Samyutta Nikaya Masthead


[Site Map]  [Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]

The Pali is transliterated as IAST Unicode (āīūṃṅñṭḍṇḷ). Alternatives:
[ ASCII (aiumnntdnl) | Mobile (āīūŋńñţđņļ) | Velthuis (aaiiuu.m'n~n.t.d.n.l) ]

Saŋyutta Nikāya
I. Sagātha Vagga
3. Kosala Saŋyutta
2. Aputtaka Vaggo

Adapted from the 1995 edition of the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


 

Sutta 11

Sattajaṭila Suttaɱ

[11.1][rhyc] Evam me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Pubbārāme Migāramātupāsāde.|| ||

Tena kho pana samayena Bhagavā sāyaṇhasamayaɱ paṭisallāṇā vuṭṭhito bahidvārakoṭṭhake nisinno hoti.|| ||

Atha kho rājā pasenadikosalo yena Bhagavā ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

[78] Tena kho pana samayena satta ca jaṭilā satta ca nigaṇṭhā satta ca acelakā satta ca ekasāṭakā satta ca paribbājakā parūḷhakacchanakhalomā khārivividhamādāya Bhagavato avidūre atikkamanti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo uṭṭhāy āsanā ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaɱ paṭhaviyaɱ nihantvā yena te satta ca jaṭilā satta ca nigaṇṭhā satta ca acelakā satta ca ekasāṭakā satta ca paribbājakā tenañjaliɱ paṇāmetvā tikkhattuɱ nāmaɱ sāvesi:||
rājāhaɱ bhante Pasenadi Kosalo,||
rājāhaɱ bhante Pasenadī Kosalo,||
rājāhaɱ bhante Pasenadī Kosalo" ti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo acirapakkantesu tesu sattasu ca jaṭilesu sattasu ca nigaṇṭhesu sattasu ca acelakesu sattasu ca ekasāṭakesu sattasu ca paribbājakesu yena Bhagavā ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Ye te bhante loke arahanto vā arahattamaggaɱ vā samāpannā ete tseɱ aññatarāti.|| ||

Dujjānaɱ kho etaɱ mahārāja tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaɱ ajjhāvasantena kāsikacandanaɱ paccanubhontena mālāgandhavilepanaɱ dhārayantena jātarūparajataɱ sādiyantena ime vā arahanto ime vā arahattamaggaɱ samāpannā, ti.|| ||

Saɱvāsena kho maharāja sīlaɱ veditabbaɱ.|| ||

Tañ ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ.|| ||

Manasikarotā no amanasikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

Saɱvohārena kho mahārāja soceyyaɱ veditabbaɱ.|| ||

Tañ ca ko dīghena addhunā na ittaraɱ.|| ||

Manasikarotā no amanasikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

Āpadāsu kho mahārāja thāmo veditabbo.|| ||

So ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ.|| ||

Manasikarotā na amanasikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

[79] Sākacachāya kho mahārāja paññā veditabbā.|| ||

Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ1.|| ||

Manasikarotā no amanasikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññenāti.|| ||

Acchariyaɱ bhante abbhutaɱ bhante, yāva subhāsitamidaɱ bhantena Bhagavatā:|| ||

dujjānaɱ kho etaɱ mahārāja tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaɱ ajjhāvasantena kāsikacandanaɱ paccanubhontena mālāgandhavilepanaɱ dhārayantena jātarūparajataɱ sādiyantena||
'ime vā arahanto ime vā arahattamaggaɱ samāpannā' ti.|| ||

Saɱvāsena kho maharāja sīlaɱ veditabbaɱ.|| ||

Tañ ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ1.|| ||

Manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā2 no duppaññena.|| ||

Saɱvohārena kho mahārāja soceyyaɱ veditabbaɱ.|| ||

Tañ ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ1.|| ||

Manasikarotā no amanasikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

Āpadāsu kho mahārāja thāmo veditabbo.|| ||

So ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ.|| ||

Manasikarotā no amanasikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

Sākacchāya kho mahārāja paññā veditabbā.|| ||

Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraɱ1.|| ||

Manasikarotā no amanasikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññenāti.|| ||

Ete bhante mama purisā cārā ocarakā janapadaɱ ocaritvā āgacchanti.|| ||

Tehi paṭhamaɱ ociṇnaɱ ahaɱ pacchā oyāyissāmi.|| ||

Idāni te bhante rajojallaɱ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappitakesamassū odātavatthavasanā pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaŋgībhūtā paricārayissantī ti.|| ||

Atha kho Bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi:|| ||

Na vaṇṇarūpena naro sujāno||
Na vissase ittaradassanena,||
Susaññatānaɱ hi viyañjanena||
Asaññatā lokamimaɱ caranti.|| ||

