Samyutta Nikaya Masthead


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


Saɱyutta Nikāya
I. Sagātha Vagga
3. Kosala Saɱyutta
2. Aputtaka Vaggo

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


[77]

Sutta 11

Satta-Jaṭila Suttaɱ

[11.1][rhyc] Evam me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Pubbārāme Migāra-mātu pāsāde.|| ||

Tena kho pana samayena Bhagavā sāyaṇha-samayaɱ paṭisallāṇā vuṭṭhito bahi-dvāra-koṭṭhake nisinno hoti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadikosalo yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

[78] Tena kho pana samayena satta ca jaṭilā||
satta ca Nigaṇṭhā||
satta ca acelakā||
satta ca ekasāṭakā||
satta ca paribbājakā||
parūḷhakacchanakhalomā khāri-vidham-ā-dāya Bhagavato avidūre ati-k-kamanti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo uṭṭhāy āsanā ekaɱsaɱ uttarā-saŋgaɱ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaɱ paṭhaviyaɱ nihantvā yena te satta ca jaṭilā||
satta ca Nigaṇṭhā||
satta ca acelakā||
satta ca ekasāṭakā||
satta ca paribbājakā||
ten'añjaliɱ paṇāmetvā ti-k-khattuɱ nāmaɱ sāvesi:||
"Rājāhaɱ bhante Pasenadi Kosalo,||
rājāhaɱ bhante Pasenadī Kosalo,||
rājāhaɱ bhante Pasenadī Kosalo" ti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo acira-pakkantesu tesu sattasu ca jaṭilesu||
sattasu ca nigaṇṭhesu||
sattasu ca acelakesu||
sattasu ca ekasāṭakesu||
sattasu ca paribbājakesu||
yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Ye te bhante loke arahanto vā Arahatta Maggaɱ vā samāpannā ete tseɱ aññatarā" ti.|| ||

"Dujjānaɱ kho etaɱ mahārāja tayā gihinā kāma-bhoginā putta-sambādha-sayanaɱ ajjhā-vasantena Kāsīka-candanaɱ paccanubhontena mālā-gandha-vilepanaɱ dhāra-yantena jāta-rūpa-rajataɱ sādi-yantena ime vā arahanto ime vā Arahatta Maggaɱ samāpannā.|| ||

Saɱvāsena kho maharāja sīlaɱ veditabbaɱ.|| ||

Tañ ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ.|| ||

Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

Saɱvohārena kho mahārāja soceyyaɱ veditabbaɱ.|| ||

Tañ ca ko dīghena addhunā na ittaraɱ.|| ||

Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

Āpadāsu kho mahārāja thāmo veditabbo.|| ||

So ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ.|| ||

Manasikarotā na amana-sikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

[79] Sākacachāya kho mahārāja paññā veditabbā.|| ||

Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ1.|| ||

Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññenā" ti.|| ||

"Acchariyaɱ bhante abbhutaɱ bhante, yāva su-bhāsitamidaɱ bhantena Bhagavatā:|| ||

'Dujjānaɱ kho etaɱ mahārāja tayā gihinā kāma-bhoginā putta-sambādha-sayanaɱ ajjhā-vasantena Kāsīka-candanaɱ paccanubhontena mālā-gandha-vilepanaɱ dhāra-yantena jāta-rūpa-rajataɱ sādi-yantena||
'ime vā arahanto ime vā Arahatta Maggaɱ samāpannā.|| ||

Saɱvāsena kho maharāja sīlaɱ veditabbaɱ.|| ||

Tañ ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ1.|| ||

Manasikarotā no amana-sikarotā, paññavatā2 no duppaññena.|| ||

Saɱvohārena kho mahārāja soceyyaɱ veditabbaɱ.|| ||

Tañ ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ1.|| ||

Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

Āpadāsu kho mahārāja thāmo veditabbo.|| ||

So ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ.|| ||

Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

Sākacchāya kho mahārāja paññā veditabbā.|| ||

Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ1.|| ||

Manasikarotā no amana-sikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññenā' ti.|| ||

Ete bhante mama purisā cārā ocarakā jana-padaɱ ocaritvā āga-c-chanti.|| ||

Tehi paṭhamaɱ ociṇnaɱ ahaɱ pacchā oyāyissāmi.|| ||

Idāni te bhante rajojallaɱ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappita-kesamassū odātavattha-vasanā pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaŋgībhūtā paricārayissantī" ti.|| ||

Atha kho Bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi:|| ||

 


 

Na vaṇṇarūpena naro sujāno||
Na vissase ittaradassanena,||
Susaññatānaɱ hi viyañjanena||
Asaññatā lokam imaɱ caranti.|| ||

Patirūpako mattikā kuṇḍaloca||
Lohaḍḍhamāsova suvaṇṇachanno,||
Caranti eke parivārachannā||
Anto asuddhā bahi sobhamānā.|| ||

 

§

 

Sutta 12

Pañca-Rāja Suttaɱ

[12.1][rhyc] Evam me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena pañcannaɱ rājūnaɱ Pasenadipamukhānaɱ pañcahi||
kāma-guṇehi samappitānaɱ samaŋgībhūtānaɱ paricāraya-mānānaɱ ayam antarā kathā udapādi:||
"Kin nu kho kāmānaɱ aggan" ti?|| ||

