
sabbo saṅgho, vematiko, na jānanti, bahussuto,
10 bahū, samasamā, thokā, parisāya avuṭṭhitāya ca, |
ekaccā vuṭṭhitā, sabbā, jānanti ca, vematikā,
kappat’ evā 'ti kukkuccā, jānaṁ, passaṁ, suṇanti ca, |
āvāsikena āgantu, cātupannaraso puna,
pāṭipado pannaraso, liṅgasaṁvāsakā ubho, |
pārivāsānuposatho, aññatra saṅghasāmaggiyā.
ete vibhattā uddānā vatthuvibhūtakāraṇā ti. |
137
MAHĀVAGGA.
III.
Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhūnaṁ vassāvāso apaññatto hoti. te 'dha bhikkhū hemantam pi gimham pi vassam pi cārikaṁ caranti.
||1|| manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā hemantam pi gimham pi vassam pi cārikaṁ carissanti haritāni tiṇāni sammaddantā ekindriyaṁ jīvaṁ viheṭhentā bahū khuddake pāṇe saṅghātaṁ āpādentā. ime hi nāma aññatitthiyā durakkhātadhammā vassāvāsaṁ alliyissanti saṅkāpayissanti, ime hi nāma sakuntakā rukkhaggesu kulāvakāni karitvā vassāvāsaṁ alliyissanti saṅkāpayissanti, ime pana samaṇā Sakyaputtiyā hemantam pi gimham pi vassam pi cārikaṁ caranti haritāni tiṇāni sammaddantā ekindriyaṁ jīvaṁ viheṭhentā bahū khuddake pāṇe saṅghātaṁ āpādentā 'ti. ||2|| assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khīyantānaṁ vipācentānaṁ.
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave vassaṁ upagantun ti. ||3||1||
atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kadā nu kho vassaṁ upagantabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave vassāne vassaṁ upagantun ti. ||1|| atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kati nu kho vassupanāyikā 'ti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. dve 'mā bhikkhave vassupanāyikā purimikā pacchimikā 'ti. aparajjugatāya āsāḷhiyā purimikā upagantabbā, māsagatāya āsāḷhiyā pacchimikā upagantabbā. imā kho bhikkhave dve vassupanāyikā 'ti. ||2||2||
138 MAHĀVAGGA. [III. 3. 1-4.
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū vassaṁ upagantvā antarā vassaṁ cārikaṁ caranti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā hemantam pi gimham pi vassam pi cārikaṁ carissanti haritāni tiṇāni sammaddantā ekindriyaṁ jīvaṁ viheṭhentā bahū khuddake pāṇe saṅghātaṁ āpādentā. ime hi nāma aññatitthiyā durakkhātadhammā vassāvāsaṁ alliyissanti saṅkāpayissanti, ime hi nāma sakuntakā rukkhaggesu kulāvakāni karitvā vassāvāsaṁ alliyissanti saṅkāpayissanti, ime pana samaṇā Sakyaputtiyā hemantam pi gimham pi vassam pi cārikaṁ caranti haritāni tiṇāni sammaddantā ekindriyaṁ jīvaṁ viheṭhentā bahū khuddake pāṇe saṅghātaṁ āpādentā 'ti. ||1|| assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khīyantānaṁ vipācentānaṁ. ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū vassaṁ upagantvā antarā vassaṁ cārikaṁ carissantīti. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave vassaṁ upagantvā purimaṁ vā temāsaṁ pacchimaṁ vā temāsaṁ avasitvā cārikā pakkamitabbā.
yo pakkameyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||2||3||
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū na icchanti vassaṁ upagantuṁ. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. {na} bhikkhave vassaṁ na upagantabbaṁ. yo na upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tadahu vassupanāyikāya vassaṁ anupagantukāmā sañcicca āvāsaṁ atikkamanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave tadahu vassupanāyikāya vassaṁ anupagantukāmena sañcicca āvāso atikkamitabbo. yo atikkameyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||2|| tena kho pana samayena rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro vassaṁ ukkaḍḍhitukāmo bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesi, yadi pan’ ayyā āgame juṇhe vassaṁ upagaccheyyun ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ: anujānāmi bhikkhave rājūnaṁ anuvattitun ti. ||3||4||
III. 5. 1-6.] MAHĀVAGGA. 139
atha kho bhagavā Rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena Sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena Sāvatthi tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena Kosalesu janapadesu Udenena upāsakena saṅghaṁ uddissa viharo kārāpito hoti. so bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesi, āgacchantu bhaddantā, icchāmi dānañ ca dātuṁ dhammañ ca sotuṁ bhikkhū ca passitun ti. ||1|| bhikkhū evaṁ āhaṁsu: bhagavatā āvuso paññattaṁ na vassaṁ upagantvā purimaṁ vā temāsaṁ pacchimaṁ vā temāsaṁ avasitvā cārikā pakkamitabbā 'ti. āgametu Udeno upāsako yāva bhikkhū vassaṁ vasanti, vassaṁ vutthā gamissanti. sace pan’ assa accāyikaṁ karaṇīyaṁ, tatth’ eva āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ santike vihāraṁ patiṭṭhāpetū 'ti. ||2|| Udeno upāsako ujjhāyati khīyati vipāceti: kathaṁ hi nāma bhaddantā mayā pahite na āgacchissanti, ahaṁ hi dāyako kārako saṅghupaṭṭhāko 'ti. assosuṁ kho bhikkhū Udenassa upāsakassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||3|| atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave sattannaṁ sattāhakaraṇīyena pahite gantuṁ, na tv eva appahite, bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyā upāsakassa upāsikāya. anujānāmi bhikkhave imesaṁ sattannaṁ sattāhakaraṇīyena pahite gantuṁ, na tv eva appahite. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||4||
idha pana bhikkhave upāsakena saṅghaṁ uddissa vihāro kārāpito hoti. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, āgacchantu bhaddantā, icchāmi dānañ ca dātuṁ dhammañ ca sotuṁ bhikkhū ca passitun ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena pahite, na tv eva appahite. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||5|| idha pana bhikkhave upāsakena saṅghaṁ uddissa aḍḍhayogo kārāpito hoti, pāsādo kārāpito hoti, hammiyaṁ kārāpitaṁ h., guhā kārāpitā h., pariveṇaṁ kārāpitaṁ h., koṭṭhako kārāpito h., upaṭṭhānasālā kārāpitā h., aggisālā kārāpitā h., kappiyakuṭī kārāpitā h., vaccakuṭī kārāpitā h., caṅkamo kārāpito h., caṅkamanasālā kārāpitā h., udapāno kārāpito h., udapānasālā kārāpitā h., jantāgharaṁ kārāpitaṁ h.,
140 MAHĀVAGGA. [III. 5. 6-9.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] jantāgharasālā kārāpitā h., pokkharaṇī kārāpitā h., maṇḍapo kārāpito h., ārāmo kārāpito h., ārāmavatthuṁ kārāpitaṁ hoti. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, āgacchantu bhaddantā, icchāmi dānañ ca dātuṁ dhammañ ca sotuṁ bhikkhū ca passitun ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena pahite, na tv eva appahite. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||6|| idha pana bhikkhave upāsakena sambahule bhikkhū uddissa --la-- ekaṁ bhikkhuṁ uddissa vihāro kārāpito h., aḍḍhayogo k. h., pāsādo k. h., . . . (= 6) . . . sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||7|| idha pana bhikkhave upāsakena bhikkhunīsaṅghaṁ uddissa --la-- sambahulā bhikkhuniyo uddissa --la-- ekaṁ bhikkhuniṁ uddissa --la-- sambahulā sikkhamānāyo uddissa --la-- ekaṁ sikkhamānaṁ uddissa -- la -sambahule sāmaṇere uddissa --la-- ekaṁ sāmaṇeram uddissa --la-- sambahulā sāmaṇeriyo uddissa --la-- ekaṁ sāmaṇeriṁ uddissa vihāro kārāpito hoti, aḍḍhayogo k. h., pāsādo k. h., hammiyaṁ k. h., guhā k. h., pariveṇaṁ k. h., koṭṭhako k. h., upaṭṭhānasālā k. h., aggisālā k. h., kappiyakuṭī k. h., caṅkamo k. h., caṅkamanasālā k. h., udapāno k. h., udapānasālā k. h., pokkharaṇī k. h., maṇḍapo k. h., ārāmo k. h., ārāmavatthuṁ k. hoti. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, āgacchantu bhaddantā, icchāmi dānañ ca dātuṁ dhammañ ca sotuṁ bhikkhū ca passitun ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena pahite, na tv eva appahite. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||8||
idha pana bhikkhave upāsakena attano atthāya nivesanaṁ kārāpitaṁ hoti --la-- sayanigharaṁ k. h., uddosito k. h., aṭṭo k. h., mālo k. h., āpaṇo k. h., āpaṇasālā k. h., pāsādo k. h., hammiyaṁ k. h., guhā k. h., pariveṇaṁ k. h., koṭṭhako k. h., upaṭṭhānasālā k. h., aggisālā k. h., rasavatī k. h., vaccakuṭī k. h., caṅkamo k. h., caṅkamanasālā k. h., udapāno k. h., udapānasālā k. h., jantāgharaṁ k. h., jantāgharasālā k. h., pokkharaṇī k. h., maṇḍapo k. h., ārāmo k. h., ārāmavatthuṁ k. h., puttassa vā vāreyyaṁ hoti, dhītuyā vā vāreyyaṁ hoti, gilāno vā hoti, abhiññātaṁ vā suttantaṁ bhaṇati. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, āgacchantu bhaddantā imaṁ suttantaṁ pariyāpuṇissanti pur’ āyaṁ suttanto palujjatīti.
III. 5. 9-13.] MAHĀVAGGA. 141
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] aññataraṁ vā pan’ assa kiccaṁ hoti karaṇīyaṁ vā. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, āgacchantu bhaddantā, icchāmi dānañ ca dātuṁ dhammañ ca sotuṁ bhikkhū ca passitun ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena pahite, na tv eva appahite. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||9|| idha pana bhikkhave upāsikāya saṅghaṁ uddisa vihāro kārāpito hoti. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, āgacchantu ayyā, icchāmi dānañ ca dātuṁ dhammañ ca sotuṁ bhikkhū ca passitun ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena pahite, na tv eva appahite. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||10|| idha pana bhikkhave upāsikāya saṅghaṁ uddissa aḍḍhayogo kārāpito . . . (= 6) . . . ārāmavatthuṁ kārāpitaṁ hoti. sā ce bhikkhūnaṁ . . . (= 10) . . . sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||11|| idha pana bhikkhave upāsikāya sambahule bhikkhū uddissa -- la -ekaṁ bhikkhuṁ uddissa --la-- bhikkhunīsaṅghaṁ uddissa --la-- sambahulā bhikkhuniyo uddissa --la-- ekaṁ bhikkhuniṁ uddissa --la-- sambahulā sikkhamānāyo uddissa, ekaṁ sikkhamānaṁ uddissa, sambahule sāmaṇere uddissa, ekaṁ sāmaṇeraṁ uddissa, sambahulā sāmaṇeriyo uddissa, ekaṁ sāmaṇeriṁ uddissa --la-- attano atthāya nivesanaṁ kārāpitaṁ hoti --la-- sayanigharaṁ kārāpitaṁ hoti . . . (= 9) . . . gilānā vā hoti, abhiññātaṁ vā suttantaṁ bhaṇati. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, āgacchantu ayyā imaṁ suttantaṁ pariyāpuṇissanti pur’ āyaṁ suttanto palujjatīti. aññataraṁ vā pan’ assā kiccaṁ hoti karaṇīyaṁ vā. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, āgacchantu ayyā, icchāmi dānañ ca dātuṁ dhammañ ca sotuṁ bhikkhū ca passitun ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena pahite, na tv eva appahite. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||12|| idha pana bhikkhave bhikkhunā saṅghaṁ uddissa, bhikkhuniyā saṅghaṁ uddissa, sikkhamānāya saṅghaṁ uddissa, sāmaṇerena saṅghaṁ uddissa, sāmaṇeriyā saṅghaṁ uddissa, sambahule bhikkhū uddissa, ekam bhikkhuṁ uddissa, bhikkhunīsaṅghaṁ uddissa, sambahulā bhikkhuniyo uddissa, ekaṁ bhikkhuniṁ uddissa, sambahulā sikkhamānāyo uddissa, ekaṁ sikkhamānaṁ uddissa, sambahule sāmaṇere uddissa, ekaṁ sāmaṇeraṁ uddissa, sambahulā sāmaṇeriyo uddissa,
142 MAHĀVAGGA. [III. 5. 13-6. 5.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ekaṁ sāmaṇeriṁ uddissa, attano atthāya vihāro kārāpito hoti . . . (= 8) . . . ārāmāvatthuṁ kārāpitaṁ hoti. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, āgacchantu ayyā, icchāmi dānañ ca dātuṁ dhammañ ca sotuṁ bhikkhū ca passitun ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena pahite, na tv eva appahite.
sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo 'ti. ||13||5||
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti.
so {bhikkhūnaṁ} santike dūtaṁ pāhesi, ahaṁ hi gilāno, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave pañcannaṁ sattāhakaraṇīyena appahite pi gantuṁ, pag eva pahite, bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyā. anujānāmi bhikkhave imesaṁ pañcannaṁ sattāhakaraṇīyena appahite pi gantuṁ, pag eva pahite. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||1|| idha pana bhikkhave bhikkhu gilāno hoti. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi gilāno, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, gilānabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṁ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā 'ti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||2|| idha pana bhikkhave bhikkhussa anabhirati uppannā hoti. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, anabhirati me uppannā, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, anabhiratiṁ vūpakāsessāmi vā vūpakāsāpessāmi vā dhammakathaṁ vāssa karissāmīti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||3|| idha pana bhikkhave bhikkhussa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, kukkuccaṁ me uppannaṁ, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, kukkuccaṁ vinodessāmi vā vinodāpessāmi vā dhammakathaṁ vāssa karissāmīti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||4|| idha pana bhikkhave bhikkhussa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya,
III. 6. 5-10.] MAHĀVAGGA. 143
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] diṭṭhigataṁ me uppannaṁ, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, diṭṭhigataṁ vivecessāmi vā vivecāpessāmi vā dhammakathaṁ vāssa karissāmīti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||5|| idha pana bhikkhave bhikkhu garudhammaṁ ajjhāpanno hoti parivāsāraho. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi garudhammaṁ ajjhāpanno parivāsāraho, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, parivāsadānaṁ ussukkaṁ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmīti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||6|| idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho hoti. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi mūlāya paṭikassanāraho, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, mūlāya paṭikassanaṁ ussukkaṁ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmīti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||7|| idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho hoti. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi mānattāraho, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, mānattadānaṁ ussukkaṁ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmīti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||8|| idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho hoti. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi abbhānāraho, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, abbhānaṁ ussukkaṁ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmīti.
sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||9|| idha pana bhikkhave bhikkhussa saṅgho kammaṁ kattukāmo hoti tajjaniyaṁ vā nissayaṁ vā pabbājaniyaṁ vā paṭisāraṇiyaṁ vā ukkhepaniyaṁ vā. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, saṅgho me kammaṁ kattukāmo, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, kin ti nu kho saṅgho kammaṁ na kareyya lahukāya vā pariṇāmeyyā 'ti.
144 MAHĀVAGGA. [III. 6. 10-16.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sattāham sannivaṭṭo kātabbo. ||10|| kataṁ vā pan’ assa hoti saṅghena kammaṁ tajjaniyaṁ vā . . . ukkhepaniyaṁ vā. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, saṅgho me kammaṁ akāsi, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, kin ti nu kho sammāvatteyya lomaṁ pāteyya netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyā 'ti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||11|| idha pana bhikkhave bhikkhunī gilānā hoti. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi gilānā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, gilānabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṁ vā pariyesissāmi, {pucchissāmi} vā, upaṭṭhahissāmi vā 'ti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||12|| idha pana bhikkhave bhikkhuniyā anabhirati uppannā hoti. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, anabhirati me uppannā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, anabhiratiṁ vūpakāsessāmi vā vūpakāsāpessāmi vā dhammakathaṁ vāssā karissāmīti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||13||
idha pana bhikkhave bhikkhuniyā kukkuccaṁ uppannaṁ hoti. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, kukkuccaṁ me uppannaṁ, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, kukkuccaṁ vinodessāmi vā vinodāpessāmi vā dhammakathaṁ vāssā karissāmīti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||14|| idha pana bhikkhave bhikkhuniyā diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, diṭṭhigataṁ me uppannaṁ, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, diṭṭhigataṁ vivecessāmi vā vivecāpessāmi vā dhammakathaṁ vāssā karissāmīti.
sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||15|| idha pana bhikkhave bhikkhunī garudhammaṁ ajjhāpannā hoti mānattārahā. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi garudhammaṁ ajjhāpannā mānattārahā,
III. 6. 16-22.] MAHĀVAGGA. 145
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, mānattadānaṁ ussukkaṁ karissāmīti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||16|| idha pana bhikkhave bhikkhunī mūlāya paṭikassanārahā hoti. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi mūlāya paṭikassanārahā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, mūlāya paṭikassanaṁ ussukkaṁ karissāmīti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||17|| idha pana bhikkhave bhikkhunī abbhānārahā hoti. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi abbhānārahā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, abbhānaṁ ussukkaṁ karissāmīti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||18||
idha pana bhikkhave bhikkhuniyā saṅgho kammaṁ kattukāmo hoti tajjaniyaṁ vā nissayaṁ vā pabbājaniyaṁ vā paṭisāraṇiyaṁ vā ukkhepaniyaṁ vā. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, saṅgho me kammaṁ kattukāmo, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, kin ti nu kho saṅgho kammaṁ na kareyya lahukāya vā pariṇāmeyyā 'ti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||19|| kataṁ vā pan’ assā hoti saṅghena kammaṁ tajjaniyaṁ vā . . . ukkhepaniyaṁ vā. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, saṅgho me kammaṁ akāsi, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, kin ti nu kho sammāvatteyya lomaṁ pāteyya netthāraṁ vatteyya, saṅgho taṁ kammaṁ paṭippassambheyyā 'ti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||20|| idha pana bhikkhave sikkhamānā gilānā hoti. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi gilānā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena apahite pi, pag eva pahite, gilānabhattaṁ vā pariyesissāmi gilānupaṭṭhākabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṁ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā 'ti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||21|| idha pana bhikkhave sikkhamānāya anabhirati uppannā hoti
146 MAHĀVAGGA. [III. 6. 22-27.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] --la-- sikkhamānāya kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, sikkhamānāya diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, {sikkhamānāya} sikkhā kupitā hoti. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, sikkhā me kupitā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, sikkhāsamādānaṁ ussukkaṁ karissāmīti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||22|| idha pana bhikkhave sikkhamānā upasampajjitukāmā hoti. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi upasampajjitukāmā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, upasampadaṁ ussukkaṁ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmīti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||23|| idha pana bhikkhave sāmaṇero gilāno hoti. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi gilāno, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, gilānabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṁ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā 'ti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||24|| idha pana bhikkhave sāmaṇerassa anabhirati uppannā hoti --la-- sāmaṇerassa kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, sāmaṇerassa diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, sāmaṇero vassaṁ pucchitukāmo hoti, so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi vassaṁ pucchitukāmo, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, pucchissāmi vā ācikkhissāmi vā 'ti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||25||
idha pana bhikkhave sāmaṇero upasampajjitukāmo hoti.
so ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi upasampajjitukāmo, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, upasampadaṁ ussukkaṁ karissāmi vā, anussāvessāmi vā, gaṇapūrako vā bhavissāmīti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||26|| idha pana bhikkhave sāmaṇerī gilānā hoti. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi gilānā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan ti,
III. 6. 27-7. 4.] MAHĀVAGGA. 147
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, gilānabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānupaṭṭhākabhattaṁ vā pariyesissāmi, gilānabhesajjaṁ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā 'ti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||27|| idha pana bhikkhave sāmaṇeriyā anabhirati uppannā hoti --la-- sāmaṇeriyā kukkuccaṁ uppannaṁ hoti, sāmaṇeriyā diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti, sāmaṇerī vassaṁ pucchitukāmā hoti. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi vassaṁ pucchitukāmā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, pucchissāmi vā ācikkhissāmi vā 'ti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||28|| idha pana bhikkhave sāmaṇerī sikkhaṁ samādiyitukāmā hoti. sā ce bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi sikkhaṁ samādiyitukāmā, āgacchantu ayyā, icchāmi ayyānaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena appahite pi, pag eva pahite, sikkhāsamādānaṁ ussukkaṁ karissāmīti. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo 'ti. ||29||6||
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mātā gilānā hoti. sā puttassa santike dūtaṁ pāhesi, ahaṁ hi gilānā, āgacchatu me putto, icchāmi puttassa āgatan ti.
atha kho tassa bhikkhuno etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ sattannaṁ sattāhakaraṇīyena pahite gantuṁ, na tv eva appahite, pañcannaṁ sattāhakaraṇīyena appahite pi gantuṁ, pag eva pahite, ayañ ca me mātā gilānā sā ca anupāsikā. kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||1|| anujānāmi bhikkhave sattannaṁ sattāhakaraṇīyena appahite pi gantuṁ, pag eva pahite, bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyā mātuyā ca pitussa ca. anujānāmi bhikkhave imesaṁ {sattannaṁ} sattāhakaraṇīyena appahite pi gantuṁ, pag eva pahite.
sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||2|| idha pana bhikkhave bhikkhussa mātā gilānā hoti. sā ce puttassa santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi gilānā, āgacchatu me putto, icchāmi puttassa āgatan ti, gantabbaṁ . . . (= III.6.2) . . . sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||3|| idha pana bhikkhave bhikkhussa pitā gilāno hoti.
148 MAHĀVAGGA. [III. 7. 4-9. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so ce puttassa santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi gilāno, āgacchatu me putto, icchāmi puttassa āgatan ti, gantabbaṁ . . . (= III.6.2) . . . sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||4|| idha pana bhikkhave bhikkhussa bhātā gilāno hoti. so ce bhātuno santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi gilāno, āgacchatu me bhātā, icchāmi bhātuno āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena pahite, na tv eva appahite. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo.
||5|| idha pana bhikkhave bhikkhussa bhaginī gilānā hoti. sā ce bhātuno santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi gilānā, āgacchatu . . . (= 5) . . . sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||6|| idha pana bhikkhave bhikkhussa ñātako gilāno hoti. so ce bhikkhussa santike dūtaṁ pahiṇeyya, ahaṁ hi gilāno, āgacchatu bhaddanto, icchāmi bhaddantassa āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena pahite, na tv eva appahite. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo. ||7|| idha pana bhikkhave bhikkhugatiko gilāno hoti. so ce bhikkhūnaṁ santike dūtam pahiṇeyya, ahaṁ hi gilāno, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṁ āgatan ti, gantabbaṁ bhikkhave sattāhakaraṇīyena pahite, na tv eva appahite. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo 'ti. ||8||7||
tena kho pana samayena saṅghassa vihāro udriyati. aññatarena upāsakena araññe bhaṇḍaṁ chedāpitaṁ hoti. so bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesi, sace bhaddantā taṁ bhaṇḍaṁ avahareyyuṁ, dajjāhaṁ taṁ bhaṇḍan ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave saṅghakaraṇīyena gantuṁ. sattāhaṁ sannivaṭṭo kātabbo 'ti. ||1||8||
vassāvāsabhāṇavāraṁ niṭṭhitaṁ.
tena kho pana samayena Kosalesu janapadesu aññatarasmiṁ āvāse vassupagatā bhikkhū vāḷehi ubbāḷhā honti, gaṇhiṁsu pi paripātiṁsu pi. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. idha pana bhikkhave vassupagatā bhikkhū vāḷehi ubbāḷhā honti, gaṇhanti pi paripātenti pi. es’ eva antarāyo 'ti pakkamitabbaṁ. anāpatti vassacchedassa. idha pana bhikkhave vassupagatā bhikkhū siriṁsapehi ubbāḷhā honti, ḍasanti pi paripātenti pi. es’ eva . . . vassacchedassa. ||1||
III. 9. 1-11. 2.] MAHĀVAGGA. 149
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idha pana bhikkhave vassupagatā bhikkhū corehi ubbālha honti, vilumpanti pi ākoṭenti pi. es’ eva . . . vassacchedassa. idha pana bhikkhave vassupagatā bhikkhū pisācehi ubbāḷhā honti, āvisanti pi ojam pi haranti.
es’ eva . . . vassacchedassa. ||2|| idha pana bhikkhave vassupagatānaṁ {bhikkhūnaṁ} gāmo agginā daḍḍho hoti, bhikkhū piṇḍakena kilamanti. es’ eva . . . vassacchedassa.
idha pana bhikkhave vassupagatānaṁ bhikkhūnaṁ senāsanaṁ agginā daḍḍhaṁ hoti, bhikkhū senāsanena kilamanti. es’ eva . . . vassacchedassa. ||3|| idha pana bhikkhave vassupagatānaṁ bhikkhūnaṁ gāmo udakena vuḷho hoti, bhikkhū piṇḍakena kilamanti. es’ eva . . . vassacchedassa. idha pana bhikkhave vassupagatānaṁ bhikkhūnaṁ senāsanaṁ udakena vuḷhaṁ hoti, bhikkhū senāsanena kilamanti. es’ eva . . . vassacchedassā 'ti.
||4||9||
tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse vassupagatānaṁ bhikkhūnaṁ gāmo corehi vuṭṭhāsi. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave yena gāmo tena gantun ti. gāmo dvedhā bhijjittha. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave yena bahutarā tena gantun ti. bahutarā assaddhā honti appasannā.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave yena saddhā pasannā tena gantun ti. ||1||10||
tena kho pana samayena Kosalesu janapadesu aññatarasmiṁ āvāse vassupagatā bhikkhū na labhiṁsu lūkhassa vā pāṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. idha pana bhikkhave vassupagatā bhikkhū na labhanti lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ. es’ eva antarāyo 'ti pakkamitabbaṁ. anāpatti vassacchedassa. idha pana bhikkhave vassupagatā bhikkhū labhanti lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, na labhanti sappāyāni bhojanāni. es’ eva . . . vassacchedassa. ||1|| idha pana bhikkhave vassupagatā bhikkhū labhanti lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, labhanti sappāyāni bhojanāni,
150 MAHĀVAGGA. [III. 11. 2-7.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na labhanti sappāyāni bhesajjāni. es’ eva . . . vassacchedassa. idha pana bhikkhave vassupagatā bhikkhū labhanti lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, labhanti sappāyāni bhojanāni, labhanti sappāyāni bhesajjāni, na labhanti paṭirūpaṁ upaṭṭhākaṁ. es’ eva . . . vassacchedassa. ||2|| idha pana bhikkhave vassupagataṁ bhikkhuṁ itthi nimanteti: ehi bhante hiraññaṁ vā te demi, suvaṇṇaṁ vā te demi, khettaṁ vā t. d., vatthuṁ vā t. d., gāvuṁ vā t. d., gāviṁ vā t. d., dāsaṁ vā t. d., dāsiṁ vā t. d., dhītaraṁ vā t. d. bhariyatthāya, ahaṁ vā te bhariyā homi, aññaṁ vā te bhariyaṁ ānemīti. tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti: lahuparivattaṁ kho cittaṁ vuttaṁ bhagavatā, siyāpi me brahmacariyassa antarāyo 'ti, pakkamitabbaṁ.
anāpatti vassacchedassa. ||3|| idha pana bhikkhave vassupagataṁ bhikkhuṁ vesī nimanteti --la-- thullakumārī nimanteti, paṇḍako nimanteti, ñātakā nimantenti, rājāno nimantenti, corā nimantenti, dhuttā nimantenti: ehi bhante hiraññaṁ vā te dema . . . dhītaraṁ vā te dema bhariyatthāya, aññaṁ vā te bhariyaṁ ānessāmā 'ti. tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti: lahuparivattaṁ . . . vassacchedassa. idha pana bhikkhave vassupagato bhikkhu asāmikaṁ nidhiṁ passati. tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti: lahuparivattaṁ . . . vassacchedassa. ||4|| idha pana bhikkhave vassupagato bhikkhu passati sambahule bhikkhū saṅghabhedāya parakkamante. tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti: garuko kho saṅghabhedo vutto bhagavatā, mā mayi sammukhībhūte saṅgho bhijjīti, pakkamitabbaṁ. anāpatti vassacchedassa. idha pana bhikkhave vassupagato bhikkhu suṇāti: sambahulā kira bhikkhū saṅghabhedāya parakkamantīti. tatra ce . . . vassacchedassa. ||5|| idha pana bhikkhave vassupagato bhikkhu suṇāti: amukasmiṁ kira āvāse sambahulā bhikkhū saṅghabhedāya parakkamantīti. tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti: te kho me bhikkhū mittā, ty āhaṁ vakkhāmi: garuko kho āvuso saṅghabhedo vutto bhagavatā, māyasmantānaṁ saṅghabhedo ruccitthā 'ti, karissanti me {vacanaṁ} sussūsissanti sotaṁ odahissantīti, pakkamitabbaṁ. anāpatti vassacchedassa. ||6|| idha pana bhikkhave vassupagato bhikkhu saṇāti: amukasmiṁ kira āvāse sambahulā bhikkhū saṅghabhedāya parakkamantīti.
III. 11. 7-12. 1.] MAHĀVAGGA. 151
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti: te kho me bhikkhū na mittā, api ca ye tesaṁ mittā te me mittā, ty āhaṁ vakkhāmi, te vuttā te vakkhanti: garuko . . . (= 6) . . . vassacchedassa. ||7|| idha pana bhikkhave vassupagato bhikkhu suṇāti: amukasmiṁ kira āvāse sambahulehi bhikkhūhi saṅgho bhinno 'ti. tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti: te kho me bhikkhū mittā, ty āhaṁ vakkhāmi: garuko . . . (= 6) . . . vassacchedassa. ||8|| idha pana bhikkhave vassupagato bhikkhu suṇāti: amukasmiṁ kira āvāse sambahulehi bhikkhūhi saṅgho bhinno 'ti. tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti: te kho me bhikkhū na mittā, api ca ye tesaṁ mittā te me mittā, ty āhaṁ vakkhāmi, te vuttā te vakkhanti: garuko . . . (= 6) . . . vassacchedassa. ||9||
idha pana bhikkhave vassupagato bhikkhu suṇāti: amukasmiṁ kira āvāse sambahulā bhikkhuniyo saṅghabhedāya parakkamantīti. tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti: tā kho me bhikkhuniyo mittā, tāhaṁ vakkhāmi: garuko kho bhaginiyo saṅghabhedo vutto bhagavatā, mā bhaginīnaṁ saṅghabhedo ruccitthā 'ti, karissanti me vacanaṁ sussūsissanti sotaṁ odahissantīti, pakkamitabbaṁ. anāpatti vassacchedassa. ||10||
idha pana bhikkhave vassupagato bhikkhu suṇāti: amukasmiṁ kira āvāse sambahulā bhikkhuniyo saṅghabhedāya parakkamantīti. tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti: tā kho me bhikkhuniyo na mittā, api ca yā tāsaṁ mittā tā me mittā, tāhaṁ vakkhāmi, tā vuttā tā vakkhanti: garuko . . . (= 10) . . . vassacchedassa. ||11|| idha pana bhikkhave vassupagato bhikkhu suṇāti: amukasmiṁ kira āvāse sambahulāhi bhikkhunīhi saṅgho bhinno 'ti. tatra ce {bhikkhuno} evaṁ hoti: tā kho me bhikkhuniyo mittā, tāhaṁ vakkhāmi: garuko . . . (= 10) . . . vassacchedassa. ||12|| idha pana bhikkhave vassupagato bhikkhu suṇāti: amukasmiṁ kira āvāse sambahulāhi bhikkhunīhi saṅgho bhinno 'ti. tatra ce bhikkhuno evaṁ hoti: tā kho me bhikkhuniyo na mittā, api ca yā tāsaṁ mittā tā me mittā, tāhaṁ vakkhāmi, tā vuttā tā vakkhanti: garuko . . . (= 10) . . . vassacchedassa.
||13||11||
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vaje vassaṁ upagantukāmo hoti.
152 MAHĀVAGGA. [III. 12. 1-8.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave vaje vassaṁ upagantun ti. vajo vuṭṭhāsi. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave yena vajo tena gantum ti. ||1|| tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upakaṭṭhāya vassupanāyikāya satthena gantukāmo hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave satthe vassaṁ upagantun ti. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upakaṭṭhāya vassupanāyikāya nāvāya gantukāmo hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave nāvāya vassaṁ upagantun ti. ||2|| tena kho pana samayena bhikkhū rukkhasusire vassaṁ upagacchanti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti, seyyathāpi pisācillikā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave rukkhasusire vassaṁ upagantabbaṁ. yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||3|| tena kho pana samayena bhikkhū rukkhaviṭabhiyā vassaṁ upagacchanti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti, seyyathāpi migaluddakā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave rukkhaviṭabhiyā vassaṁ upagantabbaṁ. yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||4||
tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse vassaṁ upagacchanti, deve vassante rukkhamūlam pi nimbakosam pi upadhāvanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave ajjhokāse vassaṁ upagantabbaṁ. yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||5|| tena kho pana samayena bhikkhū asenāsanakā vassaṁ upagacchanti, sītena pi kilamanti uṇhena pi kilamanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave asenāsanakena vassaṁ upagantabbaṁ. yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||6|| tena kho pana samayena bhikkhū chavakuṭikāya vassaṁ upagacchanti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti, seyyathāpi chavaḍāhakā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
na bhikkhave chavakuṭikāya vassaṁ upagantabbaṁ. yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||7|| tena kho pana samayena bhikkhū chatte vassaṁ upagacchanti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti, seyyathāpi gopālakā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave chatte vassaṁ upagantabbaṁ. yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā 'ti.
III. 12. 8-14. 2.] MAHĀVAGGA. 153
||8|| tena kho pana samayena bhikkhū cāṭiyā vassaṁ upagacchanti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti, seyyathāpi titthiyā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave cāṭiyā vassaṁ upagantabbaṁ. yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||9||12||
tena kho pana samayena Sāvatthiyā saṅghena katikā katā hoti antarā vassaṁ na pabbājetabban ti. Visākhāya Migāramātuyā nattā bhikkhū upasaṅkamitvā pabbajjaṁ yāci. bhikkhū evaṁ āhaṁsu: saṅghena kho āvuso kātikā katā antarā vassaṁ na pabbājetabban ti, āgamehi āvuso yāva bhikkhū vassaṁ vasanti, vassaṁ vutthā pabbājessantīti. atha kho te bhikkhū vassaṁ vutthā Visākhāya Migāramātuyā nattāraṁ etad avocuṁ: ehi dāni āvuso pabbajāhīti. so evaṁ āha: sac’ āhaṁ bhante pabbajito assaṁ, abhirameyyām’ āhaṁ, na dān’ āhaṁ bhante pabbajissāmīti. ||1||
Visākhā Migāramātā ujjhāyati khīyati vipāceti: kathañ hi nāma ayyā evarūpaṁ katikaṁ karissanti na antarā vassaṁ pabbājetabban ti, kaṁ kālaṁ dhammo na caritabbo 'ti.
assosuṁ kho bhikkhū Visākhāya Migāramātuyā ujjhāyantiyā khīyantiyā vipācentiyā. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave evarūpā katikā kātabbā antarā vassaṁ na pabbājetabban ti. yo kareyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||2||13||
tena kho pana samayena āyasmatā Upanandena Sakyaputtena rañño Pasenadissa Kosalassa vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. so taṁ āvāsaṁ gacchanto addasa antarā magge dve āvāse bahucīvarake, tassa etad ahosi: yaṁ nūnāhaṁ imesu dvīsu āvāsesu vassaṁ vaseyyaṁ, evaṁ me bahu cīvaraṁ uppajjissatīti. so tesu dvīsu āvāsesu vassaṁ vasi. rājā Pasenadi Kosalo ujjhāyati khīyati vipāceti: kathañ hi nāma ayyo Upanando Sakyaputto amhākaṁ vassāvāsaṁ paṭisuṇitvā visaṁvādessati. nanu bhagavatā anekapariyāyena musāvādo garahito, musāvādā veramaṇī pasatthā 'ti.
||1|| assosuṁ kho bhikkhū rañño Pasenadissa Kosalassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa. ye te bhikkhū appicchā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma āyasmā Upanando Sakyaputto rañño Pasenadissa Kosalassa vassāvāsaṁ paṭisuṇitvā visaṁvādessati.
154 MAHĀVAGGA. [III. 14. 2-6.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nanu bhagavatā anekapariyāyena musāvādo garahito, musāvādā veramaṇī pasatthā 'ti. ||2|| atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ Upanandaṁ Sakyaputtaṁ paṭipucchi: saccaṁ kira tvaṁ Upananda rañño Pasenadissa Kosalassa vassāvāsaṁ paṭisuṇitvā visaṁvādesīti. saccaṁ bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaṁ hi nāma tvaṁ moghapurisa rañño Pasenadissa Kosalassa vassāvāsaṁ paṭisuṇitvā visaṁvādessasi. nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena musāvādo garahito musāvādā veramaṇī pasatthā. n’ etaṁ moghapurisa appasannānaṁ vā pasādāya --la-- vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: ||3|| idha pana bhikkhave bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāyā. so taṁ āvāsaṁ gacchanto passati antarā magge dve āvāse bahucīvarake, tassa evaṁ hoti: yaṁ nūnāhaṁ imesu dvīsu āvāsesu vassaṁ vaseyyaṁ, evaṁ me bahuṁ cīvaraṁ uppajjissatīti. so tesu dvīsu āvāsesu vassaṁ vasati.
tassa bhikkhave bhikkhuno purimikā ca na paññāyati paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. ||4|| idha pana bhikkhave bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. so taṁ āvāsaṁ gacchanto bahiddhā uposathaṁ karoti, pāṭipadena vihāraṁ upeti senāsanaṁ paññāpeti pāniyaṁ paribhojaniyaṁ upaṭṭhāpeti pariveṇaṁ sammajjati, so tadah’ eva akaraṇīyo pakkamati.
tassa bhikkhave bhikkhuno purimikā ca na paññāyati paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. idha pana . . . (= 5) . . . so tadah’ eva sakaraṇīyo pakkamati. tassa bhikkhave bhikkhuno purimikā ca na paññāyati paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. ||5|| idha pana . . . so dvīhatīhaṁ vasitvā akaraṇīyo pakkamati. tassa bhikkhave bhikkhuno purimikā ca na {paññāyati} paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. idhapana . . . so dvīhatīhaṁ vasitvā sakaraṇīyo pakkamati. tassa bhikkhave bhikkhuno purimikā ca na paññāyati paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. idha pana . . . so dvīhatīhaṁ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. so taṁ sattāhaṁ bahiddhā vītināmeti. tassa bhikkhave bhikkhuno purimikā ca na paññāyati paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. idha pana . . . so dvīhatīhaṁ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati.
III. 14. 6-11.] MAHĀVAGGA. 155
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so taṁ sattāhaṁ anto sannivaṭṭaṁ karoti. tassa bhikkhave bhikkhuno purimikā ca paññāyati paṭissave ca anāpatti. ||6|| idha pana . . . so sattāhaṁ anāgatāya pavāraṇāya sakaraṇīyo pakkamati. āgaccheyya vā so bhikkhave bhikkhu taṁ āvāsaṁ na vā āgaccheyya, tassa bhikkhave bhikkhuno purimikā ca paññāyati paṭissave ca anāpatti. ||7||
idha pana bhikkhave bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti purimikāya. so taṁ āvāsaṁ gantvā uposathaṁ karoti, pāṭipadena vihāraṁ upeti senāsanaṁ paññāpeti pāniyaṁ paribhojaniyaṁ upaṭṭhāpeti pariveṇaṁ sammajjati. so tadah’ eva akaraṇīyo pakkamati. tassa bhikkhave bhikkhuno purimikā ca na paññāyati paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. ||8||
idha pana . . . (= 8) . . . so tadah’ eva sakaraṇīyo pakkamati --la-- so dvīhatīhaṁ vasitvā akaraṇīyo pakkamati --la-- so dvīhatīhaṁ vasitvā sakaraṇīyo pakkamati -- la -so dvīhatīhaṁ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. so taṁ sattāham bahiddhā vītināmeti. tassa bhikkhave bhikkhuno purimikā ca na paññāyati paṭissave ca āpatti dukkaṭassa. ||9||
so dvīhatīhaṁ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamati. so taṁ sattāhaṁ anto sannivaṭṭaṁ karoti. tassa bhikkhave bhikkhuno purimikā ca paññāyati paṭissave ca anāpatti. so sattāhaṁ anāgatāya . . . (= 7) . . . anāpatti. ||10|| idha pana bhikkhave bhikkhunā vassāvāso paṭissuto hoti pacchimikāya. so taṁ āvāsaṁ gacchanto bahiddhā uposathaṁ karoti, pāṭipadena vihāraṁ upeti senāsanaṁ paññāpeti pāniyaṁ paribhojaniyaṁ upaṭṭhāpeti pariveṇaṁ sammajjati. so tadah’ eva akaraṇīyo pakkamati. tassa bhikkhave bhikkhuno pacchimikā ca na paññāyati paṭissave ca āpatti dukkaṭassa.
idha pana . . . (the whole passage is identical with 5-10; read instead of purimikā and purimikāya: pacchimikā and pacchimikāya, instead of anāgatāya pavāraṇāya: anāgatāya komudiyā cātumāsiniyā) . . . paṭissave ca anāpattīti. ||11||14||
vassupanāyikakkhandhako tatiyo.
tassa uddānaṁ:
upagantuṁ, kadā c’ eva, kati, antarā vassa ca,
na icchanti ca, sañcicca, ukkaḍḍhituṁ, upāsako, |
156 MAHĀVAGGA.
gilāno, mātā ca, pitā, bhātā ca, atha ñātako,
bhikkhugatiko, vihāro, vāḷā cāpi, siriṁsapā, |
corā c’ eva, pisācā ca, daḍḍho, tadubhayena ca,
vuḷho dakena, vuṭṭhāsi, bahutarā ca, dāyakā, |
lūkhapaṇītasappāya-bhesajj'-upaṭṭhakena ca,
itthi, vesī, kumārī ca, paṇḍako, ñātakena ca, |
rājā, corā, dhuttā, nidhi, bhedā, aṭṭhavidhena ca,
5 vajā, satthā ca, nāvā ca, susire, viṭabhāya ca, |
ajjhokāse vassāvāso, asenāsanakena ca,
chavakuṭikā, chatte ca, cāṭiyā ca upenti te, |
katikā, paṭisuṇitvā, bahiddhā ca uposathā,
purimikā, pacchimikā, yathānayena yojaye, |
akaraṇīyo pakkamati, sakaraṇīyo tath’ eva ca,
dvīhatīhā ca puna, sattāhakaraṇīyena ca, |
sattāhanāgatā c’ eva, āgaccheyya na eyya vā,
vatthuddāne antarikā tantimaggaṁ nisāmaye 'ti. |
imamhi khandhake vatthu dvepaṇṇāsa.
157
MAHĀVAGGA.
IV.
Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū Kosalesu janapadesu aññatarasmiṁ āvāse vassaṁ upagacchiṁsu. atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: kena nu kho mayaṁ upāyena samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vaseyyāma na ca piṇḍakena kilameyyāmā 'ti. ||1||
atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: sace kho mayaṁ aññamaññaṁ n’ eva ālapeyyāma na sallapeyyāma, yo paṭhamaṁ gāmato piṇḍāya paṭikkameyya, so āsanaṁ paññāpeyya, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipeyya, avakkārapātiṁ dhovitvā upaṭṭhāpeyya, pāniyaṁ paribhojaniyaṁ upaṭṭhāpeyya, ||2|| yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkameyya, sac’ assa bhuttāvaseso, sace ākaṅkheyya, bhuñjeyya, no ce ākaṅkheyya, appaharite vā chaḍḍeyya appāṇake vā udake opilāpeyya, so āsanaṁ uddhareyya, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmeyya, avakkārapātiṁ dhovitvā paṭisāmeyya, pāniyaṁ paribhojaniyaṁ paṭisāmeyya, bhattaggaṁ sammajjeyya, ||3|| yo passeyya pāniyaghaṭaṁ vā paribhojaniyaghaṭaṁ vā vaccaghaṭaṁ vā rittaṁ tucchaṁ, so upaṭṭhāpeyya, sac’ assa avisayhaṁ hatthavikārena, dutiyaṁ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpeyya, na tv eva tappaccayā vācaṁ bhindeyya, evaṁ kho mayaṁ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vaseyyāma na ca piṇḍakena kilameyyāmā 'ti. ||4|| atha kho te bhikkhū aññamaññaṁ n’ eva ālapiṁsu na sallapiṁsu. yo paṭhamaṁ gāmato piṇḍāya paṭikkamati, so āsanaṁ paññāpeti, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipati, avakkārapātiṁ dhovitvā upaṭṭhāpeti, pāniyaṁ paribhojaniyaṁ upaṭṭhāpeti. ||5||
158 MAHĀVAGGA. [IV. 1. 5-11.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati, sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati, bhuñjati, no ce ākaṅkhati, appaharite vā chaḍḍeti appāṇake vā udake opilāpeti, so āsanaṁ uddharati pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmeti, avakkārapātiṁ dhovitvā paṭisāmeti, pāniyaṁ paribhojaniyaṁ paṭisāmeti, bhattaggaṁ sammajjati. ||6|| yo passati pāniyaghaṭaṁ vā paribhojaniyaghaṭaṁ vā vaccaghaṭaṁ vā rittaṁ tucchaṁ, so upaṭṭhāpeti. sac’ assa hoti avisayhaṁ hatthavikārena, dutiyaṁ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpeti, na tv eva tappaccayā vācaṁ bhindati. ||7||
āciṇṇaṁ kho pan’ etaṁ vassaṁ vutthānaṁ bhikkhūnaṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamituṁ. atha kho te bhikkhū vassaṁ vutthā temāsaccayena senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaraṁ ādāya yena Sāvatthī tena pakkamiṁsu. anupubbena yena Sāvatthī Jetavanaṁ Anāthapiṇḍikassa ārāmo, yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. āciṇṇaṁ kho pan’ etaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. ||8|| atha kho bhagavā te bhikkhū etad avoca: kacci bhikkhave khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasittha na ca piṇḍakena kilamitthā 'ti. khamanīyaṁ bhagavā, yāpanīyaṁ bhagavā, samaggā ca mayaṁ bhante sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasimhā na ca piṇḍakena kilamimhā 'ti. ||9|| jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti, kālaṁ viditvā pucchanti, kalaṁ viditvā {na} pucchanti, atthasaṁhitaṁ tathāgatā pucchanti no anatthasaṁhitaṁ, anatthasaṁhite setughāto tathāgatānaṁ. dvīhi ākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti, dhammaṁ vā desessāma, {sāvakānaṁ} vā sikkhāpadaṁ paññāpessāmā 'ti. atha kho bhagavā te bhikkhū etad avoca: yathākathaṁ pana tumhe bhikkhave samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasittha na ca piṇḍakena kilamitthā 'ti. ||10|| idha mayaṁ bhante sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū Kosalesu janapadesu aññatarasmiṁ āvāse vassaṁ upagacchimhā. tesaṁ no bhante amhākaṁ etad ahosi: kena nu kho mayaṁ upāyena samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vaseyyāma na ca piṇḍakena kilameyyāmā 'ti.
IV. 1. 11-14.] MAHĀVAGGA. 159
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tesaṁ no bhante amhākaṁ etad ahosi: sace kho mayam . . . evaṁ kho mayaṁ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vaseyyāma na ca piṇḍakena kilameyyāmā 'ti. atha kho mayaṁ bhante aññamaññaṁ n’ eva ālapimhā na sallapimhā. yo paṭhamaṁ gāmato piṇḍāya paṭikkamati, so āsanaṁ paññāpeti, pādodakaṁ . . . vācaṁ bhindati. evaṁ kho mayaṁ bhante samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasimhā na ca piṇḍakena kilamimhā 'ti. ||11|| atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: aphāsuñ ñeva kira 'me bhikkhave moghapurisā vutthā samānā phāsu ’ mha vutthā 'ti paṭijānanti, pasusaṁvāsañ ñeva kira 'me bhikkhave moghapurisā vutthā samānā phāsu 'mha vutthā 'ti paṭijānanti, eḷakasaṁvāsañ ñeva kira 'me bhikkhave moghapurisā vutthā samānā phāsu ’ mha vutthā 'ti paṭijānanti, pamattasaṁvāsañ ñeva kira 'me bhikkhave moghapurisā vutthā samānā phāsu 'mha vutthā 'ti paṭijānanti. kathaṁ hi nām’ ime bhikkhave moghapurisā mūgabbataṁ titthiyasamādānaṁ samādiyissanti. ||12|| n’ etaṁ bhikkhave appasannānaṁ vā pasādāya.
vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave mūgabbataṁ titthiyasamādānaṁ samādiyitabbaṁ.
yo samādiyeyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave vassaṁ vutthānaṁ bhikkhūnaṁ tīhi ṭhānehi pavāretuṁ diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. sā vo bhavissati aññamaññānulomatā āpattivuṭṭhānatā vinayapurekkhāratā. ||13||
evañ ca pana bhikkhave pavāretabbaṁ. vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. ajja pavāraṇā. yadi saṅghassa pattakallaṁ saṅgho pavāreyyā 'ti. therena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evam assa vacanīyo: saṅghaṁ āvuso pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṁ āyasmanto anukampaṁ upādāya, passanto paṭikarissāmi. dutiyam pi . . . tatiyam pi āvuso saṅghaṁ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṁ āyasmanto anukampaṁ upādāya, passanto paṭikarissāmīti. navakena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evam assa vacanīyo: saṅghaṁ bhante pavāremi diṭṭhena vā
160 MAHĀVAGGA. [IV. 1. 14-3. 3.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . dutiyam pi . . . tatiyam pi . . . passanto paṭikarissāmīti. ||14||1||
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū theresu bhikkhūsu ukkuṭikaṁ nisinnesu pavārayamānesu āsanesu acchanti. ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū theresu bhikkhūsu ukkuṭikaṁ nisinnesu pavārayamānesu āsanesu acchissantīti. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. saccaṁ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū theresu . . . acchantīti. saccaṁ bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaṁ hi nāma te bhikkhave moghapurisā theresu . . . acchissanti. n’ etaṁ bhikkhave appasannānaṁ vā pasādāya. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave theresu bhikkhūsu ukkuṭikaṁ nisinnesu pavārayamānesu āsanesu acchitabbaṁ. yo accheyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave sabbeh’ eva ukkuṭikaṁ nisinnehi pavāretun ti. ||1|| tena kho pana samayena aññataro thero jarādubbalo yāva sabbe pavārentīti ukkuṭikaṁ nisinno āgamayamāno mucchito papati.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave tadantarā ukkuṭikaṁ nisīdituṁ yāva pavāreti, pavāretvā āsane nisīditun ti. ||2||2||
atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kati nu kho pavāraṇā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. dve 'mā bhikkhave pavāraṇā cātuddasikā pannarasikā ca. imā kho bhikkhave dve pavāraṇā 'ti. ||1|| atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kati nu kho pavāraṇakammānīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. cattār’ imāni bhikkhave pavāraṇakammāni, adhammena vaggaṁ pavāraṇakammaṁ . . . (= II.14. 2,3. Read pavāraṇakammaṁ instead of uposathakammaṁ) . . . sikkhitabban ti. ||2|| atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: sannipatatha bhikkhave, saṅgho pavāressatīti.
evaṁ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etad avoca: atthi bhante bhikkhu gilāno, so anāgato 'ti. anujānāmi bhikkhave gilānena bhikkhunā pavāraṇaṁ dātuṁ. evañ ca pana bhikkhave dātabbā. tena gilānena bhikkhunā ekaṁ bhikkhuṁ upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā evam assa vacanīyo:
IV. 3. 3-4. 3.] MAHĀVAGGA. 161
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pavāraṇaṁ dammi, pavāraṇaṁ me hara, mam’ atthāya pavārehīti. kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, dinnā hoti pavāraṇā. na kāyena viññāpeti, na vācāya viññāpeti, na kāyena vācāya viññāpeti, na dinnā hoti pavāraṇā. ||3|| evaṁ ce taṁ labhetha, icc etaṁ kusalaṁ. no ce labhetha, so bhikkhave gilāno bhikkhu mañcena vā pīṭhena vā saṅghamajjhe ānetvā pavāretabbaṁ. sace bhikkhave gilānupaṭṭhākānaṁ bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: sace kho mayaṁ gilānaṁ ṭhānā cāvessāma, ābādho vā abhivaḍḍhissati kālaṅkiriyā vā bhavissatīti, na bhikkhave gilāno ṭhānā cāvetabbo, saṅghena tattha gantvā pavāretabbaṁ, na tv eva vaggena saṅghena pavāretabbaṁ. pavāreyya ce, āpatti dukkaṭassa. ||4|| pavāraṇāhārako ce bhikkhave dinnāya pavāraṇāya . . . (= II.22.3,4. Read pavāraṇā, pavāraṇāya, pavāraṇāhārako instead of pārisuddhi, pārisuddhiyā, pārisuddhihārako) . . . pavāraṇāhārakassa āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave tadahu pavāraṇāya pavāraṇaṁ dentena chandam pi dātuṁ santi saṅghassa karaṇīyan ti. ||5||3||
tena kho pana samayena aññataraṁ bhikkhuṁ tadahu pavāraṇāya ñātakā gaṇhiṁsu. bhagavato etam atthaṁ arocesuṁ. idha pana bhikkhave bhikkhuṁ tadahu pavāraṇāya ñātakā gaṇhanti. te ñātakā bhikkhūhi evam assu vacanīyā: iṅgha tumhe āyasmanto imaṁ bhikkhuṁ muhuttaṁ muñcatha yāvāyaṁ bhikkhu pavāretīti. ||1|| evaṁ ce taṁ labhetha, icc etaṁ kusalaṁ, no ce labhetha, te ñātakā bhikkhūhi evam assu vacanīyā: iṅgha tumhe āyasmanto muhuttaṁ ekamantaṁ hotha yāvāyaṁ bhikkhu pavāraṇaṁ detīti. evaṁ ce taṁ labhetha, icc etaṁ kusalaṁ, no ce labhetha, te ñātakā bhikkhūhi evam assu vacanīyā: iṅgha tumhe āyasmanto imaṁ bhikkhuṁ muhuttaṁ nissīmaṁ netha yāva saṅgho pavāretīti. evaṁ ce taṁ labhetha, icc etaṁ kusalaṁ, no ce labhetha, na tv eva vaggena saṅghena pavāretabbaṁ. pavāreyya ce, āpatti dukkaṭassa. ||2|| idha pana bhikkhave bhikkhuṁ tadahu pavāraṇāya rājāno gaṇhanti, corā gaṇhanti,
162 MAHĀVAGGA. [IV. 4. 3-5. 4.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dhuttā gaṇhanti, bhikkhū paccatthikā gaṇhanti. te bhikkhū paccatthikā bhikkhūhi evam assu vacanīyā: iṅgha . . . (comp. 1.2) . . . na tv eva vaggena saṅghena pavāretabbaṁ. pavāreyya ce, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||3||4||
tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya pañca bhikkhū viharanti. atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ saṅghena pavāretabban ti, mayañ c’ amhā pañca janā. kathaṁ nu kho amhehi pavāretabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave pañcannaṁ saṅghe pavāretun ti. ||1||
tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya cattāro bhikkhū viharanti. atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhagavatā anuññātaṁ pañcannaṁ saṅghe pavāretuṁ, mayañ c’ amhā cattāro janā. kathaṁ nu kho amhehi pavāretabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave catunnaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ. ||2|| evañ ca pana bhikkhave pavāretabbaṁ: vyattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā: suṇantu me āyasmanto. ajja pavāraṇā. yad’ āyasmantānaṁ pattakallaṁ mayaṁ aññamaññaṁ pavāreyyāmā 'ti. therena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā te bhikkhū evam assu vacanīyā: ahaṁ āvuso āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṁ āyasmanto anukampaṁ upādāya, passanto paṭikarissāmi. dutiyam pi . . . tatiyam pi āvuso . . . paṭikarissāmīti. navakena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā te bhikkhū evam assu vacanīyā: ahaṁ bhante āyasmante pavāremi diṭṭhena vā . . . dutiyam pi . . . tatiyam pi . . . paṭikarissāmīti. ||3|| tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya tayo bhikkhū viharanti. atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhagavatā anuññātaṁ pañcannaṁ saṅghe pavāretuṁ, catunnaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ, mayañ c’ amhā tayo janā. kathaṁ nu kho amhehi pavāretabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave tiṇṇannaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ. evañ ca pana bhikkhave pavāretabbaṁ. vyattena . . . (= 3)
IV. 5. 4-9.] MAHĀVAGGA. 163
. . . paṭikarissāmīti. ||4|| tena kho pana samayena aññata-
rasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya dve bhikkhū viharanti.
atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhagavatā anuññātaṁ pañcannaṁ saṅghe pavāretuṁ, catunnaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ, tiṇṇannaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ, mayañ c’ amhā dve janā. kathaṁ nu kho amhehi pavāretabban ti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave dvinnaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ. ||5|| evañ ca pana bhikkhave pavāretabbaṁ. therena bhikkhunā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā ukkuṭikaṁ nisīditvā añjaliṁ paggahetvā navo bhikkhu evam assa vacanīyo: ahaṁ āvuso āyasmantaṁ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṁ āyasmā anukampaṁ upādāya, passanto paṭikarissāmi. dutiyam pi . . . tatiyam pi āvuso . . . paṭikarissāmīti. navakena bhikkhunā ekaṁsaṁ . . . paggahetvā thero bhikkhu evam assa vacanīyo: ahaṁ bhante āyasmantaṁ pavāremi diṭṭhena vā . . . dutiyam pi . . . tatiyam pi . . . paṭikarissāmīti. ||6|| tena kho pana samayena aññatarasmiṁ
āvāse tadahu pavāraṇāya eko bhikkhu viharati. atha kho tassa bhikkhuno etad ahosi: bhagavatā anuññātaṁ pañcannaṁ saṅghe pavāretuṁ, catunnaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ, tiṇṇannaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ, dvinnaṁ aññamaññaṁ pavāretuṁ, ahañ c’ amhi ekako. kathaṁ nu kho mayā pavāretabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
||7|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya eko bhikkhu viharati. tena bhikkhave bhikkhunā yattha bhikkhū paṭikkamanti upaṭṭhānasālāya vā maṇḍape vā rukkhamūle vā, sa deso sammajjitvā pāniyaṁ paribhojaniyaṁ upaṭṭhāpetvā āsanaṁ paññāpetvā padīpaṁ katvā nisīditabbaṁ. sace aññe bhikkhū āgacchanti, tehi saddhiṁ pavāretabbaṁ, no ce āgacchanti, ajja me pavāraṇā 'ti adhiṭṭhātabbaṁ. no ce adhiṭṭhaheyya, āpatti dukkaṭassa. ||8||
tatra bhikkhave yattha pañca bhikkhū viharanti, na ekassa pavāraṇaṁ āharitvā catūhi saṅghe pavāretabbaṁ. pavāreyyuṁ ce, āpatti dukkaṭassa. tatra bhikkhave yattha cattāro bhikkhū viharanti, na ekassa pavāraṇaṁ āharitvā tīhi aññamaññaṁ pavāretabbaṁ. pavāreyyuṁ ce, āpatti dukkaṭassa. tatra bhikkhave yattha tayo bhikkhū viharanti,
164 MAHĀVAGGA. [IV. 5. 9-7. 2.
na ekassa pavāraṇaṁ āharitvā dvīhi aññamaññaṁ pavāretabbaṁ. pavāreyyuṁ ce, āpatti dukkaṭassa. tatra bhikkhave yattha dve bhikkhū viharanti, na ekassa pavāraṇaṁ āharitvā ekena adhiṭṭhātabbaṁ. adhiṭṭhaheyya ce, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||9||5||
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tadahu pavāraṇāya āpattiṁ āpanno hoti. atha kho tassa bhikkhuno etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ na sāpattikena pavāretabban ti, ahañ c’ amhi āpattiṁ āpanno. kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
idha pana . . . (comp. II.27.1,2. Read tadahu pavāraṇāya instead of tadah’ uposathe) . . . paṭikarissāmīti vatvā pavāretabbaṁ, na tv eva tappaccayā pavāraṇāya antarāyo kātabbo 'ti. ||1|| tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pavārayamāno āpattiṁ sarati. atha kho tassa bhikkhuno etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ na sāpattikena pavāretabban ti, ahañ c’ amhi āpattiṁ āpanno. kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. idha pana bhikkhave bhikkhu pavārayamāno āpattiṁ sarati. tena bhikkhave bhikkhunā sāmantā bhikkhu evam assa vacanīyo: ahaṁ āvuso itthannāmaṁ āpattiṁ āpanno, ito vuṭṭhahitvā taṁ āpattiṁ paṭikarissāmīti vatvā pavāretabbaṁ, na tv eva tappaccayā pavāraṇāya antarāyo kātabbo. ||2|| idha pana bhikkhave bhikkhu pavārayamāno āpattiyā vematiko hoti. tena bhikkhave bhikkhunā . . . (comp. II.27.4-8) . . . paṭikarissatīti vatvā pavāretabbaṁ, na tv eva tappaccayā pavāraṇāya antarāyo kātabbo 'ti. ||3||6||
paṭhamabhāṇavāraṁ niṭṭhitaṁ.
tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatiṁsu pañca vā atirekā vā, te na jāniṁsu atth’ aññe āvāsikā bhikkhū anāgatā 'ti. te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavāresuṁ. tehi pavāriyamāne ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchiṁsu bahutarā. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||1|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti pañca vā atirekā vā,
IV. 7. 2-8. 2] MAHĀVAGGA. 165
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te na jānanti atth’ aññe āvāsikā bhikkhū anāgatā 'ti. te dhammasaññino vinayasaññino vaggā samaggasaññino pavārenti. tehi pavāriyamāne ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. tehi bhikkhave bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ anāpatti.
||2|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya . . . tehi pavāriyamāne ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. pavāritā supavāritā, avasesehi pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ anāpatti. idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya . . . tehi pavāriyamāne ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. pavāritāsupavāritā, avasesehi pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ anāpatti.
||3|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya . . . tehi pavāritamatte ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. tehi bhikkhave bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ anāpatti. idha pana . . . tehi pavāritamatte ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā. pavāritā supavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ anāpatti. idha pana . . . tehi pavāritamatte ath’ aññe āvasikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. pavāritā supavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ anāpatti. ||4|| idha pana . . . tehi pavāritamatte avuṭṭhitāya parisāya ath’ aññe . . . (= 4) . . . pavāritānaṁ anāpatti. idha pana . . . tehi pavāritamatte ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya . . . (= 4) . . . pavāritānaṁ anāpatti. idha pana . . . tehi pavāritamatte sabbāya vuṭṭhitāya parisāya . . . (= 4) . . . pavāritānaṁ anāpatti. ||5||
anāpattipannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. ||7||
idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti pañca vā atirekā vā, te jānanti atth’ aññe āvāsikā bhikkhū anāgatā 'ti. te dhammasaññino vinayasaññino vaggā vaggasaññino pavārenti. tehi pavāriyamāne ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. tehi bhikkhave bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. ||1||
idha pana . . . tehi pavāriyamāne ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti samasamā.
166 MAHĀVAGGA. [IV. 8. 2-11. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pavāritā supavāritā, avasesehi pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. idha pana . . . tehi pavāriyamāne ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti thokatarā. pavāritā supavāritā, avasesehi pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. ||2|| idha pana . . . tehi pavāritamatte --la-- avuṭṭhitāya parisāya -- la -ekaccāya vuṭṭhitāya parisāya --la-- sabbāya vuṭṭhitāya parisāya ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā --la-- samasamā --la-- thokatarā. pavāritā supavāritā, tesaṁ santike pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. ||3||
vaggāvaggasaññinopannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. ||8||
idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti pañca vā atirekā vā, te jānanti atth’ aññe āvāsikā bhikkhū anāgatā 'ti. te kappati nu kho amhākaṁ pavāretuṁ na nu kho kappatīti vematikā pavārenti. tehi pavāriyamāne ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. tehi bhikkhave bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. ||1|| idha pana . . . (comp. IV.8.2,3) . . . tesaṁ santike pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. ||2||
vematikāpannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. ||9||
idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti pañca vā atirekā vā, te jānanti atth’ aññe āvāsikā bhikkhū anāgatā 'ti. te kappat’ eva amhākaṁ pavāretuṁ, n’ amhākaṁ na kappatīti kukkuccapakatā pavārenti. tehi pavāriyamāne ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā.
tehi bhikkhave bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. ||1|| idha pana . . . (comp. IV.8.2,3) . . . tesaṁ santike pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ āpatti dukkaṭassa. ||2||
kukkuccapakatāpannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. ||10||
idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti pañca vā atirekā vā,
IV. 11. 1-14. 1.] MAHĀVAGGA. 167
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te jānanti atth’ aññe āvāsikā bhikkhū anāgatā 'ti. te nassante te vinassante te ko tehi attho 'ti bhedapurekkhārā pavārenti. tehi pavāriyamāne ath’ aññe āvāsikā bhikkhū āgacchanti bahutarā. tehi bhikkhave bhikkhūhi puna pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ apatti thullaccayassa. ||1|| idha pana . . . (comp. IV.8.2,3. Read āpatti thullaccayassa instead of āpatti dukkaṭassa; in the case of āgacchanti samasamā read pavāritā supavāritā, avasesehi pavāretabbaṁ) . . . tesaṁ santike pavāretabbaṁ, pavāritānaṁ āpatti thullaccayassa. ||2||
bhedapurekkhārāpannarasakaṁ niṭṭhitaṁ. ||11||
pañcasattatikaṁ niṭṭhitaṁ.
idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya sambahulā āvāsikā bhikkhū sannipatanti pañca vā atirekā vā, te jānanti aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṁ okkamantīti. te jānanti aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṁ okkantā 'ti. te passanti aññe āvāsike bhikkhū antosīmaṁ okkamante. te passanti aññe āvāsike bhikkhū antosīmaṁ okkante. te suṇanti aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṁ okkamantīti. te suṇanti aññe āvāsikā bhikkhū antosīmaṁ okkantā 'ti. āvāsikena āvāsikā ekasatapañcasattati tikanayato, āvāsikena āgantukā, āgantukena āvāsikā, āgantukena āgantukā, peyyālamukhena satta tikasatāni honti. ||1||12||
idha pana bhikkhave āvāsikānaṁ bhikkhūnaṁ cātuddaso hoti, āgantukānaṁ pannaraso . . . (= II.34.1-35,5.
Read pavāretabbaṁ, pavārenti, tadahu pavāraṇāya instead of uposatho kātabbo, uposathaṁ karonti, tadah’ uposathe) . . . ajj’ eva gantun ti. ||1||13||
na bhikkhave bhikkhuniyā nisinnaparisāya pavāretabbaṁ. yo pavāreyya, āpatti dukkaṭassa. na bhikkhave sikkhamānāya, na sāmaṇerassa, na sāmaṇeriyā, na sikkhaṁ paccakkhātakassa, na antimavatthuṁ ajjhāpannakassa nisinnaparisāya pavāretabbaṁ. yo pavāreyya, āpatti dukkaṭassa. ||1||
168 MAHĀVAGGA. [IV. 14. 1-15. 3.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na āpattiyā adassane ukkhittakassa nisinnaparisāya pavāretabbaṁ. yo pavāreyya, yathādhammo kāretabbo.
na āpattiyā appaṭikamme ukkhittakassa, na pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakassa nisinnaparisāya pavāretabbaṁ. yo pavāreyya, yathādhammo kāretabbo. ||2|| na paṇḍakassa nisinnaparisāya pavāretabbaṁ. yo pavāreyya, āpatti dukkaṭassa. na theyyasaṁvāsakassa, na titthiyapakkantakassa, na tiracchānagatassa, na mātughātakassa, na pitughātakassa, na arahantaghātakassa, na bhikkhunīdūsakassa, na saṅghabhedakassa, na lohituppādakassa, na ubhatovyañjanakassa nisinnaparisāya pavāretabbaṁ. yo pavāreyya, āpatti dukkaṭassa. ||3|| na bhikkhave pārivāsikassa pavāraṇādānena pavāretabbaṁ aññatra avuṭṭhitāya parisāya. na ca bhikkhave apavāraṇāya pavāretabbaṁ aññatra saṅghasāmaggiyā 'ti. ||4||14||
tena kho pana samayena Kosalesu janapadesu aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya savarabhayakaṁ ahosi.
bhikkhū nāsakkhiṁsu tevācikaṁ pavāretuṁ. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave dvevācikaṁ pavāretun ti. bāḷhataraṁ savarabhayakaṁ ahosi.
bhikkhū nāsakkhiṁsu dvevācikaṁ pavāretuṁ. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave ekavācikaṁ pavāretun ti. bāḷhataraṁ savarabhayakaṁ ahosi.
bhikkhū nāsakkhiṁsu ekavācikaṁ pavāretuṁ. bhagavato etam atthaṁ ārocesum. anujānāmi bhikkhave samānavassikaṁ pavāretun ti. ||1|| tena kho pana samayena aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya manussehi dānaṁ dentehi yebhuyyena ratti khepitā hoti. atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: manussehi dānaṁ dentehi yebhuyyena ratti khepitā. sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, apavārito 'va saṅgho bhavissati, athāyaṁ ratti vibhāyissati. kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||2|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya manussehi dānaṁ dentehi yebhuyyena ratti khepitā hoti. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: manussehi . . . vibhāyissatīti, vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. manussehi dānaṁ dentehi yebhuyyena ratti khepitā.