Patirūpako mattikā kuṇḍaloca||
Lohaḍḍhamāsova suvaṇṇachanno,||
Caranti eke parivārachannā||
Anto asuddhā bahi sobhamānāti.|| ||

 

§

 

Sutta 12

Pañcarāja Suttaɱ

[12.1][rhyc] Evam me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena pañcannaɱ rājūnaɱ pasenadipamukhānaɱ pañcahi kāma-guṇehi samappitānaɱ samaŋgībhūtānaɱ paricārayamānānaɱ ayamantarā kathā udapādi:||
kin nu kho kāmānaɱ agganti.|| ||

Tatrekacce evam āhaɱsu: rūpā kāmānaɱ agganti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu: saddā kāmānaɱ agganti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu: gandhā kāmānaɱ agganti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu: rasā kāmānaɱ agganti.|| ||

Ekacce evam [80] āhaɱsu:||
Phoṭṭhabbā kāmānaɱ agganti.|| ||

Yato kho te rājāno nāsakkhiɱsu aññamaññaɱ saññāpetuɱ.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo te rājāno etad avoca:|| ||

"Āyāma mārisā yena Bhagavā ten'upasaŋkamissāma.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ etam atthaɱ paṭipucchissāma.|| ||

Yathā no Bhagavā vyākarissati tathā naɱ dhāressāmā" ti.|| ||

"Evaɱ mārisā" ti kho te rājāno rañño Pasenadissa Kosalassa paccassosuɱ.|| ||

Atha kho te pañca rājāno pasenadippamukhā yena Bhagavā ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Idha bhante amhākaɱ pañcannaɱ rājūnaɱ pañcahi kāma-guṇehi samappitānaɱ samaŋgībhūtānaɱ paricārayamānānaɱ ayamantarā kathā udapādi:

Kin nu kho kāmānaɱ aggan" ti?|| ||

Ekacce evam āhaɱsu: rūpā kāmānaɱ agganti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu: saddā kāmānaɱ agganti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu: gandhā kāmānaɱ agganti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu: rasā kāmānaɱ agganti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu: phoṭṭhabbā kāmānaɱ agganti."|| ||

"Kin nu kho bhante kāmānaɱ aggana?" ti.|| ||

"Manāpapariyan taɱ khvāhaɱ mahārāja pañcasu kāmaguṇesu agganti vadāmi.|| ||

Te ca mahārāja rūpā ekaccassa manāpā honti.|| ||

Te ca rūpā ekaccassa amanāpā honti.|| ||

Ye hi ca yo rūpehi attamano hoti,||
paripuṇṇasaŋkappo,||
so tehi rūpehi aññaɱ rūpaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti.|| ||

Te tassa rūpā paramā honti.|| ||

Te tassa rūpā anuttarā honti.|| ||

Te ca mahārāja saddā ekacchassa manāpā honti.|| ||

Te ca saddā ekaccassa amanāpā honti.|| ||

Ye hi ca yo saddehi attamano hoti,||
paripuṇṇasaŋkappo,||
so tehi saddehi aññaɱ saddaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti,||
te tassa saddā paramā honti.|| ||

Te tassa saddā anuttarā honti.|| ||

Te ca mahārāja gandhā ekacchassa manāpā honti.|| ||

Te ca gandhā ekaccassa amanāpā honti.|| ||

Ye hi ca yo gandhehi attamano hoti,||
paripuṇṇasaŋkappo,||
so tehi gandhehi aññaɱ gandhaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti,||
te tassa gandhā paramā honti.|| ||

Te tassa gandhā anuttarā honti.|| ||

Te ca mahārāja rasā ekaccassa manāpā honti.|| ||

Te ca rasā ekaccassa amanāpā honti.|| ||

Ye hi ca yo rasehi attamano hoti,||
paripuṇṇasaŋkappo,||
so tehi rasehi aññaɱ rasaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti,||
te tassa rasā paramā honti.|| ||

Te tassa rasā anuttarā honti.|| ||

Te ca mahārāja phoṭṭhabbā ekaccassa manāpā honti.|| ||

Te ca phoṭṭhabbā ekaccassa amanāpā honti.|| ||

[81] Ye hi ca yo poṭṭhabbehi attamano hoti,||
paripuṇṇasaŋkappo,||
so tehi phoṭṭhabbehi aññaɱ phoṭṭhabbaɱ uttaritaraɱ vā paṇītataraɱ vā na pattheti.|| ||