Tatr'ekacce evam āhaɱsu:||
"Rūpā kāmānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Saddā kāmānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Gandhā kāmānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Rasā kāmānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam [80] āhaɱsu:||
"Phoṭṭhabbā kāmānaɱ aggan" ti.|| ||

Yato kho te rājāno nāsakkhiɱsu añña-maññaɱ saññāpetuɱ.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo te rājāno etad avoca:|| ||

"Āyāma mārisā yena Bhagavā ten'upasankamissāma.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ etam atthaɱ paṭipucchissāma.|| ||

Yathā no Bhagavā vyākarissati tathā naɱ dhāressāmā" ti.|| ||

"Evaɱ mārisā" ti kho te rājāno rañño Pasenadissa Kosalassa paccassosuɱ.|| ||

Atha kho te pañca rājāno Pasenadippamukhā yena Bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Idha bhante amhākaɱ pañcannaɱ rājūnaɱ pañcahi kāma-guṇehi samappitānaɱ samaŋgībhūtānaɱ paricāraya-mānānaɱ ayam antarā kathā udapādi:

'Kin nu kho kāmānaɱ aggan' ti?|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
'Rūpā kāmānaɱ aggan' ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
'Saddā kāmānaɱ aggan' ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
'Gandhā kāmānaɱ aggan' ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
'Rasā kāmānaɱ aggan' ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
'Phoṭṭhabbā kāmānaɱ aggan' ti.|| ||

Kin nu kho bhante kāmānaɱ aggana" ti?|| ||

"Manāpapariyan taɱ khvāhaɱ mahārāja pañcasu kāma-guṇesu agganti vadāmi.|| ||

Te ca mahārāja rūpā ekaccassa manāpā honti.|| ||

Te ca rūpā ekaccassa amanāpā honti.|| ||

Ye hi ca yo rūpehi atta-mano hoti,||
paripuṇṇa-saŋkappo,||
so tehi rūpehi aññaɱ rūpaɱ uttaritaraɱ vā||
paṇītataraɱ vā na pattheti.|| ||

Te tassa rūpā paramā honti.|| ||

Te tassa rūpā anuttarā honti.|| ||

Te ca mahārāja saddā ekacchassa manāpā honti.|| ||

Te ca saddā ekaccassa amanāpā honti.|| ||

Ye hi ca yo saddehi atta-mano hoti,||
paripuṇṇa-saŋkappo,||
so tehi saddehi aññaɱ saddaɱ uttaritaraɱ vā||
paṇītataraɱ vā na pattheti,||
te tassa saddā paramā honti.|| ||

Te tassa saddā anuttarā honti.|| ||

Te ca mahārāja gandhā ekacchassa manāpā honti.|| ||

Te ca gandhā ekaccassa amanāpā honti.|| ||

Ye hi ca yo gandhehi atta-mano hoti,||
paripuṇṇa-saŋkappo,||
so tehi gandhehi aññaɱ gandhaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti,||
te tassa gandhā paramā honti.|| ||

Te tassa gandhā anuttarā honti.|| ||

Te ca mahārāja rasā ekaccassa manāpā honti.|| ||

Te ca rasā ekaccassa amanāpā honti.|| ||

Ye hi ca yo rasehi atta-mano hoti,||
paripuṇṇa-saŋkappo,||
so tehi rasehi aññaɱ rasaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti,||
te tassa rasā paramā honti.|| ||

Te tassa rasā anuttarā honti.|| ||

Te ca mahārāja phoṭṭhabbā ekaccassa manāpā honti.|| ||

Te ca phoṭṭhabbā ekaccassa amanāpā honti.|| ||

[81] Ye hi ca yo poṭṭhabbehi atta-mano hoti,||
paripuṇṇa-saŋkappo,||
so tehi phoṭṭhabbehi aññaɱ phoṭṭhabbaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti.|| ||

Te tassa phoṭṭhabbā paramā honti.|| ||

Te tassa phoṭṭhabbā anuttarā hontī" ti.|| ||

Tena kho pana samayena Candanaŋgaliko upāsako tassaɱ parisāyaɱ nisinno hoti.|| ||

Atha kho candanaŋgaliko upāsako uṭṭhāy āsanā ekaɱsaɱ uttarā-saŋgaɱ karitvā yena Bhagavā ten'añjaliɱ paṇāmetvā Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Paṭibhāti maɱ Bhagavā,||
paṭibhāti maɱ sugatā" ti.|| ||

"Paṭibhātu taɱ Candanaŋgalikā" ti Bhagavā avoca.|| ||

Atha kho Candanaŋgaliko upāsako Bhagavato sammukhā tadanurūpāya gāthāya abhitthavi:|| ||

"Padumaɱ yathā kokanadaɱ sugandhaɱ||
Pāto siyā phullam avītagandhaɱ,||
Aŋgīrasaɱ passa virocamānaɱ||
Tapannam ādiccam iv'antalikkhe" ti.|| ||

Atha kho te pañca rājāno Candanaŋgalikaɱ upāsakaɱ pañcahi uttarāsaŋgehi acchādesuɱ.|| ||

