Majjhima Nikaya


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

 

Majjhima Nikāya
I. Mūlapaṇṇāsa
4. Mahā Yamaka Vagga

Sutta 39

Mahā Assapura Suttaɱ

Based on the 'Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.'

 


 

[1][chlm][pts][than][upal] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Aŋgesu viharati||
Assapuraɱ nāma aŋgānaɱ nigamo.|| ||

Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||

"Bhikkhavo" ti.|| ||

"Bhadante" ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuɱ||
Bhagavā etad avoca:|| ||

2. "'Samaṇā samaṇā' ti vo bhikkhave jano sañjānāti||
tumhe ca pana:||
ke tumheti puṭṭhā samaṇā:||
'samaṇā'mhā' ti paṭijānātha.|| ||

Tesaɱ vo bhikkhave evaɱ samaññānaɱ sataɱ evam paṭiññānaɱ sataɱ:|| ||

'Ye'dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca||
te dhamme samādāya vattissāma,||
evaɱ no ayaɱ amhākaɱ samaññā ca saccā bhavissati paṭiññā ca bhūtā,||
yesañ ca mayaɱ cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilānapaccaya-bhesajja-parikkhāraɱ paribhuñjāma||
tesaɱ te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaɱsā,||
amhākañ c'evāyaɱ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā sa-udayā' ti.|| ||

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.|| ||

3. Katame ca bhikkhave dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca?|| ||

4. 'Hirottappena samannāgatā bhavissāmā' ti.|| ||

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.|| ||

5. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam assa:|| ||

'Hirottappen'amhā samannāgatā||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariɱ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha.|| ||

6. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaɱ sataɱ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariɱ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ?|| ||

'Parisuddho no [272] kāyasamācāro bhavissati uttāno vivaṭo||
na ca chiddavā saɱvuto ca,||
tāya ca pana parisuddha-kāya-samācāratāya n'ev'attān'ukkaɱsissāma,||
na paraɱ vambhissāmā' ti|| ||

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.|| ||

7. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam assa:|| ||

'Hirottappen'amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samācāro;||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariɱ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha.|| ||

8. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaɱ sataɱ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariɱ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ?|| ||

'Parisuddho no vacīsamācāro bhavissati uttāno vivaṭo||
na ca chiddavā saɱvuto ca||
tāya ca pana parisuddha-vacī-samācāratāya||
n'ev'attān'ukkaɱsissāma||
na paraɱ vambhissāmā' ti|| ||

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.|| ||

7. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam assa:|| ||

'Hirottappen'amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samācāro;||
parisuddho vacī-samācāro||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariɱ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha.|| ||

8. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaɱ sataɱ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariɱ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ?|| ||

'Parisuddho no mano-samācāro bhavissati uttāno vivaṭo||
na ca chiddavā saɱvuto ca,||
tāya ca pana parisuddha-mano-samācāratāya||
n'ev'attān'ukkaɱsissāma,||
na paraɱ vambhissāmā' ti|| ||

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.|| ||

9. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam assa:|| ||

'Hirottappen'amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samācāro;||
parisuddho vacī-samācāro||
parisuddho mano-samācāro||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariɱ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha.|| ||

10. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaɱ sataɱ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariɱ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ?|| ||

'Parisuddho no ājīvo bhavissati uttāno vivaṭo||
na ca chiddavā saɱvuto ca,||
tāya ca pana parisuddhājīvatāya||
n'ev'attān'ukkaɱsissāma,||
na paraɱ vambhissāmā' ti|| ||

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.|| ||

11. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam assa:|| ||

'Hirottappen'amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samācāro;||
parisuddho vacī-samācāro||
parisuddho mano-samācāro||
parisuddho ājīvo||
[273] alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariɱ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha.|| ||

12. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaɱ sataɱ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariɱ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ?|| ||

'Indriyesu guttadvārā bhavissāma:|| ||

Cakkhunā rūpaɱ disvā na nimittaggāhī nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhikaraṇam-enaɱ cakkhu'ndriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma cakkhu'ndriyaɱ,||
cakkhu'ndriye saɱvaraɱ āpajjissāma.|| ||

Sotena saddaɱ sutvā na nimittaggāhī nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhikaraṇam-enaɱ sot'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma sot'indriyaɱ,||
sot'indriye saɱvaraɱ āpajjissāma.|| ||