Te tassa phoṭṭhabbā paramā honti.|| ||

Te tassa phoṭṭhabbā anuttarā hontī ti.|| ||

Tena kho pana samayena Candanaŋgaliko upāsako tassaɱ parisāyaɱ nisinno hoti.|| ||

Atha kho candanaŋgaliko upāsako uṭṭhāy āsanā ekaɱsaɱ uttarāsaŋgaɱ karitvā yena Bhagavā tenañjaliɱ paṇāmetvā Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

Paṭibhāti maɱ Bhagavā,||
paṭibhāti maɱ sugatāti.|| ||

"Paṭibhātu taɱ Candanaŋgalikā" ti Bhagavā avoca.|| ||

Atha kho Candanaŋgaliko upāsako Bhagavato sammukhā tadanurūpāya gāthāya abhitthavi:|| ||

Padumaɱ yathā kokanadaɱ sugandhaɱ||
Pāto siyā phullam avītagandhaɱ,||
Aŋgīrasaɱ passa virocamānaɱ||
Tapannam ādiccam iv'antalikkhe ti.|| ||

Atha kho te pañca rājāno candanaŋgalikaɱ upāsakaɱ pañcahi uttarāsaŋgehi acchādesuɱ.|| ||

Atha kho candanaŋgaliko upāsako tehi pañcahi uttarāsaŋgehi Bhagavantaɱ acchādesīti.|| ||

 

§

 

Sutta 13

Doṇapāka Suttaɱ

[13.1][rhyc][ati-olen] Evam me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo doṇapākaɱ sudaɱ paribhuñjati.|| ||

Atha kho rājā pasenadī kosalo bhuttāvī mahassāsī yena Bhagavā ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Atha kho Bhagavā taɱ rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ bhuttāviɱ mahassāsiɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ gāthaɱ abhāsi:|| ||

Manujassa sadā satīmato||
mattaɱ jānato laddhabhojane,||
Tanu tassa bhavanti vedanā||
sanikaɱ jīrati āyu pālayan ti.|| ||

[82] Tena kho pana samayena sudassano māṇavo rañño pasenadissa kosalassa piṭṭhito ṭhito hoti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo sudassanaɱ māṇavaɱ āmantesi:||
"ehi tvaɱ tāta sudassana,||
Bhagavato santike imaɱ gāthaɱ pariyāpuṇitvā mama bhattābhihāre bhāsa.|| ||

Ahañ ca te devasikaɱ kahāpaṇasataɱ niccabhikkhaɱ3 pavattayissāmīti."|| ||

Evaɱ devā ti kho sudassano māṇavo rañño pasenadissa kosalassa paṭissutvā Bhagavato santike imaɱ gāthaɱ pariyāpuṇitvā pasenadissa kosalassa bhattābhihāre sudaɱ bhāsati:|| ||

"Manujassa sadā satīmato mattaɱ jānato laddhabhojane,||
Tanu tassa bhavanti vedanā sanikaɱ jīrati āyupālayanti."|| ||

Atha kho rājā pasenadī kosalo anupubbena nā'ikodanaparamatāya saṇṭhāsi.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo aparena samayena sallikhitagatto pāṇinā gattāni anumajjanto tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Ubhayena vata maɱ so Bhagavā atthena anukampi,||
diṭṭhadhammikena c'eva atthena samparāyikena cā" ti.|| ||

 

§

 

Sutta 14

Paṭhama Saŋgāma Suttaɱ

[14.1][rhyc][ati] Evam me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ abbhūyyāsi yena kāsi.|| ||

Assosi kho rājā Pasenadi Kosalo "rājā kira Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā mamaɱ abbhūyyāto yena kāsī" ti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ vedehiputtaɱ paccuyyāsi yena kāsi.|| ||

Atha kho rājā ca Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rājā ca Pasenadi Kosalo saŋgāmesuɱ.|| ||

Tasmiɱ kho pana saŋgāme rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ parājesi.|| ||

Parājito ca rājā Pasenadi Kosalo sakameva rājadhāniɱ Sāvatthiɱ pāyāsi.|| ||

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pavisiɱsu.|| ||

Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapātapaṭikkantā yena Bhagavā ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinnā kho te bhikkhu Bhagavantaɱ etad avocuɱ:|| ||

Idha bhante rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ abbhūyyāsi yena kāsi.|| ||

Assosi kho rājā Pasenadi Kosalo "rājā kira Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā mamaɱ abbhūyyāto yena kāsi" ti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ vedehi puttaɱ paccuyyāsi yena kāsi.|| ||

Atha kho bhante rājā ca Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rājā ca Pasenadi Kosalo saŋgāmesuɱ.|| ||

Tasmiɱ kho pana bhante,||
saŋgāme rājā Māgadho Ajātasattu vedehi putto rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ parājesi.|| ||