Atha kho Candanaŋgaliko upāsako tehi pañcahi uttarāsaŋgehi Bhagavantaɱ acchādesī.|| ||

 

§

 

Sutta 13

Doṇapāka Suttaɱ

[13.1][rhyc][ati-olen] Evam me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo doṇapākaɱ sudaɱ paribhuñjati.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi kosalo bhuttāvī mahassāsī yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Atha kho Bhagavā taɱ rājānaɱ Pasenadiɱ Kosalaɱ bhuttāviɱ mahassāsiɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ gāthaɱ abhāsi:|| ||

"Manujassa sadā satīmato||
mattaɱ jānato laddhabhojane,||
Tanu tassa bhavanti vedanā||
sanikaɱ jīrati āyu pālayan" ti.|| ||

[82] Tena kho pana samayena sudassano māṇavo rañño Pasenadissa Kosalassa piṭṭhito ṭhito hoti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Sudassanaɱ māṇavaɱ āmantesi:|| ||

"Ehi tvaɱ tāta Sudassana,||
Bhagavato santike imaɱ gāthaɱ pariyāpuṇitvā mama bhattābhihāre bhāsa.|| ||

Ahañ ca te devasikaɱ kahāpaṇasataɱ niccabhikkhaɱ3 pavattayissāmī" ti.|| ||

"Evaɱ devā" ti kho sudassano māṇavo rañño Pasenadissa Kosalassa paṭissutvā Bhagavato santike imaɱ gāthaɱ pariyāpuṇitvā Pasenadissa Kosalassa bhattābhihāre sudaɱ bhāsati:|| ||

"Manujassa sadā satīmato mattaɱ jānato laddhabhojane,||
Tanu tassa bhavanti vedanā sanikaɱ jīrati āyupālayan" ti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi kosalo anupubbena nāḷi-kodana-paramatāya saṇṭhāsi.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo aparena samayena sallikhitagatto pāṇinā gattāni anumajjanto tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Ubhayena vata maɱ so Bhagavā atthena anukampi,||
diṭṭha-dhammikena c'eva atthena samparāyikena cā" ti.|| ||

 

§

 

Sutta 14

Paṭhama Saŋgāma Suttaɱ

[14.1][rhyc][than] Evam me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ Pasenadiɱ Kosalaɱ abbhūyyāsi yena Kāsī.|| ||

2. Assosi kho rājā Pasenadi Kosalo "Rājā kira Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā mamaɱ abbhūyyāto yena Kāsī" ti.|| ||

3. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ Vedehi-puttaɱ paccuyyāsi yena Kāsī.|| ||

[83] 4. Atha kho rājā ca Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rājā ca Pasenadi Kosalo saŋgāmesuɱ.|| ||

Tasmiɱ kho pana saŋgāme rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rājānaɱ Pasenadiɱ Kosalaɱ parājesi.|| ||

Parājito ca rājā Pasenadi Kosalo sakameva rājadhāniɱ Sāvatthiɱ pāyāsi.|| ||

5. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pavisiɱsu.|| ||

Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkantā yena Bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinnā kho te bhikkhu Bhagavantaɱ etad avocuɱ:|| ||

6. Idha bhante rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ Pasenadiɱ Kosalaɱ abbhūyyāsi yena Kāsī.|| ||

Assosi kho rājā Pasenadi Kosalo "Rājā kira Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā mamaɱ abbhūyyāto yena Kāsī" ti.|| ||

Atha kho bhante rājā Pasenadi Kosalo caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ Vedehi-puttaɱ paccuyyāsi yena Kāsī.|| ||

Atha kho bhante rājā ca Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rājā ca Pasenadi Kosalo saŋgāmesuɱ.|| ||

Tasmiɱ kho pana bhante,||
saŋgāme rājā Māgadho Ajātasattu vedehi putto rājānaɱ Pasenadiɱ Kosalaɱ parājesi.|| ||

Parājito ca bhante,||
rājā Pasenadi Kosalo sakameva rājadhāniɱ Sāvatthiɱ pāyāsī" ti.|| ||

7. "Rājā bhikkhave, Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto pāpa-mitto||
pāpa-sahāyo||
pāpa-sampavaŋko.|| ||

Rājā ca kho bhikkhave,||
Pasenadi Kosalo kalyāṇa-mitto||
kalyāṇa-sahāyo||
kalyāṇa-sampavaŋko.|| ||

Ajjatañ ca bhikkhave rājā Pasenadi Kosalo imaɱ rattiɱ dukkhaɱ sessati parājito" ti.|| ||

"Jayaɱ veraɱ pasavati dukkhaɱ seti parājito,||
Upasanto sukhaɱ seti hitvā jayaparājayan" ti.|| ||

 

§

 

Sutta 15

Dutiya Saŋgāma Suttaɱ

[15.1][rhyc][than] Evam me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

8. Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto caturaŋginiɱ||
[84] Senaɱ sannayhitvā rājānaɱ Pasenadiɱ Kosalaɱ abbhūyyāsi yena Kāsī.|| ||