IV. 15. 3-7.] MAHĀVAGGA. 169
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, apavārito 'va saṅgho bhavissati, athāyaṁ ratti vibhāyissati. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho dvevācikaṁ ekavācikaṁ samānavassikaṁ pavāreyyā 'ti. ||3||
idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya bhikkhūhi dhammaṁ bhaṇantehi suttantikehi suttantaṁ saṅgāyantehi vinayadharehi vinayaṁ vinicchinantehi dhammakathikehi dhammaṁ sākacchantehi bhikkhūhi kalahaṁ karontehi yebhuyyena ratti khepitā hoti. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: bhikkhūhi kalahaṁ karontehi yebhuyyena ratti khepitā. sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, apavārito 'va saṅgho bhavissati, athāyaṁ ratti vibhāyissatīti, vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. bhikkhūhi kalahaṁ . . . khepitā. sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, apavārito 'va saṅgho bhavissati, athāyaṁ ratti vibhāyissati. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho dvevācikaṁ ekavācikaṁ samānavassikaṁ pavāreyyā 'ti. ||4|| tena kho pana samayena Kosalesu janapadesu aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya mahā bhikkhusaṅgho sannipatito hoti parittañ ca anovassikaṁ hoti mahā ca megho uggato hoti. atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: ayaṁ kho mahā bhikkhusaṅgho sannipatito parittañ ca anovassikaṁ mahā ca megho uggato. sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, apavārito 'va saṅgho bhavissati, athāyaṁ megho pavassissati. kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||5||
idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya mahā bhikkhusaṅgho sannipatito hoti parittañ ca anovassikaṁ hoti mahā ca megho uggato hoti. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho mahā . . . (= 5) . . . pavassissatīti, vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. ayaṁ mahā . . . pavassissati. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho dvevācikaṁ ekavācikaṁ samānavassikaṁ pavāreyyā 'ti. ||6|| idha pana bhikkhave aññatarasmiṁ āvāse tadahu pavāraṇāya rājantarāyo hoti --la-- corantarāyo h., agyantarāyo h., udakant. h., manussant. h., amanussant.
h., vāḷant. h., siriṁsapant. h., jīvitant. h., brahmacariyantarāyo hoti. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho brahmacariyantarāyo.
170 MAHĀVAGGA. [IV. 15. 7-16. 4.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, apavārito 'va saṅgho bhavissati, athāyaṁ brahmacariyantarāyo bhavissatīti, vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. ayaṁ brahmacariyantarāyo. sace saṅgho tevācikaṁ pavāressati, apavārito 'va saṅgho bhavissati, athāyaṁ brahmacariyantarāyo bhavissati. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho dvevācikaṁ ekavācikaṁ samānavassikaṁ pavāreyyā 'ti. ||7||15||
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sāpattikā pavārenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave sāpattikena pavāretabbaṁ. yo pavāreyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave yo sāpattiko pavāreti, tassa okāsaṁ kārāpetvā āpattiyā codetun ti. ||1|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū okāsaṁ kārāpiyamānā na icchanti okāsaṁ kātuṁ.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave okāsaṁ akarontassa pavāraṇaṁ ṭhapetuṁ. evañ ca pana bhikkhave ṭhapetabbā. tadahu pavāraṇāya cātuddase vā pannarase vā tasmiṁ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāharitabbaṁ: suṇātu me bhante saṅgho. itthannāmo puggalo sāpattiko, tassa pavāraṇaṁ ṭhapemi, na tasmiṁ sammukhībhūte pavāretabban ti ṭhapitā hoti pavāraṇā 'ti. ||2|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pur’ amhākaṁ pesalā bhikkhū pavāraṇaṁ ṭhapentīti paṭigacc’ eva suddhānaṁ bhikkhūnaṁ anāpattikānaṁ avatthusmiṁ akāraṇe pavāraṇaṁ ṭhapenti pavāritānam pi pavāraṇaṁ ṭhapenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
na bhikkhave suddhānaṁ bhikkhūnaṁ anāpattikānaṁ avatthusmiṁ akāraṇe pavāraṇā ṭhapetabbā. yo ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassa. na bhikkhave pavāritānam pi pavāraṇā ṭhapetabbā. yo ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassa. ||3|| evaṁ kho bhikkhave ṭhapitā hoti pavāraṇā, evaṁ aṭṭhapitā. kathañ ca bhikkhave aṭṭhapitā hoti pavāraṇā. tevācikāya ce bhikkhave pavāraṇāya bhāsitāya lapitāya pariyositāya pavāraṇaṁ ṭhapeti, aṭṭhapitā hoti pavāraṇā. dvevācikāya ce bhikkhave, ekavācikāya ce bhikkhave, samānavassikāya ce bhikkhave pavāraṇāya bhāsitāya lapitāya pariyositāya pavāraṇaṁ ṭhapeti, aṭṭhapitā hoti pavāraṇā.
IV. 16. 4-10.] MAHĀVAGGA. 171
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṁ kho bhikkhave aṭṭhapitā hoti pavāraṇā. ||4|| kathañ ca bhikkhave ṭhapitā hoti pavāraṇā. tevācikāya ce bhikkhave pavāraṇāya bhāsitāya lapitāya apariyositāya pavāraṇaṁ ṭhapeti, ṭhapitā hoti pavāraṇā.
dvevācikāya ce bhikkhave, ekavācikāya ce bhikkhave, samānavassikāya ce bhikkhave pavāraṇāya bhāsitāya lapitāya apariyositāya pavāraṇaṁ ṭhapeti, ṭhapitā hoti pavāraṇā.
evaṁ kho bhikkhave ṭhapitā hoti pavāraṇā. ||5|| idha pana bhikkhave tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṁ ṭhapeti. taṁ ce bhikkhuṁ aññe bhikkhū jānanti ayaṁ kho āyasmā aparisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro aparisuddhāajīvo bālo avyatto na paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṁ dātun ti, alaṁ bhikkhu, mā bhaṇḍanaṁ mā kalahaṁ mā viggahaṁ mā vivādan ti omadditvā saṅghena pavāretabbaṁ. ||6|| idha pana bhikkhave tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṁ ṭhapeti. taṁ ce bhikkhuṁ aññe bhikkhū jānanti ayaṁ kho āyasmā parisuddhakāyasamācāro aparisuddhavacīsamācāro aparisuddhaājīvo bālo avyatto na paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṁ dātun ti, alaṁ bhikkhu . . . pavāretabbaṁ. ||7|| idha pana bhikkhave tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṁ ṭhapeti. taṁ ce bhikkhuṁ aññe bhikkhū jānanti ayaṁ kho āyasmā parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro aparisuddhāajīvo bālo avyatto na paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṁ dātun ti, alaṁ bhikkhu . . . pavāretabbaṁ.
||8|| idha pana bhikkhave tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṁ ṭhapeti. taṁ ce bhikkhuṁ aññe bhikkhū jānanti ayaṁ kho āyasmā parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro parisuddhāajīvo bālo avyatto na paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṁ dātun ti, alaṁ bhikkhu . . . pavāretabbaṁ. ||9|| idha pana bhikkhave tadahu pavāraṇāya bhikkhu bhikkhussa pavāraṇaṁ ṭhapeti. taṁ ce bhikkhuṁ aññe bhikkhū jānanti ayaṁ kho āyasmā parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro parisuddhāajīvo paṇḍito vyatto paṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṁ dātun ti, so evam assa vacanīyo: yaṁ kho tvaṁ āvuso imassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapesi, kimhi naṁ ṭhapesi, sīlavipattiyā ṭhapesi, ācāravipattiyā ṭhapesi, diṭṭhivipattiyā ṭhapesīti. ||10||
172 MAHĀVAGGA. [IV. 16. 10-15.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so ce evaṁ vadeyya: sīlavipattiyā ṭhapemi, ācāravip. ṭh., diṭṭhivip. ṭhapemīti, so evam assa vacanīyo: jānāti panāyasmā sīlavipattiṁ, jānāti ācāravipattiṁ, jānāti diṭṭhivipattin ti. so ce evaṁ vadeyya: jānāmi kho ahaṁ āvuso sīlavipattiṁ, jānāmi ācāravipattiṁ, jānāmi diṭṭhivipattin ti, so evam assa vacanīyo: katamā panāvuso sīlavipatti, katamā ācāravipatti, katamā diṭṭhivipattīti. ||11|| so ce evaṁ vadeyya: cattāri ca pārājikāni terasa saṅghādisesā ayaṁ sīlavipatti, thullaccayaṁ pācittiyaṁ pāṭidesanīyaṁ dukkaṭaṁ dubbhāsitaṁ ayaṁ ācāravipatti, micchādiṭṭhi antaggāhikā diṭṭhi ayaṁ diṭṭhivipattīti, so evam assa vacanīyo: yaṁ kho tvaṁ āvuso imassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapesi, diṭṭhena ṭhapesi, sutena ṭhapesi, parisaṅkāya ṭhapesīti. ||12|| so ce evaṁ vadeyya: diṭṭhena vā ṭhapemi, sutena vā ṭhapemi, parisaṅkāya vā ṭhapemīti, so evam assa vacanīyo: yaṁ kho tvaṁ āvuso imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṁ ṭhapesi, kiṁ te diṭṭhaṁ, kinti te diṭṭhaṁ, kadā te diṭṭhaṁ, kattha te diṭṭhaṁ, pārājikaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho, saṅghādisesaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho, thullaccayaṁ pācittiyaṁ pāṭidesanīyaṁ dukkaṭaṁ dubbhāsitaṁ ajjhāpajjanto diṭṭho, kattha ca tvaṁ ahosi, kattha cāyaṁ bhikkhu ahosi, kiṁ ca tvaṁ karosi, kiṁ cāyaṁ bhikkhu karotīti. ||13|| so ce evaṁ vadeyya: na kho ahaṁ āvuso imassa bhikkhuno diṭṭhena pavāraṇaṁ ṭhapemi, api ca sutena pavāraṇaṁ ṭhapemīti, so evam assa vacanīyo: yaṁ kho tvaṁ āvuso imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṁ ṭhapesi, kiṁ te sutaṁ, kinti te sutaṁ, kadā te sutaṁ, kattha te sutaṁ, pārājikaṁ ajjhāpanno 'ti sutaṁ, saṅghādisesaṁ ajjhāpanno 'ti sutaṁ, thullaccayaṁ pācittiyaṁ pāṭidesanīyaṁ {dukkaṭaṁ} dubbhāsitaṁ ajjhāpanno 'ti sutaṁ, bhikkhussa sutaṁ, bhikkhuniyā s., sikkhamānāya s., sāmaṇerassa s., sāmaṇeriyā s., upāsakassa s., upāsikāya s., rājūnaṁ s., rājamahāmattānaṁ s., titthiyānaṁ s., titthiyasāvakānaṁ sutan ti. ||14|| so ce evaṁ vadeyya: na kho ahaṁ āvuso imassa bhikkhuno sutena pavāraṇaṁ ṭhapemi, api ca parisaṅkāya pavāraṇaṁ ṭhapemīti, so evam assa vacanīyo: yaṁ kho tvaṁ āvuso imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṁ ṭhapesi, kiṁ parisaṅkasi, kinti parisaṅkasi, kadā parisaṅkasi, kattha parisaṅkasi, pārājikaṁ ajjhāpanno 'ti parisaṅkasi,
IV. 16. 15-20.] MAHĀVAGGA. 173
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] saṅghādisesaṁ ajjhāpanno 'ti parisaṅkasi, thullaccayaṁ pācittiyaṁ pāṭidesanīyaṁ dukkaṭaṁ dubbhāsitaṁ ajjhāpanno 'ti parisaṅkasi, bhikkhussa sutvā parisaṅkasi . . . titthiyasāvakānaṁ sutvā parisaṅkasīti. ||15|| so ce evaṁ vadeyya: na kho ahaṁ āvuso imassa bhikkhuno parisaṅkāya pavāraṇaṁ ṭhapemi, api ca ahaṁ na jānāmi kena ahaṁ imassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapemīti, so ce bhikkhave codako bhikkhu anuyogena viññūnaṁ sabrahmacārīnaṁ cittaṁ na ārādheti ananuvādo cudito bhikkhū 'ti alaṁ vacanāya. so ce bhikkhave codako bhikkhu anuyogena viññūnaṁ {sabrahmacārīnaṁ} cittaṁ ārādheti sānuvādo cudito bhikkhū 'ti alaṁ vacanāya. ||16|| so ce bhikkhave codako bhikkhu amūlakena pārājikena anuddhaṁsitaṁ paṭijānāti, saṅghādisesaṁ ropetvā saṅghena pavāretabbaṁ. so ce bhikkhave codako bhikkhu amūlakena saṅghādisesena anuddhaṁsitaṁ paṭijānāti, yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṁ. so ce bhikkhave codako bhikkhu amūlakena thullaccayena pācittiyena pāṭidesanīyena dukkaṭena dubbhāsitena anuddhaṁsitaṁ paṭijānāti, yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṁ. ||17|| so ce bhikkhave cudito bhikkhu pārājikaṁ ajjhāpanno 'ti paṭijānāti, nāsetvā saṅghena pavāretabbaṁ. so ce bhikkhave cudito bhikkhu saṅghādisesaṁ ajjhāpanno 'ti paṭijānāti, saṅghādisesaṁ ropetvā saṅghena pavāretabbaṁ. so ce bhikkhave cudito bhikkhu thullaccayaṁ pācittiyaṁ pāṭidesanīyaṁ dukkaṭaṁ dubbhāsitaṁ ajjhāpanno 'ti paṭijānāti, yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghena pavāretabbaṁ. ||18|| idha pana bhikkhave bhikkhu tadahu pavāraṇāya thullaccayaṁ ajjhāpanno hoti. ekacce bhikkhū thullaccayadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū saṅghādisesadiṭṭhino honti. ye te bhikkhave bhikkhū thullaccayadiṭṭhino, tehi so bhikkhave bhikkhu ekamantaṁ apanetvā yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghaṁ upasaṅkamitvā evam assa vacanīyo: yaṁ kho so āvuso bhikkhu āpattiṁ āpanno, sāssa yathādhammaṁ paṭikatā. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho pavāreyyā 'ti. ||19||
idha pana bhikkhave bhikkhu tadahu pavāraṇāya thullaccayaṁ ajjhāpanno hoti. ekacce bhikkhū thullaccayadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū pācittiyadiṭṭhino honti. ekacce bhikkhū thullaccayadiṭṭhino honti,
174 MAHĀVAGGA. [IV. 16. 20-26.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ekacce bhikkhū pāṭidesanīyadiṭṭhino honti. ek. bh. thullaccayad. h., ek. bh. dukkaṭad. h., ek. bh. thullaccayad. h., ek. bh. dubbhāsitad. h.
ye te bhikkhave bhikkhū thullaccayadiṭṭhino, tehi . . . (= 19) . . . saṅgho pavāreyyā 'ti. ||20|| idha pana bhikkhave bhikkhu tadahu pavāraṇāya pācittiyaṁ ajjhāpanno hoti, pāṭidesanīyaṁ ajjhāp. hoti, dukkaṭaṁ ajjhāp. hoti, dubbhāsitaṁ ajjhāp. hoti. ekacce bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino honti, ekacce bhikkhū saṅghādisesadiṭṭhino honti. ye te bhikkhave bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino, tehi . . . (= 19) . . . saṅgho pavāreyyā 'ti. ||21|| idha pana bhikkhave bhikkhu tadahu pavāraṇāya dubbhāsitaṁ ajjhāpanno hoti.
ekacce bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino honti, ek. bh. thullaccayad. h., ek. bh. dubbhāsitad. h., ek. bh. pācittiyad. h., ek.
bh. dubbhāsitad. h., ek. bh. pāṭidesanīyad. h., ek. bh. dubbhāsitad. h., ek. bh. dukkaṭad. honti. ye te bhikkhave bhikkhū dubbhāsitadiṭṭhino, tehi . . . saṅgho pavāreyyā 'ti. ||22||
idha pana bhikkhave bhikkhu tadahu pavāraṇāya saṅghamajjhe udāhareyya: suṇātu me bhante saṅgho. idaṁ vatthuṁ paññāyati na puggalo. yadi saṅghassa pattakallaṁ, vatthuṁ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyā 'ti. so evam assa vacanīyo: bhagavatā kho āvuso visuddhānaṁ pavāraṇā paññattā. sace vatthuṁ paññāyati na puggalo, idān’ eva naṁ vadehīti. ||23|| idha pana bhikkhave bhikkhu tadahu pavāraṇāya saṅghamajjhe udāhareyya: suṇātu me bhante saṅgho. ayaṁ puggalo paññāyati na vatthuṁ. yadi saṅghassa pattakallaṁ, puggalaṁ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyā 'ti. so evam assa vacanīyo: bhagavatā kho āvuso samaggānaṁ pavāraṇā paññattā. sace puggalo paññāyati na vatthuṁ, idān’ eva naṁ vadehīti. ||24|| idha pana bhikkhave bhikkhu tadahu pavāraṇāya saṅghamajjhe udāhareyya: suṇātu me bhante saṅgho. idaṁ vatthuñ ca puggalo ca paññāyati.
yadi saṅghassa pattakallaṁ, vatthuñ ca puggalañ ca ṭhapetvā saṅgho pavāreyyā 'ti. so evam assa vacanīyo: bhagavatā kho āvuso visuddhānañ ca samaggānañ ca pavāraṇā paññattā.
sace vatthuñ ca puggalo ca paññāyati, idān’ eva naṁ vadehīti. ||25|| pubbe ce bhikkhave pavāraṇāya vatthuṁ paññāyati, pacchā puggalo, kallaṁ vacanāya. pubbe ce bhikkhave pavāraṇāya puggalo paññāyati,
IV. 16. 26-17. 4.] MAHĀVAGGA. 175
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pacchā vatthuṁ, kallaṁ vacanāya. pubbe ce bhikkhave pavāraṇāya vatthuñ ca puggalo ca paññāyati, taṁ ce katāya pavāraṇāya ukkoṭeti, ukkoṭanakaṁ pācittiyan ti. ||26||16||
tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū Kosalesu janapadesu aññatarasmiṁ āvāse vassaṁ upagacchiṁsu. tesaṁ sāmantā aññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā vassaṁ upagacchiṁsu mayaṁ tesaṁ bhikkhūnaṁ vassaṁ vutthānaṁ pavāraṇāya pavāraṇaṁ ṭhapessāmā 'ti. assosuṁ kho te bhikkhū: amhākaṁ kira sāmantā aññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā . . . adhikaraṇakārakā vassaṁ upagatā mayaṁ . . . ṭhapessāmā 'ti.
kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||1|| idha pana bhikkhave sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū aññatarasmiṁ āvāse vassaṁ upagacchanti. tesaṁ sāmantā aññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā . . . adhikaraṇakārakā vassaṁ upagacchanti mayaṁ . . . ṭhapessāmā 'ti. anujānāmi bhikkhave tehi bhikkhūhi dve tayo uposathe cātuddasike kātuṁ kathaṁ mayaṁ tehi bhikkhūhi paṭhamataraṁ pavāreyyāmā 'ti. te ce bhikkhave bhikkhū bhaṇḍanakārakā . . . adhikaraṇakārakā āvāsaṁ āgacchanti, tehi bhikkhave āvāsikehi bhikkhūhi lahuṁ-lahuṁ sannipatitvā pavāretabbaṁ, pavāretvā vattabbā: pavāritā kho mayaṁ āvuso, yathāyasmantā maññanti tathā karontū 'ti. ||2|| te ce bhikkhave bhikkhū bhaṇḍanakārakā . . . adhikaraṇakārakā asaṁvihitā taṁ āvāsaṁ āgacchanti, tehi bhikkhave āvāsikehi bhikkhūhi āsanaṁ paññāpetabbaṁ, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipitabbaṁ, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahetabbaṁ, pāniyena pucchitabbā, tesaṁ vikkhitvā nissīmaṁ gantvā pavāretabbaṁ, pavāretvā vattabbā: pavāritā kho mayaṁ āvuso, yathāyasmantā maññanti tathā karontū 'ti. ||3|| evañ ce taṁ labhetha, icc etaṁ kusalaṁ, no ce labhetha, āvāsikena bhikkhunā vyattena paṭibalena āvāsikā bhikkhū ñāpetabbā: suṇantu me āyasmantā āvāsikā. yad’ āyasmantānaṁ pattakallaṁ, idāni uposathaṁ kareyyāma pātimokkhaṁ uddiseyyāma,
176 MAHĀVAGGA. [IV. 17. 4-I8. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] āgame kāḷe pavāreyyāmā 'ti. te ce bhikkhave bhikkhū bhaṇḍanakārakā . . . adhikaraṇakārakā te bhikkhū evaṁ vadeyyuṁ: sādh’ āvuso idān’ eva no pavārethā 'ti, te evaṁ assu vacanīyā: anissarā kho tumhe āvuso amhākaṁ pavāraṇāya, na tāva mayaṁ pavāressāmā 'ti. ||4|| te ce bhikkhave bhikkhū bhaṇḍanakārakā . . . adhikaraṇakārakā taṁ kāḷaṁ anuvaseyyuṁ, āvāsikena bhikkhave bhikkhunā vyattena paṭibalena āvāsikā bhikkhū ñāpetabbā: suṇantu me āyasmantā . . . uddiseyyāma, āgame juṇhe pavāreyyāmā 'ti. te ce bhikkhave bhikkhū bhaṇḍanakārakā . . . adhikaraṇakārakā te bhikkhū evaṁ vadeyyuṁ: sādh’ āvuso idān’ eva no pavārethā 'ti, te evaṁ assu vacanīyā: anissarā kho tumhe āvuso amhākaṁ pavāraṇāya, na tāva mayaṁ pavāressāmā 'ti.
||5|| te ce bhikkhave bhikkhū bhaṇḍanakārakā . . . adhikaraṇakārakā tam pi juṇhaṁ anuvaseyyuṁ, tehi bhikkhave bhikkhūhi sabbeh’ eva āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā akāmā pavāretabbaṁ. ||6|| tehi ce bhikkhave bhikkhūhi pavāriyamāne gilāno agilānassa pavāraṇaṁ ṭhapeti, so evam assa vacanīyo: āyasmā kho gilāno, gilāno ca ananuyogakkhamo vutto bhagavatā. āgamehi āvuso yāva ārogo hosi, ārogo ākaṅkhamāno codessasīti. evaṁ ce vuccamāno codeti, anādariye pācittiyaṁ. ||7|| tehi ce bhikkhave bhikkhūhi pavāriyamāne agilāno gilānassa pavāraṇaṁ ṭhapeti, so evam assa vacanīyo: ayaṁ kho āvuso bhikkhu gilāno, gilāno ca ananuyogakkhamo vutto bhagavatā. āgamehi āvuso yāvāyaṁ bhikkhu ārogo hoti, ārogaṁ ākaṅkhamāno codessasīti. evaṁ ce vuccamāno codeti, anādariye pācittiyaṁ. ||8|| tehi ce bhikkhave bhikkhūhi pavāriyamāne gilāno gilānassa pavāraṇaṁ ṭhapeti, so evam assa vacanīyo: āyasmantā kho gilānā, gilāno ca ananuyogakkhamo vutto bhagavatā. āgamehi āvuso yāva ārogā hotha, ārogaṁ ākaṅkhamāno codessasīti. evaṁ ce vuccamāno codeti, anādariye pacittiyaṁ. ||9|| tehi ce bhikkhave bhikkhūhi pavāriyamāne agilāno agilānassa pavāraṇaṁ ṭhapeti, ubho saṅghena samanuyuñjitvā samanuggāhitvā yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghena pavāretabban ti. ||10||17||
tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū Kosalesu janapadesu aññatarasmiṁ āvāse vassaṁ upagacchiṁsu.
IV. 18. 1-5.] MAHĀVAGGA. 177
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tesaṁ samaggānaṁ sammodamānānaṁ avivadamānānaṁ viharataṁ aññataro phāsuvihāro adhigato hoti. atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: amhākaṁ kho samaggānaṁ . . . adhigato. sace mayaṁ idāni pavāressāma, siyāpi bhikkhū pavāretvā cārikaṁ pakkameyyuṁ, evaṁ mayaṁ imamhā phāsuvihārā paribāhirā bhavissāma. kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||1|| idha pana bhikkhave sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū aññatarasmiṁ āvāse vassaṁ upagacchanti. tesaṁ samaggānaṁ . . . adhigato hoti. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: amhākaṁ kho samaggānaṁ . . . paribāhirā bhavissāmā 'ti. anujānāmi bhikkhave tehi bhikkhūhi pavāraṇāsaṅgahaṁ kātuṁ. ||2|| evañ ca pana bhikkhave kātabbo. sabbeh’ eva ekajjhaṁ sannipatitabbaṁ, sannipatitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. amhākaṁ samaggānaṁ sammodamānānaṁ avivadamānānaṁ viharataṁ aññataro phāsuvihāro adhigato. sace mayaṁ idāni pavāressāma, siyāpi bhikkhū pavāretvā cārikaṁ pakkameyyuṁ, evaṁ mayaṁ imamhā phāsuvihārā paribāhirā bhavissāma. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho pavāraṇāsaṅgahaṁ kareyya, idāni uposathaṁ kareyya pātimokkhaṁ uddiseyya, āgame komudiyā cātumāsiniyā saṅgho pavāreyya. esā ñatti. ||3|| suṇātu me bhante saṅgho. amhākaṁ samaggānaṁ . . . paribāhirā bhavissāma. saṅgho pavāraṇāsaṅgahaṁ karoti, idāni uposathaṁ karissati pātimokkhaṁ uddisissati, āgame komudiyā cātumāsiniyā pavāressati. yassāyasmato khamati pavāraṇāsaṅgahassa karaṇaṁ idāni uposathaṁ karissati pātimokkhaṁ uddisissati, āgame komudiyā cātumāsiniyā pavāressati, so tuṇh’ assa. yassa na kkhamati, so bhāseyya. kato {saṅghena} pavāraṇāsaṅgaho idāni uposathaṁ karissati pātimokkhaṁ uddisissati, āgame komudiyā cātumāsiniyā pavāressati. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmīti. ||4||
tehi ce bhikkhave bhikkhūhi kate pavāraṇāsaṅgahe aññataro bhikkhu evaṁ vadeyya: icchām’ ahaṁ āvuso janapadacārikaṁ pakkamituṁ, atthi me janapade karaṇīyan ti, so evam assa vacanīyo: sādh’ āvuso pavāretvā gacchāhīti. so ce bhikkhave bhikkhu pavārayamāno aññatarassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapeti,
178 MAHĀVAGGA. [IV. 18. 5-6.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so evam assa vacanīyo: anissaro kho me tvaṁ āvuso pavāraṇāya, na tāvāhaṁ pavāressāmīti. tassa ce bhikkhave bhikkhuno pavārayamānassa aññataro bhikkhu tassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapeti, ubho saṅghena samanuyuñjitvā samanuggāhitvā yathādhammaṁ kārāpetabbā. ||5||
so ce bhikkhave bhikkhu janapade taṁ karaṇīyaṁ tīretvā punad eva anto komudiyā cātumāsiniyā taṁ āvāsaṁ āgacchati, tehi ce bhikkhave bhikkhūhi pavāriyamāne aññataro bhikkhu tassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapeti, so evam assa vacanīyo: anissaro kho me tvaṁ āvuso pavāraṇāya, pavārito ahan ti. tehi ce bhikkhave bhikkhūhi pavāriyamāne so bhikkhu aññatarassa bhikkhuno pavāraṇaṁ ṭhapeti, ubho saṅghena samanuyuñjitvā samanuggāhitvā yathādhammaṁ kārāpetvā saṅghena pavāretabban ti. ||6||18||
pavāraṇakkhandhakaṁ catutthaṁ.
imamhi khandhake vatthu chacattārisā. tassa uddānaṁ:
vassaṁ vutthā Kosalesu agamuṁ satthu dassanaṁ
aphāsupasusaṁvāsaṁ aññamaññānulomatā, |
pavārentāpaṇā, dve ca, kammaṁ, gilāna-ñātakā,
rājā, corā ca, dhuttā ca, bhikkhū paccatthikā tathā, |
pañca, catu, tayo, dve,'ko, āpanno, vemati, sari,
sabbo saṅgho, vematiko, bahū samā ca thokikā, |
āvāsikā, cātuddasā, liṅga-saṁvāsakā ubho,
gantabbaṁ, na nisinnāya, chandadān', apavāraṇā, |
savarehi, khepitā, megho, antarā ca, pavāraṇā, |
5 na karonti, pur’ amhākaṁ, aṭṭhapitā ca, bhikkhuno, |
kimhi vā 'ti katamañ ca diṭṭhena sutasaṅkāya,
codako cuditako ca, thullaccaya-vatthu-bhaṇḍanaṁ, |
pavāraṇāsaṅgaho ca, anissaro, pavāraye 'ti.
179
MAHĀVAGGA.
V.
Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakūṭe pabbate. tena kho pana samayena rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro asītiyā gāmasahassesu issarādhipaccaṁ rajjaṁ kāreti. tena kho pana samayena Campāyaṁ Soṇo nāma Koḷiviso seṭṭhiputto sukhumālo hoti, tassa pādatalesu lomāni jātāni honti. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro tāni asītiṁ gāmikasahassāni sannipātāpetvā kenacid eva karaṇīyena Soṇassa Koḷivisassa santike dūtaṁ pāhesi, āgacchatu Soṇo icchāmi Soṇassa āgatan ti. ||1||
atha kho Soṇassa Koḷivisassa mātāpitaro Soṇaṁ Koḷivisaṁ etad avocuṁ: rājā te tāta Soṇa pāde dakkhitukāmo. mā kho tvaṁ tāta Soṇa yena rājā tena pāde abhippasāreyyāsi, rañño purato pallaṅkena nisīda, nisinnassa te rājā pāde dakkhissatīti. atha kho Soṇaṁ Koḷivisaṁ sivikāya ānesuṁ.
atha kho Soṇo Koḷiviso yena rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṁ Māgadhaṁ Seniyaṁ Bimbisāraṁ abhivādetvā rañño purato pallaṅkena nisīdi. addasa kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro Soṇassa Koḷivisassa pādatalesu lomāni jātāni. ||2|| atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro tāni asītiṁ gāmikasahassāni diṭṭhadhammike atthe anusāsitvā uyyojesi: tumhe khv’ attha bhaṇe mayā diṭṭhadhammike atthe anusāsitā, gacchatha taṁ bhagavantaṁ payirupāsatha, so no bhagavā samparāyike atthe anusāsissatīti. atha kho tāni asīti gāmikasahassāni yena Gijjhakūṭo pabbato ten’ upasaṅkamiṁsu. ||3|| tena kho pana samayena āyasmā Sāgato bhagavato upaṭṭhāko hoti. atha kho tāni asīti gāmikasahassāni yenāyasmā Sāgato ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Sāgataṁ etad avocuṁ:
180 MAHĀVAGGA. [V. 1. 4-9.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] imāni bhante asīti gāmikasahassāni idh’ upasaṅkantāni bhagavantaṁ dassanāya. sādhu mayaṁ bhante labheyyāma bhagavantaṁ dassanāyā 'ti. tena hi tumhe āyasmanto muhuttaṁ idh’ eva tāva hotha yāvāhaṁ bhagavantaṁ paṭivedemīti. ||4|| atha kho āyasmā Sāgato tesaṁ asītiyā gāmikasahassānaṁ purato pekkhamānānaṁ pāṭikāya nimujjitvā bhagavato purato ummujjitvā bhagavantaṁ etad avoca: imāni bhante asīti gāmikasahassāni idh’ upasaṅkantāni bhagavantaṁ dassanāya, yassa dāni bhante bhagavā kālaṁ maññatīti. tena hi tvaṁ Sāgata vihārapacchāyāyaṁ āsanaṁ paññāpehīti. ||5|| evaṁ bhante 'ti kho āyasmā Sāgato bhagavato paṭisuṇitvā pīṭhaṁ gahetvā bhagavato purato nimujjitvā tesaṁ asītiyā gāmikasahassānaṁ purato pekkhamānānaṁ pāṭikāya ummujjitvā vihārapacchāyāyaṁ āsanaṁ paññāpesi. atha kho bhagavā vihārā nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṁ paññatte āsane nisīdi. ||6|| atha kho tāni asīti gāmikasahassāni yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ {nisīdiṁsu}. atha kho tāni asīti gāmikasahassāni āyasmantaṁ yeva Sāgataṁ samannāharanti, no tathā bhagavantaṁ. atha kho bhagavā tesaṁ āsītiyā gāmikasahassānaṁ cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya āyasmantaṁ Sāgataṁ āmantesi: tena hi tvaṁ Sāgata bhiyyosomattāya uttarimanussadhammaṁ iddhipāṭihāriyaṁ dassehīti. evaṁ bhante 'ti kho āyasmā Sāgato bhagavato paṭisuṇitvā vehāsaṁ abbhuggantvā ākāse antalikkhe caṅkamati pi tiṭṭhati pi nisīdati pi seyyam pi kappeti dhūpāyati pi pajjalati pi antaradhāyati pi. ||7||
atha kho āyasmā Sāgato ākāse antalikkhe anekavihitaṁ uttarimanussadhammaṁ iddhipāṭihāriyaṁ dassetvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etad avoca: satthā me bhante bhagavā, sāvako 'ham asmi, satthā me bhante bhagavā, sāvako 'ham asmīti. atha kho tāni asīti gāmikasahassāni acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, sāvako pi nāma evaṁ mahiddhiko bhavissati evaṁ mahānubhāvo, aho nūna satthā 'ti bhagavantaṁ yeva samannāharanti, no tathā āyasmantaṁ Sāgataṁ. ||8|| atha kho bhagavā tesaṁ asītiyā gāmikasahassānaṁ cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya anupubbikathaṁ kathesi seyyath’ īdaṁ: dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi.
V. 1. 9-12.] MAHĀVAGGA. 181
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi, dukkhaṁ samudayaṁ nirodhaṁ maggaṁ. seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammad eva rajanaṁ {paṭigaṇheyya,} evam eva tesaṁ asītiyā gāmikasahassānaṁ tasmiṁ yeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman ti. ||9|| te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthu sāsane bhagavantaṁ etad avocuṁ: abhikkantaṁ bhante, abhikkantaṁ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evam eva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. ete mayaṁ bhante bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañ ca bhikkhusaṅghañ ca, upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate 'ti. ||10|| atha kho Soṇassa Koḷivisassa etad ahosi: yathā -yathā kho ahaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, na yidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. yaṁ nūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan ti. atha kho tāni asīti gāmikasahassāni bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. ||11|| atha kho Soṇo Koḷiviso acirapakkantesu tesu asītiyā gāmikasahassesu yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho Soṇo Koḷiviso bhagavantaṁ etad avoca: yathā-yathāhaṁ bhante bhagavatā dhammaṁ desitaṁ . . . brahmacariyaṁ carituṁ. icchām’ ahaṁ bhante kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ, pabbājetu maṁ bhante bhagavā 'ti. alattha kho Soṇo Koḷiviso bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. acirūpasampanno ca panāyasmā Soṇo Sītavane viharati. ||12||
182 MAHĀVAGGA. [V. 1. 12-16.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tassa accāraddhaviriyassa caṅkamato pādā bhijjiṁsu, caṅkamo lohitena phuṭo hoti seyyathāpi gavāghātanaṁ. atha kho āyasmato Soṇassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ye kho keci bhagavato sāvakā āraddhaviriyā viharanti, ahaṁ tesaṁ aññataro, atha ca pana me nānupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati, saṁvijjanti kho pana me kule bhogā. sakkā bhoge ca bhuñjituṁ puññāni ca kātuṁ. yaṁ nūnāhaṁ hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjeyyaṁ puññāni ca kareyyan ti. ||13|| atha kho bhagavā āyasmato Soṇassa cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evam eva Gijjhakūṭe pabbate antarahito Sītavane pāturahosi. atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto yenāyasmato Soṇassa caṅkamo ten’ upasaṅkami. addasa kho bhagavā āyasmato Soṇassa caṅkamaṁ lohitena phuṭaṁ, disvāna bhikkhū āmantesi: kassa nv āyaṁ bhikkhave caṅkamo lohitena phuṭo seyyathāpi gavāghātanan ti. āyasmato bhante Soṇassa accāraddhaviriyassa caṅkamato pādā bhijjiṁsu, tassāyaṁ caṅkamo lohitena phuṭo seyyathāpi {gavāghātanan} ti. ||14|| atha kho bhagavā yenāyasmato Soṇassa vihāro ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. āyasmāpi kho Soṇo bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Soṇaṁ bhagavā etad avoca: nanu te Soṇa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ye kho keci . . . puññāni ca kareyyan ti. evaṁ bhante 'ti. taṁ kiṁ maññasi Soṇa, kusalo tvaṁ pubbe agārikabhūto vīṇāya tantissare 'ti. evaṁ bhante. taṁ kiṁ maññasi Soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo accāyatā honti, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī vā hoti kammaññā vā 'ti.
no h’ etaṁ bhante. ||15|| taṁ kiṁ maññasi Soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo atisithilā honti, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye {saravatī} vā hoti kammaññā vā 'ti. no h’ etaṁ bhante. taṁ kiṁ maññasi Soṇa, yadā te vīṇāya tantiyo n’ eva accāyatā honti nātisithilā same guṇe patiṭṭhitā, api nu te vīṇā tasmiṁ samaye saravatī va hoti kammaññā vā 'ti. evaṁ bhante.
evam eva kho Soṇa accāraddhaviriyaṁ uddhaccāya saṁvattati,
V. 1. 16-22.] MAHĀVAGGA. 183
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atilīnaviriyaṁ kosajjāya saṁvattati. ||16|| tasmāt iha tvaṁ Soṇa viriyasamataṁ adhiṭṭhaha indriyānaṁ ca samataṁ paṭivijjha tattha ca nimittaṁ gaṇhāhīti. evaṁ bhante 'ti kho āyasmā Soṇo bhagavato paccassosi. atha kho bhagavā āyasmantaṁ Soṇaṁ iminā ovādena ovaditvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evam eva Sītavane āyasmato Soṇassa sammukhe antarahito Gijjhakūṭe pabbate pāturahosi. ||17|| atha kho āyasmā Soṇo aparena samayena viriyasamataṁ adhiṭṭhāsi indriyānaṁ ca samataṁ paṭivijjhi tattha ca nimittaṁ aggahesi. atha kho āyasmā Soṇo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirass’ eva yass’ atthāya kulaputtā sammad eva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tad anuttaraṁ brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā 'ti abbhaññāsi, aññataro ca panāyasmā Soṇo arahataṁ ahosi. ||18|| atha kho āyasmato Soṇassa arahattaṁ pattassa etad ahosi: yaṁ nūnāhaṁ bhagavato santike aññaṁ vyākareyyan ti. atha kho āyasmā Soṇo yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Soṇo bhagavantam etad avoca: ||19|| yo so bhante bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṅyojano sammadaññāvimutto, so cha ṭṭhānāni adhimutto hoti: nekkhammādhimutto hoti, pavivekādhimutto hoti, avyāpajjhādhimutto hoti, upādānakkhayādhimutto hoti, taṇhakkhayādhimutto hoti, asammohādhimutto hoti. ||20|| siyā kho pana bhante idh’ ekaccassa āyasmato evam assa: kevalaṁ saddhāmattakaṁ nūna ayam āyasmā nissāya nekkhammādhimutto 'ti. na kho pan’ etaṁ bhante evaṁ daṭṭhabbaṁ. khīṇāsavo bhante bhikkhu vusitavā katakaraṇīyo karaṇīyam attānaṁ asamanupassanto katassa vā paṭicayaṁ khayā rāgassa vītarāgattā nekkhammādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā nekkhammādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā nekkhammādhimutto hoti. ||21|| siyā kho pana bhante idh’ ekaccassa āyasmato evam assa: lābhasakkārasilokaṁ nūna ayam āyasmā nikāmayamāno pavivekādhimutto 'ti.
184 MAHĀVAGGA. [V. 1. 22-27.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na kho pan’ etaṁ . . . khayā rāgassa vītarāgattā pavivekādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā pavivekādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā pavivekādhimutto hoti. ||22|| siyā kho pana bhante idh’ ekaccassa āyasmato evam assa: sīlabbataparāmāsaṁ nūna ayam āyasmā sārato paccāgacchanto avyāpajjhādhimutto 'ti. na kho pan’ etaṁ . . . khayā rāgassa vītarāgattā avyāpajjhādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā avyāpajjhādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā avyāpajjhādhimutto hoti, ||23|| khayā rāgassa vītarāgattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā upādānakkhayādhimutto hoti, khayā rāgassa vītarāgattā taṇhakkhayādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā taṇhakkhayādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā taṇhakkhayādhimutto hoti, khayā rāgassa vītarāgattā asammohādhimutto hoti, khayā dosassa vītadosattā asammohādhimutto hoti, khayā mohassa vītamohattā asammohādhimutto hoti.
||24|| evaṁ sammāvimuttacittassa bhante bhikkhuno bhusā ce pi cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṁ āgacchanti, n’ ev’ assa cittaṁ pariyādiyanti, amissikatam ev’ assa cittaṁ hoti ṭhitaṁ ānejjappattaṁ vayañ c’ assānupassati. bhusā ce pi sotaviññeyyā saddā, ghānaviññeyyā gandhā, {jivhāviññeyyā} rasā, {kāyaviññeyyā} phoṭṭhabbā, manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, n’ ev’ assa cittaṁ pariyādiyanti, amissikatam ev’ assa cittaṁ hoti ṭhitaṁ ānejjappattaṁ vayañ c’ assānupassati. ||25|| seyyathāpi bhante selo pabbato acchiddo asusiro ekaghano puratthimāya ce pi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi, n’ eva naṁ saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, pacchimāya ce pi disāya --la-- uttarāya ce pi disāya --la-- dakkhiṇāya ce pi disāya . . . na sampavedheyya, evam eva kho bhante evaṁ sammāvimuttacittassa bhikkhuno bhusā ce pi cakkhuviññeyyā rūpā . . . {manoviññeyyā} dhammā manassa āpāthaṁ āgacchanti, n’ ev’ assa cittam . . . vayañ c’ assānupassatīti. ||26||
nekkhammaṁ adhimuttassa pavivekañ ca cetaso
avyāpajjhādhimuttassa upādānakkhayassa ca |
V. 1. 27-2. 2.] MAHĀVAGGA. 185
taṇhakkhayādhimuttassa asammohañ ca cetaso
disvā āyatanuppādaṁ sammā cittaṁ vimuccati. |
tassa sammāvimuttassa santacittassa bhikkhuno
katassa paṭicayo n’ atthi karaṇīyañ ca na vijjati. |
selo yathā ekaghano vātena na samīrati,
evaṁ rūpā rasā saddā gandhā phassā ca kevalā |
iṭṭhā dhammā aniṭṭhā ca na pavedhenti tādino.
ṭhitaṁ cittaṁ vippamuttaṁ vayañ c’ assānupassatīti. ||27||
atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: evaṁ kho bhikkhave kulaputtā aññaṁ vyākaronti. attho ca vutto attā ca anupanīto.
atha ca pan’ idh’ ekacce moghapurisā hasamānakaṁ maññe aññaṁ vyākaronti, te pacchā vighātaṁ āpajjantīti. ||28|| atha kho bhagavā āyasmantaṁ Soṇaṁ āmantesi: tvaṁ kho 'si Soṇa sukhumālo. anujānāmi te Soṇa ekapalāsikaṁ upāhanan ti. ahaṁ kho bhante asītisakaṭavāhe hiraññaṁ ohāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito sattahatthikañ ca anīkaṁ. tassa me bhavissanti vattāro: Soṇo Koḷiviso asītisakaṭavāhe hiraññaṁ ohāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito sattahatthikañ ca anīkaṁ, so dān’ āyaṁ ekapalāsikāsu upāhanāsu satto 'ti. ||29|| sace bhagavā bhikkhusaṅghassa anujānissati, aham pi paribhuñjissāmi, no ce bhagavā bhikkhusaṅghassa anujānissati, aham pi na paribhuñjissāmīti. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave ekapalāsikaṁ upāhanaṁ. na bhikkhave diguṇā upāhanā dhāretabbā, na tiguṇā upāhanā dhāretabbā, na gaṇaṅgaṇūpāhanā dhāretabbā. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||30||1||
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sabbanīlikā upāhanāyo dhārenti --la-- sabbapītikā upāhanāyo dhārenti, sabbalohitikā up. dh., sabbamañjeṭṭhikā up. dh., sabbakaṇhā up. dh., sabbamahāraṅgarattā up. dh., sabbamahānāmarattā up. dhārenti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi gihikāmabhogino 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave sabbanīlikā upāhanā dhāretabbā, na sabbapītikā upāhanā dhāretabbā . . . na sabbamahānāmarattā upāhanā dhāretabbā. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nīlakavaṭṭikā upāhanāyo dhārenti,
186 MAHĀVAGGA. [V. 2. 2-3. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pītakavaṭṭikā up. dh., lohitakavaṭṭikā up. dh., mañjeṭṭhakavaṭṭikā up. dh., kaṇhavaṭṭikā up. dh., mahāraṅgarattavaṭṭikā up. dh., mahānāmarattavaṭṭikā up. dhārenti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi gihikāmabhogino 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave nīlakavaṭṭikā upāhanā dhāretabbā . . . na mahānāmarattavaṭṭikā upāhanā dhāretabbā. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||2|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū khallakabaddhā upāhanāyo dhārenti, puṭabaddhā up. dhārenti, pāliguṇṭhimā up. dh., tūlapuṇṇikā up. dh., tittirapattikā up. dh., meṇḍavisāṇabandhikā up. dh., ajavisāṇabandhikā up. dh., vicchikālikā up. dh., morapicchaparisibbitā up. dh., citrā up. dhārenti.
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi gihikāmabhogino 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave khallakabaddhā upāhanā dhāretabbā . . . na citrā upāhanā dhāretabbā. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||3||
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sīhacammaparikkhaṭā upāhanāyo dhārenti, vyagghacammaparikkhaṭā up. dh., dīpicammap. up. dh., ajinacammap. up. dh., uddacammap. up. dh., majjāricammap. up. dh., kāḷakacammap. up. dh., ulūkacammap. up. dhārenti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi gihikāmabhogino 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave sīhacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā . . . na ulūkacammap. up. dhāretabbā. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||4||2||
atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya Rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi aññatarena bhikkhunā pacchāsamaṇena. atha kho so bhikkhu khañjamāno bhagavantaṁ piṭṭhito-piṭṭhito anubandhi. addasa kho aññataro upāsako gaṇaṅgaṇūpāhanaṁ ārohitvā bhagavantaṁ dūrato 'va āgacchantaṁ, disvā upāhanā orohitvā yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā yena so bhikkhu ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ abhivādetvā etad avoca: ||1|| kissa bhante ayyo khañjatīti.
pādā me āvuso phālitā 'ti. handa bhante upāhanāyo 'ti.
V. 3. 2-5. 1.] MAHĀVAGGA. 187
alaṁ āvuso paṭikkhittā bhagavatā gaṇaṅgaṇūpāhanā 'ti.
gaṇhāh’ etā bhikkhu upāhanāyo 'ti. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave omukkaṁ gaṇaṅgaṇūpāhanaṁ. na bhikkhave navā gaṇaṅgaṇūpāhanā dhāretabbā. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||2||3||
tena kho pana samayena bhagavā ajjhokāse anupāhano caṅkamati. satthā anupāhano caṅkamatīti therāpi bhikkhū anupāhanā caṅkamanti. chabbaggiyā bhikkhū satthari anupāhane caṅkamamāne theresu pi bhikkhūsu anupāhanesu caṅkamamānesu saupāhanā caṅkamanti. ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū satthari anupāhane caṅkamamāne theresu pi bhikkhūsu anupāhanesu caṅkamamānesu saupāhanā caṅkamissantīti. ||1|| atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. saccaṁ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū satthari . . . saupāhanā caṅkamantīti. saccaṁ bhagavā 'ti. vigarahi buddho bhagavā: kathaṁ hi nāma te bhikkhave moghapurisā satthari . . . saupāhanā caṅkamissanti. ime hi nāma bhikkhave gihī odātavasanā abhijīvanikassa sippassa kāraṇā ācariyesu sagāravā sappatissā sabhāgavuttikā viharissanti. ||2|| idha kho taṁ bhikkhave sobhetha yaṁ tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā ācariyesu ācariyamattesu upajjhāyesu upajjhāyamattesu sagāravā sappatissā sabhāgavuttikā vihareyyātha. n’ etaṁ bhikkhave appasannānaṁ vā pasādāya --la-- vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave ācariyesu ācariyamattesu upajjhāyesu upajjhāyamattesu anupāhanesu caṅkamamānesu saupāhanena caṅkamitabbaṁ. yo caṅkameyya, āpatti dukkaṭassa. na ca bhikkhave ajjhārāme upāhanā dhāretabbā. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||3||4||
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno pādakhīlābādho hoti. taṁ bhikkhuṁ pariggahetvā uccāram pi passāvam pi nikkhāmenti. addasa kho bhagavā senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto te bhikkhū taṁ bhikkhuṁ pariggahetvā uccāram pi passāvam pi nikkhāmente,
188 MAHĀVAGGA. [V. 5. 1-6. 4.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] disvāna yena te bhikkhū ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etad avoca: ||1|| kiṁ imassa bhikkhave bhikkhuno ābādho 'ti.
imassa bhante āyasmato pādakhīlābādho, imaṁ mayaṁ pariggahetvā uccāram pi passāvam pi nikkhāmemā 'ti. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave yassa pādā vā dukkhā pādā vā phālitā pādakhīlā vā ābādho upāhanaṁ dhāretun ti.
||2||5||
tena kho pana samayena bhikkhū adhotehi pādehi mañcam pi pīṭham pi abhirūhanti, cīvaram pi senāsanam pi dussati.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave idāni mañcaṁ vā pīṭhaṁ vā abhirūhissāmīti upāhanaṁ dhāretun ti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhū rattiyā uposathaggam pi sannisajjam pi gacchantā andhakāre khānum pi kaṇṭakam pi akkamanti, pādā dukkhā honti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave ajjhārāme upāhanaṁ dhāretuṁ ukkaṁ padīpaṁ kattaradaṇḍan ti.
||2|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya kaṭṭhapādukāyo abhirūhitvā ajjhokāse caṅkamanti uccāsaddā mahāsaddā khaṭakhaṭasaddā anekavihitaṁ tiracchānakathaṁ kathentā seyyath’ īdaṁ: rājakathaṁ, corakathaṁ, mahāmattak., senāk., bhayak., yuddhak., annak., pānak., vatthak., sayanak., mālāk., gandhak., ñātik., yānak., gāmak., nigamak., nagarak., janapadak., itthik., sūrak., visikhāk., kumbhaṭṭhānak., pubbapetak., nānatthak., lokakkhāyikaṁ samuddakkhāyikaṁ itibhavābhavakathaṁ iti vā kīṭakam pi akkamitvā mārenti bhikkhū pi samādhimhā cāventi. ||3|| ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya kaṭṭhapādukāyo abhirūhitvā ajjhokāse caṅkamissanti uccāsaddā . . . akkamitvā māressanti bhikkhū pi samādhimhā cāvessantīti. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. saccaṁ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya kaṭṭhapādukāyo abhirūhitvā ajjhokāse caṅkamanti uccāsaddā . . . akkamitvā mārenti bhikkhū pi samādhimhā cāventīti.
V. 6. 4-8. 1.] MAHĀVAGGA. 189
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] saccaṁ bhagavā. vigarahitvā dhammikathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave kaṭṭhapādukā dhāretabbā. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||4||6||
atha kho bhagavā Rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena Bārāṇasī tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena Bārāṇasī tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Bārāṇasiyaṁ viharati Isipatane migadāye. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā kaṭṭhapādukā paṭikkhittā 'ti tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhārenti, tāni tālataruṇāni chinnāni milāyanti.
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhāressanti, tāni tālataruṇāni chinnāni milāyanti. ekindriyaṁ samaṇā Sakyaputtiyā jīvaṁ viheṭhentīti. ||1|| assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khīyantānaṁ vipācentānaṁ. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. saccaṁ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhārenti, tāni tālataruṇāni chinnāni milāyantīti. saccaṁ bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaṁ hi nāma te bhikkhave moghapurisā tālataruṇe chedāpetvā tālapattapādukāyo dhāressanti, tāni tālataruṇāni chinnāni milāyanti. jīvasaññino hi bhikkhave manussā rukkhasmiṁ. n’ etaṁ bhikkhave appasannānaṁ vā pasādāya --la-- vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave tālapattapādukā dhāretabbā. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||2|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā tālapattapādukā paṭikkhittā 'ti veḷutaruṇe chedāpetvā veḷupattapādukāyo dhārenti, tāni . . . (= 1.2. Read veḷuinstead of tāla-) . . . na bhikkhave veḷupattapādukā dhāretabbā. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||3||7||
atha kho bhagavā Bārāṇasiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena Bhaddiyaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena Bhaddiyaṁ tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Bhaddiye viharati Jātiyāvane. tena kho pana samayena Bhaddiyā bhikkhū anekavihitaṁ pādukaṁ maṇḍanānuyogam anuyuttā viharanti,
190 MAHĀVAGGA. [V. 8. 1-9. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tiṇapādukaṁ karonti pi kārāpenti pi, muñjapād. k. pi k. pi, babbajapād.
k. pi k. pi, hintālapād. k. pi k. pi, kamalapād. k. pi k. pi, kambalapād. k. pi k. pi, riñcanti uddesaṁ paripucchaṁ adhisīlaṁ adhicittaṁ adhipaññaṁ. ||1|| ye te bhikkhū appicchā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma Bhaddiyā bhikkhū anekavihitaṁ pādukaṁ maṇḍanānuyogam anuyuttā viharissanti, tiṇapādukaṁ karissanti pi kārāpessanti pi . . . riñcissanti uddesaṁ paripucchaṁ adhisīlaṁ adhicittaṁ adhipaññan ti. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. saccaṁ kira bhikkhave Bhaddiyā bhikkhū anekavihitaṁ pādukaṁ maṇḍanānuyogam anuyuttā viharanti, tiṇapādukaṁ karonti pi kārāpenti pi --la-- riñcanti uddesaṁ . . . adhipaññan ti. saccaṁ bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaṁ hi nāma te bhikkhave moghapurisā anekavihitaṁ pādukaṁ maṇḍanānuyogam anuyuttā viharissanti, tiṇapādukaṁ karissanti pi kārāpessanti pi -- la -riñcissanti uddesaṁ paripucchaṁ adhisīlaṁ adhicittaṁ adhipaññaṁ. n’ etaṁ bhikkhave appasannānaṁ vā pasādāya. ||2||
vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave tiṇapādukā dhāretabbā, na muñjapādukā dhāretabbā, na babbajap. dh., na hintālap. dh., na kamalap. dh., na kambalap. dh., na sovaṇṇamayā p. dh., na rūpiyamayā p.
dh., na maṇimayā p. dh., na veḷuriyamayā p. dh., na phalikamayā p. dh., na kaṁsamayā p. dh., na kācamayā p. dh., na tipumayā p. dh., na sīsamayā p. dh., na tambalohamayā p.
dhāretabbā. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. na ca bhikkhave kāci saṅkamanīyā pādukā dhāretabbā. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave tisso pādukāyo dhuvaṭṭhāniyā asaṅkamanīyāyo, vaccapādukaṁ, passāvapādukaṁ, ācamanapādukan ti. ||3||8||
atha kho bhagavā Bhaddiye yathābhirantaṁ viharitvā yena Sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena Sāvatthi tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū Aciravatiyā nadiyā gāvīnaṁ tarantīnaṁ visāṇesu pi gaṇhanti,
V. 9. 1-10. 3.] MAHĀVAGGA. 191
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kaṇṇesu pi gaṇhanti, gīvāya pi gaṇhanti, cheppāya pi gaṇhanti, piṭṭhim pi abhirūhanti, rattacittāpi aṅgajātaṁ chupanti, vacchatarī pi ogāhetvā mārenti. ||1|| manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā gāvīnaṁ tarantīnaṁ visāṇesu pi gahessanti --gha-- seyyathāpi gihikāmabhogino 'ti. assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khīyantānaṁ vipācentānaṁ. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. saccaṁ kira bhikkhave --la-- saccaṁ bhagavā.
||2|| vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave gāvīnaṁ visāṇesu gahetabbaṁ, na kaṇṇesu gahetabbaṁ, na gīvāya gahetabbaṁ, na cheppāya gahetabbaṁ, na piṭṭhī abhirūhitabbā. yo abhirūheyya, āpatti dukkaṭassa.
na ca bhikkhave rattacittena aṅgajātaṁ chupitabbaṁ. yo chupeyya, āpatti thullaccayassa. na vacchatarī māretabbā.
yo māreyya, yathādhammo kāretabbo 'ti. ||3|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū yānena yāyanti, itthiyuttena pi purisantarena, purisayuttena pi itthantarena.
manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi Gaṅgāmahiyāyā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave yānena yāyitabbaṁ. yo yāyeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||4||9||
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu Kosalesu janapadesu Sāvatthiṁ gacchanto bhagavantaṁ dassanāya antarā magge gilāno hoti. atha kho so bhikkhu maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi. manussā taṁ bhikkhuṁ disvā etad avocuṁ: kahaṁ ayyo bhante gamissatīti. Sāvatthiṁ kho ahaṁ āvuso gamissāmi bhagavantaṁ dassanāyā 'ti. ||1|| ehi bhante gamissāmā 'ti. nāhaṁ āvuso sakkomi, gilāno 'mhīti. ehi bhante yānaṁ abhirūhā 'ti. alaṁ āvuso paṭikkhittaṁ bhagavatā yānan ti kukkuccāyanto yānaṁ nābhirūhi. atha kho so bhikkhu Sāvatthiṁ gantvā bhikkhūnaṁ etam atthaṁ ārocesi. bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave gilānassa yānan ti.
||2|| atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: itthiyuttaṁ nu kho purisayuttaṁ nu kho 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
192 MAHĀVAGGA. [V. 10. 3-7.
anujānāmi bhikkhave purisayuttaṁ hatthavaṭṭakan ti. tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno yānugghātena bāḷhataraṁ aphāsu ahosi. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave sivikaṁ pāṭaṅkin ti. ||3|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāsayanamahāsayanāni dhārenti seyyath’ īdaṁ: āsandiṁ, pallaṅkaṁ, {goṇakaṁ,} cittakaṁ, paṭikaṁ, paṭalikaṁ, tūlikaṁ, vikatikaṁ, uddhalomiṁ, ekantalomiṁ, kaṭṭhissaṁ, koseyyaṁ, kuttakaṁ, hatthattharaṁ, assattharaṁ, rathattharaṁ, ajinappaveṇiṁ, kadalimigapavarapaccattharaṇaṁ, sauttaracchadaṁ, ubhatolohitakūpadhānaṁ. manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi gihikāmabhogino 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||4|| na bhikkhave uccāsayanamahāsayanāni dhāretabbāni seyyath’ īdaṁ: āsandi, pallaṅko, goṇako, cittakā, paṭikā, paṭalikā, tūlikā, vikatikā, uddhalomī, ekantalomī, kaṭṭhissaṁ, koseyyaṁ, kuttakaṁ, hatthattharaṁ, assattharaṁ, rathattharaṁ, ajinappaveṇi, kadalimigapavarapaccattharaṇaṁ, sauttaracchadaṁ, ubhatolohitakūpadhānaṁ. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||5|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā uccāsayanamahāsayanāni paṭikkhittānīti mahācammāni dhārenti, sīhacammaṁ, vyagghacammaṁ, dīpicammaṁ. tāni mañcappamāṇena pi chinnāni honti, pīṭhappamāṇena pi chinnāni honti, anto pi mañce paññattāni honti, bahi pi mañce paññattāni honti, anto pi pīṭhe paññattāni honti, bahi pi pīṭhe paññattāni honti. manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi gihikāmabhogino 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave mahācammāni dhāretabbāni, sīhacammaṁ, vyagghacammaṁ, dīpicammaṁ. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||6|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā mahācammāni paṭikkhittānīti gocammāni dhārenti. tāni mañcappamāṇena pi chinnāni honti . . . bahi pi pīṭhe paññattāni honti. aññataro pāpabhikkhu aññatarassa pāpupāsakassa kulūpako hoti. atha kho so pāpabhikkhu pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena tassa {pāpupāsakassa} nivesanaṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. atha kho so pāpupāsako yena so pāpabhikkhu ten’ upasaṅkami,
V. 10. 7-10.] MAHĀVAGGA. 193
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] upasaṅkamitvā taṁ pāpabhikkhuṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ||7|| tena kho pana samayena tassa {pāpupāsakassa} vacchako hoti taruṇako abhirūpo dassanīyo pāsādiko citro seyyathāpi dīpicchāpo. atha kho so pāpabhikkhu taṁ vacchakaṁ sakkaccaṁ upanijjhāyati. atha kho so pāpupāsako taṁ pāpabhikkhuṁ etad avoca: kissa bhante ayyo imaṁ vacchakaṁ sakkaccaṁ upanijjhāyatīti. attho me āvuso imassa vacchakassa cammenā 'ti. atha kho so pāpupāsako taṁ vacchakaṁ vadhitvā cammaṁ vidhūnitvā tassa pāpabhikkhuno pādāsi. atha kho so pāpabhikkhu taṁ cammaṁ saṅghāṭiyā paṭicchādetvā agamāsi. ||8|| atha kho sā gāvī vacchagiddhinī taṁ pāpabhikkhuṁ piṭṭhito-piṭṭhito anubandhi. bhikkhū evam āhaṁsu: kissa ty āyaṁ āvuso gāvī piṭṭhito-piṭṭhito anubaddhā 'ti. aham pi kho āvuso na jānāmi kena my āyaṁ gāvī piṭṭhito-piṭṭhito anubaddhā 'ti. tena kho pana samayena tassa pāpabhikkhuno saṅghāṭī lohitena makkhitā hoti. bhikkhū evam āhaṁsu: ayaṁ pana te avuso saṅghāṭī kiṁ katā 'ti. atha kho so pāpabhikkhu bhikkhūnaṁ etam atthaṁ ārocesi. kiṁ pana tvaṁ āvuso pāṇātipāte samādapesīti. evaṁ āvuso 'ti. ye te bhikkhū appicchā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma bhikkhu pāṇātipāte samādapessati. nanu bhagavatā anekapariyāyena pāṇātipāto garahito pāṇātipātā veramaṇī pasatthā 'ti. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||9|| atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā taṁ pāpabhikkhuṁ paṭipucchi: saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu pāṇātipāte samādapesīti. saccaṁ bhagavā. kathaṁ hi nāma tvaṁ moghapurisa pāṇātipāte samādapessasi. nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena pāṇātipāto garahito, pāṇātipātā veramaṇī pasatthā. n’ etaṁ moghapurisa appasannānaṁ vā pasādāya. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave pāṇātipāte samādapetabbaṁ. yo samādapeyya, yathādhammo kāretabbo. na bhikkhave gocammaṁ dhāretabbaṁ. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. na ca bhikkhave kiñci cammaṁ dhāretabbaṁ. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||10||10||
194 MAHĀVAGGA. [V. 11. 1-13. 2.
tena kho pana samayena manussānaṁ mañcam pi pīṭham pi cammonaddhāni honti cammavinaddhāni. bhikkhū kukkuccāyantā nābhinisīdanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave gihivikataṁ abhinisīdituṁ, na tv eva abhinipajjitun ti. tena kho pana samayena vihārā cammabandhehi ogumphiyanti. bhikkhū kukkuccāyantā nābhinisīdanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave bandhanamattaṁ abhinisīditun ti. ||1||11||
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saupāhanā gāmaṁ pavisanti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi gihikāmabhogino 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave saupāhanena gāmo pavisitabbo. yo paviseyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, na sakkoti upāhanena vinā gāmaṁ pavisituṁ. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave gilānena bhikkhunā saupāhanena gāmaṁ pavisitun ti. ||1||12||
tena kho pana samayena āyasmā Mahākaccāno Avantīsu viharati Kuraraghare Papāte pabbate. tena kho pana samayena Soṇo upāsako Kuṭikaṇṇo āyasmato Mahākaccānassa upaṭṭhāko hoti. atha kho Soṇo upāsako Kuṭikaṇṇo yenāyasmā Mahākaccāno ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
ekamantaṁ nisinno kho Soṇo upāsako Kuṭikaṇṇo āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etad avoca: yathā-yathāhaṁ bhante ayyena Mahākaccānena dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, na yidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ. icchām’ ahaṁ bhante kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajituṁ, pabbājetu maṁ bhante ayyo Mahākaccāno 'ti. ||1|| dukkaraṁ kho Soṇa yāvajīvaṁ ekaseyyaṁ ekabhattaṁ brahmacariyaṁ, iṅgha tvaṁ Soṇa tatth’ eva agārikabhūto buddhānaṁ sāsanaṁ anuyuñja kālayuttaṁ ekaseyyaṁ ekabhattaṁ brahmacariyan ti. atha kho Soṇassa upāsakassa Kuṭikaṇṇassa yo ahosi pabbajjābhisaṅkhāro so paṭippassambhi. dutiyam pi kho Soṇo upāsako Kuṭikaṇṇo
V. 13. 2-6.] MAHĀVAGGA. 195
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] --la-- tatiyam pi kho Soṇo up. Kuṭ. yenāyasmā Mahākaccāno ten’ upasaṅkami . . . pabbājetu maṁ bhante ayyo Mahākaccāno 'ti. atha kho āyasmā Mahākaccāno Soṇaṁ upāsakaṁ Kuṭikaṇṇaṁ pabbājesi. tena kho pana samayena Avantidakkhiṇāpatho appabhikkhuko hoti. atha kho āyasmā Mahākaccāno tiṇṇaṁ vassānaṁ accayena kicchena kasirena tato-tato dasavaggaṁ bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ Soṇaṁ upasampādesi. ||2|| atha kho āyasmato Soṇassa vassaṁ vutthassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivatakko udapādi: suto yeva kho me so bhagavā ediso ca ediso cā 'ti na ca mayā sammukhā diṭṭho. gaccheyyāhaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhaṁ sace maṁ upajjhāyo anujāneyyā 'ti. atha kho āyasmā Soṇo sāyaṇhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Mahākaccāno ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā ayasmantaṁ Mahākaccānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Soṇo āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ etad avoca: ||3|| idha mayhaṁ bhante rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: suto yeva kho me so bhagavā ediso ca ediso cā 'ti, na ca mayā sammukhā diṭṭho. gaccheyyāhaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhaṁ sace maṁ upajjhāyo anujāneyyā 'ti. gaccheyyāhaṁ bhante taṁ bhagavantaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhaṁ sace maṁ upajjhāyo anujānātīti. sādhu sādhu Soṇa, gaccha tvaṁ Soṇa taṁ bhagavantaṁ dassanāya arahantaṁ sammāsambuddhaṁ. ||4|| dakkhissasi tvaṁ Soṇa taṁ bhagavantaṁ pāsādikaṁ pasādanīyaṁ santindriyaṁ santamānasaṁ uttamadamathasamathaṁ anuppattaṁ dantaṁ guttaṁ yatindriyaṁ nāgaṁ. tena hi tvaṁ Soṇa mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda upajjhāyo me bhante āyasmā Mahākaccāno bhagavato pāde sirasā vandatīti, evañ ca vadehi: Avantidakkhiṇāpatho bhante appabhikkhuko, tiṇṇaṁ me vassānaṁ accayena kicchena kasirena tato-tato dasavaggaṁ bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā upasampadaṁ alatthaṁ. app eva nāma bhagavā Avantidakkhiṇāpathe appatarena gaṇena upasampadaṁ anujāneyya. ||5||
Avantidakkhiṇāpathe bhante kaṇhuttarā bhūmi kharā gokaṇṭakahatā. app eva nāma bhagavā Avantidakkhiṇāpathe gaṇaṅgaṇūpāhanaṁ anujāneyya.