Ghānena gandhaɱ ghāyitvā na nimittaggāhī nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhikaraṇam-enaɱ ghān'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma ghān'indriyaɱ,||
ghān'indriye saɱvaraɱ āpajjissāma.|| ||

Jivhāya rasaɱ sāyitvā na nimittaggāhī nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhikaraṇam-enaɱ jivh'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma jivh'indriyaɱ,||
jivh'indriye saɱvaraɱ āpajjissāma.|| ||

Kāyena phoṭṭhabbaɱ phusitvā na nimittaggāhī nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhikaraṇam-enaɱ kāy'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma kāy'indriyaɱ,||
kāy'indriye saɱvaraɱ āpajjissāma.|| ||

Manasā dhammaɱ viññāya na nimittaggāhī nānuvyañjanaggāhī,||
yatvādhikaraṇam-enaɱ man'indriyaɱ asaɱvutaɱ viharantaɱ abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuɱ,||
tassa saɱvarāya paṭipajjissāma,||
rakkhissāma man'indriyaɱ,||
man'indriye saɱvaraɱ āpajjissāmā' ti.|| ||

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.|| ||

15. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam assa:|| ||

'Hirottappen'amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samācāro,||
parisuddho vacī-samācāro,||
parisuddho mano-samācāro,||
parisuddho ājīvo,||
indriyesu'mha guttadvārā||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariɱ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha.|| ||

16. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaɱ sataɱ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariɱ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ?|| ||

'Bhojane mattaññuno bhavissāma,||
paṭisaŋkhā yoniso āhāraɱ āharissāma:||
'n'eva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya,||
yāvad eva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya,||
vihiɱsūparatiyā brahmacariyānuggahāya:|| ||

'Iti purāṇañ ca vedanaɱ paṭihankhāmi navañ ca vedanaɱ na uppādessāmi||
yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā' ti.|| ||

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.|| ||

17. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam assa:|| ||

'Hirottappen'amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samācāro,||
parisuddho vacī-samācāro,||
parisuddho mano-samācāro,||
parisuddho ājīvo,||
indriyesu'mha guttadvārā||
bhojane mattaññuno||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariɱ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha.|| ||

18. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaɱ sataɱ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariɱ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ?|| ||

Jāgariyaɱ anuyuttā bhavissāma:|| ||

Divasaɱ caŋkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaɱ parisodhessāma,||
rattiyā paṭhamaɱ yāmaɱ [274] caŋkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaɱ parisodhessāma,||
rattiyā majjhimaɱ yāmaɱ dakkhiṇena passena sīhaseyyaɱ kappessāma pāde pādaɱ accādhāya satā sampajānā uṭṭhānasaññaɱ manasikaritvā,||
rattiyā pacchimaɱ yāmaɱ paccuṭṭhāya caŋkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaɱ parisodhessāmā' ti.|| ||

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.|| ||

19. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam assa:|| ||

'Hirottappen'amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samācāro,||
parisuddho vacī-samācāro,||
parisuddho mano-samācāro,||
parisuddho ājīvo,||
indriyesu'mha guttadvārā||
bhojane mattaññuno||
jāgariyaɱ anuyuttā||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariɱ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha.|| ||

20. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaɱ sataɱ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariɱ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ?|| ||

Sati-sampajaññena samannāgatā bhavissāma:||
abhikkante paṭikkante sampajānakārī,||
ālokite vilokite sampajānakārī,||
sammiñjite pasārite sampajānakārī,||
sanghāṭipatta-cīvaradhāraṇe sampajānakārī,||
asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī,||
uccārapassāvakamme sampajānakārī,||
gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī' ti.|| ||

Evaɱ hi vo bhikkhave sikkhitabbaɱ.|| ||

21. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaɱ evam assa:|| ||

'Hirottappen'amhā samannāgatā,||
parisuddho no kāya-samācāro,||
parisuddho vacī-samācāro,||
parisuddho mano-samācāro,||
parisuddho ājīvo,||
indriyesu'mha guttadvārā||
bhojane mattaññuno||
jāgariyaɱ anuyuttā||
satisampajaññena samannāgatā||
alam-ettāvatā,||
katam-ettāvatā,||
anuppatto no sāmaññattho,||
n'atthi no kiñci uttariɱ karaṇīyan' ti;|| ||

tāvataken'eva tuṭṭhiɱ āpajjeyyātha.|| ||

22. Ārocayāmi vo bhikkhave,||
paṭivedayāmi vo bhikkhave:||
mā vo sāmaññatthikānaɱ sataɱ||
sāmaññattho parihāyi sati uttariɱ karaṇīye.|| ||