9. Assosi kho rājā Pasenadi Kosalo "Rājā kira Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā mamaɱ abbhūyyāto yena Kāsī" ti.|| ||

10. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ Vedehi-puttaɱ paccuyyāsi yena Kāsī.|| ||

11. Atha kho rājā ca Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rajā ca Pasenadi Kosalo saŋgāmesuɱ.|| ||

Tasmiɱ kho pana saŋgāme rājā Pasenadi Kosalo rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ Vedehi-puttaɱ parājesi||
jīvagāhañ ca naɱ aggahesi.|| ||

12. Atha kho rañño Pasenadi-Kosalassa etad ahosi:|| ||

"Kiñ cāpi kho myāyaɱ rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto adubbhantassa dubbhati||
atha ca pana me bhāgineyyo hoti.|| ||

Yaɱ nūnāhaɱ rañño Māgadhassa Ajātasattuno Vedehi-puttassa||
sabbaɱ hatthikāyaɱ pariyādiyitvā||
sabbaɱ assakāyaɱ pariyādiyitvā||
sabbaɱ rathakāyaɱ pariyādiyitvā||
sabbaɱ pattikāyaɱ pariyādiyitvā||
jivantam eva naɱ ossajjeyyan" ti.|| ||

13. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo rañño Māgadhassa Ajātasattuno Vedehi-puttassa||
sabbaɱ hatthikāyaɱ pariyādiyitvā||
sabbaɱ assakāyaɱ pariyādiyitvā||
sabbaɱ rathakāyaɱ pariyādiyitvā||
sabbaɱ pattikāyaɱ pariyādiyitvā||
jivantam eva naɱ ossajji.|| ||

14. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pavisiɱsu.|| ||

Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta paṭikkantā yena Bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaɱ etad avocuɱ:|| ||

[85] 15. Idha bhante rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ Pasenadiɱ Kosalaɱ abbhūyyāsi yena Kāsī.|| ||

Assosi kho bhante rājā Pasenadi Kosalo:|| ||

"Rājā kira Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā mamaɱ abbhūyyāto yena Kāsī" ti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ Vedehi-puttaɱ paccuyyāsi.|| ||

Atha kho bhante rājā ca Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rājā ca Pasenadi Kosalo saŋgāmesuɱ.|| ||

Tasmiɱ kho pana bhante,||
saŋgāme rājā Pasenadi Kosalo rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ Vedehi-puttaɱ parājesi||
jivagāhañ ca naɱ aggahesi.|| ||

Atha kho bhante, rañño Pasenadissa Kosalassa etad ahosi:|| ||

'Kiñ cāpi kho myāyaɱ rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto adubbhantassa dubbhati||
atha va pana me bhāgineyyo hoti.|| ||

Yaɱ nūnāhaɱ rañño Māgadhassa Ajātasattuno Vedehi-puttassa||
sabbaɱ hatthikāyaɱ pariyādiyitvā||
sabbaɱ assakāyaɱ pariyādiyitvā||
sabbaɱ ratha kāyaɱ pariyādiyitvā||
sabbaɱ pattikāyaɱ pariyādiyitvā||
jivantam eva naɱ ossajjeyyan' ti.|| ||

Atha kho bhante, rājā Pasenadi Kosalo rañño Māgadhassa Ajātasattuno Vedehi-puttassa||
sabbaɱ hatthikāyaɱ pariyādiyitvā||
sabbaɱ assakāyaɱ pariyādiyitvā||
sabbaɱ rathakāyaɱ pariyādiyitvā||
sabbaɱ pattikāyaɱ pariyādiyitvā||
jivantam eva naɱ ossajji" ti.|| ||

16. Atha kho Bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi:|| ||

"Vilumpat'eva puriso yāv'assa upakappati,||
Yadā c'aññe vilumpanti so vilutto viluppati.||
Ṭhānaɱ hi maññati bālo yāva pāpaɱ na paccati,||
Yadā ca paccati pāpaɱ atha bālo dukkhaɱ nigacchati.||
Hantā labhati hantāraɱ jetāraɱ labhate jayaɱ,||
Akkosako ca akkosaɱ rosetārañca rosako,||
Atha kammavivaṭṭena so vilutto viluppa" tī.|| ||

 

§

[86]

Sutta 16

Dhītu Suttaɱ

[16.1][rhyc] Evam me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Atha kho aññataro puriso yena rājā Pasenadi Kosalo ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā rañño Pasenadissa Kosalassa upakaṇṇake ārocesi:|| ||

"Mallikā deva,||
devī dhītaraɱ vijātā" ti.|| ||

Evaɱ vutte rājā Pasenadi Kosalo anatta-mano ahosi.|| ||

Atha kho Bhagavā rājānaɱ Pasenadiɱ Kosalaɱ anatta-manaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi:|| ||

"Itthī pi hi ekacciyā seyyā posa janādhipa,||
Medhāvinī sīla-vatī sassudevā patibbatā.|| ||

Tassā yo jāyatī poso sūro hoti disampati,||
Tādisā subhagiyā putto rajjampi anusāsatī" ti.|| ||

 

§

 

Sutta 17

Appamāda Suttaɱ

[17.1][rhyc][than][olds] Evam me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. —|| ||