Parājito ca bhante,||
rājā Pasenadi Kosalo sakameva rājadhāniɱ Sāvatthiɱ pāyāsīti.|| ||

Rājā bhikkhave,||
Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaŋko.|| ||

Rājā ca kho bhikkhave,||
Pasenadi Kosalo kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko.|| ||

Ajjatañ ca bhikkhave rājā Pasenadi Kosalo imaɱ rattiɱ dukkhaɱ sessati parājitoti.|| ||

Jayaɱ veraɱ pasavati dukkhaɱ seti parājito,||
Upasanto sukhaɱ seti hitvā jayaparājayanti.|| ||

 

§

 

Sutta 15

Dutiya Saŋgāma Suttaɱ

[15.1][rhyc][ati] Evam me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto caturaŋginiɱ||
Senaɱ sannayhitvā rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ abbhūyyāsi yena kāsi.|| ||

Assosi kho rājā Pasenadi Kosalo "rājā kira Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā mamaɱ abbhūyyāto yena kāsī" ti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ vedehi puttaɱ paccuyyāsi yena kāsi.|| ||

[83] Atha kho rājā ca Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rajā ca Pasenadi Kosalo saŋgāmesuɱ.|| ||

Tasmiɱ kho pana saŋgāme rājā Pasenadi Kosalo rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ vedehiputtaɱ parājesi.|| ||

Jīvagāhañca naɱ aggahesi.|| ||

Atha kho rañño pasenadissa kosalassa etad ahosi:||
kiñcāpi kho myāyaɱ rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto adubbhantassa dubbhati.|| ||

Atha ca pana me bhāgineyyo hoti.|| ||

Yannūnāhaɱ rañño Māgadhassa Ajātasattuno vedehiputtassa sabbaɱ hatthikāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ assakāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ rathakāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ pattikāyaɱ pariyādiyitvā jivantameva naɱ ossajjeyyanti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo rañño Māgadhassa Ajātasattuno vedehiputtassa sabbaɱ hatthikāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ assakāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ rathakāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ pattikāyaɱ pariyādiyitvā jivantameva naɱ ossajji.|| ||

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaɱ nivāsetvā pattacīvaramādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pavisiɱsu.|| ||

Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchābhattaɱ piṇḍapāta paṭikkantā yena Bhagavā ten'upasaŋkamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaɱ etad avocuɱ:|| ||

Idha bhante rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ abbhūyyāsi yena kāsi.|| ||

Assosi kho rājā Pasenadi Kosalo "rājā kira Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā mamaɱ abbhūyyāto yena kāsi" ti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo caturaŋginiɱ senaɱ sannayhitvā rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ vedehi puttaɱ paccuyyāsi yena kāsi.|| ||

Atha kho bhante rājā ca Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto rājā ca Pasenadi Kosalo saŋgāmesuɱ.|| ||

Tasmiɱ kho pana bhante,||
saŋgāme rājā Pasenadi Kosalo rājānaɱ Māgadhaɱ Ajātasattuɱ vedehiputtaɱ parājesi.|| ||

Jivagāhañ ca naɱ aggahesi.|| ||

Atha kho bhante,||
rañño pasenadissa kosalassa etad ahosi:||
kiñcāpi kho myāyaɱ rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto adubbhantassa dubbhati.|| ||

Atha ca pana me bhāgineyyo hoti.|| ||

Yannūnāhaɱ rañño Māgadhassa Ajātasattuno vedehi puttassa sabbaɱ hatthikāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ assakāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ ratha kāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ pattikāyaɱ pariyādiyitvā jivantameva naɱ ossajjeyyanti.|| ||

Atha kho bhante,||
rājā Pasenadi Kosalo rañño Māgadhassa Ajātasattuno vedehi puttassa sabbaɱ hatthikāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ assakāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ rathakāyaɱ pariyādiyitvā sabbaɱ pattikāyaɱ pariyādiyitvā jivantameva naɱ ossajji.|| ||

Atha kho Bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi:|| ||

Vilumpateva puriso yāv'assa upakappati,||
Yadā caññe vilumpanti so vilutto viluppati.||
Ṭhānaɱ hi maññati bālo yāva pāpaɱ na paccati,||
Yadā ca paccati pāpaɱ atha bālo dukkhaɱ nigacchati.||
Hantā labhati hantāraɱ jetāraɱ labhate jayaɱ,||
Akkosako ca akkosaɱ rosetārañca rosako,||
Atha kammavivaṭṭena so vilutto viluppatī ti.|| ||

 

§

[86]