Kiñ ca bhikkhave uttariɱ karaṇīyaɱ?|| ||

Idha, bhikkhave, bhikkhu vivittaɱ senāsanaɱ bhajati:||
araññaɱ rukkhamūlaɱ pabbataɱ kandaraɱ giriguhaɱ susānaɱ vanapatthaɱ abbhokāsaɱ palālapuñjaɱ.|| ||

So pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaŋkaɱ ābhujitvā,||
ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya,||
parimukhaɱ satiɱ upaṭṭhapetvā.|| ||

So abhijjhaɱ loke pahāya||
vigatābhijjhena cetasā viharati||
abhijjhāya cittaɱ parisodheti||
Vyāpādapadosaɱ pahāya||
abyāpannacitto viharati,||
sabba-pāṇa-[275] bhūta-hitānukampī||
vyāpādapadosā cittaɱ parisodheti.|| ||

Thīna-middhaɱ pahāya||
vigatathīnamiddho viharati,||
ālokasaññī sato sampajāno||
thīna-middhā cittaɱ parisodheti.|| ||

Uddhacca-kukkuccaɱ pahāya||
anuddhato viharati,||
ajjhattaɱ vūpasantacitto,||
uddhacca-kukkuccā cittaɱ parisodheti.|| ||

Vicikicchaɱ pahāya||
tiṇṇavicikiccho viharati,||
akathaŋkathī kusalesu dhammesu,||
vicikicchāya cittaɱ parisodheti.|| ||

23. Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso iṇaɱ ādāya kammante payojeyya,||
tassa te kammantā samijjheyyuɱ,||
so yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca vyantīkareyya,||
siyā c'assa uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārābharaṇāya,||
tassa evam assa:|| ||

'Ahaɱ kho pubbe iṇaɱ ādāya kammante payojesiɱ,||
tassa me kammantā samijjhiɱsu,||
so ahaɱ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni,||
tāni ca byantiakāsiɱ,||
atthi ca me uttariɱ avasiṭṭhaɱ dārābhāraṇāyā' ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmujjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ.|| ||

24. Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno,||
bhattañ c'assa na-cchādeyya,||
na c'assa kāye balamattā,||
so aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya,||
bhattañ c'assa chādeyya,||
siyā c'assa kāye balamattā,||
tassa evam assa:|| ||

'Ahaɱ kho pubbe ābādhiko ahosiɱ dukkhito bāḷhagilāno,||
bhattañ ca me nacchādesi,||
na ca me āsi kāye balamattā,||
so'mhi etarahi tamhā ābādhā mutto,||
bhattañ ca me chādeti,||
atthi ca me kāye balamattā' ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmujjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ.|| ||

25. Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso bandhanāgāre baddho assa,||
so aparena samayena tamhā bandhanā mucceyya,||
sotthinā abyayena,||
na c'assa koci bhogānaɱ vayo,||
tassa evam assa:|| ||

'Ahaɱ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiɱ||
so'mhi etarahi tamhā bandhanā mutto sotthinā abyayena||
n'atthi ca me koci bhogānaɱ vayo' ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmujjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ.|| ||

16. Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yena kāmaŋgamo,||
so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya,||
attādhīno aparādhīno bhujisso yena kāmaŋgamo;||
tassa evam assa:|| ||

'Ahaɱ kho pubbe dāso āhosiɱ anattādhīno parādhīno na yena kāmaŋgamo,||
so'mhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno [276] aparādhīno bhujisso yenakāmaŋgamo' ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmujjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ.|| ||

26. Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaɱ paṭipajjeyya,||
so aparena samayena tamhā kantārā nitthareyya sotthinā abyayena,||
na c'assa kiñci bhogānaɱ vayo;||
tassa evam assa:|| ||

'Ahaɱ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaɱ paṭipajjiɱ,||
so'mhi etarahi tamhā kantārā nitthiṇṇo sotthinā abyayena,||
n'atthi ca me kiñci bhogānaɱ vayo' ti.|| ||