[17.2] Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho rājā Pasenadi-Kosalo Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Atthi nu kho bhante eko dhammo yo ubho atthe samadhi-g-gayha tiṭṭhati,||
diṭṭha-dhammikaɱ c'eva atthaɱ samparāyikaɱ cā" ti?|| ||

[17.3] "Atthi kho mahārāja eko dhammo yo ubho atthe samadhi-g-gayha tiṭṭhati,||
diṭṭha-dhammikaɱ c'eva atthaɱ samparāyikaɱ cā" ti.|| ||

[17.4] "Katamo pana bhante eko dhammo yo ubho atthe samadhi-g-gayha tiṭṭhati,||
diṭṭha-dhammikaɱ c'eva atthaɱ samparāyikaɱ cā" ti?|| ||

[17.5] "Appamādo kho mahārāja eko dhammo ubho atthe samadhi-g-gayha tiṭṭhati||
diṭṭha-dhammikaɱ c'eva atthaɱ samparāyikaɱ cā.|| ||

Seyyathā pi mahārāja yāni kānici jaŋgamānaɱ pāṇānaɱ pada-jātāni sabbāni tāni hatthi-pade samodhānaɱ gacchanti,||
hatthi-padaɱ tesaɱ aggam akkhāyati yad idaɱ mahantena.|| ||

Evam eva kho mahārāja appamādo eko dhammo [87] ubho atthe samadhi-g-gayha tiṭṭhati diṭṭha-dhammikaɱ c'eva atthaɱ samparāyikaɱ cā" ti.|| ||

 


 

[17.6] Āyuɱ ārogiyaɱ vaṇṇaɱ||
saggaɱ uccākulīnataɱ,|| ||

Ratiyo patthayantena||
uḷārā aparāparā,|| ||

Appamādaɱ pasaɱ-santi||
puñña-kiriyāsu paṇḍitā|| ||

Appamatto ubho atthe||
adhigaṇhāti paṇḍito,|| ||

Diṭṭh'eva-dhamme ca yo attho||
yo c'attho samparāyiko|| ||

Atthābhisamayā dhīro||
paṇḍitoti pavuccatī.|| ||

 

§

 

Sutta 18

Kalyāṇa-mitta Suttaɱ

[18.1][rhyc] Evam me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Idha mayhaɱ bhante raho-gatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi:|| ||

'Svākkhāto Bhagavatā Dhammo'.|| ||

So ca kho kalyāṇa-mittassa||
kalyāṇa-sahāyassa||
kalyāṇa-sampavaŋkassa||
no pāpa-mittassa||
no pāpa-sahāyassa||
no pāpa-sampavaŋkassā" ti.|| ||

3. "Evam etaɱ mahārāja!||
evam etaɱ mahārāja!|| ||

Svākkhāto mahārāja mayā Dhammo.|| ||

So ca kho kalyāṇa-mittassa||
kalyāṇa-sahāyassa||
kaḷyāṇa-sampavaŋkassa.|| ||

No pāmittassa||
no pāpa-sahāyassa||
no pāpa-sampavaŋkassāti.|| ||

4. Ekam idāhaɱ, mahārāja,||
samayaɱ Sakkesu viharāmi nāgarakaɱ nāma Sakkānaɱ nigamo.|| ||

5. Atha kho mahārāja Ānando bhikkhu yen'āhaɱ ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā maɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho mahārāja Ānando bhikkhu maɱ etad avoca:|| ||

"upaḍḍhamidaɱ bhante Brahma-cariyassa yad idaɱ||
kalyāṇa-mittatā kalyāṇa-sahāyatā||
kalyāṇa-sampavaŋakatā" ti.|| ||

6. Evaɱ vuttāhaɱ mahārāja Ānandaɱ bhikkhuɱ etad avocaɱ:|| ||

"Mā hevaɱ Ānanda!||
Mā hevaɱ Ānanda!|| ||

Sakalam eva h'idaɱ Ānanda Brahma-cariyaɱ yad idaɱ kalyāṇa- [88] mittatā||
kalyāṇa-sahāyatā||
kalyāṇa-sampavaŋkatā.|| ||

Kalyāṇa-mittass'etaɱ Ānanda bhikkhuno pāṭikaŋkhaɱ kalyāṇa-sahāyassa||
kalyāṇa-sampavaŋkassa||
ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ Maggaɱ bhāvessati ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ Maggaɱ bahulī-karissatī ti.|| ||

7. Kathañ ca Ānanda bhikkhu kalyāṇa-mitto kalyāṇa-sahāyo kalyāṇa-sampavaŋko ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ Maggaɱ bhāveti ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ Maggaɱ bahulī-karoti?|| ||

8. Idh'Ānanda bhikkhu sammā-diṭṭhiɱ bhāveti viveka-nissitaɱ||
virāga-nissitaɱ||
nirodha-nissitaɱ||
vossagga-pariṇāmiɱ.|| ||

Sammā-saŋkappaɱ bhāveti||
viveka-nissitaɱ||
virāga-nissitaɱ||
nirodha-nissitaɱ||
vossagga-pariṇāmiɱ.|| ||

