Khuddaka Nikaya


[Home]  [Sutta Indexes]  [Glossology]  [Site Sub-Sections]


 

Khuddaka Nikāyo

Udāna

Adapted from the digital version of the Sri Lanka Buddha Jayanti Tripitaka Series.

 


Namo tassa Bhagavato arahato Sammā-Sam-Buddhassa


I. Bodhi Vagga


[1]

Sutta I-1

Paṭhama Bodhi Suttaɱ

[I-1.1][than][irel] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Uruvelāyaɱ viharati najjā Nerañjarāya tīre bodhi-rukkha-mūle paṭhamābhisambuddho.|| ||

Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaɱ eka-pallaŋ-kena nisinno hoti vimutti-sukhaɱ paṭisaɱvedī.|| ||

Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭha-hitvā rattiyā paṭhamaɱ yāmaɱ paṭicca-samuppādaɱ anulomaɱ sādhukaɱ manas'ākāsi iti:

"Imasmiɱ sati idaɱ hoti,||
imass'uppādā idaɱ uppajjati,
|| ||

yadidaɱ:||
avijjā-paccayā saŋkhārā,||
sankhāra-paccayā viññāṇaɱ,||
viññāṇa-paccayā nāma-rūpaɱ,||
nāma-rūpa-paccayā saḷāyatanaɱ,||
saḷāyatana-paccayā phasso,||
phassa-paccayā vedanā,||
vedanā-paccayā taṇhā,||
taṇhā-paccayā upādānaɱ,||
upādāna-paccayā bhavo,||
bhava-paccayā jāti,||
jāti-paccayā jarā-maraṇaɱ soka-parideva-dukkha-domanass'upāyāsā sambhavanti.|| ||

Evam etassa dukkha-k-khandhassa samudayo hotī" ti.|| ||

Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

Yadā have pātu-bhavanti dhammā||
Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa,||
ath'assa kaŋkhā vapayanti sabbā||
yato pajānāti sahetu-dhamman ti.|| ||

 


[2]

Sutta I-2

Dutiya Bodhi Suttaɱ

[I-2.1.][than][irel] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Uruvelāyaɱ viharati najjā Nerañjarāya tīre bodhi-rukkha-mūle paṭhamābhisambuddho.|| ||

Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaɱ eka-pallaŋ-kena nisinno hoti vimutti-sukha paṭisaɱvedī.|| ||

Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭha-hitvā rattiyā majjhimaɱ yāmaɱ paṭicca-samuppādaɱ paṭilomaɱ sādhukaɱ manas'ākāsi:|| ||

"Iti imasmiɱ asati idaɱ na hoti,||
imassa nirodhā idaɱ nirujjhati,
|| ||

yadidaɱ: avijjā-nirodhā sankhāra-nirodho,||
sankhāra-nirodhā viññāṇa-nirodho,||
viññāṇa-nirodhā nāma-rūpa-nirodho,||
nāma-rūpa-nirodhā saḷāyatana-nirodho,||
saḷāyatana-nirodhā phassa-nirodho,||
phassa-nirodhā vedanā-nirodho,||
vedanā-nirodhā taṇhā-nirodho,||
taṇhā-nirodhā upādāna-nirodho,||
upādāna-nirodhā bhava-nirodho,||
bhava-nirodhā jāti-nirodho,||
jāti-nirodhā jarā-maraṇaɱ soka-parideva-dukkha-domanass'upāyāsā nirujjhanti.|| ||

Evam etassa kevalassa dukkha-k-khandhassa nirodho hotī" ti.|| ||

Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

Yadā have pātu-bhavanti dhammā||
Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa,||
Athassa kaŋkhā vapayanti sabbā||
Yato khayaɱ paccayānaɱ avediti.|| ||

 


 

Sutta I-3

Tatiya Bodhi Suttaɱ

[I-3.1.][than][irel] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Uruvelāyaɱ viharati najjā Nerañjarāya tīre bodhi-rukkha-mūle paṭhamābhisambuddho.|| ||

Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaɱ eka-pallaŋ-kena nisinno hoti vimutti-sukha paṭisaɱvedi.|| ||

Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭha-hitvā rattiyā pacchimaɱ yāmaɱ paṭicca-samuppādaɱ anuloma-paṭilomaɱ sādhukaɱ manas'ākāsi:|| ||

"Iti imasmiɱ sati idaɱ hoti,||
imassūppādā idaɱ uppajjati,||
imasmiɱ asati idaɱ na hoti,||
imassa nirodhā idaɱ nirujjhati,||
yadidaɱ avijjā-paccayā saŋkhārā,||
sankhāra-paccayā viññāṇaɱ,||
viññāṇa-paccayā nāma-rūpaɱ,||
nāma-rūpa-paccayā saḷāyatanaɱ,||
saḷāyatana-paccayā phasso,||
phassa-paccayā vedanā,||
vedanā-paccayā taṇhā,||
taṇhā-paccayā upādānaɱ,||
upādāna-paccayā bhavo,||
bhava-paccayā jāti,||
jāti-paccayā jarā-maraṇaɱ soka-parideva-dukkha-domanass'upāyāsā sambhavanti.|| ||

Evam etassa kevalassa dukkha-k-khandhassa samudayo hoti.|| ||

Avijjāya tv'eva asesa-virāga-nirodhā sankhāra-nirodho,||
sankhāra-nirodhā viññāṇa-nirodho,||
viññāṇa-nirodhā nāma-rūpa-nirodho,||
nāma-rūpa-nirodhā saḷāyatana-nirodho,||
saḷāyatana-nirodhā phassa-nirodho,||
phassa-nirodhā vedanā-nirodho,||
vedanā-nirodhā taṇhā-nirodho,||
taṇhā-nirodhā upādāna-nirodho,||
upādāna-nirodhā bhava-nirodho,||
bhava-nirodhā jāti-nirodho,||
jāti-nirodhā jarā-maraṇaɱ soka-parideva-dukkhadomanasupāyāsā nirujjhanti.|| ||

Evam etassa kevalassa dukkha-k-khandhassa [3] nirodho hotī" ti.|| ||

Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

Yadā have pātu-bhavanti dhammā||
Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa,||
Vidhūpayaɱ tiṭṭhati Mārasenaɱ||
Sūriyo'va obhāsayam antaḷikkhan ti.|| ||

 


 

Sutta I-4

Nigrodha Suttaɱ

[I-4.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Uruvelāyaɱ viharati najjāNerañjarāya tīre Ajapāla-nigrodhe paṭhamābhisambuddho.|| ||

Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaɱ eka-pallaŋ-kena nisinno hoti vimutti-sukha-paṭisaɱvedi.|| ||

Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi.|| ||

Atha kho aññataro huhuŋka-jātiko brāhmaṇo yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodi.|| ||

Sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā ekam antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

Ekam antaɱ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Kittāvatā nu kho bho Gotama brāhmaṇo hoti?|| ||

Katame ca pana brāhmaṇa-karakā dhammā?" ti?|| ||

Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:

Yo brāhmaṇo bāhitapāpa-dhammo||
Nihuhuŋko nikkasāvo yatatto||
Vedantagu vusita-brahma-cariyo||
Dhammena so brahma-vādaɱ vadeyya||
Yass'ussadā n'atthi kuhiñci loke ti.|| ||

 


 

Sutta I-5

Thera Suttaɱ

[I-5.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā ca Sāriputto||
āyasmā ca Mahā Moggallano,||
āyasmā ca Mahā Kassapo,||
ayasmā ca Mahā Kaccāyano,||
ayasmā ca Mahā Koṭṭhito,||
ayasmā ca Mahā Kappīno,||
āyasmā ca Mahā Cundo,||
āyasmā ca Anuruddho,||
āyasmā ca Revato,||
[āyasmā ca Devadatto,||
āyasmā ca Ānando],[1]||
yena bhagavā ten'upa- [4] saŋkamiɱsu.|| ||

Addasā kho bhagavā te āyasmante dūrato'va āga-c-chante,||
disvāna bhikkhū āmantesi:|| ||

"Ete bhikkhave brāhmaṇā āga-c-chanti,||
ete bhikkhave brāhmaṇā āga-c-chantī" ti.|| ||

Evaɱ vutte aññataro brāhmaṇa-jātiko bhikkhu bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Kittāvatā nu kho bhante,||
brāhmaṇo hoti?|| ||

Katame ca pana brāhmaṇa-karakā dhammā" ti?|| ||

Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:

Bahitvā pāpake dhamme ye caranti sadā satā,||
Khīṇa-saŋyojanā Buddhā, te ve lokasmiɱ brāhmaṇā' ti.|| ||

 


 

Sutta I-6

Kassapa Suttaɱ

[I-6.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Mahā Kassapo Pipphaliguhāyaɱ viharati ābādhiko dukkhito bāḷha-gilāno.|| ||

Atha kho āyasmā Mahā Kassapo aparena samayena tamhā ābādhā vuṭṭhāsi.|| ||

Atha kho āyasmato Mahā Kassapassa tamhā ābādhā vuṭṭhitassa etad ahosi.|| ||

"Yan nūnāhaɱ Rājagahaɱ piṇḍāya paviseyyan" ti.|| ||

Tena kho pana samayena pañca-mattāni devatā-satāni ussukkaɱ āpannāni honti āyasmato Mahā Kassapassa piṇḍa-pāta-paṭilābhāya.|| ||

Atha kho āyasmā Mahā Kassapo tāni pañca-mattāni devatā-satāni paṭikkhipitvā pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Rājagahaɱ piṇḍāya pāvisi,||
yena daḷidda-visikhā||
kapaṇa-visikhā||
pesakāra-visikhā.|| ||

Addasā kho bhagavā āyasmantaɱ Mahā Kassapaɱ Rājagahe piṇḍāya carantaɱ,||
yena daḷidda-visikhā||
kapaṇa-visikhā||
pesakāra-visikhā.|| ||

Atha kho bhagavā etam atthaɱ vidatvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

Anaññaposiɱ aññātaɱ dantaɱ sāre patiṭṭhitaɱ||
kīṇāsavaɱ vanta-dosaɱ tam ahaɱ brūmi brāhmaṇan ti.|| ||

 


 

Sutta I-7

Pāvā Suttaɱ

[I-7.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Pāṭaliyaɱ viharati Ajakalāpake cetiye Ajakalāpakassa yakkhassa bhavane.|| ||

Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāra- [5] timisāyaɱ abbhokāse nisinno hoti,||
devo ca ekam-ekaɱ phūsāyati.|| ||

Atha kho Ajakalāpako yakkho bhagavatā bhayaɱ chambhitattaɱ lomahaɱsaɱ uppādetukāmo yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavato avidūre ti-k-khattuɱ 'akkulo pakkulo' ti akkulapakkulikaɱ akāsi:|| ||

'Eso te samaṇa pisāco' ti.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

Yadā sakesu dhammesu pāragu hoti brāhmaṇo,||
Atha etaɱ pisācañ ca bakkulañ c'ātivattatī ti.|| ||

 


 

Sutta I-8

Saŋgāmaji Suttaɱ

[I-8.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Saŋgāmaji Sāvatthiɱ anuppatto hoti bhagavantaɱ dassanāya.|| ||

Assosi kho āyasmato Saŋgāmajissa purāṇa-dutiyikā:|| ||

'Ayyo Saŋgāmaji Sāvatthiɱ anuppatto' ti.|| ||

Sā dārakaɱ ādāya Jetavanaɱ agamāsi.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Saŋgāmaji aññatarasmiɱ rukkha-mūle divā-vihāraɱ nisinno hoti.|| ||

Atha kho āyasmato Saŋgāmajissa pūrāṇadutiyikā yen'āyasmā Saŋgāmaji ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Saŋgāmajiɱ etad avoca:|| ||

'Khudda-puttām hi samaṇa, posa man' ti.|| ||

Evaɱ vutte āyasmā Saŋgāmaji tuṇhī ahosi.|| ||

Dutiyam pi kho āyasmato Saŋgāmajissa purāṇa-dutiyikā āyasmantaɱ Saŋgāmajiɱ etad avoca:|| ||

'Khudda-puttām hi samaṇa, posaman' ti.|| ||

Dutiyam pi kho āyasmā Saŋgāmaji tuṇhī ahosi.|| ||

Tatiyam pi kho āyasmato Saŋgāmajissa purāṇa-dutiyikā āyasmantaɱ Saŋgāmajiɱ etad avoca:|| ||

'Khudda-puttām hi samaṇa, posa man' ti.|| ||

Tatiyam pi kho āyasmā Saŋgāmaji tuṇhī ahosi.|| ||

2. Atha kho āyasmato Saŋgāmajissa purāṇa-dutiyikā taɱ dārakaɱ āyasmato Saŋgāmajissa purato nikkhi-pitvā pakkāmi:|| ||

'Esa te samaṇa putto, posa nan ti.|| ||

2. Atha kho āyasmā Saŋgāmaji taɱ dārakaɱ n'eva olokesi,||
na pi ālapi.|| ||

Atha kho āyasmato Saŋgāmajissa purāṇa-duti- [6] yikā avidūraɱ gantvā apalokentī addas'āyasmantaɱ Saŋgāmajiɱ taɱ dārakaɱ n'eva olokentaɱ na pi ālapantaɱ,||
disvān'assā etad ahosi:|| ||

'Na c'āyaɱ samaṇo puttena pi atthiko' ti.|| ||

Tato paṭinivattitvā dārakaɱ ādāya pakkāmi.|| ||

Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena āyasmato Saŋgāmajissa purāṇa-dutiyikāya eva-rūpaɱ vippakāraɱ.|| ||

3. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

Āyantiɱ nābhinandati, pakkamantiɱ na socati,||
Saŋgā Saŋgāmajiɱ muttaɱ tam ahaɱ brūmi brāhmaṇan ti.|| ||

 


 

Sutta I-9

Jaṭila Suttaɱ

[I-9.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Gayā'yaɱ viharati Gayāsīse.|| ||

Tena kho pana samayena sambahulā jaṭilā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhake himapāta-samaye Gayā'yaɱ ummujjanti pi,||
nimujjanti pi,||
ummujjani-mujjam pi karonti,||
osiñcanti pi,||
aggim pi juhanti,||
iminā suddhī ti.|| ||

Addasā kho bhagavā te sambahule jaṭile sitāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhake himapāta-samaye Gayā'yaɱ ummujjante pi,||
nimujjante pi,||
ummujjani-mujjaɱ karonte pi||
osiñcante pi,||
aggim pi juhante,||
iminā suddhī ti.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

Na udakena suci hoti, bavh'ettha nhayati jano,||
Yamhi saccañ ca dhammo ca, so sucī so ca brāhmaṇo ti.|| ||

 


 

Sutta I-10

Bāhiya Suttaɱ

[I-10.1.][than][irel] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena Bāhiye Dāruciriye Suppārake paṭivasati samuddatīre,||
sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito,||
lābhī civara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaɱ.|| ||

Atha kho Bāhiyassa Dārucīriyassa raho-gatassa paṭisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi:|| ||

'Ye nu kho keci loke arahanto vā Arahatta-maggaɱ vā samāpannā,||
ahaɱ tesam aññataro' ti.|| ||

Atha [7] kho Bāhiyassa Dārucīriyassa purāṇa-sāla-lohitā devatā anukampikā attha-kāmā Bāhiyassa Dārucīriyassa cetasā ceto-parivitakkam-aññāya,||
yena Bāhiyo Dārucīriye ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Bāhiyaɱ Dārucīriyaɱ etad avoca:|| ||

'N'eva kho tvaɱ Bāhiya arahā nāpi||
Arahatta-maggaɱ vā samāpanno,||
sā pi te paṭipadā n'atthi,||
yāya vā tvaɱ arahā vā assa,||
Arahatta-maggaɱ vā samāpanno' ti.|| ||

'Atha kho ke carahi sa-devake loke arahanto vā,||
Arahatta-maggaɱ vā samāpanno' ti?|| ||

'Atthi Bāhiya uttaresu jana-padesu Sāvatthi nāma nagaraɱ.|| ||

Tattha so bhagavā etarahi viharati arahaɱ Sammā-Sam-Buddho.|| ||

So hi Bāhiya bhagavā arahā c'eva,||
arahattāya ca dhammaɱ desetī' ti|| ||

Atha kho Bāhiyo Dārucīriyo tāya devatāya saɱvejito tāvad eva Suppārakāsmā pakkāmi,||
sabbattha eka-ratti-parivāsena.|| ||

Yena bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavanaɱ Anāthapiṇḍikass'ārāme ten'upasankami.|| ||

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caŋkamanti.|| ||

Atha kho Bāhiyo Dārucīriyo yena te bhikkhū ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā te bhikkhū etad avoca:|| ||

'Kahan nu kho bhante etarahi bhagavā viharati arahaɱ Sammā-Sam-Buddho?|| ||

Dassanakām'amhā mayaɱ taɱ bhagavantaɱ arahantaɱ Sammā-Sam-Buddhan' ti.|| ||

Antaragharaɱ paviṭṭho kho Bāhiya, bhagavā piṇḍāyā' ti|| ||

2. Atha kho Bāhiyo Dārucīriyo taramānarūpo Jetavanā ni-k-khamitvā Sāvatthiɱ pavisitvā addasa bhagavantaɱ Sāvatthiyaɱ piṇḍāya carantaɱ pāsādikaɱ dassanīyaɱ sant'indriyaɱ santamānasaɱ uttamadamatha-samatham anuppattaɱ dantaɱ guttaɱ yat'indriyaɱ nāgaɱ||
disvā yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaɱ-kamitvā bhagavato pāde sirasā nipatitvā bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

'Desetu me bhante bhagavā dhammaɱ,||
desetu Sugato dhammaɱ,||
yaɱ mama assa dīgha-rattaɱ hitāya sukhāyā' ti.|| ||

Evaɱ vutte bhagavā Bāhiyaɱ Dārucīriyaɱ etad avoca:|| ||

'Akālo kho tāva Bāhiya||
paviṭṭh'amhā piṇḍāyā' ti.|| ||

Dutiyam pi kho Bāhiyo Dārucīriyo bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Dujjānaɱ kho pan'etaɱ bhante bhagavato vā jīvitantarāyānaɱ,||
mayhaɱ vā jīvitanta- [8] rāyānaɱ.|| ||

Desetu me bhante bhagavā dhammaɱ,||
desetu Sugato dhammaɱ,||
yā mama assa dīgha-rattaɱ hitāya sukhāyā" ti.|| ||

Dutiyam pi kho bhagavā Bāhiyaɱ Dārucīriyaɱ etad avoca:|| ||

"Akālo kho tāva Bāhiya||
paviṭṭh'amhā piṇḍāyā" ti.|| ||

Tatiyam pi kho Bāhiyo Dārucīriyo bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Dujjānaɱ kho pan'etaɱ bhante, bhagavato vā jīvitantarāyānaɱ,||
mayhaɱ vā jīvitantarāyānaɱ.|| ||

Desetu me bhante bhagavā dhammaɱ,||
desetu Sugato dhammaɱ,||
ya mama assa dīgha-rattaɱ hitāya sukhāyā" ti.|| ||

Tasmā ti ha te Bāhiya, evaɱ sikkhitabbaɱ:|| ||

"Diṭṭhe diṭṭhamattaɱ bhavissati,||
sute sutamattaɱ bhavissati,||
mute mutamattaɱ bhavissati,||
viññāte viññātamattaɱ bhavissatī" ti.|| ||

Evaɱ hi te Bāhiya, sikkhitabbaɱ.|| ||

Yato kho te Bāhiya,||
diṭṭhe diṭṭhamattaɱ bhavissati,||
sute sutamattaɱ bhavissati,||
mute mutamattaɱ bhavissati||
viññāte viññātamattaɱ bhavissati,||
tato tvaɱ Bāhiya na tattha.|| ||

Yato tvaɱ Bāhiya nev'attha,||
tato tvaɱ Bāhiya nev'idha,||
na huraɱ,||
na ubhayamantare||
es'ev'anto dukkhassā ti.|| ||

3. Atha kho Bāhiyassa Dārucīriyassa bhagavato imāya saŋkhittāya dhamma-desanāya tāvad eva anupādāya āsavehi cittaɱ vimucci.|| ||

Atha kho bhagavā Bāhiyaɱ Dārucīriyaɱ iminā saŋkhittena ovādena ovaditvā pakkāmi.|| ||

Atha kho acira-pakkantassa bhagavato Bāhiyaɱ Dārucīriyaɱ gavī taruṇa-Vacchā adhipātetvā jīvitā voropesi.|| ||

Atha kho bhagavā Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkanto sambahulehi bhikkhūhi saddhiɱ nagaramhā ni-k-khamitvā addasa Bāhiyaɱ Dārucīriyaɱ kāla-kataɱ,||
disvāna bhikkhū āmantesi:|| ||

"Gaṇhatha bhikkhave Bāhiyassa Dārucīriyassa sarīrakaɱ,||
mañcakaɱ āropetvā nīharitvā jhāpetha||
thūpañ c'assa karotha||
sabrahma-cārī vo bhikkhave kālaŋ-kato" ti.|| ||

"Evaɱ bhante" ti kho te bhikkhū bhagavato paṭisuṇitvā Bāhiyassa Dārucīriyassa sarīrakaɱ mañcakaɱ āropetvā nīharitvā jhāpetvā thūpañ c'assa karitvā yena bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ekam antaɱ nisinnā kho te bhikkhu bhagavantaɱ etad avocuɱ:|| ||

"Daḍḍhaɱ bhante Bāhiyassa Dārucīriyassa sarīraɱ thupo c'assa kato.|| ||

Tassa kā gati?|| ||

Ko abhisamparāyo" ti?|| ||

"Paṇḍito bhikkhave, Bāhiyo Dārucīriyo paccapādi dhammass'ānudhammaɱ.|| ||

Na ca maɱ [9] Dhamm-ā-dhikaraṇaɱ vihesesi.|| ||

Parinibbūto bhikkhave Bāhiyo Dārucīriyo" ti.|| ||

Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:

"Yattha āpo ca paṭhavī tejo vāyo na gādhati.||
Na tattha sukkā jotanti ādicco na ppakāsati,||
Na tattha candimā bhāti tamo tattha na vijjati.||
Yadā ca attan'āvedī muni monena brāhmaṇo,||
Atha rūpā arūpā ca sukha-dukkhā pamuccatī" ti.|| ||

Ayam pi udāno vutto bhagavatā iti me sutan ti.|| ||

 


[10]

II. Mucalinda Vagga

 


 

Sutta II-1

Mucalinda Suttaɱ

[II-1.1.][than][irel] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Uruvelāyaɱ viharati najjā Nerañjarāya tīre Mucalinda-mūle paṭhamābhisambuddho.|| ||

Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaɱ eka-pallaŋ-kena nisinno hoti,||
vimutti-sukha-paṭisaɱvedi.|| ||

Tena kho pana samayena mahā akālamegho udapādi,||
sattāhavaddalikā sītavātā duddinī.|| ||

Atha kho Mucalindo nāgarājā saka-bhavanā ni-k-khamitvā bhagavato kāyaɱ sattakkhattuɱ bhogehi parikkhipitvā upari muddhani mahantaɱ phaṇaɱ vihacca aṭṭhāsi:|| ||

"Mā bhagavantaɱ sītaɱ,||
mā bhagavantaɱ uṇhaɱ||
mā bhagavantaɱ ḍaɱsa-makasa-vāt'ātapa-siriɱsapa-samphasso" ti.|| ||

Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi.|| ||

Atha kho Mucalindo nāgarājā viddhaɱ vigata-valāhakaɱ devaɱ viditvā bhagavato kāyā bhoge viniveṭhetvā sakavaṇṇaɱ paṭisaɱharitvā māṇavaka-vaṇṇaɱ abhinimminitvā bhagavato purato aṭṭhāsi pañjaliko bhagavantaɱ namassamāno.|| ||

Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi.|| ||

Sukho viveko tuṭṭhassa suta-dhammassa passato||
Avyāpajjaɱ sukhaɱ loke pāṇa-bhutesu saɱyamo.||
Sukhā virāgatā loke kāmānaɱ samati-k-kamo,||
Asmimānassa yo vinayo etaɱ ve paramaɱ sukhan ti.|| ||

 


 

Sutta II-2

Rāja Suttaɱ

[II-2.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena sambahulānaɱ bhikkhūnaɱ pacchā-bhattaɱ piṇḍa- [11] pāta-paṭikkantānaɱ upaṭṭhāna-sālāyaɱ sanni-sinnānaɱ sanni-patitānaɱ ayam antarā-kathā udapādi:|| ||

"Ko nu kho āvuso imesaɱ dvinnaɱ rājūnaɱ maha-d-dhanataro vā,||
mahā-bhogataro vā,||
mahākosataro vā,||
mahāvijitataro vā,||
mahāvāhanataro vā,||
mahabbalataro vā,||
mahiddhikataro vā,||
mah-ā-nubhāvataro vā,||
rājā vā Māgadho Seniyo Bimbisāro||
rājā vā Pasenadi Kosalo" ti?|| ||

Ayañ carahi tesaɱ bhikkhūnaɱ antarā kathā hoti vippakatā.|| ||

Atha kho bhagavā sāyanha-samayaɱ paṭisallānā vuṭṭhito yen'upaṭṭhāna-sālā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi.|| ||

Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||

"Kāya nu'ttha bhikkhave etarahi kathāya sanni-sinnā sanni-patitā,||
kā ca pana vo antarā-kathā vippakatā" ti?|| ||

Idha bhante amhākaɱ pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkantānaɱ upaṭṭhāna-sālāyaɱ sanni-sinnānaɱsanni-patitānaɱ ayam antarā kathā udapādi:|| ||

"Ko nu kho āvuso imesaɱ dvinnaɱ rājūnaɱ maha-d-dhanataro vā,||
mahā-bhogataro vā,||
mahākosataro vā,||
mahāvijitataro vā,||
mahāvāhanataro vā,||
mahabbalataro vā,||
mahiddhikataro vā,||
mah-ā-nubhāvataro vā,||
rājā vā Māgadho Seniyo Bimbisāro||
rājā vā Pasenadi Kosalo" ti?|| ||

Ayaɱ kho no bhante antarā-kathā vippakatā.|| ||

Atha kho bhagavā anuppatto ti?|| ||

"Na khv'etaɱ bhikkhave tumhākaɱ patirūpaɱ kula-puttānaɱ saddhāya agārasmā anagāriyaɱ pabba-jitānaɱ,||
yaɱ tumhe eva-rūpiɱ kathaɱ katheyyātha;||
sanni-patitānaɱ vo bhikkhave dvayaɱ karaṇīyaɱ dhammī kathā ariyo vā tuṇhī bhāvo" ti.|| ||

Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Yañ ca kāma-sukhaɱ loke yañ c'idaɱ diviyaɱ sukhaɱ.||
Taṇhakkhaya sukhass'ete kalaɱ n'agghanti soḷasin" ti.|| ||

 


 

Sutta II-3

Daṇḍa Suttaɱ

[II-3.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena sambahulā kumārakā antarā ca Sāvatthiɱ antarā ca Jetavanaɱ ahiɱ daṇḍena hananti.|| ||

Atha kho bhagavā pubbaṇha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi.|| ||

Addasā kho bhagavā sambahule kumārake antarā ca Sāvatthiɱ antarā ca Jetavanaɱ ahiɱ daṇḍena [12] hanante.|| ||

Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Sukha-kāmāni bhūtāni yo daṇḍena vihiɱsati,||
Attano sukham esāno pecca so na labhate sukhaɱ.|| ||

Sukha-kāmāni bhūtāni yo daṇḍena na hiɱsati.||
Attano sukham esāno pecca so labhate sukhan" ti.|| ||

 


 

Sutta II-4

Sakkāra Suttaɱ

[II-4.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato hoti mānito pūjito apacito,||
lābhī cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaɱ.|| ||

Bhikkhu-saŋgho pi sakkato hoti garukato hoti mānito pūjito apacito,||
lābhī cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaɱ.|| ||

Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā,||
na lābhino cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaɱ.|| ||

Atha kho te añña-titthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraɱ asahamānā bhikkhū-Saŋghassa ca,||
gāme ca||
araññe ca||
bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti.|| ||

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ekam antaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etad avocuɱ:|| ||

"Etarahi bhante bhagavā sakkato garukato mānito pūjito apacito,||
lābhī cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaɱ.|| ||

Bhikkhūsaŋgho pi sakkato garukato mānito pūjito apacito,||
lābhī cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaɱ.|| ||

Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā agarukatā amānitā apūjitā anapacitā,||
na lābhino cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaɱ.|| ||

Atha kho te bhante añña-titthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraɱ asahamānā bhikkhū-Saŋghassa ca||
gāme ca||
araññe ca||
bhikkhū disvā asabbhāhī pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosenti vihesentī" ti.|| ||

Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:

Game araññe sukha-dukkha-phuṭṭho||
N'ev'attato no parato dahetha||
Phusanti phassā upadhiɱ paṭicca||
Nirūpadhiɱ kena phuseyyuɱ phassā ti.|| ||

 


[13]

Sutta II-5

Upāsaka Suttaɱ

[II-5.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena aññataro Icchānangalako upāsako Sāvatthiɱ anuppatto hoti kenacīd eva karaṇīyena.|| ||

Atha kho so upāsako Sāvatthiyaɱ taɱ karaṇīyaɱ tīretvā yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinnaɱ kho taɱ upāsakaɱ bhagavā etad avoca:|| ||

"Cirassaɱ kho tvaɱ upāsaka,||
imaɱ pariyāyam akāsi,||
yadidaɱ idh'āgamanāyā" ti.|| ||

"Cirapaṭikāhaɱ bhante bhagavantaɱ dassanāya upasankamitu-kāmo,||
api c'āhaɱ kehi ci kicca-karaṇiyehi vyāvaṭo.|| ||

Ev'āhaɱ n'āsakkhiɱ bhagavantaɱ dassanāya upasankamitun" ti.|| ||

Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā kāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

Sukhaɱ vata tassa na hoti kiñci||
Saŋkhāta-dhammassa bahu-s-sutassa,||
Sakiñcanaɱ passa vihaññamānaɱ||
Jano janasmiɱ paṭibandharūpo ti.|| ||

 


 

Sutta II-6

Gabhinī Suttaɱ

[II-6.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena aññatarassa paribbājakassa daharā māṇavikā pajāpatī hoti gabbhinī upavijaññā.|| ||

Atha kho sā paribbājikā taɱ paribbājakaɱ etad avoca:|| ||

"Gaccha tvaɱ brāhmaṇa,||
telaɱ āhāra,||
yaɱ me vijātāya bhavissatī" ti.|| ||

Evaɱ vutte so paribbājako taɱ paribbājikaɱ etad avoca:|| ||

"Kuto pan'āhaɱ bhotiyā telaɱ āharāmī" ti.|| ||

Dutiyam pi kho sā paribbājikā taɱ paribbājikaɱ etad avoca:|| ||

"Gaccha tvaɱ brāhmaṇa,||
telaɱ āhara,||
yaɱ me vijātāya bhavissatī" ti.|| ||

Dutiyam pi kho so paribbājako taɱ paribbājikaɱ etad avoca:|| ||

"Kuto pan'āhaɱ bhotiyā telaɱ āharāmī" ti.|| ||

Tatiyam pi kho sā paribbājikā taɱ paribbājakaɱ etad avoca:|| ||

"Gaccha tvaɱ brāhmaṇa,||
telaɱ āhara,||
yaɱ me vijātāya bhavissatī" ti.|| ||

2. Tena kho pana samayena [14] rañño Pasenadissa Kosalassa koṭṭhāgāre samaṇasasa vā||
brāhmaṇassa vā||
sappissa vā||
telassa vā||
yāva-datthaɱ pātuɱ diyyati no nīharītuɱ.|| ||

Atha kho tassa paribbājakassa etad ahosi:|| ||

"Rañño kho pana Pasenadissa Kosalassa koṭṭhāgāre samaṇassa vā||
buhmaṇassa vā||
sappissa vā||
telassa vā||
yāva-datthaɱ pātuɱ diyyati no nīharītuɱ.|| ||

Yan nūnāhaɱ rañño Pasenadissa Kosalassa koṭṭhāgāraɱ gantvā telassa yāva-datthaɱ pivitvā gharaɱ āgantvā uggiritvāna dadeyyaɱ,||
yaɱ imissā vijātāya bhavissatī" ti.|| ||

Atha kho so paribbājako rañño Pasenadissa Kosalassa koṭṭhāgāraɱ gantvā telassa yāva-datthaɱ pivitv'āgāraɱ gantvā n'eva Sakkoti uddhaɱ kātuɱ,||
na pana adho.|| ||

So dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phūṭṭho āvaṭṭati||
parivaṭṭati ca.|| ||