So tatonidānaɱ labhetha pāmujjaɱ,||
adhigaccheyya somanassaɱ.|| ||

27. Evam eva kho bhikkhave bhikkhu yathā iṇaɱ,||
yathā rogaɱ,||
yathā bandhanāgāraɱ,||
yathā dāsabyaɱ,||
yathā kantāraddhānamaggaɱ,||
ime pañca nīvaraṇe appahīne attani samanupassati.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave, yathā ānaṇyaɱ yathā ārogyaɱ,||
yathā bandhanā mokkhaɱ,||
yathā bhujissaɱ,||
yathā khemantabhūmiɱ,||
evam evaɱ bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassati.|| ||

28. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe||
vivicc'eva kāmehi||
vivicca akusalehi dhammehi||
savitakkaɱ||
savicāraɱ||
vivekajaɱ pīti-sukhaɱ||
paṭhamaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imam-eva kāyaɱ vivekajena pīti-sukhena||
abhisandeti||
parisandeti||
paripūreti||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
dakkho nahāpako vā||
nāhāpakantevāsī vā||
kaɱsathāle nahānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena||
paripphosakaɱ||
paripphosakaɱ sanneyya,||
sā'ssa nahānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā,||
santarabāhirā phuṭā snehena,||
na ca paggharaṇī.|| ||

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam-eva kāyaɱ vivekajena pīti-sukhena||
abhisandeti,||
parisandeti,||
paripūreti,||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

29. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu vitakka-vicārānaɱ vūpasamā||
ajjhattaɱ sampasādanaɱ||
cetaso ekodi-bhāvaɱ||
avitakkaɱ||
avicāraɱ||
samādhijaɱ pīti-sukhaɱ||
dutiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imam-eva kāyaɱ samādhijena pīti-sukhena||
abhisandeti,||
parisandeti,||
paripūreti,||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
udakarahado ubbhi- [277] dodako,||
tassa n'ev'assa puratthimāya disāya udakass'āyamukhaɱ,||
na pacchimāya disāya udakass'āyamukhaɱ,||
na uttarāya disāya udakass'āyamukhaɱ,||
na dakkhiṇāya disāya udakass'āyamukhaɱ,||
devo ca na kālena kālaɱ sammā dhāraɱ anuppaveccheyya.|| ||

Atha kho tamhā va udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tam-eva udakarahadaɱ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya,||
nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaɱ assa.|| ||

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam-eva kāyaɱ samādhijena pīti-sukhena||
abhisandeti,||
parisandeti,||
paripūreti,||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pīti-sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

30. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā||
upekkhako ca viharati||
sato ca sampajāno,||
sukhañ ca kāyena paṭisaŋvedeti.|| ||

Yan taɱ ariyā ācikkhanti:|| ||

'Upekkhako satimā sukhavihārī' ti|| ||

tatiyaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imam-eva kāyaɱ nippītikena sukhena,||
abhisandeti,||
parisandeti,||
paripūreti,||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
uppaliniyaɱ vā,||
paduminiyaɱ vā,||
puṇḍarīkiniyaɱ vā,||
app'ekaccāni uppalāni vā,||
padumāni vā,||
puṇḍarīkāni vā,||
udake jātāni,||
udake saɱvaddhāni,||
udakā'nuggatāni,||
antonimuggaposīni,||
tāni yāva c'aggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni||
nāssa kiñci sabbāvataɱ||
uppalānaɱ vā||
padumānaɱ vā||
puṇḍarīkānaɱ vā||
sītena vārinā apphuṭaɱ assa.|| ||

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam-eva kāyaɱ nippītikena sukhena,||
abhisandeti,||
parisandeti,||
paripūreti,||
parippharati.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaɱ hoti.|| ||

31. Puna ca paraɱ bhikkhave bhikkhu,||
sukhassa ca pahānā,||
dukkhassa ca pahānā,||
pubbe va somanassa-domanassānaɱ atthaŋgamā,||
adukkha-m-asukhaɱ,||
upekkhā-sati-pārisuddhiɱ,||
catutthaɱ-jhānaɱ upasampajja viharati.|| ||