Sutta 16

Dhītu Suttaɱ

[16.1][rhyc] Evam me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena Bhagavā ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Atha kho aññataro puriso yena rājā Pasenadi Kosalo ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā rañño pasenadissa kosalassa upakaṇṇake ārocesi:||
mallikā deva,||
devī dhītaraɱ vijātāti.|| ||

Evaɱ vutte rājā Pasenadi Kosalo anattamano ahosi.|| ||

Atha kho Bhagavā rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ anattamanaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imā gāthāyo abhāsi:|| ||

Itthī pi hi ekacciyā seyyā posa janādhipa,||
Medhāvinī sīlavatī sassudevā patibbatā.|| ||

Tassā yo jāyatī poso sūro hoti disampati,||
Tādisā subhagiyā putto rajjampi anusāsatī ti.|| ||

 

§

 

Sutta 17

Appamāda Suttaɱ

[17.1][rhyc][ati][bd] Evam me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. —|| ||

[17.2] Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena Bhagavā ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho rājā Pasenadi-Kosalo Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Atthi nu kho bhante eko dhammo yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati,||
diṭṭhadhammikaɱ c'eva atthaɱ samparāyikaɱ cā" ti?|| ||

[17.3] "Atthi kho mahārāja eko dhammo yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati, diṭṭhadhammikaɱ c'eva atthaɱ samparāyikaɱ cā" ti.|| ||

[17.4] "Katamo pana bhante eko dhammo yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati, diṭṭhadhammikaɱ c'eva atthaɱ samparāyikaɱ cā" ti?|| ||

[17.5] "Appamādo kho mahārāja eko dhammo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati diṭṭhadhammikaɱ c'eva atthaɱ samparāyikaɱ cā ti.|| ||

Seyyathā pi mahārāja yāni kānici jaŋgamānaɱ pāṇānaɱ padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhānaɱ gacchanti,||
hatthipadaɱ tesaɱ aggam akkhāyati yad idaɱ mahantena.|| ||

Evam eva kho mahārāja appamādo eko dhammo [87] ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati diṭṭhadhammikaɱ c'eva atthaɱ samparāyikaɱ cā ti.|| ||

[17.6] Āyuɱ ārogiyaɱ vaṇṇaɱ||
saggaɱ uccākulīnataɱ,|| ||

Ratiyo patthayantena||
uḷārā aparāparā,|| ||

Appamādaɱ pasaɱsanti||
puññakiriyāsu paṇḍitā|| ||

Appamatto ubho atthe||
adhigaṇhāti paṇḍito,|| ||

Diṭṭhe dhamme ca yo attho||
yo c'attho samparāyiko|| ||

Atthābhisamayā dhīro||
paṇḍitoti pavuccatī ti.|| ||

 

§

 

Sutta 18

Kalyāṇamitta Suttaɱ

[18.1][rhyc] Evam me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

Idha mayhaɱ bhante rahogatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi:||
svākkhāto Bhagavatā dhammo.|| ||

So ca kho kalyāṇamittassa kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaŋkassa no pāpamittassa no pāpasahāyassa no pāpasampavaŋkassāti.|| ||

Evam etaɱ mahārāja,||
evam etaɱ mahārāja,||
svākkhāto mahārāja mayādhammo.|| ||

So ca kho kalyāṇamittassa kalyāṇasahāyassa ka'yāṇasampavaŋkassa.|| ||

No pāmittassa no pāpasahāyassa no pāpasampavaŋkassāti.|| ||

Ekamidāhaɱ, mahārāja,||
samayaɱ Sakkesu viharāmi nāgarakaɱ nāma Sakkānaɱ nigamo.|| ||

Atha kho mahārāja Ānando bhikkhu yenāhaɱ ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā maɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinno kho mahārāja Ānando bhikkhu maɱ etad avoca:||
upaḍḍhamidaɱ bhante brahmacariyassa yad idaɱ||
kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā||
kalyāṇasampavaŋakatāti.|| ||

Evaɱ vuttāhaɱ mahārāja Ānandaɱ bhikkhuɱ etad avocaɱ: mā hevaɱ Ānanda,||
mā hevaɱ Ānanda,||
sakalam eva h'idaɱ Ānanda brahmacariyaɱ yad idaɱ kalyāṇamittatā||
[88] Kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaŋkatā.|| ||

Kalyāṇamittass'etaɱ Ānanda bhikkhuno pāṭikaŋkhaɱ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaŋkassa ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ maggaɱ bhāvessati ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ maggaɱ bahulīkarissatī ti.|| ||

Kathañ ca Ānanda bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ maggaɱ bhāveti ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ maggaɱ bahulīkaroti?|| ||

Idh'Ānanda bhikkhu sammādiṭṭhiɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ.|| ||

Sammāsaŋkappaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ.|| ||

Sammāvācaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ.|| ||

Sammākammantaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ.|| ||

Sammāājivaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ.|| ||

Sammāvāyāmaɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ.|| ||

Sammāsatiɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ.|| ||

Sammāsamādhiɱ bhāveti vivekanissitaɱ virāganissitaɱ nirodhanissitaɱ vossaggapariṇāmiɱ.|| ||

Evaɱ kho Ānanda bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋko ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ maggaɱ bhāveti,||
ariyaɱ aṭṭhaŋgikaɱ maggaɱ bahulīkaroti.|| ||

Tadamināpetaɱ Ānanda pariyāyena veditabbaɱ:||
yathā sakalamevidaɱ brahmacariyaɱ yad idaɱ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaŋkatāti.|| ||

Mamaɱ hi Ānanda kalyāṇamittaɱ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti.|| ||

Jarādhammā sattā jarāya parimuccanti.|| ||

Vyādhidhammā sattā vyādhinā parimuccanti.|| ||

Maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti.|| ||

Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti.|| ||

Iminā kho etaɱ Ānanda pariyāyena veditabbaɱ:||
yathā sakalam evah'idaɱ brahmacariyaɱ yad idaɱ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaŋkatāti.|| ||

Tasmāt iha te mahārāja evaɱ sikkhitabbaɱ:||
kalyāṇamitto bhavissāmi kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaŋkoti.|| ||

Evaɱ hi te mahārāja sikkhitabbaɱ.|| ||

Kalyāṇamittassa te mahārāja kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaŋkassa ayaɱ||
[89] Eko dhammo upanissāya vihātabbo appamādo kusalesu dhammesu.|| ||

Appamattassa te mahārāja viharato appamādaɱ upanissāya itthāgārassa1 evaɱ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaɱ upanissāya.|| ||

Handa mayam pi appamattā viharāma appamādaɱ upanissāyāti.|| ||

Appamattassa te mahārāja viharato appamādaɱ upanissāya khattiyānampi anuyuttānaɱ2 evaɱ bhavissati:||
rājā kho appamatto viharati appamādaɱ upanissāya.|| ||

Handa mayam pi appamattā viharāma appamādaɱ upanissāyāti.|| ||

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaɱ upanissāya balakāyassapi evaɱ bhavissati: rājā kho appamatto viharati appamādaɱ upanissāya.|| ||

Handa mayam pi appamattā viharāma appamādaɱ upanissāyāti.|| ||

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaɱ upanissāya negamajānapadassāpi evaɱ bhavissati:||
rājā kho appamatto viharati appamādaɱ upanissāya.|| ||

Handa mayam pi appamattā viharāma appamādaɱ upanissāyāti.|| ||

Appamattassa te māhārāja viharato appamādaɱ upanissāya attāpi gutto rakkhito bhavissati,||
itthāgārampi guttaɱ rakkhitaɱ bhavissati,||
kosakoṭṭhāgārampi guttaɱ rakkhitaɱ bhavissatī ti.|| ||

Bhoge patthayamānena u'āre aparāpare,||
Appamādaɱ pasaɱsanti puññakiriyāsu paṇḍitā.|| ||

Appamatto ubho atthe adhigaṇhāti paṇḍito,||
Diṭṭhe dhamme ca yo attho yo cattho samparāyiko,||
Atthābhisamayā dhīro paṇḍitoti pavuccatī ti.|| ||

 

§

 

Sutta 19

Paṭhamaɱ Aputtaka Suttaɱ

[19.1][rhyc][ati] Evam me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo divādivassa yena Bhagavā ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinnaɱ kho rājānaɱ pasenadiɱ5 kosalaɱ Bhagavā etad avoca:||
handa kuto nu tvaɱ mahārāja divādivassāti?|| ||

Idha bhante Sāvatthiyaɱ seṭṭhi gahapati kālakato.|| ||

Taɱ ahaɱ aputtakaɱ sāpateyyaɱ rājantepuraɱ atiharitvā āgacchāmi.|| ||

Asīti bhante satasahassāni hiraññasseva,||
ko [90] Pana vādo rūpiyassa.|| ||

Tassa kho pana bhante seṭṭhi'ssa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi:kaṇājakaɱ bhūñjati bilaŋgadutiyaɱ.Evarapo vatthabhogo ahosi.|| ||

Sāṇaɱ dhāreti tipakkhavasanaɱ.|| ||

Evarūpo yānabhogo ahosi:||
jajjararathakena yāti paṇṇacchattakena dhāriyamānenāti.|| ||