196 MAHĀVAGGA. [V. 13. 6-9.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Avantidakkhiṇāpathe bhante nahānagarukā manussā udakasuddhikā. app eva nāma bhagavā Avantidakkhiṇāpathe dhuvanahānaṁ anujāneyya. Avantidakkhiṇāpathe bhante cammāni attharaṇāni eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ. seyyathāpi bhante majjhimesu janapadesu eragu moragu majjhāru jantu, evam eva kho bhante Avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ. app eva nāma bhagavā Avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni anujāneyya eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ. ||6|| etarahi bhante manussā nissīmagatānaṁ bhikkhūnaṁ cīvaraṁ denti imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa demā 'ti, te āgantvā ārocenti itthannāmehi te āvuso manussehi cīvaraṁ dinnan ti, te kukkuccāyantā na sādiyanti mā no nissaggiyaṁ ahosīti. app eva nāma bhagavā cīvare pariyāyaṁ ācikkheyyā 'ti. evaṁ bhante 'ti kho āyasmā Soṇo āyasmato Mahākaccānassa paṭisuṇitvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaṁ Mahākaccānaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaraṁ ādāya yena Sāvatthi tena pakkāmi. ||7|| anupubbena yena Sāvatthi Jetavanaṁ Anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. atha kho bhagavā āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: imassānanda āgantukassa bhikkhuno senāsanaṁ paññāpehīti. atha kho āyasmā Ānando yassa kho maṁ bhagavā āṇāpeti imassa Ānanda āgantukassa bhikkhuno senāsanaṁ paññāpehīti, icchati bhagavā tena bhikkhunā saddhiṁ ekavihāre vatthuṁ, icchati bhagavā āyasmatā Soṇena saddhiṁ ekavihāre vatthun ti yasmiṁ vihāre bhagavā viharati tasmiṁ vihāre āyasmato Soṇassa senāsanaṁ paññāpesi. ||8|| atha kho bhagavā bahud eva rattiṁ ajjhokāse vītināmetvā vihāraṁ pāvisi. āyasmāpi kho Soṇo bahud eva rattiṁ ajjhokāse vītināmetvā vihāraṁ pāvisi. atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya āyasmantaṁ Soṇaṁ ajjhesi: paṭibhātu taṁ bhikkhu dhammo bhāsitun ti. evaṁ bhante 'ti kho āyasmā Soṇo bhagavato paṭisuṇitvā sabbān’ eva aṭṭhakavaggikāni sarena abhāsi. atha kho bhagavā āyasmato Soṇassa sarabhaññapariyosāne abbhanumodi: sādhu sādhu bhikkhu suggahitāni kho te bhikkhu aṭṭhakavaggikāni sumanasikatāni sūpadhāritāni kalyāṇiyāpi 'si vācāya samannāgato vissaṭṭhāya aneḷagalāya atthassa viññāpaniyā.
V. 13. 9-13.] MAHĀVAGGA. 197
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kativasso si tvaṁ bhikkhū 'ti. ekavasso ahaṁ bhagavā 'ti. ||9|| kissa pana tvaṁ bhikkhu evaṁ ciraṁ akāsīti. ciraṁ diṭṭho me bhante kāmesu ādīnavo, api ca sambādhā gharāvāsā bahukiccā bahukaraṇīyā 'ti. atha kho bhagavā etam atthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
disvā ādīnavaṁ loke ñatvā dhammaṁ nirūpadhi
ariyo na ramati pāpe sāsane ramati sucīti. ||10||
atha kho āyasmā Soṇo paṭisammodati kho maṁ bhagavā, ayaṁ khv assa kālo yaṁ me upajjhāyo paridassīti uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etad avoca: upajjhāyo me bhante āyasmā Mahākaccāno bhagavato pāde sirasā vandati evañ ca vadati: Avantidakkhiṇāpatho . . . pariyāyaṁ ācikkheyyā 'ti. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: Avantidakkhiṇāpatho bhikkhave appabhikkhuko. anujānāmi bhikkhave sabbapaccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampadaṁ. ||11|| tatr’ ime paccantimā janapadā: puratthimāya disāya Kajaṅgalaṁ nāma nigamo, tassa parena Mahāsālā, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe. puratthimadakkhiṇāya disāya Sallavatī nāma nadī, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe. dakkhiṇāya disāya Setakaṇṇikaṁ nāma nigamo, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe. pacchimāya disāya Thūnaṁ nāma brāhmaṇagāmo, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe. uttarāya disāya Usīraddhajo nāma pabbato, tato parā paccantimā janapadā, orato majjhe.
anujānāmi bhikkhave evarūpesu paccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampadaṁ. ||12|| Avantidakkhiṇāpathe bhikkhave kaṇhuttarā bhūmi kharā gokaṇṭakahatā. anujānāmi bhikkhave sabbapaccantimesu janapadesu gaṇaṅgaṇūpāhanaṁ. Avantidakkhiṇāpathe bhikkhave nahānagarukā manussā udakasuddhikā. anujānāmi bhikkhave sabbapaccantimesu janapadesu dhuvanahānaṁ. Avantidakkhiṇāpathe bhikkhave cammāni attharaṇāni eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ.
198 MAHĀVAGGA. [V. 13. 13.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] seyyathāpi bhikkhave majjhimesu janapadesu eragu moragu majjhāru jantu, evam eva kho bhikkhave Avantidakkhiṇāpathe cammāni attharaṇāni eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ. anujānāmi bhikkhave sabbapaccantimesu janapadesu cammāni attharaṇāni eḷakacammaṁ ajacammaṁ migacammaṁ. idha pana bhikkhave manussā nissīmagatānaṁ bhikkhūnaṁ cīvaraṁ denti imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa demā 'ti. anujānāmi bhikkhave sādituṁ. na tāva taṁ gaṇanūpagaṁ yāva na hatthaṁ gacchatīti. ||13||13||
cammakkhandhakaṁ pañcamaṁ.
imamhi khandhake vatthu tesaṭṭhi. tass’ uddānaṁ:
rājā Māgadho Soṇo ca asītisahassissaro
Sāgato Gijjhakūṭasmiṁ bahuṁ dassesi uttariṁ |
pabbajjāraddha-bhijjiṁsu vīṇaṁ ekapalāsikaṁ,
nīlā, pītā, lohitikā, mañjeṭṭhā, kaṇham eva ca, |
mahāraṅga-mahānāmā vaṭṭikā ca paṭikkhipi,
khallakā, puṭa-pālī ca, tūla-tittira-meṇḍ'-ajā, |
vicchikā mora-citrā ca, sīha-vyagghā ca, dīpikā,
ajin'-uddā, majjārī ca, kāḷa-luvaparikkhaṭā, |
{phālit'-upāhanā,} khīlā,'dhota-khānu-khaṭakhaṭā,
5 tāla-veḷu-tiṇaṁ c’ eva, muñja-babbaja-hintalā, |
kamala-kambala-sovaṇṇā, rūpikā, maṇi, veḷuriyā,
phalikā, kaṁsa-kācā ca, tipu-sīsañ ca, tambakā, |
gāvī, yānaṁ, gilāno ca, purisayutta-sivikā,
sayanāni, mahācammā, gocammehi ca pāpako, |
gihīnaṁ, cammabaddhehi, pavisanti, gilāyano,
Mahākaccāyano Soṇo saren’ aṭṭhakavaggikaṁ |
upasampadaṁ pañcagaṇaṁ gaṇaṅgaṇā dhuvasinā
cammattharaṇānuññāsi na tāva gaṇanūpagaṁ
adās’ ime vare pañca Soṇattherassa nāyako 'ti.
199
MAHĀVAGGA.
VI.
Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ sāradikena ābādhena phuṭṭhānaṁ yāgu pi pītā uggacchati bhattam pi bhuttaṁ uggacchati, te tena kisā honti lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā {dhamani-} santhatagattā. addasa kho bhagavā te bhikkhū kise lūkhe dubbaṇṇe uppaṇḍuppaṇḍukajāte {dhamanisanthatagatte,} disvāna āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: kiṁ nu kho Ānanda etarahi bhikkhū kisā lūkhā . . . dhamanisanthatagatte 'ti. etarahi bhante bhikkhūnaṁ sāradikena ābādhena phuṭṭhānaṁ yāgu pi pītā uggacchati bhattam pi bhuttaṁ uggacchati, te tena kisā lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā 'ti. ||1|| atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: etarahi kho bhikkhūnaṁ sāradikena ābādhena phuṭṭhānaṁ --la-- dhamanisanthatagattā. kiṁ nu kho ahaṁ bhikkhūnaṁ bhesajjaṁ anujāneyyaṁ, yaṁ bhesajjañ c’ eva assa bhesajjasammatañ ca lokassa āhārattañ ca phareyya na ca oḷāriko āhāro paññāyeyyā 'ti. atha kho bhagavato etad ahosi: imāni kho pañca bhesajjāni seyyath’ īdaṁ sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇitaṁ bhesajjāni c’ eva bhesajjasammatāni ca lokassa āhārattañ ca pharanti na ca oḷāriko āhāro paññāyati. yaṁ nūnāhaṁ bhikkhūnaṁ imāni pañca bhesajjāni anujāneyyaṁ kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjitun ti. ||2||
atha kho bhagavā sāyaṇhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: idha mayhaṁ bhikkhave rahogatassa . . . paññāyeyyā 'ti.
tassa mayhaṁ bhikkhave etad ahosi: imāni kho pañca bhesajjāni
200 MAHĀVAGGA. [VI. 1. 3-3. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] --la-- yaṁ nūnāhaṁ bhikkhūnaṁ imāni pañca bhesajjāni anujāneyyaṁ kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjitun ti. anujānāmi bhikkhave tāni pañca bhesajjāni kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjitun ti. ||3|| tena kho pana samayena bhikkhū tāni pañca bhesajjāni kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjanti. tesaṁ yāni pi tāni pākatikāni lūkhāni bhojanāni tāni pi na cchādenti, pag eva senesikāni. te tena c’ eva sāradikena ābādhena phuṭṭhā iminā ca bhattācchandakena tadubhayena bhiyyosomattāya kisā honti lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā. addasa kho bhagavā te bhikkhū bhiyyosomattāya --la-- dhamanisanthatagatte, disvāna āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: kiṁ nu kho Ānanda etarahi bhikkhū bhiyyosomattāya kisā --la-- dhamanisanthatagattā 'ti. ||4|| etarahi bhante bhikkhū tāni ca pañca bhesajjāni kāle . . . tadubhayena bhiyyosomattāya kisā lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā 'ti. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave tāni pañca bhesajjāni paṭiggahetvā kāle pi vikāle pi paribhuñjitun ti. ||5||1||
tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ vasehi bhesajjehi attho hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave vasāni bhesajjāni acchavasaṁ macchavasaṁ susukāvasaṁ sūkaravasaṁ gadrabhavasaṁ kāle paṭiggahitaṁ kāle nipakkaṁ kāle saṁsaṭṭhaṁ telaparibhogena paribhuñjituṁ. ||1|| vikāle ce bhikkhave paṭiggahitaṁ, vikāle nipakkaṁ, vikāle saṁsaṭṭhaṁ, taṁ ce paribhuñjeyya, āpatti tiṇṇaṁ dukkaṭānaṁ. kāle ce bhikkhave paṭiggahitaṁ, vikāle nipakkaṁ, vikāle saṁsaṭṭhaṁ, taṁ ce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. kāle ce bhikkhave paṭiggahitaṁ, kāle nipakkaṁ, vikāle saṁsaṭṭhaṁ, taṁ ce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. kāle ce bhikkhave paṭiggahitaṁ, kāle nipakkaṁ, kāle saṁsaṭṭhaṁ, taṁ ce paribhuñjeyya, anāpattīti. ||2||2||
tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ mūlehi bhesajjehi attho hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
VI. 3. 1-7. 1.] MAHĀVAGGA. 201
anujānāmi bhikkhave mūlāni bhesajjāni haliddaṁ siṅgiveraṁ vacaṁ vacatthaṁ ativisaṁ kaṭukarohiṇiṁ usīraṁ bhaddamuttakaṁ yāni vā pan’ aññāni pi atthi mūlāni bhesajjāni, n’ eva khādaniye khādaniyattaṁ pharanti, na bhojaniye bhojaniyattaṁ pharanti, tāni paṭiggahetvā yāvajīvaṁ pariharituṁ, sati paccaye paribhuñjituṁ. asati paccaye paribhuñjantassa āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1|| tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ mūlehi bhesajjehi piṭṭhehi attho hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave nisadaṁ nisadapotan ti. ||2||3||
tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ kasāvehi bhesajjehi attho hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave kasāvāni bhesajjāni nimbakasāvaṁ kuṭajak. pakkavak. nattamālak. yāni vā pan’ aññāni pi atthi kasāvabhesajjāni, n’ eva khādaniye khādaniyattaṁ pharanti na bhojaniye bhojaniyattaṁ pharanti, tāni paṭiggahetvā yāvajīvaṁ pariharituṁ, sati paccaye paribhuñjituṁ. asati paccaye paribhuñjantassa āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1||4||
tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ paṇṇehi bhesajjehi attho hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave paṇṇāni bhesajjāni nimbapaṇṇaṁ kuṭajap. paṭolap. sulasip. kappāsikap. yāni vā pan’ aññāni pi atthi paṇṇāni bhesajjāni, n’ eva khādaniye khādaniyattaṁ pharanti na bhojaniye bhojaniyattaṁ pharanti -- la --.
||1||5||
tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ phalehi bhesajjehi attho hoti --la-- anujānāmi bhikkhave phalāni bhesajjāni vilaṅgaṁ pippalaṁ maricaṁ harītakaṁ vibhītakaṁ āmalakaṁ goṭhaphalaṁ yāni vā pan’ aññāni pi atthi phalāni bhesajjāni, n’ eva khādaniye khādaniyattaṁ pharanti, na bhojaniye bhojaniyattaṁ pharanti --la--. ||1||6||
tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ jatūhi bhesajjehi attho hoti --la-- anujānāmi bhikkhave jatūni bhesajjāni hiṅgu hiṅgujatu hiṅgusipāṭikaṁ takaṁ takapattiṁ takapaṇṇiṁ sajjulasaṁ yāni vā pan’ aññāni pi atthi jatūni bhesajjāni,
202 MAHĀVAGGA. [VI. 7. 1-10. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] n’ eva khādaniye khādaniyattaṁ pharanti -- la --.
||1||7||
tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ loṇehi bhesajjehi attho hoti --la-- anujānāmi bhikkhave loṇāni bhesajjāni sāmuddaṁ kāḷaloṇaṁ sindhavaṁ ubbhidaṁ bilaṁ yāni vā pan’ aññāni pi atthi loṇāni bhesajjāni, n’ eva khādaniye khādaniyattaṁ pharanti, na bhojaniye bhojaniyattaṁ pharanti, tāni {paṭiggahetvā} yāvajīvaṁ pariharituṁ, sati paccaye paribhuñjituṁ. asati paccaye paribhuñjantassa āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1||8||
tena kho pana samayena āyasmato Ānandassa upajjhāyassa āyasmato Belaṭṭhasīsassa thullakacchābādho hoti.
tassa lasikāya cīvarāni kāye lagganti. tāni bhikkhū udakena temetvā-temetvā apakaḍḍhanti. addasa kho bhagavā senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto te bhikkhū tāni cīvarāni udakena temetvā-temetvā apakaḍḍhante, disvāna yena te bhikkhū ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etad avoca: kiṁ imassa bhikkhave bhikkhuno ābādho 'ti. imassa bhante āyasmato thullakacchābādho, lasikāya cīvarāni kāye lagganti, tāni mayaṁ udakena temetvā-temetvā apakaḍḍhāmā 'ti. ||1|| atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammikathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave yassa kaṇḍu vā piḷakā vā assāvo vā thullakacchā vā ābādho kāyo vā duggandho, cuṇṇāni bhesajjāni, agilānassa chakanaṁ mattikaṁ rajananipakkaṁ. anujānāmi bhikkhave udukkhalaṁ musalan ti. ||2||9||
tena kho pana samayena gilānānaṁ bhikkhūnaṁ cuṇṇehi bhesajjehi cālitehi attho hoti --la-- anujānāmi bhikkhave cuṇṇacālanin ti. saṇhehi attho hoti. anujānāmi bhikkhave dussacālanin ti. ||1|| tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno amanussikābādho hoti. taṁ ācariyupajjhāyā upaṭṭhahantā nāsakkhiṁsu ārogaṁ kātuṁ. so sūkarasūnaṁ gantvā āmakamaṁsaṁ khādi āmakalohitaṁ pivi, tassa so amanussikābādho paṭippassambhi. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
VI. 10. 2-12. 3.] MAHĀVAGGA. 203
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] anujānāmi bhikkhave amanussikābādhe āmakamaṁsaṁ āmakalohitan ti. ||2||10||
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno cakkhurogābādho hoti. taṁ bhikkhuṁ pariggahetvā uccāram pi passāvam pi nikkhāmenti. addasa kho bhagavā senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto te bhikkhū taṁ bhikkhuṁ pariggahetvā uccāram pi passāvam pi nikkhāmente, disvāna yena te bhikkhū ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etad avoca: kiṁ imassa bhikkhave bhikkhuno ābādho 'ti. ||1||
imassa bhante āyasmato cakkhurogābādho, imaṁ mayaṁ pariggahetvā uccāram pi passāvam pi nikkhāmemā 'ti. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave añjanaṁ kāḷañjanaṁ rasañjanaṁ sotañjanaṁ gerukaṁ kapallan ti. añjanupapisanehi attho hoti --gha-- anujānāmi bhikkhave candanaṁ tagaraṁ kāḷānusāriyaṁ tālīsaṁ bhaddamuttakan ti. ||2||11||
tena kho pana samayena bhikkhū piṭṭhāni añjanāni thālikesu pi sarāvakesu pi nikkhipanti. tiṇacuṇṇehi pi paṁsukehi pi okiriyanti --gha-- anujānāmi bhikkhave añjanin ti. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā añjaniyo dhārenti sovaṇṇamayaṁ rūpiyamayaṁ. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi gihikāmabhogino 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave uccāvacā añjanī dhāretabbā. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave aṭṭhimayaṁ dantamayaṁ visāṇamayaṁ naḷamayaṁ veḷumayaṁ kaṭṭhamayaṁ jatumayaṁ phalamayaṁ lohamayaṁ saṅkhanābhimayan ti. ||1||
tena kho pana samayena añjanī apārutā honti. tiṇacuṇṇehi pi paṁsukehi pi okiriyanti --la-- anujānāmi bhikkhave apidhānan ti. apidhānaṁ nipatati. anujānāmi bhikkhave suttakena bandhitvā añjaniyā bandhitun ti. añjanī nipatati.
anujānāmi bhikkhave suttakena sibbetun ti. ||2|| tena kho pana samayena bhikkhū aṅguliyā añjanti. akkhīni dukkhāni honti --la-- anujānāmi bhikkhave añjanisalākan ti.
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā añjanisalākāyo dhārenti sovaṇṇamayaṁ rūpiyamayaṁ. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti:
204 MAHĀVAGGA. [VI. 12. 3-14. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] seyyathāpi gihikāmabhogino 'ti --la-- na bhikkhave uccāvacā añjanisalākā dhāretabbā. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave aṭṭhimayaṁ --la-- saṅkhanābhimayan ti. ||3|| tena kho pana samayena añjanisalākā bhūmiyaṁ patitā pharusā hoti --la-- anujānāmi bhikkhave salākodhāniyan ti.
tenakho pana samayena bhikkhū añjanim pi añjanisalākam pi hatthena pariharanti --la-- anujānāmi bhikkhave añjanithavikan ti. aṁsabandhako na hoti --la-- anujānāmi bhikkhave aṁsabandhakaṁ bandhanasuttakan ti. ||4||12||
tena kho pana samayena āyasmato Pilindavacchassa sīsābhitāpo hoti --la-- anujānāmi bhikkhave muddhani telakan ti. na kkhamanīyo hoti --la-- anujānāmi bhikkhave natthukamman ti. natthu galati --la-- anujānāmi bhikkhave natthukaraṇin ti. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā natthukaraṇiyo dhārenti sovaṇṇamayaṁ rūpiyamayaṁ. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi gihikāmabhogino 'ti. na bhikkhave uccāvacā natthukaraṇī dhāretabbā. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave aṭṭhimayaṁ -- la -saṅkhanābhimayan ti. ||1|| natthuṁ visamaṁ āsiñcanti.
anujānāmi bhikkhave yamakanatthukaraṇin ti. na kkhamanīyo hoti. anujānāmi bhikkhave dhūmaṁ pātun ti. tañ ñeva vaṭṭiṁ ālimpetvā pivanti. kaṇṭhaṁ dahati --la-- anujānāmi bhikkhave dhūmanettan ti. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacāni dhūmanettāni dhārenti . . . (comp. 1.) . . . saṅkhanābhimayan ti. tena kho pana samayena dhūmanettāni apārutāni honti, pāṇakā pavisanti --la-- anujānāmi bhikkhave apidhānan ti. tena kho pana samayena bhikkhū dhūmanettāni hatthena pariharanti. anujānāmi bhikkhave dhūmanettathavikan ti. ekato ghaṁsiyanti --la-- anujānāmi bhikkhave yamakathavikan ti. aṁsabandhako na hoti --la-- anujānāmi bhikkhave aṁsabandhakaṁ bandhanasuttakan ti. ||2||13||
tena kho pana samayena āyasmato Pilindavacchassa vātābādho hoti.
VI. 14. 1-5.] MAHĀVAGGA. 205
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vejjā evaṁ āhaṁsu: telaṁ pacitabban ti.
anujānāmi bhikkhave telapākan ti. tasmiṁ kho pana telapāke majjaṁ pakkhipitabbaṁ hoti. anujānāmi bhikkhave telapāke majjaṁ pakkhipitun ti. tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū atipakkhittamajjāni telāni pacanti.
tāni pivitvā majjanti. na bhikkhave atipakkhittamajjaṁ telaṁ pātabbaṁ. yo piveyya, yathādhammo kāretabbo. anujānāmi bhikkhave yasmiṁ telapāke majjassa na vaṇṇo na gandho na raso paññāyati, evarūpaṁ majjapakkhittaṁ telaṁ pātun ti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ bahuṁ atipakkhittamajjaṁ telaṁ pakkaṁ hoti. atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kathaṁ nu kho atipakkhittamajje tele paṭipajjitabban ti. anujānāmi bhikkhave abbhañjanaṁ adhiṭṭhātun ti. tena kho pana samayena āyasmato Pilindavacchassa bahutaraṁ telaṁ pakkaṁ hoti, telabhājanaṁ na saṁvijjati. anujānāmi bhikkhave tīṇi tumbāni lohatumbaṁ kaṭṭhatumbaṁ phalatumban ti. ||2|| tena kho pana samayena āyasmato Pilindavacchassa aṅgavāto hoti. anujānāmi bhikkhave sedakamman ti. na kkhamanīyo hoti.
anujānāmi bhikkhave sambhārasedan ti. na kkhamanīyo hoti. anujānāmi bhikkhave mahāsedan ti. na kkhamanīyo hoti. anujānāmi bhikkhave bhaṅgodakan ti. na kkhamanīyo hoti. anujānāmi bhikkhave udakakoṭṭhakan ti.
||3|| tena kho pana samayena āyasmato Pilindavacchassa pabbavāto hoti. anujānāmi bhikkhave lohitaṁ mocetun ti. na kkhamanīyo hoti. anujānāmi bhikkhave lohitaṁ mocetvā visāṇena gahetun ti. tena kho pana samayena āyasmato Pilindavacchassa pādā phālitā honti. anujānāmi bhikkhave pādabbhañjanan ti. na kkhamanīyo hoti.
anujānāmi bhikkhave pajjaṁ abhisaṅkharitun ti. tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno gaṇḍābādho hoti.
anujānāmi bhikkhave satthakammaṁ. kasāvodakena attho hoti. anujānāmi bhikkhave kasāvodakan ti. tilakakkena attho hoti. anujānāmi bhikkhave tilakakkan ti. ||4||
kabaḷikāya attho hoti. anujānāmi bhikkhave kabaḷikan ti. vaṇabandhanacolena attho hoti. anujānāmi bhikkhave vaṇabandhanacolan ti. vaṇo kaṇḍuvati. anujānāmi bhikkhave sāsapakuṭṭena phositun ti. vaṇo kilijjittha.
206 MAHĀVAGGA. [VI. 14. 5-15. 1.
anujānāmi bhikkhave dhūmaṁ kātun ti. vaṇamaṁsaṁ vuṭṭhāti. anujānāmi bhikkhave loṇasakkharikāya chinditun ti. vaṇo na rūhati. anujānāmi bhikkhave vaṇatelan ti. telaṁ galati. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave vikāsikaṁ sabbaṁ vaṇapaṭikamman ti. ||5|| tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave cattāri mahāvikaṭāni dātuṁ gūthaṁ muttaṁ chārikaṁ mattikan ti. atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: appaṭiggahitāni nu kho udāhu paṭiggahetabbānīti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave sati kappiyakārake paṭiggahāpetuṁ, asati kappiyakārake sāmaṁ gahetvā paribhuñjitun ti. tena kho pana samayena aññatarena bhikkhunā visaṁ pītaṁ hoti. anujānāmi bhikkhave gūthaṁ pāyetun ti. atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: appaṭiggahito nu kho udāhu paṭiggahāpetabbo 'ti.
anujānāmi bhikkhave yaṁ karonto paṭiggaṇhāti sv eva paṭiggaho kato, na puna paṭiggahāpetabbo 'ti. ||6|| tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno gharadinnakābādho hoti. anujānāmi bhikkhave sītāloḷiṁ pāyetun ti.
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu duṭṭhagahaṇiko hoti. anujānāmi bhikkhave āmisakhāraṁ pāyetun ti.
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno paṇḍurogābādho hoti. anujānāmi bhikkhave muttaharītakaṁ pāyetun ti. tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno chavidosābādho hoti. anujānāmi bhikkhave gandhālepaṁ kātun ti. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu abhisannakāyo hoti. anujānāmi bhikkhave virecanaṁ pātun ti. acchakañjiyā attho hoti. anujānāmi bhikkhave acchakañjikan ti. akaṭayūsena attho hoti. anujānāmi bhikkhave akaṭayūsan ti. kaṭākaṭena attho hoti. anujānāmi bhikkhave kaṭākaṭan ti. paṭicchādaniyena attho hoti.
anujānāmi bhikkhave paṭicchādaniyan ti. ||7||14||
tena kho pana samayena āyasmā Pilindavaccho Rājagahe pabbhāraṁ sodhāpeti leṇaṁ kattukāmo. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro yenāyasmā Pilindavaccho ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Pilindavacchaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
VI. 15. 1-4.] MAHĀVAGGA. 207
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ekamantaṁ nisinno kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro āyasmantaṁ Pilindavacchaṁ etad avoca: kiṁ bhante thero kārāpetīti.
pabbhāraṁ mahārāja sodhāpemi leṇaṁ kattukāmo 'ti. attho bhante ayyassa ārāmikenā 'ti. na kho mahārāja bhagavatā ārāmiko anuññāto 'ti. tena hi bhante bhagavantaṁ paṭipucchitvā mama āroceyyāthā 'ti. evaṁ mahārājā 'ti kho āyasmā Pilindavaccho rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa paccassosi. ||1|| atha kho āyasmā Pilindavaccho rājānaṁ Māgadhaṁ Seniyaṁ Bimbisāraṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro āyasmatā Pilindavacchena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā āyasmantaṁ Pilindavacchaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. atha kho āyasmā Pilindavaccho bhagavato santike dūtaṁ pāhesi: rājā bhante Māgadho Seniyo Bimbisāro ārāmikaṁ dātukāmo. kathaṁ nu kho bhante paṭipajjitabban ti. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave ārāmikan ti. ||2|| dutiyam pi kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro yenāyasmā Pilindavaccho ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Pilindavacchaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro āyasmantaṁ Pilindavacchaṁ etad avoca: anuññāto bhante bhagavatā ārāmiko 'ti. evaṁ mahārājā 'ti. tena hi bhante ayyassa ārāmikaṁ dammīti. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro āyasmato Pilindavacchassa ārāmikaṁ paṭisuṇitvā vissaritvā cirena satiṁ paṭilabhitvā aññataraṁ sabbatthakaṁ mahāmattaṁ āmantesi: yo mayā bhaṇe ayyassa ārāmiko paṭissuto dinno so ārāmiko 'ti. na kho deva ayyassa ārāmiko dinno 'ti.
kīvaciraṁ nu kho bhaṇe ito hitaṁ hotīti. ||3|| atha kho so mahāmatto rattiyo vigaṇetvā rājānaṁ Māgadhaṁ Seniyaṁ Bimbisāraṁ etad avoca: pañca deva rattisatānīti. tena hi bhaṇe ayyassa pañca ārāmikasatāni dethā 'ti. evaṁ devā 'ti kho so mahāmatto rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa paṭisuṇitvā āyasmato Pilindavacchassa pañca ārāmikasatāni pādāsi, pāṭiyekko gāmo nivisi. Ārāmikagāmo 'ti pi naṁ āhaṁsu,
208 MAHĀVAGGA. [VI. 15. 4-7.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Pilindagāmo 'ti pi naṁ āhaṁsu. tena kho pana samayena āyasmā Pilindavaccho tasmiṁ gāmake kulūpako hoti. atha kho āyasmā Pilindavaccho {pubbaṇhasamayaṁ} nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya Pilindagāmaṁ piṇḍāya pāvisi.
||4|| tena kho pana samayena tasmiṁ gāmake ussavo hoti, dārikā alaṅkatā mālākitā kīḷanti. atha kho āyasmā Pilindavaccho Pilindagāmake sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena aññatarassa ārāmikassa nivesanaṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. tena kho pana samayena tassā ārāmikiniyā dhītā aññe dārake alaṅkate mālākite passitvā rodati: mālaṁ me detha, alaṅkāraṁ me dethā 'ti. atha kho āyasmā Pilindavaccho taṁ ārāmikiniṁ etad avoca: kissāyaṁ dārikā rodatīti. ayaṁ bhante dārikā aññe dārake alaṅkate mālākite passitvā rodati: mālaṁ me detha, alaṅkāraṁ me dethā 'ti. kuto amhākaṁ duggatānaṁ mālā, kuto alaṅkāro 'ti. ||5|| atha kho āyasmā Pilindavaccho aññataraṁ tiṇaṇḍupakaṁ gahetvā taṁ ārāmikiniṁ etad avoca: hand’ imaṁ tiṇaṇḍupakaṁ tassā dārikāya sīse paṭimuñcā 'ti. atha kho sā ārāmikinī taṁ {tiṇaṇḍupakaṁ} gahetvā tassā dārikāya sīse paṭimuñci. sā ahosi suvaṇṇamālā abhirūpā dassanīyā pāsādikā, n’ atthi tādisā rañño pi antepure suvaṇṇamālā. manussā rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa ārocesuṁ: amukassa deva ārāmikassa ghare suvaṇṇamālā abhirūpā dassanīyā pāsādikā, n’ atthi tādisā devassa pi antepure suvaṇṇamālā. kuto tassa duggatassa. nissaṁsayaṁ corikāya ābhatā 'ti. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro taṁ ārāmikakulaṁ bandhāpesi. ||6|| dutiyam pi kho āyasmā Pilindavaccho pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaram ādāya Pilindagāmaṁ piṇḍāya pāvisi. Pilindagāmake sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena tassa ārāmikassa nivesanaṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paṭivissake pucchi: kahaṁ imaṁ ārāmikakulaṁ gatan ti. etissā bhante suvaṇṇamālāya kāraṇā raññā bandhāpitan ti. atha kho āyasmā Pilindavaccho yena rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa nivesanaṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro yenāyasmā Pilindavaccho ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Pilindavacchaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnaṁ kho rājānaṁ Māgadhaṁ Seniyaṁ Bimbisāraṁ āyasmā Pilindavaccho etad avoca:
VI. 15. 7-16. 1.] MAHĀVAGGA. 209
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ||7|| kissa mahārāja ārāmikakulaṁ bandhāpitan ti. tassa bhante ārāmikassa ghare suvaṇṇamālā abhirūpā dassanīyā pāsādikā, n’ atthi tādisā amhākam pi antepure suvaṇṇamālā. kuto tassa duggatassa. nissaṁsayaṁ corikāya ābhatā 'ti. atha kho āyasmā Pilindavaccho rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa pāsādaṁ suvaṇṇan ti adhimucci, so ahosi sabbo sovaṇṇamayo. idaṁ pana te mahārāja tāvabahuṁ suvaṇṇaṁ kuto 'ti. aññātaṁ bhante, ayyassa eso iddhānubhāvo 'ti taṁ ārāmikakulaṁ muñcāpesi.
||8|| manussā ayyena kira Pilindavacchena sarājikāya parisāya uttarimanussadhammaṁ iddhipāṭihāriyaṁ dassitan ti attamanā abhippasannā āyasmato Pilindavacchassa pañca bhesajjāni abhihariṁsu seyyath’ īdaṁ: sappiṁ navanītaṁ telaṁ madhuṁ phāṇitan ti. pakatiyāpi ca āyasmā Pilindavaccho lābhī hoti, pañcannaṁ bhesajjānaṁ laddhaṁ-laddhaṁ parisāya vissajjesi. parisā c’ assa hoti bāhullikā, laddhaṁ -laddhaṁ kolambe pi ghaṭe pi pūretvā paṭisāmeti, parissāvanāni pi thavikāyo pi pūretvā vātapānesu lagganti, tāni olīnavilīnāni tiṭṭhanti, undurehi pi vihārā okiṇṇavikiṇṇā honti.
manussā vihāracārikaṁ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: antokoṭṭhāgārikā ime samaṇā Sakyaputtiyā seyyathāpi rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro 'ti. ||9|| assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khīyantānaṁ vipācentānaṁ. ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma bhikkhū evarūpāya bāhullāya cetessantīti. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. saccaṁ kira bhikkhave bhikkhū evarūpāya bāhullāya cetentīti. saccaṁ bhagavā. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: yāni kho pana tāni gilānānaṁ bhikkhūnaṁ paṭisāyaniyāni bhesajjāni seyyath’ īdaṁ: sappi navanītaṁ telaṁ madhu phāṇitaṁ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṁ sannidhikārakaṁ paribhuñjitabbāni, taṁ atikkāmayato yathādhammo kāretabbo 'ti. ||10||15||
bhesajjānuññātabhāṇavāraṁ paṭhamaṁ.
atha kho bhagavā Sāvatthiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena Rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi.
210 MAHĀVAGGA. [VI. 16. 1-17. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] addasa kho āyasmā Kaṅkhārevato antarā magge guḷakaraṇaṁ okkamitvā guḷe piṭṭham pi chārikam pi pakkhipante, disvāna akappiyo guḷo sāmiso, na kappati guḷo vikāle paribhuñjitun ti kukkuccāyanto sapariso guḷaṁ na paribhuñjati, ye pi 'ssa sotabbaṁ maññanti, te pi guḷaṁ na paribhuñjanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. kimatthiyā bhikkhave guḷe piṭṭham pi chārikam pi pakkhipantīti. thaddhanatthāya bhagavā 'ti. sace bhikkhave thaddhanatthāya guḷe piṭṭham pi chārikam pi pakkhipanti so ca guḷo tv eva saṅkhaṁ gacchati, anujānāmi bhikkhave yathāsukhaṁ guḷaṁ paribhuñjitun ti. ||1|| addasa kho āyasmā Kaṅkhārevato antarā magge vacce muggaṁ jātaṁ, passitvā akappiyā muggā, pakkāpi muggā jāyantīti kukkuccāyanto sapariso muggaṁ na paribhuñjati, ye pi 'ssa sotabbaṁ maññanti, te pi muggaṁ na paribhuñjanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. sace bhikkhave pakkāpi muggā jāyanti, anujānāmi bhikkhave yathāsukhaṁ muggaṁ paribhuñjitun ti. ||2||
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno udaravātābādho hoti, so loṇasovīrakaṁ apāyi, tassa so udaravātābādho paṭippassambhi. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave gilānassa loṇasovīrakaṁ, agilānassa udakasambhinnaṁ pānaparibhogena paribhuñjitun ti. ||3||16||
atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena Rājagahaṁ tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena bhagavato udaravātābādho hoti. atha kho āyasmā Ānando pubbe pi bhagavato udaravātābādho tekaṭulāya yāguyā phāsu hotīti sāmaṁ tilam pi taṇḍulam pi muggam pi paññāpetvā anto vāsetvā anto sāmaṁ pacitvā bhagavato upanāmesi pivatu bhagavā tekaṭulayāgun ti. ||1|| jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti, kālaṁ viditvā pucchanti, kālaṁ viditvā na pucchanti, atthasaṁhitaṁ tathāgatā pucchanti no anatthasaṁhitaṁ, anatthasaṁhite setughāto tathāgatānaṁ. dvīhi ākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti, dhammaṁ vā desessāma, sāvakānaṁ vā sikkhāpadaṁ paññāpessāmā 'ti. atha kho bhagavā āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi:
VI. 17. 2-7.] MAHĀVAGGA. 211
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kut’ āyaṁ Ānanda yāgū 'ti.
atha kho āyasmā Ānando bhagavato etam atthaṁ ārocesi.
||2|| vigarahi buddho bhagavā: ananucchaviyaṁ Ānanda ananulomikaṁ appaṭirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma tvaṁ Ānanda evarūpāya bāhullāya cetessasi. yad api Ānanda anto vutthaṁ tad api akappiyaṁ, yad api anto pakkaṁ tad api akappiyaṁ, yad api sāmaṁ pakkaṁ tad api akappiyaṁ. n’ etaṁ Ānanda appasannānaṁ vā pasādāya. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave anto vutthaṁ anto pakkaṁ sāmaṁ pakkaṁ paribhuñjitabbaṁ. yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. ||3|| anto ce bhikkhave vutthaṁ anto pakkaṁ sāmaṁ pakkaṁ, tañ ce paribhuñjeyya, āpatti tiṇṇaṁ dukkaṭānaṁ. anto ce bhikkhave vutthaṁ anto pakkaṁ aññehi pakkaṁ, tañ ce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. anto ce bhikkhave vutthaṁ bahi pakkaṁ sāmaṁ pakkaṁ, tañ ce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. ||4|| bahi ce bhikkhave vutthaṁ anto pakkaṁ sāmaṁ pakkaṁ, tañ ce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṁ dukkaṭānaṁ. anto ce bhikkhave vutthaṁ bahi pakkaṁ aññehi pakkaṁ, tañ ce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. bahi ce bhikkhave vutthaṁ anto pakkaṁ aññehi pakkaṁ, tañ ce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. bahi ce bhikkhave vutthaṁ bahi pakkaṁ sāmaṁ pakkaṁ, tañ ce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. bahi ce bhikkhave vutthaṁ bahi pakkaṁ aññehi pakkaṁ, tañ ce paribhuñjeyya, anāpattīti. ||5|| tena kho pana samayena bhikkhū bhagavatā sāmaṁpāko paṭikkhitto 'ti punapāke kukkuccāyanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave punapākaṁ pacitun ti.
||6|| tena kho pana samayena Rājagahaṁ dubbhikkhaṁ hoti. manussā loṇam pi telam pi taṇḍulam pi khādaniyam pi ārāmaṁ āharanti, tāni bhikkhū bahi vāsenti, ukkapiṇḍakāpi khādanti corāpi haranti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave anto vāsetun ti. anto vāsetvā bahi pācenti, damakā parivārenti. bhikkhū avissatthā paribhuñjanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave anto pacitun ti. dubbhikkhe kappiyakārakā bahutaraṁ haranti, appataraṁ bhikkhūnaṁ denti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
212 MAHĀVAGGA. [VI. 17. 7-18. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] anujānāmi bhikkhave sāmaṁ pacituṁ. anujānāmi bhikkhave anto vutthaṁ anto pakkaṁ sāmaṁ pakkan ti. ||7|| tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Kāsīsu vassaṁ vutthā Rājagahaṁ gacchantā bhagavantaṁ dassanāya antarā magge na labhiṁsu lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, bahuñ ca phalakhādaniyaṁ ahosi, kappiyakārako ca na ahosi. atha kho te bhikkhū kilantarūpā yena Rājagahaṁ Veḷuvanaṁ Kalandakanivāpo yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. āciṇṇaṁ kho pan’ etaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. atha kho bhagavā te bhikkhū etad avoca: kacci bhikkhave khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci 'ttha appakilamathena addhānaṁ āgatā, kuto ca tumhe bhikkhave āgacchathā 'ti. ||8|| khamanīyam bhagavā, idha mayaṁ bhante Kāsīsu vassaṁ vutthā Rājagahaṁ āgacchantā bhagavantaṁ dassanāya antarā magge na labhimhā lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṁ pāripūriṁ, bahuñ ca phalakhādaniyaṁ ahosi, kappiyakārako ca na ahosi, tena mayaṁ kilantarūpā addhānaṁ āgatā 'ti. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave yattha phalakhādaniyaṁ passati kappiyakārako ca na hoti, sāmaṁ gahetvā haritvā kappiyakārakaṁ passitvā bhūmiyaṁ nikkhipitvā paṭiggahāpetvā paribhuñjituṁ. anujānāmi bhikkhave uggahitaṁ paṭiggahitun ti. ||9||17||
tena kho pana samayena aññatarassa brāhmaṇassa navā ca tilā navañ ca madhuṁ uppannā honti. atha kho tassa brāhmaṇassa etad ahosi: yaṁ nūnāhaṁ nave ca tile navañ ca madhuṁ buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa dadeyyan ti. atha kho so brāhmaṇo yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi, ekamantaṁ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etad avoca: adhivāsetu me bhante bhavaṁ Gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā 'ti. adhivāsesi bhagavā tuṇhibhāvena.
VI. 18. 1-19. 1.] MAHĀVAGGA. 213
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho so brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā pakkāmi. ||1|| atha kho so brāhmaṇo tassā rattiyā accayena paṇītam khādaniyaṁ bhojaniyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: kālo bho Gotama, niṭṭhitaṁ bhattan ti. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena tassa brāhmaṇassa nivesanaṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. atha kho so brāhmaṇo buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ brāhmaṇaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. ||2|| atha kho tassa brāhmaṇassa acirapakkantassa bhagavato etad ahosi: yesaṁ kho mayā atthāya buddhapamukho bhikkhusaṅgho nimantito nave ca tile navañ ca madhuṁ dassāmīti, te mayā pamuṭṭhā dātuṁ. yaṁ nūnāhaṁ nave ca tile navañ ca madhuṁ kolambehi ca ghaṭehi ca ārāmaṁ harāpeyyan ti. atha kho so brāhmaṇo nave ca tile navañ ca madhuṁ kolambehi ca ghaṭehi ca ārāmaṁ āharāpetvā yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi, ekamantaṁ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etad avoca: ||3|| yesaṁ kho mayā bho Gotama atthāya buddhapamukho bhikkhusaṅgho nimantito nave ca tile navañ ca madhuṁ dassāmīti, te mayā pamuṭṭhā dātuṁ.
paṭigaṇhātu me bhavaṁ Gotamo nave ca tile navañ ca madhun ti. tena hi brāhmaṇa bhikkhūnaṁ dehīti. tena kho pana samayena bhikkhū dubbhikkhe appamattake pi pavārenti paṭisaṅkhāpi paṭikkhipanti, sabbo ca saṅgho pavārito hoti, bhikkhū kukkuccāyantā na paṭigaṇhanti. paṭigaṇhatha bhikkhave paribhuñjatha. anujānāmi bhikkhave tato nīhataṁ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ paribhuñjitun ti. ||4||18||
tena kho pana samayena āyasmato Upanandassa Sakyaputtassa upaṭṭhākakulaṁ saṅghass’ atthāya khādaniyaṁ pāhesi: ayyassa Upanandassa dassetvā saṅghassa dātabban ti. tena kho pana samayena āyasmā Upanando Sakyaputto gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭho hoti.
214 MAHĀVAGGA. [VI. 19. 1-20. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho te manussā ārāmaṁ gantvā bhikkhū pucchiṁsu: kahaṁ bhante ayyo Upanando 'ti. esāvuso āyasmā Upanando Sakyaputto gāmaṁ piṇḍāya paviṭṭho 'ti. idaṁ bhante khādaniyaṁ ayyassa Upanandassa dassetvā saṅghassa dātabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. tena hi bhikkhave paṭiggahetvā nikkhipatha yāva Upanando āgacchatīti. ||1|| atha kho āyasmā Upanando Sakyaputto purebhattaṁ kulāni payirupāsitvā divā āgacchi. tena kho pana samayena bhikkhū dubbhikkhe appamattake pi pavārenti paṭisaṅkhāpi paṭikkhipanti, sabbo ca saṅgho pavārito hoti, bhikkhū kukkuccāyantā na paṭigaṇhanti. paṭigaṇhatha bhikkhave paribhuñjatha. anujānāmi bhikkhave purebhattaṁ paṭiggahitaṁ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ paribhuñjitun ti. ||2||19||
atha kho bhagavā Rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena Sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena Sāvatthi tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmato Sāriputtassa kāyaḍāhābādho hoti. atha kho āyasmā Mahāmoggallāno yenāyasmā Sāriputto ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Sāriputtaṁ etad avoca: pubbe te āvuso Sāriputta kāyaḍāhābādho kena phāsu hotīti. bhisehi ca me āvuso muḷālikāhi cā 'ti. atha kho āyasmā Mahāmoggallāno seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evam eva Jetavane antarahito Mandākiniyā pokkharaṇiyā tīre pāturahosi.
||1|| addasa kho aññataro nāgo āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ dūrato 'va āgacchantaṁ, disvāna āyasmantaṁ Mahāmoggallānaṁ etad avoca: etu kho bhante ayyo Mahāmoggallāno, svāgataṁ bhante ayyassa Mahāmoggallānassa, kena bhante ayyassa attho, kiṁ dammīti. bhisehi ca me āvuso attho muḷālikāhi cā 'ti. atha kho so nāgo aññataraṁ nāgaṁ āṇāpesi: tena hi bhaṇe ayyassa bhise ca muḷālikāyo ca yāvadatthaṁ dehīti. atha kho so nāgo Mandākiniṁ pokkharaṇiṁ ogāhetvā soṇḍāya bhisañ ca muḷāliñ ca abbāhitvā suvikkhālitaṁ vikkhāletvā bhaṇḍikaṁ bandhitvā yenāyasmā Mahāmoggallāno ten’ upasaṅkami. ||2||
VI. 20. 2-22. 2.] MAHĀVAGGA. 215
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho āyasmā Mahāmoggallāno seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evam eva Mandākiniyā pokkharaṇiyā tīre antarahito Jetavane pāturahosi, so pi kho nāgo Mandākiniyā pokkharaṇiyā tīre antarahito Jetavane pāturahosi. atha kho so nāgo āyasmato Mahāmoggallānassa bhise ca muḷālikāyo ca paṭiggahāpetvā Jetavane antarahito Mandākiniyā pokkharaṇiyā tīre pāturahosi. atha kho āyasmā Mahāmoggallāno āyasmato Sāriputtassa bhise ca muḷālikāyo ca upanāmesi.
atha kho āyasmato Sāriputtassa bhise ca muḷālikāyo ca paribhuttassa kāyaḍāhābādho paṭippassambhi. bahū bhisā ca muḷālikāyo ca avasiṭṭhā honti. ||3|| tena kho pana samayena bhikkhū dubbhikkhe appamattake pi pavārenti paṭisaṅkhāpi paṭikkhipanti, sabbo ca saṅgho pavārito hoti, bhikkhū kukkuccāyantā na paṭigaṇhanti. paṭigaṇhatha bhikkhave paribhuñjatha. anujānāmi bhikkhave vanaṭṭhaṁ pokkharaṭṭhaṁ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ paribhuñjitun ti. ||4||20||
tena kho pana samayena Sāvatthiyaṁ bahuṁ phalakhādaniyaṁ ussannaṁ hoti kappiyakārako ca na hoti. bhikkhū kukkuccāyantā phalaṁ na paribhuñjanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave abījaṁ nibbattabījaṁ akatakappaṁ phalaṁ paribhuñjitun ti. ||1||21||
atha kho bhagavā Sāvatthiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena Rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena Rājagahaṁ tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno bhagandalābādho hoti. Ākāsagotto vejjo satthakammaṁ karoti. atha kho bhagavā senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto yena tassa bhikkhuno vihāro ten’ upasaṅkami. ||1|| addasa kho Ākāsagotto vejjo bhagavantaṁ dūrato 'va āgacchantaṁ, disvāna bhagavantaṁ etad avoca: āgacchatu bhavaṁ Gotamo imassa bhikkhuno vaccamaggaṁ passatu seyyathāpi godhāmukhan ti.
216 MAHĀVAGGA. [VI. 22. 2-23. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho bhagavā mamaṁ khv’ āyaṁ moghapuriso uppaṇḍetīti tuṇhibhūto 'va paṭinivattitvā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: atthi kira bhikkhave amukasmiṁ vihāre bhikkhu gilāno 'ti. atthi bhagavā 'ti. kiṁ tassa bhikkhave bhikkhuno ābādho 'ti. tassa bhante āyasmato bhagandalābādho, Ākāsagotto vejjo satthakammaṁ karotīti. ||2|| vigarahi buddho bhagavā: ananucchaviyaṁ bhikkhave tassa moghapurisassa ananulomikaṁ appaṭirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma so bhikkhave moghapuriso sambādhe satthakammaṁ kārāpessatīti. sambādhe bhikkhave sukhumā chavi, duropayo vaṇo, dupparihāraṁ satthaṁ.
n’ etaṁ bhikkhave appasannānaṁ vā pasādāya. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave sambādhe satthakammaṁ kārāpetabbaṁ. yo kārāpeyya, āpatti thullaccayassā 'ti. ||3|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā satthakammaṁ paṭikkhittan ti vatthikammaṁ kārāpenti. ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū vatthikammaṁ kārāpessantīti. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. saccaṁ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū vatthikammaṁ kārāpentīti. saccaṁ bhagavā. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave sambādhassa sāmantā dvaṅgulā satthakammaṁ vā vatthikammaṁ vā kārāpetabbaṁ. yo kārāpeyya, āpatti thullaccayassā 'ti. ||4||22||
atha kho bhagavā Rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena Bārāṇasī tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena Bārāṇasī tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Bārāṇasiyaṁ viharati Isipatane migadāye. tena kho pana samayena Bārāṇasiyaṁ Suppiyo ca upāsako Suppiyā ca upāsikā ubhatopasannā honti dāyakā kārakā saṅghupaṭṭhākā. atha kho Suppiyā upāsikā ārāmaṁ gantvā vihārena vihāraṁ pariveṇena pariveṇaṁ upasaṅkamitvā bhikkhū pucchati: ko bhante gilāno, kassa kiṁ āhariyyatū 'ti. ||1|| tena kho pana samayena aññatarena bhikkhunā virecanaṁ pītaṁ hoti.
VI. 23. 2-5.] MAHĀVAGGA. 217
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho so bhikkhu Suppiyaṁ upāsikaṁ etad avoca: mayā kho bhagini virecanaṁ pītaṁ, attho me paṭicchādaniyenā 'ti. suṭṭhu ayya āhariyissatīti gharaṁ gantvā antevāsiṁ āṇāpesi: gaccha bhaṇe pavattamaṁsaṁ jānāhīti. evaṁ ayye 'ti kho so puriso Suppiyāya upāsikāya paṭisuṇitvā kevalakappaṁ Bārāṇasiṁ āhiṇḍanto na addasa pavattamaṁsaṁ. atha kho so puriso yena Suppiyā upāsikā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Suppiyaṁ upāsikaṁ etad avoca: n’ atth’ ayye pavattamaṁsaṁ, māghāto ajjā 'ti. ||2|| atha kho Suppiyāya upāsikāya etad ahosi: tassa kho gilānassa bhikkhuno paṭicchādaniyaṁ alabhantassa ābādho vā abhivaḍḍhissati kālaṅkiriyā vā bhavissati, na kho me taṁ paṭirūpaṁ yāhaṁ paṭisuṇitvā na harāpeyyan ti potthanikaṁ gahetvā ūrumaṁsaṁ ukkantitvā dāsiyā adāsi: handa je imaṁ maṁsaṁ sampādetvā amukasmiṁ vihāre bhikkhu gilāno tassa dajjehi, yo ca maṁ pucchati gilānā 'ti paṭivedehīti uttarāsaṅgena ūruṁ veṭhetvā ovarakaṁ pavisitvā mañcake nipajji. ||3|| atha kho Suppiyo upāsako gharaṁ gantvā dāsiṁ pucchi: kahaṁ Suppiyā 'ti. esāyya ovarake nipannā 'ti. atha kho Suppiyo upāsako yena Suppiyā upāsikā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Suppiyaṁ upāsikaṁ etad avoca: kissa nipannāsīti. gilān’ amhīti. kin te ābādho 'ti. atha kho Suppiyā upāsikā Suppiyassa upāsakassa etam atthaṁ ārocesi. atha kho Suppiyo upāsako acchariyaṁ vata bho abbhutaṁ vata bho yāva saddhāyaṁ Suppiyā pasannā, yatra hi nāma attano pi maṁsāni pariccattāni, kim pana imāya aññaṁ kiñci adeyyaṁ bhavissatīti haṭṭho udaggo yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ||4|| ekamantaṁ nisinno kho Suppiyo upāsako bhagavantaṁ etad avoca: adhivāsetu me bhante bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā 'ti. adhivāsesi bhagavā tuṇhibhāvena. atha kho Suppiyo upāsako bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
atha kho Suppiyo upāsako tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādaniyaṁ bhojaniyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: kālo bhante niṭṭhitaṁ bhattan ti. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena Suppiyassa upāsakassa nivesanaṁ ten’ upasaṅkami,
218 MAHĀVAGGA. [VI. 23. 5-10.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena.
||5|| atha kho Suppiyo upāsako yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. ekamantaṁ ṭhitaṁ kho Suppiyaṁ upāsakaṁ bhagavā etad avoca: kahaṁ Suppiyā 'ti. gilānā bhagavā 'ti. tena hi āgacchatū 'ti. na bhagavā ussahatīti. tena hi pariggahetvāpi ānethā 'ti. atha kho Suppiyo upāsako Suppiyaṁ upāsikaṁ pariggahetvā ānesi. tassā saha dassanena bhagavato tāvamahā vaṇo rūḷho ahosi succhavi lomajāto.
||6|| atha kho Suppiyo ca upāsako Suppiyā ca upāsikā acchariyaṁ vata bho abbhutaṁ vata bho Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma saha dassanena bhagavato tāvamahā vaṇo rūḷho bhavissati succhavi lomajāto 'ti haṭṭhā udaggā buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdiṁsu. atha kho bhagavā Suppiyaṁ upāsakaṁ Suppiyañ ca upāsikaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
||7|| atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: ko bhikkhave Suppiyaṁ upāsikaṁ maṁsaṁ viññāpesīti. evaṁ vutte so bhikkhu bhagavantaṁ etad avoca: ahaṁ kho bhante Suppiyaṁ upāsikaṁ maṁsaṁ viññāpesin ti. āhariyittha bhikkhū 'ti. āhariyittha bhagavā 'ti. paribhuñji tvaṁ bhikkhū 'ti. paribhuñj’ āhaṁ bhagavā 'ti. paṭivekkhi tvaṁ bhikkhū 'ti. nāhaṁ bhagavā paṭivekkhin ti. ||8|| vigarahi buddho bhagavā: kathaṁ hi nāma tvaṁ moghapurisa appaṭivekkhitvā maṁsaṁ paribhuñjissasi. {manussamaṁsaṁ} kho tayā moghapurisa paribhuttaṁ. n’ etaṁ moghapurisa appasannānaṁ vā pasādāya. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: santi bhikkhave manussā saddhā pasannā, tehi attano pi maṁsāni pariccattāni. na bhikkhave manussamaṁsaṁ paribhuñjitabbaṁ. yo paribhuñjeyya, āpatti thullaccayassa. na ca bhikkhave appaṭivekkhitvā maṁsaṁ paribhuñjitabbaṁ. yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||9|| tena kho pana samayena rañño hatthī maranti.
VI. 23. 10-13.] MAHĀVAGGA. 219
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] manussā dubbhikkhe hatthimaṁsaṁ paribhuñjanti, bhikkhūnaṁ piṇḍāya carantānaṁ hatthimaṁsaṁ denti, bhikkhū hatthimaṁsaṁ paribhuñjanti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā hatthimaṁsaṁ paribhuñjissanti. rājaṅgaṁ hatthī, sace rājā jāneyya, na nesaṁ attamano assā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave hatthimaṁsaṁ paribhuñjitabbaṁ. yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||10||
tena kho pana samayena rañño assā maranti. manussā dubbhikkhe assamaṁsaṁ paribhuñjanti, bhikkhūnaṁ piṇḍāya carantānaṁ assamaṁsaṁ denti, bhikkhū assamaṁsaṁ paribhuñjanti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā assamaṁsaṁ paribhuñjissanti. rājaṅgaṁ assā, sace rājā jāneyya, na nesaṁ attamano assā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave assamaṁsaṁ paribhuñjitabbaṁ. yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||11|| tena kho pana samayena manussā dubbhikkhe sunakhamaṁsaṁ paribhuñjanti, bhikkhūnaṁ piṇḍāya carantānaṁ sunakhamaṁsaṁ denti, bhikkhū sunakhamaṁsaṁ paribhuñjanti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā sunakhamaṁsaṁ paribhuñjissanti, jeguccho sunakho paṭikkūlo 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
na bhikkhave sunakhamaṁsaṁ paribhuñjitabbaṁ.
yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||12|| tena kho pana samayena manussā dubbhikkhe ahimaṁsaṁ paribhuñjanti, bhikkhūnaṁ piṇḍāya carantānaṁ ahimaṁsaṁ denti, bhikkhū ahimaṁsaṁ paribhuñjanti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā ahimaṁsaṁ paribhuñjissanti, jeguccho ahi paṭikkūlo 'ti.
Supasso pi nāgarājā yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi.
ekamantaṁ ṭhito kho Supasso nāgarājā bhagavantaṁ etad avoca: santi bhante nāgā assaddhā appasannā, te appamattake pi bhikkhū viheṭheyyuṁ. sādhu bhante ayyā ahimaṁsaṁ na paribhuñjeyyun ti. atha kho bhagavā Supassaṁ nāgarājānaṁ dhammiyā kathāya sandassesi --la-- padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi:
220 MAHĀVAGGA. [VI.23.13-24.3.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na bhikkhave ahimaṁsaṁ paribhuñjitabbaṁ. yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||13|| tena kho pana samayena luddakā sīhaṁ hantvā maṁsaṁ paribhuñjanti, bhikkhūnaṁ piṇḍāya carantānaṁ sīhamaṁsaṁ denti. bhikkhū sīhamaṁsaṁ paribhuñjitvā araññe viharanti, sīhā sīhamaṁsagandhena bhikkhū paripātenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave sīhamaṁsaṁ paribhuñjitabbaṁ. yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||14|| tena kho pana samayena luddakā vyagghaṁ hantvā, dīpiṁ hantvā, acchaṁ hantvā, taracchaṁ hantvā maṁsaṁ paribhuñjanti, bhikkhūnaṁ piṇḍāya carantānaṁ taracchamaṁsaṁ denti. bhikkhū taracchamaṁsaṁ paribhuñjitvā araññe viharanti, taracchā taracchamaṁsagandhena bhikkhū paripātenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave taracchamaṁsaṁ paribhuñjitabbam. yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||15||23||
atha kho bhagavā Bārāṇasiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena Andhakavindaṁ tena cārikaṁ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi.
tena kho pana samayena jānapadā manussā bahuṁ loṇam pi telam pi taṇḍulam pi khadaniyam pi sakaṭesu āropetvā buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa piṭṭhito-piṭṭhito anubaddhā honti yadā paṭipāṭiṁ labhissāma tadā bhattaṁ karissāmā 'ti, pañcamattāni ca vighāsādasatāni. atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena Andhakavindaṁ tad avasari.
||1|| atha kho aññatarassa brāhmaṇassa paṭipāṭiṁ alabhantassa etad ahosi: atītāni kho me dve māsāni buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ anubaddhassa yadā paṭipāṭiṁ labhissāmi tadā bhattaṁ karissāmīti, na ca me paṭipāṭi labbhati, ahañ c’ amhi ekako, bahu ca me gharāvāsattho hāyati. yaṁ nūnāhaṁ bhattaggaṁ olokeyyaṁ, yaṁ bhattagge na addasaṁ taṁ paṭiyādeyyan ti. atha kho so brāhmaṇo bhattaggaṁ olokento dve nāddasa yāguñ ca madhugoḷakañ ca. ||2|| atha kho so brāhmaṇo yenāyasmā Ānando ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ etad avoca: idha me bho Ānanda paṭipāṭiṁ alabhantassa etad ahosi: atītāni kho me dve māsāni buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ anubaddhassa yadā paṭipāṭiṁ labhissāmi tadā bhattaṁ karissāmīti,
VI. 24. 3-6.] MAHĀVAGGA. 221
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na ca me paṭipāṭi labbhati, ahañ c’ amhi ekako, bahu ca me gharāvāsattho hāyati. yaṁ nūnāhaṁ bhattaggaṁ olokeyyaṁ, yaṁ bhattagge na addasaṁ taṁ paṭiyādeyyan ti. so kho ahaṁ bho Ānanda bhattaggaṁ olokento dve na addasaṁ yāguñ ca madhugoḷakañ ca. sac’ āhaṁ bho Ānanda paṭiyādeyyaṁ yāguñ ca madhugoḷakañ ca, paṭigaṇheyya me bhavaṁ Gotamo 'ti. tena hi brāhmaṇa bhagavantaṁ pucchissāmīti. ||3|| atha kho āyasmā Ānando bhagavato etam atthaṁ ārocesi. tena h’ Ānanda paṭiyādetū 'ti. tena hi brāhmaṇa paṭiyādehīti. atha kho so brāhmaṇo tassā rattiyā accayena pahūtaṁ yāguñ ca madhugoḷakañ ca paṭiyādāpetvā bhagavato upanāmesi: paṭigaṇhātu me bhavaṁ Gotamo yāguñ ca madhugoḷakañ cā 'ti. tena hi brāhmaṇa bhikkhūnaṁ dehīti. bhikkhū kukkuccāyantā na paṭigaṇhanti. paṭigaṇhatha bhikkhave paribhuñjathā 'ti. atha kho so brāhmaṇo buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ pahūtāya yāguyā ca madhugoḷakena ca sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ dhotahatthaṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. ||4|| ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ brāhmaṇaṁ bhagavā etad avoca: das’ ime brāhmaṇa ānisaṁsā yāguyā, katame dasa. yaguṁ dento āyuṁ deti, vaṇṇaṁ deti, sukhaṁ deti, balaṁ deti, paṭibhānaṁ deti, yāgu pītā khudaṁ paṭihanati, pipāsaṁ vinodeti, vātaṁ anulometi, vatthiṁ sodheti, āmāvasesaṁ pāceti. ime kho brāhmaṇa dasānisaṁsā yāguyā 'ti. ||5||
yo saññatānaṁ paradattabhojinaṁ kālena sakkaccaṁ dadāti yāguṁ
das’ assa ṭhānāni {anuppavecchati:} āyuñ ca vaṇṇañ ca sukhaṁ balañ ca, |
paṭibhānam assa {upajāyati} tato, khudaṁ pipāsañ ca vyapaneti vātaṁ,
sodheti vatthiṁ, pariṇāmeti bhattaṁ. bhesajjam etaṁ sugatena vaṇṇitaṁ. |
tasmā hi yāguṁ alam eva dātum niccaṁ manussena sukhatthikena
dibbāni vā patthayatā sukhāni manussasobhāgyataṁ icchatā vā 'ti. ||6||
222 MAHĀVAGGA. [V. 24. 7-25. 4.
atha kho bhagavā taṁ brāhmaṇaṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave yāguñ ca madhugoḷakañ cā 'ti. ||7||24||
assosuṁ kho manussā: bhagavatā kira yāgu anuññātā madhugoḷakañ cā 'ti. te kālass’ eva bhojjayāguṁ paṭiyādenti madhugoḷakañ ca. bhikkhū kālass’ eva bhojjayāguyā dhātā madhugoḷakena ca bhattagge na cittarūpaṁ bhuñjanti. tena kho pana samayena aññatarena taruṇapasannena mahāmattena svātanāya buddhapamukho bhikkhusaṅgho nimantito hoti. atha kho tassa taruṇapasannassa mahāmattassa etad ahosi: yaṁ nūnāhaṁ aḍḍhatelasannaṁ bhikkhusatānaṁ aḍḍhatelasāni maṁsapātīsatāni paṭiyādeyyaṁ ekamekassa bhikkhuno ekamekaṁ maṁsapātiṁ upanāmeyyan ti. ||1||
atha kho so taruṇapasanno mahāmatto tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādaniyaṁ bhojaniyaṁ paṭiyādāpetvā aḍḍhatelasāni ca maṁsapātīsatāni bhagavato kālaṁ ārocāpesi: kālo bhante, niṭṭhitaṁ bhattan ti. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena tassa taruṇapasannassa mahāmattassa nivesanaṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. ||2||
atha kho so taruṇapasanno mahāmatto bhattagge bhikkhū parivisati. bhikkhū evaṁ āhaṁsu: thokaṁ āvuso dehi thokaṁ āvuso dehīti. mā kho tumhe bhante ayaṁ taruṇapasanno mahāmatto 'ti thokaṁ-thokaṁ paṭigaṇhatha. bahuṁ me khādaniyaṁ bhojaniyaṁ paṭiyattaṁ aḍḍhatelasāni ca maṁsapātīsatāni, ekamekassa bhikkhuno ekamekaṁ maṁsapātiṁ upanāmessāmīti. paṭigaṇhatha bhante yāvadatthan ti. na kho mayaṁ āvuso etaṅkāraṇā thokaṁ-thokaṁ paṭigaṇhāma, api ca mayaṁ kālass’ eva bhojjayāguyā dhātā madhugoḷakena ca, tena mayaṁ thokaṁ-thokaṁ paṭigaṇhāmā 'ti. ||3|| atha kho so taruṇapasanno mahāmatto ujjhāyati khīyati vipāceti: kathaṁ hi nāma bhaddantā mayā nimantitā aññassa bhojjayāguṁ paribhuñjissanti, na cāhaṁ na paṭibalo yāvadatthaṁ dātun ti kupito anattamano āsādanāpekkho bhikkhūnaṁ patte pūrento agamāsi bhuñjatha vā haratha vā 'ti. atha kho so taruṇapasanno mahāmatto buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi.