Sammā-vācaɱ bhāveti||
viveka-nissitaɱ||
virāga-nissitaɱ||
nirodha-nissitaɱ||
vossagga-pariṇāmiɱ.|| ||

Sammā-kammantaɱ bhāveti||
viveka-nissitaɱ||
virāga-nissitaɱ||
nirodha-nissitaɱ||
vossagga-pariṇāmiɱ.|| ||

Sammāājivaɱ bhāveti||
viveka-nissitaɱ||
virāga-nissitaɱ||
nirodha-nissitaɱ||
vossagga-pariṇāmiɱ.|| ||

Sammāvāyāmaɱ bhāveti||
viveka-nissitaɱ||
virāga-nissitaɱ||
nirodha-nissitaɱ||
vossagga-pariṇāmiɱ.|| ||

Sammā-satiɱ bhāveti||
viveka-nissitaɱ||
virāga-nissitaɱ||
nirodha-nissitaɱ||
vossagga-pariṇāmiɱ.|| ||

Sammā-samādhiɱ bhāveti||
viveka-nissitaɱ||
virāga-nissitaɱ||
nirodha-nissitaɱ||
vossagga-pariṇāmiɱ.|| ||

Evaɱ kho Ānanda bhikkhu||
kalyāṇa-mitto||
kalyāṇa-sahāyo||
kalyāṇa-sampavaŋko||
ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ Maggaɱ bhāveti,||
ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ Maggaɱ bahulī-karoti.|| ||

9. Tad aminā p'etaɱ Ānanda pariyāyena veditabbaɱ:||
yathā sakalamevidaɱ Brahma-cariyaɱ||
yad idaɱ kalyāṇa-mittatā||
kalyāṇa-sahāyatā||
kalyāṇa-sampavaŋkatā" ti.|| ||

10. Mamaɱ hi Ānanda kalyāṇa-mittaɱ āgamma||
jāti-dhammā sattā jātiyā parimuccanti.|| ||

Jarā-dhammā sattā jarāya parimuccanti.|| ||

Vyādhi-dhammā sattā vyādhinā parimuccanti.|| ||

Maraṇa-dhammā sattā maraṇena parimuccanti.|| ||

Sokaparideva-dukkha-domanass'upāyāsadhammā sattā||
soka-parideva-dukkha-domanass'upāyāsehi parimuccanti.|| ||

Iminā kho etaɱ Ānanda pariyāyena veditabbaɱ:||
yathā sakalam evah'idaɱ Brahma-cariyaɱ yad idaɱ||
kalyāṇa-mittatā kalyāṇa-sahāyatā||
kalyāṇa-sampavaŋkatā.|| ||

11. Tasmā ti ha te mahārāja evaɱ sikkhitabbaɱ:||
kalyāṇa-mitto bhavissāmi kalyāṇa-sahāyo kalyāṇa-sampavaŋkoti.|| ||

Evaɱ hi te mahārāja sikkhitabbaɱ.|| ||

'Kalyāṇa-mittassa te mahārāja kalyāṇa-sahāyassa kalyāṇa-sampavaŋkassa ayaɱ||
[89] Eko dhammo upanissāya vihātabbo appamādo kusalesu dhammesu.|| ||

12. Appamattassa te mahārāja viharato appamādaɱ upanissāya itthāgārassa1 evaɱ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaɱ upanissāya.|| ||

Handa mayam pi appamattā viharāma appamādaɱ upanissāyā' ti.|| ||

Appamattassa te mahārāja viharato appamādaɱ upanissāya khattiyānampi anuyuttānaɱ2 evaɱ bhavissati:||
rājā kho appamatto viharati appamādaɱ upanissāya.|| ||

Handa mayam pi appamattā viharāma appamādaɱ upanissāyāti.|| ||

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaɱ upanissāya balakāyassapi evaɱ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaɱ upanissāya.|| ||

Handa mayam pi appamattā viharāma appamādaɱ upanissāyāti.|| ||

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaɱ upanissāya negamajānapadassāpi evaɱ bhavissati:||
rājā kho appamatto viharati appamādaɱ upanissāya.|| ||

Handa mayam pi appamattā viharāma appamādaɱ upanissāyāti.|| ||

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaɱ upanissāya attāpi gutto rakkhito bhavissati,||
itthāgārampi guttaɱ rakkhitaɱ bhavissati,||
kosakoṭṭhāgārampi guttaɱ rakkhitaɱ bhavissatī ti.|| ||

Bhoge patthayamānena uḷāre aparāpare,||
Appamādaɱ pasaɱ-santi puñña-kiriyāsu paṇḍitā.|| ||

Appamatto ubho atthe adhigaṇhāti paṇḍito,||
Diṭṭh'eva-dhamme ca yo attho yo cattho samparāyiko,||
Atthābhisamayā dhīro paṇḍitoti pavuccatī ti.|| ||

 

§

 

Sutta 19

Paṭhamaɱ Aputtaka Suttaɱ

[19.1][rhyc][than] Evam me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo divādivassa yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinnaɱ kho rājānaɱ Pasenadiɱ5 Kosalaɱ Bhagavā etad avoca:||
handa kuto nu tvaɱ mahārāja divādivassāti?|| ||