Atha kho bhagavā pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi.|| ||

Addasā kho bhagavā taɱ paribbājakaɱ dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phūṭṭhaɱ āvaṭṭamānaɱ parivaṭṭamānaɱ.|| ||

Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:

Sukhino vata ye akiñcanā||
Vedaguno hi janā akiñcanā,||
Sa-kiñcanaɱ passa vihaññamānaɱ||
Jano janamhi paṭibandha-citto ti.|| ||

 


 

Sutta II-7

Eka-Putta Suttaɱ

[II-7.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena aññatarassa upāsakassa eka-puttako piyo manāpo kālaŋkato hoti.|| ||

Atha kho sambahulā upāsakā allavatthā allakesā divā divassa yena bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ekam antaɱ nisinne kho te upāsake bhagavā etad avoca:|| ||

"Kin nu tumbhe upāsakā,||
allavatthā allakesā idh'ūpasaŋkamantā divā divassā" ti.|| ||

Evaɱ vutte so upāsako bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Mayhaɱ kho bhante eka-puttakosi piyo manāpo kālaŋkato.|| ||

Tena mayaɱ allavatthā allakesā idh'ūpasaŋkamantā divā divassā" ti.|| ||

Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā kāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

[15] Piya-rūpassātagathitā ve deva-kāyā puthu manussā ca,||
Aghāvino parijunnā maccurājassa vasaɱ gacchanti.|| ||

Ye ve divā ca ratto ca appamattā jahanti piya-rūpaɱ,||
Te ve khananti agha-mūlaɱ maccuno āmīsaɱ durati-vattan ti.|| ||

 


 

Sutta II-8

Suppāvāsā Suttaɱ

[II-8.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Kuṇḍiyā'yaɱ viharati Kuṇḍiṭṭhānavane.|| ||

Tena kho pana samayena Suppavāsā Koliyadhītā satta-vassāni gabbhaɱ dhāreti sattāhaɱ mūḷhagabbhā.|| ||

Sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phūṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti:|| ||

"Sammā-Sam-Buddho vata so bhagavā,||
yo imassa eva-rūpassa dukkhassa pahānāya dhammaɱ deseti,||
suppaṭi-panno vata tassa bhagavato sāvaka-saŋgho,||
yo imassa eva-rūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno.|| ||

Susukhaɱ vata taɱ Nibbānaɱ yadidaɱ eva-rūpaɱ dukkhaɱ na saŋvijjatī" ti.|| ||

Atha kho Suppavāsā Koliyadhītā sāmikaɱ āmantesi:|| ||

"Ehi tvaɱ ayya-putta,||
yena bhagavā ten'upasankama.|| ||

Upasaŋkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi.|| ||

Appābādhaɱ appātaŋkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsu-vihāraɱ puccha:|| ||

"Suppavāsā bhante Koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandati.|| ||

Appābādhaɱ appātaŋkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsu-vihāraɱ pucchatī" ti.|| ||

Evañ ca vadehi:|| ||

"Suppavāsā bhante Koliyadhītā satta vassāni gabbhaɱ dhāreti,||
sattāhaɱ muḷhagabbhā.|| ||

Sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti:|| ||

"Sammā-Sam-Buddho vata so bhagavā,||
yo imassa eva-rūpassa dukkhassa pahānāya dhammaɱ deseti.|| ||

Supaṭi-panno vata tassa bhagavato sāvaka-saŋgho,||
yo imassa eva-rūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno.|| ||

Susukhaɱ vata taɱ Nibbānaɱ,||
yatthidaɱ eva-rūpaɱ dukkhaɱ na saŋvijjatī" ti.|| ||

3. Paraman ti kho so Koliya-putto Suppavāsāya Koliyadhītāya paṭissutvā yena bhagavā ten'upasaŋ-kami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

Ekam antaɱ ṭhito kho so Koliya-putto bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Suppavāsā bhante Koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandati,||
appābādhaɱ appātaŋkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsu-vihāraɱ pucchati evañ ca vadeti:|| ||

'Suppavāsā bhante Koliyadhītā satta-vassāni gabbhaɱ dhāreti sattāhaɱ mūḷhagabbhā.|| ||

[16] Sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭu-kāhi vedanāhi phūṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti:|| ||

'Sammā-Sam-Buddho vata so bhagavā,||
yo imassa eva-rūpassa dukkhassa pahānāya dhammaɱ deseti.|| ||

Su-paṭipanno vata tassa bhagavato sāvaka-saŋgho,||
yo imassa eva-rūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno.|| ||

Susukhaɱ vata taɱ Nibbānaɱ,||
yadidaɱ eva-rūpaɱ dukkhaɱ na saŋvijjatī" ti.|| ||

"Sukhinī hotu Suppavāsā Koliyadhītā arogā,||
arogaɱ puttaɱ vijāyatū" ti.|| ||

Saha vacanā ca pana bhagavato Suppavāsā Koliyadhītā sukhinī arogā arogaɱ puttaɱ vijāyi.|| ||

'Evaɱ bhante' ti kho so Koliya-putto bhagavato bhāsitaɱ abhinan'ditvā anumo-ditvā uṭṭhāy'āsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā yena sakaɱ gharaɱ tena paccāyāsi.|| ||

Addasā kho Koliya-putto Suppavāsaɱ Koliyadhītaraɱ sukhiniɱ arogaɱ,||
arogaɱ puttaɱ vijātaɱ,||
disvān'assa etad ahosi:|| ||

"Acchariyaɱ vata bho,||
abbhūtaɱ vata bho,||
Tathāgatassa mahiddhi-katā mah-ā-nubhāvatā,||
yatra hi nām'ayaɱ Suppavāsā Koliyadhītā saha vacanā ca pana bhagavato sukhinī arogā arogaɱ puttaɱ vijāyatī" ti.|| ||

Attamano pamudito pīti-somanassa-jāto ahosi.|| ||

Atha kho Suppavāsā Koliyadhītā sāmikaɱ āmantesi:|| ||

"Ehi tvaɱ ayya-putta,||
yena bhagavā ten'upasankama,||
upasankamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi:|| ||

Suppavāsā bhante Koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandatī" ti.|| ||

Evañ ca vadehi:|| ||

"Suppavāsā bhante Koliyadhītā satta-vassāni gabbhaɱ dhāresi,||
sattāhaɱ mūḷhagabbhā.|| ||

Sā etarahi sukhinī arogā,||
arogaɱ puttaɱ vijātā.|| ||

Sā sattāhaɱ bhikkhū-Saŋghaɱ bhattena nimanteti.|| ||

Adhivāsetu kira bhante bhagavā Suppavāsāya Koliyadhītāya satta bhattāni saddhiɱ bhikkhu-saŋghenā" ti.|| ||

6. Paraman ti kho so Koliya-putto Suppavāsāya Koliyadhītāya paṭissutvā yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho so Koliya-putto bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Suppavāsā bhante Koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandati.|| ||

Evañ ca vadeti:|| ||

Suppāvāsā bhante Koliyadhītā satta-vassāni gabbhaɱ dhāresi||
sattāhaɱ mūḷhagabbhā.|| ||

Sā etarahi sukhinī arogā||
arogaɱ puttaɱ vijātā.|| ||

Sā sattāhaɱ bhikkhu-Saŋghaɱ bhattena nimanteti.|| ||

Adhivāsetu kira bhante bhagavā Suppavāsāya Koliyadhītāya satta bhattāni saddhi bhikkhu-saŋghenā" ti.|| ||

7. Tena kho pana samayena aññatarena upāsakena Buddha-pamukho bhikkhu-saŋgho svātanāya bhattena nimantito hoti.|| ||

So ca upāsako āyasmato Mahā Moggallānassa upaṭṭhāko hoti.|| ||

Atha kho bhagavā āyasmantaɱ Mahā Moggallānaɱ āmantesi:|| ||

"Ehi tvaɱ Moggallāna,||
yena so upāsako ten'upa- [17] saɱ-kama.|| ||

Upasaɱ-kamitvā taɱ upāsakaɱ evaɱ vadehi:|| ||

"Suppavāsā āvuso Koliyadhītā satta-vassāni gabbhaɱ dhāresi,||
sattāhaɱ mūḷhagabbhā.|| ||

Sā etarahi sukhinī arogā||
arogaɱ puttaɱ vijātā.|| ||

Sā sattāhaɱ bhikkhu-Saŋghaɱ bhattena nimanteti.|| ||

Karotu Suppavāsā Koliyadhītā satta bhattāni||
pacchā so karissati tuyh'eso upaṭṭhāko" ti.|| ||

8. Evaɱ bhante ti kho āyasmā Mahā Moggallāno bhagavato paṭissutvā yena so upāsako ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā taɱ upāsakaɱ etad avoca:|| ||

"Suppavāsā āvuso Koliyadhītā satta-vassāni gabbhaɱ dhāresi,||
sattāhaɱ mūḷhagabbhā.|| ||

Sā etarahi sukhinī arogā||
arogaɱ puttaɱ vijātā.|| ||

Sā sattāhaɱ bhikkhu-Saŋghaɱ bhattena nimantesī ti.|| ||

Karotu Suppavāsā Koliyadhītā satta bhattāni,||
pacchā tvaɱ karissasī" ti.|| ||

"Sace me bhante ayyo Mahā-Moggallāno tiṇṇaɱ dhammānaɱ pāṭibhogo bhogānañ ca||
jīvitassa ca||
saddhāya ca,||
karotu Suppavāsā Koliyadhītā satta-bhattāni||
pacchā'haɱ karissāmī" ti.|| ||

"Dvinnaɱ kho tesaɱ āvuso dhammānaɱ pāṭibhogo bhogānañ ca,||
jīvitassa ca,||
saddhāya ca,||
pana tvaɱ yeva pāṭibhogo" ti.|| ||

"Sace me bhante ayyo Mahā Moggallāno dvinnaɱ dhammānaɱ pāṭibhogo bhogānañ ca,||
jīvitassa ca,||
karotu Suppavāsā Koliyadhītā satta-bhattāni,||
pacchā'haɱ karissāmī" ti.|| ||

Atha kho āyasmā Mahā Moggallāno taɱ upāsakaɱ saññā-petvā yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Saññatto bhante so upāsako mayā,||
karotu Suppavāsā Koliyadhītā satta-bhattāni,||
pacchā so karissatī" ti.|| ||

9. Atha kho Suppavāsā Koliyadhītā sattāhaɱ Buddha-pamukhaɱ bhikhu-Saŋghaɱ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.|| ||

Tañ ca dārakaɱ bhagavantaɱ vandāpesi,||
sabbañ ca bhikkhu-Saŋghaɱ.|| ||

10. Atha kho āyasmā Sāriputto taɱ dārakaɱ etad avoca:|| ||

"Kaccī te dāraka, khamanīyaɱ||
kacci yāpanīyaɱ,||
kacci na kiñci dukkhan" ti.|| ||

"Kuto me bhante Sāriputta, khamanīyaɱ,||
kuto yāpanīyaɱ||
satta vassāni me lohita-kumbhiyaɱ vutthānī" ti.|| ||

11. Atha kho Suppavāsā Koliyadhītā:|| ||

"Putto me Dhamma-senāpatinā saddhiɱ mantetī" ti,||
attamanā pamuditā pīti-somanassa-jātā ahosi.|| ||

12. Atha kho bhagavā Suppavāsaɱ Koliyadhītaraɱ etad avoca:

"Iccheyyāsi tvaɱ Suppavāse,||
aññam pi eva-rūpaɱ puttan" ti.|| ||

"Iccheyyām'ahaɱ bhagavā aññāni pi eva-rūpāni satta puttānī" [18] ti.|| ||

13. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Asātaɱ sāta-rūpena piya-rūpena appiyaɱ,||
Dukkhaɱ sukhassa rūpena pamattam ativattatī" ti.|| ||

 


 

Sutta II-9

Visākhā Suttaɱ

[II-9.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Pubbārāme Migāra-mātu pāsāde.|| ||

Tena kho pana samayena Visākhāya Migāra-mātuyā kocid eva attho raññe Pasenadimhi Kosale paṭibandho hoti.|| ||

Taɱ rājā Pasenadi Kosalo na yathādhippāyaɱ tīreti.|| ||

Atha kho Visākhā Migāra-mātā divādivassa yeva yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinnaɱ kho Visākhaɱ Migāra-mātaraɱ bhagavā etad avoca:|| ||

"Handa kuto nu tvaɱ Visākhe,||
āgacchasi divādivassā" ti.|| ||

"Idha me bhante kocid eva attho raññe Pasenadimhi Kosale paṭibandho hoti.|| ||

Taɱ rājā Pasenadi Kosalo na yathādhippāyaɱ tīreti.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ vīditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Sabbaɱ paramasaɱ dukkhaɱ, sabbaɱ issariyaɱ sukhaɱ,||
Sādhāraṇe vihaññanti, yogā hi durati-k-kamā" ti.|| ||

 


 

Sutta II-10

Bhaddiya Suttaɱ

[II-10.1.][than][irel] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Anupiyā'yaɱ viharati ambavane.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Bhaddiyo Kāḷigodhāya putto arañña-gato pi||
rukkha-mūla-gato pi||
suññāgāra-gato pi||
abhikkhaṇaɱ udānaɱ udāneti:|| ||

"Aho sukhaɱ, aho sukhan" ti.|| ||

Assosuɱ kho sambahulā bhikkhu āyasmato Bhaddiyassa Kāḷigodhāya puttassa arañña-gatassa pi||
rukkha-mūla-gatassa pi||
suññāgāra-gatassa pi||
abhikkhaṇaɱ udānaɱ udānentassa|| ||

"Aho sukhaɱ aho sukhan" ti.|| ||

Sutvāna tesaɱ etad ahosi:|| ||

"Nissaɱ-sayaɱ kho āvuso āyasmā Bhaddiyo Kāḷigodhāya putto anabhirato Brahma-cariyaɱ carati,||
yassa pubbe agārika-bhūtassa rajja-sukhaɱ.|| ||

So tam anussara-māno [19] arañña-gato pi rukkha-mūla-gato pi suññāgāra-gato pi abhikkhaṇaɱ udānaɱ udāneti:|| ||

Aho sukhaɱ, aho sukhan" ti.|| ||

2. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ekam antaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etad avocuɱ:|| ||

"Āyasmā bhante Bhaddiyo Kāḷigodhāya putto arañña-gato pi rukkha-mūla-gato pi suññāgāra-gato pi abhikkhaṇaɱ udānaɱ udāneti:|| ||

"Aho sukhaɱ, aho sukhan" ti.|| ||

Nissaɱ-sayaɱ kho Bhaddiyo Kāḷigodhāya putto anabhirato Brahma-cariyaɱ carati,||
yassa pubbe agāriya-bhūtassa rajja-sukhaɱ.|| ||

So tam anussara-māno arañña-gato pi rukkha-mūla-gato pi suññāgāra-gato pi abhikkhaṇaɱ udānaɱ udāneti:|| ||

"Aho sukhaɱ, aho sukhan" ti.|| ||

3. Atha kho bhagavā aññataraɱ bhikkhuɱ āmantesi:|| ||

"Ehi tvaɱ bhikkhu, mama vacanena Bhaddiyaɱ bhikkhuɱ āmantehi:|| ||

Satthā taɱ āvuso Bhaddiya āmantetī" ti.|| ||

"Evaɱ bhante" ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yen'āyasmā Bhaddiyo Kāḷigodhāya putto ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Bhaddiyaɱ Kāḷigodhāya puttaɱ etad avoca:|| ||

"Satthā taɱ āvuso Bhaddiya, āmantetī" ti.|| ||

"Evam āvuso" ti kho āyasmā Bhaddiyo Kāḷigodhāya putto tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ Bhaddiyaɱ Kāḷigodhāya puttaɱ bhagavā etad avoca:|| ||

"Saccaɱ kira tvaɱ Bhaddiya, arañña-gato pi,||
rukkha-mūla-gato pi,||
suññāgāra gato pi,||
abhikkhaṇaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

Aho sukhaɱ, aho sukhan" ti.|| ||

"Evaɱ bhante" ti.|| ||

Kaɱ pana tvaɱ Bhaddiya, attha-vasaɱ sampassamāno arañña-gato pi,||
rukkha-mūla-gato pi,||
suññāgāra-gato pi,||
abhikkhaṇaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

'Aho sukhaɱ, aho sukhan' ti.|| ||

"Pubbe me bhante agāriya-bhūtassa rajja-sukhaɱ kārontassa anto pi antepure rakkhā susaɱvihitā ahosi,||
bahi pi antepure rakkhā susaɱvihitā ahosi.|| ||

Anto pi nagare rakkhā susaɱvihitā ahosi bahi pi nagare rakkhā susaɱvihitā ahosi.|| ||

Anto pi jana-pade rakkhā susaɱvihitā ahosi||
bahi pi jana-pade rakkhā susaɱvihitā ahosi.|| ||

So kho ahaɱ bhante evaɱ rakkhito gopito santo bhīto ubbiggo ussaŋkī utrāsto vihāsiɱ.|| ||

Etarahi kho pan'āhaɱ bhante arañña-gato pi,||
rukkha-mūla-gato pi,||
suññāgāra-gato pi,||
ekako abhīto anubbiggo anussaŋkī anutrāsto appossukko pannalomo parada-vutto miga-bhūtena cetasā viharāmi.|| ||

Idaɱ kho ahaɱ bhante attha-vasaɱ sampassamāno arañña- [20] gato pi,||
rukkha-mūla-gato pi,||
suññāgāra-gato pi,||
abhikkhaṇaɱ udānaɱ udānemi:|| ||

"Aho sukhaɱ, aho sukhan" ti.|| ||

4. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Yass'antarato na santi kopā,||
Iti bhav-ā-bhavatañ ca vītivatto,||
Taɱ vigatabhayaɱ sukhiɱ asokaɱ||
Devā n'ānubhavanti dassanāyā" ti.|| ||

 


[21]

III. Nanda Vagga

 


 

Sutta III-1

Kamma Suttaɱ

[III-1.1.][than][irel] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato avidūre nisinno hoti,||
pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya purāṇa-kamma-vipākajaɱ dukkhaɱ tibbaɱ kharaɱ kaṭukaɱ vedanaɱ adhivāsento sato sampajāno avihañña-māno.|| ||

2. Addasā kho bhagavā taɱ bhikkhuɱ avidūre nisinnaɱ||
pallaŋkaɱ ābhūjitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya purāṇa-kamma-vipākajaɱ dukkhaɱ tibbaɱ kharaɱ kaṭukaɱ vedanaɱ adhivāsentaɱ sataɱ sampajānaɱ avihañña-mānaɱ.|| ||

3. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Sabba-kamma-jahassa bhikkhuno dhunamānassa purekataɱ rajaɱ,||
Amamassa ṭhitassa tādino attho n'atthi janaɱ lapetave ti"|| ||

 


 

Sutta III-2

Nanda Suttaɱ

[III-2.1.][than][irel] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Nando bhagavato bhātā mātucchā-putto sambahulānaɱ bhikkhūnaɱ evam āroceti:|| ||

"Anabhirato ahaɱ āvuso Brahma-cariyaɱ carāmi.|| ||

Na Sakkomi Brahma-cariyaɱ sandhāretuɱ,||
sikkhaɱ pacca-k-khāya hīnāy'āvattissāmī" ti.|| ||

2. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho so bhikkhū bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Āyasmā bhante Nando bhagavato bhātā mātucchā-putto sambahulānaɱ bhikkhūnaɱ evam āroceti.|| ||

"Anabhirato ahaɱ āvuso Brahma-cariyaɱ carāmi.|| ||

Na Sakkomi Brahma-cariyaɱ sandhāretuɱ,||
sikkhaɱ pacca-k-khāya hīnāy [22] āvattissāmī" ti.|| ||

3. Atha kho bhagavā aññataraɱ bhikkhuɱ āmantesi.|| ||

"Ehi tvaɱ bhikkhu, mama vacanena Nandaɱ bhikkhuɱ āmantehi:|| ||

"Satthā taɱ āvuso Nanda, āmantetī" ti.|| ||

"Evaɱ bhante" ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yen'āyasmā Nando ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Nandaɱ etad avoca:|| ||

"Satthā taɱ āvuso Nanda, āmantetī" ti.|| ||

4. "Evam āvuso" ti kho āyasmā Nando tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinnaɱ kho āyasmantaɱ Nandaɱ bhagavā etad avoca:|| ||

Saccaɱ kira tvaɱ Nanda,||
sambahulānaɱ bhikkhūnaɱ evam ārocesi:|| ||

"Anabhirato ahaɱ āvuso Brahma-cariyaɱ carāmi.|| ||

Na Sakkomi Brahma-cariyaɱ sandhāretuɱ,||
sikkhaɱ pacca-k-khāya hīnāy'āvattissāmī ti.|| ||

"Evaɱ bhante" ti.|| ||

"Kissa pana tvaɱ Nanda,||
anabhirato Brahma-cariyaɱ carasi?|| ||

Na Sakkosi Brahma-cariyaɱ sandhāretuɱ,||
sikkhaɱ pacca-k-khāya hīnāy'āvattissasī" ti?|| ||

Sākiyānī maɱ bhante jana-pada-kalyāṇī gharā ni-k-khamantaɱ upaḍḍhullikhitehi kesehi apaloketvā maɱ etad avoca:|| ||

"Tuvaṭaɱ kho ayya-putta, āgaccheyyāsī" ti.|| ||

So kho ahaɱ bhante tam anussara-māno anabhirato Brahma-cariyaɱ carāmi,||
na Sakkomi Brahma-cariyaɱ sandhāretuɱ||
sikkhaɱ pacca-k-khāya hīnāy'āvattissāmī" ti.|| ||

5. Atha kho bhagavā āyasmantaɱ Nandaɱ bāhāya gahetvā seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya,||
pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya,||
evam-evaɱ Jetavane antara-hito devesu Tāvatiɱsesu pātur ahosi.|| ||

6. Tena kho pana samayena pañca-mattāni accharā-satāni Sakkassa devānam indassa upaṭṭhānaɱ āgatāni honti Kakuṭa-pādāni ti.|| ||

Tena kho bhagavā āyasmantaɱ Nandaɱ āmantesi:|| ||

"Passasi no tvaɱ Nanda,||
imāni pañca accharā-satāni Kakuṭa-pādāni" ti?|| ||

"Evaɱ bhante" ti.|| ||

7. Taɱ kiɱ maññasi Nanda?|| ||

Katamā nu kho abhirūpatarā va||
dassanīyatarā va||
pāsādikatarā va,||
Sākiyānī vā||
jana-pada-kalyāṇī imāni vā||
pañca accharā-satāni Kakuṭa-pādānī" ti?|| ||

"Seyyathā pi bhante paluṭṭhamakkaṭī kaṇṇanāsacchinnā.|| ||

Evam eva kho bhante Sākiyānī jana-pada-kalyāṇī imesaɱ pañcannaɱ accharā-satā- [23]naɱ upanidhāya saŋkham pi na upeti,||
kalam pi na upeti,||
kalabhāgam pi na upeti,||
upanidhim pi na upeti.|| ||

Atha kho imāni pañca accharā-satāni abhirūpatarāni ce va dassanīyatarāni ca pāsādikatarāni cā" ti.|| ||

"Abhirama Nanda, abhirama Nanda,||
ahan te pāṭibhogo pañcannaɱ acchārāsatānaɱ paṭilābhāya Kakuṭa-pādānan" ti.|| ||

"Sace me bhante bhagavā pāṭibhogo pañcannaɱ accharā-satānaɱ paṭilābhāya Kakuṭa-pādānaɱ,||
abhiramissām'ahaɱ bhante bhagavatī brahma-cariye" ti.|| ||

8. Atha kho bhagavā āyasmantaɱ Nandaɱ bāhāya gahetvā||
seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya,||
pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñjeyya,||
evam-evaɱ devesu Tāvatiɱsesu antara-hito Jetavane pātur ahosi.|| ||

9. Assosuɱ kho bhikkhū:|| ||

"Āyasmā kira Nando bhagavato bhātā mātucchā-putto accharānaɱ hetu brahma-cariyeɱ carati,||
bhagavā kir'assa pāṭibhogo pañcannaɱ accharā-satānaɱ paṭilābhāya Kakuṭa-pādānan" ti.|| ||

Atha kho āyasmato Nandassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaɱ Nandaɱ bhata-kavādena ca upakkita-kavādena ca samud'ācaranti.|| ||

"Bhatako kir'āyasmā Nando,||
upakkitako kir'āyasmā Nando,||
accharānaɱ hetu Brahma-cariyaɱ carati.|| ||

Bhagavā kir'assa pāṭibhogo pañcannaɱ accharā-satānaɱ paṭilābhāya Kakuṭa-pādānan" ti.|| ||

10. Atha kho āyasmā Nando sahāyakānaɱ bhata-kavādena ca||
upakkita-kavādena ca||
aṭṭīya-māno||
harāya-māno||
jiguccha-māno||
eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahit'atto viharanto na cirass'eva yass'atthāya kula-puttā samma-d-eva agārasmā anagāriyaɱ pabbajantī.|| ||

Tad anuttaraɱ Brahma-cariya-pariyosānaɱ diṭṭhe'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja vihāsi:|| ||

"Khīṇā jāti,||
vūsitaɱ Brahma-cariyaɱ,||
kataɱ karaṇīyaɱ,||
n'āparaɱ itthattāyā" ti abbhaññāsi.|| ||

Aññataro ca kho pan'āyasmā Nando arahataɱ ahosi.|| ||

11. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā||
abhikkanta-vaṇṇā kevala-kappaɱ Jetavanaɱ obhāsetvā yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

Ekam antaɱ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Āyasmā bhante Nando bhagavato bhātā mātucchā-putto āsavānaɱ khayā||
anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ||
diṭṭhe'va dhamme sayaɱ [24] abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharatī" ti.|| ||

Bhagavato pi kho ñāṇaɱ udapādi:|| ||

"Nando āsavānaɱ khayā||
anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ||
diṭṭhe'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharatī" ti.|| ||

12. Atha kho āyasmā Nando tassā rattiyā accayena yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho āyasmā Nando bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Yaɱ me bhante bhagavā pāṭibhogo,||
pañcannaɱ accharā-satānaɱ paṭilābhāya Kakuṭa-pādānaɱ.|| ||

Muñcām'ahaɱ bhante bhagavantaɱ etasmā paṭissavā" ti.|| ||

Mayā pi kho te Nanda cetasā ceto paricca vidito:|| ||

"Nando āsavānaɱ khayā||
anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ||
diṭṭhe'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharatī" ti.|| ||

13. Devatā pi me etam atthaɱ ārocesi:|| ||

"Āyasmā bhante Nando bhagavato bhātā mātucchā-putto āsavānaɱ khayā||
anāsavaɱ ceto-vimuttiɱ paññā-vimuttiɱ||
diṭṭhe'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharatī" ti.|| ||

Yad eva kho te Nanda anupādāya āsavehi cittaɱ vimuttaɱ,||
ath'āhaɱ mutto etasmā paṭissavā" ti.|| ||

14. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Yassa nittiṇṇo paŋko, maddito kāma-kaṇṭako,||
Mohakkhayaɱ anuppatto sukha-dukkhesu na vedhati sa bhikkhū" ti.|| ||

 


 

Sutta III-3

Yasoja Suttaɱ

[III-3.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena Yasoja-pamukhāni pañca-mattāni bhikkhu-satāni Sāvatthiɱ anuppattāni honti,||
bhagavantaɱ dassanāya.|| ||

Te ca āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiɱ paṭisammoda-mānā sen'āsanāni paññā-paya-mānā patta-cīvarāni paṭisāmaya-mānā-uccā-saddā mahā-saddā ahesuɱ.|| ||

Atha kho bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:|| ||

'Ke pan'ete Ānanda, uccā-saddā mahā-saddā kevaṭṭā maññe macchaɱ vilopā' ti?|| ||

"Etāni bhante Yasoja-pamukhāni pañca-mattāni bhikkhu-satāni Sāvatthiɱ anuppattāni bhagavantaɱ dassanāya.|| ||

Te ca āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiɱ paṭisammoda-mānā sen'āsanāni paññā-paya-mānā patta-cīvarāni paṭisāmaya-mānā uccā-saddā mahā-saddā" ti.|| ||

'Tena h'Ānanda mama vacanena te bhikkhū āmantehi:|| ||

"Satthā āyasmante āmantetī' ti.|| ||

'Evaɱ bhanta' ti kho āyasmā Ānando bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū [25] ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā te bhikkhū etad avoca:|| ||

'Satthā āyasmante āmantetī' ti.|| ||

'Evam āvuso' ti kho te bhikkhū āyasmato Ānandassa paṭissutvā yena bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ekam antaɱ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etad avoca:|| ||

"Kin nu tumhe bhikkhave uccā-saddā mahā-saddā kevaṭṭā maññe maccha vilope" ti.|| ||

2. Evaɱ vutte āyasmā Yasojo bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Imāni bhante pañca-mattāni bhikkhu-satāni Sāvatthiɱ anuppattāni bhagavantaɱ dassanāya.|| ||

Te'me āgantukā bhikkhu nevāsikehi bhikkhūhi saddhiɱ paṭisammoda-mānā sen'āsanāni paññā-paya-mānā patta-cīvarāni paṭisāmaya-mānā uccā-saddā mahā-saddā" ti.|| ||

"Gacchatha bhikkhave, vo panāmemi||
na vo mama santike vatthabban" ti.|| ||

"Evaɱ bhante" ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā uṭṭhāy'āsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā,||
sen'āsanaɱ paṭisāmetvā patta-cīvaraɱ ādāya yena Vajjī,||
tena cārikaɱ pakkamiɱsu,||
Vajjīsu anupubbena cārikaɱ cara-mānā yena Vaggumudā nadī,||
ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā Vaggumudāya nadiyā tīre paṇṇa-kuṭiyo karitvā vassaɱ upagacchiɱsu.|| ||

3. Atha kho āyasmā Yasojo vassūpagato bhikkhū āmantesi:|| ||

"Bhagavatā mayaɱ āvuso paṇāmitā attha-kāmena hitesinā anukampa-kena anukampaɱ upādāya.|| ||

Handa mayaɱ āvuso tathā vihāraɱ kappema,||
yathā no viharataɱ bhagavā atta-mano assā" ti.|| ||

'Evam āvuso' ti kho bhikkhū āyasmato paccassosuɱ.|| ||

Atha kho te bhikkhū vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahit'attā viharanto ten'ev'antara-vassena sabb'eva tisso vijjā sacchākaɱsu.|| ||

4. Atha kho bhagavā Sāvatthiyaɱ yath-ā-bhirantaɱ viharitvā yena Vesāli tena cārikaɱ pakkāmi.|| ||

Anupubbena cārikaɱ cara-māno yena Vesāli tad avasari.|| ||

Tatra sudaɱ bhagavā Vesāliyaɱ viharati Mahāvane Kūṭāgāra-sālāyaɱ.|| ||

Atha kho bhagavā Vaggumudā-tīriyānaɱ bhikkhūnaɱ cetasā ceto paricca manasi karitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:|| ||

"Āloka-jātā viya me Ānanda, esā disā.|| ||

Obhāsa-jātā viya me Ānanda, esā disā.|| ||

Yassaɱ disāyaɱ Vaggumudā-tīriyā bhikkhū viharanti gantuɱ appa- [26] ṭikul'āsi me manasi-kātuɱ.|| ||

Pahīṇeyyāsi tvaɱ Ānanda Vaggumudā-tīriyānaɱ bhikkhūnaɱ santike dūtaɱ:||
Satthā āyasmante āmanteti,||
Satthā āyasmantānaɱ dassana-kāmo" ti.|| ||

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando bhagavato paṭissutvā yena aññataro bhikkhu ten'upasankami,||
upasankamitvā taɱ bhikkhuɱ etad avoca:

"Ehi tvaɱ āvuso.|| ||

Yena Vaggumudā-tīriyā bhikkhū, ten'upasankama,||
upasankamitvā Vaggumudā-tīriye bhikkhū evaɱ vadehi:|| ||

Satthā āyasmante āmanteti||
Satthā āyasmantānaɱ dassana-kāmo" ti.|| ||

"Evam āvuso" ti kho so bhikkhū āyasmato Ānandassa paṭissutvā||
seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñ-jitaɱ vā bāhaɱ pāsāreyya,||
pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñ-jeyya.|| ||

Evam eva Mahāvane Kūṭāgāra-sālāyaɱ antara-hito Vaggumudāya nadiyā tīre tesaɱ bhikkhūnaɱ pūrato pātur ahosi.|| ||