VI. 25. 4-7.] MAHĀVAGGA. 223
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ekamantaṁ nisinnaṁ kho taruṇapasannaṁ mahāmattaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. ||4|| atha kho tassa taruṇapasannassa mahāmattassa acirapakkantassa bhagavato ahud eva kukkuccaṁ ahu vippaṭisāro: alābhā vata me, na vata me lābhā, dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ, yo 'haṁ kupito anattamano āsādanāpekkho bhikkhūnaṁ patte pūrento agamāsiṁ bhuñjatha vā haratha vā 'ti. kiṁ nu kho mayā bahuṁ pasūtaṁ puññaṁ vā apuññaṁ vā 'ti. atha kho so taruṇapasanno mahāmatto yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho so taruṇapasanno mahāmatto bhagavantaṁ etad avoca: idha mayhaṁ bhante acirapakkantassa bhagavato ahud eva kukkuccaṁ ahu vippaṭisāro: alābhā vata me, na vata me lābhā, dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ, yo 'haṁ kupito anattamano āsādanāpekkho bhikkhūnaṁ patte pūrento agamāsiṁ bhuñjatha vā haratha vā 'ti. kiṁ nu kho mayā bahuṁ pasūtaṁ puññaṁ vā apuññaṁ vā 'ti. kiṁ nu kho mayā bhante bahuṁ pasūtaṁ puññaṁ vā apuññaṁ vā 'ti. ||5||
yadaggena tayā āvuso svātanāya buddhapamukho bhikkhusaṅgho nimantito, tadaggena te bahuṁ puññaṁ pasūtaṁ, yadaggena te ekamekena bhikkhunā ekamekaṁ sitthaṁ paṭiggahitaṁ, tadaggena te bahuṁ puññaṁ pasūtaṁ, saggā te āraddhā 'ti. atha kho so taruṇapasanno mahāmatto lābhā kira me, suladdhaṁ kira me, bahuṁ kira mayā puññaṁ pasūtaṁ, saggā kira me āraddhā 'ti haṭṭho udaggo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. ||6|| atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: saccaṁ kira bhikkhave bhikkhū aññatra nimantitā aññassa bhojjayāguṁ paribhuñjantīti. saccaṁ bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaṁ hi nāma te bhikkhave moghapurisā aññatra nimantitā aññassa bhojjayāguṁ paribhuñjissanti. n’ etaṁ bhikkhave appasannānaṁ vā pasādāya. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi:
224 MAHĀVAGGA. [VI. 25. 7-26. 4.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na bhikkhave aññatra nimantitena aññassa bhojjayāgu paribhuñjitabbā. yo paribhuñjeyya, yathādhammo kāretabbo 'ti. ||7||25||
atha kho bhagavā Andhakavinde yathābhirantaṁ viharitvā yena Rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. tena kho pana samayena Belaṭṭho Kaccāno Rājagahā Andhakavindaṁ addhānamaggapaṭipanno hoti pañcamattehi sakaṭasatehi sabbeh’ eva guḷakumbhapūrehi. addasa kho bhagavā Belaṭṭhaṁ Kaccānaṁ dūrato 'va āgacchantaṁ, disvāna maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle nisīdi.
||1|| atha kho Belaṭṭho Kaccāno yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. ekamantaṁ ṭhito kho Belaṭṭho Kaccāno bhagavantaṁ etad avoca: icchām’ ahaṁ bhante ekamekassa bhikkhuno ekamekaṁ guḷakumbhaṁ dātun ti. tena hi tvaṁ Kaccāna ekaṁ yeva guḷakumbhaṁ āharā 'ti. evaṁ bhante 'ti kho Belaṭṭho Kaccāno bhagavato paṭisuṇitvā ekaṁ yeva guḷakumbhaṁ ādāya yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etad avoca: āhaṭo bhante guḷakumbho, kathāhaṁ bhante paṭipajjāmīti. tena hi tvaṁ Kaccāna bhikkhūnaṁ guḷaṁ dehīti. ||2|| evaṁ bhante 'ti kho Belaṭṭho Kaccāno bhagavato paṭisuṇitvā bhikkhūnaṁ guḷaṁ datvā bhagavantaṁ etad avoca: dinno bhante bhikkhūnaṁ guḷo bahu cāyaṁ guḷo avasiṭṭho, kathāhaṁ bhante paṭipajjāmīti. tena hi tvaṁ Kaccāna bhikkhūnaṁ guḷaṁ yāvadatthaṁ dehīti. evaṁ bhante 'ti kho Belaṭṭho Kaccāno bhagavato paṭisuṇitvā bhikkhūnaṁ guḷaṁ yāvadatthaṁ datvā bhagavantaṁ etad avoca: dinno bhante bhikkhūnaṁ guḷo yāvadattho bahu cāyaṁ guḷo avasiṭṭho, kathāhaṁ bhante paṭipajjāmīti. tena hi tvaṁ Kaccāna bhikkhū guḷehi santappehīti. evaṁ bhante 'ti kho Belaṭṭho Kaccāno bhagavato paṭisuṇitvā bhikkhū guḷehi santappesi. ekacce bhikkhū patte pi pūresuṁ parissāvanāni pi thavikāyo pi pūresuṁ. ||3||
atha kho Belaṭṭho Kaccāno bhikkhū guḷehi santappetvā bhagavantaṁ etad avoca: santappitā bhante bhikkhū guḷehi bahu cāyaṁ guḷo avasiṭṭho, kathāhaṁ bhante paṭipajjāmīti. tena hi tvaṁ Kaccāna vighāsādānaṁ guḷaṁ dehīti.
VI. 26. 4-8.] MAHĀVAGGA. 225
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṁ bhante 'ti kho Belaṭṭho Kaccāno bhagavato paṭisuṇitvā vighāsādānaṁ guḷaṁ datvā bhagavantaṁ etad avoca: dinno bhante vighāsādānaṁ guḷo bahu cāyaṁ guḷo avasiṭṭho, kathāhaṁ bhante paṭipajjāmīti. tena hi tvaṁ Kaccāna vighāsādānaṁ yāvadatthaṁ guḷaṁ dehīti. ||4|| evaṁ bhante 'ti kho Belaṭṭho Kaccāno bhagavato paṭisuṇitvā vighāsādānaṁ yāvadatthaṁ guḷaṁ datvā bhagavantaṁ etad avoca: dinno bhante vighāsādānaṁ guḷo yāvadattho bahu cāyaṁ guḷo avasiṭṭho, kathāhaṁ bhante paṭipajjāmīti. tena hi tvaṁ Kaccāna vighāsāde guḷehi santappehīti. evaṁ bhante 'ti kho Belaṭṭho Kaccāno bhagavato paṭisuṇitvā vighāsāde guḷehi santappesi.
ekacce vighāsādā kolambe pi ghaṭe pi pūresuṁ piṭakāni pi ucchaṅge pi pūresuṁ. ||5|| atha kho Belaṭṭho Kaccāno vighāsāde guḷehi santappetvā bhagavantaṁ etad avoca: santappitā bhante vighāsādā guḷehi bahu cāyaṁ guḷo avasiṭṭho, kathāhaṁ bhante paṭipajjāmīti. nāhaṁ taṁ Kaccāna passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yassa so guḷo paribhutto sammā pariṇāmaṁ gaccheyya aññatra Tathāgatassa vā Tathāgatasāvakassa vā. tena hi tvaṁ Kaccāna taṁ guḷaṁ appaharite vā chaḍḍehi appāṇake vā udake opilāpehīti. evaṁ bhante 'ti kho Belaṭṭho Kaccāno bhagavato paṭisuṇitvā taṁ guḷaṁ appāṇake udake opilāpesi. ||6|| atha kho so guḷo udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati saṁdhūpāyati sampadhūpāyati. seyyathāpi nāma phālo divasaṁ santatto udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati saṁdhūpāyati sampadhūpāyati, evam eva so guḷo udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati saṁdhūpāyati sampadhūpāyati. atha kho Belaṭṭho Kaccāno saṁviggo lomahaṭṭhajāto yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ||7||
ekamantaṁ nisinnassa kho Belaṭṭhassa Kaccānassa bhagavā anupubbikathaṁ kathesi seyyath’ īdaṁ: dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. yadā bhagavā aññāsi Belaṭṭhaṁ Kaccānaṁ kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi --la-- evam eva Belaṭṭhassa Kaccānassa tasmiṁ yeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman ti. ||8||
226 MAHĀVAGGA. [VI. 26. 8-28. 2
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho Belaṭṭho Kaccāno diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthu sāsane bhagavantaṁ etad avoca: abhikkantaṁ bhante, abhikkantaṁ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya --la-- evam eva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. es’ āhaṁ bhante bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṅghañ ca, upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan ti. ||9||26||
atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena Rājagahaṁ tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena Rājagahe guḷo ussanno hoti. bhikkhū gilānass’ eva bhagavatā guḷo anuññāto no agilānassā 'ti kukkuccāyantā guḷaṁ na bhuñjanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave gilānassa guḷaṁ, agilānassa guḷodakan ti. ||1||27||
atha kho bhagavā Rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena Pāṭaligāmo tena cārikaṁ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena Pāṭaligāmo tad avasari. assosuṁ kho Pāṭaligāmikā upāsakā: bhagavā kira Pāṭaligāmaṁ anuppatto 'ti. atha kho Pāṭaligāmikā upāsakā yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, ekamantaṁ nisinne kho Pāṭaligāmike upāsake bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. ||1||
atha kho Pāṭaligāmikā upāsakā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavantaṁ etad avocuṁ: adhivāsetu no bhante bhagavā āvasathāgāraṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā 'ti. adhivāsesi bhagavā tuṇhibhāvena. atha kho Pāṭaligāmikā upāsakā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena āvasathāgāraṁ ten’ upasaṅkamiṁsu,
VI. 28. 2-5.] MAHĀVAGGA. 227
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] upasaṅkamitvā sabbasanthariṁ santhataṁ āvasathāgāraṁ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpetvā telapadīpaṁ āropetvā yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. ||2|| ekamantaṁ ṭhitā kho Pāṭaligāmikā upāsakā bhagavantaṁ etad avocuṁ: sabbasanthariṁ santhataṁ bhante āvasathāgāraṁ, āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telapadīpo āropito, yassa dāni bhante bhagavā kālaṁ maññatīti. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena āvasathāgāraṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā majjhimaṁ thambhaṁ nissāya puratthimābhimukho nisīdi. bhikkhusaṅgho pi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā pacchimaṁ bhittiṁ nissāya puratthimābhimukho nisīdi bhagavantaṁ yeva purakkhatvā. Pāṭaligāmikāpi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṁ pavisitvā puratthimaṁ bhittiṁ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṁsu bhagavantaṁ yeva purakkhatvā. ||3||
atha kho bhagavā Pāṭaligāmike upāsake āmantesi: pañc’ ime gahapatayo ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. katame pañca. idha gahapatayo dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṁ mahatiṁ bhogajāniṁ nigacchati, ayaṁ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. puna ca paraṁ gahapatayo dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati, ayaṁ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. puna ca paraṁ gahapatayo dussīlo sīlavipanno yañ ñad eva parisaṁ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto, ayaṁ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
puna ca paraṁ gahapatayo dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṁ karoti, ayaṁ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
puna ca paraṁ gahapatayo dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, ayaṁ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. ime kho gahapatayo pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. ||4||
pañc’ ime gahapatayo ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāya.
228 MAHĀVAGGA. [VI. 28. 5-8.
katame pañca. idha gahapatayo sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṁ mahantaṁ bhogakkhandhaṁ adhigacchati, ayaṁ paṭhamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. puna ca paraṁ gahapatayo sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, ayaṁ dutiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. puna ca paraṁ gahapatayo sīlavā sīlasampanno yañ ñad eva parisaṁ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṁ yadi brāhmaṇaparisaṁ yadi gahapatiparisaṁ yadi samaṇaparisaṁ visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, ayaṁ tatiyo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. puna ca paraṁ gahapatayo sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṁ karoti, ayaṁ catuttho ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. puna ca paraṁ gahapatayo sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati, ayaṁ pañcamo ānisaṁso sīlavato sīlasampadāya. ime kho gahapatayo pañca ānisaṁsā sīlavato sīlasampadāyā 'ti. ||5||
atha kho bhagavā Pāṭaligāmike upāsake bahud eva rattiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uyyojesi: abhikkantā kho gahapatayo ratti, yassa dāni kālaṁ maññathā 'ti. evaṁ bhante 'ti kho Pāṭaligāmikā upāsakā bhagavato paṭisuṇitvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. ||6||
atha kho bhagavā acirapakkantesu Pāṭaligāmikesu upāsakesu suññāgāraṁ pāvisi. tena kho pana samayena Sunidhavassakārā Magadhamahāmattā Pāṭaligāme nagaraṁ māpenti Vajjīnaṁ paṭibāhāya. addasa kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo Pāṭaligāme vatthūni parigaṇhantiyo. yasmiṁ padese mahesakkhā devatā vatthūni parigaṇhanti, mahesakkhānaṁ tattha rājūnaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ, yasmiṁ padese majjhimā devatā vatthūni parigaṇhanti, majjhimānaṁ tattha rājūnaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ, yasmiṁ padese nīcā devatā vatthūni parigaṇhanti, nīcānaṁ tattha rājūnaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. ||7|| atha kho bhagavā āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: ke nu kho te Ānanda Pāṭaligāme nagaraṁ māpentīti. Sunidhavassakārā bhante Magadhamahāmattā Pāṭaligāme nagaraṁ māpenti Vajjīnaṁ paṭibāhāyā 'ti.
VI. 28. 8-11.] MAHĀVAGGA. 229
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] seyyathāpi Ānanda devehi Tāvatiṁsehi saddhiṁ mantetvā evam eva kho Ānanda Sunidhavassakārā Magadhamahāmattā Pāṭaligāme nagaraṁ māpenti Vajjīnaṁ paṭibāhāya. idhāhaṁ Ānanda rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya addasaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo . . . nīcānaṁ tattha rājūnaṁ rājamahāmattānaṁ cittāni namanti nivesanāni māpetuṁ. yāvatā Ānanda ariyaṁ āyatanaṁ yāvatā vaṇippatho idaṁ agganagaraṁ bhavissati Pāṭaliputtaṁ puṭabhedanaṁ. Pāṭaliputtassa kho Ānanda tayo antarāyā bhavissanti, aggito vā udakato vā abbhantarato vā mithubhedā 'ti. ||8||
atha kho Sunidhavassakārā Magadhamahāmattā yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu, ekamantaṁ ṭhitā kho Sunidhavassakārā Magadhamahāmattā bhagavantaṁ etad avocuṁ: adhivāsetu no bhavaṁ Gotamo ajjatanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā 'ti. adhivāsesi bhagavā tuṇhibhāvena.
atha kho Sunidhavassakārā Magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā pakkamiṁsu. ||9|| atha kho Sunidhavassakārā Magadhamahāmattā paṇītaṁ khādaniyaṁ bhojaniyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesuṁ: kālo bho Gotama, niṭṭhitaṁ bhattan ti. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena Sunidhavassakārānaṁ Magadhamahāmattānaṁ parivesanā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. atha kho Sunidhavassakārā Magadhamahāmattā buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdiṁsu, ekamantaṁ nisinne kho Sunidhavassakāre Magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi: ||10||
yasmiṁ padese kappeti vāsaṁ paṇḍitajātiyo,
sīlavantettha bhojetvā saññate brahmacariye |
yā tattha devatā āsuṁ tāsaṁ dakkhiṇam ādise,
tā pūjitā pūjayanti, mānitā mānayanti naṁ, |
230 MAHĀVAGGA. [VI. 28. 11-29. 2.
tato naṁ anukampanti mātā puttaṁ va orasaṁ.
devatānukampito poso sadā bhadrāni passatīti.
atha kho bhagavā Sunidhavassakāre Magadhamahāmatte imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. ||11|| tena kho pana samayena Sunidhavassakārā Magadhamahāmattā bhagavantaṁ piṭṭhito-piṭṭhito anubaddhā honti, yen’ ajja samaṇo Gotamo dvārena nikkhamissati taṁ Gotamadvāraṁ nāma bhavissati, yena titthena Gaṅgaṁ nadiṁ uttarissati taṁ Gotamatitthaṁ nāma bhavissatīti. atha kho bhagavā yena dvārena nikkhami taṁ Gotamadvāraṁ nāma ahosi.
atha kho bhagavā yena Gaṅgā nadī ten’ upasaṅkami. tena kho pana samayena Gaṅgā nadī pūrā hoti samatitthikā kākapeyyā. manussā aññe nāvaṁ pariyesanti aññe uḷumpaṁ pariyesanti aññe kullaṁ bandhanti orā pāraṁ gantukāmā.
||12|| addasa kho bhagavā te manusse aññe nāvaṁ pariyesante aññe uḷumpaṁ pariyesante aññe kullaṁ bandhante orā pāraṁ gantukāme, disvāna seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya, evam eva Gaṅgāya nadiyā orimatīre antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. atha kho bhagavā etam atthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
ye taranti aṇṇavaṁ saraṁ setuṁ katvāna vissajja pallalāni,
kullaṁ hi jano bandhati, tiṇṇā medhāvino janā 'ti. ||13||28||
atha kho bhagavā yena Koṭigāmo ten’ upasaṅkami. tatra sudaṁ bhagavā Koṭigāme viharati. tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: catunnaṁ bhikkhave ariyasaccānaṁ ananubodhā appaṭivedhā evam idaṁ dīgham addhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañ c’ eva tumhākañ ca. katamesaṁ catunnaṁ. dukkhassa bhikkhave ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evam idaṁ dīghaṁ addhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañ c’ eva tumhākañ ca. dukkhasamudayassa ariyasaccassa, dukkhanirodhassa ariyasaccassa, dukkhanirodhagāminipaṭipadāariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evam idaṁ dīgham addhānaṁ sandhāvitaṁ saṁsaritaṁ mamañ c’ eva tumhākañ ca. ||1|| tayidaṁ bhikkhave dukkhaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ,
VI. 29. 2-30. 3.] MAHĀVAGGA. 231
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, dukkhanirodhagāminī {paṭipadā} ariyasaccaṁ anubuddhaṁ paṭividdhaṁ, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, n’ atthi dāni punabbhavo 'ti.
catunnaṁ ariyasaccānaṁ yathābhūtaṁ adassanā
saṁsitaṁ dīgham addhānaṁ tāsu-tāsv eva jātisu. |
tāni etāni diṭṭhāni, bhavanetti samūhatā,
ucchinnaṁ mūlaṁ dukkhassa, n’ atthi dāni punabbhavo 'ti. ||2||29||
assosi kho Ambapālī gaṇikā: bhagavā kira Koṭigāmaṁ anuppatto 'ti. atha kho Ambapālī gaṇikā bhadrāni -bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṁ yānaṁ abhirūhitvā bhadrehi-bhadrehi yānehi Vesāliyā niyyāsi bhagavantaṁ dassanāya. yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikā 'va yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
||1|| ekamantaṁ nisinnaṁ kho Ambapāliṁ gaṇikaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. atha kho Ambapālī gaṇikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavantaṁ etad avoca: adhivāsetu me bhante bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā 'ti.
adhivāsesi bhagavā tuṇhibhāvena. atha kho Ambapālī gaṇikā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. ||2|| assosuṁ kho Vesālikā Licchavī: bhagavā kira Koṭigāmaṁ anuppatto 'ti. atha kho Vesālikā Licchavī bhadrāni-bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṁ-bhadraṁ yānaṁ abhirūhitvā bhadrehi -bhadrehi yānehi Vesāliyā niyyāsuṁ bhagavantaṁ dassanāya.
appekacce Licchavī nīlā honti nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā, appekacce Licchavī pītā honti pītavaṇṇā pītavatthā pītālaṅkārā, appekacce Licchavī lohitakā honti lohitvaṇṇā lohitavatthā lohitālaṅkārā, appekacce Licchavī odātā honti odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā. atha kho Ambapālī gaṇikā daharānaṁ-daharānaṁ Licchavīnaṁ īsāya īsaṁ yugena yugaṁ cakkena cakkaṁ akkhena akkhaṁ paṭivaṭṭesi. ||3||
232 MAHĀVAGGA. [VI. 30. 4-6.
atha kho te Licchavī Ambapāliṁ gaṇikaṁ etad avocuṁ: kissa je Ambapāli daharānaṁ-daharānaṁ Licchavīnaṁ īsāya īsaṁ yugena yugaṁ cakkena cakkaṁ akkhena akkhaṁ paṭivaṭṭesīti. tathā hi pana mayā ayyaputtā svātanāya buddhapamukho bhikkhusaṅgho nimantito 'ti. dehi je Ambapāli amhākaṁ etaṁ bhattaṁ satasahassenā 'ti. sace pi ayyaputtā Vesāliṁ sāhāraṁ dajjeyyātha, n’ eva dajjāhaṁ taṁ bhattan ti. atha kho te Licchavī aṅgulī poṭhesuṁ: jit’ amhā vata bho ambakāya, parājit’ amhā vata bho ambakāyā 'ti. ||4|| atha kho te Licchavī yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu. addasa kho bhagavā te Licchavī dūrato 'va āgacchante, disvāna bhikkhū āmantesi: yehi bhikkhave bhikkhūhi devā Tāvatiṁsā adiṭṭhapubbā, oloketha bhikkhave Licchaviparisaṁ apaloketha bhikkhave Licchaviparisaṁ upasaṁharatha bhikkhave Licchaviparisaṁ Tāvatiṁsaparisan ti. atha kho te Licchavī yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikā 'va yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. ekamantaṁ nisinne kho te Licchavī bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. atha kho te Licchavī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṁsitā bhagavantaṁ etad avocuṁ: adhivāsetu no bhante bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā 'ti.
adhivuttho 'mhi Licchavī svātanāya Ambapāliyā gaṇikāya bhattan ti. atha kho te Licchavī aṅgulī poṭhesuṁ: jit’ amhā vata kho ambakāya, parājit’ amhā vata bho ambakāyā 'ti. atha kho te Licchavī bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkamiṁsu. ||5|| atha kho bhagavā Koṭigāme yathābhirantaṁ viharitvā yena Nātikā ten’ upasaṅkami.
tatra sudaṁ bhagavā Ñātike viharati Giñjakāvasathe.
atha kho Ambapālī gaṇikā tassā rattiyā accayena sake ārāme paṇītaṁ khādaniyaṁ bhojaniyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: kālo bhante, niṭṭhitaṁ bhattan ti. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaram ādāya yena Ambapāliyā gaṇikāya parivesanā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena.
VI. 30. 6-31. 3.] MAHĀVAGGA. 233
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho Ambapālī gaṇikā buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnā kho Ambapālī gaṇikā bhagavantaṁ etad avoca: imāhaṁ bhante Ambapālivanaṁ buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa dammīti. paṭiggahesi bhagavā ārāmaṁ. atha kho bhagavā Ambapāliṁ gaṇikaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā . . . sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā yena Mahāvanaṁ ten’ upasaṅkami. tatra sudaṁ bhagavā Vesāliyaṁ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṁ. ||6||30||
Licchavibhāṇavāraṁ niṭṭhitaṁ.
tena kho pana samayena abhiññātā-abhiññātā Licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsanti. tena kho pana samayena Sīho senāpati nigaṇṭhasāvako tassaṁ parisāyaṁ nisinno hoti. atha kho Sīhassa senāpatissa etad ahosi: nissaṁsayaṁ kho so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhavissati, tathā h’ ime abhiññātā -abhiññātā Licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsanti. yaṁ nūnāhaṁ taṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkameyyaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan ti. ||1|| atha kho Sīho senāpati yena nigaṇṭho Nātaputto ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ Nātaputtaṁ etad avoca: icchām’ ahaṁ bhante samaṇaṁ Gotamaṁ dassanāya upasaṅkamitun ti. kiṁ pana tvaṁ Sīha kiriyavādo samāno akiriyavādaṁ samaṇaṁ Gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissasi. samaṇo hi Sīha Gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaṁ deseti tena ca sāvake vinetīti.
atha kho Sīhassa senāpatissa yo ahosi gamikābhisaṅkhāro bhagavantaṁ dassanāya so paṭippassambhi. ||2|| dutiyam pi kho abhiññātā-abhiññātā Licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṁ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṁ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsanti.
dutiyam pi kho Sīhassa senāpatissa etad ahosi: nissaṁsayaṁ . . . sammāsambuddhan ti. dutiyam pi kho Sīho senāpati yena nigaṇṭho Nātaputto
234 MAHĀVAGGA. [VI. 31. 3-6.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . vineti. dutiyam pi kho Sīhassa senāpatissa . . . paṭippassambhi. tatiyam pi kho abhiññātā . . . vaṇṇaṁ bhāsanti. tatiyam pi kho Sīhassa senāpatissa etad ahosi: nissaṁsayaṁ . . . saṅghassa vaṇṇaṁ bhāsanti. kiṁ hi me karissanti nigaṇṭhā apalokitā vā anapalokitvā vā. yaṁ nūnāhaṁ anapaloketvā 'va nigaṇṭhe taṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkameyyaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan ti. ||3|| atha kho Sīho senāpati pañcahi rathasatehi divādivassa Vesāliyā niyyāsi bhagavantaṁ dassanāya. yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko 'va yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho Sīho senāpati bhagavantaṁ etad avoca: sutaṁ metaṁ bhante: akiriyavādo samaṇo Gotamo, akiriyāya dhammaṁ deseti tena ca sāvake vinetīti. ye te bhante evam āhaṁsu: akiriyavādo samaṇo Gotamo, akiriyāya dhammaṁ deseti tena ca sāvake vinetīti, kacci te bhante bhagavato vuttavādī na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkhanti dhammassa ca anudhammaṁ vyākaronti. na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṭṭhānaṁ āgacchati, anabbhakkhātukāmā hi mayaṁ bhante bhagavantan ti. ||4||
atthi Sīha pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: akiriyavādo samaṇo Gotamo, akiriyāya dhammaṁ deseti tena ca sāvake vinetīti. atthi Sīha pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: kiriyavādo samaṇo {Gotamo,} kiriyāya . . . vinetīti. atthi Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: ucchedavādo samaṇo Gotamo, ucchedāya . . . vinetīti. atthi Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: jegucchī samaṇo Gotamo, jegucchitāya . . . vinetīti. atthi Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: venayiko samaṇo Gotamo, vinayāya . . . vinetīti. atthi Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: tapassī samaṇo Gotamo, tapassitāya . . . vinetīti. atthi Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: apagabbho samaṇo Gotamo, apagabbhatāya . . . vinetīti. atthi Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: assattho samaṇo Gotamo, assāsāya . . . vinetīti. ||5|| katamo ca Sīha pariyāyo yena maṁ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: akiriyavādo samaṇo Gotamo, akiriyāya dhammaṁ deseti tena ca sāvake vinetīti.
VI. 31. 6-8.] MAHĀVAGGA. 235
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ahaṁ hi Sīha akiriyaṁ vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ akiriyaṁ vadāmi. ayaṁ kho Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: akiriyavādo samaṇo Gotamo, akiriyāya . . . vinetīti. katamo ca Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: kiriyavādo samaṇo Gotamo, kiriyāya . . . vinetīti. ahaṁ hi Sīha kiriyaṁ vadāmi kāyasucaritassa vacīsucaritassa manosucaritassa anekavihitānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ kiriyaṁ vadāmi.
ayaṁ kho Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: kiriyavādo samaṇo Gotamo, kiriyāya . . . vinetīti. ||6|| katamo ca Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: ucchedavādo samaṇo Gotamo, ucchedāya . . . vinetīti. ahaṁ hi Sīha ucchedaṁ vadāmi rāgassa dosassa mohassa anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ ucchedaṁ vadāmi. ayaṁ kho Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: ucchedavādo samaṇo {Gotamo,} ucchedāya . . . vinetīti. katamo ca Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: jegucchī samaṇo Gotamo, jegucchitāya . . . vinetīti. ahaṁ hi Sīha jigucchāmi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā jegucchitāya dhammaṁ desemi. ayaṁ kho Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: jegucchī samaṇo Gotamo, jegucchitāya . . . vinetīti. ||7|| katamo ca Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: venayiko samaṇo Gotamo, vinayāya . . . vinetīti.
ahaṁ hi Sīha vinayāya dhammaṁ desemi rāgassa dosassa mohassa anekavihitānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ vinayāya dhammaṁ desemi. ayaṁ kho Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: venayiko samaṇo Gotamo, vinayāya . . . vinetīti. katamo ca Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: tapassī samaṇo Gotamo, tapassitāya . . . vinetīti.
tapanīy’ āhaṁ Sīha pāpake akusale dhamme vadāmi kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ. yassa kho Sīha tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālā vatthukatā anabhāvaṁ gatā āyatiṁ anuppādadhammā taṁ ahaṁ tapassīti vadāmi. Tathāgatassa kho Sīha tapanīyā pāpakā akusalā dhammā . . . anuppādadhammā. ayaṁ kho Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: tapassī samaṇo Gotamo,
236 MAHĀVAGGA. [VI. 31. 8-11.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tapassitāya . . . vinetīti. ||8|| katamo ca Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: apagabbho samaṇo Gotamo, apagabbhatāya . . . vinetīti. yassa kho Sīha āyatiṁ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālā vatthukatā anabhāvaṁ gatā āyatiṁ anuppādadhammā, tam ahaṁ apagabbho 'ti vadāmi. Tathāgatassa kho Sīha āyatiṁ gabbhaseyyā . . . anuppādadhammā. ayaṁ kho Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: apagabbho samaṇo Gotamo, apagabbhatāya . . . vinetīti. katamo ca Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: assattho samaṇo Gotamo, assāsāya . . . vinetīti. ahaṁ hi Sīha assattho paramena assāsena assāsāya ca dhammaṁ desemi tena ca sāvake vinemi. ayaṁ kho Sīha pariyāyo yena maṁ . . . vadeyya: assattho samaṇo Gotamo, assāsāya dhammaṁ deseti tena ca sāvake vinetīti. ||9|| evaṁ vutte Sīho senāpati bhagavantaṁ etad avoca: abhikkantaṁ bhante --la-- upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan ti. anuvijjakāraṁ kho Sīha karohi, anuvijjakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotīti. iminā p’ āhaṁ bhante bhagavato bhiyyosomattāya attamano abhiraddho yaṁ maṁ bhagavā evam āha: anuvijjakāraṁ kho Sīha karohi, anuvijjakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotīti. mamaṁ hi bhante aññatitthiyā sāvakaṁ labhitvā kevalakappaṁ Vesāliṁ patākaṁ parihareyyuṁ Sīho amhākaṁ senāpati sāvakattaṁ upagato 'ti. atha ca pana maṁ bhagavā evam āha: anuvijjakāraṁ kho Sīha karohi, anuvijjakāro tumhādisānaṁ ñātamanussānaṁ sādhu hotīti.
es’ āhaṁ bhante dutiyam pi bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṅghañ ca, upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan ti. ||10|| dīgharattaṁ kho te Sīha nigaṇṭhānaṁ opānabhūtaṁ kulaṁ yena nesaṁ upagatānaṁ piṇḍapātaṁ dātabbaṁ maññeyyāsīti.
iminā p’ āhaṁ bhante bhagavato bhiyyosomattāya attamano abhiraddho yaṁ maṁ bhagavā evam āha: dīgharattaṁ kho te Sīha nigaṇṭhānaṁ opānabhūtaṁ kulaṁ yena nesaṁ upagatānaṁ piṇḍapātaṁ dātabbaṁ maññeyyāsīti. sutaṁ metaṁ bhante: samaṇo Gotamo evam āha: mayham eva dānaṁ dātabbaṁ, na aññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ, mayham eva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ, na aññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ,
VI. 31. 11-14.] MAHĀVAGGA. 237
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] mayham eva dinnaṁ mahapphalaṁ, na aññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, mayham eva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, na aññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan ti.
atha ca pana maṁ bhagavā nigaṇṭhesu pi dāne samādapeti.
api ca bhante mayam ettha kālaṁ jānissāma. es’ āhaṁ bhante tatiyam pi bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi . . . saraṇaṁ gatan ti. ||11|| atha kho bhagavā Sīhassa senāpatissa anupubbikathaṁ kathesi seyyath’ īdaṁ: dānakathaṁ -- la -aparappaccayo satthu sāsane bhagavantaṁ etad avoca: adhivāsetu me bhante bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā 'ti. adhivāsesi bhagavā tuṇhibhāvena. atha kho Sīho senāpati bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. atha kho Sīho senāpati aññataraṁ purisaṁ āṇāpesi: gaccha bhaṇe pavattamaṁsaṁ jānāhīti. atha kho Sīho senāpati tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādaniyaṁ bhojaniyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: kālo bhante, niṭṭhitaṁ bhattan ti. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena Sīhassa senāpatissa nivesanaṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. ||12|| tena kho pana samayena sambahulā nigaṇṭhā Vesāliyaṁ rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ bāhā paggayha kandanti: ajja Sīhena senāpatinā thullaṁ pasuṁ vadhitvā samaṇassa Gotamassa bhattaṁ kataṁ, taṁ samaṇo Gotamo jānaṁ uddissakataṁ maṁsaṁ paribhuñjati paṭiccakamman ti. atha kho aññataro puriso yena Sīho senāpati ten’ {upasaṅkami}, upasaṅkamitvā Sīhassa senāpatissa upakaṇṇake ārocesi: yagghe bhante jāneyyāsi, ete sambahulā nigaṇṭhā Vesāliyaṁ rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ bāhā paggayha kandanti: ajja . . . uddissakataṁ maṁsaṁ paribhuñjati paṭiccakamman ti. alaṁ ayyo dīgharattam pi te āyasmantā avaṇṇakāmā buddhassa avaṇṇakāmā dhammassa avaṇṇakāmā saṅghassa, na ca pana te āyasmantā jīranti taṁ bhagavantaṁ asatā tucchā musā 'va abhūtena abbhācikkhantā, na ca mayaṁ jīvitahetu pi sañcicca pāṇaṁ jīvitā voropeyyāmā 'ti.
||13|| atha kho Sīho senāpati buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi,
238 MAHĀVAGGA. [VI. 31. 14-33. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ekamantaṁ nisinnaṁ kho Sīhaṁ senāpatiṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā . . . sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave jānaṁ uddissakataṁ maṁsaṁ paribhuñjitabbam. yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave tikoṭiparisuddhaṁ macchamaṁsaṁ adiṭṭhaṁ asutaṁ aparisaṅkitan ti. ||14||31||
tena kho pana samayena Vesālī subhikkhā hoti susassā sulabhapiṇḍā sukarā uñchena paggahena yāpetuṁ. atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: yāni tāni mayā bhikkhūnaṁ anuññātāni dubbhikkhe dussasse dullabhapiṇḍe anto vutthaṁ anto pakkaṁ sāmaṁ pakkaṁ uggahitapaṭiggahitakaṁ tato nīhataṁ purebhattaṁ paṭiggahitaṁ vanaṭṭhaṁ pokkharaṭṭhaṁ, ajjāpi nu kho tāni bhikkhū paribhuñjantīti. atha kho bhagavā sāyaṇhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: yāni tāni Ānanda mayā bhikkhūnaṁ anuññātāni . . . paribhuñjantīti. paribhuñjanti bhagavā 'ti. ||1|| atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: yāni tāni bhikkhave mayā bhikkhūnaṁ anuññātāni dubbhikkhe dussasse dullabhapiṇḍe anto vutthaṁ anto pakkaṁ sāmaṁ pakkaṁ uggahitapaṭiggahitakaṁ tato nīhataṁ purebhattaṁ paṭiggahitaṁ vanaṭṭhaṁ pokkharaṭṭhaṁ, tān’ āhaṁ ajjatagge paṭikkhipāmi. na bhikkhave anto vutthaṁ anto pakkaṁ sāmaṁ pakkaṁ uggahitapaṭiggahitakaṁ paribhuñjitabbaṁ. yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. na ca bhikkhave tato nīhataṁ purebhattaṁ paṭiggahitaṁ vanaṭṭhaṁ pokkharaṭṭhaṁ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṁ paribhuñjitabbaṁ. yo paribhuñjeyya, yathādhammo kāretabbo 'ti. ||2||32||
tena kho pana samayena jānapadā manussā bahuṁ loṇam pi telam pi taṇḍulam pi khādaniyam pi sakaṭesu āropetvā bahārāmakoṭṭhake sakaṭaparivaṭṭaṁ karitvā acchanti yadā {paṭipāṭiṁ} labhissāma tadā bhattaṁ karissāmā 'ti, mahā ca megho uggato hoti.
VI. 33. 1-5.] MAHĀVAGGA. 239
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho te manussā yenāyasmā Ānando ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ etad avocuṁ: idha bhante Ānanda bahuṁ loṇam pi telam pi taṇḍulam pi khādaniyam pi sakaṭesu āropetvā tiṭṭhanti mahā ca megho uggato. kathaṁ nu kho bhante Ānanda paṭipajjitabban ti. atha kho āyasmā Ānando bhagavato etam atthaṁ ārocesi. ||1|| tena h’ Ānanda saṅgho paccantimaṁ vihāraṁ kappiyabhūmiṁ sammannitvā tattha vāsetu yaṁ saṅgho ākaṅkhati vihāraṁ vā aḍḍhayogaṁ vā pāsādaṁ vā hammiyaṁ vā guhaṁ vā. evañ ca pana bhikkhave sammannitabbo: vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho itthannāmaṁ vihāraṁ kappiyabhūmiṁ sammanneyya. esā ñatti. suṇātu me bhante saṅgho. saṅgho itthannāmaṁ vihāraṁ kappiyabhūmiṁ sammannati. yassāyasmato khamati itthannāmassa vihārassa kappiyabhūmiyā sammuti, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati, so bhāseyya.
sammato saṅghena itthannāmo vihāro kappiyabhūmi. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti. ||2||
tena kho pana samayena manussā tatth’ eva sammutiyā kappiyabhūmiyā yāguyo pacanti bhattāni pacanti sūpāni sampādenti maṁsāni koṭṭenti kaṭṭhāni phālenti. assosi kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya uccāsaddaṁ mahāsaddaṁ kākoravasaddaṁ, sutvāna āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: kiṁ nu kho so Ānanda uccāsaddo mahāsaddo kākoravasaddo 'ti. ||3|| etarahi bhante manussā tatth’ eva sammutiyā kappiyabhūmiyā yāguyo pacanti bhattāni pacanti sūpāni sampādenti maṁsāni koṭṭenti kaṭṭhāni phālenti, so eso bhagavā uccāsaddo mahāsaddo kākoravasaddo 'ti. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave sammutī kappiyabhūmiparibhuñjitabbā. yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. anujānāmi bhikkhave tisso kappiyabhūmiyo ussāvanantikaṁ gonisādikaṁ gahapatin ti. ||4|| tena kho pana samayena āyasmā Yasojo gilāno hoti, tass’ atthāya bhesajjāni āhariyyanti, tāni bhikkhū bahi ṭṭhapenti. ukkapiṇḍakāpi khādanti corāpi haranti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave sammutiṁ kappiyabhūmiṁ paribhuñjituṁ.
240 MAHĀVAGGA. [V. 33. 5-34. 5.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] anujānāmi bhikkhave catasso kappiyabhūmiyo ussāvanantikaṁ gonisādikaṁ gahapatiṁ sammutin ti. ||5||33||
catuvīsatibhāṇavāraṁ niṭṭhitaṁ.
tena kho pana samayena Bhaddiyanagare Meṇḍako gahapati paṭivasati, tassa evarūpo iddhānubhāvo hoti: sīsaṁ nahāyitvā dhaññāgāraṁ sammajjāpetvā bahidvāre 'va nisīdati, antalikkhā dhaññassa dhārā opatitvā dhaññāgāraṁ pūreti. bhariyāya evarūpo iddhānubhāvo hoti: ekañ ñeva āḷhakathālikaṁ upanisīditvā ekañ ca sūpavyañjanakaṁ dāsakammakaraporisaṁ bhattena parivisati, na tāva taṁ khīyati yāva sā na vuṭṭhāti. puttassa evarūpo iddhānubhāvo hoti: ekañ ñeva sahassatthavikaṁ gahetvā dāsakammakaraporisassa chammāsikaṁ vetanaṁ deti, na tāva taṁ khīyati yāv’ assa hatthagatā. ||1|| suṇisāya evarūpo iddhānubhāvo hoti: ekañ ñeva catudoṇikaṁ piṭakaṁ upanisīditvā dāsakammakaraporisassa chammāsikaṁ bhattaṁ deti, na tāva taṁ khīyati yāva sā na vuṭṭhāti. dāsassa evarūpo iddhānubhāvo hoti: ekena naṅgalena kasantassa satta sītāyo gacchanti. ||2|| assosi kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro: amhākaṁ kira vijite Bhaddiyanagare Meṇḍako gahapati paṭivasati, tassa evarūpo iddhānubhāvo: sīsaṁ nahāyitvā dhaññāgāraṁ sammajjāpetvā bahidvāre nisīdati, antalikkhā dhaññassa dhārā opatitvā dhaññāgāraṁ pūreti. bhariyāya evarūpo iddhānubhāvo: ekañ ñeva āḷhakathālikaṁ upanisīditvā ekañ ca sūpavyañjanakaṁ dāsakammakaraporisaṁ bhattena parivisati, na tāva taṁ khīyati yāva sā na vuṭṭhāti. puttassa evarūpo iddhānubhāvo: ekañ ñeva sahassatthavikaṁ gahetvā dāsakammakaraporisassa chammāsikaṁ vetanaṁ deti, na tāva taṁ khīyati yāv’ assa hatthagatā. ||3|| suṇisāya evarūpo iddhānubhāvo: ekañ ñeva catudoṇikaṁ piṭakaṁ upanisīditvā dāsakammakaraporisassa chammāsikaṁ bhattaṁ deti, na tāva taṁ khīyati yāva sā na vuṭṭhāti. dāsassa evarūpo iddhānubhāvo: ekena naṅgalena kasantassa satta sītāyo gacchantīti. ||4|| atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro aññataraṁ sabbatthakaṁ mahāmattaṁ āmantesi: amhākaṁ kira bhaṇe vijite Bhaddiyanagare Meṇḍako gahapati paṭivasati, tassa evarūpo iddhānubhāvo:
VI. 34. 5-9.] MAHĀVAGGA. 241
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sīsaṁ . . . satta sītāyo gacchanti. gaccha bhaṇe jānāhi, yathā mayā sāmaṁ diṭṭho evaṁ tava diṭṭho bhavissatīti. evaṁ devā 'ti kho so mahāmatto rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa paṭisuṇitvā caturaṅginiyā senāya yena Bhaddiyaṁ tena pāyāsi. ||5|| anupubbena yena Bhaddiyaṁ yena Meṇḍako gahapati ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Meṇḍakaṁ gahapatiṁ etad avoca: ahaṁ hi gahapati raññā āṇatto: amhākaṁ kira bhaṇe vijite . . . diṭṭho bhavissatīti. passāma te gahapati iddhānubhāvan ti. atha kho Meṇḍako gahapati sīsaṁ nahāyitvā dhaññāgāraṁ sammajjāpetvā bahidvāre nisīdi, antalikkhā dhaññassa dhārā opatitvā dhaññāgāraṁ pūresi. diṭṭho te gahapati iddhānubhāvo, bhariyāya te iddhānubhāvaṁ passissāmā 'ti. ||6|| atha kho Meṇḍako gahapati bhariyaṁ āṇāpesi: tena hi caturaṅginiṁ senaṁ bhattena parivisāhīti. atha kho Meṇḍakassa gahapatissa bhariyā ekañ ñeva āḷhakathālikaṁ upanisīditvā ekañ ca sūpavyañjanakaṁ caturaṅginiṁ senaṁ bhattena parivisi, na tāva taṁ khīyati yāva sā na vuṭṭhāti. diṭṭho te gahapati bhariyāya pi iddhānubhāvo, puttassa te iddhānubhāvaṁ passissāmā 'ti. ||7|| atha kho Meṇḍako gahapati puttaṁ āṇāpesi: tena hi tāta caturaṅginiyā senāya chammāsikaṁ vetanaṁ dehīti. atha kho Meṇḍakassa gahapatissa putto ekañ ñeva sahassatthavikaṁ gahetvā caturaṅginiyā senāya chammāsikaṁ vetanaṁ adāsi, na tāva taṁ khīyati yāv’ assa hatthagatā. diṭṭho te gahapati puttassa pi iddhānubhavo, suṇisāya te iddhānubhāvaṁ passissāmā 'ti. ||8|| atha kho Meṇḍako gahapati suṇisaṁ āṇāpesi: tena hi caturaṅginiyā senāya chammāsikaṁ bhattaṁ dehīti. atha kho Meṇḍakassa gahapatissa suṇisā ekañ ñeva catudoṇikaṁ piṭakaṁ upanisīditvā caturaṅginiyā senāya chammāsikaṁ bhattaṁ adāsi, na tāva taṁ khīyati yāva sā na vuṭṭhāti. diṭṭho te gahapati suṇisāya pi iddhānubhāvo, dāsassa te iddhānubhāvaṁ passissāmā 'ti. mayhaṁ kho sāmi dāsassa iddhānubhāvo khette passitabbo 'ti. alaṁ gahapati diṭṭho te dāsassa pi iddhānubhāvo 'ti. atha kho so mahāmatto caturaṅginiyā senāya punad eva Rājagahaṁ paccāgacchi, yena rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa etam atthaṁ ārocesi. ||9||
242 MAHĀVAGGA. [VI. 34. 10-13.
atha kho bhagavā Vesāliyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena Bhaddiyaṁ tena cārikaṁ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena Bhaddiyaṁ tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Bhaddiye viharati Jātiyāvane. ||10|| assosi kho Meṇḍako gahapati: samaṇo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Bhaddiyaṁ anuppatto Bhaddiye viharati Jātiyāvane. taṁ kho pana bhagavantaṁ Gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato iti pi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā, so imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti, so dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhe kalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ satthaṁ savyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotīti. ||11|| atha kho Meṇḍako gahapati bhadrāni-bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṁ yānaṁ abhirūhitvā bhadrehi-bhadrehi yānehi Bhaddiyā niyyāsi bhagavantaṁ dassanāya. addasaṁsu kho sambahulā titthiyā Meṇḍakaṁ gahapatiṁ dūrato 'va āgacchantaṁ, disvāna Meṇḍakaṁ gahapatiṁ etad avocuṁ: kahaṁ tvaṁ gahapati gacchasīti. gacchām’ ahaṁ bhante bhagavantaṁ samaṇaṁ Gotamaṁ dassanāyā 'ti. kiṁ pana tvaṁ gahapati kiriyavādo samāno akiriyavādaṁ samaṇaṁ Gotamaṁ dassanāya upasaṅkamissasi, samaṇo hi gahapati Gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaṁ deseti tena ca sāvake vinetīti. ||12||
atha kho Meṇḍakassa gahapatissa etad ahosi: nissaṁsayaṁ kho so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho bhavissati yathā yime titthiyā usuyyantīti, yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko 'va yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnassa kho Meṇḍakassa gahapatissa bhagavā anupubbikathaṁ kathesi seyyath’ īdaṁ: dānakathaṁ --la-- aparappaccayo satthu sāsane bhagavantaṁ etad avoca: abhikkantaṁ bhante --gha-- upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan ti,
VI. 34. 13-18.] MAHĀVAGGA. 243
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] adhivāsetu ca me bhante bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā 'ti. adhivāsesi bhagavā tuṇhibhāvena. ||13|| atha kho Meṇḍako gahapati bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. atha kho Meṇḍako gahapati tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādaniyaṁ bhojaniyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: kālo bhante, niṭṭhitaṁ bhattan ti. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena Meṇḍakassa gahapatissa nivesanaṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. ||14|| atha kho Meṇḍakassa gahapatissa bhariyā ca putto ca suṇisā ca dāso ca yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. tesaṁ bhagavā anupubbikathaṁ kathesi --la-- aparappaccayā satthu sāsane bhagavantaṁ etad avocuṁ:--gha-- ete mayaṁ bhante bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañ ca bhikkhusaṅghañ ca, upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate 'ti. ||15|| atha kho Meṇḍako gahapati buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho Meṇḍako gahapati bhagavantaṁ etad avoca: yāva bhante bhagavā Bhaddiye viharati, tāva ahaṁ buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa dhuvabhattenā 'ti. atha kho bhagavā Meṇḍakaṁ gahapatiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā . . . sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. ||16||
atha kho bhagavā Bhaddiye yathābhirantaṁ viharitvā Meṇḍakaṁ gahapatiṁ anāpucchā yena Aṅguttarāpo tena cārikaṁ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. assosi kho Meṇḍako gahapati: bhagavā kira yena Aṅguttarāpo tena cārikaṁ pakkanto mahatā . . . bhikkhusatehīti. atha kho Meṇḍako gahapati dāse ca kammakare ca āṇāpesi: tena hi bhaṇe bahuṁ loṇam pi telam pi taṇḍulam pi khādaniyam pi sakaṭesu āropetvā āgacchatha, aḍḍhatelasāni ca gopālakasatāni aḍḍhatelasāni dhenusatāni ādāya āgacchantu, yattha bhagavantaṁ passissāma tattha taruṇena khīrena bhojessāmā 'ti. ||17|| atha kho Meṇḍako gahapati bhagavantaṁ antarā magge kantāre sambhāvesi.
244 MAHĀVAGGA. [VI. 34. 18-21.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho Meṇḍako gahapati yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. ekamantaṁ ṭhito kho Meṇḍako gahapati bhagavantaṁ etad avoca: adhivāsetu me bhante bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā 'ti. adhivāsesi bhagavā tuṇhibhāvena. atha kho Meṇḍako gahapati bhagavato adhivāsanaṁ viditvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. atha kho Meṇḍako gahapati tassā rattiyā accayena paṇītaṁ khādaniyaṁ bhojaniyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: kālo bhante, niṭṭhitaṁ bhattan ti. ||18|| atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena Meṇḍakassa gahapatissa parivesanā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. atha kho Meṇḍako gahapati aḍḍhatelasāni gopālakasatāni āṇāpesi: tena hi bhaṇe ekamekaṁ dhenuṁ gahetvā ekamekassa bhikkhuno upatiṭṭhatha taruṇena khīrena bhojessāmā 'ti. atha kho Meṇḍako gahapati buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappesi sampavāresi taruṇena ca khīrena. bhikkhū kukkuccāyantā khīraṁ na paṭigaṇhanti.
paṭigaṇhatha bhikkhave paribhuñjathā 'ti. ||19|| atha kho Meṇḍako gahapati buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā taruṇena ca khīrena bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho Meṇḍako gahapati bhagavantaṁ etad avoca: santi bhante maggā kantārā appodakā appabhakkhā na sukarā apātheyyena gantuṁ. sādhu bhante bhagavā bhikkhūnaṁ pātheyyaṁ anujānātū 'ti. atha kho bhagavā Meṇḍakaṁ gahapatiṁ dhammiyā kathāya sandassetvā . . . sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. ||20|| atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave pañca gorase khīraṁ dadhiṁ takkaṁ navanītaṁ sappiṁ. santi bhikkhave maggā kantārā appodakā appabhakkhā na sukarā apātheyyena gantuṁ. anujānāmi bhikkhave pātheyyaṁ pariyesituṁ, taṇḍulo taṇḍulatthikena, muggo muggatthikena, māso māsatthikena, loṇaṁ loṇatthikena,
VI. 34. 21-35. 4.] MAHĀVAGGA. 245
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] guḷo guḷatthikena, telaṁ telatthikena, sappi sappitthikena. santi bhikkhave manussā saddhā pasannā, te kappiyakārakānaṁ hatthe hiraññaṁ upanikkhipanti iminā ayyassa yaṁ kappiyaṁ taṁ dethā 'ti. anujānāmi bhikkhave yaṁ tato kappiyaṁ taṁ sādituṁ. na tv evāhaṁ bhikkhave kenaci pariyāyena jātarūparajataṁ sāditabbaṁ pariyesitabban ti vadāmīti. ||21||34||
atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena Āpaṇaṁ tad avasari. assosi kho Keniyo jaṭilo: samaṇo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Āpaṇaṁ anuppatto Āpaṇe viharati. taṁ kho pana bhagavantaṁ Gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato --la-- sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotīti. atha kho Keniyassa jaṭilassa etad ahosi: kiṁ nu kho ahaṁ samaṇassa Gotamassa harāpeyyan ti. ||1|| atha kho Keniyassa jaṭilassa etad ahosi: ye pi kho te brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro yesam idaṁ etarahi brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ tad anugāyanti tad anubhāsanti bhāsitaṁ anubhāsanti vācitam anuvācenti, seyyath’ īdaṁ: Aṭṭhako Vāmako Vāmadevo Vessāmitto Yamataggi Aṅgiraso Bhāradvājo Vāseṭṭho Kassapo Bhagu, rattūparatā viratā vikālabhojanā, te evarūpāni pānāni sādiyiṁsu, ||2||
samaṇo pi Gotamo rattūparato virato vikālabhojanā, arahati samaṇo pi Gotamo evarūpāni pānāni saditun ti, pahūtaṁ pānaṁ paṭiyādāpetvā kājehi gāhāpetvā yena bhagavā ten’ {upasaṅkami,} upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. ekamantaṁ ṭhito kho Keniyo jaṭilo bhagavantaṁ etad avoca: paṭigaṇhātu me bhavaṁ Gotamo pānan ti. tena hi Keniya bhikkhūnaṁ dehīti. bhikkhū kukkuccāyantā na paṭigaṇhanti. paṭigaṇhatha bhikkhave paribhuñjathā 'ti.
||3|| atha kho Keniyo jaṭilo buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ pahūtehi pānehi sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ dhotahatthaṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnaṁ kho Keniyaṁ jaṭilaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi . . . sampahaṁsesi. atha kho Keniyo jaṭilo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito . . . sampahaṁsito bhagavantaṁ etad avoca:
246 MAHĀVAGGA. [VI. 35. 4-8.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] adhivāsetu me bhavaṁ Gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā 'ti. ||4|| mahā kho Keniya bhikkhusaṅgho aḍḍhatelasāni bhikkhusatāni tvañ ca brāhmaṇesu abhippasanno 'ti. dutiyam pi kho Keniyo jaṭilo bhagavantaṁ etad avoca: kiñ cāpi bho Gotama mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhatelasāni bhikkhusatāni ahañ ca brāhmaṇesu abhippasanno. adhivāsetu me . . . bhikkhusaṅghenā 'ti. mahā kho . . . abhippasanno 'ti.
tatiyam pi kho Keniyo jaṭilo bhagavantaṁ etad avoca: kiñ cāpi . . . saddhiṁ bhikkhusaṅghenā 'ti. adhivāsesi bhagavā tuṇhibhāvena. atha kho Keniyo jaṭilo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. ||5|| atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave aṭṭha pānāni: ambapānaṁ jambupānaṁ {cocapānaṁ} mocapānaṁ madhup. muddikāp. sālukap.
phārusakapānaṁ. anujānāmi bhikkhave sabbaṁ phalarasaṁ ṭhapetvā dhaññaphalarasaṁ. anujānāmi bhikkhave sabbaṁ pattarasaṁ ṭhapetvā ḍākarasaṁ. anujānāmi bhikkhave sabbaṁ puppharasaṁ ṭhapetvā madhukapuppharasaṁ. anujānāmi bhikkhave ucchurasan ti. ||6||
atha kho Keniyo jaṭilo tassā rattiyā accayena sake assame paṇītaṁ khādaniyaṁ bhojaniyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: kālo bho Gotama, niṭṭhitaṁ bhattan ti.
atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena Keniyassa jaṭilassa assamo ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. atha kho Keniyo jaṭilo buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. ||7|| ekamantaṁ nisinnaṁ kho Keniyaṁ jaṭilaṁ bhagavā imāhi gāthāhi anumodi:
aggihuttamukhā yaññā, sāvitthī chandaso mukhaṁ,
rājā mukhaṁ manussānaṁ, nadīnaṁ sāgaro mukhaṁ, |
nakkhattānaṁ mukhaṁ cando, ādicco tapataṁ mukhaṁ,
puññaṁ ākaṅkhamānānaṁ saṅgho ve jayataṁ mukhan ti.
atha kho bhagavā Keniyaṁ jaṭilaṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. ||8||35||
VI. 36. 1-4.] MAHĀVAGGA. 247
atha kho bhagavā Āpaṇe yathābhirantaṁ viharitvā yena Kusinārā tena cārikaṁ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. assosuṁ kho Kosinārakā Mallā: bhagavā kira Kusināraṁ {āgacchati} mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehīti.
te saṅgaraṁ akaṁsu: yo bhagavato paccuggamanaṁ na karissati pañca satāni daṇḍo 'ti. tena kho pana samayena Rojo Mallo āyasmato Ānandassa sahāyo hoti. atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena Kusinārā tad avasari. ||1|| atha kho Kosinārakā Mallā bhagavato paccuggamanaṁ akaṁsu. atha kho Rojo Mallo bhagavato paccuggamanaṁ karitvā yenāyasmā Ānando ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantam Ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. ekamantaṁ ṭhitaṁ kho Rojaṁ Mallaṁ āyasmā Ānando etad avoca: uḷāraṁ kho te idaṁ āvuso Roja yaṁ tvaṁ bhagavato paccuggamanaṁ akāsīti. nāhaṁ bhante Ānanda bahukato buddhena vā dhammena vā saṅghena vā, api ca ñātīhi saṅgaro kato yo bhagavato paccuggamanaṁ na karissati pañca satāni daṇḍo 'ti. sa kho ahaṁ bhante Ānanda ñātīnaṁ daṇḍabhayā evāhaṁ bhagavato paccuggamanaṁ akāsin ti. atha kho āyasmā Ānando anattamano ahosi: kathaṁ hi nāma Rojo Mallo evaṁ vakkhatīti. ||2|| atha kho āyasmā Ānando yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Ānando bhagavantaṁ etad avoca: ayaṁ bhante Rojo Mallo abhiññāto ñātamanusso. mahiddhiyo kho pana evarūpānaṁ ñātamanussānaṁ imasmiṁ dhammavinaye pasādo. sādhu bhante bhagavā tathā karotu yathā Rojo Mallo imasmiṁ dhammavinaye pasīdeyyā 'ti. na kho taṁ Ānanda dukkaraṁ tathāgatena yathā Rojo Mallo imasmiṁ dhammavinaye pasīdeyyā 'ti. ||3|| atha kho bhagavā Rojaṁ Mallaṁ mettena cittena pharitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi. atha kho Rojo Mallo bhagavatā mettena cittena phuṭṭho seyyathāpi nāma gāvī taruṇavacchā evam eva vihārena vihāraṁ pariveṇena pariveṇaṁ upasaṅkamitvā bhikkhū pucchati: kahaṁ nu kho bhante etarahi so bhagavā viharati arahaṁ sammāsambuddho, dassanakāmā hi mayaṁ taṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan ti. es’ āvuso Roja vihāro saṁvutadvāro,
248 MAHĀVAGGA. [VI. 36. 4-7.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno ālindaṁ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṁ ākoṭehi, vivarissati te bhagavā dvāran ti. ||4|| atha kho Rojo Mallo yena so vihāro saṁvutadvāro tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno ālindaṁ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṁ ākoṭesi, vivari bhagavā dvāraṁ. atha kho Rojo Mallo vihāraṁ pavisitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnassa kho Rojassa Mallassa bhagavā anupubbikathaṁ kathesi seyyath’ īdaṁ: dānakathaṁ --la-- aparappaccayo satthu sāsane bhagavantaṁ etad avoca: sādhu bhante ayyā mamañ ñeva paṭigaṇheyyuṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ no aññesan ti. yesaṁ kho Roja sekhena ñāṇena sekhena dassanena dhammo diṭṭho seyyathāpi tayā tesam pi evaṁ hoti: aho nūna ayyā amhākañ ñeva paṭigaṇheyyuṁ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṁ no aññesan ti. tena hi Roja tava c’ eva paṭigaṇhissanti aññesañ cā 'ti. ||5||
tena kho pana samayena Kusinārāyaṁ paṇītānaṁ bhattānaṁ bhattapaṭipāṭi adhiṭṭhitā hoti. atha kho Rojassa Mallassa paṭipāṭiṁ alabhantassa etad ahosi: yaṁ nūnāhaṁ bhattaggaṁ olokeyyaṁ, yaṁ bhattagge nāddasaṁ taṁ paṭiyādeyyan ti. atha kho Rojo Mallo bhattaggaṁ olokento dve nāddasa ḍākañ ca piṭṭhakhādaniyañ ca. atha kho Rojo Mallo yenāyasmā Ānando ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ Ānandaṁ etad avoca: idha me bhante Ānanda paṭipāṭiṁ alabhantassa etad ahosi: yaṁ nūnāhaṁ bhattaggaṁ olokeyyaṁ, yaṁ bhattagge nāddasaṁ taṁ paṭiyādeyyan ti. so kho ahaṁ bhante Ānanda bhattaggaṁ olokento dve nāddasaṁ ḍākañ ca piṭṭhakhādaniyañ ca.
sac’ āhaṁ bhante Ānanda paṭiyādeyyaṁ ḍākañ ca piṭṭhakhādaniyañ ca, paṭigaṇheyya me bhagavā 'ti. tena hi Roja bhagavantaṁ paṭipucchissāmīti. ||6|| atha kho āyasmā Ānando bhagavato etam atthaṁ ārocesi. tena h’ Ānanda paṭiyādetū 'ti. tena hi Roja paṭiyādehīti. atha kho Rojo Mallo tassā rattiyā accayena pahūtaṁ ḍākañ ca piṭṭhakhādaniyañ ca paṭiyādāpetvā bhagavato upanāmesi paṭigaṇhātu me bhante bhagavā ḍākañ ca piṭṭhakhādaniyañ cā 'ti. tena hi Roja bhikkhūnaṁ dehīti. bhikkhū kukkuccāyantā na paṭigaṇhanti.
VI. 36. 7-37. 4.] MAHĀVAGGA. 249
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] paṭigaṇhatha bhikkhave paribhuñjathā.'ti ||7||
atha kho Rojo Mallo buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ pahūtehi ḍākehi ca piṭṭhakhādaniyehi ca sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ dhotahatthaṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnaṁ kho Rojaṁ Mallaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā . . . sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave sabbañ ca ḍākam sabbañ ca piṭṭhakhādaniyan ti. ||8||36||
atha kho bhagavā Kusinārāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena Ātumā tena cārikaṁ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. tena kho pana samayena aññataro vuḍḍhapabbajito Ātumāyaṁ paṭivasati nahāpitapubbo, tassa dve dārakā honti mañjukā paṭibhāneyyakā dakkhā pariyodātasippā sake ācariyake nahāpitakamme. ||1|| assosi kho so vuḍḍhapabbajito: bhagavā kira Ātumaṁ āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehīti. atha kho so vuḍḍhapabbajito te dārake etad avoca: bhagavā kira tāta Ātumaṁ āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. gacchatha tumhe tāta khurabhaṇḍaṁ ādāya nāḷiyāvāpakena anugharakaṁ-anugharakaṁ āhiṇḍatha loṇam pi telam pi taṇḍulam pi khādaniyam pi saṁharatha, bhagavato āgatassa yāgupānaṁ karissāmā 'ti. ||2|| evaṁ tātā 'ti kho te dārakā tassa vuḍḍhapabbajitassa paṭisuṇitvā khurabhaṇḍaṁ ādāya nāḷiyāvāpakena anugharakaṁ-anugharakaṁ āhiṇḍanti loṇam pi telam pi taṇḍulam pi khādaniyam pi saṁharantā.
manussā te dārake mañjuke paṭibhāneyyake passitvā ye pi na kārāpetukāmā te pi kārāpenti kārāpetvāpi bahuṁ denti.
atha kho te dārakā bahuṁ loṇam pi telam pi taṇḍulam pi khādaniyam pi saṁhariṁsu. ||3||
atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena Ātumā tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Ātumāyaṁ viharati Bhūsāgāre. atha kho so vuḍḍhapabbajito tassā rattiyā accayena pahūtaṁ yāguṁ paṭiyādāpetvā bhagavato upanāmesi paṭigaṇhātu me bhante bhagavā yāgun ti. jānantāpi tathāgatā pucchanti
250 MAHĀVAGGA. [VI. 37. 4-40 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] --la-- sāvakānaṁ vā sikkhāpadaṁ paññāpessāmā 'ti. atha kho bhagavā taṁ vuḍḍhapabbajitaṁ etad avoca: kut’ āyaṁ bhikkhu yāgū 'ti. atha kho so vuḍḍhapabbajito bhagavato etam atthaṁ ārocesi. ||4||
vigarahi buddho bhagavā: ananucchaviyaṁ moghapurisa ananulomikaṁ appaṭirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma tvaṁ moghapurisa pabbajito akappiye samādapessasi. n’ etaṁ moghapurisa appasannānaṁ vā pasādāya. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave pabbajitena akappiye samādapetabbaṁ. yo samādapeyya, āpatti dukkaṭassa. na ca bhikkhave nahāpitapubbena khurabhaṇḍaṁ pariharitabbaṁ.
yo parihareyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||5||37||
atha kho bhagavā Ātumāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena Sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena Sāvatthi tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena Sāvatthiyaṁ bahuṁ phalakhādaniyaṁ ussannaṁ hoti. atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kiṁ nu kho bhagavatā phalakhādaniyaṁ anuññātaṁ kiṁ ananuññātan ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave sabbaṁ phalakhādaniyan ti. ||1||38||
tena kho pana samayena saṅghikāni bījāni puggalikāya bhūmiyā ropiyanti, puggalikāni bījāni saṅghikāya bhūmiyā ropiyanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. saṅghikāni bhikkhave bījāni puggalikāya bhūmiyā ropitāni bhāgaṁ datvā paribhuñjitabbāni, puggalikāni bījāni saṅghikāya bhūmiyā ropitāni bhāgaṁ datvā paribhuñjitabbānīti. ||1||39||
tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ kismiñci-kismiñci ṭhāne kukkuccaṁ uppajjati: kiṁ nu kho bhagavatā anuññātaṁ kiṁ ananuññātan ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
yaṁ bhikkhave mayā idaṁ na kappatīti appaṭikkhittaṁ, tañ ce akappiyaṁ anulometi kappiyaṁ paṭibāhati, taṁ vo na kappati. yaṁ bhikkhave mayā idaṁ na kappatīti appaṭikkhittaṁ,
VI. 40. 1-3.] MAHĀVAGGA. 251
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] {tañ} ce kappiyaṁ anulometi akappiyaṁ paṭibāhati, taṁ vo kappati. yañ ca bhikkhave mayā idaṁ kappatīti ananuññātaṁ, tañ ce akappiyaṁ anulometi kappiyaṁ paṭibāhati, taṁ vo na kappati. yaṁ bhikkhave mayā idaṁ kappatīti ananuññātaṁ, tañ ce kappiyaṁ anulometi akappiyaṁ paṭibāhati, taṁ vo kappatīti. ||1||
atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kappati nu kho yāvakālikena yāmakālikaṁ na nu kho kappati. kappati nu kho yāvakālikena sattāhakālikaṁ na nu kho kappati. kappati nu kho yāvakālikena yāvajīvikaṁ na nu kho kappati.
kappati nu kho yāmakālikena sattāhakālikaṁ na nu kho kappati. kappati nu kho yāmakālikena yāvajīvikaṁ na nu kho kappati. kappati nu kho sattāhakālikena yāvajīvikaṁ na nu kho kappatīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||2||
yāvakālikena bhikkhave yāmakālikaṁ tadahu paṭiggahitaṁ kāle kappati vikāle na kappati. yāvakālikena bhikkhave sattāhakālikaṁ tadahu paṭiggahitaṁ kāle kappati vikāle na kappati. yāvakālikena bhikkhave yāvajīvikaṁ tadahu paṭiggahitaṁ kāle kappati vikāle na kappati.
yāmakālikena bhikkhave sattāhakālikaṁ t. p. yāme kappati yāmātikkante na kappati. yāmakālikena bhikkhave yāvajīvikaṁ t. p. yāme kappati yāmātikkante na kappati. sattāhakālikena bhikkhave yāvajīvikaṁ sattāhaṁ kappati sattāhātikkante na kappatīti. ||3||40||
bhesajjakkhandhakaṁ chaṭṭhaṁ.
imamhi khandhake vatthuṁ ekasataṁ chavatthuṁ. tassa uddānaṁ:
sāradike, vikāle pi, vasaṁ, mūle, piṭṭhehi ca,
kasāvehi, paṇṇa-phalaṁ, jatu-loṇaṁ, chakanaṁ ca, |
cuṇṇaṁ, cālinī, {maṁsañ} ca, añjanaṁ, upapisanaṁ,
añjanī, ucca-parutā, salākā, salākodhani, |
thavikaṁ, bandhakaṁ, suttaṁ, muddhani telaṁ, natthu ca,
natthukaraṇī, dhūmañ ca, nettañ, cā,'pidhānaṁ, thavi, |
telapākesu, majjañ ca, atikkhitta-abbhañjanaṁ,
tumbaṁ, sedaṁ, sambhārañ ca, mahā-bhaṅgodakaṁ tathā, |
dakakoṭṭhaṁ, lohitañ ca, visāṇaṁ, pādabbhañjanaṁ,
5 pajjaṁ, satthaṁ, kasāvañ ca, tilakakka-kabaḷikaṁ, |
252 MAHĀVAGGA.
colaṁ, sāsapakuṭṭañ ca, dhūma-sakkharikāya ca,
vaṇatelaṁ, vikāsikaṁ, vikatañ ca, paṭiggahaṁ, |
gūthaṁ, karonto, loḷiñ ca, khāraṁ, muttaharītakī,
gandhā, virecanañ c’ eva, acchā,'kaṭa-kaṭākaṭaṁ, |
paṭicchādani-pabbhārā, ārāmi, sattahena ca,
guḷaṁ, muggaṁ, sovīrañ ca, sāmapākā, punā pace, |
punānuññāsi, dubbhikkhe, phalañ ca, tila-khādani,
purebhattaṁ, kāyaḍāho, nibbattañ ca, bhagandalaṁ, |
vatthikammañ ca, Suppi ca, manussamaṁsam eva ca,
10 hatthi, assā,sunakho ca, ahi, sīha-vyaggha-dīpikaṁ, |
accha-taracchamaṁsañ ca, paṭipāṭi ca, yāgu ca,
taruṇaṁ aññatra, guḷaṁ, Sunidh'-āvasathāgāraṁ, |
Ambapālī ca, Licchavī, Gaṅgā, Koṭi saccakathā,
uddissakataṁ, subhikkhaṁ punad eva paṭikkhipi, |
megho, Yasojo, Meṇḍako ca, gorasaṁ pātheyyakena ca,
Keni, ambo, jambu, coca-moca-madhu,muddikā, sālukaṁ, |
phārusakā, ḍāka-piṭṭhaṁ, Ātumāyaṁ nahāpito,
Sāvatthiyaṁ phala-bījaṁ, kasmiṁ ṭhāne ca, kāliko 'ti.