Evam etaɱ mahārāja,||
evam etaɱ mahārāja,||
asappuriso kho mahārāja u'āre bhoge labhitvā n'eva attānaɱ sukheti pīṇeti.|| ||

Na mātā-pitaro sukheti pīṇeti.|| ||

Na puttadāraɱ sukheti pīṇeti.|| ||

Na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti.|| ||

Na mittāmacce sukheti pīṇeti.|| ||

Na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ.|| ||

Tassa te bhoge evaɱ sammā aparibhūñjiyamāne rājāno vā haranti,||
corā vā haranti.|| ||

Aggi vā ḍahati.|| ||

Udakaɱ vā vahati.|| ||

Appiyā vā dāyādā haranti.|| ||

Evaɱ sa te māhārāja bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaɱ gacchanti no paribhogaɱ.|| ||

seyyathā pi mahārāja,||
amanussaṭṭhāne pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setakā5 supatitthā ramaṇīyā.|| ||

Taɱ jano n'eva hareyya,||
na piveyya,||
na nahāyeyya,||
na yathāppaccayaɱ vā kareyya.|| ||

Evaɱ hi taɱ mahārāja udakaɱ sammā aparibhūñjiyamānaɱ parikkhayaɱ gaccheyya no paribhogaɱ.|| ||

Evam eva kho mahārāja,||
asappuriso u'āre bhoge labhitvā n'evattānaɱ sukheti pīṇeti na mātā-pitaro sukheti pīṇeti.|| ||

Na puttadāraɱ sukheti pīṇeti.|| ||

Na dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti.|| ||

Na mittāmacce sukheti pīṇeti.|| ||

Na samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ.|| ||

Tassa te bhoge evaɱ sammā aparibhūñjiyamāne rājāno vā Haranti,||
corā vā haranti,||
aggi vā ḍahati,||
udakaɱ vā vahati,||
appiyā vā dāyādā haranti.|| ||

Evaɱ sa te mahārāja bhogā sammā aparibhuñjiyamānā parikkhayaɱ gacchanti no paribhogaɱ.|| ||

Sappuriso ca kho mahārāja u'āre bhoge labhitvā attānaɱ sukheti pīṇeti.|| ||

Mātāpitaro sukheti pīṇeti.|| ||

Puttadāraɱ sukheti pīṇeti.|| ||

Dāsakammakaraporise sukheti pīṇeti.|| ||

Mittāmacce sukheti pīṇeti.|| ||

Samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ.|| ||

Tassa te bhoge evaɱ sammā paribhūñjiyamāne n'eva rājāno [91] haranti,||
na corā haranti.|| ||

Na aggi ḍahati.|| ||

Na udakaɱ vahati.|| ||

Na appiyā dāyādā haranti.|| ||

Evaɱ sa te māhārāja bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaɱ gacchanti no parikkhayaɱ.|| ||

seyyathā pi mahārāja gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī acchodakā sītodakā sātodakā setakā supatitthā ramaṇīyā.|| ||

Taɱ jano hareyyapi piveyyapi nahāyeyyapi yathāppaccayam pi kareyya.|| ||

Evaɱ hi taɱ mahārāja udakaɱ sammā paribhuñjiyamānaɱ paribhogaɱ gaccheyya no parikkhayaɱ evam eva kho mahārāja dhīro sappuriso u'āre bhoge labhitvā attānaɱ sukheti pīṇeti mātā-pitaro sukheti pīṇeti.|| ||

Puttadāraɱ sukheti pīṇeti.|| ||

Dāsakammakaraporise sukheti Pīṇeti.|| ||

Mittāmacce sukheti pīṇeti.|| ||

Samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaɱ dakkhiṇaɱ patiṭṭhāpeti sovaggikaɱ sukhavipākaɱ saggasaɱvattanikaɱ.|| ||

Tassa te bhoge evaɱ sammā paribhūñjiyamāne n'eva rājāno haranti,||
na corā haranti.|| ||

Na aggi ḍahati.|| ||

Na udakaɱ vahati.|| ||

Na appiyā dāyādā haranti.|| ||

Evaɱ sa te māhārāja bhogā sammā paribhuñjiyamānā paribhogaɱ gacchanti no parikkhayanti.|| ||

Amanussaṭṭhāne udakaɱ va sītaɱ tadapeyyamānaɱ parisosameti,||
Evaɱ dhanaɱ kāpuriso labhitvā n'evattanā bhuñjati no dadāti.|| ||

Dhīro ca viññū adhigamma bhoge yo bhuñjati kiccakaro ca hoti,||
So ñātisaŋghaɱ nisabho bharitvā anindito saggamupeti ṭhānanti.|| ||

 

§

 