So imam-eva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaɱ hoti.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso odātena vatthena sasīsaɱ pārupitvā nisinno assa,||
nāssa kiñci sabbā- [278] vato kāyassa odātena vattena apphuṭaɱ assa,||
evam eva kho, bhikkhave,||
bhikkhu imam-eva kāyaɱ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti.|| ||

Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaɱ hoti.|| ||

32. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati||
seyyathīdaɱ:|| ||

Ekam pi jātiɱ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsatim pi jātiyo,||
tiɱsam pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi jāti-sahassam pi-jāti sata-sahassam pi,||
aneke pi saɱvaṭṭakappe aneke pi,||
vivaṭṭakappe aneke pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭakappe,||
'amutr'āsiɱ evaɱ-nāmo,||
evaɱ-gotto,||
evaɱ-vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ.|| ||

Tatra p'āsiɱ,||
evaɱ-nāmo,||
evaɱ gotto,||
evaɱ vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idhūpapanno' ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
puriso sakamhā gāmā aññaɱ gāmaɱ gaccheyya,||
tamhā pi gāmā aññaɱ gāmaɱ gaccheyya,||
so tamhā gāmā sakaɱ yeva gāmaɱ paccāgaccheyya,||
tassa evam assa:|| ||

'Ahaɱ kho sakamhā gāmā amuɱ gāmaɱ agañchiɱ,||
tatra evaɱ aṭṭhāsiɱ,||
evaɱ nisīdiɱ,||
evaɱ abhāsiɱ,||
evaɱ tuṇhī ahosiɱ,||
tamhā pi gāmā amuɱ gāmaɱ agañchiɱ.|| ||

Tatrā pi evaɱ aṭṭhāsiɱ,||
evaɱ nisīdiɱ,||
evaɱ abhāsiɱ,||
evaɱ tuṇhī ahosiɱ.|| ||

So'mhi tamhā gāmā sakaɱ yeva gāmaɱ paccāgato' ti.|| ||

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati||
seyyathīdaɱ:|| ||

Ekam pi jātiɱ,||
dve pi jātiyo,||
tisso pi jātiyo,||
catasso pi jātiyo,||
pañca pi jātiyo,||
dasa pi jātiyo,||
vīsatim pi jātiyo,||
tiɱsam pi jātiyo,||
cattārīsam pi jātiyo,||
paññāsam pi jātiyo,||
jāti-satam pi jāti-sahassam pi-jāti sata-sahassam pi,||
aneke pi saɱvaṭṭakappe aneke pi,||
vivaṭṭakappe aneke pi saɱvaṭṭa-vivaṭṭakappe,||
'amutr'āsiɱ evaɱ-nāmo,||
evaɱ-gotto,||
evaɱ-vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto amutra upapādiɱ.|| ||

Tatra p'āsiɱ,||
evaɱ-nāmo,||
evaɱ gotto,||
evaɱ vaṇṇo,||
evam-āhāro,||
evaɱ sukha-dukkha-paṭisaŋvedī,||
evam-āyu-pariyanto.|| ||

So tato cuto idhūpapanno' ti.|| ||

Iti sākāraɱ sa-uddesaɱ aneka-vihitaɱ pubbenivāsaɱ anussarati.|| ||

33. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaɱ cutūpapātañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati:||
cavamāne uppajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate||
yathākammūpage satte pajānāti:-|| ||

"Ime vata [279] bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā||
vacīduccaritena samannāgatā||
manoduccaritena samannāgatā||
ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā||
micchādiṭṭhikammasamādānā||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā||
vacīsucaritena samannāgatā||
manosucaritena samannāgatā||
ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā||
sammādiṭṭhikammasamādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā" ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇaṇe dubbaṇṇe sugate duggate||
yathākammūpage satte pajānāti.|| ||

Seyyathā p'assu bhikkhave dve agārā sadvārā,||
tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaɱ pavisante pi||
nikkhamante pi||
anusaŋcarante pi||
anuvicarante pi,||
evam eva kho, bhikkhave, bhikkhu||
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate||
yathākammūpage satte pajānāti:-|| ||

"Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā||
vacīduccaritena samannāgatā||
manoduccaritena samannāgatā||
ariyānaɱ upavādakā micchādiṭṭhikā||
micchādiṭṭhikammasamādānā||
te kāyassa bhedā param maraṇā||
apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ upapannā.|| ||

Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā||
vacīsucaritena samannāgatā||
manosucaritena samannāgatā||
ariyānaɱ anupavādakā sammādiṭṭhikā||
sammādiṭṭhikammasamādānā.|| ||

Te kāyassa bhedā param maraṇā||
sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapannā" ti.|| ||

Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne,||
hīne paṇīte suvaṇaṇe dubbaṇṇe sugate duggate||
yathākammūpage satte pajānāti.|| ||

34. So evaɱ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaŋgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaɱ khayañāṇāya cittaɱ abhininnāmeti.|| ||

So:|| ||

"Idaɱ dukkhan" ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

"Ayaɱ dukkhasamudayo" ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

"Ayaɱ dukkhanirodho" ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

"Ayaɱ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā" ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

"Ime āsavā" ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

"Ayaɱ āsavasamudayo" ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

"Ayaɱ āsavanirodho" ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

"Ayaɱ āsavanirodhagāminī paṭipadā" ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsāvā pi cittaɱ vimuccati,||
bhavāsavā pi cittaɱ vimuccati,||
avijjāsavā pi cittaɱ vimuccati||
vimuttasmiɱ vimuttam iti ñāṇaɱ hoti:|| ||

"Khīṇā jāti,||
vusitaɱ brahmacariyaɱ,||
kataɱ karaṇīyaɱ,||
nāparaɱ itthattāyā" ti pajānāti.|| ||

Seyyathā pi, bhikkhave,||
pabbatasankhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo,||
tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya||
sippisambukam pi,||
sakkharakaṭhalam pi,||
macchagumbam pi,||
carantam pi,||
tiṭṭhantam pi,||
tassa evam assa:|| ||

"Ayaɱ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo,||
tatir'ime sippi- [280] sambukā pi||
sakkharakaṭhalā pi||
macchagumbā pi||
caranti pi||
tiṭṭhanti pī' ti.|| ||

Evam eva kho bhikkhave bhikkhu:|| ||

"Idaɱ dukkhan" ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

"Ayaɱ dukkhasamudayo" ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

"Ayaɱ dukkhanirodho" ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

"Ayaɱ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā" ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

"Ime āsavā" ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

"Ayaɱ āsavasamudayo" ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

"Ayaɱ āsavanirodho" ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

"Ayaɱ āsavanirodhagāminī paṭipadā" ti yathābhūtaɱ pajānāti.|| ||

Tassa evaɱ jānato evaɱ passato kāmāsāvā pi cittaɱ vimuccati,||
bhavāsavā pi cittaɱ vimuccati,||
avijjāsavā pi cittaɱ vimuccati||
vimuttasmiɱ vimuttam iti ñāṇaɱ hoti:|| ||

"Khīṇā jāti,||
vusitaɱ brahmacariyaɱ,||
kataɱ karaṇīyaɱ,||
nāparaɱ itthattāyā" ti pajānāti.|| ||

35. Ayaɱ vuccati bhikkhave bhikkhu samaṇo iti pi,||
brāhmaṇo iti pi,||
nahātako iti pi,||
vedagū iti pi,||
sottiyo iti pi,||
ariyo iti pi,||
arahaɱ iti pi.|| ||

36. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu samaṇo hoti?|| ||

Samitā'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiɱ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu samaṇo hoti.|| ||

37. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu brāhmaṇo hoti?|| ||

Bāhitā'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiɱ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu brāhmaṇo hoti.|| ||

38. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu nahātako hoti?|| ||

Nahātā'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiɱ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu nahātako hoti.|| ||

39. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu vedagū hoti?|| ||

Viditā'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiɱ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu vedagū hoti.|| ||

40. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu sottiyo hoti?|| ||

Nissutā'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiɱ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu sottiyo hoti.|| ||

41. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu ariyo hoti?|| ||

Ārakā'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiɱ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu ariyo hoti.|| ||

42. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu arahaɱ hoti?|| ||

Ārakā'ssa honti pāpakā akusalā dhammā saŋkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiɱ jāti-jarā-maraṇīyā.|| ||

Evaɱ kho bhikkhave bhikkhu arahaɱ hoti."|| ||

Idam avoca Bhagavā.|| ||

Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaɱ abhinandun ti.

Mahā Assapurasuttaɱ navamaɱ


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page