253
MAHĀVAGGA.
VII.
Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena tiṁsamattā Pāṭheyyakā bhikkhū sabbe āraññakā sabbe piṇḍapātikā sabbe paṁsukūlikā sabbe tecīvarikā Sāvatthiṁ gacchantā bhagavantaṁ dassanāya upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya nāsakkhiṁsu Sāvatthiyaṁ vassūpanāyikaṁ sambhāvetuṁ, antarā magge Sākete vassaṁ upagacchiṁsu.
te ukkaṇṭhitarūpā vassaṁ vasiṁsu: āsanneva no bhagavā viharati ito chasu yojanesu na ca mayaṁ labhāma bhagavantaṁ dassanāyā 'ti. atha kho te bhikkhū vassaṁ vutthā temāsaccayena katāya pavāraṇāya deve vassante udakasaṅgahe udakacikkhalle okapuṇṇehi cīvarehi kilantarūpā yena Sāvatthi Jetavanaṁ Anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. ||1|| āciṇṇaṁ kho pan’ etaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. atha kho bhagavā te bhikkhū etad avoca: kacci bhikkhave khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṁ vassaṁ vasittha na ca piṇḍakena kilamitthā 'ti. khamanīyaṁ bhagavā, yāpanīyaṁ bhagavā, samaggā ca mayaṁ bhante sammodamānā avivadamānā vassaṁ vasimhā na ca piṇḍakena kilamimhā. idha mayaṁ bhante tiṁsamattā Pāṭheyyakā bhikkhū Sāvatthiṁ āgacchantā bhagavantaṁ dassanāya upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya nāsakkhimhā Sāvatthiyaṁ vassūpanāyikaṁ sambhāvetuṁ, antarā magge Sākete vassaṁ upagacchimhā. te mayaṁ bhante ukkaṇṭhitarūpā vassaṁ vasimhā:
254 MAHĀVAGGA. [VII. 1. 2-5.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] āsanneva no bhagavā viharati ito chasu yojanesu na ca mayaṁ labhāma bhagavantaṁ dassanāyā 'ti. atha kho mayaṁ bhante vassaṁ vutthā temāsaccayena katāya pavāraṇāya deve vassante udakasaṅgahe udakacikkhalle okapuṇṇehi cīvarehi kilantarūpā addhānaṁ āgatā 'ti. ||2|| atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave vassaṁ vutthānaṁ bhikkhūnaṁ kaṭhinaṁ attharituṁ. atthatakaṭhinānaṁ vo bhikkhave pañca kappissanti anāmantacāro asamādānacāro gaṇabhojanaṁ yāvadatthacīvaraṁ yo ca tattha cīvaruppādo so nesaṁ bhavissati. atthatakaṭhinānaṁ vo bhikkhave imāni pañca kappissanti. evañ ca pana bhikkhave kaṭhinaṁ attharitabbaṁ: ||3|| vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. idaṁ saṅghassa kaṭhinadussaṁ uppannaṁ. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho imaṁ kaṭhinadussaṁ itthannāmassa bhikkhuno dadeyya kaṭhinaṁ attharituṁ. esā ñatti. suṇātu me bhante saṅgho.
idaṁ saṅghassa kaṭhinadussaṁ uppannaṁ. saṅgho imaṁ kaṭhinadussaṁ itthannāmassa bhikkhuno deti kaṭhinaṁ attharituṁ. yassāyasmato khamati imassa kaṭhinadussassa itthannāmassa bhikkhuno dānaṁ kaṭhinaṁ attharituṁ so tuṇh’ assa. yassa na kkhamati so bhāseyya. dinnaṁ idaṁ saṅghena kaṭhinadussaṁ itthannāmassa bhikkhuno kaṭhinaṁ attharituṁ. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti. ||4|| evaṁ kho bhikkhave atthataṁ hoti kaṭhinaṁ, evaṁ anatthataṁ. kathañ ca bhikkhave anatthataṁ hoti kaṭhinaṁ. na ullikhitamattena atthataṁ hoti kaṭhinaṁ, na dhovanamattena atthataṁ hoti kaṭhinaṁ, na cīvaravicāraṇamattena atth. h. kaṭh., na cchedanamattena atth. h.
k., na bandhanamattena atth. h. k., na ovaṭṭikakaraṇamattena atth. h. k., na kaṇḍusakaraṇamattena atth. h. k., na daḷhikammakaraṇamattena atth. h. k., na anuvātakaraṇamattena atth. h. k., na paribhaṇḍakaraṇamattena atth. h. k., na ovaddheyyakaraṇamattena atth. h. k., na kambalamaddanamattena atth. h. k., na nimittakatena atth. h. k., na parikathākatena atth. h. k., na kukkukatena atth. h. k., na sannidhikatena atth. h. k., na nissaggiyena atth. h. k., na akappakatena atth. h. k., na aññatra saṅghāṭiya atth. h. k., na aññatra uttarāsaṅgena atth.
VII. 1. 5-2. 2.] MAHĀVAGGA. 255
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] h. k., na aññatra antaravāsakena atth. h. k., na aññatra pañcakena vā atirekapañcakena vā tadah’ eva sañchinnena samaṇḍalīkatena atth. h. k., na aññatra puggalassa atthārā atth. h. kaṭhinaṁ. sammā c’ eva atthataṁ hoti kaṭhinaṁ tañ ce nissīmaṭṭho anumodati evam pi anatthataṁ hoti kaṭhinaṁ. evaṁ kho bhikkhave anatthataṁ hoti kaṭhinaṁ. ||5|| kathañ ca bhikkhave atthataṁ hoti kaṭhinaṁ. ahatena atthataṁ hoti kaṭhinaṁ, ahatakappena atth. h. k., pilotikāya atth. h. k., paṁsukūlena atth. h. k., pāpaṇikena atth. h. k., animittakatena atth. h. k., aparikathākatena atth. h. k., akukkukatena atth. h. k., asannidhikatena atth. h. k., anissaggiyena atth. h. k., kappakatena atth.
h. k., saṅghāṭiyā atth. h. k., uttarāsaṅgena atth. h. k., antaravāsakena atth. h. k., pañcakena vā atirekapañcakena vā tadah’ eva sañchinnena samaṇḍalīkatena atth. h. k., puggalassa atthārā atth. h. k., sammā c’ eva atthataṁ hoti kaṭhinaṁ tañ ce sīmaṭṭho anumodati evam pi atthataṁ hoti kaṭhinaṁ. evaṁ kho bhikkhave atthataṁ hoti kaṭhinaṁ. ||6||
kathañ ca bhikkhave ubbhataṁ hoti kaṭhinaṁ. aṭṭh’ imā bhikkhave mātikā kaṭhinassa ubbhārāya pakkamanantikā niṭṭhānantikā sanniṭṭhānantikā nāsanantikā savanantikā āsāvacchedikā sīmātikkantikā sahubbhārā 'ti. ||7||1||
bhikkhu atthatakaṭhino katacīvaraṁ ādāya pakkamati na paccessan ti. tassa bhikkhuno pakkamanantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti. tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti. tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti, tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. ||1|| bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati paccessan ti, so bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti, so katacīvaro suṇāti: ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kaṭhinan ti.
256 MAHĀVAGGA. [VII. 2. 2-3. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tassa bhikkhuno savanantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati paccessan ti, so bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti, so katacīvaro paccessaṁ paccessan ti bahiddhā kaṭhinuddhāraṁ vītināmeti. tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati paccessan ti, so bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti, so katacīvaro paccessaṁ paccessan ti sambhuṇāti kaṭhinuddhāraṁ. tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kaṭhinuddhāro. ||2||2||
ādāyasattakaṁ niṭṭhitaṁ.
bhikkhu atthatakaṭhino katacīvaraṁ samādāya pakkamati na paccessan ti. tassa bhikkhuno pakkamanantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ samādāya pakkamati, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti. tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ samādāya pakkamati, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti.
tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ samādāya pakkamati, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti. tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. ||1|| bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ samādāya pakkamati paccessan ti, so bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti, so katacīvaro suṇāti: ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kaṭhinan ti. tassa bhikkhuno savanantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ samādāya pakkamati paccessan ti, so bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti, so katacīvaro paccessaṁ paccessan ti bahiddhā kaṭhinuddhāraṁ vītināmeti. tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ samādāya pakkamati paccessan ti, so bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti, so katacīvaro paccessaṁ paccessan ti sambhuṇāti kaṭhinuddhāraṁ. tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kaṭhinuddhāro. ||2||3||
samādāyasattakaṁ niṭṭhitaṁ.
VII. 4. 1-6. 2.] MAHĀVAGGA. 257
bhikkhu atthatakaṭhino vippakatacīvaraṁ ādāya pakkamati, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti.
tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko . . . (= ch.2; read vippakatacīvaraṁ ādāya instead of cīvaraṁ ādāya; the pakkamanantiko kaṭhinuddhāro is omitted.) . . . saha bhikkhūhi kaṭhinuddhāro. ||1||4||
ādāyachakkaṁ niṭṭhitaṁ.
bhikkhu atthatakaṭhino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti.
tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko . . . (= ch.3; read vippakatacīvaraṁ samādāya instead of cīvaraṁ samādāya; the pakkamanantiko kaṭhinuddhāro is omitted.) . . . saha bhikkhūhi kaṭhinuddhāro. ||1||5||
samādāyachakkaṁ.
bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti. tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti. tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti. tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. ||1||
bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati na paccessan ti, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti. tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati na paccessan ti, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressan ti. tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati na paccessan ti, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressan ti,
258 MAHĀVAGGA. [VII. 6. 2-4.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so taṁ cīvaraṁ kāreti, tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. ||2||
bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati anadhiṭṭhitena, n’ ev’ assa hoti paccessan ti, na pan’ assa hoti na paccessan ti, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti.
tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati anadhiṭṭhitena, n’ ev’ assa hoti paccessan ti, na pan’ assa hoti na paccessan ti, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti. tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati anadhiṭṭhitena, n’ ev’ assa hoti paccessan ti, na pan’ assa hoti na paccessan ti, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti, tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. ||3|| bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati paccessan ti, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti. tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati paccessan ti, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti. tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati paccessan ti, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti, tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati paccessan ti, so bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti, so katacīvaro suṇāti: ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kaṭhinan ti.
tassa bhikkhuno savanantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati paccessan ti, so bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti, so katacīvaro paccessaṁ paccessan ti bahiddhā kaṭhinuddhāraṁ vītināmeti. tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ ādāya pakkamati paccessan ti, so bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti, so katacīvaro paccessaṁ paccessan ti sambhuṇāti kaṭhinuddhāraṁ.
VII. 6. 4-8. 2.] MAHĀVAGGA. 259
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kaṭhinuddhāro. ||4||6||
bhikkhu atthatakaṭhino cīvaraṁ samādāya pakkamati --pa-- ādāyapakkamanavārasadisaṁ evaṁ vitthāretabbaṁ --la-- bhikkhu atthatakaṭhino vippakatacīvaraṁ ādāya pakkamati --la-- samādāyapakkamanavārasadisaṁ evaṁ vitthāretabbaṁ --la-- bhikkhu atthatakaṭhino vippakatacīvaraṁ samādāya pakkamati . . . (= ch.6; read vippakatacīvaraṁ samādāya instead of cīvaraṁ ādāya.) . . . saha bhikkhūhi kaṭhinuddhāro. ||1||7||
ādāyabhāṇavāraṁ niṭṭhitaṁ.
bhikkhu atthatakaṭhino cīvarāsāya pakkamati, so bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati anāsāya labhati āsāya na labhati, tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti. tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvarāsāya . . . tassa evaṁ hoti: n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti. tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro.
. . . tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na pa-
ccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti, tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvarāsāya pakkamati, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati, tassa sā cīvarāsā upacchijjati. tassa bhikkhuno āsāvacchediko kaṭhinuddhāro.
||1|| bhikkhu atthatakaṭhino cīvarāsāya pakkamati na paccessan ti, so bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati anāsāya labhati āsāya na labhati, tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti. tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino . . . tassa evaṁ hoti: n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressan ti. tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro . . . tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti, tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati.
tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvarāsāya pakkamati na paccessan ti, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti:
260 MAHĀVAGGA. [VII. 8. 2-9. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idh’ ev’ imaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissan ti, so taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati, tassa sā cīvarāsā upacchijjati. tassa bhikkhuno āsāvacchediko kaṭhinuddhāro. ||2||
bhikkhu atthatakaṭhino cīvarāsāya pakkamati anadhiṭṭhitena, n’ ev’ assa hoti paccessan ti, na pan’ assa hoti na paccessan ti, so bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati anāsāya labhati āsāya na labhati, tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti.
tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro . . . tassa evaṁ hoti: n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti. tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro . . . tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti, tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati.
tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvarāsāya pakkamati anadhiṭṭhitena, n’ ev’ assa hoti paccessan ti, na pan’ assa hoti na paccessan ti, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati, tassa sā cīvarāsā upacchijjati. tassa bhikkhuno āsāvacchediko kaṭhinuddhāro. ||3||8||
anāsādoḷasakaṁ niṭṭhitaṁ.
bhikkhu atthatakaṭhino cīvarāsāya pakkamati paccessan ti, so bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati āsāya labhati anāsāya na labhati, tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti. tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro . . . tassa evaṁ hoti: n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressan na paccessan ti. tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro . . . tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti, tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati.
tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvarāsāya pakkamati paccessan ti, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati, tassa sā cīvarāsā upacchijjati. tassa bhikkhuno āsāvacchediko kaṭhinuddhāro. ||1|| bhikkhu atthatakaṭhino cīvarāsāya pakkamati paccessan ti, so bahisīmagato suṇāti: ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kaṭhinanti,
VII. 9. 2-3.] MAHĀVAGGA. 261
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tassa evaṁ hoti: yato tasmiṁ āvāse ubbhataṁ kaṭhinaṁ idh’ ev’ imaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissan ti, so taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati āsāya labhati anāsāya na labhati, tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti. tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro . . . tassa evaṁ hoti: n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti. tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro . . . tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti, tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvarāsāya pakkamati paccessan ti, so bahisīmagato suṇāti: ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kaṭhinan ti, tassa evaṁ hoti: yato tasmiṁ āvāse ubbhataṁ kaṭhinaṁ idh’ ev’ imaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati, tassa sā cīvarāsā upacchijjati. tassa bhikkhuno āsāvacchediko kaṭhinuddhāro. ||2|| bhikkhu atthatakaṭhino cīvarāsāya pakkamati paccessan ti, so bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati āsāya labhati anāsāya na labhati, so taṁ cīvaraṁ kāreti, so katacīvaro suṇāti: ubbhataṁ kira tasmiṁ āvāse kaṭhinan ti. tassa bhikkhuno savanantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvarāsāya pakkamati paccessan ti, tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati, tassa sā cīvarāsā upacchijjati. tassa bhikkhuno āsāvacchediko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvarāsāya pakkamati paccessan ti, so bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati āsāya labhati anāsāya na labhati, so taṁ cīvaraṁ kāreti, so katacīvaro paccessaṁ paccessan ti bahiddhā kaṭhinuddhāraṁ vītināmeti. tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino cīvarāsāya pakkamati paccessan ti, so bahisīmagato taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati āsāya labhati anāsāya na labhati, so taṁ cīvaraṁ kāreti, so katacīvaro paccessaṁ paccessan ti sambhuṇāti kaṭhinuddhāraṁ. tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kaṭhinuddhāro. ||3||9||
āsādoḷasakaṁ niṭṭhitaṁ.
262 MAHĀVAGGA. [VII. 10. 1-3.
bhikkhu atthatakaṭhino kenacid eva karaṇīyena pakkamati, tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati, so taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati anāsāya labhati āsāya na labhati, tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti. tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro . . . tassa evaṁ hoti: n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti. tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro . . . tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti, tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino kenacid eva karaṇīyena pakkamati, tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati, tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati, tassa sā cīvarāsā upacchijjati. tassa bhikkhuno āsāvacchediko kaṭhinuddhāro.
||1|| bhikkhu atthatakaṭhino kenacid eva karaṇīyena pakkamati na paccessan ti, tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati, so taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati anāsāya labhati āsāya na labhati, tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti, tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro . . . tassa evaṁ hoti: n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressan ti. tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro . . . tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti, tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino kenacid eva karaṇīyena pakkamati na paccessan ti, tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati, tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissan ti, so taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati, tassa sā cīvarāsā upacchijjati.
tassa bhikkhuno āsāvacchediko kaṭhinuddhāro. ||2|| bhikkhu atthatakaṭhino kenacid eva karaṇīyena pakkamati anadhiṭṭhitena, n’ ev’ assa hoti paccessan ti, na pan’ assa hoti na paccessan ti, tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati, so taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati anāsāya labhati āsāya na labhati, tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti. tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro . . . tassa evaṁ hoti: n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti. tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro
VII. 10. 3-11. 2.] MAHĀVAGGA. 263
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti, tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino kenacid eva karaṇīyena pakkamati anadhiṭṭhitena, n’ ev’ assa hoti paccessan ti, na pan’ assa hoti na paccessan ti, tassa bahisīmagatassa cīvarāsā uppajjati, tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvarāsaṁ payirupāsissaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvarāsaṁ payirupāsati, tassa sā cīvarāsā upacchijjati. tassa bhikkhuno āsāvacchediko kaṭhinuddhāro. ||3||10||
karaṇīyadoḷasakaṁ niṭṭhitaṁ.
bhikkhu atthatakaṭhino disaṅgamiko pakkamati cīvarapaṭivisaṁ apacinayamāno, tam enaṁ disaṅgataṁ bhikkhū pucchanti: kahaṁ tvaṁ āvuso vassaṁ vuttho kattha ca te cīvarapaṭiviso 'ti. so evaṁ vadeti: amukasmiṁ āvāse vassaṁ vuttho 'mhi tattha ca me cīvarapaṭiviso ti. te evaṁ vadanti: gacchāvuso taṁ cīvaraṁ āhara, mayan te idha cīvaraṁ karissāmā 'ti. so taṁ āvāsaṁ gantvā bhikkhū pucchati: kahaṁ me āvuso cīvarapaṭiviso 'ti. te evaṁ vadanti: ayan te āvuso cīvarapaṭiviso, kahaṁ gamissasīti. so evaṁ vadeti: amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi tattha me bhikkhū cīvaraṁ karissantīti. te evaṁ vadanti: alaṁ āvuso mā agamāsi, mayan te idha cīvaraṁ karissāmā 'ti: tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti. tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino disaṅgamiko pakkamati --la-- tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino disaṅgamiko pakkamati --la-- tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. ||1|| bhikkhu atthatakaṭhino disaṅgamiko pakkamati cīvarapaṭivisaṁ apacinayamāno . . . ayan te āvuso cīvarapaṭiviso 'ti. so taṁ cīvaraṁ ādāya taṁ āvāsaṁ gacchati, tam enaṁ antarā magge bhikkhū pucchanti: āvuso kahaṁ gamissasīti. so evaṁ vadeti: amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi, tattha me bhikkhū cīvaraṁ karissantīti. te evaṁ vadanti: alaṁ āvuso mā agamāsi, mayan te idha cīvaraṁ karissāmā 'ti. tassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti.
264 MAHĀVAGGA. [VII. 11. 2-12. 1.
tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro . . . tassa evaṁ hoti: n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti. tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro . . . idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti, tassa taṁ cīvaram kayiramānaṁ nassati. tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. ||2|| bhikkhu atthatakaṭhino disaṅgamiko pakkamati cīvaraṁ apacinayamāno . . . ayan te āvuso cīvarapaṭiviso 'ti. so taṁ cīvaraṁ ādāya taṁ āvāsaṁ gacchati, tassa taṁ āvāsaṁ gacchantassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti. tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro . . . n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti.
tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro . . . idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti, tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati. tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. ||3||11||
apacinanavakaṁ niṭṭhitaṁ.
bhikkhu atthatakaṭhino phāsuvihāriko cīvaraṁ ādāya pakkamati amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi, tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi, tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati amukaṁ nāma āvāsaṁ gamissāmi, tattha me phāsu bhavissati vasissāmi, no ce me phāsu bhavissati paccessan ti. tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti. tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino phāsuvihāriko . . . paccessan ti. tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: n’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti. tassa bhikkhuno sanniṭṭhānantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino phāsuvihāriko . . . paccessan ti. tassa bahisīmagatassa evaṁ hoti: idh’ ev’ imaṁ cīvaraṁ kāressaṁ na paccessan ti, so taṁ cīvaraṁ kāreti, tassa taṁ cīvaraṁ kayiramānaṁ nassati.
tassa bhikkhuno nāsanantiko kaṭhinuddhāro. bhikkhu atthatakaṭhino phāsuvihāriko . . . paccessan ti. so bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti, so katacīvaro paccessaṁ paccessan ti bahiddhā kaṭhinuddhāraṁ vītināmeti. tassa bhikkhuno sīmātikkantiko kaṭhinuddhāro.
VII. 12. 1-13. 2.] MAHĀVAGGA. 265
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhikkhu atthatakaṭhino phāsuvihāriko . . . paccessan ti. so bahisīmagato taṁ cīvaraṁ kāreti, so katacīvaro paccessaṁ paccessan ti sambhuṇāti kaṭhinuddhāraṁ. tassa bhikkhuno saha bhikkhūhi kaṭhinuddhāro. ||1||12||
phāsuvihārapañcakaṁ niṭṭhitaṁ.
dve 'me bhikkhave kaṭhinassa palibodhā dve apalibodhā.
katame ca bhikkhave dve kaṭhinassa palibodhā. āvāsapalibodho ca cīvarapalibodho ca. kathañ ca bhikkhave āvāsapalibodho hoti. idha bhikkhave bhikkhu vassati vātasmiṁ āvāse sāpekkho vā pakkamati paccessan ti. evaṁ kho bhikkhave āvāsapalibodho hoti. kathañ ca bhikkhave cīvarapalibodho hoti. idha bhikkhave bhikkhuno cīvaraṁ akataṁ vā hoti vippakataṁ vā cīvarāsā vā anupacchinnā. evaṁ kho bhikkhave cīvarapalibodho hoti. ime kho bhikkhave dve kaṭhinassa palibodhā. ||1|| katame ca bhikkhave dve kaṭhinassa apalibodhā. āvāsāpalibodho hoti. idha bhikkhave kathañ ca bhikkhave āvāsāpalibodho hoti. idha bhikkhave bhikkhu pakkamati tamhā āvāsā cattena vantena muttena anape kkhena na paccessan ti. evaṁ kho bhikkhave āvāsaapalibodho hoti. kathañ ca bhikkhave cīvarāpalibodho hoti. idha bhikkhave bhikkhuno cīvaraṁ kataṁ vā hoti naṭṭhaṁ vā vinaṭṭhaṁ vā daḍḍhaṁ vā cīvarāsā vā upacchinnā. evaṁ kho bhikkhave cīvarāpalibodho hoti. ime kho bhikkhave dve kaṭhinassa apalibodhā 'ti. ||2||13||
kaṭhinakkhandhakaṁ sattamaṁ.
imamhi khandhake vatthu doḷasa, peyyālamukhāni ekasataṁ aṭṭhārasa. tassa uddānaṁ:
tiṁsa Pāṭheyyakā bhikkhū Sāket’ ukkaṇṭhitā vasuṁ
vassaṁ vutth’ okapuṇṇehi agamuṁ jinadassanaṁ. |
idaṁ vatthuṁ kaṭhinassa, kappiyan ti ca pañcakā:
anāmantā asamācārā tath’ eva gaṇabhojanaṁ |
yāvadatthañ ca uppādo atthatānaṁ bhavissati.
ñatti ev’ atthatañ c’ eva, evañ c’ eva anatthataṁ. |
ullikhi dhovanā c’ eva vicāraṇaṁ ca chedanaṁ
bandhan’ ovaṭṭi kaṇḍu ca daḷhikamm'-ānuvātikā |
266 MAHĀVAGGA.
paribhaṇḍaṁ ovaṭṭeyyaṁ maddanā nimitta-kathā
5 kukku sannidhi nissaggi n’ akapp’ aññatra te tayo |
aññatra pañcātireke sañchinnena samaṇḍalī
na aññatra puggalā, sammā nissīmaṭṭho anumodati, |
kaṭhinaṁ anatthataṁ hoti evaṁ buddhena desitaṁ.
ahat'-ākappa-piloti-paṁsu-pāpaṇikāya ca |
animitt'-āparikathā akukku asannidhi ca
anissaggi kappakate tathā ticīvarena ca |
pañcake vātireke vā chinna-samaṇḍalīkate
puggalass’ atthārā, sammā sīmaṭṭho anumodati. |
evaṁ kaṭhinattharaṇaṁ. ubbhārass’ aṭṭha mātikā:
10 pakkamananti niṭṭhānaṁ sanniṭṭhānañ ca nāsanaṁ |
savanaṁ āsāvacchedi sīmā saubbhār’ aṭṭhamī.
katacīvaram ādāya na paccessan ti gacchati, |
tassa taṁ kaṭhinuddhāro hoti pakkamanantiko.
ādāya cīvaraṁ yāti nissīme idha cintayi |
kāressaṁ na paccessan ti niṭṭhāne kaṭhinuddhāro.
ādāya nissīmaṁ n’ eva na paccessan timānaso |
tassa taṁ kaṭhinuddhāro sanniṭṭhānantiko bhave.
ādāya cīvaraṁ yāti nissīme idha cintayi |
kāressaṁ na paccessan ti kayiraṁ tassa nassati,
15 tassa taṁ kaṭhinuddhāro bhavati nāsanantiko. |
ādāya yāti paccessaṁ bahi kāreti cīvaraṁ
cīvarakato suṇāti ubbhataṁ kaṭhinaṁ tahiṁ, |
tassa taṁ kaṭhinuddhāro bhavati savanantiko.
ādāya yāti paccessaṁ bahi kāreti cīvaraṁ |
katacīvaro bahiddhā nāmeti kaṭhinuddhāraṁ,
tassa taṁ kaṭhinuddhāro sīmātikkantiko bhave. |
ādāya yāti paccessaṁ bahi kāreti cīvaraṁ
katacīvaro paccessaṁ sambhoti kaṭhinuddhāraṁ, |
tassa taṁ kaṭhinuddhāro saha bhikkhūhi jāyati.
20 ādāya samādāya ca sattasattavidhi gati. |
pakkamanantikā n’ atthi chaccā vippakatā gati.
ādāya nissīmagataṁ kāressaṁ iti jāyati |
niṭṭhānaṁ sanniṭṭhānañ ca nāsanañ ca ime tayo.
ādāya na paccessan ti bahisīme karomiti |
niṭṭhānaṁ sanniṭṭhānam pi nāsanam pi idaṁ tayo.
anadhiṭṭhitena n’ ev’ assa heṭṭhā {tīṇi} nayā vidhi. |
MAHĀVAGGA. 267
ādāya yāti paccessaṁ bahisīme karomiti
na paccessan ti kāreti, niṭṭhāne kaṭhinuddhāro |
sanniṭṭhānaṁ nāsanañ ca savana-sīmātikkamā
25 saha bhikkhūhi jāyetha, evaṁ pannarasaṁ gati. |
samādāya, vippakatā, samādāya punā tathā,
ime te caturo vārā sabbe pannarasa vidhi. |
anāsāya ca, āsāya, karaṇīyo ca te tayo,
nayato taṁ vijāneyya tayo dvādasa-dvādasa. |
apacinanā nav’ ettha, phāsu pañcavidhā tahiṁ,
palibodh'-āpalibodhā, uddānaṁ nayato katan ti.
268
MAHĀVAGGA.
VIII.
Tena samayena buddho bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. tena kho pana samayena Vesālī iddhā c’ eva hoti phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā subhikkhā ca, satta ca pāsādasahassāni satta ca pāsādasatāni satta ca pāsādā satta ca kūṭāgārasahassāni satta ca kūṭāgārasatāni satta ca kūṭāgārāni satta ca ārāmasahassāni sata ca ārāmasatāni satta ca ārāmā satta ca pokkharaṇīsahassāni sata ca pokkharaṇīsatāni satta ca pokkharaṇiyo. Ambapālikā gaṇikā abhirūpā hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā padakkhiṇā nacce ca gīte ca vādite ca abhisaṭā atthikānaṁ-atthikānaṁ manussānaṁ paññāsāya ca rattiṁ gacchati tāya ca Vesālī bhiyyosomattāya upasobhati. ||1|| atha kho Rājagahako negamo Vesāliṁ agamāsi kenacid eva karaṇīyena. addasa kho Rājagahako negamo Vesāliṁ iddhaṁ ca phītaṁ ca bahujanaṁ ākiṇṇamanussaṁ subhikkhaṁ ca satta ca pāsādasahassāni . . . satta ca pokkharaṇiyo Ambapāliṁ ca gaṇikaṁ abhirūpaṁ dassanīyaṁ pāsādikaṁ . . . upasobhitan ti. atha kho Rājagahako negamo Vesāliyaṁ taṁ karaṇīyaṁ tīretvā punad eva Rājagahaṁ paccāgacchi, yena rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṁ Māgadhaṁ Seniyaṁ Bimbisāraṁ etad avoca: Vesālī deva iddhā ca phītā ca . . . upasobhati. sādhu deva mayam pi gaṇikaṁ vuṭṭhāpeyyāmā 'ti. tena hi bhaṇe tādisiṁ kumāriṁ jānāhi yaṁ tumhe gaṇikaṁ vuṭṭhāpeyyāthā 'ti. ||2|| tena kho pana samayena Rājagahe Sālavatī nāma kumārī abhirūpā hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā. atha kho Rājagahako negamo Sālavatiṁ kumāriṁ gaṇikaṁ vuṭṭhāpesi.
VIII. 1. 3-6.] MAHĀVAGGA. 269
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho Sālavatī gaṇikā na cirass’ eva padakkhiṇā ahosi nacce ca gīte ca vādite ca abhisaṭā atthikānaṁ-atthikānaṁ manussānaṁ paṭisatena ca rattiṁ gacchati.
atha kho Sālavatī gaṇikā na cirass’ eva gabbhinī ahosi. atha kho Sālavatiyā gaṇikāya etad ahosi: itthi kho gabbhinī purisānaṁ amanāpā. sace maṁ koci jānissati Sālavatī gaṇikā gabbhinīti sabbo me sakkāro parihāyissati. yaṁ nūnāhaṁ gilānā 'ti paṭivedeyyan ti. atha kho Sālavatī gaṇikā dovārikaṁ āṇāpesi: mā bhaṇe dovārika koci puriso pāvisi, yo ca maṁ pucchati gilānā 'ti paṭivedehīti. evaṁ ayye 'ti kho so dovāriko Sālavatiyā gaṇikāya paccassosi. ||3|| atha kho Sālavatī gaṇikā tassa gabbhassa paripākaṁ anvāya puttaṁ vijāyi. atha kho Sālavatī gaṇikā dāsiṁ āṇāpesi: handa je imaṁ dārakaṁ kattarasuppe pakkhipitvā nīharitvā saṅkārakūṭe chaḍḍehīti. evaṁ ayye 'ti kho sā dāsī Sālavatiyā gaṇikāya paṭisuṇitvā taṁ dārakaṁ kattarasuppe pakkhipitvā nīharitvā saṅkārakūṭe chaḍḍesi. tena kho pana samayena Abhayo nāma rājakumāro kālass’ eva rājupaṭṭhānaṁ gacchanto addasa taṁ dārakaṁ kākehi samparikiṇṇaṁ, disvāna manusse pucchi kiṁ etaṁ bhaṇe kākehi samparikiṇṇan ti. dārako devā 'ti. jīvati bhaṇe 'ti. jīvati devā 'ti. tena hi bhaṇe taṁ dārakaṁ amhākaṁ antepuraṁ netvā dhātīnaṁ detha posetun ti. evaṁ devā 'ti kho te manussā Abhayassa rājakumārassa paṭisuṇitvā taṁ dārakaṁ Abhayassa rājakumārassa antepuraṁ netvā dhātīnaṁ adaṁsu posethā 'ti. tassa jīvatīti Jīvako 'ti nāmaṁ akaṁsu, kumārena posāpito 'ti Komārabhacco 'ti nāmaṁ akaṁsu. ||4||
atha kho Jīvako Komārabhacco na cirass’ eva viññutaṁ pāpuṇi. atha kho Jīvako Komārabhacco yena Abhayo rājakumāro ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Abhayaṁ rājakumāraṁ etad avoca: kā me deva mātā ko pitā 'ti.
aham pi kho te bhaṇe Jīvaka mātaraṁ na jānāmi, api cāhaṁ te pitā, mayāpi posāpito 'ti. atha kho Jīvakassa Komārabhaccassa etad ahosi: imāni kho rājakulāni na sukarāni asippena upajīvituṁ. yaṁ nūnāhaṁ sippaṁ sikkheyyan ti. tena kho pana samayena Takkasilāyaṁ disāpāmokkho vejjo paṭivasati. ||5|| atha kho Jīvako Komārabhacco Abhayaṁ rājakumāraṁ anāpucchā yena Takkasilā tena pakkāmi,
270 MAHĀVAGGA. [VIII. 1. 6-8.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] anupubbena yena Takkasilā yena so vejjo ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ vejjaṁ etad avoca: icchām’ ahaṁ ācariya sippaṁ sikkhitun ti. tena hi bhaṇe Jīvaka sikkhassū 'ti. atha kho Jīvako Komārabhacco bahuṁ ca gaṇhāti lahuṁ ca gaṇhāti suṭṭhuṁ ca upadhāreti gahitaṁ c’ assa na pamussati. atha kho Jīvakassa Komārabhaccassa sattannaṁ vassānaṁ accayena etad ahosi: ahaṁ kho bahuṁ ca gaṇhāmi lahuṁ ca gaṇhāmi suṭṭhuṁ ca upadhāremi gahitaṁ ca me na pamussati satta ca me vassāni adhīyantassa na yimassa sippassa anto paññāyati, kadā imassa sippassa anto paññāyissatīti. ||6|| atha kho Jīvako Komārabhacco yena so vejjo ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ vejjaṁ etad avoca: ahaṁ kho ācariya bahuṁ ca gaṇhāmi lahuṁ ca gaṇhāmi suṭṭhuṁ ca upadhāremi gahitaṁ ca me na pamussati satta ca me vassāni adhīyantassa na yimassa sippassa anto paññāyati, kadā imassa sippassa anto paññāyissatīti. tena hi bhaṇe Jīvaka khanittiṁ ādāya Takkasilāya samantā yojanaṁ āhiṇḍanto yaṁ kiñci abhesajjaṁ passeyyāsi taṁ āharā 'ti. evaṁ ācariyā 'ti kho Jīvako Komārabhacco tassa vejjassa paṭisuṇitvā khanittiṁ ādāya Takkasilāya samantā yojanaṁ āhiṇḍanto na kiñci abhesajjaṁ addasa. atha kho Jīvako Komārabhacco yena so vejjo ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ vejjaṁ etad avoca: āhiṇḍanto 'mhi ācariya Takkasilāya samantā yojanaṁ, na kiñci abhesajjaṁ addasan ti. sikkhito 'si bhaṇe Jīvaka, alan te ettakaṁ jīvikāyā 'ti Jīvakassa Komārabhaccassa parittaṁ pātheyyaṁ pādāsi. ||7||
atha kho Jīvako Komārabhacco taṁ parittaṁ pātheyyaṁ ādāya yena Rājagahaṁ tena pakkāmi. atha kho Jīvakassa Komārabhaccassa taṁ parittaṁ pātheyyaṁ antarā magge Sākete parikkhayaṁ agamāsi. atha kho Jīvakassa Komārabhaccassa etad ahosi: ime kho maggā kantārā appodakā appabhakkhā na sukarā apātheyyena gantuṁ, yaṁ nūnāhaṁ pātheyyaṁ pariyeseyyan ti. tena kho pana samayena Sākete seṭṭhibhariyāya sattavassiko sīsābādho hoti, bahū mahantā -mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṁsu ārogaṁ kātuṁ, bahuṁ hiraññaṁ ādāya agamaṁsu. atha kho Jīvako Komārabhacco Sāketaṁ pavisitvā manusse pucchi: ko bhaṇe gilāno kaṁ tikicchāmīti. etissā ācariya seṭṭhibhariyāya sattavassiko sīsābādho,
VIII. 1. 8-12.] MAHĀVAGGA. 271
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] gaccha ācariya seṭṭhibhariyaṁ tikicchāhīti. ||8|| atha kho Jīvako Komārabhacco yena seṭṭhissa gahapatissa nivesanaṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā dovārikaṁ āṇāpesi: gaccha bhaṇe dovārika, seṭṭhibhariyāya pāvada, vejjo ayye āgato so taṁ daṭṭhukāmo 'ti. evaṁ ācariyā 'ti kho so dovāriko Jīvakassa Komārabhaccassa paṭisuṇitvā yena {seṭṭhibhariyā} ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā seṭṭhibhariyaṁ etad avoca: vejjo ayye āgato so taṁ daṭṭhukāmo 'ti. kīdiso bhaṇe dovārika vejjo 'ti. daharako ayye 'ti. alaṁ bhaṇe dovārika, kiṁ me daharako vejjo karissati.
bahū mahantā-mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṁsu ārogaṁ kātuṁ, bahuṁ hiraññaṁ ādāya agamaṁsū 'ti.
||9|| atha kho so dovāriko yena Jīvako Komārabhacco ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ etad avoca: seṭṭhibhariyā ācariya evaṁ āha: alaṁ bhaṇe dovārika . . . agamaṁsū 'ti. gaccha bhaṇe dovārika, seṭṭhibhariyāya pāvada: vejjo ayye evaṁ āha: mā kir’ ayye pure kiñci adāsi, yadā ārogā ahosi, tadā yaṁ iccheyyāsi taṁ dajjeyyāsīti.
evaṁ ācariyā 'ti kho so dovāriko Jīvakassa Komārabhaccassa paṭisuṇitvā yena seṭṭhibhariyā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā seṭṭhibhariyaṁ etad avoca: vejjo ayye evaṁ āha . . . taṁ dajjeyyāsīti. tena hi bhaṇe dovārika vejjo āgacchatū 'ti. evaṁ ayye 'ti kho so dovāriko seṭṭhibhariyāya paṭisuṇitvā yena Jīvako Komārabhacco ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ etad avoca: seṭṭhibhariyā taṁ ācariya pakkosatīti. ||10|| atha kho Jīvako Komārabhacco yena seṭṭhibhariyā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā seṭṭhibhariyāya vikāraṁ sallakkhetvā seṭṭhibhariyaṁ etad avoca: pasatena ayye sappinā attho 'ti. atha kho seṭṭhibhariyā Jīvakassa Komārabhaccassa pasataṁ sappiṁ dāpesi. atha kho Jīvako Komārabhacco taṁ pasataṁ sappiṁ nānābhesajjehi nippacitvā seṭṭhibhariyaṁ mañcake uttānaṁ nipajjāpetvā natthuto adāsi. atha kho taṁ sappi natthuto dinnaṁ mukhato uggacchi. atha kho seṭṭhibhariyā paṭiggahe nuṭṭhuhitvā dāsiṁ āṇāpesi: handa je imaṁ sappiṁ picunā gaṇhāhīti. ||11|| atha kho Jīvakassa Komārabhaccassa etad ahosi: acchariyaṁ yāva lūkhāyaṁ gharaṇī yatra hi nāma imaṁ chaḍḍanīyadhammaṁ sappiṁ picunā gāhāpessati, bahukāni ca me mahagghāni-mahagghāni bhesajjāni upagatāni,
272 MAHĀVAGGA. [VIII. 1. 12-14.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kim pi m’ āyaṁ kiñci deyyadhammaṁ dassatīti. atha kho seṭṭhibhariyā Jīvakassa Komārabhaccassa vikāraṁ sallakkhetvā Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ etad avoca: kissa tvaṁ ācariya vimano 'sīti. idha me etad ahosi: acchariyaṁ yāva . . . dassatīti. mayaṁ kho ācariya agārikā nāma upajānām’ etassa saṁyamassa, varaṁ etaṁ sappi dāsānaṁ vā kammakarānaṁ vā pādabbhañjanaṁ vā padīpakaraṇe vā āsittaṁ.
mā tvaṁ ācariya vimano ahosi, na te deyyadhammo hāyissatīti. ||12|| atha kho Jīvako Komārabhacco seṭṭhibhariyāya sattavassikaṁ sīsābādhaṁ eken’ eva natthukammena apakaḍḍhi. atha kho seṭṭhibhariyā ārogā samānā Jīvakassa Komārabhaccassa cattāri sahassāni pādāsi, putto mātā me ārogā ṭhitā 'ti cattāri sahassāni pādāsi, suṇisā sassū me ārogā ṭhitā 'ti cattāri sahassāni pādāsi, seṭṭhi gahapati bhariyā me ārogā ṭhitā 'ti cattāri sahassāni pādāsi dāsaṁ ca dāsiṁ ca assarathaṁ ca. atha kho Jīvako Komārabhacco tāni soḷasa sahassāni ādāya dāsaṁ ca dāsiṁ ca assarathaṁ ca yena Rājagahaṁ tena pakkāmi, anupubbena yena Rājagahaṁ yena Abhayo rājakumāro ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Abhayaṁ rājakumāraṁ etad avoca: idaṁ me deva paṭhamakammaṁ soḷasa sahassāni dāso ca dāsī ca assaratho ca, paṭigaṇhātu me devo posāvanikan ti. alaṁ bhaṇe Jīvaka tuyh’ eva hotu, amhākañ ñeva antepure nivesanaṁ māpehīti. evaṁ devā 'ti kho Jīvako Komārabhacco Abhayassa rājakumārassa paṭisuṇitvā Abhayassa rājakumārassa antepure nivesanaṁ māpesi. ||13||
tena kho pana samayena rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa bhagandalābādho hoti, sāṭakā lohitena makkhiyanti. deviyo disvā uppaṇḍenti utunī dāni devo, pupphaṁ devassa uppannaṁ, na cirass’ eva devo vijāyissatīti. tena rājā maṅku hoti. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro Abhayaṁ rājakumāraṁ etad avoca: mayhaṁ kho bhaṇe Abhaya tādiso ābādho: sāṭakā lohitena makkhiyanti, deviyo maṁ disvā uppaṇḍenti . . . vijāyissatīti.
iṅgha bhaṇe Abhaya tādisaṁ vejjaṁ jānāhi yo maṁ tikiccheyyā 'ti. ayaṁ deva amhākaṁ Jīvako vejjo taruṇo bhadrako, so devaṁ tikicchissatīti. tena hi bhaṇe Abhaya Jīvakaṁ vejjaṁ āṇāpehi,
VIII. 1. 14-17.] MAHĀVAGGA. 273
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so maṁ tikicchissatīti. ||14|| atha kho Abhayo rājakumāro Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ āṇāpesi: gaccha bhaṇe Jīvaka rājānaṁ tikicchāhīti. evaṁ devā 'ti kho Jīvako Komārabhacco Abhayassa rājakumārassa paṭisuṇitvā nakhena bhesajjaṁ ādāya yena rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṁ Māgadhaṁ Seniyaṁ Bimbisāraṁ etad avoca: ābādhaṁ deva passāmā 'ti. atha kho Jīvako Komārabhacco rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa bhagandalābādhaṁ eken’ eva ālepena apakaḍḍhi. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro ārogo samāno pañca itthisatāni sabbālaṅkāraṁ bhūsāpetvā omuñcāpetvā puñjaṁ kārāpetvā Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ etad avoca: etaṁ bhaṇe Jīvaka pañcannaṁ itthisatānaṁ sabbālaṅkāraṁ tuyhaṁ hotū 'ti. alaṁ deva adhikāraṁ me devo saratū 'ti. tena hi bhaṇe Jīvaka maṁ upaṭṭhaha itthāgāraṁ ca buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ cā 'ti.
evaṁ devā 'ti kho Jīvako Komārabhacco rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa paccassosi. ||15||
tena kho pana samayena Rājagahakassa seṭṭhissa sattavassiko sīsābādho hoti, bahū mahantā-mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṁsu ārogaṁ kātuṁ, bahuṁ hiraññaṁ ādāya agamaṁsu. api ca vejjehi paccakkhāto hoti, ekacce vejjā evaṁ āhaṁsu: pañcamaṁ divasaṁ seṭṭhi gahapati kālaṁ karissatīti, ekacce vejjā evaṁ āhaṁsu: sattamaṁ divasaṁ seṭṭhi gahapati kālaṁ karissatīti. atha kho Rājagahakassa negamassa etad ahosi: ayaṁ kho seṭṭhi gahapati bahūpakāro rañño c’ eva negamassa ca, api ca vejjehi paccakkhāto, ekacce vejjā evaṁ āhaṁsu: pañcamaṁ divasaṁ seṭṭhi gahapati kālaṁ karissatīti, ekacce vejjā evaṁ āhaṁsu: sattamaṁ divasaṁ seṭṭhi gahapati kālaṁ karissatīti, ayaṁ ca rañño Jīvako vejjo taruṇo bhadrako, yaṁ nūna mayaṁ rājānaṁ Jīvakaṁ vejjaṁ yāceyyāma seṭṭhiṁ gahapatiṁ tikicchitun ti. ||16|| atha kho Rājagahako negamo yena rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṁ Māgadhaṁ Seniyaṁ Bimbisāraṁ etad avoca: ayaṁ deva seṭṭhi gahapati bahūpakāro devassa c’ eva negamassa ca, api ca vejjehi paccakkhāto . . . karissatīti. sādhu devo Jīvakaṁ vejjaṁ āṇāpetu seṭṭhiṁ gahapatiṁ tikicchitun ti.
274 MAHĀVAGGA. [VIII. 1. 17-19.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ āṇāpesi: gaccha bhaṇe Jīvaka seṭṭhiṁ gahapatiṁ tikicchāhīti. evaṁ devā 'ti kho Jīvako Komārabhacco rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa paṭisuṇitvā yena seṭṭhi gahapati ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā seṭṭhissa gahapatissa vikāraṁ sallakkhetvā seṭṭhiṁ gahapatiṁ etad avoca: sac’ āhaṁ taṁ gahapati ārogāpeyyaṁ kiṁ me assa deyyadhammo 'ti. sabbaṁ sāpateyyaṁ ca te ācariya hotu ahaṁ ca te dāso 'ti. ||17|| sakkhissasi pana tvaṁ gahapati ekena passena satta māse nipajjitun ti.
sakkom’ ahaṁ ācariya ekena passena satta māse nipajjitun ti.
sakkhissasi pana tvaṁ gahapati dutiyena passena satta māse nipajjitun ti. sakkom’ ahaṁ ācariya dutiyena passena satta māse nipajjitun ti. sakkhissasi pana tvaṁ gahapati uttāno satta māse nipajjitun ti. sakkom’ ahaṁ ācariya uttāno satta māse nipajjitun ti. atha kho Jīvako Komārabhacco seṭṭhiṁ gahapatiṁ mañcake nipajjāpetvā mañcake sambandhitvā sīsacchaviṁ upphāletvā sibbiniṁ vināmetvā dve pāṇake nīharitvā janassa dassesi: passath’ ayyo ime dve pāṇake ekaṁ khuddakaṁ ekaṁ mahallakaṁ. ye te ācariyā evaṁ āhaṁsu: pañcamaṁ divasaṁ seṭṭhi gahapati kālaṁ karissatīti teh’ āyaṁ mahallako pāṇako diṭṭho, pañcamaṁ divasaṁ seṭṭhissa gahapatissa matthaluṅgaṁ pariyādiyissati, matthaluṅgassa pariyādānā seṭṭhi gahapati kālaṁ karissati, sudiṭṭho tehi ācariyehi. ye te ācariyā evaṁ āhaṁsu: sattamaṁ divasaṁ seṭṭhi gahapati kālaṁ karissatīti teh’ āyaṁ khuddako pāṇako diṭṭho, sattamaṁ divasaṁ seṭṭhissa gahapatissa matthaluṅgaṁ pariyādiyissati, matthaluṅgassa pariyādānā seṭṭhi gahapati kālaṁ karissati, sudiṭṭho tehi ācariyehīti, sibbiniṁ sampaṭipādetvā sīsacchaviṁ sibbetvā ālepaṁ adāsi. ||18|| atha kho seṭṭhi gahapati sattāhassa accayena Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ etad avoca: nāhaṁ ācariya sakkomi ekena passena satta māse nipajjitun ti. nanu me tvaṁ gahapati paṭisuṇi sakkom’ ahaṁ ācariya ekena passena satta māse nipajjitun ti. saccāhaṁ ācariya paṭisuṇiṁ, ap’ āhaṁ marissāmi, nāhaṁ sakkomi ekena passena satta māse nipajjitun ti. tena hi tvaṁ gahapati dutiyena passena satta māse nipajjāhīti. atha kho seṭṭhi gahapati sattāhassa accayena Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ etad avoca:
VIII. 1. 19-21.] MAHĀVAGGA. 275
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nāhaṁ ācariya sakkomi dutiyena passena satta māse nipajjitun ti. nanu me tvaṁ gahapati paṭisuṇi sakkom’ ahaṁ ācariya dutiyena passena satta māse nipajjitun ti.
saccāhaṁ ācariya paṭisuṇiṁ, ap’ āhaṁ marissāmi, nāhaṁ ācariya sakkomi dutiyena passena satta māse nipajjitun ti.
tena hi tvaṁ gahapati uttāno satta māse nipajjāhīti. atha kho seṭṭhi gahapati sattāhassa accayena Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ etad evoca: nāhaṁ ācariya sakkomi uttāno satta māse nipajjitun ti. nanu me tvaṁ gahapati paṭisuṇi sakkom’ ahaṁ ācariya uttāno satta māse nipajjitun ti. saccāhaṁ ācariya paṭisuṇiṁ, ap’ āhaṁ marissāmi, nāhaṁ sakkomi uttāno satta māse nipajjitun ti. ||19|| ahaṁ ce taṁ gahapati na vadeyyaṁ ettakam pi tvaṁ na nipajjeyyāsi, api ca paṭigacc’ eva mayā ñāto tīhi sattāhehi seṭṭhi gahapati ārogo bhavissatīti. uṭṭhehi gahapati ārogo 'si, jānāhi kiṁ me deyyadhammo 'ti. sabbaṁ sāpateyyaṁ ca te ācariya hotu ahaṁ ca te dāso 'ti. alaṁ gahapati mā me tvaṁ sabbaṁ sāpateyyaṁ adāsi mā ca me dāso, rañño satasahassaṁ dehi mayhaṁ satasahassan ti. atha kho seṭṭhi gahapati ārogo samāno rañño satasahassaṁ adāsi Jīvakassa Komārabhaccassa satasahassaṁ. ||20||
tena kho pana samayena Bārāṇaseyyakassa seṭṭhiputtassa mokkhacikāya kīḷantassa antagaṇṭhābādho hoti yena yāgu pi pītā na sammāpariṇāmaṁ gacchati bhattam pi bhuttaṁ na sammāpariṇāmaṁ gacchati uccāro pi passāvo pi na paguṇo. so tena kiso hoti lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. atha kho Bārāṇaseyyakassa seṭṭhissa etad ahosi: mayhaṁ kho puttassa kīdiso ābādho. yāgu pi pītā na sammāpariṇāmaṁ gacchati bhattam pi bhuttaṁ na sammāpariṇāmaṁ gacchati uccāro pi passāvo pi na paguṇo, so tena kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. yaṁ nūnāhaṁ Rājagahaṁ gantvā rājānaṁ Jīvakaṁ vejjaṁ yāceyyaṁ puttaṁ me tikicchitun ti. atha kho Bārāṇaseyyako seṭṭhi Rājagahaṁ gantvā yena rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṁ Māgadhaṁ Seniyaṁ Bimbisāraṁ etad avoca: mayhaṁ kho deva puttassa tādiso ābādho: yāgu pi . . . dhamanisanthatagatto. sādhu devo Jīvakaṁ vejjaṁ āṇāpetu puttaṁ me tikicchitun ti. ||21||
276 MAHĀVAGGA. [VIII. 1. 21-24.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ āṇāpesi: gaccha bhaṇe Jīvaka Bārāṇasiṁ gantvā Bārāṇaseyyakaṁ seṭṭhiputtaṁ tikicchāhīti. evaṁ devā 'ti kho Jīvako Komārabhacco rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa paṭisuṇitvā Bārāṇasiṁ gantvā yena Bārāṇaseyyako seṭṭhiputto ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bārāṇaseyyakassa seṭṭhiputtassa vikāraṁ sallakkhetvā janaṁ ussāretvā tirokaraṇiyaṁ parikkhipitvā thambhe ubbandhitvā bhariyaṁ purato ṭhapetvā udaracchaviṁ upphāletvā antagaṇṭhiṁ nīharitvā bhariyāya dassesi passa te sāmikassa ābādhaṁ, iminā yāgu pi pītā na sammāpariṇāmaṁ gacchati bhattam pi bhuttaṁ na sammāpariṇāmaṁ gacchati uccāro pi passāvo pi na paguṇo, imināyaṁ kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto 'ti, antagaṇṭhiṁ viniveṭhetvā antāni paṭipavesetvā udaracchaviṁ sibbetvā ālepaṁ adāsi.
atha kho Bārāṇaseyyako seṭṭhiputto na cirass’ eva ārogo ahosi. atha kho Bārāṇaseyyako seṭṭhi putto me ārogo ṭhito 'ti Jīvakassa Komārabhaccassa soḷasa sahassāni pādāsi. atha kho Jīvako Komārabhacco tāni soḷasa sahassāni ādāya punad eva Rājagahaṁ paccāgacchi. ||22||
tena kho pana samayena rañño Pajjotassa paṇḍurogābādho hoti. bahū mahantā-mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṁsu ārogaṁ kātuṁ, bahuṁ hiraññaṁ ādāya agamaṁsu. atha kho rājā Pajjoto rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa santike dūtaṁ pāhesi: mayhaṁ kho tādiso ābādho, sādhu devo Jīvakaṁ vejjaṁ āṇāpetu, so maṁ tikicchissatīti. atha kho rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ āṇāpesi: gaccha bhaṇe Jīvaka Ujjeniṁ gantvā rājānaṁ Pajjotaṁ tikicchāhīti. evaṁ devā 'ti kho Jīvako Komārabhacco rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa paṭisuṇitvā Ujjeniṁ gantvā yena rājā Pajjoto ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā rañño Pajjotassa vikāraṁ sallakkhetvā rājānaṁ Pajjotaṁ etad avoca: ||23|| sappiṁ deva nippacissāmi, taṁ devo pivissatīti. alaṁ bhaṇe Jīvaka yaṁ te sakkā vinā sappinā ārogaṁ kātuṁ taṁ karohi, jegucchaṁ me sappi paṭikkūlan ti. atha kho Jīvakassa Komārabhaccassa etad ahosi:
VIII. 1. 24-27.] MAHĀVAGGA. 277
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] imassa kho rañño tādiso ābādho na sakkā vinā sappinā ārogaṁ kātuṁ. yaṁ nūnāhaṁ sappiṁ nippaceyyaṁ kasāvavaṇṇaṁ kasāvagandhaṁ kasāvarasan ti. atha kho Jīvako Komārabhacco nānābhesajjehi sappiṁ nippaci kasāvavaṇṇaṁ kasāvagandhaṁ kasāvarasaṁ. atha kho Jīvakassa Komārabhaccassa etad ahosi: imassa kho rañño sappi pītaṁ pariṇāmentaṁ uddekaṁ dassati. caṇḍ’ āyaṁ rājā ghātāpeyyāsi maṁ. yaṁ nūnāhaṁ paṭigacc’ eva āpuccheyyan ti. atha kho Jīvako Komārabhacco yena rājā Pajjoto ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṁ Pajjotaṁ etad avoca: ||24|| mayaṁ kho deva vejjā nāma tādisena muhuttena mūlāni uddharāma bhesajjāni saṁharāma. sādhu devo vāhanāgāresu ca dvāresu ca āṇāpetu: yena vāhanena Jīvako icchati tena vāhanena gacchatu, yena dvārena icchati tena dvārena gacchatu, yaṁ kālaṁ icchati taṁ kālaṁ gacchatu, yaṁ kālaṁ icchati taṁ kālaṁ pavisatū 'ti. atha kho rājā Pajjoto vāhanāgāresu ca dvāresu ca āṇāpesi: yena vāhanena Jīvako icchati tena vāhanena gacchatu, yena dvārena icchati tena dvārena gacchatu, yaṁ kālaṁ icchati taṁ kālaṁ gacchatu, yaṁ kālaṁ icchati taṁ kālaṁ pavisatū 'ti. tena kho pana samayena rañño Pajjotassa Bhaddavatikā nāma hatthinikā paññāsayojanikā hoti. atha kho Jīvako Komārabhacco rañño Pajjotassa sappiṁ upanāmesi kasāvaṁ devo pivatū 'ti. atha kho Jīvako Komārabhacco rājānaṁ Pajjotaṁ sappiṁ pāyetvā hatthisālaṁ gantvā Bhaddavatikāya hatthinikāya nagaramhā nippati.
||25|| atha kho rañño Pajjotassa taṁ sappi pītaṁ pariṇāmentaṁ uddekaṁ adāsi. atha kho rājā Pajjoto manusse etad avoca: duṭṭhena bhaṇe Jīvakena sappiṁ pāyito 'mhi. tena hi bhaṇe Jīvakaṁ vejjaṁ vicinathā 'ti. Bhaddavatikāya deva hatthinikāya nagaramhā nippatito 'ti. tena kho pana samayena rañño Pajjotassa Kāko nāma dāso saṭṭhiyojaniko hoti amanussena paṭicca jāto. atha kho rājā Pajjoto Kākaṁ dāsam āṇāpesi: gaccha bhaṇe Kāka Jīvakaṁ vejjaṁ nivattehi rājā taṁ ācariya nivattāpetīti. ete kho bhaṇe Kāka vejjā nāma bahumāyā, mā c’ assa kiñci paṭiggahesīti. ||26|| atha kho Kāko dāso Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ antarā magge Kosambīyaṁ sambhāvesi pātarāsaṁ karontaṁ. atha kho Kāko dāso Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ etad avoca:
278 MAHĀVAGGA. [VIII. 1. 27-30.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] rājā taṁ ācariya nivattāpetīti. āgamehi bhaṇe Kāka yāva bhuñjāma, handa bhaṇe Kāka bhuñjassū 'ti. alaṁ ācariya raññ’ amhi āṇatto: ete kho bhaṇe Kāka vejjā nāma bahumāyā mā c’ assa kiñci paṭiggahesīti. tena kho pana samayena Jīvako Komārabhacco nakhena bhesajjaṁ olumpetvā āmalakaṁ ca khādati pāniyaṁ ca pivati. atha kho Jīvako Komārabhacco Kākaṁ dāsaṁ etad avoca: handa bhaṇe Kāka āmalakaṁ ca khāda pāniyaṁ ca pivassū 'ti. ||27||
atha kho Kāko dāso ayaṁ kho vejjo āmalakaṁ ca khādati pāniyaṁ ca pivati, na arahati kiñci pāpakaṁ hotun ti upaḍḍhāmalakaṁ ca khādi pāniyaṁ ca apāyi. tassa taṁ upaḍḍhāmalakaṁ khādayitaṁ tatth’ eva nicchāresi. atha kho Kāko dāso Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ etad avoca: atthi me ācariya jīvitan ti. mā bhaṇe Kāka bhāyi, tvaṁ c’ eva ārogo bhavissasi, rājā ca caṇḍo, so rājā ghātāpeyyāsi maṁ, tenāhaṁ na nivattāmīti Bhaddavatikaṁ hatthinikaṁ Kākassa niyyādetvā yena Rājagahaṁ tena pakkāmi, anupubbena yena Rājagahaṁ yena rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā rañño Māgadhassa Seniyassa Bimbisārassa etam atthaṁ ārocesi. suṭṭhu bhaṇe Jīvaka akāsi yam pi na nivatto, caṇḍo so rājā ghātāpeyyāsi tan ti. ||28|| atha kho rājā Pajjoto ārogo samāno Jīvakassa Komārabhaccassa santike dūtaṁ pāhesi, āgacchatu Jīvako varaṁ dassāmīti. alaṁ ayyo adhikāraṁ me devo saratū 'ti. tena kho pana samayena rañño Pajjotassa Siveyyakaṁ dussayugaṁ uppannaṁ hoti bahunnaṁ dussānaṁ bahunnaṁ dussayugānaṁ bahunnaṁ dussayugasatānaṁ bahunnaṁ dussayugasahassānaṁ bahunnaṁ dussayugasatasahassānaṁ aggaṁ ca seṭṭhaṁ ca mokkhaṁ ca uttamaṁ ca pavaraṁ ca. atha kho rājā Pajjoto taṁ Siveyyakaṁ dussayugaṁ Jīvakassa Komārabhaccassa pāhesi. atha kho Jīvakassa Komārabhaccassa etad ahosi: idaṁ kho me Siveyyakaṁ dussayugaṁ raññā Pajjotena pahitaṁ bahunnaṁ dussānaṁ . . . pavaraṁ ca, na yimaṁ añño koci paccārahati aññatra tena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena raññā vā Māgadhena Seniyena Bimbisārenā 'ti.
||29||
tena kho pana samayena bhagavato kāyo dosābhisanno hoti. atha kho bhagavā āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: dosābhisanno kho Ānanda Tathāgatassa kāyo,
VIII. 1. 30-32.] MAHĀVAGGA. 279
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] icchati tathāgato virecanaṁ pātun ti. atha kho āyasmā Ānando yena Jīvako Komārabhacco ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ etad avoca: dosābhisanno kho āvuso Jīvaka Tathāgatassa kāyo, icchati tathāgato virecanaṁ pātun ti.
tena hi bhante Ānanda bhagavato kāyaṁ katipāhaṁ sinehethā 'ti. atha kho āyasmā Ānando bhagavato kāyaṁ katipāhaṁ sinehetvā yena Jīvako Komārabhacco ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ etad avoca: siniddho kho āvuso Jīvaka Tathāgatassa kāyo, yassa dāni kālaṁ maññasīti. ||30|| atha kho Jīvakassa Komārabhaccassa etad ahosi: na kho me taṁ paṭirūpaṁ yo 'haṁ bhagavato oḷārikaṁ virecanaṁ dadeyyan ti, tīṇi uppalahatthāni nānābhesajjehi paribhāvetvā yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā ekaṁ uppalahatthaṁ bhagavato upanāmesi imaṁ bhante bhagavā paṭhamaṁ uppalahatthaṁ upasiṅghatu, idaṁ bhagavantaṁ dasakkhattuṁ virecessatīti.
dutiyam pi uppalahatthaṁ bhagavato upanāmesi imaṁ bhante bhagavā dutiyaṁ uppalahatthaṁ upasiṅghatu, idaṁ bhagavantaṁ dasakkhattuṁ virecessatīti. tatiyam pi uppalahatthaṁ bhagavato upanāmesi imaṁ bhante bhagavā tatiyaṁ uppalahatthaṁ upasiṅghatu, idaṁ bhagavantaṁ dasakkhattuṁ virecessatīti, evaṁ bhagavato samatiṁsāya virecanaṁ bhavissatīti. atha kho Jīvako Komārabhacco bhagavato samatiṁsāya virecanaṁ datvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. ||31|| atha kho Jīvakassa Komārabhaccassa bahi dvārakoṭṭhakā nikkhantassa etad ahosi: mayā kho bhagavato samatiṁsāya virecanaṁ dinnaṁ. dosābhisanno Tathāgatassa kāyo, na bhagavantaṁ samatiṁsakkhattuṁ virecessati, ekūnatiṁsakkhattuṁ bhagavantaṁ virecessati, api ca bhagavā viritto nahāyissati, nahātaṁ bhagavantaṁ sakiṁ virecessati, evaṁ bhagavato samatiṁsāya virecanaṁ bhavissatīti. atha kho bhagavā Jīvakassa Komārabhaccassa cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: idhānanda Jīvakassa Komārabhaccassa bahi dvārakoṭṭhakā nikkhantassa etad ahosi: mayā kho bhagavato . . . bhavissatīti. tena h’ Ānanda uṇhodakaṁ paṭiyādethā 'ti. evaṁ bhante 'ti kho āyasmā Ānando bhagavato paṭisuṇitvā uṇhodakaṁ paṭiyādesi. ||32||
280 MAHĀVAGGA. [VIII. 1. 32-35.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho Jīvako Komārabhacco yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho Jīvako Komārabhacco bhagavantaṁ etad avoca: viritto bhante bhagavā 'ti. viritto 'mhi Jīvakā 'ti. idha mayhaṁ bhante bahi dvārakoṭṭhakā nikkhantassa etad ahosi: mayā kho bhagavato . . . bhavissatīti. nahāyatu bhante bhagavā, nahāyatu sugato 'ti. atha kho bhagavā uṇhodakaṁ nahāyi, nahātaṁ bhagavantaṁ sakiṁ virecesi, evaṁ bhagavato samatiṁsāya virecanaṁ ahosi. atha kho Jīvako Komārabhacco bhagavantaṁ etad avoca: yāva bhante bhagavato kāyo pakatatto hoti, alaṁ yūsapiṇḍapātenā 'ti. atha kho bhagavato kāyo na cirass’ eva pakatatto ahosi. ||33||
atha kho Jīvako Komārabhacco taṁ Siveyyakaṁ dussayugaṁ ādāya yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho Jīvako Komārabhacco bhagavantaṁ etad avoca: ekāhaṁ bhante bhagavantaṁ varaṁ yācāmīti. atikkantavarā kho Jīvaka tathāgatā 'ti. yaṁ ca bhante kappati yaṁ ca anavajjan ti. vadehi Jīvakā 'ti. bhagavā bhante paṁsukūliko bhikkhusaṅgho ca. idaṁ me bhante Siveyyakaṁ dussayugaṁ raññā Pajjotena pahitaṁ bahunnaṁ dussānaṁ bahunnaṁ dussayugānaṁ bahunnaṁ dussayugasatānaṁ bahunnaṁ dussayugasahassānaṁ bahunnaṁ dussayugasatasahassānaṁ aggaṁ ca seṭṭhaṁ ca mokkhaṁ ca uttamaṁ ca pavaraṁ ca. paṭigaṇhātu me bhante bhagavā Siveyyakaṁ dussayugaṁ bhikkhusaṅghassa ca gahapaticīvaraṁ anujānātū 'ti. paṭiggahesi bhagavā Siveyyakaṁ dussayugaṁ.
atha kho bhagavā Jīvakam Komārabhaccaṁ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi.
atha kho Jīvako Komārabhacco bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
||34|| atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave gahapaticīvaraṁ. yo icchati paṁsukūliko hotu, yo icchati gahapaticīvaraṁ sādiyatu. itarītarena p’ āhaṁ bhikkhave santuṭṭhiṁ vaṇṇemīti. assosuṁ kho Rājagahe manussā bhagavatā kira bhikkhūnaṁ gahapaticīvaraṁ anuññātan ti,
VIII. 1. 35-3. 2.] MAHĀVAGGA. 281
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te ca manussā haṭṭhā ahesuṁ udaggā, idāni kho mayaṁ dānāni dassāma puññāni karissāma yato bhagavatā bhikkhūnaṁ gahapaticīvaraṁ anuññātan ti, ekāhen’ eva Rājagahe bahūni cīvarasahassāni uppajjiṁsu. assosuṁ kho jānapadā manussā bhagavatā kira bhikkhūnaṁ gahapaticīvaraṁ anuññātan ti, te ca manussā haṭṭhā ahesuṁ udaggā, idāni kho mayaṁ dānāni dassāma puññāni karissāma yato bhagavatā bhikkhūnaṁ gahapaticīvaraṁ anuññātan ti, janapade pi ekāhen’ eva bahūni cīvarasahassāni uppajjiṁsu. ||35|| tena kho pana samayena saṅghassa pāvāro uppanno hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave pāvāran ti. koseyyapāvāro uppanno hoti. anujānāmi bhikkhave koseyyapāvāran ti. kojavaṁ uppannaṁ hoti. anujānāmi bhikkhave kojavan ti. ||36||1||
paṭhamakabhāṇavāraṁ niṭṭhitaṁ.
tena kho pana samayena Kāsikarājā Jīvakassa Komārabhaccassa aḍḍhakāsikaṁ kambalaṁ pāhesi upaḍḍhakāsinaṁ khamamānaṁ. atha kho Jīvako Komārabhacco taṁ aḍḍhakāsikaṁ kambalaṁ ādāya yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho Jīvako Komārabhacco bhagavantaṁ etad avoca: ayaṁ me bhante aḍḍhakāsiko kambalo Kāsiraññā pahito upaḍḍhakāsinaṁ khamamāno. paṭigaṇhātu me bhante bhagavā kambalaṁ yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā 'ti. paṭiggahesi bhagavā kambalaṁ. atha kho bhagavā Jīvakaṁ Komārabhaccaṁ dhammiyā kathāya sandassesi --la-- padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave kambalan ti. ||1||2||
tena kho pana samayena saṅghassa uccāvacāni cīvarāni uppajjanti. atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kiṁ nu kho bhagavatā cīvaraṁ anuññātaṁ kiṁ ananuññātan ti bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave cha cīvarāni khomaṁ kappāsikaṁ koseyyaṁ kambalaṁ sāṇaṁ bhaṅgan ti. ||1|| tena kho pana samayena te bhikkhū gahapaticīvaraṁ sādiyanti,
282 MAHĀVAGGA. [VIII. 3. 2-4. 4.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te kukkuccāyantā paṁsukūlaṁ na sādiyanti ekaṁ yeva bhagavatā cīvaraṁ anuññātaṁ na dve 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave gahapaticīvaraṁ sādiyantena paṁsukūlam pi sādituṁ, tadubhayena p’ āhaṁ bhikkhave santuṭṭhiṁ vaṇṇemīti. ||2||3||
tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Kosalesu janapadesu addhānamaggapaṭipannā honti. ekacce bhikkhū susānaṁ okkamiṁsu paṁsukūlāya, ekacce bhikkhū nāgamesuṁ. ye te bhikkhū susānaṁ okkamiṁsu paṁsukūlāya te paṁsukūlāni labhiṁsu, ye te bhikkhū nāgamesuṁ te evaṁ āhaṁsu: amhākam pi āvuso bhāgaṁ dethā 'ti. te evaṁ āhaṁsu: na mayaṁ āvuso tumhākaṁ bhāgaṁ dassāma, kissa tumhe nāgamitthā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave nāgamentānaṁ nākāmā bhāgaṁ dātun ti.
||1|| tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Kosalesu janapadesu addhānamaggapaṭipannā honti. ekacce bhikkhū susānaṁ okkamiṁsu paṁsukūlāya, ekacce bhikkhū āgamesuṁ. ye te bhikkhū susānaṁ okkamiṁsu paṁsukūlāya te paṁsukūlāni labhiṁsu, ye te bhikkhū āgamesuṁ te evaṁ āhaṁsu: amhākam pi āvuso bhāgaṁ dethā 'ti. te evaṁ āhaṁsu: na mayaṁ āvuso tumhākaṁ bhāgaṁ dassāma, kissa tumhe na okkamitthā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave āgamentānaṁ akāmā bhāgaṁ dātun ti. ||2|| tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Kosalesu janapadesu addhānamaggapaṭipannā honti. ekacce bhikkhū paṭhamaṁ susānaṁ okkamiṁsu paṁsukūlāya, ekacce bhikkhū pacchā okkamiṁsu. ye te bhikkhū paṭhamaṁ susānaṁ okkamiṁsu paṁsukūlāya te paṁsukūlāni labhiṁsu, ye te bhikkhū pacchā okkamiṁsu te na labhiṁsu, te evaṁ āhaṁsu: amhākam pi āvuso bhāgaṁ dethā 'ti. te evaṁ āhaṁsu: na mayaṁ āvuso tumhākaṁ bhāgaṁ dassāma, kissa tumhe pacchā okkamitthā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave pacchā okkantānaṁ nākāmā bhāgaṁ dātun ti. ||3|| tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Kosalesu janapadesu addhānamaggapaṭipannā honti. te sadisā susānaṁ okkamiṁsu paṁsukūlāya, ekacce bhikkhū paṁsukūlāni labhiṁsu, ekacce bhikkhū na labhiṁsu.