Idha bhante Sāvatthiyaɱ seṭṭhi gahapati kāla-kato.|| ||

Taɱ ahaɱ aputtakaɱ sāpateyyaɱ rājantepuraɱ atiharitvā āgacchāmi.|| ||

Asīti bhante satasahassāni hiraññasseva,||
ko [90] Pana vādo rūpiyassa.|| ||

Tassa kho pana bhante seṭṭhi'ssa gahapatissa eva-rūpo bhatta-bhogo ahosi:kaṇājakaɱ bhūñjati bilaŋga-dutiyaɱ.Evarapo vatthabhogo ahosi.|| ||

Sāṇaɱ dhāreti tipakkhavasanaɱ.|| ||

Eva-rūpo yānabhogo ahosi:||
jajjararathakena yāti paṇṇacchattakena dhāriyamānenāti.|| ||

Evam etaɱ mahārāja,||
evam etaɱ mahārāja,||
asappuriso kho mahārāja uḷāre bhoge labhitvā n'eva attānaɱ sukheti pīṇeti.|| ||

Na mātā-pitaro sukheti pīṇeti.|| ||

Na putta-dāraɱ sukheti pīṇeti.|| ||

Na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti.|| ||

Na mitt-ā-macce sukheti pīṇeti.|| ||

Na samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti sovaggikaɱ sukha-vipākaɱ sagga-saŋvatta-nikaɱ.|| ||

Tassa te bhoge evaɱ sammā aparibhūñjiyamāne rājāno vā haranti,||
corā vā haranti.|| ||

Aggi vā ḍahati.|| ||

Udakaɱ vā vahati.|| ||

Appiyā vā dāyādā haranti.|| ||

Evaɱ sa te māhārāja bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaɱ gacchanti no paribhogaɱ.|| ||

Seyyathā pi mahārāja,||
amanussaṭṭhāne pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setakā5 supatitthā ramaṇīyā.|| ||

Taɱ jano n'eva hareyya,||
na piveyya,||
na nahāyeyya,||
na yathāppaccayaɱ vā kareyya.|| ||

Evaɱ hi taɱ mahārāja udakaɱ sammā aparibhūñjiyamānaɱ parikkhayaɱ gaccheyya no paribhogaɱ.|| ||

Evam eva kho mahārāja,||
asappuriso uḷāre bhoge labhitvā n'evattānaɱ sukheti pīṇeti na mātā-pitaro sukheti pīṇeti.|| ||

Na putta-dāraɱ sukheti pīṇeti.|| ||

Na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti.|| ||

Na mitt-ā-macce sukheti pīṇeti.|| ||

Na samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti sovaggikaɱ sukha-vipākaɱ sagga-saŋvatta-nikaɱ.|| ||

Tassa te bhoge evaɱ sammā aparibhūñjiyamāne rājāno vā Haranti,||
corā vā haranti,||
aggi vā ḍahati,||
udakaɱ vā vahati,||
appiyā vā dāyādā haranti.|| ||

Evaɱ sa te mahārāja bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaɱ gacchanti no paribhogaɱ.|| ||

Sappuriso ca kho mahārāja uḷāre bhoge labhitvā attānaɱ sukheti pīṇeti.|| ||

Mātā-pitaro sukheti pīṇeti.|| ||

Putta-dāraɱ sukheti pīṇeti.|| ||

Dāsa-kamma-kara-porise sukheti pīṇeti.|| ||

Mittā-macce sukheti pīṇeti.|| ||

Samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti sovaggikaɱ sukha-vipākaɱ sagga-saŋvatta-nikaɱ.|| ||

Tassa te bhoge evaɱ sammā paribhūñjiyamāne n'eva rājāno [91] haranti,||
na corā haranti.|| ||

Na aggi ḍahati.|| ||

Na udakaɱ vahati.|| ||

Na appiyā dāyādā haranti.|| ||

Evaɱ sa te māhārāja bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaɱ gacchanti no parikkhayaɱ.|| ||

Seyyathā pi mahārāja gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setakā supatitthā ramaṇīyā.|| ||

Taɱ jano hareyyapi piveyyapi nahāyeyyapi yathāppaccayam pi kareyya.|| ||

Evaɱ hi taɱ mahārāja udakaɱ sammā paribhuñjiyamānaɱ paribhogaɱ gaccheyya no parikkhayaɱ evam eva kho mahārāja dhīro sappuriso uḷāre bhoge labhitvā attānaɱ sukheti pīṇeti mātā-pitaro sukheti pīṇeti.|| ||

Putta-dāraɱ sukheti pīṇeti.|| ||

Dāsa-kamma-kara-porise sukheti Pīṇeti.|| ||

Mittā-macce sukheti pīṇeti.|| ||

Samaṇa-brāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti sovaggikaɱ sukha-vipākaɱ sagga-saŋvatta-nikaɱ.|| ||

Tassa te bhoge evaɱ sammā paribhūñjiyamāne n'eva rājāno haranti,||
na corā haranti.|| ||