Atha kho so bhikkhu Vaggumudā-tīriye bhikkhū etad avoca:|| ||

"Satthā āyasmante āmanteti,||
Satthā āsmantānaɱ dassana-kāmo" ti.|| ||

'Evam āvuso' ti kho te bhikkhū tassa bhikkhūno paṭissūtvā sen'āsanaɱ paṭisāmetvā patta-cīvaraɱ ādāya||
seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñ-jitaɱ vā bāhaɱ pasāreyya,||
pasāritaɱ vā bāhaɱ sammiñ-jeyya.|| ||

Evam eva Vaggumudāya nadiyā tīre antara-hitā Mahāvane Kūṭāgāra-sālāyaɱ bhagavato sammukhe pātur ahesuɱ.|| ||

5. Tena kho pana samayena bhagavā āneñ-jena samādhinā nisinno hoti.|| ||

Atha kho tesaɱ bhikkhūnaɱ etad ahosi:|| ||

"Katamena nu kho bhagavā vihārena etarahi viharatī" ti.|| ||

Atha kho tesaɱ bhikkhūnaɱ etad ahosi:|| ||

"Āneñ-jena kho bhagavā vihārena etarahi viharatī" ti.|| ||

Sabbe va āneñ-jena samādhinā nisīdiɱsu.|| ||

6. Atha kho āyasmā Ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante paṭhame yāme uṭṭhāy'āsanā ekaɱsaɱ cīvaraɱ karitvā yena bhagavā ten'añjaliɱ paṇāmetvā bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"abhikkantā bhante ratti,||
nikkhanto paṭhamo yāmo.|| ||

Ciranisinnā āgantukā bhikkhū,||
paṭisammodatu bhante bhagavā āgantukehi bhikkhūhi" ti.|| ||

7. Evaɱ vutte bhagavā tuṇhī ahosi.|| ||

Dutiyam pi kho āyasmā Ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante majjhime yāme uṭṭhāy'āsanā ekaɱsaɱ civaraɱ karitvā yena bhagavā ten'añjaliɱ paṇā- [27] metvā bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"abhikkantā bhante ratti,||
nikkhanto mjjhimo yāmo.|| ||

Ciranisinnā āgantukā bhikkhū,||
paṭisammodatu bhante bhagavā āgantukehi bhikkhūhī" ti.|| ||

Dutiyam pi kho bhagavā tuṇhī ahosi.|| ||

Tatiyam pi kho āyasmā Ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante pacchime yāme uddhate aruṇe nandimukhiyā rattiyā uṭṭhāy'āsanā ekaɱsaɱ cīvaraɱ karitvā yena bhagavā ten'añjaliɱ paṇāmetvā bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"abhikkantā bhante ratti||
nikkhanto pacchimo yāmo||
uddhato aruṇo||
nandimukhī ratti.|| ||

Ciranisinnā āgantukā bhikkhū,||
paṭisammodatu bhagavā āgantukehi bhikkhūhī" ti.|| ||

Atha kho bhagavā tamhā samādhimbhā vuṭṭha-hitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi:|| ||

"Sace kho tvaɱ Ānanda jāneyyāsi,||
ettakam pi te na paṭibhāseyya:|| ||

Ahañ c'Ānanda, imāni ca pañca bhikkhu-satāni sabb'eva āneñjasamādinā nisīdimhā" ti.|| ||

8. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Yassa jito kāma-kaṇṭako||
Akkoso ca vadho ca bandhanañ ca,||
pabbato viya so ṭhito anejo||
Sukha-dukkhesu na vedhati sa bhikkhū" ti.|| ||

 


 

Sutta III-4

Sāriputta Suttaɱ

[III-4.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti pallaŋkaɱ ābhūjitvā ujuɱ kāyaɱ paṇīdhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭha-petvā.|| ||

Addasā kho bhagavā āyasmantaɱ Sāriputtaɱ avidūre nisinnaɱ pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇīdhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭha-petvā.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Yathā pi pabbato selo acalo suppati-ṭ-ṭhito.||
Evaɱ moha-k-khayā bhikkhu pabbato va na vedhatī" ti.|| ||

 


 

Sutta III-5

Kolita Suttaɱ

[III-5.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana [28] samayen'āyasmā Mahā Moggallāno bhagavato avidūre nisinno hoti,||
pallaŋkaɱ ābhūjitvā ujuɱ kāyaɱ paṇīdhāya kāya-gatāya satiyā ajjhattaɱ sūpaṭṭhitāya.|| ||

Addasā kho bhagavā āyasmantaɱ Mahā Moggallānaɱ avidūre nisinnaɱ pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇīdhāya kāya-gatāya satiyā ajjhattaɱ sūpaṭṭhitāya.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Sati kāya-gatā upaṭṭhitā, chasu phassāyatanesu saɱvuto.||
Sattaɱ bhikkhū samāhito jaññā nibbāṇam attano' ti.|| ||

 


 

Sutta III-6

Pilindi-Vaccha Suttaɱ

[III-6.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandaka-nivāpe.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Pilindi-Vaccho bhikkhū vasala-vādena samudā-carati.|| ||

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ekam antaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etad avocuɱ:|| ||

'Āyasmā bhante PilindiVaccho bhikkhū vasala-vādena samudā-caratī' ti.|| ||

2. Atha kho bhagavā aññataraɱ bhikkhuɱ āmantesi:|| ||

Ehi tvaɱ bhikkhu, mama vacanena PilindiVacchaɱ bhikkhuɱ āmantehi:|| ||

Satthā taɱ āvuso PilindaVaccha āmantetī' ti.|| ||

'Evaɱ bhante' ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yen'āyasmā PilindaVaccho ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā āyasmantaɱ PilindaVacchaɱ etad avoca:|| ||

'Satthā taɱ āvuso āmantetī' ti.|| ||

'Evam āvuso' ti kho āyasmā PilindiVaccho tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho āyasmantaɱ PilindaVacchaɱ bhagavā etad avoca:|| ||

'Saccaɱ kira tvaɱ Vaccha,||
bhikkhū vasala-vādena samudā-carasī' ti.|| ||

'Evaɱ bhante' ti.|| ||

3. Atha kho bhagavā āyasmato PilindaVacchassa pubbe-nivāsaɱ manasi-karitvā bhikkhū āmantesi:|| ||

"Mā kho tumhe bhikkhave Vacchassa bhikkhuno ujjhāyittha.|| ||

Na bhikkhave Vaccho dos'antaro,||
bhikkhū vasala-vādena samudā-carati.|| ||

Vacchassa bhikkhave bhikkhuno pañca jāti-satāni abbokiṇṇāni brāhmaṇakule paccājātāni.|| ||

So tassa vasalavādo [29] dīgha-rattaɱ ajjhāciṇṇo.|| ||

3. Ten'āyaɱ Vaccho bhikkhū vasala-vādena samudā-caratī" ti.|| ||

4. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Yamhi na māyā vasati na māno,||
Yo khīṇalobho amamo nirāso||
Panunnakodho abhinibbutatto||
So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū" ti.|| ||

 


 

Sutta III-7

Kassapa Suttaɱ

[III-7.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Mahā Kassapo Pipphaliguhāyaɱ viharati.|| ||

Sattāhaɱ eka-pallaŋ-kena nisinno hoti aññataraɱ samādhiɱ samāpajjitvā.|| ||

2. Atha kho āyasmā Mahā Kassapo tassa sattāhassa accayena tambhā samādhimhā vuṭṭhāsi:||
atha kho āyasmato Mahā Kassapassa tamhā samādhimhā vuṭṭhitassa etad ahosi:|| ||

'Yannūn'āhaɱ Rājagahaɱ piṇḍāya paviseyyan' ti.|| ||

Tena kho pana samayena pañca-mattāni devatā-satāni ussukkaɱ āpannāni honti,||
āyasmato Mahā Kassapassa piṇḍa-pāta-paṭilābhāya.|| ||

Atha kho āyasmā Mahā Kassapo tāni pañca-mattāni devatā-satāni paṭikkhipitvā pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Rājagahaɱ piṇḍāya pāvisi.|| ||

3. Tena kho pana samayena Sakko devānam indo āyasmato Mahā Kassapassa piṇḍa-pātaɱ dātu-kāmo hoti pesakāra-vaṇṇaɱ abhinimminitvā tantaɱ vināti,||
Sujātā Asurakannā tasaraɱ pūreti.|| ||

4. Atha kho āyasmā Mahā Kassapo Rājagahe sapadānaɱ piṇḍāya cara-māno yena Sakkassa devānam indassa nivesanaɱ ten'upasankami.|| ||

Addasā kho Sakko devānam indo āyasmantaɱ Mahā Kassapaɱ dūrato'va āga-c-chantaɱ.|| ||

Disvāna gharā ni-k-khamitvā paccuggantvā hatthato pattaɱ gahetvā gharaɱ pavisitvā ghaṭiyā odanaɱ uddharitvā pattaɱ pūretvā āyasmato Mahā Kassapassa pādāsi.|| ||

So ahosi piṇḍa-pāto aneka-supo aneka-vyañjano aneka-sūparasa-vyañjano.|| ||

5. Atha kho āyasmato Mahā Kassapassa etad ahosi:|| ||

'Ko nu kho ayaɱ satto,||
yass'- [30] āyaɱ eva-rūpo iddhānubhāvo' ti.|| ||

Atha kho āyasmato Mahā Kassapassa etad ahosi:|| ||

'Sakko nu kho devānam indo' ti.|| ||

Iti viditvā sakkaɱ devānam indaɱ etad avoca:|| ||

'Kataɱ kho te idaɱ Kosiya||
Mā puna pi eva-rūpam akāsī' ti.|| ||

6. 'Amhākam pi bhante Kassapa,||
puññena attho,||
amhākam pi puññena karaṇīyan" ti.|| ||

Atha kho Sakko devānam indo āyasmantaɱ Mahā Kassapaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā vehāsaɱ abbhuggantvā ākāse antaḷikkhe ti-k-khattaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Aho dānaɱ paramaɱ dānaɱ Kassape supatiṭṭhitaɱ.|| ||

Aho dānaɱ paramaɱ dānaɱ Kassape suppati-ṭ-ṭhitan" ti.|| ||

7. Assosi kho bhagavā dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya Sakkassa devānam indassa vehāsaɱ abbhuggantvā ākāse antaḷikkhe ti-k-khattuɱ udānaɱ udānentassa|| ||

"Aho dānaɱ paramaɱ dānaɱ Kassape suppati-ṭ-ṭhitaɱ.|| ||

Aho dānaɱ paramadānaɱ Kassape suppati-ṭ-ṭhitan" ti.|| ||

8. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Piṇḍa-pātikassa bhikkhuno atta-bharassa anañña-posino.||
Devā pihayanti tādino upasantassa sadā satimato" ti.|| ||

 


 

Sutta III-8

Piṇḍa-Pātika Suttaɱ

[III-8.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena sambahulānaɱ bhikkhunaɱ pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkantānaɱ kareri-maṇḍala-māle sanni-sinnānaɱ sanni-patitānaɱ ayam antarā kathā udapādi:|| ||

"Piṇḍa-pātiko āvuso bhikkhu piṇḍāya caranto labhati,||
kālena kālaɱ manāpike cakkhunā rūpe passituɱ.|| ||

Labhati kālena kālaɱ manāpike sotena sadde sotuɱ.|| ||

Labhati kālena kālaɱ manāpike ghānena gandhe ghāyituɱ.|| ||

Labhati kālena kālaɱ manāpike jivhāya rase sāyituɱ.|| ||

Labhati kālena kālaɱ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phūsituɱ.|| ||

Piṇḍa-pātiko āvuso bhikkhu sakkato garukato mānito pūjito apacito piṇḍāya carati.|| ||

Handa āvuso mayaɱ pi piṇḍa-pātikā homa.|| ||

Mayaɱ pi lacchāma kālena kālaɱ manāpike cakkhunā rūpe passituɱ.|| ||

Mayaɱ pi lacchāma kālena kālaɱ manāpike sotena sadde sotuɱ.|| ||

Mayaɱ pi lacchāma kālena kālaɱ manāpiko ghānena gandhe ghāyituɱ.|| ||

Mayaɱ pi lacchāma kālena kālaɱ manāpike jivhāya rase sāyituɱ.|| ||

Mayaɱ pi lacchāma kālena kālaɱ manāpike kāyena pho- [31] ṭṭhabbe phūsituɱ.|| ||

Mayaɱ pi sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā piṇḍāya carissāmā" ti.|| ||

Ayañ carahi tesaɱ bhikkhūnaɱ antarā-kathā hoti vippakatā.|| ||

2. Atha kho bhagavā sāyanha-samayaɱ patisallānā vuṭṭhito yena kareri-maṇḍala-mālo ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi.|| ||

Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||

"Kāya nu'ttha bhikkhave,||
etarahi kathāya sanni-sinnā kā ca pana vo antarā-kathā vippakatā" ti.|| ||

3. Idha bhante ambhākaɱ pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkantānaɱ kareri-maṇḍala-māle sanni-sinnānaɱ sanni-patitānaɱ ayam antarā-kathā udapādi:|| ||

"Piṇḍa-pātiko āvuso bhikkhu piṇḍāya caranto labhati,||
kālena kālaɱ manāpike cakkhunā rūpe passituɱ.|| ||

Labhati kālena kālaɱ manāpike sotena sadde sotuɱ.|| ||

Labhati kālena kālaɱ manāpike ghānena gandhe ghāyituɱ.|| ||

Labhati kālena kālaɱ manāpike jivhāya rase sāyituɱ.|| ||

Labhati kālena kālaɱ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phūsituɱ.|| ||

Piṇḍa-pātiko āvuso bhikkhu sakkato garukato mānito pūjito apacito piṇḍāya carati.|| ||

Handa āvuso mayaɱ pi piṇḍa-pātikā homa.|| ||

Mayaɱ pi lacchāma kālena kālaɱ manāpike cakkhunā rūpe passituɱ.|| ||

Mayaɱ pi lacchāma kālena kālaɱ manāpike sotena sadde sotuɱ.|| ||

Mayaɱ pi lacchāma kālena kālaɱ manāpiko ghānena gandhe ghāyituɱ.|| ||

Mayaɱ pi lacchāma kālena kālaɱ manāpike jivhāya rase sāyituɱ.|| ||

Mayaɱ pi lacchāma kālena kālaɱ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phūsituɱ.|| ||

Mayaɱ pi sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā piṇḍāya carissāmā" ti.|| ||

Ayaɱ kho no bhante antarā-kathā vippakatā.|| ||

Atha kho bhagavā anuppatto" ti.|| ||

4. Na khv etaɱ bhikkhave tumhākaɱ patirūpaɱ kula-puttānaɱ saddhāya agārasmā anagāriyaɱ pabba-jitānaɱ.|| ||

Yaɱ tumhe eva-rūpiɱ kathaɱ katheyyāthā."|| ||

Sanni-sinnāānaɱ sanni-patitānaɱ vo bhikkhave dvayaɱ karaṇīyaɱ,||
dhammiyā vā kathā ariyo vā tuṇhi-bhāvo" ti.|| ||

5. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Piṇḍa-pātikassa bhikkhuno atta-bharassa anañña-posino,||
Devā pihayanti tādino, no ce sadda-silo-kanissito" ti.|| ||

 


 

Sutta III-9

Sippa Suttaɱ

[III-9.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena sambahulānaɱ bhikkhūnaɱ pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkantānaɱ kareri-maṇḍala-māle sanni-sinnānaɱ sanni-patitānaɱ ayam antarā kathā udapādi:|| ||

"Ko nu kho āvuso sippaɱ jānāti,||
ko kiɱ sippaɱ sikkhi,||
kataraɱ sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

2. Tatth'ekacce evam āhaɱsu.|| ||

"Hatthi-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Assa-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Ratha-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Dhanu-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Tharu-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Muddā-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Gaṇana-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam [32] āhaɱsu:||
"Saŋkhāna-sippaɱsippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Lekhā-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Kāveyya-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Lokāyata-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Khetta-vijjā-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ayañ carahi tesaɱ bhikkhūnaɱ antarā-kathā vippakatā.|| ||

3. Atha kho bhagavā sāyanha-samayaɱ patisallānā vuṭṭhito yena kareri-maṇḍala-mālo ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||

"Kāya nu'ttha bhikkhave etarahi kathāya sanni-sinnā,||
kā ca pana vo antarā kathā vippakatā" ti.|| ||

4. Idha bhante amhākaɱ pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkantānaɱ kareri-maṇḍala-māle sanni-sinnānaɱ sanni-patitānaɱ ayam antarā kathā udapādi;|| ||

"Ko nu kho āvuso sippaɱ jānāti,||
ko kiɱ sippaɱ sikkhi,||
kataraɱ sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Tatth'ekacce evam āhaɱsu:|| ||

"Hatthi-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
'Assa-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Ratha-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Dhanu-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
'Tharu-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Muddā-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Gaṇana-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Saŋkhāna-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Lekhā-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Kāveyya-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
"Lokāyata-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ekacce evam āhaɱsu:||
Khatta-vijjā-sippaɱ sippānaɱ aggan" ti.|| ||

Ayaɱ kho no bhante antarā kathā hoti vippakatā.|| ||

Atha kho bhagavā anuppattoti.|| ||

5. "Nakhvetaɱ bhikkhave tumhākaɱ patirūpaɱ kula-puttānaɱ saddhā agārasmā anagāriyaɱ pabba-jitānaɱ,||
yaɱ tumhe eva-rūpiɱ kathaɱ katheyyātha.|| ||

Sanni-patitānaɱ ve bhikkhave dvayaɱ karaṇīyaɱ,||
"Dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhī-bhāvo" ti.|| ||

6. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā kāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

Asippajivī lahu attha-kāmo yat'indriyo sabbadhi vippamutto,||
anokasārī amamo nirāso hitvā Māraɱ ekacaro sa bhikkhū" ti|| ||

 


 

Sutta III-10

Lokavolokana Suttaɱ

[III-10.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Uruvelāyaɱ viharati najjā Nerañjarāya tīre bodhi-rukkha-mūle paṭhamābhisambuddho.|| ||

Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaɱ eka-pallaŋ-kena nisinno hoti vimutti-sukha-paṭisaɱvedī.|| ||

2. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭha-hitvā buddha-cakkhunā lokaɱ volokesi.|| ||

Addasā kho bhagavā buddha-cakkhunā lokaɱ volokento satte anekehi santāpehi santappamāne||
anekehi ca pariḷāhehi pariḍayha-māne rāga-jehi pi dosa-jehi pi moha-jehi pi ti.|| ||

3. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Ayaɱ loko santāpajāto phassa-pareto rogaɱ vadati attato,||
yena yena hi maññati-tato taɱ hoti aññathā.|| ||

Aññathābhāvi bhavappatto loko bhava-pareto bhavam ev'ābhinandati.||
[33] Yada'bhinandati, taɱ bhayaɱ; yassa bhāyati, taɱ dukkhaɱ.||
Bhavavippanānāya kho pan'idaɱ Brahma-cariyaɱ vussatī ti.|| ||

Ye hi keci samaṇā vā||
Brāhmaṇā vā bhavena bhavassa||
Vippamokkham āhaɱsu||
Sabb'ete avippamuttā bhavasmā ti vadāmi.|| ||

Ye vā pana keci samaṇā vā||
Brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇam āhaɱsu||
Sabb'ete anissaṭā bhavasmā ti vadāmi.|| ||

Na upadhiɱ hi paṭicca dukkham idaɱ sambhoti||
Sabb'ūpādānakkhayā n'atthi dukkhassa sambhavo.|| ||

Lokam imaɱ passa puthu,||
Avijjāya paretā bhūtā bhūtaratā||
vā aparimuttā.|| ||

Ye hi keci bhavā||
Sabbadhi sabbattatāya||
Sabb'ete bhavā aniccā||
Dukkhā vipariṇāma-dhammā.|| ||

Evam etaɱ yathā-bhūtaɱ samma-p-paññāya passato||
Bhava-taṇhā pahīyati, vibhavaɱ nābhinandati||
Sabbato taṇhānaɱ khayā asesa-virāga-nirodho Nibbānaɱ.|| ||

Tassa nibbutassa bhikkhuno anupādānā puna-b-bhavo na hoti.||
Abhibhuto Māro vijita-saŋgāmo upaccagā sabba-bhavāni tādī" ti.|| ||

 


[34]

IV. Meghiya Vagga

Sutta IV-1

Meghiya Suttaɱ

[IV-1.1.][than][irel] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Cālikāyaɱ viharati,||
Cālike pabbate.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Meghiyo bhagavato upaṭṭhāko hoti.|| ||

Atha kho āyasmā Meghiyo yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

Ekam antaɱ ṭhito kho āyasmā Meghiyo bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

'Icchām'ahaɱ bhante Jantugāmaɱ piṇḍāya pavisitun ti.|| ||

"Yassa dāni tvaɱ Meghiya kālaɱ maññasī ti.|| ||

2. Atha kho āyasmā Meghiyo pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Jantugāmaɱ piṇḍāya pāvisi.|| ||

Jantugāme piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkanto yena Kimikālāya nadiyā tīraɱ ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Kimikālāya nadiyā tīre jaŋghā-vihāraɱ anucaŋkamāno anuvicara-māno addasā kho ambavanaɱ pāsādikaɱ ramaṇīyaɱ.|| ||

Disvān'assa etad ahosi:|| ||

"Pāsādikaɱ vat'idaɱ ambavanaɱ ramaṇīyaɱ.|| ||

Alaɱ vat'idaɱ kula-puttassa padhān'atthi-kassa padhānāya.|| ||

Sace maɱ bhagavā anujāneyya,||
āgaccheyy'āhaɱ imaɱ ambavanaɱ padhānāyā" ti.|| ||

3. Atha kho āyasmā Meghiyo yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho āyasmā Meghiyo bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Idh'āhaɱ bhante pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Jantugāmaɱ piṇḍāya pāvisiɱ.|| ||

Jantugāme piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkanto yena Kimikālāya nadiyā tīraɱ ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā Kimikālāya nadiyā tīre jaŋghā-vihāraɱ anucaŋkama-māno anuvicara-māno addasaɱ ambavanaɱ pāsādikaɱ ramaṇīyaɱ.|| ||

Disvāna me etad ahosi:|| ||

'Pāsādikaɱ vat'idaɱ ambavanaɱ ramaṇīyaɱ,||
alaɱ vat'idaɱ kula-puttassa padhān'atthi-kassa padhānāya.|| ||

Sace maɱ bhagavā anujāneyya,||
āgaccheyy'āhaɱ imaɱ ambavanaɱ padhānāyā' ti.|| ||

Sace maɱ bhante bhagavā anujānāti,||
gaccheyy'āhaɱ [35] taɱ ambavanaɱ padhānāyā' ti.|| ||

4. Evaɱ vutte bhagavā āyasmantaɱ Meghiyaɱ etad avoca:|| ||

'Āgamehi tāva Meghiya,||
ekak'amhā tāva,||
yāva añño pi koci bhikkhū āga-c-chatī' ti.|| ||

Dutiyam pi kho āyasmā Meghiyo bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Bhagavato bhante, n'atthi kiñci uttariɱ karaṇīyaɱ,||
n'atthi katassa vā paticayo.|| ||

Mayhaɱ kho pana bhante,||
atthi uttariɱ karaṇīyaɱ,||
atthi katassa paticayo.|| ||

Sace maɱ bhante, bhagavā anujānāti,||
gaccheyy'āhaɱ taɱ ambavanaɱ padhānāyā" ti.|| ||

-◦-

Dutiyam pi kho bhagavā āyasmantaɱ Meghiyaɱ etad avoca:|| ||

'Āgamehi tāva Meghiya,||
ekak'amhā tāva,||
yāva añño pi koci bhikkhū āga-c-chatī' ti.|| ||

Tatiyam pi kho āyasmā Meghiyo bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Bhagavato bhante, n'atthi kiñci uttariɱ karaṇīyaɱ,||
n'atthi katassa vā paticayo.|| ||

Mayhaɱ kho pana bhante,||
atthi uttariɱ karaṇīyaɱ,||
atthi katassa paticayo.|| ||

Sace maɱ bhante, bhagavā anujānāti,||
gaccheyy'āhaɱ taɱ ambavanaɱ padhānāyā" ti.|| ||

5. "Padhānanti kho Meghiya, vadamānaɱ kinti vadeyyāma?|| ||

Yassa dāni tvaɱ Meghiya, kālaɱ maññasī" ti.|| ||

Atha kho āyasmā Meghiyo uṭṭhāy'āsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā yena taɱ ambavanaɱ ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā taɱ ambavanaɱ ajjhoga-hetvā aññatarasmiɱ rukkha-mūle divā-vihāraɱ nisīdi.|| ||

Atha kho āyasmato Meghiyassa tasmiɱ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samud'ācarantī,||
Seyyath'īdaɱ:|| ||

"Kāma-vitakko,||
vyāpāda-vitakko,||
vihiɱsā-vitakko" ti.|| ||

Atha kho āyasmato Meghiyassa etad ahosi:|| ||

"Acchariyaɱ vata bho,||
abbhutaɱ vata bho,||
saddhāya ca vat'amhi agārasmā anagāriyaɱ pabba-jito,||
atha ca pan'imehi tīhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsanno,||
Seyyath'īdaɱ:|| ||

"Kāma-vitakkena,||
vyāpāda-vitakkena,||
vīhiɱsā-vitakkenā" ti.|| ||

6. Atha kho āyasmā Meghiyo sāyanha-samayaɱ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho āyasmā Meghiyo bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Idha mayhaɱ bhante, tasmiɱ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samud'ācaranti,||
Seyyath'īdaɱ:|| ||

Kāma-vitakko,||
vyāpāda-vitakko,||
vihiɱsā- [36] vitakko ti.|| ||

Tassa mayhaɱ bhante, etad ahosi:|| ||

"Acchariyaɱ vata bho,||
abbhutaɱ vata bho,||
saddhāya ca vat'amhi agārasmā anagāriyaɱ pabba-jito,||
atha ca pan'imehi tīhi pāpakehi akusalehi vitattehi anvāsanno,||
Seyyath'īdaɱ:|| ||

"Kāma-vitakkena,||
vyāpāda-vitakkena,||
vihiɱsā-vitakkenā" ti.|| ||

7. Aparipakkāya Meghiya, ceto-vimuttiyā pañca dhammā paripākāya saŋvattanti.|| ||

Katame pañca?|| ||

1. Idha Meghiya, bhikkhu kalyāṇa-mitto hoti kalyāṇa-sahāyo kalyāṇa-sampavaŋko.|| ||

Aparipakkāya Meghiya ceto-vimuttiyā ayaɱ paṭhamo dhammo paripākāya saŋvattati.|| ||

2. Puna ca paraɱ Meghiya, bhikkhu sīlavā hoti,||
Pātimokkha-saŋvara-saɱvuto viharati,||
ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī samādāya sikkhati sikkhā-padesu.|| ||

Aparipakkāya Meghīya, ceto-vimuttiyā ayaɱ dutiyo dhammo paripākāya saŋvattati.|| ||

3. Puna ca paraɱ Meghiya, bhikkhu yā'yaɱ kathā abhisallekhikā ceto-vivaraṇa-sappāyā ekanta-nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saŋvattati.|| ||

Seyyath'īdaɱ:|| ||

Appiccha-kathā,||
santuṭṭhi-kathā,||
paviveka-kathā,||
asaŋsagga-kathā,||
viriy'ārambha-kathā,||
sīla-kathā,||
samādhi-kathā,||
paññā-kathā,||
vimutti-kathā,||
vimutti-ñāṇa-dassana-kathā.|| ||

Eva-rūpāya kathāya nikāma-lābhi hoti akiccha-lābhī akasira-lābhī.|| ||

Aparipakkāya Meghīya ceto-vimuttiyā ayaɱ tatiyo dhammo paripākāya saŋvattati.|| ||

4. Puna ca paraɱ Meghiya, bhikkhu āraddha-viriyo viharati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya,||
thāmavā daḷha-parakkamo anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu.|| ||

Aparipakkāya Meghīya ceto-vimuttiyā ayaɱ catuttho dhammo paripākāya saŋvattati.|| ||

5. Puna ca paraɱ Meghīya, bhikkhū paññavā hoti uday'attha-gāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhi-kāya sammā-dukkha-k-khaya-gāminiyā.|| ||

Aparipakkāya Meghiya ceto-vimuttiyā ayaɱ pañcamo dhammā paripākāya saŋvattati.|| ||

Aparipakkāya Meghiya, ceto-vimuttiyā ime pañca dhammā paripākāya saŋvattanti.|| ||

8. "Kalyāṇa-mittass'etaɱ Meghiya, bhikkhuno pāṭikaŋkhaɱ kalyāṇa-sahāyassa kalyāṇa-sampavaŋkassa,||
yaɱ sīlavā bhavissati,||
Pātimokkha-saŋvara-saɱvuto viharissati,||
ācāra-gocara-sampanno aṇumattesu vajjesu bhaya-dassāvī,||
samādāya sikkhissati sikkhā-padesu.|| ||

Kalyāṇa-mittass'etaɱ Meghiya, bhikkhuno pāṭikaŋkhaɱ kalyāṇa-sahāyassa kalyāṇa-sampavaŋkassa||
[37] yaɱ sīlavā bhavissati,||
Pātimokkha-saŋvara-saɱvuto yā'yaɱ kathā abhisallekhikā ceto-vivaraṇa-sappāyā ekanta-nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saŋvattati.|| ||

Seyyath'īdaɱ:|| ||

Appiccha-kathā,||
santuṭṭhi-kathā,||
paviveka-kathā,||
asaŋsagga-kathā,||
viriy'ārambha-kathā,||
sīla-kathā,||
samādhi-kathā,||
paññā-kathā,||
vimutti-kathā,||
vimutti-ñāṇa-dassana-kathā.|| ||

Eva-rūpāya kathāya nikāma-lābhī bhavissati akiccha-lābhī akasira-lābhī.|| ||

Kalyāṇa-mittass'etaɱ Meghiya, bhikkhuno pāṭikaŋkhaɱ kalyāṇa-sahāyassa kalyāṇa-sampavaŋkassa yaɱ āraddha-viriyo bhavissati akusalānaɱ dhammānaɱ pahānāya kusalānaɱ dhammānaɱ upasampadāya thāmavā daḷha-parakkamo anikkhitta-dhūro kusalesu dhammesu.|| ||

Kalyāṇa-mittass'etaɱ Meghiya, bhikkhuno pāṭikaŋkhaɱ1 kalyāṇa-sahāyassa kalyāṇa-sampavaŋkassa yaɱ paññavā bhavissati.|| ||

Udayattha-gāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhi-kāya sammā dukkha-k-khaya-gāminiyā.|| ||

Tena ca pana Meghiya Bhikkhunā imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā uttari5 bhāvetabbā.|| ||

"Asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya, mettā bhāvetabbā vyāpādassa pahānāya, ānāpānassati bhāvetabbā vitakk'upacchedāya, anicca-saññā bhāvetabbā asmimānasamugghātāya.|| ||

Anicca-saññino Meghiya, anatta-saññā saṇṭhāti, anatta-saññi asmimānasamugghātaɱ pāpuṇāti, diṭṭhe'va dhamme Nibbānaɱ" ti.|| ||

9. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

Khuddā vitakkā sukhumā vitakkā anuggatā manaso uppilāvā, 6||
Ete avidvā manaso vitakke hurāhuraɱ dhāvati bhantacitto.||
Ete ca vidvā manaso vitakke ātāpi yo saŋvaratī satīmā,||
Anuggate manaso uppilāve asesamete pajahāsi Buddho" ti|| ||

 


 

Sutta IV-2

Uddhata Suttaɱ

[IV-2.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Kusinārāyaɱ viharati, Upavattane mallanaɱ sālavane.|| ||

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato avidūre arañña-kuṭi-kāyaɱ viharanti, uddhatā1 unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇa-vācā muṭṭha-s-satino asampajānā asamāhitā vibbhanta-cittā pākat'indriririyā.|| ||

2. Addasā kho bhagavā te sambahule bhikkhū [38] avidūre arañña-kuṭi-kāyaɱ viharante uddhate unnaḷe capale mukhare vikiṇṇa-vāce muṭṭha-s-satino asampajāne asamāhite vibbhanta-citte pākat'indriye.|| ||

3. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Arakkhitena kāyena micchā-diṭṭhigatena ca,||
Thīna-middh-ā-bhibhūtena vasaɱ mārassa gacchati.||
Tasmā rakkhitacittassa sammā-saŋkappagocaro,||
Thīna-middhābhibhū bhikkhū sabbā duggatiyo jahe" ti.|| ||

 


 