VIII. 4. 4-6. 1] MAHĀVAGGA. 283
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ye te bhikkhū na labhiṁsu te evaṁ āhaṁsu: amhākam pi āvuso bhāgaṁ dethā 'ti. te evaṁ āhaṁsu: na mayaṁ āvuso tumhākaṁ bhāgaṁ dassāma, kissa tumhe na labhitthā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave sadisānaṁ okkantānaṁ akāmā bhāgaṁ dātun ti.
||4|| tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Kosalesu janapadesu addhānamaggapaṭipannā honti. te katikaṁ katvā susānaṁ okkamiṁsu paṁsukūlāya, ekacce bhikkhū paṁsukūlāni labhiṁsu, ekacce bhikkhū na labhiṁsu. ye te bhikkhū na labhiṁsu te evaṁ āhaṁsu: amhākam pi āvuso bhāgaṁ dethā 'ti. te evaṁ āhaṁsu: na mayaṁ āvuso tumhākaṁ bhāgaṁ dassāma, kissa tumhe na labhitthā 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave katikaṁ katvā okkantānaṁ akāmā bhāgaṁ dātun ti. ||5||4||
tena kho pana samayena manussā cīvaraṁ ādāya ārāmaṁ āgacchanti, te paṭiggāhakaṁ alabhamānā paṭiharanti, cīvaraṁ parittaṁ uppajjati. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ cīvarapaṭiggāhakaṁ sammannituṁ: yo na chandāgatiṁ gaccheyya, na dosāgatiṁ gaccheyya, na mohāgatiṁ gaccheyya, na bhayāgatiṁ gaccheyya, gahitāgahitaṁ ca jāneyya. ||1|| evaṁ ca pana bhikkhave sammannitabbo: paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo, yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. yadi saṅghassa pattakallaṁ saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvarapaṭiggāhakaṁ sammanneyya. esā ñatti. suṇātu me bhante saṅgho. saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvarapaṭiggāhakaṁ sammannati.
yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvarapaṭiggāhakassa sammuti, so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvarapaṭiggāhako. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti. ||2||5||
tena kho pana samayena cīvarapaṭiggāhakā bhikkhū cīvaraṁ paṭiggahetvā tatth’ eva ujjhitvā pakkamanti, cīvaraṁ nassati. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ cīvaranidāhakaṁ sammannituṁ:
284 MAHĀVAGGA. [VIII. 6. 1-8. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yo na chandāgatiṁ gaccheyya . . . na bhayāgatiṁ gaccheyya nihitānihitaṁ ca jāneyya. ||1||
evaṁ ca pana bhikkhave sammannitabbo: paṭhamaṁ bhikkhu yācitabbo, yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. yadi saṅghassa pattakallaṁ saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvaranidāhakaṁ sammanneyya. esā ñatti. suṇātu me bhante saṅgho.
saṅgho itthannāmaṁ bhikkhuṁ cīvaranidāhakaṁ sammannati. yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvaranidāhakassa sammuti so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvaranidāhako. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti. ||2||6||
tena kho pana samayena cīvaranidāhakā bhikkhū maṇḍape pi rukkhamūle pi nimbakose pi cīvaraṁ nidahanti, undurehi pi upacikāhi pi khajjanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave bhaṇḍāgāraṁ sammannituṁ yaṁ saṅgho ākaṅkhati vihāraṁ vā aḍḍhayogaṁ vā pāsādaṁ vā hammiyaṁ vā guhaṁ vā. ||1|| evaṁ ca pana bhikkhave sammannitabbo: vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. yadi saṅghassa pattakallaṁ saṅgho itthannāmaṁ vihāraṁ bhaṇḍāgāraṁ sammanneyya. esā ñatti. suṇātu me bhante saṅgho. saṅgho itthannāmaṁ vihāraṁ bhaṇḍāgāraṁ sammannati. yassāyasmato khamati itthannāmassa vihārassa bhaṇḍāgārassa sammuti so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. sammato saṅghena itthannāmo vihāro bhaṇḍāgāraṁ. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti. ||2||7||
tena kho pana samayena saṅghassa bhaṇḍāgāre cīvaraṁ aguttaṁ hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ bhaṇḍāgārikaṁ sammannituṁ: yo na chandāgatiṁ gaccheyya . . . na bhayāgatiṁ gaccheyya guttāguttaṁ ca jāneyya. evaṁ ca pana bhikkhave sammannitabbo -- la -sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu bhaṇḍāgāriko.
VIII. 8. 1-10. 1.] MAHĀVAGGA. 285
khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti.
||1|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhaṇḍāgārikaṁ vuṭṭhāpenti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave bhaṇḍāgāriko vuṭṭhāpetabbo. yo vuṭṭhāpeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||2||8||
tena kho pana samayena saṅghassa bhaṇḍāgāre cīvaraṁ ussannaṁ hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave sammukhībhūtena saṅghena bhājetun ti.
tena kho pana samayena sabbo saṅgho cīvaraṁ bhājento kolāhalaṁ akāsi. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgataṁ bhikkhuṁ cīvarabhājakaṁ sammannituṁ yo na chandāgatiṁ gaccheyya . . . na bhayāgatiṁ gaccheyya bhājitābhājitaṁ ca jāneyya. evaṁ ca pana bhikkhave sammannitabbo -- la -sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvarabhājako.
khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evam etaṁ dhārayāmīti.
||1|| atha kho cīvarabhājakānaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: kathaṁ nu kho cīvaraṁ bhājetabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave paṭhamaṁ uccinitvā tulayitvā vaṇṇāvaṇṇaṁ katvā bhikkhū gaṇetvā vaggaṁ bandhitvā cīvarapaṭivisaṁ ṭhapetun ti. atha kho cīvarabhājakānaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: kathaṁ nu kho sāmaṇerānaṁ cīvarapaṭiviso dātabbo 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave sāmaṇerānaṁ upaḍḍhapaṭivisaṁ dātun ti. ||2|| tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sakena bhāgena uttaritukāmo hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave uttarantassa sakaṁ bhāgaṁ dātun ti. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu atirekabhāgena uttaritukāmo hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave anukkhepe dinne atirekabhāgaṁ dātun ti. ||3|| atha kho cīvarabhājakānaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: kathaṁ nu kho cīvarapaṭiviso dātabbo āgatapaṭipāṭiyā nu kho udāhu yathāvuḍḍhan ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave vikalake tosetvā kusapātaṁ kātun ti. ||4||9||
tena kho pana samayena bhikkhū chakanena pi paṇḍumattikāya pi cīvaraṁ rajanti,
286 MAHĀVAGGA. [VIII. 10. 1-11. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] cīvaraṁ dubbaṇṇaṁ hoti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave cha rajanāni mūlarajanaṁ khandharajanaṁ tacarajanaṁ pattarajanaṁ puppharajanaṁ phalarajanan ti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhū sītunnakāya cīvaraṁ rajanti, cīvaraṁ duggandhaṁ hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave rajanaṁ pacituṁ cullarajanakumbhin ti. rajanaṁ uttariyati. anujānāmi bhikkhave uttarāḷumpaṁ bandhitun ti. tena kho pana samayena bhikkhū na jānanti rajanaṁ pakkaṁ vā apakkaṁ vā. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave udake vā nakhapiṭṭhikāya vā thevakaṁ dātun ti. ||2|| tena kho pana samayena bhikkhū rajanaṁ oropentā kumbhiṁ āvajjanti, kumbhī bhijjati.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave rajanauḷuṅkaṁ daṇḍakathālikan ti. tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ rajanabhājanaṁ na saṁvijjati. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave rajanakolambaṁ rajanaghaṭan ti. tena kho pana samayena bhikkhū pātiyāpi patte pi cīvaraṁ sammaddanti, cīvaraṁ paribhijjati.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave rajanadoṇikan ti. ||3||10||
tena kho pana samayena bhikkhū chamāya cīvaraṁ pattharanti, cīvaraṁ paṁsukitaṁ hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave tiṇasanthārakan ti. tiṇasanthārako upacikāhi khajjati. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave cīvaravaṁsaṁ cīvararajjun ti. majjhena laggenti, rajanaṁ ubhato galati. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave kaṇṇe bandhitun ti. kaṇṇo jirati. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
anujānāmi bhikkhave kaṇṇasuttakan ti. rajanaṁ ekato galati. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave samparivattakaṁ-samparivattakaṁ rajetuṁ na ca acchinne theve pakkamitun ti. ||1|| tena kho pana samayena cīvaraṁ patthinnaṁ hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave udake osāretun ti. tena kho pana samayena cīvaraṁ pharusaṁ hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave pāṇinā ākoṭetun ti.
VIII. 11. 2-13. 1.] MAHĀVAGGA. 287
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tena kho pana samayena bhikkhū acchinnakāni dhārenti dantakāsāvāni. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi nāma gihikāmabhogino 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave acchinnakāni cīvarāni dhāretabbāni. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||2||11||
atha kho bhagavā Rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena Dakkhiṇāgiri tena cārikaṁ pakkāmi. addasa kho bhagavā Magadhakhettaṁ accibandhaṁ pālibandhaṁ mariyādabandhaṁ siṅghāṭakabandhaṁ, disvāna āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: passasi no tvaṁ Ānanda Magadhakhettaṁ accibandhaṁ . . . siṅghāṭakabandhan ti. evaṁ bhante. ussahasi tvaṁ Ānanda bhikkhūnaṁ evarūpāni cīvarāni saṁvidahitun ti. ussahāmi bhagavā 'ti. atha kho bhagavā Dakkhiṇāgirismiṁ yathābhirantaṁ viharitvā punad eva Rājagahaṁ paccāgacchi. atha kho āyasmā Ānando sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ cīvarāni saṁvidahitvā yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etad avoca: passatu me bhante bhagavā cīvarāni saṁvidahitānīti. ||1|| atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammikathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: paṇḍito bhikkhave Ānando, mahāpañño bhikkhave Ānando, yatra hi nāma mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānissati, kusim pi nāma karissati aḍḍhakusim pi nāma karissati maṇḍalam pi n. k. aḍḍhamaṇḍalam pi n. k. vivaṭṭam pi n. k. anuvivaṭṭam pi n. k. gīveyyakam pi n. k. jaṅgheyyakam pi n. k.
bāhantam pi n. k. chinnakaṁ ca bhavissati sattalūkhaṁ samaṇasāruppaṁ paccatthikānaṁ ca anabhijjhitaṁ. anujānāmi bhikkhave chinnakaṁ saṅghāṭiṁ chinnakaṁ uttarāsaṅgaṁ chinnakaṁ antaravāsakan ti. ||2||12||
atha kho bhagavā Rājagahe yathābhirantaṁ viharitvā yena Vesālī tena cārikaṁ pakkāmi. addasa kho bhagavā antarā ca Rājagahaṁ antarā ca Vesāliṁ addhānamaggapaṭipanno sambahule bhikkhū cīvarehi ubbhaṇḍite sīse pi cīvarabhisiṁ karitvā khandhe pi cīvarabhisiṁ karitvā kaṭiyāpi cīvarabhisiṁ karitvā āgacchante, disvāna bhagavato etad ahosi: atilahuṁ kho ime moghapurisā cīvare bāhullāya āvattā,
288 MAHĀVAGGA. [VIII. 13. 1-5.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yaṁ nūnāhaṁ bhikkhūnaṁ cīvare sīmaṁ bandheyyaṁ mariyādaṁ ṭhapeyyan ti. ||1|| atha kho bhagavā anupubbena cārikaṁ caramāno yena Vesālī tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Vesāliyaṁ viharati Gotamake cetiye.
tena kho pana samayena bhagavā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhakāsu himapātasamaye rattiṁ ajjhokāse ekacīvaro nisīdi, na bhagavantaṁ sītaṁ ahosi. nikkhante paṭhame yāme sītaṁ bhagavantaṁ ahosi. dutiyaṁ bhagavā cīvaraṁ pārupi, na bhagavantaṁ sītaṁ ahosi. nikkhante majjhime yāme sītaṁ bhagavantaṁ ahosi. tatiyaṁ bhagavā cīvaraṁ pārupi, na bhagavantaṁ sītaṁ ahosi. nikkhante pacchime yāme uddhate aruṇe nandimukhiyā rattiyā sītaṁ bhagavantaṁ ahosi. catutthaṁ bhagavā cīvaraṁ pārupi, na bhagavantaṁ sītaṁ ahosi. ||2|| atha kho bhagavato etad ahosi: ye pi kho te kulaputtā imasmiṁ dhammavinaye sītālukā sītabhīrukā te pi sakkonti ticīvarena yāpetuṁ. yaṁ nūnāhaṁ bhikkhūnaṁ cīvare sīmaṁ bandheyyaṁ mariyādaṁ ṭhapeyyaṁ ticīvaraṁ anujāneyyan ti. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: ||3|| idhāhaṁ bhikkhave antarā ca Rājagahaṁ antarā ca Vesāliṁ addhānamaggapaṭipanno addasaṁ sambahule bhikkhū cīvarehi ubbhaṇḍite sīse pi cīvarabhisiṁ karitvā khandhe pi cīvarabhisiṁ karitvā kaṭiyāpi cīvarabhisiṁ karitvā āgacchante, disvāna me etad ahosi: atilahuṁ kho ime moghapurisā cīvare bahullāya āvattā, yaṁ nūnāhaṁ bhikkhūnaṁ cīvare sīmaṁ bandheyyaṁ mariyādaṁ ṭhapeyyan ti. ||4|| idhāhaṁ bhikkhave sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhakāsu himapātasamaye rattiṁ ajjhokāse ekacīvaro nisīdiṁ, na maṁ sītaṁ ahosi. nikkhante paṭhame yāme sītaṁ maṁ ahosi. dutiyāhaṁ cīvaraṁ pārupiṁ na maṁ sītaṁ ahosi. nikkhante majjhime yāme sītaṁ maṁ ahosi. tatiyāhaṁ cīvaraṁ pārupiṁ, na maṁ sītaṁ ahosi.
nikkhante pacchime yāme uddhate aruṇe nandimukhiyā rattiyā sītaṁ maṁ ahosi. catutthāhaṁ cīvaraṁ pārupiṁ, na maṁ sītaṁ ahosi. tassa mayhaṁ bhikkhave etad ahosi: ye pi kho te kulaputtā imasmiṁ dhammavinaye sītālukā sītabhīrukā te pi sakkonti ticīvarena yāpetuṁ. yaṁ nūnāhaṁ bhikkhūnaṁ cīvare sīmaṁ bandheyyaṁ mariyādaṁ ṭhapeyyaṁ ticīvaraṁ anujāneyyan ti.
VIII. 13. 5-14. 1.] MAHĀVAGGA. 289
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] anujānāmi bhikkhave ticīvaraṁ diguṇaṁ saṅghāṭiṁ ekacciyaṁ uttarāsaṅgaṁ ekacciyaṁ antaravāsakan ti. ||5|| tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā ticīvaraṁ anuññātan ti aññen’ eva ticīvarena gāmaṁ pavisanti, aññena ticīvarena ārāme acchanti, aññena ticīvarena nahānaṁ otaranti. ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū atirekacīvaraṁ dhāressantīti.
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave atirekacīvaraṁ dhāretabbaṁ. yo dhāreyya, yathādhammo kāretabbo 'ti. ||6||
tena kho pana samayena āyasmato Ānandassa atirekacīvaraṁ uppannaṁ hoti āyasmā ca Ānando taṁ cīvaraṁ āyasmato Sāriputtassa dātukāmo hoti āyasmā ca Sāriputto Sākete viharati. atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ na atirekacīvaraṁ dhāretabban ti, idaṁ ca me atirekacīvaraṁ uppannaṁ ahaṁ ca imaṁ cīvaraṁ āyasmato Sāriputtassa dātukāmo āyasmā ca Sāriputto Sākete viharati. kathaṁ nu kho mayā paṭipajjitabban ti.
atha kho āyasmā Ānando bhagavato etam atthaṁ ārocesi: kīvaciraṁ panānanda Sāriputto āgacchissatīti. navamaṁ vā bhagavā divasaṁ dasamaṁ vā 'ti. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave dasāhaparamaṁ atirekacīvaraṁ dhāretun ti. ||7|| tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ atirekacīvaraṁ uppajjati. atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kathaṁ nu kho atirekacīvare paṭipajjitabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave atirekacīvaraṁ vikappetun ti. ||8||13||
atha kho bhagavā Vesāliyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena Bārāṇasī tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena Bārāṇasī tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Bārāṇasiyaṁ viharati Isipatane migadāye.
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno antaravāsako chiddo hoti. atha kho tassa bhikkhuno etad ahosi: bhagavatā ticīvaraṁ anuññātaṁ diguṇā saṅghāṭī ekacciyo uttarāsaṅgo ekacciyo antaravāsako,
290 MAHĀVAGGA. [VIII. 14. 1-15. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayaṁ ca me antaravāsako chiddo. yaṁ nūnāhaṁ aggaḷaṁ acchupeyyaṁ samantato dupattaṁ bhavissati majjhe ekacciyan ti. ||1|| atha kho so bhikkhu aggaḷam acchupesi. addasa kho bhagavā senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto taṁ bhikkhuṁ aggaḷaṁ acchupentaṁ, disvāna yena so bhikkhu ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā tam bhikkhuṁ etad avoca: kiṁ tvaṁ bhikkhu karosīti.
aggaḷam bhagavā acchupemīti. sādhu sādhu bhikkhu, sādhu kho tvaṁ bhikkhu aggaḷaṁ acchupesīti. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave ahatānaṁ dussānaṁ ahatakappānaṁ diguṇaṁ saṅghāṭiṁ ekacciyaṁ uttarāsaṅgaṁ ekacciyaṁ antaravāsakaṁ, utuddhaṭānaṁ dussānaṁ catuguṇaṁ saṅghāṭiṁ diguṇaṁ uttarāsaṅgaṁ diguṇaṁ antaravāsakaṁ. paṁsukūle yāvadatthaṁ pāpaṇike ussāho karaṇīyo. anujānāmi bhikkhave aggaḷaṁ tunnaṁ ovaṭṭikaṁ kaṇḍusakaṁ daḷhikamman ti. ||2||14||
atha kho bhagavā Bārāṇasiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena Sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena Sāvatthi tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho Visākhā Migāramātā yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnaṁ kho Visākhaṁ Migāramātaraṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi . . . sampahaṁsesi. atha kho Visākhā Migāramātā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā . . . sampahaṁsitā bhagavantaṁ etad avoca: adhivāsetu me bhante bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā 'ti. adhivāsesi bhagavā tuṇhibhāvena. atha kho Visākhā Migāramātā bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. ||1||
tena kho pana samayena tassā rattiyā accayena cātuddīpiko mahāmegho pāvassi. atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: yathā bhikkhave Jetavane vassati evaṁ catūsu dīpesu vassati, ovassāpetha bhikkhave kāyaṁ, ayaṁ pacchimako cātuddīpiko mahāmegho 'ti. evaṁ bhante 'ti kho te bhikkhū bhagavato paṭisuṇitvā nikkhittacīvarā kāyaṁ ovassāpenti. ||2||
VIII. 15. 2-6.] MAHĀVAGGA. 291
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho Visākhā Migāramātā paṇītaṁ khādaniyaṁ bhojaniyaṁ paṭiyādāpetvā dāsiṁ āṇāpesi: gaccha je ārāmaṁ gantvā kālaṁ ārocehi kālo bhante niṭṭhitaṁ bhattan ti. evaṁ ayye 'ti kho sā dāsī Visākhāya Migāramātuyā paṭisuṇitvā ārāmaṁ gantvā addasa bhikkhū nikkhittacīvare kāyaṁ ovassāpente, disvāna n’ atthi ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṁ ovassāpentīti yena Visākhā Migāramātā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Visākhaṁ Migāramātaraṁ etad avoca: n’ atth’ ayye ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṁ ovassāpentīti. atha kho Visākhāya Migāramātuyā paṇḍitāya viyattāya medhāviniyā etad ahosi: nissaṁsayaṁ kho ayyā nikkhittacīvarā kāyaṁ ovassāpentīti, sāyaṁ bālā maññittha n’ atthi ārāme bhikkhū, ājāvakā kāyaṁ ovassāpentīti, dāsiṁ āṇāpesi: gaccha je ārāmaṁ gantvā kālaṁ ārocehi kālo bhante niṭṭhitaṁ bhattan ti. ||3|| atha kho te bhikkhū gattāni sītikaritvā kallakāyā cīvarāni gahetvā yathāvihāraṁ pavisiṁsu. atha kho sā dāsī ārāmaṁ gantvā bhikkhū apassantī n’ atthi ārāme bhikkhū, suñño ārāmo 'ti yena Visākhā Migāramātā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Visākhaṁ Migāramātaraṁ etad avoca: n’ atth’ ayye ārāme bhikkhū, suñño ārāmo 'ti. atha kho Visākhāya Migāramātuyā paṇḍitāya viyattāya medhāviniyā etad ahosi: nissaṁsayaṁ kho ayyā gattāni sītikaritvā kallakāyā cīvarāni gahetvā yathāvihāraṁ paviṭṭhā, sāyaṁ bālā maññittha n’ atthi ārāme bhikkhū, suñño ārāmo 'ti dāsiṁ āṇāpesi: gaccha je ārāmaṁ gantvā kālaṁ ārocehi kālo bhante niṭṭhitaṁ bhattan ti. ||4|| atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: sannahatha bhikkhave pattacīvaraṁ, kālo bhattassā 'ti.
evaṁ bhante ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ.
atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya pasāritaṁ vā bāhaṁ sammiñjeyya evam eva Jetavane antarahito Visākhāya Migāramātuyā koṭṭhake pāturahosi. nisīdi bhagavā paññatte āsane saddhiṁ bhikkhusaṅghena. ||5|| atha kho Visākhā Migāramātā acchariyaṁ vata bho abbhutaṁ vata bho Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma jannukamattesu pi oghesu pavattamānesu kaṭimattesu pi oghesu pavattamānesu na hi nāma ekabhikkhussa pi pādā vā cīvarāni vā allāni bhavissantīti haṭṭhā udaggā buddhapamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ ekamantaṁ nisīdi.
292 MAHĀVAGGA. [VIII. 15. 6 9.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ekamantaṁ nisinnā kho Visākhā Migāramātā bhagavantam etad avoca: aṭṭhāhaṁ bhante bhagavantaṁ varāni yācāmīti. atikkantavarā kho Visākhe tathāgatā 'ti. yāni ca bhante kappiyāni yāni ca anavajjānīti. vadehi Visākhe 'ti.
||6|| icchām’ ahaṁ bhante saṅghassa yāvajīvaṁ vassikasāṭikaṁ dātuṁ, āgantukabhattaṁ dātuṁ, gamikabhattaṁ dātuṁ, gilānabhattaṁ dātuṁ, gilānupaṭṭhākabhattaṁ dātuṁ, gilānabhesajjaṁ dātuṁ, dhuvayāguṁ dātuṁ, bhikkhunīsaṅghassa udakasāṭikaṁ dātun ti. kiṁ pana tvaṁ Visākhe atthavasaṁ sampassamānā Tathāgataṁ aṭṭha varāni yācasīti.
idhāhaṁ bhante dāsiṁ āṇāpesiṁ: gaccha je ārāmaṁ gantvā kālaṁ ārocehi kālo bhante niṭṭhitaṁ bhattan ti, atha kho sā bhante dāsī ārāmaṁ gantvā addasa bhikkhū nikkhittacīvare kāyaṁ ovassāpente, disvāna n’ atthi ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṁ ovassāpentīti yenāhaṁ ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā maṁ etad avoca n’ atth’ ayye ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṁ ovassāpentīti. asuci bhante naggiyaṁ paṭikkūlaṁ.
imāhaṁ bhante atthavasaṁ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṁ vassikasāṭikaṁ dātuṁ. ||7|| puna ca paraṁ bhante āgantuko bhikkhu na vīthikusalo na gocarakusalo kilanto piṇḍāya carati. so me āgantukabhattaṁ bhuñjitvā vīthikusalo gocarakusalo akilanto piṇḍāya carissati. imāhaṁ bhante atthavasaṁ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṁ āgantukabhattaṁ dātuṁ. puna ca paraṁ bhante gamiko bhikkhu attano bhattaṁ pariyesamāno satthā vā vihāyissati, yattha vā vāsaṁ gantukāmo bhavissati tattha vikāle upagacchissati kilanto addhānaṁ gamissati. so me gamikabhattaṁ bhuñjitvā satthā na vihāyissati, yattha vāsaṁ gantukāmo bhavissati tattha kālena upagacchissati akilanto addhānaṁ gamissati. imāhaṁ bhante atthavasaṁ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṁ gamikabhattaṁ dātuṁ. ||8|| puna ca paraṁ bhante gilānassa bhikkhuno sappāyāni bhojanāni alabhantassa ābādho vā abhivaḍḍhissati kālaṅkiriyā vā bhavissati. tassa me gilānabhattaṁ bhuttassa ābādho na abhivaḍḍhissati kālaṅkiriyā na bhavissati.
VIII. 15. 9-13.] MAHĀVAGGA. 293
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] imāhaṁ bhante atthavasaṁ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṁ gilānabhattaṁ dātuṁ. puna ca paraṁ bhante gilānupaṭṭhāko bhikkhu attano bhattaṁ pariyesamāno gilānassa ussūre bhattaṁ nīharissati bhattacchedaṁ karissati.
so me gilānupaṭṭhākabhattaṁ bhuñjitvā gilānassa kālena bhattaṁ nīharissati bhattacchedaṁ na karissati. imāhaṁ bhante atthavasaṁ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṁ gilānupaṭṭhākabhattaṁ dātuṁ. ||9|| puna ca paraṁ bhante gilānassa bhikkhuno sappāyāni bhesajjāni alabhantassa ābādho vā abhivaḍḍhissati kālaṅkiriyā vā bhavissati.
tassa me gilānabhesajjaṁ paribhuttassa ābādho na abhivaḍḍhissati kālaṅkiriyā na bhavissati. imāhaṁ bhante atthavasaṁ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṁ gilānabhesajjaṁ dātuṁ. puna ca paraṁ bhante bhagavatā Andhakavinde dasānisaṁse sampassamānena yāgu anuññātā. ty āhaṁ bhante ānisaṁse sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṁ dhuvayāguṁ dātuṁ. ||10||
idha bhante bhikkhuniyo Aciravatiyā nadiyā vesiyāhi saddhiṁ naggā ekatitthe nahāyanti. tā bhante vesiyā bhikkhuniyo uppaṇḍesuṁ: kiṁ nu kho nāma tumhākaṁ ayye daharānaṁ brahmacariyaṁ ciṇṇena, nanu nāma kāmā paribhuñjitabbā, yadā jiṇṇā bhavissanti tadā brahmacariyaṁ carissatha, evaṁ tumhākaṁ ubho antā pariggahitā bhavissantīti. tā bhante bhikkhuniyo vesiyāhi uppaṇḍiyamānā maṅkū ahesuṁ. asuci bhante mātugāmassa naggiyaṁ jegucchaṁ paṭikkūlaṁ. imāhaṁ bhante atthavasaṁ sampassamānā icchāmi bhikkhunīsaṅghassa yāvajīvaṁ udakasāṭikaṁ dātun ti. ||11|| kiṁ pana tvaṁ Visākhe ānisaṁsam sampassamānā Tathāgataṁ aṭṭha varāni yācasīti. idha bhante disāsu vassaṁ vutthā bhikkhū Sāvatthiṁ āgacchissanti bhagavantaṁ dassanāya, te bhagavantaṁ upasaṅkamitvā pucchissanti: itthannāmo bhante bhikkhu kālaṅkato, tassa kā gati ko abhisamparāyo 'ti. taṁ bhagavā vyākarissati sotāpattiphale vā sakadāgāmiphale vā anāgāmiphale vā arahattaphale vā. ty āhaṁ upasaṅkamitvā pucchissāmi: āgatapubbā nu kho bhante tena ayyena Sāvatthīti. ||12||
sace 'me vakkhanti āgatapubbā tena bhikkhunā Sāvatthīti, niṭṭhaṁ ettha gacchissāmi nissaṁsayaṁ paribhuttaṁ tena ayyena vassikasāṭikā vā āgantukabhattaṁ vā gamikabhattaṁ vā gilānabhattaṁ vā gilānupaṭṭhākabhattaṁ vā gilānabhesajjaṁ vā dhuvayāgu vā 'ti.
294 MAHĀVAGGA. [VIII. 15. 13-16. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tassā me tad anussarantiyā pāmujjaṁ jāyissati, pamuditāya pīti jāyissati, pītimanāya kāyo passambhissati, passaddhakāyā sukhaṁ vedayissāmi, sukhiniyā cittaṁ samādhiyissati, sā me bhavissati indriyabhāvanā balabhāvanā bojjhaṅgabhāvanā. imāhaṁ bhante ānisaṁsaṁ sampassamānā Tathāgataṁ aṭṭha varāni yācāmīti.
||13|| sādhu sādhu Visākhe, sādhu kho tvaṁ Visākhe imaṁ ānisaṁsaṁ sampassamānā Tathāgataṁ aṭṭha varāni yācasi.
anujānāmi te Visākhe aṭṭha varānīti. atha kho bhagavā Visākhaṁ Migāramātaraṁ imāhi gāthāhi anumodi:
yā annapānaṁ atipamoditā sīlūpapannā sugatassa sāvikā
dadāti dānaṁ abhibhuyya maccheraṁ sovaggikaṁ sokanudaṁ sukhāvahaṁ, |
dibbaṁ sā labhate āyuṁ āgamma maggaṁ virajaṁ anaṅganaṁ,
sā puññakāmā sukhinī anāmayā saggamhi kāyamhi ciraṁ pamodatīti.
atha kho bhagavā Visākhaṁ Migāramātaraṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. ||14|| atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave vassikasāṭikaṁ āgantukabhattaṁ gamikabhattaṁ gilānabhattaṁ gilānupaṭṭhākabhattaṁ gilānabhesajjaṁ dhuvayāguṁ bhikkhunīsaṅghassa udakasāṭikan ti. ||15||15||
Visākhābhāṇavāraṁ.
tena kho pana samayena bhikkhū paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā muṭṭhassatī asampajānā niddaṁ okkamenti, tesaṁ muṭṭhassatīnaṁ asampajānānaṁ niddaṁ okkamantānaṁ supinantena asuci muccati, senāsanaṁ asucinā makkhiyati. atha kho bhagavā āyasmatā Ānandena pacchāsamaṇena senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto addasa senāsanaṁ asucinā makkhitaṁ, disvāna āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: kiṁ etaṁ Ānanda senāsanaṁ makkhitan ti. etarahi bhante bhikkhū paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā muṭṭhassatī asampajānā niddaṁ okkamenti,
VIII. 16. 1-17. 1.] MAHĀVAGGA. 295
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tesaṁ . . . asuci muccati, tayidaṁ bhagavā senāsanaṁ asucinā makkhitan ti. ||1|| evam etaṁ Ānanda evam etaṁ Ānanda, muccati hi Ānanda muṭṭhassatīnaṁ asampajānānaṁ niddaṁ okkamantānaṁ supinantena asuci. ye te Ānanda bhikkhū upaṭṭhitasatī sampajānā niddaṁ okkamenti tesaṁ asuci na muccati, ye pi te Ānanda puthujjanā kāmesu vītarāgā tesam pi asuci na muccati. aṭṭhānam etaṁ Ānanda anavakāso yaṁ arahato asuci mucceyyā 'ti. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: idhāhaṁ bhikkhave Ānandena pacchāsamaṇena senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto addasaṁ senāsanaṁ asucinā makkhitaṁ, disvāna Ānandaṁ āmantesiṁ: kiṁ etaṁ Ānanda . . . (= 1,2) . . . arahato asuci mucceyyā 'ti. ||2|| pañc’ ime bhikkhave ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṁ okkamayato: dukkhaṁ supati, dukkhaṁ paṭibujjhati, pāpakaṁ supinaṁ passati, devatā na rakkhanti, asuci muccati.
ime kho bhikkhave pañca ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṁ okkamayato. pañc’ ime bhikkhave ānisaṁsā upaṭṭhitasatissa sampajānassa niddaṁ okkamayato: sukhaṁ supati, sukhaṁ paṭibujjhati, na pāpakaṁ supinaṁ passati, devatā rakkhanti, asuci na muccati. ime kho bhikkhave pañca ānisaṁsā upaṭṭhitasatissa sampajānassa niddaṁ okkamayato. anujānāmi bhikkhave kāyaguttiyā cīvaraguttiyā senāsanaguttiyā nisīdanan ti. ||3|| tena kho pana samayena atikhuddakaṁ nisīdanaṁ na sabbaṁ senāsanaṁ gopeti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave yāvamahantaṁ paccattharaṇaṁ ākaṅkhati tāvamahantaṁ paccattharaṇaṁ kātun ti. ||4||16||
tena kho pana samayena āyasmato Ānandassa upajjhāyassa āyasmato Belaṭṭhasīsassa thullakacchābādho hoti.
tassa lasikāya cīvarāni kāye lagganti, tāni bhikkhū udakena temetvā-temetvā apakaḍḍhanti. addasa kho bhagavā senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto te bhikkhū tāni cīvarāni udakena temetvā-temetvā apakaḍḍhante, disvāna yena te bhikkhū ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etad avoca: kiṁ imassa bhikkhave bhikkhuno ābādho 'ti. imassa bhante āyasmato thullakacchābādho,
296 MAHĀVAGGA. [VIII. 17. 1-20. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] lasikāya cīvarāni kāye lagganti, tāni mayaṁ udakena temetvā-temetvā apakaḍḍhāmā 'ti. atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave yassa kaṇḍu vā piḷakā vā assāvo vā thullakacchu vā ābādho kaṇḍupaṭicchādin ti.
||1||17||
atha kho Visākhā Migāramātā mukhapuñchanacolakaṁ ādāya yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinnā kho Visākhā Migāramātā bhagavantaṁ etad avoca: paṭigaṇhātu me bhante bhagavā mukhapuñchanacolakaṁ yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā 'ti. paṭiggahesi bhagavā mukhapuñchanacolakaṁ. atha kho bhagavā Visākhaṁ Migāramātaraṁ dhammiyā kathāya sandassesi . . . sampahaṁsesi. atha kho Visākhā Migāramātā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā . . . sampahaṁsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi.
atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: anujānāmi bhikkhave mukhapuñchanacolakan ti. ||1||18||
tena kho pana samayena Rojo Mallo āyasmato Ānandassa sahāyo hoti. Rojassa Mallassa khomapilotikā āyasmato Ānandassa hatthe nikkhittā hoti āyasmato ca Ānandassa khomapilotikāya attho hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgatassa vissāsaṁ gahetuṁ: sandiṭṭho ca hoti sambhatto ca ālapito ca jīvati ca jānāti gahite me attamano bhavissatīti. anujānāmi bhikkhave imehi pañcah’ aṅgehi samannāgatassa vissāsaṁ gahetun ti. ||1||19||
tena kho pana samayena bhikkhūnaṁ paripuṇṇaṁ hoti ticīvaraṁ attho ca hoti parissāvanehi pi thavikāhi pi.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave parikkhāracolakan ti. ||1|| atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: yāni tāni bhagavatā anuññātāni ticīvaran ti vā vassikasāṭikā 'ti vā nisīdanan ti vā paccattharaṇan ti vā kaṇḍupaṭicchādīti vā mukhapuñchanacolakan ti vā parikkhāracolakan ti vā,
VIII. 20. 2-22. 1.] MAHĀVAGGA. 297
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sabbāni tāni adhiṭṭhātabbāni nu kho udāhu vikappetabbānīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave ticīvaraṁ adhiṭṭhātuṁ na vikappetuṁ, vassikasāṭikaṁ vassānaṁ cātumāsaṁ adhiṭṭhātuṁ tato paraṁ vikappetuṁ, nisīdanaṁ adhiṭṭhātuṁ na vikappetuṁ, paccattharaṇaṁ adhiṭṭhātuṁ na vikappetuṁ, kaṇḍupaṭicchādiṁ yāva ābādhā adhiṭṭhātuṁ tato paraṁ vikappetuṁ, mukhapuñchanacolakaṁ adhiṭṭhātuṁ na vikappetuṁ, parikkhāracolakaṁ adhiṭṭhātuṁ na vikappetun ti. ||2||20||
atha kho bhikkhūnaṁ etad ahosi: kittakaṁ pacchimaṁ nu kho cīvaraṁ vikappetabban ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave āyāmena aṭṭhaṅgulaṁ sugataṅgulena caturaṅgulaṁ vitthataṁ pacchimaṁ cīvaraṁ vikappetun ti. tena kho pana samayena āyasmato Mahākassapassa paṁsukūlakato garuko hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave suttalūkhaṁ kātun ti. vikaṇṇo hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave vikaṇṇaṁ uddharitun ti. suttā okiriyanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave anuvātaṁ paribhaṇḍaṁ āropetun ti. tena kho pana samayena saṅghāṭiyā pattā lujjanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave aṭṭhapadakaṁ kātun ti. ||1|| tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno ticīvare kayiramāne sabbaṁ chinnakaṁ na ppahoti.
anujānāmi bhikkhave dve chinnakāni ekaṁ acchinnakan ti.
dve chinnakāni ekaṁ achinnakaṁ na ppahoti. anujānāmi bhikkhave dve acchinnakāni ekaṁ chinnakan ti. dve acchinnakāni ekaṁ chinnakaṁ na ppahoti. anujānāmi bhikkhave anvādhikam pi āropetuṁ. na ca bhikkhave sabbaṁ acchinnakaṁ dhāretabbaṁ. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||2||21||
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno bahuṁ cīvaraṁ uppannaṁ hoti so ca taṁ cīvaraṁ mātāpitunnaṁ dātukāmo hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. mātāpitaro hi kho bhikkhave dadamāne kiṁ vadeyyāma. anujānāmi bhikkhave mātāpitunnaṁ dātuṁ.
298 MAHĀVAGGA. [VIII. 22. 1-24. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na ca bhikkhave saddhādeyyaṁ vinipātetabbaṁ. yo vinipāteyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1||22||
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu Andhavane cīvaraṁ nikkhipitvā santaruttarena gāmaṁ piṇḍāya pāvisi.
corā taṁ cīvaraṁ avahariṁsu. so bhikkhu duccolo hoti lūkhacīvaro. bhikkhū evaṁ āhaṁsu: kissa tvaṁ āvuso duccolo lūkhacīvaro 'ti. idhāhaṁ āvuso Andhavane cīvaraṁ nikkhipitvā santaruttarena gāmaṁ piṇḍāya pāvisiṁ, corā taṁ cīvaraṁ avahariṁsu, tenāhaṁ duccolo lūkhacīvaro 'ti.
bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave santaruttarena gāmo pavisitabbo. yo paviseyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1|| tena kho pana samayena āyasmā Ānando asatiyā santaruttarena gāmaṁ piṇḍāya pāvisi. bhikkhū āyasmantaṁ Ānandaṁ etad avocuṁ: nanu kho āvuso Ānanda bhagavatā paññattaṁ na santaruttarena gāmo pavisitabbo 'ti.
kissa tvaṁ āvuso santaruttarena gāmaṁ paviṭṭho 'ti. saccaṁ āvuso bhagavatā paññattaṁ na santaruttarena gāmo pavisitabbo 'ti, api cāhaṁ asatiyā paviṭṭho 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||2|| pañc’ ime bhikkhave paccayā saṅghāṭiyā nikkhepāya: gilāno vā hoti, vassikasaṅketaṁ vā hoti, nadīpāraṁ gantuṁ vā hoti, aggaḷagutti vihāro vā hoti, atthatakaṭhinaṁ vā hoti. ime kho bhikkhave pañca paccayā saṅghāṭiyā nikkhepāya. pañc’ ime bhikkhave paccayā uttarāsaṅgassa antaravāsakassa nikkhepāya: gilāno vā . . . atthatakaṭhinaṁ vā hoti. ime kho bhikkhave pañca paccayā uttarāsaṅgassa antaravāsakassa nikkhepāya. pañc’ ime bhikkhave paccayā vassikasāṭikāya nikkhepāya: gilāno vā hoti, nissīmaṁ gantuṁ vā hoti, nadīpāraṁ gantuṁ vā hoti, aggaḷagutti vihāro vā hoti, vassikasāṭikā akatā vā hoti vippakatā vā. ime kho bhikkhave pañca paccayā vassikasāṭikāya nikkhepāyā 'ti. ||3||23||
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu eko vassaṁ vasi. tattha manussā saṅghassa demā 'ti cīvarāni adaṁsu.
atha kho tassa bhikkhuno etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ catuvaggo pacchimo saṅgho 'ti, ahaṁ c’ amhi ekako, ime ca manussā saṅghassa demā 'ti cīvarāni adaṁsu.
VIII. 24. 1-6.] MAHĀVAGGA. 299
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yaṁ nūnāhaṁ imāni saṅghikāni cīvarāni Sāvatthiṁ hareyyan ti. atha kho so bhikkhu tāni cīvarāni ādāya Sāvatthiṁ gantvā bhagavato etam atthaṁ ārocesi. tuyh’ eva bhikkhu tāni cīvarāni yāva kaṭhinassa ubbhārāyā 'ti. ||1|| idha pana bhikkhave bhikkhu eko vassaṁ vasati. tattha manussā saṅghassa demā 'ti cīvarāni denti. anujānāmi bhikkhave tass’ eva tāni cīvarāni yāva kaṭhinassa ubbhārāyā 'ti. ||2|| tena kho pana samayena aññataro bhikkhu utukālaṁ eko vasi. tattha manussā saṅghassa demā 'ti cīvarāni adaṁsu. atha kho tassa bhikkhuno etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ catuvaggo pacchimo saṅgho 'ti, ahaṁ c’ amhi ekako, ime ca manussā saṅghassa demā 'ti cīvarāni adaṁsu. yaṁ nūnāhaṁ imāni saṅghikāni cīvarāni Sāvatthiṁ hareyyan ti. atha kho so bhikkhū tāni cīvarāni ādāya Sāvatthiṁ gantvā bhikkhūnaṁ etam atthaṁ ārocesi. bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṁ. ||3|| idha pana bhikkhave bhikkhu utukālaṁ eko vasati. tattha manussā saṅghassa demā 'ti cīvarāni denti. anujānāmi bhikkhave tena bhikkhunā tāni cīvarāni adhiṭṭhātuṁ mayh’ imāni cīvarānīti. tassa ce bhikkhave bhikkhuno taṁ cīvaraṁ anadhiṭṭhitena añño bhikkhu āgacchati, samako dātabbo bhāgo. tehi ce bhikkhave bhikkhūhi taṁ cīvaraṁ bhājiyamāne apātite kuse añño bhikkhu āgacchati, samako dātabbo bhāgo. tehi ce bhikkhave bhikkhūhi taṁ cīvaraṁ bhājiyamāne pātite kuse añño bhikkhu āgacchati, nākāmā dātabbo bhāgo 'ti. ||4|| tena kho pana samayena dve bhātukā therā āyasmā ca Isidāso āyasmā ca Isibhatto Sāvatthiyaṁ vassaṁ vutthā aññataraṁ gāmakāvāsaṁ agamaṁsu. manussā cirassāpi therā āgatā 'ti sacīvarāni bhattāni adaṁsu. āvāsikā bhikkhū there pucchiṁsu: imāni bhante saṅghikāni cīvarāni there āgamma uppannāni, sādiyissanti therā bhāgan ti. therā evaṁ āhaṁsu: yathā kho mayaṁ āvuso bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāma tumhākaṁ yeva tāni cīvarāni yāva kaṭhinassa ubbhārāyā 'ti.
||5|| tena kho pana samayena tayo bhikkhū Rājagahe vassaṁ vasanti. tattha manussā saṅghassa demā 'ti cīvarāni denti. atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhagavatā paññattaṁ catuvaggo pacchimo saṅgho 'ti,
300 MAHĀVAGGA. [VIII. 24. 6-25. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] mayaṁ c’ amhā tayo janā, ime ca manussā saṅghassa demā 'ti cīvarāni denti.
kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban ti. tena kho pana samayena sambahulā therā āyasmā ca Nilavāsī āyasmā ca Sāṇavāsī āyasmā ca Gopako āyasmā ca Bhagu āyasmā ca Phalikasandāno Pāṭaliputte viharanti Kukkuṭārāme. atha kho te bhikkhū Pāṭaliputtaṁ gantvā there pucchiṁsu. therā evaṁ āhaṁsu: yathā kho mayaṁ āvuso bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāma tumhākaṁ yeva tāni cīvarāni yāva kaṭhinassa ubbhārāyā 'ti.
||6||24||
tena kho pana samayena āyasmā Upanando Sakyaputto Sāvatthiyaṁ vassaṁ vuttho aññataraṁ gāmakāvāsaṁ agamāsi. tattha bhikkhū civaraṁ bhājetukāmā sannipatiṁsu. te evaṁ āhaṁsu: imāni kho āvuso saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāgan ti. āmāvuso sādiyissāmīti tato cīvarabhāgaṁ gahetvā aññaṁ āvāsaṁ agamāsi. tattha pi bhikkhū cīvaraṁ bhājetukāmā sannipatiṁsu. te pi evaṁ āhaṁsu: imāni kho āvuso saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāgan ti. āmāvuso sādiyissāmīti tato pi cīvarabhāgaṁ gahetvā aññaṁ āvāsaṁ agamāsi. tattha pi bhikkhū cīvaraṁ bhājetukāmā sannipatiṁsu. te pi evaṁ āhaṁsu: imāni kho āvuso saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāgan ti. āmāvuso sādiyissāmīti tato pi cīvarabhāgaṁ gahetvā mahantaṁ cīvarabhaṇḍikaṁ ādāya punad eva Sāvatthiṁ paccāgacchi. ||1||
bhikkhū evaṁ āhaṁsu: mahāpuñño 'si tvaṁ āvuso Upananda, bahuṁ te cīvaraṁ uppannan ti. kuto me āvuso puññaṁ, idhāhaṁ āvuso Sāvatthiyaṁ vassaṁ vuttho aññataraṁ gāmakāvāsaṁ agamāsiṁ, tattha bhikkhū cīvaraṁ bhājetukāmā sannipatiṁsu, te maṁ evaṁ āhaṁsu: imāni kho āvuso saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāgan ti.
āmāvuso sādiyissāmīti tato cīvarabhāgaṁ gahetvā aññaṁ āvāsaṁ agamāsiṁ, tattha pi bhikkhū cīvaraṁ bhājetukāmā sannipatiṁsu, te pi maṁ evaṁ āhaṁsu: imāni kho āvuso saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāgan ti, āmāvuso sādiyissāmīti tato pi cīvarabhāgaṁ gahetvā aññaṁ āvāsaṁ agamāsiṁ,
VIII. 25. 2-26. 1.] MAHĀVAGGA. 301
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tattha pi bhikkhū cīvaraṁ bhājetukāmā sannipatiṁsu, te pi maṁ evaṁ āhaṁsu: imāni . . . sādiyissāmīti tato pi cīvarabhāgaṁ aggahesiṁ, evaṁ me bahuṁ cīvaraṁ uppannan ti. ||2|| kiṁ pana tvaṁ āvuso Upananda aññatra vassaṁ vuttho aññatra cīvarabhāgaṁ sādiyissasīti.
evaṁ āvuso 'ti. ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma āyasmā Upanando Sakyaputto aññatra vassaṁ vuttho aññatra cīvarabhāgaṁ sādiyissatīti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. saccaṁ kira tvaṁ Upananda aññatra vassaṁ vuttho aññatra cīvarabhāgaṁ sādiyīti. saccaṁ bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: kathaṁ hi nāma tvaṁ moghapurisa aññatra vassaṁ vuttho aññatra cīvarabhāgaṁ sādiyissasi. n’ etaṁ moghapurisa appasannānaṁ vā pasādāya pasannānaṁ vā bhiyyobhāvāya. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave aññatra vassaṁ vutthena aññatra cīvarabhāgo sāditabbo. yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||3|| tena kho pana samayena āyasmā Upanando Sakyaputto eko dvīsu āvāsesu vassaṁ vasi evaṁ me bahuṁ cīvaraṁ uppajjissatīti. atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: kathaṁ nu kho āyasmato Upanandassa Sakyaputtassa cīvarapaṭiviso dātabbo 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. detha bhikkhave moghapurisassa ekādhippāyaṁ. idha pana bhikkhave bhikkhu eko dvīsu āvāsesu vassaṁ vasati evaṁ me bahuṁ cīvaraṁ uppajjissatīti. sace amutra upaḍḍhaṁ amutra upaḍḍhaṁ vasati, amutra upaḍḍho amutra upaḍḍho cīvarapaṭiviso dātabbo, yattha vā pana bahutaraṁ vasati tato cīvarapaṭiviso dātabbo 'ti. ||4||25||
tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kucchivikārābādho hoti, so sake muttakarīse palipanno seti. atha kho bhagavā āyasmatā Ānandena pacchāsamaṇena senāsanacārikaṁ āhiṇḍanto yena tassa bhikkhuno vihāro ten’ upasaṅkami. addasa kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ sake muttakarīse palipannaṁ sayamānaṁ, disvāna yena so bhikkhu ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etad avoca: kiṁ te bhikkhu ābādho 'ti. kucchivikāro me bhagavā 'ti. atthi pana te bhikkhu upaṭṭhāko 'ti. n’ atthi bhagavā 'ti.
302 MAHĀVAGGA. [VIII. 26. 1-6.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kissa taṁ bhikkhū na upaṭṭhentīti. ahaṁ kho bhante bhikkhūnaṁ akārako, tena maṁ bhikkhū na upaṭṭhentīti.
||1|| atha kho bhagavā āyasmantaṁ Ānandaṁ āmantesi: gacchānanda udakaṁ āhara, imaṁ bhikkhuṁ nahāpessāmā 'ti. evaṁ bhante 'ti kho āyasmā Ānando bhagavato paṭisuṇitvā udakaṁ āharitvā bhagavā udakaṁ āsiñci āyasmā Ānando paridhovi, bhagavā sīsato aggahesi āyasmā Ānando pādato uccāretvā mañcake nipātesuṁ. ||2|| atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: atthi bhikkhave amukasmiṁ vihāre bhikkhu gilāno 'ti. atthi bhagavā 'ti. kiṁ tassa bhikkhave bhikkhuno ābādho 'ti. tassa bhante āyasmato kucchivikārābādho 'ti. atthi pana bhikkhave tassa bhikkhuno upaṭṭhāko 'ti. n’ atthi bhagavā 'ti. kissa taṁ bhikkhū na upaṭṭhentīti. eso bhante bhikkhu {bhikkhūnaṁ} akārako, tena taṁ bhikkhū na upaṭṭhentīti. n’ atthi te bhikkhave mātā n’ atthi pitā ye te upaṭṭhaheyyuṁ. tumhe ce bhikkhave aññamaññaṁ na upaṭṭhahissatha atha ko carahi upaṭṭhahissati. yo bhikkhave maṁ upaṭṭhaheyya so gilānaṁ upaṭṭhaheyya. ||3|| sace upajjhāyo hoti upajjhāyena yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānassa āgametabbaṁ. sace ācariyo hoti ācariyena yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānassa āgametabbaṁ. sace saddhivihāriko hoti . . . sace antevāsiko hoti . . . sace samānupajjhāyako hoti . . . sace samānācariyako hoti samānācariyakena yāvajīvaṁ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānassa āgametabbaṁ. sace na hoti upajjhāyo vā ācariyo vā saddhivihāriko vā antevāsiko vā samānupajjhāyako vā samānācariyako vā saṅghena upaṭṭhātabbo. no ce upaṭṭhaheyya, āpatti dukkaṭassa. ||4|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gilāno dupaṭṭhāko hoti: asappāyakārī hoti, sappāye mattaṁ na jānāti, bhesajjaṁ na paṭisevitā hoti, atthakāmassa gilānupaṭṭhākassa yathābhūtaṁ ābādhaṁ nāvikattā hoti abhikkamantaṁ vā abhikkamatīti paṭikkamantaṁ vā paṭikkamatīti ṭhitaṁ vā ṭhito 'ti, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ anadhivāsakajātiko hoti. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgato gilāno dupaṭṭhāko hoti. ||5|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gilāno supaṭṭhāko hoti:
VIII. 26. 6-27. 2.] MAHĀVAGGA. 303
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sappāyakārī hoti, sappāye mattaṁ jānāti, bhesajjaṁ paṭisevitā hoti, atthakāmassa gilānupaṭṭhākassa yathābhūtaṁ ābādhaṁ āvikattā hoti abhikkamantaṁ vā abhikkamatīti paṭikkamantaṁ vā paṭikkamatīti ṭhitaṁ vā ṭhito 'ti, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsakajātiko hoti. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgato gilāno supaṭṭhāko hoti. ||6|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko nālaṁ gilānaṁ upaṭṭhātuṁ: na paṭibalo hoti bhesajjaṁ vidhātuṁ, sappāyāsappāyaṁ na jānāti asappāyaṁ upanāmeti sappāyaṁ apanāmeti, āmisantaro gilānaṁ upaṭṭhāti no mettacitto, jegucchi hoti uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā vantaṁ vā nīhātuṁ, na paṭibalo hoti gilānaṁ kālena kālaṁ dhammiyā kathāya sandassetuṁ . . . sampahaṁsetuṁ. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko nālaṁ gilānaṁ upaṭṭhātuṁ. ||7|| pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko alaṁ gilānaṁ upaṭṭhātuṁ: paṭibalo hoti bhesajjaṁ saṁvidhātuṁ, sappāyāsappāyaṁ jānāti asappāyaṁ apanāmeti sappāyaṁ upanāmeti, mettacitto gilānaṁ upaṭṭhāti no āmisantaro, ajegucchi hoti uccāraṁ vā passāvaṁ vā kheḷaṁ vā vantaṁ vā nīhātuṁ, paṭibalo hoti gilānaṁ kālena kālaṁ dhammiyā kathāya sandassetuṁ . . . sampahaṁsetuṁ. imehi kho bhikkhave pañcah’ aṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko alaṁ gilānaṁ upaṭṭhātun ti. ||8||26||
tena kho pana samayena dve bhikkhū Kosalesu janapadesu addhānamaggapaṭipannā honti. te aññataraṁ āvāsaṁ upagacchiṁsu, tattha aññataro bhikkhu gilāno hoti. atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhagavatā kho āvuso gilānupaṭṭhānaṁ vaṇṇitaṁ, handa mayaṁ āvuso imaṁ bhikkhuṁ upaṭṭhahemā 'ti, te taṁ upaṭṭhahiṁsu. so tehi upaṭṭhahiyamāno kālam akāsi. atha kho te bhikkhū tassa bhikkhuno pattacīvaraṁ ādāya Sāvatthiṁ gantvā bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||1|| bhikkhussa bhikkhave kālaṁ kate saṅgho sāmī pattacīvare. api ca gilānupaṭṭhākā bahūpakārā. anujānāmi bhikkhave saṅghena ticīvaraṁ ca pattaṁ ca gilānupaṭṭhākānaṁ dātuṁ.
304 MAHĀVAGGA. [VIII. 27. 2-4.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṁ ca pana bhikkhave dātabbaṁ: tena gilānupaṭṭhākena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā evam assa vacanīyo: itthannāmo bhante bhikkhu kālaṁ kato, idaṁ tassa ticīvaraṁ ca patto cā 'ti. vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. itthannāmo bhikkhu kālaṁ kato, idaṁ tassa ticīvaraṁ ca patto ca. yadi saṅghassa pattakallaṁ saṅgho imaṁ ticīvaraṁ ca pattaṁ ca gilānupaṭṭhākānaṁ dadeyya. esā ñatti. suṇātu me bhante saṅgho.
itthannāmo bhikkhu kālaṁ kato, idaṁ tassa ticīvaraṁ ca patto ca. saṅgho imaṁ ticīvaraṁ ca pattaṁ ca gilānupaṭṭhākānaṁ deti. yassāyasmato khamati imassa ticīvarassa ca pattassa ca gilānupaṭṭhākānaṁ dānaṁ so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. dinnaṁ idaṁ saṅghena ticīvaraṁ ca patto ca gilānupaṭṭhākānaṁ khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti. ||2|| tena kho pana samayena aññataro sāmaṇero kālaṁ kato hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. sāmaṇerassa bhikkhave kālaṁ kate saṅgho sāmī pattacīvare. api ca gilānupaṭṭhākā bahūpakārā. anujānāmi bhikkhave saṅghena cīvaraṁ ca pattaṁ ca gilānupaṭṭhākānaṁ dātuṁ. evaṁ ca pana bhikkhave dātabbaṁ: tena gilānupaṭṭhākena bhikkhunā saṅghaṁ upasaṅkamitvā evam assa vacanīyo: itthannāmo bhante sāmaṇero kālaṁ kato, idaṁ tassa cīvaraṁ ca patto cā 'ti. vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho.
itthannāmo sāmaṇero kālaṁ kato, idaṁ tassa cīvaraṁ ca patto ca. yadi saṅghassa pattakallaṁ, saṅgho imaṁ cīvaraṁ ca pattaṁ ca gilānupaṭṭhākānaṁ dadeyya. esā ñatti. suṇātu me bhante saṅgho. itthannāmo sāmaṇero kālaṁ kato, idaṁ tassa cīvaraṁ ca patto ca. saṅgho imaṁ cīvaraṁ ca pattaṁ ca gilānupaṭṭhākānaṁ deti. yassāyasmato khamati imassa cīvarassa ca pattassa ca gilānupaṭṭhākānaṁ dānaṁ so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. dinnaṁ idaṁ saṅghena cīvaraṁ ca patto ca gilānupaṭṭhākānaṁ.
khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti.
||3|| tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ca sāmaṇero ca gilānaṁ upaṭṭhahiṁsu. so tehi upaṭṭhahiyamāno kālam akāsi. atha kho tassa gilānupaṭṭhākassa bhikkhuno etad ahosi:
VIII. 27. 4-28. 2.] MAHĀVAGGA. 305
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kathaṁ nu kho gilānupaṭṭhākassa sāmaṇerassa cīvarapaṭiviso dātabbo 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. anujānāmi bhikkhave gilānupaṭṭhākassa sāmaṇerassa samakaṁ paṭivisaṁ dātun ti. ||4|| tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bahubhaṇḍo bahuparikkhāro kālaṁ kato hoti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
bhikkhussa bhikkhave kālaṁ kate saṅgho sāmī pattacīvare. api ca gilānupaṭṭhākā bahūpakārā. anujānāmi bhikkhave saṅghena ticīvaraṁ ca pattaṁ ca gilānupaṭṭhākānaṁ dātuṁ, yaṁ tattha lahubhaṇḍaṁ lahuparikkhāraṁ taṁ sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṁ, yaṁ tattha garubhaṇḍaṁ garuparikkhāraṁ taṁ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa avissajjikaṁ avebhaṅgikan ti.
||5||27||
tena kho pana samayena aññataro bhikkhu naggo hutvā yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etad avoca: bhagavā hi bhante anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇavādī. idaṁ bhante naggiyaṁ anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya dhutattāya pāsādikatāya apacayāya viriyārambhāya saṁvattati.
sādhu bhante bhagavā bhikkhūnaṁ naggiyaṁ anujānātū 'ti.
vigarahi buddho bhagavā: ananucchaviyaṁ moghapurisa ananulomikaṁ appaṭirūpaṁ assāmaṇakaṁ akappiyaṁ akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma tvaṁ moghapurisa naggiyaṁ titthiyasamādānaṁ samādiyissasi. n’ etaṁ moghapurisa appasannānaṁ vā pasādāya. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave naggiyaṁ titthiyasamādānaṁ samādiyitabbaṁ. yo samādiyeyya, āpatti thullaccayassā 'ti. ||1|| tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kusacīraṁ nivāsetvā --la-- vākacīraṁ nivāsetvā, phalakacīraṁ nivāsetvā, kesakambalaṁ nivāsetvā, vālakambalaṁ nivāsetvā, ulūkapakkhaṁ nivāsetvā --la-- ajinakkhipaṁ nivāsetvā yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etad avoca: bhagavā bhante anekapariyāyena appicchassa . . . vaṇṇavādī. idaṁ bhante ajinakkhipaṁ anekapariyāyena appicchatāya . . . saṁvattati. sādhu bhante bhagavā bhikkhūnaṁ ajinakkhipaṁ anujānātū 'ti.
306 MAHĀVAGGA. [VIII. 28. 2-30. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vigarahi . . . akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma tvaṁ moghapurisa ajinakkhipaṁ titthiyadhajaṁ dhāressasi. n’ etaṁ moghapurisa appasannānaṁ vā pasādāya. {vigarahitvā} dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave ajinakkhipaṁ titthiyadhajaṁ dhāretabbaṁ. yo dhāreyya, āpatti thullaccayassā 'ti. ||2|| tena kho pana samayena aññataro bhikkhu akkanālaṁ nivāsetvā --la-- potthakaṁ nivāsetvā yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etad avoca: bhagavā bhante anekapariyāyena appicchassa . . . vaṇṇavādī. ayaṁ bhante potthako anekapariyāyena appicchatāya . . . saṁvattati. sādhu bhante bhagavā bhikkhūnaṁ potthakaṁ anujānātū 'ti. vigarahi . . . akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma tvaṁ moghapurisa potthakaṁ nivāsessasi. n’ etaṁ moghapurisa appasannānaṁ vā pasādāya. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave potthako nivāsetabbo. yo nivāseyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||3||28||
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sabbanīlakāni cīvarāni dhārenti, sabbapītakāni cīvarāni dhārenti, sabbalohitakāni cīvarāni dhārenti, sabbamañjeṭṭhakāni cīvarāni dhārenti, sabbakaṇhāni cīvarāni dhārenti, sabbamahāraṅgarattāni cīvarāni dhārenti, sabbamahānāmarattāni cīvarāni dhārenti, acchinnadasāni cīvarāni dhārenti, dīghadasāni cīvarāni dhārenti, pupphadasāni cīvarāni dhārenti, phaṇadasāni cīvarāni dhārenti, kañcukaṁ dhārenti, tirīṭakaṁ dhārenti, veṭhanaṁ dhārenti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi gihikāmabhogino 'ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. na bhikkhave sabbanīlakāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbapītakāni cīvarāni dhāretabbāni . . . na kañcukaṁ dhāretabbaṁ, na tirīṭakaṁ dhāretabbaṁ, na veṭhanaṁ dhāretabbaṁ. yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||1||29||
tena kho pana samayena vassaṁ vutthā bhikkhū anuppanne cīvare pakkamanti pi,
VIII. 30. 1-4.] MAHĀVAGGA. 307
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vibbhamanti pi, kālam pi karonti, sāmaṇerāpi paṭijānanti, sikkhaṁ paccakkhātakāpi paṭijānanti, antimavatthuṁ ajjhāpannakāpi paṭijānanti, ummattakāpi p., khittacittāpi p., vedanaṭṭāpi p., āpattiyā adassane ukkhittakāpi p., āpattiyā appaṭikamme ukkhittakāpi p., pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakāpi p., paṇḍakāpi p., theyyasaṁvāsakāpi p., titthiyapakkantakāpi p., tiracchānagatāpi p., mātughātakāpi p., pitughātakāpi p., arahantaghātakāpi p., bhikkhunīdūsakāpi p., saṅghabhedakāpi p., lohituppādakāpi p., ubhatovyañjanakāpi paṭijānanti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||1|| idha pana bhikkhave vassaṁ vuttho bhikkhu anuppanne cīvare pakkamati. sante paṭirūpe gāhake dātabbaṁ. idha pana bhikkhave vassaṁ vuttho bhikkhu anuppanne cīvare vibbhamati, kālaṁ karoti, sāmaṇero paṭijānāti, sikkhaṁ paccakkhātako paṭijānāti, antimavatthuṁ ajjhāpannako paṭijānāti. saṅgho sāmī. idha pana bhikkhave vassaṁ vuttho bhikkhu anuppanne cīvare ummattako paṭijānāti, . . . pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti. sante paṭirūpe gāhake dātabbaṁ.
idha pana bhikkhave vassaṁ vuttho bhikkhu anuppanne cīvare paṇḍako paṭijānāti, . . . ubhatovyañjanako paṭijānāti.
saṅgho sāmī. ||2|| idha pana bhikkhave vassaṁ vuttho bhikkhu uppanne cīvare abhājite pakkamati. sante paṭirūpe gāhake dātabbaṁ. idha pana bhikkhave vassaṁ vuttho bhikkhu uppanne cīvare abhājite vibbhamati, . . . antimavatthuṁ ajjhāpannako paṭijānāti. saṅgho sāmī. idha pana bhikkhave vassaṁ vuttho bhikkhu uppanne cīvare abhājite ummattako paṭijānāti, . . . pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti. sante paṭirūpe gāhake dātabbaṁ.
idha pana bhikkhave vassaṁ vuttho bhikkhu uppanne cīvare abhājite paṇḍako paṭijānāti . . . ubhatovyañjanako paṭijānāti. saṅgho sāmī. ||3|| idha pana bhikkhave vassaṁ vutthānaṁ bhikkhūnaṁ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati.
tattha manussā ekasmiṁ pakkhe udakaṁ denti ekasmiṁ pakkhe cīvaraṁ denti saṅghassa demā 'ti. saṅghass’ ev’ etaṁ. idha pana bhikkhave vassaṁ vutthānaṁ bhikkhūnaṁ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati. tattha manussā ekasmiṁ pakkhe udakaṁ denti, tasmiṁ yeva pakkhe cīvaraṁ denti saṅghassa demā 'ti.