Sutta 20

Dutiyaɱ Aputtaka Suttaɱ

[20.1][rhyc][ati] Evam me sutaɱ ekaɱ samayaɱ Bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo divādivassa yena Bhagavā ten'upasaŋkami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bhagavantaɱ abhivādetvā eka-m-antaɱ nisīdi.|| ||

Eka-m-antaɱ nisinnaɱ kho rājānaɱ pasenadiɱ kosalaɱ Bhagavā etad avoca:||
handa kuto nu tvaɱ mahārāja āgacchasi divādivassāti?|| ||

Idha bhante Sāvatthiyaɱ seṭṭhi gahapati kālakato.|| ||

Taɱ ahaɱ aputtakaɱ sāpateyyaɱ rājantepuraɱ atiharitvā āgacchāmi.|| ||

Sataɱ bhante satasahassānaɱ1 hīraññasseva,||
ko pana vādo rūpiyassa.|| ||

Tassa kho pana bhante seṭṭhi'ssa gahapatissa evarūpo bhattabhogo ahosi:||
kaṇājakaɱ bhuñjati bi'aŋgadutiyaɱ.|| ||

Evarūpo vatthabhogo ahosi:||
sāṇaɱ dhāreti [92] tipakkhavasanaɱ.|| ||

Evarūpo yānabhogo ahosi:||
jajjararathakena yāti paṇṇacchattakena dhāriyamānenāti.|| ||

Evam etaɱ mahārāja,||
evam etaɱ mahārāja,||
bhūtapubbaɱ so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiɱ nāma paccekasamBuddhaɱ piṇḍapātena paṭipādesi.|| ||

" Detha samaṇassa piṇḍanti" vatvā uṭṭhāy āsanā pakkāmi.|| ||

Datvā ca pana pacchā vippaṭisāri ahosi:||
"varame taɱ piṇḍapātaɱ dāsā vā kammakarā vā bhūñjeyyunti"||
bhātūcca pana ekaputtakaɱ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi.|| ||

Yaɱ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiɱ paccekasamBuddhaɱ piṇḍapātena paṭipādesi,||
tassa kammassa vipākena sattakkhattuɱ sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapajji,||
tass'eva kammassa vipākāvasesena imissāyeva Sāvatthiyā sattakkhattuɱ seṭṭhittaɱ kāresi.|| ||

Yaɱ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati datvā pacchā vippavisāri ahosi:||
"varame taɱ piṇḍapātaɱ dāsā vā kammakarā vā bhūñjeyyunti,||
"tassa kammassa vipākena nāssu'ārāya bhattabhogāya cittaɱ namati.|| ||

Nāssu'ārāya vatthabhogāya cittaɱ namati.|| ||

Nāssu'ārāya yānabhogāya cittaɱ namati.|| ||

Nāssu'ārānaɱ pañcannaɱ kāmaguṇānaɱ bhogāya cittaɱ namati.|| ||

Yaɱ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati bhātucca pana ekaputtakaɱ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesi.|| ||

Tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahuni vassasatasahassāni niraye paccittha.|| ||

Tass'eva kammassa vipākāvasesena idaɱ sattamaɱ aputtakaɱ sāpateyyaɱ rājakosaɱ pavaseti.|| ||

Tassa kho pana mahārāja seṭṭhi'ssa gahapatissa purāṇañ ca puññaɱ parikkhiṇaɱ,||
navañ ca puññaɱ anupacitaɱ.|| ||

Ajja pana mahārāja seṭṭhi gahapati mahāroruvaniraye1 paccatī ti.|| ||

Evaɱ bhante seṭṭhi gahapati mahāroruvaɱ Nirayaɱ upapannoti?|| ||

[93] evaɱ mahārāja seṭṭhi gahapati mahāroruvaɱ Nirayaɱ upapannoti.|| ||

Dhaññaɱ dhanaɱ rajataɱ jātarūpaɱ||
pariggahaɱ vāpi yadatthi kiñci,||
Dāsā kammakarā pessā ye c'assa anujīvino,||
Sabbaɱ nādāya gantabbaɱ sabbaɱ nikkhippagāminaɱ.|| ||

Yaṇ ca karoti kāyena vācāya uda cetasā,||
Taɱ hi tassa sakaɱ hoti tañ ca ādāya gacchati,||
Tañc'assa anugaɱ hoti chāyāva anapāyīnī.|| ||

Tasmā kareyya kalyāṇaɱ nicayaɱ samparāyikaɱ,||
Puññāni paralokasmiɱ patiṭṭhā honti pāṇinanti.|| ||

Aputtakavaggo dutiyo.

 


Contact:
E-mail
Copyright Statement   Webmaster's Page