Sutta IV-3

Gopāla Suttaɱ

[IV-3.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Kosalesu2 cārikaɱ carati mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ.|| ||

Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraɱ rukkha-mūlaɱ ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi.|| ||

Atha kho aññataro gopālako yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinnaɱ kho taɱ gopālakaɱ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaɱsesi.|| ||

2. Atha kho so gopālako bhagavatā dhammiyā kathāya sanda-s-sito samāda-pito samutte-jito sampahaɱ-sito bhagavantaɱ etad avoca: adhivāsetu me bhante, bhagavā svātanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhu-saŋghenā' ti.|| ||

Adhivāsesi bhagavā tuṇhī-bhāvena.|| ||

Atha kho so gopālako bhagavato adhivāsanaɱ viditvā uṭṭhāy'āsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.|| ||

Atha kho so gopālako tassā rattiyā accayena sake nivesane pahūtaɱ appodakapāyāsaɱ paṭiyādāpetvā navañca sappiɱ, bhagavato kālaɱ ārocesi: ' kālo bhante, niṭṭhitaɱ bhattaɱ' ti.|| ||

3. Atha kho bhagavā pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya saddhiɱ bhikkhu-saŋghena yena tassa gopālakassa nivesanaɱ ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi.|| ||

Atha kho so gopālako Buddha-pamukhaɱ bhikkhū-Saŋghaɱ appodakapāyāsena navena ca sappinā sahatthā santappesi, sampavāresi.|| ||

Atha kho so gopālako bhagavantaɱ bhuttāviɱ onītapattapāṇiɱ aññataraɱ nīcaɱ [39] āsanaɱ gahetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinnaɱ kho taɱ gopālakaɱ bhagavā dhammiyā kathāya sanda-s-setvā, samāda-petvā, samutte-chetvā, sampahaɱ-setvā uṭṭhāy'āsanā pakkāmi.|| ||

Atha kho acira-pakkantassa bhagavato taɱ gopālakaɱ aññataro puriso sīmantarikāya jīvitā voropesi.|| ||

4. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ekam antaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etad avocuɱ: " yena bhante, gopālakena ajja Buddha-pamukho bhikkhu-saŋgho appodakapāyāsena navena ca sappinā sahatthā santappito sampavārito, so kira bhante, gopālako aññatarena purisena sīmantarikāya jīvitā voropito" ti|| ||

5. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:||
"Diso disaɱ yantaɱ kayirā verī vā pana verinaɱ.||
Micchāpaṇīhitaɱ cittaɱ pāpiyo naɱ tato kare" ti.|| ||

 


 

Sutta IV-4

Juṇha Suttaɱ

[IV-4.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Rājagahe viharati.|| ||

Veḷuvane Kalandakanivāpe.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā ca Sāriputto āyasmā ca mahāmoggalalāno kapotakandarāyaɱ viharanti.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Sāriputto juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinno hoti, aññataraɱ samādhiɱ samāpajjitvā.|| ||

Tena kho pana samayena dve yakkhā sahāyakā uttarāya disāya dakkhiṇaɱdisaɱ gacchanti, kenacideva karaṇīyena.|| ||

Addasaɱsu kho te yakkhā āyasmantaɱ Sāriputtaɱ juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinnaɱ.|| ||

Disvāna eko yakkho dutiyaɱ yakkhaɱ etad avoca: "paṭibhāti maɱ samma, imassa samaṇassa sise pahāraɱ dātuɱ" ti.|| ||

Evaɱ vutte so yakkho taɱ yakkhaɱ etad avoca: " alaɱ samma, mā samaṇaɱ āsādesi.|| ||

Uḷāro so samma samaṇo mahiddhiko mah-ā-nubhāvo" ti dutiyampi kho so yakkho taɱ yakkhaɱ etad avoca: " paṭibhāti maɱ samma, imassa samaṇassa [40] sīse pahāraɱ dātuɱ" ti.|| ||

Dutiyam pi kho so yakkho taɱ yakkhaɱ etad avoca: "alaɱ samma, mā samaṇaɱ āsādesi.|| ||

Uḷāro so samma, samaṇo mahiddhiko mah-ā-nubhāvo" ti.|| ||

Tatiyam pi kho so yakkho taɱ yakkhaɱ etad avoca: "paṭibhāti maɱ samma, imassa samaṇassasīse pahāraɱ dātuɱ" ti.|| ||

Tatiyam pi kho so yakkho taɱ yakkhaɱ etad avoca: "alaɱ samma, mā samaṇaɱ āsādesi.|| ||

Uḷāro so samma, samaṇo mahiddhiko mah-ā-nubhāvo" ti.|| ||

2. Atha kho so yakkho taɱ yakkhaɱ anādiyitvā āyasmato Sāriputtattherassa sīse pahāraɱ adāsi: tāva mahāpahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaɱ vā aḍḍhaṭṭharatanaɱ vā nāgaɱ osādeyya1 mahantaɱ vā pabbatakūṭaɱ padāḷeyya.|| ||

Atha ca pana so yakkho 'ḍayhāmi, ḍayhāmī" ti tatth'eva mahāNirayaɱ avatthāsi.|| ||

3. Addasā kho āyasmā Mahā Moggallāno dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena tena yakkhena āyasmato Sāriputtassa sīse pahāraɱ dīyamānaɱ.|| ||

Disvāna yen'āyasmā Sāriputto ten'upasankami, upasankamitvā āyasmantaɱ Sāriputtaɱ etad avoca: " kacci te āvuso khamanīyaɱ? Kacci yāpanīyaɱ? Kacci na kiñci dukkhaɱ" ti?|| ||

"Khamanīyaɱ me āvuso Moggallāna, yāpanīyaɱ me āvuso Moggallāna, api ca me sīse thokaɱ dukkhaɱ" ti.|| ||

4. "Acchariyaɱ āvuso Sāriputta, abbhūtaɱ āvuso Sāriputta, yāva mahiddhiko āyasmā Sāriputto mah-ā-nubhāvo.|| ||

Idha te āvuso Sāriputta, aññataro yakkho sīse pahāraɱ adāsi.|| ||

Tāva mahāpahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaɱ vā aḍḍhaṭṭharatanaɱ vā nāgaɱ osādeyya1mahantaɱ vā pabbatakūṭaɱ padāḷeyya.|| ||

Atha ca pan'āyasmā Sāriputto evam āha: "khamanīyaɱ me āvuso Moggallāna, yāpanīyaɱ me āvuso Moggallāna, api ca me sīse thokaɱ dukkhaɱ" ti, acchariyaɱ āvuso Moggallāna, abbhutaɱ āvuso Moggallāna, yāva mahiddhiko āyasmā Mahā Moggallāno mah-ā-nubhāvo.|| ||

Yatra hi nāma yakkhampi passissati, mayaɱ panetarahi paɱsupisācakampi na passāmā" ti.|| ||

Assosi kho bhagavā dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkantamānussikāya tesaɱ ubhinnaɱ mahānāgānaɱ imaɱ eva-rūpaɱ kathā-sallāpaɱ.|| ||

5. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

[41] "Yassa selūpamaɱ cittaɱ ṭhitaɱ nānūpakampati,||
Virattaɱ rajaniyesu kopaneyye na kuppati,||
Yass'evaɱ bhāvitaɱ cittaɱ kuto taɱ dukkhamessatī" ti.|| ||

 


 

Sutta IV-5

Nāga Suttaɱ

[IV-5.1.][than][irel] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Kosambīyaɱ viharati, ghositārāme.|| ||

Tena kho pana samayena bhagavā ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhūnīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rāja-mahā-mattehi titthiyehi titthiyasāvakehi.|| ||

Ākiṇṇo dukkhaɱ.|| ||

Na phāsu viharati.|| ||

2. Atha kho bhagavato etad ahosi "ahaɱ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi, bhikkhūhi bhikkhūnīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhī rāja-mahā-mattehi titthiyehi titthiyasāvakehi.|| ||

Ākiṇṇo dukkhaɱ, na phāsu viharāmi.|| ||

Yan nūnāhaɱ eko gaṇamhā vupakaṭṭho vihareyyaɱ" ti.|| ||

3. Atha kho bhagavā pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Kosambīyaɱ piṇḍāya pāvisi.|| ||

Kosambīyaɱ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkanto sāmaɱ sen'āsanaɱ saɱsāmetvā patta-cīvaraɱ ādāya anāmantetvā upaṭṭhāke, anapaloketvā bhikkhu-Saŋghaɱ, eko adutiyo yena pārileyyakaɱ tena cārikaɱ pakkāmi.|| ||

Anupubbena cārikaɱ cara-māno yena pārileyyakaɱ tad avasari.|| ||

Tatrasudaɱ bhagavā pārileyyake viharati, rakkhitavana-saṇḍe bhaddasālamūle.|| ||

4. Aññataro pi kho hatthi-nāgo ākiṇṇo viharati, hatthihi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi1 chinnaggāni c'eva tiṇāni khādati.|| ||

Obhaggobhaggañcassa sākhābhaŋgaɱ khādanti.|| ||

Āvilāni ca pānīyāni pivati.|| ||

Ogāhā cassa uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaɱ upanighaɱsantiyo gacchanti.|| ||

Ākiṇṇo dukkhaɱ, na phāsu viharati.|| ||

Atha kho tassa hatthi-nāgassa etad ahosi: "ahaɱ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi, hatthihi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi.|| ||

Chinnaggāni c'eva tiṇāni khādāmi.|| ||

Obhaggobhaggañca me sākhābhaŋgaɱ khādanti, avilāni ca pānīyāni pivāmi.|| ||

Ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaɱ upanighaɱsantiyo gacchanti.|| ||

Ākiṇṇo dukkhaɱ, na phāsu viharāmi.|| ||

Yan nūnāhaɱ eko gaṇamhā vūpakaṭṭho vihareyyaɱ" ti.|| ||

5. Atha kho so hatthi-nāgo yūthā apakkamma yena Pālileyyakaɱ [42] Rakkhitavana-saṇḍo bhaddasālamūlaɱ, yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Tatra sudaɱ so hatthi-nāgo yasmiɱ padese bhagavā viharati, taɱ padesaɱ appaharitañ ca karoti, soṇḍāya bhagavato pānīyaɱ paribhojanīyañ ca upaṭṭhapeti|| ||

6. Atha kho bhagavato raho-gatassa patisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādī: "ahaɱ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiɱ, bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhī rājūhi rāja-mahā-mattehi titthiyehi titthiyasāvakehi.|| ||

Ākiṇṇo dukkhaɱ, na phāsu vihāsiɱ.|| ||

So'mbhi etarahi anākiṇṇo viharāmi, bhikkhūhi bhikkhūnīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rāja-mahā-mattehi titthiyehi titthiyasāvakehi.|| ||

Anākiṇṇo sukhaɱ phāsu viharāmī" ti.|| ||

7. Tassapi kho hatthi-nāgassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: ahaɱ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiɱ, hatthihi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi.|| ||

Chinnaggāni c'eva tiṇāni khādiɱ.|| ||

Obhaggobhaggañca me sākhābhaŋgaɱ khādiɱsu.|| ||

Āvilāni ca pānīyāni pivāsiɱ, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaɱ upanighaɱsantiyo agamaɱsu.|| ||

Ākiṇṇo dukkhaɱ na phāsu vihāsiɱ.|| ||

So'mhi etarahi anākiṇṇo viharāmi, hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi.|| ||

Acchinnaggāni c'eva tiṇāni khādāmi.|| ||

Obhaggobhaggañca me sākhābhaŋgaɱ na khādanti.|| ||

Anāvilāni ca pānīyāni pivāmi.|| ||

Ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo na kāyaɱ upanighaɱsantiyo gacchanti.|| ||

Anākiṇṇo sukhaɱ phāsu viharāmī" ti.|| ||

8. Atha kho bhagavā attano ca pavivekaɱ viditvā tassa ca hatthi-nāgassa cetasā ceto-parivitakkam-aññāya tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Etaɱ nāgassa nāgena īsādantassa hatthino,||
Sameti cittaɱ cittena yadeko ramate1 vane" ti.|| ||

 


 

Sutta IV-6

Piṇḍola Suttaɱ

[IV-6.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati, Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā piṇḍolaBhāradvājo bhagavato avidūre nisinno hoti, pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya, āraññiko.|| ||

Piṇḍa-pātiko, paɱsu-kūliko, te-cīvariko, appiccho, santuṭṭho, pavivitto, asaɱsaṭṭho, āraddha-viriyo, dhūtavādo adhicittamanuyutto.|| ||

2. Addasā kho bhagavā āyasmantaɱ piṇḍolaBhāradvājaɱ [43] avidūre nisinnaɱ pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇīdhāya, āraññikaɱ, piṇḍa-pātikaɱ, paɱsukulikaɱ, te-cīvarikaɱ, appicchaɱ, santuṭṭhaɱ, pavivittaɱ, asaɱsaṭṭhaɱ, āraddha-viriyaɱ, dhutavādaɱ adhicittamanuyuttaɱ.|| ||

3. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Anūpavādo anūpaghāto Pātimokkhe ca saɱvaro,||
Mattaññutā ca bhattasmiɱ pantañ ca1 sayanāsanaɱ,||
Adhicitte ca āyogo etaɱ Buddhāna-sāsanaɱ" ti.|| ||

 


 

Sutta IV-7

Sāriputta Suttaɱ

[IV-7.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati, Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti, pallaŋkaɱ ābhūjitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya, appicco, santuṭṭho, pavivitto, asaɱsaṭṭho, āraddha-viriyo, adhicittamanuyutto.|| ||

Addasā kho bhagavā āyasmantaɱ Sāriputtaɱ avidūre nisinnaɱ pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya appicchaɱ santuṭṭhaɱ pavivittaɱ asaɱsaṭṭhaɱ āraddha-viriyaɱ adhicittamanuyuttaɱ.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Adhicetaso appamajjato munino monapathesu sikkhato,||
Sokā na bhavanti tādino upasantassa sadā satīmato" ti.|| ||

 


 

Sutta IV-8

Sundarī Suttaɱ

[IV-8.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvara piṇḍa-pāta sen'āsana gilāna-paccaya bhesajja parikkhārānaɱ.|| ||

Bhikkhu-saŋghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito.|| ||

Lābhī cīvara piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja parikkhārānaɱ.|| ||

Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā.|| ||

Na lābhino cīvara piṇḍa-pāta sen'āsana-gilāna-paccaya bhesajja parikkhārānaɱ.|| ||

2. Atha kho te añña-titthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraɱ asahamānā bhikkhu-Saŋghassaca.|| ||

Yena sundarī paribbājikā ten'upasankamiɱsu, upasankamitvā sundariɱ [44] paribbājikaɱ etada vocuɱ:|| ||

"Ussahasi bhagini, ñātīnaɱ atthaɱ kātuɱ" ti?|| ||

"Kyāhaɱ ayyā, karomi, kiɱ mayā na sakkā kātuɱ? 2 Jīvitampi me pariccattaɱ ñātīnaɱ atthāyā" ti.|| ||

3. "Tena hi bhagini, abhikkhaṇaɱ Jetavanaɱ gacchāhī" ti.|| ||

"Evamayyā" ti kho sundarī paribbājikā tesaɱ añña-titthiyānaɱ paribbājakānaɱ paṭissutvā abhikkhaṇaɱ Jetavanaɱ agamāsi.|| ||

Yadā te aññiɱsu" añña-titthiyā paribbājakā "vodiṭṭhā1 kho sundarī paribbājikā bahu-janena abhikkhaṇaɱ Jetavanaɱ gacchatī" ti.|| ||

Atha naɱ jīvitā voropetvā tatth'eva Jetavanassa parikhākūpe nikhaṇitvā yena rājā Pasenadi Kosalo ten'upasankamiɱsu, upasankamitvā rājānaɱ panediɱ Kosalaɱ etad avocuɱ: " yā sā mahārāja, sundarī paribbājikā, sā no nadissatī" ti.|| ||

"Kattha pana tumhe āsaŋkathā" ti.|| ||

"Jetavane mahārājā" ti.|| ||

"Tena hi Jetavanaɱ vicinathā" ti.|| ||

4. Atha kho te añña-titthiyā paribbājakā Jetavanaɱ vicinitvā yathā nikhaṇitaɱ parikhākūpā5 uddharitvā mañcakaɱ āropetvā Sāvatthiɱ pavesetvā rathiyā rathiyaɱ siŋghāṭakena siŋghāṭakaɱ upasankamitvā manusse ujjhāpesuɱ:|| ||

"Passathayyā, samaṇānaɱ Sakya-puttiyānaɱ kammaɱ, alajjino ime samaṇā Sakya-puttiyā du-s-sīlā pāpa-dhammā musā-vādino abrahma-cārino.|| ||

Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahma-cārino sacca-vādīno sīlavanto kalyāṇa-dhammā paṭijānissanti.|| ||

N'atthi imesaɱ sāmaññaɱ.|| ||

N'atthi imesaɱ brahmaññaɱ.|| ||

Naṭṭhaɱ imesaɱ sāmaññaɱ.|| ||

Naṭṭhaɱ imesaɱ brahmaññaɱ.|| ||

Kuto imesaɱ sāmaññaɱ? Kuto imesaɱ brahmaññaɱ? Apagatā ime sāmaññā.|| ||

Apagatā ime buhmaññā.|| ||

Kathaɱ hi nāma puriso purisakiccaɱ karitvā itthiɱ jīvitā voropessatī" ti.|| ||

5. Te na kho pana samayena Sāvatthiyaɱ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti, parihāsanti, rosenti vihesenti:|| ||

"Alajjino ime samaṇā Sakya-puttiyā du-s-sīlā pāpa-dhammā musā-vādino abrahma-cārino, ime hi nāma dhammacārino samacārino brahma-cārino sacca-vādino sīlavanto kalyāṇa-dhammā paṭijānissanti.|| ||

N'atthi imesaɱ sāmaññaɱ, n'atthi imesaɱ brahmaññaɱ, naṭṭhaɱ imesaɱ sāmaññaɱ, naṭṭhaɱ imesaɱ brahmaññaɱ.|| ||

Kuto imesaɱ sāmaññaɱ? Kuto imesaɱ brahmaññaɱ? Apagatā ime sāmaññā apagatā ime buhmaññā.|| ||

Kathaɱ hi nāma puriso purisakiccaɱ karitvā itthiɱ jīvitā voropessatī" ti?|| ||

6. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pavisiɱsu. Sāvatthiyaɱ [45] piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkantā yena bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Usaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ekam antaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etad avocuɱ: "etarahi bhante, Sāvatthiyaɱ manussā bhikkhu disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti, paribhāsanti rosenti vihesenti.|| ||

' Alajjino ime samaṇā Sakya-puttiyā du-s-sīlā pāpa-dhammā musā-vādino abrahma-cārino, ime hi nāma dhammacārino samacārino brahma-cārino sacca-vādino sīlavanto kalyāṇa-dhammā paṭijānissanti.|| ||

N'atthi imesaɱ sāmaññaɱ.|| ||

N'atthi imesaɱ brahmaññaɱ.|| ||

Naṭṭhaɱ imesaɱ sāmaññaɱ.|| ||

Naṭṭhaɱ imesaɱ brahmaññaɱ.|| ||

Kuto imesaɱ sāmaññaɱ? Kuto imesaɱ buhmaññaɱ? Apagatā ime sāmaññā.|| ||

Apagatā ime brahmaññā.|| ||

Kathaɱ hi nāma puriso purisakiccaɱ karitvā itthiɱ jīvitā voropessati" ti?|| ||

7. Neso bhikkhave saddo ciraɱ bhavissati.|| ||

Sattāhameva bhavissati.|| ||

Sattāhassa accayena antara-dhāyissati.|| ||

Tena hi bhikkhave ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti, rosenti, vihesenti.|| ||

Te tumbhe imāya gāthāya paṭicodetha:|| ||

"Abhūta-vādī Nirayaɱ upeti||
Yo cāpi katvā na karomi cāha, 2||
Ubho pi te pecca samā bhavanti||
Nihīnakammā manujā paratthā' ti|| ||

8. Atha kho te bhikkhū bhagavato santike imaɱ gāthaɱ pariyāpuṇitvā ye manussā bhikkhū disvā asabbhāgi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosenti, vihesenti.|| ||

Te manusse imāya gāthāya paṭicodenti:|| ||

"Abhūta-vādī Nirayaɱ upeti||
Yo cāpi katvā na karomi cāha, 2||
Ubho pi te pecca samā bhavanti||
Nihīnakammā manujā paratthā" ti.|| ||

9. Manussānaɱ etad ahosi: " akārakā ime samaṇā Sakya-puttiyā, nayimehi kataɱ, sapanti ime samaṇā Sakya-puttiyā" ti.|| ||

N'eva so saddo ciraɱ ahosi.|| ||

Sattāhameva ahosi, sattāhassa accayena antara-dhāyi.|| ||

Atha kho sambahulā bhikkhu yena bhagavā ten'upasankamiɱsu, upasankamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu, ekam antaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etad avocuɱ: " acchariyaɱ bhante! Abbhūtaɱ bhante! Yāva su-bhāsitañ c'idaɱ bhante, bhagavatā 'neso bhikkhave saddo ciraɱ bhavissati, sattāhameva bhavissati, sattāhassa accayena antara-dhāyissatī' ti.|| ||

Antarahito so bhante saddo" ti.|| ||

10. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Tudanti vācāya janā asaññatā||
Sarehi1 saŋgāma-gataɱ'va kuñjaraɱ,||
Sutvāna vākyaɱ pharusaɱ udīritaɱ||
Adhivāsaye bhikkhu aduṭṭhacitto" ti.|| ||

 


 

Sutta IV-9

Upasena Suttaɱ

[IV-9.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Rājagahe viharati, Veḷuvane Kalandakanivāpe.|| ||

Atha kho āyasmato upasenassa [46] vaŋgantaputtassa raho-gatassa patisallīnassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: " lābhā vata me, su-laddhaɱ vata me, Satthā ca me bhagavā arahaɱ Sammā-Sam-Buddho.|| ||

Svākkhāte c'amhi Dhamma-Vinaye agārasmā anagāriyaɱ pabba-jito.|| ||

Sabrahma-cārino ca me sīlavanto kalyāṇa-dhammā.|| ||

Sīlesu ca'mhi paripūra-kārī, samāhito ca'mhi ek'agga-citto.|| ||

Arahā ca'mhi khīṇ'āsavo, mahiddhiko ca'mhi mah-ā-nubhāvo.|| ||

Bhaddakaɱ me jīvitaɱ bhaddakaɱ maraṇaɱ" ti.|| ||

2. Atha kho bhagavā āyasmato upasenassa vaŋgantaputtassa cetasā ceto-parivitakkam-aññāya tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Yaɱ jīvitaɱ na tapati maraṇante na socati,||
Sa ce diṭṭhapado dhīro sokamajjhe na socati.|| ||

Ucchinnabhavataṇhassa santa-cittassa bhikkhuno,||
Vikkhīṇo jāti-saɱsāro n'atthi tassa puna-b-bhavo" ti.|| ||

 


 

Sutta IV-10

Sāriputta Suttaɱ

[IV-10.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati, Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti, pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya attano upasamaɱ pacc-a-vekkhamāno.|| ||

Addasā kho bhagavā āyasmantaɱ Sāriputtaɱ avidūre nisinnaɱ pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya attano upasamaɱ pacc-a-vekkhamānaɱ.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Upasantasanta-cittassa netticchinnassa bhikkhuno,||
Vikkhīṇo jāti-saɱsāro mutto so mārabandhanā" ti.|| ||

 


[47]

V. Soṇa Therassa Vaggo

 


 

Sutta V-1

Rāja Suttaɱ

[V-1.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati, Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo Mallikāya deviyā saddhiɱ uparipāsādavaragato hoti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Mallikaɱ deviɱ etad avoca: " atthi nu kho te Mallike, kocañño attanā piyataro" ti?|| ||

"N'atthi kho me mahārāja, kocañño attanā piyataro" ti.||
"Tuyhaɱ pana mahārāja, atthañño koci attanā piyataro?" ti.||
Mayham pi kho Mallike, natthañño koci attanā piyataro" ti.|| ||

2. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo pāsādā orohitvā yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Idh'āhaɱ bhante, Mallikāya deviyā saddhiɱ uparipāsādavaragato Mallikādeviɱ etad avocaɱ: "atthi nu kho te Mallike, kocañño attanā piyataro" ti?|| ||

Evaɱ vutte Mallikādevi maɱ etad avoca.|| ||

" N'atthi kho me mahārāja, kocañño attanā piyataro" ti.|| ||

Evaɱ vutte ahaɱ bhante, Mallikaɱ deviɱ etad avocaɱ: 'mayhaɱpi kho Mallike, natthañño koci attanā piyataro" ti.|| ||

3. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Sabbā disā anuparigamma cetasā||
N'evajjhagā piyataramattanā kvaci.||
Evaɱ piyo puthu attā paresaɱ||
Tasmā na hiɱse paramattakāmo" ti.|| ||

 


 

Sutta V-2

Appāyuka Suttaɱ

[V-2.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati, Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho āyasmā Ānando [48] sāyanha-samayaɱ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā ten'upasankami, upasankamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho āyasmā Ānando bhagavantaɱ etad avoca: "acchariyaɱ! Bhante, abbhutaɱ! Bhante, yāva appāyukā hi bhante, bhagavato mātā ahosi.|| ||

Sattāhajāte bhagavati bhagavato mātā kālamakāsi. Tusitaɱ kāyaɱ upapajji" ti.|| ||

"Evam etaɱ Ānanda, appāyukā hi Ānanda, bodhisattamātaro honti,||
Sattāhajātesu bodhisattesu bodhisattamātaro kālaɱ karonti, Tusitaɱ kāyaɱ upapajjantī" ti.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Ye keci bhūtā bhavissanti||
Ye vā pi sabbe gamissanti pahāya dehaɱ.||
Taɱ sabbaɱ jāniɱ kusalo viditvā||
Ātāpiyo Brahma-cariyaɱ careyyā" ti.|| ||

 


 

Sutta V-3

Suppabuddhakuṭṭhi Suttaɱ

[V-3.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe.|| ||

Tena kho pana samayena Rājagahe Suppa-buddho nāma kuṭṭhi ahosi, manussa-daḷiddo manussa-kapaṇo manussa-varāko.|| ||

2. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaɱ desento nisinno hoti.|| ||

Addasā kho Suppa-buddho kuṭṭhi taɱ mahā-jana-kāyaɱ dūrato'va sanni-patitaɱ.|| ||

Disvān'assa etad ahosi: " Nissaɱ-sayaɱ kho ettha kiñci khādanīyaɱ vā bhojanīyaɱ vā bhājiyissati.|| ||

Yan nūnāhaɱ yena so mahā-jana-kāyo ten'upasankameyyaɱ.|| ||

App'evanāmettha kiñci khādanīyaɱ vā bhojanīyaɱ vā labheyyanti".|| ||

3. Atha kho Suppa-buddho kuṭṭhi yena so mahā-jana-kāyo ten'upasankami.|| ||

Addasā kho Suppa-buddho kuṭṭhi bhagavantaɱ mahatiyā parisāya parivutaɱ dhammaɱ desentaɱ nisinnaɱ.|| ||

Disvān'assa etad ahosi:|| ||

"Na kho ettha kiñci khādanīyaɱ vā bhojanīyaɱ vā bhājiyati,||
samaṇo ayaɱ gotamo parisatiɱ dhammaɱ deseti.|| ||

Yannūnāham pi dhammaɱ suṇeyyanti.|| ||

Tatth'eva ekam antaɱ nisīdi.|| ||

"Aham pi dhammaɱ sossāmī" ti.|| ||

Atha kho bhagavā sabbā-vantaɱ parisaɱ [49] cetasā ceto-paricca manas'ākāsi:|| ||

'Ko nu kho idha bhabbo dhammaɱ viññātuɱ" ti?|| ||

4. Addasā kho bhagavā Suppa-buddhaɱ kuṭṭhiɱ tassaɱ parisāyaɱ nisinnaɱ,||
disvān'assa etad ahosi:|| ||

"Ayaɱ kho idha bhabbo dhammaɱ viññātun" ti.|| ||

Suppa-buddhaɱ kuṭṭhiɱ ārabbha ānupubbī-kathaɱ kathesi.|| ||

Seyyathidaɱ:|| ||

Dāna-kathaɱ,||
sīla-kathaɱ,||
sagga-kathaɱ,||
kāmānaɱ ādīnavaɱ okāraɱ saŋkilesaɱ,||
nekkhamme ca ānisaɱsaɱ pakāsesi.|| ||

Yadā bhagavā aññāsi,||
Suppa-buddhaɱ kuṭṭhiɱ kalla-cittaɱ||
mudu-cittaɱ||
vinīvaraṇa-cittaɱ||
udagga-cittaɱ||
pasanna-cittaɱ.|| ||

Atha yā Buddhānaɱ sāmukkaɱ-sikā Dhamma-desanā taɱ pakāsesi,||
dukkhaɱ samudayaɱ nirodhaɱ Maggaɱ.|| ||

Seyyathā pi nāma suddhaɱ vatthaɱ apagata-kālakaɱ samma-d-eva rajanaɱ patigaṇheyya.|| ||

Evam eva Suppa-buddhassa kuṭṭhissa tasmiɱ yeva āsane virajaɱ vīta-malaɱ Dhamma-cakkhuɱ udapādi:|| ||

'Yaɱ kiñci samudaya-dhammaɱ,||
sabbaɱ taɱ nirodha-dhamman' ti.|| ||

5. Atha kho Suppa-buddho kuṭṭhi diṭṭha-dhammo patta-dhammo vidita-dhammo pariyogāḷha-dhammo tiṇṇa-vici-kiccho vigata-kathaɱ-katho vesārajja-p-patto apara-p-paccayo satthu sāsane,||
uṭṭhāy'āsanā yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho Suppa-buddho kuṭṭhi bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"abhikkantaɱ bhante,||
abhikkantaɱ bhante,||
seyyathā pi bhante, nikkujjitaɱ vā ukkujjeyya,||
paṭi-c-channaɱ vā vivareyya,||
mūḷhassa vā Maggaɱ ācikkheyya,||
andha-kāre vā tela-pajjotaɱ dhāreyya cakkhu-manto rūpāni dakkhintī" ti.|| ||

Evam eva bhagavatā aneka-pariyāyena dhamme pakāsito.|| ||

Es'āhaɱ bhante bhagavantaɱ saraṇaɱ gacchāmi,||
Dhammañ ca bhikkhu-Saŋghañ ca.|| ||

Upāsakaɱ maɱ bhagavā dhāretu,||
ajja-t-agge pāṇupetaɱ saraṇaɱ gatan" ti.|| ||

6. Atha kho Suppa-buddho kuṭṭhi bhagavatā dhammiyā kathāya sanda-s-sito,||
samāda-pito,||
samutte-jito,||
sampahaɱ-sito,||
bhagavato bhāsitaɱ abhinan'ditvā anumo-ditvā uṭṭhāy'āsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.|| ||

Atha kho Suppa-buddhaɱ kuṭṭhiɱ acira-pakkantaɱ gāvī taruṇa-vacchā adhipātetvā jīvitā voropesi.|| ||

7. Atha kho samba- [50] hulā bhikkhū yena bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ekam antaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etad avocuɱ:|| ||

"Yo so bhante, Suppa-buddho nāma kuṭṭhi bhagavatā dhammiyā kathāya sanda-s-sito,||
samāda-pito,||
samutte-jito,||
sampahaɱ-sito,||
so kāla-kato.|| ||

Tassa kā gati,||
ko abhisamparāyo" ti?|| ||

8. "Paṇḍito bhikkhave, Suppa-buddho kuṭṭhi,||
paccapādi Dhammass-ā-nu-Dhammaɱ,||
na ca maɱ Dhamm-ā-dhikaraṇaɱ vihesesi.|| ||

Suppa-buddho bhikkhave, kuṭṭhi tiṇṇaɱ saŋyojanānaɱ parikkhayā Sot'āpanno avinipāta-dhammo niyato sambodhi-parāyano" ti.|| ||

9. Evaɱ vutte aññataro bhikkhū bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Ko nu kho bhante, hetu,||
ko paccayo||
yena Suppa-buddho kuṭṭhi ahosi,||
manussa-daḷiddo ahosi,||
manussa-kapaṇo,||
manussa-varāko" ti?|| ||

10. "Bhūta-pubbaɱ bhikkhave Suppa-buddho kuṭṭhi imasmiɱ yeva Rājagahe seṭṭhi-putto ahosi.|| ||

So uyyāna-bhūmiɱ niyyanto addasa Tagarasikhiɱ Pacceka-Buddhaɱ nagaraɱ piṇḍāya pavisantaɱ,||
disvān'assa etad ahosi:|| ||