308 MAHĀVAGGA. [VIII. 30. 4-31. 2.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] saṅghass’ ev’ etaṁ. ||4|| idha pana bhikkhave vassaṁ vutthānaṁ bhikkhūnaṁ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati. tattha manussā ekasmiṁ pakkhe udakaṁ denti ekasmiṁ pakkhe cīvaraṁ denti pakkhassa demā 'ti.
pakkhass’ ev’ etaṁ. idha pana bhikkhave vassaṁ vutthānaṁ bhikkhūnaṁ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati. tattha manussā ekasmiṁ pakkhe udakaṁ denti, tasmiṁ yeva pakkhe cīvaraṁ denti pakkhassa demā 'ti. pakkhass’ ev’ etaṁ. ||5||
idha pana bhikkhave vassaṁ vutthānaṁ bhikkhūnaṁ uppanne cīvare abhājite saṅgho bhijjati. sabbesaṁ samakaṁ bhājetabban ti. ||6||30||
tena kho pana samayena āyasmā Revato aññatarassa bhikkhuno hatthe āyasmato Sāriputtassa cīvaraṁ pāhesi imaṁ cīvaraṁ therassa dehīti. atha kho so bhikkhu antarā magge āyasmato Revatassa vissāsā taṁ cīvaraṁ aggahesi.
atha kho āyasmā Revato āyasmatā Sāriputtena samāgantvā pucchi: ahaṁ bhante therassa cīvaraṁ pāhesiṁ, sampattaṁ taṁ cīvaran ti. nāhaṁ taṁ āvuso cīvaraṁ passāmīti. atha kho āyasmā Revato taṁ bhikkhuṁ etad avoca: ahaṁ āvuso āyasmato hatthe therassa cīvaraṁ pāhesiṁ, kahaṁ taṁ cīvaran ti. ahaṁ bhante āyasmato vissāsā taṁ cīvaraṁ aggahesin ti. bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. ||1|| idha pana bhikkhave bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṁ pahiṇati imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa dehīti. so antarā magge yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti, suggahitaṁ. yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti, duggahitaṁ. idha pana bhikkhave bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṁ pahiṇati imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa dehīti. so antarā magge yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti, duggahitaṁ. yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti, suggahitaṁ. idha pana bhikkhave bhikkhu . . . dehīti. so antarā magge suṇāti yo pahiṇati so kālaṁ kato 'ti. tassa matakacīvaraṁ adhiṭṭhāti, svādhiṭṭhitaṁ. yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti, duggahitaṁ. idha pana bhikkhave bhikkhu . . . dehīti. so antarā magge suṇāti yassa pahiyyati so kālaṁ kato 'ti. tassa matakacīvaraṁ adhiṭṭhāti, dvādhiṭṭhitaṁ. yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti, suggahitaṁ. idha pana bhikkhave bhikkhu . . . dehīti.
VIII. 31. 2-32. 1.] MAHĀVAGGA. 309
so antarā magge suṇāti ubho kālaṁ katā 'ti. yo pahiṇati tassa matakacīvaraṁ adhiṭṭhāti, svādhiṭṭhitaṁ. yassa pahiyyati tassa matakacīvaraṁ adhiṭṭhāti, dvādhiṭṭhitaṁ. ||2||
idha pana bhikkhave bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṁ pahiṇati imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa dammīti. so antarā magge yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti, duggahitaṁ. yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti, suggahitaṁ. idha pana bhikkhave bhikkhu . . . dammīti. so antarā magge yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti, suggahitaṁ. yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti, duggahitaṁ. idha pana bhikkhave bhikkhu . . . dammīti. so antarā magge suṇāti yo pahiṇati so kālaṁ kato 'ti. tassa matakacīvaraṁ adhiṭṭhāti, dvādhiṭṭhitaṁ. yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti, suggahitaṁ. idha pana bhikkhave bhikkhu . . . dammīti. so antarā magge suṇāti yassa pahiyyati so kālaṁ kato 'ti. tassa matakacīvaraṁ adhiṭṭhāti, svādhiṭṭhitaṁ. yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti, duggahitaṁ. idha pana bhikkhave bhikkhu . . . dammīti. so antarā magge suṇāti ubho kālaṁ katā 'ti.
yo pahiṇati tassa matakacīvaraṁ adhiṭṭhāti, dvādhiṭṭhitaṁ.
yassa pahiyyati tassa matakacīvaraṁ adhiṭṭhāti, svādhiṭṭhitaṁ. ||3||31||
aṭṭh’ imā bhikkhave mātikā cīvarassa uppādāya: sīmāya deti, katikāya deti, bhikkhāpaññattiyā deti, saṅghassa deti, ubhatosaṅghassa deti, vassaṁ vutthasaṅghassa deti, ādissa deti, puggalassa deti. sīmāya deti: yāvatikā bhikkhū antosīmagatā tehi bhājetabbaṁ. katikāya deti: sambahulā āvāsā samānalābhā honti, ekasmiṁ āvāse dinne sabbattha dinnaṁ hoti. bhikkhāpaññattiyā deti: yattha saṅghassa dhuvakārā kariyanti tattha demā 'ti.
saṅghassa deti: sammukhībhūtena saṅghena bhājetabbaṁ.
ubhatosaṅghassa deti: bahukāpi bhikkhū honti ekā bhikkhunī hoti, upaḍḍhaṁ dātabbaṁ. bahukāpi bhikkhuniyo honti eko bhikkhu hoti, upaḍḍhaṁ dātabbaṁ. vassaṁ vutthasaṅghassa deti: yāvatikā bhikkhū tasmiṁ āvāse vassaṁ vutthā tehi bhājetabbaṁ. ādissa deti: yāguyā vā bhatte vā khādaniye vā cīvare vā senāsane vā bhesajje vā.
310 MAHĀVAGGA. [VIII. 32. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] puggalassa deti: imaṁ cīvaraṁ itthannāmassa dammīti. ||1||32||
cīvarakkhandhakaṁ aṭṭhamaṁ.
imamhi khandhake vatthu channavuti. tassa uddānaṁ:
Rājagahako negamo disvā Vesāliyaṁ gaṇi
puna Rājagahaṁ gantvā rañño taṁ paṭivedayi. |
putto Sālavatikāya Abhayassa hi atrajo
jīvatīti kumārena saṅkhāto Jīvako iti. |
so hi Takkasilaṁ gantvā uggahetvā mahābhiso
sattavassikāabādhaṁ natthukammena nāsayi, |
rañño bhagandalābādhaṁ ālepena apākaḍḍhi,
mamaṁ ca itthāgāraṁ ca buddhasaṅghaṁ c’ upaṭṭhaha. |
Rājagahako ca seṭṭhi, antagaṇṭhitikicchitaṁ,
5 Pajjotassa mahārogaṁ ghatapānena nāsayi. |
adhikāraṁ ca, Siveyyaṁ, abhisannaṁ sinehati,
tīṇi uppalahatthena samatiṁsavirecanaṁ. |
pakatattaṁ varaṁ yāci, Siveyyaṁ ca paṭiggahi,
cīvaraṁ ca gihidānaṁ anuññāsi tathāgato. |
Rājagahe janapade bahuṁ uppajji cīvaraṁ.
pāvāro, kosikaṁ c’ eva, kojavo, aḍḍhakāsikaṁ, |
uccāvacā ca, santuṭṭhi, nāgames’ āgamesu ca,
paṭhamaṁ pacchā, sadisā, katikā ca, paṭiharuṁ, |
bhaṇḍāgāraṁ, aguttaṁ ca, vuṭṭhāpenti tath’ eva ca,
10 ussannaṁ, kolāhalaṁ ca, kathaṁ bhāje, kathaṁ dade, |
sak'-ātirekabhāgena, paṭiviso kathaṁ dade,
chakanena, sītuṇhi ca, uttarituṁ, na jānare, |
oropento, bhājanaṁ ca, pātiyā ca, chamāya ca,
upacikā, majjhe, jiranti, ekato, patthinnena ca, |
pharus'-āchinn'-accibandhā, addasāsi ubhaṇḍite,
vīmaṁsitvā Sakyamuni anuññāsi ticīvaraṁ, |
aññena atirekena, uppajji, chiddam eva ca,
cātuddīpo, varaṁ yāci dātuṁ vassikasāṭikaṁ |
āgantu-gami-gilānaṁ upaṭṭhākaṁ ca bhesajjaṁ
15 dhuvaṁ udakasāṭiṁ ca, paṇītaṁ, atikhuddakaṁ, |
thullakacchu, mukhaṁ, khomaṁ, paripuṇṇaṁ, adhiṭṭhānaṁ,
pacchimaṁ, kato garuko, vikaṇṇo, suttam okiri, |
MAHĀVAGGA. 311
lujjanti, na ppahonti ca, anvādhikaṁ, bahūni ca,
Andhavane, asatiyā, eko vassaṁ, utumhi ca, |
dve bhātukā, Rājagahe, Upanando, puna dvisu,
kucchivikāro, gilāno ubho c’ eva, gilāyanā, |
naggā, kusā, vākacīraṁ, phalako, kesakambalaṁ,
vāla-ulūkapakkhaṁ ca, ajinaṁ, akkanālaṁ ca, |
potthakaṁ, nīla-pītaṁ ca, lohitaṁ, mañjeṭṭhena ca,
20 kaṇhā, mahāraṅga-nāma, acchinnadasikā tathā, |
dīgha-puppha-phaṇadasā, kañcu-tirīṭa-veṭhanaṁ,
anuppanne pakkamati, saṅgho bhijjati tāvade, |
pakkhe dadanti, saṅghassa, āyasmā Revato pahi,
vissāsagāh', ādhiṭṭhāti, aṭṭha cīvaramātikā 'ti.
312
MAHĀVAGGA.
IX.
Tena samayena buddho bhagavā Campāyaṁ viharati Gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. tena kho pana samayena Kāsīsu janapadesu Vāsabhagāmo nāma hoti, tattha Kassapagotto nāma bhikkhu āvāsiko hoti tantibaddho ussukkaṁ āpanno kinti anāgatā ca pesalā bhikkhū āgaccheyyuṁ āgatā ca pesalā bhikkhū phāsu vihareyyuṁ ayaṁ ca āvāso vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyyā 'ti. tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Kāsīsu cārikaṁ caramānā yena Vāsabhagāmo tad avasaruṁ. addasa kho Kassapagotto bhikkhu te bhikkhū dūrato 'va āgacchante, disvāna āsanaṁ paññāpesi pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipi paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahesi pāniyena āpucchi nahāne ussukkaṁ akāsi ussukkam pi akāsi yāguyā khādaniye bhattasmiṁ. atha kho tesaṁ āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhaddako kho ayaṁ āvuso āvāsiko bhikkhu, nahāne ussukkaṁ karoti ussukkam pi karoti yāguyā khādaniye bhattasmiṁ, handa mayaṁ āvuso idh’ eva Vāsabhagāme nivāsaṁ kappemā 'ti. atha kho te āgantukā bhikkhū tatth’ eva Vāsabhagāme nivāsaṁ kappesuṁ. ||1|| atha kho Kassapagottassa bhikkhuno etad ahosi: yo kho imesaṁ āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ āgantukakilamatho so paṭippassaddho, ye p’ ime gocare appakataññuno te dān’ ime gocare pakataññuno. dukkaraṁ kho pana parakulesu yāvajīvaṁ ussukkaṁ kātuṁ viññatti ca manussānaṁ amanāpā. yaṁ nūnāhaṁ na ussukkaṁ kareyyaṁ yāguyā khādaniye bhattasmin ti. so na ussukkaṁ akāsi yāguyā khādaniye bhattasmiṁ. atha kho tesaṁ āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi:
IX. 1. 2-5.] MAHĀVAGGA. 313
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pubbe khv’ āyaṁ āvuso āvāsiko bhikkhu nahāne ussukkaṁ akāsi ussukkam pi akāsi yāguyā khādaniye bhattasmiṁ, so dān’ āyaṁ na ussukkaṁ karoti yāguyā khādaniye bhattasmiṁ. duṭṭho dān’ āyaṁ āvuso āvāsiko bhikkhu, handa mayaṁ āvuso āvāsikaṁ bhikkhuṁ ukkhipāmā 'ti. ||2|| atha kho te āgantukā bhikkhū sannipatitvā Kassapagottaṁ bhikkhuṁ etad avocuṁ: pubbe kho tvaṁ āvuso nahāne ussukkaṁ karosi ussukkam pi karosi yāguyā khādaniye bhattasmiṁ, so dāni tvaṁ na ussukkaṁ karosi yāguyā khādaniye bhattasmiṁ. āpattiṁ tvaṁ āvuso āpanno, passas’ etaṁ āpattin ti. n’ atthi me āvuso āpatti yam ahaṁ passeyyan ti. atha kho te āgantukā bhikkhū Kassapagottaṁ bhikkhuṁ āpattiyā adassane ukkhipiṁsu. atha kho Kassapagottassa bhikkhuno etad ahosi: ahaṁ kho etaṁ na jānāmi āpatti vā esā anāpatti vā āpanno c’ amhi anāpanno vā ukkhitto c’ amhi anukkhitto vā dhammikena vā adhammikena vā kuppena vā akuppena vā ṭhānārahena vā aṭṭhānārahena vā. yaṁ nūnāhaṁ Campaṁ gantvā bhagavantaṁ etaṁ atthaṁ puccheyyan ti. ||3|| atha kho Kassapagotto bhikkhu senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaraṁ ādāya yena Campā tena pakkāmi, anupubbena yena Campā yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. āciṇṇaṁ kho pan’ etaṁ buddhānaṁ bhagavantānaṁ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodituṁ. atha kho bhagavā Kassapagottaṁ bhikkhuṁ etad avoca: kacci bhikkhu khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci appakilamathena addhānaṁ āgato, kuto ca tvaṁ bhikkhu āgacchasīti. khamanīyaṁ bhagavā, yāpanīyaṁ bhagavā, appakilamathena cāhaṁ bhante addhānaṁ āgato. ||4|| atthi bhante Kāsīsu janapadesu Vāsabhagāmo nāma, tatthāhaṁ bhagavā āvāsiko tantibaddho ussukkaṁ āpanno kinti anāgatā ca pesalā bhikkhū āgaccheyyuṁ āgatā ca pesalā bhikkhū phāsu vihareyyuṁ ayaṁ ca āvāso vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyyā 'ti. atha kho bhante sambahulā bhikkhū Kāsīsu cārikaṁ caramānā yena Vāsabhagāmo tad avasaruṁ. addasaṁ kho ahaṁ bhante bhikkhū dūrato 'va āgacchante, disvāna āsanaṁ paññāpesiṁ . . . atha kho tesaṁ bhante āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ etad ahosi: bhaddako . . . atha kho te bhante āgantukā bhikkhū tatth’ eva Vāsabhagāme nivāsaṁ kappesuṁ.
314 MAHĀVAGGA. [IX. 1. 5-8.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tassa mayhaṁ bhante etad ahosi: yo kho . . . bhattasmin ti. so kho ahaṁ bhante na ussukkaṁ akāsiṁ . . . atha kho tesaṁ bhante āgantukānaṁ . . . nahāne ussukkaṁ karoti ussukkam pi karoti yāguyā khādaniye bhattasmiṁ, so dān’ āyaṁ na ussukkaṁ karoti . . . atha kho te bhante āgantukā bhikkhū sannipatitvā maṁ etad avocuṁ: pubbe kho . . . passeyyan ti. atha kho te bhante āgantukā bhikkhū maṁ āpattiyā adassane ukkhipiṁsu. tassa mayhaṁ bhante etad ahosi: ahaṁ kho . . . puccheyyan ti.
tato ahaṁ bhagavā āgacchāmīti. ||5|| anāpatti esā bhikkhu n’ esā āpatti, anāpanno 'si na 'si āpanno, anukkhitto 'si na 'si ukkhitto, adhammikena 'si kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena. gaccha tvaṁ bhikkhu tatth’ eva Vāsabhagāme nivāsaṁ kappehīti. evaṁ bhante 'ti kho Kassapagotto bhikkhu bhagavato paṭisuṇitvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena Vāsabhagāmo tena pakkāmi. ||6|| atha kho tesaṁ āgantukānaṁ bhikkhūnaṁ ahud eva kukkuccaṁ ahu vippaṭisāro: alābhā vata no na vata no lābhā, dulladdhaṁ vata no na vata no suladdhaṁ, ye mayaṁ suddhaṁ bhikkhuṁ anāpattikaṁ avatthusmiṁ akāraṇe ukkhipimhā. handa mayaṁ āvuso Campaṁ gantvā bhagavato santike accayaṁ accayato desemā 'ti. atha kho te āgantukā bhikkhū senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaraṁ ādāya yena Campā tena pakkamiṁsu, anupubbena yena Campā yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. āciṇṇaṁ kho . . . paṭisammodituṁ. atha kho bhagavā te bhikkhū etad avoca: kacci bhikkhave khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci appakilamathena addhānaṁ āgatā, kuto ca tumhe bhikkhave āgacchathā 'ti. khamanīyaṁ bhagavā, yāpanīyaṁ bhagavā, appakilamathena ca mayaṁ bhante addhānaṁ āgatā. atthi bhante Kāsīsu janapadesu Vāsabhagāmo nāma, tato mayaṁ bhagavā āgacchāmā 'ti. ||7||
tumhe bhikkhave āvāsikaṁ bhikkhuṁ ukkhipitthā 'ti.
evaṁ bhante 'ti. kismiṁ bhikkhave vatthusmiṁ kāraṇe 'ti. avatthusmiṁ bhagavā akāraṇe 'ti. vigarahi buddho bhagavā: ananucchaviyaṁ bhikkhave ananulomikaṁ
IX. 1. 8-2. 2.] MAHĀVAGGA. 315
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma tumhe moghapurisā suddhaṁ bhikkhuṁ anāpattikaṁ avatthusmiṁ akāraṇe ukkhipissatha. n’ etaṁ moghapurisā appasannānaṁ vā pasādāya. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave suddho bhikkhu anāpattiko avatthusmiṁ akāraṇe ukkhipitabbo. yo ukkhipeyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. ||8|| atha kho te bhikkhū uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etad avocuṁ: accayo no bhante accagamā yathā bāle yathā mūḷhe yathā akusale ye mayaṁ suddhaṁ bhikkhuṁ anāpattikaṁ avatthusmiṁ akāraṇe ukkhipimhā, tesaṁ no bhante bhagavā accayaṁ accayato paṭigaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā 'ti. taggha tumhe bhikkhave accayo accagamā yathā bāle yathā mūḷhe yathā akusale ye tumhe suddhaṁ bhikkhuṁ anāpattikaṁ avatthusmiṁ akāraṇe ukkhipittha. yato ca kho tumhe bhikkhave accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarotha taṁ vo mayaṁ paṭigaṇhāma, vuddhi h’ esā bhikkhave ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjatīti. ||9||1||
tena kho pana samayena Campāyaṁ bhikkhū evarūpāni kammāni karonti: adhammena vaggakammaṁ karonti, adhammena samaggakammaṁ karonti, dhammena vaggak.
k., dhammapaṭirūpakena vaggak. k., dhammapaṭirūpakena samaggak. k., eko pi ekaṁ ukkhipati, eko pi dve ukkhipati, eko pi sambahule ukkhipati, eko pi saṅghaṁ ukkh., dve pi ekaṁ ukkhipanti, dve pi dve ukkh., dve pi sambahule ukkh., dve pi saṅghaṁ ukkh., sambahulāpi ekaṁ ukkh., sambahulāpi dve ukkh., sambahulāpi sambahule ukkh., sambahulāpi saṅghaṁ ukkh., saṅgho pi saṅghaṁ ukkhipati. ||1|| ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma Campāyaṁ bhikkhū evarūpāni kammāni karissanti: adhammena vaggakammaṁ karissanti, . . . dhammapaṭirūpakena samaggakammaṁ karissanti, eko pi ekaṁ ukkhipissati . . . saṅgho pi saṅghaṁ ukkhipissatīti. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ arocesuṁ. saccaṁ kira bhikkhave Campāyaṁ bhikkhū evarūpāni kammāni karonti: adhammena vaggakammaṁ karonti
316 MAHĀVAGGA. [IX. 2. 2-3. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . saṅgho pi saṅghaṁ ukkhipatīti. saccaṁ bhagavā. vigarahi buddho bhagavā: ananucchaviyaṁ bhikkhave tesaṁ moghapurisānaṁ ananulomikaṁ . . . akaraṇīyaṁ. kathaṁ hi nāma te bhikkhave moghapurisā evarūpāni kammāni karissanti: adhammena vaggakammaṁ karissanti . . . saṅgho pi saṅghaṁ ukkhipissati. n’ etaṁ bhikkhave appasannānaṁ vā pasādāya.
vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi. ||2||
adhammena ce bhikkhave vaggakammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. adhammena samaggakammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ . . . dhammapaṭirūpakena samaggakammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ, eko pi ekaṁ ukkhipati akammaṁ na ca karaṇīyaṁ . . . saṅgho pi saṅghaṁ ukkhipati akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. ||3|| cattār’ imāni bhikkhave kammāni: adhammena vaggakammaṁ, adhammena samaggakammaṁ, dhammena vaggakammaṁ, dhammena samaggakammaṁ. tatra bhikkhave yam idaṁ adhammena vaggakammaṁ idaṁ bhikkhave kammaṁ adhammattā vaggattā kuppaṁ aṭṭhānārahaṁ. na bhikkhave evarūpaṁ kammaṁ kātabbaṁ na ca mayā evarūpaṁ kammaṁ anuññātaṁ. tatra bhikkhave yam idaṁ adhammena samaggakammaṁ idaṁ bhikkhave kammaṁ adhammattā kuppaṁ . . . anuññātaṁ. tatra bhikkhave yam idaṁ dhammena vaggakammaṁ idaṁ bhikkhave kammaṁ vaggattā kuppaṁ . . . anuññātaṁ. tatra bhikkhave yam idaṁ dhammena samaggakammaṁ idaṁ bhikkhave kammaṁ dhammattā samaggattā akuppaṁ ṭhānārahaṁ. evarūpaṁ bhikkhave kammaṁ kātabbaṁ evarūpaṁ ca mayā kammaṁ anuññātaṁ. tasmāt iha bhikkhave evarūpaṁ kammaṁ karissāma yad idaṁ dhammena samaggan ti, evañ hi vo bhikkhave sikkhitabban ti. ||4||2||
tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū evarūpāni kammāni karonti: adhammena vaggakammaṁ karonti, adhammena samaggakammaṁ k., dhammena vaggak. k., dhammapaṭirūpakena vaggak. k., dhammap. samaggak. k., ñattivipannam pi kammaṁ karonti anussāvanasampannaṁ, anussāvanavipannam pi kammaṁ karonti ñattisampannaṁ, ñattivipannam pi anussāvanavipannam pi kammaṁ karonti,
IX. 3. 1-4.] MAHĀVAGGA. 317
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] aññatrāpi dhammā kammaṁ karonti aññatrāpi vinayā k. k., aññatrāpi satthu sāsanā k. k., paṭikuṭṭhakatam pi kammaṁ karonti adhammikaṁ kuppaṁ aṭṭhānārahaṁ. ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū evarūpāni kammāni karissanti: adhammena vaggakammaṁ karissanti . . . paṭikuṭṭhakatam pi kammaṁ karissanti adh. kup. aṭṭhānārahan ti. atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ. saccaṁ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū evarūpāni kammāni karonti: adhammena vaggakammaṁ karonti --la-- paṭikuṭṭhakatam pi kammaṁ karonti adhammikaṁ kuppaṁ aṭṭhānārahan ti.
saccaṁ bhagavā. --la-- vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: ||1|| adhammena ce bhikkhave vaggakammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ . . . dhammapaṭirūpakena samaggakammaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ, ñattivipannaṁ ce bhikkhave kammaṁ anussāvanasampannaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ, anussāvanavipannaṁ ce bhikkhave kammaṁ ñattisampannaṁ ak. na ca k., ñattivipannaṁ ce bhikkhave kammaṁ anussāvanavipannaṁ ak. na ca k., aññatrāpi dhammā kammaṁ ak. na ca k., annatrāpi vinayā kammaṁ ak. na ca k., aññatrāpi satthu sāsanā kammaṁ ak.
na ca k., paṭikuṭṭhakataṁ ce bhikkhave kammaṁ adhammikaṁ kuppaṁ aṭṭhānārahaṁ akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. ||2||
cha yimāni bhikkhave kammāni: adhammakammaṁ vaggakammaṁ samaggakammaṁ dhammapaṭirūpakena vaggakammaṁ dhammapaṭirūpakena samaggakammaṁ dhammena samaggakammaṁ. katamaṁ ca bhikkhave adhammakammaṁ. ñattidutiye ce bhikkhave kamme ekāya ñattiyā kammaṁ karoti na ca kammavācaṁ anussāveti, adhammakammaṁ. ñattidutiye ce bhikkhave kamme dvīhi ñattīhi kammaṁ karoti na ca kammavācaṁ anussāveti, adhammakammaṁ. ñattidutiye ce bhikkhave kamme ekāya kammavācāya kammaṁ karoti na ca ñattiṁ ṭhapeti, adhammakammaṁ. ñattidutiye ce bhikkhave kamme dvīhi kammavācāhi kammaṁ karoti na ca ñattiṁ ṭhapeti, adhammakammaṁ. ||3|| ñatticatutthe ce bhikkhave kamme ekāya ñattiyā kammaṁ karoti na ca kammavācaṁ anussāveti, adhammakammaṁ.
318 MAHĀVAGGA. [IX. 3. 4-7.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ñatticatutthe ce bhikkhave kamme dvīhi ñattīhi kammaṁ karoti . . . tīhi ñattīhi kammaṁ karoti . . . catūhi ñattīhi kammaṁ karoti na ca kammavācaṁ anussāveti, adhammakammaṁ. ñatticatutthe ce bhikkhave kamme ekāya kammavācāya kammaṁ karoti . . . dvīhi kammavācāhi kammaṁ karoti . . . tīhi kammavācāhi kammaṁ karoti . . . catūhi kammavācāhi kammaṁ karoti na ca ñattiṁ ṭhapeti, adhammakammaṁ. idaṁ vuccati bhikkhave adhammakammaṁ. ||4|| katamaṁ ca bhikkhave vaggakammaṁ.
ñattidutiye ce bhikkhave kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, vaggakammaṁ. ñattidutiye ce bhikkhave kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, vaggakammaṁ. ñattidutiye ce bhikkhave kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, vaggakammaṁ. ñatticatutthe ce . . . (the same three cases are repeated here) . . . vaggakammaṁ.
idaṁ vuccati bhikkhave vaggakammaṁ. ||5|| katamaṁ ca bhikkhave samaggakammaṁ. ñattidutiye ce bhikkhave kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, samaggakammaṁ. ñatticatutthe ce . . . na paṭikkosanti, samaggakammaṁ. idaṁ vuccati bhikkhave samaggakammaṁ. ||6|| katamaṁ ca bhikkhave dhammapaṭirūpakena vaggakammaṁ. ñattidutiye ce bhikkhave kamme paṭhamaṁ kammavācaṁ anussāveti, pacchā ñattiṁ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, dhammapaṭirūpakena vaggakammaṁ. ñattidutiye ce bhikkhave kamme paṭhamaṁ kammavācaṁ anussāveti, pacchā ñattiṁ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, dhammapaṭirūpakena vaggakammaṁ.
ñattidutiye ce bhikkhave kamme paṭhamaṁ kammavācaṁ anussāveti, pacchā ñattiṁ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti,
IX.3.7-4.1.] MAHĀVAGGA. 319
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dhammapaṭirūpakena vaggakammaṁ. ñatticatutthe ce bhikkhave kamme . . . (the same three cases are repeated here) . . . dhammapaṭirūpakena vaggakammaṁ. idaṁ vuccati bhikkhave dhammapaṭirūpakena vaggakammaṁ. ||7|| katamaṁ ca bhikkhave dhammapaṭirūpakena samaggakammaṁ. ñattidutiye ce bhikkhave kamme paṭhamaṁ kammavācaṁ anussāveti, pacchā ñattiṁ ṭhapeti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, dhammapaṭirūpakena samaggakammaṁ. ñatticatutthe ce . . . na paṭikkosanti, dhammapaṭirūpakena samaggakammaṁ. idaṁ vuccati bhikkhave dhammapaṭirūpakena samaggakammaṁ. ||8|| katamaṁ ca bhikkhave dhammena samaggakammaṁ. ñattidutiye ce bhikkhave kamme paṭhamaṁ ñattiṁ ṭhapeti, pacchā ekāya kammavācāya kammaṁ karoti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, dhammena samaggakammaṁ. ñatticatutthe ce bhikkhave kamme paṭhamaṁ ñattiṁ ṭhapeti, pacchā tīhi kammavācāhi kammaṁ karoti, yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti, chandārahānaṁ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, dhammena samaggakammaṁ. idaṁ vuccati bh. dh. sam. ||9||3||
pañca saṅghā: catuvaggo bhikkhusaṅgho, pañcavaggo bhikkhusaṅgho, dasavaggo bhikkhusaṅgho, vīsativaggo bhikkhusaṅgho, atirekavīsativaggo bhikkhusaṅgho. tatra bhikkhave yv’ āyaṁ catuvaggo bhikkhusaṅgho, ṭhapetvā tīṇi kammāni upasampadaṁ pavāraṇaṁ abbhānaṁ dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. tatra bhikkhave yv’ āyaṁ pañcavaggo bhikkhusaṅgho, ṭhapetvā dve kammāni majjhimesu janapadesu upasampadaṁ abbhānaṁ dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. tatra bhikkhave yv’ āyaṁ dasavaggo bhikkhusaṅgho, ṭhapetvā ekaṁ kammaṁ abbhānaṁ dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. tatra bhikkhave yv’ āyaṁ vīsativaggo bhikkhusaṅgho, dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. tatra bhikkhave yv’ āyaṁ atirekavīsativaggo bhikkhusaṅgho,
320 MAHĀVAGGA. [IX. 4. 1-6.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dhammena samaggo sabbakammesu kammappatto. ||1|| catuvaggakaraṇaṁ ce bhikkhave kammaṁ bhikkhunīcatuttho kammaṁ kareyya, akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. catuvaggakaraṇaṁ ce bhikkhave kammaṁ sikkhamānācatuttho . . . sāmaṇeracatuttho . . . sāmaṇerīcatuttho . . . sikkhaṁ paccakkhātakacatuttho . . . antimavatthuṁ ajjhāpannakacatuttho . . . āpattiyā adassane ukkhittakacatuttho . . . āpattiyā appaṭikamme ukkhittakacatuttho . . . pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakacatuttho . . . paṇḍakacatuttho . . . theyyasaṁvāsakacatuttho . . . titthiyapakkantakacatuttho . . . tiracchānagatacatuttho . . . mātughātakacatuttho . . . pitughātakacatuttho . . . arahantaghātakacatuttho . . . bhikkhunīdūsakacatuttho . . . saṅghabhedakacatuttho . . . lohituppādakacatuttho . . . ubhatovyañjanakacatuttho . . . nānāsaṁvāsakacatuttho . . . nānāsīmāya ṭhitacatuttho . . . iddhiyā vehāse ṭhitacatuttho . . . yassa saṅgho kammaṁ karoti tañcatuttho kammaṁ kareyya, akammaṁ na ca karaṇīyam. ||2|| catuvaggakaraṇaṁ.
pañcavaggakaraṇaṁ ce bhikkhave kammaṁ bhikkhunīpañcamo kammaṁ kareyya, akammaṁ na ca karaṇīyaṁ . . . yassa saṅgho kammaṁ karoti taṁpañcamo kammaṁ kareyya, akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. ||3|| pañcavaggakaraṇaṁ.
dasavaggakaraṇaṁ ce bhikkhave kammaṁ bhikkhunīdasamo kammaṁ kareyya, akammaṁ na ca karaṇīyaṁ . . . yassa saṅgho kammaṁ karoti taṁdasamo kammaṁ kareyya, akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. ||4|| dasavaggakaraṇaṁ.
vīsativaggakaraṇaṁ ce bhikkhave kammaṁ bhikkhunīvīso kammaṁ kareyya, akammaṁ na ca karaṇīyaṁ . . . yassa saṅgho kammaṁ karoti taṁvīso kammaṁ kareyya, akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. ||5|| vīsativaggakaraṇaṁ.
pārivāsikacatuttho ce bhikkhave parivāsaṁ dadeyya mūlāya {paṭikasseyya} mānattaṁ dadeyya, taṁvīso abbheyya, akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. mūlāya paṭikassanārahacatuttho ce bhikkhave parivāsaṁ dadeyya mūlāya paṭikasseyya mānattaṁ dadeyya, taṁvīso abbheyya, akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. mānattārahacatuttho ce bhikkhave parivāsaṁ dadeyya mūlāya paṭikasseyya mānattaṁ dadeyya, taṁvīso abbheyya,
IX. 4. 6-9.] MAHĀVAGGA. 321
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. mānattacārikacatuttho ce bhikkhave parivāsaṁ dadeyya mūlāya paṭikasseyya mānattaṁ dadeyya, taṁvīso abbheyya, akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. abbhānārahacatuttho ce bhikkhave parivāsaṁ dadeyya mūlāya paṭikasseyya mānattaṁ dadeyya, taṁvīso abbheyya, akammaṁ na ca karaṇīyaṁ. ||6||
ekaccassa bhikkhave saṅghamajjhe paṭikkosanā rūhati, ekaccassa na rūhati. kassa ca bhikkhave saṅghamajjhe paṭikkosanā na rūhati. bhikkhuniyā bhikkhave saṅghamajjhe paṭikkosanā na rūhati, sikkhamānāya bhikkhave --la-- sāmaṇerassa bh., sāmaṇeriyā bh., sikkhaṁ paccakkhātakassa bh., antimavatthuṁ ajjhāpannakassa bh., ummattakassa bh., khittacittassa bh., vedanaṭṭassa bh., āpattiyā adassane ukkhittakassa bh., āpattiyā appaṭikamme ukkhittakassa bh., pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakassa bh., paṇḍakassa bh., theyyasaṁvāsakassa bh., titthiyapakkantakassa bh., tiracchānagatassa bh., mātughātakassa bh., pitughātakassa bh., arahantaghātakassa bh., bhikkhunīdūsakassa bh., saṅghabhedakassa bh., lohituppādakassa bh., ubhatovyañjanakassa bh., nānāsaṁvāsakassa bh., nānāsīmāya ṭhitassa bh., iddhiyā vehāse ṭhitassa bh., yassa saṅgho kammaṁ karoti tassa bhikkhave saṅghamajjhe paṭikkosanā na rūhati.
imesaṁ kho bhikkhave saṅghamajjhe paṭikkosanā na rūhati.
||7|| kassa ca bhikkhave saṅghamajjhe paṭikkosanā rūhati.
bhikkhussa bhikkhave pakatattassa samānasaṁvāsakassa samānasīmāya ṭhitassa antamaso ānantarikassāpi bhikkhuno viññāpentassa saṅghamajjhe paṭikkosanā rūhati. imassa kho bhikkhave saṅghamajjhe paṭikkosanā rūhati. ||8||
dve 'mā bhikkhave nissāraṇā. atthi bhikkhave puggalo appatto nissāraṇaṁ, taṁ ce saṅgho nissāreti ekacco sunissārito ekacco dunnissārito. katamo ca bhikkhave puggalo appatto nissāraṇaṁ taṁ ce saṅgho nissāreti dunnissārito.
idha pana bhikkhave bhikkhu suddho hoti anāpattiko, taṁ ce saṅgho nissāreti dunnissārito. ayaṁ vuccati bhikkhave puggalo appatto nissāraṇaṁ taṁ ce saṅgho nissāreti dunnissārito. katamo ca bhikkhave puggalo appatto nissāraṇaṁ taṁ ce saṅgho nissāreti sunissārito. idha pana bhikkhave bhikkhu bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi,
322 MAHĀVAGGA. [IX. 4. 9-5. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] taṁ ce saṅgho nissāreti sunissārito. ayaṁ vuccati bhikkhave puggalo appatto nissāraṇaṁ taṁ ce saṅgho nissāreti sunissārito. ||9||
dve 'mā bhikkhave osāraṇā. atthi bhikkhave puggalo appatto osāraṇaṁ, taṁ ce saṅgho osāreti ekacco sosārito ekacco dosārito. katamo ca bhikkhave puggalo appatto osāraṇaṁ taṁ ce saṅgho osāreti dosārito. paṇḍako bhikkhave appatto osāraṇaṁ taṁ ce saṅgho osāreti dosārito.
theyyasaṁvāsako bhikkhave . . . titthiyapakkantako bhikkhave, tiracchānagato bh., mātughātako bh., pitughātako bh., arahantaghātako bh., bhikkhunīdūsako bh., saṅghabhedako bh., lohituppādako bh., ubhatovyañjanako bhikkhave appatto osāraṇaṁ taṁ ce saṅgho osāreti dosārito. ayaṁ vuccati bhikkhave puggalo appatto osāraṇaṁ taṁ ce saṅgho osāreti dosārito. ime vuccanti bhikkhave puggalā appattā osāraṇaṁ taṁ ce saṅgho osāreti dosāritā. ||10|| katamo ca bhikkhave puggalo appatto osāraṇaṁ taṁ ce saṅgho osāreti sosārito.
hatthacchinno bhikkhave appatto osāraṇaṁ taṁ ce saṅgho osāreti sosārito. pādacchinno bhikkhave, hatthapādacchinno bh., kaṇṇacchinno bh., nāsacchinno bh., kaṇṇanāsacchinno bh., aṅgulicchinno bh., aḷacchinno bh., kaṇḍaracchinno bh., phaṇahatthako bh., khujjo bh., vāmano bh., galagaṇḍi bh., lakkhaṇāhato bh., kasāhato bh., likhitako bh., sīpadiko bh., pāparogī bh., parisadūsako bh., kāṇo bh., kuṇi bh., khañjo bh., pakkhahato bh., chinniriyāpatho bh., jarādubbalo bh., andho bh., mūgo bh., badhiro bh., andhamūgo bh., andhabadhiro bh., mūgabadhiro bh., andhamūgabadhiro bhikkhave appatto osāraṇaṁ taṁ ce saṅgho osāreti sosārito. ayaṁ vuccati bhikkhave puggalo appatto osāraṇaṁ taṁ ce saṅgho osāreti sosārito. ime vuccanti bhikkhave puggalā appattā osāraṇaṁ taṁ ce saṅgho osāreti sosāritā. ||11||4||
Vāsabhagāmabhāṇavāraṁ paṭhamaṁ.
idha pana bhikkhave bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā.
tam enaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: āpattiṁ tvaṁ āvuso āpanno, passas’ etaṁ āpattin ti. so evaṁ vadeti: n’ atthi me āvuso āpatti yam ahaṁ passeyyan ti.
IX. 5. 1-5.] MAHĀVAGGA. 323
taṁ saṅgho āpattiyā adassane ukkhipati, adhammakammaṁ.
idha pana bhikkhave bhikkhussa na hoti āpatti paṭikātabbā.
tam enaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: āpattiṁ tvaṁ āvuso āpanno, paṭikarohi taṁ āpattin ti. so evaṁ vadeti: n’ atthi me āvuso āpatti yam ahaṁ paṭikareyyan ti. taṁ saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhipati, adhammakammaṁ. idha pana bhikkhave bhikkhussa na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. tam enaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: pāpikā te āvuso diṭṭhi, paṭinissajj’ etaṁ pāpikaṁ diṭṭhin ti. so evaṁ vadeti: n’ atthi me āvuso pāpikā diṭṭhi yam ahaṁ paṭinissajjeyyan ti. taṁ saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipati, adhammakammaṁ. ||1|| idha pana bhikkhave bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā na hoti āpatti paṭikātabbā. tam enaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: āpattiṁ tvaṁ āvuso āpanno, passas’ etaṁ āpattiṁ, paṭikarohi taṁ āpattin ti. so evaṁ vadeti: n’ atthi me āvuso āpatti yam ahaṁ passeyyaṁ, n’ atthi me āvuso āpatti yam ahaṁ paṭikareyyan ti. taṁ saṅgho adassane vā appaṭikamme vā ukkhipati, adhammakammaṁ. ||2|| idha pana bhikkhave bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. tam enaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: āpattiṁ tvaṁ āvuso āpanno, passas’ etaṁ āpattiṁ, pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajj’ etaṁ pāpikaṁ diṭṭhin ti. so evaṁ vadeti: n’ atthi me āvuso āpatti yam ahaṁ passeyyaṁ, n’ atthi me pāpikā diṭṭhi yam ahaṁ paṭinissajjeyyan ti. taṁ saṅgho adassane vā appaṭinissagge vā ukkhipati, adhammakammaṁ. ||3|| idha pana bhikkhave bhikkhussa na hoti āpatti paṭikātabbā na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. tam enaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: āpattiṁ tvaṁ āvuso āpanno, paṭikaroh’ etaṁ āpattiṁ, pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajj’ etaṁ pāpikaṁ diṭṭhin ti. so evaṁ vadeti: n’ atthi me āvuso āpatti yam ahaṁ paṭikareyyaṁ, n’ atthi me pāpikā diṭṭhi yam ahaṁ paṭinissajjeyyan ti. taṁ saṅgho appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati, adhammakammaṁ. ||4|| idha pana bhikkhave bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbā na hoti āpatti paṭikātabbā na hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. tam enaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā:
324 MAHĀVAGGA. [IX. 5. 5-8.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] āpattiṁ tvaṁ āvuso āpanno, passas’ etaṁ āpattiṁ, paṭikarohi taṁ āpattiṁ, pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajj’ etaṁ pāpikaṁ diṭṭhin ti. so evaṁ vadeti: n’ atthi me āvuso āpatti yam ahaṁ passeyyaṁ, n’ atthi me āvuso āpatti yam ahaṁ paṭikareyyaṁ, n’ atthi me pāpikā diṭṭhi yam ahaṁ paṭinissajjeyyan ti. tam saṅgho adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati, adhammakammaṁ. ||5||
idha pana bhikkhave bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā.
tam enaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: āpattiṁ tvaṁ āvuso āpanno, passas’ etaṁ āpattin ti. so evaṁ vadeti: āmāvuso passāmīti. taṁ saṅgho āpattiyā adassane ukkhipati, adhammakammaṁ. idha pana bhikkhave bhikkhussa hoti āpatti paṭikātabbā. tam enaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: āpattiṁ tvaṁ āvuso āpanno, paṭikarohi taṁ āpattin ti. so evaṁ vadeti: āmāvuso paṭikarissāmīti. taṁ saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhipati, adhammakammaṁ. idha pana bhikkhave bhikkhussa hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. tam enaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: pāpikā te āvuso diṭṭhi, paṭinissajj’ etaṁ pāpikaṁ diṭṭhin ti. so evaṁ vadeti: āmāvuso paṭinissajjissāmīti. taṁ saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipati, adhammakammaṁ. ||6|| idha pana bhikkhave bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā hoti āpatti paṭikātabbā --la-- hoti āpatti daṭṭhabbā hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā, hoti āpatti paṭikātabbā hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā, hoti āpatti daṭṭhabbā hoti āpatti paṭikātabbā hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. tam enaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: āpattiṁ tvaṁ āvuso āpanno, passas’ etaṁ āpattiṁ, paṭikarohi taṁ āpattiṁ, pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajj’ etaṁ pāpikaṁ diṭṭhin ti. so evaṁ vadeti: āmāvuso passāmi, āma paṭikarissāmi, āma paṭinissajjissāmīti.
taṁ saṅgho adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati, adhammakammaṁ. ||7||
idha pana bhikkhave bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā.
tam enaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: āpattiṁ tvaṁ āvuso āpanno, passas’ etaṁ āpattin ti. so evaṁ vadeti: n’ atthi me āvuso āpatti yam ahaṁ passeyyan ti.
IX. 5. 8-6. 2.] MAHĀVAGGA. 325
taṁ saṅgho adassane ukkhipati, dhammakammaṁ. idha pana bhikkhave bhikkhussa hoti āpatti paṭikātabbā. tam enaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: āpattiṁ tvaṁ āvuso āpanno, paṭikarohi taṁ āpattin ti. so evaṁ vadeti: n’ atthi me āvuso āpatti yam ahaṁ paṭikareyyan ti.
taṁ saṅgho appaṭikamme ukkhipati, dhammakammaṁ. idha pana bhikkhave bhikkhussa hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā.
tam enaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: pāpikā te āvuso diṭṭhi, paṭinissajj’ etaṁ pāpikaṁ diṭṭhin ti.
so evaṁ vadeti: n’ atthi me āvuso pāpikā diṭṭhi yam ahaṁ paṭinissajjeyyan ti. taṁ saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhipati, dhammakammaṁ. ||8|| idha pana bhikkhave bhikkhussa hoti āpatti daṭṭhabbā hoti āpatti paṭikātabbā, hoti āpatti daṭṭhabbā hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā, hoti āpatti paṭikātabbā hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā, hoti āpatti daṭṭhabbā hoti āpatti paṭikātabbā hoti pāpikā diṭṭhi paṭinissajjetā. tam enaṁ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: āpattiṁ tvaṁ āvuso āpanno, passas’ etaṁ āpattiṁ, paṭikarohi taṁ āpattiṁ, pāpikā te diṭṭhi, paṭinissajj’ etaṁ pāpikaṁ {diṭṭhin} ti. so evaṁ vadeti: n’ atthi me āvuso āpatti yam ahaṁ passeyyaṁ, n’ atthi me āvuso āpatti yam ahaṁ paṭikareyyaṁ, n’ atthi me pāpikā diṭṭhi yam ahaṁ paṭinissajjeyyan ti. taṁ saṅgho adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā ukkhipati, dhammakamman ti. ||9||5||
atha kho āyasmā Upāli yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Upāli bhagavantaṁ etad avoca: yo nu kho bhante samaggo saṅgho sammukhākaraṇīyaṁ kammaṁ asammukhā karoti, dhammakammaṁ nu kho taṁ bhante vinayakamman ti. adhammakammaṁ taṁ Upāli avinayakammaṁ. ||1|| yo nu kho bhante samaggo saṅgho paṭipucchākaraṇīyaṁ kammaṁ appaṭipucchā karoti, paṭiññāyakaraṇīyaṁ kammaṁ appaṭiññāya karoti, sativinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti, amūḷhavinayārahassa tassapāpiyyasikākammaṁ karoti, {tassapāpiyyasikākammārahassa} tajjaniyakammaṁ karoti, tajjaniyakammārahassa nissayakammaṁ k., nissayakammārahassa pabbājaniyakammaṁ k.,
326 MAHĀVAGGA. [IX. 6. 2-5.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pabbājaniyakammārahassa paṭisāraṇiyakammaṁ k., paṭisāraṇiyakammārahassa ukkhepaniyakammaṁ k., ukkhepaniyakammārahassa parivāsaṁ deti, parivāsārahaṁ mūlāya paṭikassati, mūlāya paṭikassanārahassa mānattaṁ deti, mānattārahaṁ abbheti, abbhānārahaṁ upasampādeti, dhammakammaṁ nu kho taṁ bhante vinayakamman ti. ||2|| adhammakammaṁ taṁ Upāli avinayakammaṁ. yo kho Upāli samaggo saṅgho sammukhākaraṇīyaṁ kammaṁ asammukhā karoti, evaṁ kho Upāli adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ evañ ca pana saṅgho sātisāro hoti. yo kho Upāli samaggo saṅgho paṭipucchākaraṇīyaṁ kammaṁ appaṭipucchā karoti, paṭiññāyakaraṇīyaṁ . . . abbhānārahaṁ upasampādeti, evaṁ kho Upāli adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ evañ ca pana saṅgho sātisāro hotīti. ||3||
yo nu kho bhante samaggo saṅgho sammukhākaraṇīyaṁ kammaṁ sammukhā karoti, dhammakammaṁ nu kho taṁ bhante vinayakamman ti. dhammakammaṁ taṁ Upāli vinayakammaṁ. yo nu kho bhante samaggo saṅgho paṭipucchākaraṇīyaṁ kammaṁ paṭipucchā karoti, paṭiññāyakaraṇīyaṁ kammaṁ paṭiññāya karoti, sativinayārahassa sativinayaṁ deti . . . abbhānārahaṁ abbheti, upasampadārahaṁ upasampādeti, dhammakammaṁ nu kho taṁ bhante vinayakamman ti. dhammakammaṁ taṁ Upāli vinayakammaṁ. yo kho Upāli samaggo saṅgho sammukhākaraṇīyaṁ kammaṁ sammukhā karoti, evaṁ kho Upāli dhammakammaṁ hoti vinayakammaṁ evañ ca pana saṅgho anatisāro hoti. yo kho Upāli samaggo saṅgho paṭipucchākaraṇīyaṁ kammaṁ paṭipucchā karoti . . . upasampadārahaṁ upasampādeti, evaṁ kho Upāli dhammakammaṁ hoti vinayakammaṁ evañ ca pana saṅgho anatisāro hotīti. ||4||
yo nu kho bhante samaggo saṅgho sativinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti amūḷhavinayārahassa sativinayaṁ deti, dhammakammaṁ nu kho taṁ bhante vinayakamman ti.
adhammakammaṁ taṁ Upāli avinayakammaṁ. yo nu kho bhante samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tassapāpiyyasikākammaṁ karoti tassapāpiyyasikākammārahassa amūḷhavinayaṁ deti, tassapāpiyyasikākammārahassa tajjaniyakammaṁ karoti tajjaniyakammārahassa tassapāpiyyasikākammaṁ karoti,
IX. 6. 5-8.] MAHĀVAGGA. 327
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tajjaniyakammārahassa nissayakammaṁ karoti nissayakammārahassa tajjaniyakammaṁ karoti, nissayakammārahassa pabbājaniyakammaṁ karoti pabbājaniyakammārahassa nissayakammaṁ karoti, pabbājaniyakammārahassa paṭisāraṇiyakammaṁ karoti paṭisāraṇiyakammārahassa pabbājaniyakammaṁ karoti, paṭisāraṇiyakammārahassa ukkhepaniyakammaṁ karoti ukkhepaniyakammārahassa paṭisāraṇiyakammaṁ karoti, ukkhepaniyakammārahassa parivāsaṁ deti parivāsārahassa ukkhepaniyakammaṁ karoti, parivāsārahaṁ mūlāya paṭikassati mūlāya paṭikassanārahassa parivāsaṁ deti, mūlāya paṭikassanārahassa mānattaṁ deti mānattārahaṁ mūlāya paṭikassati, mānattārahaṁ abbheti abbhānārahassa mānattaṁ deti, abbhānārahaṁ upasampādeti upasampadārahaṁ abbheti, dhammakammaṁ nu kho taṁ bhante vinayakamman ti. ||5|| adhammakammaṁ taṁ Upāli avinayakammaṁ. yo kho Upāli samaggo saṅgho sativinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti amūḷhavinayārahassa sativinayaṁ deti, evaṁ kho Upāli adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ evañ ca pana saṅgho sātisāro hoti. yo kho Upāli samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tassapāpiyyasikākammaṁ karoti . . . upasampadārahaṁ abbheti, evaṁ kho Upāli adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ evañ ca pana saṅgho sātisāro hotīti. ||6||
yo nu kho bhante samaggo saṅgho sativinayārahassa sativinayaṁ deti amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti, dhammakammaṁ nu kho taṁ bhante vinayakamman ti. dhammakammaṁ taṁ Upāli vinayakammaṁ. yo nu kho bhante samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti, tassapāpiyyasikākammārahassa tassapāpiyyasikākammaṁ karoti . . . abbhānārahaṁ abbheti, upasampadārahaṁ upasampādeti, dhammakammaṁ nu kho taṁ bhante vinayakamman ti. ||7|| dhammakammaṁ taṁ Upāli vinayakammaṁ. yo kho Upāli samaggo saṅgho sativinayārahassa sativinayaṁ deti amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti, evaṁ kho Upāli dhammakammaṁ hoti vinayakammaṁ evañ ca pana saṅgho anatisāro hoti. yo kho Upāli samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti
328 MAHĀVAGGA. [IX. 6. 8-7. 1.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . upasampadārahaṁ upasampādeti, evaṁ kho Upāli dhammakammaṁ hoti vinayakammaṁ evañ ca pana saṅgho anatisāro hotīti. ||8||
atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: yo kho bhikkhave samaggo saṅgho sativinayārahassa amūḷhavinayaṁ deti, evaṁ kho bhikkhave adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ evañ ca pana saṅgho sātisāro hoti. yo kho bhikkhave samaggo saṅgho sativinayārahassa tassapāpiyyasikākammaṁ karoti, sativinayārahassa tajjaniyakammaṁ karoti . . . sativinayārahaṁ upasampādeti, evaṁ kho bhikkhave adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ evañ ca pana saṅgho sātisāro hoti.
yo kho bhikkhave samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tassapāpiyyasikākammaṁ karoti, evaṁ kho bhikkhave adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ evañ ca pana saṅgho sātisāro hoti. yo kho bhikkhave samaggo saṅgho amūḷhavinayārahassa tajjaniyakammaṁ karoti . . . amūḷhavinayārahaṁ upasampādeti, amūḷhavinayārahassa sativinayaṁ deti, evaṁ kho bhikkhave adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ evañ ca pana saṅgho sātisāro hoti. yo kho bhikkhave samaggo saṅgho tassapāpiyyasikākammārahassa . . . upasampadārahaṁ abbheti, evaṁ kho bhikkhave adhammakammaṁ hoti avinayakammaṁ evañ ca pana saṅgho sātisāro hotīti. ||9||6||
Upālipucchābhāṇavāraṁ dutiyaṁ.
idha pana bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu bhaṇḍanakārako --la-- saṅghe adhikaraṇakārako, hand’ assa mayaṁ tajjaniyakammaṁ karomā 'ti, te tassa tajjaniyakammaṁ karonti adhammena vaggā. so tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati, tattha bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu saṅghena tajjaniyakammaṁ kato adhammena vaggehi, hand’ assa mayaṁ tajjaniyakammaṁ karomā 'ti, te tassa tajjaniyakammaṁ karonti adhammena samaggā. so tamhāpi āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati, tattha pi bhikkhūnaṁ . . . tajjaniyakammaṁ kato adhammena samaggehi, hand’ assa mayaṁ tajjaniyakammaṁ karomā 'ti,
IX. 7. 1-5.] MAHĀVAGGA. 329
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te tassa tajjaniyakammaṁ karonti dhammena vaggā. so tamhāpi āvāsā aññaṁ . . . tajjaniyakammaṁ kato dhammena vaggehi, hand’ assa mayaṁ tajjaniyakammaṁ karomā 'ti, te tassa tajjaniyakammaṁ karonti dhammapaṭirūpakena vaggā. so tamhāpi āvāsā aññaṁ . . . tajjaniyakammaṁ kato dhammapaṭirūpakena vaggehi, hand’ assa mayaṁ tajjaniyakammaṁ karomā 'ti, te tassa tajjaniyakammaṁ karonti dhammapaṭirūpakena samaggā. ||1|| idha pana bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti . . . saṅghe adhikaraṇakārako. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu bhaṇḍanakārako . . . saṅghe adhikaraṇakārako, hand’ assa mayaṁ tajjaniyakammaṁ karomā 'ti, te tassa tajjaniyakammaṁ karonti adhammena samaggā. so tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati, tattha bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu saṅghena tajjaniyakammaṁ kato adhammena samaggehi, hand’ assa mayaṁ . . . dhammena vaggā. so tamhāpi āvāsā . . . dhammapaṭirūpakena vaggā. so tamhāpi āvāsā . . . dhammapaṭirūpakena samaggā. so tamhāpi āvāsā . . . adhammena vaggā. ||2|| idha pana bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti . . . saṅghe adhikaraṇakārako. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu bhaṇḍanakārako . . . saṅghe adhikaraṇakārako, hand’ assa mayaṁ tajjaniyakammaṁ karomā 'ti, te tassa tajjaniyakammaṁ karonti dhammena vaggā . . . dhammapaṭirūpakena vaggā . . . dhammapaṭirūpakena samaggā . . . adhammena vaggā . . . adhammena samaggā. ||3|| idha pana bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti . . . saṅghe adhikaraṇakārako. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu bhaṇḍanakārako . . . saṅghe adhikaraṇakārako, hand’ assa mayaṁ tajjaniyakammaṁ karomā 'ti, te tassa tajjaniyakammaṁ karonti dhammapaṭirūpakena vaggā . . . dhammapaṭirūpakena samaggā . . . adhammena vaggā . . . adhammena samaggā . . . dhammena vaggā. ||4|| idha pana bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti . . . saṅghe adhikaraṇakārako. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu bhaṇḍanakārako . . . saṅghe adhikaraṇakārako, hand’ assa mayaṁ tajjaniyakammaṁ karomā 'ti, te tassa tajjaniyakammaṁ karonti dhammapaṭirūpakena samaggā
330 MAHĀVAGGA. [IX. 7. 5-10.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . adhammena vaggā . . . adhammena samaggā . . . dhammena vaggā . . . dhammapaṭirūpakena vaggā. ||5||
idha pana bhikkhave bhikkhu bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu bālo avyatto . . . gihisaṁsaggehi, hand’ assa mayaṁ nissayakammaṁ karomā 'ti, te tassa nissayakammaṁ karonti adhammena vaggā. so tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati, tattha bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu saṅghena nissayakammaṁ kato adhammena vaggehi, hand’ assa mayaṁ nissayakammaṁ karomā 'ti, te tassa nissayakammaṁ karonti adhammena samaggā --la-- dhammena vaggā, dhammapaṭirūpakena vaggā, dhammapaṭirūpakena samaggā. yathā heṭṭhā tathā cakkaṁ kātabbaṁ --la--. ||6|| idha pana bhikkhave bhikkhu kuladūsako hoti pāpasamācāro. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu kuladūsako pāpasamācāro, hand’ assa mayaṁ pabbājaniyakammaṁ karomā 'ti te tassa pabbājaniyakammaṁ karonti adhammena vaggā . . . (comp. 6) . . . dhammapaṭirūpakena samaggā.
cakkaṁ kātabbaṁ. ||7|| idha pana bhikkhave bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu gihī akkosati paribhāsati, hand’ assa mayaṁ paṭisāraṇiyakammaṁ karomā 'ti, te tassa paṭisāraṇiyakammaṁ karonti adhammena vaggā . . . (comp. 6) . . . dhammapaṭirūpakena samaggā. cakkaṁ kātabbaṁ. ||8|| idha pana bhikkhave bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ passituṁ. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ passituṁ, hand’ assa mayaṁ āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṁ karomā 'ti, te tassa āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṁ karonti adhammena vaggā . . . dhammapaṭirūpakena samaggā. cakkaṁ kātabbaṁ. ||9|| idha pana bhikkhave bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātuṁ.
tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātuṁ, hand’ assa mayaṁ āpattiyā appaṭikamme ukkhepaniyakammaṁ karomā 'ti,
IX. 7. 10-14.] MAHĀVAGGA. 331
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te tassa āpattiyā appaṭikamme ukkhepaniyakammaṁ karonti adhammena vaggā . . . dhammapaṭirūpakena samaggā. cakkaṁ kātabbaṁ. ||10|| idha pana bhikkhave bhikkhu na icchati pāpikaṁ diṭṭhiṁ paṭinissajjituṁ. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu na icchati pāpikaṁ diṭṭhiṁ paṭinissajjituṁ, hand’ assa mayaṁ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammaṁ karomā 'ti, te tassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammaṁ karonti adhammena vaggā . . . dhammapaṭirūpakena samaggā. cakkaṁ kātabbaṁ. ||11||
idha pana bhikkhave bhikkhu saṅghena tajjaniyakammaṁ kato sammāvattati lomaṁ pāteti netthāraṁ vattati tajjaniyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu saṅghena tajjaniyakammaṁ kato sammāvattati . . . paṭippassaddhiṁ yācati, hand’ assa mayaṁ tajjaniyakammaṁ paṭippassambhemā 'ti, te tassa tajjaniyakammaṁ paṭippassambhenti adhammena vaggā. so tamhā āvāsā aññaṁ āvāsaṁ gacchati, tattha bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: imassa kho āvuso bhikkhuno saṅghena tajjaniyakammaṁ paṭippassaddhaṁ adhammena vaggehi, hand’ assa mayaṁ tajjaniyakammaṁ paṭippassambhemā 'ti. te tassa tajjaniyakammaṁ paṭippassambhenti adhammena samaggā . . . dhammena vaggā . . . dhammapaṭirūpakena vaggā . . . dhammapaṭirūpakena samaggā. ||12||
idha pana bhikkhave bhikkhu saṅghena tajjaniyakammaṁ kato sammāvattati lomaṁ pāteti netthāraṁ vattati tajjaniyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu . . . yācati, hand’ assa mayaṁ tajjaniyakammaṁ paṭippassambhemā 'ti, te tassa tajjaniyakammaṁ paṭippassambhenti adhammena samaggā . . . (comp. 2-5) . . . dhammapaṭirūpakena vaggā. ||13||
idha pana bhikkhave bhikkhu saṅghena nissayakammaṁ kato sammāvattati lomaṁ pāteti netthāraṁ vattati nissayassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati . . . (comp. 12-13) . . . idha pana bhikkhave bhikkhu saṅghena pabbājaniyakammaṁ kato . . . paṭisāraṇiyakammaṁ kato . . . āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṁ kato . . . āpattiyā appaṭikamme ukkhepaniyakammaṁ kato . . . pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammaṁ kato
332 MAHĀVAGGA. [IX. 7. 14-18.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . cakkaṁ kātabbaṁ. ||14||
idha pana bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti . . . saṅghe adhikaraṇakārako. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu bhaṇḍanakārako --la-- saṅghe adhikaraṇakārako, hand’ assa mayaṁ tajjaniyakammaṁ karomā 'ti, te tassa tajjaniyakammaṁ karonti adhammena vaggā. tatraṭṭho saṅgho vivadati adhammena vaggakammaṁ adhammena samaggakammaṁ dhammena vaggakammaṁ dhammapaṭirūpakena vaggakammaṁ dhammapaṭirūpakena samaggakammaṁ akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman ti. tatra bhikkhave ye te bhikkhū evam āhaṁsu adhammena vaggakamman ti, ye ca te bhikkhū evam āhaṁsu akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino.
||15|| idha pana bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti . . . te tassa tajjaniyakammaṁ karonti adhammena samaggā.
tatraṭṭho . . . tatra bhikkhave ye te bhikkhū evam āhaṁsu adhammena samaggakamman ti ye ca te bhikkhū evam āhaṁsu akataṁ kammaṁ dukkaṭaṁ kammaṁ puna kātabbaṁ kamman ti, ime tattha bhikkhū dhammavādino. idha pana bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanakārako hoti . . . dhammena vaggā . . . dhammapaṭirūpakena vaggā . . . dhammapaṭirūpakena samaggā . . . ime tattha bhikkhū dhammavādino. ||16||
idha pana bhikkhave bhikkhu bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno gihisaṁsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṁsaggehi. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu bālo avyatto . . . gihisaṁsaggehi, hand’ assa mayaṁ nissayakammaṁ karomā 'ti, te tassa nissayakammaṁ karonti adhammena vaggā --la-- adhammena samaggā, dhammena vaggā, dhammapaṭirūpakena vaggā, dhammapaṭirūpakena samaggā. tatraṭṭho saṅgho vivadati . . . ime tattha bhikkhū dhammavādino. ime pañca vārā saṅkhittā.
||17|| idha pana bhikkhave bhikkhu kuladūsako hoti pāpasamācāro. tatra ce . . . pabbājaniyakammaṁ karomā 'ti . . . ime pañca vārā saṅkhittā. idha pana bhikkhave bhikkhu gihī akkosati paribhāsati. tatra ce . . . paṭisāraṇiyakammaṁ karomā 'ti
IX. 7. 18-20.] MAHĀVAGGA. 333
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . ime pañca vārā saṅkhittā.
idha pana bhikkhave bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ passituṁ. tatra ce . . . āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṁ karomā 'ti . . . ime pañca vārā saṅkhittā.
idha pana bhikkhave bhikkhu āpattiṁ āpajjitvā na icchati āpattiṁ paṭikātuṁ. tatra ce . . . āpattiyā appaṭikamme ukkhepaniyakammaṁ karomā 'ti . . . ime pañca vārā saṅkhittā. idha pana bhikkhave bhikkhu na icchati pāpikaṁ diṭṭhiṁ paṭinissajjituṁ. tatra ce . . . pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammaṁ karomā 'ti . . . ime pañca vārā saṅkhittā. ||18||
idha pana bhikkhave bhikkhu saṅghena tajjaniyakammaṁ kato sammāvattati lomaṁ pāteti netthāraṁ vattati tajjaniyassa kammassa paṭippassaddhiṁ yācati. tatra ce bhikkhūnaṁ evaṁ hoti: ayaṁ kho āvuso bhikkhu saṅghena tajjaniyakammaṁ kato sammāvattati . . . paṭippassaddhiṁ yācati, hand’ assa mayaṁ tajjaniyakammaṁ paṭippassambhemā 'ti, te tassa tajjaniyakammaṁ paṭippassambhenti adhammena vaggā. tatraṭṭho saṅgho vivadati . . . ime tattha bhikkhū dhammavādino. idha pana bhikkhave bhikkhu saṅghena tajjaniyakammaṁ kato sammāvattati . . . te tassa tajjaniyakammaṁ paṭippassambhenti adhammena samaggā . . . dhammena vaggā . . . dhammapaṭirūpakena vaggā . . . dhammapaṭirūpakena samaggā . . . ime tattha bhikkhū dhammavādino. ||19|| idha pana bhikkhave bhikkhu saṅghena nissayakammaṁ kato . . . pabbājaniyakammaṁ kato . . . {paṭisāraṇiyakammaṁ} kato . . . āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaṁ kato . . . āpattiyā appaṭikamme ukkhepaniyakammaṁ kato . . . pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepaniyakammaṁ kato . . . ime tattha bhikkhū dhammavādino 'ti. ||20||7||
Campeyyakkhandhakaṁ navamaṁ.
imamhi khandhake vatthūni chattiṁsānīti. tassa uddānaṁ:
Campāyaṁ bhagavā āsi, vatthu Vāsabhagāmake,
āgantukānaṁ ussukkaṁ akāsi icchitabbake, |
pakataññuno 'ti ñatvā ussukkaṁ na kari tadā,
ukkhitto na karotīti agamā jinasantike. |
334 MAHĀVAGGA.
adhammena vaggakammaṁ samaggaṁ adhammena ca
dhammena vaggakammaṁ ca paṭirūpakena vaggikaṁ |
paṭirūpakena samaggaṁ, eko ukkhipat’ ekakaṁ
eko ca dve sambahule saṅghaṁ ukkhipat’ ekato, |
duve pi, sambahulāpi, saṅgho saṅghaṁ ca ukkhipi.