Na aggi ḍahati.|| ||

Na udakaɱ vahati.|| ||

Na appiyā dāyādā haranti.|| ||

Evaɱ sa te māhārāja bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaɱ gacchanti no parikkhayanti.|| ||

Amanussaṭṭhāne udakaɱ va sītaɱ tadapeyyamānaɱ parisosameti,||
Evaɱ dhanaɱ kāpuriso labhitvā n'evattanā bhuñjati no dadāti.|| ||

Dhīro ca viññū adhigamma bhoge yo bhuñjati kiccakaro ca hoti,||
So ñāti-Saŋghaɱ nisabho bharitvā anindito saggamupeti ṭhānanti.|| ||

 

§

 

Sutta 20

Dutiyaɱ Aputtaka Suttaɱ

[20.1][rhyc][than] Evam me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo divādivassa yena Bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinnaɱ kho rājānaɱ Pasenadiɱ Kosalaɱ Bhagavā etad avoca:||
handa kuto nu tvaɱ mahārāja āgacchasi divādivassāti?|| ||

Idha bhante Sāvatthiyaɱ seṭṭhi gahapati kāla-kato.|| ||

Taɱ ahaɱ aputtakaɱ sāpateyyaɱ rājantepuraɱ atiharitvā āgacchāmi.|| ||

Sataɱ bhante satasahassānaɱ1 hīraññasseva,||
ko pana vādo rūpiyassa.|| ||

Tassa kho pana bhante seṭṭhi'ssa gahapatissa eva-rūpo bhatta-bhogo ahosi:||
kaṇājakaɱ bhuñjati bi'aŋgadutiyaɱ.|| ||

Eva-rūpo vatthabhogo ahosi:||
sāṇaɱ dhāreti [92] tipakkhavasanaɱ.|| ||

Eva-rūpo yānabhogo ahosi:||
jajjararathakena yāti paṇṇacchattakena dhāriyamānenāti.|| ||

Evam etaɱ mahārāja,||
evam etaɱ mahārāja,||
bhūta-pubbaɱ so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiɱ nāma paccekasambuddhaɱ piṇḍa-pātena paṭipādesi.|| ||

" Detha samaṇassa piṇḍanti" vatvā uṭṭhāy āsanā pakkāmi.|| ||

Datvā ca pana pacchā vippaṭisāri ahosi:||
"varame taɱ piṇḍa-pātaɱ dāsā vā kamma-karā vā bhūñjeyyunti"||
bhātūcca pana eka-puttakaɱ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi.|| ||

Yaɱ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiɱ paccekasambuddhaɱ piṇḍa-pātena paṭipādesi,||
tassa kammassa vipākena sattakkhattuɱ sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajji,||
tass'eva kammassa vipākāvasesena imissā yeva Sāvatthiyā sattakkhattuɱ seṭṭhittaɱ kāresi.|| ||

Yaɱ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati datvā pacchā vippavisāri ahosi:||
"varame taɱ piṇḍa-pātaɱ dāsā vā kamma-karā vā bhūñjeyyunti,||
"tassa kammassa vipākena nāssuḷārāya bhatta-bhogāya cittaɱ namati.|| ||

Nāssuḷārāya vattha-bhogāya cittaɱ namati.|| ||

Nāssuḷārāya yāna-bhogāya cittaɱ namati.|| ||

Nāssuḷārānaɱ pañcannaɱ kāma-guṇānaɱ bhogāya cittaɱ namati.|| ||

Yaɱ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati bhātucca pana eka-puttakaɱ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi.|| ||

Tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassa-satāni bahūni vassa-sahassāni bahuni vassa-sata-sahassāni Niraye paccittha.|| ||

Tass'eva kammassa vipākāvasesena idaɱ sattamaɱ aputtakaɱ sāpateyyaɱ rājakosaɱ pavaseti.|| ||

Tassa kho pana mahārāja seṭṭhi'ssa gahapatissa purāṇañ ca puññaɱ parikkhiṇaɱ,||
navañ ca puññaɱ anupacitaɱ.|| ||

Ajja pana mahārāja seṭṭhi gahapati mahāroruvaNiraye1 paccatī ti.|| ||

Evaɱ bhante seṭṭhi gahapati mahāroruvaɱ Nirayaɱ upapannoti?|| ||

[93] evaɱ mahārāja seṭṭhi gahapati mahāroruvaɱ Nirayaɱ upapannoti.|| ||

Dhaññaɱ dhanaɱ rajataɱ jāta-rūpaɱ||
pariggahaɱ vā pi yadatthi kiñci,||
Dāsā kamma-karā pessā ye c'assa anujīvino,||
Sabbaɱ nādāya gantabbaɱ sabbaɱ nikkhippagāminaɱ.|| ||

Yaṇ ca karoti kāyena vācāya uda cetasā,||
Taɱ hi tassa sakaɱ hoti tañ ca ādāya gacchati,||
Tañ c'assa anugaɱ hoti chāyāva anapāyīnī.|| ||

Tasmā kareyya kalyāṇaɱ nicayaɱ samparāyikaɱ,||
Puññāni paralokasmiɱ patiṭṭhā honti pāṇinanti.|| ||

Aputtakavaggo dutiyo.

 


Contact:
E-mail
Copyright Statement