"Kv'āyaɱ kuṭṭhi vicaratī" ti,||
niṭṭhubhitvā apasabyāmato karitvā pakkāmi.|| ||

So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni||
bahūni vassa-satāni||
bahūni vassa-sahassāni||
bahūni vassa-sata-sahassāni Niraye pa-c-cittha.|| ||

Tass'eva kammassa vipākāvasesena imasmiɱ yeva Rājagahe kuṭṭhi ahosi,||
manussa-daḷiddo||
manussa-kapaṇo||
manussa-varāko.|| ||

So Tathāgata-p-paveditaɱ Dhamma-Vinayaɱ āgamma saddhaɱ samādiyi,||
sīlaɱ samādiyi,||
sutaɱ samādiyi,||
cāgaɱ samādiyi,||
paññaɱ samādiyi.|| ||

So Tathāgata-p-paveditaɱ Dhamma-Vinayaɱ āgamma saddhaɱ samādiyi,||
sīlaɱ samādiyi,||
sutaɱ samādiyi,||
cāgaɱ samādiyi,||
paññaɱ samidiyi.|| ||

So Tathāgata-p-paveditaɱ Dhamma-Vinayaɱ āgamma saddhaɱ samādiyitvā,||
sīlaɱ samādiyitvā,||
sutaɱ samādiyitvā,||
cāgaɱ samādiyitvā,||
paññaɱ samādiyitvā,||
kāyassa bhedā paraɱ maraṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ upapanno devānaɱ Tāvatiɱsānaɱ sahabyataɱ.|| ||

So tattha aññe deve atirocati vaṇṇena c'eva yasasā cā' ti.|| ||

11. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Cakkhumā visamāni'va vijjamāne parakkame,||
Paṇḍito jīva-lokasmiɱ pāpāni parivajjaye" ti.|| ||

 


[51]

Sutta V-4

Kumāraka Suttaɱ

[V-4.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati,||
Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena sambahulā kumārakā antarā ca Sāvatthiɱ||
antarā ca Jetavanaɱ macchake bādhenti.|| ||

Atha kho bhagavā pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi.|| ||

Addasā kho bhagavā te sambahule kumārake antarā ca Sāvatthiɱ||
antarā ca Jetavanaɱ macchake bādhente.|| ||

Disvāna yena te kumārakā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā te kumārake etad avoca:|| ||

"Bhāyatha vo tumhe kumārakā dukkhassa,||
appiyaɱ vo dukkhaɱ" ti?|| ||

"Evaɱ bhante, bhāyāma mayaɱ bhante dukkhassa, appiyaɱ no dukkhan" ti.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Sace vo dukkhaɱ appiyaɱ||
Mā'kattha pāpakaɱ kammaɱ āvi vā yadi vā raho.||
Sace'va pāpakaɱ kammaɱ karissatha karotha vā,||
Na vo dukkhā mutty atthi upeccāpi palāyatan" ti.|| ||

 


 

Sutta V-5

Uposatha Suttaɱ

[V-5.1.][than][irel] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati,||
Pubbārāme Migāra-mātu pāsāde.|| ||

Tena kho pana samayena bhagavā tadah'uposathe bhikkhu-Saŋgha-parivuto nisinno hoti.|| ||

Atha kho āyasmā Ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante paṭhame yāme uṭṭhāy'āsanā ekaɱsaɱ cīvaraɱ katvā yena bhagavā ten'añjaliɱ paṇāmetvā bhagavantaɱ etad avoca:

"Abhi-k-kantā bhante, ratti,||
nikkhanto paṭhamo yāmo,||
cīranisinno bhikkhū-saŋgho,||
uddisatu bhante, bhagavā bhikkhūnaɱ Pātimokkhaɱ" ti.|| ||

Evaɱ vutte bhagavā tuṇhī ahosi.|| ||

Dutiyam pi kho āyasmā Ānando abhikkantāya rattiyā||
nikkhante majjhime yāme uṭṭhāy'āsanā ekaɱsaɱ cīvaraɱ katvā yena bhagavā ten'añjaliɱ paṇāmetvā bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Abhi-k-kantā bhante, ratti,||
nikkhanto paṭhamo yāmo,||
cīranisinno bhikkhū-saŋgho,||
uddisatu bhante, bhagavā bhikkhūnaɱ Pātimokkhaɱ" ti.|| ||

Dutiyam pi kho bhagavā [52] tuṇhī ahosi.|| ||

Tatiyam pi kho āyasmā Ānando abhikkantāya rattiyā||
nikkhante majjhime yāme uṭṭhāy'āsanā ekaɱsaɱ cīvaraɱ katvā yena bhagavā ten'añjaliɱ paṇāmetvā bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Abhi-k-kantā bhante, ratti,||
nikkhanto paṭhamo yāmo,||
cīranisinno bhikkhū-saŋgho,||
uddisatu bhante, bhagavā bhikkhūnaɱ Pātimokkhaɱ" ti.|| ||

'Aparisuddhā Ānanda parisā' ti.|| ||

2. Atha kho āyasmato Mahā Moggallānassa etad ahosi:|| ||

"Kaɱ nu kho bhagavā puggalaɱ sandhāya evam āha:|| ||

'Aparisuddhā Ānanda, parisā' ti.|| ||

Atha kho āyasmā Mahā Moggallāno sabbā-vantaɱ bhikkhū-Saŋghaɱ cetasā ceto paricca manas'ākāsi.|| ||

Addasā kho āyasmā Mahā Moggallāno taɱ puggalaɱ du-s-sīlaɱ pāpa-dhammaɱ asuci-saŋkassara-samā-cāraɱ paṭi-c-channa-kammantaɱ assamaṇaɱ samaṇa-paṭiññaɱ abrahma-cāriɱ brahma-cārī-paṭiññaɱ antopūtiɱ ava-s-sutaɱ kasambu-jātaɱ majjhe bhikkhu-Saŋghassa nisinnaɱ.|| ||

Disvāna uṭṭhāy'āsanā yena so puggalo ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā taɱ puggalaɱ etad avoca:|| ||

'Uṭṭhehi āvuso,||
diṭṭho'si bhagavatā,||
n'atthi te bhikkhūhi saddhiɱ saŋvāso' ti.|| ||

Atha kho so puggalo tuṇhī ahosi.|| ||

Dutiyam pi kho āyasmā Mahā Moggallāno taɱ puggalaɱ etad avoca:|| ||

'Uṭṭhehi āvuso,||
diṭṭho'si bhagavatā||
n'atthi te bhikkhūhi saddhiɱ saŋvāso' ti.|| ||

Dutiyam pi kho so puggalo tuṇhī ahosi.|| ||

Tatiyam pi kho āyasmā Mahā Moggallāno taɱ puggalaɱ etad avoca:|| ||

'Uṭṭhehi āvuso,||
diṭṭho'si bhagavatā||
n'atthi te bhikkhūhi saddhiɱ saŋvāso' ti.|| ||

Tatiyam pi kho so puggalo tuṇhī ahosi.|| ||

3. Atha kho āyasmā Mahā Moggallāno taɱ puggalaɱ bāhāyaɱ gahetvā bahi-dvāra-koṭṭhakā nikkhāmetvā sūci-ghaṭhikaɱ datvā yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Nikkhāmito bhante, so puggalo mayā,||
parisuddhā parisā,||
uddisatu bhante Bhagavā bhikkhūnaɱ Pātimokkhaɱ" ti.|| ||

"Acchariyaɱ Moggallāna,||
abbhutaɱ Moggallāna,||
yāva bāhā gahaṇā pi nāma so mogha-puriso āgamessatī" ti.|| ||

4. Atha [53] kho bhagavā bhikkhū āmantesi:|| ||

"Na dān'āhaɱ bhikkhave, ito paraɱ uposathaɱ karissāmi Pātimokkhaɱ uddisissāmi.|| ||

Tumh'eva dāni bhikkhave ito paraɱ uposathaɱ kareyyātha,||
Pātimokkhaɱ uddiseyyātha.|| ||

Aṭṭhānam etaɱ bhikkhave anavakāso,||
yaɱ Tathāgato aparisuddhāya parisāya uposathaɱ kareyya,||
Pātimokkhaɱ uddiseyya."|| ||

5. Aṭṭh'ime bhikkhave, mahā-samudde acchariyā abbhutā dhammā,||
ye disvā disvā Asurā mahā-samudde abhiramanti.|| ||

Katame aṭṭha?|| ||

(1) Mahā-samuddo bhikkhave,||
anupubba-ninno,||
anupubba-poṇo,||
anupubba-pabbhāro,||
n'āyataken'eva papāto.|| ||

Yaɱ pi bhikkhave mahā-samuddo,||
anupubba-ninno,||
anupubba-poṇo,||
anupubba-pabbhāro,||
n'āyataken'eva papāto.|| ||

Ayaɱ pi bhikkhave, mahā-samudde||
paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo,||
yaɱ disvā disvā Asurā mahā-samudde abhiramanti.|| ||

(2.) Puna ca paraɱ bhikkhave, mahā-samuddo||
ṭhita-dhammo velaɱ nāti-vattati.|| ||

Yaɱ bhikkhave, mahā-samuddo||
ṭhita-dhammo velaɱ nāti-vattati.|| ||

Ayam pi bhikkhave mahā-samudde||
dutiyo acchariyo abbhūto dhammo,||
yaɱ disvā disvā Asurā mahā-samudde abhiramanti.|| ||

(3.) Puna ca paraɱ bhikkhave, mahā-samuddo||
na matena kuṇapena saɱvasati.|| ||

Yaɱ hoti mahā-samudde mataɱ kuṇapaɱ.|| ||

Taɱ kippaɱ yeva tīraɱ vāheti,||
thalaɱ ussāreti.|| ||

Yaɱ bhikkhave mahā-samuddo na matena kuṇapena saɱvasati,||
yaɱ hoti mahā-samudde mataɱ kuṇapaɱ,||
taɱ khippaññeva tīraɱ vāheti, thalaɱ ussāreti.|| ||

Ayam pi bhikkhave, mahā-samudde||
tatiyo acchariyo abbhuto dhammo,||
yaɱ disvā disvā Asurā mahā-samudde abhiramanti.|| ||

(4.) Puna ca paraɱ bhikkhave, yā kāci mahā-nadiyo,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Gaŋgā,||
Yamunā,||
Aciravatī,||
Sarabhu,||
Mahī.|| ||

Tā mahā-samuddaɱ patvā jahanti purimāni nāma-gottāni,||
mahā-samuddo tv'eva saŋkhaɱ gacchantī.|| ||

Yaɱ pi bhikkhave, yā kāci mahā-nadiyo,||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Gaŋgā,||
Yamunā,||
Aciravatī,||
Sarabhu,||
Mahī.|| ||

Tā mahā-samuddaɱ patvā jahanti purimāni nāma-gottāni, mahā-samuddo tv'eva saŋkhaɱ gacchanti.|| ||

Ayam pi bhikkhave mahā-samudde||
catuttho acchariyo abbhuto dhammo,||
yaɱ disvā disvā Asurā mahā-samudde abhiramanti.|| ||

(5.) Puna ca paraɱ bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahā-samuddaɱ appenti,||
yā ca antaḷikkhā dhārā papatanti,||
na tena mahā-samuddassa ūnattaɱ vā||
pūrattaɱ vā paññāyati.|| ||

Yaɱ pi [54] bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahā-samuddaɱ appenti,||
yā ca antaḷikkhā dhārā papatanti,||
na tena mahā-samuddassa ūnattaɱ vā||
pūrattaɱ vā paññāyati.|| ||

Ayam pi bhikkhave, mahā-samudde||
pañcamo acchariyo abbhūta-dhammo,||
yaɱ disvā disvā Asurā mahā-samudde abhiramanti.|| ||

(6.) Puna ca paraɱ bhikkhave, mahā-samuddo eka-raso loṇa-raso.|| ||

Yaɱ bhikkhave, mahā-samuddo eka-raso loṇa-raso,||
ayam pi bhikkhave, mahā-samudde||
chaṭṭho acchariyo abbhūta-dhammo,||
yaɱ disvā disvā Asurā mahā-samudde abhiramanti|| ||

(7.) Puna ca paraɱ bhikkhave mahā-samuddo bahū-ratano, aneka-ratano||
tatir'amāni ratanāni||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Muttā,||
maṇi,||
veḷuriyo,||
saŋkho,||
sīlā,||
pavāḷaɱ,||
rajataɱ,||
jāta-rūpaɱ,||
lohitaŋko,||
masāragallaɱ.|| ||

Yaɱ bhikkhave mahā-samuddo bahū-ratano aneka-ratano, tatir'amāni ratanāni||
seyyath'īdaɱ:|| ||

Muttā,||
maṇi,||
veḷuriyo,||
saŋkho,||
sīlā,||
pavāḷaɱ,||
rajataɱ,||
jāta-rūpaɱ,||
lohitaŋko,||
masāragallaɱ.|| ||

Ayam pi bhikkhave mahā-samudde||
sattamo acchariyo abbhuta-dhammo,||
yaɱ disvā disvā Asurā mahā-samudde abhiramanti.|| ||

(8.) Puna ca paraɱ bhikkhave, mahā-samuddo mahataɱ bhūtānaɱ āvāso||
tatir'ame bhūtā:|| ||

Timi,||
timiŋgalo,||
timirapiŋgalo,||
Asurā,||
nāgā,||
gandhabbā.|| ||

Santi mahā-samudde yojana-satikā pi atta-bhāvā,||
dvi-yojana-satikā pi atta-bhāvā,||
ti-yojana-satikā pi atta-bhāvā,||
catu-yojana-satikā pi atta-bhāvā,||
pañca-yojana-satikā pi atta-bhāvā.|| ||

Yaɱ bhikkhave, mahā-samuddo||
mahataɱ bhūtānaɱ āvāso||
tatirame bhūtā:|| ||

Timi,||
timiŋgalo,||
timirapiŋgalo,||
Asurā,||
nāgā,||
gandhabbā.|| ||

Santi mahā-samudde yojana-satikā pi atta-bhāvā,||
dvi-yojana-satikā pi atta-bhāvā,||
ti-yojana-satikā pi atta-bhāvā,||
catu-yojana-satikā pi atta-bhāvā,||
pañca-yojana-satikā pi atta-bhāvā.|| ||

Ayam pi bhikkhave, mahā-samudde||
aṭṭhamo acchariyo abbhuta-dhammo.|| ||

Yaɱ disvā disvā Asurā mahā-samudde abhiramanti.|| ||

Ime kho bhikkhave, mahā-samudde||
aṭṭha acchariyā abbhuta-dhammā ye disvā disvā Asurā mahā-samudde abhiramanti.|| ||

6. Evam eva kho bhikkhave, imasmiɱ Dhamma-Vinaye aṭṭha acchariyā abbhuta-dhammā1 ye disvā disvā bhikkhū imasmiɱ Dhamma-Vinaye abhiramanti.|| ||

Katame aṭṭha?|| ||

(1.) Seyyathā pi bhikkhave, mahā-samuddo anupubba-ninno, anupubba-poṇo, anupubba-pabbhāro, n'āyataken'eva papāto, evam eva kho bhikkhave, imasmiɱ Dhamma-Vinaye anupubbasikkhā, anupubbakiriyā, anupubbapaṭipadā, n'āyataken'eva aññāpaṭivedho.|| ||

Yaɱ bhikkhave, imasmiɱ Dhamma-Vinaye anupubbasikkhā, anupubbakiriyā, anububbapaṭipadā, n'āyataken'eva aññāpaṭivedho.|| ||

Ayaɱ bhikkhave, imasmiɱ Dhamma-Vinaye anupubbasikkhā, anububbakiriyā, anupubbapaṭipadā, n'āyataken'eva aññāpaṭivedho.|| ||

Ayaɱ bhikkhave, imasmiɱ Dhamma-Vinaye paṭhamo acchariyo abbhuta-dhammo.|| ||

Yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ Dhamma-Vinaye abhiramanti.|| ||

[55] (2) Seyyathā pi bhikkhave mahasamuddo ṭhita-dhammo velaɱ nāti-vattati, evam eva kho bhikkhave yaɱ mayā sāvakānaɱ sikkhāpadaɱ paññattaɱ, taɱ mama sāvakā jīvitahetu pi nātikkamanti.|| ||

Yaɱ bhikkhave mayā sāvakānaɱ sikkhāpadaɱ paññattaɱ taɱ mama sāvakā jīvitahetu pi nātikkamanti.|| ||

Ayam pi bhikkhave imasmiɱ Dhamma-Vinaye dutiyo acchariyo abbhuta-dhammo.|| ||

Yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ Dhamma-Vinaye abhiramanti.|| ||

(3.) Seyyathā pi bhikkhave, mahā-samuddo na matena kuṇapena saɱvasati, yaɱ hoti mahā-samudde mataɱ kuṇapaɱ taɱ khippaññeva tīraɱ vāheti, thalaɱ ussādeti.|| ||

evam eva kho bhikkhave yo so puggalo du-s-sīlo papadhammo asuci saŋkassarasamā-cāro paṭi-c-channa-kammanto, assamaṇo samaṇa-paṭiñño, abuhmacārī brahma-cārīpaṭiñño, antopūti avassuto kasambu-jāto, na tena saŋgho saɱvasati.|| ||

Atha kho naɱ khippaññeva sanni-patitvā ukkhipati.|| ||

Kiñ cāpi so hoti majjhe bhikkhu-Saŋghassa nisinno, atha kho so ārakāva Saŋghambhā, saŋgho ca tena.|| ||

Yaɱ bhikkhave, yo so puggalo du-s-sīlo, pāpa-dhammo, asucisaŋkassarasamā-cāro paṭi-c-channa-kammanto, assamaṇo samaṇa-paṭiñño, abrahma-cārī brahma-cāripaṭiñño, antopūti, avassuto, kasambu-jāto, na tena saŋgho saɱvasati.|| ||

Atha kho naɱ khippaññeva sanni-patitvā ukkhipati, kiñ cāpi so hoti majjhe bhikkhu-Saŋghassa nisinno, atha kho so ārakāva Saŋghambhā, saŋgho ca tena.|| ||

Ayam pi bhikkhave, imasmiɱ Dhamma-Vinaye tatiyo acchariyo abbhuta-dhammo,1 yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ Dhamma-Vinaye abhiramanti.|| ||

(4). Seyyathā pi bhikkhave, yā kāci mahā-nadiyo, Seyyath'īdaɱ: gaŋgā, yamunā, aciravatī, sarabhu, mahī.|| ||

Tā mahā-samuddaɱ patvā2 jahanti pūrimāni nāma-gottāni, mahā-samuddo tv'eva saŋkhaɱ gacchanti.|| ||

evam eva kho bhikkhave cattāro me vaṇṇā khattiyā, brāhmaṇā, vessā suddā.|| ||

Te Tathāgata-p-pavedite Dhamma-Vinaye agārasmā anagāriyaɱ pabba-jitvā jahanti purimāni nāma-gottāni, samaṇā Sakya-puttiyātv'eva saŋkhaɱ gacchantī.|| ||

Yaɱ bhikkhave cattāro me vaṇṇā khattiyā, brāhmaṇā, vessā.|| ||

Suddhā, te Tathāgata-p-pavedite Dhamma-Vinaye agārasmā anagāriyaɱ pabba-jitvā jahanti purimāni nāma-gottāni, samaṇā Sakya-puttiyātv'eva saŋkhaɱ gacchanti ayam pi bhikkhave imasmiɱ Dhamma-Vinaye catuttho acchariyo abbhuta-dhammo1, yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ Dhamma-Vinaye abhiramanti.|| ||

(5.) Seyyathā pi bhikkhave yā ca loke savantiyo mahā-samuddaɱ appenti, yā ca antaḷikkhā dhārā papatanti, na tena mahā-samuddassa ūnattaɱ vā pūrattaɱ vā paññāyati.|| ||

Eva meva kho bhikkhave, bahū ce pi bhikkhū anupādisesāya Nibbānadhātuyā parinibbāyanti.|| ||

Na tena Nibbānadhātuyā ūnattaɱ vā pūrattaɱ vā paññāyati.|| ||

Yaɱ bhikkhave, bahū ce pi bhikkhū anupādisesāya Nibbānadhātuyā parinibbāyanti.|| ||

Na tena Nibbānadhātuyā ūnattaɱ vā pūrattaɱ vā paññāyati.|| ||

Ayam pi bhikkhave, imasmiɱ Dhamma-Vinaye pañcamo acchariyo abbhuta-dhammo.|| ||

Yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ Dhamma-Vinaye abhiramanti.|| ||

[56] (6.) Seyyathā pi bhikkhave, mahā-samuddo eka-raso loṇa-raso.|| ||

evam eva kho bhikkhave, ayaɱ Dhamma-Vinayo eka-raso vimutti-raso.|| ||

Yaɱ bhikkhave, ayaɱ Dhamma-Vinayo eka-raso vimutti-raso.|| ||

Ayam pi bhikkhave imasmiɱ Dhamma-Vinaye chaṭṭho acchariyo abbhuta-dhammo.|| ||

1 Yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ Dhamma-Vinaye abhiramanti.|| ||

(7.) Seyyathā pi bhikkhave, mahā-samuddo bahū-ratano aneka-ratano, tatir'amāni ratanāni: Seyyath'īdaɱ? Muttā, maṇi, veḷuriyo saŋkho, sīlā pavāḷaɱ, rajataɱ, jāta-rūpaɱ, lohitaŋko.|| ||

Masāragallaɱ.|| ||

evam eva kho bhikkhave ayaɱ Dhamma-Vinayo bahū-ratano aneka-ratano, tatir'amāni ratanāni: Seyyath'īdaɱ? Cattāri sati-paṭ-ṭhānāni, 1 cattāri samma-p-padhānāni, 2 cattāro iddhi-pādā, pañcindrurayāni, pañca-balāni, satta-bojjh-a-ŋgā, Ariyo Aṭṭhaŋgiko Maggo, yaɱ bhikkhave, ayaɱ Dhamma-Vinayo bahū-ratano, aneka-ratano tatir'amāni ratanāni: Seyyath'īdaɱ? Cattāri sati-paṭ-ṭhānāni, cattāri samma-p-padhānāni, 3 cattāro iddhi-pādā, pañc'indriyāni, pañca-balāni.|| ||

Sattabojjhaŋgā, Ariyo Aṭṭhaŋgiko Maggo.|| ||

Ayam pi bhikkhave imasmiɱ Dhamma-Vinaye sattamo acchariyo abbhuta-dhammo4, yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ Dhamma-Vinaye abhiramanti.|| ||

(8.) Seyyathā pi bhikkhave, mahā-samuddo mahataɱ bhūtānaɱ āvāso.|| ||

Tatirame bhūtā: timi, timiŋgalo, timirapiŋgalo, Asurā, nāgā, gandhabbā.|| ||

Santi mahā-samudde yojana-satikā pi atta-bhāvā, dvi-yojana-satikā pi atta-bhāvā, ti-yojana-satikā pi atta-bhāvā, catu-yojana-satikā pi atta-bhāvā, pañca-yojana-satikā pi atta-bhāvā.|| ||

evam eva kho bhikkhave, ayaɱ dhamamavinayo mahataɱ bhūtānaɱ āvāso.|| ||

Tatirame bhūtā: Sot'āpanno, sot'āpatti-phala-sacchi-kiriyāya paṭipanno, Sakad-āgāmi, Sakad-āgāmi-phala-sacchi-kiriyāya paṭipanno, Anāgāmi, Anāgāmi-phala-sacchi-kiriyāya paṭipanno, arahā Arahatta-phala-sacchi-kiriyāya5 paṭipanno.|| ||

Ayaɱ bhikkhave, imasmiɱ Dhamma-Vinaye aṭṭhamo acchariyo abbhuta-dhammo, 4 yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ Dhamma-Vinaye aṭṭhamoacchariyo abbhuta-dhammo, 4 yaɱ disvā disvā bhikkhū imasmiɱ Dhamma-Vinaye abhiramanti.|| ||

Ime kho bhikkhave, imasmiɱ Dhamma-Vinaye aṭṭha acchariyā.|| ||

Abbhutadhammā.|| ||

6. Ye disvā disvā bhikkhū imasmiɱ Dhamma-Vinaye abhiramantī" ti.|| ||

7. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi: -|| ||

"Channamativivassati7 vivaṭaɱ nātivassati,||
Tasmā channaɱ vivaretha evaɱ taɱ nātivassatī" ti.|| ||

 


 

Sutta V-6

Soṇa Suttaɱ

[V-6.1.][than] Evaɱ [57] me sutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati, Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Mahā Kaccāyano avantisu viharati, kuraraghare pavatte pabbate.|| ||

Tena kho pana samayena soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmato mahākaccāyanassa upaṭṭhāko hoti.|| ||

Atha kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa raho-gatassa patisallīṇassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: "yathā yathā kho ayyo Mahā Kaccāyano dhammaɱ deseti, na-y-idaɱ sūkaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaɱ ekanta-parisuddhaɱ saŋkhalikhitaɱ brahma-cariyeɱ carituɱ.|| ||

Yan nūnāhaɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyanti.|| ||

2. Atha kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo yen'āyasmā Mahā Kaccāyano ten'upasankami, upasankamitvā āyasmantaɱ mahākaccāyanaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho soṇo upāsako kuṭukaṇṇo āyasmantaɱ mahākaccāyanaɱ etad avoca: "idha mayhaɱ bhante, raho-gatassa patisallīṇassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: 'yathā yathā kho ayyo Mahā Kaccāyano dhammaɱ deseti.|| ||

Na-y-idaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaɱ ekanta-parisuddhaɱ saŋkhalikhitaɱ Brahma-cariyaɱ carituɱ.|| ||

Yan nūnāhaɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmāanagāriyaɱ pabbajeyyan' ti.|| ||

Pabbājetu maɱ bhante, ayyo Mahā Kaccāyano" ti.|| ||

3. Evaɱ vutte āyasmā Mahā Kaccāyano soṇaɱ upāsakaɱ kuṭikaṇṇaɱ etad avoca: "dukkaraɱ kho soṇa yāva-jīvaɱ ekabhattaɱ ekaseyyaɱ Brahma-cariyaɱ, iŋgha tvaɱ soṇa, tatth'eva agārika-bhuto samāno Buddhānaɱ sāsanaɱ anuyuñja, kālayuttaɱ ekabhattaɱ ekaseyyaɱ Brahma-cariyaɱ" ti.|| ||

Atha kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa yo ahosi pabbajjābhisaŋkhāro so paṭippassambhi.|| ||

4. Dutiyam pi kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa raho-gatassa patisallīṇassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: "yathā yathā kho ayyo Mahā Kaccāyano dhammaɱ deseti.|| ||

Na-y-idaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasati ekanta-paripūṇṇaɱ ekanta-parisuddhaɱ saŋkhalikhitaɱ Brahma-cariyaɱ carituɱ.|| ||

Yan nūnāhaɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyan" ti.|| ||

Dutiyam pi kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo yen'āyasmā Mahā Kaccāyano ten'upasankami, upasankamitvā āyasmantaɱ mahākaccāyanaɱ etad avoca: "idha mayhaɱ bhante, raho-gatassa patisallīṇassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: 'yathā yathā kho ayyo Mahā Kaccāyano dhammaɱ deseti.|| ||

Na-y-idaɱ sūkaraɱ agāraɱ ajjhāvasati ekanta-paripuṇṇaɱ ekanta-parisuddhaɱ saŋkhalikhitaɱ Brahma-cariyaɱ carituɱ.|| ||

Yan nūnāhaɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyan" ti.|| ||

"Pabbājetu maɱ bhante, ayyo mahakaccāyano" ti.|| ||

5. Dutiyam pi kho āyasmā Mahā Kaccāyano soṇaɱ upāsakaɱ kuṭikaṇṇaɱ etad avoca: "dukkaraɱ kho soṇa, yāva-jīvaɱ ekabhattaɱ ekaseyyaɱ Brahma-cariyaɱ, iŋgha tvaɱ soṇa, tatth'eva agārika-bhuto samāno Buddhānaɱ sāsanaɱ anuyuñja, kālayuttaɱ ekabhattaɱ ekaseyyaɱ Brahma-cariyaɱ" ti.|| ||

Dutiyam pi kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa yo ahosi pabbajjābhisaŋkhāro so paṭippassamhi.|| ||

6. Tatiyam pi kho soṇassa upāsakassa kuṭikaṇṇassa raho-gatassa patisallīṇassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: 'yathā yathā kho ayyo Mahā Kaccāyano dhammaɱ deseti.|| ||

Na-y-idaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaɱ ekanta-parisuddhaɱ saŋkhalikhitaɱ Brahma-cariyaɱ carituɱ.|| ||

Yan nūnāhaɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyan" ti.|| ||

Tatiyam pi kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo yen'āyasmā Mahā Kaccāyano ten'upasankami, upasankamitvā āyasmantaɱ mahākaccāyanaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho soṇo upāsako kuṭikaṇṇo āyasmantaɱ mahākaccāyanaɱ etad avoca:|| ||

[58] "Idha mayhaɱ bhante, raho-gatassa patisallīṇassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: "yathā yathā kho ayyo Mahā Kaccāyano dhammaɱ deseti.|| ||

Na-y-idaɱ sukaraɱ agāraɱ ajjhāvasatā ekanta-paripuṇṇaɱ ekanta-parisuddhaɱ saŋkhalikhitaɱ Brahma-cariyaɱ carituɱ.|| ||

Yan nūnāhaɱ kesa-massuɱ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaɱ pabbajeyyan" ti.|| ||

"Pabbājetu maɱ bhante, ayyo Mahā Kaccāyano" ti.|| ||

7. Atha kho āyasmā Mahā Kaccāyano soṇaɱ upāsakaɱ kuṭikaṇṇaɱ pabbājesi.|| ||

Tena kho pana samayena avantidakkhiṇāpatho appabhikkhuko hoti.|| ||

Atha kho āyasmā Mahā Kaccāyano tiṇṇaɱ vassānaɱ accayena kicchena kasirena tato tato dasavaggaɱ bhikkhu-Saŋghaɱ sannipātetvā āyasmantaɱ soṇaɱ upasampādesi.|| ||

8. Atha kho āyasmato soṇassa vassaɱ vutthassa raho-gatassa patisallīṇassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi: "na kho me so bhagavā sammukhā diṭṭho.|| ||

Api ca suto yeva me so bhagavā īdiso ca īdiso cā' ti.|| ||

Sace maɱ upajjhāyo anujāneyya, gaccheyy'āhaɱ taɱ bhagavantaɱ dassanāya arahantaɱ Sammā-Sam-Buddhanti.|| ||

Atha kho āyasmā soṇo sāyanha-samayaɱ patisallāṇā vuṭṭhito yen'āyasmā Mahā Kaccāyano ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā āyasmantaɱ mahākaccāyanaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho āyasmā soṇo āyasmantaɱ mahākaccāyanaɱ etad avoca: idha mayhaɱ bhante, raho-gatassa patisallīṇassa evaɱ cetaso parivitakko udapādi, "na kho me so bhagavā sammukhā diṭṭho.|| ||

Api ca suto yeva me so bhagavā īdiso ca īdiso cā' ti.|| ||

Sace maɱ upajjhāyo anujāneyya, gaccheyy'āhaɱ taɱ bhagavantaɱ dassanāya arahantaɱ Sammā-Sam-Buddhantī.|| ||

" Sādhu, sādhu, soṇa, gaccha tvaɱ soṇa, taɱ bhagavantaɱ dassanāya arahantaɱ Sammā-Sam-Buddhan" ti.|| ||

9. Dakkhissasi tvaɱ soṇa, taɱ bhagavantaɱ pāsādikaɱ pasādanīyaɱ santindriyaɱ santamānasaɱ uttamasamathadamathamanuppattaɱ dantaɱ guttaɱ yatīndriyaɱ nāgaɱ.|| ||

Disvāna mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaɱ appātaŋkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsu-vihārañca puccha: 1upajjhāye me bhante, āyasmā Mahā Kaccāyano bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaɱ appātaŋkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsu-vihārañca pucchatī' ti.|| ||

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā soṇo āyasmato mahākaccāyanaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā sen'āsanaɱ saɱsāmetvā patta-cīvaraɱ ādāya yena Sāvatthi tena cārikaɱ pakkāmi.|| ||

Anupubbena cārikaɱ cara-māno yena Sāvatthi Jetavanaɱ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena [59] bhagavā ten'upasankami, upasankamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho āyasmā soṇo bhagavantaɱ etad avoca: upajjhāyo me bhante, āyasmā Mahā Kaccāyano bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaɱ appātaŋkaɱ lahuṭṭhānaɱ balaɱ phāsu-vihārañca pucchatī" ti kacci bhikkhu khamanīyaɱ? Kacci yāpanīyaɱ? Kacci'si appakilamathena addhānaɱ āgato? Na ca piṇḍakena kilantosī2" ti.|| ||