5 sabbaññu pavaro sutvā adhamman ti paṭikkhipi. |
ñattivipannaṁ yaṁ kammaṁ sampannaṁ anussāvanaṁ
anussāvanavipannaṁ sampannaṁ ñattiyā ca yaṁ |
ubhayena vipannaṁ ca aññatradhammam eva ca
vinā satthu paṭikuṭṭhaṁ kuppaṁ aṭṭhānārahikaṁ. |
adhamma-vaggaṁ samaggaṁ paṭirūpāni ye duve,
dhammen’ eva ca sāmaggiṁ anuññāsi tathāgato. |
catuvaggo pañcavaggo dasavaggo ca vīsati
parovīsativaggo ca saṅgho pañcavidho tathā. |
ṭhapetvā upasampadaṁ yaṁ ca kammaṁ pavāraṇaṁ
10 abbhānakammena saha catuvaggehi kammiko. |
duve kamme ṭhapetvāna majjhadesupasampadā
abbhānaṁ pañcavaggiko sabbakammesu kammiko. |
abbhān’ ekaṁ ṭhapetvāna ye bhikkhū dasavaggikā.
sabbakammakaro saṅgho vīso sabbatthakammiko. |
bhikkhunī sikkhamānā ca sāmaṇero sāmaṇerikā
paccakkhāt'-antimavatthuṁ ukkhitt’ āpattādassane |
appaṭikamme diṭṭhiyā paṇḍaka-theyyasaṁvāsakaṁ
titthiya-tiracchānagataṁ mātu pitu ca ghātakaṁ |
arahaṁ bhikkhunīdūsiṁ bhedakaṁ lohituppādaṁ vyañjanaṁ
15 nānāsaṁvāsako c’ eva nānāsīmāya iddhiyā |
yassa saṅgho kare kammaṁ hont’ ete catuvīsati,
sambuddhena paṭikkhittā na h’ ete gaṇapūrakā. |
pārivāsikacatuttho parivāsaṁ dadeyya vā
mūlā-mānattaṁ abbheyya akammaṁ na ca karaṇaṁ. |
mūlā-araha-mānattā abbhānāraham eva ca
na kammakārakā pañca sambuddhena pakāsitā. |
bhikkhunī sikkhamānā ca sāmaṇero sāmaṇerikā
paccakkh'-antima-ummattā khitta-vedan'-adassane |
appaṭikamme diṭṭhiyā paṇḍakāpi ca vyañjanā
20 nānāsaṁvāsakā sīmā vehāsaṁ yassa kamma ca |
MAHĀVAGGA. 335
aṭṭhārasannaṁ etesaṁ paṭikkosa na rūhati,
bhikkhussa pakatattassa rūhati paṭikkosanā. |
suddh’ assa dunnisārito, bālo hi sunissārito.
paṇḍako theyyasaṁvāsaṁ pakkanto tiracchānagato |
mātu pitu arahanta-dūsako saṅghabhedako
lohituppādako c’ eva ubhatovyañjano ca yo |
ekādasannaṁ etesaṁ osāraṇaṁ na yujjati.
hattha-pādā tadubhayaṁ kaṇṇa-nāsā tadubhayā |
aṅguli aḷa-kaṇḍaraṁ phaṇaṁ khujjo ca vāmano
25 gaṇḍi lakkhaṇa-kasā ca likhitako ca sīpadi |
pāpa-parisa-kāṇo ca kuṇi khañjo hato pi ca
iriyāpatha-dubbalo andho mūgo ca badhiro |
andhamūga-badhiro ca mūgabadhiram eva ca
andhabadhiramūgo ca dvattiṁs’ ete anūnakā, |
tesaṁ osāraṇaṁ hoti sambuddhena pakāsitaṁ.
daṭṭhabbā paṭikātabbā nissajjetaṁ na vijjati, |
tassa ukkhepanā kammā satta honti adhammikā,
āpannaṁ anuvattantaṁ satta te pi adhammikā, |
āpannaṁ nānuvattantaṁ sattakammesu dhammikā.
30 sammukhā paṭipucchā ca paṭiññāya ca kārakā |
sati-amūḷha-pāpikā tajjaniyavasena ca
pabbājaniya-paṭisāro ukkhepa-parivāsa ca |
mūla-mānatta-abbhānā tath’ eva upasampadā:
aññaṁ kareyya aññassa soḷas’ ete adhammikā, |
taṁ taṁ kareyya taṁ tassa soḷas’ ete sudhammikā,
paccāropeyya aññañño soḷas’ ete adhammikā, |
dvedvetamūlakan tassa, te pi soḷasa dhammikā,
ekekamūlakaṁ cakkaṁ adhamman ti jino 'bravi. |
akāsi tajjaniyakammaṁ saṅgho bhaṇḍanakārako
35 adhammena vaggakammaṁ, aññaṁ āvāsa gacchi so, |
tattha dhammena samaggā tassa tajjaniyaṁ karuṁ,
aññattha vaggadhammena tassa tajjaniyaṁ karuṁ, |
paṭirūpakena vaggāpi samaggāpi tathā karuṁ.
adhammena samaggā ca, dhammena vaggam eva ca, |
paṭirūpakena vaggā ca, samaggā ca, ime padā,
ekekamūlakaṁ katvā cakka bandhe vicakkhaṇo. |
bālāvyattassa nissayaṁ, pabbāje kuladūsakaṁ,
paṭisāraṇiyakammaṁ kare akkosakassa ca, |
336 MAHĀVAGGA.
adassanāpaṭikamme yo ca diṭṭhiṁ na nissaje
40 tesaṁ ukkhepaniyakammaṁ satthavāhena bhāsitaṁ. |
ukkhepaniyakammānaṁ pañño tajjaniyaṁ naye.
tesaṁ yeva anulomaṁ sammāvattantayācite |
passaddhi tesaṁ kammānaṁ heṭṭhākammanayena ca.
tasmiṁ-tasmiṁ tu kammesu tatraṭṭho ca vivadati |
akataṁ dukkaṭaṁ c’ eva puna kātabbakan ti ca
kamme passaddhiyā cāpi te bhikkhū dhammavādino. |
vipattivyādhite disvā kammappatte mahāmuni
paṭippassaddhim akkhāsi sallakatto va osadhan ti.
337
MAHĀVAGGA.
X.
Tena samayena buddho bhagavā Kosambīyaṁ viharati Ghositārāme. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti, so tassā āpattiyā āpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhino honti. so aparena samayena tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti. atha kho te bhikkhū taṁ bhikkhuṁ etad avocuṁ: āpattiṁ tvaṁ āvuso āpanno, passas’ etaṁ āpattin ti. n’ atthi me āvuso āpatti yam ahaṁ passeyyan ti. atha kho te bhikkhū sāmaggiṁ labhitvā taṁ bhikkhuṁ āpattiyā adassane ukkhipiṁsu. ||1|| so ca bhikkhu bahussuto hoti āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. atha kho so bhikkhu sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū upasaṅkamitvā etad avoca: anāpatti esā āvuso n’ esā āpatti, anāpanno 'mhi n’ amhi āpanno, anukkhitto 'mhi n’ amhi ukkhitto, adhammiken’ amhi kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahena, hotha me āyasmanto dhammato vinayato pakkhā 'ti.
alabhi kho so bhikkhu sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū pakkhe. jānapadānam pi sandiṭṭhānaṁ sambhattānaṁ bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ pāhesi: anāpatti esā āvuso . . . aṭṭhānārahena, hontu me āyasmanto dhammato vinayato pakkhā 'ti. alabhi kho so bhikkhu jānapade pi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū pakkhe. ||2|| atha kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū yena ukkhepakā bhikkhū ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā ukkhepake bhikkhū etad avocuṁ: anāpatti esā āvuso n’ esā āpatti, anāpanno eso bhikkhu n’ eso bhikkhu āpanno, anukkhitto eso bhikkhu n’ eso bhikkhu ukkhitto,
338 MAHĀVAGGA. [X. 1. 3-6.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] adhammikena kammena ukkhitto kuppena aṭṭhānārahenā 'ti. evaṁ vutte ukkhepakā bhikkhū ukkhittānuvattake bhikkhū etad avocuṁ: āpatti esā āvuso n’ esā anāpatti, āpanno eso bhikkhu n’ eso bhikkhu anāpanno, ukkhitto eso bhikkhu n’ eso bhikkhu anukkhitto, dhammikena kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena, mā kho tumhe āyasmanto etaṁ ukkhittakaṁ bhikkhuṁ anuvattittha anuparivārethā 'ti. evam pi kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū ukkhepakehi bhikkhūhi vuccamānā tath’ eva taṁ ukkhittakaṁ bhikkhuṁ anuvattiṁsu anuparivāresuṁ. ||3||
atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi.
ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etad avoca: idha bhante aññataro bhikkhu āpattiṁ āpanno ahosi, so tassā āpattiyā āpattidiṭṭhi ahosi, aññe bhikkhū tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhino ahesuṁ. so aparena samayena tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi ahosi, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino ahesuṁ. atha kho te bhante bhikkhū . . . (= 1) . . . passeyyanti. atha kho te bhante bhikkhū . . . ukkhipiṁsu. so ca bhante bhikkhu bahussuto āgatāgamo . . . sikkhākāmo. atha kho so bhante bhikkhu . . . alabhi kho so bhante bhikkhu sandiṭṭhe . . . alabhi kho so bhante bhikkhu jānapade pi . . . atha kho te bhante ukkhittānuvattakā . . . evaṁ vutte bhante ukkhepakā . . . evam pi kho te bhante ukkhittānuvattakā bhikkhū ukkhepakehi bhikkhūhi vuccamānā tath’ eva taṁ ukkhittakaṁ bhikkhuṁ anuvattanti anuparivārentīti. ||4|| atha kho bhagavā bhinno bhikkhusaṅgho bhinno bhikkhusaṅgho 'ti uṭṭhāyāsanā yena ukkhepakā bhikkhū ten’ {upasaṅkami,} upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. nisajja kho bhagavā ukkhepake bhikkhū etad avoca: mā kho tumhe bhikkhave paṭibhāti no paṭibhāti no 'ti yasmiṁ vā tasmiṁ vā bhikkhuṁ ukkhipitabbaṁ maññittha.
||5|| idha pana bhikkhave bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti, so tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti. te ce bhikkhave bhikkhū taṁ bhikkhuṁ evaṁ jānanti: ayaṁ kho āyasmā bahussuto āgatāgamo . . . sikkhākāmo, sace mayaṁ imaṁ bhikkhuṁ āpattiyā adassane ukkhipissāma na mayaṁ iminā bhikkhunā saddhiṁ uposathaṁ karissāma vinā iminā bhikkhunā uposathaṁ karissāma,
X. 1. 6-8.] MAHĀVAGGA. 339
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhavissati saṅghassa tatonidānaṁ bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇan ti, bhedagarukehi bhikkhave bhikkhūhi na so bhikkhu āpattiyā adassane ukkhipitabbo.
||6|| idha pana bhikkhave bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti, so tassā . . . ukkhipissāma na mayaṁ iminā bhikkhunā saddhiṁ pavāressāma vinā iminā bhikkhunā pavāressāma, na mayaṁ iminā bhikkhunā saddhiṁ saṅghakammaṁ karissāma vinā iminā bhikkhunā saṅghakammaṁ karissāma, na mayaṁ iminā bhikkhunā saddhiṁ āsane nisīdissāma vinā iminā bhikkhunā āsane nisīdissāma, na mayaṁ iminā bhikkhunā saddhiṁ yāgupāne nisīdissāma vinā iminā bhikkhunā yāgupāne nisīdissāma, na mayaṁ iminā bhikkhunā saddhiṁ bhattagge nisīdissāma vinā iminā bhikkhunā bhattagge nisīdissāma, na mayaṁ iminā bhikkhunā saddhiṁ ekacchanne vasissāma vinā iminā bhikkhunā ekacchanne vasissāma, na mayaṁ iminā bhikkhunā saddhiṁ yathāvuḍḍhaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ karissāma vinā iminā bhikkhunā yathāvuḍḍhaṁ . . . sāmīcikammaṁ karissāma, bhavissati saṅghassa tatonidānaṁ bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇan ti, bhedagarukehi bhikkhave bhikkhūhi na so bhikkhu āpattiyā adassane ukkhipitabbo 'ti.
||7|| atha kho bhagavā ukkhepakānaṁ bhikkhūnaṁ etam atthaṁ bhāsitvā uṭṭhāyāsanā yena ukkhittānuvattakā bhikkhū ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. nisajja kho bhagavā ukkhittānuvattake bhikkhū etad avoca: mā kho tumhe bhikkhave āpattiṁ āpajjitvā n’ amhā āpannā 'ti āpattiṁ na paṭikātabbaṁ maññittha. idha pana bhikkhave bhikkhu āpattiṁ āpanno hoti, so tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi hoti, aññe bhikkhū tassā āpattiyā āpattidiṭṭhino honti. so ce bhikkhave bhikkhu te bhikkhū evaṁ jānāti: ime kho āyasmantā bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā paṇḍitā vyattā medhāvino lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, nālaṁ mamaṁ vā kāraṇā aññesaṁ vā kāraṇā chandā dosā mohā bhayā agatiṁ gantuṁ, sace maṁ ime bhikkhū āpattiyā adassane ukkhipissanti na mayā saddhiṁ uposathaṁ karissanti vinā mayā uposathaṁ karissanti,
340 MAHĀVAGGA. [X. 1. 8-10.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . na mayā saddhiṁ pavāressanti vinā mayā pavāressanti . . . vinā mayā yathāvuḍḍhaṁ abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ karissanti, bhavissati saṅghassa tatonidānaṁ bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇan ti, bhedagarukena bhikkhave bhikkhunā paresam pi saddhāya āpatti desetabbā 'ti. atha kho bhagavā ukkhittānuvattakānaṁ bhikkhūnaṁ etam atthaṁ bhāsitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. ||8||
tena kho pana samayena ukkhittānuvattakā bhikkhū tatth’ eva anto sīmāya uposathaṁ karonti saṅghakammaṁ karonti, ukkhepakā pana bhikkhū nissīmaṁ gantvā uposathaṁ karonti saṅghakammaṁ karonti. atha kho aññataro ukkhepako bhikkhu yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etad avoca: te bhante ukkhittānuvattakā bhikkhū tatth’ eva anto sīmāya uposathaṁ karonti saṅghakammaṁ karonti, mayam pana ukkhepakā bhikkhū nissīmaṁ gantvā uposathaṁ karoma saṅghakammaṁ karomā 'ti. te ce bhikkhu ukkhittānuvattakā bhikkhū tatth’ eva anto sīmāya uposathaṁ karissanti saṅghakammaṁ karissanti yathā mayā ñatti ca anussāvanā ca paññattā, tesaṁ tāni kammāni dhammikāni bhavissanti akuppāni ṭhānārahāni.
tumhe ce bhikkhu ukkhepakā bhikkhū tatth’ eva anto sīmāya uposathaṁ karissatha saṅghakammaṁ karissatha yathā mayā ñatti ca anussāvanā ca paññattā, tumhākam pi tāni kammāni dhammikāni bhavissanti akuppāni ṭhānārahāni. ||9|| taṁ kissa hetu. nānāsaṁvāsakā ete bhikkhū tumhehi tumhe ca tehi nānāsaṁvāsakā. dve 'mā bhikkhu nānāsaṁvāsakabhūmiyo: attanā vā attānaṁ nānāsaṁvāsakaṁ karoti samaggo vā naṁ saṅgho ukkhipati adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā. imā kho bhikkhu dve nānāsaṁvāsakabhūmiyo. dve 'mā bhikkhu samānasaṁvāsakabhūmiyo: attanā vā attānaṁ samānasaṁvāsakaṁ karoti samaggo vā naṁ saṅgho ukkhittaṁ osāreti adassane vā appaṭikamme vā appaṭinissagge vā. imā kho bhikkhu dve samānasaṁvāsakabhūmiyo 'ti. ||10||1||
X. 2. 1-2.] MAHĀVAGGA. 341
tena kho pana samayena bhikkhū bhattagge antaraghare bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ ananulomikaṁ kāyakammaṁ vacīkammaṁ upadaṁsenti hatthaparāmāsaṁ karonti. manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma samaṇā Sakyaputtiyā bhattagge antaraghare . . . upadaṁsessanti hatthaparāmāsaṁ karissantīti. assosuṁ kho bhikkhū tesaṁ manussānaṁ ujjhāyantānaṁ khīyantānaṁ vipācentānaṁ. ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṁ hi nāma bhikkhū bhattagge antaraghare . . . upadaṁsessanti hatthaparāmāsaṁ karissantīti.
atha kho te bhikkhū bhagavato etam atthaṁ ārocesuṁ.
saccaṁ kira bhikkhave --la-- saccaṁ bhagavā. vigarahitvā dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi: bhinne bhikkhave saṅghe adhammiyamāne asammodikāya vattamānāya ettāvatā na aññamaññaṁ ananulomikaṁ kāyakammaṁ vacīkammaṁ upadaṁsessāma hatthaparāmāsaṁ karissāmā 'ti āsane nisīditabbaṁ. bhinne bhikkhave saṅghe dhammiyamāne sammodikāya vattamānāya āsanantarikāya nisīditabban ti. ||1|| tena kho pana samayena bhikkhū saṅghamajjhe bhaṇḍanajātā . . . vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti, te na sakkonti taṁ adhikaraṇaṁ vūpasametuṁ. atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. ekamantaṁ ṭhito kho so bhikkhu bhagavantaṁ etad avoca: idha bhante bhikkhū saṅghamajjhe . . . vūpasametuṁ. sādhu bhante bhagavā yena te bhikkhū ten’ upasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā 'ti. adhivāsesi bhagavā tuṇhibhāvena. atha kho bhagavā yena te bhikkhū ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. nisajja kho bhagavā te bhikkhū etad avoca: alaṁ bhikkhave mā bhaṇḍanaṁ mā kalahaṁ mā viggahaṁ mā vivādan ti. evaṁ vutte aññataro adhammavādī bhikkhu bhagavantaṁ etad avoca: āgametu bhante bhagavā dhammasāmī, appossukko bhante bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṁ anuyutto viharatu, mayaṁ etena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā 'ti. dutiyam pi kho bhagavā te bhikkhū etad avoca: alaṁ bhikkhave . . . mā vivādan ti. dutiyam pi kho so adhammavādī bhikkhu bhagavantaṁ etad avoca: āgametu bhante
342 MAHĀVAGGA. [X. 2. 2-5.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . paññāyissāmā 'ti. atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: ||2||
bhūtapubbaṁ bhikkhave Bārāṇasiyaṁ Brahmadatto nāma Kāsirājā ahosi aḍḍho mahaddhano mahābhogo mahabbalo mahāvāhano mahāvijito paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro.
Dīghīti nāma Kosalarājā ahosi daliddo appadhano appabhogo appabalo appavāhano appavijito aparipuṇṇakosakoṭṭhāgāro. atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā Dīghītiṁ Kosalarājānaṁ abbhuyyāsi.
assosi kho bhikkhave Dīghīti Kosalarājā: Brahmadatto kira Kāsirājā caturaṅginiṁ senaṁ sannayhitvā mama abbhuyyāto 'ti. atha kho bhikkhave Dīghītissa Kosalarañño etad ahosi: Brahmadatto kho Kāsirājā aḍḍho . . . paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro, ahaṁ pan’ amhi daliddo . . . aparipuṇṇakosakoṭṭhāgāro, nāhaṁ paṭibalo Brahmadattena Kāsiraññā ekasaṅghātam pi sahituṁ. yaṁ nūnāhaṁ paṭigacc’ eva nagaramhā nippateyyan ti. atha kho bhikkhave Dīghīti Kosalarājā mahesiṁ ādāya paṭigacc’ eva nagaramhā nippati. atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā Dīghītissa Kosalarañño balañ ca vāhanañ ca janapadañ ca kosañ ca koṭṭhāgārañ ca abhivijiya ajjhāvasati. atha kho bhikkhave Dīghīti Kosalarājā sapajāpatiko yena Bārāṇasī tena pakkāmi. anupubbena yena Bārāṇasī tad avasari. tatra sudaṁ bhikkhave Dīghīti Kosalarājā sapajāpatiko Bārāṇasiyaṁ aññatarasmiṁ paccantime okāse kumbhakāranivesane aññātakavesena paribbājakacchannena paṭivasati. ||3|| atha kho bhikkhave Dīghītissa Kosalarañño mahesī na cirass’ eva gabbhinī ahosi. tassā evarūpo dohaḷo hoti: icchati suriyassa uggamanakāle caturaṅginiṁ senaṁ sannaddhaṁ vammikaṁ subhummiyaṁ ṭhitaṁ passituṁ khaggānañ ca dhovanaṁ pātuṁ. atha kho bhikkhave Dīghītissa Kosalarañño mahesī Dīghītiṁ Kosalarājānaṁ etad avoca: gabbhini 'mhi deva, tassā me evarūpo dohaḷo uppanno: icchāmi suriyassa . . . pātun ti. kuto devi amhākaṁ duggatānaṁ caturaṅginī senā sannaddhā vammikā subhummiyaṁ ṭhitā khaggānañ ca dhovanan ti. sac’ āhaṁ deva na labhissāmi marissāmīti. ||4||
tena kho pana samayena bhikkhave Brahmadattassa Kāsirañño purohito brāhmaṇo Dīghītissa Kosalarañño sahāyo hoti.
X. 2. 5-7.] MAHĀVAGGA. 343
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho bhikkhave Dīghīti Kosalarājā yena Brahmadattassa Kāsirañño purohito brāhmaṇo ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Brahmadattassa Kāsirañño purohitaṁ brāhmaṇaṁ etad avoca: sakhī te samma gabbhinī, tassā evarūpo dohaḷo uppanno: icchati suriyassa . . . pātun ti. tena hi devamayam pi deviṁ passāmā 'ti. atha kho bhikkhave Dīghītissa Kosalarañño mahesī yena Brahmadattassa Kāsirañño purohito brāhmaṇo ten’ upasaṅkami. addasa kho bhikkhave Brahmadattassa Kāsirañño purohito brāhmaṇo Dīghītissa Kosalarañño mahesiṁ dūrato 'va āgacchantiṁ, disvāna uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena Dīghītissa Kosalarañño mahesī ten’ añjaliṁ paṇāmetvā tikkhattuṁ udānaṁ udānesi: Kosalarājā vata bho kucchigato, Kosalarājā vata bho kucchigato 'ti. avimanā devi hohi, lacchasi suriyassa uggamanakāle caturaṅginiṁ senaṁ sannaddhaṁ vammikaṁ subhummiyaṁ ṭhitaṁ passituṁ khaggānañ ca dhovanaṁ pātun ti. ||5|| atha kho bhikkhave Brahmadattassa Kāsirañño purohito brāhmaṇo yena Brahmadatto Kāsirājā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Brahmadattaṁ Kāsirājānaṁ etad avoca: tathā deva nimittāni dissanti, sve suriyuggamanakāle caturaṅginī senā sannaddhā vammikā subhummiyaṁ tiṭṭhatu khaggā ca dhoviyantū 'ti.
atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā manusse āṇāpesi: yathā bhaṇe purohito brāhmaṇo āha tathā karothā 'ti. alabhi kho bhikkhave Dīghītissa Kosalarañño mahesī suriyassa uggamanakāle caturaṅginiṁ senaṁ sannaddhaṁ vammikaṁ subhummiyaṁ ṭhitaṁ passituṁ khaggānañ ca dhovanaṁ pātuṁ. atha kho bhikkhave Dīghītissa Kosalarañño mahesī tassa gabbhassa paripākaṁ anvāya puttaṁ vijāyi, tassa Dīghāvū 'ti nāmaṁ akaṁsu. atha kho bhikkhave Dīghāvukumāro na cirass’ eva viññutaṁ pāpuṇi. ||6|| atha kho bhikkhave Dīghītissa Kosalarañño etad ahosi: ayaṁ kho Brahmadatto Kāsirājā bahuno amhākaṁ anatthassa kārako, iminā amhākaṁ balañ ca vāhanañ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañ ca acchinnaṁ. sac’ āyaṁ amhe jānissati sabbeva tayo ghātāpessati. yaṁ nūnāhaṁ Dīghāvukumāraṁ bahi nagare vāseyyan ti. atha kho bhikkhave Dīghīti Kosalarājā Dīghāvukumāraṁ bahi nagare vāsesi. atha kho bhikkhave Dīghāvukumāro bahi nagare paṭivasanto na cirass’ eva sabbasippāni sikkhi. ||7||
344 MAHĀVAGGA. [X. 2. 7-10.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tena kho pana samayena bhikkhave Dīghītissa Kosalarañño kappako Brahmadatte Kāsiraññe paṭivasati. addasa kho bhikkhave Dīghītissa Kosalarañño kappako Dīghītiṁ Kosalarājānaṁ sapajāpatikaṁ Bārāṇasiyaṁ aññatarasmiṁ paccantime okāse kumbhakāranivesane aññātakavesena paribbājakacchannena paṭivasantaṁ, disvāna yena Brahmadatto Kāsirājā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā Brahmadattaṁ Kāsirājānaṁ etad avoca: Dīghīti deva Kosalarājā sapajāpatiko Bārāṇasiyaṁ aññatarasmiṁ paccantime okāse kumbhakāranivesane aññātakavesena paribbājakacchannena paṭivasatīti. ||8|| atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā manusse āṇāpesi: tena hi bhaṇe Dīghītiṁ Kosalarājānaṁ sapajāpatikaṁ ānethā 'ti. evaṁ devā 'ti kho bhikkhave te manussā Brahmadattassa Kāsirañño paṭissutvā Dīghītiṁ Kosalarājānaṁ sapajāpatikaṁ ānesuṁ. atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā manusse āṇāpesi: tena hi bhaṇe Dīghītiṁ Kosalarājānaṁ sapajāpatikaṁ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa catudhā chinditvā catuddisā bilāni nikkhipathā 'ti. evaṁ devā 'ti kho bhikkhave te manussā Brahmadattassa Kāsirañño paṭissutvā Dīghītiṁ Kosalarājānaṁ sapajāpatikaṁ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinenti. ||9|| atha kho bhikkhave Dīghāvussa kumārassa etad ahosi: ciradiṭṭhā kho me mātāpitaro. yaṁ nūnāhaṁ mātāpitaro passeyyan ti. atha kho bhikkhave Dīghāvukumāro Bārāṇasiṁ pavisitvā addasa mātāpitaro daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinente, disvāna yena mātāpitaro ten’ upasaṅkami. addasa kho bhikkhave Dīghīti Kosalarājā Dīghāvukumāraṁ dūrato 'va āgacchantaṁ, disvāna Dīghāvukumāraṁ etad avoca: mā kho tvaṁ tāta Dīghāvu dīghaṁ passa mā rassaṁ, na hi tāta Dīghāvu verena verā sammanti,
X. 2. 10-13.] MAHĀVAGGA. 345
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] averena hi tāta Dīghāvu verā sammantīti. ||10|| evaṁ vutte bhikkhave te manussā Dīghītiṁ Kosalarājānaṁ etad avocuṁ: ummattako ayaṁ Dīghīti Kosalarājā vippalapati, ko imassa Dīghāvu, kaṁ ayaṁ evam āha: mā kho tvaṁ tāta Dīghāvu dīghaṁ passa mā rassaṁ, na hi tāta Dīghāvu verena verā sammanti, averena hi tāta Dīghāvu verā sammantīti. nāhaṁ bhaṇe ummattako vippalapāmi, api ca yo viññū so vibhāvessatīti.
dutiyam pi kho bhikkhave --la-- tatiyam pi kho bhikkhave Dīghīti Kosalarājā Dīghāvukumāraṁ etad avoca: mā kho . . . sammantīti. tatiyam pi kho bhikkhave te manussā Dīghītiṁ Kosalarājānaṁ etad avocuṁ: ummattako . . . so vibhāvessatīti. atha kho bhikkhave te manussā Dīghītiṁ Kosalarājānaṁ sapajāpatikaṁ rathiyāya rathiyaṁ {siṅghāṭakena} siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa catudhā chinditvā catuddisā bilāni nikkhipitvā gumbaṁ ṭhapetvā pakkamiṁsu. ||11||
atha kho bhikkhave Dīghāvukumāro Bārāṇasiṁ pavisitvā suraṁ nīharitvā gumbiye pāyesi. yadā te mattā ahesuṁ patitā atha kaṭṭhāni saṅkaḍḍhitvā citakaṁ karitvā mātāpitunnaṁ sarīraṁ citakaṁ āropetvā aggiṁ datvā pañjaliko tikkhattuṁ citakaṁ padakkhiṇaṁ akāsi. tena kho pana samayena bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā uparipāsādavaragato hoti. addasa kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā Dīghāvukumāraṁ pañjalikaṁ tikkhattuṁ citakaṁ padakkhiṇaṁ karontaṁ, disvān’ assa etad ahosi: nissaṁsayaṁ kho so manusso Dīghītissa Kosalarañño ñāti vā sālohito vā. aho me anatthako, na hi nāma me koci ārocessatīti. ||12|| atha kho bhikkhave Dīghāvukumāro araññaṁ gantvā yāvadatthaṁ kanditvā roditvā vappaṁ puñchitvā Bārāṇasiṁ pavisitvā antepurassa sāmantā hatthisālaṁ gantvā hatthācariyaṁ etad avoca: icchām’ ahaṁ ācariya sippaṁ sikkhitun ti. tena hi bhaṇe māṇavaka sikkhassū 'ti. atha kho bhikkhave Dīghāvukumāro rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṁ mañjunā sarena gāyi vīṇañ ca vādesi. assosi kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṁ mañjunā sarena gītaṁ vīṇañ ca vāditaṁ, sutvāna manusse pucchi: ko bhaṇe rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṁ mañjunā sarena gāyi vīṇañ ca vādesīti. ||13||
346 MAHĀVAGGA. [X. 2. 13-16.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] amukassa deva hatthācariyassa antevāsī māṇavako rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṁ mañjunā sarena gāyi vīṇañ ca vādesīti. tena hi bhaṇe taṁ māṇavakaṁ ānethā 'ti. evaṁ devā 'ti kho bhikkhave te manussā Brahmadattassa Kāsirañño paṭissutvā Dīghāvukumāraṁ ānesuṁ. tvaṁ bhaṇe māṇavaka rattiyā paccūsasamayaṁ paccuṭṭhāya hatthisālāyaṁ mañjunā sarena gāyi vīṇañ ca vādesīti. evaṁ devā 'ti. tena hi tvaṁ bhaṇe māṇavaka gāyassu vīṇañ ca vādehīti. evaṁ devā 'ti kho bhikkhave Dīghāvukumāro Brahmadattassa Kāsirañño paṭissutvā ārādhāpekho mañjunā sarena gāyi vīṇañ ca vādesi.
atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā Dīghāvukumāraṁ etad avoca: tvaṁ bhaṇe māṇavaka maṁ upaṭṭhahā 'ti.
evaṁ devā 'ti kho bhikkhave Dīghāvukumāro Brahmadattassa Kāsirañño paccassosi. atha kho bhikkhave Dīghāvukumāro Brahmadattassa Kāsirañño pubbuṭṭhayī ahosi pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī. atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā Dīghāvukumāraṁ na cirass’ eva abbhantarike vissāsikaṭṭhāne ṭhapesi. ||14|| atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā Dīghāvukumāraṁ etad avoca: tena hi bhaṇe māṇavaka rathaṁ yojehi migavaṁ gamissāmīti. evaṁ devā 'ti kho bhikkhave Dīghāvukumāro Brahmadattassa Kāsirañño paṭissutvā rathaṁ yojetvā Brahmadattaṁ Kāsirājānaṁ etad avoca: yutto kho te deva ratho, yassa dāni kālaṁ maññasīti. atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā rathaṁ abhirūhi, Dīghāvukumāro rathaṁ pesesi, tathā-tathā rathaṁ pesesi yathā-yathā aññen’ eva senā agamāsi aññen’ eva ratho. atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā dūraṁ gantvā Dīghāvukumāraṁ etad avoca: tena hi bhaṇe māṇavaka rathaṁ muñcassu, kilanto 'mhi nipajjissāmīti. evaṁ devā 'ti kho bhikkhave Dīghāvukumāro Brahmadattassa Kāsirañño paṭissutvā rathaṁ muñcitvā paṭhaviyaṁ pallaṅkena nisīdi. atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā Dīghāvukumārassa ucchaṅge sīsaṁ katvā seyyaṁ kappesi, tassa kilantassa muhuttaken’ eva niddaṁ okkami.
||15|| atha kho bhikkhave Dīghāvussa kumārassa etad ahosi: ayaṁ kho Brahmadatto Kāsirājā bahuno amhākaṁ anatthassa kārako,
X. 2. 16-17.] MAHĀVAGGA. 347
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] iminā amhākaṁ balañ ca vāhanañ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañ ca acchinnaṁ iminā ca me mātāpitaro hatā. ayaṁ khv assa kālo yo 'haṁ veraṁ appeyyan ti kosiyā khaggaṁ nibbāhi. atha kho bhikkhave Dīghāvussa kumārassa etad ahosi: pitā kho maṁ maraṇakāle avaca: mā kho tvaṁ tāta Dīghāvu dīghaṁ passa mā rassaṁ, na hi tāta Dīghāvu verena verā sammanti, averena hi tāta Dīghāvu verā sammantīti. na kho me taṁ paṭirūpaṁ yo 'haṁ pitu vacanaṁ atikkameyyan ti kosiyā khaggaṁ pavesesi. dutiyam pi kho bhikkhave Dīghāvussa kumārassa etad ahosi: ayaṁ kho Brahmadatto . . . nibbāhi. dutiyam pi kho bhikkhave Dīghāvussa kumārassa etad ahosi: pitā . . . atikkameyyan ti, punad eva kosiyā khaggaṁ pavesesi.
tatiyam pi kho . . . nibbāhi. tatiyam pi kho . . . pavesesi.
atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasso sahasā vuṭṭhāsi. atha kho bhikkhave Dīghāvukumāro Brahmadattaṁ Kāsirājānaṁ etad avoca: kissa tvaṁ deva bhīto . . . vuṭṭhāsīti. idha maṁ bhaṇe māṇavaka Dīghītissa Kosalarañño putto Dīghāvukumāro supinantena khaggena paripātesi tenāhaṁ bhīto ubbiggo ussaṅkī utrasso sahasā vuṭṭhāsin ti. ||16|| atha kho bhikkhave Dīghāvukumāro vāmena hatthena Brahmadattassa Kāsirañño sīsaṁ parāmasitvā dakkhiṇena hatthena khaggaṁ nibbāhetvā Brahmadattaṁ {Kāsirājānaṁ} etad avoca: ahaṁ kho so deva Dīghītissa Kosalarañño putto Dīghāvukumāro.
bahuno tvaṁ amhākaṁ anatthassa kārako, tayā amhākaṁ balañ ca vāhanañ ca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañ ca acchinnaṁ tayā ca me mātāpitaro hatā. ayaṁ khv assa kālo yv’ āhaṁ veraṁ appeyyan ti. atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā Dīghāvussa kumārassa pādesu sirasā nipatitvā Dīghāvukumāraṁ etad avoca: jīvitaṁ me tāta Dīghāvu dehi, jīvitaṁ me tāta Dīghāvu dehīti. ky āhaṁ ussahāmi devassa jīvitaṁ dātuṁ, devo kho me jīvitaṁ dadeyyā 'ti. tena hi tāta Dīghāvu tvañ c’ eva me jīvitaṁ dehi ahañ ca te jīvitaṁ dammīti. atha kho bhikkhave Brahmadatto ca Kāsirājā Dīghāvu ca kumāro aññamaññassa jīvitaṁ adaṁsu pāṇiñ ca aggahesuṁ sapathañ ca akaṁsu adrūbhāya. atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā Dīghāvukumāraṁ etad avoca: tena hi tāta Dīghāvu rathaṁ yojehi gamissāmā 'ti.
348 MAHĀVAGGA. [X. 2. 17-20.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṁ devā 'ti kho bhikkhave Dīghāvukumāro Brahmadattassa Kāsirañño paṭissutvā rathaṁ yojetvā Brahmadattaṁ Kāsirājānaṁ etad avoca: yutto kho te deva ratho, yassa dāni kālaṁ maññasīti. atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā rathaṁ abhirūhi, Dīghāvukumāro rathaṁ pesesi, tathā -tathā rathaṁ pesesi yathā-yathā na cirass’ eva senāya samāgacchi. ||17|| atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā Bārāṇasiṁ pavisitvā amacce pārisajje sannipātāpetvā etad avoca: sace bhaṇe Dīghītissa Kosalarañño puttaṁ Dīghāvukumāraṁ passeyyātha kinti naṁ kareyyāthā 'ti. ekacce evaṁ āhaṁsu: mayaṁ deva hatthe chindeyyāma, mayaṁ deva pāde chindeyyāma, mayaṁ deva hatthapāde chindeyyāma, mayaṁ deva kaṇṇe chindeyyāma, mayaṁ deva nāsaṁ chindeyyāma, mayaṁ deva kaṇṇanāsaṁ chindeyyāma, mayaṁ deva sīsaṁ chindeyyāmā 'ti. ayaṁ kho bhaṇe Dīghītissa Kosalarañño putto Dīghāvukumāro, nāyaṁ labbhā kiñci kātuṁ, iminā ca me jīvitaṁ dinnaṁ mayā ca imassa jīvitaṁ dinnan ti. ||18|| atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā Dīghāvukumāraṁ etad avoca: yaṁ kho te tāta Dīghāvu pitā maraṇakāle avaca: mā kho tvaṁ tāta Dīghāvu dīghaṁ passa mā rassaṁ, na hi tāta Dīghāvu verena verā sammanti, averena hi tāta Dīghāvu verā sammantīti, kin te pitā sandhāya avacā 'ti. yaṁ kho me deva pitā maraṇakāle avaca mā dīghan ti, mā ciraṁ veraṁ akāsīti, imaṁ kho me deva pitā maraṇakāle avaca mā dīghan ti. yaṁ kho me deva pitā maraṇakāle avaca mā rassan ti, mā khippaṁ mittehi bhijjitthā 'ti, imaṁ kho me deva pitā maraṇakāle avaca mā rassan ti. yaṁ kho me deva pitā maraṇakāle avaca na hi tāta Dīghāvu verena verā sammanti, averena hi tāta Dīghāvu verā sammantīti, devena me mātāpitaro hatā 'ti, sac’ āhaṁ devaṁ jīvitā voropeyyaṁ ye devassa atthakāmā te maṁ jīvitā voropeyyuṁ, ye me atthakāmā te te jīvitā voropeyyuṁ, evaṁ taṁ veraṁ verena na vūpasameyya.
idāni ca pana me devena jīvitaṁ dinnaṁ mayā ca devassa jīvitaṁ dinnaṁ, evaṁ veraṁ averena vūpasantaṁ. imaṁ kho me deva pitā maraṇakāle avaca: na hi tāta . . . sammantīti.
||19|| atha kho bhikkhave Brahmadatto Kāsirājā acchariyaṁ vata bho abbhutaṁ vata bho,
X. 2. 20-3. 1.] MAHĀVAGGA. 349
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yāva paṇḍito ayaṁ Dīghāvukumāro, yatra hi nāma pituno saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānissatīti, pettikaṁ balañ ca vāhanañ ca janapadañ ca kosañ ca koṭṭhāgārañ ca paṭipādesi dhītarañ ca adāsi. tesaṁ hi nāma bhikkhave rājūnaṁ ādinnadaṇḍānaṁ ādinnasatthānaṁ evarūpaṁ khantisoraccaṁ bhavissatīti, idha kho pana taṁ bhikkhave sobhetha yaṁ tumhe evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā khamā ca bhaveyyātha soratā cā 'ti. tatiyam pi kho bhagavā te bhikkhū etad avoca: alaṁ bhikkhave mā bhaṇḍanaṁ mā kalahaṁ mā viggahaṁ mā vivādan ti. tatiyam pi kho so adhammavādī bhikkhu bhagavantaṁ etad avoca: āgametu bhante bhagavā dhammasāmī, appossukko bhante bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṁ anuyutto viharatu, mayaṁ etena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā 'ti. atha kho bhagavā pariyādinnarūpā kho ime moghapurisā, na yime sukarā saññāpetun ti uṭṭhāyāsanā pakkāmi. ||20||2||
Dīghāvubhāṇavāraṁ paṭhamaṁ.
atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya Kosambīṁ piṇḍāya pāvisi, Kosambīyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaraṁ ādāya saṅghamajjhe ṭhitako 'va imā gāthāyo abhāsi:
puthusaddo samajano na bālo koci maññatha
saṅghasmiṁ bhijjamānasmiṁ, n’ aññaṁ bhiyyo amaññaruṁ. |
parimuṭṭhā paṇḍitā bhāsā vācāgocarabhāṇino,
yāv’ icchanti mukhāyāmaṁ, yena nītā na taṁ vidū. |
akkocchi maṁ, avadhi maṁ, ajini maṁ, ahāsi me,
ye taṁ upanayhanti, veraṁ tesaṁ na sammati. |
akkocchi maṁ, avadhi maṁ, ajini maṁ, ahāsi me,
ye taṁ na upanayhanti, veraṁ tes’ ūpasammati. |
na hi verena verāni sammant’ idha kudācanaṁ,
5 averena ca sammanti, esa dhammo sanantano. |
pare ca na vijānanti mayam ettha yamāmase,
ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā. |
350 MAHĀVAGGA. [X. 3. 1-4. 2.
aṭṭhicchinnā pāṇaharā gavāssadhanahārino
raṭṭhaṁ vilumpamānānaṁ tesam pi hoti saṅgati. kasmā tumhākaṁ no siyā. |
sace labhetha nipakaṁ sahāyaṁ saddhiñcaraṁ sādhuvihāri dhīraṁ,
abhibhuyya sabbāni parissayāni careyya ten’ attamano satimā. |
no ce labhetha nipakaṁ sahāyaṁ saddhiñcaraṁ sādhuvihāri dhīraṁ
rājā va raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāya eko care mātaṅgaraññe va nāgo. |
ekassa caritaṁ seyyo, n’ atthi bāle sahāyatā.
eko care na ca pāpāni kayirā appossukko mātaṅgaraññe
10 va nāgo 'ti. ||1||3||
atha kho bhagavā saṅghamajjhe ṭhitako 'va imā gāthāyo bhāsitvā yena Bālakaloṇakāragāmo ten’ upasaṅkami.
tena kho pana samayena āyasmā Bhagu Bālakaloṇakāragāme viharati. addasa kho āyasmā Bhagu bhagavantaṁ dūrato 'va āgacchantaṁ, disvāna āsanaṁ paññāpesi pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipi, paccuggantvā pattacīvaraṁ paṭiggahesi. nisīdi bhagavā paññatte āsane, nisajja pāde pakkhālesi. āyasmāpi kho Bhagu bhagavantam abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Bhaguṁ bhagavā etad avoca: kacci bhikkhu khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci piṇḍakena na kilamasīti. khamanīyaṁ bhagavā, yāpanīyaṁ bhagavā, na cāhaṁ bhante piṇḍakena kilamāmīti. atha kho bhagavā āyasmantaṁ Bhaguṁ dhammiyā kathāya sandassetvā . . . sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā yena Pācīnavaṁsadāyo ten’ upasaṅkami.
||1|| tena kho pana samayena āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo Pācīnavaṁsadāye viharanti. addasa kho dāyapālo bhagavantaṁ dīrato 'va āgacchantaṁ, disvāna bhagavantaṁ etad avoca: mā samaṇa etaṁ dāyaṁ pāvisi, sant’ ettha tayo kulaputtā attakāmarūpā viharanti, mā tesaṁ aphāsum akāsīti. assosi kho āyasmā Anuruddho dāyapālassa bhagavatā saddhiṁ mantayamānassa, sutvā dāyapālaṁ etad avoca: māvuso dāyapāla bhagavantaṁ vāresi,
X. 4. 2-5.] MAHĀVAGGA. 351
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] satthā no bhagavā anuppatto 'ti. atha kho āyasmā Anuruddho yenāyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ca Nandiyaṁ āyasmantaṁ ca Kimbilaṁ etad avoca: abhikkamathāyasmanto abhikkamathāyasmanto, satthā no bhagavā anuppatto 'ti. ||2|| atha kho āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca Nandiyo āyasmā ca Kimbilo bhagavantaṁ paccuggantvā eko bhagavato pattacīvaraṁ paṭiggahesi, eko āsanaṁ paññāpesi, eko pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipi. nisīdi bhagavā paññatte āsane, nisajja pāde pakkhālesi. te pi kho āyasmantā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ Anuruddhaṁ bhagavā etad avoca: kacci vo Anuruddhā khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci piṇḍakena na kilamathā 'ti. khamanīyaṁ bhagavā, yāpanīyaṁ bhagavā, na ca mayaṁ bhante piṇḍakena kilamāmā 'ti.
kacci pana vo Anuruddhā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakibhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharathā 'ti. taggha mayaṁ bhante samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakibhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā 'ti. yathākathaṁ pana tumhe Anuruddhā samaggā sammodamānā . . . sampassantā viharathā 'ti. ||3|| idha mayhaṁ bhante evaṁ hoti: lābhā vata me, suladdhaṁ vata me yo 'haṁ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṁ viharāmīti. tassa mayhaṁ bhante imesu āyasmantesu mettaṁ kāyakammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi c’ eva raho ca, mettaṁ vacīkammaṁ, mettaṁ manokammaṁ paccupaṭṭhitaṁ āvi c’ eva raho ca. tassa mayhaṁ bhante evaṁ hoti: yaṁ nūnāhaṁ sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā imesaṁ yeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vatteyyan ti. so kho ahaṁ bhante sakaṁ cittaṁ nikkhipitvā imesaṁ yeva āyasmantānaṁ cittassa vasena vattāmi, nānā hi kho no bhante kāyā ekañ ca pana maññe cittan ti. āyasmāpi kho Nandiyo, āyasmāpi kho Kimbilo bhagavantaṁ etad avoca: mayham pi kho bhante evaṁ hoti: lābhā . . . maññe cittan ti. evaṁ kho mayaṁ bhante samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakibhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā 'ti. ||4|| kacci pana vo Anuruddhā appamattā ātāpino pahitattā viharathā 'ti.
352 MAHĀVAGGA. [X. 4. 5-6.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] taggha mayaṁ bhante appamattā ātāpino pahitattā viharāmā 'ti. yathākathaṁ pana tumhe Anuruddhā appamattā ātāpino pahitattā viharathā 'ti. idha bhante amhākaṁ yo paṭhamaṁ gāmato piṇḍāya paṭikkamati, so āsanaṁ paññāpeti, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ upanikkhipati, avakkārapātiṁ dhovitvā upaṭṭhāpeti, pāniyaṁ paribhojaniyaṁ upaṭṭhāpeti. yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati, sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati, bhuñjati, no ce ākaṅkhati, appaharite vā chaḍḍeti appāṇake vā udake opilāpeti, so āsanaṁ uddharati, pādodakaṁ pādapīṭhaṁ pādakathalikaṁ paṭisāmeti, avakkārapātiṁ dhovitvā paṭisāmeti, pāniyaṁ paribhojaniyaṁ paṭisāmeti, bhattaggaṁ sammajjati. yo passati pāniyaghaṭaṁ vā paribhojaniyaghaṭaṁ vā vaccaghaṭaṁ vā rittaṁ tucchaṁ so upaṭṭhāpeti. sac’ assa hoti avisayhaṁ hatthavikārena, dutiyaṁ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpema, na tv eva mayaṁ bhante tappaccayā vācaṁ bhindāma. pañcāhikaṁ kho pana mayaṁ bhante sabbarattiyā dhammiyā kathāya sannisīdāma. evaṁ kho mayaṁ bhante appamattā ātāpino pahitattā viharāmā 'ti. ||5||
atha kho bhagavā āyasmantaṁ ca Anuruddhaṁ āyasmantaṁ ca Nandiyaṁ āyasmantaṁ ca Kimbilaṁ dhammiyā kathāya sandassetvā . . . sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā yena Pārileyyakaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena Pārileyyakaṁ tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Pārileyyake viharati Rakkhitavanasaṇḍe Bhaddasālamūle. atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: ahaṁ kho pubbe ākiṇṇo na phāsu vihāsiṁ tehi Kosambakehi bhikkhūhi bhaṇḍanakārakehi kalahakārakehi vivādakārakehi bhassakārakehi saṅghe adhikaraṇakārakehi, so 'mhi etarahi eko adutiyo sukhaṁ phāsu viharāmi aññatr’ eva tehi Kosambakehi bhikkhūhi kalahakārakehi . . . adhikaraṇakārakehīti.
aññataro pi kho hatthināgo ākiṇṇo viharati hatthīhi hatthinīhi hatthikaḷabhehi hatthicchāpakehi, chinnaggāni c’ eva tiṇāni khādati, obhaggobhaggañ c’ assa sākhābhaṅgaṁ khādanti, āvilāni ca pāniyāni pivati, ogāhantassa otiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti. atha kho tassa hatthināgassa etad ahosi:
X. 4. 6-5. 2.] MAHĀVAGGA. 353
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ahaṁ kho ākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikaḷabhehi hatthicchāpakehi, chinnaggāni c’ eva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañ ca me sākhābhaṅgaṁ khādanti, āvilāni ca pāniyāni pivāmi, ogāhantassa me otiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti.
yaṁ nūnāhaṁ eko 'va gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan ti.
||6|| atha kho so hatthināgo yūthā apakkamma yena Pārileyyakaṁ Rakkhitavanasaṇḍo Bhaddasālamūlaṁ yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā soṇḍāya bhagavato pāniyaṁ paribhojaniyaṁ upaṭṭhāpeti appaharitañ ca karoti.
atha kho tassa hatthināgassa etad ahosi: ahaṁ kho pubbe ākiṇṇo na phāsu vihāsiṁ hatthīhi hatthinīhi hatthikaḷabhehi hatthicchāpakehi, chinnaggāni c’ eva tiṇāni khādiṁ, obhaggobhaggañ ca me sākhābhaṅgaṁ khādiṁsu, āvilāni ca pāniyāni apāyiṁ, ogāhantassa ca me otiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo agamaṁsu, so 'mhi etarahi eko adutiyo sukhaṁ phāsu viharāmi aññatr’ eva hatthīhi hatthinīhi hatthikaḷabhehi hatthicchāpehīti. atha kho bhagavā attano ca pavivekaṁ viditvā tassa ca hatthināgassa cetasā cetoparivitakkaṁ aññāya tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi:
evaṁ nāgassa nāgena īsādantassa hatthino
sameti cittaṁ cittena yad eko ramati vane 'ti. ||7||4||
atha kho bhagavā Pārileyyake yathābhirantaṁ viharitvā yena Sāvatthi tena cārikaṁ pakkāmi. anupubbena cārikaṁ caramāno yena Sāvatthi tad avasari. tatra sudaṁ bhagavā Sāvatthiyaṁ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho Kosambakā upāsakā ime kho ayyā Kosambakā bhikkhū bahuno amhākaṁ anatthassa kārakā, imehi ubbāḷho bhagavā pakkanto, handa mayaṁ ayye Kosambake bhikkhū n’ eva abhivādeyyāma na paccuṭṭheyyāma na añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ kareyyāma na sakkareyyāma na garukareyyāma na māneyyāma na pūjeyyāma upagatānam pi piṇḍapātaṁ na dajjeyyāma, evaṁ ime amhehi asakkariyamānā agarukariyamānā amāniyamānā apūjiyamānā asakkārapakatā pakkamissanti vā vibbhamissanti vā bhagavantaṁ vā pasādessantīti. ||1|| atha kho Kosambakā upāsakā Kosambake bhikkhū n’ eva abhivādesuṁ na paccuṭṭhesuṁ na añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ akaṁsu na sakkariṁsu na garukariṁsu na mānesuṁ na pūjesuṁ upagatānam pi piṇḍapātaṁ na adaṁsu.
354 MAHĀVAGGA. [X. 5. 2-5.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho Kosambakā bhikkhū Kosambakehi upāsakehi asakkariyamānā . . . asakkārapakatā evaṁ āhaṁsu: handa mayaṁ āvuso Sāvatthiṁ gantvā bhagavato santike imaṁ adhikaraṇaṁ vūpasamemā 'ti. atha kho Kosambakā bhikkhū senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaraṁ ādāya yena Sāvatthi ten’ upasaṅkamiṁsu. ||2||
assosi kho āyasmā Sāriputto: te kira Kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā . . . saṅghe adhikaraṇakārakā Sāvatthiṁ āgacchantīti. atha kho āyasmā Sāriputto yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto bhagavantaṁ etad avoca: te kira bhante Kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā . . . saṅghe adhikaraṇakārakā Sāvatthiṁ āgacchanti. kathāhaṁ bhante tesu bhikkhūsu paṭipajjāmīti. tena hi tvaṁ Sāriputta yathādhammo tathā tiṭṭhāhīti. kathāhaṁ bhante jāneyyaṁ dhammaṁ vā adhammaṁ vā 'ti. ||3||
aṭṭhārasahi kho Sāriputta vatthūhi adhammavādī jānitabbo. idha Sāriputta bhikkhu adhammaṁ dhammo 'ti dīpeti, dhammaṁ adhammo 'ti dīpeti, avinayaṁ vinayo 'ti d., vinayaṁ avinayo 'ti d., abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatenā 'ti d., bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatenā 'ti d., anāciṇṇaṁ tathāgatena āciṇṇaṁ tathāgatenā 'ti d., āciṇṇaṁ tathāgatena anāciṇṇaṁ tathāgatenā 'ti d., appaññattaṁ tathāgatena paññattaṁ tathāgatenā 'ti d., paññattaṁ tathāgatena appaññattaṁ tathāgatenā 'ti d., anāpattiṁ āpattīti d., āpattiṁ anāpattīti d., lahukaṁ āpattiṁ garukā āpattīti d., garukaṁ āpattiṁ lahukā āpattīti d., sāvasesaṁ āpattiṁ anavasesā āpattīti d., anavasesaṁ āpattiṁ sāvasesā āpattīti d., duṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti d., aduṭṭhullaṁ āpattiṁ duṭṭhullā āpattīti dīpeti. imehi kho Sāriputta aṭṭhārasahi vatthūhi adhammavādī jānitabbo. ||4|| aṭṭhārasahi ca kho Sāriputta vatthūhi dhammavādī jānitabbo. idha Sāriputta bhikkhu adhammaṁ adhammo 'ti dīpeti, dhammaṁ dhammo 'ti d., avinayaṁ . . ., vinayaṁ . . ., abhāsitaṁ alapitaṁ tathāgatena
X. 5. 5-9.] MAHĀVAGGA. 355
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . ., bhāsitaṁ lapitaṁ tathāgatena . . ., anāciṇṇaṁ tathāgatena . . ., āciṇṇaṁ tathāgatena . . ., appaññattaṁ tathāgatena . . ., paññattaṁ tathāgatena . . ., āpattiṁ . . ., anāpattiṁ . . ., lahukaṁ āpattiṁ . . ., garukaṁ āpattiṁ . . ., sāvasesaṁ āpattiṁ . . ., anavasesaṁ āpattiṁ . . ., duṭṭhullaṁ āpattiṁ . . ., aduṭṭhullaṁ āpattiṁ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti. imehi kho Sāriputta aṭṭhārasehi vatthūhi dhammavādī jānitabbo 'ti. ||5||
assosi kho āyasmā Mahāmoggallāno --la-- assosi kho āyasmā Mahākassapo, assosi kho āyasmā Mahākaccāno, assosi kho āyasmā Mahākoṭṭhito, assosi kho āyasmā Mahākappino, assosi kho āyasmā Mahācundo, assosi kho āyasmā Anuruddho, assosi kho āyasmā Revato, assosi kho āyasmā Upāli, assosi kho āyasmā Ānando, assosi kho āyasmā Rāhulo: te kira Kosambakā bhikkhū . . . (= 3-5.
Read Rāhula instead of Sāriputta) . . . dhammavādī jānitabbo 'ti. ||6||
assosi kho Mahāpajāpatī Gotamī: te kira Kobakā bhikkhū . . . āgacchantīti. atha kho Mahāpajāpatī Gotamī yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. ekamantaṁ ṭhitā kho Mahāpajāpatī Gotamī bhagavantaṁ etad avoca: te kira bhante . . . paṭipajjāmīti. tena hi tvaṁ Gotami ubhayattha dhammaṁ suṇa, ubhayattha dhammaṁ sutvā ye tattha bhikkhū dhammavādino tesaṁ diṭṭhiñ ca khantiñ ca ruciñ ca ādāyañ ca rocehi, yañ ca kiñci bhikkhunīsaṅghena bhikkhusaṅghato paccāsiṁsitabbaṁ sabban taṁ dhammavādito 'va paccāsiṁsitabban ti. ||7|| assosi kho Anāthapiṇḍiko gahapati: te kira Kosambakā bhikkhū . . . āgacchantīti.
atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho Anāthapiṇḍiko gahapati bhagavantaṁ etad avoca: te kira bhante . . . paṭipajjāmīti. tena hi tvaṁ gahapati ubhayattha dānaṁ dehi, ubhayattha dānaṁ datvā ubhayattha dhammaṁ suṇa, ubhayattha dhammaṁ sutvā ye tattha bhikkhū dhammavādino tesaṁ diṭṭhiñ ca khantiñ ca ruciñ ca ādāyañ ca rocehīti. ||8|| assosi kho Visākhā Migāramātā: te kira Kosambakā bhikkhū . . . āgacchantīti.
356 MAHĀVAGGA. [X. 5. 9-12.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha kho Visākhā Migāramātā yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinnā kho Visākhā Migāramātā bhagavantaṁ etad avoca: te kira bhante . . . paṭipajjāmīti. tena hi tvaṁ Visākhe ubhayattha dānaṁ dehi . . . rocehīti. ||9||
atha kho Kosambakā bhikkhū anupubbena yena Sāvatthi tad avasaruṁ. atha kho āyasmā Sāriputto yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Sāriputto bhagavantaṁ etad avoca: te kira bhante Kosambakā bhikkhū bhaṇḍanakārakā . . . saṅghe adhikaraṇakārakā Sāvatthiṁ anuppattā. kathaṁ nu kho bhante tesu bhikkhūsu senāsane paṭipajjitabban ti. tena hi Sāriputta vivittaṁ senāsanaṁ dātabban ti. sace pana bhante vivittaṁ na hoti kathaṁ paṭipajjitabban ti. tena hi Sāriputta vivittaṁ katvāpi dātabbaṁ. na tv evāhaṁ Sāriputta kenaci pariyāyena vuḍḍhatarassa bhikkhuno senāsanaṁ paṭibāhitabban ti vadāmi. yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā 'ti. āmise pana bhante kathaṁ paṭipajjitabban ti. āmisaṁ kho Sāriputta sabbesaṁ samakaṁ bhājetabban ti. ||10||
atha kho tassa ukkhittakassa bhikkhuno dhammañ ca vinayañ ca paccavekkhantassa etad ahosi: āpatti esā n’ esā anāpatti, āpanno 'mhi n’ amhi anāpanno, ukkhitto 'mhi n’ amhi anukkhitto, dhammiken’ amhi kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahenā 'ti. atha kho so ukkhittako bhikkhu yena ukkhittānuvattakā bhikkhū ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā ukkhittānuvattake bhikkhū etad avoca: āpatti esā āvuso n’ esā anāpatti . . . ṭhānārahena. etha maṁ āyasmanto osārethā 'ti. ||11|| atha kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū taṁ ukkhittakaṁ bhikkhuṁ ādāya yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etad avocuṁ: ayaṁ bhante ukkhittako bhikkhu evaṁ āha: āpatti esā āvuso n’ esā anāpatti . . . osārethā 'ti.
kathaṁ nu kho tehi bhante paṭipajjitabban ti. āpatti esā bhikkhave n’ esā anāpatti, āpanno eso bhikkhu n’ eso bhikkhu anāpanno, ukkhitto eso bhikkhu n’ eso bhikkhu anukkhitto,
X. 5. 12-14.] MAHĀVAGGA. 357
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dhammikena kammena ukkhitto akuppena ṭhānārahena. yato ca kho so bhikkhave bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passati ca tena hi bhikkhave taṁ bhikkhuṁ osārethā 'ti. ||12|| atha kho te ukkhittānuvattakā bhikkhū taṁ ukkhittakaṁ bhikkhuṁ osāretvā yena ukkhepakā bhikkhū ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā ukkhepake bhikkhū etad avocuṁ: yasmiṁ āvuso vatthusmiṁ ahosi saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ so eso bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca. handa mayaṁ āvuso tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṁ karomā 'ti. atha kho te ukkhepakā bhikkhū yena bhagavā ten’ upasaṅkamiṁsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etad avocuṁ: te bhante ukkhittānuvattakā bhikkhū evaṁ āhaṁsu: yasmiṁ āvuso vatthusmiṁ ahosi . . . saṅghasāmaggiṁ karomā 'ti. kathaṁ nu kho bhante paṭipajjitabban ti. ||13|| yato ca kho so bhikkhave bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca tena hi bhikkhave saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṁ karotu. evañ ca pana bhikkhave kātabbā. sabbeh’ eva ekajjhaṁ sannipatitabbaṁ gilānehi ca agilānehi ca, na kehici chando dātabbo. sannipatitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. yasmiṁ vatthusmiṁ ahosi saṅghassa bhaṇḍanaṁ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgharāji saṅghavavatthānaṁ saṅghanānākaraṇaṁ so eso bhikkhu āpanno ca ukkhitto ca passi ca osārito ca. yadi saṅghassa pattakallaṁ saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṁ kareyya. esā ñatti. suṇātu me bhante saṅgho.
yasmiṁ vatthusmiṁ . . . osārito ca. saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṁ karoti. yassāyasmato khamati tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiyā karaṇaṁ so tuṇh’ assa, yassa na kkhamati so bhāseyya. katā saṅghena tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggī nihatā saṅgharāji nihato saṅghabhedo.
khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evaṁ etaṁ dhārayāmīti.
tāvad eva uposatho kātabbo pātimokkhaṁ uddisitabban ti.
||14||5||
358 MAHĀVAGGA. [X. 6. 1-3.
atha kho āyasmā Upāli yena bhagavā ten’ upasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi, ekamantaṁ nisinno kho āyasmā Upāli bhagavantaṁ etad avoca: yasmiṁ bhante vatthusmiṁ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṁ . . . saṅghanānākaraṇaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ avinicchinitvā amūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti, dhammikā nu kho sā bhante saṅghasāmaggīti. yasmiṁ Upāli vatthusmiṁ hoti . . . saṅgho taṁ vatthuṁ avinicchinitvā amūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti, adhammikā sā Upāli saṅghasāmaggīti. yasmiṁ pana bhante vatthusmiṁ hoti . . . saṅgho taṁ vatthuṁ vinicchinitvā mūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti, dhammikā nu kho sā bhante saṅghasāmaggīti. yasmiṁ Upāli vatthusmiṁ hoti . . . saṅgho taṁ vatthuṁ vinicchinitvā mūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti, dhammikā sā Upāli saṅghasāmaggīti. ||1||
kati nu kho bhante saṅghasāmaggiyo 'ti. dve 'mā Upāli saṅghasāmaggiyo. atth’ Upāli saṅghasāmaggī atthāpetā vyañjanupetā, atth’ Upāli saṅghasāmaggī atthupetā ca vyañjanupetā ca. katamā ca Upāli saṅghasāmaggī atthupetā vyañjanupetā. yasmiṁ Upāli vatthusmiṁ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṁ . . . saṅghanānākaraṇaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ avinicchinitvā amūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti.
ayaṁ vuccati Upāli saṅghasāmaggī atthāpetā vyañjanupetā.
katamā ca Upāli saṅghasāmaggī atthupetā ca vyañjanupetā ca. yasmiṁ Upāli vatthusmiṁ hoti saṅghassa bhaṇḍanaṁ . . . saṅghanānākaraṇaṁ, saṅgho taṁ vatthuṁ vinicchinitvā mūlā mūlaṁ gantvā saṅghasāmaggiṁ karoti. ayaṁ vuccati Upāli saṅghasāmaggī atthupetā ca vyañjanupetā ca.
imā kho Upāli dve saṅghasāmaggiyo ti. ||2||
atha kho āyasmā Upāli uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā ten’ añjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi:
saṅghassa kiccesu ca mantanāsu ca atthesu jātesu vinicchayesu ca
kathaṁpakāro idha naro mahatthiko bhikkhu kathaṁ hoti idha paggahāraho 'ti. |
X. 6. 3.] MAHĀVAGGA. 359
anānuvajjo paṭhamena sīlato avekkhitācāro susaṁvutindriyo,
paccatthikā na upavadanti dhammato, na hi 'ssa taṁ hoti vadeyyuṁ yena naṁ. |
so tādiso sīlavisuddhiyā ṭhito visārado hoti visayha bhāsati,
na cchambhati parisagato na vedhati, atthaṁ na hāpeti anuyyutaṁ bhaṇaṁ, |
tath’ eva pañhaṁ parisāsu pucchito na c’ eva pajjhāyati na maṅku hoti.
so kālāgataṁ vyākaraṇārahaṁ vaco rañjeti viññūparisaṁ vicakkhaṇo, |
sagāravo vuḍḍhataresu bhikkhūsu ācerakamhi ca sake visārado,
alaṁ pametuṁ, paguṇo kathetave, paccatthikānañ ca
5 viraddhikovido, |
paccatthikā yena vajanti niggahaṁ mahājano paññāpanañ ca gacchati,
sakañ ca ādāyam ayaṁ na riñcati vyākaraṇapañham anupaghātikaṁ, |
dūteyyakammesu alaṁ samuggaho saṅghassa kiccesu ca āhunaṁ yathā,
karaṁvaco bhikkhugaṇena pesito ahaṁ karomīti na tena maññati, |
āpajjati yāvatakesu vatthusu, āpatti yā hoti yathā ca vuṭṭhāti,
ete vibhaṅgā ubhay'assa sāgatā, āpattivuṭṭhānapadassa kovido, |
nissāraṇaṁ gacchati yāni cācaraṁ, nissārito hoti yathā ca vatthunā,
osāraṇan taṁvusitassa jantuno etam pi jānāti vibhaṅgakovido, |
sagāvaro vuḍḍhataresu bhikkhusu navesu theresu ca majjhimesu ca,
mahājanass’ atthacaro 'dha paṇḍito, so tādiso bhikkhu
10 idha paggahāraho 'ti. ||3||6||
Kosambakkhandhako dasamo.
360 MAHĀVAGGA.
tassa uddānaṁ:
Kosambīyaṁ jinavaro, vivād’ āpattidassane,
ukkhipeyya yasmiṁ tasmiṁ, tassa yāpatti desaye. |
anto sīmāyaṁ, tatth’ eva, pañc', ekañ c’ eva, sampadā,
Pārileyyā ca, Sāvatthi, Sāriputto ca, Kolito, |
Mahākassapa-Kaccāno, Koṭṭhito, Kappinena ca,
Mahācundo ca, Anuruddho, Revato, Upālivhayo, |
Ānando, Rāhulo c’ eva, Gotamī,'nāthapiṇḍiko, Visākhā Migāramātā ca,
senāsanaṁ vivittaṁ ca, āmisaṁ samakam pi ca, |
na kena chando dātabbo, Upāli paripucchito,
5 anupavajji visīlena, sāmaggī jinasāsane 'ti.
MAHĀVAGGA? SAMATTA?.
||