Khamanīyaɱ bhagavā, yāpanīyaɱ bhagavā, appakilamathena c'āhaɱ bhante, addhānaɱ āgato na ca piṇḍakena kilantomhī" ti|| ||

10. Atha kho bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'imassĀnanda āgantukassa bhikkhuno sen'āsanaɱ paññāpehī' ti.|| ||

Atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi: yassa kho maɱ bhagavā āṇāpeti, imassā'Nanda, āgantukassa bhikkhuno sen'āsanaɱ paññāpehī' ti.|| ||

Icchati bhagavā tena bhikkhunā saddhiɱ eka-vihāre vatthuɱ.|| ||

Icchati bhagavā āyasmatā soṇena saddhiɱ eka-vihāre vatthuɱ, yasmiɱ vihāre bhagavā viharati tasmiɱ vihare āyasmato soṇassa sen'āsanaɱ paññāpesi.|| ||

Atha kho bhagavā bahu-d-evarattiɱ abbhokāse nisajjāya vītināmetvā pāde pakkhāletvā vihāraɱ pāvisi.|| ||

Āyasmā pi kho soṇo bahu-d-evarattiɱ abbhokāse nisajjāya vītināmetvā pāde pakkhāletvā vihāraɱ pāvisi.|| ||

Atha kho bhagavā rattiyā paccusasamayaɱ paccu-ṭṭhāya āyasmantaɱ soṇaɱ ajjhesi, paṭibhātu taɱ bhikkhu dhammo2 bhāsitunti.|| ||

"Evaɱ bhante" ti kho āyasmā soṇo bhagavato paṭissutvā soḷasa aṭṭhakavaggikāni sabbān'eva sarena abhaṇī.|| ||

Atha kho bhagavā āyasmato soṇassa sarabhaññapariyosāne abbhanumodi: sādhu! Sādhu! Bhikkhū, suggahitāni bhikkhu, soḷasa aṭṭhakavaggikāni sumana-sikatāni supadhārītāni, kalyāṇiyāsi3 vācāya samannāgato vissaṭṭhāya aneḷagalāya atthassa viññāpaniyā, kativasso'si tvaɱ bhikkhū?'Ti.|| ||

' Ekavasso ahaɱ bhagavāti.|| ||

Kissapana tvaɱ bhikkhu evaɱ ciraɱ akāsī" ti?|| ||

Ciradiṭṭho me bhante kāmesu ādīnavo, api ca sambādho gharāvāso bahu-kicco bahu-karaṇīyo' ti|| ||

11. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Disvā ādīnavaɱ loke ñatvā dhammaɱ nirūpadhiɱ,||
Ariyo na ramatī pāpe pāpe na ramatī sucī" ti.|| ||

 


[60]

Sutta V-7

Revata Suttaɱ

[V-7.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati, Jetavane Anāthapiṇḍikassa Ārāme.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Kaŋkhā-Revato bhagavato avidūre nisinno hoti pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya attano kankh-ā-vitaraṇa-visuddhiɱ pacc-a-vekkhamāno.|| ||

Addasā kho bhagavā āyasmantaɱ kankh-ā-revataɱ avidūre nisinnaɱ pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya attano kankh-ā-vitaraṇa-visuddhiɱ pacc-a-vekkhamānaɱ.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Yā kāci kaŋkhā idha vā huraɱ vā sakavediyā vā paravediyā vā,||
Jhāyino2 tā pajahanti sabbā ātāpino Brahma-cariyaɱ carantā" ti.|| ||

 


 

Sutta V-8

Ānanda Suttaɱ

[V-8.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Rājagahe viharati, Veḷuvane Kalandakanivāpe.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Ānando tadah'uposathe pubbanha-samayaɱnivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Rājagahaɱ piṇḍāya pāvisi.|| ||

Addasā kho devadatto āyasmantaɱ Ānandaɱ Rājagahe piṇḍāya carantaɱ, disvāna yen'āyasmā Ānando ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ etad avoca: ajja-t-agge dān'āhaɱ āvuso Ānanda, aññatr'eva bhagavatā aññatra bhikkhu-saŋghā uposathaɱ karissāmi Saŋghakammāni cā' ti.|| ||

Atha kho āyasmā Ānando Rājagahe piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkanto yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho āyasmā Ānando bhagavantaɱ etad avoca: " idh'āhaɱ bhante pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Rājagahaɱ piṇḍāya pāvisiɱ.|| ||

Addasā kho maɱ bhante devadatto Rājagahe piṇḍāya carantaɱ.|| ||

Disvāna yen'āhaɱ ten'upasankami, upasankamitvā maɱ etad avoca:|| ||

'ajja-t-aggedān'āhaɱ āvuso Ānanda, aññatr'eva bhagavatā aññatra bhikkhu-saŋghā uposathaɱ karissāmi Saŋghakammāni cā' ti.|| ||

Ajja bhante devadatto Saŋghaɱ bhindissati uposathañca karissati Saŋghakammāni cā' ti.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Sukaraɱ [61] sādhunā sādhu sādhu pāpena dukkaraɱ,||
Pāpaɱ pāpena sukaraɱ pāpamariyehi dukkaraɱ" ti.|| ||

 


 

Sutta V-9

Saddhāyamāna Suttaɱ

[V-9.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Kosalesu cārikaɱ carati mahatā bhikkhū-saŋghena saddhiɱ.|| ||

Tena kho pana samayena sambahulā māṇavakā bhagavato avidūre saddhāyamānarūpā1 ati-k-kamanti.|| ||

Addasā kho bhagavā sambahule māṇavake avidūre saddhāyamānarūpe ati-k-kamante.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Parimuṭṭhā paṇḍitābhāsā vācāgocarabhāṇino,||
Yāvicchanti mukhāyāmaɱ yena nītā na taɱ vidū" ti.|| ||

 


 

Sutta V-10

Panthaka Suttaɱ

[V-10.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati, Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Cullapanthako bhagavato avidūre nisinno hoti, pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭha-petvā.|| ||

Addasā kho bhagavā āyasmantaɱ Cullapanthakaɱ avidūre nisinnaɱ pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya parimukhaɱ satiɱ upaṭṭha-petvā.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Ṭhitena kāyena ṭhitena cetasā tiṭṭhaɱ nisinno uda vā sayāno,||
Evaɱ2 satiɱ bhikkhu adhiṭṭhahāno,||
Labhetha pubbāpariyaɱ visesaɱ.||
Laddhāna pubbāpariyaɱ visesaɱ||
Adassanaɱ macacurājassa gacche" ti|| ||

 


[62]

VI. Jaccandha Vagga

 


 

Sutta VI-1

Panthaka Suttaɱ

[VI-1.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Vesāliyaɱ viharati, Mahāvane Kūṭāgāra-sālāyaɱ.|| ||

Atha kho bhagavā pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Vesāliɱ piṇḍāya pāvisi.|| ||

Vesāliyaɱ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkanto āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: gaṇhāhi Ānanda, nisīdanaɱ.|| ||

Yena cāpālaɱ cetiyaɱ ten'upasankamissāma1 divā-vihārāyā' ti.|| ||

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanamādāya bhagavantaɱ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi, atha kho bhagavā yena cāpālaɱ cetiyaɱ ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi.|| ||

Nisajja kho bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: ramaṇiyā Ānanda vesālī, ramaṇiyaɱ udenaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ Gotamakaɱ cetiyaɱ, ramaṇiyaɱ sattambaɱ cetiyaɱ, ramaniyaɱ bahuputtaɱ cetiyaɱ, ramaṇiyaɱ sārandadaɱ cetiyaɱ, ramaṇiyaɱ cāpālaɱ cetiyaɱ.|| ||

Yassa kasasaci Ānanda, cattāro iddhi-pādā bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaŋkha-māno3 kappaɱ vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā.|| ||

Tathāgatassa kho Ānanda, cattāro iddhi-pādā bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||

Ākaŋkha-māno Ānanda, Tathāgato kappaɱ vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā' ti.|| ||

Evampi kho āyasmā Ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituɱ.|| ||

Na bhagavantaɱ yāci: tiṭṭhatu bhante, bhagavā kappaɱ, tiṭṭhatu Sugato kappaɱ bahu-jana-hitāya bahu-jana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānanti.|| ||

Yathā taɱ Mārena [63] pariyuṭṭhita-citto.|| ||

Dutiyam pi kho bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'ramaṇīyā Ānanda vesālī, ramaṇiyaɱ udenaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ Gotamakaɱ cetiyaɱ, ramaṇiyaɱ sattambaɱ cetiyaɱ, ramaṇīyaɱ bahuputtaɱ cetiyaɱ, ramaṇiyaɱ sārandadaɱ cetiyaɱ, ramaṇiyaɱ cāpālaɱ cetiyaɱ.|| ||

Yassa kasasaci Ānanda, cattāro iddhi-pādā bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaŋkha-māno3 kappaɱ vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā.|| ||

Tathāgatassa kho Ānanda, cattāro iddhi-pādā bhāvitā bahulī-katā yānī-katā vatthu-katā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.|| ||

Ākaŋkha-māno Ānanda, Tathāgato kappaɱ vā tiṭṭheyya kappāvasesaɱ vā' ti.|| ||

Evampi kho āyasmā Ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituɱ.|| ||

Na bhagavantaɱ yāci: tiṭṭhatu bhante, bhagavā kappaɱ, tiṭṭhatu Sugato kappaɱ bahu-jana-hitāya bahu-jana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānanti.|| ||

Yathā taɱ Mārena pariyuṭṭhita-citto.|| ||

2. Atha kho bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'gaccha tvaɱ Ānanda, yassa dāni kālaɱ maññasīti.|| ||

"Evaɱ bhante" ti ko āyasmā Ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāy'āsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā avidūre aññatarasmiɱ rukkha-mūle nisīdi:|| ||

3. Atha kho māro pāpimā acira-pakkante āyasmante Ānande yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā ekam antaɱ aṭṭhāsi.|| ||

Ekam antaɱ ṭhito kho māro pāpimā bhagavantaɱ etad avoca: 'parinibbātu1 bhante, bhagavā, parinibbātu Sugato.|| ||

PariNibbānakālo' dāni bhante bhagavato.|| ||

Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: na tāvāhaɱ pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhu na sāvakā bhavissanti, viyattā vinītā visāradā yogakkhemā bahu-s-sutā dhamma-dharā dhamm-ā-nudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anu-Dhammacārino sakaɱ2 ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānī karissanti uppannaɱ parappavādaɱ saha-dhammena su-niggahitaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desessantī' ti.|| ||

Santi kho pana bhante etarahi bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā yogakkhemā bahu-s-sutā dhamma-dharā dhamm-ā-nudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anu-Dhammacārino, sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttāniɱ karonti uppannaɱ parappavādaɱ saha-dhammena su-niggahitaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desenti.|| ||

Parinibbātu3 bhante, bhagavā.|| ||

Parinibbātu Sugato pari-Nibbānakālo'dāni bhante, bhagavato.|| ||

4. Bhāsitā kho panesā bhagavatā vācā: na tāvāhaɱ pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhunīyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinitā visāradā yogakkhemā bahu-s-sutā dhamma-dharā dhamm-ā-nudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anu-Dhammacārino sakaɱ2 ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānī karissanti uppannaɱ parappavādaɱ saha-dhammena su-niggahitaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desessantī' ti.|| ||

Santi kho pana bhante etarahi bhikkhuniyo bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā yogakkhemā bahu-s-sutā dhamma-dharā dhamm-ā-nudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anu-Dhammacārino, sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttāniɱ karonti uppannaɱ parappavādaɱ saha-dhammena su-niggahitaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desentī' ti.|| ||

Parinibbātu bhante, bhagavā.|| ||

Parinibbātu Sugato.|| ||

PariNibbānakālo'dāni bhante bhagavato.|| ||

[64] bhāsitā kho panesā bhagavato vācā: na tāvāhaɱ pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti, viyattā vinītā visāradā yogakkhemā bahu-s-sutā dhamma-dharā dhamm-ā-nudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anu-Dhammacārino sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānī karissanti uppannaɱ parappavādaɱ saha-dhammena su-niggahitaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desessantī' ti.|| ||

Santi kho pana bhante etarahi upāsakā bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā yogakkhemā bahu-s-sutā dhamma-dharā dhamm-ā-nudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anu-Dhammacārino, sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttāniɱ karonti uppannaɱ parappavādaɱ saha-dhammena su-niggahitaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desenti.|| ||

Parinibbātu bhante, bhagavā.|| ||

Parinibbātu Sugato pari-Nibbānakālo'dāni bhante, bhagavato.|| ||

5. Bhāsitā kho panesā bhagavato vācā: na tāvāhaɱ pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinitā visāradā yogakkhemā bahu-s-sutā dhamma-dharā dhamm-ā-nudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anu-Dhammacārino sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānī karissanti uppannaɱ parappavādaɱ saha-dhammena su-niggahitaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desessantī' ti.|| ||

Santi kho pana bhante etarahi upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā yogakkhemā bahu-s-sutā dhamma-dharā dhamm-ā-nudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anu-Dhammacārino, sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttāniɱ karonti uppannaɱ parappavādaɱ saha-dhammena su-niggahitaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desentī' ti.|| ||

Santi kho panabhante, etarahi upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinitā visāradā yogakkhemā bahu-s-sutā dhamma-dharā dhamm-ā-nudhamma-paṭipannā sāmīci-paṭipannā anu-Dhammacārino sakaɱ ācariyakaɱ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessantipaṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānī karissanti uppannaɱ parappavādaɱ saha-dhammena su-niggahitaɱ niggahetvā sappāṭihāriyaɱ dhammaɱ desessantī' ti.||
Parinibbātu bhante, bhagavā.|| ||

Parinibbātu Sugato.|| ||

PariNibbānakālo'dāni bhante,bhagavato.|| ||

6. Bhāsitā kho panesā bhagavato vācā: na tāvāhaɱ pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me idaɱ Brahma-cariyaɱ na iddhañc'eva bhavassati thitañ ca vitthārikaɱ bāhu-jaññaɱ puthubhūtaɱ yāvadeva manussehi suppakāsitan' ti.|| ||

Etarahi kho pana bhante bhagavato Brahma-cariyaɱ iddhañc'eva thitañ ca vitthāhikaɱ bāhu-jaññaɱ puthubhūtaɱ yāvadeva manussehi suppakāsitaɱ.|| ||

Parinibbātu'dāni bhante, bhagavā.|| ||

Parinibbātu sutato.|| ||

PariNibbānakālo'dāni bhante bhagavato" ti.|| ||

Evaɱ vutte bhagavā Māraɱ pāpimantaɱ etad avoca: appossukko tvaɱ pāpima, hohi.|| ||

Na cīraɱ Tathāgatassa pari-Nibbānaɱ bhavissati.|| ||

Ito tiṇṇaɱ māsānaɱ accayena Tathāgato parinibbāyissatī' ti.|| ||

Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusankhāraɱ ossajji.|| ||

Ossaṭṭhe ca bhagavatā āyusaŋkhāre mahābhūmicālo ahosi, bhīɱsanako lomahaɱso.|| ||

Devadundubhiyo ca eliɱsu.|| ||

7. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Tulamatulañca sambhavaɱ bhava-sankhāramavassajji1 muni,||
Ajjhattarato samāhito abindi kavacamivattasambhavaɱ" ti.|| ||

 


 

Sutta VI-2

Jaṭila Suttaɱ

[VI-2.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Pubbārāme Migāra-mātupāsāde.|| ||

Tena kho pana [65] samayena bhagavā sāyanha-samayaɱ patisallāṇā vuṭṭhitobahi-dvāra-koṭṭhake nisinno hoti.|| ||

Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Tena kho pana samayena satta ca jaṭilā, satta ca Nigaṇṭhā, satta ca acelakā, satta ca ekasāmakā, satta ca paribbājakā, parūḷhakacchanakhalomā khārivicidhamādāya bhagavato avidūre ati-k-kamanti.|| ||

2. Addasā ko rājā Pasenadi Kosalo te satta ca jaṭile, sata ca nigaṇṭhe, satta ca acelake, satta ca ekasāṭake, satta ca paribbājake, parūḷha-kaccha-nakha-lome khāri-vidham-ā-dāya bhagavato avidūre ati-k-kamante.|| ||

Disvāna uṭṭhāy'āsanā ekaɱsaɱ uttarā-saŋgaɱ karitvā dakkiṇaɱ jāṇumaṇḍaɱ paṭhaviyaɱ nihantvā yena te satta ca jaṭilā, satta ca Nigaṇṭhā, satta ca acelakā, satta ca ekasāmakā, satta ca paribbājakā tenañjali paṇāmetvā ti-k-khattuɱ nāmaɱ sāvesi: rājāhaɱ bhante Pasenadi Kosalo' ti.|| ||

3. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo acira-pakkantesu tesu sattasuca jaṭilesu sattasu ca nigaṇṭhesu sattasu ca acalekesu sattasu ca ekasāmakesu sattasu ca paribbājakesu yena bhagavā ten'upasankami, upasankamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno ko rājā Pasenadi Kosalo bhagavantaɱ etad avoca:|| ||

"Ye ca kho bhante, loke arahanto vā Arahatta-maggaɱ vā samāpannā, ete tesaɱ1 aññatarā" ti.|| ||

"Dujjānaɱ ko pan'etaɱ mahārāja, tayā gihinā kāma-bhoginā putta-sambādha-sayanaɱ ajjhā-vasantena kāsika-candanaɱ paccanubhontena mālā-gandha-vilepanaɱ dhāra-yantena jāta-rūpa-rajataɱ sādi-yantena: ime vā arahanto ime vā Arahatta-maggaɱ samāpannā' ti.|| ||

Saɱvāsena kho mahārāja, sīlaɱ veditabbaɱ.|| ||

Tañ ca kho dīghena addhunā.|| ||

Na ittahena, mana-sikarotā no amana-sikaroti.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

Saɱvohārena kho mahārāja, soceyyaɱ veditabbaɱ, tañ ca kho dīghena addhunā na ittarena, mana-sikarotā no amana-sikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

Āpadāsu kho mahārāja, thāmo veditabbo.|| ||

So ca kho dīghena addhunā na ittarena, mana-sikarotā no amana-sikarotā paññavatā no duppaññena.|| ||

Sākacchāya ko mahārāja, paññā veditabbā, sā ca kho dīghena addhunā na ittarena, mana-sikarotā no amana-sikarotā, paññavatā no [66] duppaññenā' ti.|| ||

4. "Acchariyaɱ! Bhante, abbhutaɱ! Bhante, yāva su-bhāsitañ c'idaɱ bhante bhagavatā: dujjānaɱ kho pan'etaɱ mahārāja, tayā gihinā kāma-bhoginā putta-sambādha-sayanaɱ ajjhā-vasantena kāsika-candanaɱ paccanubhontena mālā-gandha-vilepanaɱ dhāra-yantena jāta-rūpa-rajataɱ sādi-yantena: ime vā arahanto ime vā Arahatta-maggaɱ samāpannā' ti.|| ||

Saɱvāsena kho mahārāja, sīlaɱ veditabbaɱ.|| ||

Tañ ca kho dīghena addhunā.|| ||

Na ittahena, mana-sikarotā no amana-sikaroti.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

Saɱvohārena kho mehārāja, soceyyaɱ veditabbaɱ, tañ ca kho dīghena addhunā na ittarena, mana-sikarotā no amana-sikarotā.|| ||

Paññavatā no duppaññena.|| ||

Āpadāsu kho mahārāja, thāmo veditabbo.|| ||

So ca kho dīghena addhunā na ittarena, mana-sikarotā no amana-sikarotā paññavatā no duppaññena.|| ||

Sākacchāya ko mahārāja, paññā veditabbā, sā ca kho dīghena addhunā na ittarena, mana-sikarotā no amana-sikarotā, paññavatā no duppaññenā' ti.|| ||

Ete bhante, mama purisā vorā ocarakā jana-padaɱ ocaritvā āga-c-chanti.|| ||

Tehi paṭhamaɱ otiṇṇaɱ ahaɱ pacchā otarissāmi.|| ||

Idāni te bhante, taɱ rajojallaɱ pavāhetvā nhātā suvilittā kappita-kesamassū odātavattha-vasanā pañcahi kāma-guṇehi samappitā samaŋgībhūtā paricāressantī' ti.|| ||

5. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Na vāyameyya sabbattha nāññassapuriso siyā.||
Nāññaɱ nissāya jiveyya dhammena na vaṇiɱ care" ti.|| ||

 


 

Sutta VI-3

Paccavekkhana Suttaɱ

[VI-3.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati, Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena ko pana samayena bhagavā attano aneke pāpake akusale dhamme pahīṇe pacc-a-vekkhamāno nisinno hoti.|| ||

Aneke ca kusalo dhamme bhāvanāya pāripūriɱ gate.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Ahu pubbe tadā nāhu nāhu pubbe tadā ahu,||
Na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjatī" ti.|| ||

 


 

Sutta VI-4

Paṭhama Nānātitthiya Suttaɱ

[VI-4.1.][than][irel] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati, Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena sambahulā nānā-titthiyā samaṇa-brāhmaṇa paribbājakā Sāvatthiyaɱ [67] paṭivasanti, nānā-diṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānā-diṭṭhi-nissayani-s-sitā.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Sassato loko idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmanā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Asa-s-sato loko idam eva saccaɱ mogham aññan' ti. || ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Antavā loko idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmanā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Anantavā loko idam eva saccaɱ mogham aññan' ti|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino ' taɱ jīvaɱ taɱ sarīraɱ idam eva sacacaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīraɱ idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱdaṭṭhino 'hoti Tathāgato parammaranā idam eva saccaɱ meghamañña' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Hoti Tathāgato parammaranā idam eva saccaɱ meghamañña' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱdaṭṭhino:|| ||

'Hoti ca na hoti ca Tathāgato parammaranā idam eva saccaɱ meghamañña' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evā-vādino evaɱ-diṭṭhino 'n'eva hoti ca, na na hoti Tathāgato parammaraṇā idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Te bhaṇanejātā kalahajātā vivādāpannā añña-maññaɱ mukhasattīhi vitudantā viharanti 'ediso dhamo nediso dhammo, nediso dhammo ediso dhammo' ti.|| ||

2. Atha kho sambahulā bhikkū pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pavisuɱsu.|| ||

Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkantā yena bhagavā ten'upasankamiɱsu, upasankamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu, ekam antaɱ nisinnā kho te bhikkhū bagavantaɱ etad avocuɱ: idha bhante, sambahulā nānā-titthiyā samaṇa-brāhmaṇa paribbājakā Sāvatthiyaɱ paṭivasanti nānā-diṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānā-diṭṭhi-nissayani-s-sitā.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino 'sassato loko idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmanā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino 'asa-s-sato loko idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino 'antavā loko idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmanā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino ' anantavā loko idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino ' taɱ jīvaɱ taɱ sarīraɱ idam eva sacacaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino 'aññaɱ jīvaɱ aññaɱ sarīraɱ idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱdaṭṭhino 'hoti Tathāgato parammaranā idam eva saccaɱ meghamañña' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱdaṭṭhino 'hoti Tathāgato parammaranā idam eva saccaɱ meghamañña' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱdaṭṭhino 'hoti ca na hoti ca Tathāgato parammaranā idam eva saccaɱ meghamañña' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evā-vādino evaɱ-diṭṭhino 'n'eva hoti ca, na na hoti Tathāgato parammaraṇā idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Te bhaṇanejātā kalahajātā vivādāpannā añña-maññaɱ mukhasattīhi vitudantā viharanti 'ediso dhamo nediso dhammo, nediso dhammo ediso dhammo' ti.|| ||

3. Aññatitthiyā bhikkhave, paribbājakā andhā, acakkhukā, atthaɱ na jānanti anatthaɱ na jananti, dhammaɱ na jānanti, adhammaɱ [68] na jānanti.|| ||

Te atthaɱ ajānantā anatthaɱ ajānantā, dhammaɱ ajānantā, adhammaɱ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā añña-maññaɱ mukhasattīhā vitudantā viharanti: 'ediso dhammo kediso dhammo, nediso dhammo ediso dhammo' ti.|| ||

4. Bhūta-pubbaɱ bhikkhave, imissā yeva Sāvatthiyā aññataro rājā ahosi.|| ||

Atha kho bhikkhave, so rājā aññataraɱ purisaɱ āmantesi: ehi tvaɱ ambho purisa, yāvatakā3Sāvatthiyā4 jaccandhā te sabbe ekajjhaɱ sannipātehī' ti.|| ||

'Evaɱ devā' tikho bhikkhave, so puriso tassa rañño paṭissutvā yāvatakā Sāvatthiyā jaccandhā, te sabbe gahetvā yena so rājā ten'upasankami, upasankamitvā taɱ rājānaɱ etad avoca: 'sannipātitā5 kho te deva, yāvatakā Sāvatthiyaɱ jaccandhā'ta.|| ||

' Tena hi bhaṇe, jaccandhānaɱ hatthiɱ dassehī' ti.|| ||

'Evaɱ devā' ti kho bhikkhave, so puriso tassa rañño paṭissutvā jaccandhānaɱ hatthiɱ dassesi.|| ||

Ediso jaccandhā, hatthiti:|| ||

Ekaccānaɱ jaccandhānaɱ hatthissa sīsaɱ dassesi.|| ||

'Ediso jaccandhā, hatthi' ti.|| ||

Ekaccānaɱ jaccandhānaɱ hatthissa kaṇṇaɱ dassesi, 'ediso jaccandhā, hatthi' ti.|| ||

Ekaccānaɱ jaccandhānaɱ hatthissa dantaɱ dassesi, 'ediso jaccandhā, hatthi' ti.|| ||

Ekaccānaɱ jaccandhānaɱ hatthissa soṇḍaɱ dassesi, 'ediso jaccandhā, hatthi' ti.|| ||

Ekaccānaɱ jaccandhānaɱ hatthissa kāyaɱ dassesi, 'ediso jaccandhā, hatthi' ti.|| ||

Ekaccānaɱ jaccandhānaɱ hatthissa pādaɱ dassesi, 'ediso jaccandhā, hatthi' ti.|| ||

Ekaccānaɱ jaccandhānaɱ hatthissa satthiɱ1 dassesi, 'ediso jaccandhā, hatthi' ti.|| ||

Ekaccānaɱ jaccandhānaɱ hatthissa naŋguṭṭhaɱ dassesi, 'ediso jaccandhā, hatthi' ti.|| ||

Ekaccānaɱ jaccandhānaɱ hatthissa vāladhiɱ dassesi, 'ediso jaccandhā, hatthi' ti.|| ||

Atha kho bhikkhave, so puriso jaccandhānaɱ hatthiɱ dassetvā yena so rājā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā taɱ rājānaɱ etadaveca: 'diṭṭho kho tehi deva, jaccandhehi hatthi, yassa dāni devo kālaɱ maññasi' ti.|| ||

5. Atha kho bhikkhave so rājā yena te jaccandhā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā te jaccandhe etad avoca: 'diṭṭho vo jaccandhā hatthi' ti.|| ||

'Evaɱ deva, diṭṭho no hatthi' ti.|| ||

Vadetha jaccandhā, 'ediso hatthi' ti.|| ||

Ye hi bhikkhave jaccandhehi hatthissa sīsaɱ diṭṭhaɱ ahosi, te evam āhaɱsu: 'ediso deva, hatthi, seyyathā pi kumho' ti.|| ||

Ye hi bhikkhave jaccandhehi hatthissa kaṇṇo diṭṭho ahosi, te evam āhaɱsu, 'ediso deva hatthi seyyathā pi suppaɱ3' ti.|| ||

Ye hi bhikkhave jaccandhehi bhatthissa danto diṭṭho ahosi, te evam āhaɱsu, 'ediso deva hatthi seyyathā pi phālo' ti, yehi bhikkhave jaccandhehi hatthissa soṇḍo diṭṭho ahosi, te [69] evam āhaɱsu, 'ediso deva hatthi seyyathā pi naŋgalīsā' ti.|| ||

Ye hi bhikkhave jaccandhehi hatthissa kāyo diṭṭho ahosi, te evam āhaɱsu,||
'ediso deva hatthi||
seyyathā pi koṭṭho' ti,||
yehi bhikkhave jaccandhehi hatthissa pādo diṭṭho ahosi,||
te evam āhaɱsu,||
'ediso deva hatthi||
seyyathā pi thūno' ti,||
yehi bhikkhave jaccandhehi hatthissa satthi diṭṭho ahosi,||
te evam āhaɱsu,||
'ediso deva hatthi||
seyyathā pi udukkhalo' ti,||
yehi bhikkhave jaccandhehi hatthissa naŋguṭṭhaɱ diṭṭhaɱ ahosi,||
te evam āhaɱsu,||
'ediso deva hatthi||
seyyathā pi musalo' ti,||
yehi bhikkhave jaccandhehi hatthissa vāladhi diṭṭho ahosi,||
te evam āhaɱsu,||
'ediso deva hatthi||
seyyathā pi sammajjanī' ti.|| ||

Te 'ediso hatthi nediso hatthi, nediso hatthi ediso hatthi' ti.|| ||

Aññamaññaɱ muṭṭhihi saɱkhubhiɱsu.|| ||

5. Tena ca pana bhikkhave so rājā atta-mano ahosi.|| ||

Evam eva kho bhikkhave, añña-titthiyā paribbājakā andhā acakkhukā atthaɱ na jānanti anatthaɱ na jananti, dhammaɱ na jānanti, adhammaɱ na jānanti.|| ||

Te atthaɱ ajānantā anatthaɱ ajānantā,||
dhammaɱ ajānantā,||
adhammaɱ ajānantā||
bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā añña-maññaɱ mukhasattīhā vitudantā viharanti:|| ||

'Ediso dhammo kediso dhammo,||
nediso dhammo ediso dhammo' ti.|| ||

6. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Imesu kira sajjanti eke samaṇa-brāhmaṇā,||
Viggayha naɱ vivadanti janā ekaŋgadassīno" ti.|| ||

 


 

Sutta VI-5

Dutiya Nānātitthiya Suttaɱ

[VI-5.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati,||
Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena sambahulā nānā-titthiyā samaṇa-brāhmaṇa paribbājakā Sāvatthiyaɱ paṭivasanti,||
nānā-diṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānā-diṭṭhi-nissayani-s-sitā.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Sassato attā ca loko ca,||
idam eva saccaɱ,||
mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evā-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Asa-s-sato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Sassato asa-s-sato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'N'eva sassato n'āsassato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Sayaɱ kato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Paraɱ kato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Sayaɱ kato paraɱ-kato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Asayaɱ kāro aparaɱkāro adhicca-samuppanno attā ca loko ca,||
idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Sassataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Asa-s-sataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

[70] Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Sassataɱ asa-s-sataɱ5 sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'N'eva sassataɱ n'āsassataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samanabrāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Sayaɱkataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:

'Paraɱkataɱ sukha-dukkhaɱ attā caloko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samanabrāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Sayaɱkataɱ paraɱ-kataɱ1 sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Asayaɱ-kāraɱ aparaŋ-kāraɱ adhicca-samuppannaɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā añña-maññaɱ mukhasattihi vitudantā viharanti: 'ediso dhammo, nediso mmo.|| ||

Nediso dhammo, ediso dhammo' ti.|| ||

2. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pavisiɱsu.|| ||

Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkantā yena bhagavā ten'upasankamiɱsu, upasankamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ekam antaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etad avocuɱ:|| ||

Idha bhante sambahulā nānātittiyā samaṇa-brāhmaṇa paribbājakā Sāvatthiyaɱ paṭivasanti nānā-diṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānā-diṭṭhi-nissayani-s-sitā.|| ||

Sant'eke samaṇaba; hmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Sassato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññanti||
Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'sassato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evā-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Asa-s-sato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Sassato asa-s-sato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'N'eva sassato n'āsassato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Sayaɱ kato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Paraɱ kato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Sayaɱ kato paraɱ-kato3 attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Asayaɱ kāro aparaɱkāro4 adhicca-samuppanno attā ca loko ca, idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Sassataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Asa-s-sataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:

'Sassataɱ asa-s-sataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'N'eva sassataɱ n'āsassataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samanabrāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Sayaɱkataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Paraɱkataɱ sukha-dukkhaɱ attā caloko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samanabrāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'sayaŋ-kataɱ paraɱ-kataɱ1 sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino:|| ||

'Asayaɱ-kāraɱ aparaŋ-kāraɱ adhicca-samuppannaɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā añña-maññaɱ mukhasattihi vitudantā viharanti:|| ||

'Ediso dhammo, nediso dhammo.|| ||

Nediso dhammo, ediso dhammo' ti.|| ||

3. Aññatitthiyā bhikkhave, paribbājakā andhā acakkhukā atthaɱ na jānanti.|| ||

3 Anatthaɱ na jānanti, dhammaɱ na jānanti, adhammaɱ na jānanti.|| ||

Te atthaɱ ajānantā anatthaɱ ajānantā dhammaɱ ajānantā adhammaɱ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā añña-maññaɱ mukhasattīhi vutudantā viharanti: 'ediso dhammo nediso dhammo, nedisodhammo ediso dhammo' ti|| ||

4. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Imesu kira sajjanti eke samaṇa-brāhmaṇā,||
Antarāva visīdanti apatvā'va tam ogadhaɱ" ti.|| ||

 


 

Sutta VI-6

Tatiya Nānātitthiya Suttaɱ

[VI-6.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati, Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Te na kho pana samayena sambahulā nānā-titthiyā samaṇa-brāhmaṇa4 paribbājakā Sāvatthiyaɱ paṭivasanti, nānā-diṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānā-diṭṭhi-nissayani-s-sitā.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'sassato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evā-vādino evaɱ-diṭṭhino: -'asa-s-sato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'sassato asa-s-sato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'n'eva sassato n'āsassato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: ' sayaɱ kato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: ' paraɱ kato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: ' sayaɱ kato paraɱ-kato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'asayaɱ kāro aparaɱkāro4 adhicca-samuppanno attā ca loko ca, idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: ' sassataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'asa-s-sataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: ' sassataɱ asa-s-sataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'n'eva sassataɱ n'āsassataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samanabrāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'sayaŋ-kataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'paraɱ-kataɱ sukha-dukkhaɱ attā caloko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samanabrāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'sayaŋ-kataɱ paraɱ-kataɱ1 sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'Asayaɱ-kāraɱ aparaŋ-kāraɱ adhicca-samuppannaɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā añña-maññaɱ mukhasattihi vitudantā viharanti: 'ediso dhammo, nediso mmo.|| ||

Nediso dhammo, ediso dhammo' ti.|| ||

2. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pavisiɱsu.|| ||

Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkantā yena bhagavā ten'upasankamiɱsu, upasankamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ekam antaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etad avocuɱ:|| ||

Idha bhante sambahulā nānātittiyā samaṇa-brāhmaṇa2 paribbājakā Sāvatthiyaɱ paṭivasanti nānā-diṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānā-diṭṭhi-nissayani-s-sitā.|| ||

Sant'eke samaṇaba;hmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'sassato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññanti||
Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evā-vādino evaɱ-diṭṭhino: -'asa-s-sato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'sassato asa-s-sato2 attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'n'eva sassato n'āsassato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: ' sayaɱ kato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham añña'nti. (5)|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: ' paraɱ kato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: ' sayaɱ kato paraɱ-kato attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'asayaɱ kāro aparaɱkāro4 adhicca-samuppanno attā ca loko ca, idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: ' sassataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'asa-s-sataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: ' sassataɱ asa-s-sataɱ5 sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'n'eva sassataɱ n'āsassataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samanabrāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'sayaŋ-kataɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'paraɱ-kataɱ sukha-dukkhaɱ attā caloko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Sant'eke samanabrāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'sayaŋ-kataɱ paraɱ-kataɱ1 sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Santi pan'eke samaṇa-brāhmaṇā evaɱ-vādino evaɱ-diṭṭhino: 'Asayaɱ-kāraɱ aparaŋ-kāraɱ adhicca-samuppannaɱ sukha-dukkhaɱ attā ca loko ca idam eva saccaɱ mogham aññan' ti.|| ||

Te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā añña-maññaɱ mukhasattihi vitudantā viharanti: 'ediso dhammo, nediso mmo.|| ||

Nediso dhammo, ediso dhammo' ti.|| ||

Aññatitthiyā bhikkhave, paribbājakā andhā acakkhukā atthaɱ na jānanti.|| ||

Anatthaɱ na jānanti, dhammaɱ na jānanti, adhammaɱ na jānanti.|| ||

Te atthaɱ ajānantā anatthaɱ ajānantā dhammaɱ ajānantā adhammaɱ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā añña-maññaɱ mukhasattīhi vutudantā viharanti: 'ediso dhammo nediso dhammo, nedisodhammo ediso dhammo' ti|| ||

3. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Ahaŋkārapasutāya pajā paraŋkārūpasaɱhitā.||
Etadeke nābbhaññiɱsu na naɱ sallanti addasuɱ.|| ||

Etañ ca sallaɱ paṭicca3 passato||
Ahaɱ karomī' ti na tassa hoti,||
Paro karotīti na tassa hoti,|| ||

Mānupetā ayaɱ pajā mānaganthā mānavinibandhā,||
Diṭṭhisu sārambhakathā saɱsāraɱ nāti-vattatī" ti.|| ||

 


[71]

Sutta VI-7

Subhūti Suttaɱ

[VI-7.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati, Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Subhūti bhagavato avidūre nisinno hoti, pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya avitakkasamādhiɱ1 samāpajjitvā.|| ||

Addasā khobhagavā āyasmantaɱ Subhūtiɱ avidūre nisinnaɱ pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya avitakkasamādhiɱsamāpannaɱ.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ valoyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:||
"Yassa vitakkā vidhūpitā||
Ajjhattaɱ suvikappitā asesā,||
Taɱ saŋgamaticca arūpa-saññi||
Catuyogātigato na jātumetī" ti.|| ||

 


 

Sutta VI-8

Gaṇikā Suttaɱ

[VI-8.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Rājagahe viharati, Veḷuvane Kalandakanivāpe.|| ||

Tena kho pana samayena Rājagahe dve pūgā aññatarissā gaṇikāya sāratatā honti paṭibaddha-cittā.|| ||

2 Bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā añña-maññaɱ pāṇihipi upakkamanti, lehipi upaikkamanti daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti.|| ||

Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇa-mattampi dukkhaɱ.|| ||

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya Rājagahaɱ piṇḍāya pavisiɱsu.|| ||

Rājagahe piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkantā yena bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ekam antaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etad avocuɱ: idha bhante Rājagahe dve pūgā aññatarissā ganikāya sārattā paṭibaddha-cittā2 bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā añña-maññaɱ pāṇihipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti, te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇa-mattampi dukkhanti.|| ||

3. Atha kho bhagavā etamattha viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Yañca pattaɱ yañ ca pattabbaɱ, ubayametaɱ rajānukiṇṇaɱ āturassānusikkhato.|| ||

Ye ca sikkhāsārā, sīla-b-batajīvitaBrahma-cariyaupaṭṭhānasārā, 1 ayam eko anto.|| ||

Ye ca evaɱ-vādino: 'n'atthi kāmesu doso' ti ayaɱ dutiyo anto.|| ||

Iccete [72] ubho antā kaṭasivaḍḍhanā.|| ||

Kaṭasiyo diṭṭhiɱ vaḍḍhenti.|| ||

Ete te ubho ante anabiññāya oliyanti eke atidhāvanti eko.|| ||

Ye ca kho te abhiññāya tata; ca nāhesuɱ tena ca na maññiɱsu.|| ||

Vaṭṭaɱ tesaɱ n'atthi paññāpanāyā" ti.|| ||

 


 

Sutta VI-9

Upāti Suttaɱ

[VI-9.1.][than][olen] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ vimarati.|| ||

Jetavane anāthapiṇḍikassa ārāmega tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaɱ abbhokāse nisinno hoti, telappadīpesu jhāmānesu.|| ||

Te na kho pana samayena sambahulā adhipātakā tesu telappadipesu āpātaparipātaɱ anayaɱ āpajjanti.|| ||

Vyasanaɱ āpajjanti.|| ||

Addasā kho bhagavā te sambahule adhipātake tesu telappadīpesu āpātaparipātaɱ anayaɱ āpajjante vyasanaɱ āpajjante.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velajayaɱ imaɱ udānaɱ udānesi: -|| ||

"Upātidhāvanti na sāramenti navaɱ navaɱ bandhanaɱ brūhayanti,||
Patanti pajjotamivādhipātakā3 diṭṭhe sute itiheke niviṭṭhā" ti.|| ||

 


 

Sutta VI-10

Tathāgatuppāda Suttaɱ

[VI-10.1.][than] Evaɱ me staɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ vimarati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho āyasmā Ānando yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho āyasmā Ānando bhagavantaɱ etad avoca: yāvakīvañca bhante, Tathāgatā loke nūppajjanti arahanto Sammā-Sam-Buddhā, tāva añña-titthiyā paribbājakā sakkatā honti garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhī cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaɱ.|| ||

Yato ca kho bhante, Tathāgatā loke uppajjanti arahanto Sammā-Sam-Buddhā, atha1 añña-titthiyā paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhī cīvara-piṇḍa pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaɱ.|| ||

Bhagavā yeva'dāni [73] bhante, sakkato garu kato mānito pūjito apacito, lābhī cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaɱ, bhikkhu-saŋgho cāti.|| ||

2. Evam etaɱ Ānanda, yāvatīvañca Ānanda, Tathāgatā loke nuppajjanti arahanto Sammā-Sam-Buddhā.|| ||

Tāva añña-titthiyā paribbājakā sakkatā honti garukatā mānitā pūjitā apacitā, lābhī cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaɱ.|| ||

Yato ca kho Ānanda Tathāgatā loke uppajjanti arahanto Sammā-Sam-Buddhā, atha1 añña-titthiyā paribbājakā asakkatā honti agarukatā mānitā apūjitā anapacitā, na lābhī cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya bhesajja-parikkhārānaɱ.|| ||

Tathāgato'ca'dāni sakkato garukato mānito pūjito apacito.|| ||

Lābhī cīvara-piṇḍa-pāta-sen'āsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārānaɱ, bhikkhu-saŋgho cāti.|| ||

3. Atha kho bhagavā ekamatthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi: -|| ||

"Obhāsati tāva so kimi yāva na uggamati2 pabhaŋkaro,||
Verovanambhi uggate hatappabho hoti na cāpi bhasati.|| ||

Evaɱ obhāsitam eva takkikānaɱ||
Yāva Sammā-Sam-Buddhā loke nūppajjanti,||
Na takkikā sujjhanti na cāpi sāvakā||
Duddiṭṭhi na dukkhā pamuccare" ti.|| ||

 


[74]

VII. Cullavaggo

 


 

Sutta VII-1

Paṭhama Bhaddiya Suttaɱ

[VII-1.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ vimarati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Sāriputto āyasmantaɱ Lakuṇṭaka Bhaddiyaɱ aneka-pariyāyena dhammiyā kathāya sandasseti sam-ā-dapeti samuttejeti sampahaɱseti.|| ||

Atha kho āyasmato lakuṇṭakaBhaddiyassa āyasmatā Sāriputtena aneka-pariyāyena dhammiyā kathāya sandassiyamānassa samādapiyamānassa samuttejiyamānassa sampahaɱsiyamānassa anupādāya āsavehi cittaɱ vimucci.|| ||

Addasā kho bhagavā āyasmantaɱ Lakuṇṭaka Bhaddiyaɱ āyasmatā Sāriputtena aneka-pariyāyena dhammiyā kathāya sandassiyamānaɱ samādapiyamānaɱ samuttejiyamānaɱ sampahaɱsiyamānaɱ, anupādāya āsavi cittaɱ vimuñcamānaɱ.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ voyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi: -|| ||

Uddhaɱ adho sabbadhi vippamutto||
Ayamahamasmi' ti anānupassī.||
Evaɱ vumutto udatāri oghaɱ||
Atiṇṇapubbaɱ apuna-b-bhavāyā' ti.|| ||

 


 

Sutta VII-2

Dutiya Bhaddiya Suttaɱ

[VII-2.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ vimarati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Atha kho pana samayen'āyasmā Sāriputto āyasmantaɱ Lakuṇṭaka Bhaddiyaɱ sekkhaɱ maññamāno bhiyyosomattāya anetapariyāyena dhammiyā kathāya sandasseti sam-ā-dapeti samuttejeti sampahaseti.|| ||

Addasā ko, bhagavā āyasmantaɱ Sāriputtaɱ āyasmantaɱ Lakuṇaṭaka Bhaddiyaɱ sekkhaɱ maññamānaɱ bhiyyoso- [75] mattāya aneka-pariyāyena dhammiyā kathāya sandassentaɱ samādapentaɱ samuttejentaɱ sampahaɱsantaɱ.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi: -|| ||

"Acchecchi vaṭṭaɱ byāgā nirāsaɱ vusukkhā saritā na sandati.||
Jinnaɱ maṭṭaɱ na vattati esevanto dukkhassā' ti.|| ||

 


 

Sutta VII-3

Satta Suttaɱ

[VII-3.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiya viharati Jetavane anāphapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena Sāvatthiyā manussā yebuyyena kāmesu ati-velaɱ sattā1 rattā giddhā gathitā2 mucchitā ajjhopannā sammattakajātā3 kāmesu viharanti.|| ||

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbanha-samayaɱ nivasetvā patta-cīvaraɱ ādāya Sāvatthiɱ piṇḍāyapavisiɱsu.|| ||

Sāvatthiyaɱ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ piṇḍa-pāta-paṭikkantā yena bhagavā ten'upasankamiɱsu, upasankamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu, ekam antaɱ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaɱ etad avocuɱ: idha bhante Sāvatthiyā manussāyebhuyyena kāmesu ati-velaɱ sattā rattā giddhā gathitā2 mucchitā ajjhopannā sammattakajātā3 kāmesu viharantī' ti.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi: - Kāmesu sattā kāmasaŋgasattā4||
Saŋyojane vajjamapassamānā,||
Na hi jātu saŋyojanasaŋgasattā||
Oghaɱ tareyyūɱ vipulaɱ mahantaɱ" ti.|| ||

 


 

Sutta VII-4

Dutiya Satta Suttaɱ

[VII-4.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa āme.|| ||

Tena kho pana samayena Sāvatthiyā manussā yebhuyyena kāmesu sattā5 rattā giddhā gathitā6 mucchitā ajjhopannā andhakatā sammattakajātā 7 kāmesu viharanti.|| ||

Atha kho bhagavā pubbanha-samayaɱ nivasetvā patta-cīvaraɱ ādāya Sāvatthiɱ piṇḍāya pāvisi.|| ||

Addasā kho bhagavā Sāvatthiyā te manusse yebhuyyena [76] kāmesu satte giddhe gathite mucchite ajjhopanne andhikate sammattakajāte kāmesu viharante.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi: -|| ||

"Kāmandhā jālasañchannā tanhāchadanachāditā,||
Pamattābandhūnā baddhā macchā'va kumināmukhe,||
Jarāmaraṇaɱ gacchanti Vaccho khīrūpakova mātaraɱ" ti.|| ||

 


 

Sutta VII-5

Lakuṭhamaka Bhaddiya Suttaɱ

[VII-5.1.][than][niza] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā lakuṇṭakaBhaddiyo sambahulānaɱ bhikkhūnaɱ piṭṭhito piṭṭhito yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Addasā kho bhagavā āyasmantaɱ Lakuṇṭaka Bhaddiyaɱ duhatova sambahulānaɱ bhikkhūnaɱ piṭṭhitoba tiṭṭhito āga-c-chantaɱ dubbaṇṇaɱ duddasikaɱ okomimakaɱ yebhūyyena bhikkhūnaɱ paribhūtarūpaɱ.|| ||

Disvāna bhikkū āmantesi: passatha no tumhe bhikkhave, etaɱ bhikkuɱ dūrato'va samaɱbahulānaɱ bhikkūnaɱ piṭṭhito tuṭṭhito āga-c-chantaɱ dubbaṇṇaɱ duddasikaɱ okomimakaɱ yebhūyyena bhikkhūnaɱ paribhūtarūpaɱti.|| ||

2. Evaɱ bhante' ti.|| ||

Eso bhikkhave bhikkhu mahiddhiko mahānubhavo.|| ||

Na ca sā samāpatti sulabha-rūpā yā tena bikkhunā asamāpanna-pubbi.|| ||

YasSatthāya kula-puttā samma-d-eva agārasmā anagāriyaɱ pabbajanti.|| ||

Tad anuttaraɱ Brahma-cariya-pariyosānaɱ diṭṭhe'va dhamme sayaɱ abhiññā sacchi-katvā upasampajja viharatī' ti.|| ||

3. Atha ko bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi: -|| ||

"Nelaggo setapacchādo ekāro vattati ratho,||
Anīghaɱ passa āyantaɱ chinnasotaɱ abandhanaɱ" ti.|| ||

 


 

Sutta VII-6

Taṇhākkhaya Bhaddiya Suttaɱ

[VII-6.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena [77] āyasmā aññātakoṇḍañño bhagavato avidūre nisinno hoti, pallaŋkaɱ ābhūjitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya tanhāsaŋkhayavimuttiɱ pacc-a-vekkhamāno.|| ||

Addasā kho bhagavā āyasmantaɱ aññāta1 koṇḍaññaɱ avidūre nisinnaɱ pallaŋkaɱ ābhūjitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya taṇhāsaŋkhayavimuttiɱ pacc-a-vekkhamānaɱ.|| ||

2. Atha kho bhagavā etamattha viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Yassa mūlā chamā n'atthi paṇṇā n'atthi kuto latā.||
Taɱ dhīraɱ bandhanā muttaɱ ko taɱ ninditumarahati?||
Devāpi naɱ pasaɱ-santi brahmunāpi pasaɱsito" ti.|| ||

 


 

Sutta VII-7

Papañcakkhaya Suttaɱ

[VII-7.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ vimarati Jetavane anā, piṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena bhagavā attano papañcasaññāsaŋkhāpabhāṇaɱ pacc-a-vekkhamāno nisinno hoti.|| ||

2. Atha kho bhagavā attano papañcasaññāsaŋkhāpahāṇaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱudānaɱ udānesi: -|| ||

"Yassa papañcā ṭhiti ca n'atthi||
Sandānaɱ2 palighañca citivatto,||
Taɱ taɱ nittaṇhaɱ muniɱ carantaɱ||
Nāvajānāti sa-devako pi loko" ti.|| ||

 


 

Sutta VII-8

Kaccāna Suttaɱ

[VII-8.1.][than] Evaɱ mesutaɱ: ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayen'āyasmā Mahā Kaccāno bhagavato avidūre nisinno hoti pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya kāya-gatāya satiyā ajjhattaɱ parimukhaɱ sūpaṭṭhitāya.|| ||

Addasā kho bhagavā āyasmantaɱ Mahā Kaccānaɱ avidūre nisinnaɱ pallaŋkaɱ ābhujitvā ujuɱ kāyaɱ paṇidhāya kāya-gatāya satiyā ajjhattaɱ parimukhaɱ s'upaṭṭhitāya.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

[78] "Yassa siyā sabbadā sati satataɱ kāya-gatā upaṭṭhitā,||
No cassa no ca me siyā na bhavissati na ca me bhavissi||
Anupubbavihārī tattha so kālen'eva tare visattikaɱ" ti.|| ||

 


 

Sutta VII-9

Udapāna Suttaɱ

[VII-9.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā mallesu cārikaɱ cara-māno mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ yena thūnaɱ1 nāma mallānaɱ brāhmaṇa-gāmo tad avasari.|| ||

Assosuɱ kho, thūneyyakā brāhmaṇa-gahapatikā' samaṇo ṇalu bho gotame Sakya-putto sakyakulā pabba-jito mallesu cārikaɱ cara-māno mahati bhikkhu-saŋghena saddhiɱ thūnaɱ anuppatto' ti.|| ||

Udapānaɱ tiṇassa ca bhusassa ca yāva mukhato pūresuɱ'mā te muṇḍakā samaṇakā pānīyaɱ apaɱsū' ti.|| ||

2. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññatahaɱ rukkha-mūlaɱ ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi.|| ||

Nisajja kho bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'iŋgha me tvaɱ Ānanda, etamhā udapānā pānīyaɱ āharā' ti.|| ||

Evaɱ vutte āyasmā Ānando bhagavantaɱ etad avoca: idāni so bhante, udapāno thūneyyakehi brāhmaṇa-gahapatikehi tiṇassa ca bhusassa ca yā ca mukhato purito, 'mā te muṇḍakā samaṇakā pānīyaɱ apaɱsū' ti.|| ||

Dutiyam pi kho gavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'iŋgha me tvaɱ Ānanda, etamhā udapānā pānīyaɱ āharā' ti.|| ||

Evaɱ vutte āyasmā Ānando bhagavantaɱ etad avoca: idāni so bhante, udapāno thūneyyakehi brāhmaṇa-gahapatikehi tiṇassa ca bhusassa ca yā ca mukhato purito, 'mā te muṇḍakā samaṇakā pānīyaɱ apaɱsū' ti.|| ||

Tatiyam pi kho gavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: ' iŋgha me tvaɱ Ānanda etambhā udapānā pānīyaɱ āharā' ti.|| ||

'Evaɱnta' ti kho āyasmā Ānando bhagavato paṭissutvā pattaɱ gahetva yena so udapāno ten'upasankami.|| ||

3. Atha kho so udapāno āyasmante Ānande upasankamante sabbaɱ taɱ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūruto vissandento maññe aṭṭhāsi.|| ||

Atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi: acchariyaɱ vata! Bhogha abbhutaɱ vata! Bho, Tathāgatassa mahiddhikatā mah-ā-nubhāvatā.|| ||

Ayaɱ hi so udapāno mayi upasankamante sabbaɱ taɱ tiṇañca bhusañca mukhato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippasannassa yāva mukhato pūruto vissandento maññe aṭṭhāsi ti.|| ||

Pattena pānīyaɱ ādāya [79] yena bhagavā ten'upasankami, upasankamitvā bhagavantaɱ etad avoca: acchariyaɱ' bhante, abbhūtaɱ' bhante.|| ||

Tathāgatassa mahiddhikatā mah-ā-nubhāvatā.|| ||

Ayaɱ hi so bhante udapāno mayi upasankamante sabbaɱ taɱ tiṇañca bhusañca muthato ovamitvā acchassa udakassa anāvilassa vippannassa yāva mukhato pūruto vussandento2 maññe aṭṭhāsi.|| ||

Pucatu bhagavā pānīyaɱ, pivatu Sugato pānīyaɱ' ti.|| ||

4. Atha kho bhagavā etamattaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Kiɱ kayirā udapānena āpā ce sabbadā suyuɱ,||
Taṇhāya mūlato chetvā kissa piriyesanaɱ care" ti.|| ||

 


 

Sutta VII-10

Udena Suttaɱ

[VII-10.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Kosambīyaɱ viharati ghositārame.|| ||

Tena khopana samayena rañño udenassa uyyānagatassa antepuhaɱ daḍḍaɱ hoti, pañca ca itthisatāni kālaŋkatāni honti sāmāvatippamukhāni.|| ||

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbanha-samayaɱ nivasetvā patta-cīvaraɱ ādāya Kosambīɱ piṇḍāya pavisiɱsu.|| ||

Kosambīyaɱ piṇḍāya caritvā pacchā-bhattaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu, ekam antaɱ nisinnā kho te bhikkū bhagavantaɱ etad avocuɱ: idha bhante rañño udenassa ayyānagatassa antepura daḍḍhaɱ, pañca va itthisatāni kālaŋkatāni honti sāmāvatippamukhāni.|| ||

Tāsaɱ bhante, upāsikānaɱ kā gati, ko abhisamparāyo' ti.|| ||

2. Santettha bhikkhave, upāsikāyo Sot'āpannā, santi Sakad-āgāminiyo, santi Anāgāminiyo, sabbā2 tā bhikkhave upāsikāyo anipphalā kālaŋkatā' ti.|| ||

3. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Mohasambandhano loko bhabbarūpo: va dussati,||
Upadhisambandhano bālo tamasā parivārito,||
Sassati vi.|| ||

Khāyati passato n'atthi kiñcanaɱ" ti.|| ||

Mobhasaɱ-bandhano loko bhavyarūpa iva dṛśyate upadhibandhanā bālāstamasā parivāritā:||
Sata saditi paśyanti paśyatāɱ nāsti kiñcana.|| ||

 


[80]

VIII. Pāṭaligāmiya Vaggo

 


 

Sutta VIII-1

Paṭhama Nibbāna Suttaɱ

[VIII-1.1.][than][irel] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena bhagavā bhikkū Nibbānapaṭisaɱɱuttāya dhammiyā kathāya sandasseti sam-ā-dapeti samuttejeti sampahaɱseti.|| ||

Te ca bikkū aṭṭhi katvā manasi katvā sabbaɱ cetaso samannā-haritvā ohita-sotā dhammaɱ suṇanti.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam attaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi: -|| ||

"Atti bhikkave, tad āyatanaɱ,||
yattha n'eva paṭhavi,||
na āpo,||
na tejo,||
na vāyo,||
na Ākāsanañ-c'āyatanaɱ,||
na Viññānañ-c'āyatanaɱ,||
na Ākiñcaññ'āyatanaɱ,||
na n'eva saññā-nā-saññāyatanaɱ,||
n'āyaɱ loko,||
na paraloko,||
na ubho candima-suriyā.|| ||

Tad amhaɱ bhikkhave n'eva āgatiɱ vadāmi,||
na gatiɱ,||
na ṭhitiɱ,||
na cutiɱ,||
na upapattiɱ.

Appatiṭṭhaɱ appavattaɱ anārammaṇam eva taɱ.

Es'ev'anto dukkhassā" ti.|| ||

 


 

Sutta VIII-2

Dutiya Nibbāna Suttaɱ

[VIII-2.1.][than][irel] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena bhagavā bhikkū Nibbānapaṭisaɱɱuttāya dhammiyā kathāya sandasseti sam-ā-dapeti samuttejeti sampahaɱseti.|| ||

Te ca bikkū aṭṭhi katvā manasi katvā sabbaɱ cetaso samannā-haritvā ohita-sotā dhammaɱ suṇanti.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Duddasaɱ anataɱ nāma||
na hi saccaɱ sudassanaɱ,||
Paṭividdhā tanhā jānato,||
passato n'atthi kiñcanaɱ" ti.|| ||

 


 

Sutta VIII-3

Tatiya Nibbāna Suttaɱ

[VIII-3.1.][than][irel] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena bhagavā bhikkū Nibbānapaṭisaɱɱuttāya dhammiyā kathāya sandasseti sam-ā-dapeti samuttejeti sampahaɱseti.|| ||

Te ca bikkū aṭṭhi katvā manasi katvā sabbaɱ cetaso samannā-haritvā ohita-sotā dhammaɱ suṇanti.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:

"Atthi bhikkhave, ajātaɱ abhūtaɱ akataɱ asaŋkhataɱ.|| ||

No ce taɱ bhikkhave, abhavissā ajātaɱ abūtaɱ akataɱ asaŋkhataɱ,||
na yidha jātassa bhūtassa katassa saŋkhatassa nissa- [81] raṇaɱ paññāyetha.|| ||

Yasmā ca kho bhikkhave, atthi ajātaɱ abhūtaɱ akataɱ asaŋkhataɱ,||
tasmā jātassa bhūtassa katassa saŋkhatassa nissaraṇaɱ paññāyatī" ti.|| ||

 


 

Sutta VIII-4

Catuttha Nibbāna Suttaɱ

[VIII-4.1.][than][irel] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tena kho pana samayena bhagavā bhikkū Nibbānapaṭisaɱɱuttāya dhammiyā kathāya sandasseti sam-ā-dapeti samuttejeti sampahaɱseti.|| ||

Te ca bikkū aṭṭhi katvā manasi katvā sabbaɱ cetaso samannā-haritvā ohita-sotā dhammaɱ suṇanti.|| ||

2. Atha kho bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Nissitassa calitaɱ,||
anissitassa calitaɱ n'atthi,||
calite asati passaddhi,||
passaddhiyā sati rati na hoti,||
ratiyā asati āgati gati na hoti,||
Āgati gatiyā asati cutupapāto na hoti,||
cutupapāte asati n'ev'idha na huraɱ na ubhayamantare,||
es'ev'anto dukkhassā" ti.|| ||

 


 

Sutta VIII-5

Cunda Suttaɱ

[VIII-5.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā mallesu cārikaɱ cara-māno mahati bhikkhu-saŋghena saddhiɱ yena pāvā tad avasari.|| ||

Tatra sudaɱ bhagavā pāvāyaɱ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane.|| ||

2. Assosi ko cundo kammāraputto: bhagavā kira mallesu cārikaɱ cara-māno mahatā bhikkhū-saŋghena saddhiɱ pāvaɱ anuppatto pāvāyaɱ viharati mayhaɱ ambhavane' ti.|| ||

Atha kho cundo kammāraputto yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinnaɱ kho cundaɱ kammāraputtaɱ bhagavā dhammayā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaɱsesi.|| ||

3. Atha ko cundo kammāraputto bhagavatā dhammiyā kathāya sanda-s-sito samāda-pito samutte-jito sampahaɱ-sito bhagavantaɱ etad avoca: ' adhivasetu me bhante, bhagavā svātanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhu-saŋghenā' ti.|| ||

Adivāsesi bhagavā tunhībhāvena.|| ||

Atha kho cundo kammāraputto bhagavato adhivāsanaɱ viditvā uṭṭhāy'āsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā pakkāmi.|| ||

4. Atha khe cundo kammāraputto tassā rattiyā accayena sake nivesane paṭhitaɱ khādanīyaɱ bhojanīyaɱ paṭiyādipetvā pahūtañ ca sūkaramaddavaɱ, bhagavato kālaɱ ārocāpesi: kālo bhante, niṭṭhitaɱ bhattanti.|| ||

[82] Atha ko bhagavā pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya saddiɱ bhikkhū-saŋghena yena cundassa kammāraputtassa nvesanaɱten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisūdi.|| ||

Nisajja kho bhagavā cundaɱ kammāraputtaɱ āmantesi: yaɱ te cundaga sūkaramaddavaɱ paṭiyattaɱ, tena maɱ parivisa.|| ||

Yaɱ panaññaɱ khādanīyaɱ bhojanīyaɱ paṭiyattaɱ, tena bhikkhū-Saŋghaɱ parivisāti.|| ||

5. 'Evaɱ bhante' ti kho cundo kammāraputto bhagavantaɱ paṭissutvā yaɱ ahosi sūkaramaddavaɱ paṭiyattaɱ, tena bhagavantaɱ parivisi.|| ||

' Yaɱ panaññaɱ khādanīyaɱ bhojanīyaɱ paṭiyattaɱ, tena bhikkhū-Saŋghaɱ parivisi.|| ||

6. Atha kho bhagavā cundaɱ kammāraputtaɱ āmantesi: yaɱ te cunda, sūkaramaddavaɱ avasiṭṭhaɱ, taɱ sobbhe nikhaṇāhi.|| ||

Nāhaɱ taɱ cunda, passāmu sa-devake loke sa-mārake sa-brahmake sa-s-samaṇa-brāhmaṇiyā pajāya sadeva-manussāya.|| ||

Yassa taɱ paributtaɱ sammā pariṇāmaɱ gaccheyya aññata; Tathāgatenā' ti.|| ||

'Evaɱ bhante' ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaɱ ahosi sūkaramaddavaɱ avasiṭṭhaɱ, taɱ sobbhe nikhaṇitvā yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdu.|| ||

Ekam antaɱ nisinnaɱ kho cunda kammāraputtaɱ bhagavā dhammiyā kathāya sanda-s-setvā samāda-petvā samuttejetva sampahaɱ-setvā uṭṭhāy'āsanā pakkāmi.|| ||

7. Atha ko bhagavato cundassa kammāraputtassa bhattaɱ bhuttāvissa kharo ābādho uppajji lohitapakkhandikā.|| ||

Bāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā.|| ||

Tata; sudaɱ bhagavāsato sampajāno adhivāsesi avihañña-māno.|| ||

8. "Atha kho bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: āyām Ānanda, yena kusinārā ten'upasankamissāmā' ti.|| ||

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā Ānando bhagavato paccassosi.|| ||

"Cundassa bhattaɱ bhuñjitvā kammārassā' ti me sutaɱ,||
Ābādhaɱ saɱphusī dhīro pabāḷhaɱ māraṇantikaɱ.|| ||

Bhuttassa ca sūkaramaddavena||
Byādhippabāḷho udapādi Satthuno.||
Viriccamāno bhagavā aveca:||
Gacchāmahaɱ kusināraɱ nagaranti."|| ||

9. Atha [83] ko bhagavā maggā okkamma yena aññataraɱ rukkha-mūlaɱ ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: "iŋgha me tva Ānanda, catugguṇaɱ saŋghāṭiɱ paññāpehi.|| ||

Kilanto'smi Ānanda, nisīdussāmī" ti.|| ||

"Evaɱ bhante" ti kho āyasmā Ānando bhagavato paṭissutvā catuggunaɱ saŋghāṭiɱ paññāpesi.|| ||

Nisīdi bhagavāpaññatte āsane.|| ||

Nisajja kho bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: "iŋgha me tvaɱ Ānanda, pānīyaɱ āhara, pipāsito'smi Ānanda, pivissāmī' ti.|| ||

Evaɱ vutte āyasmā Ānando bhagavantaɱ etad avoca: idāni bhante , pañca-mattāni sakaṭasatāni atikkantāni.|| ||

Taɱ cakkacchinnaɱ udakaɱ parittaɱ luḷitaɱ āvulaɱ sandati.|| ||

Ayaɱ bhante kukutthā nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā supatitthā ramaṇiyāettha bhagavā pānīyañ ca pivissati gattāni ca sītiɱ karissatīti.|| ||

Dutiyam pi kho bhagavāāyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'iŋgha me tvaɱ Ānanda, pānīyaɱ āhara.|| ||

Pipāsito'smi Ānanda, pivissāmī' ti.|| ||

Dutiyam pi kho bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'iŋgha me tvaɱ Ānanda, pānīyaɱ āhara, pipāsito'smi Ānanda, pivissāmī' ti.|| ||

Evaɱ vutte āyasmā Ānando bhagavantaɱ etad avoca: idāni bhante.|| ||

Pañcamattāni sakamasatāni atikkantāni.|| ||

Taɱ cakkacchinnaɱ udakaɱ parittaɱ luḷitaɱ ālavilaɱ sandati.|| ||

Ayaɱ bhante kukutthā nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā supatitthā ramaṇīyā.|| ||

Ettha bhagavā pānīyañ ca pivissati gattāni ca sītiɱ karissatīti.|| ||

Tatiyam pi kho bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: 'iŋgha me tvaɱ Ānanda, pānīyaɱ āhara, pipāsito'smi Ānanda, pivissāmī' ti.|| ||

"Evaɱ bhante" ti kho āyasmā Ānando bhagavato paṭissutvā pattaɱ gahetvā yena sā nadī ten'upasankami.|| ||

10. Atha kho sā nadī cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā āyasmante Ānande upasankamante accā vippasannā anāvilā sandati.|| ||

Atha ko āyasmato Ānandassa etad ahosi: acchariyaɱ vata bho, abbhūtaɱ vata ho, Tathāgatassa mahiddhikatā mah-ā-nubhāvatā.|| ||

Ayañhi sā nadi cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasankamante accā vippasannā anāvilā sandatīti pattena pānīyaɱ ādāya yena bhagavāten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ etad avoca: acchariyaɱ bhante, abbhūtaɱ bhante, Tathāgatassa mahiddhikatā mah-ā-nubhāvatā.|| ||

Ayañhi sā bhante nadī cakkaccinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā.|| ||

Mayi upasankamante acchā vippasannā anāvilā sandati.|| ||

Pivatu bhagavā pānīyaɱ.|| ||

Pivatu [84] Sugato pāniyanti.|| ||

Atha ko bhagavā pānīyaɱ apāsi.|| ||

11. Atha kho bhagavā mahatā bikkhū-saŋghena saddhiɱ yena kukutthā nadī ten'upasankami, upasankamitvā kukutthaɱ nadiɱ ajjhogāhetvā nahātvā ca pivitvā ca1 pacc'uttaritvā yena ambavanaɱ ten'upasankami, upasankamitvā āyasmantaɱ cundakaɱ āmantesi: 'iŋgha me tvaɱ cundaka, catugguṇaɱ saŋghāṭiɱ paññāpehi, kilante'smi cundaka, nipajjissāmī' ti.|| ||

'Evaɱ bhante' ti kho āyasmā cundako bhagavato paṭissutvā catugguṇaɱ saŋghāmiɱ paññāpesi.|| ||

Atha kho bhagavā dakkhiṇena passena sihaseyyaɱ kappesi pāde pādaɱ ccādhāya sato sampajāno uṭṭhāna-saññaɱ manasi karitvā āyasmā pana cundako tatth'eva bhagavato purato nisīdi.|| ||

"Gantvāna puddho nadikaɱ kukutthaɱ||
Acchodakaɱ sātodakaɱ vippasannaɱ,||
Ogāhi Satthā sukilantarūpo||
Tathāgato appamimo'dha loke.

Nahātvā ca pītva1 cudatāri Satthā||
Purekkhato bikkhugaṇassa majjhe,||
Satthā pavattā bhagavā'dha dhamme||
Upāgami ambavanaɱ mahesi.

Āmantayi cundakaɱ nāma bhikkhuɱ||
Catuggunaɱ patthara me nipajjaɱ.||
So codito bhāvitattena cundo||
Catugguṇaɱ patthari khippameva.

Nipajji Satthā sukilantarūpo||
Cundopi tattha mukhe nisīdū" ti.*|| ||

12. Atha kho bhagavā āyasmantaɱ Ānandaɱ āmanantesi: "siyā kopan'Ānanda, cundassa kammāraputtassa koci vippaṭisāraɱ upadaheyya: 3tassa te āvuso cunda, alābhā, tassa te āvuso cunda, dulladdhaɱ, yassa te Tathāgato pacchimaɱ piṇḍa-pātaɱ bhuñjitvā parinibbuto' ti.|| ||

Cundassa Ānanda, kammāraputtassa [85] evaɱ vippaṭisāro paṭivinodetabbo: tassa te āvuso cunda, lābhaɱ, tassa te āvuso cunda su-laddhaɱ, yassa te Tathāgato pacchimaɱ piṇḍa-pātaɱ bhuñjitvā parinibbuto.|| ||

Sammukhā metaɱ āvuso cunda bhagavato sutaɱ, sammukhā paṭiggahitaɱ.|| ||

Dve'me piṇḍa-pātā samasamaphalā samasamavipākā, ativi.|| ||

Aññehi piṇḍa-pātehi maha-p-phalatarā ca mahā-nisaɱsatarā ca.|| ||

Katame dve? Yañca piṇḍa-pātaɱ bhuñjitvā Tathāgato anuttaraɱ sammā-sambodhiɱ abisambujjhati, yañ ca piṇḍa-pātaɱ bhuñjitvā Tathāgato anupādisesāya Nibbānadhātuyā parinibbāyati, 4 ime dve piṇḍa-pātā samasamaphalā samasamavipākā ativi.|| ||

Aññehi piṇḍa-pātehi maha-p-phalatarā ca mahā-nisaɱsatarā ca.|| ||

Āyusaŋvatta-nikaɱ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaɱ upavitaɱ, vaṇṇa-saŋvatta-nikaɱ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaɱ upacitaɱ, sukha-saŋvatta-nikaɱ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaɱ upacitaɱ.|| ||

Yasasaŋvatta-nikaɱ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaɱ upacitaɱ.|| ||

Sagga-saŋvatta-nikaɱ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaɱ upacitaɱ.|| ||

Ādhipateyyasaŋvatta-nikaɱ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaɱ upacitanti.|| ||

Cundassa Ānanda, kammāraputtassa evaɱ vippaṭisāro paṭivinodetabbo" ti.|| ||

13. Atha ko bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imi udānaɱ udānesi:|| ||

"Dadato puññaɱ pavaḍḍhati saññamato veraɱ na cīyati,||
Kusalo ca jahāti pāpataɱ rāgadosamoha-k-khayā sa nibbito" ti|| ||

 


 

Sutta VIII-6

Pāmalīgāmīya Suttaɱ

[VIII-6.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Magadhesu cārikaɱ cārikaɱ cara-māno mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ, yena pāṭalīgamo tad avasari.|| ||

Assosuɱ kho Pāṭaligāmiyā upāsakā:|| ||

'Bhagavā kira Magadhesu cārikaɱ cara-māno mahatā bhikkhu-saŋghena saddhiɱ pāṭamīgāmaɱ anuppatto' ti.|| ||

Atha kho Pāṭaligāmiyā upāsakā yena bhagavā ten'upasankamiɱsu upasankamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ekam antaɱ nisinnā kho Pāṭaligāmiyā upāsakā bha- [86] gavantaɱ etad avocuɱ: adivāsetu no bhante bhagavā āvasathāgāranti.|| ||

Adivāsesi bhagavā tunhībhāvena.|| ||

2. Atha kho Pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato adivāsanaɱ viditvā aṭṭhāyāsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā yena āvasathāgāhaɱ ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā sabbasatthariɱ āvasathāgāraɱ santharitvā,||
āsanāni paññā-petvā,||
udaka-maṇikaɱ patiṭṭhāpetvā,||
telappadīpaɱ āropetvā,||
yena bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ aṭṭhaɱsu.|| ||

Ekam antaɱ ṭhitā khoba Pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaɱ etad avocuɱ: sabba-santharisanthataɱ bhante āvasathāgāraɱ.|| ||

Āsanāni paññattāni.|| ||

Udakamaṇiko patiṭṭhāpito.|| ||

Telappadīpo āropito.|| ||

Yassa'dāni bhante bhagavā kālaɱ maññatīti.|| ||

3. Atha ko bhagavā nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya saddhiɱ bhikkhu-saŋghena yena āvasathāgāraɱ ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraɱ pavisitvā majjhimaɱ thambhaɱ nissāya puratthābhimukho nisidu.|| ||

Bhikkhu-saŋgho pi kho pāde pakkhāletvo āvasathāgāraɱ pavisitvā pacchimaɱ bhittiɱ nissāya purātthābhimukho nisīdibhagavantaɱ yeva purekkhatvā.|| ||

Paṭaligāmiyā pi kho upāsakā pāde pakkhaletvā āvasathāgāraɱ pavisitvā puratthimaɱ bhittiɱ nissāya pacchimābimukhā nisīdiɱsu bhagavantaɱ yevapurekkhatvā.|| ||

4. Atha khoba bhagavā Pāṭaligāmiye upāsake āmantesi:|| ||

Pañc'ime gahapatayo ādīnāvā du-s-sīlassa sīla-vipattiyā.|| ||

Katame pañca?|| ||

Idha gahapatayo, du-s-sīlo sīla-vipanno tamādādikaranaɱ mahatiɱ bhoga-jāniɱ nigacchati.|| ||

Ayaɱ paṭhamo ādīnavo du-s-sīlassa sīla-vipattiyā.|| ||

Puna ca paraɱ gahapatayo, du-s-sīlassa sīla-vipannassa pāpako kitti-saddo abbhu-g-gacchati.|| ||

Ayaɱ dutiyo ādīnavo dussilassa sīla-vipattiyā.|| ||

Puna ca paraɱ gahapatayo, du-s-sīlo sīla-vipanno yaɱ yad eva parisaɱ upasankamati yadi khattiya-parisaɱ yadi brāhmaṇa-parisaɱ yadi gahapati-parisaɱ yadi samaṇa-parisaɱ, avisārado upasankamati maŋku-bhuto.|| ||

Ayaɱ tatiyo [87] ādīnevo du-s-sīlassa sīla-vipattiyā.|| ||

Puna ca paraɱ gahapatayo, du-s-sīlo sīlipanno sammūḷho kālaɱ karoti.|| ||

Ayaɱ catuttho ādīnavo du-s-sīlassa sīla-vipattiyā.|| ||

Puna ca paraɱ gahapatayo, du-s-sīlo sīla-vipanno kāyassa bhedā paraɱ maraṇā apāyaɱ duggatiɱ vinipātaɱ Nirayaɱ uppajjati.|| ||

Ayaɱ pañcamo ādīnavo du-s-sīlassa sīla-vipattiyā.|| ||

Ime kho gahapatayo.|| ||

Pañca ādīnavā du-s-sīlassa sīla-vipattiyā' ti.|| ||

5. Pañc'ime gahapatayo, ānisaɱsā sīla-vato sīla-sampadāya.|| ||

Katame pañca?|| ||

Idha gahapatayo, sīlavā sīla-sampanno appamādādhikaraṇaɱ mahantaɱ bhoga-k-khandhaɱ adigacchati.|| ||

Ayaɱ paṭhamo ānisaɱso sīla-vato sīla-sampadāya.|| ||

Puna ca paraɱ gahapatayo, sīlatā sīlaisampannassa kalyāṇo kitti-saddo abbhu-g-gacchati.|| ||

Aɱ dutiyo ānisaɱso sīla-vato sīla-sampadāya.|| ||

Puna ca paraɱ gahapatayo, sīlavā sīla-sampanno yaɱ yad eva parisaɱ upasankamati yadi khattiya-parisaɱ yadi brāhmaṇa-parisaɱ yadi gahapati-parisaɱ yadi samaṇa-parisaɱ visārado upasankamati amaŋgubhuto.|| ||

Ayaɱ tatiya āniseɱso sīla-vato sīla-sampadāya.|| ||

Puna ca paraɱ gahapatayo, sīlavā sīla-sampanno asa-m-mūḷho kālaɱkaroti.|| ||

Ayaɱ catutthoānisaɱso sīla-vato sīla-sampadāya.|| ||

Puna ca paraɱ gahapatayo, sīlavā sīla-sampanno kāyassa bhedā parammahaṇā sugatiɱ saggaɱ lokaɱ uppajjati.|| ||

Ayaɱ pañcamo ānisaɱso sīla-vato sīla-sampadāya.|| ||

Ime kho gahapatayo, pañca ānisaɱsā sīla-vato sīla-sampadāyāti.|| ||

6. Atha ko bhagavā Pāṭaligāmiye upāsake bahu-d-eva rattiɱ dhammiyā kathāya sanda-s-setvā samāda-petvā samutte-chetvā sampahaɱ-setvā uyyojesi: abhikkantā kho gahapatayo ratti, yassa dāni tumhe kālaɱ maññathā' ti.|| ||

Atha kho1 Pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato bhāsitaɱ abhinan'ditvā anumo-ditvā uṭṭhāy'āsanā bhagavantaɱ abhivādetva padakkhiṇaɱ katva pakkamiɱsu.|| ||

Atha kho bhagavā acira-pakkantesu pāmaligāmiyesu upāsakesu suññāgāraɱ pāvisi.|| ||

7. Tena kho pana samayena sunīdha-vassakārā magadhamahāmattā pāmaligame nagaraɱ māpentiVajjīnaɱ [88] paṭibāhāya.|| ||

Tena kho pana samayena sambahulā devatāyo sahassasahasseva 1Pāṭaligāme vatthūni parigganhanti.|| ||

Yasmiɱ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaɱ tattha raññaɱ rāja-mahā-mattānaɱ cittāni namanti nivesanini māpetuɱ.|| ||

Yasmiɱ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaɱ tattha raññaɱ rāja-mahā-mattānaɱ cittāni namanti nimesanāni māpetuɱ.|| ||

Yasmiɱ padese nīcā devatā vatthūni parigganhanti, nīcānaɱ tattha raññaɱ rāja-mahā-mattānaɱ cittāni namanti nivesanāni māpetuɱ.|| ||

Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena tā devatāya sahassasahasseva1 Pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo.|| ||

Yasmiɱ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaɱ tattha raññaɱ rāja-mahā-mattānaɱ cittāni namanti nivesanāni māpetuɱ.|| ||

Yasmiɱ padese majjhimā devatā vatthuni pariggaṇhanti, majjhimānaɱ tattha raññaɱ rāja-mahā-mattānaɱ cittāni namanti nivesanāni māpetuɱ.|| ||

Yasmiɱ padese nīvā devatā vatthūni parigganhanti, nīcānaɱ tattha raññaɱ rāja-mahā-mattānaɱ cittāni namanti nivesanāni māpetunti.|| ||

8. Atha kho bhagavā tassā rattiyā paccusasamaye paccūṭṭhāya āyasmantaɱ Ānandaɱ āmantesi: ' ko nu kho Ānanda, Pāṭaligāme nagaraɱ māpeti?' ti.|| ||

"Sunīdhavassakārā bhante, magadhamahāmattā Pāṭaligāme nagaraɱ māpenti Vajjīnaɱ paṭibāhāyā" ti.|| ||

'Seyyathā pi Ānanda' devavehi Tāvatiɱsehi saddhiɱ mantetvā, evam eva kho Ānanda, sunīdha-vassakārā magadhamahāmattā Pāṭaligāme nagaraɱ māpenti rajjinaɱ paṭibāhāya.|| ||

9. Idh'āhaɱ Ānanda, addasaɱ dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusa-kena sambahulādevatāyo sahassasahasseva Pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo: yasmiɱ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaɱ tattha raññaja hājamahāmattānaɱ cittāni namanti nivesanini māpetuɱ.|| ||

Yasmiɱ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaɱ tattha raññaɱ rāja-mahā-mattānaɱ cittāni namanti nivesanāni māpetuɱ.|| ||

Yasmiɱ padese nīcā devatā vatthūni parigganhanti nīcānaɱ tattha raññaɱ rāja-mahā-mattānaɱ cittāni namanti nivesanini māpetunti.|| ||

10. Yāvatā Ānanda ariyaɱ āyatanaɱ.|| ||

Yāvatā vaṭhippatho, idaɱ agganagaraɱ bhavissatipāṭaliputtaɱ puṭabhedanaɱ.|| ||

Pāṭali-puttassa kho Ānanda, tayo antarāyā bhavissanti aggito va udakato vā muthubhedato vā' ti.|| ||

11. Atha kho sunīdha-vassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavatā saddhiɱ sammodiɱsu, sammodanīyaɱ kathaɱ sārāṇīyaɱ vīti-sāretvā ekam antaɱ ṭhitā kho sunīdha-vassakārā magadhamahāmattā [89] bhagavantaɱ etad avocuɱ: adhivāsetu no bhavaɱ gotamo ajjatanāya bhattaɱ saddhiɱ bhikkhu-saŋghenāti.|| ||

Adhivāsesi bhagavā tunhībhāvena.|| ||

12. Atha ko sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaɱ viditvā yena sako āvasatho ten'upasankamiɱsu.|| ||

Upasaŋkamitvā sake āvasathe paṇitaɱ khādanīyaɱ bhojanīyaɱ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaɱ ārocesuɱ: 1 kālo bho Gotama, niṭṭhitaɱ bhattanti.|| ||

Atha ko bhagavā pubbanha-samayaɱ nivāsetvā patta-cīvaraɱ ādāya saddhiɱ bhikku-saŋghena yena sunīdha-vassakārānaɱ magadhamahāmattānaɱ āvasatho ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā paññatte āsane nisīdi.|| ||

Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā Buddha-pamukhaɱ bhikkhū-Saŋghaɱ panitena khādanīyena bhojanīyena sahattha santappesuɱ sampavāresuɱ|| ||

13. Atha kho sunīdha-vassakārā magadhamahāmattā bhagavantaɱ bhuttāviɱ onitapattapāṇiɱ aññataraɱ nīcaɱ āsanaɱ gahetvā ekam antaɱ nisīdiɱsu.|| ||

Ekam antaɱ nusunne kho sunīdhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi:|| ||

"Yasmiɱ padese kappeti vāsaɱ paṇḍitajātiyo,||
Sīlavant'ettha bhochetvā saññate buhmacārayo.||
Yā tattha devatā āsuɱ tāsaɱ dakkhiṇamādise,||
Tā pūjitā pūjayanti mānitā mānayanti naɱ.||
Tato naɱ anukampanti mātā puttaɱ'va orasaɱ,||
Devatānukampito poso sadā bhadrānī passatī" ti.|| ||

Yena titthena gaŋgaɱ nadiɱ tarissati taɱ Gotamatitthaɱ nāma bhavissatī' ti.|| ||

Atha kho bhagavā Sunīdhavassakārānaɱ Magadha-mahā-mattānaɱ imāhi gāthāhi anumoditva uṭṭhāy'āsanā pakkāmi.|| ||

Tena ko pana samayena sunīdha-vassakārā magadhamahāmattā bhagavantaɱ piṭṭhito anubaddhā honti: yenajja samaṇo gotamo dvārena ni-k-khamissati taɱ Gotamadvāraɱ nāma bhavissati.|| ||

Yena titthena Gaŋgaɱ nadiɱ tarissati taɱ Gotamatitthaɱ nāma bhavissatī' ti.|| ||

15. Atha kho bhagavā yena dvārena ni-k-khami, taɱ Gotamadvā- [90] raɱ nāma ahosi atha kho bhagavā yena gaŋgā nadī ten'upasankami.|| ||

Tena kho pana samayena gaŋgā nadī purā hoti samatittikā kākapeyyā.|| ||

Appekacce manussā nāvaɱ pariyesanti, appekacce uḷumpaɱ pariyesanti, appekacce kullaɱ bandhanti apārāpāraɱ1 gantukāmā.|| ||

Atha kobhagavā seyyathā pi nāma balavā puriso sammiñjitaɱ vā bāha pasāreyya pasāritaɱ vā pihaɱ sammiññeyya emameva2 gaŋgāya nadiyā orimatīre antara-hito pārimatīre paccuṭṭhāsisaddhiɱ bikkusaŋghena.|| ||

Addasā kho bhagavā te manusse appekacce nāvaɱ pariyesante, appekacce uḷumpaɱ pariyesante, appekacce kullaɱ bandhante apārāpāraɱ gantukāme.|| ||

16. Atha ko bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi||
"Ye taranti aṇṇavaɱ saraɱ setuɱ katvāna visajja pallalāni,||
Kullaɱ hi jano pabandhati tinnā medhāvino janā" ti.|| ||

 


 

Sutta VIII-7

Dvidhāpatha Suttaɱ

[VIII-7.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samāyaɱ bhagavā Kosalesu addhāna-magga-paṭipanno hoti āyasmatā nāgasamālena pacchā-samaṇena.|| ||

Addasā ko āyasmā nāgasamālo antarāmagge dvedhāpathaɱ.|| ||

Disvāna bhagavantaɱ etad avoca: ' ayaɱ bhante bhagavā pantho iminā gacchāmā' ti.|| ||

Evaɱ vutte bhagavā āyasmantaɱ nāgasamālaɱ etad avoca: ' ayaɱ nāgasamāla pantho iminā gacchāmā' ti.|| ||

Dutiyam pi kho āyasmā nāgasamālo bhagavantaɱ vatadavoca: ' ayaɱ bhante bhagavā pantho iminā gacchāmā' ti.|| ||

Tatiyam pi kho āyasmā nāgasamālo bhagavantaɱ etad avoca: ' ayaɱ bhante bhagavā pattho iminā cacchāmi' ti.|| ||

Evaɱ vutte bhagavā āyasmantaɱ nāgasamālaɱ etad avoca: ' ayaɱ nāgasamāla, pantho iminā gacchāmā' ti.|| ||

Atha ko āyasmā nāgasamālo bhagavato patta-cīvaraɱ tatth'eva chamāyaɱ nikkipitvā pakkāmi, ' idaɱ bhante bhagavato patta-cīvaranti'.|| ||

2. Atha kho āyasmato nāgasamālassa tena patthena gacchantassa antarāmagge corā ni-k-khamitvā hatthehi ca pādehi ca viheṭhesuɱ, pattañ ca bhindiɱsu, saŋghāṭiñca vipphālesuɱ.|| ||

Atha kho āyasmā [91] nāgasamālo bhinnena pattena vipphālitāya saŋghāṭiyā yena bhagavāten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho āyasmā nāgasamālo bhagavantaɱ etad avoca: idha mayhaɱ bhante tena patthena gacchantassa antarāmagge corā ni-k-khamitvā hatthehi ca pādeha ca viheṭhesuɱ.|| ||

Pattañ ca bhindiɱsu, saŋghāṭiñca vipphālesun' ti.|| ||

3. Atha ko bhagavā etam atthaɱ viditvā kāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi: -|| ||

"Saddhiɱ caramekato vasaɱ misso aññajanena vedagu,||
Vidvā pajahāti pāpakaɱ koñco khīrapako'ca ninnagan" ti.|| ||

 


 

Sutta VIII-8

Visākhā Suttaɱ

[VIII-8.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā sāvattiyaɱ viharati pubārāme Migāra-mātupāsāde.|| ||

Tena kho pana samayena misākhāya Migāra-mātuyā nattā kāla-katā hoti piyā manāpā.|| ||

Atha ko Visākhā Migāra-mātā allavatthā allakesā divādivassayena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinnaɱ ko Visākhaɱ Migāra-mātaraɱ bhagavā etad avoca: ' handa kutonu tvaɱ Visākhe āgacchasi allavatthā allakesā idhūpasaŋkantā divādivassā ti?|| ||

"Nattā me bhante piyā manāpā kāla-katā.|| ||

Tenāhaɱ allavatthā allakesā idhūpasaŋkantā divādivassā" ti.|| ||

"Iccheyyāmahaɱ bhagavā yāvatikā Sāvatthiyā manussā tāvatike putte ca nattāro cā" ti.|| ||

2. "Kīvabahukā pana Visākhe Sāvatthiyā manussā devasikaɱ kālaɱ karontī" ti?|| ||

"Dasapi bhante Sāvatthiyā manussā devasikaɱ kālaɱ karonti, navapi bhante Sāvatthiyā manussā devasikaɱ kālaɱ karonti, aṭṭhapi bhante Sāvatthiyā manussā devasikaɱ kālaɱ karonti, sattapi bhante Sāvatthiyā manussā devasikaɱ kālaɱ karonti, chapi bhante Sāvatthiyā manussā devasikaɱ kālaɱ karonti, paccapi bhante Sāvatthiyā manussā devasikaɱ kālaɱ karonti, cattāropi bhante Sāvatthiyā manussā devasikaɱ kālaɱ karontī, tīṇipi bhante Sāvatthiyā manussā devasikaɱ kālaɱ karonti, dve pi bhante Sāvatthiyā manussā devasikaɱ kālaɱ karonti, eko pi bhante Sāvatthiyā manusso devasikaɱ kālaɱ karoti, avivittā bhante sāvatti manussehi kālaɱ karontehī" ti.|| ||

'Taɱ kiɱ maññasi Visākhe api nu tvaɱ kadāci karahaci anallavatthaɱ anallakesā vā" ti?|| ||

3. "No h'etaɱ bhante. Alaɱ [92] me bhante tāvabahukehi puttehi ca nattārehi cā" ti.|| ||

"Yesaɱ kho Visākhe, sataɱ piyāni, sataɱ tesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ navuti piyāni, navutitesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ asiti piyāni, asīti tesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ sattati piyāni, sattati tesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ saṭṭhi piyāni, saṭṭhi tesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ paññāsaɱ piyāni, paññāsaɱ tesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ cattārīsaɱ piyāni, cattārīsaɱ tesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ tisaɱ piyānī tiɱsaɱ tesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ vīsaɱ piyāni, vīsaɱ1 tesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ dasa piyāni, dasa tesaɱ dūkkhāni.|| ||

Yesaɱ nava piyāni, nava tesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ aṭṭha piyāni, aṭṭha tesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ satta piyāni, satta tesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ cha piyāni, cha tesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ pañca piyāni, pañca tesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ cattāri piyāni, cattāritesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ tīṇi piyāni, tīṇi tesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ dve piyāni, dve tesaɱ dukkhāni.|| ||

Yesaɱ vakaɱ piyaɱ' ekaɱ tesaɱ dukkhaɱ, yesaɱ n'atthi piyaɱ, n'atthi tesaɱ dukkhaɱ.|| ||

Asokā te virajā anupāyāsāti vadāmi" ti.|| ||

4. Atha ko bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Ye keca sokā paridevitā vā dukkhā ca lokasmiɱ anekarūpā,||
Piyaɱ paṭicca pabhavanti ete piye asante na bhavanti ete.|| ||

Tasmā hi te sukhino vītasokā yesaɱ piyaɱ n'atthi kuhiñci loke,||
Tasmā asokaɱ virajaɱ patthayāno piyaɱ na kayirātha kuhiñci loke".|| ||

 


 

Sutta VIII-9

Paṭhama Dabba Suttaɱ

[VIII-9.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe.|| ||

Atha kho āyasmā dabbo mallaputto yena bhagavā ten'upasankami.|| ||

Upasaŋkamitvā bhagavantaɱ abhivādetvā ekam antaɱ nisīdi.|| ||

Ekam antaɱ nisinno kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavantaɱ etad avoca: 'pari-Nibbānakālo me'dāni sugatā' ti 'yassa dāni tvaɱ dabba kālaɱ maññasi' ti.|| ||

2. Atha kho āyasmā dabbo mallaputto uṭṭhāy'āsanā bhagavantaɱ abhivādetvā padakkhiṇaɱ katvā vehāsaɱ abbhuggantvā ākāse antaḷikkhe pallaŋkena nisīditvā tejo-dhātuɱ samāpajjitvā vuṭṭha-hitvā parinibbāyi.|| ||

Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa vehāsaɱ abbhuggantvā ākāse antaḷikkhe pallaŋkena nisīditvā tejo-dhātuɱ samāpajjitvā vuṭṭhihitvā parinibbutassa sarīrassa jhāya-mānassa ḍayha-mānassa n'eva chārikā paññāyittha na masi.|| ||

Seyyathā pi nāma sappissa vā telassa vā jhāya-mānassa ḍayha-mānassa n'eva chārikā paññāyati na masi, evam eva ko āyasmato dabbassa mallaputtassa vehāsaɱ [93] abbhuggantvā ākāse antaḷikkhe pallaŋkena nisīditvā tejotuɱ samāpajjitvā vuṭṭha-hitvā parinibbutassa sarīrassa jhāya-mānassa ḍayha-mānassa n'eva chārikā paññāyittha na masī' ti.|| ||

3. Atha ko bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Abhedi kāyo nirodhi saññā vedanā sītībhaviɱsu sabbā,||
Vūpasamiɱsu saŋkhārā viññāṇaɱ atthamagamā" ti.|| ||

 


 

Sutta VIII-10

Dutiya Dabba Suttaɱ

[VIII-10.1.][than] Evaɱ me sutaɱ:|| ||

Ekaɱ samayaɱ bhagavā Sāvatthiyaɱ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.|| ||

Tatra kho bhagavā bikkhū āmantesī bhikkhavo' ti.|| ||

"Bhadante" ti te bhikkhū bhagavato paccassosuɱ.|| ||

Bhagavā etad avoca: 'dabbassa bhikkhave mallaputtassa vehāsaɱ abbhuggantvā ākāse antaḷikkhe pallaŋkena nisīditvā tejo-dhātuɱ samāpajjitvā vuṭṭhihitvā parinibbutassa larīrassa jhāya-mānassa ḍayha-mānassa n'eva chārikā paññāyittha na masi.|| ||

Syethāpi nāma sappissa vā telassa vā jhāya-mānassa ḍayha-mānassa n'eva chārikā paññāyati na masi.|| ||

evam eva kho bhikkhave dabbassa mallaputtassa vehāsaɱ abbhuggantvā ākāse antaḷikkhe pallaŋkena nisīditvā tejo-dhātuɱ samāpajjitvā vuṭṭhihitvā parinibbutassa sarirassa jhāya-mānassa n'eva chārikā paññāyi na masī" ti.|| ||

2. Atha ko bhagavā etam atthaɱ viditvā tāyaɱ velāyaɱ imaɱ udānaɱ udānesi:|| ||

"Ayoghanahatass'eva jalato jātavedaso.||
Anupubbūpasantassa yathā na ñāyate gati.|| ||

Evaɱ sammā vimuttānaɱ kāmabandhoghatāhinaɱ.||
Paññāpetuɱ gati n'atthi pattānaɱ acalaɱ sukhaɱ" ti.|| ||

 


 

Tassuddānaɱ.|| ||

Nibbānā caturo vuttā cundo Pāṭaligāmiyo,||
Dvidhā patho Visākhā ca dabbehi dvīhi te dasā' ti.|| ||

Vaggamidaɱ paṭhamaɱ vara bodhi vaggamidaɱ dutiyaɱ Mucalindo.||
Nandakavaggavaro tatiyo tu Meghiyavaggavaro ca catuttho.|| ||

Pañcamavaggavarantidha soṇo chaṭṭhamavaggavaraɱ jaccandho,||
Sattamavaggavaranti ca cullo Pāṭaligāma-varaṭṭhamavaggo.|| ||

Asiti manūnaka suttavaraɱ vaggavidhaṭṭhakaɱ su-vibhattaɱ,||
Dassita cakkhu-matā vimalena addhā tamudānamitīdamāhū.|| ||

Udānapāḷi samattā.|| ||

 


[1] See note 1 to Bhk. Thanissaro's translation.


Contact:||
E-mail||
Copyright Statement